(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 435/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam.

(2)

Pēc tam šo pasākumu piemērošanas termiņu vispirms 2010. gada jūnijā pagarināja vēl par pieciem gadiem (3), un 2012. gada maijā pēc daļējas starpposma pārskatīšanas tika mainīta viena Ķīnas ražotāja eksportētāja maksājuma likme (4). Tādējādi Indonēzijai piemērotā maksājuma likme bija no 0,24 EUR/kg līdz 0,27 EUR/kg, bet ĶTR – no 0,23 EUR/kg līdz 0,26 EUR/kg (“spēkā esošie pasākumi”).

(3)

Spēkā esošos pasākumus piemēroja visam ĶTR un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam, izņemot ražotāju eksportētāju Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited ražotā nātrija ciklamāta importu. Tā kā dempings netika konstatēts, sākotnēji šiem ražotājiem tika noteikta nulles maksājuma likme (Regula (EK) Nr. 435/2004).

(4)

Atbilstīgi PTO Apelācijas iestādes ziņojumam lietā “Mexico – Definitive Anti-dumping Measures on Beef and Rice” (“PTO Apelācijas iestādes ziņojums”) (5) attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited netika veikta Regulā (EK) Nr. 435/2004 noteikto pasākumu turpmākā pārskatīšana un tiem nepiemēro spēkā esošos pasākumus.

(5)

Agrāka izmeklēšana tikai attiecībā uz Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited tika sākta 2011. gada 17. februārī (6). Pēc sūdzības atsaukšanas process tika izbeigts ar Komisijas 2012. gada 5. aprīļa lēmumu (7), nenosakot pasākumus.

(6)

Otrā spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšana tika sākta 2015. gada jūnijā (8) atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(7)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 12. augustā saskaņā ar pamatregulas 5. pantu sāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes nātrija ciklamāta, ko ražo Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited – divi vienas un tās pašas grupas uzņēmumi (turpmāk tekstā abi uzņēmumi kopā – “attiecīgie ražotāji eksportētāji” jeb “Fang Da”), importu. Paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2015. gada 30. jūnijā saņēma sūdzību no Productos Aditivos S.A. (“sūdzības iesniedzējs”), kas ir vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Savienībā un pārstāv 100 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(9)

Pēc informācijas izpaušanas Fang Da apgalvoja, ka sūdzībā ietvertie pierādījumi par kaitējumu nav pietiekami un ka nākamās izmeklēšanas sākšana pret Fang Da tūlīt pēc iepriekšējās ir ļaunprātīga rīcība. Tāpat Fang Da apgalvoja, ka tas pierāda – šīs lietas ierosināšana saskaņā ar pamatregulas 5. pantu nav pareiza rīcība. Fang Da vēlējās arī saņemt skaidrojumu par dažiem rādītājiem lietas dokumentos.

(10)

Kā jau skaidrots 8. apsvērumā, Komisija uzskata, ka sūdzībā ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, un šie pierādījumi paši par sevi – nevis iepriekšējo izmeklēšanu esība vai to rezultāti – ir kritērijs, kas pamato lēmumu par izmeklēšanas sākšanu. Sūdzībā minētā kaitējuma konkrētā analīze faktiski pierādīja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas norāda uz to, ka ES tirgū iekļūst ievērojams daudzums importa, ko Fang Da pārdod par cenām, kas ir ļoti zemas un zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Turklāt, lai noteiktu, ka noticis būtisks kaitējums, visiem faktoriem nav jāuzrāda situācijas pasliktināšanās. Tāpat tas, ka ir citi faktori, kas varētu ietekmēt ražošanas nozares stāvokli Savienībā, nebūt nenozīmē, ka importa par dempinga cenām ietekme uz šo ražošanas nozari nav būtiska. Tāpēc izmeklēšanas sākšana ir juridiski pamatota. Piezīmēs norādīto lietas dokumentos minēto trīs rādītāju iespējamā neatbilstība izskaidrojama ar ievērojamo atšķirību starp šajos aprēķinos izmantoto daudzumu lielo apjomu un izmantoto konfidenciālo skaitļu noapaļošanas rezultātu (augšup vai lejup atkarībā no konkrētā gada).

(11)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru (10) pamatregulas 5. pantā minēto izmeklēšanu juridiski bija iespējams sākt pat tad, ja tā attiektos tikai uz vienu uzņēmumu.

(12)

Komisija šajā izmeklēšanā nenoteica provizoriskus antidempinga pasākumus, lai galīgos secinājumus šajā procedūrā pēc laika pielīdzinātu termiņbeigu pārskatīšanai, kas minēta 6. apsvērumā.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija informēja sūdzības iesniedzēju un abus attiecīgos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kurus tas skar, par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(14)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt Komisiju un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonu tās uzklausīt.

(15)

Komisija informēja arī Indonēzijas ražotājus par procedūras sākšanu un aicināja tos piedalīties. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē tā izvēlēsies Indonēziju. Lietā nav norāžu, kas liecinātu par nātrija ciklamāta iespējamu ražošanu citās trešās valstīs.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt attiecīgo importētāju atlasi.

(17)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Trīs nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā importētāju nelielo skaitu, kas sadarbojās, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama.

(19)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta izpildes vajadzībām Komisija abiem attiecīgajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem nosūtīja TER veidlapas.

(20)

Komisija nosūtīja anketu vienīgajam ražotājam Savienībā, abiem attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un trim nesaistītiem importētājiem.

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā ražotāja Savienībā, viena no abiem attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem (tostarp no diviem tā saistītajiem eksporta tirdzniecības birojiem Honkongā) un no diviem nesaistītiem importētājiem. Otrs attiecīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs pirms izmeklēšanas perioda pārtrauca attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, tāpēc uz to neattiecās anketa par izmeklēšanas periodu.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā nodarīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(23)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(24)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāts, kuru ražo divi attiecīgie ražotāji eksportētāji un kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 (TARIC kods 2929900010) (“attiecīgais ražojums”).

(25)

Nātrija ciklamāts ir patēriņa produkts, kuru izmanto kā pārtikas piedevu un kuru plaši izmanto kā saldinātāju pārtikas rūpniecībā, to izmanto arī mazkaloriju un diētisko galda saldinātāju ražotāji. Nelielos daudzumos to izmanto arī farmācijā.

(26)

Nātrija ciklamāts ir ķīmiski tīra viela. Tomēr, tāpat kā jebkurai tīrai ķīmiskai vielai, tai var būt nenozīmīgi piemaisījumi, kuru daudzums ražojumā ir mg/kg. Nātrija ciklamāta kvalitāti ietekmē piemaisījumu saturs, kas noteikts Savienības tiesību aktos. Iespējami divi nātrija ciklamāta veidi: ūdeni saturošs (HC), kur mitruma daudzums ir 15 %, un ūdeni nesaturošs (AC), kur mitruma daudzums ir līdz 1 %. Abiem nātrija ciklamāta veidiem piemīt vienas un tās pašas īpašības un to izmantošanas iespējas ir vienādas; atšķiras tikai to salduma pakāpe; ūdens satura dēļ HC tipa nātrija ciklamāts ir mazāk salds. Šā paša iemesla dēļ atšķiras arī cenas. AC tipa viela ir dārgāka nekā HC tipa viela. Tāpēc šajā procedūrā abus minētos veidus uzskata par vienu ražojumu.

(27)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un to galvenais izmantošanas veids ir vienāds:

(28)

Tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Viens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem – Fang Da Food Additive (Shen Zhen) – 2012. gadā pārtrauca attiecīgā ražojuma ražošanu. Tāpēc TER pieprasījuma veidlapu un atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza tikai Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited.

(30)

Komisijas amatpersonas apmeklēja Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir pārtraucis attiecīgā ražojuma ražošanu un tirdzniecību, un par to arī pārliecinājās. Tāpēc dempinga analīze tika pamatota ar datiem, ko iesniedza Fang Da Food Additive (Yang Quan).

(31)

Tomēr, ņemot vērā saistību starp abiem uzņēmumiem, kas ir Fang Da grupā un kas pieder vienam un tam pašam mātesuzņēmumam, veiktie secinājumi attiecas uz abiem uzņēmumiem, kas veido Fang Da grupu.

(32)

Komisija izvērtēja ražotāja eksportētāja TER pieprasījumu un veica arī pārbaudes apmeklējumu tā telpās.

(33)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu.

(34)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas pieprasīja TER, nav pierādījis atbilstību visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(35)

Proti, tika konstatēts, ka nav izpildīts otrais kritērijs, kas minēts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, jo darījumu uzskaite netika veikta pēc uzkrājumu principa. Turklāt nebija skaidri izklāstīts uzņēmuma finansiālais stāvoklis. Komisija konstatēja arī īpašuma, rūpnīcas un iekārtu uzskaites problēmu. Turklāt tika konstatēts, ka konkrētiem izdevumiem nebija reģistrēti attiecīgi krājumi. Visbeidzot, tika konstatēts, ka pareizajā (mātesuzņēmuma) līmenī nebija veikta finanšu pārskatu konsolidācija.

(36)

Komisija par secinājumiem saistībā ar TER informēja ražotāju eksportētāju, attiecīgās valsts iestādes un Savienības ražošanas nozari. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par secinājumiem un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(37)

Pēc informācijas izpaušanas attiecīgais ražotājs eksportētājs iesniedza piezīmes, kur apstrīdēja visus minētos secinājumus. Iesniegtās piezīmes tika pienācīgi izvērtētas, tomēr tās nespēja atspēkot Komisijas sākotnējos secinājumus, un ražotājam eksportētājam 2016. gada 11. aprīlī par to tika attiecīgi paziņots. Pēc informācijas galīgās izpaušanas, ražotājs eksportētājs saglabāja savus iebildumus, taču nesniedza papildu pierādījumus vai pamatojumu.

(38)

Tāpēc tika secināts, ka ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka ir izpildījis visus kritērijus, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, un viņa TER pieprasījums tika noraidīts.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenām atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī vai tādu ražojuma cenu, kuru pārdod no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģētu, lai ietvertu samērīgu peļņas starpību.

(40)

Lai noteiktu cenas vai salikto vērtību nolūkā noteikt normālo vērtību, pienācīgi rūpīgi tika noteikta trešā valsts ar tirgus ekonomiku.

(41)

Kā minēts 15. apsvērumā, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā par analogo valsti izvēlēsies Indonēziju, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas. Komisija aicināja Indonēzijas ražotājus sadarboties. Visiem trīs zināmajiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tika nosūtītas vēstules un attiecīgās anketas.

(42)

Viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs sākumā pieteicās un pauda gatavību sadarboties. Komisija minētajam uzņēmumam lūdza aizpildīt anketu par nātrija ciklamāta ražotājiem analogajā valstī. Atbilde netika saņemta.

(43)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju attiecīgo ražojumu ražo tikai Savienībā, ĶTR un Indonēzijā. Lietā nav norāžu, kas liecinātu par nātrija ciklamāta iespējamu ražošanu citās trešās valstīs.

(44)

Kā skaidrots iepriekš 40.–43. apsvērumā, analogās valsts ražotāja sadarbību nebija iespējams panākt.

(45)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, izmantojot citu pieņemamu vērtību. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka normālo vērtību būtu pieņemami noteikt, izmantojot pārbaudītu informāciju par Savienības ražotāju cenām un izmaksām.

(46)

Līdzīgo ražojumu Savienības ražošanas nozare pārdeva reprezentatīvos daudzumos. Tomēr Savienības ražošanas nozares iekšzemes tirdzniecība bija nerentabla. Tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu. PVA tika noteiktas, izmantojot pārbaudītus Savienības ražotāja datus. Pievienotā peļņas likme bija vienāda ar mērķa peļņu, kas izmantota, lai aprēķinātu Savienības ražošanas nozares cenas, kas neradītu kaitējumu (sk. 174.–177. apsvērumu tālāk).

(47)

Viss attiecīgā ražotāja eksportētāja ražojuma eksporta apjoms tika eksportēts ar šā ražotāja eksporta tirdzniecības Honkongas uzņēmumu starpniecību, un viss Savienībā pārdotais apjoms tika tirgots nesaistītiem klientiem Savienībā. Tādēļ eksporta cena atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam tika veidota, izmantojot cenas, par kurām attiecīgā ražotāja eksportētāja importētais ražojums pirmo reizi tika tālākpārdots neatkarīgiem klientiem Savienībā. Cenai tika veiktas atbilstīgas korekcijas, ņemot vērā izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tostarp PVA izdevumi, kā arī peļņu, kas tika noteikta, izmantojot pārbaudītus divu nesaistīto importētāju datus.

(48)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(50)

Tāpat tika veiktas pienācīgas korekcijas saistībā ar transportu, apdrošināšanu, pārvietošanu, pārkraušanu un papildu izmaksām, kā arī bankas komisijas maksu, ja tika secināts, ka tās ir vajadzīgas un precīzas un ka tās ir pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(51)

Komisija visām personām paziņoja attiecīgos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited ražotā nātrija ciklamāta importam. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā.

(52)

Pēc informācijas izpaušanas Fang Da apgalvoja, ka normālās vērtības noteikšana, pamatojoties uz Savienības ražotāja datiem, ir diskriminējoša, jo vienā no iepriekšējām izmeklēšanām par nātrija ciklamāta importu, kura izcelsme cita starpā ir Ķīnas Tautas Republikā, normālā vērtība tika noteikta, izmantojot datus no analogās valsts – Indonēzijas (11). Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā hierarhiskā secībā ir minētas abas metodes, ko izmanto atkarībā no katras konkrētās izmeklēšanas faktiskajiem apstākļiem. Analogās valsts metode patiešām ir pirmā metode. Kā skaidrots 40.–43. apsvērumā – neraugoties uz Komisijas intensīvajiem centieniem, šajā izmeklēšanā nebija iespējams panākt neviena analogās valsts ražotāja sadarbību, lai gan iepriekšējā izmeklēšanā Indonēzija sadarbojās. Tādēļ, kā izklāstīts 45. apsvērumā, normālā vērtība bija jānosaka, par pienācīgu pamatojumu izmantojot Savienības datus atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Tāpēc, ņemot vērā šīs izmeklēšanas faktiskos apstākļus, šis arguments tiek noraidīts.

