ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 65

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 11. marts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2016/344 (2016. gada 9. marts) par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu ( 1 )

12

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Informācija saistībā ar to, ka stājas spēkā Vienošanās starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

21

 

*

Vienošanās starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

22

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/345 (2016. gada 10. marts), ar ko nosaka konteineru statusa ziņojumu sniegšanas biežumu, datu formātu un nosūtīšanas metodi

38

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/346 (2016. gada 10. marts), ar ko nosaka pozīcijas, kas iekļaujamas Muitas informācijas sistēmā

40

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/347 (2016. gada 10. marts), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz precīzu formātu iekšējās informācijas turētāju sarakstu sastādīšanai un to atjaunināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 ( 1 )

49

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/348 (2016. gada 10. marts), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 98/2012 attiecībā uz Komagataella pastoris (DSM 23036) ražotas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāta minimālo saturu, izmantojot to kā barības piedevu nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs Huvepharma EOOD) ( 1 )

56

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/349 (2016. gada 10. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

59

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2016/350 (2016. gada 25. februāris) par to, lai noslēgtu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

61

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2016/351 (2016. gada 4. marts), ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē attiecībā uz Jordānijas lūgumu par PTO īpašo izņēmumu pārejas periodam tās eksporta subsīdiju programmas slēgšanai

63

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2016/352 (2016. gada 4. marts), ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas komitejās attiecībā uz priekšlikumiem par grozījumiem ANO Noteikumos Nr. 10, 34, 41, 46, 48, 50, 51, 53, 55, 60, 73, 83, 94, 107, 110, 113, 118, 125, 128, 130 un 131 un priekšlikumu par jauniem noteikumiem klusu autotransporta līdzekļu (QRTV) apstiprināšanai

64

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/343

(2016. gada 9. marts)

par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nevainīguma prezumpcijas princips un tiesības uz taisnīgu tiesu ir noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 47. un 48. pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) 6. pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 14. pantā un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. pantā.

(2)

Savienība sev ir noteikusi mērķi uzturēt un pilnveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Saskaņā ar prezidentvalsts secinājumiem, kas pieņemti Eiropadomes sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē, un jo īpaši saskaņā ar šo secinājumu 33. punktu plašāka tiesas iestāžu spriedumu un nolēmumu savstarpēja atzīšana un nepieciešamā tiesību aktu tuvināšana atvieglotu kompetento iestāžu sadarbību un individuālo tiesību aizsardzību tiesā. Savstarpējas atzīšanas principam būtu tādēļ jākļūst par Savienības tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās stūrakmeni.

(3)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās Savienībā pamatā ir jābūt tiesas spriedumu un citu nolēmumu savstarpējas atzīšanas principam.

(4)

Priekšnoteikums minētā principa īstenošanai ir dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām. Savstarpējas atzīšanas principa apmērs ir atkarīgs no vairākiem parametriem, kas ietver mehānismus aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesību aizsardzībai un kopējus minimālos standartus, kas nepieciešami, lai atvieglotu minētā principa piemērošanu.

(5)

Lai gan dalībvalstis ir ECTK un ICCPR puse, pieredze rāda, ka tas vien ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticēšanās pakāpi citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.

(6)

Padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma Rezolūciju par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (3) (“Ceļvedis”). Ceļvedī ir ierosināts pakāpeniski pieņemt pasākumus, kas attiecas uz tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkošanu (A pasākums), tiesībām uz informāciju par tiesībām un informāciju par izvirzīto apsūdzību (B pasākums), tiesībām saņemt juridiskas konsultācijas un juridisko palīdzību (C pasākums), tiesībām sazināties ar radiniekiem, darba devējiem un konsulārajām iestādēm (D pasākums), kā arī ieviest īpašus aizsargpasākumus neaizsargātiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem (E pasākums).

(7)

Eiropadome 2009. gada 11. decembrī atzinīgi novērtēja Ceļvedi un iekļāva to “Stokholmas programmā – Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (4) (2.4. punkts). Eiropadome uzsvēra, ka Ceļvedis nav izsmeļošs, un aicināja Komisiju turpināt pētīt aizdomās turēto un apsūdzēto minimālo procesuālo tiesību aspektus un novērtēt, vai ir nepieciešams izskatīt citus jautājumus, piemēram, nevainīguma prezumpciju, lai veicinātu labāku sadarbību minētajā jomā.

(8)

Līdz šim ir pieņemti trīs pasākumi par procesuālajām tiesībām kriminālprocesā, ievērojot Ceļvedi, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (5), 2012/13/ES (6) un 2013/48/ES (7).

(9)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nosakot kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētiem aspektiem.

(10)

Nosakot kopējus minimālos noteikumus aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālo tiesību aizsardzībai, šī direktīva tiecas stiprināt dalībvalstu savstarpēju uzticību to krimināltiesību sistēmām un tādējādi veicināt nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās. Šādi kopēji minimālie noteikumi var novērst arī pilsoņu brīvas pārvietošanās dalībvalstu teritorijā šķēršļus.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) sniegto skaidrojumu šī direktīva būtu jāpiemēro tikai kriminālprocesam, neskarot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro civilprocesam vai administratīvam procesam, tostarp – ja pēdējā piemērošanas rezultātā var tikt piemērotas sankcijas, piemēram, procesam, kas attiecas uz konkurenci, tirdzniecību, finanšu pakalpojumiem, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nodokļiem vai papildnodokļiem, un uz izmeklēšanu, ko veic administratīvās iestādes saistībā ar šādu procesu.

(12)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz fiziskām personām, kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. Tā būtu jāpiemēro no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, un tādēļ pat pirms tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ar oficiālu paziņojumu vai citādi informē minēto personu par to, ka tā tiek turēta aizdomās. Šī direktīva būtu jāpiemēro visos kriminālprocesa posmos, kamēr nolēmums, kurā tiek galīgi noteikts, vai aizdomās turētais vai apsūdzētais ir izdarījis attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, nav kļuvis nepārsūdzams. Šīs direktīvas darbības jomai nebūtu jāattiecas uz tiesiskām darbībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas var būt izmantojami tikai tad, kad attiecīgais nolēmums jau ir kļuvis nepārsūdzams, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesā veiktām tiesiskām darbībām.

(13)

Ar šo direktīvu atzīst, ka fizisko personu un juridisko personu nevainīguma prezumpcijas konkrētu aspektu dažādās vajadzības un aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi. Attiecībā uz fiziskām personām šāda aizsardzība ir atspoguļota Eiropas Cilvēktiesību tiesas vispāratzītajā judikatūrā. Tomēr Tiesa ir atzinusi, ka tiesības, kas izriet no nevainīguma prezumpcijas, uz juridiskām personām neattiecas tādā pašā veidā kā uz fiziskām personām.

(14)

Ņemot vērā valsts tiesību aktu un judikatūras pašreizējo attīstības pakāpi valstu līmenī un Savienības līmenī, ir pāragri Savienības līmenī pieņemt tiesību aktus par juridisko personu nevainīguma prezumpciju. Tādēļ šī direktīva nebūtu jāpiemēro attiecībā uz juridiskām personām. Tam nevajadzētu skart nevainīguma prezumpcijas piemērošanu juridiskām personām, kā tas ir noteikts, jo īpaši, ECTK un kā to interpretē Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības Tiesa.

(15)

Juridisko personu nevainīguma prezumpcija būtu jānodrošina, izmantojot spēkā esošās tiesiskās garantijas un judikatūru, kuras turpmākajai attīstībai ir jānosaka, vai nepieciešama darbība Savienības līmenī.

(16)

Nevainīguma prezumpcija tiktu pārkāpta tad, ja publisku iestāžu publiskos paziņojumos vai tiesu nolēmumos, kas neattiecas uz vainas noteikšanu, par aizdomās turēto vai apsūdzēto izteiktos kā par vainīgu, tik ilgi, kamēr minētās personas vaina nav pierādīta saskaņā ar tiesību aktiem. Šādos paziņojumos un tiesas nolēmumos nebūtu jāatspoguļo viedoklis par to, ka minētā persona ir vainīga. Šādam regulējumam nebūtu jāskar apsūdzības darbības, kuras veic, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, piemēram, apsūdzības celšanu, un neskar tiesu nolēmumus, kurus pieņemot apturētais spriedums stājas spēkā, ja tiek ievērotas tiesības uz aizsardzību. Tam nebūtu jāskar arī procesuāla rakstura preliminārie nolēmumi, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzošu pierādījumu elementi, piemēram, nolēmumi par pirmstiesas apcietinājumu, ar noteikumu, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais šajos nolēmumos nav minēts kā vainīgs. Pirms procesuāla rakstura prelimināro nolēmumu pieņemšanas kompetentā iestāde varētu vispirms pārliecināties par to, vai aizdomās turētā vai apsūdzētā apsūdzošo pierādījumu elementi ir konstatēti tādā apjomā, lai pamatotu attiecīgo nolēmumu, un nolēmumā varētu uz tiem atsaukties.

(17)

Jēdziens “publisku iestāžu publiski paziņojumi” būtu jāsaprot kā jebkādi paziņojumi, kuri attiecas uz noziedzīgu nodarījumu un kurus ir paudusi vai nu iestāde, kas ir iesaistīta kriminālprocesā attiecībā uz minēto noziedzīgo nodarījumu, piemēram, tiesu iestādes, policija un citas tiesībaizsardzības iestādes, vai arī cita publiska iestāde, piemēram, ministri un citas valsts amatpersonas, ar to saprotot, ka tas neskar valsts tiesību aktus attiecībā uz imunitāti.

(18)

Pienākumam neatsaukties uz aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kā vainīgiem nevajadzētu liegt publiskām iestādēm iespēju publiski izplatīt informāciju par kriminālprocesu, ja tas ir noteikti nepieciešams ar kriminālizmeklēšanu saistītu iemeslu dēļ, piemēram, ja tiek izplatīts videomateriāls un sabiedrību lūdz palīdzēt noskaidrot tās personas identitāti, kura, iespējams, izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, vai sabiedrības interesēs, piemēram, ja drošības apsvērumu dēļ iedzīvotājiem konkrētā teritorijā sniedz informāciju par iespējamu noziegumu pret vidi vai ja prokuratūra vai cita kompetentā iestāde sniedz objektīvu informāciju par kriminālprocesa virzību, lai novērstu sabiedriskās kārtības traucējumus. Šādi apsvērumi būtu jāizmanto tikai situācijās, kurās tas būtu saprātīgi un samērīgi, ņemot vērā visas intereses. Jebkurā gadījumā informācijas izplatīšanas veidam un kontekstam nevajadzētu radīt iespaidu, ka persona ir vainīga, kamēr nav pierādīts, ka tā ir vainīga saskaņā ar tiesību aktiem.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāveic pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka, sniedzot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, publiskās iestādes aizdomās turētos vai apsūdzētos nemin kā vainīgus, kamēr minēto personu vaina vēl nav pierādīta saskaņā ar tiesību aktiem. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāinformē publiskās iestādes par to, cik svarīgi ir ņemt vērā nevainīguma prezumpciju, sniedzot vai izplatot informāciju plašsaziņas līdzekļiem. Šāda prasība neskar valsts tiesību aktus, kuros ir aizsargāta preses un citu plašsaziņas līdzekļu brīvība.

(20)

Kompetentajām iestādēm būtu jāatturas – tiesā vai sabiedrībā – aizdomās turētos vai apsūdzētos parādīt kā vainīgus, izmantojot fizisko brīvību ierobežojošus līdzekļus, piemēram, roku dzelžus, stikla kastes, būrus un kāju dzelžus, ja vien šādu līdzekļu izmantošana nav nepieciešama, ņemot vērā lietas īpašos apsvērumus, kas vai nu ir saistīti ar drošību, tostarp vajadzību novērst to, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie savaino sevi vai citas personas vai nodara materiālu kaitējumu, vai ir saistīti ar nepieciešamību novērst aizdomās turēto vai apsūdzēto bēgšanu vai nepieļaut šo personu saskarsmi ar trešām personām, piemēram, lieciniekiem vai cietušajiem. Fizisko brīvību ierobežojošu līdzekļu piemērošanas iespēja nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm jāpieņem jebkāds oficiāls lēmums par šādu līdzekļu izmantošanu.

(21)

Gadījumos, kad tas ir iespējams, kompetentajām iestādēm būtu jāatturas aizdomās turētos vai apsūdzētos tiesā vai sabiedrībā parādīt ieslodzījuma drēbēs, lai novērstu iespaidu par to, ka minētās personas ir vainīgas.

(22)

Pierādīšanas pienākums, lai noteiktu aizdomās turētā un apsūdzētā vainu, gulstas uz apsūdzību, un jebkuras šaubas būtu jātulko par labu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Nevainīguma prezumpcija tiktu pārkāpta gadījumā, ja pierādīšanas pienākums tiktu pārlikts no apsūdzības uz aizstāvību, neskarot tiesas jebkuras ex officio faktu noskaidrošanas pilnvaras un tiesu iestāžu neatkarību, kad tā izvērtē aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, kā arī fakta vai likuma prezumpciju izmantošanu par aizdomās turētā vai apsūdzētā kriminālatbildību. Šādi pieņēmumi būtu saprātīgi jāierobežo, ņemot vērā to, cik svarīgs ir attiecīgais jautājums un cik svarīgi ir saglabāt tiesības uz aizstāvību, kā arī izmantotajiem līdzekļiem vajadzētu būt saprātīgi atbilstīgiem izvirzītajam leģitīmajam mērķim. Šādiem pieņēmumiem vajadzētu būt atspēkojamiem, un jebkurā gadījumā tie būtu jāizmanto tikai tad, ja tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību.

(23)

Dažādās dalībvalstīs ne tikai apsūdzībai, bet arī tiesnešu un kompetento tiesu uzdevums ir meklēt gan vainu apstiprinošus, gan attaisnojošus pierādījumus. Dalībvalstīm, kurās nav sacīkstes sistēmas, būtu jāvar saglabāt savu pašreizējo sistēmu ar noteikumu, ka tā atbilst šai direktīvai un citiem attiecīgajiem Savienības un starptautisko tiesību aktu noteikumiem.

(24)

Tiesības klusēt ir nevainīguma prezumpcijas būtisks aspekts, un tām vajadzētu kalpot par aizsardzības līdzekli, lai persona neliecinātu pret sevi.

(25)

Tiesības neliecināt pret sevi ir viens no būtiskiem nevainīguma prezumpcijas aspektiem. Lūdzot aizdomās turēto vai apsūdzēto izteikties vai atbildēt uz jautājumiem, viņu nedrīkstētu piespiest sniegt pierādījumus, dokumentus vai informāciju, kas varētu novest pie tā, ka persona liecina pret sevi.

(26)

Tiesības klusēt un tiesības neliecināt pret sevi būtu jāattiecina uz jautājumiem, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, par kura izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, nevis, piemēram, uz jautājumiem par aizdomās turētā vai apsūdzētā identifikāciju.

(27)

Tiesības klusēt un neliecināt pret sevi nozīmē arī to, ka kompetentajām iestādēm nevajadzētu aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem likt sniegt informāciju, ja minētās personas nevēlas to darīt. Lai noteiktu, vai ir pārkāptas tiesības klusēt un neliecināt pret sevi, būtu jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegtā tiesību klusēt interpretācija saskaņā ar ECTK.

(28)

Tiesību klusēt vai tiesību neliecināt pret sevi izmantošana nebūtu jāvērš pret aizdomās turēto vai apsūdzēto un nebūtu jāuzskata par pierādījumu tam, ka attiecīgā persona ir izdarījusi konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tam nebūtu jāskar valsts noteikumi par pierādījumu novērtēšanu no tiesu vai tiesnešu puses ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību.

