25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/1

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2) paredz noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikumā uzskaitīto barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (“saraksts”), ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka saraksts ir jāpārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ievērojot vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Pēdējo sešu gadu laikā gūtā pieredze rāda, ka ir lietderīgi samazināt paredzēto I pielikuma pārskatīšanas biežumu līdz divām reizēm gadā, vienlaikus paturot iespēju Komisijai vajadzības gadījumā sarakstu pārskatīt arī biežāk. Šāds vienkāršojums varētu uzlabot efektivitāti, vienlaikus saglabājot regulas pamatideju un mērķus. Samazinot paredzēto I pielikuma pārskatīšanas biežumu līdz divām reizēm gadā, būtu jāievieš arī attiecīgas izmaiņas tajā, cik bieži dalībvalstis ziņo Komisijai. Līdz ar to dalībvalstīm savi ziņojumi būtu jāiesniedz divreiz gadā.

(4)

Kā liecina ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) paziņoto ar pārtiku saistīto neseno incidentu biežums un nozīmīgums, konstatējumi, kas gūti, Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības, pārtikas uzraudzības un analīzes direktorātam veicot revīzijas trešās valstīs, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par tādas barības un pārtikas sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(5)

Konkrēti attiecībā uz Gruzijas izcelsmes lazdu riekstu sūtījumiem attiecīgie informācijas avoti norāda, ka sakarā ar jaunu risku rašanos ir nepieciešams ieviest pastiprinātas oficiālās kontroles. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par minētajiem sūtījumiem.

(6)

Saraksts būtu jāgroza, arī svītrojot ierakstus par precēm, par kurām pieejamajos informācijas avotos norādīts, ka kopumā tās pienācīgi atbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām, un kurām līdz ar to vairs nav pamata veikt pastiprinātas oficiālās kontroles. Tāpēc saraksta ieraksti par Afganistānas izcelsmes rozīnēm un Austrālijas izcelsmes mandelēm būtu jāsvītro.

(7)

Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, ir lietderīgi aizstāt Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu ar šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu.

(8)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 669/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

regulas 2. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Regulas I pielikuma sarakstu pārskata regulāri un ne retāk kā divreiz gadā.”;

2)

regulas 15. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minēto ziņojumu iesniedz divreiz gadā līdz nākamā mēneša beigām pēc katra pusgada.”;

3)

regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu.

25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 1342/2008 paredzēts, ka zvejas piepūles limiti tiek iedalīti zvejas piepūles grupām, kuras nosaka atkarībā no zvejas rīku grupām un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas noteikti minētās regulas I pielikumā.

(2)

Viens no kopējās zivsaimniecības politikas galvenajiem mērķiem ir pielikt punktu izšķērdīgajai zivju izmešanas praksei. Dažās bentiskajās zvejniecībās, uz kurām patlaban attiecas ar Regulu (EK) Nr. 1342/2008 izveidotais zvejas piepūles režīms, pakāpeniski no 2016. gada līdz, vēlākais, 2019. gadam stāsies spēkā izkraušanas pienākums.

(3)

Ņemot vērā izkraušanas pienākuma īstenošanu, pašreizējais zvejas piepūles režīms ir jāpadara elastīgāks, lai zvejnieki varētu izmantot selektīvākus zvejas rīkus ar lielāku linuma acs izmēru. Šajā sakarībā šķita nepieciešams aplūkot, vai pašreizējā zvejas piepūles grupu struktūra joprojām ir izmaksu ziņā lietderīga, proti, vai pārvaldības slogs ir samērīgs ar saglabāšanas vajadzībām.

(4)

Tālab Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) lūdza sniegt ieteikumu par iespēju apvienot pašreizējās rāmja traļu grupas BT1 un BT2, ko izmanto zvejas piepūles grupu noteikšanā. ZZTEK secināja (2), ka zvejas rīku grupu BT1 un BT2 apvienošanas gadījumā pastāv zvejas izraisītās mencu mirstības palielināšanās risks. Turklāt tā secināja, ka jaunā apvienotā grupa apzvejoto bioloģisko krājumu ziņā būtu neviendabīgāka nekā atsevišķās BT1 un BT2 grupas. Tā secināja, ka ir maz ticams, ka lietderīgums izmaksu ziņā palielinātos, jo būtu jāveic papildu pasākumi ar mērķi apturēt zvejas izraisītās mencu mirstības iespējamo palielināšanos. Tomēr ZZTEK secināja arī to, ka šāda apvienošana ļautu zvejniekiem zvejot selektīvāk. Zvejas rīku grupu apvienošana varētu samazināt jūras zeltplekstes un citu plekstveidīgo zivju sugu nevēlamas nozvejas.

