27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/1

(1)

protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (turpmāk “protokols”), Savienības un tās dalībvalstu vārdā tika parakstīts 2015. gada 18. jūnijā.

(2)

Protokols būtu jāapstiprina,

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/2

(1)

Ar 2016. gada 21. aprīļa Lēmumu (ES) 2016/837 (2) Padome atļāva Eiropas Savienības vārdā parakstīt un provizoriski piemērot Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, papildprotokolu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti un papildprotokolu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi.

(2)

Lēmumam (ES) 2016/837 pievienotajā papildprotokolā Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi (“papildprotokols”) paredzēta trīs beznodokļu tarifu kvotu, kuru piemērošanas termiņš beidzās 2014. gada 30. aprīlī, atjaunošana un viena jauna beznodokļu tarifu kvota konkrētu Islandes izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu laišanai brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā.

(3)

Saskaņā ar papildprotokolu tarifu kvotu, kuras attiecas uz periodu no 2014. gada 1. maija līdz papildprotokola provizoriskas piemērošanas sākšanas dienai, apjomus piešķir proporcionāli un dara pieejamus periodam no papildprotokola provizoriskas piemērošanas dienas līdz 2021. gada 30. aprīlim. Papildprotokolā nav paredzēts pārnest tarifu kvotā atlikušos apjomus uz nākamo piemērošanas periodu.

(4)

Ir nepieciešams grozīt Regulu (EK) Nr. 499/96, lai īstenotu papildprotokolā noteiktās tarifu kvotas.

(5)

Tarifu kvotas būtu jāpiemēro no dienas, kad sākas papildprotokola provizoriska piemērošana, līdz 2021. gada 30. aprīlim. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no dienas, kad sāk provizoriski piemērot papildprotokolu, kā noteikts Lēmuma (ES) 2016/837 3. pantā.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (3) tika atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (4) un izbeigta atsauces cenu sistēma zivsaimniecības produktiem. Tāpēc ir jāsvītro Regulas (EK) Nr. 499/96 1. panta 2. punktā paredzētais nosacījums par atsauces cenu ievērošanu.

(7)

Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku Protokolā Nr. 3 par “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, grozījumi izdarīti ar EK un Islandes Apvienotās komitejas 2016. gada 17. februāra Lēmumu Nr. 1/2016 (5). Tāpēc ir jāparedz, ka piemērojams ir Protokols Nr. 3 ar grozījumiem.

(8)

Noteikumi par tarifu kvotu pārvaldību ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (6), ar kuru no 2016. gada 1. maija aizstāj Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (7). Regulas (EK) Nr. 499/96 2. pants būtu jāgroza, lai ņemtu vērā jaunos noteikumus.

(9)

Regulas (EK) Nr. 499/96 pielikums būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (8) paredzēto kombinētās nomenklatūras kodu (“KN kodi”) un Taric apakšgrupu grozījumus. Skaidrības labad ir lietderīgi Regulas (EK) Nr. 499/96 pielikumu aizstāt pilnībā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Šajā regulā noteiktās tarifu kvotas pārvalda saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (**) 49. līdz 54. pantu.

(**)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).”;"

3)

svītro 3. pantu;

4)