(29)

Tiesību neliecināt pret sevi izmantošanai nebūtu jātraucē kompetentajām iestādēm vākt pierādījumus, kuri var tikt likumīgi iegūti no aizdomās turētā vai apsūdzētā, izmantojot tiesiskus piespiedu līdzekļus, un kuri pastāv neatkarīgi no aizdomās turētā vai apsūdzētā gribas, piemēram, materiālus, kas iegūti saskaņā ar tiesas rīkojumu, materiālus, attiecībā uz kuriem ir spēkā juridiskas saistības tos glabāt un sniegt pēc pieprasījuma, izelpas, asins un urīna paraugus un ķermeņa audu paraugus DNS analīzes veikšanai.

(30)

Tiesībām klusēt un neliecināt pret sevi nebūtu jāliedz dalībvalstīm iespēja pieņemt lēmumu, ka nenozīmīgu kriminālpārkāpumu gadījumā, piemēram, attiecībā uz maznozīmīgiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, process vai tā atsevišķi posmi var notikt rakstiski vai ka kompetentās iestādes aizdomās turēto vai apsūdzēto par attiecīgo nodarījumu nenopratina, ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja nodrošināt, lai gadījumos, kad aizdomās turētos vai apsūdzētos informē par tiesībām, kas paredzētas Direktīvas 2012/13/ES 3. pantā, tie tiktu informēti arī par tiesībām neliecināt pret sevi, kas ir paredzētas attiecīgās valsts tiesību aktos saskaņā ar šo direktīvu.

(32)

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja nodrošināt, lai gadījumos, kad aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir nodots Direktīvas 2012/13/ES 4. pantā paredzētais rakstveida paziņojums par tiesībām, šajā paziņojumā būtu iekļauta arī informācija par tiesībām neliecināt pret sevi, kas ir paredzētas attiecīgās valsts tiesību aktos saskaņā ar šo direktīvu.

(33)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem. Minētās tiesības ir pamatā aizdomās turēto un apsūdzēto tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā, un tās būtu jānodrošina visā Savienībā.

(34)

Ja aizdomās turētie vai apsūdzētie nespēj klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tie nevar ietekmēt, tiem vajadzētu būt iespējai valsts tiesību aktos paredzētajā laikposmā lūgt noteikt jaunu tiesas sēdes datumu.

(35)

Aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā nav absolūtas. Saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem vajadzētu būt tiesīgiem, precīzi paužot savu gribu vai klusējot, nepārprotami no minētajām tiesībām atteikties.

(36)

Konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai nolēmumu par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu pieņemt, pat ja attiecīgā persona tiesas sēdē nepiedalās. Tas var būt gadījumos, kad aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pienācīgā laikā informēts par tiesas sēdi un par neierašanās sekām un tiesā tomēr neierodas. Ar aizdomās turētā vai apsūdzētā informēšanu par tiesas sēdi būtu jāsaprot personas uzaicināšana personīgi vai arī sniedzot minētajai personai oficiālo informāciju par attiecīgās tiesas sēdes laiku un vietu, izmantojot citus līdzekļus, kas ļauj tai uzzināt par tiesas sēdi. Tas, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ir informēts par neierašanās sekām, jo īpaši jāsaprot tā, ka persona ir informēta – ja šī persona uz tiesas sēdi neierodas, nolēmumu var pieņemt aizmuguriski.

(37)

Vajadzētu būt arī iespējai tiesas sēdi, kurā var tikt pieņemts nolēmums par vainīgumu vai nevainīgumu, noturēt bez aizdomās turētā vai apsūdzētā klātbūtnes, ja minētā persona bija informēta par tiesas sēdi un ir pilnvarojusi advokātu, kuru ir izraudzījusies minētā persona vai valsts, lai attiecīgo personu pārstāvētu tiesā, un kurš pārstāvēja aizdomās turēto vai apsūdzēto.

(38)

Apsverot, vai informācijas sniegšanas veids ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka persona ir informēta par lietas izskatīšanu tiesā, vajadzības gadījumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī publisko iestāžu centieniem informēt attiecīgo personu un attiecīgās personas centieniem saņemt tai adresēto informāciju.

(39)

Ja dalībvalstis paredz iespēju noturēt tiesas sēdes bez aizdomās turēto vai apsūdzēto klātbūtnes, bet nav nepieciešamo priekšnoteikumu, lai nolēmumu par konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto pieņemtu aizmuguriski, jo, neskatoties uz saprātīgiem centieniem aizdomās turēto vai apsūdzēto atrast, nav zināma šīs personas atrašanās vieta, piemēram, ja persona ir aizbēgusi vai izvairās no saukšanas pie atbildības, tomēr vajadzētu pastāvēt iespējai nolēmumu pieņemt bez aizdomās turētā vai apsūdzētā klātbūtnes un minēto nolēmumu izpildīt. Minētajā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tad, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie ir informēti par nolēmumu, jo īpaši, kad tie ir aizturēti, šīs personas būtu jāinformē arī par iespēju minēto nolēmumu pārsūdzēt un par tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai par citiem tiesībaizsardzības līdzekļiem. Šāda informācija būtu jāsniedz rakstiski. Informāciju var sniegt arī mutiski ar nosacījumu, ka informācijas sniegšanas fakts tiek fiksēts saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzēto reģistrācijas kārtību.

(40)

Kompetentajām iestādēm dalībvalstīs būtu jāļauj aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku izslēgt no dalības lietas izskatīšanā tiesā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kriminālprocesa pienācīgu norisi. Tas, piemēram, varētu notikt gadījumos, kad aizdomās turētais vai apsūdzētais traucē tiesas sēdi un pēc tiesneša rīkojuma tas ir jāizraida no tiesas zāles vai kad izrādās, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā klātbūtne liedz pienācīgi uzklausīt liecinieku.

(41)

Tiesības piedalīties klātienē tiesas sēdē var izmantot tikai tad, ja tiek rīkota viena vai vairākas tiesas sēdes. Tas nozīmē, ka tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā nevar piemērot, ja saskaņā ar attiecīgiem valsts procesuālajiem noteikumiem nav paredzēta tiesas sēde. Šādiem valsts noteikumiem būtu jāatbilst Hartai un ECTK, kā to interpretē Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumu, kad process notiek vienkāršoti – pilnībā vai daļēji – saskaņā ar rakstisku procedūru vai kad tajā nav paredzēta tiesas sēde.

(42)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, īstenojot šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām piedalīties lietas izskatīšanā tiesas sēdē un uz tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna, tiek ņemtas vērā neaizsargātu personu īpašās vajadzības. Saskaņā ar Komisijas 2013. gada 27. novembra ieteikumu par procesuālajām garantijām neaizsargātām personām, kas ir aizdomās turētā vai apsūdzētā kriminālprocesā (8), neaizsargāti aizdomās turētie vai apsūdzētie būtu jāsaprot kā visi aizdomās turētie vai apsūdzētie, kuri nespēj saprast vai efektīvi piedalīties kriminālprocesā sava vecuma dēļ, garīgā un fiziskā stāvokļa dēļ vai jebkuras invaliditātes, kāda tiem varētu būt, dēļ.

(43)

Bērni ir neaizsargāti, un viņiem būtu jānodrošina īpašas pakāpes aizsardzība. Tādēļ attiecībā uz dažām no šajā direktīvā paredzētajām tiesībām būtu jānosaka īpašas procesuālās garantijas.

(44)

Savienības tiesību aktu efektivitātes princips nosaka, ka dalībvalstis nodrošina pienācīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumā, ja tiek pārkāptas tiesības, kas personai piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Lai saglabātu tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, ar efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas pieejams gadījumā, kad tiek pārkāptas kādas no šajā direktīvā noteiktajām tiesībām, vajadzētu, ciktāl iespējams, panākt, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie tiek nostādīti tādā pašā stāvoklī, kādā tie būtu bijuši, ja aizskārums nebūtu noticis.

(45)

Novērtējot aizdomās turēto vai apsūdzēto liecības vai pierādījumus, kas iegūti, pārkāpjot viņu tiesības klusēt vai tiesības neliecināt pret sevi, tiesām un tiesnešiem būtu jāievēro tiesības uz aizstāvību un procesa taisnīgums. Minētajā sakarā būtu jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru procesu uzskata par pilnībā netaisnīgu, ja kriminālprocesā nozīmīgu faktu pierādīšanai tiek pieļautas liecības, kas ir iegūtas spīdzināšanas vai sliktas izturēšanās ceļā, pārkāpjot ECTK 3. pantu. Saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem neviens izteikums, par kuru ir konstatēts, ka tas iegūts ar spīdzināšanu, nebūtu jāizmanto kā pierādījums nevienā procesā, izņemot pret spīdzināšanā apsūdzēto personu, lai pierādītu, ka šāds izteikums ticis izdarīts.

(46)

Lai pārraudzītu un izvērtētu šīs direktīvas efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai pieejamie dati par to, kā tiek īstenotas šajā direktīvā noteiktās tiesības. Šādos datos varētu iekļaut informāciju, kuru reģistrē tiesībaizsardzības un tiesu iestādes attiecībā uz piemērotajiem aizsardzības līdzekļiem, ja ir pārkāpts jebkurš šajā direktīvā minētais nevainīguma prezumpcijas tiesību aspekts un pārkāptas tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.

(47)

Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti Hartā un ECTK, tostarp spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības uz personas neaizskaramību, bērnu tiesības, personu ar invaliditāti integrācija, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību. Būtu jo īpaši jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pants, saskaņā ar kuru Savienība atzīst Hartā noteiktās tiesības, brīvības un principus un saskaņā ar kuru pamattiesības, kas ir garantētas ar ECTK un izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.

(48)

Tā kā šajā direktīvā ir noteikti minimālie noteikumi, dalībvalstīm būtu jāvar paplašināt direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni. Dalībvalstu paredzētajam aizsardzības līmenim nekad nevajadzētu būt zemākam par standartiem, kas noteikti Hartā vai ECTK, kā to interpretē Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, noteikt kopējus minimālos noteikumus konkrētiem nevainīguma prezumpcijas aspektiem un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tām šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(51)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu paredz kopējus minimālos noteikumus, kas attiecas uz:

a)

konkrētiem nevainīguma prezumpcijas aspektiem kriminālprocesā;

b)

tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā.

2. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz fiziskām personām, kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. To piemēro visos kriminālprocesa posmos – no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, līdz brīdim, kad nolēmums, kurā tiek galīgi noteikts, vai aizdomās turētais vai apsūdzētais ir izdarījis attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, ir kļuvis nepārsūdzams.

2. NODAĻA

NEVAINĪGUMA PREZUMPCIJA

3. pants

Nevainīguma prezumpcija

Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētie un apsūdzētie tiek uzskatīti par nevainīgiem, kamēr nav pierādīta viņu vaina saskaņā ar tiesību aktiem.

4. pants

Publiskas norādes par vainu

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga. Tas neskar apsūdzības darbības, kas tiek veiktas, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, vai procesuāla rakstura prelimināros nolēmumus, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzoši pierādījumi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami atbilstīgi pasākumi tajā gadījumā, kad tiek pārkāpts šā panta 1. punktā noteiktais pienākums neminēt aizdomās turēto vai apsūdzēto kā vainīgu, saskaņā ar šo direktīvu un jo īpaši – ar 10. pantu.

3.   Panta 1. punktā noteiktais pienākums neminēt aizdomās turētos vai apsūdzētos kā vainīgus neliedz publiskām iestādēm publiski izplatīt informāciju par kriminālprocesu, ja tas ir noteikti nepieciešams ar kriminālizmeklēšanu saistītu iemeslu dēļ vai sabiedrības interešu aizsardzības vārdā.

5. pants

Aizdomās turēto vai apsūdzēto publiskais tēls

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie – nedz tiesā, nedz sabiedrībā – netiek parādīti kā vainīgi, izmantojot fizisko brīvību ierobežojošus līdzekļus.

2.   Panta 1. punktā paredzētais regulējums neliedz dalībvalstīm piemērot fizisko brīvību ierobežojošus līdzekļus, kas ir nepieciešami, ņemot vērā lietas īpašos apsvērumus, kuri ir saistīti ar drošību vai ar nepieciešamību novērst aizdomās turēto vai apsūdzēto izvairīšanos no saukšanas pie atbildības vai saskarsmi ar trešām personām.

6. pants

Pierādīšanas pienākums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pienākums pierādīt aizdomās turēto vai apsūdzēto vainu ir apsūdzībai. Tas neskar nedz tiesneša vai kompetentās iestādes pienākumu meklēt vainu apstiprinošus un attaisnojošus pierādījumus, nedz aizstāvības tiesības iesniegt pierādījumus saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas šaubas par personas vainu tiek tulkotas par labu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, tostarp gadījumos, kad tiesa izvērtē to, vai persona būtu jāattaisno.

7. pants

Tiesības klusēt un neliecināt pret sevi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības klusēt attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par kura izdarīšanu tos tur aizdomās vai apsūdz.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības neliecināt pret sevi.

3.   Fakts, ka tiek izmantotas tiesības neliecināt pret sevi, neliedz kompetentajām iestādēm vākt pierādījumus, kurus var likumīgi iegūt, izmantojot tiesiskus piespiedu līdzekļus, un kuri pastāv neatkarīgi no aizdomās turēto vai apsūdzēto gribas.

4.   Dalībvalstis var atļaut to tiesu iestādēm, pieņemot notiesājošu spriedumu, ņemt vērā aizdomās turētā un apsūdzētā sadarbību.

5.   Tas, ka aizdomās turētie un apsūdzētie izmanto tiesības klusēt vai tiesības neliecināt pret sevi, netiek vērsts pret tiem, un šo faktu neuzskata par pierādījumu tam, ka tie ir izdarījuši konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

6.   Šis pants dalībvalstīm neliedz iespēju pieņemt lēmumu, ka maznozīmīgu kriminālpārkāpumu gadījumā, piemēram, attiecībā uz maznozīmīgiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, process vai tā atsevišķi posmi varētu notikt rakstiski vai ka kompetentās iestādes aizdomās turēto vai apsūdzēto par attiecīgo nodarījumu nenopratina, – ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu.

3. NODAĻA

TIESĪBAS PIEDALĪTIES KLĀTIENĒ LIETAS IZSKATĪŠANĀ TIESĀ

8. pants

Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesas sēde, kurā var tikt pieņemts nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, var notikt bez minētās personas klātbūtnes ar noteikumu, ka:

a)

aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pienācīgā laikā informēts par tiesas sēdi un par neierašanās sekām; vai

b)

aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas ir informēts par tiesas sēdi, pārstāv pilnvarots advokāts, kuru izraudzījies aizdomās turētais vai apsūdzētais, vai valsts.

3.   Nolēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 2. punktu, var izpildīt attiecībā uz konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto.

4.   Gadījumos, kad dalībvalstis paredz iespēju, ka tiesas sēdes var notikt bez aizdomās turēto vai apsūdzēto klātbūtnes, bet nav iespējams panākt atbilstību šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, jo, neskatoties uz saprātīgajiem centieniem aizdomās turēto vai apsūdzēto atrast, personas atrašanās vieta nav zināma, dalībvalstis var noteikt, ka nolēmumu tomēr var pieņemt un izpildīt. Minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie ir informēti par nolēmumu, jo īpaši, kad minētās personas ir aizturētas, tās informē arī par iespēju minēto nolēmumu pārsūdzēt un par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna vai par citu tiesību aizsardzības līdzekli saskaņā ar 9. pantu.

