3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2226

(2015. gada 26. oktobris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tongas Karalisti par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (1) atsauci uz Tongas Karalisti pārcēla no Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) I pielikuma uz II pielikumu.

(2)	Minētajai atsaucei uz Tongas Karalisti ir pievienota zemsvītras piezīme, kurā norādīts, ka atbrīvojumu no vīzu prasības piemēro no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības, kas jānoslēdz ar Eiropas Savienību.

(3)	Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu, ar ko atļāva Komisijai sākt sarunas ar Tongas Karalisti par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tongas Karalisti par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”).

(4)	Sarunas par nolīgumu tika sāktas 2014. gada 19. novembrī, un tās veiksmīgi pabeidza, Tongas Karalistei nolīgumu parafējot vēstuļu apmaiņas veidā 2015. gada 29. maijā un Savienībai – 2015. gada 10. jūnijā.

(5)	Nolīgums būtu jāparaksta un nolīgumam pievienotās deklarācijas būtu jāapstiprina Savienības vārdā. Nolīgums būtu jāpiemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, kamēr nav pabeigtas procedūras tā oficiālai noslēgšanai.

(6)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3), tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4), tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tongas Karalisti par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”), ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Savienības vārdā apstiprina šim lēmumam pievienotās deklarācijas.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

4. pants

Nolīgumu piemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas (5), kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 26. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5) Nolīguma parakstīšanas datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/3

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Tongas Karalisti par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” vai “ES”, un

TONGAS KARALISTE, turpmāk “Tonga”,

turpmāk kopā “Līgumslēdzējas puses”,

NOLŪKĀ vēl vairāk pilnveidot draudzīgās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm un vēloties atvieglot ceļošanu, nodrošinot bezvīzu ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos saviem pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (1), inter alia 19 trešās valstis, tostarp Tongu, pārceļot uz to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības dalībvalstīs,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Regulas (ES) Nr. 509/2014 1. pantā paredzēts, ka attiecībā uz minētajām 19 valstīm atbrīvojums no vīzas prasības ir piemērojams tikai no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par vīzu atbrīvojumiem, kas jānoslēdz ar Savienību,

VĒLOTIES nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā pret visiem ES pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo nolūkā veikt algotu darbu savas īstermiņa uzturēšanās laikā, un tādējādi minētajai personu kategorijai turpina piemērot attiecīgās Savienības un dalībvalstu tiesību normas un Tongas tiesību aktus par vīzas prasību vai atbrīvojumu no tās, kā arī par piekļuvi nodarbinātībai,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šis nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Savienības pilsoņiem un Tongas pilsoņiem, kas ceļo uz otras Līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju;

b)	“Savienības pilsonis” ir dalībvalsts pilsonis atbilstīgi a) punktā sniegtajai definīcijai;

c)	“Tongas pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Tongas pilsonība;

d)	“Šengenas zona” ir zona bez iekšējām robežām, kas aptver to dalībvalstu teritorijas atbilstīgi a) punkta definīcijai, kurās Šengenas acquis tiek piemērots pilnībā.

3. pants

Piemērošanas joma

1. Savienības pilsoņi, kuriem ir derīga dalībvalsts izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, Tongas teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 1. punktā.

Tongas pilsoņi, kuriem ir derīga Tongas izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, dalībvalstu teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 2. punktā.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz personām, kas ceļo ar mērķi veikt algotu darbu.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju katra dalībvalsts var saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) 4. panta 3. punktu lemt par vīzas prasības piemērošanu vai tās atcelšanu Tongas pilsoņiem.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju Tonga var saskaņā ar saviem tiesību aktiem lemt par vīzas prasības piemērošanu vai atcelšanu katras dalībvalsts pilsoņiem atsevišķi.

3. Šajā nolīgumā paredzēto vīzu režīma atcelšanu piemēro, neskarot Līgumslēdzēju pušu tiesību aktus, kas saistīti ar ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nosacījumiem. Dalībvalstis un Tonga patur tiesības atteikt ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos savā teritorijā, ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti.

4. Vīzu režīma atcelšana ir piemērojama neatkarīgi no transporta veida, kas izmantots Līgumslēdzēju pušu robežu šķērsošanai.

5. Šajā nolīgumā neaptvertos jautājumus reglamentē Savienības tiesību akti, dalībvalstu tiesību akti un Tongas tiesību akti.

4. pants

Uzturēšanās ilgums

1. Savienības pilsoņi var uzturēties Tongas teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

2. Tongas pilsoņi var uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Minēto laikposmu aprēķina neatkarīgi no jebkuras uzturēšanās reizes dalībvalstī, kura Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā.

Tongas pilsoņi var uzturēties katras dalībvalsts teritorijā, kas Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, neatkarīgi no uzturēšanās laika, kas aprēķināts attiecībā uz to dalībvalstu teritoriju, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis.

3. Šis nolīgums neietekmē Tongas un dalībvalstu iespēju pagarināt uzturēšanās laiku vairāk par 90 dienām saskaņā ar to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem.

5. pants

Teritoriālā piemērošana

1. Šo nolīgumu attiecībā uz Francijas Republiku piemēro tikai Francijas Republikas Eiropas teritorijā.

2. Šo nolīgumu attiecībā uz Nīderlandes Karalisti piemēro tikai Nīderlandes Karalistes Eiropas teritorijā.

6. pants

Apvienotā komiteja nolīguma pārvaldībai

1. Līgumslēdzējas puses izveido Apvienoto ekspertu komiteju (turpmāk “komiteja”), kurā ir Savienības pārstāvji un Tongas pārstāvji. Savienību pārstāv Eiropas Komisija.

2. Komitejai inter alia ir šādi uzdevumi:

a)	uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu;

b)	ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus;

c)	sniegt ieteikumus tādu domstarpību risināšanai, kas radušās sakarā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

3. Komiteju sasauc pēc vajadzības, ja to lūdz viena no Līgumslēdzējām pusēm.

4. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

7. pants

Šā nolīguma saistība ar pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par vīzu režīma atcelšanu starp dalībvalstīm un Tongu

Šim nolīgumam ir priekšroka attiecībā pret jebkuriem divpusējiem nolīgumiem vai pasākumiem, kas noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Tongu, ciktāl tie aptver jautājumus, kas ietilpst tā darbības jomā.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām, un tas stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad saņemts pēdējais no abiem paziņojumiem, ar kuriem Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

Šo nolīgumu piemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas.

2. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 5. punktu.

3. Šo nolīgumu var grozīt, Līgumslēdzējām pusēm rakstiski vienojoties. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

4. Katra Līgumslēdzēja puse var pilnībā vai daļēji apturēt šā nolīguma darbību, jo īpaši sabiedriskās kārtības, valsts drošības aizsardzības vai sabiedrības veselības aizsardzības, nelegālās imigrācijas apsvērumu dēļ vai arī, ja jebkura Līgumslēdzēja puse atjauno vīzas prasību. Lēmumu par darbības apturēšanu otrai Līgumslēdzējai pusei paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pirms plānotās šā lēmuma stāšanās spēkā. Līgumslēdzēja puse, kas apturējusi šā nolīguma piemērošanu, nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju pusi, ja minētās apturēšanas iemesli vairs nepastāv, un minēto apturēšanu atceļ.

5. Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku 90 dienas pēc paziņojuma.

6. Tonga var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām dalībvalstīm.

7. Savienība var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām tās dalībvalstīm.

Sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на двадесети ноември две хиляди и петнадесета година.

Hecho en Bruselas, el veinte de noviembre de dos mil quince.

V Bruselu dne dvacátého listopadu dva tisíce patnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den tyvende november to tusind og femten.

Geschehen zu Brüssel am zwanzigsten November zweitausendfünfzehn.

Kahe tuhande viieteistkümnenda aasta novembrikuu kahekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι Νοεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαπέντε.

Done at Brussels on the twentieth day of November in the year two thousand and fifteen.

Fait à Bruxelles, le vingt novembre deux mille quinze.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadesetog studenoga dvije tisuće petnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì venti novembre duemilaquindici.

Briselē, divi tūkstoši piecpadsmitā gada divdesmitajā novembrī.

Priimta du tūkstančiai penkioliktų metų lapkričio dvidešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kéteze-tizenötödik év november havának huszadik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-għoxrin jum ta’ Novembru fis-sena elfejn u ħmistax.

Gedaan te Brussel, de twintigste november tweeduizend vijftien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego listopada roku dwa tysiące piętnastego.

Feito em Bruxelas, em vinte de novembro de dois mil e quinze.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci noiembrie două mii cincisprezece.

V Bruseli dvadsiateho novembra dvetisícpätnásť.

V Bruslju, dne dvajsetega novembra leta dva tisoč petnajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenä päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.

Som skedde i Bryssel den tjugonde november år tjugohundrafemton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Кралство Тонга

Por el Reino de Tonga

Za Království Tonga

For Kongeriget Tonga

Für das Königreich Tonga

Tonga Kuningriigi nimel

Για το Βασίλειο της Τόνγκα

For the Kingdom of Tonga

Pour le Royaume des Tonga

Za Kraljevinu Tongu

Per il Regno di Tonga

Tongas Karalistes vārdā –

Tongos Karalystės vardu

A Tongai Királyság részéről

Għar-Renju ta' Tonga

Voor het Koninkrijk Tonga

W imieniu Królestwa Tonga

Pelo Reino de Tonga

Pentru Regatul Tonga

Za Tongské kráľovstvo

Za Kraljevino Tongo

Tongan kuningaskunnan puolesta

För Konungariket Tonga

(1) OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu

Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija un 2004. gada 26. oktobra nolīgumus par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Šādos apstākļos ir vēlams, ka Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas iestādes, no vienas puses, un Tonga, no otras puses, nekavējoties noslēdz divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.

Kopīgā deklarācija par to personu kategorijas interpretāciju, kuras ceļo ar mērķi veikt algotu darbu, kā paredzēts šā nolīguma 3. panta 2. punktā

Vēloties nodrošināt vienotu interpretāciju, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šajā nolīgumā to personu kategorija, kuras veic algotu darbu, aptver personas, kas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ieceļo nolūkā veikt algotu darbu vai atlīdzinātu darbību kā darbinieks vai pakalpojumu sniedzējs.

Šajā kategorijā neietilpst:

—	uzņēmēji, t. i., personas, kas ceļo darījumdarbības apspriežu nolūkā (un nav nodarbinātas otras Līgumslēdzējas puses valstī),

—	sportisti vai mākslinieki, kas veic darbību pēc ad hoc principa,

—	žurnālisti, kurus nosūtījuši viņu mītnes valsts plašsaziņas līdzekļi, un

—	uzņēmumu iekšējie praktikanti.

Šīs deklarācijas īstenošanu uzrauga Apvienotā komiteja atbilstīgi savai kompetencei saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu, un tā var ierosināt pielāgojumus, ja tā uzskata tos par vajadzīgiem, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu pieredzi.

Kopīgā deklarācija par 90 dienu laikposma interpretāciju jebkurā 180 dienu laikposmā, kā noteikts šā nolīguma 4. pantā

Līgumslēdzējas puses saprot, ka laiks, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, kā paredzēts šā nolīguma 4. pantā, nozīmē vai nu nepārtrauktu apmeklējumu vai vairākus secīgus apmeklējumus, kuru kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Jēdziens “jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots “kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Tas inter alia nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.

Kopīgā deklarācija par pilsoņu informēšanu par nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu

Ņemot vērā pārskatāmības svarīgumu Eiropas Savienības un Tongas pilsoņiem, Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt informācijas izplatīšanu pilnā apjomā par nolīguma par vīzu režīma atcelšanu saturu un sekām, kā arī par saistītajiem jautājumiem, piemēram, ieceļošanas nosacījumiem.

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/9

PADOMES LĒMUMS (Euratom) 2015/2227

(2015. gada 10. novembris),

ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz grozījumus 1. un 2. protokolā, kuri pievienoti Nolīgumam starp Apvienoto Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Komisija saskaņā ar Padomes norādēm, kas pieņemtas ar Padomes 2013. gada 23. septembra lēmumu, ir risinājusi sarunas par grozījumiem 1. un 2. protokolā, kas pievienoti Nolīgumam starp Apvienoto Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs (“1. un 2. protokola grozījumi”).

(2)	Būtu jāapstiprina tas, ka Eiropas Komisija noslēdz 1. un 2. protokola grozījumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts tas, ka Eiropas Komisija noslēdz grozījumus 1. un 2. protokolā, kas pievienoti Nolīgumam starp Apvienoto Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs.

1. un 2. protokola grozījumu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 10. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. GRAMEGNA

PIELIKUMS

Nolīguma starp Apvienoto Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs (“Drošības pasākumu nolīgums”) 1. protokola I punktu aizstāj ar šādu:

“I.

Kamēr

Apvienotās Karalistes teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem atrodas kodolmateriāli daudzumos, kas nepārsniedz ierobežojumus, kuri attiecīgajam materiālu veidam noteikti Nolīguma starp Apvienoto Karalisti, Kopienu un Aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs (turpmāk “Nolīgums”) 35. pantā, vai

nav pieņemts lēmums Apvienotās Karalistes teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, būvēt vai atļaut būvēt iekārtu, kas definēta sadaļā “Definīcijas”,

Nolīguma II daļas noteikumu īstenošanu uz laiku atliek, izņemot 31. 37., 39., 47., 48., 58., 60., 66., 67., 69., 71. 75., 81., 83. 89., 93. un 94. panta īstenošanu.

