ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 81

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 31. marts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/424 (2016. gada 9. marts) par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK ( 1 )

51

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 (2016. gada 9. marts) par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK ( 1 )

99

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/424

(2016. gada 9. marts)

par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/9/EK (3) ir paredzēti noteikumi attiecībā uz trošu ceļu iekārtām, kuras tiek projektētas, būvētas un ekspluatētas cilvēku pārvadāšanai.

(2)

Direktīvas 2000/9/EK pamatā ir jaunās pieejas principi, kā izklāstīts Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem (4). Tādējādi tajā ir noteiktas tikai būtiskās prasības, ko piemēro trošu ceļu iekārtām, turpretim tehniskās detaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (5) pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec). Var uzskatīt, ka atbilstība Direktīvas 2000/9/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi pieņemtajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi labi darbojas minētajā nozarē, un tie būtu jāsaglabā un pat jāpiemēro vēl plašāk.

(3)

Direktīvas 2000/9/EK īstenošanā gūtā pieredze ir parādījusi, ka nepieciešams grozīt dažus tās noteikumus, lai tos precizētu un atjauninātu un tādējādi nodrošinātu juridisko noteiktību, galvenokārt attiecībā uz darbības jomu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu.

(4)

Tā kā darbības jomai, būtiskajām prasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām ir jābūt identiskām visās dalībvalstīs, tāpēc, transponējot uz jaunās pieejas principiem balstītu direktīvu valstu tiesību aktos, nav iespējama gandrīz nekāda elastība. Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, Direktīva 2000/9/EK būtu jāaizstāj ar regulu, kas ir piemērots tiesiskais instruments, jo nosaka precīzus un detalizētus noteikumus, kuri nepieļauj, ka dalībvalstis to transponē atšķirīgi, un tādējādi nodrošina vienādu īstenošanu visā Savienībā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (6) ir noteikti vispārēji principi un atsauces noteikumi, kurus paredzēts piemērot visiem tiesību aktiem, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tāpēc Direktīva 2000/9/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (7) nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un trešo valstu produktu kontrolei un nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(7)

Šai regulai būtu jāatspoguļo Direktīvas 2000/9/EK darbības joma. Šī regula būtu jāpiemēro trošu ceļu iekārtām, kuras projektētas cilvēku pārvadāšanai, jo īpaši augstkalnu kūrortos, pilsētas sabiedriskajā transportā vai sporta objektos. Trošu ceļu iekārtas galvenokārt ir liftu sistēmas, piemēram, funikuleru dzelzceļi, trošu vilkmes gaisa ceļi (trošu vagoni, pusvagoni, pacēlājkrēsli) un bugeļi. Vilkme ar trosi un pasažieru pārvadāšanas funkcija ir galvenie kritēriji, kas nosaka, vai uz trošu ceļu iekārtām attiecas šīs regulas noteikumi.

(8)

Šī regula būtu pilnībā jāpiemēro jaunām trošu ceļu iekārtām, trošu ceļu iekārtu pārveidošanai, kam nepieciešama jauna atļauja, un tā attiecas uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kuras to tirgū laišanas brīdī ir jaunas Savienības tirgū; tas nozīmē vai nu jaunas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, ko izgatavojuši ražotāji, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, vai arī no trešās valsts importētas jaunas vai lietotas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas. Šī regula neattiecas uz tādu iekārtu pārvietošanu, kuras ir uzstādītas Savienības teritorijā, vai tādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pārvietošanu, kuras ir iekļautas minētajās iekārtās, izņemot, ja šāda pārvietošana nozīmē būtisku trošu ceļu iekārtas pārveidošanu.

(9)

Ir izstrādāti jauni trošu ceļu iekārtu tipi, kuri ir paredzēti gan pārvadāšanai, gan izklaidei. Šādām iekārtām būtu jāpiemēro šī regula.

(10)

Dažu veidu trošu ceļu iekārtas ir atbilstīgi izslēgt no šīs regulas darbības jomas, jo uz tām attiecas citi īpaši Savienības saskaņošanas tiesību akti vai arī tāpēc, ka tās var atbilstīgi reglamentēt dalībvalstu līmenī.

(11)

Liftiem, tostarp trošu piedziņas liftiem, vai tie būtu vertikāli vai slīpi, kuri pastāvīgi apkalpo noteiktus ēku un būvju stāvus un kuri nedarbojas starp trošu ceļa stacijām, piemēro īpašus Savienības tiesību aktus, un tie būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Trošu ceļu iekārtas, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, tiek izslēgtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/33/ES (8) darbības jomas.

(12)

No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz tādas trošu ceļu iekārtas, ko dalībvalstis klasificē kā vēsturiskas, kultūras vai mantojuma iekārtas, kuras tika nodotas ekspluatācijā pirms 1986. gada 1. janvāra un joprojām darbojas, un nav būtiski mainītas to projektā vai uzbūvē. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas ir īpaši veidotas minēto trošu ceļu iekārtu vajadzībām. Saistībā ar šādām trošu ceļu iekārtām dalībvalstīm būtu jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība cilvēku veselībai un drošībai un īpašumam, vajadzības gadījumā – ar valsts tiesību aktiem.

(13)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, trošu piedziņas prāmju izslēgšanai būtu jāattiecas uz visām trošu piedziņas iekārtām, kuru lietotāji vai pārvadātāji atrodas uz ūdens, piemēram, uz trošu piedziņas ūdensslēpošanas iekārtām.

(14)

Lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas un to infrastruktūra, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas garantē augta līmeņa aizsardzību cilvēku veselībai un drošībai un īpašumam, ir nepieciešams noteikt trošu ceļu iekārtu projektēšanas un būvniecības noteikumus.

(15)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina trošu ceļu iekārtu drošība to būvniecības, nodošanas ekspluatācijā un ekspluatācijas laikā.

(16)

Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, kuras tās uzskata par nepieciešamām attiecībā uz zemes izmantošanu un reģionālo plānošanu, un lai nodrošinātu vides un cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju un ekspluatācijas personāla, veselības un drošības aizsardzību trošu ceļu iekārtu lietošanas laikā.

(17)

Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības noteikt atbilstīgas procedūras plānoto trošu ceļu iekārtu atļaujas piešķiršanai, trošu ceļu iekārtu inspekcijai pirms to nodošanas ekspluatācijā un to uzraudzībai ekspluatācijas laikā.

(18)

Šajā regulā būtu jāņem vērā, ka trošu ceļu iekārtu drošība ir vienlīdz atkarīga no apkārtējiem apstākļiem, piegādāto rūpniecības ražojumu kvalitātes un no tā, kā noris to montāža, uzstādīšana uz vietas un ekspluatācijas uzraudzība. Nopietnu avāriju cēloņi var būt saistīti ar vietas izvēli, ar pašu transporta sistēmu, struktūrām vai ar to, kā šo sistēmu ekspluatē un uztur kārtībā.

(19)

Lai gan šī regula neattiecas uz trošu ceļu iekārtu ekspluatāciju, tai būtu jānosaka vispārējs pamats, lai nodrošinātu, ka šādas iekārtas, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, tiktu ekspluatētas tādā veidā, kas pasažieriem, apkalpojošajam personālam un trešām personām nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni.

(20)

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst šai regulai un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot atbilstīgi paredzētajam izmantojumam, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

(21)

Dalībvalstīm būtu jānosaka plānoto trošu ceļu iekārtu būvniecības un pārveidošanas, kā arī nodošanas ekspluatācijā atļaujas izsniegšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas uz vietas ir droši izbūvētas un samontētas atbilstīgi drošības analīzei, kuras rezultāti ir ietverti drošības ziņojumā, kā arī visām attiecināmajām normatīvajām prasībām.

(22)

Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības analīzē būtu jāidentificē sastāvdaļas, no kurām ir atkarīga trošu ceļu iekārtu drošība.

(23)

Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības analīzē būtu jāņem vērā ierobežojumi saistībā ar trošu ceļu iekārtu ekspluatāciju, bet tā, lai tas neapdraudētu apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām paredzētu preču brīvas aprites principu vai pašu trošu ceļu iekārtu drošību.

(24)

Noteikumi par atļauju izsniegšanu trošu ceļu iekārtu nodošanai ekspluatācijā ir dalībvalstu kompetencē. Atļauju nodot ekspluatācijā izsniedz kompetentās iestādes vai struktūras. Arī trošu ceļu iekārtu ekspluatācijas drošības uzraudzība ir dalībvalstu kompetencē. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānosaka persona, kas ir atbildīga par trošu ceļu iekārtu un līdz ar to arī par plānotās trošu ceļu iekārtas drošības analīzi.

(25)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt trošu ceļu iekārtu apakšsistēmu un trošu ceļu iekārtu drošības sastāvdaļu iekšējā tirgus darbību. Apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas atbilst šai regulai, būtu jāgūst priekšrocības no preču brīvas aprites principa.

(26)

Apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas būtu jāatļauj iekļaut trošu ceļu iekārtās, ja vien tās ļauj būvēt tādas trošu ceļu iekārtas, kas atbilst šai regulai, un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot atbilstīgi paredzētajam izmantojumam, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

(27)

Būtiskās prasības būtu jāsaprot un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kas nodrošina augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību.

(28)

Lai augstā līmenī aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, cilvēku veselību un drošību un īpašuma aizsardzību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt atbildīgiem par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(29)

Visiem ekonomikas dalībniekiem, kas piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņi dara pieejamas tirgū tikai tādas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas atbilst šai regulai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra ekonomikas dalībnieka lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(30)

Apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ražotājs, kas sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Atbilstības novērtēšanai tāpēc vajadzētu būt vienīgi apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ražotāja pienākumam.

(31)

Lai veicinātu saziņu starp ekonomikas dalībniekiem un valsts tirgus uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm būtu jāmudina ekonomikas dalībnieki papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(32)

Jānodrošina, lai trešo valstu apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas tiek ievestas Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām un jo īpaši lai ražotāji šīm apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un vai viņi nelaiž tirgū apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras šādām prasībām neatbilst vai kuras rada risku. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(33)

Izplatītājs apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu dara pieejamu tirgū pēc tam, kad šo ražojumu tirgū ir laidis ražotājs vai importētājs, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai, rīkojoties ar apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta tās atbilstība.

(34)

Laižot tirgū apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, ikvienam importētājam vajadzētu uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norādīt savu vārdu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, ko izmantot saziņai, kā arī tīmekļa vietni, ja tāda ir. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izmērs vai veids to neatļauj. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norādītu savu nosaukumu un adresi.

(35)

Ikviens ekonomikas dalībnieks, kurš vai nu laiž tirgū apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu vārdu vai preču zīmi, vai pārveido apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tā, ka tas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(36)

Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tie būtu jāiesaista tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi piedalīties, sniedzot kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām.

(37)

Nodrošinot apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast ekonomikas dalībniekus, kas darījuši pieejamas tirgū neatbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas. Glabājot informāciju, kas šajā regulā prasīta citu ekonomikas dalībnieku identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai ekonomikas dalībnieki šādu informāciju atjaunina par citiem ekonomikas dalībniekiem, kuri tiem ir piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu vai kuriem tie ir piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

(38)

Šajā regulā būtu jānosaka vienīgi būtiskās prasības. Lai veicinātu atbilstības novērtēšanu minētajām prasībām, ir jāparedz to trošu ceļu iekārtu, apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstības prezumpcija, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem, ko nolūkā formulēt detalizētas šo prasību tehniskās specifikācijas, jo īpaši attiecībā uz trošu ceļu iekārtu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju, pieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012.

(39)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs regulas prasībām.

(40)

Lai ekonomikas dalībnieki varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka apakšsistēma un drošības sastāvdaļa, kas darīta pieejama tirgū, atbilst būtiskajām prasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kuros iekļautas procedūras no vismazāk stingrām līdz visstingrākajām proporcionāli attiecīgajam riska līmenim un nepieciešamajam drošības līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(41)

Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kurā sniedz šajā regulā prasīto informāciju par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas un citu attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu jāpievieno ES atbilstības deklarācija.

(42)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu ekonomikas dalībnieku administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentu kopa, kurā iekļautas atsevišķas attiecīgās atbilstības deklarācijas.

(43)

CE zīme, kas norāda apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes uzlikšanas noteikumi būtu jānosaka šajā regulā.

(44)

Lai pasažieriem, ekspluatācijas personālam un trešām personām nodrošinātu efektīvu aizsardzību, ir nepieciešams pārbaudīt apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību šajā regulā paredzētajām būtiskajām prasībām.

(45)

Šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, par kurām dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(46)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2000/9/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai par tām paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa sniegumu visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un taisnīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātas prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas, lai par tām paziņo, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(47)

Lai nodrošinātu konsekventu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir svarīgi arī noteikt prasības paziņojošām iestādēm un citām struktūrām, kas iesaistītas paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(48)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(49)

Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā būtu jāizmanto arī paziņošanas vajadzībām.

(50)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina nepieciešamo uzticamības līmeni attiecībā uz atbilstības sertifikātiem, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valstu iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, tām būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(51)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži slēdz apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo pilnvaroto struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto pilnvaroto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(52)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt tiešsaistē.

(53)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi arī pārējām dalībvalstīm un Komisijai dot iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(54)

Konkurētspējas labad ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordināciju un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(55)

Ieinteresētajām personām vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt paziņotās struktūras veiktā atbilstības novērtējuma rezultātus. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt, ka ir pieejama pārsūdzības procedūra pret paziņoto struktūru lēmumiem.

(56)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un to produktu kontroli, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kurām piemēro šo regulu. Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes šo uzdevumu veikšanai.

(57)

Direktīvā 2000/9/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Lai uzlabotu pārredzamību un lai samazinātu procedūras ilgumu, ir jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīs pieejamās zināšanas.

(58)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas saņemtu informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam. Tai būtu arī jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem rīkoties agrāk saistībā ar šādām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

(59)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt izskaidrojama ar saskaņotā standarta nepilnībām.

(60)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(61)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas neatbilst vai vairs neatbilst to paziņošanas prasībām.

(62)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam.

(63)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(64)

Ar šo regulu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs regulas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

(65)

Kad izskata ar šo regulu saistītus jautājumus, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, proti, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pastāvošo praksi būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un attiecīgos gadījumos uzaicinājums apmeklēt šādas sanāksmes.

(66)

Komisijai ar īstenošanas aktiem un šo aktu īpašā rakstura dēļ – nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām ir pamatoti.

(67)

Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas ļautu darīt pieejamas tirgū apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK, neliekot nodrošināt atbilstību vēl citām produktu prasībām.

(68)

Ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu nodot ekspluatācijā tādas trošu ceļu iekārtas, kas jau ir uzstādītas saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK.

(69)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas un valsts tiesību aktu noteikumu, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu piemēroti. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Šajās sankcijās būtu jāņem vērā pārkāpumu smagums, ilgums un attiecīgā gadījumā tīšais raksturs. Turklāt sankcijās būtu jāņem vērā, vai attiecīgais ekonomikas dalībnieks iepriekš ir pieļāvis līdzīgu šīs regulas pārkāpumu.

(70)

Tā kā šīs regulas mērķi – proti, nodrošināt, ka trošu ceļu iekārtas atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni cilvēku veselībai un drošībai un īpašumam, vienlaikus garantējot apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu iekšējā tirgus darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(71)

Tāpēc Direktīva 2000/9/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par trošu ceļu iekārtu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu darīšanu pieejamu tirgū un brīvu apriti. Tajā iekļauti arī noteikumi par jaunu trošu ceļu iekārtu projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro jaunām cilvēku pārvadāšanai paredzētām trošu ceļu iekārtām, trošu ceļu iekārtu modifikācijām, kam vajadzīga jauna atļauja, un trošu ceļu iekārtu apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

liftiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/33/ES;

b)

tādām trošu ceļu iekārtām, ko dalībvalstis klasificē kā vēsturiskas, kultūras vai mantojuma iekārtas, kuras tika nodotas ekspluatācijā pirms 1986. gada 1. janvāra un kuras joprojām darbojas, un nav būtiski mainīts to projekts vai uzbūve, tostarp to apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas konstruētas speciāli tām;

c)

iekārtām, kuras paredzētas lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem;

d)

trošu ceļu iekārtām, kuras paredzētas kalnu nojumju un būdu apkalpošanai un kuras paredzētas tikai preču un īpaši izraudzītu cilvēku pārvadāšanai;

e)

stacionārām vai pārvietojamām iekārtām, kas ir paredzētas vienīgi brīvajam laikam un izklaidei un nevis kā līdzeklis cilvēku pārvadāšanai;

f)

kalnrūpniecības iekārtām vai citām stacionārām rūpniecības iekārtām, ko izmanto rūpniecības mērķiem;

g)

iekārtām, kurās lietotāji vai to pārvadātāji atrodas uz ūdens.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“trošu ceļu iekārta” ir visu sistēmu kopums, kas atrodas noteiktā vietā un sastāv no infrastruktūras un apakšsistēmām un kas ir projektēta, būvēta, montēta un nodota ekspluatācijā ar mērķi pārvadāt cilvēkus, ja vilkmi nodrošina visā trases garumā novietotas troses;

2)

“apakšsistēma” ir I pielikumā uzskaitītā sistēma vai tās kombinācijas, ko paredzēts iekļaut trošu ceļu iekārtā;

3)

“infrastruktūra” ir stacijas konstrukcija vai konstrukcija visas trases garumā, kura īpaši projektēta katrai trošu ceļu iekārtai un būvēta uz vietas un kurā ņemts vērā sistēmas izkārtojums un dati, un kura nepieciešama trošu ceļu iekārtas būvniecībai un ekspluatācijai, tostarp pamati;

4)

“drošības sastāvdaļa” ir jebkura aprīkojuma sastāvdaļa vai jebkura ierīce, ko paredz iekļaut apakšsistēmā vai trošu ceļu iekārtā ar mērķi panākt drošu lietošanu un kuras defekts var apdraudēt pasažieru, ekspluatācijas personāla vai trešo personu drošību vai veselību;

5)

“ekspluatācijas prasības” ir visi tehniskie noteikumi un pasākumi, kas skar projektēšanu un būvniecību un ir nepieciešami trošu ceļu iekārtas drošai ekspluatācijai;

6)

“apkopes prasības” ir visi tehniskie noteikumi un pasākumi, kas skar projektēšanu un būvniecību un ir nepieciešami apkopei un kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu trošu ceļu iekārtas drošu ekspluatāciju;

7)

“trošu vagons” ir trošu ceļu iekārta, kurā transportlīdzekļi ir iekārti vienā vai vairākās trosēs un šīs troses velk tos uz priekšu;

8)

“bugelis” ir trošu ceļu iekārta, ar kuru pasažierus, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, velk pa sagatavotu trasi;

9)

“trošu dzelzceļš” ir trošu ceļu iekārta, kurā transportlīdzekļus velk aiz vienas vai vairāk virvēm pa sliedēm, kuras var atrasties uz zemes vai balstīties uz fiksētām konstrukcijām;

10)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas jebkādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

11)

“laist tirgū” nozīmē apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

12)

“nodošana ekspluatācijā” ir pirmreizēja trošu ceļu iekārtas iedarbināšana nolūkā pārvadāt cilvēkus;

13)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu vai uzdod projektēt vai ražot šādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu un tirgo šādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu vārdu vai preču zīmi vai iekļauj to trošu ceļa iekārtā;

14)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

15)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu;

16)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pieejamu tirgū;

17)

“ekonomikas dalībnieki” ir apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

18)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām trošu ceļu iekārtai, infrastruktūrai, apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai ir jāatbilst;

19)

“saskaņotais standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

20)

“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

21)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

22)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu saistītās būtiskās prasības, kas noteiktas šajā regulā;

23)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības saistībā ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

24)

“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kas jau darīta pieejama personai, kura ir atbildīga par trošu ceļu iekārtu;

25)

“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

26)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

27)

CE zīme” ir marķējums, ar ko ražotājs norāda, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilst piemērojamajām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tā uzlikšanu.

4. pants

Apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas – kā tās dara pieejamas tirgū

Apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas tiek darītas pieejamas tirgū tikai tad, ja tās atbilst šai regulai.

5. pants

Trošu ceļu iekārtu nodošana ekspluatācijā

1.   Dalībvalstis saskaņā ar 9. pantu veic visus atbilstīgos pasākumus, lai noteiktu procedūras, kas nodrošina, ka trošu ceļu iekārtas nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst šai regulai un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot saskaņā ar paredzēto izmantojumu, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar 9. pantu veic visus atbilstīgos pasākumus, lai noteiktu procedūras, kas nodrošina, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas trošu ceļu iekārtās iekļauj vienīgi tad, ja tās ļauj būvēt trošu ceļu iekārtas, kuras atbilst šai regulai, un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot saskaņā ar paredzēto izmantojumu, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

3.   Trošu ceļu iekārtas, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām II pielikumā izklāstītajām būtiskajām prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

4.   Šī regula neskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši darba ņēmēju aizsardzību attiecīgo trošu ceļu iekārtu lietošanas laikā, ja vien tas nenozīmē, ka šīs trošu ceļu iekārtas tiek pārveidotas tā, kā šajā regulā nav paredzēts.

6. pants

Būtiskās prasības

Trošu ceļu iekārtas un to infrastruktūra, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilst tām piemērojamām būtiskajām prasībām, kas noteiktas II pielikumā.

7. pants

Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīva aprite

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē darīt pieejamas tirgū apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas atbilst šīs regulas prasībām.

8. pants

Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības analīze un drošības ziņojums

1.   Persona, kas ir atbildīga par trošu ceļu iekārtu un ko noteikusi dalībvalsts atbilstīgi valsts tiesību aktiem, veic plānotās trošu ceļu iekārtas drošības analīzi vai organizē šādas analīzes veikšanu.

2.   Katra trošu ceļu iekārtai nepieciešamā drošības analīze:

a)

ietver visus paredzētos iekārtas ekspluatācijas veidus;

b)

tiek veikta pēc atzītas vai ierastas metodes;

c)

ņem vērā pašreizējo tehnikas līmeni un attiecīgās trošu ceļu iekārtas sarežģītību;

d)

nodrošina, ka trošu ceļu iekārtas projektā un konfigurācijā ir ņemti vērā vietējie apstākļi un visnelabvēlīgākās situācijas, lai garantētu pienācīgu drošību;

e)

ietver visus trošu ceļu iekārtas un tās ārējo faktoru drošības aspektus attiecībā uz projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā;

f)

balstoties uz iepriekšējo pieredzi, dod iespēju noskaidrot, kādi riski ir iespējami trošu ceļu iekārtas ekspluatācijas laikā.

3.   Drošības analīze attiecas arī uz aizsargierīcēm un to ietekmi uz trošu ceļu iekārtu un ar to saistītajām apakšsistēmām, ko tās iedarbina, tā, lai aizsargierīces vai nu:

a)

spēj reaģēt uz sākotnēji konstatētu traucējumu vai kļūmi, lai paliktu stāvoklī, kas garantē drošību, zemākas pakāpes ekspluatācijas režīmā vai bezatteices stāvoklī;

b)

darbojas dublēšanas režīmā un tiek uzraudzītas; vai

c)

ir tādas, ka var novērtēt to traucējumu varbūtību, un to iedarbība atbilst standartam, kas ir līdzvērtīgs tam, ko var panākt ar drošības ierīcēm, kuras atbilst a) un b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

4.   Drošības analīzi izmanto, lai sagatavotu risku un bīstamu situāciju sarakstu un lai ieteiktu pasākumus, kas paredzēti šo risku novēršanai, un tajā ietver arī trošu ceļu iekārtā iekļaujamo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu sarakstu.

5.   Drošības analīzes rezultātus iekļauj drošības ziņojumā.

9. pants

Atļaujas piešķiršana trošu ceļu iekārtām

1.   Katra dalībvalsts nosaka kārtību, kādā izsniedz atļaujas tās teritorijā būvēt trošu ceļu iekārtas un nodot tās ekspluatācijā.

2.   Par trošu ceļu iekārtu atbildīgā persona, ko noteikusi dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, iesniedz 8. pantā minēto drošības ziņojumu, ES atbilstības deklarāciju un citus dokumentus attiecībā uz apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību, kā arī dokumentāciju attiecībā uz trošu ceļu iekārtu raksturlielumiem iestādei vai struktūrai, kas atbild par atļauju izsniegšanu trošu ceļu iekārtām. Trošu ceļu iekārtas dokumentācijā iekļauj arī vajadzīgos priekšnosacījumus, tostarp ekspluatācijas ierobežojumus, un sīku informāciju par trošu ceļu iekārtas apkalpošanu, uzraudzību, regulēšanu un apkopi. Minēto dokumentu kopijas glabā trošu ceļu iekārtā.

3.   Ja esošo trošu ceļu iekārtu būtiskajos raksturlielumos, apakšsistēmās vai drošības sastāvdaļās veic pārveidojumus, attiecībā uz kuriem konkrētajā dalībvalstī ir nepieciešams saņemt jaunu atļauju nodošanai ekspluatācijā, šie pārveidojumi un to ietekme uz visu trošu ceļu iekārtu atbilst II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

4.   Dalībvalstis 1. punktā minēto kārtību neizmanto, lai, pamatojoties uz šīs regulas aptvertajiem aspektiem, aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tādu trošu ceļu iekārtu būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, kuras atbilst šīs regulas prasībām un, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot saskaņā ar paredzēto izmantojumu, nerada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam.

5.   Dalībvalstis 1. punktā minēto kārtību neizmanto, lai aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīvu apriti, kuras atbilst šīs regulas prasībām.

10. pants

Trošu ceļu iekārtu ekspluatācija

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai trošu ceļu iekārta tiktu ekspluatēta tikai tikmēr, kamēr tā atbilst drošības ziņojumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Ja dalībvalsts konstatē, ka atļauta trošu ceļu iekārta, ko lieto atbilstīgi paredzētajam mērķim, var apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu trošu ceļu iekārtas ekspluatāciju.

II NODAĻA

EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PIENĀKUMI

11. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot tirgū savas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas vai iekļaujot tās trošu ceļu iekārtā, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

2.   Apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ražotāji sagatavo VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju (“tehniskā dokumentācija”) un veic 18. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja, veicot pirmajā daļā minēto procedūru, ir pierādīta apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstība piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 30 gadus.

4.   Ražotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, ar ko tiek nodrošināta sērijveida ražošanas pastāvīga atbilstība šai regulai. Pienācīgi ņem vērā apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas radīto risku, ražotāji pasažieru, ekspluatācijas personāla un trešo personu veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām un atsauc šādas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, un pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

5.   Ražotāji nodrošina, ka apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kuras tie laiduši tirgū, ir piestiprināts tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements.

Ja apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izmēri vai veids to nepieļauj, ražotāji nodrošina, ka nepieciešamā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai dokumentā, kas pievienots apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai.

6.   Ražotāji uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai pievienotā dokumentā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā. Ja ražotājs norāda tīmekļa vietnes adresi, viņš nodrošina, ka informācija minētajā vietnē ir pieejama un tiek atjaunināta.

7.   Ražotāji nodrošina, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija un instrukcijas, un drošības informācija lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošības informācija ir skaidra, saprotama un nepārprotama.

Tomēr, ja vienam ekonomikas dalībniekam vai lietotājam piegādā lielu skaitu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, attiecīgajai partijai vai sūtījumam var pievienot vienu ES atbilstības deklarācijas kopiju.

8.   Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9.   Pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šai regulai. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiduši tirgū.

12. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru drīkst iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 11. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

a)

pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū 30 gadus glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu riskus, ko rada apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

13. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas.

2.   Pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 18. pantā. Tie nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu CE zīme un lai tai būtu pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija, instrukcijas un drošības informācija, un attiecīgā gadījumā – citi prasītie dokumenti, un lai ražotājs būtu izpildījis 11. panta 5. un 6. punkta prasības.

Ja importētājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām, importētājs nelaiž apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tirgū, kamēr nav nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai pievienotā dokumentā. Kontaktinformāciju norāda lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

Ja importētājs norāda tīmekļa vietnes adresi, viņš nodrošina, ka informācija minētajā vietnē ir pieejama un tiek atjaunināta.

4.   Importētāji nodrošina, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu pievienotas instrukcijas un drošības informācija lietotājiem saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas radīto risku, importētāji pasažieru, ekspluatācijas personāla un trešo personu veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām un atsauc šādas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, un pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

7.   Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.   Importētāji pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū 30 gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma importētāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiduši tirgū.

14. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai ir CE zīme un ka tai ir pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija, instrukcijas un drošības informācija, un attiecīgā gadījumā – citi prasītie dokumenti lietotājiem viegli saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 11. panta 5. un 6. punkta un 13. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām, izplatītājs apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu nedara pieejamu tirgū, kamēr nav nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām.

4.   Izplatītāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, pārliecinās, ka ir veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.   Pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko viņi darījuši pieejamu tirgū.

15. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 11. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai modificē jau tirgū laistu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

16. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Pēc pieprasījuma ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju par:

a)

ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu;

b)

ikvienu ekonomikas dalībnieku un ikvienu par trošu ceļu iekārtu atbildīgu personu, kam tie piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

Ekonomikas dalībnieki spēj sniegt pirmajā daļā minēto informāciju 30 gadus pēc tam, kad apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiem piegādāta, un 30 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

III NODAĻA

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBA

17. pants

Pieņēmums par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību

Tiek pieņemts, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst II pielikumā izklāstītajām būtiskajām prasībām, ko aptver minētie standarti vai to daļas.

18. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.   Pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū ražotājs pakļauj apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas procedūrai saskaņā ar 2. punktu.

2.   Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību novērtē pēc ražotāja izvēles ar vienu no šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

a)

ES tipa pārbaude (B modulis – produkcijas tips), kā izklāstīts III pielikumā, kopā ar vienu no turpmāk minētajām:

i)

atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā izklāstīts IV pielikumā;

ii)

atbilstība tipam, pamatojoties uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verificēšanu (F modulis), kā izklāstīts V pielikumā;

b)

atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu (G modulis), kā izklāstīts VI pielikumā;

c)

atbilstība, pamatojoties uz pilnīgas kvalitātes nodrošināšanu un konstrukcijas pārbaudi (H 1 modulis), kā izklāstīts VII pielikumā.

3.   Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā paziņotā struktūra, kas veic 2. punktā noteiktās procedūras, veic uzņēmējdarbību, vai šai struktūrai pieņemamā valodā.

19. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   Apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IX pielikumā norādītā parauga struktūra, tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajos moduļos, kuri noteikti III līdz VII pielikumā, un tā tiek pastāvīgi atjaunināta. To pievieno apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai un tulko valodā vai valodās, ko prasa dalībvalsts, kurā apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurā ir prasīta ES atbilstības deklarācija, attiecībā uz visiem šiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas prasībām.

20. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

21. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai iekļauj tās datu plāksnē. Ja apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas īpašību dēļ tas nav iespējams vai pamatots, to uzliek iepakojumam un pavaddokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

3.   CE zīmei seko tās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā. Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura var norādīt kādu citu marķējumu par konkrētu risku vai izmantojumu.

5.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

22. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanas uzdevumus kā trešās personas saskaņā ar šo regulu.

23. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis nozīmē paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras vajadzīgas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 28. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu struktūrai, kura nav valsts iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 24. panta prasībām. Turklāt šāda struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

24. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā vai neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, vai nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā vai konkurences nolūkā.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās uzdevumu pienācīgai veikšanai.

25. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums informēt

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

26. pants

Prasības, kas attiecas uz paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkos atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punkta prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmēju asociācijai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un tas, ka nepastāv nekādi interešu konflikti.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar šo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu vai izbūvi, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņi ir pilnvaroti veikt. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III līdz VII pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un tā par tiem ir atbildīga.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu veidiem vai kategorijām, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir vajadzīgie:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, kuras tiek ievērotas, veicot atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no citām darbībām;

c)

procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu to atbilstības novērtēšanas darbību jomu, saistībā ar kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un izpratne par II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un pārskatus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot savus pienākumus, uz kuriem attiecas III līdz VII pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, ar kuriem to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar šo regulu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

27. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 26. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti aptver minētās prasības.

28. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 26. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tās veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu atbilstīgi III līdz VII pielikumam.

29. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli(-ļus) un apakšsistēmas(-u)/drošības sastāvdaļas(-u) veidus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 26. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 26. panta prasībām.

30. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes drīkst paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 26. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo apakšsistēmu/drošības sastāvdaļu vai apakšsistēmām/drošības sastāvdaļām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 29. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 26. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā regulā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visām attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

31. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar atbilstīgi šai regulai paziņotajām struktūrām, tostarp tām piešķirtajiem identifikācijas numuriem un darbībām, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

32. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 26. panta prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā paziņotā struktūra neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums tiek ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras iesāktās lietas turpina apstrādāt cita paziņotā struktūra vai arī tās pēc pieprasījuma ir pieejamas atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

33. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija gādā, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp paziņojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

34. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III līdz VII pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras veic savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošana notiek masveidīgi vai sērijveidā.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilstu šai regulai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās noteiktās būtiskās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus, un neizdod sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka kāda apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa vairs nav atbilstīga, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai atsauc sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

5.   Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus.

35. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Paziņotās struktūras nodrošina, ka ir pieejama pārsūdzības procedūra pret to lēmumiem.

36. pants

Paziņoto struktūru pienākums informēt

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

b)

jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai nosacījumiem, uz kuriem pamatojas paziņošana;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tās pašas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

37. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija paredz organizēt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

38. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota paziņoto struktūru trošu ceļu iekārtu koordinācijas grupas veidā.

Paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalās minētās grupas darbā.

V NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU KONTROLE, KURAS NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

39. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu kontrole, kuras nokļūst Savienības tirgū

Apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

40. pants

Procedūra valsts līmenī darbībām ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kuras rada risku

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, uz kuru attiecas šī regula, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, aptverot visas šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo ekonomikas dalībnieku veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli riska raksturam šo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā saprātīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar to valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt ekonomikas dalībniekam.

3.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kuras tas darījis pieejamas tirgū Savienībā.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka šī apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiek darīta pieejama valsts tirgū, lai šo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Par minētajiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus prasībām neatbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identificēšanai, datus par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)

apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstība šajā regulā izklāstītajām prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu aizsardzību; vai

b)

trūkumi 17. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, šīs apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izņemšana no tirgus.

41. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 40. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts minēto pasākumu atsauc.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs regulas 40. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

42. pants

Atbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kas rada risku

1.   Ja dalībvalsts pēc 40. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilst šīs regulas prasībām, tā rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šādu risku, lai proporcionāli riska raksturam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā saprātīgajā termiņā.

2.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kuras tas darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identificēšanai, datus par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska raksturu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 44. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 44. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

43. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 40. pantu, ja dalībvalsts izdara kādu no turpmāk minētajiem konstatējumiem, tā pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 21. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

ražošanas kontroles posmā iesaistītās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 21. pantu, vai tas nav uzlikts;

d)

apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai nav pievienota ES atbilstības deklarācija;

e)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

f)

ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

g)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

h)

informācija, kas minēta 11. panta 6. punktā vai 13. panta 3. punktā, nav norādīta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

i)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 11. vai 13. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

VI NODAĻA

KOMITEJU PROCEDŪRA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Trošu ceļu iekārtu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

45. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad ekonomikas dalībnieki pārkāpj šīs regulas noteikumus un to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu. Šādi noteikumi par nopietniem pārkāpumiem var paredzēt kriminālsodus.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un tās var pastiprināt, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir iepriekš līdzīgā veidā pārkāpis šīs regulas noteikumus.

Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem Komisiju informē līdz 2018. gada 21. martam un nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti to noteikumi par sankcijām, kuras piemēro ekonomikas dalībniekiem par šīs regulas pārkāpšanu.

46. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darītas pieejamas tādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz ko attiecas Direktīva 2000/9/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un ir laistas tirgū pirms 2018. gada 21. aprīļa.

Dalībvalstis nekavē to, ka tiek nodotas ekspluatācijā trošu ceļu iekārtas, uz ko attiecas Direktīva 2000/9/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un ir uzstādītas pirms 2018. gada 21. aprīļa.

Attiecībā uz drošības sastāvdaļām sertifikāti un apstiprinājuma lēmumi, kas ir izsniegti saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK, ir derīgi saskaņā ar šo regulu.

47. pants

Atcelšana

Direktīvu 2000/9/EK atceļ no 2018. gada 21. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

48. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2018. gada 21. aprīļa, izņemot:

a)

regulas 22. līdz 38. pantu un 44. pantu, kurus piemēro no 2016. gada 21. oktobra;

b)

regulas 45. panta 1. punktu, ko piemēro no 2018. gada 21. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J.A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  OV C 451, 16.12.2014., 81. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 20. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 12. februāra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/9/EK (2000. gada 20. marts) par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai (OV L 106, 3.5.2000., 21. lpp.).

(4)  OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMAS

Trošu ceļu iekārtu iedala infrastruktūrā un turpmāk norādītajās apakšsistēmās:

1.

Troses un trošu savienojumi.

2.

Piedziņas un bremžu mehānismi.

3.

Mehāniskās ierīces:

3.1.

trošu tīšanas ierīces;

3.2.

stacijas mehānismi;

3.3.

līnijas aprīkojums.

4.

Transportlīdzekļi:

4.1.

kabīnes, sēdekļi vai vilcējierīces;

4.2.

piekarierīces;

4.3.

vadības ierīces;

4.4.

savienojumi ar trosi.

5.

Elektrotehniskās ierīces:

5.1.

uzraudzības, kontroles un drošības ierīces;

5.2.

saziņas un informācijas ierīces;

5.3.

zibensaizsardzības ierīces.

6.

Glābšanas ierīces:

6.1.

stacionāras glābšanas ierīces;

6.2.

pārvietojamas glābšanas ierīces.


II PIELIKUMS

BŪTISKĀS PRASĪBAS

1.   Mērķis

Ar šo pielikumu nosaka būtiskās prasības, tostarp apkopes un ekspluatācijas prasības, kas attiecas uz trošu ceļu iekārtu projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, un tās ir piemērojamas apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

2.   Vispārīgās prasības

2.1.   Cilvēku drošība

Projektējot, būvējot un ekspluatējot trošu ceļu iekārtas, būtiska prasība ir pasažieru, ekspluatācijas personāla un trešo personu drošība.

2.2.   Drošības principi

Projektējot, ekspluatējot un apkalpojot trošu ceļu iekārtas, ievēro šādus principus, kas ir piemērojami norādītajā secībā:

projektēšanas un būvniecības laikā novērš vai, ja tas nav iespējams, samazina riskus,

nosaka un īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātos pret riskiem, kurus nevar novērst projektēšanas un būvniecības laikā,

nosaka un norāda drošības pasākumus, kas būtu jāveic, lai izvairītos no riskiem, kurus nav bijis iespējams pilnībā novērst, veicot pirmajā un otrajā ievilkumā minētos pasākumus.

2.3.   Ārējo faktoru ņemšana vērā

Trošu ceļu iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai būtu iespējams tās droši lietot, ņemot vērā trošu ceļu iekārtas tipu, attiecīgās teritorijas, kur tās atrodas, raksturu un fiziskās īpatnības, apkārtni, atmosfēras un meteoroloģiskos faktorus, kā arī iespējamos objektus un šķēršļus, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā uz zemes vai gaisā.

2.4.   Izmēri

Trošu ceļu iekārtu, apakšsistēmu un visu drošības sastāvdaļu izmēri ir tādi un tās projektē un būvē tā, lai varētu ar pietiekamu drošības rezervi izturēt jebkuru slodzi visos paredzamos apstākļos (arī tad, kad trošu ceļu iekārtu, tās apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas neizmanto), ņemot vērā ārējo ietekmi, dinamisko slodzi un materiāla nogurumu, kā arī ievērojot vispāratzītos tehnikas atzinumus, īpaši attiecībā uz materiālu izvēli.

2.5.   Montāža

2.5.1.   Trošu ceļu iekārtas, apakšsistēmas un visas drošības sastāvdaļas projektē un būvē tā, lai tās varētu droši samontēt un uzstādīt.

2.5.2.   Drošības sastāvdaļas projektē tā, lai to uzbūve vai atbilstīgs marķējums uz sastāvdaļas nepieļautu montāžas kļūmes.

2.6.   Trošu ceļu iekārtas veselums

2.6.1.   Drošības sastāvdaļas projektē, būvē un lieto tā, lai visos gadījumos būtu nodrošināts to funkcionālais veselums un/vai trošu ceļu iekārtas drošība, kā noteikts drošības analīzē, kas paredzēta 8. pantā, lai defekti tādējādi būtu tikpat kā neiespējami un pastāvētu atbilstīga drošības rezerve.

2.6.2.   Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai jebkura elementa defektu, kas atklājas tās ekspluatācijas laikā un kas varētu apdraudēt drošību, būtu iespējams laikus novērst ar atbilstīgu pasākumu.

2.6.3.   Šā pielikuma 2.6.1. un 2.6.2. punktā minēto drošības prasību izpildi nodrošina visā laikposmā starp attiecīgās sastāvdaļas divām plānveida pārbaudēm. Lietošanas instrukcijā skaidri nosaka drošības sastāvdaļu plānveida pārbaužu periodiskumu.

2.6.4.   Drošības sastāvdaļas, kas iekļautas trošu ceļu iekārtās kā rezerves daļas, atbilst šīs regulas būtiskajām prasībām un nosacījumiem par saskaņotu mijiedarbību ar pārējām trošu ceļu iekārtas daļām.

2.6.5.   Veic pasākumus, lai netiktu apdraudēta cilvēku drošība, ja trošu ceļu iekārtā izceļas ugunsgrēks.

2.6.6.   Veic īpašus pasākumus, lai pasargātu trošu ceļu iekārtas un cilvēkus no zibens iespējamās iedarbības.

2.7.   Aizsargierīces

2.7.1.   Aizsargierīce, kad tas iespējams, atklāj jebkuru trošu ceļu iekārtas defektu, kas var radīt draudus drošībai, brīdina par to un uz to reaģē. Tas pats attiecas arī uz jebkuru ārējo norisi, ko var parasti paredzēt un kas var apdraudēt drošību.

2.7.2.   Jebkurā laikā iespējams trošu ceļu iekārtu apstādināt, izmantojot rokas vadību.

2.7.3.   Pēc tam, kad aizsargierīce apstādinājusi trošu ceļu iekārtu, to nevar iedarbināt no jauna, kamēr nav veikti nepieciešamie pasākumi.

2.8.   Apkopes prasības

Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai būtu iespējams droši veikt kārtējās vai ārpuskārtas apkopes un remonta darbības vai procedūras.

2.9.   Traucējumi

Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai nodrošinātu, ka jebkuri iekšēji vai ārēji traucējumi, ko rada indīgas gāzes, trokšņu emisija vai vibrācijas, nepārsniedz noteiktās robežvērtības.

3.   Prasības attiecībā uz infrastruktūru

3.1.   Izkārtojums, ātrums, atstatums starp transportlīdzekļiem

3.1.1.   Trošu ceļu iekārtas projektē drošai darbībai, ņemot vērā attiecīgās teritorijas un apkārtnes īpatnības, atmosfēras un meteoroloģiskos faktorus, jebkurus iespējamos objektus un šķēršļus, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā uz zemes vai gaisā, lai tie nekādos darbības vai apkalpošanas apstākļos vai cilvēku glābšanas operācijas laikā neradītu traucējumus vai apdraudējumu.

3.1.2.   Starp trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļiem, vilcējierīcēm, sliedēm, trosēm utt., kā arī iespējamajiem objektiem un šķēršļiem, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā uz zemes vai gaisā, nepieciešams ievērot pietiekamu attālumu, ņemot vērā trošu un transportlīdzekļu vertikālo, garenisko un sānisko kustību visnelabvēlīgākajos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos.

3.1.3.   Izvēloties maksimālo attālumu starp trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļiem un zemi, ņem vērā trošu ceļu iekārtas īpatnības, transportlīdzekļa tipu un glābšanas procedūras. Vaļējiem vagoniem ņem vērā arī pasažieru izkrišanas risku, kā arī psiholoģiskos apsvērumus saistībā ar attālumu starp transportlīdzekļiem un zemi.

3.1.4.   Transportlīdzekļu vai vilcējierīču maksimālo ātrumu, minimālo attālumu starp tiem, kā arī to paātrinājuma un bremzēšanas režīmu nosaka tādu, lai garantētu cilvēku drošību un drošu trošu ceļu iekārtas ekspluatāciju.

3.2.   Stacijas un konstrukcijas visas trases garumā

3.2.1.   Stacijas un konstrukcijas visas trases garumā projektē, uzstāda un aprīko tā, lai tiktu nodrošināta to stabilitāte. Attiecīgie objekti jebkuros ekspluatācijas apstākļos garantē trošu, transportlīdzekļu un vilcējierīču drošu vadību un apkopi.

3.2.2.   Trošu ceļu iekārtas ieejas un izejas projektē tā, lai garantētu transportlīdzekļu, vilcējierīču un cilvēku kustības drošību. Transportlīdzekļu un vilcējierīču kustība stacijās notiek tā, lai nepakļautu riskam cilvēkus, ņemot vērā viņu iespējamo aktīvo ietekmi uz to kustību.

4.   Prasības attiecībā uz trosēm, piedziņas mehānismiem un bremzēm un uz mehāniskajām un elektriskajām ierīcēm

4.1.   Troses un to balsti

4.1.1.   Veic visus pasākumus, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju attīstību, lai:

nepieļautu trošu vai to stiprinājumu pārtrūkšanu,

troses iekļautos trošu minimālās un maksimālās slodzes robežās,

troses varētu droši novietot uz balstiem un nepieļautu trošu noslīdēšanu,

nodrošinātu trošu uzraudzību.

4.1.2.   Tā kā trošu noslīdēšanas risku nav iespējams novērst pilnībā, veic pasākumus, lai nodrošinātu trošu bloķēšanu un iekārtu apstādināšanu noslīdējuma gadījumā, neradot risku cilvēkiem.

4.2.   Mehāniskās ierīces

4.2.1.   Piedziņas mehānismi

Trošu ceļu iekārtas piedziņas sistēmas ir ar pietiekamu veiktspēju un jaudu, piemērotas izmantošanai dažādās ekspluatācijas sistēmās un režīmos.

4.2.2.   Rezerves piedziņa

Trošu ceļu iekārta ir aprīkota ar rezerves piedziņu, kuras enerģijas avots ir neatkarīgs no galvenās piedziņas sistēmas. Tomēr rezerves piedziņa nav nepieciešama, ja trošu ceļu iekārtas drošības analīze liecina, ka cilvēki var viegli, ātri un droši atstāt transportlīdzekļus, īpaši vilcējierīces, pat tad, ja nav rezerves piedziņas.

4.2.3.   Bremzēšana

4.2.3.1.   Ārkārtējā situācijā ir nodrošināta iespēja ekspluatācijas laikā jebkurā brīdī apstādināt trošu ceļu iekārtu un/vai transportlīdzekļus visnelabvēlīgākajos lietošanas apstākļos saistībā ar pieļaujamo slodzi un trīšu saķeres spējām. Bremzēšanas ceļš ir tik īss, cik nepieciešams trošu ceļu iekārtas drošībai.

4.2.3.2.   Palēninājuma vērtību robežas ir tādas, kas garantē gan cilvēku drošību, gan transportlīdzekļu, trošu un pārējo trošu ceļu iekārtas daļu apmierinošu funkcionēšanu.

4.2.3.3.   Visām trošu ceļu iekārtām ir divas vai vairākas bremžu sistēmas, katra no tām var apstādināt trošu ceļu iekārtu, un bremžu sistēmu darbība ir saskaņota tā, lai automātiski aizstātu aktīvo sistēmu, ja tās darbība ir nepietiekama. Trošu ceļu iekārtas pēdējā bremžu sistēma darbojas cik vien iespējams tuvu velkošajai trosei. Šis nosacījums neattiecas uz bugeļiem.

4.2.3.4.   Trošu ceļu iekārta ir aprīkota ar iedarbīgu bloķēšanas un slēgierīces mehānismu, kas nodrošina pret priekšlaicīgu gaitas atsākšanu.

4.3.   Vadības ierīces

Vadības ierīces projektē un būvē tā, lai tās būtu drošas un uzticamas, izturētu normālo ekspluatācijas slodzi un ārējo faktoru (piemēram, mitruma, galējas temperatūras vai elektromagnētisko traucējumu) iedarbību un neradītu bīstamas situācijas arī tad, ja notikusi kļūme ekspluatācijā.

4.4.   Saziņas iekārtas

Ir nodrošinātas piemērotas saziņas iekārtas, kas ļauj apkalpojošajam personālam pastāvīgi savstarpēji sazināties un informēt pasažierus ārkārtējās situācijās.

5.   Transportlīdzekļi un vilcējierīces

5.1.   Transportlīdzekļus un/vai vilcējierīces projektē un aprīko tā, lai paredzamos ekspluatācijas apstākļos nepieļautu pasažieru vai ekspluatācijas personāla izkrišanu vai pakļaušanu citiem riskiem.

5.2.   Transportlīdzekļu un vilcējierīču armatūras izmērus nosaka un būvē tā, lai tā:

nesabojātu trosi vai

neslīdētu, izņemot gadījumus, kad slīdēšana būtiski neietekmē transportlīdzekļa, vilcējierīces vai iekārtas drošību

pat visnelabvēlīgākajos apstākļos.

5.3.   Transportlīdzekļa (vagonu, kabīņu) durvis projektē un izgatavo tā, lai tās varētu aizvērt un nobloķēt. Transportlīdzekļa grīdu un sienas projektē un izgatavo tā, lai tās jebkādos apstākļos izturētu pasažieru un ekspluatācijas personāla radīto spiedienu un slodzi.

5.4.   Ja ekspluatācijas drošības apsvērumu dēļ transportlīdzeklī jābūt vadītājam, transportlīdzekli nodrošina ar aprīkojumu, kas nepieciešams vadītāja pienākumu veikšanai.

5.5.   Transportlīdzekļus un/vai vilcējierīces, īpaši to piekares mehānismus, projektē un uzstāda tā, lai garantētu apkalpojošā personāla drošību saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem un instrukcijām.

5.6.   Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atvienojamām sakabes ierīcēm, trošu ceļu iekārtu projektē un izgatavo tā, lai, neradot risku pasažieriem vai ekspluatācijas personālam, apstādinātu jebkuru transportlīdzekli, kam atiešanas brīdī sakabes ierīce ir nepareizi savienota ar trosi, un jebkuru transportlīdzekli, kam pienākšanas brīdī sakabes ierīce nav atvienojusies, un lai nepieļautu transportlīdzekļa krišanu.

5.7.   Ja pēc visiem apsvērumiem nevar izslēgt velkošās troses pārtrūkšanas iespējamību, trošu ceļu iekārtas, kurās transportlīdzekļi pārvietojas pa fiksētu trasi (piemēram, funikulera tipa transportlīdzekļus un vairāku kabeļu trošu vagonus), aprīko ar trases automātisko bremzēšanas ierīci.

5.8.   Ja ar citiem paņēmieniem nevar pilnīgi novērst transportlīdzekļa noslīdēšanu, to aprīko ar aizsargierīci pret noslīdi, kas ļauj transportlīdzekli apstādināt, neradot risku cilvēkiem.

6.   Pasažieriem un ekspluatācijas personālam paredzēts aprīkojums

Pieeju iekāpšanas vietām un izeju no izkāpšanas vietām ierīko, kā arī pasažieru un ekspluatācijas personāla iekāpšanu un izkāpšanu organizē, ņemot vērā transportlīdzekļu kustību un apstāšanos, lai garantētu pasažieru un ekspluatācijas personāla drošību, īpaši vietās, kur ir nokrišanas risks.

Ja trošu ceļu iekārta paredzēta bērnu un cilvēku ar kustību traucējumiem pārvadāšanai, iekārtu nodrošina ar viņiem piemērotām ierīcēm.

7.   Ekspluatācijas prasības

7.1.   Drošība

7.1.1.   Nodrošina visu tehnisko prasību un pasākumu izpildi, kuri nodrošina trošu ceļu iekārtas izmantošanu paredzētajam mērķim saskaņā ar tehnisko specifikāciju un konkrētiem lietošanas nosacījumiem, kā arī atbilstību drošas lietošanas un apkopes instrukcijām. Lietošanas instrukcijas un attiecīgos norādījumus sagatavo lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts, kuras teritorijā ir uzbūvēta trošu ceļu iekārta.

7.1.2.   Nosaka, kāda kvalifikācija un darba aprīkojums nepieciešams par trošu ceļu iekārtas ekspluatēšanu atbildīgajām personām.

7.2.   Drošības pasākumi, trošu ceļu iekārtai neparedzēti apstājoties

Pieņem visus tehniskos noteikumus un pasākumus (atkarībā no trošu ceļu iekārtas tipa un apkārtnes), kas garantē pasažieru un ekspluatācijas personāla nogādāšanu drošā vietā noteiktā laikā, ja trošu ceļu iekārta neparedzēti apstājas un to īsā laikā nevar iedarbināt.

7.3.   Citi īpašie noteikumi attiecībā uz drošību

7.3.1.   Darba telpas un darba teritorijas

Trošu ceļu iekārtu staciju kustīgās daļas projektē, būvē un uzstāda tā, lai novērstu jebkuru risku, bet, ja tas nav iespējams, stacijas aprīko ar aizsargierīcēm, lai nepieļautu saskari ar trošu ceļu iekārtas daļām, kuras var izraisīt negadījumu. Minētās aizsargierīces ir tādas, ko nevar viegli noņemt vai padarīt nederīgas.

7.3.2.   Krišanas risks

Darba telpas un darba teritorijas (arī tādas, kas netiek izmantotas pastāvīgi), kā arī pieejas tām projektē un būvē tā, lai pasargātu no nokrišanas cilvēkus, kuri tur strādā vai pārvietojas. Ja konstrukcija nav pienācīgi nodrošināta, paredz individuālo aizsardzības līdzekļu stiprinājumu pievienošanu, kas pasargā no nokrišanas.


III PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS. B MODULIS. ES TIPA PĀRBAUDE – PRODUKCIJAS TIPS

1.

ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā paziņotā struktūra pārbauda apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka tehniskais projekts atbilst tām šīs regulas prasībām, kuras uz to attiecas.

2.

ES tipa pārbaudi veic ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehniskā projekta atbilstības novērtējumu, pārbaudot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, kā arī paraugu, kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas, visas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas paraugs (produkcijas tips).

3.

Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienotajai paziņotajai struktūrai pēc paša izvēles.

Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet, ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – arī tā nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

c)

apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnisko dokumentāciju saskaņā ar VIII pielikumu;

d)

apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas reprezentatīvu paraugu vai informāciju par vietu, kur to var pārbaudīt. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testa programmu.

4.

Paziņotā struktūra:

4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai novērtētu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehniskā projekta atbilstību;

4.2.

verificē, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas projektēti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem, kā arī elementus, kas projektēti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

4.3.

veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai noskaidrotu, vai gadījumos, kad ražotājs ir izvēlējies attiecīgo saskaņoto standartu risinājumus, tie ir pareizi piemēroti;

4.4.

veic attiecīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, ka gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētie risinājumi, ražotāja, kurš piemēro citas attiecīgas tehniskās specifikācijas, pieņemtie risinājumi atbilst attiecīgajām šīs regulas būtiskajām prasībām;

4.5.

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes un testi.

5.

Paziņotā struktūra izstrādā novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž šā ziņojuma saturu.

6.

Ja tips atbilst šīs regulas prasībām, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus, (apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas) apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamos datus un attiecīgajā gadījumā tās darbības aprakstu. Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību pārbaudītajam tipam un kas ļauj veikt pārbaudi ekspluatācijas laikā. Tajā norāda arī visus nosacījumus, kas var attiekties uz tā izsniegšanu, un tam pievieno aprakstus un rasējumus, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identifikācijai.

Sertifikāta maksimālais derīguma termiņš ir 30 gadi no tā izdošanas dienas.

Ja tips neatbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7.

Paziņotā struktūra pastāvīgi apzina visas izmaiņas vispārpieņemtajā tehnikas līmenī, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu vairs neatbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja šāda izmeklēšana ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību šīs regulas būtiskajām prasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus.

Paziņotā struktūra pārbauda izmaiņas un informē ražotāju, vai ES tipa pārbaudes sertifikāts paliek spēkā vai arī ir vajadzīgas papildu pārbaudes, verifikācijas vai testi. Attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra izdod sākotnējā ES tipa pārbaudes sertifikāta papildinājumu vai lūdz iesniegt jaunu pieteikumu ES tipa pārbaudei.

8.

Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, ko tā ir izdevusi vai atsaukusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma paziņojošajai iestādei iesniedz šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra pārējās paziņotās struktūras informē par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, ko tā ir noraidījusi, atsaukusi, kuru darbību tā ir apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma informē par tās izdotiem šādiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Iesniedzot pieprasījumu, Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.

Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamas valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

10.

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 7. un 9. punktā, var pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


IV PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS. D MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām, kas ir tiem piemērojamas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ražošanai, galīgajai inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet, ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – arī tā nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

c)

visu atbilstīgo informāciju par apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kas apstiprinātas ar B moduli;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta(-u) kopiju;

f)

detalizētu informāciju par vietu, kur ražo apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilst tipam(-iem), kā aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā(-os), un tām šīs regulas prasībām, kuras uz tām attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, lietošanas instrukcijas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz ražojumu kvalitāti;

b)

attiecīgajām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem, kā arī izmantojamiem sistemātiskajiem pasākumiem;

c)

pārbaudēm un testiem, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežumu;

d)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.;

e)

uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta paredzētā ražojuma kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīva darbība.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Auditā iekļauj novērtējuma apmeklējumu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu izgatavošanas, inspekcijas un testēšanas vietā.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita komandas loceklim ir pieredze trošu ceļu iekārtu novērtēšanas jomā un attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tehnoloģiju jomā, kā arī zināšanas par šīs regulas piemērojamajām prasībām. Auditā iekļauj arī novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Audita grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs regulas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj audita secinājumus un motivētu novērtējuma lēmumu.

3.4.

Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārmaiņām.

Paziņotā struktūra novērtē jebkuras ierosinātās pārmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā informē ražotāju par novērtēšanas rezultātu. Pārvērtēšanas gadījumā paziņotā struktūra informē ražotāju par savu lēmumu. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un motivētu novērtējuma lēmumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

4.3.

Paziņotā struktūra vismaz reizi divos gados veic periodisku auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst bez brīdinājuma ierasties pie ražotāja. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt ražojumu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, – testa ziņojumu.

5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Katrai atsevišķai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamām prasībām, ražotājs uzliek CE zīmi un 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Ražotājs vismaz 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū valsts iestāžu vajadzībām glabā:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu savai paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, atsaukusi vai citādi ierobežojusi, norādot šāda lēmuma iemeslu, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Pēc pieprasījuma paziņotā struktūra iesniedz Komisijai un dalībvalstīm izdotā(-o) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma lēmuma(-u) kopiju.

Paziņotā struktūra saglabā katra izdotā apstiprinājuma lēmuma un tā pielikumu un papildinājumu kopiju.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


V PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS. F MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ APAKŠSISTĒMAS VAI DROŠĪBAS SASTĀVDAĻAS VERIFIKĀCIJU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 5.1. un 6. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām, kuras uz tām attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām, kuras uz tām attiecas.

3.   Verificēšana

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai struktūrai pieteikumu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verifikācijai.

Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet, ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – arī tā nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

c)

visu atbilstīgo informāciju par apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kas apstiprinātas ar B moduli;

d)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta(-u) kopiju;

e)

detalizētu informāciju par vietu, kur apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļu var pārbaudīt.

3.2.

Paziņotā struktūra veic atbilstīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Pārbaudes un testus, lai pārbaudītu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību attiecīgajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic, pārbaudot un testējot katru apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kā tas ir norādīts 4. punktā, vai arī pārbaudot un testējot apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas uz statistikas pamata, kā norādīts 5. punktā.

4.   Atbilstības verifikācija, pārbaudot un testējot katru apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu

4.1.

Atsevišķi pārbauda visas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas un veic atbilstīgos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os), un/vai līdzvērtīgus testus, kas norādīti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai verificētu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Ja šāda saskaņotā standarta nav, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

4.2.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm inspekcijai 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

5.   Atbilstības statistiskā verificēšana

5.1.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu katras izgatavotās partijas viendabīgumu, un iesniedz apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu verificēšanai viendabīgu partiju veidā.

5.2.

No katras partijas ņem nejauši izvēlētu paraugu. Visas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas paraugā pārbauda katru atsevišķi un veic attiecīgus testus, kas izklāstīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os), un/vai līdzvērtīgus testus, kas izklāstīti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai verificētu, ka ražojumi atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamām prasībām, un lai noteiktu, vai partija ir apstiprināma vai noraidāma. Ja šāda saskaņotā standarta nav, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

5.3.

Ja partija ir akceptēta, visas šīs partijas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas uzskata par apstiprinātām, izņemot tās izlases paraugu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kuras nav izturējušas testus.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

5.4.

Ja partija tiek izbrāķēta, paziņotā struktūra vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, paziņotā struktūra var apturēt statistisko verificēšanu un veikt attiecīgus pasākumus.

6.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

6.1.

Katrai atsevišķai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamām prasībām, ražotājs uzliek CE zīmi un 3. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

6.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas modeli, kuram tā sagatavota.

Ja 3. punktā minētā paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs drīkst uzlikt apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

7.   Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs drīkst uzlikt apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas gaitā.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis nedrīkst pildīt pienākumus, kas paredzēti 2. un 5.1. punktā.


VI PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS. G MODULIS. ATBILSTĪBA, KAS PAMATOJAS UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3.1. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgā apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, uz kuru attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst šīs regulas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavotās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3.   Verificēšana

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verifikācijai.

Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet, ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – arī tā nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

c)

apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnisko dokumentāciju saskaņā ar VIII pielikumu;

d)

detalizētu informāciju par vietu, kur apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļu var pārbaudīt.

3.2.

Paziņotā struktūra pārbauda apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnisko dokumentāciju un veic atbilstīgās pārbaudes un testus, kas izklāstīti attiecīgajos saskaņotajos standartos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas izklāstīti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, vai uztic to veikšanu citiem. Ja šāda saskaņotā standarta nav, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ja paziņotā struktūra atsakās izdot atbilstības sertifikātu, tā sīki paskaidro atteikuma iemeslus un norāda, kādi korektīvi pasākumi jāveic.

Ja ražotājs atkārtoti iesniedz pieteikumu attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas vienības verifikācijai, tas vēršas tajā pašā paziņotajā struktūrā.

Pēc pieprasījuma paziņotā struktūra iesniedz Komisijai un dalībvalstīm atbilstības sertifikāta kopiju.

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības sertifikātu pieejamus valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

4.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katrai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kura atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kurai tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1. un 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


VII PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS. H 1 MODULIS. ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VISAPTVEROŠU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU UN PROJEKTA PĀRBAUDI

1.   Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu un projekta pārbaudi, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilst šīs regulas prasībām, kuras uz to attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanai, ražošanai, galīgajai inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai. Apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tehniskā projekta atbilstību pārbauda saskaņā ar 3.6. punktā minētajiem noteikumiem.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.   Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet, ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – arī tā nosaukumu un adresi;

b)

visu nepieciešamo informāciju par ražojamajām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām;

c)

tehnisko dokumentāciju atbilstīgi VIII pielikumam katras ražojamās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas kategorijas reprezentatīvam tipam;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

to telpu adresi, kurās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas projektē, ražo, inspicē un testē;

f)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā.

3.2.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas prasībām, kuras tām ir piemērojamas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, lietošanas instrukcijas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz projektu un ražojuma kvalitāti;

b)

projekta tehniskajām specifikācijām, tostarp standartiem, ko piemēros, un, ja netiks pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti, izmantojamajiem paņēmieniem, tostarp citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām, ar kādiem nodrošinās šīs regulas būtisko prasību ievērošanu;

c)

projekta vadību un verifikācijas tehniku, kā arī procesiem un sistemātiskajiem pasākumiem, ko paredzēts izmantot, projektējot apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas;

d)

attiecīgajām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem, kā arī izmantojamiem sistemātiskajiem pasākumiem;

e)

pārbaudēm un testiem, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežumu;

f)

datiem par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.;

g)

uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta paredzētā projekta un ražojuma kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīva darbība.

3.3.   Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām. Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Auditā iekļauj novērtējuma apmeklējumu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanas, izgatavošanas, inspekcijas un testēšanas vietā.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita komandas loceklim ir pieredze kā novērtētājam trošu ceļu iekārtu jomā un attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tehnoloģiju jomā, kā arī zināšanas par šīs regulas piemērojamajām prasībām.

Audita grupa izskata 3.1. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs regulas piemērojamās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību minētajām prasībām.

Paziņotā struktūra informē ražotāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi par savu lēmumu. Paziņojumā iekļauj audita secinājumus un motivētu novērtējuma lēmumu.

3.4.   Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5.   Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārmaiņām.

Paziņotā struktūra novērtē jebkuras ierosinātās pārmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā par savu lēmumu informē ražotāju vai pilnvaroto pārstāvi. Paziņojumā iekļauj novērtējuma secinājumus un motivētu novērtējuma lēmumu.

3.6.   Projekta pārbaude

3.6.1.

Ražotājs iesniedz projekta pārbaudes pieteikumu 3.1. punktā minētajai paziņotajai struktūrai.

3.6.2.

Pieteikums ļauj saprast apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas projektu, ražošanu un darbību un dod iespēju novērtēt atbilstību šīs regulas prasībām, kas uz to attiecas.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

c)

tehnisko dokumentāciju, kā minēts VIII pielikumā.

3.6.3.

Paziņotā struktūra izskata pieteikumu un izsniedz ražotājam ES projekta pārbaudes sertifikātu, ja projekts atbilst šīs regulas prasībām, kas attiecas uz apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu. Minētajā sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un apstiprinātā projekta identifikācijai nepieciešamos datus. Minētajam sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

Sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību pārbaudītajam projektam un kas attiecīgā gadījumā ļauj veikt pārbaudi ekspluatācijas laikā.

Ja projekts neatbilst piemērojamajām šīs regulas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES projekta pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

3.6.4.

Paziņotā struktūra pastāvīgi apzina visas izmaiņas vispārpieņemtajā tehnikas līmenī, kas norāda, ka apstiprinātais projekts varētu vairs neatbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja šāda izmeklēšana ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas izsniegusi ES projekta pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā projekta izmaiņām, kas var ietekmēt atbilstību šīs regulas būtiskajām prasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums no paziņotās struktūras, kas izdevusi attiecīgo ES projekta pārbaudes sertifikātu, un šādu apstiprinājumu pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES projekta pārbaudes sertifikātam.

3.6.5.

Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem ES projekta pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkuriem to papildinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz tās paziņojošajai iestādei šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra pārējās paziņotās struktūras informē par ES projekta pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, ko tā ir noraidījusi, atsaukusi, kuru darbību tā ir apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma informē par tās izdotiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES projekta pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas.

Paziņotā struktūra glabā ES projekta pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

3.6.6.

Ražotājs glabā ES projekta pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts iestāžu vajadzībām 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.   Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.   Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju projektēšanas, ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, ko paredz tā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas projekta daļa, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu rezultāti u. tml.;

c)

datus par kvalitāti, ko paredz tā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ražošanas daļa, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

4.3.   Paziņotā struktūra periodiski veic auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu. Pārbaudes periodiski veic tik bieži, lai pilnīga pārvērtēšana tiktu veikta reizi trīs gados.

4.4.   Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst bez brīdinājuma ierasties pie ražotāja.

Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt ražojumu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tā iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, arī testu ziņojumu.

5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija.

5.1.   Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katrai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kura atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

5.2.   Ražotājs rakstiski sagatavo katra apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas modeli, kuram tā sagatavota, un norāda ES projekta pārbaudes sertifikāta numuru.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Ražotājs vismaz 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū valsts iestāžu vajadzībām glabā:

a)

3.1. punkta c) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju;

b)

dokumentāciju par 3.1. punkta d) apakšpunktā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

c)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

d)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.3., 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošo iestādi par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai atsaukusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Pēc pieprasījuma paziņotā struktūra iesniedz Komisijai un dalībvalstīm izdotā(-o) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma lēmuma(-u) kopiju.

Paziņotā struktūra glabā izdotā(-o) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma lēmuma(-u), tā (to) pielikumu un papildinājumu un tehniskās dokumentācijas kopiju 30 gadus no to izdošanas dienas.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1., 3.6.4., 3.6.6., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


VIII PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

1.

Tehniskā dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, un tā ietver atbilstīgu riska analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju.

2.

Tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

a)

vispārīgs apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas apraksts;

b)

projekta un ražošanas rasējumi un sastāvdaļu, mezglu montāžas, shēmu u. tml. diagrammas, kā arī šo rasējumu un diagrammu, un apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas darbības izpratnei nepieciešamais apraksts un skaidrojumi;

c)

saraksts ar 17. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, kurus piemēro pilnīgi vai daļēji un atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav tikuši piemēroti, – apraksts par piemērotajiem risinājumiem, lai izpildītu šīs regulas pamatprasības, tostarp saraksts ar citām piemērotajām attiecīgajām tehniskajām specifikācijām. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

d)

projekta atbilstības pierādījumi, tostarp ražotāja vai ražotājam veikto jebkādu projekta aprēķinu, pārbaužu vai testu rezultāti un saistītie ziņojumi;

e)

apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu instrukciju kopija;

f)

attiecībā uz apakšsistēmām – apakšsistēmā iekļauto drošības sastāvdaļu ES atbilstības deklarācija.


IX PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA Nr. …  (*)

1.

Apakšsistēma/drošības sastāvdaļa vai apakšsistēmas/drošības sastāvdaļas modelis (ražojuma, tipa, partijas vai sērijas numurs):

2.

Ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību.

4.

Deklarācijas priekšmets (apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību; ja tas nepieciešams apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identifikācijai, var iekļaut attēlu):

vispārīgs apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas apraksts,

visi atbilstīgie noteikumi, kuriem drošības sastāvdaļai ir jāatbilst, un jo īpaši ekspluatācijas nosacījumi.

5.

Deklarācijas priekšmets, kas aprakstīts 4. punktā, atbilst attiecīgajam Savienības saskaņošanas tiesību aktam: …

6.

Atsauces uz izmantotajiem attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, saistībā ar kurām ir deklarēta atbilstība:

7.

Paziņotā struktūra … (nosaukums, adrese, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu(-us): … (sīkāka informācija, tostarp tā datums, un attiecīgajā gadījumā informācija par sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumiem).

8.

Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā: …

(izdošanas vieta un datums):

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts):


(*)  Ražotājs pēc izvēles atbilstības deklarācijai var piešķirt numuru.


X PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2000/9/EK

Šī regula

1. pants

1. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

3. panta 1. punkts

1. panta 3. punkts

3. panta 7. līdz 9. punkts

1. panta 4. punkta pirmā daļa

2. panta 1. punkts

1. panta 4. punkta otrā daļa

1. panta 4. punkta trešā daļa

9. panta 3. punkts

1. panta 5. punkts

3. panta 1. punkts, 3. līdz 6. punkts

1. panta 6. punkts

2. panta 2. punkts

2. pants

3. panta 1. punkts

6. pants

3. panta 2. punkts

17. pants

3. panta 10. līdz 27. punkts

4. pants

8. pants

5. panta 1. punkts

4. pants un 5. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 4. punkts

6. pants

7. pants

7. panta 1. līdz 3. punkts

18. līdz 21. pants

7. panta 4. punkts

19. panta 3. punkts

8. pants

4. pants

9. pants

7. pants

10. pants

18. līdz 21. pants

11. panta 1. punkts

9. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

9. panta 4. punkts

11. panta 3. punkts

11. panta 4. punkts

5. panta 1. punkts

11. panta 5. punkts

7. pants

11. panta 6. un 7. punkts

9. panta 2. punkts

11. līdz 16. pants

12. pants

9. panta 4. punkts

13. pants

10. panta 1. punkts

14. pants

39. līdz 43. pants

15. pants

10. panta 2. punkts

16. pants

22. līdz 38. pants

17. pants

44. pants

18. pants

20. un 21. pants

19. pants

20. pants

21. panta 3. punkts

46. pants

22. pants

48. pants

45. pants

47. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

8. pants

IV pielikums

IX pielikums

V pielikums

III līdz VII pielikums

VI pielikums

IX pielikums

VII pielikums

III līdz VII pielikums

VIII pielikums

26. pants

IX pielikums

20. pants

VIII pielikums


31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/51


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/425

(2016. gada 9. marts)

par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai, veidojot vienoto tirgu, saskaņotu veselības un drošības prasības, kas attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL) jāievēro visās dalībvalstīs, un lai likvidētu šķēršļus IAL tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tika pieņemta Padomes Direktīva 89/686/EEK (3).

(2)

Direktīvas 89/686/EEK pamatā ir “jaunās pieejas” principi, kā noteikts Padomes 1985. gada 7. maija rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem (4). Tādējādi tajā izklāstītas tikai būtiskās prasības, kas attiecas uz IAL, savukārt tehniskās detaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (5) pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec). Var uzskatīt, ka atbilstība Direktīvas 89/686/EEK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi pieņemtiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi minētajā nozarē labi darbojas, un tie būtu jāsaglabā un būtu jāveicina to piemērošana.

(3)

Pieredze Direktīvas 89/686/EEK piemērošanā liecina, ka pastāv nepilnības un pretrunas saistībā ar aptvertajiem ražojumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām. Lai ņemtu vērā minēto pieredzi un precizētu sistēmu, kādā ražojumus, uz kuriem attiecas šī regula, drīkst darīt pieejamus tirgū, daži Direktīvas 89/686/EEK aspekti būtu jāpārskata un jāuzlabo.

(4)

Ņemot vērā to, ka darbības jomai, būtiskajām veselības un drošības prasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām jābūt identiskām visās dalībvalstīs, uz jaunās pieejas principiem balstītas direktīvas transponējot valsts tiesību aktos, nav gandrīz nekādu izvēles iespēju. Tādēļ Direktīva 89/686/EEK būtu jāaizstāj ar regulu – piemērotu tiesisko instrumentu, kas nosaka skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus un nepieļauj, ka dalībvalstis to transponē atšķirīgi.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (6) nosaka noteikumus par atbilstības novērtēšanas struktūru akreditēšanu, paredz tirgus uzraudzības sistēmu ražojumiem un sistēmu trešo valstu ražojumu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (7) ir paredzēti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami dažādu nozaru tiesību aktos. Lai nodrošinātu atbilstību citiem nozaru tiesību aktiem ražojumu jomā, ir lietderīgi konkrētus šīs direktīvas noteikumus pielāgot minētajam lēmumam, ciktāl nozares īpatnības neprasa citu risinājumu. Tādēļ konkrētas definīcijas, ekonomikas dalībnieku vispārējie pienākumi, pieņēmums par atbilstību, ES atbilstības deklarācija, noteikumi par CE zīmi, atbilstības novērtēšanas struktūrām izvirzītās prasības un paziņošanas procedūras, atbilstības novērtēšanas procedūras un noteikumi par procedūrām attiecībā uz IAL, kas rada risku, būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(7)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta kārtība iebildumu iesniegšanai par saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti pilnībā neatbilst šīs regulas prasībām.

(8)

Šī regula attiecas uz Savienības tirgū jauniem IAL, kas tiek laisti tirgū, proti, tie ir vai nu jauni IAL, ko izgatavojis ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī tādi IAL – gan jauni, gan lietoti –, ko importē no trešās valsts.

(9)

Šī regula būtu jāpiemēro visiem piegādes veidiem, tostarp tālpārdošanai.

(10)

Daži tirgū esošie ražojumi, kuri aizsargā lietotāju, nav iekļauti Direktīvas 89/686/EEK darbības jomā. Lai minēto ražojumu lietotājiem nodrošinātu tikpat augstu aizsardzības līmeni kā attiecībā uz IAL lietotāju, uz kuru attiecas Direktīva 89/686/EEK, šī regula būtu jāattiecina uz IAL, kas paredzēti personīgai aizsardzībai pret karstumu, atbilstoši tam, kā tas ir attiecībā uz līdzīgiem IAL, kas paredzēti profesionālai lietošanai un uz kuriem jau attiecas Direktīva 89/686/EEK. Dekoratīvi amatniecības ražojumi nav paredzēti aizsardzības funkciju veikšanai un kā tādi nav individuāli aizsardzības līdzekļi, un tāpēc uz tiem minētā iekļaušana neattiecas. Personiskai lietošanai paredzētais apģērbs ar atstarojošiem vai fluorescējošiem elementiem, kas iekļauti dizaina vai dekoratīvu iemeslu dēļ, nav individuāls aizsardzības līdzeklis, tādēļ uz to šī regula neattiecas. Attiecībā uz ražojumiem, kas paredzēti personiskai lietošanai, lai aizsargātu pret atmosfēras apstākļiem, kas nav ekstremāli, vai lai aizsargātu pret mitrumu un ūdeni, tostarp (bet ne tikai) sezonas apģērbu, lietussargiem un trauku mazgāšanai paredzētiem cimdiem, arī tie būtu jāatstāj ārpus šīs regulas darbības jomas. Ir lietderīgi arī precizēt Direktīvas 89/686/EEK I pielikumā izklāstīto tādu IAL sarakstu, uz kuriem neattiecas minētā direktīva, pievienojot atsauci uz ražojumiem, uz kuriem attiecas citi tiesību akti un kuri tādējādi nav iekļauti šīs regulas darbības jomā.

(11)

Lai panāktu augstu sabiedrības interešu, piemēram, veselības un drošības, aizsardzības līmeni, lietotāju aizsardzību un garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt atbildīgiem par IAL atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(12)

Visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus IAL, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. Ar šo regulu būtu jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra ekonomikas dalībnieka lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(13)

Lai atvieglotu ekonomikas dalībnieku, valsts tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina ekonomikas dalībnieki papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(14)

Tā kā ražotājs sīki pārzina ražojuma projektēšanas un ražošanas procesu, tieši viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(15)

Jānodrošina, lai IAL no trešām valstīm, kurus ieved Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām un jo īpaši lai ražotāji būtu veikuši pienācīgas procedūras atbilstības novērtēšanai. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētāji pārliecinās, vai IAL, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un vai viņi nelaiž tirgū IAL, kas šādām prasībām neatbilst vai rada apdraudējumu. Turklāt būtu jāparedz, ka importētāji pārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai CE zīme un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(16)

Izplatītājs dara IAL pieejamu tirgū pēc tam, kad šo ražojumu laidis tirgū ražotājs vai importētājs, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai, rīkojoties ar IAL, netiktu pasliktināta tā atbilstība.

(17)

Laižot IAL tirgū, katram importētājam vajadzētu uz IAL norādīt savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar viņu var sazināties. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad IAL izmēra vai īpatnību dēļ tas nav iespējams. Tas ietver arī gadījumu, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz IAL uzliktu savu nosaukumu un adresi.

(18)

Ekonomikas dalībniekiem būtu jācenšas nodrošināt, lai visa atbilstīgā dokumentācija, piemēram, lietotāja pamācība, sniegtu precīzu un visaptverošu informāciju, būtu viegli saprotama, lai tajā būtu ņemta vērā tehnikas attīstība un izmaiņas tiešā lietotāja paradumos un lai tā būtu pēc iespējas atjaunināta. Ja IAL dara pieejamu tirgū iepakojumā, kurš satur vairākas vienības, pamācības un informācija būtu jāpievieno katrai mazākajai tirgū pieejamajai vienībai.

(19)

Ikviens ekonomikas dalībnieks, kurš ar savu vārdu vai preču zīmi laiž IAL tirgū vai modificē ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(20)

Izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības darbā, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvai rīcībai, lai sniegtu minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajiem IAL.

(21)

Iespēja izsekot IAL visā piegādes ķēdē palīdz vienkāršot tirgus uzraudzību un to padarīt efektīvāku. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast ekonomikas dalībniekus, kuri neatbilstīgu IAL darījuši pieejamu tirgū. Glabājot informāciju, kas šajā regulā prasīta citu ekonomikas dalībnieku identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai ekonomikas dalībnieki šādu informāciju atjaunina par citiem ekonomikas dalībniekiem, kuri tiem ir piegādājuši IAL vai kuriem tie ir piegādājuši IAL.

(22)

Lai vienkāršotu dažas Direktīvā 89/686/EEK paredzētās būtiskās drošības prasības un pielāgotu tās pašreizējai praksei, būtu jāsvītro prasība ar komforta indeksu marķēt IAL, kas nodrošina aizsardzību pret kaitīgu troksni, jo pieredze rāda, ka šādu indeksu nav iespējams izmērīt un noteikt. Attiecībā uz mehāniskām vibrācijām ir lietderīgi atcelt prasību nepārsniegt Savienības tiesību aktos noteiktās robežvērtības, kuras jāievēro, darba ņēmējus pakļaujot vibrācijām, jo vienu pašu IAL izmantošana nevar sasniegt šo mērķi. Attiecībā uz IAL, kas aizsargā pret radiāciju, vairs nav jāparedz, ka lietošanas instrukcijā, ko sniedzis ražotājs, norāda pārneses līknes, jo norāde uz aizsardzības faktoru ir lietderīgāka un ir pietiekama lietotājam.

(23)

Lai izvairītos no pārpratumiem un neskaidrībām un tādējādi panāktu atbilstošu IAL brīvu apriti, ir skaidri jāprecizē šīs regulas darbības joma un tas, kā šajā regulā ievērotas jo īpaši Padomes Direktīvā 89/656/EEK (8) paredzētās dalībvalstu tiesības noteikt prasības attiecībā uz IAL lietošanu darba vietās. Minētās direktīvas 4. pantā darba devējiem ir noteikts pienākums nodrošināt IAL, kas atbilst attiecīgajiem Savienības noteikumiem par to konstrukciju un izgatavošanu attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību. Saskaņā ar minēto pantu IAL ražotājiem, kuri minētos IAL nodrošina saviem darbiniekiem, ir jānodrošina, lai attiecīgie IAL atbilstu šīs regulas prasībām.

(24)

ES atbilstības deklarācijām vajadzētu būt viegli pieejamām tirgus uzraudzības iestāžu vajadzībām. Lai izpildītu minēto prasību, ražotājiem būtu jānodrošina, ka IAL tiek vai nu pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija, vai arī tīmekļa vietnes adrese, kurā ir pieejama ES atbilstības deklarācija.

(25)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkos, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus piemērojamos Savienības aktus attiecībā uz IAL, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu ekonomikas dalībnieku administratīvo slogu, vajadzētu būt iespējai, ka minētā vienotā ES atbilstības deklarācija ir dokumentu kopa, kurā iekļautas atsevišķas attiecīgās atbilstības deklarācijas.

(26)

Lai palielinātu tirgus uzraudzības efektivitāti, ir jāpaplašina pienākums sagatavot pilnīgu tehnisko dokumentāciju visiem IAL.

(27)

Lai nodrošinātu IAL pārbaudi, pamatojoties uz tehnikas līmeni, būtu jānosaka, ka ES tipa pārbaudes sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem. Būtu jāparedz sertifikāta pārskatīšanas process. Lai atvieglotu tirgus uzraudzības iestāžu darbu, būtu jāizvirza prasība noteikt sertifikātā obligāti iekļaujamo informāciju.

(28)

Ja ražotājs nav pārveidojis apstiprināto tipu un saskaņotie standarti vai citas ražotāja izmantotas tehniskās specifikācijas nav mainījušās un joprojām atbilst būtiskajām veselības un drošības prasībām, ņemot vērā tehnikas līmeni, ES tipa pārbaudes sertifikāta atjaunošanai būtu jāizmanto vienkāršota procedūra. Tādos gadījumos papildu testi vai pārbaudes nebūtu vajadzīgas un administratīvajam slogam un ar to saistītajām izmaksām vajadzētu būt minimāliem.

(29)

CE zīme, kas norāda uz ražojuma atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi, ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kas regulē CE zīmes uzlikšanu IAL.

(30)

Lai panāktu šajā regulā izklāstīto būtisko veselības un drošības prasību izpildi, ir jānosaka pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras ražotājam jāievēro. Direktīvā 89/686/EEK IAL ir klasificēti trīs kategorijās, kurām piemērojamas atšķirīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Lai pastāvīgi nodrošinātu augstu drošības līmeni visiem IAL, būtu jāpaplašina to ražojumu amplitūda, uz kuriem attiecas kāda no atbilstības novērtēšanas procedūrām atkarībā no ražošanas posma. Atbilstības novērtēšanas procedūras katrai IAL kategorijai vajadzētu, cik vien iespējams, noteikt, pamatojoties uz Lēmumā Nr. 768/2008/EK noteiktajiem atbilstības novērtēšanas moduļiem.

(31)

Atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāpielāgo īpašajiem apstākļiem, kādos tiek ražoti IAL, kurus ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, kā arī IAL, kurus izgatavo pa vienam tā, lai tie derētu individuālam lietotājam.

(32)

Visā Savienībā jānodrošina tādu struktūru vienādi augsts darbības līmenis, kuras veic IAL atbilstības novērtēšanu, un visām šādām struktūrām būtu jāveic savi uzdevumi vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ būtu jānosaka obligātās prasības, kuras atbilstības novērtēšanas struktūrām jāievēro, ja tās vēlas tikt paziņotas atbilstības novērtēšanas pakalpojumu sniegšanai.

(33)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(34)

Lai nodrošinātu konsekventu IAL atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir svarīgi arī noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas iesaistītas paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(35)

Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā būtu jāizmanto arī paziņošanas vajadzībām.

(36)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina nepieciešamo uzticamības līmeni attiecībā uz atbilstības sertifikātiem, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valstu iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, tām būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(37)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži slēdz apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams tirgū laižamajiem IAL, ir ļoti svarīgi, lai atbilstību novērtējošie apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi attiecībā uz atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo pilnvaroto struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto pilnvaroto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(38)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(39)

Konkurētspējas labad ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(40)

Ieinteresētajām personām vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt paziņotās struktūras veiktā atbilstības novērtējuma rezultātus. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt, ka ir pieejama pārsūdzības procedūra pret paziņoto struktūru lēmumiem.

(41)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi piemērotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka IAL, uz kuriem attiecas šī regula, var laist tirgū tikai tad, ja tie, pareizi uzglabāti un izmantoti paredzētajam nolūkam vai izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, neapdraud cilvēku veselību vai drošību. Būtu jāuzskata, ka IAL, uz kuriem attiecas šī regula, neatbilst šajā regulā noteiktajām būtiskajām veselības un drošības prasībām tikai tādos izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda izmantošana varētu rasties likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultātā.

(42)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumus par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz ražojumiem, ko ieved Savienības tirgū, piemēro IAL, uz kuriem attiecas šī regula. Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes šo uzdevumu veikšanai.

(43)

Direktīvā 89/686/EEK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt ražojuma atbilstību. Lai uzlabotu pārredzamību un lai samazinātu procedūras ilgumu, ir jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīs pieejamās zināšanas.

(44)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas saņemtu informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz IAL, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai. Tai būtu arī jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem rīkoties agrāk saistībā ar šādiem IAL.

(45)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt izskaidrojama ar saskaņotā standarta nepilnībām.

(46)

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un zināšanas vai jaunākās zinātniskās atziņas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to riska kategoriju grozīšanu, pret kurām IAL paredzēts aizsargāt lietotājus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(48)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas neatbilst vai vairs neatbilst to paziņošanas prasībām.

(49)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgu IAL, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

(50)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar IAL, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(51)

Ar šo regulu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs regulas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

(52)

Kad izskata tādus ar šo regulu saistītus jautājumus, kas nav jautājumi par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, proti, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pastāvošo praksi būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un attiecīgos gadījumos uzaicinājums apmeklēt šādas sanāksmes.

(53)

Komisijai ar īstenošanas aktiem un šo aktu īpašā rakstura dēļ – nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem IAL ir pamatoti vai nē.

(54)

Lai ražotājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams laiks pielāgoties šīs regulas prasībām, pēc šīs regulas stāšanās spēkā jāparedz pietiekams pārejas laiks, kurā tirgū arvien drīkst laist IAL, kuri atbilst Direktīvas 89/686/EEK prasībām.

(55)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jāgādā, lai minētie noteikumi tiktu izpildīti. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(56)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, nodrošināt, ka tirgū esošie IAL atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni lietotāju veselībai un drošībai, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(57)

Direktīva 89/686/EEK ir vairākas reizes grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki būtiski grozījumi un lai nodrošinātu vienādu īstenošanu visā Savienībā, Direktīva 89/686/EEK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas prasības tādu individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) projektēšanai un ražošanai, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, lai nodrošinātu lietotāju veselības un drošības aizsardzību, kā arī paredzēt noteikumus IAL brīvai apritei Savienībā.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz IAL.

2.   Šī regula neattiecas uz IAL:

a)

kuri projektēti speciāli bruņoto spēku vajadzībām vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)

kuri projektēti pašaizsardzībai, izņemot IAL, kas paredzēti sporta nodarbībām;

c)

kuri projektēti personīgai lietošanai aizsardzībai pret:

i)

atmosfēras apstākļiem, kas nav ekstremāli,

ii)

mitrumu un ūdeni trauku mazgāšanas laikā;

d)

ko lieto vienīgi uz tādiem kuģiem vai gaisa kuģos, uz kuriem attiecas attiecīgie starptautiskie līgumi, kas piemērojami dalībvalstīs;

e)

kuri paredzēti lietotāju galvas, sejas vai acu aizsardzībai un uz kuriem attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumi Nr. 22 “Vienoti noteikumi par motociklu un mopēdu vadītāju un pasažieru aizsargķiveru un to aizsargstiklu apstiprināšanu”.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“individuālie aizsardzības līdzekļi” (IAL) ir:

a)

aprīkojums, kas projektēts un ražots, lai persona to nēsātu vai turētu aizsardzībai pret vienu vai vairākiem riskiem minētās personas veselībai vai drošībai,

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētajam aprīkojumam paredzētas apmaināmas detaļas, kuras ir būtiskas aprīkojuma aizsargfunkcijas nodrošināšanai,

c)

šā punkta a) apakšpunktā minētajam aprīkojumam paredzētas savienošanas sistēmas, kuras persona nenēsā vai netur un kuras projektētas tam, lai minēto aprīkojumu savienotu ar kādu ārēju ierīci vai drošu atbalsta punktu, kuri nav projektēti tam, lai būtu pastāvīgi pievienoti, un kurus pirms lietošanas nav nepieciešams nostiprināt;

2)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas jebkādus IAL piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

3)

“laist tirgū” nozīmē IAL pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

4)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo vai uzdod projektēt vai ražot IAL un to tirgo ar savu vārdu vai preču zīmi;

5)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

6)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts IAL;

7)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara IAL pieejamu tirgū;

8)

“ekonomikas dalībnieki” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

9)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām IAL ir jāatbilst;

10)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

11)

“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

12)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

13)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās būtiskās veselības un drošības prasības saistībā ar IAL;

14)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

15)

“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ IAL, kas jau darīts pieejams tiešajam lietotājam;

16)

“izņemšanaf” ir jebkāds pasākums, ko veic, lai novērstu, ka IAL no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

17)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

18)

CE zīme” ir marķējums, ar ko ražotājs norāda, ka IAL atbilst piemērojamajām prasībām, kuras noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tā uzlikšanu.

4. pants

Pieejamība tirgū

IAL dara pieejamu tirgū tikai tad, ja tas, pareizi ekspluatējot un lietojot atbilstoši paredzētajam mērķim, atbilst šīs regulas prasībām un nerada risku cilvēku un mājdzīvnieku veselībai vai drošībai vai īpašumam.

5. pants

Būtiskās veselības un drošības prasības

IAL atbilst būtiskajām veselības un drošības prasībām, kas izklāstītas II pielikumā un kas attiecas uz to.

6. pants

Noteikumi par IAL lietošanu

Šī regula neietekmē dalībvalstu tiesības, jo īpaši īstenojot Direktīvu 89/656/EEK, noteikt prasības par IAL lietošanu, ar noteikumu, ka minētās prasības neietekmē tādu IAL projektēšanu, kurus laiž tirgū saskaņā ar šo regulu.

7. pants

Brīva aprite

1.   Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aspektiem neliedz darīt pieejamus tirgū tādus IAL, kuri atbilst šai regulai.

2.   Dalībvalstis nekavē tādu IAL izstādīšanu tirdzniecības gadatirgos, izstādēs un demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos, kuri neatbilst šīs regulas prasībām, ar noteikumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda, ka attiecīgie IAL neatbilst šai regulai un nav pieejami tirgū līdz laikam, kamēr nebūs panākta to atbilstība.

Demonstrējumu laikā tiek veikti atbilstoši pasākumi, kas nodrošina cilvēku aizsardzību.

II NODAĻA

EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PIENĀKUMI

8. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Ražotāji, laižot IAL tirgū, gādā, lai tie būtu projektēti un ražoti saskaņā ar piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, kas izklāstītas II pielikumā.

2.   Ražotāji sagatavo III pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju (“tehniskā dokumentācija”) un veic 19. pantā minēto piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar atbilstošu procedūru ir pierādīts, ka IAL atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, ražotāji sagatavo 15. pantā minēto ES atbilstības deklarāciju un piestiprina IAL 16. pantā minēto CE zīmi.

3.   Ražotāji tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā desmit gadus pēc IAL laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, ar ko tiek nodrošināta sērijveida ražošanas pastāvīga atbilstība šai regulai. Pienācīgi ņem vērā IAL projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta IAL atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar IAL radīto risku, ražotāji patērētāju un citu tiešo lietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic IAL, kurus dara pieejamus tirgū, izlases veida testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu IAL un atsauktu IAL reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

5.   Ražotāji gādā, lai IAL, kurus tie laiž tirgū, būtu tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai tad, ja IAL lielums vai raksturs to neļauj, vajadzīgā informācija būtu norādīta uz iepakojuma vai IAL pievienotajā dokumentā.

6.   Ražotāji uz IAL norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai IAL pievienotajā dokumentā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.   Ražotāji nodrošina, lai IAL būtu pievienotas II pielikuma 1.4. punktā noteiktās instrukcijas un informācija patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs, saprotams un salasāms.

8.   Ražotāji vai nu pievieno IAL ES atbilstības deklarāciju, vai II pielikuma 1.4. punktā noteiktajās instrukcijās un informācijā norāda tīmekļa vietnes adresi, kurā var piekļūt ES atbilstības deklarācijai.

9.   Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka IAL, ko tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minētā IAL atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja IAL rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē to dalībvalstu kompetentās valsts iestādes, kuru tirgū tie IAL ir darījuši pieejamus, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

10.   Ražotāji pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju papīra vai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai apliecinātu IAL atbilstību šai regulai. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai novērstu riskus, ko rada IAL, ko tie laiduši tirgū.

9. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru drīkst iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 8. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un 8. panta 2. punktā minētās tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

a)

desmit gadus pēc IAL laišanas tirgū glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu IAL atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu riskus, ko rada IAL, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

10. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgus IAL.

2.   Pirms IAL laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 19. pantā. Tie nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai IAL būtu CE zīme un lai tiem būtu pievienoti vajadzīgie dokumenti un lai ražotājs būtu izpildījis 8. panta 5. un 6. punkta prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir pamats uzskatīt, ka IAL neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, kas izklāstītas II pielikumā, viņš nelaiž IAL tirgū, kamēr nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja IAL rada risku, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz IAL norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai IAL pievienotajā dokumentā. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, lai IAL būtu pievienotas II pielikuma 1.4. punktā noteiktās instrukcijas un informācija patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem saprotamā valodā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par IAL, to uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu IAL atbilstību II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar IAL radītajiem riskiem, importētāji patērētāju un citu tiešo lietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic IAL, kurus dara pieejamus tirgū, izlases veida testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu IAL un atsauktu IAL reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir pamats uzskatīt, ka IAL, kurus tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu IAL atbilstību vai arī vajadzības gadījumā tos izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja IAL rada risku, importētāji nekavējoties par to informē to dalībvalstu kompetentās valsts iestādes, kuru tirgū tie IAL ir darījuši pieejamus, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.   Importētāji pēc IAL laišanas tirgū desmit gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Importētāji pēc motivēta kompetentās valsts iestādes pieprasījuma tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā veidā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu IAL atbilstību. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko rada IAL, ko tie laiduši tirgū.

11. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot IAL pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Izplatītāji, pirms dara IAL pieejamu tirgū, pārliecinās, vai IAL ir uzlikta CE zīme, vai tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un II pielikuma 1.4. punktā norādītās instrukcijas un informācija tās dalībvalsts patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā IAL būs pieejams tirgū, un vai ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi 8. panta 5. un 6. punkta un 10. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai tam ir pamats uzskatīt, ka IAL neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, kas izklāstītas II pielikumā, viņš nedara IAL pieejamu tirgū, līdz nav panākta to atbilstība. Turklāt, ja IAL rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par IAL, to uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu to atbilstību II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir pamats uzskatīt, ka IAL, kurus tie darījuši pieejamus tirgū, neatbilst šai regulai, pārliecinās, ka ir veikti korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu IAL atbilstību vai arī vajadzības gadījumā tos izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja IAL rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē to dalībvalstu kompetentās valsts iestādes, kuru tirgū tie IAL ir darījuši pieejamus, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.   Izplatītāji pēc motivēta kompetentās valsts iestādes pieprasījuma papīra vai elektroniskā veidā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu IAL atbilstību. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko rada IAL, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

12. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 8. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu IAL ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai modificē jau tirgū laistu IAL tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

13. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Pēc pieprasījuma ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju par:

a)

ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis IAL;

b)

ikvienu ekonomikas dalībnieku, kuram tie piegādājuši IAL.

Ekonomikas dalībnieki spēj sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju desmit gadus pēc tam, kad IAL tiem piegādāti, un desmit gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši IAL.

III NODAĻA

IAL ATBILSTĪBA

14. pants

IAL atbilstības pieņēmums

IAL, kuri atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kurām atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem II pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

15. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir apliecināta atbilstība piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, kas izklāstītas II pielikumā.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IX pielikumā norādītā parauga struktūra; tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajos moduļos, kas noteikti IV, VI, VII un VIII pielikumā, un tā tiek pastāvīgi atjaunināta. To tulko tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū IAL ir laisti vai darīti pieejami.

3.   Ja uz IAL attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurā ir prasīta ES atbilstības deklarācija, attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par IAL atbilstību šīs regulas prasībām.

16. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

17. pants

CE zīmes piestiprināšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami piestiprina uz IAL. Ja IAL īpatnību dēļ tas nav iespējams vai pamatots, to uzliek iepakojumam un IAL pavaddokumentiem.

2.   CE zīmi piestiprina pirms IAL laišanas tirgū.

3.   Attiecībā uz III kategorijas IAL aiz CE zīmes norāda tās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, kura piedalās procedūrā, kas izklāstīta VII vai VIII pielikumā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un, attiecīgā gadījumā, paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt piktogrammu vai kādu citu zīmi par risku, pret kuru IAL paredz aizsargāt.

5.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

18. pants

IAL riska kategorijas

IAL klasificē atbilstoši I pielikumā noteiktajām riska kategorijām.

19. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

Attiecībā uz katru no I pielikumā noteiktajām riska kategorijām jāievēro šādas atbilstības novērtēšanas procedūras:

a)

I kategorija. Iekšējā ražošanas kontrole (A modulis), kā izklāstīts IV pielikumā;

b)

II kategorija. ES tipa pārbaude (B modulis), kā izklāstīts V pielikumā, kam seko tipa atbilstība, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C modulis), kā izklāstīts VI pielikumā;

c)

III kategorija. ES tipa pārbaude (B modulis), kā izklāstīts V pielikumā, un kāda no turpmāk minētajām:

i)

atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām ražojuma pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem (C2 modulis), kā izklāstīts VII pielikumā,

ii)

atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā izklāstīts VIII pielikumā.

Atkāpjoties no minētā, attiecībā uz IAL, ko ražo pa vienam, lai tas derētu individuālam lietotājam, un kas ir klasificēts atbilstoši III kategorijai, var izmantot b) punktā minēto procedūru.

V NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

20. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanas uzdevumus kā trešās personas saskaņā ar šo regulu.

21. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras vajadzīgas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 26. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, minētā struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 22. panta prasībām. Turklāt minētā struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

22. pants

Prasības paziņojošām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā vai konkurences nolūkā.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās uzdevumu pienācīgai veikšanai.

23. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums informēt

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par visām attiecīgajām izmaiņām.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

24. pants

Prasības, kas attiecas uz paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkos atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punkta prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai IAL, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmēju asociācijai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo IAL projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un tas, ka nepastāv nekādi interešu konflikti.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo IAL projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos IAL, kas ir nepieciešami atbilstības novērtēšanas struktūras darbībām, vai izmantot šādus IAL personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar IAL projektēšanu, ražošanu, tirdzniecību, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām atbilstības novērtēšanas darbībām, par kurām viņi paziņoti. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to meitasuzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti V, VII un VIII pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un tā ir par tiem atbildīga.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un IAL veidiem, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir vajadzīgie:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, kuras tiek ievērotas, veicot atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no citām darbībām;

c)

procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās IAL tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visus tos atbilstības novērtēšanas darbības, saistībā ar kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt minēto novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un izpratne par II pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot savus uzdevumus saskaņā ar V, VII un VIII pielikumu vai jebkādiem valsts tiesību akta noteikumiem, kuri tos nosaka, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar 36. pantu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

25. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 24. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti aptver minētās prasības.

26. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 24. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikācijas novērtēšanu un to veikto darbu atbilstīgi V, VII un VIII pielikumam.

27. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, aprakstu par atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un IAL veidiem, par ko minētā struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 24. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 24. panta prasībām.

28. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes drīkst paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 24. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un attiecīgajiem IAL un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana tiek veikta, neizmantojot 27. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 24. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā regulā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visām attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

29. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir vienu šādu numuru arī tad, ja minētā struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar atbilstīgi šai regulai paziņotajām struktūrām, tostarp tām piešķirtajiem identifikācijas numuriem un darbībām, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

30. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 24. panta prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā paziņotā struktūra neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums tiek ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras iesāktās lietas turpina apstrādāt cita paziņotā struktūra vai arī tās pēc pieprasījuma ir pieejamas atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

31. pants

Paziņoto struktūru kompetences apstrīdēšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos pienākumus.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija gādā, lai visa izmeklēšanas gaitā saņemtā aizsargājamā informācija, tiktu apstrādāta konfidenciāli.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp paziņojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

32. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar V, VII un VIII pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras veic savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās IAL tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process notiek masveidīgi vai sērijveidā.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai IAL atbilstu šīs regulas prasībām.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās noteiktās būtiskās veselības un drošības prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus un neizdod sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka kāds IAL vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai atsauc sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

5.   Ja korektīvi pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc jebkādus sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus.

33. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Paziņotās struktūras nodrošina, ka ir pieejama pārredzama un pieejama pārsūdzības procedūra pret to lēmumiem.

34. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

b)

jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu vai paziņošanas nosacījumus;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tos pašus IAL veidus, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

35. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp tām dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

36. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas veidā.

Paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalās minētās grupas darbā.

VI NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO IAL KONTROLE, KURI NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

37. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to IAL kontrole, kuri nokļūst Savienības tirgū

Individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. panta 1. punkts, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

38. pants

Valsts līmeņa procedūra darbībām ar IAL, kuri rada risku

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka IAL, uz kuriem attiecas šī regula, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo IAL, aptverot visas šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka IAL neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo ekonomikas dalībnieku veikt visas piemērotās korektīvās darbības, lai panāktu IAL atbilstību minētajām prasībām, vai lai proporcionāli riska raksturam šo IAL izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā saprātīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar to valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt ekonomikas dalībniekam.

3.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, lai tiktu veiktas visas piemērotās korektīvās darbības saistībā ar visiem attiecīgajiem IAL, kurus tas darījis pieejamus visā Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgas korektīvās darbības, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka IAL tiek darīts pieejams valsts tirgū, lai šo IAL izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Par minētajiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus prasībām neatbilstīga IAL identificēšanai, datus par IAL izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)

IAL neatbilst prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošību; vai

b)

trūkumi 14. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot, var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz visu to rīcībā esošo papildu informāciju saistībā ar attiecīgā IAL neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo IAL nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojošie pasākumi, piemēram, IAL izņemšana no tirgus.

39. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 38. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā IAL izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts minēto pasākumu atsauc.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un IAL neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs regulas 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

40. pants

Atbilstīgi IAL, kas rada risku

1.   Ja kāda dalībvalsts pēc 38. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan IAL atbilst šīs regulas prasībām, tas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais IAL, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šādu apdraudējumu, lai proporcionāli riska raksturam IAL izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā saprātīgajā termiņā.

2.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, lai tiktu veiktas korektīvās darbības saistībā ar visiem attiecīgajiem IAL, kurus tas darījis pieejamus visā Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, īpaši datus attiecīgā IAL identificēšanai, datus par IAL izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska raksturu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 44. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselību un drošību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 44. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

41. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 38. pantu, ja dalībvalsts izdara kādu no turpmāk minētajiem konstatējumiem, tā pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 17. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

ražošanas kontroles posmā iesaistītās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 17. pantu, vai tas nav uzlikts;

d)

ES atbilstības deklarācija nav sagatavota vai tā ir sagatavota nepareizi;

e)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

f)

informācija, kas minēta 8. panta 6. punktā vai 10. panta 3. punktā, nav norādīta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

g)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 8. vai 10. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu IAL darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

VII NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

42. pants

Deleģētās pilnvaras

1.   Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un zināšanas vai jaunākās zinātniskās atziņas attiecībā uz konkrēta riska kategoriju, Komisijai tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai grozītu I pielikumu, pārklasificējot risku no vienas kategorijas uz citu.

2.   Dalībvalstij, kurai ir bažas par kāda riska klasificēšanu kādā konkrētā I pielikumā minētajā riska kategorijā, par savām bažām nekavējoties informē Komisiju un sniedz tām pamatojumu.

3.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija rūpīgi novērtē riskus, kam vajadzīga pārklasifikācija, un šādas pārklasificēšanas sekas.

43. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 42. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 21. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Ir īpaši būtiski, lai pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija ievērotu savu ierasto praksi un apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 42. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 42. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

44. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

45. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad ekonomikas dalībnieki pārkāpj šīs regulas noteikumus. Šādos noteikumos par nopietniem pārkāpumiem var ietvert kriminālsodus.

Paredzētajās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem Komisiju informē līdz 2018. gada 21. martam un nekavējoties to informē par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

2.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti to noteikumi par sankcijām, kuras piemēro ekonomikas dalībniekiem par šīs regulas noteikumu pārkāpšanu.

46. pants

Atcelšana

Direktīvu 89/686/EEK atceļ no 2018. gada 21. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

47. pants

Pārejas noteikumi

1.   Neskarot 2. punktu, dalībvalstis neliedz darīt pieejamus tirgū ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 89/686/EEK, kuri atbilst minētajai direktīvai un kuri ir laisti tirgū pirms 2019. gada 21. aprīļa.

2.   EK tipa pārbaudes sertifikāti un apstiprinājuma lēmumi, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK, paliek spēkā līdz 2023. gada 21. aprīlim, ja vien to derīgums nav beidzies pirms minētā datuma.

48. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2018. gada 21. aprīļa, izņemot:

a)

20.–36. pantu un 44. pantu, kurus piemēro no 2016. gada 21. oktobra;

b)

45. panta 1. punktu, kuru piemēro no 2018. gada 21. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J.A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  OV C 451, 16.12.2014., 76. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 20. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 12. februāra lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.).

(4)  OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

IAL RISKA KATEGORIJAS

Šajā pielikumā ir noteiktas risku kategorijas, pret kuriem ar IAL ir paredzēts aizsargāt lietotājus.

I kategorija

I kategorijā ir iekļauti tikai šādi minimāli riski:

a)

virspusējs mehānisks ievainojums;

b)

saskare ar vājas iedarbības tīrīšanas līdzekļiem vai ilgstoša saskare ar ūdeni;

c)

saskare ar karstām virsmām, kuru temperatūra nav augstāka par 50 °C;

d)

kaitējums, ko acīm nodara saules gaisma (izņemot skatīšanos uz sauli);

e)

atmosfēras apstākļi, kas nav ekstremāli.

II kategorija

II kategorijā iekļauti riski, kas nav I un III kategorijā uzskaitītie riski.

III kategorija

III kategorijā iekļauti tikai tādi riski, kas var izraisīt ļoti nopietnas sekas, piemēram, nāvi vai neatgriezeniskus veselības bojājumus, saistībā ar šādiem aspektiem:

a)

veselībai bīstamas vielas un maisījumi;

b)

atmosfēra ar skābekļa deficītu;

c)

kaitīgi bioloģiskie aģenti;

d)

jonizējošais starojums;

e)

vide ar augstu temperatūru, kuras ietekme līdzinās gaisa temperatūrai vismaz 100 °C;

f)

vide ar zemu temperatūru, kuras ietekme līdzinās gaisa temperatūrai – 50 °C vai mazāk;

g)

kritiens no augstuma;

h)

elektriskās strāvas trieciens un darbs ar elektroiekārtām, kas nav atslēgtas no sprieguma;

i)

slīkšana;

j)

rokas ķēdes zāģu radīti ievainojumi;

k)

augstspiediena strūklas;

l)

šautas vai durtas brūces;

m)

kaitīgs troksnis.


II PIELIKUMS

BŪTISKĀS VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PRASĪBAS

IEVADPIEZĪMES

1.   Šajā regulā noteiktās būtiskās veselības un drošības prasības ir obligātas.

2.   Pienākumi, kas saistīti ar būtiskām veselības un drošības prasībām, ir piemērojami tikai tad, ja pastāv konkrētajam IAL atbilstīgais risks.

3.   Būtiskās veselības un drošības prasības jāsaprot un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā tehnikas līmeni un pašreizējo praksi, kā arī tehniskos un ekonomiskos apsvērumus, kuri ir saskaņā ar augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību.

4.   Ražotājs veic riska novērtējumu, lai apzinātu visus tos riskus, kuri attiecas uz viņa IAL. Pēc tam viņš to projektē un ražo, ņemot vērā minēto novērtējumu.

5.   Projektējot un ražojot IAL un sastādot instrukcijas, ražotājs ieplāno ne tikai IAL paredzēto lietojumu, bet arī tā saprātīgi paredzamo izmantošanu. Vajadzības gadījumā tiek nodrošināta tādu personu veselība un drošība, kas nav lietotāji.

1.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS, KURAS PIEMĒRO VISIEM IAL

IAL jānodrošina pietiekama aizsardzība pret to risku, kuram tas ir paredzēts.

1.1.   Projektēšanas principi

1.1.1.   Ergonomika

IAL jāprojektē un jāražo tā, lai tam paredzamajos lietošanas apstākļos lietotājs var normāli veikt ar risku saistītu darbību, vienlaikus pēc iespējas augstākā līmenī saņemot piemērotu aizsardzību.

1.1.2.   Aizsardzības līmeņi un kategorijas

1.1.2.1.   Optimālais aizsardzības līmenis

Projektēšanā vērā ņemamais optimālais aizsardzības līmenis ir tāds, kuru pārsniedzot IAL valkāšanas uzspiestie ierobežojumi kavētu tā efektīvu lietošanu riska laikā vai normālu darbības veikšanu.

1.1.2.2.   Dažāda līmeņa riskam atbilstīgās aizsardzības kategorijas

Ja paredzamo lietošanas apstākļu atšķirības ir tādas, ka vienam un tam pašam riskam var izšķirt vairākus līmeņus, IAL projektēšanā jāņem vērā atbilstīgās aizsardzības kategorijas.

1.2.   IAL nekaitīgums

1.2.1.   Raksturīga riska un citu traucējošu faktoru neesamība

IAL jāprojektē un jāražo tā, lai paredzamos lietošanas apstākļos tas neradītu risku vai citus traucējošus faktorus.

1.2.1.1.   Piemēroti materiāli

Materiāli, no kā izgatavots IAL, arī visi iespējamie to sadalīšanās produkti, nedrīkst negatīvi ietekmēt lietotāju veselību vai drošību.

1.2.1.2.   Apmierinošs virsmas stāvoklis visām IAL daļām, kas ir saskarē ar lietotāju

Visām IAL daļām, kas, IAL valkājot, saskaras vai kam iespējams saskarties ar lietotāju, jābūt bez raupjām virsmām, asām šķautnēm, asām smailēm un līdzīgiem izvirzījumiem, kuri var radīt pārmērīgu kairinājumu vai ievainojumus.

1.2.1.3.   Maksimāli pieļaujamie lietotāja kavēkļi

Līdz minimumam samazina jebkādus kavēkļus, ko IAL rada veicamajām darbībām, ieņemamajiem stāvokļiem un sensoriskajai uztverei. Turklāt IAL lietošana nedrīkst izraisīt darbības, kuras apdraud lietotāju.

1.3.   Ērtība un efektivitāte

1.3.1.   IAL pielāgošana lietotāja morfoloģijai

IAL jāprojektē un jāražo tādā veidā, lai atvieglotu tā pareizu atrašanos uz lietotāja un lai tas paliktu vietā paredzamajā lietošanas laikposmā, paturot prātā apkārtējos faktorus, veicamās darbības un ieņemamos stāvokļus. Tālab jābūt iespējai IAL pielāgot lietotāja morfoloģijai, izmantojot visus piemērotos līdzekļus, piemēram, atbilstošas noregulēšanas un piestiprināšanas sistēmas vai pienācīgu izmēru diapazonu.

1.3.2.   Vieglums un izturība

IAL jābūt pēc iespējas vieglākam, neietekmējot tā izturību un efektivitāti.

IAL jāatbilst īpašām papildu prasībām, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret riskiem, kam tie ir paredzēti, un IAL paredzamajos lietošanas apstākļos jāspēj izturēt vides faktoru ietekme.

1.3.3.   Vienlaicīgai lietošanai paredzētu dažādu IAL tipu saderība

Ja viens un tas pats ražotājs laiž tirgū vairākus dažādu tipu IAL modeļus, lai nodrošinātu blakusesošu ķermeņa daļu vienlaicīgu aizsardzību, tiem jābūt saderīgiem.

1.3.4.   Aizsargtērps ar noņemamiem aizsargiem

Aizsargtērps ar noņemamiem aizsargiem ir IAL, un atbilstības novērtēšanas procedūrās tas ir jāvērtē kā kopums.

1.4.   Ražotāja instrukcija un informācija

Instrukcijā, kas jāpiegādā kopā ar IAL, papildus ražotāja nosaukumam un adresei jāiekļauj visa attiecīgā informācija par:

a)

glabāšanu, lietošanu, tīrīšanu, apkopi, apkalpošanu un dezinfekciju. Ražotāju ieteiktie tīrīšanas, apkopes vai dezinfekcijas līdzekļi, ja tos lieto saskaņā ar attiecīgajiem norādījumiem, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt IAL vai lietotāju;

b)

veiktspēju, kas konstatēta attiecīgajos tehniskajos testos, kuri veikti, lai pārbaudītu IAL nodrošinātās aizsardzības līmeņus vai kategorijas;

c)

attiecīgā gadījumā informāciju par piederumiem, kurus var lietot kopā ar IAL, un attiecīgo rezerves daļu raksturlielumiem;

d)

attiecīgā gadījumā informāciju par aizsardzības kategorijām, kas piemērotas dažādiem riska līmeņiem, un attiecīgajiem lietošanas ierobežojumiem;

e)

attiecīgā gadījumā IAL vai konkrētu tā sastāvdaļu nolietojuma mēnesi un gadu vai nolietojuma periodu;

f)

attiecīgā gadījumā informāciju par pārvadāšanai piemērotu iepakojuma tipu;

g)

visu marķējumu nozīmi (skatīt 2.12. punktu);

h)

informāciju par risku, aizsardzībai pret kuru IAL ir projektēts;

i)

atsauci uz šo regulu un – attiecīgā gadījumā – atsaucēm uz citiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

j)

IAL atbilstības novērtēšanā iesaistītās paziņotās struktūras vai iesaistīto paziņoto struktūru nosaukumu, adresi un identifikācijas numuru;

k)

atsaucēm uz attiecīgo(-ajiem) izmantoto(-ajiem) saskaņoto(-ajiem) standartu(-iem), tostarp standarta(-u) datumu, vai atsaucēm uz pārējām izmantotajām tehniskām specifikācijām;

l)

tīmekļa vietnes adresi, kurā var piekļūt ES atbilstības deklarācijai.

Informācija, kas minēta i), j), k) un l) apakšpunktā, nav jāiekļauj ražotāja piegādātajā instrukcijā, ja IAL ir pievienota ES atbilstības deklarācija.

2.   PAPILDU PRASĪBAS, KAS IR KOPĪGAS VAIRĀKU TIPU IAL

2.1.   IAL ar iebūvētām noregulēšanas sistēmām

Ja IAL ir iekļautas regulēšanas sistēmas, tās jāprojektē un jāražo tā, lai pēc noregulēšanas tās paredzamajos lietošanas apstākļos nevarētu nejauši mainīt stāvokli, kādā tās noregulētas.

2.2.   IAL, kas aptver aizsargājamās ķermeņa daļas

IAL ir jāprojektē un jāražo tā, lai līdz minimumam samazinātu tā lietošanas laikā radīto svīšanu. Pretējā gadījumā tas ir jāaprīko ar līdzekļiem sviedru uzsūkšanai.

2.3.   IAL sejai, acīm un elpošanas sistēmai

Līdz minimumam tiek samazināta lietotāja sejas, acu, redzeslauka vai elpošanas sistēmas jebkāda ierobežošana ar IAL.

Minēto tipu IAL acu aizsargiem jābūt ar tādu optiskās neitralitātes pakāpi, kas ir saderīga ar lietotāja darbību precizitātes pakāpi un ilgumu.

Ja nepieciešams, šādi IAL jāapstrādā vai jānodrošina ar līdzekļiem, kas novērš aizmiglošanos.

IAL modeļiem, kas paredzēti lietotājiem, kuriem vajadzīga redzes korekcija, jābūt derīgiem valkāšanai kopā ar brillēm vai kontaktlēcām.

2.4.   IAL novecošanās

Ja ir zināms, ka jauna IAL projektēto veiktspēju var būtiski ietekmēt novecošanās, uz katras IAL vienības, ko laiž tirgū, un uz tās iepakojuma neizdzēšami un skaidri jānorāda izgatavošanas mēnesis un gads un/vai, ja iespējams, derīguma mēnesis un gads.

Ja ražotājs nespēj uzņemties saistības attiecībā uz IAL lietderīgās izmantošanas laiku, tam instrukcijā jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai pircējs vai lietotājs spētu noteikt pamatotu derīguma mēnesi un gadu, ņemot vērā modeļa kvalitāti un faktiskos glabāšanas, lietošanas, tīrīšanas, apkalpošanas un apkopes apstākļus.

Ja jūtamu un strauju IAL veiktspējas pasliktināšanos varētu izraisīt novecošanās ražotāja ieteikto periodisko tīrīšanas procesu rezultātā, ražotājam, ja iespējams, katrai IAL vienībai, ko laiž tirgū, jāpiestiprina zīme, kurā norādīts maksimālais tīrīšanas operāciju skaits, kuras var veikt, pirms IAL jāpārbauda vai jābeidz lietot. Ja šāda zīme nav piestiprināta, ražotājam minētā informācija jānorāda instrukcijā.

2.5.   IAL, kas lietojot var aizķerties

Ja paredzamajos lietošanas apstākļos jo īpaši ir risks, ka IAL var aizķerties aiz kustīga priekšmeta, tādējādi apdraudot lietotāju, IAL ir jāprojektē un jāražo tādā veidā, lai attiecīgā sastāvdaļa nolūztu vai atdalītos, tādējādi novēršot apdraudējumu.

2.6.   IAL lietošanai iespējami sprādzienbīstamā atmosfērā

IAL, kas paredzēti lietošanai iespējami sprādzienbīstamā atmosfērā, jāprojektē un jāražo tādā veidā, lai tie neizraisītu elektrisku, elektrostatisku vai trieciena radītu dzirksteļošanu vai dzirksteli, kuras dēļ varētu uzliesmot sprāgstošs maisījums.

2.7.   IAL, kas paredzēti ātrās reaģēšanas vajadzībām vai ātrai uzvilkšanai vai novilkšanai

Minēto tipu IAL jāprojektē un jāražo tādā veidā, lai samazinātu laiku, kas nepieciešams aprīkojuma uzvilkšanai un novilkšanai.

Ja IAL ietver nostiprināšanas sistēmas, kas ļauj IAL noturēt pareizā stāvoklī uz lietotāja vai novilkt, jābūt iespējai ar šādām sistēmām rīkoties ātri un vienkārši.

2.8.   IAL lietošanai ļoti bīstamās situācijās

Instrukcijā, ko ražotājs sniedz kopā ar IAL, kas paredzēts lietošanai ļoti bīstamās situācijās, jo īpaši jāiekļauj dati, kas paredzēti kompetentām apmācītām personām, kuras ir kvalificētas tos interpretēt un nodrošināt, ka lietotājs tos piemēro.

Instrukcijās jāapraksta arī procedūra, kas jāpieņem, lai pārbaudītu, vai IAL ir pareizi noregulēts un darbojas tad, kad lietotājs to ir uzvilcis.

Ja IAL ietverta signalizācijas ierīce, kas aktivizējas, ja nav nodrošināts parastais aizsardzības līmenis, signalizācijas ierīce jāprojektē un jānovieto tā, lai lietotājs to varētu uztvert paredzamajos lietošanas apstākļos.

2.9.   IAL ar sastāvdaļām, kuras lietotājs var noregulēt vai noņemt

Ja IAL ietvertas sastāvdaļas, kuras lietotājs var piestiprināt, noregulēt vai noņemt, lai apmainītu, šādas sastāvdaļas jāprojektē un jāražo tā, lai tās varētu vienkārši piestiprināt, noregulēt un noņemt bez instrumentiem.

2.10.   IAL savienošanai ar ārēju papildu iekārtu

Ja IAL ietverta savienošanas sistēma, kas ļauj to savienot ar citu papildu iekārtu, piestiprināšanas līdzekļi jāprojektē un jāražo tādā veidā, lai to varētu uzstādīt tikai uz atbilstīgās iekārtas.

2.11.   IAL ar šķidruma cirkulācijas sistēmu

Ja IAL ietverta šķidruma cirkulācijas sistēma, tā jāizvēlas tāda vai jāprojektē un jānovieto tādā veidā, lai paredzamajos lietošanas apstākļos ļautu šķidrumam pietiekami atjaunoties visas aizsargājamās ķermeņa daļas tuvumā neatkarīgi no lietotāja darbībām, stāvokļa vai kustībām.

2.12.   IAL, kuriem ir viens vai vairāki identifikācijas marķējumi vai rādītāji, kas tieši vai netieši attiecas uz veselību un drošību

Ja IAL ir viens vai vairāki identifikācijas marķējumi vai rādītāji, kas tieši vai netieši attiecas uz veselību un drošību, minētajiem identifikācijas marķējumiem vai rādītājiem, ja iespējams, jābūt saskaņotām piktogrammām vai ideogrammām. Tiem jābūt skaidri redzamiem un salasāmiem un tādiem jāpaliek visu paredzamo IAL lietderīgās izmantošanas laiku. Turklāt minētajiem marķējumiem jābūt pilnīgiem, precīziem un saprotamiem, lai novērstu jebkādu nepareizu interpretāciju. Jo īpaši, ja šādos marķējumos iekļauti vārdi vai teikumi, tiem jābūt rakstītiem patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi dalībvalsts, kurā IAL tiek darīts pieejams tirgū.

Ja IAL ir pārāk mazs, lai varētu piestiprināt visu nepieciešamo marķējumu vai tā daļu, attiecīgā informācija jānorāda uz iepakojuma un ražotāja instrukcijā.

2.13.   IAL, kas spēj vizuāli signalizēt par lietotāja klātbūtni

IAL, kas domāti izmantošanai paredzamos lietošanas apstākļos, kad par lietotāja klātbūtni jāsignalizē redzami un individuāli, jābūt vienam (vai vairākiem) pārdomāti izvietotiem līdzekļiem vai ierīcēm, kas izstaro tiešu vai atstaro redzamu starojumu ar atbilstošu gaismas intensitāti un fotometriskām un kolorimetriskām īpašībām.

2.14.   IAL aizsardzībai pret vairākiem riskiem

Visi IAL, kas paredzēti, lai lietotāju aizsargātu pret vairākiem iespējami vienlaicīgiem riskiem, jāprojektē un jāražo tādā veidā, lai tie jo īpaši atbilstu būtiskajām veselības un drošības prasībām, kas raksturīgas katram no šiem riskiem.

3.   PAPILDU PRASĪBAS, KAS RAKSTURĪGAS KONKRĒTIEM RISKIEM

3.1.   Aizsardzība pret mehānisku iedarbību

3.1.1.   Iedarbība, ko rada krītoši vai izmesti priekšmeti un ķermeņa daļu sadursme ar šķērsli

Aizsardzībai pret šā veida risku paredzētajiem IAL jābūt pietiekami amortizējošiem, lai pasargātu no ievainojuma, ko it sevišķi rada aizsargājamās ķermeņa daļas saspiešana vai saduršana, vismaz līdz trieciena enerģijas līmenim, kuru pārsniedzot amortizējošo līdzekļu pārmērīgie izmēri vai svars varētu kavēt IAL efektīvu lietošanu paredzamajā valkāšanas laikposmā.

3.1.2.   Kritieni

3.1.2.1.   Paslīdēšanas radīto kritienu novēršana

Tādu aizsargājošo apavu pazoles, kas paredzēti, lai novērstu paslīdēšanu, jāmodelē un jāražo vai jāaprīko ar papildu elementiem tā, lai būtu pienācīga saķere, ņemot vērā virsmas īpašības vai stāvokli.

3.1.2.2.   Kritienu no augstuma novēršana

IAL, kas paredzēti, lai novērstu kritienus no augstuma vai to sekas, jāietver drošības josta un piestiprināšanas sistēma, kuru var pievienot pie droša ārēja atbalsta punkta. Tie jāprojektē un jāražo tā, ka paredzamajos lietošanas apstākļos līdz minimumam ir samazināta lietotāja vertikālas krišanas iespēja, lai novērstu sadursmi ar šķēršļiem, bet bremzēšanas spēks nesasniedz tādu robežvērtību, kad var rasties fiziskas traumas vai atvērties vai salūzt kāda IAL sastāvdaļa, kas var izraisīt lietotāja kritienu.

