23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

(1)

Būtu jāizdara vairāki grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK (3). Skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Direktīva 2008/95/EK ir saskaņojusi būtiskus noteikumus preču zīmju materiālajās tiesībās, kas pieņemšanas brīdī vistiešāk ietekmēja iekšējā tirgus darbību, radot kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai Savienībā.

(3)

Preču zīmju aizsardzība dalībvalstīs pastāv līdztekus Savienības mērogā pieejamajai Eiropas Savienības preču zīmju (“ES preču zīmes”) aizsardzībai, kas ir vienota pēc būtības un ir spēkā visā Savienībā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 207/2009 (4). Preču zīmju sistēmu līdzāspastāvēšana un līdzsvars valstu un Savienības līmenī faktiski ir Savienības pieejas stūrakmens intelektuālā īpašuma aizsardzībai.

(4)

Pēc Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojuma “Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” Komisija veica vispusīgu novērtējumu par preču zīmju sistēmas vispārējo darbību Eiropā kopumā, kas attiecās uz Savienības un valstu līmeņa sistēmām un to abu mijiedarbību.

(5)

2010. gada 25. maija secinājumos par preču zīmju sistēmas Eiropas Savienībā turpmāku pārskatīšanu Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai. Pārskatot minēto direktīvu, būtu jāietver pasākumi, kas to padarītu saskanīgāku ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 un kas tādējādi samazinātu neatbilstības visā ES preču zīmju sistēmā kopumā, vienlaikus saglabājot valstu preču zīmju aizsardzību kā pievilcīgu izvēles iespēju pieteikuma iesniedzējiem. Šajā ziņā būtu jānodrošina papildinoša saikne starp ES preču zīmju sistēmu un valstu preču zīmju sistēmām.

(6)

Komisija 2011. gada 24. maija paziņojumā “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus” secināja, ka nolūkā apmierināt ieinteresēto personu pieaugošās prasības pēc ātrākām, kvalitatīvākām, racionalizētākām preču zīmju reģistrācijas sistēmām, kas ir arī konsekventākas, lietotājdraudzīgākas, publiski pieejamas un kurās būtu izmantotas jaunākās tehnoloģijas, ir jāmodernizē preču zīmju sistēma visā Savienībā un tā jāpielāgo interneta laikmetam.

(7)

Šīs direktīvas nolūkā veiktajā apspriešanā un novērtēšanā tika konstatēts, ka, lai arī valstu tiesību akti iepriekš tika daļēji saskaņoti, joprojām ir jomas, kurās turpmāka saskaņošana varētu pozitīvi ietekmēt konkurētspēju un izaugsmi.

(8)

Lai sasniegtu mērķi veicināt un izveidot labi funkcionējošu iekšējo tirgu un sekmētu preču zīmju iegūšanu un aizsardzību Savienībā, kas nāktu par labu Eiropas uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izaugsmei un konkurētspējai, tiesību aktu tuvināšanas ierobežotā joma, kas panākta ar Direktīvu 2008/95/EK, ir jāpaplašina nolūkā ietvert citus preču zīmju materiālo tiesību aspektus, kas reglamentē preču zīmes, kuras aizsargātas, tās reģistrējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009.

(9)

Lai preču zīmes visā Savienībā varētu vieglāk reģistrēt un pārvaldīt, ir svarīgi tuvināt ne tikai materiālo tiesību noteikumus, bet arī procesuālos noteikumus. Tādēļ būtu jāsaskaņo galvenie procesuālie noteikumi preču zīmju reģistrācijas jomā dalībvalstīs un ES preču zīmju sistēmā. Attiecībā uz procedūrām, kuras reglamentē valstu tiesību akti, ir pietiekami noteikt vispārīgos principus, ļaujot dalībvalstīm paredzēt konkrētākus noteikumus.

(10)

Ir būtiski nodrošināt, ka visu dalībvalstu tiesību sistēmas reģistrētām preču zīmēm nodrošina vienādu aizsardzību. Saskaņā ar plašu aizsardzību, kas piešķirta ES preču zīmēm, kurām ir reputācija Savienībā, plaša aizsardzība būtu jāpiešķir arī valstu līmenī visām reģistrētajām preču zīmēm, kurām ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī.

(11)

Šai direktīvai nebūtu jāatņem dalībvalstīm tiesības turpināt aizsargāt lietojot iegūtās preču zīmes, bet būtu jāņem vērā tikai attiecībā uz to saistību ar preču zīmēm, kas iegūtas reģistrācijas ceļā.

(12)

Tiesību aktu tuvināšanas mērķu sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un uzturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi.

(13)

Šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi ļauj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Lai izpildītu preču zīmju reģistrācijas sistēmas mērķus, proti, nodrošināt juridisko noteiktību un pareizu pārvaldību, ir arī svarīgi pieprasīt, lai zīmi varētu atveidot tādā veidā, kas ir skaidrs, precīzs, pašpietiekams, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, izmantojot vispārpieejamu tehnoloģiju, un tādējādi tam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums šajā nolūkā piedāvā pietiekamas garantijas.

(14)

Turklāt atteikuma vai spēkā neesamības pamati, kas attiecas uz pašu preču zīmi, tostarp jebkādas atšķirtspējas trūkums vai pamati, kas attiecas uz konfliktiem starp preču zīmi un agrākām tiesībām, ir izsmeļoši jāuzskaita, pat ja daži no minētajiem pamatiem ir uzskaitīti kā izvēles varianti dalībvalstīm, kuras tādējādi spēj tos uzturēt spēkā vai ieviest savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos.

(15)

Lai nodrošinātu, ka aizsardzības līmeņi, kas ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesībās piešķirti ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tiek piemēroti vienotā un izsmeļošā veidā, pārbaudot atteikuma absolūtos un relatīvos pamatus visā Savienībā, šajā direktīvā būtu jāparedz tādi paši noteikumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kādi ir ietverti Regulā (EK) Nr. 207/2009. Turklāt ir lietderīgi arī nodrošināt, ka absolūto atteikuma pamatu piemērošanas joma tiek paplašināta, lai to attiecinātu arī uz aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām īpatnībām.

