ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 295

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 12. novembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/2010 (2015. gada 11. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1708/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz kopējo indeksu atsauces periodu saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2011 (2015. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz to reģionālo valdību un vietējo pašpārvalžu sarakstiem, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 1 )

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2012 (2015. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz lēmumu procedūrām, lai noteiktu, aprēķinātu un atceltu kapitāla palielinājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 1 )

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2013 (2015. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartnovirzēm saistībā ar veselības apdrošināšanas riska izlīdzināšanas sistēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 1 )

9

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2014 (2015. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām un veidnēm informācijas iesniegšanai grupas uzraudzības iestādei un informācijas apmaiņai starp uzraudzības iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 1 )

11

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2015 (2015. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām ārējo kredītnovērtējumu novērtēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 1 )

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2016 (2015. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kapitāla vērtspapīru indeksu, ko izmanto standarta kapitāla vērtspapīru kapitāla prasības simetriskai korekcijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 1 )

18

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2017 (2015. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz pielāgotajiem faktoriem, lai aprēķinātu kapitāla prasību valūtas riskam valūtām, kas ir piesaistītas euro, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 1 )

21

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2018 (2015. gada 11. novembris), ar ko atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

23

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2019 (2015. gada 11. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

39

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/2020 (2015. gada 26. oktobris), ar ko Padomes ģenerālsekretāram deleģē pilnvaras izsniegt ceļošanas atļaujas Eiropadomes un Padomes locekļiem, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kā arī īpašiem pieteikumu iesniedzējiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1417/2013 II pielikumā, un atceļ Lēmumu 2005/682/EK, Euratom

42

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/2021 (2015. gada 10. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferencē par Libērijas Republikas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā

44

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2022 (2015. gada 10. novembris), ar kuru attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 7669)  ( 1 )

45

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 273/14/COL (2014. gada 9. jūlijs) par Scandinavian Airlines finansēšanu ar jaunā atjaunojamā kredītinstrumenta starpniecību (Norvēģija) [2015/2023]

47

 

*

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 2/2015/PK (2015. gada 24. septembris), ar ko izveido EEZ Finanšu mehānisma pagaidu komiteju 2014.–2021. gadam [2015/2024]

63

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2010

(2015. gada 11. novembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1708/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz kopējo indeksu atsauces periodu saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (1) un jo īpaši tās 4. panta trešo daļu un 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2494/95 izveido statistikas pamatu, kas nepieciešams saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) noteikšanai.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1708/2005 (3) izveido kopīgus noteikumus indeksu atsauces perioda noteikšanai SPCI un to nosaka 2005. gadā = 100.

(3)

Izmaiņas SPCI apakšindeksu klasifikācijā un to apakšindeksu saskaņošana, kuri pēc atsauces perioda noteikšanas 2005. gadā = 100 ir saistīti ar SPCI, rada nepieciešamību mainīt indeksu atsauces periodu. Tāpēc, lai nodrošinātu SPCI salīdzināmību un nozīmīgumu, indeksu atsauces periods būtu jāmaina, nosakot to 2015. gadā = 100.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2494/95 13. pantu, pieņemot šo regulu, ir ņemta vērā finansiālā efektivitāte.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1708/2005 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Indeksu atsauces periods

1.   Kopējo indeksu atsauces periodu SPCI nosaka 2015. gadā = 100. Šo jauno indeksu atsauces periodu izmanto visu SPCI indeksu un apakšindeksu visām laikrindām, sākot no 2016. gada janvāra SPCI publicēšanas.

2.   Visus papildu apakšindeksus, kuri jāintegrē SPCI, konkrētā gada decembrī saista simts indeksa punktu līmenī un izmanto, sākot no nākamā gada janvāra (ieskaitot).”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.

(2)  2015. gada 1. jūnija atzinums (OV C 209, 25.6.2015., 3. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1708/2005 (2005. gada 19. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz kopējo indeksu atsauces periodu saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2214/96 (OV L 274, 20.10.2005., 9. lpp.).


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2011

(2015. gada 11. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz to reģionālo valdību un vietējo pašpārvalžu sarakstiem, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā 2009. gada 25. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 109.a panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

To reģionālo valdību un vietējo pašvaldību saraksti, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, ir svarīgi, lai aprēķinātu tirgus riska moduli un maksātspējas kapitāla prasības standarta formulas darījuma partnera saistību nepildīšanas riska moduli.

(2)

Attiecīgā gadījumā reģionālās valdības un vietējās pašvaldības, kas ir ietvertas minētajos sarakstos, būtu jāsadala kategorijās pēc veida, ņemot vērā Komisijas Deleģētās Regulas (ES) 2015/35 (2) 85. pantā paredzētos noteikumus.

(3)

Uzraudzības iestādes ir sniegušas attiecīgo informāciju par konkrētām ienākumus palielinošām spējām un esošo institucionālo kārtību saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz reģionālajām valdībām un vietējām pašvaldībām to jurisdikcijā un par apjomu, kādā minētās valdības un pašvaldības atbilst Direktīvas 2009/138/EK 109.a panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām.

(4)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(5)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 37. pantu izveidotās Apdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reģionālo valdību un vietējo pašvaldību saraksti

Turpmāk minētās reģionālās valdības un vietējās pašvaldības uzskata par struktūrām, ar kurām riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā tās ir reģistrētas, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 109.a panta 2. punkta a) apakšpunktā:

1)

Austrijā: jebkura “Land” vai “Gemeinde”;

2)

Beļģijā: jebkura “communauté” vai “gemeenschap”, “région” vai “gewest”, “province” vai “provincie”, vai “commune” vai “gemeente”;

3)

Dānijā: jebkurš “region” vai “kommune”;

4)

Somijā: jebkurš “kaupunki” vai “stad”, “kunta” vai “kommun”, vai “Ahvenanmaan maakunta” vai “Landskapet Åland”;

5)

Francijā: jebkurš “région”, “département” vai “commune”;

6)

Vācijā: jebkura “Land” vai “Gemeinde”;

7)

Lihtenšteinas firstistē: jebkura “Gemeinde”;

8)

Lietuvā: jebkura “savivaldybė”;

9)

Luksemburgā: jebkura “commune”;

10)

Nīderlandē: jebkura “provincie”, “waterschap” vai “gemeente”;

11)

Polijā: jebkura “województwo”, “związek powiatów”, “powiat”, “związek międzygminny”, “gmina”, vai “miasto stołeczne Warszawa”;

12)

Portugālē: “Região Autónoma dos Açores” vai “Região Autónoma da Madeira”;

13)

Spānijā: jebkura “comunidad autónoma” vai “corporación local”;

14)

Zviedrijā: jebkurš “region”, “landsting” vai “kommun”;

15)

Apvienotajā Karalistē: Skotijas Parlaments, Velsas Nacionālā asambleja vai Ziemeļīrijas Asambleja.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2012

(2015. gada 11. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz lēmumu procedūrām, lai noteiktu, aprēķinātu un atceltu kapitāla palielinājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 37. panta 8. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2009/138/EK ir paredzēta iespēja uzraudzības iestādēm noteikt kapitāla palielinājumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai. Ir jāparedz procedūras attiecībā uz lēmumiem, lai noteiktu, aprēķinātu un atceltu kapitāla palielinājumus.

(2)

Lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība varētu sniegt informāciju un pamatojumu, kas varētu mazināt vai radīt šaubas par vajadzību pēc kapitāla palielinājuma, pirms tiek pieņemts lēmums par kapitāla palielinājuma noteikšanu, uzraudzības iestādei būtu jāsniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai iespēja norādīt iemeslus pret kapitāla palielinājuma noteikšanu.

(3)

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības sadarbība ar uzraudzības iestādi ir būtiska, lai nodrošinātu kapitāla palielinājuma kā uzraudzības pasākuma efektivitāti. Lai uzraudzības iestāde varētu balstīt kapitāla palielinājumu uz precīzu un atjauninātu informāciju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma būtu jāaprēķina kapitāla palielinājums.

(4)

Lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība varētu novērst nepilnības, kā rezultātā bija jānosaka kapitāla palielinājums, ir jāprecizē lēmuma par kapitāla palielinājuma noteikšanu saturs.

(5)

Uzraudzības iestādei un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai nevajadzētu paļauties tikai uz gada pārskatu par kapitāla palielinājumu, bet tām būtu aktīvi jāuzrauga apstākļi, kas izraisīja kapitāla palielinājuma noteikšanu, lai pieņemtu attiecīgos pasākumus. Šajā nolūkā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtu jāsniedz uzraudzības iestādei progresa ziņojumi par nepilnību novēršanu, kuru rezultātā tika noteikts kapitāla palielinājums. Ir arī nepieciešams nodrošināt procedūru, lai pārskatītu lēmumus par kapitāla palielinājumu, ja ir būtiskas izmaiņas apstākļos, kas izraisīja kapitāla palielinājuma noteikšanu.

(6)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(7)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (2) 37. pantu izveidotās Apdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Paziņojums pirms kapitāla palielinājuma noteikšanas

1.   Uzraudzības iestāde paziņo attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai par savu nodomu noteikt kapitāla palielinājumu un par šāda kapitāla palielinājuma noteikšanas iemesliem.

2.   Uzraudzības iestāde nosaka termiņu, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir jāatbild uz 1. punktā minēto paziņojumu. Pirms uzraudzības iestāde pieņem lēmumu, tā ņem vērā visu informāciju, ko iesniegusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība.

2. pants

Kapitāla palielinājuma aprēķināšana

Ja to pieprasa uzraudzības iestāde, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic kapitāla palielinājuma aprēķinu saskaņā ar uzraudzības iestādes sniegtajām specifikācijām.

3. pants

Informācijas iesniegšana

1.   Uzraudzības iestāde var pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai sniegt informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par kapitāla palielinājuma noteikšanu, līdz uzraudzības iestādes noteiktajam termiņam.

2.   Nosakot 1. punktā minēto termiņu, uzraudzības iestāde pievērš īpašu uzmanību tam, cik iespējama un smaga varētu būt negatīva ietekme uz apdrošinājuma ņēmējiem un saņēmējiem.

3.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties paziņo uzraudzības iestādei, ja tā nespēj ievērot 1. punktā minēto termiņu.

4. pants

Lēmums noteikt kapitāla palielinājumu

1.   Uzraudzības iestāde rakstiski paziņo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai par savu lēmumu noteikt kapitāla palielinājumu.

2.   Uzraudzības iestādes lēmums ir pietiekami detalizēts, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība saprastu, kādi pasākumi tai ir jāveic vai kādas nepilnības tai ir jānovērš, lai kapitāla palielinājums tiktu atcelts.

3.   Šā panta 2. punktā minētais lēmums ietver:

a)

kapitāla palielinājuma noteikšanas iemeslus:

b)

metodi kapitāla palielinājuma aprēķināšanai un kapitāla palielinājuma summu;

c)

datumu, no kura kapitāla palielinājums ir piemērojams;

d)

attiecīgā gadījumā termiņu, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir jānovērš nepilnības, kas izraisīja kapitāla palielinājumu;

e)

attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. pantu iesniedzamā jebkura progresa ziņojuma saturu un biežumu.

5. pants

Progresa ziņojums

Direktīvas 2009/138/EK 37. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktos izklāstītajos gadījumos un ja to pieprasījusi uzraudzības iestāde, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība informē uzraudzības iestādi par tās panākto progresu attiecībā uz nepilnību novēršanu, kuru rezultātā tika noteikts kapitāla palielinājums, un par attiecīgajiem pasākumiem, ko tā ir veikusi.

6. pants

Kapitāla palielinājuma pārskatīšana

1.   Uzraudzības iestāde pārskata uzlikto kapitāla palielinājumu, ja ir būtiskas izmaiņas apstākļos, kas izraisīja kapitāla palielinājuma noteikšanu.

2.   Pēc uzliktā kapitāla palielinājuma pārskatīšanas uzraudzības iestāde patur, maina vai atceļ attiecīgo kapitāla palielinājumu.

7. pants

Kapitāla palielinājuma paturēšana, mainīšana vai atcelšana

Apsverot, vai paturēt, mainīt vai atcelt kapitāla palielinājumu uzraudzības iestāde ņem vērā visu turpmāk minēto:

a)

informāciju, ko iesniegusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kapitāla palielinājuma noteikšanas un aprēķināšanas laikā;

b)

informāciju, ko uzraudzības iestāde ieguvusi, veicot uzraudzības pārskatīšanas procesu un turpmāku uzraudzības darbību;

c)

informāciju, kas sniegta progresa ziņojumā, ja to pieprasījusi uzraudzības iestāde saskaņā ar 5. pantu;

d)

visu citu attiecīgo informāciju, kas norāda būtiskas izmaiņas apstākļos, kuri izraisīja kapitāla palielinājuma noteikšanu.

8. pants

Lēmums mainīt vai atcelt kapitāla palielinājumu

1.   Uzraudzības iestāde nekavējoties rakstiski paziņo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai par savu lēmumu mainīt vai atcelt kapitāla palielinājumu un šāda lēmuma spēkā stāšanās datumu.

2.   Ja uzraudzības iestāde nolemj mainīt kapitāla palielinājumu, tā pieņem jaunu lēmumu saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2013

(2015. gada 11. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartnovirzēm saistībā ar veselības apdrošināšanas riska izlīdzināšanas sistēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 109.a panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Nolūkā aprēķināt standarta formulas veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli maksātspējas kapitāla prasības segšanai, būtu jānosaka standartnovirzes prēmijas un rezerves riskam attiecībā uz konkrētiem valstu normatīvajiem aktiem, kuri pieļauj veselības riska atlīdzību prasību maksājumu sadalījumu starp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

(2)

Šādas standartnovirzes būtu jānosaka tikai attiecībā uz Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akts), kas sniedz obligāto pamata veselības apdrošināšanu (basisverzekering) Nīderlandē (turpmāk “veselības riska izlīdzināšanas sistēma Nīderlandē”). Saskaņā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes veikto apsekojumu veselības riska izlīdzināšanas sistēma Nīderlandē ir vienīgā šāda veida sistēma Savienībā, kas atbilst Direktīvas 2009/138/EK 109.a panta 4. un 5. punkta kritērijiem.

(3)

Šajā regulā ietvertā standartnovirze ir noteikta, ņemot vērā aprēķinus, ko sniegusi banka De Nederlandsche Bank.

(4)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(5)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (2) 37. pantu izveidotās Apdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standartnovirzes

Attiecībā uz medicīnisko izdevumu apdrošināšanu un proporcionālu pārapdrošināšanu, kam piemēro veselības riska izlīdzināšanas sistēmu Nīderlandē, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumi veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķinā izmanto šādas standartnovirzes:

a)

2,7 % NSLT veselības apdrošināšanas prēmijas riskam;

b)

5 % NSLT veselības apdrošināšanas rezerves riskam.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2014

(2015. gada 11. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām un veidnēm informācijas iesniegšanai grupas uzraudzības iestādei un informācijas apmaiņai starp uzraudzības iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā 2009. gada 25. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 249. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Neskarot citus sadarbības un informācijas apmaiņas veidus, kas var notikt divpusēji vai daudzpusēji starp uzraudzības iestādēm, procedūras un veidnes ir jo īpaši vajadzīgas, lai atvieglotu efektīvu un saskaņotu informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā, jo uzraudzītāju kolēģijai vajadzētu būt galvenajai informācijas apmaiņas platformai starp grupas uzraudzības iestādēm.

(2)

Minētās procedūras un veidnes ir paredzētas uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā, kas koordinēšanas pasākumu ietvaros izlemj par informāciju, kas nepieciešama uzraudzītāju kolēģijas darbībām, un paņēmieniem, saskaņā ar kuriem ar šādu informāciju būtu jāapmainās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (2) 357. pantu.

(3)

Lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu uzraudzību, informācijas apmaiņā starp uzraudzības iestādēm ņem vērā grupas būtību, izmēru un sarežģītību, informācijas pieejamību un veidu, kā arī jaunākos un būtiskos datus.

(4)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(5)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (3) 37. pantu izveidotās ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Informācijas apmaiņa starp uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā

Uzraudzības iestādes uzraudzītāju kolēģijā apmainās ar informāciju sistēmiski, vismaz reizi gadā un vajadzības gadījumā pēc ad hoc principa.

2. pants

Informācijas apmaiņas termiņš

1.   Lai apmainītos ar informāciju sistēmiski vai pēc ad hoc principa, uzraudzības iestādes uzraudzītāju kolēģijā vienojas par termiņu.

2.   Par saskaņoto termiņu kavēšanu attiecīgajām uzraudzības iestādēm paziņo iepriekš, to attiecīgi pamatojot.

3. pants

Informācijas apmaiņas līdzekļi

Uzraudzības iestādes uzraudzītāju kolēģijā vienojas par drošu elektronisko veidni informācijas apmaiņai, kā arī par datu formātu, kādā apmainīsies ar informāciju.

4. pants

Valūta

Ja vien uzraudzības iestādes uzraudzītāju kolēģijā koordinēšanas pasākumu ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 4. punktu nav nolēmušas citādi, uzraudzības iestādes izsaka summas kā daļu no informācijas, ar ko apmainās uzraudzītāju kolēģijā, tajā valūtā, kurā tika iesniegta informācija.

5. pants

Valoda

Ja vien uzraudzības iestādes uzraudzītāju kolēģijā koordinēšanas pasākumu ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 4. punktu nav nolēmušas citādi, uzraudzības iestādes apmainās ar informāciju uzraudzītāju kolēģijā tajā valodā, ko visplašāk saprot uzraudzītāju kolēģijā.

6. pants

Pārskats par informāciju, ar ko jāapmainās uzraudzītāju kolēģijā

Grupas uzraudzības iestāde iesniedz citām uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā pārskatu par informāciju, ar ko jāapmainās, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/35 357. pantu, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni.

7. pants

Galveno secinājumu iesniegšana pēc uzraudzības pārbaudes procesa

1.   Citas uzraudzības iestādes uzraudzītāju kolēģijā grupas uzraudzības iestādei iesniedz galvenos secinājumus pēc uzraudzības pārbaudes procesa, kas veikts individuāla uzņēmuma līmenī saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/35 357. panta 2. punkta c) apakšpunktu, izmantojot šīs regulas II pielikumā iekļauto veidni.

2.   Grupas uzraudzības iestāde citām uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā iesniedz galvenos secinājumus pēc uzraudzības pārbaudes procesa, kas veikts grupas līmenī saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/35 357. panta 3. punkta a) apakšpunktu, izmantojot šīs regulas II pielikumā iekļauto veidni.

8. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa starp uzraudzības iestādēm ārpus uzraudzītāju kolēģijas

1.   Ja uzraudzības iestāde uzraudzītāju kolēģijā dalās ar informāciju, kas ir svarīga grupas uzraudzībai uz divpusēja vai daudzpusēja pamata, ar dažām citām uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā, tā šādu informāciju paziņo grupas uzraudzības iestādei samērīgā laikposmā. Grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka informācija tiek paziņota visām citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā nākamajā sanāksmē vai pirms tās.

