ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 332

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 18. decembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/2377 (2015. gada 26. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

11

 

 

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

13

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2378 (2015. gada 15. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1156/2012

19

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2379 (2015. gada 16. decembris), ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006, (EK) Nr. 1067/2008 un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2081, Regulas (EK) Nr. 1964/2006 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 480/2012, un Regulas (EK) Nr. 1918/2006 attiecībā uz datumiem, kad jāiesniedz importa licenču pieprasījumi un jāizdod importa licences 2016. gadam saskaņā ar tarifa kvotām par labību, rīsiem un olīveļļu, un ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz datumiem, kad jāizdod eksporta licences 2016. gadam ārpuskvotas cukura un izoglikozes nozarē

46

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2380 (2015. gada 16. decembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

50

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/2381 (2015. gada 17. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu

52

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2382 (2015. gada 17. decembris) par atļauju lietot no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtas alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparātu par barības piedevu dējējvistām un retāk audzētu sugu dējējmājputniem (atļaujas turētājs Kerry Ingredients and Flavours) ( 1 )

54

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2383 (2015. gada 17. decembris), ar ko Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu groza attiecībā uz tādas dzīvnieku barības un pārtikas sarakstu, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un kura tiek pakļauta pastiprinātai importa oficiālajai kontrolei ( 1 )

57

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2384 (2015. gada 17. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija foliju importam un ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz procedūru attiecībā uz konkrētu Brazīlijas izcelsmes alumīnija foliju importu

63

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2385 (2015. gada 17. decembris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts konkrētu Krievijas Federācijas izcelsmes alumīnija foliju importam

91

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/2386 (2015. gada 17. decembris), ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importu attiecina reģistrāciju

111

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2387 (2015. gada 17. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

114

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2388 (2015. gada 17. decembris), ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 1. līdz 7. decembrim iesniegtajos importa licenču pieteikumos, un ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras mājputnu gaļas nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 533/2007

116

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2389 (2015. gada 17. decembris), ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 1. līdz 7. decembrim iesniegtajos importa licenču pieteikumos, un ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras mājputnu gaļas nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 1385/2007

119

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2390 (2015. gada 17. decembris), ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 1. līdz 7. decembrim iesniegtajos importa tiesību pieteikumos, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras attiecībā uz Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļu atvērtas ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2078

122

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2391 (2015. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifu kvotām, kuras olu un olu albumīna nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 539/2007

124

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392 (2015. gada 17. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem

126

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2015/2393 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Padomes reglamentu

133

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/2394 (2015. gada 8. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz lēmumiem, kuri Eirokontroles Pastāvīgajai komisijai jāpieņem par Eirokontroles lomu un uzdevumiem un par centralizētajiem pakalpojumiem

136

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2395 (2015. gada 10. decembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2010/99/ES, ar ko Lietuvas Republikai atļauj pagarināt pasākuma piemērošanu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

140

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2396 (2015. gada 10. decembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2009/1008/ES, ar ko Latvijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

142

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/2397 (2015. gada 16. decembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Spānijas

144

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2398 (2015. gada 17. decembris) par informāciju un dokumentāciju saistībā ar pieteikumu uz rūpnīcas, kas atrodas trešā valstī, iekļaušanu Eiropas kuģu pārstrādes rūpnīcu sarakstā ( 1 )

145

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2015/1835 (2015. gada 12. oktobris), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus ( OV L 266, 13.10.2015. )

156

 

*

Labojums Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 27. augusta Pamatnostādnē (ES) 2015/1938, ar ko groza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2015/510 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2015/27) ( OV L 282, 28.10.2015. )

158

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/1


PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2376

(2015. gada 8. decembris),

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Pēdējos gados ir būtiski saasinājušās pārrobežu līmenī īstenotas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, agresīvas nodokļu plānošanas un kaitīgas nodokļu konkurences radītās problēmas, kurām lielu uzmanību pievērš gan Savienībā, gan pasaules līmenī. Nodokļu bāzes samazināšanās ievērojami mazina valstu nodokļu ieņēmumus; tas liedz dalībvalstīm piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku. Iepriekšēju nodokļu nolēmumu izdošana, ar ko veicina konsekventu un pārredzamu tiesību aktu piemērošanu, ir ierasta prakse, tostarp Savienībā. Nodrošinot noteiktību uzņēmumiem, nodokļu jomas tiesību aktu precizēšana nodokļu maksātājiem var veicināt ieguldījumus un tiesību aktu ievērošanu un tādējādi var veicināt to, ka tiek sasniegts mērķis turpināt attīstīt vienoto tirgu Savienībā, balstoties uz principiem un brīvībām, kas ir Līgumu pamatā. Tomēr nolēmumi attiecībā uz nodokļu vajadzībām izveidotām struktūrām ir ļāvuši atsevišķos gadījumos panākt zemu nodokļu līmeni par mākslīgi augstām ienākuma summām valstī, kas izdod, groza vai atjauno iepriekšēju nolēmumu, un ir veicinājuši to, ka saglabājas mākslīgi zemas ienākuma summas, kurām jāuzliek nodokļi jebkurā citā iesaistītajā valstī. Tāpēc ir steidzami nepieciešams palielināt pārredzamību. Lai to panāktu, ir jāuzlabo rīki un mehānismi, kas izveidoti ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES (4).

(2)

Eiropadome 2014. gada 18. decembra secinājumos uzsvēra, ka steidzami jāpastiprina centieni cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu gan pasaules, gan Savienības līmenī. Uzsverot, cik nozīmīga ir pārredzamība, Eiropadome atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu par automātisko informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem Savienībā.

(3)

Direktīvā 2011/16/ES paredzēta obligāta spontāna informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm piecos konkrētos gadījumos un noteiktos termiņos. Spontāna informācijas apmaiņa, ja vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka varētu rasties nodokļu zudums citā dalībvalstī, jau attiecas uz nodokļu nolēmumiem, kurus kāda dalībvalsts izdod, groza vai atjauno konkrētam nodokļu maksātājam attiecībā uz nodokļu noteikumu interpretāciju vai piemērošanu nākotnē un kuriem ir pārrobežu dimensija.

(4)

Tomēr efektīvu spontānu informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu kavē vairākas nozīmīgas praktiskas grūtības, piemēram, izdevējai dalībvalstij dotā rīcības brīvība pēc saviem ieskatiem izlemt, kuras citas dalībvalstis būtu jāinformē. Tādēļ informācijai, ar ko notiek apmaiņa, vajadzības gadījumā vajadzētu būt pieejamai visām pārējām dalībvalstīm.

(5)

Automātiskas informācijas apmaiņas par tādiem iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu darbības jomai, kuri izdoti, grozīti vai atjaunoti konkrētai personai vai personu grupai un uz kuriem minētajai personai vai personu grupai ir tiesības paļauties, vajadzētu attiekties uz tiem jebkādā materiālā formā (neatkarīgi no tā, vai tie pēc būtības ir saistoši vai nav, un no to izdošanas veida).

(6)

Juridiskās noteiktības labad Direktīva 2011/16/ES būtu jāgroza, iekļaujot atbilstīgu iepriekšēja pārrobežu nolēmuma un iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu definīciju. Minēto definīciju darbības jomai vajadzētu būt pietiekami plašai, lai tā attiektos uz dažādām situācijām, tostarp, bet ne tikai, uz šāda veida iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšējām vienošanām par cenas noteikšanu:

vienpusējas iepriekšējas vienošanās un/vai lēmumi par cenas noteikšanu,

divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās un lēmumi par cenas noteikšanu,

vienošanās vai lēmumi, ar ko nosaka to, vai pastāv pastāvīgā pārstāvniecība,

vienošanās vai lēmumi, ar ko nosaka to, vai pastāv fakti, kuri potenciāli varētu ietekmēt pastāvīgās pārstāvniecības nodokļu bāzi,

vienošanās vai lēmumi, ar ko nosaka hibrīdstruktūras nodokļa maksātāja statusu vienā dalībvalstī, kura ir saistīta ar iedzīvotāju kādā citā jurisdikcijā,

kā arī vienošanās vai lēmumi, kas balstīti uz novērtējumu par tāda aktīva nolietojumu vienā dalībvalstī, kurš ir iegūts no grupas uzņēmuma citā jurisdikcijā.

(7)

Nodokļu maksātājiem ir tiesības paļauties uz iepriekšēju pārrobežu nolēmumu vai iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, piemēram, nodokļu uzlikšanas vai nodokļu revīzijas laikā, ar nosacījumu, ka fakti, uz kuriem balstās iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, ir atspoguļoti korekti un ka nodokļu maksātāji ievēro iepriekšēju pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu noteikumus.

(8)

Dalībvalstis veiks informācijas apmaiņu neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājs ievēro iepriekšēja pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu noteikumus.

(9)

Informācijas sniegšanai nevajadzētu izraisīt komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu vai tādas informācijas atklāšanu, kas būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

(10)

Lai gūtu iespējamo labumu no obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, informācija būtu jāsniedz nekavējoties pēc to izdošanas, grozīšanas vai atjaunošanas un tāpēc būtu jānosaka regulāri informācijas paziņošanas intervāli. To pašu iemeslu dēļ ir lietderīgi paredzēt obligāto automātisko informācijas apmaiņu par tādiem iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kuri izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā, kas sākās piecus gadus pirms šīs direktīvas piemērošanas dienas, un kuri vēl ir spēkā 2014. gada 1. janvārī. Tomēr saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem no šādas obligātas automātiskas informācijas apmaiņas varētu atbrīvot konkrētas personas vai personu grupas ar grupas kopējo gada neto apgrozījumu, kas ir mazāks par EUR 40 000 000.

(11)

Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi saskaņā ar ļoti stingru nosacījumu kopumu no obligātās automātiskās informācijas apmaiņas izslēgt divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu ar trešām valstīm, ievērojot spēkā esošus starptautiskus nolīgumus ar minētajām valstīm, kurās minēto nolīgumu noteikumi neļauj atklāt informāciju, kas saņemta saskaņā ar minēto nolīgumu, trešās personas valstij. Tomēr šādos gadījumos tā vietā būtu jāapmainās ar 8.a panta 6. punktā norādīto informāciju saistībā ar pieprasījumiem, kuru rezultātā tika izdotas minētās divpusējās vai daudzpusējās iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu. Tādēļ šādos gadījumos paziņojamajā informācijā būtu jāietver norāde, ka tā ir sniegta, pamatojoties uz šādu pieprasījumu.

(12)

Obligātajā automātiskajā informācijas apmaiņā par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu katrā gadījumā būtu jāietver paziņojums, kurā iekļauta noteikta visām dalībvalstīm pieejamas pamatinformācijas kopa. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šādas informācijas paziņošanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvā 2011/16/ES (iesaistot Administratīvās sadarbības komiteju nodokļu jautājumos), lai sagatavotu standarta veidlapu, kura jāizmanto informācijas apmaiņai. Minētā procedūra būtu arī jāizmanto, lai pieņemtu turpmākus praktiskus pasākumus informācijas apmaiņas īstenošanai, piemēram, tādu lingvistisko prasību noteikšanai, kuras tiktu piemērotas informācijas apmaiņai, izmantojot standarta veidlapu.

(13)

Izstrādājot šādu standarta veidlapu obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai, būtu lietderīgi ņemt vērā darbu, ko veic ESAO Kaitnieciskas nodokļu prakses forumā, kur tiek izstrādāta standarta veidlapa informācijas apmaiņai saistībā ar Rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Ir arī lietderīgi cieši un koordinēti sadarboties ar ESAO un ne tikai saistībā ar šādas standarta veidlapas izstrādi obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai. Galīgajam mērķim vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem visā pasaulē, kur Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma, popularizējot ideju par to, ka tādas informācijas klāstam par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, ar kuru automātiski apmainās, vajadzētu būt diezgan plašam.

(14)

Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar pamatinformāciju, un ierobežots pamatinformācijas kopums būtu jāpaziņo arī Komisijai. Tas ļautu Komisijai jebkurā laikā uzraudzīt un novērtēt obligātās automātiskās informācijas apmaiņas faktisko piemērošanu attiecībā uz iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu. Tomēr informāciju, ko saņem Komisija, nevajadzētu lietot nekādiem citiem mērķiem. Šāda paziņošana neatbrīvos dalībvalsti no tās pienākumiem paziņot Komisijai par jebkura veida valsts atbalstu.

(15)

Atsauksmes, kuras saņēmēja dalībvalsts sniedz informācijas nosūtītājai dalībvalstij, ir nepieciešams elements efektīvas automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas darbībā. Tādēļ ir lietderīgi uzsvērt, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienreiz gadā būtu jāsūta atsauksmes par automātisku informācijas apmaiņu pārējām attiecīgajām dalībvalstīm. Praksē šīs obligātās atsauksmes būtu jāsūta, par to divpusēji vienojoties.

(16)

Vajadzības gadījumā, ņemot vērā obligātās automātiskās informācijas apmaiņas posmu saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai atsaukties uz Direktīvas 2011/16/ES 5. pantu attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, lai no dalībvalsts, kas izdevusi nolēmumus vai vienošanās, saņemtu papildu informāciju, tostarp pilnu tekstu, kurā atspoguļoti iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu.

(17)

Ir lietderīgi atgādināt, ka Direktīvas 2011/16/ES 21. panta 4. punkts reglamentē valodu un tulkošanas prasības, kuras attiecas uz sadarbības pieprasījumu, tostarp paziņojuma pieprasījumu, un pievienotajiem dokumentiem. Minētais noteikums būtu jāpiemēro arī gadījumos, ja dalībvalsts pieprasa papildu informāciju, ņemot vērā posmu, kurā atrodas obligātās automātiskās pamatinformācijas apmaiņa par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu.

(18)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi saprātīgie pasākumi, kas vajadzīgi, lai likvidētu visus šķēršļus, kas varētu kavēt efektīvu un iespējami plašu obligāto automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu.

(19)

Lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, atvieglotu informācijas apmaiņu un novērstu to, ka katrai dalībvalstij atsevišķi jāveic līdzīga tādas sistēmas izstrāde, kas paredzēta, lai uzglabātu informāciju, būtu jāparedz īpašs noteikums par centrāla direktorija izveidi, kurš ir pieejams visām dalībvalstīm un Komisijai un kurā dalībvalstis varētu augšupielādēt un glabāt informāciju tā vietā, lai apmainītos ar minēto informāciju, izmantojot drošu e-pasta sistēmu. Komisija saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 26. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu šādu direktoriju.

(20)

Ņemot vērā to pārmaiņu veidu un apjomu, kas ieviesti ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES (5) un šo direktīvu, būtu jāpagarina saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES iesniedzamās informācijas, statistikas un ziņojumu iesniegšanas termiņš. Šādam pagarinājumam būtu jānodrošina, ka informācijā, kas jāiesniedz, var atspoguļot pieredzi, kas izriet no minētajām pārmaiņām. Pagarinājumam būtu jāattiecas gan uz statistiku, gan citu informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz pirms 2018. gada 1. janvāra, gan uz ziņojumu un attiecīgā gadījumā – uz priekšlikumu, kas Komisijai jāiesniedz pirms 2019. gada 1. janvāra.

(21)

Spēkā esošie noteikumi par konfidencialitāti būtu jāgroza, lai atspoguļotu obligātās automātiskās informācijas apmaiņas paplašināšanu, ietverot tajā arī iepriekšējus pārrobežu nolēmumus un iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu.

(22)

Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši ar šo direktīvu tiecas nodrošināt, lai tiktu pilnībā ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību un darījumdarbības brīvība.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu efektīvu administratīvo sadarbību saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vienādības un efektivitātes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(24)

Tādēļ Direktīva 2011/16/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2011/16/ES groza šādi:

1)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9)

“automātiska apmaiņa” ir:

a)

direktīvas 8. panta 1. punkta un 8.a panta vajadzībām – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punkta vajadzībām atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;

b)

direktīvas 8. panta 3.a punkta vajadzībām – iepriekš noteiktas informācijas par rezidentiem citās dalībvalstīs sistemātiska paziņošana attiecīgajai rezidences vietas dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 3.a un 7.a punkta, 21. panta 2. punkta un 25. panta 2. un 3. punkta kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I pielikumā iekļautajām definīcijām;

c)

šīs direktīvas visu citu noteikumu vajadzībām, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu un 8.a pantu, – tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas sniegta saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu;”;

b)

pievieno šādus punktus:

“14)

“iepriekšējs pārrobežu nolēmums” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdots, grozīts vai atjaunots saistībā ar nodokļu revīziju, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to ir izdevusi, grozījusi vai atjaunojusi dalībvalsts valdība vai nodokļu iestāde, vai dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai tas ir izdots, grozīts vai atjaunots to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

b)

tas ir izdots, grozīts vai atjaunots konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties;

c)

tas attiecas uz tāda juridiska vai administratīva noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, kas attiecas uz to valsts tiesību aktu īstenošanu vai izpildi, kuri ir saistīti ar dalībvalsts nodokļiem vai dalībvalsts teritoriālu vai administratīvu apakšvienību, tostarp vietējo iestāžu, nodokļiem;

d)

tas ir saistīts ar pārrobežu darījumu vai ar jautājumu par to, vai darbības, ko veic vai neveic persona citā jurisdikcijā, rada pastāvīgu pārstāvniecību; un

e)

tas ir sagatavots, pirms tiek veikti tie darījumi vai darbības citā jurisdikcijā, kas potenciāli rada pastāvīgu pārstāvniecību, vai pirms tiek iesniegta nodokļu deklarācija par laikposmu, kurā notika darījums vai darījumu virkne, vai darbības.

Pārrobežu darījums var ietvert (bet neaprobežojas tikai ar to) ieguldījumu veikšanu, preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, finansējuma nodrošināšanu vai materiālo vai nemateriālo aktīvu izmantošanu, un tajā nav noteikti jābūt tieši iesaistītai personai, kas saņem iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

15)

“iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdota, grozīta vai atjaunota saistībā ar nodokļu revīziju, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to ir izdevušas, grozījušas vai atjaunojušas vienas vai vairāku dalībvalstu valdības vai nodokļu iestādes, tostarp jebkura to teritoriāla vai administratīva apakšvienība, tostarp vietējās iestādes, vai tā ir izdota, grozīta vai atjaunota to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

b)

tā ir izdota, grozīta vai atjaunota konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties; un

c)

pirms pārrobežu darījumu veikšanas starp saistītiem uzņēmumiem ar to nosaka pienācīgu kritēriju kopumu saistībā ar transfertcenu noteikšanu minētajiem darījumiem vai nosaka peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību.

Uzņēmumi ir saistīti uzņēmumi, ja viens uzņēmums tieši vai netieši piedalās cita uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā vai vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās uzņēmumu vadībā, kontrolē vai kapitālā.

Transfertcenas ir cenas, par kurām uzņēmums pārved materiālo un nemateriālo īpašumu vai sniedz pakalpojumus saistītiem uzņēmumiem, un “transfertcenas noteikšana” ir atbilstīgi jāinterpretē;

16)

piemērojot 14. punktu, “pārrobežu darījums” ir darījums vai darījumu virkne, ja:

a)

ne visas darījuma vai darījumu virknes puses ir rezidenti nodokļu vajadzībām dalībvalstī, kura izdod, groza vai atjauno iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

b)

darījuma vai darījumu virknes jebkura puse vienlaikus ir rezidents nodokļu vajadzībām vairāk nekā vienā jurisdikcijā;

c)

viena no darījuma vai darījumu virknes pusēm veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, un darījums vai darījumu virkne veido daļu vai visu pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību. Pārrobežu darījumā vai darījumu virknē ir ietvertas arī vienošanās, ko persona ir noslēgusi attiecībā uz tādu darījumdarbību citā jurisdikcijā, kuru minētā persona veic ar pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas starpniecību; vai

d)

šādiem darījumiem vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme.

Piemērojot 15. punktu, “pārrobežu darījums” ir darījums vai darījumu virkne, kurā iesaistīti saistītie uzņēmumi, no kuriem ne visi ir rezidenti nodokļu vajadzībām vienā jurisdikcijā, vai ja darījumam vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme;

17)

piemērojot 15. un 16. punktu, “uzņēmums” ir jebkāda veida darījumdarbības veikšana.”;

2)

direktīvas 8. pantā svītro 4. un 5. punktu;

3)

pievieno šādus pantus:

“8.a pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu darbības joma un nosacījumi

1.   Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai atjaunota pēc 2016. gada 31. decembra, dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, saskaņā ar piemērojamiem praktiskiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 21. pantu, par to informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī Eiropas Komisiju – ar ierobežojumiem, kas izklāstīti šā panta 8. punktā.

2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar piemērojamiem praktiskiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 21. pantu, turklāt informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī Eiropas Komisiju – ar ierobežojumiem, kas izklāstīti šā panta 8. punktā, par tādiem iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kuri izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā, kas sākas piecus gadus pirms 2017. gada 1. janvāra.

Ja iepriekšēji pārrobežu nolēmumi un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, šāda informācijas paziņošana notiek saskaņā ar nosacījumu, ka tie joprojām bija spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Ja iepriekšēji pārrobežu nolēmumi un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, šāda informācijas paziņošana notiek neatkarīgi no tā, vai tie vēl ir spēkā.

Dalībvalstis no šajā punktā minētās paziņojamās informācijas var izslēgt informāciju par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kas pirms 2016. gada 1. aprīļa izdoti, grozīti vai atjaunoti konkrētai personai vai personu grupai, izņemot tos, kas veic galvenokārt finanšu vai ieguldījumu darbības, ar grupas kopējo gada neto apgrozījumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (6) 2. panta 5. punktā, kas ir mazāks par EUR 40 000 000 (vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā) tajā fiskālajā gadā, kas ir pirms gada, kad iepriekšēji pārrobežu nolēmumi un iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu ir izdotas, grozītas vai atjaunotas.

3.   Divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu ar trešām valstīm ir izslēgtas no automātiskas informācijas apmaiņas jomas saskaņā ar šo pantu, ja starptautiskais nodokļu nolīgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, par to neļauj atklāt informāciju trešām personām. Ar šādu divpusēju vai daudzpusēju iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu apmainās saskaņā ar 9. pantu, ja starptautiskais nodokļu nolīgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, ļauj par to atklāt informāciju un trešās valsts kompetentā iestāde dod atļauju atklāt informāciju.

Tomēr, ja divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu tiktu izslēgtas no automātiskās informācijas apmaiņas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas pirmo teikumu, ar šā panta 6. punktā norādīto informāciju, kas minēta pieprasījumā, kura rezultātā ir izdota šāda divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, tā vietā apmainās saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

4.   Panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas tikai uz vienas vai vairāku fizisku personu nodokļu lietām.

5.   Informācijas apmaiņa notiek šādi:

a)

attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot 1. punktu, – trīs mēnešos pēc tā kalendārā gada puses beigām, kurā iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu ir izdotas, grozītas vai atjaunotas;

b)

attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot 2. punktu, – pirms 2018. gada 1. janvāra.

6.   Informācijā, kas dalībvalstij jāpaziņo, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, ietver šādus datus:

a)

tādas personas, kas nav fiziska persona, identifikācija un – attiecīgā gadījumā – personu grupas, pie kuras tā pieder, identifikācija;

b)

kopsavilkums par iepriekšējo pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu saturu, tostarp apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, ko sniedz abstraktā veidā, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai tādas informācijas atklāšanu, kura būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

c)

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu izdošanas, grozīšanas vai atjaunošanas datumi;

d)

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu derīguma termiņa sākuma datums, ja tāds ir norādīts;

e)

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu derīguma termiņa beigu datums, ja tāds ir norādīts;

f)

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu veids;

g)

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu darījuma vai darījumu virknes apjoms, ja šāds apjoms ir norādīts iepriekšējā pārrobežu nolēmumā vai ar iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu;

h)

to kritēriju kopas apraksts, kas izmantoti transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

i)

tās metodes identifikācija, kas izmantota transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

j)

to pārējo dalībvalstu identifikācija, ja tādas ir, kuras varētu skart iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu;

k)

jebkuras personas, kas nav fiziska persona, identifikācija citās dalībvalstīs, ja tādas ir, kuras varētu ietekmēt iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu (norādot, ar kurām dalībvalstīm ietekmētās personas ir saistītas);

l)

norāde par to, vai paziņotās informācijas pamatā ir iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai pati iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, vai pieprasījums, kas minēts šā panta 3. punkta otrajā daļā.

7.   Lai veicinātu šā panta 6. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija pieņem praktiskus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 6. punktā minētās informācijas paziņošanu kā procedūras daļu, ko izmanto, lai noteiktu 20. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu.

8.   Informāciju, kas noteikta saskaņā ar šā panta 6. punkta a), b), h) un k) apakšpunktu, neziņo Eiropas Komisijai.

9.   To attiecīgo dalībvalstu kompetentā iestāde, kuras noteiktas saskaņā ar 6. punkta j) apakšpunktu, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņās darbdienās pēc saņemšanas, ja iespējams – elektroniski, apstiprina informācijas saņemšanu kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju. Šo pasākumu piemēro līdz brīdim, kad sāk darboties 21. panta 5. punktā minētais direktorijs.

10.   Dalībvalstis – saskaņā ar 5. pantu un ņemot vērā 21. panta 4. punktu – var pieprasīt papildu informāciju, tostarp iepriekšējā nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu pilnu tekstu.

8.b pants

Statistika par automātisko apmaiņu

1.   Dalībvalstis pirms 2018. gada 1. janvāra reizi gadā iesniedz Komisijai statistiku par automātiskās apmaiņas apjomu saskaņā ar 8. un 8.a pantu un, ciktāl iespējams, informāciju par administratīvām un citām attiecīgām izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar notikušo apmaiņu un visām iespējamām izmaiņām gan attiecībā uz nodokļu administrācijām, gan trešām personām.

2.   Komisija pirms 2019. gada 1. janvāra iesniedz ziņojumu, kurā sniedz pārskatu un novērtējumu par statistiku un informāciju, kas saskaņā ar 1. punktu saņemta par tādiem jautājumiem kā automātiskās informācijas apmaiņas administratīvās un citas attiecīgās izmaksas un ieguvumi, kā arī par saistītajiem praktiskajiem aspektiem. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz 8. panta 1. punktā norādītajām kategorijām un nosacījumiem, tostarp nosacījumu, ka ir jābūt pieejamai informācijai par citu dalībvalstu rezidentiem, vai 8. panta 3.a punktā minētajiem posteņiem, vai attiecībā uz abiem šiem jautājumiem.

Izskatot Komisijas iesniegto priekšlikumu, Padome izvērtē iespējas turpmāk stiprināt automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti un darbību un paaugstināt attiecīgās prasības, lai paredzētu, ka:

a)

izmantojot automātisko informācijas apmaiņu, katras dalībvalsts kompetentā iestāde par taksācijas periodiem, sākot no 2019. gada 1. janvāra, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju attiecībā uz minētās citas dalībvalsts rezidentiem par visām 8. panta 1. punktā norādītajām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju; un

b)

8. panta 1. un 3.a punktā ietverto kategoriju un posteņu uzskaitījumu var paplašināt, iekļaujot tajā citas kategorijas un posteņus, tostarp autoratlīdzības.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;"

4)

direktīvas 20. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Komisija pirms 2017. gada 1. janvāra pieņem standarta veidlapu, tostarp valodu lietojuma kārtību, saskaņā ar 26. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, ievērojot 8.a pantu, veic, izmantojot standarta veidlapu. Šāda standarta veidlapa nepārsniedz 8.a panta 6. punktā minētos informācijas apmaiņas elementus un citas saistītas jomas, kas saistītas ar šiem elementiem un vajadzīgas, lai sasniegtu 8.a panta mērķus.

Pirmajā daļā minētā valodu lietojuma kārtība neliedz dalībvalstīm paziņot 8.a pantā minēto informāciju jebkurā Savienības oficiālajā un darba valodā. Tomēr minētā valodu lietojuma kārtība var paredzēt, ka šādas informācijas pamatelementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā un darba valodā.”;

5)

direktīvas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Noteiktā kārtībā Komisijas Drošības akreditācijas iestādes pienācīgi akreditētas personas minētajai informācijai drīkst piekļūt tikai tiktāl, cik tas ir vajadzīgs 5. punktā minētā direktorija un CCN tīkla apkopei, uzturēšanai un pilnveidošanai.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“5.   Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim izveido dalībvalstu drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.a panta 1. un 2. punktu, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu. Visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā. Komisijai arī ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā, tomēr saskaņā ar ierobežojumiem, kuri noteikti 8.a panta 8. punktā. Komisija pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kamēr minētais drošais centrālais direktorijs vēl nedarbojas, 8.a panta 1. un 2. punktā paredzēto automātisko apmaiņu veic saskaņā ar šā panta 1. punktu un piemērojamiem praktiskajiem pasākumiem.”;

6)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis nosūta Komisijai 8. un 8.a pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitātes ikgadēju izvērtējumu, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus. Minētā ikgadējā izvērtējuma paziņošanas formu un nosacījumus saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka Komisija.”;

b)

panta 5. un 6. punktu svītro;

7)

direktīvai pievieno šādu pantu:

“23.a pants

Informācijas konfidencialitāte

1.   Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai paziņota, ievērojot šo direktīvu, Komisija saglabā konfidencialitāti saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Savienības iestādēm, un to nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem kā tikai tiem, kuri vajadzīgi, lai noteiktu, vai un cik lielā mērā dalībvalstis izpilda šīs direktīvas prasības.

2.   Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 23. pantu, kā arī visus ziņojumus vai dokumentus, kurus Komisija ir izstrādājusi, izmantojot šo informāciju, var nosūtīt citām dalībvalstīm. Uz šo nosūtīto informāciju attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura informāciju ir saņēmusi.

Komisijas izstrādātus ziņojumus un dokumentus, kas minēti pirmajā daļā, dalībvalstis drīkst izmantot tikai analītiskiem mērķiem, un dalībvalstis informāciju nepublicē un nedara pieejamu nevienai citai personai vai struktūrai, nesaņemot nepārprotamu Komisijas piekrišanu.”;

8)

direktīvas 25. pantam pievieno šādu punktu:

“1.a   Regulu (EK) Nr. 45/2001 piemēro jebkurai personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu, ko veic Savienības iestādes un struktūras. Tomēr, lai pareizi piemērotu šo direktīvu, Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. pantā, 12. panta 1. punktā un 13. līdz 17. pantā paredzēto pienākumu un tiesību joma tiek ierobežota, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās intereses.”

2. pants

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. GRAMEGNA


(1)  2015. gada 27. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 332, 8.10.2015., 64. lpp.

(3)  2015. gada 14. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 2014/107/ES (2014. gada 9. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/11


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2377

(2015. gada 26. oktobris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (1) atsauci uz Palau Republiku pārcēla no Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) I pielikuma uz II pielikumu.

(2)

Minētajai atsaucei uz Palau Republiku ir pievienota zemsvītras piezīme, kurā norādīts, ka atbrīvojumu no vīzu prasības piemēro no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības, kas jānoslēdz ar Eiropas Savienību.

(3)

Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu, ar ko atļāva Komisijai sākt sarunas ar Palau Republiku par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”).

(4)

Sarunas par nolīgumu tika sāktas 2014. gada 17. decembrī, un tās veiksmīgi pabeidza, Palau Republikai nolīgumu parafējot vēstuļu apmaiņas veidā 2015. gada 27. maijā un Savienībai – 2015. gada 10. jūnijā.

(5)

Nolīgums būtu jāparaksta un nolīgumam pievienotās deklarācijas būtu jāapstiprina Savienības vārdā. Nolīgums būtu jāpiemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, kamēr nav pabeigtas procedūras tā oficiālai noslēgšanai.

(6)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3), tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4), tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā atļauj parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”), ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Savienības vārdā apstiprina šim lēmumam pievienotās deklarācijas.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

4. pants

Nolīgumu piemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas (5), kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 26. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  Nolīguma parakstīšanas datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/13


NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Palau Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” vai “ES”, un

PALAU REPUBLIKA, turpmāk “Palau”,

turpmāk kopā “Līgumslēdzējas puses”,

NOLŪKĀ vēl vairāk pilnveidot draudzīgās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm un vēloties atvieglot ceļošanu, nodrošinot bezvīzu ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos saviem pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (1), inter alia 19 trešās valstis, tostarp Palau, pārceļot uz to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības dalībvalstīs,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Regulas (ES) Nr. 509/2014 1. pantā paredzēts, ka attiecībā uz minētajām 19 valstīm atbrīvojums no vīzas prasības ir piemērojams tikai no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par vīzu atbrīvojumiem, kas jānoslēdz ar Savienību,

VĒLOTIES nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā pret visiem ES pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo nolūkā veikt algotu darbu savas īstermiņa uzturēšanās laikā, un tādējādi minētajai personu kategorijai turpina piemērot attiecīgās Savienības un dalībvalstu tiesību normas un Palau tiesību aktus par vīzas prasību vai atbrīvojumu no tās, kā arī par piekļuvi nodarbinātībai,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKo.

1. pants

Mērķis

Šis nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Savienības pilsoņiem un Palau pilsoņiem, kas ceļo uz otras Līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju;

b)

“Savienības pilsonis” ir dalībvalsts pilsonis atbilstīgi a) punktā sniegtajai definīcijai;

c)

“Palau pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Palau pilsonība;

d)

“Šengenas zona” ir zona bez iekšējām robežām, kas aptver to dalībvalstu teritorijas atbilstīgi a) punkta definīcijai, kurās Šengenas acquis tiek piemērots pilnībā.

3. pants

Piemērošanas joma

1.   Savienības pilsoņi, kuriem ir derīga dalībvalsts izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, Palau teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 1. punktā.

Palau pilsoņi, kuriem ir derīga Palau izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, dalībvalstu teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 2. punktā.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz personām, kas ceļo ar mērķi veikt algotu darbu.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju katra dalībvalsts var saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) 4. panta 3. punktu lemt par vīzas prasības piemērošanu vai tās atcelšanu Palau pilsoņiem.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju Palau var saskaņā ar saviem tiesību aktiem lemt par vīzas prasības piemērošanu vai atcelšanu katras dalībvalsts pilsoņiem atsevišķi.

3.   Šajā nolīgumā paredzēto vīzu režīma atcelšanu piemēro, neskarot Līgumslēdzēju pušu tiesību aktus, kas saistīti ar ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nosacījumiem. Dalībvalstis un Palau patur tiesības atteikt ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos savā teritorijā, ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti.

4.   Vīzu režīma atcelšana ir piemērojama neatkarīgi no transporta veida, kas izmantots Līgumslēdzēju pušu robežu šķērsošanai.

5.   Šajā nolīgumā neaptvertos jautājumus reglamentē Savienības tiesību akti, dalībvalstu tiesību akti un Palau tiesību akti.

4. pants

Uzturēšanās ilgums

1.   Savienības pilsoņi var uzturēties Palau teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

2.   Palau pilsoņi var uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Minēto laikposmu aprēķina neatkarīgi no jebkuras uzturēšanās reizes dalībvalstī, kura Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā.

Palau pilsoņi var uzturēties katras dalībvalsts teritorijā, kas Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, neatkarīgi no uzturēšanās laika, kas aprēķināts attiecībā uz to dalībvalstu teritoriju, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis.

3.   Šis nolīgums neietekmē Palau un dalībvalstu iespēju pagarināt uzturēšanās laiku vairāk par 90 dienām saskaņā ar to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem.

5. pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šo nolīgumu attiecībā uz Francijas Republiku piemēro tikai Francijas Republikas Eiropas teritorijā.

2.   Šo nolīgumu attiecībā uz Nīderlandes Karalisti piemēro tikai Nīderlandes Karalistes Eiropas teritorijā.

6. pants

Apvienotā komiteja nolīguma pārvaldībai

1.   Līgumslēdzējas puses izveido Apvienoto ekspertu komiteju (turpmāk “komiteja”), kurā ir Savienības pārstāvji un Palau pārstāvji. Savienību pārstāv Eiropas Komisija.

2.   Komitejai inter alia ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu;

b)

ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus;

c)

risināt domstarpības, kas radušās sakarā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

3.   Komiteju sasauc pēc vajadzības, ja to lūdz viena no Līgumslēdzējām pusēm.

4.   Komiteja izstrādā savu reglamentu.

7. pants

Šā nolīguma saistība ar pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par vīzu režīma atcelšanu starp dalībvalstīm un Palau

Šim nolīgumam ir priekšroka attiecībā pret jebkuriem divpusējiem nolīgumiem vai pasākumiem, kas noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Palau, ciktāl tie aptver jautājumus, kas ietilpst tā darbības jomā.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām, un tas stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad saņemts pēdējais no abiem paziņojumiem, ar kuriem Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

Šo nolīgumu piemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas.

2.   Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 5. punktu.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, Līgumslēdzējām pusēm rakstiski vienojoties. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

4.   Katra Līgumslēdzēja puse var pilnībā vai daļēji apturēt šā nolīguma darbību, jo īpaši sabiedriskās kārtības, valsts drošības aizsardzības vai sabiedrības veselības aizsardzības, nelegālās imigrācijas apsvērumu dēļ vai arī, ja jebkura Līgumslēdzēja puse atjauno vīzas prasību. Lēmumu par darbības apturēšanu otrai Līgumslēdzējai pusei paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šā lēmuma plānotās stāšanās spēkā. Līgumslēdzēja puse, kas apturējusi šā nolīguma piemērošanu, nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju pusi, ja minētās apturēšanas iemesli vairs nepastāv, un minēto apturēšanu atceļ.

5.   Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku 90 dienas pēc paziņojuma.

6.   Palau var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām dalībvalstīm.

7.   Savienība var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām tās dalībvalstīm.

Sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на седми декември две хиляди и петнадесета година.

Hecho en Bruselas, el siete de diciembre de dos mil quince.

V Bruselu dne sedmého prosince dva tisíce patnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den syvende december to tusind og femten.

Geschehen zu Brüssel am siebten Dezember zweitausendfünfzehn.

Kahe tuhande viieteistkümnenda aasta detsembrikuu seitsmendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εφτά Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαπέντε.

Done at Brussels on the seventh day of December in the year two thousand and fifteen.

Fait à Bruxelles, le sept décembre deux mille quinze.

Sastavljeno u Bruxellesu sedmog prosinca dvije tisuće petnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì sette dicembre duemilaquindici.

Briselē, divi tūkstoši piecpadsmitā gada septītajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai penkioliktų metų gruodžio septintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenötödik év december havának hetedik napján.

Magħmul fi Brussell, fis-seba jum ta’ Diċembru fis-sena elfejn u ħmistax.

Gedaan te Brussel, de zevende december tweeduizend vijftien.

Sporządzono w Brukseli dnia siódmego grudnia roku dwa tysiące piętnastego.

Feito em Bruxelas, em sete de dezembro de dois mil e quinze.

Întocmit la Bruxelles la șapte decembrie două mii cincisprezece.

V Bruseli siedmeho decembra dvetisíctridsať.

V Bruslju, dne sedmega decembra leta dva tisoč petnajst.

Tehty Brysselissä seitsemäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.

Som skedde i Bryssel den sjunde december år tjugohundrafemton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За Република Палау

Por la República de Palaos

Za Republiku Palau

For Republikken Palau

Für die Republik Palau

Belau Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία του Παλάου

For the Republic of Palau

Pour la République des Palaos

Za Republiku Palau

Per la Repubblica di Palau

Palau Republikas vārdā –

Palau Respublikos vardu

Palaui Köztársaság részéről

Għar-Repubblika ta' Palau

Voor de Republiek Palau

W imieniu Republiki Palau

Pela República de Palau

Pentru Republica Palau

Za Palauskú republiku

Za Republiko Palau

Palaun tasavallan puolesta

För Republiken Palau

Image


(1)  OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ ISLANDI, NORVĒĢIJU, ŠVEICI UN LIHTENŠTEINU

Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija un 2004. gada 26. oktobra nolīgumus par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Šādos apstākļos ir vēlams, ka Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas iestādes, no vienas puses, un Palau, no otras puses, nekavējoties noslēdz divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR TO PERSONU KATEGORIJAS INTERPRETĀCIJU, KURAS CEĻO AR MĒRĶI VEIKT ALGOTU DARBU, KĀ PAREDZĒTS ŠĀ NOLĪGUMA 3. PANTA 2. PUNKTĀ

Vēloties nodrošināt vienotu interpretāciju, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šajā nolīgumā to personu kategorija, kuras veic algotu darbu, aptver personas, kas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ieceļo nolūkā veikt algotu darbu vai atlīdzinātu darbību kā darbinieks vai pakalpojumu sniedzējs.

Šajā kategorijā neietilpst:

uzņēmēji, t.i., personas, kas ceļo darījumdarbības apspriežu nolūkā (un nav nodarbinātas otras Līgumslēdzējas puses valstī),

sportisti vai mākslinieki, kas veic darbību pēc ad hoc principa,

žurnālisti, kurus nosūtījuši viņu mītnes valsts plašsaziņas līdzekļi, un

uzņēmumu iekšējie praktikanti.

Šīs deklarācijas īstenošanu uzrauga Apvienotā komiteja atbilstīgi savai kompetencei saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu, un tā var ierosināt pielāgojumus, ja tā uzskata tos par vajadzīgiem, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu pieredzi.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 90 DIENU LAIKPOSMA INTERPRETĀCIJU JEBKURĀ 180 DIENU LAIKPOSMĀ, KĀ NOTEIKTS ŠĀ NOLĪGUMA 4. PANTĀ

Līgumslēdzējas puses saprot, ka laiks, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, kā paredzēts šā nolīguma 4. pantā, nozīmē vai nu nepārtrauktu apmeklējumu vai vairākus secīgus apmeklējumus, kuru kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Jēdziens “jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots “kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Tas inter alia nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PILSOŅU INFORMĒŠANU PAR NOLĪGUMU PAR VĪZU REŽĪMA ATCELŠANU

Ņemot vērā pārskatāmības svarīgumu Eiropas Savienības un Palau pilsoņiem, Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt informācijas izplatīšanu pilnā apjomā par nolīguma par vīzu režīma atcelšanu saturu un sekām, kā arī par saistītajiem jautājumiem, piemēram, ieceļošanas nosacījumiem.


REGULAS

18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/19


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2378

(2015. gada 15. decembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1156/2012

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (1) un jo īpaši tās 20. panta 1., 3. un 4. punktu un 21. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvu 77/799/EK (2) aizstāja ar Direktīvu 2011/16/ES. Lai uzlabotu pārrobežu informācijas apmaiņas efektivitāti un lietderīgumu, tika veikti vairāki svarīgi pielāgojumi noteikumos par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

(2)

Ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES (3) grozīja Direktīvu 2011/16/ES, ieviešot finanšu konta informācijas obligāto automātisko apmaiņu un ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumu saistīto kopumu.

(3)

Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma darbību, Direktīva 2011/16/ES paredz konkrētus noteikumus par standarta veidlapām un elektroniskajiem formātiem un tādus praktiskus pasākumus informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, kas pieņemami ar īstenošanas aktiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1156/2012 (4) paredz sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz standarta veidlapām un elektroniskajiem formātiem, kas izmantojami saistībā ar Direktīvu 2011/16/ES.

(4)

Ņemot vērā izmaiņas, kas veicamas Direktīvas 2011/16/ES īstenošanas nolūkā, un lai atvieglotu īstenošanas akta lasāmību, ir lietderīgi atcelt Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1156/2012 un paredzēt jaunus konsolidētus noteikumus.

(5)

Lai veicinātu informācijas apmaiņu, Direktīva 2011/16/ES nosaka, ka šāda informācijas apmaiņa saskaņā ar minēto direktīvu notiek, izmantojot standarta veidlapas, izņemot obligāto automātisko informācijas apmaiņu.

(6)

Izmantojamajās standarta veidlapās jāietver vairāki lauki, kas ir pietiekami daudzveidīgi, lai dalībvalstis varētu viegli risināt visus attiecīgos gadījumus, izmantojot katram konkrētam gadījumam atbilstošus laukus.

(7)

Attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu Direktīva 2011/16/ES nosaka, ka Komisija pieņem praktiskos pasākumus un elektronisko formātu. Lai nodrošinātu informācijas, ar ko apmainās, atbilstību un izmantojamību un attiecīgās apmaiņas efektivitāti, šajā sakarā būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi.

(8)

Tas, ka uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu par piecām ienākumu un kapitāla kategorijām saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 1. punktu attiecas nosacījums par informācijas pieejamību, pamato to, ka attiecīgo elektronisko formātu neprecizē sīkāk par tādu elementu kopējās struktūras un klašu līmeni, kas veido šo elektronisko formātu, savukārt uz detalizētiem elementiem, ar kuriem apmainās katrā no minētajām klasēm, attiecas nosacījums par šādas informācijas pieejamību katrā dalībvalstī.

(9)

Ņemot vērā to, ka informācija, ar ko apmainās saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 3.a punktu, ir jāvāc finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ievērojot piemērojamos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas izklāstīti Direktīvas 2011/16/ES I un II pielikumā, un ka tādēļ uz šo informāciju neattiecas nosacījums par informācijas pieejamību, izmantojamais elektroniskais formāts tieši pretēji būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot sīkāko detalizācijas līmeni un iekļaujot visus elementus kopā ar to attiecīgajiem atribūtiem, ja tādi ir.

(10)

Saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES informācija pēc iespējas būtu jāsniedz, izmantojot elektroniskos līdzekļus, proti, Kopējo sakaru tīklu (Common Communication Network jeb “CCN”). Vajadzības gadījumā būtu jānorāda praktiskie pasākumi saistībā ar paziņošanu. Sīki izstrādāti noteikumi būtu jāpiemēro tādu ziņojumu, pārskatu un citu dokumentu paziņošanai, kuros neietilpst pati informācija, ar ko apmainās, bet kuri to papildina, un, paziņošanai notiekot ārpus CCN tīkla un neskarot citus divpusējus pasākumus, par kuriem panākta vienošanās, informācijas, ar ko apmainās, paziņošanai un identificēšanai.

(11)

Normatīvie un administratīvie akti dalībvalstīs, kuri nepieciešami, lai izpildītu Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 3.a punktu par finanšu konta informācijas obligāto automātisko apmaiņu, ir piemērojami no 2016. gada 1. janvāra. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Administratīvās sadarbības komiteja nodokļu jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta veidlapas informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma, spontānai informācijas apmaiņai, paziņojumiem un atsauksmēm

1.   Attiecībā uz izmantojamām veidlapām “lauks” ir tāda vieta veidlapā, kur var reģistrēt informāciju, ar ko apmainās saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES.

2.   Veidlapa, kas izmantojama informācijas un administratīvo procedūru pieprasījumiem saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 5. pantu un atbildēm uz tiem, apstiprinājumiem, situāciju skaidrojošas papildu informācijas pieprasījumiem, paziņojumiem par nespēju vai atteikumu sniegt informāciju saskaņā ar šīs direktīvas 7. pantu, atbilst šīs regulas I pielikumam.

3.   Veidlapa, kas izmantojama spontānai informācijas apmaiņai un tās saņemšanas apstiprinājumam saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 9. un 10. pantu, atbilst šīs regulas II pielikumam.

4.   Veidlapa, kas izmantojama administratīvā paziņojuma pieprasījumiem saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 13. panta 1. un 2. punktu un atbildēm uz tiem saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 3. punktu, atbilst šīs regulas III pielikumam.

5.   Veidlapa, kas izmantojama atsauksmēm saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 14. panta 1. punktu, atbilst šīs regulas IV pielikumam.

2. pants

Elektroniskie formāti, kas izmantojami obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai

1.   Elektroniskais formāts, kas izmantojams obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 1. punktu, atbilst šīs regulas V pielikumam.

2.   Elektroniskais formāts, kas izmantojams obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 3.a punktu, atbilst šīs regulas VI pielikumam.

3. pants

Praktiskie pasākumi attiecībā uz CCN tīkla izmantošanu

1.   Ziņojumi, pārskati un citi dokumenti, kuri minēti informācijā, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, var tikt nosūtīti, izmantojot tādus paziņošanas līdzekļus, kas nav CCN tīkls.

2.   Ja ar Direktīvā 2011/16/ES minēto informāciju neapmainās, izmantojot elektroniskus līdzekļus, proti, CCN tīklu, un, ja vien nav panāktā divpusēja vienošanās, informāciju sniedz, pavadvēstulē aprakstot paziņoto informāciju, un šo vēstuli pienācīgi paraksta kompetentā iestāde, kura paziņo šo informāciju.

4. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1156/2012 atceļ no 2016. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto īstenošanas regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.

(2)  Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīva 77/799/EK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā (OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp.).

(3)  Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 6. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1156/2012, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 335, 7.12.2012., 42. lpp.).


I PIELIKUMS

Veidlapa, kas minēta 1. panta 2. punktā

Veidlapas, ko izmanto informācijas un administratīvo procedūru pieprasījumiem saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 5. pantu un atbildēm, apliecinājumiem, situāciju skaidrojošas papildu informācijas pieprasījumiem, paziņošanai par nespēju vai atteikumu atbildēt saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 7. pantu, ietver šādus laukus (1):

juridiskais pamats,

atsauces numurs,

datums,

pieprasījuma iesniedzējas un pieprasījuma saņēmējas iestādes nosaukums,

personas identitāte, uz kuru attiecas pārbaude vai izmeklēšana,

vispārīgs lietas apraksts un, ja vajadzīgs, īpaša situāciju skaidrojoša informācija, kas ļauj novērtēt paredzamo pieprasītās informācijas svarīgumu pārvaldībai un dalībvalstu iekšējo tiesību aktu īstenošanai, attiecībā uz Direktīvas 2011/16/ES 2. pantā minētajiem nodokļiem,

nodokļu nolūks, kuram informācija nepieciešama,

izmeklēšanas periods,

visu to personu vārdi/nosaukumi un adreses, par kurām tiek uzskatīts, ka to rīcībā ir pieprasītā informācija,

atbilstība juridiskajai prasībai, kas noteikta ar Direktīvas 2011/16/ES 16. panta 1. punktu,

atbilstība juridiskajai prasībai, kas noteikta ar Direktīvas 2011/16/ES 17. panta 1. punktu,

pamatots pieprasījums uzsākt īpašu administratīvo procedūru un atteikuma iemesli uzsākt pieprasīto īpašo administratīvo procedūru,

informācijas pieprasījuma saņemšanas apstiprinājums,

situāciju skaidrojošas papildu informācijas pieprasījums,

nespējas vai atteikuma sniegt informāciju iemesli,

iemesli, kāpēc nevar atbildēt attiecīgā termiņā, un diena, līdz kurai saņēmēja iestāde varētu sniegt atbildi.


(1)  Tomēr katrā konkrētā gadījumā izmantotajā veidlapā parādās tikai tie lauki, kas ir faktiski aizpildīti.


II PIELIKUMS

Veidlapa, kas minēta 1. panta 3. punktā

Veidlapas, ko izmanto spontānai informācijas apmaiņai un tās saņemšanas apstiprinājumam saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES attiecīgi 9. un 10. pantu, ietver šādus laukus (1):

juridiskais pamats,

atsauces numurs,

datums,

pieprasījuma iesniedzējas un pieprasījuma saņēmējas iestādes nosaukums,

personas identitāte, uz kuru attiecas spontāna informācijas apmaiņa,

laikposms, kuru aptver spontāna informācijas apmaiņa,

atbilstība juridiskajai prasībai, kas noteikta ar Direktīvas 2011/16/ES 16. panta 1. punktu,

spontānas informācijas saņemšanas apstiprinājums.


(1)  Tomēr katrā konkrētā gadījumā izmantotajā veidlapā parādās tikai tie lauki, kas ir faktiski aizpildīti.


III PIELIKUMS

Veidlapa, kas minēta 1. panta 4. punktā

Veidlapas, ko izmanto paziņojuma pieprasījumiem saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 13. panta 1. punktu un 13. panta 2. punktu un atbildēm uz tiem saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 3. punktu, ietver šādus laukus (1):

juridiskais pamats,

atsauces numurs,

datums,

pieprasījuma iesniedzējas un pieprasījuma saņēmējas iestādes nosaukums,

instrumenta vai lēmuma adresāta nosaukums un adrese,

cita informācija, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu,

instrumenta vai lēmuma priekšmets,

pieprasījuma saņēmējas iestādes atbilde saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 13. panta 3. punktu, norādot datumu, kad instruments vai lēmums paziņots adresātam.


(1)  Tomēr katrā konkrētā gadījumā izmantotajā veidlapā parādās tikai tie lauki, kas ir faktiski aizpildīti.


IV PIELIKUMS

Veidlapa, kas minēta 1. panta 5. punktā

Veidlapas, ko izmanto atsauksmēm saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 14. panta 1. punktu, ietver šādus laukus (1):

atsauces numurs,

datums,

kompetentās iestādes, kas sniedz atsauksmes, nosaukums,

vispārējas atsauksmes par sniegto informāciju,

rezultāti, kas tieši saistīti ar sniegto informāciju.


(1)  Tomēr katrā konkrētā gadījumā izmantotajā veidlapā parādās tikai tie lauki, kas ir faktiski aizpildīti.


V PIELIKUMS

Elektroniskais formāts, kas minēts 2. panta 1. punktā

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņā saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 1. punktu elektroniskajiem formātiem ir šāda kokveida struktūra un šādas elementu klases (1):

a)

Vispārējā ziņojumā ir ietverti:

Image

b)

Lai sniegtu informāciju par ienākumiem no nodarbinātības vai direktora atalgojuma, pamattekstā ir ietverti:

Image

c)

Lai sniegtu informāciju par pensijām, pamattekstā ir ietverti:

Image

d)

Lai sniegtu informāciju par dzīvības apdrošināšanas produktiem, pamattekstā ir ietverti:

Image

e)

Lai sniegtu informāciju par īpašumtiesībām un ienākumiem no nekustamā īpašuma, pamattekstā ir ietverti:

Image

f)

Lai sniegtu informāciju par konkrētām kategorijām, pamattekstā ir ietverti:

Image

g)

Lai apstiprinātu, ka saņemta informācija par konkrētu kategoriju, pamattekstā ir ietverti:

Image

(1)  Tomēr katrā konkrētajā gadījumā izmantotajā elektroniskajā formātā parādās tikai tās elementu klases, kas minētajā gadījumā ir faktiski pieejamas un piemērojamas.


VI PIELIKUMS

Elektroniskais formāts, kas minēts 2. panta 2. punktā

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņā saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 3.a punktu elektroniskajam formātam ir šāda kokveida struktūra un šādi elementi un atribūti (1):

a)

Vispārējā ziņojumā ir ietverti:

Image Image Image Image Image Image Image Image Image Image Image

b)

As regards the types common to FATCA and CRS used in the message under point (a) above:

Image Image Image Image

c)

As regards the common OECD types used in the message under point (a) above:

Image Image Image

(1)  Neraugoties uz to, ka ir jāievēro Direktīvas 2011/16/ES I un II pielikumā iekļautie ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumi, katrā konkrētajā gadījumā izmantotajā elektroniskajā formātā parādās tikai tie elementi un atribūti, kas minētajā gadījumā ir faktiski piemērojami.


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2379

(2015. gada 16. decembris),

ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006, (EK) Nr. 1067/2008 un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2081, Regulas (EK) Nr. 1964/2006 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 480/2012, un Regulas (EK) Nr. 1918/2006 attiecībā uz datumiem, kad jāiesniedz importa licenču pieprasījumi un jāizdod importa licences 2016. gadam saskaņā ar tarifa kvotām par labību, rīsiem un olīveļļu, un ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz datumiem, kad jāizdod eksporta licences 2016. gadam ārpuskvotas cukura un izoglikozes nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas ietvertas sarakstā CXL, kurš izveidots pēc GATT XXIV 6. sarunām (1), un jo īpaši tās 1. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (2), un jo īpaši tās 20. panta n) punktu, 144. panta g) punktu un 187. panta e) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulās (EK) Nr. 2305/2003 (3), (EK) Nr. 969/2006 (4), (EK) Nr. 1067/2008 (5) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2081 (6) ir paredzēti īpaši noteikumi par importa licenču pieprasījumu iesniegšanu un licenču izdošanu attiecībā uz miežiem ar tarifa kvotu 09.4126, kukurūzu ar tarifa kvotu 09.4131, tādiem parastajiem kviešiem ar tarifa kvotām 09.4123, 09.4124, 09.4125 un 09.4133, kuri nav augstākā labuma parastie kvieši, un Ukrainas izcelsmes labību ar tarifa kvotām 09.4306, 09.4307 un 09.4308.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1964/2006 (7) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 480/2012 (8) ir paredzēti īpaši noteikumi par importa licenču pieprasījumu iesniegšanu un licenču izdošanu attiecībā uz Bangladešas izcelsmes rīsiem ar tarifa kvotu 09.4517 un attiecībā uz šķeltajiem rīsiem ar tarifa kvotu 09.4079.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1918/2006 (9) ir paredzēti īpaši noteikumi par importa licenču pieprasījumu iesniegšanu un licenču izdošanu attiecībā uz Tunisijas izcelsmes olīveļļu atbilstīgi pieejamajai kvotai.

(4)

Ņemot vērā svētku dienas 2016. gadā, noteiktos laikposmos jāizdara atkāpes no Regulas (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006, (EK) Nr. 1067/2008 un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2081, Regulas (EK) Nr. 1964/2006 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 480/2012, un Regulas (EK) Nr. 1918/2006 attiecībā uz importa licenču pieprasījumu iesniegšanas un šo licenču izdošanas datumiem, lai nodrošinātu attiecīgo kvotu apjomu ievērošanu.

(5)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 951/2006 (10) 7.d panta 1. punktā ir noteikts, ka ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksporta licences izdod no piektdienas nākamajā nedēļā pēc pieprasījuma iesniegšanas un ar nosacījumu, ka Komisija šajā laikposmā nav pieņēmusi nevienu īpašu pasākumu.

(6)

Ņemot vērā 2016. gada svētku dienas un to, ka Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis šo svētku laikā iznāks neregulāri, laikposms starp pieprasījumu iesniegšanas datumu un licenču izdošanas datumu būs pārāk īss, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus pārvaldību. Tāpēc šis laikposms būtu jāpagarina.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Labība

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2305/2003 3. panta 1. punkta otrās daļas, importa licenču pieprasījumus par 2016. gadu attiecībā uz miežiem ar tarifa kvotu 09.4126 nevar iesniegt agrāk kā pirmdien, 2016. gada 4. janvārī un vēlāk kā piektdien, 2016. gada 16. decembrī plkst. 13.00 (pēc Briseles laika).

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2305/2003 3. panta 4. punkta pirmās daļas, par 2016. gadu tādas miežu importa licences ar tarifa kvotu 09.4126, kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas I pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, ievērojot pasākumus, kas pieņemti, piemērojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (11) 7. panta 2. punktu.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 969/2006 4. panta 1. punkta otrās daļas, importa licenču pieprasījumus par 2016. gadu attiecībā uz kukurūzu ar tarifa kvotu 09.4131 nevar iesniegt agrāk kā pirmdien, 2016. gada 4. janvārī un vēlāk kā piektdien, 2016. gada 16. decembrī plkst. 13.00 (pēc Briseles laika).

4.   Atkāpjoties no Regulas(EK) Nr. 969/2006 4. panta 4. punkta pirmās daļas, par 2016. gadu tādas kukurūzas importa licences ar tarifa kvotu 09.4131, kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas I pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, ievērojot pasākumus, kas pieņemti, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu.

5.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1067/2008 4. panta 1. punkta otrās daļas, importa licenču pieprasījumus par 2016. gadu attiecībā uz tādiem parastajiem kviešiem ar tarifa kvotām 09.4123, 09.4124, 09.4125 un 09.4133, kuri nav augstākā labuma parastie kvieši, nevar iesniegt agrāk kā pirmdien, 2016. gada 4. janvārī un vēlāk kā piektdien, 2016. gada 16. decembrī plkst. 13.00 (pēc Briseles laika).

6.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1067/2008 4. panta 4. punkta pirmās daļas, par 2016. gadu tādas kviešu importa licences saskaņā ar tarifa kvotām 09.4123, 09.4124, 09.4125 un 09.4133 (kuri nav augstākā labuma parastie kvieši) kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas I pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, ievērojot pasākumus, kas pieņemti, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu.

7.   no Īstenošanas regulas (ES) 2015/2081 2. panta 1. punkta otrās daļas, importa licenču pieprasījumus par 2016. gadu attiecībā uz Ukrainas izcelsmes labību ar tarifa kvotām 09.4306, 09.4307 un 09.4308 nevar iesniegt agrāk kā pirmdien, 2016. gada 4. janvārī un vēlāk kā piektdien, 2016. gada 16. decembrī plkst. 13.00 (pēc Briseles laika).

8.   Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2015/2081 2. panta 3. punkta, par 2016. gadu tādas importa licences attiecībā uz Ukrainas izcelsmes labību ar tarifa kvotām 09.4306, 09.4307 un 09.4308, kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas I pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, ievērojot pasākumus, kas pieņemti, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu.

2. pants

Rīsi

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1964/2006 4. panta 3. punkta pirmās daļas, importa licenču pieprasījumus par 2016. gadu attiecībā uz Bangladešas izcelsmes rīsiem ar tarifa kvotu 09.4517 nevar iesniegt agrāk kā pirmdien, 2016. gada 4. janvārī un vēlāk kā piektdien, 2016. gada 9. decembrī plkst. 13.00 (pēc Briseles laika).

2.   Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 480/2012 2. panta 1. punkta trešās daļas, importa licenču pieprasījumus par 2016. gadu attiecībā uz šķeltajiem rīsiem ar tarifa kvotu 09.4079 nevar iesniegt agrāk kā pirmdien, 2016. gada 4. janvārī un vēlāk kā piektdien, 2016. gada 9. decembrī plkst. 13.00 (pēc Briseles laika).

3. pants

Olīveļļa

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 1. punkta, pēc 2016. gada 13. decembra otrdienas vairs nevar iesniegt importa licenču pieprasījumus par Tunisijas izcelsmes olīveļļu.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 3. punkta, Tunisijas izcelsmes olīveļļas importa licences, kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas II pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, ievērojot pasākumus, kas pieņemti, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu.

4. pants

Ārpuskvotas cukurs un izoglikoze

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 951/2006 7.d panta 1. punkta, ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksporta licences, kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas III pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 951/2006 9. panta 1. un 2. punktā.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā ir spēkā līdz 2017. gada 10. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(3)  Komisijas 2003. gada 29. decembra Regula (EK) Nr. 2305/2003, ar ko atklāj un nosaka Kopienas tarifa kvotu pārvaldīšanu miežu importam no trešajām valstīm (OV L 342, 30.12.2003., 7. lpp.).

(4)  Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 969/2006 par Kopienas tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu attiecībā uz trešo valstu izcelsmes kukurūzas ievedumiem (OV L 176, 30.6.2006., 44. lpp.).

(5)  Komisijas 2008. gada 30. oktobra Regula (EK) Nr. 1067/2008 par Kopienas tarifa kvotas atklāšanu un pārvaldīšanu parastajiem kviešiem, izņemot augstākā labuma parastos kviešus, no trešām valstīm un izņēmumiem no Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (kodificētā redakcija) (OV L 290, 31.10.2008., 3. lpp.).

(6)  Komisijas 2015. gada 18. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2081, ar ko atklāj importa tarifu kvotas dažu veidu Ukrainas izcelsmes labībai un paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 302, 19.11.2015., 81. lpp.).

(7)  Komisijas 2006. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1964/2006, ar ko, piemērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 3491/90, atver Kopienas tarifa kvotu rīsiem, kuru izcelsme Bangladešā, un paredz šīs kvotas pārvaldību (OV L 408, 30.12.2006., 19. lpp.).

(8)  Komisijas 2012. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 480/2012, ar ko atver tarifu kvotu KN koda 1006 40 00 šķeltajiem rīsiem, kas paredzēti KN koda 1901 10 00 pārtikas izstrādājumu ražošanai, un paredz šīs kvotas pārvaldi (OV L 148, 8.6.2012., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1918/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu Tunisijas izcelsmes olīveļļai (OV L 365, 21.12.2006., 84. lpp.).

(10)  Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.).

(11)  Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

Laikposmi labības importa licenču pieprasījumu iesniegšanai

Izdošanas datumi

No piektdienas, 2016. gada 18. martaplkst. 13.00 līdz piektdienai, 25. martamplkst. 13.00 (pēc Briseles laika)

Pirmā darbdiena, sākot no pirmdienas, 2016. gada 4. aprīļa

No piektdienas, 2016. gada 21. oktobraplkst. 13.00 līdz piektdienai, 28. oktobrimplkst. 13.00 (pēc Briseles laika)

Pirmā darbdiena, sākot no pirmdienas, 2016. gada 7. novembra


II PIELIKUMS

Laikposmi olīveļļas importa licenču pieprasījumu iesniegšanai

Izdošanas datumi

Pirmdiena, 2016. gada 21. martsvai otrdiena, 22. marts

Pirmā darbdiena, sākot no piektdienas, 2016. gada 1. aprīļa

Pirmdiena, 2016. gada 2. maijsvai otrdiena, 3. maijs

Pirmā darbdiena, sākot no piektdienas, 2016. gada 13. maija

Pirmdiena, 2016. gada 9. maijsvai otrdiena, 10. maijs

Pirmā darbdiena, sākot no trešdienas, 2016. gada 18. maija

Pirmdiena, 2016. gada 18. jūlijsvai otrdiena, 19. jūlijs

Pirmā darbdiena, sākot no trešdienas, 2016. gada 27. jūlija

Pirmdiena, 2016. gada 8. augustsvai otrdiena, 9. augusts

Pirmā darbdiena, sākot no trešdienas, 2016. gada 17. augusta

Pirmdiena, 2016. gada 24. oktobrisvai otrdiena, 25. oktobris

Pirmā darbdiena, sākot no ceturtdienas, 2016. gada 3. novembra


III PIELIKUMS

Laikposmi ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksporta licenču pieprasījumu iesniegšanai

Izdošanas datumi

No pirmdienas, 2016. gada 24. oktobralīdz piektdienai, 28. oktobrim

Pirmā darbdiena, sākot no otrdienas, 2016. gada 8. novembra

No pirmdienas, 2016. gada 19. decembralīdz piektdienai, 23. decembrim

Pirmā darbdiena, sākot no piektdienas, 2017. gada 6. janvāra


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/50


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2380

(2015. gada 16. decembris),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

130,1

0

AR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

154,5

145,7

0

0

AR

BR

0207 14 10

Bezkaula, saldēti gaiļu vai vistu gabali

286,0

197,1

343,8

219,0

4

32

0

24

AR

BR

CL

TH

0207 27 10

Bezkaula, saldēti tītaru gabali

329,9

244,7

0

16

BR

CL

0408 91 80

Žāvētas olas bez čaumalām

431,0

0

AR

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

225,1

19

BR


(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/52


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2381

(2015. gada 17. decembris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (1) un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1059/2003 ir reģionālās klasifikācijas tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu saskaņotu reģionālās statistikas datu vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 5. panta 5. punktu, ja NUTS klasifikācijā izdara grozījumus, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānosūta Komisijai jaunā reģionālā sadalījuma laikrindas, lai aizstātu jau nosūtītos datus. Komisijai būtu jāprecizē laikrindu saraksts un garums, ņemot vērā to nodrošināšanas iespējamību. Šīs laikrindas iesniedz divu gadu laikā pēc grozījumu izdarīšanas NUTS klasifikācijā.

(3)

NUTS klasifikācija ir grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1319/2013 (2), kas ir spēkā no 2015. gada 1. janvāra, un Komisijas Regulu (ES) Nr. 868/2014 (3), kas ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Dalībvalstis nosūta Komisijai jaunā reģionālā sadalījuma laikrindas saskaņā ar pielikumā norādīto sarakstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 9. decembra Regula (ES) Nr. 1319/2013, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 342, 18.12.2013., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 8. augusta Regula (ES) Nr. 868/2014, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 241, 13.8.2014., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Vajadzīgais sākuma gads statistikas jomas dalījumā

Joma

NUTS 2. līmenis

NUTS 3. līmenis

Lauksaimniecība – lauksaimniecības konti

2007 (1)

 

Lauksaimniecība – dzīvnieku populācijas

2010

 

Lauksaimniecība – augkopība

2007

 

Lauksaimniecība – piena ražošana

2010

 

Lauksaimniecība – lauku saimniecību struktūra

2010

2010 (1)

Demogrāfija – iedzīvotāju skaits, dzīvi dzimušie, nāves gadījumi

1990 (2)

1990 (2)

Darba tirgus – nodarbinātība, bezdarbs

2010

2010 (1)

Vide – atkritumu apstrādes iekārtas

2010

 

Veselība – nāves cēloņi

1994 (3)

 

Veselība – infrastruktūra

1993 (1)

 

Veselība – pacienti

2000 (1)

 

Informācijas sabiedrība

2010 (1)

 

Reģionālie ekonomiskie konti – mājsaimniecību konti

2000

 

Reģionālie ekonomiskie konti – reģionālie konti

2000

2000

Zinātne un tehnoloģijas – pētniecības un izstrādes izdevumi un personāls

2011

 

Tūrisms

2012

 


(1)  Ziņošana nav obligāta.

(2)  Ziņošana par atsauces gadiem no 1990. līdz 2012. g. nav obligāta.

(3)  Ziņošana par atsauces gadiem no 1994. līdz 2010. g. nav obligāta.


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/54


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2382

(2015. gada 17. decembris)

par atļauju lietot no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtas alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparātu par barības piedevu dējējvistām un retāk audzētu sugu dējējmājputniem (atļaujas turētājs Kerry Ingredients and Flavours)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju lietot no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtas alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju lietot no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtas alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparātu par barības piedevu dējējvistām un retāk audzētu sugu dējējmājputniem, šo piedevu klasificējot piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

No Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtās alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtās endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparātu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 237/2012 (2) desmit gadus atļāva lietot gaļas cāļiem un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1365/2013 (3) – retāk audzētu gaļas mājputnu sugām un dējējvistu cāļiem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2015. gada 28. aprīļa atzinumā (4) secināja, ka no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtās alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtās endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparātam, ja to lieto, ievērojot piedāvātos lietošanas nosacījumus, nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi, un tas var uzlabot dējējvistu olu svaru. Tā kā iedarbības veids ir uzskatāms par tādu pašu, minēto secinājumu var attiecināt uz retāk audzētu sugu dējējmājputniem. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

No Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtās alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtās endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāatļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā aprakstīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 19. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 237/2012 par atļauju izmantot alfa-galaktozidāzi (EC 3.2.1.22), kas iegūta no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94), un endo-1,4-beta-glikanāzi (EC 3.2.1.4), kas iegūta no Aspergillus niger (CBS 120604), kā barības piedevas gaļas cāļiem (atļaujas turētājs Kerry Ingredients and Flavours) (OV L 80, 20.3.2012., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1365/2013 par atļauju izmantot no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtu alfa-galaktozidāzes un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtu endo-1,4-beta-glikanāzes preparātu kā barības piedevu retāk audzētu gaļas mājputnu sugām un dējējvistu cāļiem (atļaujas turētājs Kerry Ingredients and Flavours) (OV L 343, 19.12.2013., 31. lpp.).

(4)  EFSA Journal 2015; 13(5):4107.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktivitātes vienības/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a17

Kerry Ingredients and Flavours

Alfa-galaktozidāze

(EC 3.2.1.22)

Endo-1,4-beta-glikanāze

(EC 3.2.1.4)

Piedevas sastāvs

No Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtas alfa-galaktozidāzes (EC 3.2.1.22) un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes (EC 3.2.1.4) preparāts cietā veidā ar minimālo aktivitāti:

1 000 U (1) alfa-galaktozidāzes/g,

5 700 U (2) endo-1,4-beta-glikanāzes/g.

Aktīvās vielas raksturojums

Alfa-galaktozidāze, kas iegūta no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94), un endo-1,4-beta-glikanāze, kas iegūta no Aspergillus niger (CBS 120604)

Analīzes metode  (3)

Noteikšana:

kolorimetriskā metode, ar kuru nosaka p-nitrofenola daudzumu, ko alfa-galaktozidāze izdala no p-nitrofenil-alfa-galaktopiranozīda substrāta,

kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, kuru endo-1,4-beta-glikanāze izdala no miežu glikāna substrāta, kas saistīts ar azurīnu.

Dējējvistas

100 U alfa-galaktozidāze

1.

Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.

Maksimālā ieteicamā deva:

100 U alfa-galaktozidāzes/kg,

570 U endo-1,4-beta-glikanāzes/kg.

3.

Drošības apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2026. gada 7. janvāris

Retāk audzētu sugu dējējmājputni

570 U endo-1,4-beta-glikanāze


(1)  1 U ir fermenta daudzums, kas pie pH 5,0 un 37 °C vienā minūtē no p-nitrofenil-alfa-galaktopiranozīda (pNPG) izdala 1 μmol p-nitrofenola.

(2)  1 U ir fermenta daudzums, kas pie pH 5,0 un 50 °C vienā minūtē no beta-glikāna izdala 1 mg reducējošo cukuru (glikozes ekvivalentu).

(3)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/57


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2383

(2015. gada 17. decembris),

ar ko Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu groza attiecībā uz tādas dzīvnieku barības un pārtikas sarakstu, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un kura tiek pakļauta pastiprinātai importa oficiālajai kontrolei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2) paredz noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikumā (“saraksts”) uzskaitīto barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka saraksts ir jāpārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ievērojot vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Kā liecina ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) paziņoto ar pārtiku saistīto neseno incidentu biežums un nozīmīgums, konstatējumi, kas gūti, Pārtikas un veterinārajam birojam veicot revīzijas trešās valstīs, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par dzīvnieku barības un pārtikas sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)

Konkrētāk, saraksts būtu jāgroza, svītrojot ierakstus par precēm, par kurām pieejamajos informācijas avotos norādīts, ka kopumā tās pienācīgi atbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām, un kurām līdz ar to vairs nav pamata veikt pastiprinātas oficiālās kontroles. Tādēļ saraksta ieraksts par Peru izcelsmes galda vīnogām būtu jāsvītro.

(5)

Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, ir lietderīgi aizstāt Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu ar šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 669/2009.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Dzīvnieku barība un pārtika, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un ko izraudzītajā ievešanas vietā pārbauda pastiprinātā oficiālajā kontrolē

Barība un pārtika

(paredzētā izmantošana)

KN kods (1)

Taric apakšgrupa

Izcelsmes valsts

Risks

Fiziskās kontroles un identitātes kontroles biežums (%)

Rozīnes

0806 20

 

Afganistāna (AF)

Ohratoksīns A

50

(Pārtika)

 

 

Mandeles, nelobītas

0802 11

 

Austrālija (AU)

Aflatoksīni

20

Mandeles, lobītas

0802 12

 

(Pārtika)

 

 

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Brazīlija (BR)

Aflatoksīni

10

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91;

2008 11 96;

2008 11 98

 

(Barība un pārtika)

 

 

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00;

ex 0710 22 00

10

10

Kambodža (KH)

Pesticīdu atliekas (2)  (3)

50

Baklažāni

0709 30 00;

 

ex 0710 80 95

72

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

Lapu selerijas (Apium graveolens)

ex 0709 40 00

20

Kambodža (KH)

Pesticīdu atliekas (2)  (4)

50

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

 

 

Brassica oleracea

(citi pārtikā lietojami Brassica ģints augi, “Ķīnas brokoļi”) (5)

ex 0704 90 90

40

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas (2)

50

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 

Tēja, arī aromatizēta

0902

 

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas (2)  (6)

10

(Pārtika)

 

 

Baklažāni

0709 30 00;

 

Dominikānas Republika (DO)

Pesticīdu atliekas (2)  (7)

10

ex 0710 80 95

72

Balzambumbieri (Momordica charantia)

ex 0709 99 90;

ex 0710 80 95

70

70

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00;

ex 0710 22 00

10

10

Dominikānas Republika (DO)

Pesticīdu atliekas (2)  (7)

20

Pipari (saldie un citi) (Capsicum spp.)`

0709 60 10;

0710 80 51

 

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

ex 0709 60 99;

ex 0710 80 59

20

20

Zemenes (svaigas)

0810 10 00

 

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas (2)  (8)

10

(Pārtika)

 

 

Pipari (saldie un citi) (Capsicum spp.)

0709 60 10;

0710 80 51

 

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas (2)  (9)

10

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99;

ex 0710 80 59

20

20

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Gambija (GM)

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91;

2008 11 96;

2008 11 98

 

(Barība un pārtika)

 

 

Beteļauga lapas (Piper betle L.)

ex 1404 90 00

10

Indija (IN)

Salmonella (10)

50

(Pārtika)

 

 

Sezama sēklas

1207 40 90

 

Indija (IN)

Salmonella (10)

20

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 

Capsicum annuum, veseli

0904 21 10

 

Indija (IN)

Aflatoksīni

20

Capsicum annuum, grūsti vai malti

ex 0904 22 00

10

Žāvēti Capsicum ģints augļi, veseli, izņemot saldos piparus (Capsicum annuum)

0904 21 90

 

Muskatrieksts

(Myristica fragrans)

0908 11 00;

0908 12 00

 

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

 

 

Fermenti; fermentu preparāti

3507

 

Indija (IN)

Hloramfenikols

50

(Barība un pārtika)

 

 

Muskatrieksts

(Myristica fragrans)

0908 11 00;

0908 12 00

 

Indonēzija (ID)

Aflatoksīni

20

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

 

 

Zirņi ar pākstīm (nelobīti)

ex 0708 10 00

40

Kenija (KE)

Pesticīdu atliekas (2)  (11)

10

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 

Avenes

0811 20 31;

 

Serbija (RS)

Norovīruss

10

(Pārtika – saldēta)

ex 0811 20 11;

ex 0811 20 19

10

10

Arbūzu (Egusi, Citrullus lanatus) sēklas un no tām atvasināti produkti

ex 1207 70 00;

ex 1106 30 90;

ex 2008 99 99

10

30

50

Sjerraleone (SL)

Aflatoksīni

50

(Pārtika)

 

 

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Sudāna (SD)

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91;

2008 11 96;

2008 11 98

 

(Barība un pārtika)

 

 

Pipari (izņemot saldos) (Capsicum spp.)

ex 0709 60 99

20

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas (2)  (12)

10

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00;

ex 0710 22 00

10

10

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas (2)  (13)

20

Baklažāni

0709 30 00;

 

ex 0710 80 95

72

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

Žāvētas aprikozes

0813 10 00

 

Turcija (TR)

Sulfīti (14)

10

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas

2008 50 61

 

(Pārtika)

 

 

Saldie pipari (Capsicum annuum)

0709 60 10;

0710 80 51

 

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2)  (15)

10

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

Vīnogulāju lapas

ex 2008 99 99

11; 19

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2)  (16)

50

(Pārtika)

 

 

Pistācijas, nelobītas

0802 51 00

 

Amerikas Savienotās Valstis (US)

Aflatoksīni

20

Pistācijas, lobītas

0802 52 00

 

(Pārtika)

 

 

Žāvētas aprikozes

0813 10 00

 

Uzbekistāna (UZ)

Sulfīti (14)

50

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas

2008 50 61

 

(Pārtika)

 

 

Koriandra lapas

ex 0709 99 90

72

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2)  (17)

50

Baziliks (svētais, saldais)

ex 1211 90 86;

ex 2008 99 99

20

75

Piparmētras

ex 1211 90 86;

ex 2008 99 99

30

70

Pētersīlis

ex 0709 99 90

40

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

 

 

Okras

ex 0709 99 90

20

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2)  (17)

50

Pipari (izņemot saldos) (Capsicum spp.)

ex 0709 60 99

20

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 

Pitahaja (pūķauglis)

ex 0810 90 20

10

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2)  (17)

20

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 


(1)  Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu KN kodu klasificēti produkti un šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, tad KN kodu marķē ar “ex”.

(2)  Pesticīdu atliekas vismaz tiem pesticīdiem, kuri uzskaitīti kontroles programmā, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), 29. panta 2. punktu, un kurus var analizēt, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuru pamatā ir GC-MS un LC-MS (pesticīdi, kas jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz tiem).

(3)  Hlorbufāma atliekas.

(4)  Fentoāta atliekas.

(5)  Brassica oleracea L. convar. Botrytis (L) Alef var. Italica Plenck sugas alboglabra šķirne. Pazīstama arī kā “Kai Lan”, “Gai Lan”, “Gailan”, “Kailan”, “Chinese bare Jielan”.

(6)  Trifluralīna atliekas.

(7)  Šādu vielu atliekas: acefāts, aldikarbs (aldikarba, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā aldikarbs), amitrāzs (amitrāzs, ieskaitot metabolītus, kuri satur 2,4-dimetilanilīna grupu, kas izteikta kā amitrāzs), diafentiurons, dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, tostarp manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs).

(8)  Šādu vielu atliekas: heksaflumurons, metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs), fentoāts un tiofanātmetils.

(9)  Šādu vielu atliekas: dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), dinotefurāns, folpets, prohlorāzs (prohlorāza un tā metabolītu, kas satur 2,4,6-trihlorfenola grupu, summa, izteikta kā prohlorāzs), tiofanātmetils un triforīns.

(10)  Atsauces metode EN/ISO 6579 vai attiecībā pret to validēta metode, kā minēts Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.) 5. pantā.

(11)  Acefāta un diafentiurona atliekas.

(12)  Formetanāta atliekas: formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds), protiofoss un triforīns.

(13)  Šādu vielu atliekas: acefāts, dikrotofoss, protiofoss, kvinalfoss un triforīns.

(14)  Atsauces metodes: EN 1988-1:1998, EN 1988-2:1998 vai ISO 5522:1981.

(15)  Diafentiurona un formetanāta atliekas: formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds) un tiofanātmetils.

(16)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, tostarp manebs, mankocebs, metriāms, propinebs, tirāms un cirams) un metrafenons.

(17)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, tostarp manebs, mankocebs, metriāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.”


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/63


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2384

(2015. gada 17. decembris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija foliju importam un ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz procedūru attiecībā uz konkrētu Brazīlijas izcelsmes alumīnija foliju importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 925/2009 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētai Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes alumīnija folijai.

(2)

Pasākumi tika īstenoti ad valorem maksājuma formā, kas bija 13,4 % importam no Armēnijas, 17,6 % importam no Brazīlijas un 30 % importam no ĶTR, izņemot Alcoa (Shanghai) Aluminium Products Co., Ltd (6,4 %), Alcoa (Bohai) Aluminium Industries Co., Ltd (6,4 %), Shandong Loften Aluminium Foil Co., Ltd (20,3 %) un Zhenjiang Dingsheng Aluminium Co., Ltd (24,2 %).

(3)

Saistības, kuras piedāvāja Brazīlijas ražotājs eksportētājs, Komisija pieņēma ar Komisijas Lēmumu 2009/736/EK (3).

2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(4)

Pēc paziņojuma par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4) publicēšanas Komisija saņēma pieprasījumu sākt šo pasākumu pret Brazīliju un ĶTR termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi AFM Aluminiumfolie Merseburg GmbH, Alcomet AD, Eurofoil Luxembourg SA, Hydro Aluminium Rolled Products GmbH, Impol d.o.o. un Symetal S.A. (“pieprasījuma iesniedzēji”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % kopējā alumīnija foliju ražošanas apjoma Savienībā.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(7)

Pieprasījuma iesniedzēji nepieprasīja antidempinga pasākumu pret Armēnijas izcelsmes importu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas uzsākšanu. Tādēļ pasākumu termiņš beidzās 2014. gada 7. oktobrī (5).

3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(8)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2014. gada 4. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4.   Paralēla antidempinga izmeklēšana

(9)

Komisija 2014. gada 8. oktobrī paziņoja par antidempinga izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam attiecībā uz konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importu Savienībā (7) (“paralēlā izmeklēšana”).

(10)

Šajā izmeklēšanā Komisija 2015. gada jūlijā ar Regulu (ES) 2015/1081 (8) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importam. Pagaidu pasākumi tika noteikti uz sešiem mēnešiem.

(11)

Komisija 2015. gada 17. decembrī ar Regulu (ES) 2015/2385 (9) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importam.

(12)

Abas paralēlās izmeklēšanas aptvēra vienu un to pašu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu un vienu un to pašu attiecīgo periodu, kā norādīts 13. apsvērumā.

5.   Izmeklēšana

5.1.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(13)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika periodam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2.   Izmeklēšanā un atlasē iesaistītās personas

(14)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus Brazīlijā un ĶTR, zināmos importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un tirgotājus, un eksportētāju valstu pārstāvjus.

(15)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(16)

Savā paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veikt ražotāju eksportētāju ĶTR, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju atlasi. Brazīlijas ražotāju eksportētāju atlase nebija paredzēta.

ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(17)

No 12 zināmajiem Ķīnas ražotājiem divi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem Ņemot vērā, ka uzņēmumu, kuri sadarbojas, skaits bija ierobežots, atlase nebija vajadzīga.

Savienības ražotāju atlase

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko pārdošanas un produkcijas reprezentatīvo apjomu. Izlasē tika iekļauti seši Savienības ražotāji un to saistītie uzņēmumi, jo izmeklēšanas sākumā bija neskaidra grupu iekšējā struktūra saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanas un tālākpārdošanas funkcijām. Atlasītie Savienības ražotāji ražo vairāk nekā 70 % Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas paust savu viedokli par pagaidu izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta pagaidu izlase. Izlase ir uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(19)

Viens no atlasītajiem Savienības ražotājiem 2015. gadā pārdeva jaunam uzņēmumam savu darbību, tostarp aprīkojumu, atļaujas, saistības pret darbiniekiem un esošos līgumus. Tā kā izmaiņas notika pēc izmeklēšanas perioda, tās nav būtiskas izmeklēšanai, kas notiek saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu.

Nesaistīto importētāju atlase

(20)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(21)

Sākumā tika uzrunāti četrpadsmit zināmi importētāji/lietotāji, kuri tika aicināti sniegt skaidrojumu par savu darbību, kā arī attiecīgā gadījumā atbildēt uz atlases anketu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(22)

Atlases anketu aizpildīja pieci uzņēmumi. Četri no tiem bija pārtinēji, t. i., rūpnieciskie lietotāji, kuri attiecīgo ražojumu importē, lai to apstrādātu pirms tālākpārdošanas, un viens bija tirgotājs, kurš tomēr attiecīgajā periodā neimportēja attiecīgo produktu. Tā kā atlases anketu aizpildīja neliels skaits uzņēmumu, atlases veikšana nebija pamatota.

(23)

Pieteicās vēl divi lietotāji. Viņiem tika nosūtīta anketa.

Anketas un sadarbība

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(25)

Komisija nosūtīja anketas sešiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un to saistītajiem uzņēmumiem, diviem Brazīlijas ražotājiem eksportētājiem un diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, vienam tirgotājam un iepriekš minētajiem sešiem apzinātajiem lietotājiem Savienībā.

(26)

Atbildes uz anketām tika saņemtas no visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un no trīs lietotājiem.

(27)

Uz anketas jautājumiem atbildēja divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un viens Brazīlijas ražotājs. Otrs Brazīlijas ražotājs sākotnēji izrādīja interesi sadarboties izmeklēšanas gaitā, taču neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ šim uzņēmumam tika nosūtīta vēstule, informējot to, ka Komisija grasās piemērot pamatregulas 18. pantu. Uzņēmums atbildēja, ka tas neaizpildīs anketu, bet viņa viedokli pārstāvēs Brazīlijas Alumīnija asociācija (Associação Brasileira do Aluminió, “ABAL”). Turklāt tika saņemti rakstveida materiāli no ABAL.

Pārbaudes apmeklējumi

(28)

Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

 

Ražotāji Savienībā:

Aluminiumfolie Merseburg GmbH, Merseburg, Vācija,

Alcomet AD, Schumen, Bulgārija,

Eurofoil Luxemburg SA, Dudelange, Luksemburga, un tā saistītais uzņēmums Eurofoil France SAS, Rugles, Francija,

Hydro Aluminium Slim S.p.a., Cisterna di Latina, Itālija.

Impol d.o.o., Maribor, Slovēnija,

Symetal S.A., Athens, Grieķija.

 

Lietotāji:

Cofresco Frischhalteprodukte GmbH & Co KG, Minden, Vācija,

Sphere Group, Paris, Francija.

 

Ražotājs eksportētājs Brazīlijā:

Companhia Brasileira de Aluminio (CBA), São Paulo, Brazīlija.

 

ĶTR ražotāji eksportētāji:

Zhenjiang Dingsheng Aluminium Industries Joint-Stock Limited Company, Zhenjiang, ĶTR, un ar to saistītie uzņēmumi Hangzhou Five Star Aluminium Company, Hangzhou, ĶTR; Hangzhou Dinsheng Import & Export, Hangzhou, ĶTR; un Dingsheng Aluminium Industries (Hong Kong) Trading Co, Honkonga,

Nanshan Light Alloy co. Ltd., Yantai, ĶTR.

 

Ražotāji tirgus ekonomikas valstīs:

Assan Alüminyum San. ve Tic. A.S, Istanbul, Turcija,

Panda Aluminium Inc. Co., Ankara, Turcija.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(29)

Attiecīgais ražojums ir Brazīlijas un ĶTR izcelsmes alumīnija folija, kas ir ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, tālāk neapstrādāta, tikai velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg (“lielie ruļļi”), un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910) (“attiecīgais ražojums”). Attiecīgais ražojums ir plaši pazīstams kā mājsaimniecības alumīnija folija (“AHF”).

(30)

AHF ražo no tīra alumīnija, ko vispirms lej biezās sloksnēs (vairāku milimetru biezas, piemēram, līdz pat 1 000 reižu biezākas nekā attiecīgais ražojums) un vēlāk atšķirīgos velmēšanas posmos velmē, līdz iegūst vajadzīgo biezumu. Lai šo foliju padarītu lokāmu, pēc velmēšanas to rūda termiskā procesā un beigās tin spolēs (ruļļos).

