ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2110
(2015. gada 12. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Mojama de Barbate (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Mojama de Barbate, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Mojama de Barbate būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums Mojama de Barbate (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.7. grupas “Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 12. novembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 223, 8.7.2015., 10. lpp.
(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2111
(2015. gada 12. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Echalote d'Anjou (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Echalote d'Anjou, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Echalote d'Anjou būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums Echalote d'Anjou (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 12. novembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 218, 3.7.2015., 6. lpp.
(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/4 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2112
(2015. gada 23. novembris),
ar ko pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA), attiecībā uz datu sēriju pielāgošanu groza I pielikumu Regulā (EK) Nr. 251/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punkta e) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 295/2008 izveido vienotu sistēmu Eiropas statistikas vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Savienībā. |
(2) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 451/2008 (2) izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA), lai izpildītu statistikas prasības Savienībā. |
(3) |
Komisijas Regulas (EK) Nr. 251/2009 (3) I pielikumā norādītas datu sērijas, sadalījuma līmenis un apzīmējumi produktiem, kas nosūtāmi, pamatojoties uz CPA. |
(4) |
Lai saglabātu salīdzināmību un konsekvenci ar produktu klasifikācijas standartiem, kurus izmanto starptautiskā līmenī, pēc Komisijas Regulas (ES) Nr. 1209/2014 (4) stāšanās spēkā ir jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikums attiecībā uz sadalījuma līmeni un konkrētu produktu apzīmējumiem datos, kas nosūtāmi, pamatojoties uz CPA,. |
(5) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikums. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 451/2008, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.).
(3) Komisijas 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 251/2009, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, un pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA) (OV L 86, 31.3.2009., 170. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 29. oktobra Regula (ES) Nr. 1209/2014, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 451/2008, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (OV L 336, 22.11.2014., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 1. punkta “PAKALPOJUMI” tabulas “Sērija 1E” sadaļā “Darbību sadalījuma līmenis”“Īpašos kopsavilkuma rādītājus”“HIT”, “MHT”, “MLT” un “LOT” aizstāj ar šādiem:
|
2) |
pielikuma 2. punkta “RŪPNIECĪBA” 2H, 2I, 2J un 2K sērijas tabulās sadaļā “Darbības veidu aptvērums”“NACE 2. red. B–E sadaļa (izņemot NACE 2. red. 37., 38. un 39. nodaļu”) aizstāj ar “NACE 2. red. B–D sadaļa un 36. nodaļa”; |
3) |
pielikuma 3. punkta “TIRDZNIECĪBA” 3E, 3F, 3G, 3H, 3I, 3J un 3K sērijas tabulās sadaļā “Darbību sadalījuma līmenis” svītro “NACE 2. red. viena burta līmenis (sadaļa)”; |
4) |
pielikuma 4. punkta “BŪVNIECĪBA” 4G sērijas tabulā “Darbību sadalījuma līmenis” “NACE 2. red. trīsciparu līmenis (grupas) NACE 2. red. divciparu līmenis (nodaļa) NACE 1. red. viena burta līmenis (sadaļa)” aizstāj ar: “NACE 2. red. divciparu līmenis (nodaļa), izņemot 43. nodaļas raksturlielumam 18 31 0 un 18 32 0, NACE 2. red. viena burta līmenis (sadaļa), izņemot raksturlielumam 18 31 0 un 18 32 0”; |
5) |
pielikuma 8. punktu “UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAKALPOJUMI” groza šādi:
|
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/7 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2113
(2015. gada 23. novembris),
ar kuru attiecībā uz 16. un 41. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī. |
(2) |
Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2014. gada 30. jūnijā izdeva grozījumus 16. SGS Pamatlīdzekļi un 41. SGS Lauksaimniecība ar nosaukumu Lauksaimniecība: ražojoši augi. IASB lēma, ka augi, ko izmanto vienīgi produktu audzēšanai vairākos periodos un ko dēvē par ražojošiem augiem, būtu jāuzskaita tāpat kā pamatlīdzekļi 16. SGS Pamatlīdzekļi, jo to darbība ir līdzīga ražošanas darbībai. |
(3) |
Grozījumi 16. un 41. SGS nozīmē secīgus 1., 17., 23., 36. un 40. SGS grozījumus nolūkā nodrošināt starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci. |
(4) |
Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupu apstiprina, ka 16. un 41. SGS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem. |
(5) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1126/2008 būtu attiecīgi jāgroza. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:
a) |
16. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Pamatlīdzekļi groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā; |
b) |
41. SGS Lauksaimniecība groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā; |
c) |
1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana, 17. SGS Noma, 23. SGS Aizņēmumu izmaksas, 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās un 40. SGS Ieguldījuma īpašums groza saskaņā ar 16. un 41. SGS grozījumiem, kā noteikts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Lauksaimniecība: ražojoši augi
(16. SGS un 41. SGS grozījumi)
Grozījumi 16. SGS Pamatlīdzekļi
Groza 3., 6. un 37. punktu un iekļauj 22.A un 81.K–81.M punktu.
DARBĪBAS JOMA
…
3. |
Šis standarts neattiecas uz:
|
DEFINĪCIJAS
6. |
Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:
Ražojošs augs ir dzīvs augs:
(41. SGS 5.A–5.B punktā ir sīki izstrādāta šī ražojoša auga definīcija.) Uzskaites vērtība ir vērtība, kādā aktīvu atzīst pēc uzkrātā nolietojuma un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas. … |
Izmaksu elementi
…
22A |
Ražojošus augus uzskaita tāpat kā pašradītus pamatlīdzekļus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm. Tādēļ atsauces uz “būvniecību” šajā standartā būtu jālasa kā tādas, kuras ietver darbības, kas ir nepieciešamas, lai audzētu ražojošus augus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas ir nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm. |
…
Pārvērtēšanas modelis
…
37. |
Pamatlīdzekļu grupa ir līdzīga veida un uzņēmuma darbībā līdzīgi lietotu aktīvu grupējums. Atsevišķas grupas ir, piemēram, šādas:
|
…
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA
…
81K |
Ar Lauksaimniecība: ražojoši augi (16. SGS un 41. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada jūnijā, tika grozīts 3., 6. un 37. punkts un iekļauts 22.A un 81.L–81.M punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, izņemot kā noteikts 81.M punktā. |
81L |
Pārskata periodā, kad pirmoreiz piemēro Lauksaimniecība: ražojoši augi (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), uzņēmumam nav jāatklāj 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasītā kvantitatīvā informācija par kārtējo periodu. Tomēr uzņēmums uzrāda 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasīto kvantitatīvo informāciju par katru uzrādīto iepriekšējo periodu. |
81M |
Uzņēmums var izlemt novērtēt ražojošu augu posteni tā patiesajā vērtībā finanšu pārskatos agrākā uzrādītā perioda sākumā par pārskata periodu, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro Lauksaimniecība: ražojoši augi (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), un izmantot šo patieso vērtību kā tā domātās izmaksas šajā datumā. Jebkuru starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākuma nesadalītajā peļņā agrākā uzrādītā perioda sākumā. |
Grozījumi 41. SGS Lauksaimniecība
Groza 1.–5., 8., 24. un 44. punktu un iekļauj 5.A–5.C un 62.–63. punktu.
