ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 3

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 6. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/4 (2016. gada 5. janvāris), ar ko attiecībā uz vides aizsardzības pamatprasībām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 ( 1 )

1

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/5 (2016. gada 5. janvāris), ar ko attiecībā uz vides aizsardzības pamatprasību īstenošanu groza Regulu (ES) Nr. 748/2012 ( 1 )

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/6 (2016. gada 5. janvāris), ar ko pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādas barības un pārtikas importu, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 322/2014 ( 1 )

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/7 (2016. gada 5. janvāris), ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam ( 1 )

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/8 (2016. gada 5. janvāris), ar ko precizē tehniskos rādītājus 2017. gada ad hoc modulim par pašnodarbinātību ( 1 )

35

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/9 (2016. gada 5. janvāris) par datu kopīgu iesniegšanu un datu kopīgošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )

41

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/10 (2016. gada 5. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

46

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2016/11 (2016. gada 5. janvāris), ar ko groza II pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību ( 1 )

48

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/4

(2016. gada 5. janvāris),

ar ko attiecībā uz vides aizsardzības pamatprasībām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka ražojumiem, daļām un ierīcēm ir jāatbilst vides aizsardzības prasībām, kas paredzētas 16. pielikuma I un II sējumā Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā (turpmāk “Čikāgas konvencija”) tās 2011. gada 17. novembrī spēkā esošajā redakcijā, izņemot minētā pielikuma papildinājumus.

(2)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I un II sējums ir grozīts 2014. gadā, ieviešot jaunus trokšņu standartus.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 216/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums, ko izdevusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 216/2008 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ražojumi, daļas un ierīces atbilst vides aizsardzības prasībām, kas paredzētas Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma 11-B. grozījumā un II sējuma 8. grozījumā 2015. gada 1. janvārī spēkā esošajā redakcijā, izņemot attiecībā uz 16. pielikuma papildinājumiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 79, 13.3.2008., 1. lpp.


6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/3


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/5

(2016. gada 5. janvāris),

ar ko attiecībā uz vides aizsardzības pamatprasību īstenošanu groza Regulu (ES) Nr. 748/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka ražojumiem, daļām un ierīcēm ir jāatbilst vides aizsardzības prasībām, kas paredzētas 16. pielikuma I un II sējumā Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā (turpmāk “Čikāgas konvencija”) tās 2011. gada 17. novembrī spēkā esošajā redakcijā, izņemot minētā pielikuma papildinājumus. Šīs prasības Savienības tiesību aktos ir īstenotas ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012 (2).

(2)

Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I un II sējums ir grozīts 2014. gadā, ieviešot jaunus trokšņu standartus.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 748/2012.

(4)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums, ko izdevusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21.A.18. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Piemērojamās trokšņa līmeņa prasības gaisa kuģa tipa sertifikāta izdošanai noteiktas saskaņā ar 16. pielikuma I sējuma II daļas 1. nodaļas noteikumiem Čikāgas Konvencijā un:

1.

zemskaņas reaktīvajām lidmašīnām – attiecīgi I sējuma II daļas 2., 3., 4. un 14. nodaļā;

2.

propelleru lidmašīnām – attiecīgi I sējuma II daļas 3., 4., 5., 6., 10. un 14. nodaļā;

3.

helikopteriem – attiecīgi I sējuma II daļas 8. un 11. nodaļā;

4.

virsskaņas lidmašīnām – attiecīgi I sējuma II daļas 12. nodaļā; un

5.

tiltrotoriem – attiecīgi I sējuma II daļas 13. nodaļā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 79, 13.3.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).


6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/6

(2016. gada 5. janvāris),

ar ko pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādas barības un pārtikas importu, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 322/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

tā kā:

(1)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību vai vidi gadījumā, kad attiecīgu risku nevar apmierinoši novērst ar pasākumiem, ko veic atsevišķas dalībvalstis, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus Savienības ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts.

(2)

Pēc 2011. gada 11. marta avārijas Fukušimas atomelektrostacijā Komisija saņēma informāciju, ka radionuklīdu līmenis dažos Japānas izcelsmes pārtikas produktos pārsniedz Japānā piemērojamos darbības līmeņus attiecībā uz pārtiku. Šāda kontaminācija var apdraudēt sabiedrības veselību un dzīvnieku veselību Savienībā, tāpēc tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 297/2011 (2). Minētā regula tika aizstāta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 (3), kas vēlāk tika aizstāta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 284/2012 (4). Pēdējā minētā regula tika aizstāta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 996/2012 (5), kas vēlāk tika aizstāta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 322/2014 (6).

(3)

Tā kā Īstenošanas regulā (ES) Nr. 322/2014 ir noteikts, ka tajā paredzētie pasākumi ir jāpārskata līdz 2015. gada 31. martam, un lai ņemtu vērā situācijas turpmāko attīstību un 2014. gada datus par paaugstinātas radioaktivitātes sastopamību barībā un pārtikā, ir lietderīgi Īstenošanas regulu (ES) Nr. 322/2014 atcelt un pieņemt jaunu regulu.

(4)

Līdzšinējie pasākumi pārskatīti, ņemot vērā datus, ko par ceturto veģetācijas periodu pēc avārijas sniegušas Japānas iestādes, – vairāk nekā 81 000 analīžu datus par paaugstinātas radioaktivitātes sastopamību barībā un pārtikā, kura nav liellopu gaļa, un vairāk nekā 237 000 analīžu datus par paaugstinātas radioaktivitātes sastopamību liellopu gaļā.

(5)

Alkoholiskie dzērieni, ko klasificē ar KN kodiem 2203–2208, vairs nav tieši izslēgti no darbības jomas, jo prasības attiecībā uz paraugu ņemšanu un analīzi, un deklarāciju tiek piemērotas noteiktam barības un pārtikas sarakstam.

(6)

Japānas iestāžu sniegtie dati nodrošina pierādījumus, ka pirms eksportēšanas uz Savienību vairs nav jāņem Aomori un Saitamas prefektūru izcelsmes barības un pārtikas paraugi un nav jāanalizē to radioaktivitātes līmenis.

(7)

Tas, ka divus gadus pēc kārtas (2013. un 2014. gadā) Japānas iestādes nav konstatējušas Fukušimas prefektūras izcelsmes barības un pārtikas produktu neatbilstību, šajā pārskatīšanā ir izmantots par kritēriju, lai atceltu prasību pirms šādas barības un pārtikas produktu eksportēšanas uz Savienību veikt paraugu ņemšanu un analīzi. Attiecībā uz citu šīs prefektūras izcelsmes barību un pārtiku ir lietderīgi saglabāt prasību pirms eksportēšanas uz Savienību ņemt paraugus un tos analizēt.

(8)

Ir lietderīgi šīs regulas noteikumus sniegt tā, lai prefektūras, kuru barībai un pārtikai pirms tās eksportēšanas uz Savienību jāņem paraugi, kas jāanalizē, būtu sagrupētas kopā, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu.

(9)

Attiecībā uz Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Ivates un Čibas prefektūrām pašlaik ir noteikta prasība pirms eksportēšanas uz Savienību ņemt paraugus no sēnēm, zivsaimniecības produktiem, rīsiem, sojas pupiņām, griķiem un konkrētiem pārtikā lietojamiem savvaļas augiem un no to pārstrādes produktiem un atvasinātajiem produktiem un veikt šo paraugu analīzi. Tās pašas prasības attiecas uz salikta sastāva pārtikas produktiem, kas satur vairāk nekā 50 % no minētajiem produktiem. Sastopamības dati par ceturto veģetācijas periodu liecina, ka attiecībā uz daudzām no šīm barības un pārtikas precēm ir lietderīgi atcelt prasību, ka pirms eksportēšanas uz Savienību no tām jāņem paraugi un tie jāanalizē.

(10)

Attiecībā uz Akitas, Jamagatas un Nagano prefektūrām pašlaik ir noteikta prasība pirms eksportēšanas uz Savienību ņemt paraugus no sēnēm un konkrētiem pārtikā lietojamiem savvaļas augiem un no to pārstrādes produktiem un atvasinātajiem produktiem un veikt šo paraugu analīzi. Sastopamības dati par ceturto veģetācijas periodu liecina, ka attiecībā uz vienu no pārtikā lietojamajiem savvaļas augiem ir lietderīgi atcelt prasību pirms eksportēšanas uz Savienību veikt paraugu ņemšanu un analīzi. No otras puses, tā kā ir konstatēta pārtikā lietojama savvaļas auga neatbilstība, ir lietderīgi noteikt, ka no attiecīgā pārtikā lietojamā savvaļas auga, kura izcelsme ir minētajās prefektūrās, ir jāņem paraugi un jāveic to analīze.

(11)

Sastopamības dati par ceturto veģetācijas periodu liecina, ka ir lietderīgi saglabāt prasību pirms eksportēšanas uz Savienību ņemt paraugus no sēnēm, kuru izcelsme ir Šidzuokas, Jamanaši un Ņiigatas prefektūrā, un veikt to analīzi. Tā kā ir konstatēta pārtikā lietojama savvaļas auga neatbilstība, ir lietderīgi noteikt, ka no attiecīgā pārtikā lietojamā savvaļas auga, kura izcelsme ir minētajās prefektūrās, ir jāņem paraugi un jāveic to analīze.

(12)

Kontroles, kas veiktas importēšanas laikā, liecina, ka Japānas iestādes pareizi īsteno īpašos nosacījumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, un ka jau ilgāk nekā trīs gadus importa kontrolēs nav konstatēta neatbilstība. Tādēļ ir lietderīgi saglabāt zemu importa kontroļu biežumu un atcelt prasību, ka dalībvalstīm, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (RASFF), ik pēc trim mēnešiem jāinformē Komisija par visiem iegūtajiem analīžu rezultātiem.

(13)

Japānas tiesību aktos paredzētajiem pārejas pasākumiem, kas ietverti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 322/2014 III pielikumā, vairs nav praktiskas nozīmes attiecībā uz barību un pārtiku, kura patlaban tiek importēta no Japānas, un tāpēc uz tiem šajā regulā vairs nebūtu jāatsaucas.

(14)

Ir lietderīgi paredzēt šīs regulas noteikumu pārskatīšanu, kad būs pieejami paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti par barības un pārtikas radioaktivitāti piektajā veģetācijas periodā (2015. gadā) pēc avārijas, tas ir, līdz 2016. gada 30. jūnijam. Pārskatīšanas kritēriji tiks noteikti pārskatīšanas laikā.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz tādu barību un pārtiku (“produkti”) Padomes Regulas (Euratom) Nr. 3954/87 (7) 1. panta 2. punkta nozīmē, kuras izcelsme ir Japānā vai kura sūtīta no Japānas, izņemot:

a)

produktus, kas ir novākti un/vai pārstrādāti pirms 2011. gada 11. marta;

b)

tādus dzīvnieku izcelsmes barības un pārtikas sūtījumus personīgam patēriņam, uz kuriem attiecas Komisijas Regulas (EK) Nr. 206/2009 (8) 2. pants;

c)

tādus barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, sūtījumus personīgam patēriņam, kuri nav komerciāli un ir paredzēti tikai fiziskai personai personīgam patēriņam un lietošanai. Šaubu gadījumā pierādīšanas pienākums ir sūtījuma saņēmējam.

