1)

daļas 1.1.3.4. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Interpolācija vienas bīstamības kategorijas robežās”;

2)

daļas 1.3.6. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1.3.6.    Vielas vai maisījumi, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Vielām vai maisījumiem, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija), un kuri ir gatavā veidā un iepakoti patērētāja lietošanai, marķējumā nav jānorāda bīstamības piktogramma GHS05.”;

1)

daļas 2.1.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.1.3.    Paziņošana par bīstamību

Marķējuma elementus vielām, maisījumiem vai izstrādājumiem, kas atbilst šīs bīstamības klases kritērijiem, izmanto saskaņā ar 2.1.2. tabulu.

2.1.2. tabula

Marķējuma elementi sprādzienbīstamiem materiāliem

1. PIEZĪME. Neiepakotiem sprādzienbīstamiem materiāliem vai tādiem sprādzienbīstamiem materiāliem, kas pārpakoti iepakojumā, kas nav oriģinālais iepakojums vai tam līdzīgs iepakojums, ir jābūt visiem tālāk norādītajiem marķējuma elementiem:

ja vien nav pierādīts, ka bīstamība atbilst kādai no 2.1.2. tabulas bīstamības kategorijām, jo tad piešķir attiecīgo simbolu, signālvārdu un/vai bīstamības apzīmējumu.

2. PIEZĪME. Vielas un maisījumi piegādātajā veidā, kuriem ir pozitīvs rezultāts ANO Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas 12. iedaļas 2. pārbaužu sērijā un kurus (pamatojoties uz negatīvu rezultātu 6. pārbaužu sērijā, kas aprakstīta UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas 16. iedaļā) izņēmuma kārtā neklasificē par sprādzienbīstamiem materiāliem, joprojām piemīt sprādzienbīstamība. Par tiem piemītošo sprādzienbīstamību informē lietotāju, jo vielas vai maisījuma lietošanā, it īpaši to izņemot no iepakojuma vai arī pārpakojot, kā arī glabāšanā tā ir jāņem vērā. Šā iemesla dēļ vielas vai maisījuma sprādzienbīstamību norāda drošības datu lapas 2. iedaļā (“Bīstamības apzināšana”), 9. iedaļā (“Fizikālās un ķīmiskās īpašības”) un attiecīgā gadījumā citās drošības datu lapas iedaļās.”;

2)

daļas 2.1.4. iedaļas 2.1.3. attēlu aizstāj ar šādu:

“2.1.3. attēls

Procedūra ieskaitīšanai sprādzienbīstamu materiālu klases apakšgrupā (1. klase pārvadāšanai)

3)

daļas 2.2.3. iedaļas 2.2.3. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.2.3. tabula

Marķējuma elementi uzliesmojošām gāzēm (arī ķīmiski nestabilām gāzēm)

4)

daļas 2.3.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

2.3.2.1.   Aerosolus atkarībā no to uzliesmojamības un sadedzes siltuma klasificē vienā no šīs bīstamības klases trim kategorijām. 1. vai 2. kategorijā aerosolus klasificē, ja tie satur vairāk nekā 1 % (pēc masas) tādu komponentu, kurus saskaņā ar šādiem šajā daļā norādītajiem kritērijiem klasificē kā uzliesmojošus:

vai ja to sadedzes siltums ir vismaz 20 kJ/g.

1. PIEZĪME. Uzliesmojoši komponenti neietver piroforas, pašsasilstošas vai ar ūdeni reaģējošas vielas un maisījumus, jo tādi komponenti nekad neietilpst aerosolu sastāvā.

2. PIEZĪME. Aerosolus papildus neklasificē 2.2. iedaļā (uzliesmojošas gāzes), 2.5. iedaļā (gāzes zem spiediena), 2.6. iedaļā (uzliesmojoši šķidrumi) un 2.7. iedaļā (uzliesmojošas cietas vielas). Atkarībā no satura aerosoli un to marķējuma elementi var ietilpt citu bīstamības klašu darbības jomā.”;

5)

daļas 2.3.2. iedaļas 2.3.1.a attēlu aizstāj ar šādu:

“2.3.1.a attēls. Aerosoli

6)

daļas 2.3.3. iedaļas 2.3.1. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Marķējuma elementi aerosoliem”;