DARBĪBAS JOMA
1. |
Šis standarts jāpiemēro, lai uzskaitītu šādus posteņus, ja tie attiecas uz lauksaimniecisko darbību:
|
2. |
Šis standarts neattiecas uz:
|
3. |
Šo standartu piemēro lauksaimniecības produktam, kas ir produkts, kurš novākts no uzņēmuma bioloģiskajiem aktīviem, ražas novākšanas brīdī. Pēc tam piemēro 2. SGS Krājumi vai citu attiecīgo standartu. Tādējādi šis standarts neaplūko lauksaimniecības produktu pārstrādi pēc ražas novākšanas, piemēram, vīnogu pārstrādi vīnā, ko veic vīndaris, kurš ir izaudzējis vīnogas. Lai gan šī pārstrāde var būt lauksaimnieciskās darbības loģisks un dabisks paplašinājums un notikumiem var būt zināma līdzība ar bioloģisko pārveidi, šī pārstrāde neietilpst šajā standartā dotajā lauksaimnieciskās darbības definīcijā. |
4. |
Turpmāk tabulā doti piemēri bioloģiskajiem aktīviem, lauksaimniecības produktiem un produktiem, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas:
|
DEFINĪCIJAS
Ar lauksaimniecību saistītas definīcijas
5. |
Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:
… Lauksaimniecības produkti ir no uzņēmuma bioloģiskajiem aktīviem iegūtie produkti. Ražojošs augs ir dzīvs augs:
Bioloģiskais aktīvs ir dzīvs dzīvnieks vai augs. … |
5A |
Turpmāk minētie nav ražojoši augi:
|
5B |
Ja ražojošie augi vairs netiek izmantoti produktu ražošanai, tos varētu izcirst un pārdot kā atliekas, piemēram, izmantošanai par malku. Šāda neparedzēta atlieku pārdošana neliegtu augam atbilst ražojoša auga definīcijai. |
5C |
Produkts, kas aug uz ražojošiem augiem, ir bioloģisks aktīvs. … |
Vispārīgas definīcijas
8. |
Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:
… Valsts dotācijas ir definētas 20. SGS. |
ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA
…
24. |
Izmaksas dažreiz var aptuveni atbilst patiesajai vērtībai, īpaši tad, kad:
… |
Vispārīgi norādījumi
…
44. |
Patērējami bioloģiskie aktīvi ir tādi, kuri jānovāc kā lauksaimniecības produkti vai jāpārdod kā bioloģiskie aktīvi. Patērējamu bioloģisko aktīvu piemēri ir mājlopi, kuri paredzēti gaļas ieguvei, mājlopi, kurus tur pārdošanai, zivis zivjaudzētavās, kultūraugi, piemēram, kukurūza un kvieši, produkti no ražojošiem augiem, kā arī koki, kurus audzē kokmateriāliem. Ražojoši bioloģiskie aktīvi ir tādi, kas nav patērējami bioloģiskie aktīvi; piemēram, mājlopi, no kuriem iegūst pienu, un augļu koki, no kuriem novāc augļus. Ražojoši bioloģiskie aktīvi nav lauksaimniecības produkti, bet drīzāk tiek turēti produktu ražošanai. |
…
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA
…
62. |
Ar Lauksaimniecība: ražojoši augi (16. SGS un 41. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada jūnijā, tika grozīts 1.–5., 8., 24. un 44. punkts un iekļauts 5.A–5.C un 63. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS. |
63. |
Pārskata periodā, kad pirmoreiz piemēro Lauksaimniecība: ražojoši augi (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), uzņēmumam nav jāatklāj 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasītā kvantitatīvā informācija par kārtējo periodu. Tomēr uzņēmums uzrāda 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasīto kvantitatīvo informāciju par katru uzrādīto iepriekšējo periodu. |
IZRIETOŠI GROZĪJUMI PĀRĒJOS STANDARTOS
1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana
Groza 54. punktu.
Informācija, kas jāsniedz finanšu stāvokļa pārskatā
54. |
Finanšu stāvokļa pārskatā obligāti jāiekļauj vismaz šādi posteņi:
|
17. SGS Noma
Groza 2. punktu.
DARBĪBAS JOMA
2. |
…
Tomēr šis standarts jāpiemēro kā novērtējuma pamats:
|
23. SGS Aizņēmumu izmaksas
Groza 4. un 7. punktu.
DARBĪBAS JOMA
…
4. |
Uzņēmumam šis standarts nav jāpiemēro aizņēmumu izmaksām, kas tieši attiecināmas uz turpmāk minēto aktīvu iegādi, būvniecību vai ražošanu:
|
DEFINĪCIJAS
…
7. |
Atkarībā no apstākļiem par kritērijiem atbilstošu aktīvu var uzskatīt jebkuru no šiem:
|
36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās
Groza 2. punktu.
DARBĪBAS JOMA
2. |
Šis standarts jāpiemēro, veicot visu aktīvu vērtības samazināšanās uzskaiti, izņemot:
|
40. SGS Ieguldījuma īpašums
Groza 4. un 7. punktu.
DARBĪBAS JOMA
…
4. |
Šis standarts neattiecas uz:
|
ĪPAŠUMA KLASIFIKĀCIJA PAR IEGULDĪJUMA ĪPAŠUMU VAI ĪPAŠNIEKA IZMANTOTU ĪPAŠUMU
…
7. |
Ieguldījuma īpašumu tur, lai nopelnītu nomas maksu, vai kapitāla vērtības palielināšanai, vai abos nolūkos. Tādēļ ieguldījuma īpašums rada naudas plūsmas lielā mērā neatkarīgi no citiem uzņēmuma turētiem aktīviem. Tas ieguldījuma īpašumu atšķir no īpašnieka izmantota īpašuma. Preču ražošana vai pakalpojumu sniegšana (vai īpašuma lietošana administratīvā nolūkā) rada naudas plūsmas, kuras attiecināmas ne tikai uz īpašumu, bet arī uz citiem aktīviem, kurus lieto ražošanas vai piegādes procesā. 16. SGS attiecas uz īpašnieka izmantotu īpašumu. |
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/15 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2114
(2015. gada 23. novembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 23. novembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētājs vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
48,7 |
MA |
71,4 |
|
ZZ |
60,1 |
|
0707 00 05 |
AL |
69,7 |
MA |
93,8 |
|
TR |
143,9 |
|
ZZ |
102,5 |
|
0709 93 10 |
AL |
76,3 |
MA |
51,3 |
|
TR |
159,0 |
|
ZZ |
95,5 |
|
0805 20 10 |
MA |
99,8 |
ZZ |
99,8 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
TR |
64,6 |
ZZ |
64,6 |
|
0805 50 10 |
TR |
95,7 |
ZZ |
95,7 |
|
0808 10 80 |
AU |
166,8 |
CA |
159,7 |
|
CL |
83,6 |
|
MK |
32,3 |
|
NZ |
173,1 |
|
US |
107,0 |
|
ZA |
166,0 |
|
ZZ |
126,9 |
|
0808 30 90 |
BA |
85,6 |
CN |
64,0 |
|
TR |
124,1 |
|
ZZ |
91,2 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
DIREKTĪVAS
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/17 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/2115
(2015. gada 23. novembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu rotaļlietās izmantotu ķīmisko vielu īpašas robežvērtības attiecībā uz formamīdu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu bērnu augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko rada ķīmisko vielu klātbūtne rotaļlietās, Direktīva 2009/48/EK paredz konkrētas prasības attiecībā uz ķīmiskajām vielām, piemēram, tām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2) ir klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai, kā arī attiecībā uz alergēnām smaržvielām un konkrētiem elementiem. Turklāt ar Direktīvu 2009/48/EK Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt īpašas robežvērtības ķīmiskām vielām, kas izmantotas rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kuras domātas ievietošanai mutē, lai nodrošinātu, ka rotaļlietas, ar kurām ir cieša saskare, ir pietiekami drošas. Šādas robežvērtības pieņem, iekļaujot tās Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā. |
(2) |
Vairākām ķīmiskajām vielām pašlaik piemērojamās robežvērtības ir pārāk augstas, ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, vai arī šādas robežvērtības nav noteiktas. Tāpēc attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām būtu jāpieņem īpašas robežvērtības, ņemot vērā pārtikas produktu iepakošanas prasības un atšķirības starp rotaļlietām un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. |
(3) |
Eiropas Komisija izveidoja Rotaļlietu drošuma ekspertu grupu, lai saņemtu konsultācijas ar rotaļlietu drošumu saistītu tiesību aktu priekšlikumu un politikas iniciatīvu sagatavošanas gaitā. Tās apakšgrupas “Ķīmiskās vielas” uzdevums ir sniegt šādas konsultācijas saistībā ar ķīmiskajām vielām, kas varētu tikt izmantotas rotaļlietās. |
(4) |
Formamīdu (CAS numurs 75-12-7) cita starpā izmanto plastmasas un polimēru rūpniecībā, jo īpaši par šķīdinātāju, plastifikatoru vai vielu, kas saistīta ar putu veidotāju vielu putu ražošanā (3). Vairākas dalībvalstis 2010. gadā konstatēja formamīda klātbūtni dažādās rotaļlietās, kas izgatavotas no putu materiāliem, piemēram, puzles paklājos; tas radīja bažas par bērnu veselību saistībā ar vielas ieelpošanu. Dažas dalībvalstis īstenoja reglamentējošus pasākumus vai apsvēra šādus pasākumus. |
(5) |
Apspriedēs par formamīdu apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pamatojās uz Francijas Pārtikas, vides un darba drošības aģentūras (Agence nationale de sécurité sanitaire de l'alimentation, de l'environnement et du travail, ANSES) atzinumu. Atzinumā bija ieteikts ierobežot formamīda emisijas gaisā no puzles paklājiem, lai tās nepārsniegtu 20 μg/m3, veicot mērījumu 28 dienas pēc jaunu paklāju izpakošanas un turēšanas gāzizlādes kamerā pirms to pārdošanas saskaņā ar testēšanas metodi (4) atbilstoši standartiem ISO 16000-6 un 16000-9 un paraugus ņemot apstākļos, kas ir piemēroti paraugu ņemšanai no ražojumiem un ražojumu partijām. |
(6) |
Apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” aplūkoja arī šādu gadījumu: bērnistabā (telpas tilpums 30 m3) ir liels puzles paklājs (1,2 m2, 720 g) un vairākas citas putu materiālu rotaļlietas (kā rezultātā saskarē ar gaisu nonāktu līdz 1 kg no putu materiāla izgatavotu rotaļlietu). Formamīda saturs gaisā (ar gaisa apmaiņas koeficientu 0,5 h– 1) pēc 28 dienām bērnistabā būtu 20 μg/m3, ja rotaļlietās izmantotie putu materiāli saturētu aptuveni 200 mg/kg formamīda un tas tiktu pilnībā emitēts. |
(7) |
Formamīds Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela. Saskaņā ar Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma III daļas 4. punktu reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas, piemēram, formamīds, var būt rotaļlietu sastāvā koncentrācijā, kas vienāda ar vai mazāka par attiecīgajām koncentrācijām, kuras noteiktas šo vielu saturošo maisījumu klasifikācijai, proti, 0,5 %, kas līdzvērtīgs 5 000 mg/kg (satura robežvērtība), līdz 2015. gada 1. jūnijam (neieskaitot) un 0,3 %, kas līdzvērtīgs 3 000 mg/kg (satura robežvērtība), no 2015. gada 1. jūnija. Direktīvā 2009/48/EK pašlaik nav noteikta emisijas robežvērtība attiecībā uz formamīdu. |
(8) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” savā 2013. gada 28. novembra sanāksmē ieteica Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā noteikt, ka formamīda emisijas no rotaļlietās izmantotajiem putu materiāliem nedrīkst pārsniegt 20 μg/m3, mērījumu veicot ne vairāk kā 28 dienas pēc emisijas testa sākuma. Apakšgrupa papildus 2015. gada 18. februāra sanāksmē ieteica, ka emisiju testēšana nav nepieciešama, ja formamīda saturs ir 200 mg/kg vai mazāk (sliekšņvērtība, kas iegūta vissliktākā gadījuma ekspozīcijas scenārijā). |
(9) |
Nav informācijas, ka formamīds tiktu izmantots materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku. |
(10) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā pievieno šādu ierakstu:
Viela |
CAS Nr. |
Robežvērtība |
“Formamīds |
75-12-7 |
20 μg/m3 (emisijas robežvērtība) ne vairāk kā 28 dienas pēc tādu rotaļlietās izmantoto putu materiālu emisijas testa sākšanas, kuru sastāvā ir vairāk nekā 200 mg/kg formamīda (satura sliekšņvērtība)” |
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2017. gada 24. maijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 24. maija.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2015. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(3) French Agency for Food, Environmental and Occupational Health & Safety (ANSES), Opinion on the uses of formamide in consumer goods and health risks related to formamide in children's foam puzzle mats, ANSES atzinums, pieprasījums Nr. 2010-SA-0302, 2011. gada 4. jūlijs, 4. lpp.
(4) Emisijas testa protokols: relatīvais mitrums 50 %, temperatūra 23 °C, gaisa apmaiņas intensitāte 0,5 tilpumā.h– 1, normāla tilpuma (30 m3) telpa un emitējošs paklājs ar virsmas laukumu 1,2 m2.
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/20 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/2116
(2015. gada 23. novembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu rotaļlietās izmantotu ķīmisko vielu īpašas robežvērtības attiecībā uz benzizotiazolinonu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu bērnu augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko rada ķīmisko vielu klātbūtne rotaļlietās, Direktīva 2009/48/EK paredz konkrētas prasības attiecībā uz ķīmiskajām vielām, piemēram, tām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2) ir klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai, kā arī attiecībā uz alergēnām smaržvielām un konkrētiem elementiem. Turklāt ar Direktīvu 2009/48/EK Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt īpašas robežvērtības ķīmiskām vielām, kas izmantotas rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kuras domātas ievietošanai mutē, lai nodrošinātu, ka rotaļlietas, ar kurām ir cieša saskare, ir pietiekami drošas. Šādas robežvērtības pieņem, iekļaujot tās Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā. |
(2) |
Vairākām ķīmiskajām vielām pašlaik piemērojamās robežvērtības ir pārāk augstas, ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, vai arī šādas robežvērtības nav noteiktas. Tāpēc attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām būtu jāpieņem īpašas robežvērtības, ņemot vērā pārtikas produktu iepakošanas prasības un atšķirības starp rotaļlietām un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. |
(3) |
Eiropas Komisija izveidoja Rotaļlietu drošuma ekspertu grupu, lai saņemtu konsultācijas ar rotaļlietu drošumu saistītu tiesību aktu priekšlikumu un politikas iniciatīvu sagatavošanas gaitā. Tās apakšgrupas “Ķīmiskās vielas” uzdevums ir sniegt šādas konsultācijas saistībā ar ķīmiskajām vielām, kas varētu tikt izmantotas rotaļlietās. |
(4) |
1,2-benzizotiazol-3(2H)-onu (1,2-benzizotiazolīn-3-ons, BIT, CAS numurs 2634-33-5) izmanto par konservantu ūdens bāzes rotaļlietās (3), tostarp vaļasprieka krāsās un pirkstzīmēšanas krāsās (4), kā rāda rezultāti, kas iegūti tirgus apsekojumā, kurā tika aptaujāti uzņēmēji un to nozares asociācijas, patērētāju pārstāvji un alerģiju centri, kā arī tika veikta izpēte internetā un apmeklēti veikali (5). |
(5) |
Apspriedēs par BIT apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pamatojās uz saistīto Patērētāju drošības zinātniskās komitejas (SCCS) atzinumu un konstatēja, ka BIT ir labi dokumentēts kontakta alergēns (6). Lai gan atzinumā BIT raksturots kā tikai mēreni kairinoša viela, kas ir vājāka nekā citi tirgū pieejamie kosmētikas konservanti (7), tajā secināts, ka izotiazolinoni ir nozīmīgi kontakta alergēni, ar ko saskaras Eiropas patērētāji (8). BIT izmantošana kosmētikas līdzekļos nav atļauta (9). |
(6) |
Regulā (EK) Nr. 1272/2008 BIT ir klasificēts kā ādas sensibilizators jeb ādu kairinoša viela. Direktīvā 2009/48/EK pašlaik nav noteikta īpaša BIT robežvērtība, nedz arī vispārīga robežvērtība attiecībā uz kairinošām vielām. |
(7) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pauda viedokli, ka BIT rotaļlietās nebūtu jāizmanto. Saskaņā ar Eiropas standartu EN 71-9:2005+A1:2007 vielas, ko nevajadzētu izmantot, būtu jāierobežo atbilstoši attiecīgās testēšanas metodes kvantitatīvās noteikšanas robežai (LOQ) (10). Atbilstoši iepriekšminētajam apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” savā 2014. gada 26. marta sanāksmē ieteica ierobežot BIT klātbūtni rotaļlietās līdz tā LOQ, proti, līdz maksimālajai robežvērtībai 5 mg/kg. BIT izmantošana materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, nav reglamentēta. |
(8) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājums būtu jāgroza, lai attiecībā uz rotaļlietām noteiktu BIT satura robežvērtību. |
(9) |
Šajā direktīvā noteiktā satura robežvērtība būtu jāpārskata ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, no kuras dalībvalstīm jāpiemēro šī direktīva. |
(10) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā pievieno šādu ierakstu:
Viela |
CAS Nr. |
Robežvērtība |
“1,2-benzizotiazol-3(2H)-ons |
2634-33-5 |
5 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos saskaņā ar standartos EN 71-10:2005 un EN 71-11:2005 noteiktajām metodēm” |
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2017. gada 24. maijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 24. maija.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2015. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(3) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014; 24. tabula 56. lappusē.
(4) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014; 38.–39. lpp.
(5) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014; 19. lpp. un turpmāk.
(6) Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on benzisothiazolinone (BIT), pieņemts sanāksmē 2012. gada 26. un 27. jūnijā, 16. un 26. lpp.
(7) Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on benzisothiazolinone (BIT), pieņemts sanāksmē 2012. gada 26. un 27. jūnijā, 16. lpp.
(8) Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on benzisothiazolinone (BIT), pieņemts sanāksmē 2012. gada 26. un 27. jūnijā, 26. lpp.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).
(10) EN 71-9:2005+A1:2007, A pielikums, A.10. iedaļa.