(5)

ZZTEK arī norādīja, ka BT1 un BT2 zvejas rīki kopā veido tikai 5 % no kopējās mencu nozvejas Ziemeļjūrā un ka šādas apvienošanas iespējamā ietekme uz mencu mirstības rādītājiem būs ierobežota.

(6)

Nesenajai ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2324 (3) veiktajai grunts traļu un vadu TR grupu apvienošanai ir bijusi negatīva ietekme tajās dalībvalstīs, kurās zvejas piepūle no BT grupām tika regulāri pārvietota uz TR2 grupu. BT grupu apvienošana novērsīs šīs negatīvās sekas.

(7)

Apvienošana ievērojami samazinās pārvaldības izmaksas, samazinot administratīvās izmaksas valsts iestādēm un zvejniekiem. Tas notiks galvenokārt tāpēc, ka daudzi zvejnieki izmanto vairākus zvejas rīkus un tādējādi pieder pie vairākām zvejas piepūles grupām, un tā rezultātā, iedalot viņiem zvejas piepūli, ir vajadzīgi sarežģīti aprēķini.

(8)

Saskaņā ar ICES ieteikumu (4) mencas krājuma saglabāšanās stāvoklis Ziemeļjūrā ICES IV apakšapgabalā, ICES VIId rajonā un ICES IIIa rajona rietumu daļā (Skageraks) ir ievērojami uzlabojies.

(9)

Tāpēc nav lietderīgi saglabāt atsevišķas zvejas rīku grupas BT1 un BT2 šādos apgabalos: Skageraks, ICES IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV zona un Savienības ūdeņi ICES IIa zonā, un ICES VIId zona. Ņemot vērā mencas krājumu slikto stāvokli Kategatā, ICES VIIa zonā, ICES VIa zonā un Savienības ūdeņos ICES Vb zonā, zvejas rīku grupu apvienošana uz minētajiem apgabaliem nebūtu jāattiecina.

(10)

Komisija cieši uzraudzīs ietekmi uz zvejas izraisīto mencu mirstību, ko radīs zvejas rīku grupu BT1 un BT2 apvienošana. Ja nepieciešams, tā attiecīgi pielāgos zvejas rīku grupu struktūru, ja zvejas izraisītā mencu mirstība izmetumu dēļ palielināsies.

(11)

Lai Komisija un dalībvalstis varētu uzraudzīt situācijas attīstību bez papildu administratīvajām izmaksām, nav lietderīgi grozīt pašreizējo ziņošanas sistēmu.

(12)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1342/2008 būtu jāgroza.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/9

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/11

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 (2) III nodaļas 3. iedaļā ir noteikta procedūra, kā tiek piešķirtas eksporta licences dažiem piena produktiem, kuri eksportējami uz Dominikānas Republiku, atbilstīgi šai valstij atvērtajai kvotai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1187/2009 29. pantā ir paredzēta iespēja uzņēmējiem no 20. līdz 30. maijam iesniegt eksporta licences pieteikumus eksportam kvotas gada laikā no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. Ir lietderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 31. panta 2. punktu noteikt, kādā apmērā attiecībā uz iesniegtajiem pieteikumiem piešķiramas licences, un noteikt piešķīruma koeficientu katrai kvotas daļai.

(3)

Pieteikumi, kas iesniegti no 2016. gada 20. maija līdz 30. maijam, attiecas uz mazāku daudzumu nekā pieejamie daudzumi. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 31. panta 3. punkta pirmo daļu noteikt atlikušo daudzumu, par kuru licences pieteikumus var iesniegt no 2016. gada 1. novembra līdz 10. novembrim,

—

1,00 – ja pieteikumi iesniegti par kvotas daļu, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 28. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—

1,00 – ja pieteikumi iesniegti par kvotas daļu, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/13

(1)

Direktīva 2011/65/ES tirgū laistās elektriskās un elektroniskās iekārtās aizliedz izmantot svinu.

(2)

Svinu izmanto medicīnisku ierīču kriogēno sensoru elektriskajos savienojumos un monitoringa un kontroles instrumentos, lai izvairītos no biezu intermetālisku fāžu, matiņu un alvas mēra veidošanās. Minētos sensorus dažkārt izmanto, lai uz īsu periodu veiktu ļoti zemas temperatūras mērījumus.

(3)

Lodmetālus, kuru sastāvā nav svina, nevar izmantot kriogēnos apstākļos, jo tiem ir raksturīga alvas mēra veidošanās, kas būtiski ietekmē iekārtu drošumu. Ir pierādīts, ka parasti ekspluatētos kriogēnos sensoros nav droši un nav iespējams izmantot alternatīvās savienojumu tehnoloģijas kā vien lodmetālus.

(4)

Tādēļ lodmetāliem, kuru sastāvā ir svins un kuri izmantoti temperatūras sensoru ārējos kontaktos, kas periodiski tiek izmantoti temperatūrā, kas zemāka nekā – 150 °C, būtu jāpiešķir atbrīvojums līdz 2021. gada 30. jūnijam, paredzot to Direktīvas 2011/65/ES IV pielikuma 26. punktā. Ņemot vērā medicīnisko ierīču un monitoringa un kontroles instrumentu inovācijas ciklu īpašības, šā atbrīvojuma ilgums, visticamāk, neradīs negatīvu ietekmi uz inovāciju.

(5)

Tāpēc Direktīva 2011/65/ES būtu attiecīgi jāgroza,

25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/15

(1)

Direktīva 2011/65/ES aizliedz izmantot kadmiju tirgū laistās elektriskās un elektroniskās iekārtās. Kadmijs atrodas anodos Herša galvaniskajos elementos, ko izmanto specializētos augstas jutības skābekļa sensoros. Neviena no pieejamajām alternatīvajām tehnoloģijām, mērot ļoti zema līmeņa skābekļa koncentrāciju, nenodrošina tādu jutību, ticamību un precizitāti, kādu var iegūt ar Herša galvanisko elementu sensoriem.

(2)

Salīdzinot ar Herša galvaniskajiem elementiem, kuros izmanto kadmiju un kas paredzēti rūpnieciskajos monitoringa un kontroles instrumentos izmantojamiem skābekļa sensoriem, alternatīvās tehnoloģijas nav pietiekami ticamas, ja jānodrošina jutība, kas mazāka nekā 10. daļas uz miljonu. Tāpēc aizliegums nebūtu jāattiecina uz kadmija anodu izmantošanu Herša galvaniskajos elementos, kas paredzēti rūpnieciskajos monitoringa un kontroles instrumentos izmantojamiem skābekļa sensoriem, ja jānodrošina jutība, kas mazāka nekā 10. daļas uz miljonu.

(3)

Patlaban nav alternatīvu bezkadmija tehnoloģiju, kuras nodrošinātu pietiekamu ticamību konkrētajam izmantošanas veidam, un, ņemot vērā to, ka monitoringa un kontroles instrumentiem septiņi gadi ir diezgan īss pārejas periods, kas, visticamāk, negatīvi neietekmēs inovāciju, tad, ievērojot Direktīvas 2011/65/ES 5. panta 2. punktu, būtu jānosaka atbilstošs atbrīvojuma derīguma termiņš.

(4)

Tāpēc Direktīva 2011/65/ES būtu attiecīgi jāgroza,

25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/17

(1)

Direktīvā 2009/156/EK noteiktas dzīvnieku veselības prasības dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku importam Savienībā. Tajā cita starpā paredzēts, ka zirgu dzimtas dzīvnieku imports Savienībā atļauts tikai no tām trešām valstīm, kuras pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijušas brīvas no zirgu ļaunajiem ienāšiem.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2004/211/EK (3) izveidots saraksts ar tām trešām valstīm vai to daļām, uz kurām attiecas reģionalizācija, no kurām dalībvalstis cita starpā atļauj reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu, atpakaļievešanu pēc pagaidu izvešanas un importu.

(3)

Pēc tam, kad 2011. gadā Libānā tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar zirgu ļaunajiem ienāšiem, Komisija, pieņemot Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/512/ES (4), apturēja reģistrētu zirgu ievešanu no Libānas. Libāna 2016. gada maijā ir iesniegusi informāciju, kas liecina, ka slimība ir veiksmīgi izskausta un kopš pēdējā saslimšanas gadījuma, kas apstiprināts 2011. gada 23. augustā, pašlaik notiekošās visas zirgu dzimtas dzīvnieku populācijas novērošanas laikā nav atklāti jauni saslimšanas gadījumi.

(4)

Tā kā ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši kopš pēdējā Libānā konstatētā zirgu ļauno ienāšu gadījuma, ir lietderīgi atļaut reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu, atkārtotu ievešanu pēc to īslaicīgas izvešanas un importu no minētās valsts. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza ieraksts par Libānu Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā.

(5)

Tādēļ Lēmums 2004/211/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

25.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/19