2.   Ja uzraudzības iestāde uzraudzītāju kolēģijā no trešās personas saņem informāciju, kas ir svarīga informācija grupas uzraudzībai, un dalās ar šo informāciju ar dažām citām uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā, tā pēc iespējas lielākā apmērā un ievērojot visus konfidencialitātes ierobežojumus, ko noteikusi trešā persona vai kas noteikti ar likumu, paziņo minēto informāciju grupas uzraudzības iestādei samērīgā laikposmā. Grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka informācija tiek paziņota visām citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm uzraudzītāju kolēģijā nākamajā sanāksmē vai pirms tās.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


I PIELIKUMS

Pārskats par informāciju, ar ko jāapmainās uzraudzītāju kolēģijā

Informācijas veids

Uzņēmuma veids

Ziņojums par maksātspēju un finansiālo stāvokli

Periodisks uzraudzības pārskats

Kvantitatīvās ziņošanas veidnes

Galvenie uzraudzības pārskata procesa secinājumi

Citi izvēlētie dati

Dalības sabiedrība

Elements

 

 

 

 

 

Biežums

 

 

 

 

 

Termiņš

 

 

 

 

 

Meitasuzņēmums

Elements

 

 

 

 

 

Biežums

 

 

 

 

 

Termiņš

 

 

 

 

 

Cits saistīts uzņēmums

Elements

 

 

 

 

 

Biežums

 

 

 

 

 

Termiņš

 

 

 

 

 

Informācijas elementus, ar kuriem jāapmainās, tostarp aprakstošo ziņojumu būtiskās daļas, attiecīgās kvantitatīvās ziņošanas veidnes, galvenos secinājumus pēc uzraudzības pārskata procesa un citus izvēlētos datus, kā arī termiņus un biežumu, par ko panākta vienošanās uzraudzītāju kolēģijā, precizē pārskatā.


II PIELIKUMS

Galveno uzraudzības pārskata procesa secinājumu iesniegšana

Atsevišķa uzņēmuma vai grupas nosaukums

 

Risku novērtējuma iznākums un attiecīgās plānotās uzraudzības darbības

Apraksts

 

Konstatējumi, kas gūti uz vietas veiktajās pārbaudēs/inspekcijās un neklātienes darbībās

Apraksts

 

Saistītie uzraudzības pasākumi

Apraksts

 

Galvenie secinājumi, kas seko uzraudzības pārskatīšanas procesam, ietver riska novērtējuma iznākumu, saistītās plānotās uzraudzības darbības, secinājumus, kas gūti pārbaudēs uz vietas, inspekcijās uz vietas un neklātienes darbībās, un attiecīgos uzraudzības pasākumus, kā saskaņots uzraudzītāju kolēģijā.


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2015

(2015. gada 11. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām ārējo kredītnovērtējumu novērtēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 44. panta 4.a punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2009/138/EK 44. panta 4.a punktā minētajiem ārējo kredītnovērtējumu piemērotības papildu novērtējumiem vajadzētu būt svarīgai un nozīmīgai darbībai kā daļai no riska pārvaldības sistēmas, jo tie novērš riskus, kas ir saistīti ar tehnisko rezervju aprēķinu un maksātspējas kapitāla prasību.

(2)

Papildu novērtējumu procesuālie aspekti ir jāatspoguļo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pārvaldības politikā, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 41. panta 3. punktā, jo papildu novērtējumi ir daļa no riska pārvaldības sistēmas.

(3)

Kad apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā riska pārvaldības politikā ietver papildu novērtējumu procesuālos aspektus un dokumentē papildu novērtējumu rezultātus, tām būtu jāņem vērā sabiedrību darbības būtība, apjoms un sarežģītība un veids, kādā ir veikti minētie novērtējumi.

(4)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(5)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (2) 37. pantu izveidotās Apdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Riska pārvaldības politika

Lai novērtētu ārējo kredītnovērtējumu novērtēšanas piemērotību, kas izmantoti tehnisko rezervju un maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, izmantojot papildu novērtējumus, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 44. panta 4.a punktā, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā riska pārvaldības politikā ietver sekojošo:

a)

papildu novērtējumu tvērumu un biežumu;

b)

veidu, kādā papildu novērtējumi tika veikti, tostarp pieņēmumus, uz kuriem tie balstās;

c)

papildu novērtējumu regulāras pārskatīšanas biežumu un noteikumus, kas paredz veikt papildu novērtējumu ad hoc pārskatīšanu.

2. pants

Riska pārvaldības funkcijas uzdevumi

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina, ka riska pārvaldības funkcija ietver papildu novērtējumus saskaņā ar 1. pantā minēto riska pārvaldības politiku, un, aprēķinot tehniskās rezerves un maksātspējas kapitāla prasības, pienācīgi ņem vērā papildu novērtējumu rezultātus.

3. pants

Papildu novērtējumiem izmantotā informācija

Veicot papildu novērtējumus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto informāciju, ko iegūst no uzticamiem atjauninātiem avotiem.

4. pants

Papildu novērtējumu pārskatīšana

1.   Saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 41. panta 3. punktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vismaz reizi gadā pārskata savus papildu novērtējumus.

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības arī pārskata papildu novērtējumus pēc ad hoc principa, ja kāds no 1. panta c) apakšpunktā minētajiem noteikumiem vai pieņēmumi, uz ko minētie novērtējumi balstās, vairs nav derīgi.

5. pants

Dokumentācija

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības dokumentē šādus procesus:

a)

veidu, kādā papildu novērtējumi tiek veikti, un minēto novērtējumu rezultātus;

b)

apjomu, kādā papildu novērtējumu rezultāti tiek ņemti vērā tehnisko rezervju un maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2016

(2015. gada 11. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kapitāla vērtspapīru indeksu, ko izmanto standarta kapitāla vērtspapīru kapitāla prasības simetriskai korekcijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 109.a panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka kapitāla indekss izmēra diversificēta vērtspapīru portfeļa tirgus cenu, kas atveido to vērtspapīru būtību, ko parasti tur apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Deleģētās Regulas (ES) 2015/35 (2) 172. pantā, tam būtu jāsastāv no vairākiem esošajiem kapitāla vērtspapīru indeksiem attiecīgajiem tirgiem. Lai minēto kapitāla vērtspapīru indeksu līmeņus padarītu salīdzināmus, katrs indeksa līmenis attiecīgā laikposma sākumā, kas minēts Direktīvas 2009/138/EK 106. panta 2. punktā, būtu jānosaka 100 procentpunktu vērtībā.

(2)

Kapitāla vērtspapīru indeksa vērtība dienas laikā mainās. Tādēļ ir nepieciešams precizēt, kura vērtība tiek izmantota attiecīgajā dienā. Tā kā biržas nav atvērtas tirdzniecībai katru dienu, ir arī jāprecizē, kurās dienās ir jāaprēķina kapitāla vērtspapīru indeksa līmeņi. Šā iemesla dēļ būtu jādefinē termini “pēdējais līmenis” un “darbadiena”.

(3)

Kapitāla vērtspapīru indeksam būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Deleģētās Regulas (ES) 2015/35 172. pantā.

(4)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(5)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātu publisko apspriešanos par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (3) 37. pantu izveidotās Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“pēdējais līmenis” ir kapitāla vērtspapīru indeksa pēdējā vērtība atsauces dienā, ko publicējis kapitāla vērtspapīru indeksa sniedzējs;

2)

“darbadiena” ir jebkura diena, izņemot sestdienas un svētdienas.

2. pants

Kapitāla vērtspapīru indeksa aprēķināšana

1.   Direktīvas 2009/138/EK 106. panta 2. punktā minēto kapitāla vērtspapīru indeksa līmeni nosaka katrai darbadienai.

Kapitāla vērtspapīru indeksa līmenis konkrētai darbadienai ir pielikumā ietverto visu kapitāla vērtspapīru ieguldījumu summa attiecīgajai darbadienai.

Attiecībā uz katru no pielikumā ietvertajiem kapitāla vērtspapīru indeksiem tā ieguldījums konkrētai darbadienai ir tā normalizētā līmeņa produkts attiecīgajai darbadienai un kapitāla vērtspapīru indeksa attiecīgais svērums, kā izklāstīts pielikumā.

2.   Attiecībā uz katru no pielikumā izklāstītajiem kapitāla vērtspapīru indeksiem tā normalizētais līmenis konkrētai darbadienai ir tā pēdējais līmenis minētajā darbadienā, kas dalīts ar tā pēdējo līmeni pirmajā dienā 36 mēnešu periodā, kas beidzas darbadienā, kurai tiek aprēķināts kapitāla vērtspapīru indeksa līmenis, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2015/35 172. panta 1. punktā. Ja konkrētai dienai kapitāla vērtspapīru indeksa pēdējais līmenis nav pieejams, izmanto visnesenāko pēdējo līmeni pirms minētās dienas.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā Regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), ar ko groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


PIELIKUMS

Kapitāla vērtspapīru indeksi un svērumi

Kapitāla vērtspapīru indeksi (cenu indeksi)

Svērumi

AEX

0,14

CAC 40

0,14

DAX

0,14

FTSE visu akciju indekss

0,14

FTSE MIB indekss

0,08

IBEX 35

0,08

Nikkei 225

0,02

OMX Stockholm 30 indekss

0,08

S&P 500

0,08

SMI

0,02

WIG30

0,08


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/21


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2017

(2015. gada 11. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz pielāgotajiem faktoriem, lai aprēķinātu kapitāla prasību valūtas riskam valūtām, kas ir piesaistītas euro, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 109.a panta 2. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Šajā regulā noteiktajos pielāgojumos ir ņemti vērā detalizēti kritēriji, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (2) 188. panta 5. punktā.

(2)

Lai nodrošinātu, ka valūtām, kas ir piesaistītas euro, aprēķinot kapitāla prasību attiecībā uz valūtas risku, piemēro konsekventu režīmu, vajadzētu nodrošināt pielāgotos faktorus valūtas riskam, kas attiecas uz valūtas maiņas kursu starp euro un valūtām, kas piesaistītas euro, kā arī attiecībā uz valūtas maiņas kursu starp abām valūtām, kas piesaistītas euro.

(3)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(4)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (3) 37. pantu izveidotās Apdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielāgotie faktori valūtas riskam, ja vietējā vai ārvalstu valūta ir euro

Ja vietējā vai ārvalstu valūta ir euro, Deleģētās regulas (ES) 2015/35 188. panta 3. un 4. punktā 25 % faktoru aizstāj ar:

a)

0,39 %, kur otrā valūta ir Dānijas krona (DKK);

b)

1,81 %, kur otrā valūta ir leva (BGN);

c)

2,18 %, kur otrā valūta ir Rietumāfrikas CFA franks (BCEAO) (XOF);

d)

1,96 %, kur otrā valūta ir Centrālāfrikas CFA franks (BEAC) (XAF);

e)

2,00 %, kur otrā valūta ir Komoru Salu franks (KMF).

2. pants

Pielāgotie faktori valūtas riskam, ja vietējā vai ārvalstu valūta ir piesaistīta euro

Deleģētās regulas (ES) 2015/35 188. panta 3. un 4. punktā 25 % faktoru aizstāj ar:

a)

2,24 %, ja abas valūtas ir DKK un BGN;

b)

2,62 %, ja abas valūtas ir DKK un XOF;

c)

2,40 %, ja abas valūtas ir DKK un XAF;

d)

2,44 %, ja abas valūtas ir DKK un KMF;

e)

4,06 %, ja abas valūtas ir BGN un XOF;

f)

3,85 %, ja abas valūtas ir BGN un XAF;

g)

3,89 %, ja abas valūtas ir BGN un KMF;

h)

4,23 %, ja abas valūtas ir XOF un XAF;

i)

4,27 %, ja abas valūtas ir XOF un KMF;

j)

4,04 %, ja abas valūtas ir XAF un KMF;

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2018

(2015. gada 11. novembris),

ar ko atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”),

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

informējusi dalībvalstis,

tā kā:

A.   SAISTĪBAS UN CITI SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) Nr. 513/2013 (3) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu (“moduļi”) un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Ražotāju eksportētāju grupa pilnvaroja Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (“CCCME”) tās vārdā iesniegt Komisijai cenu saistības, ko palāta arī izdarīja. No minēto cenu saistību noteikumiem ir skaidrs, ka cenu saistības ir pakete ar katra ražotāja eksportētāja individuālām cenu saistībām, ko administratīvi praktisku iemeslu dēļ koordinē CCCME.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2013/423/ES (4) attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu pieņēma minētās cenu saistības. Komisija ar Regulu (ES) Nr. 748/2013 (5) grozīja Regulu (ES) Nr. 513/2013, lai ieviestu tehniskas izmaiņas, kas bija vajadzīgas sakarā ar saistību pieņemšanu attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu moduļu un elementu (“attiecīgie ražojumi”) importam Savienībā. Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (7) noteica arī galīgo kompensācijas maksājumu attiecīgā ražojuma importam Savienībā.

(5)

Pēc paziņojuma par ražotāju eksportētāju grupas (“ražotāji eksportētāji”) un CCCME cenu saistību grozīto versiju Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (8) apstiprināja grozīto cenu saistību (“saistības”) pieņemšanu attiecībā uz galīgo pasākumu piemērošanas periodu. Lēmuma pielikumā ir uzskaitīti ražotāji eksportētāji, kuru saistības tika pieņemtas, tostarp:

a)

Chint Solar (Zhejiang) Co. Ltd kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B810 (“Chint Solar”); un

b)

Hangzhou Zhejiang University Sunny Energy Science and Technology Co. Ltd un Zhejiang Jinbest Energy Science and Technology Co. Ltd, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B 825 (“Sunny Energy”).

(6)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES (9) pieņēma ražotāju eksportētāju grupas un CCCME ierosinājumu izdarīt precizējumus par to saistību īstenošanu, kas skar attiecīgo ražojumu, uz kuru attiecas saistības, proti, ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītiem moduļiem un elementiem, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8541 40 90 (Taric kodi 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039) un kurus ražo ražotāji eksportētāji (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”). Antidempinga un kompensācijas maksājumus, kas minēti 4. apsvērumā, kopā ar saistībām sauc par “pasākumiem”.

(7)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/866 (10) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz trim ražotājiem eksportētājiem.

(8)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1403 (11) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

B.   PĀRKĀPTIE SAISTĪBU NOTEIKUMI

(9)

Katrs uzņēmums, kura saistības bija pieņemtas, apņēmās pārdot tikai šajā uzņēmumā ražoto attiecīgo ražojumu. Pārdot citu uzņēmumu ražotos ražojumus nav atļauts.

(10)

Ražotāji eksportētāji piekrita, cita starpā, nepārdot ražojumu, uz kuru attiecas saistības, pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā zem noteiktas minimālās importa cenas (MIC) importa uz Savienību konkrētā gada līmenī, kas noteikts saistībās.

(11)

Saistībās neizsmeļošā sarakstā precizēts arī tas, kas ir saistību pārkāpums. Minētajā sarakstā konkrēti norādīta kompensējošu shēmu veidošana ar pircējiem un maldinošu deklarāciju sagatavošana par attiecīgā ražojuma izcelsmi vai eksportētāja identitāti. Arī dalība tirdzniecības sistēmā, kura izraisa pasākumu apiešanas risku, ir pārkāpums. Sarakstā minēts arī tas, ka pārkāpums ir tāda faktūrrēķina izdošana (definēta saistībās), kurā norādīto finanšu darījumu vērtība neatbilst norādītajai vērtībai.

(12)

Turklāt ražotāji eksportētāji apņēmās tiem pašiem pircējiem, kam tie pārdod ražojumu, uz kuru attiecas saistības, pārdot to ražotos vai tirgotos ražojumus, uz kuriem neattiecas saistības, nepārsniedzot attiecīgu nelielu procentuālo limitu no ražojuma, uz kuru attiecas saistības, kopējās pārdošanas vērtības (“paralēlās pārdošanas limits”).

(13)

Turklāt saistībās paredzēts, ka ražotāji eksportētāji reizi ceturksnī noteiktos termiņos sniedz Komisijai detalizētu informāciju par visu savu eksporta pārdošanu un tālākpārdošanu Savienībā (“ceturkšņa ziņojumi”). Tas nozīmē, ka minētajos ceturkšņa ziņojumos ietvertajiem datiem ir jābūt pilnīgiem un pareiziem un ka paziņotie darījumi pilnībā atbilst saistību noteikumiem. Ja tiem pašiem pircējiem pārdoti arī tie ražojumi, uz kuriem saistības neattiecas, tas bija jānorāda ziņojumos.

(14)

Lai nodrošinātu saistību izpildi, ražotāji eksportētāji arī apņēmās nodrošināt iespēju veikt pārbaudes apmeklējumus, kuros pārliecinās par Komisijai iesniegtajos ceturkšņa ziņojumos sniegto datu precizitāti un pilnīgumu, un sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskatītu par nepieciešamu.

C.   SAISTĪBU NOTEIKUMI, KAS KOMISIJAI ĻAUT VEIKT ATSAUKŠANU, JA SAISTĪBAS NAV PĀRKĀPTAS

(15)

Saistībās noteikts, ka Komisija jebkurā saistību piemērošanas perioda laikā var atsaukt saistību pieņemšanu, ja izrādās neiespējama uzraudzība un izpilde.

D.   RAŽOTĀJU EKSPORTĒTĀJU UZRAUDZĪBA

(16)

Uzraugot saistību izpildi, Komisija pārbaudīja divu 5. apsvērumā minēto ražotāju eksportētāju iesniegto informāciju, kas bija būtiska saistībām. Komisija veica arī pārbaudes apmeklējumus šo ražotāju eksportētāju telpās. Konstatējumi, kas uzskaitīti 17. līdz 27. apsvērumā, pievēršas problēmām, kas identificētas attiecībā uz Chint Solar un Sunny Energy un kas Komisijai liek atsaukt saistību pieņemšanu attiecībā uz šiem diviem ražotājiem eksportētājiem.

E.   IEMESLI ATSAUKT SAISTĪBU PIEŅEMŠANU

i)    Chint Solar

(17)

Chint Solar saistītie uzņēmumi Savienībā, kas minēti 5. apsvēruma a) punktā, 2013. un 2014. gadā pārdeva ražojumu, uz kuru attiecas saistības, neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Saistībās noteiktajā termiņā par šo pārdošanu netika ziņots Komisijai. Tikai pārbaudes apmeklējuma sākumā tika iesniegts nepilnīgs ziņojums. Tāpēc Komisija secināja, ka Chint Solar pārkāpis savus ziņošanas pienākumus.

(18)

Chint Solar uz Savienību pārdeva arī moduļus, kurus bija ražojis saistītais uzņēmums, uz kuru saistības neattiecās. Komisija analizēja šo praksi un secināja, ka Chint Solar pārkāpis pienākumu pārdot tikai tos moduļus, kurus ražojis uzņēmums, uz kuru saistības attiecas.

(19)

Turklāt saistītais moduļu ražotājs Savienībā cita starpā pārdeva šos ražojumus vienam Chint Solar pircējam vai arī ar Chint Solar pircēju saistītiem pircējiem. Ievērojams apjoms no šīs pārdošanas tika veikts par cenām zem MIC. Komisija analizēja šo darījumdarbības modeli. Komisija secina, ka pārdošana zem MIC Chint Solar pircējam vai Chint Solar pircēja saistītam pircējam ir bijusi kompensējoša shēma un Chint Solar nav pildījis pienākumu, kas izriet no saistībām, neiesaistīties kompensējošā shēmā.

(20)

Turklāt Chint Solar moduļus daļēji ražo, izmantojot pamatiekārtu ražotāja (“OEM”) shēmu. Līgumattiecības ļauj veikt pārdošanu vienai tā OEM pircēju grupai uz Savienību un ārpus Savienības. Chint Solar nesniedza visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu saistību izpildes uzraudzībai. Par citu tā OEM pircēju grupu pārbaudē tika noteikts, ka vienā gadījumā moduļi piegādāti gan grupas locekļiem Savienībā, gan ārpus Savienības.

