4.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/1

(1)

Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu aizsardzību ir pamattiesības. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 8. panta 1. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punkts paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

(2)

Noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un tās principiem neatkarīgi no fizisko personu valstspiederības vai dzīvesvietas būtu jāievēro pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Ar šo regulu paredzēts veicināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas un ekonomikas savienības izveidi, ekonomisko un sociālo progresu, iekšējā tirgus ekonomiku izaugsmi un konverģenci un fizisku personu labklājību.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (4) mērķis ir saskaņot fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz apstrādes darbībām un nodrošināt personas datu brīvu apriti starp dalībvalstīm.

(4)

Personas datu apstrāde būtu jāveido tā, lai tā kalpotu cilvēkam. Tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva; tās ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā un jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu. Šajā regulā ir ievērotas visas pamattiesības, brīvības un principi, kas atzīti hartā un ietverti Līgumos, jo īpaši privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramība, personas datu aizsardzība, domu, pārliecības un ticības brīvība, vārda un informācijas brīvība, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība.

(5)

Ekonomikas un sociālā integrācija, kas izriet no iekšējā tirgus darbības, ir novedusi pie personas datu pārrobežu plūsmu ievērojama pieauguma. Personas datu apmaiņa starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem, tostarp fiziskām personām, apvienībām un uzņēmumiem, visā Savienībā ir palielinājusies. Savienības tiesības aicina valsts iestādes dalībvalstīs sadarboties un apmainīties ar personas datiem, lai varētu pildīt savus pienākumus vai veikt uzdevumus kādas iestādes vārdā citā dalībvalstī.

(6)

Straujā tehnoloģiju attīstība un globalizācija ir radījusi jaunas problēmas personas datu aizsardzības jomā. Personas datu vākšanas un apmaiņas apjoms ir būtiski pieaudzis. Tehnoloģija ļauj gan privātām uzņēmējsabiedrībām, gan publiskām iestādēm vēl nepieredzētā apjomā savas darbības mērķiem izmantot personas datus. Fiziskas personas aizvien biežāk personiska rakstura informāciju dara publiski un globāli pieejamu. Tehnoloģija ir pārveidojusi gan ekonomiku, gan sociālo dzīvi, un tai arī turpmāk būtu jāuzlabo personas datu brīva aprite Savienībā un nosūtīšana uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, vienlaikus nodrošinot personas datu augsta līmeņa aizsardzību.

(7)

Šī notikumu gaita nozīmē, ka ir vajadzīgs stingrāks un saskaņotāks datu aizsardzības regulējums Savienībā, ko stiprina pienācīga izpilde, ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir veidot uzticību, kas ļaus iekšējā tirgū uzplaukt digitālajai ekonomikai. Fiziskām personām būtu jāspēj kontrolēt savus personas datus. Būtu jāstiprina juridiskā un praktiskā noteiktība fizisku personu, ekonomikas dalībnieku un publisko iestāžu labā.

(8)

Ja šajā regulā paredzēts, ka tās noteikumi tiek konkretizēti vai ierobežoti ar dalībvalstu tiesību aktiem, dalībvalstis, ciktāl tas vajadzīgs saskaņotības dēļ un lai valstu noteikumus padarītu saprotamus tām personām, kam tie ir piemērojami, var valstu tiesību aktos iekļaut šīs regulas elementus.

(9)

Direktīvas 95/46/EK mērķi un principi joprojām ir spēkā, taču tā nav spējusi novērst datu aizsardzības īstenošanas sadrumstalotību Savienībā, juridisko nenoteiktību vai tāda uzskata plašu izplatību sabiedrībā, ka pastāv ievērojams risks fizisku personu aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes aktivitātēm. Fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzības līmeņa atšķirības, jo īpaši tiesību uz personas datu aizsardzību atšķirības dalībvalstīs attiecībā uz personas datu apstrādi, var kavēt personas datu brīvu apriti Savienībā. Minētās atšķirības tādēļ var kavēt iesaistīšanos virknē ekonomisku darbību Savienības līmenī, var radīt konkurences izkropļojumus un kavēt iestādes to pienākumu izpildē, kas paredzēti Savienības tiesību aktos. Šāda atšķirība aizsardzības līmeņos ir radusies tāpēc, ka Direktīva 95/46/EK tiek īstenota un piemērota dažādi.

(10)

Lai nodrošinātu konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām un novērstu šķēršļus personu datu apritei Savienībā, fiziskas personas tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz šādu datu apstrādi visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādam. Visā Savienībā būtu jānodrošina noteikumu par fiziskas personas pamattiesību un pamtbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi vienveidīga piemērošana. Attiecībā uz personas datu apstrādi, kuru veic, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtas oficiālas pilnvaras, būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest valsts noteikumus, ar ko vēl vairāk precizē šīs regulas noteikumu piemērošanu. Saistībā ar vispārējiem un horizontāliem tiesību aktiem par datu aizsardzību, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, dalībvalstīm ir vairāki uz konkrētām nozarēm attiecināmi tiesību akti jomās, kurās ir vajadzīgi precīzāki noteikumi. Šajā regulā dalībvalstīm ir arī paredzēta rīcības brīvība precizēt tās noteikumus, tostarp attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu (“sensitīvu datu”) apstrādi. Šajā ziņā ar šo regulu neizslēdz dalībvalstu tiesību aktus, kuros nosaka konkrētu apstrādes situāciju apstākļus, tostarp precīzāk nosakot apstākļus, kādos personas datu apstrāde ir likumīga.

(11)

Lai personas datu aizsardzība visā Savienībā būtu efektīva, nepieciešams stiprināt un sīki noteikt datu subjektu tiesības un to personu pienākumus, kas apstrādā personas datus un nosaka to apstrādi, kā arī nepieciešams piešķirt arī atbilstošas pilnvaras uzraudzīt un nodrošināt personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu un noteikt atbilstošas sankcijas par pārkāpumiem dalībvalstīs.

(12)

LESD 16. panta 2. punktā Eiropas Parlaments un Padome tiek pilnvaroti paredzēt noteikumus par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus par personas datu brīvu apriti.

(13)

Lai nodrošinātu fizisku personu konsekventu aizsardzību visā Savienībā un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu brīvu apriti iekšējā tirgū, ir nepieciešama regula, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību ekonomikas dalībniekiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un nodrošinātu fiziskām personām visās dalībvalstīs vienādas juridiski īstenojamas tiesības un pienākumus un pārziņu un apstrādātāju atbildību, nodrošinātu konsekventu personas datu apstrādes uzraudzību un atbilstošas sankcijas visās dalībvalstīs, kā arī efektīvu sadarbību starp uzraudzības iestādēm dažādās dalībvalstīs. Iekšējā tirgus pienācīgai darbībai nepieciešams, lai personas datu brīva aprite Savienībā nav ierobežota vai aizliegta, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Lai ņemtu vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu īpašo situāciju, šajā regulā ietverta atkāpe organizācijām ar mazāk nekā 250 darbiniekiem saistībā ar reģistriem. Turklāt Savienības iestādes un struktūras, dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek rosinātas, piemērojot šo regulu, ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu jēdziens būtu jābalsta uz Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (5) pielikuma 2. pantu.

(14)

Šajā regulā noteiktajai aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi būtu jāattiecas uz fiziskām personām neatkarīgi no to valstspiederības vai dzīvesvietas. Šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju.

(15)

Lai izvairītos no likuma apiešanas nopietna riska radīšanas, fizisku personu aizsardzībai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai un tai nevajadzētu būt atkarīgai no izmantotajiem paņēmieniem. Fizisku personu aizsardzībai būtu jāattiecas gan uz personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, gan uz datu manuālu apstrādi, ja personas dati ir ietverti vai tos paredzēts ietvert kartotēkā. Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāaptver datnes vai datņu kopumi, kā arī to ievadlapas, kuras nav sakārtotas atbilstoši konkrētiem kritērijiem.

(16)

Šo regulu nepiemēro jautājumiem par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai tādu personas datu brīvu apriti, kas saistīti ar darbībām, kuras neietilpst Savienības tiesību darbības jomā, piemēram, darbībām attiecībā uz valsts drošību. Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, rīkojoties saistībā ar Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6) piemēro personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Regula (EK) Nr. 45/2001 un citi Savienības tiesību akti, ko piemēro šādai personas datu apstrādei, būtu jāpielāgo principiem un noteikumiem, kas noteikti šajā regulā, un jāpiemēro saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu stingru un saskaņotu regulējumu datu aizsardzībai Savienībā, pēc šīs regulas pieņemšanas būtu jāveic vajadzīgie pielāgojumi Regulā (EK) Nr. 45/2001, lai tos varētu piemērot vienlaikus ar šo regulu.

(18)

Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā un kura tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību. Personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu, vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. Tomēr šo regulu piemēro pārziņiem vai apstrādātājiem, kas nodrošina personas datu apstrādes līdzekļus šādām personiska vai mājsaimnieciska rakstura darbībām.

(19)

Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai lai sauktu pie atbildības par tiem, vai lai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, un šādu datu brīva aprite ir konkrēta Savienības tiesību akta priekšmets. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro apstrādes darbībām, kas veiktas minētajos nolūkos. Tomēr personas datu apstrāde, ko minētajos nolūkos saskaņā ar šo regulu veic publiskas iestādes, būtu jāreglamentē konkrētākā Savienības tiesību aktā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (7). Dalībvalstis kompetentajām iestādēm Direktīvas (ES) 2016/680 nozīmē var uzticēt uzdevumus, kas nav obligāti saistīti ar darbībām, ko veic nolūkā novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem vai nolūkā izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērst, tādējādi šajos citos nolūkos veiktā personas datu apstrāde, ciktāl tā ietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā,

ietilpst šīs regulas darbības jomā. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko minētās kompetentās iestādes veic nolūkos, kas ir šīs regulas darbības jomā, dalībvalstīm būtu jāspēj uzturēt spēkā vai ieviest konkrētākus noteikumus, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Šādos noteikumos var vēl precīzāk noteikt konkrētas prasības personas datu apstrādei, ko minētās kompetentās iestādes veic šajos citos nolūkos, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konstitucionālo, organizatorisko un administratīvo struktūru. Ja personas datu apstrāde, ko veic privātas struktūras, ietilpst šīs regulas darbības jomā, šajā regulā būtu jāparedz dalībvalstīm iespēja īpašos gadījumos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai garantētu konkrētu svarīgu interešu aizsardzību, tostarp sabiedrisko drošību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, tostarp pasargāšanu no draudiem sabiedriskajai drošībai un to novēršanu. Tas ir svarīgi, piemēram, saistībā ar nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanu vai kriminālistikas laboratoriju darbībām.

(20)

Kaut arī šī regula cita starpā ir piemērojama tiesu un citu tiesu iestāžu darbībai, Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos varētu precizēt apstrādes darbības un apstrādes procedūras attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic tiesas un citas tiesu iestādes. Ja tiesa personas datus apstrādā, veicot tiesas spriešanas funkciju, šāda apstrāde nebūtu jāiekļauj uzraudzības iestādes kompetencē, lai nodrošinātu, ka tiesu iestādes ir neatkarīgas savu tiesu varas uzdevumu izpildē, tostarp lēmumu pieņemšanā. Šādu datu apstrādes darbību uzraudzību vajadzētu būt iespējai uzticēt attiecīgās dalībvalsts tiesu sistēmas konkrētām struktūrām, kurām jo īpaši būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem, jāveicina tiesu iestāžu darbinieku informētība par to pienākumiem, kas ietverti šajā regulā, un jāizskata sūdzības par šādām datu apstrādes darbībām.

(21)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (8) piemērošanu, jo īpaši minētās direktīvas 12.–15. panta noteikumu par starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistībām piemērošanu. Minētās direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nodrošinot informācijas sabiedrības pakalpojumu brīvu apriti starp dalībvalstīm.

(22)

Personas datu apstrādei, kas notiek saistībā ar darbībām, ko veic pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbībā Savienībā, būtu jānotiek saskaņā ar šo regulu neatkarīgi no tā, vai pati apstrāde notiek Savienībā. Uzņēmējdarbības veikšana nozīmē efektīvu un faktisku darbību, ko veic pastāvīga vienība. Šādas vienības juridiskā forma neatkarīgi no tā, vai tā ir filiāle vai meitasuzņēmums ar juridiskas personas statusu, minētajā sakarā nav noteicošais faktors.

(23)

Lai nodrošinātu, ka fiziskām personām netiek liegta aizsardzība, kas tām pienākas saskaņā ar šo regulu, Savienībā esošu datu subjektu personas datu apstrāde, ko veic pārzinis vai apstrādātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu jāveic saskaņā ar šo regulu, ja apstrādes darbības ir saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu šādiem datu subjektiem neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar samaksu. Lai noteiktu, vai šāds pārzinis vai apstrādātājs piedāvā preces vai pakalpojumus datu subjektiem, kuri ir Savienībā, būtu jāpārliecinās, vai ir acīmredzams, ka pārzinis vai apstrādātājs ir iecerējis piedāvāt pakalpojumus datu subjektiem vienā vai vairākās Savienības dalībvalstīs. Tā kā, lai pārliecinātos par šādu ieceri, nepietiek tikai ar to, ka ir pieejama pārziņa, apstrādātāja vai starpnieka tīmekļa vietne Savienībā, e-pasta adrese vai cita kontaktinformācija, vai ka tiek izmantota valoda, ko parasti izmanto trešā valstī, kurā pārzinis veic uzņēmējdarbību, faktori, piemēram, tādas valodas vai valūtas izmantošana, kuru parasti izmanto vienā vai vairākās dalībvalstīs, piedāvājot pasūtīt preces un pakalpojumus minētajā citā valodā, vai Savienībā esošu klientu vai lietotāju pieminēšana var liecināt par to, ka pārzinis ir iecerējis piedāvāt preces vai pakalpojumus datu subjektiem Savienībā.

(24)

Savienībā esošu datu subjektu personas datu apstrāde, ko veic pārzinis vai apstrādātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu jāveic saskaņā ar šo regulu arī tad, ja tā ir saistīta ar šādu datu subjektu uzvedības novērošanu, ciktāl to uzvedība notiek Savienībā. Lai noteiktu, vai apstrādes darbību var uzskatīt par datu subjektu “uzvedības novērošanu”, būtu jāpārliecinās, vai fiziska persona tiek izsekota internetā, tostarp vai var turpmāk izmantot personas datu apstrādes paņēmienus, kas ietver fiziskas personas profilēšanu, jo īpaši, lai pieņemtu lēmumus par datu subjektu vai lai analizētu vai iepriekš paredzētu datu subjekta personīgās vēlmes, uzvedību un attieksmi.

(25)

Ja, ievērojot starptautiskās publiskās tiesības, ir piemērojamas dalībvalsts tiesības, tad šī regula būtu piemērojama arī pārzinim, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, piemēram, pārzinim dalībvalsts diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulātā.

(26)

Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu. Personas dati, kuri ir pseidonimizēti un kurus, izmantojot papildu informāciju, varētu attiecināt uz fizisku personu, būtu jāuzskata par informāciju par identificējamu fizisku personu. Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu. Lai pārliecinātos, vai līdzekļus varētu saprātīgi izmantot fiziskas personas identificēšanai, būtu jāņem vērā visi objektīvie faktori, piemēram, identificēšanai nepieciešamās izmaksas un laiks, ņemot vērā apstrādes laikā pieejamo tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību. Tādēļ datu aizsardzības principi nebūtu jāpiemēro anonīmai informācijai, proti, informācijai, kura neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams. Tādēļ šī regula neattiecas uz šādas anonīmas informācijas apstrādi, tostarp statistikas vai pētniecības nolūkos.

(27)

Šo regulu nepiemēro mirušu personu personas datiem. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par mirušu personu personas datu apstrādi.

(28)

Pseidonimizācijas piemērošana personas datiem var mazināt riskus attiecīgajiem datu subjektiem un palīdzēt pārziņiem un apstrādātājiem izpildīt datu aizsardzības pienākumus. Tādējādi skaidra “pseidonimizācijas” ieviešana šajā regulā nav paredzēta tādēļ, lai izslēgtu jebkurus citus datu aizsardzības pasākumus.

(29)

Lai radītu stimulus piemērot pseidonimizāciju personas datu apstrādē, tajā pašā pārzinī vajadzētu būt iespējamiem pseidonimizācijas pasākumiem, kas vienlaikus ļauj veikt vispārēju analīzi, ja minētais pārzinis ir veicis tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai saistībā ar attiecīgo apstrādi nodrošinātu, ka tiek īstenota šī regula, un ka papildu informācija personas datu sasaistei ar konkrētu datu subjektu tiek turēta atsevišķi. Pārzinim, apstrādājot personas datus, būtu jānorāda pilnvarotās personas tajā pašā pārzinī.

(30)

Fiziskas personas var tikt saistītas ar tiešsaistes identifikatoriem, ko izmanto viņu ierīcēs, lietojumprogrammās, rīkos un protokolos, piemēram, ar interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas marķējumiem. Tādējādi, iespējams, tiek atstātas pēdas, kuras jo īpaši savienojumā ar unikāliem identifikatoriem un citu informāciju, ko saņem serveri, var izmantot, lai veidotu fizisku personu profilus un lai identificētu tās.

(31)

Publiskas iestādes, kam personas datus izpauž saskaņā ar juridisku pienākumu, lai tās varētu pildīt savus oficiālos uzdevumus, piemēram, nodokļu iestādes un muitas dienesti, finanšu izmeklēšanas vienības, neatkarīgas administratīvās iestādes, vai finanšu tirgus iestādes, kuras atbild par vērtspapīru tirgu regulējumu un uzraudzību, nebūtu jāuzskata par saņēmējām, ja tās saņem personas datus, kas ir vajadzīgi, lai veiktu konkrētu izmeklēšanu vispārējās interesēs, saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem. Publisko iestāžu nosūtītiem informācijas pieprasījumiem vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, motivētiem un neregulāriem, un tiem nebūtu jāattiecas uz visu kartotēku kopumā vai jārada kartotēku savstarpēji savienojumi. Personas datu apstrādei, ko veic minētās publiskās iestādes, būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem.

(32)

Piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par datu subjekta piekrišanu ar viņu saistīto personas datu apstrādei, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu. Tas varētu ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta tīmekļa vietnē, informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko iestatījumu izvēli vai citu paziņojumu vai rīcību, kas šajā gadījumā skaidri norāda, ka datu subjekts piekrīt piedāvātajai savu personas datu apstrādei. Klusēšana, iepriekš atzīmēti laukumi vai atturēšanās no darbības tādējādi nebūtu jāuzskata par piekrišanu. Piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos. Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem. Ja datu subjekta piekrišana ir jādod pēc elektroniska pieprasījuma, pieprasījumam jābūt skaidram, kodolīgam, un tam nav nevajadzīgi jāpārtrauc tā pakalpojuma izmantošana, par ko tas tiek sniegts.

(33)

Bieži vien datu vākšanas laikā, kad dati tiek vākti zinātniskās pētniecības nolūkos, nav iespējams pilnībā identificēt personas datu apstrādes nolūku. Tāpēc būtu jāļauj datu subjektiem dot savu piekrišanu attiecībā uz dažām zinātniskās pētniecības jomām, ja tiek ievēroti atzīti zinātniskās pētniecības ētiskie standarti. Datu subjektiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu tikai konkrētām pētniecības jomām vai pētniecības projektu daļām, ciktāl to ļauj paredzētais nolūks.

(34)

Ģenētiskie dati būtu jādefinē kā tādi personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas mantotām vai iegūtām ģenētiskajām pazīmēm un kas izriet no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes, jo īpaši hromosomu, dezoksiribonukleīnskābes (DNS) vai ribonukleīnskābes (RNS) analīzes, vai no cita elementa analīzes, kas ļauj iegūt līdzvērtīgu informāciju.

(35)

Personas datos attiecībā uz veselību būtu jāiekļauj visi dati par datu subjekta veselības stāvokli, kuri atspoguļo informāciju par datu subjekta kādreizējo, tagadējo vai prognozējamo fiziskās vai garīgās veselības stāvokli. Tas ietver tādu informāciju par fizisko personu, kas savākta, minēto fizisko personu reģistrējot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to sniegšanas laikā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (9); skaitlis, simbols vai zīme, kas piešķirta fiziskai personai, lai to unikāli identificētu ar veselību saistītos nolūkos; informācija, kas iegūta, pārbaudot vai izmeklējot kādu ķermeņa daļu vai no tā iegūtu materiālu, tostarp no ģenētiskiem datiem un bioloģiskiem paraugiem; un jebkāda informācija, piemēram, par slimību, invaliditāti, slimības risku, slimības vēsturi, klīnisko aprūpi vai par datu subjekta fizioloģisko vai biomedicīnisko stāvokli neatkarīgi no informācijas avota, piemēram, ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista, slimnīcas, medicīniskās ierīces vai in vitro diagnostikas testa.

(36)

Pārziņa galvenajai uzņēmējdarbības vietai Savienībā vajadzētu būt tā galvenās pārvaldes atrašanās vietai Savienībā, ja vien lēmumus par personas datu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem nepieņem citā pārziņa uzņēmējdarbības vietā Savienībā, tādā gadījumā minētā cita uzņēmējdarbības vieta būtu jāuzskata par galveno uzņēmējdarbības vietu. Pārziņa galvenā uzņēmējdarbības vieta Savienībā būtu jānosaka, izmantojot objektīvus kritērijus, un tai būtu jāietver efektīvas un faktiskas pārvaldes darbības, pieņemot galvenos lēmumus par apstrādes nolūkiem un līdzekļiem, ko veic pastāvīga vienība. Minētajam kritērijam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, vai personas datu apstrādi veic tajā konkrētajā vietā. Fakts, ka personas datu apstrādei vai apstrādes darbībām nepieciešamie tehniskie līdzekļi un tehnoloģijas ir un tiek izmantotas – pats par sevi nenozīmē, ka šī vieta ir galvenā uzņēmējdarbības vieta, un tādēļ tas nav noteicošs galvenās uzņēmējdarbības vietas kritērijs. Apstrādātāja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vajadzētu būt apstrādātāja galvenās pārvaldes atrašanās vietai Savienībā, vai, ja tam nav galvenās pārvaldes Savienībā, – vietai, kur notiek galvenās apstrādes darbības Savienībā. Gadījumos, kad ir iesaistīts gan pārzinis, gan apstrādātājs, kompetentajai vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāpaliek tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā atrodas pārziņa galvenā uzņēmējdarbības vieta, bet apstrādātāja uzraudzības iestādi būtu jāuzskata par attiecīgo uzraudzības iestādi un minētajai uzraudzības iestādei būtu jāpiedalās šajā regulā paredzētajā sadarbības procedūrā. Jebkurā gadījumā tās dalībvalsts vai to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurās atrodas apstrādātāja viena vai vairākas uzņēmējdarbības vietas, nebūtu jāuzskata par attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ja lēmuma projekts attiecas tikai uz pārzini. Ja apstrādi veic uzņēmumu grupa, kontrolējošā uzņēmuma galvenā uzņēmējdarbības vieta būtu jāuzskata par uzņēmumu grupas galveno uzņēmējdarbības vietu, izņemot gadījumos, kad apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka cits uzņēmums.

(37)

Uzņēmumu grupai būtu jāietver kontrolējošais uzņēmums un tā kontrolētie uzņēmumi, turklāt par kontrolējošu uzņēmumu būtu jāuzskata uzņēmums, kam var būt dominējoša ietekme uz citu uzņēmumu, piemēram, īpašumtiesību, finanšu līdzdalības vai reglamentējošu noteikumu dēļ, vai pilnvaras panākt personas datu aizsardzības noteikumu īstenošanu. Uzņēmums, kas kontrolē personas datu apstrādi ar to saistītos uzņēmumos, kopā ar minētajiem uzņēmumiem būtu jāuzskata par uzņēmumu grupu.

(38)

Bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība, jo viņi var pietiekami neapzināties attiecīgos riskus, sekas un aizsardzības pasākumus un savas tiesības saistībā ar personas datu apstrādi. Šāda īpaša aizsardzība jo īpaši būtu jāpiemēro bērnu personas datu izmantošanai tirgvedības vajadzībām vai tādēļ, lai veidotu personu vai lietotāju profilus, un uz bērnu personas datu vākšanu, kad tiek izmantoti bērnam tiešā veidā piedāvāti pakalpojumi. Saistībā ar preventīviem vai konsultāciju pakalpojumiem, ko tiešā veidā piedāvā bērnam, tādas personas piekrišana, kurai ir vecāku atbildība par bērnu, nebūtu vajadzīga.

(39)

Jebkurai personas datu apstrādei vajadzētu būt likumīgai un godprātīgai. Fiziskām personām vajadzētu būt pārredzamam tam, ka viņu personas datus vāc, izmanto, aplūko vai citādi apstrādā, un tam, kādā apjomā personas dati tiek vai tiks apstrādāti. Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija un saziņa, kas saistīta ar minēto personas datu apstrādi, ir viegli pieejama un viegli saprotama un ka ir jāizmanto skaidra un vienkārša valoda. Minētais princips jo īpaši attiecas uz informāciju datu subjektiem par pārziņa identitāti un apstrādes nolūkiem, kā arī papildu informāciju, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz attiecīgajām fiziskajām personām, un viņu tiesībām saņemt apstiprinājumu un paziņojumu par to, kuri viņu personas dati tiek apstrādāti. Fiziskās personas būtu jāinformē par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi un to, kā īstenot savas tiesības saistībā ar šādu apstrādi. Proti, konkrētajiem personas datu apstrādes nolūkiem vajadzētu būt nepārprotamiem, leģitīmiem un noteiktiem jau personas datu vākšanas laikā. Personas datiem vajadzētu būt adekvātiem, atbilstīgiem, un tiem būtu jāietver tikai tas, kas nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tie tiek apstrādāti. Tādēļ jo īpaši nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata. Būtu jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati tiek laboti vai dzēsti. Personas dati būtu jāapstrādā veidā, kas nodrošina personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu un neatļautu piekļuvi aprīkojumam, kas izmantots apstrādei.

(40)

Lai apstrāde būtu likumīga, personas dati būtu jāapstrādā, pamatojoties uz attiecīgā datu subjekta piekrišanu vai kādu citu leģitīmu pamatu, kas noteikts vai nu šajā regulā, vai citā Savienības vai dalībvalsts tiesību aktā, kā minēts šajā regulā, tostarp lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu līgumu, kurā datu subjekts ir līgumslēdzēja puse, vai lai veiktu pasākumus pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas.

(41)

Ja šajā regulā atsaucas uz juridisku pamatu vai leģislatīvu pasākumu, tas obligāti nenozīmē, ka vajadzīgs parlamenta pieņemts leģislatīvs akts, neskarot prasības, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts konstitucionālās kārtības. Tomēr šādam juridiskam pamatam vai leģislatīvam pasākumam vajadzētu būt skaidram un precīzam un personām, uz kurām tas attiecas, vajadzētu spēt paredzēt tā piemērošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

(42)

Ja apstrāde pamatojas uz datu subjekta piekrišanu, pārzinim būtu jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir devis piekrišanu apstrādes darbībai. Jo īpaši saistībā ar rakstisku deklarāciju kādā citā jautājumā aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka datu subjekts apzinās to, ka viņš sniedz piekrišanu un kādā apmērā viņš to dara. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/13/EEK (10) piekrišanas deklarācija, ko pārzinis ir iepriekš noformulējis, būtu jāsniedz saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, un tajā nevajadzētu būt negodīgiem noteikumiem. Lai piekrišanu būtu apzināta, datu subjektam vajadzētu būt informētam vismaz par pārziņa identitāti un paredzētās personas datu apstrādes nolūkiem. Piekrišana nebūtu uzskatāma par brīvi izteiktu, ja datu subjektam nav īstas vai brīvas izvēles, vai viņš nevar atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām.

(43)

Lai nodrošinātu, ka piekrišana ir sniegta brīvi, piekrišanai nevajadzētu kalpot par derīgu juridisko pamatu personas datu apstrādei konkrētā gadījumā, kad datu subjekta un pārziņa attiecībās pastāv skaidra nevienlīdzība, jo īpaši, ja pārzinis ir publiska iestāde un tāpēc ir maz ticams, ka piekrišana visos minētās konkrētās situācijas apstākļos bija sniegta brīvi. Uzskata, ka piekrišana nav sniegta brīvi, ja tā neparedz atsevišķu piekrišanu dažādām personas datu apstrādes darbībām, neraugoties uz to, ka tas ir atbilstīgi konkrētajā gadījumā, vai ja tiek noteikts, ka no šīs piekrišanas ir atkarīga līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, neraugoties uz to, ka minētā piekrišana nav noteikti nepieciešama šādai izpildei.

(44)

Apstrādei vajadzētu būt likumīgai, ja tas ir nepieciešams saistībā ar līgumu vai nodomu noslēgt līgumu.

(45)

Ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Šajā regulā katrai atsevišķai apstrādei nav prasīts konkrēts tiesību akts. Var pietikt ar tiesību aktu, uz ko balstās vairākas apstrādes darbības, pamatojoties uz juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras. Arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi. Tāpat Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos būtu jānosaka, vai pārzinim, kurš pilda uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, vajadzētu būt publiskai iestādei vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir publisko tiesību subjekts vai – ja tas ir sabiedrības interesēs, tostarp veselības nolūkos, piemēram, sabiedrības veselība, sociālā aizsardzība un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldība – privāttiesību subjekts, kā, piemēram, profesionāla apvienība.

(46)

Personas datu apstrāde būtu jāuzskata par likumīgu arī tad, ja tā nepieciešama, lai aizsargātu intereses, kas ir būtiski svarīgas datu subjekta vai citas fiziskas personas dzīvei. Personas datu apstrādei, pamatojoties uz citas fiziskās personas vitālajām interesēm, principā būtu jānotiek tikai tad, ja apstrādi nevar acīmredzami balstīt uz citu juridisko pamatu. Dažus apstrādes veidus var izmantot, pamatojoties gan uz svarīgām sabiedrības interesēm, gan uz datu subjekta vitālajām interesēm, piemēram, ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, tostarp epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās, jo īpaši dabas un cilvēka izraisītu katastrofu situācijās.

(47)

Pārziņa, tostarp tāda pārziņa, kuram personas dati var tikt izpausti, vai trešās personas leģitīmās intereses var būt apstrādes juridiskais pamats ar noteikumu, ka datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas, ņemot vērā saprātīgas datu subjektu gaidas, kuru pamatā ir viņu attiecības ar pārzini. Šādas leģitīmas intereses varētu būt, piemēram, tad, ja starp datu subjektu un pārzini pastāv būtiskas un atbilstošas attiecības, piemēram, ja datu subjekts ir pārziņa klients vai ir pārziņa dienestā. Jebkurā gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē, vai pastāv leģitīmas intereses, tostarp, vai datu subjekts personas datu vākšanas laikā un saistībā ar to var pamatoti sagaidīt, ka var notikt minētajā nolūkā paredzēta apstrāde. Datu subjekta intereses un pamattiesības varētu būt svarīgākas par datu pārziņa interesēm, ja personas datus apstrādā apstākļos, kādos datu subjektiem nav pamatotu gaidu, ka apstrāde turpināsies. Ņemot vērā, ka personas datu apstrādes juridiskais pamats publiskām iestādēm ar likumu ir jānosaka likumdevējam, minētais juridiskais pamats nebūtu jāpiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus. Personas datu apstrāde tikai tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai novērstu krāpšanu, arī ir attiecīgā datu pārziņa leģitīmās interesēs. Var uzskatīt, ka personas datu apstrāde tiešās tirgvedības vajadzībām ir veikta leģitīmās interesēs.

(48)

Pārziņiem, kas ir uzņēmumu grupas daļa vai kādai centrālai struktūrai radniecīgas iestādes, var būt leģitīmas intereses personas datus nosūtīšanā citiem grupas uzņēmumiem iekšējos administratīvos nolūkos, tostarp klientu vai darba ņēmēju personas datu apstrādei. Neskarti saglabājas vispārējie principi par uzņēmumu grupas iekšienē veiktu personas datu nosūtīšanu kādam uzņēmumam, kas atrodas trešā valstī.