2. pants

Definīcija

Šajā regulā “sūtījums”:

attiecībā uz produktiem, no kuriem saskaņā ar 5. pantu ir jāņem paraugi un jāveic to analīze, ir tāds šīs regulas darbības jomā ietilpstošas barības vai pārtikas daudzums, kas ir tajā pašā klasē vai ar tādu pašu aprakstu, kam pievienots tāds pats dokuments vai dokumenti, kas tiek transportēts tādā pašā veidā un no vienas un tās pašas Japānas prefektūras,

attiecībā uz citiem šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem produktiem ir tāds šīs regulas darbības jomā ietilpstošas barības vai pārtikas daudzums, kam pievienots tāds pats dokuments vai dokumenti, kas tiek transportēts tādā pašā veidā un no vienas vai vairākām Japānas prefektūrām, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 5. pantā minētajā deklarācijā.

3. pants

Importēšana Savienībā

Produktus drīkst importēt Savienībā tikai tad, ja tie atbilst šai regulai.

4. pants

Cēzija-134 un cēzija-137 maksimālie līmeņi

Produkti atbilst cēzija-134 un cēzija-137 kopējā daudzuma maksimālajam līmenim, kas noteikts I pielikumā.

5. pants

Deklarācija par konkrētiem produktiem

1.   Katram sūtījumam, kas satur sēnes, zivis un zivsaimniecības produktus, izņemot ķemmīšgliemenes, rīsus, sojas pupiņas, (Japānas) hurmas, Japānas tūsklapes (fuki), Aralia spp., bambusa dzinumus, parastās ērgļpapardes, Japānas osmundas, parastās strauspapardes un sciadofillapu eleiterokokus (košiaburas) vai no tiem atvasinātu produktu, vai salikta sastāva barības vai pārtikas produktu, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, ja to izcelsmes vieta ir Japāna vai tie nosūtīti no Japānas, pievieno derīgu deklarāciju, kas sagatavota un parakstīta saskaņā ar 6. pantu.

2.   Deklarācijā, kas minēta 1. punktā, apliecina, ka produkti atbilst Japānā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.   Deklarācijā, kas minēta 1. punktā, apliecina arī to, ka:

a)

produkts ir novākts un/vai pārstrādāts pirms 2011. gada 11. marta vai

b)

produkta izcelsme nav II pielikumā (9) uzskaitītajās prefektūrās, attiecībā uz kurām ir noteikta prasība ņemt attiecīgā produkta paraugus un veikt to analīzi, un tas nav no tām nosūtīts; vai

c)

produkts ir nosūtīts no II pielikumā uzskaitītajām prefektūrām, attiecībā uz kurām ir noteikta prasība ņemt attiecīgā produkta paraugus un veikt to analīzi, bet tā izcelsme nav šajās prefektūrās, un tranzīta laikā tas nav bijis eksponēts radioaktivitātei; vai

d)

produkta izcelsme ir II pielikumā uzskaitītajās prefektūrās, attiecībā uz kurām ir noteikta prasība ņemt attiecīgā produkta paraugus un veikt to analīzi, un tam ir pievienots analītiskais ziņojums, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus; vai

e)

ja produkta vai tā sastāvdaļu, kuru produktā ir vairāk nekā 50 %, izcelsme nav zināma, produktam pievieno analītisko ziņojumu, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus.

4.   Zivīm un zivsaimniecības produktiem, kas nozvejoti vai ievākti Fukušimas, Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Čibas vai Ivates prefektūru piekrastes ūdeņos, neatkarīgi no tā, kur šos produktus izkrauj, pievieno deklarāciju, kas minēta 1. punktā, un analītisko ziņojumu ar paraugu ņemšanas un analīžu rezultātiem.

6. pants

Deklarācijas sagatavošana un parakstīšana

1.   Deklarāciju, kas minēta 5. pantā, sagatavo saskaņā ar III pielikumā sniegto paraugu.

2.   Deklarāciju par 5. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem paraksta Japānas kompetentās iestādes pilnvarotais pārstāvis vai tādas struktūras pilnvarots pārstāvis, kuru pilnvarojusi Japānas kompetentā iestāde un kura atrodas minētās Japānas kompetentās iestādes pakļautībā un pārraudzībā.

3.   Deklarāciju par 5. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā un 5. panta 4. punktā minētajiem produktiem paraksta Japānas kompetentās iestādes pilnvarots pārstāvis, un tai pievieno analītisku ziņojumu ar paraugu ņemšanas un analīžu rezultātiem.

7. pants

Identifikācija

Katru 5. panta 1. punktā minēto produktu sūtījumu identificē ar kodu, ko norāda 5. pantā minētajā deklarācijā, 6. panta 3. punktā minētajā analītiskajā ziņojumā, 9. panta 2. punktā minētajā kopējā ievešanas dokumentā vai kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā un sanitārajā sertifikātā, kas pievienots sūtījumam.

8. pants

Robežkontroles punkti un izraudzītās ievešanas vietas

1.   Produktu sūtījumus, kas minēti 5. panta 1. punktā, Savienībā ieved caur izraudzīto ievešanas vietu Komisijas Regulas (EK) Nr. 669/2009 (10) 3. panta b) punkta nozīmē (“izraudzītā ievešanas vieta”).

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz tādiem 5. panta 1. punktā minētajiem produktu sūtījumiem, kuri ietilpst Padomes Direktīvas 97/78/EK (11) darbības jomā. Šādus sūtījumus Savienībā ieved caur robežkontroles punktu minētās direktīvas 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē.

9. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.   Uzņēmēji, kas iesaistīti barības un pārtikas apritē, vai to pārstāvji iepriekš paziņo par katra 5. panta 1. punktā minētā produktu sūtījuma pienākšanu.

2.   Lai izpildītu iepriekšējās paziņošanas pienākumu, uzņēmēji, kas iesaistīti barības un pārtikas apritē, vai to pārstāvji aizpilda:

a)

par produktiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti, – Regulas (EK) Nr. 669/2009 3. panta a) punktā minētā kopējā ievešanas dokumenta (KID) I daļu, ņemot vērā KID aizpildīšanas norādījumus, kas noteikti minētās regulas II pielikumā; piemērojot šo regulu, KID I daļas 13. ailē var būt ietverti vairāki preču kodi;

b)

par zivīm un zivsaimniecības produktiem – kopējo veterināro ievešanas dokumentu (KVID), kas noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 (12) III pielikumā.

Attiecīgo dokumentu iesniedz kompetentajai iestādei izraudzītajā ievešanas vietā vai robežkontroles punktā vismaz divas darbdienas pirms sūtījuma faktiskās pienākšanas.

10. pants

Oficiālās kontroles

1.   Robežkontroles punkta vai izraudzītās ievešanas vietas kompetentās iestādes veic šādas kontroles attiecībā uz 5. panta 1. punktā minētajiem produktiem:

a)

visu sūtījumu dokumentu pārbaudes;

b)

nejaušas identitātes pārbaudes un nejaušas fiziskas pārbaudes, tai skaitā laboratorijas analīzes cēzija-134 un cēzija-137 klātbūtnes noteikšanai. Analīžu rezultāti ir pieejami ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā.

2.   Ja laboratorijas analīžu rezultāti sniedz pierādījumus, ka 5. pantā minētajā deklarācijā sniegtās garantijas ir nepatiesas, uzskata, ka deklarācija nav derīga un barības un pārtikas sūtījums neatbilst šīs regulas noteikumiem.

11. pants

Izmaksas

Visas izmaksas, kas rodas, veicot 10. pantā minētās oficiālās kontroles un īstenojot pasākumus saistībā ar neatbilstību, sedz uzņēmēji, kas iesaistīti barības un pārtikas apritē.

12. pants

Laišana brīvā apgrozībā

1.   Lai katrs 5. panta 1. punktā minētais produktu sūtījums tiktu laists brīvā apgrozībā, uzņēmēji, kas iesaistīti barības un pārtikas apritē, vai to pārstāvji pēc tam, kad veiktas visas oficiālās kontroles, muitas dienestiem (fiziski vai elektroniski) uzrāda KID, ko pienācīgi aizpildījusi kompetentā iestāde. Muitas dienesti apstiprina sūtījuma laišanu brīvā apgrozībā tikai tad, ja KID II daļas 14. ailē ir norādīts labvēlīgs kompetentās iestādes lēmums, kas KID II daļas 21. ailē parakstīts.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz tādiem 5. panta 1. punktā minētajiem produktu sūtījumiem, kuri ietilpst Direktīvas 97/78/EK darbības jomā. Lai minētie sūtījumi tiktu laisti brīvā apgrozībā, piemēro Regulu (EK) Nr. 136/2004.

13. pants

Neatbilstīgi produkti

Produktus, kuri neatbilst šīs regulas noteikumiem, nedrīkst laist tirgū. Šādus produktus vai nu drošā veidā likvidē, vai nosūta atpakaļ uz Japānu.

14. pants

Pārskatīšana

Šo regulu pārskata pirms 2016. gada 30. jūnija.

15. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 322/2014 atceļ.

16. pants

Pārejas noteikums

Atkāpjoties no 3. panta, produktus Savienībā var importēt saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

tie atbilst Īstenošanas regulai (ES) Nr. 322/2014; un

b)

tie vai nu izvesti no Japānas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, vai izvesti no Japānas pēc šīs regulas stāšanās spēkā, bet pirms 2016. gada 1. februāra, un tiem pievienota saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 322/2014 izsniegta deklarācija, kas izsniegta pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 297/2011, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas (OV L 80, 26.3.2011., 5. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 27. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 961/2011, ar kuru pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus noteikumus, kas reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas, un ar kuru atceļ Regulu (ES) Nr. 297/2011 (OV L 252, 28.9.2011., 10. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 29. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 284/2012, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus noteikumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 (OV L 92, 30.3.2012., 16. lpp.).

(5)  Komisijas 2012. gada 26. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 996/2012, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus noteikumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 284/2012 (OV L 299, 27.10.2012., 31. lpp.).

(6)  Komisijas 2014. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 322/2014, ar kuru pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādas barības un pārtikas importu, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas (OV L 95, 29.3.2014., 1. lpp.).

(7)  Padomes 1987. gada 22. decembra Regula (Euratom) Nr. 3954/87 par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas (OV L 371, 30.12.1987., 11. lpp.).

(8)  Komisijas 2009. gada 5. marta Regula (EK) Nr. 206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un Regulas (EK) Nr. 136/2004 grozīšanu (OV L 77, 24.3.2009., 1. lpp.).

