15.4.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/6

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/578

(2016. gada 11. aprīlis),

ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 281. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (turpmāk “Muitas kodekss”), 280. pantā noteikts, ka Komisijai jāsagatavo darba programma, kas attiecas uz elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (turpmāk “darba programma”). Pirmā darba programma tika pieņemta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/255/ES (2). Minēto programmu nepieciešams atjaunināt. Ņemot vērā Īstenošanas lēmumā 2014/255/ES izdarāmo labojumu apjomu un skaidrības labad minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt un atcelt.

(2)

Darba programma ir it īpaši svarīga to pārejas pasākumu noteikšanā, kas saistīti ar elektroniskajām sistēmām, un to sistēmu ieviešanas laikposma noteikšanā, kas līdz Kodeksa piemērošanas sākuma datumam, proti, 2016. gada 1. maijam, vēl nav darba kārtībā. Tādējādi darba programma ir nepieciešama, lai noteiktu pārejas laikposmus, kas attiecas uz Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 (3), Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/341 (4) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (5) paredzētajām elektroniskajām sistēmām.

(3)

Kodeksā paredzēts, ka visa informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana tiek veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, un ka informācijas un saziņas sistēmām jāpiedāvā vienādas iespējas uzņēmējiem visās dalībvalstīs. Tādēļ darba programmā būtu jāietver detalizēts plāns, kā īstenot elektroniskās sistēmas, lai nodrošinātu Kodeksa pareizu piemērošanu.

(4)

Tādēļ darba programmā būtu jāiekļauj saraksts ar tām elektroniskajām sistēmām, kuras būtu jāsagatavo un jāizstrādā dalībvalstīm (“valstu sistēmas”) vai dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju (“transeiropas sistēmas”), lai Kodekss būtu praktiski piemērojams. Minētais saraksts būtu jāveido, pamatojoties uz esošo plānošanas dokumentu saistībā ar visiem muitas jomas IT projektiem, tā dēvēto daudzgadu stratēģisko plānu (“DGSP”), kas ir sagatavots atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 70/2008/EK (6) un jo īpaši tā 4. pantam un 8. panta 2. punktam. Uz darba programmā minētajām elektroniskajām sistēmām būtu jāattiecina vienāda projektu pārvaldības pieeja, un tās būtu jāsagatavo un jāizstrādā, kā noteikts DGSP.

(5)

Darba programmā būtu jānosauc elektroniskās sistēmas, kā arī attiecīgais juridiskais pamats, galvenie atskaites punkti un ekspluatācijas sākšanas paredzamie datumi. Norādītie “ieviešanas sākuma datumi” būtu jāsaprot kā agrākie datumi, no kuriem dalībvalstis spēj uzsākt jaunās elektroniskās sistēmas ekspluatāciju. Turklāt darba programmā būtu jānosaka “ieviešanas beigu datumi”, proti, visvēlākie datumi, līdz kuriem visas dalībvalstis un visi uzņēmēji sāk izmantot jauno vai jaunināto elektronisko sistēmu atbilstoši prasībām Kodeksā. Šie laikposmi ir nepieciešami sistēmas ieviešanas īstenošanai Savienības līmenī. Nosakot laikposmu ilgumu, būtu jāņem vērā katras sistēmas ieviešanas specifika.

(6)

Transeiropas sistēmu ieviešanas laikposmi būtu jānosaka, paredzot konkrētus datumus vai attiecīgā gadījumā paredzot laikposmu sākuma un beigu datumus. Minētie sākuma un beigu datumi būtu jāierobežo tādā ilgumā, kas nepieciešams migrācijai no esošās sistēmas, ko izmanto dalībvalstis un uzņēmēji, uz jauno sistēmu. Minēto laikposmu ietvaros dalībvalstīm būtu jādod iespēja pašām lemt par savu sistēmu migrācijas procesa sākumu un beigām un uzņēmējiem – par jauno sistēmu lietošanu un savienojumu ar tām. Beigu datumam, kuru nosaka katra dalībvalsts, būtu jābūt attiecīgo elektronisko sistēmu pārejas perioda noteikumu spēkā esības beigu datumam, kas noteikts Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, Deleģētajā regulā (ES) 2016/341, un Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447.

(7)

Valstu sistēmu ieviešanas un migrācijas laikposmi būtu jānosaka saskaņā ar valstu projektu un migrācijas plāniem, jo minētās sistēmas ir daļa no specifiskas nacionālās IT vides ar konkrētu specifiku. Beigu datumam, kuru nosaka katra dalībvalsts, būtu jābūt attiecīgo elektronisko sistēmu pārejas perioda beigu datumam, kas noteikts Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, Deleģētajā regulā (ES) 2016/341, un Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447. Pārredzamības labad un atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2016/341 56. panta 2. punktam dalībvalstīm būtu jāiesniedz savi valstu plānošanas dokumenti Komisijai, un Komisijai tie būtu jāpublicē tīmekļa vietnē europa. Turklāt dalībvalstīm būtu uzņēmējiem savlaicīgi jāsniedz tehniskā informācija, kas nepieciešama, lai tie attiecīgā gadījumā varētu jaunināt savas sistēmas un izveidot savienojumu ar jaunajām vai jauninātajām sistēmām, un piemērot jaunos noteikumus un datu prasības, piemērojot savās valsts labas IT prakses vadlīnijās sniegtos ieteikumus.

(8)

Darba programmā minētās elektroniskās sistēmas būtu jāizvēlas, vadoties pēc to paredzamās ietekmes uz Muitas kodeksā definētajām prioritātēm. Viena no galvenajām prioritātēm šajā ziņā ir iespēja uzņēmējiem visā Savienības teritorijā piedāvāt plašu elektronisku muitas pakalpojumu klāstu. Turklāt elektroniskajām sistēmām būtu jāsekmē muitas procesu efektivitāte, racionālums un saskaņošana Savienībā. Darba programmā ietverto sistēmu ieviešanas secībā un laika grafikā būtu jāvadās pēc praktiskiem un ar projektu pārvaldību saistītiem apsvērumiem, piemēram, darba apjoma un resursu sadale, projektu savstarpējā saikne, katras sistēmas īpašie priekšnoteikumi un projekta gatavības stadija. Darba programmā būtu jāparedz elektronisko sistēmu izstrādes organizēšana pa dažādiem posmiem. Ņemot vērā sistēmu un saskarņu, kas jāizstrādā, jāievieš un jāuztur, ievērojamo skaitu un lielās izmaksas, kas saistītas ar darba programmas pilnīgu īstenošanu līdz 2020. gadam, būtu jānodrošina rūpīga sekošana norisēm un pārraudzība.

(9)

Tā kā Muitas kodeksa 16. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ir jāizstrādā, jāievieš un jāuztur dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāiegulda kopīgs darbs, lai nodrošinātu to, ka elektronisko sistēmu sagatavošana un īstenošana tiek pārvaldīta atbilstoši darba programmai un ka tiek veikti attiecīgi pasākumi, lai koordinēti un savlaicīgi plānotu, projektētu, izstrādātu un ieviestu paredzētās sistēmas.

(10)

Lai nodrošinātu darba programmas un DGSP sinhroniskumu, darba programma būtu jāatjaunina vienlaikus ar DGSP un jāpielāgo DGSP. Nosakot darba programmas turpmākos atjauninājumus, būs nepieciešams pievērst īpašu uzmanību katru gadu paveiktajam saskaņoto mērķu panākšanā, ņemot vērā elektronisko sistēmu, kas jāpabeidz līdz 2019. un 2020. gadam vērienīgo un sarežģīto būtību, kā arī 2019. un 2020. gadam paredzētā darba lielo apjomu.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darba programma

Ar šo pieņem darba programmu, kas attiecas uz Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (turpmāk “darba programma”) un kas izklāstīta pielikumā.

2. pants

Īstenošana

1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas darba programmas īstenošanā.

2. Dalībvalstis izstrādā un ievieš attiecīgās elektroniskās sistēmas līdz darba programmā noteikto ieviešanas laikposmu beigu datumiem.

3. Darba programmā norādīto projektu un ar tiem saistīto elektronisko sistēmu sagatavošanas un īstenošanas pārvaldības veids ir saderīgs ar darba programmu un daudzgadu stratēģisko plānu (“DGSP”).

4. Komisija cenšas ar dalībvalstīm panākt kopīgu izpratni un vienošanos par projekta darbības jomu, elektronisko sistēmu projektu, prasībām un arhitektūru, lai varētu sākt darba programmas projektus. Turklāt attiecīgā gadījumā Komisija apspriežas ar uzņēmējiem un ņem vēro to viedokli.

3. pants

Atjaunināšana

1. Darba programma tiek regulāri atjaunināta, lai nodrošinātu tās vienādošanu un pielāgošanu jaunākajām norisēm Regulas (ES) Nr. 952/2013 īstenošanā un ņemtu vērā faktisko veikumu elektronisko sistēmu sagatavošanā un izstrādē, it īpaši saistībā ar saskaņotu specifikāciju pieejamību un elektronisko sistēmu nodošanas ekspluatācijā realizēšanu.

