ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 333

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 19. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/2399 (2015. gada 26. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

1

 

 

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

3

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/2400 (2015. gada 8. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

10

 

 

Grozījumu protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

12

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES, Euratom) 2015/2401 (2015. gada 2. oktobris) par Eiropas politisko partiju un fondu reģistra saturu un darbību

50

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2402 (2015. gada 12. oktobris), ar ko pārskata saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/877/ES

54

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403 (2015. gada 15. decembris), ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami ( 1 )

62

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2404 (2015. gada 16. decembris), ar ko iepriekšējos gados notikušās citu krājumu pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2015. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem, un groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1801

73

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2405 (2015. gada 18. decembris), ar ko atver ES tarifu kvotas Ukrainas izcelsmes lauksaimniecības produktiem un paredz to pārvaldību

89

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/2406 (2015. gada 18. decembris), ar kuru attiecībā uz 1. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )

97

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2407 (2015. gada 18. decembris), ar ko atjauno atkāpi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 attiecībā uz minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu, kas jāievēro laivām, kuras noteiktos Itālijas teritoriālo ūdeņu apgabalos ar zvejas vadiem zvejo stikla grunduļus (Aphia minuta)

104

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2408 (2015. gada 18. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

108

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2409 (2015. gada 18. decembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifu kvotu, kas Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļai atvērta ar Regulu (EK) Nr. 536/2007

110

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2410 (2015. gada 18. decembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras attiecībā uz Ukrainas izcelsmes olām, olu produktiem un olu albumīnu atvērtas ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2077

112

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2411 (2015. gada 18. decembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifu kvotām, kas Izraēlas izcelsmes mājputnu gaļas nozarē atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1384/2007

114

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2412 (2015. gada 18. decembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam saskaņā ar tarifa kvotām, kuras cūkgaļas nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 442/2009

116

 

 

LĒMUMI

 

*

Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2015/2413 (2015. gada 9. decembris), ar ko pagarina Eiropas Savienības Policijas misijas Afganistānā misijas vadītāja pilnvaru termiņu (EUPOL AFGHANISTAN) (EUPOL Afghanistan/2/2015)

118

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2414 (2015. gada 17. decembris) par atsauces uz saskaņoto standartu EN 521:2006 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm. Portatīvās tvaika spiediena sašķidrinātās naftas gāzes ierīces publicēšanu ar ierobežojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/142/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 9145)  ( 1 )

120

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2415 (2015. gada 17. decembris) par grozīto satiksmes sadales noteikumu apstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. pantu attiecībā uz lidostām Milāna Malpensa, Milāna Linate un Orio al Serio (Bergāmo) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 9177)

124

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2416 (2015. gada 17. decembris), ar ko konkrētus Amerikas Savienoto Valstu apgabalus atzīst par brīviem no Agrilus planipennis Fairmaire (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 9185)

128

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2417 (2015. gada 17. decembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 9191)

143

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2015/2418 (2015. gada 18. decembris), ar kuru groza Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF)

148

 

 

IETEIKUMI

 

*

Ieteikums (ES) 2015/2419 (2015. gada 16. marts) par ES un Ukrainas asociācijas programmas īstenošanu

150

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2399

(2015. gada 26. oktobris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (1) atsauci uz Kolumbiju pārcēla no Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) I pielikuma uz II pielikumu.

(2)

Minētajai atsaucei uz Kolumbijas Republiku ir pievienota zemsvītras piezīme, kurā norādīts, ka atbrīvojumu no vīzu prasības piemēro no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības, kas jānoslēdz ar Eiropas Savienību.

(3)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 509/2014 Komisija izvērtēja Kolumbijas Republikas situāciju saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Komisija 2014. gada 29. oktobrī pieņēma ziņojumu, kurā secināja, ka pēdējo gadu laikā Kolumbijas ekonomiskā, sociālā un drošības situācija ir ievērojami uzlabojusies un tāpēc ir pamatoti Kolumbijas valstspiederīgos, kas ieceļo Eiropas Savienības teritorijā, atbrīvot no vīzas prasības.

(4)

Padome ar 2015. gada 19. maija lēmumu atļāva Komisijai sākt sarunas ar Kolumbijas Republiku par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”).

(5)

Sarunas par nolīgumu tika sāktas 2015. gada 20. maijā, un tās veiksmīgi pabeidza, nolīgumu parafējot 2015. gada 9. jūnijā.

(6)

Nolīgums būtu jāparaksta un nolīgumam pievienotās deklarācijas būtu jāapstiprina Savienības vārdā. Nolīgums būtu jāpiemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, kamēr nav pabeigtas procedūras tā oficiālai noslēgšanai.

(7)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3), tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(8)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4), tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek atļauta Nolīguma starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”) parakstīšana, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Savienības vārdā apstiprina šim lēmumam pievienotās deklarācijas.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

4. pants

Nolīgumu piemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas (5), kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 26. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  Nolīguma parakstīšanas datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/3


NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” vai “ES”, un

KOLUMBIJAS REPUBLIKA, turpmāk “Kolumbija”,

turpmāk kopā “Līgumslēdzējas puses”,

NOLŪKĀ vēl vairāk pilnveidot draudzīgās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm un vēloties atvieglot ceļošanu, nodrošinot bezvīzu ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos saviem pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (1), inter alia 19 trešās valstis, tostarp Kolumbiju, pārceļot uz to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības dalībvalstīs,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Regulas (ES) Nr. 509/2014 1. pantā paredzēts, ka attiecībā uz minētajām 19 valstīm atbrīvojums no vīzas prasības ir piemērojams tikai no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par vīzu atbrīvojumiem, kas jānoslēdz ar Savienību,

VĒLOTIES nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā pret visiem ES pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo nolūkā veikt algotu darbu savas īstermiņa uzturēšanās laikā, un tādējādi minētajai personu kategorijai turpina piemērot attiecīgās Savienības un dalībvalstu tiesību normas un Kolumbijas tiesību aktus par vīzas prasību vai atbrīvojumu no tās, kā arī par piekļuvi nodarbinātībai,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šis nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Savienības pilsoņiem un Kolumbijas pilsoņiem, kas ceļo uz otras Līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju;

b)

“Savienības pilsonis” ir dalībvalsts pilsonis atbilstīgi a) punktā sniegtajai definīcijai;

c)

“Kolumbijas pilsonis” ir Kolumbijas valstspiederīgais;

d)

“Šengenas zona” ir zona bez iekšējām robežām, kas aptver to dalībvalstu teritorijas atbilstīgi a) punkta definīcijai, kurās Šengenas acquis tiek piemērots pilnībā;

e)

“Šengenas acquis” ir visi pasākumi, kuri minēti protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un kuru mērķis ir nodrošināt to, ka uz iekšējām robežām nav personu pārbaužu, kopā ar kopēju pārbaužu politiku attiecībā uz pārbaudēm uz ārējām robežām un vīzām, kā arī tieši saistītiem papildpasākumiem noziedzības novēršanai un apkarošanai.

3. pants

Piemērošanas joma

1.   Savienības pilsoņi, kuriem ir derīga dalībvalsts izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, Kolumbijas teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 1. punktā.

Kolumbijas pilsoņi, kuriem ir derīga Kolumbijas izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, dalībvalstu teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 2. punktā.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz personām, kas ceļo ar mērķi veikt algotu darbu.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju katra dalībvalsts var saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) 4. panta 3. punktu lemt par vīzas prasības piemērošanu vai tās atcelšanu Sentlūsijas pilsoņiem.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju Kolumbija var saskaņā ar saviem tiesību aktiem lemt par vīzas prasības piemērošanu vai atcelšanu katras dalībvalsts pilsoņiem atsevišķi.

3.   Šajā nolīgumā paredzēto vīzu režīma atcelšanu piemēro, neskarot Līgumslēdzēju pušu tiesību aktus, kas saistīti ar ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nosacījumiem. Dalībvalstis un Kolumbija patur tiesības atteikt ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos savā teritorijā, ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti.

4.   Vīzu režīma atcelšana ir piemērojama neatkarīgi no transporta veida, kas izmantots Līgumslēdzēju pušu robežu šķērsošanai.

5.   Šajā nolīgumā neaptvertos jautājumus reglamentē Savienības tiesību akti, dalībvalstu tiesību akti un Kolumbijas tiesību akti.

4. pants

Uzturēšanās ilgums

1.   Savienības pilsoņi var uzturēties Kolumbijas teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

2.   Kolumbijas pilsoņi var uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Minēto laikposmu aprēķina neatkarīgi no jebkuras uzturēšanās reizes dalībvalstī, kura Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā.

Kolumbijas pilsoņi var uzturēties katras dalībvalsts teritorijā, kas Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, neatkarīgi no uzturēšanās laika, kas aprēķināts attiecībā uz to dalībvalstu teritoriju, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis.

3.   Šis nolīgums neietekmē Kolumbijas un dalībvalstu iespēju pagarināt uzturēšanās laiku vairāk par 90 dienām saskaņā ar to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem.

5. pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šo nolīgumu attiecībā uz Francijas Republiku piemēro tikai Francijas Republikas Eiropas teritorijā.

2.   Šo nolīgumu attiecībā uz Nīderlandes Karalisti piemēro tikai Nīderlandes Karalistes Eiropas teritorijā.

6. pants

Apvienotā komiteja nolīguma pārvaldībai

1.   Līgumslēdzējas puses izveido Apvienoto ekspertu komiteju (turpmāk “komiteja”), kurā ir Savienības pārstāvji un Kolumbijas pārstāvji. Savienību pārstāv Eiropas Komisija.

2.   Komitejai ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu;

b)

ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus;

c)

risināt domstarpības, kas radušās sakarā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu;

d)

jebkādi citi uzdevumi, par kuriem Līgumslēdzējas puses ir vienojušās.

3.   Komiteju sasauc pēc vajadzības, ja to lūdz viena no Līgumslēdzējām pusēm.

4.   Komiteja izstrādā savu reglamentu.

7. pants

Šā nolīguma saistība ar pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par vīzu režīma atcelšanu starp dalībvalstīm un Kolumbiju

Šim nolīgumam ir priekšroka attiecībā pret jebkuriem divpusējiem nolīgumiem vai pasākumiem, kas noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Kolumbiju, ciktāl tie aptver jautājumus, kas ietilpst tā darbības jomā.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām, un tas stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad saņemts pēdējais no abiem paziņojumiem, ar kuriem Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai, to piemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas.

2.   Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 5. punktu.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, Līgumslēdzējām pusēm rakstiski vienojoties. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

4.   Katra Līgumslēdzēja puse var pilnībā vai daļēji apturēt šā nolīguma darbību, jo īpaši sabiedriskās kārtības, valsts drošības aizsardzības vai sabiedrības veselības aizsardzības, nelegālās imigrācijas apsvērumu dēļ vai arī, ja jebkura Līgumslēdzēja puse atjauno vīzas prasību. Lēmumu par darbības apturēšanu otrai Līgumslēdzējai pusei paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šā lēmuma plānotās stāšanās spēkā. Līgumslēdzēja puse, kas apturējusi šā nolīguma piemērošanu, nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju pusi, ja minētās apturēšanas iemesli vairs nepastāv, un minēto apturēšanu atceļ.

5.   Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku 90 dienas pēc paziņojuma.

6.   Kolumbija var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām dalībvalstīm.

7.   Savienība var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām tās dalībvalstīm.

Sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на втори декември две хиляди и петнадесета година.

Hecho en Bruselas, el dos de diciembre de dos mil quince.

V Bruselu dne druhého prosince dva tisíce patnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den anden december to tusind og femten.

Geschehen zu Brüssel am zweiten Dezember zweitausendfünfzehn.

Kahe tuhande viieteistkümnenda aasta detsembrikuu teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δύο Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαπέντε.

Done at Brussels on the second day of December in the year two thousand and fifteen.

Fait à Bruxelles, le deux décembre deux mille quinze.

Sastavljeno u Bruxellesu drugog prosinca dvije tisuće petnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì due dicembre duemilaquindici.

Briselē, divi tūkstoši piecpadsmitā gada otrajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai penkioliktų metų gruodžio antrą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kéteze-tizenötödik év december havának második napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tieni jum ta’ Diċembru fis-sena elfejn u ħmistax.

Gedaan te Brussel, de tweede december tweeduizend vijftien.

Sporządzono w Brukseli dnia drugiego grudnia roku dwa tysiące piętnastego.

Feito em Bruxelas, em dois de dezembro de dois mil e quinze.

Întocmit la Bruxelles la doi decembrie două mii cincisprezece.

V Bruseli druhého decembra dvetisíctridsať.

V Bruslju, dne drugega decembra leta dva tisoč petnajst.

Tehty Brysselissä toisena päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.

Som skedde i Bryssel den andra december år tjugohundrafemton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За Република Колумбия

Por la República de Colombia

Za Kolumbijskou republiku

For Republikken Colombia

Für die Republik Kolumbien

Colombia Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Κολομβίας

For the Republic of Colombia

Pour la République de la Colombie

Za Republiku Kolumbiju

Per la Repubblica di Colombia

Kolumbijas Republikas vārdā –

Kolumbijos Respublikos vardu

A Kolumbiai Köztársaság részéről

Għar-Repubblika tal-Kolombja

Voor de Republiek Colombia

W imieniu Republiki Kolumbii

Pela República da Colômbia

Pentru Republica Columbia

Za Kolumbijskú republiku

Za Republiko Kolumbijo

Kolumbian tasavallan puolesta

För Republiken Colombia

Image


(1)  OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ ISLANDI, NORVĒĢIJU, ŠVEICI UN LIHTENŠTEINU

Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija un 2004. gada 26. oktobra nolīgumus par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Šādos apstākļos ir vēlams, ka Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas iestādes, no vienas puses, un Kolumbija, no otras puses, nekavējoties noslēdz divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR TO PERSONU KATEGORIJAS INTERPRETĀCIJU, KURAS CEĻO AR MĒRĶI VEIKT ALGOTU DARBU, KĀ PAREDZĒTS ŠĀ NOLĪGUMA 3. PANTA 2. PUNKTĀ

Vēloties nodrošināt vienotu interpretāciju, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šajā nolīgumā to personu kategorija, kuras veic algotu darbu, aptver personas, kas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ieceļo nolūkā veikt algotu darbu vai atlīdzinātu darbību kā darbinieks vai pakalpojumu sniedzējs.

Šajā kategorijā neietilpst:

uzņēmēji, t. i., personas, kas ceļo darījumdarbības apspriežu nolūkā (un nav nodarbinātas otras Līgumslēdzējas puses valstī),

sportisti vai mākslinieki, kas veic darbību pēc ad hoc principa,

žurnālisti, kurus nosūtījuši viņu mītnes valsts plašsaziņas līdzekļi, un

uzņēmumu iekšējie praktikanti.

Šīs deklarācijas īstenošanu uzrauga Apvienotā komiteja atbilstīgi savai kompetencei saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu, un tā var ierosināt pielāgojumus, ja tā uzskata tos par vajadzīgiem, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu pieredzi.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 90 DIENU LAIKPOSMA INTERPRETĀCIJU JEBKURĀ 180 DIENU LAIKPOSMĀ, KĀ NOTEIKTS ŠĀ NOLĪGUMA 4. PANTĀ

Līgumslēdzējas puses saprot, ka laiks, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, kā paredzēts šā nolīguma 4. pantā, nozīmē vai nu nepārtrauktu apmeklējumu vai vairākus secīgus apmeklējumus, kuru kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Jēdziens “jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots “kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Tas inter alia nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PILSOŅU INFORMĒŠANU PAR NOLĪGUMU PAR VĪZU REŽĪMA ATCELŠANU

Ņemot vērā pārskatāmības svarīgumu Eiropas Savienības un Kolumbijas pilsoņiem, Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt informācijas izplatīšanu pilnā apjomā par nolīguma par vīzu režīma atcelšanu saturu un sekām, kā arī par saistītajiem jautājumiem, piemēram, ieceļošanas nosacījumiem.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR BIOMETRISKO PASU IEVIEŠANU, KAS JĀVEIC KOLUMBIJAS REPUBLIKAI

Kolumbijas Republika kā Līgumslēdzēja puse paziņo, ka tā ir piešķīrusi līguma slēgšanas tiesības par biometrisko pasu izgatavošanu un apņemas sākt izsniegt saviem pilsoņiem biometriskās pases līdz 2015. gada 31. augustam. Šīs pases pilnībā atbilst ICAO prasībām, kas noteiktas ICAO dokumentā Nr. 9303.

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka gadījumā, ja biometriskās pases netiek sākts ieviest līdz 2015. gada 31. decembrim, tas ir pietiekams pamats šā nolīguma darbības apturēšanai saskaņā ar 8. panta 4. punktā noteikto procedūru.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR SADARBĪBU SAKARĀ AR NELEGĀLO MIGRĀCIJU

Līgumslēdzējas puses atgādina par savām saistībām attiecībā uz to nelegālo migarnatu atpakaļuzņemšanu, kas noteiktas 49. panta 3. punktā Nolīgumā par politisko dialogu un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Andu Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2003. gada 15. decembrī.

Līgumslēdzējas puses cieši uzraudzīs šo saistību ievērošanu. Tās vienojas noslēgt, pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, un jo īpaši gadījumos, kad ir vērojams nelegālas migrācijas pieaugums un problēmas saistībā ar nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu pēc tam, kad ir stājies spēkā šis nolīgums, nolīgumu, kas regulētu abu pušu īpašos pienākumus saistībā ar nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu.

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šāds atpakaļuzņemšanas nolīgums būtu nozīmīgs elements, kas nostiprinātu šajā nolīgumā izteiktās saistības, un apstāklis, ka pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma nav iespējams noslēgt nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, ir pietiekams iemesls šā nolīguma apturēšanai saskaņā ar tā 8. panta 4. punktā noteikto procedūru.


19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/10


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2400

(2015. gada 8. decembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta b) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/860 (1) grozījumu protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, tika parakstīts 2015. gada 27. maijā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Sarunu rezultātā izstrādātais grozījumu protokola teksts pienācīgi atspoguļo Padomes izdotās sarunu norādes, jo tas saskaņo nolīgumu ar jaunākajām norisēm starptautiskā līmenī attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu, proti, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izstrādāto finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālo standartu. Savienība, tās dalībvalstis un Šveices Konfederācija aktīvi piedalījās ESAO darbā. Nolīguma teksts, kas grozīts ar grozījumu protokolu, ir juridiskais pamats globālā standarta īstenošanai Savienības un Šveices Konfederācijas attiecībās.

(3)

Grozījumu protokols būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts grozījumu protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli.

Grozījumu protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

1.   Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz grozījumu protokola 2. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (2).

2.   Komisija informē Šveices Konfederāciju un dalībvalstis par paziņojumiem, kas saskaņā ar 1. panta 1. punkta d) apakšpunktu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī sniegti izpildot grozījumu protokolu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. GRAMEGNA


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/860 (2015. gada 26. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 136, 3.6.2015., 5. lpp.).