(9)  II pielikuma produktu saraksts neskar prasības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulā (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.).

(10)  Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).

(11)  Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

(12)  Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.).


I PIELIKUMS

Japānas tiesību aktos paredzētie maksimālie līmeņi pārtikai  (1) (Bq/kg)

 

Zīdaiņu un mazu bērnu pārtika

Piens un dzērieni uz piena bāzes

Minerālūdens un tamlīdzīgi dzērieni un tējas uzlējums no nefermentētām lapām

Cita pārtika

Cēzija-134 un cēzija-137 kopējais daudzums

50 (2)

50 (2)

10 (2)

100 (2)


Japānas tiesību aktos paredzētie maksimālie līmeņi barībai  (3) (Bq/kg)

 

Liellopiem un zirgiem paredzēta barība

Cūkām paredzēta barība

Mājputniem paredzēta barība

Zivīm paredzēta barība (5)

Cēzija-134 un cēzija-137 kopējais daudzums

100 (4)

80 (4)

160 (4)

40 (4)


(1)  Kaltētiem produktiem, kurus paredzēts lietot uzturā rekonstituētā veidā, maksimālo līmeni piemēro lietošanai uzturā gatavam rekonstituētam produktam.

Kaltētām sēnēm piemērojamais rekonstituēšanas koeficients ir 5.

Tējas gadījumā maksimālo līmeni piemēro uzlējumam no nefermentētām tējas lapām. Kaltētas tējas apstrādes koeficients ir 50, līdz ar to 500 Bq/kg maksimālais līmenis kaltētām tējas lapām nodrošina, ka līmenis tējas uzlējumā nepārsniedz 10 Bq/kg maksimālo līmeni.

(2)  Lai nodrošinātu atbilstību Japānā pašlaik piemērotajiem maksimālajiem līmeņiem, šīs vērtības pagaidu kārtā aizstāj vērtības, kas noteiktas Regulā (Euratom) Nr. 3954/87.

(3)  Maksimālais līmenis attiecas uz barību, kuras mitruma saturs ir 12 %.

(4)  Lai nodrošinātu atbilstību Japānā pašlaik piemērotajiem maksimālajiem līmeņiem, šīs vērtības pagaidu kārtā aizstāj vērtības, kas noteiktas Komisijas 1990. gada 29. marta Regulā (Euratom) Nr. 770/90 par barības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas (OV L 83, 30.3.1990., 78. lpp.).

(5)  Izņemot barību, kas paredzēta dekoratīvām zivīm.


II PIELIKUMS

Barība un pārtika, no kuras ir jāņem paraugi un kurai analīzēs jānosaka cēzija-134 un cēzija-137 klātbūtne pirms tās eksportēšanas uz Savienību

a)

Produkti, kuru izcelsme ir Fukušimas prefektūrā:

sēnes un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 51, 0709 59, 0710 80 61, 0710 80 69, 0711 51 00, 0711 59, 0712 31, 0712 32, 0712 33, 0712 39, 2003 10, 2003 90 un 2005 99 80,

zivis un zivsaimniecības produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0302, 0303, 0304, 0305, 0306, 0307, 0308, 1504 10, 1504 20, 1604 un 1605, izņemot ķemmīšgliemenes, ko klasificē ar KN kodiem 0307 21, 0307 29 un 1605 52 00,

rīsi un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 1006, 1102 90 50, 1103 19 50, 1103 20 50, 1104 19 91, 1104 19 99, 1104 29 17, 1104 29 30, 1104 29 59, 1104 29 89, 1104 30 90, 1901, 1904 10 30, 1904 20 95, 1904 90 10 un 1905 90,

sojas pupiņas un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 1201 90, 1208 10 un 1507,

Japānas tūsklapes (fuki) (Petasites japonicus) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

Aralia spp. un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

bambusa dzinumi (Phyllostachys pubescens) un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90, 0712 90, 2004 90 un 2005 91,

parastās ērgļpapardes (Pteridium aquilinum) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

sciadofillapu eleiterokoki (košiaburas) (Eleutherococcus sciadophylloides dzinumi) un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

Japānas osmundas (Osmunda japonica) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

parastās strauspapardes (Matteuccia struthiopteris) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

(Japānas) hurmas (Diospyros sp.) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0810 70 00, 0810 90, 0811 90, 0812 90 un 0813 50;

b)

produkti, kuru izcelsme ir Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Čibas vai Ivates prefektūrā:

sēnes un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 51, 0709 59, 0710 80 61, 0710 80 69, 0711 51 00, 0711 59, 0712 31, 0712 32, 0712 33, 0712 39, 2003 10, 2003 90 un 2005 99 80,

zivis un zivsaimniecības produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0302, 0303, 0304, 0305, 0306, 0307, 0308, 1504 10, 1504 20, 1604 un 1605, izņemot ķemmīšgliemenes, ko klasificē ar KN kodiem 0307 21, 0307 29 un 1605 52 00,

Aralia spp. un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

bambusa dzinumi (Phyllostachys pubescens) un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90, 0712 90, 2004 90 un 2005 91,

parastās ērgļpapardes (Pteridium aquilinum) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

Japānas osmundas (Osmunda japonica) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

sciadofillapu eleiterokoki (košiaburas) (Eleutherococcus sciadophylloides dzinumi) un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

parastās strauspapardes (Matteuccia struthiopteris) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90;

c)

produkti, kuru izcelsme ir Akitas, Jamagatas vai Nagano prefektūrā:

sēnes un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 51, 0709 59, 0710 80 61, 0710 80 69, 0711 51 00, 0711 59, 0712 31, 0712 32, 0712 33, 0712 39, 2003 10, 2003 90 un 2005 99 80,

Aralia spp. un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

bambusa dzinumi (Phyllostachys pubescens) un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90, 0712 90, 2004 90 un 2005 91,

Japānas osmundas (Osmunda japonica) un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90,

sciadofillapu eleiterokoki (košiaburas) (Eleutherococcus sciadophylloides dzinumi) un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90;

d)

produkti, kuru izcelsme ir Jamanaši, Šidzuokas vai Ņiigatas prefektūrā:

sēnes un no tām atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 51, 0709 59, 0710 80 61, 0710 80 69, 0711 51 00, 0711 59, 0712 31, 0712 32, 0712 33, 0712 39, 2003 10, 2003 90 un 2005 99 80,

sciadofillapu eleiterokoki (košiaburas) (Eleutherococcus sciadophylloides dzinumi) un no tiem atvasinātie produkti, ko klasificē ar KN kodiem 0709 99, 0710 80, 0711 90 un 0712 90;

e)

salikta sastāva produkti, kuru sastāvā vairāk nekā 50 % veido produkti, kas minēti šā pielikuma a)–d) punktā.


III PIELIKUMS

Deklarācija importam Savienībā

…(produkts un izcelsmes valsts)

Partijas identifikācijas kodsDeklarācijas Nr.

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/6, ar ko pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādas barības un pārtikas importu, kuras izcelsmes vieta ir Japāna vai kura nosūtīta no Japānas,

(Īstenošanas regulas (ES) 2016/6 6. panta 2. vai 3. punktā minētais pilnvarotais pārstāvis)

DEKLARĒ, ka …(īstenošanas regulas (ES) 2016/6 5. panta 1. punktā minētie produkti) šajā sūtījumā, ko veido …(sūtījuma apraksts, produkts, iepakojumu skaits un veids, bruto vai neto svars), ko …(iekraušanas vieta) …(iekraušanas datums) …iekrāvis …(pārvadātāja identifikācija) …un kas tiek sūtīts uz …(galamērķa vieta un valsts), …kas nāk no uzņēmuma …(uzņēmuma nosaukums un adrese), …

atbilst Japānā spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz cēzija-134 un cēzija-137 kopējā daudzuma maksimālajiem līmeņiem;

DEKLARĒ, ka sūtījums satur:

sēnes, zivis un zivsaimniecības produktus, rīsus, sojas pupiņas, (Japānas) hurmas, Japānas tūsklapes (fuki), Aralia spp., bambusa dzinumus, parastās ērgļpapardes, Japānas osmundas, parastās strauspapardes un sciadofillapu eleiterokokus (košiaburas) vai no tiem atvasinātu produktu, vai salikta sastāva barības vai pārtikas produktu, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, kuri novākti un/vai pārstrādāti pirms 2011. gada 11. marta;

sēnes, zivis un zivsaimniecības produktus, rīsus, sojas pupiņas, (Japānas) hurmas, Japānas tūsklapes (fuki), Aralia spp., bambusa dzinumus, parastās ērgļpapardes, Japānas osmundas, parastās strauspapardes un sciadofillapu eleiterokokus (košiaburas) vai no tiem atvasinātu produktu, vai salikta sastāva barības vai pārtikas produktu, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, kuru izcelsme nav Īstenošanas regulas (ES) 2016/6 II pielikumā uzskaitītajās prefektūrās, attiecībā uz kurām ir noteikta prasība ņemt attiecīgā produkta paraugus un veikt to analīzi, un nav no tām nosūtīti;

sēnes, zivis un zivsaimniecības produktus, rīsus, sojas pupiņas, (Japānas) hurmas, Japānas tūsklapes (fuki), Aralia spp., bambusa dzinumus, parastās ērgļpapardes, Japānas osmundas, parastās strauspapardes un sciadofillapu eleiterokokus (košiaburas) vai no tiem atvasinātu produktu, vai salikta sastāva barības vai pārtikas produktu, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, kuri ir nosūtīti no Īstenošanas regulas (ES) 2016/6 II pielikumā uzskaitītajām prefektūrām, attiecībā uz kurām ir noteikta prasība ņemt attiecīgā produkta paraugus un veikt to analīzi, bet to izcelsme nav minētajās prefektūrās un tranzīta laikā tie nav bijuši eksponēti radioaktivitātei;

sēnes, zivis un zivsaimniecības produktus, rīsus, sojas pupiņas, (Japānas) hurmas, Japānas tūsklapes (fuki), Aralia spp., bambusa dzinumus, parastās ērgļpapardes, Japānas osmundas, parastās strauspapardes un sciadofillapu eleiterokokus (košiaburas) vai no tiem atvasinātu produktu, vai salikta sastāva barības vai pārtikas produktu, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, kuru izcelsme ir Īstenošanas regulas (ES) 2016/6 II pielikumā uzskaitītajās prefektūrās, attiecībā uz kurām ir noteikta prasība ņemt attiecīgā produkta paraugus un veikt to analīzi, un no tiem ņemti paraugi …(datums) un tiem veiktas laboratorijas analīzes …(datums) …(laboratorijas nosaukums), lai noteiktu radionuklīdu cēzija-134 un cēzija-137 līmeni. Analītiskais ziņojums ir pievienots;

nezināmas izcelsmes sēnes, zivis un zivsaimniecības produktus, rīsus, sojas pupiņas, (Japānas) hurmas, Japānas tūsklapes (fuki), Aralia spp., bambusa dzinumus, parastās ērgļpapardes, Japānas osmundas, parastās strauspapardes un sciadofillapu eleiterokokus (košiaburas) vai no tiem atvasinātu produktu, vai salikta sastāva barības vai pārtikas produktu, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu nezināmas izcelsmes sastāvdaļas(-u) veidā, un no tiem ņemti paraugi …(datums) un tiem veiktas laboratorijas analīzes …(datums) …(laboratorijas nosaukums), lai noteiktu radionuklīdu cēzija-134 un cēzija-137 līmeni. Analītiskais ziņojums ir pievienots.

(Vieta) …(datums) …

Īstenošanas regulas (ES) 2016/6 6. panta 2. vai 3. punktā minētā pilnvarotā pārstāvja zīmogs un paraksts


6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/7

(2016. gada 5. janvāris),

ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (1), un jo īpaši tās 59. panta 2. punktu, un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (2), un jo īpaši tās 80. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Viens no Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES galvenajiem mērķiem ir samazināt administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šo centienu pamatelements ir Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD). Attiecīgi ESPD standarta veidlapa būtu jāizstrādā tādā veidā, lai izvairītos no nepieciešamības nodrošināt ievērojamu skaitu sertifikātu vai citu dokumentu, kas saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem. Ievērojot to pašu mērķi, standarta veidlapā būtu arī jāsniedz attiecīgā informācija par subjektiem, uz kuru spējām paļaujas ekonomikas dalībnieks, lai minētās informācijas pārbaudi varētu veikt kopā ar galvenā ekonomikas dalībnieka pārbaudi un saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.

(2)

ESPD vajadzētu būt arī pieejamam izmantošanai līgumslēdzējiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/25/ES un kuriem, piemērojot Direktīvā 2014/24/ES paredzētos izslēgšanas un atlases kritērijus, ir jārīkojas tādā pašā veidā un saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējām iestādēm.

(3)

Lai līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem neradītu administratīvu slogu un lai izvairītos no iespējamām pretrunīgām norādēm dažādos iepirkuma dokumentos, informācija, kura ekonomikas dalībniekiem jāsniedz ESPD, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem pirms iepirkuma izsludināšanas būtu skaidri jānorāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai minētajā paziņojumā izmantojot atsauces uz citām daļām iepirkuma dokumentācijā, ar ko ekonomikas dalībniekiem jebkurā gadījumā ir rūpīgi jāiepazīstas nolūkā piedalīties iepirkumā un iesniegt iespējamo piedāvājumu.

(4)

Turklāt ESPD būtu jāveicina papildu vienkāršošana ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzējām iestādēm un subjektiem, aizstājot dažādas un atšķirīgas valstu pašdeklarācijas ar vienu standarta veidlapu, kas noteikta Eiropas līmenī. Minētajam būtu arī jāpalīdz mazināt problēmas, kas saistītas ar oficiālu paziņojumu un piekrišanas apliecinājumu precīzu izstrādi, kā arī valodiskas problēmas, jo standarta veidlapa būs pieejama oficiālajās valodās. Līdz ar to ESPD būtu jāsekmē lielāka pārrobežu dalība publiskā iepirkuma procedūrās.

(5)

Jebkāda datu apstrāde un apmaiņa, kas veicama saistībā ar ESPD, būtu jāveic saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (3), un jo īpaši saskaņā ar valsts noteikumiem, ko piemēro tādu datu apstrādei, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālas vajāšanas gadījumiem vai drošības pasākumiem saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 5. punktu.

(6)

Jāatgādina, ka Komisija pārskata ESPD praktisko piemērošanu, ņemot vērā datubāzu tehnisko izstrādi dalībvalstīs, un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 18. aprīlim. Izpildot minēto, Komisija var ņemt vērā arī iespējamos ierosinājumus par datubāzu funkciju uzlabošanu, lai paplašinātu jo īpaši MVU iespējas pārrobežu līmenī piedalīties publiskajā iepirkumā vai lai nodrošinātu iespējamu vienkāršošanu atbilstoši Direktīvā 2014/24/ES noteiktajam; tāpat Komisija var arī apsvērt iespējamos aspektus, kas saistīti ar praksi, kuras ietvaros no visiem konkrētās iepirkuma procedūras dalībniekiem tiek sistemātiski pieprasīti sertifikāti vai cita veida dokumentāri pierādījumi, vai arī ar praksi, kura saistīta ar diskriminējošu atsevišķu ekonomikas dalībnieku izvēlēšanos šādas dokumentācijas pieprasīšanai.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas 2. pielikumā pievienoto standarta veidlapu izmanto Direktīvas 2014/24/ES 59. pantā paredzētā Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta izstrādei, sākot ar valsts pasākumu, ar kuriem īsteno Direktīvu 2014/24/ES, spēkā stāšanās brīdi, taču ne vēlāk kā no 2016. gada 18. aprīļa. Minētās veidlapas lietošanas norādījumi ir izklāstīti šīs regulas 1. pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(2)  OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).


1. PIELIKUMS

Norādījumi

Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD) ir ekonomikas dalībnieku pašdeklarācija, kas sniedz sākotnējus pierādījumus, ar kuriem aizstāj publiskā sektora iestāžu vai trešo personu izdotus sertifikātus. Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 59. pantā noteikto tas ir oficiāls paziņojums par to, ka ekonomikas dalībnieks neatrodas nevienā no tādām situācijām, kurā ekonomikas dalībnieks ir jāizslēdz vai šādu dalībnieku var izslēgt, ka tas atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un ka tas attiecīgā gadījumā atbilst objektīvajiem noteikumiem un kritērijiem, kuri ir noteikti, lai ierobežotu citādi kvalificētu kandidātu skaitu, kurus uzaicinās piedalīties. Minētā dokumenta mērķis ir samazināt administratīvo slogu, kas izriet no prasības nodrošināt ievērojamu skaitu sertifikātu vai citu dokumentu, kuri saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem.

Lai atvieglotu ekonomikas dalībniekiem ESPD aizpildīšanu, dalībvalstis var izdot norādījumus par ESPD izmantošanu, piemēram, izskaidrojot, kuras attiecīgās valsts tiesību normas attiecas uz III daļas A iedaļu (1), ka apstiprināto ekonomikas dalībnieku oficiālie saraksti vai līdzvērtīgi sertifikāti nav jānoformē vai jāizdod konkrētajā dalībvalstī, vai norādīt, kādas atsauces vai informācija ir jāsniedz, lai līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji varētu attiecīgo sertifikātu iegūt elektroniski.

Sagatavojot iepirkuma procedūras dokumentus konkrētai iepirkuma procedūrai, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem konkursa sludinājumā, konkursa sludinājumā minētajos iepirkuma procedūras dokumentos vai uzaicinājumos apstiprināt ieinteresētību ir jānorāda, kāda informācija tiem būs nepieciešama no ekonomikas dalībniekiem, tostarp jāiekļauj skaidrs paziņojums par to, vai ir/nav jāsniedz II un III daļā pieprasītā informācija (2) attiecībā uz apakšuzņēmējiem, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks nepaļaujas  (3). Šo uzdevumu ekonomikas dalībniekiem var arī atvieglot, norādot šo informāciju tieši ESPD elektroniskajā versijā, piemēram, izmantojot ESPD pakalpojumu (https://webgate.acceptance.ec.europa.eu/growth/tools-databases/ecertis2/resources/espd/index.html (4)), ko Komisijas dienesti bez maksas piedāvās līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem, ekonomikas dalībniekiem, elektronisko pakalpojumu sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām.

Piedāvājumiem atklātās procedūrās un pieteikumiem dalībai slēgtās procedūras, konkursa procedūrās ar sarunām, konkursa dialogos vai inovāciju partnerībās ir jāpievieno ESPD, ko ekonomikas dalībnieki ir aizpildījuši, lai sniegtu vajadzīgo informāciju (5). Pretendents, kuram paredzēts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, iesniedz atjauninātus sertifikātus un apliecinošos dokumentus, izņemot attiecībā uz konkrētiem līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums.

Dalībvalstis var noteikt regulējumu vai ļaut līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem pašiem lemt par to, vai ESPD ir jāizmanto arī tādās iepirkuma procedūrās, uz kurām pilnībā vai daļēji neattiecas Direktīvas 2014/24/ES vai 2014/25/ES sīki izstrādātie procedūras noteikumi, piemēram, iepirkumos, kuri nepārsniedz noteiktas robežvērtības, vai iepirkumos, uz kuriem attiecas īpaši noteikumi sociālo vai citu īpašu pakalpojumu jomā (“atvieglots režīms”) (6). Tāpat dalībvalstis var noteikt regulējumu vai ļaut līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem pašiem lemt par to, vai ESPD ir jāizmanto arī saistībā ar koncesiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem attiecas vai neattiecas Direktīvas 2014/23/ES noteikumi (7).

Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs jebkurā brīdī procedūras laikā var lūgt jebkuram pretendentam iesniegt visus vajadzīgos sertifikātus un apliecinošos dokumentus vai daļu no tiem, ja tas ir nepieciešams procedūras pareizas norises nodrošināšanai.

Ekonomikas dalībniekus var izslēgt no iepirkuma procedūras vai saukt tos pie atbildības saskaņā ar valsts tiesību normām gadījumos, kad informācija ir būtiski sagrozīta, aizpildot ESPD vai kopumā sniedzot informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti atlases kritēriji, vai gadījumos, kad šāda informācija netiek izpausta vai kad ekonomikas dalībnieki nespēj iesniegt apliecinošos dokumentus.

Ekonomikas dalībnieki var atkārtoti izmantot informāciju, kas ir sniegta ESPD, kurš jau ir izmantots kādā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām, kamēr vien šāda informācija joprojām ir pareiza un būtiska. Visvieglāk to var izdarīt, iekļaujot informāciju jaunajā ESPD ar attiecīgu funkciju palīdzību, kuras šajā nolūkā tiek piedāvātas iepriekš minētajā elektroniskajā ESPD pakalpojumā. Protams, informācijas atkārtota izmantošana būs iespējama, izmantojot arī citas informācijas pārkopēšanas metodes, piemēram, attiecībā uz ekonomikas dalībnieka informātikas līdzekļos (personālais dators, planšetdators, serveri … u. c.) uzkrāto informāciju.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 59. panta 2. punkta otro daļu ESPD sagatavo tikai elektroniskā formā; tomēr šā nosacījuma piemērošanu var atlikt vēlākais līdz 2018. gada 18. aprīlim (8). Tas nozīmē, ka līdz 2018. gada 18. aprīlimESPD var vienlaikus pastāvēt gan elektroniskā, gan papīra formā. Ekonomikas dalībnieki, izmantojot iepriekš minēto ESPD pakalpojumu, varēs aizpildīt savus ESPD elektroniski visos gadījumos, tādējādi ekonomikas dalībnieki varēs pilnībā izmantot visas piedāvātās priekšrocības (ne tikai atkārtotu informācijas izmantošanu). Lai ESPD izmantotu iepirkuma procedūrās, kurās ir atlikta elektronisko sakaru līdzekļu izmantošana (arī, iespējams, vēlākais līdz 2018. gada 18. aprīlim), ekonomikas dalībnieks ar ESPD pakalpojumu varēs izdrukāt savu elektroniski aizpildīto ESPD papīra dokumenta veidā, kuru pēc tam varēs pārsūtīt līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, izmantojot nevis elektroniskos, bet gan citus sakaru līdzekļus (9).

Kā jau iepriekš minēts, ESPD ietver ekonomikas dalībnieka oficiālu paziņojumu, ka attiecīgie izslēgšanas iemesli nepastāv un ka ir izpildīti attiecīgie atlases kritēriji, un tajā sniedz atbilstīgu informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.

Ja iepirkums ir sadalīts daļās un atlases kritēriji (10) katrai daļai ir atšķirīgi, ESPD aizpilda par katru daļu (vai par vairākām daļām ar vienādiem atlases kritērijiem).

ESPD arī norāda publiskā sektora iestādi vai trešo personu, kas atbildīga par apliecinošo dokumentu sagatavošanu (11), un iekļauj oficiālu paziņojumu par to, ka ekonomikas dalībnieks spēs pēc pieprasījuma un bez kavēšanās iesniegt minētos apliecinošos dokumentus.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties ierobežot par atlases kritērijiem nepieciešamo informāciju tikai līdz vienam jautājumam par to, vai ekonomikas dalībnieki atbilst visiem nepieciešamajiem atlases kritērijiem ar iespējamo atbildi “jā” vai “nē”, vai arī šādu prasību var noteikt dalībvalstis (12). Šādas izvēles sekas var būt papildinformācijas un/vai dokumentācijas pieprasījumi, tomēr ir jācenšas izvairīties no pārmērīga administratīvā sloga radīšanas ekonomikas dalībniekiem, sistemātiski pieprasot sertifikātus vai citus dokumentārus apliecinājumus no visiem konkrētas iepirkuma procedūras dalībniekiem, tāpat arī jāizvairās no prakses, kura ir saistīta ar diskriminējošu to ekonomikas dalībnieku izvēlēšanos, no kuriem tiks pieprasīta šāda dokumentācija.

Pienākums līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem iegūt attiecīgo dokumentāciju, kas ir pieejama bez maksas, tieši no jebkādas dalībvalsts vietējās datu bāzes, attiecas arī gadījumā, ja sākotnēji pieprasītā informācija par atlases kritērijiem ietver tikai atbildi “jā” vai “nē”. Ja šāda elektroniskā dokumentācija ir pieprasīta, ekonomikas dalībnieki sniegs līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ziņas par to, kā iegūt attiecīgo dokumentāciju gadījumos, kad tiek pārbaudīti atlases kritēriji, nevis iekļaus šo informāciju tieši ESPD.

Ja izraksts no attiecīgā reģistra (piemēram, tiesu reģistrs) līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ir pieejams elektroniski, ekonomikas dalībnieks var norādīt, kur šo informāciju var atrast (piemēram, repozitorija nosaukums, tīmekļa adrese, lietas vai ieraksta numurs utt.), lai līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs šo informāciju varētu iegūt. Norādot minēto informāciju, ekonomikas dalībnieks piekrīt, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var iegūt attiecīgos dokumentus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK  (13) par personas datu apstrādi, un jo īpaši attiecībā uz īpašu kategoriju datiem, piemēram, par noziedzīgiem nodarījumiem, notiesājošiem spriedumiem krimināllietās vai drošības pasākumiem.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 64. pantu ekonomikas dalībnieki, kuri ir reģistrēti apstiprinātu ekonomikas dalībnieku oficiālajos sarakstos vai kuru rīcībā ir saskaņā ar publiskajām tiesībām vai privāttiesībām nodibinātu iestāžu izsniegti attiecīgie sertifikāti, var attiecībā uz III līdz V daļā pieprasīto informāciju iesniegt līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas sertifikātu vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu.

Ekonomikas dalībniekam, kas piedalās viens pats un kas nepaļaujas uz citu subjektu spējām, lai izpildītu atlases kritērijus, jāaizpilda viens ESPD.

Ekonomikas dalībniekam, kurš piedalās viens pats, bet paļaujas uz viena vai vairāku citu subjektu spējām, jānodrošina, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem paša ekonomikas dalībnieka ESPD kopā ar atsevišķu ESPD, kurā izklāstīta atbilstīgā informācija (14) par katru attiecīgo subjektu.

Visbeidzot, ja ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības, kopā piedalās iepirkuma procedūrā, par katru iesaistīto ekonomikas dalībnieku ir jāiesniedz atsevišķs ESPD, norādot informāciju, kas pieprasīta II–V daļā.

Visos gadījumos, kad vairāk nekā viena persona ir ekonomikas dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūrvienības dalībniece vai kad vairāk nekā vienai personai tajā ir pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvaras, katrai no šīm personām atkarībā no attiecīgajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem, tostarp datu aizsardzības normām, var būt pienākums parakstīt vienu un to pašu ESPD.

Attiecībā uz ESPD parakstīšanu jāņem vērā, ka paraksts ESPD varbūt nav nepieciešams, ja ESPD nosūta kā daļu no dokumentu komplekta, kura autentiskums un kopums ir apliecināts ar izmantojamajos sakaru līdzekļos nodrošināto parakstu (15).

Iepirkuma procedūrās, par kurām uzaicinājums piedalīties konkursā ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ESOV), I daļā pieprasītā informācija tiks izgūta automātiski, ja vien ESPD izveidei un aizpildīšanai ir izmantots iepriekš minētais elektroniskais ESPD pakalpojums.
Ja ESOV nav publicēts uzaicinājums piedalīties konkursā, tad informācija ir jāievada līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, lai iepirkuma procedūru varētu skaidri identificēt. Ekonomikas dalībnieks norāda visu pārējo informāciju visās ESPD iedaļās.

ESPD ietver šādas daļas un iedaļas:

I daļa. Informācija par iepirkuma procedūru, līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju.

II daļa. Informācija par ekonomikas dalībnieku.

III daļa. Izslēgšanas kritēriji.

A: ar krimināli notiesājošu spriedumu saistīti iemesli (šā kritērija piemērošana ir obligāta saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. punktu. Šā kritērija piemērošana līgumslēdzējām iestādēm ir obligāta arī saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 80. panta 1. punkta otro daļu, savukārt līgumslēdzēji, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var brīvi lemt par šā izslēgšanas kritērija piemērošanu).

B: ar nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem saistīti iemesli (šā kritērija piemērošana ir obligāta saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 2. punktu galīga un saistoša lēmuma gadījumā. Tāpat kā iepriekš minēts, šā kritērija piemērošana līgumslēdzējām iestādēm ir obligāta arī saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 80. panta 1. punkta otro daļu, savukārt līgumslēdzēji, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var brīvi lemt par šā izslēgšanas kritērija piemērošanu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka saskaņā ar noteiktu dalībvalstu tiesību normām izslēgšana var būt obligāta arī tāda lēmuma gadījumā, kas nav galīgs un saistošs).

C: ar maksātnespēju, interešu konfliktiem vai profesionālās darbības pārkāpumiem saistīti iemesli (skatīt Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktu) (gadījumi, kuros ekonomikas dalībnieku var izslēgt; dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējām iestādēm ir obligāti jāpiemēro šie izslēgšanas iemesli. Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 80. panta 1. punktu visi līgumslēdzēji neatkarīgi no tā, vai tie ir/nav līgumslēdzējas iestādes, var nolemt piemērot šos izslēgšanas iemeslus, vai arī šādu pienākumu tiem var noteikt dalībvalsts).

D: citi izslēgšanas iemesli, kurus var noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja dalībvalsts tiesību normās.

IV daļa. Atlases kritēriji  (16).

α: Vispārīga informācija par visiem atlases kritērijiem

A: piemērotība

B: saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

C: tehniskās un profesionālās spējas.

D: kvalitātes nodrošināšanas shēmas un vides vadības standarti  (17)  (18).

V daļa. Kvalificētu kandidātu skaita samazināšana  (19).

VI daļa. Noslēguma apliecinājumi.


(1)  Piemēram, ka ekonomikas dalībniekiem, kuri ir bijuši notiesāti saskaņā ar attiecīgās valsts kriminālkodeksa x, y un z pantu, tas ir jānorāda, sniedzot informāciju par sodāmībām saistībā ar dalību noziedzīgā organizācijā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā …

(2)  Informācija par izslēgšanas iemesliem.

(3)  Skatīt Direktīvas 2014/24/ES 71. panta 5. punkta trešo daļu un Direktīvas 2014/25/ES 88. panta 5. punkta trešo daļu.

(4)  Šī ir saite uz sākotnējo izstrādes stadijā esošo versiju. Saite uz pilnu galīgo versiju tiks ievietota vai citādi paziņota, tiklīdz tā būs pieejama.

(5)  Situācija ir daudz sarežģītāka attiecībā uz sarunu procedūrām bez iepriekšējas publicēšanas, kas ir paredzētas Direktīvas 2014/24/ES 32. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 50. pantā, jo šie noteikumi attiecas uz ļoti atšķirīgiem gadījumiem.

ESPD pieprasīšana radītu nevajadzīgu administratīvo slogu vai būtu citādi neatbilstoša, ja 1) ir iespējams tikai viens jau iepriekš zināms dalībnieks (attiecīgi Direktīvas 2014/24/ES 32. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 3. punkta b) un d) apakšpunkts un 5. punkts, Direktīvas 2014/25/ES 50. panta c), e), f) un i) apakšpunkts) un 2) steidzamības apsvērumu dēļ (attiecīgi Direktīvas 2014/24/ES 32. panta 2. punkta c) apakšpunkts, Direktīvas 2014/25/ES 50. panta d) un h) apakšpunkts), vai arī piegāžu, ko kotē un iegādājas preču tirgū, darījumu sevišķo īpatnību dēļ (Direktīvas 2014/24/ES 32. panta 3. punkta c) apakšpunkts un Direktīvas 2014/25/ES 50. panta g) apakšpunkts).

No otras puses, ESPD ir nozīmīgs un ir jāpieprasa visos pārējos gadījumos, kuros var piedalīties vairāk kā viens dalībnieks, un ja nepastāv steidzamības apsvērumi vai ar darījuma raksturu saistītas īpatnības; šie gadījumi ir paredzēti Regulas 2014/24/ES 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 3. punkta a) apakšpunktā un 4. punktā, Direktīvas 2014/25/ES 50. panta a), b) un j) punktā.

(6)  Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES attiecīgi 74.–77. pants un 91.–94. pants.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(8)  Skatīt Direktīvas 2014/24/ES 90. panta 3. punktu.

(9)  ESPD varēs izveidot arī PDF dokumenta veidā, kuru pēc tam varēs elektroniski pārsūtīt kā pielikumu. Lai informāciju vēlāk varētu izmantot atkārtoti, ekonomikas dalībniekiem aizpildītais ESPD būs jāsaglabā atbilstošā elektroniskā formā (piemēram, kā.xml).

(10)  Tas varētu attiekties uz minimālo nepieciešamo apgrozījumu, kuru šādos gadījumos nosaka atkarībā no vienas daļas aplēstās maksimālās vērtības.

(11)  Ja vien līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nav norādījuši, ka pirmajā reizē pietiks ar vispārīgu informāciju (“jā”/“nē”) par prasību ievērošanu. Plašākus skaidrojumus par šo iespēju skatīt turpmāk.

(12)  Šādas prasības var būt vispārīgas vai arī piemērojamas tikai noteiktām situācijām, piemēram, tikai atklātām iepirkuma procedūrām vai divu posmu procedūrām, vai tikai gadījumiem, kuros visi minimālajām prasībām atbilstošie pretendenti tiks uzaicināti piedalīties procedūrā.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(14)  Skatīt II daļas C iedaļu.

(15)  Piemēram, ja piedāvājums un pievienotais ESPD atklātā iepirkuma procedūrā ir nosūtīts ar e-pastu, kurš ietver nepieciešamo elektronisko parakstu, tad papildu paraksti ESPD, iespējams, nav nepieciešami. E-paraksta izmantošana ESPD arī var nebūt nepieciešama, ja ESPD ir integrēts e-iepirkuma platformā un šādas platformas izmantošanai ir nepieciešama elektroniska autentifikācija.

(16)  Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 80. panta 2. punktu līgumslēdzēji neatkarīgi no tā, vai tie ir/nav līgumslēdzējas iestādes, var nolemt piemērot Direktīvas 2014/24/ES 58. pantā paredzētos atlases kritērijus (IV daļas A, B un C iedaļa).

(17)  Direktīvā 2014/25/ES nav skaidri noteikts, ka līgumslēdzējiem ir jāizmanto ESPD saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas shēmu un vides vadības prasībām (IV daļas D iedaļa), tomēr šāda izmantošana ir pieļaujama praktisku apsvērumu dēļ, jo Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES attiecīgi 62. pants un 81. pants būtībā ir vienādi.

(18)  Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 77. panta 2. punktu un 78. panta 1. punktu līgumslēdzējiem dalībnieki jāizvēlas, pamatojoties uz objektīviem noteikumiem un kritērijiem. Kā jau iepriekš minēts, dažos gadījumos tie var būt Direktīvā 2014/24/ES paredzētie kritēriji vai arī ietvert būtībā līdzīgus noteikumus (skatīt 16. zemsvītras piezīmi). Tomēr katram konkrētajam līgumslēdzējam vai konkrētā iepirkuma procedūrā var būt īpaši objektīvie noteikumi un kritēriji. Taču šādi gadījumi var nebūt ietverti standarta veidlapā.

(19)  Direktīvā 2014/25/ES nav skaidri noteikts, ka līgumslēdzējiem ir jāizmanto ESPD saistībā ar kvalificētu kandidātu skaita samazināšanu (V daļa), tomēr šādai izmantošanai ir jābūt pieļaujamai praktisku apsvērumu dēļ, jo Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES attiecīgi 65. pants un 78. panta 2. punkts paredz, ka jebkādu šādu skaita samazināšanu veic saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un noteikumiem.


2. PIELIKUMS

STANDARTA VEIDLAPA EIROPAS VIENOTAJAM IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTAM (ESPD)

I daļa. Informācija par iepirkuma procedūru un līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju

Image

II daļa. Informācija par ekonomikas dalībnieku

Image

Image

Image

III daļa. Izslēgšanas iemesli

Image

Image

Image

Image

IV daļa. Atlases kritēriji

Image

Image

Image

Image

V daļa. Kvalificētu kandidātu skaita samazināšana

Image

VI daļa. Noslēguma apliecinājumi

Image


6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/35


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/8

(2016. gada 5. janvāris),

ar ko precizē tehniskos rādītājus 2017. gada ad hoc modulim par pašnodarbinātību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (1) un jo īpaši tās 7.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Lai uzraudzītu virzību uz kopīgajiem mērķiem, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai tāda plaša datu kopa par pašnodarbinātību, kas ļauj izdarīt salīdzinājumus starp dalībvalstīm.

(2)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 318/2013 (2) tika izveidots ad hoc modulis par pašnodarbinātību.

(3)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1397/2014 (3) noteiktas un aprakstītas tās specializētās informācijas jomas (“ad hoc apakšmoduļi”), kura būtu jāiekļauj 2017. gada ad hoc modulī par pašnodarbinātību.

(4)

Komisijai būtu jāprecizē tehniskie rādītāji, filtri, kodi un datu nosūtīšanas termiņš saskaņā ar ad hoc moduli par pašnodarbinātību.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā ir izklāstīti tehniskie rādītāji, filtri un kodi, kas izmantojami 2017. gada ad hoc modulim par pašnodarbinātību, un termiņš, kurā datus nosūta Komisijai.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 8. aprīļa Regula (ES) Nr. 318/2013, ar ko pieņem 2016. līdz 2018. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 99, 9.4.2013., 11. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 22. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1397/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 318/2013, ar ko pieņem 2016. līdz 2018. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 370, 30.12.2014., 42. lpp.).


PIELIKUMS

Šajā pielikumā izklāstīti tehniskie rādītāji, filtri un kodi, kas izmantojami ad hoc modulim par pašnodarbinātību, ko plānots veikt 2017. gadā. Pielikumā noteikti arī datumi, kuros dati jāiesniedz Komisijai.

Rezultātu nosūtīšanas termiņš Komisijai:2018. gada 31. marts.

Datu nosūtīšanai izmantojamie filtri un kodi: kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 377/2008 (1) III pielikumā.

Ailes, kas rezervētas neobligātiem svaru koeficientiem, kurus izmanto izlases grupas vai atbildes nesniegšanas gadījumā: 222.–225. aile (veseli skaitļi) un 226.–227. aile (daļskaitļi).

1)   Apakšmodulis “Ekonomiski atkarīga pašnodarbinātība”

Nosaukums/aile

Kods

Apraksts

Filtrs

MAINCLNT

 

Ekonomiskā atkarība

STAPRO = 1,2

211

 

Klientu skaits un nozīmīgums pēdējos 12 mēnešos

 

 

1

Nebija klientu pēdējos 12 mēnešos

 

2

Tikai viens klients pēdējos 12 mēnešos

3

2–9 klienti pēdējos 12 mēnešos, bet viens no tiem bija svarīgākais klients

4

2–9 klienti pēdējos 12 mēnešos, neviens no tiem nebija svarīgākais klients

5

Vairāk nekā 9 klienti pēdējos 12 mēnešos, bet viens no tiem bija svarīgākais klients

6

Vairāk nekā 9 klienti pēdējos 12 mēnešos, neviens no tiem nebija svarīgākais klients

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

WORKORG

 

Organizatoriskā atkarība

STAPRO = 1,2 AND MAINCLNT ≠ 1

212

 

Ietekme uz lēmumu par darba laiku

 

 

1

Lemj respondents

 

2

Lemj respondenta klients(-i)

3

Lemj jebkura cita persona

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

2)   Apakšmodulis “Pašnodarbināto darba apstākļi”

Nosaukums/aile

Kods

Apraksts

Filtrs

REASSE

 

Galvenais iemesls tam, lai kļūtu par pašnodarbināto

STAPRO = 1,2

213

 

Galvenais iemesls tam, lai pašreizējā darba jomā kļūtu par pašnodarbināto

 

 

1

Nevarēja atrast darbu kā darba ņēmējs

 

2

Respondenta iepriekšējais darba devējs pamudināja respondentu kļūt par pašnodarbināto

3

Tā ir ierasta prakse respondenta darbības jomā

4

Radās laba izdevība

5

Ģimenes uzņēmuma pārņemšana

6

Nevēlējās vai neplānoja kļūt par pašnodarbināto, bet sāka strādāt kā pašnodarbinātais cita iemesla dēļ, kurš nav minēts iepriekš

7

Vēlējās kļūt par pašnodarbināto elastīga darba laika dēļ

8

Vēlējās kļūt par pašnodarbināto cita iemesla dēļ

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

SEDIFFIC

 

Lielākās grūtības, ar kurām saskaras pašnodarbinātais

STAPRO = 1,2

214

 

Paša vērtējumā: lielākās grūtības, ar kurām pēdējos 12 mēnešos saskāries pašnodarbinātais

 

 

0

Grūtības ietekmēt sava darba samaksas noteikšanu

 

1

Grūtības iegūt uzņēmējdarbības finansējumu

2

Kavēti vai nesaņemti maksājumi

3

Neatbilstīgs administratīvā sloga līmenis

4

Nepietiekami ienākumi slimības gadījumā

5

Finansiālu grūtību periodi

6

Periodi, kuros nav klientu, pasūtījumu vai projektu

7

Citas grūtības

8

Nebija grūtību

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

REASNOEM

 

Galvenais iemesls, kādēļ nav darbinieku

STAPRO = 2

215

 

Paša vērtējumā: galvenais iemesls, kādēļ nav darbinieku

 

 

0

Pamatā respondents vēlas nodarbināt sevi

 

1

Nepietiekams darba apjoms

2

Grūti atrast piemērotus darbiniekus

3

Tiesiskais regulējums ir pārāk sarežģīts

4

Lielas sociālās iemaksas

5

Nav iespējams respondenta profesijā

6

Respondents dod priekšroku sadarbībai ar apakšuzņēmējiem vai asociētiem uzņēmumiem

7

Respondenta klients(-i) vēlas, lai respondents pats veiktu darbu

8

Cits iemesls

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

BPARTNER

 

Sadarbība ar uzņēmējdarbības partneriem

STAPRO = 1,2

216

 

Sadarbība ar līdzīpašnieku un/vai citu pašnodarbināto tīklā

 

 

1

Sadarbojas ar līdzīpašnieku

 

2

Sadarbojas ar citiem pašnodarbinātajiem tīklā

3

Abi

4

Ne viens, ne otrs

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

PLANEMPL

 

Plānotā darbinieku pieņemšana darbā vai apakšuzņēmēju nolīgšana

STAPRO = 1,2

217

 

Nākamo 12 mēnešu laikā plāno pieņemt darbā darbiniekus vai nolīgt apakšuzņēmējus

 

 

1

Plāno nodarbināt tikai pastāvīgos darbiniekus

 

2

Plāno nodarbināt tikai pagaidu darbiniekus

3

Plāno nodarbināt gan pastāvīgos, gan pagaidu darbiniekus

4

Plāno nolīgt tikai apakšuzņēmējus

5

Plāno nolīgt apakšuzņēmējus un nodarbināt darbiniekus

6

Neplāno pieņemt darbiniekus vai nolīgt apakšuzņēmējus

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

3)   Apakšmodulis “Pašnodarbinātie un darba ņēmēji”