2. Lai nodrošinātu darba programmas un DGSP sinhroniskumu, darba programmu atjaunina vismaz reizi gadā.

4. pants

Saziņa un pārvaldība

1. Komisija un dalībvalstis apmainās ar informāciju par plānošanu un katras sistēmas īstenošanas gaitu.

2. Vēlākais sešus mēnešus pirms konkrētās IT sistēmas plānotā ieviešanas datuma dalībvalstis iesniedz Komisijai valstu projektu un migrācijas plānus. Minētajos plānos norāda šādu informāciju:

—	tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz elektroniskās sistēmas ārējo saziņu, publicēšanas datums,

—	atbilstības testēšanas laikposms uzņēmējiem,

—	elektroniskās sistēmas ieviešanas datumi, tai skaitā ekspluatācijas sākuma datums, un attiecīgā gadījumā laikposms, kura laikā uzņēmējiem ir ļauts veikt migrāciju.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem jauninājumiem valstu projektu un migrācijas plānos.

4. Komisija valstu projektu un migrācijas plānus publicē savā tīmekļa vietnē.

5. Dalībvalstis savlaicīgi dara pieejamas uzņēmējiem tehniskās specifikācijas, kas saistītas ar valsts elektroniskās sistēmas ārējo saziņu.

5. pants

Atcelšana

1. Īstenošanas lēmumu 2014/255/ES atceļ.

2. Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 11. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 29. aprīļa Īstenošanas lēmums 2014/255/ES, ar ko nosaka darba programmu attiecībā uz Savienības muitas kodeksu (OV L 134, 7.5.2014., 46. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2015. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2016/341, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).

PIELIKUMS

Darba programma par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu

I. DARBA PROGRAMMAS IEVADS

Darba programma sniedz Kodeksa piemērošanai nepieciešamu palīginstrumentu saistībā ar tajā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu.

Darba programmas mērķis ir arī noteikt periodus, kuru laikā ir piemērojami pārejas pasākumi līdz brīdim, kad tiks ieviestas jaunās vai jauninātās elektroniskās sistēmas, kā paredzēts Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, Deleģētajā regulā (ES) 2016/341 un Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447.

Ar jēdzienu “galvenais atskaites punkts” jeb tehnisko specifikāciju termiņš saprot datumu, kurā tiek darīta pieejama tehnisko specifikāciju stabila versija. Attiecībā uz valstu sistēmām vai to komponentiem šis datums tiks ietverts valstu projektu plānošanas publikācijā.

Darba programma paredz šādus transeiropas un valstu sistēmu “ieviešanas datumus”:

a)	elektronisko sistēmu ieviešanas laikposma sākuma datums, ko saprot kā elektroniskās sistēmas ekspluatācijas sākšanas agrāko iespējamo datumu;

elektronisko sistēmu ieviešanas laikposma beigu datums, ko saprot kā:

—	vēlāko datumu, līdz kuram sistēmām ir jābūt ekspluatācijā visās dalībvalstīs un visu uzņēmēju lietošanā, kā arī

—	pārejas perioda spēkā esības beigu datumu.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkiem datums atbildīs sākuma datumam gadījumā, ja nav paredzēts faktisks (ieviešanas vai migrācijas) laikposms.

Izteiktām valstu sistēmām vai plašāka Savienības projekta specifiskiem valstu komponentiem lēmumu par “ieviešanas datumiem”, kā arī ieviešanas laikposma sākuma un beigu datumu var pieņemt dalībvalstis, vadoties pēc savu valstu projektu plānošanas.

Pirmā daļa attiecas uz šādām valstu sistēmām vai specifiskiem valstu komponentiem:

a)	SMK projekta “AES” 2. komponents (valstu eksporta sistēmu jaunināšana) (II daļas 10. punkts);

b)	SMK projekts “Īpašās procedūras” (SP IMP/SP EXP) (II daļas 12. punkts);

c)	SMK projekts “Ierašanās paziņojums, uzrādīšanas paziņojums un pagaidu uzglabāšana” (II daļas 13. punkts);

d)	SMK projekts ““Valstu importa sistēmu jaunināšana” (II daļas 14. punkts);

e)	SMK projekts “Galvojumu pārvaldība” (GUM) – 2. komponents (II daļas 16. punkts).

Transeiropas sistēmām ar faktisku ieviešanas laikposmu bez konkrēta īstenošanas datuma dalībvalstis var sākt ieviešanu piemērotā datumā šā laikposma ietvaros un šā laikposma ietvaros var piešķirt uzņēmējiem laiku migrācijas veikšanai, ja šāda laika piešķiršana uzskatāma par nepieciešamu. Sākuma un beigu datumus paziņo Komisijai. Jāņem vērā aspekti saistībā ar rūpīgu kopīgā domēna izvērtējumu.

Pirmā daļa attiecas uz šādām transeiropas sistēmām:

a)	SMK projekts “Savienības statusa apliecinājums (PoUS)” II daļas 8. punkts);

b)	SMK projekts “NCTS jaunināšana” (II daļas 9. punkts);

c)	SMK projekts “AES” (1. komponents) (II daļas 10. punkts).

Lai īstenotu darba programmu, Komisijai un dalībvalstīm būs rūpīgi jārisina sarežģītie jautājumi saistībā ar atkarīgajiem, mainīgajiem un pieņēmumiem. DGSP izklāstītie principi tiks izmantoti plānošanas pārvaldībā.

Projektu īstenošana tiks veikta vairākos posmos: izstrādes, izveides, testēšanas, migrācijas un ekspluatācijas. Komisijas un dalībvalstu atbildības apmērs šajos dažādajos posmos ir atkarīgs no sistēmu un to komponentu vai pakalpojumu veida un arhitektūras, kā aprakstīts DGSP detalizētajos projektu dokumentos. Attiecīgā gadījumā Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm noteiks kopīgas tehniskās specifikācijas, ko dalībvalstis pēc tam pārskatīs tā, lai tās būtu pieejamas 24 mēnešus pirms plānotā elektroniskās sistēmas ieviešanas termiņa. Tehniskās specifikācijas, ko valstu līmenī sagatavos attiecībā uz valstu sistēmām vai valstu komponentiem, ir jādara pieejamas savlaicīgi, vismaz attiecībā uz tiem komponentiem, kas skar ārējo saziņu ar uzņēmējiem, lai dotu iespēju uzņēmējiem atbilstoši plānot un pielāgot savas sistēmas un saskarnes.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija piedalīsies sistēmu izstrādē un ieviešanā atbilstoši noteiktajai sistēmu arhitektūrai un specifikācijām. Pasākumus veiks, ievērojot darba programmā noteiktos atskaites punktus un datumus. Komisija un dalībvalstis sadarbosies arī ar uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām.

Uzņēmējiem būs jāveic visas nepieciešamās darbības, lai varētu izmantot sistēmas, kad tās būs ieviestas un vēlākais – no beigu datumiem, kas noteikti šajā programmā vai ko attiecīgā gadījumā noteikušas dalībvalstis kā daļu no valsts plāna.

II. AR ELEKTRONISKO SISTĒMU IZSTRĀDI UN IEVIEŠANU SAISTĪTIE PROJEKTI

A. Pilns saraksts

“SMK projekti un attiecīgās elektroniskās sistēmas”

Ar elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu saistītie projekti, kas nepieciešami Kodeksa piemērošanai

Juridiskais pamats

Galvenais atskaites punkts

Elektronisko sistēmu ieviešanas datumi

Elektroniskās sistēmas ieviešanas laikposma sākuma datums (1)

Elektroniskās sistēmas ieviešanas laikposma beigu datums (2)

Pārejas perioda beigu datums

1. SMK projekts “Reģistrētā eksportētāja sistēma” (REX)

Šā projekta mērķis ir darīt pieejamu atjauninātu informāciju par reģistrētiem eksportētājiem, kuri veic uzņēmējdarbību VPS valstīs un kuri eksportē preces uz Savienību. Sistēma būs transeiropas un, lai atbalstītu eksportu uz VPS valstīm, tajā tiks ietverti arī dati par ES uzņēmējiem. Vajadzīgie dati tiks pakāpeniski iekļauti sistēmā līdz 2017. gada 31. decembrim.

6. panta 1. punkts, 16. un 64. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2015 (2015. g. 1. cet.)

1.1.2017.

2. SMK projekts “Saistoša izziņa par tarifu” (SIT)

Šā projekta mērķis ir veikt pastāvošās transeiropas ESIT-3 sistēmas un sistēmas “Surveillance 2” (Uzraudzība 2) jaunināšanu, lai nodrošinātu:

a)	sistēmas “ESIT-3” pielāgošanu SMK prasībām;

b)	uzraudzības veikšanai nepieciešamo datu kopas paplašināšana;

c)	SIT obligātā lietojuma pārraudzību;

d)	SIT paplašinātā lietojuma pārraudzību un pārvaldību.

Projekts tiks īstenots divos posmos.

Pirmajā posmā, pirmkārt, tiks nodrošināta funkcionālitāte SMK paredzētās deklarācijas datukopas saņemšanai (proti, 1. daļa) no 2017. gada 1. marta pakāpeniski līdz šīs programmas 10. un 14. punktā minēto projektu īstenošanai (un vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim), un, otrkārt, tiks izpildīts pienākums nodrošināt SIT lietojuma kontroli, pamatojoties uz jaunajām prasībām atbilstošo deklarācijas datukopu un muitas lēmumu procesa pielāgošanu (proti, 2. daļa).

Otrajā posmā tiks īstenota SIT pieteikuma un lēmuma elektroniska versija, un uzņēmējiem tiks nodrošināta ES uzņēmēja vienota saskarne, kurā iesniegt SIT pieteikumu un elektroniski saņemt SIT lēmumu.

6. panta 1. punkts, 16., 22., 23., 26., 27., 28., 33. un 34. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C2 2016

(1. posms)

1.3.2017.

(1. posms – 1. daļa)

1.3.2017.