regulas pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/11

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/471/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK L-treonīnu ar Komisijas Direktīvu 88/485/EEK (3) atļāva lietot bez termiņa ierobežojuma un pēc tam šo piedevu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu lopbarības līdzekli iekļāva Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu tika iesniegti pieteikumi L-treonīna, ko paredzēts lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, atkārtotai izvērtēšanai. Saskaņā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegti arī pieteikumi, kuros lūgta atļauja lietot L-treonīnu visu sugu dzīvniekiem. Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Pieteikumi attiecas uz atļauju no Escherichia coli DSM 25086, Escherichia coli FERM BP-11383, Escherichia coli FERM BP-10942, Escherichia coli NRRL B-30843, Escherichia coli KCCM11133P, Escherichia coli DSM 25085, Escherichia coli CGMCC 3703 vai Escherichia coli CGMCC 7.58 iegūtu L-treonīnu lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, paredzot to klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2013. gada 9. jūlija (4), 2014. gada 29. janvāra (5), 2014. gada 9. septembra (6), 2015. gada 9. septembra (7), 2015. gada 1. decembra (8) un 2016. gada 19. aprīļa (9) atzinumos secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos no Escherichia coli DSM 25086, Escherichia coli FERM BP-11383, Escherichia coli FERM BP-10942, Escherichia coli NRRL B-30843, Escherichia coli KCCM11133P, Escherichia coli DSM 25085, Escherichia coli CGMCC 3703 un Escherichia coli CGMCC 7.58 iegūtam L-treonīnam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi un ka to var uzskatīt par lietderīgu aminoskābes treonīna avotu dzīvnieku ēdināšanā, un lai papildu L-treonīns būtu pilnībā iedarbīgs atgremotājiem, tas būtu jāpasargā no sadalīšanās spureklī. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā pārbaudīja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(6)

Iestāde savos atzinumos pauda bažas par to, ka L-treonīns mērķsugām varētu būt kaitīgs, ja to dod ar dzeramo ūdeni. Tomēr Iestāde nav ierosinājusi noteikt maksimālo L-treonīna saturu. Tāpēc, ja L-treonīnu dod ar dzeramo ūdeni, ir lietderīgi brīdināt lietotāju, ka jāņem vērā visas ar uzturu uzņemtās svarīgās aminoskābes.

(7)

L-treonīna novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc būtu jāļauj šo vielu lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(8)

Tā kā drošības apsvērumi neprasa tūlītējas L-treonīna atļaujas nosacījumu izmaiņas, ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/16

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/19

(1)

Saskaņā ar Līguma 126. pantu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbavietu radīšanai. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (1), kas tika pieņemta, lai veicinātu pārmērīga valsts budžeta deficīta tūlītēju novēršanu.

(3)

Padome, rīkojoties pēc Komisijas ieteikuma, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu 2009. gada 27. aprīlī nolēma, ka Spānijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar minētā līguma 104. panta 7. punktu sniedza ieteikumu novērst pārmērīgu budžeta deficītu vēlākais līdz 2012. gadam. Kopš tā laika Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu, ir sniegusi trīs ieteikumus Spānijai (2009. gada 2. decembrī, 2012. gada 10. jūlijā un 2013. gada 21. jūnijā), ar ko pagarināja termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai attiecīgi līdz 2013., 2014. un 2016. gadam. Visos trīs ieteikumos Padome uzskatīja, ka Spānija ir efektīvi rīkojusies, bet norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas būtiski negatīvi ietekmējuši valdības finanses (2).

(4)

Savā 2013. gada 21. jūnija ieteikumā Padome ieteica Spānijai sasniegt šādu kopējā deficīta mērķi: 6,5 % no IKP 2013. gadā, 5,8 % no IKP 2014. gadā, 4,2 % no IKP 2015. gadā un 2,8 % no IKP 2016. gadā, kas atbilda strukturālās bilances uzlabojumam no 2013. gada līdz 2016. gadam attiecīgi par 1,1 %, 0,8 %, 0,8 % un 1,2 % no IKP, pamatojoties uz Komisijas 2013. gada pavasara prognozi, kura pagarināta līdz 2016. gadam. Lai panāktu minēto uzlabojumu, tika prasīts, lai Spānija 2014., 2015. un 2016. gadā īstenotu papildu pasākumus attiecīgi 2 %, 1 % un 1,5 % apmērā no IKP. Turklāt tika prasīts, lai Spānija i) nostiprinātu institucionālā satvara efektivitāti, vēl vairāk uzlabojot Budžeta stabilitātes likuma īstenošanas pārredzamību un izveidojot neatkarīgu fiskālo jautājumu padomi, kas veiktu analīzi, sniegtu konsultācijas un uzraudzītu fiskālās politikas atbilstību valsts un ES fiskālajiem noteikumiem, ii) veiktu konkrētus pasākumus ar mērķi iegrožot augošo strukturālo deficītu sociālā nodrošinājuma sistēmā un iii) liktu lielāku uzsvaru uz izaugsmei labvēlīgu konsolidāciju, tostarp veicot sistemātisku izdevumu pārskatīšanu un nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Visbeidzot, lai nodrošinātu fiskālās konsolidācijas stratēģijas panākumus, ieteikumā tika uzsvērts arī tas, ka ir svarīgi stiprināt fiskālo konsolidāciju ar visaptverošām strukturālajām reformām saskaņā ar Padomes ieteikumiem, kas adresēti Spānijai saistībā ar Eiropas pusgadu un makroekonomikas nelīdzsvarotības procedūru.