(49)

Attiecīgā datu pārziņa leģitīmas intereses rada personas datu apstrāde, kuru veic publiskas iestādes, Datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT), Datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (CSIRT), elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji un drošības tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēji, tādā apjomā, kas ir noteikti vajadzīgs un samērīgs, lai nodrošinātu tīkla un informācijas drošību, t. i., tīkla vai informācijas sistēmu spēju zināmā uzticamības līmenī pretoties nejaušiem gadījumiem vai nelikumīgām vai ļaunprātīgām darbībām, kas apdraudētu uzglabāto un nosūtīto personas datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kā arī saistīto pakalpojumu drošību, kurus piedāvā minētie tīkli un sistēmas vai kuri ir pieejami, izmantojot minētos tīklus un sistēmas. Tas varētu, piemēram, palīdzēt novērst neatļautu piekļuvi elektroniskajiem sakaru tīkliem un ļaunprātīgu kodu izplatīšanu, kā arī apturēt pakalpojumatteices uzbrukumus un novērst datoru un elektronisko komunikāciju sistēmu bojājumus.

(50)

Personas datu apstrāde nolūkos, kas nav tie, kādos personas dati sākotnēji tika vākti, būtu jāatļauj tikai tad, ja apstrāde ir saderīga ar tiem nolūkiem, kādos personas dati sākotnēji tika vākti. Šādā gadījumā nav vajadzīgs atsevišķs juridiskais pamats kā vien tas, ar ko tika atļauta personas datu vākšana. Ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos var būt noteikti un precizēti uzdevumi un nolūki, kādos turpmākā apstrāde būtu jāuzskata par saderīgu un likumīgu. Turpmākā apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu jāuzskata par saderīgām likumīgām apstrādes darbībām. Personas datu apstrādes juridiskais pamats, ko paredz Savienības vai dalībvalsts tiesību akti, var arī paredzēt juridisko pamatu turpmākai apstrādei. Lai pārliecinātos, vai turpmākas apstrādes nolūks ir saderīgs ar nolūku, kādā personas dati sākotnēji tika vākti, pārzinim – pēc tam, kad ir izpildītas visas prasības attiecībā uz sākotnējās apstrādes likumīgumu, – būtu cita starpā jāņem vērā: jebkura saikne starp minētajiem nolūkiem un paredzētās turpmākās apstrādes nolūkiem; konteksts, kādā personas dati ir vākti, jo īpaši saprātīgas datu subjektu gaidas, kuru pamatā ir to attiecības ar pārzini, attiecībā uz datu turpmāku izmantošanu; personas datu raksturs; sekas, ko paredzētā turpmākā apstrāde rada datu subjektiem; un atbilstošu garantiju esamība gan sākotnējās, gan paredzētajās turpmākās apstrādes darbībās.

Ja datu subjekts ir devis piekrišanu vai ja apstrāde balstās uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgs un samērīgs pasākums, lai jo īpaši aizsargātu svarīgus vispārējo sabiedrības interešu mērķus, būtu jāļauj pārzinim turpināt personas datu apstrādi neatkarīgi no saderības ar nolūkiem. Jebkurā gadījumā būtu jānodrošina, lai tiktu piemēroti šajā regulā noteiktie principi un jo īpaši lai datu subjekts tiktu informēts par minētajiem citiem apstrādes nolūkiem un par savām tiesībām, tostarp par tiesībām iebilst. Būtu jāuzskata, ka pārziņa leģitīmajās interesēs ir tas, ka pārzinis norāda uz iespējamām noziedzīgām darbībām vai uz draudiem sabiedriskajai drošībai un atsevišķos gadījumos vai vairākos gadījumos, kas saistīti ar vienu un to pašu noziedzīgo darbību vai vieniem un tiem pašiem draudiem sabiedriskajai drošībai, nosūta attiecīgos personas datus kompetentai iestādei. Tomēr šāda nosūtīšana pārziņa leģitīmajās interesēs vai turpmāka personas datu apstrāde būtu jāaizliedz, ja apstrāde nav saderīga ar juridisku, profesionālu vai citu saistošu pienākumu ievērot dienesta noslēpumus.

(51)

Personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un brīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un brīvībām. Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmatošana šajā regulā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu. Fotogrāfiju apstrāde nebūtu sistemātiski jāuzskata par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, jo uz tām biometrisko datu definīcija attiecas tikai tad, kad tās apstrādās ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai autentifikāciju. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, ja vien apstrāde nav atļauta konkrētos, šajā regulā precizētos gadījumos, ņemot vērā, ka dalībvalstu tiesību aktos var būt paredzēti konkrēti noteikumi par datu aizsardzību, lai pieņemtu šīs regulas noteikumu piemērošanu juridisku pienākumu izpildei vai sabiedrības interesēs veiktu uzdevumu izpildei, vai pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanai. Papildus konkrētajām prasībām attiecībā uz šādu apstrādi būtu jāpiemēro vispārējie principi un citi šīs regulas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz likumīgas apstrādes nosacījumiem. Būtu skaidri jāparedz atkāpes no vispārējā aizlieguma apstrādāt šādu īpašu kategoriju personas datus, cita starpā tad, ja datu subjekts dot nepārprotamu piekrišanu, vai attiecībā uz īpašām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad apstrādi veic konkrētas apvienības vai nodibinājumi savu leģitīmo darbību ietvaros, kuru nolūks ir atļaut īstenot pamatbrīvības.

(52)

Atkāpties no aizlieguma apstrādāt īpašu kategoriju personas datus būtu jāatļauj arī tad, ja tas paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos un ja ir paredzētas atbilstošas garantijas personas datu un citu pamattiesību aizsardzībai, ja to darīt ir sabiedrības interesēs, jo īpaši personas datu apstrāde nodarbinātības tiesību aktu, sociālās aizsardzības tiesību aktu jomā, tostarp attiecībā uz pensijām un veselības drošības, uzraudzības un brīdināšanas nolūkos, lipīgu infekcijas slimību un citu nopietnu veselības apdraudējumu profilaksei vai kontrolei. Šādu atkāpi var veikt ar veselību saistītos nolūkos, tostarp sabiedrības veselības un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības nolūkos, jo īpaši, lai nodrošinātu pabalstu un veselības apdrošināšanas sistēmas pakalpojumu pieprasīšanai izmantoto procedūru kvalitāti un izmaksu lietderību vai lai veiktu arhivēšanu sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos. Atkāpei būtu jāpieļauj arī tādu personas datu apstrāde, kas vajadzīgi, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības vai nu tiesas procesā, vai administratīvā vai ārpustiesas procedūrā.

(53)

Īpašu kategoriju personas datus, kuriem pienākas augstāka aizsardzība, būtu jāapstrādā ar veselību saistītos nolūkos tikai tad, ja minētie nolūki jāsasniedz fizisku personu un visas sabiedrības labā, jo īpaši saistībā ar veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumu un sistēmu pārvaldību, tostarp šādu datu apstrādi, ko kvalitātes kontroles nolūkos veic pārvaldības un centrālās valsts veselības iestādes, informāciju par pārvaldību un veselības vai sociālās aprūpes sistēmas vispārēju valsts mēroga un vietēju pārraudzību, un lai nodrošinātu veselības vai sociālās aprūpes un pārrobežu veselības aprūpes nepārtrauktību vai veselības drošību, pārraudzības vai brīdināšanas nolūkos vai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kam jāatbilst sabiedrības interešu mērķim, kā arī pētījumiem, kurus sabiedrības veselības jomā veic sabiedrības interesēs. Tāpēc šai regulai būtu jānodrošina saskaņoti nosacījumi īpašu kategoriju personas veselības datu apstrādei attiecībā uz konkrētām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad šādu datu apstrādi konkrētos ar veselību saistītos nolūkos veic personas, uz kurām attiecas juridiskais pienākums ievērot dienesta noslēpumu. Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem būtu jāparedz konkrēti un atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un personas datus. Būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi. Tomēr tam nevajadzētu kavēt personas datu brīvo plūsmu Savienībā gadījumos, kad minētos nosacījumus piemēro šādu datu pārrobežu apstrādei.

(54)

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde bez datu subjekta piekrišanas var būt nepieciešama sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomās. Uz šādu apstrādi būtu jāattiecas atbilstošiem un konkrētiem pasākumiem fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai. Minētajā kontekstā “sabiedrības veselība” būtu jāinterpretē saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2008 (11), proti, kā visi elementi, kas saistīti ar veselību, proti, veselības stāvoklis, tostarp saslimstība un invaliditāte, faktori, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtie resursi, veselības aprūpes nodrošināšana un vispārēja piekļuve tai, kā arī veselības aprūpes izdevumi un finansējums, un nāves cēloņi. Šādai veselības datu apstrādei sabiedrības interešu vārdā nebūtu jānoved pie tā, ka trešās personas, piemēram, darba devēji vai apdrošināšanas sabiedrības un kredītiestādes, apstrādā personas datus citos nolūkos.

(55)

Turklāt oficiālo iestāžu veiktā oficiāli atzītu reliģisku apvienību personu datu apstrāde, lai sasniegtu konstitucionālajās tiesībās vai starptautiskajās publiskajās tiesībās paredzētus mērķus, tiek veikta, pamatojoties uz sabiedrības interesēm.

(56)

Ja dalībvalstī vēlēšanu pasākumu laikā demokrātiskās sistēmas darbība prasa, lai politiskās partijas vāktu personas datus par cilvēku politiskajiem uzskatiem, šādu datu apstrādi var pieļaut sabiedrības interešu dēļ, ar noteikumu, ka ir noteikti atbilstoši aizsardzības pasākumi.

(57)

Ja pārziņa apstrādātie personas dati neļauj pārzinim identificēt fizisku personu, datu pārzinim nebūtu jāuzliek pienākums iegūt papildu informāciju, lai identificētu datu subjektu, ja ieguves vienīgais nolūks ir kāda šīs regulas noteikuma ievērošana. Tomēr pārzinim nebūtu jāatsakās pieņemt papildu informāciju, ko sniedz datu subjekts, lai pamatotu savu tiesību īstenošanu. Identifikācijai būtu jāietver datu subjekta digitāla identifikācija, piemēram, izmantojot autentifikācijas mehānismu, kurā lieto tos pašus akreditācijas datus, kurus datu subjekts izmanto, lai pieteiktos datu pārziņa piedāvātajiem tiešsaistes pakalpojumiem.

(58)

Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija, kas adresēta sabiedrībai vai datu subjektam, ir kodolīga, viegli pieejama un viegli saprotama un ka tiek izmantota skaidra un vienkārša valoda un papildus – vajadzības gadījumā – vizualizācija. Šādu informāciju var sniegt elektroniski, piemēram, darot to pieejamu sabiedrībai tīmekļa vietnē. Tas ir jo īpaši svarīgi situācijās, kad iesaistīto personu skaits un praksē izmantoto tehnoloģiju sarežģītība apgrūtina datu subjekta iespējas zināt un saprast, vai tiek vākti viņa personas dati, kas to dara un kādā nolūkā – kā piemēram, tiešsaistes reklāmas gadījumā. Ņemot vērā, ka bērniem pienākas īpaša aizsardzība, ja apstrāde attiecas uz bērnu, informācija būtu jāsniedz un saziņa jāveic tik skaidrā un vienkāršā valodā, lai bērns to varētu viegli saprast.

(59)

Būtu jāparedz kārtība, kas datu subjektam atvieglotu savu tiesību īstenošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp mehānismi, kā pieprasīt un, ja piemērojams, bez maksas saņemt jo īpaši piekļuvi personas datiem un to labošanu vai dzēšanu un īstenot tiesības iebilst. Pārzinim būtu jānodrošina arī līdzekļi, ar kuriem pieprasījumus var izdarīt elektroniski, īpaši gadījumos, kad personas datus apstrādā, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Pārzinim būtu jāuzliek pienākums atbildēt uz datu subjekta pieprasījumiem bez nepamatotas kavēšanās un vēlākais viena mēneša laikā un minēt iemeslus, ja pārzinis neplāno izpildīt nevienu šādu pieprasījumu.

(60)

Godprātīgas un pārredzamas apstrādes principi prasa to, ka datu subjekts ir informēts par apstrādes darbības esamību un tās nolūkiem. Pārzinim būtu jāsniedz datu subjektam jebkāda papildu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kādā personas dati tiek apstrādāti. Turklāt datu subjektam vajadzētu būt informētam par profilēšanu un šādas profilēšanas sekām. Ja personas datus vāc no datu subjekta, datu subjekts būtu jāinformē arī par to, vai viņam ir pienākums sniegt personas datus un kādas būs sekas, ja viņš šādus datus nesniegs. Minēto informāciju var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par paredzēto apstrādi. Ja ikonas attēlo elektroniski, tām vajadzētu būt mašīnlasāmām.

(61)

Informācija par datu subjekta personas datu apstrādi būtu tam jāsniedz datu ieguves no datu subjekta brīdī vai – ja personas datus iegūst no cita avota– saprātīgā termiņā atkarībā no lietas apstākļiem. Ja personas datus var leģitīmi izpaust citam saņēmējam, datu subjekts būtu jāinformē, kad personas dati tiek izpausti saņēmējam pirmo reizi. Ja pārzinis paredz personas datus apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā tie tika vākti, pārzinim pirms minētās turpmākās apstrādes būtu jāinformē datu subjekts par minēto citu nolūku un jāsniedz tam cita vajadzīgā informācija. Ja datu subjektam nevar norādīt personas datu avotu tā iemesla dēļ, ka ir izmantoti dažādi avoti, būtu jāsniedz vispārīga informācija.

(62)

Tomēr pienākumu sniegt informāciju nav vajadzīgs noteikt gadījumos, ja informācija jau ir datu subjekta rīcībā, ja personas datu reģistrācija vai izpaušana ir skaidri paredzēta likumā, vai ja informācijas sniegšana datu subjektam izrādās neiespējama vai prasītu nesamērīgi lielas pūles. Pēdējais minētais varētu jo īpaši būt gadījums, kad apstrāde tiek veikta arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos. Minētajā sakarā būtu jāņem vērā datu subjektu skaits, datu vecums un jebkādas pieņemtās atbilstošās garantijas.

(63)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot minētās tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu. Tas ietver arī datu subjektu tiesības piekļūt saviem veselības datiem, piemēram, datiem par slimības vēsturi, kas ietver tādu informāciju kā diagnozes, analīžu rezultāti, ārstējošā terapeita vērtējums un ārstēšanas vai medicīniskās iejaukšanās pasākumi. Tāpēc katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām zināt un saņemt paziņojumu jo īpaši par to, kādos nolūkos personas datus apstrādā, ja iespējams, cik ilgi personas dati tiek apstrādāti, personas datu saņēmējus, kāda ir jebkurā personas datu automātiskajā apstrādē ietvertā loģika un kādas ir šādas apstrādes sekas – vismaz tad, ja apstrāde pamatojas uz profilēšanu. Ja iespējams, pārzinim būtu jāspēj nodrošināt attālināta piekļuve drošai sistēmai, kas datu subjektam sniegtu tiešu piekļuvi saviem personas datiem. Minētajām tiesībām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt citu personu tiesības vai brīvības, tostarp tirdzniecības noslēpumus vai intelektuālā īpašuma tiesības un jo īpaši autortiesības, ar ko aizsargāta programmatūra. Tomēr minēto apsvērumu rezultātam nevajadzētu būt tādam, ka datu subjektam tiek atteikts sniegt jebkādu informāciju. Ja pārzinis apstrādā lielu informācijas apjomu saistībā ar datu subjektu, pārzinim būtu jāspēj pieprasīt, lai datu subjekts pirms informācijas nosūtīšanas precizētu, uz kuru informāciju un kurām apstrādes darbībām pieprasījums attiecas.

(64)

Pārzinim būtu jāizmanto visi saprātīgi pasākumi, lai pārbaudītu datu subjekta, kas izdara pieprasījumu, identitāti, jo īpaši saistībā ar tiešsaistes pakalpojumiem un tiešsaistes identifikatoriem. Pārzinim nebūtu jāglabā personas dati, ja vienīgais šādas glabāšanas nolūks ir būt spējīgam reaģēt uz iespējamiem pieprasījumiem.

(65)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu labošanu un “tiesībām tikt aizmirstam”, ja šādu datu glabāšana pārkāpj šo regulu vai Savienības vai dalībvalsts tiesību aktus, kas ir piemērojami pārzinim. Jo īpaši datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu, ja personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie vākti vai citādi apstrādāti, ja datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu apstrādei vai iebilst pret savu personas datu apstrādi, vai ja viņu personas datu apstrāde citā veidā neatbilst šai regulai. Minētās tiesības ir īpaši svarīgas, ja datu subjekts ir devis savu piekrišanu kā bērns, pilnībā neapzinoties ar apstrādi saistītos riskus, un vēlāk vēlas izņemt šādus personas datus, jo īpaši no interneta. Datu subjektam būtu jāvar īstenot minētās tiesības, neraugoties uz to, ka viņš vairs nav bērns. Tomēr personas datu turpmākai saglabāšanai vajadzētu būt likumīgai, ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras, pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā, arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

(66)

Lai stiprinātu tiesības tikt aizmirstam tiešsaistes vidē, arī tiesības uz dzēšanu būtu jāpaplašina tā, lai pārzinim, kas ir publiskojis personas datus, būtu pienākums informēt pārziņus, kuri apstrādā šādus personas datus, par to, ka ir jādzēš visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumi. To darot, pārzinim būtu jāveic saprātīgi pasākumi, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un pārziņa rīcībā esošos līdzekļus, tostarp tehniskie pasākumi, ar ko pārziņus, kuri apstrādā personas datus, informē par datu subjekta pieprasījumu.

(67)

Metodes, ar kurām ierobežot personas datu apstrādi, cita starpā varētu ietvert izvēlēto datu pārvietošanu uz citu apstrādes sistēmu, izvēlēto personas datu pieejamības liegumu lietotājiem, vai publicēto datu pagaidu izņemšanu no tīmekļa vietnes. Automatizētajās reģistrācijas sistēmās apstrādes ierobežošana principā būtu jānodrošina ar tehniskiem līdzekļiem tādā veidā, lai personas dati netiktu pakļauti turpmākām apstrādes darbībām un lai tos nevarētu izmainīt. Tas, ka personas datu apstrāde ir ierobežota, būtu skaidri jānorāda sistēmā.

(68)

Lai datu subjektiem būtu vēl lielāka kontrole pār saviem datiem, ja personas datu apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem, datu subjektam būtu arī jāļauj saņemt personas datus par sevi, kurus tas sniedzis pārzinim, strukturētā, plaši izmantotā, mašīnlasāmā un savstarpēji izmantojamā formātā un nosūtīt tos citam pārzinim. Datu pārziņi būtu jāmudina izstrādāt savstarpēji izmantojamus formātus, kas nodrošina datu pārnešanu. Minētās tiesības būtu jāpiemēro, ja datu subjekts personas datus ir sniedzis ar savu piekrišanu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu līgumu. Tās nebūtu jāpiemēro, ja apstrādei ir tāds juridiskais pamats, kas nav piekrišana vai līgums. Minētās tiesības pēc būtības nebūtu jāīsteno pret pārziņiem, kas personas datus apstrādā, pildot savus sabiedriskos pienākumus. Tādēļ tās jo īpaši nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras. Datu subjekta tiesībām nosūtīt vai saņemt personas datus par sevi nebūtu jārada pārziņiem pienākums ieviest vai uzturēt apstrādes sistēmas, kas ir tehniski saderīgas. Ja konkrēts personas datu kopums attiecas uz vairākiem datu subjektiem, tad tiesībām saņemt personas datus nebūtu jāskar citu datu subjektu tiesības un brīvības saskaņā ar šo regulu. Turklāt minētajām tiesībām nebūtu jāskar arī datu subjekta tiesības panākt personas datu dzēšanu un minēto tiesību ierobežojumus, kā izklāstīts šajā regulā, un tām jo īpaši nevajadzētu nozīmēt to, ka tiek dzēsti datu subjekta personas dati, kurus tas sniedzis līguma izpildes nolūkā, ciktāl un kamēr personas dati ir vajadzīgi minētā līguma izpildei. Ja tas ir tehniski iespējams, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām panākt, lai personas dati tiktu nosūtīti tieši no viena pārziņa citam pārzinim.

(69)

Ja personas datus var likumīgi apstrādāt tāpēc, ka apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras, vai arī pamatojoties uz pārziņa vai trešās personas leģitīmajām interesēm, datu subjektam tomēr vajadzētu būt tiesībām iebilst pret to, ka tiek apstrādāti personas dati, kas attiecas uz viņa konkrēto situāciju. Pārzinim būtu jāpierāda, ka viņa pārliecinošās leģitīmās intereses ir svarīgākas par datu subjekta pamattiesībām un brīvībām.

(70)

Ja personas datus apstrādā tiešās tirgvedības nolūkos, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām jebkurā laikā un bez maksas iebilst pret šādu apstrādi, tostarp profilēšanu, ciktāl tā saistīta ar šādu tiešo tirgvedību, neatkarīgi no tā, vai tā ir sākotnējā vai turpmākā apstrāde. Datu subjektu būtu nepārprotami jāinformē par minētajām tiesībām un to dara tā, lai šī informācija būtu skaidra un lai to varētu atšķirt no jebkuras citas informācijas.

(71)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, kurā var būt ietverts pasākums, ar ko izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus, un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde un kurai ir juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu – piemēram, tiešsaistē iesniegta kredītpieteikuma automātisks noraidījums vai elektroniska darbā pieņemšanas prakse bez cilvēka līdzdalības. Šāda apstrāde ietver “profilēšanu”, kas izpaužas kā jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kurā izvērtē ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši, lai analizētu vai prognozētu aspektus saistībā ar datu subjekta sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, ja šādai apstrādei ir juridiskas sekas attiecībā uz fizisko personu vai tā līdzīgā veidā viņu ievērojami ietekmē. Tomēr lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz šādu apstrādi, tostarp profilēšanu, būtu jāatļauj, ja tā ir nepārprotami atļauta saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim, tostarp krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas uzraudzībai un novēršanai, ko veic saskaņā ar Savienības iestāžu vai valsts uzraudzības iestāžu noteikumiem, standartiem un ieteikumiem, un lai nodrošinātu pārziņa sniegtā pakalpojuma drošību un uzticamību, vai ja šāda apstrāde ir vajadzīga, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini, vai ja datu subjekts ir nepārprotami piekritis šādai apstrādei. Jebkurā gadījumā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Šāds pasākums nebūtu jāattiecina uz bērnu.

Lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz datu subjektu, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kurā personas dati tiek apstrādāti, pārzinim būtu jāizmanto piemērotas matemātiskās vai statistikas procedūras profilēšanai, jāveic atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu, ka tiek koriģēti faktori, kuru dēļ rodas personas datu neprecizitātes, un ka līdz minimumam ir samazināts kļūdu rašanās risks, jāgarantē personas datu drošība tādā veidā, lai ņemtu vērā iespējamos riskus attiecībā uz datu subjekta interesēm un tiesībām un lai cita starpā novērstu fizisku personu diskrimināciju dēļ rases vai etniskās izcelsmes, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās vai ticības piederības, dalības arodbiedrībā, ģenētiskā vai veselības stāvokļa vai dzimumorientācijas, vai izrietošus pasākumus, kas izraisa šādu diskrimināciju. Automatizēta lēmumu pieņemšana un profilēšana, pamatojoties uz īpašām personas datu kategorijām, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(72)

Profilēšanai piemēro šīs regulas noteikumus, ar ko reglamentē personas datu apstrādi, piemēram, apstrādes juridisko pamatu vai datu aizsardzības principus. Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, kas izveidota ar šo regulu (“kolēģija”), būtu jāspēj sniegt norādes minētajā sakarībā.

(73)

Ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem var piemērot ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem principiem un tiesībām uz informāciju, piekļuvi personas datiem, to labošanu vai dzēšanu, tiesībām uz datu pārnešanu, tiesībām iebilst, lēmumiem, kas pamatojas uz profilēšanu, kā arī attiecībā uz ziņošanu datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un attiecībā uz dažiem ar to saistītiem pārziņu pienākumiem, ciktāl tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami un samērīgi, lai garantētu sabiedrisko drošību, tostarp cilvēka dzīvības aizsardzību, jo īpaši reaģējot uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, lai garantētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, vai lai garantētu reglamentēto profesiju ētikas kodeksu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finanšu intereses, tādu publisku reģistru uzturēšanu, kuri vajadzīgi vispārēju sabiedrības interešu dēļ, arhivētu personas datu turpmāku apstrādi, lai sniegtu konkrētu informāciju saistībā ar politisko izturēšanos bijušo totalitāro valsts režīmu laikā, vai datu subjekta vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzību, tostarp sociālo aizsardzību, sabiedrības veselību un humanitārus mērķus. Minētajiem ierobežojumiem vajadzētu būt saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

(74)

Būtu jāparedz pārziņa pienākumi un atbildība par ikvienu personas datu apstrādi, ko veic pārzinis vai pārziņa vārdā. Jo īpaši, pārzinim būtu jāuzliek pienākums īstenot piemērotus un efektīvus pasākumus, un viņam vajadzētu spēt uzskatāmi parādīt, ka apstrādes darbības notiek saskaņā ar šo regulu, tostarp, ka pasākumi ir iedarbīgi. Minētajos pasākumos būtu jāņem vērā apstrādes raksturs, piemērošanas joma, konteksts un nolūki un risks, ko tā rada fizisku personu tiesībām un brīvībām.

(75)

Risku fizisku personu tiesībām un brīvībām – ar atšķirīgu iespējamību un nopietnību – var radīt personas datu apstrāde, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu, jo īpaši, ja apstrāde var izraisīt diskrimināciju, identitātes zādzību vai viltošanu, finansiālu zaudējumu, kaitējumu reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšanu, neatļautu pseidonimizācijas atcelšanu vai jebkādu citu īpaši nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo situāciju; ja datu subjektiem var tikt atņemtas viņu tiesības un brīvības vai atņemta iespēja kontrolēt savus personas datus; ja tiek apstrādāti personas dati, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, un ja tiek apstrādāti ģenētiskie dati, veselības dati vai dati par dzimumdzīvi, vai sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem; ja tiek izvērtēti personiskie aspekti, jo īpaši analizējot vai prognozējot aspektus attiecībā uz personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, lai izveidotu vai izmantotu personiskos profilus; ja tiek apstrādāti neaizsargātu fizisku personu, īpaši bērnu, personas dati; vai ja apstrāde ietver lielu personas datu daudzumu un ietekmē lielu skaitu datu subjektu.

(76)

Riska iespējamība un nopietnība attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām būtu jānosaka, atsaucoties uz apstrādes raksturu, piemērošanas jomu, kontekstu un nolūkus. Risks būtu jāizvērtē, pamatojoties uz objektīvu novērtējumu, ar ko nosaka, vai datu apstrādes darbības ietver risku vai augstu risku.

(77)

Norādījumus par piemērotu pasākumu īstenošanu un par pārziņa vai apstrādātāja atbilstības uzskatāmu parādīšanu, sevišķi attiecībā uz tāda riska identificēšanu, kas saistīts ar apstrādi, tā novērtēšanu, ņemot vērā avotus, raksturu, iespējamību un nopietnību, un paraugprakses apzināšanu, lai mazinātu risku, varētu sniegt, jo īpaši izmantojot apstiprinātus rīcības kodeksus, apstiprinātus sertifikātus, kolēģijas sniegtas pamatnostādnes vai aizsardzības speciālista sniegtas norādes. Kolēģija var sniegt arī pamatnostādnes par apstrādes darbībām, kuras uzskata par tādām, kas nevarētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, un norāda, kādi pasākumi var būt pietiekami šādos gadījumos, lai novērstu šādu risku.

(78)

Personu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz fiziskas personas datu apstrādi ir vajadzīgs veikt piemērotus tehniskos un organizatoriskos pasākumus ar mērķi nodrošināt šīs regulas prasību izpildi. Lai pārzinis varētu uzskatāmi parādīt, ka šīs regulas noteikumi ir ievēroti, viņam būtu jāpieņem iekšējas vadlīnijas un jāīsteno pasākumi, kas jo īpaši atbilst integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem. Starp šādiem pasākumiem cita starpā var būt apstrādāto personas datu daudzuma samazināšana, personas datu pseidonimizācija, tiklīdz tas ir iespējams, pārredzamība attiecībā uz funkcijām un personas datu apstrādi, kas datu subjektam dod iespēju pārraudzīt datu apstrādi un pārzinim dod iespēju izveidot un uzlabot drošības pasākumus. Attīstot, izstrādājot, atlasot un izmantojot lietojumprogrammas, pakalpojumus un preces, kas balstās uz personas datu apstrādi vai apstrādā personas datus savu pienākumu veikšanai, preču, pakalpojumu un lietojumprogrammu ražotāji būtu jāmudina ņemt vērā tiesības uz datu aizsardzību, kad attīsta un izstrādā šādas preces, pakalpojumus un lietojumprogrammas, un pienācīgi ņemt vērā tehnikas līmeni, lai nodrošinātu, ka pārziņi un apstrādātāji spēj izpildīt savus datu aizsardzības pienākumus. Arī saistībā ar publiskā iepirkuma konkursiem būtu jāņem vērā principi, kas paredz integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma.

(79)

Datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzība un pārziņu un apstrādātāju pienākumi un atbildība, arī saistībā ar uzraudzības iestāžu uzraudzību un īstenotajiem pasākumiem, prasa skaidri sadalīt pienākumus saskaņā ar šo regulu, tostarp arī tajos gadījumos, kad pārzinis apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka kopā ar citiem pārziņiem, vai gadījumos, kad apstrādes darbības tiek veiktas pārziņa vārdā.

(80)

Ja pārzinis vai apstrādātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, apstrādā Savienībā esošu datu subjektu personas datus un tā apstrādes darbības ir saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu šādiem datu subjektiem Savienībā – neatkarīgi no tā, vai no datu subjekta tiek prasīta samaksa – vai ar viņu uzvedības novērošanu, ciktāl viņu uzvedība notiek Savienībā, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāieceļ pārstāvis, izņemot, ja apstrāde ir neregulāra, neietver īpašu kategoriju personas datu apstrādi plašā mērogā vai personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi un ja ir maz ticams, ka tā radīs risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, ņemot vērā apstrādes raksturu, kontekstu, apmēru un nolūkus, vai ja pārzinis ir publiska iestāde vai struktūra. Pārstāvim būtu jārīkojas pārziņa vai apstrādātāja vārdā, un pie viņa var vērsties jebkura uzraudzības iestāde. Pārzinim vai apstrādātājam ar rakstisku pilnvaru būtu nepārprotami jāieceļ pārstāvis, kas rīkojas pārziņa vai apstrādātāja vārdā saistībā ar tā pienākumiem, kas noteikti šajā regulā. Šāda pārstāvja iecelšana neietekmē pārziņa vai apstrādātāja pienākumus vai atbildību, kas noteikti šajā regulā. Šādam pārstāvim savi uzdevumi būtu jāveic saskaņā ar pārziņa vai apstrādātāja dotajām pilnvarām, tostarp jāsadarbojas ar kompetentajām uzraudzības iestādēm attiecībā uz jebkuru darbību, ko veic, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu. Pārziņa vai apstrādātāja neatbilstības gadījumā uz iecelto pārstāvi būtu jāattiecina izpildes procedūras.

(81)

Lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām saistībā ar apstrādi, kas apstrādātājam jāveic pārziņa vārdā, kad apstrādātājam tiek uzticēts veikt apstrādes darbības, pārzinim būtu jāizmanto vienīgi tādi apstrādātāji, kuri sniedz pietiekamas garantijas, jo īpaši speciālo zināšanu, uzticamības un līdzekļu ziņā, tādu tehnisko un organizatorisko pasākumu īstenošanai, kuri atbildīs šīs regulas prasībām, tostarp apstrādes drošības jomā. Apstrādātāja atbilstību apstiprinātam rīcības kodeksam vai apstiprinātam sertifikācijas mehānismam var izmantot kā elementu, ar ko uzskatāmi parāda pārziņa pienākumu izpildi. Apstrāde, ko veic apstrādātājs, būtu jāreglamentē ar līgumu vai citu juridisku aktu atbilstīgi Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas saista apstrādātāju ar pārzini; minētajā aktā būtu jāizklāsta apstrādes priekšmets un ilgums, apstrādes raksturs un nolūki, personas datu veids un datu subjektu kategorijas, ņemot vērā konkrētos apstrādātāja uzdevumus un pienākumus saistībā ar veicamo apstrādi un risku datu subjekta tiesībām un brīvībām. Pārzinis un apstrādātājs var izvēlēties izmantot atsevišķu līgumu vai līguma standartklauzulas, ko pieņem vai nu tieši Komisija, vai uzraudzības iestāde saskaņā ar konsekvences mehānismu un pēc tam Komisija. Pēc tam, kad apstrāde pārziņa vārdā ir pabeigta, apstrādātājam pēc pārziņa izvēles personas dati būtu jāatdod atpakaļ vai jādzēš, ja vien nav prasīts personas datus uzglabāt saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami apstrādātājam.