(1. posms – 1. daļa)

1.10.2017.

(1. posms – 2. daļa)

1.10.2017.

(1. posms – 2. daļa)

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2016

(2. posms)

1.10.2018.

(2. posms)

1.10.2018.

(2. posms)

3. SMK projekts “Muitas lēmumi”

Šā projekta mērķis ir saskaņot procesus, kas saistīti ar muitas lēmuma pieteikumu, pieņemšanu un pārvaldību, izmantojot standartizāciju un pieprasījumu un lēmumu/atļauju datu elektronisku pārvaldību Savienībā. Projekts attiecas uz valsts un vairāku dalībvalstu lēmumiem, kas paredzēti Kodeksā, un aptvers sistēmu komponentus, kas izstrādāti centralizēti Savienības līmenī un aptver integrāciju ar valstu komponentiem, ja dalībvalstis to ir izvēlējušās. Šī transeiropas sistēma vienkāršos apspriešanos lēmumu pieņemšanas periodā un atļauju izdošanas procesa pārvaldību.

Transeiropas sistēma sastāv no ES uzņēmēja portāla, muitas lēmumu pārvaldības sistēmas un lietotāja atskaites sistēmas.

6. panta 1. punkts, 16., 22., 23., 26., 27. un 28. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C4 2015

2.10.2017.

4. Uzņēmēja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)

Šā projekta mērķis ir sniegt tādus darba risinājumus, kas uzņēmējiem pakalpojuma veidā nodrošina tiešu un visā ES saskaņotu piekļuvi lietotāja un sistēmas saskarnēm un kas ir integrējami muitas elektroniskajās sistēmās, kā noteikts konkrētajos SMK projektos. Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts tiks integrēti attiecīgo sistēmu portālos un ietver atbalstu identifikācijai, piekļuvei un lietotāju pārvaldībai atbilstoši drošības politikas prasībām.

Pirmā ieviešana ir paredzēta kopā ar SMK Muitas lēmumu sistēmu.

Pēc tam šis tehniskais autentifikācijas un lietotāju pārvaldības iespējotājs tiks darīts pieejams izmantošanai citos SMK projektos, piemēram, SMK SIT, SMK AEO jaunināšana, SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēma un, iespējams, arī SMK Informācijas lapas (INF) īpašo procedūru sistēmai. Sk. dažādos projektus un ieviešanas datumus.

6. panta 1. punkts un 16. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C4 2015

2.10.2017.

5. SMK projekts “Atzītā uzņēmēja (AEO) sistēmas jaunināšana”

Šā projekta mērķis ir uzlabot darījumdarbības procesus, kas saistīti ar AEO pieteikumiem un atļaujām, ņemot vērā izmaiņas SMK tiesību normās.

Pirmajā projekta posmā plānots īstenot galvenos AEO sistēmas uzlabojumus, lai pielāgotos muitas lēmumu pieņemšanas procedūrai.

Otrajā projekta posmā tiks īstenota AEO pieteikuma un lēmuma elektroniska versija, un uzņēmējiem tiks nodrošināta vienota ES saskarne, kurā iesniegt AEO pieteikumu un elektroniski saņemt AEO lēmumu.

6. panta 1. punkts, 16., 22., 23., 26., 27., 28., 38. un 39. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2016

1.3.2018.

(1. posms)

1.3.2018.

(1. posms)

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2017

1.10.2019.

(2. posms)

1.10.2019.

(2. posms)

6. SMK projekts “Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas jaunināšana (EORI 2)”

Šā projekta mērķis ir nelieli jauninājumi pastāvošajā transeiropas EORI sistēmā, kura ļauj reģistrēt un identificēt Savienības uzņēmējus un trešo valstu uzņēmējus, kā arī citas citas personas, kas darbojas muitas jomā Savienībā.

6. panta 1. punkts un 9. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C2 2016

1.3.2018.

7. SMK projekts “Surveillance 3”

Šā projekta mērķis ir veikt sistēmas “Surveillance 2+” jaunināšanu, lai to pielāgotu tādām SMK prasībām kā standartizēta informācijas apmaiņa, kurā izmanto elektroniskas datu apstrādes metodes, un tādu piemērotu funkcionalitāšu izveide, kas nepieciešamas no dalībvalstīm saņemtās uzraudzības pilnās datu kopas apstrādei un analizēšanai.

Tādēļ tajā ietvers plašākas datizraces iespējas un ziņošanas funkcionalitātes, kas būs pieejamas Komisijai un dalībvalstīm.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 56. panta 5. punkts Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2016

1.10.2018.

8. SMK projekts “Savienības statusa apliecinājums” (PoUS)

Šā projekta mērķis ir izveidot jaunu transeiropas sistēmu šādu elektronisku Savienības statusa apliecinājumu glabāšanai, pārvaldībai un izguvei: T2L/F un muitas preču manifests (ko izdevis neatzīts izdevējs).

6. panta 1. punkts, 16. un 153. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2017

1.03.2019.

1.10.2019.

9. SMK projekts “Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (NCTS) jaunināšana”

Šā projekta mērķis ir pielāgot esošo transeiropas NCTS sistēmu tādām jaunām SMK prasībām kā “atgadījumu ceļā” reģistrēšana un informācijas apmaiņas pielāgošana SMK datu prasībām un saskarņu ar citām sistēmām jaunināšana un izstrāde.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 226. līdz 236. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2017

1.10.2019.

02.03.2020.

10. SMK projekts “Automatizēta eksporta kontroles sistēma” (AES)

Šā projekta mērķis it īstenot SMK prasības attiecībā uz eksportu un izvešanu.

1. komponents – “Transeiropas AES”. Šā projekta mērķis ir sīkāk izstrādāt pastāvošo transeiropas eksporta kontroles sistēmu, lai ieviestu tās pilnīgu versiju, kas aptvers darījumdarbības prasības attiecībā uz procesiem un datiem, kuri paredzēti SMK, tostarp vienkāršotās procedūras, sūtījumu izvešana pa daļām un eksporta centralizēta muitošana. To paredzēts attiecināt arī uz vienotu saskarņu izstrādi ar Datorizēto akcīzes preču pārvietošanas sistēmu (EMCS) un NCTS. AES sistēma ļaus pilnībā automatizēt eksporta procedūras un izvešanas formalitātes. AES būs ietvertas centralizēti izstrādātas un valstu līmenī izstrādātas daļas.

2. komponents – Valstu eksporta sistēmu jaunināšana. Turklāt atsevišķas valstu sistēmas, kas nav daļa no AES, bet ir cieši saistītas ar to, ir jājaunina, ņemot vērā konkrētus valstu elementus saistībā ar eksporta un/vai izvešanas formalitātēm. Ciktāl minētie elementi neskar kopējo AES domēnu, tos var ietvert šajā komponentā.

6. panta 1. punkts, 16. pants, 179. pants un 263. līdz 276. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2017

(1. komp.)

1.10.2019.

(1. komp.)

2.3.2020.

(1. komp.)

Tehnisko specifikāciju termiņš

= nosaka dalībvalstis

(2. komp.)

1.3.2017.

(2. komp.)

2.3.2020.

(2. komp.)

11. SMK projekts “Informācijas lapas (INF) īpašajām procedūrām”

Šā projekta mērķis ir izstrādāt jaunu transeiropas sistēmu INF datu pārvaldības procesu atbalstam un racionalizēšanai un elektroniskai INF datu apstrādei īpašo procedūru jomā.

6. panta 1. punkts, 16. pants, 215. pants, 237. līdz 242. pants un 250. līdz 262. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2018

02.03.2020.

12. SMK projekts “Īpašās procedūras”

Šā projekta mērķis ir paātrināt, vienkāršot un saskaņot īpašās procedūras visā Savienībā, darot pieejamus kopējus darījumdarbības procesu modeļus. Valstu sistēmās tiks īstenotas visas SMK pieprasītās izmaiņas attiecībā uz uzglabāšanu muitas noliktavā, galapatēriņu, pagaidu ievešanu, ievešanu pārstrādei un izvešanu pārstrādei.

Projekts tiks īstenots divās daļās.

1. komponents – “Valstu SP EXP”. Sniedz nepieciešamos valstu elektroniskos risinājumus ar eksportu saistītajām īpašo procedūru darbībām.

2. komponents – “Valstu SP IMP”. Sniedz nepieciešamos valstu elektroniskos risinājumus ar importu saistītajām īpašo procedūru darbībām.

Šo projektu īstenošana notiks, īstenojot darba programmas 10. un 14. punktā minētos projektus.

6. panta 1. punkts, 16. pants, 215. pants, 237. līdz 242. pants un 250. līdz 262. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= nosaka dalībvalstis (1. un 2. komponentam)

1.3.2017.

(1. komp.)

2.3.2020.

(1. komp.)

Nosaka dalībvalstis un ietver valsts plānā

(2. komp.)

Nosaka dalībvalstis un ietver valsts plānā

(2. komp.)

13. SMK projekts “Ierašanās paziņojums, uzrādīšanas paziņojums un pagaidu uzglabāšana”

Šā projekta mērķis ir noteikt procesus saistībā ar Transportlīdzekļa ierašanās paziņojumu, preču uzrādīšanu (Uzrādīšanas paziņojumu) un pagaidu uzglabāšanas deklarāciju atbilstoši aprakstam SMK un nodrošināt to saskaņošanu dalībvalstīs attiecībā uz datu apmaiņu starp uzņēmējiem un muitu.