(16)

Aizsardzībai, ko iegūst reģistrēta preču zīme, kuras funkcija jo īpaši ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, jābūt absolūtai gadījumā, ja pastāv identiskums starp preču zīmi un atbilstošo apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Aizsardzība būtu jāpiemēro arī līdzības gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Obligāti ir jāsniedz līdzības jēdziena interpretācija attiecībā uz sajaukšanas iespēju. Sajaukšanas iespējai, kuras novērtējums ir atkarīgs no daudziem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, iespējamām asociācijām ar lietoto vai reģistrēto apzīmējumu, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu un starp identificētajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jāveido īpaši nosacījumi šādai aizsardzībai. Veidiem, kādos var konstatēt sajaukšanas iespēju, un jo īpaši pierādīšanas pienākumam šajā saistībā, vajadzētu būt attiecīgās valsts procesuālo noteikumu jautājumam, kas šajā direktīvā nebūtu jāskar.

(17)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru reģistrētai agrākai preču zīmei ir prioritāte pār vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir jāparedz, ka ar preču zīmi piešķirtu tiesību īstenošanai nebūtu jāskar tās īpašnieku tiesības, kuras iegūtas pirms minētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma. Šāda pieeja atbilst 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (“TRIPS līgums”) 16. panta 1. punktam.

(18)

Ir lietderīgi paredzēt, ka preču zīmes pārkāpumu var noteikt tikai tad, ja ir konstatēts, ka pārkāpuma preču zīme vai apzīmējums ir lietoti komercdarbībā nolūkā atšķirt preces vai pakalpojumus. Apzīmējuma izmantošana citiem nolūkiem, kas nav preču vai pakalpojumu atšķiršana, būtu jāreglamentē ar valstu tiesību aktu noteikumiem.

(19)

Preču zīmes pārkāpuma jēdzienam būtu jāietver arī tas, ka apzīmējumu lieto kā komercnosaukumu vai līdzīgu nosaukumu, ja šāda lietošana notiek nolūkā atšķirt preces vai pakalpojumus.

(20)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību konkrētiem Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi paredzēt, ka preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešām personām lietot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/114/EK (5).

(21)

Lai stiprinātu preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu un saskaņā ar starptautiskajiem pienākumiem, kas ir dalībvalstīm Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) regulējumā, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) V pantā par tranzīta brīvību, un attiecībā uz ģenēriskajām zālēm – 2001. gada 14. novembrī Dohas PTO Ministru konferencē pieņemtajā “Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību”, preču zīmes īpašniekam būtu jādod tiesības neļaut trešām personām komercdarbībā ievest preces dalībvalstī, kurā attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas ir marķētas ar preču zīmi, kura ir identiska vai pēc būtības identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta šādām precēm.

(22)

Šādā nolūkā ES preču zīmju īpašniekiem būtu jābūt atļautam novērst noteikumus pārkāpjošu preču ievešanu un to pakļaušanu visām muitas situācijām, tostarp jo īpaši tranzītam, pārkraušanai, uzglabāšanai noliktavās, brīvajām zonām, pagaidu uzglabāšanai, ievešanai pārstrādes nolūkā vai pagaidu ievešanai, arī tad, ja šīs preces nav paredzētas laišanai attiecīgās dalībvalsts tirgū. Veicot muitas kontroles, muitas iestādēm, tostarp pēc tiesību turētāju lūguma, būtu jāizmanto pilnvaras un procedūras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 (6). Konkrētāk, muitas iestādēm vajadzīgās kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska analīzes kritērijiem.

(23)

Lai saskaņotu vajadzību nodrošināt efektīvu ar preču zīmi saistīto tiesību īstenošanu ar nepieciešamību izvairīties no brīvas aprites traucējumiem komercdarbībā ar likumīgām precēm, preču zīmes īpašnieka tiesības nebūtu jāīsteno gadījumā, ja vēlākā procedūrā, kas ierosināta tiesu iestādē vai citā iestādē, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu pēc būtības par to, vai attiecībā uz preču zīmi ir noticis pārkāpums, preču deklarētājs vai turētājs var pierādīt, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū galamērķa valstī.

(24)

Regulas (ES) Nr. 608/2013 28. pantā ir noteikts, ka tiesību īpašniekam ir jāatbild par zaudējumiem preču valdītājam, ja pēc tam inter alia tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

(25)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu ģenērisko zāļu netraucētu tranzītu. Ievērojot starptautiskos nepatentētos nosaukumus (INN) kā pasaulē atzītus sugasvārdus, ar ko apzīmē aktīvās vielas farmaceitisko preparātu ražošanā, ir būtiski pienācīgi ņemt vērā spēkā esošos ar preču zīmi saistīto tiesību seku ierobežojumus. Tāpēc preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām liegt trešām personām ievest preces dalībvalstī, kurā attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, neizlaižot minētās preces brīvā apgrozībā šajā valstī, pamatojoties uz līdzību starp zālēs esošās aktīvās vielas INN un attiecīgo preču zīmi.

(26)

Lai ļautu reģistrētu preču zīmju īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, tiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un konkrētus sagatavošanās darbus, kas tiek veikti pirms šādas marķēšanas.

(27)

Izņēmuma tiesībām, ko piešķir preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt trešām personām lietot apzīmējumus vai norādes, kuras izmanto taisnīgi un tādējādi saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus komercnosaukumiem un preču zīmēm, ņemot vērā, ka komercnosaukumiem regulāri tiek piešķirta neierobežota aizsardzība pret vēlākām preču zīmēm, būtu jāuzskata, ka šāda lietošana tikai ietver trešās personas personvārda lietošanu. Šādai lietošanai būtu jāļauj turpmāk lietot aprakstošus apzīmējumus vai norādes vai apzīmējumus vai norādes bez atšķirtspējas. Turklāt īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām novērst taisnīgu un godīgu preču zīmes lietošanu nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic nolūkā vērst patērētāja uzmanību uz tādu oriģinālo preču tālākpārdošanu, kuras sākotnēji pārdevis preču zīmes īpašnieks vai kuras pārdotas ar viņa piekrišanu Savienībā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic mākslinieciskās izteiksmes nolūkā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Turklāt šī direktīva būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība.