(53)

Turklāt Fang Da arī apgalvoja, ka normālā vērtība, kas pamatota ar Savienības ražotāja datiem, radījusi lielāku dempinga starpību (88,7 %), toties normālā vērtība, kas pamatota ar Indonēzijas kā analogās valsts datiem vienā no iepriekšējām izmeklēšanām (12), radīja mazāku dempinga starpību (t. i., 14,2 % – pretēji 88,7 % attiecībā uz Fang Da). Normālās vērtības noteikšana šajā lietā esot bijusi nepamatota, jo eksporta cenas abās lietās būtiski neatšķīrās.

(54)

Pirmkārt, Fang Da neiesniedza eksporta cenu salīdzinājumu, lai pamatotu šo apgalvojumu. Jebkurā gadījumā abas minētās lietas attiecās uz dažādiem izmeklēšanas periodiem, tāpēc eksporta cenu salīdzināšana būtu maldinoša, Otrkārt, kā skaidrots iepriekš 52. apsvērumā, tā kā neviena analogā valsts nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu izmantojot citus pieņemamus pamatojumus un jo īpaši Savienības ražotāja datus. Ņemot vērā šīs izmeklēšanas faktiskos apstākļus, šis arguments tiek noraidīts.

(55)

Turklāt attiecīgais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka maksājums (EUR 1,17 par kg), kas viņam noteikts, pamatojoties uz kaitējuma starpību, ir diskriminējošs, jo savukārt pārējam Ķīnas importam maksājums (EUR 0,23 līdz 0,26 par kg) (13), tika noteikts, pamatojoties uz dempinga starpību. Viņš vēlreiz apgalvoja, ka šādu maksājumu atšķirību nevar pamatot ar ievērojamu vidējo importa cenu atšķirību un ka tādējādi tiek piešķirtas priekšrocības citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, par kuriem tiek veikta izmeklēšana sakarā ar to pašu ražojumu.

(56)

Pirmkārt, jāatgādina, ka maksājumu, pamatojoties uz dempinga starpību vai kaitējuma starpību, nosaka atbilstīgi pamatregulas 9. panta 4. punktam (sk. 182. apsvērumu tālāk). Tāpēc tas nav atkarīgs no normālās vērtības noteikšanai izmantotās metodes. Otrkārt, jau 52. un 54. apsvērumā ir skaidrots, ka analogās valsts izmantošana vienā izmeklēšanā, bet Savienības datu izmantošana citā izmeklēšanā, nav uzskatāma par diskriminējošu attieksmi. Treškārt, attiecīgā ražotāja eksportētāja un citu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, maksājumu atšķirība ir radusies atsevišķās procedūrās, kuras attiecas uz dažādiem periodiem un kuras tika veiktas, ievērojot pamatregulas nosacījumus. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(57)

Pamatojoties uz minēto, neviena no piezīmēm, kas saņemtas pēc informācijas galīgās izpaušanas, nemainīja secinājumus par dempingu.

(58)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja viena ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu ar viena ražojuma veida normālo vērtību.

(59)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

(60)

Tā kā Savienībā ir tikai viens ražotājs un šī procedūra attiecas tikai uz vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju grupu, lai aizsargātu uzņēmējdarbības datu konfidencialitāti, kaitējuma rādītāji un importa dati bija jānorāda ar indeksu.

(61)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja tikai viens ražotājs, kas tādējādi uzskatāms par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(62)

Nātrija ciklamātu ražo tikai Savienībā, ĶTR un Indonēzijā. Komisija Savienības patēriņu noteica, izmantojot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, kam pieskaitīja nātrija ciklamāta importa apjomu no ĶTR un Indonēzijas. Tā kā attiecīgajā periodā šo abu valstu nātrija ciklamāta importam tika piemēroti attiecīgie pasākumi, Komisija izmantoja statistiku, kas apkopota saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (14) (“14. panta 6. punktā minētā datubāze”), lai noteiktu apjomu un vidējās cenas importam no šīm abām valstīm attiecīgajā periodā, jo šajā statistikā bija pietiekami detalizēta informācija, kas klasificēta, izmantojot 10 ciparu TARIC kodus un TARIC papildkodus.

(63)

Pēc informācijas izpaušanas attiecīgais ražotājs eksportētājs iesniedza jaunus Ķīnas eksporta datus, kas atspoguļo Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas nav Fang Da, importa apjomu attiecīgajā periodā, kas ir lielāks nekā saskaņā ar 14. panta 6. punktā minētās datubāzes datos norādītais apjoms. Tomēr ražotājs eksportētājs neatklāja šo jauno datu precīzu avotu, kā arī bija norādījis tikai dažādus skaitļus, bet nebija norādījis, kādēļ nebūtu jāņem vērā šajā izmeklēšanā izmantotie dati par faktisko importa apjomu, kas iekļauti 14. panta 6. punktā minētajā datubāzē. Tāpēc Komisija nemainīja šajā izmeklēšanā izmantoto datu avotu.

(64)

Patēriņa dinamika Savienībā bija šāda:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(65)

Laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam nātrija ciklamāta patēriņš Savienībā vispirms samazinājās par 7 %, pēc tam tas palielinājās. Patēriņš izmeklēšanas periodā daudzmaz sasniedza 2011. gada līmeni.

(66)

Lai visā attiecīgajā periodā nodrošinātu datu saskanību, Fang Da importa apjoma un cenu dinamika noteikšanai Komisija izmantoja to pašu informācijas avotu, kas norādīts iepriekš – 14. panta 6. punktā minēto datubāzi. Šie dati tika salīdzināti ar skaitļiem, ko Fang Da iesniedza atbildēs uz anketas jautājumiem, un tika atzīts, ka tie ir atbilstīgi.

(67)

Fang Da importa dinamika Savienībā ir šāda:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(68)

Fang Da importa apjoms par dempinga cenām attiecīgajā periodā palielinājās par 61 %. Vispirms no 2011. līdz 2012. gadam tas samazinājās par 16 %, bet pēc tam 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam gandrīz divkāršojās. Tirgus daļu izmaiņas notika līdzīgi, kopumā ievērojami palielinoties par 60 %.

(69)

Fang Da 2014. gadā un izmeklēšanas periodā kļuva par lielāko piegādātāju Savienības tirgū, ieņemot tirgus daļu, kas bija nedaudz lielāka par visu pārējo importa apjomu kopā un daudz lielāka par Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(70)

Pēc informācija izpaušanas attiecīgais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, ņemot vērā jaunos Ķīnas eksporta datus, viņa eksporta apjoms palielinājās, lai kompensētu citu Ķīnas eksportētāju pārdošanas apjoma samazinājumu, tādējādi noliedzot secinājumus izmeklēšanā, kas veikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punktā minēto datubāzi. Kā izklāstīts iepriekš 63. apsvērumā, attiecīgais ražotājs eksportētājs nepierādīja, ka jaunie dati, kurus viņš iesniedza par Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nav Fang Da, ir ticamāki nekā dati, kas izmantoti šajā izmeklēšanā, tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(71)

Vidējās cenas dinamika Fang Da importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/kg)

(72)

Attiecīgajā periodā attiecīgā produkta Fang Da importa vidējā cena samazinājās par 1 %. Tomēr vispirms no 2011. līdz 2012. gadam tā nedaudz palielinājās par 10 %, pēc tam no 2012. līdz 2014. gadam samazinājās par 14 indeksa punktiem, bet visbeidzot no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 3 indeksa punktiem.

(73)

Fang Da importa cenas 2011. un 2012. gadā vidēji bija augstākas par citām importa cenām (noteiktas, izmantojot to pašu informācijas avotu un pieskaitot antidempinga maksājumus), taču 2013. gadā tām pielīdzinājās, bet 2014. gadā un izmeklēšanas periodā pazeminājās zem šīm cenām.

(74)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz FDYQ datiem un Savienības ražotāja datiem, salīdzinot:

(75)

Cenu salīdzinājums tika veikts, salīdzinot attiecīgos ražojuma veidus, vajadzības gadījumā veicot pienācīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts kā procentuālā daļa no Savienības ražotāja apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Rezultāts liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 19,1 %.

(76)

Nātrija ciklamāta ražošanai ir divi galvenie posmi. Pirmajā posmā, kurā jāizmanto reaktori, no izejvielas iegūst neapstrādātu (neattīrītu) nātrija ciklamātu. Otrajā ražošanas posmā neapstrādātais nātrija ciklamāts ir jāattīra, lai atbilstīgi attiecīgajiem reglamentējošajiem noteikumiem tas būtu piemērots izmantošanai pakārtotajās pārtikas, dzērienu vai zāļu ražošanas nozarēs.

(77)

Tehniska negadījuma dēļ 2011. gada jūlijā (sprādziens rūpnīcā) Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nevarēja veikt pirmo ražošanas posmu – reakcijas procesu, tāpēc tai bija jāizmanto importētais nātrija ciklamāts, kura attīrīšanu tā veica, lai varētu turpināt savu komercdarbību.

(78)

Tā kā, izņemot īslaicīgu importa izmantošanu, Savienības ražotājam nebija citu iespēju, un, ņemot vērā importa ierobežoto ilgumu un apjomu attiecīgajā periodā, šis negadījums un tā sekas nenoliedz minētos secinājumus attiecībā uz Savienības ražošanas nozares noteikšanu. Tas tomēr ievērojami ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju 2011.–2012. gadā, proti, attiecīgā perioda sākumā, jo īpaši attiecībā uz jaudu, ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī ienesīguma rādītājiem. Tas zināmā, lai gan niecīgā mērā ietekmēja importa izmaiņas. Šie elementi tika ņemti vērā, analizējot kaitējuma rādītāju izmaiņas.

(79)

Šajā kontekstā un saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu kaitējuma apmēru, Komisija novērtēja ekonomiskos rādītājus, izmantojot datus, kas attiecās uz vienīgo Savienības ražotāju, kuru uzskata par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(80)

Vienīgā Savienības ražotāja ekonomiskie rādītāji, kurus novērtēja Komisija, ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, darbaspēka izmaksas, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(81)

Kopējā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(82)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 57 %. Kā skaidrots 77. un 83. apsvērumā tālāk, 2011.–2012. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms tomēr bija neierasti mazs. No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas apjoms krasi samazinājās par 32 indeksa punktiem.

(83)

Attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās arī ražošanas jauda (par 71 %), taču šo tendenci atkal var izskaidrot ar neierasti zemo līmeni 2011. un 2012. gadā, ko izraisīja tehniskais negadījums ražošanas telpās. Jauda tika aprēķināta, ņemot vērā mēnešus, kuros Savienības ražošanas nozare varēja ražot pati savu nātrija ciklamātu, proti, tikai 7 mēnešus 2011. gadā, 8 mēnešus 2012. gadā un 12 mēnešus citos laikposmos. No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas jaudas līmenis nemainījās.

(84)

No 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam jaudas izmantošanas ātrums samazinājās par 8 %, taču pēc tam no 2013. gada līdztekus ražošanas apjoma samazinājumam krasi saruka.

(85)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(86)

Pārdošanas apjoma Savienības tirgū un attiecīgās tirgus daļas izmaiņas attiecīgajā periodā notika līdzīgi. Tās kopumā palielinājās par 4 %.

(87)

Tā kā abi skaitļi atspoguļo tikai Savienības ražošanas nozares ražotā nātrija ciklamāta pārdošanas apjomu, iepriekš 77. un 83. apsvērumā minēto iemeslu dēļ 2011. un 2012. gadā šis līmenis bija neierasti zems. No 2013. gada, kad Savienības ražošanas nozare atkal jau bija pastāvīgi atjaunojusi savu nātrija ciklamāta ražošanu, zaudēto pasūtījumu dēļ Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 42 indeksa punktiem.

(88)

Laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam ievērojami samazinājās arī tirgus daļa. Pretēji mainījās Savienības patēriņš, kas palielinājās par 8 indeksa punktiem, kā arī Fang Da importa apjoms, kas turpināja palielināties, turklāt šajos trīs gados palielinot savu tirgus daļu.

(89)

Situācija Savienības ražošanas nozarē uzlabojās no 2011. līdz 2013. gadam, kad tā atkal spēja palielināt savu ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Šo palielinājumu izraisīja divi faktori: i) konkrētu ĶTR ražotāju eksportētāju antidempinga maksājumu palielināšanās, kas 2012. gada maijā tika divkāršots; un ii) tas, ka Savienības ražošanas nozare 2013. gadā 12 mēnešus atkal spēja ražot savu nātrija ciklamātu, salīdzinot ar tikai septiņiem mēnešiem 2011. gadā, un astoņiem mēnešiem 2012. gadā.

(90)

Ja 2011. gada jūlijā sprādziens nebūtu noticis, ražošanas apjoms, jaudas izmantošana, pārdošanas apjoma un tirgus daļas skaitļi 2011. un 2012. gadā būtu bijuši daudz lielāki, jo Savienība saviem klientiem būtu varējusi piegādāt savu nātrija ciklamātu, nevis importēto, kura tālāko apstrādi (attīrīšanu) tā veica no 2011. gada augusta un 2012. gada maija. Tāpēc ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas palielinājums no 2011. līdz 2013. gadam varēja būt daudz mazāks, lai gan ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā pat būtu saglabājusies 2013. gada līmenī. No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam visas minētās ar apjomu saistītās izmaiņas, izņemot ražošanas jaudu, notika pilnīgi pretējā virzienā. Faktiski, lai gan Savienības patēriņš no 2013. gada samazinājās, Savienības ražošanas nozarē sākās samazināšanās posms. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ienesīgums visā attiecīgajā periodā saglabājās izteikti negatīvs, tādējādi samazinot izaugsmes izredzes.

(91)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(92)

Lai gan Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nespēja ražot pati savu nātrija ciklamātu, tā nolēma šajā periodā saglabāt nemainīgu nodarbinātības līmeni, jo jebkurš samazinājums tika uzskatīts par pārāk dārgu un nevajadzīgu. Lai gan 2012. gadā viens darbinieks tika atbrīvots no darba, nodarbinātības līmenis 2011. un 2012. gadā nemainījās, jo tajā pašā gadā Savienības ražošanas nozare pieņēma darbā citu darbinieku. Nodarbināto skaits nedaudz palielinājās 2013. gadā un pēc tam nemainījās līdz izmeklēšanas periodam.

(93)

Rūpnīcā notikušā sprādziena dēļ Savienības ražošanas nozares ražīgumu ietekmēja tādi paši faktori, kā citus ekonomiskos rādītājus. Tāpat kā ražošanas apjoms arī ražīgums 2011. un 2012. gadā bija neierasti zems, bet pēc tam 2013. gadā krasi palielinājās par gandrīz 80 indeksa punktiem. Tomēr pēc tam zaudēto pasūtījumu dēļ 2014. gadā tas saruka par 30 indeksa punktiem un saglabāja šo līmeni līdz pat izmeklēšanas periodam.

(94)

Dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā Fang Da importa apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(95)

Antidempinga pasākumus attiecībā uz citu Ķīnas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju importu piemēro no 2004. gada. Šajā kontekstā jānorāda, ka tika secināts – antidempinga maksājuma apmērs, kas sākotnējā izmeklēšanā tika piemērots diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nav Fang Da, nav pietiekams, lai neitralizētu dempingu, kas nodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tādēļ, kā skaidrots iepriekš 2. apsvērumā, 2012. gada maijā Ķīnas ražotāju eksportētāju antidempinga maksājuma apmērs tika palielināts vairāk nekā divkārt. Ņemot vērā pašreizējo analīzi, ir skaidrs, ka dempings joprojām notiek.

(96)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(97)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %. Vispirms no 2011. līdz 2012. gadam tās palielinājās par 5 indeksa punktiem, bet pēc tam nemainījās līdz izmeklēšanas periodam.

(98)

Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas vidējās izmaksas no 2011. līdz 2012. gadam palielinājās par septiņiem indeksa punktiem, bet pēc tam 2013. gadā tās samazinājās par 10 indeksa punktiem salīdzinājumā ar 2012. gadu. No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam tās nemainījās. Šīs izmaiņas galvenokārt izraisīja izejvielu izmaksu svārstības.

(99)

Saistībā ar minēto ir jāmin, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja precīzi nošķirt attīrīšanas izmaksas no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc pretēji 2013., 2014. gada un izmeklēšanas perioda indeksiem 2011. līdz 2012. gada indeksi atspoguļo arī Savienības ražošanas nozares importētā nātrija ciklamāta attīrīšanas izmaksas.

(100)

Ņemot vērā minēto, 2011.–2012. gada un nākamo laikposmu dinamika būtu jāinterpretē piesardzīgi, jo to izmaiņas – lai gan tikai nedaudz – ietekmēja tas, ka 2011.–2012. gada indeksu pamatā bija dažādas datu kopas.

(101)

Ienākumi no ieguldījumiem ietver peļņu procentos no pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Visā attiecīgajā periodā tie bija būtiski negatīvi.

(102)

Savienības vienīgā ražotāja darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi:

8. tabula

Darbaspēka vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto

(103)

Visā attiecīgajā periodā darbaspēka vidējās izmaksas samazinājās par 5 %. Tomēr vispirms tās 2012. gadā pieauga par 27 % – galvenokārt atbrīvotajiem darbiniekiem izmaksāto kompensāciju dēļ – un pēc tam pastāvīgi samazinājās līdz izmeklēšanas periodam, kad tās saruka līdz 5 % zem 2011. gada līmeņa.

(104)

Savienības vienīgā ražotāja krājumu līmenis attiecīgajā periodā mainījās šādi:

9. tabula

Krājumi

(105)

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma attiecīgajā periodā krasi svārstījās. No 2011. līdz 2012. gadam tie pieauga, tad nākamajā gadā samazinājās un pēc tam laikposmā līdz izmeklēšanas periodam ievērojami pieauga. Kopumā attiecīgajā periodā tie palielinājās par 351 indeksa punktu. Šo pieaugumu daļēji izraisīja tas, ka Savienības ražotājs nevarēja pārdot savus ražojumus konkurences dēļ ar importu par zemām cenām, tomēr to radīja arī krājumu neparasti zemie līmeņi 2011. gadā pēc tehniskā negadījuma, kas izskaidrots 77. apsvērumā.

(106)

Savienības vienīgā ražotāja rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

(107)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no nātrija ciklamāta pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Kā minēts 99. apsvērumā, ražošanas izmaksas, kuras tika izmantotas, lai noteiktu peļņas/zaudējumu līmeni 2011. un 2012. gadā, bija iespējams noteikt vienīgi kopumā, proti, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar importēto nātrija ciklamātu. Pamatojoties uz minēto, rentabilitātes rādītāju analīze parādīja, ka Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā cieta ievērojamus zaudējumus. Tie bija īpaši lieli 2011. un 2012. gadā, bet kopš 2013. gada stāvoklis uzlabojās.

(108)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence, kas tika noteikta attiecībā uz nātrija ciklamāta kopējo pārdošanas apjomu (15), no pozitīvas 2011. gadā kļuva izteikti negatīva laikposmā no 2012. gada līdz pārbaudes periodam.

(109)

Vienīgie būtiskie ieguldījumi tika veikti 2011.–2013. gadā, un tie ir saistīti vienīgi ar 2011. gada sprādzienā bojāto ražošanas līdzekļu nomaiņu. Minētos ieguldījumus pilnībā sedz apdrošināšanas polise.

(110)

Ienākumi no ieguldījumiem ietver peļņu procentos no pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Visā attiecīgajā periodā tie bija būtiski negatīvi.

(111)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozarei radīto zaudējumu apjomu, tika nopietni ietekmēta tās spēja piesaistīt kapitālu.

(112)

Lai gan laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam un 2013. gadā uzlabojās daži ekonomiskie rādītāji, kuri attiecas uz situāciju Savienības ražošanas nozarē, piemēram, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un ražīgums, tirgus norisēm, ko izraisīja lielāku antidempinga maksājumu noteikšana dažiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem 2012. gada maijā, bija tikai daļēja ietekme uz šīm tendencēm.

(113)

Patiesībā, kā minēts 89. apsvērumā, šos uzlabojumus lielā mēra var izskaidrot arī ar i) sprādzienu rūpnīcā 2011. gada jūlijā; ii) Savienības ražošanas nozares nespēju ražot pašai savu nātrija ciklamātu laikposmā no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam minētā sprādziena dēļ; un iii) pilna 12 mēnešu ražošanas procesa atsākšanu 2013. gadā pēc tam, kad tika nomainītas iznīcinātās ražošanas līnijas. Ja nenotiktu minētais sprādziens, šo rādītāju pieaugums līdz 2013. gadam noteikti būtu ievērojami mazāks.

(114)

Būtiski sarūkot Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam, pārdošanas apjomam, ražīgumam un arī tirgus daļai, kopš 2013. gada ir nepārprotami mainījušās iepriekšminēto rādītāju pozitīvās tendences.

(115)

Turklāt visā attiecīgajā periodā situācija Savienības ražošanas nozarē ilgstoši bija nestabila. Jo īpaši kopumā ļoti negatīvi rezultāti bija tādiem Savienības ražošanas nozares rādītājiem kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem.

(116)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(117)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sniegtajās piezīmēs attiecīgais ražotājs eksportētājs apstrīdēja 115. apsvērumā ietverto secinājumu, ka kaitējums rentabilitātei, naudas plūsmai un ienākumiem no ieguldījumiem bija vērojams tāpēc, ka laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam šie rādītāji bija attīstījušies pozitīvā virzienā.

(118)

Komisija ņem vērā, ka, lai gan visā attiecīgajā periodā zaudējumu līmenis, negatīvā naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem patiesi nedaudz uzlabojās, šo rādītāju līmenis 2013., 2014. gadā un izmeklēšanas periodā tomēr joprojām bija ļoti negatīvs. Turklāt atbilstoši pamatregulas 3. panta 5. punktam neviens no kaitējuma faktoriem pats par sevi nav izšķirošs, un tos visus analizē kopumā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(119)

Turklāt Fang Da apgalvoja, ka attiecīgais periods nav reprezentatīvs, jo to ietekmēja divi svarīgi faktori, proti, visi dati par 2011. un 2012. gadu bija sagrozīti, un atlikušais laikposms no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam bija pārāk īss.

(120)

Attiecībā uz pirmo faktoru Fang Da apgalvoja, ka visi dati par 2011. un 2012. gadu ir statistiski nederīgi un kaitējuma analīzē tie ir jāignorē, pamatojoties uz to, ka:

(121)

Attiecībā uz i) punktu Fang Da nepierādīja, kāpēc un kā iepriekšējā izmeklēšanā tika sagrozīti Savienības ražošanas nozares dati par minēto periodu. Tādējādi, vērtējot iepriekšminētos apgalvojumus, Komisija nevarēja ņemt vērā šo argumentu.

(122)

Attiecībā uz ii) punktu Komisija nepārprotami atzina, ka sprādziens ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus 2011. un 2012. gadā, un, kā minēts iepriekš 78. apsvērumā, šie elementi tika pienācīgi ņemti vērā, analizējot kaitējuma rādītāju izmaiņas. Tāpat arī tiek atgādināts, ka 114. apsvērumā Komisija secināja, ka kopš 2013. gada, proti, pēc 2011. un 2012. gada laikposma, situācija Savienības ražošanas nozarē ir nepārprotami vēl vairāk pasliktinājusies. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(123)

Attiecībā uz otru faktoru Fang Da apgalvoja, ka attiecīgā perioda atlikusī daļa, 2013. un 2014. gads un izmeklēšanas periods nebija pietiekami ilgs laiks, lai varētu veikt jēgpilnus secinājumus par kaitējumu. Attiecīgais ražotājs eksportētājs savu apgalvojumu nepamatoja. Izmeklēšanas periodā nodarīto kaitējumu konstatē, pamatojoties uz kaitējuma rādītāju tendenču analīzi attiecīgajā periodā. Tāpēc arī šis apgalvojums bija jānoraida.

(124)

Papildus iepriekš minētajam Fang Da arī apgalvoja, ka 2013. gadu nevar izmantot par atskaites gadu kaitējuma novērtēšanai, jo 2013. gada rādītāji bija neparasti augsti. To, iespējams, izraisīja tas, ka Savienības ražošanas nozares klienti pēc sprādziena nevarēja iegādāties nātrija ciklamātu, un, tiklīdz ražošana bija pilnībā atjaunota, tie kuplā skaitā atgriezās Savienības ražošanas nozarē, lai palielinātu savus krājumus.

(125)

Pirmkārt, šā izteikuma pamatā ir vienkāršs, nepamatots apgalvojums, jo Fang Da neiesniedza nekādus pierādījumus par to, ka sprādziena rezultātā Savienības ražošanas nozare būtu zaudējusi ievērojamu skaitu klientu, kuri 2013. gadā nolēma atgriezties ar lielākiem pasūtījumiem. Otrkārt, šo apgalvojumu neapstiprina oficiāli pierādījumi. Pretēji tam pierādījumi liecina, ka 2011. un 2012. gadā – laikposmā, kad Savienības ražošanas nozare nevarēja ražot pati savu nātrija ciklamātu, – tā saglabāja klientus un turpināja tiem piegādāt importētu nātrija ciklamātu, kas tika tālāk apstrādāts, kā minēts iepriekš 77. apsvērumā. Tādējādi arī šis apgalvojums bija jānoraida.

(126)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai Fang Da veiktais imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tajā pašā laikā nevarētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, ka Fang Da veiktais imports par dempinga cenām netiek attiecināts uz iespējamo kaitējumu, ko izraisījuši citi faktori, kas nav saistīti ar Fang Da veikto importu par dempinga cenām.

(127)

Izmeklēšanā atklājās liela atbilstība starp Fang Da veiktā importa cenām, uzņēmuma tirgus daļu un situāciju Savienības ražošanas nozarē. Tā ir atspoguļota turpmāk tabulā.

11. tabula

Importa cenas un tirgus daļa

(128)

Cenas Fang Da veiktajam importam uz Savienību 2011. un 2012. gada periodā pieauga par 10 %, bet uzņēmuma tirgus daļa samazinājās par 18 %. Tomēr laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam Fang Da spēja divkāršot savu tirgus daļu, ievērojami pazeminot cenas.

(129)

No 2012. līdz 2013. gadam Fang Da pirmo reizi pazemināja cenas par 5 % un pielāgoja tās Ķīnas izcelsmes importa pārējām cenām. Sākot no 2012. gada maija, šīs pārējās cenas ietekmēja arī vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam piemērojamo antidempinga maksājumu būtisks palielinājums; šīs izmaiņas ir attēlotas iepriekš tabulā, kurā parādītas Ķīnas izcelsmes importa cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus. Laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam šī cenu izlīdzināšana radīja Fang Da tirgus daļas ievērojamu palielināšanos par 37 indeksa punktiem, kas galvenokārt notika uz pārējā Ķīnas izcelsmes importa rēķina, kura tirgus daļa saruka par 31 indeksa punktu.

(130)

No 2013. līdz 2014. gadam Fang Da turpināja pazemināt cenas vēl par 9 indeksa punktiem, tā ka tās sasniedza zemāku cenu līmeni nekā pārējam Ķīnas izcelsmes importam un rezultātā vēlreiz būtiski palielināja uzņēmuma tirgus daļu par 42 indeksa punktiem. Šoreiz tas notika tieši uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kuras tirgus daļa tajā pašā laikposmā samazinājās par 53 indeksa punktiem.

(131)

Kā minēts iepriekš 75. apsvērumā, cenas samazinājuma starpība, kas tika radīta uzņēmumam Fang Da, bija ievērojama. Ņemot vērā Fang Da veiktā importa par dempinga cenām pastāvīgi pieaugošo apjomu un tā cenas, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, 2012. gadā Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no antidempinga maksājumu palielināšanas kādam citam Ķīnas ražotajam eksportētājam un nespēja atgūt savu tirgus daļu.