Projekts aptver automatizācijas procesu valstu līmenī.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 133. līdz 152. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= nosaka dalībvalstis

Nosaka dalībvalstis un ietver valsts plānā

14. SMK projekts “Valstu importa sistēmu jaunināšana”

Projekta mērķis ir īstenot visus procesus un datu prasības, kas paredzētas SMK attiecībā uz importa domēnu (un kas nav aptvertas nevienā citā šīs darba programmas projektā). Tas galvenokārt attiecas uz izmaiņām procedūrā “Laišana brīvā apgrozībā” (standarta procedūra + vienkāršojumi), bet aptver arī ietekmi, ko izraisa citu sistēmu migrācija. Projekts attiecas uz valstu importa domēnu, kas aptver valstu muitas deklarāciju apstrādes sistēmas, kā arī citas sistēmas, piemēram, valstu uzskaitvedības un maksājumu sistēmas.

6. panta 1. punkts, 16. panta 1. punkts un 53., 56., 77. līdz 80. pants, 83. līdz 87., 101. līdz 105., 108. līdz 109., 158. līdz 187., 194. līdz 195. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= nosaka dalībvalstis

Nosaka dalībvalstis un ietver valsts plānā

15. SMK projekts “Importa centralizēta muitošana (CCI)”

Šā projekta mērķis ir radīt iespēju precēm piemērot muitas procedūru, izmantojot centralizētu muitošanu, tādējādi ļaujot uzņēmējiem centralizēt darījumdarbību no muitas viedokļa. Muitas deklarācijas nofromēšana un preču faktiskā izlaišana iesaistītajām muitas iestādēm savstarpēji būtu jākoordionē. Tas attiecas uz transeiropas sistēmu ar centralizētiem un valstu līmeņa komponentiem.

6. panta 1. punkts, 16. un 179. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C2 2018

1.10.2020.

Realizēšanas plānu nosaka un ietver CCI projekta dokumentācijā

16. SMK projekts “Galvojumu pārvaldība” (GUM)

Šā projekta mērķis ir nodrošināt dažādu galvojumu veidu efektīvu un racionālu pārvaldību.

1. komponents – “GUM”. Šī transeiropas sistēma aptvers tādu vispārējo galvojumu pārvaldību, kurus var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, un atsauces summas pārraudzību katrai muitas deklarācijai, papilddeklarācijai vai attiecīgās informācijas pārraudzību par datiem, kas nepieciešami faktiskā muitas parāda summu iegrāmatošanai attiecībā uz visām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības muitas kodeksā, izņemot tranzītu, kuru apstrādā NCTS projekta ietvaros.

2. komponents – “Valstu galvojumu pārvaldība”. Jājaunina arī valstu līmenī pastāvošās elektroniskās sistēmas, kuras paredzētas vienā dalībvalstī derīgu galvojumu pārvaldībai.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 89. līdz 100. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C2 2018

(1. komp.)

1.10.2020.

(1. komp.)

1.10.2020.

(1. komp.)

Tehnisko specifikāciju termiņš

= nosaka dalībvalstis

(2. komp.)

Nosaka dalībvalstis un ietver valsts plānā

(2. komp.)

Nosaka dalībvalstis un ietver valsts plānā

(2. komp.)

17. SMK projekts “Importa kontroles sistēmas jaunināšana” (ICS 2)

Šā projekta mērķis ir uzlabot piegādes ķēdes drošību un drošumu visiem pārvadājumu veidiem, it īpaši gaisa kravām, uzlabojot ievešanas kopsavilkuma deklarācijas un ar to saistītās riska un kontroles informācijas (ENS + aprites cikls) datu kvalitāti, datu reģistrāciju, datu pieejamību un datu koplietošanu.

Turklāt šis projekts vienkāršos sadarbību starp dalībvalstīm riska izvērtēšanas procesā. Tā rezultāts būs pastāvošā transeiropas ICS sistēma ar pilnīgi jaunu arhitektūru.

6. panta 1. punkts, 16., 46. pants un 127. līdz 132. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013

Tehnisko specifikāciju termiņš

=C2 2018

1.10.2020.

Realizēšanas plānu nosaka un ietver ICS2 projekta dokumentācijā

B. Kopsavilkums

Ar elektroniskajām sistēmām saistītie SMK projekti

Ieviešanas datumi/ieviešanas laikposmi

2016 (pirmais pusgads)

2016 (otrais pusgads)

2017 (pirmais pusgads)

2017 (otrais pusgads)

2018 (pirmais pusgads)

2018 (otrais pusgads)

2019 (pirmais pusgads)

2019 (otrais pusgads)

2020 (pirmais pusgads)

2020 (otrais pusgads)

1.	SMK projekts “Reģistrētā eksportētāja sistēma” (REX)

1.1.2017.

2.	SMK projekts “Saistošas izziņas par tarifu sistēma (SIT)”

1.3.2017. (1. posms – 1. daļa)

1.10.2017. (1. posms – 2. daļa)

1.10.2018. (2. posms)

(1. posms – 1. daļa)

(1. posms – 2. daļa)

2. posms

3.	SMK projekts “Muitas lēmumi”

2.10.2017.

4.	Uzņēmēja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)

2.10.2017.

5.	SMK projekts “Atzītā uzņēmēja sistēmas (AEO) jaunināšana”

1.3.2018. (1. posms)

1.10.2019. (2. posms)

1. posms

2. posms

6.	SMK projekts “Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas jaunināšana (EORI 2)”

1.3.2018.

7.	SMK projekts “Surveillance 3”

1.10.2018.

8.	SMK projekts “Savienības statusa apliecinājums” (PoUS)

1.3.2019. – 1.10.2019.

9.	SMK projekts “Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (NCTS) jaunināšana”

1.10.2019. – 2.3.2020.

10.	SMK projekts “Automatizēta eksporta kontroles sistēma(AES)” (1. komp.): transeiropas AES

1.10.2019. – 2.3.2020.

10.	SMK projekts “Automatizēta eksporta kontroles sistēma(AES)” (2. komp.): valstu eksporta sistēmu jaunināšana

1.3.2017. – 2.3.2020.

11.	SMK projekts “Informācijas lapas (INF) īpašajām procedūrām”

2.3.2020.

12.	SMK projekts “Īpašās procedūras” – (1. komp.): Valstu SP EXP

valstu plānošana

1.3.2017. – 2.3.2020. - sk. arī 10. projektu

SP EXP

12.	SMK projekts “Īpašās procedūras” – (2. komp.): Valstu SP IMP

valstu plānošana attiecībā uz SP IMP - sk. arī 14. projektu

SP IMP

13.	SMK projekts “Ierašanās paziņojums, uzrādīšanas paziņojums un pagaidu uzglabāšana”

valstu plānošana

14.	SMK projekts “Valstu importa sistēmu jaunināšana”

valstu plānošana

15.	SMK projekts “Importa centralizēta muitošana (CCI)”

1.10.2020. – realizēšanas plāns

16.	SMK projekts “Galvojumu pārvaldība” (GUM) – (1. komp.): transeiropas GUM

1.10.2020. – 1.10.2020.

16.	SMK projekts “Galvojumu pārvaldības sistēma” (GUM) – (2. komp.): galvojumu pārvaldība valsts līmenī

valstu plānošana

17.	SMK projekts “Importa kontroles sistēmas jaunināšana” (ICS 2)

1.10.2020. – realizēšanas plāns

(1) Šis elektronisko sistēmu ieviešanas laikposma sākuma datums atbilst visagrākajam datumam, kad dalībvalstis sāk ekspluatāciju.

(2) Šis elektronisko sistēmu ieviešanas laikposma beigu datums atbilst visvēlākajam datumam, līdz kuram sistēmai jābūt pilnībā ieviestai, un vēlākajam datumam, līdz kuram jāpabeidz visu uzņēmēju migrācija; attiecīgā gadījumā šo datumu nosaka dalībvalstis un tas atbilst pārejas perioda spēkā esības beigu datumam. Šis datums ir ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembris.

15.4.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/21

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2016/579

(2016. gada 16. marts),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2012/27 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (ECB/2016/6)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, kā arī 17., 18. un 22. pantu,

tā kā:

(1)

ECB Padome 2015. gada 2. aprīlī pieņēma Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2015/930 (ECB/2015/15) (1), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2012/27 (2), lai atspoguļotu to, ka euro zonas nacionālās centrālās bankas (NCB) TARGET2 vērtspapīriem (T2V) ietvaros sniedz automatizētā nodrošinājuma pakalpojumus un nodrošina norēķinus, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus.

(2)	Pamatnostādnes ECB/2012/27 piemērošanas gaitā tika konstatēti vairāki jautājumi, kuriem būtu vēlams skaidrojums, jo īpaši saistībā ar NCB sniegtajiem automatizētā nodrošinājuma pakalpojumiem un norēķiniem, ko veic, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus.

(3)	ECB Padome pārvalda TARGET2, īstenojot savas 1. līmeņa pilnvaras, un tā var izveidot padomdevējas struktūras, kas sniegtu ECB Padomei atbalstu to uzdevumu izpildē, kuri saistīti ar TARGET2 pārvaldīšanu un darbību.

(4)	Turklāt ar TARGET2 saistītie tehniskās un operacionālās pārvaldības uzdevumi jāuztic struktūrai, kuru izveidos ECB Padome.

(5)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2012/27,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādni ECB/2012/27 groza šādi:

iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

TARGET2 darījumi

Nacionālās centrālās bankas (NCB) vienmēr izmanto TARGET2 kontus šādiem darījumiem:

a)	atklātā tirgus monetārās politikas operācijām Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (*) izpratnē,

b)	norēķiniem par papildsistēmu darījumiem;

c)	maksājumiem starp kredītiestādēm.