(5)

Komisijas 2013. gada pavasara prognozē, kas pagarināta līdz 2016. gadam un kas bija Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikuma pamatā, tika prognozēts, ka Spānijas ekonomikas rādītājs 2013. gadā samazināsies par 1,5 %, tad turpmākajos trijos gados atkal pieaugs par attiecīgi 0,9 %, 1,4 % un 1,9 %. Nominālā IKP izaugsme tika prognozēta 0,1 % un 2,0 % attiecīgi 2013. un 2014. gadā, un 2,6 % un 3,2 % nākamajos divos gados.

(6)

Savā 2013. gada 21. jūnija ieteikumā Padome noteica efektīvas rīcības termiņu (2013. gada 1. oktobris), kas veicama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punkta noteikumiem. Pamatojoties uz Komisijas 2013. gada rudens prognozi, Komisija 2013. gada 15. novembrī secināja, ka Spānija ir efektīvi rīkojusies, lai izpildītu minēto ieteikumu, tomēr norādīja uz risku, ka mērķi netiks sasniegti 2014. gadā. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka tolaik nebija vajadzīgi turpmāki pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā. Kopš tā brīža pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tika uz laiku atlikta.

(7)

Riski, ka netiks ievērots Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikums, tika atkārtoti uzsvērti turpmākajos novērtējumos. Padome 2014. gada jūlijā secināja, ka budžeta stratēģijas pamatā esošie pasākumi, kas izklāstīti 2014. gada stabilitātes programmā, ir vēl vairāk jākonkretizē un ir jāpieliek vēl vairāk pūļu, lai pilnībā izpildītu minēto ieteikumu. Pamatojoties uz 2015. gada stabilitātes programmas izvērtējumu, Padome 2015. gada jūlijā secināja, ka pastāv risks, ka Spānija varētu neizpildīt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tāpat visos Komisijas atzinumos par Spānijas budžeta plānu projektiem 2014., 2015. un 2016. gadam tika secināts, ka pastāv risks, ka Spānija neizpildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Jo īpaši Komisija uzsvēra riskus, kas saistīti ar plānotajiem strukturālajiem pasākumiem, kuru apmērs bija mazāks, nekā ieteikusi Padome. Turklāt Komisija uzsvēra riskus saistībā ar nominālā deficīta mērķu sasniegšanu.

(8)

Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada ziemas prognozi, Komisija 2016. gada 9. martā arī secināja, ka pastāv risks, ka netiks ievērots termiņš, kas bija noteikts pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, ņemot vērā joprojām ievērojamo paredzamo deficīta apmēru, pārsniedzot kā starpposma pamatmērķi paredzēto apmēru (4,2 % no IKP), kurš tika noteikts attiecībā uz bilanci 2015. gadam, un to, ka līdz minētajam laikam īstenotie fiskālie pasākumi bija nelieli salīdzinājumā ar ieteikto. Pamatojoties uz to, Komisija sniedza ieteikumu Spānijai pastiprināt centienus, lai nodrošinātu atbilstību Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumam. Tālab Spānijai ieteica i) veikt pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, tostarp pilnībā izmantojot attiecīgi preventīvos un koriģējošos instrumentus, kas noteikti Spānijas Stabilitātes likumā, lai kontrolētu novirzes centrālajai valdībai pakārtotajā līmenī no attiecīgajiem mērķiem, kuri noteikti budžeta deficītam, parādam un izdevumiem; un ii) ziņot Komisijai par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Komisijas ieteikumu, savā atjauninātajā budžeta plāna projektā 2016. gadam vai vēlākais – atsevišķā nodaļā nākamajā stabilitātes programmā 2016. gadam.