(82)

Lai uzskatāmi parādītu, ka ir ievēroti šīs regulas noteikumi, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāglabā ieraksti par apstrādes darbībām, ko viņš veic savas atbildības ietvaros. Katram pārzinim un apstrādātājam vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar uzraudzības iestādi un pēc pieprasījuma darīt minētos ierakstus pieejamus, lai tie varētu kalpot minēto apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām.

(83)

Lai saglabātu drošību un novērstu tādu apstrādi, kurā tiek pārkāpta šī regula, pārzinim vai apstrādātājam būtu jānovērtē apstrādei raksturīgie riski un jāīsteno pasākumi šo risku mazināšanai, piemēram, šifrēšana. Minētajiem pasākumiem, ņemot vērā tehniskās iespējas un īstenošanas izmaksas, būtu jānodrošina atbilstošs drošības līmenis, tostarp konfidencialitāte, attiecībā uz apstrādei raksturīgo risku un aizsargājamo personas datu īpatnībām. Novērtējot datu drošības risku, vērā būtu jāņem riski, ko rada personas datu apstrāde, piemēram, nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

(84)

Lai sekmētu šīs regulas noteikumu ievērošanu gadījumos, kad apstrādes darbības varētu izraisīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinim vajadzētu būt atbildīgam par novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību veikšanu, lai jo īpaši izvērtētu minētā riska avotus, raksturu, specifiku un nopietnību. Novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā, nosakot piemērotus pasākumus, kas veicami, lai uzskatāmi parādītu, ka personas datu apstrāde atbilst šai regulai. Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka apstrādes darbības ietver augstu risku, ko pārzinis nevar mazināt ar saprātīgiem pasākumiem attiecībā uz pieejamo tehnoloģiju un īstenošanas izmaksām, pirms apstrādes būtu jāveic apspriešanās ar uzraudzības iestādi.

(85)

Ja uz personas datu aizsardzības pārkāpumu nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tas fiziskām personām var izraisīt tādu fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu kā, piemēram, iespējas kontrolēt savus personas datus zaudēšana vai to tiesību ierobežošana, diskriminācija, identitātes zādzība vai viltošana, finansiāls zaudējums, neatļauta pseidonimizācijas atcelšana, kaitējums reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšana vai jebkāda cita attiecīgajai fiziskajai personai īpaši nelabvēlīga ekonomiskā vai sociālā situācija. Tādēļ, tiklīdz pārzinim ir kļuvis zināms, ka noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, pārzinim bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad pārkāpums tam kļuvis zināms, būtu jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu uzraudzības iestādei, izņemot, ja pārzinis spēj saskaņā ar pārskatatbildības principu uzskatāmi parādīt, ka personas datu aizsardzības pārkāpums, visticamāk, nerada risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. Ja šādu paziņojumu nevar paveikt 72 stundu laikā, paziņojumam būtu jāpievieno informācija par kavēšanās iemesliem, un informāciju var sniegt pa posmiem bez nepamatotas turpmākas kavēšanās.

(86)

Ja ir iespējams, ka personas datu pārkāpums rada augstu risku fiziskās personas tiesībām un brīvībām, pārzinim bez liekas kavēšanās būtu jāpaziņo datu subjektam par personas datu pārkāpumu, lai viņš varētu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus. Paziņojumā būtu jāapraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturs, kā arī ieteikumi, kā attiecīgā fiziskā persona varētu mīkstināt iespējamās nelabvēlīgās sekas. Šāda paziņošana datu subjektam būtu jāveic cik vien iespējams ātri un ciešā sadarbībā ar uzraudzības iestādi, ievērojot tās vai citas attiecīgas iestādes, piemēram, tiesībaizsardzības iestādes, sniegtos norādījumus. Piemēram, ja nepieciešams mazināt tūlītēju kaitējuma risku, būtu ātri jāsniedz paziņojums datu subjektam, taču nepieciešamība īstenot piemērotus pasākumus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpuma turpināšanos vai līdzīgus personas datu pārkāpumus, var attaisnot vēlāku paziņošanu.

(87)

Būtu jāpārliecinās, vai ir īstenoti visi attiecīgie tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi, lai nekavējoties konstatētu, vai ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, un ātri informētu uzraudzības iestādi un datu subjektu. Paziņošana bez nepamatotas kavēšanās būtu jānosaka, jo īpaši, ņemot vērā personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu un smagumu, kā arī tā sekas un nelabvēlīgo ietekmi uz datu subjektu. Šāda paziņošana var izraisīt uzraudzības iestādes iejaukšanos atbilstīgi tās uzdevumiem un pilnvarām, kas noteiktas šajā regulā.

(88)

Nosakot sīki izstrādātus noteikumus par formātu un kārtību, kādā jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, būtu pienācīgi jāņem vērā apstākļi, kādos noticis minētais pārkāpums, tostarp tas, vai personas dati ir bijuši aizsargāti ar piemērotiem tehniskiem aizsardzības pasākumiem, ar kuru palīdzību var efektīvi ierobežot identitātes viltošanas vai cita veida ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību. Turklāt, izstrādājot šādus noteikumus un kārtību, būtu jāņem vērā tiesībaizsardzības iestāžu leģitīmās intereses, ja priekšlaicīga informācijas atklāšana varētu nevajadzīgi kavēt personas datu pārkāpuma apstākļu izmeklēšanu.

(89)

Direktīvā 95/46/EK bija noteikts vispārīgs pienākums paziņot par personas datu apstrādi uzraudzības iestādēm. Lai gan minētais pienākums radīja administratīvu un finanšu slogu, tas ne vienmēr palīdzēja uzlabot personas datu aizsardzību. Tāpēc šādi nekritiski vispārīgi paziņošanas pienākumi būtu jāatceļ un jāaizstāj ar efektīvām procedūrām un mehānismiem, kas pievēršas tiem apstrādes darbību veidiem, kuri, iespējams, var radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām sava rakstura, apmēra, konteksta un nolūku dēļ. Šādi apstrādes darbību veidi var būt tādi, kuri jo īpaši ietver jauno tehnoloģiju izmantošanu, vai tādi, kuri pieder pie kāda jauna veida un par kuriem pārzinis pirms tam nav veicis novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vai tādi, pēc kuriem ir radusies vajadzība, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sākotnējās apstrādes.

(90)

Šādos gadījumos pārzinim pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, lai izvērtētu augstā riska iespējamību un nopietnību, ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus un riska avotus. Minētajā novērtējumā par ietekmi jo īpaši būtu jāietver paredzētie pasākumi, aizsardzības pasākumi un mehānismi, kas mazina minēto risku, nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka šīs regulas noteikumi ir ievēroti.

(91)

Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz plaša mēroga apstrādes darbībām, kuru mērķis ir apstrādāt ievērojamu personas datu apjomu reģionālā, valsts vai starpvalstu līmenī un kuras var ietekmēt lielu datu subjektu skaitu un kuras var izraisīt augstu risku, piemēram, to sensitivitātes dēļ, ja saskaņā ar sasniegto tehnoloģisko zināšanu līmeni plašā mērogā tiek izmantota jauna tehnoloģija, kā arī uz citām apstrādes darbībām, kuras rada augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, jo īpaši gadījumos, kad datu subjektam ir grūtāk īstenot savas tiesības. Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību būtu jāveic arī tad, ja personas dati tiek apstrādāti, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz konkrētām fiziskām personām pēc jebkādas ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiskas un plašas novērtēšanas, kuras pamatā ir minēto datu profilēšana, vai pēc īpašu kategoriju personas datu apstrādes, biometrisko datu apstrādes vai tādu datu apstrādes, kas attiecas uz sodāmību un pārkāpumiem, vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem. Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību ir nepieciešams arī publiski pieejamu zonu uzraudzībai plašā mērogā, jo īpaši izmantojot optiskas elektroniskas iekārtas, vai visām citām darbībām, ja kompetentā uzraudzības iestāde uzskata, ka apstrāde varētu radīt augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, jo īpaši tāpēc, ka tās kavē datu subjektus īstenot savas tiesības vai izmantot pakalpojumu vai līgumu, vai tāpēc, ka minētās darbības sistemātiski veic plašā mērogā. Personas datu apstrāde nebūtu jāuzskata par apstrādi plašā mērogā, ja tā ir pacientu vai klientu personas datu apstrāde, ko veic konkrēts ārsts, veselības aprūpes speciālists vai advokāts. Šādos gadījumos novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību nevajadzētu būt obligātam.

(92)

Noteiktos apstākļos var būt saprātīgi un ekonomiski veikt plašāku novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, kura priekšmets nav tikai viens projekts, piemēram, ja publiskas iestādes vai struktūras vēlas izveidot vienotu lietotņu vai apstrādes platformu vai ja vairāki pārziņi plāno ieviest vienotu lietotņu vai apstrādes vidi kādā rūpniecības nozarē vai segmentā, vai kādai plaši lietotai horizontālai darbībai.

(93)

Ja pieņem dalībvalsts tiesību aktus, kuri ir publiskas iestādes vai publiskas struktūras uzdevumu izpildes pamatā un ar kuriem regulē attiecīgo konkrēto apstrādes darbību vai apstrādes darbību kopumu, dalībvalstis var uzskatīt, ka pirms apstrādes darbībām ir nepieciešams veikt minēto novērtējumu.

(94)

Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka – ja nav garantijas, drošības pasākumi un mehānismi riska mazināšanai – apstrāde radītu augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām un pārzinis uzskata, ka risku nevar mazināt ar saprātīgiem pasākumiem attiecībā uz pieejamo tehnoloģiju un īstenošanas izmaksām, pirms apstrādes darbību sākšanas būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Šādu augstu risku, visticamāk, rada daži apstrādes veidi un apstrādes apjoms un biežums, kas var izraisīt arī kaitējumu vai fiziskas personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Uzraudzības iestādei uz pieprasījumu par apspriešanos būtu jāatbild noteiktā termiņā. Tomēr tam, ka uzraudzības iestāde nav sniegusi atbildi minētajā noteiktajā termiņā, nebūtu jāskar neviena uzraudzības iestādes iejaukšanas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem uzdevumiem un pilnvarām, tostarp pilnvarām aizliegt apstrādes darbības. Saistībā ar minēto apspriešanās procesu uzraudzības iestādei var iesniegt novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību, kas tika veikts saistībā ar attiecīgo apstrādi, iznākumu, jo īpaši pasākumus, ar kuriem paredzēts mazināt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām.

(95)

Apstrādātājam nepieciešamības gadījumā un pēc pieprasījuma būtu jāpalīdz pārzinim nodrošināt, ka tiek ievēroti pienākumi, kas izriet no novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību veikšanas un no iepriekšējas apspriešanās ar uzraudzības iestādi.

(96)

Ar uzraudzības iestādi būtu jāapspriežas arī, sagatavojot likumdošanas vai regulatīvu pasākumu, kurš paredz personas datu apstrādi, lai nodrošinātu, ka plānotā apstrāde atbilst šīs regulas noteikumiem, un jo īpaši lai mazinātu risku attiecībā uz datu subjektu.

(97)

Ja datu apstrādi veic publiska iestāde, izņemot tiesas vai neatkarīgas tiesu iestādes, kad tās pilda tiesas funkciju, ja privātajā sektorā apstrādi veic pārzinis, kura pamatdarbības sastāv no apstrādes darbībām, kam nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā, vai ja datu pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbības ietver īpašo kategoriju personas datu un datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā, personai ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā būtu jāpalīdz pārzinim vai apstrādātājam uzraudzīt to, kā iekšēji tiek ievērota šī regula. Privātajā sektorā pārziņa pamatdarbības ir saistītas ar tā galvenajām darbībām, un tās nav saistītas ar personas datu apstrādi kā palīgdarbības. Nepieciešamais speciālo zināšanu līmenis būtu jānosaka jo īpaši saskaņā ar veiktajām datu apstrādes darbībām un aizsardzību, kas nepieciešama personas datiem, kurus pārzinis vai apstrādātājs apstrādā. Šādiem datu aizsardzības speciālistiem neatkarīgi no tā, vai pārzinis ir to darba devējs, būtu jāspēj neatkarīgi pildīt savus pienākumus un uzdevumus.

(98)

Lai atvieglotu šīs regulas efektīvu piemērošanu, apvienības vai citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, būtu jāmudina izstrādāt rīcības kodeksus, ievērojot šajā regulā paredzētos ierobežojumus un ņemot vērā apstrādes īpatnības konkrētās nozarēs un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības. Jo īpaši, šādos rīcības kodeksos varētu precizēt pārziņu un apstrādātāju pienākumus, ņemot vērā apstrādei raksturīgo risku, ko tā varētu radīt fizisku personu tiesībām un brīvībām.

(99)

Izstrādājot rīcības kodeksu vai grozot un paplašinot šādu kodeksu, apvienībām un citām struktūrām, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp, ja iespējams, ar datu subjektiem, un jāņem vērā saistībā ar šādām apspriedēm saņemtie iesniegumi un izteiktie viedokļi.

(100)

Lai uzlabotu pārredzamību un šīs regulas ievērošanu, būtu jāiedrošina izstrādāt sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus, kas ļautu datu subjektam ātri novērtēt datu aizsardzības līmeni saistībā ar konkrētiem produktiem un pakalpojumiem.

(101)

Personas datu plūsmas uz valstīm ārpus Savienības un starptautiskām organizācijām un no tām ir vajadzīgas starptautiskās tirdzniecības un starptautiskās sadarbības paplašināšanai. Šādu plūsmu palielināšanās ir radījusi jaunas problēmas un bažas par personas datu aizsardzību. Taču gadījumos, kad personas dati no Savienības tiek nosūtīti pārziņiem, apstrādātājiem vai citiem saņēmējiem trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām, aizsardzības līmenim, ko šī regula nodrošina fiziskām personām Savienībā, nebūtu jāsamazinās, tostarp gadījumos, kad personas dati no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas tiek nosūtīti tālāk pārziņiem, apstrādātājiem tajā pašā vai citā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā. Jebkurā gadījumā nosūtīt datus uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var tikai tad, ja tiek pilnībā ievēroti šīs regulas noteikumi. Nosūtīšana varētu notikt tikai tad, ja, ņemot vērā pārējos šīs regulas noteikumus, pārzinis vai apstrādātājs ievēro šīs regulas noteikumus attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(102)

Šī regula neskar starptautiskus nolīgumus, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm un ar ko regulē personas datu nosūtīšanu, tostarp paredz atbilstošas garantijas datu subjektiem. Dalībvalstis var slēgt starptautiskus nolīgumus, kas ietver personas datu nosūtīšanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ciktāl šādi nolīgumi neietekmē šo regulu vai jebkādus citus Savienības tiesību aktu noteikumus un ciktāl tie ietver datu subjektu pamattiesību aizsardzību atbilstošā līmenī.

(103)

Komisija attiecībā uz visu Savienību var nolemt, ka trešā valsts, teritorija vai konkrēts sektors trešā valstī, vai starptautiska organizācija nodrošina datu aizsardzību pietiekamā līmenī, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un vienotību visā Savienībā attiecībā uz trešo valsti vai starptautisko organizāciju, par kuru uzskata, ka tā nodrošina šādu aizsardzības līmeni. Šādos gadījumos personas datus uz minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju var nosūtīt bez nepieciešamības saņemt jebkādu turpmāku atļauju. Komisija pēc paziņojuma sniegšanas un pilnvērtīga paziņojuma, kurā izklāstīti iemesli nosūtīšanas trešai valstij vai starptautiskai organizācijai var arī nolemt atsaukt šādu lēmumu.

(104)

Saskaņā ar pamatvērtībām, uz kurām balstās Savienība, un jo īpaši cilvēktiesību aizsardzību, Komisijai, novērtējot trešo valsti vai kādu teritoriju vai konkrētu sektoru trešā valstī, būtu jāņem vērā tas, kā konkrēta trešā valsts ievēro tiesiskumu, tiesu pieejamību, kā arī starptautiskās cilvēktiesību normas un standartus, un tās vispārējie un nozaru tiesību akti, tostarp tiesību akti attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību un valsts drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un krimināltiesībām. Pieņemot lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību kādā teritorijā vai konkrētā nozarē trešā valstī, būtu jāņem vērā skaidri un objektīvi kritēriji, piemēram, konkrētas apstrādes darbības un piemērojamo juridisko standartu un attiecīgajā trešā valstī spēkā esošo tiesību aktu darbības joma. Trešai valstij būtu jāpiedāvā garantijas, kas nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, kurš pēc būtības ir līdzvērtīgs Savienībā nodrošinātajam, jo īpaši, ja personas datus apstrādā vienā vai vairākos konkrētos sektoros. Trešai valstij jo īpaši būtu jānodrošina efektīva neatkarīga datu aizsardzības uzraudzība un būtu jāparedz sadarbības mehānismi ar dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm, un priekš datu subjektiem būtu jāparedz efektīvas un īstenojamas tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā.

(105)

Papildus starptautiskām saistībām, ko uzņēmusies trešā valsts vai starptautiskā organizācija, Komisijai būtu jāņem vērā pienākumi, kas izriet no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas dalības daudzpusējās vai reģionālās sistēmās, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī šo pienākumu izpilde. Jo īpaši būtu jāņem vērā trešās valsts pievienošanās Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās Papildu protokolam. Izvērtējot aizsardzības līmeni trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, Komisijai būtu jākonsultējas ar kolēģiju.

(106)

Komisijai būtu jāuzrauga, kā darbojas lēmumi par aizsardzības līmeni trešā valstī, kādā teritorijā vai konkrētā nozarē trešā valstī, vai starptautiskā organizācijā, un jāuzrauga, kā darbojas lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu vai 26. panta 4. punktu. Savos lēmumos par aizsardzības līmeņa pietiekamību Komisijai būtu jāparedz periodiskas pārskatīšanas mehānisms attiecībā uz to darbību. Minētā periodiskā pārskatīšana būtu jāveic, apspriežoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, un tajā būtu jāņem vērā visi būtiskie notikumi trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā. Uzraudzības nolūkā un lai veiktu periodisko pārskatīšanu, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokļi un atzinumi, kā arī tie, kas iegūti no citām attiecīgajām struktūrām un avotiem. Komisijai saprātīgā laikposmā būtu jāizvērtē pēdējo minēto lēmumu darbība un par visiem attiecīgajiem atzinumiem jāziņo komitejai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (12) nozīmē, kā noteikts saskaņā ar šo regulu, Eiropas Parlamentam un Padomei.

(107)

Komisija var atzīt, ka trešā valsts, kāda teritorija vai konkrēts sektors trešā valstī, vai starptautiska organizācija vairs nenodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni. Līdz ar to personas datu nosūtīšana uz šo trešo valsti vai starptautisko organizāciju būtu jāaizliedz, ja vien nav izpildītas šīs regulas prasības attiecībā uz nosūtīšanu, kam piemēro atbilstošas garantijas, tostarp saistošus uzņēmuma noteikumus, un atkāpēm īpašās situācijās. Šādā gadījumā būtu jāparedz noteikumi par apspriešanās procesu starp Komisiju un šādu trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Komisijai būtu laikus jāinformē attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija par iemesliem un jāapspriežas ar to, lai šo situāciju atrisinātu.

(108)

Kamēr lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemts, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic pasākumi, kas kompensētu datu aizsardzības trūkumus trešā valstī, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektam. Šādas atbilstošas garantijas varētu nozīmēt, ka tiek izmantoti saistošie uzņēmuma noteikumi, Komisijas pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, uzraudzības iestādes pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas vai uzraudzības iestādes apstiprinātās līguma klauzulas. Minētajām garantijām būtu jānodrošina, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības un datu subjektu tiesības atbilstīgi Savienībā veiktai apstrādei, tostarp īstenojamu datu subjekta tiesību un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, ieskaitot iespēju saņemt efektīvu aizsardzību administratīvā kārtā vai tiesā un pieprasīt kompensāciju Savienībā un trešā valstī. Tiem jo īpaši būtu jāattiecas uz atbilstību vispārīgiem principiem, kuri saistīti ar personas datu apstrādi, un “integrētas datu aizsardzības” un “datu aizsardzības pēc noklusējuma” principiem. Arī publiskās iestādes vai struktūras var veikt datu nosūtīšanu uz trešo valstu publiskām iestādēm vai struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir atbilstoši pienākumi vai funkcijas, tostarp pamatojoties uz noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvos pasākumos, piemēram, saprašanās memorandā, datu subjektiem paredzot īstenojamas un efektīvas tiesības. Ja garantijas ir paredzētas administratīvos noteikumos, kas nav juridiski saistoši, būtu jāsaņem kompetentās uzraudzības iestādes atļauja.

(109)

Iespējai, ka pārzinis vai apstrādātājs var izmantot Komisijas vai uzraudzības iestādes pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, nebūtu jāizslēdz ne tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var iekļaut standarta datu aizsardzības klauzulas plašākā līgumā, piemēram, līgumā starp apstrādātāju un citu apstrādātāju, ne arī tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var pievienot citas klauzulas vai papildu garantijas, ar noteikumu, ka tās tieši vai netieši nav pretrunā Komisijas vai uzraudzības iestādes pieņemtajām līguma standartklauzulām vai neierobežo datu subjekta pamattiesības vai brīvības. Pārziņi un apstrādātāji būtu jāmudina nodrošināt papildu garantijas, izmantojot līgumsaistības, ar kurām papildina standarta aizsardzības klauzulas.

(110)

Uzņēmumu grupai vai uzņēmējsabiedrību grupai, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, vajadzētu būt iespējai izmantot apstiprinātus saistošos uzņēmuma noteikumus datu starptautiskai nosūtīšanai ārpus Savienības uz organizācijām, kas pieder pie tās pašas uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, ar noteikumu, ka šādi uzņēmuma noteikumi ietver visus galvenos principus un īstenojamās tiesības, kas nodrošina atbilstošas garantijas personas datu nosūtīšanai vai nosūtīšanas kategorijām.

(111)

Būtu jāparedz noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus noteiktos gadījumos, kad datu subjekts ir devis savu skaidru piekrišanu, ja nosūtīšana ir gadījuma rakstura un nepieciešama saistībā ar līgumu vai likumīgu prasību, neatkarīgi no tā, vai to izvirza tiesas procesā vai administratīvā vai ārpustiesas procedūrā, tostarp regulatīvo struktūru procedūrās. Būtu jāparedz arī noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus, ja tas nepieciešams, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos noteiktām svarīgām sabiedrības interesēm, vai ja datus nosūta no reģistra, kas izveidots ar likumu un ir paredzēts, lai leģitīmi ieinteresētas personas vai sabiedrība varētu to izmantot. Pēdējā minētajā gadījumā nebūtu jānosūta pilnīgi visi reģistrā ietvertie personas dati vai veselas datu kategorijas, un, ja reģistrs ir paredzēts, lai to varētu izmantot leģitīmi ieinteresētas personas, dati būtu jānosūta tikai pēc šo personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmējas, pilnībā ņemot vērā datu subjekta intereses un pamattiesības.

(112)

Šīm atkāpēm jo īpaši būtu jāattiecas uz datu nosūtīšanu, ko pieprasa un kas ir vajadzīga saistībā ar svarīgiem sabiedrības interešu iemesliem, piemēram, kad starptautiska datu apmaiņa notiek starp konkurences iestādēm, nodokļu vai muitas pārvaldēm, finanšu uzraudzības iestādēm, dienestiem, kuru kompetencē ir sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības jautājumi, piemēram, ja runa ir par kontaktu izsekojumu lipīgo slimību gadījumā vai lai samazinātu un/vai novērstu dopingu sportā. Personas datu nosūtīšana būtu arī uzskatāma par likumīgu, ja tā ir nepieciešama, lai aizsargātu kādu no interesēm, kas ir būtiskas datu subjekta vai citas personas vitālām interesēm, tostarp fiziskajai veselībai vai dzīvībai, ja datu subjekts nav spējīgs dot savu piekrišanu. Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs, skaidri nosaka ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautiskai organizācijai. Dalībvalstīm par šādiem lēmumiem būtu jāpaziņo Komisijai. Varētu uzskatīt, ka jebkādu datu subjekta, kurš fiziski vai juridiski nevar dot piekrišanu, personas datu nosūtīšana starptautiskai humanitārai organizācijai ar mērķi izpildīt uzdevumu saskaņā ar Ženēvas konvencijām vai ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, kas piemērojamas bruņotos konfliktos, ir nepieciešama svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs vai tāpēc, ka tas ir datu subjekta vitālās interesēs.

(113)

Nosūtīšana, ko var kvalificēt kā tādu, kas neatkārtojas un kas tikai attiecas uz ierobežotu datu subjektu skaitu, varētu būt iespējama arī, pamatojoties uz pārziņa pārliecinošām leģitīmām interesēm, kad minētās intereses ir svarīgākas par datu subjekta interesēm vai tiesībām un brīvībām un kad pārzinis ir novērtējis visus ar datu nosūtīšanu saistītos apstākļus. Pārzinim būtu īpaši jāapsver personas datu būtība, ierosinātās apstrādes darbības vai darbību nolūks un ilgums, kā arī situācija datu izcelsmes valstī, trešā valstī un galamērķa valstī un būtu jānodrošina piemērotas garantijas fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai attiecībā uz viņu personas datu apstrādi. Šādai nosūtīšanai vajadzētu būt iespējamai tikai atsevišķos gadījumos, ja nepiemēro nevienu no pārējiem iemesliem attiecībā uz nosūtīšanu. Zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos būtu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir leģitīmas tiesības sagaidīt zināšanu uzlabošanos. Pārzinim būtu jāinformē uzraudzības iestāde un datu subjekts par minēto nosūtīšanu.

(114)

Jebkurā gadījumā, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību trešā valstī, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāizmanto risinājumi, kas datu subjektiem sniedz īstenojamas un efektīvas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi Savienībā arī pēc tam, kad minētie dati ir nosūtīti, lai tādējādi viņi joprojām varētu baudīt savas pamattiesības un garantijas.

(115)

Dažas trešās valstis pieņem normatīvos un citus tiesību aktus, kuru mērķis ir tieši regulēt apstrādes darbības, ko fiziskas un juridiskas personas veic dalībvalstu jurisdikcijā. Tas var ietvert tiesu spriedumus vai administratīvu iestāžu lēmumus trešās valstīs, ar kuriem pārzinim vai apstrādātājam prasa nosūtīt vai atklāt personas datus un kuri nav balstīti uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti. Šādu normatīvu un citu tiesību aktu ekstrateritoriāla piemērošana var būt pretrunā starptautiskām tiesībām un var kavēt sasniegt tādu aizsardzību, kādu fiziskām personām Savienībā nodrošina ar šo regulu. Nosūtīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja šīs regulas nosacījumi nosūtīšanai uz trešām valstīm ir izpildīti. Tas cita starpā varētu būt gadījumos, kad izpaušana ir nepieciešama, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, kas atzītas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim.

(116)

Personas datu pārvietošanās pāri robežām ārpus Savienības var ievērojami ietekmēt fizisko personu spējas īstenot tiesības uz datu aizsardzību, jo īpaši, lai aizsargātu sevi pret nelikumīgu izmantošanu vai šādas informācijas atklāšanu. Vienlaikus uzraudzības iestādes var saskarties ar situāciju, ka tās nevar reaģēt uz sūdzībām vai veikt izmeklēšanu saistībā ar darbībām, kas norisinās robežu otrā pusē. To pūles kopīgi strādāt pārrobežu kontekstā var sarežģīt arī nepietiekamās preventīvās vai korektīvās pilnvaras, tiesisko regulējumu atšķirības un tādi praktiski šķēršļi kā, piemēram, ierobežoti līdzekļi. Tāpēc ir nepieciešams veicināt ciešāku datu aizsardzības uzraudzības iestāžu sadarbību, lai palīdzētu tām apmainīties ar informāciju un veikt izmeklēšanas kopā ar kolēģiem citās valstīs. Lai izstrādātu starptautiskās sadarbības mehānismus, kas veicina un sniedz starptautisku savstarpēju palīdzību personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildē, Komisijai un uzraudzības iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju un jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar to pilnvaru īstenošanu, pamatojoties uz savstarpējību un saskaņā ar šo regulu.

(117)

Tādu uzraudzības iestāžu izveide dalībvalstīs, kuras ir pilnvarotas veikt savus uzdevumus un pildīt savas pilnvaras pilnīgi neatkarīgi, ir būtiska sastāvdaļa fizisku personu aizsardzībā attiecībā uz viņu personas datu apstrādi. Dalībvalstīm būtu jāspēj izveidot vairāk nekā vienu uzraudzības iestādi atbilstoši valsts konstitucionālajai, organizatoriskajai vai administratīvajai uzbūvei.

(118)

Uzraudzības iestāžu neatkarībai nebūtu jānozīmē, ka uzraudzības iestādēm nevar piemērot kontroles vai uzraudzības mehānismus attiecībā uz šo iestāžu finanšu izdevumiem, vai ka uz tām nevar attiecināt pārskatīšanu tiesā.

(119)

Ja dalībvalsts izveido vairākas uzraudzības iestādes, tai būtu ar likumu jāizveido mehānisms, kas nodrošina šo uzraudzības iestāžu efektīvu dalību konsekvences mehānismā. Dalībvalstij būtu jo īpaši jānorīko tā uzraudzības iestāde, kas būs vienotais kontaktpunkts efektīvai šo iestāžu dalībai mehānismā, lai nodrošinātu ātru un raitu sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm, kolēģiju un Komisiju.

(120)

Katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir finanšu un cilvēkresursi, telpas un infrastruktūra, kas nepieciešami efektīvai uzdevumu izpildei, tostarp to uzdevumu izpildei, kas saistīti ar savstarpējo palīdzību un sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm visā Savienībā. Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt atsevišķam, publiskam gada budžetam, kas var būt daļa no kopējā valsts budžeta.

(121)

Vispārējie nosacījumi, lai kļūtu par uzraudzības iestādes locekli vai locekļiem, katrā dalībvalstī būtu jānosaka ar likumu, un tajos jo īpaši būtu jāparedz, ka minētos locekļus, izmantojot pārredzamu procedūru, amatā jāieceļ vai nu dalībvalsts parlamentam, valdībai vai valsts vadītājam, pamatojoties uz valdības, valdības locekļa, parlamenta vai parlamenta palātas priekšlikumu, vai arī neatkarīgai struktūrai, kurai saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem uzticēta iecelšana. Lai nodrošinātu uzraudzības iestāžu neatkarību, uzraudzības iestādes loceklim vai locekļiem būtu jārīkojas godprātīgi, jāatturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem, un savu pilnvaru laikā tiem nevajadzētu uzņemties nekādu citu nesavienojamu algotu vai nealgotu darbu. Uzraudzības iestādei vajadzētu būt savam personālam, kuru izvēlas uzraudzības iestāde vai neatkarīga struktūra, kas izveidota ar dalībvalsts tiesību aktiem, un kurš būtu pakļauts vienīgi uzraudzības iestādes locekļa vai locekļu vadībai.

(122)

Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt kompetentai savas dalībvalsts teritorijā īstenot pilnvaras un pildīt uzdevumus, kas tai piešķirti saskaņā ar šo regulu. Tam būtu jāattiecas jo īpaši uz apstrādi saistībā ar darbībām pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietā savas dalībvalsts teritorijā, tādu personas datu apstādi, ko sabiedrības interesēs veic publiskas iestādes vai privātas struktūras, apstrādi, kas ietekmē datu subjektus tās teritorijā, vai apstrādi, ko veic pārzinis vai apstrādātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību Savienībā, bet strādā ar datu subjektiem, kas dzīvo tās teritorijā. Tam būtu jāaptver datu subjekta iesniegtu sūdzību izskatīšana, izmeklēšanas veikšana par šīs regulas piemērošanu un sabiedrības informētības veicināšana par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi.