(*) Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 19. decembra Pamatnostādne (ES) 2015/510 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.) (Vispārējās dokumentācijas pamatnostādne).”;"

ar šādu punktu aizstāj 2. panta 25. punktu:

“25)

pieejamā likviditāte (available liquidity) ir dalībnieka konta kredīta atlikums un, attiecīgā gadījumā, MM kontam piešķirtā, bet vēl neizmantotā dienas kredītlīnija, ko saistībā ar šo kontu piešķīrusi attiecīgā euro zonas NCB, vai (attiecīgā gadījumā) kas samazināta par apstrādātās rezervētās likviditātes summu MM kontā vai iesaldēto naudas līdzekļu summu NNK;”;

ar šādu pantu aizstāj 7. pantu:

“7. pants

Pārvaldes līmeņi

1. Neierobežojot Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 8. pantu, TARGET2 pārvaldības pamatā ir triju līmeņu pārvaldīšanas shēma. ECB Padomei (1. līmenis), 2. līmeņa tehniskās un operacionālās pārvaldības struktūrai un SSP sniedzējām NCB (3. līmenis) paredzētie uzdevumi noteikti I pielikumā.

2. ECB Padome atbild par TARGET2 virzību, vadību un kontroli. 1. līmenim noteiktie uzdevumi ir ECB Padomes ekskluzīvā kompetencē. Ar TARGET2 saistītajos jautājumos 1. līmenim palīdz ECBS Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (MNSK).

3. Saskaņā ar ECBS Statūtu 12.1. panta trešo daļu Eurosistēmas CB atbild par 2. līmenim noteiktajiem uzdevumiem, ņemot vērā ECB Padomes noteikto vispārīgo regulējumu. ECB Padome izveido 2. līmeņa struktūru, kurai Eurosistēmas CB uztic veikt konkrētus tehniskās un operacionālās pārvaldības uzdevumus, kas saistīti ar TARGET2.

4. Eurosistēmas CB organizē uzdevumu izpildi, noslēdzot attiecīgus līgumus.

5. Saskaņā ar ECBS Statūtu 12.1. panta trešo daļu SSP sniedzējas NCB atbild par 3. līmenim noteiktajiem uzdevumiem, ņemot vērā ECB Padomes noteikto vispārīgo regulējumu.

6. SSP sniedzējas NCB ar Eurosistēmas CB noslēdz līgumu, kas nosaka pakalpojumus, kurus SSP sniedzējas CB sniedz Eurosistēmas CB. Šāds līgums vajadzības gadījumā ietver arī pievienotās NCB.

7. Eurosistēma kā T2V pakalpojumu sniedzēja ar Eurosistēmas CB kā attiecīgo valstu TARGET2 komponentsistēmu operatoriem noslēdz līgumu, kas nosaka pakalpojumus, kurus Eurosistēma sniedz Eurosistēmas CB saistībā ar nodalīto naudas kontu darbību. Šādu līgumu vajadzības gadījumā noslēdz arī pievienotās NCB.”;

šādi groza 8. pantu:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Saskaņotie noteikumi MM konta vai NNK atvēršanai un darbībai TARGET2”;

b)	ar šādu teikumu aizstāj 1. punkta pirmo teikumu: “Katra euro zonas NCB pieņem aktus, ar ko ievieš Saskaņotos noteikumus MM konta atvēršanai un darbībai TARGET2, kā noteikts II pielikumā.”;

5)	svītro 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

6)	pamatnostādnes I, II, IIA, III, IIIA, IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā par to paziņo nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu šīs pamatnostādnes noteikumiem, un piemēro tos ar 2016. gada 15. aprīli. Tās ne vēlāk kā 2016. gada 1. aprīlī informē Eiropas Centrālo banku (ECB) par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 16. martā.

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 2. aprīļa Pamatnostādne (ES) 2015/930, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2012/27 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (ECB/2015/15) (OV L 155, 19.6.2015., 38. lpp.).

(2) 2012. gada 5. decembra Pamatnostādne ECB/2012/27 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 30, 30.1.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2012/27 I, II, IIA, III, IIIA, IV un V pielikumu:

ar šādu pielikumu aizstāj I pielikumu:

“I PIELIKUMS

TARGET2 PĀRVALDES KĀRTĪBA

1. līmenis – ECB Padome

2. līmenis – tehniskās un operacionālās pārvaldības struktūra

3. līmenis – SSP sniedzējas NCB

0. Vispārīgie noteikumi

1. līmenim ir augstākā kompetence saistībā ar vietējiem un pārrobežu TARGET2 jautājumiem, un tas atbild par TARGET2 darbības nodrošināšanu

2. līmenis veic tehniskās un operacionālās pārvaldības uzdevumus attiecībā uz TARGET2.

3. līmenis pieņem lēmumus par vienotās platformas (SSP) ikdienas darbību, pamatojoties uz pakalpojumu līmeni, kas noteikts šīs pamatnostādnes 7. panta 6. punktā minētajā līgumā

1. Izmaksu un cenu politika

—	Lēmums par izmaksu vispārīgo metodoloģiju

—	Lēmums par vienotu cenu struktūru

—	Lēmums par papildu pakalpojumu un/vai moduļu cenām

(nav piemērojams)

2. Pakalpojumu līmenis

—	Lēmums par pamatpakalpojumiem

—	Lēmums par papildu pakalpojumiem un/vai moduļiem

—	Ieguldījums atbilstoši 1. līmeņa / 2. līmeņa vajadzībām

3. Risku pārvaldīšana

—	Lēmums par risku pārvaldīšanas vispārīgajiem principiem un pārējo risku akceptēšanu

—	Risku pārvaldīšanas faktiskā veikšana

—	Risku analīzes veikšana un turpmākās darbības

—	Risku analīzei vajadzīgās informācijas sniegšana atbilstoši 1. līmeņa / 2. līmeņa lūgumiem

4. Vadība un finansēšana

—	Noteikumu par SSP lēmumu pieņemšanu un finansēšanu pieņemšana

—	Eiropas Centrālo banku sistēmas juridiskā regulējuma attiecībā uz TARGET2 izveide un pienācīgas ieviešanas nodrošināšana

—	1. līmenī pieņemto lēmumu par pārvaldīšanas un finansēšanas noteikumiem sagatavošana

—	Budžeta izstrādāšana, apstiprināšana un īstenošana

—	Piemērošanas kontroles veikšana

—	Līdzekļu vākšana un samaksa par pakalpojumiem

—	Izmaksu aprēķinu sniegšana 2. līmenim par pakalpojumu sniegšanu

5. Izveide

—	Konsultāciju saņemšana no 2. līmeņa par SSP atrašanās vietu

—	Projekta vispārīgā plāna apstiprināšana

—	Lēmums par SSP sākotnējo projektu un tā izveidi

—	Lēmums par jaunas platformas izstrādi vai izstrādi pamatojoties uz esošu platformu

—	Lēmums par SSP operatora izvēli

—	SSP pakalpojumu līmeņu noteikšana, vienojoties ar 3. līmeni

—	Lēmums par SSP atrašanās vietu pēc apspriešanās ar 1. līmeni

—	Specifikāciju procesa metodoloģijas un 3. līmeņa vēlamā snieguma apstiprināšana, kas tiek uzskatīts par pietiekamu, lai sniegtu produkta specifikācijas un vēlāk to pārbaudītu un pieņemtu (īpaši vispārīgās un detalizētās lietotāju specifikācijas)

—	Projekta plāna izstrāde

—	Snieguma novērtēšana un pieņemšana

—	Testa scenāriju izstrāde

—	Centrālo banku un lietotāju testa koordinācija, cieši sadarbojoties ar 3. līmeni

—	SSP sākotnējā projekta priekšlikums

—	Priekšlikums par jaunas platformas izstrādi vai izstrādi pamatojoties uz esošu platformu

—	Priekšlikums par SSP atrašanās vietu

—	Vispārīgu un detalizētu darbības specifikāciju izstrāde (iekšējās detalizētās darbības specifikācijas un lietotāju detalizētās darbības specifikācijas)

—	Detalizētu tehnisko specifikāciju izstrāde

—	Sākotnējā un turpmākā palīdzība projekta plānošanā un kontrolē

—	Testu tehniskais un operacionālais atbalsts (SSP testu veikšana, ieguldījums ar SSP saistītos testu scenārijos, atbalsts Eurosistēmas CB to SSP testu aktivitātēs)

6. Ieviešana un migrācija

—	Lēmums par migrācijas stratēģiju

—	Migrācijas uz SSP sagatavošana un koordinēšana, cieši sadarbojoties ar 3. līmeni

—	Palīdzība migrācijas jautājumos atbilstoši 2. līmeņa lūgumiem

—	Ar SSP saistītu migrācijas uzdevumu veikšana; papildu atbalsts NCB, kuras pievienojas

7. Darbība

—	Smagu krīzes situāciju pārvaldība

—	TARGET2 modelēšanas iekārtas izveides un darbības atļaušana

—	Interneta piekļuves sertificēšanas iestāžu apstiprināšana

—	SSP drošības politikas, prasību un kontroles darbību noteikšana

—	Interneta piekļuvei izmantojamo sertifikātu drošības principu noteikšana

—	Kontaktu uzturēšana ar lietotājiem Eiropas līmenī (tikai Eurosistēmas CB atbildība, lai uzturētu lietišķās attiecības ar to klientiem) un lietotāju aktivitāšu ikdienas monitorings no uzņēmējdarbības viedokļa (Eurosistēmas CB uzdevums)

