		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 202

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 28. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1224 (2016. gada 18. jūlijs) par to, lai noslēgtu protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	1
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1225 (2016. gada 18. jūlijs) par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par vispārējiem principiem Libānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās	3
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1226 (2016. gada 4. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IX pielikumu groza attiecībā uz olīveļļas fakultatīvajiem rezervētajiem apzīmējumiem	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1227 (2016. gada 27. jūlijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm	7
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1228 (2016. gada 27. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	14
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1229 (2016. gada 27. jūlijs) par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 atvērtas 2016. gada jūlija apakšperiodam	17
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1230 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko konstatē, ka Portugāle nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu	21
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1231 (2016. gada 18. jūlijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz Gruzijas pieteikumu, lai kļūtu par minētās konvencijas Līgumslēdzēju pusi	24
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1232 (2016. gada 18. jūlijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura izveidota ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu, no otras puses, attiecībā uz Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, ar ko pieņem tās reglamentu ( 1 )	27
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1233 (2016. gada 26. jūlijs), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Kipras Republika	41
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1234 (2016. gada 26. jūlijs), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Itālijas Republika	42
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1235 (2016. gada 26. jūlijs), ar ko laboratorijai Korejas Republikā atļauj veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzībai attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 4665) ( 2 )	43
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1236 (2016. gada 27. jūlijs), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 4983) ( 2 )	45

	Labojumi
*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/973 (2016. gada 17. jūnijs) par atļauju izmantot cinka bislizinātu kā barības piedevu visu sugu dzīvniekiem ( OV L 161, 18.6.2016. )	56
*	Labojums Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami ( OV L 333, 19.12.2015. )	56


	(1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
	(2) Dokuments attiecas uz EEZ

LV	Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1224

(2016. gada 18. jūlijs)

par to, lai noslēgtu protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punktu,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (turpmāk “protokols”), Savienības un tās dalībvalstu vārdā tika parakstīts 2015. gada 1. aprīlī.

(2)	Protokols būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības un tās dalībvalstu vārdā ir apstiprināts protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (1)

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz šādu paziņojumu:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” vai “Kopienu” Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma un protokola tekstā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību” vai “Savienību”.”

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Protokols ir pievienots lēmumam par parakstīšanu.

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/3

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1225

(2016. gada 18. jūlijs)

par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par vispārējiem principiem Libānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/268 (2) Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (3), par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par vispārējiem principiem Libānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās (“protokols”), Savienības vārdā tika parakstīts 2015. gada 9. februārī.

(2)

Protokola mērķis ir paredzēt finanšu un tehniskos noteikumus, kas ļautu Libānas Republikai piedalīties konkrētās Savienības programmās. Horizontālajos noteikumos, ko nosaka protokols, izklāstīti principi ekonomikas, finanšu un tehniskajai sadarbībai, un tie ļauj Libānas Republikai saņemt palīdzību, jo īpaši finansiālu palīdzību, no Savienības saskaņā ar minētajām programmām. Minētie noteikumi ir piemērojami tikai tām Savienības programmām, kurās Libānas Republikas iespēju piedalīties paredz attiecīgie izveides tiesību akti. Tāpēc protokola noslēgšana neietver tādu pilnvaru īstenošanu, ko paredz programmās realizētā dažādu nozaru politika un kas tiek īstenotas, izveidojot programmas.

(3)	Protokols būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par vispārējiem principiem Libānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās (4).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 10. pantā paredzēto paziņojumu (5).

3. pants

Komisija ir tiesīga Savienības vārdā paredzēt konkrētus noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz Libānas Republikas līdzdalību katrā konkrētā Savienības programmā, tostarp veicamo finansiālo ieguldījumu. Komisija pastāvīgi informē attiecīgo Padomes darba grupu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) 2016. gada 23. jūnija piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/268 (2014. gada 17. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par vispārējiem principiem Libānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās (OV L 47, 20.2.2015., 1. lpp.).

(3) OV L 143, 30.5.2006., 2. lpp.

(4) Protokols ir publicēts OV L 47, 20.2.2015., 3. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.

(5) Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

REGULAS

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/5

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1226

(2016. gada 4. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IX pielikumu groza attiecībā uz olīveļļas fakultatīvajiem rezervētajiem apzīmējumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 86. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 (2) ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī šādu īpašību novērtēšanas metodes. Minētās metodes un eļļu īpašību robežvērtības tiek regulāri atjauninātas, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas un darbu, ko paveikusi Starptautiskā Olīvu padome.

(2)	Starptautiskā Olīvu padome 2015. gada 26. novembrī pieņēma jaunu metodi, ko piemēro neapstrādātās olīveļļas organoleptiskajai novērtēšanai un ar ko groza fakultatīvos apzīmējumus marķēšanas vajadzībām.

(3)	Fakultatīvie rezervētie apzīmējumi ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IX pielikumā.

(4)	Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IX pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 4. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“IX PIELIKUMS

FAKULTATĪVIE REZERVĒTIE APZĪMĒJUMI

Produkta kategorija

(atsauce uz kombinētās nomenklatūras klasifikāciju)

Fakultatīvais rezervētais apzīmējums

mājputnu gaļa

(KN kodi 0207 un 0210 )

baroti ar … % …

ar auzām barota zoss

ekstensīvā turēšana telpās/audzēti kūtī

brīvā turēšana

tradicionālā brīvā turēšana

brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā

kaušanas vecums

nobarošanas laikposma ilgums

olas

(KN kods 0407 )

svaigas

ekstra vai ekstra svaigas

norāde par dējējvistu barošanu

olīveļļa

(KN kods 1509 )

pirmais aukstais spiedums

aukstā ekstrakcija

skābums

pikantums

augļainums: gatavi vai zaļi augļi

rūgtums

robusts

vidējs

viegls

sabalansēts

maiga eļļa”

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1227

(2016. gada 27. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 (2) ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī šo īpašību novērtēšanas metodes. Šīs metodes tiek regulāri atjauninātas, pamatojoties uz ķīmijas ekspertu viedokli un ievērojot Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) paveikto.

(2)	Lai nodrošinātu to, ka Savienības mērogā tiek ieviesti jaunākie starptautiskie standarti, kurus noteikusi SOP, būtu jāatjaunina brīvā skābuma noteikšanas metode un neapstrādātas olīveļļas organoleptisko īpašību novērtēšanas metode, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2568/91.

(3)	Tādēļ Regula (EEK) Nr. 2568/91 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2568/91 groza šādi:

1)	regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)	regulas XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 27. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

BRĪVO TAUKSKĀBJU NOTEIKŠANA PĒC AUKSTĀS METODES

1. MĒRĶIS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Ar šo metodi nosaka brīvās taukskābes olīveļļā un olīvu izspaidu eļļā. Brīvo taukskābju saturu izsaka kā skābumu, ko aprēķina oleīnskābes procentuālā satura veidā.

2. PRINCIPS

Paraugu izšķīdina šķīdinātāju maisījumā, un paraugā ietilpstošās brīvās skābes titrē ar kālija hidroksīda vai nātrija hidroksīda šķīdumu etanolā.

3. REAKTĪVI

Visiem reaktīviem ir jābūt atzītā analītiskā kvalitātē, bet izmantojamajam ūdenim jābūt vai nu destilētam, vai ūdenim ar līdzvērtīgu tīrības pakāpi.

3.1. Dietilēteris; etanols (95 tilp. %), maisījums vienādās tilpuma daļās.

Maisījumu tieši pirms lietošanas neitralizēt ar kālija hidroksīda šķīdumu (3.2.), pievienojot uz 100 ml maisījuma 0,3 ml fenolftaleīna šķīduma (3.3.).

1. piezīme.

Dietilēteris ir viegli uzliesmojošs un var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus. To lietojot, ir jābūt īpaši piesardzīgiem.

2. piezīme.

Ja nav iespējams lietot dietilēteri, var lietot šķīdinātāju maisījumu, kas sastāv no etanola un toluola. Vajadzības gadījumā etanolu var aizstāt ar 2-propanolu.

3.2. Kālija hidroksīds vai nātrija hidroksīds, titrēts etanola šķīdums vai ūdensšķīdums, c(KOH) [vai c(NaOH)] (aptuveni 0,1 mol/l) vai, ja vajadzīgs, c(KOH) [vai c(NaOH)] (aptuveni 0,5 mol/l). Tirdzniecībā pieejami lietošanai gatavi šķīdumi.

Ir jābūt zināmai kālija hidroksīda šķīduma (vai nātrija hidroksīda šķīduma) etanolā precīzai koncentrācijai, un tā ir jāpārbauda tieši pirms lietošanas. Lietot šķīdumu, kas ir pagatavots vismaz piecas dienas pirms lietošanas un dekantēts brūna stikla pudelē ar gumijas aizbāzni. Šķīdumam jābūt bezkrāsainam vai iedzeltenam.

Ja, izmantojot kālija hidroksīda vai nātrija hidroksīda ūdensšķīdumu, novērojama fāzu atdalīšanās, tad ūdensšķīdumu aizstāj ar etanola šķīdumu.

3. piezīme.

Stabilu bezkrāsainu kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīdumu var pagatavot šādi. Uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai 1 000 ml etanola vai ūdens ar 8 g kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) un 0,5 g alumīnija skaidiņu un vienu stundu vāra ar atteces dzesinātāju. Tūlīt pārdestilē. Destilātā izšķīdina vajadzīgo kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) daudzumu. Atstāj uz dažām dienām un dzidro supernatantu dekantē no kālija karbonāta (vai nātrija karbonāta) nogulsnēm.

Šķīdumu var pagatavot arī bez destilācijas šādi: 1 000 ml etanola (vai ūdens) pievieno 4 ml alumīnija butilāta un maisījumu atstāj uz dažām dienām. Dekantē supernatantu un izšķīdina vajadzīgo daudzumu kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda). Šķīdums ir gatavs lietošanai.