(132)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Fang Da veiktais imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(133)

Citu ražotāju eksportētāju, izņemot Fang Da, importa dinamika bija šāda:

12. tabula

Importa apjoma indekss

(134)

Importa apjoms no Indonēzijas bija mazs 2011. un 2012. gadā, ļoti mazs 2013. gadā un nenozīmīgs 2014. gadā un izmeklēšanas periodā. Tādējādi, lai gan attiecīgajā periodā importa apjoms pamatīgi svārstījās, tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par ļoti ierobežotu laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam un par nebūtisku no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(135)

Importa apjoms no Ķīnas ražotājiem, izņemot Fang Da, attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Tas vispirms pieauga par 14 % laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam un kopš tā laika ļoti būtiski saruka, un ļoti krass kritums par 41 indeksa punktu notika no 2012. līdz 2013. gadam.

(136)

Neraugoties uz šo vispārīgo samazinājumu, pārējais imports no Ķīnas joprojām bija ievērojamā līmenī, kas bija ļoti tuvs Fang Da līmenim. Pat ja importa vidējās cenas, ieskaitot tām piemērotos antidempinga maksājumus, kopumā bija nedaudz augstākas nekā Fang Da cenas, tās joprojām bija ļoti zemā līmenī un krietni zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tāpēc var secināt, ka attiecīgajā periodā Ķīnas ražotāju (izņemot Fang Da) veiktais imports par zemām cenām veicināja situāciju, kas radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(137)

Kā paskaidrots iepriekš 5.1. punktā, situāciju Savienības ražošanas nozarē kopš 2013. gada vēl vairāk pasliktināja galvenokārt tas, ka pieauga Fang Da veiktā importa apjoms par dempinga cenām un zemām cenām. Attiecīgi ietekme, ko radīja pārējo ražotāju, izņemot Fang Da, veiktais imports, pat ja šis imports veicināja kaitējumu, nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp Fang Da veikto importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(138)

Kā paskaidrots 77. un 83. apsvērumā, 2011. gada jūlijā notika sprādziens Savienības ražošanas nozares rūpnīcā, un tā dēļ Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nevarēja nodrošināt reakcijas procesu un tādējādi ražot un pārdot pati savu nātrija ciklamātu.

(139)

Nespēja ražot pašai savu nātrija ciklamātu laikposmā no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus. Piemēram, ražošanas apjoma, jaudas izmantošanas, pārdošanas apjoma, tirgus daļas un ražīguma rādītāji minētajā laikposmā patiesi būtu bijuši augstāki, ja nebūtu noticis negadījums, jo Savienības ražošanas nozare būtu varējusi piegādāt klientiem nevis importētu, bet pašu ražotu nātrija ciklamātu, kuru tā no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam attīrīja un pārdeva tālāk.

(140)

Lai gan iepriekšminētos Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus ietekmēja tās nespēja no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam ražot pašai savu nātrija ciklamātu, Komisija secināja, ka sprādziens rūpnīcā būtiski neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(141)

Savienības ražošanas nozare jau 2012. gada maijā atjaunoja spēju ražot savu nātrija ciklamātu, un kopš tā laika sprādziena sekas vairs neietekmēja Savienības ražošanas nozares saimniecisko darbību. Patiesībā laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam tas bija Fang Da veiktais imports, kas sāka radīt kaitējošu ietekmi uz ekonomisko situāciju Savienības ražošanas nozarē. Jāatzīmē, ka šī negatīvā ietekme sākās vairākus mēnešus pēc tam, kad Savienības ražošanas nozare bija nomainījusi iznīcinātās ražošanas līnijas un pilnībā atsākusi ražot pati savu nātrija ciklamātu, kura ražošanas apjoms 2013., 2014. gadā un izmeklēšanas periodā tika aprēķināts, par pamatu ņemot 12 mēnešu ciklus.

(142)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka tehniskais negadījums, kurš ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbību no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam, neizjauca cēloņsakarību starp Fang Da veikto importu par dempinga cenām un negatīvo situāciju, ko minētais imports radīja Savienības ražošanas nozarē laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(143)

Savienības ražotāja eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

13. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(144)

Attiecīgajā periodā eksporta pārdošanas apjoms bija Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma būtiska daļa, kura svārstījās aptuveni 30 % līdz 50 % robežās. Mazie pārdošanas apjomi 2011. un 2012. gadā jāskata kontekstā ar Savienības ražošanas nozares nespēju ražot un pārdot pašai savu nātrija ciklamātu laikposmā no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam. Turpmākajā laikposmā, tiklīdz bija atsākta pašiem sava nātrija ciklamāta ražošana, eksporta pārdošanas apjomi no 2013. līdz 2014. gadam vispirms pieauga par 14 atskaites punktiem, bet pēc tam izmeklēšanas periodā saruka par 32 atskaites punktiem.

(145)

Attiecīgajā periodā vidējās eksporta pārdošanas cenas palielinājās un izmeklēšanas periodā bija par 8 % augstākas nekā 2011. gadā. Pat ja tās sistemātiski bija zemākas nekā vienības ražošanas vidējās izmaksas Savienības ražošanas nozarē, eksporta cenas bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū, tādējādi radot daudz zemāku zaudējumu līmeni salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(146)

Lai gan eksporta pārdošanas apjomi radīja nelielus zaudējumus, Komisija tomēr secināja, ka eksporta darbība būtiski neveicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tas bija turpmāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē eksporta pārdošanas apjomi saruka daudz mazāk nekā pārdošanas apjomi Savienības tirgū. Pārdošanas apjomus Savienības tirgū minētajā laikposmā īpaši ietekmēja lieli apjomi Fang Da veiktā importa par zemu cenu un dempinga cenu. Otrkārt, augstāku cenu un tādējādi mazāku zaudējumu robežu dēļ pārdošana eksportam ļāva Savienības ražošanas nozarei samazināt kopējos zaudējumus no līdzīgā ražojuma pārdošanas.

(147)

Tādējādi, pēc Komisijas domām, Savienības ražošanas nozares veiktā pārdošana eksportam neizjauca cēloņsakarību starp Fang Da veikto importu par dempinga cenām un negatīvo situāciju, ko minētais imports radīja Savienības ražošanas nozarei.

(148)

Kaitējums nevar būt radies patēriņa modeļa izmaiņu dēļ, jo laikposmā starp 2011. gadu un izmeklēšanas periodu pieprasījums nedaudz palielinājās. Laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad bija īpaši izteikta kaitīgā ietekme, ko radīja Fang Da veiktais imports par dempinga cenām, patēriņš pieauga pat par 8 %, un šīs norises apstiprina iepriekšminēto secinājumu.

(149)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nepārprotami nodarīts būtisks kaitējums. Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem visā attiecīgajā periodā. Turklāt kopš 2013. gada, kad Savienības ražošanas nozare varēja normāli ražot pēc negadījuma, kas skāra tās ražošanas līnijas, bija vērojamas nepārprotamas pasliktināšanās iezīmes tādos apjoma kaitējuma rādītājos kā ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms un tirgus daļa.

(150)

Tas sakrita ar Fang Da veiktā importa par dempinga cenām ievērojamu pieaugumu, kuram vispirms izdevās aizstāt citu Ķīnas izcelsmes importu un pēc tam pārņemt Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tādējādi ir nepārprotama cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un Fang Da veikto importu par dempinga cenām.

(151)

No kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām, Komisija ir nošķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz situāciju Savienības ražošanas nozarē. Kaitējumu veicināja daži citi faktori, piemēram, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un tehniskais negadījums rūpnīcā. Tomēr uzskata, ka pat apvienojumā šo faktoru ietekme bija nenozīmīga salīdzinājumā ar ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām. Ņemot vērā apjomu un cenu līmeni, tika konstatēts, ka minēto kaitējumu tomēr ievērojami veicināja imports, ko veica citi Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(152)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija tomēr secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarīja Fang Da veiktais imports par dempinga cenām un pārējie faktori neizjauca cēloņsakarību starp Fang Da veikto importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Kaitējums galvenokārt ietver ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu, īpaši kopš 2013. gada, kā arī finanšu zaudējumus un visu pārējo finanšu rādītāju, piemēram, naudas plūsmas un ienākumu no ieguldījumiem, pasliktināšanos.

(153)

Atbilstoši piezīmēm, kas saņemtas no Fang Da pēc informācijas izpaušanas, Komisijas veiktā cēloņsakarības analīze ir bijusi kļūdaina un nepilnīga un ietvērusi vienīgi pieņēmumus, kuri nav pamatoti ar faktiem. Šajā saistībā Fang Da konkrēti apgalvoja, ka Ķīnas ražotāju, izņemot Fang Da, veiktais imports par zemām cenām un pašu radītais kaitējums, ko izraisīja sprādziens rūpnīcā, bija vairāk nekā pietiekami, lai izjauktu cēloņsakarību starp Fang Da veikto importu un tā radīto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(154)

Tomēr šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem par to, ka Komisija nebūtu pietiekami nošķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares situāciju no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Kā paskaidrots 5.2.1. iedaļā, Komisija pienācīgi analizēja ietekmi, ko radīja ražotāju eksportētāju, izņemot Fang Da, veiktais imports. Turklāt 63. un 70. apsvērumā jau ir apskatīts jautājums par 14. panta 6. punktā minētās datubāzes datu, nevis jauno Ķīnas eksporta datu izmantošanu, kas iesniegti pēc informācijas izpaušanas. Dati, kas ietverti 14. panta 6. punktā minētajā datubāzē, nepamato Fang Da apgalvojumu, ka Fang Da eksportu uz Savienību vairāk nekā pietiekami kompensēja citu Ķīnas eksportētāju pārdošanas apjoma samazināšanās. Tādējādi iepriekšminētie apgalvojumi par ražotāju eksportētāju, izņemot Fang Da, veiktā importa ietekmi ir noraidāmi.

(155)

Komisija 5.2.2. iedaļā arī pienācīgi analizēja ietekmi, ko radīja sprādziens Savienības rūpnīcā, un secināja, ka, lai gan 2011. un 2012. gadā tas ietekmēja Savienības ražošanas nozari, tas neizjauca cēloņsakarību starp Fang Da veikto importu par dempinga cenām un Savienības nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi šis apgalvojums ir jānoraida.

(156)

Fang Da arī apgalvoja, ka tādu citu supersaldinātāju ietekme kā kālija acesulfāms un aspartāms pati par sevi ir faktors, kas bija patiesais iemesls, kura dēļ notika negatīvas norises nātrija ciklamāta Savienības tirgū, un tas ļoti būtiski veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un Komisijai šis faktors būtu bijis jāanalizē. Šie apgalvojumi netika pamatoti ne ar kādiem citiem pierādījumiem, izņemot atsauces uz Komisijas konstatējumiem procedūrā attiecībā uz kālija acesulfāma un aspartāma importu (16).

(157)

Jāatgādina, ka nātrija ciklamāta vienīgais ražotājs Savienībā neražo ne kālija acesulfāmu, ne aspartāmu, tāpēc Savienības ražotājs nebija daļa no Savienības ražošanas nozares, kā definēts šajās divās antidempinga procedūrās attiecībā uz citiem saldinātājiem. Tādējādi šajā procedūrā konstatējumiem par kālija acesulfāma un aspartāma importa par dempinga cenām ietekmi uz kālija acesulfāma un aspartāma Savienības ražotāju situāciju nav saistības ar situāciju Savienības ražošanas nozarē. Jebkurā gadījumā nepamatotajam apgalvojumam, ka kālija acesulfāms ir konkurējošais ražojums, kuram būtu jādod priekšroka pār nātrija ciklamātu, un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma būtisks veicinātājs, būtu jāizpaužas kā nātrija ciklamāta patēriņa sarukumam Savienībā. Kā aprakstīts 64. un 65. apsvērumā, attiecīgajā periodā nātrija ciklamāta patēriņš Savienībā sasniedza praktiski tādu pašu līmeni kā 2011. gadā, un tas nebūtu noticis, ja, kā tiek apgalvots, nātrija ciklamāts būtu aizstāts ar kālija acesulfāmu kā konkurējošo ražojumu, kuram dodama priekšroka. Līdz ar to, tā kā nav būtisku pierādījumu, kuri būtu pretrunā Komisijas konstatējumiem, kā minēts 148. apsvērumā, Fang Da apgalvojums ir jānoraida.

(158)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, kaut arī konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(159)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja Fang Da veiktais imports par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozare patiesi nevarēja pilnībā gūt labumu no antidempinga maksājuma noteikšanas Indonēzijai un pārējiem Ķīnas eksportētājiem, tostarp no antidempinga maksājuma palielināšanas 2012. gadā. Lai gan importam no ĶTR un Indonēzijas tika noteikti antidempinga pasākumi, agresīvā cenu politika un tās rezultātā iegūtais Fang Da tirgus daļas pieaugums 2013. gadā izraisīja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas ievērojamu samazinājumu.

(160)

Paredzams, ka pasākumu noteikšana Fang Da veiktajam importam par dempinga cenām ļaus Savienības ražošanas nozarei konkurēt ar importu atbilstoši godīgiem tirgus nosacījumiem. Tas ļautu nozarei atbrīvoties no lielā cenu spiediena, ko patlaban rada Fang Da veiktā importa būtiskais apjoms Savienības tirgū. Vienīgi šādos apstākļos Savienības ražošanas nozare varētu paaugstināt cenas un palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu.

(161)

Ja pasākumi netiks noteikti, paredzams, ka cenu spiediens, ko rada Fang Da veiktais imports lielā apjomā par dempinga cenām, turpinās pasliktināt jau tagad ļoti nestabilo situāciju Savienības ražošanas nozarē. Tas galu galā piespiestu Savienības ražošanas nozari vispār pārtraukt nātrija ciklamāta ražošanu, kā rezultātā Savienībā tiktu zaudētas darba vietas un alternatīvi piegādes avoti.

(162)

Tāpēc Komisija secināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana Fang Da veiktajam importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(163)

Komisija saņēma atbildes uz aptaujas jautājumiem no diviem nesaistītiem importētājiem, kuri izmeklēšanas periodā pārstāvēja pavisam nelielu Fang Da veiktā kopējā importa daļu. Viens no šiem importētājiem ir arī lietotājs, kas izmanto zināmu daudzumu importētā nātrija ciklamāta, lai ražotu pats savus saldinātāju maisījumus, kas tiek tālāk pārdoti pārtikas un dzērienu uzņēmumiem.

(164)

Attiecībā uz Fang Da importētā nātrija ciklamāta tālākpārdošanu Komisija secināja, ka šo divu nesaistīto importētāju peļņas norma ir neliela. Tādējādi ir paredzams, ka pasākumu noteikšana šo darbību padarītu nerentablu un importētāji varētu vai nu mainīt piegādātājus, vai pat pārtraukt savu saistīto darbību. Tomēr Komisija arī konstatēja, ka abiem šiem uzņēmumiem nātrija ciklamāts nodrošina tikai nelielu daļu to kopējā apgrozījuma. Tādējādi pasākumu noteikšana radītu nenozīmīgu ietekmi uz šo uzņēmumu darbību kopumā. Viena no uzņēmumiem, kuri sadarbojās, jaukšanas darbībai bija raksturīga neelastīga peļņas norma, kas varētu mazināt antidempinga maksājumu ietekmi.

(165)

Komisija nesaņēma atbildes uz aptaujas jautājumiem no lietotājiem, izņemot iepriekšminēto importētāju, kurš ir arī nātrija ciklamāta lietotājs.

(166)

Attiecīgā/līdzīgā ražojuma galvenie tiešie lietotāji Savienībā ir pārtikas, dzērienu un farmācijas nozare. Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz nātrija ciklamāta importu, ko veic ražotāji, izņemot Fang Da, tika secināts, ka uz nātrija ciklamātu ir attiecināma ļoti neliela daļa to ražošanas izmaksu. Tāpēc uzskatīja, ka antidempinga maksājumu noteikšanai būtu nenozīmīga ietekme. Nav pazīmju, kas liecinātu, ka būtiskai daļai nātrija ciklamāta, ko importē Fang Da, būtu atšķirīgs gala lietojums nekā nātrija ciklamātam, ko importē citi ražotāji eksportētāji. Tā kā iebildumi no pārtikas, dzērienu un farmācijas nozares šajā izmeklēšanā netika saņemti, ir pamats secināt, ka Fang Da veiktajam importam noteikto pasākumu ietekme uz šīm nozarēm būtu nenozīmīga.

(167)

Ņemot vērā iepriekšminēto novērojumu, ja pasākumi netiek noteikti, Savienības ražošanas nozare var būt spiesta pārtraukt nātrija ciklamāta ražošanu, un, tā kā pasaulē ir tikai daži nātrija ciklamāta ražotāji, šie pasākumi, iespējams, varētu pat nākt par labu lietotājiem ar nosacījumu, ka tie saglabā nātrija ciklamāta ražošanu Savienībā un ir iespēja iegādāties nātrija ciklamātu, ko ražo dažādi konkurējoši ražotāji.

(168)

Pēc informācijas izpaušanas Fang Da apgalvoja, ka, nosakot ierosinātos galīgos antidempinga pasākumus, vienīgais Savienības ražotājs iegūtu dominējošo stāvokli tirgū, kura priekšrocības tas spētu pilnībā izmantot.

(169)

Šajā kontekstā būtu jāuzsver, ka saistībā ar Savienības interešu pārbaudi no attiecīgajām ieinteresētajām personām netika saņemtas nekādas piezīmes atbilstoši pamatregulas 21. pantam. Jo īpaši piezīmes šajā saistībā neiesniedza neviens Savienības lietotājs.

(170)

Turklāt, lai gan ir spēkā antidempinga pasākumi importam no Ķīnas ražotājiem eksportētajiem, izņemot Fang Da, minētais imports tika turpināts ievērojamā apjomā, un šo ražotāju eksportētāju tirgus daļa joprojām ir ievērojami lielāka nekā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa. Tādējādi ir maz ticams, ka Savienības ražošanas nozare varētu iegūt dominējošo stāvokli Savienības tirgū vai izmantot tā priekšrocības. Tāpēc iepriekšminētās Fang Da pretenzijas tika noraidītas.

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu uzskatīt, ka pasākumu noteikšana Fang Da attiecīgā ražojuma importam nav Savienības interesēs.

(172)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(173)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(174)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(175)

Visā attiecīgajā periodā nebija neviena gada, kad darbotos šādi apstākļi. Tā kā Savienības ražošanas nozare gandrīz desmit gadus bija cietusi zaudējumus, kas mērāmi ar divciparu skaitli, minētais attiecas arī uz laikposmu līdz attiecīgajam periodam.

(176)

Savienības ražotājs bija ierosinājis 10 % mērķa peļņu. Iepriekš 175. apsvērumā minēto konstatējumu dēļ un tāpēc, ka Savienības ražotājs nevarēja pierādīt, ka šādu rādītāju būtu iespējams sasniegt parastos nātrija ciklamāta (preces, kurai tirgus ir nobriedis) konkurences tirgus apstākļos, šo rādītāju nevar pieņemt par mērķa peļņu.

(177)

Tāpēc Komisija piemēroja mērķa peļņas rādītājus, kas tika izmantoti citās izmeklēšanās attiecībā uz šāda veida ražošanu nozarē. Nesen veiktajā izmeklēšanā attiecībā uz citu saldinātāju – aspartāmu – Komisija pagaidu posmā (17) noteica, ka 5 %–10 % mērķa peļņa (diapazons norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) atbilst peļņai, ko Savienības ražošanas nozare var sasniegt parastos tirgus un efektīvas konkurences apstākļos. Tāpēc Komisija konstatē, ka šo mērķa peļņu ir saprātīgi izmantot arī pašreizējā izmeklēšanā.

(178)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija aprēķināja līdzīga ražojuma cenu, kura neizraisa zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, zināmo Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot mērķa peļņas normu.

(179)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, par pamatu ņemot attiecīgo ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, kura noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, un atbilstīgi to koriģējot, lai ņemtu vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, un salīdzinot to ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Attiecīgi tika konstatēts, ka kaitējuma starpība ražotājiem eksportētājiem ir 61,6 %.

(180)

Pēc informācijas izpaušanas attiecīgais ražotājs eksportētājs apliecināja, ka mērķa peļņa, ko izmantoja kaitējuma novēršanas aprēķināšanai, nav tikusi izpausta. Tomēr Komisija, izpaužot informāciju, bija nepārprotami paskaidrojusi, ka mērķa peļņu, kā aprakstīts 177. apsvērumā, konfidencialitātes nolūkā var norādīt vienīgi kā diapazonu, un sniedza atsauci uz tiesību aktu, kur šis jautājums bija aprakstīts sīkāk. Informācija par mērķa peļņu tika izpausta kā jēgpilns diapazons, jo, norādot precīzu mērķa peļņu, tiktu atklāta konfidenciāla informācija par aspartāma vienīgo ražotāju Savienībā. Tādējādi Fang Da apgalvojums ir jānoraida.

(181)

Pēc informācijas izpaušanas Fang Da apgalvoja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare gandrīz desmit gadus bija cietusi zaudējumus, kas rakstāmi ar divciparu skaitli, mērķa peļņa jeb peļņas maksimālais līmenis, ko Savienības ražotājs varētu cerēt sasniegt, ja nebūtu importa par, iespējams, dempinga cenām, ir –10 %. Jāņem vērā, ka –10 % ir nevis peļņa, bet zaudējumi, tāpēc būtu neloģiski un ekonomiskai domāšanai neatbilstoši izmantot par mērķa peļņu zaudējumus, jo tas nenovērstu un nelikvidētu kaitējumu. Turklāt tas, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīti zaudējumi tāpēc, ka ne tikai Fang Da, bet arī citi ražotāji eksportētāji ilgstoši veica importu par dempinga cenām, attaisno šajā nozarē nesen apzinātas peļņas normas izmantošanu, kā paskaidrots 177. apsvērumā. Komisija 174.–177. apsvērumā jau paskaidroja, kāpēc pašreizējā izmeklēšanā tā izmantojusi mērķa peļņu, kas ir mazāka gan par mērķa peļņu, ko ierosināja Savienības ražotājs, gan mērķa peļņu, kas tika izmantota antidempinga procedūrā attiecībā uz citiem nātrija ciklamāta ražotājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka nav pierādījumu par to, ka Komisijas izvēlētā mērķa peļņa būtu nepamatota, tāpēc Fang Da apgalvojums ir jānoraida.

(182)

Fang Da ražotā nātrija ciklamāta importam būtu jānosaka antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 9. panta 4. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(183)

Attiecībā uz pasākumu formu tika uzskatīts, ka antidempinga maksājumam vajadzētu būt tādam pašam kā maksājumi, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1160 (18) attiecībā uz citu ĶTR un Indonēzijas ražotāju eksportētāju veikto importu. Lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un novērstu manipulācijas ar cenām, tika uzskatīts par lietderīgu maksājumus noteikt kā konkrētu summu par kilogramu.

(184)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, būtu jāpamato ar kaitējuma starpību, un tām būtu jābūt šādām:

(185)

Uzņēmuma antidempinga maksājuma individuālā likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Līdz ar to tā atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas laikā konstatēja šo uzņēmumu sakarā. Šo maksājuma likmi piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojusi konkrēti minētā juridiskā persona. Importētajam attiecīgajam ražojumam, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kuri saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, turpina piemērot maksājumu likmes, kas uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1160 1. pantā.

(186)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu,

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 435/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam. Attiecībā uz sākotnējiem pasākumiem vēlāk tika veiktas vairākas atkārtotas izmeklēšanas (3). Tādējādi katra konkrētā Indonēzijas ražotāja maksājuma likme bija 0,24 EUR/kg, bet atlikusī maksājuma likme – 0,27 EUR/kg, kas piemērota attiecīgajam ražojumam, kuru ražo citi Indonēzijas ražotāji, savukārt maksājuma likme ĶTR bija no 0 līdz 0,23 EUR/kg katram konkrētajam Ķīnas ražotājam, bet atlikusī maksājuma likme – 0,26 EUR/kg, kas piemērota citu Ķīnas ražotāju attiecīgā ražojuma importam (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Spēkā esošos pasākumus piemēro visam ĶTR un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam, izņemot ražotāju eksportētāju Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited ražotā nātrija ciklamāta importu. Tā kā dempings netika konstatēts, sākotnēji šiem ražotājiem tika piemērota nulles maksājuma likme (4).

(3)

Atbilstīgi PTO Apelācijas iestādes ziņojumam lietā Mexico – Definitive Anti-dumping Measures on Beef and Rice (“PTO Apelācijas iestādes ziņojums”) par Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited netika veikta Regulā (EK) Nr. 435/2004 noteikto pasākumu turpmākā pārskatīšana un tiem nepiemēro spēkā esošos pasākumus.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija 2015. gada 6. martā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza nātrija ciklamāta vienīgais Savienības ražotājs Productos Aditivos S.A., kas ražo 100 % no nātrija ciklamāta ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc galīgo antidempinga pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, turpinātos un atkārtotos.

(6)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2015. gada 6. jūnijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Komisija 2015. gada 12. augustā sāka arī izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu attiecībā uz tā paša ražojuma importu, ko ražo un Savienībā eksportē Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited (abi uzņēmumi kopā – “Fang Da”) (“paralēlā izmeklēšana saskaņā ar 5. pantu”) (7). Šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana neattiecas uz Fang Da importētajiem ražojumiem.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties dalībai izmeklēšanā. Turklāt Komisija paziņoja sūdzības iesniedzējam, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, ĶTR un Indonēzijas iestādēm, zināmajiem importētājiem, piegādātājiem, lietotājiem un tirgotājiem, uz kuriem attiecas šis jautājums, par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz importu no ĶTR Komisija informēja ieinteresētās personas, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izvēlēsies Indonēziju.

(11)

Tomēr, ņemot vērā statistikas datus (sk. 32. apsvērumu tālāk), Komisija informēja arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iestādes par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tās sniegt informāciju par nātrija ciklamāta ražotājiem ASV, ja tādi ir, norādot nosaukumus un identitāti. Pēc tam tika konstatēts, ka ASV nātrija ciklamātu neražo. Tāpat nav arī norāžu, kas liecinātu par nātrija ciklamāta iespējamu ražošanu citās trešās valstīs.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Productos Aditivos S.A. ir vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Savienībā, kas ražo 100 % no nātrija ciklamāta ražošanas apjoma Savienībā. Tāpēc atlase nebija jāveic.

(14)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Tā kā pieprasīto informāciju sniedza tikai viens nesaistītais importētājs, nesaistīto importētāju izlase nebija jāveido.

(16)

Tā kā attiecīgajās valstīs zināmo ražotāju eksportētāju skaits nav liels, ražotāju eksportētāju izlasi nebija paredzēts veidot.

(17)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražotājam, visiem zināmajiem ĶTR un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, vienam nesaistītajam Savienības importētājam un vienam lietotājiem Savienībā, kas pauda interesi par izmeklēšanu.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja un daļēja atbilde – no viena lietotāja Savienībā. Atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas no nesaistītajiem Savienības ražotājiem un no ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Indonēzijā.

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā nodarītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(20)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts ieteikt galīgo antidempinga pasākumu saglabāšanu spēkā. Pēc informācijas atklāšanas šīm personām tika dots arī laiks, kurā tās varēja paust viedokli. Pēc informācijas atklāšanas neviena persona neiesniedza piezīmes.

(22)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nātrija ciklamāts, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 (TARIC kods 2929900010) (“attiecīgais ražojums”).

(23)

Nātrija ciklamāts ir patēriņa produkts, kuru izmanto kā pārtikas piedevu un kuru plaši izmanto kā saldinātāju pārtikas rūpniecībā, to izmanto arī mazkaloriju un diētisko galda saldinātāju ražotāji. Nelielos daudzumos to izmanto arī farmācijā.

(24)

Nātrija ciklamāts ir ķīmiski tīra viela. Tomēr, tāpat kā jebkurai tīrai ķīmiskai vielai, tai var būt nenozīmīgi piemaisījumi, kuru daudzums ražojumā ir mg/kg. Nātrija ciklamāta kvalitāti ietekmē piemaisījumu saturs, kas noteikts Savienības tiesību aktos. Iespējami divi nātrija ciklamāta veidi: ūdeni saturošs (HC), kur mitruma daudzums ir 15 %, un ūdeni nesaturošs (AC), kur mitruma daudzums ir līdz 1 %. Abiem nātrija ciklamāta veidiem piemīt vienas un tās pašas īpašības un to izmantošanas iespējas ir vienādas; atšķiras tikai to salduma pakāpe; ūdens satura dēļ HC tipa nātrija ciklamāts ir mazāk salds. Šā paša iemesla dēļ atšķiras arī cenas. AC tipa viela ir dārgāka nekā HC tipa viela. Tāpēc šajā procedūrā abus minētos veidus uzskata par vienu ražojumu.

(25)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka turpmāk uzskaitītajiem izstrādājumiem piemīt tādas pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī tāds pats galvenais izmantojums:

(26)

Tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai notiek dempings un vai pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(28)

Lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojams attiecīgā ražojuma importa apjoms, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem minētie pasākumi attiecās, šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tālāk izklāstītie secinājumi par dempinga iespējamo turpināšanos vai atkārtošanas ir pamatoti ar statistikas datiem, kā arī ar datiem, kas iekļauti pieprasījumā sākt termiņbeigu pārskatīšanu.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pienācīgi rūpīgi tika noteikta trešā valsts ar tirgus ekonomiku, lai noteiktu cenas vai salikto vērtību nolūkā noteiktu normālo vērtību.

(30)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno par analogo valsti izvēlēties Indonēziju, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas. Komisija aicināja Indonēzijas ražotājus sadarboties. Visiem zināmajiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tika nosūtītas vēstules un attiecīgās anketas.

(31)

Viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs pieteicās un iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija nesaņēma atbildes uz nākamajām vēstulēm, kurās prasīja uzņēmumam pabeigt savu atbildi. Saņemtie dati kopumā bija tik nepilnīgi, ka tos nevarēja izmantot, lai noteiktu parasto vērtību. Tāpēc vairs nevarēja uzskatīt, ka Indonēzijas ražotājs eksportētājs sadarbojas. Tāpēc nebija iespējams panākt Indonēzijas sadarbību.

(32)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju attiecīgo ražojumu ražo tikai Savienībā un divās attiecīgajās valstīs. Tomēr Eurostat statistika liecina, ka attiecīgajā periodā neliels attiecīgā ražojuma daudzums Savienībā tika ievests no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tā kā ASV ir aizliegts lietot nātrija ciklamātu, iespējams, radusies klasifikācijas kļūda, tomēr Komisija sazinājās ar ASV iestādēm, lai noteiktu iespējamos attiecīgā produkta ražotājus ASV, ja tādi būtu. Pēc tam netika saņemtas norādes, kas liecinātu par šādu ražotāju esību.

(33)

Tāpēc netika panākta nekāda sadarbība no iespējamajiem analogās valsts ražotājiem.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenām atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”) vai tādu ražojuma cenu, kuru pārdod no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģētu, lai ietvertu samērīgu peļņas starpību.

(35)

Kā skaidrots 30.–32. apsvērumā tālāk, analogās valsts ražotāju sadarbību nebija iespējams panākt. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, izmantojot pieņemamu vērtību. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka normālo vērtību būtu pieņemami noteikt, izmantojot pārbaudītu informāciju par Savienības ražotāju cenām un izmaksām.

(36)

Līdzīgo ražojumu Savienības ražošanas nozare pārdeva reprezentatīvos daudzumos. Tomēr Savienības ražošanas nozares iekšzemes tirdzniecība bija nerentabla. Tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu. PVA bija pamatotas ar Savienības ražotāja faktiskajiem datiem. Pievienotā peļņas likme bija pamatota ar pieņemamu peļņas procentu, kas aprēķināts nesen veiktā antidempinga izmeklēšanā par citu saldinātāju – aspartāmu. Šīs izmeklēšanas sākuma posmā Komisija secināja (8), ka 5 %–10 % peļņa (diapazons norādīts konfidenciālu iemeslu dēļ) uzskatāma par pieņemamu peļņu. Tāpēc Komisija secina, ka šāda peļņa ir pieņemama, lai arī šajā izmeklēšanā to izmantotu normālās vērtības noteikšanai. Tā kā nesadarbošanās dēļ nebija pieejama informācija par ražojumu veidiem, ko pārdod Ķīnas ražotāji eksportētāji, tika izmantota informācija par abu ražojuma veidu, ko ražo un tirgo Savienības ražotājs, izmaksu vidējo svērto normālo vērtību.

(37)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, izmantojot statistikas datus, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (9) (“14. panta 6. punktā minētā datubāze”) iegūti par visu attiecīgā ražojuma Ķīnas eksportu uz Savienību (izņemot Fang Da). Tā kā nebija pieejama informācija par tirgotā ražojuma veidu (tipu), lai aprēķinātu eksporta cenu, vienkārši tika izmantota vidējā vērtība.

(38)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un Ķīnas eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(40)

Tāpat tika veiktas pienācīgas korekcijas saistībā ar transportu, apdrošināšanu, pārvietošanu, pārkraušanu un papildu izmaksām, kā arī bankas komisiju, ja tika secināts, ka tās ir vajadzīgas un precīzas un ka tās ir pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem. Tā kā nebija precīzākas informācijas, šīs korekcijas tika veiktas, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par Fang Da, kas iegūti paralēlajā izmeklēšanā saskaņā ar 5. pantu.

(41)

Dempinga starpība tika aprēķināta kā summa, par kādu vidējā normālā vērtība pārsniedza vidējo eksporta cenu. Iegūtie rezultāti norāda, ka kopējā dempinga starpība ir lielāka par 100 %. Konstatētā dempinga starpība ir ievērojami lielāka nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības.

(42)

Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi beigtos. Tika analizēti šādi elementi: ĶTR ražošanas jauda un neizmantotā jauda; eksporta cenas, eksportējot uz citiem galamērķiem; citu trešo valstu tirgu uzņemšanas spēja.

(43)

Sākotnējā analīze tika pamatota ar informāciju, kas tika sniegta pēc pieprasījuma, un informāciju, kas bija publiski pieejama un/vai iesniegta saistībā ar šo izmeklēšanu. Tika izmantoti arī citi informācijas avoti, piemēram, Eurostat importa statistika un attiecīgās valsts eksporta statistika.

(44)

Tā kā sadarbība nenotika, tika izmantota pārskatīšanas pieprasījumā sniegtā informācija, 14. panta 6. punktā minētā datubāze un Ķīnas eksporta statistikas dati. Ķīnas jauda tika aprēķināta piesardzīgi, izmantojot publiski pieejamos jaudas datus tikai par vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju (10). Iegūtā jauda bija vismaz 40 000 tonnu, taču informācija lietā liecina, ka Ķīnā ir vēl vismaz divi ražotāji (izņemot Fang Da) un tāpēc šis piesardzīgi aprēķinātais skaitlis ir mazāks par faktisko ĶTR jaudu.

(45)

Izmantojot Ķīnas eksporta statistiku un 14. panta 6. punktā minēto statistiku par attiecīgā ražojuma importu Savienībā (izņemot Fang Da), minētais aprēķins norāda, ka Ķīnas un Savienības tirgū kopējā brīvā jauda ir aptuveni 17 000 tonnu vai neizmantotā jauda, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par Savienības tirgu.

(46)

Pamatojoties uz Ķīnas eksporta statistiku, vidējais Ķīnas cenu līmenis, eksportējot uz citiem galvenajiem tirgiem (piemēram, Dienvidāfriku, Brazīliju, Argentīnu un Turciju), ir tāds pats vai dažkārt pat zemāks nekā to pārdošanas cenas, eksportējot uz Savienību.

(47)

Minētais pierāda, ka attiecīgais ražojums arī citu trešo valstu tirgos tiek tirgots par dempinga cenu un ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienība joprojām būs pievilcīgs tirgus.

(48)

Daudzu lielo trešo valstu tirgos, tostarp ASV, nātrija ciklamātu ir aizliegts izmantot pārtikas, dzērienu un farmācijas produktu ražošanā. Lietā nebija informācijas par to, ka sagaidāma citu trešo valstu nātrija ciklamāta tirgus apjoma palielināšanās, tāpat lietā nebija arī norāžu par Ķīnas iekšējā tirgus apjomu un tā sagaidāmo palielināšanos.

(49)

Tāpēc ir aprēķināts, ka tirgu, kas nav Savienības tirgi, uzņemšanas jauda drīzāk ir maza, un tādējādi pēc pasākumu iespējamās atcelšanas Savienība būtu pievilcīgs tirgus.

(50)

Minēto faktoru novērtējums atklāja, ka eksportētāji, uz kuriem attiecās pārskatīšana, turpināja uz Savienību eksportēt ļoti ievērojamus daudzumus attiecīgā ražojuma par dempinga cenām. Arī uz trešām valstīm Ķīna eksportēja par dempinga cenām. Ja pasākumus atceltu, tad, ņemot vērā Ķīnas eksportētājiem pieejamo lielo jaudu, citu lielu noieta tirgu neesību šādai jaudai un Savienības tirgus pievilcību, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt uz Savienības tirgu vēl lielākus daudzumus par dempinga cenām.

(51)

Izvērtējot minētos datus un informāciju, tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings no ĶTR turpinātos.

(52)

Pēc izmeklēšanas sākšanas pieteicās viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs. Tika iesniegtas nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, pēc tam Komisija saistībā ar trūkumu novēršanas procedūru prasīja uzņēmumam pabeigt anketas aizpildīšanu. Atbilde uz šo pieprasījumu netika saņemta, un tāpēc nevarēja uzskatīt, ka kāds no Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem sadarbotos.

(53)

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu informācija par Indonēzijas cenām iekšzemes tirgū, uz citām valstīm veiktā eksporta cenām, par Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, ražošanas apjomu un jaudu tika pamatota ar pieejamajiem faktiem, ietverot pieprasījumu un publiski pieejamo informāciju.

(54)

Tā kā Indonēzija nesadarbojās un lietā nebija pieejama cita informācija, tika izmantota Indonēzijas normālā vērtība, kas bija paziņota pieprasījumā. Pieprasījumā Indonēzijas normālā vērtība tika noteikta, izmantojot Savienības ražotāja izmaksu struktūru un veicot katra izmaksu elementa korekciju atbilstīgi Indonēzijas vērtībām. Izmaksu elementi bija izejvielas, personāls, enerģija un ūdens, uzturēšana, amortizācija un papildu izmaksas. Pieprasījumā veiktās korekcijas tika uzskatītas par pieņemamām. Tā kā nebija pieejama cita informācija, tika uzskatīts, ka pieprasījumā norādītā informācija ir vislabākā aprēķinātā Indonēzijas normālā vērtība.

(55)

Tā kā neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, lai noteiktu eksporta cenas, bija jāizmanto cita pieejamā informācija. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Indonēzijas uz Savienību gandrīz izbeidzās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētais importa apjoms bija nenozīmīgs (apmēram 19 tonnas), un tāpēc nevarēja izmantot 14. panta 6. punktā minēto Savienībā ievestā importa statistiku. Lai noteiktu eksporta cenas, tās vietā tika izmantota Indonēzijas eksporta statistika. Tika konstatēti divpadsmit eksporta galamērķi. Tika izmantota vidējā eksporta cena uz visām trešām valstīm kā Savienības eksporta cenas aizstājējvērtība pasākumu iespējamās atcelšanas gadījumā.

(56)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un Indonēzijas eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(58)

Tika veiktas korekcijas, lai FOB eksporta cenas pielīdzinātu EXW līmenim. Tā kā nebija precīzākas informācijas, šīs korekcijas tika veiktas, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par Fang Da paralēlajā izmeklēšanā saskaņā ar 5. pantu, kurus Komisija uzskatīja par piemērotu etalonu korekciju aprēķināšanai. Tāpat tika veiktas pienācīgas korekcijas saistībā ar transportu, apdrošināšanu, pārvietošanu, pārkraušanu un papildu izmaksām, kā arī bankas komisijas maksu, ja tika secināts, ka tās ir vajadzīgas un precīzas un ka tās ir pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(59)

Dempinga starpība tika aprēķināta kā summa, par kuru normālā vērtība, kas aprēķināta 54. apsvērumā, pārsniedza eksporta cenu, kas noteikta 55. apsvērumā. Tādējādi iegūtā dempinga starpība bija 33,6 %, kas ir lielāka nekā lielākā dempinga starpība, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā (18,1 %). Tas pierāda – lai gan attiecīga ražojuma importa apjoms Savienībā bija gandrīz beidzies, Indonēzijas uzņēmumu dempings trešās valstīs joprojām turpinājās tādā līmenī, kas bija augstāks par sākotnējā izmeklēšanā noteikto.

(60)

Komisija izvērtēja dempinga atkārtošanās iespēju gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tika analizēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, Indonēzijas ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kā arī citu trešo valstu tirgu uzņemšanas spēja.

(61)

Tā kā sadarbība nenotika, Komisijai bija jāizmanto pārskatīšanas pieprasījumā sniegtie dati, Eurostat datubāze un Indonēzijas eksporta statistika. Izmantojot informāciju, kas pieejama par vienu Indonēzijas ražotāju eksportētāju, tika aprēķināts, ka Indonēzijas jauda ir vismaz 10 000 tonnu. Izmantojot Indonēzijas eksporta statistiku, varēja konstatēt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas eksporta apjoms uz trešām valstīm bija līdz 4 700 tonnām. Pamatojoties uz šo informāciju, piesardzīgi var aprēķināt, ka Indonēzijas brīvā jauda iekšzemes tirgū un Savienības tirgū ir 5 300 tonnas. Jānorāda, ka iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (11) aprēķinātā Indonēzijas jauda 2008. gadā bija 18 000 tonnu.