(28)

No brīvas preču aprites principa izriet, ka preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām aizliegt trešai personai lietot šo preču zīmi precēm, kuras šis īpašnieks pats ir laidis apgrozībā Savienībā ar šo preču zīmi vai tas darīts ar viņa piekrišanu, izņemot gadījumus, kad īpašniekam ir pamatoti iemesli, lai iebilstu pret preču turpmāku komercializāciju.

(29)

Juridiskās noteiktības dēļ ir svarīgi paredzēt, ka, nekaitējot viņa kā agrākas preču zīmes īpašnieka interesēm, viņš vairs nevar pieprasīt atzīt par spēkā neesošu vai iebilst pret tādas preču zīmes lietošanu, kura ir vēlāka par viņa paša preču zīmi un kuras lietošanu viņš ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laikposmu, ja vien vēlākas preču zīmes pieteikums nav ticis iesniegts negodprātīgi.

(30)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu likumīgi iegūtas preču zīmes tiesības, ir lietderīgi un vajadzīgi paredzēt, neskarot principu, ka ar vēlāku preču zīmi nevar vērsties pret agrāku preču zīmi, ka agrāku preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām panākt vēlākas preču zīmes atteikumu vai atzīšanu par spēkā neesošu vai iebilst pret šādas preču zīmes lietošanu, ja vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad agrāko preču zīmi varēja atzīt par spēkā neesošu vai atcelt, piemēram, tāpēc, ka lietošanas gaitā tā vēl nebija ieguvusi atšķirtspēju vai ja ar agrāku preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāko preču zīmi, jo vajadzīgos noteikumus nevarēja piemērot, piemēram, ja agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi reputāciju.

(31)

Preču zīmes atbilst savam mērķim atšķirt preces vai pakalpojumus un ļauj patērētājiem veikt informētu izvēli tikai tad, ja tās tiek faktiski lietotas tirgū. Prasība par lietošanu ir arī vajadzīga, lai samazinātu Savienībā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu, tādējādi arī samazinot konfliktu skaitu, kas rodas to starpā. Tāpēc ir svarīgi pieprasīt, lai reģistrētās preču zīmes tiktu faktiski lietotas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tās ir reģistrētas, vai lai tās varētu atcelt, ja piecus gadus pēc reģistrēšanas procedūras beigām tās šādā saistībā netiek lietotas.

(32)

Tādēļ reģistrēta preču zīme būtu jāaizsargā tikai tiktāl, ciktāl tā tiek faktiski lietota, un agrāk reģistrētai preču zīmei nebūtu jāsniedz tās īpašniekam tiesības iebilst pret vēlāku preču zīmi vai atzīt to par spēkā neesošu, ja attiecīgais īpašnieks savu preču zīmi faktiski nav lietojis. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka preču zīmi nevar sekmīgi lietot pārkāpuma procedūrā, ja pēc attiecīga pieprasījuma tiek konstatēts, ka preču zīmi varēja atcelt, vai, ja prasība ir iesniegta pret vēlākām tiesībām, – to varēja atcelt laikā, kad tika iegūtas šādas vēlākas tiesības.

(33)

Ir lietderīgi nodrošināt, ka gadījumā, kad ES preču zīmei ir prasīta senioritāte no valsts preču zīmes vai saskaņā ar starptautisko kārtību reģistrētas preču zīmes, kura ir spēkā dalībvalstī, un kad preču zīme, kas ir pamatā senioritātes prasījumam, pēc tam ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudējusi spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam, minētās preču zīmes spēkā esamību vēl var apstrīdēt. Šāda apstrīdēšana būtu jāattiecina tikai uz situācijām, kad preču zīmi būtu bijis iespējams atzīt par spēkā neesošu vai atceltu laikā, kad tā tika svītrota no reģistra.

(34)

Lai nodrošinātu saskaņotību un sekmētu preču zīmju komerciālo lietošanu Savienībā, noteikumi, ko piemēro preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, būtu pienācīgā mērā jāsaskaņo ar noteikumiem, kurus jau piemēro ES preču zīmēm, un tiem būtu jāietver noteikumi par nodošanu, licencēšanu, tiesībām in rem un izpildes panākšanu.

(35)

Ir pierādījies, ka kolektīvās preču zīmes ir noderīgs instruments tādu preču un pakalpojumu reklamēšanai, kuriem ir kopīgas konkrētas īpašības. Tādēļ ir lietderīgi valstu kolektīvajām preču zīmēm piemērot noteikumus, kas ir līdzīgi noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Savienības kolektīvajām preču zīmēm.

(36)

Lai uzlabotu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai un palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību, preču zīmju reģistrācijas procedūrai dalībvalstīs vajadzētu būt efektīvai un pārredzamai, un tajā būtu jāievēro noteikumi, kas ir līdzīgi tiem, kuri piemērojami ES preču zīmēm.

(37)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju tiesību darbības jomu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai, to preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikācijai, uz ko attiecas preču zīmes pieteikums, būtu jāpiemēro tie paši noteikumi visās dalībvalstīs, un tie būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, ko piemēro ES preču zīmēm. Lai kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem ļautu noteikt preču zīmes aizsardzības apjomu, ko pieprasa, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, preču un pakalpojumu apzīmējumiem būtu jābūt pietiekami skaidriem un precīziem. Vispārīgo terminu lietojums būtu jāinterpretē tā, lai iekļautu tikai tās visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. Skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem un Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojam, savstarpēji sadarbojoties, būtu jācenšas sastādīt sarakstu, kurā ietver savu attiecīgo administratīvo praksi attiecībā uz preču un pakalpojumu klasifikāciju.