(21)

Šāds darījumdarbības modelis izraisa risku, ka pasākumus varētu apiet, izmantojot MIC šķērskompensāciju. Konkrētāk, tas tā notiktu, ja OEM pircēju grupām tiktu pārdoti moduļi ar Chint Solar saistītā uzņēmuma starpniecību, uz kuru saistības neattiecas.

(22)

Komisija secina, ka konstatētais tirdzniecības modelis padara Chint Solar saistību izpildes uzraudzību neiespējamu.

ii)    Sunny Energy

(23)

Sunny Energy izdevis vairākus faktūrrēķinus par saules enerģijas moduļiem, kuriem norādītā vērtība atbilst MIC prasībām. Tomēr, pārbaudot attiecīgos rēķinus, kurus Sunny Energy iesniedzis Ķīnas PVN iestādēm, atklājas, ka pārdošanas darījumi ietvēruši arī ražojumus, uz kuriem saistības neattiecas, piemēram, inverterus un kabeļus, kas saistībās definēti kā “citi ražojumi”, un Komisijai par tiem ziņots netika. Turklāt šādu “citu ražojumu” pārdošana tiem pašiem pircējiem pārsniedza paralēlās pārdošanas limitu, kas saskaņā ar saistībām atļauts. Tas ir ziņošanas pienākuma un “citu ražojumu” tiem pašiem pircējiem veiktās pārdošanas limita pārkāpums.

(24)

Bez tam pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka saules enerģijas moduļu pārdošanas cena, kas norādīta rēķinos, ko Sunny Energy iesniedza Ķīnas PVN iestādēm, ir zemāka nekā cena rēķinos par ražojumiem, uz kuriem attiecas saistības. Komisija analizēja šo praksi un secināja, ka, izdodot faktūrrēķinus, kuros norādīto finanšu darījumu vērtība neatbilst norādītajai vērtībai, Sunny Energy ir pārkāpis saistības.

(25)

Sunny Energy ir ilgstoši eksportējis arī “citus ražojumus” uz muitas noliktavu Savienībā. Šos ražojumus muito tad, kad pircējs ražojumus pasūta. Šāda pārdošana neietilpst Komisijas uzraudzības jomā.

(26)

Komisija analizēja šā tirdzniecības modeļa ietekmi un secināja, ka pastāv liels MIC šķērskompensācijas risks, proti, ja vieniem un tiem pašiem pircējiem no muitas noliktavas pārdod ražojumus, uz kuriem attiecas saistības, un ražojumus, uz kuriem saistības neattiecas. Komisija secina, ka konstatētais tirdzniecības modelis padara Sunny Energy saistību izpildes uzraudzību neiespējamu.

(27)

Turklāt darījumu uzskaitē, kas tika pārbaudīta uz vietas, atklājas, ka viens pircējs nav samaksājis visu summu par konkrēto pārdošanas darījumu. Tālāk analīzē tika konstatēts, ka šā daļējā maksājuma dēļ pārdošanas cena ir zem MIC. Pārdošana par cenu zem MIC ir saistību pārkāpums.

iii)   Secinājumi

(28)

Ievērojot pamatregulas 8. panta 7. un 9. punktu, antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 7. un 9. punktu un saistību noteikumus, konstatētie saistību pārkāpumi un saistību izpildes neiespējamība, kas konstatēti uzņēmumiem Chint Solar un Sunny Energy, pamato saistību pieņemšanas atsaukšanu šiem diviem ražotājiem eksportētājiem.

F.   KOPĒJO SAISTĪBU IZPILDES IESPĒJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS

(29)

Saistībās paredzēts, ka individuāla ražotāja eksportētāja pārkāpums nenozīmē, ka saistību pieņemšana automātiski tiek atsaukta attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem. Šādā gadījumā Komisija novērtē konkrētā pārkāpuma ietekmi uz saistību izpildes iespējamību attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

(30)

Komisija ir attiecīgi novērtējusi Chint Solar un Sunny Energy izdarīto pārkāpumu ietekmi uz saistību izpildes iespējamību attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

(31)

Atbildība par pārkāpumiem ir jāuzņemas tikai attiecīgajiem ražotājiem eksportētājam; uzraudzība nav atklājusi sistemātiskus pārkāpumus, ko būtu izdarījis liels skaits ražotāju eksportētāju vai CCCME.

(32)

Tāpēc Komisija secina, ka saistību vispārējā darbība netiek ietekmēta un ka nav pamata atsaukt saistību pieņemšanu attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

G.   RAKSTISKI IESNIEGTA INFORMĀCIJA UN UZKLAUSĪŠANA

(33)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām un izteikt piezīmes saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu. Gan Chint Solar, gan Sunny Energy iesniedza piezīmes un tika uzklausīti. Piezīmes iesniedza arī vēl viena ieinteresētā persona.

(34)

Uzklausīšanās gan Chint Solar, gan Sunny Energy apliecināja, ka ir bijuši daži pārkāpumi, taču apņēmās turpmāk pildīt saistības un uzsvēra, ka tie uzskatījuši pārkāpumus par niecīgiem.

i)    Chint Solar

Tādu moduļu pārdevumi uz Savienību, kurus bija ražojis saistītais uzņēmums, uz kuru saistības neattiecās

(35)

Chint Solar apgalvoja, ka, lai gan sākotnējās izmeklēšanas laikā saistītais eksportētājs, kas minēts iepriekš 18. apsvērumā, bija iesniedzis atbildes, Komisija nav iekļāvusi šo ražotāju ne izlases priekšlikumā, ne arī to ražotāju sarakstā, kuri sadarbojās un uz kuriem attiecās sākotnējās izmeklēšanas galīgais lēmums. Tas uzskatīja, ka šo neizdarību dēļ Chint Solar nevarēja saprast savu ražotāju dažādos statusus.

(36)

Komisija noraida šo argumentu. Pirmkārt, izlases priekšlikums attiecās gan uz atsevišķajiem ražotājiem, gan uzņēmumu grupām. No izlases priekšlikuma formulējuma un pievienotā uzņēmumu saraksta izriet, ka sarakstā tika iekļauts viens uzņēmums no katras uzņēmumu grupas. Faktiski lielākajai daļai uzņēmumu, kas bija ierosināti izlasei, bija vairāki saistītie uzņēmumi ĶTR, taču tikai viens uzņēmums no katras uzņēmumu grupas tika iekļauts izlases priekšlikumā.

(37)

Otrkārt, pretēji izlases priekšlikumam, to ražotāju eksportētāju sarakstā, kuri sadarbojās un kuri minēti īstenošanas regulās, ar ko nosaka pagaidu un galīgos antidempinga un kompensācijas maksājumus attiecīgajam ražojumam, ir iekļauti visi uzņēmumi uzņēmumu grupas ietvaros. Komisija uzskata, ka Chint Solar tika dots pietiekams laiks pēc pagaidu un galīgā posma informācijas izpaušanas sākotnējā izmeklēšanā, lai tas varētu norādīt visas neprecizitātes to ražotāju eksportētāju sarakstā, kuri sadarbojās. No Chint Solar piezīmes netika saņemtas.

Ziņošanas pienākumi, kuri attiecas uz saistītajiem importētājiem Savienībā

(38)

Chint Solar arī apgalvoja, ka tam nekas nebija zināms par ziņošanas pienākumiem, kuri attiecās uz tā saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, kas minēti iepriekš 5. apsvēruma a) punktā, jo Chint Solar netika informēts par šo saistīto uzņēmumu piedāvāto saistību pieņemšanu. Turklāt Chint Solar apgalvoja, ka šiem saistītajiem uzņēmumiem Savienībā netika nodrošināta neatkarīga piekļuve ziņošanas sistēmai, tādējādi tie praktiski nevarēja iesniegt savus ceturkšņa ziņojumus.

(39)

Komisija noraida šos argumentus, jo Chint Solar bija pienākums ziņot par darījumiem, kuros tika veikta tālākpārdošana neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tas to nav darījis. Tas noticis šādu iemeslu dēļ:

a)

saistību piedāvājums, kurā ietilpst viens no saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, kas minēti iepriekš 5. apsvēruma a) punktā, jau bija pieņemts ar pagaidu antidempinga maksājumu (12). Saistību noteikumi nepārprotami paredz, ka ir jāziņo par tālākpārdošanu neatkarīgiem pircējiem Savienībā;

b)

saistību piedāvājums, kurā ietilpst otrs saistītais uzņēmums Savienībā, kas minēts iepriekš 5. apsvēruma a) punktā, tika pieņemts attiecībā uz galīgo pasākumu piemērošanas periodu (13). Tomēr pēc saistību pieņemšanas netika veikti pārdevumi šim saistītajam uzņēmumam. Tāpēc Chint Solar argumenti attiecībā uz šo uzņēmumu nav būtiski;

c)

CCCME koordinē visu to uzņēmumu ceturkšņa ziņojumu iesniegšanu, uz kuriem attiecas saistības, tostarp ceturkšņa ziņojumu par tālākpārdošanas darījumiem iesniegšanu. Chint Solar varēja saņemt jebkādu sīkāku informāciju par ziņošanas pienākumiem, kas noteikts saskaņā ar saistībām;

d)

Chint Solar pārbaudes apmeklējuma sākumā iesniedza nepilnīgu ceturkšņa ziņojumu. Tas pamato pieņēmumu, ka Chint Solar zināja par ziņošanas pienākumiem, kas bija jāpilda tā saistītajiem uzņēmumiem Savienībā.

Nav būtiska pārkāpuma

(40)

Chint Solar arī apgalvoja, ka nav noticis būtisks pārkāpums, jo to darījumu apjoms, par kuriem netika sniegtas ziņas, bija niecīgs salīdzinājumā ar kopējo tirdzniecības darījumu skaitu.

(41)

Komisija nevar pieņemt šo argumentu. Chint Solar neiesniedza nevienu ceturkšņa ziņojumu par tā saistītā uzņēmuma, kas minēts iepriekš 5. apsvēruma a) punktā, tālākpārdošanas darījumiem kopš saistību stāšanās spēkā. To darījumu skaitam, par kuriem ziņas netika sniegtas, nav nozīmes. Tāpēc Komisija apstiprina savu secinājumu, ka Chint Solar pārkāpis ziņošanas pienākumu saskaņā ar saistībām.

Pārdošana, ko veicis saistītais ražotājs Savienībā

(42)

Chint Solar apstrīdēja arī to, ka tas nav izpildījis pienākumu, kas noteikts saskaņā ar saistībām, proti, neiesaistīties kompensējošā shēmā, šādu iemeslu dēļ:

a)

Chint Solar esot paziņojis Komisijai par moduļu ražotāja pārņemšanu Savienībā, kas minēts iepriekš 19. apsvērumā, un Komisija neesot reaģējusi;

b)

saistību sarežģītība kopumā noteikusi to, ka laika gaitā Komisija sagatavojusi dažādas atbildes par vienu un to pašu jomu. Tādēļ esot pamatoti, ka Chint Solar neņēmis vērā kompensējošu shēmu risku līdz informācijas izpaušanai par Komisijas nodomu atsaukt saistības;

c)

pārdošanai, ko veic saistītais ražotājs Savienībā, nebūtu jāpiemēro saistību noteikumi, kas attiecas tikai uz moduļiem un elementiem, kuru izcelsme ir ĶTR vai kuri nosūtīti no ĶTR;

d)

Chint Solar neesot bijis nodoma iegūt šķērskompensāciju, pārdodot ražojumus tam pašam Chint Solar pircējam no ĶTR un saistītajam ražotājam Savienībā. Ražojuma specifikāciju un konkrētā Chint Solar pircēja tirdzniecības paradumu atšķirības pamato šos paralēlos pārdevumus. Chint Solar arī apgalvoja, ka saistītā ražotāja Savienībā pārdošanas cena bija atbilstoša tirgus cenai. Turklāt Chint Solar apņēmās pārtraukt attiecīgā ražojuma pārdošanu minētajam Chint Solar pircējam no ĶTR, sniegt ceturkšņa ziņojumus par tā saistītā ražotāja Savienībā pārdevumiem un ļaut pārbaudīt, vai minētie ziņojumi ir precīzi.

(43)

Komisija nevar pieņemt šos argumentus. Pirmkārt, Komisija nepārmeta to, ka Chint Solar nav iesniedzis paziņojumu par pārņemšanu, bet gan paralēlo tirdzniecību, kas aprakstīta iepriekš 19. apsvērumā.

(44)

Otrkārt, Chint Solar citē Komisijas dienestu atbildes, kas jebkurā gadījumā ir kvalificētas kā nesaistošas, izraujot tās no konteksta. Minētās atbildes nav būtiskas, ņemot vērā pienākumu neiesaistīties kompensējošā shēmā.

(45)

Treškārt, ir skaidrs, ka uz Savienības ražotāja pārdevumiem nevar attiecināt saistības. Tomēr Komisija uzskata, ka Komisijas konstatētās kompensējošās shēmas radās sakarā ar paralēlajiem pārdevumiem, ko veica šis saistītais Savienības ražotājs Chint Solar pircējam vai pircējiem, kuri saistīti ar Chint Solar pircēju. Ražojuma specifikāciju atšķirības, raugoties no šķērskompensācijas viedokļa, nav būtiskas. Turklāt nav būtiski, vai pārdošana notika par tirgus cenām, jo šīs cenas bija zemākas par MIC.

(46)

Komisija analizēja arī Chint Solar papildu saistības un secināja, ka tās novērš kompensējošo shēmu risku tikai attiecībā uz vienu konkrētu pircēju. Turklāt tās rada papildu slogu saistību uzraudzības ziņā, proti, papildu ceturkšņa ziņojumu papildu pārbaudes.

Tāpēc Komisija apstiprina savu novērtējumu, ka Chint Solar pārkāpis pienākumu saskaņā ar saistībām neiesaistīties kompensējošā shēmā.

OEM darījumi

(47)

Chint Solar arī iesniedza informāciju, ka nav pārdevis moduļus OEM pircējam, kas minēts iepriekš 20. apsvērumā, ārpussavienības pārdošanas valstīs. Turklāt Chint Solar atkārtoja, ka sniedzis Komisijai visu informāciju par konkrētajām OEM līgumsaistībām.

(48)

Chint Solar arī precizēja, ka tas vienā gadījumā īpašos apstākļos ir netīši piegādājis ražojumus otrās OEM pircēju grupas, kas minēta 20. apsvērumā, Savienības un ārpussavienības locekļiem. Chint Solar arī apņēmās nepieļaut līdzīgus gadījumus nākotnē.

(49)

Komisija noraida šos argumentus. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka šāds saimnieciskās darbības modelis rada apiešanas risku, kas izpaužas kā MIC sķērskompensācija. Tas, ka nenotika pārdošana, nemazina identificēto apzinātās šķērskompensācijas risku. Turklāt Chint Solar nesniedza informāciju par to, kā nodrošināt, ka šādas nejaušas pārdošanas nenotiks nākotnē.

Nediskriminējoša attieksme un pārmaiņas Savienības saules enerģijas tirgū

(50)

Chint Solar arī apgalvoja, ka saistību īstenošanas laikā tam bijuši nepieciešami norādījumi un vienlīdzīga iespēja veikt korekcijas. Cik uzņēmumam zināms, Komisija esot konstatējusi problēmas, ka netiek sniegti ziņojumi un ir citi pārkāpumi, kurus izdarījuši citi uzņēmumi, uz kuriem attiecas saistības, kam nav sekojusi saistību atsaukšana.

(51)

Komisija noraida šo apgalvojumu, jo netika konstatēts, ka kāds cits uzņēmums būtu pārkāpis saistības tādu pašu iemeslu dēļ kā Chint Solar.

(52)

Tāpēc Komisija noraida šos Chint Solar apgalvojumus kā nepamatotus.

(53)

Chint Solar arī apgalvoja, ka Komisijai, lemjot par Chint Solar saistību atsaukšanu, jāizvērtē Savienības saules enerģijas tirgus pārmaiņas, jo īpaši antidempinga un kompensācijas pasākumu iespējamā negatīvā ietekme uz Savienības saules enerģijas nozari.

(54)

Komisija noraida šo argumentu, jo tas nav būtisks Chint Solar saistību pārkāpumu novērtējumam.

ii)    Sunny Energy

Neziņošana

(55)

Sunny Energy apstrīdēja, ka tas ir pārkāpis ziņošanas pienākumu, jo vismaz daži “citu ražojumu” pārdošanas gadījumi tika ziņoti Komisijai vienā no ceturkšņa ziņojumiem un vismaz vēl viens ziņojums tika sagatavots, bet netika iesniegts Komisijai.

(56)

Komisija nevar pieņemt šo argumentu. Sunny Energy iesniedza ceturkšņa ziņojumu par “citiem ražojumiem” pirmajā ceturksnī pēc saistību stāšanās spēkā. Tomēr Sunny Energy neiesniedza turpmākus ceturkšņa ziņojumus par “citiem ražojumiem” un nākamajos ceturkšņa ziņojumus neizlaboja situāciju attiecībā uz nenorādītajiem darījumiem.

Pārdošanas ierobežojums

(57)

Sunny Energy arī apgalvoja, ka vairākumā gadījumu nav bijis būtiska saistību pārkāpuma un “citu ražojumu” pārdošanas vērtība pārsniegusi paralēlās pārdošanas ierobežojumu par niecīgu summu.

(58)

Komisija noraida šo argumentu. Paralēlās pārdošanas ierobežojuma pārkāpums nav atkarīgs no attiecīgās summas, pat ja tā ir niecīga. Tāpēc Komisija apstiprina savu secinājumu, ka Sunny Energy ir pārkāpis ziņošanas pienākumu, kas noteikts saskaņā ar saistībām.

Dubulta rēķinu izrakstīšanas sistēma

(59)

Sunny Energy apgalvoja, ka saistību rēķinā, kurš sniegts Sunny Energy pircējiem, norādītās vērtības ir precīzas un tiek izmantotas, lai norādītu darījumus Sunny Energy uzskaitē. Maksājums par konkrētu darījumu arī ir balstīts uz saistību rēķinu. Saskaņā ar uzņēmuma viedokli tikai PVN rēķina kopējā vērtība ir būtiska saistību noteikumu izpildei, nevis dalījums, kā minētā summa tika iegūta. Līdz ar to pamatā esošie finanšu darījumi atbilduši to norādītajai vērtībai. Turklāt saistību rēķinu un PVN rēķinu vērtību starpība esot nenozīmīga.

(60)

Komisija noraida šo argumentu. Pirmkārt, PVN rēķinā bija iekļauta attiecīgā ražojuma cena un citu ražojumu cenas, par kuriem netika ziņots un kuru pārdošanas cena atšķīrās no norādītās cenas saistību rēķinā. Otrkārt, Sunny Energy nesniedza nevienu pārliecinošu argumentu par atšķirību starp dažādiem finanšu un administratīviem dokumentiem.

Daļējs maksājums

(61)

Sunny Energy arī apgalvoja, ka sazinājies ar pircēju, kas minēts iepriekš 27. apsvērumā, un saņēmis pilnu maksājumu par minēto rēķinu.

(62)

Komisija ņem vērā šos pasākumus, ko veicis Sunny Energy, kas tomēr notika pēc tam, kad Komisija bija pamanījusi problēmu.

Pārdošana no noliktavas Savienībā

(63)

Sunny Energy arī apgalvoja, ka ir gatavs pārtraukt “citu ražojumu” pārdošanu no muitas noliktavas Savienībā, kas minēta iepriekš 25. apsvērumā, lai novērstu potenciālu šķērskompensācijas risku.