—	Uzņēmējdarbības norišu monitorings

—	Budžets, finanses, rēķinu sagatavošana (Eurosistēmas CB uzdevums) un citi administratīvie uzdevumi

—	Sistēmas pārvaldība balstoties uz šīs pamatnostādnes 7. panta 6. punktā minēto līgumu”

šādi groza II pielikumu:

ar šādu definīciju 1. pantā aizstāj tiešā debeta pilnvarojuma definīciju:

“—	tiešā debeta pilnvarojums (direct debit authorisation) ir tāds maksātāja vispārīgs rīkojums maksātāja CB, kurš dod tiesības un uzliek pienākumu šai CB debetēt maksātāja kontu, saņemot spēkā esošu tiešā debeta rīkojumu no saņēmēja;”

šādi groza 7. pantu:

ar šādu punktu aizstāj 3. punktu:

“3. MM konta turētājam, kas akceptē tā MM konta noteikšanu par galveno MM kontu, kurš definēts IIA pielikumā, ir saistoši visi rēķini par katra šim MM kontam piesaistītā nodalītā naudas konta atvēršanu un darbību saskaņā ar šā pielikuma VI papildinājumu, neatkarīgi no šā MM konta turētāja un NNK turētāja līgumisko vai citādu vienošanos noteikto saistību satura vai neatbilstības tām.”;

ii)	iekļauj šādu 5. punktu: “5. Tāds MM konta turētājs, kuram ir atvērts arī NNK, ko izmanto automatizētajam nodrošinājumam, ir atbildīgs par katru saskaņā ar IIIA pielikuma 9. punkta d) apakšpunktu piemēroto sodu.”;

šādi groza 34. pantu:

šādu teikumu pievieno 1. punkta beigās:

“Šā punkta mērķiem noregulējuma darbību veikšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (*) izpratnē attiecībā uz MM konta turētāju nav automātiski kvalificējama kā maksātnespējas procedūras uzsākšana.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;"

ii)

4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Ja [iekļaut CB nosaukumu] aptur vai izbeidz MM konta turētāja dalību TARGET2-[iekļaut atsauci uz CB/valsti] saskaņā ar 1. vai 2. punktu, [iekļaut CB nosaukumu] IKM apraides ziņojuma veidā vai T2V apraides ziņojuma veidā nekavējoties informē šo MM konta turētāju, citas CB un citus MM kontu turētājus un NNK turētājus visās TARGET2 komponentsistēmās par šādu apturēšanu vai izbeigšanu. Uzskatāms, ka šādu ziņojumu nosūtījusi tā MM konta turētāja un NNK turētāja vietējā CB, kurš saņēmis ziņojumu”;

iii)	svītro 4. punkta b) apakšpunktu;

ar šādu punktu aizstāj 38. panta 1. punktu:

“1. [iekļaut CB nosaukumu] ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru sensitīvu vai slepenu informāciju, t. sk., ja šāda informācija attiecas dalībnieka, citu tās pašas grupas dalībnieku vai dalībnieka klientu maksājumu, tehnisko vai organizatorisko informāciju, ja vien dalībnieks vai tā klients nav devis rakstisku piekrišanu to izpaust [ja tas izriet no nacionālajiem tiesību aktiem, iekļaut šādu frāzi: vai šāda izpaušana ir atļauta, vai to nosaka [iekļaut attiecīgās valsts nosaukumu] tiesību akti].”;

II papildinājuma 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)

procentu kompensāciju nosaka, piemērojot katru dienu noteiktu atsauces procentu likmi. Atsauces procentu likme ir euro uz nakti izsniegto kredītu vidējās procentu likmes indekss (EONIA) vai aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme atkarībā no tā, kurš ir zemāks. Atsauces procentu likmi tāda maksājuma rīkojuma summai, kurš nav izpildīts TARGET2 tehniskas kļūdas dēļ, piemēro par katru dienu laika posmā, kas sākas maksājuma rīkojuma iesniegšanas faktiskajā vai – saistībā ar 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētajiem maksājuma rīkojumiem – paredzētajā dienā un beidzas dienā, kurā maksājuma rīkojums veiksmīgi izpildīts vai varēja tikt izpildīts. Procentu maksājumus vai maksu par neizpildītu maksājuma rīkojumu rezultātā Eurosistēmā veiktiem noguldījumiem attiecīgi atskaita no kompensācijas summas vai pieskaita tai; un”;

šādi groza IV papildinājuma 4. punktu:

ar šādu apakšpunktu aizstāj b) apakšpunktu:

“b)

Ja SSP vai T2V platformas darbību pārcēl no viena reģiona (1. reģions) uz citu reģionu (2. reģions), dalībnieki cenšas saskaņot to pozīcijas tādas, kādas tās bija līdz darbības pārtraukuma vai ārkārtas ārējā notikuma brīdim, un sniedz [iekļaut CB nosaukumu] visu attiecīgo informāciju šajā jautājumā.”;

ii)

iekļauj šādu c) apakšpunktu:

“c)

Ja likviditātes pārveduma no MM konta uz NNK rīkojuma summa debetēta no dalībnieka MM konta SSP 1. reģionā, bet pēc pozīciju saskaņošanas tā netiek uzrādīta kā debetēta SSP 2. reģionā, par dalībnieku atbildīgā CB debetē dalībnieka MM kontu 2. reģionā, lai atjaunotu tādu atlikumu dalībnieka MM kontā, kāds bija pirms pārcelšanas.”;

IV papildinājuma 6. punkta d) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

likviditātes pārveduma no NNK uz MM kontu rīkojumi.”;

IV papildinājuma 8. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

[iekļaut CB nosaukumu] var likt dalībniekiem piedalīties regulārās vai speciālās darbības nepārtrauktības un ārkārtas apstākļu apstrādes pasākumu pārbaudēs, mācībās vai citos preventīvos pasākumos, kurus [iekļaut CB nosaukumu] uzskata par nepieciešamiem. Izmaksas, kas dalībniekiem radušās šādu pārbaužu vai citu pasākumu dēļ, sedz vienīgi dalībnieki.”;

šādi groza IIA pielikumu:

ar šādu definīciju aizstāj automatizētā nodrošinājuma definīciju 1. pantā:

“—

automatizētais nodrošinājums (auto-collateralisation) ir dienas kredīts, ko euro zonas nacionālā centrālā banka (NCB) piešķir, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, un ko sāk izmantot, ja NNK turētājam nepietiek naudas līdzekļu vērtspapīru darījumu norēķiniem, tādējādi nodrošinot šādu dienas kredītu ar iegādātajiem vērtspapīriem (plūsmas nodrošinājums) vai ar NNK turētāja turētajiem vērtspapīriem (krājumu nodrošinājums). Automatizētā nodrošinājuma darījums sastāv no diviem atsevišķiem darījumiem (viens automatizētā nodrošinājuma piešķiršanai un otrs tā atmaksai). Tas var ietvert arī trešo darījumu, ja ir paredzēts nodrošinājuma pārvedums. 16. panta mērķiem uzskatāms, ka visi trīs darījumi ir ievadīti sistēmā un kļūst neatsaucami no tā paša brīža, kad notika automatizētā nodrošinājuma piešķiršanas darījums.”;

ar šādu definīciju aizstāj galvenā MM konta definīciju 1. pantā:

“—	galvenais MM konts (main PM account) ir MM konts, kuram piesaistīts NNK un uz kuru dienas beigās automātiski jāpārskaita NNK atlikums,”;

16. panta 3. punkta ievada rindkopu aizstāj ar šādu:

“Starp Eurosistēmas CB un pievienotajām NCB, no vienas puses, un visiem CVD, kuri ir T2V dalībnieki, no otras puses, jāparaksta līgums par informācijas apmaiņu dalībnieka maksātnespējas gadījumā un par katra līgumslēdzēja atbildību. Divas nedēļas pēc tam, kad ECB visiem līgumslēdzējiem apliecinājusi, ka ir izveidota minētās informācijas apmaiņas kārtība un to apstiprinājuši visi līgumslēdzēji, 2. punkta noteikumus aizstāj ar šādiem noteikumiem:”;

d)	šādu teikumu pievieno 24. panta 1. punkta beigās: “Šā punkta vajadzībām noregulējuma darbību veikšana Direktīvas 2014/59/ES izpratnē attiecībā uz NNK turētāju nav automātiski kvalificējama kā maksātnespējas procedūras uzsākšana.”;

šādi groza 24. panta 4. punktu:

ar šādu apakšpunktu aizstāj a) apakšpunktu:

“a)

Ja [iekļaut CB nosaukumu] aptur vai izbeidz NNK turētāja dalību TARGET2 [iekļaut atsauci uz CB/valsti] saskaņā ar 1. vai 2. punktu, [iekļaut CB nosaukumu] IKM apraides ziņojuma veidā vai T2V apraides ziņojuma veidā nekavējoties informē šo NNK turētāju, citas CB un citus NNK turētājus un MM kontu turētājus visās TARGET2 komponentsistēmās par šādu apturēšanu vai izbeigšanu. Uzskatāms, ka šādu ziņojumu nosūtījusi tā NNK turētāja un MM konta turētāja vietējā CB, kurš saņēmis ziņojumu.”;

ii)	svītro b) apakšpunktu;

ar šādu apakšpunktu aizstāj II papildinājuma 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu:

“ii)

ar šādu apakšpunktu aizstāj IV papildinājuma 7. punkta b) apakšpunktu:

“b)

[iekļaut CB nosaukumu] var likt NNK turētājiem piedalīties regulārās vai speciālās darbības nepārtrauktības un ārkārtas apstākļu apstrādes pasākumu pārbaudēs, mācībās vai citos preventīvos pasākumos, kurus [iekļaut CB nosaukumu] uzskata par nepieciešamiem. Izmaksas, kas NNK turētājiem radušās šādu pārbaužu vai citu pasākumu dēļ, sedz vienīgi NNK turētāji.”;

ar šādu papildinājumu aizstāj VI papildinājumu:

“VI papildinājums

KOMISIJAS MAKSA

Komisijas maksa par T2V pakalpojumiem

Par T2V pakalpojumiem, kas attiecas uz NNK, no galvenā MM kontu turētāja ietur šādu komisijas maksu.