(123)

Uzraudzības iestādēm būtu jāuzrauga šīs regulas noteikumu piemērošana un jāveicina tās saskanīga piemērošana visā Savienībā, lai aizsargātu fiziskas personas attiecībā uz viņu personas datu apstrādi un atvieglotu personas datu brīvu apriti iekšējā tirgū. Šajā nolūkā uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas citai ar citu un ar Komisiju, neparedzot nepieciešamību pēc nolīgumiem starp dalībvalstīm par savstarpējās palīdzības sniegšanu vai par šādu sadarbību.

(124)

Ja personas datu apstrāde notiek saistībā ar darbībām, ko veic pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietā Savienībā, un pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai ja apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, ko veic pārziņa vai apstrādātāja vienīgajā uzņēmējdarbības vietā Savienībā, būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus vairāk nekā vienā dalībvalstī, pārziņa vai apstrādātāja galvenās uzņēmējdarbības vietas vai pārziņa vai apstrādātāja vienīgās uzņēmējdarbības vietas uzraudzības iestādei būtu jārīkojas kā vadošajai iestādei. Tai būtu jāsadarbojas ar pārējām attiecīgajām iestādēm, tāpēc ka pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta atrodas to dalībvalstu teritorijā, tāpēc ka ir būtiski ietekmēti to teritorijā dzīvojošie datu subjekti vai tāpēc ka tajās ir iesniegta sūdzība. Arī tad, ja sūdzību ir iesniedzis datu subjekts, kurš nedzīvo minētajā dalībvalstī, tai uzraudzības iestādei, kurā šāda sūdzība ir iesniegta, vajadzētu arī būt attiecīgajai uzraudzības iestādei. Pildot savu uzdevumu sniegt pamatnostādnes par jebkādiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, kolēģijai būtu jāspēj sniegt pamatnostādnes jo īpaši par kritērijiem, kas jāņem vērā, lai pārliecinātos, vai konkrētā apstrāde būtiski ietekmē datu subjektus vairāk nekā vienā dalībvalstī, un par to, kas ir būtisks un motivēts iebildums.

(125)

Vadošajai iestādei vajadzētu būt kompetentai pieņemt saistošus lēmumus attiecībā uz pasākumiem, piemērojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu. Īstenojot savas vadošās iestādes pilnvaras, uzraudzības iestādei lēmumu pieņemšanas procesā būtu cieši jāiesaista attiecīgās uzraudzības iestādes un tās jākoordinē. Ja ar lēmumu pilnībā vai daļēji noraida datu subjekta iesniegtu sūdzību, šāds lēmums būtu jāpieņem tai uzraudzības iestādei, kurai ir iesniegta sūdzība.

(126)

Par lēmumu būtu kopīgi jāvienojas vadošajai uzraudzības iestādei un attiecīgajām uzraudzības iestādēm, un tam vajadzētu būt adresētam pārziņa vai apstrādātāja galvenajai vai vienīgajai uzņēmējdarbības vietai un saistošam pārzinim vai apstrādātājam. Pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un tā lēmuma īstenošanu, par kuru vadošā uzraudzības iestāde paziņojusi pārziņa vai apstrādātāja galvenajai uzņēmējdarbības vietai attiecībā uz apstrādes darbībām Savienībā.

(127)

Ikvienai uzraudzības iestādei, kas nerīkojas kā vadošā uzraudzības iestāde, vajadzētu būt kompetentai izskatīt vietējos gadījumus, ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, bet konkrētās apstrādes priekšmets attiecas tikai uz apstrādi, kas veikta vienā dalībvalstī, un ir saistīts tikai ar datu subjektiem šajā vienā dalībvalstī, piemēram, ja priekšmets attiecas uz darba ņēmēju personas datu apstrādi kādas dalībvalsts konkrētā nodarbinātības kontekstā. Šādā gadījumā uzraudzības iestādei par šo jautājumu būtu nekavējoties jāinformē vadošā uzraudzības iestāde. Pēc informācijas saņemšanas vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāizlemj, vai tā izskatīs jautājumu, ievērojot noteikumu par sadarbību starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm (“vienas pieturas aģentūras mehānisms”), vai arī jautājums vietējā līmenī būtu jāizskata tai uzraudzības iestādei, kura par to informējusi. Lai nodrošinātu lēmuma faktisko izpildi attiecībā pret pārzini vai apstrādātāju, vadošajai uzraudzības iestādei, lemjot par to, vai tā izskatīs jautājumu, būtu jāņem vērā, vai pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību tās uzraudzības iestādes dalībvalstī, kura sniegusi informāciju. Ja vadošā uzraudzības iestāde nolemj, ka tā izskatīs jautājumu, uzraudzības iestādei, kura sniegusi informāciju, vajadzētu būt iespējai iesniegt lēmuma projektu, kas vadošajai uzraudzības iestādei būtu maksimāli jāņem vērā, kad tā izstrādā sava lēmuma projektu saskaņā ar minēto vienas pieturas aģentūras mehānismu.

(128)

Noteikumi par vadošo uzraudzības iestādi un vienas pieturas aģentūras mehānismu nebūtu jāpiemēro, ja publiskas iestādes vai privātas struktūras apstrādi veic sabiedrības interesēs. Šādos gadījumos tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā publiskā iestāde vai privātā struktūra veic uzņēmējdarbību, vajadzētu būt vienīgajai uzraudzības iestādei, kas ir kompetenta īstenot pilnvaras, kuras tai ir piešķirtas saskaņā ar šo regulu.

(129)

Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, tostarp izmeklēšanas pilnvarām, korektīvām pilnvarām, pilnvarām lemt par sankcijām un atļauju izsniegšanas un padomdevēja pilnvarām, jo īpaši fizisku personu sūdzību gadījumos un neskarot kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai pievērstu tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistītos tiesvedībā. Šādām pilnvarām būtu jāietver arī pilnvaras uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegumu. Dalībvalstis var noteikt citus uzdevumus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Uzraudzības iestāžu pilnvaras būtu jāīsteno objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā saskaņā ar atbilstošām procesuālām garantijām, kas izklāstītas Savienības un dalībvalsts tiesību aktos. Jo īpaši, katram pasākumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu atbilstību regulai, vajadzētu būt piemērotam, vajadzīgam un samērīgam, ņemot vērā apstākļus katrā atsevišķā gadījumā, tajā būtu jāievēro katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms tāda individuāla pasākuma pieņemšanas, kurš viņu nelabvēlīgi ietekmētu, un kurā būtu jāizvairās no nevajadzīgām izmaksām un pārmērīga apgrūtinājuma attiecīgajām personām. Izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz piekļuvi telpām būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalsts procesuālo tiesību aktu konkrētajām prasībām, piemēram, prasību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju. Katram uzraudzības iestādes veiktam juridiski saistošam pasākumam vajadzētu būt sagatavotam rakstiski, skaidram un nepārprotamam, tajā būtu jānorāda uzraudzības iestāde, kas pasākumu noteikusi, pasākuma noteikšanas datums, uz tā vajadzētu būt uzraudzības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarota uzraudzības iestādes locekļa parakstam, tajā būtu jāiekļauj pasākuma pamatojums un jānorāda, ka ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Tam nebūtu jākavē dalībvalsts procesuālajos tiesību aktos paredzētu papildu prasību iekļaušana. Juridiski saistoša lēmuma pieņemšana nozīmē, ka tas var būt par iemeslu pārskatīšanai tiesā tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde pieņēmusi konkrēto lēmumu.

(130)

Ja uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, nav vadošā uzraudzības iestāde, vadošajai uzraudzības iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar to uzraudzības iestādi, kurai ir iesniegta sūdzība saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem par sadarbību un konsekvenci. Šādos gadījumos vadošajai uzraudzības iestādei, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai radītu tiesiskas sekas, tostarp uzliekot administratīvus naudas sodus, būtu vislielākajā mērā jāņem vērā tās uzraudzības iestādes viedoklis, kurai ir iesniegta sūdzība un kurai arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgai veikt izmeklēšanu savas dalībvalsts teritorijā sadarbībā ar vadošo uzraudzības iestādi.

(131)

Ja citai uzraudzības iestādei būtu jārīkojas kā vadošajai uzraudzības iestādei attiecībā uz pārziņa vai apstrādātāja apstrādes darbībām, bet konkrētais sūdzības priekšmets vai iespējamais pārkāpums attiecas tikai uz pārziņa vai apstrādātāja apstrādes darbībām tajā dalībvalstī, kurā ir iesniegta sūdzība vai atklāts iespējamais pārkāpums, un lieta būtiski neietekmē vai paredzams, ka būtiski neietekmēs datu subjektus citās dalībvalstīs, uzraudzības iestādei, kas saņem sūdzību vai atklāj vai kas citādi tiek informēta par situāciju, kurā, iespējams, ir pārkāpti šīs regulas noteikumi, būtu jācenšas panākt izlīgumu ar pārzini un, ja tas neizdodas, izmantot visas savas pilnvaras. Tam būtu jāietver konkrēta apstrāde, kas veikta uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā vai attiecībā uz datu subjektiem minētās dalībvalsts teritorijā; apstrāde, kas veikta saistībā ar tādu preču vai pakalpojumu piedāvājumu, kas paredzēts tieši datu subjektiem uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā; vai apstrāde, kas jāvērtē, ņemot vērā dalībvalsts tiesību aktos paredzētus attiecīgus juridiskus pienākumus.

(132)

Uzraudzības iestāžu rīkotajiem izpratnes veidošanas pasākumiem, kuru mērķauditorija ir sabiedrība, būtu jāietver arī konkrēti pasākumi, kas adresēti pārziņiem un apstrādātājiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, jo īpaši izglītības jomā.

(133)

Uzraudzības iestādēm būtu citai citu jāatbalsta savu uzdevumu izpildē un jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu un izpildi iekšējā tirgū. Uzraudzības iestāde, kas lūdz savstarpēju palīdzību, var pieņemt pagaidu pasākumu, ja tā nav saņēmusi atbildi uz savstarpējās palīdzības pieprasījumu viena mēneša laikā pēc tam, kad otra uzraudzības iestāde ir saņēmusi minēto pieprasījumu.

(134)

Katrai uzraudzības iestādei attiecīgā gadījumā būtu jāpiedalās kopīgās operācijās ar citām uzraudzības iestādēm. Uzraudzības iestādei, kurai izteikts pieprasījums, būtu jāparedz pienākums atbildēt uz pieprasījumu noteiktā termiņā.

(135)

Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu visā Savienībā, būtu jāizveido konsekvences mehānisms sadarbībai starp uzraudzības iestādēm. Minētais mehānisms jo īpaši būtu jāpiemēro, ja uzraudzības iestāde gatavojas pieņemt pasākumu, ar ko paredzēts radīt tiesiskas sekas attiecībā uz datu apstrādes darbībām, kas var būtiski ietekmēt lielu skaitu datu subjektu vairākās dalībvalstīs. Tas būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde vai Komisija pieprasa šāda jautājuma izskatīšanu, izmantojot konsekvences mehānismu. Minētajam mehānismam nebūtu jāskar pasākumi, ko Komisija varētu veikt, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar Līgumiem.

(136)

Piemērojot konsekvences mehānismu, kolēģijai būtu noteiktā termiņā jāsniedz atzinums, ja tā nolemj kolēģijas locekļu vairākums vai ja to pieprasa jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde vai Komisija. Kolēģijai vajadzētu būt arī pilnvarotai pieņemt juridiski saistošus lēmumus, ja rodas strīds starp uzraudzības iestādēm. Šādā nolūkā tai skaidri noteiktos gadījumos – principā ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu – būtu jāizdod juridiski saistoši lēmumi, ja uzraudzības iestādēm ir atšķirīgs viedoklis, jo īpaši sadarbības mehānismā starp vadošo uzraudzības iestādi un attiecīgajām uzraudzības iestādēm, par lietas būtību, jo īpaši par to, vai ir pārkāpta šī regula.

(137)

Ir iespējama situācija, kurā ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, jo īpaši, ja pastāv draudi, ka var būt ievērojami traucēta datu subjekta tiesību izmantošana. Tāpēc uzraudzības iestādei savā teritorijā būtu jāvar pieņemt pienācīgi pamatotus pagaidu pasākumus, norādot konkrētu spēkā esamības laikposmu, kam nevajadzētu pārsniegt trīs mēnešus.

(138)

Šāda mehānisma piemērošanai būtu jākalpo par nosacījumu tāda uzraudzības iestādes pasākuma likumīgumam, ar kuru paredzēts radīt tiesiskas sekas, tajos gadījumos, kad tā piemērošana ir obligāta. Citos ar pārrobežu elementiem saistītos gadījumos būtu jāpiemēro vadošās uzraudzības iestādes un attiecīgo uzraudzības iestāžu sadarbības mehānisms un varētu izmantot attiecīgo uzraudzības iestāžu savstarpējo palīdzību un rīkot kopīgas operācijas, pamatojoties uz to divpusējām vai daudzpusējām attiecībām, neiedarbinot konsekvences mehānismu.

(139)

Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, kolēģija būtu jāveido kā neatkarīga Savienības struktūra. Kolēģijai tās mērķu izpildei būtu jānosaka juridiskas personas statuss. Kolēģiju vajadzētu pārstāvēt tās priekšsēdētājam. Ar to būtu jāaizstāj Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota ar Direktīvu 95/46/EK. Tai būtu jāsastāv no katras dalībvalsts uzraudzības iestādes vadītāja un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vai to attiecīgajiem pārstāvjiem. Komisijai būtu jāpiedalās kolēģijas darbā bez balsošanas tiesībām, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt īpašām balsošanas tiesībām. Kolēģijai būtu jāpalīdz nodrošināt šīs regulas konsekventu piemērošanu visā Savienībā, tostarp jāsniedz padomi Komisijai jo īpaši par aizsardzības līmeni trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un jāveicina uzraudzības iestāžu sadarbība visā Savienībā. Kolēģijai, pildot savus uzdevumus, būtu jārīkojas neatkarīgi.

(140)

Kolēģijai būtu jāsaņem palīdzība no sekretariāta, kuru nodrošina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja personālam, kas ir iesaistīts to uzdevumu īstenošanā, kuri kolēģijai uzticēti ar šo regulu, savi uzdevumi būtu jāveic tikai saskaņā ar kolēģijas priekšsēdētāja norādījumiem un viņa pakļautībā.

(141)

Katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību vienai uzraudzības iestādei, jo īpaši viņa pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī, un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar hartas 47. pantu, ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, vai ja uzraudzības iestāde nereaģē uz sūdzību, daļēji vai pilnībā noraida sūdzību vai nerīkojas, kad šāda rīcība ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, paredzot iespēju to pārskatīt tiesā. Uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu. Ja lietā ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi, datu subjektam būtu jāsniedz starpposma informācija. Lai atvieglotu sūdzību iesniegšanu, katrai uzraudzības iestādei būtu jāveic tādi pasākumi kā, piemēram, sūdzības iesniegšanas veidlapas nodrošināšana, kuru var aizpildīt arī elektroniski, neizslēdzot arī citus saziņas līdzekļus.

(142)

Ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, viņam vajadzētu būt tiesībām pilnvarot bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību, kura ir izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuras statūtos noteiktie mērķi atbilst sabiedrības interesēm un kura darbojas personas datu aizsardzības jomā, iesniegt sūdzību viņa vārdā uzraudzības iestādē, īstenot tiesības pielietot tiesību aizsardzību tiesā datu subjektu vārdā vai – ja to paredz dalībvalsts tiesību akti – īstenot tiesības saņemt kompensāciju datu subjektu vārdā. Dalībvalsts var paredzēt, ka šādai struktūrai, organizācijai vai apvienībai ir tiesības neatkarīgi no datu subjekta pilnvarojuma minētajā dalībvalstī iesniegt sūdzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja tai ir iemesls uzskatīt, ka datu subjekta tiesības ir pārkāptas tādas personas datu apstrādes rezultātā, kas pārkāpj šo regulu. Minētajai struktūrai, organizācijai vai apvienībai var nebūt tiesību prasīt kompensāciju datu subjekta vārdā bez datu subjekta pilnvarojuma.

(143)

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības saskaņā ar LESD 263. pantā paredzētajiem nosacījumiem celt Tiesā prasību par to, lai tiktu atcelts kolēģijas lēmums. Kā šādu lēmumu adresātiem attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kuras vēlas tos apstrīdēt, prasība ir jāceļ divos mēnešos pēc tam, kad lēmumi tām ir paziņoti, ievērojot LESD 263. pantu. Ja kolēģijas lēmumi tieši un individuāli skar pārzini, apstrādātāju vai sūdzības iesniedzēju, saskaņā ar LESD 263. pantu tie var celt prasību par minēto lēmumu atcelšanu divu mēnešu laikā pēc minēto lēmumu publicēšanas kolēģijas tīmekļa vietnē. Neskarot minētās tiesības saskaņā ar LESD 263. pantu, katrai fiziskai vai juridiskai personai vajadzētu būt pieejamiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem kompetentajā valsts tiesā pret uzraudzības iestādes lēmumu, kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz minēto personu. Šāds lēmums jo īpaši attiecas uz to, kā uzraudzības iestāde īsteno izmeklēšanas, korektīvās un atļauju izsniegšanas pilnvaras, vai uz sūdzību noraidīšanu. Tomēr tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā neattiecas uz tādiem uzraudzības iestāžu veiktiem pasākumiem, kas nav juridiski saistoši, piemēram, uzraudzības iestādes izdotiem atzinumiem vai sniegtiem padomiem. Prasība pret uzraudzības iestādi būtu jāceļ tās dalībvalsts tiesās, kurā izveidota uzraudzības iestāde, un tā būtu jāizskata saskaņā ar minētās dalībvalsts procesuālajām tiesībām. Šādām tiesām vajadzētu īstenot pilnu jurisdikciju, kurai vajadzētu ietvert jurisdikciju izskatīt visus faktu jautājumus un tiesību normu piemērošanas jautājumus, kas saistīti ar tajā izskatāmo strīdu. Ja uzraudzības iestāde ir noraidījusi sūdzību,

sūdzības iesniedzējs var celt prasību tās pašas dalībvalsts tiesās. Saistībā ar tiesību aizsardzību tiesā, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, ja valstu tiesas uzskata, ka ir vajadzīgs lēmums par šo jautājumu, lai šīs tiesas varētu sniegt spriedumu, tās var lūgt vai – LESD 267. pantā paredzētajā gadījumā – tām ir jālūdz, lai Tiesa sniedz prejudiciālu nolēmumu par Savienības tiesību aktu, tostarp šīs regulas, interpretāciju. Turklāt, ja uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru īsteno kolēģijas lēmumu, tiek apstrīdēts valsts tiesā, un ja runa ir par kolēģijas lēmuma spēkā esamību, minētajai valsts tiesai nav pilnvaru paziņot, ka kolēģijas lēmums nav spēkā, un valsts tiesai, ja tā attiecīgo lēmumu uzskata par spēkā neesošu, jautājums par spēkā esamību ir jānodod tālāk Tiesai saskaņā ar LESD 267. pantu, kā Tiesa to ir interpretējusi. Tomēr valsts tiesa jautājumu par kolēģijas lēmuma spēkā esamību nevar tālāk nodot pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas lūguma, kurai bija iespēja celt prasību par minētā lēmuma atcelšanu, jo īpaši, ja minētais lēmums to ir tieši un individuāli skāris, bet kura to nav izdarījusi LESD 263. pantā noteiktajā termiņā.

(144)

Ja tiesai, kurā celta prasība pret uzraudzības iestādes lēmumu, ir pamats uzskatīt, ka kompetentā tiesā citā dalībvalstī ir iesniegta prasība par to pašu apstrādi – piemēram, par to pašu priekšmetu attiecībā uz tā paša pārziņa vai apstrādātāja veiktu apstrādi vai to pašu prasības priekšmetu –, tai būtu jāsazinās ar minēto tiesu, lai pārliecinātos par šādu saistītu tiesvedību. Ja tiesā citā dalībvalstī notiek saistīta tiesvedība, jebkura tiesa, kas nav tā tiesa, kurā pirmajā celta prasība, var apturēt tiesvedību vai tā pēc vienas puses prasības var atteikties no jurisdikcijas par labu tiesai, kurā pirmajā celta prasība, ja minētajai tiesai ir jurisdikcija attiecīgajā tiesvedībā un ja tās tiesību akti ļauj apvienot šādas saistītas tiesvedības. Tiesvedības uzskata par saistītām, ja tās ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai novērstu nesavienojamu nolēmumu risku, ko rada atsevišķas tiesvedības.

(145)

Tiesvedībā pret pārzini vai apstrādātāju, prasītājam vajadzētu būt izvēles tiesībām vērsties tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta vai kurā atrodas datu subjekta dzīvesvieta, izņemot, ja pārzinis ir dalībvalsts publiska iestāde, kas rīkojas, pildot savas publiskās pilnvaras.

(146)

Pārzinim vai apstrādātājam būtu jākompensē jebkurš kaitējums, kurš personai var būt nodarīts tādas apstrādes rezultātā, kura pārkāpj šo regulu. Pārzinis vai apstrādātājs būtu jāatbrīvo no atbildības, ja tas pierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par kaitējumu. Kaitējuma jēdziens būtu plaši jāinterpretē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, tādā veidā, kas pilnībā atbilst šīs regulas mērķiem. Tas neskar prasības par kaitējumu, kas izriet no citu Savienības vai dalībvalstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem. Apstrāde, kas pārkāpj šo regulu, ietver arī apstrādi, kas pārkāpj deleģētos un īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu un dalībvalsts tiesību aktiem, kuros precizēti šīs regulas noteikumi. Datu subjektiem būtu jāsaņem pilna un iedarbīga kompensācija par tiem nodarīto kaitējumu. Ja pārziņi vai apstrādātāji ir iesaistīti tajā pašā apstrādē, katram pārzinim vai apstrādātājam vajadzētu būt atbildīgam par visu kaitējumu. Tomēr, ja uz viņiem attiecina to pašu tiesvedību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kompensāciju var iedalīt saskaņā ar katra kontroliera vai apstrādātāja atbildību par apstrādes radīto kaitējumu, ja vien cietušajam datu subjektam tiek nodrošināta pilnīga un efektīva kompensācija. Jebkurš pārzinis vai apstrādātājs pēc pilnas kompensācijas samaksāšanas var celt regresa prasību pret citiem pārziņiem vai apstrādātājiem, kas iesaistīti tajā pašā apstrādē.

(147)

Ja šajā regulā paredzēti konkrēti noteikumi par jurisdikciju, jo īpaši attiecībā uz tiesvedību par tiesību aizsardzību, tostarp kompensāciju, pret pārzini vai apstrādātāju, vispārējiem jurisdikcijas noteikumiem, piemēram, tiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 (13), nebūtu jāskar šādu konkrētu noteikumu piemērošana.

(148)

Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildi, papildus atbilstošiem pasākumiem, ko uzraudzības iestāde piemēro saskaņā ar šo regulu, vai to vietā, par šīs regulas pārkāpumiem būtu jāpiemēro sankcijas, tostarp administratīvi naudas sodi. Nenozīmīgu pārkāpumu gadījumā vai ja naudas sods, kādu varētu uzlikt, radītu nesamērīgu slogu fiziskai personai, naudas soda vietā var izteikt rājienu. Tomēr būtu pienācīgi jāņem vērā pārkāpuma būtība, smagums un ilgums, tas, vai pārkāpums izdarīts tīši, darbības, kas veiktas, lai mazinātu ciesto kaitējumu, atbildības pakāpe vai jebkādi attiecīgi iepriekšēji pārkāpumi, veids, kādā uzraudzības iestāde uzzināja par pārkāpumu, atbilstība pasākumiem, kas vērsti pret uzraudzītāju vai apstrādātāju, rīcības kodeksa ievērošana un jebkādi citi pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi. Sankciju, tostarp administratīvu naudas sodu, uzlikšanai būtu jāpiemēro atbilstošas procesuālās garantijas saskaņā ar vispārīgiem Savienības tiesību principiem un hartu, tostarp efektīva tiesību aizsardzība tiesā un pienācīgas procedūras.

(149)

Dalībvalstīm būtu jāspēj paredzēt noteikumus attiecībā uz kriminālsodiem par šīs regulas pārkāpumiem, tostarp par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu vai ievērojot tajā noteiktos ierobežojumus. Minētajiem kriminālsodiem būtu jāparedz arī iespēja atņemt ienākumus, kas gūti šīs regulas pārkāpumu rezultātā. Tomēr kriminālsodu piemērošana par šādu valsts noteikumu pārkāpumiem un administratīvu sodu piemērošana nebūtu jāizraisa ne bis in idem principa pārkāpšana, kā to interpretējusi Tiesa.

(150)

Lai stiprinātu un saskaņotu administratīvos sodus par šīs regulas pārkāpumiem, katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras uzlikt administratīvus naudas sodus. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu un tā sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Ja administratīvie naudas sodi tiek uzlikti uzņēmumam, minētajā nolūkā uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu. Ja administratīvie naudas sodi tiek uzlikti personām, kas nav uzņēmums, uzraudzības iestādei, apsverot atbilstošo naudas soda apjomu, būtu jāņem vērā vispārējais ienākumu līmenis dalībvalstī, kā arī attiecīgās personas ekonomiskā situācija. Konsekvences mehānismu arī varētu izmantot, lai veicinātu administratīvo naudas sodu konsekventu piemērošanu. Dalībvalstīm būtu jānosaka, vai un kādā apmērā administratīvie naudas sodi būtu piemērojami publiskām iestādēm. Administratīvo naudas sodu uzlikšana vai brīdinājuma izteikšana neietekmē citu uzraudzības iestādes pilnvaru vai citu šajā regulā noteikto sankciju piemērošanu.

(151)

Dānijas un Igaunijas tiesību sistēmas nepieļauj administratīvus naudas sodus, kā tie izklāstīti šajā regulā. Noteikumus par administratīvajiem naudas sodiem var piemērot tā, ka Dānijā naudas sodu kā kriminālsodu uzliek kompetentās valsts tiesas, un Igaunijā naudas sodu saskaņā ar pārkāpuma procedūru uzliek uzraudzības iestāde, ar noteikumu, ka šāda noteikumu piemērošana minētajās dalībvalstīs ir pielīdzināma administratīvajiem naudas sodiem, ko uzliek uzraudzības iestādes. Tādēļ kompetentajām valsts tiesām būtu jāņem vērā tās uzraudzības iestādes ieteikums, kura ierosina naudas sodu. Jebkurā gadījumā uzliktajiem naudas sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(152)

Ja ar šo regulu netiek saskaņoti administratīvie sodi vai ja tas vajadzīgs citos gadījumos, piemēram, nopietnu šīs regulas pārkāpumu gadījumos, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēma, kas paredz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Šādu sankciju – kriminālu vai administratīvu – raksturs būtu jānosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem.

(153)

Dalībvalstu tiesību aktos būtu jāsaglabā līdzsvars starp noteikumiem, ar kuriem reglamentē vārda un informācijas brīvību, tostarp žurnālistu izteiksmes, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Uz personas datu apstrādi tikai žurnālistikas vajadzībām vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām būtu jāattiecas atkāpēm vai izņēmumiem no atsevišķiem šīs regulas noteikumiem, ja tas vajadzīgs, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību un jo īpaši tiesībām saņemt un sniegt informāciju, kā tas ietverts hartas 11. pantā. Tas būtu jo īpaši jāpiemēro personas datu apstrādei audiovizuālajā jomā un ziņu arhīvos, un preses bibliotēkās. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem leģislatīvi pasākumi, kuros noteikti izņēmumi un atkāpes, kas ir nepieciešamas minēto pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu jāpieņem šādi izņēmumi un atkāpes par vispārīgajiem principiem, datu subjektu tiesībām, pārziņiem un apstrādātājiem, personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, neatkarīgām uzraudzības iestādēm, sadarbību un konsekvenci un par īpašām datu apstrādes situācijām. Ja šādi izņēmumi vai atkāpes dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz pārzini. Lai vārda brīvības īpaši svarīgā loma katrā demokrātiskā sabiedrībā būtu pietiekami ņemta vērā, jēdzieni, kas saistīti ar šo brīvību, piemēram, jēdziens “žurnālistika”, ir jāinterpretē plaši.

(154)

Šī regula atļauj ņemt vērā principu par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem, piemērojot šo regulu. Publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem var uzskatīt par tādu, kas ir sabiedrības interesēs. Publiskas iestādes vai publiskas struktūras rīcībā esošajos dokumentos ietvertos personas datus minētajai iestādei vai struktūrai būtu jāspēj izpaust saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz publisko iestādi vai publisko struktūru. Ar šādiem tiesību aktiem publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošana būtu jāsaskaņo ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un tāpēc tajos var paredzēt nepieciešamo saskaņošanu ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, ievērojot šo regulu. Atsaucē uz publiskām iestādēm vai publiskām struktūrām minētajā kontekstā būtu jāiekļauj visas iestādes vai citas struktūras, uz kurām attiecas dalībvalstu tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (14) nemaina un nekādā veidā neskar fizisku personu aizsardzības līmeni saistībā ar personas datu apstrādi saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem, un jo īpaši tā neizmaina pienākumus un tiesības, kādi noteikti ar šo regulu. Jo īpaši minētā direktīva nebūtu jāpiemēro dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota ar piekļuves režīmiem, kas tiek pamatoti ar personas datu aizsardzību, un dokumentu daļām, kurām var piekļūt saskaņā ar minētajiem režīmiem un kas satur personas datus, kuru atkalizmantošana tiesību aktos ir noteikta kā nesavienojama ar tiesību aktiem par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

(155)

Dalībvalsts tiesību aktos vai koplīgumos, tostarp “darba līgumos”, var paredzēt konkrētus noteikumus par darba ņēmēju personas datu apstrādi saistībā ar nodarbinātību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem personas datus saistībā ar nodarbinātību var apstrādāt, pamatojoties uz darba ņēmēja piekrišanu, tādos nolūkos kā pieņemšana darbā, darba līguma izpilde, tostarp to pienākumu izpilde, kas noteikti tiesību aktos vai koplīgumā, darba vadība, darba plānošana un organizēšana, līdztiesība un dažādība darbvietā, veselība un drošība darbā, kā arī tādos nolūkos kā individuālu vai kolektīvu ar nodarbinātību saistītu tiesību un priekšrocību izmantošana vai baudīšana un darba attiecību izbeigšana.

(156)

Uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu, ievērojot šo regulu, jāattiecina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Ar minētajām garantijām būtu jānodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu datu minimizēšanas principu. Personas datu turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību sasniegt minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija). Dalībvalstīm būtu jāparedz atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos. Dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām paredzēt – ar konkrētiem nosacījumiem un ievērojot atbilstošas garantijas datu subjektiem –, specifikācijas un atkāpes attiecībā uz informācijas prasībām un tiesībām uz personas datu labošanu vai dzēšanu, tiesībām tikt aizmirstam, apstrādes ierobežošanu, tiesībām uz datu pārnesamību un tiesībām iebilst, ja personas datus apstrādā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos. Attiecīgie nosacījumi un garantijas var ietvert konkrētas procedūras, kā datu subjektiem īstenot minētās tiesības, ja tas ir piemēroti, ņemot vērā konkrētās apstrādes nolūkus, kā arī tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt apstrādāto personas datu daudzumu, lai panāktu atbilstību proporcionalitātes un nepieciešamības principiem. Personas datu apstrādei zinātniskos nolūkos būtu jāatbilst arī citiem attiecīgiem tiesību aktiem, piemēram, par klīniskajām pārbaudēm.

(157)

Sasaistot informāciju no reģistriem, pētnieki var iegūt jaunas vērtīgas zināšanas, par tādām plaši izplatītām veselības problēmām kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis un depresija. Balstoties uz reģistriem, pētījumu rezultāti var tikt uzlaboti, jo tie būs iegūti, balstoties uz lielāku iedzīvotāju skaitu. Sociālo zinātņu jomā uz reģistriem balstīti pētījumi ļauj pētniekiem iegūt būtiskas zināšanas par dažādu sociālo apstākļu, piemēram, bezdarba situācijas un izglītības līmeņa ilgtermiņa saikni ar citiem dzīves apstākļiem. Pētījumu rezultāti, kas iegūti no reģistriem, sniedz stabilas, augstas kvalitātes zināšanas, kas var radīt pamatu uz zināšanām balstītas politikas noteikšanai un īstenošanai, uzlabot dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem un uzlabot sociālo pakalpojumu efektivitāti. Lai veicinātu zinātnisko pētniecību, personas datus var apstrādāt zinātniskās pētniecības nolūkos, ievērojot atbilstošus nosacījumus un garantijas, kas paredzēti Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos.