(64)

Komisija secināja, ka, lai gan ar šo apņemšanos tiktu novērsts šķērskompensācijas risks, tomēr nebūtu iespējams uzraudzīt šādu apņemšanos. Turklāt ar šo apņemšanos netiek likvidēts konstatētais tirdzniecības modelis, kas tika izmantots ilgā laika posmā.

iii)   Citas ieinteresētās personas piezīmes

(65)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Chint Solar un Sunny Energy sistemātiski pārdevuši attiecīgo ražojumu par cenu, kas zemāka par MIC, vai citādi to apgājuši. Ieinteresētā persona mudināja atsaukt šo uzņēmumu saistību pieņemšanu.

(66)

Turklāt ieinteresētā persona apgalvoja, ka to uzņēmumu skaits, kuru saistību pieņemšana atsaukta, apstiprina tirgus pieredzi, ka saistības ir pārkāptas plašā mērogā.

(67)

Komisija norāda, ka ieinteresētā persona savā iesniegumā ir paudusi nepamatotus pieņēmumus. Komisijas uzraudzība nav atklājusi sistemātiskus pārkāpumus, ko būtu izdarījis liels skaits ražotāju eksportētāju vai CCCME.

iv)   Secinājums

(68)

Tāpēc Komisija apstiprina savus konstatējumus par to, ka Chint Solar un Sunny Energy ir pārkāpuši saistības.

H.   SAISTĪBU PIEŅEMŠANAS ATSAUKŠANA UN GALĪGO MAKSĀJUMU NOTEIKŠANA

(69)

Tāpēc saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 7. un 9. punktu, antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 7. un 9. punktu un saistību noteikumiem Komisija ir nolēmusi, ka atsauc saistību pieņemšanu attiecībā uz Chint Solar un Sunny Energy.

(70)

Tādējādi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 1. pantu, un galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 1. pantu, no dienas, kad stājas spēkā šī regula, automātiski piemēro ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītam tā attiecīgā ražojuma importam, kuru ražojuši Chint Solar (Taric papildu kods B810) un Sunny Energy (Taric papildu kods: B825), sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

(71)

Informācijai šīs regulas pielikumā ietvertajā tabulā uzskaitīti tie ražotāji eksportētāji, attiecībā uz kuriem saistību pieņemšana ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES netiek skarta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo atsauc ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES izdarīto saistību pieņemšanu attiecībā uz i) Chint Solar (Zhejiang) Co. Ltd kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B810, ii) Hangzhou Zhejiang University Sunny Energy Science and Technology Co. Ltd un Zhejiang Jinbest Energy Science and Technology Co. Ltd, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kodsB 825.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(3)  OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp..

(4)  OV L 209, 3.8.2013., 26. lpp.

(5)  OV L 209, 3.8.2013., 1. lpp.

(6)  OV L 325, 5.12.2013., 1. lpp.

(7)  OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.

(8)  OV L 325, 5.12.2013., 214. lpp.

(9)  OV L 270, 11.9.2014., 6. lpp.

(10)  OV L 139, 5.6.2015., 30. lpp..

(11)  OV L 218, 19.8.2015., 1. lpp.

(12)  Lēmums 2013/423/ES.

(13)  Īstenošanas lēmums 2013/707/ES.


PIELIKUMS

Uzņēmumu saraksts

Uzņēmuma nosaukums

Taric papildu kods

Jiangsu Aide Solar Energy Technology Co. Ltd

B798

Alternative Energy (AE) Solar Co. Ltd

B799

Anhui Chaoqun Power Co. Ltd

B800

Anji DaSol Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

B802

Anhui Schutten Solar Energy Co. Ltd

Quanjiao Jingkun Trade Co. Ltd

B801

Anhui Titan PV Co. Ltd

B803

Xi'an SunOasis (Prime) Company Limited

TBEA SOLAR CO. LTD

XINJIANG SANG'O SOLAR EQUIPMENT

B804

Changzhou NESL Solartech Co. Ltd

B806

Changzhou Shangyou Lianyi Electronic Co. Ltd

B807

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd

Trina Solar (Changzhou) Science & Technology Co. Ltd

Changzhou Youze Technology Co. Ltd

Trina Solar Energy (Shanghai) Co. Ltd

Yancheng Trina Solar Energy Technology Co. Ltd

B791

CHINALAND SOLAR ENERGY CO. LTD

B808

ChangZhou EGing Photovoltaic Technology Co. Ltd

B811

CIXI CITY RIXING ELECTRONICS CO. LTD

ANHUI RINENG ZHONGTIAN SEMICONDUCTOR DEVELOPMENT CO. LTD

HUOSHAN KEBO ENERGY & TECHNOLOGY CO. LTD

B812

CNPV Dongying Solar Power Co. Ltd

B813

CSG PVtech Co. Ltd

B814

China Sunergy (Nanjing) Co. Ltd

CEEG Nanjing Renewable Energy Co. Ltd

CEEG (Shanghai) Solar Science Technology Co. Ltd

China Sunergy (Yangzhou) Co. Ltd

China Sunergy (Shanghai) Co. Ltd

B809

Delsolar (Wujiang) Ltd

B792

Dongfang Electric (Yixing) MAGI Solar Power Technology Co. Ltd

B816

EOPLLY New Energy Technology Co. Ltd

SHANGHAI EBEST SOLAR ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

JIANGSU EOPLLY IMPORT & EXPORT CO. LTD

B817

Era Solar Co. Ltd

B818

GD Solar Co. Ltd

B820

Greenway Solar-Tech (Shanghai) Co. Ltd

Greenway Solar-Tech (Huaian) Co. Ltd

B821

Konca Solar Cell Co. Ltd

Suzhou GCL Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jiangsu GCL Silicon Material Technology Development Co. Ltd

Jiangsu Zhongneng Polysilicon Technology Development Co. Ltd

GCL-Poly (Suzhou) Energy Limited

GCL-Poly Solar Power System Integration (Taicang) Co. Ltd

GCL SOLAR POWER (SUZHOU) LIMITED

B850

Guodian Jintech Solar Energy Co. Ltd

B822

Hangzhou Bluesun New Material Co. Ltd

B824

Hanwha SolarOne (Qidong) Co. Ltd

B826

Hengdian Group DMEGC Magnetics Co. Ltd

B827

HENGJI PV-TECH ENERGY CO. LTD

B828

Himin Clean Energy Holdings Co. Ltd

B829

Jetion Solar (China) Co. Ltd

Junfeng Solar (Jiangsu) Co. Ltd

Jetion Solar (Jiangyin) Co. Ltd

B830

Jiangsu Green Power PV Co. Ltd

B831

Jiangsu Hosun Solar Power Co. Ltd

B832

Jiangsu Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B833

Jiangsu Runda PV Co. Ltd

B834

Jiangsu Sainty Photovoltaic Systems Co. Ltd

Jiangsu Sainty Machinery Imp. And Exp. Corp. Ltd

B835

Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd

B836

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Changzhou Shunfeng Photovoltaic Materials Co. Ltd

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Electronic Power Co. Ltd

B837

Jiangsu Sinski PV Co. Ltd

B838

Jiangsu Sunlink PV Technology Co. Ltd

B839

Jiangsu Zhongchao Solar Technology Co. Ltd

B840

Jiangxi Risun Solar Energy Co. Ltd

B841

Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd

B793

Jiangyin Hareon Power Co. Ltd

Hareon Solar Technology Co. Ltd

Taicang Hareon Solar Co. Ltd

Hefei Hareon Solar Technology Co. Ltd

Jiangyin Xinhui Solar Energy Co. Ltd

Altusvia Energy (Taicang) Co. Ltd

B842

Jiangyin Shine Science and Technology Co. Ltd

B843

JingAo Solar Co. Ltd

Shanghai JA Solar Technology Co. Ltd

JA Solar Technology Yangzhou Co. Ltd

Hefei JA Solar Technology Co. Ltd

Shanghai JA Solar PV Technology Co. Ltd

B794

Jinko Solar Co. Ltd

Jinko Solar Import and Export Co. Ltd

ZHEJIANG JINKO SOLAR CO. LTD

ZHEJIANG JINKO SOLAR TRADING CO. LTD

B845

Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd

Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd

Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd

B795

Juli New Energy Co. Ltd

B846

Jumao Photonic (Xiamen) Co. Ltd

B847

King-PV Technology Co. Ltd

B848

Kinve Solar Power Co. Ltd (Maanshan)

B849

Lightway Green New Energy Co. Ltd

Lightway Green New Energy(Zhuozhou) Co. Ltd

B851

MOTECH (SUZHOU) RENEWABLE ENERGY CO. LTD

B852

Nanjing Daqo New Energy Co. Ltd

B853

NICE SUN PV CO. LTD

LEVO SOLAR TECHNOLOGY CO. LTD

B854

Ningbo Huashun Solar Energy Technology Co. Ltd

B856

Ningbo Jinshi Solar Electrical Science & Technology Co. Ltd

B857

Ningbo Komaes Solar Technology Co. Ltd

B858

Ningbo Osda Solar Co. Ltd

B859

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

B860

Ningbo South New Energy Technology Co. Ltd

B861

Ningbo Sunbe Electric Ind Co. Ltd

B862

Ningbo Ulica Solar Science & Technology Co. Ltd

B863

Perfectenergy (Shanghai) Co. Ltd

B864

Perlight Solar Co. Ltd

B865

Phono Solar Technology Co. Ltd

Sumec Hardware & Tools Co. Ltd

B866

RISEN ENERGY CO. LTD

B868

SHANDONG LINUO PHOTOVOLTAIC HI-TECH CO. LTD

B869

SHANGHAI ALEX SOLAR ENERGY Science & TECHNOLOGY CO. LTD

SHANGHAI ALEX NEW ENERGY CO. LTD

B870

Shanghai BYD Co. Ltd

BYD(Shangluo)Industrial Co. Ltd

B871

Shanghai Chaori Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

Shanghai Chaori International Trading Co. Ltd

B872

Propsolar (Zhejiang) New Energy Technology Co. Ltd

Shanghai Propsolar New Energy Co. Ltd

B873

SHANGHAI SHANGHONG ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

B874

SHANGHAI SOLAR ENERGY S&T CO. LTD

Shanghai Shenzhou New Energy Development Co. Ltd

Lianyungang Shenzhou New Energy Co. Ltd

B875

Shanghai ST Solar Co. Ltd

Jiangsu ST Solar Co. Ltd

B876

Shenzhen Sacred Industry Co.Ltd

B878

Shenzhen Topray Solar Co. Ltd

Shanxi Topray Solar Co. Ltd

Leshan Topray Cell Co. Ltd

B880

Sopray Energy Co. Ltd

Shanghai Sopray New Energy Co. Ltd

B881

SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

NINGBO SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

Ningbo Sun Earth Solar Energy Co. Ltd

B882

SUZHOU SHENGLONG PV-TECH CO. LTD

B883

TDG Holding Co. Ltd

B884

Tianwei New Energy Holdings Co. Ltd

Tianwei New Energy (Chengdu) PV Module Co. Ltd

Tianwei New Energy (Yangzhou) Co. Ltd

B885

Wenzhou Jingri Electrical and Mechanical Co. Ltd

B886

Shanghai Topsolar Green Energy Co. Ltd

B877

Shenzhen Sungold Solar Co. Ltd

B879

Wuhu Zhongfu PV Co. Ltd

B889

Wuxi Saijing Solar Co. Ltd

B890

Wuxi Shangpin Solar Energy Science and Technology Co. Ltd

B891

Wuxi Solar Innova PV Co. Ltd

B892

Wuxi Suntech Power Co. Ltd

Suntech Power Co. Ltd

Wuxi Sunshine Power Co. Ltd

Luoyang Suntech Power Co. Ltd

Zhenjiang Rietech New Energy Science Technology Co. Ltd

Zhenjiang Ren De New Energy Science Technology Co. Ltd

B796

Wuxi Taichang Electronic Co. Ltd

Wuxi Machinery & Equipment Import & Export Co. Ltd

Wuxi Taichen Machinery & Equipment Co. Ltd

B893

Xi'an Huanghe Photovoltaic Technology Co. Ltd

State-run Huanghe Machine-Building Factory Import and Export Corporation

Shanghai Huanghe Fengjia Photovoltaic Technology Co. Ltd

B896

Xi'an LONGi Silicon Materials Corp.

Wuxi LONGi Silicon Materials Co. Ltd

B897

Years Solar Co. Ltd

B898

Yingli Energy (China) Co. Ltd

Baoding Tianwei Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hainan Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hengshui Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Tianjin Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Lixian Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Baoding Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Beijing Tianneng Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Yingli Energy (Beijing) Co. Ltd

B797

Yuhuan BLD Solar Technology Co. Ltd

Zhejiang BLD Solar Technology Co. Ltd

B899

Yuhuan Sinosola Science & Technology Co.Ltd

B900

Zhangjiagang City SEG PV Co. Ltd

B902

Zhejiang Fengsheng Electrical Co. Ltd

B903

Zhejiang Global Photovoltaic Technology Co. Ltd

B904

Zhejiang Heda Solar Technology Co. Ltd

B905

Zhejiang Jiutai New Energy Co. Ltd

Zhejiang Topoint Photovoltaic Co. Ltd

B906

Zhejiang Kingdom Solar Energy Technic Co. Ltd

B907

Zhejiang Koly Energy Co. Ltd

B908

Zhejiang Mega Solar Energy Co. Ltd

Zhejiang Fortune Photovoltaic Co. Ltd

B910

Zhejiang Shuqimeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B911

Zhejiang Shinew Photoelectronic Technology Co. Ltd

B912

Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology Limited Liability Company

Zhejiang Yauchong Light Energy Science & Technology Co. Ltd

B914

Zhejiang Sunrupu New Energy Co. Ltd

B915

Zhejiang Tianming Solar Technology Co. Ltd

B916

Zhejiang Trunsun Solar Co. Ltd

Zhejiang Beyondsun PV Co. Ltd

B917

Zhejiang Wanxiang Solar Co. Ltd

WANXIANG IMPORT & EXPORT CO LTD

B918

Zhejiang Xiongtai Photovoltaic Technology Co. Ltd

B919

ZHEJIANG YUANZHONG SOLAR CO. LTD

B920

Zhongli Talesun Solar Co. Ltd

B922


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/39


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2019

(2015. gada 11. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

50,7

MA

68,0

MK

50,7

ZZ

56,5

0707 00 05

AL

80,9

JO

229,9

MA

183,4

TR

153,7

ZZ

162,0

0709 93 10

MA

103,9

TR

148,5

ZZ

126,2

0805 20 10

CL

170,3

MA

76,8

PE

166,7

TR

83,5

ZZ

124,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CL

184,7

PE

147,1

TR

68,7

ZA

95,1

ZZ

123,9

0805 50 10

TR

99,9

ZZ

99,9

0806 10 10

BR

306,7

EG

224,2

PE

300,3

TR

171,8

ZZ

250,8

0808 10 80

AR

145,7

CA

163,3

CL

81,2

MK

29,8

NZ

117,4

US

146,9

ZA

213,7

ZZ

128,3

0808 30 90

BA

73,9

CN

83,9

TR

126,3

XS

80,0

ZZ

91,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/42


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2020

(2015. gada 26. oktobris),

ar ko Padomes ģenerālsekretāram deleģē pilnvaras izsniegt ceļošanas atļaujas Eiropadomes un Padomes locekļiem, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kā arī īpašiem pieteikumu iesniedzējiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1417/2013 II pielikumā, un atceļ Lēmumu 2005/682/EK, Euratom

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un īpaši tā 240. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, un jo īpaši tā 6. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar LESD 235. panta 4. punktu un 240. panta 2. punkta pirmo daļu gan Eiropadomei, gan Eiropas Savienības Padomei palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts un Padome.

(2)

Saskaņā ar protokola Nr. 7 6. panta pirmo daļu Eiropadomes priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs izsniedz ceļošanas atļaujas viņu vadīto iestāžu locekļiem un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ievērojot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1) izklāstītos nosacījumus.

(3)

Padomes Regulā (ES) Nr. 1417/2013 (2) ir noteikta ceļošanas atļauju forma, darbības joma un nosacījumi to izsniegšanai Savienības iestāžu locekļiem, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un īpašiem pieteikuma iesniedzējiem, kā paredzēts minētās regulas II pielikumā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1417/2013 1. panta 1. punktu ceļošanas atļaujas var tikt izsniegtas īpašiem pieteikuma iesniedzējiem saskaņā ar minētās regulas II pielikumu vienīgi Savienības interesēs, izņēmuma gadījumos un ar pienācīgu pamatojumu.

(5)

Eiropadomes priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam attiecīgās pilnvaras būtu jādeleģē Padomes ģenerālsekretāram.

(6)

Padomes Lēmums 2005/682/EK, Euratom (3) būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pilnvaras, kas ar protokola Nr. 7 6. panta pirmo daļu piešķirtas Eiropadomes priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam, lai izsniegtu ceļošanas atļaujas viņu vadīto iestāžu locekļiem, Eiropadomes un Padomes ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kā arī īpašiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri paredzēti Regulas (ES) Nr. 1417/2013 II pielikumā, īsteno Padomes ģenerālsekretārs.

Ģenerālsekretāram ir atļauts deleģēt šīs pilnvaras administrācijas ģenerāldirektoram.

2. pants

Lēmumu 2005/682/EK, Euratom atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2015. gada 26. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG


(1)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr, 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, kā arī pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pagaidu pasākumus, ko piemēro Komisijas ierēdņiem (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) Nr. 1417/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko nosaka formu ceļošanas atļaujām, kuras izdod Eiropas Savienība (OV L 353, 28.12.2013., 26. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2005/682/EK (2005. gada 20. septembris), ar ko ģenerālsekretāra vietniekam piešķir pilnvaras izsniegt caurlaides Padomes Ģenerālsekretariāta ierēdņiem (OV L 258, 4.10.2005., 4. lpp.).


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/44


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2021

(2015. gada 10. novembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferencē par Libērijas Republikas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Libērijas Republikas valdība 2007. gada 13. jūnijā iesniedza pieteikumu par pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“Marakešas līgums”) saskaņā ar minētā līguma XII pantu.

(2)

Lai panāktu vienošanos par iestāšanās noteikumiem, kas būtu pieņemami Libērijas Republikai un visiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībniekiem, 2007. gada 18. decembrī tika izveidota Libērijas Republikas iestāšanās darba grupa.

(3)

Komisija Savienības vārdā risināja sarunas par visaptverošu tirgus atvēršanas saistību kopumu, ko uzņemas Libērijas Republika, kuras ir saskaņā ar PTO Ģenerālpadomes vadlīnijām par vismazāk attīstīto valstu iestāšanos un kuras atbilst Savienības prasībām, ņemot vērā vispārējās divpusējās tirdzniecības attiecības ar Libērijas Republiku ĀKK un ES partnerattiecību kontekstā.

(4)

Minētās saistības tagad ir iekļautas Libērijas Republikas iestāšanās PTO protokolā (“iestāšanās protokols”).

(5)

Paredzams, ka iestāšanās PTO radīs pozitīvu un ilgstošu ieguldījumu Libērijas Republikas ekonomisko reformu un ilgtspējīgas attīstības procesā.

(6)

Tāpēc būtu jāapstiprina iestāšanās protokols.