Šādiem IAL jānodrošina arī tas, ka pēc bremzēšanas lietotājs saglabā pareizu stāvokli, kurā viņš, ja nepieciešams, var sagaidīt palīdzību.

Ražotāja instrukcijā jo īpaši jānorāda visa informācija, kas attiecas uz:

a)

raksturlielumiem, kas vajadzīgi saistībā ar drošu ārēju atbalsta punktu un nepieciešamo minimālo attālumu zem lietotāja;

b)

pareizu drošības jostas uzlikšanu un piestiprināšanas sistēmas pievienošanu pie droša ārēja atbalsta punkta.

3.1.3.   Mehāniska vibrācija

IAL, kas projektēti, lai novērstu mehāniskas vibrācijas sekas, jāspēj nodrošināt apdraudētajai ķermeņa daļai pietiekamu kaitīgas vibrācijas komponentu samazināšanu.

3.2.   Aizsardzība pret ķermeņa daļas statisku saspiešanu

IAL, kas projektēti, lai aizsargātu ķermeņa daļu pret statisku spiedes spriegumu, jāspēj pietiekami samazināt tā ietekmi, lai novērstu smagu traumu vai hronisku kaišu rašanos.

3.3.   Aizsardzība pret mehāniskiem ievainojumiem

IAL materiāli un citas sastāvdaļas, kas projektētas, lai aizsargātu visu ķermeni vai tā daļu pret virspusējiem ievainojumiem, tādiem kā nobrāzumi, dūrieni, iegriezumi vai kodumi, jāizvēlas vai jāprojektē un jāiestrādā tā, lai nodrošinātu, ka minēto tipu IAL paredzamajos lietošanas apstākļos pietiekami aizsargā pret nobrāzumiem, dūrieniem un dziļām brūcēm (skatīt arī 3.1. punktu).

3.4.   Aizsardzība šķidrumos

3.4.1.   Slīkšanas novēršana

Tādiem IAL, kas projektēti, lai novērstu slīkšanu, jāspēj, cik ātri vien iespējams un neapdraudot veselību, pacelt virspusē šķidrumā iekritušu lietotāju, kurš var būt zaudējis spēkus vai samaņu, un, gaidot palīdzību, noturēt lietotāju peldus tādā stāvoklī, lai tam būtu iespējams elpot.

IAL var būt pilnīgi vai daļēji peldošs vai piepūšams ar gāzi, ko iesūknē ar rokām vai automātiski, vai arī piepūšams ar muti.

Paredzamajos lietošanas apstākļos:

a)

IAL, nekaitējot tā apmierinošai darbībai, jāiztur sekas, ko rada sadursme ar šķidrumu un tam raksturīgie vides faktori;

b)

piepūšamajiem IAL jāpiepūšas ātri un pilnīgi.

Ja tas nepieciešams īpašu paredzamo lietošanas apstākļu dēļ, dažu tipu IAL jāatbilst arī vienai vai vairākām šādām papildu prasībām:

a)

tiem jābūt aprīkotiem ar visām piepūšanas ierīcēm, kas minētas otrajā daļā, un/vai gaismas vai skaņas signalizācijas ierīci;

b)

tiem jābūt aprīkotiem ar ierīci ķermeņa aizķeršanai un piestiprināšanai, lai lietotāju varētu izcelt no šķidruma;

c)

tiem jābūt derīgiem ilglaicīgai lietošanai visu darbības laiku, kad lietotājs, iespējams, apģērbts, ir pakļauts riskam iekrist šķidrumā vai kad nepieciešama lietotāja iegremdēšanās šķidrumā.

3.4.2.   Peldēšanas palīglīdzekļi

Apģērbs, kas atkarībā no paredzamās lietošanas paredzēts, lai nodrošinātu efektīvu peldspēju, pēc uzvilkšanas ir drošs un dod pilnīgu atbalstu šķidrumā. Paredzamajos lietošanas apstākļos šis IAL nedrīkst ierobežot lietotāja kustību brīvību, bet jo īpaši tam jāļauj lietotājam peldēt vai veikt darbības, lai izglābtos no briesmām vai lai glābtu citus cilvēkus.

3.5.   Aizsardzība pret trokšņa kaitīgo ietekmi

IAL, kas paredzēti, lai novērstu trokšņa kaitīgo ietekmi, tas jāspēj samazināt tiktāl, lai lietotājs netiktu pakļauts trokšņa līmenim, kas pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/10/EK (1) noteiktās robežvērtības.

Uz katra IAL jābūt marķējumam, kurā norādīts IAL nodrošinātais trokšņa samazinājuma līmenis. Ja tas nav iespējams, tad marķējumam jābūt uz iepakojuma.

3.6.   Aizsardzība pret karstumu un/vai uguni

IAL, kas projektēti, lai aizsargātu visu ķermeni vai tā daļu pret karstuma un/vai uguns iedarbību, ir jābūt paredzamajiem lietošanas apstākļiem atbilstīgai siltumizolācijas spējai un mehāniskajai izturībai.

3.6.1.   IAL materiāli un citas sastāvdaļas

Materiāliem un citām sastāvdaļām, kas paredzētas aizsardzībai pret izstaroto un konvekcijas siltumu, ir jābūt atbilstošam avārijas siltuma plūsmas pārneses koeficientam un ir jābūt pietiekami ugunsdrošiem, lai novērstu jebkuru spontānas uzliesmošanas risku paredzamajos lietošanas apstākļos.

Ja minēto materiālu un sastāvdaļu ārējai virsmai ir jābūt atstarojošai, to atstarošanas spējai jābūt piemērotai infrasarkanā starojuma siltuma plūsmas intensitātei.

Tādu IAL materiāliem un citām sastāvdaļām, kas paredzēti neilgai lietošanai augstas temperatūras vidē, un tādu IAL materiāliem un citām sastāvdaļām, kurus var apšļākt ar karstiem produktiem, piemēram, ar izkusušu materiālu, ir jābūt arī pietiekamai siltumietilpībai, lai aizturētu lielāko daļu uzkrātā siltuma, līdz lietotājs ir atstājis bīstamo zonu un noņēmis IAL.

Tādu IAL materiāliem un citām sastāvdaļām, ko var apšļākt ar karstiem produktiem, ir jābūt arī pietiekamai spējai absorbēt mehānisku triecienu (skatīt 3.1. punktu).

IAL materiāliem un citām sastāvdaļām, kas var nejauši nonākt saskarē ar liesmu, un tiem, kurus izmanto rūpnieciskā vai ugunsdzēsības aprīkojuma ražošanā, ir jābūt arī tādai ugunsdrošības un termiskās vai karstuma aizsardzības pakāpei, kas atbilst paredzamo lietošanas apstākļu riska klasei. Ja tie ir pakļauti liesmu iedarbībai, tie nedrīkst ne kust, ne veicināt liesmu izplatīšanos.

3.6.2.   Nokomplektēts IAL, kas gatavs lietošanai

Paredzamajos lietošanas apstākļos:

a)

siltuma daudzumam, ko IAL pārnes uz lietotāju, ir jābūt pietiekami mazam, lai novērstu to, ka siltums, kas valkāšanas laikā uzkrājas apdraudētajā ķermeņa daļā, jebkādos apstākļos sasniegtu sāpju vai veselības pasliktināšanās slieksni;

b)

IAL, ja nepieciešams, jānovērš šķidruma vai tvaiku iespiešanās, un lietotāja saskare ar tā aizsargapvalku nedrīkst radīt apdegumus.

Ja IAL ir iekļautas dzesēšanas ierīces avārijas siltuma absorbcijai ar šķidruma iztvaicēšanu vai cietas vielas sublimāciju, tad šādas ierīces jāprojektē tā, lai visas izdalītās gaistošās vielas tiktu izvadītas ārpus ārējā aizsargapvalka, nevis uz lietotāja pusi.

Ja IAL ir iekļauta elpošanas ierīce, paredzamajos lietošanas apstākļos minētajai ierīcei ir pietiekami jāpilda noteiktās aizsardzības funkcijas.

Ražotāja instrukcijā, kas pievienota katram IAL, kurš paredzēts neilgai lietošanai augstas temperatūras vidēs, ir īpaši jāiekļauj visi attiecīgie dati, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo lietotāja pakļaušanu tā karstuma iedarbībai, ko pārnes IAL, kad to lieto paredzētajam nolūkam.

3.7.   Aizsardzība pret aukstumu

IAL, kas projektēti, lai aizsargātu visu ķermeni vai tā daļu pret aukstuma iedarbību, ir jābūt tādai siltumizolācijas spējai un mehāniskajai izturībai, kas atbilst paredzamajiem lietošanas apstākļiem, kuriem tas domāts.

3.7.1.   IAL materiāli un citas sastāvdaļas

Materiāliem un citām sastāvdaļām, kas piemērotas aizsardzībai pret aukstumu, ir jābūt tik zemam avārijas siltuma plūsmas pārneses koeficientam, kāds vajadzīgs paredzamajiem lietošanas apstākļiem. Elastīgiem materiāliem un citām IAL sastāvdaļām, kas paredzētas lietošanai zemas temperatūras vidē, ir jāsaglabā tāda elastīguma pakāpe, lai būtu iespējams veikt nepieciešamos žestus un ieņemt nepieciešamos stāvokļus.

IAL materiāliem un citām sastāvdaļām, kurus var apšļākt ar aukstiem produktiem, ir jābūt arī pietiekamai spējai absorbēt mehānisku triecienu (skatīt 3.1. punktu).

3.7.2.   Nokomplektēts IAL, kas gatavs lietošanai

Paredzamajos lietošanas apstākļos piemēro šādas prasības:

a)

plūsmai, ko IAL pārnes uz lietotāju, jābūt pietiekami mazai, lai novērstu to, ka aukstums, kas valkāšanas laikā uzkrājies jebkurā aizsargātās ķermeņa daļas punktā, arī kāju un roku pirkstgalos, jebkādos apstākļos sasniegtu sāpju vai veselības pasliktināšanās slieksni;

b)

cik vien iespējams, IAL jānovērš tādu šķidrumu kā lietus ūdens iesūkšanās, un lietotāja saskare ar ārējo apvalku aizsardzībai no aukstuma nedrīkst radīt ievainojumus.

Ja IAL ir iekļauta elpošanas ierīce, paredzamajos lietošanas apstākļos minētajai ierīcei pietiekami jāpilda noteiktās aizsardzības funkcijas.

Ražotāja instrukcijā, kas pievienota IAL, kurš paredzēts neilgai lietošanai zemas temperatūras vidēs, jāiekļauj visi attiecīgie dati saistībā ar maksimālo pieļaujamo lietotāja pakļaušanu tā aukstuma iedarbībai, ko pārnes IAL.

3.8.   Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecienu

3.8.1.   Izolējoši IAL

Tādiem IAL, kas projektēti, lai aizsargātu visu ķermeni vai tā daļu pret elektriskās strāvas iedarbību, jābūt pietiekami izolētiem pret spriegumu, kādam lietotājs varētu tikt pakļauts visnelabvēlīgākajos paredzamajos apstākļos.

Šādā nolūkā minēto tipu IAL materiāli un citas sastāvdaļas jāizvēlas vai jāprojektē un jāiestrādā tā, lai nodrošinātu, ka noplūdes strāva, kas testa apstākļos mērīta caur aizsargapvalku pie spriegumiem, kuri korelēti ar spriegumiem, kādi, visticamāk, būs in situ, ir minimāla un jebkurā gadījumā zemāka par maksimālo parasti pieļaujamo vērtību, kas korelēta ar pielaides slieksni.

IAL tipiem, kas paredzēti vienīgi lietošanai strādājot vai veicot darbības ar elektroiekārtām, kuras ir vai var būt zem sprieguma, kopā ar to iepakojumu jābūt marķētiem, jo īpaši norādot to aizsardzības kategoriju vai atbilstošo darbības spriegumu, to sērijas numuru un ražošanas datumu. Uz šādiem IAL ārpus aizsargapvalka arī jāparedz vieta, kur turpmāk ierakstīt datumus, kad tas nodots ekspluatācijā un kad veicami periodiskie testi vai pārbaudes.

Ražotāja instrukcijā jo īpaši jānorāda vienīgais izmantošanas veids, kam minētā tipa IAL paredzēti, un IAL lietderīgās izmantošanas laikā veicamo dielektrisko testu raksturs un biežums.

3.8.2.   Vadītspējīgi IAL

Vadītspējīgus IAL, kas paredzēti darbam ar augstsprieguma elektroiekārtām, kuras nav atslēgtas no sprieguma, projektē un ražo tādā veidā, lai nodrošinātu, ka starp lietotāju un iekārtām, ar kurām tas strādā, nav potenciālu starpības.

3.9.   Aizsardzība pret starojumu

3.9.1.   Nejonizējošais starojums

IAL, kas projektēti, lai novērstu nejonizējošā starojuma avotu radītus akūtus vai hroniskus acu bojājumus, ir jāspēj absorbēt vai atstarot lielāko daļu no izstarotās enerģijas ar kaitīgiem viļņu garumiem, nevajadzīgi neietekmējot nekaitīgās spektra redzamās daļas pārnesi, kontrastu uztveri un spēju izšķirt krāsas, ja tas ir nepieciešams paredzamajos lietošanas apstākļos.

Šajā nolūkā acu aizsargaprīkojums ir jāprojektē un jāražo tā, lai katram kaitīgajam viļņu garumam atbilstu tāds spektrālais pārneses koeficients, kurš līdz minimumam samazina to starojuma enerģijas gaismas plūsmas blīvumu, kas caur filtru spēj sasniegt lietotāja acis, un nekādā gadījumā nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo iedarbību. IAL, kas projektēti, lai aizsargātu ādu pret nejonizējošo starojumu, ir jāspēj absorbēt vai atstarot lielākā daļa no izstarotās enerģijas ar kaitīgiem viļņu garumiem.

Turklāt paredzamajos lietošanas apstākļos emitētā starojuma rezultātā nedrīkst pasliktināties vai zust briļļu īpašības, un visiem pārdotajiem eksemplāriem jābūt aizsardzības faktora numuram, kas atbilst to pārneses faktora spektrālā sadalījuma līknei.

Brilles, kas piemērotas viena tipa starojuma avotiem, ir jāklasificē to aizsardzības faktoru augošā secībā un ražotāja instrukcijā jo īpaši jānorāda, kā izvēlēties piemērotu IAL, ņemot vērā tādus raksturīgus lietošanas apstākļus kā attālums līdz avotam un šajā attālumā izstarotās enerģijas spektrālais sadalījums.

Ražotājam filtrējošais acu aizsargaprīkojums ir jāmarķē, uz katra eksemplāra norādot attiecīgo aizsardzības faktora numuru.

3.9.2.   Jonizējošais starojums

3.9.2.1.   Aizsardzība pret ārējo radioaktīvo piesārņojumu

Tādu IAL materiāli un citas sastāvdaļas, kas projektēti, lai aizsargātu visu ķermeni vai tā daļu pret radioaktīvajiem putekļiem, gāzēm, šķidrumiem vai to maisījumiem, ir jāizvēlas vai jāprojektē un jāiestrādā tā, lai paredzamajos lietošanas apstākļos nodrošinātu, ka šis IAL efektīvi novērš piesārņotāju iespiešanos.

Atkarībā no šo piesārņotāju pamatīpašībām vai stāvokļa nepieciešamo hermētiskumu var nodrošināt ārējā aizsargapvalka necaurlaidība un/vai jebkuri citi piemēroti līdzekļi, tādi kā ventilācijas un hermetizācijas sistēmas, kas projektētas, lai novērstu šo piesārņotāju atkārtotu izkliedi.

Nekādi IAL dekontaminācijas pasākumi nedrīkst ietekmēt to iespējamu atkārtotu izmantošanu minēto tipu IAL paredzamajā lietderīgās izmantošanas laikā.

3.9.2.2.   Aizsardzība pret ārēju apstarošanu

Tādi IAL, kas paredzēti, lai lietotāju pilnībā aizsargātu pret ārēju apstarošanu vai, ja tas nav iespējams, to attiecīgi mazinātu, ir jāprojektē tā, lai tie darbotos tikai pret vājo elektronu (piemēram, beta) vai vājo fotonu (piemēram, rentgen-, gamma) starojumu.

Šo tipu IAL materiāli un citas sastāvdaļas jāizvēlas vai jāprojektē un jāiestrādā tā, lai paredzamajos lietošanas apstākļos nodrošinātu nepieciešamo lietotāju aizsardzības pakāpi, nepalielinot starojuma iedarbības laiku tāpēc, ka ir apgrūtināta lietotāja žestikulēšana, stāvoklis vai kustības (skatīt 1.3.2. punktu).

Uz IAL jābūt zīmei, kurā norādīts paredzamajiem lietošanas apstākļiem piemērotā(-o) materiāla(-u) veids un ekvivalentais biezums.

3.10.   Aizsardzība pret veselībai bīstamām vielām un maisījumiem un pret kaitīgiem bioloģiskiem aģentiem

3.10.1.   Elpošanas aizsardzība

IAL, kas paredzēti elpošanas sistēmas aizsardzībai, ir jāļauj piegādāt lietotājam elpojamu gaisu tad, kad lietotājs ir nokļuvis piesārņotā atmosfērā un/vai atmosfērā ar nepietiekamu skābekļa koncentrāciju.

Elpojamo gaisu, ko lietotājam piegādā ar IAL, ir jāiegūst ar atbilstīgiem līdzekļiem, piemēram, filtrējot piesārņoto gaisu caur IAL vai piegādājot gaisu no ārēja nepiesārņota avota.

Minēto tipu IAL materiāli un citas sastāvdaļas ir jāizvēlas vai jāprojektē un jāiestrādā tā, lai paredzamajos lietošanas apstākļos valkāšanas laikā nodrošinātu lietotāja elpošanu un elpošanas higiēnu.

Aizsargmaskas hermētiskumam un spiediena pazeminājumam ieelpojot, kā arī filtrēšanas ierīces attīrīšanas jaudai ir jābūt tādai, lai piesārņotāju iekļūšanu no piesārņotās atmosfēras noturētu pietiekami zemā līmenī un nekaitētu lietotāja veselībai vai higiēnai.

Uz IAL ir jābūt informācijai par IAL konkrētajiem raksturlielumiem, kas kopā ar lietošanas instrukciju dos iespēju apmācītam un kvalificētam lietotājam IAL izmantot pareizi.

Ražotāja instrukcijā par filtrēšanas iekārtu ir jānorāda arī oriģinālajā iepakojumā uzglabātu jaunu filtru glabāšanas beigu termiņš.

3.10.2.   Ādas un acu aizsardzība

IAL, kas paredzēti, lai novērstu visa ķermeņa vai tā daļas virsmas saskari ar veselībai bīstamām vielām un maisījumiem vai ar kaitīgiem bioloģiskiem aģentiem, paredzamajos lietošanas apstākļos, kuriem šie IAL ir domāti, jāspēj novērst šādu vielu un maisījumu un aģentu iekļūšanu vai iesūkšanos caur aizsargapvalku.

Šajā nolūkā minēto tipu IAL materiāli un citas sastāvdaļas ir jāizvēlas vai jāprojektē un jāiestrādā tā, lai nodrošinātu, cik vien iespējams, pilnīgu hermētiskumu, kas ļauj nepieciešamības gadījumā pagarināt ikdienas lietošanu, vai, ja tas nav iespējams, nepilnīgu hermētiskumu, kas liek ierobežot nepieciešamo valkāšanas periodu.

Ja to pamatīpašību un paredzamo lietošanas apstākļu dēļ konkrētām veselībai bīstamām vielām un maisījumiem vai kaitīgiem bioloģiskiem aģentiem ir lielas iespiešanās spējas, kas ierobežo attiecīgo IAL nodrošinātās aizsardzības ilgumu, tad IAL ir jāveic standarta testi, lai tos klasificētu, pamatojoties uz to efektivitāti. Uz IAL, ko uzskata par atbilstīgu testa specifikācijām, jābūt marķējumam, kurā jo īpaši norāda testos izmantoto vielu nosaukumus vai, ja nosaukumu nav, kodus un atbilstošo aizsardzības standarta periodu. Ražotāja instrukcijā jo īpaši jāiekļauj arī kodu atšifrējums (ja nepieciešams), sīki izstrādāts standarta testu apraksts un visa attiecīgā informācija maksimālā pieļaujamā valkāšanas perioda noteikšanai dažādos paredzamajos lietošanas apstākļos.

3.11.   Niršanas aprīkojums

Elpošanas iekārtai jāspēj lietotājam piegādāt elpojamu gāzu maisījumu paredzamajos lietošanas apstākļos, jo īpaši ņemot vērā maksimālo iegremdēšanās dziļumu.

Ja tas vajadzīgs paredzamo lietošanas apstākļu dēļ, niršanas aprīkojumā jābūt:

a)

tērpam, kas lietotāju aizsargā pret aukstumu (skatīt 3.7. punktu) un/vai iegremdēšanās dziļuma radīto spiedienu (skatīt 3.2. punktu);

b)

signalizācijas ierīcei, kas projektēta, lai nekavējoties brīdinātu lietotāju par elpojamā gāzu maisījuma piegādes pārtraukuma tuvošanos (skatīt 2.8. punktu);

c)

dzīvības glābšanas ierīcei, kas ļauj lietotājam uznirt virspusē (skatīt 3.4.1. punktu).


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē) (OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.).


III PIELIKUMS

IAL TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Tehniskajā dokumentācijā norāda līdzekļus, ko ražotājs izmanto, lai nodrošinātu IAL atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, kas minētas 5. pantā un noteiktas II pielikumā.

Tehniskajā dokumentācijā ietver vismaz šādus elementus:

a)

IAL un tā paredzētās izmantošanas pilnīgs apraksts;

b)

to risku novērtējums, aizsardzībai pret kuriem IAL ir paredzēts;

c)

IAL piemērojamo būtisko veselības un drošības prasību saraksts;

d)

IAL un tā sastāvdaļu, montāžas mezglu un strāvas slēgumu projekta skices, ražošanas rasējumi un shēmas;

e)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi d) punktā minēto skiču, rasējumu un shēmu, kā arī IAL darbības izpratnei;

f)

atsauces uz 14. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, kas piemēroti IAL projektēšanā un ražošanā. Ja saskaņotie standarti piemēroti daļēji, dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

g)

ja saskaņotie standarti nav piemēroti vai ir piemēroti tikai daļēji, citu tādu tehnisko specifikāciju apraksts, kuras izmantotas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;

h)

to projekta aprēķinu, inspekciju un pārbaužu rezultāti, kas veikti, lai verificētu IAL atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;

i)

ziņojumi par testiem, kas veikti, lai verificētu IAL atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām un, attiecīgā gadījumā, lai noteiktu attiecīgo aizsardzības kategoriju;

j)

apraksts par līdzekļiem, kurus ražotājs IAL ražošanas procesā izmanto, lai nodrošinātu izgatavotā IAL atbilstību projekta specifikācijām;

k)

ražotāja instrukcijas eksemplārs un informācija, kas izklāstīta II pielikuma 1.4. punktā;

l)

attiecībā uz IAL, ko ražo pa vienam, lai tas derētu individuālam lietotājam, – visi vajadzīgie norādījumi, kas vajadzīgi, lai uz apstiprinātā bāzes modeļa pamata izgatavotu šādu IAL;

m)

attiecībā uz IAL, ko ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, – to pasākumu apraksts, kuri ražotājam jāveic pielāgošanas un ražošanas procesā, lai nodrošinātu, ka katra IAL vienība atbilst apstiprinātajam tipam un piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām.


IV PIELIKUMS

IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

(A modulis)

1.   Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un deklarē uz savu atbildību, ka attiecīgais IAL atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs sagatavo III pielikumā aprakstīto tehnisko dokumentāciju.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražoto IAL atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.1.

Ražotājs katram atsevišķam IAL, kas atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, piestiprina CE zīmi.

4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo IAL modeļa ES atbilstības deklarāciju un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm desmit gadus pēc IAL laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda IAL, kam tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa vārdā un uz viņa atbildību var izpildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarojumā.


V PIELIKUMS

ES TIPA PĀRBAUDE

(B modulis)

1.   ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā paziņotā struktūra pārbauda IAL tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka IAL tehniskais projekts atbilst šīs regulas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   ES tipa pārbaudi veic, novērtējot IAL tehniskā projekta atbilstību, ko veic, pārbaudot tehnisko dokumentāciju, kā arī pārbaudot nokomplektētu IAL (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs.

3.   ES tipa pārbaudes pieteikums

Ražotājs vienai paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu.

Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – arī tā nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

c)

III pielikumā aprakstīto tehnisko dokumentāciju;

d)

IAL, kas ir reprezentatīvs(-i) paredzētās produkcijas paraugs(-i). Paziņotā struktūra nepieciešamības gadījumā var pieprasīt papildu paraugus testa programmas veikšanai. Attiecībā uz IAL, ko ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, – iesniedz paraugus, kas ir reprezentatīvi dažādu lietotāju diapazonam, un attiecībā uz IAL, ko ražo pa vienam, lai ņemtu vērā īpašās atsevišķa lietotāja vajadzības, – iesniedz bāzes modeli.

4.   ES tipa pārbaude

Paziņotā struktūra:

a)

pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai novērtētu IAL tehniskā projekta atbilstību. Veicot šādu pārbaudi, nav jāņem vērā III pielikuma j) punkts;

b)

attiecībā uz IAL, ko ražo sērijveidā, katru vienību pielāgojot tā, lai tā derētu individuālam lietotājam, – pārbauda pasākumu aprakstu nolūkā novērtēt to atbilstību;

c)

attiecībā uz IAL, ko ražo pa vienam, lai tas derētu individuālam lietotājam, – nolūkā novērtēt to atbilstību pārbauda norādījumus, kas vajadzīgi, lai uz apstiprinātā bāzes modeļa pamata izgatavotu šādu IAL;

d)

pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem, kā arī elementus, kas izstrādāti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

e)

veic attiecīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētos risinājumus, tie piemēroti pareizi;

f)

veic attiecīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi, tostarp tādi, kas paredzēti citās piemērojamās tehniskajās specifikācijas, atbilst attiecīgajām būtiskajām veselības un drošības prasībām un ir piemēroti pareizi.

5.   Novērtējuma ziņojums

Paziņotā struktūra izstrādā novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž šā ziņojuma saturu.

6.   ES tipa pārbaudes sertifikāts

6.1.

Ja tips atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu.

Pirmo reizi izdota un attiecīgā gadījumā atkārtoti izdota sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.

6.2.

ES tipa pārbaudes sertifikātā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

paziņotās struktūras nosaukums un identifikācijas numurs;

b)

ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, – tā vārds/nosaukums un adrese;

c)

tā IAL identifikācija, uz kuru attiecas sertifikāts (tipa numurs);

d)

paziņojums, ka IAL tips atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām;

e)

ja pilnībā vai daļēji piemēroti saskaņotie standarti, atsauces uz minētajiem standartiem vai to daļām;

f)

ja piemērotas citas tehniskās specifikācijas, atsauces uz tām;

g)

attiecīgā gadījumā, IAL efektivitātes līmenis(-ņi) vai aizsardzības kategorija;

h)

attiecībā uz IAL, ko ražo pa vienam, lai tas derētu individuālam lietotājam, – attiecīgo parametru pieļaujamo variāciju diapazons uz apstiprinātā bāzes modeļa pamata;

i)

izsniegšanas datums, derīguma termiņa beigas un, attiecīgā gadījumā, atjaunošanas datums(-mi);

j)

visi nosacījumi, kas saistīti ar sertifikāta izdošanu;

k)

III kategorijas IAL – paziņojums, ka sertifikāts izmantojams tikai kopā ar kādu no 19. panta c) punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

6.3.

ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

6.4.

Ja tips neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, paziņotā struktūra atsakās izdot ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, dodot sīku atteikuma pamatojumu.

7.   ES tipa pārbaudes sertifikāta pārskatīšana

7.1.

Paziņotā struktūra pastāvīgi apzina visas izmaiņas vispārpieņemtajā tehnikas līmenī, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu vairs neatbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja šāda izmeklēšana ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

7.2.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija, kas saistīta ar ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām un visām tehniskās dokumentācijas izmaiņām, kas var ietekmēt IAL atbilstību piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām vajadzīgs papildu apstiprinājums, kas ir sākotnējā ES tipa pārbaudes sertifikāta papildinājums.

7.3.

Ražotājs nodrošina, ka IAL, ņemot vērā tehnikas līmeni, aizvien atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām.

7.4.

Ražotājs lūdz paziņoto struktūru pārskatīt ES tipa pārbaudes sertifikātu vai nu:

a)

ja veiktas 7.2. punktā minētās apstiprinātā tipa izmaiņas;

b)

ja mainījies 7.3. punktā minētais tehnikas līmenis;

c)

vēlākais pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām.

Lai paziņotā struktūra varētu pildīt savus pienākumus, ražotājs iesniedz savu pieteikumu agrākais 12 mēnešus un vēlākais 6 mēnešus pirms ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņa beigām.

7.5.

Paziņotā struktūra pārbauda IAL tipu un, ja tas vajadzīgs izdarīto izmaiņu dēļ, veic attiecīgos testus, lai nodrošinātu, ka apstiprinātais tips aizvien atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām. Ja paziņotā struktūra ir pārliecinājusies, ka apstiprinātais tips joprojām atbilst piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, tā atkārtoti izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu. Paziņotā struktūra nodrošina, ka pārskatīšanas procedūra tiek pabeigta pirms ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņa beigām.

7.6.

Ja 7.4. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, piemēro vienkāršotu pārskatīšanas procedūru. Ražotājs iesniedz paziņotajai struktūrai:

a)

savu vārdu/nosaukumu un adresi, un datus, ar ko identificē attiecīgo ES tipa pārbaudes sertifikātu;

b)

apstiprinājumu, ka nav veiktas izmaiņas, kā minēts 7.2. punktā, attiecībā uz apstiprināto tipu, tostarp materiāliem, apakšsastāvdaļām vai montāžas mezgliem, nedz attiecībā uz attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai citām piemērotajām tehniskajām specifikācijām;

c)

apstiprinājumu, ka nav mainījies 7.3. punktā minētais tehnikas līmenis;

d)

ja tās vēl nav iesniegtas – pašreizējā ražojuma rasējumu kopijas un fotogrāfijas, ražojuma marķējumu un ražotāja sniegto informāciju; un

e)

III kategorijas ražojumiem, ja paziņotajai struktūrai tā vēl nav pieejama – informāciju par rezultātiem no uzraudzītām ražojuma pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, kuras veic saskaņā ar VII pielikumu, rezultātiem no viņa kvalitātes sistēmas audita, ko veic saskaņā ar VIII pielikumu.

Ja paziņotā struktūra ir apstiprinājusi, ka nav veiktas izmaiņas 7.2. punktā minētajā apstiprinātajā tipā un 7.3. punktā minētajā tehnikas līmenī, tiek piemērota vienkāršotā pārskatīšanas procedūra un netiek veikti 7.5. punktā minētās pārbaudes un testi. Šādos gadījumos paziņotā struktūra atkārtoti izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu.

Izmaksas saistībā ar atkārtotu izsniegšanu ir proporcionālas vienkāršotās procedūras radītajam administratīvajam slogam.

Ja paziņotā struktūra konstatē, ka 7.3. punktā minētajā tehnikas līmenī ir notikušas izmaiņas, tiek piemērota 7.5. punktā izklāstītā procedūra.

7.7.

Ja pēc pārskatīšanas paziņotā struktūra secina, ka ES tipa pārbaudes sertifikāts vairs nav derīgs, struktūra to atsauc un ražotājs beidz laist tirgū attiecīgo IAL.

8.   Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, ko tā ir izdevusi vai atsaukusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma paziņojošajai iestādei iesniedz šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra pārējās paziņotās struktūras informē par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, ko tā ir noraidījusi, atsaukusi, kuru darbību tā ir apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma informē par tās izdotiem šādiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopiju. Iesniedzot pamatotu pieprasījumu, Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopiju.

Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, kā arī tehniskās dokumentācijas, tostarp ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopiju piecus gadus pēc minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.   Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju valsts iestāžu vajadzībām 10 gadus pēc IAL laišanas tirgū.

10.   Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt 7.2., 7.4. un 9. punktā noteiktās saistības, ar noteikumu, ka tas ir norādīts pilnvarojumā.


VI PIELIKUMS

ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI

(C modulis)

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgais IAL atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražoto IAL atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

3.1.

Ražotājs piestiprina CE zīmi katram atsevišķam IAL, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo IAL modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc IAL laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda IAL, kam tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

4.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI UN UZRAUDZĪTĀM RAŽOJUMA PĀRBAUDĒM PĒC NEJAUŠI IZVĒLĒTIEM INTERVĀLIEM

(C2 modulis)

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām ražojuma pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3., 5.2. un 6. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka IAL, uz ko attiecas 4. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu ražošanas viendabību un saražoto IAL atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3.   Pieteikums uzraudzītām ražojuma pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem

Pirms IAL laišanas tirgū ražotājs vienai paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai iesniedz pieteikumu uzraudzītām ražojuma pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – tā nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā,

c)

attiecīgā IAL identifikāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs izvēlējies struktūru, kas nav tā pati struktūra, kura veica ES tipa pārbaudi, pieteikumā iekļauj arī:

a)

III pielikumā aprakstīto tehnisko dokumentāciju;

b)

ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

4.   Ražojuma pārbaudes

4.1.

Paziņotā struktūra veic ražojuma pārbaudes, lai verificētu ražošanas viendabību un IAL atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām.

4.2.

Ražojuma pārbaudes veic vismaz reizi gadā pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ko nosaka paziņotā struktūra. Pirmās ražojuma pārbaudes veic ne vēlāk kā vienu gadu pēc ES tipa pārbaudes sertifikāta izdošanas datuma.

4.3.

Paziņotā struktūra vietā, par kuru struktūra vienojusies ar ražotāju, atlasa saražoto IAL pienācīgu statistisku izlasi. Lai verificētu IAL atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, pārbauda katru IAL vienību paraugā un veic vajadzīgos testus, kas noteikti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os) un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās piemērojamās tehniskajās specifikācijās.

4.4.

Ja 3. punktā minētā paziņotā struktūra nav tā struktūra, kas izdeva attiecīgo ES tipa pārbaudes sertifikātu, tā sazinās ar minēto struktūru, ja rodas grūtības saistībā ar parauga atbilstības novērtēšanu.

4.5.

Piemērojamās atlases procedūras nolūks ir noteikt, vai konkrētais ražošanas process nodrošina ražošanas viendabību un notiek pieņemamās robežās, lai tādējādi nodrošinātu IAL atbilstību.

4.6.

Ja, veicot pārbaudes un testus, tiek konstatēts, ka ražošana nav viendabīga vai ka IAL neatbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam vai piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām, paziņotā struktūra veic piemērotus pasākumus, lai reaģētu uz konstatētajām nepilnībām, un par tiem informē paziņojošo iestādi.

5.   Testa ziņojums

5.1.

Paziņotā struktūra sniedz ražotājam testa ziņojumu.

5.2.

Ražotājs 10 gadus pēc IAL laišanas tirgū glabā testa ziņojumu pieejamu valsts iestādēm.

5.3.

Ražotājs paziņotās struktūras pārraudzībā ražošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

6.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

6.1.

Ražotājs piestiprina CE zīmi un uz 3. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī tās identifikācijas numuru katrai atsevišķai IAL vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

6.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra IAL modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc IAL laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē IAL modeli, kam tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

7.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt tā pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis nedrīkst pildīt 2. punktā noteiktos ražotāja pienākumus.


VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU RAŽOŠANAS PROCESĀ

(D modulis)

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu ražošanas procesā, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 5. un 6. punktā norādītos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgais IAL atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu IAL ražošanā, gatavu ražojumu pārbaudē un testēšanā, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.   Ražotājs vienai paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai iesniedz pieteikumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, – arī tā nosaukumu un adresi;

b)

to ražotāja telpu adresi, kurās var veikt auditus;

c)

rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā;

d)

attiecīgā IAL identifikāciju;

e)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs izvēlējies struktūru, kas nav tā pati struktūra, kura veica ES tipa pārbaudi, pieteikumā iekļauj arī:

a)

III pielikumā aprakstītā IAL tehnisko dokumentāciju;

b)

ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka IAL atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, lietošanas instrukcijas un dokumentāciju.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz ražojumu kvalitāti;

b)

attiecīgajām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem, kā arī izmantojamiem sistemātiskajiem pasākumiem;

c)

pārbaudēm un testiem, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežumu;

d)

datiem par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem un ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju; un

e)

uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta paredzētā ražojuma kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīva darbība.

3.3.   Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgā saskaņotā standarta atbilstīgajām specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita komandas loceklim ir pieredze IAL jomas un attiecīgās tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām būtiskajām veselības un drošības prasībām. Auditā iekļauj arī novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Audita komanda izskata 3.1. punktā minēto IAL tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju identificēt piemērojamās būtiskās veselības un drošības prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt IAL atbilstību minētajām prasībām.

Minētās novērtēšanas rezultātu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj audita secinājumus un motivētu novērtējuma lēmumu.

3.4.   Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5.   Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārmaiņām.

Paziņotā struktūra novērtē jebkuras ierosinātās pārmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā paziņo savu lēmumu ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un motivētu novērtējuma lēmumu.

3.6.   Paziņotā struktūra atļauj ražotājam piestiprināt paziņotās struktūras identifikācijas numuru katrai atsevišķai IAL vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.   Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.   Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus un ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

4.3.   Paziņotā struktūra periodiski, vismaz reizi gadā veic auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu.

4.4.   Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst bez brīdinājuma ierasties pie ražotāja. Šādu apmeklējumu laikā paziņotās struktūra vajadzības gadījumā var veikt IAL pārbaudes vai testus vai organizēt to veikšanu, lai pārbaudītu, vai kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testa ziņojumu.

5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.   Ražotājs piestiprina CE zīmi un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī tās identifikācijas numuru katrai atsevišķai IAL vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

5.2.   Ražotājs rakstiski sagatavo katra IAL modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc IAL laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē IAL modeli, kam tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Ražotājs 10 gadus pēc IAL laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, atsaukusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


IX PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA Nr. …  (1)

1.

IAL (ražojuma, tipa, partijas vai sērijas numurs):

2.

Ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību:

4.

Deklarācijas priekšmets (IAL identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; ja nepieciešams IAL identifikācijai, var iekļaut pietiekami skaidru krāsainu attēlu):

5.

Iepriekš 4. punktā aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem:

6.

Atsauces uz izmantotajiem attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem, norādot standarta datumu, vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, norādot specifikācijas datumu, saistībā ar kurām ir deklarēta atbilstība:

7.

Attiecīgā gadījumā, paziņotā struktūra (nosaukums, numurs) …. veica ES tipa pārbaudi (B modulis) un izdeva ES tipa pārbaudes sertifikātu …. (atsauce uz minēto sertifikātu).

8.

Attiecīgā gadījumā uz IAL attiecas atbilstības novērtēšanas procedūra …. (vai nu Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām ražojuma pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem (C2 modulis), vai Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu ražošanas procesā (D modulis)) …. paziņotās struktūras …. (nosaukums, numurs) uzraudzībā.

9.

Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums):

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts):


(1)  Ražotājs pēc izvēles atbilstības deklarācijai var piešķirt numuru.


X PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 89/686/EEK

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. pants un 2. panta 1. punkts

1. panta 2. un 3. punkts

3. panta 1) punkts

1. panta 4. punkts

2. panta 2. punkts

2. panta 1. punkts

4. pants

2. panta 2. punkts

6. pants

2. panta 3. punkts

7. panta 2. punkts

3. pants

5. pants

4. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

5. panta 1., 4. un 5. punkts

5. panta 2. punkts

14. pants

6. pants

44. pants

7. pants

37. līdz 41. pants

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkta pirmā daļa

8. panta 2.–4. punkts

18. un 19. pants un I pielikums

9. pants

20. pants, 24. panta 1. punkts, 25. pants un 30. panta 1. punkts

10. pants

V pielikums

11. panta A) punkts

VII pielikums

11. panta B) punkts

VIII pielikums

12. panta 1. punkts

15. pants

12. panta 2. punkts un 13. pants

16. un 17. pants

14. pants

15. pants

16. panta 1. punkta pirmā daļa un 16. panta 2. punkts

16. panta 1. punkta otrā daļa

48. panta 2. punkts

I pielikums

2. panta 2. punkts

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

16. pants

V pielikums

24. panta 2. līdz 11. punkts

VI pielikums

IX pielikums


31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/99


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/426

(2016. gada 9. marts)

par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/142/EK (3) ir izklāstīti noteikumi par gāzveida kurināmā iekārtu (“iekārtas”) laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā.

(2)

Direktīvas 2009/142/EK pamatā ir “jaunās pieejas” principi, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartizācijai (4). Tādējādi tajā ir noteiktas tikai pamatprasības, ko piemēro iekārtām, turpretim tehniskās detaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (5) pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec). Var uzskatīt, ka atbilstība Direktīvas 2009/142/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi pieņemtajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi minētajā nozarē labi darbojas, un tie būtu jāsaglabā un jāpopularizē.

(3)

Pieredze, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2009/142/EK, norāda uz nepieciešamību grozīt vairākus tās noteikumus, lai tos precizētu un aktualizētu un tādējādi nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz definīcijām, kas skar tās darbības jomu, saturu dalībvalstu paziņojumiem par to teritorijā izmantojamajiem gāzu tipiem un atbilstīgajiem piegādes spiedieniem un konkrētām pamatprasībām.

(4)

Darbības jomai, pamatprasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām jābūt identiskām visās dalībvalstīs, tāpēc, transponējot uz jaunās pieejas principiem balstītu direktīvu valstu tiesību aktos, nav gandrīz nekādu izvēles iespēju. Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, Direktīva 2009/142/EK būtu jāaizstāj ar regulu, kas ir piemērotākais tiesiskais instruments, jo nosaka precīzus un sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieļauj, ka dalībvalstis to transponē atšķirīgi, un tādējādi nodrošina vienādu īstenošanu visā Savienībā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (6) ir noteikti kopēji principi un standarta noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Lai nodrošinātu konsekvenci ar citiem nozaru tiesību aktiem par produktiem, Direktīva 2009/142/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (7) ir izklāstīti noteikumi par atbilstības novērtēšanas iestāžu akreditāciju, paredzēta sistēma produktu tirgus uzraudzībai un trešo valstu ražojumu kontrolei un noteikti vispārējie principi CE zīmes izmantošanai.

(7)

Direktīvas 2009/142/EK darbības joma būtu jāatspoguļo šajā regulā. Šī regula būtu jāpiemēro sadzīves un ārpus mājsaimniecībām izmantojamām iekārtām, kas paredzētas vairākiem konkrētiem lietojumiem, un armatūrai, kas paredzēta iebūvēšanai šādās iekārtās.

(8)

Šī regula attiecas uz Savienības tirgum jaunām iekārtām un armatūru pēc to laišanas tirgū; tas nozīmē, ka tās ir vai nu jaunas iekārtas un armatūra, ko ražojuši ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī jaunas vai lietotas iekārtas un armatūra, kas importēta no trešās valsts.

(9)

Iekārtas, kurām ir vēsturiska vai mākslinieciska vērtība Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. panta nozīmē un kuras nav nodotas ekspluatācijā, piemēram, antīkas un citas iekārtas izstādīšanai un kolekcionēšanai, nebūtu jāuzskata par iekārtām, uz ko attiecas šī regula.

(10)

Šī regula būtu jāpiemēro visiem piegādes veidiem, tostarp tālpārdošanai.

(11)

Regulai vajadzētu būt vērstai uz to, lai nodrošinātu gāzveida kurināmā iekārtu un armatūras iekšējā tirgus darbību attiecībā uz gāzes drošības riskiem un energoefektivitāti.

(12)

Šī regula nebūtu jāpiemēro attiecībā uz aspektiem, uz kuriem konkrētāk attiecas citi Savienības saskaņošanas tiesību akti. Tas attiecas arī uz pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (8).

(13)

Ar šo regulu būtu jāaizliedz dalībvalstīm noteikt stingrākas prasības attiecībā uz veselību, drošību un enerģijas taupīšanu, kas ierobežotu vai kavētu darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst šai regulai. Tomēr tam nebūtu jāietekmē iespēja dalībvalstīm, īstenojot citus Savienības tiesību aktus, noteikt prasības par ražojumu, tostarp iekārtu, energoefektivitāti, ja vien šādi pasākumi ir saderīgi ar LESD.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (9) noteikts, ka dalībvalstīm būvniecības noteikumos un normatīvos ir jāparedz piemēroti pasākumi, lai palielinātu no visu veidu atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru būvniecības nozarē. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (10) noteikts, ka dalībvalstīm jānosaka energoefektivitātes minimālās prasības ēkām un ēku elementiem un prasības attiecībā uz esošajās ēkās iebūvētu ēku tehnisko sistēmu vispārējo energoefektivitāti. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (11) noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pietiekami pasākumi, lai pakāpeniski samazinātu enerģijas patēriņu dažādās jomās, tostarp ēkās.

(15)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē dalībvalstu pienākums pieņemt pasākumus no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanai un attiecībā uz ēku energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK, 2010/31/ES un 2012/27/ES. Tā atbilst minēto direktīvu mērķim, ka valstu pasākumi noteiktos apstākļos drīkst ierobežot tādu gāzes iekārtu uzstādīšanu, kuras atbilst šīs regulas prasībām par enerģijas racionālu izmantošanu, ja šādi pasākumi nerada nepamatotus tirgus šķēršļus.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekārtas dara pieejamas tirgū un nodod ekspluatācijā tikai tad, ja, parasti lietojot, tās neapdraud personu veselību un drošību, mājdzīvniekus vai īpašumu.

(17)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt noteikumus par iekārtu nodošanu ekspluatācijā vai regulārām inspekcijām vai citus pasākumus, piemēram, uzstādītāju apmācības vai sertifikāciju, lai nodrošinātu iekārtu pareizu uzstādīšanu, lietošanu un tehnisko apkopi, tostarp piesardzības pasākumus drošībai. Šie noteikumi un pasākumi ir svarīgi, lai novērstu saindēšanos ar gāzi, tostarp oglekļa monoksīdu (CO), un novērstu citu veselībai kaitīgu un drošībai bīstamu vielu noplūdes.

(18)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par nepieciešamām attiecībā uz uzstādīšanas aspektiem, telpu ventilācijas nosacījumiem un aspektiem, kas saistīti ar pašas ēkas drošību un tās energoefektivitāti, ar nosacījumu, ka minētās prasības neietver prasības par iekārtu konstrukciju.

(19)

Tā kā šī regula neaptver šādus riskus, ko rada nepareizi uzstādītas, uzturētas vai lietotas iekārtas, dalībvalstis būtu jāaicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība apzinās veselības un drošības riskus, kas saistīti ar sadegšanas produktiem un atbilstošu piesardzības pasākumu nepieciešamību drošībai, inter alia attiecībā uz oglekļa monoksīda emisijām.

(20)

Lai gan ar šo regulu netiek noteikts, kādiem jābūt gāzes piegādes parametriem dalībvalstīs, tajā būtu jāņem vērā tas, ka gāzveida kurināmā tehniskie raksturlielumi nav saskaņoti un dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi nosacījumi gāzes tipiem un piegādes spiedieniem. Lai gāzveida kurināmā iekārtas darbotos droši un pareizi, ļoti svarīgi jautājumi ir gāzu tipu sastāvs, to specifikācijas un piegādes spiediens vietā, kur iekārtu nodod ekspluatācijā, tāpēc šis aspekts būtu jāņem vērā iekārtu projektēšanas posmā, lai nodrošinātu to piemērotību paredzētajiem gāzu tipiem un piegādes spiedieniem.

(21)

Lai tirdzniecībai ar iekārtām nerastos šķēršļi, kas saistīti ar to, ka gāzes piegādes parametri vēl nav saskaņoti, un lai nodrošinātu, ka uzņēmēji ir pietiekami informēti, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija par to teritorijā izmantotajiem gāzu tipiem un atbilstīgajiem piegādes spiedieniem, kā arī par jebkādām izmaiņām šajā jomā.

(22)

Dalībvalstu paziņojumos par gāzu tipiem un piegādes spiedieniem būtu jāietver informācija, kas nepieciešama uzņēmējiem. Minētajā sistēmā uz iekārtu raksturlielumiem, veiktspēju un saderību ar paziņotajiem gāzes piegādes parametriem neattiecas piegādājamā gāzveida kurināmā primārais avots.

(23)

Nosakot gāzu saimes un gāzu grupas, kas tiek izmantotas to teritorijā, dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā patlaban notiekošo standartizācijas darbu attiecībā uz gāzu raksturlielumiem, tādējādi visā Savienībā nodrošinot vienotu un saskaņotu pieeju attiecībā uz gāzveida kurināmā saskaņošanu, izmantojot standartizāciju.

(24)

Kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (12) un patlaban notiekošo CEN darbu pie gāzes raksturlielumu specifikāciju standartizācijas dalībvalstis veic konkrētus pasākumus biogāzes plašākai izmantošanai, šādu gāzi ievadot gāzes piegādes tīklā vai piegādājot šādu gāzi pa izolētām sistēmām, tām būtu savlaicīgi jāaktualizē savi paziņojumi par gāzu tipiem gadījumā, ja piegādātās gāzes kvalitāte vairs nav iepriekš paziņotā kvalitātes diapazona robežās.

(25)

Kad dalībvalstis pieņem valsts rīcības plānus saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, lai izpildītu pienākumu palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem, jo īpaši no biogāzes, iegūtas enerģijas īpatsvaru kopējā energopatēriņā, tās tiek aicinātas apsvērt iespējas ievadīt šādas gāzes piegādes tīklā.

(26)

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka gāzes piegādes parametri nerada šķēršļus tirdzniecībai un ka tie neierobežo tādu iekārtu nodošanu ekspluatācijā, kas ir saderīgas ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(27)

Uz iekārtām, uz kurām attiecas šī regula un kuras tai atbilst, būtu jāattiecas preču brīvas aprites principam. Šādas iekārtas būtu jāatļauj nodot ekspluatācijā ar noteikumu, ka tās ir saderīgas ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(28)

Uz iekārtas vai tās datu plāksnes norādītais iekārtas kategorijas marķējums tieši norāda saikni ar gāzu saimēm un/vai gāzu grupām, kam ir paredzēta attiecīgā iekārta, lai tās darbība būtu droša un ar vēlamo veiktspējas līmeni un tādējādi tiktu nodrošināta iekārtas saderība ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(29)

Būtu jāievēro šajā regulā noteiktās pamatprasības, lai nodrošinātu, ka iekārtas ir drošas, tās parasti lietojot ar vēlamo veiktspēju.

(30)

Pamatprasības būtu jāinterpretē un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kas nodrošina augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību un enerģijas racionālu izmantošanu.

(31)

Lai augstā līmenī aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, nodrošinātu cilvēku un mājdzīvnieku veselību un drošumu, patērētāju un īpašuma aizsardzību, kā arī enerģijas racionālu izmantošanu un taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par iekārtu un armatūras atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā to attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(32)

Visiem uzņēmējiem, kas piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamas tirgū tikai tādas iekārtas vai armatūru, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(33)

Ražotājs sīki pārzina produkta projektēšanas un ražošanas procesu, tāpēc tas var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(34)

Ražotājam būtu jāsniedz pietiekama un sīki izstrādāta informācija par iekārtas paredzēto lietojumu tā, lai to varētu pareizi un droši uzstādīt un nodot ekspluatācijā, lietot un veikt tās tehnisko apkopi. Šādā informācijā var būt vajadzīgs iekļaut iekārtas un instalācijas vides saskarnes un tehniskās specifikācijas.

(35)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas iekārtu izgatavo, nebūdamas attiecīgie profesionāļi, un to izmanto tikai savai paša vajadzībai.

(36)

Lai veicinātu saziņu starp uzņēmējiem, valsts tirgus uzraudzības iestādēm un patērētājiem, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji bez pasta adreses norādīt arī tīmekļvietnes adresi.

(37)

Jānodrošina, lai trešo valstu iekārtas un armatūra, kas nonāk Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām un jo īpaši lai ražotāji šīm iekārtām un armatūrai būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai iekārtas un armatūra, ko tie laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un vai tie nelaiž tirgū iekārtas un armatūru, kas šādām prasībām neatbilst vai kas rada risku. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai uz iekārtas un armatūras ir CE zīme, un vai ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm inspekcijas veikšanai.

(38)

Izplatītājs laiž iekārtu vai armatūru tirgū pēc tam, kad šo ražojumu tirgū ir laidis ražotājs vai importētājs, un izplatītājam ir jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai, rīkojoties ar iekārtu vai armatūru, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta tās atbilstība.

(39)

Iekārtu vai armatūru laižot tirgū, ikvienam importētājam būtu uz iekārtas vai armatūras jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese, ko izmantot saziņai. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad to nepieļauj iekārtas vai armatūras izmērs vai raksturs. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz iekārtas vai armatūras norādītu savu nosaukumu un adresi.

(40)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū iekārtu vai armatūru ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai modificē iekārtu vai armatūru tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un tam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(41)

Izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības darbā, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām iekārtām vai armatūru.

(42)

Nodrošinot iekārtas vai armatūras izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas laiduši tirgū neatbilstīgas iekārtas vai armatūru. Nebūtu jāprasa, lai uzņēmēji, glabājot informāciju, kas šajā regulā noteikta citu uzņēmēju identificēšanai, aktualizētu šādu informāciju attiecībā uz citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši iekārtu vai armatūru vai no kuriem iekārtu vai armatūru ir saņēmuši.

(43)

Šajā regulā būtu jāparedz noteikt vienīgi pamatprasības. Lai veicinātu atbilstības novērtēšanu minētajām prasībām, ir jāparedz to iekārtu un armatūras atbilstības prezumpcija, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem, ko pieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 nolūkā formulēt detalizētas šo prasību specifikācijas, jo īpaši attiecībā uz iekārtu konstrukciju, ražošanu, ekspluatāciju, testēšanu, enerģijas racionālu izmantošanu un uzstādīšanu.

(44)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti nepilnīgi atbilst šīs regulas prasībām.

(45)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka iekārtas un armatūra, kas ir laista tirgū, atbilst pamatprasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kuros iekļautas procedūras atkarībā no stingrības pakāpes proporcionāli attiecīgā riska līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(46)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz saskaņā ar šo regulu prasīto informāciju par iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas un pārējo attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(47)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai identificētu visus iekārtai vai armatūrai piemērojamos Savienības tiesību aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentu kopums, kurā iekļautas atsevišķas attiecīgās atbilstības deklarācijas.

(48)

CE zīme, kas norāda iekārtas vai armatūras atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes uzlikšanas iekārtām un armatūrai noteikumi būtu jānosaka šajā regulā. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad armatūras izmēri vai raksturs nedod iespējas uz tās uzlikt CE zīmi.

(49)

Armatūra nav iekārtas, bet starpprodukti, kas paredzēti iekārtu ražotājiem un ko paredzēts iebūvēt iekārtā. Tomēr armatūrai būtu jāatbilst pamatprasībām tā, lai tā pareizi atbilstu paredzētajam nolūkam pēc tās iebūvēšanas iekārtā vai montāžas iekārtas izveidošanai. Vienkāršošanai un lai ražotājiem novērstu neskaidrības un neizpratni par tiem noteikto pienākumu izpildi, par pamatotu uzskatāma arī CE zīmes ieviešana armatūrai.

(50)

Lai nodrošinātu efektīvu cilvēku un mājdzīvnieku veselības un drošības, kā arī īpašuma aizsardzību, ir nepieciešams pārbaudīt iekārtu un armatūras atbilstību šajā regulā paredzētajām pamatprasībām.

(51)

Lai nodrošinātu iekārtu un armatūras atbilstību pamatprasībām, ir jānosaka piemērotas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāievēro ražotājiem. Šādas procedūras būtu jānosaka, izmantojot atbilstības novērtēšanas moduļus, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK.

(52)

Šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas iestāžu iesaistīšanos, par kurām dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(53)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2009/142/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas iestādēm jāatbilst, lai par tām paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu šo pilnvaroto iestāžu vienlīdz augsta līmeņa sniegumu visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas pilnvarotās iestādes veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas iestādēm, kuras vēlas tikt pilnvarotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(54)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības pilnvarojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās pilnvaroto iestāžu novērtēšanā, pilnvarošanā un uzraudzībā.

(55)

Ja atbilstības novērtēšanas iestāde pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(56)

Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas iestāžu kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto pilnvarošanai.

(57)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo ticamības līmeni, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas iestāžu tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi tam, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas iestādes atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(58)

Atbilstības novērtēšanas iestādes bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām iekārtām un armatūrai, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst pilnvarotās iestādes. Tādēļ ir svarīgi, lai pilnvarojamo iestāžu kompetences un snieguma novērtēšana un jau pilnvaroto iestāžu uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(59)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniskā veidā tiešsaistē.

(60)

Pilnvarotās iestādes var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret pilnvaroto iestādi. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas iestāžu kompetenci, pirms tās sāk darboties kā pilnvarotās iestādes.

(61)

Konkurētspējas labad ir svarīgi, lai pilnvarotās iestādes izmantotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordināciju un sadarbību starp pilnvarotajām iestādēm.

(62)

Ieinteresētajām personām vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt pilnvarotās iestādes atbilstības novērtējuma rezultātus. Minētā iemesla dēļ ir svarīgi nodrošināt, lai būtu pieejama pilnvaroto iestāžu pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanas procedūra.

(63)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumus par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz ražojumiem, ko ieved Savienības tirgū, piemēro iekārtām un armatūrai, uz kurām attiecas šī regula. Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes šo uzdevumu veikšanai.

(64)

Direktīvā 2009/142/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt iekārtas vai armatūras atbilstību. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu izskatīšanas laiku, ir jāuzlabo esošā drošības procedūra, to padarot efektīvāku un izmantojot dalībvalstīm pieejamās zināšanas un pieredzi.

(65)

Esošā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz iekārtām un armatūru, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai arī mājdzīvniekiem, vai īpašumam. Tai arī būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem laikus rīkoties saistībā ar šādām iekārtām un armatūru.

(66)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt saistīta ar saskaņotā standarta nepilnībām.

(67)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz saturu dalībvalstu paziņojumiem par gāzes apgādes nosacījumiem to teritorijā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus vienlaikus, bez kavēšanās un pienācīgā veidā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(68)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(69)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem pilnvarojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm, kas neatbilst vai vairs neatbilst to pilnvarošanas prasībām.

(70)

Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai definētu dalībvalstu ziņojumu formu par gāzes apgādes nosacījumiem to teritorijā.

(71)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto arī, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgām iekārtām un armatūru, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, mājdzīvniekiem vai īpašumam.

(72)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, ko piemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atbilstīgām iekārtām vai armatūru, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(73)

Ar šo regulu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs regulas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

(74)

Kad ar šo regulu saistītus jautājumus, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai neievērošanu, izskata, piemēram, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pastāvošo praksi būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un attiecīgos gadījumos uzaicinājums apmeklēt šādas sanāksmes.

(75)

Komisijai ar īstenošanas aktiem un nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, ņemot vērā šo aktu īpašo raksturu, būtu jānosaka, vai dalībvalstu noteiktie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām iekārtām vai armatūru ir pamatoti.

(76)

Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu iekārtu un armatūras pieejamību tirgū un nodošanu ekspluatācijā bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu produkta prasībām, kuras jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2009/142/EK pirms dienas, no kuras piemēro šo regulu. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu būt iespējām piegādāt iekārtas un armatūru, kuras ir laistas tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē pirms dienas, no kuras piemēro šo regulu.

(77)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(78)

Tā kā šīs regulas mērķi – proti, nodrošināt, ka Savienības tirgū pieejamās iekārtas un armatūra atbilst prasībām, kuras nodrošina personu veselības un drošības, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzības augstu līmeni un enerģijas racionālu izmantošanu, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var drīzāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(79)

Tāpēc Direktīva 2009/142/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz iekārtām un armatūru.

2.   Šajā regulā uzskata, ka iekārtu “lieto parasti”, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tā ir pareizi uzstādīta, un tai tiek regulāri veikta tehniskā apkope saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

b)

to izmanto ar gāzi, kuras kvalitāte un piegādes spiediena svārstības nepārsniedz normu, ko dalībvalstis norādījušas savā paziņojumā saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

c)

to izmanto paredzētajiem mērķiem vai tā, kā var būt pamatoti paredzams.

3.   Šo regulu nepiemēro iekārtām, kuras īpaši paredzēts:

a)

izmantot rūpnieciskos procesos ražošanas ēkās;

b)

izmantot gaisa kuģos un uz dzelzceļiem;

c)

izmantot pētniecības vajadzībām īslaicīgai lietošanai laboratorijās.

Šā punkta nolūkiem iekārtu uzskata par “īpaši paredzētu” gadījumos, kad tās konstrukcija ir paredzēta tikai kādai īpašai vajadzībai, konkrētam procesam vai lietojumam.

4.   Ja attiecībā uz iekārtu vai armatūras aspektiem, uz ko attiecas šī regula, konkrētāk attiecas citi Savienības saskaņošanas tiesību akti, šo regulu nepiemēro vai to pārtrauc piemērot šādām iekārtām vai armatūrai attiecībā uz minētajiem aspektiem.

5.   Šīs regulas I pielikuma 3.5. punktā noteikto pamatprasību par enerģijas racionālu izmantošanu nepiemēro iekārtām, uz ko attiecas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. pantu pieņemts pasākums.

6.   Šī regula neietekmē dalībvalstu pienākumu paredzēt pasākumus saistībā ar no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un ēku energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, 2010/31/ES un 2012/27/ES. Šie pasākumi ir saderīgi ar LESD.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“iekārtas” ir gāzveida kurināmā iekārtas, kuras izmanto ēdiena gatavošanai, dzesēšanai, gaisa kondicionēšanai, telpu apsildei, karstā ūdens sagatavošanai, apgaismei vai mazgāšanai, un arī piespiedu vilkmes degļi un sildierīces, ko paredzēts aprīkot ar šādiem degļiem;

2)

“armatūra” ir drošības ierīces, kontrolierīces vai regulatori un to mezgli, ko paredzēts iemontēt gāzveida kurināmā iekārtā vai no kuriem paredzēts samontēt iekārtu;

3)

“sadegšana” ir process, kurā gāzveida kurināmais reaģē ar skābekli, radot siltumu vai gaismu;

4)

“mazgāšana” ir viss mazgāšanas process, tostarp žāvēšana un gludināšana;

5)

“ēdiena gatavošana” ir veids vai paņēmiens gatavu ēdienu gatavošanai vai sildīšanai, izmantojot siltumenerģiju un daudzveidīgas metodes;

6)

“gāzveida kurināmais” ir jebkurš kurināmais, kas ir gāzveida stāvoklī 15 °C pie 1 bāra absolūtā spiediena;

7)

“rūpniecisks process” ir izejvielu, augu, lauksaimniecības dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, pārtikas vai citu produktu iegūšana, audzēšana, rafinēšana, pārstrāde, ražošana vai sagatavošana komerciālām vajadzībām;

8)

“ražošanas ēkas” ir jebkura vieta, kurā galvenā īstenojamā darbība ir rūpniecisks process, uz kuru attiecināmi īpaši valsts veselības un drošības noteikumi;

9)

“gāzu saime” ir gāzveida kurināmā veidu grupa ar līdzīgiem degšanas rādītājiem, ko raksturo atrašanās kādā Wobbe indeksu diapazonā;

10)

“gāzu grupa” ir noteikts Wobbe indeksu diapazons attiecīgās gāzes saimes indeksa diapazonā;

11)

Wobbe indekss” ir gāzveida kurināmā veidu savstarpējas aizstājamības indikators, ko izmanto, lai salīdzinātu dažāda sastāva gāzveida kurināmā sadedzināšanā iegūto enerģiju iekārtā;

12)

“iekārtu kategorija” ir to gāzu saimju un/vai gāzu grupu iedalījums, kuru drošai sadedzināšanai ar vēlamo veiktspēju iekārta paredzēta, kā norādīts ar iekārtas kategorijas marķējumu;

13)

“energoefektivitāte” ir attiecība starp iekārtas izejas jaudu un tai pievadīto enerģiju;

14)

“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt iekārtu vai armatūru izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

15)

“aist tirgū” nozīmē iekārtu vai armatūru pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

16)

“nodošana ekspluatācijā” ir pirmā reize, kad galalietotājs iekārtu izmanto Savienībā;

17)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo iekārtu vai armatūru vai kas uzdod projektēt vai ražot iekārtu vai armatūru un tirgo minēto iekārtu vai armatūru ar savu vārdu vai preču zīmi vai iekārtu izmanto paša vajadzībām;

18)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

19)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts iekārtu vai armatūru;

20)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū;

21)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

22)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, ar ko noteiktas tehniskās prasības, kurām iekārtai vai armatūrai ir jāatbilst;

23)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

24)

“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

25)

“valsts akreditācijas iestāde” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

26)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar iekārtu vai armatūru saistītās pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā;

27)

“atbilstības novērtēšanas iestāde” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

28)

“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ iekārtu vai armatūru, kas jau ir darīta pieejama iekārtas ražotājam;

29)

“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka iekārta vai armatūra no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

30)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

31)

CE zīme” ir marķējums, ar ko ražotājs norāda, ka iekārta vai armatūra atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

3. pants

Darīt pieejamu tirgū un nodot ekspluatācijā

1.   Iekārtas var darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tās apstākļos, kad tiek parasti lietotas, atbilst šīs regulas prasībām.

2.   Armatūru var darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja tā atbilst šai regulai.

3.   Šī regula neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt tādas prasības, ko tās var uzskatīt par nepieciešamām, lai nodrošinātu personu, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību iekārtu parastas lietošanas laikā ar noteikumu, ka tas nav saistīts ar iekārtu modificēšanu.

4. pants

Gāzes piegādes nosacījumi

1.   Dalībvalstis līdz 2017. gada 21. oktobrim, saskaņā ar II pielikumu un izmantojot atbilstošu formu, Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par to teritorijā izmantotā gāzveida kurināmā gāzu tipiem un to atbilstošajiem piegādes spiedieniem. Tās ziņo par jebkādām šādām izmaiņām sešu mēnešu laikā pēc šo plānoto izmaiņu paziņošanas.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu par grozījumiem dalībvalstu paziņojumos par gāzes piegādes nosacījumiem to teritorijā saskaņā ar II pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, kas saistīta ar gāzes piegādes nosacījumiem.

3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var noteikt dalībvalstu šā panta 1. punktā minēto paziņojumu saskaņotu formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 42. panta 3. punktā.

4.   Komisija nodrošina informācijas, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 1. punktu, publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Pamatprasības

Iekārtas un armatūra atbilst tām piemērojamajām pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

6. pants

Brīva aprite

1.   Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aptvertajiem aspektiem neaizliedz, neierobežo un nekavē darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst šai regulai.

2.   Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aptvertajiem riskiem neaizliedz, neierobežo un nekavē darīt pieejamu tirgū un nodot ekspluatācijā armatūru, kas atbilst šai regulai.

3.   Gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos dalībvalstis nekavē izstādīt iekārtas un armatūru, kas neatbilst šai regulai, ar noteikumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka šīs iekārtas un armatūra neatbilst šīs regulas prasībām un nav paredzētas pārdošanai līdz laikam, kamēr nav nodrošināta šāda atbilstība. Demonstrēšanas laikā jāveic atbilstoši drošības pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību.

II NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

7. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot tirgū savas iekārtas vai armatūru vai tās izmantojot savām vajadzībām, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un ražotas saskaņā ar pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

2.   Ražotāji sagatavo III pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju (“tehniskā dokumentācija”) un veic vai nodrošina attiecīgās 14. pantā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras veikšanu.

Ja, veicot pirmajā daļā minēto procedūru, ir pierādīta iekārtas vai armatūras atbilstība piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 10 gadus.

4.   Ražotāji nodrošina, lai būtu procedūras, kā nodrošināt pastāvīgu atbilstību šai regulai sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā iekārtas vai armatūras konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta iekārtu atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar iekārtas radīto risku, ražotāji patērētāju un citu lietotāju veselības un drošības aizsardzībai veic tirgū laistās iekārtas paraugu testēšanu, pārbauda sūdzības un, ja vajadzīgs, uztur sūdzību reģistru par neatbilstīgām iekārtām un armatūru un atsauc šādas iekārtas un armatūru, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

5.   Ražotāji nodrošina, ka uz to iekārtām un armatūras ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits elements, pēc kura to var identificēt, un IV pielikumā noteiktie uzraksti.

Ja iekārtas vai armatūras izmēri vai veids to nepieļauj, ražotāji nodrošina, ka nepieciešamā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai dokumentā, kas pievienots iekārtai vai armatūrai.

6.   Ražotāji uz iekārtas vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai iekārtai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Adresē norāda tikai vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko patērētāji, citi galalietotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast.

Ražotāji uz armatūras vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai armatūrai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko iekārtu ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast.

7.   Ražotāji nodrošina, ka iekārtai valodā, ko patērētāji un citi galalietotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu. Šādas instrukcijas un drošības informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

Importētāji nodrošina, ka armatūrai valodā, ko iekārtas ražotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā ir iekļautas inter alia norādes par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu.

Tomēr gadījumos, kad lielu daudzumu armatūras piegādā vienam lietotājam, attiecīgajai partijai vai sūtījumam var pievienot tikai vienu ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

8.   Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties īsteno nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu iekārtas vai armatūras atbilstību vai vajadzības gadījumā to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie iekārtu vai armatūru ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajām korektīvajām darbībām.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību šai regulai. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt iekārtas vai armatūra, ko tie laiduši tirgū.

8. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

a)

pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū 10 gadus glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, ko rada iekārtas vai armatūra, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

9. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas iekārtas un armatūru.

2.   Pirms iekārtas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 14. pantā. Importētāji nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka iekārtai ir CE zīme, ka tai ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija atbilstīgi I pielikuma 1.5. punktam un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Pirms armatūras laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 14. pantā. Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka armatūrai ir CE zīme un pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā ir iekļauta informācija inter alia par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu, un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai ja tam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra neatbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām, importētājs nelaiž iekārtu vai armatūru tirgū, pirms ir nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz iekārtas vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai šai iekārtai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņai. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko patērētāji, citi galalietotāji un tirgus uzraudzības iestādes viegli saprot.

Importētāji uz armatūras vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai šai armatūrai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņai. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko iekārtas ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes viegli saprot.

4.   Importētāji nodrošina, ka iekārtai valodā, ko patērētāji un citi galalietotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu.

Importētāji nodrošina, ka armatūrai valodā, ko iekārtas ražotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā ir iekļautas norādes inter alia par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par iekārtu vai armatūru, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību I pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar iekārtas radīto risku, importētāji patērētāju un citu lietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū laisto iekārtu vai armatūras paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām iekārtām un armatūru un atsauc šādas iekārtas un armatūru, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

7.   Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties īsteno nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu iekārtas vai armatūras atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada risku, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie iekārtu vai armatūru ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajām korektīvajām darbībām.

8.   Importētāji pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū 10 gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas eksemplāru un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma vai armatūras atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu riskus, kurus var radīt iekārtas vai armatūra, ko tie laiduši tirgū.

10. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū, izplatītāji pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktās prasības.

2.   Pirms iekārtu darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka iekārtai ir CE zīme un ka tai tās dalībvalsts patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā iekārtu paredzēts darīt pieejamu tirgū, un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Pirms armatūru darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka armatūrai ir CE zīme un ka tai ir pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā iekārtas ražotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts, cita starpā ir iekļauta informācija par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai ja tam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra neatbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām, importētājs nedara iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū, pirms ir nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par iekārtu vai armatūru, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību I pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šīs regulas noteikumiem, attiecīgi rīkojas, lai tiktu veikti nepieciešamie korektīvie pasākumi iekārtas vai armatūras atbilstības nodrošināšanai vai, attiecīgos gadījumos, tās izņemšanai vai atsaukšanai no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie iekārtu vai armatūru darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.   Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Tie pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt iekārtas vai armatūra, ko tie darījuši pieejamu tirgū.

11. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja tas laiž tirgū kādu iekārtu vai armatūru ar savu vārdu/nosaukumu vai preču zīmi vai modificē jau tirgū laistu iekārtu vai armatūru tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

12. pants

Uzņēmēju identifikācija

Pēc pieprasījuma uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju par:

a)

uzņēmējiem, kas tiem ir piegādājuši iekārtu vai armatūru;

b)

uzņēmējiem, kam tie ir piegādājuši iekārtu vai armatūru.

Uzņēmēji spēj sniegt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad iekārta vai armatūra tiem piegādāta, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši iekārtu vai armatūru.

III NODAĻA

IEKĀRTU UN ARMATŪRAS ATBILSTĪBA

13. pants

Iekārtu un armatūras atbilstības prezumpcija

Iekārtas un armatūra, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

14. pants

Iekārtu un armatūras atbilstības novērtēšanas procedūra

1.   Pirms iekārtas vai armatūras laišanas tirgū ražotājs to iesniedz atbilstības novērtēšanas procedūras veikšanai saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

2.   Sērijveidā ražotu iekārtu un armatūras atbilstību šīs regulas prasībām novērtē, izmantojot ES tipa pārbaudi (B modulis – produkcijas tips), kas izklāstīta III pielikuma 1. punktā, ko pēc ražotāja izvēles apvieno ar vienu no turpmāk minētajiem moduļiem:

a)

atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli plus uzraudzītas produkta kontroles ar neregulāriem intervāliem (C2 modulis), kā noteikts III pielikuma 2. punktā;

b)

atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā noteikts III pielikuma 3. punktā;

c)

atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu (E modulis), kā noteikts III pielikuma 4. punktā;

d)

atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verifikāciju (F modulis), kā noteikts III pielikuma 5. punktā.

3.   Ja iekārtu vai armatūru ražo vienā eksemplārā vai mazos daudzumos, ražotājs var izvēlēties vienu no šā panta 2. punktā noteiktajām procedūrām vai atbilstību, pamatojoties uz vienības verifikāciju (G modulis), kā noteikts III pielikuma 6. punktā.

4.   Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar iekārtas vai armatūras atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas 2. un 3. punktā minētā pilnvarotā iestāde, kas veic procedūras, vai šai iestādei pieņemamā valodā.

15. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā norādītā parauga struktūra, tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajos moduļos, kā noteikts III pielikumā, un tā tiek pastāvīgi aktualizēta. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka tā dalībvalsts, kurā iekārtu vai armatūru laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū.

3.   Lai atvieglotu gatavu iekārtu atbilstības nodrošināšanu I pielikumā noteiktajām piemērojamajām pamatprasībām, kas attiecas uz gatavām iekārtām, armatūras ES atbilstības deklarācijā norāda šīs armatūras raksturlielumus un iekļauj instrukcijas par tās iebūvēšanu iekārtā vai montāžu iekārtas izveidošanai. ES atbilstības deklarācija ir valodā, ko iekārtas ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast, un to nosaka attiecīgā dalībvalsts.

4.   Ja uz iekārtu vai armatūru attiecas vairāki Savienības tiesību akti, kuros ir pieprasīta ES atbilstības deklarācija, attiecībā uz visiem šiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

5.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par iekārtas vai armatūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

6.   Iekārtai vai armatūrai pievieno ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

16. pants

CE zīmes izmantošanas vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

17. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami norāda uz iekārtas un armatūras vai to datu plāksnē, ja tas ir iespējams. Ja iekārtas vai armatūras īpatnību dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams, to uzliek uz iepakojuma un norāda iekārtai vai armatūrai pievienotajos dokumentos.

2.   CE zīmi uzliek, pirms iekārtu vai armatūru laiž tirgū.

3.   Aiz CE zīmes norāda iekārtas vai armatūras ražošanas kontroles posmā iesaistītās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru un vismaz divus pēdējos ciparus, kas norāda gadu, kurā uzlikta CE zīme. Pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru uzliek pati iestāde, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura var norādīt kādu citu marķējumu par konkrētu apdraudējumu vai lietojumu.

5.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas šīs zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

18. pants

Uzraksti

1.   Šīs regulas IV pielikumā minētos uzrakstus attiecīgos gadījumos redzami, salasāmi un neizdzēšami norāda uz iekārtas vai tās datu plāksnē un, ciktāl tas ir nepieciešams, uz armatūras vai tās datu plāksnē.

2.   CE zīmi un/vai IV pielikumā minētos uzrakstus uzliek, pirms iekārtu vai armatūru laiž tirgū.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS IESTĀŽU PAZIŅOŠANA

19. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

20. pants

Pilnvarojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās pilnvarojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas iestādes un uzraudzītu pilnvarotās iestādes, tostarp to atbilstību 25. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas iestāde Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja pilnvarojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu tādai iestādei, kura nav valsts iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 21. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētā iestāde ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Pilnvarojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās iestādes veiktajiem uzdevumiem.

21. pants

Prasības pilnvarojošajām iestādēm

1.   Pilnvarojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konflikta ar atbilstības novērtēšanas iestādēm.

2.   Pilnvarojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un neitralitāti.

3.   Pilnvarojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas iestāžu paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Pilnvarojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas iestādes, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Pilnvarojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Pilnvarojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai veikšanai.

22. pants

Pilnvarojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas iestāžu novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un pilnvaroto iestāžu uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par jebkurām izmaiņām šajā jomā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

23. pants

Prasības saistībā ar pilnvarotajām iestādēm

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas iestāde atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas iestādi izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas iestāde ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai iekārtas vai armatūras, kuru tā novērtē.

Struktūra, kas pieder uzņēmumu organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo iekārtu vai armatūras izstrādē, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var tikt uzskatīta par šādu iestādi, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4.   Atbilstības novērtēšanas iestāde, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo iekārtu vai armatūras projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētās iekārtas vai armatūru, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas iestādes darbībai, vai izmantot šādas iekārtas vai armatūru personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas iestāde, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo iekārtu vai armatūras projektēšanu, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmuma neatkarībai un integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras tie ir pilnvaroti veikt. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas iestādes nodrošina, lai to meitasuzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai neitralitāti.

5.   Atbilstības novērtēšanas iestādes un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas iestāde ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III pielikumā un attiecībā uz kuriem tā ir pilnvarota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas iestāde vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas iestādei vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un iekārtu vai armatūras veidiem un kategorijām, attiecībā ar ko tā ir pilnvarota, ir:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamību. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, lai uzdevumi, kurus tā veic kā pilnvarotā iestāde, būtu nodalīti no pārējās darbības;

c)

procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas iestādei ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu to atbilstības novērtēšanas darbību jomu, saistībā ar kuru atbilstības novērtēšanas iestāde ir pilnvarota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un izpratne par I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas apliecina, ka ir veikta novērtēšana.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas iestāžu, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas iestādes augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas iestādēm ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas iestādes darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas III pielikums vai jebkādi valstu tiesību aktu noteikumi, kuri tos nosaka, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas iestādes nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar 35. pantu izveidotās pilnvaroto iestāžu koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

24. pants

Pilnvaroto iestāžu atbilstības prezumpcija

Ja atbilstības novērtēšanas iestāde pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 23. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

25. pants

Pilnvaroto iestāžu meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja pilnvarotā iestāde slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 23. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo iestādi.

2.   Pilnvarotās iestādes uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Pilnvarotās iestādes glabā pilnvarojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi III pielikumam.

26. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas iestāde iesniedz paziņošanas pieteikumu pilnvarojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un norāda iekārtu/armatūru vai iekārtas/armatūru, attiecībā uz kurām iestāde paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas iestāde, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas iestāde atbilst 23. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas iestādei nav akreditācijas sertifikāta, tā pilnvarojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 23. panta prasībām.

27. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Pilnvarojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas iestādes, kuras atbilst 23. panta prasībām.

2.   Tās sniedz paziņojumus Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo iekārtu/armatūru vai iekārtām/armatūru un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 26. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, pilnvarojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas iestādes kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā iestāde tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 23. panta prasībām.

5.   Attiecīgā iestāde var veikt pilnvarotās iestādes darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divu nedēļu laikā pēc paziņošanas, ja tiek izmantots akreditācijas sertifikāts, un divu mēnešu laikā pēc paziņošanas, ja akreditācija netiek izmantota.

Šajā regulā par pilnvaroto iestādi uzskata tikai šādu iestādi.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

28. pants

Pilnvaroto iestāžu identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai pilnvarotajai iestādei piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja šāda iestāde ir pilnvarota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu iestāžu sarakstu, kas pilnvarotas saskaņā ar šo regulu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir pilnvarotas.

Komisija nodrošina, ka šis saraksts tiek aktualizēts.

29. pants

Izmaiņas pilnvarās

1.   Ja pilnvarojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka pilnvarotā iestāde vairs neatbilst 23. pantā noteiktajām prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, pilnvarojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē pilnvaras, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā pilnvarotā iestāde neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Pilnvarojošā iestāde nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja pilnvaras tiek ierobežotas, atceltas vai anulētas vai ja pilnvarotā iestāde ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes dokumenti tiek nodoti citai pilnvarotajai iestādei vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām pilnvarojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

30. pants

Pilnvaroto iestāžu kompetences apstrīdēšana

1.   Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas pilnvarotās iestādes kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas pamato attiecīgās iestādes pilnvarošanu vai pilnvarotās iestādes kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka pilnvarotā iestāde neatbilst vai vairs neatbilst par to paziņotajām prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp pilnvarojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

31. pants

Prasības attiecībā uz pilnvaroto iestāžu darbību

1.   Pilnvarotās iestādes veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgā veidā, izvairoties no nevajadzīga sloga radīšanas uzņēmējiem.

Atbilstības novērtēšanas iestādes veic savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošana notiek masveidīgi vai sērijveidā.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai iekārta vai armatūra atbilstu šai regulai.

3.   Ja pilnvarotā iestāde konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās noteiktās pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvus pasākumus, un neizdod sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma izdošanas, pilnvarotā iestāde atklāj, ka kāda iekārta vai armatūra vairs nav atbilstīga, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

5.   Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, pilnvarotā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus.

32. pants

Pilnvaroto iestāžu lēmumu pārsūdzēšana

Pilnvarotās iestādes nodrošina, lai būtu pieejama to pieņemto lēmumu pārsūdzības procedūra.

33. pants

Pilnvaroto iestāžu pienākums sniegt informāciju

1.   Pilnvarotās iestādes informē pilnvarojošo iestādi par:

a)

sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē pilnvarojuma darbības jomu, vai nosacījumiem, uz kuriem pamatojas pilnvarošana;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas pilnvarojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.   Pilnvarotās iestādes sniedz pārējām iestādēm, kas pilnvarotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tās pašas iekārtas un armatūru, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

34. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par pilnvarošanas kārtību.

35. pants

Pilnvaroto iestāžu koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp iestādēm, kuras pilnvarotas atbilstīgi šai regulai, un lai šāda koordinācija un sadarbība norisinātos pilnvaroto iestāžu nozares grupā vai grupās.

Pilnvarotās iestādes tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalās šādas grupas vai grupu darbā.

V NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO IEKĀRTU UN ARMATŪRAS KONTROLE, KURAS NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

36. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to iekārtu un armatūras kontrole, kas nokļūst Savienības tirgū

Iekārtām un armatūrai, uz ko attiecas šī regula, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

37. pants

Valsts līmeņa procedūra darbībām ar iekārtām un armatūru, kas rada risku

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, uz kurām attiecas šī regula, apdraud cilvēku veselību vai drošību, mājdzīvniekus vai īpašumu, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo iekārtu vai armatūru, aptverot visas šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka iekārta vai armatūra neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties attiecīgajam uzņēmējam pieprasa veikt visus koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu iekārtas vai armatūras atbilstību minētajām prasībām vai šo iestāžu noteiktajā termiņā samērīgi ar riska raksturu tos izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo pilnvaroto iestādi.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām iekārtām vai armatūru, kuras tas darījis pieejamas tirgū Savienībā.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka iekārta vai armatūra tiek darīta pieejama attiecīgajā tirgū, un to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Par minētajiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgās iekārtas vai armatūras identificēšanai, datus par iekārtas vai armatūras izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja sniegtajiem argumentiem. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)

iekārtas vai armatūras neatbilstība prasībām saistībā ar cilvēka veselības vai drošības, mājdzīvnieku vai īpašuma aizsardzību; vai

b)

trūkumi 13. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot pieņem, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās iekārtas vai armatūras neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo iekārtu vai armatūru nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, attiecīgā iekārta vai armatūra tiktu nekavējoties izņemta no tirgus.

38. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 37. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai ja Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētās novērtēšanas rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgo iekārtu vai armatūras izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un iekārtas vai armatūras neatbilstība ir saistāma ar trūkumiem saskaņotajos standartos, kuri minēti šīs regulas 37. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

39. pants

Atbilstīgas iekārtas vai armatūra, kas rada risku

1.   Ja dalībvalsts pēc 37. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan iekārta vai armatūra atbilst šīs regulas prasībām, tā apdraud cilvēka veselību vai drošību, mājdzīvniekus vai īpašumu, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā iekārta vai armatūra, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šādu apdraudējumu, lai samērīgi apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu termiņā, ko var noteikt šī dalībvalsts.

2.   Uzņēmējs nodrošina, ka ir veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām iekārtām un armatūru, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgās iekārtas un armatūras identifikācijai, datus par iekārtas un armatūras izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska raksturu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētās novērtēšanas rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 42. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

40. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 37. pantu, dalībvalsts pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību, ja tā konstatē kādu no turpmāk norādītajām neatbilstībām:

a)

CE zīme uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 17. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

IV pielikumā minētie uzraksti nav uzlikti vai uzlikti, pārkāpjot 18. pantu;

d)

tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā, ir uzlikts, pārkāpjot 17. pantu, vai tas nav uzlikts;

e)

ES atbilstības deklarācija nav izstrādāta, vai tā ir izstrādāta kļūdaini;

f)

armatūrai nav pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs;

g)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai nav pilnīga;

h)

informācija, kas minēta 7. panta 6. punktā vai 9. panta 3. punktā, nav norādīta, tā ir nepatiesa vai nepilnīga;

i)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 7. vai 9. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus piemērotos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu iekārtas vai armatūras darīšanu pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

VI NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN KOMITEJAS PROCEDŪRA

41. pants

Deleģēšanas izmantošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 21. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija ievērotu parasto praksi un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

42. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja iekārtu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

43. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko uzņēmējiem piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šādi noteikumi var paredzēt kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem.

Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis šos noteikumus Komisijai paziņo līdz 2018. gada 21. martam un nekavējoties paziņo par vēlākajiem grozījumiem, kas uz tiem attiecas.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to paredzētie noteikumi par sankcijām uzņēmējiem, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, tiek īstenoti.

44. pants

Pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā tādas iekārtas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/142/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un kuras tika laistas tirgū pirms 2018. gada 21. aprīļa.

2.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamu tirgū armatūru, uz kuru attiecas Direktīva 2009/142/EK, kura atbilst minētajai direktīvai un kura ir laista tirgū pirms 2018. gada 21. aprīļa.

45. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/142/EK atceļ no 2018. gada 21. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

46. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2018. gada 21. aprīļa, izņemot:

a)

regulas 4., 19. līdz 35. un 42. pantu un II pielikumu, ko piemēro no 2016. gada 21. oktobra;

b)

regulas 43. panta 1. punktu, ko piemēro no 2018. gada 21. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J.A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  OV C 458, 19.12.2014., 25. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 20. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 12. februāra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/142/EK (2009. gada 30. novembris) par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.).

(4)  OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

IEVADA PIEZĪMES

1.   Šajā regulā noteiktās pamatprasības ir obligātas.

2.   Pamatprasības jāinterpretē un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā tehnikas attīstību un pašreizējo praksi, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kuri ir saskaņā ar augsta līmeņa energoefektivitātes un veselības un drošības aizsardzību.

1.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai tās būtu drošas ekspluatācijā un lai tās neapdraudētu cilvēkus, mājdzīvniekus vai īpašumu, tās parasti lietojot.

Armatūra ir projektēta un izgatavota tā, lai tā precīzi atbilstu tai paredzētajam mērķim, kad tā ir iebūvēta iekārtā vai samontēta, lai iekārtu izgatavotu.

1.2.   Ražotāja pienākums ir veikt risku analīzi, lai identificētu tos riskus, kuri attiecas uz tā iekārtu vai armatūru. Pēc tam ražotājs projektē un izgatavo iekārtu vai armatūru, ņemot vērā tās risku novērtējumu.

1.3.   Izvēloties piemērotākos risinājumus, ražotājs turpmāk noteiktajā secībā piemēro šādus principus:

a)

cik iespējams, novērst vai samazināt riskus (uz drošību orientēta projektēšana un izgatavošana);

b)

veikt vajadzīgos aizsargpasākumus, lai nodrošinātos pret riskiem, ko nevar novērst;

c)

informēt lietotājus par nenovērstajiem riskiem, ko rada pieņemto aizsargpasākumu nepilnības, un norādīt, vai ir vajadzīgi kādi īpaši piesardzības pasākumi.

1.4.   Projektējot un izgatavojot iekārtu un sastādot instrukcijas, ražotājs paredz ne tikai to, ka iekārta tiks izmantota tās paredzētajiem lietojumiem, bet arī citām saprātīgi paredzamām vajadzībām.

1.5.   Visām iekārtām:

a)

pievieno uzstādītājam paredzētās uzstādīšanas instrukcijas;

b)

pievieno lietotājam paredzētās lietošanas un tehniskās apkopes instrukcijas;

c)

pievieno attiecīgus brīdinājuma uzrakstus, ko norāda arī uz iepakojuma.

1.6.1   Uzstādīšanas instrukcijās ir visi vajadzīgie norādījumi par uzstādīšanu, regulēšanu un tehnisko apkopi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo darbību pareizu veikšanu tā, ka iekārtas ekspluatācija var būt droša.

Uzstādītājam paredzētajās uzstādīšanas instrukcijās iekļauj arī informāciju par tehniskajām specifikācijām iekārtas saskarnei ar tās uzstādīšanas vidi, lai nodrošinātu tās pareizu pieslēgumu gāzes piegādes tīklam, patērējamās elektroenerģijas avotam, degšanai nepieciešamā gaisa padevei un degšanas produktu evakuācijas sistēmai.

1.6.2.   Lietotājam paredzētās lietošanas un apkopes instrukcijās iekļauj visu informāciju, kas nepieciešama drošai lietošanai, un jo īpaši pievērsta lietotāja uzmanība jebkādiem lietošanas ierobežojumiem.

Ražotājs instrukcijās norāda, kad jāievēro īpaša uzmanība vai kad būtu ieteicams, lai kādu no tajā minētajiem darbiem veiktu profesionālis. Tas jādara, neskarot valstu noteikumus attiecīgajā jautājumā.

Iekārtas ražotājs iekārtai pievienotajās instrukcijās attiecīgos gadījumos iekļauj visu nepieciešamo informāciju par gatavā iekārtā iemontētas armatūras regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi.

1.6.3.   Brīdinājuma uzrakstos uz iekārtas un uz tās iepakojuma precīzi norāda izmantojamās gāzes tipu, gāzes padeves spiedienu, iekārtas kategoriju un jebkādus lietošanas ierobežojumus, jo īpaši ierobežojumu tam, ka šo iekārtu drīkst uzstādīt tikai vietās ar pietiekamu ventilāciju, lai nodrošinātu tās radīto risku samazināšanu līdz minimumam.

1.7.   Instrukcijas par armatūras iebūvēšanu iekārtā vai tās montāžu, lai izveidotu iekārtu, un tās regulēšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzturēšanas instrukcijas iekļauj ES atbilstības deklarācijā kā tās daļu.

2.   MATERIĀLI

Iekārtu vai armatūras materiāli ir piemēroti to paredzētajam lietojumam un ir noturīgi pret ekspluatācijas laikā sagaidāmo mehānisko, ķīmisko un termisko iedarbību.

3.   PROJEKTĒŠANA UN IZGATAVOŠANA

Šajā punktā attiecībā uz iekārtām noteiktie pienākumi, kas izriet no pamatprasībām, attiecīgos gadījumos ir jāievēro arī attiecībā uz armatūru.

3.1.   Vispārīgi noteikumi

3.1.1.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai tās, parasti lietojot, neradītu nestabilitāti, deformācijas, bojājumus vai nodilumu, kas varētu apdraudēt to drošību.

3.1.2.   Kondensācija, kas notiek palaišanas un/vai lietošanas laikā, neapdraud iekārtu drošību.

3.1.3.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai iespējami samazinātu to eksplozijas risku ārējas izcelsmes ugunsgrēka gadījumā.

3.1.4.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai to gāzes kontūrā nenokļūtu ūdens un gaiss.

3.1.5.   Patērējamās elektroenerģijas normālas fluktuācijas gadījumā iekārtas turpina droši darboties.

3.1.6.   Patērējamās elektroenerģijas normālas fluktuācijas, padeves pārtraukuma vai tās atjaunošanās gadījumos nerodas bīstama situācija.

3.1.7.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai novērstu jebkādus ar gāzi saistītus riskus elektriskas izcelsmes traucējumu dēļ. Attiecīgos gadījumos ņem vērā atbilstības novērtējuma rezultātus saistībā ar drošības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/53/ES (1), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/35/ES (2) noteiktos drošības mērķus.

3.1.8.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai novērstu jebkādus ar gāzi saistītus riskus elektromagnētisko traucējumu dēļ. Attiecīgos gadījumos ņem vērā atbilstības novērtējuma rezultātus saistībā ar elektromagnētiskās savietojamības prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2014/53/ES vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/30/ES (3).

3.1.9.   Visas spiedienam pakļautās iekārtas daļas iztur mehānisko un temperatūras iedarbību bez deformācijām, kas var ietekmēt drošību.

3.1.10.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai drošības, kontroles vai regulēšanas ierīces defekts nevarētu izraisīt bīstamu situāciju.

3.1.11.   Ja iekārta ir aprīkota ar drošības ierīcēm un kontrolierīcēm, kontrolierīču funkcionalitātei nedrīkst būt prioritāte pār drošības ierīču funkcionalitāti.

3.1.12.   Visas iekārtu daļas, kuras ir uzstādītas vai noregulētas ražošanas posmā un ar kurām lietotājs vai uzstādītājs nedrīkst veikt manipulācijas, ir atbilstoši aizsargātas.

3.1.13.   Pārslēgi un citas kontroles un regulēšanas ierīces ir nepārprotami marķētas un ar atbilstošām instrukcijām, lai novērstu jebkādas to ekspluatācijas/lietošanas kļūdas. To konstrukcija ir tāda, lai novērstu nejaušu ieslēgšanos.

3.2.   Nesadegušas gāzes noplūde

3.2.1.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai bīstamību neradītu gāzes noplūdes ātrums.

3.2.2.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, ka gāzes noplūde jebkurā ekspluatācijas stāvoklī ir ierobežota, lai nepieļautu nesadegušās gāzes bīstamu uzkrāšanos iekārtā.

3.2.3.   Iekārtas, kas paredzētas lietošanai būvēs un telpās, ir projektētas un konstruētas tā, lai nepieļautu nesadegušas gāzes noplūdi visās situācijās, kas varētu radīt bīstamu nesadegušās gāzes uzkrāšanos šādās būvēs un telpās.

3.2.4.   Iekārtas, kas projektētas un izgatavotas tāda gāzveida kurināmā dedzināšanai, kas satur oglekļa monoksīdu vai citas toksiskas sastāvdaļas, neapdraud cilvēka veselību un mājdzīvniekus.

3.3.   Aizdedzināšana

Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai, tās parasti lietojot, aizdedzināšana un atkārtota aizdedzināšana notiktu vienmērīgi un būtu nodrošināta divpakāpju aizdedzināšana.

3.4.   Degšana

3.4.1.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai, tās parasti lietojot, degšanas process būtu stabils un degšanas produkti nesaturētu veselībai kaitīgas vielas nepieļaujamā koncentrācijā.

3.4.2.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai, tās parasti lietojot, nenotiktu nejauša degšanas produktu noplūde.

3.4.3.   Iekārtas, kas savienotas ar dūmvadu degšanas produktu aizvadīšanai, ir projektētas un izgatavotas tā, lai anormālos velkmes apstākļos nenotiktu degšanas produktu bīstama daudzuma izplūde attiecīgajās būvēs vai telpās.

3.4.4.   Iekārtas ir projektētas un izgatavotas tā, lai, tās parasti lietojot, neveidotos tāda oglekļa monoksīda vai citu veselībai kaitīgu vielu koncentrācija, ka tās varētu apdraudēt to cilvēku un mājdzīvnieku veselību, kuri nonāk ar tām saskarē.

3.5.   Enerģijas racionāla izmantošana

Iekārtām ir jābūt projektētam un izgatavotām tā, lai nodrošinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, atspoguļojot jaunākos sasniegumus attiecīgajā jomā un ņemot vērā drošības aspektus.

3.6.   Temperatūra

3.6.1.   Tās iekārtu daļas, kuras ir paredzētas uzstādīt vai novietot tuvu ārējām virsmām, nesasniedz tādu temperatūru, kas rada bīstamību.

3.6.2.   To iekārtas daļu virsmas temperatūra, pie kurām, parasti lietojot, ir jāpieskaras, nerada bīstamību lietotājam.

3.6.3.   Iekārtu ārējo daļu virsmas temperatūras, izņemot tās virsmas vai daļas, kas saistītas ar siltuma pārnesi, ekspluatācijas apstākļos neapdraud veselību un drošību personām, un jo īpaši bērniem un veciem cilvēkiem, attiecībā uz kuriem jāņem vērā viņu reakcijas laiks.

3.7.   Saskare ar pārtiku un dzeramo ūdeni

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1935/2004 (4) un (ES) Nr. 305/2011 (5), materiāli un daļas, ko izmanto iekārtas konstrukcijā, kas var nonākt saskarē ar pārtiku vai lietošanai pārtikā paredzētu ūdeni, kā noteikts Padomes Direktīvas 98/83/EK (6) 2. pantā, nedrīkst pasliktināt pārtikas un ūdens kvalitāti.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par to, kā saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību OV L 96, 29.3.2014., 79. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).


II PIELIKUMS

SATURS DALĪBVALSTU PAZIŅOJUMIEM PAR GĀZES PIEGĀDES PARAMETRIEM

1.

Dalībvalstu ziņojumiem Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kā paredzēts 4. pantā, ir šāds saturs:

a)

i)

augstākā siltumspēja (GCV), MJ/m3

minimālā/maksimālā;

ii)

Wobbe indekss, MJ/m3

minimālais/maksimālais;

b)

gāzes sastāvs pēc tilpuma, % no kopējā satura:

C1 līdz C5 saturs % (summa)

minimālais/maksimālais,

N2 + CO2 saturs, %

minimālais/maksimālais,

CO saturs, %

minimālais/maksimālais,

nepiesātināto ogļūdeņražu saturs, %

minimālais/maksimālais,

ūdeņraža saturs, %

minimālais/maksimālais;

c)

informācija par toksiskām sastāvdaļām gāzveida kurināmajā.

Paziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:

a)

padeves spiediens iekārtu ieejā, mbar:

nominālais/minimālais/maksimālais;

b)

i)

padeves spiediens piegādes punktā, mbar:

nominālais/minimālais/maksimālais;

ii)

pieļaujamie spiediena zudumi galalietotāja gāzes iekārtā, mbar:

nominālais/minimālais/maksimālais.

2.

Standartapstākļi Wobbe indeksam un augstākajai siltumspējai ir šādi:

a)

degšanas standarttemperatūra:

15 °C;

b)

tilpuma mērīšanas standarttemperatūra:

15 °C;

c)

tilpuma mērīšanas standartspiediens:

1 013,25 mbar.


III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS IEKĀRTĀM UN ARMATŪRAI

1.   B MODULIS. ES TIPA PĀRBAUDE – RAŽOŠANAS TIPS

1.1.   ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras tā daļa, kuras gaitā pilnvarotā iestāde pārbauda iekārtas vai armatūras tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka iekārtas vai armatūras tehniskais projekts atbilst tām šīs regulas prasībām, kas uz to attiecas.

1.2.   ES tipa pārbaude jāveic, novērtējot iekārtas vai armatūras tehniskā projekta piemērotību, šajā nolūkā pārbaudot tehnisko dokumentāciju un 1.3. punktā norādītos papildu pierādījumus, kā arī pārbaudot pilnībā komplektētas iekārtas vai armatūras paraugu, kas ir reprezentatīvs paredzētajai produkcijai (ražošanas tips).

1.3.   Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu tikai vienai pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles.

1.3.1.   Pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai pilnvarotajai iestādei;

c)

tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija ļauj novērtēt iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, un tajā ir iekļauta attiecīgo risku pienācīga analīze un novērtējums. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir vajadzīgs šādam novērtējumam, tajā ir dati par iekārtas vai armatūras konstrukciju, ražošanu un ekspluatāciju. Tehniskajā dokumentācijā, ja iespējams, ir iekļauti šādi elementi:

1)

iekārtas vai armatūras vispārīgs apraksts;

2)

projekta skices un ražošanas rasējumi, un komponentu, mezglu, elektrisko slēgumu shēmas u. c.;

3)

apraksti un paskaidrojumi, kas nepieciešami, lai izprastu minētos rasējumus un shēmas un attiecīgās ierīces vai armatūras darbību;

4)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šajā regulā noteiktajām pamatprasībām, tostarp saraksts ar citām piemērotajām tehniskajām specifikācijām. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras to daļas ir piemērotas;

5)

veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu u. c. rezultāti;

6)

testēšanas pārskati;

7)

iekārtas uzstādīšanas un lietošanas instrukcijas;

8)

armatūras ES atbilstības deklarācija, kurā ir instrukcijas par armatūras iebūvēšanu iekārtā vai tās montāžu, lai izveidotu iekārtu;

d)

paraugi, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Pilnvarotā iestāde drīkst pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testēšanas programmu;

e)

papildu pierādījumi, kas apliecina konstrukcijas tehniskā risinājuma piemērotību. Šajos papildu pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti. Šajos papildu pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj tādus testēšanas rezultātus, kas saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām iegūti attiecīgajā ražotāja laboratorijā vai citā testēšanas laboratorijā ražotāja uzdevumā un uz ražotāja atbildību.

1.3.2.   Attiecīgos gadījumos ražotājs pilnvarotajai iestādei iesniedz arī šādus dokumentus:

a)

ES tipa pārbaudes sertifikātu un ES atbilstības deklarāciju, kas attiecas uz iekārtā iebūvēto armatūru;

b)

apstiprinājumus un sertifikātus, kas attiecas uz iekārtas vai armatūras ražošanas un/vai pārbaudes un/vai uzraudzības metodēm;

c)

jebkurus citus dokumentus, kas pilnvarotajai iestādei dod iespēju pilnveidot novērtēšanu.

1.4.   Pilnvarotā iestāde:

attiecībā uz iekārtu vai armatūru:

1.4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju un papildu pierādījumus, lai novērtētu iekārtas vai armatūras tehniskās konstrukcijas atbilstību;

attiecībā uz paraugiem:

1.4.2.

pārliecinās, ka paraugi ir izgatavoti saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas projektēti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem, kā arī elementus, kas projektēti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

1.4.3.

veic atbilstīgas pārbaudes vai testēšanu vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies izmantot attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētos risinājumus, tie ir piemēroti pareizi;

1.4.4.

veic attiecīgās pārbaudes un testēšanu vai uzdod to veikšanu, lai pārliecinātos, ka gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi, izmantojot citas tehniskās specifikācijas, atbilst attiecīgajām šīs regulas pamatprasībām;

1.4.5.

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes un testēšana.

1.5.   Pilnvarotā iestāde sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 1.4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret pilnvarojošajām iestādēm, pilnvarotā iestāde minētā ziņojuma saturu pilnībā vai daļēji izpauž tikai ar ražotāja piekrišanu.

1.6.   Ja iekārtas vai armatūras tips atbilst šīs regulas prasībām, pilnvarotā iestāde ražotājam izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un datus, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identificēšanai, piemēram, gāzes veidu, iekārtas kategoriju un gāzes padeves spiedienu, un, ja vajadzīgs, tā darbības aprakstu. Sertifikātam var būt pievienots viens vai vairāki pielikumi.

ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto iekārtu vai armatūras atbilstību pārbaudītajam tipam un kas ļauj veikt pārbaudes lietošanas laikā. Tajā norāda arī visus nosacījumus, kas var attiekties uz tā izdošanu, un tam pievieno aprakstus un rasējumus, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identifikācijai.

Sertifikāta derīguma termiņš ir ne vairāk kā 10 gadi no tā izdošanas dienas.

Ja tips neatbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, pilnvarotā iestāde ES tipa pārbaudes sertifikātu neizdod un par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

1.7.   Pilnvarotā iestāde seko līdzi izmaiņām vispārzināmajos jaunākajos sasniegumos, no kā var izrietēt, ka apstiprinātais tips var vairs neatbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu dēļ ir nepieciešama papildu pārbaude. Ja tā ir nepieciešama, pilnvarotā iestāde par to attiecīgi informē ražotāju.

Ražotājs informē pilnvaroto iestādi, kurā glabājas tehniskā dokumentācija, par visām ES tipa pārbaudes sertifikātā apstiprinātā tipa modifikācijām, kas var ietekmēt iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas pamatprasībām, vai par sertifikāta derīguma nosacījumiem. Šādām modifikācijām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

1.8.   Katra pilnvarotā iestāde informē savu pilnvarojušo iestādi un pārējās pilnvarotās iestādes par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi vai anulējusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma savai pilnvarojušajai iestādei dara pieejamu šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kas ir noraidīti, apturēti vai kuriem noteikti citādi ierobežojumi.

Katra pilnvarotā iestāde informē pārējās pilnvarotās iestādes par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai kuriem noteikusi citādus ierobežojumus, un pēc pieprasījuma arī par tādiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās pilnvarotās iestādes, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu eksemplārus. Iesniedzot pieprasījumu, Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un pilnvarotās iestādes veikto pārbaužu rezultātu eksemplārus. Pilnvarotā iestāde glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, kā arī tehniskās dokumentācijas, tostarp ražotāja iesniegtās dokumentācijas, eksemplāru līdz attiecīgā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

1.9.   Ražotājs ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu eksemplāru kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū.

1.10.   Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 1.3. punktā minēto pieteikumu un ievērot pienākumus, kas noteikti 1.7. un 1.9. punktā, ja tas ir paredzēts pilnvarā.

2.   C2 MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS IEKŠĒJO KONTROLI UN UZRAUDZĪTĀM PRODUKTA PĀRBAUDĒM PĒC NEJAUŠI IZVĒLĒTIEM INTERVĀLIEM

2.1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli apvienojumā ar uzraudzītām produkta pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ir atbilstības novērtēšanas procedūras tā daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda 2.2., 2.3. un 2.4. punktā noteiktos pienākumus, kā arī uz savu atbildību nodrošina un apliecina, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kas uz to attiecas.

2.2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražoto iekārtu un armatūras atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.3.   Produkta pārbaudes

Pilnvarotā iestāde, ko izvēlējies ražotājs, veic produkta pārbaudes vai uzdod to veikšanu reizi gadā vai biežāk, lai verificētu iekārtas vai armatūras iekšējo pārbaužu kvalitāti, cita starpā ņemot vērā iekārtu vai armatūras tehnisko sarežģītību un ražošanas apjomus. Lai pārbaudītu iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas attiecīgajām prasībām pirms laišanas tirgū, pilnvarotās iestādes pārbauda uz vietas atlasītus gatavu iekārtu vai armatūras atbilstošus paraugus, kā arī veic attiecīgu testēšanu, kā noteikts atbilstošās saskaņoto standartu daļās, un/vai ekvivalentu testēšanu, kas aprakstīta citās attiecīgajās tehniskajās specifikācijās. Ja paraugs neatbilst pieņemamajam kvalitātes līmenim, pilnvarotā iestāde veic attiecīgus pasākumus.

Paraugu ņemšanas procedūru pieņemamības noteikšanai izmanto, lai noteiktu, vai iekārtas vai armatūras ražošanas procesa parametri ir pieņemamajās robežās, lai tādējādi nodrošinātu iekārtas vai armatūras atbilstību.

Ražotājs uz pilnvarotās iestādes atbildību ražošanas procesa laikā uzliek šīs pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru.

2.4.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

2.4.1.   Ražotājs uzliek CE zīmi iekārtai vai armatūrai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

2.4.2.   Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram iekārtas vai armatūras modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas vai armatūras modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas eksemplāru pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm. Armatūrai vai attiecīgajā gadījumā – partijai vai sūtījumam pievieno armatūras ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

2.5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 2.4. punktā, viņa vārdā un uz viņa atbildību var pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tas ir paredzēts pilnvarā.

3.   D MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

3.1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas daļa, ar kuru ražotājs izpilda 3.2. un 3.5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un savā vārdā deklarē, ka iekārtas vai armatūra atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kas uz tām attiecas.

3.2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu attiecīgo iekārtu vai armatūras ražošanas, produkta galīgās pārbaudes un testēšanas kvalitātes sistēmu, kā noteikts 3.3. punktā, un tā ir pakļauta uzraudzībai, kā noteikts 3.4. punktā.

3.3.   Kvalitātes sistēma

3.3.1.   Ražotājs iesniedz paša izraudzītai pilnvarotajai iestādei pieteikumu novērtēt tā attiecīgo iekārtu vai armatūras kvalitātes vadības sistēmu.

Šajā pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai iestādei;

c)

visu attiecīgo informāciju par iekārtu vai armatūru, kas apstiprināta saskaņā ar B moduli;

d)

kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

e)

apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta eksemplāru.

3.3.2.   Kvalitātes sistēma nodrošina, ka iekārtas vai armatūra atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kas uz to attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos principus, prasības un noteikumus sistemātiski un strukturēti apkopo rakstisku politiku, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes sistēmas programmas, plānus, rokasgrāmatas un pierakstus.

Tajā jo īpaši atbilstīgi aplūko:

a)

kvalitātes mērķus un kvalitātes vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras saistībā ar produkta kvalitātes nodrošināšanu;

b)

attiecīgās izmantojamās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procedūras un sistemātiskos pasākumus;

c)

pārbaudes un testēšanu, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā, un periodiskumu, kādā tos veic;

d)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.;

e)

uzraudzības līdzekļus, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta produkta vajadzīgā kvalitāte un kvalitātes sistēmas efektīva darbība.

3.3.3.   Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Līdztekus pieredzei kvalitātes vadības sistēmās vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgā produkta jomā un šā produkta ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par šīs regulas piemērojamajām prasībām. Auditā iekļauj ražotāja telpu un iekārtu novērtēšanas apmeklējumu. Audita grupa izskata 3.3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju identificēt šīs regulas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt iekārtas vai armatūras atbilstību minētajām prasībām.

Attiecīgo lēmumu dara zināmu ražotājam. Šajā ziņojumā ietver auditā gūtos secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

3.3.4.   Ražotājs apņemas ievērot pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un to uzturēt tā, lai saglabātu tās piemērotību un efektivitāti.

3.3.5.   Ražotājs regulāri informē pilnvaroto iestādi, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par visām plānotajām kvalitātes sistēmas izmaiņām.

Pilnvarotā iestāde novērtē visas plānotās izmaiņas un pieņem lēmumu, vai pārveidotā kvalitātes sistēma joprojām būs atbilstīga 3.3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga tās atkārtota novērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

3.4.   Uzraudzība, par kuru ir atbildīga pilnvarotā iestāde

3.4.1.   Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi izpilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas.

3.4.2.   Ražotājs novērtēšanas nolūkos pilnvarotajai iestādei dod pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

b)

kvalitātes dokumentāciju, piemēram, inspekcijas pārskatus un testēšanas rezultātus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.

3.4.3.   Pilnvarotā iestāde veic periodiskus auditus vismaz reizi divos gados, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes sistēmu, un ražotājam izdod audita ziņojumu.

3.4.4.   Turklāt pilnvarotā iestāde var ierasties pie ražotāja negaidītā vizītē. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā drīkst veikt produkta testēšanu vai uzdot to veikšanu, lai verificētu, ka kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotā iestāde izdod ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikta testēšana, testēšanas pārskatu.

3.5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

3.5.1.   Katrai iekārtai vai armatūrai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām, ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3.3.1. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru.

3.5.2.   Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram iekārtas vai armatūras modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas vai armatūras modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas eksemplāru pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm. Armatūrai vai attiecīgajā gadījumā – partijai vai sūtījumam pievieno armatūras ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

3.6.   Ražotājs vismaz 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā valsts iestāžu vajadzībām:

a)

3.3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju par 3.3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

3.3.5., 3.4.3. un 3.4.4. punktā minētos pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus.

3.7.   Katra pilnvarotā iestāde informē savu pilnvarojošo iestādi par izdotiem vai atsauktiem kvalitātes sistēmu apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara savai pilnvarojošajai iestādei pieejamu sarakstu ar kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra pilnvarotā iestāde informē pārējās pilnvarotās iestādes par tiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, anulējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma – par izdotajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

3.8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.3.1., 3.3.5., 3.5. un 3.6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir noteikti pilnvarā.

4.   E MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

4.1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras tā daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda 4.2. un 4.5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kas tām ir piemērojamas.

4.2.   Ražošana

Iekārtu vai armatūras produkta galīgai pārbaudei un testēšanai ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes sistēmu, kā noteikts 4.3. punktā, un kas ir pakļauta uzraudzībai, kā noteikts 4.4. punktā.

4.3.   Kvalitātes sistēma

4.3.1.   Ražotājs iesniedz paša izraudzītai pilnvarotajai iestādei pieteikumu novērtēt attiecīgo iekārtu vai armatūras kvalitātes sistēmu.

Šajā pieteikumā iekļauj:

a)

ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai iestādei;

c)

visu informāciju par paredzēto produkta veidu;

d)

kvalitātes sistēmas dokumentāciju; un

e)

apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta eksemplāru.

4.3.2.   Kvalitātes sistēma nodrošina iekārtu vai armatūras atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

Visus ražotāja pieņemtos principus, prasības un noteikumus sistemātiski un strukturēti dokumentē rakstisku politiku, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina iespējas konsekventi interpretēt kvalitātes sistēmas programmas, plānus, rokasgrāmatas un pierakstus.

Tajā jo īpaši ir atbilstīgi aprakstīti:

a)

kvalitātes mērķi un vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras saistībā ar produkta kvalitāti;

b)

pārbaudes un testēšana, ko veic pēc ražošanas;

c)

kvalitātes pieraksti, piemēram, inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.;

d)

kvalitātes sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļi.

4.3.3.   Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 4.3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes sistēmu jautājumos vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgā produkta jomā un tā ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par šīs regulas piemērojamajām prasībām. Audits ietver ražotāja telpu un iekārtu novērtēšanas apmeklējumu. Audita grupa izskata 4.3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju identificēt šīs regulas attiecīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt iekārtas vai armatūras atbilstību minētajām prasībām.

Attiecīgo lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver audita secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

4.3.4.   Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un to uzturēt tā, lai saglabātu tās piemērotību un efektivitāti.

4.3.5.   Ražotājs regulāri informē pilnvaroto iestādi, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par visām plānotajām kvalitātes sistēmas izmaiņām.

Pilnvarotā iestāde novērtē visas plānotās izmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes sistēma joprojām būs atbilstīga 4.3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga atkārtota novērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

4.4.   Uzraudzība, par kuru ir atbildīga pilnvarotā iestāde

4.4.1.   Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi izpilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas.

4.4.2.   Ražotājs novērtēšanas nolūkos pilnvarotajai iestādei dod pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

b)

kvalitātes dokumentāciju, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.

4.4.3.   Pilnvarotā iestāde periodiski veic auditu vismaz reizi divos gados, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes sistēmu, un ražotājam izdod audita ziņojumu.

4.4.4.   Turklāt pilnvarotā iestāde var ierasties pie ražotāja negaidītā vizītē. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā drīkst veikt produkta testēšanu vai uzdot tās veikšanu, lai verificētu, ka kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotā iestāde izdod ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikta testēšana, testēšanas pārskatu.

4.5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.5.1.   Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 4.3.1. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai iekārtas vai armatūras vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.5.2.   Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram iekārtas vai armatūras modelim un to glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas vai armatūras modeli, par kuru attiecīgā deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas eksemplāru pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm. Armatūrai vai attiecīgajā gadījumā – partijai vai sūtījumam pievieno armatūras ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

4.6.   Ražotājs vismaz 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

4.3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju par 4.3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

4.3.5., 4.4.3. un 4.4.4. punktā minētos pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus.

4.7.   Katra pilnvarotā iestāde informē savu pilnvarojušo iestādi par izdotiem vai atsauktiem kvalitātes sistēmu apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara savai pilnvarojošajai iestādei pieejamu sarakstu ar kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra pilnvarotā iestāde informē pārējās pilnvarotās iestādes par tiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, anulējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

4.8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 4.3.1., 4.3.5., 4.5. un 4.6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir noteikti pilnvarā.

5.   F MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA VERIFICĒŠANU

5.1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda 5.2., 5.5.1. un 5.6. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra, uz kuru attiecas 5.3. punkts, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

5.2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražoto iekārtu un armatūras atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

5.3.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta pilnvarotā iestāde veic attiecīgas pārbaudes un testēšanu vai uzdod to veikšanu, lai pārbaudītu iekārtu vai armatūras atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Pārbaudes un testēšanu, lai pārbaudītu iekārtu vai armatūras atbilstību attiecīgajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic vai nu katrai iekārtai vai armatūras vienībai, kā precizēts 5.4. punktā, vai arī pārbaudot un testējot iekārtas vai armatūras statistiskas izlases paraugu, kā norādīts 5.5. punktā.

5.4.   Atbilstības verificēšana, pārbaudot un testējot katru iekārtas vai armatūras vienību

5.4.1.   Katru iekārtas un armatūras vienību pārbauda atsevišķi un veic testēšanu, kas norādīta attiecīgajos saskaņotajos standartos, un/vai citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās noteiktu ekvivalentu testēšanu, lai verificētu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Ja nav atbilstīga saskaņotā standarta, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par to, kāda testēšana ir jāveic.

5.4.2.   Pilnvarotā iestāde izsniedz atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai iekārtai vai armatūras vienībai vai uz savu atbildību uzdod tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātus, lai valsts iestādes varētu tos pārbaudīt.

5.5.   Atbilstības statistiskā verificēšana

5.5.1.   Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu katras izgatavotās partijas vienveidīgumu, un iesniedz savas iekārtas vai armatūru verificēšanai vienveidīgu partiju veidā.

5.5.2.   No katras partijas ņem nejaušas izlases paraugus saskaņā ar 5.5.3. punktā minētajām prasībām. Paraugā iekļautās iekārtas vai armatūru pārbauda katru atsevišķi un veic testēšanu, kā izklāstīts attiecīgajos saskaņotajos standartos, un/vai ekvivalentu citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās noteiktu testēšanu, lai verificētu iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām un lai noteiktu, vai partija ir pieņemama vai izbrāķējama. Ja nav atbilstīga saskaņotā standarta, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par to, kāda testēšana ir jāveic.

5.5.3.   Pilnvarotā iestāde izmanto paraugu ņemšanas sistēmu ar šādiem parametriem:

kvalitātes līmenis atbilst pieņemamībai ar 95 % varbūtību un neatbilstību robežās no 0,5 līdz 1,5 %,

zemākās kvalitātes līmenis atbilst pieņemamībai ar 5 % varbūtību un neatbilstību robežās no 5 līdz 10 %.

5.5.4.   Ja partiju akceptē, visas šīs partijas iekārtas vai armatūru uzskata par apstiprinātām, izņemot tās paraugā ietilpstošās iekārtas vai armatūru, kas nav izturējušas testēšanu.

Pilnvarotā iestāde izsniedz atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai iekārtai vai armatūras vienībai vai uz savu atbildību uzdod tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm.

5.5.5.   Ja partiju izbrāķē, pilnvarotā iestāde vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Gadījumos, kad partijas tiek izbrāķētas bieži, pilnvarotā iestāde drīkst apturēt statistisko verifikāciju un veikt attiecīgus pasākumus.

5.6.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.6.1.   Katrai iekārtas vai armatūras vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām, ražotājs uzliek CE zīmi un uz 5.3. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru.

5.6.2.   Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram iekārtas vai armatūras modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas vai armatūras modeli, kuram attiecīgā deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas eksemplāru pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm. Armatūrai vai attiecīgajā gadījumā – partijai vai sūtījumam pievieno armatūras ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

Ja 5.3. punktā minētā pilnvarotā iestāde tam piekrīt, ražotājs uz tās atbildību iekārtai vai armatūrai var uzlikt arī pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru.

5.7.   Ja pilnvarotā iestāde tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs iekārtām vai armatūrai var uzlikt pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru ražošanas procesa laikā.

5.8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa vārdā un uz viņa atbildību var pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir norādīti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var veikt 5.2. un 5.5.1. punktā noteiktos ražotāja pienākumus.

6.   G MODULIS. ATBILSTĪBA, KAS PAMATOJAS UZ PRODUKTA VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

6.1.   Atbilstība, pamatojoties uz produkta vienības verificēšanu, ir tāda atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs izpilda 6.2., 6.3. un 6.5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka iekārta vai armatūra, uz kuru attiecas 6.4. punkts, atbilst tām šīs regulas prasībām, kuras uz to attiecas.

6.2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un to dara pieejamu 6.4. punktā minētajai pilnvarotajai iestādei. Šī tehniskā dokumentācija dara iespējamu iekārtas vai armatūras atbilstības novērtēšanu piemērojamām šīs regulas prasībām un ietver attiecīgo risku analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver iekārtas vai armatūras projektēšanu, ražošanu un lietošanu.

6.2.1.   Vienmēr, kad tā nepieciešama, tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

a)

iekārtas vai armatūras vispārīgs apraksts;

b)

projekta skices un ražošanas rasējumi, un komponentu, mezglu, elektrisko slēgumu shēmas u.c.;

c)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī šīs iekārtas vai armatūras darbības izpratnei;

d)

to pilnīgi vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti netiek piemēroti, to risinājumu apraksti, kas izmantoti šīs regulas pamatprasību izpildei, kā arī šo citu attiecīgo izmantoto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras to daļas ir piemērotas;

e)

veikto konstrukcijas aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti;

f)

testēšanas pārskati;

g)

iekārtu uzstādīšanas un lietošanas instrukcijas;

h)

instrukcijas par armatūras iebūvēšanu iekārtā vai montāžu.

6.2.2.   Attiecīgos gadījumos ražotājs pilnvarotajai iestādei iesniedz arī šādus dokumentus:

a)

ES tipa pārbaudes sertifikātu un ES atbilstības deklarāciju, kas attiecas uz iekārtā iebūvēto armatūru;

b)

apliecinājumus un sertifikātus par iekārtas vai armatūras ražošanas, inspekcijas un uzraudzības metodēm;

c)

jebkurus citus dokumentus, kas ļauj pilnvarotajai iestādei labāk veikt novērtēšanu.

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū.

6.3.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu ražotās iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām.

6.4.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta pilnvarotā iestāde veic attiecīgas pārbaudes un testēšanu, kas noteikta attiecīgajos saskaņotajos standartos, un/vai ekvivalentu testēšanu, kas noteikta citās attiecīgajās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, vai uzdod veikt šādas pārbaudes un testēšanu. Ja saskaņotā standarta nav, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par veicamo testēšanu.

Ja pilnvarotā iestāde uzskata par nepieciešamu, pārbaudes un testēšanu var veikt pēc armatūras iebūvēšanas, montāžas vai iekārtas uzstādīšanas.

Pilnvarotā iestāde izdod atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajai iekārtai vai armatūrai vai to uzdod uzlikt uz savu atbildību.

Ražotājs 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm.

6.5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

6.5.1.   Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 6.4. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai iekārtai vai armatūrai, kas atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

6.5.2.   Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē iekārtu vai armatūru, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas eksemplāru pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm. Armatūrai vai attiecīgajā gadījumā – partijai vai sūtījumam pievieno armatūras ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

6.6.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 6.2. un 6.5. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var veikt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir noteikti pilnvarā.


IV PIELIKUMS

UZRAKSTI

1.

Papildus 16. pantā minētajai CE zīmei uz iekārtas vai tās datu plāksnes ir šāda informācija:

a)

ražotāja nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme;

b)

iekārtas tips, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements;

c)

attiecīgā gadījumā – izmantotās elektroapgādes tips;

d)

iekārtas kategorijas marķējums;

e)

iekārtas nominālais padeves spiediens;

f)

informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu un drošu uzstādīšanu atbilstoši iekārtas tehniskajiem rādītājiem.

2.

Uz armatūras vai tās datu plāksnē, ciktāl nepieciešams, ir 1. punktā paredzētā informācija.


V PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA Nr. …  (1)

1.

Iekārta vai armatūra / iekārtas vai armatūras modelis (produkts, tips, partijas vai sērijas numurs):

2.

Ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarotā pārstāvja vārds/nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz šā ražotāja atbildību.

4.

Deklarācijas priekšmets (iekārtas vai armatūras identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību; ja tas nepieciešams iekārtas vai armatūras identifikācijai, var iekļaut attēlu): iekārtas vai armatūras apraksts.

5.

4. punktā aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem: … (atsauce uz citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem).

6.

Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz kurām tiek deklarēta atbilstība:

7.

Pilnvarotā iestāde … (nosaukums, adrese, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izdevusi šo (šos) sertifikātu(-us): … (sīkāka informācija, ieskaitot datumu, un attiecīgajā gadījumā informācija par sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumiem).

8.

Attiecībā uz armatūru instrukcijas par armatūras iebūvēšanu iekārtā vai tās montāžu, lai panāktu atbilstību pamatprasībām, kas attiecas uz gatavām iekārtām.

9.

Papildu informācija:

Parakstīts vārdā un uzdevumā: …

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) (paraksts):


(1)  Ražotājam atbilstības deklarācijai nav obligāti jāpiešķir numurs.


VI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2009/142/EK

Šī regula

1. panta 1. punkta pirmā daļa

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta otrā daļa

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

1. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts

1. panta 4. līdz 6. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 1., 2. un 6. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 3., 4., 5., 7. līdz 31. punkts

2. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. un 3. punkts

2. panta 2. punkts

4. panta 1. un 4. punkts

4. panta 2. un 3. punkts

3. pants

5. pants

4. pants

6. panta 1. un 2. punkts

6. panta 3. punkts

7. pants

8. pants