B)	Informāciju, kas ziņojama saskaņā ar Nolīguma 32. panta a) un b) punktu, var apkopot un iesniegt gada ziņojumā; tāpat gada ziņojumu vajadzības gadījumā iesniedz attiecībā uz 32. panta c) punktā aprakstīto kodolmateriālu importu un eksportu.

Lai būtu iespējams laikus noslēgt Nolīguma 37. pantā paredzētās papildu vienošanās, Kopiena:

1)	pietiekami savlaicīgi Aģentūrai paziņo par to, ka Apvienotās Karalistes teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem atrodas kodolmateriāli daudzumos, kas pārsniedz A) iedaļā minētos ierobežojumus, vai

informē Aģentūru, tiklīdz pieņemts lēmums Apvienotās Karalistes teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, būvēt vai atļaut būvēt iekārtu,

atkarībā no tā, kas piepildās pirmais. Tad Apvienotā Karaliste, Kopiena un Aģentūra pēc vajadzības vienojas par sadarbības procedūrām Nolīgumā paredzēto drošības pasākumu piemērošanai.”

II.

Drošības pasākumu nolīguma 2. protokola I punktu aizstāj ar šādu:

“I.

Kad Kopiena saskaņā ar šā nolīguma 1. protokola 1.C) iedaļu Aģentūrai paziņo par to, ka Apvienotās Karalistes teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem atrodas kodolmateriāli daudzumos, kas pārsniedz šā nolīguma 1. protokola 1.A) iedaļas 1. punktā minētos ierobežojumus, vai ka ir pieņemts šā nolīguma 1. protokola 1.A) iedaļas 2. punktā minētais lēmums Apvienotās Karalistes teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, būvēt vai atļaut būvēt iekārtu, kas definēta sadaļā “Definīcijas”, – atkarībā no tā, kas piepildās pirmais, – Apvienotā Karaliste, Kopiena un Aģentūra vienojas par protokolu par sadarbības procedūrām Nolīgumā paredzēto drošības pasākumu piemērošanai. Šādas procedūras paplašinās dažus Nolīguma noteikumus un it sevišķi precizēs nosacījumus un līdzekļus, ar ko iepriekš minētā sadarbība īstenojama tā, lai izvairītos no drošības pasākumu liekas dublēšanās. Ciktāl tas ir lietderīgi, procedūru pamatā ir procedūras, kas attiecīgajā laikā ir spēkā saskaņā ar protokoliem un papildu pasākumiem citos drošības pasākumu nolīgumos, kas noslēgti starp Kopienas dalībvalstīm, Kopienu un Aģentūru, tostarp attiecīgajos īpašajos saprašanās dokumentos, par kuriem vienojušās Kopiena un Aģentūra.”

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/11

PADOMES LĒMUMS (Euratom) 2015/2228

(2015. gada 10. novembris),

ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz grozījumus 1. un 2. protokolā, kas pievienoti Nolīgumam starp Francijas Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Komisija saskaņā ar Padomes norādēm, kas pieņemtas ar Padomes 2013. gada 22. aprīļa lēmumu, ir risinājusi sarunas par grozījumiem 1. un 2. protokolā, kas pievienoti Nolīgumam starp Francijas Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs (“1. un 2. protokola grozījumi”).

(2)	Būtu jāapstiprina tas, ka Eiropas Komisija noslēdz 1. un 2. protokola grozījumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts tas, ka Eiropas Komisija noslēdz grozījumus 1. un 2. protokolā, kas pievienoti Nolīgumam starp Francijas Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs.

1. un 2. protokola grozījumu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 10. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. GRAMEGNA

PIELIKUMS

Nolīguma starp Francijas Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs (“Drošības pasākumu nolīgums”) 1. protokola I punktu aizstāj ar šādu:

“I.

Kamēr

Francijas teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem atrodas kodolmateriāli daudzumos, kas nepārsniedz ierobežojumus, kuri attiecīgajam materiālu veidam noteikti Nolīguma starp Franciju, Kopienu un Aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs (turpmāk “nolīgums”) 35. pantā, vai

2)	nav pieņemts lēmums Francijas teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, būvēt vai atļaut būvēt iekārtu, kas noteikta definīcijās, nolīguma II daļas noteikumu īstenošanu uz laiku atliek, izņemot 31. 37., 39., 47., 48., 58., 60., 66., 67., 69., 71. 75., 81., 83. 89., 93. un 94. pantu.

B)	Informāciju, kas ziņojama saskaņā ar nolīguma 32. panta a) un b) punktu, var apkopot un iesniegt gada ziņojumā; tāpat gada ziņojumu vajadzības gadījumā iesniedz attiecībā uz 32. panta c) punktā aprakstīto kodolmateriālu importu un eksportu.

Lai būtu iespējams laikus noslēgt nolīguma 37. pantā noteiktās papildu vienošanās, Kopiena:

1)	pietiekami savlaicīgi paziņo Aģentūrai par to, ka Francijas teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem atrodas kodolmateriāli daudzumos, kas pārsniedz A) iedaļā minētos ierobežojumus, vai

informē Aģentūru, tiklīdz pieņemts lēmums būvēt vai atļaut būvēt iekārtu Francijas teritorijās, uz kurām attiecas I protokols,

atkarībā no tā, kas piepildās pirmais. Tad Francija, Kopiena un Aģentūra pēc vajadzības vienojas par sadarbības procedūrām nolīgumā paredzēto drošības pasākumu piemērošanai.”

II.

Drošības pasākumu nolīguma 2. protokola I punktu aizstāj ar šādu:

“I.

Kad Kopiena saskaņā ar šā nolīguma 1. protokola I.C) iedaļu Aģentūrai paziņo par to, ka Francijas teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem atrodas kodolmateriāli daudzumos, kas pārsniedz šā nolīguma 1. protokola I.A) iedaļas 1. punktā minētos ierobežojumus, vai ka ir pieņemts šā nolīguma 1. protokola I.A) iedaļas 2. punktā minētais lēmums Francijas teritorijās, uz kurām attiecas I protokols, būvēt vai atļaut būvēt iekārtu, kas definēta sadaļā “Definīcijas”, – atkarībā no tā, kas piepildās pirmais, – Francija, Kopiena un Aģentūra vienojas par protokolu par sadarbības procedūrām Nolīgumā paredzēto drošības pasākumu piemērošanai. Šādas procedūras paplašinās konkrētus nolīguma noteikumus un it sevišķi precizēs nosacījumus un līdzekļus, ar ko iepriekš minētā sadarbība īstenojama tā, lai izvairītos no liekas drošības pasākumu dublēšanās. Procedūras, cik vien tas ir lietderīgi, pamatojas uz procedūrām, kas ir spēkā saskaņā ar protokoliem un papildu pasākumiem citos nolīgumos par drošības pasākumiem, kas noslēgti starp Kopienas dalībvalstīm, Kopienu un Aģentūru, tostarp attiecīgajos īpašajos saprašanās dokumentos, par kuriem vienojušās Kopiena un Aģentūra.”