5.   Šis pants neskar valsts noteikumus, kuri paredz, ka tiesnesis vai kompetentā tiesa var uz laiku izslēgt aizdomās turēto vai apsūdzēto no dalības lietas izskatīšanā tiesā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kriminālprocesa pienācīgu norisi, ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību.

6.   Šis pants neskar valsts noteikumus, kuri paredz, ka process vai atsevišķi tā posmi notiek rakstiski ar noteikumu, ka tiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu.

9. pants

Tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie nepiedalās klātienē savas lietas izskatīšanā tiesā un kad nav izpildīti 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, tiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus, tostarp pārbaudīt jaunus pierādījumus, un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt. Minētajā sakarā dalībvalstis nodrošina, ka minētajiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības uz klātbūtni, efektīvi piedalīties saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām un izmantot tiesības uz aizstāvību.

4. NODAĻA

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem būtu efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāptas viņu tiesības, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Neskarot valstu noteikumus un sistēmas attiecībā uz pierādījumu pieļaujamību, dalībvalstis nodrošina, ka, izvērtējot liecības, ko snieguši aizdomās turētie vai apsūdzētie, vai pierādījumus, kas iegūti, pārkāpjot tiesības klusēt vai neliecināt pret sevi, tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību un taisnīga procesa princips.

11. pants

Datu vākšana

Dalībvalstis līdz 2020. gada 1. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados nosūta Komisijai pieejamos datus par to, kā ir īstenotas šajā direktīvā noteiktās tiesības.

12. pants

Ziņojums

Komisija līdz 2021. gada 1. aprīlim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

13. pants

Noteikumu stingrības nemazināšana

Neko šajā direktīvā nevar interpretēt kā tādu, kas ierobežo vai atkāpjas no jebkurām tiesībām un procesuālajām garantijām, kas ir nodrošinātas saskaņā ar Hartu, ECTK vai citiem atbilstīgiem starptautisko tiesību noteikumiem vai jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni.

14. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2018. gada 1. aprīlim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2016. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J.A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  OV C 226, 16.7.2014., 63. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 20. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 12. februāra lēmums.

(3)  OV C 295, 4.12.2009., 1. lpp.

(4)  OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1.6.2012., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 6.11.2013., 1. lpp.).

(8)  OV C 378, 24.12.2013., 8. lpp.


LĒMUMI

11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/12


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/344

(2016. gada 9. marts)

par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Komisija savā 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un paziņoja, ka sāk apspriešanos par platformas izveidi Savienības līmenī starp darba inspekcijām un citām izpildiestādēm nolūkā apkarot nedeklarētu darbu, lai uzlabotu sadarbību, dalītos paraugpraksē un noteiktu kopējus inspicēšanas principus.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 148. pantu Padome ar Lēmumu (ES) 2015/1848 (4) pieņēma dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Minētās pamatnostādnes dalībvalstīm sniedz norādes par valstu reformu programmu formulēšanu un reformu īstenošanu. Nodarbinātības pamatnostādnes ir pamats konkrētiem ieteikumiem, ko Padome sniedz dalībvalstīm saskaņā ar minēto pantu. Pēdējos gados šie konkrētām dalībvalstīm adresētie ieteikumi ir ietvēruši ieteikumus cīņai pret nedeklarētu darbu.

(3)

LESD 151. pantā sociālās politikas jomā ir izvirzīti mērķi veicināt nodarbinātību un labākus dzīves un darba apstākļus. Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienība var atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības darba aizsardzības, darba apstākļu, no darba tirgus atstumtu personu integrācijas un sociālās atstumtības izskaušanas jomās. Saskaņā ar LESD 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu Savienība var pieņemt pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

(4)

Eiropas Parlaments savā 2014. gada 14. janvāra rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un aicināja ciešāk sadarboties Savienības līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu, kas saskaņā ar minēto rezolūciju kaitē Savienības ekonomikai, izraisot negodīgu konkurenci, apdraudot Savienības sociālo modeļu finansiālo ilgtspēju un aizvien vairāk samazinot darba ņēmēju sociālo un nodarbinātības aizsardzību.

(5)

Komisijas 2007. gada 24. oktobra paziņojumā “Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību” nedeklarēts darbs tika definēts kā “jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības”. Minētā definīcija izslēdza visas nelegālās darbības.

(6)

Nedeklarētam darbam bieži vien ir pārrobežu dimensija. Nedeklarēta darba raksturs dažādās valstīs var izpausties atšķirīgi atkarībā no ekonomiskajiem, administratīvajiem un sociālajiem apstākļiem. Valstu tiesību akti, kas reglamentē nedeklarētu darbu, un valstu līmenī izmantotās definīcijas ir dažādas. Tādēļ nedeklarēta darba novēršanas pasākumi būtu jāizstrādā, ņemot vērā minētās atšķirības.

(7)

Saskaņā ar aplēsēm nedeklarēts darbs ir uzskatāms par nozīmīgu Savienības ekonomikas sastāvdaļu. Tā kā nedeklarēts darbs valstu tiesību aktos dalībvalstīs ir definēts atšķirīgi, ir grūti iegūt precīzus datus par tā izplatību.

(8)

Pašnodarbinātā statusa – kā definēts valstu tiesību aktos – ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās ir nepatiesi deklarēta darba veids, kas bieži vien tiek saistīts ar nedeklarētu darbu. Fiktīva pašnodarbinātība ir tad, kad nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām. Ar šo lēmumu izveidotajai platformai (“platforma”) būtu jānovērš dažādas nedeklarēta darba formas un nepatiesi deklarēts darbs, kas tiek saistīts ar nedeklarētu darbu, tostarp fiktīva pašnodarbinātība.

(9)

Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē attiecīgos darba ņēmējus, kuri ir spiesti samierināties ar nedrošiem un dažkārt bīstamiem darba apstākļiem, daudz zemākām algām, nopietniem darba tiesību pārkāpumiem un būtiski samazinātām darba un sociālās aizsardzības tiesību aktos paredzētajām drošības garantijām, kā rezultātā viņiem tiek liegtas tiesības uz pienācīgiem sociāliem pabalstiem, pensiju un veselības aprūpi, kā arī iespējas uzlabot profesionālo kvalifikāciju un izglītoties visa mūža garumā.

(10)

Kaut arī nedeklarēta darba negatīvās sekas sabiedrību un ekonomiku iespaido dažādi, platformas mērķis ir uzlabot darba apstākļus un veicināt integrāciju darba tirgū un sociālo iekļaušanu. Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi, kā rezultātā tiek grauta sociālās aizsardzības sistēmas finansiālā ilgtspēja. Tas negatīvi ietekmē nodarbinātību un produktivitāti un kropļo konkurences apstākļus.

(11)

Nedeklarēts darbs uz dažādām sociālām grupām, inter alia uz sievietēm, migrantiem un mājsaimniecībā nodarbinātājiem, iedarbojas atšķirīgi, jo daži nedeklarēta darba veicēji ir īpaši neaizsargāti.

(12)

Dalībvalstīs ir ieviests plašs politikas metožu un pasākumu klāsts, lai novērstu nedeklarētu darbu. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz konkrētiem nedeklarēta darba aspektiem. Joprojām ir nepieciešams izstrādāt sarežģītās nedeklarēta darba problēmas novēršanas risinājumus, attiecībā uz kuriem ir jāpiemēro visaptveroša pieeja. Platformai nebūtu jāliedz iespēja īstenot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai pasākumus administratīvās sadarbības jomā.

(13)

Dalība platformas darbībās neskar dalībvalstu kompetenci un/vai pienākumus novērst nedeklarētu darbu, tostarp valstu vai starptautiskās saistības, kas inter alia paredzētas attiecīgajās un spēkā esošajās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, piemēram, Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā.

(14)

Dalībvalstu sadarbība Savienības līmenī joprojām ne tuvu nav visaptveroša nedz attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm, nedz aptvertajiem jautājumiem. Pašlaik nav oficiāla mehānisma pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, lai visaptveroši risinātu jautājumus saistībā ar nedeklarēto darbu.

(15)

Dalībvalstu sadarbības veicināšana Savienības līmenī ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm iedarbīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu. Minētajā sakarībā platformai būtu jātiecas veicināt un atbalstīt apmaiņu ar paraugpraksi un informāciju, kā arī Savienības līmenī nodrošināt satvaru, kura mērķis būtu veidot kopēju izpratni, pieredzi un analīzi par nedeklarētu darbu. Kopējām nedeklarēta darba definīcijām un koncepcijām būtu jāatspoguļo darba tirgū notiekošie procesi. Platformai būtu arī jāveicina sadarbība starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm, kuras brīvprātīgi piedalās šādās pārrobežu darbībās.

(16)

Šā lēmuma mērķis ir sekmēt dalībvalstu sadarbību Savienības līmenī. Situācija nedeklarēta darba jomā dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga, un tāpēc dažādās dalībvalstīs atšķirīgas ir arī attiecīgo iestāžu un citu dalībnieku vajadzības attiecībā uz sadarbības jomām. Dalībvalstis joprojām ir kompetentas lemt par to, kādā apmērā iesaistīties darbībās, kas apstiprinātas platformas plenārsēdēs.

(17)

Savienības līmenī būtu jāatbalsta cieša un efektīva dalībvalstu sadarbība, lai atbalstītu un papildinātu to centienus novērst nedeklarētu darbu. Valstu līmeņa rīcība ir atkarīga no katras dalībvalsts īpašajiem apstākļiem, un platformas īstenotās darbības nevar aizstāt valstu līmeņa analīzi par to, kādas darbības būtu piemēroti veikt.

(18)

Dalībvalstis un to attiecīgās iestādes joprojām ir kompetentas attiecībā uz to praktisko problēmu noskaidrošanu, analīzi un atrisināšanu, kas rodas, īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus par darba apstākļiem un sociālo aizsardzību darba vietā, un tās arī turpmāk pieņem lēmumus par pasākumiem, kas jāveic valstu līmenī, lai īstenotu platformas darbību iznākumus.

(19)

Platformai būtu jāizmanto visi attiecīgie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem instrumentiem un struktūrām Savienības līmenī, lai palielinātu minēto pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Platformas darbība varētu izpausties kā sistēma kopīgām mācībām, salīdzinošas izvērtēšanas un tādu rīku kā interaktīvas zināšanu bankas izveide, ņemot vērā izdarīto pirmizpēti, inter alia arī Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) veikumu, un, vienlaikus atzīstot datu aizsardzības svarīgumu, arī datu apmaiņas risinājumus. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu, pamatojoties uz politikas nostādnēm un stratēģijām, ar kurām pievērš uzmanību nedeklarētam darbam un kuras dalībvalstīs jau tiek īstenotas ar atšķirīgu intensitāti. Platformas darbībā būtu jāiesaista arī nevalstiskie dalībnieki, jo tie ir svarīgi informācijas avoti.

(20)

Platformai būtu jāsekmē dalībvalstu ciešāka sadarbība, tostarp popularizējot pārrobežu sadarbības un īstenošanas inovatīvas pieejas un izvērtējot šādā sadarbībā gūto dalībvalstu pieredzi. Savlaicīga datu apmaiņa ir būtiski svarīga nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā.

(21)

Ja platformas loceklis uzskata konkrētu gadījumu izskatīšanu par lietderīgu informācijas un paraugprakses apmaiņai platformā, minētajiem gadījumiem būtu jānodrošina pienācīga anonimitāte. Platforma var būt efektīva vienīgi vidē, kurā personas, kas informē par nedeklarēta darba gadījumiem, tiek aizsargātas pret nelabvēlīgām sekām. Tādēļ platformai būtu jākļūst par forumu, kurā apmainās ar paraugpraksi minētajā jomā.

(22)

Apmaiņai ar informāciju un paraugpraksi būtu jāļauj platformai nodrošināt noderīgu pienesumu iespējamai rīcībai Savienības līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu, tostarp no Komisijas puses. Īstenojot Eiropas pusgadu, platformas darbības varētu sniegt noderīgu pienesumu, kad tiek apsvērti nedeklarēta darba novēršanas pasākumi.

(23)

Ar nedeklarētu darbu saistītus jautājumus risina dažādas valstu izpildiestādes, piemēram, darba inspekcijas, citas iestādes, kas risina darba aizsardzības jautājumus, sociālā nodrošinājuma inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos gadījumos var būt iesaistītas arī migrācijas iestādes un nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti un iestādes, kas ir atbildīgas par kopējās transporta politikas īstenošanu, policija, prokuratūra un sociālie partneri.

(24)

Lai vispusīgi un veiksmīgi novērstu nedeklarētu darbu, dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums. Tas būtu jāveicina, mudinot īstenot attiecīgo iestāžu un citu dalībnieku strukturētu sadarbību. Platformā būtu jāiesaista visas attiecīgās valsts iestādes, jo īpaši izpildiestādes, kuras vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai aktīvi piedalās šādos pasākumos. Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt kompetentām lemt par to, kuras iestādes pārstāv šīs valstis platformas dažādajās darbībās. Dalībvalstu valsts iestāžu sadarbībā būtu jāievēro spēkā esošie Savienības un valstu tiesību akti.

(25)

Lai sasniegtu tās mērķus, platforma būtu jāatbalsta katras dalībvalsts augsta ranga pārstāvim, kam vajadzētu koordinēt un sazināties ar dalībvalstu iestādēm un attiecīgos gadījumos ar citiem dalībniekiem, tostarp sociālajiem partneriem, kas nodarbojas ar nedeklarētā darba daudzpusīgajiem aspektiem.

(26)

Platformā būtu jāiesaista Savienības līmeņa sociālie partneri gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kuras nedeklarēts darbs skar visvairāk vai kurām ir īpaša loma tā novēršanā, un platformai būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, SDO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA). Eurofound un EU-OSHA iesaistīšanai platformas darbā novērotāju statusā nebūtu jāpaplašina to pašreizējās pilnvaras.

(27)

Platformai būtu jāpieņem savs reglaments, darba programmas un regulāri ziņojumi.

(28)

Platformai būtu jāspēj izveidot darba grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, un tai būtu jāspēj paļauties uz profesionāļiem ar īpašu kompetenci.

(29)

Platformai būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām ekspertu grupām un komitejām Savienības līmenī, kuru darbība ir saistīta ar nedeklarētu darbu.

(30)

Platforma un tās darbības būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI), nepārsniedzot Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktās apropriācijas. Komisijai būtu jānodrošina, lai platforma tai atvēlētos finanšu līdzekļus izmantotu pārredzamā un efektīvā veidā.

(31)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir LESD 15. pantā nostiprinātajos principos atspoguļotā atklātība un dokumentu pieejamība, platformai savs darbs būtu jāveic pārredzamā veidā un saskaņā ar minētajiem principiem.

(32)

Komisijai būtu jāveic nepieciešamie administratīvie pasākumi, lai izveidotu platformu.

(33)

Platformai būtu pilnībā jārespektē pamattiesības un jāievēro principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (6), kā arī attiecīgie valstu īstenošanas pasākumi attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic saistībā ar šo lēmumu.

(35)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Platformas izveide

Ar šo Savienības līmenī izveido platformu dalībvalstu sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (“platforma”).

Piemērojot šo lēmumu, nedeklarēta darba “novēršana” nozīmē preventīvu pasākumu veikšanu pret nedeklarētu darbu, atturēšanu no tā un tā apkarošanu, kā arī nedeklarēta darba deklarēšanas sekmēšanu.