7)

daļas 2.5.3. iedaļas 2.5.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.5.2. tabula

Marķējuma elementi gāzēm zem spiediena

8)

daļas 2.8.3. iedaļas 2.8.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.8.1. tabula

Marķējuma elementi pašreaģējošām vielām un maisījumiem

9)

daļas 2.8.4. iedaļas 2.8.1. attēlu aizstāj ar šādu:

“2.8.1. attēls

Pašreaģējošas vielas un maisījumi

10)

daļas 2.9.3. iedaļas 2.9.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.9.2. tabula

Marķējuma elementi piroforiem šķidrumiem

11)

daļas 2.10.3. iedaļas 2.10.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.10.2. tabula

Marķējuma elementi piroforām cietām vielām

12)

daļas 2.11.3. iedaļas 2.11.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.11.2. tabula

Marķējuma elementi pašsasilstošām vielām un maisījumiem

13)

daļas 2.12.3. iedaļas 2.12.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.12.2. tabula

Marķējuma elementi vielām vai maisījumiem, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

14)

daļas 2.13.3. iedaļas 2.13.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.13.2. tabula

Marķējuma elementi oksidējošiem šķidrumiem

15)

daļas 2.14.2.1. iedaļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Oksidējošu cietu vielu saskaņā ar 2.14.1. tabulu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.1. apakšsadaļas O.1. pārbaudi vai 34.4.3. apakšsadaļas O.3. pārbaudi.”;

16)

daļas 2.14.2.1. iedaļas 2.14.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.14.1. tabula

Kritēriji oksidējošām cietām vielām

17)

daļas 2.14.2.1. iedaļas 2.14.1. tabulas 1. piezīmē “(BC kods, 3. pielikums, 5. pārbaude)” aizstāj ar “(IMSBC kodekss (Starptautiskais jūras beramkravu kodekss (SJO), 2. papildinājums, 5. iedaļa)”;

18)

daļas 2.14.3. iedaļas 2.14.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.14.2. tabula

Marķējuma elementi oksidējošām cietām vielām

19)

daļas 2.15.3. iedaļas 2.15.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.15.1. tabula

Marķējuma elementi organiskajiem peroksīdiem

20)

daļas 2.15.4. iedaļas 2.15.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.15.1. attēls

Organiskie peroksīdi

1)

daļas 3.1.2.1. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Vielas pēc 3.1.1. tabulas skaitliskajiem kritērijiem var ieskaitīt vienā no četrām bīstamības kategorijām, pamatojoties uz to akūto toksicitāti perorālā, dermālā vai inhalatīvā iekļuves ceļā.”;

2)

daļas 3.1.2.3.2. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Inhalatīvās toksicitātes klasificēšanā īpaši svarīgi ir attiecībā uz putekļiem un miglu augstākajās bīstamības kategorijās izmantot skaidri definētas vērtības.”;

3)

daļas 3.1.3.6.1. iedaļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“ierēķina sastāvdaļas, kuru akūtā toksicitāte ir zināma un kuras atbilst jebkurai 3.1.1. tabulā norādītajai akūtās bīstamības kategorijai,”;

4)

daļas 3.2. nodaļu aizstāj ar šādu:

“3.2.   Kodīgs/kairinošs ādai

3.2.1.    Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.2.1.2.   Daudzpakāpju pieejā uzsvars ir liekams uz pieejamajiem datiem par ietekmi uz cilvēku, kuriem seko par ietekmi uz dzīvniekiem pieejamie dati, kam seko in vitro dati un informācija no citiem avotiem. Ja dati atbilst kritērijiem, klasifikācija ir izdarāma tieši. Dažos gadījumos vielu vai maisījumu klasificē, pamatojoties uz pierādījumu svaru kādā no pakāpēm. Pieejā, kas pamatojas uz pierādījumu kopējo svaru, kopā skata visu pieejamo informāciju par to, kā nosaka, vai viela ir kodīga vai kairinoša ādai, tai skaitā piemērotu, validētu in vitro testu rezultātus, attiecīgos datus par ietekmi uz dzīvniekiem un datus par ietekmi uz cilvēku, piemēram, epidemioloģiskos un klīniskos pētījumus un labi dokumentētus gadījumus un novērojumus (sk. I pielikuma 1. daļas 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļu).