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/13

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/2229

(2015. gada 29. septembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (1) un jo īpaši tās 23. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 649/2012 tiek īstenota Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (PIC procedūra), kas parakstīta 1998. gada 11. septembrī un Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2003/106/EK (2).

(2)	Ir lietderīgi, ka tiek ņemta vērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (5) veiktā reglamentējošā darbība attiecībā uz dažām ķīmiskām vielām.

(3)	Fenbutatīnoksīda apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, līdz ar to fenbutatīnoksīdu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, tāpēc tas būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstos.

(4)

Svina savienojumu, dibutiltīna savienojumu, dioktiltīna savienojumu, trihlorbenzola, pentahloretāna, 1,1,2,2-tetrahloretāna, 1,1,1,2-tetrahloretāna, 1,1,2-trihloretāna un 1,1-dihloretēna plašai lietošanai par rūpnieciskām ķīmiskām vielām ir noteikti stingri ierobežojumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, tāpēc tās būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. daļā.

(5)

Regulu (EK) Nr. 850/2004 2012. gadā grozīja, lai īstenotu saskaņā ar Stokholmas konvenciju pieņemto lēmumu iekļaut endosulfānu Stokholmas konvencijas A pielikuma 1. daļā, šo ķīmisko vielu iekļaujot Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikuma A daļas sarakstā. Tāpēc šī ķīmiskā viela ir iekļauta Regulas (ES) Nr. 649/2012 V pielikuma 1. daļas sarakstā un būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. daļas.

(6)

Roterdamas konvencijas Pušu konference savā sestajā sanāksmē, kas notika no 2013. gada 28. aprīļa līdz 10. maijam, nolēma minētās konvencijas III pielikumā iekļaut tehnisko pentabromdifenilēteri, tostarp tetrabromdifenilēteri un pentabromdifenilēteri, kā arī tehnisko oktabromdifenilēteri, tostarp heksabromdifenilēteri un heptabromdifenilēteri, kas nozīmē, ka minētajām ķīmiskajām vielām tiek piemērota minētajā konvencijā paredzētā PIC procedūra. Līdz ar to minētās ķīmiskās vielas būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 3. daļā.

(7)

Lai noteiktu, kādi kontroles pasākumi ir piemērojami tirgotām precēm, svarīgs ir kombinētās nomenklatūras kods (KN kods). Lai atvieglotu rīkošanos ar KN kodiem un pareizo kontroles pasākumu noteikšanu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, KN kodi, kas aptver vairāk ķīmisko vielu, nekā uzskaitīts I pielikumā, būtu jāapzīmē ar “ex” pirms KN koda.

(8)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 649/2012.

(9)	Ir lietderīgi visām ieinteresētajām personām atvēlēt zināmu laiku pasākumiem, kas nepieciešami šīs regulas izpildei, un dalībvalstīm atvēlēt zināmu laiku pasākumiem, kas nepieciešami tās īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.

(2) Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmums 2003/106/EK, ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Roterdamas Konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā (OV L 63, 6.3.2003., 27. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļu groza šādi:

a)	ierakstu par endosulfānu svītro;

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela	CAS Nr.	Einecs numurs	KN kods (***)	Apakškategorija (*)	Lietojuma ierobežojums (**)	Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas
“1,1-dihloretēns	75-35-4	200-864-0	ex 2903 29 00	i(2)	sr
1,1,2-trihloretāns	79-00-5	201-166-9	ex 2903 19 80	i(2)	sr
1,1,1,2-tetrahloretāns	630-20-6	211-135-1	ex 2903 19 80	i(2)	sr
1,1,2,2-tetrahloretāns	79-34-5	201-197-8	ex 2903 19 80	i(2)	sr
Dibutiltīna savienojumi	683-18-1 77-58-7 1067-33-0 un citi	211-670-0 201-039-8 213-928-8 un citi	ex 2931 90 80	i(2)	sr
Dioktiltīna savienojumi	3542-36-7 870-08-6 16091-18-2 un citi	222-583-2 212-791-1 240-253-6 un citi	ex 2931 90 80	i(2)	sr
Fenbutatīnoksīds	13356-08-6	236-407-7	ex 2931 90 80	p(1)	b
Svina savienojumi	598-63-0 1319-46-6 7446-14-2 7784-40-9 7758-97-6 1344-37-2 25808-74-6 13424-46-9 301-04-2 7446-27-7 15245-44-0 un citi	209-943-4 215-290-6 231-198-9 232-064-2 231-846-0 215-693-7 247-278-1 236-542-1 206-104-4 231-205-5 239-290-0 un citi	ex 2836 99 17 ex 3206 49 70 ex 2833 29 60 ex 2842 90 80 ex 2841 50 00 ex 3206 20 00 ex 2826 90 80 ex 2850 00 60 ex 2915 29 00 ex 2835 29 90 ex 2908 99 00	i(2)	sr
Pentahloretāns	76-01-7	200-925-1	ex 2903 19 80	i(2)	sr
Trihlorbenzols	120-82-1	204-428-0	ex 2903 99 90	i(2)	sr”;

c)	slejas nosaukumu “KN kods” aizstāj ar “KN kods (***)”;

pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

“(***)

“Ex” pirms koda nozīmē, ka attiecīgajā apakšpozīcijā ietilpst arī ķīmiskās vielas, kas nav minētas slejā “Ķīmiskā viela”.”;

pielikuma 2. daļu groza šādi:

pievieno šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela	CAS Nr.	Einecs numurs	KN kods (***)	Kategorija (*)	Lietojuma ierobežojums (**)
“Fenbutatīnoksīds	13356-08-6	236-407-7	ex 2931 90 80	p	b”;

b)	slejas nosaukumu “KN kods” aizstāj ar “KN kods (***)”;

pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

“(***)

“Ex” pirms koda nozīmē, ka attiecīgajā apakšpozīcijā ietilpst arī ķīmiskās vielas, kas nav minētas slejā “Ķīmiskā viela”.”;

pielikuma 3. daļu groza šādi:

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela

Attiecīgais CAS numurs(-i)

HS kods

Viela tīrā veidā (**)

HS kods

Maisījumi, kuru sastāvā ir viela (**)

Kategorija

“Tehniskais pentabromdifenilēteris, tostarp

ex ex 3824.90

rūpniecisks

—	tetrabromdifenilēteris,

40088-47-9

—	pentabromdifenilēteris

32534-81-9

Tehniskais oktabromdifenilēteris, tostarp

ex ex 3824.90

rūpniecisks”;

—	heksabromdifenilēteris,

36483-60-0

—	heptabromdifenilēteris

68928-80-3

b)	slejas nosaukumu “HS kods Viela tīrā veidā” aizstāj ar “HS kods Viela tīrā veidā (**)”;

c)	slejas nosaukumu “HS kods Maisījumi, kuru sastāvā ir viela” aizstāj ar “HS kods Maisījumi, kuru sastāvā ir viela (**)”;

pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

“(**)

“Ex” pirms koda nozīmē, ka attiecīgajā apakšpozīcijā ietilpst arī ķīmiskās vielas, kas nav minētas slejā “Ķīmiskā viela”.”