(7)

Marakešas līguma XII pantā noteikts, ka iestāšanās noteikumi ir savstarpēji jāsaskaņo PTO un valstij, kas iestājas, un ka PTO ministru konference apstiprina iestāšanās noteikumus no PTO puses. Minētā līguma IV panta 2. punktā noteikts, ka ministru konferenču sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda PTO Vispārējā padome.

(8)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem PTO ministru konferencē par Libērijas Republikas iestāšanos PTO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferencē par Libērijas Republikas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ir atbalstīt iestāšanos.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 10. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. GRAMEGNA


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/45


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/2022

(2015. gada 10. novembris),

ar kuru attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 7669)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteikti vispārīgi principi, kas Savienības un valstu līmenī reglamentē pārtiku un barību kopumā un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu. Tajā noteikts, ka gadījumos, kur ir pierādījumi tam, ka no kādas trešās valsts importēta pārtika vai barība var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ka šo risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktajiem pasākumiem, ir jāīsteno ārkārtas pasākumi.

(2)

Komisijas Lēmums 2008/866/EK (2) tika pieņemts pēc A hepatīta uzliesmojuma cilvēkiem, kuri bija pārtikā lietojuši no Peru importētas, ar A hepatīta vīrusu (HAV) inficētas gliemenes. Sākotnēji lēmumu piemēroja līdz 2009. gada 31. martam, taču tā piemērošanas termiņu ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/874/ES (3) visbeidzot pagarināja līdz 2015. gada 30. novembrim.

(3)

Peru kompetentā iestāde lūdza sniegt pietiekamas garantijas, kas nodrošinātu, ka tiek novērsti konstatētie trūkumi attiecībā uz uzraudzības sistēmu vīrusu noteikšanai dzīvās gliemenēs. Aizsardzības pasākumu termiņš jāpagarina līdz brīdim, kamēr pierādīts, ka Peru kompetento iestāžu veiktie koriģējošie pasākumi ir iedarbīgi. Līdz šim, ņemot vērā uzraudzības programmā gūtos rezultātus, Komisija nevar secināt, ka kontroles sistēma un uzraudzības plāns, kas attiecībā uz konkrētām gliemenēm pašlaik darbojas Peru, spēj nodrošināt Savienības tiesību aktos prasītās garantijas.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2008/866/EK piemērošanas termiņš.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/866/EK 5. pantā datumu “2015. gada 30. novembrim” aizstāj ar datumu “2017. gada 30. novembrim”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 10. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmums 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (OV L 307, 18.11.2008., 9. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 3. decembra Īstenošanas lēmums 2014/874/ES, ar ko attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (OV L 349, 5.12.2014., 63. lpp.).


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/47


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 273/14/COL

(2014. gada 9. jūlijs)

par Scandinavian Airlines finansēšanu ar jaunā atjaunojamā kredītinstrumenta starpniecību (Norvēģija) [2015/2023]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“Iestāde”),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61. un 109. pantu un 26. un 27. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Nolīgums par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi”) un jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 3. protokolu (“3. protokols”) un jo īpaši tā I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 7. panta 2. punktu,

tā kā:

I.   FAKTI

1.   PROCEDŪRA

(1)

Norvēģija, Dānija un Zviedrija (kopā “Valstis”) 2012. gada oktobra beigās neoficiāli sazinājās ar Iestādi un Eiropas Komisiju (“Komisija”) saistībā ar to ieceri piedalīties jaunā atjaunojamā kredītinstrumentā (“jaunais AKI”) par labu Scandinavian Airlines (“SAS”, “SAS grupa” vai “uzņēmums”). Valstis 2012. gada 12. novembrī nolēma piedalīties jaunajā AKI, tomēr tās oficiāli neinformēja Iestādi par šo pasākumu.

(2)

Iestāde 2013. gada 5. februārī saņēma Eiropas Zemo cenu aviokompāniju asociācijas (“EZCAA”) sūdzību par Valstu dalību AKI. Iestāde 2013. gada 18. februāra vēstulē aicināja Norvēģijas iestādes sniegt piezīmes par sūdzību un apgalvojumiem par nelikumīgu valsts atbalstu.

(3)

Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2013. gada 25. marta vēstulē. Tās arī sniedza papildu informāciju 2013. gada 6. jūnija vēstulē.

(4)

Ar 2013. gada 19. jūnija Lēmumu Nr. 259/13/COL Iestāde sāka oficiālu izmeklēšanu par iespējami nelikumīga atbalsta piešķiršanu SAS ar jaunā atjaunojamā kredītinstrumenta starpniecību (“lēmums sākt procedūru”). Lēmumu sākt procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (1). Norvēģijas iestādes, SAS grupa un Foundation Asset Management Sweden AB (“FAM”) (2) iesniedza piezīmes par lēmumu sākt procedūru. Iestāde 2013. gada 6. novembrī pārsūtīja Norvēģijas iestādēm no SAS grupas un FAM saņemtos novērojumus, un Norvēģijas iestādēm bija iespēja sniegt atbildi. Norvēģijas iestādes 2013. gada 6. decembra vēstulē norādīja, ka tām nav piezīmju par SAS grupas un FAM novērojumiem.

(5)

Iestāde 2014. gada 25. februāra vēstulē pieprasīja papildu informāciju no Norvēģijas iestādēm. Šī informācija tika nosūtīta 2014. gada 27. marta vēstulē.

(6)

Norvēģijas iestādes 2014. gada 6. marta vēstulē informēja Iestādi par to, ka SAS ir nolēmis anulēt jauno AKI un izskatīt alternatīvas iespējas pašu kapitāla palielināšanai. Lēmums par AKI anulēšanu stājās spēkā 2014. gada 4. martā.

(7)

Šajā procedūrā saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 109. panta 1. punktu un Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 24. pantu Iestāde ir kompetenta novērtēt, vai Norvēģija ir izpildījusi EEZ līguma noteikumus. No otras puses, tikai Komisija ir kompetenta novērtēt, vai Dānija un Zviedrija ir izpildījušas Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) noteikumus. Saskaņā ar EEZ līguma 109. panta 2. punktu un 27. protokolu, lai nodrošinātu līguma vienotu piemērošanu visā EEZ, Iestāde un Komisija sadarbojas, apmainās ar informāciju un sniedz savstarpējas konsultācijas par uzraudzības politikas jautājumiem un atsevišķiem gadījumiem.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minēto un abu iestāžu paralēlās kompetences šajā lietā, pirms šā lēmuma pieņemšanas Iestāde ir sadarbojusies un apspriedusies ar Komisiju.

2.   SKANDINĀVIJAS GAISA TRANSPORTA TIRGUS

(9)

Saskaņā ar pieejamām ziņām laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam Skandināvijas gaisa transporta tirgus (kurā piedalās Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija) palielinājās par 126 % pieejamo sēdvietu kilometru (“ASK”) (3) izteiksmē. Gandrīz visu izaugsmi Skandināvijas īso pārlidojumu tirgū radīja zemo cenu pārvadātāji, konkrēti, Norwegian Air Shuttle un Ryanair. Patiesi, tiek lēsts, ka zemo cenu pārvadātāji radīja 90 % izaugsmes šajā laikposmā (4).

(10)

Kaut arī palielinājās zemo cenu pārvadātāju nozīme, Skandināvijas tirgū lielākais dalībnieks vēl aizvien ir SAS, kura tirgus daļa 2011. gadā lēsta kā 35,6 %, kas ir daudz mazāk nekā 50 %, kas tai bija pirms desmit gadiem. Norwegian Air Shuttle un Ryanair tirgus daļas tajā gadā sasniedza attiecīgi 18,7 % un 6,8 %.

3.   ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(11)

SAS ir Valstu galvenā aviokompānija, Skandināvijas lielākā aviokompānija un astotā lielākā aviokompānija Eiropā. Tas ir arī viens no Star Alliance dibinātājiem un biedriem. Aviokompānijas grupas, kurā ietilpst Scandinavian Airlines, Widerøe  (5) un Blue1, galvenā mītne atrodas Stokholmā, bet galvenais Eiropas un starpkontinentālais centrs ir Kopenhāgenas lidosta. SAS 2013. gadā pārvadāja aptuveni 28 miljonus pasažieru, gūstot ieņēmumus aptuveni SEK 42 miljardu apmērā.

(12)

Pašlaik 50 % SAS pieder Valstīm: 21,4 % Zviedrijai, 14,3 % Dānijai un 14,3 % Norvēģijai. Lielākais privātais akcionārs ir Knut and Alice Wallenberg Foundation (“KAW”) (7,6 %), bet pārējiem akcionāriem pieder 1,5 % akciju vai mazāk.

1. tabula

SAS AB lielākie akcionāri 2012. gada 31. martā  (6)  (6)

Akcionārs

Kopā (%)

Zviedrijas valdība

21,4

Dānijas valdība

14,3

Norvēģijas valdība

14,3

Knut and Alice Wallenberg Foundation

7,6

Försäkringsaktiebolaget, Avanza Pension

1,5

A.H Värdepapper AB

1,4

Unionen

1,4

Dānijas Nacionālā banka

1,4

Robur Försäkring

0,9

Ponderus Försäkring

0,8

Andra AP-fonden

0,5

Tredje AP-fonden

0,5

SSB+TC Ledning Omnibus FD No OM79

0,5

Nordnet Pensionsförsäkring AB

0,4

Swedbank Robur Sverigefond

0,4

Swedbank Robur Sverigefond Mega

0,3

JPM Chase NA

0,3

AMF Aktiefond Småbolag

0,3

JP Morgan Bank

0,3

KPA Pensionsförsäkring AB

0,2

Nomura International

0,2

(13)

SAS finansiālā situācija ir bijusi slikta vairākus gadus ar pastāvīgiem zaudējumiem laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam. Standard and Poor's (“S&P”) 2012. gada novembrī samazināja uzņēmuma kredītreitingu no B- līdz CCC+ (7). Šīs grūtības pastiprināja tirgus apstākļi, kad degvielas cenas bija augstas, bet pieprasījums mainīgs.

(14)

Konkrēti, saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatiem laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam SAS cieta būtiskus zaudējumus katru gadu un tam bija liels neto finanšu parāds.

2. tabula

SAS galvenie finanšu dati 2007.2012. gadā (miljonos SEK)  (8)

 

2007

2008

2009

2010

2011

2012

(janv.–okt.)

Ieņēmumi

50 958

52 870

44 918

41 070

41 412

35 986

Neto finanšu parāds

1 231

8 912

6 504

2 862

7 017

6 549

Ieņēmumi pirms nodokļu samaksas (“EBT”)

1 044

– 969

– 3 423

– 3 069

– 1 629

– 1 245

Neto ienākumi

636

– 6 360

– 2 947

– 2 218

– 1 687

– 985

Naudas plūsma gadā

– 1 839

– 3 084

– 1 741

868

– 1 243

– 1 018

Peļņa no ieguldītā kapitāla (“ROCE”) – %

6,7

– 19,6

– 11,7

– 7,6

– 2,2

– 8,1

Peļņa no iegrāmatotā pašu kapitāla pēc nodokļu samaksas – %

3,8

– 47,6

– 26,8

– 17,0

– 12,0

– 24,8

Procentu seguma attiecība – %

1,8

– 5,3

– 4,4

– 1,9

– 0,6

– 1,6

(15)

Pēc finanšu situācijas pasliktināšanās SAS 2009. un 2010. gadā īstenoja programmu būtiskai izmaksu samazināšanai (“Core SAS”). Saskaņā ar šo programmu SAS bija jāpalielina pašu kapitāls ar savu akcionāru starpniecību, īstenojot divas tiesību emisijas: i) SEK 6 miljardu apmērā 2009. gada aprīlī un ii) SEK 5 miljardu apmērā 2010. gada maijā (9).

(16)

SAS finanšu grūtības savu maksimumu sasniedza 2012. gadā, kad uzņēmums nāca klajā ar uzņēmējdarbības plānu “4 Excellence Next Generation” (“4XNG plāns”), ko aviokompānijas vadība uztvēra kā “pēdējo uzaicinājumu”SAS  (10). Turklāt 2012. gada novembrī prese ziņoja par iespējamu SAS bankrotu (11).

4.   PASĀKUMA APRAKSTS: JAUNAIS AKI 2012. GADĀ

(17)

Līdzīgi kā citas aviokompānijas pasaulē arī SAS izmantoja ārējus kredītinstrumentus, lai uzturētu minimālu likviditātes līmeni. SAS no 2006. gada 20. decembra izmantoja AKI, kura darbības termiņš beidzās 2013. gada jūnijā (“vecais AKI”). Vecais AKI bija EUR 366 miljonus liels, un to piešķīra tikai dažas bankas […]. Tas ietvēra arī vairākas finanšu saistības vai nosacījumus, […].

(18)

Pēc tam, kad bija pasliktinājušies uzņēmuma uzņēmējdarbības rādītāji, 2011. gada decembrī SAS vadība nolēma pilnībā izmantot veco AKI. Pēc tam, kad 2012. gada janvārī SAS meitasuzņēmums (proti, Spanair) iesniedza bankrota pieteikumu, SAS sāka sarunas ar bankām un panāca vienošanos par saistību pārskatīšanu 2012. gada 15. martā. Šī saistību pārskatīšana palielināja vecā AKI līdzekļu izmantošanas izmaksas, pastiprināja līdzekļu izmantošanas noteikumus un lika SAS nodrošināt izmantoto līdzekļu pilnīgu un tūlītēju atmaksu. Turklāt SAS bija jāiesniedz aizdevējiem rekapitalizācijas plāns, kas bija jāapstiprina valdei un lielākajiem akcionāriem, t. i., Valstīm un KAW.

(19)

Rekapitalizācijas plāna pamatā bija tā dēvētais 4XNG plāns, kas 2012. gada sākumā jau bija izstrādes stadijā. 4XNG plānā bija pievērsta uzmanība arī bažām, ko […] pauda 2012. gada maijā par esošo SAS uzņēmējdarbības plānu “4 Excellence” (“4X plāns”). Saskaņā ar SAS teikto 4XNG uzņēmējdarbības plāns palīdzētu uzņēmumam kļūt par finansiāli pašpietiekamu aviokompāniju. Tajā bija noteikti vairāki finanšu mērķi, kas SAS bija jāsasniedz 2014. un 2015. finanšu gadā. Tostarp EBIT rentabilitāte virs 8 %, finanšu gatavības rādītājs virs 20 % un pašu kapitāla rādītājs (pašu kapitāls/aktīvi), kas pārsniedz 35 %. Ar 4XNG plānu bija paredzēts palīdzēt SAS palielināt ieņēmumus pirms nodokļu samaksas par aptuveni SEK 3 miljardiem gadā, bet plāna īstenošanai būtu vajadzīgas pārstrukturēšanas izmaksas un vienreizējas izmaksas aptuveni SEK 1,5 miljardu apmērā.

(20)

Vēl viens 4XNG plāna mērķis bija sagatavot uzņēmumu jaunu grāmatvedības noteikumu ieviešanai attiecībā uz pensijām no 2013. gada novembra, jo bija plānots, ka tie negatīvi ietekmēs SAS grupas pašu kapitālu. Turklāt plānā bija ietverta apņemšanās pabeigt aktīvu cesiju un finansēšanas plānu, kuru īstenojot kopējie potenciālie neto naudas ieņēmumi būtu aptuveni SEK 3 miljardi. Aktīvu cesija ietvēra: (12) i) Widerøe, meitasuzņēmuma, kas ir Norvēģijas reģionālā aviokompānija, pārdošanu (13), ii) mazākuma līdzdalības ieguldījumu […] pārdošanu, iii) līdzdalības ar lidostu saistītos nekustamos īpašumos pārdošanu, iv) ārpakalpojumu izmantošanu apkalpošanai uz zemes (14), v) gaisa kuģu dzinēju pārdošanu (15), vi) pārdošanu un atpakaļnomu vai citus finanšu darījumus, kas saistīti ar […], vii) ārpakalpojumu izmantošanu vadības sistēmu un zvanu centru vajadzībām (16) un viii) trīs Q400 gaisa kuģu pārdošanu vai finansējuma garantēšanu.

(21)

Norvēģija uzstāj, ka 4XNG plāna mērķis bija pašfinansēšanās, kas nozīmē, ka SAS gūtu pietiekami daudz naudas no darbības un ar pamatdarbību nesaistītu aktīvu cesijas, lai finansētu sākotnējās izmaksas, kas saistītas ar 4XNG plāna īstenošanu. Tomēr SAS bija noraizējies par to, kā ieguldītāji uztvers vājo likviditāti, ko ietekmēja ar 4XNG plāna īstenošanu saistītās lielās sākotnējās izmaksas. Tāpēc SAS pieprasīja paplašināt veco AKI, vienlaikus ieviešot jauno AKI, ko atbalstīja Valstis un KAW. Tomēr SAS apgalvoja, ka netiks izmantots ne vecais AKI (paplašināts), ne jaunais AKI.

(22)

Apspriešanās par jauno AKI sākās 2012. gada 4. jūnijā (17). Sākotnēji saskaņā ar rekapitalizācijas plānu (skatīt (18) apsvērumu) bankas, kas bija vecā AKI aizdevējas, pieprasīja Valstīm nodrošināt vēl vienu pašu kapitāla ciklu, piemēram, tiesību emisiju, jo bankas nevēlējās vienas pašas atbalstīt jauno AKI. Tomēr Valstis noraidīja šo ideju.

(23)

Pēc vairākām sarunām bankas pieņēma jauno AKI, kuru veido kopīgi Valstis un KAW un kura pamatā ir tikai vienlīdzīgi nosacījumi bez subordinācijas vai nesamērīgām nodrošinājuma tiesībām. Jānorāda, ka sākotnēji bija plānots, ka jaunā AKI apmērs būs SEK [3–6] miljardi, taču pieejamais nodrošinājums bija tikai SEK [1–4] miljardi. 2012. gada 22. oktobrī jaunā AKI apmēru galīgi samazināja līdz SEK 3,5 miljardiem (aptuveni EUR 400 miljoni).

(24)

Jauno AKI piešķīra tās pašas bankas, kas piešķīra veco AKI (izņemot vienu) (18), kopā ar Valstīm un KAW. 50 % jaunā AKI piešķīra Valstis proporcionāli to līdzdalībai SAS, bet atlikušos 50 % piešķīra bankas un KAW. Valstis un KAW piedalījās jaunajā AKI ar tādiem pašiem noteikumiem (nodevas, procentu likmes, saistības) kā bankas.

(25)

Jaunā AKI galvenās iezīmes bija šādas:

tas bija sadalīts divos pakārtotos instrumentos SEK 2 miljardu apmērā (A instruments) un SEK 1,5 miljardu apmērā (B instruments), kuros Valstis ieguldīja 50 %. Abu instrumentu cenas noteikšanas nosacījumi ietvēra priekšapmaksu, saistību komisiju, lietošanas maksu, drošības rezervi un izstāšanās maksu,

SAS bija jāizpilda daži nosacījumi, lai varētu izmantot AKI, un šie nosacījumi attiecībā uz B instrumentu bija stingrāki nekā attiecībā uz A instrumentu (19),

jaunais AKI turpināja vecā AKI nodrošinājuma paketi, un papildus tam aizdevējiem piešķīra nodrošinājumu attiecībā uz visām Widerøe akcijām un visiem citiem SAS piederošiem un 2012. gada decembrī neapgrūtinātiem pamatlīdzekļiem. Tādējādi jaunajam AKI bija pirmās kategorijas nodrošinājums attiecībā uz vairākiem SAS aktīviem, tostarp attiecībā uz 100 % akciju tā meitasuzņēmumos Widerøe un SAS Spare Engine, 18 gaisa kuģiem un vairākiem īpašumiem. Šiem nodrošinājumiem noteiktā bilances vērtība bija aptuveni SEK 2,7 miljardi (t. i., aptuveni 75 % jaunā AKI), un tos sadalīja proporcionāli starp A instrumentu un B instrumentu,

B instrumentu drīkstēja sākt izmantot tikai tad, kad A instruments ir izmantots pilnībā. Pēc 2014. gada 1. janvāraSAS varētu to izmantot tikai tādā gadījumā, ja tiktu pabeigta Widerøe aktīvu vai akciju pārdošana,

jaunā AKI atmaksāšanas termiņš bija 2015. gada 31. marts.