(158)

Ja personas datus apstrādā arhivēšanas nolūkos, šī regula būtu jāpiemēro arī minētajai apstrādei, paturot prātā, ka šī regula nebūtu jāpiemēro mirušu personu personas datiem. Publiskām iestādēm vai publiskām vai privātām struktūrām, kuras glabā sabiedriskas nozīmes ierakstus, vajadzētu būt dienestiem, kuriem saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem ir juridisks pienākums iegūt, saglabāt, novērtēt, kārtot, aprakstīt, paziņot, popularizēt, izplatīt ierakstus, kuriem ir pastāvīga vispārēja sabiedriska nozīme, un sniegt piekļuvi tiem. Dalībvalstīm turklāt vajadzētu būt pilnvarotām paredzēt turpmāku personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos, piemēram, nolūkā sniegt konkrētu informāciju saistībā ar politisko izturēšanos bijušo totalitāro valsts režīmu laikā, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, jo īpaši holokaustu, vai kara noziegumiem.

(159)

Ja personas datus apstrādā zinātniskās pētniecības nolūkos, šī regula būtu jāpiemēro arī minētajai apstrādei. Šajā regulā personas datu apstrāde zinātniskās pētniecības nolūkos būtu jāinterpretē plaši, ietverot, piemēram, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, fundamentālos pētījumus, lietišķos pētījumus un privāti finansētus pētījumus. Turklāt tai būtu jāņem vērā Savienības mērķis izveidot Eiropas zinātniskās izpētes telpu saskaņā ar LESD 179. panta 1. punktu. Zinātniskās pētniecības nolūkos būtu jāiekļauj arī sabiedriskas nozīmes pētījumi sabiedrības veselības jomā. Lai ņemtu vērā īpatnības, kas piemīt personas datu apstrādei zinātniskās pētniecības nolūkos, būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz personas datu publicēšanu vai citādu izpaušanu saistībā ar zinātniskās pētniecības nolūkiem. Ja zinātniskās pētniecības rezultāts, jo īpaši saistībā ar veselību, dod iemeslu turpmākiem pasākumiem datu subjekta interesēs, tad saistībā ar minētajiem pasākumiem būtu jāpiemēro šīs regulas vispārējie noteikumi.

(160)

Ja personas datus apstrādā vēstures pētniecības nolūkos, šī regula būtu jāpiemēro arī minētajai apstrādei. Tajā būtu jāiekļauj arī vēstures pētniecība un izpēte ģenealoģiskos nolūkos, paturot prātā, ka šī regula nebūtu jāpiemēro mirušām personām.

(161)

Attiecībā uz piekrišanu līdzdalībai zinātniskās pētniecības darbībās, kas saistītas ar klīniskajām pārbaudēm, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 536/2014 (15) attiecīgie noteikumi.

(162)

Ja personas datus apstrādā statistikas nolūkos, minētajai apstrādei būtu jāpiemēro šī regula. Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, būtu jānosaka statistikas saturs, piekļuves kontrole, specifikācijas personas datu apstrādei statistikas nolūkos un piemēroti pasākumi datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzībai un statistikas konfidencialitātes nodrošināšanai. Statistikas nolūki ir jebkura tādu personas datu vākšanas un apstrādes darbība, kuri nepieciešami statistikas apsekojumiem vai statistikas rezultātu izstrādei. Minētos statistikas rezultātus var tālāk izmantot dažādiem nolūkiem, tostarp zinātniskās pētniecības nolūkā. Statistikas nolūks nozīmē, ka statistikas nolūkos veiktas apstrādes rezultāts nav personas dati, bet gan apkopoti dati un ka šo rezultātu vai personas datus neizmanto, lai pamatotu pasākumus vai lēmumus, kuri attiecas uz kādu konkrētu fizisku personu.

(163)

Būtu jāaizsargā konfidenciālā informācija, ko Savienības un valstu statistikas iestādes vāc oficiālās Eiropas statistikas un oficiālās valsts statistikas izveidei. Eiropas statistika būtu jāizstrādā, jāsagatavo un jāizplata saskaņā ar statistikas principiem, kas noteikti LESD 338. panta 2. punktā, vienlaicīgi valstu statistikai būtu jāatbilst arī dalībvalsts tiesību aktiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (16) paredz papildu precizējumus par statistikas konfidencialitāti attiecībā uz Eiropas statistiku.

(164)

Attiecībā uz uzraudzības iestāžu pilnvarām panākt no pārziņa vai apstrādātāja piekļuvi personas datiem un piekļuvi to telpām dalībvalstis var, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, ar likumu pieņemt konkrētus noteikumus, kas aizsargā dienesta noslēpuma vai cita līdzvērtīga noslēpuma glabāšanas pienākumu, ciktāl tas nepieciešams, lai saglabātu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu. Tas neskar spēkā esošos dalībvalstu pienākumus pieņemt noteikumus par dienesta noslēpumu, ja Savienības tiesību aktos ir tāda prasība.

(165)

Šajā regulā tiek ievērots un nav skarts baznīcu un reliģisko apvienību vai kopienu statuss, kas tām saskaņā ar spēkā esošajiem konstitucionālo tiesību aktiem ir piešķirts dalībvalstīs, kā tas atzīts LESD 17. pantā.

(166)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz kritērijiem un prasībām sertifikācijas mehānismiem, informāciju, kas sniedzama, izmantojot standartizētas ikonas, un procedūrām šādu ikonu nodrošināšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(167)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Šajā sakarā Komisijai būtu jāapsver īpaši pasākumi mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(168)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus par līguma standartklauzulām starp pārziņiem un apstrādātājiem un starp apstrādātājiem; par rīcības kodeksiem; sertifikācijas tehniskajiem standartiem un mehānismiem; pietiekamu aizsardzības līmeni, ko nodrošina trešā valsts, kāda teritorija, vai konkrēts sektors minētajā trešā valstī, vai starptautiska organizācija; standarta aizsardzības klauzulas; formātiem un procedūrām elektroniskai informācijas apmaiņai starp pārziņiem, apstrādātājiem un uzraudzības iestādēm attiecībā uz saistošiem uzņēmuma noteikumiem; savstarpēju palīdzību; un kārtību elektroniskai informācijas apmaiņai uzraudzības iestāžu starpā un starp uzraudzības iestādēm un kolēģiju.

(169)

Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pieejamie pierādījumi liecina, ka trešā valsts, kāda teritorija, vai konkrēts sektors minētajā trešā valstī, vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, un tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ.

(170)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt fiziskām personām vienādu aizsardzības līmeni un brīvu personas datu apriti visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā parfedz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(171)

Ar šo regulu būtu jāatceļ Direktīva 95/46/EK. Apstrāde, kas jau tiek veikta dienā, kad šo regulu sāk piemērot, būtu jāsaskaņo ar šo regulu divos gados pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Ja apstrāde pamatojas uz piekrišanu, ievērojot Direktīvu 95/46/EK, datu subjektam nav vēlreiz jādod sava piekrišana, ja veids, kādā piekrišana ir sniegta, atbilst šīs regulas nosacījumiem, lai tādējādi ļautu pārzinim turpināt šādu apstrādi pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK pieņemtie Komisijas lēmumi un uzraudzības iestāžu izsniegtās atļaujas paliek spēkā līdz brīdim, kad tās tiek grozītas, aizstātas vai atceltas.

(172)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2012. gada 7. martā (17).

(173)

Šī regula būtu jāpiemēro visiem jautājumiem saistībā ar pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kuriem nav piemērojami konkrētie pienākumi ar tādu pašu mērķi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (18), tostarp pārziņa pienākumiem un fizisku personu tiesībām. Lai precizētu saikni starp šo regulu un Direktīvu 2002/58/EK, minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza. Pēc šīs regulas pieņemšanas būtu jāpārskata Direktīva 2002/58/EK, jo īpaši, lai nodrošinātu atbilsmi šai regulai,

a)

tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā;

b)

ko īsteno dalībvalstis, veicot darbības, kas ir LES V sadaļas 2. nodaļas darbības jomā;

c)

ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā;

d)

ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

a)

preču vai pakalpojumu piedāvāšanu šādiem datu subjektiem Savienībā, neatkarīgi no tā, vai no datu subjekta tiek prasīta samaksa; vai

b)

viņu uzvedības novērošanu, ciktāl viņu uzvedība notiek Savienībā.

1)

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

2)

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

3)

“apstrādes ierobežošana” ir uzglabātu personas datu iezīmēšana ar mērķi ierobežot to apstrādi nākotnē;

4)

“profilēšana” ir jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana nolūkā izvērtēt konkrētus ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši analizēt vai prognozēt aspektus saistībā ar minētās fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm, interesēm, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos;

5)

“pseidonimizācija” ir personas datu apstrāde, ko veic tādā veidā, lai personas datus vairs nav iespējams saistīt ar konkrētu datu subjektu bez papildu informācijas izmantošanas, ar noteikumu, ka šāda papildu informācija tiek turēta atsevišķi un tai piemēro tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas dati netiek saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;

6)

“kartotēka” ir jebkurš strukturēts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

7)

“pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos;

8)

“apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

9)

“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kurai izpauž personas datus – neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav. Tomēr publiskas iestādes, kas var saņemt personas datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, netiek uzskatītas par saņēmējiem; minēto datu apstrāde, ko veic minētās publiskās iestādes, atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem;

10)

“trešā persona” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus;

11)

datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei;

12)

“personas datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

13)

“ģenētiskie dati” ir personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas pārmantotajām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību un kas izriet jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes;

14)

“biometriskie dati” ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati;

15)

“veselības dati” ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli;

16)

“galvenā uzņēmējdarbības vieta”:

17)

“pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru pārzinis vai apstrādātājs ir iecēlis rakstiski saskaņā ar 27. pantu, un kura pārstāv pārzini vai apstrādātāju saistībā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā;

18)

“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa, tostarp partnerības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisku darbību;

19)

“uzņēmumu grupa” ir kontrolējošais uzņēmums un tā kontrolētie uzņēmumi;

20)

“saistošie uzņēmuma noteikumi” ir personas datu aizsardzības vadlīnijas, ko stingri ievēro pārzinis vai apstrādātājs, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, attiecībā uz personas datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu pārzinim vai apstrādātājam vienā vai vairākās trešās valstīs uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā;

21)

“uzraudzības iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, ko dalībvalsts izveidojusi, ievērojot51. pantu;

22)

“attiecīgā uzraudzības iestāde” ir uzraudzības iestāde, uz kuru personas datu apstrāde attiecas tāpēc, ka:

23)

“pārrobežu apstrāde” ir vai nu:

24)

“būtisks un motivēts iebildums” ir iebildums lēmuma projektam par to, vai šī regula ir pārkāpta, vai par to, vai iecerētā darbība attiecībā uz pārzini vai apstrādātāju atbilst šai regulai, skaidri parādot to risku nozīmīgumu, ko lēmuma projekts rada datu subjektu pamattiesībām un pamatbrīvībām un attiecīgā gadījumā – personas datu brīvai apritei Savienībā;

25)

“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (19) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

26)

“starptautiska organizācija” ir organizācija un tai pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai jebkura cita struktūra, kas ir izveidota ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tā pamata.

a)

tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā (“likumīgums, godprātība un pārredzamība”);

b)

tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”);

c)

ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);

d)

ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti; ir jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti (“precizitāte”);

e)

tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības (“glabāšanas ierobežojums”);

f)

tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).

a)

datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;

b)

apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;

c)

apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;

d)

apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;

e)

apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;

f)

apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

a)

Savienības tiesību aktiem; vai

b)

dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.

a)

jebkuru saikni starp nolūkiem, kādos personas dati ir vākti, un paredzētās turpmākās apstrādes nolūkiem;

b)

kontekstu, kādā personas dati ir vākti, jo īpaši saistībā ar datu subjektu un pārziņa attiecībām;

c)

personas datu raksturu, jo īpaši to, vai ir apstrādātas īpašas personas datu kategorijas, ievērojot 9. pantu, vai to, vai ir apstrādāti personas dati, kas attiecas uz sodāmību un pārkāpumiem, ievērojot 10. pantu;

d)

paredzētās turpmākās apstrādes iespējamās sekas datu subjektiem;

e)

atbilstošu garantiju esamību, kas var ietvert šifrēšanu vai pseidonimizāciju.

a)

datu subjekts ir devis nepārprotamu piekrišanu šo personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, izņemot, ja Savienības vai dalībvalsts tiesību akti paredz, ka 1. punktā minēto aizliegumu datu subjekts nevar atcelt;

b)

apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;

c)

apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

d)

veicot leģitīmas darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, kas to dara ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai bijušajiem locekļiem, vai personām, kas ar šo struktūru uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka bez datu subjekta piekrišanas personas datus neizpauž ārpus minētās struktūras;

e)

apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis;

f)

apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai ikreiz, kad tiesas pilda savus uzdevumus;

g)

apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai;

h)

apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;

i)

apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;

j)

apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.

a)

pieprasīt saprātīgu maksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, kas saistītas ar informācijas vai saziņas nodrošināšanu vai pieprasītās darbības veikšanu; vai arī

b)

atteikties izpildīt pieprasījumu.

a)

pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;

b)

attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;

c)

apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)

pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

e)

personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, ja tādi ir;

f)

attiecīgā gadījumā – informācija, ka pārzinis paredz nosūtīt personas datus uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, un informācija par to, ka eksistē vai neeksistē Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, vai – 46. vai 47. pantā, vai 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atsauce uz atbilstošām vai piemērotām garantijām un informācija par to, kā saņemt datu kopiju, vai to, kur tie ir darīti pieejami;

a)

laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

b)

tas, ka pastāv tiesības pieprasīt pārzinim piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību;

c)

ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu – tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana;

d)

tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

e)

informācija, vai personas datu sniegšana ir noteikta saskaņā ar likumu vai līgumu, vai tā ir priekšnosacījums, lai līgumu noslēgtu, kā arī informācija par to, vai datu subjektam ir pienākums personas datus sniegt un kādas sekas var būt gadījumos, kad šādi dati netiek sniegti;

f)

tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

a)

pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;

b)

attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;

c)

apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)

attiecīgo personas datu kategorijas;

e)

personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, ja tādas ir;

f)

attiecīgā gadījumā – informācija, ka pārzinis paredz nosūtīt personas datus saņēmējam trešā valstī vai starptautiskai organizācijai, un informācija par to, ka eksistē vai neeksistē Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, vai – 46. vai 47. pantā, vai 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atsauce uz atbilstošām vai piemērotām garantijām un informācija par to, kā saņemt datu kopiju, vai to, kur tie ir darīti pieejami.

a)

laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

b)

pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)

tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu un tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību;

d)

ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu – tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana;

e)

tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

f)

informācija par to, no kāda avota personas dati ir iegūti, un – attiecīgā gadījumā – informācija par to, vai dati iegūti no publiski pieejamiem avotiem;

g)

tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

a)

saprātīgā termiņā pēc personas datu iegūšanas, bet vēlākais mēneša laikā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos personas dati tiek apstrādāti;

b)

ja personas datus ir paredzēts izmantot saziņai ar datu subjektu – vēlākais tad, kad ar minēto datu subjektu notiek pirmā saziņa; vai

c)

vēlākais tad, kad personas dati pirmoreiz tiek izpausti, ja ir paredzēts tos izpaust citam saņēmējam.

a)

informācija jau ir datu subjekta rīcībā;

b)

izrādās, ka šādas informācijas sniegšana nav iespējama vai tā prasītu nesamērīgi lielas pūles; jo īpaši attiecībā uz apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos, ievērojot 89. panta 1. punktā minētos nosacījumus un garantijas, vai ciktāl šā panta 1. punktā minētie pienākumi varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus. Šādos gadījumos pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses, tostarp darot informāciju publiski pieejamu;

c)

iegūšana vai izpaušana ir skaidri paredzēta Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir paredzēti atbilstoši pasākumi datu subjekta leģitīmo interešu aizsardzībai; vai

d)

ir jāsaglabā personas datu konfidencialitāte, ievērojot dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu, ko reglamentē ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, ieskaitot statūtos noteiktu pienākumu glabāt noslēpumu.

a)

apstrādes nolūki;

b)

attiecīgo personas datu kategorijas;

c)

personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās;

d)

ja iespējams, paredzētais laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

e)

tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa datu subjekta personas datu labošanu vai dzēšanu, vai personas datu apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret šādu apstrādi;

f)

tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

g)

visa pieejamā informācija par datu avotu, ja personas dati netiek vākti no datu subjekta;

h)

tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

a)

personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti;

b)

datu subjekts atsauc savu piekrišanu, uz kuras pamata veikta apstrāde saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja nav cita likumīga pamata apstrādei;

c)

datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 1. punktu, un apstrādei nav nekāda svarīgāka leģitīma pamata, vai arī datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 2. punktu;

d)

personas dati ir apstrādāti nelikumīgi;

e)

personas dati ir jādzēš, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts juridisks pienākums, kas noteikts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim;

f)

personas dati ir savākti saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu piedāvāšanu, kā minēts 8. panta 1. punktā.

a)

lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

b)

lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu;

c)

pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā saskaņā ar 9. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu, kā arī 9. panta 3. punktu;

d)

arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ciktāl 1. punktā minētās tiesības varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus; vai

e)

lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

a)

datu subjekts apstrīd personas datu precizitāti – uz laiku, kurā pārzinis var pārbaudīt personas datu precizitāti;

b)

apstrāde ir nelikumīga, un datu subjekts iebilst pret personas datu dzēšanu un tās vietā pieprasa datu izmantošanas ierobežošanu;

c)

pārzinim personas dati apstrādei vairs nav vajadzīgi, taču tie ir nepieciešami datu subjektam, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības;

d)

datu subjekts ir iebildis pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 1. punktu, kamēr nav pārbaudīts, vai pārziņa leģitīmie iemesli nav svarīgāki par datu subjekta leģitīmajiem iemesliem.

a)

apstrāde pamatojas uz piekrišanu, ievērojot 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, vai uz līgumu, ievērojot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu; un

b)

apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem.

a)

ir vajadzīgs, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un datu pārzini;

b)

ir atļauts saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir arī noteikti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses; vai

c)

pamatojas uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu.

a)

valsts drošību;

b)

aizsardzību;

c)

sabiedrisko drošību;

d)

noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi, tostarp aizsardzību pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanu;

e)

citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši Savienībai vai dalībvalstij svarīgas ekonomiskās vai finanšu intereses, tostarp monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus, sabiedrības veselību un sociālo nodrošinājumu;

f)

tiesu neatkarības un tiesvedības aizsardzību;

g)

reglamentētu profesiju ētikas kodeksu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem;

h)

uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas – pat, ja tikai epizodiski – ir saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu a) līdz e) un g) apakšpunktā minētajos gadījumos;

i)

datu subjekta aizsardzību vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzību;

j)

civilprasību izpildi.

a)

nolūkiem, kādos veic apstrādi, vai apstrādes kategorijām;

b)

personas datu kategorijām;

c)

ieviesto ierobežojumu darbības jomu;

d)

garantijām, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai nelikumīgu piekļuvi vai nosūtīšanu;

e)

pārziņa vai pārziņu kategoriju noteikšanu;

f)

glabāšanas laikposmiem un piemērojamām garantijām, ņemot vērā apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus;

g)

riskiem attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām; un

h)

datu subjektu tiesībām saņemt informāciju par ierobežojumu, izņemot tad, ja tas var kaitēt ierobežojuma mērķim.

a)

apstrādei, kura ir neregulāra, neietver – plašā mērogā – 9. panta 1. punktā minēto īpašo datu kategoriju apstrādi vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi, un ja ir maz ticams, ka tā radīs risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, ņemot vērā apstrādes raksturu, kontekstu, apmēru un nolūkus; vai

b)

publiskai iestādei vai struktūrai.

a)

personas datus apstrādā tikai pēc pārziņa dokumentētiem norādījumiem, tostarp saistībā ar nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, izņemot, ja tas ir jādara saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami apstrādātājam, un šādā gadījumā apstrādātājs par minēto juridisko prasību informē pārzini pirms apstrādes, izņemot, ja ar attiecīgo tiesību aktu šāda informēšana ir aizliegta svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

b)

nodrošina, ka personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt datus, ir apņēmušās ievērot konfidencialitāti vai tām ir noteikts attiecīgs likumisks pienākums ievērot konfidencialitāti;

c)

īsteno visus pasākumus, kas nepieciešami saskaņā ar 32. pantu;

d)

ievēro 2. un 4. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek piesaistīts cits apstrādātājs;

e)

ciktāl tas ir iespējams ņemot vērā apstrādes būtību, palīdz pārzinim ar atbilstīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka pārzinis var izpildīt savu pienākumu atbildēt uz pieprasījumiem par III nodaļā paredzēto datu subjekta tiesību īstenošanu;

f)

palīdz pārzinim nodrošināt 32. līdz 36. pantā minēto pienākumu izpildi, ņemot vērā apstrādes veidu un apstrādātājam pieejamo informāciju;

g)

pēc apstrādes pakalpojumu sniegšanas pabeigšanas pēc pārziņa izvēles dzēš vai atdod visus personas datus un dzēš esošās kopijas, ja vien Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēta personas datu glabāšana;

h)

pārzinim dara pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu, ka tiek pildīti šajā pantā paredzētie pienākumi, un lai ļautu pārzinim vai citam pārziņa pilnvarotam revidentam veikt revīzijas, tostarp pārbaudes, un sniegtu tajās ieguldījumu.

a)

pārziņa un attiecīgā gadījumā visu kopīgo pārziņu, pārziņa pārstāvja un datu aizsardzības speciālista, vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija;

b)

apstrādes nolūki;

c)

datu subjektu kategoriju un personas datu kategoriju apraksts;

d)

to saņēmēju kategorijas, kuriem personas dati ir izpausti vai kuriem tos izpaudīs, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijas;

e)

attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

f)

ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;

g)

ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

a)

apstrādātāja vai apstrādātāju vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un kontaktinformācija un katra tā pārziņa vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija, kura vārdā apstrādātājs darbojas, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja un datu aizsardzības speciālista vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

b)

katra pārziņa vārdā veiktās apstrādes kategorijas;

c)

attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

d)

ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

a)

personas datu pseidonimizāciju un šifrēšanu;

b)

spēju nodrošināt apstrādes sistēmu un pakalpojumu nepārtrauktu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un noturību;

c)

spēju laicīgi atjaunot personas datu pieejamību un piekļuvi tiem gadījumā, ja ir noticis fizisks vai tehnisks negadījums;

d)

procesu regulārai tehnisko un organizatorisko pasākumu efektivitātes testēšanai, izvērtēšanai un novērtēšanai, lai nodrošinātu apstrādes drošību.

a)

apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu, tostarp, ja iespējams, attiecīgo datu subjektu kategorijas un aptuveno skaitu un attiecīgo personas datu ierakstu kategorijas un aptuveno skaitu;

b)

paziņo datu aizsardzības speciālista vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju vai norāda citu kontaktpunktu, kur var iegūt papildu informāciju;

c)

apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

d)

apraksta pasākumus, ko pārzinis veicis vai ierosinājis veikt, lai novērstu personas datu aizsardzības pārkāpumu, tostarp attiecīgā gadījumā – pasākumus, lai mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.

a)

pārzinis ir īstenojis atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus aizsardzības pasākumus un minētie pasākumi ir piemēroti personas datiem, ko skāris personas datu aizsardzības pārkāpums, jo īpaši tādi pasākumi, kas personas datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem, piemēram, šifrēšana;

b)

pārzinis ir veicis turpmākus pasākumus, ar ko nodrošina, lai, visticamāk, vairs nevarētu materializēties 1. punktā minētais augstais risks attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām;

c)

tas prasītu nesamērīgi lielas pūles. Šādā gadījumā tā vietā izmanto publisku saziņu vai līdzīgu pasākumu, ar ko datu subjekti tiek informēti vienlīdz efektīvā veidā.

a)

ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiska un plaša novērtēšana, kuras pamatā ir automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, un ar kuru pamato lēmumus, kas fiziskai personai rada tiesiskās sekas vai līdzīgi būtiski ietekmē fizisko personu;

b)

9. panta 1. punktā minēto īpašo kategoriju datu vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde plašā mērogā; vai

c)

publiski pieejamas zonas sistemātiska uzraudzība plašā mērogā.

a)

plānoto apstrādes darbību un apstrādes nolūku, tostarp attiecīgā gadījumā pārziņa leģitīmo interešu sistemātisku aprakstu;

b)

novērtējumu par apstrādes darbību nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz nolūkiem;

c)

novērtējumu par 1. punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām; un

d)

pasākumus, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijas, drošības pasākumus un mehānismus, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.

a)

attiecīgā gadījumā pārziņa, kopīgu pārziņu un apstrādē iesaistīto apstrādātāju attiecīgos pienākumus, jo īpaši, lai veiktu apstrādi uzņēmumu grupā;

b)

paredzētās apstrādes nolūkus un līdzekļus;

c)

pasākumus un garantijas, lai nodrošinātu datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzību saskaņā ar šo regulu;

d)

attiecīgā gadījumā datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju;

e)

35. pantā paredzēto novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību; un

f)

jebkādu citu uzraudzības iestādes prasītu informāciju.

a)

apstrādi veic publiska iestāde vai struktūra, izņemot tiesas, tām pildot savus uzdevumus;

b)

pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām to būtības, apmēra un/vai nolūku dēļ nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā; vai

c)

pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbības ietver īpašo kategoriju datu saskaņā ar 9. pantu un 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā.

a)

informēt un konsultēt pārzini vai apstrādātāju un darbiniekus, kuri veic apstrādi, par viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu un ar citiem Savienības vai dalībvalstu noteikumiem par datu aizsardzību;

b)

uzraudzīt, vai tiek ievērota šī regula, citi Savienības vai dalībvalstu noteikumi par datu aizsardzību un pārziņa vai apstrādātāja politika saistībā ar personas datu aizsardzību, tostarp pienākumu sadali, apstrādes darbībās iesaistīto darbinieku informēšanu un apmācību, un ar to saistītajām revīzijām;

c)

pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību un pārraudzīt tā īstenošanu saskaņā ar 35. pantu;

d)

sadarboties ar uzraudzības iestādi;

e)

būt par uzraudzības iestādes kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar apstrādi, tostarp 36. pantā minēto iepriekšējo apspriešanos, un attiecīgā gadījumā konsultēt par jebkuru citu jautājumu.

a)

godprātīgu un pārredzamu apstrādi;

b)

pārziņu leģitīmajām interesēm konkrētos gadījumos;

c)

personas datu vākšanu;

d)

personas datu pseidonimizāciju;

e)

informāciju, ko sniedz sabiedrībai un datu subjektiem;

f)

datu subjektu tiesību īstenošanu;

g)

informāciju, ko sniedz bērniem un bērnu aizsardzību un to, kādā veidā iegūstama tās personas piekrišana, kurai ir vecāku atbildība par bērniem;

h)

pasākumiem un procedūrām, kas minēti 24. un 25. pantā, un pasākumiem, ar ko garantē 32. pantā minēto apstrādes drošību;

i)

uzraudzības iestāžu informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un šādu personas datu pārkāpumu paziņošanu datu subjektiem;

j)

personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām; vai

k)

ārpustiesas procedūrām un citām strīdu risināšanas procedūrām attiecībā uz strīdiem starp pārzini un datu subjektu saistībā ar apstrādi, neskarot datu subjektu tiesības saskaņā ar 77. un 79. pantu.

a)

kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījusi, ka darbojas neatkarīgi un pārzina kodeksa tematiku;

b)

ir izstrādājusi kārtību, kas tai ļauj novērtēt, vai attiecīgie pārziņi un apstrādātāji ir tiesīgi piemērot attiecīgo kodeksu, un pārraudzīt, kā tie ievēro kodeksa noteikumus, kā arī periodiski pārskatīt kodeksa darbību;

c)

ir izstrādājusi kārtību un izveidojusi struktūras, lai izskatītu sūdzības par attiecīgā kodeksa pārkāpumiem vai to, kā pārzinis vai apstrādātājs ir īstenojis vai īsteno kodeksu, un lai nodrošinātu, ka minētā kārtība un struktūras ir datu subjektiem un sabiedrībai pārredzamas; un

d)

ir kompetentajai uzraudzības iestādei uzskatāmi parādījusi, ka tās uzdevumi un pienākumi nerada interešu konfliktu.

a)

uzraudzības iestāde, kas ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu;

b)

valsts akreditācijas struktūra, kas norādīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (20) atbilstīgi EN-ISO/IEC 17065/2012 un papildu prasībām, ko paredzējusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu.

a)

kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka darbojas neatkarīgi un pārzina sertifikācijas tematiku;

b)

ir apņēmušās ievērot 42. panta 5. punktā minētos kritērijus un to ir apstiprinājusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu, vai – ievērojot 63. pantu – kolēģija;

c)

ir izstrādājušas procedūru, kādā piešķir, periodiski pārskata un atsauc datu aizsardzības sertifikātu, zīmogus un marķējumus;

d)

ir izstrādājušas procedūru un izveidojušas struktūras, lai izskatītu sūdzības par attiecīgās sertifikācijas pārkāpumiem vai to, kā pārzinis vai apstrādātājs ir īstenojis vai īsteno sertifikāciju, un lai nodrošinātu, ka minētā procedūra un struktūras ir datu subjektiem un sabiedrībai pārredzamas; un

e)

kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka to uzdevumi un pienākumi nerada interešu konfliktu.

a)

tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, attiecīgie tiesību akti, gan vispārējie, gan nozaru, tostarp attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību un krimināltiesībām un publisko iestāžu piekļuvi personas datiem, kā arī šādu tiesību aktu, datu aizsardzības noteikumu, dienesta noteikumu un drošības pasākumu īstenošana, tostarp noteikumi par personas datu tālāku nosūtīšanu uz citu trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kurus ievēro minētajā valstī vai minētajā starptautiskajā organizācijā, judikatūra, kā arī tas, vai pastāv efektīvas un tiesiski īstenojamas datu subjektu tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā tiem datu subjektiem, kuru personas datus nosūta;

b)

tas, vai attiecīgajā trešā valstī vai attiecībā uz starptautisko organizāciju pastāv un efektīvi darbojas viena vai vairākas neatkarīgas uzraudzības iestādes, kuras ir atbildīgas par datu aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšanu un īstenošanu, tostarp ar adekvātām izpildes pilnvarām, par palīdzību un konsultāciju sniegšanu datu subjektiem saistībā ar viņu tiesību īstenošanu un par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm; un

c)

starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija, vai citi pienākumi, kas izriet no juridiski saistošām konvencijām vai instrumentiem, kā arī no tās dalības daudzpusējās vai reģionālās sistēmās, jo īpaši saistībā ar personas datu aizsardzību.

a)

starp publiskām iestādēm vai struktūrām juridiski saistošu un tiesiski īstenojamu instrumentu;

b)

saistošiem uzņēmuma noteikumiem saskaņā ar 47. pantu;

c)

standarta datu aizsardzības klauzulām, ko Komisija pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

d)

standarta datu aizsardzības klauzulām, ko pieņem uzraudzības iestāde un apstiprina Komisija saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

e)

saskaņā ar 40. pantu apstiprinātu rīcības kodeksu kopā ar trešās valsts datu pārziņa vai apstrādātāja saistošām un tiesiski īstenojamām saistībām piemērot atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjekta tiesībām; vai

f)

saskaņā ar 42. pantu apstiprinātu sertifikācijas mehānismu kopā ar trešās valsts datu pārziņa vai apstrādātāja saistošām un tiesiski īstenojamām saistībām piemērot atbilstošas garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

a)

starp pārzini vai apstrādātāju un trešā valstī vai starptautiskā organizācijā esošu pārzini, apstrādātāju vai personas datu saņēmēju noslēgtu līgumu klauzulām; vai

b)

noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvajās vienošanās starp publiskām iestādēm vai struktūrām un kuri ietver īstenojamas un efektīvas datu subjektu tiesības.

a)

ir juridiski saistoši, un tie tiek piemēroti, un tos īsteno katrs attiecīgais uzņēmumu grupas loceklis vai katrs tādas uzņēmējsabiedrību grupas loceklis, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, tostarp to darbinieki;

b)

skaidri piešķir īstenojamas tiesības datu subjektiem attiecībā uz personas datu apstrādi; un

c)

atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām.