Tarifa pozīcijas	Cena	Paskaidrojums
Norēķinu pakalpojumi
Likviditātes pārveduma no NNK uz NNK rīkojumi	9 centi	Par pārvedumu
Pārmaiņas atlikumu ietvaros (piemēram, atlikuma iesaldēšana, atlikuma iesaldēšanas atcelšana, likviditātes rezervēšana u. tml.)	6 centi	Par transakciju
Informācijas pakalpojumi
A2A ziņojumi	0,4 centi	Par katru vienību sagatavotajā A2A ziņojumā
A2A pieprasījumi	0,7 centi	Par katru pieprasīto vienību sagatavotajā A2A ziņojumā
U2A pieprasījumi	10 centi	Par izpildītu meklēšanas funkciju
Lejupielādētie U2A pieprasījumi	0,7 centi	Par katru pieprasīto vienību sagatavotajā un lejupielādētajā U2A ziņojumā.
Failā apvienoti ziņojumi	0,4 centi	Par katru ziņojumu failā
Transmisija	1,2 centi	Par transmisiju”

šādi groza III pielikumu:

sadaļas “Definīcijas” 7) punktu aizstāj ar šādu:

“7)	ciešas saiknes (close links) ir ciešas saiknes Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 138. panta izpratnē;”;

ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

“1.

Katra euro zonas NCB nodrošina dienas kredītu EEZ reģistrētām kredītiestādēm, kuras ir atbilstoši darījuma partneri Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanai, kurām ir piekļuve aizdevumu iespējai uz nakti un kurām ir konts attiecīgajā euro zonas NCB, t. sk. kredītiestādēm, kuras darbojas caur EEZ reģistrētu filiāli, un EEZ reģistrētas filiāles, kas ir ārpus EEZ reģistrētu kredītiestāžu filiāles, ja šīs filiāles reģistrētas tajā pašā euro zonas valstī, kurā reģistrēta attiecīgā NCB. Dienas kredītu nevar piešķirt iestādēm, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, ko Eiropas Savienības Padome vai dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Līguma 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 75. pantu vai 215. pantu, kura īstenošanu [iekļaut atsauci uz CB/valsti], informējot ECB, uzskata par nesavietojamu ar TARGET2 raitu darbību.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.

Dienas kredītu var piešķirt arī šādām iestādēm:

svītrots;

EEZ nodibinātām kredītiestādēm, kuras nav atbilstoši darījuma partneri Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanai un/vai kurām nav pieejama aizdevumu iespēja uz nakti, t. sk., ja šīs kredītiestādes darbojas ar EEZ nodibinātas filiāles starpniecību, un ieskaitot EEZ nodibinātas filiāles, kas ir ārpus EEZ nodibinātu kredītiestāžu filiāles;

c)	to dalībvalstu centrālo vai reģionālo valdību finanšu departamentiem, kuras darbojas naudas tirgos, un publiskā sektora struktūrām, kuras pilnvarotas turēt klientu kontus;

d)	EEZ izveidotām ieguldījumu sabiedrībām, ja tās noslēgušas vienošanos ar Eurosistēmas monetārās politikas darījuma partneriem, lai nodrošinātu, ka tiek segts debeta atlikums attiecīgās dienas beigās; un

e)	iestādēm, kuras nav b) punktā minēto kategoriju iestādes, bet kuras pārvalda papildsistēmas un rīkojas šajā statusā, ar nosacījumu, ka vienošanās par dienas kredītu piešķiršanu šādām iestādēm ir iepriekš iesniegtas ECB Padomei, kas tās apstiprinājusi,

ar nosacījumu, ka b)–e) punktā minētajos gadījumos dienas kredītu saņemošā iestāde nodibināta tajā pašā jurisdikcijā kā dienas kredītu nodrošinošā NCB.

Uz visiem atbilstīgajiem centrālajiem darījuma partneriem piešķirtajiem kredītiem uz nakti attiecas šā pielikuma noteikumi (t. sk. noteikumi, kas attiecas uz atbilstīgo nodrošinājumu).

Šā pielikuma 10. un 11. punktā noteiktās sankcijas piemēro, ja atbilstīgie centrālie darījuma partneri neatmaksā kredītu uz nakti, ko tiem piešķīrušas attiecīgās NCB.”;

ar šādu punktu aizstāj 3. punktu:

“3.

Iestādēm, kuras minētas 2. punkta b)–e) apakšpunktā, un saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 19. pantu dienas kredītu piešķir konkrētajā dienā, un tā pagarināšana par aizdevumu uz nakti nav iespējama.

Atkāpjoties no minētā, ECB Padome to piemērošanas jomu ietvaros, kuras noteiktas Līguma 139. panta 2. punkta c) apakšpunktā saistībā ar ECBS Statūtu 18. un 42. pantu un Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 1. panta 1. punktu, ar pamatotu iepriekšēju lēmumu var nodrošināt dažiem atbilstīgajiem centrālajiem darījuma partneriem (CDP) piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti. Šādi atbilstīgie CDP ir CDP, kuri(-iem) jebkurā attiecīgajā brīdī ir:

a)	atbilstīgās iestādes 2. punkta e) apakšpunkta mērķiem – ar nosacījumu, ka šīm atbilstīgajām iestādēm saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai nacionālajiem tiesību aktiem atļauts darboties arī kā CDP;

b)	reģistrēti euro zonā;

c)	pakļauti kompetento iestāžu uzraudzībai un/vai pārraudzībai;

d)	atbilst ECB interneta vietnē kopā ar grozījumiem publicētajām pārraudzības prasībām par tādas infrastruktūras atrašanās vietu, kura sniedz pakalpojumus euro (**);

e)	atvēruši kontus TARGET2 maksājumu modulī (MM);

f)	kuriem ir piekļuve dienas kredītam.”;

(**) Eurosistēmas pašreizējā politika attiecībā uz infrastruktūras atrašanās vietu izklāstīta šādos dokumentos, kas pieejami ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu: a) Policy statement on euro payment and settlements located outside the euro area, 1998. gada 3. novembris, b) The Eurosystem's policy line with regard to consolidation in central counterparty clearing, 2001. gada 27. septembris, c) The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling in euro-denominated payment transactions, 2007. gada 19. jūlijs; d) The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling euro-denominated payment transactions: specification of legally and operationally located in the euro area, 2008. gada 20. novembris; e) The Eurosystem oversight policy framework, 2011. gada jūlijs, ievērojot 2015. gada 4. marta spriedumu lietā Apvienotā Karaliste/Eiropas Centrālā banka, T-496/11, Krājums EU:T:2015:496.”;"

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.

Dienas kredītu izsniedz pret atbilstīgu nodrošinājumu nodrošināta konta dienas pārsnieguma limita (overdraft) veidā un/vai veic kā dienas repo darījumus, kuriem jāatbilst papildu minimālajām pazīmēm (t. sk. šajos noteikumos minētajiem saistību neizpildes gadījumiem un to attiecīgajām sekām), ko ECB Padome noteikusi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Atbilstīgs nodrošinājums ir tie paši aktīvi, kuri ir atbilstīgi aktīvi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, un pakļauti tādai pašai novērtēšanai un riska kontrolei, kāda noteikta Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) ceturtajā daļā.

Dienas kredītu piešķir vienīgi tad, ja atbilstīgie aktīvi, kas sniegti kā nodrošinājums, ir galīgi pārvesti vai ieķīlāti. Šim nolūkam darījuma partneri iepriekš nogulda vai ieķīlā atbilstīgos aktīvus attiecīgajā NCB vai veic par tiem norēķinus ar attiecīgo NCB saskaņā ar piegādes pret samaksu principu.”;

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5.	Parāda instrumenti, kurus izdevusi vai garantējusi iestāde vai jebkura cita trešā persona, ar ko iestādei ir ciešas saiknes, var tikt pieņemti kā atbilstīgs nodrošinājums tikai Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) ceturtajā daļā minētajos gadījumos.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 12. punkta c) apakšpunktu:

“c)

Ja Eurosistēma nolemj apturēt, ierobežot vai izbeigt dalībnieka piekļuvi monetārās politikas instrumentiem, pamatojoties uz piesardzības apsvērumiem vai citu iemeslu dēļ saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 158. pantu, euro zonas NCB šo lēmumu par piekļuvi dienas kredītam īsteno saskaņā ar attiecīgās NCB piemērotajiem līgumu vai normatīvo aktu noteikumiem.”;

šādi groza IIIA pielikumu:

sadaļas “Definīcijas” 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

automatizētais nodrošinājums (auto-collateralisation) ir dienas kredīts, ko euro zonas NCB piešķir, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, un ko sāk izmantot, ja NNK turētājam nepietiek naudas līdzekļu vērtspapīru darījumu norēķiniem, tādējādi nodrošinot šādu dienas kredītu ar iegādātajiem vērtspapīriem (plūsmas nodrošinājums) vai ar NNK turētāja turētajiem vērtspapīriem (krājumu nodrošinājums). Automatizētā nodrošinājuma darījums sastāv no diviem atsevišķiem darījumiem (viens automatizētā nodrošinājuma piešķiršanai un otrs tā atmaksai). Tas var ietvert arī trešo darījumu, ja ir paredzēts nodrošinājuma pārvedums. IIA pielikuma 16. panta mērķiem uzskatāms, ka visi trīs darījumi ir ievadīti sistēmā un kļūst neatsaucami no tā paša brīža, kad notika automatizētā nodrošinājuma piešķiršanas darījums;”;

sadaļas “Definīcijas” 6) punktu aizstāj ar šādu:

“6)	ciešas saiknes (close links) ir ciešas saiknes ECB Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 138. panta nozīmē;”;

ar šādu daļu aizstāj 3. punkta pirmo daļu:

“3.