Nosaukums/aile

Kods

Apraksts

Filtrs

JBSATISF

 

Apmierinātība ar darbu

WSTATOR = 1,2

218

 

Apmierinātība ar darbu pamatdarbā

 

 

1

Lielā mērā apmierināts

 

2

Zināmā mērā apmierināts

3

Mazā mērā apmierināts

4

Pavisam neapmierināts

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

AUTONOMY

 

Darba autonomija

WSTATOR = 1,2

219

 

Ietekme uz pamatdarbā veicamo uzdevumu saturu un kārtību

 

 

1

Spēj ietekmēt uzdevumu saturu un kārtību

 

2

Spēj ietekmēt tikai uzdevumu saturu, bet ne kārtību

3

Spēj ietekmēt tikai uzdevumu kārtību, bet ne saturu

4

Nespēj ietekmēt ne uzdevumu saturu, ne kārtību

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

PREFSTAP

 

Vēlamais profesionālais statuss attiecībā uz pamatdarbu

WSTATOR = 1,2

220

 

Dod priekšroku strādāt kā darba ņēmējs, ja patlaban ir pašnodarbinātais, vai dod priekšroku strādāt kā pašnodarbinātais, ja patlaban strādā kā darba ņēmējs

 

 

1

Nevēlas mainīt profesionālo statusu

 

2

Ir pašnodarbinātais, bet vēlas strādāt kā darba ņēmējs

3

Strādā kā darba ņēmējs vai ģimenes uzņēmumā, bet vēlas strādāt kā pašnodarbinātais

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina

OBSTACSE

 

Galvenais iemesls, kādēļ nekļūst par pašnodarbināto pamatdarbā

PREFSTAP = 3

221

 

Galvenais iemesls, kādēļ pašreizējie darba ņēmēji vai personas, kuras strādā ģimenes uzņēmumā, vēlētos kļūt par pašnodarbinātajiem, bet nav mainījušas profesionālo statusu uz vēlamo

 

 

1

Finansiālā nedrošība

 

2

Grūtības iegūt uzņēmējdarbības finansējumu

3

Pārāk liels stress, pienākumi vai risks

4

Vājāka sociālā aizsardzība

5

Cits iemesls

9

Nepiemēro (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes/nezina


(1)  Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 377/2008, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot ar 2009. gadu, izlases grupas izmantošanu statistikas datu vākšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem un pārskata ceturkšņu definēšanu (OV L 114, 26.4.2008., 57. lpp.).


6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/41


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/9

(2016. gada 5. janvāris)

par datu kopīgu iesniegšanu un datu kopīgošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 132. pantu,

tā kā:

(1)

Vielu reģistrēšanas vajadzībām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II un III sadaļa ietver noteikumus, kas ražotājiem un importētājiem nosaka pienākumu kopīgot datus [Regulā (EK) Nr. 1907/2006: “kopīga lietošana”] un kopīgi iesniegt informāciju Aģentūrai.

(2)

Pieredze, ko iestādes guvušas sakarā ar 2010. un 2013. gada reģistrācijas termiņiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 23. pantā attiecībā uz esošajām vielām (phase-in substances), kopā ar informāciju, kas saņemta tieši no ieinteresētajām personām un REACH reģistrācijas darbseminārā, kurš notika Briselē 2013. gada 10.–11. decembrī, rāda, ka Regulas (EK) Nr. 1907/2006 noteikumi par datu kopīgošanu un kopīgu iesniegšanu nav izmantoti pilnvērtīgi un to īstenošana nesniedz gaidītos rezultātus. Tas īpaši kaitējis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(3)

Lai datu kopīgošanas sistēma, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, varētu darboties sekmīgi, ir jāveicina laba pārvaldības prakse un jānodrošina ar šādu datu kopīgošanu saistīto līgumu efektīva darbība. Tādēļ būtu jāievieš noteikumi, lai minēto regulu efektīvi īstenotu attiecībā uz datu kopīgošanu.

(4)

Izmaksas, kas saistītas ar informācijas kopīgošanu un kopīgu iesniegšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 11. panta 1. punktu, 19. panta 1. punktu, 27. panta 3. punktu un 30. panta 1. punktu, būtu jānosaka taisnīgi, pārredzami un nediskriminējoši.

(5)

Ir jāprecizē, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. panta 3. punktu un 30. panta 1. punktu gan administratīvās izmaksas, gan izmaksas, kas saistītas ar informācijas prasībām, būtu dalāmas tikai tad, ja šīs izmaksas attiecas uz informāciju, ko pusei ir pienākums iesniegt reģistrācijai saskaņā ar minēto regulu. Izmaksas, kas saistītas ar informācijas prasībām, ietver visas izmaksas, kas bijušas vajadzīgas esoša pētījuma veikšanai vai ir vajadzīgas jaunu pētījuma veikšanai, neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar vajadzīgo specifikāciju sagatavošanu, līguma slēgšanu ar laboratoriju vai tās snieguma uzraudzīšanu. Būtu jāiekļauj arī REACH informācijas prasības izpildes izmaksas, kas nav saistītas ar pētījumiem, kuru ietvaros veic testēšanu.

(6)

Lai nodrošinātu, ka šie dati tiek kopīgoti pārredzami un efektīvi, visi līgumi par datu kopīgošanu Regulas (EK) Nr. 1907/2006 izpildei būtu jāstrukturē tā, lai visas attiecīgās izmaksas būtu skaidri aprakstītas un identificējamas. Tomēr, ja šīs regulas spēkā stāšanās laikā esošu datu kopīgošanas līgumu puses ar šādu līgumu darbību ir apmierinātas, vajadzētu būt iespējai atcelt pienākumu izmaksas uzskaitīt pa pozīcijām, ja visas puses tam piekrīt.

(7)

Lai pārliecinātos, ka izmaksas par datu kopīgošanu ir pamatotas un datu kopīgošanas līguma pušu starpā sadalītas pienācīgi, šīm pusēm būtu jāglabā ikgadējie dati par izmaksām, kas radušās, un saņemto kompensāciju. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. panta 3. punktu un 30. panta 1. punktu esošu datu kopīgošanas līgumu pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai iegūtu pierādījumus par izmaksām, kas radušās pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(8)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 25. panta 3. punktu un nodrošinātu, ka ir dokumentētas jebkura tāda pētījuma izmaksas, kuram varētu būt piemērojams datu kopīgošanas līgums, attiecīgā gada dokumentācija būtu jāglabā vismaz 12 gadu pēc tam, kad iesniegts pētījums sakarā ar reģistrāciju saskaņā ar šo regulu.

(9)

Datu kopīgošanas līgumam vajadzētu ietvert visu attiecīgo izmaksu sadales modeli. Katrā izmaksu sadales modelī būtu jāparedz atlīdzināšanas mehānisms ar iespēju katra reģistrētāja segto izmaksu daļu koriģēt, kad līgumam vēlākā posmā pievienojas citi reģistrētāji.

(10)

Lai nepieļautu, ka šīs regulas stāšanās spēkā laikā jau esošu datu kopīgošanas līgumu pusēm tiek radīts nevajadzīgs administratīvais slogs, minētajām pusēm vajadzētu atļaut atcelt pienākumu ieviest atlīdzināšanas mehānismu, ja visas līguma puses tam piekrīt. Šādu līgumu gadījumā potenciāliem reģistrētājiem, kas gatavojas pievienoties spēkā esošajam līgumam, vajadzētu būt iespējai pieprasīt atlīdzības mehānisma ieviešanu.

(11)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jāprecizē, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 50. panta 4. punktu izmaksas, kas saistītas ar vielas izvērtējuma lēmumu, var attiekties arī uz reģistrētājiem, kas jau ir pārtraukuši darbību saskaņā ar minētās regulas 50. panta 2. vai 3. punktu.

(12)

Princips “viena viela – viena reģistrācija”, kas ir Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II un III sadaļas darbības pamatā, būtu jānostiprina, uzsverot Aģentūras lomu – nodrošināt, ka visa iesniegtā informācija par vienu un to pašu vielu ir vienas un tās pašas regulā paredzētās reģistrācijas lietas daļa.

(13)

Būtu jāprecizē, ka, ja reģistrācijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 nav prasīti testi ar mugurkaulniekiem, reģistrētājai personai nav pienākuma datus kopīgot ar citiem tās pašas vielas reģistrētājiem un tā var izvēlēties 10. panta a) punktā minēto informāciju iesniegt atsevišķi saskaņā ar minētās regulas 11. panta 3. punktu vai 19. panta 2. punktu.

(14)

Lai nodrošinātu principa “viena viela – viena reģistrācija” ievērošanu, Aģentūrai būtu jānodrošina, ka 10. panta a) punktā minētās informācijas atsevišķa iesniegšana, kas pamatota ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 11. panta 3. punktu vai 19. panta 2. punktu, tik un tā ietilpst vielas esošajā reģistrācijā.

(15)

Lai veicinātu vielu bīstamības novērtēšanas metodēm alternatīvu metožu izstrādi un izmantošanu un līdz minimumam samazinātu testēšanu ar dzīvniekiem, šī regula mudina kopīgot relevantus pētījumus, kas (ar dzīvnieku izmantošanu vai bez tās) veikti par kādu vielu, kura ir strukturāli līdzīga reģistrējamajai vielai (grupēšana vai analoģija (“aplūkot līdzīgu”)).

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka konkrētus pienākumus un saistības tādu līgumu pusēm, kas paredz kopīgot informāciju un sadalīt ar to saistītās izmaksas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

2. pants

Pārredzamība

1.   Ja vairākiem vienas un tās pašas vielas reģistrētājiem vai kāda foruma informācijas apmaiņai par vielām (SIEF) dalībniekiem ir pienākums kopīgot informāciju saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1907/2006 noteiktajiem pienākumiem, tie dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos [līgumu] par informācijas kopīgošanu. Šis datu kopīgošanas līgums, kas aptver tikai personas vai tiesību subjektus, uz kuriem attiecas minētā regula, ir skaidrs un visām pusēm saprotams, un tas ietver šādas iedaļas:

a)

kopīgojamo datu uzskaitījums pa pozīcijām, tostarp katra datu vienuma izmaksas, apraksts, kas norāda, kurām Regulā (EK) Nr. 1907/2006 noteiktajām informācijas prasībām atbilst katrs izmaksu elements, un pamatojums, kā kopīgojamie dati apmierina informācijas prasību;

b)

jebkādu tādu izmaksu uzskaitījums pa pozīcijām un pamatojums, kuras radušās sakarā ar datu kopīgošanas līguma izveidi un pārvaldīšanu un vienas un tās pašas vielas reģistrētāju kopīgu informācijas iesniegšanu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk “administratīvās izmaksas”) un kuras piemērojamas attiecīgā datu kopīgošanas līguma gadījumā;

c)

izmaksu sadales modelis, kas ietver atlīdzināšanas mehānismu.

2.   Ja dienā, kad šī regula stājas spēkā, datu kopīgošanas līgums jau pastāv, minētā līguma puses var vienprātīgi atcelt savas saistības datus uzskaitīt pa pozīcijām, kā aprakstīts 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

Ja potenciāls tādas vielas reģistrētājs, par kuru iepriekšējie reģistrētāji jau panākuši datu kopīgošanas vienošanos [līgumu], pieprasa kopīgot pētījumu vai pētījumu kopumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. un 30. pantu, esošs saistību atcēlums tam nav saistošs, ja vien šis potenciālais reģistrētājs iepriekšējiem reģistrētājiem neiesniedz parakstītu piekrišanu minētajam atcēlumam, un šim potenciālajam reģistrētājam ir tiesības pieprasīt 1. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto uzskaitījumu pa pozīcijām.

Ja šāds pieprasījums tiek izteikts, iepriekšējie reģistrētāji:

a)

kā aprakstīts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, pa pozīcijām uzskaita visas attiecīgās izmaksas, kas radušās pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas;

b)

sniedz pierādījumus par ikviena tāda pētījuma izmaksām, kas pabeigts pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas un kas tiek pieprasīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 30. panta 1. punktu;

c)

dara visu iespējamo, lai, kā aprakstīts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, pa pozīcijām uzskaitītu visas pārējās attiecīgās izmaksas – tostarp administratīvās izmaksas un pētījumu izmaksas, kas nav ietvertas b) apakšpunktā, –, kas radušās pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Izmaksu uzskaitījumu pa pozīcijām potenciālajam reģistrētājam sniedz bez liekas kavēšanās.

3.   Ja vienas un tās pašas vielas reģistrētāji ir kopīgojuši informāciju un to kopīgi iesnieguši saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, tie katru gadu dokumentē visas papildu izmaksas, kas radušās sakarā ar to datu kopīgošanas līguma darbību.

Ikgadējā dokumentācijā iekļauj 1. punktā norādītās iedaļas un – atmaksāšanas mehānisma vajadzībām – ziņas par visu kompensāciju, kas saņemta no jauniem reģistrētājiem.

Ja nav detalizētas dokumentācijas par izmaksām vai kompensācijām, kas attiecīgi radušās vai saņemtas pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, līguma puses dara visu iespējamo, lai apkopotu pierādījumus par izmaksām un kompensācijām, kas attiecīgi radušās vai saņemtas katrā gadā kopš līguma sākuma, vai šīs izmaksas un kompensācijas pēc iespējas precīzāk aplēstu.

Reģistrētāji šādu ikgadēju dokumentāciju glabā vismaz 12 gadu pēc pētījuma pēdējās iesniegšanas un pēc jebkuras datu kopīgošanas līguma puses pieprasījuma bez maksas dara pieejamu saprātīgā termiņā un pilnīgi ņemot vērā prasības, kas saistītas ar piemērojamajiem reģistrācijas termiņiem.

3. pants

Viena viela – viena reģistrācija

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 11. panta 3. punktu un 19. panta 2. punktu, Aģentūra nodrošina, ka visi vienas un tās pašas vielas reģistrētāji ir iesaistīti vienā reģistrācijā saskaņā ar minēto regulu.

2.   Ja Aģentūra potenciālam tādas vielas reģistrētājam, kura jau ir reģistrēta, dod atļauju atsaukties uz pieprasīto informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. panta 6. punktu un 30. panta 3. punktu, Aģentūra nodrošina, ka jebkāda turpmāka informācijas iesniegšana, ko veic šis potenciālais reģistrētājs, ir daļa no esošā kopīgā iesnieguma attiecībā uz šo vielu.

3.   Ja potenciāls reģistrētājs ir izpildījis pienākumus, kas tam noteikti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 26. vai 29. punktā, un noskaidrojis, ka tam nav pienākuma reģistrācijas vajadzībām kopīgot testus ar mugurkaulniekiem, tas var nolemt izmantot 11. panta 3. punktā vai 19. panta 2. punktā paredzēto iespēju visu minētās regulas 10. panta a) punktā norādīto informāciju vai daļu no tās iesniegt atsevišķi.

Šādos gadījumos potenciālais reģistrētājs par savu lēmumu informē visus iepriekšējos minētās vielas reģistrētājus, ja tādi ir. Tas informē arī Aģentūru, kas nodrošina, ka šis atsevišķais iesniegums, kas veikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 11. panta 3. punktu un 19. panta 2. punktu, joprojām ir daļa no šīs vielas esošās reģistrācijas saskaņā ar 1. punktu.

4. pants

Taisnīgums un nediskriminēšana

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. panta 3. punktu un 30. panta 1. punktu katram vielas reģistrētājam ir pienākums dalīti segt tikai izmaksas par informāciju, kas šādam reģistrētājam jāiesniedz Aģentūrai, lai izpildītu minētajā regulā paredzētās reģistrācijas prasības. Šis nosacījums attiecas arī uz administratīvajām izmaksām.

2.   2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto izmaksu sadales modeli piemēro visiem attiecīgās vielas reģistrētājiem, arī iespējamiem reģistrētājiem, kas datu kopīgošanas līgumam varētu pievienoties vēlākā posmā.

Izmaksu sadales modelis ietver visiem konkrētas vielas reģistrētājiem piemērojamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas, kas izriet no iespējama vielas izvērtējuma lēmuma.

Vienojoties par konkrētu izmaksu sadales modeli, ņem vērā arī šādus faktorus: aplēstais šīs vielas potenciālo reģistrētāju skaits un iespēja, ka vēlāk attiecībā uz šo vielu varētu tikt noteiktas papildu informācijas prasības, neskaitot tās, kas izrietētu no iespējama vielas izvērtējuma lēmuma.

Ja izmaksu sadales modelis ietver iespēju segt izmaksas par vēlāk noteiktām papildu informācijas prasībām attiecībā uz šo vielu, neskaitot tās, kas izrietētu no iespējama vielas izvērtējuma lēmuma, šo iespēju datu kopīgošanas līgumā pamato un norāda atsevišķi no citām izmaksām.

Iepriekšējiem reģistrētājiem un potenciālajiem reģistrētājiem nevajadzētu dalīt izmaksas par informācijas apkopošanu nolūkā noteikt, ka viela ir viena un tā pati.

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. un 30. pantu, ja datu kopīgošanas līguma dalībnieki nespēj vienoties par šādu izmaksu sadales modeli, katrs dalībnieks sedz vienādu daļu no dalības izmaksām. Šādi segto izmaksu daļēju atlīdzināšanu tomēr veic tā, it kā būtu panākta vienošanās par atlīdzināšanas mehānismu saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu.

4.   2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto atlīdzināšanas mehānismu paredz ikvienā izmaksu sadales modelī, un tajā iekļauj metodi, kā proporcionāli pārdalīt katra dalībnieka segtās izmaksas, ja attiecīgajam līgumam vēlāk pievienojas potenciāls reģistrētājs.

Atlīdzināšanas mehānismā ņem vērā arī šādus faktorus: iespēja, ka vēlāk attiecībā uz šo vielu varētu tikt noteiktas papildu reģistrācijas prasības, neskaitot tās, kas izrietētu no iespējama vielas izvērtējuma lēmuma, un atlīdzinājumu ekonomiskais izdevīgums dažos gadījumos, kad atlīdzināšanas izmaksas ir lielākas nekā atlīdzināmā summa.

5.   Ja dienā, kad šī regula stājas spēkā, datu kopīgošanas līgums jau pastāv, minētā līguma puses var vienprātīgi atcelt savas saistības savā izmaksu sadales modelī iekļaut atlīdzināšanas mehānismu.

Potenciālam reģistrētājam, kurš vēlas piedalīties esošā datu kopīgošanas līgumā, esošs saistību atcēlums nav saistošs, ja vien šis potenciālais reģistrētājs iepriekšējiem reģistrētājiem neiesniedz parakstītu piekrišanu minētajam atcēlumam, un šim potenciālajam reģistrētājam ir tiesības panākt atlīdzināšanas mehānisma iekļaušanu izmaksu sadales modelī saskaņā ar šo regulu.

6.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 50. panta 4. punktu izmaksas, kas izriet no vielas izvērtējuma lēmuma, var būt dalīti jāsedz arī reģistrētājam, kas ir pārtraucis darbību saskaņā ar minētās regulas 50. panta 2. vai 3. punktu.

5. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Izšķirot strīdu, kas saistīts ar datu kopīgošanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. panta 5. punktu un 30. panta 3. punktu, Aģentūra ņem vērā to, kā puses ievēro saistības, kas noteiktas šīs regulas 2., 3. un 4. pantā.

2.   Šī regula darbojas, neskarot Eiropas Savienības konkurences tiesību pilnīgu un neierobežotu piemērošanu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.


6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/10

(2016. gada 5. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 5. janvāris

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

236,2

MA

77,5

TR

111,7

ZZ

141,8

0707 00 05

MA

88,9

TR

156,8

ZZ

122,9

0709 93 10

MA

43,8

TR

144,8

ZZ

94,3

0805 10 20

EG

53,0

MA

64,8

TR

70,6

ZA

74,1

ZZ

65,6

0805 20 10

IL

171,2

MA

67,7

ZZ

119,5

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

IL

118,6

MA

86,7

TR

66,6

ZZ

90,6

0805 50 10

TR

96,5

ZZ

96,5

0808 10 80

CL

83,4

US

150,1

ZZ

116,8

0808 30 90

TR

130,5

ZZ

130,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


DIREKTĪVAS

6.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/48


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2016/11

(2016. gada 5. janvāris),

ar ko groza II pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 24. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2002/57/EK II pielikuma I iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikta rapša hibrīdu sēklu minimālā šķirnes tīrība.

(2)

Tīrības standarts 90 %, kas patlaban ir piemērojams gan vasaras rapša, gan ziemas rapša hibrīda šķirnēm, vairs neatbilst nedz īpašajām tehniskajām īpašībām, nedz vasaras rapša sēklu ražošanas ierobežojumiem.

(3)

Direktīvā 2002/57/EK paredzētie sēklu ražošanas nosacījumi ir balstīti uz starptautiski pieņemtiem sēklu shēmu standartiem, ko noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

(4)

Vasaras rapša sēklu šķirnes tīrības standarts būtu jāpielāgo ESAO noteiktajam standartam.

(5)

Tāpēc Direktīvas 2002/57/EK II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījums Direktīvas 2002/57/EK II pielikumā

Direktīvas 2002/57/EK II pielikuma I iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Sēklu minimālā šķirnes tīrība ir šāda:

bāzes sēklas, sievišķais komponents: 99,0 %,

bāzes sēklas, vīrišķais komponents: 99,9 %,

ziemas rapša šķirņu sertificētas sēklas: 90,0 %,

vasaras rapša šķirņu sertificētas sēklas: 85,0 %.”

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.