(31)

Minētās AHF spoles apstrādātāji pakārtotajās nozarēs (tā dēvētie pārtinēji) pēc tam pārtin mazākos ruļļos. Iegūtais ražojums (proti, patērētāju ruļļi, kas nav attiecīgais ražojums) tiek izmantots daudzveidīgai īstermiņa iesaiņošanai, pārsvarā mājsaimniecībā, ēdināšanā, kā arī pārtikas un ziedu mazumtirdzniecībā.

2.   Līdzīgais ražojums

(32)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod Brazīlijas un Ķīnas iekšzemes tirgos, ražojumam, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū Turcijā, kas bija analogā valsts, un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatizmantojums.

(33)

Tādēļ Komisija secināja, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Brazīlijas un ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

1.   Brazīlija

(35)

Viens ražotājs no Brazīlijas sadarbojās izmeklēšanā. Pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas ražotājs pārstāvēja 100 % AHF eksporta no Brazīlijas uz Savienību.

1.1.   Eksporta neesamība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(36)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nenotika AHF eksportēšana no Brazīlijas uz Savienību. Tādēļ dempings no Brazīlijas, visticamāk, neturpinātos. Tādēļ novērtējums, izmantojot eksporta cenas uz citām trešām valstīm, tika veikts vienīgi attiecībā uz dempinga atkārtošanās iespējamību.

1.2.   Dempinga atkārtošanās iespējamība

(37)

Komisija izvērtēja dempinga atkārtošanās iespēju gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. To darot, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Brazīlijā, dempinga no Brazīlijas uz citiem tirgiem neesamība, un Savienības tirgus pievilcība.

1.2.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Brazīlijā

(38)

Tika konstatēts, ka Brazīlijas ražotāja, kurš sadarbojās, izmantotā ražošanas jauda bija vairāk par 90 %, un tā neizmantotā jauda bija 3 000 tonnu gadā. Tas atbilst 6 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma un 3 % no Savienības patēriņa. Tādēļ tika secināts, ka nepastāv būtiska neizmantotā jauda, kuru varētu novirzīt uz Savienības tirgu, ja tiktu izbeigti pasākumi pret Brazīliju.

(39)

Pārējie divi zināmie Brazīlijas ražotāji nesadarbojās izmeklēšanā, tāpēc viņu neizmantoto jaudu nevarēja pārbaudīt. Pētījumā, kuru iesniedza pieprasījuma iesniedzēji, tika lēsts, ka divu pārējo ražotāju kopējā alumīnija foliju ražošanas jauda esot 58 000 tonnu visa veida alumīnija folijām kopā, kas ir līdzvērtīgi Brazīlijas ražotāja, kurš sadarbojās, kopējai jaudai. Tiek uzskatīts, ka ir maz ticams, ka šiem diviem ražotājiem varētu būt vērā ņemama neizmantotā jauda, kas tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, ka tiktu atļauts atcelt pret Brazīliju vērstos pasākumus: tie neveica eksportu uz Savienību ne pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ne pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas.

1.2.2.   Dempinga no Brazīlijas uz citiem tirgiem neesamība

(40)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanās periodā produkciju eksportēja tikai vienam pircējam ASV. Šis eksports veidoja 68 % no kopējā Brazīlijas AHF eksporta uz ASV 2013. gadā, tādējādi ražotājs, kurš sadarbojās, bija lielākais Brazīlijas alumīnija foliju eksportētājs. Šis eksports veidoja 33 % no visa Brazīlijas AHF eksporta 2013. gadā. Salīdzinot eksporta cenu ar normālo vērtību Brazīlijā, šajā eksportā dempings netika atklāts. Dempinga neesamība tika atklāta, izmantojot turpmāk izklāstīto metodi.

1.2.2.1.   Normālā vērtība

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai Brazīlijas ražotāja, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam pārdoto apjomu, t. i., vai kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam no Brazīlijas. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū Brazīlijā bija reprezentatīvi.

(42)

Tad Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To darīja, nosakot neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru. Tika konstatēts, ka pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē.

(43)

Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena no iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

1.2.2.2.   Eksporta cenas noteikšana

(44)

Eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam.

1.2.2.3.   Salīdzinājums

(45)

Ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(46)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz fizisko īpašību atšķirībām, transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas naudu, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

1.2.2.4.   Dempinga starpība

(47)

Pamatojoties uz šo, Komisija konstatēja, ka eksportā uz ASV dempings nenotika.

(48)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir maz ticams, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Brazīlijas ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu Savienības tirgū pārdotu par dempinga cenām.

1.2.3.   Savienības tirgus pievilcība

(49)

Šādas cenas ir ļoti pievilcīgas Brazīlijas iekšzemes tirgū, ko pierāda fakts, ka lielākā daļa ražojumu tika pārdota iekšzemes tirgū. Šie iekšzemes pārdošanas apjomi ir rentabli. Cenas līmenis Brazīlijā ir līdzīgs cenām Savienības tirgū.

(50)

Tāpēc nav gaidāms, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Brazīlijas eksports uz Savienības tirgu ievērojami pieaugtu, pazeminot Savienības cenas.

1.2.4.   Ieinteresēto personu apgalvojumi par iespējamību, ka dempings no Brazīlijas varētu atsākties

(51)

Divas ieinteresētās personas – ABAL un CBA – apgalvoja, ka nepastāv iespēja, ka dempings no Brazīlijas varētu atsākties turpmāk minēto iemeslu dēļ:

i)

nenotiek attiecīgā ražojuma eksports no Brazīlijas uz Savienības tirgu;

ii)

Brazīlija pēdējā laikā ir kļuvusi par alumīnija tīro importētāju, nevis tīro eksportētāju, jo Brazīlijā ir palielinājies iekšzemes pieprasījums;

iii)

ir palielinājušās ražošanas izmaksas tādēļ, ka ir palielinājušās izejvielu izmaksas un elektroenerģijas izmaksas, kā dēļ Brazīlijas ražojumi ir zaudējuši konkurētspēju;

iv)

nepastāv apstrādāto alumīnija foliju, līdzīga ražojuma, uz kuru neattiecas antidempinga pasākumi, liela apjoma eksports no Brazīlijas uz Savienību;

v)

saistīto uzņēmumu klātbūtne Savienībā, kuri ir atbildīgi par Savienības tirgus apkalpošanu, tā vietā, lai pārdalītu eksportu no Brazīlijas;

vi)

Brazīlijā nepastāv neizmantotā jauda un samazinās ražošanas apjomi, tādēļ ir maz ticams, ka varētu notikt jaudas novirzīšana vai izvēršana;

vii)

iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu un eksportēto ražojumu fiziskie raksturlielumi atšķiras.

(52)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu jāatzīmē, ka tas, ka nepastāv eksports no Brazīlijas un Savienību, tika apliecināts izmeklēšanā. Taču Komisija uzskata, ka eksporta neesamība varētu būt saistīta ar ieviestajiem antidempinga pasākumiem. Tāpēc eksporta neesamība pati par sevi nav pietiekams pierādījums, kas ļautu secināt, ka nepastāv dempinga atkārtošanās risks.

(53)

Attiecībā uz otro apgalvojumu jāatzīmē, ka Brazīlijas primārā alumīnija neto importētāja statuss kopš 2014. gada tika apstiprināts izmeklēšanā. Apstiprinājās arī tas, ka ir pieaudzis iekšzemes pieprasījums Brazīlijā: 2009.–2013. gadā alumīnija ražojumu iekšzemes patēriņš pieauga par 48 % un alumīnija folijas patēriņš palielinājās par 24 %. Tomēr ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, ka šis fakts noteikti novērstu risku, ka dempings varētu atkārtoties. Taču pieaugušais iekšzemes pieprasījums Brazīlijā tika uzskatīts par faktoru, kas palielina iekšzemes tirgus pievilcīgumu, analizējot Savienības tirgus pievilcīgumu, kā iepriekš izskaidrots.

(54)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu izmeklēšanā tika apstiprināts, ka iekšzemes tirgū ir augstākas cenas, taču ar to vien nepietika, lai secinātu, ka gadījumā, ja pastāvētu augstas iekšzemes cenas, dempings nevarētu atkārtoties.

(55)

Attiecībā uz ceturto apgalvojumu jāatzīmē ka, ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, ka rīcība saistībā ar vienu ražojumu varētu tikt izmantota, lai prognozētu rīcību saistībā ar citu ražojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Attiecībā uz piekto apgalvojumu izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienībā darbojas Brazīlijas ražotāju, kuri nesadarbojās, saistītie uzņēmumi. Taču, tā kā neviens no šiem uzņēmumiem izmeklēšanā nesadarbojās, nebija iespējams noteikt, vai tie patiesi ražoja līdzīgu ražojumu, ko piegādāt Savienības tirgum. Tādēļ šo apgalvojumu nevarēja pārbaudīt.

(57)

Attiecībā uz sesto apgalvojumu izmeklēšanā tika apstiprināts, ka nepastāv vērā ņemama neizmantotā jauda. Tas tika ņemts vērā, vērtējot ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Brazīlijā, kā iepriekš izskaidrots.

(58)

Attiecībā uz septīto apgalvojumu jāatzīmē, ka fizisko raksturlielumu atšķirības tika pienācīgi ņemtas vērā, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenas, kā iepriekš izskaidrots.

1.2.5.   Secinājumi par dempinga no Brazīlijas turpināšanās iespējamību

(59)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka Brazīlijā pastāv tikai neliela neizmantotā jauda, kuru, ja tiktu izbeigti pasākumi pret Brazīliju, varētu novirzīt uz Savienības tirgu. Nekāda dempinga prakse citos tirgos netika atklāta. Ir uzskatāms, ka Savienības tirgus pievilcīgums Brazīlijas ražotājiem ir neliels, jo tiem ir ļoti pievilcīgs iekšzemes tirgus un ir līdzīgi cenu līmeņi.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir maz ticams, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, dempings no Brazīlijas varētu atsākties.

(61)

Tādēļ procedūra pret attiecīgā Brazīlijas izcelsmes ražojuma importu būtu jāizbeidz.

2.   ĶTR

(62)

Divi ĶTR ražotāji sadarbojās izmeklēšanā. Sākotnēji tie ziņoja par 4 264 tonnu eksportu uz Savienību, kas atbilstoši Eurostat datiem atbilstu 250–350 % no kopējā Ķīnas importa uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka eksporta apjoms ir diapazonā no 900 līdz 1 100 tonnām pirmajam ražotājam, kas atbilst 53–90 % no kopējā eksporta no ĶTR uz Savienību. Lielākā daļa šā eksporta tika īstenota “ievešana pārstrādei” režīmā, un tādēļ uz to neattiecās ne antidempinga maksājums, ne muitas nodoklis. Atklājās, ka otrs ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību.

2.1.   Analogās valsts izvēle un normālās vērtības aprēķināšana

(63)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas ierosinājumu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par tirgus ekonomikas trešo valsti izmantot Turciju. Turcija jau tika izmantota, kā analogā valsts sākotnējā izmeklēšanā.

(64)

Viena ieinteresētā persona izteica iebildumus pret Turcijas ierosinājumu un kā alternatīvu analogo valsti ierosināja Dienvidāfriku, apgalvojot, ka Dienvidāfrika būtu daudz piemērotāka, jo Turcijas ražotāju izmaksu struktūra atšķirtos no Ķīnas izmaksu struktūras, un ka Turcija 2014. gada jūlijā visu veidu alumīnija folijas importam no Ķīnas esot piemērojusi 22 % antidempinga maksājumu.

(65)

Papildus ieinteresēto pušu ierosinājumiem Komisija pati centās noteikt atbilstošu analogo valsti. Kā papildu potenciālās analogās valstis tā norādīja Indiju, Japānu, Dienvidkoreju, Apvienotos Arābu Emirātus, ASV un Taivānu, jo tām ir lieli alumīnija foliju ražošanas apjomi. Tomēr tika konstatēts, ka Japāna, ASV un Taivāna ražo plānāku alumīnija foliju, nevis attiecīgo ražojumu.

(66)

Uzaicinājums sadarboties tika nosūtīts zināmiem ražotājiem Indijā, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Turcijā. Sadarboties piekrita vien divi ražotāji eksportētāji Turcijā. No citu potenciālo analogo valstu ražotājiem atbildes netika saņemtas.

(67)

Turcija tika atzīta par būtisku alumīnija folijas ražotāju ar atvērtu tirgu un tajā nepastāvēja kropļojumi saistībā ar izejvielu vai enerģijas cenām. Tika konstatēts, ka ražošanas process Turcijā un ĶTR ir līdzīgs. Turcija tika atlasīta, kā analoga valsts, lai konstatētu normālo vērtību ĶTR saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, un divu uzņēmumu, kuri sadarbojās, telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai Turcijas ražotāju, kuri sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvi.

(69)

Turklāt tika pārbaudīts, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To darīja, nosakot neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru. Tika konstatēts, ka viena ražotāja pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē, savukārt otra ražotāja pārdošanas rentabilitāti nevarēja konstatēt, jo trūka detalizētu izmaksu uzskaites datu.

(70)

Otra ražotāja normālo vērtību nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, jo trūka detalizētu izmaksu uzskaites datu.

(71)

Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar pirmā ražotāja faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena no iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(72)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka normālo vērtību nevar pamatoti aprēķināt, pamatojoties tikai uz viena Turcijas ražotāja iekšzemes pārdošanas apjomiem. Turklāt Ķīnas ražotājs uzsvēra, ka tādēļ, ka Turcijas ražotāja uzņēmējdarbības dati ir konfidenciāli, nav bijis iespējams izvērtēt vai pamatot izrietošo dempinga starpību.

(73)

Viena ražotāja analogajā valstī datu izmantošana atbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru šādas cenas var izmantot, ja tās ir reālas konkurences iekšzemes tirgū rezultāts. Kā norādīts 68. un 69. apsvērumā, ir vairāki Turcijas iekšzemes ražotāji, un Turcija ir arī alumīnija folijas importētāja. Tādēļ Komisija uzskata, ka cenas Turcijas tirgū ir reālas konkurences rezultāts un nepastāv nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka viena ražotāja cenas nevar izmantot, lai noteiktu normālo vērtību. Attiecībā uz uzņēmējdarbības datiem, Komisijai jāaizsargā personu iesniegto datu konfidencialitāte, un tādēļ tā nevar atklāt Ķīnas ražotājiem komerciāli sensitīvu informāciju par Turcijas ražotāju. Tāpēc minētā Ķīnas eksportētāja apgalvojumi jānoraida.

2.2.   Eksporta cenas noteikšana

(74)

Eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem.

(75)

Viens Ķīnas ražotājs norādīja, ka tā PVN atmaksas likme tika aprēķināta nepareizi. Aprēķins tika atbilstīgi grozīts, un Komisija no jauna izpauda attiecīgajam ražotājam pārskatītos konstatējumus.

2.3.   Salīdzinājums

(76)

Ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(77)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas naudu, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(78)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka normālais ievedmuitas nodoklis 7,5 % apmērā par tādu pašu apmēru palielina iekšzemes cenas un ka salīdzinājuma nolūkā tās būtu jākoriģē. Ķīnas ražotājs arī apgalvoja, ka iepakošanas cenas precizēšana nebija pamatota, jo iepakošanas izmaksas ir piemērojamas visiem ražotājiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(79)

Komisija atzīmē, ka arī Ķīnā pastāv ievedmuitas nodoklis par alumīnija foliju. Tāpēc nešķiet, ka salīdzinājums tiktu izkropļots tādēļ, ka Turcijā pastāv līdzīgs ievedmuitas nodoklis. Turklāt, pat ja tiktu izdarīts ievedmuitas nodokļa precizējums, tas nemainītu faktu, ka Ķīnas eksportētāji Savienības tirgū īsteno vērā ņemamu dempingu. Attiecībā uz iepakošanas izmaksām, precizējums ir ticis veikts gan Ķīnas eksporta cenām, gan Turcijas iekšzemes cenām, lai neitralizētu jebkādas iepakošanas atšķirības. Tādēļ iepakošanas izmaksu precizējums nevar radīt nekādu salīdzinājuma izkropļojumu. Tādēļ šie apgalvojumi jānoraida.

2.4.   Dempinga starpība

(80)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam analogā valstī, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(81)

Tādējādi vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF (izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Zhenjiang Dingsheng Aluminium Industries Joint-Stock Limited Company, Zhenjiang, ĶTR

28,1 %

2.5.   Dempinga no ĶTR turpināšanās iespējamība

(82)

Pēc tam, kad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts, ka pastāv dempings, Komisija izmeklēja iespējamību, vai tad, ja pasākumi tiktu atcelti, dempings turpinātos. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, dempinga no ĶTR uz citiem tirgiem neesamība, un Savienības tirgus pievilcīgums.

2.5.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(83)

Tika konstatēts, ka divu Ķīnas ražotāju, kuri sadarbojās, jaudas izlietojums ir 85 % un 90 %. Šo abu ražotāju neizmantotā jauda ir 50 000 tonnas. Tas atbilst visai Savienības ražošanas nozares ražošanai un ir vairāk par 50 % no Savienības patēriņa. Turklāt viens no uzņēmumiem tajā laikā attīstīja papildu folijas velmēšanas jaudu 40 000 tonnu apmērā. Tādēļ tika secināts, ka pastāv būtiska neizmantotā jauda, kuru, ja tiktu izbeigti pasākumi pret ĶTR, varētu vismaz daļēji novirzīt uz Savienības tirgu.

(84)

Otrs zināmais Ķīnas ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā, tāpēc viņa neizmantoto jaudu nevarēja pārbaudīt. Pieprasījuma iesniedzēju iesniegtajā izpētē tika lēsts, ka kopējā alumīnija folija ražošanas jauda citiem Ķīnas ražotājiem, kuri nesadarbojās, varētu būt aptuveni desmit reizes lielāka par divu ražotāju, kuri sadarbojās, kopējo jaudu. Pētījumā tiek lēsts, ka kopējā Ķīnas ražošanas jauda visiem alumīnija folijas veidiem ir par 450 000 tonnu lielāka nekā kopējais Ķīnas iekšzemes patēriņš. Tāpat pētījumā tiek prognozēts, ka Ķīnas ražošanas jauda aizvien pieaugs no 2,5 miljoniem tonnu 2014. gadā līdz 2,8 miljoniem tonnu 2018. gadā un ka ir maz ticams, ka Ķīnas iekšzemes patēriņa pieaugums tajā pašā periodā no 2,1 miljona tonnu līdz 2,4 miljoniem tonnu varētu būt pietiekams, lai pilnībā absorbētu pieaugošo jaudu. Tādēļ tika uzskatīts, ka ražotājiem, kuri nesadarbojas, varētu pastāvēt būtiska neizmantotā jauda, kuru, ja tiktu izbeigti pasākumi pret ĶTR, varētu vismaz daļēji novirzīt uz Savienības tirgu.

(85)

Ķīnas ražotājs, lai gan neapstrīdēja konstatējumus par neizmantotās jaudas apjomiem, apgalvoja, ka esot nereāli pieņemt, ka visa neizmantotā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

(86)

Komisija uzskata atbilstoši tās vērtējumam 84. un 97. apsvērumā, ka neizmantotā jauda uz Savienības tirgu varētu tikt novirzīta vismaz daļēji. 83. apsvērums tika atbilstīgi grozīts.

2.5.2.   ĶTR dempings citos tirgos

(87)

Tika konstatēts, ka viena Ķīnas ražotāja, kurš sadarbojās, eksporta cenas uz citiem tirgiem (galvenie eksporta mērķi ir bijuši Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, ASV, Ēģipte un Indija) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijušas zemākas par normālo vērtību, kāda ir noteikta iepriekš 63.–71. apsvērumā, tādējādi tās bija dempinga cenas. Otra Ķīnas ražotāja eksporta cenas uz citiem tirgiem nebija iespējams apkopot.

(88)

Tā kā pastāv dempings citos tirgos, Komisija secina, ka ĶTR ražotājs eksportētājs pārdod attiecīgos ražojumus uz trešām valstīm par dempinga cenām. Tāpēc Komisija uzskata, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, ĶTR ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu arī Savienības tirgū pārdotu par dempinga cenām.

(89)

Viens no Ķīnas ražotājiem apgalvoja, ka konstatējums, ka ir pastāvējis eksports par dempinga cenām uz citiem tirgiem, neesot būtisks, jo pārskatīšana attiecas vien uz Savienības tirgu, nevis uz pasaules tirgu. Ķīnas ražotājs norāda, ka cenu salīdzināšana starp tirgiem neesot pieņemama, jo cenu struktūra citās pasaules daļās varot būt atšķirīga. Turklāt būtu jāsalīdzina arī Savienības eksporta klātbūtne tajos pašos tirgos, un tādējādi varētu konstatēt, ka Savienības iekšzemes cenas ir pārāk augstas.

(90)

Kā izskaidrots 82. apsvērumā, Komisija, lai novērtētu dempinga iespējamību Savienības tirgū, ir ņēmusi vērā vairākus rādītājus. Komisija uzskata, ka eksportētāji, kuri nodarbojas ar dempingu citos tirgos, drīzāk varētu iesaistīties dempingā arī Savienībā, ja salīdzina ar eksportētājiem, kuri nenodarbojas ar dempingu citos tirgos. Tādēļ tas ir būtisks rādītājs, lai varētu konstatēt, vai ir iespējama dempinga turpināšanās. Tāpēc apgalvojums jānoraida.

(91)

Apgalvojums par Savienības ražotāju eksporta rīcību ir aplūkots 171. apsvērumā.

2.5.3.   Savienības tirgus pievilcība

(92)

Kā minēts 114. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka, ja nepastāvētu antidempinga maksājumi, Ķīnas imports, kas īstenots normālā importa režīmā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, būtu pazeminājis Savienības ražošanas nozares cenas vidēji par 12,2 %. Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas importa, kas īstenots “ievešana pārstrādei” režīmā, un tādēļ uz to neattiecas antidempinga maksājums vai muitas nodoklis, kas veidoja aptuveni 75 % Ķīnas importa, cenas bija par 18 % zemākas nekā Savienības ražošanas rūpniecības cenas. Ķīnas cenas ir arī zemākas par eksporta cenām no jebkuras citas valsts uz Savienību. Šīs cenu atšķirības noteikti liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas eksportētāju spēju konkurēt ar cenu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(93)

Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka tad, ja pasākumus atceltu, ievērojama daļa no pašreizējā Ķīnas eksporta tiktu novirzīta uz Savienību.

(94)

Ir vērts atgādināt, ka pirms tika piemēroti sākotnējie pasākumi, sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas tirgus daļa Savienības tirgū veido 30,72 %. Tāpēc ir gaidāms, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas eksports, kas patlaban aizņem 2 % Savienības tirgus, ievērojami pieaugtu, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu Savienībā.

(95)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka neliels cenu samazinājums esot daļa no normāla cenu veidošanas mehānisma, ja iekšzemes ražotāji konkurē ar citu valstu ražotājiem. Cenu samazinājums par 12,2 % nebūtu nesaprātīgs un neradītu grūtības Savienības ražotājiem.

(96)

Tas, ka tiek konstatēts cenu samazinājums, pats par sevi neļauj secināt, ka eksportētājs ir rīkojies negodīgi. Taču šajā gadījumā tika konstatēts, ka cenu samazinājuma starpība norādīja uz iespējamajiem Ķīnas importa cenu līmeņiem gadījumā, ja tiktu pieļauta pasākumu atcelšana, un tā spēju pārņemt tirgus daļu Savienībā uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Turklāt tika konstatēts, ka šis imports varētu notikt par dempinga cenām. Tāpēc apgalvojums, ka cenu samazinājums par 12,2 % nebūtu nesaprātīgs, šajā kontekstā ir neatbilstošs un tādēļ tika noraidīts.

2.5.4.   Secinājums par dempinga no ĶTR turpināšanās iespējamību

(97)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas imports turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām ar būtiskām dempinga starpībām. Tāpat tajā atklājās, ka attiecīgā ražojuma neizmantotā ražošanas jauda ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojama salīdzinājumā ar Savienības patēriņu. Ir iespējams, ka šī neizmantotā jauda vismaz daļēji tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, ka tiktu atļauts izbeigt pasākumus pret ĶTR.

(98)

Turklāt ĶTR eksports uz trešām valstīm tika veikts par dempinga cenām. Šī Ķīnas cenu noteikšanas prakse eksportam uz trešo valstu tirgiem liecina, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienības tirgū būtu iespējama dempinga turpināšanās.

(99)

Turklāt Savienības tirgus pievilcība cenu izpratnē liecina, ka pastāv risks, ka gadījumā, ja tiktu atļauts pasākumus izbeigt, Ķīnas eksports tiktu pārvirzīts uz Savienības tirgu.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv iespēja, ka, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām būtiski palielinātos.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĒŠANA

(101)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja divpadsmit zināmi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(102)

Tiek lēsts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 47 349 tonnas. Komisija šo apjomu noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem, pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem no atlasītajiem Savienības ražotājiem un aplēsēm attiecībā uz neatlasītajiem ražotājiem, kuras sniedza pieprasījuma iesniedzēji. Kā norādīts 18. apsvērumā, atlasītie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 70 % līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

E.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Ievadpiezīmes

(103)

Datus par visas Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, pārdošanas apjomu, nodarbinātību un eksporta apjomu attiecīgajā periodā sniedza pieprasījuma iesniedzēji. No datiem tika izdarītas aplēses un tie tika sniegti intervālā, norādot minimālo un maksimālo daudzumu, kā arī sadalot divās kategorijās: atlasītie Savienības ražotāji un neatlasītie Savienības ražotāji. Attiecībā uz atlasītajiem Savienības ražotājiem Komisija izmantoja faktiskos pārbaudītos datus, ko šie uzņēmumi sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz neatlasītajiem Savienības ražotājiem tika izmantoti pieprasījuma iesniedzēju dotie skaitļi. Šīs aplēses tika darītas pieejamas ieinteresētajām personām, lai tās varētu sniegt piezīmes. Nekādas piezīmes tomēr netika saņemtas.

2.   Savienības patēriņš

(104)

Šajā izmeklēšanā ir izmantoti Savienības patēriņa skaitļi, kas konstatēti un publicēti paralēlajā izmeklēšanā. To noteica, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares kopējo lēsto pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importa apjomu saskaņā ar Eurostat datiem un to koriģējot ar pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotājs eksportētājs no paralēlās izmeklēšanas par importu no Krievijas, un atlasīto Savienības ražotāju iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(105)

Tā kā Krievijā ir tikai viens ražotājs eksportētājs, konfidencialitātes nolūkos visi ar šo eksportētāju saistītie skaitļi tiek norādīti diapazonā. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka Krievijas imports tiek aprēķināts, veicot atskaitīšanu, bija jāizmanto arī citu trešo valstu patēriņa diapazoni un importa apjomi.

(106)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi:

1. tabula

AHF patēriņš Savienībā (tonnās)

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Savienības patēriņš

[71 300–82 625]

[74 152–92 540]

[84 847–108 239]

[83 421–105 760]

Indekss (2011. gads = 100)

100

[104–112]

[119–131]

[117–128]

Avots: skaitļi, kas publicēti paralēlajā izmeklēšanā, pamatojoties uz Eurostat datiem, atbildes uz anketas jautājumiem un informācija, kuru nodrošināja pieprasījuma iesniedzēji.

(107)

Patēriņš Savienībā 2011.–2013. gadā palielinājās, bet samazinājās no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņa pieaugums bija 17–28 %. Patēriņa pieaugums laikā no 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam galvenokārt atspoguļo importa pieaugumu no Krievijas un citām trešām valstīm, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū pieauga tikai nedaudz (skatīt 134. apsvērumu).

3.   ĶTR importa apjoms, cenas un tirgus daļa

(108)

Tā kā izmeklēšanā tika konstatēts, ka nepastāv iespēja, ka varētu turpināties vai atkārtoties dempings no Brazīlijas (skatīt 60. apsvērumu), importa apjoma, cenu un tirgus daļas analīze aprobežojas vien ar importu no ĶTR. Komisija importa no ĶTR apjomu un cenas konstatēja, pamatojoties uz Eurostat datiem.

a)   ĶTR importa apjoms un tirgus daļa

(109)

Imports no ĶTR Savienībā mainījās šādi:

2. tabula

Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļas

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

ĶTR

Importa apjoms normālā importa režīmā (tonnās)

[2 000–2 300]

[200–400]

[150–350]

[300–400]

Importa apjoms “ievešana pārstrādei” importa režīmā (tonnās)

[800–1 000]

[700–1 000]

[950–1 300]

[900–1 300]

Kopējais importa apjoms (visi režīmi) (tonnās)

[2 843–3 205]

[967–1 378]

[1 137–1 603]

[1 222–1 699]

Indekss (2011. gads = 100)

100

[34–43]

[40–50]

[43–53]

Tirgus daļa

4 %

1 %

1 %

2 %

Avots: Eurostat.

(110)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR samazinājās par 47–57 %, un tā tirgus daļa attiecīgi samazinājās no 4 % līdz 2 %, proti, par 2 procentu punktiem. Visā attiecīgajā periodā gan šā importa apjoms, gan ĶTR tirgus daļa saglabājās zemā līmenī.

b)   Importa cena un cenas samazinājums

(111)

Tabulā ir attēlota vidējā cena importam par dempinga cenām.

3. tabula

Vidējā cena importam par dempinga cenām

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

ĶTR

Vidējā cena (EUR/t)

2 251

2 417

2 306

2 131

Indekss (2011. gads = 100)

100

107

102

95

Avots: Eurostat.

(112)

Attiecīgajā periodā vidējā ĶTR importa cena pazeminājās no EUR 2 251 par tonnu līdz EUR 2 131 par tonnu, t. i., samazinājums par aptuveni 5 %. Ķīnas importa cena visā attiecīgajā periodā vidēji bija zemāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū un importa no citām trešām valstīm cenām.

(113)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptuveni 75 % Ķīnas importa, kas pārstāvēja vairāk par 1 % no tirgus daļas, tika veikti “ievešana pārstrādei” režīmā, un tāpēc uz to neattiecās ne antidempinga maksājums, ne muitas nodoklis. Tika konstatēts, ka tās bija par 18 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās un kurš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārstāvēja aptuveni 53–90 % no Ķīnas importa un 98 % no sava importa īstenoja “ievešana pārstrādei” režīmā, tika konstatēta cenu samazinājuma starpība diapazonā starp 15 % un 18 %.