3.3. Fenolftaleīns, 10 g/l šķīdums 95–96 tilp. % etanolā, vai sārmainais zilais 6B vai timolftaleīns, 20 g/l šķīdums 95–96 tilp. % etanolā. Ja eļļa ir stipri krāsota, izmanto sārmaini zilo vai timolftaleīnu.

4. APARATŪRA

Parastais laboratoriju aprīkojums, tai skaitā:

4.1.	analītiskie svari;

4.2.	250 ml koniskā kolba;

4.3.	A klases 10 ml birete ar iedaļām līdz 0,05 ml vai līdzvērtīga automātiskā birete.

5. PROCEDŪRA

5.1. Analizējamā parauga sagatavošana

Ja paraugs ir duļķains, tas ir jāfiltrē.

5.2. Analīzes paraugs

Paraugu ņem atkarībā no paredzamā skābuma saskaņā ar šādu tabulu:

Paredzamais skābums (oleīnskābes saturs (g/100g))	Parauga masa (g)	Svēršanas precizitāte (g)
0–2	10	0,02
> 2–7,5	2,5	0,01
> 7,5	0,5	0,001

Paraugu nosver koniskajā kolbā (4.2.).

5.3. Noteikšana

Paraugu (5.2. punkts) izšķīdina 50–100 ml iepriekš neitralizētā dietilētera un etanola maisījumā (3.1.).

Maisot titrē ar 0,1 mol/l kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīdumu (3.2. punkts) (sk. 4. piezīmi), līdz indikatora krāsa mainās (iekrāsotā indikatora krāsa saglabājas vismaz 10 sekundes).

4. piezīme.

Ja vajadzīgā 0,1 mol/l kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīduma daudzums ir lielāks par 10 ml, lietot 0,5 mol/l šķīdumu vai mainīt parauga masu atkarībā no paredzamā brīvā skābuma un ierosinātās tabulas.

5. piezīme.

Ja šķīdums titrēšanas laikā kļūst duļķains, pievienot pietiekami daudz šķīdinātāju maisījuma (3.1. punkts), lai šķīdums kļūtu dzidrs.

Otro noteikšanu veikt tikai tad, ja pirmais rezultāts ir lielāks nekā attiecīgajai eļļas kategorijai noteiktais ierobežojums.

6. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Skābums, kas izteikts oleīnskābes masas procentos, ir vienāds ar:

Formula

kur:

V	=	izlietotā titrētā kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) tilpums mililitros;
c	=	izlietotā titrētā kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) precīzā koncentrācija molos litrā;
M	=	282 g/mol, oleīnskābes molmasa gramos molā;
m	=	analīzes parauga masa gramos.

Oleīnskābes saturs tiek norādīts, kā minēts turpmāk:

a)	ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, vērtības no 0 līdz 1 ieskaitot;

b)	ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata, vērtības no 1 līdz 100 ieskaitot.”

II PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XII pielikumu groza šādi:

pielikuma 3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3. Fakultatīvs terminu lietojums marķējumā

Žūrijas priekšsēdētājs pēc pieprasījuma var apliecināt to, ka novērtētā eļļa atbilst definīcijām un intervāliem, kurus raksturo ar turpmāk norādītajiem īpašības vārdiem, ņemot vērā attiecīgo pazīmju intensitāti un noteikšanu.

Pozitīvās pazīmes (augļainums, rūgtums un pikantums). Atbilstīgi garšas intensitātei:

—	intensīva, ja attiecīgās pazīmes mediāna pārsniedz 6;

—	vidēji izteikta, ja attiecīgās pazīmes mediāna ir no 3 līdz 6;

—	viegla, ja attiecīgās pazīmes mediāna ir mazāka par 3.

Augļainums	:	no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras iegūtas no nebojātiem, svaigiem augļiem, kur nav ne zaļo, ne gatavo augļu pārsvars. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.
Zaļu augļu garša	:	no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras garšo pēc zaļiem augļiem un iegūtas no zaļām, nebojātām, svaigām olīvām. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.
Gatavu augļu garša	:	no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras garšo pēc gataviem augļiem un iegūtas no nebojātām, svaigām olīvām. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.
Sabalansēta garša	:	eļļa, kuras garša nav nesabalansēta, proti, pagaršojot eļļu, nerodas tāda ožas, garšas un kņudinoša sajūta, kurā rūgtuma un/vai pikantuma pazīmes mediāna ir par diviem punktiem lielāka par augļainuma mediānu.
Maiga eļļa	:	eļļa, kuras rūgtuma un pikantuma pazīmes mediāna ir 2 vai mazāka.

Garšas intensitātei atbilstīgo terminu saraksts:

Termini, uz kuriem attiecas eļļas organoleptiskā testa sertifikāts	Attiecīgās pazīmes mediāna
Augļainums	—
Gatavu augļu garša	—
Zaļu augļu garša	—
Viegli izteikts augļainums	Mazāk par 3
Vidēji izteikts augļainums	No 3 līdz 6
Stipri izteikts augļainums	Vairāk par 6
Vāji izteikta nogatavojušos augļu garša	Mazāk par 3
Vidēji izteikta nogatavojušos augļu garša	No 3 līdz 6
Stipri izteikta nogatavojušos augļu garša	Vairāk par 6
Vāji izteikta zaļu augļu garša	Mazāk par 3
Vidēji izteikta zaļu augļu garša	No 3 līdz 6
Stipri izteikta zaļu augļu garša	Vairāk par 6
Vāji izteikts rūgtums	Mazāk par 3
Vidēji izteikts rūgtums	No 3 līdz 6
Stipri izteikts rūgtums	Vairāk par 6
Vāji izteikts pikantums	Mazāk par 3
Vidēji izteikts pikantums	No 3 līdz 6
Stipri izteikts pikantums	Vairāk par 6
Līdzsvarotas garšas eļļa	Rūgtuma pazīmes mediāna un pikantuma pazīmes mediāna pārsniedz augļainuma mediānu ne vairāk par 2 punktiem
Maiga eļļa	Rūgtenuma un pikantuma pazīmes mediāna ir 2 vai mazāka.”

pielikuma 9.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“9.1.1.

Degustētāji paceļ glāzi, nenoņemot no tās pulksteņstiklu, un to nedaudz sasver; pēc tam viņi glāzi šādā pozīcijā pilnīgi apgriež riņķī, lai pēc iespējas vairāk saslapinātu glāzes iekšējās malas. Kad šis posms ir pabeigts, degustētāji noņem pulksteņstiklu un pasmaržo paraugu, lēnām un dziļi ievelkot elpu, lai novērtētu eļļu. Smaržošana nedrīkst pārsniegt 30 sekundes. Ja šajā laikā nav izdarīti nekādi secinājumi, pirms nākamā mēģinājuma viņi neilgu laiku atpūšas.

Kad ožas tests ir paveikts, degustētāji novērtē ar mutes dobumu uztvertās sajūtas (vispārējās retronazālās, garšas un kņudinošās sajūtas). Šim nolūkam viņi iemalko aptuveni 3 ml eļļas. Ir ļoti svarīgi izplatīt eļļu visā mutes dobumā no mutes priekšējās daļas, mēles, mutes malām un pakaļējās daļas līdz aukslējām un rīklei, jo, kā ir zināms, garšu un kņudinošās sajūtas intensitāte atšķiras atkarībā no mēles, aukslēju un rīkles apvidus.

Jāuzsver, ka ir būtiski, lai pietiekams daudzums eļļas tiktu ļoti lēnām izplatīts pāri mēlei aukslēju un rīkles virzienā, kamēr degustētājs koncentrējas uz secību, kādā parādās rūgta un pikanta garša. Ja tas netiek darīts, dažos eļļu veidos šīs abas sajūtas var palikt nepamanītas vai arī rūgtumu var pārmākt pikantums.

Īsi, secīgi elpas vilcieni, ievelkot gaisu caur muti, ļauj degustētājam ne tikai paraugu plaši izplatīt pa visu muti, bet arī retronazāli uztvert gaistošos aromātiskos savienojumus, piespiežot sevi izmantot šo kanālu.

NB! Ja degustētāji nejūt paraugā augļainumu un ja klasificētās negatīvās pazīmes intensitāte ir 3,5 vai mazāka, žūrijas priekšsēdētājs var nolemt, ka degustētāji analizē paraugu vēlreiz apkārtējās vides temperatūrā (COI/T.20/Doc. No 6/Rev. 1, 2007. gada septembrī, 3. iedaļa – Vispārīgi noteikumi degustācijas zāles ierīkošanai, precizējot kontekstu un apkārtējās vides temperatūras jēdzienu. Ja paraugs ir sasniedzis istabas temperatūru, degustētājiem būtu atkārtoti jāvērtē vienīgi, lai pārbaudītu to, vai augļainums ir uztverts. Ja ir, tad tā intensitāte tiem jāatzīmē uz skalas.

Jāņem vērā pikantuma kņudinošā sajūta. Šim nolūkam ir ieteicams eļļu norīt.”;

pielikuma 9.4. punktu aizstāj ar šādu:

“9.4. Eļļas klasificēšana

Eļļas šķiru nosaka, ņemot vērā defektu mediānu un augļainuma mediānu. Defektu mediāna ir intensīvākā konstatētā defekta mediāna. Defektu mediānu un augļainuma mediānu norāda ar vienu zīmi aiz komata.

Eļļas šķiru nosaka, defektu mediānu un augļainuma mediānu salīdzinot ar turpmāk norādītajiem atsauces intervāliem. Intervālu robežas ir noteiktas, ņemot vērā metodes kļūdu, un tāpēc tiek uzskatītas par absolūtām. Attiecīgs programmatūras nodrošinājums ļauj iedalījumu šķirās attēlot statistikas datu tabulas vai grafika veidā.

a)	Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa: defektu mediāna ir 0, augļainuma mediāna ir lielāka par 0;

b)	neapstrādāta olīveļļa: defektu mediāna ir lielāka par 0, bet nav lielāka par 3,5, augļainuma mediāna ir lielāka par 0;

c)	neapstrādāta spīdīgā olīveļļa: vai nu defektu mediāna ir lielāka par 3,5, vai arī defektu mediāna ir mazāka par vai vienāda ar 3,5, bet augļainuma mediāna ir 0.

1. piezīme.

Ja rūgtuma un/vai pikantuma mediāna ir lielāka par 5,0, žūrijas priekšsēdētājs to norāda eļļas testa sertifikātā.

Ja novērtējums vajadzīgs, lai pārbaudītu eļļas atbilstību standartiem, ir jāveic vienreizēja eļļas testēšana. Kontrolnovērtējumu gadījumā analīze jāveic divos savstarpēji nesaistītos atkārtojumos. Atkārtās analīzes rezultātiem jābūt statistiski viendabīgiem. (Skatīt 9.5. punktu.) Ja nav, tad paraugu jāanalizē divas reizes no jauna. Klasifikācijas pazīmju galīgo vērtību aprēķina, izmantojot abu mediānu vidējo vērtību.”;

pievieno šādu 9.5. punktu:

“9.5. Kritēriji atkārtojumu pieņemšanai un noraidīšanai

Standartkļūdu, kas definēta turpmāk, izmanto, lai noteiktu, vai abi atkārtotas analīzes rezultāti ir viendabīgi vai statistiski pieņemami:

Formula

ja Me1 un Me2 ir abu atkārtojumu (resp., pirmās un otrās analīzes) mediānas un ja U1 un U2 ir paplašinātās nenoteiktības attiecībā uz vērtībām, kas aprēķinātas, kā norādīts turpmāk un noteikts papildinājumā:

U 1 = c × s* and Formula

attiecībā uz paplašināto neprecizitāti c = 1,96; tādējādi:

U1 = 0,0196 × CVr × Me1

kur CVr ir noturīgais variācijas koeficients.

Jānorāda, ka abas iegūtās vērtības nav statistiski atšķirīgas, En jābūt vienādam ar vai mazākam par 1,0.”

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1228

(2016. gada 27. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 27. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	162,7
0702 00 00	ZZ	162,7
0707 00 05	TR	116,3
0707 00 05	ZZ	116,3
0709 93 10	TR	140,0
0709 93 10	ZZ	140,0
0805 50 10	AR	171,7
	AU	158,0
	CL	204,9
	MA	157,0
	TR	164,0
	UY	138,1
	ZA	182,0
	ZZ	168,0
0806 10 10	BR	269,1
	EG	267,6
	MA	244,9
	ZZ	260,5
0808 10 80	AR	159,9
	BR	106,8
	CL	129,2
	CN	74,5
	NZ	142,7
	US	157,1
	ZA	97,9
	ZZ	124,0
0808 30 90	AR	110,7
	CL	132,7
	NZ	171,3
	TR	175,0
	ZA	107,5
	ZZ	139,4
0809 10 00	TR	198,1
0809 10 00	ZZ	198,1
0809 29 00	TR	259,3
	US	535,2
	ZA	271,2
	ZZ	355,2
0809 30 10 , 0809 30 90	TR	166,5
0809 30 10 , 0809 30 90	ZZ	166,5

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1229

(2016. gada 27. jūlijs)

par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 atvērtas 2016. gada jūlija apakšperiodam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 (2) ir atvērtas vairākas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēta šo kvotu pārvaldība; kvotas ir sagrupētas pēc produkta izcelsmes valsts un iedalītas apakšperiodos saskaņā ar minētās īstenošanas regulas I pielikumu.

(2)	Jūlijs ir trešais apakšperiods Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajai kvotai un otrais apakšperiods minētās īstenošanas regulas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajām kvotām.

(3)

No paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 8. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kuri norādīti pieteikumos, kas atbilstīgi minētās īstenošanas regulas 4. panta 1. punktam iesniegti 2016. gada jūlija pirmajās 10 darbdienās un attiecas uz kvotām ar kārtas numuru 09.4154 un 09.4166, pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kuru piemēro attiecīgajām kvotām pieprasītajiem daudzumiem, kas aprēķināti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(4)

No paziņojumiem izriet arī, ka daudzumi, kuri norādīti pieteikumos, kas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1273/2011 4. panta 1. punktam iesniegti 2016. gada jūlija pirmajās 10 darbdienās un attiecas uz kvotām ar kārtas numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4148 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152 un 09.4153, ir mazāki par pieejamo daudzumu.

(5)	Turklāt atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 5. panta pirmajai daļai būtu jānosaka nākamajā apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums kvotām, kuru kārtas numurs ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 – 09.4148 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 un 09.4166.

(6)	Lai nodrošinātu importa licenču izdošanas procedūras efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Par rīsu importa licenču pieteikumiem, kuri iesniegti 2016. gada jūlija pirmajās 10 darbdienās un attiecas uz Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1273/2011 minētajām kvotām ar kārtas numuru 09.4154 un 09.4166, izdod licences, pieprasītajam daudzumam piemērojot šīs regulas pielikumā noteikto piešķīruma koeficientu.

2. Šīs regulas pielikumā ir noteikts kopējais daudzums, kas attiecībā uz Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1273/2011 paredzētajām kvotām ar kārtas numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 – 09.4148 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 un 09.4166 ir pieejams nākamajā apakšperiodā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 27. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 7. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1273/2011, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 325, 8.12.2011., 6. lpp.).

(3) Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).

PIELIKUMS

2016. gada jūlija apakšperiodā piešķiramie daudzumi un nākamajā apakšperiodā pieejamie daudzumi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:

Izcelsme	Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients 2016. gada jūlija apakšperiodā	2016. gada septembra apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums (kg)
Amerikas Savienotās Valstis	09.4127	— (1)	18 693 108
Taizeme	09.4128	— (1)	570 921
Austrālija	09.4129	— (1)	502 800
Citas valstis	09.4130	— (2)	0

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā kvota lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20:

Izcelsme	Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients 2016. gada jūlija apakšperiodā	2016. gada oktobra apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums (kg)
Visas valstis	09.4148	— (3)	578 000

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40 00:

Izcelsme	Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients 2016. gada jūlija apakšperiodā
Taizeme	09.4149	— (4)
Austrālija	09.4150	— (5)
Gajāna	09.4152	— (5)
Amerikas Savienotās Valstis	09.4153	— (4)
Citas valstis	09.4154	8,905159 %

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:

Izcelsme	Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients 2016. gada jūlija apakšperiodā	2016. gada septembra apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums (kg)
Taizeme	09.4112	— (6)	7 410
Amerikas Savienotās Valstis	09.4116	— (6)	0
Indija	09.4117	— (6)	23 603
Pakistāna	09.4118	— (6)	7 334
Citas valstis	09.4119	— (6)	5 239
Visas valstis	09.4166	0,597830 %	0

(1) Pieprasītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.

(2) Šajā apakšperiodā nav pieejamo daudzumu.

(3) Šajā apakšperiodā piešķīruma koeficientu nepiemēro, jo Komisija nav saņēmusi paziņojumus par licences pieteikumiem.

(4) Pieprasītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.

(5) Šajā apakšperiodā piešķīruma koeficientu nepiemēro, jo Komisija nav saņēmusi paziņojumus par licences pieteikumiem.

(6) Šajā apakšperiodā nav pieejamo daudzumu.

LĒMUMI

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/21

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1230

(2016. gada 12. jūlijs),

ar ko konstatē, ka Portugāle nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 8. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma 126. pantu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbavietu radīšanai. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (1), kas pieņemta, lai veicinātu pārmērīga vispārējās valdības budžeta deficīta tūlītēju novēršanu.

(3)

Padome, rīkojoties pēc Komisijas ieteikuma, 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nolēma, ka Portugālē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. pantu sagatavoja ieteikumu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu vēlākais līdz 2013. gadam (2). Pamatojoties uz Portugāles iestāžu finansiālā atbalsta sniegšanas lūgumu, kas bija adresēts Savienībai, dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Padome Portugālei piešķīra Savienības finansiālo atbalstu (3). Starp Komisiju un Portugāles iestādēm 2011. gada 17. maijā tika parakstīts saprašanās memorands par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“saprašanās memorands”). Kopš tā laika Padome, pamatojoties uz Līguma 126. panta 7. punktu, ir sniegusi divus Portugālei paredzētus ieteikumus (2012. gada 9. oktobrī un 2013. gada 21. jūnijā), ar kuriem pārmērīga budžeta novēršanai noteikto termiņu pagarināja attiecīgi līdz 2014. un 2015. gadam. Abos ieteikumos Padome secināja, ka Portugāle ir veikusi efektīvus pasākumus, taču ir norisinājušies negatīvi un negaidīti ekonomikas notikumi, kas lielā mērā nelabvēlīgi ietekmējuši valdības finansiālo stāvokli.

(4)

Jo īpaši, lai līdz 2015. gadam ticami un ilgtspējīgi samazinātu kopējo valdības budžetu zem atsauces vērtības 3 % no IKP, Portugālei ieteica: a) panākt kopējā deficīta mērķi: 5,5 % no IKP 2013. gadā, 4,0 % no IKP 2014. gadā un 2,5 % no IKP 2015. gadā, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam par 0,6 % no IKP 2013. gadā, par 1,4 % no IKP 2014. gadā un par 0,5 % no IKP 2015. gadā, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada maijā veikto Portugāles ekonomikas attīstības prognozes atjauninājumu; b) īstenot pasākumus 3,5 % apmērā no IKP, lai neļautu 2013. gada deficītam pārsniegt 5,5 % no IKP, tostarp 2013. gada Budžeta likumā noteiktos pasākumus un jaunus papildu budžetā iekļautos pasākumus, proti, algu izdevumu samazinājumus, valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitātes palielināšanu, valsts patēriņa samazināšanu un ES līdzekļu labāku izmantošanu; c) pamatojoties uz valsts izdevumu pārskata (PER) rezultātiem, pieņemt pastāvīgus konsolidācijas pasākumus vismaz 2,0 % apmērā no IKP, lai panāktu, ka kopējais deficīts 2014. gadā ir 4,0 % no IKP, kā arī racionalizēt un modernizēt valsts pārvaldi, novērst funkciju un struktūru dublēšanos valsts sektorā, palielināt pensiju sistēmas ilgtspējību un panākt mērķtiecīgus izmaksu ietaupījumus atsevišķās nozaru ministrijās; d) pieņemt pastāvīgus konsolidācijas pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu 2015. gada deficīta mērķi 2,5 % no IKP. Portugālei tika ieteikts arī saglabāt valsts sektora finanšu pārvaldības reformas tempu, līdz 2013. gada beigām pārskatot Budžeta pamatlikumu, lai turpinātu sekmēt budžeta procedūru un budžeta pārvaldības, pārskatatbildības, pārredzamības un vienkāršošanas principu piemērošanu, kā arī turpināt centienus ierobežot valsts uzņēmumu un sabiedriskā un privātā sektora partnerību iespējamās saistības.

(5)

Komisijas dienestu 2013. gada maijā veiktajā Portugāles ekonomikas attīstības prognozes atjauninājumā, uz kuru pamatojās Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikums, tika prognozēts, ka Portugāles ekonomikas rādītājs 2013. gadā samazināsies par 2,3 %, tad turpmākajos divos gados pieaugs attiecīgi par 0,6 % un 1,5 %. Nominālais IKP pieaugums tika prognozēts – 0,6 % un 1,8 % attiecīgi 2013. un 2014. gadā, un 2,7 % nākamajā gadā.

(6)

Savā 2013. gada 21. jūnija ieteikumā Padome noteica efektīvas rīcības termiņu (2013. gada 1. oktobris), kas veicama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punkta noteikumiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu Portugāle bija atbrīvota no pienākuma iesniegt atsevišķu ziņojumu saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru, un tā iesniedza ziņojumu tikai tās makroekonomikas korekciju programmas satvarā.

(7)

Riski, ka netiks ievērots Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikums, tika uzsvērti turpmākajos novērtējumos. Pamatojoties uz savu 2015. gada Stabilitātes programmas izvērtējumu – pirmo, kas tika veikts pēc ekonomikas korekciju programmas pabeigšanas –, Padome 2015. gada jūlijā secināja, ka pastāv risks, ka Portugāle varētu nenodrošināt atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Arī Komisija savā atzinumā par Portugāles budžeta plāna projektu 2015. gadam secināja, ka pastāv risks par to, ka Portugāle nenodrošinās atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija jo īpaši uzsvēra, ka ir apdraudēta pārmērīga budžeta deficīta savlaicīga novēršana līdz 2015. gadam. Komisija turklāt norādīja, ka strukturālo centienu ir bijis mazāk par ieteikumā minētajiem un 2015. gadā ir nepieciešami papildu strukturālās konsolidācijas pasākumi, lai sekmētu ticamu un ilgtspējīgu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu.

(8)

Atkārtoti novērtējot Portugāles rīcību, kas veikta, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2015. gadam, reaģējot uz Padomes 2013 gada 21. jūnija ieteikumu, var izdarīt šādus secinājumus.

—

Saskaņā ar paziņojumu par 2015. gada vispārējās valdības budžeta deficītu un pēc tā validēšanas, ko veic Komisija (Eurostat), 2015. gada deficīts bija 4,4 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3,0 % no IKP. Atšķirība attiecībā uz atsauces vērtību lielākoties izskaidrojama ar atbalsta pasākumu finanšu nozarē saistībā ar 2015. gada beigās pieņemto bankas Banif (Banco Internacional do Funchal, S.A.) rezolūciju, kas negatīvi ietekmēja valdības budžeta deficītu 1,4 % apmērā no IKP. Ņemot vērā šo elementu un vienreizējo ieņēmumu posteņus, deficīts arī bez vienreizējiem pasākumiem joprojām nedaudz pārsniegtu Līgumā noteikto atsauces vērtību.

—

Strukturālās bilances kumulatīvais uzlabojums 2013.–2015. gada laikposmā tiek lēsts 1,1 % apmērā no IKP, kas ir ievērojami mazāk par Padomes ieteiktajiem 2,5 % no IKP. Ņemot vērā pārskatītā potenciālā ražošanas apjoma pieauguma ietekmi un neparedzētos ieņēmumus vai iztrūkumus salīdzinājumā ar ieteikuma pamatā esošo pamatscenāriju, kumulatīvais uzlabojums ir ievērojami samazināts, sasniedzot – 0,1 % no IKP.

—

Līdz 2014. gada jūnijam īstenoto pasākumu apjoms atbilst makroekonomikas korekciju programmā izvirzītajiem mērķiem. Pēc tam pastāvīgo konsolidācijas pasākumu apjoms, kas bija 2014. gadam izvirzīto mērķu pamatā, tika ievērojami samazināts, no 2014. gada budžeta izveides laikā plānotajiem 2,3 % no IKP samazinoties līdz aptuveni 1,5 % no IKP prognozēs attiecībā uz 2015. gada budžetu. Tādējādi pasākumu apjoms acīmredzami ir mazāks nekā ieteikts, proti, 2014. gadā veikt papildu pasākumus vismaz 2 % apmērā no IKP. Attiecībā uz 2015. gadu pastāvīgo fiskālās konsolidācijas pasākumu apjoms 2015. gada budžetā tika vēl vairāk samazināts līdz aptuveni 0,6 % no IKP, un tika noteikts pamatmērķis 2,7 % no IKP. Tādējādi jāsecina, ka plānotie strukturālās konsolidācijas pasākumi ir bijuši nepietiekami, lai panāktu ieteikto 2015. gada deficīta mērķi 2,5 % apmērā no IKP. Faktiskais 2015. gada deficīts liecina, ka plānotie pasākumi ir bijuši nepietiekami.

—

Kopumā budžeta nominālo deficīta samazināšanos kopš 2014. gada jūnija veicināja ekonomikas atveseļošanās un zemāki procentu izdevumi, ņemot vērā zemās procentu likmes. Neparedzētie ieņēmumi netika izmantoti, lai veicinātu deficīta samazināšanu, un strukturālo konsolidācijas pasākumu apjoms nebija pietiekams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

—	Vispārējās valdības bruto parāds kopš Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikuma kopumā nostabilizējās, 2013. gada beigās sasniedzot 129,2 % no IKP, 2014. gadā – 130,2 % no IKP un 2015. gadā – 129,0 % no IKP atbilstīgi Komisijas 2016. gada pavasara prognozei.

—

Fiskālās un strukturālās reformas, lai arī diferencētā ātrumā, ir pavirzījušas uz priekšu lielākajā daļā jomu. Budžeta pamatlikums tika pārskatīts un nostiprināts, un pilnībā tas stāsies spēkā 2018. gada septembrī. Ir paveikts nopietns darbs, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no to maksāšanas, kā arī lai reformētu nodokļu pārvaldību. Pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēja pēdējos gados tika uzlabota, taču joprojām pastāv īstermiņa un ilgtermiņa problēmas. Reformas veselības aprūpes sistēmā, lai nodrošinātu Valsts veselības dienesta (NHS) ilgtspēju, virzās uz priekšu atbilstīgā ātrumā. Lai uzlabotu fiskālo pārvaldību reģionālā un vietējā līmenī, pēdējos gados tika īstenotas valsts pārvaldes reformas, kā arī reformas sabiedriskajā un privātajā sektorā (SPS) un valsts uzņēmumos (VU), jo īpaši ekonomikas korekciju programmas laikā.

(9)	Tāpēc var secināt, ka Portugāles pasākumi, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Portugāle līdz 2015. gadam nav novērsusi pārmērīgo budžeta deficītu. Fiskālo pasākumu apjoms ir būtiski mazāks par to, ko bija ieteikusi Padome,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Portugāle nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2016. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. KAŽIMÍR

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(2) Visi dokumenti saistībā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru Portugālē ir atrodami šeit: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/deficit/countries/portugal_en.htm

(3) Padomes Īstenošanas lēmums 2011/344/ES (2011. gada 17. maijs) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei (OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.).

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/24

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1231

(2016. gada 18. jūlijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz Gruzijas pieteikumu, lai kļūtu par minētās konvencijas Līgumslēdzēju pusi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1) (“konvencija”) stājās spēkā 2012. gada 1. decembrī.

(2)	Konvencijas 5. panta 1. punktā paredzēts, ka trešā persona var kļūt par konvencijas Līgumslēdzēju pusi ar noteikumu, ka šai kandidātvalstij vai teritorijai ar vismaz vienu no Līgumslēdzējām pusēm ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā paredzēti preferenciāli izcelsmes noteikumi.

(3)	Gruzija 2015. gada 23. septembrī konvencijas depozitāram iesniedza rakstisku pieteikumu par pievienošanos konvencijai.

(4)	Gruzijai ir spēkā tirdzniecības nolīgums ar divām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, proti, Savienību un Turcijas Republiku, un tā izpilda konvencijas 5. panta 1. punkta nosacījumu, lai kļūtu par Līgumslēdzēju pusi.

(5)	Konvencijas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar konvenciju (“Apvienotā komiteja”), ir ar lēmumu jāpieņem aicinājumi trešām personām pievienoties konvencijai.

(6)	Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā tāpēc vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz Gruzijas pieteikumu, lai kļūtu par minētās konvencijas Līgumslēdzēju pusi, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

Par nelielām tehniskām izmaiņām lēmuma projektā Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

G. MATEČNÁ

(1) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PROJEKTS

REĢIONĀLĀS KONVENCIJAS PAR EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU PREFERENCIĀLIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …

(… gada …)

par Gruzijas pieteikumu, lai kļūtu par Līgumslēdzēju pusi Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1),

tā kā:

(1)

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) 5. panta 1. punktā paredzēts, ka trešā persona var kļūt par konvencijas Līgumslēdzēju pusi ar noteikumu, ka šai kandidātvalstij vai teritorijai ar vismaz vienu no Līgumslēdzējām pusēm ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā paredzēti preferenciāli izcelsmes noteikumi.

(2)	Gruzija 2015. gada 23. septembrī konvencijas depozitāram iesniedza rakstisku pieteikumu par pievienošanos konvencijai.

(3)	Gruzijai ar divām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, proti, Eiropas Savienību un Turcijas Republiku, ir spēkā tirdzniecības nolīgums, un tā izpilda konvencijas 5. panta 1. punkta nosacījumu, lai kļūtu par Līgumslēdzēju pusi.

(4)	Konvencijas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka Apvienotajai komitejai ir ar lēmumu jāpieņem aicinājumi trešām personām pievienoties konvencijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Gruzija tiek aicināta pievienoties Reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/27

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1232

(2016. gada 18. jūlijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura izveidota ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (*), no otras puses, attiecībā uz Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, ar ko pieņem tās reglamentu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar 126. pantu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (*), no otras puses (1) (“nolīgums”), ir izveidota Stabilizācijas un asociācijas padome.

(2)	Nolīguma 127. panta 2. punktā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padomei ir jāpieņem reglaments.

(3)	Nolīguma 129. panta 1. punktā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padomei palīdz Stabilizācijas un asociācijas komiteja (“komiteja”).

(4)	Nolīguma 129. panta 2. un 3. punktā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padomei savā reglamentā ir jānosaka komitejas pienākumi un ka Stabilizācijas un asociācijas padome var deleģēt komitejai jebkādas savas pilnvaras.

(5)

Nolīguma 131. pantā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padome var nolemt izveidot citas īpašas komitejas vai struktūras, kas tai var palīdzēt tās pienākumu veikšanā. Tajā turklāt paredzēts, ka Stabilizācijas un asociācijas padomei savā reglamentā ir jānosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvs un pienākumi un tas, kā tām jādarbojas.

(6)	Ir svarīgi veikt regulāru un oficiālu apspriešanos ar dalībvalstīm un ņemt vērā to viedokļus. Tādēļ dalībvalstis vajadzētu aicināt būt par Eiropas Savienības delegācijas daļu visās Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs.

(7)	Komisija un Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) rūpīgi un nepārtraukti pārraudzīs Kosovas centienus normalizēt savas attiecības ar Serbiju un vajadzības gadījumā – un vismaz divreiz gadā – ziņos par minēto jautājumu.

(8)

Nolīguma 140. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Savienība var veikt pasākumus, ko tā uzskata par piemērotiem, tostarp nekavējoties apturēt nolīgumu vai tā daļu, ja Kosova neievēro kādu no būtiskajiem elementiem, kas izklāstīti nolīguma 5. un 13. pantā. Visi attiecīgie Stabilizācijas un asociācijas padomes ieteikumi vai lēmumi, kā arī ziņojumi, kas Komisijai un Augstajam pārstāvim ir jāiesniedz par Kosovas centieniem normalizēt savas attiecības ar Serbiju, būtu jāņem vērā attiecībā uz jebkuru iespējamu Komisijas priekšlikumu apturēt nolīgumu, pamatojoties uz nolīguma 140. panta ceturto daļu.

(9)	Neviens termins, formulējums vai definīcija, kas izmantota šajā lēmumā un tā pielikumos, vai lēmumos un ieteikumos un citos dokumentos, tostarp protokolos, kas jāpieņem Stabilizācijas un asociācijas padomei, nenozīmē to, ka atsevišķas dalībvalstis atzīst Kosovu, ja iepriekš nav to izdarījušas.

(10)	Dalībvalstu iekšējās procedūras var piemērot, kad tiek saņemti dokumenti, kurus saskaņā ar šo nolīgumu izdevušas Kosovas iestādes.

(11)	Ir atbilstīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē attiecībā uz Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, ar ko pieņem tās reglamentu.

(12)	Savienības nostājas Stabilizācijas un asociācijas padomē pamatā tāpēc vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura izveidota ar nolīguma 126. pantu, ieņem atbalstošu nostāju attiecībā uz reglamenta pieņemšanu, pamatā ir Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

Tehniskus grozījumus minētajā lēmuma projektā var pieņemt bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Dalībvalstis tiek aicinātas būt par Eiropas Savienības delegācijas daļu visās Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs. Tās arī saņem visus dokumentus, kas iesniegti Stabilizācijas un asociācijas padomei, vai ko ir izdevusi Stabilizācijas un asociācijas padome. Dalībvalstis sniedz Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos – saskaņā ar viņa pienākumiem, ievērojot Līgumus, un viņa kā Ārlietu padomes priekšsēdētāja pienākumiem – minētajam nolūkam vajadzīgo informāciju.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

G. MATEČNÁ

(*) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1) OV L 71, 16.3.2016., 3. lpp.

ES UN KOSOVAS (*) STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2016

[datums],

ar ko pieņem tās reglamentu

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (*), no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 126., 127., 129. un 131. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā 2016. gada 1. aprīlī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšsēdētājs

Puses pārmaiņus un ikreiz 12 mēnešus ilgi veic Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētāja pienākumus. Pirmais termiņš sākas dienā, kad notiek pirmā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

2. pants

Sanāksmes

Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes notiek reizi gadā saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmju iedibināto praksi, tostarp attiecībā uz pārstāvības līmeni un norises vietu. Ja Puses par to vienojas, tad pēc vienas vai otras Puses lūguma var sasaukt Stabilizācijas un asociācijas padomes īpašās sanāksmes. Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes pēc vienošanās ar priekšsēdētāju kopīgi sasauc Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri.

3. pants

Delegācijas

Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo katras Puses paredzēto delegācijas sastāvu. Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārstāvis piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs kā novērotājs, ja darba kārtībā ir jautājumi, kas attiecas uz EIB. Stabilizācijas un asociācijas padome var uzaicināt arī citas personas piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

4. pants

Sekretariāts

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta ierēdnis un Kosovas pārstāvniecības Beļģijā ierēdnis kopīgi veic Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāru pienākumus.

5. pants

Sarakste

Stabilizācijas un asociācijas padomei adresētus sūtījumus sūta Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam uz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta adresi.

Abi sekretāri gādā par to, lai sūtījumi tiktu nogādāti Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā izsūtīti pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem. Pārsūtāmo saraksti nosūta uz Komisijas Ģenerālsekretariātam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un Kosovas pārstāvniecībai Beļģijā.

Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētāja paziņojumus abi sekretāri nosūta adresātiem un vajadzības gadījumā pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem, kas minēti otrajā daļā.

6. pants

Atklātums

Ja vien netiek nolemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes nav atklātas.

7. pants

Sanāksmju darba kārtības

1. Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku darba kārtību katrai sanāksmei. Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri to nosūta 5. pantā minētajiem adresātiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma. Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj jautājumus, attiecībā uz kuriem priekšsēdētājs ir saņēmis pieprasījumu par iekļaušanu attiecīgajā darba kārtībā ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes sākuma, tomēr jautājumus iekļauj provizoriskajā darba kārtībā vienīgi tad, ja apliecinošie dokumenti ir nosūtīti sekretāriem ne vēlāk kā darba kārtības nosūtīšanas dienā. Darba kārtību Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem katras sanāksmes sākumā. Provizoriskajā darba kārtībā neesošu jautājumu var tajā iekļaut, ja abas Puses par to vienojas.

2. Pēc vienošanās ar abām Pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

8. pants

Protokols

Abi sekretāri sagatavo katras sanāksmes protokola projektu. Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti norāda:

—	dokumentus, kas iesniegti Stabilizācijas un asociācijas padomei,

—	paziņojumus, kuru iekļaušanu protokolā prasījis kāds Stabilizācijas un asociācijas padomes loceklis,

—	pieņemtos lēmumus un sniegtos ieteikumus, paziņojumus, par kuriem panākta vienošanās, un pieņemtos secinājumus.

Protokola projektu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei apstiprināšanai. Kad protokols ir apstiprināts, to paraksta priekšsēdētājs un abi sekretāri. Protokolu nodod glabāšanai arhīvos Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas darbojas kā asociācijas dokumentu depozitārs. Visiem 5. pantā minētajiem adresātiem nosūta apliecinātas kopijas.

9. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, Pusēm savstarpēji vienojoties, neskarot nolīguma 2. un 5. pantu. Ja abas Puses par to vienojas, tad Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru.

2. Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu, kas paredzēti nolīguma 128. panta nozīmē, nosaukumā attiecīgi ir vārds “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas diena un priekšmeta apraksts. Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un to autentiskumu apstiprina abi sekretāri. Lēmumus un ieteikumus izsūta visiem 5. pantā minētajiem adresātiem. Katra no Pusēm var lemt par Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

10. pants

Valodas

Stabilizācijas un asociācijas padomes oficiālās valodas ir Stabilizācijas un asociācijas nolīguma autentiskās valodas. Ja vien netiek nolemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padome savās apspriedēs pamatojas uz dokumentiem, kas sagatavoti minētajās valodās.

11. pants

Izdevumi

Eiropas Savienība un Kosova katra sedz izdevumus, kuri sakarā ar to dalību Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs rodas gan attiecībā uz darbiniekiem, ceļu un uzturēšanos, gan attiecībā uz pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem. Izdevumus saistībā ar mutisko tulkošanu sanāksmēs, dokumentu tulkošanu un pavairošanu, kā arī citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz tā Puse, kur notiek attiecīgās sanāksmes.

12. pants

Stabilizācijas un asociācijas komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas komiteja (“komiteja”), kas palīdz Stabilizācijas un asociācijas padomei tās pienākumu veikšanā. To veido Eiropas Savienības pārstāvji, no vienas puses, un Kosovas pārstāvji, no otras puses, parasti vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

2. Komiteja sagatavo Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes un apspriedes, vajadzības gadījumā izpilda Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus un kopumā nodrošina asociācijas partnerattiecību nepārtrauktību un nolīguma pareizu darbību. Komiteja izskata visus jautājumus, ko tai iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padome, kā arī visus citus jautājumus, kas ik dienas var rasties, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tā iesniedz priekšlikumus vai lēmumu/ieteikumu projektus pieņemšanai Stabilizācijas un asociācijas padomē.

3. Gadījumos, kad nolīgumā ir paredzēts pienākums vai iespēja apspriesties, šādu apspriešanos var veikt komitejā. Apspriešanos var turpināt Stabilizācijas un asociācijas padomē, ja tam piekrīt abas Puses.

4. Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglaments ir pievienots šim lēmumam.

…,

Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(*) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

PIELIKUMS

ES UN KOSOVAS (*) STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMAM Nr. 1/2016

(… gada …)

Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglaments

1. pants

Priekšsēdētājs

Puses pārmaiņus un ikreiz 12 mēnešus ilgi veic Stabilizācijas un asociācijas komitejas (“komiteja”) priekšsēdētāja pienākumus. Pirmais termiņš sākas dienā, kad notiek pirmā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

2. pants

Sanāksmes

Komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, abām Pusēm vienojoties. Katra komitejas sanāksme notiek laikā un vietā, par ko abas Puses ir vienojušās. Komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

3. pants

Delegācijas

Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo katras Puses paredzēto delegācijas sastāvu.

4. pants

Sekretariāts

Eiropas Komisijas ierēdnis un Kosovas ierēdnis kopīgi veic komitejas sekretāru pienākumus. Visus šajā lēmumā paredzētos komitejas priekšsēdētāja paziņojumus vai viņam adresētos paziņojumus nosūta komitejas sekretāriem un Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam un sekretāriem.

5. pants

Atklātums

Ja vien netiek nolemts citādi, komitejas sanāksmes nav atklātas.

6. pants

Sanāksmju darba kārtība

1. Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku darba kārtību katrai sanāksmei. Komitejas sekretāri to nosūta 4. pantā minētajiem adresātiem ne vēlāk kā 30 darba dienas pirms sanāksmes sākuma. Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj jautājumus, attiecībā uz kuriem priekšsēdētājs ir saņēmis pieprasījumu par iekļaušanu attiecīgajā darba kārtībā ne vēlāk kā 35 darba dienas pirms sanāksmes sākuma, tomēr jautājumus iekļauj provizoriskajā darba kārtībā vienīgi tad, ja apliecinošie dokumenti ir nosūtīti sekretāriem ne vēlāk kā darba kārtības nosūtīšanas dienā. Komiteja var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem. Komiteja pieņem darba kārtību katras sanāksmes sākumā. Provizoriskajā darba kārtībā neesošu jautājumu var tajā iekļaut, ja abas Puses par to vienojas.

2. Pēc vienošanās ar abām Pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

7. pants

Protokols

Katrai sanāksmei sagatavo protokolu, un tā pamatā ir priekšsēdētāja apkopots pārskats par secinājumiem, ko izdarījusi komiteja. Pēc protokola apstiprināšanas komitejā to paraksta priekšsēdētājs un abi sekretāri, un abas Puses to saglabā. Visiem 4. pantā minētajiem adresātiem nosūta protokola kopijas.

8. pants

Lēmumi un ieteikumi

Īpašos gadījumos, kad Stabilizācijas un asociācijas padome saskaņā ar nolīguma 128. pantu ir pilnvarojusi komiteju pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, minētos dokumentus izstrādā saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas padomes reglamenta 9. pantu.

9. pants

Izdevumi

Eiropas Savienība un Kosova katra sedz izdevumus, kuri sakarā ar to dalību komitejas sanāksmēs rodas gan attiecībā uz darbiniekiem, ceļu un uzturēšanos, gan attiecībā uz pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem. Izdevumus saistībā ar mutisko tulkošanu sanāksmēs, dokumentu tulkošanu un pavairošanu, kā arī citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz tā Puse, kur notiek attiecīgās sanāksmes.

10. pants

Apakškomitejas un īpašas grupas

Komiteja var izveidot apakškomitejas un īpašas grupas darbam komitejas pakļautībā. Tās atskaitās komitejai pēc katras savas sanāksmes. Komiteja var pieņemt lēmumu likvidēt kādu no esošajām apakškomitejām vai grupām, pieņemt vai grozīt to darba uzdevumus vai izveidot vēl citas apakškomitejas vai grupas, kas palīdzētu veikt tās pienākumus. Minētās apakškomitejas un grupas nav pilnvarotas pieņemt lēmumus.

(*) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

PIELIKUMS

PROJEKTS

ES UN KOSOVAS (*) STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2016

(2016. gada [diena, mēnesis]),

ar kuru izveido apakškomitejas un īpašās grupas

Stabilizācijas un asociācijas komiteja,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (*), no otras puses, un jo īpaši tā 130. pantu,

ņemot vērā tās reglamentu un jo īpaši tā 10. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo tiek izveidotas I pielikumā uzskaitītās apakškomitejas un īpašās grupas. To darba uzdevumi ir izklāstīti II pielikumā.

…., 2016. gada [diena, mēnesis]

Stabilizācijas un asociācijas komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

(*) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

I PIELIKUMS

Daudznozaru apakškomiteju struktūra

Nosaukums

Jautājumi

Nolīguma pants

1.	Tirdzniecība, rūpniecība, muita un nodokļu politika

Preču brīva aprite

20. pants

Rūpniecības ražojumi

21.–25. pants

Komerciāli jautājumi

36.–49. pants

Standartizācija, metroloģija, akreditācija, sertifikācija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība

80. pants

Sadarbība rūpniecībā

99. pants

MVU

100. pants

Tūrisms

101. pants

Muita

104. pants

Nodokļi

105. pants

Izcelsmes noteikumi

III protokols

Savstarpēja administratīvā palīdzība muitas lietās

IV protokols

2.	Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Lauksaimniecības produkti

26., 28., 29., 33., 34. un 37. pants

Zivsaimniecības produkti

31. un 32. pants, IV un V pielikums

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

27. pants un I protokols

Vīns

30. pants un II protokols

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, izņemot vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus

35. pants

Lauksaimniecība un agrorūpnieciskā nozare, veterinārie un fitosanitārie jautājumi

102. pants

Sadarbība zivsaimniecības jomā

103. pants

3.	Iekšējais tirgus un konkurence

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

50.–54. pants

Pakalpojumu sniegšana

55.–60. pants

Citi jautājumi, kas attiecas uz nolīguma V sadaļu

61.–73. pants

Tiesību aktu tuvināšana un tiesībaizsardzība

74. pants

Konkurence

75.–76. pants

Intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums

77.–78. pants

Publiskais iepirkums

79. pants

Banku darbība, apdrošināšana un citi finanšu pakalpojumi

96. pants

Patērētāju aizsardzība

81. pants

4.	Ekonomikas un finanšu jautājumi un statistika

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

64.–66. pants

Ekonomikas politika

94. pants

Sadarbība statistikas jomā

95. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

98. pants

Finansiālā sadarbība

121.–125. pants

5.	Tiesiskums, brīvība un drošība

Iestāžu un tiesiskuma nostiprināšana

83. pants

Pamattiesības, tostarp nediskriminācija un datu aizsardzība

3. pants, 4. pants un 84. pants

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās

83. pants

Vīzas, robežu/līniju kontrole, patvērums un migrācija

85.–86. pants

Nelikumīgās imigrācijas novēršana un kontrole, atpakaļuzņemšana

87.–88. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

89. pants

Narkotikas

90. pants

Cīņa pret terorismu

92. pants

Organizētās noziedzības un citu nelikumīgu darbību novēršana

91. pants

6.	Inovācija, informācijas sabiedrība un sociālā politika

Darba apstākļi un iespēju vienlīdzība

82. pants

Sadarbība sociālajā jomā

106. pants

Izglītība un apmācība

107. pants

Sadarbība kultūras jomā

108. pants

Sadarbība audiovizuālā jomā

109. pants

Informācijas sabiedrība

110. pants

Elektronisko sakaru tīkli un elektronisko sakaru pakalpojumi

111. pants

Informācija un saziņa

112. pants

Pētniecība un tehnoloģijas attīstība

118. pants

7.	Transports, enerģētika, vide un reģionālā attīstība

Transports

113. pants

Enerģētika

114. pants

Vide

115. pants

Klimata pārmaiņas

116. pants

Civilā aizsardzība

117. pants

Reģionālā un vietējā attīstība

119. pants

Īpašo grupu struktūra

Nosaukums	Jautājumi	Nolīguma pants
Īpašā grupa valsts pārvaldes reformas jautājumos	Valsts pārvaldes reforma	120. pants
Īpašā grupa normalizācijas jautājumos (1)	Redzami un ilgtspējīgi uzlabot Kosovas attiecības ar Serbiju un īstenot efektīvu sadarbību ar ES KDAP misiju, kamēr tāda pastāv	5. pants

(1) Šī īpašā grupa neaizstāj Prištinas un Belgradas dialogu, kas notiek Augstā pārstāvja aizbildnībā.

II PIELIKUMS

ES un Kosovas (*) apakškomiteju un īpašo grupu kompetence

Sastāvs un priekšsēdētājs

Apakškomiteju un īpašās grupas valsts pārvaldes reformas jautājumos (VPR) un normalizācijas jautājumos veido pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (attiecībā uz īpašo grupu normalizācijas jautājumos), un Kosovas pārstāvji. Sanāksmes pārmaiņus vada abas Puses. Dalībvalstis tiks informētas un aicinātas uz apakškomiteju un VPR un normalizācijas jautājumu īpašo grupu sanāksmēm.

Sekretariāts

Par katras apakškomitejas un īpašās grupas sekretāriem kopīgi darbojas Eiropas Komisijas ierēdnis vai -attiecībā uz īpašo grupu normalizācijas jautājumos- Eiropas Ārējās darbības dienesta ierēdnis un Kosovas ierēdnis.

Visi paziņojumi, kas attiecas uz apakškomitejām un īpašajām grupām, nododami attiecīgās apakškomitejas un īpašo grupu sekretāriem.

Sanāksmes

Apakškomitejas un īpašās grupas sanāk tad, kad to prasa apstākļi, abām Pusēm par to vienojoties. Katra apakškomitejas un īpašās grupas sanāksme notiek tādā laikā un vietā, par ko abas Puses vienojas.

Ja abas Puses piekrīt, apakškomitejas un īpašās grupas var uzaicināt uz savām sanāksmēm ekspertus, lai viņi sniegtu konkrētu informāciju, ko viņiem lūdz.

Darba kārtība un apliecinoši dokumenti

Ne vēlāk kā 30 darba dienas pirms sanāksmes sākuma priekšsēdētājs un sekretāri katrai sanāksmei sagatavo provizorisku darba kārtību.

Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj jautājumus, par kuriem sekretāri lūgumu tos iekļaut darba kārtībā saņēmuši ne vēlāk kā 35 darba dienas pirms sanāksmes.

Pēc vienošanās par provizorisko darba kārtību katrai sanāksmei un ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms sanāksmes sākuma Kosovas izvirzītais sekretārs iesniedz Eiropas Komisijas vai -attiecībā uz īpašo grupu normalizācijas jautājumos- Eiropas Ārējās darbības dienesta izvirzītajam sekretāram nepieciešamos rakstiskos dokumentus atbilstīgi provizoriskajā darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.

Ja trešajā daļā minētais termiņš netiek ievērots, sanāksme tiek automātiski atcelta bez iepriekšēja brīdinājuma.

Priekšmeti

Apakškomitejas pārrunā jautājumus, kas saistīti ar nolīguma jomām, kuras uzskaitītas daudznozaru apakškomiteju struktūrā. Paveikto tiesību aktu tuvināšanas, ieviešanas un izpildes ziņā izvērtē saskaņā ar visiem priekšmetiem. Apakškomitejas izskata visas problēmas, kas var rasties to attiecīgajās nozarēs, un iesaka iespējamos risinājumus.

Apakškomitejas izmanto arī kā forumu, lai tālāk precizēt acquis, un tās pārskata Kosovas paveikto acquis ievērošanā atbilstīgi nolīgumā uzņemtajām saistībām.

VPR īpašā grupa apspriež ar valsts pārvaldes reformu saistītos jautājumus un ierosina iespējamos veicamos pasākumus. Īpašā grupa normalizācijas jautājumos apspriež jautājumus, kas saistīti ar Kosovas attiecību ar Serbiju redzamu un ilgtspējīgu uzlabošanu un efektīvu sadarbību ar kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju, kamēr tāda pastāv, un ierosina iespējamos veicamos pasākumus.

Protokols

Katrai sanāksmei sastāda protokolu un pēc sanāksmes to saskaņo. Protokola kopiju apakškomitejas vai īpašās grupas sekretārs nosūta Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāram.

Atklātums

Ja vien netiek izlemts citādi, apakškomiteju un īpašo grupu sanāksmes nav atklātas.

(*) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/41

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1233

(2016. gada 26. jūlijs),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Kipras Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Kipras valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Georgios GEORGIOU kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)	Pēc Kyriakos CHATZITTOFIS kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

par locekli:

—	Kyriakos CHATZITTOFIS kungs, Mayor of Agios Athanasios;

par locekļa aizstājēju:

—	Stavros YEROLATSITES kungs, Municipal Councilor, Strovolos Municipality.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 26. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. LAJČÁK

(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/42

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1234

(2016. gada 26. jūlijs),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Itālijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc tam, kad beidzies termiņš pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīts Carlo FIDANZA kungs (Assessore di Veleso (CO)) un Giuseppe VARACALLI kungs (Sindaco del Comune di Gerace (RC)), ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekļu aizstājējiem tiek iecelti:

—	Carlo FIDANZA kungs, Consigliere del Comune di Rosazza (BI) (amata maiņa),

—	Giuseppe VARACALLI kungs, Consigliere del Comune di Gerace (RC) (amata maiņa).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 26. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. LAJČÁK

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/43

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1235

(2016. gada 26. jūlijs),

ar ko laboratorijai Korejas Republikā atļauj veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzībai attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 4665)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumu 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (1), un jo īpaši tā 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2000/258/EK aģentūra Agence française de sécurité sanitaire des aliments (AFSSA), kura atrodas Nansī Francijā, ir izraudzīta par īpašo iestādi, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kuri vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai. Tagad AFSSA ir integrēta aģentūrā Agence nationale de sécurité sanitaire de l'alimentation, de l'environnement et du travail (ANSES) Francijā.

(2)	Lēmums 2000/258/EK cita starpā paredz, ka ANSES uzdevums ir novērtēt trešo valstu laboratorijas, kuras iesniegušas pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

(3)

Pēc tam, kad laboratorija Choong Ang Vaccine laboratory, kura atrodas Tedžonā, 2015. gada 29. septembra novērtējuma ziņojumā no aģentūras ANSES saņēma nelabvēlīgu novērtējumu un tas tika iesniegts Komisijai, saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/436/ES (2) tika atsaukta atļauja, kas minētajai laboratorijai 2007. gada 9. februārī bija piešķirta saskaņā ar Lēmumu 2000/258/EK.

(4)	Korejas Republikas kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu, kurā lūdz no jauna apstiprināt laboratoriju Choong Ang Vaccine laboratory Tedžonā, savukārt aģentūra ANSES2016. gada 21. martā ir sniegusi labvēlīgu novērtējuma ziņojumu par šo laboratoriju un iesniegusi to Komisijai.

(5)	Tādēļ šai laboratorijai būtu jāatļauj veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar Lēmuma 2000/258/EK 3. panta 2. punktu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem ir atļauts veikt šādā laboratorijā:

Choong Ang Vaccine laboratory

1476-37 Yuseong-daero Yuseong-gu

Daejeon, 34055

Korejas Republika

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2016. gada 1. augusta.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 26. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 9. augusta Lēmums 2010/436/ES, ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2000/258/EK attiecībā uz kvalifikācijas pārbaudēm, lai saglabātu atļaujas laboratorijām veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (OV L 209, 10.8.2010., 19. lpp.).

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/45

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1236

(2016. gada 27. jūlijs),

ar ko attiecībā uz ierakstiem par Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 4983)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri konkrētās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I, II, III un IV daļā ir norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali.

(2)

2016. gada jūnijā un jūlijā jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi tika konstatēti mežacūku populācijā Jēkabpils, Baldones un Rīgas novadā Latvijā, Pērnavas, Harju un Raplas apgabalā Igaunijā un viens šādas slimības gadījums – mežacūku populācijā Čižes apgabalā Polijā. Minētie apgabali atrodas Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā uzskaitīto apgabalu tiešā tuvumā un ir uzskaitīti minētā pielikuma I daļā. Līdz ar to konkrēti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā uzskaitītie Igaunijas, Latvijas un Polijas apgabali tagad būtu jāiekļauj pielikuma II daļā, bet daži jauni Latvijas apgabali būtu jāiekļauj pielikuma I daļā.

(3)	2016. gada jūnijā un jūlijā turpmāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti mājas cūkām Jegevas un Rietumviru apgabalā Igaunijā, tāpēc konkrēti patlaban Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā uzskaitītie Igaunijas apgabali būtu jāuzskaita pielikuma III daļā.

(4)

2016. gada jūnijā un jūlijā turpmāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti mājas cūkām Elektrēnu, Anīkšču un Krones apgabalā Lietuvā. Minētie apgabali patlaban ir uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Attiecīgi minētā pielikuma II daļā uzskaitītie Lietuvas apgabali būtu jāuzskaita pielikuma III daļā.

(5)

2016. gada jūnijā un jūlijā turpmāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti mājas cūkām Hajnuvkas apgabalā Polijā. Minētais apgabals patlaban ir uzskaitīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Attiecīgi Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā ietvertais saraksts ar Polijas apgabaliem būtu jāpaplašina uz dienvidiem un konkrēti I un II daļā uzskaitītie Polijas apgabali būtu jāuzskaita minētā pielikuma III daļā.

(6)

Novērtējot risku, ko rada dzīvnieku veselības situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, būtu jāņem vērā pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība mežacūku populācijā, ko skārusi minētā slimība Savienībā. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, kā arī novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā paredzētais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju attiecībā uz minēto slimību Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

(7)	Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 27. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

I DAĻA

1. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts,

—	Dobeles novada Jaunbērzes, Dobeles un Bērzes pagasts,

—	Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes, Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

—	Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagasts,

—	Engures novads,

—	Rundāles novads,

—	Stopiņu novads,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	Bauskas pilsēta.

2. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Jurbarkas rajona pašvaldības teritorijā – Raudones, Veļonas, Seredžus un Jodaiču seņūnija,

—	Pakrojas rajona pašvaldības teritorijā – Klovaiņu, Rozalimas un Pakrojas seņūnija,

—	Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz rietumiem no Nevēžas upes,

—	Raseiņu rajona pašvaldības teritorijā – Arjogalas, Arjogalas pilsētas, Betīgalas, Pagojuku un Šiluvas seņūnija,

—	Šaķu rajona pašvaldības teritorijā – Plokšču, Kriūku, Leķēču, Lukšu, Griškabūdžas, Barzdu, Žvirgždaiču, Sintautu, Kudirkas Naumiestes, Slaviku un Šaķu seņūnija,

—	Pasvales rajona pašvaldība,

—	Vilkavišķu rajona pašvaldība,

—	Radvilišķu rajona pašvaldība,

—	Kalvarijas pašvaldība,

—	Kazlu Rūdas pašvaldība,

—	Marijampoles pašvaldība.

3. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

—	Augustovas povjata Augustovas gmins un Augustovas, Novinkas, Plaskas, Štabinas un Barglova Koscelnu pilsēta,

—	Bjalistokas povjata Horoščas, Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas Koscelnas, Tikocinas, Lapu, Posventnes, Zavadu un Dobržiņevo Dužes gmins,

—	Hajnuvkas apriņķa Kleščeles un Čeremhas gminu daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66,

—	Visoke Mazoveckes povjata Kobilin-Boržimu, Kuleše Koscelnes un Sokolu gmins, Visoke Mazoveckes gmins ar Visoke Mazoveckes pilsētu, Nove Pekuti, Šepetovo, Klukovo un Cehanovecas gmins,

—	Sejnu povjats,

—	Suvalku povjata Rutka-Tartakas, Šiplišku, Suvalku un Račku gmins,

—	Zambrovas povjata Rutku gmins,

—	Sokulkas povjata Suhovolas un Koricinas gmins,

—

Belskas povjata Braņskas gmina Braņskas, Bočki, Rudkas, Viškovas pilsēta, Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un stiepjas līdz Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robežai un ceļam Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas), Belskas Podlaskas pilsēta, Orlas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66, M. Bjalistokas povjats,

—	Suvalku povjats,

—	Moņķu povjats,

—	Semjatičes povjats.

II DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Kallastes pilsēta,

—	Rakveres pilsēta,

—	Tartu pilsēta,

—	Vīlandes pilsēta,

—	Harju apriņķis (izņemot Kūsalu pagasta daļu, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20), Aegvīdu pagastu un Anijas pagastu),

—	Austrumviru apriņķis,

—	Lēnes apriņķis,

—	Pērnavas apriņķis,

—	Pelvas apriņķis,

—	Raplas apriņķis,

—	Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 1 (E20),

—	Persti pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 24126,

—	Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 49,

—	Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

—	Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

—	Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156, līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

—	Abjas pagasts,

—	Alatskivi pagasts,

—	Avanduses pagasts,

—	Hāslavas pagasts,

—	Haljalas pagasts,

—	Hallistes pagasts,

—	Kambjas pagasts,

—	Karksi pagasts,

—	Kongas pagasts,

—	Kepu pagasts,

—	Laekveres pagasts,

—	Lūnjas pagasts,

—	Meksas pagasts,

—	Merjamas pagasts,

—	Mēksi pagasts,

—	Peipsiēres pagasts,

—	Pīrisāres pagasts,

—	Regaveres pagasts,

—	Rakveres pagasts,

—	Saksi pagasts,

—	Semeru pagasts,

—	Varas pagasts,

—	Vihulas pagasts,

—	Vennu pagasts.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts,

—	Jelgavas novada Valgundes pagasts,

—	Limbažu novada Skultes, Vidrižu, Limbažu un Umurgas pagasts,

—	Salacgrīvas novada Liepupes pagasts,

—	Ādažu novads,

—	Aizkraukles novads, Aknīstes novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novads,

—	Gulbenes novads,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Inčukalna novads, Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krimuldas novads,

—	Krustpils novads,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads, Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Priekuļu novads,

—	Raunas novads,

—	Ropažu novads,

—	Rugāju novads,

—	Salas novads,

—	Salaspils novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novads,

—	Skrīveru novads,

—	Smiltenes novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Limbažu pilsēta,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Valmiera.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Kavarskas un Kurkļu seņūnija un Anīkšču daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119,

—	Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Šilu un Bukoņu seņūnija, Žeimju seņūnijā – Bilušķu, Drobišķu, Normaiņu II, Normainēļu, Juškoņu, Pauļuku, Mitēnišķu, Zofijaukas un Naujoku ciems,

—	Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Akademijas, Alšenu, Babtu, Batnavas, Čeķišķes, Domeikavas, Ežerēles, Garļavas, Garļavas apīliņķes, Kačergines, Kulautavas, Linksmakalnes, Raudondvares, Ringaudu, Roku, Samīlu, Taurakiemu, Užliedžu, Vilkijas, Vilkijas apīliņķes un Zapišķu seņūnija,

—	Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Josvaiņu, Pernaravas, Kraķu, Dotnuvas, Gudžūnu, Survilišķu, Vilaiņu, Truskavas un Šētas seņūnija, kā arī Ķēdaiņu pilsēta,

—	Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Karsakišķu, Naujamiesta, Paīstres, Panevēžas, Ramīgalas, Smiļģu, Upītes, Vadokļu un Velžu seņūnija un Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz austrumiem no Nevēžas upes,

—	Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Veiveru, Šilavotu, Naujosi Ūtu, Balbierišķu, Ašmintu, Išlaužu, Pakoņu seņūnija,

—	Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Jašūnu, Turģeļu, Akmenīnes, Šaļčininku, Ģervišku, Butrimoņu, Eišišķu, Poškones, Dievenišķes seņūnija,

—	Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Kaņavas, Marcinkones, Merķines seņūnija,

—	Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Maišagalas, Zujūnu, Avižieņu, Riešes, Paberžes, Nemenčines, Nemenčines pilsētas, Sužoņu, Buivīdžu, Bezdoņu, Lavorišķes, Mickūnu, Šatrininku, Kalveļu, Nemēžas, Rudaminas, Rūkaiņu, Medininku, Marijampoles, Paģiru, Kodišķu seņūnija,

—	Alītas pilsētas pašvaldība,

—	Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Sudeiķu, Utenas seņūnija, Utenas pilsēta, Kuktišķu, Daugaļu, Tauragnu, Saldutišķu seņūnija,

—	Alītas pilsētas pašvaldības teritorijā – Pivašūnu, Punes, Daugu, Aloves, Nemunaiču, Raitininku, Miroslavo, Krokjalauķu, Simno, Alītas seņūnija,

—	Kauņas pilsētas pašvaldība,

—	Panevēžas pilsētas pašvaldība,

—	Prienu pilsētas pašvaldība,

—	Viļņas pilsētas pašvaldība,

—	Biržu rajona pašvaldība,

—	Druskininku rajona pašvaldība,

—	Ignalinas rajona pašvaldība,

—	Lazdiju rajona pašvaldība,

—	Molētu rajona pašvaldība,

—	Rokišķu rajona pašvaldība,

—	Širvintas rajona pašvaldība,

—	Švenčoņu rajona pašvaldība,

—	Ukmerģes rajona pašvaldība,

—	Zarasu rajona pašvaldība,

—	Birštonas pašvaldība,

—	Visaginas pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

—	Bjalistokas povjata Čarna Bjalistokas, Grodekas, Mihalovo, Supraslas, Vasilkovas un Zabludovas gmins,

—	Sokulkas povjata Dombrova Bjalistokas, Janovas, Krinku, Kužnicas, Novi Dvuras, Sidras, Sokulkas un Šudzjalovo gmins,

—	Augustovas povjata Lipskas gmins,

—	Hajnuvkas povjata Dubičes Cerkevnes gmins, Kleščeles un Čeremhas gmina daļas, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66,

—

Belskas povjata Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un stiepjas līdz Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robežai un ceļam Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un Orlas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66.

III DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Elvas pilsēta,

—	Vehmas pilsēta,

—	Jegevas apriņķis,

—	Jervas apriņķis,

—	Valgas apriņķis,

—	Veru apriņķis,

—	Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20),

—	Persti pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 24126,

—	Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 49,

—	Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

—	Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

—	Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156, līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

—	Aegvīdu pagasts,

—	Anijas pagasts,

—	Kadrinas pagasts,

—	Kolgajāni pagasts,

—	Kongutas pagasts,

—	Keo pagasts,

—	Laevas pagasts,

—	Neo pagasts,

—	Paistu pagasts,

—	Puhjas pagasts,

—	Rakes pagasts,

—	Rannu pagasts,

—	Rengu pagasts,

—	Sārepēdi pagasts,

—	Tapas pagasts,

—	Tehtveres pagasts,

—	Tarvastu pagasts,

—	Ilenurmes pagasts,

—	Veikemārjas pagasts.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Limbažu novada Viļķenes, Pāles un Katvaru pagasts,

—	Salacgrīvas novada Ainažu un Salacgrīvas pagasts,

—	Aglonas novads,

—	Alojas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Burtnieku novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novads,

—	Kārsavas novads,

—	Krāslavas novads,

—	Ludzas novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Preiļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novads,

—	Rūjienas novads,

—	Strenču novads,

—	Valkas novads,

—	Vārkavas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	Ainažu pilsēta,

—	Salacgrīvas pilsēta.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Debeiķu, Skiemoņu, Viešintas, Andrionišķu, Svēdasu, Troškūnu un Traupes seņūnija un Anīkšču seņūnijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119,

—	Alītas rajona pašvaldības teritorijā – Butrimoņu seņūnija,

—

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Upninku, Ruklas, Dumšu, Užusaļu un Kulvas seņūnija, bet Žeimju seņūnijā – Akļu, Akmeņu, Barsukines, Blauzdžu, Girēļu, Jagēlavas, Juljanavas, Kuigaļu, Liepkalņu, Martīnišķu, Milašišķu, Mimaļu, Naujasodes, Normaiņu I, Padobju, Palankešu, Pamelnītēles, Pēdžu, Skrīnes, Svalkeņu, Terespolas, Varpēņu, Žeimju gst. un Žievelišķu ciems, kā arī Žeimju ciemats,

—	Kaišadores rajona pašvaldība,

—	Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Vandžogalas, Lapju, Karmelavas un Neveroņu seņūnija,

—	Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Pelēdnaģu seņūnija,

—	Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Jieznas un Staklišķes seņūnija,

—	Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Miezišķu un Raguvas seņūnija,

—	Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Baltoji Voķes, Pabares, Dainavas, Kalesninku seņūnija,

—	Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Valkininku, Jaķēnu, Matuizu, Varēnas, Vīdeņu seņūnija,

—	Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas seņūnijas daļas, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 171,

—	Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Užpaļu, Vīžonas un Leļūnu seņūnija,

—	Elektrēnu pašvaldība,

—	Jonavas pilsētas pašvaldība,

—	Kaišadores pilsētas pašvaldība,

—	Kupišķu rajona pašvaldība,

—	Traķu rajona pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

—	Hajnuvkas povjata Čižes, Bjalovežas, Hajnuvkas gmins un Hajnuvkas, Narevas un Narevkas pilsēta.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

—	visi Sardīnijas apgabali.”

Labojumi

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/56

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/973 (2016. gada 17. jūnijs) par atļauju izmantot cinka bislizinātu kā barības piedevu visu sugu dzīvniekiem

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 161, 2016. gada 18. jūnijs )

23. lappusē pielikuma ceturtās slejas “Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode” ceturtajā rindā:

tekstu:

“(…) lizīna (…)”

lasīt šādi:

“(…) lizīna-HCl (…)”.

28.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/56

Labojums Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 333, 2015. gada 19. decembris )

71. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“ ”

lasīt šādi:

“ ”.