(62)

Tā kā nav pieejami dati par abu Indonēzijas ražotāju pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, neizmantoto (pieejamo) jaudu, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, var aprēķināt tikai aptuveni. Tomēr, izmantojot iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas datus, abu Indonēzijas uzņēmumu pārdošanas apjoms valsts iekšējā tirgū bija aptuveni 2 000 tonnu, tādējādi saskaņā ar pašreizējo jaudas aprēķinu Savienības tirgum joprojām būtu pieejamas neizmantotas 3 300 tonnas. Tas būtu vairāk nekā 80 % no Savienības tirgus.

(63)

Izmantojot Indonēzijas statistiku par eksportu uz citām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, var konstatēt, ka vidējā pārdošanas cena divos no galvenajiem eksporta tirgiem, t. i., Pakistānā un Filipīnās (kas veido vairāk nekā 50 % no Indonēzijas eksporta apjoma trešās valstīs), ir ievērojami zemāka par vidējo pārdošanas cenu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kā skaidrots 55. līdz 59. apsvērumā, 33,6 % dempinga starpība tika aprēķināta, Indonēzijas eksporta cenu pamatojot ar visām eksporta pārdošanas cenām trešajās valstīs. Tāpēc pasākumu izbeigšanas gadījumā Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem Savienība būtu pievilcīgs eksporta tirgus.

(64)

Kā skaidrots 48. un 49. apsvērumā, tirgu, kas nav Savienības tirgi, uzņemšanas spēja ir maza Tā kā sadarbība nenotika, lietā nav informācijas par attiecīgā ražojuma iekšzemes patēriņu Indonēzijā, taču tā kā aprēķinātā neizmantotā jauda Indonēzijas tirgū un Savienības tirgū ir 5 300 tonnas, ņemot vērā citu tirgu nelielo uzņemšanas spēju, ir skaidrs, ka Indonēzijai būs pietiekami daudz neizmantotas jaudas, lai aptvertu Savienības tirgu.

(65)

Tāpēc nevar sagaidīt, ka Indonēzijas liekā jauda ievērojamā apjomā tiks novirzīta citos tirgos, kas nav Savienības tirgus.

(66)

Minēto faktoru novērtējums pierāda, ka Indonēzijas eksports uz tirgiem, kas nav Savienības tirgus, ir veikts par cenām, kas ir ievērojami zemāks par vidējo cenu līmeni Savienībā. Ja pasākumus atceltu, tad, ņemot vērā Indonēzijas eksportētājiem pieejamo lielo jaudu un citu šādai jaudai piemērotu lielu noieta tirgu neesību, Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt uz Savienības tirgu lielākus daudzumus par dempinga cenām.

(67)

Izvērtējot minētos datus un informāciju, tiek secināts, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā dempings no Indonēzijas atkārtotos.

(68)

Tā kā Savienībā ir tikai viens ražotājs un imports par dempinga cenām attiecas tikai uz dažiem Ķīnas un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, lai aizsargātu uzņēmējdarbības datu konfidencialitāti, kaitējuma rādītāji un importa dati bija jānorāda ar indeksu.

(69)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja tikai viens ražotājs, kas tādējādi uzskatāms par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(70)

Nātrija ciklamātu ražo tikai Savienībā, ĶTR un Indonēzijā. Komisija Savienības patēriņu noteica, izmantojot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, kam pieskaitīja nātrija ciklamāta importa apjomu no ĶTR un Indonēzijas, kas tika noteikts, kā skaidrots 73. apsvērumā.

(71)

Patēriņa dinamika Savienībā bija šāda:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(72)

Laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam nātrija ciklamāta patēriņš Savienībā vispirms samazinājās par 7 %, pēc tam tas palielinājās. Patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā daudzmaz sasniedza 2011. gada līmeni.

(73)

Šajā izmeklēšanā imports no ĶTR ir kopējais importa apjoms no ĶTR, izņemot importu no Fang Da, uz ko šī pārskatīšana neattiecas. Imports no Fang Da tika ņemts vērā tikai tādēļ, lai aprēķinātu Savienības kopējo patēriņu. Tā kā Ķīnas un Indonēzijas ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija izmantoja statistiku, kas pieejama 14. panta 6. punktā minētajā datubāzē, lai noteiktu apjomu un cenas importam no šīm abām valstīm attiecīgajā periodā, jo šajā datubāzē bija pietiekami detalizēta informācija, kas klasificēta, izmantojot 10 ciparu TARIC kodus un TARIC papildkodus.

(74)

Tā kā Indonēzijas importa apjoms un cenas ir nenozīmīgi pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē, attiecīgo valstu imports tika novērtēts atsevišķi.

(75)

Importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Vispirms tas palielinājās no 2011. līdz 2012. gadam un pēc tam ievērojami samazinājās, jo īpaši straujš kritums par 41 indeksa punktu notika no 2012. līdz 2013. gadam. Pēc tam no 2013. līdz 2014. gadam tas turpināja nedaudz samazināties, bet no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas palielinājās par sešiem indeksa punktiem.

(76)

Atbilstīgajā tirgus daļā attiecīgajā periodā notika līdzīgās izmaiņas, arī kopumā samazinoties par 23 %.

(77)

Ķīnas importa cenu izmaiņas tika noteiktas un analizētas atsevišķi, gan iekļaujot, gan neiekļaujot antidempinga maksājumus. Šajā konkrētajā gadījumā tas tika darīts tāpēc, ka 2012. gadā tika mainīts šo maksājumu apmērs, kā skaidrots iepriekš 1. apsvērumā, un, uzrādot antidempinga maksājumus, varēja parādīt šo izmaiņu ietekmi.

3. tabula

Importa cenu (EUR/kg) indekss

(78)

Attiecīgajā periodā vidējā CIF importa cena pie Savienības robežas (cenas bez antidempinga maksājumiem) citu ražotāju, kas nav Fang Da, importam no ĶTR palielinājās par 4 %.

(79)

Ņemot vērā antidempinga maksājumu ietekmi, attiecīgajā periodā importa cena palielinājās par 11 %. Jāatgādina, ka 2012. gada maijā Ķīnas Rainbow Rich grupas ražotāju eksportētāju antidempinga maksājumu apmērs tika palielināts vairāk nekā divas reizes, kas savukārt izraisīja vidējo importa cenu palielināšanos (ar antidempinga maksājumiem) laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam.

(80)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās šī pārskatīšana, nesadarbojās, Komisija cenu samazināšanās apmēru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteica, salīdzinot Savienības ražotāja noteikto vidējo pārdošanas cenu dažādiem klientiem Savienības tirgū, ko koriģēja līdz EXW līmenim un vidējai Ķīnas importa cenai, pamatojoties uz 14. panta 6. punktā minēto datubāzi. Tā kā nebija pieejama informācija par Ķīnas importa veidu (tipu), lai aprēķinātu Ķīnas importa vidējo cenu, vienkārši tika izmantota vidējā vērtība.

(81)

Salīdzinājums parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cenas samazinājuma starpība, kas izteikta kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu procentuālā daļa, bija 22,8 %, ņemot vērā Ķīnas importam piemēroto antidempinga ietekmi. Atņemot saistībā ar minētajiem pasākumiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem piemērotos antidempinga maksājumus, cenas samazinājuma starpība būtu līdz 32,3 %.

(82)

Attiecīgajā periodā par 91 % samazinājās gan Savienībā no Indonēzijas importētā nātrija ciklamāta apjoms, gan tirgus daļa. Jānorāda, ka 2011. un 2012. gadā Indonēzijas importa kopējais apjoms bija neliels, ļoti niecīgs – 2013. gadā, bet nenozīmīgs – 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Lai gan attiecīgajā periodā notika diezgan lielas Indonēzijas importa apjoma svārstības, var uzskatīt, ka tā ietekme uz Savienības ražošanas nozari no 2011. līdz 2012. gadam bija ļoti neliela, bet pavisam nenozīmīga – no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(83)

Attiecīgajā periodā Indonēzijas importa vidējā CIF cena pie Savienības robežas palielinājās par 6 %.

(84)

Tā kā neviens no Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, Komisija cenu samazināšanās apmēru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteica, salīdzinot Savienības ražotāja noteikto vidējo pārdošanas cenu dažādiem klientiem Savienības tirgū, ko koriģēja līdz EXW līmenim un vidējai Ķīnas importa cenai, pamatojoties uz 14. panta 6. punktā minēto datubāzi. Tā kā nebija pieejama informācija par Indonēzijas importa veidu (tipu), lai aprēķinātu Ķīnas importa vidējo cenu, vienkārši tika izmantota vidējā vērtība.

(85)

Salīdzinājumā noskaidrojās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cenu samazinājuma starpība, izteikta kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu procentuālā daļa, bija 24,1 %. Atņemot saistībā ar minētajiem pasākumiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem piemērotos antidempinga maksājumus, cenas samazinājuma starpība būtu līdz 33,6 %.

(86)

Nātrija ciklamāta ražošanai ir divi galvenie posmi. Pirmajā posmā, kurā jāizmanto reaktori, no izejvielas iegūst neapstrādātu (neattīrītu) nātrija ciklamātu. Otrajā ražošanas posmā neapstrādātais nātrija ciklamāts ir jāattīra, lai atbilstīgi attiecīgajiem reglamentējošajiem noteikumiem tas būtu piemērots izmantošanai pakārtotajās pārtikas, dzērienu vai zāļu ražošanas nozarēs.

(87)

Tehniska negadījuma dēļ 2011. gada jūlijā (sprādziens rūpnīcā) Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nevarēja veikt pirmo ražošanas posmu – reakcijas procesu, tāpēc tai bija jāizmanto importētais nātrija ciklamāts, kura attīrīšanu tā veica, lai varētu turpināt savu komercdarbību.

(88)

Tā kā, izņemot īslaicīgu importa izmantošanu, Savienības ražotājam nebija citu iespēju un, ņemot vērā importa ierobežoto ilgumu un apjomu attiecīgajā periodā, šis negadījums un tā sekas nenoliedz minētos secinājumus attiecībā uz Savienības ražošanas nozares noteikšanu. Tas tomēr ievērojami ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju 2011.–2012. gadā, proti, attiecīgā perioda sākumā, jo īpaši attiecībā uz jaudu, ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī ienesīguma rādītājiem. Tas zināmā, lai gan niecīgā mērā ietekmēja importa izmaiņas. Šie elementi tika ņemti vērā, analizējot kaitējuma rādītāju izmaiņas.

(89)

Šajā kontekstā un saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu kaitējuma apmēru, Komisija novērtēja ekonomiskos rādītājus, izmantojot datus, kas attiecās uz vienīgo Savienības ražotāju, kuru uzskata par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(90)

Vienīgā Savienības ražotāja ekonomiskie rādītāji, kurus novērtēja Komisija, ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, darbaspēka izmaksas, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(91)

Kopējā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(92)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 57 %. Kā skaidrots 87. un 93. apsvērumā tālāk, 2011.–2012. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms tomēr bija neierasti mazs. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražošanas apjoms krasi samazinājās par 32 indeksa punktiem.

(93)

Attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās arī ražošanas jauda (par 71 %), taču šo tendenci atkal var izskaidrot ar neierasti zemo līmeni 2011. un 2012. gadā, ko izraisīja tehniskais negadījums ražošanas telpās. Jauda tika aprēķināta, ņemot vērā mēnešus, kuros Savienības ražošanas nozare varēja ražot pati savu nātrija ciklamātu, proti, tikai septiņus mēnešus 2011. gadā, astoņus mēnešus 2012. gadā un 12 mēnešus citos laikposmos. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražošanas jaudas līmenis nemainījās.

(94)

No 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam jaudas izmantošanas ātrums samazinājās par 8 %, taču pēc tam no 2013. gada līdztekus ražošanas apjoma samazinājumam krasi samazinājās.

(95)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(96)

Pārdošanas apjoma Savienības tirgū un attiecīgās tirgus daļas izmaiņas attiecīgajā periodā notika līdzīgi. Tās kopumā palielinājās par 4 %.

(97)

Tā kā abi skaitļi atspoguļo tikai Savienības ražošanas nozares ražotā nātrija ciklamāta pārdošanas apjomu, iepriekš 87. un 93. apsvērumā minēto iemeslu dēļ 2011. un 2012. gadā šis līmenis bija neierasti zems. No 2013. gada, kad Savienības ražošanas nozare atkal jau bija pastāvīgi atjaunojusi savu nātrija ciklamāta ražošanu, zaudēto pasūtījumu dēļ Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 42 indeksa punktiem.

(98)

Laikposmā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ievērojami samazinājās arī tirgus daļa. Tas neatbilst Savienības patēriņa izmaiņām, kas palielinājās par astoņiem indeksa punktiem.

(99)

Situācija Savienības ražošanas nozarē uzlabojās no 2011. līdz 2013. gadam, kad tā atkal spēja palielināt savu ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Šo palielinājumu izraisīja divi faktori: i) konkrētu ĶTR ražotāju eksportētāju antidempinga maksājumu palielināšanās, kas 2012. gada maijā tika divkāršots, un ii) tas, ka Savienības ražošanas nozare 2013. gadā 12 mēnešus atkal spēja ražot savu nātrija ciklamātu, salīdzinot ar tikai septiņiem mēnešiem 2011. gadā, un astoņiem mēnešiem 2012. gadā.

(100)

Ja 2011. gada jūlijā sprādziens nebūtu noticis, ražošanas apjoms, jaudas izmantošana, pārdošanas apjoma un tirgus daļas skaitļi 2011. un 2012. gadā būtu bijuši daudz lielāki, jo Savienība saviem klientiem būtu varējusi piegādāt savu nātrija ciklamātu, nevis importēto, kura tālāko apstrādi (attīrīšanu) tā veica no 2011. gada augusta un 2012. gada maija. Tāpēc ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas palielinājums no 2011. līdz 2013. gadam varēja būt daudz mazāks, lai gan ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā pat būtu saglabājusies 2013. gada līmenī. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam visas minētās ar apjomu saistītās izmaiņas, izņemot ražošanas jaudu, notika pilnīgi pretējā virzienā. Faktiski, lai gan Savienības patēriņš no 2013. gada samazinājās, Savienības ražošanas nozarē sākās samazināšanās posms. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ienesīgums visā attiecīgajā periodā saglabājās izteikti negatīvs, tādējādi samazinot izaugsmes izredzes.

(101)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(102)

Lai gan Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nespēja ražot pati savu nātrija ciklamātu, tā nolēma šajā periodā saglabāt nemainīgu nodarbinātības līmeni, jo jebkurš samazinājums tika uzskatīts par pārāk dārgu un nevajadzīgu. Lai gan 2012. gadā viens darbinieks tika atbrīvots no darba, nodarbinātības līmenis 2011. un 2012. gadā nemainījās, jo tajā pašā gadā Savienības ražošanas nozare pieņēma darbā citu darbinieku. Nodarbināto skaits nedaudz palielinājās 2013. gadā un pēc tam nemainījās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(103)

Rūpnīcā notikušā sprādziena dēļ Savienības ražošanas nozares ražīgumu ietekmēja tādi paši faktori, kā citus ekonomiskos rādītājus. Tāpat kā ražošanas apjoms arī ražīgums 2011. un 2012. gadā bija neierasti zems, bet pēc tam 2013. gadā krasi palielinājās par gandrīz 80 indeksa punktiem. Tomēr pēc tam zaudēto pasūtījumu dēļ 2014. gadā tas samazinājās par 30 indeksa punktiem un saglabāja šo līmeni līdz pat pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(104)

Antidempinga pasākumus attiecībā uz Indonēzijas ražotāju eksportētāju un visu Ķīnas ražotāju eksportētāju, izņemot Fang Da, importu piemēro no 2004. gada.

(105)

Kā konstatēts iepriekš, Indonēzijas un Ķīnas ražotāju, kas nav Fang Da, dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojami augstāka par minimālo līmeni. Tā kā joprojām Ķīnas ražotāji nātrija ciklamātu ievērojamos apjomos importē par dempinga cenām, ekonomiskās situācijas ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir nozīmīga.

(106)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(107)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %. Vispirms no 2011. līdz 2012. gadam tās palielinājās par pieciem indeksa punktiem, bet pēc tam nemainījās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(108)

Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas vidējās izmaksas no 2011. līdz 2012. gadam palielinājās par septiņiem indeksa punktiem, bet pēc tam 2013. gadā tās samazinājās par 10 indeksa punktiem, salīdzinot ar 2011. gadu. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tās nemainījās. Šīs izmaiņas galvenokārt izraisīja izejvielu izmaksu svārstības.

(109)

Saistībā ar minēto būtu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja precīzi nošķirt attīrīšanas izmaksas no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc pretēji 2013., 2014. gada un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda indeksiem 2011. līdz 2012. gada indeksi atspoguļo arī Savienības ražošanas nozares importētā nātrija ciklamāta attīrīšanas izmaksas.

(110)

Ņemot vērā minēto, 2011.–2012. gada un nākamo laikposmu dinamika būtu jāinterpretē piesardzīgi, jo to izmaiņas – lai gan tikai nedaudz – ietekmēja tas, ka 2011.–2012. gada indeksu pamatā bija dažādas datu kopas.

(111)

Jebkurā gadījumā visā attiecīgajā periodā vienības vidējā pārdošanas cena vienmēr bija zemāka par vidējām Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksām, kas aplūkotas iepriekšējā tabulā.

(112)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(113)

Visā attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas samazinājās par 5 %. Tomēr 2012. gadā izmaksas vispirms palielinājās par 27 % – galvenokārt atlaistajam darbiniekam izmaksātās kompensācijas dēļ –, bet pēc tam tās pastāvīgi samazinājās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kad tās samazinājās 5 % zem 2011. gada līmeņa.

(114)

Vienīgā Savienības ražotāja krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Krājumi

(115)

Attiecīgajā periodā krājumu apmērs perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, ievērojami svārstījās. Vispirms no 2011. līdz 2012. gadam tas palielinājās, pēc tam nākamajā gadā samazinājās, bet visbeidzot ievērojami palielinājās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 351 indeksa punktu. Šo palielinājumu daļēji izraisīja gan Savienības ražotāja nespēja pārdot savus ražojumus konkurences dēļ, ko radīja imports par zemām cenām, gan neierasti mazais krājumu apjoms 2011. gadā pēc tehniskā negadījuma, kas aprakstīts iepriekš 87. apsvērumā.

(116)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(117)

Komisija Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no nātrija ciklamāta pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Kā minēts iepriekš 109. apsvērumā, ražošanas izmaksas, kas izmantotas, lai noteiktu peļņu/zaudējumus 2011.–2012. gadā, varēja noteikt tikai vispārīgi, t. i., iekļaujot arī izmaksas, kas saistītas ar importēto nātrija ciklamātu. Ņemot vērā minēto, ienesīguma skaitļu analīze parādīja, ka visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei radās ievērojami zaudējumi. Jo īpaši lieli tie bija 2011.–2012. gadā, tomēr no 2013. gada situācija uzlabojās.

(118)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas dinamika, kas noteikta attiecībā pret nātrija ciklamāta kopējo pārdošanas apjomu (12), no pozitīvas 2011. gadā kļuva izteikti negatīva 2012. gadā līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(119)

Vienīgie ievērojamie ieguldījumi tika veikti 2011.–2013. gadā, un tie attiecas tikai uz ražošanas iekārtām, ko sabojāja 2011. gadā notikušais sprādziens. Ieguldījumus pilnībā sedza apdrošināšanas polise.

(120)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no pamatlīdzekļu uzskaites neto vērtības. Visā attiecīgajā periodā tā bija izteikti negatīva.

(121)

Savienības ražošanas nozarei radītie zaudējumi nopietni ietekmēja tās spēju piesaistīt kapitālu.

(122)

Lai gan daži ekonomiskie rādītāji, kas attiecas uz situāciju Savienības ražošanas nozarē, piemēram, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un ražīgums, 2011.–2012. gadā un 2013. gadā uzlabojās, šīs izmaiņas daļēji izraisīja labvēlīgās tirgus izmaiņas pēc antidempinga maksājumu palielināšanas 2012. gadā dažiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(123)

Faktiski, kā minēts 99. apsvērumā, šos uzlabojumus ievērojamā mērā var izskaidrot ar šādiem faktoriem: i) sprādziens rūpnīcā 2011. gada jūlijā; ii) pēc sprādziena Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nevarēja ražot pati savu nātrija ciklamātu; un iii) 12 mēnešu ražošanas procesa atjaunošana 2013. gadā pēc sagrauto ražošanas līniju nomaiņas. Ir skaidrs, ka šo rādītāju palielinājums līdz 2013. gadam būtu mazāks, ja sprādziens nebūtu noticis.

(124)

Minēto izmaiņu pozitīvā attīstība izteikti mainījās no 2013. gada, jo ievērojami pasliktinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, ražīgums un tās tirgus daļa.

(125)

Turklāt visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis nemainīgi bija nedrošs. Proti, Savienības ražošanas nozares rādītājiem, piemēram, ienesīgums, naudas plūsma un peļņa no ieguldījumiem, kopumā bija negatīvi rezultāti.

(126)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(127)

Kā secināts iepriekš 122.–126. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa līmenis joprojām bija ievērojams, gandrīz nemaz nebija importa no Indonēzijas.

(128)

Lai novērtētu kaitējuma turpināšanās iespējamību pasākumu izbeigšanas gadījumā, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika analizēta, no vienas puses, Ķīnas importa un, no otras puses, Indonēzijas importa faktiskā un potenciālā ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu importa potenciālo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika ņemti vērā šādi elementi: i) eksportētāju neizmantotās jaudas pieejamība; ii) importa par dempinga cenām iespējamā dinamika; un iii) Ķīnas un Indonēzijas importa cenu līmenis.

(129)

Lai gan ĶTR importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās (sk. 2. tabulu iepriekš), tā līmenis tomēr bija ievērojams – tā tirgus daļa bija no 40 % līdz 60 %. Kā minēts iepriekš 81. apsvērumā, attiecīgās cenas ievērojami samazināja Savienības cenas, t. i., par 23 %, ņemot vērā spēkā esošos antidempinga pasākumus. Nav šaubu, ka ar šādu importa apjomu un šādu cenu līmeni Ķīnas imports par dempinga cenām izraisīja cenu samazinājumu Savienības tirgū, tādējādi palielinot arī Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(130)

Attiecībā uz Ķīnas importa potenciālo ietekmi pasākumu atcelšanas gadījumā, pirmkārt, jāatgādina, ka minētā ĶTR pieejamās jaudas analīze (sk. iepriekš 45. apsvērumu) pierādīja – ĶTR uzņēmumu, uz kuriem attiecās pārskatīšana, brīvi pieejamā ražošanas jauda vismaz trīs reizes pārsniedz Savienības tirgus lielumu. Turklāt tika secināts, ka Savienība joprojām ir pievilcīgs tirgus Ķīnas eksportētājiem – ko apstiprina arī pašreizējais importa līmenis – un ka pasākumu atcelšanas gadījumā vismaz daļu no neizmantotās papildu jaudas varētu eksportēt uz Savienību.

(131)

Ņemot vērā ievērojamo dempinga apmēru un cenu samazinājumu – jo īpaši, ja neņem vērā spēkā esošo antidempinga pasākumu ietekmi, – minētais papildu eksporta apjoms Savienībā tiktu tirgots par dempinga cenām un tās būtu ievērojami zemākas par Savienības ražotāja cenām un izmaksām.

(132)

Šādu apjomu un cenu kopējā ietekme varētu turpināties un pat palielināt jau tā nedrošajai Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(133)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū Indonēzijas importa gandrīz nemaz nebija un tāpēc tālāk aplūkotajā analīzē uzmanība pievērsta importa iespējamajai dinamikai pasākumu atcelšanas gadījumā.

(134)

Iepriekš aplūkotā analīze parādīja, ka Indonēzijas neizmantotās jaudas apmērs atbilstu gandrīz visam nātrija ciklamāta Savienības tirgum. Pamatojoties uz Indonēzijas eksporta cenām trešo valstu tirgos un ņemot vērā to, ka daudzu lielo trešo valstu tirgos nātrija ciklamātu ir aizliegts izmantot pārtikas, dzērienu un farmācijas produktu ražošanā, ir ļoti iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Indonēzija atsāktu savu eksportu uz Savienības tirgu.

(135)

Attiecībā uz cenām izmeklēšanā tika pierādīts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas eksporta cenas uz citām trešām valstīm bija dempinga cenas un šīs cenas faktiski bija zemas, zemākas par Savienības ražotāja cenām un izmaksām.

(136)

Ņemot vērā minēto, var secināt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Indonēzija atsāktu ievērojama nātrija ciklamāta daudzuma eksportu uz Savienību par dempinga cenām un zemām cenām, kas samazinātu Savienības ražošanas nozares cenas. Tas, visticamāk, turpinātu būtisko kaitējumu, kas šobrīd nodarīts Savienības ražošanas nozarei, un pat pasliktinātu tās stāvokli.

(137)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā iespējama kaitējuma atkārtošanās.

(138)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai ĶTR un Indonēzijas importam piemēroto spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, izvērtēja visu dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju un lietotāju intereses.

(139)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(140)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no minētajiem secinājumiem ir nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(141)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visā attiecīgajā periodā, lai gan bija spēkā pasākumi attiecībā uz Indonēziju un Ķīnu (izņemot Fang Da), Savienības ražošanas nozare joprojām cieta zaudējumus un zaudēja ražošanas, pārdošanas apjomu un tirgus daļu Savienības tirgū. Tajā pašā laikposmā importa apjoms no ĶTR saglabājās ievērojams un samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. Kā skaidrots iepriekš, pasākumu atcelšanas gadījumā ir ļoti iespējams, ka Ķīnas, izņemot Fang Da, importa apjoms turpinātu palielināties un Indonēzija atsāktu importu par dempinga cenām un zemām cenām. Iepriekš tika konstatēts, ka, izbeidzot spēkā esošos pasākumus, Savienības ražošanas nozares nedrošais stāvoklis varētu pasliktināties vēl vairāk un varētu piespiest to pavisam pārtraukt nātrija ciklamāta ražošanu, tādējādi zaudējot nodarbinātību un alternatīvus piegādes avotus Savienībā.

(142)

Saglabājot spēkā pasākumus, ir sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare varētu palielināt savas cenas, ražošanu un apjomu un pakāpeniski atgūt peļņu.

(143)

Tādēļ Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR un Indonēziju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(144)

Neviens importētājs/tirgotājs nesadarbojās. Tā kā šāda sadarbība nenotika, var pamatoti pieņemt, ka attiecīgais ražojums neveido importētāju/tirgotāju apgrozījuma lielāko daļu un ka nav faktoru, kas norādītu, ka pasākumu saglabāšanas gadījumā ietekme uz importētājiem/tirgotājiem būtu nesamērīgi liela.

(145)

Šajā izmeklēšanā daļēji sadarbojās tikai viens lietotājs.

(146)

Attiecīgā ražojuma galvenie galalietotāji Savienībā ir pārtikas, dzērienu un farmācijas nozare. Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz nātrija ciklamāta importu tika konstatēts, ka nātrija ciklamāts veido tikai tik niecīgu ražošanas izmaksu daļu, ka antidempinga maksājumu piemērošanas ietekme nebija nozīmīga. Tas tika apstiprināts nepilnīgajā atbildē uz anketas jautājumiem, ko Komisija saņēma no minētā lietotāja. Tā kā citi pārtikas, dzērienu un zāļu ražotāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, var pamatoti pieņemt, ka pasākumu turpināšanas gadījumā ietekme uz lietotājiem būtu nenozīmīga.

(147)

Ņemot vērā minēto secinājumu, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare varētu būt spiesta pārtraukt nātrija ciklamāta ražošanu, un tā kā pasaulē ir tikai daži nātrija ciklamāta ražotāji, šķiet, ka pasākumi būtu izdevīgi lietotājiem tikai tiktāl, ciktāl tie saglabā nātrija ciklamāta ražošanu Savienībā un lietotāju iespēju izvēlēties nātrija ciklamātu, ko ražo dažādi konkurējoši ražotāji.