(26)

Par jaunā AKI noteikumiem vienojās 2012. gada 25. oktobrī. Tomēr cita starpā tas bija jāapstiprina katras valsts parlamentam un par to bija jāparaksta kolektīvi nolīgumi ar pilotiem un lidmašīnu ekipāžām.

(27)

Valstis iesniedza CITI sagatavotu 2012. gada 7. novembra ziņojumu (“CITI ziņojums”), kurā novērtēja, vai privāts ieguldītājs situācijā, kas ir maksimāli tuva Valstu situācijai, varētu iesaistīties jaunajā AKI ar līdzīgiem noteikumiem. Pieņemot, ka 4XNG plāna bāzes scenārijs ir veiksmīgi īstenots, CITI ziņojumā secināja, ka Valstu dalība jaunajā AKI radītu iekšējo atdeves likmi (“IAL”) [90–140 %] apmērā, skaidras naudas ieņēmumu attiecības pret skaidras naudas līdzekļiem palielināšanos aptuveni [4–9 x] un pašu kapitāla vērtības pieaugumu par aptuveni [700–1 200 %] (no 2012. gada novembra līdz 2015. gada martam). CITI ziņojumā secināja, ka Valstīm nepieciešamā peļņa tādējādi būtu vismaz tik pat liela, cik nepieciešams privātiem ieguldītājiem līdzīgā situācijā. Tomēr CITI ziņojumā nebija novērtēta iespējamība, ka SAS veiksmīgi īstenos 4XNG plāna bāzes scenāriju, kā arī nebija novērtēta noviržu no bāzes scenārija ietekme, piemēram, nespēja pārvērst naudā ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus.

(28)

SAS2012. gada 19. decembrī paziņoja, ka visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai jaunais AKI stātos spēkā (skatīt (26) apsvērumu), ir izpildīti, tostarp ir saņemts Valstu parlamentu apstiprinājums. No šīs dienas līdz 2014. gada 3. martam bija spēkā jaunais AKI, kas aizstāja veco AKI (20).

(29)

Norvēģija 2013. gada 6. jūnijā vēstulē paskaidroja, ka pēc 80 % Widerøe akciju pārdošanas (skatīt (20) apsvērumu) Valstis un aizdevējas bankas vienojās ar SAS par izmaiņām jaunā AKI noteikumos, kaut arī vienošanās par grozījumiem vēl nebija oficiāli parakstīta. Oficiālās izmeklēšanas laikā iesniegtajās piezīmēs Norvēģijas iestādes informēja Iestādi par to, ka vienošanos par izmaiņām jaunā AKI noteikumos ir parakstījušas visas puses un tā stāties spēkā tad, kad tiks pabeigts Widerøe darījums, t. i., 2013. gada 30. septembrī. Izmaiņas ietvēra to, ka:

A instrumentu samazinās no SEK 1,173 miljardiem līdz SEK 0,8 miljardiem, tā atmaksāšanas termiņu pagarinās par pieciem mēnešiem līdz 2014. gada 1. jūnijam,

SAS piešķirs SEK [0,5–0,8] miljardus skaidrā naudā kā A instrumenta nodrošinājumu. Atlikušos SEK [0,1–0,4] miljardus nodrošinās ar nodrošinājumiem, kas jau uzskaitīti jaunajā AKI nolīgumā,

A instrumenta SEK 0,2 miljardi tiks anulēti, kad daļēji būs nodota nodaļa apkalpošanai uz zemes. Līdz brīdim, kad 2014. gada 4. martā anulēja jauno AKI, SAS bija noslēdzis nodomu vēstuli ar potenciālo pircēju (21);

B instrumentu samazinātu no SEK 1,5 miljardiem līdz SEK 1,2 miljardiem.

5.   OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS IEMESLI

(30)

Savā lēmumā sākt procedūru Iestāde pauda šaubas par Valstu, KAW un banku līdzvērtīgu dalību jaunajā AKI galvenokārt šādu iemeslu dēļ:

banku iepriekšējā saistība ar SAS, piedaloties vecajā AKI. Patiesi, bankas ir gandrīz uz pusi samazinājušas savu dalību jaunajā AKI un tādējādi samazinājušas kopējo saistību ar SAS par aptuveni 50 % AKI ietvaros, savukārt Valstis, kuras nesaņēma nekādus ieņēmumus no tiesību emisijām 2009. un 2010. gadā, ņemot vērā SAS pastāvīgi negatīvos rezultātus, palielināja savu saistību ar SAS,

tas, ka SAS līdz 2012. gada janvārim bija pilnībā izlietojis veco AKI, varētu būt ietekmējis aizdevēju banku lēmumu piedalīties jaunajā AKI, lai izvairītos no turpmākas līdzekļu izmantošanas un nodrošinātu, ka to iemaksas AKI netiks zaudētas pilnībā, ņemot vērā uzņēmuma grūtības. Iestādei nebija skaidrs, vai banku lēmumu piedalīties jaunajā AKI ietekmēja Valstu pastāvīgais finansiālais atbalsts SAS iepriekšējos gados. Iestāde arī norādīja, ka Valstu iesaistīšanās bija stingrs priekšnoteikums, lai privātie uzņēmumi piedalītos jaunajā AKI,

Iestāde apšaubīja to, vai KAW dalību jaunajā AKI var pielīdzināt privāta ieguldītāja dalībai, ņemot vērā KAW saistību ar SAS ne tikai ar akciju paketes, bet arī ar SEB bankas starpniecību.

(31)

Iestāde apšaubīja arī to, vai Valstu dalība jaunajā AKI ir uzskatāma par racionālu no akcionāra viedokļa un vai tās izturētu tirgus ekonomikas ieguldītāja (“TEI”) pārbaudi papildus līdzvērtīguma apsvērumiem. Saistībā ar šo Iestāde novērtēja, vai 4XNG plāna pamatā bija pietiekami stabili pieņēmumi, lai mudinātu privātu ieguldītāju piedalīties jaunajā AKI, un vai plānā veiktās jutības analīzes nebija pārāk optimistiskas.

(32)

Piemēram, Iestāde cita starpā norādīja uz optimistiskajiem skaitļiem plānā attiecībā uz tirgus izaugsmi ASK un IKP izteiksmē, kā arī 0 % inflācijas līmeni laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam. Tā arī apšaubīja, vai visu izmaksu samazināšanas pasākumu un aktīvu cesijas iniciatīvu veiksmīgu īstenošanu varēja paredzēt brīdī, kad parakstīja vienošanos par jauno AKI.

(33)

Attiecībā uz jaunā AKI noteikumiem un CITI novērtējumu par plānotajiem ieņēmumiem no Valstu dalības jaunajā AKI Iestāde uzsvēra to, ka CITI ziņojumā nebija novērtēts 4XNG plāns un nebija veikta finanšu modeļa jutības analīze, un tajā paļāvās tikai uz pieejamo informāciju. Iestāde arī norādīja, ka CITI ziņojumā nebija novērtēts jaunā AKI nodrošinājums no privātā tirgus ieguldītāja viedokļa un nebija ņemta vērā iespējamu alternatīvu scenāriju ar mazāk labvēlīgiem pieņēmumiem (tostarp saistību nepildīšanu) ietekme uz ieņēmumu analīzi. Saistībā ar šo Iestāde norādīja, ka CITI ziņojumā nebija paredzēta nekāda iespējamība, ka SAS nepildīs saistības nākamajos trīs gados, ko uzskatīja par nepienācīgi novērtētu risku.

(34)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde nevarēja izslēgt to, ka Valstu dalība jaunajā AKI varētu būt priekšrocība par labu SAS EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

(35)

Visbeidzot, ja jaunais AKI bija paredzēts kā valsts atbalsts EEZ līguma izpratnē, Iestāde apšaubīja, vai jauno AKI varētu uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu. Saistībā ar šo Iestāde novērtēja, vai būtu piemērojams kāds no EEZ līgumā noteiktajiem iespējamās saderības kritērijiem. Ņemot vērā pasākuma veidu un SAS grūtības, Iestāde norādīja, ka vienīgie atbilstošie EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji ir tie, kas attiecas uz atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, pamatojoties uz Iestādes pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (22) (“GP pamatnostādnes”). Tomēr Iestāde izdarīja sākotnēju secinājumu par to, ka nešķiet, ka būtu izpildīti GP pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi attiecībā uz atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai.

6.   PIEZĪMES PAR LĒMUMU SĀKT PROCEDŪRU

6.1.   Norvēģijas iestāžu piezīmes

(36)

Norvēģija apgalvo, ka tās dalība jaunajā AKI atbilda tirgus noteikumiem, jo bija līdzvērtīga banku un KAW dalībai, tādējādi nodrošinot, ka valsts atbalsta nav.

(37)

Norvēģija apgalvo, ka SAS nevienā brīdī neizmantoja veco AKI, kamēr notika sarunas par jauno AKI. Tā norāda uz 2012. gada marta grozījumiem vecajā AKI, ar kuriem tika ieviesti stingrāki līdzekļu izmantošanas noteikumi, un apgalvo, ka tādējādi kopš 2012. gada jūnija beigām bankas varēja noraidīt SAS līdzekļu izmantošanas pieprasījumus. SAS 2012. gada martā pilnībā atmaksāja no AKI izmantoto finansējumu, un pēc tam SAS vairs neizmantoja vecā AKI finansējumu. Tāpēc bankas var pamatoti uzskatīt par ieguldītājiem “no malas”, kas piedalās jaunajā AKI ar vienlīdzīgiem nosacījumiem kā Valstis (23) bez jebkādas būtiskas nenodrošinātas saistības ar SAS  (24).

(38)

Attiecībā uz KAW dalību jaunajā AKI kopā ar bankām Norvēģijas iestādes uzskata, ka KAW bija ierobežota ekonomiska saistība ar SEB un tas nevarēja ietekmēt KAW lēmumu piedalīties jaunajā AKI.

(39)

Turklāt Norvēģija uzskata, ka 4XNG plāns bija reāls un to varēja veiksmīgi īstenot. Tā uzskata, ka visi aspekti un pieņēmumi, tostarp par ieņēmumu prognozēm (“RASK”) (25), izdevumu samazināšanas pasākumiem un plānotajām cesijām, tika rūpīgi novērtēti, lai nodrošinātu 4XNG plāna finanšu mērķu sasniegšanu 2014.–2015. gadā. Turklāt 4XNG plānu, kā arī visus pieņēmumus, kas bija tā pamatā, rūpīgi novērtēja gan Valstu ārējie finanšu padomnieki (Goldman Sachs), gan banku ārējie finanšu padomnieki […], un plānu apstiprināja, ņemot vērā to piezīmes un ieteikumus. Tā arī uzsver, ka, pieņemot lēmumu par dalību jaunajā AKI, gaidīja, ka plāns tiks veiksmīgi īstenots, jo jaunu kolektīvu nolīgumu noslēgšana bija jaunā AKI priekšnoteikums. Turklāt saskaņā ar Norvēģijas sniegto informāciju notikumi laikposmā no 2012. gada decembra līdz jaunā AKI anulēšanai 2014. gada 4. martā apliecināja, ka plāna īstenošana notika tā, lai sasniegtu plānotos rezultātus (26).

(40)

Saistībā ar jaunā AKI noteikumiem Norvēģija apgalvo, ka tie atbilda normāliem tirgus nosacījumiem, jo bija līdzīgi salīdzināmu darījumu noteikumiem, un jaunajam AKI arī bija lielākas sākotnējās izmaksas un stingrāki līdzekļu izmantošanas noteikumi nekā lielākajā daļā analizēto darījumu. Attiecībā uz nodrošinājuma paketi Norvēģija norāda, ka aizdevēju banku faktiskie finanšu riski bija niecīgi, jo nodrošinājumu lēstā vērtība bija pārliecinoši lielāka nekā A instrumenta apmērs. Tāpēc likvidācijas gadījumā visus aizdevēju banku prasījumus segtu no nodrošinājumu paketes vai citiem SAS aktīviem, kurus varētu pārdot, piemēram, […], līdzdalību […] u. c. To apliecina arī 2013. gada pirmajā pusē A instrumenta faktiski anulētā ievērojamā saistību daļa. Saskaņā ar Norvēģijas sniegto informāciju tas apliecina, ka bankas rīkojās komerciāli un piesardzīgi, pieņemot lēmumu piedalīties jaunajā AKI kopā ar Valstīm un KAW.

(41)

Visbeidzot, Norvēģija ziņo, ka dalība jaunajā AKI ir radījusi vērā ņemamus ieņēmumus AKI aizdevējiem, jo SAS neizmantoja instrumenta līdzekļus. Tas pastiprina viedokli, ka Valstu dalība jaunajā AKI kopā ar KAW un bankām pilnībā atbilda TEI principam.

6.2.   SAS grupas piezīmes

(42)

SAS grupa apgalvo, ka Valstis piedalījās jaunajā AKI kā akcionāri, nevis valsts iestādes. No šāda viedokļa raugoties, par labāku tika atzīta dalība šādā instrumentā, nevis ieguldījums pašu kapitālā, ņemot vērā lielos akcionāru un aizdevēju ieņēmumus no maksājumiem, kā arī akciju vērtības paredzamo palielināšanos.

(43)

Attiecībā uz līdzvērtības pārbaudi SAS grupa norāda, ka tā tika izturēta, ņemot vērā to, ka bankām nebija saistības ar SAS, tāpēc tās ir uzskatāmas par ieguldītājiem “no malas”. Turklāt Valstu dalība jaunajā AKI neietekmēja banku rīcību, jo SAS, nevis bankas lūdza akcionārus pievienoties jaunajam AKI. Turklāt SAS grupa apgalvo, ka bankas nolēma piedalīties jaunajā AKI ar Valstīm un KAW vienlīdzīgiem nosacījumiem, pamatojoties uz ļoti pozitīvajiem riska un ieņēmumu analīzes rezultātiem.

(44)

SAS grupa atbalsta arī Norvēģijas apgalvojumu, ka 4XNG plāna pamatā esošie pieņēmumi bija stabili, ar ļoti reālām prognozēm attiecībā uz trīs galvenajiem rādītājiem, proti, tirgus izaugsmi ASK izteiksmē, IKP pieaugumu 2015.–2017. gadā un paredzamo inflāciju 0 %. Visas aizdevējas bankas rūpīgi novērtēja arī ar plāna īstenošanu saistītos riskus, īpašu uzmanību pievēršot RASK kā uzņēmuma ienesīguma galvenajam rādītājam.

(45)

SAS grupa arī apgalvo, ka nodrošinājuma pakete tika pietiekami novērtēta un tika mazināts risks, ka SAS nespēs īstenot 4XNG plānu. To apliecina fakts, ka izdevumu samazināšana bija priekšnoteikums aizdevēju dalībai jaunajā AKI un jaunu kolektīvo nolīgumu noslēgšana 2012. gada novembrī bija galvenais faktors, kas veicināja plāna veiksmīgu īstenošanu.

(46)

SAS grupa arī kritizē Iestādi par to, ka netika ņemta vērā bankrota alternatīva un tas, ka gadījumā, ja jaunais AKI nebūtu pieejams, Valstis zaudētu visas savas līdzdalības vērtību. Saistībā ar šo SAS grupa uzsver, ka Valstis piedalījās jaunajā AKI kā SAS galvenie akcionāri, lai gūtu atbilstošu peļņu no saviem ieguldījumiem.

(47)

Visbeidzot, SAS grupa ziņo, ka, īstenojot 4XNG plānu, tika radīti ieņēmumi pirms nodokļu samaksas SEK 3 miljardu apmērā, tāpēc SAS rezultāti laikposmā no 2012. gada novembra līdz 2013. gada jūlijam bija pozitīvi.

6.3.   FAM piezīmes

(48)

Saskaņā ar FAM, par KAW aktīvu pārvaldību atbildīgā uzņēmuma, sniegto informāciju KAW lēmumu par dalību jaunajā AKI pieņēma neatkarīgi no tā līdzdalības SEB un SEB saistības ar SAS. FAM apgalvo, ka KAW nebija akciju kontrolpaketes SEB, nedz arī var teikt, ka tas kontrolē SEB.

(49)

FAM pārbaudīja 4XNG plānu, saistītos finanšu riskus un nodrošinājuma paketi un nolēma, ka dalība jaunajā AKI ir KAW interesēs. Saistībā ar šo tas salīdzināja iespējas aizsargāt KAW ilgtermiņa ieguldījumus SAS un iespējamo peļņu no šiem ieguldījumiem nākotnē, kā arī lielos maksājumus, ko SAS veiktu saskaņā ar jauno AKI, un SAS likvidāciju, kas tam nešķita ekonomiski interesanta iespēja.

(50)

FAM arī piekrīt Norvēģijai un SAS grupai par to, ka visas ieinteresētās personas piedalījās jaunajā AKI ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, bez jebkāda veida subordinācijas, nesamērīgām nodrošinājuma tiesībām vai citiem nesimetriskiem noteikumiem. Lēmums piedalīties jaunajā AKI bija pamatots ar rūpīgu analīzi par ienesīguma iespējām nākotnē, ja SAS būtu spēcīgs un konkurētspējīgs.

(51)

Visbeidzot, FAM piekrīt Norvēģijas viedoklim par to, ka aizdevēju banku lēmums piedalīties jaunajā AKI bija balstīts uz komerciāliem apsvērumiem, jo to esošā saistība ar vecā AKI starpniecību bija tikai teorētiska. Tas apgalvo, ka banku stimuls piedalīties jaunajā AKI bija pat mazāks nekā Valstīm un KAW, jo Valstis un KAW varēja paļauties uz akciju cenu pieaugumu. Tāpēc tas apgalvo, ka līdzvērtības pārbaudes nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   VALSTS ATBALSTA ESĪBA

(52)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.”

(53)

Tādējādi valsts atbalsta jēdziens attiecas uz ikvienu priekšrocību, kas tiek piešķirta tieši vai netieši, finansēta no valsts līdzekļiem un ko piešķir valsts vai starpnieks, kurš darbojas tam piešķirto pilnvaru ietvaros.

(54)

Lai pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, tam būtu jābūt finansētam no valsts līdzekļiem un tam ir jābūt attiecināmam uz valsti. Būtībā valsts līdzekļi ir dalībvalsts un tās valsts iestāžu līdzekļi, kā arī valsts uzņēmumu līdzekļi, kuru izmantošanu valsts iestādes tieši vai netieši var ietekmēt.

(55)

Neapstrīdami minētajā pasākumā bija iesaistīti valsts līdzekļi, jo to finansēja no Valstu budžeta līdzekļiem un tas bija attiecināms uz valsti. Konkrēti, varētu norādīt, ka Norvēģijas parlaments apstiprināja valdības dalību jaunajā AKI (iepriekš (28) apsvērums).

(56)

Minētajam pasākumam ir jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus un jāiespaido tirdzniecība starp līgumslēdzējiem.

(57)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru, ja kādas dalībvalsts piešķirtais finansiālais atbalsts nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem Savienības iekšējā tirdzniecībā, pastāv vismaz iespējama atbalsta ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci (27). Saistībā ar šo Iestāde uzskata, ka ikviena iespējamā ekonomiskā priekšrocība, kas piešķirta SAS no valsts līdzekļiem, atbilstu šim nosacījumam. SAS konkurē ar citām aviokompānijām Eiropas Savienībā un EEZ, jo īpaši, kopš 1993. gada 1. janvārī sākās gaisa transporta liberalizēšanas trešais posms (“trešais tiesību aktu kopums”) (28). Turklāt salīdzinoši īsākos posmos EEZ gaisa transports konkurē ar sauszemes un dzelzceļa transportu, un tāpēc var tikt ietekmēti arī sauszemes un dzelzceļa pārvadātāji.

(58)

Tādējādi vienīgais minētā valsts atbalsta jēdziena kritērijs ir, vai pasākums piešķīra selektīvu, nepamatotu ekonomisku priekšrocību SAS.

(59)

Ņemot vērā jaunā AKI anulēšanu 2014. gada 4. martā, Iestāde ir novērtējusi, vai jaunais AKI piešķīra selektīvu, nepamatotu ekonomisku priekšrocību SAS no jaunā AKI izveides 2012. gadā līdz tā anulēšanai 2014. gadā.

2.   EKONOMISKĀ PRIEKŠROCĪBA PAR LABU SAS

(60)

Lai noteiktu, vai SAS tika piešķirts valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, Iestāde novērtēs, vai aviokompānija saņēma ekonomisku priekšrocību, kuru tā negūtu normālos tirgus apstākļos. Lai izskatītu šo jautājumu, Iestāde izmanto TEI pārbaudi, saskaņā ar kuru netiktu iesaistīts nekāds valsts atbalsts, ja līdzīgos apstākļos attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm līdzīga lieluma privātais ieguldītājs, kas darbojas normālos tirgus ekonomikas apstākļos, īstenotu minēto pasākumu par labu atbalsta saņēmējam.

(61)

Tāpēc saskaņā ar TEI pārbaudi Iestādei ir jānovērtē, vai privāts ieguldītājs veiktu konkrēto darījumu ar tādiem pašiem noteikumiem. Hipotētiskā privātā ieguldītāja attieksme ir tāda pati kā piesardzīgam ieguldītājam, kura mērķi gūt maksimālu peļņu pazemina piesardzība saistībā ar risku, kas ir pieņemams attiecīgas peļņas gadījumā (29).

(62)

Būtībā valsts līdzekļu ieguldīšana nav valsts atbalsts, ja tā notiek vienlaikus ar būtisku privātā ieguldītāja kapitāla ieguldīšanu salīdzināmos apstākļos un ar salīdzināmiem noteikumiem (līdzvērtība) (30).

2.1.    Valstu, KAW un banku līdzvērtīga dalība jaunajā AKI

(63)

Iestāde norāda, ka aizdevējas bankas, kas iesaistījās jaunajā AKI, piedalījās arī vecajā AKI. Tomēr jaunajā AKI Valstis palielināja savu saistību ar SAS, bet bankas samazināja savu ieguldījumu aptuveni uz pusi (no EUR 366 miljoniem līdz aptuveni EUR 200 miljoniem) un tādējādi samazināja kopējo pastāvošo AKI saistību ar SAS par aptuveni 50 %. Tāpēc Iestāde savā lēmumā sākt procedūru pauda bažas par to, vai ir iespējams izpildīt līdzvērtības prasību, jo Valstis un bankas ir šķietami nevienlīdzīgās pozīcijās.

(64)

Norvēģija un SAS grupa oficiālajā izmeklēšanā apgalvoja, ka aizdevējām bankām nebija nekādas saistības saskaņā ar veco AKI, kad notika sarunas par dalību jaunajā AKI. Tāpēc bankas ir uzskatāmas par ieguldītājiem “no malas”, kas atrodas vienlīdzīgā pozīcijā ar Valstīm un KAW.

(65)

Iestāde norāda, ka 2012. gada janvārī SAS pilnībā izmantoja veco AKI (iepriekš (18) apsvērums). Patiesi, ar 2012. gada marta grozījumiem vecajā AKI cita starpā ieviesa noteikumu par izmantoto līdzekļu tūlītēju atmaksu pilnā apmērā. Līdzekļus pilnā apmērā atmaksāja 2012. gada martā, un grozījumi vecajā AKI, kas stājās spēkā tajā pašā mēnesī, ļoti apgrūtināja SAS iespējas turpmāk izmantot instrumentu (31). SAS arī pieprasīja līdz 2012. gada jūnijam iesniegt rekapitalizācijas plānu, kas bija jāapstiprina valdei, kā arī Valstīm un KAW kā lielākajiem akcionāriem. Sākotnēji bankas noraidīja šo plānu. Valstis pēc rūpīgas pārskatītā 4XNG plāna pārbaudes līdz 2012. gada novembrim nebija pieņēmušas lēmumu piedalīties jaunajā AKI, pēc tam savu lēmumu pieņēma bankas.

(66)

Pēc tam Norvēģijas iestādes un SAS grupa oficiālajā izmeklēšanā apgalvoja, ka SAS faktiski tika liegts pieprasīt vecā AKI līdzekļu izmantošanu. Zinot par šo situāciju, bankām bija jāpieņem lēmums turpināt piedalīties vecajā AKI līdz tā darbības beigām 2013. gada jūnijā vai piedalīties jaunajā AKI ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Valstīm un KAW, kaut arī Valstīm un KAW kā akcionāriem bija lielāks stimuls piedalīties, ņemot vērā iespēju sasniegt augstāku akciju vērtību pēc 4XNG plāna īstenošanas.

(67)

Kaut arī Iestāde uzskata, ka, iespējams, bankas, vismaz tās, kurām nebija citu nenodrošinātu divpusēju saistību ar SAS, nebija būtiski saistītas ar veco AKI laikā, kad tās pieņēma lēmumu piedalīties jaunajā AKI, tā arī uzskata, ka tik un tā pastāvēja risks, ka SAS varēja izpildīt līdzekļu izmantošanas noteikumus pirms jaunā AKI ieviešanas. Saistībā ar šo nav svarīgi, ka tas nenotika un vecais AKI netika izmantots pēc tam, kad 2012. gada martā to atmaksāja pilnā apmērā. Pamatojoties uz to, šķiet, ka bankām bija noteikta saistība ar SAS saskaņā ar veco AKI, kas nebija Valstīm (un KAW). Tāpēc Iestāde nevar pieņemt Norvēģijas iestāžu argumentu par to, ka bankas piedalījās jaunajā AKI kā ieguldītāji “no malas”, neņemot vērā to saistību saskaņā ar veco AKI.

(68)

Turklāt Iestāde nevar piekrist Norvēģijai par to, ka dažu banku saistība ar veco AKI saistītu divpusēju instrumentu veidā (32) neradīja finansiālu risku bankām laikā, kamēr notika sarunas par jauno AKI, jo šos instrumentus nevarēja izmantot, kamēr nebija pilnībā izlietots vecais AKI. Kā minēts iepriekš, pastāvēja risks, kaut arī tas, protams, bija neliels, ka līdzekļu izmantošanas noteikumus varētu izpildīt neatkarīgi no tā, ka pēc grozījumu izdarīšanas 2012. gada martā un stingrāku noteikumu ieviešanas iespēja, ka SAS izmantotu veco AKI, bija pavisam neliela.

(69)

Turklāt izrādās, ka dažām bankām bija cita saistība ar SAS. Piemēram, papildus dalībai vecajā AKI […] (2012. gada 30. septembrī) bija nenodrošināta (un neizmantota) divpusēja saistība ar SAS SEK [200–600] miljonu apmērā, kā arī nenodrošināta kredītkaršu saistība SEK [500–900] miljonu apmērā. Tāpēc tas būtu bijis atbildīgs par zaudējumu atlīdzināšanu klientiem, ja SAS atceltu attiecīgos reisus. Kaut arī šī nenodrošinātā kredītkaršu saistība bija [0–2 %] no […] kopējā kredītportfeļa aptuveni SEK [1 000–3 000] miljardu apmērā, tā tomēr radīja finanšu risku, un tāpēc nevar piekrist, ka […] bija vienlīdzīgā pozīcijā salīdzinājumā ar Valstīm, kad tas pieņēma lēmumu piedalīties jaunajā AKI.

(70)

Turklāt trim citām bankām bija saistība neapmaksātu gaisa kuģu finansēšanas instrumentu veidā (piemēram, […]). Kaut arī Valstis apgalvo, ka finansējums bija nodrošināts ar gaisa kuģiem un bankām tas neradīja finanšu risku, jo gaisa kuģus varēja viegli pārdot tirgū, tas nav pierādīts ar faktiem. Paliek neskaidrs, vai steidzamas gaisa kuģu pārdošanas gadījumā patiešām varētu atgūt visu summu.

(71)

Turklāt lēmumā sākt procedūru Iestāde apšauba, vai banku rīcību nevarēja ietekmēt Valstu rīcība, ņemot vērā Valstu pastāvīgo finansiālo atbalstu aviokompānijai iepriekšējos gados (piemēram, emitējot tiesības 2009. un 2010. gadā). Turklāt bankas vēlējās piedalīties jaunajā AKI tikai ar nosacījumu, ka tajā piedalīsies Valstis, kā paskaidrots (21) un (22) apsvērumā.

(72)

Būtībā Iestāde uzskata, ka līdzvērtības noteikumu nevar piemērot gadījumos, kad Valstu iesaistīšanās ietver stingru prasību privātajiem ieguldītājiem piedalīties darījumā.

(73)

Oficiālajā izmeklēšanā Norvēģija un SAS grupa apgalvoja, ka nevienā brīdī sarunās par jauno AKI bankas nejutās “negatīvi ietekmētas” Valstu iepriekšējās rīcības un to pastāvīgās vēlmes atbalstīt SAS dēļ, kaut arī Valstu prognozes par ieņēmumiem no tiesību emisijām 2009. un 2010. gadā neattaisnojās.

(74)

Iestāde nevar izslēgt iespēju, ka privātie ieguldītāji nevēlējās ieguldīt uzņēmumā ar šādu vēsturi un neparedzamām prognozēm bez Valstu piedalīšanās. Vienlaikus nevar izslēgt arī to, ka Valstis, kas atteicās nodrošināt jaunu pašu kapitālu un iesaistīties subordinētā AKI, vairs nevēlējās ieguldīt papildu līdzekļus SAS. Neatkarīgi no šiem apsvērumiem Iestāde vēl aizvien nav pārliecināta, vai Valstis un aizdevējas bankas piedalījās jaunajā AKI ar vienlīdzīgiem noteikumiem, ņemot vērā to, ka Valstu dalības dēļ par aptuveni 50 % samazinājās banku kopējā saistība ar SAS ar AKI starpniecību, bet Valstis tai pat laikā palielināja savu saistību ar SAS.

(75)

Attiecībā uz to, vai KAW rīcība var tikt uzskatīta par atsauces punktu, lai noteiktu, kāda būtu privātā ieguldītāja rīcība, oficiālajā izmeklēšanā pierādījās, ka KAW saistība ar SAS saskaņā ar tā līdzdalību SEB bija mazāka nekā norādīts lēmumā sākt procedūru. Ņemot vērā to, ka KAW ir tikai SEB mazākuma akcionārs un ka SEB saistība ar SAS tika ierobežota, var apgalvot, ka KAW dalību jaunajā AKI motivēja iespējas gūt peļņu no ieguldījumiem.

(76)

Papildus iepriekš minētajam pēc oficiālās izmeklēšanas Iestāde nevarēja pārliecinoši secināt, ka minētais darījums notika ar vienlīdzīgiem noteikumiem.

(77)

Neatkarīgi no vienlīdzības novērtējuma Iestāde arī novērtēja, vai Valstu dalība jaunajā AKI ir uzskatāma par racionālu no akcionāra viedokļa un vai tā izturētu TEI pārbaudi papildus līdzvērtīguma apsvērumiem.

2.2.   Valstu dalības jaunajā AKI novērtējums TEI pārbaudē

(78)

Ir jānoskaidro, vai privāts ieguldītājs, būdams tādā pašā pozīcijā kā Valstis, t. i., esoši SAS akcionāri, un līdzīgos apstākļos kā Valstis 2012. gadā, būtu iestājies jaunajā AKI ar līdzīgiem noteikumiem (33).

(79)

Saistībā ar šo neatkarīgā analīze, ko pirms jaunā AKI noslēgšanas veica ārēji finanšu konsultanti (proti, Goldman Sachs International un CITI kā Valstu konsultanti un […] kā aizdevēju konsultants), ir pamācoša. Saskaņā ar Norvēģijas sniegto informāciju atbildē uz lēmumu sākt procedūru Valstis nolēma piedalīties jaunajā AKI tikai pēc tam, kad to ārējie konsultanti bija veikuši rūpīgu 4XNG plāna novērtējumu un tika veiktas izmaiņas jaunā AKI noteikumos.

(80)

Tā kā Iestāde savā lēmumā sākt procedūru pauda bažas par CITI sagatavotā ziņojuma tvērumu, Norvēģija paskaidroja, ka tās lēmums piedalīties jaunajā AKI bija balstīts uz visām analīzēm, ko veica tās finanšu konsultanti, un ka tāpēc CITI ziņojumu nevajadzētu vērtēt atsevišķi.

(81)

Cita starpā finanšu konsultantu uzdevums bija veikt 4XNG plāna un jaunā AKI, kā arī ar tiem saistītās jutības un neaizsargātības kritisku analīzi. Šo analīzi veica, pamatojoties uz secīgiem ziņojumiem, atsaucoties uz SAS iepriekšējiem darbības rādītājiem un citiem nozares etaloniem. Konsultanti sniedza vairākus ieteikumus attiecībā uz risku mazināšanas stratēģijām gan 4XNG plānā, gan jaunajā AKI. Saskaņā ar šiem padomiem Valstis pieprasīja veikt vairākas izmaiņas 4XNG plānā (lai paātrinātu izmaksu samazināšanas pasākumus un pielāgotu papildu iniciatīvas), kā arī izmaiņas jaunā AKI noteikumos, lai samazinātu līdzekļu izmantošanas iespēju.

(82)

Analizējot 4XNG plānu, ārējie konsultanti noteica galvenās iespējamā riska jomas un pievērsa īpašu uzmanību šādām jomām, tostarp izmaksu samazināšanas mērķiem, cesijām un RASK spiedienam. Pēc riska novērtējuma cita starpā tika apsvērti šādi jautājumi:

Izmaksu samazināšanas mērķi

Pēc saņemtajiem ārējiem padomiem 4XNG plānā tika izdarītas izmaiņas un tas tika pastiprināts, lai iekļautu izmaksu samazināšanas pasākumus aptuveni SEK [1–4] miljardu apmērā gadā (pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo mērķi SEK [1–4] miljardi gadā). Kaut arī izmaksu samazināšanas mērķu nesasniegšana radīja bažas, galvenais solis ceļā uz risku samazināšanu 4XNG plānā pirms jaunā AKI pabeigšanas bija jaunu kolektīvu līgumu noslēgšana, paredzot kompensāciju un piemaksu samazināšanu darbiniekiem, kā arī izmaiņas pensiju plānā 2012. gada novembrī. Tas izraisīja izmaksu tiešu samazināšanos par nedaudz mazāk kā SEK […], ko pēc Valstu pieprasījuma veiksmīgi īstenoja, pirms stājās spēkā jaunais AKI.

Cesijas

Papildus tam, ka ārējais finanšu konsultants apstrīdēja sākotnējos pieņēmumus, un pamatojoties uz jauno informāciju, kas procesa laikā apstiprinājās, 4XNG plānā iekļautais galīgais plānoto cesiju saraksts atšķīrās no SAS sākotnēji piedāvātā saraksta (34). Beigās Valstu finanšu konsultants secināja, ka galu galā 4XNG plānā iekļautās cesijas (ar lēsto cesiju vērtību aptuveni SEK 3,0 miljardu apmērā) bija īstenojamas paredzētajā laikposmā. Turklāt jaunajā AKI bija iekļauti noteikumi attiecībā uz Widerøe pārdošanas termiņu, kā arī stingri noteikumi par cesiju ieņēmumu izlietošanu jaunā AKI atmaksāšanai.

RASK spiediens

Pamatā esošie ienesīguma un RASK spiediena pieņēmumi tika novērtēti un uzskatīti par pamatotiem, ņemot vērā attiecīgos datus par iepriekšējām tendencēm, trešo personu prognozēm un zināmām izmaiņām konkurences apstākļos tajā laikā. Tāpēc neuzskatīja, ka šie pieņēmumi varētu radīt būtisku lejupvērstu risku saistībā ar 4XNG plāna īstenošanu.

(83)

Attiecībā uz lēmumā sākt procedūru paustajām Iestādes šaubām par 4XNG plānā iekļauto konkrēto stimulu optimistisko būtību (piemēram, tirgus izaugsme ASK izteiksmē, IKP prognozes un 0 % inflācija 2015.–2017. gadā) informācija, ko Norvēģija un SAS grupa sniedza oficiālajā izmeklēšanā, liecina, ka šajās aplēsēs īpaša uzmanība ir pievērsta galvenajiem tirgiem, kuros darbojas SAS. Tostarp uzņēmuma izteiktajai atkarībai no Ziemeļeiropas vairāk nekā no Dienvideiropas, kā arī tā saistībai ar ASV un Āzijas tirgiem. Piezīmēs bija norādīts arī tas, ka aplēstā izmaksu inflācija 0 % gadā laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir pamatā esošā inflācijas līmeņa 2 % gadā (atbilstoši aplēstajam inflācijas līmenim ES) un pieņēmuma, ka to būtu iespējams kompensēt ar jauniem izmaksu samazināšanas pasākumiem, neto ietekme.

(84)

Attiecībā uz procentu likmju riska (“PLR”) analīzes jutīguma pārbaudi, kas nebija veikta CITI ziņojumā (skatīt (33) apsvērumu), kā arī Iestādes sākotnējām bažām par mazāk optimistisko scenāriju iespējamo ietekmi Iestāde ir saņēmusi papildu informāciju no Norvēģijas tās piezīmēs par lēmumu sākt procedūru attiecībā uz veiktās jutīguma analīzes tvērumu. Saistībā ar šo 4XNG plāna gatavošanas laikā no 2012. gada jūnija līdz septembrim Goldman Sachs iesniedza vairākas jutīguma pārbaudes. Pārskatītā analīze 2012. gada septembrī liecināja, ka SAS nauda nebeigtos pat iesniegto lejupvērsto scenāriju gadījumā, t. i., visos analizētajos gadījumos SAS naudas pozīcija paliktu virs AKI koridora apakšējās robežvērtības. Tomēr, lai saglabātu paļāvību tirgum, uzskatīja, ka ir vajadzīgs atbalsts likviditātei un ka AKI ir reālākā šāda atbalsta likviditātei iespēja.

(85)

Tāpēc Iestāde norāda uz secīgajām 4XNG plāna finanšu pārbaudēm (tostarp dažādu plāna atkārtojumu padziļinātu analīzi un pārbaudēm). Iestāde arī norāda uz vēlākiem Valstu pieprasījumiem samazināt īstenošanas riskus un nodrošināt konsolidētu pārstrukturēšanas plānu pirms iestāšanās jaunajā AKI. Šāda rīcība atbilstu piesardzīga privātā ieguldītāja rīcībai. Neatkarīgi no tā vēl ir jānovērtē, vai jaunā AKI noteikumi atbilda tiem, kas būtu pieņemami privātam tirgus ieguldītājam, atrodoties tādā pašā pozīcijā kā Valstis, t. i., esoši uzņēmuma akcionāri.

(86)

Norvēģija un SAS grupa ir paskaidrojušas, ka gaisa transporta nozarei ir raksturīga vajadzība uzturēt augstu finansiālās sagatavotības līmeni, lai saglabātu klientu un ieinteresēto personu ticību uzņēmuma spējai turpināt darbību. Ņemot vērā SAS finanšu grūtības 2012. gadā un pārsvarā esošo likviditātes situāciju tajā laikā, iespējama motivācija Valstu dalībai jaunajā AKI kā SAS akcionāriem bija izvairīšanās no lielākiem zaudējumiem vai bankrota, ja samazinātos uzņēmuma likviditāte.

(87)

Attiecībā uz šo šķiet, ka Valstis ir lielā mērā ņēmušas vērā neatkarīgo finanšu konsultantu ieteikumus, gatavojot galīgos jaunā AKI noteikumus. Patiesi, šķiet, ka jaunā AKI noteikumi kopumā bija vērsti uz to, lai samazinātu galvenos noteiktos komerciālos riskus. Piemēram, kā minēts (82) apsvērumā, svarīgs priekšnoteikums jaunā AKI īstenošanai bija jaunu kolektīvo nolīgumu ar lidmašīnu ekipāžām sekmīga izpilde. Turklāt B instrumenta līdzekļu izmantošanas noteikumi liecina, ka ir maz iespējams, ka to izmantos līdz 2015. gada martam (35). Arī ar jauno AKI saistītās finanšu saistības bija strukturētas tā, lai SAS nevarētu piekļūt AKI, kamēr tas neizpilda galvenās 4XNG plānā noteiktās finanšu prognozes, pretējā gadījumā tam būtu jāatmaksā tobrīd no AKI izmantotā summa (36).

(88)

Papildus iepriekš minētajiem novērojumiem Iestāde ir saņēmusi papildu informāciju par jaunā AKI nodrošinājuma pietiekamību. 2012. gada maija ziņojumā […] sniedza neatkarīgu novērtējumu par Widerøe un dažiem pamatlīdzekļiem (tostarp rezerves dzinējiem, attiecīgiem gaisa kuģiem, vairākiem mazākiem īpašumiem un aprīkojumu), ko pēc tam izmantoja kā jaunā AKI nodrošinājumu. Kaut arī galvenā uzmanība tika pievērsta Widerøe kā svarīgākajam aktīvam nodrošinājuma paketē un citu aktīvu novērtējuma pamatā bija ierobežotāka informācija, kopējā noteiktā aktīvu vērtība bija aptuveni SEK [1–4]–[3–6] miljardi. Tādējādi kopējā aktīvu vērtība, uz ko attiecās nodrošinājums, pārsniedza A instrumenta apmēru. Saskaņā ar Norvēģijas teikto to uzskatīja par pietiekamu, lai jaunā AKI aizdevēji justos ērti, jo, kā minēts iepriekš, iespēja, ka SAS varētu izmantot B instrumentu, bija salīdzinoši niecīga.

(89)

Ar jauno AKI saistītos faktiskos finanšu riskus vēl vairāk mazināja noteikumi par obligāto priekšapmaksu un/vai saskaņā ar jauno AKI uzņemto saistību anulēšanu, ja SAS realizētu noteiktus aktīvus vai izmantotu citas finansēšanas iespējas. Šie noteikumi par priekšapmaksu un anulēšanu samazināja iespējamos zaudējumus laika gaitā. Patiesi, pēc Widerøe pārdošanas un saskaņā ar līgumu, kas stājās spēkā pēc šīs pārdošanas 2013. gada septembrī (skatīt (29) apsvērumu), kopējais jaunā AKI apmērs samazinājās no SEK 3,5 miljardiem līdz SEK 2 miljardiem.

(90)

Tāpēc šķiet, ka tika veikts vispusīgs un saskaņots pasākumu kopums, kas īpaši paredzēts, lai nodrošinātu SAS pastāvīgu dzīvotspēju laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam un ierobežotu galvenos ar jauno AKI saistītos finanšu riskus.

(91)

Turklāt Iestāde uzskata, ka ir jāapsver, vai salīdzināmu privātu ieguldītāju tādos pašos tirgus apstākļos kā Valstis (t. i., kā esošie SAS akcionāri) varēja pamudināt īstenot minēto pasākumu par labu atbalsta saņēmējam. Saistībā ar šo ir lietderīgi apsvērt arī iespējamo hipotētisko situāciju, kas rastos, ja atbalsts netiktu sniegts.

(92)

Attiecībā uz šo Norvēģija un SAS grupa savās piezīmēs par lēmumu sākt procedūru apgalvo, ka bankrots būtu iespējams, ja 2012. gadā nebūtu piešķirts jaunais AKI. Saskaņā ar Norvēģijas sniegto informāciju tas varētu atbilst Valstu kopīgajiem zaudējumiem SEK 1 044,6 miljonu apmērā, t. i., to kopējās līdzdalības vērtībai. Tika apsvērta arī atteikšanās no iespējama kapitāla pieauguma nākotnē, ja 4XNG plānu īstenotu veiksmīgi. Salīdzinājumam Norvēģija savās piezīmēs aplēsa, ka, ja SAS nespētu pildīt savas saistības saskaņā ar jauno AKI, iespējamie kopējie zaudējumi no Valstu kopējās līdzdalības un ieguldījuma AKI ārkārtējā scenārijā būtu aptuveni SEK [1 000–3 000] miljoni (37).

(93)

Attiecīgi SAS bankrota gadījumā iespējamie papildu zaudējumi no Valstu dalības jaunajā AKI (t. i., aptuveni SEK 447,5 miljoni, pamatojoties uz Norvēģijas orientējošo piemēru) ir diezgan nelieli salīdzinājumā ar zaudējumiem, kurus gūtu no Valstu līdzdalības. Salīdzinot šīs diezgan nelielās izmaiņas Valstu lejupvērstajā (bankrota) scenārijā ar iespējamiem Valstu ieguvumiem 4XNG plāna veiksmīgas īstenošanas gadījumā, Valstu lēmums piedalīties jaunajā AKI šķiet vēl pamatotāks. Optimistiskākā “bāzes scenārija” gadījumā CITI ziņojumā lēstais iespējamais Valstu kopējais kapitāla pieaugums ir SEK [7 000–12 000] miljoni. Tomēr, kaut arī savā lēmumā sākt procedūru Iestāde pauda bažas par šādu izaugsmes prognožu optimismu, tā atzīst iespēju, ka arī konservatīvāku scenāriju gadījumā iespējamais kapitāla pieaugums augšupvērstā scenārijā būtiski pārsniegtu iespējamos zaudējumus lejupvērstā scenārijā.

(94)

Tāpēc Iestāde norāda uz iepriekš minēto riska/atdeves novērtējumu, kā arī 4XNG plāna padziļināto pārskatīšanu un pārbaudi, papildu pārbaudēm saistībā ar pamatā esošo nodrošinājumu (38), noteikumiem par anulēšanu un priekšapmaksu, kas samazina iespējamos zaudējumus laika gaitā (39), un dažādiem citiem riska mazināšanas pasākumiem, kas ietverti jaunā AKI noteikumos (40). Ņemot vērā iepriekš minēto, Valstu lēmums piedalīties jaunajā AKI atbilstu tam, kā rīkotos privātais ieguldītājs, lai gūtu normālu peļņu tirgū, ņemot vērā uzņēmuma īpašo situāciju tajā laikā.

(95)

Papildus iepriekš minētajam Iestāde secina, ka Valstis savā pozīcijā kā esošie SAS akcionāri, pieņemot lēmumu piedalīties jaunajā AKI kopā ar KAW un aizdevējām bankām laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2014. gada martam, rīkojās saskaņā ar pamatotām un reālām ienesīguma izredzēm. Tāpēc šī dalība neradīja nekādas priekšrocības SAS EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

3.   SECINĀJUMS PAR VALSTS ATBALSTA PASTĀVĒŠANU

(96)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde secina, ka Norvēģijas dalība jaunajā AKI nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

SAS finansēšana ar jaunā atjaunojamā kredītinstrumenta, ko Norvēģija īstenoja 2012. gada decembrī, starpniecību nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

3. pants

Autentisks ir tikai lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2014. gada 9. jūlijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

Oda Helen SLETNES

priekšsēdētāja

Helga JÓNSDÓTTIR

kolēģijas locekle


(1)  OV C 290, 5.10.2013., 9. lpp. (kļūdu labojums).

(2)  FAM ir uzņēmums, kas atbild par Knut and Alice Wallenberg Foundation aktīvu pārvaldīšanu.

(3)  Pieejamo sēdvietu kilometrs (“ASK”) ir aviokompānijas pasažieru pārvadāšanas kapacitātes mērs. Tas ir vienāds ar pieejamo sēdvietu skaitu, kas reizinātas ar nolidotajiem kilometriem.

(4)  Avots: http://www.airlineleader.com/regional-focus/nordic-region-heats-up-as-all-major-players-overhaul-their-strategies

(5)  Skatīt 11. zemsvītras piezīmi un 29. apsvērumu par 80 % Widerøe akciju pārdošanu.

(6)  Avots: http://www.sasgroup.net/SASGroup/default.asp

(7)  Jaunākās izmaiņas S&P piešķirtajā SAS kredītreitingā ir izklāstītas 24. zemsvītras piezīmē.

(8)  Avots: SAS gada pārskati par 2008.–2012. gadu pieejami: http://www.sasgroup.net/SASGroup/default.asp

(9)  Tiesību emisijas 2009. un 2010. gadā bija pamatā Komisijas lēmumam lietā SA. 29785 (pieejams: http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/249053/249053_1461974_61_2.pdf), kurā Komisija secināja, ka valsts atbalsts nebija izmantots.

(10)  Saistībā ar šo skatīt SAS izpilddirektora citātu Reuters2012. gada 12. novembra ziņā: “”Šis patiesi ir mūsu “pēdējais uzaicinājums”, lai SAS varētu turpmāk pastāvēt, “sacīja izpilddirektors […] pēc tam, kad sāka īstenot jaunu plānu, kurš bija paredzēts, lai glābtu aviokompāniju […], kas kopš 2007. gada nav guvusi peļņu visa gada griezumā”, kas ir pieejama: http://www.reuters.com/article/2012/11/12/uk-sas-idUSLNE8AB01O20121112. Skatīt arī Financial Times13.11.2012. rakstu “SAS tops European airline critical list”, kas pieejams http://www.ft.com/intl/cms/s/0/fa1cbd88-2d87-11e2-9988-00144feabdc0.html#axzz2TSY5JHUh

(11)  Skatīt, piemēram, Reuters2012. gada 18. novembra ziņu (http://www.reuters.com/article/2012/11/19/sas-idUSL5E8MI6IY20121119) un Financial Times19.11.2012. ziņu (http://www.ft.com/intl/cms/s/0/43e37eba-322f-11e2-b891-00144feabdc0.html#axzz2TSY5JHUh).

(12)  Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju […] pārdošana tika izņemta no plānoto cesiju galīgā saraksta, ņemot vērā lielo neskaidrību, kas saistīta ar pārdošanas un ieņēmumu gūšanas laika plānošanu.

(13)  SAS2013. gada 20. maijā ziņoja, ka tas ir parakstījis vienošanos par tam piederošo 80 % Widerøe akciju pārdošanu ieguldītāju grupai. SAS paturēs Widerøe 20 % akciju, taču tam būs iespēja 2016. gadā pilnībā nodot īpašumtiesības. Skatīt http://mb.cision.com/Main/290/9410155/119539.pdf

(14)  SAS ir pārdevis Swissport 10 % savu akciju tam piederošajā uzņēmumā apkalpošanai uz zemes. Šī iegāde bija spēkā no 2013. gada 1. novembra. Pašlaik sarunas ir apturētas, kamēr Swissport pabeigs Servisair iegādi un integrāciju.

(15)  Pabeigta ar ietekmi uz likviditāti aptuveni SEK 1,7 miljardu apmērā.

(16)  Šie pasākumi lielākoties ir īstenoti, un to rezultātā tika ietaupīts aptuveni SEK 1 miljards.

(17)  […].

(18)  […], viens no vecā AKI aizdevējiem, norādīja, ka tas nebūs gatavs dalībai jaunajā AKI. Tāpēc […] un […] proporcionāli palielināja savu dalību jaunajā AKI.

(19)  Skatīt 33. zemsvītras piezīmi.

(20)  Skatīt http://www.reuters.com/finance/stocks/SAS.ST/key-developments/article/2662973

(21)  A instrumenta saistības samazināja no SEK 0,8 miljardiem līdz SEK 0,6 miljardiem 2013. gada 31. oktobrī – pēc tam, kad SAS pārdeva Swissport savu daļu SAS Ground Handling.

(22)  OV L 97, 15.4.2005., 41. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 18, 14.4.2005., 1. lpp.

(23)  Alternatīva būtu vienkārši ļaut vecajam AKI beigties 2013. gada 20. jūnijā, vienlaikus novēršot jebkādu tā izmantošanu šajā periodā, kamēr SAS nevar izpildīt līdzekļu izmantošanas noteikumus.

(24)  Norvēģijas iestādes sniedza informāciju par citu banku saistību ar SAS divpusēju instrumentu, dažādu riska ierobežošanas procedūru, kredītkaršu, gaisa kuģu finansēšanas instrumentu, pārtēriņa instrumentu un darījumu ar nekustamo īpašumu veidā. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, izņemot iespējamo […] saistību attiecībā uz kredītkaršu maksājumiem, bankām nebija citas būtiskas nenodrošinātas saistības ar SAS. Minētie dažādo saistību veidi bija vai nu ierobežota apmēra, vai nodrošināti un tādējādi nebūtiski banku lēmumā piedalīties jaunajā AKI.

(25)  Ieņēmumi no pieejamo sēdvietu kilometra (“RASK”) ir vispārpieņemts aviokompāniju ieņēmumu mērs.

(26)  Saistībā ar šo Norvēģija un SAS uzsver arī, ka 2013. gada 5. augustāS&P paaugstināja SAS kredītreitingu no CCC+ līdz B- ar stabilu nākotnes prognozes novērtējumu.

(27)  Skatīt lietu 730/79 Philip Morris Holland BV pret Komisiju [1980. gads] EC- 2671, 11. punktu; lietu T-288/97 Regione Friuli Venezia Giulia pret Komisiju [2001. gads], Recueil 2001, II-1169. lpp., 41. punktu; un lietu C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH (Altmark) [2003. gads], Recueil, I-7747. lpp., 75. punktu.

(28)  “Trešajā tiesību aktu kopumā” bija trīs tiesību akti: i) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu (OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.); ii) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp.) un iii) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem (OV L 240, 24.8.1992., 15. lpp.). Šīs regulas bija ietvertas EEZ līgumā līdz laikam, kad tās atcēla ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija), kas ietverta EEZ līguma XIII pielikumā.

(29)  Spriedums apvienotajās lietās T-228/99 un T-233/99 Westdeutsche Landesbank Girozentrale un Ziemeļreina-Vestfālene pret Komisiju [2003. gads], Recueil, II-435. lpp., 255. punkts.

(30)  Lieta T-296/97 Alitalia [2000. gads], Recueil, II-3871. lpp., 81. punkts.

(31)  […].

(32)  Papildus vecajam AKI trijām bankām 2012. gada 30. septembrī bija saistība ar veco AKI saistītu divpusēju instrumentu veidā, kurus nevarēja izmantot, kamēr nebija pilnībā izlietots vecais AKI. Atsevišķu divpusējo instrumentu vērtība bija EUR [400–800] miljoni […], EUR [200–400] miljoni […] un EUR [400–800] miljoni […].

(33)  Lieta C-305/89 Itālija pret Komisiju [1991. gads], Recueil, I-1603. lpp., 20. punkts.

(34)  Piemēram, […] bija izņemts no plānoto cesiju galīgā saraksta […].

(35)  Piemēram, viens no B instrumenta līdzekļu izmantošanas noteikumiem bija tāds, ka SAS EBITDAR ir jābūt vismaz SEK [5–9] miljardiem 12 mēnešus pēc kārtas. Tā kā tas pārsniedza prognozēto EBITDAR katram gadam laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam, uzskatīja par maz ticamu, ka SAS varētu izmantot B instrumentu jaunā AKI darbības laikā.

(36)  Ar […] saistītās finanšu saistības. Pēdējās divas finanšu saistības pielāgoja katru ceturksni, pamatojoties uz 4XNG plāna pamatā esošo finanšu modeli, kurā paredzēts, ka SAS ir jāizpilda savi finanšu mērķi.

(37)  Orientējoši Norvēģija paredzēja Valstīm kopīgus zaudējumus no jaunā AKI, pieņemot, ka A instrumenta līdzekļi tiktu izmantoti pilnībā (no kuriem SEK [700–1 200] miljonus sedz Valstis), nodrošinājums sedz tikai 50 % A instrumenta saistību, kā arī to, ka Valstis jau saņēma pirmo saistību komisijas maksājumu. Aplēstie zaudējumi no jaunā AKI būtu SEK [400–800] miljoni kopā ar aplēstajiem zaudējumiem no kopējās līdzdalības SEK [700–1 200] miljonu apmērā, t. i., pavisam SEK [1 100–2 000] miljoni.

(38)  Skatīt 88. apsvērumu.

(39)  Skatīt 82. un 89. apsvērumu.

(40)  Skatīt 82. un 87. apsvērumu.


12.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/63


EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 2/2015/PK

(2015. gada 24. septembris),

ar ko izveido EEZ Finanšu mehānisma pagaidu komiteju 2014.–2021. gadam [2015/2024]

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk “EEZ līgums”,

ņemot vērā noslēdzamo līgumu, ar ko izveido jaunu EEZ Finanšu mehānismu laikposmam no 2014. līdz 2021. gadam,

ņemot vērā nolīgumu, kas jānoslēdz starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laika posmam no 2014. līdz 2021. gadam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1.   Ar šo tiek izveidota EEZ Finanšu mehānisma pagaidu komiteja 2014.–2021. gadam, turpmāk “Pagaidu komiteja”, kurai jāsāk darboties, cik drīz vien iespējams.

2.   Pagaidu komiteja palīdz EBTA valstīm sagatavoties īstenot EEZ Finanšu mehānismu 2014.–2021. gadam.

3.   Pagaidu komiteja ziņo Pastāvīgajai komitejai.

4.   Pagaidu komitejai var palīdzēt EEZ EBTA valstu pārstāvniecības ES.

5.   Dienā, kad stājas spēkā nolīgums, ar ko izveido EEZ Finanšu mehānismu 2014.–2021. gadam, vai dienā, no kuras to piemēro provizoriski, Pagaidu komiteju aizstāj ar EEZ Finanšu mehānisma komiteju 2014.–2021. gadam.

6.   Pagaidu komitejā apspriež un izvērtē iespējamo koordināciju starp EEZ Finanšu mehānismu un Norvēģijas Finanšu mehānismu.

7.   Pagaidu komiteja vienojas par priekšsēdētāju, kuru apstiprina Pastāvīgā komiteja.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nekavējoties.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2015. gada 24. septembrī

Pastāvīgās komitejas vārdā –

priekšsēdētāja vietniece

Ingrid SCHULERUD

ģenerālsekretāre

Kristinn F. ÁRNASON