(9)

Ņemot vērā jauno novērtējumu par Spānijas rīcību, kas veikta, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2016. gadam, izdarāmi šādi secinājumi.

(10)

Komisijas 2016. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 3,9 % no IKP, un 2017. gadā – 3,1 % no IKP. 2016. gada stabilitātes programmā paredzēts deficīts 3,6 % un 2,9 % no IKP (attiecīgi 2016. un 2017. gadā). Tādēļ Spānijai nav iespēju 2016. gadā savlaicīgi un noturīgi novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Valsts parāda attiecība pret IKP ir nedaudz samazinājusies no 99,3 % 2014. gadā līdz 99,2 % 2015. gadā, vairāk pateicoties neto finanšu aktīvu pārdošanai nekā deficīta ietekmes kompensēšanai, kas pieaug straujāk par nominālo IKP pieaugumu. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība turpinās pieaugt līdz 100,3 % 2016. gadā un pēc tam samazināsies.

(11)

Kopš 2012. gada Spānijas fiskālā sistēma ir nostiprināta, lai cita starpā novērstu novirzes un nodrošinātu visu valdības līmeņu atbilstību to attiecīgajiem deficīta, parāda un izdevumu noteikuma mērķiem. Kopš 2013. gada 21. jūnija Padomes ieteikuma Spānija ir veikusi pasākumus, lai vēl vairāk stiprinātu fiskālo sistēmu, grozot 2012. gada Stabilitātes likumu, lai nodrošinātu valsts pārvaldēm stimulus samazināt publiskā sektora parādus komercpiegādātājiem, un 2013. gada novembrī izveidojot neatkarīgu fiskālo institūciju (AIReF). Tomēr, lai gan Spānijas Stabilitātes likumā ir iekļauti instrumenti, kas paredzēti, lai novērstu un koriģētu novirzes no iekšzemes fiskālajiem mērķiem, 2014. un 2015. gada pieredze liecina, ka tos varēja izmantot plašāk. Pēc Komisijas 2016. gada 9. marta ieteikuma Spānijas valdība ir sākusi īstenot koriģējošus Stabilitātes likuma noteikumus reģionālajai valdībai, kas iepriekš nebija īstenoti. Turklāt centrālā valdība pieņema izdevumu samazinājumus EUR 2 miljardu apmērā.

(12)

Spānija 2013. gada decembrī pieņēma reformu, saskaņā ar kuru tika pārskatīta pensiju indeksācija un no 2019. gada tiks ieviesta automātiska turpmāko pensionāru jauno pensiju pielāgošana, ņemot vērā paredzamā mūža ilguma izmaiņas. Turklāt, sākot no 2013. gada jūnija, tā īsteno valsts pārvaldes reformu, kuras mērķis ir palielināt efektivitāti. Vienlaikus 2014. gadā Spānija pieņēma uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, kam bija dažas pozitīvas iezīmes, piemēram, samazinot nodokļu slogu, bet kura nebija pilnā apmērā finansēta.

(13)

Tāpēc var secināt, ka Spānijas pasākumi, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Spānija nesasniedza starpposma mērķi attiecībā uz nominālo deficītu 2015. gadā, un netiek prognozēts, ka pārmērīgais budžeta deficīts tiks novērsts līdz 2016. gadam. Fiskālo pasākumu apjoms ir būtiski mazāks par to, ko bija ieteikusi Padome, un 2015. gadā bija fiskālās nostājas ekpansija,

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/23

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2011/30/ES (2) revidenti un revīzijas struktūras, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par tādu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuri reģistrēti minētā lēmuma II pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs un kuru pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami regulētā tirgū dalībvalstī, ir atbrīvoti no Direktīvas 2006/43/EK 45. panta prasībām attiecībā uz dažiem finanšu gadiem, ja tie iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm noteiktu informāciju.