(114)

Atlikušie 25 % Ķīnas importa tika īstenoti normālā importa režīmā. Ķīnas CIF cenām pieskaitot muitas nodokli un antidempinga maksājumu, Ķīnas cenas, kas aprēķinātas šim importam, bija vidēji augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū, tādēļ pastāvēja negatīvs cenu samazinājums (– 12,5 %). Taču, ja importa cenas tiktu ņemtas vērā bez antidempinga maksājumiem, tad cenu samazinājums būtu 12,2 %.

(115)

Aplūkojot visu Ķīnas importu, neņemot vērā importa režīmu un pieskaitot piemērojamo muitas nodokli un antidempinga maksājumus CIF cenām importam, kas veikts normālā režīmā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas cenas bija vidēji par 10,2 % zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(116)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka cenu samazinājuma starpība 18 % apmērā, ko konstatēja Ķīnas importam, kurš veikts “ievešana pārstrādei” režīmā, bija nepareiza, jo Savienības ražotāju cenās bija iekļauts “iekšējais 7,5 % normālais tarifs”, no kura iekšzemes lietotāji nevarēja saņemt atbrīvojumu, ja iekļautu Savienībā ražotu AHF, kas eksportēta uz trešām valstīm. Taču ieinteresētā persona nepamatoja šo apgalvojumu un jo īpaši tai neizdevās izskaidrot jēdzienu “iekšējais normālais tarifs”. Katrā ziņā tiek atgādināts, kā izskaidrots 113. apsvērumā, ka uz importu, kas veiks “ievešana pārstrādei režīmā”, neattiecas muitas nodoklis. Tāpēc nebūtu pamatoti koriģēt muitas nodokļus, kuri netiek maksāti. Jānorāda, ka Komisija ir pienācīgi koriģējusi muitas nodokli, 114. apsvērumā konstatējot cenas samazinājuma starpību importam, kurš veikts normālā režīmā, un 115. apsvērumā – visam Ķīnas importam neatkarīgi no importa režīma. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Tas pats Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka bija jāatņem muitas nodokļa likme no 12,2 % un 10,2 % cenu samazinājuma starpībām, kuras konstatētas 114. un 115. apsvērumā. Tomēr tiek skaidrots, ka, nosakot šīs starpības, Komisija jau ir ņēmusi vērā muitas nodokļus, kuri ir piemērojami normālā režīmā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

4.   Imports no citām trešām valstīm

4. tabula

Imports no trešām valstīm (visi importa režīmi)

Valsts

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Brazīlija

Apjoms (tonnās)

0

0

0

0

Krievija

Apjoms (tonnās)

[19 532–26 078]

[23 243–34 422]

[27 345–39 116]

[26 368–37 812]

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

[119–132]

[140–150]

[135–145]

 

Tirgus daļa

29 %

34 %

34 %

34 %

 

Vidējā cena (EUR/t)

[2 145–2 650]

[2 038–2 624]

[1 952–2 571]

[1 973–2 597]

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

[95–99]

[91–97]

[92–98]

Turcija

Apjoms (tonnās)

[5 120–6 100]

[8 090–10 553]

[11 213–14 213]

[11 520–14 579]

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

[158–173]

[219–233]

[225–239]

 

Tirgus daļa

7 %

11 %

13 %

13 %

 

Vidējā cena (EUR/t)

2 950

2 743

2 710

2 571

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

93

92

87

Citas trešās valstis (Ķīna nav iekļauta)

Apjoms (tonnās)

[3 100–3 750]

[279–750]

[1 891–3 000]

[3 162–4 313]

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

[9–20]

[61–80]

[102–115]

 

Tirgus daļa

4 %

1 %

2 %

4 %

 

Vidējā cena (EUR/t)

2 878

2 830

2 687

2 406

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

98

93

84

Kopā

Apjoms (tonnās)

[29 000–35 000]

[33 000–43 000]

[41 000–54 000]

[42 000–56 000]

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

[113–125]

[142–155]

[145–160]

 

Tirgus daļa

41 %

46 %

50 %

51 %

 

Vidējā cena (EUR/t)

2 538

2 453

2 401

2 367

 

Indekss (2011. gads = 100)

100

97

95

93

Avots: Eurostat, dati par Krieviju konstatēti un publicēti paralēlajā izmeklēšanā.

(118)

Attiecīgajā periodā imports no citām trešām valstīm Savienībā palielinājās diapazonā starp 45 % un 60 %, kas ir vairāk nekā Savienības patēriņa pieaugums. Tāpēc citu trešo valstu tirgus daļa šajā periodā palielinājās no 41 % līdz 51 %.

(119)

Attiecīgajā periodā importa no Brazīlijas nebija. Krievijas izcelsmes importa apjomu pieaugums 2011.–2013. gadā bija starp 40 % un 50 %, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās. Attiecīgā tirgus daļa palielinājās no 29 % 2011. gadā līdz 34 % 2012. gadā un tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām saglabājās nemainīga. Attiecīgajā periodā importa apjoms no Turcijas pieauga par 125–139 %, un tā tirgus daļa pieauga no aptuveni 7 % līdz 13 %. Turcijas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, tomēr saglabājās augstākas nekā cenas importam no citām trešām valstīm, tostarp Krievijas un Ķīnas, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām.

(120)

Kopumā imports no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, Krieviju un Turciju, pieauga par 2–15 %. Lai gan Savienības patēriņš pieauga, šā importa kopējā tirgus daļa samazinājās no 4 % 2011. gadā līdz aptuveni 2 % 2013. gadā un tad pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās pieauga līdz 4 %, bet tā cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, izņemot 2012. gadu.

(121)

Visā attiecīgajā periodā importa cenas no citām trešām valstīm bija augstākas nekā cenas importam no ĶTR.

(122)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka Komisijas trešo valstu importa analīzei, kura veikta 118.–121. apsvērumā, būtu jāaptver viss folijas tirgus, nevis jākoncentrējas uz vienu attiecīgo ražojumu, jo Savienības ražotāju lēmumi par citiem folijas veidiem, iespējams, ietekmē to attiecīgā ražojuma ražošanu. Apgalvojums netika pamatots. Katrā ziņā izmeklēšanā atklājās, kā minēts 185. apsvērumā, ka lielākais atlasītais Savienības AHF ražotājs ražoja vienīgi AHF un ka Savienības ražotāji, kuri esot ražojuši gan AHF, gan citus folijas veidus, ko dēvē par apstrādāto alumīnija foliju (“ACF”), nevarēja vienkārši pārslēgties no viena ražojuma ražošanas uz citu tādēļ, ka, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, bija nepieciešama abu ražojumu ražošana noteiktos daudzumos. Kā minēts 185. apsvērumā, izmeklēšanā vēl atklājās, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā bija stabila attiecība starp abu šo folijas veidu ražošanas apjomiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(123)

Viens Ķīnas ražotājs atzīmēja, ka, tā kā Savienības ražotāju ražošanas jauda esot atbildusi mazāk par 50 % no Savienības patēriņa, lietotājiem bija nepieciešams importēt AHF no ražotājiem eksportētājiem trešās valstīs. Pamatojoties uz to, Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka ražotāji eksportētāji konkurēja savā starpā, nevis ar Savienības ražotājiem, veicot piegādes lietotājiem, kurus neapkalpoja Savienības ražotāji. Tomēr apgalvojums nebija pamatots. Pirmkārt, apgalvojums, ka Savienības ražotāju ražošanas jauda apmierina mazāk par 50 % no Savienības patēriņa, nav pareizs. Kā norādīts 106. un 129. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā apmierināja 58–74 % no Savienības patēriņa, un bija virs 55 % visā attiecīgajā periodā. Turklāt, kā redzams 5. tabulā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienībai visā attiecīgajā periodā ir bijusi neizmantotā jauda, kuru varētu izmantot, lai apkalpotu Savienības tirgu, ja patiesi nepastāvētu konkurējošais imports par dempinga cenām. Turklāt imports no trešām valstīm konkurēja arī ar līdzīgiem ražojumiem, kurus ražoja Savienības ražošanas nozare, jo esošajiem Savienības ražotāju patērētājiem bija iespēja pāriet pie piegādātājiem no trešām valstīm. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija

5.1.   Vispārīgas piezīmes

(124)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(125)

Kā minēts 18. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(126)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Kā paskaidrots 103. apsvērumā, Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus visai Savienības ražošanas nozarei, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju doto informāciju, kas attiecībā uz atlasītajiem uzņēmumiem tika pienācīgi pārbaudīta. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus vienīgi atlasītajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(127)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(128)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(129)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi:

5. tabula

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (tonnās)

44 316

46 165

48 796

47 349

Indekss (2011. gads = 100)

100

104

110

107

Ražošanas jauda (tonnās)

54 777

54 485

59 186

61 496

Indekss (2011. gads = 100)

100

99

108

112

Jaudas izmantojums

81 %

85 %

82 %

77 %

Indekss (2011. gads = 100)

100

105

102

95

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzēju sniegtā informācija.

(130)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā svārstījās. 2011.–2013. gadā tas palielinājās, bet no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %.

(131)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %.

(132)

Tā kā ražošanas jauda pieauga vairāk par ražošanas apjomu, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(133)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka alumīnija folijas rūpnīcas ražošanas jauda nav jāizsaka tonnās, jo tās pašas iekārtas noteiktā laika periodā ražo atšķirīgas alumīnija folijas masas, atkarībā no folijas biezuma un platuma. Atbildot uz šo apgalvojumu, netiek apstrīdēts, ka ražošanas rūpnīcas tonnās izteikto jaudu var ietekmēt saražoto foliju biezums vai platums. Tomēr attiecīgā ražojuma importu un konkrētus kaitējuma faktorus, piemēram, patēriņu, pārdošanas un ražošanas apjomus nosaka tādās mērvienībās kā tonnas. Konsekvences nolūkos ir svarīgi kaitējuma analīzē salīdzināšanas vajadzībām izmantot vienu un to pašu mērvienību. Turklāt izmeklēšanā neatklājās tādas Savienības ražošanas nozares ražojumu kopuma izmaiņas, kas neļautu izmantot tādu mērvienību kā tonnas. Tāpat tika atzīmēts, ka attiecīgā ieinteresētā persona nav sniegusi kvantitatīvu informāciju, kas liecinātu, ka citas mērvienības izmantošana mainītu šā kaitējuma faktora analīzi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(134)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms (tonnās)

[41 007–45 870]

[41 007–49 081]

[42 647–52 292]

[41 827–50 457]

Indekss (2011. gads = 100)

100

[100–107]

[104–114]

[102–110]

Tirgus daļa

55 %

53 %

49 %

47 %

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, Eurostat dati un pieprasījuma iesniedzēju sniegtā informācija.

(135)

Attiecīgajā periodā AHF pārdošanas apjoms nedaudz palielinājās. Pieaugums bija galvenokārt 2011.–2013. gadā, proti, starp 4 % un 14 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms samazinājās, bet kopumā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoma pieaugums bija 2–10 %. Tomēr, ņemot vērā paralēlo patēriņa pieaugumu un importa apjoma pieaugumu, kopā ar pārdošanas apjoma pieaugumu Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 55 % 2011. gadā līdz 47 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, attiecīgajā periodā par 8 procentu punktiem.

5.2.3.   Izaugsme

(136)

Lai gan Savienības patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā bija 17–28 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugums bija 2–10 %, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem.

5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(137)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

769

787

758

781

Indekss (2011. gads = 100)

100

102

99

102

Darba ražīgums (tonnas/darbinieks)

58

59

64

61

Indekss (2011. gads = 100)

100

102

112

105

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzēju sniegtā informācija.

(138)

Nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā svārstījās un kopumā nedaudz pieauga, proti, par 2 %.

(139)

No 2011. gada līdz 2013. gadam ražīgums palielinājās saistībā ar straujāku ražošanas apjoma nekā nodarbinātības pieaugumu. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražīgums samazinājās par 7 %, tomēr saglabājās augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā 2011. gadā.

5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(140)

Importa no ĶTR dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās līdz 28,1 % (skatīt 81. apsvērumu), bet tās ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju bija ierobežota, jo tika īstenoti antidempinga pasākumi, kuri sekmīgi samazināja importa par dempinga cenām apjomu.

(141)

Taču, kā ir konstatēts paralēlajā izmeklēšanā, attiecīgajā periodā būtiski pieauga importa par dempinga cenām apjoms no Krievijas. Šis imports radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc, neraugoties uz antidempinga pasākumu pastāvēšanu, Savienības ražošanas nozares atgūšanās nebija iespējama.

5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

5.3.1.   Cenas un tās ietekmējoši faktori

(142)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi:

8. tabula

Pārdošanas cenas un izmaksas

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/t)

2 932

2 714

2 705

2 597

Indekss (2011. gads = 100)

100

93

92

89

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

2 995

2 794

2 699

2 651

Indekss (2011. gads = 100)

100

93

90

89

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(143)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās nepārtraukti – kopumā par 11 %.

(144)

Neraugoties uz šo samazinājumu, vienības ražošanas izmaksas saglabājās lielākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu un šī nozare ar pārdošanas cenu nevarēja segt ražošanas izmaksas (izņemot 2013. gadu). Paralēlā izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja celt pārdošanas cenu saistībā ar cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenu no Krievijas.

5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(145)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi:

9. tabula

Darbaspēka izmaksas

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

21 692

22 207

20 603

20 594

Indekss (2011. gads = 100)

100

102

95

95

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(146)

No 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 5 %. Vispirms 2011. un 2012. gadā darbaspēka izmaksas pieauga par 2 %, tad 2012. un 2013. gadā samazinājās un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās nemainīgas.

5.3.3.   Krājumi

(147)

Savienības ražošanas nozares krājumu līmenis attiecīgajā periodā mainījās šādi:

10. tabula

Krājumi

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

1Krājumi perioda beigās

1 931

1 999

2 133

2 085

Indekss (2011. gads = 100)

100

104

110

108

Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma

5 %

5 %

5 %

5 %

Indekss (2011. gads = 100)

100

100

100

100

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(148)

Krājumus šajā nozarē nevar uzskatīt par izmantojamu kaitējuma rādītāju, jo ražošanas apjoms un pārdošana galvenokārt ir atkarīga no pasūtījumiem un tādējādi ražotāji cenšas uzturēt nelielus krājumus. Tādēļ dati par krājumiem ir sniegti vienīgi informācijai.

(149)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā palielinājās par 8 %. Lai gan krājumi 2011.–2013. gadā pieauga par 10 %, no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tie nedaudz samazinājās. Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, saglabājās nemainīgi visā attiecīgajā periodā.

5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(150)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem izmaiņas attiecīgajā periodā bija šādas:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

– 2,2 %

– 2,9 %

0,2 %

– 2,1 %

Indekss (2011. gads = 100)

100

65

209

104

Naudas plūsma (EUR)

1 505 960

2 909 820

3 365 140

1 962 349

Indekss (2011. gads = 100)

100

193

223

130

Ieguldījumi (EUR)

3 271 904

5 404 990

4 288 862

4 816 442

Indekss (2011. gads = 100)

100

165

131

147

Ienākums no ieguldījumiem

– 4 %

– 5 %

0 %

– 3 %

Indekss (2011. gads = 100)

100

60

209

108

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(151)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem, izņemot 2013. gadu, kad tās peļņas procents bija nedaudz virs nulles. Rentabilitāte samazinājās 2011. un 2012. gadā, pieauga 2013. gadā, bet tad atkal samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tā sasniedza 2011. gadam līdzīgu līmeni. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā pieauga par 4 %, kas atbilst pieaugumam par 0,1 procentu punktiem un kas neļāva Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gūt peļņu. Kā tika konstatēts paralēlajā izmeklēšanā, šāda situācija galvenokārt bija saistīta ar Krievijas izcelsmes importa, ko Savienībā ieveda par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas cenām, un neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt savas pārdošanas cenas, lai segtu ražošanas izmaksas.

(152)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā periodā svārstījās, un tai bija pozitīva tendence. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. Tomēr jānorāda, ka absolūtos skaitļos naudas plūsma palika zemā līmenī, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma kopējo apgrozījumu.

(153)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 47 %. 2011. un 2012. gadā tie pieauga par 65 %, tad 2013. gadā samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal pieauga. Galvenokārt tie bija ieguldījumi jaunās iekārtās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās diezgan zemā līmenī, salīdzinot ar kopējo apgrozījumu.

(154)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji, no 2011. gada arī ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija negatīvs, izņemot 2013. gadu, kad tas bija 0 %, atspoguļojot rentabilitātes tendenci. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 8 %.

(155)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu jānorāda, ka atlasīto Savienības ražotāju aizvien pieaugošā nespēja radīt naudas plūsmu ar līdzīgo ražojumu vājināja to finansiālo stāvokli, samazinot iekšēji radītos līdzekļus. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopumā spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā pasliktinājās.

6.   Secinājums par kaitējumu

(156)

Vairāki galvenie kaitējuma rādītāji uzrāda negatīvu tendenci Attiecībā uz rentabilitāti jānorāda, ka ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem gandrīz visu attiecīgo periodu, izņemot 2013. gadu, kad tā sasniedza rentabilitātes līmeni pavisam nedaudz virs nulles, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares peļņa bija negatīva (– 2,1 %). Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas pazeminājās par 11 %. Vienības izmaksas, kas arī samazinājās par 11 %, saglabājās augstākas nekā vidējā pārdošanas cena visā attiecīgajā periodā, izņemot 2013. gadu. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem, proti, no 55 % 2011. gadā līdz 47 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(157)

Dažu kaitējuma rādītāju tendence attiecīgajā periodā bija pozitīva. Ražošanas apjoms pieauga par 7 %, bet ražošanas jauda – par 12 %. Tomēr šie pieaugumi neatbilda patēriņa pieaugumam, kas bija daudz lielāks, proti, 17–28 %. Pārdošanas apjoms pieauga par 2–10 %. Taču tirgū, kur patēriņš aizvien pieauga, tas neizpaudās, kā tirgus daļas palielināšanās, bet gan gluži pretēji, kā tirgus daļas zaudējums par 8 procentu punktiem. Ieguldījumi pieauga par 47 %. Tie bija saistīti ar jaunām iekārtām un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palika samērā zemā līmenī. Arī naudas plūsma attiecīgajā periodā pieauga par 30 %, taču saglabājās zemā līmenī. Tādēļ šīs pozitīvās tendences neizslēdz kaitējumu.

(158)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, un Brazīlijas Alumīnija asociācija norādīja, ka saskaņā ar publiski pieejamu dažu pieprasījuma iesniedzēju finanšu dokumentu analīzi ievērojama kaitējuma neesot. Tas ir pretrunā izmeklēšanā gūtajiem rezultātiem, kura pamatojās uz faktiskiem pārbaudītiem datiem par Savienības ražošanas nozari saistībā ar AHF. Daži Savienības ražotāji neražoja vienīgi AHF, tādēļ publiski pieejamie finanšu dokumenti nevar atspoguļot faktisko stāvokli Savienības AHF ražošanas nozarē. Tāpēc secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam nevajadzētu balstīt uz publiski pieejamiem finanšu dokumentiem, bet gan uz detalizētāku un pārbaudītu informāciju, kas bija pieejama izmeklēšanā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(159)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka statistika un paziņojumi, kurus publicēja Eiropas Alumīnija folijas asociācija (“EAFA”) liecināja, ka Savienības ražošanas nozare necieta nekādu kaitējumu attiecīgajā periodā, ieskaitot pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tomēr tika konstatēts, ka izmantotā statistika un paziņojumi attiecās vai nu uz visu alumīnija folijas nozari vai arī uz “plānāka izmēra” kategoriju, kurā ietilpst AHF, kā arī citi foliju veidi, piemēram, apstrādātās folijas un folijas, ko izmanto pielāgotai iepakošanai. Pamatojoties uz to, nav izdarāms nekāds jēgpilns secinājums par attiecīgo ražojumu, tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(160)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka vienības izmaksu vērtējums, kāds aprakstīts 156. apsvērumā, neatbilstot alumīnija cenai, kāda kotējas Londonas Metāla biržā (“LME cena”). Atbildot uz šo apgalvojumu, jānorāda, ka cena, kuru Savienības ražotāji maksāja alumīnija kausētājiem vai tirgotājiem, ir LME cenas un piemaksas, kas pazīstama, kā “metāla piemaksa”, summa. Tāpēc jebkurš Savienības ražotāja vienības izmaksu vērtējums, pamatojoties vien uz LME cenu, ir uzskatāms par nepilnīgu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(161)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pat, ja tiktu ņemta vērā metāla piemaksa, vienības izmaksu vērtējums tik un tā neatbilstu alumīnija cenas vērtējumam. Tomēr minētais apgalvojums nebija pamatots. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka LME cena attiecīgajā periodā pazeminājās par vairāk nekā 20 %, savukārt metāla piemaksa attiecīgajā periodā vairāk nekā divkāršojās. Ņemot vērā LME cenu un metāla piemaksu kopā, alumīnija izmaksas, ko maksāja Savienības ražotāji, attiecīgajā periodā samazinājās par apmēram 11 %. Šis samazinājums atbilst un faktiski pat ir identisks vienības izmaksu samazinājumam, par kuru šajā pašā periodā ir minēts 156. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(162)

Viens Ķīnas ražotājs atsaucās uz 156. apsvērumu un apgalvoja, ka iespējamie kaitējuma cēloņi bija imports par zemākām cenām, iespējams, augstākas ražošanas izmaksas, intereses par AHF trūkums, jo citu folijas kategoriju cenas Savienībā būtu augstākas un intereses par Savienības tirgu trūkums, jo AHF cenas citos eksporta tirgos būtu augstākas. Ņemot vērā augstākas ražošanas izmaksas, Ķīnas ražotājs minēja augsto metāla piemaksu un faktu, ka Savienības ražošanas nozare izmantoja divu ražošanas metožu salikumu – karsto velmēšanu un nepārtraukto liešanu, lai gan vienīgi nepārtrauktās liešanas izmantošana būtu rentablāka.

(163)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, tiek atgādināts, ka no 156. un 157. apsvēruma var secināt, ka Savienības ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu. Attiecībā uz apgalvojumiem par ražošanas izmaksām, vispirms tiek atzīmēts, ka, ņemot vērā to, ka metāla piemaksa varētu būt potenciāls kaitējuma faktors, paralēlajā izmeklēšanā ir ticis atklāts, ka, gan Savienības ražošanas nozarei, gan Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir bijušas līdzīgas izmaksas, iegūstot izejvielas AHF ražošanai, jo šīs izejvielas tirgus cenas gan Krievijā, gan Savienības tirgū ir tieši saistītas ar Londonas Metāla biržu. Tāpēc var secināt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā metāla piemaksas līmenis nav bijis kaitējuma faktors. Ņemot vērā potenciālo ražošanas metožu lomu, izmeklēšanā atklājās, ka nepārtrauktā liešana tika izmantota, lai ražotu teju divas trešdaļas AHF, ko Savienības ražošanas nozare saražoja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi jebkuru rentabilitātes atšķirību mazināja tas, ka pārsvarā Savienībā izmantotā ražošanas metode bija nepārtrauktā liešana. Tāpat 185. apsvērumā ir izskaidrots, ka nekas neliecina par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu zaudējusi interesi par AHF. Izmeklēšanā arī neatklājās nekādi rādītāji, kas liecinātu, ka Savienības ražotāji būtu noniecinājuši Savienības tirgu par labu AHF eksporta tirgiem. Izmeklēšanā patiesi atklājās, ka Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz trešām valstīm eksportēja 1 182 tonnas AHF, kas ir mazāk par 3 % no Savienības ražotāju iekšzemes pārdošanas apjomiem tajā pašā periodā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(164)

Uz iepriekš minētā pamata Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

F.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS VAI TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Ievadpiezīmes

(165)

Tā kā tika secināts, ka nepastāv iespēja, ka varētu atkārtoties dempings no Brazīlijas, kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamības analīze aprobežojas vien ar importu no ĶTR.

(166)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, Ķīnas importa potenciālā ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari tika analizēta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(167)

Kā minēts 124.–164. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Visā attiecīgajā periodā imports no ĶTR Savienības tirgū nonāca vienīgi nelielā daudzumā, bet Krievijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tajā pašā periodā pieauga. Paralēlajā izmeklēšanā tika secināts, ka imports no Krievijas notika par dempinga cenām un tas radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, bet imports no Ķīnas, ņemot vērā tā nelielo apjomu un cenu līmeņus, Savienības ražošanas nozares ciesto kaitējumu veicināja tikai daļēji, tomēr nepārtraucot cēloņsakarību starp importu no Krievijas un būtisko kaitējumu, kādu cieta Savienības ražošanas nozare. Vienlaikus, kā paskaidrots 80.–100. apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi beigsies.

2.   Neizmantotā jauda, tirdzniecības plūsmas un Savienības tirgus pievilcīgums, ĶTR cenu noteikšanas prakse

(168)

Ievērojamā neizmantotā jauda ĶTR, kuru nevar pilnībā absorbēt Ķīnas iekšzemes pieprasījums un citi eksporta tirgi, izņemot Savienības tirgu, dempinga turpināšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar ievērojamām dempinga starpībām un Ķīnas eksportētāju īstenotā dempinga prakse arī trešo valstu tirgos, kas aprakstīta 82.–100. apsvērumā, skaidri liecina, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka gadījumā, ja tiktu atļauts atcelt spēkā esošos dempinga pasākumus, importa par dempinga cenām apjoms būtiski palielinātos.

(169)

Ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas importa cenas, visticamāk, būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū. Proti, izmeklēšanā atklājās, ka gadījumā, ja nepastāvētu antidempinga maksājumi, Ķīnas importa, kas īstenots normālā importa režīmā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, cenas būtu vidēji par 12,2 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (10).

(170)

Kā minēts 92.–94. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas importam, jo cenas Savienības tirgū lielā mērā ir tādas pašas kā citos eksporta tirgos. Turklāt 2014. gada jūlijā Turcija piemēroja Ķīnai antidempinga pasākumus plašam alumīnija foliju klāstam, ieskaitot attiecīgo produktu. Tāpēc ir iespējams, ka gadījumā, ja pasākumu pret Ķīnu atceltu, daļa ražojumu, kas iepriekš ir eksportēti uz Turciju, tiktu no jauna novirzīti uz Savienības tirgu. Tāpēc var secināt, ka pasākumu atcelšana visticamāk izraisītu Ķīnas importa par dempinga, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ievērojamu pieaugumu, tādējādi radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(171)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, un Brazīlijas Alumīnija asociācija apgalvoja, ka, pamatojoties uz EAFA publicēto statistiku, var konstatēt, ka Savienības alumīnija folijas ražotāji ir palielinājuši eksportu uz trešām valstīm, kas pierādot, ka trešo valstu tirgi esot pievilcīgāki nekā Savienības tirgus. Attiecībā uz šo apgalvojumu tika konstatēts, ka statistika ko izmantoja šīs personas, attiecās vai nu uz visu alumīnija folijas nozari vai arī uz “plānāka izmēra” kategoriju, tostarp AHF, kā arī citiem foliju veidiem, piemēram, apstrādātām folijām un folijām, ko izmanto pielāgotai iepakošanai. Pamatojoties uz to, nav iespējams izdarīt nekādus jēgpilnus secinājumus par attiecīgo ražojumu vien. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma apjomi, kurus Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja uz trešo valstu tirgiem, bija tikai 1 182 tonnas, kas ir mazāk par 3 % no tās iekšzemes pārdošanas apjomiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc šajā saistībā minētie apgalvojumi tika noraidīti.

3.   Secinājums

(172)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, tiek secināts, ka pasākumu pret ĶTR atcelšana visticamāk izraisītu Ķīnas importa par dempinga cenām, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, būtisku pieaugumu, tādējādi radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

G.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievadpiezīme

(173)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, tirgotāju, importētāju un lietotāju intereses.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(174)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Kā ir minēts 167. apsvērumā, būtisko kaitējumu galvenokārt ir radījis imports par dempinga cenām no Krievijas, bet imports no Ķīnas ir vienīgi daļēji veicinājis Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Tāpat tika konstatēts, ka pastāv liela iespējamība, ka gadījumā, ja tiktu atļauts atcelt pret Ķīnu piemērotos pasākumus, kaitējums turpinātos.

(175)

Gadījumā, ja pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti, ir iespējams, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām Savienības tirgū turpinātos, cenas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kas radītu lielāku cenu spiedienu nekā tas, kādu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radīja Krievijas imports par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozare būtu spiesta pazemināt cenas, un tādējādi palielināt savus zaudējumus.

3.   Lietotāju intereses

(176)

Lietotāji Savienībā ir pārtinēji, kuri tirgo iepakojamo materiālu (alumīnija foliju, bet arī papīru un plastmasu) pēc AHF pārtīšanas mazākos ruļļos (patērētāju ruļļos) un tā pārpakošanas rūpnieciskai izmantošanai un mazumtirdzniecības uzņēmējdarbībai. Pieteicās un anketu saņēma seši uzņēmumi. Trīs uzņēmumi sadarbojās procedūrā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Divos uzņēmumos, kuri sadarbojās, tika veikta pārbaude uz vietas.

(177)

Izmeklēšana apliecināja, ka AHF ir galvenā pārtinēju izejviela un tās izmaksas ir apmēram 80 % no to kopējām ražošanas izmaksām.

(178)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neviens no trīs lietotājiem, kuri sadarbojās, neimportēja no ĶTR. To galvenie piegādes avoti bija Savienības ražošanas nozare, Krievija un Turcija.

(179)

Tā kā pārtinēji piegādā plašu iepakojuma produktu klāstu, trīs uzņēmumu, kuri sadarbojās, darbība saistībā ar AHF svārstījās no mazāk par vienu sestdaļu līdz maksimāli trešdaļai no to kopējās darbības.

(180)

Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visi lietotāji, kas sadarbojās, kopumā bija rentabli. Attiecībā uz darbību, kas ietver attiecīgo ražojumu, tika konstatēts, ka divi no lietotājiem, kuri sadarbojās, ir guvuši peļņu, bet secinājumus pat trešo nav iespējams izdarīt, jo trūkst skaidrības par to pārdošanas, vispārīgajām un administratīvo (PVA) izmaksu sadalījumu.