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/23 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/2117
(2015. gada 23. novembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu rotaļlietās izmantotu ķīmisko vielu īpašas robežvērtības attiecībā uz hlormetilizotiazolinonu un metilizotiazolinonu gan atsevišķi, gan attiecībā 3:1
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu bērnu augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko rada ķīmisko vielu klātbūtne rotaļlietās, Direktīva 2009/48/EK paredz konkrētas prasības attiecībā uz ķīmiskajām vielām, piemēram, tām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2) ir klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai, kā arī attiecībā uz alergēnām smaržvielām un konkrētiem elementiem. Turklāt ar Direktīvu 2009/48/EK Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt īpašas robežvērtības ķīmiskām vielām, kas izmantotas rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kuras domātas ievietošanai mutē, lai nodrošinātu, ka rotaļlietas, ar kurām ir cieša saskare, ir pietiekami drošas. Šādas robežvērtības pieņem, iekļaujot tās Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā. |
(2) |
Vairākām ķīmiskajām vielām pašlaik piemērojamās robežvērtības ir pārāk augstas, ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, vai arī šādas robežvērtības nav noteiktas. Tāpēc attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām būtu jāpieņem īpašas robežvērtības, ņemot vērā pārtikas produktu iepakošanas prasības un atšķirības starp rotaļlietām un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. |
(3) |
Eiropas Komisija izveidoja Rotaļlietu drošuma ekspertu grupu, lai saņemtu konsultācijas ar rotaļlietu drošumu saistītu tiesību aktu priekšlikumu un politikas iniciatīvu sagatavošanas gaitā. Tās apakšgrupas “Ķīmiskās vielas” uzdevums ir sniegt šādas konsultācijas saistībā ar ķīmiskajām vielām, kas varētu tikt izmantotas rotaļlietās. |
(4) |
5-hlor-2-metilizotiazolīn-3(2H)-onu (CMI) un 2-metilizotiazolīn-3(2H)-onu (MI) attiecībā 3:1 (CAS numurs 55965-84-9) (3), kā arī atsevišķi šā maisījuma komponentus CMI (CAS numurs 26172-55-4) un MI (CAS numurs 2682-20-4) izmanto par konservantiem ūdens bāzes rotaļlietās (4), tostarp vaļasprieka krāsās, pirkstzīmēšanas krāsās, logu/stikla krāsās, līmēs un ziepju burbuļos (5). |
(5) |
Apspriedēs par CMI un MI attiecībā 3:1, kā arī par CMI un MI kā atsevišķām vielām apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pamatojās uz saistīto Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCHER) atzinumu un konstatēja, ka rotaļlietās nav ieteicams izmantot ne CMI un MI attiecībā 3:1, ne CMI un MI kā atsevišķas vielas, ņemot vērā kontakta radītās alerģiskās reakcijas, kas novērotas saistībā ar šo vielu izmantošanu kosmētikā (6). Apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” ņēma vērā arī saistīto Patērētāju drošības zinātniskās komitejas (SCCS) atzinumu, kurā CMI un MI maisījums attiecībā 3:1 ir raksturots kā cilvēkiem ārkārtīgi spēcīgs kontakta alergēns, ko apliecina pieejamie dati (7). |
(6) |
Regulā (EK) Nr. 1272/2008 CMI un MI maisījums attiecībā 3:1 ir klasificēts kā ādu kairinoša viela; CMI un MI kā atsevišķas vielas regulā nav klasificēti. Direktīvā 2009/48/EK pašlaik nav noteiktas īpašas robežvērtības ne attiecībā uz CMI un MI maisījumu attiecībā 3:1, ne CMI vai MI atsevišķi; turklāt nav arī noteikta vispārīga robežvērtība attiecībā uz kairinošām vielām. |
(7) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” savā 2012. gada 15. februāra sanāksmē ieteica neizmantot rotaļlietās CMI un MI attiecībā 3:1. |
(8) |
Saskaņā ar Vācijas Riska novērtēšanas federālā institūta (Bundesinstitut für Risikobewertung, BfR) (8) ieskatiem robežvērtības attiecībā uz CMI un MI, kam ir izteikti alergēna iedarbība, būtu jānosaka koncentrācijā, kas tiek uzskatīta par aizsardzību nodrošinošu personām, kurām jau ir radīts kairinājums. Tas ir stingrākais alergēnu ierobežošanas veids, jo personas, kurām jau ir radīts kairinājums, cieš no alerģijas uzliesmojuma pat ļoti zemu alergēna koncentrāciju gadījumā. Saskaņā ar iepriekšminēto SCCS atzinumu šāda koncentrācija ir zemāka par 2 mg/kg (9). |
(9) |
Saskaņā ar BfR ieskatiem zemākā koncentrācija, līdz kurai tirgus uzraudzības iestādes parasti var noteikt CMI un MI daudzumu, ir attiecīgi 0,75 mg/kg un 0,25 mg/kg (LOQ) (10). |
(10) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa savā 2014. gada 23. maija sanāksmē ieteica ierobežot arī CMI un MI izmantojumu atsevišķi atbilstoši to LOQ. |
(11) |
Lai gan attiecībā uz MI kā atsevišķu vielu, ko izmanto par piedevu konkrētos materiālos, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, ir noteikta īpaša migrācijas robežvērtība, pamatpieņēmumi šīs migrācijas robežvērtības aprēķināšanai atšķiras no pamatpieņēmumiem, ko izmanto MI satura robežvērtības aprēķināšanai rotaļlietās. CMI un MI izmantojums attiecībā 3:1 un CMI kā atsevišķas vielas izmantojums materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, nav reglamentēts. |
(12) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājums būtu jāgroza, lai attiecībā uz rotaļlietām noteiktu CMI un MI attiecībā 3:1, kā arī CMI un MI kā atsevišķu vielu satura robežvērtības. |
(13) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā pievieno šādus ierakstus:
Viela |
CAS Nr. |
Robežvērtība |
“Reakcijas masa, kas satur 5-hlor-2-metil-4-izotiazolīn-3-onu (EK Nr. 247-500-7) un 2-metil-2H-izotiazol-3-onu (EK Nr. 220-239-6) (3:1) |
55965-84-9 |
1 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos |
5-hlor-2-metil-izotiazolīn-3(2H)-ons |
26172-55-4 |
0,75 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos |
2-metilizotiazolīn-3(2H)-ons |
2682-20-4 |
0,25 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos” |
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2017. gada 24. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 24. novembra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2015. gada 23. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(3) Tirdzniecības nosaukumi ir Kathon, Acticide, Microcare u. c. – Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on the mixture of 5-chloro-2-methylisothiazolin-3(2H)-one and 2-methylisothiazolin-3(2H)-one, pieņemts 2009. gada 8. decembrī, 6. lpp.
(4) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014, 24. tabula 56. lappusē.
(5) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014, 38.–39. lpp.
(6) Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER), atzinums par tematu CEN's response to the opinion of the CSTEE on the assessment of CEN report on the risk assessment of organic chemicals in toys, pieņemts 2007. gada 29. maijā, 8. lpp. un 1. tabula 9. lpp.
(7) Sk. SCCS atzinumu (3. zemsvītras piezīme), 35. lpp.
(8) Position paper of the German Federal Institute for Risk Assessment (Bundesinstitut für Risikobewertung, BfR), 2012. gada 24. septembris, 4. lpp.
(9) Sk. SCCS atzinumu (3. zemsvītras piezīme), 33. lpp.
(10) Sk. 8. zemsvītras piezīmi.
LĒMUMI
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/26 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/2118
(2015. gada 23. novembris),
ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/438/KĀDP (1), ar ko Herbert SALBER kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā. ESĪP pilnvaru termiņam jābeidzas 2015. gada 31. oktobrī. |
(2) |
ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 16 mēnešiem. |
(3) |
ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Savienības īpašais pārstāvis
Ar šo ESĪP Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā Herbert SALBER kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2017. gada 28. februārim. Padome var nolemt izbeigt ESĪP pilnvaras agrāk, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu.
2. pants
Politikas mērķi
ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Dienvidkaukāzu, ietverot mērķus, kas noteikti 2008. gada 1. septembrī Briselē notikušās Eiropadomes ārkārtas sanāksmes secinājumos un 2008. gada 15. septembrī, kā arī 2012. gada 27. februārī pieņemtajos Padomes secinājumos. Minētie mērķi ietver:
a) |
saskaņā ar pastāvošajiem mehānismiem, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un tās Minskas grupu, novērst konfliktus reģionā, sekmēt reģiona konfliktu (tostarp krīzes Gruzijā un Kalnu Karabahā) noregulējumu miermīlīgiem līdzekļiem (veicinot bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu atgriešanos un ar citiem piemērotiem līdzekļiem) un atbalstīt šāda noregulējuma īstenošanu atbilstīgi starptautisko tiesību principiem; |
b) |
lietišķi sadarboties ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem darbību veicējiem; |
c) |
mudināt un atbalstīt turpmāku sadarbību starp Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, un attiecīgā gadījumā to kaimiņvalstīm; |
d) |
stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību reģionā. |
3. pants
Pilnvaras
Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:
a) |
izvērst kontaktus ar reģiona valstu valdībām, parlamentiem, citiem svarīgiem politiskiem dalībniekiem, tiesu iestādēm un pilsonisko sabiedrību; |
b) |
mudināt reģiona valstis sadarboties, risinot reģiona jautājumus, kas rada kopīgu ieinteresētību, piemēram, kopīgus drošības apdraudējumus, terorisma, nelegālas tirdzniecības un organizētas noziedzības apkarošanu; |
c) |
sekmēt konfliktu noregulējumu miermīlīgā ceļā saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un veicināt šāda noregulējuma īstenošanu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, EDSO un tās Minskas grupu; |
d) |
ņemot vērā krīzi Gruzijā:
|
e) |
veicināt uzticības veicināšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu, sadarbojoties ar dalībvalstu ekspertiem, ja tie ir pieejami un tas ir atbilstīgi; |
f) |
vajadzības gadījumā palīdzēt sagatavot Savienības ieguldījumus konflikta iespējama noregulējuma īstenošanā; |
g) |
izvērst Savienības dialogu ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem dalībniekiem; |
h) |
palīdzēt Savienībai turpināt izstrādāt vispusīgu Dienvidkaukāza politiku; |
i) |
saistībā ar šajā pantā minētajām darbībām sekmēt Savienības cilvēktiesību politikas un cilvēktiesību jomā izstrādāto Savienības pamatnostādņu īstenošanu, īpaši bērnu un sieviešu cilvēktiesību īstenošanu konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot norises šajā jomā un risinot konstatētās problēmas. |
4. pants
Pilnvaru īstenošana
1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.
2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.
3. ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.
5. pants
Finansējums
1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 28. februārim ir EUR 2 800 000.
2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.
6. pants
Komandas izveide un tās sastāvs
1. ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.
2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Minētajam norīkotajam personālam atalgojumu maksā attiecīgā dalībvalsts, Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.
3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, nosūtītājas Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.
4. ESĪP darbinieki tiek izvietoti kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.
7. pants
ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte
Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas veikšanai un sekmīgai norisei un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.
8. pants
ES klasificētas informācijas drošība
ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).
9. pants
Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts
1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai.
2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu reģionā.
10. pants
Drošība
Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un drošības situāciju teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:
a) |
izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādes, ietverot konkrētus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot rīcību saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz teritoriju, par kuru viņš ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī drošības negadījumu pārvaldību, un ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu; |
b) |
nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs; |
c) |
nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, ko minētajai teritorijai piešķīris EĀDD; |
d) |
nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem. |
11. pants
Ziņojumi
ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.
12. pants
Koordinācija
1. ESĪP veicina Savienības darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības būtu saskaņotas Savienības politisko mērķu sasniegšanai. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.
2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā sadarbībā ar Savienības delegācijas Gruzijā vadītāju sniedz Eiropas Savienības Pārraudzības misijas Gruzijā (EUMM Georgia) vadītājam vietējus politiskus norādījumus. ESĪP un EUMM Georgia civilais operāciju komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.
13. pants
Palīdzība saistībā ar prasībām
ESĪP un ESĪP darbinieki palīdz, nodrošinot elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā pilnvarām, un šādiem nolūkiem sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi būtiskajiem dokumentiem.
14. pants
Pārskatīšana
Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP iesniedz AP, Padomei un Komisijai progresa ziņojumu līdz 2016. gada jūnija beigām un visaptverošu pilnvaru īstenošanas ziņojumu līdz 2016. gada novembra beigām.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no 2015. gada 1. novembra.
Briselē, 2015. gada 23. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
C. MEISCH
(1) Padomes Lēmums 2014/438/KĀDP (2014. gada 8. jūlijs), ar ko groza Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā pilnvaras un pagarina to termiņu (OV L 200, 9.7.2014., 11. lpp.).
(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).
24.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 306/31 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/2119
(2015. gada 20. novembris),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par koksnes materiālu plātņu ražošanu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 8062)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas 2011. gada 16. maija Lēmumu, ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (2), ir izveidots forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 4. punktu Komisija 2014. gada 24. septembrī saņēma minētā foruma atzinumu par LPTP atsauces dokumenta par koksnes materiālu plātņu ražošanu ierosināto saturu un to publiskoja. |
(3) |
Šā lēmuma pielikumā izklāstītie LPTP secinājumi ir minētā LPTP atsauces dokumenta pamatelements, un tie ir secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija to piemērotības izvērtēšanai, ar labākajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, saistītais monitorings, saistītie patēriņa līmeņi un attiecīgā gadījumā atbilstīgi teritorijas sanācijas pasākumi. |
(4) |
LPTP secinājumus izmanto par atsauci, nosakot atļaujas nosacījumus iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES II nodaļa, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka tādas emisiju robežvērtības, lai nodrošinātu, ka parastos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīti ar LPTP secinājumos noteiktajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. |
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tiek pieņemti LPTP secinājumi par koksnes materiālu plātņu ražošanu, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2015. gada 20. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Karmenu VELLA
(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
(2) OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.
PIELIKUMS
LPTP SECINĀJUMI PAR KOKSNES MATERIĀLU PLĀTŅU RAŽOŠANU
TVĒRUMS | 32 |
VISPĀRĒJI APSVĒRUMI | 33 |
DEFINĪCIJAS UN AKRONĪMI | 34 |
1.1. |
VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI | 36 |
1.1.1. |
Vidiskās pārvaldības sistēma | 36 |
1.1.2. |
Laba saimniekošana | 37 |
1.1.3. |
Troksnis | 38 |
1.1.4. |
Emisijas augsnē un pazemes ūdeņos | 38 |
1.1.5. |
Enerģijas pārvaldība un energoefektivitāte | 39 |
1.1.6. |
Smakas | 40 |
1.1.7. |
Atkritumu un atlieku apsaimniekošana | 40 |
1.1.8. |
Monitorings | 41 |
1.2. |
EMISIJAS GAISĀ | 43 |
1.2.1. |
Virzītās emisijas | 43 |
1.2.2. |
Difūzās emisijas | 47 |
1.3. |
EMISIJAS ŪDENĪ | 48 |
1.4. |
TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS | 49 |
1.4.1. |
Emisijas gaisā | 49 |
1.4.2. |
Emisijas ūdenī | 51 |
TVĒRUMS
Šie LPTP secinājumi attiecas uz Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām, respektīvi,
— |
viena vai vairāku šādu veidu koksnes materiālu plātņu rūpnieciska ražošana: orientētu kokskaidu plātņu, daļiņu plātņu vai šķiedru plātņu ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 600 m3 dienā. |
Konkrētāk, šie LPTP secinājumi aptver:
— |
koksnes materiālu plātņu ražošanu, |
— |
objektā esošas sadedzināšanas iekārtas (tostarp dzinējus), kas ģenerē karstas gāzes žāvētavām ar gāzu tiešo padevi, |
— |
ar sveķiem impregnēta papīra ražošanu. |
Šie LPTP secinājumi neaptver:
— |
objektā esošas sadedzināšanas iekārtas (tostarp dzinējus), kas neģenerē karstas gāzes žāvētavām ar gāzu tiešo padevi, |
— |
neapstrādātu plātņu laminēšanu, lakošanu vai krāsošanu. |
Citi atsauces dokumenti, kuri attiecas uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:
Atsauces dokuments |
Temats |
No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings (ROM) |
Gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings |
Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas (LCP) |
Sadedzināšanas tehniskie paņēmieni |
Atkritumu incinerācija (WI) |
Atkritumu incinerācija |
Energoefektivitāte (ENE) |
Energoefektivitāte |
Atkritumu apstrāde (WT) |
Atkritumu apstrāde |
Ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS) |
Materiālu glabāšana un manipulācijas ar tiem |
Ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM) |
Tehnisko paņēmienu ekonomiskie aspekti un šķērsvidiskā ietekme |
Organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana (LVOC) |
Melamīna, formaldehīda–karbamīda sveķu un metilēndifenildiizocianāta ražošana |
VISPĀRĒJI APSVĒRUMI
LABĀKIE PIEEJAMIE TEHNISKIE PAŅĒMIENI
Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.
AR LPTP SAISTĪTIE EMISIJU LĪMEŅI (LPTP SEL) ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM GAISĀ
Ja nav norādīts citādi, šajos LPTP secinājumos dotie LPTP SEL, kas attiecas uz emisijām gaisā, ir koncentrācijas, kas izteiktas kā emitēto vielu masa uz atlikumgāzu tilpumu standarta apstākļos (273,15 K, 101,3 kPa) un sausā stāvoklī, izteiktas mg/Nm3.
Skābekļa atsauces līmeņi ir šādi:
Emisiju avots |
Skābekļa atsauces līmenis |
Daļiņu plātņu vai orientētu kokskaidu plātņu žāvētavas ar gāzu tiešo padevi atsevišķi vai kopā ar presi |
Skābekļa tilpumkoncentrācija – 18 % |
Visi citi avoti |
Pēc skābekļa līmeņa nekoriģē |
Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa atsauces līmeņa ir šāda:
kur: |
|
LPTP SEL emisijām gaisā attiecas uz vidējo vērtību paraugošanas periodā, kas nozīmē:
Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (1)
AR LPTP SAISTĪTIE EMISIJU LĪMEŅI (LPTP SEL) ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM ŪDENĪ
Šajos LPTP secinājumos dotie LPTP SEL, kas attiecas uz emisijām ūdenī, ir koncentrācijas vērtības (emitēto vielu masa uz ūdens tilpumu), izteiktas kā mg/l.
Šie LPTP SEL attiecas uz viena gada laikā iegūtu paraugu vidējo vērtību, t. i., visu to 24 stundu plūsmproporcionālo apvienoto paraugu pēc plūsmas svērto vidējo vērtību, kas ņemti vienā gadā ar minimālo biežumu, kas noteikts attiecīgajam parametram, normālos ekspluatācijas apstākļos.
Formula, pēc kuras aprēķina visu 24 stundu plūsmproporcionālo apvienoto paraugu vidējo vērtību, kas svērta pēc plūsmas, ir:
kur: |
cw ir parametra pēc plūsmas svērtā vidējā koncentrācija; n ir mērījumu skaits; ci ir parametra vidējā koncentrācija periodā i; qi ir vidējais caurplūdums periodā i. |
Ja var demonstrēt, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālu paraugošanu.
Visi LPTP SEL emisijām ūdenī attiecas uz punktu, kurā notiek emisija no iekārtas.
DEFINĪCIJAS UN AKRONĪMI
Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:
Termins |
Definīcija |
ĶSP |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš; skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskās matērijas pilnīgai oksidācijai par oglekļa dioksīdu (parasti to lieto, runājot par analīzi ar dihromātoksidāciju). |
Nepārtraukta mērīšana |
Mērlieluma nepārtraukta noteikšana, izmantojot pastāvīgi uzstādītu automātisku mērīšanas sistēmu (AMS) vai nepārtraukta emisiju monitoringa sistēmu (CEM). |
Nepārtrauktas darbības prese |
Plātņu prese, kas presē vienlaidu plātņmateriālu. |
Difūzās emisijas |
Nevirzītas emisijas, kas netiek emitētas specifiskos emisijas punktos, piemēram, dūmeņos. |
Žāvētava ar gāzu tiešo padevi |
Žāvētava, kurā karstās gāzes no sadedzināšanas iekārtas ir tiešā kontaktā ar žāvējamajām daļiņām, lielizmēra skaidām jeb šķēpeļskaidām vai šķiedrām. Žāvēšana notiek ar konvekciju. |
Putekļi |
Visas daļiņas |
Esoša iekārta |
Iekārta, kas nav jauna iekārta. |
Šķiedras |
Koksnes vai citu augu izcelsmes materiālu lignoceluloziskās sastāvdaļas, kas iegūtas ar mehānisku vai termomehānisku šķiedrošanu, izmantojot smalcinātāju. Šķiedras izmanto par izejvielu šķiedru plātņu ražošanā. |
Šķiedru plātne |
Kā definēts EN 316, tas ir “plātņu materiāls ar nominālo biezumu vismaz 1,5 mm vai lielāku, ražots no lignoceluloziskām šķiedrām, izmantojot karstumu un/vai spiedienu”. Par šķiedru plātnēm uzskata arī mitrā paņēmiena šķiedru plātnes (cietās, puscietās un mīkstās šķiedru plātnes) un sausā paņēmiena šķiedru plātnes (MDF). |
Lapkoku koksne |
Vairāku koku sugu, piemēram, apses, dižskābarža, bērza un eikalipta koksne. Jēdziens “lapkoku koksne” ir pretstatīts jēdzienam “skujkoku koksne”. |
Žāvētava ar gāzu netiešo padevi |
Žāvētava, kurā žāvēšana notiek tikai ar siltumstarošanu un siltumvadīšanu. |
Plātņmateriāla formēšana |
Process, kurā izklāj daļiņas, šķēpeļskaidas vai šķiedras, tādējādi izveidojot plātņmateriālu, ko virza uz presi. |
Daudzatveru prese |
Plātņu prese, kurā presē vienu vai vairākas individuāli formētas plātnes. |
Jauna iekārta |
Iekārta, kuras ekspluatācijai iekārtu kompleksā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai iekārta, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnībā nomainīta. |
NOX |
Slāpekļa monoksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, kas izteikta kā NO2. |
OSB |
Orientētu kokskaidu plātne, definēta EN 300, t. i., “daudzkārtaina plātne, kas sastāv galvenokārt no šķēpeļskaidām [lielizmēra skaidām] kopā ar saistvielu. Ārējās kārtas šķēpeļskaidas ir orientētas paralēli plātnes garumam vai platumam. Iekšējā kārtas vai kārtu šķēpeļskaidas var nebūt orientētas vai būt orientētas, parasti – taisnā leņķī attiecībā pret ārējo kārtu šķēpeļskaidām”. |
PB |
Daļiņu plātne, definēta EN 309, t. i., “plātņu materiāls, kas, izmantojot spiedienu un karstumu, izgatavots no koksnes daļiņām (koka plēksnēm, šķeldām, ēveļskaidām, zāģskaidām u. tml.) un/vai citiem lignuceluloziskiem materiāliem daļiņu formā (linu spaļiem, kaņepju spaļiem, cukurniedru izspaidām), kam pievienots adhezīvs”. |
PCDD/F |
Polihlorētie dibenzodioksīni un polihlorētie dibenzofurāni |
Periodiski mērījumi |
Mērīšana noteiktos laika intervālos ar manuālām vai automātiskām etalonmetodēm. |
Tehniskais ūdens |
Notekūdeņi no ražotnē veiktajiem procesiem un darbībām, izņemot virszemes noteces ūdeņus. |
Reģenerēta koksne |
Materiāls, kas sastāv galvenokārt no koksnes. Reģenerēta koksne var sastāvēt no atgūtas koksnes un koksnes atliekām. Atgūta koksne ir materiāls, kas galvenokārt satur koksni, kas nākusi tieši no pēcpatēriņa pārstrādātās koksnes. |
Smalcināšana |
Šķiedru iegūšana no šķeldām, izmantojot smalcinātāju. |
Apaļkoks |
Baļķis |
Skujkoku koksne |
Skujkoku, piemēram, priedes un egles, koksne. Jēdziens “skujkoku koksne” ir pretstatīts jēdzienam “lapkoku koksne”. |
Virszemes noteces ūdeņi |
Nokrišņu noteces un drenāžas ūdens no āra apaļkoku krautuvju zonām, tostarp āra tehnoloģisko procesu zonām. |
KSC |
Kopējās suspendētās cietvielas (notekūdeņos); visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija, kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem. |
KGOS |
Kopējie gaistošie organiskie savienojumi, izteikti kā C (gaisā). |
Augšupējā un lejupējā koksnes apstrāde/pārstrāde |
Visas aktīvās darbības ar koka daļiņām, šķeldām, šķēpeļskaidām vai šķiedrām, kā arī presētām plātnēm, manipulācijas ar tām, to glabāšana vai transportēšana. Augšupējā apstrāde/pārstrāde ietver visus koksnes apstrādes/pārstrādes posmus pēc tam, kad koksne kā izejviela atstāj krautuvi. Lejupējā apstrāde/pārstrāde ietver visus procesus no brīža, kad plātne atstāj presi, līdz brīdim, kad neapstrādātā plātne vai plātņražojums ar pievienoto vērtību tiek novietots glabāšanā. Augšupējā un lejupējā koksnes apstrāde/pārstrāde neietver ne žāvēšanas procesu, ne plātņu presēšanu. |
1.1. VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI
1.1.1. Vidiskās pārvaldības sistēma
1. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot vispārējos vidiskos rādītājus, ir ieviest un konsekventi īstenot tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kam piemīt visas šīs iezīmes:
Dažos gadījumos EMS ietilpst šādi elementi:
|
EMS (piemēram, standarta vai nestandarta) tvērums (piemēram, detalizācijas līmenis) un veids parasti ir saistīts ar iekārtu kompleksa veidu, lielumu un sarežģītību un to, kāda ir iespējamā ietekme uz vidi.
1.1.2. Laba saimniekošana
2. LPTP. |
LPTP, kā līdz minimumam samazināt ražošanas procesa ietekmi uz vidi, ir ievērot labas saimniekošanas principus, izmantojot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
3. LPTP. |
LPTP, kā samazināt emisijas gaisā, ir izmantot atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas ar augstu darbgatavību un optimālu jaudu normālos ekspluatācijas apstākļos. |
Netipiskiem ekspluatācijas apstākļiem var paredzēt īpašas procedūras, it sevišķi:
i) |
iedarbināšanai un apturēšanai; |
ii) |
citiem īpašiem apstākļiem, kas var ietekmēt sistēmu pareizu darbību (piem., regulārie un neplānotie sadedzināšanas iekārtas un/vai atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas tehniskās apkopes un tīrīšanas darbi). |
1.1.3. Troksnis
4. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – samazināt trokšņa un vibrāciju emisiju, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
1.1.4. Emisijas augsnē un pazemes ūdeņos
5. LPTP. |
LPTP, kā novērst emisijas augsnē un pazemes ūdeņos, ir izmantot tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
1.1.5. Enerģijas pārvaldība un energoefektivitāte
6. LPTP. |
LPTP, kā samazināt enerģijas patēriņu, ir pieņemt enerģijas pārvaldības plānu, kas ietver visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
7. LPTP. |
LPTP, kā palielināt energoefektivitāti, ir optimizēt sadedzināšanas iekārtas darbību, monitorējot un kontrolējot svarīgākos degšanas parametrus (piem., O2, CO, NOx) un izmantojot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
8. LPTP. |
LPTP, kā slapjās šķiedras šķiedru plātņu ražošanai sagatavot energoefektīvi, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
1.1.6. Smakas
9. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – mazināt smakas no iekārtu kompleksa, ir ieviest, īstenot un regulāri pārskatīt smaku pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un ietver visus šos elementus:
|
Paņēmiens ir izmantojams tikai gadījumos, kad ir paredzams un/vai konstatēts, ka smakas sagādā problēmas dzīvojamos rajonos vai citās sensitīvās zonās (piemēram, atpūtas zonās).