(2)

Komisija ir novērtējusi Lēmuma 2011/30/ES II pielikumā minēto trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Novērtēšana tika veikta ar Eiropas Revidentu grupas pārraudzības struktūras palīdzību, ņemot vērā Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītos kritērijus, kuri reglamentē dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Novērtēšanā konstatēts, ka Maurīcijā, Jaunzēlandē un Turcijā ir revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas, kas atbilst prasībām, kuras līdzinās Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi šīs sistēmas uzskatīt par līdzvērtīgām dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām.

(3)

Galvenais mērķis, kas būtu jāsasniedz attiecībā uz dalībvalstu un trešo valstu sadarbību attiecībā uz revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām, ir sadarbības pušu savstarpēja paļāvība uz to pārraudzības sistēmām, pamatojoties uz sistēmu līdzvērtību.

(4)

Bermudu Salas, Kaimanu Salas, Ēģipte un Krievija ir izveidojušas vai patlaban veido revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Tomēr, ņemot vērā šo sistēmu neseno izveidi, joprojām trūkst noteiktas informācijas, noteikumi nav pilnībā īstenoti, pārbaudes netiek veiktas vai sankcijas netiek piemērotas. Lai varētu veikt šo sistēmu turpmāku novērtējumu un pieņemt lēmumu par to līdzvērtību, no šīm trešām valstīm jāiegūst papildu informācija, lai labāk saprastu minētās sistēmas. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt ar Lēmumu 2011/30/ES piešķirto pārejas periodu attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par tādu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuri reģistrēti šajās trešās valstīs un kuru pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami regulētā tirgū dalībvalstī.

(5)

Lai aizsargātu ieguldītājus, revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par tādu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuri ir reģistrēti Lēmuma 2011/30/ES II pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs un kuru pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami regulētā tirgū dalībvalstī, būtu jādod iespēja turpināt revīzijas darbības Savienībā bez reģistrācijas saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu papildu laikposmā no 2016. gada 1. augusta līdz 2018. gada 31. jūlijam, ja tie sniedz vajadzīgo informāciju. Tādā gadījumā šiem revidentiem un revīzijas struktūrām būtu jādod iespēja turpināt darbības saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts prasībām attiecībā uz revīzijas ziņojumiem par gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2016. gada 1. augusta līdz 2018. gada 31. jūlijam. Šis lēmums neietekmē dalībvalstu pilnvaras šiem revidentiem un revīzijas struktūrām piemērot savas izmeklēšanas un sankciju sistēmas.

(6)

Komisija regulāri uzraudzīs norises uzraudzības un regulatīvā sadarbībā ar trešām valstīm. Lēmums piešķirt līdzvērtību vai pagarināt pārejas periodu neskar Komisijas iespēju jebkurā laikā pārskatīt lēmumu. Minētās pārskatīšanas rezultāts var būt līdzvērtīguma atzīšanas atsaukšana vai pārejas perioda pirmstermiņa izbeigšana. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/30/ES.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2006/43/EK 48. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

1)

lēmuma 1. pantam pievieno šādu trešo daļu:

“Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām turpmāk minēto trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas atbilst prasībām, kuras uzskata par līdzvērtīgām minētās direktīvas 29., 30. un 32. panta prasībām attiecībā uz revīzijas pasākumiem saistībā ar gada vai konsolidētajiem pārskatiem par finanšu gadiem, sākot no 2016. gada 1. augusta:

2)

lēmuma 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalsts nepiemēro Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par tādu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuri reģistrēti šā lēmuma II pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs un kuru pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami regulētā tirgū dalībvalstī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (*) 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas laikposmā no 2010. gada 2. jūlija līdz 2018. gada 31. jūlijam, ja attiecīgais revidents vai revīzijas struktūra sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu turpmāk minēto informāciju:

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).”;"

3)

lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.