a)

katras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, un katra tās locekļa struktūru un kontaktinformāciju;

b)

datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu, ietverot personas datu kategorijas, apstrādes veidu un nolūkus, attiecīgo datu subjektu veidu un attiecīgās trešās valsts vai valstu identifikāciju;

c)

to juridiski gan iekšēji, gan ārēji saistošo raksturu;

d)

vispārīgo datu aizsardzības principu piemērošanu, jo īpaši nolūka ierobežojumus, datu minimizēšanu, ierobežotus glabāšanas laikposmus, datu kvalitāti, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, apstrādes juridisko pamatu, konkrētu personas datu kategoriju apstrādi, pasākumus datu drošības nodrošināšanai un prasības attiecībā uz tālāku nosūtīšanu struktūrām, uz kurām neattiecas saistoši uzņēmuma noteikumi;

e)

datu subjektu tiesības attiecībā uz apstrādi un līdzekļus minēto tiesību īstenošanai, ietverot tiesības nebūt tādu lēmumu subjektam, kuru pamatā ir vienīgi automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, saskaņā ar 22. pantu, tiesības iesniegt sūdzību kompetentai uzraudzības iestādei un kompetentai tiesai dalībvalstīs saskaņā ar 79. pantu un tiesības uz tiesību aizsardzību un vajadzības gadījumā uz kompensāciju saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpuma gadījumā;

f)

pārziņa vai apstrādātāja, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, piekrišanu, ka tas uzņemas atbildību par saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpumu, ko izdara jebkurš attiecīgais loceklis, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā; pārzini vai apstrādātāju pilnībā vai daļēji atbrīvo no minētās atbildības tikai tad, ja pierāda, ka minētais loceklis nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts kaitējums;

g)

kā papildus 13. un 14. pantā minētajai informācijai datu subjektam tiek sniegta informācija par saistošiem uzņēmuma noteikumiem, jo īpaši par noteikumiem, kas minēti šā punkta d), e) un f) apakšpunktā;

h)

jebkura saskaņā ar 37. pantu ieceltā datu aizsardzības speciālista uzdevumus vai jebkuras citas personas vai vienības uzdevumus, kas ir atbildīga par to, lai uzraudzītu, kā uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, tiek ievēroti saistošie uzņēmuma noteikumi, kā arī uzdevumu uzraudzīt apmācības un sūdzību izskatīšanu;

i)

sūdzību procedūras;

j)

uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, izveidotos mehānismus, lai nodrošinātu verifikāciju par saistošo uzņēmuma noteikumu ievērošanu. Šādi mehānismi ietver datu aizsardzības revīziju un metodes, ar kurām nodrošina korektīvu rīcību, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Šādas verifikācijas rezultāti būtu jāpaziņo h) apakšpunktā minētai personai vai vienībai un uzņēmumu grupas kontrolējošā uzņēmuma valdei vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, valdei, un tiem pēc pieprasījuma vajadzētu būt pieejamiem kompetentajai uzraudzības iestādei;

k)

mehānismus, kas izveidoti, lai ziņotu par izmaiņām noteikumos un tās reģistrētu, un lai paziņotu par minētajām izmaiņām uzraudzības iestādei;

l)

sadarbības mehānismu ar uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, locekļi ievēro noteikumus, jo īpaši darot uzraudzības iestādei pieejamus j) apakšpunktā minēto pasākumu verifikāciju rezultātus;

m)

mehānismus, lai ziņotu kompetentajai uzraudzības iestādei par jebkādām juridiskajām prasībām, kuras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, loceklim piemēro trešā valstī un kurām var būt ievērojama nelabvēlīga ietekme uz garantijām, ko paredz saistoši uzņēmuma noteikumi; un

n)

piemērotu datu aizsardzības apmācību personālam, kuram ir pastāvīga vai regulāra piekļuve personas datiem.

a)

datu subjekts ir skaidri piekritis ierosinātajai nosūtīšanai pēc tam, kad ir ticis informēts par iespējamiem riskiem, ko šāda nosūtīšana var radīt datu subjektam lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību un atbilstošu garantiju trūkuma dēļ;

b)

nosūtīšana ir vajadzīga, lai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini vai īstenotu pasākumus pirms līguma noslēgšanas, kas pieņemti pēc datu subjekta pieprasījuma;

c)

nosūtīšana ir vajadzīga līguma noslēgšanai starp pārzini un citu fizisku vai juridisku personu datu subjekta interesēs vai šāda līguma izpildei;

d)

nosūtīšana ir nepieciešama, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

e)

nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības;

f)

nosūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citu personu īpaši svarīgas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

g)

nosūtīšanu izdara no reģistra, kurš saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem ir paredzēts, lai sniegtu informāciju sabiedrībai, un kuru var izmantot vai nu plaša sabiedrība, vai jebkura persona, kas var pierādīt savas leģitīmās intereses, taču vienīgi tiktāl, ciktāl konkrētajā gadījumā tiek pildīti Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos paredzētie izmantošanas nosacījumi.

a)

izstrādātu starptautiskās sadarbības mehānismus, kas veicina personas datu aizsardzības tiesību aktu efektīvu izpildi;

b)

sniegtu starptautisku savstarpēju palīdzību personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildei, ietverot paziņošanu, sūdzību tālāku nosūtīšanu, palīdzību izmeklēšanai un informācijas apmaiņu, ievērojot atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzību un citas pamattiesības un pamatbrīvības;

c)

iesaistītu attiecīgās ieinteresētās personas diskusijās un pasākumos, kuru mērķis ir padziļināt starptautisko sadarbību datu aizsardzības tiesību aktu izpildē;

d)

veicinātu personas datu aizsardzības tiesību aktu un prakses piemēru apmaiņu un dokumentēšanu, tostarp attiecībā uz jurisdikcijas konfliktiem ar trešām valstīm.

—

to parlamenti,

—

to valdības,

—

to valsts vadītāji vai

—

neatkarīga struktūra, kurai saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir uzticēta iecelšana amatā.

a)

katras uzraudzības iestādes izveidi;

b)

kvalifikāciju un atbilstības nosacījumus, kas izvirzīti iecelšanai par locekli katrā no uzraudzības iestādēm;

c)

noteikumus un procedūras locekļa vai locekļu iecelšanai katrā uzraudzības iestādē;

d)

tādu locekļa vai locekļu amata pilnvaru laiku katrā uzraudzības iestādē, kurš nav mazāks par četriem gadiem, izņemot pirmo iecelšanu pēc 2016. gada 24. maija, kad daļēji var iecelt uz īsāku laiku, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu uzraudzības iestādes neatkarību, šim nolūkam amatā iecelšanas procedūru rīkojot ar laika nobīdi;

e)

to, vai katras uzraudzības iestādes locekli vai locekļus var atkārtoti iecelt amatā un, ja var, tad uz cik pilnvaru termiņiem;

f)

nosacījumus attiecībā uz katras uzraudzības iestādes locekļa vai locekļu un personāla pienākumiem, aizliegumus attiecībā uz rīcību, ieņemamajiem amatiem un priekšrocībām, kas nav ar tiem savienojami, esot amatā un pēc pilnvaru termiņa beigām, un noteikumus attiecībā uz nodarbinātības pārtraukšanu.

a)

uzrauga un īsteno šīs regulas piemērošanu;

b)

veicina sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, garantijām un tiesībām saistībā ar apstrādi. Īpašu uzmanību pievērš darbībām, kas konkrēti attiecas uz bērniem;

c)

saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem konsultē valsts parlamentu, valdību un citas iestādes un struktūras par likumdošanas un administratīviem pasākumiem saistībā ar fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz apstrādi;

d)

veicina pārziņu un apstrādātāju izpratni par pienākumiem, ko tiem uztic saskaņā ar šo regulu;

e)

pēc pieprasījuma sniedz informāciju ikvienam datu subjektam par viņu tiesību īstenošanu saskaņā ar šo regulu un, ja nepieciešams, minētajā nolūkā sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm;

f)

izskata kāda datu subjekta, struktūras vai organizācijas, vai apvienības iesniegtās sūdzības saskaņā ar 80. pantu, atbilstošā apjomā izmeklē jautājumu un saprātīgā termiņā informē sūdzības iesniedzēju par lietas virzību un izmeklēšanas rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildus izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi;

g)

sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm, tostarp apmainās ar informāciju un sniedz savstarpēju palīdzību, lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanu un izpildi;

h)

veic izmeklēšanu par šīs regulas piemērošanu, tostarp, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citas uzraudzības iestādes vai citas publiskās iestādes;

i)

pārrauga attiecīgas attīstības tendences, ciktāl tās ietekmē personas datu aizsardzību, un jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un komercprakses attīstību;

j)

apstiprina 28. panta 8. punktā un 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās līguma standartklauzulas;

k)

izveido un uztur sarakstu attiecībā uz prasību veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 35. panta 4. punktu;

l)

sniedz padomus par 36. panta 2. punktā minētajām apstrādes darbībām;

m)

veicina rīcības kodeksu izstrādi saskaņā ar 40. panta 1. punktu un saskaņā ar 40. panta 5. punktu sniedz atzinumu un apstiprina šādus rīcības kodeksus, kas sniedz pietiekamas garantijas;

n)

veicina datu aizsardzības sertifikācijas mehānismu un datu aizsardzības zīmogu un marķējumu izveidi saskaņā ar 42. panta 1. punktu un apstiprina sertifikācijas kritērijus saskaņā ar 42. panta 5. punktu;

o)

attiecīgā gadījumā veic periodisku pārbaudi tiem sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 42. panta 7. punktu;

p)

izstrādā un publicē akreditācijas kritērijus, lai akreditētu struktūru, kas uzrauga rīcības kodeksus, saskaņā ar 41. pantu un sertifikācijas struktūru saskaņā ar 43. pantu;

q)

veic akreditāciju struktūrai, kas uzrauga rīcības kodeksus, saskaņā ar 41. pantu un sertifikācijas struktūrai saskaņā ar 43. pantu;

r)

apstiprina 46. panta 3. punktā minētās līguma klauzulas un noteikumus;

s)

apstiprina saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 47. pantu;

t)

veicina kolēģijas darbības;

u)

uztur iekšēju reģistru par šīs regulas pārkāpumiem un saskaņā ar 58. panta 2. punktu veiktajiem pasākumiem; un

v)

pilda jebkādus citus uzdevumus saistībā ar personas datu aizsardzību.

a)

izdot rīkojumu pārzinim un apstrādātājam, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvim sniegt visu informāciju, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai;

b)

veikt izmeklēšanas, izmantojot datu aizsardzības revīzijas;

c)

veikt pārbaudi tiem sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 42. panta 7. punktu;

d)

paziņot pārzinim vai apstrādātājam par aizdomām par šīs regulas iespējamu pārkāpšanu;

e)

iegūt no pārziņa un apstrādātāja piekļuvi visiem personas datiem un visai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai;

f)

iegūt piekļuvi visām pārziņa un apstrādātāja telpām, tostarp jebkādām datu apstrādes iekārtām un līdzekļiem, saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts procesuālajiem tiesību aktiem.

a)

brīdināt pārzini vai apstrādātāju, ka ar paredzētajām apstrādes darbībām, iespējams, var tikt pārkāpti šīs regulas noteikumi;

b)

izteikt rājienu pārzinim vai apstrādātājam, ja ar apstrādes darbībām ir tikuši pārkāpti šīs regulas noteikumi;

c)

izdot rīkojumu pārzinim vai apstrādātājam izpildīt datu subjekta pieprasījumu īstenot viņam saskaņā ar šo regulu piešķirtās tiesības;

d)

izdot rīkojumu pārzinim vai apstrādātājam saskaņot apstrādes darbības ar šīs regulas noteikumiem, vajadzības gadījumā – konkrētā veidā un konkrētā laikposmā;

e)

izdot rīkojumu pārzinim paziņot datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu;

f)

uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegumu;

g)

izdot rīkojumu par personas datu labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu, ievērojot 16., 17. un 18. pantu, un par šādām darbībām informēt saņēmējus, kuriem personas dati ir izpausti, ievērojot 17. panta 2. punktu un 19. pantu;

h)

atsaukt sertifikātu vai izdot rīkojumu sertifikācijas struktūrai atsaukt sertifikātu, kurš izsniegts, ievērojot 42. un 43. pantu, vai izdot rīkojumu sertifikācijas struktūrai neizsniegt sertifikātu, ja nav izpildītas vai vairs netiek pildītas sertifikācijas prasības;

i)

piemērot administratīvu naudas sodu saskaņā ar 83. pantu, papildinot vai aizstājot šajā punktā minētos pasākumus atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem;

j)

izdot rīkojumu apturēt datu plūsmu pie saņēmēja trešā valstī vai pie starptautiskas organizācijas.

a)

konsultēt pārzini saskaņā ar 36. pantā minēto iepriekšējas apspriešanās procedūru;

b)

pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sniegt atzinumus valsts parlamentam, dalībvalsts valdībai vai – saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – citām iestādēm un struktūrām, kā arī sabiedrībai par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar personas datu aizsardzību;

c)

dot atļauju uzsākt apstrādi, kas minēta 36. panta 5. punktā, ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta šāda iepriekšēja atļauja;

d)

saskaņā ar 40. panta 5. punktu sniegt atzinumu par rīcības kodeksa projektu un to apstiprināt;

e)

akreditēt sertifikācijas struktūras saskaņā ar 43. pantu;

f)

izsniegt sertifikātus un apstiprināt sertifikācijas kritērijus saskaņā ar 42. panta 5. punktu;

g)

pieņemt standarta datu aizsardzības klauzulas, kas minētas 28. panta 8. punktā un 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

h)

apstiprināt līguma klauzulas, kas minētas 46. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

i)

apstiprināt administratīvās vienošanās, kas minētas 46. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

j)

apstiprināt saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 47. pantu.

a)

pieprasījuma priekšmets vai pasākumi, kurus lūdz izpildīt, nav tās kompetencē; vai

b)

pieprasījuma izpilde pārkāptu šo regulu vai Savienības vai dalībvalsts tiesību aktus, ko piemēro uzraudzības iestādei, kura saņēmusi pieprasījumu.

a)

tā ir paredzējusi pieņemt sarakstu ar apstrādes darbībām, kam piemēro prasību par novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 35. panta 4. punktu;

b)

tas attiecas uz jautājumu saskaņā ar 40. panta 7. punktu par to, vai rīcības kodeksa projekts vai tā grozījums vai papildinājums atbilst šai regulai;

c)

tā ir paredzējusi apstiprināt kritērijus struktūras akreditācijai saskaņā ar 41. panta 3. punktu vai sertifikācijas struktūrai saskaņā ar 43. panta 3. punktu;

d)

tā ir paredzējusi noteikt standarta datu aizsardzības klauzulas, kas minētas 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 28. panta 8. punktā;

e)

tā ir paredzējusi apstiprināt 46. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās līguma klauzulas; vai

f)

tā ir paredzējusi apstiprināt saistošos uzņēmuma noteikumus 47. panta nozīmē.

a)

kolēģijas locekļus un Komisiju par visu attiecīgo informāciju, kas paziņota kolēģijai, izmantojot standarta formātu. Ja nepieciešams, kolēģijas sekretariāts nodrošina attiecīgās informācijas tulkojumus; un

b)

uzraudzības iestādi, kas attiecīgā gadījumā minēta 1. un 2. punktā, un Komisiju par atzinumu un to publisko.

a)

ja 60. panta 4. punktā minētajā gadījumā attiecīgā uzraudzības iestāde ir cēlusi būtisku un motivētu iebildumu pret vadošās iestādes lēmuma projektu vai vadošā iestāde ir noraidījusi šādu iebildumu kā nebūtisku vai nemotivētu. Saistošais lēmums skar visus jautājumus, kas ir būtiskā un motivētā iebilduma priekšmets, jo īpaši jautājumu par to, vai ir pārkāpta šī regula;

b)

ja ir pretēji viedokļi par to, kurai attiecīgajai uzraudzības iestādei ir kompetence par galveno uzņēmējdarbības vietu;

c)

ja kompetentā uzraudzības iestāde 64. panta 1. punktā minētajos gadījumos nepieprasa kolēģijas atzinumu vai neievēro kolēģijas atzinumu, kas izsniegts saskaņā ar 64. pantu. Šādā gadījumā jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde vai Komisija var par to informēt kolēģiju.

a)

pārrauga un nodrošina šīs regulas pareizu piemērošanu gadījumos, kas paredzēti 64 un 65. pantā, neskarot valstu uzraudzības iestāžu uzdevumus;

b)

sniedz padomus Komisijai par visiem jautājumiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību Savienībā, tai skaitā par visiem šīs regulas grozījumiem, kas tiek ierosināti;

c)

sniedz padomus Komisijai par formātu un procedūrām informācijas apmaiņai starp pārziņiem, apstrādātājiem un uzraudzības iestādēm attiecībā uz saistošiem uzņēmuma noteikumiem;

d)

nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi attiecībā uz procedūrām saišu uz personas datiem, datu kopiju un atveidojumu dzēšanai no publiski pieejamiem komunikācijas pakalpojumiem, kā minēts 17. panta 2. punktā;

e)

pēc pašas kolēģijas iniciatīvas, pēc viena no tās locekļu vai Komisijas pieprasījuma izskata jebkādus jautājumus, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, un nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu;

f)

nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu, kā sīkāk noteikt kritērijus un nosacījumus uz profilēšanu balstītiem lēmumiem saskaņā ar 22. panta 2. punktu;

g)

saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā noteikt personas datu aizsardzības pārkāpumus un 33. panta 1. un 2. punktā minēto nepamatoto kavēšanos, un īpaši tādus apstākļus, kādos pārzinim un apstrādātājam ir jāziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu;

h)

saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi attiecībā uz apstākļiem, kādos personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, kā minēts 34. panta 1. punktā;

i)

saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā sīkāk noteikt kritērijus un prasības personas datu nosūtīšanai, pamatojoties uz saistošiem uzņēmuma noteikumiem, kurus ievēro pārzinis, un saistošiem uzņēmuma noteikumiem, kurus ievēro apstrādātāji, un uz sīkākām nepieciešamām prasībām, lai nodrošinātu attiecīgo datu subjektu personas datu aizsardzību, kas minētas 47. pantā;

j)

saskaņā ar šā panta 1. punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā sīkāk noteikt kritērijus un prasības attiecībā uz datu personas nosūtīšanu, pamatojoties uz 49. panta 1. punktu;

k)

izstrādā uzraudzības iestādēm adresētas pamatnostādnes par 58. panta 1., 2. un 3. punktā minēto pasākumu piemērošanu un par administratīvo naudas sodu noteikšanu saskaņā ar 83. pantu;

l)

pārskata e) un fa) apakšpunktā minēto pamatnostādņu, ieteikumu un paraugprakses praktisko piemērošanu;

m)

saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā izveidot kopīgas procedūras attiecībā uz fizisku personu ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar 54. panta 2. punktu;

n)

mudina izstrādāt rīcības kodeksus un izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus saskaņā ar 40. un 42. pantu;

o)

veic sertifikācijas struktūru akreditāciju un tās periodisku pārskatīšanu saskaņā ar 43. pantu un uztur publisku reģistru par akreditētām struktūrām saskaņā ar 43. panta 6. punktu un par akreditētiem pārziņiem un apstrādātājiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, saskaņā ar 42. panta 7. punktu;

p)

precizē prasības, kas minētas 43. panta 3. punktā, lai akreditētu sertifikācijas struktūras saskaņā ar 42. pantu;

q)

sniedz Komisijai atzinumu par 43. panta 8. punktā minētajām sertifikācijas prasībām;

r)

sniedz Komisijai atzinumu par 12. panta 7. punktā minētajām ikonām;

s)

sniedz Komisijai atzinumu, lai novērtētu aizsardzības līmeņa pietiekamību trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, tostarp lai novērtētu to, vai trešā valstī, teritorijā vai vienā vai vairākos konkrētos sektoros minētajā trešā valstī, vai starptautiskā organizācijā vairs netiek nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis. Šim nolūkam Komisija sniedz kolēģijai visu nepieciešamo dokumentāciju, tostarp saraksti ar trešās valsts valdību, attiecībā uz minēto trešo valsti, teritoriju vai konkrētu sektoru, vai starptautisku organizāciju;

t)

sniedz atzinumus par uzraudzības iestāžu lēmumiem saskaņā ar 64. panta 1. punktā minēto konsekvences mehānismu un par jautājumiem, kas iesniegti saskaņā ar 64. panta 2. punktu, un izdod saistošus lēmumus saskaņā ar 65. pantu, tostarp 66. pantā minētajos gadījumos;

u)

veicina sadarbību un efektīvu divpusēju un daudzpusēju apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi starp uzraudzības iestādēm;

v)

veicina kopīgas apmācības programmas un personāla apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un attiecīgā gadījumā ar trešo valstu vai starptautisko organizāciju uzraudzības iestādēm;

w)

veicina zināšanu un dokumentācijas apmaiņu par datu aizsardzības tiesību aktiem un praksi ar uzraudzības iestādēm visā pasaulē;

x)

sniedz atzinumus par Savienības līmenī izstrādātiem rīcības kodeksiem saskaņā ar 40. panta 9. punktu; un

y)

uztur publiski pieejamu elektronisku reģistru ar uzraudzības iestāžu un tiesu pieņemtiem lēmumiem par jautājumiem, kas risināti ar konsekvences mehānismu.

a)

sasaukt kolēģijas sanāksmes un sagatavot darba kārtību;

b)

paziņot vadošajai uzraudzības iestādei un attiecīgajām uzraudzības iestādēm lēmumus, ko kolēģija pieņēmusi saskaņā ar 65. pantu;

c)

nodrošināt kolēģijas uzdevumu savlaicīgu izpildi, jo īpaši saistībā ar konsekvences mehānismu, kas minēts 63. pantā.

a)

Kolēģijas ikdienas darbu;

b)

saziņu starp Kolēģijas locekļiem, priekšsēdētāju un Komisiju;

c)

saziņu ar citām institūcijām un sabiedrību;

d)

elektronisko līdzekļu izmantošanu iekšējai un ārējai saziņai;

e)

attiecīgās informācijas tulkošanu;

f)

kolēģijas sanāksmju sagatavošanu un turpmākiem pasākumiem;

g)

kolēģijas pieņemto atzinumu, lēmumu par strīdu izšķiršanu starp uzraudzības iestādēm un citu dokumentu sagatavošanu, izstrādi un publicēšanu.

a)

pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgo datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, kā arī ietekmēto datu subjektu skaitu un tiem nodarītā kaitējuma apmēru;

b)

to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

c)

jebkādu pārziņa vai apstrādātāja rīcību, lai mazinātu kaitējumu, kas nodarīts datu subjektiem;

d)

pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmeni, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumiem, ko tie īsteno saskaņā ar 25. un 32. pantu;

e)

jebkādus attiecīgus pārziņa vai apstrādātāja iepriekšējus pārkāpumus;

f)

sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, lai atlīdzinātu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas;

g)

to, kādu kategoriju personas datus ietekmējis pārkāpums;

h)

veidu, kādā par pārkāpumu uzzināja uzraudzības iestāde, jo īpaši to, vai pārzinis vai apstrādātājs ir ziņojis par pārkāpumu, un šādā gadījumā – kādā apjomā;

i)

ja 58. panta 2. punktā minētie pasākumi iepriekš par šo pašu priekšmetu jau ir tikuši vērsti pret attiecīgo pārzini vai apstrādātāju, kā minētie pasākumi ir tikuši pildīti;

j)

apstiprināto rīcības kodeksu ievērošanu saskaņā ar 40. pantu vai apstiprināto sertifikācijas mehānismu ievērošanu saskaņā ar 42. pantu; un

k)

jebkādu citu pastiprinošu vai mīkstinošu apstākli, kas piemērojams lietas apstākļiem, piemēram, no pārkāpuma tieši vai netieši gūti finansiālie labumi vai novērsti zaudējumi.

a)

pārziņa un apstrādātāja pienākumi saskaņā ar 8., 11., 25.–39., 42. un 43. pantu;

b)

sertifikācijas struktūras pienākumi saskaņā ar 42. un 43. pantu;

c)

pārraudzības struktūras pienākumi saskaņā ar 41. panta 4. punktu.

a)

apstrādes pamatprincipi, tostarp nosacījumi par piekrišanu, ievērojot 5., 6., 7. un 9. pantu;

b)

datu subjekta tiesības saskaņā ar 12.–22. pantu;

c)

personas datu nosūtīšana saņēmējam uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju saskaņā ar 44.–49. pantu;

d)

visi pienākumi, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, kuri pieņemti saskaņā ar IX nodaļu;

e)

ja nav ievērots uzraudzības iestādes rīkojums vai pagaidu vai galīgs apstrādes vai datu aprites ierobežojums saskaņā ar 58. panta 2. punktu, vai nav sniegta piekļuve, pārkāpjot 58. panta 1. punktu.

a)

V nodaļa par personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 45. panta 3. punktu, un lēmumiem, kas pieņemti, balstoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu;

b)

VII nodaļa par sadarbību un konsekvenci.

4.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/89

(1)

Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu aizsardzību ir viena no pamattiesībām. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 8. panta 1. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punkts paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas datu aizsardzību.

(2)

Noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un tās principiem neatkarīgi no to valstspiederības vai dzīvesvietas būtu jāievēro pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(3)

Straujā tehnoloģiju attīstība un globalizācija ir radījusi jaunas problēmas personas datu aizsardzības jomā. Personas datu vākšanas un apmaiņas apjoms ir būtiski pieaudzis. Tehnoloģija ļauj vēl nepieredzētā apjomā apstrādāt personas datus tādām darbībām, ko veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus.

(4)

Tam ir nepieciešams atvieglot personas datu brīvu apriti starp kompetentajām iestādēm, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai Savienībā un tos novērstu, un šādu personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, vienlaikus nodrošinot personas datu augsta līmeņa aizsardzību. Minēto pārmaiņu dēļ ir jāizveido stingrs un saskaņotāks personas datu aizsardzības regulējums Savienībā, ko atbalsta ar stingru izpildi.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (3) ir piemērojama personas datu apstrādei dalībvalstīs gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tomēr to nepiemēro personas datu apstrādei tādu pasākumu gaitā, uz kuru neattiecas Kopienas tiesību akti, piemēram, darbībām tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība.

(6)

Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (4) ir piemērojams tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un policijas sadarbībai. Minētā pamatlēmuma piemērošanas joma attiecas tikai uz tādu personas datu apstrādi, kurus nosūta starp dalībvalstīm vai kurus dara savstarpēji pieejamus.

(7)

Konsekventas un augsta līmeņa personas datu aizsardzības nodrošināšana fiziskām personām un personas datu apmaiņas veicināšana starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību. Šajā nolūkā fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, vajadzētu būt līdzvērtīgam visās dalībvalstīs. Lai personas datu aizsardzība visā Savienībā būtu efektīva, ir jāstiprina datu subjektu tiesības un to personu pienākumi, kas apstrādā personas datus, kā arī līdzvērtīgas pilnvaras uzraudzīt un nodrošināt personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu dalībvalstīs.

(8)

LESD 16. panta 2. punktā Eiropas Parlaments un Padome tiek pilnvaroti paredzēt noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus par šādu datu brīvu apriti.

(9)

Balstoties uz to, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (5) nosaka vispārīgus noteikumus, lai aizsargātu fiziskas personas attiecībā uz to personas datu apstrādi un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā.

(10)

21. deklarācijā par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, konference atzina, ka var būt nepieciešami īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību un par personas datu brīvu apriti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, pamatojoties uz LESD 16. pantu, minēto jomu specifisko iezīmju dēļ.

(11)

Tādēļ ir piemēroti minētās jomas aptvert direktīvā, kurā paredzēti īpaši noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, respektējot šo darbību īpašo raksturu. Starp šādām kompetentajām iestādēm var būt ne vien publiskās iestādes, tādas kā tiesu iestādes, policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes, bet arī jebkādas citas struktūras vai vienības, kam dalībvalsts tiesībās uzticēts īstenot publisko varu un publiskās pilnvaras šīs direktīvas nolūkos. Ja šāda struktūra vai vienība personas datus apstrādā citos nolūkos, nevis šajā direktīvā noteiktajos, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Tāpēc Regulu (ES) 2016/679 piemēro gadījumos, kad struktūra vai vienība vāc personas datus citos nolūkos un minētos personas datus apstrādā tālāk, lai pildītu kādu juridisku pienākumu, kam tā pakļauta. Piemēram, finanšu iestādes noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas, atklāšanas vai saukšanas pie atbildības nolūkos patur dažus no personas datiem, ko tās apstrādā, un konkrētos gadījumos un saskaņā ar dalībvalsts tiesībām sniedz minētos personas datus tikai kompetentajām valsts iestādēm. Struktūrai vai vienībai, kas šādu iestāžu vārdā apstrādā personas datus šīs direktīvas darbības jomā, vajadzētu būt saistītai ar līgumu vai kādu citu juridisku aktu un noteikumiem, kas piemērojami apstrādātājiem, ievērojot šo direktīvu, bet Regulas (ES) 2016/679 piemērošana paliek neskarta attiecībā uz apstrādātāja personas datu apstrādi, kas ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas.

(12)

Darbības, ko veic policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ir galvenokārt vērstas uz to, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem. Šādas darbības var ietvert arī varas pielietošanu, veicot piespiedu pasākumus, piemēram, policijas darbības demonstrāciju, liela mēroga sporta pasākumu un nemieru laikā. Tās ietver arī likumības un kārtības uzturēšanu kā uzdevumu, kas uzticēts policijai vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, kad nepieciešams pasargāt no tādiem draudiem sabiedriskajai drošībai un ar likumu aizsargātām fundamentālām sabiedrības interesēm, kas varētu novest pie noziedzīga nodarījuma, un šos draudus novērst. Dalībvalstis var uzticēt kompetentajām iestādēm citus uzdevumus, kas nav obligāti saistīti ar darbībām, ko veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, tādējādi, ciktāl minētajos citos nolūkos veiktā personas datu apstrāde ir Savienības tiesību aktu darbības jomā, tā ietilpst Regulas (ES) 2016/679 darbības jomā.

(13)

Noziedzīgam nodarījumam šīs direktīvas nozīmē vajadzētu būt autonomam Savienības tiesību jēdzienam, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”).

(14)

Tā kā šī direktīva nebūtu jāpiemēro personas datu apstrādei tādas darbības gaitā, kas ir ārpus Savienības tiesību darbības jomas, darbības attiecībā uz valsts drošību, darbības, ko veic aģentūras vai vienības, kuras nodarbojas ar valsts drošības jautājumiem, un dalībvalstu veiktu personas datu apstrādi, kad tās veic darbības, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 2. nodaļas darbības jomā, nebūtu jāuzskata par darbībām, kas ir šīs direktīvas darbības jomā.

(15)

Lai ar juridiski īstenojamu tiesību palīdzību fiziskām personām nodrošinātu vienāda līmeņa aizsardzību visā Savienībā un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, šajā direktīvā būtu jāparedz saskaņoti noteikumi to personas datu aizsardzībai un brīvai apritei, ko apstrādā, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai lai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanai nekādi nebūtu jāmazina attiecīgo dalībvalstu nodrošināto personas datu aizsardzība, bet gan tieši pretēji – ar to būtu jātiecas Savienībā nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību. Dalībvalstīm nevajadzētu būt liegtam paredzēt stingrākas garantijas nekā tās, kas noteiktas šajā direktīvā, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības attiecībā uz kompetento iestāžu veiktu personas datu apstrādi.

(16)

Šī direktīva neskar principu par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem. Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 personas datus, kas iekļauti oficiālos dokumentos, kuri ir publiskas iestādes vai publiskas vai privātas struktūras rīcībā, lai veiktu kādu uzdevumu sabiedrības interesēs, minētā iestāde vai struktūra var izpaust saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, ko piemēro publiskai iestādei vai struktūrai, lai publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem saskaņotu ar tiesībām uz personas datu aizsardzību.

(17)

Šajā direktīvā noteiktajai aizsardzībai būtu jāattiecas uz fiziskām personām neatkarīgi no to valstspiederības vai dzīvesvietas saistībā ar to personas datu apstrādi.

(18)

Lai izvairītos no likuma apiešanas nopietna riska radīšanas, fizisku personu aizsardzībai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai un tai nevajadzētu būt atkarīgai no izmantotajiem paņēmieniem. Fizisku personu aizsardzībai būtu jāattiecas gan uz personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, gan uz personas datu manuālu apstrādi, ja personas dati ir ietverti vai tos paredzēts ietvert kartotēkā. Šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāaptver datnes vai datņu kopumi, kā arī to ievadlapas, kuras nav sakārtotas atbilstoši konkrētiem kritērijiem.

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6) piemēro personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Regula (EK) Nr. 45/2001 un citi Savienības tiesību akti, ko piemēro šādai personas datu apstrādei, būtu jāpielāgo principiem un noteikumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679.

(20)

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm valsts noteikumos par kriminālprocesu precizēt apstrādes darbības un apstrādes procedūras saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic tiesas un citas tiesu iestādes, jo īpaši attiecībā uz personas datiem, kas saistībā ar kriminālprocesu ir iekļauti kādā tiesas nolēmumā vai reģistros.

(21)

Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu. Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai cita persona pamatoti varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu. Lai pārliecinātos, vai līdzekļus varētu pamatoti izmantot fiziskas personas identificēšanai, būtu jāņem vērā visi objektīvie faktori, piemēram, identificēšanai nepieciešamās izmaksas un laiks, ņemot vērā apstrādes laikā pieejamo tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību. Tādēļ datu aizsardzības principi nebūtu jāpiemēro anonīmai informācijai, proti, informācijai, kura neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts vairs nav identificējams.

(22)

Publiskās iestādes, kam personas datus izpauž saskaņā ar juridisku pienākumu, lai tās varētu pildīt savus oficiālos uzdevumus, piemēram, nodokļu iestādes un muitas dienesti, finanšu izmeklēšanas vienības, neatkarīgas administratīvās iestādes vai finanšu tirgus iestādes, kas ir atbildīgas par vērtspapīru tirgu regulējumu un pārraudzību, nebūtu jāuzskata par saņēmējām, ja tās saņem personas datus, kas vajadzīgi, lai veiktu konkrētu izmeklēšanu vispārējās interesēs saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem. Publisko iestāžu nosūtītiem informācijas pieprasījumiem vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, motivētiem un neregulāriem, un tiem nebūtu jāattiecas uz visu kartotēku kopumā vai jārada savstarpēji kartotēku savienojumi. Personas datu apstrādei, ko veic minētās publiskās iestādes, būtu jāatbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem.

(23)

Ģenētiskie dati būtu jādefinē kā tādi personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas mantotām vai iegūtām ģenētiskajām pazīmēm, kas sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību, un kas izriet no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes, jo īpaši no hromosomu, dezoksiribonukleīnskābes (DNS) vai ribonukleīnskābes (RNS) analīzes vai no cita elementa analīzes, kas ļauj iegūt līdzvērtīgu informāciju. Ņemot vērā ģenētiskās informācijas sarežģītību un sensitivitāti, pastāv liels risks, ka pārzinis to varētu izmantot ļaunprātīgi un atkārtoti dažādos nolūkos. Jebkāda diskriminācija, kuras pamatā ir ģenētiskas iezīmes, būtu principā jāaizliedz.

(24)

Personas datos attiecībā uz veselību būtu jāiekļauj visi dati par datu subjekta veselības stāvokli, kas atspoguļo informāciju par datu subjekta kādreizējo, tagadējo vai prognozējamo fizisko vai garīgo veselību. Tas ietver tādu informāciju par fizisko personu, kas savākta, minēto fizisko personu reģistrējot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to sniegšanas laikā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (7); skaitlis, simbols vai zīme, kas piešķirti kādai fiziskai personai, lai to viennozīmīgi identificētu ar veselību saistītos nolūkos; informācija, kas iegūta, pārbaudot vai izmeklējot kādu ķermeņa daļu vai no tā iegūtu materiālu, tostarp no ģenētiskiem datiem un bioloģiskiem paraugiem; un jebkāda informācija, piemēram, par slimību, invaliditāti, slimības risku, slimības vēsturi, klīnisko aprūpi vai par datu subjekta fizioloģisko vai biomedicīnisko stāvokli neatkarīgi no informācijas avota, piemēram, ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista, slimnīcas, medicīniskās ierīces vai in vitro diagnostikas testa.

(25)

Visas dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskajai Kriminālpolicijas organizācijai (Interpolam). Lai pildītu savu uzdevumu, Interpols saņem, uzglabā un izplata personas datus, kas palīdz kompetentajām iestādēm novērst un apkarot starptautisko noziedzību. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt Savienības un Interpola sadarbību, veicinot personas datu efektīvu apmaiņu, kurā vienlaikus ir nodrošināta pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Gadījumos, kad personas datus no Savienības nosūtīta Interpolam un valstīm, kas norīkojušas locekļus uz Interpolu, būtu jāpiemēro šī direktīva, jo īpaši tās noteikumi par starptautisku nosūtīšanu. Šai direktīvai nebūtu jāskar īpašie noteikumi, kas paredzēti Padomes Kopējā nostājā 2005/69/TI (8) un Padomes Lēmumā 2007/533/TI (9).

(26)

Jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai un pārredzamai attiecībā uz attiecīgajām fiziskajām personām un jātiek īstenotai tikai konkrētos likumā paredzētos nolūkos. Tas pats par sevi neliedz tiesībaizsardzības iestādēm veikt tādas darbības kā slepena izmeklēšana vai video novērošana. Šādas darbības var veikt, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, ja vien tās ir paredzētas likumā un ir nepieciešamas un samērīgas demokrātiskā sabiedrībā, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās fiziskās personas leģitīmās intereses. Tāds datu aizsardzības princips kā godprātīga apstrāde ir atsevišķs jēdziens, kas atšķiras no tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā noteikts hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) 6. pantā. Fiziskas personas būtu jāinformē par riskiem, noteikumiem, garantijām un tiesībām saistībā ar viņu personas datu apstrādi un to, kā īstenot savas tiesības saistībā ar apstrādi. Konkrētajiem personas datu apstrādes nolūkiem jo īpaši vajadzētu būt nepārprotamiem, leģitīmiem un noteiktiem jau personas datu vākšanas laikā. Personas datiem vajadzētu būt atbilstīgiem un būtiskiem tiem nolūkiem, kādos tos apstrādā. Jo īpaši būtu jānodrošina, lai savākto personas datu apjoms nebūtu pārmērīgs un lai personas datus neglabātu ilgāk, nekā tas ir vajadzīgs nolūkos, kādos tos apstrādā. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu, ka datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi dzēšanai vai periodiskai pārskatīšanai. Dalībvalstīm būtu jānosaka atbilstīgas garantijas attiecībā uz personas datiem, kurus glabā ilgāku laiku saistībā ar arhivēšanu sabiedrības interesēs, izmantošanu zinātniskiem, statistikas vai vēsturiskiem mērķiem.

(27)

Lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, kompetentajām iestādēm personas dati, kas savākti saistībā ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, ir jāapstrādā ārpus minētā konteksta, lai iegūtu izpratni par noziedzīgām darbībām un konstatētu saiknes starp dažādiem atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(28)

Lai saglabātu apstrādes drošību un novērstu tādu apstrādi, kurā tiek pārkāpta šī direktīva, personas dati būtu jāapstrādā tā, lai tiktu ievērota pienācīga drošības un konfidencialitātes pakāpe, tostarp tiktu novērsta neatļauta piekļuve personas datiem un to apstrādes aprīkojumam vai to izmantošana, un tā, lai ņemtu vērā pieejamo tehnikas līmeni un tehnoloģijas, kā arī īstenošanas izmaksas saistībā ar risku un aizsargājamo personas datu raksturu.

(29)

Personas dati būtu jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, un tie nebūtu jāapstrādā nolūkos, kas nav saderīgi ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, vai izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērst. Ja personas datus apstrādā tas pats vai cits pārzinis nolūkā, ko aptver šīs direktīvas darbības joma un kas nav tas, kādā dati tika vākti, šādai apstrādei vajadzētu būt atļautai ar noteikumu, ka šāda apstrāde ir atļauta saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem un ka tā ir nepieciešama un samērīga ar minēto citu nolūku.

(30)

Datu precizitātes princips būtu jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgās apstrādes raksturu un nolūkus. Jo īpaši tiesvedībā izteikumi, kas satur personas datus, balstās uz fizisko personu subjektīvu uztveri un ne vienmēr ir pārbaudāmi. Attiecīgi prasībai par precizitāti nebūtu jāattiecas uz izteikuma precizitāti, bet vienīgi uz to, ka ir izdarīts konkrēts izteikums.

(31)

Personas datu apstrādei tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība ir raksturīgi tas, ka tiek apstrādi personas dati, kas attiecas uz dažādām datu subjektu kategorijām. Tāpēc – attiecīgā gadījumā un cik vien iespējams – ir nepieciešams skaidri nodalīt dažādu datu subjektu kategoriju personas datus, piemēram, aizdomās turēto, notiesāto, cietušo un citu personu, piemēram, liecinieku, personu, kam ir attiecīga informācija vai kontakti, un aizdomās turēto un notiesāto līdzdalībnieku personas datus. Tam nebūtu jāliedz piemērot tiesības uz nevainīguma prezumpciju, kas garantētas hartā un ECTK, kā tās interpretētas attiecīgi Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

(32)

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai personas dati, kas ir neprecīzi, nepilnīgi vai vairs nav aktuāli, netiktu nosūtīti vai darīti pieejami. Lai nodrošinātu fizisko personu aizsardzību un personas datu, kurus nosūta vai dara pieejamus, precizitāti, pilnīgumu vai to, kādā mērā tie ir aktuāli, un uzticamību, kompetentajām iestādēm visos personas datu nosūtīšanas gadījumos, cik iespējams, būtu jāpievieno nepieciešamā informācija.

(33)

Kad šajā direktīvā ir atsaucas uz dalībvalsts tiesībām, juridisko pamatu vai leģislatīvu pasākumu, tas uzreiz nenozīmē, ka vajadzīgs parlamenta pieņemts likumdošanas akts, neskarot prasības, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts konstitucionālās iekārtas. Tomēr šādām dalībvalsts tiesībām, juridiskajam pamatam vai leģislatīvam pasākumam vajadzētu būt skaidram un precīzam un attiecīgajām personām būtu jāspēj paredzēt tā piemērošanu, kā tas prasīts Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā. Dalībvalsts tiesībās, ar ko regulē personas datu apstrādi šīs direktīvas darbības jomā, būtu jānosaka vismaz mērķi, apstrādājamie personas dati, apstrādes nolūki, personas datu integritātes un konfidencialitātes saglabāšanas procedūras un to iznīcināšanas procedūras, tādējādi nodrošinot pietiekamas garantijas pret ļaunprātīgas izmantošanas risku un patvaļu.

(34)

Personas datu apstrādei, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, būtu jāattiecas uz jebkuru darbību vai darbību kopumu, ko veic ar personas datiem minētajos nolūkos ar automatizētiem līdzekļiem vai citādi, piemēram, vākšanu, reģistrāciju, organizēšanu, strukturēšanu, glabāšanu, pielāgošanu vai pārveidošanu, atgūšanu, aplūkošanu, izmantošanu, saskaņošanu vai kombinēšanu, apstrādes ierobežošanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Šīs direktīvas noteikumi jo īpaši būtu jāpiemēro šīs direktīvas nolūkos veiktai personas datu nosūtīšanai saņēmējam, uz ko neattiecas šī direktīva. Šādiem saņēmējiem vajadzētu ietvert fiziskas vai juridiskas personas, publiskas iestādes, aģentūras vai jebkuras citas struktūras, kurām kompetentā iestāde likumīgi izpauž datus. Gadījumos, kad kompetentā iestāde personas datus sākotnēji ir vākusi kādā no šīs direktīvas nolūkiem, šo datu apstrādei nolūkos, kas nav šīs direktīvas nolūki, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679, ja šāda apstrāde ir atļauta ar Savienības vai dalībvalsts tiesībām. Regulas (ES) 2016/679 noteikumi jo īpaši būtu jāpiemēro personas datu nosūtīšanai tādos nolūkos, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma. Personas datu apstrādei, ko veic saņēmējs, kurš nav kompetentā iestāde vai kurš nedarbojas kā tāda šīs direktīvas nozīmē un kuram kompetentā iestāde likumīgi izpauž personas datus, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679. Dalībvalstīm, īstenojot šo direktīvu, būtu arī jāvar sīkāk precizēt Regulas (ES) 2016/679 noteikumu piemērošanu, ņemot vērā tajā izklāstītos nosacījumus.

(35)

Lai saskaņā ar šo direktīvu veikta personas datu apstrāde būtu likumīga, tai vajadzētu būt nepieciešamai tādu uzdevumu izpildei, kurus kompetentā iestāde veic sabiedrības interesēs, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalstu tiesībām, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Minētām darbībām būtu jāietver datu subjekta vitālu interešu aizsardzība. Kompetentajām iestādēm institucionāli likumā dotie uzdevumi – novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem – dod tām iespēju prasīt vai likt fiziskām personām pildīt prasīto. Tādā gadījumā datu subjekta piekrišanai, kā definēts Regulā (ES) 2016/679, nebūtu jākalpo par juridisko pamatu personas datu apstrādei, ko veic kompetentās iestādes. Ja datu subjektam liek pildīt kādu juridisku pienākumu, datu subjektam nav reālas un brīvas izvēles, tādēļ datu subjekta reakciju nevar uzskatīt par brīvprātīgi sniegtu norādi uz viņa vēlmēm. Tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm likumā paredzēt, ka datu subjekts var piekrist savu personas datu apstrādei šīs direktīvas nolūkos, piemēram, DNS testiem kriminālizmeklēšanā vai tā atrašanās vietas uzraudzībai ar elektroniskām ierīcēm kriminālsodu izpildei.

(36)

Dalībvalstīm būtu jāparedz, ka tad, kad Savienības vai dalībvalsts tiesībās, ko piemēro nosūtītājai kompetentajai iestādei, ir paredzēti konkrēti nosacījumi, kurus konkrētos apstākļos piemēro personas datu apstrādei, piemēram, apstrādes kodu izmantošana, nosūtītājai kompetentajai iestādei par minētajiem nosacījumiem un par prasību tos ievērot būtu jāinformē šādu personas datu saņēmējs. Šādos nosacījumos, piemēram, varētu būt iekļauts aizliegums personas datus nosūtīt tālāk citiem vai izmantot tos citiem mērķiem nekā tiem, kuriem tie sākotnēji tika nosūtīti saņēmējam, vai informēt datu subjektu gadījumā, kad tiek ierobežotas tiesības uz informāciju bez nosūtītājas kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma. Minētajiem pienākumiem būtu arī jāattiecas uz nosūtītājas kompetentās iestādes veiktu datu nosūtīšanu saņēmējiem trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nosūtītāja kompetentā iestāde šādus nosacījumus nepiemēro saņēmējiem citās dalībvalstīs vai aģentūrām, birojiem un struktūrām, kas izveidoti saskaņā ar LESD V sadaļas 4. un 5. nodaļu, izņemot tos, kuri piemērojami līdzīgām datu nosūtīšanām dalībvalstī, kurā atrodas minētā kompetentā iestāde.

(37)

Personas datiem, kas pēc sava rakstura ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un pamatbrīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un pamatbrīvībām. Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmantošana šajā direktīvā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, izņemot gadījumus, kad uz apstrādi attiecas atbilstošas likumā noteiktas garantijas attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām un kad tā ir atļauta likumā atļautos gadījumos; vai – ja tā vēl nav šādā likumā atļauta – gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga datu subjekta vai citas personas vitālu interešu aizsardzībai, vai ja apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts acīmredzami ir publiskojis. Atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām varētu aptvert iespēju vākt minētos datus tikai saistībā ar citiem datiem par attiecīgo fizisko personu, iespēju turēt savāktos datus pienācīgā drošībā, noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz kompetentās iestādes darbinieku piekļuvi datiem un aizliegumu nosūtīt minētos datus. Šādu datu apstrāde būtu arī jāatļauj likumā, ja datu subjekts nepārprotami ir piekritis apstrādei, kura ir īpaši dziļa iejaukšanās tā dzīvē. Tomēr datu subjekta piekrišanai pašai par sevi nebūtu jākalpo par juridisko pamatu šādu sensitīvu personas datu apstrādei kompetentajās iestādēs.

(38)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, ar kuru izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, un kurai ir nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura to ievērojami ietekmē. Katrā ziņā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, tostarp īpašas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, jo īpaši paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Saskaņā ar hartas 21. un 52. pantā iekļautajiem nosacījumiem būtu jāaizliedz tāda profilēšana, ar kuru fiziskas personas tiek diskriminētas, pamatojoties uz personas datiem, kas pēc to rakstura ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un pamatbrīvībām.

(39)

Lai ļautu datu subjektam īstenot savas tiesības, informācijai datu subjektam vajadzētu būt viegli pieejamai, tostarp pārziņa tīmekļa vietnē, un viegli saprotamai, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Šādai informācijai vajadzētu būt pielāgotai neaizsargātu personu, piemēram, bērnu, vajadzībām.

(40)

Būtu jāparedz kārtība, kas datu subjektam atvieglotu savu tiesību īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, tostarp mehānismi, kā pieprasīt un, ja piemērojams, bez maksas saņemt jo īpaši piekļuvi saviem personas datiem, kā arī personas datu labošanu vai dzēšanu un apstrādes ierobežošanu. Pārzinim vajadzētu būt pienākumam atbildēt uz datu subjekta pieprasījumiem bez nepamatotas kavēšanās, ja vien pārzinis nepiemēro ierobežojumus datu subjekta tiesībām saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt pārzinim būtu jāvar pieprasīt saprātīgu samaksu vai atteikt pieprasītās darbības veikšanu, ja pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, piemēram, ja datu subjekts nepamatoti un atkārtoti pieprasa informāciju vai ja datu subjekts savas tiesības saņemt informāciju izmanto ļaunprātīgi – piemēram, iesniedzot pieprasījumu, datu subjekts sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju.

(41)

Ja pārzinis lūdz sniegt papildu informāciju, kas vajadzīga datu subjekta identitātes apstiprināšanai, minētā informācija būtu jāapstrādā tikai šajā konkrētajā nolūkā un nebūtu jāglabā ilgāk nekā vajadzīgs šajā nolūkā.

(42)

Datu subjektam vajadzētu būt pieejamai vismaz šādai informācijai: pārziņa identitāte, fakts, ka notiek apstrādes darbība, apstrādes nolūki, tiesības iesniegt sūdzību un fakts, ka viņam ir tiesības pārzinim pieprasīt piekļuvi personas datiem un tos labot dzēst vai ierobežot to apstrādi. Tas varētu notikt kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Turklāt konkrētos gadījumos un lai datu subjekts varētu īstenot savas tiesības, viņš būtu jāinformē par datu apstrādes juridisko pamatu un par to, cik ilgi dati tiks glabāti, ciktāl šāda papildu informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu apstrādi attiecībā uz datu subjektu, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos datus apstrādā.

(43)

Fiziskai personai vajadzētu būt tiesībām piekļūt datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot šīs tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu. Tādēļ katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām zināt par apstrādi un saņemt paziņojumu par nolūkiem, kuros dati tiek apstrādāti, par apstrādes laikposmu un par datu saņēmējiem, tostarp trešās valstīs. Ja šajos paziņojumos ietver informāciju par personas datu ieguves avotu, ar šādu informāciju nebūtu jāatklāj fizisko personu identitāte, jo īpaši konfidenciāli avoti. Lai šīs tiesības ievērotu, pietiek ar to, ka datu subjekta rīcībā ir minēto datu pilns kopsavilkums saprotamā formā, tas ir, formā, kas datu subjektam ļauj uzzināt par minētajiem datiem un pārbaudīt, vai tie ir precīzi un apstrādāti saskaņā ar šo direktīvu, tā lai viņš varētu īstenot savas tiesības, kas tam piešķirtas ar šo direktīvu. Šādu kopsavilkumu varētu sniegt apstrādājamo personas datu kopijas formā.

(44)

Dalībvalstīm būtu jāvar pieņemt leģislatīvus pasākumus, ar kuriem atliek, ierobežo vai nesniedz datu subjektiem informāciju vai pilnībā vai daļēji ierobežo viņu piekļuvi saviem personas datiem, ciktāl un kamēr šāds pasākums, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās fiziskās personas pamattiesības un leģitīmās intereses, ir nepieciešams un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā, lai novērstu, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšana vai procedūras, lai novērstu, ka tiek ietekmēta noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana atklāšana vai saukšana pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpilde, lai pasargātu sabiedrisko drošību vai valsts drošību vai lai pasargātu citu personu tiesības un brīvības. Pārzinim, veicot konkrētu un katra atsevišķa gadījuma pārbaudi, būtu jānovērtē, vai piekļuves tiesības būtu daļēji vai pilnībā jāierobežo.

(45)

Visi piekļuves atteikumi vai ierobežojumi būtu principā rakstiski jāsniedz datu subjektam un jāiekļauj faktiskie vai juridiskie iemesli, uz kuriem lēmums balstās.

(46)

Jānodrošina datu subjekta jebkādu tiesību ierobežojumu atbilstība hartai un ECTK, kā tas interpretēts attiecīgi Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, un jo īpaši jānodrošina minēto tiesību un brīvību būtības ievērošana.

(47)

Fiziskai personai vajadzētu būt tiesībām panākt, lai neprecīzi personas dati, kas uz to attiecas, tiktu laboti, jo īpaši, ja tie attiecas uz faktiem, un tiesībām uz datu dzēšanu, ja šādu datu apstrāde pārkāpj šo direktīvu. Tomēr tiesībām uz datu labošanu nebūtu jāietekmē, piemēram, liecinieka liecības saturs. Fiziskai personai vajadzētu būt arī tiesībām uz apstrādes ierobežošanu, ja tā apstrīd personas datu precizitāti un ja par to precizitāti vai neprecizitāti nav iespējams pārliecināties, vai ja personas dati jāsaglabā kā pierādījumi. Jo īpaši – tā vietā, lai dzēstu personas datus, būtu jāierobežo to apstrāde, ja konkrētā gadījumā ir pamatots iemesls uzskatīt, ka dzēšana varētu ietekmēt datu subjekta leģitīmās intereses. Šādā gadījumā dati, kuri ir ierobežoti, būtu jāapstrādā tikai nolūkā, kura dēļ tie netika dzēsti. Personas datu apstrādes ierobežošanas metodes cita starpā varētu ietvert izvēlēto datu pārvietošanu uz citu apstrādes sistēmu, piemēram, arhivēšanas nolūkos, vai izvēlēto datu padarīšanu par nepieejamiem. Automatizētās kartotēkās apstrādes ierobežojums principā būtu jānodrošina ar tehniskiem līdzekļiem. Tas, ka apstrāde ir ierobežota, būtu jānorāda sistēmā tā, lai būtu skaidrs, ka personas datu apstrāde ir ierobežota. Par šādu personas datu labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu būtu jāpaziņo saņēmējiem, kuriem šie dati ir atklāti, un kompetentajām iestādēm, no kurām tika iegūti neprecīzie dati. Pārziņiem būtu arī jāatturas no šādu datu turpmākas izplatīšanas.

(48)

Ja pārzinis liedz datu subjektam tiesības uz informāciju, piekļuvi personas datiem vai to labošanu, vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai valsts uzraudzības iestāde pārbauda apstrādes likumīgumu. Datu subjekts būtu jāinformē par šīm tiesībām. Ja uzraudzības iestāde rīkojas datu subjekta vārdā, uzraudzības iestādei būtu vismaz jāinformē datu subjekts par to, ka visas nepieciešamās uzraudzības iestādes pārbaudes vai pārskatīšana ir notikušas. Uzraudzības iestādei būtu arī jāinformē datu subjekts par tiesībām vērsties tiesā.

(49)

Ja personas dati tiek apstrādāti kriminālizmeklēšanas un tiesvedības krimināllietās gaitā, dalībvalstīm būtu jāvar noteikt, ka tiesības uz informāciju, piekļuvi personas datiem vai to labošanu, vai dzēšanu un apstrādes ierobežošanu īsteno saskaņā ar valsts noteikumiem par tiesvedību.

(50)

Būtu jāparedz pārziņa pienākumi un atbildība par ikvienu personas datu apstrādi, ko veic pārzinis vai pārziņa vārdā. Jo īpaši, pārzinim būtu jāuzliek pienākums īstenot piemērotus un efektīvus pasākumus, un viņam vajadzētu spēt uzskatāmi parādīt, ka apstrādes darbības notiek saskaņā ar šo direktīvu. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā apstrādes raksturs, apmērs, konteksts, nolūki un risks fizisko personu tiesībām un brīvībām. Pārziņa veiktajiem pasākumiem būtu jāietver konkrētu aizsardzības pasākumu izstrāde un īstenošana attiecībā uz neaizsargātu fizisko personu, piemēram, bērnu, personas datu apstrādi.

(51)

Datu apstrāde, kas varētu izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu, ar atšķirīgu iespējamību un nopietnību var radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, jo īpaši, ja apstrāde var izraisīt diskrimināciju, identitātes zādzību vai viltošanu, finansiālus zaudējumus, kaitējumu reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu datu konfidencialitātes zaudēšanu, neatļautu pseidonimizācijas atcelšanu vai jebkādu citu īpaši nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo situāciju; ja datu subjektiem var tikt atņemtas viņu tiesības un brīvības vai iespēja kontrolēt savus personas datus; ja tiek apstrādāti personas dati, kas atklāj rases vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai piederību arodbiedrībai, ja tiek apstrādāti ģenētiskie dati vai biometriskie dati, lai veiktu personas viennozīmīgu identifikāciju, vai ja tiek apstrādāti dati par veselību vai dati par dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju vai sodāmību un noziedzīgiem nodarījumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem; ja tiek izvērtēti personiskie aspekti, jo īpaši analizējot un prognozējot aspektus attiecībā uz personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, lai izveidotu vai izmantotu personiskos profilus; ja tiek apstrādāti neaizsargātu fizisku personu, jo īpaši bērnu, personas dati; vai ja apstrāde ietver lielu personas datu daudzumu un ietekmē lielu skaitu datu subjektu.

(52)

Riska iespējamība un nopietnība būtu jānosaka atkarībā no apstrādes rakstura, apmēra, konteksta un nolūkiem. Risks būtu jānovērtē, pamatojoties uz objektīvu izvērtējumu, kurā nosaka, vai datu apstrādes darbības ietver augstu risku. Augsts risks ir īpašs risks, ka var notikt kaitējums datu subjektu tiesībām un brīvībām.

(53)

Fizisko personu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi ir nepieciešams, lai tiktu veikti pienācīgi tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību izpildi. Šādu pasākumu īstenošanai nevajadzētu būt atkarīgai vienīgi no ekonomiskiem apsvērumiem. Lai varētu uzskatāmi parādīt, ka šīs direktīvas noteikumi ir ievēroti, pārzinim būtu jāpieņem iekšējas pamatnostādnes un jāīsteno pasākumi, kuros jo īpaši ievēroti integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principi. Ja pārzinis ir veicis novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar šo direktīvu, novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā, izstrādājot minētos pasākumus un procedūras. Pasākumi cita starpā varētu ietvert pēc iespējas agrāku pseidonimizācijas izmantošanu. Pseidonimizācijas izmantošana šīs direktīvas piemērošanas nolūkos var kalpot jo īpaši kā līdzeklis, kas varētu atvieglot personas datu brīvu apriti brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(54)

Datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzība, kā arī pārziņu un apstrādātāju pienākumi un atbildība, arī saistībā ar uzraudzības iestāžu veikto uzraudzību un īstenotajiem pasākumiem, prasa skaidri sadalīt pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, tostarp arī tajos gadījumos, kad pārzinis apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka kopā ar citiem pārziņiem, vai gadījumos, kad apstrādes darbības tiek veiktas pārziņa vārdā.

(55)

Apstrāde, ko veic apstrādātājs, būtu jāreglamentē ar juridisku aktu, tostarp ar līgumu, kurš apstrādātāju saista ar pārzini un paredz jo īpaši to, ka apstrādātājam būtu jārīkojas tikai saskaņā ar pārziņa norādījumiem. Apstrādātājam būtu jāņem vērā princips, kas paredz integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma.

(56)

Lai uzskatāmi parādītu, ka šīs direktīvas noteikumi ir ievēroti, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic uzskaite par visu kategoriju apstrādes darbībām, par kurām tas ir atbildīgs. Katram pārzinim un apstrādātājam vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar uzraudzības iestādi un darīt minēto uzskaiti tai pieejamu pēc pieprasījuma, lai tā varētu kalpot minēto apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām. Pārziņa vai apstrādātāja, kurš personas datus apstrādā ar neautomatizētām apstrādes sistēmām, rīcībā vajadzētu būt efektīvām metodēm, piemēram, ierakstiem vai cita veida uzskaitei, ar ko uzskatāmi parāda apstrādes likumīgumu, ļauj veikt pašuzraudzību un nodrošina datu integritāti un datu drošību.

(57)

Būtu jāveic ieraksti vismaz par tādām darbībām automatizētās apstrādes sistēmās kā vākšana, pārveidošana, aplūkošana, izpaušana, tostarp nosūtīšana, kombinēšana vai dzēšana. Būtu jāreģistrē tās personas identificēšana, kura aplūkojusi vai izpaudusi personas datus, un minētajai identificēšanai būtu jānodrošina iespēja noteikt apstrādes darbību pamatojumu. Ieraksti būtu jāizmanto tikai, lai pārbaudītu apstrādes likumīgumu, veiktu pašuzraudzību, nodrošinātu datu integritāti un datu drošību un kriminālprocesa norisi. Pašuzraudzība ietver arī kompetento iestāžu iekšējās disciplinārās procedūras.

(58)

Ja apstrādes darbības var radīt augstu apdraudējuma risku datu subjektu tiesībām un brīvībām sava rakstura, darbības jomas vai nolūku dēļ, pārzinim būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, kurā jo īpaši būtu jāiekļauj pasākumi, garantijas un mehānismi, kas paredzēti, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un parādītu atbilstību šai direktīvai. Ietekmes novērtējumiem būtu jāaptver nevis atsevišķi gadījumi, bet attiecīgās apstrādes darbību sistēmas un procesi.

(59)

Lai nodrošinātu datu subjektu tiesību un brīvību efektīvu aizsardzību, pārzinim vai apstrādātajam noteiktos gadījumos pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi.

(60)

Lai saglabātu drošību un novērstu tādu apstrādi, kurā tiek pārkāpta šī direktīva, pārzinim vai apstrādātājam būtu jānovērtē apstrādei raksturīgie riski un jāīsteno pasākumi šo risku mazināšanai, piemēram, šifrēšana. Šādiem pasākumiem, ņemot vērā jaunākās tehniskās iespējas un īstenošanas izmaksas, būtu jānodrošina atbilstošs drošības līmenis, tostarp konfidencialitāte, un jāņem vērā apstrādei raksturīgais risks un aizsargājamās personas datu īpatnības. Novērtējot datu drošības riskus, būtu jāņem vērā riski, ko rada datu apstrāde, piemēram, nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana vai neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem, kas var jo īpaši izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu. Pārzinim un apstrādātājam būtu jānodrošina, ka personas datu apstrādi neveic nepilnvarotas personas.

(61)

Ja uz personas datu aizsardzības pārkāpumu nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tas fiziskām personām var izraisīt tādu fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu kā, piemēram, iespējas kontrolēt savus personas datus zaudēšana vai to tiesību ierobežošana, diskriminācija, identitātes zādzība vai viltošana, finansiāli zaudējumi, neatļauta pseidonimizācijas atcelšana, kaitējums reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšana vai jebkāda cita attiecīgajai fiziskajai personai būtiska nelabvēlīga ekonomiskā vai sociālā situācija. Tādēļ, tiklīdz pārzinim ir kļuvis zināms, ka ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, pārzinim bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, 72 stundu laikā no brīža, kad pārkāpums tam kļuvis zināms, būtu jāpaziņo par pārkāpumu uzraudzības iestādei, izņemot, ja pārzinis spēj saskaņā ar pārskatatbildības principu uzskatāmi parādīt, ka personas datu aizsardzības pārkāpums, visticamāk, nerada risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. Ja šādu paziņošanu nevar paveikt 72 stundu laikā, paziņojumam būtu jāpievieno paskaidrojums par kavēšanās iemesliem, un informāciju var sniegt pa posmiem bez nepamatotas turpmākas kavēšanās.

(62)

Lai fiziskas personas varētu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, tās būtu bez nepamatotas kavēšanās jāinformē gadījumā, ja personas datu aizsardzības pārkāpums var radīt augstu apdraudējuma risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. Paziņojumā būtu jāapraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturs un jāietver ieteikumi, kā attiecīgā fiziskā persona varētu mazināt iespējamās nelabvēlīgās sekas. Paziņojums datu subjektiem būtu jāsniedz pēc iespējas drīz, ciešā sadarbībā ar uzraudzības iestādi un saskaņā ar tās vai citu attiecīgo iestāžu sniegtajiem norādījumiem. Piemēram, ja nepieciešams mazināt tūlītēju kaitējuma risku, būtu ātri jāsniedz paziņojums datu subjektam, savukārt nepieciešamība īstenot piemērotus pasākumus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpuma turpināšanos vai līdzīgus pārkāpumus, var attaisnot ilgāku laiku paziņojuma sniegšanai. Ja ar paziņojuma par personas datu aizsardzības pārkāpuma attiecīgajai fiziskajai personai atliktu sniegšanu vai ierobežošanu nevar novērst to, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšana vai procedūras, kuru mērķis ir novērst, ka tiek ietekmēta noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai saukšana pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpilde, sabiedriskās drošības aizsardzība, valsts drošības aizsardzība vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzība,, šādu paziņojumu ārkārtas apstākļos varētu nesniegt.

(63)

Pārzinim būtu jānorīko persona, kura palīdzētu tam uzraudzīt iekšējo atbilstību noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts nolemj noteikt atbrīvojumu tiesām un citām neatkarīgām tiesu iestādēm, tām pildot tiesas funkciju. Minētā persona varētu būt kāds no pārziņa esošajiem darbiniekiem, kurš saņēmis speciālu apmācību par datu aizsardzības tiesībām un praksi, lai iegūtu speciālās zināšanas minētajā jomā. Vajadzīgais speciālo zināšanu līmenis būtu jānosaka, jo īpaši ņemot vērā datu apstrādi, kas tiek veikta, un aizsardzību, kas nepieciešama pārziņa apstrādātajiem personas datiem. Šī persona savus uzdevumus varētu veikt, strādājot nepilnu vai pilnu darba slodzi. Datu aizsardzības speciālistu var kopīgi iecelt vairāki pārziņi, ņemot vērā to organizatorisko uzbūvi un lielumu, piemēram, gadījumos, kad centrālajām vienībām ir kopīgi resursi. Minēto personu var izvirzīt arī citiem amatiem attiecīgo pārziņu struktūras ietvaros. Minētajai personai būtu jāpalīdz pārzinim un darbiniekiem, kuri apstrādā personas datus, proti tie jāinformē un jākonsultē par atbilstību attiecīgiem datu aizsardzības pienākumiem. Šādiem datu aizsardzības speciālistiem būtu jāspēj veikt savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi saskaņā ar dalībvalsts tiesībām.

(64)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju tiek veikta tikai tad, ja tā ir nepieciešama, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, un ka minētais pārzinis trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā ir kompetenta iestāde šīs direktīvas izpratnē. Nosūtīšana būtu jāveic tikai kompetentajām iestādēm, kas darbojas kā pārziņi, izņemot gadījumus, kad apstrādātājiem ir doti skaidri norādījumi veikt nosūtīšanu pārziņu vārdā. Šāda nosūtīšana var notikt gadījumos, kad Komisija ir nolēmusi, ka attiecīga trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, kad tiek sniegtas atbilstošas garantijas, vai kad ir piemērojamas atkāpes īpašās situācijās. Gadījumos, kad personas dati no Savienības tiek nosūtīti pārziņiem, apstrādātājiem vai citiem saņēmējiem trešās valstīs vai starptautiskajām organizācijām, aizsardzības līmenim, ko šī direktīva garantē fiziskām personām Savienībā, nebūtu jāsamazinās, tostarp gadījumos, kad personas dati no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas tiek nosūtīti tālāk pārziņiem vai apstrādātājiem tajā pašā vai citā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā.

(65)

Kad personas datus no kādas dalībvalsts nosūta uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, šādai pārsūtīšanai principā būtu jānotiek tikai pēc tam, kad dalībvalsts, no kuras dati tika saņemti, ir devusi atļauju nosūtīšanai. Efektīvas sadarbības interesēs tiesībaizsardzības jomā ir nepieciešams, lai tad, kad draudi kādas dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai vai kādas dalībvalsts būtiskajām interesēm ir tik tieši, ka kļūst neiespējams laikus iegūt iepriekšēju atļauju, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai attiecīgos personas datus nosūtīt uz attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju bez šādas iepriekšējas atļaujas. Dalībvalstīm būtu jāparedz, ka jebkurš konkrēts nosacījums attiecībā uz nosūtīšanu būtu jādara zināms trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām. Personas datu tālākai nosūtīšanai būtu nepieciešama tās kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, kura veikusi sākotnējo nosūtīšanu. Lemjot par datu tālākas nosūtīšanu atļaujas pieprasījumu, kompetentajai iestādei, kura veikusi sākotnējo nosūtīšanu, būtu pienācīgi jāņem vērā visi attiecīgie faktori, tostarp noziedzīgā nodarījuma smagums, konkrēti izvirzītie nosacījumi un nolūks, kādā dati sākotnēji ir nosūtīti, kriminālsoda izpildes raksturs un nosacījumi un personas datu aizsardzības līmenis trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā, uz kuru personas dati tiek tālāk nosūtīti. Kompetentajai iestādei, kura veikusi sākotnējo nosūtīšanu, būtu arī jāizvirza konkrēti nosacījumi tālākai nosūtīšanai. Šos konkrētos nosacījumus var aprakstīt, piemēram, apstrādes kodos.

(66)

Komisijai attiecībā uz visu Savienību būtu jāvar nolemt, ka konkrētas trešās valstis vai kāda teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori trešā valstī, vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un vienotību visā Savienībā attiecībā pret trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām, par kurām uzskata, ka tās nodrošina šādu aizsardzības līmeni. Šādos gadījumos personas datus uz minētajām valstīm būtu jāvar nosūtīt bez nepieciešamības saņemt īpašu atļauju, izņemot gadījumus, kad citai dalībvalstij, no kuras dati tika iegūti, ir jādod atļauja nosūtīšanai.

(67)

Saskaņā ar pamatvērtībām, uz kurām balstās Savienība, un jo īpaši cilvēktiesību aizsardzību, Komisijai, novērtējot trešo valsti vai kādu teritoriju vai konkrētu sektoru trešā valstī, būtu jāņem vērā tas, kā konkrēta trešā valsts ievēro tiesiskumu, tiesu pieejamību, kā arī starptautiskās cilvēktiesību normas un standartus, un tās vispārējie un nozaru tiesību akti, tostarp tiesību akti attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību un valsts drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un krimināltiesībām. Pieņemot lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz kādu teritoriju vai konkrētu sektoru trešā valstī, būtu jāņem vērā skaidri un objektīvi kritēriji, piemēram, konkrētas apstrādes darbības un piemērojamo juridisko standartu un attiecīgajā trešā valstī spēkā esošo tiesību aktu darbības joma. Trešai valstij būtu jāpiedāvā garantijas, kas nodrošinātu pietiekamu aizsardzības līmeni, kurš pēc būtības ir līdzvērtīgs Savienībā nodrošinātajam, jo īpaši, ja datus apstrādā vienā vai vairākos konkrētos sektoros. Trešai valstij jo īpaši būtu jānodrošina efektīva neatkarīga datu aizsardzības uzraudzība un jāparedz sadarbības mehānismi ar dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm un datu subjektiem būtu jāparedz efektīvas un īstenojamas tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā.

(68)

Papildus starptautiskām saistībām, ko uzņēmusies trešā valsts vai starptautiskā organizācija, Komisijai būtu jāņem vērā arī pienākumi, kas izriet no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas dalības daudzpusējās vai reģionālās sistēmās, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī šādu pienākumu izpilde. Jo īpaši būtu jāņem vērā trešās valsts pievienošanās Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās Papildu protokolam. Izvērtējot aizsardzības līmeni trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, Komisijai būtu jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Regulu (ES) 2016/679 (“kolēģija”). Komisijai būtu jāņem vērā arī visi attiecīgie Komisijas lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu.

(69)

Komisijai būtu jāuzrauga, kā darbojas lēmumi par aizsardzības līmeni trešā valstī vai teritorijā, konkrētā sektorā trešā valstī, vai starptautiskā organizācijā. Savos lēmumos par aizsardzības līmeņa pietiekamību Komisijai būtu jāparedz periodiskas pārskatīšanas mehānisms attiecībā uz to darbību. Minētā periodiskā pārskatīšana būtu jāveic, apspriežoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, un tajā būtu jāņem vērā visi būtiskie notikumi trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā.

(70)

Komisijai arī būtu jāvar konstatēt, ka kāda trešā valsts vai kāda teritorija, konkrēts sektors trešā valstī, vai starptautiska organizācija vairs nenodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni. Līdz ar to personas datu nosūtīšana uz minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju būtu jāaizliedz, ja vien nav izpildītas šīs direktīvas prasības attiecībā uz nosūtīšanu, uz ko attiecas attiecīgas garantijas un atkāpes specifiskās situācijās. Būtu jāparedz noteikumi par apspriešanās procedūrām starp Komisiju un šādām trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām. Komisijai būtu laikus jāinformē attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija par iemesliem un jāsāk ar to apspriešanās, lai šo situāciju atrisinātu.

(71)

Nosūtīšana, kas nebalstās uz šādu lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, būtu jāatļauj tikai tad, ja juridiski saistošā instrumentā tiek sniegtas atbilstošas garantijas, kas nodrošina personas datu aizsardzību, vai ja pārzinis ir izvērtējis visus datu nosūtīšanas apstākļus un, pamatojoties uz šo izvērtējumu, uzskata, ka pastāv atbilstošas garantijas personas datu aizsardzībai. Šādi juridiski saistoši instrumenti varētu būt, piemēram, juridiski saistoši divpusēji nolīgumi, kurus noslēgušas dalībvalstis un kuri ieviesti to tiesību sistēmā, un kuru izpildi varētu panākt to datu subjekti, nodrošinot datu aizsardzības prasību un datu subjektu tiesību ievērošanu, tostarp tiesības panākt tiesību efektīvu aizsardzību administratīvā kārtā vai tiesā. Pārzinim, vērtējot visus datu nosūtīšanas apstākļus, būtu jāvar ņemt vērā starp Eiropolu vai Eurojust un trešām valstīm noslēgtus sadarbības nolīgumus, kas atļauj personas datu apmaiņu. Pārzinim būtu jāvar ņemt vērā arī to, ka personas datu nosūtīšanai tiks piemērotas konfidencialitātes prasības un specifiskuma princips, nodrošinot, ka dati netiks apstrādāti citos nolūkos kā vien nosūtīšanas nolūkā. Turklāt pārzinim būtu jāņem vērā, ka personas dati netiks izmantoti, lai pieprasītu, pasludinātu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu. Lai arī minētos nosacījumus varētu uzskatīt par atbilstošām garantijām, kas ļauj veikt datu nosūtīšanu, pārzinim būtu jāvar pieprasīt papildu garantijas.

(72)

Kad nav nedz lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, nedz atbilstošu garantiju, nosūtīšana vai sūtījumu kategorija varētu būt pieļaujama tikai konkrētās situācijās, ja tas nepieciešams, lai pasargātu datu subjekta vai citas personas vitālas intereses vai lai pasargātu datu subjekta leģitīmas intereses, ja to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura nosūta personas datus, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus kādas dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai, kādā atsevišķā gadījumā, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, vai kādā atsevišķā gadījumā, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības. Minētās atkāpes būtu interpretējamas sašaurināti, un ar tām nebūtu jāpieļauj personas datu bieža, masveida un strukturāla nosūtīšana vai apjomīga nosūtīšana, bet būtu jānosūta vienīgi dati, kas noteikti nepieciešami. Lai uzraudzītu nosūtīšanas likumīgumu, šāda nosūtīšana būtu jādokumentē, un pēc pieprasījuma tā būtu jādara pieejama uzraudzības iestādei.

(73)

Dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro spēkā esošos divpusējos vai daudzpusējos starptautiskos nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību, lai apmainītos ar attiecīgu informāciju, kas tām ļauj veikt juridiski uzticētos uzdevumus. Tas principā notiek ar attiecīgo kompetento iestāžu trešajās valstīs palīdzību šīs direktīvas nolūkos vai vismaz sadarbībā ar tām – reizēm pat tad, ja nav divpusēja vai daudzpusēja starptautiska nolīguma. Tomēr konkrētos atsevišķos gadījumos oficiālās procedūras, kad ir jāsazinās ar šādu iestādi trešā valstī, var nebūt efektīvas vai piemērotas, jo īpaši tāpēc, ka nosūtīšanu nevarētu veikt savlaicīgi vai minētā iestāde trešā valstī nerespektē tiesiskumu vai starptautisko cilvēktiesību normas un standartus, līdz ar ko dalībvalstu kompetentās iestādes varētu nolemt personas datus nosūtīt tieši saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību minētajās trešās valstīs. Tā var būt gadījumā, ja pastāv steidzama vajadzība nosūtīt personas datus, lai glābtu personas dzīvību, kurai ir draudi kļūt par noziedzīga nodarījuma upuri, vai lai novērstu kāda nozieguma, tostarp ar terorisma, tūlītēju izdarīšanu. Pat ja šādai nosūtīšanai starp kompetentajām iestādēm un saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, būtu jānotiek tikai konkrētos atsevišķos gadījumos, šajā direktīvā būtu jāparedz nosacījumi šādu gadījumu reglamentēšanai. Minētie noteikumi nebūtu uzskatāmi par atkāpēm no jebkādiem spēkā esošiem divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem nolīgumiem par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību. Minētie noteikumi būtu jāpiemēro papildus citiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par apstrādes likumīgumu un V nodaļas noteikumiem.

(74)

Personas datu pārvietošana pāri robežām var ievērojami ietekmēt fizisko personu spējas īstenot tiesības uz datu aizsardzību, lai aizsargātu sevi pret minēto datu nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Vienlaikus uzraudzības iestādes var saskarties ar situāciju, ka tās nespēj reaģēt uz sūdzībām vai veikt izmeklēšanu saistībā ar darbībām, kas norisinās aiz robežām. Viņu pūliņus pārrobežu kontekstā strādāt kopā var sarežģīt arī nepietiekamās preventīvās vai korektīvās pilnvaras un tiesisko regulējumu atšķirības. Tāpēc ir nepieciešams veicināt ciešāku datu aizsardzības uzraudzības iestāžu sadarbību, lai palīdzētu tām veikt informācijas apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm citās valstīs.

(75)

Tādu uzraudzības iestāžu izveide dalībvalstīs, kuras pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, ir būtiska sastāvdaļa fizisku personu aizsardzībā attiecībā uz to personas datu apstrādi. Uzraudzības iestādēm būtu jāuzrauga šīs direktīvas piemērošana, un jāpalīdz nodrošināt to konsekventu piemērošanu visā Savienībā, lai aizsargātu fiziskās personas saistībā ar to personas datu apstrādi. Šajā nolūkā uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas vienai ar otru un ar Komisiju.

(76)

Pienākumus, kas jāveic valstu uzraudzības iestādēm, kuras jāizveido saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis var uzticēt uzraudzības iestādei, kas jau izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(77)

Būtu jāļauj dalībvalstīm izveidot vairāk nekā vienu uzraudzības iestādi atbilstoši valsts konstitucionālajai, organizatoriskajai un administratīvajai uzbūvei. Katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir finanšu un cilvēkresursi, telpas un infrastruktūra, kas ir nepieciešami efektīvai uzdevumu izpildei, tostarp arī to uzdevumu izpildei, kas saistīti ar savstarpējo palīdzību un sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm visā Savienībā. Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt atsevišķam, publiskam gada budžetam, kas var būt daļa no kopējā valsts budžeta.

(78)

Uzraudzības iestādēm būtu jāpiemēro neatkarīgi kontroles vai uzraudzības mehānismi attiecībā uz šo iestāžu finanšu izdevumiem ar noteikumu, ka šāda finanšu kontrole neietekmē to neatkarību.

(79)

Vispārējie nosacījumi, lai kļūtu par uzraudzības iestādes locekli vai locekļiem, būtu jānosaka dalībvalsts tiesībās, un ar tiem jo īpaši būtu jāparedz, ka šos locekļus amatā ieceltu vai nu dalībvalsts parlaments vai valdība, vai valsts vadītājs, pamatojoties uz valdības vai valdības locekļa, vai parlamenta vai tā palātas priekšlikumu, vai arī neatkarīga struktūra, kurai ar dalībvalsts tiesībām uzticēta iecelšana, kas jāīsteno pārredzamā procedūrā. Lai nodrošinātu uzraudzības iestādes neatkarību, uzraudzības iestādes loceklim vai locekļiem būtu jārīkojas godprātīgi, jāatturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem, un savu pilnvaru laikā tiem nebūtu jāuzņemas nekāds cits nesavienojams algots vai nealgots darbs. Lai nodrošinātu uzraudzības iestādes neatkarību, tās darbinieki būtu jāizraugās uzraudzības iestādei, un šajā procesā varētu piedalīties neatkarīga struktūra, kurai tas uzticēts ar dalībvalsts tiesībām.

(80)

Kaut arī šī direktīva ir piemērojama arī valsts tiesu un citu tiesu iestāžu darbībai, ja tiesa personas datus apstrādā, pildot tiesas funkciju, uzraudzības iestādes kompetencē nebūtu jāietver šāda apstrāde, lai pasargātu tiesnešu neatkarību, pildot tiesas spriešanas funkciju. Minētais izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiesas spriešanas darbībām tiesas lietās, un tas nebūtu jāattiecina uz citām darbībām, kurās tiesneši varētu būt iesaistīti saskaņā ar dalībvalsts tiesībām. Dalībvalstīm būtu arī jāvar paredzēt, ka uzraudzības iestādes kompetencē nav iekļauta citu neatkarīgu tiesu iestāžu, piemēram, prokuratūras, veiktā personas datus apstrāde, kad tās pilda savu tiesas funkciju. Katrā ziņā tiesu un citu neatkarīgu tiesu iestāžu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem vienmēr uzrauga neatkarīga iestāde saskaņā ar hartas 8. panta 3. punktu.

(81)

Katrai uzraudzības iestādei būtu jāizskata jebkura datu subjekta sūdzība un jāizmeklē lieta vai tā jānodod kompetentajai uzraudzības iestādei. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, paredzot iespēju to pārskatīt tiesā. Uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu. Ja lietā ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi, būtu jāsniedz starpposma informācija datu subjektam.

(82)

Lai nodrošinātu efektīvu, uzticamu un konsekventu uzraudzību attiecībā uz to, kā visā Savienībā tiek ievēroti un izpildīti šīs direktīvas noteikumi saskaņā ar LESD, kā to interpretējusi Tiesa, uzraudzības iestādēm katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, tostarp izmeklēšanas, korektīvām un padomdevēja pilnvarām, kas ir to uzdevumu izpildei vajadzīgi līdzekļi. Tomēr šo iestāžu pilnvarām nevajadzētu būt pretrunā īpašajiem noteikumiem attiecībā uz kriminālprocesu, tostarp noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, vai tiesu iestāžu neatkarībai. Neskarot kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesībām, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarām pievērst tiesu iestāžu uzmanību šīs direktīvas pārkāpumiem vai rīcību tiesvedībā. Uzraudzības iestāžu pilnvaras būtu jāīsteno objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā saskaņā ar atbilstošām procesuālām garantijām, kas paredzētas Savienības un dalībvalsts tiesībās. Jo īpaši, katram pasākumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, vajadzētu būt piemērotam, vajadzīgam un samērīgam, ņemot vērā apstākļus katrā atsevišķā gadījumā, tajā būtu jāievēro katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms tāda individuāla pasākuma pieņemšanas, kurš attiecīgo personu nelabvēlīgi ietekmētu, un būtu jāizvairās no nevajadzīgām izmaksām un pārmērīga apgrūtinājuma attiecīgajai personai. Izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz piekļuvi telpām būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalsts tiesību konkrētajām prasībām, piemēram, prasību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju. Juridiski saistoša lēmuma pieņemšanai būtu jāpiemēro iespēja pārskatīt to tiesā tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde pieņēmusi minēto lēmumu.

(83)

Uzraudzības iestādēm būtu vienai otra jāatbalsta savu uzdevumu veikšanā un jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai nodrošinātu saskaņā ar šo direktīvu pieņemto noteikumu konsekventu piemērošanu un izpildi.

(84)

Kolēģijai, būtu jāpalīdz nodrošināt šīs direktīvas konsekventa piemērošana visā Savienībā, tostarp sniedzot padomus Komisijai un veicinot uzraudzības iestāžu sadarbību visā Savienībā.

(85)

Katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību vienai uzraudzības iestādei un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar hartas 47. pantu, ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības, kas paredzētas noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir pārkāptas, vai ja uzraudzības iestāde nereaģē uz sūdzību, daļēji vai pilnībā noraida sūdzību vai nerīkojas, kad šāda rīcība ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, paredzot iespēju to pārskatīt tiesā. Kompetentajai uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu. Ja lietā ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi, būtu jāsniedz starpposma informācija datu subjektam. Lai atvieglotu sūdzību iesniegšanu, katrai uzraudzības iestādei būtu jāveic tādi pasākumi kā, piemēram, sūdzības iesniegšanas veidlapas nodrošināšana, kuru var aizpildīt arī elektroniski, neizslēdzot arī citus saziņas līdzekļus.

(86)

Katrai fiziskai vai juridiskai personai vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību kompetentajā valsts tiesā pret uzraudzības iestādes lēmumu, kas rada juridiskas sekas attiecībā uz šādu personu. Šāds lēmums jo īpaši attiecas uz to, kā uzraudzības iestāde īsteno izmeklēšanas, korektīvās un atļauju izsniegšanas pilnvaras, vai uz sūdzību noraidīšanu. Tomēr minētās tiesības neattiecas uz citiem uzraudzības iestāžu pasākumiem, kas nav juridiski saistoši, piemēram, uzraudzības iestādes izdotiem atzinumiem vai sniegtiem padomiem. Prasība pret uzraudzības iestādi būtu jāceļ tās dalībvalsts tiesās, kurā izveidota uzraudzības iestāde, un tā būtu jāizskata saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesībām. Šādām tiesām vajadzētu īstenot pilnu jurisdikciju, kurai vajadzētu ietvert jurisdikciju izskatīt visus faktu jautājumus un tiesību normu piemērošanas jautājumus, kas saistīti ar tajā izskatāmo strīdu.

(87)

Ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo direktīvu ir pārkāptas, viņam būtu jāparedz tiesības pilnvarot kādu struktūru, kuras mērķis ir datu subjekta tiesību un interešu aizsardzība attiecībā uz viņu personas datu aizsardzību un kura ir izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesībām, iesniegt sūdzību viņa vārdā uzraudzības iestādē un īstenot tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā. Datu subjektu tiesībām uz pārstāvību nebūtu jāskar dalībvalsts procesuālajām tiesībām, kuros var būt prasīts, lai valsts tiesās datu subjektu obligāti pārstāvētu advokāts, kā noteikts Padomes Direktīvā 77/249/EEK (10).

(88)

Pārzinim vai jebkurai citai iestādei, kas ir kompetenta saskaņā ar dalībvalsts tiesībām, būtu jākompensē jebkurš kaitējums, kas personai var tikt nodarīts tādas apstrādes rezultātā, kura neatbilst noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Kaitējuma jēdziens būtu jāinterpretē paplašināti, ņemot vērā Tiesas judikatūru tādā veidā, kas pilnībā atbilst šīs direktīvas mērķiem. Tas neskar prasības par kaitējumu, kas izriet no citu Savienības vai dalībvalsts tiesību pārkāpumiem. Ja ir iekļauta atsauce uz apstrādi, kura ir nelikumīga vai pārkāpj noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tā attiecas arī uz apstrādi, kurā tiek pārkāpti īstenošanas akti, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Datu subjektiem būtu jāsaņem pilnīga un reāla kompensācija par tiem nodarīto kaitējumu.

(89)

Būtu jāpiemēro sankcijas jebkurai fiziskai vai juridiskai personai – privāto vai publisko tiesību subjektam –, kura pārkāpj šo direktīvu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un tām būtu jāveic visi pasākumi, lai tās īstenotu.

(90)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pietiekamu aizsardzības līmeni, ko nodrošina kāda trešā valsts, teritorija vai konkrēts sektors trešajā valstī, vai starptautiska organizācija un uz formātu un procedūrām savstarpējai palīdzībai un kārtību, kādā uzraudzības iestādes savā starpā un ar kolēģiju apmainās ar informāciju, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(91)

Ņemot vērā, ka minētajiem aktiem ir vispārēja piemērošanas joma, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra īstenošanas aktu pieņemšanai attiecībā uz pietiekamu aizsardzības līmeni, ko nodrošina kāda trešā valsts, teritorija vai konkrēts sektors trešajā valstī, vai starptautiska organizācija, un formātu un procedūrām savstarpējai palīdzībai un kārtību, kādā uzraudzības iestādes savā starpā un ar kolēģiju apmainās ar informāciju, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(92)

Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pilnīgi pamatotos gadījumos saistībā ar kādu trešo valsti, teritoriju, vai konkrētu sektoru trešajā valstī, vai starptautisku organizāciju, kas vairs nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ.

(93)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, aizsargāt fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši viņu tiesības uz personas datu aizsardzību un nodrošināt, lai kompetentās iestādes Savienībā brīvi apmainītos ar personas datiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(94)

Konkrētiem noteikumiem Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti pirms šīs direktīvas pieņemšanas dienas attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību un ar kuriem reglamentē personas datu apstrādi starp dalībvalstīm vai dalībvalstu norīkoto iestāžu piekļuvi informācijas sistēmām, kas izveidotas, ievērojot Līgumus, būtu jāpaliek neskartiem, piemēram, konkrētiem noteikumiem par personas datu aizsardzību, kurus piemēro, ievērojot Padomes Lēmumu 2008/615/TI (12) vai 23. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (13). Tā kā hartas 8. pantā un LESD 16. pantā paredzēta prasība, ka pamattiesības uz personas datu aizsardzību konsekventi nodrošina visā Savienībā, Komisijai būtu jāizvērtē situācija attiecībā uz šīs direktīvas saistību ar aktiem, kuri pieņemti pirms šīs direktīvas pieņemšanas dienas un kuri regulē personas datu apstrādi starp dalībvalstīm vai dalībvalstu norīkoto iestāžu piekļuvi informācijas sistēmām, kuras izveidotas, ievērojot Līgumus, lai izvērtētu nepieciešamību pielāgot minētos konkrētos noteikumus šai direktīvai. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jānāk klajā ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu konsekventas tiesību normas, kas attiecas uz personas datu apstrādi.

(95)

Lai nodrošinātu visaptverošu un konsekventu personas datu aizsardzību Savienībā, starptautiskiem nolīgumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā datuma un kuri ir saderīgi ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas ir piemērojami pirms minētā datuma, būtu jāpaliek spēkā līdz brīdim, kad tos groza, aizstāj vai atceļ.

(96)

Dalībvalstīm šīs direktīvas transponēšanai būtu jāparedz laikposms, kas nepārsniedz divus gadus no šīs direktīvas stāšanās spēkā datuma. Apstrāde, kas jau tiek veikta minētajā datumā, būtu jāsaskaņo ar šo direktīvu divos gados pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Tomēr, ja šāda apstrāde atbilst Savienības tiesību aktiem, kas ir piemērojami pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā datuma, šīs direktīvas prasības attiecībā uz iepriekšēju apspriešanos ar uzraudzības iestādi nebūtu jāpiemēro apstrādes darbībām, kuras jau sāktas pirms minētā datuma, ņemot vērā to, ka minētās prasības pēc savas būtības ir jāizpilda pirms apstrādes. Ja dalībvalstis izmanto ilgāku īstenošanas laikposmu, kurš beidzas septiņus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, lai izpildītu ierakstu veikšanas pienākumus attiecībā uz automatizētām apstrādes sistēmām, kas izveidotas pirms minētā datuma, pārzinim vai apstrādātājam vajadzētu būt ieviestām efektīvām metodēm, piemēram, ierakstiem vai cita veida uzskaitei, ar ko uzskatāmi parāda datu apstrādes likumīgumu, ļauj veikt pašuzraudzību un nodrošina datu integritāti un datu drošību.

(97)

Šī direktīva neskar noteikumus par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/93/ES (14).

(98)

Tāpēc būtu jāatceļ Pamatlēmums 2008/977/TI.

(99)

Saskaņā ar 6.a pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Apvienotai Karalistei un Īrijai nav saistoši šīs direktīvas noteikumi, kuri saistīti ar personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, īstenojot darbības, uz kurām attiecas LESD Trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļas darbības joma, tad, ja Apvienotajai Karalistei un Īrijai nav saistoši noteikumi, ar ko reglamentē tādus tiesu sadarbības veidus krimināllietās vai tādus policijas iestāžu sadarbības veidus, kuros ir jāievēro noteikumi, kas paredzēti, pamatojoties uz LESD 16. pantu.

(100)

Saskaņā ar 2. un 2.a pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānijai nav saistoši un nav jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie noteikumi, kuri ir saistīti ar personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, īstenojot darbības, uz kurām attiecas LESD Trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļas piemērošanas joma. Tā kā šī direktīva pilnveido Šengenas acquis, balstoties uz LESD Trešās daļas V sadaļu, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs direktīvas pieņemšanas izlemj, vai tā šo direktīvu ieviesīs savos tiesību aktos.

(101)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, pilnveidošanā un piemērošanā (15), šis instruments ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

(102)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16), šī direktīva ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

(103)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (17), šī direktīva ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

(104)

Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti hartā, kā noteikts LESD, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šo tiesību ierobežojumi ir saskaņā ar hartas 52. panta 1. punktu, jo tie ir nepieciešami vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

(105)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par paskaidrojuma dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās paziņojumam par transponēšanas pasākumiem, ja tas pamatoti, pievienot vienu vai vairākus dokumentus ar skaidrojumu par direktīvas komponentu attiecībām ar dalībvalstu transponēšanas pasākumu attiecīgajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(106)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza savu atzinumu 2012. gada 7. martā (18).

(107)

Šai direktīvai nebūtu dalībvalstīm jāliedz īstenot datu subjektu tiesības uz informāciju, piekļuvi personas datiem un to labošanu vai dzēšanu un apstrādes ierobežošanu kriminālprocesa gaitā, un to iespējamus šo tiesību ierobežojumus valsts noteikumos par kriminālprocesu,

a)

aizsargā fizisko personu pamattiesības un pamatbrīvības, un jo īpaši viņu tiesības uz personas datu aizsardzību; un

b)

nodrošina, ka personas datu apmaiņa starp kompetentajām iestādēm Savienībā, kad šādu apmaiņu prasa Savienības vai dalībvalstu tiesības, nav ierobežota vai aizliegta tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

a)

tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību darbības jomā;

b)

ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.

1)

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziskā persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

2)

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

3)

“apstrādes ierobežošana” ir uzglabātu personas datu iezīmēšana ar mērķi ierobežot to apstrādi nākotnē;

4)

“profilēšana” ir jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana nolūkā izvērtēt konkrētus ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši analizēt vai prognozēt aspektus saistībā ar minētās fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm, interesēm, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos;

5)

“pseidonimizācija” ir personas datu apstrāde, ko veic tādā veidā, lai personas datus vairs nav iespējams saistīt ar konkrētu datu subjektu bez papildu informācijas izmantošanas ar noteikumu, ka šāda papildu informācija tiek turēta atsevišķi un tai piemēro tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas dati netiek saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisko personu;

6)

“kartotēka” ir jebkurš strukturēts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

7)

“kompetentā iestāde” ir:

8)

“pārzinis” ir kompetentā iestāde, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesībām, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesībās;

9)

“apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

10)

“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kurai izpauž personas datus – neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav. Tomēr publiskas iestādes, kas var saņemt personas datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu saskaņā ar dalībvalsts tiesībām, netiek uzskatītas par saņēmējiem; minēto datu apstrāde, ko veic minētās publiskās iestādes, atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem;

11)

“personas datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

12)