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/17

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2230

(2015. gada 30. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot lielacu diegspuru vēdzeli Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIII un IX zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (ES) Nr. 1367/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2015. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 30. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors

João AGUIAR MACHADO

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) Padomes 2014. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1367/2014, ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 366, 20.12.2014., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Nr.	60/DSS
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	GFB/89-
Suga	Lielacu diegspuru vēdzele (Phycis blennoides)
Zona	Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā
Aizlieguma datums	14.10.2015.

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/19

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2231

(2015. gada 2. decembris),

ar kuru attiecībā uz 16. un 38. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2014. gada 12. maijā izdeva grozījumus 16. SGS Pamatlīdzekļi un 38. SGS Nemateriālie aktīvi ar nosaukumu Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējums. Prakses atšķirību dēļ ir nepieciešams precizēt, vai ir piemēroti aktīvu nolietojuma vai amortizācijas aprēķināšanai izmantot uz ieņēmumiem balstītas metodes.

(3)	Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupu apstiprina, ka 16. un 38. SGS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(4)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1126/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

a)	16. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Pamatlīdzekļi groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

b)	38. SGS Nemateriālie aktīvi groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 2. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējums

(16. SGS un 38. SGS grozījumi)

Grozījumi 16. SGS Pamatlīdzekļi

Groza 56. punktu un iekļauj 62A un 81l punktu. 60.–62. punkts nav grozīti, bet tiek iekļauti uzskatāmības labad.

Amortizējamā summa un nolietojuma periods

…

56.

Aktīvā ietvertos nākotnes saimnieciskos labumus uzņēmums galvenokārt patērē, lietojot to. Tomēr citi faktori, piemēram, tehniskā vai komerciālā novecošanās un fiziskais nolietojums, aktīvam esot dīkstāvē, bieži rada aktīva saimniecisko labumu samazinājumu, kurus varētu no tā iegūt. Rezultātā, nosakot aktīva lietderīgās lietošanas laiku, ņem vērā šādus faktorus:

…

tehniskā vai komerciālā novecošanās, kas rodas, veicot ražošanas izmaiņas vai uzlabojumus vai mainoties pieprasījumam tirgū pēc aktīva ražotās preces vai sniegtā pakalpojuma. Prognozētie tās preces pārdošanas cenas turpmākie samazinājumi, kas ražota, izmantojot aktīvu, varētu norādīt prognozēto aktīva tehnisko vai komerciālo novecošanos, kas, savukārt, varētu atspoguļot aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu samazinājumu.

…

Nolietojuma metode

60.

Lietotajai nolietojuma metodei jāatspoguļo aktīva nākotnes saimnieciskais labums, ko uzņēmums prognozē iegūt.

61.

Nolietojuma metode, kuru aktīvam piemēro, jāpārskata vismaz katra finanšu gada beigās. Ja ir nozīmīgas izmaiņas aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī, modelis ir jāmaina, lai atspoguļotu izmaiņas. Šādas izmaiņas ir jāuzskata par grāmatvedības aplēses maiņu saskaņā ar 8. SGS.

62.

Lai sistemātiski sadalītu aktīva amortizējamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas nolietojuma metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Lineārās nolietošanas rezultātā veidojas nemainīgas izmaksas aktīva lietderīgās lietošanas laikā, ja aktīva atlikusī vērtība nemainās. Degresīvās metodes rezultātā izmaksas samazinās aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Ražošanas metodes vienības rezultātā veido izmaksas, kas balstītas uz prognozēto lietojumu vai saražoto vienību skaitu. Uzņēmums izvēlas metodi, kas vislabāk atspoguļo prognozēto aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modeli. Šo metodi konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien šo prognozēto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī nav izmaiņas.

62A

Nolietojuma metode, kuras pamatā ir ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, nav lietderīga. Ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, parasti atspoguļo citus faktorus, nevis aktīva saimniecisko labumu patēriņu. Piemēram, ieņēmumus ietekmē citas izejvielas un procesi, pārdošanas darbība un pārdošanas apjomu un cenu izmaiņas. Ieņēmumu cenas komponentu var ietekmēt inflācija, kas neietekmē veidu, kādā aktīvs tiek izmantots.

…

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

…

81I

Ar Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējumu (16. SGS un 38. SGS grozījumi), kas izdots 2014. gada maijā, tika grozīts 56. punkts un iekļauts 62A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

Grozījumi 38. SGS Nemateriālie aktīvi

Groza 92. punktu. 98. punktā frāze “ražošanas vienības metode” ir grozīta uz “ražošanas vienību metode”. Iekļauti 98A–98C un 130J punkts. 97. punkts nav grozīts, bet tiek iekļauts uzskatāmības labad.

LIETDERĪGĀS LIETOŠANAS LAIKS

…

92.

Ņemot vērā straujo tehnoloģijas attīstību, datoru programmatūra un daudzi citi nemateriālie aktīvi ir jutīgi pret tehnoloģisko novecošanos. Tādēļ bieži vien to lietderīgās lietošanas laiks būs īss. Prognozētie tās preces pārdošanas cenas turpmākie samazinājumi, kas ražota, izmantojot nemateriālo aktīvu, varētu norādīt prognozēto aktīva tehnoloģisko vai komerciālo novecošanos, kas, savukārt, varētu atspoguļot aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu samazinājumu.

…

Amortizācijas periods un amortizācijas metode

97.

Nemateriālā aktīva ar ierobežotu lietderīgās lietošanas laiku amortizējamā summa sistemātiski jāsadala tā lietderīgās lietošanas laikā. Aktīva amortizācija jāsāk tad, kad aktīvu ir iespējams izmantot, t. i., kad tas ir vietā un stāvoklī, kas tam nepieciešams, lai darbotos saskaņā ar vadības iecerēm. Amortizācija beidzas agrākajā datumā, kad aktīvs tiek klasificēts kā turēts pārdošanai (vai ietverts atsavinātajā grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS vai datumā, kad aktīvu pārtraukts atzīt. Izmantotajai amortizācijas metodei jāatspoguļo veids, kā uzņēmums patērēs aktīva paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus. Ja šo modeli nevar ticami noteikt, jālieto lineārā metode. Amortizācijas izmaksas par katru periodu jāatzīst peļņā vai zaudējumos, ja vien šis vai kāds cits standarts nepieļauj vai nenosaka, ka tās jāiekļauj cita aktīva uzskaites vērtībā.

98.

Lai sistemātiski sadalītu aktīva amortizējamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas amortizācijas metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Izmantoto metodi izvēlas, balstoties uz aktīvā ietverto nākotnē prognozēto saimniecisko labumu patēriņa modeli, un to konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien nav kādas izmaiņas gaidāmajā šo nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī.