10. LPTP. |
LPTP, kā novērst un mazināt smakas, ir attīrīt atlikumgāzes no žāvētavas un preses saskaņā ar 17. un 19. LPTP. |
1.1.7. Atkritumu un atlieku apsaimniekošana
11. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – mazināt apglabājamo atkritumu rašanos, ir pieņemt un īstenot atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un nodrošina, ka tiek novērsta atkritumu rašanās, atkritumi tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādāti vai kādā citā veidā reģenerēti (šādā secībā). |
12. LPTP. |
LPTP, kā samazināt apglabājamo cieto atkritumu daudzumu, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
13. LPTP. |
LPTP, kā nodrošināt pēc biomasas dedzināšanas palikušo smago pelnu un izdedžu drošu apsaimniekošanu un atkārtotu izmantošanu, ir izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
1.1.8. Monitorings
14. LPTP. |
LPTP ir saskaņā ar EN standartiem vismaz tālāk norādītajā biežumā monitorēt emisijas gaisā un ūdenī un monitorēt procesu dūmgāzes. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, nacionālos vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
Žāvētavas emisiju gaisā un žāvētavas un preses kombinēto attīrīto emisiju monitorings
Tādu virzīto gaisā emitēto vielu monitorings, kas radušās augšupējā un lejupējā koksnes apstrādē/pārstrādē
Tādu sadedzināšanas procesa dūmgāzu monitorings, ko vēlāk izmanto žāvētavās ar gāzu netiešo padevi (12)
Tādu ūdenī emitēto vielu monitorings, kas radušās no koksnes šķiedru ražošanas
Tādu ūdenī emitēto vielu monitorings, kas radušās no virszemes noteces ūdeņiem
|
15. LPTP. |
LPTP, kā nodrošināt emisiju novēršanai un mazināšanai lietoto tehnisko paņēmienu pastāvību un efektivitāti, ir monitorēt piemērotus aizstājparametrus. |
Monitorējamie aizstājparametri var būt, piemēram šādi: atlikumgāzes plūsma; emisiju vizuālie parametri; skruberu gadījumā – ūdens plūsma un ūdens temperatūra; elektrostatisko nogulsnētāju gadījumā – sprieguma kritums; ventilatoru ātrums un spiediena kritums maisa filtros. Aizstājparametrus izvēlas atkarībā no tā, kādus tehniskos paņēmienus izmanto emisiju novēršanai un mazināšanai.
16. LPTP. |
LPTP ir monitorēt galvenos procesa parametrus, kas attiecas uz emisijām ūdenī no ražošanas procesa, tostarp notekūdeņu plūsmu, pH un temperatūru. |
1.2. EMISIJAS GAISĀ
1.2.1. Virzītās emisijas
17. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt emisijas gaisā no žāvētavas, ir panākt un uzturēt līdzsvarotu žāvēšanas procesu un izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
1. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz žāvētavas emisijām gaisā un žāvētavas un preses kombinētajām apstrādātajām emisijām
Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP. |
18. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no žāvētavām ar gāzu tiešo padevi, ir izmantot a) paņēmienu vai a) paņēmienu kombinācijā ar b) paņēmienu.
2. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no žāvētavas ar gāzu tiešo padevi
Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP. |
19. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt no preses gaisā emitēto vielu daudzumu, ir savāktās preses atlikumgāzes atdzesēšana gāzu vadā un piemērota tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombinācija.
3. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) emisijām gaisā no preses
Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP. |
20. LPTP. |
LPTP, kā samazināt putekļu emisijas gaisā no augšupējās un lejupējās koksnes apstrādes/pārstrādes, koksnes materiālu pārvietošanas un plātņmateriāla veidošanas, ir izmantot vai nu maisa filtru, vai ciklonfiltru. |
Drošības apsvērumu dēļ maisa filtrs vai ciklonfiltrs var nebūt izmantojams gadījumos, kad par izejvielu izmanto reģenerētu koksni. Tādā gadījumā var izmantot slapjās attīrīšanas paņēmienu (piemēram, skruberi).
4. tabula
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz virzītām putekļu emisijām gaisā no augšupējās unlejupējās koksnes apstrādes/pārstrādes, koksnes materiālu pārvietošanas un plātņmateriāla veidošanas
Parametrs |
Mērvienība |
LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība) |
Putekļi |
mg/Nm3 |
< 3–5 (21) |
Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.
21. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt gaistošo organisko savienojumu emisijas no papīra impregnēšanas žāvētājkrāsnīm, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
5. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) KGOS un formaldehīda emisijām gaisā no papīra impregnēšanas žāvētājkrāsnīm
Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP. |
1.2.2. Difūzās emisijas
22. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – mazināt difūzās emisijas gaisā no preses, ir optimizēt izdalgāzu savākšanu un izdalgāzes virzīt uz apstrādi (sk. 19. LPTP). |
Atlikumgāzu efektīva savākšana un apstrāde (sk. 19. LPTP) gan pie preses izvadatveres, gan pie preses līnijas – nepārtrauktas darbības preses gadījumā. Esošu daudzatveru prešu gadījumā preses apvalkošanas izmantojamība drošības apsvērumu dēļ var būt ierobežota.
23. LPTP. |
LPTP, kā samazināt difūzās putekļu emisijas gaisā no koksnes materiālu transportēšanas, manipulācijām ar tiem un to glabāšanas, ir izveidot un īstenot putekļu pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
1.3. EMISIJAS ŪDENĪ
24. LPTP. |
LPTP, kā samazināt savākto notekūdeņu piesārņojuma slodzi, ir izmantot abus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
25. LPTP. |
LPTP, kā samazināt emisijas ūdenī no virszemes noteces ūdeņiem, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
6. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz KSC un virszemes noteces ūdeņu tiešo novadīšanusaņēmējā ūdensobjektā
Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP. |
26. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt ražošanas procesa notekūdeņu rašanos koksnes šķiedru ražošanā, ir pēc iespējas lielākā mērā reciklēt tehnisko ūdeni. |
Šķeldu skalošanas, vārīšanas un/vai smalcināšanas tehnisko ūdeni reciklējiet slēgtos vai atvērtos kontūros, smalcināšanas iekārtas līmenī no tā vispiemērotākajā veidā mehāniski atdalot cietvielas vai to attīrot ar iztvaicēšanu.
27. LPTP. |
LPTP, kā samazināt emisijas ūdenī no koksnes šķiedru ražošanas, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
7. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz koksnes šķiedru ražošanas procesu notekūdeņu tiešo novadīšanu saņēmējā ūdensobjektā
Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP. |
28. LPTP. |
LPTP, kā novērst un samazināt to slapjo gaisa attīrīšanas sistēmu notekūdeņu daudzumu, kas pirms novadīšanas jāattīra, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
1.4. TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS
1.4.1. Emisijas gaisā
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Biofiltrs |
Biofiltrs noārda organiskus savienojumus bioloģiskās oksidācijas ceļā. Atlikumgāzu plūsma tiek vadīta cauri inerta materiāla (piemēram, plastmasas vai keramikas) nesējslānim, kurā organiskos savienojumus oksidē dabā sastopami mikroorganismi. Biofiltrs ir sensitīvs pret putekļiem, augstu temperatūru un lielām atlikumgāzu ieplūdes temperatūras svārstībām. |
Bioskruberis |
Bioskruberis ir biofiltrs kombinācijā ar mitro skruberi, kas atlikumgāzi sagatavo biofiltram, atdalot putekļus un samazinot ieplūdes temperatūru. Ūdeni pastāvīgi reciklē; to ievada pildslāņa kolonnā, kurai tas iztek cauri. Ūdens sakrājas nostādināšanas tvertnē, kur notiek tālāka noārdīšanās. Noārdīšanos var optimizēt, pielāgojot pH un pievienojot barības vielas. |
Ciklons |
Ciklons ar inerces palīdzību atdala putekļus no atlikumgāzu plūsmām, izmantojot centrbēdzes spēku, parasti – konusveida kamerā. Ciklonus izmanto pirmapstrādei pirms tālākas atputekļošanas vai organisko savienojumu atdalīšanas. Var izmantot atsevišķu ciklonu vai multiciklonu. |
Ciklonfiltrs |
Ciklonfiltrā ciklona tehnoloģija (rupjāko putekļu atdalīšanai) ir apvienota ar maisa filtriem (smalkāko putekļu uztveršanai). |
Elektrostatiskais nogulsnētājs (ESN) |
Elektrostatiskajos nogulsnētājos daļiņas elektrizē un atdala ar elektrisko lauku. ESN var ekspluatēt ļoti dažādos apstākļos. |
Slapjais elektrostatiskais nogulsnētājs (SESN) |
Slapjais elektrostatiskais nogulsnētājs sastāv no mitrā skrubera, kurš attīra un kondensē atlikumgāzi, un elektrostatiskā nogulsnētāja, kurš darbojas slapjajā režīmā un kurā savāktais materiāls ar ūdeni tiek noskalots no kolektoru plāksnēm. Parasti uzstāda īpašu mehānismu, ar kuru pirms atlikumgāzes izvadīšanas atdala ūdens pilienus (piemēram, demisteri). Savāktos putekļus atdala no ūdens fāzes. |
Maisa filtrs |
Maisa filtri sastāv no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu maisa filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots dūmgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai. |
Katalītiskais termiskais oksidizators (KTO) |
Katalītiskie termiskie oksidizatori iznīcina organiskos savienojumus katalītiski (uz metāla virsmas) un termiski (degkamerā, kurā atlikumgāzes plūsmu uzkarsē kurināmā – parasti dabasgāzes – degšanas liesma un atlikumgāzē esošie GOS). Degšanas temperatūra ir 400°–700 °C. No apstrādātās atlikumgāzes pirms tās izvadīšanas var rekuperēt siltumenerģiju. |
Reģeneratīvais termiskais oksidizators (RTO) |
Termiskie oksidizatori iznīcina organiskos savienojumus termiski (degkamerā, kurā atlikumgāzes plūsmu uzkarsē kurināmā – parasti dabasgāzes – degšanas liesma un atlikumgāzē esošie GOS). Degšanas temperatūra ir 800°–1 100 °C. Reģeneratīvajiem termiskajiem oksidizatoriem ir viena vai vairākas keramikas pildslāņa kameras, kurās pirmajā kamerā notiekošā degšanas cikla sadedzes siltumu izmanto otrās kameras pildslāņa priekškarsēšanai. No apstrādātās atlikumgāzes pirms tās izvadīšanas var rekuperēt siltumenerģiju. |
UTWS žāvētava kopā ar sadedzināšanu ar siltummaini un izvadītās žāvētavas atlikumgāzes termisko apstrādi |
UTWS ir akronīms no vācu valodas: Umluft (žāvētavas atlikumgāzes recirkulēšana), Teilstromverbrennung (daļējas vadītas žāvētavas atlikumgāzes plūsmas pēcsadedzināšana), Wärmerückgewinnung (siltumenerģijas rekuperēšana no žāvētavas atlikumgāzes), Staubabsheidung (sadedzināšanas iekārtas gaisā emitēto gāzu atputekļošana). UTWS apvieno žāvēšanas centrifūgu ar siltummaini un sadedzināšanas iekārtu ar žāvētavas atlikumgāzes recirkulāciju. Žāvētavas recirkulētā atlikumgāze ir karsta tvaika plūsma, kas dara iespējamu tvaikžāvēšanu. Žāvētavas atlikumgāzi atkārtoti uzkarsē siltummainī, kurā karstumu nodrošina dūmgāzes, un ievada atpakaļ žāvētavā. Daļu no žāvētavas atlikumgāzes plūsmas pastāvīgi pievada degkamerā pēcsadedzināšanai. Koksnes žāvēšanā emitētie piesārņotāji tiek iznīcināti procesā ar siltummaini un pēcsadedzināšanā. No sadedzināšanas iekārtas izvadītās dūmgāzes apstrādā ar maisa filtru vai elektrostatisko nogulsnētāju. |
Mitrais skruberis |
Mitrais skruberis uztver un atdala putekļus ar inerciālo impakciju, tiešo intercepciju un absorbciju ūdens fāzē. Ir dažādi mitro skruberu modeļi ar dažādiem darbības principiem, piemēram, skruberis ar izsmidzināšanu, plākšņu sadurskruberis vai Venturi skruberis, un tos var izmantot vai nu putekļu pirmapstrādei, vai atsevišķi. Organisko savienojumu daļēju likvidēšanu var panākt un pastiprināt, skruberī lietojot ķimikālijas (panākot ķīmisko oksidāciju vai cita veida pārveidi). Iegūtais šķidrums jāattīra, ar nostādināšanu vai filtrēšanu atdalot savāktos putekļus. |
1.4.2. Emisijas ūdenī
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Bioloģiskā attīrīšana |
Izšķīdušo organisko vielu bioloģiskā oksidēšana mikroorganismu vielmaiņas ceļā vai notekūdeņu organisko vielu sadalīšana ar mikroorganismiem bezgaisa apstākļos. Bioloģiskajai darbībai parasti seko suspendēto cietvielu atdalīšana, piemēram, ar nostādināšanu. |
Koagulācija un flokulācija |
Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem atdala ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās. |
Flotācija |
Lielu flokulu vai peldošu daļiņu atdalīšana no efluenta, panākot to pacelšanos līdz suspensijas virsmai. |
Flotācija ar izšķīdinātu gaisu |
Flotācijas paņēmieni, pēc kuriem koagulēto un flokulēto materiālu atdala ar izšķīdinātu gaisu. |
Filtrēšana |
Cietvielu atdalīšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu. Tam var izmantot dažādus paņēmienus, piemēram, filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju. |
Eļļu atdalīšana no ūdens |
Nešķīstošo ogļūdeņražu atdalīšana un ekstrahēšana, izmantojot fāzu (šķidrums–šķidrums vai cietviela–šķidrums) atšķirīgā blīvuma principu. Blīvākā fāze nosēžas, savukārt mazāk blīvā fāze paceļas līdz virsmai. |
Aiztures baseini |
Dīķi ar lielu virsmas platību, kuros cietvielas gravitācijas iedarbībā pasīvi nosēžas. |
Nostādināšana |
Suspendēto daļiņu un materiālu atdalīšana, tos nostādinot ar gravitācijas palīdzību. |
(1) Jebkuram parametram, kuram paraugošanas vai analīzes apstākļu dēļ nav lietderīgi lietot 30 minūtes ilgus mērījumus, var izmantot piemērotāku mērījumu ilgumu.
(2) Cieto bioloģisko kurināmo klasifikācijai var izmantot EN 14961-1:2010.
(3) Ja par kurināmo izmanto dabasgāzi, sašķidrināto naftas gāzi utt., no rezultāta atņem metānu, kas monitorēts saskaņā ar EN ISO 25140 vai EN ISO 25139.
(4) Nav jāņem vērā, ja par kurināmo izmanto galvenokārt koksnes kurināmo, dabasgāzi, sašķidrināto naftas gāzi utt.
(5) Tostarp Cd, Co, Cr, Cu, Hg, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl un V.
(6) Jāņem vērā, ja par kurināmo izmanto kontaminētu reģenerētu koksni.
(7) Jāņem vērā, ja izmanto selektīvo nekatalītisko reducēšanu.
(8) Ja EN standarta nav, vēlamā pieeja ir izokinētiska paraugošana saduršķīdumā ar sakarsētu zondi un filtrkasti bez zondes noskalošanas, piemēram, pēc US EPA M316 metodes.
(9) Ja par kurināmo izmanto dabasgāzi, sašķidrināto naftas gāzi utt., no rezultāta atņem metānu, kas monitorēts saskaņā ar EN ISO 25140 vai EN ISO 25139.
(10) Ja EN standarta nav, vēlamā pieeja ir izokinētiska paraugošana saduršķīdumā ar sakarsētu zondi un filtrkasti bez zondes noskalošanas, piemēram, pēc US EPA M316 metodes.
(11) Paraugošanu no maisa filtriem un ciklonfiltriem var aizstāt ar spiediena mazināšanās filtrā nepārtrauktu monitorēšanu – tas ir indikatīvs aizstājparametrs.
(12) Mērījumu punkts atrodas pirms dūmgāzu sajaukšanās ar citām gaisa plūsmām – tikai tad, ja tas ir tehniski iespējams.
(13) Vērojama tendence ĶSP vietā ekonomisku un vidisku apsvērumu dēļ izmantot KOO. Korelācija starp šiem diviem parametriem attiecībā uz katru objektu jānosaka atsevišķi.
(14) Tostarp As, Cr, Cu, Ni, Pb un Zn.
(15) Ja plūsma nav pietiekama reprezentatīvai paraugošanai, plūsmproporcionālo paraugošanu var aizstāt ar kādu citu standarta paraugošanu.
(16) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.1. sadaļā.
(17) Šis LPTP SEL nav piemērojams, ja par galveno izejvielu izmanto priedi.
(18) Par 30 mg/Nm3 mazākas emisijas var sasniegt, izmantojot UTWS žāvētavu.
(19) Ja izmanto gandrīz tikai reģenerētu koksni, diapazona augšējā robeža var sasniegt 15 mg/Nm3.
(20) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.1. sadaļā.
(21) Ja nevar izmantot maisa filtru vai ciklonfiltru, diapazona augšējā robeža var sasniegt 10 mg/Nm3.
(22) Tehniskais paņēmiens aprakstīts 1.4.1. sadaļā.
(23) Bluķa ārējā daļa – ar mizu vai bez tās –, kas tiek pirmā atdalīta zāģēšanas procesā, kurā no baļķa iegūst zāģmateriālus.
(24) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.2. sadaļā.
(25) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.2. sadaļā.
(26) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.2. sadaļā.