3.2.2.    Vielu klasificēšanas kritēriji

Vielas šajā bīstamības klasē ieskaita vienā no šādām divām kategorijām:

3.2.2.1.   Klasificēšana, kuras pamatā ir dati par standarttestiem ar dzīvniekiem

3.2.2.1.1.   Kodīgs ādai

3.2.2.1.2.   Kairinošs ādai

3.2.2.2.   Klasificēšana daudzpakāpju pieejā

3.2.2.2.1.   Attiecīgā gadījumā jāapsver, vai sākotnējās informācijas vērtēšanai neizmantot daudzpakāpju pieeju, apzinoties, ka ne visi elementi var būt būtiski.

3.2.2.2.2.   Vispirms vērtē pieejamos datus, kas gūti par cilvēku un dzīvnieku vienreizēju vai atkārtotu eksponētību, jo tie dod informāciju, kurai ir tiešs sakars ar ietekmi uz ādu.

3.2.2.2.3.   Klasificēšanai var izmantot datus par akūto dermālo toksicitāti. Ja viela dermālajā ceļā ir ļoti toksiska, pētījumus par to, cik viela ir kodīga/kairinoša ādai, veikt nav iespējams, jo saskarē ar ādu izmantotais testējamās vielas daudzums stipri pārsniedz ļoti toksiskas iedarbības devu, tādējādi izraisot dzīvnieku bojāeju. Ja akūtās toksicitātes pētījumos līdz pat robeždevai ir veikti novērojumi par to, cik viela ir kodīga/kairinoša ādai, klasificēšanai var izmantot šos datus, ar nosacījumu, ka izmantotie šķīdumi un testa sugas ir ekvivalentas. Cietas vielas (pulveri) ādas reakciju uz kodīgumu vai kairinājumu var izraisīt tad, ja kļūst mitri vai saskaras ar mitru ādu vai gļotādu.

3.2.2.2.4.   Par klasifikāciju lemjot, izmanto validētas un pieņemtas in vitro alternatīvas.

3.2.2.2.5.   Uz spēju ietekmēt ādu var norādīt arī galējas pH vērtības, piemēram, ≤ 2 un ≥ 11,5, jo īpaši, ja turklāt ir arī ievērojama skābju/bāzu rezerve (buferspēja). Kopumā var sagaidīt, ka šādas vielas būtiski ietekmēs ādu. Ja nav citas informācijas, vielu par ādai kodīgu (1. kategorija, “Kodīgs ādai'”,) uzskata tad, ja tās pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka viela, neraugoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīga, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.2.2.2.6.   Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā radniecīgām vielām.

3.2.2.2.7.   Daudzpakāpju pieeja orientē, kā sakārtot pieejamo informāciju par vielu un kā, pamatojoties uz pierādījumu svaru, pieņemt lēmumu par bīstamības vērtēšanu un bīstamības klasificēšanu.

Lai gan informāciju varētu gūt no atsevišķu parametru izvērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (sk. 3.2.2.2.1. iedaļu), ņem vērā visu pieejamo informāciju un apsver, vai vērtēšanā nepamatoties uz kopējo pierādījumu svaru. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad par dažiem parametriem ir pretrunīga informācija.

3.2.3.    Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.2.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.2.3.1.1.   Maisījumu klasificē, izmantojot vielu klasificēšanas kritērijus un datus šai bīstamības klasei izvērtējot ar daudzpakāpju pieeju.

3.2.3.1.2.   Klasificētājiem, plānojot maisījumu testēšanu, iesaka izmantot uz pierādījumu svaru pamatotu daudzpakāpju pieeju, kāda ir paredzēta ādai kodīgo un kairinošo vielu klasificēšanas kritērijos (3.2.1.2. un 3.2.2.2. iedaļa), lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un neveiktu nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka maisījums ir ādai kodīgs (1. kategorija “Kodīgs ādai”), ja tā pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīgs, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.2.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja dati par visu maisījumu nav pieejami: savienošanas principi.