98A

Pastāv atspēkojams pieņēmums, ka amortizācijas metode, kuras pamatā ir ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver nemateriālā aktīva izmantošanu, nav lietderīga. Ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver nemateriālā aktīva izmantošanu, parasti atspoguļo faktorus, kas nav tieši saistīti ar nemateriālajā aktīvā ietverto saimniecisko labumu patēriņu. Piemēram, ieņēmumus ietekmē citas izejvielas un procesi, pārdošanas darbība un pārdošanas apjomu un cenu izmaiņas. Ieņēmumu cenas komponentu var ietekmēt inflācija, kas neietekmē veidu, kādā aktīvs tiek izmantots. Šo pieņēmumu var pārvarēt tikai ierobežotos gadījumos:

a)	kad nemateriālais aktīvs izteikts kā ieņēmumu mērs, kā aprakstīts 98C punktā; vai

b)	ja ir iespējams pierādīt, ka ieņēmumi un nemateriālā aktīva saimniecisko labumu patēriņš ir cieši saistīti.

98B

Izvēloties lietderīgu amortizācijas metodi saskaņā ar 98. punktu, uzņēmums varētu noteikt galveno ierobežojošo faktoru, kas piemīt nemateriālajam aktīvam. Piemēram, līgums, kas nosaka uzņēmuma tiesības uz nemateriālā aktīva izmantošanu, varētu norādīt uzņēmuma nemateriālā aktīva izmantošanu kā iepriekš noteiktu gadu skaitu (t. i., laiks), kā saražoto vienību skaitu vai kā to ieņēmumu fiksētu kopsummu, kas tiks gūti. Šāda galvenā ierobežojošā faktora noteikšana varētu kalpot par sākumpunktu amortizācijas lietderīgās bāzes noteikšanai, bet var piemērot citu bāzi, ja tā labāk atspoguļo saimniecisko labumu patēriņa prognozēto modeli.

98C

Gadījumā, kad galvenais ierobežojošais faktors, kas piemīt nemateriālajam aktīvam, ir ieņēmumu robežvērtības sasniegšana, ieņēmumi, kas tiks gūti, var būt lietderīga bāze amortizācijai. Piemēram, uzņēmums varētu iegūt koncesiju izpētīt un iegūt zeltu no zelta raktuves. Līguma termiņa beigšanās varētu būt balstīta uz to kopējo ieņēmumu fiksētu summu, kas tiks gūti no ieguves (piemēram, līgums var ļaut iegūt zeltu no raktuves, līdz kopējie kumulatīvie ieņēmumi no zelta pārdošanas sasniedz 2 miljardus valūtas vienību), nevis būt balstīta uz laiku vai uz iegūtā zelta daudzumu. Citā piemērā tiesības ekspluatēt maksas ceļu varētu būt balstītas uz to ieņēmumu fiksētu kopsummu, kas tiks gūti no iekasētajām kumulatīvajām maksām (piemēram, līgums varētu ļaut ekspluatēt maksas ceļu, kamēr to maksu kumulatīvā summa, kas iegūtas no ceļa ekspluatācijas, sasniedz 100 miljonus valūtas vienību). Gadījumā, ja ieņēmumi ir noteikti kā galvenais ierobežojošais faktors līgumā par nemateriālā aktīva izmantošanu, ieņēmumi, kas tiks gūti, varētu būt lietderīga bāze nemateriālā aktīva amortizēšanai, ja līgumā ir noteikta to ieņēmumu fiksēta kopsumma, kas tiks gūti, par ko jānosaka amortizācija.

…

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

…

130J

Ar Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējumu (16. SGS un 38. SGS grozījumi), kas izdots 2014. gada maijā, tika grozīts 92. un 98. punkts un iekļauts 98A–98C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2233

(2015. gada 2. decembris),

ar ko attiecībā uz darbīgās vielas haloksifopa-P apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktā minēto otro alternatīvu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2010/86/ES (2) haloksifopu-P kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis nodrošina to, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma haloksifopu-P iekļāva minētajā pielikumā, sniedz papildu apstiprinošu informāciju par gruntsūdeņu kontaminācijas risku ar tā augsnes metabolītiem.

(2)	Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)	Pieteikuma iesniedzējs informācijas iesniegšanai noteiktajā termiņā ziņotājai dalībvalstij Austrijai iesniedza papildu informāciju pētījumu veidā, lai apstiprinātu riska novērtējumu gruntsūdeņiem.

(4)	Austrija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju. 2013. gada 15. oktobrī tā šo izvērtējumu kā novērtējuma ziņojuma projekta papildinājumu iesniedza pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”).

(5)	Komisija konsultējās ar Iestādi, kura 2014. gada 28. novembrī sniedza savu atzinumu par haloksifopa-P riska novērtējumu (5).

(6)	Komisija uzskatīja, ka pieteikuma iesniedzēja sniegtā papildu informācija pierāda, ka metabolīts DE-535 piridinons ir jāuzskata par toksikoloģiski būtisku, un tāpēc tā koncentrācija gruntsūdeņos nedrīkstētu pārsniegt normatīvi paredzēto robežvērtību 0,1 μg/l.

(7)	Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt piezīmes attiecībā uz pārskata ziņojumu par haloksifopu-P.

(8)	Komisija ir secinājusi, ka prasītā papildu apstiprinošā informācija nav pilnībā sniegta un ka nepieļaujamu risku gruntsūdeņiem var novērst tikai tad, ja nosaka papildu ierobežojumus.

(9)

Ir apstiprināts, ka darbīgā viela haloksifops-P uzskatāma par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009. Lai nepieļautu minētā metabolīta sastopamību gruntsūdeņos koncentrācijā, kas pārsniedz 6. apsvērumā minēto robežvērtību, tomēr ir lietderīgi grozīt šīs darbīgās vielas lietošanas nosacījumus, jo īpaši nosakot ierobežojumus tās lietošanas devām un biežumam.

(10)	Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(11)	Dalībvalstīm būtu jāatvēl zināms laiks, lai tās varētu grozīt vai atsaukt tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas satur haloksifopu-P.

(12)	Ja dalībvalstis atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantam piešķir pagarinājuma periodu, augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur haloksifopu-P, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc tam, kad šī regula stājusies spēkā.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas pasākumi

Līdz 2016. gada 23. jūnijam dalībvalstis atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1107/2009 vajadzības gadījumā groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas, kas izsniegtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur haloksifopu-P kā darbīgo vielu.

3. pants

Pagarinājuma periods

Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2017. gada 23. jūnijā.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 2. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 2. decembra Direktīva 2010/86/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai kā darbīgo vielu iekļautu haloksifopu-P (OV L 317, 3.12.2010., 36. lpp.).

(3) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(5) European Food Safety Authority; Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of confirmatory data submitted for the active substance haloxyfop-p. EFSA Journal 2014;12(12):3931, 33. lpp. doi:10.2903/j.efsa.2014.3931. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.htm.

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļas 309. rindā “Haloksifops-P” sleju “Īpaši noteikumi” aizstāj ar šādu:

“A DAĻA

Var atļaut lietot vienīgi par herbicīdu devās, kas vienā lietošanas reizē nepārsniedz 0,052 kg darbīgās vielas uz hektāru, un var atļaut tikai vienu lietošanas reizi trijos gados.

B DAĻA

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par haloksifopu-P un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2010. gada 28. oktobrī pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	gruntsūdeņu aizsardzībai pret būtisko augsnes metabolītu DE-535 piridinonu, kad darbīgo vielu lieto apgabalos ar jutīgu augsni un/vai īpašiem klimatiskajiem apstākļiem,

—	operatoru drošībai un nodrošina, lai lietošanas nosacījumos tiktu paredzēts izmantot piemērotus individuālos aizsardzības līdzekļus,

—	ūdens organismu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos iekļauj riska mazināšanas pasākumus, piemēram, atbilstošas buferzonas,

—	patērētāju drošībai, ņemot vērā metabolīta DE-535 piridinola sastopamību gruntsūdeņos.”

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2234

(2015. gada 2. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 2. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	53,3
	MA	73,3
	ZZ	63,3
0707 00 05	AL	57,9
	MA	93,3
	TR	152,1
	ZZ	101,1
0709 93 10	AL	80,9
	MA	72,5
	TR	153,6
	ZZ	102,3
0805 10 20	MA	77,5
	TR	50,5
	UY	52,1
	ZA	53,6
	ZZ	58,4
0805 20 10	MA	76,9
	PE	78,3
	ZZ	77,6
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	TR	87,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	ZZ	87,0
0805 50 10	TR	103,6
0805 50 10	ZZ	103,6
0808 10 80	CA	159,0
	CL	85,4
	MK	28,7
	US	119,9
	ZA	155,9
	ZZ	109,8
0808 30 90	BA	91,6
	CN	97,5
	TR	144,0
	ZZ	111,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2235

(2015. gada 2. decembris),

ar ko nosaka eksporta licenču pieteikumiem piemērojamo piešķīruma koeficientu dažiem piena produktiem, kuri eksportējami uz Dominikānas Republiku atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1187/2009 minētajai kvotai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 (2) III nodaļas 3. iedaļā ir noteikta procedūra, kā tiek piešķirtas eksporta licences dažiem piena produktiem, kuri eksportējami uz Dominikānas Republiku atbilstīgi šai valstij atvērtajai kvotai.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1187/2009 29. pantā noteikts, ka, ja pēc licenču iesniegšanas perioda, kas minēts panta pirmajā daļā, kvotas ietvaros ir pieejami jebkādi daudzumi, tirgus dalībnieki var iesniegt eksporta licenču pieteikumus no 1. līdz 10. novembrim.

(3)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/987 (3) 1. pantā norādīts, ka 2015./2016. kvotas gadā kopējais atlikušais daudzums ir 3 843 tonnas.

(4)

Pieteikumos, kas par kārtējo 2015./2016. kvotas gadu iesniegti no 2015. gada 1. līdz 10. novembrim, norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1187/2009 31. panta 3. punkta ceturto daļu, ir lietderīgi paredzēt atlikušā daudzuma piešķiršanu. Ir arī jāparedz nosacījums, ka eksporta licences par šo atlikušo daudzumu izdod, ja kompetentajai iestādei ir paziņots, kādu papildu daudzumu attiecīgais tirgus dalībnieks pieņem, un ja ieinteresētie tirgus dalībnieki iemaksā nodrošinājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pieņem eksporta licenču pieteikumus, kas no 2015. gada 1. novembra līdz 10. novembrim iesniegti par kārtējā 2015./2016. kvotas gada atlikušo periodu.

Regulas (EK) Nr. 1187/2009 27. panta 2. punktā minēto produktu daudzumus, par kuriem iesniegti pirmajā daļā minētie eksporta licenču pieteikumi, reizina ar piešķīruma koeficientu 1,175948.

Eksporta licences par daudzumiem, kuri pārsniedz pieteikumos norādītos daudzumus un kuri piešķirti saskaņā ar otrajā daļā norādīto koeficientu, izdod pēc tam, kad vienas nedēļas laikā pēc šīs regulas publicēšanas tirgus dalībnieks tos pieņēmis, un ar nosacījumu, ka ir iemaksāts attiecīgais nodrošinājums.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 2. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 1187/2009, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (OV L 318, 4.12.2009., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 24. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2015/987, ar ko nosaka eksporta licenču pieteikumiem piemērojamo piešķīruma koeficientu dažiem piena produktiem, kuri eksportējami uz Dominikānas Republiku atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1187/2009 minētajai kvotai (OV L 159, 25.6.2015., 51. lpp.).

3.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/37

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/2239

(2015. gada 2. decembris)

par dažiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar augsti patogēno H5N1 un H5N2 apakštipa putnu gripu Francijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 8755)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Mazpatogēnā gripa parasti izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)	Ar putnu gripu galvenokārt saslimst putni, taču atsevišķos gadījumos inficēties var arī cilvēki, lai gan riska pakāpe parasti ir ļoti zema.

(3)	Putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām audzētavām, kurās nebrīvē tur mājputnus vai citus putnus. Tāpēc, pārdodot dzīvus putnus vai to produktus, tas var izplatīties no vienas dalībvalsts uz citām dalībvalstīm vai uz trešām valstīm.

(4)

Padomes Direktīvā 2005/94/EK (3) paredzēti noteikti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Minētā direktīva paredz aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveidi augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā.

(5)	Francija paziņoja Komisijai par augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5 apakštipa, proti, H5N1 un H5N2 apakštipa, uzliesmojumu audzētavās, kuras atrodas minētās valsts teritorijā un kurās nebrīvē tur mājputnus vai citus putnus.

(6)

Lai noteiktu pirmā uzliesmojuma izraisītāja vīrusa detalizētu raksturojumu, tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, tostarp sekvencēšana, kas liecina, ka APPG H5N1 vīrusa celma ģenētika atšķiras no APPG H5N1 apakštipa vīrusa, kurš pirmo reizi Eiropā parādījās 2005. gadā. Drīzāk šķiet, ka Francijā konstatētais APPG H5N1 apakštipa vīrusa celms nesen mutācijas ceļā no iepriekš Savienībā konstatētas mazpatogēnas vīrusa formas ir kļuvis par augstas patogenitātes vīrusu. Tāpēc nebūtu jāpiemēro tie paši papildu aizsardzības pasākumi, kas noteikti Komisijas Lēmumā 2006/415/EK (4) un tika pieņemti tieši augsti patogēnajam H5N1 apakštipa gripas vīrusam, kurš pirmo reizi Eiropā parādījās 2005. gadā.

(7)	Tāpēc Francija nekavējoties veica kontroles pasākumus atbilstoši Direktīvas 2005/94/EK prasībām, tostarp izveidoja aizsardzības un uzraudzības zonas.

(8)	Komisija sadarbībā ar Franciju ir izskatījusi minētos pasākumus un atzīst, ka aizsardzības un uzraudzības zonas robežas, ko noteikusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, atrodas pietiekamā attālumā no audzēšanas saimniecībām, kurās bija apstiprināts slimības uzliesmojums.

(9)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis varētu uzlikt nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, ir nepieciešams īsā laika posmā sadarbībā ar Franciju Savienības līmenī noteikt aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, kas izveidotas šajā dalībvalstī.

(10)	Tāpēc šā lēmuma pielikumā būtu jānosaka aizsardzības zonas un uzraudzības zonas Francijā, kurās piemēro Direktīvā 2005/94/EK noteiktos dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, un būtu jānosaka šādas reģionalizācijas ilgums.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Francija nodrošina, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 1. punktu, ir iekļauti vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas minēti šā lēmuma pielikuma A un B daļā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2016. gada 31. martam.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2015. gada 2. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(4) Komisijas 2006. gada 14. jūnija Lēmums 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (OV L 164, 16.6.2006., 51. lpp.).

PIELIKUMS

A daļa

Lēmuma 1. pantā minētā aizsardzības zona:

ISO valsts kods	Dalībvalsts	Pasta indekss	Nosaukums	Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 29. pantu
FR	Francija		Apgabals, kurā ietilpst šādu pašvaldību teritorija:
		24042 24055 24069 24115 24520 24561	Biras Bourdeilles Bussac Château-L'Evêque Sencenac-Puy-De-Fourches Valeul	13.12.2015.
		24095 24481	Chaleix Saint-Paul-la-Roche	23.12.2015.
		24082 24152 24207 24587	Carsac-Aillac Domme Groléjac Vitrac	24.12.2015.

B daļa

Lēmuma 1. pantā minētā uzraudzības zona:

ISO valsts kods	Dalībvalsts	Pasta indekss	Nosaukums	Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 31. pantu
FR	Francija		Apgabals, kurā ietilpst šādu pašvaldību teritorija:
H5N1		24002 24010 24064 24098 24102 24108 24129 24135 24144 24170 24198 24200 24243 24266 24286 24319 24430 24553	Agonac Annesse-et-Beaulieu Brantome Champcevinel Chancelade La Chapelle-Gonaguet Condat-Sur Trincou Cornille Creyssac Eyvirat La Gonterie-Boulouneix Grand-Brassac Lisle Mensignac Montagrier Paussac-Et-Saint-Vivien Saint-Julien-De-Bourdeilles Tocane-Saint-Apre	22.12.2015.
		24042 24055 24069 24115 24520 24561	Biras Bourdeilles Bussac Château-L'Evêque Sencenac-Puy-De-Fourches Valeul	14.12.–12.2015.
		24133 24180 24218 24269 24304 24305 24428 24486 24489 24498 24519 24522 24551	La Coquille Firbeix Jumilhac-le-Grand Mialet Nantheuil Nanthiat Saint-Jory-de-Chalais Saint-Pierre-de-Frugie Saint-Priest-les-Fougères Saint-Saud-Lacoussière Sarlande Sarrazac Thiviers	1.1.2016.
		24095 24481	Chaleix Saint-Paul-la-Roche	24.12.2015.–1.1.2016.
		24086 24091 24150 24040 24063 24074 24081 24082 24300 24336 24341 24355 24366 24395 24432 24450 24470 24471 24510 46006 46098 24512 24520 24574 24577 46186 46194 46216 46257	Castelnaud-la-Chapelle Cénac-et-Saint-Julien Daglan Beynac-et-Cazenac Bouzic Calviac-en-Périgord Carlux Carsac-Aillac Nabirat Prats-de-Carlux Proissans La Roque-Gageac Saint-André-d'Allas Saint-Cybranet Saint-Julien-de-Lampon Saint-Martial-de-Nabirat Sainte-Mondane Sainte-Nathalène Saint-Vincent-de-Cosse Anglars-Nozac Fajoles Saint-Vincent-le-Paluel Sarlat-la-Canéda Veyrignac Vézac Masclat Milhac Payrignac Saint-Cirq-Madelon	2.1.2016.
		24040 24063 24074 24081 24082 24152 24207 24587	Beynac-et-Cazenac Bouzic Calviac-en-Périgord Carlux Carsac-Aillac Domme Groléjac Vitrac	25.12.2015.–2.1.2016.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 317

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 3. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2226 (2015. gada 26. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tongas Karalisti par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu	1
		Nolīgums starp Eiropas Savienību un Tongas Karalisti par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu	3
	*	Padomes Lēmums (Euratom) 2015/2227 (2015. gada 10. novembris), ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz grozījumus 1. un 2. protokolā, kuri pievienoti Nolīgumam starp Apvienoto Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs	9
	*	Padomes Lēmums (Euratom) 2015/2228 (2015. gada 10. novembris), ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz grozījumus 1. un 2. protokolā, kas pievienoti Nolīgumam starp Francijas Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs	11
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2229 (2015. gada 29. septembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I pielikumu ( 1 )	13
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/2230 (2015. gada 30. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot lielacu diegspuru vēdzeli Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIII un IX zonā	17
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/2231 (2015. gada 2. decembris), ar kuru attiecībā uz 16. un 38. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	19
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2232 (2015. gada 2. decembris), ar ko atļauj palielināt tāda vīna stiprināšanas robežvērtības, kas ražots no vīnogām, kuras 2015. gadā ievāktas visos Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes vīnogu audzēšanas reģionos	24
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2233 (2015. gada 2. decembris), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas haloksifopa-P apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	26
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2234 (2015. gada 2. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	29
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2235 (2015. gada 2. decembris), ar ko nosaka eksporta licenču pieteikumiem piemērojamo piešķīruma koeficientu dažiem piena produktiem, kuri eksportējami uz Dominikānas Republiku atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1187/2009 minētajai kvotai	31
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2236 (2015. gada 27. novembris), ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferencē par moratorija pagarināšanu attiecībā uz muitas nodokļiem par elektronisku nosūtīšanu un par moratorija pagarināšanu attiecībā uz prasībām gadījumos, kad nav pārkāpuma, un citās situācijās	33
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2237 (2015. gada 30. novembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Dānijas	35
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2238 (2015. gada 30. novembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Nīderlandes	36
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2239 (2015. gada 2. decembris) par dažiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar augsti patogēno H5N1 un H5N2 apakštipa putnu gripu Francijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 8755) ( 1 )	37

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/55/EK (1997. gada 6. oktobris), ar ko groza Direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, lai tajā iekļautu salīdzinošo reklāmu ( OV L 290, 23.10.1997. ) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nodaļa, 3. sējums, 365. lpp.)	42


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