(2)  Grozījumu protokola spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/12


GROZĪJUMU PROTOKOLS

Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

EIROPAS SAVIENĪBA

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

turpmāk abas – “Līgumslēdzēja puse” vai kopā – “Līgumslēdzējas puses”,

LAI sadarbības ietvaros, kurā ņemtas vērā abu Līgumslēdzēju pušu likumīgās intereses, īstenotu ESAO finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas globālo standartu, turpmāk “globālais standarts”,

TĀ KĀ Līgumslēdzējām pusēm ir ilgstošas un ciešas attiecības savstarpējā palīdzībā nodokļu jautājumos, jo īpaši saistībā ar tādu pasākumu piemērošanu, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1), un tās vēlas uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī, turpinot attīstīt šīs attiecības,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses vēlas noslēgt nolīgumu, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī, pamatojoties uz savstarpēju automātisku informācijas apmaiņu, uz kuru attiecas konkrētas konfidencialitātes prasības un citi aizsardzības pasākumi, tostarp noteikumi, kas ierobežo tās informācijas izmantošanu, kura iegūta apmaiņas veidā,

TĀ KĀ 10. pantā Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk “nolīgums”) – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu –, kurš pašlaik paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma tikai par darbībām, kas ir atzītas par nodokļu krāpšanu, un līdzīgām darbībām, būtu jāsaskaņo ar ESAO standartu pārredzamības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai nodokļu jomā,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses tādu personas datu apstrādei, kas iegūti apmaiņas veidā saskaņā ar nolīgumu, kurš grozīts ar šo grozījumu protokolu, piemēros savus attiecīgos datu aizsardzības tiesību aktus un praksi un apņemas bez liekas kavēšanās informēt viena otru par izmaiņām minēto tiesību aktu un prakses būtībā,

TĀ KĀ dalībvalstīs un Šveicē i) ir ieviesti piemēroti aizsardzības pasākumi, kas nodrošina, ka informācija, kura saņemta atbilstoši nolīgumam, kas grozīts ar šo grozījumu protokolu, paliek konfidenciāla un to izmanto vienīgi nodokļu novērtēšanas, iekasēšanas vai piedziņas, tiesībaizsardzības vai saukšanas pie atbildības nolūkos, vai nolūkā pieņemt lēmumus par sūdzībām šajā jautājumā, vai uzraudzības nolūkos, kā arī citos atļautos nolūkos, un vienīgi tās personas vai iestādes, kuras ir saistītas ar minēto, un ii) ir infrastruktūra efektīvai informācijas apmaiņai (tostarp ir izstrādātas procedūras, lai nodrošinātu, ka informācijas apmaiņa notiek laikus, ir precīza, droša un konfidenciāla, saziņa ir efektīva un uzticama, ir spējas ātri risināt jautājumus un novērst bažas par informācijas apmaiņu vai informācijas pieprasījumiem un pārvaldīt nolīguma, kas grozīts ar šo grozījumu protokolu, 4. panta noteikumus),

TĀ KĀ to Finanšu iestāžu, kas sniedz ziņojumus, un Kontu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, kategorijas, uz kurām attiecas nolīgums, kas grozīts ar šo grozījumu protokolu, ir izstrādātas, lai ierobežotu nodokļu maksātāju iespējas izvairīties no tā, ka par viņiem sniedz ziņojumu, pārvietojot aktīvus uz Finanšu iestādēm vai ieguldot finanšu produktos, kas neietilpst nolīguma, kurš grozīts ar šo grozījumu protokolu, darbības jomā. Tomēr konkrētas Finanšu iestādes un konti, attiecībā uz kuriem pastāv zems risks, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, nebūtu jāiekļauj darbības jomā. Kopumā nebūtu jāiekļauj robežvērtības, jo tās var viegli apiet, sadalot kontus pa vairākām Finanšu iestādēm. Finanšu informācijai, par kuru ir jāsniedz ziņojumi un ar kuru ir jāapmainās, būtu jāattiecas ne tikai uz visiem attiecīgajiem ienākumiem (procenti, dividendes un tamlīdzīgi ienākumi), bet arī uz kontu bilancēm un ieņēmumiem no Finanšu aktīvu pārdošanas, lai risinātu situācijas, kad nodokļu maksātājs cenšas slēpt kapitālu, kas pats par sevi ir ienākums vai aktīvi, attiecībā uz kuriem notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ informācijas apstrāde saskaņā ar nolīgumu, kas grozīts ar šo grozījumu protokolu, ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi – dot iespēju dalībvalstu un Šveices nodokļu iestādēm pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes-, kā arī ir samērīga ar šo mērķi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk “nolīgums”) groza šādi:

1)

nosaukumu aizstāj ar:

“Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī”;

2)

nolīguma 1. līdz 22. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Definīcijas

1.   Šajā nolīgumā:

a)

“Eiropas Savienība” ir Savienība, kas izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienību un aptver teritorijas, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar pēdējā minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem.

b)

“Dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

c)

“Šveice” ir Šveices Konfederācijas teritorija, kā definēts tās tiesību aktos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

d)

“Šveices Kompetentās iestādes” un “Dalībvalstu Kompetentās iestādes” ir attiecīgi III pielikuma a) un b) līdz ac) punktā uzskaitītās iestādes. Nolīguma III pielikums ir tā sastāvdaļa. Ar vienkāršu paziņojumu otrai Līgumslēdzējai pusei III pielikumā ietverto Kompetento iestāžu sarakstu Šveice var grozīt attiecībā uz III pielikuma a) punktā minēto iestādi un Eiropas Savienība – attiecībā uz b) līdz ac) punktā minētajām iestādēm.

e)

“Dalībvalsts finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents dalībvalstī, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās dalībvalsts, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents minētajā dalībvalstī, ja minētā filiāle atrodas minētajā dalībvalstī.

f)

“Šveices finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Šveicē, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus Šveices, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Šveicē, ja minētā filiāle atrodas Šveicē.

g)

“Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde vai Šveices finanšu iestāde, atkarībā no konteksta, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus.

h)

“Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts konts, par kuru jāsniedz ziņojums, vai Šveices konts, par kuru jāsniedz ziņojums, atkarībā no konteksta, ar noteikumu, ka tas ir identificēts kā tāds saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī vai Šveicē spēkā esošām pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam.

i)

“Dalībvalsts konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur Šveices Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Dalībvalsts personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Dalībvalsts personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

j)

“Šveices konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur Dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Šveices personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Šveices personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

k)

“Dalībvalsts persona” ir privātpersona vai Vienība, ko Šveices Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir identificējusi kā rezidentu dalībvalstī saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi dalībvalsts rezidents.

l)

“Šveices persona” ir privātpersona vai Vienība, ko Dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir identificējusi kā rezidentu Šveicē saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi Šveices rezidents.

2.   Jebkuram ar lieliem sākuma burtiem rakstītam terminam, kas nav citādi definēts šajā nolīgumā, ir tāda nozīme, kāda tam attiecīgajā brīdī ir piešķirta i) attiecībā uz dalībvalstīm – saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemēro šo nolīgumu, un ii) attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Šveices valsts tiesību aktiem, un šī nozīme atbilst I un II pielikumā noteiktajai nozīmei.

Jebkuram terminam, kas nav citādi definēts šajā nolīgumā vai I vai II pielikumā, ja vien konteksts nenosaka citādi vai Dalībvalsts Kompetentā iestāde un Šveices Kompetentā iestāde nevienojas par kopīgu nozīmi, kā paredzēts 7. pantā (kā atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem), ir tāda nozīme, kāda tam attiecīgajā brīdī ir piešķirta saskaņā ar tās attiecīgās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas piemēro šo nolīgumu, i) attiecībā uz dalībvalstīm – saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (2) vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, un ii) attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Šveices valsts tiesību aktiem, un jebkura nozīme saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Šveices) piemērojamajiem tiesību aktiem nodokļu jomā prevalē pār nozīmi, kas terminam piešķirta saskaņā ar citiem minētās jurisdikcijas tiesību aktiem.

2. pants

Automātiska informācijas apmaiņa par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi

1.   Atbilstoši šā panta noteikumiem un ievērojot piemērojamos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus atbilstoši I un II pielikumam, kas ir šā nolīguma sastāvdaļa, Šveices Kompetentā iestāde ar katras dalībvalsts Kompetento iestādi un katras dalībvalsts Kompetentā iestāde ar Šveices Kompetento iestādi ik gadu automātiski apmainīsies ar informāciju, kas iegūta ievērojot minētos noteikumus un norādīta 2. punktā.

2.   Dalībvalstij attiecībā uz katru Šveices kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, un Šveicei attiecībā uz katru Dalībvalsts kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jāapmainās ar šādu informāciju:

a)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, un kura ir attiecīgā konta Konta turētāja, vārds, adrese, NMIN un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta, un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas atbilstoši I un II pielikumam ir identificēta kā tāda, kam ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kuras ir Personas, par kuru jāsniedz ziņojums – Vienības nosaukums, adrese, NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, NMIN un dzimšanas datums un vieta;

b)

konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

c)

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

d)

konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Naudas vērtība vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

e)

Turētāja konta gadījumā:

i)

procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

ii)

kopējie bruto ieņēmumi no Finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee) vai citādi kā Konta turētāja pārstāvis;

f)

jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

g)

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts 2. punkta e) vai f) apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kas samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

3. pants

Automātiskas informācijas apmaiņas laiks un veids

1.   Informācijas apmaiņas, kas minēta 2. pantā, vajadzībām uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, veikto maksājumu summu un raksturojumu var noteikt saskaņā ar tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Šveices) nodokļu tiesību aktu principiem, kas apmainās ar informāciju.

2.   Informācijas apmaiņas, kas minēta 2. pantā, vajadzībām informācijā, ar kuru apmainās, norāda valūtu, kurā ir denominēta katra attiecīgā summa.

3.   Attiecībā uz 2. panta 2. punktu ir jāapmainās ar informāciju par pirmo gadu, kas sākas ar 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanos spēkā, un visiem turpmākajiem gadiem; informācijas apmaiņa tiks veikta deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada beigām, uz kuru attiecas informācija.

4.   Kompetentās iestādes automātiski apmainīsies ar 2. pantā aprakstīto informāciju kopējā ziņošanas standarta sistēmā paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML).

5.   Kompetentās iestādes vienosies par vienu vai vairākām datu pārraides metodēm, tostarp šifrēšanas standartiem.

4. pants

Sadarbība attiecībā uz atbilstību un izpildi

Dalībvalsts Kompetentā iestāde paziņos Šveices Kompetentajai iestādei un Šveices Kompetentā iestāde paziņos Dalībvalsts Kompetentajai iestādei, ja pirmajai minētajai (paziņotājai) Kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka kļūdas rezultātā informācija saskaņā ar 2. pantu ir paziņota nepareizi vai nepilnīgi vai Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nav ievērojusi piemērojamās ziņojumu sniegšanas prasības un pienācīgas pārbaudes procedūras atbilstoši I un II pielikumam. Kompetentā iestāde, kurai sniegts paziņojums, veiks visus piemērotos pasākumus, ko var veikt saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, lai novērstu paziņojumā aprakstītās kļūdas vai noteikumu neievērošanu.

5. pants

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1.   Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem un jebkāda cita nolīguma starp Šveici un kādu no dalībvalstīm, kurš paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, Šveices un dalībvalstu Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma apmainās ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga šā nolīguma noteikumu izpildei vai tādu valsts tiesību aktu piemērošanai vai īstenošanai, kuri attiecas uz jebkāda veida nodokļiem, ko uzliek Šveices kompetentā iestāde un jebkura Dalībvalsts kompetentā iestāde vai to administratīvi teritoriālo veidojumu vai vietējo iestāžu vārdā, ciktāl nodokļu uzlikšana saskaņā ar šādiem valsts tiesību aktiem nav pretrunā piemērojamam nolīgumam par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu starp Šveici un attiecīgo dalībvalsti.

2.   Šā panta 1. punkta un 6. panta noteikumi nekādā gadījumā nav interpretējami tā, lai noteiktu Šveicei vai kādai dalībvalstij pienākumu:

a)

veikt administratīvus pasākumus, kas ir atšķirīgi no attiecīgi Šveicei vai minētās dalībvalsts tiesību aktiem un administratīvās prakses;

b)

sniegt informāciju, kas nav iegūstama attiecīgi saskaņā ar Šveices vai minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai parastas administratīvās prakses ietvaros;

c)

sniegt informāciju, kas atklātu jebkādu tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskai kārtībai (ordre public).

3.   Ja informāciju pieprasa dalībvalsts vai Šveice, kas rīkojas kā pieprasījuma iesniedzēja jurisdikcija saskaņā ar šo pantu, Šveice vai dalībvalsts, kas rīkojas kā pieprasījumu saņēmusī jurisdikcija, veic informācijas ieguves pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat tad, ja minētajai pieprasījumu saņēmušajai jurisdikcijai šāda informācija, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā ietverto pienākumu attiecas 2. punktā minētais ierobežojumi, taču šādi ierobežojumi nekādā gadījumā nav interpretējami tā, lai ļautu pieprasījumu saņēmušajai jurisdikcijai atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija nav nepieciešama tās iekšējām interesēm.

4.   Šā panta 2. punkta noteikumi nekādā gadījumā nav interpretējami kā tādi, kas Šveicei vai dalībvalstij ļautu atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, vārda pakalpojumu sniedzēja (nominee) vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka šī informācija ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.

5.   Kompetentās iestādes vienosies par izmantojamajām standarta veidlapām un vienu vai vairākām datu pārraides metodēm, tostarp šifrēšanas standartiem.

6. pants

Konfidencialitāte un personas datu aizsardzība

1.   Ar jebkādu informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Šveice) ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju, un to aizsargā tādā pašā veidā kā informāciju, kas iegūta saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas valsts tiesību aktiem, un, ciktāl nepieciešams personas datu aizsardzībai, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un aizsardzības pasākumiem, kurus var norādīt jurisdikcija, kas sniedz informāciju, kā prasīts tās valsts tiesību aktos.

2.   Jebkurā gadījumā šādu informāciju izpauž tikai personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvām vai uzraudzības iestādēm), kuras ir saistītas ar attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Šveices) nodokļu novērtēšanu, iekasēšanu vai piedziņu, tiesībaizsardzību vai saukšanas pie atbildības, vai lēmumu pieņemšanu par sūdzībām attiecībā uz attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Šveices) nodokļiem, vai ar iepriekšminētā uzraudzību. Tikai iepriekš minētās personas vai iestādes var izmantot informāciju un tikai iepriekšējā teikumā izklāstītajos nolūkos. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem tās var izpaust informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos saistībā ar šādiem nodokļiem.

3.   Neatkarīgi no iepriekšjos punktos minētajiem noteikumiem informāciju, ko saņēmusi jurisdikcija (dalībvalsts vai Šveice), var izmantot citiem nolūkiem, ja šādu informāciju var tā izmantot saskaņā ar informāciju sniegušās jurisdikcijas (attiecīgi Šveices vai dalībvalsts) tiesību aktiem un minētās jurisdikcijas Kompetentā iestāde šādu izmantošanu atļauj. Informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Šveice) sniegusi citai jurisdikcijai (attiecīgi Šveicei vai dalībvalstij), pēdējā minētā jurisdikcija var nosūtīt trešai jurisdikcijai (citai dalībvalstij), ja iepriekš ir saņemta pirmās minētās jurisdikcijas, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta, Kompetentās iestādes atļauja. Informāciju, ko viena dalībvalsts ir sniegusi citai dalībvalstij saskaņā ar tās piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, var nosūtīt Šveicei, ja iepriekš ir saņemta tās dalībvalsts Kompetentās iestādes atļauja, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta.

4.   Katra dalībvalsts vai Šveices Kompetentā iestāde nekavējoties paziņos citai Kompetentajai iestādei, t. i., attiecīgi Šveices vai konkrētās dalībvalsts Kompetentajai iestādei, par jebkādiem konfidencialitātes prasību pārkāpumiem, aizsardzības pasākumu kļūdām un attiecīgi piemērotajiem sodiem un korektīviem pasākumiem.

7. pants

Apspriedes un nolīguma darbības apturēšana

1.   Ja rodas grūtības šā nolīguma īstenošanā vai interpretēšanā, jebkura Šveices vai dalībvalsts Kompetentā iestāde var pieprasīt apspriedes starp Šveices Kompetento iestādi un vienu vai vairākām Dalībvalstu Kompetentajām iestādēm, lai izstrādātu atbilstošus pasākumus nolūkā nodrošināt šā nolīguma izpildi. Minētās Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu Kompetentajām iestādēm par to apspriežu rezultātiem. Attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Eiropas Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras Kompetentās iestādes lūguma.

2.   Ja apspriede attiecas uz būtisku šā nolīguma noteikumu neievērošanu un 1. punktā aprakstītā procedūra nesniedz piemērotu risinājumu, dalībvalsts vai Šveices Kompetentā iestāde var apturēt informācijas apmaiņu saskaņā ar šo nolīgumu ar, attiecīgi, Šveici vai konkrētu dalībvalsti, par to rakstveidā paziņojot otrai attiecīgajai Kompetentajai iestādei. Šāda apturēšana stāsies spēkā nekavējoties. Šā punkta nolūkos būtiska noteikumu neievērošana cita starpā ietver šā nolīguma noteikumu par konfidencialitāti un datu aizsardzības pasākumiem neievērošanu, gadījumu, kad dalībvalsts vai Šveices Kompetentā iestāde nesniedz informāciju laikus vai nesniedz atbilstīgu informāciju, kā prasīts saskaņā ar šo nolīgumu, vai Vienību vai kontu definēšanu kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtos kontus tādā veidā, kas kaitē šā nolīguma mērķiem.

8. pants

Grozījumi

1.   Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas ikreiz, kad ESAO līmenī tiek pieņemtas svarīgas izmaiņas jebkurā globālā standarta elementā, vai – ja Līgumslēdzējas puses uzskata to par nepieciešamu –, lai uzlabotu šā nolīguma tehnisko darbību vai novērtētu un atspoguļotu citas norises starptautiskā līmenī. Apspriedes notiek viena mēneša laikā pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai steidzamos gadījumos – tiklīdz iespējams.

2.   Pamatojoties uz šādu saziņu, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties, lai pārbaudītu, vai ir nepieciešamas šā nolīguma izmaiņas.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto apspriežu nolūkā katra Līgumslēdzēja puse informē otru Līgumslēdzēju pusi par iespējamajiem notikumiem, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Šie notikumi arī ietver jebkuru attiecīgu nolīgumu starp kādu Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti.

4.   Pēc apspriedēm šajā nolīgumā var izdarīt grozījumus protokola vai jauna nolīguma veidā starp Līgumslēdzējām pusēm.

5.   Ja kāda Līgumslēdzēja puse ir īstenojusi ESAO pieņemtās izmaiņas globālajā standartā un vēlas veikt attiecīgas izmaiņas šā nolīguma I un/vai II pielikumā, tā par to paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei. Apspriežu procedūra starp Līgumslēdzējām pusēm notiek viena mēneša laikā pēc paziņojuma. Neatkarīgi no 4. punkta gadījumā, ja Līgumslēdzējas puses minētās apspriežu procedūras ietvaros panāk vienprātību par izmaiņām, kas būtu jāveic šā nolīguma I un/vai II pielikumā, Līgumslēdzēja puse, kura pieprasīja izmaiņu veikšanu, laikā, kas ir nepieciešams, lai ieviestu minētās izmaiņas nolīguma oficiālu grozījumu veidā, var provizoriski piemērot šā nolīguma I un/vai II pielikuma pārskatīto redakciju, kas apstiprināta apspriežu procedūrā, sākot no pirmā janvāra nākamajā gadā pēc minētās procedūras pabeigšanas.

Tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzēja puse ir īstenojusi ESAO pieņemtās izmaiņas globālajā standartā, ja

a)

attiecībā uz dalībvalstīm – izmaiņas ir iekļautas Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā;

b)

attiecībā uz Šveici – izmaiņas ir iekļautas nolīgumā ar trešo valsti vai valsts tiesību aktos.

9. pants

Uzņēmējsabiedrību savstarpējās dividendes, procenti un honorāru maksājumi

1.   Neskarot valstu iekšējo vai starpvalstu nolīgumu noteikumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Šveicē un dalībvalstīs, dividendēm, ko meitassabiedrības maksā mātessabiedrībām, neuzliek nodokli izcelsmes valstī, ja:

mātessabiedrība ir tiešais minimāli 25 % šādas meitassabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, un

viena no uzņēmējsabiedrībām ir dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām un otra uzņēmējsabiedrība ir Šveices rezidents nodokļu vajadzībām, un

saskaņā ar jebkuru nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu ar jebkuru trešo valsti neviena no uzņēmējsabiedrībām nav attiecīgās trešās valsts rezidents nodokļu vajadzībām, un

abas uzņēmējsabiedrības maksā uzņēmumu nodokli un tām nav atbrīvojumu no nodokļiem, un tās ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (3).

2.   Neskarot valstu iekšējo vai starpvalstu nolīgumu noteikumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Šveicē un dalībvalstīs, procentu un honorāru maksājumiem, ko veic saistītās sabiedrības vai to pastāvīgie uzņēmumi, neuzliek nodokli izcelsmes valstī, ja:

šādas uzņēmējsabiedrības ir savstarpēji saistītas tā, ka viena no tām ir tiešais minimāli 25 % otrās uzņēmējsabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, vai arī abas uzņēmējsabiedrības pieder trešai uzņēmējsabiedrībai, kas ir tiešais minimāli 25 % gan pirmās uzņēmējsabiedrības, gan otrās uzņēmējsabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, un

viena uzņēmējssabiedrība ir dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām vai pastāvīgi uzņemumi atrodas dalībvalstī un otrā uzņēmējsabiedrība ir Šveices rezidents nodokļu vajadzībām vai pastāvīgais uznēmums atrodas Šveicē, un

saskaņā ar jebkuru nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu ar jebkuru trešo valsti neviena no uzņēmējsabiedrībām nav attiecīgās trešās valsts rezidents nodokļu vajadzībām, un neviens no pastāvīgajiem uzņēmumiem neatrodas attiecīgajā trešā valstī, un

visas uzņēmējsabiedrības maksā uzņēmumu nodokli un tām nav atbrīvojumu no nodokļiem, īpaši attiecībā uz procentu un honorāru maksājumiem, un katra uzņēmējsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (3).

3.   Šā nolīguma pieņemšana neietekmē pastāvošos Šveices un dalībvalstu nolīgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuros paredzēti izdevīgāki noteikumi nodokļu piemērošanai dividendēm un procentu un honorāru maksājumiem.

10. pants

Izbeigšana

Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, nosūtot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu otrai Līgumslēdzējai pusei. Šāda izbeigšana stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies 12 mēnešu laikposms pēc paziņojuma par izbeigšanu datuma. Izbeigšanas gadījumā visa informācija, kas iepriekš saņemta saskaņā ar šo nolīgumu, paliks konfidenciāla, un uz to attieksies šā nolīguma 6. pants.

11. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, to dalībvalstu teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajos līgumos paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Šveicē.”;

3)

pielikumus aizstāj ar šādiem:

I PIELIKUMS

Kopējais finanšu konta informācijas ziņošanas un pienācīgas pārbaudes standarts (“Kopējais ziņošanas standarts”)

I IEDAĻA

ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

A.

Ievērojot C līdz E punktu, katrai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Šveices) Kompetentajai iestādei šāda informācija attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

1)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā konta Konta turētāja, vārds, adrese, jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Šveices), kurā(-ās) tā ir rezidents, NMIN(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, jurisdikcija(-as) (dalībvalsts, Šveice vai cita jurisdikcija), kurā(-ās) tā ir rezidents, un NMIN(-i), un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Šveice), kurā(-ās) tā ir rezidents, NMIN(-i) un dzimšanas datums un vieta;

2)

konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

3)

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

4)

konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Naudas vērtība vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

5)

Turētāja konta gadījumā:

a)

procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

b)

kopējie bruto ieņēmumi no Finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee) vai citādi kā Konta turētāja pārstāvis;

6)

jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

7)

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts A punkta 5. vai 6. apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kura samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

B.

Paziņotajā informācijā norāda valūtu, kurā ir denominēta katra summa.

C.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN(-i) vai dzimšanas datums, ja šāds(-i) NMIN(-i) vai dzimšanas datums nav Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem vai jebkuru Eiropas Savienības juridisko instrumentu (attiecīgā gadījumā) nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu NMIN(-us) vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām.

D.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta NMIN nav jāziņo, ja NMIN nav izdevusi attiecīgā dalībvalsts, Šveice vai cita rezidences vietas jurisdikcija.

E.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta dzimšanas vieta nav jāziņo, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir citādi pieprasīts iegūt un ziņot to saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un tas ir pieejams elektroniski uzmeklējamos datos, ko uztur Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus.

II IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

A.

Konts tiek uztverts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no datuma, no kura konts kā tāds identificēts saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām II līdz VII iedaļā un, ja vien nav noteikts citādi, informācija par Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, jāziņo reizi kalendārajā gadā nākamajā gadā pēc tāgada, uz kuru šī informācija attiecas.

B.

Konta bilance vai vērtība tiek noteikta kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas periodā pēdējā dienā.

C.

Ja robežvērtība konta bilancei vai vērtībai jānosaka kalendārā gada pēdējā dienā, attiecīgā bilance vai vērtība jānosaka tā ziņošanas perioda pēdējā dienā, kas beidzas ar šo kalendāro gadu vai šajā kalendārajā gadā.

D.

Katra dalībvalsts vai Šveice var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot pakalpojumu sniedzējus, lai izpildītu ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumus, kuri noteikti šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, kā tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, taču šādi pienākumi paliek Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbildība.

E.

Katra dalībvalsts vai Šveice var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, piemērot Jaunu kontu pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem un Lielas vērtības kontu pienācīgas pārbaudes prasības Zemākas vērtības kontiem. Ja dalībvalsts vai Šveice atļauj izmantot Jauna konta pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem, turpina piemērot noteikumus, kas citādi būtu jāpiemēro Iepriekšpastāvējušiem kontiem.

III IEDAĻA

PIENĀCĪGA PĀRBAUDE IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.

Konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Iepriekšpastāvējušu privātpersonas kontu, kas ir Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Anuitātes līgums, nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot, ja Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem faktiski ir aizliegts pārdot šādu Līgumu Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidentiem.

B.

Zemākas vērtības konts. Zemākas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1.

Rezidences vietas adrese. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā ir individuālā Konta turētāja pašreizējās rezidences vietas adrese, kura balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nodokļu vajadzībām var uztvert individuālo Konta turētāju kā dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas, kurā atrodas adrese, rezidentu, lai noteiktu, vai šāds individuāls Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

2.

Elektroniska datu meklēšana. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, individuāla Konta turētāja gadījumā nepaļaujas uz pašreizējo rezidences vietas adresi, kas balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, kā izklāstīts B punkta 1. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējamie dati, ko tā uztur, jāpārskata attiecībā uz šādām pazīmēm un jāpiemēro B punkta 3. līdz 6. apakšpunkts:

a)

Konta turētāja kā Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidenta identifikācija;

b)

pašreizējā pasta vai rezidences vietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums;

c)

viens vai vairāki tālruņa numuri Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, un neviens tālruņa numurs Šveicē vai Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī, atkarībā no konteksta;

d)

regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus uz Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, uzturētu kontu;

e)

pašreiz spēkā esošās pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums; vai

f)

norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav nekādas citas adreses Konta turētāja lietā.

3.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā netiek atrasta neviena no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunktā, tad nav nepieciešamas nekādas turpmākas darbības līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, vai arī konts kļūst par Lielas vērtības kontu.

4.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atklāta kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, vai ja rodas apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nodokļu vajadzībām jāuztver kā katras tādas Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

5.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atrasts norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, vispiemērotākajā secībā jāpielieto papīra formāta datu meklēšana, kas aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, vai jācenšas iegūt no Konta turētāja pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja papīra formāta datu meklēšanas rezultātā nav konstatēta neviena pazīme un mēģinājums iegūt pašapliecinājumu vai Dokumentārus pierādījumus nav veiksmīgs, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tās dalībvalsts vai Šveices Kompetentajai iestādei, atkarībā no konteksta, konts jāziņo kā nedokumentēts konts.

6.

Neatkarīgi no tā, vai tiek atrasta pazīme saskaņā ar B punkta 2. apakšpunktu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nav jāuztver kā Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, ja:

a)

informācija par Konta turētāju satur pašreizējo pasta vai rezidences vietas adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, vienu vai vairākus tālruņa numurus minētajā Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, (un nevienu tālruņa numuru Šveicē vai Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī, atkarībā no konteksta) vai regulārus rīkojumus (attiecībā uz Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konts) pārvest līdzekļus uz Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, uzturētu kontu un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš pārskatījusi un glabā lietvedībā:

i)

pašapliecinājumu no Konta turētāja par viņa rezidences jurisdikciju(-ām) (dalībvalsti, Šveici vai citām jurisdikcijām), kas neietver šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums, un

ii)

Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz;

b)

informācija par Konta turētāju satur pašreiz spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai iepriekš ir pārbaudījusi un glabā:

i)

pašapliecinājumu no Konta turētāja par viņa rezidences jurisdikciju(-ām) (dalībvalsti, Šveici vai citām jurisdikcijām), kas neietver šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums, vai

ii)

Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

C.

Pastiprinātas pārbaudes procedūras Lielas vērtības kontiem. Lielas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1.

Elektroniska datu meklēšana. Attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda elektroniski uzmeklējami Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, glabātie dati par jebkuru no B punkta 2. apakšpunktā aprakstītajām pazīmēm.

2.

Papīra formāta datu meklēšana. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamas datubāzes satur laukus ar informāciju, kura aprakstīta C punkta 3. apakšpunktā, un satur visu šo informāciju, tad turpmāka papīra formāta datu meklēšana nav nepieciešama. Ja elektroniski pārmeklējamas datubāzes nesatur visu šo informāciju, tad attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda arī esošā klienta pamatdatne un, ciktāl šī informācija nav iekļauta esošā klienta pamatdatnē, jāpārbauda šādi dokumenti, kuri saistīti ar kontu un kurus Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi pēdējo piecu gadu laikā attiecībā uz jebkuru pazīmi, kas aprakstīta B punkta 2. apakšpunktā:

a)

visjaunākie Dokumentārie pierādījumi, kas savākti attiecībā uz kontu;

b)

visjaunākais konta atvēršanas līgums vai dokumentācija;

c)

visjaunākā dokumentācija, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai vai citiem regulatīviem nolūkiem;

d)

jebkuras pašlaik spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesību veidnes; un

e)

jebkuri pašlaik spēkā esoši regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus.

3.

Izņēmums gadījumos, kad datubāzes satur pietiekamu informāciju. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav pienākuma veikt papīra formāta datu meklēšanu, kura aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, gadījumos, kad Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējama informācija ietver šādus datus:

a)

Konta turētāja rezidences vietas statuss;

b)

Konta turētāja rezidences vietas adrese un pasta adrese, kura pašlaik iekļauta Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietā;

c)

Konta turētāja pašreiz esošais tālruņa numurs lietā, ja tāda ir, Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus;

d)

Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konti, gadījumā – vai pastāv regulāri rīkojumi pārvest kontā esošos līdzekļus uz citu kontu (tostarp kontu citā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, filiālē vai citā Finanšu iestādē);

e)

vai Konta turētājam ir “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” vai instrukcija par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”; un

f)

vai pastāv jebkādas pilnvaras vai paraksta tiesības attiecībā uz kontu.

4.

Klientu apkalpošanas operatora pieprasījums pēc faktiskām zināšanām. Papildus elektroniskai un papīra datu meklēšanai, kas aprakstīta C punkta 1. un 2. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkurš Lielas vērtības konts, kas uzticēts klientu apkalpošanas operatoram (tostarp jebkurš Finanšu konts, kas apkopots ar šo Lielas vērtības kontu), jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja klientu apkalpošanas operatoram ir faktiskas zināšanas, ka Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

5.

Pazīmju konstatēšanas sekas.

a)

Ja Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, netiek konstatētas nekādas pazīmes, kas minētas B punkta 2. apakšpunktā, un konts nav identificēts C punkta 4. apakšpunktā kā tāds, ko tur Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad nekādas tālākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu.

b)

Ja kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, tiek atklāta iepriekš minētajā Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, vai ja rodas turpmāka apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums un attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

c)

Ja norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” tiek atklāts Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kura minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no Konta turētāja jāiegūst pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar iegūt šādu pašapliecinājumu vai Dokumentāru pierādījumu, tai jāziņo konts tās dalībvalsts vai Šveices Kompetentajai iestādei, atkarībā no konteksta, kā nedokumentēts konts.

6.

Ja Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts nav Lielas vērtības konts 31. decembrī gadā, kas ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, bet kļūst par Lielas vērtības kontu nākamā kalendārā gada pēdējā dienā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāveic pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, attiecībā uz šādu kontu tā kalendārā gada laikā, kas seko gadam, kurā konts kļūst par Lielas vērtības kontu. Ja, balstoties uz šādu pārbaudi, šāds konts ir identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāziņo pieprasītā informācija par šādu kontu par gadu, kurā tas identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un turpmākajos gados reizi gadā, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

7.

Kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, Lielas vērtības kontam, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tam pašam Lielas vērtības kontam jebkurā no turpmākajiem gadiem nav atkārtoti jāpiemēro šīs procedūras, izņemot C punkta 4. apakšpunktā aprakstīto klientu apkalpošanas operatora pieprasījumu, izņemot gadījumus, kad konts ir nedokumentēts – šadā gadījumā Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, būtu atkārtoti jāpiemēro minētās procedūras līdz šāds konts vairs nav nedokumentēts.

8.

Ja rodas apstākļu maiņa saistībā ar Lielas vērtības kontu, kuras rezultātā viena vai vairākas B punkta 2. apakšpunktā aprakstītās pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums un attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

9.

Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāīsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka klientu apkalpošanas operators identificē jebkuru apstākļu maiņu saistībā ar kontu. Piemēram, ja klientu apkalpošanas operatoram tiem paziņots, ka Konta turētājam Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jauna pasta adrese, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums jauno adresi uztvert kā apstākļu maiņu un, ja tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, tai ir pienākums iegūt no Konta turētāja attiecīgus dokumentus.

D.

Iepriekšpastāvējušu Lielas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz viena gada laikā no 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā. Iepriekšpastāvējušu Zemākas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz divu gadu laikā no 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā.

E.

Jebkurš Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kas saskaņā ar šo iedaļu identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, visus turpmākos gadus jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

IV IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Lai starp Jauniem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.

Atverot kontu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz Jauniem privātpersonu kontiem jāiegūst pašapliecinājums, kas var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas, kura Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ļauj noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

B.

Ja pašapliecinājumā teikts, ka Konta turētājs nodokļu vajadzībām ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un pašapliecinājumā arī jāietver Konta turētāja NMIN attiecībā uz šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums, (ievērojot I iedaļas D punktu) un dzimšanas datums.

C.

Ja rodas apstākļu maiņa attiecībā uz Jaunu privātpersonas kontu, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu, un tai jāiegūst pareizs pašapliecinājums, kurš precizē Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām.

V IEDAĻA

IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠU VIENĪBU KONTU PIENĀCĪGA PĀRBAUDE

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.

Vienību konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nolemj citādi, vai nu attiecībā uz visiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, vai, atsevišķi, attiecībā uz jebkādu skaidri identificētu šādu kontu grupu, Iepriekšpastāvējušu Vienības kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 31. decembrī gadā, kas ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot kā Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, līdz brīdim, kad konta kopējā bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā.

B.

Pārbaudāmie Vienību konti. Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, pārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, un Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz minēto summu, bet kura kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā, jāpārbauda saskaņā ar D punktā noteiktajām procedūrām.

C.

Vienību konti, par kuriem ir pienākums ziņot. No B punktā aprakstītajiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem tikai tie konti, kurus tur viena vai vairākas Vienības, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, jāuzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

D.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Par Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, kuri aprakstīti B punktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

a)

Pārbauda informāciju, kas tiek uzturēta regulatīviem vai klientu apkalpošanas nolūkiem (tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai), lai noteiktu, vai informācija liecina, ka Konta turētājs ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents. Šajā nolūkā informācija, kas norāda, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ietver inkorporācijas vai dibināšanas vietu vai adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums.

b)

Ja informācija liecina, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā iegūst pašapliecinājumu no Konta turētāja vai, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, pamatoti nosaka, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums.

2.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Iepriekšpastāvējuša Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro D punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

a)

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāiegūst no Konta turētāja pašapliecinājums tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru tā var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu vienība, kura nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b)

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c)

Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz:

i)

informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai tādu Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu gadījumā, kuru tur viena vai vairākas Nefinanšu vienības un kura kopējā konta bilance vai vērtība nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā; vai

ii)

pašapliecinājumu no Konta turētāja vai Kontrolējošās personas jurisdikcijā(-ās) (dalībvalstī, Šveicē vai citās jurisdikcijās), kurā(-ās) Kontrolējošā persona nodokļu vajadzībām ir rezidents.

E.

Pārbaudes laiks un papildu procedūras, ko piemēro Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem.

1.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kas 31. decembrī tajā gadā, kurš ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, pārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, jāpabeidz divu gadu laikā no minētā grozījumu protokola stāšanās spēkā.

2.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kas 31. decembrī tajā gadā, kurš ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, jāpabeidz tajā kalendārajā gadā, kurš seko gadam, kurā kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu.

3.

Ja attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu rodas apstākļu maiņa, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums vai citi ar kontu saistīti dokumenti ir nepareizi vai neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no jauna jānosaka konta statuss saskaņā ar D punktā izklāstītajām prasībām.

VI IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM VIENĪBU KONTIEM

Lai starp Jauniem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

a)

Iegūst pašapliecinājumu, kurš var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas un kurš ļauj Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai. Ja Vienība apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Vienības galvenā biroja adresi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu.

b)

Ja pašapliecinājums norāda, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nosaka, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums.

2.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Jauna Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro A punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

a)

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Konta turētāja pašapliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu iestāde, kas nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kura nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b)

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c)

Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz Konta turētāja vai šādas Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

VII IEDAĻA

SPECIĀLIE PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI

Īstenojot iepriekš aprakstītās pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēro šādus papildu noteikumus.

A.

Paļaušanās uz pašapliecinājumu un Dokumentāriem pierādījumiem. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz pašapliecinājumu vai Dokumentāriem pierādījumiem, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka pašapliecinājums vai Dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai neuzticami.

B.

Alternatīvas procedūras Finanšu kontiem, ko tur atsevišķi Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvēji, un Grupas apdrošināšanas līgumam ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumam. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var pieņemt, ka atsevišķs Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu Finanšu kontu var uzskatīt par tādu, kas nav Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pamats zināt, ka Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur III iedaļas B punktā aprakstītās pazīmes. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāievēro III iedaļas B punktā ietvertās procedūras.

Dalībvalstij vai Šveicei ir iespēja atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, Finanšu kontu, kurš ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumā, līdz dienai, kad darba ņēmējam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam ir jāizmaksā summa, uzskatīt par tādu Finanšu kontu, kas nav Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja Finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

a)

Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgums ir izsniegts darba devējam, un tas sedz 25 vai vairāk darba ņēmējus/sertifikāta turētājus;

b)

darbiniekam/sertifikātu turētājiem ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā; un

c)

kopējā summa, kura ir jāizmaksā darbiniekam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam, nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā.

“Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību, kas i) nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un ii) kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai locekļu kategorijas) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

“Grupas anuitātes līgums” ir Anuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kas ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

Pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Šveicei un Šveice paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā punktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Šveicei, un Eiropas Komisija nosūta Šveices paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Šveices puses paziņo tādā pašā veidā.

C.

Kontu bilanču apkopošanas un valūtas noteikumi

1.

Privātpersonu kontu apkopošana. Lai noteiktu privātpersonas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāapkopo visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

2.

Vienību kontu apkopošana. Lai noteiktu Vienības Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāņem vērā visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

3.

Īpašais apkopošanas noteikums attiecībā uz Klientu apkalpošanas operatoriem. Lai noteiktu personas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību nolūkā noteikt to, vai Finanšu konts ir Lielas vērtības konts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, – gadījumā, kad Klientu apkalpošanas operators zina vai viņam ir pamats zināt, ka jebkādi Finanšu konti tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai, tie ir vienas un tās pašas personas rīcībā vai tos ir atvērusi viena un tā pati persona (izņemot fiduciāru) – turklāt ir jāapkopo visi šādi konti.

4.

Summas, kas ietver ekvivalentu citās valūtās. Visas summas dolāros vai summas, kas denominētas katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, ietver ekvivalentas summas citās valūtās, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

VIII IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

A.

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus

1.

“Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde vai Šveices finanšu iestāde, atkarībā no konteksta, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus.

2.

“Iesaistītās jurisdikcijas finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās Iesaistītās jurisdikcijas, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, ja šī filiāle atrodas minētajā Iesaistītajā jurisdikcijā.

3.

“Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

4.

“Turētājiestāde” ir jebkura Vienība, kas tur Finanšu aktīvus citu uzdevumā, un šāda darbība veido tās darījumdarbības būtisku daļu. Finanšu aktīvu turēšana citu uzdevumā ir Vienības darījumdarbības būtiska daļa, ja Vienības bruto ienākumi saistībā ar Finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks.

5.

“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas pieņem noguldījumus, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību.

6.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

a)

kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

i)

tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem,

ii)

individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība, vai

iii)

citāda Finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā;

vai

b)

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A punkta 6. apakšpunkta b) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver vienību, kas ir Aktīva nefinanšu vienība, jo minētā vienība izpilda jebkuru no D punkta 9. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu saprot atbilstīgi tam, kā definīcija “finanšu iestāde” ir definēta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) rekomendācijās.

7.

Termins “Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā, vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (tostarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.

8.

“Norādīta apdrošināšanas sabiedrība” ir Vienība, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un emitē Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem.

B.

Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus

1.

“Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus” ir jebkura Finanšu iestāde, kas ir:

a)

Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde;

b)

Plašas līdzdalības pensiju fonds, Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds, vai Kvalificēts kredītkaršu izdevējs;

c)

jebkura cita Vienība, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kurai būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkurai B punkta 1. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītajai Vienībai un kura attiecīgās valsts tiesību aktos ir definēta kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, un kura – attiecībā uz dalībvalstīm – ir paredzēta Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā 8. panta 7.a punktā un paziņota Šveicei, un kura – attiecībā uz Šveici – ir paziņota Eiropas Komisijai, ar noteikumu, ka šādas Vienības statuss kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, nav pretrunā šā Nolīguma mērķiem;

d)

Atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība; vai

e)

trasts – tiktāl, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un sniedz visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I iedaļu attiecībā uz visiem trasta kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

2.

“Valdības vienība” ir dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas administratīvi teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij, Šveicei vai citai jurisdikcijai, vai vienam vai vairākiem administratīvi teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”). Šī kategorija sastāv no dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas sastāvdaļām, kontrolētām vienībām un administratīvi teritoriāliem veidojumiem.

a)

Dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas “sastāvdaļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumi ir jāieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Sastāvdaļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir valdības pārstāvis, ierēdnis vai administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

b)

“Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

i)

Vienība tieši vai ar vienas vai vairāku kontrolētu Valdības vienību starpniecību pilnībā pieder vienai vai vairākām Valdības vienībām un to kontrolē viena vai vairākas Valdības vienības;

ii)

Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii)

pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

c)

Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot Valdības vienību, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.

3.

“Starptautiska organizācija” ir jebkura starptautiska organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija ietver jebkuru starpvaldību organizāciju (tostarp pārvalstisku organizāciju), 1) kas galvenokārt sastāv no valdībām; 2) kas ar dalībvalsti, Šveici vai citu jurisdikciju ir noslēgusi mītnes vai pēc būtības līdzīgu nolīgumu; un 3) no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

4.

“Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas valdības, un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder dalībvalstij, Šveicei vai citai jurisdikcijai.

5.

“Plašas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)

fondam nav viens vienīgs labuma guvējs, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 % no fonda aktīviem;

b)

fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm; un

c)

fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i)

fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro ieguldījumu ienākuma nodokli, vai arī tam piemēro atliktā nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi,

ii)

vismaz 50 % no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem B punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem plāniem vai no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) fonds saņem no sponsorējošajiem darba devējiem,

iii)

līdzekļu izmaksājumi vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai konkrētos gadījumos, kas radušies saistībā ar aiziešanu pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārnesamos izmaksājumus uz citiem B punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem pensiju kontiem vai C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksājumiem vai izņemšanu, kas veikta pirms šādu konkrētu gadījumu iestāšanās, vai

iv)

darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas, atsaucoties uz darba ņēmēja darba ienākumiem, vai, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kuri izklāstīti VII iedaļas C punktā, tās gadā nedrīkst pārsniegt USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā.

6.

“Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)

fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

b)

fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav Ieguldījumu vienība vai Pasīva nefinanšu vienība;

c)

darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas, atsaucoties attiecīgi uz darba ņēmēja darba ienākumiem un atalgojumu;

d)

dalībnieki, kas nav tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Šveices) rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 % fonda aktīvu; un

e)

fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm.

7.

“Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds” ir fonds, ko nodibinājusi Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā, labuma guvējiem, kas ir vai bija darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kas nav vai nebija darba ņēmējs, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti Valdības vienībai, Starptautiskai organizācijai vai Centrālai bankai.

8.

“Kvalificēts kredītkaršu izdevējs” ir Finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:

a)

Finanšu iestāde ir Finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā izsniedz kredītkartes un pieņem noguldījumus tikai, ja klients veic maksājumu, kas pārsniedz bilanci apmaksai attiecībā uz karti, un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam; un

b)

sākot no vai pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā.

9.

“Atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība” ir Ieguldījumu vienība, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība ar noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu sabiedrības daļas tur tādas privātpersonas vai Vienības vai tās tiek turētas ar tādu privātpersonu vai Vienību starpniecību, kas nav Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot Pasīvu nefinanšu vienību ar Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Ieguldījumu vienību, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība, par Atbrīvotu kolektīvo ieguldījumu sabiedrību saskaņā ar B punkta 9. apakšpunktu tiek uzskatīta arī tad, ja tā izsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas, ar noteikumu, ka:

a)

kolektīvo ieguldījumu sabiedrība pēc 31. decembra gadā, kurš ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, nav izsniegusi vai neizsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas;

b)

atpirkuma gadījumā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība visas šādas akcijas noraksta;

c)

kolektīvo ieguldījumu sabiedrība veic II līdz VII iedaļā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz jebkādu informāciju, kas tiek pieprasīta saistībā ar šādām akcijām, ja šādas akcijas tiek sniegtas dzēšanai vai cita veida maksājumam; un

d)

kolektīvo ieguldījumu sabiedrības rīcībā ir pasākumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka šādas akcijas pēc iespējas drīz un, jebkurā gadījumā, divu gada laikā no 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā tiek dzēstas vai imobilizētas.

C.

Finanšu konts

1.

“Finanšu konts” ir Finanšu iestāžu uzturēts konts, un tas ietver Noguldījumu kontu un Turētāja kontu un:

a)

Ieguldījumu vienības gadījumā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Finanšu konts” neietver nekādas līdzdalības daļas tādas Vienības kapitālā vai parādkapitālā, kas ir Ieguldījumu vienība tikai tādēļ, ka tā i) sniedz ieguldījumu konsultācijas klientam un rīkojas klienta vārdā vai ii) veic portfeļa pārvaldību klientam vai rīkojas klienta vārdā nolūkā veikt tādu Finanšu aktīvu ieguldīšanu pārvaldīšanu vai administrēšanu, kas klienta vārdā noguldīti tādā Finanšu iestādē, kas nav šāda Vienība;

b)

tādas Finanšu iestādes gadījumā, kas nav aprakstīta C punkta 1. apakšpunkta a) punktā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja vērtspapīru kategorija ieviesta, lai izvairītos no ziņojumu sniegšanas saskaņā ar I iedaļu; un

c)

jebkādu Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību un Anuitātes līgumu, ko emitējusi vai ko uztur Finanšu iestāde, izņemot ar ieguldījumiem nesaistītu, nepārvedamu tūlītēju anuitāti, kura ir izsniegta privātpersonai un kura pārvērš naudā pensiju vai invaliditātes pabalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz kontu, kurš ir Izslēgtais konts.

Termins “Finanšu konts” neietver kontus, kas ir Izslēgtie konti.

2.

“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments, un kuru uztur Finanšu iestāde, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus.

3.

“Turētāja konts” ir konts (kas nav Apdrošināšanas līgums vai Anuitātes līgums), kurā par labu citai personai tiek turēts viens vai vairāki Finanšu aktīvi.

4.

“Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju (nominee) starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

5.

“Apdrošināšanas līgums” ir līgums (kas nav Anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas ir saistīti ar mirstības, saslimstības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku.

6.

“Anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā vienas vai vairāku privātpersonu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par Anuitātes līgumu saskaņā ar tās jurisdikcijas (dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas) normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

7.

“Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums (izņemot divu apdrošināšanas sabiedrību zaudējumu atlīdzināšanas pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir Naudas vērtība.

8.

“Naudas vērtība” ir i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt atpirkuma vai līguma izbeigšanas gadījumā (to nosaka, neatskaitot samazinājumu par jebkādu atpirkuma nodevu vai aizdevumu saistībā ar polisi) vai ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem – atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Naudas vērtība” neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu:

a)

vienīgi pamatojoties uz tādas privātpersonas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

b)

kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

c)

kā iepriekš samaksātas prēmijas atmaksa (mīnus apdrošināšanas nodevas – neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski uzliktas vai ne) saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu (izņemot ar ieguldījumiem saistītu dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu) saistībā ar līguma anulēšanu vai izbeigšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad līguma prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

d)

kā dividendes polises turētājam (izņemot dividendes līguma termiņa beigu gadījumā) ar noteikumu, ka dividendes ir saistītas ar Apdrošināšanas līgumu, saskaņā ar kuru vienīgie maksājamie pabalsti ir aprakstīti C punkta 8. apakšpunkta b) punktā; vai

e)

kā iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta atmaksa attiecībā uz tādu Apdrošināšanas līgumu, par kuru prēmijas ir jāmaksā vismaz ikgadēji, ja iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta apjoms nepārsniedz nākamo ikgadējo saskaņā ar līgumu maksājamo prēmiju.

9.

“Iepriekšpastāvējis konts” ir:

a)

Finanšu konts, ko 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus;

b)

dalībvalstij vai Šveicei ir iespēja attiecināt terminu “Iepriekšpastāvējis konts” arī uz jebkuru Konta turētāja Finanšu kontu neatkarīgi no datuma, kad šāds konts ir ticis atvērts, ja:

i)

Konta turētājs arī tur Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus (vai Saistītā vienībā tajā pašā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Šveicē), kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus), Finanšu kontu, kas ir Iepriekšpastāvējis konts saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta a) punktu;

ii)

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un attiecīgajā gadījumā – Saistītā vienība tajā pašā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Šveicē), kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, abus iepriekš minētos Finanšu kontus un jebkādus citus Konta turētāja Finanšu kontus, ko uzskata par Iepriekšpastāvējušiem kontiem saskaņā ar b) punktu, uzskata par vienu Finanšu kontu saistībā ar VII iedaļas A punktā izklāstīto zināšanu prasību standartu ievērošanu un saistībā ar jebkādu Finanšu kontu bilanci vai vērtību noteikšanu, piemērojot jebkādas konta robežvērtības;

iii)

saistībā ar Finanšu kontu, uz kuru attiecas Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir atļauts izpildīt minētās Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai attiecībā uz Finanšu kontu, balstoties uz Procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas veiktas attiecībā uz C punkta 9. apakšpunkta a) punktā aprakstīto Iepriekšpastāvējušo kontu; un

iv)

lai atvērtu Finanšu kontu, Konta turētajam nav jāsniedz jauna, papildu vai grozīta klienta informācija, izņemot tādu informāciju, kas vajadzīga, piemērojot šo Nolīgumu.

Pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Šveicei un Šveice paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā punktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Šveicei, un Eiropas Komisija nosūta Šveices paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Šveices puses paziņo tādā pašā veidā.

10.

“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts konts, kurš atvērts dienā, kad stājās spēkā 2015. gada 27. maijā parakstītais grozījumu protokols, vai vēlāk, izņemot gadījumus, kad to uzskata par Iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C punkta 9. apakšpunktā paredzēto paplašināto definīciju.

11.

“Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

12.

“Jauns privātpersonas konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

13.

“Iepriekšpastāvējis vienības konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas vienības.

14.

“Zemākas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kas ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā.

15.

“Lielas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kas ir pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā, vai jebkura nākamā gada 31. decembrī pārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā.

16.

“Jauns vienības konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas Vienības.

17.

“Izslēgtais konts” ir jebkurš no šādiem kontiem:

a)

pensiju konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)

konts ir pakļauts regulējumam kā personīgais pensijas konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna pensiju pabalstu sniegšanai (ietverot invaliditātes pabalstu vai pabalstu nāves gadījumā);

ii)

kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)

attiecībā uz kontu ir jāveic ikgadēja informācijas ziņošana nodokļu iestādēm;

iv)

līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi – pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve, vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu īpašo gadījumu iestāšanās; un

v)

vai nu i) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, vai ii) maksimālā iemaksa kontā visa mūža garumā nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā – abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas principā atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) punkta v) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu varētu tikt pārnesti aktīvi vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

b)

konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)

konts ir pakļauts regulējumam kā ieguldījumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai konts ir pakļauts regulējumam kā uzkrājumu mehānisms, kuras mērķis nav pensiju uzkrājumi;

ii)

kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)

līdzekļu izņemšanai ir noteikti īpaši kritēriji, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes; un

iv)

ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas citādi atbilst C punkta 17. apakšpunkta b) punkta iv) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

c)

dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ar noteikumu, ka līgums atbilst šādām prasībām:

i)

periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz ik gadu, kamēr līgums ir spēkā vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks;

ii)

līgumam nav līguma vērtības, kurai jebkura persona var piekļūt, nepārtraucot līgumu (līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi);

iii)

summa (izņemot pabalstu nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nevar pārsniegt kopējās attiecībā uz līgumu iemaksātās prēmijas, atskaitot mirstības, saslimstības vai izdevumu maksu (neatkarīgi no tā, vai tā ir uzlikta vai ne) līguma darbības laikposmā vai laikposmos, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas; un

iv)

līgumu tiesību pārņēmējs netur vērtības nolūkos;

d)

konts, kuru tur vienīgi īpašums, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama kopija ar mirušās personas testamentu vai miršanas apliecība;

e)

konts, kas ir nodibināts saistībā jebkuru no šādiem gadījumiem:

i)

tiesas nolēmums vai spriedums;

ii)

nekustamā vai personiskā īpašuma pārdošana, maiņa vai noma ar noteikumu, ka konts atbilst šādām prasībām:

konts tiek finansēts vienīgi ar avansa maksājumu, rokasnaudu, noguldījumu tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kas ir tieši saistīta ar darījumu, vai ar līdzīgu maksājumu, vai tas tiek finansēts ar finanšu aktīvu, kas noguldīts kontā saistībā ar īpašuma pārdošanu, maiņu vai nomu,

konts ir nodibināts un tiek izmantots vienīgi tāpēc, lai garantētu pircēja saistību maksāt pirkuma cenu par īpašumu, lai pārdevējs apmaksātu jebkuru iespējamo saistību, kā arī lai iznomātājs vai nomnieks samaksātu par jebkādiem iznomātā īpašuma bojājumiem, kā tas atrunāts nomas līgumā,

konta aktīvi, to skaitā no tiem gūtie ienākumi, tiks izmaksāti vai citādi sadalīti pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādas personas saistību), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot vai arī tad, ja ir beidzies nomas līgums,

konts nav rezerves konts vai līdzīgs konts, kas nodibināts saistībā ar Finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu, un

konts nav saistīts ar C punkta 17. apakšpunkta f) punktā aprakstīto kontu;

iii)

tādas Finanšu iestādes pienākums, kas apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, rezervēt maksājuma daļu, vienīgi lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdrošināšanas samaksu vēlāk;

iv)

Finanšu iestādes pienākums vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

f)

Noguldījumu konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)

konts pastāv vienīgi tādēļ, ka klients veic maksājumu, kurš pārsniedz summu, kas jāmaksā saistībā ar kredītkarti vai citu atjaunojamu kredtītiespēju, un pārmaksa klientam tūlīt netiek atmaksāta; un

ii)

sākot no vai pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Šveices valūtā, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā.

g)

jebkurš cits konts, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kuram būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkuram C punkta 17. apakšpunkta a) līdz f) punktā aprakstītajam kontam un kurš attiecīgās valsts tiesību aktos ir definēts kā Izslēgtais konts, un kurš – attiecībā uz dalībvalstīm – ir paredzēts Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā 8. panta 7.a punktā un paziņots Šveicei, un kurš – attiecībā uz Šveici – ir paziņots Eiropas Komisijai, ar noteikumu, ka šāda konta statuss kā Izslēgtais konts nav pretrunā šā nolīguma mērķiem.

D.

Konts, par kuru jāsniedz ziņojums

1.

“Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir konts, kuru tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām kontrolējošām personām, par kurām jāsniedz ziņojums, ar noteikumu, ka tās ir identificētas kā tādas saskaņā ar II līdz VII iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām.

2.

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, persona, kas nav: i) korporācija, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos; ii) jebkāda korporācija, kas ir i) iedalījumā aprakstītās korporācijas Saistītā vienība; iii) Valdības vienība; iv) Starptautiska organizācija; v) Centrālā banka vai vi) Finanšu iestāde.

3.

“Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, persona” ir privātpersona vai Vienība, kas ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents saskaņā ar minētās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kas ir bijusi Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

4.

“Jurisdikcija, par kuru jāsniedz ziņojums” sakarā ar pienākumu sniegt I iedaļā norādīto informāciju ir Šveice attiecībā uz dalībvalsti vai dalībvalsts attiecībā uz Šveici.

5.

“Iesaistītā jurisdikcija” attiecībā uz dalībvalsti vai Šveici ir:

a)

jebkura dalībvalsts attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Šveicei; vai

b)

Šveice attiecībā uz ziņojumu sniegšanu dalībvalstij; vai

c)

jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts vai Šveice, atkarībā no konteksta, ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā cita jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta minētās dalībvalsts vai Šveices publicētajā sarakstā un paziņota attiecīgi Šveicei vai Eiropas Komisijai;

d)

attiecībā uz dalībvalstīm jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā cita jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta Eiropas Komisijas publicētajā sarakstā.

6.

“Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi(-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” jāsaprot atbilstīgi Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām.

7.

“Nefinanšu vienība” ir jebkura Vienība, kas nav Finanšu iestāde.

8.

“Pasīva nefinanšu vienība” ir: i) Nefinanšu vienība, kas nav Aktīva nefinanšu vienība, vai ii) A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

9.

“Aktīva nefinanšu vienība” ir jebkura Nefinanšu vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

a)

mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvu ienākumu veidošanai;

b)

Nefinanšu vienības akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai Nefinanšu vienība ir tādas Vienības Saistītā vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

c)

Nefinanšu vienība ir Valdības vienība, Starptautiska organizācija, Centrālā banka vai Vienība, kas pieder vienai no iepriekš minētajām struktūrām;

d)

būtībā visas Nefinanšu vienības darbības ir turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

e)

Nefinanšu vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Nefinanšu vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Nefinanšu vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

f)

Nefinanšu vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

g)

Nefinanšu vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

h)

Nefinanšu vienība atbilst visām šādām prasībām:

i)

tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Šveicē vai citā jurisdikcijā) vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai izglītību saistītiem mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Šveicē vai citā jurisdikcijā) un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii)

tā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Šveicē vai citā jurisdikcijā);

iii)

tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv)

saskaņā ar Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas) piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem Nefinanšu vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Nefinanšu vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Nefinanšu vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

v)

saskaņā ar Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas) piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Nefinanšu vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas) vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

E.

Dažādi

1.

“Konta turētājs” ir persona, ko Finanšu iestāde, kura uztur kontu, iekļāvusi sarakstā vai norādījusi kā Finanšu konta turētāju. Persona, kas nav Finanšu iestāde un kas tur Finanšu kontu citas personas labā kā pārstāvis, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee), parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, piemērojot šo pielikumu, netiek uzskatīta par konta turētāju, un par konta turētāju tiek uzskatīta šāda otra persona. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā Konta turētājs ir jebkura persona, kurai ir tiesības piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju, Konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kam uzticētas tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma termiņa beigās par Konta turētāju tiek uzskatīta katra persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līgumu.

2.

“Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un” pazīsti savu klientu “nodrošināšanai” ir klientu pienācīgas pārbaudes procedūras, kuras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, veic saskaņā ar prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai līdzīgām prasībām, kuras jāievēro Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus.

3.

“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks nodibinājums, piemēram, korporācija, līgumsabiedrība, trasts vai fonds.

4.

Vienība ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja Vienība kontrolē otru Vienību vai abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu. Dalībvalstij vai Šveicei ir iespēja definēt Vienību kā citas Vienības “Saistīto vienību”, ja a) Vienība kontrolē otru Vienību; b) abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi; vai c) abas Vienības ir A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītās Ieguldījumu vienības, tiek pārvaldītas kopīgi un šāda pārvaldība izpilda šādu Ieguldījumu vienību pienācīgas pārbaudes pienākumus. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

Pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Šveicei un Šveice paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā apakšpunktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Šveicei, un Eiropas Komisija nosūta Šveices paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Šveices puses paziņo tādā pašā veidā.

5.

“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai – gadījumā, ja nav nodokļa maksātāja identifikācijas numura – funkcionāls ekvivalents).

6.

“Dokumentāri pierādījumi” ir jebkas no šādiem elementiem:

a)

izziņa par rezidenci, kuru izdevusi tās jurisdikcijas (dalībvalsts, Šveices vai citas jurisdikcijas) pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā, pēc maksājumu saņēmēja apgalvojuma, tas ir rezidents;

b)

privātpersonas gadījumā – derīga identifikācijas apliecība, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts personas vārds un uzvārds un kuru parasti izmanto personas identificēšanai;

c)

Vienības gadījumā – jebkurš oficiāls dokuments, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts Vienības nosaukums un vai nu tās galvenā biroja adrese jurisdikcijā (dalībvalstī, Šveicē vai citā jurisdikcijā), kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai jurisdikcija (dalībvalsts, Šveice vai cita jurisdikcija), kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota;

d)

jebkāds revidēts finanšu pārskats, trešo personu sniegts kredītziņojums, bankrota pieteikums vai vērtspapīru regulatora ziņojums.

Iepriekšpastāvējušu vienību kontu gadījumā katrai dalībvalstij vai Šveicei ir iespēja atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, kā Dokumentārus pierādījumus izmantot jebkādu klasifikāciju Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā attiecībā uz Konta turētāju, kura ir noteikta, pamatojoties uz Standartizētu nozaru kodu sistēmu, kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir reģistrējusi atbilstīgi tās ierastajai darījumdarbības praksei Procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai nolūkā vai citu regulatīvu mērķu nolūkā (izņemot nodokļu vajadzībām) un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir īstenojusi pirms dienas, kurā Finanšu konts ir klasificēts kā Iepriekšpastāvējis konts, ar noteikumu, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nezina vai tai nav pamats zināt, ka šāda klasifikācija ir nepareiza vai neuzticama. “Standartizēta nozaru kodu sistēma” ir kodu sistēma, ko izmanto, lai uzņēmumus klasificētu pēc darījumdarbības veida citiem mērķiem, nevis nodokļu vajadzībām.

Pirms 2015. gada 27. maijā parakstītā grozījumu protokola stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Šveicei un Šveice paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā apakšpunktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Šveicei, un Eiropas Komisija nosūta Šveices paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Šveices puses paziņo tādā pašā veidā.

IX IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Katrā dalībvalstī un Šveicē jābūt spēkā noteikumiem un administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu iepriekš izklāstīto ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru efektīvu īstenošanu un atbilstību tām, ietverot:

1)

noteikumus, lai novērstu to, ka Finanšu iestādes, personas vai starpnieki pieņem praksi, kas paredzēta ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru apiešanai;

2)

noteikumus, saskaņā ar kuriem Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, kā arī jābūt atbilstīgiem pasākumiem šādas informācijas iegūšanai;

3)

administratīvas procedūras, lai pārbaudītu Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūrām; administratīvas procedūras turpmāku pasākumu veikšanai ar Finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, gadījumā, ja tiek sniegti ziņojumi par nedokumentētiem kontiem;

4)

administratīvas procedūras, lai nodrošinātu, ka Vienības un konti, kas attiecīgo valstu tiesību aktos definēti kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti, arī turpmāk saglabātu zemu risku, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; un

5)

efektīvus izpildes noteikumus noteikumu neievērošanas gadījumā.

II PIELIKUMS

Papildu ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumi attiecībā uz finanšu konta informāciju

1.   Apstākļu maiņa

“Apstākļu maiņa” ietver jebkādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek papildināta informācija saistībā ar personas statusu vai kas citādi ir pretrunā šādam personas statusam. Turklāt apstākļu maiņa ietver jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz Konta turētāja kontu (tostarp papildinājumu, aizvietojumu vai citas izmaiņas attiecībā uz Konta turētāju) vai jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz jebkuru kontu, kas saistīts ar šādu kontu (piemērojot I pielikuma VII iedaļas C punkta 1. līdz 3. apakšpunktā aprakstītos kontu apkopošanas noteikumus), ja šādas izmaiņas vai informācijas papildinājums skar Konta turētāja statusu.

Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir balstījusies uz I pielikuma III iedaļas B punkta 1. apakšpunktā aprakstīto rezidences vietas adreses pārbaudi, un ja ir notikusi apstākļu maiņa, saistībā ar kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka oriģinālie Dokumentārie pierādījumi (vai cita ekvivalenta informācija) ir nepareizi vai neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, līdz attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai vai arī 90 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šādu apstākļu maiņu vai tā ir atklāta, ir jāiegūst pašapliecinājums un jauni Dokumentārie pierādījumi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, līdz minētajai dienai nevar iegūt pašapliecinājumu un jaunus Dokumentārus pierādījumus, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro I pielikuma III iedaļas B punkta 2. līdz 6. apakšpunktā aprakstītā elektroniskā datu meklēšanas procedūra.

2.   Pašapliecinājums attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem

Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem, lai noteiktu, vai Pasīvas Nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties tikai vai nu uz Konta turētāja, vai Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

3.   Finanšu iestādes rezidences vieta

Finanšu iestāde ir “rezidents” dalībvalstī, Šveicē vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, ja tā ir šādas dalībvalsts, Šveices vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā (proti, ja Iesaistītā jurisdikcija var Finanšu iestādei uzlikt par pienākumu sniegt ziņojumus). Kopumā – ja Finanšu iestāde nodokļu vajadzībām ir rezidents dalībvalstī, Šveicē vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, tā ir šīs dalībvalsts, Šveices vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā un tādējādi – dalībvalsts Finanšu iestāde, Šveices Finanšu iestāde vai citas Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī, Šveicē vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā), trastu uzskata par tādu, kurš ir dalībvalsts, Šveices vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā, ja viena vai vairākas tā pilnvarotās personas ir rezidenti šajā dalībvalstī, Šveicē vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, izņemot gadījumus, kad trasts visu pieprasīto informāciju, kas saskaņā ar šo nolīgumu vai citu nolīgumu, ar kuru īsteno globālo standartu, ir jāsniedz saistībā ar Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kurus uztur trasts, sniedz citai Iesaistītajai jurisdikcijai (dalībvalstij, Šveicei vai citai Iesaistītajai jurisdikcijai), tāpēc ka tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā citā Iesaistītajā jurisdikcijā. Tomēr, ja Finanšu iestādei (izņemot trastu) nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām (piemēram, tādēļ, ka to uzskata par fiskāli pārredzamu vai tādēļ, ka tā atrodas jurisdikcijā, kurā nav ienākumu nodokļa), to uzskata par tādu, kas ir dalībvalsts, Šveices vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā un tādējādi tā ir dalībvalsts, Šveices vai citas Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde, ja

a)

tā ir inkorporēta saskaņā ar dalībvalsts, Šveices vai citas Iesaistītās jurisdikcijas tiesību aktiem;

b)

tās vadības vieta (tostarp efektīvās vadības vieta) atrodas dalībvalstī, Šveicē vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā; vai

c)

uz to attiecas dalībvalsts, Šveices vai citas Iesaistītās jurisdikcijas finanšu uzraudzība.

Ja Finanšu iestāde (izņemot trastu) ir rezidents divās vai vairākās Iesaistītajās jurisdikcijās (kas var būt dalībvalsts, Šveice vai cita Iesaistītā jurisdikcija), uz šo Finanšu iestādi attieksies tās Iesaistītās jurisdikcijas ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes pienākumi, kurā tā uztur Finanšu kontu(-us).

4.   Uzturēts konts

Parasti kontu būtu jāuzskata par tādu, kuru uztur Finanšu iestāde, šādos gadījumos:

a)

Turētāja konta gadījumā uzskata, ka kontu uztur Finanšu iestāde, kas ir konta aktīvu turētāja (tostarp Finanšu iestāde, kas tur aktīvus pilnvarotas personas vārdā Konta turētāja labā šādā iestādē);

b)

Noguldījumu konta gadījumā uzskata, ka kontu tur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz kontu (izņemot Finanšu iestādes pārstāvi, neatkarīgi no tā, vai šāds pārstāvis ir Finanšu iestāde);

c)

saistībā ar jebkādām līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā Finanšu iestādē, kuras veido Finanšu kontu, uzskata, ka kontu uztur šāda Finanšu iestāde;

d)

Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā kontu uztur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz līgumu.

5.   Trasti, kas ir Pasīvas nefinanšu vienības

Tādu vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, saskaņā ar I pielikuma VIII iedaļas D punkta 3. apakšpunktu uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība. Šajā nolūkā juridisku personu vai juridisku veidojumu uzskata par “līdzīgu” līgumsabiedrībai vai līgumsabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja to neuzskata par nodokļu maksātāju Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, saskaņā ar šīs Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, nodokļu tiesību aktiem. Tomēr, lai izvairītos no dubultas ziņojumu sniegšanas (ņemot vērā termina “Kontrolējoša persona” plašo jomu trasta gadījumā), trastu, kas ir Pasīva nefinanšu vienība, nedrīkst uzskatīt par līdzīgu veidojumu.

6.   Vienības galvenā biroja adrese

Viena no I pielikuma VIII iedaļas E punkta 6. apakšpunkta c) punktā aprakstītajām prasībām ir, ka attiecībā uz Vienību oficiālajos dokumentos ir norādīta vai nu Vienības galvenā biroja adrese dalībvalstī, Šveicē vai citā jurisdikcijā, kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts, Šveice vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota. Vienības galvenā biroja adrese parasti ir vieta, kurā atrodas tās faktiskā vadība. Tās Finanšu iestādes adrese, kurā Vienība uztur kontu, pasta abonenta kastīte vai adrese, ko izmanto vienīgi sūtīšanas vajadzībām, nav Vienības galvenā biroja adrese, izņemot, ja šāda adrese ir vienīgā Vienības izmantotā adrese un Vienības dibināšanas dokumentos norādīta kā Vienības reģistrētā adrese. Turklāt adrese, kas ir sniegta, ievērojot norādes par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”, nav Vienības galvenā biroja adrese.

III PIELIKUMS

Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu saraksts

Šā nolīguma nolūkos Kompetentās iestādes ir šādas:

a)

Šveicē – Le chef du Département fédéral des finances ou son représentant autorisé/Der Vorsteher oder die Vorsteherin des Eidgenössischen Finanzdepartements oder die zu seiner oder ihrer Vertretung bevollmächtigte Person/Il capo del Dipartimento federale delle finanze o la persona autorizzata a rappresentarlo;

b)

Beļģijas Karalistē – De Minister van Financiën/Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

c)

Bulgārijas Republikā – Изпълнителният директор на Националната агенция за приходите vai pilnvarots pārstāvis;

d)

Čehijas Republikā – Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis;

e)

Dānijas Karalistē – Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis;

f)

Vācijas Federatīvajā Republikā – Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

g)

Igaunijas Republikā – Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis;

h)

Grieķijas Republikā – Ο Υπουργός Οικονομίας και Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

i)

Spānijas Karalistē – El Ministro de Economía y Hacienda vai pilnvarots pārstāvis;

j)

Francijas Republikā – Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis;

k)

Horvātijas Republikā – Ministar financija vai pilnvarots pārstāvis;

l)

Īrijā – The Revenue Commissioners vai viņu pilnvarots pārstāvis;

m)

Itālijas Republikā – Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarots pārstāvis;

n)

Kipras Republikā – Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

o)

Latvijas Republikā – Finanšu ministrs vai pilnvarots pārstāvis;

p)

Lietuvas Republikā – Finansų ministras vai pilnvarots pārstāvis;

q)

Luksemburgas Lielhercogistē – Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

r)

Ungārijā– A pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis;

s)

Maltas Republikā – Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarots pārstāvis;

t)

Nīderlandes Karalistē – De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis;

u)

Austrijas Republikā – Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

v)

Polijas Republikā – Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis;

w)

Portugāles Republikā – O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis;

x)

Rumānijā – Președintele Agenției Naționale de Administrare Fiscală vai pilnvarots pārstāvis;

y)

Slovēnijas Republikā – Minister za finance vai pilnvarots pārstāvis;

z)

Slovākijas Republikā – Minister financií vai pilnvarots pārstāvis;

aa)

Somijas Republikā – Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis;

ab)

Zviedrijas Karalistē – Chefen för Finansdepartementet vai pilnvarots pārstāvis;

ac)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga Apvienotā Karaliste – Commissioners of Inland Revenue vai viņu pilnvarots pārstāvis un kompetentā iestāde Gibraltārā, ko Apvienotā Karaliste iecels atbilstoši uz Gibraltāra iestādēm attiecinātajai Saskaņotajai kārtībai saistībā ar ES un EK instrumentiem un saistītiem līgumiem (Agreed Arrangements relating to Gibraltar authorities in the context of EU and EC instruments and related treaties), kura 2000. gada 19. aprīlī paziņota dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm un kuras kopiju Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nosūta Šveicei, un kura attiecas uz šo nolīgumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šis grozījumu protokols jāratificē vai jāapstiprina Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis grozījumu protokols stājas spēkā pirmajā janvārī pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas.

2.   Attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma šajā grozījumu protokolā paredzēto informācijas apmaiņu piemēro pieprasījumiem, kuri iesniegti spēkā stāšanās dienā vai vēlāk un kuri attiecas uz informāciju saistībā ar fiskālajiem gadiem, kas sākas tā gada pirmajā janvārī, kurā stājas spēkā šis grozījumu protokols, vai vēlāk. Nolīguma – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu – 10. pantu turpina piemērot, ja vien nepiemēro 5. pantu nolīgumā, kas grozīts ar šo grozījumu protokolu.

3.   Šā grozījumu protokola stāšanās spēkā neietekmē fizisku personu prasības saskaņā ar 9. pantu nolīgumā, kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu.

4.   Šveice līdz nolīguma – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu – piemērošanas laikposma beigām sastāda galīgo norēķinu, veic galīgo maksājumu dalībvalstīm un saskaņā ar 2. pantu nolīgumā – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu – sniedz no maksājumu pārstāvjiem, kuri veic uzņēmējdarbību Šveicē, saņemto informāciju par pēdējo gadu, kurā ir piemērojams nolīgums – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu –, vai, attiecīgā gadījumā, par iepriekšējo gadu.

3. pants

Nolīgumu papildina protokols, kura saturs ir šāds:

“Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī protokols

Parakstot šo grozījumu protokolu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju, attiecīgi pilnvarotie, kas parakstījušies apakšā, ir vienojušies par šādiem noteikumiem, kuri ir ar šo grozījumu protokolu grozītā nolīguma sastāvdaļa.

1.

Jāsaprot, ka informācijas apmaiņa saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu tiks pieprasīta vienīgi tad, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts (dalībvalsts vai Šveice) būs izsmēlusi visas parastās informācijas iegūšanas iespējas, kas tai ir pieejamas savu iekšējo nodokļu procedūru ietvaros.

2.

Jāsaprot, ka, iesniedzot informācijas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, pieprasījuma iesniedzējas valsts (dalībvalsts vai Šveices) Kompetentā iestāde sniegs šādu informāciju pieprasījuma saņēmējas valsts (attiecīgi Šveices vai dalībvalsts) Kompetentajai iestādei:

i)

tās personas identitāte, par kuru veicama pārbaude vai izmeklēšana;

ii)

laikposms, attiecībā uz kuru ir pieprasīta informācija;

iii)

paziņojums par nepieciešamo informāciju, ieskaitot tās raksturu un formu, kādā pieprasījuma iesniedzēja valsts vēlas to saņemt no pieprasījuma saņēmējas valsts;

iv)

nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta;

v)

cik vien iespējams, jebkuras tādas personas vārds, uzvārds un adrese, kurai varētu būt pieprasītā informācija.

3.

Jāsaprot, ka atsauce uz “prognozējamā svarīguma” standartu ir paredzēta, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu pēc iespējas plašākā apmērā un tajā pašā laikā precizētu, ka dalībvalstis un Šveice nevar brīvi iesaistīties “informācijas medīšanā” vai pieprasīt informāciju, kas varētu nebūt svarīga nodokļu vajadzībām attiecībā uz noteiktu nodokļu maksātāju. Lai gan 2. punktā ir ietvertas svarīgas procedūras prasības, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka “informācijas medīšana” nenotiek, tomēr 2. punkta i) līdz v) apakšpunkta noteikumi nav jāinterpretē tā, lai tie būtu pretrunā efektīvai informācijas apmaiņai. Atbilstību “prognozējamā svarīguma” standartam var panākt gan attiecībā uz vienu nodokļu maksātāju (kas identificēts pēc vārda vai kā citādi), gan uz vairākiem (kas identificēti pēc vārda vai kā citādi).

4.

Jāsaprot, ka šis nolīgums neietver spontānu informācijas apmaiņu.

5.

Jāsaprot, ka gadījumā, ja informācijas apmaiņa tiek veikta saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, ir piemērojami pieprasījuma saņēmējā valstī (dalībvalstī vai Šveicē) paredzētie administratīvo procedūru noteikumi attiecībā uz nodokļu maksātāju tiesībām. Jāsaprot arī, ka šo noteikumu mērķis ir garantēt nodokļu maksātājiem godīgu procedūru un nevis traucēt vai nepamatoti kavēt informācijas apmaiņas procesu.”

4. pants

Valodas

Šis grozījumu protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, maltiešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un teksti visās valodās ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Брюксел на двадесет и седми май две хиляди и петнадесета година.

Hecho en Bruselas, el veintisiete de mayo de dos mil quince.

V Bruselu dne dvacátého sedmého května dva tisíce patnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den syvogtyvende maj to tusind og femten.

Geschehen zu Brüssel am siebenundzwanzigsten Mai zweitausendfünfzehn.

Kahe tuhande viieteistkümnenda aasta maikuu kahekümne seitsmendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι εφτά Μαΐου δύο χιλιάδες δεκαπέντε.

Done at Brussels on the twenty-seventh day of May in the year two thousand and fifteen.

Fait à Bruxelles, le vingt-sept mai deux mille quinze.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadeset sedmog svibnja dvije tisuće petnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì ventisette maggio duemilaquindici.

Briselē, divi tūkstoši piecpadsmitā gada divdesmit septītajā maijā.

Priimta du tūkstančiai penkioliktų metų gegužės dvidešimt septintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenötödik év május havának huszonhetedik napján.

Magħmul fi Brussell, fis-sebgħa u għoxrin jum ta’ Mejju tas-sena elfejn u ħmistax.

Gedaan te Brussel, de zevenentwintigste mei tweeduizend vijftien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego siódmego maja roku dwa tysiące piętnastego.

Feito em Bruxelas, em vinte e sete de maio de dois mil e quinze.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci și șapte mai două mii cincisprezece.

V Bruseli dvadsiateho siedmeho mája dvetisícpätnásť.

V Bruslju, dne sedemindvajsetega maja leta dva tisoč petnajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäseitsemäntenä päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.

Som skedde i Bryssel den tjugosjunde maj tjugohundrafemton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За Конфедерация Швейцария

Por la Confederación Suiza

Za Švýcarskou konfederaci

For Det Schweiziske Forbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Šveitsi Konföderatsiooni nimel

Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation

Pour la Confédération suisse

Za Švicarsku Konfederaciju

Per la Confederazione svizzera

Šveices Konfederācijas vārdā –

Šveicarijos Konfederacijos vardu

A Svájci Államszövetség részéről

Għall-Konfederazzjoni Żvizzera

Voor de Zwitserse Bondsstaat

W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej

Pela Confederação Suíça

Pentru Confederația Elvețiană

Za Švajčiarsku konfederáciu

Za Švicarsko konfederacijo

Sveitsin valaliiton puolesta

För Schweiziska edsförbundet

Image


(1)  OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.

(2)  OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.

(3)  Attiecībā uz Šveici “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” attiecas uz šādām uzņēmējsabiedrībām:

société anonyme/Aktiengesellschaft/società anonima,

société à responsabilité limitée/Gesellschaft mit beschränkter Haftung/società a responsabilità limitata,

société en commandite par actions/Kommanditaktiengesellschaft/società in accomandita per azioni.


LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU DEKLARĀCIJAS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR GROZĪJUMU PROTOKOLA STĀŠANOS SPĒKĀ

Līgumslēdzējas puses paziņo, ka tās sagaida, ka Šveices konstitucionālās prasības un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz starptautisku nolīgumu slēgšanu tiks laikus izpildītas, lai grozījumu protokols varētu stāties spēkā 2017. gada pirmajā janvārī. Tās veiks visus iespējamos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMU UN PIELIKUMIEM

Attiecībā uz nolīguma un pielikumu īstenošanu Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, lai nodrošinātu konsekvenci piemērošanā, kā ilustrācijas vai interpretācijas avots būtu jāizmanto Komentāri par ESAO Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 5. PANTU

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, piemērojot 5. pantu par informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, kā interpretācijas avots būtu jāizmanto komentārs par 26. pantu ESAO Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA I PIELIKUMA III IEDAĻAS A PUNKTU

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka tās izvērtēs I pielikuma III iedaļas A punkta praktisko nozīmi, kurš paredz, ka iepriekšpastāvējušus Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību un Anuitātes līgumus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot, ja Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem faktiski ir aizliegts pārdot šādus Līgumus tās Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums.

Līgumslēdzējām pusēm ir vienota interpretācija attiecībā uz to, ka saskaņā ar I pielikuma III iedaļas A punktu Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem faktiski ir aizliegts pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību un Anuitātes līgumus tās Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums, tikai tad, ja ES tiesību akti un dalībvalstu tiesību akti vai Šveices tiesību akti, kuri piemērojami Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus un kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Šveicē), ne tikai ar tiesību aktiem faktiski aizliedz minētajai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus Jurisdikcijā, par ko jāsniedz ziņojums (attiecīgi Šveicē vai dalībvalstī), bet ar minētajiem tiesību aktiem faktiski arī aizliedz Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkādos citos apstākļos pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus rezidentiem minētajā Jurisdikcijā, par ko jāsniedz ziņojums.

Šajā sakarā, ja, pamatojoties uz piemērojamiem ES un kādas dalībvalsts tiesību aktiem, Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, Šveicē ar tiesību aktiem ir aizliegts pārdot šādus Līgumus minētās dalībvalsts rezidentiem, neatkarīgi no tā, kur tie ir noslēgti, šī dalībvalsts informēs Eiropas Komisiju, kura savukārt par to paziņos Šveicei. Attiecīgi Šveice paziņos Eiropas Komisijai, kura savukārt informēs dalībvalstis, ja, pamatojoties uz Šveices tiesību aktiem, vienas vai vairāku dalībvalstu Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem ir aizliegts pārdot šādus Līgumus, neatkarīgi no tā, kur tie ir noslēgti, Šveices rezidentiem. Šie paziņojumi attiecībā uz paredzamo juridisko situāciju laikā, kad stāsies spēkā grozījumu protokols, tiks nosūtīti pirms tā stāšanās spēkā. Ja šāds paziņojums netiks nosūtīts, tiks uzskatīts, ka Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tās Jurisdikcijas tiesību aktiem, par ko jāsniedz ziņojums, faktiski nav aizliegts noteiktos apstākļos vai apstākļu kopuma gadījumā pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus minētās Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, jurisdikcijas tiesību akti arī faktiski neaizliedz Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus tās jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums, attiecīgajām Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, un attiecīgajiem Līgumiem I pielikuma III iedaļas A punktu nepiemēro.

ŠVEICES DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 5. PANTU

Šveices delegācija ir informējusi Eiropas Komisiju, ka Šveice neveiks informācijas apmaiņu saistībā ar pieprasījumiem, kas balstīti uz nelikumīgi iegūtiem datiem. Eiropas Komisija Šveices nostāju pieņēma zināšanai.


REGULAS

19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/50


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES, Euratom) 2015/2401

(2015. gada 2. oktobris)

par Eiropas politisko partiju un fondu reģistra saturu un darbību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu un 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 paredzēts, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei (“Iestāde”) ir jāizveido un jāpārvalda Eiropas politisko partiju un fondu reģistrs (“reģistrs”).

(2)

Reģistrā vajadzētu glabāt datus, sīkas ziņas un dokumentus, kas iesniegti ar Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu reģistrācijas pieteikumiem, kā arī jebkādus turpmākus datus, sīkas ziņas un dokumentus, ko saskaņā ar šo regulu iesniegusi kāda Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds.

(3)

Iestādei vajadzētu saņemt informāciju un apliecinošos dokumentus, kas tai nepieciešami, lai varētu pilnībā veikt savus pienākumus attiecībā uz reģistru.

(4)

Reģistram vajadzētu sniegt sabiedrisku pakalpojumu pārredzamības, pārskatatbildības un juridiskās noteiktības interesēs. Šā iemesla dēļ Iestādei būtu jāvada reģistra darbība tā, lai nodrošinātu reģistrā glabātās informācijas atbilstošu pieejamību un apliecināšanu, vienlaikus ievērojot savus pienākumus attiecībā uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 33. pantu, ieskaitot savas datu pārziņa pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2).

(5)

Iestādei būtu jāsniedz standarta izraksti no reģistra, kas satur informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulā, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 7. panta 3. punktu.

(6)

Darbības nosacījumus, kuriem jābūt samērīgiem, vajadzētu ļaut noteikt pašai Iestādei.

(7)

Reģistram vajadzētu atšķirties no tīmekļa vietnes, ko saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 32. pantu izveidojis Eiropas Parlaments, tomēr daži no dokumentiem, ko glabā reģistrā, būtu jāpublicē minētajā tīmekļa vietnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reģistra saturs

1.   Attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem reģistrā ir šādi dokumenti, ieskaitot to atjauninājumus, ja tādi ir:

a)

statūti, ieskaitot visus elementus, kas nepieciešami saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 4. un 5. punktu, un jebkādi to grozījumi;

b)

standarta deklarācija, kas pievienota Regulai (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, pienācīgi aizpildīta un parakstīta,

c)

vajadzības gadījumā papildus statūtiem – sīks apraksts par attiecīgās Eiropas politiskās partijas un ar to saistītā fonda finanšu, vadības un pārvaldības struktūru, ja tāda ir, parādot, ka abas organizācijas ir skaidri nodalītas;

d)

ja to pieprasa dalībvalsts, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja mītne, minētās dalībvalsts paziņojums, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis visas attiecīgās valsts prasības pieteikumu iesniegšanai un ka tā statūti atbilst visiem piemērojamiem valsts tiesību aktu noteikumiem;

e)

visi dokumenti vai sarakste ar dalībvalsts iestādēm saistībā ar dokumentiem vai informāciju saskaņā ar šo pantu.

2.   Attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām reģistrā ir šādi dokumenti papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem:

a)

Eiropas politiskās partijas reģistrācijas pieteikuma vēstule, ko pienācīgi parakstījis priekšsēdētājs vai pieteikuma iesniedzējas organizācijas vadītājs;

b)

reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pēdējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu oficiālo rezultātu kopija un pēc Eiropas politiskās partijas reģistrācijas – kopija ar oficiālajiem rezultātiem pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

c)

ja pieteikumu iesniedz fiziskas personas, kas veido Eiropas politisko partiju, – paziņojums, ko parakstījušas vismaz septiņas personas no dažādām dalībvalstīm, kurām ir Eiropas Parlamentā vai valsts vai reģionālā parlamentā vai asamblejā ievēlēta deputāta pilnvaras, kurā apliecināts, ka tie plāno iestāties attiecīgajā Eiropas politiskajā partijā; ietver arī grozījumus pēc Eiropas Parlamenta vai valsts vai reģionālā parlamenta vēlēšanu rezultātiem vai pēc izmaiņām biedra statusā, vai abos gadījumos;

d)

ja pieteikumu iesniedz politiskā partija, kas vēl nav piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās, – rakstisks apliecinājums par publiski paziņotu nolūku piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar norādi par saistītajām valstu vai reģionālajām politiskajām partijām, vai abām, kas plāno izvirzīt kandidātus vēlēšanās;

e)

Eiropas politiskajā partijā ietilpstošo partiju pašreizējais saraksts, kas pievienots statūtiem, norādot katras partijas pilnu nosaukumu, akronīmu, dalības veidu un dalībvalsti, kurā tā ir reģistrēta.

3.   Attiecībā uz Eiropas politiskajiem fondiem reģistrā ir šādi dokumenti papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem:

a)

Eiropas politiskā fonda reģistrācijas pieteikuma vēstule, ko pienācīgi parakstījis priekšsēdētājs vai pieteikuma iesniedzējas organizācijas vadītājs, vai tās Eiropas politiskās partijas priekšsēdētājs vai vadītājs, ar ko pieteikuma iesniedzējs politiskais fonds ir saistīts;

b)

pārvaldes struktūras locekļu saraksts, norādot katra locekļa valstspiederību;

c)

fondā ietilpstošo organizāciju pašreizējais saraksts, norādot katras organizācijas pilnu nosaukumu, akronīmu un dalībvalsti, kurā tā ir reģistrēta.

4.   Reģistrā atjaunina šādu informāciju par katru reģistrēto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu:

a)

organizācijas veids (Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds);

b)

reģistrācijas numurs, ko Iestāde piešķīrusi saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu par sīki izstrādātiem noteikumiem reģistrācijas numuru sistēmai, ko piemēro Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistram, un informācija, ko sniedz ar standarta izrakstiem no reģistra;

c)

pilns nosaukums, akronīms un logotips;

d)

dalībvalsts, kurā atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda mītne;

e)

ja mītnes dalībvalsts paredz paralēlu reģistrāciju, – attiecīgās reģistrācijas iestādes nosaukums, adrese un tīmekļa vietne, ja tāda ir;

f)

mītnes adrese, pasta adrese (ja atšķiras), e-pasta adrese un tīmekļa vietne, ja tāda ir;

g)

datums, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds reģistrēts, un attiecīgā gadījumā reģistrācijas anulēšanas datums;

h)

ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds izveidots pēc kādā dalībvalstī reģistrētas organizācijas pārveidošanas, – minētās organizācijas pilns nosaukums un juridiskais statuss, ieskaitot ikvienu valsts reģistrācijas numuru;

i)

datums, kad pieņemti statūti un visi statūtu grozījumi;

j)

Eiropas politiskās partijas locekļu skaits vai tajā ietilpstošo partiju, ja tādas ir, to locekļu skaits, kuri ir Eiropas Parlamenta locekļi;

k)

ar Eiropas politisko partiju saistītā Eiropas politiskā fonda nosaukums un reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā);

l)

attiecībā uz Eiropas politiskajiem fondiem – tās Eiropas politiskās partijas nosaukums un reģistrācijas numurs, ar kuru tas ir saistīts;

m)

to personu identitāte, t. i., vārds, uzvārds, dzimšanas datums, valstspiederība un dzīvesvieta, kuras ir struktūru locekļi vai amatpersonas, kam piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, skaidri norādot, kāda ir viņu funkcija un pilnvaras, kad tās individuāli vai kolektīvi organizācijas vārdā uzņemas saistības pret trešām personām un pārstāv organizāciju tiesvedībā.

5.   Visus 1. līdz 4. punktā minētos dokumentus un informāciju reģistrā glabā bez laika ierobežojuma.

2. pants

Papildu informācija un apliecinoši dokumenti

Papildus Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 8. panta 2. punkta prasībām reģistrācijas pieteikuma iesniedzēji un reģistrētas Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi iesniedz Iestādei dokumentus un informāciju, un visus to atjauninājumus, kas minēti 1. pantā.

Iestāde var pieprasīt, lai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi labotu ikvienu nepilnīgu vai novecojušu dokumentu un informāciju.

3. pants

Reģistra sniegtie pakalpojumi

1.   Iestāde izstrādā standarta izrakstus no reģistra. Iestāde nodrošina standarta izrakstus ikvienai fiziskai vai juridiskai personai desmit darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

2.   Ja Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 Iestādei ir paredzēta attiecīga kompetence, Iestāde pēc pieprasījuma apliecina, ka standarta izrakstā sniegtā informācija ir pareiza, atjaunināta un atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Ja Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 Iestādei nav paredzēta attiecīga kompetence, tā pēc pieprasījuma apliecina, ka standarta izrakstā sniegtā informācija ir pati pilnīgākā, jaunākā un pareizākā, kāda ir tās rīcībā pēc visu pamatoto pārbaužu veikšanas. Minētās pārbaudes ietver lūgumu apstiprināt informāciju, kas saņemta no attiecīgās dalībvalsts iestādēm, ja attiecīgās valsts tiesību akti nodrošina pamatu attiecīgajām iestādēm to izpildīt. 1. punktā noteiktais termiņš neattiecas uz pieprasījumiem, uz kuriem attiecas šī daļa.

Saistībā ar šajā punktā minēto apliecināšanu Iestāde skaidri norāda, vai Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 tai ir paredzēta attiecīga kompetence.

3.   Iestāde pēc pieprasījuma nodrošina 2. punktā minēto apliecināšanu Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu iestādēm un tiesām. Tā arī pēc pieprasījuma nodrošina minēto apliecināšanu Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem attiecībā uz to statusu.

Iestāde var arī nodrošināt minēto apliecināšanu ikvienai citai fiziskai vai juridiskai personai, ja tas ir nepieciešams juridiskām vai administratīvām procedūrām, pēc tam, kad Iestādei iesniegts pienācīgi pamatots pieprasījums.

4.   Iestāde sīki nosaka procedūru, saskaņā ar kuru iesniedz standarta izrakstu un apliecinājumu pieprasījumus un tos izsniedz, kā arī nosaka procedūru, kā šo pakalpojumu sniegšanai izmantojami elektroniskie līdzekļi.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 2. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).


19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/54


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/2402

(2015. gada 12. oktobris),

ar ko pārskata saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/877/ES

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (1), un jo īpaši tās 14. panta 10. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK (2) 4. panta 1. punktu Komisija savā Īstenošanas lēmumā 2011/877/ES (3) vērtību matricas veidā noteica saskaņotas efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķajai ražošanai, kuras atšķiras atkarībā no attiecīgiem faktoriem, tostarp iekārtas būvniecības [izlaides] gada un kurināmā veidiem. Šīs vērtības ir piemērojamas līdz 2015. gada 31. decembrim.

(2)

Komisija ir pārskatījusi saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķajai ražošanai, ņemot vērā dalībvalstu un ieinteresēto personu sniegtos darbības datus reālos apstākļos. Saistībā ar labāko pieejamo un ekonomiski pamatoto tehnoloģiju attīstību, kas notikusi pārskata periodā no 2011. līdz 2015. gadam, attiecībā uz saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām elektroenerģijas atsevišķai ražošanai būtu jāsaglabā dalījums, kas Komisijas Lēmumā 2011/877/ES noteikts attiecībā uz koģenerācijas staciju būvniecības [izlaides] gadu.

(3)

Saskaņoto efektivitātes atsauces vērtību pārskatīšana apstiprināja, ka, pamatojoties uz neseno analīzi un pieredzi, korekcijas koeficienti, kas saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, kā noteikts Lēmumā 2011/877/ES, būtu jāpiemēro vienīgi attiecībā uz iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo.

(4)

Minētajā pārskatīšanā, pamatojoties uz neseno analīzi un pieredzi, tika apstiprināts, ka būtu jāturpina piemērot korekcijas koeficientus attiecībā uz tīklā novērstajiem zudumiem, kā noteikts Lēmumā 2011/877/ES. Lai labāk atspoguļotu novērstos zudumus, ir jāatjaunina izmantoto sprieguma robežvērtību un korekcijas koeficientu vērtības.

(5)

Pārskatīšanā ir gūts apliecinājums tam, ka dažos gadījumos saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības siltuma atsevišķajai ražošanai būtu jākoriģē. Lai izvairītos no izmaiņu veikšanas spēkā esošajās shēmās ar atpakaļejošu spēku, jaunais atsauces vērtību kopums stājas spēkā tikai ar 2016. gadu, bet pašreizējais vērtību kopums tiek saglabāts iekārtām, kas būvētas pirms minētā gada. Nebija vajadzīgi nekādi korekcijas koeficienti saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem, jo, ražojot siltumu no kurināmā, temperatūra būtiski neietekmē termodinamiku. Tāpat nav vajadzīgi korekcijas koeficienti par zudumiem siltumtīklā, jo siltumu allaž patērē ražošanas vietas tuvumā.

(6)

Minētajā pārskatīšanā ir gūti pierādījumi, ka atsauces vērtības attiecībā uz tādu apkures katlu energoefektivitāti, kurus izmanto tvaika vai karstā ūdens ražošanai, būtu jādiferencē.

(7)

Reālos apstākļos iegūti darbības dati liecina par moderno staciju faktiskās veiktspējas statistiski nozīmīgu uzlabojumu pārskata periodā, izmantojot noteikta tipa kurināmos.

(8)

Ir vajadzīgi stabili nosacījumi investīcijām koģenerācijā, un ir jāsaglabā investoru uzticība, tādēļ ir lietderīgi noteikt saskaņotas atsauces vērtības elektroenerģijai un siltumam.

(9)

Atsauces vērtības siltuma un elektroenerģijas atsevišķajai ražošanai, kas noteiktas Lēmumā 2011/877/ES, ir piemērojamas līdz 2015. gada 31. decembrim, un no 2016. gada 1. janvāra ir jāpiemēro jaunas atsauces vērtības. Lai nodrošinātu jauno atsauces vērtību kopuma piemērošanu, sākot ar minēto datumu, šai regulai jāstājas spēkā pirmajā dienā pēc tās publicēšanas.

(10)

Direktīvas 2012/27/ES 14., 22. un 23. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai atjauninātu saskaņotās atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķajai ražošanai. Pilnvaras Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 4. decembra. Lai ņemtu vērā iespēju, ka pilnvaras pēc 2017. gada 4. decembra netiek pagarinātas, šajā regulā noteiktās atsauces vērtības turpinās būt spēkā. Ja starpposmā Komisijai tiktu piešķirtas jaunas pilnvaras, Komisijas nolūks ir vēlākais četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pārskatīt tajā noteiktās atsauces vērtības.

(11)

Direktīvas 2012/27/ES mērķis ir veicināt koģenerāciju, lai taupītu enerģiju, tāpēc būtu jāveicina vecāku koģenerācijas iekārtu modernizēšana, lai uzlabotu to energoefektivitāti. Minēto iemeslu dēļ un saskaņā ar prasību, ka saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām vajadzētu pamatoties uz principiem, kas izklāstīti Direktīvas 2012/27/ES II pielikuma f) punktā, efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijai, kas piemērojamas koģenerācijas iekārtām, būtu jāpalielina, sākot ar vienpadsmito gadu pēc tās uzbūvēšanas gada,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņotu efektivitātes atsauces vērtību noteikšana

Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai ir tādas, kādas noteiktas attiecīgi I un II pielikumā.

2. pants

Korekcijas koeficienti saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām elektroenerģijas atsevišķai ražošanai

1.   Dalībvalstis piemēro III pielikumā noteiktos korekcijas koeficientus, lai I pielikumā noteiktās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības pielāgotu vidējiem klimatiskajiem apstākļiem katrā dalībvalstī.

Ja oficiālie meteoroloģiskie dati liecina, ka dalībvalsts teritorijā gada temperatūra atšķiras par 5 oC vai vairāk, šī dalībvalsts, par to paziņojot Komisijai, šā panta pirmās daļas vajadzībām drīkst izmantot vairākas klimatiskās zonas, izmantojot III pielikumā izklāstīto metodi.

2.   Dalībvalstis piemēro IV pielikumā noteiktos korekcijas koeficientus, lai I pielikumā noteiktās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības pielāgotu novērstajiem zudumiem tīklā.

3.   Ja dalībvalstis piemēro gan III pielikumā, gan IV pielikumā noteiktos korekcijas koeficientus, tās vispirms piemēro III pielikumā noteiktos koeficientus un tikai pēc tam – IV pielikumā noteiktos koeficientus.

3. pants

Saskaņoto efektivitātes atsauces vērtību piemērošana elektroenerģijas atsevišķajai ražošanai

1.   Dalībvalstis I pielikumā noteiktās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības piemēro atbilstīgi koģenerācijas stacijas būvniecības gadam. Minētās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības ir piemērojamas 10 gadus, sākot ar koģenerācijas stacijas būvniecības gadu.

2.   Sākot ar vienpadsmito gadu pēc koģenerācijas stacijas būvniecības gada dalībvalstis piemēro saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības, kas saskaņā ar 1. punktu piemērojamas 10 gadus vecām koģenerācijas stacijām. Minētās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības ir piemērojamas vienu gadu.

3.   Šā panta nozīmē koģenerācijas stacijas būvniecības gads ir kalendārais gads, kura laikā stacija sāk ražot elektroenerģiju.

4. pants

Saskaņoto efektivitātes atsauces vērtību piemērošana siltuma atsevišķajai ražošanai

1.   Dalībvalstis II pielikumā noteiktās saskaņotās atsauces vērtības piemēro atbilstīgi koģenerācijas stacijas būvniecības gadam.

2.   Šā panta nozīmē koģenerācijas stacijas būvniecības gads ir būvniecības gads, kā noteikts 3. pantā.

5. pants

Koģenerācijas stacijas modernizēšana

Ja investīciju izmaksas saistībā ar koģenerācijas stacijas modernizēšanu pārsniedz 50 % no investīciju izmaksām par jaunu, līdzvērtīgu koģenerācijas staciju, 3. un 4. panta vajadzībām par kalendāro gadu, kura laikā modernizētā koģenerācijas stacija sāk ražot elektroenerģiju, uzskata modernizētās koģenerācijas stacijas būvniecības gadu.

6. pants

Kurināmo kombinācija

Ja koģenerācijas stacija darbojas vairāk nekā ar vienu kurināmā veidu, saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai ražošanai piemēro proporcionāli dažādo kurināmo pievadītā enerģijas daudzuma vidēji svērtajai vērtībai.

7. pants

Atcelšana

Lēmums 2011/877/ES tiek atcelts.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 12. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 19. decembra Īstenošanas lēmums 2011/877/ES par saskaņotu efektivitātes atskaites vērtību noteikšanu atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2007/74/EK (OV L 343, 23.12.2011., 91. lpp.).


I PIELIKUMS

Saskaņotas efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas atsevišķai ražošanai

(kā minēts 1. pantā)

Šajā tabulā ietvertās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas atsevišķai ražošanai pamatojas uz zemāko siltumspēju un standarta atmosfēru atbilstoši ISO (temperatūra 15 °C, spiediens 1,013 bar, relatīvais mitrums 60 %).

Kategorija

Kurināmā tips

Būvniecības gads

Pirms 2012. g.

2012.-2015.

No 2016. g.

Cietais kurināmais

S1

Akmeņogles, tostarp antracīts, bitumenogles, pusbitumenogles, kokss, puskokss, naftas kokss

44,2

44,2

44,2

S2

Lignīts, lignīta briketes, degslāneklis

41,8

41,8

41,8

S3

Kūdra, kūdras briketes

39,0

39,0

39,0

S4

Cietā biomasa, tostarp koksne un cita cietā biomasa, tostarp koksnes granulas un briketes, izžāvētas kokskaidas, tīri un sausi koksnes atkritumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi

33,0

33,0

37,0

S5

Cita cietā biomasa, tostarp visa koksne, kas nav iekļauta S4, un melnais un brūnais atsārms.

25,0

25,0

30,0

S6

Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (nereģeneratīvie) un reģeneratīvi/bioloģiski noārdāmi atkritumi

25,0

25,0

25,0

Šķidrais kurināmais

L7

Mazuts, gāzeļļa/dīzeļdegviela, citi naftas produkti

44,2

44,2

44,2

L8

Bioloģiskais šķidrais kurināmais, tostarp biometanols, bioetanols, biobutanols, biodīzeļdegviela un cits bioloģiskais šķidrais kurināmais

44,2

44,2

44,2

L9

Atkritumu šķidrumi, tostarp bioloģiski noārdāmi un nereģeneratīvi atkritumi (tostarp taleļļa, tauki un drabiņas)

25,0

25,0

29,0

Gāzveida kurināmais

G10

Dabasgāze, sašķidrināta naftas gāze, sašķidrināta dabas gāze un biometāns

52,5

52,5

53,0

G11

Naftas pārstrādes gāzes, ūdeņradis un sintēzes gāze

44,2

44,2

44,2

G12

Biogāze, kas iegūta no anaerobās pārstrādes, izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas

42,0

42,0

42,0

G13

Koksa krāšņu gāze, domnas gāze, raktuvju gāze un citas reģenerētas gāzes, (izņemot naftas pārstrādes gāzi)

35,0

35,0

35,0

Citi

O14

Siltuma pārpalikums (tostarp augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti)

 

 

30,0

O 15

Kodoldegviela

 

 

33,0

O16

Saules siltumenerģija

 

 

30,0

O 17

Ģeotermālā enerģija

 

 

19,5

O18

Citi kurināmie, kas nav minēti iepriekš

 

 

30,0


II PIELIKUMS

Saskaņotas efektivitātes atsauces vērtības siltuma atsevišķai ražošanai

(kā minēts 1. pantā)

Šajā tabulā ietvertās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības siltuma atsevišķai ražošanai pamatojas uz zemāko siltumspēju un standarta atmosfēru atbilstoši ISO (temperatūra 15 °C, spiediens 1,013 bar, relatīvais mitrums 60 %).

Kategorija

Kurināmā veids

Būvniecības gads

Pirms 2016. g.

Sākot ar 2016. g.

Karstais ūdens

Tvaiks (1)

Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2)

Karstais ūdens

Tvaiks (1)

Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2)

Cietais kurināmais

S1

Akmeņogles, tostarp antracīts, bitumenogles, pusbitumenogles, kokss, puskokss, naftas kokss

88

83

80

88

83

80

S2

Lignīts, lignīta briketes, degslāneklis

86

81

78

86

81

78

S3

Kūdra, kūdras briketes

86

81

78

86

81

78

S4

Cietā biomasa, tostarp koksne un cita cietā biomasa, tostarp koksnes granulas un briketes, izžāvētas kokskaidas, tīri un sausi koksnes atkritumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi

86

81

78

86

81

78

S5

Cita cietā biomasa, tostarp visa koksne, kas nav iekļauta S4, un melnais un brūnais atsārms

80

75

72

80

75

72

S6

Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (nereģeneratīvi) un reģeneratīvi/bioloģiski noārdāmi atkritumi

80

75

72

80

75

72

Šķidrais kurināmais

L7

Mazuts, gāzeļļa/dīzeļdegviela, citi naftas produkti

89

84

81

85

80

77

L8

Bioloģiskais šķidrais kurināmais, tostarp biometanols, bioetanols, biobutanols, biodīzeļdegviela un cits bioloģiskais šķidrais kurināmais

89

84

81

85

80

77

L9

Atkritumu šķidrumi, tostarp bioloģiski noārdāmi un nereģeneratīvi atkritumi (tostarp taleļļa, tauki un drabiņas)

80

75

72

75

70

67

Gāzveida kurināmais

G10

Dabasgāze, sašķidrināta naftas gāze, sašķidrināta dabas gāze un biometāns

90

85

82

92

87

84

G11

Naftas pārstrādes gāzes, ūdeņradis un sintēzes gāze

89

84

81

90

85

82

G12

Biogāze, kas iegūta no anaerobās pārstrādes, izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas

70

65

62

80

75

72

G13

Koksa krāšņu gāze, domnas gāze, raktuvju gāze un citas reģenerētas gazes (izņemot naftas pārstrādes gāzi)

80

75

72

80

75

72

Citi

O14

Siltuma pārpalikums (tostarp augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti)

92

87

O15

Kodoldegviela

92

87

O16

Saules siltumenerģija

92

87

O17

Ģeotermālā enerģija

92

87

O18

Citi kurināmie, kas nav minēti iepriekš

92

87


(1)  Ja tvaika iekārtām koģenerācijas termiskā lietderības koeficienta aprēķinos nav ņemta vērā kondensāta atgrieze, tabulā norādītās tvaika efektivitātes būtu jāpalielina par 5 procentpunktiem.

(2)  Ja temperatūra ir 250 °C vai augstāka, būtu jāizmanto izplūdes gāzu tiešās izmantošanas vērtības.


III PIELIKUMS

Korekcijas koeficienti saistībā ar vidējiem klimatiskajiem apstākļiem un klimatisko zonu noteikšanas metode, lai piemērotu saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas atsevišķai ražošanai

(kā minēts 2. panta 1. punktā)

a)   Korekcijas koeficienti saistībā ar vidējiem klimatiskajiem apstākļiem

Temperatūras korekcija pamatojas uz atšķirību starp gada vidējo temperatūru dalībvalstī un standarta atmosfēru atbilstoši ISO (15 °C).

Korekcija ir šāda:

 

0,1 procentpunkta efektivitātes zudums par katru temperatūras grādu virs 15 °C;

 

0,1 procentpunkta efektivitātes pieaugums par katru temperatūras grādu zem 15 °C.

Piemērs.

Ja gada vidējā temperatūra dalībvalstī ir 10 °C, koģenerācijas iekārtas atsauces vērtība šajā dalībvalstī jāpalielina par 0,5 procentpunktiem.

b)   Temperatūras korekciju piemēro tikai gāzveida kurināmajam (G10, G11, G12, G13).

c)   Klimatisko zonu noteikšanas metode

Katras klimatiskās zonas robežas veido gada vidējās temperatūras izotermas (pilnos Celsija grādos), kas atšķiras vismaz par 4 °C. Temperatūras atšķirība starp gada vidējo temperatūru, ko piemēro blakus esošās klimatiskajās zonās, ir vismaz 4 °C.

Piemērs.

Ja dalībvalstī kādā vietā gada vidējā temperatūra ir 12 °C, bet kādā citā šīs dalībvalsts vietā – 6 °C, tad šī dalībvalsts var noteikt divas klimata zonas, kuras nodala 9 °C izoterma.

Pirmā klimata zona atrodas starp 9 °C un 13 °C izotermu (4 °C atsķirība) ar gada vidējo temperatūru 11 °C.

Otrā klimata zona atrodas starp 5 °C un 9 °C izotermu ar gada vidējo temperatūru 7 °C.


IV PIELIKUMS

Korekcijas koeficienti par novērstajiem zudumiem tīklā, kas piemērojami saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām elektroenerģijas atsevišķai ražošanai

(kā minēts 2. panta 2. punktā)

Pieslēguma sprieguma līmenis

Korekcijas koeficients (ārpus objekta)

Korekcijas koeficients (objektā)

≥ 345 kV

1

0,976

≥ 200 – < 345 kV

0,972

0,963

≥ 100 – < 200 kV

0,963

0,951

≥ 50 – < 100 kV

0,952

0,936

≥ 12 – < 50 kV

0,935

0,914

≥ 0,45 – < 12 kV

0,918

0,891

< 0,45kV

0,888

0,851

Piemērs

100 kWel koģenerācijas iekārta ar virzuļdzinēju, ko darbina dabasgāze, ražo elektroenerģiju ar spriegumu 380 V. No šīs elektroenerģijas 85 % izmanto pašu patēriņam un 15 % nonāk tīklā. Stacijas ir uzbūvēta 2010. gadā. Gada vidējā temperatūra ir 15 °C (tātad klimatiskā korekcija nav nepieciešama).

Pēc tīkla zudumu korekcijas piemērošanas iegūtā efektivitātes atsauces vērtība elektroenerģijas atsevišķajai ražošanai šajā koģenerācijas stacijā būtu šāda (pamatojoties uz šajā pielikumā norādīto koeficientu vidējo svērto vērtību):

Ref Εη = 52,5 % × (0,851 × 85 % + 0,888 × 15 %) = 45,0 %


19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/62


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2403

(2015. gada 15. decembris),

ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (1) un jo īpaši tās I pielikuma III daļas otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 91/477/EEK 4. pantu dalībvalstis nodrošina, ka vai nu jebkurš šaujamierocis vai šaujamieroča sastāvdaļa, ko laiž tirgū, ir marķēta un reģistrēta saskaņā ar šo direktīvu, vai arī ka tā ir dezaktivēta.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/477/EEK I pielikuma III daļas pirmās daļas a) apakšpunktu priekšmetus, kas atbilst “šaujamieroča” definīcijai, neietver minētajā definīcijā, ja tie ir padarīti pastāvīgi nelietojami, tos dezaktivējot un nodrošinot, ka visas šaujamieroča būtiskās detaļas ir padarītas neatgriezeniski nelietojamas un nenoņemamas, neaizvietojamas vai nepārveidojamas tā, ka tas neļauj šaujamieroci jebkādā veidā reaktivēt.

(3)

Direktīvas 91/477/EEK I pielikuma III daļas otrajā daļā paredzēts, ka dalībvalstis rīkojas, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde pārbauda dezaktivēšanas pasākumus, lai tādējādi pārliecinātos par to, ka šaujamierocim veiktās izmaiņas to padara neatgriezeniski neizmantojamu. Dalībvalstīm prasīts arī izsniegt apliecinājumu vai izziņu, kas apstiprina šaujamieroča dezaktivēšanu, vai arī uz šaujamieroča piestiprina skaidri saredzamu attiecīgu marķējumu.

(4)

Savienība ir Protokola par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (“protokols”) līgumslēdzēja puse, noslēgts ar Padomes Lēmumu 2014/164/ES (2).

(5)

Protokola 9. pantā ir uzskaitīti dezaktivēšanas kopīgie vispārējie principi, kuri pusēm ir jāievēro.

(6)

Šaujamieroču neatgriezeniskas dezaktivēšanas standarti un metodes, ko paredz šī regula, ir izveidotas, izmantojot Pastāvīgās starptautiskās šaujamieroču pārbaudes komisijas (C.I.P.). tehniskās zināšanas. C.I.P. ir izveidota, lai apstiprinātu valsts šaujamieroču pārbaudes iestāžu darbību un, jo īpaši, lai garantētu, ka katrā valstī pastāv normatīvie akti, lai nodrošinātu šaujamieroču un munīcijas efektīvu un vienotu pārbaudi.

(7)

Lai nodrošinātu šaujamieroču dezaktivēšanas visaugstāko iespējamo drošības līmeni, Komisijai būtu regulāri jāpārskata un jāatjaunina tehniskās specifikācijas, kas noteiktas šajā regulā. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā pieredze, ko dalībvalstis guvušas, piemērojot visus papildu dezaktivēšanas pasākumus.

(8)

Šī regula neskar Direktīvas 91/477/EEK 3. pantu.

(9)

Ņemot vērā drošības risku saistībā ar šaujamieročiem, kas dezaktivēti pirms šīs regulas piemērošanas dienas un kas laisti tirgū, tostarp par brīvu, apmaiņā vai bartera veidā, vai pārvietoti uz citu dalībvalsti pēc minētā datuma, uz tiem būtu jāattiecina šīs regulas noteikumi.

(10)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ieviest pasākumus papildus tehniskajām specifikācijām, kas izklāstītas I pielikumā, lai dezaktivētu šaujamieročus to teritorijā, ar nosacījumu, ka tās ir veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai piemērotu kopējos dezaktivēšanas standartus un metodes, kas paredzētas šajā regulā.

(11)

Lai sniegtu iespēju dalībvalstīm nodrošināt līdzvērtīgu drošības līmeni to teritorijā, tām dalībvalstīm, kas ievieš papildu pasākumus, lai dezaktivētu šaujamieročus savā teritorijā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, būtu jāļauj pieprasīt pierādījumus, ka dezaktivētie šaujamieroči, kas tiek pārvietoti uz to teritoriju, atbilst minētajiem papildu pasākumiem.

(12)

Lai Komisija varētu ņemt vērā jaunākās norises un dalībvalstu šaujamieroču dezaktivēšanas jomas paraugpraksi, pārskatot šo regulu, dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem pasākumiem, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula, un par visiem papildu pasākumiem, kurus tās ievieš. Šim nolūkam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (3) minētās paziņošanas procedūras.

(13)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 91/477/EEK izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro A, B, C vai D kategorijas šaujamieročiem, kā definēts Direktīvas 91/477/EEK I pielikumā.

2.   Šī regula neattiecas uz šaujamieročiem, kuri dezaktivēti pirms tās piemērošanas dienas, izņemot, ja šie šaujamieroči tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti vai laisti tirgū.

2. pants

Personas un uzņēmumi, kas ir pilnvaroti dezaktivizēt šaujamieročus

Šaujamieroču dezaktivēšanu veic publiskas vai privātas struktūras vai personas, kam atļauts to darīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. pants

Šaujamieroču dezaktivēšanas verifikācija un apliecināšana

1.   Dalībvalstis norīko kompetento iestādi, kura verificē, vai šaujamieroča dezaktivēšana ir veikta saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas izklāstītas I pielikumā (“verificējošā iestāde”).

2.   Ja verificējošā iestāde ir arī tiesīga dezaktivēt šaujamieročus, dalībvalstis nodrošina skaidru nošķīrumu šiem uzdevumiem un personām, kuras tos veic minētajā iestādē.

3.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē to verificējošo iestāžu sarakstu, kuras dalībvalstis norīkojušas, ietverot sīku informāciju par verificējošo iestādi, tās simbolu, kā arī kontaktinformāciju.

4.   Ja šaujamieroča dezaktivēšana veikta saskaņā ar I pielikumā norādītajām tehniskajām specifikācijām, verificējošā iestāde šaujamieroča īpašniekam izsniedz dezaktivēšanas apliecinājumu saskaņā ar III pielikumā sniegto paraugu. Visai informācijai, kas ietverta dezaktivēšanas apliecinājumā, jābūt tās dalībvalsts valodā, kurā dezaktivēšanas apliecinājums izsniegts, kā arī angliski.

5.   Dezaktivētā šaujamieroča īpašnieks dezaktivēšanas apliecinājumu glabā vienmēr. Ja dezaktivētais šaujamierocis tiek laists tirgū, tam pievieno dezaktivēšanas apliecinājumu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par apliecinājumiem, kas izsniegti par dezaktivētajiem šaujamieročiem, norādot dezaktivēšanas datumu un apliecinājuma numuru, tiek saglabāta vismaz 20 gadus.

4. pants

Palīdzības pieprasījumi

Jebkura dalībvalsts var lūgt palīdzību iestādēm, kam atļauts dezaktivēt šaujamieročus vai kuras cita dalībvalsts norīkojusi par verificējošo iestādi, lai attiecīgi veiktu vai verificētu šaujamieroča dezaktivēšanu. Ja pieprasījums tiek pieņemts, gadījumā ja šāds pieprasījums attiecas uz šaujamieroča dezaktivēšanas verificēšanu, tad verificējošā iestāde, kas sniedz palīdzību, izdod dezaktivēšanas apliecinājumu saskaņā ar 3. panta 4. punktu.

5. pants

Dezaktivētu šaujamieroču marķējums

Dezaktivētus šaujamieročus marķē ar kopēju īpašu marķējumu saskaņā ar II pielikumā doto veidni, lai norādītu, ka tie ir dezaktivēti saskaņā ar I pielikumā izklāstīto tehnisko specifikāciju. Uz visām pārveidotajām sastāvdaļām verificējošā iestāde piestiprina marķējumu, kas apstiprina šaujamieroča dezaktivēšanu, un tas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

ir skaidri redzams un nenoņemams;

b)

uz tā ir informācija par dalībvalsti, kurā dezaktivēšana veikta, un verificējošo iestādi, kura apliecinājusi šo dezaktivēšanu;

c)

saglabāts šaujamieroča oriģinālais sērijas numurs(-i).

6. pants

Papildu dezaktivēšanas pasākumi

1.   Dalībvalstis var ieviest tādus papildu pasākumus, lai savā teritorijā dezaktivētu šaujamieročus, kas pārsniedz I pielikumā izklāstītās tehniskās specifikācijas.

2.   Komisija ar komiteju, kas izveidota ar Direktīvu 91/477/EEK, regulāri analizē visus papildu pasākumus, ko veikušas dalībvalstis, un apsver iespēju savlaicīgi pārskatīt tehniskās specifikācijas, kas noteiktas I pielikumā.

7. pants

Dezaktivētu šaujamieroču pārvietošana Savienības teritorijā

1.   Dezaktivētus šaujamieročus tikai tad var pārvietot uz citu dalībvalsti, ja tiem ir kopējais īpašais marķējums un tiem ir pievienots dezaktivēšanas apliecinājums saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis atzīst dezaktivēšanas apliecinājumus, kurus izsniegusi cita dalībvalsts, ja apliecinājums atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Tomēr dalībvalstis, kuras ir ieviesušas papildu pasākumus saskaņā ar 6. pantu, var pieprasīt pierādījumu, ka dezaktivētais šaujamierocis, ko vēlas pārvietot uz to teritoriju, atbilst minētajiem papildu pasākumiem.

8. pants

Paziņošanas prasības

Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem pasākumiem, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula, kā arī visus papildu pasākumus, kas veikti saskaņā ar 6. pantu. Šim nolūkam dalībvalstis piemēro paziņošanas procedūras, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2015/1535.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 8. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 15. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas locekle

Elżbieta BIEŃKOWSKA


(1)  OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.

(2)  Padomes 2014. gada 11. februāra Lēmums 2014/164/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (OV L 89, 25.3.2014., 7. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskās specifikācijas

I.

Dezaktivēšanas darbības, lai padarītu šaujamieročus neatgriezeniski neizmantojamus, definē, pamatojoties uz trim tabulām:

I tabulā ir uzskaitīti dažādu tipu šaujamieroči,

II tabulā ir aprakstītas darbības, kas jāveic, lai katru šaujamieroču būtisku daļu padarītu neatgriezeniski neizmantojamu,

III tabulā ir noteikts, kuras dezaktivēšanas darbības veic dažāda tipa šaujamieročiem.

II.

Lai laika gaitā ņemtu vērā tehnikas attīstību un šaujamieroču dezaktivēšanas darbības, šīs tehniskās specifikācijas būs jāpārskata un jāatjaunina regulāri, vismaz reizi divos gados.

III.

Lai nodrošinātu šaujamieroču dezaktivēšanas darbību pareizu un vienotu piemērošanu, Komisija izstrādās definīcijas sadarbībā ar dalībvalstīm.

I tabula. Šaujamieroču tipu saraksts

Šaujamieroču tipi

1

Pistoles (viena šāviena, pusautomātiskās)

2

Revolveri (ieskaitot pielādējamus veltnī)

3

Viena šāviena garstobra šaujamieroči (nepārlaužams stobrs)

4

Šaujamieroči ar pārlaužamu stobru (piem., gludstobra vītņstobra, kombinētie, ar ķīli / atvāžamu aizslēgu, īsie un garie šaujamieroči)

5

Garstobra ieroči ar atgriezējmehānismu (gludstobra, vītņstobra)

6

Pusautomātiskie garie šaujamieroči (gludstobra, vītņstobra)

7

(Pilnībā) automātiskie šaujamieroči: piem, atlasītas triecienšautenes, mašīnpistoles, (pilnībā) automātiskās pistoles

8

No stobra lādējamie šaujamieroči


II tabula. Īpašas darbības attiecībā uz katru sastāvdaļu

SASTĀVDAĻA

PROCESS

1.

STOBRS

1.1.

Ja stobrs ir piestiprināts rāmim (1), stobru aktivizēt ar rūdīta tērauda tapu (diametrs > 50 % no patrontelpas, minimums 4,5 mm) caur patrontelpu un rāmi. Tapa ir piemetināta (2).

1.2.

Ja stobrs ir brīvs (nav fiksēts), patrontelpas sienā visā garumā izgriezt garenisku spraugu (platums >

Formula

kalibra un maksimāli 8 mm) un stabili iemetināt stobrā tapu vai stieni, sākot no patrontelpas (L ≥ 2/3 stobra garuma).

1.3.

Stobra pirmajā trešdaļā no patrontelpas vai nu urbt caurumus (jābūt vismaz 2/3 no diametra gludstobra ieročiem un visu diametra izmērā visiem pārējiem ieročiem; vienu aiz otra, 3 īsiem ieročiem, 6 gariem ieročiem), vai aiz patrontelpas izfrēzēt V veida spraugu (60 ± 5° leņķī), kas vietēji atver stobru, vai aiz patrontelpas –garenisku spraugu (platums no 8–10 mm ± 0,5 mm, garums ≥ 52 mm) tādā pašā pozīcijā kā caurumus, vai izfrēzēt garenisku spraugu (platums 4–6 mm ± 0,5 mm) no patrontelpas līdz stobra galam, izņemot 5 mm pie stobra gala.

1.4.

Stobriem ar patronu padošanas rampu – noņemt patronu padošanas rampu.

1.5.

Novērst stobra noņemšanu no rāmja, izmantojot rūdīta tērauda tapu vai metinot.

2.

AIZSLĒGA BLOKS, AIZSLĒGA PRIEKŠĒJĀ DAĻA

2.1.

Noņemt vai saīsināt belzni.

2.2.

Nofrēzēt aizslēga galvu vismaz 45 grādu leņķī un tā, lai virsma ir lielāka nekā 50 % no aizslēga patronas atbalsta virsmas.

2.3.

Aizmetināt belžņa caurumu.

3.

VELTNIS

3.1.

Noņemt visas veltņa iekšējās sienas vismaz 2/3 no tā garuma, izfrēzējot apli, kura diametrs ≥ ar rāmja diametru.

3.2.

Ja iespējams, metināt tā, lai novērstu veltņa izņemšanu no rāmja, vai, ja tas nav iespējams, veikt attiecīgus pasākumus, kas nodrošina to, ka izņemšana nav iespējama.

4.

SLĪDNIS

4.1.

Nofrēzēt vai noņemt vairāk nekā 50 % no aizslēga patronas atbalsta virsmas ar leņķi starp 45 un 90 grādiem.

4.2.

Noņemt vai saīsināt belzni.

4.3.

Frēzēt un aizmetināt belžņa caurumu.

4.4.

Nofrēzēt nost aizslēga kaujas izciļņus no slīdņa.

4.5.

Vajadzības gadījumā frēzēt izmešanas logu slīdņa augšējā priekšējā stūra iekšpusē 45 grādu leņķī.

5.

RĀMIS (PISTOLES)

5.1.

Noņemt patronu padošanas rampu.

5.2.

Nofrēzēt vismaz 2/3 no garenslīdošā aizslēga sliedes rāmja abās pusēs.

5.3.

Metināt aizslēga aizturi.

5.4.

Novērst polimēra rāmja pistoles demontāžu, izmantojot metināšanu. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem šo procesu var veikt pēc attiecīgās valsts iestādes veiktās pārbaudes.

6.

AUTOMĀTISKA SISTĒMA

6.1.

Iznīcināt virzuli un gāzes sistēmu griežot vai metinot.

6.2.

Noņemt aizslēga bloku, aizstājot to ar tērauda gabalu, un piemetināt to vai samazināt aizslēga bloku vismaz par 50 %, sametināt to un nogriezt aizslēga kaujas izciļņus no aizslēga priekšējās daļas.

6.3.

Sametināt kopā gaiļa mehānismu un, ja iespējams, ar rāmi. Ja rāmja metināšana nav iespējama: izņemt uzsitiena–nolaidējmehānismu un pienācīgi aizpildīt tukšo vietu (piemēram, atbilstoša izmēra pildījumu ielīmēt ar epoksīda sveķiem).

6.4.

Novērst roktura noslēgšanas sistēmas pie rāmja demontāžu, piemetinot to, vai veikt attiecīgus pasākumus, kas nodrošina to, ka noņemšana nav iespējama. Droši aizmetināt padeves mehānismu ieročiem ar patronu lentām.

7.

PIELĀDĒŠANA

7.1.

Frēzēt konusu minimums 60 grādu leņķī (virsotnes leņķis), lai iegūtu pamatnes diametru vismaz 1 cm vai vienādu ar aizslēga patronas atbalsta virsmas diametru.

7.2.

Izņemt belzni, paplašināt belžņa caurumu vismaz līdz 5 mm diametram un aizmetināt belžņa caurumu.

8.

MAGAZĪNA (attiecīgā gadījumā)

8.1.

Izmantojot punktmetināšanu, metināt magazīnu pie rāmja vai roktura – atkarībā no ieroča tipa – nolūkā novērst magazīnas noņemšanu.

8.2.

Ja magazīnas nav, metināt punktus magazīnas atrašanās vietā, lai nofiksētu aizslēgu vai neatgriezeniski novērstu magazīnas uzlikšanu.

8.3.

Caur magazīnu, patrontelpu un rāmi izdzīt rūdīta tērauda tapas. Nostiprināt metinot.

9.

LĀDĒŠANA NO STOBRA

9.1.

Noņemt vai sametināt laktiņu, aizmetināt caurumu(-us).

10.

SKAŅAS KLUSINĀTĀJS

10.1.

Novērst skaņas klusinātāja noņemšanu no stobra, izmantojot rūdīta tērauda tapu vai metinot, ja skaņas klusinātājs ir daļa no ieroča.

10.2.

Noņemt visas iekšējās klusinātāja daļas un to stiprinājuma punktus tā, ka paliek tikai caurule. Palikušās caurules ārpusē urbt caurumus ik pa 5 cm.

Ieliktņu cietība

Tapas/stieņa cietība = 58 -0; + 6 HRC

TIG metināšanas nerūsošā tērauda tips ER 316 l


III tabula. Īpašas darbības ar katra tipa šaujamieroču būtiskām sastāvdaļām

TIPS

1

2

3

4

5

6

7

8

PROCESS

Pistoles (izņemot automātiskās)

Revolveri

Viena šāviena garstobra šaujamieroči (nepārlaužams stobrs)

Šaujamieroči ar pārlaužamu stobru (garstobra, vītņstobra, kombinēti)

Garstobra ieroči ar atgriezējmehānismu (gludstobra, vītņstobra)

Pusautomātiskie garie šaujamieroči (gludstobra, vītņstobra)

Automātiskie šaujamieroči: triecienšautenes, mašīnpistoles

No stobra lādējamie šaujamieroči

1.1.

 

 

X

 

X

X

X

 

1.2. un 1.3.

X

X

X

X

X

X

X

X

1.4.

X

 

 

 

 

X

X

 

1.5.

 

X

 

 

 

 

 

 

2.1.

 

 

X

 

X

X

X

 

2.2.

 

 

X

 

X

X

X

 

2.3.

 

 

X

 

X

X

X

 

3.1.

 

X

 

 

 

 

 

 

3.2.

 

X

 

 

 

 

 

 

4.1.

X

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

4.2.

X

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

4.3.

X

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

4.4.

X

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

4.5.

X

 

 

 

 

X

X (automātiskās pistoles)

 

5.1.

X

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

5.2.

X

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

5.3.

X

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

5.4.

X (polimēra rāmis)

 

 

 

 

 

X (automātiskās pistoles)

 

6.1.

 

 

 

 

 

X

X

 

6.2.

 

 

 

 

 

X

X

 

6.3.

 

 

 

 

 

 

X

 

6.4.

 

 

 

 

 

 

X

 

7.1.

 

 

 

X

 

 

 

 

7.2.

 

X

 

X

 

 

 

 

8.1. vai 8.2.

X

 

 

 

X

X

X

 

8.3.

 

 

 

 

X (magazīnas caurule)

X (magazīnas caurule)

 

 

9.1.

 

X

 

 

 

 

 

X

10.1.

X

 

X

 

X

X

X

 

10.2.

X

 

X

X

X

X

X

 


(1)  Stobrs piestiprināts pie rāmja ar skrūvēm vai skavām vai citā procesā.

(2)  Metināšana ir ražošanas vai veidošanas process. kas savieno materiālus, parasti metālu vai termoplastiskus materiālus, tos sapludinot.


II PIELIKUMS

Dezaktivētu šaujamieroču marķējuma paraugs

Image

1)

dezaktivēšanas marķējums

2)

dezaktivēšanas valsts – oficiālais starptautiskais kods

3)

struktūras simbols, kura sertificē šaujamieroča dezaktivēšanu

4)

dezaktivēšanas gads

Pilnu marķējumu stiprina tikai uz šaujamieroča rāmja, savukārt dezaktivēšanas marķējumu (1) un dezaktivēšanas valsti (2) piestiprina visām citām galvenajām sastāvdaļām.


III PIELIKUMS

Image


19.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/73


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2404

(2015. gada 16. decembris),

ar ko iepriekšējos gados notikušās citu krājumu pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2015. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem, un groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1801

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 105. panta 1., 2., 3. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Nozvejas kvotas 2014. gadam tika noteiktas ar:

Padomes Regulu (ES) Nr. 1262/2012 (2),

Padomes Regulu (ES) Nr. 1180/2013 (3),

Padomes Regulu (ES) Nr. 24/2014 (4) un

Padomes Regulu (ES) Nr. 43/2014 (5).

(2)

Nozvejas kvotas 2015. gadam tika noteiktas ar:

Padomes Regulu (ES) Nr. 1221/2014 (6),

Padomes Regulu (ES) Nr. 1367/2014 (7),

Padomes Regulu (ES) 2015/104 (8) un

Padomes Regulu (ES) 2015/106 (9).

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārsniegusi tai iedalītās nozvejas kvotas, Komisija veic atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākajām nozvejas kvotām.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1801 (10) ir noteikti atvilkumi no nozvejas kvotām, kas pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem 2015. gadā, pamatojoties uz pārzveju iepriekšējos gados.

(5)

Tomēr dažām dalībvalstīm atvilkumus no krājumiem iedalītajām un pārzvejotajām kvotām saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1801 nevarēja veikt, jo 2015. gadā šādas kvotas minētajām dalībvalstīm nebija pieejamas.

(6)

Dažos gadījumos apmaiņa ar zvejas iespējām, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu (11), deva iespēju veikt daļējus atvilkumus. Atlikušie daudzumi būtu jāatvelk no citu krājumu kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktā paredzēts, ka tad, ja atvilkumus par pārzvejotu kvotu nevar veikt nākamajā gadā pēc pārzvejas, jo attiecīgajai dalībvalstij minētā kvota nav pieejama, atvilkumi būtu jāveic no kvotas, kas pieejama attiecībā uz citiem krājumiem tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai ar to pašu komerciālo vērtību. Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu Nr. 2012/C-72/07 (12), ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no izmetumiem jauktā dažādu sugu zvejā, šādus atvilkumus vēlams būtu veikt no kvotām, kas iedalītas krājumiem, no kuriem zvejoja tā pati flote, kas pārsniedza kvotu.

(8)

Ar attiecīgajām dalībvalstīm notika apspriešanās par ierosinātajiem atvilkumiem no kvotām, kas iedalītas citiem krājumiem, kuri nav pārzvejotie krājumi.

(9)

Pēc Portugāles lūguma sarkanasaru krājums Norvēģijas ūdeņos I un II zonā (RED/1N2AB.) būtu jāizmanto kā alternatīvs krājums, lai kompensētu iepriekšējos gados notikušu pikšas un saidas pārzveju (attiecīgi 371 766 kilogrami un 178 850 kilogrami) Norvēģijas ūdeņos I un II zonā (HAD/1N2AB. un POK/1N2AB.). Ņemot vērā to, ka Portugālei 2015. gadam iedalītā sarkanasara kvota Norvēģijas ūdeņos I un II zonā ir 405 000 kilogrami, kas nav pietiekams daudzums, lai segtu atvilkumus par abiem pārzvejotajiem krājumiem, šīs kvotas pieejamais daudzums būtu jāizmanto pilnā apmērā un atlikušais daudzums – 145 616 kilogrami – būtu nākamajā gadā vai gados jāatvelk no kvotas, kas pieejama attiecībā uz saidas krājumu tajā pašā apgabalā (POK/1N2AB.), līdz pārzvejotais apjoms ir pilnībā kompensēts.

(10)

Turklāt daži Īstenošanas regulā (ES) 2015/1801 paredzētie atvilkumi šķiet nepietiekami. Nepieciešamie atvilkumi šķiet lielāki par pielāgoto kvotu, kas pieejama 2015. gadā, un tāpēc šos atvilkumus no minētās kvotas nevar veikt pilnībā. Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu Nr. 2012/C-72/07 atlikušie daudzumi būtu jāatvelk no pielāgotajām kvotām, kas pieejamas turpmākajos gados.

(11)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1170 (13) Spānijai pēc kvotu pārcelšanas vairs nav pieejams daudzums 3 369 kilogrami, kas ir 10 % no Spānijas 2014. gada pielāgotās kvotas attiecībā uz Norvēģijas omāru IX un X zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411). Tāpēc pieejamais daudzums 9 287 kilogrami, kas atskaitīti no attiecīgajam krājumam vēl piemērojamā 19 000 kilogramu lielā atvilkuma, būtu jāsamazina līdz 5 918 kilogramiem un būtu tūlīt jāpiemēro papildu atvilkums 3 369 kilogramu apmērā.

(12)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2015/1801 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas I pielikumā noteiktās nozvejas kvotas 2015. gadam samazina, piemērojot atvilkumus alternatīviem krājumiem, kas norādīti minētajā pielikumā.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1801 pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 2012. gada 20. decembra Regula (ES) Nr. 1262/2012, ar ko nosaka konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas ES kuģiem 2013. un 2014. gadā (OV L 356, 22.12.2012., 22. lpp.).

(3)  Padomes 2013. gada 19. novembra Regula (ES) Nr. 1180/2013, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā (OV L 313, 22.11.2013., 4. lpp.).

(4)  Padomes 2014. gada 10. janvāra Regula (ES) Nr. 24/2014, ar ko 2014. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 9, 14.1.2014., 4. lpp.).

(5)  Padomes 2014. gada 20. janvāra Regula (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).

(6)  Padomes 2014. gada 10. novembra Regula (ES) Nr. 1221/2014, ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un Regulu (ES) Nr. 1180/2013 (OV L 330, 15.11.2014., 16. lpp.).

(7)  Padomes 2014. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1367/2014, ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 366, 20.12.2014., 1. lpp.).

(8)  Padomes 2015. gada 19. janvāra Regula (ES) 2015/104, ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).

(9)  Padomes 2015. gada 19. janvāra Regula (ES) 2015/106, ar ko 2015. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 19, 24.1.2015., 8. lpp.).

(10)  Komisijas 2015. gada 7. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2015/1801, ar kuru iepriekšējos gados notikušās pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2015. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem (OV L 263, 8.10.2015., 19. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(12)  OV C 72, 10.3.2012., 27. lpp.

(13)  Komisijas 2015. gada 16. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2015/1170, ar ko 2015. gada nozvejas kvotām pievieno konkrētus daudzumus, kas 2014. gadā ieturēti atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktam (OV L 189, 17.7.2015., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

ATVILKUMI NO KVOTĀM, KAS IEDALĪTAS CITIEM KRĀJUMIEM, KURI NAV PĀRZVEJOTIE KRĀJUMI

Dalībvalsts

Sugas kods

Apgabala kods

Suga

Apgabals

Atļautie izkrāvumi: 2014. gads (kopējais pielāgotais daudzums kilogramos) (1)

Kopējā nozveja: 2014. gads (daudzums kilogramos)

Kvotas apguve (%)

Atļauto izkrāvumu pārsniegums (daudzums kilogramos)

Koeficients (2)

Papildu koeficients (3)  (4)

No 2014. gada atlikušie atvilkumi (5) (daudzums kilogramos)

Atvilkuma pārpalikums (6) (daudzums kilogramos)

2015. gadā veicamie atvilkumi (daudzums kilogramos)

Atvilkumi, kas 2015. gadā jau piemēroti attiecībā uz to pašu krājumu (daudzums kilogramos) (7)

Atlikušais daudzums, kas jāatvelk no alternatīvā krājuma (kilogramos)

 

ES

DWS

56789-

Dziļūdens haizivis

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII, VIII un IX zonā

0

3 039

N/A

3 039

/

A

/

/

4 559

0

4 559

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

ES

BSF

56712-

Melnā mataste

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

4 559

 

ES

GHL

1N2AB.

Grenlandes paltuss

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

0

22 685

N/A

22 685

/

/

/

/

22 685

0

22 685

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

ES

RED

1N2AB.

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

22 685

 

ES

HAD

5BC6A.

Pikša

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

2 840

18 933

666,65 %

16 093

/

A

12 540

/

36 680

2 564

34 116

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

ES

LIN

6X14.

Jūras līdaka

Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

34 116

 

ES

HAD

7X7A34

Pikša

VIIb–k, VIII, IX un X zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

0

3 075

N/A

3 075

/

A

/

/

4 613

0

4 613

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

ES

WHG

08

Merlangs

VIII zona

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

4 613

 

ES

OTH

1N2AB.

Citas sugas

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

0

26 744

N/A

26 744

/

/

/

/

26 744

4 281

22 463

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

ES

RED

1N2AB

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

22 463

 

ES

POK

56-14

Saida

VI zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā

4 810

8 703

180,94 %

3 893

/

/

/

/

3 893

0

3 893

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

ES

BLI

5B67-

Zilā jūras līdaka

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

3 893

 

NL

HKE

3A/BCD

Heks

IIIa zona; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

0

1 655

N/A

1 655

/

C

/

/

2 482

0

2 482

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

NL

PLE

2A3AX4

Jūras zeltplekste

IV zona; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

2 482

 

NL

RED

1N2AB.

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

0

2 798

N/A

2 798

/

/

/

/

2 798

0

2 798

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

NL

WHB

1X14

Putasu

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

2 798

 

PT

HAD

1N2AB

Pikša

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

0

26 816

N/A

26 816

/

/

/

344 950

371 766

0

371 766

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

PT

RED

1N2AB

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

371 766

 

PT

POK

1N2AB.

Saida

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

18 000

11 850

65,83 %

– 6 150

/

/

/

185 000

178 850

0

178 850

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

PT

RED

1N2AB

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

33 234 (8)

 

UK

DGS

15X14

Dzelkņu haizivs

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

0

1 027

N/A

1 027

/

A

/

/

1 541

0

1 541

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

UK

POK

7/3411

Saida

VII, VIII, IX un X zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

1 541

 

UK

NOP

2A3A4.

Esmarka menca

IIIa zona; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

0

14 000

N/A

14 000

/

/

/

/

14 000

0

14 000

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

UK

SPR

2AC4-C

Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

14 000

 

UK

WHB

24-N

Putasu

Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā

0

22 204

N/A

22 204

/

/

/

/

22 204

0

22 204

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

UK

WHB

2A4AXF

Putasu

Fēru Salu ūdeņi

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

22 204


(1)  Dalībvalstij pieejamās kvotas saskaņā ar attiecīgajām zvejas iespēju regulām pēc tam, kad ņemta vērā apmaiņa ar zvejas iespējām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.) 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.) 4. panta 2. punktu vai zvejas iespēju pārdalīšana un atvilkumu izdarīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

(2)  Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 2. punktā. Atvilkumu, kas vienāds ar pārzvejas apjomu * 1,00, piemēro visos gadījumos, kad pārzvejas apjoms ir vienāds ar vai mazāks par 100 tonnām.

(3)  Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 3. punktā.

(4)  Burts “A” norāda, ka ir piemērots papildu koeficients 1,5, jo konstatēta pārzveja secīgi 2012., 2013. un 2014. gadā. Burts “C” norāda, ka ir piemērots papildu koeficients 1,5, jo uz krājumu attiecas daudzgadu pārvaldības plāns.

(5)  Atlikušie daudzumi, kurus nevarēja atvilkt 2014. gadā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 871/2014, jo kvota nebija pieejama vai bija nepietiekama.

(6)  Atlikušie daudzumi, kuri saistīti ar pārzveju, kas pieļauta gados pirms Regulas (EK) Nr. 1224/2009 stāšanās spēkā, un kurus nevar atvilkt no cita krājuma kvotas.

(7)  Daudzumi, kurus varēja atvilkt no tā paša krājuma, pateicoties apmaiņai ar zvejas iespējām, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

(8)  Pēc Portugāles Direção de Serviços de Recursos Naturais lūguma un ņemot vērā pieejamās kvotas ierobežoto daudzumu, tiks veikts atvilkums pilnā apmērā no RED/1N2AB. 2015. gada kvotas pieejamā daudzuma, un atlikušais daudzums (145 616 kilogrami) tiks atvilkts nākamajā gadā vai gados, līdz pārzvejotais apjoms būs pilnībā kompensēts.


II PIELIKUMS

“PIELIKUMS

ATVILKUMI NO KVOTĀM, KAS IEDALĪTAS KRĀJUMIEM, KURI IR PĀRZVEJOTI

Dalībvalsts

Sugas kods

Apgabala kods

Suga

Apgabals

Sākotnējā kvota: 2014. gads (kilogramos)

Atļautie izkrāvumi: 2014. gads (kopējais pielāgotais daudzums kilogramos) (1)

Kopējā nozveja: 2014. gads (daudzums kilogramos)

Kvotas apguve salīdzinājumā ar atļautajiem izkrāvumiem

Atļauto izkrāvumu pārsniegums (daudzums kilogramos)

Koeficients (2)

Papildu koeficients (3)  (4)

No 2014. gada atlikušie atvilkumi (5) (daudzums kilogramos)

Atvilkuma pārpalikums (6) (daudzums kilogramos)

2015. gadā piemērojamie atvilkumi (daudzums kilogramos) (7)

Atvilkumi, kas piemēroti jau 2015. gadā

(daudzums kilogramos (8)

Daudzumi, kas atvelkami 2016. gadā un turpmākajos gados (daudzums kilogramos)

BE

PLE

7HJK.

Jūras zeltplekste

VIIh, VIIj un VIIk zona

8 000

1 120

3 701

330,45 %

2 581

/

/

/

/

2 581

2 581

/

BE

SOL

8AB.

Parastā jūrasmēle

VIIIa un VIIIb zona

47 000

327 900

328 823

100,28 %

923

/

C

/

/

1 385

1 385

/

BE

SRX

07D.

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIId zonā

72 000

60 000

69 586

115,98 %

9 586

/

/

/

/

9 586

8 489

1 097

BE

SRX

67AKXD

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

725 000

765 000

770 738

100,75 %

5 738

/

/

/

/

5 738

5 738

/

DK

COD

03AN.

Menca

Skageraks

3 177 000

3 299 380

3 408 570

103,31 %

109 190

/

C

/

/

163 785

163 785

/

DK

HER

03A.

Siļķe

IIIa zona

19 357 000

15 529 000

15 641 340

100,72 %

112 340

/

/

/

/

112 340

112 340

/

DK

HER

2A47DX

Siļķe

IV, VIId zona un Savienības ūdeņi IIa zonā

12 526 000

12 959 000

13 430 160

103,64 %

471 160

/

/

/

/

471 160

471 160

/

DK

HER

4AB.

Siļķe

Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

80 026 000

99 702 000

99 711 800

100,10 %

9 800

/

/

/

/

9 800

9 800

/

DK

PRA

03A.

Ziemeļu garnele

IIIa zona

2 308 000

2 308 000

2 317 330

100,40 %

9 330

/

/

/

/

9 330

9 330

/

DK

SAN

234_2

Tūbītes

Savienības ūdeņi 2. tūbīšu pārvaldības apgabalā

4 717 000

4 868 000

Apakšrajons 381 430

172,17 %

3 513 430

2

/

/

/

7 026 860

7 026 860

/

DK

SPR

2AC4-C

Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

122 383 000

126 007 000

127 165 410

100,92 %

1 158 410

/

/

/

/

1 158 410

1 158 410

/

ES

ALF

3X14-

Beriksas

ES un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

67 000

67 000

79 683

118,93 %

12 683

/

A

3 000

/

22 025

5 866

16 159

ES

BSF

56712-

Melnā mataste

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā

226 000

312 500

327 697

104,86 %

15 197

/

A

/

/

22 796

22 796

/

ES

BSF

8910-

Melnā mataste

ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā

12 000

6 130

15 769

257,24 %

9 639

/

A

27 130

/

41 589

11 950

29 639

ES

BUM

ATLANT

Atlantijas zilais marlīns

Atlantijas okeāns

27 200

27 200

124 452

457,54 %

97 252

/

A

27 000

/

172 878

0

172 878

ES

DWS

56789-

Dziļūdens haizivis

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII, VIII un IX zonā

0

0

3 039

N/A

3 039

/

A

/

/

4 559

4 559

/

ES

GFB

567-

Lielacu diegspuru vēdzele

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

588 000

828 030

842 467

101,74 %

14 437

/

/

/

/

14 437

14 437

/

ES

GFB

89-

Lielacu diegspuru vēdzele

ES un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā

242 000

216 750

237 282

109,47 %

20 532

/

A

17 750

/

48 548

48 548

/

ES

GHL

1N2AB.

Grenlandes paltuss

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

0

22 685

N/A

22 685

/

/

/

/

22 685

22 685

/

ES

HAD

5BC6A.

Pikša

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

/

2 840

18 933

666,65 %

16 093

/

A

12 540

/

36 680

36 680

/

ES

HAD

7X7A34

Pikša

VIIb–k, VIII, IX un X zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

/

0

3 075

N/A

3 075

/

A

/

/

4 613

4 613

/

ES

NEP

9/3411

Norvēģijas omārs

IX un X zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

55 000

33 690

24 403

72,43 %

– 5 918 (9)

/

/

19 000 (10)

/

13 082

13 082 (11)

/

ES

OTH

1N2AB.

Citas sugas

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

0

26 744

N/A

26 744

/

/

/

/

26 744

26 744

/

ES

POK

56-14

Saida

VI zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā

/

4 810

8 703

180,94 %

3 893

/

/

/

/

3 893

3 893

/

ES

RNG

5B67-

Strupdeguna garaste

ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā

70 000

111 160

125 401

112,81 %

14 241

/

/

/

/

14 241

14 241

/

ES

SBR

678-

Sarkanā zobaine

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

143 000

133 060

136 418

102,52 %

3 358

/

/

/

/

3 358

3 358

/

ES

SOL

8AB.

Parastā jūrasmēle

VIIIa un VIIIb zona

9 000

8 100

9 894

122,15 %

1 794

/

A+C

2 100

/

4 791

2 032

2 759

ES

SRX

89-C.

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIII un IX zonā

1 057 000

857 000

1 089 241

127,10 %

232 241

1,4

/

/

/

325 137

206 515

118 622

ES

USK

567EI.

Brosme

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

26 000

15 770

15 762

99,95 %

– 8

/

/

58 770

/

58 762

0

58 762

ES

WHM

ATLANT

Baltais marlīns

Atlantijas okeāns

30 500

25 670

98 039

381,92 %

72 369

/

/

170

/

72 539

0

72 539

FR

SRX

07D.

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIId zonā

602 000

627 000

698 414

111,39 %

71 414

/

/

/

/

71 414

71 414

/

FR

SRX

2AC4-C

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

33 000

36 000

48 212

133,92 %

12 212

/

/

/

/

12 212

12 212

/

IE

PLE

7HJK.

Jūras zeltplekste

VIIh, VIIj un VIIk zona

59 000

61 000

78 270

128,31 %

17 270

/

A

/

/

25 905

25 905

/

IE

SOL

07A.

Parastā jūrasmēle

VIIa zona

41 000

42 000

43 107

102,64 %

1 107

/

/

/

/

1 107

1 107

/

IE

SRX

67AKXD

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

1 048 000

1 030 000

1 079 446

104,80 %

49 446

/

/

/

/

49 446

49 446

/

LT

GHL

N3LMNO

Grenlandes paltuss

NAFO 3LMNO zona

22 000

0

0

N/A

0

/

/

46 000

/

46 000

46 000

/

LV

HER

03D.RG

Reņģe

28.1. apakšrajons

16 534 000

19 334 630

20 084 200

103,88 %

749 570

/

/

/

/

749 570

749 570

/

NL

HKE

3A/BCD

Heks

IIIa zona; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

/

0

1 655

N/A

1 655

/

C

/

/

2 482

2 482

/

NL

RED

1N2AB.

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

0

2 798

N/A

2 798

/

/

/

/

2 798

2 798

/

PT

ANF

8C3411

Jūrasvelni

VIIIc, IX un X zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

436 000

664 000

676 302

101,85 %

12 302

/

/

/

/

12 302

12 302

/

PT

BFT

AE45WM

Zilā tunzivs

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra

235 500

235 500

243 092

103,22 %

7 592

/

C

/

/

11 388

11 388

/

PT

HAD

1N2AB

Pikša

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

0

26 816

N/A

26 816

/

/

/

344 950

371 766

371 766

/

PT

POK

1N2AB.

Saida

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

/

18 000

11 850

65,83 %

– 6 150

/

/

/

185 000

178 850

33 234

145 616

PT

SRX

89-C.

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIII un IX zonā

1 051 000

1 051 000

1 059 237

100,78 %

8 237

/

/

/

/

8 237

8 237

/

SE

COD

03AN.

Menca

Skageraks

371 000

560 000

562 836

100,51 %

2 836

/

C

/

/

4 254

4 254

/

UK

DGS

15X14

Dzelkņu haizivs

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

0

0

1 027

N/A

1 027

/

A

/

/

1 541

1 541

/

UK

GHL

514GRN

Grenlandes paltuss

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

189 000

0

0

N/A

0

/

/

1 000

/

1 000

1 000

/

UK

HAD

5BC6A.

Pikša

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

3 106 000

3 236 600

3 277 296

101,26 %

40 696

/

/

/

/

40 696

40 696

/

UK

MAC

2CX14-

Makrele

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā

179 471 000

275 119 000

279 250 206

101,50 %

4 131 206

/

/

/

/

4 131 206

4 131 206

/

UK

NOP

2A3A4.

Esmarka menca

IIIa zona; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

/

0

14 000

N/A

14 000

/

/

/

/

14 000

14 000

/

UK

PLE

7DE.

Jūras zeltplekste

VIId un VIIe zona

1 548 000

1 500 000

1 606 749

107,12 %

106 749

1,1

/

/

/

117 424

117 424

/

UK

SOL

7FG.

Parastā jūrasmēle

VIIf un VIIg zona

282 000

255 250

252 487

98,92 %

(– 2 763) (12)

/

/

1 950

/

1 950

1 950

/

UK

SRX

07D.

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIId zonā

120 000

95 000

102 679

108,08 %

7 679

/

/

/

/

7 679

7 679

/

UK

WHB

24-N

Putasu

Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā

0

0

22 204

N/A

22 204

/

/

/

/

22 204

22 204

/


(1)  Dalībvalstij pieejamās kvotas saskaņā ar attiecīgajām zvejas iespēju regulām pēc tam, kad ņemta vērā apmaiņa ar zvejas iespējām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.) 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.) 4. panta 2. punktu vai zvejas iespēju pārdalīšana un atvilkumu izdarīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

(2)  Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 2. punktā. Atvilkumu, kas vienāds ar pārzvejas apjomu * 1,00, piemēro visos gadījumos, kad pārzvejas apjoms ir vienāds ar vai mazāks par 100 tonnām.

(3)  Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 3. punktā.

(4)  Burts “A” norāda, ka ir piemērots papildu koeficients 1,5, jo konstatēta pārzveja secīgi 2012., 2013. un 2014. gadā. Burts “C” norāda, ka ir piemērots papildu koeficients 1,5, jo uz krājumu attiecas daudzgadu pārvaldības plāns.

(5)  Atlikušie daudzumi, kurus nevarēja atvilkt 2014. gadā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 871/2014, jo kvota nebija pieejama vai bija nepietiekama.

(6)  Atlikušie daudzumi, kuri saistīti ar pārzveju, kas pieļauta gados pirms Regulas (EK) Nr. 1224/2009 stāšanās spēkā, un kurus nevar atvilkt no cita krājuma kvotas.

(7)  Atvilkumi, kas veicami 2015. gadā, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2015/1801.

(8)  Atvilkumi, kas veicami 2015. gadā un ko varētu faktiski piemērot atbilstīgi pieejamajai kvotai Regulas (ES) 2015/1801 spēkā stāšanās dienā.

(9)  Pēc tam, kad Spānija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 847/96 iesniedza pārcelšanas pieprasījumu, daudzums (3 369 kilogrami) vairs nav pieejams, un to vairs nepiemēro saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1170 (OV L 189, 17.7.2015., 2. lpp.).

(10)  Pēc Spānijas lūguma apjoms, kas būtu jāatvelk 2013. gadā, tiks atvilkts trīs gados.

(11)  Atlikušo daudzumu (3 369 kilogrami) atvelk ne vēlāk kā līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

(12)  Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 847/96 iesniedza pārcelšanas pieprasījumu, šis daudzums vairs nav pieejams, un to vairs nepiemēro saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1170 (OV L 189, 17.7.2015., 2. lpp.).”


19.12.2015   

LV