(38)

Lai nodrošinātu efektīvu preču zīmju aizsardzību, dalībvalstīm būtu jādara pieejama efektīva administratīva iebildumu procedūra, ļaujot vismaz agrākas preču zīmes īpašniekam un jebkurai personai, kurai saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir atļauts izmantot tiesības, kas izriet no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, apstrīdēt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Turklāt nolūkā piedāvāt efektīvus līdzekļus nederīgu preču zīmju atcelšanai vai to atzīšanai par spēkā neesošām dalībvalstīm būtu jānodrošina administratīva procedūra atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu ilgākā transponēšanas laikposmā septiņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(39)

Vēlams, lai dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojs sadarbotos savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju visās preču zīmju reģistrācijas un pārvaldības jomās nolūkā veicināt prakses un instrumentu konverģenci, piemēram, kopīgu vai savienotu datu bāzu un portālu izveidi un atjaunināšanu konsultēšanās un meklējumu vajadzībām. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, ka to biroji sadarbojas savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju visās pārējās savu darbību jomās, kas ir saistītas ar preču zīmju aizsardzību Savienībā.

(40)

Šai direktīvai nebūtu jānoraida, ka preču zīmēm piemēro dalībvalstu tiesību normas, kas nav tiesību akti par preču zīmēm, kā normas, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, civiltiesisko atbildību vai patērētāju tiesību aizsardzību.

(41)

Visām dalībvalstīm uzliek saistības Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Parīzes konvencija) un TRIPS līgums. Nepieciešams, lai šī direktīva būtu pilnībā saskanīga ar minētās konvencijas un minētā līguma prasībām. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet no minētās konvencijas un minētā līguma. Vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību 351. panta otrā daļa.

(42)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt un izveidot labi darbojošos iekšējo tirgu un veicināt preču zīmju reģistrēšanu, pārvaldību un aizsardzību Savienībā izaugsmes un konkurētspējas interesēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(43)

Personas datu apstrādi, ko dalībvalstīs veic saskaņā ar šo direktīvu, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (7).

(44)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (8) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2013. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu.

(45)

Pienākumam šo direktīvu transponēt valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, ar kuriem paredzēti būtiski grozījumi salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(46)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi saskaņā ar Direktīvu 2008/95/EK attiecībā uz termiņu Padomes Direktīvas 89/104/EEK (9) transponēšanu valsts tiesību aktos, kā noteikts Direktīvas 2008/95/EK I pielikuma B daļā,

a)

“birojs” ir attiecīgās dalībvalsts centrālais rūpnieciskā īpašuma birojs vai Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojs, kam uzticēta preču zīmju reģistrēšana;

b)

“reģistrs” ir preču zīmju reģistrs, ko uztur birojs.

a)

šādi apzīmējumi ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; un

b)

reģistrā šādus apzīmējumus var atveidot tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai skaidri un precīzi noteikt, kas ir to īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.

a)

apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b)

preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

c)

preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras var lietot komercdarbībā, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču izgatavošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

d)

preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras ir kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai bona fide un iedibinātās paražās;

e)

apzīmējumus, kas sastāv tikai no:

f)

preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem;

g)

preču zīmes, kas ar savu raksturu var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

h)

preču zīmes, kuras nav atļāvušas kompetentas iestādes un kuras ir jāatsaka vai jāatzīst par spēkā neesošām, ievērojot Parīzes konvencijas 6.ter pantu;

i)

preču zīmes, kas ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām vai starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība vai attiecīgā dalībvalsts un kuros paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība;

j)

preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuros paredzēta tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu aizsardzība;

k)

preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuros paredzēta garantētu tradicionālo īpatnību aizsardzība;

l)

preču zīmes, kuras sastāv no vai būtiskajos elementos atveido kādas agrākas augu šķirnes nosaukumu, kas ir reģistrēts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām, vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība vai attiecīgā dalībvalsts ir puse, un kuros ir paredzēta augu šķirņu aizsardzība, un kuras attiecas uz tās pašas vai tuvu radniecīgas augu sugas šķirnēm.

a)

šīs preču zīmes lietošanu var aizliegt saskaņā ar tādu tiesību normām, kas nav attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tiesību akti par preču zīmēm;

b)

preču zīme ietver apzīmējumu ar augstu simbolisko vērtību, jo īpaši reliģisku simbolu;

c)

preču zīme ietver simbolus, emblēmas un ģerboņus, uz ko neattiecas Parīzes konvencijas 6.ter pants un kas ir sabiedrības interešu lokā, ja vien kompetentā iestāde nav piekritusi šīs preču zīmes reģistrācijai atbilstoši dalībvalsts tiesībām.

a)

tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīme pieteikta vai reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;

b)

tās identiskuma vai līdzības agrākai preču zīmei dēļ un preču zīmju aptverto preču vai pakalpojumu identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja, ka sabiedrība šīs preču zīmes var sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.

a)

šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:

b)

ES preču zīmes, kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 pamatoti pieprasīta senioritāte no a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētas preču zīmes, pat ja pēdējā preču zīme ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudējusi spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam;

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi, ja tās tiek reģistrētas;

d)

preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai attiecīgajā gadījumā prioritātes datumā, kura pieprasīta attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir plaši pazīstamas attiecīgajā dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi “plaši pazīstams” tiek lietoti Parīzes konvencijas 6.bis pantā.

a)

tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, par kuriem ir iesniegts minētās preču zīmes pieteikums vai veikta tās reģistrācija, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja tai ir reputācija dalībvalstī, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums vai kurā preču zīme ir reģistrēta, vai – agrākas ES preču zīmes gadījumā – ja tai ir reputācija Savienībā, un vēlākās preču zīmes lietošanā bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitēt;

b)

preču zīmes īpašnieka aģents vai pārstāvis piesaka tās reģistrāciju savā vārdā bez īpašnieka piekrišanas, ja vien aģents vai pārstāvis nepamato savu rīcību;

c)

un ciktāl – saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību:

a)

tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu komercdarbībā lietotu apzīmējumu iegūtas pirms vēlākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam pieprasītās prioritātes datuma un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes lietošanu;

b)

preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šā panta 2. punktā un šā punkta a) apakšpunktā, jo īpaši:

c)

preču zīmi iespējams sajaukt ar agrāku preču zīmi, kas aizsargāta ārvalstīs, ar noteikumu, ka pieteikuma dienā pieteikuma iesniedzējs rīkojies negodprātīgi.

a)

agrākā preču zīme, kuru var atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar 4. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, vēl nebija ieguvusi atšķirtspēju, kā minēts 4. panta 4. punktā;

b)

pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi pietiekamu atšķirtspēju, lai būtu pamats atzīt sajaukšanas iespēju 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

c)

pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi pietiekamu reputāciju 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

a)

apzīmējums ir identisks preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, kuriem šī preču zīme reģistrēta;

b)

apzīmējums ir identisks vai līdzīgs preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme ir reģistrēta, ja pastāv iespēja, ka sabiedrība var šīs zīmes sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi;

c)

apzīmējums ir identisks vai līdzīgs preču zīmei neatkarīgi no tā, vai to lieto saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, kuriem šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šī apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

a)

apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;

b)

preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzglabāšanu minētajiem nolūkiem, lietojot apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu;

c)

preču importu vai eksportu, lietojot šo apzīmējumu;

d)

lietot apzīmējumu kā komercnosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu vai kā daļu no komercnosaukuma vai uzņēmuma nosaukuma;

e)

lietot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un reklāmā;

f)

lietot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.

a)

apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, piestiprināt iepakojumam, etiķetēm, birkām, drošības vai autentiskuma elementiem vai ierīcēm, vai jebkādiem citiem līdzekļiem, pie kuriem zīme var tikt piestiprināta;

b)

piedāvāt vai laist tirgū, vai uzglabāt šādos nolūkos, vai importēt vai eksportēt iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces, vai jebkādus citus līdzekļus, kuriem ir piestiprināta zīme.

a)

iebilst pret to, ka preču zīmi lieto viņa aģents vai pārstāvis;

b)

pieprasīt attiecīgās preču zīmes nodošanu savā labā.

a)

trešās personas vārdu vai adresi – ja minētā trešā persona ir fiziska persona;

b)

apzīmējumus vai norādes, kurām nav atšķirtspējas vai kuras attiecas uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citām preču vai pakalpojumu īpašībām;

c)

preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kā tādiem, kas pieder minētās preču zīmes īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes lietošana ir vajadzīga, lai norādītu produkta vai pakalpojuma paredzēto nolūku, jo īpaši kā uz piederumiem vai rezerves daļām.

a)

preču zīmes lietošana tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina zīmes atšķirtspēju tajā formā, kādā tā tikusi reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā preču zīme tādā formā, kādā tā tiek lietota, ir arī reģistrēta īpašnieka vārdā;

b)

preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.

a)

īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā komercdarbībā kļuvusi par sugas vārdu produktam vai pakalpojumam, kuram tā reģistrēta;

b)

preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar īpašnieka piekrišanu rezultātā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

a)

tā ilgumu;

b)

formu, kādā preču zīmi var lietot, atbilstīgi reģistrācijai;

c)

preču vai pakalpojumu jomu, kam piešķirta licence;

d)

teritoriju, kurā preču zīmi var lietot;

e)

licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

a)

“garantijas vai sertifikācijas zīme” ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz tās pieteikumu, un kas ļauj atšķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertificē attiecīgās zīmes īpašnieks attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti;

b)

“kolektīvā preču zīme” ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz tās pieteikumu, un kas ļauj atšķirt tās apvienības locekļu, kura ir šīs zīmes īpašniece, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

a)

īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu preču zīmes lietošanu veidā, kurš nav savienojams ar nosacījumiem, kas noteikti noteikumos, kuri reglamentē lietošanu, tostarp jebkādos to grozījumos, kas iekļauti reģistrā;

b)

veids, kādā zīmi izmanto personas, kam ir tādas tiesības, ir radījis iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 31. panta 2. punktā minētajā veidā;

c)

noteikumu, kas reglamentē zīmes lietošanu, grozījums ir minēts reģistrā, pārkāpjot 33. panta 2. punktu, ja vien zīmes īpašnieks, turpmāk grozot noteikumus, kas reglamentē lietošanu, nepanāk atbilstību minētā panta prasībām.

a)

lūgumu reģistrēt;

b)

informāciju, kas identificē pieteikuma iesniedzēju;

c)

to preču vai pakalpojumu sarakstu, kuriem reģistrāciju pieprasa;

d)

preču zīmes atveidojumu, kas atbilst 3. panta b) punktā paredzētajām prasībām.

a)

preču zīmi nedrīkstēja reģistrēt, jo tā neatbilda 4. panta prasībām;

b)

preču zīmi nedrīkstēja reģistrēt, jo pastāv agrākas tiesības 5. panta 1. līdz 3. punkta nozīmē.

a)

šā panta 2. punkta un 3. punkta) apakšpunkta gadījumā – jebkura fiziska vai juridiska persona vai arī grupa vai organizācija, kas izveidota, lai pārstāvētu izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, un kam atbilstoši tiesību normām, kas to reglamentē, ir spēja savā vārdā celt prasību tiesā un tikt iesūdzētai tiesā;

b)

šā panta 3. punkta b) apakšpunkts – agrākas preču zīmes īpašnieks, kā minēts 5. panta 2. punktā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un persona, kurai saskaņā ar attiecīgajām tiesībām ir atļauts izmantot tiesības, kas izriet no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā minēts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/27

(1)

Savienība ir kompetenta saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku pieņemt pasākumus jūras bioloģisko resursu saglabāšanai un noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (2) Savienība ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā. Minētā konvencija paredz visu starptautiskās sabiedrības locekļu sadarbību jūras bioloģisko resursu saglabāšanā un pārvaldībā.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/414/EK (3) Savienība ir līgumslēdzēja puse Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu.

(4)

Padome 2009. gada 1. decembrī pilnvaroja Eiropas Komisiju Savienības vārdā lūgt grozīt Konvenciju par dienvidu tunzivju saglabāšanu (“Konvencija”), lai par tās līgumslēdzēju pusi varētu kļūt Savienība.

(5)

Kamēr sarunas par Konvencijas grozījumiem nebija beigušās, Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisija (“CCSBT”) savā 20. sanāksmē 2013. gada oktobrī grozīja rezolūciju, ar ko izveido Dienvidu tunzivju saglabāšanas paplašināto komisiju (“CCSBT paplašinātā komisija”), lai Savienība varētu kļūt par CCSBT paplašinātās komisijas locekli ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā.

(6)

2015. gada 20. aprīlī Padome atļāva parakstīt un provizoriski piemērot Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisiju (CCSBT) par Savienības dalību Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu paplašinātajā komisijā (“nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā”).

(7)

Tā kā Savienības dalībvalstu karoga kuģi izmanto zvejas resursus dienvidu tunzivs areālā, Savienība ir ieinteresēta efektīvi iesaistīties Konvencijas īstenošanā.

(8)

Dalība CCSBT paplašinātajā komisijā arī palīdzēs uzlabot Savienības īstenoto saglabāšanas pieeju konsekvenci dažādos okeānos un vēlreiz apliecinās tās apņemšanos atbalstīt zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

(9)

Tāpēc nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā būtu jāapstiprina,

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/29

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši minētās regulas 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākums ziemeļrietumu ūdeņos ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti. Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plāns no 2016. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro galvenajām sugām izteikti jauktajā mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībā, Norvēģijas omāra (Nephrops) zvejniecībā, jauktajā jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā un heka zvejniecībā.

(5)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) vai zivju krātiņveida lamatām nozvejots ICES VIa rajonā un VII apakšapgabalā, jo ir zinātniski pierādījumi par augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(6)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti septiņi de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un kopumā secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus.

(7)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016.–2018. gadā drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka atbrīvojums ir labi definēts, un tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016. un 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka atbrīvojuma pamatojums ir pietiekams, bet vajadzīga papildu informācija, lai varētu novērtēt de minimis apjomu. Tāpēc šo atbrīvojumu regulā var iekļaut tikai ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai papildu datus, lai ZZTEK varētu pilnībā novērtēt pašreizējo izmetumu apjomu salīdzinājumā ar prasīto de minimis apjomu.

(9)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016. un 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (linuma acs izmērs ne mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka atbrīvojuma pamatojums ir pietiekams, bet vajadzīga papildu informācija, lai varētu novērtēt de minimis apjomu. ZZTEK atzīmēja, ka selektivitātes pētījumi joprojām turpinās. Tāpēc šo atbrīvojumu regulā iekļauj ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai papildu datus, lai ZZTEK varētu pilnībā novērtēt pašreizējos izmetumu apjomus konkrētajās zvejniecībās.

(10)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016. un 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK norādīja, ka šis atbrīvojums nav pietiekami pamatots ar kvantitatīvu informāciju par selektivitāti. ZZTEK secināja, ka ir vajadzīga papildu informācija, kas ļautu izvērtēt šo de minimis atbrīvojumu. Tāpēc šo atbrīvojumu regulā var iekļaut tikai ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai papildu datus, lai ZZTEK varētu labāk novērtēt atbrīvojumu pamatojošo informāciju.

(11)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016. un 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VII apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016. un 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VIa rajonā nozvejotus Norvēģijas omārus, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(13)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016.–2018. gadā drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem zvejas rīkiem zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK norādīja, ka atbrīvojuma funkcija ir atlīdzināt par selektīvāku zvejas rīku izmantošanu un ka prasītajam de minimis atbrīvojumam jāaptver atlikušie izmetumi. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(14)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā trīs gadus,

a)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2016., 2017. un 2018. gadā līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā;

b)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2016. un 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā;

c)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2016. un 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (linuma acs izmērs ne mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā;

d)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2016. un 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, d un e rajonu;

e)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – 2016. un 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VII apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus;

f)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – 2016. un 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VIa rajonā nozvejotus Norvēģijas omārus;

g)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2016., 2017. un 2018. gadā līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem zvejas rīkiem (TBB ar linuma acs izmēru 80–199 mm) zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā.

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/36

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši minētās regulas 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākums dienvidrietumu ūdeņos attiecībā uz galvenajām zvejniecības sugām jāpiemēro ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra. Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plānam būtu jāattiecas uz parastās jūrasmēles, heka un Norvēģijas omāra zvejniecībām (tikai krājumu izplatības apgabalu jeb tā dēvēto funkcionālo vienību robežās) ICES VIIIa, b, d, e rajonā, Norvēģijas omāra zvejniecībām ICES VIIIc un IXa rajonā (tikai funkcionālo vienību robežās), parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībām ICES IXa rajonā un heka zvejniecībām ICES VIIIc un IXa rajonā.

(5)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar traļiem nozvejots ICES VIII un IX apakšapgabalā, jo ir zinātniski pierādījumi, kuri liecina par iespējamiem augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā šīs sugas specializētajā zvejā izmantoto zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības. ZZTEK savā izvērtējumā secina, ka ir vajadzīgs vairāk pētījumu, kas apstiprinātu esošos konstatējumus, un atzīmē, ka šādi pētījumi jau tiek veikti vai ir plānoti. Tāpēc šis atbrīvojums regulā būtu jāiekļauj attiecībā uz 2016. gadu un ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai papildu datus, lai ZZTEK varētu pilnā mērā novērtēt atbrīvojumu pamatojošo informāciju.

(6)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti trīs de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus. ZZTEK secina, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti par grūtībām palielināt selektivitāti un par nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus.

(7)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 5 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri izmanto rāmja trali un grunts traļus šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā,– ir pamatots ar to, ka noturīgu selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā,– ir pamatots ar to, ka noturīgu selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Attiecībā uz heku noteiktais de minimis atbrīvojums – 2016. un 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri izmanto traļus šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIII un IX apakšapgabalā,– ir pamatots ar to, ka noturīgu selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. Iesniegtā pamatojošā informācija liecina, ka, palielinot selektivitāti attiecīgajās zvejniecībās, rastos pārdodamu zivju zudumi, kas varētu padarīt šīs zvejniecības par ekonomiski neizdevīgām. Turklāt ZZTEK norādīja, ka šī informācija būtu jāpapildina ar turpmākiem selektivitātes pētījumiem attiecīgajās zvejniecībās. Tāpēc šis atbrīvojums regulā būtu jāiekļauj ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai papildu datus, lai ZZTEK varētu pilnā mērā novērtēt atbrīvojumu pamatojošo informāciju.

(10)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā trīs gadus,

a)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 5 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri izmanto rāmja trali (zvejas rīka kods TBB) un grunts traļus (zvejas rīka kods OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT un TX) šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā;

b)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (zvejas rīka kods GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR un GEN) šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā;

c)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) – 2016. un 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri izmanto traļus (zvejas rīka kods OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TBS, TX, SSC, SPR, TB, SDN, SX un SV) šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIII un IX apakšapgabalā.

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/42

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Tāljūras flotes konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 īstenošanas nolūkā Ziemeļjūra ietver ICES IIIa un IV zonu. Tā kā daži bentisko sugu krājumi, uz kuriem attiecas ierosinātais izmetumu plāns, ir sastopami arī Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, dalībvalstis iesaka izmetumu plānā aptvert arī šo rajonu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākums Ziemeļjūrā ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra jāpiemēro attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti, jauktajās mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībās, Norvēģijas omāra zvejniecībās, jauktajā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā, heka zvejniecībās un ziemeļu garneles zvejniecībās. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punktu izmetumu plānā nosaka sugas, kuras ir jāizkrauj no 2016. gada 1. janvāra. Šīs sugas ir saida, pikša, Norvēģijas omārs, parastā jūrasmēle, jūras zeltplekste, heks un ziemeļu garnele. Ar šo izmetumu plānu nosaka arī pienākumu izkraut ziemeļjūras garneles piezvejas.

(6)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināti divi atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) vai konkrētiem grunts traļiem (OTB, TBN (3)) nozvejots ICES IIIa rajonā. Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības, Komisija uzskata, ka minētie atbrīvojumi būtu jāiekļauj šajā regulā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati, lai ZZTEK varētu turpināt novērtēt ar attiecīgajiem traļiem nozvejota Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus un lai Komisija varētu pārskatīt attiecīgo atbrīvojumu pēc 2016. gada.

(7)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti pieci de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un kopumā secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā, kas dažos gadījumos papildināts ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu, ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. Šādu secinājumu neatspēko cita zinātniska informācija, tāpēc ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta ierobežojumus.

(8)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli un pikšu (kopā) ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 2 % no Norvēģijas omāra, jūrasmēles un pikšas gada kopējās nozvejas Norvēģijas omāra zvejniecībā ar kuģiem, kuri ar sugu selektīvo režģi nodrošinātiem grunts traļiem zvejo ICES IIIa rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES IIIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos IIa rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(10)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par 19 cm, ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 3,7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar rāmja trali (linuma acs izmērs 80–90 mm) zvejo ICES IV apakšapgabalā uz dienvidiem no 55/56°N, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. Komisija uzskata, ka attiecīgo atbrīvojumu ir lietderīgi iekļaut šajā regulā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati par attiecīgajām izmaksām, kas nepieciešami, lai Komisija varētu pārskatīt minēto atbrīvojumu pēc 2016. gada.

(11)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem rāmja traļiem zvejo ICES IV apakšapgabalā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

De minimis atbrīvojums, kas ierosināts kopīgajā ieteikumā attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – drīkst izmest līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar konkrētiem grunts traļiem zvejo ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, – ir pamatots ar to, ka ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas un realizēšanas izmaksām. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(13)

Lai pieņemtu izmetumu plānus, Komisija ar Regulas (EK) Nr. 850/98 18.a pantu ir pilnvarota noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, ar mērķi nodrošināt jūras organismu mazuļu aizsardzību. Vajadzības gadījumā var tikt pieļautas MSRI atkāpes no izmēriem, kas noteikti minētās regulas XII pielikumā. Pašreiz XII pielikumā Norvēģijas omāram noteiktais MSRI ir 130 cm. Pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem, ko izskatījusi ZZTEK, MSRI Norvēģijas omāram var būt 105 cm. Konkrēti ZZTEK secināja, ka ierosinātais MSRI pārsniedz dzimumgatavību sasniegušu īpatņu vidējo izmēru un risks, kuru MSRI samazināšana rada populācijai ICES IIIa rajonā, ir mazs.

(14)

Izmetumu plānos var ietvert arī tehniskos pasākumus attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamu nozveju Skagerakā, ir lietderīgi paredzēt virkni tehnisku pasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija vienojās 2011. (4) un 2012. gadā (5).

(15)

Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības, kas paredz dalībvalstīm izveidot to kuģu sarakstu, uz kuriem attiecas šī regula.

(16)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā vienu gadu,

a)

nozvejas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) (FPO);

b)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; un

c)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm un kuri aprīkoti ar augšējo plātni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 270 mm (rombveida linuma acs) vai vismaz 140 mm (kvadrātveida linuma acs).

a)

attiecībā uz parasto jūrasmēli un pikšu (kopā) – līdz 2 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles un pikšas gada kopējās nozvejas Norvēģijas omāra zvejniecībā ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

b)

attiecībā uz parasto jūrasmēli – līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF) zvejo ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā;

c)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par 19 cm, – līdz 3,7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar rāmja traļiem (TBB) (linuma acs izmērs 80–90 mm) zvejo Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IV apakšapgabalā uz dienvidiem no 55/56°N);

d)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ICES IV apakšapgabalā zvejo ar rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm, ar palielinātu linuma acs izmēru rāmja traļa pagarinājumā;

e)

attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (OTB, TBN, OTT, TB), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, zvejo ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā.

a)

kopējais garums – 105 mm;

b)

galvkrūšu vairoga garums – 32 mm.

a)

kvadrātveida acu linuma plātni ar linuma acs izmēru vismaz 140 mm;

b)

rombveida linuma acu plātni (linuma acs izmērs vismaz 270 mm), kas novietota daļā, ko veido četras plātnes, un piestiprināta, ievērojot savienojuma attiecību – trīs linuma acis ar izmēru 90 mm pret vienu linuma aci ar izmēru 270 mm; vai

c)

šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm.

—

vismaz 3 metrus gara,

—

novietota ne vairāk nekā 4 metru atstatumā no āmja savelkamās stropes un

—

traļa augšējās plātnes visā platumā (no šuves līdz šuvei).

a)

traļus, kuru kvadrātveida linuma acis āmja daļā ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

b)

pelaģisko vai rūpniecisko sugu zvejā – traļus, kuru minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 70 mm, ar nosacījumu, ka nozvejā ir vairāk nekā 80 % vienas vai vairāku pelaģisko vai rūpniecisko sugu zivju;

c)

Pandalus ģints garneļu zvejā – traļus, kuru linuma acs izmērs āmī ir vismaz 35 mm, ar nosacījumu, ka tralis ir aprīkots ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm.

—

konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acs izmērs ir 120 mm,

—

vismaz 3 metrus gara un

—

vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis.

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/49

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2014. gada 12. augustā 27. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) “Atsevišķie finanšu pārskati” publicēja grozījumus “Pašu kapitāla metodes izmantošana atsevišķajos finanšu pārskatos”. Minēto grozījumu mērķis ir atļaut uzņēmumiem izmantot pašu kapitāla metodi, kā aprakstīts 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”, lai savos atsevišķajos finanšu pārskatos uzskaitītu ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos.

(3)

27. SGS grozījumi nozīmē secīgus 1. starptautiskā finanšu pārskatu standarta (SFPS) un 28. SGS grozījumus, lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci.

(4)

27. SGS grozījumi satur vairākas atsauces uz 9. SFPS, kuras šobrīd nav iespējams piemērot, jo Savienība nav pieņēmusi 9. SFPS. Tāpēc visas atsauces uz 9. SFPS, kas minētas šīs regulas pielikumā, būtu jālasa kā atsauces uz 39. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”.

(5)

Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa apstiprina, ka 27. SGS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

a)

groza 1. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana”, kā norādīts šīs regulas pielikumā;

b)

groza 27. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) “Atsevišķie finanšu pārskati”, kā norādīts šīs regulas pielikumā;

c)

28. starptautisko grāmatvedības standartu “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos” groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/54

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/56

(1)

Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), 464. panta 3. un 4. punktā ir noteikts, ka atsevišķas nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski.

(2)

Padomes Lēmuma 2014/492/ES (2) 3. pantā ir norādīti konkrēti nolīguma noteikumi, kurus piemēro provizoriski.

(3)

Nolīguma 462. pantā ir noteikts, ka nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana tajās Moldovas Republikas teritorijās, kuras Moldovas Republikas valdība faktiski nekontrolē, ir jāsāk, tiklīdz Moldovas Republika visā tās teritorijā nodrošina V sadaļas pilnīgu īstenošanu un izpildi.

(4)

Nolīguma 462. pantā ir arī noteikts, ka Asociācijas padomei ir jāpieņem lēmums par to, kad nolīguma V sadaļas pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā Moldovas Republikas teritorijā.

(5)

Moldovas Republika ir informējusi Eiropas Komisiju, ka no 2016. gada 1. janvāra Moldovas Republika visā tās teritorijā varēs nodrošināt nolīguma V sadaļas pilnīgu īstenošanu un izpildi.

(6)

Ir nepieciešams uzraudzīt un regulāri pārskatīt nolīguma V sadaļas piemērošanu attiecībā uz visu Moldovas Republikas teritoriju.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi noteikt Savienības nostāju attiecībā uz nolīguma V sadaļas piemērošanu visā Moldovas Republikas teritorijā,

23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/59

(1)

Regula (ES) Nr. 652/2014 cita starpā paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kas attiecas uz pārtikas apriti un dzīvnieku veselību, un prasības attiecībā uz dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības valsts programmu iesniegšanu un saturu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 652/2014 12. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz 31. maijam jāiesniedz Komisijai tās valsts programmas, kuru darbība sāksies nākamajā gadā un par kurām tās vēlas iesniegt dotācijas pieteikumu.

(3)

Komisijas Lēmums 2008/425/EK (2) paredz, ka dalībvalstīm, kas vēlas saņemt Savienības finansējumu valsts programmām, kuru mērķis ir izskaust, uzraudzīt un kontrolēt konkrētas dzīvnieku slimības, jāiesniedz pieteikumi, kuros ietverta konkrēta minimālā informācija, kas noteikta minētā lēmuma I–V pielikumā.

(4)

Pēc Regulas (ES) Nr. 652/2014 pieņemšanas standarta prasības attiecībā uz minētās regulas 9. pantā definēto dalībvalstu valsts programmu saturu un iesniegšanu būtu jāpārskata tā, lai pilnībā atbilstu minētas regulas 12. panta prasībām.

(5)

Turklāt standarta prasībām attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 652/2014 9. pantā definēto valsts programmu saturu un iesniegšanu būtu jāatbilst izskaušanas, kontroles un uzraudzības valsts programmu kritērijiem, kas noteikti Komisijas Lēmumā 2008/341/EK (3).

(6)

Lai panāktu saskanību ar jaunajiem Savienības tiesību aktiem un atvieglotu nepieciešamo izmaiņu veikšanu vai papildu ziņu iekļaušanu, attiecībā uz konkrētām slimībām būtu jāizmanto standarta elektroniskās veidnes, kas pieejamas tiešsaistē Komisijas tīmekļa vietnē. Komisija Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komitejas ietvaros dalībvalstis informēs un ar tām apspriedīsies par visām nepieciešamajām standarta elektronisko veidņu izmaiņām. Pārskatītās standarta elektroniskās veidnes dalībvalstīm tiks nosūtītas vēlākais līdz attiecīgā gada marta sākumam.

(7)

Ņemot vērā pēdējos gados nelielo iesniegumu skaitu, kas neattaisno īpašu elektronisku veidņu izstrādi, standarta neelektroniskās veidnes tiek uzskatītas par atbilstīgu rīku valsts programmu iesniegšanai attiecībā uz citām slimībām, kuras nav iekļautas standarta elektroniskajās veidnēs, un attiecībā uz akvakultūras slimībām.

(8)

Tāpēc skaidrības labad ar šo lēmumu būtu jāatceļ un jāaizstāj Lēmums 2008/425/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,