2. pants

Platformas sastāvs

1.   Platformas sastāvā ir:

a)

augsta ranga pārstāvis, ko ieceļ katra dalībvalsts, lai tas pārstāvētu minēto dalībvalsti;

b)

Komisijas pārstāvis;

c)

ne vairāk kā četri Savienības līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, kurus ieceļ minētie sociālie partneri, vienādā mērā pārstāvot abas nozares puses.

2.   Saskaņā ar platformas reglamentu platformas sanāksmēs novērotāja statusā var piedalīties – un viņu ieguldījumu pienācīgi ņem vērā – šādas personas:

a)

ne vairāk kā 14 personas, kuras pārstāv sociālos partnerus nozarēs ar augstu nedeklarēta darba īpatsvaru un kuras ir iecēluši minētie sociālie partneri, vienādā mērā pārstāvot abas nozares puses;

b)

Eurofound pārstāvis

c)

EU-OSHA pārstāvis;

d)

SDO pārstāvis;

e)

pārstāvis no katras trešās valsts Eiropas Ekonomikas zonā.

Saskaņā ar platformas reglamentu piedalīties platformas sanāksmēs var uzaicināt novērotājus, kuri nav minēti pirmajā daļā, un viņu ieguldījumu pienācīgi ņem vērā atkarībā no apspriežamā jautājuma.

3. pants

Valstu pasākumi

Šis lēmums neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu.

4. pants

Mērķi

Platformu raksturojošais nolūks ir pievienotās vērtības pienesuma nodrošināšana Savienības līmenī, lai sekmētu sarežģītās nedeklarētā darba problēmas novēršanu, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences un procedūras.

Platforma veicina Savienības un valstu efektīvākas darbības, ar kurām tiecas uzlabot darba apstākļus, veicināt integrāciju darba tirgū un sociālo iekļaušanu, tostarp tiesību aktu labāku izpildi minētajās jomās, un nedeklarēta darba samazināšanu un oficiālu darbvietu veidošanos, tādējādi izvairoties no darbvietu kvalitātes un darba aizsardzības pasliktināšanās:

a)

stiprinot sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarēta darba dažādās izpausmes un nepatiesi deklarētu darbu, kas tiek saistīts ar nedeklarētu darbu, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību;

b)

uzlabojot dalībvalstu dažādo attiecīgo iestāžu un citu dalībnieku spēju novērst nedeklarētu darbu saistībā ar tā pārrobežu aspektiem un šādā veidā sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

c)

palielinot sabiedrības izpratni par jautājumiem, kas attiecas uz nedeklarētu darbu, un par vajadzību pēc steidzamas atbilstīgas rīcības un mudinot dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu nedeklarētu darbu.

II NODAĻA

UZDEVUMS UN DARBĪBAS

5. pants

Uzdevums

Lai sasniegtu 4. pantā norādītos mērķus, platforma Savienības līmenī veicina dalībvalstu sadarbību:

a)

apmainoties ar paraugpraksi un informāciju;

b)

attīstot ekspertīzi un analīzi;

c)

popularizējot un atbalstot inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un izvērtējot pieredzes;

d)

sekmējot horizontālo sapratni par jautājumiem, kas attiecas uz nedeklarētu darbu.

6. pants

Darbības

1.   Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma jo īpaši veic šādas darbības:

a)

uzlabo zināšanas par nedeklarētu darbu, arī par tā cēloņiem un reģionālām atšķirībām, izmantojot kopīgas definīcijas un koncepcijas un uz pierādījumiem balstītus mērījumu rīkus un sekmējot salīdzinošas analīzes un attiecīgus datu vākšanas metodoloģiskus instrumentus, ņemot par pamatu darbu, ko veic citi dalībnieki, tostarp Nodarbinātības komiteja (EMCO) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC);

b)

uzlabo zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, kā novērst nedeklarētu darbu, tostarp tā pārrobežu aspektus;

c)

izstrādā analīzi, lai izvērtētu dažādu politikas pasākumu efektivitāti nedeklarēta darba novēršanā, tostarp preventīvus pasākumus un sankcijas;

d)

izveido efektīvus informācijas un pieredzes apmaiņas rīkus, piemēram, zināšanu banku par dažādu īstenoto praksi un veiktajiem pasākumiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, ko piemēro dalībvalstīs, lai novērstu nedeklarētu darbu;

e)

izstrādā rīkus, piemēram, īstenošanas pamatnostādnes, paraugprakses rokasgrāmatas un kopējus inspicēšanas principus, lai novērstu nedeklarētu darbu, un izvērtē darbā ar šiem rīkiem gūto pieredzi;

f)

veicina un atbalsta dalībvalstu dažādus sadarbības veidus, palielinot to spēju novērst nedeklarēta darba pārrobežu aspektus, ko panāk, veicinot un sekmējot inovatīvas pieejas, piemēram, personāla apmaiņu, datubāžu izmantošanu saskaņā ar valstīs spēkā esošajiem datu aizsardzības tiesību aktiem un kopīgas darbības, un izvērtējot dalībvalstu īstenotajā sadarbībā gūto pieredzi;

g)

noskaidro informācijas ātras apmaiņas sistēmas praktisko iespējamību un uzlabo datu apmaiņu, ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp pētī iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (7), un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI);

h)

apmainās ar valstu iestāžu pieredzi, kas gūta, piemērojot Savienības tiesību aktus, kuriem ir nozīme nedeklarēta darba novēršanā;

i)

izstrādā un attiecīgos gadījumos uzlabo attiecīgajām iestādēm paredzētas apmācības iespējas un izstrādā sistēmu kopīgas apmācības īstenošanai;

j)

organizē salīdzinošas izvērtēšanas, lai sekotu progresam nedeklarēta darba novēršanā dalībvalstīs, kuras ir izvēlējušās piedalīties šādās izvērtēšanās;

k)

apmainās ar pieredzi un izstrādā paraugpraksi attiecībā uz dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu attiecīgo iestāžu sadarbību, lai uzlabotu minētās sadarbības efektivitāti no tādu problēmu efektīvas novēršanas viedokļa, kas attiecas uz nedeklarētu darbu saistībā ar minētajām valstīm;

l)

uzlabo izpratni par nedeklarēta darba problēmu, īstenojot kopējas darbības, piemēram, Eiropas mēroga kampaņas, un koordinējot reģionālas vai Savienības mēroga stratēģijas, tostarp nozaru pieejas;

m)

apmainās ar pieredzi par tādu darba ņēmēju konsultēšanu un informēšanu, kurus skārusi nedeklarēta darba izmantošana.

2.   Veicot 1. punktā minētās darbības, platforma izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, tostarp pētījumus un daudzpusējas sadarbības projektus, un ņem vērā attiecīgos Savienības instrumentus un struktūras, kā arī pieredzi, kas gūta saistībā ar attiecīgiem divpusējiem nolīgumiem.

III NODAĻA

PLATFORMAS DARBĪBA

7. pants

Augsta ranga pārstāvji

1.   Katra dalībvalsts ieceļ augsta ranga pārstāvi, kas ir balsstiesīgs platformas dalībnieks.

Katra dalībvalstis nodrošina, lai tās augsta ranga pārstāvis būtu pienācīgi pilnvarots veikt platformas darbības. Katra dalībvalsts ieceļ arī vienu aizstājēju, kas vajadzības gadījumā aizstāj tās augsta ranga pārstāvi un kam ir tiesības balsot šādos gadījumos.

2.   Ieceļot savu augsta ranga pārstāvi un aizstājēju, katrai dalībvalstij būtu jāapsver visas attiecīgās valsts iestādes, jo īpaši izpildiestādes un citi iesaistītie dalībnieki saskaņā ar dalībvalstu tiesībām un/vai praksi. Turklāt tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi var iesaistīt arī sociālos partnerus vai citus attiecīgos dalībniekus.

3.   Katrs augsta ranga pārstāvis, kas iecelts, ievērojot šo pantu, piedalās platformas plenārsēdēs un attiecīgā gadījumā arī citās platformas darbībās un darba grupās.

Katrs augsta ranga pārstāvis iesniedz Komisijai attiecīgo iestāžu sarakstu un to kontaktinformāciju un attiecīgā gadījumā to sociālo partneru un citu attiecīgo dalībnieku kontaktinformāciju, kuri iesaistīti nedeklarēta darba novēršanā.

Katrs augsta ranga pārstāvis sadarbojas ar visām attiecīgajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar sociālajiem partneriem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem attiecībā uz platformas darbībām un koordinē viņu līdzdalību platformas sanāksmēs un/vai viņu ieguldījumu platformas vai tās darba grupu darbībās.

8. pants

Darbība

1.   Platformas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājam palīdz divi līdzpriekšsēdētāji, kas izraudzīti no augsta ranga pārstāvju vidus.

Priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētāji veido Prezidiju.

Prezidijs sagatavo un organizē platformas darbu sadarbībā ar sekretariātu, kas darbojas kā platformas, tostarp Prezidija un darba grupu, sekretariāts. Sekretariātu nodrošina Komisija.

2.   Platforma sanāk kopā vismaz divreiz gadā.

3.   Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma pieņem lēmumus par:

a)

tās reglamentu;

b)

divu gadu darba programmām, kurās inter alia izklāstītas tās prioritātes un 6. pantā minēto darbību konkrēts apraksts;

c)

platformas ziņojumiem reizi divos gados;

d)

darba grupu izveidi, lai izskatītu jautājumus, kas precizēti tās darba programmās, tostarp praktiskos jautājumus attiecībā uz minētajām darba grupām, kuras likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas savus uzdevumus.

Šajā punktā minētos lēmumus platforma pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Komisijas pārstāvim un augsta ranga pārstāvjiem katram ir viena balss.

4.   Prezidijs, skatot katru gadījumu atsevišķi, attiecīgā gadījumā var uzaicināt ekspertus ar īpašu kompetenci apspriežamajā jautājumā piedalīties platformas vai darba grupas apspriedēs.

5.   Platformai palīdz 1. punktā minētais sekretariāts. Sekretariāts sagatavo platformas sanāksmes, platformas darba programmu projektus un ziņojumu projektus un seko Platformas sanāksmju rezultātu un to secinājumu izpildei.

6.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par platformas darbībām, tostarp par kopīgajām sanāksmēm ar ekspertu grupām un komitejām. Tā iesniedz platformas darba programmas un ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

9. pants

Sadarbība

1.   Platforma efektīvi sadarbojas un novērš darba pārklāšanos ar citām attiecīgajām ekspertu grupām un komitejām Savienības līmenī, kuru darbs ir saistīts ar nedeklarēta darba jautājumiem, jo īpaši ar Vecāko darba inspektoru komiteju, Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā, Sociālā nodrošinājuma koordinācijas administratīvo komisiju, Valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EMCO, SPC un Administratīvās sadarbības darba grupu tiešo nodokļu jautājumos. Attiecīgos gadījumos platforma uzaicina minēto darba grupu un komiteju pārstāvjus piedalīties tās sanāksmēs kā novērotājus. Lai nodrošinātu efektīvāku darbu un lielāku ietekmi, var organizēt arī kopīgas sanāksmes.

2.   Platforma izveido atbilstīgu sadarbību ar Eurofound un EU-OSHA.

10. pants

Izdevumu atlīdzināšana

Komisija atmaksā ceļa un attiecīgā gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas dalībniekiem, aizstājējiem, novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem ir radušies saistībā ar platformas darbībām.

Platformas dalībniekiem, aizstājējiem, novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem netiek maksāta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.

11. pants

Finansiālais atbalsts

Kopējos resursus šā lēmuma īstenošanai nosaka Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI). Platformai paredzētos EaSI finanšu resursus Komisija pārvalda pārredzamā un efektīvā veidā.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Pārskatīšana

Līdz 2020. gada 13. martam Komisija pēc apspriešanās ar platformu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu un pievienoto vērtību un attiecīgā gadījumā ierosina nepieciešamos grozījumus. Ziņojumā jo īpaši izvērtē, kādā mērā platforma ir palīdzējusi sasniegt 4. pantā nospraustos mērķus, izpildījusi tai 5. pantā noteikto uzdevumu, veikusi 6. pantā paredzētās darbības un īstenojusi tās darba programmās minētās prioritātes. Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumus saistībā ar platformas darbību.

13. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2016. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J.A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  OV C 458, 19.12.2014., 43. lpp.

(2)  OV C 415, 20.11.2014., 37. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 24. februāra lēmums.

(4)  Padomes Lēmums (ES) 2015/1848 (2015. gada 5. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam (OV L 268, 15.10.2015., 28. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/21


Informācija saistībā ar to, ka stājas spēkā Vienošanās starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

Vienošanās starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, stājās spēkā 2016. gada 1. martā, jo vienošanās 13. panta 2. punktā paredzētā procedūra tika pabeigta 2016. gada 26. februārī.


11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/22


VIENOŠANĀS

starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

no otras puses,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (1), turpmāk “regula”, 49. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā noteikts, ka, lai sasniegtu tā mērķi, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, turpmāk “Atbalsta birojs”, vajadzētu būt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas regula, konkrēti, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, turpmāk “asociētās valstis”.

(2)

Šveice ir noslēgusi nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tā ir pieņēmusi un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, jo īpaši Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (2),

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Piedalīšanās apjoms

Šveice pilnībā piedalās Atbalsta biroja darbā, un tai ir tiesības saņemt no Atbalsta biroja atbalsta darbības, kā aprakstīts regulā un saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem.

2. pants

Valde

Šveice ir pārstāvēta Atbalsta biroja valdē kā novērotāja bez balsstiesībām.

3. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Šveice veic iemaksu Atbalsta biroja ieņēmumos, kuras gada summu aprēķina atbilstīgi tās iekšzemes kopproduktam (IKP) kā procentu no visu piedalošos valstu IKP saskaņā ar formulu, kas noteikta I pielikumā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto iemaksu maksā, sākot no dienas pēc šīs vienošanās stāšanās spēkā. Pirmo iemaksu samazina proporcionāli atlikušajam gada dienu skaitam pēc vienošanās stāšanās spēkā.

4. pants

Datu aizsardzība

1.   Šveice piemēro savus valsts noteikumus par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti (3).

2.   Šīs vienošanās nolūkā personas datu apstrādei, ko veic Atbalsta birojs, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

3.   Šveice ievēro noteikumus par Atbalsta biroja rīcībā esošo dokumentu konfidencialitāti, kā paredzēts valdes reglamentā.

5. pants

Juridiskais statuss

Atbalsta birojam Šveicē ir juridiskas personas statuss un visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar Šveices tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

6. pants

Atbildība

Atbalsta biroja atbildību reglamentē regulas 45. panta 1., 3. un 5. punkts.

7. pants

Eiropas Savienības Tiesa

Šveice atzīst, ka Atbalsta birojs ir pakļauts Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai, kā noteikts regulas 45. panta 2. un 4. punktā.

8. pants

Atbalsta biroja personāls

1.   Saskaņā ar regulas 38. panta 1. punktu un 49. panta 1. punktu uz Šveices valstspiederīgajiem, kas pieņemti darbā kā Atbalsta biroja darbinieki, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, noteikumi, kurus ES iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu minētos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, un īstenošanas pasākumi, kurus Atbalsta birojs pieņēmis saskaņā ar regulas 38. panta 2. punktu.

2.   Atkāpjoties no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Atbalsta biroja izpilddirektors saskaņā ar esošajiem noteikumiem par personāla atlasi un nodarbināšanu, kurus pieņēmis Atbalsta birojs, uz līguma pamata var nodarbināt Šveices valstspiederīgos, kuri pilnībā bauda pilsoņu tiesības.

3.   Šveices valstspiederīgajiem mutatis mutandis piemēro regulas 38. panta 4. punktu.

4.   Tomēr Šveices valstspiederīgos nevar iecelt Atbalsta biroja izpilddirektora amatā.

9. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.   Šveice piemēro Atbalsta birojam un tā personālam Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas ir sniegts šīs vienošanās II pielikumā, kā arī visus noteikumus, kas saskaņā ar minēto protokolu pieņemti attiecībā uz Atbalsta biroja personālu.

2.   Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā piemērošanas procedūra ir noteikta II pielikuma papildinājumā.

10. pants

Krāpšanas apkarošana

Ar regulas 44. pantu saistītie noteikumi par ES veikto finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz Atbalsta biroja darbību dalībniekiem ir izklāstīti III pielikumā.

11. pants

Komiteja

1.   Komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Komisijas un Šveices pārstāvji, uzrauga šīs vienošanās pareizu īstenošanu un nodrošina pastāvīgu informācijas sniegšanu un viedokļu apmaiņu šajā sakarā. Praktisku iemeslu dēļ šīs komitejas sanāksmes notiek kopīgi ar attiecīgajām komitejām, kas izveidotas ar citām asociētajām valstīm, kuras piedalās, pamatojoties uz regulas 49. panta 1. punktu. Tā sanāk vai nu pēc Šveices, vai pēc Eiropas Komisijas lūguma. Par komitejas darbu informē Atbalsta biroja valdi.

2.   Komitejā apmainās ar informāciju par paredzētajiem ES tiesību aktiem, kuri vai nu tieši ietekmē, vai groza regulu, vai kuriem ir paredzama ietekme uz finansiālo ieguldījumu, kas noteikts šīs vienošanās 3. pantā, un veic viedokļu apmaiņu par to.

12. pants

Pielikumi

Šīs vienošanās pielikumi ir šīs vienošanās sastāvdaļa.

13. pants

Stāšanās spēkā

1.   Līgumslēdzējas puses šo vienošanos apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Tās viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

2.   Šī vienošanās stājās spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par 1. punktā minētās procedūras pabeigšanu.

14. pants

Izbeigšana un spēkā esība

1.   Šo vienošanos slēdz uz neierobežotu laiku.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās ar Komiteju var denonsēt šo vienošanos, par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Šo vienošanos pārtrauc piemērot sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma.

3.   Šo vienošanos izbeidz gadījumā, ja tiek izbeigts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (5).

4.   Šo vienošanos sagatavo divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на десети юни две хиляди и четиринадесета година.

Hecho en Bruselas, el diez de junio de dos mil catorce.

V Bruselu dne desátého června dva tisíce čtrnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den tiende juni to tusind og fjorten.

Geschehen zu Brüssel am zehnten Juni zweitausendvierzehn.

Kahe tuhande neljateistkümnenda aasta juunikuu kümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα Ιουνίου δύο χιλιάδες δεκατέσσερα.

Done at Brussels on the tenth day of June in the year two thousand and fourteen.

Fait à Bruxelles, le dix juin deux mille quatorze.

Sastavljeno u Bruxellesu desetog lipnja dvije tisuće četrnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì dieci giugno duemilaquattordici.

Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada desmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai keturioliktų metų birželio dešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennegyedik év június havának tizedik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-għaxar jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u erbatax.

Gedaan te Brussel, de tiende juni tweeduizend veertien.

Sporządzono w Brukseli dnia dziesiątego czerwca roku dwa tysiące czternastego.

Feito em Bruxelas, em dez de junho de dois mil e catorze.

Întocmit la Bruxelles la zece iunie două mii paisprezece.

V Bruseli desiateho júna dvetisícštrnásť.

V Bruslju, dne desetega junija leta dva tisoč štirinajst.

Tehty Brysselissä kymmenentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattaneljätoista.

Som skedde i Bryssel den tionde juni tjugohundrafjorton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За Конфедерация Швейцария

Por la Confederación Suiza

Za Švýcarskou konfederaci

For Det Schweiziske Forbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Šveitsi Konföderatsiooni nimel

Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation

Pour la Confédération suisse

Za Švicarsku Konfederaciju

Per la Confederazione Svizzera

Šveices Konfederācijas vārdā –

Šveicarijos Konfederacijos vardu

A Svájci Államszövetség részéről

Għall-Konfederazzjoni Svizzera

Voor de Zwitserse Bondsstaat

W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej

Pela Confederação Suíça

Pentru Confederația Elvețiană

Za Švajčiarsku konfederáciu

Za Švicarsko konfederacijo

Sveitsin valaliiton puolesta

För Schweiziska edsförbundet

Image


(1)  OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(2)  OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.

(3)  Komisijas Lēmums (2000. gada 26. jūlijs), ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par tādu personas datu pienācīgu aizsardzību, ko sniedz Šveicē (OV L 215, 25.8.2000., 1. lpp.).

(4)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.


I PIELIKUMS

IEMAKSAS APRĒĶINĀŠANAS FORMULA

1.

Regulas 33. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteikto Šveices finansiālo ieguldījumu Atbalsta biroja ieņēmumos aprēķina šādi.

Visjaunākos galīgos Šveices iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, kas pieejami katra gada 31. martā, dala ar visu Atbalsta birojā piedalošos valstu IKP rādītāju summu, kas pieejama par minēto gadu. Iegūto procentu piemēros regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajai Atbalsta biroja ieņēmumu daļai attiecīgajā gadā, lai iegūtu Šveices finansiālā ieguldījuma apmēru.

2.

Finansiālo ieguldījumu veic euro.

3.

Šveice finansiālo ieguldījumu veic ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Šveice maksā procentus par nenomaksāto summu. Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā beidzas maksājumu termiņš, palielināta par 3,5 procentu punktiem.

4.

Šveices finansiālo ieguldījumu pielāgo saskaņā ar šo pielikumu, ja regulas 33. panta 3. punktā noteiktais Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums, kas ir ietverts ES vispārējā budžetā, tiek palielināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1), 26., 27. vai 41. pantu. Šādā gadījumā starpību samaksā 45 dienu laikā pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas.

5.

Ja maksājumu apropriācijas, ko Atbalsta birojs saņēmis no ES saskaņā ar regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz N gadu, nav izlietotas līdz N gada 31. decembrim vai ja Atbalsta biroja N gada budžets ir samazināts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 26., 27. vai 41. pantu, minēto neizlietoto vai samazināto maksājumu apropriāciju daļu, kas atbilst Šveices iemaksas procentuālajai daļai, pārceļ uz Atbalsta biroja N+1 gada budžetu. Attiecīgi tiks samazināta Šveices iemaksa Atbalsta biroja N + 1 gada budžetā.


(1)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


II PIELIKUMS

7. PROTOKOLS

PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 343. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (“EAEK”), 191. pantu Eiropas Savienībai un EAEK dalībvalstīs ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai pildītu to uzdevumus,

IR VIENOJUŠĀS par šādu noteikumu, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

I NODAĻA

Eiropas Savienības īpašums, līdzekļi, aktīvi un darbības

1. pants

Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. pants

Savienības arhīvi ir neaizskarami.

3. pants

Savienība, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Savienība savai oficiālai lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci.

Nekādus izņēmumus neparedz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājumi par sabiedriskiem pakalpojumiem.

4. pants

Savienība ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.

Savienība ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.

II NODAĻA

Saziņa un ceļošanas atļauja

5. pants

(bijušais 6. pants)

Katrā dalībvalstī Savienības iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Savienības iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.

6. pants

(bijušais 7. pants)

Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes ar vienkāršu balsu vairākumu noteiktā formā, ko dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.

III NODAĻA

Eiropas Parlamenta locekļi

7. pants

(bijušais 8. pants)

Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontroli:

a)

viņu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā augstākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus;

b)

citu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus.

8. pants

(bijušais 9. pants)

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

(bijušais 10. pants)

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a)

savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b)

visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

IV NODAĻA

Dalībvalstu pārstāvji, kas piedalās Eiropas Savienības iestāŽu darbā

10. pants

(bijušais 11. pants)

Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

Šis pants attiecas arī uz Savienības padomdevēju struktūru locekļiem.

V NODAĻA

Eiropas Savienības ierēdņi un ārējie darbinieki

11. pants

(bijušais 12. pants)

Neatkarīgi no pilsonības Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs

a)

saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju domstarpībās starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)

uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)

attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

d)

viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno;

e)

viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīves vietā, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem.

12. pants

(bijušais 13. pants)

Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.

Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība.

13. pants

(bijušais 14. pants)

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustams īpašums, kas pieder pirmajā panta daļā minētajām personām un atrodas tajā valstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā nevienu pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

14. pants

(bijušais 15. pants)

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.

15. pants

(bijušais 16. pants)

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka to Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 11. pants, 12. panta 2. daļa un 13. pants.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām.

VI NODAĻA

Eiropas Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecību privilēģijas un imunitāte

16. pants

(bijušais 17. pants)

Dalībvalsts, kurā ir Savienības mītne, Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.

VII NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

17. pants

(bijušais 18. pants)

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Savienības interesēs.

Jebkurai Savienības iestādei ir jāatņem ierēdnim vai darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

18. pants

(bijušais 19. pants)

Lai piemērotu šo Protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

19. pants

(bijušais 20. pants)

Šā Protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropadomes priekšsēdētāju.

Iepriekšminētie panti attiecas arī uz Komisijas locekļiem.

20. pants

(bijušais 21. pants)

Šā Protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot 3. panta noteikumus Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.

21. pants

(bijušais 22. pants)

Šis Protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās struktūru locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas Statūtiem.

Eiropas Investīciju banka turklāt, to veidojot un palielinot tās kapitālu, ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā banka atrodas. Arī bankas darbības izbeigšanas vai bankas likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, bankai un tās struktūru darbībām, kas veiktas saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

22. pants

(bijušais 23. pants)

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.

Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā ir Bankas mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

II PIELIKUMA papildinājums

PROCEDŪRA PROTOKOLA PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ PIEMĒROŠANAI ŠVEICĒ

1.   Piemērošanas attiecinājums uz Šveici

Visas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (turpmāk “protokols”) minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.

2.   Atbalsta biroja atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)

Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Atbalsta birojam preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai izmantošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Šveices Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

3.   Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Atbalsta biroja personālu

Saistībā ar protokola 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Atbalsta biroja ierēdņus un pārējos darbiniekus Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (1), 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Eiropas Savienības maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Eiropas Savienībai.

Attiecībā uz protokola 13. panta piemērošanu Šveici neuzskata par dalībvalsti 1. punkta nozīmē.

Atbalsta biroja ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir ES ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.

Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Atbalsta biroja vai Eiropas Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanu un citiem ES tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.


(1)  OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 371/2009 (OV L 121, 15.5.2009., 1. lpp.).


III PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ ŠVEICES DALĪBNIEKIEM ATBALSTA BIROJA DARBĪBĀS

1. pants

Tieša saziņa

Atbalsta birojs un Eiropas Komisija tieši sazinās ar visām Šveicē reģistrētajām personām vai organizācijām, kas piedalās Atbalsta biroja darbībās kā līgumslēdzēji, Atbalsta biroja dalībnieki, Atbalsta biroja vai ES budžeta maksājumu saņēmēji vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Eiropas Komisijai un Atbalsta birojam visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā vienošanās minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem un uz visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants

Revīzijas

1.   Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1), ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 23. decembris) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un ar citiem instrumentiem, kas minēti šajā vienošanās, ar saņēmējiem, kas darbojas Šveicē, noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka Eiropas Komisijas pārstāvji vai citas Atbalsta biroja un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās var veikt zinātniskās, finansiālās, tehnoloģiskās vai citas darbības revīzijas.

2.   Atbalsta biroja un Komisijas amatpersonas un citas Atbalsta biroja un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā vienošanās minēto instrumentu īstenošanai.

3.   Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Eiropas Komisijai.

4.   Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šīs vienošanās spēkā esības beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5.   Šveices Federālo revīzijas biroju iepriekš informē par revīzijām, ko veic Šveices teritorijā. Šāda informēšana nav juridisks priekšnosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Saskaņā ar šo vienošanos Eiropas Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (3).

2.   Pārbaudes uz vietas un inspekcijas Eiropas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Valsts revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kuras laikus informē par pārbaužu un inspekciju priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās varētu sniegt visu vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Šveices kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs uz vietas un inspekcijās.

3.   Ja attiecīgās Šveices iestādes to vēlas, tās var kopā ar Eiropas Komisiju veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

4.   Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Eiropas Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju.

5.   Eiropas Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par nelikumīgu rīcību, ko tā atklājusi, veicot pārbaudi uz vietas vai inspekciju. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un inspekciju rezultātu.

4. pants

Informācija un apspriešanās

1.   Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkos Šveices kompetentās iestādes un ES regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma rīko apspriešanās.

2.   Šveices kompetentās iestādes bez kavēšanās informē Atbalsta biroju un Eiropas Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par nelikumīgu rīcību, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā vienošanās minētos instrumentus.

5. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar šo pielikumu paziņotā vai iegūtā informācija jebkurā formā ir dienesta noslēpums, un to aizsargā tādā pašā veidā kā līdzīgu informāciju aizsargā saskaņā ar Šveices tiesību aktiem un attiecīgiem noteikumiem, kas ir piemērojami ES iestādēm. Šādu informāciju izpauž tikai tām personām ES iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu Līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Atbalsta birojs vai Eiropas Komisija var piemērot administratīvus pasākumus un sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (4) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (5), un ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6).

7. pants

Atgūšana un izpilde

Atbalsta biroja vai Eiropas Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti šīs vienošanās darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, izpilda Šveicē. Izpildrakstu izdod Šveices valdības norīkotā iestāde, veicot tikai dokumenta autentiskuma pārbaudi, un par to paziņo Atbalsta birojam vai Eiropas Komisijai. Izpildi veic saskaņā ar Šveices procesuālajiem tiesību aktiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē likumību attiecībā uz lēmuma izpildīšanu.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, izpilda ar tādiem pašiem noteikumiem.


(1)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.).

(3)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(4)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(5)  OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(6)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.


REGULAS

11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/38


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/345

(2016. gada 10. marts),

ar ko nosaka konteineru statusa ziņojumu sniegšanas biežumu, datu formātu un nosūtīšanas metodi

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (1), un jo īpaši tās 18.c pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97 pārvadātājiem par gadījumiem, kuri minēti šīs regulas 18.a panta 6. punktā, jāiesniedz Komisijas pārvaldītajā CSM reģistrā dati par konteineru kustību, bet tikai tiktāl, ciktāl tie ir pieejami pārvadātājam, kas iesniedz ziņojumu, un ciktāl šādi dati par minētajiem gadījumiem ir izveidoti, savākti vai saglabāti tā elektroniskajos ierakstos.

(2)

Lai nodrošinātu datu savlaicīgu analīzi, kas attiecas uz konteineru kustību, un to, ka jūras pārvadātāji šādus datus netraucēti nosūta tieši uz CSM reģistru, un garantētu iespējamo datu kodēšanas veidu pārvaldāmu daudzveidības pakāpi, būtu jāprecizē ziņojumu sniegšanas biežums, CSM datu formāts un CSM nosūtīšanas metode.

(3)

Ņemot vērā konteinerpārvadājumu apjomu un tā regulāras izmaiņas, efektīva krāpšanas atklāšana lielā mērā ir atkarīga no tā, cik savlaicīgi tiks noteikta aizdomīga konteineru kustība. Lai garantētu saņemto datu efektīvu izmantošanu, ierobežojot risku, kas saistīts ar aizdomīgu pārvadājumu pārvešanu uz nenoteiktu atrašanās vietu, pirms var tikt veikta aizdomīgu sūtījumu efektīva noteikšana, pārvadātājiem ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad CSM izveidoti, savākti vai saglabāti pārvadātāju elektroniskajos ierakstos, CSM būtu jānosūta uz CSM reģistru.

(4)

Lai mazinātu nozares finansiālo slogu un atvieglotu CSM nosūtīšanu, pārvadātājiem būtu jāizmanto viens no pamatstandartiem, proti, ANSI ASC X12 vai UN/EDIFACT. ANSI ASC X12 ir Amerikas Nacionālā standartu institūta (American National Standards Institute) protokols elektroniskai datu apmaiņai (EDI), savukārt UN/EDIFACT ir elektroniskās datu apmaiņas standarts, kas izstrādāts Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Izmantojot šādus standartus, pārvadātāju īstenošanas izmaksām vajadzētu samazināties, jo tiek uzskatīts, ka minētie standarti tiek vispārēji izmantoti jūrniecības nozarē elektroniskai datu apmaiņai.

(5)

Lai nodrošinātu datu drošu nosūtīšanu un garantētu nosūtīto datu pienācīgu konfidencialitāti un integritāti, CSM būtu jānosūta, izmantojot protokolu Secure Shell File Transfer Protocol (SFTP), ko izstrādājusi Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF). Šī nosūtīšanas metode garantē vajadzīgo drošības līmeni, un nozare to uzskata par pieņemamu īstenošanas iespējamības ziņā. Lai samazinātu īstenošanas izmaksas, būtu jāļauj pārvadātājiem izmantot arī citas nosūtīšanas metodes ar nosacījumu, ka tās garantē ar SFTP salīdzināmu drošības līmeni.

(6)

Lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar CSM nosūtīšanu, būtu jāļauj pārvadātājiem nosūtīt visus to elektroniskajos ierakstos izveidotos, savāktos vai saglabātos CSM, neizraugoties atsevišķus CSM. Šādos gadījumos būtu jāļauj Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm piekļūt šādiem datiem un izmantot tos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 515/97 noteikumiem.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulu (EK) Nr. 515/97 izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

CSM sniegšanas biežums

Ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad CSM ievadīti pārvadātāju elektroniskajos ierakstos, pārvadātāji nosūta pilnīgus pārvadātāja elektroniskajos ierakstos izveidotos, savāktos vai saglabātos CSM uz CSM reģistru.

Vēsturiskos CSM saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a panta 5. punktu nosūta 24 stundu laikā pēc tam, kad pārvadātāja elektroniskajos ierakstos izveidoti vai savākti pirmie CSM, saskaņā ar kuriem konteineru paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā.

2. pants

CSM datu formāts

Pārvadātāji sniedz CSM saskaņā ar standartu ANSI ASC X12 vai UN/EDIFACT.

3. pants

CSM nosūtīšanas metode

1.   Pārvadātāji nosūta CSM, izmantojot protokolu Secure Shell File Transfer Protocol (SFTP).

Pārvadātājiem ļauts nosūtīt CSM, izmantojot citas metodes, ar nosacījumu, ka tās garantē ar SFTP salīdzināmu drošības līmeni.

2.   CSM var nosūtīt:

a)

selektīvi sniedzot atsevišķus CSM, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a panta 6. punktā; vai

b)

sniedzot visus pārvadātāja elektroniskajos ierakstos izveidotos, savāktos vai saglabātos CSM, neizraugoties atsevišķus CSM.

Ja pārvadātājs nosūta CSM saskaņā ar b) apakšpunktu, tad pārvadātājs piekrīt tam, ka Komisija un dalībvalstis var piekļūt šādiem datiem un izmantot tos saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 515/97.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.


11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/40


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/346

(2016. gada 10. marts),

ar ko nosaka pozīcijas, kas iekļaujamas Muitas informācijas sistēmā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (1), un jo īpaši tās 25. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Muitas informācijas sistēmas (MIS) mērķis ir palīdzēt kompetentajām iestādēm novērst, izmeklēt un saukt pie atbildības par darbībām, kas pārkāpj tiesību aktus muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktus. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstu kompetentās iestādes ievada informāciju MIS par attiecīgajiem notikumiem, piemēram, par preču atsavināšanu vai aizturēšanu. Lai MIS arī turpmāk apmierinātu kompetento iestāžu vajadzības, ir jāatjaunina to pozīciju saraksts, kas iekļaujamas MIS.

(2)

Katrs MIS ziņotais notikums ietver vairākus pamatelementus, kas vajadzīgi jēgpilnai lietas interpretācijai. Lai kompetentās iestādes varētu viegli noteikt konkrētās lietas vai notikumus MIS, vajadzētu būt iespējai tajā meklēt lietas atsauces, tādēļ kā pozīciju MIS ir nepieciešams iekļaut lietas atsauci.

(3)

Krāpnieciska darbība parasti ietver vienas vai vairāku personu aktīvu līdzdalību. Lai sekmīgi izmeklētu šos notikumus, ir ārkārtīgi svarīga pareiza un nepārprotama to personu identifikācija, kuras varētu būt iesaistītas darbībās, kas, iespējams, ir krāpnieciskas. Tādējādi MIS būtu jāziņo dati par uzņēmumiem un personām, kas iesaistītas krāpnieciskā vai iespējamā krāpnieciskā darbībā.

(4)

Ņemot vērā to, ka komerciālas krāpniecības modus operandi, kā arī slēpšanas metode ir atkarīgi no transporta līdzekļiem, kā vienu no vajadzīgajām pozīcijām MIS ir svarīgi iekļaut konkrētas ziņas par transporta līdzekļiem.

(5)

Ekonomiski nepamatoti transporta veidi ir uzskatāmi par atbilstošiem konkrētu krāpšanas veidu indikatoriem, piemēram, nepatiesas izcelsmes deklarēšanu. Tāpēc ir svarīgi iegūt ziņas par maršrutiem, kurus izmanto preču pārvadājumiem, jo šādas ziņas var būt svarīgas, lai noteiktu krāpniecisku darbību. Tādēļ maršrutēšanas pasākumu informācija tiek uzskatīta par būtisku, lai pienācīgi izmeklētu krāpšanu muitas jomā, un tā būtu jāiekļauj kā viena no MIS pozīcijām.

(6)

Muitas nodokļi un citi maksājumi atšķiras atkarībā no konkrētām preces īpašībām. Lai nodrošinātu pienācīgu pēcpārbaudi par gadījumiem vai notikumiem, par kuriem ziņots MIS, tajā būtu jāiekļauj specifikācijas, kas saistītas ar precēm, uz kurām attiecas lieta.

(7)

Preču atsavināšanas, konfiskācijas vai aizturēšanas konkrēto pasākumu analīze palīdz izstrādāt preventīvus pasākumus pret tāda paša veida krāpšanas muitas jomā atkārtošanos nākotnē. Tādēļ MIS ir svarīgi iekļaut attiecīgu informāciju, kas saistīta ar atsavināšanu, aizturēšanu vai konfiskāciju.

(8)

Visām darbībām, ko veic attiecīgās iestādes, vajadzētu būt pamatotām, un to priekšnoteikums ir atbilstoši riska indikatori. Tādēļ kā viena no MIS pozīcijām jāiekļauj riska novērtējuma informācija.

(9)

Atkarībā no konkrētā gadījuma attiecīgā dokumentācija, kas MIS pievienojama lietas ierakstā, var būtiski atšķirties. Tā var ietvert komercdokumentus, ko ieguvušas kompetentās iestādes, bet ne tikai tos.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulu (EK) Nr. 515/97 izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pozīcijas

Pozīcijas, kas iekļaujamas MIS datubāzē kategorijās, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 515/97 24. pantā, ir šādas:

a)

pozīcijas, kas kopīgas visām Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta kategorijām:

Lietas atsauce

Pamatinformācija, kas attiecas uz lietu

Attiecīgo dokumentu pielikumi

b)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta a) punktā:

Ziņas par precēm

Dokumenti

Informācija, kas saistīta ar atsavināšanu, aizturēšanu vai konfiskāciju

Darbības

Riska indikatori

Piezīmju sadaļa

c)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta b) punktā:

Ziņas par transporta līdzekļiem

Dokumenti

Maršrutēšanas pasākumi

Darbības

Riska indikatori

Piezīmju sadaļa

d)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta c) punktā:

Dati par iesaistītajiem uzņēmumiem

Dokumenti

Darbības

Riska indikatori

Piezīmju sadaļa

e)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta d) punktā:

Dati par iesaistītajām personām

Dokumenti

Darbības

Riska indikatori

Piezīmju sadaļa

f)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta e) punktā:

Ziņas par krāpšanas tendencēm

Riska indikatori

g)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta f) punktā:

Ziņas par pieejamo ekspertīzi

h)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta g) punktā:

Informācija, kas saistīta ar atsavināšanu, aizturēšanu vai konfiskāciju

Darbības

Riska indikatori

i)

papildu pozīcijas kategorijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta h) punktā:

Informācija, kas saistīta ar atsavināšanu, aizturēšanu vai konfiskāciju

Darbības

Riska indikatori

Sīkākas ziņas par iepriekš minētajām pozīcijām ir sniegtas pievienotajā pielikumā.

2. pants

Atcelšana

Komisijas Regulas (EK) Nr. 696/98 (2) 2. pantu svītro.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.

(2)  Komisijas 1998. gada 27. marta Regula (EK) Nr. 696/98, ar ko ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu sadarbību ar Komisiju, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 96, 28.3.1998., 22. lpp.).


PIELIKUMS

a)

LIETAS ATSAUCE

Lietas identifikācijas numurs

Dokumenta atsauce

Valsts atsauces numurs

Kopsavilkums

Dienests

Kontaktpersona

Datums

b)

PAMATINFORMĀCIJA, KAS ATTIECAS UZ LIETU

Krāpšanas veids

Ziņojuma veids

Transporta līdzekļi

Informācijas kvalitāte

c)

DOKUMENTI

Veids

Numurs

Maksājuma veids par fraktu

Izdošanas datums

Izdošanas vieta

d)

DATI PAR IESAISTĪTAJĀM PERSONĀM

Dalība

Vārds

Uzvārds

Pirmslaulību uzvārds

Pieņemts vārds

Dzimums

Īpašās faktiskās un pastāvīgās fiziskās pazīmes

Dzimšanas vieta

Dzimšanas datums

Valstspiederība

Adrese

Iela

Numurs

Abonenta kastīte

Pasta indekss

Pilsēta

Valsts

Tālr./mob. tālr.

Fakss/e-pasts

Personu apliecinoši dokumenti

Dokumenta veids

Dokumenta numurs

Izdošanas datums

Izdošanas vieta

Valsts

Bagāža

Kategorija

Veids

Zīmols

Taga numurs

Šķirošana

Biļetes

Iegādes datums

Maksājuma veids

Izdots (valsts)

Izdevējs

Ceļojuma sākuma datums

Uzturēšanās ilgums (dienas)

Skaidra nauda

Deklarēta

Paredzētais izmantojums

Izcelsme

Valūta

Skaidras naudas veids

Summa

Konvertētā summa (EUR)

Brīdinājums

e)

INFORMĀCIJA PAR IESAISTĪTAJIEM UZŅĒMUMIEM

Dalība

Nosaukums

Komercnosaukums

Reģistrācijas veids

Reģistrācijas numurs (1)

Adrese*

Iela

Numurs

Abonenta kastīte

Pasta indekss

Pilsēta

Valsts

Tālr./mob. tālr.

Fakss/e-pasts

f)

ZIŅAS PAR TRANSPORTA LĪDZEKĻIEM

6.1.

KONTEINERS

Veids

Numurs

Statuss

Plombu skaits

Izmērs

g)

6.2.

AUTOPĀRVADĀJUMS

Veids

Reģistrācijas veids

Valstspiederība

Zīmols

Numura zīme

Krāsa

Uzdrukāti nosaukumi vai logotipi

Plombu skaits

h)

6.3.

MAZS KUĢIS

Veids

Nosaukums

Karogs

Reģistrācijas osta

Garums

Garuma mērvienība

Tilpība (Starptautiskā konvencija par kuģu tilpību, bruto tilpība)

Krāsa

Kuģa reģistrācijas veids

Kuģa reģistrācijas numurs

i)

6.4.

TIRDZNIECĪBAS KUĢIS

Veids

Nosaukums

Karogs

Kuģa reģistrācijas veids

Kuģa reģistrācijas numurs

j)

6.5.

DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMS

Veids

Vilciena numurs

Uzņēmums

Valstspiederība

Vagona numurs

Plombu skaits

k)

6.6.

GAISA PĀRVADĀJUMS

Veids

Lidojuma numurs

Transporta veids

Aviokompānija

Reģistrācijas numurs

Pārvadātājs

Numura zīme

MRN (pārvadājuma atsauces numurs)

Šķirošana

Plombu skaits

6.7.

KURJERPASTS

Veids

Lidojuma numurs

Pārvadātājs

Numura zīme

MRN (pārvadājuma atsauces numurs)

l)

MARŠRUTĒŠANA

Posms

Datums

Valsts

Vieta

Atrašanās vietas veids

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Transporta līdzekļi

m)

ZIŅAS PAR PRECĒM

Preces statuss

Preces veids

Apraksts

Kategorija

HS/KN/Taric kods (6, 8, 10 cipari)

Muitas procedūra

Rēķina kopējā summa

Valūta

Konvertētā summa (EUR)

Zīmols

Ražotājs

Daudzums

Mērvienība

Bruto svars

Apjoms

Neto svars

(Piestiprinātas) etiķetes/brīdinājumi

Brīdinājums

8.1.

PAPILDU LAUKI PAR TABAKAS IZSTRĀDĀJUMIEM

Produkta veids

8.2.

PAPILDU LAUKI PAR NARKOTISKO VIELU PREKURSORIEM

Zāļu veids

Daudzums

Mērvienība

Logotipi

8.3.

PAPILDU LAUKI PAR SKAIDRO NAUDU

Paredzētais izmantojums

Izcelsme

Summa

Skaidras naudas veidi

Daudzums

n)

INFORMĀCIJA, KAS SAISTĪTA AR ATSAVINĀŠANU, AIZTURĒŠANU VAI KONFISKĀCIJU

Statuss

Datums

Valsts

Atrašanās vietas veids

Atsavināšanas vieta

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Modus operandi

Slēpšanas veids

Ziņas par slēpšanu

Dienests

o)

PASĀKUMS

Pieprasītais pasākums

Pasākuma pamatojums

Varbūtējs Modus operandi

Varbūtējs slēpšanas veids

Veiktais pasākums

Datums

p)

RISKA INDIKATORI

q)

PIEZĪMJU SADAĻA

Piezīmes

r)

ATTIECĪGO DOKUMENTU PIELIKUMI

Atsauce

s)

ZIŅAS PAR KRĀPŠANAS TENDENCĒM

t)

ZIŅAS PAR PIEEJAMO EKSPERTĪZI


(1)  Šo punktu neaizpildīt, ja pēc tā ir iespējams identificēt fizisku personu.


11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/49


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/347

(2016. gada 10. marts),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz precīzu formātu iekšējās informācijas turētāju sarakstu sastādīšanai un to atjaunināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (1), un jo īpaši tās 18. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 18. pantu emitentiem, emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, izsoļu platformām, izsoļu rīkotājiem un izsoļu uzraugiem vai citām personām, kas rīkojas to uzdevumā vai uz to rēķina, ir jāsastāda iekšējās informācijas turētāju saraksti un tie pastāvīgi jāatjaunina, ievērojot precīzu formātu.

(2)

Precīza formāta noteikšanai, tai skaitā standarta veidņu izmantošanai, vajadzētu veicināt to, ka tiek vienādi piemērota Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteiktā prasība sastādīt un atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstus. Tai arī būtu jānodrošina, ka kompetento iestāžu rīcībā ir informācija, kas vajadzīga, lai izpildītu pienākumu aizsargāt finanšu tirgu integritāti un izmeklētu iespējamus tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus.

(3)

Tā kā vienības ietvaros vienlaikus var pastāvēt vairāki iekšējās informācijas elementi, iekšējās informācijas turētāju sarakstos vajadzētu precīzi norādīt, kādiem konkrētiem iekšējās informācijas elementiem ir bijusi piekļuve personām, kuras strādā pie emitentiem, emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, izsoļu platformām, izsoļu rīkotājiem un izsoļu uzraugiem (citstarp to, vai tas ir darījums, projekts, korporatīvs vai finanšu notikums, finanšu pārskatu publicēšana vai brīdinājumi par peļņu). Šajā nolūkā iekšējās informācijas turētāju sarakstiem vajadzētu būt sadalītiem iedaļās, katram iekšējās informācijas elementam paredzot atsevišķu iedaļu. Katrā iedaļā būtu jāuzskaita visas personas, kurām ir piekļuve vienam un tam pašam konkrētajam iekšējās informācijas elementam.

(4)

Lai izvairītos no vairākiem ierakstiem par vienām un tām pašām fiziskām personām iekšējās informācijas turētāju sarakstu dažādās iedaļās, emitenti, emisijas kvotu tirgus dalībnieki, izsoļu platformas, izsoļu rīkotāji un izsoļu uzraugi vai personas, kas rīkojas to uzdevumā vai uz to rēķina, var nolemt sastādīt un pastāvīgi atjaunināt iekšējās informācijas turētāju saraksta papildu iedaļu, kuru apzīmē kā pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju iedaļu un kura no pārējām iekšējās informācijas turētāju saraksta iedaļām atšķiras ar to, ka tā neattiecas uz kādu konkrētu iekšējās informācijas elementu. Šajā gadījumā pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju iedaļā būtu jāiekļauj vienīgi tās personas, kurām to veikto funkciju vai ieņemamā amata rakstura dēļ ir pastāvīga piekļuve iekšējai informācijai pie emitenta, emisijas kvotu tirgus dalībnieka, izsoļu platformas, izsoļu rīkotāja vai izsoļu uzrauga.

(5)

Iekšējās informācijas turētāju sarakstam principā būtu jāietver personas dati, kas ļauj identificēt iekšējās informācijas turētājus. Šādai informācijai būtu jāietver attiecīgo fizisko personu dzimšanas datums, privātā adrese un attiecīgā gadījumā arī valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs.

(6)

Iekšējās informācijas turētāju sarakstā būtu jāiekļauj arī dati, kas var palīdzēt kompetentajām iestādēm veikt izmeklēšanu, ātri analizēt iekšējās informācijas turētāju rīcību tirdzniecībā, konstatēt saiknes starp iekšējās informācijas turētājiem un aizdomīgos tirdzniecības darījumos iesaistītām personām un to, kādi kontakti starp tiem pastāvējuši izšķirošos brīžos. Šajā ziņā būtiski ir tālruņa numuri, jo tie ļauj kompetentajai iestādei rīkoties ātri un nepieciešamības gadījumā pieprasīt datu plūsmas ierakstus. Turklāt šādi dati būtu jāsniedz jau sākumā, lai netiktu apdraudēta izmeklēšanas integritāte, ja kompetentajai iestādei izmeklēšanas gaitā nāktos atkārtoti vērsties pie emitenta, emisijas kvotu tirgus dalībnieka, izsoļu platformas, izsoļu rīkotāja, izsoļu uzrauga vai iekšējās informācijas turētāja ar papildu informācijas pieprasījumiem.

(7)

Lai nodrošinātu, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstu var darīt pieejamu kompetentajai iestādei iespējami drīz pēc pieprasījuma, un lai neapdraudētu izmeklēšanu ar nepieciešamību iegūt informāciju no iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautām personām, iekšējās informācijas turētāju saraksts būtu jāsastāda elektroniskā formātā un jāatjaunina nekavējoties ikreiz, kad izveidojušies Regulā (ES) Nr. 596/2014 minētie apstākļi attiecībā uz iekšējās informācijas turētāju saraksta atjaunināšanu.

(8)

Izmantojot konkrētus, kompetento iestāžu noteiktus elektroniskos formātus iekšējās informācijas turētāju sarakstu iesniegšanai, tiek arī mazināts administratīvais slogs kompetentajām iestādēm, emitentiem, emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, izsoļu platformām, izsoļu rīkotājiem un izsoļu uzraugiem vai personām, kas rīkojas to uzdevumā vai uz to rēķina. Elektroniskajiem formātiem būtu jādod iespēja saglabāt iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās informācijas konfidencialitāti un ievērot noteikumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos par personas datu apstrādi un šādu datu nosūtīšanu.

(9)

Tomēr, tā kā emitenti MVU izaugsmes tirgū ir atbrīvoti no pienākuma sastādīt un pastāvīgi atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstus un tādējādi tie var izstrādāt un glabāt šo informāciju citā formātā, nevis elektroniskajā formātā, kā šajā regulā prasīts citiem emitentiem, ir nepieciešams emitentiem MVU izaugsmes tirgū nepiemērot prasību izmantot elektronisku formātu iekšējās informācijas turētāju sarakstu iesniegšanai kompetentajām iestādēm. Tāpat ir lietderīgi arī nepieprasīt noteiktu personas datu iesniegšanu, ja brīdī, kad tiek pieprasīts iekšējās informācijas turētāju saraksts, šādi dati attiecīgajiem emitentiem nav pieejami. Iekšējās informācijas turētāju saraksti jebkurā gadījumā būtu jāiesniedz tādā veidā, kas nodrošina informācijas pilnīgumu, konfidencialitāti un integritāti.

(10)

Šī regula balstās uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(11)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu.

(12)

Lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams, ka šī regula stājas spēkā steidzami un ka šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro no tās pašas dienas, kurā sāk piemērot Regulā (ES) Nr. 596/2014 izklāstītos noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādu definīciju:

 

“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai), uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radio viļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus.

2. pants

Iekšējās informācijas turētāju saraksta sastādīšanas un atjaunināšanas formāts

1.   Emitenti, emisijas kvotu tirgus dalībnieki, izsoļu platformas, izsoļu rīkotāji un izsoļu uzraugi vai jebkura persona, kas rīkojas to uzdevumā vai uz to rēķina, nodrošina, ka to iekšējās informācijas turētāju saraksts ir sadalīts atsevišķās iedaļās, kuras attiecas uz dažādu iekšējo informāciju. Ja tiek identificēta jauna iekšējā informācija, kas definēta Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. pantā, iekšējās informācijas turētāju sarakstam pievieno jaunas iedaļas.

Katrā iekšējās informācijas turētāju saraksta iedaļā iekļauj informāciju tikai par tām fiziskajām personām, kurām ir pieeja iekšējai informācijai, uz kuru attiecas attiecīgā iedaļa.

2.   Personas, kas minētas 1. punktā, savā iekšējās informācijas turētāju sarakstā var iekļaut papildu iedaļu ar ziņām par fiziskām personām, kam ir pastāvīga piekļuve visai iekšējai informācijai (turpmāk “pastāvīgie iekšējās informācijas turētāji”).

Pirmajā daļā minētajā papildu iedaļā iekļautās ziņas par pastāvīgajiem iekšējās informācijas turētājiem neiekļauj citās iekšējās informācijas turētāju saraksta iedaļās, kas minētas 1. punktā.

3.   Personas, kas minētas 1. punktā, sastāda un pastāvīgi atjaunina iekšējās informācijas turētāju sarakstu elektroniskā formātā atbilstīgi I pielikuma 1. veidnei.

Ja iekšējās informācijas turētāju saraksts ietver 2. punktā minēto papildu iedaļu, 1. punktā minētās personas sastāda un pastāvīgi atjaunina minēto iedaļu elektroniskā formātā atbilstīgi I pielikuma 2. veidnei.

4.   Elektroniskie formāti, kas minēti 3. punktā, vienmēr nodrošina:

a)

iekļautās informācijas konfidencialitāti, nodrošinot, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstam var piekļūt vienīgi skaidri norādītas personas emitenta, emisijas kvotu tirgus dalībnieka, izsoļu platformas, izsoļu rīkotāja vai izsoļu uzrauga ietvaros vai jebkuras personas, kura rīkojas to uzdevumā vai uz to rēķina, kurai šī pieeja ir nepieciešama veikto funkciju vai ieņemamā amata rakstura dēļ;

b)

iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās informācijas precizitāti;

c)

piekļuvi iekšējās informācijas turētāju saraksta iepriekšējām versijām un to izguvi.

5.   Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kas minēts 3. punktā, iesniedz, izmantojot kompetentās iestādes noteiktus elektroniskos līdzekļus. Kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē publicē norādi par izmantojamiem elektroniskajiem līdzekļiem. Šie elektroniskie līdzekļi nodrošina, ka informācijas nosūtīšanas laikā tiek saglabāts tās pilnīgums, integritāte un konfidencialitāte.

3. pants

MVU izaugsmes tirgus emitenti

Piemērojot Regulas (ES) Nr. 596/2014 18. panta 6. punkta b) apakšpunktu, emitents, par kura finanšu instrumentiem ir saņemta atļauja tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz tai iekšējās informācijas turētāju sarakstu atbilstīgi II pielikumā ietvertajai veidnei tādā formātā, kas nodrošina, ka informācijas nosūtīšanas laikā tiek saglabāts tās pilnīgums, integritāte un konfidencialitāte.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 3. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).


I PIELIKUMS

1. VEIDNE

Iekšējās informācijas turētāju saraksts – iedaļa, kas attiecas uz [darījumam specifiskas vai uz notikumu balstītas iekšējās informācijas nosaukums]

Datums un laiks (kad izveidota iekšējās informācijas turētāju saraksta iedaļa, t. i., kad identificēta attiecīgā iekšējā informācija): [ gggg-mm-dd; hh:mm UTC (universālais koordinētais laiks) ]

Datums un laiks (nesenākais atjauninājums): [ gggg-mm-dd, hh:mm UTC (universālais koordinētais laiks) ]

Nosūtīšana kompetentajai iestādei (datums): [ gggg-mm-dd ]

Iekšējās informācijas turētāja vārds(-i)

Iekšējās informācijas turētāja uzvārds(-i)

Iekšējās informācijas turētāja uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras)

Darba tālruņa numurs(-i) (darba tiešā tālruņa līnija un darba mobilā tālruņa numuri)

Sabiedrības nosaukums un adrese

Veiktās funkcijas un iemesls, kāpēc attiecīgā persona ir iekšējās informācijas turētājs

Saņemta piekļuve (datums un laiks, kad persona ieguvusi piekļuvi iekšējai informācijai)

Pārtraukta piekļuve (datums un laiks, kad personai pārtraukta piekļuve iekšējai informācijai)

Dzimšanas datums

Valsts piešķirts personas identifikācijas numurs (ja ir)

Privātie tālruņa numuri (mājas tālruņa un privātie mobilā tālruņa numuri)

Personas pilna dzīvesvietas adrese: ielas nosaukums; mājas numurs; pilsēta; pasta indekss; valsts)

[Teksts]

[Teksts]

[Teksts]

[Numuri (bez atstarpēm)]

[Emitenta/emisijas kvotu tirgus dalībnieka/izsoļu platformas/izsoļu rīkotāja/izsoļu uzrauga vai iekšējās informācijas turētāja trešās personas adrese]

[Apraksts par personas statusu, funkcijām un iemesliem, kāpēc tā iekļauta šajā sarakstā]

[gggg-mm-dd, hh:mm UTC]

[gggg-mm-dd, hh:mm UTC]

[gggg-mm-dd]

[Numurs un/vai teksts]

[Numuri (bez atstarpēm)]

[Teksts: iekšējās informācijas turētāja detalizēta privātā adrese

Ielas nosaukums un mājas numurs

Pilsēta

Pasta indekss

Valsts]

2. VEIDNE

Iekšējās informācijas turētāju saraksta pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju iedaļa

Datums un laiks (kad izveidota pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju saraksta iedaļa) [ gggg-mm-dd, hh:mm UTC (universālais koordinētais laiks) ]

Datums un laiks (nesenākais atjauninājums): [ gggg-mm-dd, hh:mm UTC (universālais koordinētais laiks) ]

Nosūtīšana kompetentajai iestādei (datums): [ gggg-mm-dd ]

Iekšējās informācijas turētāja vārds(-i)

Iekšējās informācijas turētāja uzvārds(-i)

Iekšējās informācijas turētāja uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras)

Darba tālruņa numurs(-i) (darba tiešā tālruņa līnija un darba mobilā tālruņa numuri)

Sabiedrības nosaukums un adrese

Veiktās funkcijas un iemesls, kāpēc attiecīgā persona ir iekšējās informācijas turētājs

Iekļaušana

(datums un laiks, kad persona iekļauta pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju iedaļā)

Dzimšanas datums

Valsts piešķirts personas identifikācijas numurs (ja ir)

Privātie tālruņa numuri (mājas tālruņa un privātie mobilā tālruņa numuri)

Personas pilna dzīvesvietas adrese

(ielas nosaukums; mājas numurs; pilsēta; pasta indekss; valsts)

[Teksts]

[Teksts]

[Teksts]

[Numuri (bez atstarpēm)]

[Emitenta/emisijas kvotu tirgus dalībnieka/izsoļu platformas/izsoļu rīkotāja/izsoļu uzrauga vai iekšējās informācijas turētāja trešās personas adrese]

[Apraksts par personas statusu, funkcijām un iemesliem, kāpēc tā iekļauta šajā sarakstā]

[gggg-mm-dd, hh:mm UTC]

[gggg-mm-dd]

[Numurs un/vai teksts]

[Numuri (bez atstarpēm)]

[Teksts: iekšējās informācijas turētāja detalizēta privātā adrese

Ielas nosaukums un mājas numurs

Pilsēta

Pasta indekss

Valsts]


II PIELIKUMS

Veidne: iekšējās informācijas turētāju saraksts, ko iesniedz MVU izaugsmes tirgos tirdzniecības atļauju saņēmuši finanšu instrumentu emitenti

Datums un laiks (izveide): [ gggg-mm-dd, hh:mm UTC (universālais koordinētais laiks) ]

Nosūtīšana kompetentajai iestādei (datums): [ gggg-mm-dd ]

Iekšējās informācijas turētāja vārds(-i)

Iekšējās informācijas turētāja uzvārds(-i)

Iekšējās informācijas turētāja uzvārds(-i) dzimšanas brīdī (ja atšķiras)

Darba tālruņa numurs(-i) (darba tiešā tālruņa līnija un darba mobilā tālruņa numuri)

Sabiedrības nosaukums un adrese

Veiktās funkcijas un iemesls, kāpēc attiecīgā persona ir iekšējās informācijas turētājs

Saņemta piekļuve (datums un laiks, kad persona ieguvusi piekļuvi iekšējai informācijai)

Pārtraukta piekļuve (datums un laiks, kad personai pārtraukta piekļuve iekšējai informācijai)

Valsts piešķirts personas identifikācijas numurs (ja ir)

Pretējā gadījumā – dzimšanas datums

Personas pilna dzīvesvietas adrese (ielas nosaukums; mājas numurs; pilsēta; pasta indekss; valsts)

(Ja šie dati pieejami kompetentās iestādes pieprasījuma brīdī)

Privātie tālruņa numuri (mājas tālruņa un privātie mobilā tālruņa numuri)

(Ja šie dati pieejami kompetentās iestādes pieprasījuma brīdī)

[Teksts]

[Teksts]

[Teksts]

[Numuri (bez atstarpēm)]

[Emitenta vai iekšējās informācijas turētāja trešās personas adrese]

[Apraksts par personas statusu, funkcijām un iemesliem, kāpēc tā iekļauta šajā sarakstā]

[gggg-mm-dd, hh:mm UTC]

[gggg-mm-dd, hh:mm UTC]

[Numurs un/vai teksts, vai gggg-mm-dd (dzimšanas datums)]

[Teksts: iekšējās informācijas turētāja detalizēta privātā adrese

Ielas nosaukums un mājas numurs

Pilsēta

Pasta indekss

Valsts]

[Numuri (bez atstarpēm)]


11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/56


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/348

(2016. gada 10. marts),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 98/2012 attiecībā uz Komagataella pastoris (DSM 23036) ražotas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāta minimālo saturu, izmantojot to kā barības piedevu nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs Huvepharma EOOD)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas un atļaujas nosacījumu grozīšanas pamatojums un kārtība.

(2)

Pēc pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 98/2012 (2) līdz 2022. gada 28. februārim tika atļauta Komagataella pastoris (DSM 23036), kas iepriekš bija pazīstams kā Pichia pastoris, ražotas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāta lietošana gaļas cāļiem un gaļas tītariem, cāļiem dējējvistu audzēšanai, vaislai audzētiem tītariem, dējējvistām, citu sugu gaļas putniem un dējējputniem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un sivēnmātēm.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu atļaujas turētājs ir ierosinājis mainīt atļaujas nosacījumus attiecībā uz minēto preparātu kā barības piedevu nobarojamām cūkām, samazinot tā minimālo ieteicamo saturu no 250 OTU/kg līdz 125 OTU/kg. Pieteikumam bija pievienoti attiecīgie pamatojošie dati. Komisija šo pieteikumu pārsūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”).

(4)

Iestāde 2015. gada 9. jūlija atzinumā (3) secināja, ka atbilstoši jaunpiedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Komagataella pastoris (DSM 23036) ražotas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāts varētu būt iedarbīgs, nobarojamām cūkām lietojot to pieprasītajā minimālajā ieteicamajā devā 125 OTU/kg kompleksās barības. Iestāde neuzskata, ka ir nepieciešamas īpašas prasības attiecībā uz uzraudzības plānu pēc laišanas tirgū. Tā pārbaudīja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(5)

Komagataella pastoris (DSM 23036) ražotas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāta novērtējums liecina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

(6)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 98/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 98/2012 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 7. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 98/2012 par atļauju izmantot Pichia pastoris (DSM 23036) ražotu 6-fitāzi (EC 3.1.3.26) kā barības piedevu gaļas cāļiem un gaļas tītariem, cāļiem dējējvistu audzēšanai, vaislai audzētiem tītariem, dējējvistām, citu sugu gaļas putniem un dējējputniem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un sivēnmātēm (atļaujas turētājs Huvepharma AD) (OV L 35, 8.2.2012., 6. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2015; 13(7):4200.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas beigu termiņš

Kompleksās barības ar 12 % mitrumu aktivitātes vienības/kg

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a16

Huvepharma EOOD

6-fitāze

(EC 3.1.3.26)

Piedevas sastāvs

Komagataella pastoris (DSM 23036) ražotas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāts ar minimālo aktivitāti:

 

4 000 OTU (1)/g cietā veidā

 

8 000 OTU/g šķidrā veidā

Aktīvās vielas raksturojums

Komagataella pastoris (DSM 23036) ražota 6-fitāze (EC 3.1.3.26)

Analīzes metode  (2)

Kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir tā neorganiskā fosfāta daudzuma noteikšana, ko no nātrija fitāta atbrīvo enzīms

Gaļas cāļi, cāļi dējējvistu audzēšanai, dējējvistas, citu sugu putni, izņemot gaļas tītarus un vaislai audzētus tītarus, nobarojamās cūkas, sivēnmātes.

125 OTU

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, uzglabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.

Maksimālā ieteicamā deva visām apstiprinātajām sugām: 500 OTU/kg kompleksās barības.

3.

Lietošanai barībā, kurā ar fitīnu saistītā fosfora saturs ir augstāks par 0,23 %.

4.

Drošības apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2022. gada 28. februāris

Gaļas tītari, vaislai audzēti tītari, sivēni (atšķirti).

250 OTU


(1)  1 OTU ir enzīmu daudzums, kas katalizē 1 mikromola neorganiskā fosfāta atbrīvošanu minūtē no 5,1 mM nātrija fitāta pH 5,5 citrāta buferšķidrumā 37 °C temperatūrā, mērot zilo P-molibdāta kompleksu krāsu (820 nm).

(2)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/59


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/349

(2016. gada 10. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

236,2

MA

99,3

SN

176,8

TN

112,1

TR

100,4

ZZ

145,0

0707 00 05

MA

84,5

TR

153,1

ZZ

118,8

0709 93 10

MA

66,0

TR

158,8

ZZ

112,4

0805 10 20

EG

45,8

IL

68,5

MA

56,0

TN

64,1

TR

64,4

ZZ

59,8

0805 50 10

MA

119,5

TR

90,9

ZZ

105,2

0808 10 80

CL

93,0

CN

66,5

US

185,1

ZZ

114,9

0808 30 90

AR

110,9

CL

129,6

CN

103,0

TR

153,6

ZA

110,7

ZZ

121,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/61


PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/350

(2016. gada 25. februāris)

par to, lai noslēgtu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 78. panta 1. un 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2014/185/ES (1) Vienošanās starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (“vienošanās”), tika parakstīta 2014. gada 11. februārī, ņemot vērā tās noslēgšanu.

(2)

Vienošanās būtu jāapstiprina.

(3)

Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 (2) 21. apsvērumā, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā ir tām saistoša. Tādēļ tām būtu jāīsteno Regulas (ES) Nr. 439/2010 49. panta 1. punkts, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā. Tādēļ Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(4)

Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 22. apsvērumā, Dānija nepiedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Vienošanās starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā.

Vienošanās teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā veic vienošanās 13. panta 1. punktā paredzēto paziņošanu (3).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 25. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K.H.D.M. DIJKHOFF


(1)  Padomes Lēmums 2014/185/ES (2014. gada 11. februāris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (OV L 102, 5.4.2014., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

(3)  Vienošanās spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/63


PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/351

(2016. gada 4. marts),

ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē attiecībā uz Jordānijas lūgumu par PTO īpašo izņēmumu pārejas periodam tās eksporta subsīdiju programmas slēgšanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Marrākešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) IX panta 3. un 4. punktā ir noteiktas procedūras, saskaņā ar kurām piemēro izņēmumus attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem PTO līguma 1.A, 1.B vai 1.C pielikumā un to pielikumos.

(2)

Jordānijai 2007. gada 27. jūlijā tika piešķirts pagarinājums pārejas periodam, kas Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) paredzēts, lai slēgtu tās eksporta subsīdiju programmu, kas izpaužas kā daļējs vai pilnīgs atbrīvojums no ienākuma nodokļa par peļņu, kas gūta no dažiem eksporta veidiem. Minētais pagarinājums turpinājās līdz 2013. gada 31. decembrim, pakāpeniskas izbeigšanas periodam beidzoties 2015. gada 31. decembrī, saskaņā ar pagarinājumu turpināšanas procedūrām atbilstīgi SKP nolīguma 27.4. pantam par pārejas periodu saskaņā ar minētā nolīguma 27.2. panta b) punktu attiecībā uz dažām jaunattīstības valstīm.

(3)

Saskaņā ar PTO līguma IX panta 3. punktu Jordānija iesniedza lūgumu par īpašo izņēmumu attiecībā uz tās pakāpeniskas izbeigšanas pienākumu, kas noteikts SKP nolīguma 27.4. pantā, līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz tās eksporta subsīdiju programmu.

(4)

Šā izņēmuma piešķiršana neradītu negatīvu ietekmi uz Savienības ekonomiku vai tirdzniecības interesēm un sniegtu atbalstu Jordānijai tās centienos risināt ekonomikas problēmas, ar kurām tā saskaras sakarā ar sarežģīto un nestabilo politisko situāciju reģionā.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem PTO Vispārējā padomē, lai atbalstītu Jordānijas lūgumu par īpašo izņēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē, ir atbalstīt Jordānijas lūgumu par īpašo izņēmumu, lai līdz 2018. gada 31. decembrim tiktu pagarināts pārejas periods tās eksporta subsīdiju programmas atcelšanai saskaņā ar lūguma par īpašo izņēmumu noteikumiem.

Šo nostāju pauž Komisija.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 4. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

S.A.M. DIJKSMA


11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/64


PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/352

(2016. gada 4. marts),

ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas komitejās attiecībā uz priekšlikumiem par grozījumiem ANO Noteikumos Nr. 10, 34, 41, 46, 48, 50, 51, 53, 55, 60, 73, 83, 94, 107, 110, 113, 118, 125, 128, 130 un 131 un priekšlikumu par jauniem noteikumiem klusu autotransporta līdzekļu (QRTV) apstiprināšanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 97/836/EK (1) Savienība ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”).

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/125/EK (2) Savienība ir pievienojusies Nolīgumam par vispārēju tehnisko noteikumu apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos (“Paralēlais nolīgums”).

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (3) dalībvalstu apstiprināšanas sistēmas aizstāja ar Savienības apstiprināšanas procedūru un izveidoja saskaņotu sistēmu, kas ietver administratīvus noteikumus un vispārējas tehniskās prasības visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām. Ar minēto direktīvu ANO noteikumus iekļāva ES tipa apstiprināšanas sistēmā vai nu kā tipa apstiprināšanas prasības, vai kā Savienības tiesību aktu alternatīvas. Kopš ir pieņemta minētā direktīva, Savienības tiesību aktos ES tipa apstiprināšanas sistēmā aizvien biežāk iekļauj ANO noteikumus.

(4)

Ņemot vērā pieredzi un tehnikas sasniegumus, ir jāpielāgo prasības attiecībā uz dažiem elementiem vai rādītājiem, uz kuriem attiecas ANO Noteikumi Nr. 10, 34, 41, 46, 48, 50, 51, 53, 55, 60, 73, 83, 94, 107, 110, 113, 118, 125, 128, 130 un 131.

(5)

Lai paredzētu vienotus noteikumus par klusu autotransporta līdzekļu (QRTV) apstiprināšanu saistībā ar to mazāku dzirdamību, ir jāpieņem jauni ANO noteikumi par QRTV.

(6)

Tādēļ ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pārskatītā 1958. gada nolīguma Administratīvajā komitejā un Paralēlā nolīguma Izpildu komitejā attiecībā uz minēto ANO aktu pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pārskatītā 1958. gada nolīguma Administratīvajā komitejā un Paralēlā nolīguma Izpildu komitejā laikposmā no 2016. gada 7. līdz 11. martam, ir atbalstīt priekšlikumus, kuri uzskaitīti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 4. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

S.A.M. DIJKSMA


(1)  Padomes Lēmums 97/836/EK (1997. gada 27. novembris) par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada Nolīgums”) (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2000/125/EK (2000. gada 31. janvāris) par noslēgto Nolīgumu par vispārēju tehnisko noteikumu apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos (“Paralēlais nolīgums”) (OV L 35, 10.2.2000., 12. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Noteikumu Nr.

Darba kārtības Nr.

Nosaukums darba kārtībā

Atsauce

10

4.9.1.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 10 (Elektromagnētiskā savietojamība (EMC)) 05. grozījumu sērijas 1. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/16

10

4.9.2.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 10 (Elektromagnētiskā savietojamība (EMC)) 04. grozījumu sērijas 3. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/17

34

4.8.1.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 34 (Ugunsbīstamība) 03. grozījumu sērijas 1. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/8

41

4.6.1.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 41 (Motociklu trokšņa emisijas) 04. grozījumu sērijas 4. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/3

46

4.8.2.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 46 (Netiešās redzamības ierīces) 04. grozījumu sērijas 3. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/9

48

4.9.3.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 48 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana) 06. grozījumu sērijas 7. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/18

48

4.9.4.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 48 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana) 05. grozījumu sērijas 9. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/19

48

4.9.5.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 48 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana) 04. grozījumu sērijas 16. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/20

50

4.9.6.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 50 (Mopēdu un motociklu gabarītgaismas lukturi, bremžu lukturi, virzienrāži) sākotnējās grozījumu sērijas 18. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/21

51

4.6.2.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 51 (M un N kategorijas transportlīdzekļu troksnis) 03. grozījumu sērijas 1. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/4

53

4.9.7.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 53 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana L3 transportlīdzekļos) 01. grozījumu sērijas 18. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/22

53

4.9.8.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 53 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana L3 transportlīdzekļos) jaunu 02. grozījumu sēriju

ECE/TRANS/WP.29/2016/23

55

4.7.1.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 55 (Mehāniskās sakabes) 01. grozījumu sērijas 5. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/5

60

4.15.1.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 60 (Mopēdu un motociklu vadītāja darbinātas vadības ierīces) 5. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/27

73

4.12.1.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 73 (Sānu apakšsargi) 01. grozījumu sērijas 1. labojumu (tikai franču valodā)

ECE/TRANS/WP.29/2016/31

83

4.15.2.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 83 (M1 un N1 transportlīdzekļu emisijas) 07. grozījumu sērijas 2. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/28

94

4.11.1.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 94 (Frontālā sadursme) 01. grozījumu sērijas 3. labojumu (tikai krievu valodā)

ECE/TRANS/WP.29/2016/32

107

4.8.3.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 107 (Autobusu un tālsatiksmes autobusu vispārējā konstrukcija) 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/10

107

4.8.4.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 107 (Autobusu un tālsatiksmes autobusu vispārējā konstrukcija) 06. grozījumu sērijas 5. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/11

107

4.8.5.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 107 (Autobusu un tālsatiksmes autobusu vispārējā konstrukcija) 07. grozījumu sēriju

ECE/TRANS/WP.29/2016/12

110

4.8.6.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 110 (CNG un LNG transportlīdzekļi) 02. grozījumu sēriju

ECE/TRANS/WP.29/2016/13

113

4.9.9.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 113 (Galvenie lukturi ar simetrisku tuvo gaismu) 01. grozījumu sērijas 6. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/24

118

4.8.7.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 118 (Materiālu ugunsizturība) 02. grozījumu sērijas 2. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/14

125

4.8.8.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 125 (Vadītāju priekšējais redzes lauks) 01. grozījumu sērijas 1. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/15

128

4.9.10.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 128 (Gaismas diodes (LED) gaismas avoti) sākotnējās grozījumu sērijas 5. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/25

130

4.7.2.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 130 (Joslu uzraudzības sistēma (LDWS)) 1. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/6

131

4.7.3.

Priekšlikums par Noteikumu Nr. 131 (Uzlabotas avārijas bremzēšanas sistēmas (AEBS)) 01. grozījumu sērijas 2. papildinājumu

ECE/TRANS/WP.29/2016/7

 

4.13.1.

Priekšlikums par jauniem Noteikumiem par klusu autotransporta līdzekļu (QRTV) apstiprināšanu

ECE/TRANS/WP.29/2016/26