3.2.3.2.1.   Ja maisījums pats nav testēts, lai noteiktu tā spēju būt kodīgam/kairinošam ādai, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kas pietiekami raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. iedaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.2.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.2.3.3.1.   Lai, klasificējot maisījumu bīstamību attiecībā uz to, vai tie būs kodīgi/kairinoši ādai, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīts šāds pieņēmums, ko attiecīgā gadījumā izmanto daudzpakāpju pieejā.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā ir koncentrācijā ≥ 1 % (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien (piemēram, ādai kodīgu sastāvdaļu gadījumā) nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kuras koncentrācija < 1 %, joprojām ir būtiska maisījumu klasificēšanā attiecībā uz ādai kodīgiem/kairinošiem maisījumiem.

3.2.3.3.2.   Kopumā, ja ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, ādai kodīgus vai kairinošus maisījumus klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra ādai kodīgā vai ādu kairinošā sastāvdaļa proporcionāli savam stiprumam un koncentrācijai pastiprina maisījuma īpašības, kas saistītas ar kodīgumu ādai vai ādas kairināšanu. Attiecībā uz ādai kodīgām sastāvdaļām, kuras nesasniedz 1. kategorijai atbilstošas vispārīgās robežkoncentrācijas, bet kuru koncentrācija ir tāda, kas jāņem vērā, vērtējot, vai maisījumu pieskaitīt ādu kairinošiem maisījumiem, izmanto svēruma koeficientu 10. Maisījumu pieskaita pie kodīgiem vai kairinošiem maisījumiem, ja šādu sastāvdaļu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.2.3.3.3.   Tālāk 3.2.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums uzskatāms par kodīgu vai kairinošu ādai.

3.2.3.3.4.1.   Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteikta veida maisījumus, kas satur tādas vielas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. Turklāt 3.2.3.3.1. un 3.2.3.3.2. iedaļā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas ir ādai kodīgas vai ādu kairinošas koncentrācijās, kas ir < 1 %.

3.2.3.3.4.2.   Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, par klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.2.3.1.2. iedaļu), jo pH vērtība ir labāks indikators tam, vai viela ir ādai kodīga, nekā 3.2.3. tabulā dotās robežkoncentrācijas.

3.2.3.3.4.3.   Ja maisījums, kurā ir ādai kodīgas vai kairinošas sastāvdaļas un kura ķīmiskās īpašības liedz tā klasificēšanā izmantot pieskaitīšanas pieeju (3.2.3. tabula), satur ≥ 1 % sastāvdaļas, kas klasificēta kā ādai kodīga, to klasificē 1. kategorijā “Kodīgs ādai” vai, ja tas satur ≥ 3 % ādu kairinošas sastāvdaļas, – 2. kategorijā “Kairinošs ādai”. Tādu maisījumu klasificēšana, kuru sastāvdaļām nevar piemērot 3.2.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.2.4. tabulā.

3.2.3.3.5.   Ticami dati dažkārt var liecināt, ka kādas sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda ar 3.2.3.3.6. iedaļas 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām. Šajos gadījumos maisījumu klasificē atbilstīgi minētajiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad paredzams, ka sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar vai lielāka par 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām, apsver, vai maisījums nebūtu jātestē. Minētajos gadījumos piemēro ar pierādījumu svaru pamatoto daudzpakāpju pieeju, kas aprakstīta 3.2.2.2. iedaļā.

3.2.3.3.6.   Ja dati liecina, ka sastāvdaļa(s) koncentrācijā < 1 % (kategorija “Kodīgs ādai”) vai < 3 % (“Kairinošs ādai”) izraisa kategorijām “Kodīgs ādai” vai “Kairinošs ādai” atbilstošu reakciju, maisījumu attiecīgi klasificē.

3.2.3. tabula

Kategorijās “Kodīgs ādai” (1. kategorija, 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorija) / “Kairinošs ādai” (2. kategorija) klasificētu sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad ir piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

Piezīme

Lai maisījumu klasificētu attiecīgi kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorijā, šādā maisījumā visu attiecīgi kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorijā klasificētu sastāvdaļu summai katrreiz ir jābūt ≥ 5 %. Ja to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A apakškategorijā, ir < 5 %, bet to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A + 1.B apakškategorijā, ir ≥ 5 %, tad maisījumu klasificē kategorijas “Kodīgs ādai” 1.B apakškategorijā. Tāpat, ja to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A + 1.B apakškategorijā, ir < 5 %, bet to sastāvdaļu summa, kas klasificētas apakškategorijā 1.A + 1.B + 1.C, ir ≥ 5 %, tad maisījumu klasificē kategorijas “Kodīgs ādai” 1.C apakškategorijā. Ja vismaz viena attiecīgā sastāvdaļa maisījumā ir klasificēta 1. kategorijā bez iedalījuma apakškategorijā un ja visu ādai kodīgo sastāvdaļu summa ir ≥ 5 %, maisījumu klasificē 1. kategorijā bez apakškategorijas.

3.2.4. tabula

Sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad nav piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

3.2.4.    Paziņojums par bīstamību

3.2.4.1.   Marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.2.5. tabulu.

3.2.5. tabula

Marķējuma elementi attiecībā uz kategorijām “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

5)

daļas 3.3. nodaļu aizstāj ar šādu:

“3.3.   Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums

3.3.1.    Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.3.1.2.   Daudzpakāpju pieejā uzsvars ir liekams uz pieejamajiem datiem par ietekmi uz cilvēku, kuriem seko par ietekmi uz dzīvniekiem pieejamie dati, kam seko in vitro dati un informācija no citiem avotiem. Ja dati atbilst kritērijiem, klasifikācija ir izdarāma tieši. Citos gadījumos vielu vai maisījumu klasificē, pamatojoties uz pierādījumu svaru kādā no pakāpēm. Pieejā, kas pamatojas uz kopējo pierādījumu svaru, kopā skata visu pieejamo informāciju par nopietnu acu bojājumu/kairinājuma noteikšanu, ir jāskata kopā, tai skaitā piemērotu, validētu in vitro testu rezultātus, attiecīgus datus par dzīvniekiem un datus par ietekmi uz cilvēku, piemēram, epidemioloģiskos un klīniskos pētījumus un labi dokumentētus gadījumus un novērojumus (sk. I pielikuma 1. daļas 1.1.1.3. iedaļu).

3.3.2.    Vielu klasificēšanas kritēriji

Vielas pie šīs bīstamības klases kategorijām, 1. kategorijas (“Nopietni acu bojājumi”) vai 2. kategorijas (“Acu kairinājums”), pieskaita šādi:

3.3.2.1.   Klasificēšana, kuras pamatā ir dati par standarttestiem ar dzīvniekiem

3.3.2.1.1.   “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

3.3.1. tabula

Nopietni acu bojājumi  (2)

3.3.2.1.2.   “Acu kairinājums” (2. kategorija)

3.3.2. tabula

Acu kairinājums  (3)

3.3.2.2.   Klasificēšana daudzpakāpju pieejā

3.3.2.2.1.   Attiecīgā gadījumā jāapsver, vai sākotnējās informācijas vērtēšanai neizmantot daudzpakāpju pieeju, apzinoties, ka ne visi elementi var būt būtiski.

3.3.2.2.2.   Vispirms vērtē pieejamos datus, kas gūti par cilvēkiem un dzīvniekiem, jo tie dod informāciju, kurai ir tiešs sakars ar ietekmi uz acīm. Pirms tiek apsvērts, vai vielu netestēt attiecībā uz nopietnu acu bojājumu / acu kairinājumu, vispirms jāvērtē, vai nav iespējama kodīga iedarbība uz ādu, lai nenotiktu tā, ka testē ādai kodīgu vielu lokālo ietekmi uz acīm. Ādai kodīgas vielas jāuzskata arī par vielām, kas izraisa nopietnus acu bojājumus (1. kategorija), savukārt ādu kairinošas vielas var uzskatīt arī par vielām, kas izraisa acu kairinājumu (2. kategorija).

3.3.2.2.3.   Pieņemot lēmumus par klasifikāciju, izmanto validētas un pieņemtas in vitro alternatīvas.

3.3.2.2.4.   Uz spēju radīt nopietnus acu bojājumus var norādīt arī galējas pH vērtības, piemēram, ≤ 2 un ≥ 11,5, jo īpaši, ja turklāt ir arī ievērojama skābju/bāzu rezerve (buferspēja). Kopumā var sagaidīt, ka šādas vielas būtiski ietekmēs acis. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka viela nopietnus acu bojājumus (1. kategorija) izraisa tad, ja tās pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka viela, neraugoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var neizraisīt nopietnus acu bojājumus, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.3.2.2.5.   Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā radniecīgām vielām.

3.3.2.2.6.   Daudzpakāpju pieeja orientē, kā sakārtot pieejamo informāciju un kā, pamatojoties uz pierādījumu svaru, pieņemt lēmumu par bīstamības vērtēšanu un bīstamības klasificēšanu. Ja vien iespējams, neveic kodīgu vielu testus ar dzīvniekiem. Lai gan informāciju varētu gūt no atsevišķu parametru izvērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (sk. 3.3.2.1.1. iedaļu), ņem vērā visu pieejamo informāciju un apsver, vai vērtēšanā nepamatoties uz kopējo pierādījumu svaru. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad par dažiem parametriem ir pretrunīga informācija.

3.3.3.    Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.3.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.3.3.1.1.   Maisījumu klasificē, izmantojot vielu klasificēšanas kritērijus un datus šai bīstamības klasei izvērtējot ar daudzpakāpju pieeju.

3.3.3.1.2.   Klasificētājiem, plānojot maisījumu testēšanu, iesaka izmantot uz pierādījumu svaru pamatotu daudzpakāpju pieeju, kāda ir paredzēta ādai kodīgo, nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošo vielu klasificēšanas kritērijos, lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un neveiktu nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka maisījums nopietnus acu bojājumus (1. kategorija) izraisa tad, ja tā pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var neizraisīt nopietnus acu bojājumus, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.3.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja dati par visu maisījumu nav pieejami: savienošanas principi.

3.3.3.2.1.   Ja maisījums pats nav testēts, lai noteiktu tā spēju kodīgi iedarboties uz ādu vai radīt nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kas pietiekami raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. iedaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.3.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.3.3.3.1.   Lai, klasificējot nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu radošās maisījumu īpašības, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīts šāds pieņēmums, ko attiecīgi piemēro daudzpakāpju pieejā.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā ir koncentrācijā ≥ 1 % (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien (piemēram, ādai kodīgu sastāvdaļu gadījumā) nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kuras koncentrācija < 1 %, joprojām ir būtiska maisījumu klasificēšanā attiecībā uz nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošiem maisījumiem.

3.3.3.3.2.   Kopumā, ja ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, nopietnus acu bojājumus izraisošus / acis kairinošus maisījumus klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra ādai kodīgā vai nopietnus acu bojājumus izraisošā / acis kairinošā sastāvdaļa proporcionāli savam stiprumam un koncentrācijai pastiprina maisījuma nopietnus acu bojājumus izraisošās / acis kairinošās īpašības. Attiecībā uz ādai kodīgām un nopietnus acu bojājumus izraisošām sastāvdaļām, kuras nesasniedz 1. kategorijai atbilstošas vispārīgās robežkoncentrācijas, bet kuru koncentrācija ir tāda, kas jāņem vērā, vērtējot, vai maisījumu pieskaitīt pie acis kairinošiem maisījumiem, izmanto svēruma koeficientu 10. Maisījumu pieskaita pie nopietnus acu bojājumus izraisošiem vai acis kairinošiem maisījumiem, ja šādu sastāvdaļu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.3.3.3.3.   Tālāk 3.3.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums ir klasificējams kā tāds, kas rada nopietnus acu bojājumus vai tāds, kas ir kairinošs acīm.

3.3.3.3.4.1.   Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteikta veida maisījumus, kas satur tādas vielas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. 3.3.3.3.1. un 3.3.3.3.2. iedaļā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas izraisa nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu koncentrācijās, kas ir < 1 %.

3.3.3.3.4.2.   Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, par klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.3.3.1.2. iedaļu), jo (ar nosacījumu, ka ir ievēroti apsvērumi par skābju/bāzu rezervi) pH vērtība ir labāks nopietnu acu bojājumu indikators nekā 3.3.3. tabulā dotās vispārīgās robežkoncentrācijas.

3.3.3.3.4.3.   Ja maisījums, kurā ir ādai kodīgas vai nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošas sastāvdaļas un kura ķīmiskās īpašības liedz tā klasificēšanā izmantot pieskaitīšanas pieeju (3.3.3. tabula), satur ≥ 1 % sastāvdaļas, kas ir kodīga ādai vai izraisa nopietnus acu bojājumus, to klasificē 1. kategorijā “Nopietni acu bojājumi”, un, ja tas satur ≥ 3 % acīm kairinošas sastāvdaļas, – 2. kategorijā “Acu kairinājums” (2. kategorijā). Tādu maisījumu klasificēšana, kuru sastāvdaļām nevar piemērot 3.3.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.3.4. tabulā.

3.3.3.3.5.   Ticami dati dažkārt var liecināt, ka kādas sastāvdaļas nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošā ietekme uz acīm neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda ar 3.3.3.3.6. iedaļas 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām. Šajos gadījumos maisījumu klasificē atbilstīgi minētajiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad paredzams, ka sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, vai nopietnu acu bojājumu/kairinājumu izraisošā ietekme neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām, apsver, vai maisījums nebūtu jātestē. Minētajos gadījumos piemēro ar pierādījumu svaru pamatoto daudzpakāpju pieeju.

3.3.3.3.6.   Ja dati liecina, ka sastāvdaļa(s) koncentrācijā < 1 % (“Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi”) vai < 3 % (“Acu kairinājums”) var izraisīt kategorijām “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums” atbilstošas reakcijas, maisījumu attiecīgi klasificē.

3.3.3. tabula

Kategorijās “Kodīgs ādai” (1. kategorija, 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorija) un/vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai “Acu kairinājums” (2. kategorija) klasificētu sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad ir piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums”

3.3.4. tabula

Sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad nav piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai “Acu kairinājums” (2. kategorija)

3.3.4.    Paziņojums par bīstamību

3.3.4.1.   Marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.3.5. tabulu.

3.3.5. tabula

Marķējuma elementi nopietniem acu bojājumiem / acu kairinājumam  (5)

6)

daļas 3.5.2.3.5. iedaļas otro ievilkumu svītro;

1)

daļas 4.1.1.1. iedaļu groza šādi:

2)

daļas 4.1.1.2.0. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz bīstamību ūdens videi izšķir:

3)

daļas 4.1.1.3.1. iedaļas otro un trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ūdens vidi aplūko attiecībā uz ūdenī mītošajiem ūdens organismiem un ūdens ekosistēmu, kuras daļa tie ir. Tātad īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības noteikšanas pamats ir vielas vai maisījuma toksicitāte ūdens videi, kaut arī attiecīgā gadījumā to modificē, ņemot vērā turpmāko informāciju par noārdīšanos un bioakumulāciju.”;

4)

daļas 4.1.2.1. iedaļas pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Klasifikācijas sistēmā ir ņemts vērā, ka raksturīgo bīstamību ūdens organismiem rada kā akūtā, tā hroniskā vielas toksicitāte. Ilgtermiņa (hroniskai) bīstamībai ir noteiktas atsevišķas bīstamības kategorijas, kuras atspoguļo noteiktā bīstamības līmeņa gradāciju.”;

5)

daļas 4.1.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Vielu pamata klasifikācijas sistēmā ir viena īstermiņa (akūtās) bīstamības klasifikācijas kategorija un trīs ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasifikācijas kategorijas. Īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasifikācijas kategorijas piemēro neatkarīgi.”;

6)

daļas 4.1.2.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Kritēriji vielas klasificēšanai kategorijā “Akūts 1” pamatojas tikai uz datiem par akūto toksicitāti ūdens videi (EC50 vai LC50). Kritērijus vielas klasificēšanai 1. līdz 3. hroniskās toksicitātes kategorijā “Hronisks” nosaka daudzpakāpju pieeja, kuras pirmais solis ir noskaidrot, vai pieejamā informācija par hronisku toksicitāti ir pietiekami nozīmīga, lai tās klasifikācija būtu “ilgtermiņa (hroniska) bīstamība”. Ja dati par hronisko toksicitāti nav pietiekami, nākamajā solī ir jākombinē divu veidu informācija, tas ir, dati par akūto toksicitāti ūdens videi un dati par apriti vidē (dati par noārdīšanos un bioakumulāciju) (sk. 4.1.1. attēlu).”;

7)

daļas 4.1.1. attēla virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Kategorijas vielām, kuras ir ilgtermiņā (hroniski) bīstamas ūdens videi”;

8)

daļas 4.1.2.4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Sistēma arī ievieš “drošības klases” klasifikāciju (“Hronisks 4”), ko izmanto, ja pieejamie dati vielu neļauj pēc formāliem kritērijiem klasificēt kategorijā “Akūts 1” vai “Hronisks 1 līdz 3”, kaut arī pamats bažām ir (sk. piemēru 4.1.0. tabulā).”;

9)

daļas 4.1.0. tabulu aizstāj ar šādu:

“4.1.0. tabula

Klasifikācijas kategorijas attiecībā uz vielu bīstamību ūdens videi

10)

daļas 4.1.3.2. iedaļas 4.1.2. attēlu aizstāj ar šādu:

“4.1.2. attēls

Daudzpakāpju pieeja maisījumu klasificēšanai pēc īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības ūdens videi

11)

daļas 4.1.3.3.2. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Maisījumu ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasificēšanai ir vajadzīga papildu informācija par sadalīšanos un noteiktos gadījumos par bioakumulāciju.”;

12)

daļas 4.1.3.3.3. iedaļā “nav jāklasificē akūtās bīstamības kategorijā.” aizstāj ar šādu:

“īstermiņa (akūtās) bīstamības kategorijā tas nav jāklasificē.”;

13)

daļas 4.1.3.3.4. iedaļā “nav jāklasificē hroniskās bīstamības 1., 2. vai 3. kategorijā kā ilgtermiņā bīstamu.” aizstāj ar šādu:

“ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības 1., 2. vai 3. kategorijā tas nav jāklasificē.”;

14)

daļas 4.1.3.5.2. iedaļas a) punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Aprēķināto toksicitāti var izmantot, lai piešķirtu īstermiņa (akūtās) bīstamības kategoriju tai maisījuma daļai, ko vēlāk izmanto, piemērojot summēšanas metodi.”;

15)

daļas 4.1.3.5.2. iedaļas b) punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Aprēķināto ekvivalento toksicitāti var izmantot, lai saskaņā ar kritērijiem, kas attiecas uz vielām, kuras ātri sadalās (4.1.0. tabulas b) punkta ii) apakšpunkts), tai maisījuma daļai, ko vēlāk izmanto, piemērojot summēšanas metodi, piešķirtu ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības kategoriju.”;

16)

daļas 4.1.3.5.5.3.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Ar šādu klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz īstermiņa (akūtajām) bīstamībām ir apkopota 4.1.1. tabulā.”;

17)

daļas 4.1.3.5.5.3.2. iedaļas 4.1.1. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Ar klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījuma klasificēšana attiecībā uz īstermiņa (akūtajām) bīstamībām”;

18)

daļas 4.1.3.5.5.4.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Ar klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz ilgtermiņa (hroniskajām) bīstamībām ir apkopota 4.1.2. tabulā.”;

19)

daļas 4.1.2. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Ar klasificēto sastāvdaļu koncentrācijas summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz ilgtermiņa (hroniskajām) bīstamībām”;

20)

daļas 4.1.3.6.1. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja par vienu vai vairākām attiecīgām sastāvdaļām nav izmantojamas informācijas attiecībā uz to īstermiņa (akūto) un/vai ilgtermiņa (hronisko) bīstamību ūdens videi, maisījumu nevar pieskaitīt ne pie vienas, ne pie vairākām galīgajām bīstamības kategorijām.”;

21)

daļas 4.1.4. iedaļas 4.1.4. tabulu aizstāj ar šādu:

“4.1.4. tabula

Marķējuma elementi, kas apzīmē bīstamību ūdens videi

“b)

ja tiek piešķirts apzīmējums H314 “Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus”, apzīmējumu H318 “Izraisa nopietnus acu bojājumus” var nenorādīt”;

2)

trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Drošības prasību apzīmējuma teksta 2. slejā ievietota slīpsvītra [/] nozīmē, ka saskaņā ar norādēm 5. slejā jāizvēlas viena no vairākām atdalītajām frāzēm.”;

a)

daļas 6.2. tabulu groza šādi:

b)

daļas 6.3. tabulu groza šādi:

c)

daļas 6.4. tabulu groza šādi:

d)

daļas 6.5. tabulu groza šādi:

ierakstus attiecībā uz kodu P501 un P502 aizstāj ar šādiem:

a)

daļas 1.2. tabulu groza šādi: