Zvejas kategoriju tabula, kas minēta 1. panta 1. punktā

Zvejas kategorija		Kopējā pieļaujamā nozveja un atskaites daudzums
1	Vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģi	5 000 tonnas
2	Melnā heka zvejas traleri (izņemot saldētājtralerus) un kuģi zvejai ar grunts āķu jedām	6 000 tonnas
3	Bentisko sugu (izņemot melno heku) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali	3 000 tonnas
4	Tunzivju seineri	12 500 tonnas (atskaites daudzums)
5	Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi tunzivju zvejai ar dreifējošām āķu jedām	7 500 tonnas (atskaites daudzums)
6	Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri	225 000 tonnas (1)
7	Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi	15 000 tonnas (2)
8	Galvkāji	[pm] tonnas

---

(1)  Atļauts 10 % pārsniegums, un tas neietekmē finansiālā ieguldījuma apjomu, ko Eiropas Savienība maksā par piekļuvi.

(2)  Izmantošanas gadījumā šīs zvejas iespējas atvelk no 6. kategorijā paredzētās kopējās pieļaujamās nozvejas.

Pamatodamās uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses Apvienotajā komitejā var vienoties iedalīt zvejas iespējas saldētājtraleriem, kas zvejo tādu bentisko sugu zivis, kurām ir konstatēts pārpalikums.

1. PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU NOSACĪJUMI MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONĀS

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentā iestāde

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību vai Mauritāniju kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

—	attiecībā uz Eiropas Savienību: atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar Nuakšotā esošās Eiropas Savienības delegācijas (valsts kontaktpunkts) starpniecību,

—	attiecībā uz Mauritāniju: par zivsaimniecību atbildīgā ministrija, kas rīkojas ar Plānošanas un sadarbības direktorāta (valsts kontaktpunkts) starpniecību (turpmāk “ministrija”).

2.   Mauritānijas zvejas zona

Mauritānijas zvejas zonas koordinātas ir norādītas 2. pielikumā. Eiropas Savienības kuģi drīkst veikt zvejas darbības tādās robežās, kuras katrai zvejas kategorijai noteiktas 1. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

3.   Kuģa identifikācija

3.1.   Eiropas Savienības kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šo tiesību aktu noteikumus ministrijai paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Turpmāk, ja minētajos tiesību aktos izdara grozījumus, ministrijai par tiem paziņo vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

3.2.   Kuģim, kas slēpj identifikācijas zīmes, vārdu vai reģistrācijas datus, piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4.   Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānija paziņo Eiropas Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus (BIC kodu un IBAN), uz kuriem jāpārskaita naudas summas, ko saskaņā ar protokolu maksā Eiropas Savienības kuģi. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

5.   Maksāšanas kārtība

5.1.   Maksājumus euro veic šādi:

—	maksas pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no 4. punktā minētajiem bankas kontiem,

—	parafiskālos maksājumus pārskaita Mauritānijas Krasta apsardzei uz vienu no 4. punktā minētajiem bankas kontiem,

—	soda naudas pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no 4. punktā minētajiem bankas kontiem.

5.2.   Summas, kas minētas 5.1. punktā, uzskata par faktiski iekasētām pēc apstiprinājuma saņemšanas no Valsts kases vai no ministrijas, kuras informējusi Mauritānijas Centrālā banka.

6.   Kuģniecības aģenta izraudzīšanās

Ikviens ES kuģis, kurš plāno Mauritānijas ostā izkraut nozveju vai pārkraut nozveju citā kuģī, jāpārstāv un citu no šā nolīguma izrietošu pienākumu izpilde vai praktisku jautājumu kārtošana jāveic kuģniecības aģentam, kurš ir rezidents.

II NODAĻA

LICENCES

Šajā pielikumā licence, ko Mauritānija izdevusi Eiropas Savienības kuģiem, ir pielīdzināma zvejas atļaujai, kas paredzēta spēkā esošajā Eiropas Savienības regulējumā.

Puses vienojas veicināt elektronisko licenču sistēmas ieviešanu.

1.   Licences pieprasīšana

1.1.   Eiropas Savienība divdesmit (20) kalendāra dienas pirms pieprasīto licenču spēkā stāšanās iesniedz ministrijai darboties gribošo kuģu sarakstus katrā zvejas kategorijā, ņemot vērā ierobežojumus, kuri noteikti protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās. Minētajiem sarakstiem pievieno vajadzīgos dokumentus un pierādījumus par maksājumu nokārtošanu, un tos vēlams nosūtīt elektroniski. Licences pieprasījumus, kas iesniegti pēc termiņa, var neizskatīt.

1.2.   Minētajos dokumentos par katru zvejas kategoriju norāda:

a)	kuģu skaitu;

b)	katra kuģa galvenos tehniskos parametrus, kas norādīti Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā;

c)	zvejas rīkus;

d)	iekasējamās maksas pa izmaksu pozīcijām;

e)	saskaņā ar šā pielikuma IX nodaļu uz kuģa nodarbināmo Mauritānijas jūrnieku skaitu.

1.3.   Ja licenci divreiz gadā, reizi ceturksnī vai reizi gadā atjauno saskaņā ar spēkā esošo protokolu un ja kuģa tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumus par maksu un parafiskālo maksājumu nokārtošanu.

2.   Licences pieprasījumam vajadzīgie dokumenti

2.1.   Eiropas Savienība iesniedz ministrijai pēc šā pielikuma 3. papildinājuma parauga aizpildītu licences pieprasījuma veidlapu par katru kuģi, kas licenci pieprasa pirmo reizi. Aizpildītajā veidlapā jo īpaši norāda to Mauritānijas zvejnieku skaitu, kas saskaņā ar šā pielikuma IX nodaļu tiek nodarbināti uz kuģa.

2.2.   Ja licenci pieprasa pirmo reizi, kuģa īpašniekam kopā ar pieprasījumu – vēlams, elektroniskā formā – jāiesniedz šādi dokumenti:

a)	karoga valsts apliecināta tāda starptautiskā tilpības sertifikāta kopija, kurā norādīta kuģa tilpība GT un kura īstumu apliecinājušas atzītas starptautiskas struktūras;

b)

karoga valsts kompetento iestāžu apliecināts nesens (uzņemts mazāk nekā pirms gada) krāsu fotoattēls ar sānskatā attēlotu kuģi tā pašreizējā stāvoklī, redzamu kuģa vārdu un, attiecīgā gadījumā, starptautisko radio izsaukuma signālu. Elektroniskā formā nosūtīta fotoattēla minimālā izšķirtspēja ir 72 dpi (1 400 × 1 050 pikseļi). Papīra formā nosūtīta fotoattēla minimālie izmēri ir 15 cm × 10 cm;

c)	dokumenti, kas vajadzīgi kuģa iekļaušanai Mauritānijas nacionālajā kuģu reģistrā. Iekļaušana reģistrā tiek veikta bez reģistrācijas maksas. Iekļaujot kuģi nacionālajā reģistrā, veic tikai administratīvu pārbaudi.

2.3.   Par visām kuģa tilpības izmaiņām attiecīgā kuģa īpašnieks iesniedz karoga valsts apliecinātu jaunā tilpības (izteiktas GT) sertifikāta kopiju un minētās izmaiņas apstiprinošus dokumentus, jo īpaši kompetentajām iestādēm adresētu kuģa īpašnieka pieprasījuma kopiju, minēto iestāžu piekrišanas apliecinājumu un sīkas ziņas par veiktajām pārveidēm. Ja ir mainījusies kuģa struktūra vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauns fotoattēls, kuru apliecinājušas karoga valsts kompetentās iestādes.

3.   Tiesības zvejot

3.1.   Zvejas licences pieprasījumus iesniedz tikai par tiem kuģiem, kas ir nosūtījuši 2.1. un 2.2. punktā prasītos dokumentus.

3.2.   Kuģim, kas vēlas veikt zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, jābūt iekļautam Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā un tiesīgam zvejot Mauritānijas zvejas zonā. Kuģis nedrīkst būt iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstos.

3.3.   Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Mauritānijā. To saistībām pret Mauritānijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie iepriekš veikuši Mauritānijā.

4.   Licences izdošana

4.1.   Ministrija kuģim licenci izdod pēc tam, kad vismaz desmit (10) kalendāra dienas pirms licences derīguma termiņa sākuma kuģa īpašnieka pārstāvis ir iesniedzis maksājumu apliecinošus dokumentus par konkrēto kuģi (Valsts kases kvīts), kā paredzēts I nodaļā.

4.2.   Licences oriģinālu var saņemt ministrijas struktūrvienībās Nuadibu (reģionālajā jūrniecības direkcijā). Ministrija licences oriģinālu ieskenē un elektroniski pārsūta Eiropas Savienībai.

4.3.   Licencē cita starpā norāda derīguma termiņu, kuģa tehniskos raksturlielumus, Mauritānijas jūrnieku skaitu un atsauces par maksu nokārtošanu.

4.4.   Licenci saņēmušos kuģus iekļauj to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot, un šo sarakstu tūlīt nosūta vienlaikus Mauritānijas Krasta apsardzei un Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienībai paziņo par licences pieprasījumiem, kurus ministrija ir noraidījusi. Attiecīgā gadījumā ministrija, iepriekš ieturējusi nesamaksātās soda naudas, izsniedz kredītzīmi par maksājumiem, kas ir saistīti ar šiem pieprasījumiem.

4.5.   Zvejas licenci pastāvīgi glabā uz kuģa un inspekcijas gadījumā to uzrāda pilnvarotajām iestādēm. Pārejas posmā, kas nepārsniedz 30 kalendāra dienas pēc licences izdošanas, uz kuģa drīkst glabāt minētās licences kopiju ar nosacījumu, ka kuģis patiešām ir iekļauts 4.4. punktā minētajā kuģu sarakstā un attiecīgi tam ir atļauts zvejot. Šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

5.   Licences derīguma termiņš un izmantošana

5.1.   Licence ir derīga tikai laikposmā, par kuru ir iekasēta maksa saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā tehnisko datu lapā.

Licences izdod uz 2 mēnešiem garneļu zvejai un uz 3 vai 12 mēnešiem pārējām kategorijām. Tās ir pagarināmas.

Licences derīguma termiņš sākas pieprasītā laikposma pirmajā dienā.

Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz kalendāro gadu ilgiem laikposmiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Protokola piemērošanas pirmais laikposms sākas provizoriskās piemērošanas sākuma dienā un noslēdzas tā paša gada 31. decembrī. Protokola piemērošanas pēdējais laikposms noslēdzas protokola piemērošanas beigās. Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem laikposmiem un beigties citā.

Lai atvieglotu daudzkārtēju ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās, tunzivju seineri, kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi tunzivju zvejai ar āķu jedām, kuriem ir šā paša apakšreģiona valstu izdotas zvejas licences, var licences pieprasījumā norādīt attiecīgo valsti, sugas un jau esošo licenču derīguma termiņu.

5.2.   Licences izdošana nenozīmē, ka kuģim visā šīs licences derīguma laikā ir faktiski jāatrodas Mauritānijas zvejas zonā.

5.3.   Licenci izdod konkrētam kuģim. To nevar izmantot cits kuģis. Tomēr gadījumā, kad licence ir pazaudēta vai kuģis ilgstoši atrodas dīkstāvē nopietnu tehnisku problēmu dēļ, kuģa licenci aizstāj ar licenci, kas izdota citam tās pašas zvejas kategorijas kuģim, ja vien netiek pārsniegta šajā kategorijā atļautā tilpība.

5.4.   Problēmas skartā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis atdod ministrijai anulēto zvejas licenci.

5.5.   Pirms aizstājējas licences izdošanas veic par licenci iekasētās summas korekciju, kas vajadzīga šīs licences aizstāšanas dēļ.

6.   Tehniskā pārbaude

6.1.   Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, visi Eiropas Savienības kuģi piesakās Nuadibu ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādai pārbaudei obligāti jānotiek 48 stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā.

Pirms licences saņemšanas katram tunzivju seinerim, kuģim tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģim tunzivju zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kurš pirmo reizi gatavojas zvejot saskaņā ar nolīgumu, jāiziet inspekcija, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šo inspekciju pēc vienošanās var veikt ārvalstu ostā. Visus izdevumus saistībā ar minēto inspekciju sedz kuģa īpašnieks.

6.2.   Ja tehniskās pārbaudes rezultāts ir apmierinošs, kuģa kapteinim izdod atbilstības apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā licencei un kuru bez maksas pagarina pēc tam, kad kuģis tajā pašā gadā licenci ir atjaunojis. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa. Turklāt tajā jābūt precizētai pelaģiskās zvejas kuģu kapacitātei saistībā ar pārkraušanu citā kuģī.

6.3.   Tehniskajā pārbaudē pārliecinās par kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem.

6.4.   Pārbaudes izdevumus sedz kuģa īpašnieks, tos nosaka atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām likmēm un paziņo Eiropas Savienībai. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko par tiem pašiem pakalpojumiem parasti maksā citi kuģi.

6.5.   Par 6.1. vai 6.2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

III NODAĻA

MAKSAS

1.   Maksas

1.1.   Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz nosacījumiem un likmēm, kas noteiktas šim protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās. Maksās ietilpst visas saistītās maksas un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus, ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

1.2.   Maksas aprēķina ministrija, ņemot vērā licences derīguma termiņā gūtās nozvejas un atskaitot par licences piešķiršanu izdarītos avansa maksājumus.

1.3.   Ministrija nākamajā mēnesī pēc licences derīguma termiņa kuģa īpašniekam vai kuģniecības aģentam sniedz paziņojumu par maksām. Vienlaikus šā paziņojuma kopiju nosūta Eiropas Savienībai.

1.4.   Maksas nokārto, veicot pārskaitījumu uz vienu no I nodaļas 4. punktā minētajiem bankas kontiem. Pārmaksas gadījumā Mauritānijas Valsts kase izdod kuģa īpašniekam vai kuģniecības aģentam kredītzīmi: šai kredītzīmei atbilstošo summu var atvilkt no turpmāka maksājuma.

1.5.   Ja rodas domstarpības par aprēķinātajām maksām, Puses tūlīt sāk apspriešanos – tostarp Apvienotajā komitejā, ja ir tāda vajadzība –, un no jauna pārbauda paziņotos nozvejas datus, kā arī atbilstošo maksu aprēķinus.

2.   Maksas natūrā

2.1.   Saskaņā ar šo protokolu zvejojošo Eiropas Savienības pelaģiskās zvejas saldētājtraleru un garneļu zvejas kuģu (runa ir par zivju piezvejām) īpašnieki palīdz īstenot zivju izdalīšanas politiku trūcīgajiem iedzīvotājiem, nepārsniedzot 2 % no reisa beigās pārkrautās vai izkrautās pelaģisko sugu nozvejas.

2.2.   Šos 2 % aprēķina no kopējām visu sugu nozvejām neatkarīgi no to komerciālās vērtības un pieskaita kopējai pieļaujamajai nozvejai. Nozvejas, kuras piešķir kā maksu natūrā, atspoguļo tās kopējās nozvejas sugu sastāvu, kas ir uz kuģa brīdī, kad notiek minēto 2 % pārkraušana citā kuģī.

Tomēr kuģiem, kuru zvejas mērķsugas ir stavrida un makrele, šos 2 % var ieskaitīt no stavridas nozvejām (L izmērs vai, ja tāda nav, M izmērs) vai – ja tādu nav – no sardinellas nozvejām (L izmērs vai, ja tāda nav, M izmērs). Kuģiem, kuru zvejas mērķsuga ir sardīne, šos 2 % vienādās daļās ieskaita no tām stavridas un sardinellas nozvejām, kas ir uz kuģa, vai – ja tādu nav – no sardīnes nozvejām, kas ir uz kuģa.

2.3.   Maksāšanai natūrā paredzēto nozveju saņēmēja ir Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrība. Saņemdams šo maksu natūrā, Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrības pārstāvis vienmēr paraksta kvīti par tās saņemšanu; kuģa kapteinis saņem šīs kvīts kopiju.

2.4.   Maksāšanai natūrā paredzēto nozveju piešķiršana var notikt, izkraujot piestātnē vai pārkraujot citā kuģī ostas teritorijā. Ja notiek pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā, nozveju izkraušanu nodrošinošajiem kuģiem jābūt pilnībā piemērotiem vajadzīgajām darbībām, lai tādējādi garantētu pareizu šo darbību norisi. Pelaģiskās zvejas kuģa kapteinis, saskaņojot ar savu kuģniecības aģentu un ar Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrību, var izvēlēties tādu Mauritānijas kuģi, kas ir vispiemērotākais šo darbību izpildei.

2.5.   Ja pastāv acīmredzams risks vai apdraudējums zvejas kuģa, Mauritānijas kuģa vai to apkalpes drošībai, zvejas kuģa kapteinis var atteikties veikt nozveju izkraušanas darbības kopā ar minēto Mauritānijas kuģi; kapteinis par to ziņo Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrības pārstāvim, kurš norīko citu kuģi.

2.6.   Maksāšanai natūrā paredzēto nozveju izkraušanas darbības jāplāno un jāorganizē tā, lai pārliecīgi neietekmētu zvejas kuģa darbību parasto norisi.

2.7.   Ja nozveju izkraušanas vietā nepietiek glabāšanas jaudu, zvejas kuģa kapteinis attiecībā uz konkrēto zvejas reisu tiek pilnīgi un galīgi atbrīvots no pienākuma izkraut maksāšanai natūrā paredzētās nozvejas. Šādā gadījumā Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrības pārstāvis kapteinim izdod apliecību, kurā apstiprina, ka maksāšanai natūrā paredzētās nozvejas nav bijis iespējams izkraut, jo krastā nav vietas, kur tās uzglabāt. Nozvejas, kuras nav varēts izkraut glabāšanas jaudu nepietiekamības dēļ un kuras tāpēc paliek uz kuģa, atvelk no kopējās pieļaujamās nozvejas.

2.8.   Maksa natūrā pilnībā izslēdz jebkāda cita ieguldījuma iespēju. To nekādā gadījumā nevar aizstāt ar līdzvērtīgu naudas summu, nedz arī ieskaitīt kā parādu.

2.9.   Natūrā samaksātās nozvejas pārņem Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrība un izdala tās trūcīgajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktu nosacījumiem.

2.10.   Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrība ik gadu sagatavo ziņojumu par natūrā samaksāto nozveju izlietojumu, saņēmējiem, izdalītajiem daudzumiem un to izdalīšanas nosacījumiem. Minēto ziņojumu nodod izvērtēšanai Apvienotajā komitejā.

2.11.   Ja rodas grūtības ar šo noteikumu piemērošanu, Puses apspriežas – tostarp Apvienotajā komitejā, ja ir tāda vajadzība –, lai tādā veidā apmainītos ar visu noderīgo informāciju par minēto piemērošanu un apzinātu grūtību novēršanai piemērotākos risinājumus.

3.   Parafiskālie maksājumi

3.1.   Saskaņā ar dekrētu par parafiskālajiem maksājumiem to likmes rūpnieciskās zvejas kuģiem (maksājamas ārvalstu valūtā) ir šādas:

Vēžveidīgo, galvkāju un bentisko sugu zveja Tilpība (GT) Summa ceturksnī (MRO) < 99 50 000 100-200 100 000 200-400 200 000 400-600 400 000 > 600 600 000

Tālu migrējošo un pelaģisko sugu zveja Tilpība Summa mēnesī (MRO) < 2 000 50 000 2 000-3 000 150 000 3 000-5 000 500 000 5 000-7 000 750 000 7 000-9 000 1 000 000 > 9 000 1 300 000

3.2.   Izņemot 4. un 5. zvejas kategoriju, parafiskālo maksājumu veic par pilnu ceturksni vai ceturkšņiem neatkarīgi no tā, vai šajā laikā ir bijis bioloģiskās atjaunošanās periods.

3.3.   Valūtas maiņas kurss (MRO/EUR), kurš kalendāra gadā jāizmanto parafiskālo maksājumu veikšanai, ir iepriekšējā gada vidējais maiņas kurss, kuru aprēķina Mauritānijas Centrālā banka un kuru ministrija paziņo vēlākais iepriekšējā gada 1. decembrī pirms šā maiņas kursa piemērošanas.

3.4.   Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laika posmiem, kas sākas 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā, izņemot protokola pirmo un pēdējo periodu.

4.   Īpaši nosacījumi tunzivju zvejas kuģiem

4.1.   Katra tunzivju zvejas kuģa kapteiņa sagatavotos nozvejas pārskatus izskata un pārbauda tunzivju nozvejas datu pārbaudē kompetentie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de recherche pour le développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia), INIAP (Instituto Nacional de Investigação Agraria e das Pescas), un visu zvejas žurnālu kopijas nosūta uz IMROP (Institut Mauritanien de Recherches Océanographiques et des Pêches).

4.2.   Pamatojoties uz zinātnisko institūtu pārbaudītajiem nozvejas pārskatiem, Eiropas Savienība par katru tunzivju zvejas kuģi sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras katram kuģim jānomaksā saistībā ar iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu.

4.3.   Eiropas Savienība šo galīgo paziņojumu par maksām Mauritānijai un kuģa īpašniekam sniedz līdz nākamā gada 30. jūnijam pēc gada, kurā gūta attiecīgā nozveja. Ja galīgais paziņojums ir par kārtējo gadu, Mauritānijai un kuģa īpašniekam to iesniedz ne vēlāk kā vienu (1) mēnesi pēc protokola termiņa beigām.

4.4.   Mauritānija galīgo paziņojumu var apstrīdēt 30 dienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas, sniedzot dokumentāru pamatojumu. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Mauritānija neiesniedz iebildumus 30 dienu laikā, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

4.5.   Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas licences saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Mauritānijai pārskaita 45 dienu laikā, skaitot no dienas, kad Mauritānija apstiprinājusi paziņojumu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

4.6.   Parafiskālos maksājumus veic samērīgi un proporcionāli laikam, kas pavadīts Mauritānijas zvejas zonā. Uzskata, ka mēneša maksājums atbilst 30 faktiskas zvejas dienām. Šis noteikums paredz minēto maksājumu nedalāmību, un attiecīgi mēneša maksājums jāveic jebkurā gadījumā.

4.7.   Kuģis, kas gada laikā zvejojis 1–30 dienas, maksā mēneša maksājumu par vienu mēnesi. Nākamais, otrais mēneša maksājums kļūst maksājams pēc tam, kad beidzies pirmais 30 dienu periods, un tā tālāk. Nākamie mēneša maksājumi jāveic vēlākais 10 dienas pēc katra nākamā perioda pirmās dienas.

IV NODAĻA

NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA

1.   Zvejas žurnāls

1.1.   Kuģa kapteinis katru dienu reģistrē visas noteiktās darbības zvejas žurnālā, kura paraugs pievienots šā pielikuma 4. papildinājumā un kurā norādāmās informācijas pozīcijas var grozīt saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem. Šo dokumentu aizpilda pareizi un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, piemēro šīs nodaļas 8. punkta noteikumus.

1.2.   Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

a)	kuģi, uz kuriem attiecas izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas pienākums, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod Mauritānijas Krasta apsardzei, kura rakstveidā apstiprina tā saņemšanu;

b)	pārējie kuģi, ja tie iziet no Mauritānijas zvejas zonas, iepriekš neienākot Mauritānijas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nosūta 7 dienu laikā pēc kuģa ienākšanas jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc iziešanas no Mauritānijas zvejas zonas;

c)	tajā pašā termiņā kuģa īpašnieks nosūta zvejas žurnāla kopiju savas karoga dalībvalsts iestādēm un – ar Delegācijas starpniecību – Eiropas Savienībai;

d)	saziņu veic pa e-pastu (visieteicamāk) uz Mauritānijas paziņoto adresi, kas atrodama 12. papildinājumā;

e)	vai pa faksu uz Mauritānijas paziņoto numuru;

f)	vai ar Mauritānijai adresētu vēstuli.

1.3.   Neskarot Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas, par 1.1. un 1.2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

2.   Zvejas žurnāla pielikums (izkraušanas un pārkraušanas deklarācija)

2.1.   Veicot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuģa kapteinis salasāmi un pareizi aizpilda un paraksta zvejas žurnāla pielikumu, kura paraugs pievienots šā pielikuma 6. papildinājumā.

2.2.   Pēc katras izkraušanas citā kuģī kuģa īpašnieks tūlīt nodod zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu Mauritānijas Krasta apsardzei ar kopiju ministrijai. Vienu kopiju 7 darbdienu laikā nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – ar Delegācijas starpniecību – Eiropas Savienībai.

2.3.   Pēc katras atļautas pārkraušanas citā kuģī kuģa kapteinis tūlīt nodod zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu Mauritānijas Krasta apsardzei ar kopiju ministrijai. Vienu kopiju 7 darbdienu laikā nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – ar Delegācijas starpniecību – Eiropas Savienībai.

2.4.   Par jebkuru 2.1., 2.2. un 2.3. punkta noteikumu neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

3.   Datu ticamība

3.1.   Iepriekšējos punktos minētajos dokumentos iekļautajai informācijai jāatspoguļo patiesā zvejas situācija, lai līdz ar citiem datiem to varētu izmantot zvejas resursu stāvokļa izmaiņu uzraudzībā.

3.2.   Piemēro 7. papildinājumā pievienotās spēkā esošo Mauritānijas tiesību aktu prasības par tās nozvejas minimālo izmēru, kuru patur uz kuģa.

3.3.   Saraksts ar pārrēķina koeficientiem, kurus piemēro bez galvas/nesadalītu un/vai ķidātu/nesadalītu nozveju pārrēķinam, ir pievienots 8. papildinājumā.

4.   Pāreja uz elektronisku sistēmu

Puses noslēdz 10. papildinājumā pievienoto protokolu par visu ar nozveju un deklarācijām saistīto datu (“ERS dati”) elektronisku apmaiņu (“Elektroniskā ziņošanas sistēma” (Electronic Reporting System)). Puses paredz minētā protokola īstenošanu un nozvejas pārskatu papīra formas aizstāšanu ar ERS datiem, tiklīdz Mauritānija būs uzstādījusi nepieciešamās iekārtas un programmatūru.

5.   Pieļaujamā neatbilstība

Pamatojoties uz reprezentatīviem paraugiem, pieļaujamā neatbilstība starp zvejas žurnālā deklarētajām nozvejām un inspekcijas vai izkraušanas laikā konstatētajām nozvejām nedrīkst būt lielāka par:

9 % kuģiem, kas nav saldētājkuģi,

4 % saldētājkuģiem, kas (ne)zvejo pelaģiskās sugas.

6.   Piezveja

Piezvejas apjomi ir precizēti tehnisko datu lapās, kas pievienotas šim protokolam. Ja minētais procentuālais apjoms pārsniedz atļauto piezveju, piemēro sankcijas.

7.   Summārās nozvejas datu paziņošana reizi ceturksnī

7.1.   Līdz katra ceturkšņa beigām Eiropas Savienība, izmantojot 9. papildinājuma paraugus, elektroniski paziņo Mauritānijai ES kuģu summārās nozvejas, kuras katrā zvejas kategorijā gūtas iepriekšējā ceturksnī.

7.2.   Šos datus norāda atsevišķi par katru mēnesi, zvejas kategoriju, kuģi un sugu.

7.3.   Galīgo paziņojumu par gada nozvejām Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

7.4.   Pārrēķina koeficienti, kurus pelaģiskajā zvejā piemēro bez galvas/nesadalītu un/vai ķidātu/nesadalītu nozveju pārrēķinam, ir pievienoti 8. papildinājumā.

8.   Īpaši nosacījumi tunzivju zvejas kuģiem

8.1.   Par katru zvejas periodu, ko tunzivju zvejas kuģis pavadījis Mauritānijas ūdeņos, veic ierakstus kuģa žurnālā, kurš atbilst šā pielikuma 5. papildinājumā pievienotajam paraugam. Kuģa žurnālā ierakstus veic arī tad, ja nozveja nav gūta.

8.2.   Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

a)	ja kuģis ienāk Mauritānijas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod Mauritānijas Krasta apsardzei, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu;

b)	ja kuģis iziet no Mauritānijas zvejas zonas, iepriekš neienākot Mauritānijas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nosūta 14 dienu laikā pēc kuģa ienākšanas jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 45 dienu laikā pēc iziešanas no Mauritānijas zvejas zonas;

c)	tajā pašā termiņā kuģa īpašnieks nosūta zvejas žurnāla kopiju savas karoga dalībvalsts iestādēm un – ar Delegācijas starpniecību – Eiropas Savienībai;

d)	saziņu veic pa e-pastu (visieteicamāk) uz Mauritānijas paziņoto adresi, kas atrodama 12. papildinājumā;

e)	vai pa faksu uz Mauritānijas paziņoto numuru;

f)	vai ar Mauritānijai adresētu vēstuli.

8.3.   Tunzivju zvejas kuģi ievēro visus Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.   Izkraušana

1.1.   Bentiskās zvejas flotei ir jāievēro izkraušanas pienākums.

1.2.   Pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma garneļu zvejas flotei nosaka īpašus izņēmumus augstas gaisa temperatūras periodos, jo īpaši augustā un septembrī.

1.3.   Izkraušanas pienākums neietver glabāšanas vai apstrādes pienākumu.

1.4.   Pelaģiskās zvejas flotēm (kas nav saldētājkuģu flotes) izkraušanas pienākums jāievēro atbilstīgi Nuadibu apstrādes uzņēmumu uzņemšanas spējas ierobežojumiem un faktiskajam tirgus pieprasījumam.

1.5.   Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) izkraušanas pienākums kuģim nav jāievēro. Garneļu zvejas kuģiem šis laikposms ir divi mēneši.

1.6.   Eiropas Savienības kuģa kapteinis vismaz 24 stundas pirms paredzētās izkraušanas datuma pa faksu vai pa e-pastu informē par to Nuadibu brīvostas iestādes un Mauritānijas Krasta apsardzi, kā arī nosūta Eiropas Savienības delegācijai šā paziņojuma kopiju un norāda:

a)	izkraušanu paredzējušā zvejas kuģa vārdu;

b)	paredzēto izkraušanas datumu un laiku;

c)	katras izkraujamās sugas daudzumu (norādot dzīvsvara kilogramus un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

1.7.   Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu, Mauritānijas Krasta apsardze turpmāko 12 stundu laikā pa faksu vai pa e-pastu dod piekrišanu kapteinim vai tā pārstāvim un nosūta atbildes kopiju Eiropas Savienības delegācijai.

1.8.   Eiropas Savienības kuģi, kas veic izkrāvumus Mauritānijas ostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

1.9.   Uz izkrautajiem zvejas produktiem attiecas Mauritānijas tiesību aktos paredzētais muitas kontroles režīms. Tāpēc, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, tos atbrīvo no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, un tos uzskata par “uz laiku ievestām precēm” (pagaidu glabāšana).

1.10.   Lēmumu par kuģa produkcijas galamērķi pieņem kuģa īpašnieks. Šo produkciju var apstrādāt, glabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (maksājot ārvalstu valūtā).

1.11.   Uz Mauritānijā pārdoto produkciju, kas paredzēta Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši nodokļi un maksājumi kā uz Mauritānijas zvejas produktiem.

1.12.   Peļņu var eksportēt, neveicot papildu maksājumus (atbrīvojums no muitas nodokļiem un maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība).

2.   Pārkraušana citā kuģī

2.1.   Visiem pelaģiskās zvejas saldētājkuģiem, kuri saskaņā ar atbilstības apliecību var veikt pārkraušanu citā kuģī, jāievēro pienākums pārkraušanu veikt piestātnē vai pie 10. bojas Nuadibu brīvostas teritorijā, izņemot pēdējo zvejas reisu.

2.2.   Saistībā ar ekonomiskās attīstības projektiem, kuri atspoguļo protokola 7. panta mērķus, Mauritānijas iestādes var paredzēt izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas apstākļu uzlabošanu. Tālab Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

2.3.   Eiropas Savienības kuģi, kas veic pārkraušanu Nuadibu brīvostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

2.4.   Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) kuģim nav jāievēro pārkraušanas pienākums.

2.5.   Eiropas Savienības kuģa kapteinis vismaz 24 stundas pirms paredzētās pārkraušanas datuma pa faksu vai pa e-pastu informē par to Nuadibu brīvostas iestādes un Mauritānijas Krasta apsardzi, kā arī nosūta Eiropas Savienības delegācijai šā paziņojuma kopiju un norāda:

a)	pārkraušanu cita kuģī paredzējušā zvejas kuģa vārdu;

b)	paredzēto pārkraušanas datumu un laiku;

c)	katras pārkraujamās sugas daudzumu (norādot dzīvsvara kilogramus un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

2.6.   Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu, Mauritānijas Krasta apsardze turpmāko 12 stundu laikā pa faksu vai pa e-pastu dod piekrišanu kapteinim vai tā pārstāvim un nosūta atbildes kopiju Eiropas Savienības delegācijai.

2.7.   Mauritānija patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais transportkuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Mauritānijas zvejas zonās vai ārpus tām.

VI NODAĻA

UZRAUDZĪBA

1.   Kuģa ieiešana Mauritānijas zvejas zonā un iziešana no tās

1.1.   Kad ES kuģis, kas ir zvejas atļaujas turētājs, ieiet Mauritānijas zvejas zonā vai iziet no tās, par to paziņo Mauritānijai un ziņojumu izdara vēlākais 36 stundas pirms ieiešanas vai iziešanas, izņemot tunzivju seinerus, kuģus tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģus tunzivju zvejai ar āķu jedām, kuriem šis laikposms ir 6 stundas.

1.2.   Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

a)	kuģa vārdu;

b)	kuģa radio izsaukuma signālu;

c)	paredzēto ieiešanas vai iziešanas datumu (dd/mm/gggg), laiku (UTC) un vietu (grādi/minūtes/sekundes);

d)	katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

e)	produkcijas sagatavošanas veidu.

1.3.   Šo paziņojumu pa e-pastu (visieteicamāk) vai, ja tāda nav, pa faksu vai pa radio nosūta uz Mauritānijas paziņoto un 12. papildinājumā norādīto e-pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Mauritānija pa e-pastu vai pa faksu tūlīt apstiprina minētā paziņojuma saņemšanu.

1.4.   Ar kuģu ieiešanu un iziešanu saistīto informāciju vienlaikus nosūta arī Eiropas Savienības delegācijai Mauritānijā, šim nolūkam izmantojot 12. papildinājumā norādīto e-pasta adresi.

1.5.   Mauritānija nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē. Pēc izmaiņu veikšanas tās fiksē Apvienotās komitejas nākamās sanāksmes protokola pielikumā.

1.6.   Ja konstatē, ka kuģis zvejo Mauritānijas zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

1.7.   Ieiešanas un iziešanas paziņojumus uz kuģa glabā vēl vismaz gadu pēc paziņojuma dienas.

1.8.   Kamēr Eiropas Savienības kuģi atrodas Mauritānijas zvejas zonā, tie ir pastāvīgi pieejami sakariem starptautiskajās radio izsaukuma frekvencēs (VHF16. kanāls vai HF 2 182 KHz).

1.9.   Saņēmušas paziņojumu par iziešanu no zvejas zonas, Mauritānijas iestādes var nolemt kuģi pirms iziešanas pārbaudīt, ņemot paraugus Nuadibu vai Nuakšotas ostā.

1.10.   Šāda pārbaude nav ilgāka par 6 stundām pelaģiskās zvejas kuģiem (6. un 7. kategorija) un 3 stundām visu pārējo zvejas kategoriju kuģiem.

1.11.   Par iepriekšējos punktos izklāstīto noteikumu neievērošanu piemēro šādas sankcijas:

a)	pirmajā reizē, — ja iespējams, maina kuģa kursu, — uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei, — kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto minimālo soda naudu;

b)	otrajā reizē, — ja iespējams, maina kuģa kursu, — uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei, — kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto maksimālo soda naudu, — licenci anulē uz atlikušo tās derīguma laiku;

c)	trešajā reizē, — ja iespējams, maina kuģa kursu, — uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei, — licenci anulē galīgi, — kapteinim un kuģim aizliedz darboties Mauritānijā.

1.12.   Ja pārkāpējam kuģim izdodas aizbēgt, ministrija par to informē Eiropas Savienību un karoga dalībvalsti, lai varētu piemērot 1.11. punktā paredzētās sankcijas.

2.   Noteikumi par inspekciju jūrā un ostā

2.1.   Mauritānija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai šā nolīguma satvarā jūrā un ostā veiktās inspekcijas uz Eiropas Savienības kuģiem

a)

veiktu Mauritānijas Krasta apsardzes kuģi un/vai darbinieki, kuri ir nepārprotami pilnvaroti un skaidri identificējami kā tādi, kam Mauritānija uzdevusi veikt zvejas uzraudzību. Ikviens šāds Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieks ir apmācīts zvejas uzraudzībā un ar Mauritānijas izdotu dienesta apliecību, uz kuras norādīta viņa identitāte un kvalifikācija;

b)	nekādā gadījumā neapdraudētu kuģa un tā apkalpes drošību.

2.2.   Ja inspekciju veic jūrā, Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieki drīkst uzkāpt uz Eiropas Savienības kuģa tikai tad, ja iepriekš pa radio (VHF) vai ar starptautiskā signālu koda palīdzību ir nosūtīts attiecīgs paziņojums. Visi inspekcijā izmantotie transportlīdzekļi ir skaidri un redzami marķēti ar oficiālo inspekcijas vimpeli vai ar simbolu, kas rāda, ka tie Mauritānijas vārdā veic zvejas inspekcijas uzdevumus.

2.3.   Eiropas Savienības kuģa kapteinis atvieglo Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieku uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu. Viņš sadarbojas ar Mauritānijas Krasta apsardzes darbiniekiem.

2.4.   Inspekciju veic apstākļiem piemērots skaits Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieku, kuriem ir pienākums pirms inspekcijas uzsākšanas uzrādīt dienesta apliecību.

2.5.   Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieki drīkst apsekot visas telpas, iekārtas, zvejas rīkus, nozvejas, dokumentus un pārraidīto informāciju, ja viņu ieskatā tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šim nolīgumam. Viņi turklāt drīkst iztaujāt kapteini, apkalpes locekļus un jebkuras citas personas uz inspicējamā kuģa. Viņi drīkst izgatavot visu vajadzīgo dokumentu kopijas.

2.6.   Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieki nedrīkst traucēt Eiropas Savienības kuģa kapteinim sazināties ar kuģa īpašnieku un/vai kuģa karoga valsts iestādēm.

2.7.   Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieki neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus, inspekcijas ilgums nepārsniedz 3 stundas pelaģiskās zvejas kuģiem un pusotru stundu pārējo kategoriju kuģiem.

2.8.   Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieki inspekcijas veic tādā veidā, lai tās pēc iespējas mazāk ietekmētu kuģi, tā zvejas darbības un kravu, kā arī izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas darbības.

2.9.   Mauritānija nodrošina to, ka ar Eiropas Savienības kuģu inspicēšanu saistītās sūdzības tiek izskatītas vienlīdzību nodrošinošā un padziļinātā veidā atbilstoši valsts tiesību aktiem.

2.10.   Mauritānija var atļaut Eiropas Savienībai piedalīties ostā un jūrā veiktā inspekcijā novērotājas statusā.

2.11.   Katras inspekcijas noslēgumā Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieki sagatavo inspekcijas ziņojumu, kurā norāda inspekcijas rezultātus, domājamos pārkāpumus un potenciālos turpinājuma pasākumus, kurus Mauritānija varētu veikt.

2.12.   Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes.

2.13.   Inspekcijas ziņojumu paraksta Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieks, kurš to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis. Kapteiņa paraksts apliecina vienīgi to, ka viņš ir saņēmis šā ziņojuma kopiju. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

2.14.   Ja inspekcijas ziņojums rakstīts ar roku, rokrakstam ir jābūt salasāmam un jāizmanto neizdzēšama tinte.

2.15.   Pirms nokāpšanas no kuģa Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieki izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Neatkarīgi no inspekcijas secinājumiem Mauritānija 4 dienu laikā (inspekcija jūrā) vai 24 stundu laikā (inspekcija ostā) pēc inspekcijas pabeigšanas nosūta Eiropas Savienībai inspekcijas ziņojuma kopiju.

3.   Kopīgā novērošanas sistēma uzraudzībai krastā un jūrā

3.1.   Puses var vienoties izveidot kopīgu novērošanas sistēmu uzraudzībai krastā un jūrā. Tālab tās izraugās pārstāvjus, kuri piedalās attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu veiktajās uzraudzības un inspekcijas darbībās un var izteikt piezīmes par šā protokola īstenošanu.

3.2.   Šiem pārstāvjiem

—	jābūt profesionāli kvalificētiem,

—	ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā un

—	pilnībā jāpārzina nolīguma un šā protokola noteikumi.

3.3.   Inspekciju veic valsts inspekcijas iestādes, un minētie pārstāvji, kas piedalās inspekcijā, nav tiesīgi pēc savas iniciatīvas īstenot valsts amatpersonām piešķirtās inspekcijas pilnvaras.

3.4.   Lai varētu savākt viņu uzdevuma izpildei vajadzīgos datus (bez personvārdiem), valsts amatpersonas pavadībā pārstāvjiem ir piekļuve kuģim, tā telpām un dokumentiem, kurus pārbauda minētā amatpersona.

3.5.   Pārstāvji pavada valsts inspektorus, kad tie apmeklē ostas, kuģus piestātnēs, atklāto izsoļu namus, zivju vairumtirdzniecības vietas, saldētavas un citus objektus, kuros izkrauj un glabā zivis līdz to piedāvāšanai tirgū.

3.6.   Reizi 4 mēnešos pārstāvji sagatavo un iesniedz ziņojumu par uzraudzības pasākumiem, kuros viņi ir piedalījušies. Šo ziņojumu sniedz kompetentajām iestādēm. Tās nosūta ziņojuma kopiju otrai Līgumslēdzējai pusei.

3.7.   Puses var nolemt veikt inspekciju vismaz divas reizes gadā pārmaiņus Mauritānijā un Eiropā.

3.8.   Kopējo uzraudzības darbību laikā pārstāvis saudzē iekārtas un aprīkojumu uz kuģa un citas ierīces, kā arī ievēro visu viņam pieejamo dokumentu konfidencialitāti. Puses vienojas nodrošināt konfidencialitātes ievērošanu visaugstākajā mērā. Darba rezultātus pārstāvis atklāj tikai kompetentajām iestādēm.

3.9.   Šo programmu īsteno izkraušanas ostās Eiropas Savienībā un Mauritānijas ostās.

3.10.   Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava pārstāvja izdevumus, kas radušies kopīgās uzraudzības darbību laikā, ieskaitot ceļa un uzturēšanās izdevumus.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.   Inspekcijas ziņojums un pārkāpuma reģistrēšanas protokols

1.1.   Visi pret Eiropas Savienības kuģi izvirzītie pārkāpumi ir pamatoti ar Mauritānijas Krasta apsardzes darbinieku izdarītiem objektīviem faktu konstatējumiem, kuri ļauj notikušo kvalificēt kā pārkāpumu. Lai konstatētu pārkāpumu, nepietiek ar aizdomām.

1.2.   Inspekcijas ziņojumu, kurā ir precizēti pārkāpuma apstākļi un cēloņi, paraksta kuģa kapteinis, kas var ziņojumam pievienot savas piezīmes, un Mauritānijas Krasta apsardze saskaņā ar VI nodaļas 2.15. punktu viņam tūlīt nodod minētā ziņojuma kopiju. Šī parakstīšana neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

1.3.   Pārkāpuma reģistrēšanas protokolu Mauritānijas Krasta apsardze sagatavo, pamatojoties vienīgi uz konstatētajiem pārkāpumiem, kas iekļauti inspekcijas ziņojumā, kuru sagatavo pēc kuģa pārbaudes. Tam pievieno visus lietiskos pierādījumus, kuri ļauj objektīvi pamatot izvirzīto pārkāpumu.

1.4.   Veicot pārbaudi, jāņem vērā tehniskajā pārbaudē konstatētā parametru atbilstība prasībām (II nodaļa).

2.   Paziņojums par pārkāpumu

2.1.   Ja noticis pārkāpums, Mauritānijas Krasta apsardze tūlīt ar vēstuli kuģa pārstāvim dara zināmu pārkāpuma reģistrēšanas protokolu, kam pievienots inspekcijas ziņojums. Mauritānijas Krasta apsardze par to tūlīt informē Eiropas Savienību un nosūta tai attiecīgos dokumentus.

2.2.   Ja pārkāpumu nevar novērst, kamēr kuģis ir jūrā, kapteinis pēc Mauritānijas Krasta apsardzes pieprasījuma ieved kuģi Nuadibu ostā (novirzīšana no kursa), un Mauritānijas Krasta apsardze par to tūlīt informē Eiropas Savienību. Ja kapteiņa atzītu pārkāpumu var novērst, kamēr kuģis ir jūrā, zveju drīkst turpināt. Abos gadījumos pēc konstatētā pārkāpuma novēršanas kuģis turpina zveju.

3.   Pārkāpuma noregulēšana bez novirzīšanas no kursa

3.1.   Saskaņā ar šo protokolu pārkāpumus var noregulēt ārpustiesas kārtībā vai tiesā.

3.2.   Pirms pārkāpuma noregulēšanas un vēlākais 24 stundas pēc pārkāpuma paziņošanas Eiropas Savienība no Mauritānijas saņem visu detalizēto informāciju par pārkāpuma faktiem un potenciālajām sekām.

3.3.   Mauritānijas Krasta apsardze sasauc ārpustiesas noregulējuma komiteju. Visu informāciju par ārpustiesas noregulējuma procedūras gaitu un tiesvedību, kas saistīta ar Eiropas Savienības kuģu izdarītiem pārkāpumiem, pēc iespējas drīz paziņo Eiropas Savienībai. Nepieciešamības gadījumā kuģa īpašnieku ārpustiesas noregulējuma komitejā var pārstāvēt divas personas, ja šīs komitejas priekšsēdētājs noteicis izņēmumu. Kuģa īpašniekam ir tiesības aizstāvēt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju par lietas apstākļiem.

3.4.   Ārpustiesas noregulējuma komitejas darba iznākumu pēc iespējas drīz paziņo kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim un – ar Delegācijas starpniecību – arī Eiropas Savienībai.

3.5.   Iespējamais naudas sods jāsamaksā ar pārskaitījumu vēlākais 30 dienās pēc pārkāpuma noregulēšanas. Ja kuģis vēlas iziet no Mauritānijas zvejas zonas, maksājums jāveic pirms minētās iziešanas. Par maksājuma apstiprinājumu iesniedz Valsts kases kvīti vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopiju (brīvdienās un svētku dienās).

3.6.   Ja pārkāpuma noregulēšanas procedūra nav bijusi sekmīga, ministrija lietu tūlīt nodod Republikas prokuroram. Ja tiesvedība noslēdzas ar naudas soda uzlikšanu, tas jāsamaksā ar pārskaitījumu vēlākais 30 dienās pēc notiesāšanas. Par maksājuma apstiprinājumu iesniedz Valsts kases kvīti vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopiju (brīvdienās un svētku dienās).

4.   Pārkāpuma noregulēšana ar novirzīšanu no kursa

4.1.   Kuģis, kas pēc pārkāpuma konstatēšanas ir novirzīts no kursa, tiek paturēts ostā tik ilgi, līdz noslēdzas ārpustiesas noregulējuma procedūra.

4.2.   Pirms tiek sākta jebkāda tiesvedība, domājamo pārkāpumu cenšas noregulēt ārpustiesas kārtībā saskaņā ar 3.3–3.5. punktu. Ārpustiesas noregulējuma procedūra noslēdzas vēlākais trīs darbdienas pēc dienas, kurā sākta novirzīšana no kursa.

4.3.   Pirms ārpustiesas noregulējuma procedūras un 48 stundās pēc dienas, kurā sākta novirzīšana no kursa, Eiropas Savienība no Mauritānijas saņem visu detalizēto informāciju par pārkāpuma faktiem un potenciālajam sekām.

4.4.   Ja pārkāpuma noregulēšanas procedūra nav bijusi sekmīga, ministrija lietu tūlīt nodod Republikas prokuroram. Ja tiesvedība noslēdzas ar naudas soda uzlikšanu, tas jāsamaksā, kā noteikts 3.6. punktā.

4.5.   Saskaņā ar spēkā esošo tiesību aktu prasībām kuģa īpašnieks vēlākais 72 stundas pēc ārpustiesas noregulējuma procedūras beigām iemaksā kompetentās (tiesu) iestādes noteiktu drošības naudu, kuras apmēru nosaka, ņemot vērā kuģa aizturēšanas izmaksas, kā arī soda naudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājiem. Pirms tiesvedības beigām drošības nauda nav atgūstama. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja notiesāšanas rezultātā ir jāmaksā sods, kas ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, kompetentā Mauritānijas iestāde atbrīvo starpību.

4.6.   Kuģi atbrīvo, kad:

a)	ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai kad

b)

ir iemaksāta 4.5. punktā minētā drošības nauda, kuru ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība. Par drošības naudas iemaksas apstiprinājumu iesniedz Valsts kases kvīti vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopiju (brīvdienās un svētku dienās).

5.   Informācijas apmaiņa par pārbaudēm un pārkāpumiem

Puses apņemas nostiprināt kārtību, kādā risināms pastāvīgs dialogs par veiktajām pārbaužu darbībām, izskatīšanā esošajām pārkāpuma lietām, ārpustiesas noregulējuma un tiesvedības procedūras iznākumu un par visām grūtībām, kas saistītas ar pārbaužu veikšanu un pārkāpuma lietu izskatīšanu.

VIII NODAĻA

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

Eiropas Savienības kuģu satelītnovērošanu veic, izmantojot divkārtēju pārraidīšanu, kuras pamatā ir šāda trīspusēja sistēma:

1)	ES kuģis – karoga valsts FMC – Mauritānijas FMC

2)	ES kuģis – Mauritānijas FMC – karoga valsts FMC

Ja rodas grūtības ar trīspusējās sistēmas īstenošanu, Puses Apvienotajā komitejā pieņem šo grūtību novēršanai vajadzīgos pasākumus.

1.   Kuģa pozīcijas ziņojumi VMS sistēmā

Atrodoties Mauritānijas zvejas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to pozīcijas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

2.   Pārraidīšanas noteikumi

2.1.   Katrā pozīcijas ziņojumā jāietver šāda informācija:

a)	kuģa identifikācijas dati;

b)	kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

d)	kuģa ātrums un kurss;

e)	informācijai jābūt šā pielikuma 9. papildinājumā norādītajā formātā.

2.2.   Pirmo pozīcijas ziņojumu pēc ieiešanas Mauritānijas zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Turpmāk pozīciju apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Mauritānijas zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

2.3.   Karoga valsts FMC, kā arī Mauritānijas FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārraidīšanu. Pozīcijas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

3.   Kuģa datu pārraidīšana VMS sistēmas nedarbošanās gadījumā

3.1.   Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu pārraidīšanu karoga valsts FMC.

3.2.   Ja nepārtrauktās satelītnovērošanas aprīkojumam uz zvejas kuģa rodas tehnisks defekts vai tas sabojājas, kuģa kapteinis savlaicīgi sūta pa e-pastu, pa radio vai pa faksu 2.1. punktā noteikto informāciju kuģa karoga valsts FMC. Šādos apstākļos reizi 4 stundās jāsūta kopējais pozīciju pārskats. Minētos ziņojumus karoga valsts FMC tūlīt nosūta Mauritānijas FMC.

3.3.   Ja uz kuģa VMS sistēma ir sabojājusies vai nedarbojas, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka ilgākais 5 dienu laikā VMS sistēma tiek salabota vai nomainīta. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāatstāj Mauritānijas zvejas zona vai jāienāk kādā no Mauritānijas ostām. Ja kuģis šo 5 dienu laikā ienāk Mauritānijas ostā, atsākt zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonā tas drīkst tikai tad, kad VMS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Mauritānija atsākšanu ir īpaši atļāvusi. Ja rodas nopietna tehniska problēma un vajadzīgs papildu laiks, pēc kapteiņa pieprasījuma izņēmuma kārtā var dot šādu papildu laiku, kura ilgums nepārsniedz 15 dienas.

3.4.   Ja VMS sistēmas darbībā ir traucējumi, zvejas kuģis drīkst iziet no ostas tikai tad, kad:

—	ERS sistēma atkal pilnībā darbojas un to apliecina karoga valsts vai

—	ir saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts informē Mauritāniju par savu lēmumu.

4.   Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana starp karoga valsts un Mauritānijas FMC

4.1.   Karoga valsts FMC automātiski un tūlīt pārraida attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Mauritānijas FMC. Karoga valsts un Mauritānijas FMC apmainās ar savām e-pasta kontaktadresēm. Tie nekavējoties informē viens otru par visām šo adrešu izmaiņām.

4.2.   Pozīcijas ziņojumus starp karoga valsts un Mauritānijas FMC pārraida, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

4.3.   Mauritānijas FMC, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu, tūlīt informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no Mauritānijas zvejas zonas.

5.   Sakaru sistēmas traucējumi

5.1.   Mauritānija nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC elektronisko aprīkojumu. Tā tūlīt informē Eiropas Savienību par visiem sakaru un pozīcijas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai šādā veidā pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

5.2.   Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro protokolā paredzētās sankcijas.

6.   Pozīcijas ziņojumu pārraidīšanas biežuma pārskatīšana

6.1.   Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Mauritānija var pieprasīt karoga valsts FMC (pieprasījuma kopiju nosūtot Eiropas Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Minētos pierādījumus Mauritānija nosūta karoga valsts FMC un Eiropas Savienībai. Karoga valsts FMC tūlīt sāk sūtīt Mauritānijai pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

6.2.   Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Mauritānija informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par iespējamām turpmākām darbībām.

IX NODAĻA

MAURITĀNIJAS ZVEJNIEKU NODARBINĀŠANA

1.   Nodarbināmo Mauritānijas zvejnieku obligātais skaits

1.1.   Eiropas Savienības zvejas kuģa īpašnieks uz laiku, kamēr kuģis veic zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonā, kuģa apkalpes sastāvā nodarbina Mauritānijas zvejniekus.

1.2.   Ministrija atbilstoši starptautiskajām normām izveido un uztur sarakstu, kurā ir pietiekams skaits Mauritānijas zvejnieku, kas ir pienācīgi apmācīti, kvalificēti, pieredzējuši un spējīgi; no šā saraksta Eiropas Savienības zvejas kuģu īpašnieki brīvi izvēlas, kurus zvejniekus nodarbināt uz saviem kuģiem saskaņā ar 1.1. punktu. Minēto sarakstu dara zināmu kuģu īpašniekiem, Eiropas Savienībai, kā arī karoga dalībvalstīm.

1.3.   Minimālais skaits Mauritānijas zvejnieku, kas jānodarbina saskaņā ar 1.1. un 1.2. punktu, ir šāds:

a)	viens zvejnieks uz katra tunzivju seinera;

b)	trīs zvejnieki uz katra kuģa tunzivju zvejai ar makšķerēm;

c)	garneļu un bentiskās zvejas kuģu gadījumā 60 % no apkalpes, šo skaitli noapaļojot uz leju un neieskaitot kuģa virsniekus;

d)	pelaģiskās zvejas traleru gadījumā 60 % no ražošanas (fabrika, iepakošana, sasaldēšana) personāla saskaņā ar kuģa apkalpes komplektēšanas plānu, kuru ir pienācīgi apstiprinājusi karoga valsts kompetentā iestāde.

1.4.   Ja zvejas kuģa īpašnieks praktikantu statusā nodarbina kuģa virsniekus no Mauritānijas, par attiecīgu skaitu cilvēku samazina Mauritānijas zvejnieku minimālo skaitu, kas prasīts 1.3. punktā.

1.5.   Iepriekš 1.3. punkta d) apakšpunktā minētā zvejas kuģa īpašnieks drīkst prasīto Mauritānijas zvejnieku skaitu nodrošināt uz kuģa un uz sauszemes, izmantojot dokumentētas un iepriekš plānotas rotācijas sistēmu, kas viņam ļauj savu zvejas kuģi pārvaldīt atbildīgā un efektīvā veidā, ievērojot pasākumus, kurus karoga valsts pieņēmusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un atbilstoši ES tiesību aktu prasībām.

1.6.   Kapteinis kārto uz kuģa strādājošo zvejnieku reģistru un sastāda apkalpes sarakstu, kuru pienācīgi paraksta pats kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Apkalpes sarakstu pastāvīgi atjaunina, un tajā iekļauj sīkas ziņas par katru zvejnieku, tostarp norāda vismaz:

a)	zvejnieka rangu vai funkciju uz kuģa;

b)	valstspiederību;

c)	dzimšanas datumu un vietu;

d)	personas apliecības veidu un numuru.

1.7.   Šīs nodaļas 1. punkta prasību izpildes kontrole notiek, inspekcijas laikā pārbaudot Eiropas Savienības zvejas kuģa apkalpes sarakstu, kuru sastādījis un parakstījis kapteinis vai viņa pilnvarota persona.

2.   Nosacījumi par Mauritānijas zvejnieku piekļuvi Eiropas Savienības zvejas kuģiem

2.1.   Ministrija nodrošina to, lai 1.2. punktā minētajā sarakstā būtu atrodamas sīkas ziņas par katru zvejnieku, tostarp vismaz zvejnieka vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kvalifikācija un dokumenti, kas apliecina zvejnieka statusu un pieredzi.

2.2.   Ministrija nodrošina to, lai ikviens 1.2. punktā minētajā sarakstā iekļautais zvejnieks atbilstu vismaz šādām prasībām:

a)	zvejniekam ir ar drošības pamatprasībām saistīto vārdu krājums vienā no darba valodām (franču, spāņu vai angļu valodā);

b)	viņam ir derīga Mauritānijas pase;

c)	viņam ir derīga Mauritānijas jūrnieka grāmatiņa vai līdzvērtīgs dokuments;

d)	zvejniekam ir uz viņa vārda izdots derīgs sertifikāts, kas apliecina, ka zvejnieks ir apguvis spēkā esošajām starptautiskajām normām atbilstošu un zvejas kuģu personālam paredzētu kuģošanas drošības apmācības pamatkursu;

e)

zvejniekam ir derīga medicīniskā izziņa, kas apliecina to, ka viņš spēj strādāt uz zvejas kuģiem, ka viņam nav infekcijas slimību un nekādu tādu traucējumu, kas varētu apdraudēt citu uz kuģa esošo personu drošību un veselību; medicīniskā apskate ir veicama saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām normām, un tai jāietver rentgenoloģiskā izmeklēšana, kas ļauj konstatēt iespējamu saslimšanu ar tuberkulozi;

f)

zvejniekam ir dokumenti, kuri var būt iekļauti 2.2. punkta c) apakšpunktā minētajā jūrnieka grāmatiņā vai līdzvērtīgajā dokumentā un kuros sīki aprakstītas apgūtās prasmes un par katru zvejas kuģi, uz kura zvejnieks strādājis, norādīts zvejas kuģa vārds un tips, zvejnieka rangs vai funkcija uz kuģa un uzturēšanās ilgums;

g)	viņam ir pienācīgi parakstīts zvejnieka darba līguma oriģināleksemplārs;

h)	viņam ir visi pārējie dokumenti, kurus prasa zvejas kuģa karoga valsts vai zvejas kuģa īpašnieks.

2.3.   Visi dokumenti, kas minēti 2.2. punkta c)–h) apakšpunktā, ir izdoti Mauritānijas Islāma Republikas vai izdevējvalsts oficiālajā valodā vai valodās, un tiem ir pievienots tulkojums angļu valodā.

2.4.   Saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām normām visus dokumentus, kas minēti 2.2. punkta c)–h) apakšpunktā, par derīgiem uzskata tikai tad, ja tie pilnībā atbilst 2.3. punktam, ir pienācīgi parakstīti, līdz zvejnieka nodarbināšanas sākumam nav beidzies to derīguma termiņš un ja zvejas kuģa karoga valsts garantē to, ka apmācība vai apskate, par kuru dokuments ir izdots, pilnībā atbilst karoga valsts prasībām.

Tālab Mauritānija atļauj karoga valsts norīkotām amatpersonām veikt vajadzīgos izvērtējumus un revīzijas Mauritānijas teritorijā. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Eiropas Savienības dalībvalstis savstarpēji sadarbojas no šīs daļas izrietošo uzdevumu izpildē, šādi atvieglojot Mauritānijas Islāma Republikai administratīvo slogu.

2.5.   Kontroles vajadzībām Mauritānijas zvejnieki pēc kapteiņa pieprasījuma uzrāda viņam 2.2. punktā minētos dokumentus. Kapteinim ir atļauts saglabāt minēto dokumentu kopijas administratīvām vajadzībām.

2.6.   Zvejas kuģa īpašniekam vai kapteinim, kas darbojas īpašnieka vārdā, ir tiesības atteikties nodarbināt uz sava ES zvejas kuģa Mauritānijas zvejnieku, ja viņš neatbilst 2.2.–2.4. punkta prasībām.

3.   Pamatprincipi un tiesības darbā

3.1.   Uz Mauritānijas zvejniekiem, kas tiek nodarbināti uz Eiropas Savienības zvejas kuģiem, viņu komitentiem un attiecīgo zvejas kuģu īpašniekiem attiecas tiesību akti, kas piemērojami saistībā ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) astoņu pamatkonvenciju īstenošanu; saskaņā ar ILO 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā šīs organizācijas locekļiem ir pienākums atbalstīt un īstenot minētās konvencijas. Tās ir par apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, visu veidu piespiedu vai obligāta darba izskaušanu, bērnu darba reālu atcelšanu un diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

3.2.   Uz ES zvejas kuģiem nodarbinātos Mauritānijas jūrniekus aizsargā rakstveidā noslēgts darba līgums, kurš sastādīts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un kolektīvajām konvencijām un detalizēti apraksta darba un izmitināšanas apstākļus uz kuģa.

4.   Pagaidu atļauja par nepilna Mauritānijas zvejnieku skaita atrašanos uz kuģa

4.1.   Eiropas Savienības zvejas kuģim ir atļauts iziet jūrā, ja uz kuģa neatrodas 1. punktā minētais obligātais skaits Mauritānijas zvejnieku; to drīkst darīt šādos gadījumos tūlīt pēc tam, kad kuģis par to informē iekāpšanas ostas kompetentās iestādes:

a)	laikā, kad notika jūrnieku pieņemšana darbā, Mauritānijas kompetentā iestāde nav nodevusi kuģa īpašnieka vai viņa pārstāvja rīcībā 1.2. punktā minēto sarakstu;

b)	iepriekš 1.2. punktā minētajā sarakstā nav pietiekama skaita pienācīgi apmācītu, kvalificētu, pieredzējušu un spējīgu Mauritānijas zvejnieku, kas būtu pieejami;

c)	zvejas kuģa īpašnieks vai kapteinis, kas darbojas īpašnieka vārdā, saskaņā ar 2.6. punktu ir atteicies nodarbināt vienu vai vairākus Mauritānijas zvejniekus, kuri laicīgi ieradušies uz kuģa;

d)

viens vai vairāki Mauritānijas zvejnieki, kurus bija paredzēts nodarbināt uz zvejas kuģa, kuģa atiešanas brīdī nav ieradušies. Iekāpšanas ostas kompetentā iestāde par to tūlīt informē Mauritānijas Krasta apsardzi un reģionālo Jūrniecības direkciju un nekavējoties nosūta šāda paziņojuma eksemplāru zvejas kuģa īpašniekam vai kuģniecības aģentam, kas darbojas īpašnieka vārdā.

4.2.   Ja Mauritānijas zvejnieku, kurš nodarbināts uz Eiropas Savienības zvejas kuģa, ir jānogādā uz sauszemes, kamēr kuģis ir reisā un atrodas Mauritānijas zvejas zonā, un iemesls vai iemesli ir tādi, kas zvejniekam dod tiesības uz repatriāciju, kuģis drīkst turpināt vai atsākt zvejas reisu, neaizstājot attiecīgo zvejnieku ar citu Mauritānijas zvejnieku.

4.3.   Mauritānijas zvejniekus, kas paliek uz sauszemes saskaņā ar 1.6. punktā minēto dokumentētas un iepriekš plānotas rotācijas (kuģis/sauszeme) sistēmu, 4.1. un 4.2. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata par esošiem uz kuģa ar nosacījumu, ka uz kuģa atrodas parakstīti šo zvejnieku darba līguma eksemplāri.

5.   Sodi un soda naudas citos gadījumos, kad uz kuģa nav nodrošināts obligātais Mauritānijas zvejnieku skaits

5.1.   Ja zvejas kuģa īpašnieks nenodarbina 1. punktā prasīto skaitu Mauritānijas zvejnieku tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 4. punktā, zvejas kuģa īpašniekam jāmaksā vienotas likmes soda nauda EUR 20 par katru trūkstošo Mauritānijas zvejnieku katrā zvejas dienā, kas Mauritānijas zvejas zonā pavadīta ar nepilnu skaitu Mauritānijas zvejnieku uz kuģa.

5.2.   Rēķinu par soda naudu, kas jāmaksā saistībā ar 5.1. punktu, ministrija nosūta zvejas kuģa īpašniekam, un maksājamo summu aprēķina pēc faktisko zvejas dienu skaita, nevis pēc licences perioda ilguma.

5.3.   Zvejas kuģa īpašnieks vai kuģniecības aģents, kas darbojas īpašnieka vārdā, 5.2. punktā minēto rēķinu samaksā trīs mēnešu laikā pēc 5.1. punktā minētās prasību neizpildes konstatēšanas vai vēlākā termiņā, ja tāds ir norādīts rēķinā. Maksājamo summu pārskaita uz bankas kontu, kas norādīts šā pielikuma I nodaļā “Vispārīgie noteikumi”.

5.4.   Atkārtotas 5.1. punktā minētās prasību neizpildes gadījumā kuģa zvejas licence tiek automātiski apturēta uz tik ilgu laiku, līdz kuģa apkalpes sastāvā ir nodarbināts prasītais Mauritānijas zvejnieku skaits.

5.5.   Saistībā ar 5.1. punktu pārskaitītās summas izmanto vienīgi tādu Mauritānijas zvejnieku apmācībai, kuri ir Valsts Jūrlietu un zvejniecības skolas audzēkņi.

6.   Ministrijai sniedzamā informācija

6.1.   Ikviena Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir karoga valsts, ar Eiropas Savienības sastādīta un uzturēta saraksta starpniecību paziņo ministrijai savas 2.4. punktā minētās kompetentās iestādes nosaukumu.

6.2.   Ņemot vērā 2.2. punkta d) un h) apakšpunktu, karoga valsts ar Eiropas Savienības starpniecību pienācīgi informē ministriju par visu papildu dokumentāciju, kas tiek prasīta no zvejniekiem, kurus nodarbina vai kuri strādā uz attiecīgās karoga valsts zvejas kuģiem.

6.3.   Zvejas kuģa īpašnieks vai kuģniecības aģents, kas darbojas īpašnieka vārdā, ar 1.7. punktā minētā apkalpes saraksta starpniecību vienmēr informē ministriju par to, kurus Mauritānijas zvejniekus tas nodarbina uz sava kuģa.

6.4.   Ministrija, saņēmusi 6.3. punktā minēto informāciju, zvejas kuģa īpašniekam vai kuģniecības aģentam, kas darbojas īpašnieka vārdā, tūlīt izdod parakstītu saņemšanas apliecinājumu.

6.5.   Zvejas kuģa īpašnieks vai kuģniecības aģents, kas darbojas īpašnieka vārdā, divu mēnešu laikā pēc zvejnieka darba līguma parakstīšanas nosūta šā līguma kopiju tieši ministrijai.

6.6.   Ministrija, saņēmusi 6.5. punktā minēto zvejnieka darba līguma kopiju, zvejas kuģa īpašniekam vai kuģniecības aģentam, kas darbojas īpašnieka vārdā, tūlīt izdod parakstītu saņemšanas apliecinājumu.

6.7.   Ja rodas grūtības ar šīs nodaļas noteikumu piemērošanu, Puses apspriežas – tostarp Apvienotajā komitejā, ja ir tāda vajadzība –, lai tādā veidā apmainītos ar visu noderīgo informāciju par minēto piemērošanu un apzinātu grūtību novēršanai piemērotākos risinājumus.

X NODAĻA

ZINĀTNISKIE NOVĒROTĀJI

1.   Uz Eiropas Savienības kuģiem izveido zinātniskās novērošanas sistēmu.

2.   Katrā zvejas kategorijā Puses izraugās vismaz divus kuģus, uz kuriem jāuzņem Mauritānijas zinātniskais novērotājs (izņemot tunzivju seinerus, uz kuriem novērotājus uzņem pēc ministrijas pieprasījuma). Uz katra kuģa ir tikai viens zinātniskais novērotājs.

3.   Laika posms, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, atbilst reisa ilgumam. Tomēr pēc skaidra vienas Puses pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim.

4.   Ministrija vismaz septiņas darbdienas pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa paziņo Eiropas Savienībai, kuri zinātniskie novērotāji ir izraudzīti darbam un apgādāti ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem.

5.   Visus ar zinātniskā novērotāja darbību saistītos izdevumus, arī atalgojumu, piemaksas un pabalstus sedz ministrija.

6.   Ministrija veic visus vajadzīgos pasākumus zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz kuģa un nogādāšanai krastā.

7.   Zinātniskais novērotājs uz kuģa uzturas tādos pašos apstākļos kā kuģa virsnieki.

8.   Zinātniskā novērotāja rīcībā ir visi viņa pienākumu izpildei vajadzīgie līdzekļi. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi zinātniskā novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, respektīvi, zvejas žurnālam, zvejas žurnāla pielikumam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

9.   Zinātniskajam novērotājam jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa. Ja zinātniskais novērotājs neierodas, kuģa kapteinis par to informē ministriju un Eiropas Savienību. Šādā gadījumā kuģis ir tiesīgs atstāt ostu. Tomēr ministrija par saviem līdzekļiem vēlāk var nodrošināt jauna zinātniskā novērotāja uzņemšanu uz kuģa, netraucējot kuģa zvejas darbību.

10.   Zinātniskajiem novērotājiem jābūt:

—	profesionāli kvalificētiem,

—	ar pietiekamu pieredzi zvejniecības jomā un pilnībā pārzinošiem šā protokola noteikumus.

11.   Zinātniskais novērotājs pārbauda, vai Eiropas Savienības kuģi, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā, ievēro šā protokola noteikumus.

Viņš par to sagatavo ziņojumu. Zinātniskais novērotājs:

—	novēro kuģu zvejas darbības,

—	pārbauda zvejas darbībās iesaistījušos kuģu pozīciju,

—	ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām,

—	reģistrē datus par izmantotajiem zvejas rīkiem un linuma acs izmēru.

12.   Novērošana attiecas tikai uz zvejas darbībām un ar tām saistītajām darbībām, kuras reglamentē ar šo protokolu.

13.   Zinātniskais novērotājs:

—	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

—	lai noteiktu linuma acs izmēru zvejas rīkiem, kurus izmanto saskaņā ar protokolu, izmanto šim nolūkam apstiprinātus instrumentus un procedūras,

—	saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

14.   Novērošanas laika beigās un pirms nokāpšanas no kuģa zinātniskais novērotājs sagatavo ziņojumu, izmantojot paraugu šā pielikuma 11. papildinājumā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim ziņojuma kopiju; tādu saņem arī ministrija un Eiropas Savienība.

XI NODAĻA

EKSPERIMENTĀLĀS ZVEJAS ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1.   Puses kopīgi nosaka i) Eiropas operatorus, kas veiks eksperimentālo zveju, ii) vislabvēlīgāko laikposmu šādai zvejai un iii) piemērojamos nosacījumus. Lai kuģiem atvieglotu izpētes darbu, ministrija nosūta visu zinātnisko informāciju un citu pieejamo pamatinformāciju. Puses vienojas par zinātnisko protokolu, kas piemērojams šādā eksperimentālā zvejā, un nosūta to attiecīgajiem operatoriem.

2.   Darbā tiek cieši iesaistīts Mauritānijas zvejniecības sektors (koordinācija un dialogs par eksperimentālās zvejas īstenošanas nosacījumiem).

3.   Eksperimentālās zvejas kampaņa norit vismaz trīs mēnešus un ilgākais sešus mēnešus, ja vien pēc abpusējas vienošanās Puses šo laikposmu nemaina.

4.   Eiropas Savienība nosūta Mauritānijai eksperimentālās zvejas licenču pieprasījumus. Tehniskajā dokumentācijā norāda šādas ziņas:

a)	kuģa tehniskie parametri,

b)	kuģa komandas kompetence šādā zvejā,

c)	priekšlikums par kampaņas tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni u. c.),

d)	finansējuma veids.

5.   Vajadzības gadījumā Mauritānija organizē dialogu ar Eiropas Savienību un, iespējams, ar attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, un tajā apspriež tehniskos un finanšu aspektus.

6.   Pirms eksperimentālās zvejas kampaņas uzsākšanas Eiropas Savienības kuģim jāierodas Mauritānijas ostā, lai to inspicētu, kā paredzēts šā pielikuma II nodaļas 6. punktā.

7.   Pirms kampaņas sākuma kuģu īpašnieki Mauritānijai un Eiropas Savienībai iesniedz:

a)	nozvejas pārskatu par nozvejām, kas jau atrodas uz kuģa,

b)	kampaņas laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskos parametrus,

c)	garantiju, ka tie atbilst Mauritānijas zivsaimniecības tiesību aktu prasībām.

8.   Kampaņas laikā jūrā attiecīgie kuģu īpašnieki:

a)	reizi nedēļā nosūta ministrijai un Eiropas Savienībai pārskatu par katrā dienā gūtajām nozvejām katrā zvejas rīka ievietošanas reizē un norāda kampaņas tehniskos parametrus (pozīcija, dziļums, datums un laiks, nozvejas apjoms un citi novērojumi vai piezīmes);

b)	ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību (VMS) paziņo kuģa pozīciju, ātrumu un kursu;

c)

rūpējas par to, lai uz kuģa būtu zinātniskais novērotājs, kurš ir Mauritānijas valstspiederīgais vai kuru izraudzījušās Mauritānijas iestādes. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozveju, kā arī ņemt nozvejas paraugus. Novērotājam uz kuģa ir kuģa virsnieka statuss, un kuģa īpašnieks sedz viņa uzturēšanās izdevumus viņa atrašanās laikā uz kuģa. Lēmumu par novērotāja atrašanās laiku uz kuģa, viņa palikšanas ilgumu un iekāpšanas un izkāpšanas ostu nosaka pēc vienošanās ar Mauritānijas iestādēm. Ja vien Puses nav vienojušās par pretējo, kuģi nevar piespiest piestāt ostā biežāk nekā reizi divos mēnešos;

d)	pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma ļauj inspicēt kuģi, pirms tas iziet no Mauritānijas zvejas zonas;

e)	ievēro Mauritānijas noteikto tiesisko regulējumu zvejniecības jomā.

9.   Nozveja, tostarp piezveja, kas iegūta zinātniskās kampaņas laikā, paliek kuģa īpašnieka īpašumā, ja ir izpildīti noteikumi, kas attiecībā uz to pieņemti Apvienotajā komitejā, un zinātniskā protokola noteikumi.

10.   Ministrija ieceļ kontaktpersonu, kas atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kuras var kavēt eksperimentālās zvejas norisi.

2. PIELIKUMS

FINANSIĀLAIS ATBALSTS ATBILDĪGAS ZVEJAS UN ZVEJNIECĪBAS ILGTSPĒJĪGUMA VEICINĀŠANAI

1.   Mērķis un summas

Saskaņā ar protokola 3. pantu finansiālo atbalstu, kas paredzēts atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējīguma veicināšanai, piešķir šādiem četriem darbības virzieniem.

	Iespējamās darbības
I virziens: ZINĀTNISKĀ UN TEHNISKĀ SADARBĪBA UN APMĀCĪBA	Zvejas resursu pārraudzība un pārvaldība un zvejniecību attīstības plānu īstenošana
II virziens: UZRAUDZĪBA	Jūras uzraudzība zvejniecības jomā
III virziens: VIDE	Jūras vides un piekrastes vides aizsardzība
IV virziens: ATTĪSTĪBAI VAJADZĪGĀ INFRASTRUKTŪRA	Atbalsts jūras produktu apstrādes uzņēmumu veidošanai uz sauszemes

2.   Īstenošanas sistēma

Nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā pēc šā protokola stāšanās spēkā Eiropas Savienība un Mauritānija vienojas par šā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, juridisko pamatu, plānošanu, īstenošanas uzraudzību, kā arī par kārtību, kādā veicama līdzekļu pārskaitīšana Mauritānijas Pusei.

3.   Nozares atbalsta līdzekļu pārredzamība un pārvaldība

Lai nozares atbalsta līdzekļu finansiālā pārvaldība varētu notikt pārredzami un efektīvi, šā atbalsta īstenošanas mehānismam jābūt tādam, kuru abām Pusēm ir vienkārši pārbaudīt, proti:

—	kad Eiropas Savienība ir pārskaitījusi attiecīgo nozares atbalsta daļu, tā par to paziņo Mauritānijai;

—	Mauritānija paziņo Eiropas Savienībai, kādi noteikumi likumā par finansēm vai citā tiesību aktā reglamentē to līdzekļu iedalīšanu, kuri kā nozares atbalsta daļa ir pārskaitīti uz protokola 3. panta 3.10. punktā minēto kontu;

—

to, ka projekti uz vietas tiek faktiski īstenoti, nodrošina ar projektu īstenotāju ziņojumiem Eiropas Savienībai, ar ES un Zivsaimniecības ministrijas pārstāvju kopīgiem izbraukumiem uz vietas, ar projekta darbību atspoguļošanu presē un objektu oficiālu atklāšanu, kurā piedalās ES Delegācijas vadītājs.

4.   Daudzgadu plāns

Piemērojot protokola 2. panta 4. punktu, izpildgrupa triju mēnešu laikā pēc tās izveides iesniedz Pusēm daudzgadu plāna priekšlikumu par nozares atbalsta līdzekļu izmantošanu un konkrēti norāda:

—	projektus, ko varētu finansēt;

—	par īstenošanu atbildīgo kompetento struktūru vai struktūras;

—	katra projekta finansiālās vajadzības;

—	katra projekta uzraudzības rādītājus;

—	orientējošu īstenošanas grafiku;

—	Mauritānijas zvejniecības sektora ietekmējuma rādītājus;

—	līdzekļu sadalījumu pa projektiem un pa gadiem.

Puses 30 dienu laikā pēc daudzgadu plāna saņemšanas var izteikt savas piezīmes. Pēc tam šo plānu kopīgi apstiprina Apvienotajā komitejā. Šajā sakarībā Apvienotā komiteja nodrošina to, ka dažādiem projektiem atvēlētie līdzekļi un to sadalījums pa gadiem ir atbilstošs projektu saturam un īstenošanas nosacījumiem un ierobežojumiem.

5.   Uzraudzības un ietekmējuma rādītāji

Uzraudzības rādītājs

Protokola 3. pantā minētā izpildgrupa katram plānā iekļautajam projektam nosaka uzraudzības rādītāju, kas ietver projekta galīgo mērķi un starpposma mērķus, kuri jāsasniedz līdz katra īstenošanas gada (N+1,2,3) beigām, un katram īstenošanas gadam atbilstošo summu, kas izteikta kā tajā gadā izmaksātās nozares atbalsta kopējās summas daļa. Šā rādītāja kvantitātes aspektam jābūt pārbaudāmam.

Mauritānijas zvejniecības sektora ietekmējuma rādītāji

Protokola 3. pantā minētā izpildgrupa par katru plānā iekļauto projektu paziņo zvejniecības sektora ietekmējumu raksturojošu rādītāju kopumu. Šo rādītāju pamatā ir publicēti vai nepublicēti statistikas dati, kuru kvantitātes vai kvalitātes aspektam ir jābūt pārbaudāmam, un tie ļauj novērtēt ekonomisko un sociālo ietekmi, kas gaidāma katrā nozares atbalsta finansēta projekta gadījumā.

6.   Gada plāni un ziņošanas kārtība

Saskaņā ar protokola 3. pantu nozares atbalstu īsteno atbilstoši gada plāniem, pastāvīgi uzraugot to īstenošanas gaitu, un rezultātus atspoguļo gada ziņojumos.

Saskaņā ar protokola 3. panta 3.2. punktu izpildgrupa katru gadu līdz 31. decembrim nosūta progresa ziņojumu par aizvadītajā gadā īstenoto projektu pabeigtības stāvokli un nākamā gada projektu plānojumu, šim nolūkam izmantojot šajā pielikumā pievienoto paraugu, kas iever konkrēti šādus elementus:

—	atgādinajums par nozares atbalsta N gada plānu un katram projektam noteiktie aizvadītā N gada mērķi;

—	rezultātu rādītāji un sasniegtie un nesasniegtie mērķi, sīki aprakstot radušās grūtības un veiktos korektīvos pasākumus un norādot, cik lielā mērā ir apgūta ES izmaksātā atbalsta attiecīgā daļa;

—	ES izmaksājamās ikgadējās atbalsta daļas apmēra novērtējums, pamatojoties uz summām, kas maksājamas par katru sasniegto rādītāju. Katram izvirzītajam projekta mērķim, kas sasniegts N gada gaitā, atbilst ikgadējā finansējuma daļa, kuras apmērs noteikts gada plānā;

—	īss N+1 gada plāna izklāsts un daudzgadu plāna atjauninājums.

Vēlākais 30 dienas pēc N gada progresa ziņojuma un N+1 gada plāna nosūtīšanas tos kopīgi apstiprina Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotās komitejas sanāksmi nav iespējams sarīkot šādā termiņā, apstiprināšana var notikt rakstiski, veicot vēstuļu apmaiņas procedūru.

Puses veicina kopīgus tehniskus apmeklējumus, kurus var sarīkot pēc vienas Puses pieprasījuma un kuri ļauj iegūt visu to papildu informāciju, kas vajadzīga pareizai līdzekļu pārvaldībai.

7.   Eiropas Savienības maksātā nozares atbalsta pārskaitīšanas kārtība

Kad N+1 gada plāns ir apstiprināts, Eiropas Savienība pārskaita attiecīgo nozares atbalsta daļu. Eiropas Savienības maksāto nozares atbalsta daļu pārskaitīšanas kārtība ir atkarīga no projektu īstenošanas rezultātiem, un proti:

i)	pirmajā protokola gadā pārskaita to nozares atbalsta summu, kuru daudzgadu plānā un gada plānā apstiprinājusi Apvienotā komiteja;

    Pilnīgs pārskaitījums. Ja N gadā ir sasniegti visi gada plānā noteiktie projekta uzraudzības rādītāji, Eiropas Savienība par N+1 gadu pārskaita 100 % ikgadējā finansējuma (X miljonus EUR).

    Daļējs pārskaitījums. Ja konkrētam projektam uzraudzības rādītājs nav sasniegts 100 % apmērā, pārskaitījuma summu N+1 gadam nosaka, reizinot: i) rādītāja procentuālo izpildi un ii) šim projektam atvēlēto gada līdzekļu daļu, kas piešķirta ar nozares atbalstu. Rādītāja procentuālo izpildi nosaka, dalot šādus lielumus: i) faktiskās izpildes lielumu ar ii) rādītāja mērķlielumu, kas būtu bijis jāsasniedz attiecīgajā gadā. Projektam atvēlēto gada līdzekļu daļas atlikumu, kas netiek pārskaitīts, ir iespējams pārskaitīt vēlāk – termiņā, kas nepārsniedz 6 mēnešus pēc sākotnējās līdzekļu atbrīvošanas dienas,– ja šajā laikā tiek pilnībā sasniegts N gadam noteiktā rezultāta rādītājs. Pretējā gadījumā projektam atvēlēto gada līdzekļu daļas atlikumu, kas netiek pārskaitīts, pārceļ uz nākamā gada pārskata periodu.

    Nulles pārskaitījums. Ja rādītāja sasniegšanas apmērs projekta progresa ziņojumā nav norādīts vai pamatots, konkrētajam projektam atvēlēto gada līdzekļu daļu par N+1 gadu ES nepārskaita. Projektam atvēlēto gada līdzekļu daļu, kas netiek pārskaitīta, ir iespējams pārskaitīt vēlāk – termiņā, kas nepārsniedz 6 mēnešus pēc sākotnējās līdzekļu atbrīvošanas dienas,– ja N gadam noteiktā rezultāta rādītājs šajā laikā tiek norādīts vai pamatots;

ii)

nākamajos gados nozares atbalsta daļu pārskaitījumus veic šādi:

—

—

—

iii)	kad Apvienotā komiteja apstiprina N+1 gada plānu, tā ņem vērā to, kāds N gadā ir bijis faktiskais katram projektam atvēlēto gada līdzekļu izlietojums;

iv)

ja no projekta virzītāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav bijis iespējams projektu īstenot tā, kā sākotnēji paredzēts, Apvienotā komiteja, kad tā apstiprina N+1 gada plānu, var nolemt, ka pārskaitījums jāveic citā apjomā, nekā tajā, kas izriet no ii) punkta piemērošanas; tas iespējams vienīgi izņēmuma kārtā un ar projekta virzītāja iesniegtu pienācīgu pamatojumu.

8.   Pārskatīšana un apturēšana

Ja rodas grūtības ar šā pielikuma un protokola 3. panta noteikumu izpildi, Puses iespējami drīz apspriežas par korektīvajiem pasākumiem, kuri ļautu šīs grūtības pārvarēt.

Ja netiek ievērota šajā pielikumā un protokola 3. pantā paredzētā kārtība, Puses iespējami drīz apspriežas par korektīvajiem pasākumiem, kuri ļautu atjaunot nozares atbalsta īstenošanas kārtību. Attiecīgā gadījumā Eiropas Savienība patur tiesības apturēt visus turpmākos maksājumus, kas veicami saskaņā ar protokola 10. pantu.

9.   Pamanāmība

Mauritānija nodrošina saistībā ar šo atbalstu īstenoto darbību pamanāmību. Šajā sakarībā atbalsta saņēmēji saskaņo savu rīcību ar Eiropas Savienības delegāciju Nuakšotā, lai šādi īstenotu Eiropas Komisijas definētās pamanāmības pamatnostādnes. Konkrēti katrā projektā papildus jāparedz klauzula par Eiropas Savienības atbalsta pamanāmību, proti, logotipa (“ES emblēma”) izvietošana. Visbeidzot, Mauritānija ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienību organizē un vada pabeigto projektu svinīgo atklāšanu.

PARAUGS

NOZARES ATBALSTA DAĻU IZLIETOJUMA ZIŅOJUMS

I.   Nozares atbalsta projekti

Protokola [N] gadā uzsākti [X] projekti un turpināti [Y] projekti saskaņā ar Apvienotās komitejas [mēnesis/gads] sanāksmes lēmumiem. Turpmāk atgādinājumam sniegts šo projektu apraksts, pašreizējā pabeigtības pakāpe un gaidāmie rezultāti.

1)   1. projekts

a)	projekta apraksts

b)	projekta pabeigtības pakāpe

c)	atgādinājumam: līdzšinējie projektam izmaksātie līdzekļi un projektam paredzētā daļa no nozares atbalsta

d)	atgādinājums/jaunākie dati par gaidāmo ekonomisko ietekmi

2)   2. projekts

a)	projekta apraksts

b)	projekta pabeigtības pakāpe

c)	atgādinājumam: līdzšinējie projektam izmaksātie līdzekļi un projektam paredzētā daļa no nozares atbalsta

d)	atgādinājums/jaunākie dati par gaidāmo ekonomisko ietekmi

3)   N projekts

a)	projekta apraksts

b)	projekta pabeigtības pakāpe

c)	atgādinājumam: līdzšinējie projektam izmaksātie līdzekļi un projektam paredzētā daļa no nozares atbalsta

d)	atgādinājums/jaunākie dati par gaidāmo ekonomisko ietekmi

II.   Kopsavilkums par N gada projektiem

Kopsavilkuma tabulā parādīts, cik lielā mērā sasniegti kārtējam gadam noteiktie uzraudzības rādītāji, un atspoguļotas projektu finanšu plūsmas.

Projekts	Kopējie ieguldījumi (MRO)	Nozares atbalsta summa projektam N gadā (milj. EUR)	Visam projekta ilgumam noteiktais uzraudzības rādītājs	Rādītāja mērķvērtība N gadā	Izpilde N gadā	Rādītāja procentuālā izpilde N gadā
1. projekts
2. projekts
3. projekts
N projekts
Kopā		X milj. EUR

III.   Īss N+1 gada projektu izklāsts

Projekts	Kopējie ieguldījumi (MRO)	Projektam paredzētā nozares atbalsta sākotnējā summa kārtējā gadā (milj. EUR) (1)	Uzraudzības rādītājs	Rādītāja procentuālā izpilde N-1 gadā (atgādinajums)	Rādītāja mērķvērtība kārtējā gada beigās	Nozares atbalsta kopējā summa projektam kārtējā gadā (milj. EUR)
1. projekts
2. projekts
3. projekts
N projekts
Kopā						X milj. EUR

IV.   Priekšlikums par pārskaitījuma veikšanu

Ņemot vērā šo izvērtējumu, kā arī iepriekšējā punktā noteiktos nozares atbalsta daļu izmaksāšanas kritērijus, izpildgrupa uzskata, ka nozares atbalsta īstenošanas sekmes atbilst pārskaitījumam, kura apjoms ir [norādīt kopējo summu].

Pielikumi 1. Pārskaitījuma pieprasījums 2. Apliecinošie dokumenti (par visiem rādītājiem)

---

(1)  Atbilst projektam paredzētā nozares atbalsta daļai, kādu izmaksā tad, ja iepriekšējā gada atbalsta daļa ir pārskaitīta pilnībā.