Automatizētā nodrošinājuma pamatā ir atbilstīgs nodrošinājums. Atbilstīgs nodrošinājums ir tie paši aktīvi, kuri ir atbilstīgi aktīvi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām un pakļauti tādai pašai novērtēšanai un riska kontrolei, kāda noteikta Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) ceturtajā daļā.”;

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.	Parāda instrumenti, kurus izdevusi vai garantējusi iestāde vai jebkura cita trešā persona, ar ko iestādei ir ciešas saiknes, var tikt pieņemti kā atbilstīgs nodrošinājums tikai Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) ceturtajā daļā minētajos gadījumos.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 9. punkta d) apakšpunktu:

“d)	[iekļaut CB nosaukumu] piemēro soda naudu EUR 1 000 apjomā par katru darbadienu, kad tiek izmantoti viens vai vairāki c) apakšpunktā minētie nodrošinājuma pārvedumi. Soda naudu debetē no c) apakšpunktā minētā NNK turētāja attiecīgā MM konta.”;

ar šādu teikumu aizstāj 10. punkta c) apakšpunkta pirmo teikumu:

“Eurosistēma var nolemt apturēt, ierobežot vai izbeigt darījuma partnera piekļuvi monetārās politikas instrumentiem, saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 158. pantu pamatojoties uz piesardzības apsvērumiem vai citu iemeslu dēļ.”;

g)	1. punktā vārdus “6. februāra” aizstāj ar vārdiem “18. septembra”, bet 13. punktā vārdus “6. februārim” aizstāj ar vārdiem “18. septembrim”;

IV pielikuma 18. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“18. Komisijas maksas un to uzlikšana

Uz papildsistēmu, kura izmanto PSI vai Dalībnieka interfeisu, neatkarīgi no tā, cik kontu tai atvērti PSCB un/vai norēķinu centrālajā bankā, attiecas komisijas maksa, ko veido šādas sastāvdaļas:

a)	katrai papildsistēmai tiek noteikta fiksēta mēneša maksa EUR 1 000 apjomā (I fiksētā maksa);

otra fiksētā mēneša maksa EUR 417–8 334 apjomā, kas ir proporcionāla papildsistēmas euro skaidrās naudas norēķinu darījumu bruto vērtībai (II fiksētā maksa):

Kategorija	No (milj. EUR dienā)	Līdz (milj. EUR dienā)	Gada maksa (EUR)	Mēneša maksa (EUR)
1	0	mazāk par 1 000	5 000	417
2	1 000	mazāk par 2 500	10 000	833
3	2 500	mazāk par 5 000	20 000	1 667
4	5 000	mazāk par 10 000	30 000	2 500
5	10 000	mazāk par 50 000	40 000	3 333
6	50 000	mazāk par 500 000	50 000	4 167
7	virs 500 000	—	100 000	8 334

Papildsistēmas euro skaidrās naudas norēķinu darījumu bruto vērtību PSCB aprēķina reizi gadā, pamatojoties uz šādu bruto vērtību iepriekšējā gadā, un aprēķināto bruto vērtību piemēro komisijas maksas aprēķināšanai ar katra kalendārā gada 1. janvāri. No bruto vērtības izslēdz darījumus, par kuriem norēķinus veic NNK;

maksa par darījumu, kas aprēķināta tāpat kā maksa, kura MM kontu turētājiem noteikta II pielikuma VI papildinājumā. Papildsistēma var izvēlēties vienu no divām iespējām – maksāt fiksētu maksu par maksājuma norādījumu EUR 0,80 apjomā (A iespēja) vai maksāt maksu, kuru aprēķina, piemērojot samazinājumu (B iespēja), ņemot vērā šādus grozījumus:

i)	B iespējas kategoriju limiti attiecībā uz maksājuma norādījumu apjomu tiek dalīti ar divi; un

ii)	papildus I fiksētajai maksai un II fiksētajai maksai jāmaksā EUR 150 (A iespējas gadījumā) vai EUR 1 875 (B izvēles gadījumā) fiksētā mēneša maksa;

papildus a)–c) punktā minētajai komisijas maksai, uz papildsistēmu, kura izmanto PSI vai Dalībnieka interfeisu, attiecas arī šāda komisijas maksa:

ja papildsistēma izmanto TARGET2 pievienotās vērtības pakalpojumus T2V, mēneša maksa par pievienotās vērtības pakalpojumiem ir EUR 50 tām sistēmām, kuras izvēlējušās A iespēju, un EUR 625 tām sistēmām, kuras izvēlējušās B iespēju. Šo maksu iekasē par katru kontu, kas atvērts papildsistēmai, kura izmanto šos pakalpojumus;

ii)	ja papildsistēmai ir atvērts galvenais MM konts, kas ir piesaistīts vienam vai vairākiem NNK, mēneša komisijas maksa ir EUR 250 par katru piesaistīto NNK; un

iii)

no papildsistēmas kā no galvenā MM konta turētāja iekasē tālāk minēto komisijas maksu par T2V pakalpojumiem, kas attiecas uz piesaistītajiem NNK. Par šīm pozīcijām sagatavo atsevišķu rēķinu:

Tarifa pozīcijas	Cena	Paskaidrojums
Norēķinu pakalpojumi
Likviditātes pārveduma no NNK uz NNK rīkojumi	9 centi	Par pārvedumu
Pārmaiņas atlikumu ietvaros (piemēram, atlikuma iesaldēšana, atlikuma iesaldēšanas atcelšana, likviditātes rezervēšana u. tml.)	6 centi	Par transakciju
Informācijas pakalpojumi
A2A ziņojumi	0,4 centi	Par katru vienību sagatavotajā A2A ziņojumā
A2A pieprasījumi	0,7 centi	Par katru pieprasīto vienību sagatavotajā A2A ziņojumā
U2A pieprasījumi	10 centi	Par izpildītu meklēšanas funkciju
Lejupielādētie U2A pieprasījumi	0,7 centi	Par katru pieprasīto vienību sagatavotajā un lejupielādētajā U2A ziņojumā
Failā apvienoti ziņojumi	0,4 centi	Par katru ziņojumu failā
Transmisija	1,2 centi	Par transmisiju”

V pielikuma IIA papildinājuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

[Iekļaut CB nosaukumu] katram MM kontam bez maksas izsniedz un uztur līdz pieciem aktīvajiem sertifikātiem katram dalībniekam. [Iekļaut CB nosaukumu] par sestā un katra nākamā aktīvā sertifikāta izsniegšanu prasa EUR 120 maksu. [Iekļaut CB nosaukumu] par sesto un katru nākamo aktīvo sertifikātu prasa EUR 30 uzturēšanas gada maksu. Aktīvie sertifikāti ir derīgi piecus gadus.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 99

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 15. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/576 (2016. gada 14. aprīlis), ar ko attiecībā uz vielu rafoksanīds groza Regulu (ES) Nr. 37/2010 ( 1 )	1
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/577 (2016. gada 14. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	4
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/578 (2016. gada 11. aprīlis), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu	6
		PAMATNOSTĀDNES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/579 (2016. gada 16. marts), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2012/27 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (ECB/2016/6)	21

Farmakoloģiski aktīvā viela	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	MRL	Izmeklējamie audi	Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)	Terapeitiskā klasifikācija
“Rafoksanīds	Rafoksanīds	Liellopi	30 μg/kg 30 μg/kg 10 μg/kg 40 μg/kg	Muskuļi Tauki Aknas Nieres	IERAKSTA NAV	Pretparazītu līdzekļi/līdzekļi pret endoparazītiem”
		Aitas	100 μg/kg 250 μg/kg 150 μg/kg 150 μg/kg	Muskuļi Tauki Aknas Nieres	IERAKSTA NAV
		Liellopi, aitas	10 μg/kg	Piens	Pagaidu MRL ir spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	180,1
	MA	94,9
	SN	58,8
	TR	96,3
	ZZ	107,5
0707 00 05	MA	80,6
	TR	114,2
	ZZ	97,4
0709 93 10	MA	94,0
	TR	138,8
	ZZ	116,4
0805 10 20	EG	49,1
	IL	76,7
	MA	57,8
	TR	40,8
	ZZ	56,1
0808 10 80	AR	93,6
	BR	99,0
	CL	116,4
	CN	102,3
	US	148,8
	ZA	84,6
	ZZ	107,5
0808 30 90	AR	104,6
	CL	108,5
	CN	110,0
	ZA	103,7
	ZZ	106,7