(181)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, tiek uzskatīts, ka pasākumu pret Ķīnu saglabāšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju situāciju.

4.   Importētāju/tirgotāju intereses

(182)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas nepieteicās neviens uzņēmums, kas attiecīgajā periodā būtu bijis iesaistīts AHF tirdzniecībā un kas būtu importējis vai tālākpārdevis AHF, kura izcelsmes valsts ir ĶTR. Izmeklēšana arī apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare un ražotāji eksportētāji pārdod AHF lielākoties tieši lietotājiem. Tādēļ nekas neliecina, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmētu importētājus/tirgotājus.

5.   Piegādes avoti

(183)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav pietiekama jauda, lai apmierinātu visu pieprasījumu Savienībā. Tāpēc šīs personas apgalvoja, ka gadījumā, ja tiks saglabāti pasākumi pret Brazīliju un Ķīnu, un tajā pašā laikā tiks galīgi piemēroti pasākumi pret Krieviju, Savienībā AHF piegādes kļūtu nepietiekamas, kā dēļ paaugstinātos tās cena. Tādēļ arī pārtinējiem nāktos paaugstināt cenas par patērētāju ruļļiem, tādējādi kaitējot patērētājiem.

(184)

Atbildot uz šo apgalvojumu, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarē ir neizmantotā jauda un ka tā spēj palielināt AHF ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā. Turklāt ir pieejami tādi alternatīvi piegādes avoti kā Turcija, Armēnija un arī Dienvidāfrika. Visbeidzot, ir arī jāatgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir izveidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus Savienībā, nevis aizliegt Ķīnas un Krievijas importu Savienības tirgū, kuram tirgū būtu jāienāk par godīgām cenām.

6.   Citi argumenti

(185)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi interesi par AHF un ka šā iemesla dēļ tai neesot citas iespējas, kā vien izmantot importēto AHF. Taču izmeklēšanā tika atklāts, ka lielākais atlasītais Savienības ražotājs ražoja vienīgi AHF. Tika noskaidrots, ka citi atlasītie ES ražotāji savas ražošanas iekārtas izmantoja, lai ražotu gan AHF, gan pārstrādāto alumīnija foliju (“ACF”), kas ir atšķirīgs ražojums, kuru izmanto citādi nekā AHF. Šiem citiem Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā ir bijusi samērā stabila attiecība starp AHF un ACF ražošanas un pārdošanas apjomiem. Tādējādi izmeklēšanā neapstiprinājās apgalvojumi, ka Savienības ražošanas nozare būtu zaudējusi interesi par AHF, un apgalvojums tika noraidīts.

7.   Secinājums par Savienības interesēm

(186)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes AHF noteikto pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(187)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus pret ĶTR un atcelt spēkā esošos pasākumus pret Brazīliju. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(188)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot ar Regulu (EK) Nr. 925/2009 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes alumīnija folijai. Turpretī pasākumi, ko piemēro importam no Brazīlijas, būtu jāizbeidz.

(189)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (11). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(190)

Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam, kas ir ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, tālāk neapstrādāta, tikai velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg, un ko patlaban deklarē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šāda:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

Taric papildu kods

ĶTR

Alcoa (Shanghai) Aluminium Products Co., Ltd un Alcoa (Bohai) Aluminium Industries Co., Ltd

6,4 %

A944

Shandong Loften Aluminium Foil Co., Ltd

20,3 %

A945

Zhenjiang Dingsheng Aluminium Co., Ltd

24,2 %

A946

Visi pārējie uzņēmumi

30,0 %

A999

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

4.   Šā panta 2. punktā minētajam uzņēmumam noteiktās individuālās maksājuma likmes piemērošanas nosacījums ir derīga komerciāla rēķina iesniegšana dalībvalstu muitas iestādēm, kurā jāiekļauj deklarācija ar datumu un minēto rēķinu izdevušās struktūras amatpersonas parakstu, atšifrējot šīs amatpersonas uzvārdu un norādot ieņemamo amatu, šādā redakcijā: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) alumīnija folijas, kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību un uz ko attiecas šis rēķins, ir ražots (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā norādītā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

5.   Ar šo tiek izbeigta antidempinga procedūra attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētā ražojuma Brazīlijas izcelsmes importu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 925/2009, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā (OV L 262, 6.10.2009., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2009. gada 5. oktobra Lēmums 2009/736/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz inter alia Brazīlijas izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importu (OV L 262, 6.10.2009., 50. lpp.).

(4)  Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 49, 21.2.2014., 7. lpp.).

(5)  Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām (OV C 350, 4.10.2014., 22. lpp.).

(6)  Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kas piemērojami Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importam (OV C 350, 4.10.2014., 11. lpp.).

(7)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētas Krievijas izcelsmes alumīnija folijas importu (OV C 354, 8.10.2014., 14. lpp.).

(8)  Komisijas 2015. gada 3. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2015/1081, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importam (OV L 175, 4.7.2015., 14. lpp.).

(9)  Komisijas 2015. gada 17. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2385, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 91. lpp.).

(10)  Nosakot cenu samazinājuma līmeni 12,2 % apmērā, tika ņemts vērā tas, ka muitas nodokļa likme pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pirmajos trīs mēnešos bija 4 %, un pēc tam palielinājās līdz 7,5 %. Šobrīd spēkā esošo muitas nodokļa likmi 7,5 % piemērojot visam periodam, ietekme būtu pavisam niecīga, jo tas cenu samazinājuma līmeni pazeminātu vien par 0,5 %.

(11)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/91


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2385

(2015. gada 17. decembris),

ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts konkrētu Krievijas Federācijas izcelsmes alumīnija foliju importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 4. jūlijā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1081 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes alumīnija foliju importam.

(2)

Procedūra tika sākta 2014. gada 8. oktobrī pēc tam, kad 2014. gada 25. augustā sūdzību iesniedza uzņēmumi AFM Aluminiumfolie Merseburg GmbH, Alcomet AD, Eurofoil Luxembourg SA, Hydro Aluminium Rolled Products GmbH un Impol d.o.o. (“sūdzības iesniedzēji”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējā alumīnija folijas ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

2.   Turpmākā procedūra

(3)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(4)

Vienīgais eksportētājs Rusal Group un pieci lietotāji pieprasīja tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Eksportētāja uzklausīšana notika 2015. gada 14. oktobrī Krievijas pārstāvja klātbūtnē. Būtiskākie apspriestie jautājumi bija pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošana, aprēķinot eksporta cenu, un apstrādāto alumīnija foliju (“ACF”) importa no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju. Lietotāju uzklausīšana notika 2015. gada 23. oktobrī, kad beidzās termiņš piezīmju iesniegšanai pirms galīgās informācijas izpaušanas. Galvenie apspriestie jautājumi bija iespējamā antidempinga pasākumu, kas piemēroti mājsaimniecības alumīnija folijas (“AHF”) importam no ĶTR, apiešana, importa no trešām valstīm ietekme uz kaitējumu, kāds nodarīts Savienības ražošanas nozarei, antidempinga pasākumu piemērošanas AHF importam no Krievijas ietekme uz lietotājiem un iespēja, kā vienu no pasākumiem izmantot minimālo importa cenu.

(5)

Turklāt 2015. gada 27. oktobrī pieci pārtinēji pieprasīja konfrontējošu uzklausīšanu kopā ar sūdzības iesniedzējiem. Tomēr sūdzības iesniedzēja neizrādīja interesi par dalību šādā uzklausīšanā.

(6)

Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(7)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu.

(8)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un vajadzības gadījumā ņemtas vērā.

3.   Izlases veidošana

(9)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens no atlasītajiem Savienības ražotājiem savu darbību, tostarp aprīkojumu, atļaujas, saistības pret darbiniekiem un pastāvošos līgumus, pārdeva jaunam uzņēmumam. Tā kā izmaiņas notika pēc izmeklēšanas perioda, tās nav būtiskas kaitējuma vērtēšanai, kas notiek saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu.

(10)

Tā kā piezīmes par izlases veidošanas metodi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 7.–13. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

4.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(11)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 19. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Krievijas iestādes apgalvoja, ka, tā kā izmeklēšanas periodā ir iekļauti arī dati par 2013. gada pēdējo ceturksni, kaitējuma analīzes tendenču konstatēšana neatbilda pamatregulas 3. panta 2. punktā noteiktajām prasībām par objektivitāti.

(13)

Izmeklēšanas periods tika noteikts saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu. Turklāt Komisija, vērtējot attiecīgo ekonomikas faktoru tendences un rādītājus, kas attiecināmi uz ražošanas nozares stāvokli, ir paļāvusies uz pietiekami reprezentatīvu laika periodu, t. i., izmeklēšanas periodu un papildus uz trīs finanšu gadiem pirms izmeklēšanas perioda. Fakts, ka notiek zināma pārklāšanās starp izmeklēšanas periodu un vienu no gadiem, kas iekļauts attiecīgajā periodā, neietekmē mērķi konstatēt kaitējumu, ko īsteno Komisija. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(14)

Kā noteikts pagaidu regulas 20. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir Krievijas izcelsmes alumīnija folija, kas ir ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, tālāk neapstrādāta, tikai velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg (“lielie ruļļi”), un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910) (“attiecīgais ražojums”). Attiecīgais ražojums ir plaši pazīstams kā mājsaimniecības alumīnija folija (“AHF”).

(15)

Pēc pagaidu informācijas atklāšanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Krievijas imports nekonkurēja ar Savienības ražošanas nozares ražoto AHF, tomēr sīkāk nepaskaidrojot un nepamatojot šo apgalvojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(16)

Tā kā nekādas citas piezīmes par attiecīgo produktu un līdzīgu produktu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 21.–28. apsvērumā izdarītie secinājumi.

C.   DEMPINGS

(17)

Sīkāka informācija par dempinga aprēķināšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 29.–52. apsvērumā.

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Rusal Group apstrīdēja korekciju, kas tika veikta eksporta cenai, kas minēta pagaidu regulas 40.–42. apsvērumā. Rusal Group apgalvoja, ka pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izmaksu un saistītā tirgotāja peļņas atskaitīšana ir garantētas vienīgi darījumiem ar nosacījumu “piegāde ar samaksātu nodevu” (delivery duty paid, DDP), nevis darījumiem ar nosacījumiem “piegāde galamērķī” (delivery at place of destination, DAP) un “cena, apdrošināšana un frakts” (cost, insurance and freight, CIF).

(19)

Atbildot uz šo apgalvojumu, tika norādīts, ka Komisija ir veidojusi eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, jo pastāv saistība starp ražotājiem un ar to saistītajiem tirgotājiem. Izmeklēšanā atklājās, ka šī saistība attiecas uz visiem darījumiem, neraugoties uz to komerciālajiem nosacījumiem. Turklāt Rusal Group nesniedza nekādus pierādījumus tam, kādēļ izmantotā peļņas starpība varētu nebūt saprātīga. Tāpēc apgalvojumi šajā saistībā ir uzskatāmi par nepamatotiem un jānoraida. Attiecībā uz PVA izmaksām personai, kura apgalvo, ka korekcija ir pārmērīga, jāsniedz īpaši pierādījumi un aprēķini, kas pamato tās apgalvojumus un jo īpaši jāsniedz alternatīva korekcijas likme, kura, pēc tās domām, būtu jāpiemēro. Tomēr Rusal Group savā iesniegumā pēc pagaidu informācijas atklāšanas neko no tā nodrošināt neizdevās.

(20)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ražotāja eksportētāja apgalvojums tika noraidīts.

(21)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rusal Group vēlreiz norādīja, ka nepiekrīt PVA izmaksu un peļņas korekcijām, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu ir veiktas DAP un CIF darījumiem. Rusal Group neapstrīd 2. panta 9. punkta piemērošanu, ņemot vērā saistītā ražotāja iesaistīšanos visu veidu darījumos (t. i., DDP, DAP un CIF). Taču attiecībā uz darījumiem, kas īstenoti saskaņā ar CIF un DAP nosacījumiem, Rusal Group apstrīd korekciju piemērojamību saskaņā ar 2. panta 9. punkta otro un trešo apakšpunktu, jo īpaši attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu. Tā uzskata, ka saskaņā ar CIF un DAP nosacījumiem preču piegāde pircējam notiek pirms importēšanas, tāpēc šīs korekcijas nav piemērojamas. Savā iesniegumā Rusal Group uzskaitīja virkni gadījumu, kuros Komisija acīmredzami neesot veikusi korekcijas saskaņā ar 2. panta 9. punktu. Visbeidzot Rusal Group apgalvo, ka citādā gadījumā, ja Komisija uzstātu, ka 2. panta 9. punkta piemērošanai ir jāveic saprātīga PVA izmaksu un peļņas automātiska korekcija, Komisijas dienestiem būtu jāatzīst, kas CIF un DAP darījumos tirgotājs ir bijis ražotāja eksportētāja integrēta nodaļa, un tādēļ šiem darījumiem būtu jāpiemēro pamatregulas 2. panta 8. punkts.

(22)

Atbildot uz to, Komisija apstiprina, ka Rusal gadījumā korekcija saprātīgai PVA izmaksu un peļņas starpībai visu veidu darījumiem jāveic saskaņā ar 2. panta 9. punkta otro un trešo apakšpunktu. Lai gan preču piegādi CIF darījumiem veic pirms preču laišanas brīvā apgrozībā un pat, ja atbildība par muitas nodokļu nomaksu attiecas uz pircēju (pretēji tam, kā ir saskaņā ar DDP noteikumiem), tas nemaina faktu, ka pārdošanu veic saistītais tirgotājs, kurš sedz PVA izmaksas un kurš parasti cenšas gūt peļņu par saviem pakalpojumiem. Ņemot vērā faktu, ka tirgotājs ir saistīts ar ražotāju eksportētāju, pamatregulas 2. panta 9. punktā ir noteikts, ka dati par šādu ražotāju pēc definīcijas ir neuzticami un ka izmeklēšanas iestādei uz saprātīga pamata ir jākonstatē šā ražotāja PVA izmaksas un peļņa. Turklāt pamatregulas 2. panta 9. punkts neizslēdz iespēju, ka korekciju var veikt izmaksām, kuras rodas pirms importēšanas, ciktāl šīs izmaksas parasti sedz importētājs. Tāpēc pilnīga PVA izmaksu un peļņas korekciju izslēgšana, ciktāl tas attiecas uz pārdošanu, kas īstenota saskaņā ar CIF noteikumiem, nav pamatota. Proti, fakts, ka saistītais uzņēmums īsteno tikai noteiktas funkcijas, neliedz Komisijai veikt korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, taču tas varētu atspoguļoties zemākā PVA izmaksu summā, kas atskaitāma no cenas, par kuru attiecīgais produkts pirmo reizi tiek tālāk pārdots neatkarīgam pircējam. Katrā ziņā pierādīšanas pienākums ir ieinteresētajai personai, kura vēlas apstrīdēt to korekciju apmēru, kuras veiktas uz pamatregulas 2. panta 9. punkta pamata. Tādējādi, ja šī persona uzskata, ka korekcijas ir pārmērīgas, tai jāiesniedz konkrēti pierādījumi un aprēķini, kas pamato šos apgalvojumus. Attiecībā uz DAP darījumiem jāpiemin, ka piegādes vietas atrodas ES muitas teritorijā un tāpēc atšķirība attiecībā uz tirgotāja iesaistīšanās līmeni salīdzinājumā ar pārdošanu saskaņā ar DDP noteikumiem ir vēl mazāka. Attiecībā uz iepriekšējiem gadījumiem, kurus minējusi Rusal Group, pirmkārt, ir jāatzīmē, ka Komisijas nostāja atbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Otrkārt, Komisijai ir plaša rīcības brīvība saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti tirdzniecības aizsardzībai un, īstenojot šo brīvību, tai nav saistoši tās iepriekš veiktie vērtējumi. Katrā ziņā faktiskā situācija katrā no Rusal Group minētajiem gadījumiem ir atšķirīga. Visbeidzot, attiecībā uz alternatīvo apgalvojumu par pamatregulas 2. panta 8. punkta piemērošanu Komisija atsaucas uz pamatojumu šajā apsvērumā un 19. apsvērumā un vēlreiz atkārto, ka ar to faktu, ka pastāv saistība starp eksportētāju un saistīto uzņēmumu, vien pietiek, lai Komisija faktiskās eksporta cenas varētu uzskatīt par neuzticamām, jo tas, ka pastāv saistība starp eksportētāju un saistīto uzņēmumu ir viens no daudziem iemesliem, kuru dēļ faktisko eksporta cenu var uzskatīt par neuzticamu.

(23)

Attiecībā uz PVA izmaksu korekcijas lieluma noteikšanu pēc piezīmju par pagaidu informācijas izpaušanu saņemšanas Komisija aicināja Rusal Group norādīt to PVA izmaksu daļu, kuru tā uzskata par nepiemērojamu vai nepamatotu saistībā ar CIF un DAP darījumiem, un sniegt pierādījumus par to, kā prasīts judikatūrā. Taču nekādi pierādījumi šajā saistībā netika sniegti, jo Rusal Group jebkādas informācijas iesniegšanu pakļāva nosacījumam, ka Komisija pieņems tās pamatregulas 2. panta 9. punkta interpretāciju. Tā kā nepastāv nekādi Rusal Group sniegti pierādījumi šajā saistībā, šis apgalvojums jānoraida.

(24)

Tā kā nepastāv nekādas citas piezīmes, pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 29.–52. apsvērumā tiek apstiprināti, un galīgās dempinga starpības, kuras ir izteiktas, kā procentuālais apmērs no CIF cenas līdz Savienības robežai, paliek nemainītas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Rusal group

34,0 %

Visi pārējie uzņēmumi

34,0 %

D.   KAITĒJUMS

1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definēšana

(25)

Izmaiņas, kas minētas 9. apsvērumā, neietekmēja Savienības ražošanas nozares definēšanu.

(26)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definēšanu, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 53.–55. apsvērumā.

2.   Savienības patēriņš

(27)

Tā kā nepastāv nekādas citas piezīmes par Savienības patēriņu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 56.–60. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.   Imports no attiecīgās valsts

(28)

Tā kā nepastāv nekādas piezīmes par importu no attiecīgās valsts, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 61.–70. apsvērumā.

4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija

(29)

Pēc pagaidu informācijas atklāšanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas analīzi ietekmējot AHF un ACF tirgu savstarpējā atkarība. Puse apgalvoja, ka šie tirgi ir savstarpēji atkarīgi trīs galveno pieņēmumu dēļ: i) visi atlasītie Savienības ražotāji ir bijuši spējīgi ražot gan AHF, gan ACF vienās un tajās pašās ražotnēs un uz viena un tā paša aprīkojuma; ii) ir samērā vienkārši pāriet no ACF ražošanas un AHF ražošanu un otrādi un iii) abu produktu pieprasījumam ir augsta cenu elastība. Visbeidzot šī persona apgalvoja, ka Savienības ražotāji neesot varējuši nodalīt ekonomiskos faktorus, kuri attiecas uz šiem produktiem atsevišķi, un ka tāpēc Komisijai būtu jāpiemēro pamatregulas 3. panta 8. punkts un kaitējuma vērtējums būtu jābalsta uz plašāka pamata.

(30)

Jāatzīmē, ka ACF tomēr atšķiras no AHF, un to izmanto atšķirīgam izmantojumam. Kā izskaidrots pagaidu regulas 131. apsvērumā, lielākais atlasītais Savienības AHF ražotājs ražoja vienīgi AHF. Kā arī minēts šajā apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražotāji, kuri ražo gan AHF, gan ACF, nevar viegli pāriet no viena ražojuma uz otru, jo, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, jāsaražo noteikts daudzums ražojuma. Turklāt izmeklēšanā tika noskaidrots, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem ražošanas attiecība starp abiem folijas veidiem bija nemainīga. Vēl jāpiebilst, ka Savienības ražotāji, kuri ražoja gan AHF, gan ACF, spēja nodalīt ekonomiskos un finanšu datus par AHF ražošanu un pārdošanu no datiem par ACF ražošanu un pārdošanu. Tāpēc kaitējuma analīze, kas izklāstīta pagaidu regulas 71.–108. apsvērumā, attiecas vienīgi uz AHF ražošanu un pārdošanu Savienībā, un tāpēc apgalvojums, ka Komisijai būtu bijis jāpiemēro pamatregulas 3. panta 8. punkts, tika noraidīts.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas šī ieinteresētā persona nepiekrita Komisijas secinājumam, ka pamatregulas 3. panta 8. punkta piemērošana šajā gadījumā nav atbilstīga. Ieinteresētā persona vēlreiz atkārtoja savus apgalvojumus, kas izklāstīti 29. un 30. apsvērumā, nepapildinot tos ar jauniem elementiem. Tā arī uzstāja, ka Komisija neesot varējusi konstatēt, ka lielākā daļa Savienības ražotāju varēja nodalīt ekonomiskos un finanšu datus par AHF un ACF ražošanu, tomēr savu apgalvojumu nepamatoja. Tāpēc Komisija apstiprina, ka tai šajā lietā nebija vajadzīgs piemērot pamatregulas 3. panta 8. punktu, jo atlasīto Savienības ražotāju pārbaudītie dati ir ļāvuši atsevišķi identificēt līdzīgā produkta ražošanu. Tā kā šīs ieinteresētās personas apgalvojumi ir tikai pieņēmumi, kas faktiski ir nepareizi, tie tika noraidīti.

(32)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Krievijas iestādes lūdza Komisiju iesniegt tām atlasīto Savienības ražotāju atbilžu nekonfidenciālās versijas un visus pārējos pierādījumus, kas liecina par būtisku kaitējumu. Tās arī lūdza piekļuvi metodoloģijai, ko Komisija izmantoja, vērtējot Savienības ražotāju ciesto būtisko kaitējumu.

(33)

Komisija atgādina, ka Krievijas iestādes līdz ar visām pārējām ieinteresētajām personām 2015. gada 25. augustā (pēc to iesnieguma saistībā ar pagaidu informācijas izpaušanu) tika informētas par precīzu procedūru, kas jāievēro, lai saņemtu piekļuvi izmeklēšanas nekonfidenciālajiem dokumentiem. Šo atbilžu nekonfidenciālā versija bija pietiekami detalizēta, lai no tās varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Attiecībā uz citiem pierādījumiem, kas pamato konstatējumus par būtisku kaitējumu, kādu cieta Savienības ražošanas nozare, ir jāatzīmē, ka tie tika izklāstīti pagaidu regulas 71.–108. apsvērumā.

5.   Secinājums par kaitējumu

(34)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas norādīja, ka ne visiem kaitējuma rādītājiem bija negatīva tendence un ka tas, ka pastāv dažu kaitējuma rādītāju pozitīva tendence, liecinot par to, ka Savienības ražošanas nozare nav cietusi būtisku kaitējumu. Tāpat tika apgalvots, ka tas, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem nav pietiekama pieauguma, neliecina par būtisku kaitējumu, jo šīs situācijas iemesls bija nepietiekamā ražošanas jauda tajā brīdī, kad Savienībā pieauga pieprasījums.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu konstatējums par būtisku kaitējumu balstās uz vispārēju visu būtisko kaitējuma rādītāju vērtējumu. Izdarot secinājumus, pamatojoties vien uz noteiktiem atlasītiem kaitējuma rādītājiem, analīze šajā lietā tiktu kropļota. Tādēļ, kā secināts pagaidu regulas 106. apsvērumā, lai gan Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda, ražošanas un tirdzniecības apjomi attiecīgajā periodā pieauga, šis pieaugums bija mazāks par patēriņa pieaugumu. Neraugoties uz sarežģīto finanšu situāciju Savienības ražošanas nozarē, Savienības ražotāji centās palielināt jaudu, lai gūtu labumu no Savienības patēriņa pieauguma. Taču, tā kā tie nespēja paaugstināt cenas līdz līmenim, kas nepieciešams izmaksu segšanai, to iespējas veikt ieguldījumus jaudas palielināšanā bija ierobežotas. Ražotāji zināmā mērā zaudējumus, kurus radīja AHF ražošana un pārdošana, spēja finansēt, izmantojot peļņu, kas gūta no citu izstrādājumu pārdošanas. Tomēr, Savienībai ražojot ražojumu, kurš rada zaudējumus, ilgtermiņā šāda stratēģija nebūtu ilgtspējīga. Tāpēc apgalvojums, ka ne visiem kaitējuma rādītājiem ir bijusi negatīva tendence un tādēļ neesot pastāvējis būtisks kaitējums, tika noraidīts.

(36)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Krievijas iestādes vēlreiz atkārtoja savu pagaidu posmā izteikto apgalvojumu, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēju publiski pieejamajiem finanšu dokumentiem nekāds būtisks kaitējums nepastāv.

(37)

Kā izskaidrots pagaidu regulas 107. apsvērumā, daži Savienības ražotāji neražoja vienīgi AHF, tādēļ publiski pieejamie finanšu dokumenti nevar atspoguļot faktisko stāvokli Savienības AHF ražošanas nozarē. Turklāt izmeklēšanā gūtie rezultāti balstās uz faktiskiem pārbaudītiem datiem par Savienības ražošanas nozari saistībā ar AHF. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona vēlreiz atkārtoja savu apgalvojumu, ka lielākajai daļai būtisko faktoru un rādītāju, kas saistīti ar Savienības AHF ražošanas nozari, attiecīgajā periodā ir bijusi pozitīva attīstība. Turklāt tā apgalvoja, ka Komisijas veiktā analīze par Savienības ražošanas nozares situāciju balstās tikai uz nedaudziem rādītājiem.

(39)

Tomēr Komisijas veiktā Savienības ražošanas nozares situācijas analīze ir balstīta uz visiem faktoriem, kas norādīti pagaidu regulas D sadaļā. Fakts, ka dažiem kaitējuma rādītājiem, piemēram, ražošanas apjomiem, ražošanas jaudai un pārdošanas apjomiem attiecīgajā periodā ir bijusi pozitīva tendence, neietekmē vispārējo secinājumu, ka Savienības ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Rādītājus nevar aplūkot atsevišķi citu no cita, ir jāņem vērā arī korelācija starp rādītājiem. Kā izskaidrots pagaidu regulas 106. apsvērumā, ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 7 %, savukārt ražošanas jauda – par 12 %. Tomēr šie pieaugumi atpalika no patēriņa pieauguma, kas attiecīgajā periodā bija daudz lielāks, proti, par [17 %–28 %]. Tādēļ, lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā ir paaugstinājušies par [2 %–10 %] tirgū, kur pieprasījums pieauga pat vēl vairāk, pārdošanas apjomu pieaugums neradīja tirgus daļas pieaugumu, bet gan – gluži pretēji – tirgus daļas samazinājumu par 8 procentu punktiem. Tas pierāda, ka Savienības ražošanas nozare nespēja gūt labumu no patēriņa pieauguma. Turklāt, kaut gan ieguldījumu apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 47 %, tie tik un tā bija mazāki par ieguldījumiem, kas būtu nepieciešami, lai apmierinātu pieaugošo patēriņu. Visbeidzot, arī naudas plūsmai bija pozitīva tendence, taču absolūtā izteiksmē tās līmenis joprojām bija zems. Tādēļ noteiktu rādītāju pozitīvā tendence, analizējot tos kopā ar citiem faktoriem, faktiski apliecina to, ka Savienības ražošanas nozare cieta kaitējumu. Tāpēc 38. apsvērumā izklāstītie apgalvojumi tika noraidīti.

(40)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pieci pārtinēji, pieprasot, lai pasākumi tiktu piemēroti minimālās importa cenas formā, apgalvoja, ka Savienības ražotāja, kas ražo tikai AHF, pārdošanas cena pēc izmeklēšanas perioda paaugstinājās, bet alumīnija piemaksa samazinājās. Personas arī apgalvoja, ka šie elementi pat ir izpaudušies lielākā šā Savienības ražotāja peļņā.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu iepriekš minētais secinājums par kaitējumu tika izdarīts, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem par attiecīgo periodu, neņemot vērā datus par periodu pēc izmeklēšanas un pamatojoties uz datiem, kas ir reprezentatīvi visiem atlasītajiem uzņēmumiem kopā, nevis atsevišķi vienam Savienības ražotājam. Tāpēc 40. apsvērumā izklāstītais apgalvojums tika noraidīts.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto un, tā kā nav saņemtas nekādas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 71.–108. apsvērumā izdarītie secinājumi, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Savienības ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, kas jo īpaši ir atspoguļojies negatīvā rentabilitātē gandrīz visa attiecīgā perioda laikā.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(43)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas atkārtoja savus pirms pagaidu maksājumu noteikšanas izteiktos apgalvojumus, proti, to, ka Savienības ražošanas nozares ciesto kaitējumu neizraisīja Krievijas imports, bet gan citi faktori, piemēram, Savienības ražošanas nozares nespēja palielināt ražošanas jaudu atbilstoši pieprasījuma pieaugumam, imports no citām trešām valstīm, piemēram, Turcijas un ĶTR, un tas, ka Savienības ražošanas nozare palielināja ACF ražošanas apjomus, kaitējot AHF ražošanai.

(44)

Apgalvojumi par citu faktoru ietekmi uz būtisko kaitējumu, kādu ir cietusi Savienības ražošanas nozare, ir aplūkoti 49.–97. apsvērumā.

(45)

Turklāt viena no personām apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte paaugstinājās 2013. gadā, kad Krievijas importam bija absolūti lielākais apjoms, kas apliecinot to, ka Krievijas imports nav ietekmējis Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un tādējādi nav radījis būtisko kaitējumu, kādu cieta Savienības ražošanas nozare.

(46)

Kā norādīts pagaidu regulas 99. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ienesīgums attiecīgajā periodā ir bijis nedaudz svārstīgs starp – 2,9 % un 0,2 %. 2013. gadā Savienības ražošanas nozares ienesīgums tikai ļoti nedaudz pārsniedza peļņas slieksni, proti, tas bija 0,2 %. Lai gan Krievijas importa apjoms tajā pašā gadā bija vislielākais, tā tirgus daļa pastāvīgi saglabājās 34 % līmenī. Tāpēc šis nelielais īslaicīgais Savienības ražošanas nozares ienesīguma uzlabojums neietekmēja secinājumu, ka kopumā Savienības ražošanas nozares ienesīgums bija negatīvs (izņemot 2013. gadu) un visā attiecīgajā periodā saglabājās zem noteiktā mērķa ienesīguma (5 %). Tāpat tas neietekmēja pagaidu regulas 116. apsvērumā izklāstīto secinājumu, saskaņā ar kuru ir pastāvējusi cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos un Krievijas importu par dempinga cenām, kurš saglabāja pastāvīgu un ievērojamu tirgus daļu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(47)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu, kas radās tādēļ, ka pastāvēja ievērojams Krievijas importa apjoms (34 % tirgus daļa, kuru aizņēma viens ražotājs) un liels cenu spiediens, ko Savienības tirgū radīja šis imports (cenu starpība līdz mērķa cenai bija aptuveni 12 %).

(48)

Tā kā nepastāv nekādas citas piezīmes par importa par dempinga cenām radīto ietekmi, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 110.–116. apsvērumā.

2.   Citu faktoru ietekme

2.1.   Ietekme, ko izraisa imports no citām valstīm

(49)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija uzzināja, ka pagaidu regulas 11. tabulā kopējā importa apjomā kļūdaini bija iekļauts arī imports no Krievijas. Turpmāk norādītā tabula aizstāj pagaidu regulas 11. tabulu.

1. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Izmeklēšanas periods

ĶTR

Apjoms

(tonnās)

[2 843–3 205]

[967–1 378]

[1 137–1 603]

[1 222–1 699]

Indekss

(2011. gads = 100)

100

[34–43]

[40–50]

[43–53]

Tirgus daļa

(%)

4

1

1

2

Vidējā cena

(EUR/t)

2 251

2 417

2 306

2 131

Indekss

(2011. gads = 100)

100

107

102

95

Turcija

Apjoms

(tonnās)

[5 120–6 100]

[8 090–10 553]

[11 213–14 213]

[11 520–14 579]

Indekss

(2011. gads = 100)

100

[158–173]

[219–233]

[225–239]

Tirgus daļa

(%)

7

11

13

13

Vidējā cena

(EUR/t)

2 950

2 743

2 710

2 571

Indekss

(2011. gads = 100)

100

93

92

87

Citas trešās valstis

Apjoms

(tonnās)

[3 100–3 750]

[279–750]

[1 891–3 000]

[3 162–4 313]

Indekss

(2011. gads = 100)

100

[9–20]

[61–80]

[102–115]

Tirgus daļa

(%)

4

1

2

4

Vidējā cena

(EUR/t)

2 878

2 830

2 687

2 406

Indekss

(2011. gads = 100)

100

98

93

84

Imports kopā (izņemot Krieviju)

Apjoms

(tonnās)

[10 677–10 761]

[9 037–9 902]

[14 855–16 831]

[15 226–17 491]

Indekss

(2011. gads = 100)

100

[85–92]

[138–158]

[141–164]

Tirgus daļa

(%)

16

13

17

19

Vidējā cena

(EUR/t)

2 750

2 712

2 669

2 505

Indekss

(2011. gads = 100)

100

99

97

91

Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem

(50)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijai nav izdevies nodalīt un atšķirt importa no ĶTR un Turcijas kaitējošo ietekmi, bet cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi to, kāda ir bijusi importa no trešām valstīm ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju.

(51)

Attiecībā uz importu no ĶTR jāatzīmē, ka pēc pagaidu informācijas atklāšanas tika konstatēts, ka pārrakstīšanās kļūdas dēļ nedaudz jākoriģē Ķīnas importa radītais cenu samazinājuma līmenis, kas norādīts pagaidu regulas 118. apsvērumā. Pēc labojuma veikšanas tika konstatēts, ka ĶTR importa Savienībā kopējā apjoma vidējā cena izmeklēšanas periodā bija par 10,2 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas, nevis par 13 %, kā bija norādīts pagaidu regulas 118. apsvērumā.

(52)

Turklāt, kā izskaidrots pagaidu regulas 118. apsvērumā, importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par [47 %–57 %], tirgus daļai atbilstoši samazinoties no 4 % līdz 2 %, savukārt šā importa cenas bija par 10,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Pamatojoties uz to, Komisija pagaidu regulas 121. apsvērumā secināja, ka Ķīnas eksports daļēji veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tomēr nepārtraucot cēloņsakarību starp importu no Krievijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tā kā Ķīnas importa tirgus daļa bija neliela un attiecīgajā periodā tai bija lejupejoša tendence, šis imports nevarēja radīt būtisku cenu spiedienu uz Savienības ražotājiem, lai tie nespētu paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim. Tādēļ tiek apstiprināts secinājums, ka imports no Ķīnas nav pārtraucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Savienības ražošanas nozares ciesto būtisko kaitējumu, kas minēts pagaidu regulas 121. apsvērumā.

(53)

Attiecībā uz importu no Turcijas, kā izskaidrots pagaidu regulas 119. apsvērumā, ir jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā tam bija augšupejoša tendence un izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa bija 13 %, jo Savienības tirgū pastāvēja lielāks pieprasījums, ko Savienības ražotāji nespēja apmierināt, kā izskaidrots 35. apsvērumā. Tomēr Turcijas importa cenas, lai gan attiecīgajā periodā tās pazeminājās par 13 %, bija līdzīgā līmenī kā Savienības ražošanas nozares cenas, turklāt ievērojami augstākas par Krievijas importa cenām. Pat ja Turcijas importa tirgus daļai bija augšupejoša tendence, ņemot vērā līdzīgo cenu līmeni Savienības ražošanas nozares cenām (reizēm pat augstāku), tas nebūtu varējis radīt būtisku cenu spiedienu uz Savienības ražotājiem, lai tie nespētu paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim. Tādēļ ar šo tiek apstiprināts secinājums, ka imports no Turcijas nav izjaucis saistību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Savienības ražošanas nozares ciesto būtisko kaitējumu.

(54)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona atkārtoja pagaidu posmā izvirzīto apgalvojumu, ka Komisija nav nodalījusi un nošķīrusi importa no Turcijas radīto kaitējošo ietekmi. Tā arī apgalvoja, ka pieaugošais Turcijas importa apjoms radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tirgus daļas un jaudas izmantojuma ziņā un tāpēc esot pārtraucis cēloņsakarību starp importu no Krievijas un būtisko kaitējumu, ko cieta Savienības ražošanas nozare.

(55)

Ir taisnība, ka attiecīgajā periodā Turcijas importa tirgus daļa pieauga, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās. Tomēr Turcijas importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 13 %, savukārt Krievijas importa tirgus daļa bija 34 %. Turklāt Turcijas cenas bija tādā pašā līmenī kā Savienības ražošanas nozares cenas, bet Krievijas importa cenas bija par [3 %–7 %] zemākas par Savienības cenām. Turklāt jāuzsver, ka zaudējumus radoša ražošana nozare, kāda bija AHF ražošanas nozare, nevar darboties ilgtspējīgi, nepārtraukti palielinot pārdošanas apjomus, tajā pašā laikā piedzīvojot zaudējumus. Ražošanas nozarei vispirms jāpaaugstina cenas virs izmaksas sedzoša līmeņa, un tikai tad tā var palielināt pārdošanas apjomus. Taču tas nebija iespējams, jo būtiska apjoma imports no Krievijas par dempinga cenām izraisīja cenu spiedienu. Tāpēc apgalvojums, ka Turcijas imports esot pārtraucis cēloņsakarību starp importu no Krievijas un būtisko kaitējumu, ko cieta Savienības ražošanas nozare, tika noraidīts.

(56)

Vēl tika apgalvots, ka Turcijas importa cenas esot augstākas par Krievijas importa cenām, jo Turcijas ražotāji ir specializējušies un koncentrē eksportu uz Savienības tirgu uz plānāku foliju (kuras biezums ir 0,008–0,009 mm), kādu Krievijas ražotāji neeksportē uz Savienības tirgu. Attiecībā uz šo apgalvojumu netika sniegti nekādi pierādījumi, tāpēc tas tika noraidīts.

(57)

Attiecībā uz importu no pārējām trešām valstīm ir jāatzīmē, ka tā apjoms 2011.–2013. gadā samazinājās par [20 %–39 %] un tad izmeklēšanas perioda beigās pieauga par [2 %–15 %]. Kā izskaidrots pagaidu regulas 120. apsvērumā, šā importa tirgus daļa samazinājās no 4 % 2011. gadā līdz 2 % 2013. gadā un tad izmeklēšanas perioda beigās pieauga līdz 4 %. Tāpat, kā norādīts pagaidu regulas tajā pašā apsvērumā, šā importa cenas visā attiecīgajā periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, izņemot 2012. gadu, taču augstākas par Krievijas importa cenām. Tāpēc imports no citām trešām valstīm nevarēja izdarīt tik būtisku cenu spiedienu uz Savienības ražotājiem, lai liegtu tiem paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim. Tādēļ ar šo tiek apstiprināts secinājums, ka imports no pārējām trešām valstīm nav izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Savienības ražošanas nozares ciesto būtisko kaitējumu.

(58)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 117.–122. apsvērumā.

2.2.   Savienības patēriņa attīstība

(59)

Pēc pagaidu informācijas atklāšanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi apmierināt pieaugošo patēriņu, lai gan tika veikti ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanā, kas esot radījis ciesto būtisko kaitējumu.

(60)

Pirmkārt, persona neizskaidroja, kādā veidā patēriņa pieaugums Savienībā būtu varējis negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari un tādējādi pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un būtisko kaitējumu, ko cieta Savienības ražošanas nozare. Gluži pretēji, normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare pamatoti būtu varējusi sagaidīt ieguvumu no patēriņa pieauguma.

(61)

Otrkārt, Krievijas imports spēja palielināt savu tirgus daļu par 5 procentu punktiem, savukārt Savienības ražotāji zaudēja 8 procentu punktus no savas tirgus daļas, t. i., attiecīgajā periodā tā samazinājās no 55 % līdz 47 %.

(62)

Turklāt, kā izskaidrots pagaidu regulas 78. apsvērumā, Savienības ražotāji centās palielināt ražošanas jaudu, taču tā bija ierobežota smagās finanšu situācijas dēļ. Samērā zemais ieguldījumu līmenis bija saistīts ar grūto finanšu situāciju Savienības ražošanas nozarē, kuru radīja imports par dempinga cenām. Turklāt, lai gan attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda nedaudz palielinājās, izmantojuma jauda samazinājās Krievijas importa par dempinga cenām zemo cenu dēļ. Turklāt visa attiecīgā perioda laikā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms nedaudz pieauga un tās tirgus daļa nepārtraukti samazinājās. Tāpēc to nevar uzskatīt par Savienības ražošanas nozares ciestā būtiskā kaitējuma iemeslu. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(63)

Tā kā citas piezīmes šajā saistībā nav saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 123.–125. apsvērumā izdarītie secinājumi.

2.3.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(64)

Tā kā nekādas piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekmi netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 126.–128. apsvērumā izdarītie secinājumi.

2.4.   Savienības ražošanas nozares aktivitāte apstrādāto alumīnija foliju (“ACF”) tirgū

(65)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā ACF kā vēl vienu faktoru. Tā atkārtoja savu apgalvojumu, ka daži Savienības ražotāji ir izvēlējušies uz AHF ražošanas rēķina palielināt ACF ražošanu un pārdošanu, kas nes lielāku peļņu. Tāpat tā apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā ACF ražošanas un pārdošanas un tās ekonomiskās situācijas ietekmi uz Savienības AHF ražošanas nozares kopējo ekonomisko situāciju. Pēc galīgās informācijas atklāšanas šis apgalvojums tika atkārtots, nesniedzot nekādu jaunu informāciju.

(66)

Kā izskaidrots pagaidu regulas 81. apsvērumā, daži Savienības ražotāji ražoja gan AHF, gan ACF, taču lielākais atlasītais AHF ražotājs izmeklēšanas periodā neražoja ACF. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem bija stabils attiecības starp abu veidu foliju ražošanas apjomiem rādītājs, tāpēc tika secināts, ka Savienības ražošanas nozare nepārgāja uz ACF ražošanu, kaitējot AHF ražošanai. Katrā ziņā gadījumā, ja šāda pāreja būtu notikusi, tas drīzāk būtu ietekmējis importu par dempinga cenām no Krievijas, kas nepārtraukti izdarīja būtisku cenu spiedienu uz AHF, kas liedza Savienības ražotājiem cenas palielināt līdz rentablam līmenim. Turklāt izmeklēšana apliecināja, ka attiecīgā ražojuma ienesīguma tendence visos atlasītajos uzņēmumos ir līdzīga neatkarīgi no AHF un ACF ražošanas daļas to kopējā ražošanas apjomā. Tāpēc 65. apsvērumā aprakstītais apgalvojums tiek noraidīts.

(67)

Tā kā citas piezīmes šajā saistībā nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 129.–132. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

2.5.   Izejvielu izmaksas

(68)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Krievijas iestādes nepiekrita Komisijas secinājumiem, ka Londonas Metāla biržā (“LME”) kotēto alumīnija cenu attīstība neskarot faktu, ka Krievijas izcelsmes importa cenas samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas un izraisīja cenu spiedienu Savienības tirgū, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenu līdz līmenim, kas segtu ražošanas izmaksas.

(69)

Kā izskaidrots pagaidu regulas 136. apsvērumā, izmeklēšana ir apliecinājusi, ka gan Savienības ražošanas nozarei, gan Krievijas ražotājiem eksportētājiem bija salīdzināmas izmaksas, iegūstot alumīniju AHF ražošanai, jo šīs alumīnija tirgus cenas gan Krievijā, gan Savienībā ir tieši saistītas ar LME. Turklāt, lai arī gan Savienības ražošanas nozares AHF pārdošanas cenas, gan Krievijas izcelsmes AHF importa cenas samazinājās, sekojot LME kotētā alumīnija cenu attīstībai, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Krievijas izcelsmes AHF importa cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un izmeklēšanas periodā tās bija par [3 %–7 %] zemākas. Turklāt Savienības ražošanas nozares AHF cenas nesedza vienības ražošanas izmaksas arī tad, kad vienības ražošanas izmaksas samazinājās. Tā iemesls ir cenu spiediens, kuru radīja imports par dempinga cenām lielos apjomos, pazeminot Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt savas pārdošanas cenas un tāpēc neļāva tai gūt labumu no izejvielu izmaksu samazinājuma.

(70)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Krievijas iestādes vēlreiz atkārtoja savu apgalvojumu, ka cenu spiedienu uz Savienības tirgu izdarīja LME alumīnija cenas, nevis Krievijas AHF imports, nesniedzot jaunus pierādījumus šajā saistībā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Tā kā citas piezīmes šajā saistībā nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 133.–136. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

2.6.   Citu faktoru kopīgā ietekme

(72)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija neesot izvērtējusi visu pārējo faktoru kopīgo ietekmi, tomēr tā nenorādīja juridisko pamatu tās apgalvojumam un neizskaidroja, ņemot vērā šīs lietas faktus, kādā veidā citu faktoru radīto kaitējumu varētu attiecināt uz Krievijas importu par dempinga cenām.

(73)

Pirmkārt, pamatregulā nav noteikts, ka Komisijai, analizējot citu faktoru ietekmi, būtu jāizvērtē šo faktoru kopīgā ietekme. Otrkārt, šajā lietā Komisija spēja pienācīgi izšķirt un nodalīt visu citu zināmo individuālo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares situāciju no kaitējuma, ko izraisījis Krievijas imports par dempinga cenām. Tādēļ Komisija varēja secināt, ka kaitējums, kuru tā ir attiecinājusi uz Krievijas importu par dempinga cenām, patiesi ir radījis šis imports, nevis citi faktori. Tādējādi Komisija ir izpildījusi savu pienākumu neattiecināt uz Krievijas importu par dempinga cenām kaitējumu, ko radījuši citi faktori. Tāpēc nav nepieciešama visu zināmo faktoru kopīga analīze. Katrā ziņā šī ieinteresētā persona nesniedza nekādus pierādījumus tam, kādēļ Komisija šajā lietā būtu neatbilstīgi attiecinājusi uz Krievijas importu par dempinga cenām kaitējumu, ko radījuši citu faktori. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

2.7.   Antidempinga pasākumu, kuri piemēroti AHF importam no ĶTR iespējama apiešana

(74)

Pēc galīgās izpaušanas Krievijas ražotājs eksportētājs un daži pārtinēji pirmo reizi apgalvoja, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas piemēroti AHF importam no ĶTR, tiek apieti, izmantojot nedaudz savādāku alumīnija folijas veidu, kā rezultātā Eurostat šo foliju reģistrē kā ACF ar KN kodu 7607 11 19. Turklāt šīs personas apgalvoja, ka alumīnija folija, kuras biezums ir 0,007–0,2 mm un kas uzrādīta Ķīnas statistikas datubāzē, ir apietā AHF ar diviem kodiem – 7607 11 90 un 7607 11 20. Tādējādi apietā importa apjoms esot bijis aptuveni 30 000 tonnu gadā, un tika apgalvots, ka tas ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(75)

Tiek atgādināts, ka 2012. gadā Komisija uzsāka izmeklēšanu attiecībā uz Padomes Regulā (EK) Nr. 925/2009 (3) konkrētas ĶTR izcelsmes alumīnija folijas importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kura notiek, importējot konkrētu ĶTR izcelsmes nerūdītu alumīnija foliju ruļļos ar platumu virs 650 mm (4). Tomēr 2013. gada 2. jūlijā pēc pieprasījuma iesniedzēju pieteikuma atcelšanas Komisija izbeidza izmeklēšanu (5), nepaplašinot antidempinga pasākumus, kas piemēroti konkrētu ĶTR izcelsmes alumīnija foliju importam, attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes nerūdītu alumīnija foliju ruļļos ar platumu virs 650 mm.

(76)

Šī procedūra neattiecās uz iespējamu apiešanas praksi. Katrā ziņā Komisija ir veikusi AHF un ACF importa no ĶTR analīzi, pamatojoties uz Ķīnas datubāzes statistiku, ko sniedza Goodwill China Business Information Ltd. un Eurostat.

(77)

Alumīnija folijas Ķīnas eksports, izmantojot divus kodus, kurus Ķīnas statistikā minēja ieinteresētās personas, ir norādīts turpmākajā tabulā.

2. tabula

AHF un ACF eksports no ĶTR uz Savienību

Tonnas

KN kods

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Izmeklēšanas periods

Apjoms

7607 11 90

18 786

17 177

22 444

24 760

Apjoms

7607 11 20

4 730

3 915

6 826

8 172

Apjoms

Kopā

23 515

21 091

29 270

32 932

Avots: Goodwill China Business Information Ltd.

(78)

Jānorāda, ka Ķīnas kodi, kas minēti iepriekšējā tabulā, neattiecas vienīgi uz AHF, tie attiecināmi arī uz ACF. Ieinteresētās personas vienkārši ir pieņēmušas, ka viss apjoms, kas importēts ar šiem diviem kodiem, ir bijis apietais AHF, neņemot vērā faktu, ka šajos kodos ir ziņots arī par patieso ACF eksportu.

(79)

Turklāt tiek atzīmēts, ka KN kods 7607 11 19 Eiropas Savienības Statistikas birojā (Eurostat) ir tālāk sadalīts divos atšķirīgos kodos, proti, viens attiecas uz AHF (7607111910), savukārt otrs attiecas uz ACF (7607111990). Kopējais ACF imports no ĶTR attiecīgajā periodā ir attēlots turpmākajā tabulā.

3. tabula

ACF imports no ĶTR

Tonnas

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Izmeklēšanas periods

Apjoms

25 506

20 996

28 135

36 464

Avots: Eurostat

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir jānorāda, ka, lai gan nav izslēgts, ka daļa no importētā apjoma, kas deklarēts kā ACF, patiešām ir apietais AHF, tomēr ir skaidrs, ka ieinteresētās personas bija pārspīlējušas iespējamā apietā AHF apjomu, jo attiecīgajā periodā (izņemot izmeklēšanas periodu) kopējais ACF importa no ĶTR apjoms bija mazāks par iespējamo apieto AHF apjomu (t. i., 30 000 tonnu). Ne personu iesniegtā informācija, ne Komisijas apkopotā informācija neļauj šajos kodos nodalīt iespējamo apieto AHF no patiesā ACF, un tāpēc Komisija nav spējīga izvērtēt apietā AHF apjomu, ja tāds ir.

(81)

Tā kā personas neiesniedza nekādus citas pierādījumus, pamatojot savu apgalvojumu, tika secināts, ka iespējamie apietie apjomi, ja tādi bija, nebija tādi, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp Krievijas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas ciesto būtisko kaitējumu.

2.8.   Citi argumenti

(82)

Krievijas iestādes apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka pasaules tirgū AHF cenām ir bijusi lejupejoša tendence.

(83)

Kā izskaidrots pagaidu regulas 67., 91. un 118.–120. apsvērumā, Savienības cenas, kā arī Krievijas, Turcijas, ĶTR un citu trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā pazeminājās. Tomēr Krievijas importa cenas nepārtraukti ir bijušas zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, proti, tās ievērojamos apjomos bija par [3 %–7 %] zemākas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(84)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte nav palielinājusies, jo tā ir paplašinājusi ražošanas jaudu un palielinājusi ieguldījumus.

(85)

AHF ražošanā ir vajadzīgs daudz iekārtu. Tāpēc, lai Savienības ražošanas nozare varētu palielināt ražošanas jaudu, tai ir jāveic ieguldījumi iekārtās. Taču, raugoties no grāmatvedības viedokļa, iekārtu nolietojuma ietekme uz kopējām ražošanas izmaksām ir ierobežota, no 3 % līdz 5 %, un tādēļ tai nevarētu būt būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozares ienesīgumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(86)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Krievijas iestādes, nesniedzot pamatojošus pierādījumus, apgalvoja, ka Krievijas statistikas datos ir atspoguļots vien vidējas kvalitātes AHF, kas ir ražojums ar zemāku cenu, savukārt Savienības un citu lielāko trešo valstu statistikā ir ziņas par jauktu AHF ar dārgāku foliju.

(87)

Izmeklēšanā netika atklāta šāda kvalitātes atšķirība starp AHF, ko ražoja Savienības ražotāji un to, kuru importēja no Krievijas. Pārtinēji, kuri iegādājas AHF no Savienības ražotājiem, no Krievijas un citu valstu (jo īpaši Turcijas) ražotājiem, izmeklēšanas laikā nav izvirzījuši nekādus apgalvojumus par kvalitātes atšķirībām starp AHF no dažādiem avotiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(88)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka šīs procedūras ietvaros Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka četri no sešiem atlasītajiem ražotājiem ir apgalvojuši, ka ir cietuši kaitējumu no Ķīnas ACF dempinga.

(89)

Ir pareizi, ka 2014. gada 12. decembrī Komisija uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas, proti, ACF, importu (6). Kā izskaidrots 30. apsvērumā, AHF un ACF ir divi dažādi ražojumi, kurus pārdod divos dažādos tirgos. Kaitējums (ja vispār pastāv), ko Savienības ražošanas nozare ir cietusi ACF ražošanas un pārdošanas dēļ, neatspoguļojas AHF ražošanas nozares situācijā. Turklāt izmeklēšanu saistībā ar ACF importu no ĶTR Komisija izbeidza, nepiemērojot pasākumus (7). Konkrēti – šajā izbeigtajā izmeklēšanā Komisijai neizdarīja secinājumus par to, vai Savienības ražošanai kaitēja vai nekaitēja ACF imports no ĶTR. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pieci pārtinēji apgalvoja, ka Krievijas AHF tikai nelielā mērā konkurē ar AHF, kuru ražo atlasītie Savienības ražotāji. Turklāt tika apgalvots, ka Krievijas AHF konkurē ar AHF, kas tiek importēts no Turcijas un ĶTR.

(91)

Attiecībā uz šo apgalvojumu netika sniegti nekādi pierādījumi, tāpēc tas tika noraidīts.

(92)

Pārtinēji arī apgalvoja, ka kopumā lielākā daļa atlasīto Savienības ražotāju nepārdod AHF pārtinējiem, jo tas nav AHF, kas paredzēts patērētāju ruļļu ražošanai, bet gan ACF, kuru pārdod ar piemaksu, kā rezultātā cenas tuvojas EUR 3 000 par tonnu.

(93)

Šis apgalvojums ir faktiski nepareizs. Pirmkārt, kā izklāstīts pagaidu regulas 7. tabulā, jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena izmeklēšanas periodā bija EUR 2 597 par tonnu, nevis EUR 3 000, kā tiek apgalvots. Turklāt izmeklēšanā apstiprinājās, ka visi atlasītie Savienības ražotāji pārdeva AHF pārtinējiem. Tie četri pārtinēji, kuri izmeklēšanā sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, pirka AHF no Savienības ražotājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(94)

Pieci pārtinēji arī apgalvoja, ka atlasītais Savienības ražotājs, kurš ražoja tikai AHF, faktiski radīja būtisku kaitējumu pārējiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, jo tā pārdošanas cenas bija zemākas par pārējo atlasīto Savienības ražotāju cenām. Turklāt tika arī apgalvots, ka, tā kā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte tiek aprēķināta, pamatojoties uz atlasītajiem Savienības ražotājiem, t. i., neietverot visu Savienības ražošanas nozari, Komisijai tirgus daļas analīze būtu jāaprobežo vien ar atlasītajiem uzņēmumiem, nevis visu Savienības ražošanas nozari.

(95)

Attiecīgajā periodā atlasītā Savienības ražotāja, kurš ražo tikai AHF, pārdošanas cenas atbilda Savienības ražošanas nozares vidējai cenai, un dažus gadus tās pat bija augstākas. Tāpēc faktiski ir nepareizi apgalvot, ka šā Savienības ražotāja cenas ir bijušas zemākas par citu atlasīto Savienības ražotāju cenām.

(96)

Attiecībā uz apgalvojuma otro daļu Komisija atgādina, ka kaitējuma analīze tiek veikta Savienības ražošanas nozares līmenī pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, kā noteikts pagaidu regulas 53. apsvērumā. Turklāt, kā izskaidrots pagaidu regulas 9. apsvērumā, Savienības ražotāju lielā skaita dēļ saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika veikta atlase. Tika atlasīti seši uzņēmumi, kas pārstāv vairāk nekā 70 % kopējā Savienības ražošanas apjoma. Noteiktajā termiņā netika saņemtas nekādas piezīmes par atlasi, tāpēc tika uzskatīts, ka atlase pārstāv Savienības ražošanas nozari. Turklāt, tā kā tika piemērota atlase, Komisija, kā izskaidrots pagaidu regulas 73. apsvērumā, izšķir makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Šo rādītāju saraksts ir iekļauts pagaidu regulas 74. un 75. apsvērumā. No tā izriet, ka rentabilitāte ir mikroekonomiskais rādītājs, tādēļ to aprēķina, pamatojoties uz atlasīto Savienības ražotāju datiem, bet tirgus daļa ir makroekonomiskais rādītājs, tāpēc tas jāaprēķina, attiecinot to uz visu Savienības ražošanas nozari. Abas metodes Komisijai dod tiesības izdarīt konstatējumus, kuri kā tādi ir derīgi arī attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari.

(97)

Tāpēc 94. apsvērumā izklāstītie apgalvojumi tika noraidīti.

3.   Secinājumi par cēloņsakarību

(98)

Neviens no ieinteresēto personu iesniegtajiem argumentiem nepierāda, ka citu faktoru, kas nav imports no Krievijas par dempinga cenām, ietekme būtu tāda, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Krievijas Savienības ražošanas nozarei ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(99)

Tāpēc ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 137.–141. apsvērumā.

F.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(100)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Krievijas iestādes apgalvoja, ka pasākumu piemērošana Krievijas importam veicinās AHF importa palielināšanos no citām trešām valstīm, jo īpaši no Turcijas un ĶTR, un tāpēc antidempinga pasākumu piemērošana importam no Krievijas neesot Savienības ražošanas nozarēs interesēs.

(101)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 147. apsvērumā, antidempinga pasākumiem būtu jāatjauno godīga konkurence Savienībā, lai sniegtu iespēju Savienības ražošanas nozarei Savienības tirgū godīgu cenu līmenī konkurēt ar importu no trešām valstīm, tostarp no Krievijas, ĶTR un Turcijas. Fakts, ka citas trešās valstis palielinās savu importu, kā tāds neliecina par to, ka Savienības ražošanas nozare nespēs gūt labumu no uzliktajiem antidempinga pasākumiem. Proti, tiek sagaidīts, ka Savienības ražošanas nozare palielinās pārdošanas apjomu un tirgus daļu un paaugstinās savas pārdošanas cenas līdz rentablam līmenim.

(102)

Antidempinga pasākumiem, kas ieviesti pret ĶTR, būtu jānodrošina tas, lai Ķīnas imports Savienības tirgū ienāktu godīgu cenu līmenī, savukārt Turcijas cenas arī attiecīgajā periodā bija tādā pašā līmenī kā Savienības ražošanas nozares cenas un neradīja cenu spiedienu tirgū.

(103)

Komisija uzskata, ka šis arguments neatspēko pieņēmumu, kāds izteikts pamatregulas 21. pantā par labu pasākumu piemērošanai un vajadzībai novērst Krievijas importa par dempinga cenām kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot godīgas konkurences apstākļus.

(104)

Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(105)

Tā kā nav saņemta neviena cita piezīme par Savienības ražošanas nozares interesi, tiek apstiprināts 149. apsvērumā izdarītais secinājums.

2.   Importētāju/tirgotāju intereses

(106)

Tā kā piezīmes par nesaistīto importētāju un tirgotāju interesi nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 150. apsvērumā izdarītais secinājums.

3.   Lietotāju intereses

(107)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas un galīgās informācijas izpaušanas vairāki lietotāji (pārtinēji, kuri ražo tā dēvētos “patērētāju ruļļus”) atkārtoja savus apgalvojumus, kurus tie iesniedza pirms pagaidu pasākumu piemērošanas, tomēr nesniedzot jaunus pierādījumus.

(108)

Viens pārtinējs jo īpaši apgalvoja, ka antidempinga maksājumi būtiski ietekmēs tā rentabilitāti, jo tas nevarēs maksājumu pārnest uz saviem klientiem.

(109)

Šis apgalvojums netika pamatots. Turklāt, pamatojoties uz šā pārtinēja sniegtajiem skaitļiem, izmeklēšanā atklājās, ka pat tad, ja pārtinējs nevarēs maksājumu pārnest uz saviem klientiem, tas joprojām saglabātu rentabilitāti.

(110)

Turklāt izmeklēšanā tika noskaidrots, ka uzcenojums, ko pārtinēji pieskaita AHF iegādes cenai, var būtiski atšķirties, proti, no 5 % līdz 70 % atkarībā no pārtinēja pārdošanas stratēģijas. Kā norādīts pagaidu regulas 154. apsvērumā, to pārtinēju, kuri importē AHF no Krievijas, darbība saistībā ar AHF bija mazāk par vienu sestdaļu līdz maksimāli ceturtdaļai no to kopējās darbības. Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 155. apsvērumā, visi uzņēmumi kopumā bija rentabli.

(111)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka pārtinēji nepieskaita iegādes cenai uzcenojumu un ka 5 %–70 % uzcenojums iegādes cenai, ko Komisija konstatēja 110. apsvērumā, neatspoguļo pārtinēju darbību un viņu rentabilitāti.

(112)

Jāatgādina, ka pārtinēju darbība ietver alumīnija foliju pārtīšanu no lielā ruļļa uz mazākiem ruļļiem, kas paredzēti patērētājiem. Pārtinēji nemaina alumīnija folijas ķīmiskās īpašības. 110. apsvērumā minētais uzcenojums tika aprēķināts, salīdzinot pārtinēju, kuri sadarbojās, alumīnija folijas lielajos ruļļos iegādes cenu ar alumīnija folijas patērētāju ruļļos pārdošanas cenu. Pārtinējiem rodas izmaksas pārpakošanas darbībās, taču šīs izmaksas ir zemas, jo galvenā izmaksu sastāvdaļa ir alumīnija folijas izmaksas, kas veido 80 % no kopējām ražošanas izmaksām. PVA izmaksas dažādiem pārtinējiem būtiski atšķiras atkarībā no pārtinēja pārdošanas stratēģijas. Tāpēc ir taisnība, ka uzcenojums nenorāda uz uzņēmuma darbību un rentabilitāti, bet atklāj, ka PVA izmaksām ir būtiska ietekme uz pārtinēju rentabilitāti.

(113)

Tāpat tika apgalvots, ka, analizējot pārtinēju nozares situāciju, Komisija nav ņēmusi vērā pakārtotā ražojuma, proti, patērētāju ruļļu tādu importu no citām trešām valstīm (piemēram, Turcijas, Norvēģijas, Šveices, Indijas un Malaizijas), kas aizstāja AHF importa no ĶTR samazināšanos. Taču persona nesniedza nekādus pierādījumus par šā importa ietekmi uz situāciju pārtinēju nozarē.

(114)

Kā izskaidrots pagaidu regulas 162. apsvērumā, 2013. gadā tika noteikti antidempinga pasākumi pret patērētāju ruļļu importu no ĶTR, un tie ļāva atbrīvot pakārtoto ražošanas nozari no importa par dempinga cenām, kurš nodarīja būtisku kaitējumu. Turpmākajā tabulā ir redzams, kā pēc antidempinga pasākumu piemērošanas patērētāju ruļļu importam no ĶTR ir attīstījies patērētāju ruļļu imports no ieinteresētās personas minētajām valstīm.

4. tabula

Patērētāju ruļļu importa apjomi (tonnās)

 

2013. gads

Izmeklēšanas periods

ĶTR

4 317,60

3 776,10

 

 

 

Indija

672,70

847,10

Malaizija

605,30

752,10

Norvēģija

2 866,20

324,60

Šveice

22,00

30,50

Turcija

2 059,80

2 498,80

Kopā

6 226,0

4 453,10

Avots: Eurostat

(115)

Importa no ĶTR apjoms sākotnējās antidempinga izmeklēšanas par patērētāju ruļļu no ĶTR importu izmeklēšanas periodā bija 12 994 tonnas (skatīt Komisijas Regulas (ES) Nr. 833/2012 (8) 2. tabulu). Pēc pasākumu piemērošanas patērētāju ruļļu no ĶTR importa apjoms 2013. gadā samazinājās par 8 676 tonnām (proti, līdz 4 317,60 tonnām) un šīs izmeklēšanas periodā par 9 218 tonnām (proti, līdz 3 776,10 tonnām). Šā samazinājuma apjoms ir lielāks nekā patērētāju ruļļu importa apjoms no piecām pārtinēju minētajām un 4. tabulā norādītajām valstīm (par 28 % 2013. gadā un par 52 % izmeklēšanas periodā). Tāpēc apgalvojums, ka imports no iepriekš minētajām valstīm esot aizstājis importa no ĶTR samazinājumu, nav pamatots un tika noraidīts.

(116)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas daži pārtinēji apgalvoja, ka pārtinēju aktivitāte, kas saistīta ar AHF, vidēji veido lielāku daļu no viņu kopējās darbības par to, kādu Komisija ir norādījusi pagaidu regulas 154. apsvērumā. Šis apgalvojums balstījās uz datiem, kurus nodrošināja lietotāji, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tika norādīts, ka Komisija nedrīkst par zemu novērtēt to, cik būtiska pārtinēju ražošanas izmaksu aprēķināšanā ir AHF.

(117)

Šajā saistībā jānorāda, ka Komisijas konstatējumi pagaidu regulas 154. apsvērumā balstās uz pārtinēju, kuri sadarbojās, pārbaudītiem datiem un tādēļ atspoguļo reālo situāciju. Iepriekš minētā papildu informācija tika iesniegta tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas, un tādējādi tik vēlā procedūras posmā to vairs nebija iespējams pārbaudīt. Tādēļ tā tika noraidīta.

(118)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas divi pārtinēji apgalvoja, ka antidempinga pasākumu piemērošana AHF importam no Krievijas negatīvi ietekmēs viņu rentabilitāti.

(119)

Šie divi pārtinēji nepiedalījās izmeklēšanā līdz pat galīgajai informācijas izpaušanai, un tikai viens no tiem šajā vēlajā procedūras posmā iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt šo informāciju. Pamatojoties uz to, Komisija nevar novērtēt viņu rentabilitātes līmeni un ietekmi, ko uz viņu rentabilitāti rada antidempinga pasākumu piemērošana AHF importam no Krievijas. Tāpēc viņu apgalvojums tika noraidīts.

(120)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pieci pārtinēji apgalvoja, ka tie nevarēs ar antidempinga maksājumu saistītās izmaksas pārnest uz saviem klientiem šādu iemeslu dēļ: 1) tie pārdošanu veic saskaņā ar līgumiem, un to cenas balstās uz formulu, kas saistīta ar LME alumīnija cenu; 2) cenu spiediena un konkurences dēļ, ko rada patērētāju ruļļi, kuri izgatavoti no AHF, kas, iespējams, ievesta no ĶTR, apejot antidempinga pasākumus, tie nevar vienoties par cenas paaugstināšanu patērētāju ruļļiem Savienības tirgū; un 3) lai gan šobrīd patērētāju ruļļu imports Savienībā no trešām valstīm ir neliels, nākotnē, visticamāk, tas pieaugs.

(121)

Izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan pārtinēji nevar antidempinga maksājumu pārnest uz klientiem, antidempinga pasākumu piemērošanas AHF importam no Krievijas ietekme uz pārtinējiem būs ierobežota. Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka tirgū darbojas divu veidu pārtinēji: viena pārtinēju kategorija pārdod patērētāju ruļļus ar zīmolu, un tiem rodas būtiskas PVA izmaksas, un otra pārtinēju kategorija, kuri pārdod patērētāju ruļļus bez zīmola un kuriem ir nelielas PVA izmaksas. Vēl izmeklēšanā atklājās, ka pārtinēji, kuri sadarbojās un kuriem ir zemas PVA izmaksas, visticamāk saglabās rentabilitāti arī pēc antidempinga pasākumu piemērošanas AHF importam no Krievijas, pieņemot, ka arī Savienības ražošanas nozares cenas pieaugs par 5 %, lai Savienības ražošanas nozare varētu panākt savu mērķa peļņu. Pārtinējiem, kuri sadarbojas, kuri pārdod patērētāju ruļļus ar zīmolu, ir augsts uzcenojums un lielas PVA izmaksas. Tāpēc tika uzskatīts, ka viņi spēs absorbēt maksājumu.

(122)

Tā kā citas piezīmes par lietotāju interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 151.–163. apsvērumā izdarītie secinājumi.

4.   Piegādes avoti

(123)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairāki pārtinēji atkārtoja savus pirms pagaidu pasākumu piemērošanas izteiktos apgalvojumus par piegādes avotu nepietiekamību, tomēr nesniedzot jaunus pierādījumus šajā saistībā.

(124)

Pirmkārt, antidempinga pasākumu nolūks nav izbeigt Krievijas importu Savienības tirgū, bet gan nodrošināt Savienības tirgū godīgu konkurenci. Tāpēc pārtinējiem arī pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būs iespēja importēt AHF no Krievijas, taču par godīgām cenām. Turklāt tiek atgādināts, ka antidempinga pasākumi tiek noteikti kaitējuma starpības līmenī, kas ir zemāka par dempinga starpību, tāpēc importam no Krievijas joprojām būs iespēja ienākt Savienības tirgū par dempinga, taču ne kaitējošām cenām.

(125)

Tika apgalvots, ka Dienvidāfriku un Indiju nevar uzskatīt par alternatīviem piegādes avotiem, kas varētu aizstāt importu no Krievijas, jo importa apjoms no šīm valstīm esot ļoti neliels.

(126)

Ir pareizi, ka imports no Dienvidāfrikas un Indijas visā attiecīgajā periodā bija neliels salīdzinājumā ar importu no Krievijas, taču tas neizslēdz iespēju, ka šīs valstis varētu palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu, tiklīdz tiktu atjaunota godīga konkurence.

(127)

Tāpat tika apgalvots, ka Savienības AHF ražotāji, tā vietā, lai palielinātu AHF ražošanas jaudu un apjomu, palielinātu ACF ražošanas apjomus, ņemot vērā to, ka ACF tirgū, iespējams, var gūt lielāku peļņu salīdzinājumā ar AHF tirgu.

(128)

Kā izskaidrots 30. un 62. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ir ieinteresēta turpināt ražot AHF un ka tai jebkurā gadījumā ir tikai ierobežotas iespējas pāriet no AHF ražošanas uz ACF ražošanu un otrādi. Visbeidzot, tiek arī atgādināts, ka Savienības lielākais AHF ražotājs neražoja ACF. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(129)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairāki pārtinēji, pamatojoties uz konfidenciāli iesniegtu informāciju, apgalvoja, ka Savienībā un Turcijā nepastāv pieejama ražošanas jauda. Tāpat tika apgalvots, ka pēc tam, kad AHF importam no Armēnijas tika piemēroti antidempinga pasākumi, Armēnijas ražotājs, kura ražošanas jauda ir 25 000 tonnu gadā, savu eksportu pārorientēja uz ASV tirgu. Turklāt persona apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka AHF cenas Savienības tirgū joprojām paliks zemas, jo tiek apieti AHF importam no ĶTR noteiktie antidempinga pasākumi, ir maz ticams, ka minētais Armēnijas ražotājs varētu novirzīt savu eksportu uz Savienības tirgu. Turklāt attiecībā uz Brazīliju pārtinēji atsaucās uz paralēlo antidempinga izmeklēšanu par AHF importu no Brazīlijas un ĶTR, kuras ietvaros Komisija secināja, ka neesot paredzams, ka nākotnē Brazīlijas eksports uz Savienības tirgu varētu būtiski pieaugt. Turklāt tika apgalvots, ka Indija un Dienvidāfrika nevar būt uzticams un būtisks alternatīvas piegādes avots, jo šajās valstīs folijas ražošanas neizmantotā jauda ir ierobežota.

(130)

Konfidenciāli iesniegtie pierādījumi netika uzskatīti par pietiekamiem, lai secinātu, ka Savienībā un Turcijā nebija pieejama pietiekama ražošanas jauda. Faktiski izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantotā jauda, kā norādīts pagaidu regulas 79. apsvērumā. Attiecībā uz Turcijas ražotājiem izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka tiem ir interese par Savienības tirgu, jo Turcijas ražotāji attiecīgajā periodā ir palielinājuši savu pārdošanas apjomu. Tā kā pēc antidempinga pasākumu piemērošanas AHF importam no Krievijas cenas Savienības tirgū, visticamāk, sasniegs līmeni, kas sedz izmaksas, ir paredzams, ka Turcijas ražotājiem Savienības tirgus joprojām būs pievilcīgs un tie varētu pārvirzīt daļu no savas produkcijas uz Savienības tirgu.

(131)

AHF importam no Armēnijas piemēroto antidempinga pasākumu termiņš beidzās 2014. gada 7. oktobrī (9), un tāpēc AHF imports no Armēnijas var brīvi ienākt Savienības tirgū. Apgalvojumi par iespējamu apiešanu ir sīkāk izklāstīti 74.–81. apsvērumā. Pēc antidempinga pasākumu piemērošanas AHF importam no Krievijas ir paredzams, ka AHF cenas Savienības tirgū sasniegs līmeni, kas sedz izmaksas. Tāpēc netiek izslēgts, ka Armēnijas ražotājs atkal pārvirzīs savu eksportu uz Savienības tirgu.

(132)

Attiecībā uz Brazīliju jāatzīmē, ka pasākumi tika izbeigti un AHF imports no Brazīlijas var brīvi ienākt Savienības tirgū. Taču, tiklīdz cenas Savienības tirgū sasniegs līmeni, kas sedz izmaksas, nav izslēgts, ka Brazīlijas ražotāji uzskatīs Savienības tirgu par pievilcīgāku salīdzinājumā ar iekšzemes un trešo valstu tirgiem un tāpēc daļu no savas ražošanas jaudas pārvirzīs uz Savienību.

(133)

Saistībā ar to, ka Indiju un Dienvidāfriku uzskata par alternatīvu piegādes avotu, kā norādīts pagaidu regulas 165. apsvērumā, pirmkārt, jānorāda, ka informācijā, kas izmantota personas apgalvojuma pamatojumam, AHF un ACF netika nošķirtas. Tomēr, kaut arī šajās valstīs neizmantotā jauda ir neliela, tiklīdz cenas Savienības tirgū sasniegs līmeni, kas sedz izmaksas, nav izslēgts, ka Savienības tirgus kļūs pievilcīgs Indijas un Dienvidāfrikas ražotājiem un tie daļu no sava ražošanas apjoma pārvirzīs uz Savienības tirgu.

(134)

Tāpēc 129. apsvērumā izklāstītie apgalvojumi tika noraidīti.

(135)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 164.–168. apsvērumā izdarītie secinājumi.

5.   Citi argumenti

(136)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka galīgie pasākumi būtu jāpiemēro tā, lai tie pēc iespējas mazāk kropļotu un ierobežotu tirdzniecību, tomēr plašāk neskaidrojot šo apgalvojumu.

(137)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas šī ieinteresētā persona atkārtoja savu 136. apsvērumā izklāstīto apgalvojumu, tomēr nesniedzot papildu informāciju par šo apgalvojumu.

(138)

Šajā saistībā tiek uzsvērts, ka, lemjot par antidempinga pasākumu līmeni, Komisija piemēro mazākā maksājuma noteikumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu un atbilstoši 143. apsvērumā noteiktajam.

(139)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 169.–172. apsvērums.

6.   Secinājums par Savienības interesēm

(140)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 173. apsvērumā izdarītie secinājumi.

G.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apstrīdēja mērķa peļņu, kas izmantota kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai saskaņā ar pagaidu regulas 175.–177. apsvērumu. Personas apgalvoja, ka peļņas norma 2 % apmērā būtu tirgū pārbaudīts peļņas līmenis un tāpēc būtu jāizmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni. Taču apgalvojums netika pamatots un tāpēc tika noraidīts.

(142)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 175.–177. apsvērumā izdarītie secinājumi.

2.   Galīgie pasākumi

(143)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam attiecīgā ražojuma importam jānosaka galīgie antidempinga pasākumi kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(144)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairāki pārtinēji apgalvoja, ka galīgie pasākumi būtu jāpiemēro minimālās importa cenas (“MIC”) veidā. Šīs personas ierosināja noteikt minimālo importa cenu tādā līmenī, kas atbilst ražotāja, kas ražo vienīgi AHF, nedaudz paaugstinātas rentablas cenas līmenim. Pēc uzklausīšanas, kurā piedalījās uzklausīšanas amatpersona, personas iesniedza papildu informāciju, apgalvojot, ka pēc izmeklēšanas perioda beigām alumīnija piemaksa ir sarukusi.

(145)

Lai noteiktu, vai pastāv Savienības intereses, kā norādīts pamatregulas 21. panta 1. punktā, var ņemt vērā informāciju par periodu, kas seko izmeklēšanas periodam (10). Taču joprojām ir spēkā prasība, saskaņā ar kuru šādi dati ir jāpārbauda un tiem ir jāattiecas uz visu Savienības ražošanas nozari. Tā kā pieprasījums par MIC piemērošanu tika iesniegs tik vēlā procedūras posmā, Komisijai pietrūka laika, lai nosūtītu ieinteresētajām personām aptaujas anketas un organizētu pārbaužu apmeklējumus. Informāciju, ko iesniedza personas, kuras pieprasīja MIC piemērošanu, nevarēja pārbaudīt, un tā arī nebija attiecināma uz visu Savienības ražošanas nozari. Iesniegtā informācija norāda uz pārdošanas cenu palielinājumu, lai gan alumīnija piemaksa samazinās, tomēr Komisija nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus uz nepārbaudītu un nereprezentatīvu datu pamata.

(146)

Turklāt MIC līmenis būtu jāaprēķina, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz visu Savienības ražošanas nozari, nevis tikai uz vienu Savienības ražotāju, kā to ierosināja lietotāji. Turklāt dati, kurus izmanto MIC aprēķināšanai, ir jāpārbauda, un, tā kā pieprasījums par MIC piemērošanu tika iesniegts tik vēlā procedūras posmā, Komisijai nebija iespējas ievākt un pārbaudīt vajadzīgos datus. Tāpēc ierosinātā MIC tika uzskatīta par neatbilstīgu.

(147)

Pasākuma veida maiņa jebkurā gadījumā prasītu pilnīgu informācijas izpaušanu visām ieinteresētajām personām, jo citādi tiktu būtiski pārkāptas Savienības ražošanas nozares procesuālās tiesības. Tā kā šis apgalvojums tika izteikts tik vēlā izmeklēšanas posmā, Komisijai pietrūka vajadzīgā laika, lai izpaustu šo informāciju ieinteresētajām personām.

(148)

Turklāt fakts, ka eksportētājs pārdod ražojumus Savienībā ar saistīta tirgotāja starpniecību, padara eksporta cenas par neuzticamām.

(149)

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka šajā konkrētajā lietā apstākļi nav tādi, kas ļautu piemērot MIC.

(150)

Taču jāatzīmē, ka nosacījumu izpildes gadījumā pārtinējiem vēl ir iespēja pieprasīt starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(151)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likme, kāda tiks noteikta šiem maksājumiem, ir šāda.

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība

(%)

Galīgais antidempinga maksājums

(%)

Krievija

Ural Foil OJSC, Sverdlovsk region; OJSC Rusal Sayanal, Khakassia regionRusal Group

34,0

12,2

12,2

Visi pārējie uzņēmumi

 

 

12,2

3.   Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(152)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, ir galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

4.   Saistības

(153)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rusal Group piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(154)

Komisija rūpīgi izvērtēja piedāvājumu. Ir svarīgi atzīmēt, ka Rusal ir sarežģīti strukturēta uzņēmumu grupa ar vairāk nekā 40 ražotnēm 13 valstīs. Konkrēti – grupā ietilpst saistītais ražotājs Armēnijā (Armenal), kas ražo un pārdod attiecīgo izstrādājumu Savienībā. Ņemot vērā attiecības starp Krievijas ražotājiem eksportētājiem un Armenal, ir iespējams, ka šie uzņēmumi pārdos attiecīgo ražojumu vieniem un tiem pašiem patērētājiem vai patērētājiem, kuri ir saistīti ar vienu no šiem patērētājiem Savienībā. Tas rada lielu šķērskompensācijas risku. Turklāt Rusal Group darbojas, izmantojot ļoti sarežģītus pārdošanas kanālus, iesaistot saistītos tirgotājus un saistītos aģentus, kuri darbojas gan Krievijā, gan ārpus tās. Saistītais tirgotājs un saistītais aģents Savienībai pārdod arī citus ražojumus, un šie citi ražojumi faktiski veido lielāko daļu no saistītā ražotāja apgrozījuma. Šādos apstākļos nevar izslēgt iespēju, ka gan attiecīgais ražojums, gan citi ražojumi tiek pārdoti vieniem un tiem pašiem klientiem. Šādi darījumi radītu lielu šķērskompensācijas risku un jebkurā gadījumā saistību uzraudzību padarītu īpaši sarežģītu.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka šādu saistību pieņemšana nebūtu praktiska, tāpēc saistību piedāvājums ir jānoraida.

(156)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādas Krievijas izcelsmes alumīnija folijas importam, kas ir ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, tālāk neapstrādāta, tikai velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg, un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir 12,2 %.

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1081, iekasē galīgi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1081 (2015. gada 3. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importam (OV L 175, 4.7.2015., 14. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 925/2009 (2009. gada 24. septembris), ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā (OV L 262, 6.10.2009., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (ES) Nr. 973/2012 (2012. gada 22. oktobris), ar ko sāk izmeklēšanu par Padomes Regulā (EK) Nr. 925/2009 konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam noteiktu antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kura notiek, importējot konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūdītu alumīnija foliju ruļļos ar platumu virs 650 mm, un ar ko nosaka šā importa reģistrēšanu (OV L 293, 23.10.2012., 28. lpp.).

(5)  Komisijas Regula (ES) Nr. 638/2013 (2013. gada 2. jūlijs), ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz Padomes Regulā (EK) Nr. 925/2009 konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kura notiek, importējot konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūdītu alumīnija foliju ruļļos ar platumu virs 650 mm (OV L 184, 3.7.2013., 1. lpp.).

(6)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importu (OV C 444, 12.12.2014., 13. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1928 (2015. gada 23. oktobris), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importu (OV L 281, 27.10.2015., 16. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 833/2012 (2012. gada 17. septembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 251, 18.9.2012., 29. lpp.).

(9)  Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 49, 21.2.2014., 7. lpp.).

(10)  Vispārējās tiesas 2011. gada 25. oktobra spriedums Lietā Nr. T-192/08. Starptautisks uzņēmums “Kazchrome AO”, 221. punkts.


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/111


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2386

(2015. gada 17. decembris),

ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importu attiecina reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 5. punktu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

(1)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda asociācija (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2015. gada 17. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), 2015. gada 30. aprīlī publicējot paziņojumu (2) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importu.

1.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(2)

Reģistrācija attiecas uz ražojumu (“attiecīgais ražojums”), kas ir betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu un kuri ir izgatavoti no dzelzs, neleģētā tērauda vai leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, ātrgriezējtēraudu un silīcijmangāntēraudu), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus; šie stieņi var būt ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām vai pēc velmēšanas liekti; paaugstinātas izturības pret nogurumu pamatīpašība ir spēja nesaplīstot izturēt atkārtotu spriegumu un, konkrētāk, spēja izturēt vairāk nekā 4,5 milj. noguruma ciklu, izmantojot sprieguma attiecību (min./maks.) 0,2 un sprieguma diapazonu, kas pārsniedz 150 MPa, ar izcelsmi ĶTR, un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7214 20 00, ex 7228 30 20, ex 7228 30 41, ex 7228 30 49, ex 7228 30 61, ex 7228 30 69, ex 7228 30 70 un ex 7228 30 89. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai, un tie nav saistoši produkta klasifikācijai.

2.   PIEPRASĪJUMS

(3)

Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 19. novembrī iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja noteikt, ka uz attiecīgā ražojuma importu attiecina reģistrāciju, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus.

3.   REĢISTRĀCIJAS PAMATOJUMS

(4)

Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam varētu piemērot pasākumus. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(5)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka reģistrācija esot pamatota, jo attiecīgā ražojuma tirdzniecība joprojām notiek par dempinga cenām, un ka importētāji ir zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina par dempinga praksi, kas īstenota ilgāku laikposmu un radījusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka Ķīnas imports radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka šāda importa apjoms esot ievērojami palielinājies pat pēc izmeklēšanas perioda beigām, un tas varētu būtiski mazināt antidempinga maksājuma koriģējošo ietekmi, ja šāds maksājums tiktu piemērots.

(6)

Komisija uzskata, ka importētāji zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina tas, ka eksportētāji īsteno dempinga praksi. Šajā sakarā sūdzībā bija ietverti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, un tie tika izklāstīti paziņojumā par šīs procedūras sākšanu (3). Sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā aprēķinātās dempinga starpības Ķīnas importam bija 20–30 %. Ņemot vērā iespējamo dempinga apjomu, ir pamatoti uzskatīt, ka importētāji zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina, kāda ir situācija.

(7)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzības pierādījumus par normālo vērtību, kas balstīta uz Kataras un Apvienoto Arābu Emirātu ražotāju cenu noteikšanas informāciju. Pierādījumi par dempingu balstīti uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Ķīnas eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenu piedāvājumiem, kas iesniegti par Ķīnas eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību.

(8)

Turklāt sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā un reģistrācijas pieprasījumā ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, kuri bija aplūkoti citu iestāžu nesenajās izmeklēšanās un kuros aprakstīta Ķīnas eksportētāju dempinga prakse, un šos pierādījumus importētāji pirmšķietami nevarēja neievērot vai tos nebūtu vajadzējis neievērot.

(9)

Komisija ir konstatējusi, ka kopš procedūras sākšanas 2015. gada maijā, salīdzinot importa apjomus laikposmā no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada martam (t. i., izmeklēšanas periodā) ar laikposmu no 2015. gada aprīļa līdz decembrim (t. i., periodā pēc procedūras sākšanas), novērots vēl lielāks importa apjomu pieaugums – par aptuveni 38 %. Tas liecina, ka Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas ir būtiski pieaudzis.

(10)

Sūdzībā un reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs arī iekļāva pirmšķietamus pierādījumus par importa pārdošanas cenu lejupvērsto tendenci. Publiski pieejami Eurostat dati liecina, ka ĶTR izcelsmes importa cenas ir samazinājušās no EUR 431/t izmeklēšanas periodā līdz EUR 401/t laikposmā pēc izmeklēšanas perioda. Tas ir vēl viens aspekts, kas liecina, ka Ķīnas importētāji zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina tas, ka tiek īstenota dempinga prakse.

(11)

Turklāt sūdzībā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par to, ka tiek izraisīts kaitējums. Izmeklēšanā sniegtajos apsvērumos, tostarp reģistrācijas pieprasījumā, ir pierādījumi par to, ka minētais importa pieaugums izraisīs papildu kaitējumu. Laika aspekts, importa apjoma par dempinga cenām pieaugums un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse varētu nopietni apdraudēt galīgo antidempinga maksājumu koriģējošo ietekmi, ja vien šādus maksājumus nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku. Turklāt, ņemot vērā pašreizējās procedūras sākšanu un Ķīnas importa cenu un apjomu tendences saistībā ar to, ir pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms pirms iespējamas pagaidu pasākumu pieņemšanas var vēl vairāk palielināties un importētāji var strauji veidot krājumus.

4.   PROCEDŪRA

(12)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu attiecinātu reģistrāciju.

(13)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

5.   REĢISTRĀCIJA

(14)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka uz attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus par reģistrēto importu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu varētu iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(15)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā lēš, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība Ķīnai ir aptuveni 20–30 % un mērķa cenu samazinājuma starpība – 15–30 %. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa ir noteikta cenu samazinājuma starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 15–30 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

6.   PERSONAS DATU APSTRĀDE

(16)

Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 14. panta 5. punktu attiecīgi rīkoties, lai reģistrētu Savienībā importētos betona stiegrojuma stieņus no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu un kuri ir izgatavoti no dzelzs, neleģētā tērauda vai leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, ātrgriezējtēraudu un silīcijmangāntēraudu), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādātus, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus; šie stieņi var būt ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām vai pēc velmēšanas liekti; paaugstinātas izturības pret nogurumu pamatīpašība ir spēja nesaplīstot izturēt atkārtotu spriegumu un, konkrētāk, spēja izturēt vairāk nekā 4,5 milj. noguruma ciklu, izmantojot sprieguma attiecību (min./maks.) 0,2 un sprieguma diapazonu, kas pārsniedz 150 MPa, ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7214 20 00, ex 7228 30 20, ex 7228 30 41, ex 7228 30 49, ex 7228 30 61, ex 7228 30 69, ex 7228 30 70 un ex 7228 30 89 (Taric kodi 7214200010, 7228302010, 7228304110, 7228304910, 7228306110, 7228306910, 7228307010, 7228308910).

Reģistrāciju beidz, kad pagājuši deviņi mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Visas ieinteresētās personas ir aicinātas 20 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas rakstiski paziņot viedokli, sniegt pierādījumus, kas to pamato, vai pieprasīt uzklausīšanu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV C 143, 30.4.2015., 12. lpp.

(3)  OV C 143, 30.4.2015., 12. lpp. (paziņojuma par procedūras sākšanu 3. sadaļa).

(4)  Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).


18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/114


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2387

(2015. gada 17. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

236,2

MA

90,9

TR

117,9

ZZ

148,3

0707 00 05

EG

174,9

MA

82,9

TR

150,0

ZZ

135,9

0709 93 10

MA

55,7

TR

155,4

ZZ

105,6

0805 10 20

EG

57,7

MA

64,7

TR

58,4

ZA

48,6

ZZ

57,4

0805 20 10

MA

74,3

ZZ

74,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

IL

110,0

TR

68,9

ZZ

89,5

0805 50 10

TR

89,2

ZZ

89,2

0808 10 80

CA

151,7

CL

82,8

US

157,8

ZA

141,1

ZZ

133,4

0808 30 90

CN

63,2

TR

128,4

ZZ

95,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (