ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 287

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 31. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2015/1961 (2015. gada 26. oktobris), ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2015/104

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1962 (2015. gada 28. oktobris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem

6

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1963 (2015. gada 30. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma importam

52

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1964 (2015. gada 30. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

65

 

 

LĒMUMI

 

*

Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2015/1965 (2015. gada 27. oktobris), ar ko pieņem Šveices ieguldījumu Eiropas Savienības padomdevējā misijā civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) (EUAM Ukraine/4/2015)

67

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2015/1966 (2014. gada 9. jūlijs) par valsts atbalstu SA.34118 (2012/C ex 2011/N), ko Vācija plāno sniegt Porsche Leipzig GmbH un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4075)  ( 1 )

68

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

31.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/1


PADOMES REGULA (ES) 2015/1961

(2015. gada 26. oktobris),

ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2015/104

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko zinātnisko ieteikumu siļķes krājums ICES IIIa rajonā ir drošās bioloģiskās robežās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 4. panta 18. apakšpunkta izpratnē. Tādēļ, lai piemērotu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi, minētais krājums būtu jānorāda Padomes Regulas (ES) 2015/104 (2) I pielikumā.

(2)

Pēdējā ICES zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka 2015. gada kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) siļķei ICES VIIg, VIIh, VIIj un VIIk rajonā ir iespējams ierobežotā apmērā palielināt un ka šāda palielināšana ir saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kas izvirzīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā.

(3)

2015. gadā tika novērtēts jūras zeltplekstes krājums ICES VIId rajonā. Tagad maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma ieteikums un ICES jaunākais zinātniskais ieteikums norāda uz ievērojamu krājuma apmēra pieaugumu. Viena no palielinātā daudzuma sekām ir tas, ka ir ievērojami izmetumi, kad jūras zeltpleksti iegūst kā piezveju. Tāpēc ir lietderīgi palielināt KPN jūras zeltplekstei ICES VIId un e rajonā līdz līmenim, kas samazinātu izmetumus, negatīvi neietekmējot jūras zeltplekstes krājumu vai citus krājumus tajā pašā apgabalā.

(4)

ICES2015. gada 30. jūnijā sniedza ieteikumu par brētliņu Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā, kurš aptver laikposmu no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada jūnijam. Minētajā ieteikumā paredzēts, ka kopējā vēlamā nozveja var būt 506 000 tonnu, un tas galvenokārt izriet no rekordlielā krājuma papildinājuma, jaunām mirstības aplēsēm un atjauninātiem modeļa ievaddatiem.

(5)

Regulā (ES) 2015/104 2015. gada KPN brētliņai Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā pašreiz ir noteikta 227 000 tonnu apmērā. Pamatojoties uz ICES2015. gada 30. jūnija ieteikumu, minētā KPN būtu jāpalielina, lai optimizētu ieguvi no šā krājuma.

(6)

ICES2015. gada 30. jūnija ieteikums aptver laikposmu no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada jūnijam, tāpēc, palielinot 2015. gada zvejas iespējas, būtu jāņem vērā tikai daļa no ICES ieteiktā maksimālā nozvejas apjoma.

(7)

KPN Esmarka mencai ICES IIIa rajonā un Savienības ūdeņos IIa rajonā un IV apakšapgabalā pašreiz piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim.ICES ieteikumu sniegs tikai 2015. gada pēdējā ceturksnī, tāpēc laikposms, kurā piemēro pašreizējo Esmarka mencas kopējo pieļaujamo nozveju minētajā apgabalā, būtu jāpagarina līdz 2015. gada beigām.

(8)

Pēc nodošanas no Norvēģijas Savienības kuģiem tiks atļauts nozvejot 1 500 tonnu sarkanasaru Norvēģijas ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā.

(9)

Tāpēc Regula (ES) 2015/104 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2015/104 groza šādi:

1)

regulas IA pielikumu groza šādi:

a)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz siļķi (Clupea harengus) IIIa zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Siļķe (3)

Clupea harengus

Zona:

IIIa

(HER/03A.)

Dānija

18 034 (4)

 

 

Vācija

289 (4)

 

 

Zviedrija

18 865 (4)

 

 

Savienība

37 188 (4)

 

 

Norvēģija

5 816

 

 

Fēru salas

600 (5)

 

 

KPN

43 604

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

b)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz siļķi (Clupea harengus) VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIg (6), VIIh (6), VIIj (6) un VIIk (6)

(HER/7G-K.)

Vācija

213

 

 

Francija

1 185

 

 

Īrija

16 591

 

 

Nīderlande

1 185

 

 

Apvienotā Karaliste

24

 

 

Savienība

19 198

 

 

KPN

19 198

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

c)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa) VIId un VIIe zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIId un VIIe

(PLE/7DE.)

Beļģija

1 018 (7)

 

 

Francija

3 395 (7)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 810 (7)

 

 

Savienība

6 223

 

 

KPN

6 223

 

Analītiskā KPN

d)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu (Sprattus sprattus) un ar to saistītām piezvejas sugām Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

3 929 (8)

 

 

Dānija

310 987 (8)

 

 

Vācija

3 929 (8)

 

 

Francija

3 929 (8)

 

 

Nīderlande

3 929 (8)

 

 

Zviedrija

1 330 (8)  (9)

 

 

Apvienotā Karaliste

12 967 (8)

 

 

Savienība

341 000

 

 

Norvēģija

9 000

 

 

KPN

350 000

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

e)

zvejas iespēju tabulā attiecībā uz Esmarka mencu (Trisopterus esmarki) un ar to saistītajām piezvejas sugām IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIa un IV zonā svītro 3. zemsvītras piezīmi;

2)

IB pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz sarkanasariem (Sebastes spp.) Norvēģijas ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(RED/1N2AB.)

Vācija

766

 

 

Spānija

95

 

 

Francija

84

 

 

Portugāle

405

 

 

Apvienotā Karaliste

150

 

 

Savienība

1 500

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2015. gada 26. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) 2015/104 (2015. gada 19. janvāris), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).

(3)  Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(4)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

(5)  Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).”

(6)  Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

rietumos Īrijas krasts,

austrumos Apvienotās Karalistes krasts.”

(7)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.”

(8)  Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*2AC4C), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs brētliņu kvotas.

(9)  Ietverot tūbītes.”


31.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1962

(2015. gada 28. oktobris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 6. panta 5. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 10. punktu, 15. panta 9. punktu, 21. panta 7. punktu, 22. panta 7. punktu, 24. panta 8. punktu, 33. panta 10. punktu, 37. panta 4. punktu, 58. panta 9. punktu, 60. panta 7. punktu, 64. panta 2. punktu, 73. panta 9. punktu, 74. panta 6. punktu, 76. panta 4. punktu, 78. panta 2. punktu, 92. panta 5. punktu, 105. panta 6. punktu, 106. panta 4. punktu, 111. panta 3. punktu, 116. panta 6. punktu un 117. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (3) ir atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (4). Tāpēc attiecīgās atsauces Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (5) būtu atbilstīgi jāgroza.

(2)

Komisija ir izstrādājusi jaunu datu apmaiņas rīku, un tas būtu jāizmanto elektroniskajā datu apmaiņā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (turpmāk “Kontroles regula”) 33., 111. un 116. pantā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. pantā.

(3)

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) kuģa identifikācijas numurs, kas aprakstīts Rezolūcijā A.1078(28), ko SJO pieņēmusi 2013. gada 4. decembrī, un 1974. gada SOLAS konvencijas XI-1. nodaļas 3. noteikumā, būtu jāpiemēro Savienības zvejas kuģiem neatkarīgi no tā, kur tie darbojas, un trešās valsts zvejas kuģiem, kas darbojas Savienības ūdeņos. Minētais identifikācijas numurs dos iespēju pareizi identificēt kuģus, izsekot un verificēt to darbības laika gaitā neatkarīgi no vārda, īpašumtiesību vai karoga maiņas un nodrošinās zvejas produktu izsekojamību visā tirgus ķēdē, jo īpaši gadījumos, kad kuģi var būt iesaistījušies NNN zvejas darbībās.

(4)

Komisija ir izstrādājusi jaunu kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) datu pārraides formātu, un tas būtu jāizmanto Kontroles regulas 111. un 116. pantā minētajā elektroniskajā datu apmaiņā. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. un 28. pants būtu jāgroza un Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 404/2011 V pielikums būtu jāsvītro.

(5)

Kontroles regulas 14. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka zvejas žurnālā tiek norādīts datums, kad kuģis iziet no ostas. Lai nodrošinātu to, ka visus ziņojumus, kas saistīti ar to pašu zvejas reisu, var identificēt un sasaistīt, ziņojumam par iziešanu no ostas vajadzētu būt pirmajam ziņojumam, ko kuģu kapteiņi, kuriem elektroniski jāreģistrē un jānosūta zvejas žurnāla dati, pārraida karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms zvejas darbību sākuma un jebkuras tai sekojošas ziņojumu pārraidīšanas. Tāpēc būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 47. pants.

(6)

Lai ņemtu vērā jaunas juridiskas prasības, jaunu tehnoloģiju un formātu izstrādi, kā arī starptautiskos standartus, ir jāgroza noteikumi par Kontroles regulas 111. un 116. pantā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. pantā minēto datu apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru. Ir jānosaka vispārīgi principi attiecībā uz elektronisko pārraidi, labojumu procedūras un standarti, kas jāizmanto, apmainoties ar informāciju, kura saistīta ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu, zvejas un pārdošanas darbībām un nozvejas pārskatiem, kā arī procedūras, kādā izdarāmas izmaiņas formātos. Tāpēc būtu jāpielāgo Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 43., 45., 91. pants un XII pielikums un būtu jānosaka jauni noteikumi.

(7)

Ir jāturpina saskaņot kuģu satelītnovērošanas sistēmas datu un elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas datu elektronisko apmaiņu, ko veic tiešā veidā un reāllaikā un kas minēta Kontroles regulas 111. panta 1. punktā. Karoga dalībvalstij būtu jānodrošina tas, ka elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas dati, ko tā saņēmusi no saviem zvejas kuģiem laikā, kad tie zvejo piekrastes dalībvalsts ūdeņos, tiek automātiski un reāllaikā pārraidīti minētajai piekrastes dalībvalstij. Tāpēc būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 44. pants.

(8)

Kontroles regula ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (6), ar kuru ieviesti noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu patērētājiem sniedzamo informāciju un par to zvejas un akvakultūras produktu kontroli, uz kuriem attiecina uzglabāšanas mehānismu. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 66., 67. un 112. pants būtu jāsalāgo ar attiecīgajiem jaunajiem noteikumiem, un 68. pants būtu jāsvītro.

(9)

Pelaģisko sugu nozvejām, kuras paredzēts izkraut rūpnieciskām vajadzībām, svara samazinājums ūdens vai ledus dēļ nebūtu jāpiemēro, ņemot vērā šādu darbību specifiku zivju uzglabāšanas un manipulēšanas ziņā. Saskaņā ar zivsaimniecības nozarē panākto vienošanas starp Eiropas Savienību, Fēru salām un Norvēģiju par zivju krājumu pārvaldību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu ūdeņos 2014.–2018. gadā ir pieņemts līdzīgs noteikums par pelaģisko sugu nozvejām, kuras paredzēts izkraut rūpnieciskām vajadzībām, kā arī jauni pasākumi attiecībā uz siļķu, makreļu, stavridu un putasu izkrāvumu svēršanu un inspicēšanu. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 74., 78., 79., 80., 82., 83., 85., 88., 89. un 107. pants būtu jāsalāgo ar minētajiem jaunajiem noteikumiem.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/2014 (7) ir paredzēti pasākumi ar mērķi palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu un regulēt Savienības finansiālo pasākumu pārtraukšanu, apturēšanu un korekcijas, un ar to ir svītrots Kontroles regulas 103. pants. Tāpēc būtu jāsvītro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 96. pants, VIII sadaļas I nodaļa un XXXI pielikums.

(11)

Ar Kontroles regulas 33. panta 10. punktu un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt formātu, kādā pārraidāmi dati par nozveju un zvejas piepūli. Noteikumi, kas Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (8) paredzēti tālab, lai nodrošinātu agregēto nozvejas datu faktisku pārraidīšanu, kā prasīts Kontroles regulas 33. panta 2. un 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 2. punktā, tagad ir juridiski un tehniski novecojuši. Tāpēc agregēto nozvejas datu elektroniskajai ziņošanai būtu jāpiemēro starptautiski standarti un Regula (EK) Nr. 500/2001 būtu jāatceļ.

(12)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/812 (9) ir ieviesti jauni noteikumi par mazizmēra zivju nozveju atsevišķu reģistrēšanu atbilstīgi ziņošanas pienākumiem un par punktu piešķiršanu par jaunu smagu pārkāpumu, kas saistīts ar pienākumu izkraut mazizmēra zivju nozvejas. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 VI, VII, X, XXIII, XXVI, XXVII un XXX pielikums būtu jāsalāgo ar minētajiem jaunajiem noteikumiem.

(13)

Ar Ieteikumiem GFCM/35/2011/1, GFCM/35/2011/2, GFCM/35/2011/3, GFCM/35/2011/4, GFCM/35/2011/5 un GFCM/36/2012/2 Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) ir pieņēmusi īpašus noteikumus par GFCM zvejas žurnāla izveidošanu un par sarkano koraļļu nozvejas un jūras putnu, mūkroņu, jūras bruņurupuču un vaļveidīgo nejaušas piezvejas un atbrīvošanas reģistrēšanu zvejas žurnālā. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 VI, VII un X pielikums būtu jāsalāgo ar minētajiem jaunajiem noteikumiem.

(14)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Kontroles regulas 90. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 92. panta 1. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar Regulas (ES) 2015/812 7. panta 14. un 15. punktu, piemēro no 2017. gada 1. janvāra. Punktus par smagiem pārkāpumiem, kas saistīti ar minētajiem noteikumiem, būtu jāsāk piešķirt tajā pašā dienā.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 groza šādi:

1)

visā tekstā vārdus “ES zvejas kuģis”, “ES zvejas kuģi” un “ES ūdeņi” aizstāj attiecīgi ar “Savienības zvejas kuģis”, “Savienības zvejas kuģi” un “Savienības ūdeņi” un veic visus gramatiskos pielāgojumus, kas nepieciešami šīs aizstāšanas rezultātā;

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1)

“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2)

“Savienības ūdeņi” ir ūdeņi, kuru definīcija sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (10) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).”;"

3)

regulas 3. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Kopējā zvejas kapacitāte, kas atbilst dalībvalsts izdotajām zvejas licencēm, izteikta bruto tonnās (GT) vai kilovatos (kW), nekad nav lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas konkrētajai dalībvalstij noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punktu.”;

4)

regulas 6. pantam pievieno šādu daļu:

“Starptautiskās Jūrniecības organizācijas kuģu identifikācijas numuru shēmu, kas pieņemta ar 2013. gada 4. decembra Rezolūciju A.1078(28) un minēta 1974. gada SOLAS konvencijas XI-1. nodaļas 3. noteikumā, no 2016. gada 1. janvāra piemēro:

a)

tādiem Savienības zvejas kuģiem, kā arī zvejas kuģiem, kuri saskaņā ar fraktēšanas līgumu ir Savienības operatoru kontrolē, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas un vairāk vai reģistrētā bruto tilpība ir 100 tonnas un vairāk, vai lielākais garums ir 24 metri un vairāk, un kuri darbojas tikai Savienības ūdeņos;

b)

visiem tiem Savienības zvejas kuģiem, kā arī zvejas kuģiem, kuri saskaņā ar fraktēšanas līgumu ir Savienības operatoru kontrolē, kuru lielākais garums ir 15 metri un vairāk un kuri darbojas ārpus Savienības ūdeņiem;

c)

visiem trešās valsts zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos.”;

5)

regulas 24. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Katras karoga dalībvalsts FMC nodrošina to, ka dati, ko saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniedz par tās zvejas kuģiem, tiek automātiski pārraidīti piekrastes dalībvalsts FMC, kamēr šie kuģi atrodas piekrastes dalībvalsts ūdeņos. Šie dati tiek pārsūtīti piekrastes valsts FMC tūlīt pēc tam, kad tie saņemti karoga dalībvalsts FMC.”;

6)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Komisijas piekļuve datiem

Saskaņā ar Kontroles regulas 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis nodrošinātu to, ka saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniegtie dati par konkrētu zvejas kuģu grupu konkrētā laikposmā tiek automātiski pārraidīti Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Šie dati tiek pārsūtīti Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai tūlīt pēc tam, kad tie saņemti karoga dalībvalsts FMC.”;

7)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

Papīra formā sagatavotu zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju paraugi

1.   Savienības ūdeņos zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā Savienības zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar VI pielikumā pievienoto paraugu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas dodas ikdienas zvejas reisos Vidusjūrā, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā var aizpildīt un iesniegt saskaņā ar VII pielikumā pievienoto paraugu.

3.   Kad Savienības zvejas kuģi veic zvejas darbības trešās valsts ūdeņos, ūdeņos, ko reglamentē reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, vai ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi un ko nereglamentē reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā Savienības zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar šīs regulas 31. pantu un VI un VII pielikumā norādīto paraugu, ja vien attiecīgās trešās valsts vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumos nav īpaši prasīts izmantot cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju. Ja attiecīgā trešā valsts nenorāda īpašu zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju, bet prasa datu elementus, kas atšķiras no Savienības noteikumos prasītajiem, reģistrē trešās valsts prasītos datu elementus.

4.   Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas Kontroles regulas 15. pants, drīkst līdz 2017. gada 31. decembrim turpināt izmantot zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju veidlapas papīra formā, kas iespiestas pirms 2016. gada 1. janvāra.”;

8)

regulas 37. pantam pievieno šādu daļu:

“Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektroniskā formā aizpilda saskaņā ar X pielikumā sniegtajiem norādījumiem.”;

9)

regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:

“43. pants

Dati, kas obligāti iekļaujami informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm

Datu elementi, kas Savienības zvejas kuģu kapteiņiem saskaņā ar Savienības noteikumiem jāreģistrē zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā, iepriekšējā paziņojumā un izkraušanas deklarācijā, ir obligāti iekļaujami arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.”;

10)

regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:

“44. pants

Piekļuve datiem

1.   Kad zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, veic zvejas darbības piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, karoga valsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij obligātos elektroniskā zvejas žurnāla datus par kārtējo zvejas reisu, sākot ar pēdējo iziešanu no ostas.

2.   Kamēr zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, zvejo citas piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij obligātos elektroniskā zvejas žurnāla datus. Karoga dalībvalsts pārsūta arī šīs regulas 47. panta 2. punktā minētos labojumus, kas attiecas uz kārtējo zvejas reisu.

3.   Kad izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība notiek citas piekrastes dalībvalsts ostā, nevis karoga dalībvalsts ostā, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij visus obligātos elektroniskās izkraušanas vai pārkraušanas deklarācijas datus.

4.   Kad karoga dalībvalstij ir paziņots, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu, plāno ieiet citas piekrastes dalībvalsts ostā, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij elektronisko iepriekšējo paziņojumu.

5.   Ja zvejas reisa laikā zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, ieiet citas piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, vai ja kādi no datiem, kas minēti 3. vai 4. punktā un saistīti ar konkrētu zvejas reisu, ir nosūtīti piekrastes dalībvalstij, karoga dalībvalsts atļauj piekļuvi visiem Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minētajiem elektroniskajiem zvejas darbības datiem saistībā ar minēto zvejas reisu no iziešanas jūrā līdz laikam, kad ir pabeigta izkraušana, un pēc pieprasījuma pārraida datus minētajai piekrastes dalībvalstij. Piekļuve ir atļauta vēl vismaz 36 mēnešus pēc zvejas reisa sākuma.

6.   Tāda zvejas kuģa karoga dalībvalsts, kuru cita dalībvalsts inspicē saskaņā ar Kontroles regulas 80. pantu, pēc inspicējošās dalībvalsts pieprasījuma pārraida Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minētos elektroniskos zvejas darbības datus attiecībā uz kuģa kārtējo zvejas reisu no iziešanas jūrā līdz pieprasījuma izteikšanai.

7.   Pieprasījumi, kas minēti 5. un 6. punktā, ir elektroniski, un tajos ir norādīts, vai atbildē būtu jāsniedz sākotnējie dati ar labojumiem vai tikai konsolidētie dati. Atbilde uz pieprasījumu tiek sagatavota automātiski, un pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts to pārraida nekavējoties.

8.   Dalībvalstis atļauj piekļuvi kuģu satelītnovērošanas sistēmas, zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas, iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas deklarācijas datiem pēc tādu citu dalībvalstu pieprasījuma, kas veic inspekcijas darbības jūrā saistībā ar kopīgas izvietošanas plāniem vai citām kopīgām inspekcijas darbībām, par ko panākta vienošanās.

9.   Savienības zvejas kuģu kapteiņiem jebkurā laikā ir droša piekļuve sava kuģa elektroniskā zvejas žurnāla informācijai, pārkraušanas deklarācijas datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kas glabājas karoga dalībvalsts datubāzē.”;

11)

regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

Datu apmaiņa starp dalībvalstīm

Dalībvalstis:

a)

nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz 3 gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

b)

veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai šajā regulā paredzētiem mērķiem; un

c)

veic visus tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.”;

12)

regulas 47. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Savienības zvejas kuģa kapteinis elektronisku ziņojumu par iziešanu no ostas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms iziešanas no ostas un pirms jebkādas citas elektroniskas pārraides, kas saistīta ar zvejas reisu.”;

13)

regulas 60. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja ar darbību, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kaitējums nav novērsts ne pilnībā, ne daļēji, Komisija iespējami drīz pēc šīs regulas 59. pantā minētās informācijas saņemšanas veic vajadzīgos pasākumus ar mērķi mazināt nodarīto kaitējumu.”;

b)

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

attiecīgā gadījumā – kuras dalībvalstis ir pārsniegušas savas zvejas iespējas (“pārsniedzējas dalībvalstis”) un zvejas iespēju pārsnieguma apmēru (pēc tā samazināšanas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktam veiktas apmaiņas rezultātā);”;

14)

regulas 66. pantu aizstāj ar šādu:

“66. pants

Definīcija

Šajā nodaļā piemēro šādu definīciju:

 

“zvejas un akvakultūras produkti” ir visi produkti, kas iekļauti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (11) izveidotās kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, 12. nodaļas apakšpozīcijā 1212 21 00 un 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605.

(11)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) un Komisijas 2014. gada 16. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1101/2014, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 312, 31.10.2014., 1. lpp.).”;"

15)

regulas 67. pantu groza šādi:

a)

panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.   Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju nepiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kuri ietilpst kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605.”;

b)

panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13.   Kontroles regulas 58. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām informācija par apgabalu, kurā produkts nozvejots vai izaudzēts, ir šāda informācija:

a)

attiecībā uz nozvejām no krājumiem vai krājumu grupām, kuriem Savienības tiesību aktos ir noteikta kvota un/vai minimālais izmērs, – attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Kontroles regulas 4. panta 30. punktā;

b)

attiecībā uz nozvejām no citiem krājumiem vai krājumu grupām, saldūdenī nozvejotiem zvejas produktiem un akvakultūras produktiem – nozvejas vai ražošanas apgabala nosaukums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (12) 38. panta 1. punktu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).”;"

16)

regulas 68. pantu svītro;

17)

regulas 74. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Neskarot šīs regulas 78.–89. pantā paredzētos īpašos noteikumus par pelaģisko sugu nozvejām, kas nogādāšanai pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai apstrādes vietā ir izkrautas nefasētā veidā, ūdens un ledus dēļ piemērotais kopējā svara samazinājums nepārsniedz 2 %. Ūdens un ledus dēļ piemēroto samazinājumu procentos ieraksta svēršanas kvītī kopā ar svara norādi. Izkrāvumiem, kas paredzēti rūpnieciskām vajadzībām, vai sugām, kas nav pelaģiskās sugas, svara samazinājumu ūdens vai ledus dēļ nepiemēro.”;

18)

regulas 78. pantu aizstāj ar šādu:

“78. pants

Siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozveju svēršanas procedūru piemērošanas joma

Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro, sverot Savienībā izkrautas vai no Savienības zvejas kuģiem trešās valstīs izkrautas siļķu (Clupea harengus), makreļu (Scomber scombrus), stavridu (Trachurus spp.) un putasu (Micromesistius poutassou) nozvejas (atsevišķi vai jauktā veidā), kuras iegūtas šādās zonās:

a)

siļķes – ICES I, II, IIIa, IV, Vb, VI un VII zonā;

b)

makreles – ICES IIa, IIIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, XII un XIV zonā un Savienības ūdeņos CECAF apgabalā;

c)

stavridas – ICES IIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un Savienības ūdeņos CECAF apgabalā;

d)

putasu – ICES IIa, IIIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un Savienības ūdeņos CECAF apgabalā,

ja to daudzums vienā izkrāvumā pārsniedz 10 tonnu.”;

19)

regulas 79. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“79. pants

Ostas, kurās sver siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozvejas”;

20)

regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

uz kuģa paturētie siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumi dzīvsvara kilogramos;”;

21)

regulas 82. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Uz kuģa paturētie siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumi, kas paziņoti pirms izkraušanas, kā minēts šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir vienādi ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā pēc izkraušanas pabeigšanas.”;

22)

regulas 83. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“83. pants

Publiskās iekārtas svaigu siļķu, makreļu, stavridu un putasu svēršanai”;

23)

regulas 85. pantu aizstāj ar šādu:

“85. pants

Saldētu zivju svēršana

Ja sver izkrautus saldētu siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus, kastēs izkrautu saldēto zivju svaru nosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar šīs regulas 73. pantu.”;

24)

regulas 86. pantu aizstāj ar šādu:

“86. pants

Svēršanas datu reģistru glabāšana

Visus šīs regulas 84. panta 3. punktā un 85. pantā minētos svēršanas datu reģistrus un visu transportēšanas dokumentu kopijas šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros glabā vismaz trīs gadus.”;

25)

regulas 88. pantu aizstāj ar šādu:

“88. pants

Kontrolpārbaudes

Līdz laikam, kad ir izveidota datorizēta datubāze saskaņā ar Kontroles regulas 109. pantu, kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvas kontrolpārbaudes, kurās salīdzina:

a)

siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas norādīti šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, un daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā;

b)

siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā;

c)

siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā, un daudzumus, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;

d)

kuģa zvejas žurnālā reģistrētos nozvejas apgabalus un VMS datus par attiecīgo kuģi.”;

26)

regulas 89. pantu aizstāj ar šādu:

“89. pants

Svēršanas uzraudzība

1.   No kuģa izkrauto siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozveju svēršanu uzrauga atsevišķi pa sugām. Ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu. Saldētu siļķu, makreļu, stavridu un putasu izkraušanas gadījumā saskaita visas kastes un uzrauga to, kā tiek ievērota XVIII pielikumā paredzētā kastu vidējā tīrsvara aprēķināšanas metodika.

2.   Papildus šīs regulas 88. pantā minētajiem datiem kontrolpārbaudē salīdzina šādus datus:

a)

siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti publisko vai privāto svēršanas iekārtu datu reģistros, un daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;

b)

siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti transportēšanas dokumentos šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros;

c)

autocisternu unikālos identifikācijas numurus, kas ierakstīti svēršanas datu reģistrā saskaņā ar šīs regulas 84. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

3.   Pēc izkraušanas pabeigšanas pārliecinās, ka kuģī vairs nav zivju, uz kurām attiecas šīs iedaļas īpašie noteikumi.

4.   Visas šajā pantā un šīs regulas 107. pantā minētās uzraudzības darbības dokumentē. Šos dokumentus glabā vismaz 3 gadus.”;

27)

IV sadaļas III nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“III NODAĻA

Pārdošanas zīmes un pārņemšanas deklarācijas”;

28)

regulas 90. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja attiecīgo kvotu pārvalda, pamatojoties uz īpatņu skaitu, pārdošanas zīmē un pārņemšanas deklarācijā norāda īpatņu skaitu, kā minēts Kontroles regulas 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 66. panta 3. punkta e) apakšpunktā.”;

29)

regulas 91. pantu aizstāj ar šādu:

“91. pants

Pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju formāts

1.   Dalībvalstis nosaka formātu, kas jāizmanto pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju aizpildīšanai un pārraidīšanai starp reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām un kompetentajām iestādēm, kā minēts Kontroles regulas 63. un 67. pantā.

2.   Datu elementi, kas reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām saskaņā ar Savienības noteikumiem ir jānorāda pārdošanas zīmēs vai pārņemšanas deklarācijās, ir obligāti iekļaujami arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

3.   Kontroles regulas 111. panta 2. punktā minētos datus, ko iepriekšējos 36 mēnešos par darbībām pārraidījusi dalībvalsts, kuras teritorijā notikusi pirmā pārdošana vai pārņemšana, minētā dalībvalsts dara pieejamus pēc karoga dalībvalsts pieprasījuma vai pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kuras teritorijā zvejas produkti izkrauti. Atbilde uz pieprasījumu tiek sagatavota automātiski un pārraidīta nekavējoties.

4.   Dalībvalstis:

a)

nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz 3 gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

b)

veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai šajā regulā paredzētiem mērķiem; un

c)

veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.

5.   Katrā dalībvalstī par visu to datu pārraidīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kas minēta Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.

6.   Dalībvalstis 3 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 5. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

7.   Visas izmaiņas 5. un 6. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.”;

30)

regulas 96. pantu atceļ;

31)

regulas 107. pantu aizstāj ar šādu:

“107. pants

Dažu pelaģisko sugu izkrāvumu inspicēšana

Attiecībā uz šīs regulas 78. pantā minētajiem siļķu, makreļu, stavridu un putasu izkrāvumiem dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka tiek inspicēti vismaz 7,5 % izkrauto katras sugas daudzumu un vismaz 5 % izkrāvumu.”;

32)

regulas 112. pantu aizstāj ar šādu:

“112. pants

To zvejas produktu kontrole, uz kuriem attiecina uzglabāšanas mehānismu

Amatpersonas pārliecinās par to, vai zvejas produkti, uz kuriem attiecina Regulas (ES) Nr. 1379/2013 30. pantā minēto uzglabāšanas mehānismu, atbilst nosacījumiem, kas paredzēti minētajā 30. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (13) 67. pantā.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).”;"

33)

regulas 126. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja vienas inspekcijas laikā tiek atklāti divi vai vairāki smagi pārkāpumi, ko izdarījusi viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura ir licences turētājs, par katru attiecīgo smago pārkāpumu zvejas licences turētājam piešķir punktus saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedzot maksimālo skaitu 12 punktu apmērā par visiem minētajiem pārkāpumiem.”;

34)

regulas 131. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. panta 1. vai 2. punktu, zvejas kuģi, uz kuru attiecas apturētā vai galīgi anulētā zvejas licence, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 1. punktā minētajā valsts reģistrā identificē kā kuģi bez zvejas licences. Šo zvejas kuģi tādā pašā veidā identificē arī Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktā minētajā Savienības zvejas flotes reģistrā.

2.   Zvejas licences galīga anulēšana saskaņā ar šīs regulas 129. panta 2. punktu neietekmē licences izdevējas dalībvalsts maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punktā.”;

35)

VIII sadaļas I nodaļu svītro;

36)

regulas 139. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Zvejas iespēju pārsnieguma apmēru nosaka attiecībā uz zvejas iespējām, kas katra attiecīgā laikposma beigās ir pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, ņemot vērā apmaiņu ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (14) 4. panta 2. punktu, pieejamo zvejas iespēju pārdalīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 37. pantu un zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105., 106. un 107. pantu.

3.   Kad pagājusi pirmā mēneša pēdējā diena pēc minētā laikposma beigām, apmainīties ar konkrēta laikposma zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu nav atļauts.

(14)  Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).”;"

37)

IX sadaļā iekļauj šādu Ia nodaļu:

“Ia NODAĻA

Noteikumi par datu apmaiņu

146.a pants

Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par datu apmaiņu, kas minēta Kontroles regulas 111. un 116. pantā, kā arī par nozvejas datu paziņošanu, kas minēta Kontroles regulas 33. panta 2. un 4. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (15) 13. panta 2. punktā.

146.b pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

“transporta slānis” ir elektroniskais zivsaimniecības datu apmaiņas tīkls, kuru Komisija ir darījusi pieejamu visām dalībvalstīm un tās izraudzītajai struktūrai, lai tās apmainītos ar datiem standartizētā veidā;

b)

“pārskats” ir informācija, kas reģistrēta elektroniski;

c)

“ziņojums” ir pārskats pārraides formātā;

d)

“pieprasījums” ir elektronisks ziņojums, kas satur vaicājumu par pārskatu kopumu.

146.c pants

Vispārīgie principi

1.   Ar visiem ziņojumiem apmainās, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra standartu UN/CEFACT P1000. Izmanto tikai datu laukus, pamatkomponentus, objektus un korekti formatētus paplašināmās iezīmēšanas valodas (XML) ziņojumus saskaņā ar XML shēmas definīciju (XSD), pamatojoties uz UN/CEFACT standartizācijas bibliotēkām.

2.   Pārskatu formāti pamatojas uz XII pielikumā minētajiem UN/CEFACT standartiem, un tos dara pieejamus pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

3.   Visiem ziņojumiem izmanto XSD un kodus, kas atrodami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

4.   Datumu un laiku pārraida, izteiktu kā koordinēto universālo laiku (UTC).

5.   Visiem pārskatiem ir unikāls pārskata identifikators.

6.   Lai zvejas žurnāla datus sasaistītu ar izkraušanas deklarācijas datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem, pārdošanas zīmes datiem, pārņemšanas deklarācijas datiem un transportēšanas dokumenta datiem, izmanto unikālu cilvēklasāmu zvejas reisa identifikatoru.

7.   Pārskatos, kas attiecas uz Savienības zvejas kuģiem, iekļauj kuģa identifikācijas numuru, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (16) 10. pantā.

8.   Lai nodrošinātu apmaiņu ar ziņojumiem, dalībvalstis izmanto īstenošanas dokumentus, kas pieejami Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

146.d pants

Ziņojumu pārraidīšana

1.   Visas pārraides veic nekavējoties un pilnībā automatizēti, izmantojot transporta slāni.

2.   Pirms ziņojuma pārraidīšanas sūtītājs veic automātisku pārbaudi, lai verificētu to, vai ziņojums ir pareizs, ņemot vērā minimālo validācijas kopumu un verifikācijas noteikumus, kas pieejami pamatdatu reģistrā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

3.   Saņēmējs informē sūtītāju par ziņojuma saņemšanu, pārraidot atgriezes ziņojumu, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–1: Vispārīgie principi. Uz kuģu satelītnovērošanas sistēmas ziņojumiem un atbildēm uz pieprasījumu atgriezes ziņojumu nesūta.

4.   Ja sūtītāja pusē rodas tehniska kļūme un sūtītājs vairs nevar apmainīties ar ziņojumiem, sūtītājs par šo problēmu paziņo visiem saņēmējiem. Sūtītājs nekavējoties veic atbilstošas darbības, lai novērstu problēmu. Visus ziņojumus, kas jānogādā saņēmējam, glabā tik ilgi, līdz problēma ir atrisināta.

5.   Ja saņēmēja pusē rodas tehniska kļūme un saņēmējs vairs nevar saņemt ziņojumus, saņēmējs par šo problēmu paziņo visiem sūtītājiem. Saņēmējs nekavējoties veic atbilstošas darbības, lai novērstu problēmu.

6.   Kad ir novērsta ar sūtītāju saistītā sistēmas kļūme, sūtītājs pēc iespējas drīzāk pārraida nenosūtītos ziņojumus. Var piemērot manuālu sekojuma procedūru.

7.   Kad ir novērsta ar saņēmēju saistītā sistēmas kļūme, trūkstošie ziņojumi tiek darīti pieejami pēc pieprasījuma. Var piemērot manuālu sekojuma procedūru.

8.   Visi ziņojumu sūtītāji un saņēmēji un Komisija izveido kļūmjpārlēces procedūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

146.e pants

Labojumi

Labojumus pārskatos reģistrē tādā pašā formātā, kādā reģistrēts sākotnējais pārskats, un norāda, ka attiecīgais pārskats ir labojums, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–1: Vispārīgie principi.

146.f pants

Apmaiņa ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem

1.   Formāts, kas jāizmanto, lai pārraidītu kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru, ir kuģa pozīcijas domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–7.

2.   Karoga dalībvalsts sistēmas spēj nosūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmas ziņojumus.

3.   Karoga dalībvalsts sistēmas spēj arī atbildēt uz kuģu satelītnovērošanas sistēmas datu pieprasījumiem par zvejas reisiem, kas sākušies iepriekšējo 36 mēnešu laikā.

146.g pants

Apmaiņa ar zvejas darbības datiem

1.   Formāts, kas jāizmanto, lai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru apmainītos ar zvejas žurnāla datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kā minēts Kontroles regulas 15., 17., 22. un 24. pantā, ir zvejas darbību domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–3.

2.   Karoga dalībvalsts sistēmas spēj nosūtīt zvejas darbību ziņojumus, kā arī atbildēt uz zvejas darbības datu pieprasījumiem par zvejas reisiem, kas sākušies iepriekšējo 36 mēnešu laikā.

146.h pants

Apmaiņa ar datiem, kas saistīti ar pārdošanu

1.   Formāts, kas jāizmanto, lai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzītu struktūru apmainītos ar pārdošanas zīmju datiem un pārņemšanas deklarāciju datiem, kā minēts Kontroles regulas 63. un 67. pantā, ir pārdošanas domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–5.

2.   Arī tad, ja starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru notiek apmaiņa ar transportēšanas dokumenta datiem, kā minēts Kontroles regulas 68. pantā, izmantotais formāts pamatojas uz UN/CEFACT P1000–5.

3.   Dalībvalstu sistēmas spēj nosūtīt pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju ziņojumus, kā arī atbildēt uz pieprasījumiem par pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju datiem attiecībā uz darbībām, kas notikušas pēdējo 36 mēnešu laikā.

146.i pants

Agregētu nozvejas datu pārraidīšana

1.   Karoga dalībvalstis izmanto XML shēmas definīciju, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–12, par formātu, kādā Komisijai pārraidāmi agregētie nozvejas dati, kā minēts Kontroles regulas 33. panta 2. un 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 2. punktā.

2.   Nozvejas pārskata datus agregē par katru mēnesi, kurā nozvejotas attiecīgās sugas zivis.

3.   Nozvejas pārskatos norādītie daudzumi pamatojas uz izkrautajiem daudzumiem. Ja nozvejas pārskats jāsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 2. punktu un pirms notiek izkraušana, sniedz pārskatu par novērtētajām nozvejām ar norādi “paturēts uz kuģa”. Labojumus ar precīzu svaru un izkraušanas vietu pārraida pirms tā mēneša 15. datuma, kas ir nākamais pēc izkraušanas mēneša.

4.   Ja Savienības tiesību aktos par krājumiem vai sugām prasīts ziņot vairākos nozvejas pārskatos dažādās agregācijas pakāpēs, par šiem krājumiem vai sugām ziņo tikai tajā pārskatā, kurā prasītas detalizētākās norādes.

146.j pants

Izmaiņas XML formātos un īstenošanas dokumentos

1.   Par grozījumiem XML formātos un īstenošanas dokumentos, kas izmantojami elektroniskajai datu apmaiņai starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru, un arī par grozījumiem, kas izriet no 146.f, 146.g un 146.h panta, Komisija lemj kopā ar dalībvalstīm.

2.   Grozījumus, kas minēti 1. punktā, skaidri identificē pamatdatu reģistrā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē un norāda datumu, kad šie grozījumi stājas spēkā. Šādi grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Par termiņu lemj Komisija kopā ar dalībvalstīm.

(15)  Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.)."

(16)  Komisijas 2003. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).”;"

38)

regulas 164. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Starp Savienību un trešām valstīm noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu vai zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu satvarā vai tādu reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai līdzīgu mehānismu satvarā, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse, attiecīgo informāciju par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem Komisija vai tās izraudzītā struktūra ar tās dalībvalsts piekrišanu, kura sniegusi informāciju, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (17) 9. pantu var darīt zināmu citām minēto nolīgumu, organizāciju vai mehānismu pusēm.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”;"

39)

V pielikumu svītro;

40)

VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

41)

VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

42)

VIII un IX pielikumu svītro;

43)

X pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu;

44)

XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu;

45)

XXIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikuma tekstu;

46)

XXVI pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu;

47)

XXVII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu;

48)

XXX pielikumu aizstāj ar šīs regulas VIII pielikuma tekstu;

49)

XXXI pielikumu svītro.

2. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 500/2001 atceļ.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 146.d panta 1. punktu piemēro no 2016. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/812 11. pantu XXX pielikuma ierakstu Nr. 5, kas attiecas uz smagiem pārkāpumiem saistībā ar mazizmēra zivju izkraušanas pienākuma neizpildi, piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 28. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).

(5)  Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2001. gada 14. marta Regula (EK) Nr. 500/2001, kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/812, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2187/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 2347/2002 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 attiecībā uz izkraušanas pienākumu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (OV L 133, 29.5.2015., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS

Image


II PIELIKUMS

VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS

(IKDIENAS ZVEJAS REISI VIDUSJŪRĀ)

Image


III PIELIKUMS

“X PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI ZVEJAS KUĢU KAPTEIŅIEM, KURIEM JĀAIZPILDA UN JĀIESNIEDZ ZVEJAS ŽURNĀLS, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA VAI PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

Turpmāk norādīto vispārīgās informācijas minimumu par kuģa vai kuģu zvejas darbībām reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Kontroles regulas 14., 15., 21., 22., 23. un 24. pantu un šīs regulas III sadaļas I, II un III nodaļu, neskarot citus konkrētus elementus vai noteikumus, ko prasa Savienības tiesību akti, dalībvalsts vai trešās valsts valsts iestādes vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija.

1.   NORĀDĪJUMI PAR ZVEJAS ŽURNĀLU

Visu to zvejas kuģu kapteiņi, kas piedalās pāru zvejas darbībā, kārto zvejas žurnālu, kurā nozvejotos un uz kuģa paturētos daudzumus norāda tā, lai nozveja netiktu uzskaitīta divreiz.

Papīra žurnālā tā paša zvejas reisa laikā obligātos datu elementus ieraksta katrā lapā.

Informācija par zvejas kuģi un zvejas reisa datumi

Zvejas žurnāls papīra formā

Atsauces

numurs

Datu elementa nosaukums

(O = obligāts)

(F = fakultatīvs)

(OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)

Apraksts un/vai reģistrēšanas laiks

(1)

Zvejas kuģa vārds (O)

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (O)

CFR numurs (O)

GFCM, ICCAT numurs (OAG)

Pāru zvejas darbību gadījumā tādu pašu informāciju reģistrē arī par otru zvejas kuģi.

Papīra žurnālā šo informāciju ieraksta zem informācijas par kuģi, par kuru kārto attiecīgo zvejas žurnālu.

Kuģa identifikācijas numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR) ir unikāls numurs, ko dalībvalsts piešķir Savienības kuģim, kad zvejas kuģis pirmo reizi tiek iekļauts Savienības flotē (1).

Zvejas kuģiem, kas veic reglamentētas zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem, norāda GFCM vai ICCAT reģistra numuru (OAG).

(2)

Ārējā identifikācija (O)

Ārējās reģistrācijas burti un cipari, kas redzami uz korpusa.

Pāru zvejas darbību gadījumā tādu pašu informāciju reģistrē arī par otru zvejas kuģi.

(3)

Kapteiņa vārds un adrese (O)

Norāda kapteiņa uzvārdu, vārdu un pilnu adresi (ielas nosaukums, mājas numurs, pilsēta, pasta indekss, dalībvalsts vai trešā valsts).

Pāru zvejas darbību gadījumā tādu pašu informāciju reģistrē arī par otru zvejas kuģi.

(4)

Iziešanas datums, laiks un osta (O)

Papīra žurnālā reģistrē, pirms zvejas kuģis iziet no ostas. Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un laiku reģistrē formātā HH-MM, norādot vietējo laiku.

Elektronisku ziņojumu par iziešanu nosūta, pirms zvejas kuģis iziet no ostas. Datumu un laiku reģistrē kā universālo koordinēto laiku (UTC).

Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

(5)

Atgriešanās datums, laiks un osta (O)

Papīra žurnālā reģistrē, pirms zvejas kuģis ieiet ostā. Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un paredzamo laiku reģistrē formātā HH-MM, norādot vietējo laiku.

Elektronisku ziņojumu par atgriešanos ostā nosūta, pirms zvejas kuģis ieiet ostā. Datumu un paredzamo laiku reģistrē kā universālo koordinēto laiku (UTC).

Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

(6)

Izkraušanas datums, laiks un osta, ja tie atšķiras no 5. ailē norādītajiem (O)

Papīra žurnālā reģistrē, pirms zvejas kuģis ieiet izkraušanas ostā. Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un paredzamo laiku reģistrē formātā HH-MM, papīra žurnālā norādot vietējo laiku un elektroniskajā žurnālā universālo koordinēto laiku (UTC).

Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

(7)

Citā kuģī pārkraušanas datums, laiks un vieta,

saņēmēja zvejas kuģa vārds, ārējā identifikācija, starptautiskais radio izsaukuma signāls, karogs, CFR vai SJO numurs, galamērķa osta un valsts (O)

Ja veic pārkraušanu citā kuģī, papīra žurnālu aizpilda pirms darbības sākšanas.

Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un laiku reģistrē formātā HH-MM, papīra žurnālā norādot vietējo laiku un elektroniskajā žurnālā universālo koordinēto laiku (UTC).

Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

Trešo valsti reģistrē, izmantojot ISO-3166 valsts trīsburtu kodus.

Attiecībā uz Savienības kuģiem norāda numuru Kopienas flotes reģistrā (CFR). Attiecībā uz trešās valsts kuģiem norāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numuru.

Ja prasīts norādīt ģeogrāfisko pozīciju, ģeogrāfisko platumu un garumu norāda grādos un minūtēs, ja GPS neizmanto, un decimālgrādos un minūtēs, ja izmanto GPS (WGS 84 formātā).

Informācija par zvejas rīku

(8)

Zvejas rīka tips (O)

Zvejas rīka tipu norāda, izmantojot XI pielikuma tabulas 1. slejā norādītos kodus.

(9)

Linuma acs izmērs (O)

Norāda milimetros (acs nostieptā veidā).

(10)

Zvejas rīka parametri (O)

Zvejas rīka parametrus, tādus kā izmērs un skaits, norāda saskaņā ar XI pielikuma tabulas 2. slejas specifikācijām.

(11)

Datums (O)

Katru jūrā pavadītās dienas datumu reģistrē jaunā rindā (papīra žurnāls) vai pārskatā (elektroniskais žurnāls), un tas atbilst katrai jūrā pavadītajai dienai.

Attiecīgā gadījumā katras zvejas darbības datumu reģistrē jaunā rindā.

(12)

Zvejas darbību skaits (O)

Zvejas darbību skaitu norāda saskaņā ar XI pielikuma tabulas 3. slejas specifikācijām.

(13)

Zvejā pavadītais laiks (F)

Zvejas rīka ievietošanas un pacelšanas laiks (OAG)

Zvejošanas dziļums (OAG)

Kopējais laiks (F)

Kopējo laiku, kas pavadīts saistībā ar zvejas darbībām (zivju meklēšana, aktīvo zvejas rīku ievietošana, vilkšana un pacelšana, stacionāro zvejas rīku nostiprināšana, atrašanās ūdenī, izcelšana vai atkārtota nostiprināšana, nozvejas izņemšana no zvejas rīkiem, tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no pārvadāšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem), norāda minūtēs, un tas atbilst jūrā pavadīto stundu skaitam, no kura atņemts laiks, kas pavadīts, pārvietojoties uz vai starp zvejas vietām, atgriežoties no tām, manevrējot, nezvejojot vai gaidot remontu.

Zvejas rīka ievietošanas un pacelšanas laiku reģistrē formātā HH-MM, papīra žurnālā norādot vietējo laiku un elektroniskajā žurnālā universālo koordinēto laiku (UTC).

Zvejošanas dziļumu norāda kā vidējo dziļumu metros.

(14)

Pozīcija un zvejas ģeogrāfiskais apgabals (O)

Attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals ir apgabals, kurā gūta nozvejas lielākā daļa, un to norāda, izmantojot iespējami sīkāku iedalījumu, ja tāds pieejams.

Piemēri

 

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu ūdeņos (FAO 27. apgabals) norāda iedalījumu līdz ICES rajonam un statistiskajam taisnstūrim (piemēram, IVa 41E7, VIIIb 20E8). ICES statistiskie taisnstūri veido koordinātu tīklu, kas aptver apgabalu no 36° N līdz 85° 30′ N un no 44° W līdz 68° 30′ E. Ģeogrāfiskā platuma rindas, kuru intervāls ir 30′, ir numurētas ar divciparu skaitļiem no 01 līdz 99. Ģeogrāfiskā garuma slejas, kuru intervāls ir 1°, ir apzīmētas saskaņā ar burtciparu sistēmu, katram 10° blokam izmantojot citu burtu, sākot ar A0 un beidzot ar M8, izņemot burtu I.

 

Vidusjūras un Melnās jūras ūdeņos (FAO 37. apgabals) norāda iedalījumu līdz GFCM ģeogrāfiskajam apakšapgabalam un statistiskajam taisnstūrim (piemēram, 7 M27B9). GFCM statistikas koordinātu tīklā taisnstūra numurs ir pieczīmju kods: i) ģeogrāfisko platumu apzīmē ar trīszīmju kodu, kas sastāv no burta un diviem cipariem. Maksimālais diapazons ir no M00 (30° N) līdz M34 (47° 30′ N), ii) ģeogrāfisko garumu apzīmē ar kodu, kas sastāv no burta un cipara. Burti sniedzas no A līdz J, un katram burtam ir piekārtoti cipari no 0 līdz 9. Maksimālais diapazons ir no A0 (6° W) līdz J5 (42° E).

 

Atlantijas okeāna ziemeļrietumu ūdeņos, ietverot NAFO (FAO 21. apgabals), un Atlantijas okeāna austrumu un centrālās daļas ūdeņos, ietverot CECAF (FAO 34. apgabals), norāda iedalījumu līdz FAO rajonam vai apakšrajonam (piemēram, 21.3.M vai 34.3.5).

 

Attiecībā uz citiem FAO apgabaliem norāda iedalījumu līdz FAO apakšapgabalam, ja tas ir zināms (piemēram, FAO 31 attiecībā uz Atlantijas okeāna rietumu un centrālo daļu un FAO 51.6 attiecībā uz Indijas okeāna rietumu daļu).

Tomēr fakultatīvi var veikt ierakstus par visiem statistiskajiem taisnstūriem, kuros zvejas kuģis darbojies attiecīgajā dienā (F).

GFCM un ICCAT apgabalā reģistrē ģeogrāfisko pozīciju (ģeogr. platums/garums) arī par katru zvejas darbību vai, ja šajā dienā nav zvejots, pozīciju plkst. 12.00.

Ja prasīts norādīt ģeogrāfisko pozīciju, ģeogrāfisko platumu un garumu norāda grādos un minūtēs, ja GPS neizmanto, un decimālgrādos un minūtēs, ja izmanto GPS (WGS 84 formātā).

Trešās valsts zvejas zonā, reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā un atklātā jūrā: norāda trešās valsts zvejas zonu vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalu, vai ūdeņus, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā vai ko nereglamentē neviena reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, un šim nolūkam izmanto ISO-3166 valsts trīsburtu kodus un citus kodus, kuri publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē, piemēram, Norvēģija = NOR, NAFO = XNW, NEAFC = XNE, atklātā jūra = XIN.

(15) (16)

Nozvejotā un uz kuģa paturētā nozveja (O)

Izmanto sugas FAO trīs burtu kodus.

Katras sugas nozveju reģistrē kilogramos dzīvsvara ekvivalenta.

Reģistrē visus nozvejotos un uz kuģa paturētos katras sugas daudzumus, kas pārsniedz 50 kg dzīvsvara ekvivalenta. 50 kg robežapjomu piemēro, tiklīdz sugas nozveja pārsniedz 50 kg. Šie apjomi ietver daudzumus, kas rezervēti kuģa apkalpes patēriņam.

Likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejas reģistrē, izmantojot vispārīgo kodu LSC.

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu nozvejas reģistrē atsevišķi no likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejām, izmantojot vispārīgo kodu BMS.

Ja nozveju uzglabā grozos, kastēs, kastēs ar vāku, kartona kārbās, maisos, somās, blokos vai citās tvertnēs, reģistrē izmantotās vienības neto svaru dzīvsvara kilogramos un izmantoto vienību precīzu skaitu.

Alternatīvi nozveju, kas uz kuģa paturēta šādās vienībās, drīkst reģistrēt dzīvsvara kilogramos (F).

Baltijas jūrā (tikai attiecībā uz lasi) un GFCM apgabalā (tikai attiecībā uz tunzivīm, zobenzivīm un tālu migrējošām haizivīm), un attiecīgā gadījumā citos apgabalos reģistrē arī dienā nozvejoto zivju skaitu.

Ja sleju skaits ir nepietiekams, izmanto jaunu lapu.

(15) (16)

Novērtētie izmetumi (O)

Izmanto sugas FAO trīsburtu kodus.

Katras sugas izmetumus reģistrē kilogramos dzīvsvara ekvivalenta.

Sugas, uz kurām izkraušanas pienākums neattiecas

 

Tādu daudzumu izmetumus, kas pārsniedz 50 kg dzīvsvara ekvivalenta, reģistrē, ievērojot nozveju reģistrēšanai paredzētos noteikumus un izmantojot vispārīgo kodu DIS.

 

Tādā pašā veidā reģistrē arī to sugu izmetumus, kas paņemtas dzīvās ēsmas vajadzībām un reģistrētas zvejas žurnālā.

Sugas, uz kurām attiecas atbrīvojums no izkraušanas pienākuma  (2)

 

Katras sugas izmetumu daudzumus reģistrē pilnā apmērā, ievērojot nozveju reģistrēšanai paredzētos noteikumus un izmantojot vispārīgo kodu DIS.

 

Katras tādas sugas izmetumus, uz kuru attiecas īpaši de minimis atbrīvojumi, reģistrē pilnā apmērā un atsevišķi no citiem izmetumiem, ievērojot nozveju reģistrēšanai paredzētos noteikumus un izmantojot vispārīgo kodu DIM.

(15) (16)

Citu jūras organismu vai dzīvnieku nozveja, nejauša piezveja un atblaišana ūdenī (O)

GFCM apgabalā reģistrē arī šādu informāciju, un to norāda atsevišķi par katru nozveju vai nejaušu piezveju:

sarkano koraļļu dienas nozveja, arī zvejas darbība, tās apgabals un dziļums,

jūras putnu nejauša piezveja un atbrīvošana,

mūkroņu nejauša piezveja un atlaišana ūdenī,

jūras bruņurupuču nejauša piezveja un atlaišana ūdenī,

vaļveidīgo nejauša piezveja un atlaišana ūdenī.

Attiecīgā gadījumā jūras dzīvniekus, kas atlaisti ūdenī, reģistrē, izmantojot vispārīgo kodu RET.

Izmanto sugas FAO trīsburtu kodus vai, ja tie nav pieejami, kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

2.   NORĀDĪJUMI PAR IZKRAUŠANAS/PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU

Ja zvejas produkti ir izkrauti vai pārkrauti citā kuģī un ja tie ir nosvērti, izmantojot dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, kas atrodas uz nozvejotājkuģa, pārkrāvēja zvejas kuģa vai saņēmēja zvejas kuģa, tad izkrauto vai citā kuģī pārkrauto daudzumu faktisko svaru izkraušanas vai pārkraušanas deklarācijā norāda kilogramos produkta svara (pa sugām) un sniedz šādu informāciju:

a)

zivju sagatavošanas veids (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 17), izmantojot I pielikuma 1. tabulā sniegtos kodus (O);

b)

izkrauto vai citā kuģī pārkrauto daudzumu mērvienība (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 18); vienības svaru norāda produkta svara kilogramos. Šī vienība var atšķirties no tās, kas ierakstīta zvejas žurnālā (O);

c)

izkrauto vai citā kuģī pārkrauto sugu kopējais svars (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 19); norāda visu faktiski izkrauto vai citā kuģī pārkrauto sugu daudzuma svaru (O).

Likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejas reģistrē, izmantojot vispārīgo kodu LSC. Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu nozvejas reģistrē atsevišķi no likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejām, izmantojot vispārīgo kodu BMS. Izmanto sugas FAO trīsburtu kodus;

d)

svars atbilst izkrauto zivju produktu svaram, t. i., svaram pēc jebkādas apstrādes, kas veikta uz kuģa. Pēc tam dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto attiecīgos pārrēķina koeficientus, lai aprēķinātu dzīvsvara ekvivalentu saskaņā ar šīs regulas 49. pantu;

e)

kapteiņa paraksts (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 20) (O);

f)

attiecīgā gadījumā aģenta un novērotāja paraksts, vārds un adrese (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 21);

g)

attiecīgais nozvejas ģeogrāfiskais apgabals: FAO apgabals, apakšapgabals un apakšrajons, ICES rajons, NAFO, NEAFC apakšapgabals, CECAF apgabals, GFCM apakšapgabals vai trešās valsts zvejas zona (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 22). To piemēro tādā pašā veidā kā attiecībā uz informāciju par pozīciju un ģeogrāfisko apgabalu, kā minēts iepriekš (O).

3.   PAPILDU NORĀDĪJUMI PAR ZVEJAS PIEPŪLES REĢISTRĒŠANU ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Šo papildu informāciju Savienības zvejas kuģu kapteiņi reģistrē zvejas žurnālā par laiku, kas pavadīts zvejniecībās, uz kurām attiecas zvejas piepūles režīms:

a)

visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo iedaļu, papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā reģistrē starp zvejas žurnāla atsaucēm Nr. 15 un Nr. 16;

b)

laiku reģistrē kā universālo koordinēto laiku (UTC);

c)

ģeogrāfisko platumu un garumu norāda grādos un minūtēs, ja GPS neizmanto, un decimālgrādos un minūtēs, ja izmanto GPS (WGS 84 formātā);

d)

sugas reģistrē, izmantojot sugu FAO trīsburtu kodus.

3.1.   Informācija par zvejas piepūli

a)   Piepūles zonas šķērsošana

Ja atļauju saņēmis zvejas kuģis šķērso piepūles zonu, bet minētajā zonā zvejas darbības neveic, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

datums,

piepūles zona,

katras ieiešanas/iziešanas datums un laiks,

katras ieiešanas un iziešanas pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim ieejot attiecīgajā zonā,

vārds “crossing” (šķērsošana).

b)   Ieiešana piepūles zonā

Ja zvejas kuģis ieiet piepūles zonā, kur tas varētu veikt zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

datums,

vārds “entry” (ieiešana),

piepūles zona,

pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

ieiešanas laiks,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim ieejot attiecīgajā zonā, un

mērķsugas.

c)   Iziešana no piepūles zonas

Ja kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas ir veicis zvejas darbības, un ieiet citā piepūles zonā, kurā tas plāno veikt zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

datums,

vārds “entry” (ieiešana),

pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

jaunā piepūles zona,

ieiešanas/iziešanas laiks,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas/ieejot tajā, un

mērķsugas.

Ja zvejas kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas ir veicis zvejas darbības, un turpmākas zvejas darbības minētajā piepūles zonā neveiks, aizpilda papildu rindu vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

datums,

vārds “exit” (iziešana),

pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

piepūles zona,

iziešanas laiks,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas, un

mērķsugas.

d)   Transzonālas zvejas darbības  (3)

Ja zvejas kuģis veic transzonālas zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

datums,

vārds “trans-zonal” (transzonāls),

pirmās iziešanas laiks un piepūles zona,

pirmās ieiešanas pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

pirmās ieiešanas laiks un piepūles zona,

pēdējās iziešanas pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas/ieejot tajā, un

mērķsugas.

e)   Papildu informācija par zvejas kuģiem, kas izmanto stacionārus zvejas rīkus

Ja zvejas kuģis ievieto vai atkārtoti ievieto ūdenī stacionārus zvejas rīkus, ieraksta šādu informāciju:

datums,

piepūles zona,

pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

vārdi “setting” (ievietošana ūdenī) vai “resetting” (atkārtota ievietošana ūdenī),

laiks.

Kad zvejas kuģis ir pabeidzis darbības ar stacionāriem zvejas rīkiem:

datums,

piepūles zona,

pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

vārds “finish” (beigas),

laiks.

3.2.   Informācija par kuģa pārvietošanos

Ja kuģim, kas veic zvejas darbības, ir jānosūta kompetentajām iestādēm zvejas piepūles pārskats saskaņā ar Kontroles regulas 28. pantu, tad papildus 3.1. punktā minētajai informācijai sniedz šādu informāciju:

a)

nosūtīšanas datums un laiks,

b)

zvejas kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),

c)

saziņas līdzekļi un attiecīgā gadījumā izmantotā radiostacija, un

d)

paziņojuma adresāts.”


(1)  Kā minēts 10. pantā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

(2)  Kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 15. panta 4. punktā un 15. panta 5. punktā, kuros grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/812, jo īpaši:

sugas, kuru zveja ir aizliegta un kuras kā tādas ir identificētas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā,

sugas, attiecībā uz kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīka, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības,

nozvejas, uz kurām attiecas de minimis atbrīvojumi,

zivis, kurām redzami plēsēju nodarīti bojājumi.

(3)  Zvejas kuģiem, kas piepūles zonā uzturas ne tālāk par piecām jūras jūdzēm no līnijas, kas norobežo divas piepūles zonas, pirmā ieiešanas reize un pēdējā iziešanas reize jāreģistrē 24 stundu laikā.


IV PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS DATU APMAIŅAS STANDARTI

Elektroniskās datu apmaiņas formāts pamatojas uz standartu UN/CEFACT P1000. Datu apmaiņas, kas saistītas ar līdzīgām darbībām, ir sagrupētas domēnos un aprakstītas darbības prasību specifikāciju (Business Requirements Specifications, BRS) dokumentos.

Ir pieejami šādi standarti:

 

P1000 – 1 “Vispārīgie principi”,

 

P1000 – 3 “Zvejas darbību domēns”,

 

P1000 – 5 “Pārdošanas domēns”,

 

P1000 – 7 “Kuģa pozīcijas domēns”,

 

P1000 – 12 “Agregēto nozvejas datu pārskata domēns”.

BRS dokumenti un tulkojums datorlasāmā formā (XML shēmas definīcija) ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami datu apmaiņas vajadzībām.”


V PIELIKUMS

“XXIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA, LAI SAGATAVOTU PĀRRAUDZĪBAS PĀRSKATUS PAR ZVEJAS KUĢU NOVĒROŠANAS UN NOTEIKŠANAS GADĪJUMIEM

Vispārīga informācija

1.

Pārraudzības pārskata atsauce

2.

Novērošanas vai noteikšanas gadījuma datums un laiks (UTC)

3.

Izcelsmes dalībvalsts un vienīgās iestādes nosaukums

4.

Pārraudzības kuģa vai gaisa kuģa tips un identifikācija

5.

Pārraudzības kuģa vai gaisa kuģa pozīcija un atrašanās vieta laikā, kad notikusi novērošana vai noteikšana

Ziņas par zvejas kuģi

6.

Karoga valsts

7.

Vārds

8.

Pieraksta osta un ārējās reģistrācijas numurs

9.

Starptautiskais radio izsaukuma signāls

10.

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs

11.

Kopienas flotes reģistra numurs

12.

Apraksts

13.

Tips

14.

Sākotnējā pozīcija un atrašanās vieta laikā, kad notikusi novērošana vai noteikšana

15.

Sākotnējais kurss un ātrums laikā, kad notikusi novērošana vai noteikšana

16.

Darbība

Cita informācija

17.

Novērošanas vai noteikšanas līdzeklis

18.

Sakaru uzņemšana ar kuģi

19.

Ziņas par sazināšanos ar kuģi

20.

Novērošanas vai noteikšanas gadījuma fiksēšana

21.

Piezīmes

22.

Pielikumi

23.

Ziņotāja amatpersona un paraksts

Norādījumi par pārraudzības pārskatu aizpildīšanu

1.

Sniedziet iespējami plašu informāciju.

2.

Norādiet pozīciju (ģeogrāfiskais platums un garums) un precīzu atrašanās vietu (ICES rajons, GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals, NAFO, NEAFC vai CECAF apakšapgabals, FAO apgabals, apakšapgabals un rajons, atrodoties uz sauszemes – osta).

3.

Karoga valsts, kuģa vārds, pieraksta osta, ārējās reģistrācijas numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs: jāuzzina no tā, kas ir redzēts vai pamanīts uz kuģa vai saistībā ar to, vai no radiosakariem ar kuģi (jānorāda šīs informācijas avots).

4.

Kuģa apraksts (ja novērots vizuāli): attiecīgā gadījumā norādiet īpašas pazīmes, norādiet, vai bija redzams kuģa vārds un pieraksta osta. Pierakstiet korpusa un virsbūves krāsas, mastu skaitu, komandtiltiņa novietojumu un dūmeņa garumu utt.

5.

Kuģa tips un zvejas rīki (saskaņā ar novēroto): piemēram, kuģis zvejai ar āķu jedām, traleris, velkonis, zivju apstrādes kuģis, kravas kuģis (FAO Starptautiskā Zvejas kuģu statistiskā standartklasifikācija).

6.

Novērotā vai noteiktā kuģa darbība (attiecīgā gadījumā): norādiet katru darbību, ja kuģis zvejoja, ievietoja zvejas rīku, pacēla uz kuģa, pārkrāva citā kuģī vai pārvietoja nozveju, vilka, šķērsoja tranzītā, stāvēja uz enkura vai veica jebkuras citas darbības (jāprecizē), attiecībā uz katru darbību norādiet arī datumu, laiku, kuģa pozīciju, kursu un ātrumu.

7.

Novērošanas vai noteikšanas līdzeklis (attiecīgā gadījumā): sīki aprakstiet, kā notikusi novērošana vai noteikšana, piemēram, vizuāli, ar VMS, radaru, radiosakariem vai citu līdzekli (jāprecizē).

8.

Sakaru uzņemšana ar kuģi: norādiet, vai ir uzņemti sakari (JĀ/NĒ) un kādi saziņas līdzekļi izmantoti (radio vai citādi, jāprecizē).

9.

Ziņas par sazināšanos: sniedziet kopsavilkumu par sazināšanos ar kuģi, norādot tās personas vai personu nosaukto vārdu, valstspiederību, amatu, ar ko tika uzņemti sakari uz novērotā/noteiktā kuģa.

10.

Novērošanas vai noteikšanas gadījuma fiksēšana: norādiet, vai novērošanas vai noteikšanas gadījums fiksēts, izmantojot fotoattēlu, videoierakstu, audioierakstu vai rakstisku pārskatu.

11.

Piezīmes: norādiet visas citas piezīmes.

12.

Pielikumi: ja iespējams, pievienojiet kuģa fotoattēlu vai skici (uzzīmējiet kuģi sānskatā, norādot visas īpašās struktūras, sānskatu, mastus un marķējumus, ko varētu izmantot identifikācijai).

Sīki norādījumi, kas jāizmanto, lai aizpildītu pārskatus, ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

Noteikumi par elektronisku apmaiņu ar pārraudzības pārskatiem

XML shēmas definīcija, kas izmantojama elektroniskai apmaiņai ar pārraudzības pārskatiem, ir pieejama pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami datu apmaiņas vajadzībām.”


VI PIELIKUMS

“XXVI PIELIKUMS

KONTROLES NOVĒROTĀJA PĀRSKATA FORMA

ZIŅAS PAR NOVĒROTĀJU

Vārds

 

Norīkotājs (kompetentā iestāde)

 

Nodarbinātājs (iestāde, kurā novērotājs nodarbināts)

 

Sākuma datums

 

Beigu datums

 


ZIŅAS PAR ZVEJAS KUĢI

Tips

 

Karoga valsts

 

Vārds

 

Kopienas flotes reģistra numurs

 

Ārējā identifikācija

 

IRCS

 

SJO numurs

 

Dzinēja jauda

 

Lielākais garums

 


UZ KUĢA ESOŠO ZVEJAS RĪKU TIPS

1.

 

2.

 

3.

 


ZVEJAS RĪKI, KURU IZMANTOŠANA NOVĒROTA REISA LAIKĀ

1.

 

2.

 

3.

 


ZIŅAS PAR ZVEJAS DARBĪBĀM

Zvejas darbības atsauces numurs (attiecīgā gadījumā)

 

Datums

 

Izmantoto zvejas rīku tips

 

Parametri

 

Linuma acs izmērs

 

Zvejas rīka piestiprinājumi

 

Darbības sākuma laiks

Darbības beigu laiks

 

Pozīcija darbības sākumā

 

Dziļums darbības sākumā

 

Dziļums darbības beigās

 

Pozīcija darbības beigās

 


NOZVEJA

Suga

Paturēta uz kuģa

Izmesta

Novērtētais katras sugas daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos

Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram

 

 

 

Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru

 

 

 

Novērtētais mērķsugas daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos

Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram

 

 

 

Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru

 

 

 

Novērtētais mērķsugas daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos

Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram

 

 

 

Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru

 

 

 

Novērtētā kopējā nozveja dzīvsvara ekvivalenta kilogramos

Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram

 

 

 

Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru

 

 

 

NOVĒROTĀ NEATBILSTĪBA
KOPSAVILKUMS ZVEJAS REISA BEIGĀS

NOVĒROTĀJA PARAKSTS

DATUMS”


VII PIELIKUMS

“XXVII PIELIKUMS

INSPEKCIJAS PĀRSKATI

INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS VAJADZĪGS, LAI SAGATAVOTU INSPEKCIJAS PĀRSKATUS

Norādījumi par inspekcijas pārskatu sagatavošanu

Sniedz iespējami plašu informāciju. Attiecīgo informāciju ieraksta, tiklīdz tā kļūst pieejama. Sīki norādījumi, kas jāizmanto, lai aizpildītu pārskatus, ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

Noteikumi par elektronisku apmaiņu ar inspekcijas pārskatiem

Elektroniskai apmaiņai ar inspekcijas pārskatiem izmanto inspekcijas XML shēmas definīciju, kas pieejama pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami apmaiņas vajadzībām.

1. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA JŪRĀ

1.

Inspekcijas pārskata atsauce  (1)

2.

Dalībvalsts un inspekcijas iestāde  (1)

3.

Inspekcijas kuģis (karogs, vārds un ārējās reģistrācijas numurs) (1)

4.

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (1)

5.

Inspekcijas sākuma datums (1)

6.

Inspekcijas sākuma laiks (1)

7.

Inspekcijas beigu datums (1)

8.

Inspekcijas beigu laiks (1)

9.

Inspekcijas kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums) (1)

10.

Inspekcijas kuģa atrašanās vieta (detalizēti norādīts zvejas apgabals) (1)

11.

Atbildīgais inspektors (1)

12.

Valstspiederība

13.

Otrais inspektors (1)

14.

Valstspiederība

15.

Ziņas par inspicēto zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, karogs)  (1)

16.

Kuģa pozīcija un atrašanās vieta, ja atšķiras no inspekcijas kuģa (ģeogrāfiskais platums un garums, detalizēti norādīts zvejas apgabals) (1)

17.

Kuģa tips (1)

18.

Reģistrācijas apliecība (1)

19.

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (1)

20.

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (1)

21.

Kopienas flotes reģistra numurs (1)

22.

Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (1)

23.

Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (1)

24.

Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (1)

25.

Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (1)

26.

Radio izsaukums pirms uzkāpšanas uz kuģa

27.

Zvejas žurnāls pirms inspekcijas aizpildīts

28.

Iekāpšanas traps (1)

29.

Inspektoru identifikācija

30.

Pārkāpumi vai novērojumi  (1)

31.

Dokumentu un atļauju inspicēšana  (1)

32.

Reģistrācijas apliecība (1)

33.

Dzinēja jaudas pārbaude

34.

Zvejas licences dati (1)

35.

Zvejas atļaujas dati (1)

36.

VMS darbojas (1)

37.

Attālā elektroniskā novērošana darbojas (1)

38.

Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (1)

39.

Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (1)

40.

Iepriekšēja paziņojuma atsauce (1)

41.

Paziņojuma mērķis (1)

42.

Zivju tilpnes sertifikāts

43.

Uzglabāšanas plāns

44.

Dzesināta jūras ūdens tvertņu nepiepildītā tilpuma kalibrēšanas tabulas

45.

Uz kuģa esošo svēršanas sistēmu sertifikāts

46.

Dalība ražotāju organizācijā

47.

Ziņas par pēdējo piestāšanas ostu (osta, valsts un datums) (1)

48.

Pārkāpumi vai novērojumi  (1)

49.

Nozvejas inspicēšana  (1)

50.

Ziņas par nozveju, kas paturēta uz kuģa (suga, daudzums dzīvsvara ekvivalentā, ietverot mazizmēra zivis, nozvejas apgabals) (1)

51.

Pielaide, kas piemērojama katrai sugai (1)

52.

Mazizmēra zivju atsevišķa reģistrēšana (1)

53.

Daudzgadu plānu aptvertajos bentiskajos krājumos gūto nozveju atsevišķa uzglabāšana (1)

54.

Mazizmēra zivju atsevišķa uzglabāšana (1)

55.

Svēršanas pārbaude, kastu/tvertņu skaitīšana, nepiepildītā tilpuma kalibrēšanas tabulas vai paraugu ņemšana

56.

Izmetumu datu reģistrēšana (suga, daudzums) (1)

57.

Pārkāpumi vai novērojumi  (1)

58.

Zvejas rīku inspicēšana  (1)

59.

Zvejas rīks (tips) (1)

60.

Zvejas rīka piestiprinājums vai ierīce (tips) (1)

61.

Linuma acs izmērs vai zvejas rīka parametri (1)

62.

Auklas parametri (tips, diametrs) (1)

63.

Zvejas rīka marķējums

64.

Pārkāpumi vai novērojumi  (1)

65.

Inspektora piezīmes  (1)

66.

Kapteiņa piezīmes  (1)

67.

Veiktās darbības  (1)

68.

Inspektora paraksts  (1)

69.

Kapteiņa paraksts  (1)

2. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA SAISTĪBĀ AR PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ

1.

Inspekcijas pārskata atsauce  (2)

2.

Dalībvalsts un inspekcijas iestāde  (2)

3.

Inspekcijas kuģis (karogs, vārds un ārējās reģistrācijas numurs) (2)

4.

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (2)

5.

Inspekcijas sākuma datums (2)

6.

Inspekcijas sākuma laiks (2)

7.

Inspekcijas beigu datums (2)

8.

Inspekcijas beigu laiks (2)

9.

Inspekcijas kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums) (2)

10.

Inspekcijas kuģa atrašanās vieta (detalizēti norādīts zvejas apgabals) (2)

11.

Ostas atrašanās vieta (3)

12.

Apstiprinātā osta (2)

13.

Atbildīgais inspektors (2)

14.

Valstspiederība

15.

Otrais inspektors (2)

16.

Valstspiederība

17.

Ziņas par pārkrāvēju zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, karogs)  (2)

18.

Kuģa pozīcija un atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums, detalizēti norādīts zvejas apgabals) (2)

19.

Kuģa tips (2)

20.

Reģistrācijas apliecība (2)

21.

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (2)

22.

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (2)

23.

Kopienas flotes reģistra numurs (2)

24.

Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

25.

Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

26.

Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

27.

Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

28.

VMS pārbaude pirms uzkāpšanas uz kuģa

29.

Zvejas žurnāls pirms pārkraušanas citā kuģī aizpildīts (2)

30.

Pārkāpumi vai novērojumi  (2)

31.

Dokumentu un atļauju inspicēšana  (2)

32.

Reģistrācijas apliecība (2)

33.

Zvejas licences dati (2)

34.

Zvejas atļaujas dati (2)

35.

Pārkraušanas atļaujas dati (2)

36.

VMS darbojas

37.

Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (2)

38.

Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (2)

39.

Iepriekšēja paziņojuma atsauce (2)

40.

Iepriekšēja paziņojuma mērķis (tostarp NNN režīms) (2)

41.

Ziņas par pēdējo piestāšanas ostu (osta, valsts un datums) (3)

42.

Pārkāpumi vai novērojumi  (2)

43.

Nozvejas inspicēšana  (2)

44.

Ziņas par nozveju, kas paturēta uz kuģa (pirms pārkraušanas citā kuģī) (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (2)

45.

Pielaide, kas piemērojama katrai sugai (2)

46.

Ziņas par nozveju, kas pārkrauta citā kuģī (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (2)

47.

Pārkāpumi vai novērojumi  (2)

48.

Ziņas par saņēmēju zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, karogs)  (2)

49.

Kuģa pozīcija un atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums, detalizēti norādīts zvejas apgabals) (2)

50.

Kuģa tips (2)

51.

Reģistrācijas apliecība (2)

52.

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (2)

53.

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (2)

54.

Kopienas flotes reģistra numurs (2)

55.

Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

56.

Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

57.

Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

58.

Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (2)

59.

VMS pārbaude pirms uzkāpšanas uz kuģa

60.

Zvejas žurnāls pirms pārkraušanas citā kuģī aizpildīts (2)

61.

Pārkāpumi vai novērojumi  (2)

62.

Dokumentu un atļauju inspicēšana  (2)

63.

Reģistrācijas apliecība (2)

64.

Zvejas licences dati (2)

65.

VMS darbojas

66.

Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (2)

67.

Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (2)

68.

Iepriekšēja paziņojuma atsauce (2)

69.

Iepriekšēja paziņojuma mērķis (2)

70.

Ziņas par pēdējo piestāšanas ostu (osta, valsts un datums) (3)

71.

Pārkāpumi vai novērojumi  (2)

72.

Nozvejas inspicēšana  (2)

73.

Ziņas par nozveju, kas paturēta uz kuģa (pirms pārkraušanas citā kuģī) (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (2)

74.

Ziņas par saņemto nozveju (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (2)

75.

Pārkāpumi vai novērojumi  (2)

76.

Inspektora piezīmes  (2)

77.

Kapteiņa piezīmes  (2)

78.

Veiktās darbības  (2)

79.

Inspektora paraksts  (2)

80.

Kapteiņa paraksts  (2)

3. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA OSTĀ VAI IZKRAUŠANAS LAIKĀ UN PIRMS PIRMĀS PĀRDOŠANAS

1.

Inspekcijas pārskata atsauce  (4)

2.

Dalībvalsts un inspekcijas iestāde  (4)  (5)

3.

Inspekcijas sākuma datums (4)  (5)

4.

Inspekcijas sākuma laiks (4)  (5)

5.

Inspekcijas beigu datums (4)  (5)

6.

Inspekcijas beigu laiks (4)  (5)

7.

Ostas atrašanās vieta (4)  (5)

8.

Apstiprinātā osta (4)  (5)

9.

Atbildīgais inspektors (4)

10.

Valstspiederība

11.

Otrais inspektors (4)

12.

Valstspiederība

13.

Ziņas par inspicēto zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, karogs)  (4)  (5)

14.

Kuģa tips (4)  (5)

15.

Reģistrācijas apliecība (4)  (5)

16.

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (4)  (5)

17.

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (4)  (5)

18.

Kopienas flotes reģistra numurs (4)  (5)

19.

Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (4)  (5)

20.

Ziņas par faktisko īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (4)  (5)

21.

Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (4)

22.

Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (4)

23.

Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (4)

24.

VMS pārbaude pirms ierašanās izkraut nozveju (4)  (5)

25.

Zvejas žurnāls pirms ierašanās aizpildīts

26.

Inspektoru identifikācija

27.

Pārkāpumi vai novērojumi  (4)  (5)

28.

Dokumentu un atļauju inspicēšana  (4)  (5)

29.

Reģistrācijas apliecība (4)

30.

Zvejas licences dati (4)  (5)

31.

Zvejas atļaujas dati (4)  (5)

32.

Ostas piekļuves un izkraušanas atļaujas dati (4)  (5)

33.

Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (4)

34.

Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (4)

35.

Iepriekšēja paziņojuma atsauce (4)  (5)

36.

Iepriekšēja paziņojuma mērķis (tostarp NNN režīms) (4)  (5)

37.

Zivju tilpnes sertifikāts

38.

Uzglabāšanas plāns

39.

Dzesināta jūras ūdens tvertņu nepiepildītā tilpuma kalibrēšanas tabulas

40.

Uz kuģa esošo svēršanas sistēmu sertifikāts

41.

Dalība ražotāju organizācijā

42.

Ziņas par pēdējo piestāšanas ostu (osta, valsts un datums) (4)  (5)

43.

Pārkāpumi vai novērojumi  (4)  (5)

44.

Nozvejas inspicēšana  (4)  (5)

45.

Ziņas par nozveju, kas atrodas uz kuģa (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (4)  (5)

46.

Pielaide, kas piemērojama katrai sugai (4)

47.

Mazizmēra zivju atsevišķa reģistrēšana (4)

48.

Ziņas par izkrauto nozveju (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (4)  (5)

49.

Minimālais saglabāšanas references izmērs pārbaudīts (4)

50.

Marķējums

51.

Svēršanas pārbaude, kastu/tvertņu skaitīšana vai pārbaude, ņemot paraugus izkraušanas laikā

52.

Tilpnes pārbaude pēc iztukšošanas

53.

Nozvejas svēršana izkraušanas laikā

54.

Pārkāpumi vai novērojumi  (4)  (5)

55.

Ziņas par pārkraušanu citā kuģī saistībā ar nozvejām, kas saņemtas no cita zvejas kuģa  (4)  (5)

56.

Ziņas par pārkrāvēju zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs, Kopienas flotes reģistra numurs, karogs) (4)  (5)

57.

Pārkraušanas deklarācijas dati (4)  (5)

58.

Ziņas par nozveju, kas pārkrauta citā kuģī (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (4)  (5)

59.

Citi nozvejas dokumenti (nozvejas sertifikāti) (4)  (5)

60.

Pārkāpumi vai novērojumi  (4)  (5)

61.

Zvejas rīku inspicēšana  (4)  (5)

62.

Zvejas rīks (tips) (4)  (5)

63.

Zvejas rīka piestiprinājums vai ierīce (tips) (4)  (5)

64.

Linuma acs izmērs vai zvejas rīka parametri (4)  (5)

65.

Auklas parametri (tips, diametrs) (4)  (5)

66.

Zvejas rīka marķējums

67.

Pārkāpumi vai novērojumi  (4)  (5)

68.

Zvejas kuģa statuss RZPO apgabalā, kurā notikusi zveja vai ar to saistītas darbības (arī atrašanās NNN zvejas kuģu sarakstā)  (4)  (5)

69.

Inspektora piezīmes  (4)

70.

Kapteiņa piezīmes  (4)  (5)

71.

Veiktās darbības  (4)

72.

Inspektora paraksts  (4)  (5)

73.

Kapteiņa paraksts  (4)  (5)

4. MODULIS – TIRGUS/OBJEKTA INSPEKCIJA

1.

Inspekcijas pārskata atsauce  (6)

2.

Dalībvalsts un inspekcijas iestāde  (6)

3.

Inspekcijas sākuma datums (6)

4.

Inspekcijas sākuma laiks (6)

5.

Inspekcijas beigu datums (6)

6.

Inspekcijas beigu laiks (6)

7.

Ostas atrašanās vieta (6)

8.

Atbildīgais inspektors (6)

9.

Valstspiederība

10.

Otrais inspektors (6)

11.

Valstspiederība

12.

Inspektoru identifikācija

13.

Ziņas par inspicēto tirgu vai objektu (nosaukums un adrese)  (6)

14.

Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (6)

15.

Ziņas par īpašnieka pārstāvi (vārds, valstspiederība un adrese) (6)

16.

Ziņas par inspicētajiem zvejas produktiem (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals, izcelsmes kuģa identifikācija)  (6)

17.

Ziņas par reģistrētu pircēju, izsoļu namu vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu (vārds vai nosaukums, valstspiederība un adrese) (6)

18.

Minimālais saglabāšanas references izmērs pārbaudīts (6)

19.

Marķējums izsekojamības nolūkos (6)

20.

Kopīgi tirdzniecības standarti (6)

21.

Izmēra kategorijas

22.

Svaiguma kategorijas

23.

Inspicēti zvejas produkti, uz kuriem attiecas uzglabāšanas mehānisms

24.

Zvejas produkti pirms pārdošanas nosvērti

25.

Svēršanas sistēmas kalibrētas un aizplombētas

26.

Pārkāpumi vai novērojumi  (6)

27.

Ar inspicētajiem zvejas produktiem saistīto dokumentu inspicēšana  (6)

28.

Izkraušanas deklarācijas dati

29.

Pārņemšanas deklarācijas dati

30.

Transportēšanas dokumenta dati

31.

Piegādātāju rēķinu un pārdošanas zīmju dati

32.

Saskaņā ar NNN zvejas regulu izdota nozvejas sertifikāta dati

33.

Ziņas par importētāju (vārds, valstspiederība un adrese)

34.

Pārkāpumi vai novērojumi  (6)

35.

Inspektora piezīmes  (6)

36.

Operatora piezīmes  (6)

37.

Veiktās darbības  (6)

38.

Inspektora paraksts  (6)

39.

Operatora paraksts  (6)

5. MODULIS – TRANSPORTLĪDZEKĻA INSPEKCIJA

1.

Inspekcijas pārskata atsauce  (7)

2.

Dalībvalsts un inspekcijas iestāde (*)

3.

Inspekcijas sākuma datums (*)

4.

Inspekcijas sākuma laiks (*)

5.

Inspekcijas beigu datums (*)

6.

Inspekcijas beigu laiks (*)

7.

Inspekcijas vieta (adrese) (*)

8.

Atbildīgais inspektors (*)

9.

Valstspiederība

10.

Otrais inspektors (*)

11.

Valstspiederība

12.

Inspektoru identifikācija

13.

Ziņas par inspicēto transportlīdzekli (tips un valstspiederība) (*)

14.

Vilcēja identifikācija (reģistrācijas numurs) (*)

15.

Piekabes identifikācija (reģistrācijas numurs) (*)

16.

Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (*)

17.

Ziņas par vadītāju (vārds, valstspiederība un adrese) (*)

18.

Ar zvejas produktiem saistīto dokumentu inspicēšana (*)

19.

Zvejas produkti pirms transportēšanas nosvērti (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals, izcelsmes kuģa identifikācija) (*)

20.

Transportlīdzekļa galamērķis (*)

21.

Transportēšanas dokumenta dati

22.

Transportēšanas dokuments elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij

23.

Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls transportēšanas dokumentam pievienots

24.

Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij

25.

Transportēšanas dokumentam pievienoti citi nozvejas dokumenti (nozvejas sertifikāts)

26.

Izkraušanas vai tirdzniecības dalībvalsts ir saņēmusi transportēšanas dokumentu pirms ierašanās

27.

Izkraušanas deklarācijas dati

28.

Pārņemšanas deklarācijas dati

29.

Pārņemšanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas kontrolpārbaude

30.

Pārdošanas zīmes vai rēķinu dati

31.

Marķējums izsekojamības nolūkos

32.

Kastu/tvertņu parauga svēršana

33.

Svēršanas sistēmas kalibrētas un aizplombētas

34.

Svēršanas datu reģistrs

35.

Transportlīdzeklis vai tvertne aizplombēta

36.

Ziņas par plombu norādītas transportēšanas dokumentā

37.

Inspekcijas iestāde, kas uzlikusi plombas (*)

38.

Plombu stāvoklis (*)

39.

Pārkāpumi vai novērojumi (*)

40.

Zvejas produkti, kas transportēti pirms svēršanas (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals, izcelsmes kuģa identifikācija) (*)

41.

Transportlīdzekļa galamērķis (*)

42.

Transportēšanas dokumenta dati

43.

Transportēšanas dokuments elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij

44.

Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls transportēšanas dokumentam pievienots

45.

Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij

46.

Izkraušanas vai tirdzniecības dalībvalsts ir saņēmusi transportēšanas dokumentu pirms ierašanās

47.

Izkraušanas deklarācijas dati

48.

Dalībvalsts kompetentās iestādes ir novērojušas zvejas produktu svēršanu pēc ierašanās galamērķī

49.

Ziņas par reģistrētu pircēju, izsoļu namu vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu (vārds vai nosaukums, valstspiederība un adrese) *

50.

Transportlīdzeklis vai tvertne aizplombēta

51.

Ziņas par plombu norādītas transportēšanas dokumentā

52.

Inspekcijas iestāde, kas uzlikusi plombas (*)

53.

Plombu stāvoklis (*)

54.

Pārkāpumi vai novērojumi (*)

55.

Inspektora piezīmes (*)

56.

Pārvadātāja piezīmes (*)

57.

Veiktās darbības (*)

58.

Inspektora paraksts (*)

59.

Pārvadātāja paraksts (*)


(1)  Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

(2)  Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

(3)  Papildu informācija inspekcijai, ko veic ostas valsts kontroles satvarā.

(4)  Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

(5)  Papildu informācija inspekcijai, ko veic ostas valsts kontroles satvarā.

(6)  Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

(7)  Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.”


VIII PIELIKUMS

“XXX PIELIKUMS

PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM PIEŠĶIRAMIE PUNKTI

Nr.

Smags pārkāpums

Punkti

1.

Nav izpildīts pienākums reģistrēt un paziņot nozveju vai ar nozveju saistītus datus, tostarp datus, kas jānosūta ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu)

3

2.

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem aizliegta vai neatbilstīga zvejas rīka izmantošana

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu)

4

3.

Marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu)

5

4.

Ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu)

5

5.

Mazizmēra zivju iekraušana kuģī, pārkraušana citā kuģī vai izkraušana, pārkāpjot spēkā esošos tiesību aktus vai nepildot mazizmēra zivju izkraušanas pienākumu

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta i) apakšpunktu)

5

6.

Zvejas darbības reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas pieņemtiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktu)

5

7.

Zveja bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu)

7

8.

Zveja lieguma apgabalā vai lieguma laikā bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves, vai pārsniedzot aizliegto dziļumu

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu)

6

9.

Specializētā zveja krājumā, uz kuru attiecas moratorijs vai kurā aizliegts zvejot

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu)

7

10.

Traucēts amatpersonu darbs to uzdevuma izpildes laikā, kad tās inspicē, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, vai arī novērotāju darbs to uzdevuma izpildes laikā, kad tie novēro, vai tiek ievēroti Savienībā spēkā esošie noteikumi

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta h) apakšpunktu)

7

11.

Pārkraušana citā kuģī vai dalība kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir noteikti kā NNN zvejā iesaistījušies kuģi, jo īpaši tie, kas iekļauti Savienības NNN zvejas kuģu sarakstā vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidotā NNN zvejas kuģu sarakstā, vai arī palīdzība šādiem kuģiem vai to apgāde

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta j) apakšpunktu)

7

12.

Izmantots zvejas kuģis bez valstspiederības, kurš saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzskatāms par kuģi bez valstspiederības

(Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta l) apakšpunktu)

7”


31.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/52


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1963

(2015. gada 30. oktobris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 22. maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/787 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes kālija acesulfāma importam, kā arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāmam, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi, importam.

(2)

Izmeklēšanu sāka 2014. gada 4. septembrī pēc tam, kad 2014. gada 22. jūlijāCelanese Sales Germany GmbH (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzības iesniedzēja iepriekšējais nosaukums bija Nutrinova Nutrition Specialties & Food Ingredients GmbH, līdz tas to mainīja 2015. gada 1. augustā. Sūdzības iesniedzējs ir vienīgais kālija acesulfāma (jeb “ace-K”) ražotājs Savienībā, kas tādējādi reprezentē 100 % Savienības kopējās ace-K produkcijas.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 16. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.2.   Turpmākā procedūra

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, paužot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”). Uzklausīšana notika 2015. gada 8. jūlijā. Sūdzības iesniedzējs vairākos aspektos apstrīdēja pagaidu konstatējumus, īpaši attiecībā uz pielāgojumiem, kas attiecīgi izdarīti dempinga un kaitējuma starpības aprēķinos.

(6)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(7)

Komisija informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes ace-K importam un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Sūdzības iesniedzējs vēlreiz lūdza uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, un tā notika 2015. gada 22. septembrī.

(8)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

1.3.   Atlase

(9)

Tā kā piezīmes par atteikšanos no atlases, ņemot vērā ierobežotu ĶTR nesaistīto importētāju un ražotāju eksportētāju skaitu, kuri pieteicās, nav saņemtas, ir apstiprināti pagaidu regulas 7.–11. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(10)

Attiecīgais ražojums, kā noteikts pagaidu regulas 17. apsvērumā, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāms (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3), kā arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāms, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 2106 90 92, ex 2106 90 98, ex 2934 99 90 (Taric kods 2934999021), ex 3824 90 92, ex 3824 90 93 un ex 3824 90 96.

(11)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 18. apsvērumā, ace-K ir plašs pielietojums, piemēram, to izmanto par sintētisku saldinātāju pārtikā, dzērienos un zālēs.

(12)

Pēc tam, kad tika noteikti pagaidu pasākumi, vairāku dalībvalstu un Šveices muitas dienesti pauda bažas par īstenošanas grūtībām, ko radīja ace-K, ko satur preparāti un/vai maisījumi, pagaidu iekļaušana attiecīgā ražojuma definīcijā. Izmeklēšanā konstatēja, ka šādi preparāti un/vai maisījumi, kas satur ace-K, izmeklēšanas periodā faktiski nav importēti. Ņemot vērā to, ka šādi preparāti un maisījumi nav importēti, Komisija secināja, ka tos nevajadzētu iekļaut ražojumu klāsta definīcijā. Šis precizējums neietekmē konstatējumu par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Lai gan Komisija izmeklēšanas laikā konstatēja konkrētas Savienības ražotāja darbības, kas saistītas ar viena maisījuma izstrādi, šo darbību ietekmi neiekļāva analīzē jau pagaidu posmā, jo tās bija ārkārtas. Tādējādi precizējums attiecas tikai uz ace-K, ko satur preparāti un/vai maisījumi, un tas būtiski neietekmē procedūras darbības jomu vai pagaidu konstatējumus par dempingu vai kaitējumu.

(13)

Ņemot vērā lielas īstenošanas grūtības, par kurām ziņoja muitas dienesti, iespējamie riski saistībā ar tīru veidu ace-K transformāciju preparātos un/vai maisījumos, nepamato tā iekļaušanu. Tādējādi preparātu un maisījumu iekļaušana nav lietderīga.

(14)

Tāpēc būtu jāprecizē attiecīgā ražojuma definīcija, to attiecinot tikai uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāmu (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2934 99 90 (Taric kods 2934999021) (“attiecīgais ražojums”). Kālija acesulfāmu bieži dēvē arī par acesulfāmu K jeb ace-K. Ja ir noteikti pagaidu antidempinga maksājumi par šādiem preparātiem un/vai maisījumiem, tie ir jāatmaksā.

(15)

Komisija nav saņēmusi piezīmes no trešām personām. Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 19. apsvērumā izdarītie secinājumi.

3.   DEMPINGS

3.1.   Normālā vērtība

(16)

Neviens Ķīnas ace-K ražotājs nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu, tādēļ normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot minēto ražotāju pārdošanas cenas iekšzemes tirgū vai ražošanas izmaksas. Izmeklēšanas periodā ace-K ražoja tikai ĶTR un Savienībā. Tāpēc normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā tirgus ekonomikas trešajā valstī, vai pamatojoties uz tāda ražojuma cenu, kuru pārdod no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību.

(17)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, “izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu”.

(18)

Šajā nolūkā Komisija kā izejas punktu normālās vērtības noteikšanai izmantoja cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, proti, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu Savienībā, un pēc tam tā pielāgoja šo cenu, lai novērstu to trīs elementu ietekmi, kas konstatēti tikai Savienības ražošanas nozarē un kuri atspoguļo īpašus cenu veidošanas modeļus un darbības, kuras saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs.

(19)

Patiešām šīs lietas izmeklēšanā attiecībā uz attiecīgā ražojuma cenu noteikšanu konstatēja īpašus modeļus, kas saistīti ar klientu daudzumiem un tipiem, kvalitātes atšķirībām un ārkārtas izmaksām, kuras attiecas uz ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis tikai sūdzības iesniedzējs. Komisija tādēļ ieviesa attiecīgos pielāgojumus, lai atspoguļotu šos īpašos modeļus un, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem, noteiktu normālo vērtību.

(20)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja minētos cenu pielāgojumus, kas normālās vērtības noteikšanas nolūkā izdarīti tā cenām, apgalvojot, ka tie neatbilst pamatregulas 2. panta 10. punktam.

(21)

Iepriekš minētās piezīmes liek precizēt Komisijas pieeju salīdzinājumā ar to pieeju, kas aprakstīta pagaidu regulā. Patiešām, atsaucoties uz pagaidu regulas 26. un 27. apsvērumu, būtu jāprecizē tas, ka trīs minētie pielāgojumi, kā aprakstīts turpmāk 23.–38. apsvērumā, ir izdarīti saistībā ar normālās vērtības noteikšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, “izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu”. Tādējādi jautājums nav saistīts ar normālās vērtības korekciju, lai veiktu salīdzinājumu ar eksporta cenu, bet ar to, ka vajadzētu noteikt normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu un ņemot vērā to, ka nav piemērotas tirgus ekonomikas trešās valsts, kuru varētu izmantot kā analogo valsti. Patiesi Savienības ražošanas nozares cenas tika izmantotas tikai kā izejas punkts procesā, kurā noteica pienācīgu normālo vērtību, un pielāgojumi bija nepieciešami, lai nonāktu pie šādas pienācīgas normālās vērtības.

(22)

Tādējādi apgalvojums par to, ka minētajiem pielāgojumiem nav juridiska pamatojuma, ir noraidīts.

3.1.1.   Tirdzniecības līmeņa pielāgojums

(23)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, lai gan piekrītot, ka pielāgojums ir pamatots, jo eksporta pārdevumi no Ķīnas galvenokārt veikti tirgotājiem Savienībā, bet Savienības ražotāja pārdevumi veikti galvenokārt galalietotājiem, sūdzības iesniedzējs apšaubīja izdarītā pielāgojuma lielumu, lai tirgotāju līmenī noteiktu normālo vērtību. Ņemot vērā to, ka pārdevumu apjoms izplatītājiem Savienības ražošanas nozares pārdevumu sarakstā bija ierobežots, minētos datus nevarēja izmantot, lai noteiktu atbilstīgu pielāgojuma lielumu šīm tirdzniecības līmeņa atšķirībām, un tādēļ pielāgojuma lielumu provizoriski aprēķināja, pamatojoties uz cenu starpību starp Ķīnas pārdevumiem tirgotājiem un galalietotājiem. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, ka tas ir piemērots pamatojums, un norādīja, ka tirdzniecības pielāgojuma līmenis būtu jānosaka, izmantojot bruto peļņas normu, ko gūst trīs lielie Savienības izplatītāji pārtikas sastāvdaļu ražošanas nozarē (visi trīs izplatīja ace-K).

(24)

Komisija ir atzinusi, ka šajā gadījumā ir piemērotāk aprēķināt pielāgojuma lielumu, izmantojot bruto peļņas normu, ko gūst attiecīgie izplatītāji. Tomēr sūdzības iesniedzēja ierosinātajā metodikā ir trūkumi, jo tikai viens no izplatītājiem, kurus norādījis sūdzības iesniedzējs, sadarbojās, un dati attiecas uz visiem šā importētāja pārdotajiem ražojumiem, kuri galvenokārt nav attiecīgais ražojums. Tāpēc Komisija pielāgoja ierosināto metodiku, lai iekļautu datus, kas tika pārbaudīti izmeklēšanas gaitā un kas attiecas tikai uz ace-K. Tālab Komisija noteica bruto peļņas normu, ko guva visi importētāji, kas sadarbojās. Šī norma attiecas tikai uz ace-K izplatīšanu. Tā kā metodiku pārskatīja, pārskatīja arī tirdzniecības pielāgojuma līmeni salīdzinājumā ar to līmeni, kas izmantots pagaidu posmā. Tika izmantots šis pārskatītais lielums, un tas ir atspoguļots dempinga starpībā 53. apsvēruma tabulā.

(25)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja uz faktu, ka tirdzniecības līmeņa atšķirību pielāgojuma pagaidu lielums tam netika paziņots. Minētais lielums vairs nav relevants, jo, kā paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā, tas ir aizstāts. Tā kā pagaidu lielums ir balstīts uz to divu Ķīnas ražotāju eksportētāju datiem, kas sadarbojās un veica pārdevumus gan tirgotājiem, gan lietotājiem, precīzā summa attiecas uz konfidenciāliem komercdatiem, tādēļ to jebkurā gadījumā nedrīkst izpaust.

3.1.2.   Pielāgojums sakarā ar kvalitātes atšķirību un tās uztveri tirgū

(26)

Attiecībā uz pielāgojumu sakarā ar kvalitātes atšķirībām sūdzības iesniedzējs sākumā apgalvoja, ka starp Ķīnas ražojumu un līdzīgo ražojumu, ko ražoja Savienības ražotājs, nav kvalitātes atšķirību, un ka tādēļ pielāgojums neesot pamatots. Sūdzības iesniedzējs arī apšaubīja to, cik reprezentatīvi ir pierādījumi, pamatojoties uz kuriem Komisija atspoguļojusi kvalitātes atšķirības un to uztveri tirgū, lai noteiktu normālo vērtību.

(27)

Šajā sakarā būtu jāuzsver, ka saskaņā ar informāciju no atšķirīgiem avotiem starp Ķīnas ražojumu un līdzīgo Savienības ražojumu ir kvalitātes atšķirības un/vai atšķirības kvalitātes uztverē tirgū. Faktiski saskaņā ar informāciju, ko sūdzības iesniegšanas posmā sniedza sūdzības iesniedzējs, un informāciju sūdzības iesniedzēja tīmekļa vietnē, kvalitātes atšķirības pastāv. Daži galvenokārt ierobežotas piekļuves dokumenti ietver testa ziņojumus un rakstiskas piezīmes, kas saņemtas no ieinteresētajām personām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka pierādījumi, pamatojoties uz kuriem tika secināts, ka reālas un/vai šķietamas kvalitātes atšķirības starp importēto ražojumu un Savienības ražotāja ražoto ace-K tiešām pastāvēja, ir pietiekami reprezentatīvi.

(28)

Turklāt ražojuma specifikācijas, kas tika iegūtas Savienības ražošanas nozares, Ķīnas ražotāju un importētāju pārbaudes vizīšu laikā, apstiprināja minētās kvalitātes atšķirības, jo saskaņā ar šīm specifikācijām starp ražojumu, ko pārdeva sūdzības iesniedzējs, un ražojumu, ko pārdeva ražotāji eksportētāji, pastāv ievērojamas ražojuma tīrības standartu atšķirības. Tādēļ pielāgojums ir pamatots.

(29)

Turklāt attiecībā uz pielāgojuma summu, tā ir balstīta tādu vienīgo kvantitatīvo aprēķinu par kvalitātes atšķirību, kas sniegts ierobežotas piekļuves dokumentos, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare. Komisija arī konstatēja, ka testēšanas izmaksas un tāda ace-K kvalitātes standartu uzlabošanas izmaksas, ko pārdeva viens Ķīnas ražotājs un kas pārbaudīts uz vietas importētāja, kas sadarbojās, telpās, ir aptuveni tādā pašā apmērā kā Komisijas izdarītais pielāgojums, kas apstiprināja to, ka pielāgojuma summa ir pienācīga.

(30)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā ace-K kvalitāte ir ne tikai zemāka salīdzinājumā ar Savienības ražotāja nodrošināto kvalitāti, bet arī salīdzinājumā ar tā abu konkurentu Ķīnā nodrošināto kvalitāti. Tas apgalvoja, ka pielāgojumam, kas izdarīts attiecībā uz tā uzņēmuma ražojuma kvalitāti, vajadzētu būt lielākam. Pierādījumi šim apgalvojumam izriet no attiecīgajiem testa ziņojumiem, kuros minētais uzņēmums salīdzina savu ražojumu ar kāda cita Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražojumu, un no paziņojuma, ko sniedza importētājs Savienībā. Šis importētājs paziņoja, ka tas esot iegādājies attiecīgo ražojumu no šā konkrētā Ķīnas ražotāja par zemāku cenu, jo tā ražojuma kvalitāte esot zemāka salīdzinājumā ar tā Ķīnas konkurentu.

(31)

Šis apgalvojums netika pieņemts, jo iesniegtie testa ziņojumi sagatavoti pirms izmeklēšanas perioda. Tikpat iespējams, ka Ķīnas ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kvalitāte ir uzlabojusies. Turklāt, lai arī šis apgalvojums ir par sliktāku kvalitāti salīdzinājumā ar abiem pārējiem ĶTR ražotājiem, kas sadarbojās, minētajos testa ziņojumos salīdzināti tikai tā Ķīnas ražotāja ražojumi, kas izteica šo apgalvojumu, ar viena cita Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, ražojumiem. Importētāja sniegtais paziņojums attiecas tikai uz Ķīnas ražotāja, kas izteica iepriekš minēto apgalvojumu, ražojumu un viena cita Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, ražojumu. Turklāt pārbaudāmi pierādījumi (piemēram, rēķini, kuros norādīta zemāka kvalitāte un/vai iepirkuma cenas) netika sniegti.

(32)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka veiktais kvalitātes pielāgojums ir pamatots un pienācīgā līmenī. Tādējādi tiek apstiprināts Savienības kvalitātes atšķirību atspoguļošanas nolūkā izdarītais cenu pielāgojums.

3.1.3.   Pētniecība un izstrāde un tirdzniecība, kas saistīta ar darbībām attiecībā uz ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs

(33)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija neesot paskaidrojusi to, kādēļ izmaksas, kas saistītas ar nesen izstrādāto ražojumu, ir atskaitītas no normālās vērtības, un apgalvoja, ka pielāgojums neesot pamatots.

(34)

Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka nesen izstrādātā ražojuma izmaksas tikušas konsekventi atskaitītas visā dempinga un kaitējuma analīzes procesā, jo šīs izmaksas ir saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs (sk. 12.–14. apsvērumu). Tās ir ārkārtas un attiecas tikai uz Savienības ražošanas nozari. Otrkārt, jaunais ražojums vēl nav pilnībā laists tirgū, jo izmeklēšanas periodā veiktie pārdevumi bija ļoti ierobežotos daudzumos un jebkurā gadījumā to pārdošanas cenas nebija reprezentatīvas. Ķīnas ražotāji eksportētāji uzskatāmi par attiecīgā ražojuma ģenēriskajiem ražotājiem, un tiem nebija šādu izmaksu. Tādēļ, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu noteiktu normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu, Komisija uzskatīja, ka ir pienācīgi veikt pielāgojumu, normālās vērtības aprēķinā neiekļaujot izmaksas, kas saistītas ar jauno ražojumu.

(35)

Sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz to, ka izmaksas tika atskaitītas no cenām, arī apstrīdēja šo pielāgojumu pēc būtības, norādot, ka tam nav juridiska pamatojuma saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un ka, šādi rīkojoties, Komisija “sajauktu ābolus ar apelsīniem”. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 21. apsvērumā, normālā vērtība ir noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, un saskaņā ar minētā panta noteikumiem šo pielāgojumu uzskatīja par pamatotu, lai noteiktu normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu. Turklāt ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozares cenu noteikšanu ietekmēja minētās pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas, kas saistītas ar jaunu, ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu. Izmeklēšanā konstatēja, ka šīs izmaksas tika attiecinātas uz darbību saistībā ar ace-K, tādējādi ir loģiski, ka atlīdzināšanas nolūkā attiecīgais uzņēmums cenu noteikšanā tās ņem vērā. Atbildot uz anketas jautājumiem, faktiski to apstiprināja Savienības ražošanas nozare, proti, ka ražošanas izmaksas ir faktors, ko ņem vērā cenu noteikšanas procesā.

(36)

Sūdzības iesniedzējs arī apstrīdēja pielāgojuma lielumu, uzskatot to par pārāk lielu. Tas apgalvoja, ka pētniecības un tirdzniecības izmaksu iespējamās atšķirības Savienības tirgū salīdzinājuma ar citiem tirgiem pamatojot mazāku summu par kilogramu. Šajā sakarā vispirms jāuzsver, ka, lai gan tam tika lūgts sniegt šo pētniecības un tirdzniecības izmaksu dalījumu, sūdzības iesniedzējs izmeklēšanas laikā nav norādījis šīs izmaksu atšķirības katrā tirgu. Otrkārt, pārbaudes vizītes laikā minētos rādītājus nevarēja pārbaudīt uz vietas. Tas neatbilst pielāgojumam, ko aprēķinājusi Komisija, jo tas ir balstīts uz pārbaudītiem sūdzības iesniedzēja datiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par pielāgojuma līmeņa nepamatotību. Jebkurā gadījumā tika uzskatīts, ka nav lietderīgi pārskatīt vienu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu elementu, bet nepārskatīt citus. Ņemot vērā iepriekš minēto, šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(37)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs lūdza Komisiju izpaust precīzu pielāgojuma summu attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs. To nevar izpaust, jo minētā summa ir konfidenciāla.

(38)

Trīs Komisijas izdarīto pielāgojumu summa, lai noteiktu normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu, ir 25–45 % robežās no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienībā.

3.1.4.   Apgalvojumi par citiem pielāgojumiem

(39)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija kā izejas punktu normālās vērtības noteikšanai, izmantojot pienācīgu pamatojumu, izmantoja pienācīgi pārbaudītu faktisko vidējo pārdošanas cenu Savienībā.

(40)

Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas Savienības ražošanas nozare apstrīdēja faktisko pārdošanas cenu izmantošanu kā izejas punktu. Konkrēti Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tās faktiskajām cenām būtu bijis jāpieskaita “samērīga peļņas norma”. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka 2009. gadā gūtā peļņas norma (no 15 % līdz 25 %) būtu bijusi “samērīga peļņas norma”, jo sūdzības iesniedzējam nebija dominējoša stāvokļa un tā tirgus daļa attiecīgajā gadā samazinājās zem 50 %. Saskaņā ar apgalvoto dempings un kaitējums 2009. gadā vēl nebija iestājies.

(41)

Pagaidu regulas 66. apsvērumā jau ticis paskaidrots, ka Savienības ražotāja pārdevumi neatkarīgiem klientiem ir bijuši rentabli. Šādi aprēķināta minēto pārdevumu precīzā rentabilitāte ir konfidenciāla, ņemot vērā pārējo ieinteresēto personu intereses, kas nav Savienības ražotājs, un tādējādi rentabilitāte ir indeksēta pagaidu regulas 10. tabulā, bet tā bija lielāka par 5 %, kas sintētisku saldinātāju nozarē ir samērīgi. Precīzs rādītājs ir izpausts sūdzības iesniedzējam. Turklāt normālo vērtību noteica, ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu. Kā izejas punktu izmantoja Savienības ražošanas nozares cenas, tās pielāgojot saistībā ar elementiem, kuri attiecas uz Savienības ražošanas nozares cenu noteikšanas faktoriem un darbībām, kuras saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs. Šo metodi uzskatīja par pienācīgu, ņemot vērā lietas konkrētos faktus un dokumentācijā pieejamo informāciju. Tādēļ normālās vērtības noteikšanai, izmantojot pienācīgu pamatojumu, nevajadzēja faktisko peļņu aizstāt ar mērķa peļņu un pārrēķināt normālo vērtību, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs. Tādēļ šis apgalvojums ir noraidīts.

(42)

Visbeidzot sūdzības iesniedzējs norādīja uz tādu kļūdu aprēķinos, kas attiecas uz Savienības pārdevumu sarakstu, ko kā pamatu izmantoja normālās vērtības noteikšanai. Šī kļūda ir labota, un korekcija ir atspoguļota turpmāk 53. apsvēruma tabulā.

3.1.5.   Piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas

(43)

Savā atbildē pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, ka Komisija aprēķinājusi atskaitījuma summu par tirdzniecības līmeņa atšķirībām, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas nozares EXW cenu, jo šī cena ietvēra ārkārtas pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas, kas saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs. Tas uzskatīja, ka to būtu vajadzējis piemērot Savienības ražošanas nozares pielāgotajai EXW cenai pēc tam, kad atskaitītas minētās ārkārtas izmaksas.

(44)

Tomēr tirdzniecības līmeņa pielāgojuma lielums, kā paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā, ir vidējā svērtā bruto peļņas norma, ko guva importētāji, kas sadarbojās, izplatot ace-K. Tādēļ tā būtu jāpiemēro faktiskajai pārdošanas cenai, jo tas ir pielāgojums, lai ņemtu vērā objektīvas atšķirības pārdošanas cenās, kas konstatētas tirgū. Tirdzniecības līmeņa pielāgojums ir cieši saistīts ar cenām, kas novērotas tirgū. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(45)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs atkārtoti apgalvoja, ka tirdzniecības pielāgojuma līmenis būtu jānosaka, izmantojot bruto peļņas normu, ko gūst trīs lielie Savienības izplatītāji pārtikas sastāvdaļu ražošanas nozarē (visi trīs izplatīja ace-K). Tas apšaubīja pārskatīto metodiku, ko izmantoja Komisija, jo izplatītāju peļņas norma, uz kuras tā balstījās, ietvertu pakalpojumus, kuri izplatītājiem nebūtu jāsniedz Savienības ražošanas nozarei, un tas izraisītu pārāk lielu peļņas normu.

(46)

Tomēr, neraugoties uz dažiem papildpakalpojumiem, kas konstatēti izmeklēšanas laikā, minētajiem izplatītājiem noteiktā bruto peļņas norma bija šādu darbību neto, un tādējādi tā bija saistīta tikai ar tirdzniecības darbību. Tādēļ lielums, kas noteikts, lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības, attiecas tikai uz tirdzniecības līmeņa atšķirībām, un tiek apstiprināts, ka šādi iegūts lielums ir atbilstošāks nekā lielums, kas iegūts, izmantojot sūdzības iesniedzēja ierosināto metodiku, kā jau paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā. Tādējādi sūdzības iesniedzēja apgalvojums par šo jautājumu tika noraidīts.

(47)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu sūdzības iesniedzējs arī lūdza papildus izpaust informāciju par vairākiem jautājumiem, kas attiecas uz ārkārtas pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksām, kas radušās saistībā ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs, un informāciju par savām peļņas normām. Tomēr, ņemot vērā to, ka šie dati jau ir izpausti pārbaudes apmeklējuma laikā un vairākos dokumentos vai sūdzības iesniedzējs tos pats sniedzis atbildēs uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzējs tika pienācīgi informēts, ka tam ir pieejama visa vajadzīgā informācija, un tika uzskatīts, ka papildu informācijas izpaušana, nav vajadzīga.

(48)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzklausīšanā pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas sūdzības iesniedzējs izdarīja jaunu apgalvojumu par to, ka tirdzniecības pielāgojuma līmenis būtu jāizsaka fiksētā summā par kilogramu. Komisija norādīja, ka šai piezīmei formāli ir iestājies noilgums, jo tā tika iesniegta pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā varēja iesniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Jebkurā gadījumā Komisija uzskatīja, ka procentuālās daļas izmantošana šādam pielāgojumam nav nepamatota.

3.1.6.   Secinājums par normālo vērtību

(49)

Tā kā citas piezīmes par normālās vērtības noteikšanu nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 22. un 23. apsvērums.

3.2.   Eksporta cena

(50)

Tā kā piezīmes par eksporta cenu nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 24. apsvērums.

3.3.   Salīdzinājums

(51)

Tās saņemtās piezīmes par normālās vērtības pielāgojumiem, kas faktiski attiecās uz normālās vērtības noteikšanu kā tādu, ir aplūkotas 20.–48. apsvērumā. Komisija nav saņēmusi citas piezīmes. Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 25. un 26. apsvērumā izdarītie secinājumi.

3.4.   Dempinga starpības

(52)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināta dempinga starpību aprēķināšanai izmantotā metodika, kas izklāstīta pagaidu regulas 28.–32. apsvērumā.

(53)

Ņemot vērā to, ka tika labota kļūda aprēķinos, kā minēts 42. apsvērumā, un ņemot vērā pārskatīto metodiku tirdzniecības pielāgojuma lieluma noteikšanai, kā minēts 24. apsvērumā, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF (izmaksas, apdrošināšana, frakts) cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Dempinga starpība

Anhui Jinhe Industrial Co., Ltd

135,6 %

Suzhou Hope Technology Co., Ltd

119,9 %

Anhui Vitasweet Food Ingredient Co., Ltd

64,0 %

Visi pārējie uzņēmumi

135,6 %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozare un Savienības produkcija

(54)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozari un Savienības produkciju nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 34. apsvērums.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(55)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 35.–37. apsvērums.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

(56)

Kā jau minēts iepriekš 42. apsvērumā, kļūda Savienības pārdevumu saraksta aprēķinos ir labota. Šis labojums arī ietekmēja cenu samazinājuma starpības, kas attiecīgi mainītas. Kā pienācīgi paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā, cenu samazinājuma starpības vienādi ietekmēja tirdzniecības pielāgojuma lieluma pārskatīts līmenis. Pārskatītās vidējās svērtās cenu samazinājuma starpības bija no 32 % līdz 54 %.

(57)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka, ņemot vērā pielāgojumus, kas, kā minēts pagaidu regulas 44. apsvērumā, izdarīti Savienības ražošanas nozares cenā, Komisijas konstatētās cenu samazinājuma starpības ir mazākas par faktisko cenu samazinājumu. Tomēr šie pielāgojumi ir piemēroti, jo tie izdarīti, lai Savienības ražošanas nozares cenas būtu tādā līmenī, kas nodrošina taisnīgu salīdzinājumu ar Ķīnas importa cenām.

(58)

Tā kā citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts nav saņemtas (izņemot pārskatītās cenu samazinājuma starpības, kā minēts 56. apsvērumā), tiek apstiprināti pagaidu regulas 38.–44. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(59)

Savienības ražošanas nozare apstrīdēja to, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa noteikšanai netika iekļautas konkrētas pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas. Tomēr, tā kā nebija pierādījumu par pretējo, Komisija joprojām uzskata, ka minētās izmaksas radušās saistībā ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs, un ir ārkārtas, un, novērtējot Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tās nav jāņem vērā.

(60)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma rādītāju dinamiku nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 45.–73. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.   Piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas

(61)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par dažiem pielāgojumiem Savienības ražošanas nozares EXW cenā, ko izmanto kaitējuma aprēķinos. Minētās piezīmes, kas attiecās arī uz normālās vērtības aprēķinu, ir aplūkotas iepriekš 43.–48. apsvērumā. Nosakot kritēriju, kas nepieciešams kaitējuma novēršanas aprēķinam, Komisija piemēroja simetriju.

4.6.   Secinājums par kaitējumu

(62)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 74.–82. apsvērumā izdarītie secinājumi, ka pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozarei ir izraisīts būtisks kaitējums.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(63)

Komisija nav saņēmusi piezīmes par pagaidu konstatējumiem saistībā ar cēloņsakarību starp dempingu un kaitējumu. Tāpēc tiek apstiprināts, ka ĶTR imports par dempinga cenām pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka nav citu faktoru, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 97.–99. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

6.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(64)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja pagaidu regulas 102. apsvērumu, jo tas uzskata, ka šie maksājumi tikai daļēji atvieglos Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas ir pretrunā pamatregulas noteikumiem.

(65)

Jāuzsver, ka noteiktie maksājumi ir saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. Formulējums “daļēji atvieglos” attiecas tikai uz cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, jo ir sagaidāms, ka pēc pasākumu piemērošanas importa cenas pieaugs. Tas neattiecas uz daļēju atgūšanos no kaitējuma.

(66)

Citas piezīmes vai ziņas par Savienības ražošanas nozares interesēm nav saņemtas. Tāpēc, ievērojot iepriekš izklāstīto interpretāciju, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 101.–103. apsvērumā paustie pagaidu konstatējumi.

6.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(67)

Tā kā piezīmes par nesaistīto importētāju un tirgotāju interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 104.–110. apsvērums.

6.3.   Lietotāju intereses

(68)

Tā kā piezīmes par lietotāju interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 111.–117. apsvērums.

6.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(69)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 118. un 119. apsvērumā izdarītie secinājumi.

7.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

7.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība)

(70)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka kaitējuma novēršanas līmenis neesot noteikts, pieskaitot mērķa peļņu, pagaidu maksājumi nebūšot pietiekami lieli, lai novērstu visu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Sūdzības iesniedzējs īpaši apstrīdēja Komisijas iecerēto, ka pasākumu pagaidu līmenis ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt savas izmaksas un gūt pienācīgu peļņu.

(71)

Šajā sakarā un, kā minēts iepriekš 41. apsvērumā, atskaitot Savienības ražošanas nozares izmaksas, kuras ir ārkārtas un saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz negatīvām tendencēm, kas novērotas attiecīgajā periodā, izmeklēšanas periodā guva pienācīgu peļņu. Tāpēc Komisija atgādina, ka nav pamata jau gūtai peļņai pieskaitīt mērķa peļņu. Tādējādi ir paredzams, ka maksājumi, kuru pamatā ir cenu samazinājums, novērstu izraisīto kaitējumu un turpmāku situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē.

(72)

Lai pastiprinātu savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs salīdzināja pašreizējo izmeklēšanu ar antidempinga izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes diciandiamīda importu (3). Savienības ražošanas nozare apgalvoja, šajā izmeklēšanā izmantotā pieeja neatbilst konkrētajai lietai, un tādējādi tā nav jāpiemēro.

(73)

Lai pamatotu izmantoto pieeju, izmeklēšanā par diciandiamīdu ņemti vērā trīs būtiski aspekti: i) pasākumiem nevajadzētu kompensēt faktorus, kurus nevarēja sasaistīt ar importu par dempinga cenām, ii) dempinga starpību aprēķināja, izmantojot pielāgoto normālo vērtību, kuras pamatā bija Savienības ražošanas nozares dati, un iii) pasaulē bija tikai divi diciandiamīda ražotāji. Attiecībā uz trešo faktoru Komisija konstatēja risku, proti, ja tiktu noteikti pārāk lieli maksājumi, Savienības ražošanas nozare varētu monopolizēt Savienības tirgū.

(74)

Tādēļ ir skaidrs, ka izmeklēšanā par diciandiamīdu konstatētā situācija ir ļoti līdzīga pašreizējai izmeklēšanai. Pašreizējā izmeklēšanā dempinga starpība atkal aprēķināta, izmantojot normālo vērtību, kuras pamatā ir Savienības ražošanas nozares dati ar dažiem pielāgojumiem, kas ir objektīvi nepieciešami. Turklāt pasaulē tāpat ir ļoti maz piegādes avotu, un, ja pasākumi netiktu aprēķināti taisnīgi un līdzsvaroti, monopola risks pastāvētu.

(75)

Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā izmeklēšanā ir pamatota līdzīga pieeja.

(76)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 121.–124. apsvērums.

(77)

Kā aprakstīts 42. apsvērumā, bija jālabo kļūda aprēķinos, kas attiecas uz Savienības pārdevumu sarakstu, kas ietekmēja arī kaitējuma aprēķinu. Turklāt, kā paskaidrots 24. apsvērumā, pārskatīts pamats tirdzniecības līmeņa pielāgojuma aprēķinam uzskatīts par pamatotu. Labojumu rezultātā pārskatītās galīgās kaitējuma starpības ir šādas:

Uzņēmums

Kaitējuma starpība

Anhui Jinhe Industrial Co., Ltd

126,0 %

Suzhou Hope Technology Co., Ltd

108,6 %

Anhui Vitasweet Food Ingredient Co., Ltd

49,7 %

Visi pārējie uzņēmumi

126,0 %

7.2.   Galīgie pasākumi

(78)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā pēc pagaidu informācijas izpaušanas maksājuma likmes ir pārskatītas, jo tikusi labota kļūda aprēķinos, kas ietekmēja gan dempinga, gan kaitējuma starpības, un ticis pārskatīts tirdzniecības līmeņa pielāgojums.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām šie maksājumi tiks piemēroti, ir noteiktas šādas:

Uzņēmums

Dempinga starpība

(%)

Kaitējuma starpība

(%)

Galīgais antidempinga maksājums

(%)

Anhui Jinhe Industrial Co., Ltd

135,6

126,0

126,0

Suzhou Hope Technology Co., Ltd

119,9

108,6

108,6

Anhui Vitasweet Food Ingredient Co., Ltd

64,0

49,7

49,7

Visi pārējie uzņēmumi

135,6

126,0

126,0

(80)

Lai nodrošinātu muitas dienestu pasākumu saskaņotu īstenošanu, lai gan vairs nav atsauces uz ace-K, ko satur preparāti un/vai maisījumi, kā paskaidrots pagaidu regulas 127. apsvērumā, tā joprojām ir fiksēta summa euro par neto kilogramu.

(81)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes piemēro vienīgi importētam attiecīgajam ražojumam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojušas norādītās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti ar tā nosaukumu neminēts uzņēmums, tostarp struktūras, kas ir saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(82)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tiek piemērotas minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (4). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(83)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs rēķins saskaņā ar 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecina antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(84)

Ja, ievērojot tādu preparātu un/vai maisījumu importa tendences Savienībā, kuri satur ace-K, konstatē šādu vajadzību, nekavējoties veic attiecīgus pasākumus, tostarp sāk izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(85)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājumu visiem pārējiem uzņēmumiem piemēros ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

7.3.   Cenu saistības

(86)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Pēc uzklausīšanas Komisijā viens no tiem iesniedza pārskatītu saistību piedāvājumu.

(87)

Komisija novērtēja piedāvājumu un konstatēja vairākus konkrētus riskus, kas saistīti ar ražojumu. Viens no riskiem saistīts ar attiecīgā ražojuma iespējamo nepareizo klasificēšanu. Izmeklēšanā konstatēts, ka pārtikas klases (ar 6,5 % muitas nodokli) tika nepareizi kvalificētas kā zāļu klases (ar 0 % muitas nodokli). Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas nebija iesaistīts šādās darbībās. Lai arī tas tā varētu būt, konstatētais risks joprojām pastāv. Tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs piedāvāja iesniegt visus muitošanas dokumentus Komisijai, ja saistības tiktu pieņemtas. Tomēr muita nodokļu samaksas uzraudzība par katru darījumu ir neproporcionāli apgrūtinoša.

(88)

Vēl viens risks ir saistīts ar iespēju pārveidot attiecīgo ražojumu un mainīt to preparātos un/vai maisījumos apvienojumā ar citiem elementiem, piemēram, ūdeni un/vai citiem saldinātājiem. Uz šāda tipa ražojumu pasākumi neattiecas. Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem apņēmās eksportēt ace-K tikai tīrā veidā. Šāds scenārijs arī būtu jāuzrauga, kas būtu ļoti apgrūtinoši vai pat neiespējami.

(89)

Komisija noteica papildu riskus. Papildus attiecīgajam ražojumam ražotāji eksportētāji ražo un pārdod Savienībā citus ražojumus (piemēram, dažādas pārtikas piedevas) galvenokārt tirgotājiem. Izmeklēšanā viens no ražotājiem eksportētājiem pārdeva attiecīgo ražojumu un citus ražojumus vieniem un tiem pašiem tirgotājiem. Šāda prakse palielina šķērskompensācijas risku, un, lai to īstenotu, būtu nepieciešams uzraudzīt visus ražotāju eksportētāju eksporta pārdevumus. Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka esot gatavs pārtraukt pārdevumus lietotājiem Savienībā un pārtraukt citu ražojumu (t. i., ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums) pārdevumus tirgotājiem Savienībā, kuri ir arī iegādājoties ace-K no šā Ķīnas ražotāja eksportētāja. Turklāt tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka esot gatavs eksportēt ace-K tikai tādiem tirgotājiem, kas minēti to tirgotāju pilnīgā sarakstā, kuri atrodas Savienībā, un pārtraukt ace-K pārdevumus uz Savienību, izmantojot tirgotājus trešās valstīs. Tomēr tas būtu jāuzrauga tādā mērā, ko Komisija uzskata par neiespējamu.

(90)

Visbeidzot, tā kā neviens minētais uzņēmums nepieprasīja TER, Komisija nevarēja pilnībā novērtēt pārskatu ticamību, kas cita starpā ir būtiski, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos, kas ir saistību pamatā.

(91)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka abus saistību piedāvājumus nevar pieņemt.

7.4.   Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(92)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei izraisītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, izņemot, ja tādas ir, tās summas, kas iekasētas par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ace-K, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi.

(93)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3) importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2934 99 90 (Taric kods 2934999021), nosaka galīgo antidempinga maksājumu.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražo turpmākajā tabulā uzskaitītie uzņēmumi, ir šādas.

Uzņēmums

Galīgais maksājums – euro par neto kilogramu

Taric papildu kods

Anhui Jinhe Industrial Co., Ltd

4,58

C046

Suzhou Hope Technology Co., Ltd

4,47

C047

Anhui Vitasweet Food Ingredient Co., Ltd

2,64

C048

Visi pārējie uzņēmumi

4,58

C999

3.   Iepriekš 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās antidempinga maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, uz kura jābūt šādai deklarācijai, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais kālija acesulfāms (apjoms), kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (Taric papildu kods), Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar Īstenošanas regulā (ES) 2015/787 noteiktajiem pagaidu antidempinga maksājumiem, izņemot tās summas, kas iekasētas par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ace-K, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 19. maija Īstenošanas regula (ES) 2015/787, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma importam, kā arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi, importam (OV L 125, 21.5.2015., 15. lpp.).

(3)  Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1331/2007, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes diciandiamīda importam (OV L 296, 15.11.2007., 1. lpp.).

(4)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.


31.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1964

(2015. gada 30. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 30. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

45,6

MA

74,9

MK

44,1

TR

97,5

ZZ

65,5

0707 00 05

AL

57,9

TR

112,1

ZZ

85,0

0709 93 10

MA

137,2

TR

150,7

ZZ

144,0

0805 50 10

AR

130,2

TR

112,1

UY

68,0

ZZ

103,4

0806 10 10

BR

263,0

EG

219,7

LB

234,5

MK

68,5

TR

178,7

ZZ

192,9

0808 10 80

AR

137,9

CL

85,3

MK

23,1

NZ

155,1

ZA

147,0

ZZ

109,7

0808 30 90

TR

137,4

ZZ

137,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

31.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/67


POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2015/1965

(2015. gada 27. oktobris),

ar ko pieņem Šveices ieguldījumu Eiropas Savienības padomdevējā misijā civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) (EUAM Ukraine/4/2015)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/486/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) (1).

tā kā:

(1)

Ievērojot Lēmuma 2014/486/KĀDP 10. panta 3. punktu, Padome ir pilnvarojusi Politikas un drošības komiteju (“PDK”) pieņemt attiecīgus lēmumus par ierosināto trešo valstu ieguldījumu EUAM Ukraine pieņemšanu.

(2)

Civilais operāciju komandieris PDK ieteica pieņemt Šveices piedāvāto ieguldījumu EUAM Ukraine un šo ieguldījumu uzskatīt par būtisku.

(3)

Šveice būtu jāatbrīvo no finanšu ieguldījumiem EUAM Ukraine darbības budžetā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Trešo valstu ieguldījumi

1.   Šveices ieguldījums EUAM Ukraine tiek pieņemts, un to uzskata par būtisku.

2.   Šveice tiek atbrīvota no finanšu ieguldījumiem EUAM Ukraine darbības budžetā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 27. oktobrī

Politikas un drošības komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

W. STEVENS


(1)  OV L 217, 23.7.2014., 42. lpp.


31.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/68


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2015/1966

(2014. gada 9. jūlijs)

par valsts atbalstu SA.34118 (2012/C ex 2011/N), ko Vācija plāno sniegt Porsche Leipzig GmbH un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4075)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā to iesniegtās piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar elektronisku paziņojumu, kas Komisijā reģistrēts 2011. gada 20. decembrī (SANI 6554), Vācijas iestādes paziņoja par reģionālo atbalstu saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (2) (turpmāk – “RAP”), kas tiks sniegts uzņēmumiem Porsche Leipzig GmbH un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft, lai īstenotu ieguldījumu projektu Leipcigā, Saksijas reģionā Vācijā.

(2)

Komisija 2012. gada 11. jūlija vēstulē informēja Vāciju par savu tajā pašā datumā pieņemto lēmumu ierosināt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā, (turpmāk – “uzsākšanas lēmums”) attiecībā uz reģionālo atbalstu, kas sniedzams Porsche Leipzig GmbH un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft ieguldījumu projektam, lai varētu veikt padziļinātu novērtējumu, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu attiecībā uz kritērijiem reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātam novērtējumam (3) (turpmāk – “padziļināta novērtējuma kritēriji”, “PNK”).

(3)

Komisijas lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras ierosināšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4)2012. gada 30. oktobrī. Trešās personas tika aicinātas iesniegt savas piezīmes.

(4)

Vācija iesniedza piezīmes un padziļinātajam novērtējumam nepieciešamo informāciju 2012. gada 31. oktobra vēstulē (2012/116806).

(5)

Komisija 2012. gada 17. decembra vēstulē (2012/135107) un 2013. gada 4. februāra e-pasta vēstulē pieprasīja papildu informāciju, kuru Vācija iesniedza 2013. gada 25. janvāra (2013/008324) un 2013. gada 7. februāra (2013/013186) vēstulē.

(6)

No citām ieinteresētajām personām netika saņemtas nekādas piezīmes.

2.   VALSTS ATBALSTA DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1.   PASĀKUMA MĒRĶIS

(7)

Vācijas iestādes vēlas sekmēt reģionālo attīstību, sniedzot reģionālo atbalstu kā tiešu dotāciju un kā ieguldījumu prēmiju uzņēmumiem Porsche Leipzig GmbH un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft jauna vieglā automobiļa modeļa ražošanai. Ieguldījums tiks piesaistīts Leipcigā, Saksijā, kas ir atbalstāma teritorija saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurā reģionālā atbalsta maksimālā standartintensitāte lielajiem uzņēmumiem bruto dotācijas ekvivalenta izteiksmē ir 20 % laika periodā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam (5).

2.2.   ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(8)

Atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi Porsche Leipzig GmbH (turpmāk – “Porsche Leipzig”) un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft (turpmāk – “Porsche AGI”). Porsche Leipzig kā meitasuzņēmums pieder uzņēmumam Porsche AG, kas pats – no 2012. gada 1. augusta – ir pilnībā integrēts uzņēmuma Volkswagen Aktiengesellschaft meitasuzņēmums un tādēļ pieder Volkswagen grupai (turpmāk – “VW grupa”).

(9)

VW grupa ražo vieglos automobiļus – no nelieliem automobiļiem līdz luksusa un kravas automobiļiem. VW grupa 2013. gadā izmantoja kopumā 106 rūpnīcas 19 Eiropas valstīs un astoņās valstīs Amerikā, Āzijā un Āfrikā, nodarbinot 572 800 darbiniekus. Tajā pašā gadā VW grupa piegādāja 9,7 miljonus automobiļu klientiem 153 valstīs – tas atbilst pasaules vieglo automobiļu tirgus daļai 12,8 % apmērā (6) – un koncerna kopējie ieņēmumi bija EUR 197 miljardi.

(10)

Porsche AG 2013. gadā visā pasaulē nodarbināja 19 456 cilvēkus un piegādāja klientiem kopumā 162 145 jaunus transportlīdzekļus. Porsche AG ieņēmumi 2013. gadā sasniedza EUR 14,3 miljardus.

2.3.   IEGULDĪJUMU PROJEKTS

(11)

Ieguldījumu projekts sākās 2011. gada aprīlī. Tā pabeigšana bija plānota 2014. gada maijā.

(12)

Ieguldījumu projekta mērķis ir paplašināt esošo Leipcigas rūpnīcu, lai varētu ražot jaunu vieglo automobiļu modeli Porsche Macan. Šis modelis ir apvidus/universālā tipa vieglais automobilis, kas POLK klasifikācijā atbilst B segmentam (vidēja izmēra/vidējas klases vieglie automobiļi) un ISH Global Insight klasifikācijā – SUV-D segmentam (standarta apvidus automobilis) (7).

(13)

Projekts paredz ieguldījumus ēkās, mehānismos, iekārtās un nemateriālos aktīvos, tostarp jaunā modeļa ražošanai paredzēta automobiļu virsbūvju ceha un krāsošanas ceha būvniecību un aprīkošanu. Tā kā esošajā Leipcigas rūpnīcā līdz šim tika veikta tikai automobiļu montāža, šie ieguldījumi paredz ražotnes modernizāciju, izveidojot pilnībā attīstītu autorūpnīcu.

(14)

Paredzēts, ka projekta rezultātā radītā ražošanas jauda būs [40 000 – 100 000] (8) transportlīdzekļi gadā. Tehniski iespējamā maksimālā jauda būtu [40 000 – 100 000] transportlīdzekļu gadā. Ja rēķina, ka gadā ir 235 darbdienas, tas atbilst […] transportlīdzekļiem dienā. Paredzēts, ka pilna jauda tiks sasniegta 2014. gada pirmajā pusē.

(15)

Šā projekta kopējās attiecināmās ieguldījumu izmaksas ir EUR 550,08 miljoni pēc nominālvērtības. Pēc pašreizējās vērtības (9) tas ir EUR 521,56 miljoni. Turpmāk tabulā ir sniegts projekta kopējo attiecināmo izmaksu sadalījums pa gadiem un kategorijām saskaņā ar paziņoto informāciju.

Attiecināmās ieguldījumu izmaksas (nominālvērtība, miljonos euro)

Miljoni euro (noapaļoti)

2011. g.

2012. g.

2013. g.

2014. g.

Kopā

Būvniecība

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Ārējās iekārtas

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Mehānismi/iekārtas

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Nemateriālie aktīvi

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Kopā

[…]

[…]

[…]

[…]

550,08

(16)

Vācijas iestādes apstiprina, ka attiecināmi būs tikai jaunie aktīvi, bet nemateriālie aktīvi tiks iegūti no trešām personām par tirgus cenu.

2.4.   IEGULDĪJUMU FINANSĒŠANA

(17)

Vācijas iestādes apstiprina, ka atbalsta saņēmēja paša ieguldījums, bez jebkāda publiskā atbalsta, pārsniedz 25 procentus attiecināmo izmaksu.

2.5.   JURIDISKAIS PAMATS

(18)

Valsts juridiskais pamats šim finanšu atbalstam ir turpmāk minētais:

a)

ieguldījumu prēmija, pamatojoties uz Investitionszulagengesetz 2010  (10);

b)

tieša dotācija saskaņā ar Koordinierungsrahmen der Gemeinschaftsaufgabe Verbesserung der regionalen Wirtschaftsstruktur (GA) 2009  (11).

2.6.   ATBALSTA PASĀKUMS

(19)

Atbalsta saņēmējs pieprasījumu tiešās dotācijas saņemšanai iesniedza 2011. gada 24. martā. Attīstības banka Sächsische Aufbaubank (turpmāk – “SAB”) 2011. gada 29. martā apstiprināja, ka saņēmējam principā ir tiesības saņemt tiešo dotāciju kā stimulu ieguldījuma veikšanai. Ieguldījumu prēmija tika piešķirta, šajā gadījumā – ar Komisijas atļauju, saskaņā ar fiskālo pasākumu, kas iedibina juridiskas tiesības uz atbalstu atbilstoši objektīviem kritērijiem un bez turpmākas dalībvalsts līdzdalības. Tādējādi saņēmējam nebija jāpieprasa ieguldījumu prēmija pirms darbu uzsākšanas.

(20)

Vācija plāno piešķirt atbalstu EUR 43,67 miljonu apmērā pēc pašreizējās vērtības. Tā kā plānotie kopējie attiecināmie izdevumi pēc pašreizējās vērtības šajā projektā ir EUR 521,56 miljoni (EUR 550 miljoni pēc nominālvērtības), paredzētā atbalsta intensitāte bruto dotācijas ekvivalenta izteiksmē ir 8,37 %.

(21)

Vācija apstiprināja, ka atbalsts šim projektam netiks kombinēts ar atbalstu, kas saņemts par tām pašām attiecināmajām izmaksām no citiem vietējiem, reģionāliem, valsts vai Savienības avotiem, un ka netiks pārsniegta ne apstiprinātā maksimālā atbalsta summa pēc pašreizējās vērtības, ne arī apstiprinātā atbalsta intensitāte, ja attiecināmo izdevumu summa atšķirsies no aplēsēm, kas sniegtas paziņojumā.

(22)

Gan tiešā dotācija, gan ieguldījumu prēmija tiek piešķirta ar nosacījumu, ka saņēmējs saglabās šo ieguldījumu atbalstāmajā reģionā vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas.

2.7.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

(23)

Vācijas iestādes apņēmās iesniegt Komisijai:

divos mēnešos pēc atbalsta piešķiršanas attiecīgo dokumentu kopijas par šo atbalsta pasākumu,

ik pēc pieciem gadiem, sākot no atbalsta apstiprināšanas dienas Komisijā, starpposma ziņojumu (tostarp informāciju par izmaksātajām atbalsta summām, par atbalsta līguma izpildes gaitu un par jebkuriem citiem ieguldījumu projektiem, kas uzsākti tajā pašā ražotnē/rūpnīcā),

sešos mēnešos pēc pēdējās atbalsta daļas izmaksas, pamatojoties uz paziņoto maksājumu grafiku, detalizētu galīgo ziņojumu.

3.   OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS IEROSINĀŠANAS PAMATOJUMS

(24)

Uzsākšanas lēmumā Komisija norādīja, ka šis atbalsta projekts atbilst standarta saderības kritērijiem, kas paredzēti RAP, un ka paredzētā atbalsta summa un intensitāte nepārsniedz maksimāli pieļaujamo. Tomēr saskaņā ar RAP 68. punkta prasībām provizoriskajā pārbaudē nebija iespējams apstiprināt atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(25)

RAP 68. punkts paredz, ka Komisija uzsāk oficiālu izmeklēšanu un veic padziļinātu novērtējumu par atbalsta stimulējošo ietekmi, samērīgumu un pozitīvo un negatīvo ietekmi, ja saņēmēja tirgus daļa attiecīgajam produktam un ģeogrāfiskajam tirgum pārsniedz 25 % pirms vai pēc ieguldījuma (turpmāk arī – “68. punkta a) apakšpunkta tests”) vai ja ieguldījuma radītā jauda pārsniedz 5 % tirgus, kas atrodas relatīvā vai absolūtā lejupslīdē (turpmāk arī – “68. punkta b) apakšpunkta tests”).

(26)

Provizoriskā pārbaudē Komisija nevar izslēgt, ka tirgus daļas robežvērtība un tā robežvērtība, kas attiecas uz ieguldījuma radīto jaudas palielinājumu nepietiekami strādājošā tirgū, attiecīgajos tirgos netiek pārsniegta.

(27)

Konkrētāk runājot, Komisija pauda šaubas par Vācijas priekšlikumu attiecībā uz saistītā produkta tirgus definīciju, kas paredz ņemt vērā vai nu visu vieglo automobiļu tirgu bez jebkādas segmentācijas, vai arī, ja tiek atzīts, ka segmentācija ir nepieciešama, – tikai B segmentu saskaņā ar POLK klasifikāciju. Iepriekšējā lēmumā (12) Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz apvidus automobiļiem piemērotāka būtu IHS Global Insight klasifikācija. Komisija nevarēja nešaubīgi apstiprināt, ka par attiecīgo produkta tirgu šim ieguldījumam var uzskatīt vai nu visu vieglo automobiļu tirgu, vai tikai POLK klasifikācijas B segmentu, vai tikai IHS Global Insight klasifikācijas SUV-D kategoriju. Tādēļ Komisija jautājumu par attiecīgā produkta tirgus precīzu definīciju atstāja atklātu un izskatīja ticamās alternatīvās tirgus definīcijas, kas iekļāva definīcijā visu vieglo automobiļu tirgu, POLK klasifikācijas B segmentu un IHS Global Insight klasifikācijas SUV-D segmentu.

(28)

Komisija nevarēja pieņemt galīgu viedokli arī par ģeogrāfiskā tirgus definīciju. Tā nevarēja secināt, vai ģeogrāfiskais tirgus aptver tikai Eiropas Ekonomikas zona (turpmāk – “EEZ”) teritoriju, vai arī, kā uzskatīja Vācija, tas aptver visu pasauli vai vismaz apvienoto EEZ un Ziemeļamerikas tirgu.

(29)

Analīzē, kas tika veikta saskaņā ar RAP 68. punkta a) apakšpunktu (tirgus daļas tests), eksperti nonāca pie secinājuma, ka piemērojamā 25 % tirgus daļas robeža EEZ ģeogrāfiskajā tirgū tiek pārsniegta POLK klasifikācijas B segmentā (13).

(30)

Analīze saskaņā ar 68. punkta b) apakšpunktu, ko piemēroja EEZ tirgum, liecināja, ka attiecībā uz IHS Global Insight klasifikācijas SUV-D segmentu projekta radītais jaudas palielinājums, proti, […] %, būtiski pārsniedz piemērojamo 5 % robežvērtību, lai gan attiecīgajā atsauces periodā pats tirgus darbojās nepietiekami. 2005.–2010. gadā vidējais gada pieauguma rādītājs (CAGR) attiecībā uz acīmredzamo šā produkta patēriņu EEZ bija – 0,9 %, salīdzinot ar IKP vidējo gada pieaugumu EEZ, kas bija 1,62 % (14).

(31)

Tā kā Komisija nevarēja secināt, ka robežvērtības, kas minētas RAP 68. punkta a) un b) apakšpunktā, netika pārsniegtas, tā nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru. Komisija apgalvoja, ka gadījumā, ja piezīmes, kas tiks saņemtas, atbildot uz oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu, neļaus Komisijai nešaubīgi secināt, ka attiecīgās robežvērtības nav pārsniegtas, tā veiks šā ieguldījumu projekta padziļinātu novērtējumu, pamatojoties uz PNK. Vācija un ieinteresētās trešās personas tika aicinātas iesniegt savas piezīmes.

4.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(32)

No ieinteresētajām trešām personām netika saņemtas nekādas piezīmes.

5.   VĀCIJAS PIEZĪMES

5.1.   ATTIECĪGAIS PRODUKTA TIRGUS

(33)

Vācija uzturēja spēkā savu nostāju, ka POLK klasifikācijas B segments raksturo attiecīgā produkta tirgus atbilstīgu definīciju, taču neiesniedza nekādus papildu argumentus.

5.2.   ATTIECĪGAIS ĢEOGRĀFISKAIS TIRGUS

(34)

Vācija saglabāja savu uzskatu, ka par attiecīgo ģeogrāfisko tirgu ir jāuzskata pasaules tirgus vai vismaz apvienotais EEZ un Ziemeļamerikas tirgus. Vācija apgalvoja, ka šādu uzskatu papildus pamato fakts, ka pasaules tirgus tiek apkalpots no vienas ražotnes.

5.3.   ATBALSTA PASĀKUMA PADZIĻINĀTAIS NOVĒRTĒJUMS

(35)

Lai palīdzētu Komisijai veikt padziļinātu novērtējumu, Vācija iesniedza turpmāk minēto informāciju.

5.3.1.   Atbalsta pozitīvā ietekme

(36)

Vācija uzskata, ka minētais ieguldījums sekmēs Leipcigas un Saksijas reģionālo attīstību šādu iemeslu dēļ:

ieguldījumu projekts saglabās 833 darba vietas un 29 prakses vietas, kā arī radīs 1 040 jaunas darba vietas un 30 jaunas prakses vietas,

turklāt lielu skaitu netiešu darba vietu reģionā radīs piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji. Nodarbinātības līmeņa koeficients ir 2,5 (15), un tas nozīmē, ka ir sagaidāms, ka papildus tiks izveidotas aptuveni 2 700 netiešās darba vietas. Paredzams, ka liels skaits šo darba vietu tiks izveidotas atbalsta saņēmēja struktūrās vai to tiešā tuvumā. Paredzams, ka aptuveni 750 darba vietas laikā no 2012. līdz 2015. gadam tiks radītas teritorijās, kur notiek piegādes, tehnoloģiju pārvadājumi un iepakošana,

atbalsta saņēmējs ir aktīvi iesaistījies dažādās tīkla un klasteru iniciatīvās, kas veicina automobiļu nozares attīstību reģionā (piem., Austrumvācijas automobiļu klasterī),

saņēmējs ļoti aktīvi darbojas savu darbinieku pamatapmācības un tālākapmācības jomā. Papildus augsti kvalificēta personāla piesaistīšanai saņēmējs atbalsta regulāras (iekšējās un ārējās) mācības saviem darbiniekiem.

5.3.2.   Atbalsta piemērotība

(37)

Vācija atzīmē, ka Komisija lēmumā par Dell Poland  (16) jau ir apstiprinājusi, ka valsts atbalsts līdz ar citiem pasākumiem ir piemērots līdzeklis, lai sekmētu reģionālo attīstību reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju un algu līmeņi ir zemāki par valstī vidējo rādītāju, bet bezdarba līmenis ir augstāks par valstī vidējo. IKP uz vienu iedzīvotāju Saksijā 2011. gadā bija 73 % no Vācijas vidējā rādītāja. Bezdarba līmenis bija gandrīz par 50 % augstāks nekā Vācijas vidējais rādītājs 2011. gadā, un šā reģiona iedzīvotāju rīcībā esošie vidējie ienākumi veidoja 82 % no Vācijas vidējā rādītāja 2007.–2009. gadā (17).

(38)

Tādējādi Vācija uzskata, ka paziņotais atbalsts ir tās kohēzijas mērķu sasniegšanai piemērots instruments.

5.3.3.   Stimulējošā ietekme/hipotētiskais scenārijs

(39)

Vācija piedāvā informāciju, kas pierāda atbalsta atbilstību PNK otrajam scenārijam, jo atbalsts nodrošina saņēmējam stimulu ieguldīt visu ieguldījumu Leipcigas rūpnīcā, nevis izvietot to daļēji [atrašanās vieta Vācijā 1] un daļēji Leipcigā (virsbūvju konstruēšanu un krāsošanu – [atrašanās vieta Vācijā 1], bet montāžu – Leipcigas rūpnīcā). Cita starpā Vācija iesniedza attiecīgus un atjauninātus oriģinālos uzņēmuma dokumentus, kas izskaidro Porsche AG lēmumu pieņemšanas vairāku posmu procesu attiecībā uz ieguldījuma izvietošanu. Šis lēmumu pieņemšanas process ir raksturots turpmāk.

Saņēmēja lēmumu pieņemšanas process

(40)

Lēmums par ieguldījumu Macan projektā un ieguldījuma izvietošanu tika pieņemts 2011. gada martā. Sagatavošanas un lēmuma pieņemšanas laikposmā, neraugoties uz faktu, ka uzņēmumi Porsche Automobile Holding SE un Volkswagen AG jau 2009. gadā bija vienojušies par integrētas automobiļu ražošanas grupas izveidi, attiecīgās Porsche AG vadības struktūras pilnīgi patstāvīgi pieņēma visus lēmumus par uzņēmumu, neiesaistot VW grupas valdes un komitejas.

(41)

Saskaņā ar spēkā esošo Porsche AG valdes reglamentu lēmumi par jauniem produktiem (modeļiem), tostarp lēmumi par izvietošanu, vispirms bija jāiesniedz Porsche AG valdes produktu komitejai (Vorstandsausschuss Produkte, turpmāk – VAP) un tad jāapstiprina Porsche AG uzraudzības padomē (Aufsichtsrat, turpmāk – AR).

(42)

Lēmums par ieguldīšanu Macan un šā ieguldījuma izvietošanu tika pieņemts lēmumu pieņemšanas vairāku posmu procesā. Katrā posmā tika sagatavoti un izskatīti salīdzinošie aprēķini par dažādiem ražošanas scenārijiem dažādās Vācijas vietās.

(43)

Lēmumu pieņemšanas process – kā turpmāk izklāstīts – sākās [2010. gadā] un beidzās 2011. gada 15. martā, kad AR pieņēma lēmumu par labu izvietošanai Leipcigā, ar nosacījumu, ka ieguldījumam šajā vietā būs pieejams valsts atbalsts.

(44)

Lēmumu pieņemšanas procesa sākumposmos tika izskatīts tikai turpmāk izklāstītais 1.–4. variants; 5. variants (18) tika izstrādāts nedaudz vēlāk un prezentēts VAP [2010. gadā].

Variants

Varianta apraksts

1.

[atrašanās vieta Vācijā 2]

Visa transportlīdzekļa ražošana [atrašanās vieta Vācijā 2] un piegāde no [atrašanās vieta Vācijā 2]

2.

[atrašanās vieta Vācijā 2]/Porsche Leipzig

Virsbūves konstruēšana/krāsošana [atrašanās vieta Vācijā 2], tad krāsotās virsbūves pārvešana uz Leipcigu montāžai un piegādei

3.

[atrašanās vieta Vācijā 1]/Porsche Leipzig

Virsbūves konstruēšana/krāsošana [atrašanās vieta Vācijā 1], tad krāsotās virsbūves pārvešana uz Leipcigu montāžai un piegādei

4.

[atrašanās vieta Vācijā 3]

Visa transportlīdzekļa ražošana [atrašanās vieta Vācijā 3] un piegāde no [atrašanās vieta Vācijā 3]

5.

Porsche Leipzig

Visa transportlīdzekļa ražošana Leipcigā un piegāde no Leipcigas

(45)

Vācija paskaidroja, pamatojoties uz uzņēmuma dokumentiem, ka plānošanas un lēmuma pieņemšanas posmā tika veikti vairāki aprēķini par ražošanas izmaksām, kas saistītas ar atrašanās vietu, lai katram variantam nodrošinātu vienādu precizitātes līmeni. Tādēļ lēmuma pieņemšanas procesā vairākkārt mainījās pamatvariants –, t. i., tajā brīdī piemērotākais variants (19).

(46)

Tā kā Porsche Leipzig bija mazāk laika nekā citām vietām, lai veiktu tāda paša līmeņa aprēķinus, un tā kā minētajā rūpnīcā tika veikta tikai montāža, Porsche Leipzig trūka pieredzes veikt detalizētu izmaksu plānošanu strukturāliem ieguldījumiem, piemēram, ēkām un infrastruktūrai tādās jomās kā krāsošana un virsbūves konstruēšana. VAP [2010.] sanāksme, kas apstiprināja 5. variantu par pamatu, pieprasīja, lai Porsche Leipzig iesniegtu detalizētāku plānu.

(47)

Šajā turpmākajā detalizētās plānošanas posmā kļuva skaidrs, ka sākotnējās 5. varianta izmaksu priekšrocības, salīdzinot ar 3. variantu, nepārtraukti samazinājās un tad izzuda vispār, kad tika konstatētas papildu ieguldījumu izmaksas, kas liecināja par nepārprotami lielākām izmaksām, salīdzinot ar 3. variantu. Izmaksu aplēses attiecībā uz 3. un 5. variantu joprojām bija būtiski zemākas, salīdzinot ar citiem variantiem.

(48)

Porsche Leipzig vadība sāka pētīt iespēju izmantot valsts atbalstu, lai novērstu rūpnīcas neizdevīgo stāvokli lielo izmaksu dēļ, un vērsās Saksijas Ekonomikas, nodarbinātības un transporta ministrijā (turpmāk – “SMWA”).

(49)

Porsche Leipzig2011. gada 25. februāra vēstulē lūdza SMWA izskatīt iespēju par atbalsta piešķiršanu plānotajam ieguldījumam. Šajā vēstulē tika uzsvērts, ka pagaidām lēmums par atrašanās vietu vēl nav pieņemts un valsts atbalsts tiek lūgts, lai kompensētu trūkumus, kas piemīt Leipcigai kā atrašanās vietai. Ieguldījumu projekta vispārīgā informācija un joma tika prezentēta SMWA2011. gada 28. februāra sanāksmē.

(50)

VAP [2011.] sanāksmē uzdeva Porsche Leipzig norādīt papildu iespējas, kur varētu ietaupīt, lai saglabātu 5. varianta konkurētspēju ar 3. variantu.

(51)

SMWA2011. gada 9. marta vēstulē apliecināja Porsche Leipzig, ka tā atbalstītu ieguldījumu projektu, lai izvērstu visu Macan ražošanu Leipcigā, ja tiktu izpildīti spēkā esošie nosacījumi reģionālā atbalsta piešķiršanai.

(52)

Pēc detalizētiem aprēķiniem 2011. gada 15. martāAR tika iesniegts turpmāk minētais ražošanas izmaksu salīdzinājums saistībā ar atrašanās vietu pirms potenciālā valsts atbalsta piešķiršanas.

Varianti

Ražošanas izmaksas saistībā ar atrašanās vietu, miljonos euro, bez atbalsta, situācija 2011. gada 15. martā

3.

[Atrašanās vieta Vācijā 1]/Porsche Leipzig

[…]

5.

Porsche Leipzig

[…]

(53)

Tādējādi gadījumā, ja atbalsta nebūtu, 5. variants būtu mazāk izdevīgs par EUR 65 miljoniem, salīdzinot ar 3. variantu.

(54)

Tā kā saskaņā ar 5. variantu visas ieguldījumu izmaksas rastos Leipcigā, par reģionālā atbalsta saņemšanai piemērotām varēja atzīt kopējās infrastruktūras un produkta ieguldījumu izmaksas EUR 550 miljonu apmērā. Tādējādi, ja ieguldījums atbilstu spēkā esošajiem nosacījumiem par reģionālā atbalsta piešķiršanu, potenciālā atbalsta summa varēja būt EUR 47,5 miljoni. Līdz ar to tīrās (pēcatbalsta) ražošanas izmaksas 5. variantā samazinātos no EUR […] miljoniem līdz EUR […] miljoniem.

(55)

Saskaņā ar 3. variantu neliela daļa kopējo ieguldījumu izmaksu (par montāžu) rastos Leipcigā un būtu piemērota reģionālā atbalsta saņemšanai aptuveni EUR 10,02 miljonu apmērā. [Atrašanās vieta Vācijā 1] rūpnīca neatrodas atbalstāmajā reģionā; tādēļ reģionālais atbalsts uz to nav attiecināms. Tīrās (pēcatbalsta) ražošanas izmaksas 3. varianta gadījumā samazinātos no EUR […] miljoniem līdz EUR […] miljoniem.

(56)

Kā apkopots turpmāk dotajā tabulā, gadījumā, ja atbalsts tiek ņemts vērā, 5. varianta neizdevīgums, salīdzinot ar 3. variantu, samazinās no EUR 65 miljoniem līdz EUR 27,52 miljoniem (situācija 2011. gada martā).

 

3. variants

5. variants

Ražošanas izmaksas bez valsts atbalsta

EUR […] miljoni

EUR […] miljoni

5. varianta neizdevīgums, salīdzinot ar 3. variantu, bez atbalsta

EUR 65 miljoni

Valsts atbalsts

EUR 10,02 miljoni

EUR 47,5 miljoni

Ražošanas izmaksas, ņemot vērā atbalstu

EUR […] miljoni

EUR […] miljoni

5. varianta neizdevīgums, salīdzinot ar 3. variantu, ņemot vērā atbalstu

EUR 27,52 miljoni

(57)

Vācija paskaidroja, ka, papildus kvantitatīvi izteiktajam izmaksu neizdevīgumam EUR 27,52 miljonu apmērā tika ņemti vērā arī daži kvalitatīvi kritēriji, kas liecināja par labu 5. variantam.

Pirmkārt, automobiļu nozares empīriskie dati liecina, ka pilna ražošana vienā ražotnē, salīdzinot ar situāciju, kurā virsbūves ražošana un krāsošana notiek vienā vietā, bet montāža – citā, līdz minimumam samazina vairākus riskus, piemēram, ar pārvadāšanu saistītos riskus.

Otrkārt, ja visa ražošana notiek vienā vietā, tas nodrošina dinamisku procesa organizāciju un optimālu ražošanas procesu.

Treškārt, var tikt konstatētas potenciālas nepilnības vai kļūdas, kuras var ātrāk novērst, ja visa ražošana notiek vienā vietā. Pieredze rāda, ka kļūdu daudzumu kopumā var samazināt, ja darbinieki, kas strādā dažādos ražošanas procesa posmos, var sadarboties vienas ražotnes ietvaros.

Ceturtkārt, svarīga nozīme ir arī zīmola tēlam. [Atrašanās vieta Vācijā 1] ražotne ražo pārsvarā […] automobiļus, bet Macan tika plānots prezentēt kā augsti modernu (premium klases) transportlīdzekli.

(58)

Pamatojoties uz šiem aprēķiniem un apsvērumiem, Porsche AG finanšu direktors 2011. gada 15. martaAR sanāksmē paziņoja par uzņēmuma nodomu pieteikties reģionālā valsts atbalsta saņemšanai, lai varētu paplašināt Leipcigas ražotni. Kā dokumentēts 2011. gada 15. martaAR sanāksmes protokolā, viņš apgalvoja, ka tādēļ galīgais lēmums par Macan ieguldījuma izvietošanu būs atkarīgs no atbalsta pieejamības.

(59)

Atbildot uz šo paziņojumu, AR apstiprināja 5. variantu (visa ražošana Leipcigā) – ar nosacījumu, ka būs pieejams valsts atbalsts.

(60)

Pēc šā 2011. gada 15. martaAR lēmuma, kas tika pieņemts ar nosacījumu, Porsche Leipzig oficiāli pieteicās diskrecionārā reģionālā atbalsta saņemšanai no līdzekļiem, kas pieejami “Kopīgajā shēmā reģionālās ekonomikas struktūru uzlabošanai” (GRW). Pieprasījums par atbalsta piešķiršanu tika iesniegts SAB2011. gada 24. martā. Ieguldījuma pabalsta piešķiršanai ir juridisks pamats, bet šajā gadījumā tas vēl ir jāapstiprina Komisijai. Nav nepieciešams ex ante pieteikums, taču paredzamā ieguldījuma pabalsta summa ir jānorāda diskrecionārā atbalsta pieprasījumā, lai nodrošinātu atbalsta maksimālās robežas ievērošanu.

(61)

SAB2011. gada 29. martā apstiprināja, ka šis ieguldījumu projekts atbilst subsīdiju piešķiršanas nosacījumiem.

(62)

Ieguldījumu projekts sākās 2011. gada aprīlī.

(63)

Turpmāk dotajā tabulā ir apkopota informācija par lēmuma pieņemšanas vairāku posmu procesu.

Datums

 

[2010]

VAP sanāksme

Tiek prezentēts tikai 1.–4. variants

VAP pieņem lēmumu turpmāk izstrādāt 1.–4. variantu

1. variantu apstiprina par pamatu

[2010]

VAP sanāksme

Tiek prezentēts 1.–5. variants

3. variantu apstiprina par pamatu

[2010]

AR sanāksme

AR pieņem lēmumu īstenot Macan projektu

Lēmums par atrašanās vietu paliek atklāts, AR lūdz VAP piedāvāt atrašanās vietu

AR atzinīgi novērtē 5. variantu

[2010]

VAP sanāksme

Joprojām tiek apspriesti visi pieci ražošanas vietas varianti

VAP lūdz papildus izstrādāt plānus 5. variantam

5. variantu apstiprina par pamatu

[2011]

VAP sanāksme

VAP apstiprina lēmuma projektu, kas AR tiks prezentēts nākamajā AR sanāksmē, kura pieņems lēmumu par ražošanas vietu

Joprojām ir nepieciešams AR apstiprinājums

2011. gada 25. februāris

Porsche Leipzig vēstule SMWA

Lūgums SMWA izskatīt iespēju piešķirt atbalstu plānotajam ieguldījumam

[pirms 2011. gada 15. marta]

VAP sanāksme

VAP apstiprina 5. varianta izmaksu aplēses

VAP pieprasa papildu ietaupījumus

2011. gada 9. marts

SMWA vēstulē apstiprina gatavību atbalstīt šo projektu

SMWA apliecina, ka atbalstīs ieguldījumu projektu, lai izvērstu visu Macan ražošanu Leipcigā, ja tiks izpildīti spēkā esošie nosacījumi reģionālā atbalsta piešķiršanai

2011. gada 15. marts

AR sanāksme

Apstiprina, ka visa Macan ražošana notiks Leipcigā – ar nosacījumu, ka ir pieejams valsts atbalsts

2011. gada 24. marts

Porsche Leipzig oficiāls pieprasījums, lai saņemtu atbalsta diskrecionāro daļu

2011. gada 29. marts

SAB vēstule

Apstiprina, ka šis ieguldījumu projekts atbilst subsīdiju piešķiršanas nosacījumiem

2011. gada aprīlis

Darbu uzsākšana ieguldījumu projektā

5.3.4.   Atbalsta samērīgums

(64)

Saskaņā ar PNK 22. punktā aprakstīto otro scenāriju atbalsta pasākumu “uzskatīs par samērīgu, ja tas būs vienāds ar starpību, kura rodas, salīdzinot tīrās izmaksas, ko saņēmējs uzņēmums iegulda atbalstāmajā reģionā, ar tīrajām izmaksām, ko iegulda citos reģionos”. Vācija norāda, ka aprēķinus, kas izmantoti stimulējošās ietekmes novērtēšanai, var izmantot arī kā pamatu, novērtējot atbalsta samērīgumu.

(65)

Ražošanas 5. varianta izmaksas, salīdzinot ar 3. variantu, ir par EUR 65 miljoniem lielākas.

(66)

Neraugoties uz maksimālo atļauto atbalstu EUR 47,5 miljonu apmērā (pēc nominālvērtības), joprojām 5. variants ir neizdevīgāks – izmaksas ir par EUR 27,52 miljoniem lielākas.

(67)

Tādēļ Vācija apgalvo, ka, tā kā šis atbalsts pilnībā nekompensē vietas neizdevīgumu Leipcigas izvēles gadījumā, kompensācija nav pārmērīga. Līdz ar to atbalsts ir samērīgs.

(68)

Vācija norāda, ka lēmumā par atrašanās vietu Porsche AG ņem vērā ne tikai finansiālos apsvērumus, bet arī kvantitatīvi neizsakāmus kvalitatīvos kritērijus.

5.3.5.   Atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

(69)

Vācija uzsver, ka reģionālais atbalsts ir paredzēts tikai vietas neizdevīguma kompensēšanai Leipcigas izvēles gadījumā, t. i., papildu izmaksu kompensēšanai, ja visa ražošana notiek Leipcigas ražotnē, salīdzinot ar ražošanas scenāriju, kurā virsbūves tiek ražotas un krāsotas [atrašanās vieta Vācijā 1], pēc tam nogādājot nokrāsotās virsbūves Leipcigā montāžai. Tā kā atbalsts ir samērīgs, tas neietekmē konkurenci. Ieguldīšana Macan projektā un ar to saistītā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību notiktu jebkurā gadījumā.

(70)

Tādēļ Vācija uzskata, ka šis atbalsts atbilst PNK 40. punktam un tam nav negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību.

6.   ATBALSTA PASĀKUMA UN SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS

6.1.   ATBALSTA ESAMĪBA

(71)

Finansiālo atbalstu sniegs Vācijas iestādes kā tiešu dotāciju un kā ieguldījuma prēmiju. Tādējādi šo atbalstu sniedz dalībvalsts un no valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(72)

Tā kā atbalstu piešķir vienas uzņēmumu grupas, VW grupas, meitasuzņēmumiem, šis pasākums ir selektīvs.

(73)

Plānotais finanšu atbalsts atbrīvos saņēmējus no izmaksām, kas citādi būtu jāsedz pašiem. Tādējādi viņi iegūs ekonomisku priekšrocību, salīdzinot ar konkurentiem.

(74)

Plānotais finanšu atbalsts tiks piešķirts ieguldījumam automobiļu nozarē; tā kā automobiļus tirgo starp dalībvalstīm, šis atbalsts var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(75)

Tā kā pasākums sekmē VW grupas ražošanu, rodas konkurences kropļojumi vai šādu kropļojumu draudi.

(76)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šis pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

6.2.   ATBALSTA PASĀKUMA LIKUMĪBA

(77)

Paziņojot par plānoto atbalsta pasākumu pirms tā īstenošanas, Vācijas iestādes izpildīja savu pienākumu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu un saskaņā ar individuālās paziņošanas prasību, kas formulēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1628/2006 (20) 7. panta e) punktā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/2008 (21) 6. panta 2. punktā.

6.3.   NOVĒRTĒJUMA JURIDISKAIS PAMATS

(78)

Atbalsta mērķis ir veicināt reģionālo attīstību. Tā kā Vācijas iestādes apņēmās piešķirt atbalstu pirms 2014. gada 1. jūlija (saņemot Komisijas apstiprinājumu, ja tas vēl nav piešķirts), pamats atbalsta saderības ar iekšējo tirgu novērtēšanai ir RAP 2007. –2013. gadam, kuru darbības termiņš ar Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.–2020. gadam (22) 186. punktu tika pagarināts līdz 2014. gada 30. jūnijam. Šā novērtējuma veikšanas nolūkā īpaši svarīgi ir RAP 2007.–2013. gadam 4.3. punkta noteikumi par lieliem ieguldījumu projektiem. Ja Komisija oficiālā izmeklēšanā nevarētu nešaubīgi konstatēt, ka nav pārsniegtas robežvērtības, kas minētas RAP 68. punkta a) apakšpunktā (“tirgus daļas tests”) un 68. punkta b) apakšpunktā (“jaudas palielinājuma/tirgus darbības testi”), tai būtu jāveic padziļināts novērtējums, pamatojoties uz PNK iekļautajiem kritērijiem.

(79)

Komisijai ir jāveic novērtējums trijos posmos:

pirmkārt, tai ir jāpārliecinās, ka pasākums ir saderīgs ar vispārīgajiem RAP noteikumiem,

otrkārt, tai ir jāpārbauda, vai tā var nešaubīgi izslēgt iespēju, ka “tirgus daļas tests” un “jaudas palielinājuma/tirgus darbības testi” saskaņā ar RAP 68. punkta a) un b) apakšpunktu (turpmāk – “68. punkta a) un b) apakšpunkta testi”) prasa padziļinātu novērtējumu,

treškārt, atkarībā no novērtējuma rezultāta otrajā posmā, tai, iespējams, būs jāveic padziļināts novērtējums.

6.4.   PASĀKUMA SADERĪBA AR RAP STANDARTA SADERĪBAS KRITĒRIJIEM

(80)

Komisija uzsākšanas lēmuma 36. apsvērumā jau konstatēja, ka atbalsts atbilst RAP vispārīgajiem saderības kritērijiem. Oficiālajā izmeklēšanā netika atklāta nekāda informācija, kas minēto novērtējumu liktu apšaubīt. Komisija jo īpaši atzīmē turpmāk minēto.

Nav nekādu pazīmju, ka Porsche Leipzig, Porsche AG vai VW grupai būtu finanšu grūtības, jo nav izpildīti nosacījumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (23). Tādējādi grupa, kurai pieder atbalsta saņēmējs, atbilst nosacījumiem, lai saņemtu reģionālo atbalstu.

Atbalsts ir piešķirts, piemērojot grupu atbrīvojuma shēmas, kas atbilst RAP standarta saderības kritērijiem.

Jo īpaši šis projekts izraisa esoša uzņēmuma rezultātu diversifikāciju, ļaujot tam ražot jaunu vieglo automobiļu modeli Porsche Macan; tādējādi tas ir sākotnējais ieguldījums RAP 34. punkta nozīmē.

Ieguldījumu atbalsta attiecināmās izmaksas ir definētas saskaņā ar RAP.

Saņēmējam ir noteikts arī pienākums uzturēt ieguldījumu konkrētajā reģionā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

Saņēmējs nodrošina finansiālu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām veidā, kas ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta.

Plānotie kopējie attiecināmie izdevumi projektā ir EUR 521 559 981,66 pēc pašreizējās vērtības (diskontējot uz paziņojuma dienu). Nav nekādu pazīmju, ka pagātnē saņēmējs būtu saņēmis reģionālo ieguldījumu atbalstu par kādiem iepriekšējiem ieguldījumu projektiem, kuri varētu sākties trijos gados pirms darbu uzsākšanas saistībā ar šo ieguldījumu. Tādējādi šis ieguldījums neveido vienotu ieguldījumu projektu RAP 60. punkta nozīmē ar nevienu šādu iepriekšēju ieguldījumu projektu.

Saskaņā ar lejupmērogošanas mehānismu, kas paredzēts RAP 67. punktā, radušies attiecināmie izdevumi nodrošina projekta maksimālo atļauto atbalsta intensitāti bruto dotācijas ekvivalenta izteiksmē 8,37 % apmērā.

Tā kā piedāvātā atbalsta intensitāte (EUR 43 666 078,75 pēc pašreizējās vērtības) nepārsniedz maksimālo atļauto atbalsta intensitāti un paziņotais atbalsts netiks apvienots ne ar kādu citu reģionālo ieguldījumu atbalstu, piedāvātā atbalsta intensitāte projektā atbilst RAP prasībām.

(81)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija uzskata, ka RAP standarta saderības kritēriji ir izpildīti.

6.5.   RAP 68. PUNKTA NOTEIKUMOS PAREDZĒTO TESTU PIEMĒROŠANA

(82)

Komisija uzsākšanas lēmuma 78. punktā norādīja, ka gadījumā, ja “piezīmes, kas saņemtas, atbildot uz oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu, neļauj Komisijai nešaubīgi secināt, ka 68. punkta a) un b) apakšpunkta testos paredzētās robežvērtības nav pārsniegtas, Komisija uzsāk ieguldījumu projekta padziļinātu novērtējumu, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātā novērtējuma kritērijiem”. Komisijai jānovērtē, vai saņemtās piezīmes ļauj izdarīt šādu secinājumu.

(83)

Vācija savās piezīmēs uzturēja spēkā nostāju, kas jau atspoguļota uzsākšanas lēmumā, nepievienojot nekādas citas piezīmes vai informāciju, kura vēl nebūtu izklāstīta provizoriskās izskatīšanas posmā. Jo īpaši Vācija uzturēja spēkā uzskatu, ka attiecīgais produktu tirgus ir jādefinē kā POLK klasifikācijas B segments (un nevis kā IHS Global Insight klasifikācijas SUV-D segments) un ģeogrāfiskais tirgus ir jādefinē, iekļaujot tajā vismaz apvienoto EEZ un Ziemeļamerikas tirgu (un nevis tikai EEZ tirgu). Nostāju ģeogrāfiskā tirgus jautājumā jo īpaši pamatoja arguments, ka pasaules tirgus tiek apkalpots no vienas ražotnes.

(84)

Attiecībā uz produktu tirgu Komisija uzskata šādi: lēmums veikt padziļinātu novērtējumu nekādi neietekmē rezultātu, ko dod izrietošais padziļinātais saderības novērtējums. Tomēr pirms atbalsta apstiprināšanas Komisijai ir jāpārliecinās, ka atbalsta pasākuma pozitīvais ieguldījums jebkurā gadījumā kompensēs tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci. Tādējādi, lai izlemtu, vai ir jāveic padziļināts novērtējums par atbalsta pasākuma saderību, produkta tirgus definīcija ir pēc iespējas vairāk jāsašaurina, ņemot vērā ražojamā vieglā automobiļa konkrētās īpašības.

(85)

Uzsākšanas lēmumā Komisija uzskatīja, ka – attiecībā uz apvidus automobiļiem – tā kā tie ir atšķirīgi, salīdzinot ar “parastajiem” vieglajiem automobiļiem attiecībā uz cenu, lielumu, motora darbību utt., IHS Global Insight klasifikācija būtu piemērotāka nekā klasifikācija, kuru piedāvā POLK, un tādēļ tā būtu izmantojama attiecībā uz šo projektu. To pašu iemeslu dēļ citā nesenā gadījumā, kas attiecās uz apvidus automobiļiem, Komisija atsaucās uz attiecīgo IHS Global Insight klasifikāciju un nevis uz plašāko POLK klasifikācijas B segmentu (24).

(86)

Komisija joprojām uzskata, ka, lai definētu produktu tirgu apvidus automobiļiem, IHS Global Insight klasifikācija ir atbilstošāka nekā POLK klasifikācijas piedāvātā segmentācija. Vācija neiesniedza nekādus papildu argumentus, kas noliegtu šo uzskatu. Arguments, ka VW grupa visas savas ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas un analīzes pamatā izmanto POLK klasifikācijas konceptuālo bāzi, šajā kontekstā nav būtisks. Turklāt Komisija oficiālās izmeklēšanas laikā nesaņēma nekādu informāciju no trešām personām, kas ļautu labāk izprast tirgus segmentāciju attiecībā uz šo vieglo automobiļu tipu. Tādēļ Komisija saglabā savu pieeju – atstāt atklātu jautājumu par attiecīgā produktu tirgus precīzu definīciju un izmantot ticamas citu tirgu definīcijas, kas definē atsevišķus automobiļu segmentus (tostarp visšaurāko segmentāciju, par kuru ir pieejami dati), papildus apvienotajiem segmentiem kā ticamus attiecīgos produktu tirgus (25) un nenoraidīt SUV-D – segmentu, kas saskaņā ar ISH Global Insight klasifikāciju ir ticams alternatīvs tirgus segments.

(87)

Attiecībā uz ģeogrāfisko tirgu Komisija uztur spēkā savu sākotnējo novērtējumu, ka attiecīgais tirgus ir EEZ vai lielāks tirgus; tādēļ Komisija nevar izslēgt iespēju, ka ģeogrāfiskais tirgus aprobežojas ar EEZ tirgu.

(88)

Uzsākšanas lēmumā (58. punktā) Komisija atsaucās uz divām tajā brīdī nepabeigtām oficiālām izmeklēšanām (26), kur tā attiecībā uz vairākiem automobiļu tirgus segmentiem novērtēja, vai attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par EEZ. Saskaņā ar Komisijas dienestu veiktā padziļinātā novērtējuma secinājumiem nevar izslēgt iespēju, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus minētajiem produktiem atsauces periodos nebija plašāks par EEZ tirgu. Tā kā abas dalībvalstis, uz kurām attiecās šie uzsākšanas lēmumi, izvēlējās atsaukt savus reģionālā atbalsta paziņojumus, pirms Komisija pieņēma galīgos lēmumus, šajos gadījumos veikto padziļināto novērtējumu secinājumi nav apstiprināmi ar oficiāliem lēmumiem.

(89)

Komisija uzskata, ka argumenti, ko Vācija minēja provizoriskās pārbaudes gaitā un kas tika saglabāti bez jebkādiem papildu datiem vai informācijas, kura būtu iesniegta saistībā ar oficiālo izmeklēšanu, nav pietiekami, lai kliedētu bažas, ka ģeogrāfiskais tirgus varētu aprobežoties ar EEZ tirgu. Jo īpaši Komisija uzskata tā, kā izklāstīts turpmāk.

(90)

Fakts, ka lielie automobiļu ražotāji darbojas starptautiski un vispasaules konkurences apstākļos, nav pietiekams pierādījums tam, ka atsevišķie tirgi ir integrēti un veido vienotu pasaules tirgu (vai apvienotu EEZ un Ziemeļamerikas tirgu). Tas pats attiecas uz argumentu, ka desmit lielākajiem oriģinālā aprīkojuma ražotājiem (OEM) ir ražotnes un izplatīšanas sistēmas, kas aptver visu pasauli. Būtībā Komisija uzskata, ka viens no iemesliem, kas liek OEM būvēt ražotnes tuvāk reģionālā pieprasījuma vietām, ir maiņas kursa nestabilitāte; un to pašu var teikt par efektīvas aizsardzības politikām (augsti importa tarifi galaražotājiem un zemi tarifi starpproduktiem, stimulējot vietējo ražošanu/montāžu). Trešais arguments par labu globalizētu ražošanas struktūru esamībai, neraugoties uz neintegrētajiem tirgiem, ir fakts, ka vairākas valstis atļauj importu tikai tad, kad paralēli ir izveidoti kopuzņēmumi vietējai ražošanai. Tādēļ lielāko tirgus dalībnieku, piemēram, ražotāju, darbība visā pasaulē pati par sevi neliecina par globāla (vai plašāka par EEZ) tirgus esamību. Tāpat arī tādu izplatīšanas sistēmu esamība, kuras aptver visu pasauli, no konkurences viedokļa nepierāda, ka tirgus ir globāls (vai plašāks par EEZ). Arī fakts, ka Porsche AG plāno apkalpot vispasaules tirgu tikai no vienas ražotnes, pietiekami nepamato vērtējumu, ka ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par EEZ. Būtībā SUV-D tirgus ir relatīvi mazs, salīdzinot ar citiem tirgus segmentiem, un šeit apjomradīti ietaupījumi var veicināt “vienas ražotnes” pieeju. Tā kā šis modelis ir jāpārdod ar Porsche nosaukumu un Porsche AG ražoto luksusa automobiļu augstā kvalitāte līdz šim, pēc klientu domām, ir saistīta ar ražošanu Vācijā, otras ražotnes izvietošana ārpus Vācijas var kaitēt sekmīgai mārketinga stratēģijai. Vācija pati Leipcigas izvēli [atrašanās vieta Vācijā 1] vietā cita starpā pamatoja (sk. iepriekš 57. apsvērumu) ar zīmola nosaukuma aspektiem.

(91)

Arī arguments par augsta līmeņa tirdzniecības plūsmām, piemēram, faktu, ka vairāk nekā 20 % EEZ produkcijas tiek eksportēta uz Ziemeļamerikas tirgu, nav pietiekams, lai pierādītu globāla (vai plašāka par EEZ) tirgus esamību. Komisija uzskata, ka, lai gan tirdzniecības plūsmas var sniegt priekšstatu par dažādu ģeogrāfisko reģionu integrācijas pakāpi, novērtējot, cik nozīmīgs ir imports un eksports, kas saistīts ar vietējās ražošanas un patēriņa līmeņiem, tirdzniecības plūsmu esamība pati par sevi nav pietiekams pierādījums integrēta ģeogrāfiskā tirgus esamībai. Praksē var notikt preču pārvadājumi starp EEZ un citiem reģioniem, bet tas nenozīmē, ka šie tirgi ir integrēti tādā izpratnē, ka tirgus apstākļi (piem., cenas) vienā tirgū ietekmē tirgus apstākļus citā tirgū. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad novērotie pārvadājumi lielākoties attiecas uz pašu ražotāju sūtījumiem, pretēji neatkarīgu importētāju un eksportētāju veiktajiem pārvadājumiem, kuriem rīko cenu izsoli. Arī cenu noteikšana var būt pilnīgi atkarīga no konkrētā tirgus (piem., augstas cenas vienā tirgū, bet zemas citā) un var nebūt saistīta ar apstākļiem iespējamajā integrētajā tirgū. Tirdzniecības plūsmas analīze neatrisina galveno jautājumu par tirgus definīciju, proti, vai imports un eksports var novērst cenu palielināšanos vietējā tirgū. Komisija atzīmē, ka Vācija nav iesniegusi nekādus papildu empīriskos materiālus, kas pierādītu korelētu cenu izmaiņu esamību vai neto importa saistību ar izmaiņām relatīvajās cenās. Empīriskie materiāli, kas iesniegti iepriekš minētajos gadījumos, neattiecas uz šo gadījumu, jo ir saistīti ar citiem tirgus segmentiem (A segmentu saskaņā ar POLK klasifikāciju) un attiecas uz citiem atsauces periodiem.

(92)

Komisija atzīmē, ka Porsche AG plāno eksportēt būtisku Macan produkcijas daļu uz Ķīnu. Šāds nodoms pats par sevi nepierāda integrēta tirgus esamību.

(93)

Komisija atzīst, ka laika gaitā mazinās tirdzniecības šķēršļu nozīme. Tomēr Komisija ir pārliecināta, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tiek pieņemti ES automobiļu ražotāju lēmumi par aizjūras ražošanu un ražošanas pārcelšanu, ir šķēršļi tirgus pieejamībai mērķa tirgos. Augsti tarifu šķēršļi joprojām būtiski ierobežo tirgus pieejamību ES eksportētājiem, jo īpaši Āzijā. Ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi, tostarp apgrūtinošās un diskriminējošās sertifikācijas prasības, papildu testēšanas prasības, akcīzes nodokļi utt., būtiski ietekmē ES transportlīdzekļu eksportu uz Dienvidaustrumāzijas, Ķīnas un Dienvidamerikas tirgiem. Komisija konstatē, ka ASV līdz šim ir bijušas svarīgākais ES kopējā automobiļu eksporta galamērķis. Tomēr ES un ASV pieeja reglamentācijai un tirgus uzraudzībai ir būtiski atšķirīga. Minētās reglamentācijas atšķirības varbūt arī pašlaik ir visbūtiskākais pieejamības šķērslis ES automobiļu eksportam uz ASV.

(94)

Komisija arī pienācīgi izvērtēja iesniegtos argumentus par transporta izmaksu samazināšanos. Šajā aspektā Komisijai nav pilnīgas pārliecības. Turpmākās izmaiņas attiecībā uz transporta izmaksu samazināšanos nevar droši apstiprināt pašreizējā ekonomikas situācijā, kad degvielas izmaksas palielinās. Tādēļ minēto nākotnes izmaksu samazināšanos nevar ņemt vērā.

(95)

Ņemot vērā iepriekš teikto un tā kā oficiālās izmeklēšanas laikā Komisija nesaņēma nekādu papildu informāciju, kas ļautu secināt, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par EEZ, tā paliek pie vērtējuma, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus – neatkarīgi no izvēlētās produktu tirgus definīcijas – ir EEZ vai plašāks. Komisija vēlreiz uzsver, ka tai ir jāpārliecinās, vai atbalsta pasākuma pozitīvais ieguldījums jebkurā gadījumā kompensēs tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci. Tādējādi, lai izlemtu, vai ir jāveic padziļināts novērtējums par atbalsta pasākuma saderību, ģeogrāfiskā tirgus definīcija ir pēc iespējas vairāk jāsašaurina, ņemot vērā ražojamā vieglā automobiļa konkrētās īpašības.

6.5.1.   Secinājums par tirgus daļas testu (RAP 68. punkta a) apakšpunkts)

(96)

Komisija veica testu, kas minēts RAP 68. punkta a) apakšpunktā, visos ticamajos produktu un ģeogrāfiskajos tirgos, lai pārbaudītu, vai saņēmēja tirgus daļa pārsniedz 25 % pirms un pēc ieguldījuma veikšanas.

(97)

Ņemot vērā faktu, ka nebija iespējams noteikt vienotu attiecīgo produktu un ģeogrāfisko tirgu, jāņem vērā rezultāti, kas attiecas uz visiem ticamajiem tirgiem. VW grupas tirgus daļa POLK klasifikācijas B segmentā EEZ veidoja vairāk nekā [> 25 %] visos gados laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam. Tādēļ Komisija secina, ka 68. punkta a) apakšpunktā minētā robežvērtība tiek pārsniegta. Tomēr SUV-D produktu tirgū šī tirgus daļa netiek pārsniegta nevienā no iespējamajiem ticamajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem (EEZ, EEZ un Ziemeļamerika, visa pasaule).

6.5.2.   Secinājums par ražošanas jaudu nepietiekami aktīva tirgus testā (RAP 68. punkta b) apakšpunkts)

(98)

Ņemot vērā faktu, ka nav iespējams noteikt, vai par attiecīgo produktu tirgu ir uzskatāms kopējais vieglo automobiļu tirgus bez jebkādas segmentācijas, tikai POLK klasifikācijas B kategorijas segments vai tikai IHS Global Insight klasifikācijas SUV-D segments, Komisijai bija jānovērtē, vai projekta radītā jauda pārsniedz 5 % no visiem ticamajiem tirgiem, kas mērīti, pamatojoties uz datiem par attiecīgā produkta acīmredzamo patēriņu EEZ.

(99)

Šis tests, ko veica attiecībā uz IHS Global Insight klasifikācijas SUV-D segmentu, atklāja, ka jaudas palielinājums ievērojami pārsniedz 5 % robežu, ja to piemēro EEZ tirgum. Uzsākšanas lēmuma 72. punktā jau tika konstatēts, ka attiecīgais tirgus nedarbojās pietiekami aktīvi un pēdējos piecos gados pirms investēšanas pat samazinājās.

(100)

Tādējādi Komisija secina, ka 5 % jaudas palielinājuma robeža nepietiekamā tirgū, kā paredzēts RAP 68. punkta b) apakšpunktā, tiek pārsniegta attiecībā uz minētā tirgus IHS Global Insight SUV-D segmentu.

6.5.3.   Secinājums

(101)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija nolemj, ka nevar izslēgt to, ka attiecīgās 68. punkta a) un b) apakšpunkta testu robežas tiek pārsniegtas. Tādējādi Komisija nolemj veikt detalizētu pārbaudi, uzsākot procedūru, kas paredzēta LESD 108. panta 2. punktā, par to, vai atbalsts ir nepieciešams, lai radītu stimulējošu ietekmi uz ieguldījumiem, un vai šā atbalsta pasākuma priekšrocības atsver no tā izrietošos konkurences izkropļojumus un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

6.6.   ATBALSTA PASĀKUMA PADZIĻINĀTAIS NOVĒRTĒJUMS

(102)

Padziļinātais novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz PNK.

6.6.1.   Atbalsta pozitīvā ietekme

6.6.1.1.   Atbalsta mērķis

(103)

Vācijas iestādes izskaidroja ieguldījuma pozitīvo reģionālo ietekmi. Tika konstatēts, ka ieguldījumam būtu turpmāk minētā pozitīvā ietekme.

Ietekme uz nodarbinātību reģionā – šis ieguldījums radīs 1 040 jaunas darba vietas un 30 prakses vietas papildus esošajām 833 darba vietām un 29 prakses vietām. Turklāt var sagaidīt, ka tiks radītas vismaz 2 700 netiešās darba vietas. Paredzams, ka vismaz 744 netiešās darba vietas tiks radītas attiecīgā uzņēmuma tuvumā.

Automobiļu un citu nozaru piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju piesaiste reģionam – Komisija uzskata, ka Porsche AG ieguldījumam būs būtiska nozīme automobiļu nozares izveidē un turpmākā attīstībā Saksijā, tādējādi piesaistot šim reģionam piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus.

Saņēmēja aktīva iesaiste dažādās tīkla un klasteru iniciatīvās – lai veicinātu automobiļu nozares attīstību Leipcigas reģionā un visā Austrumvācijā, saņēmējs aktīvi piedalīsies klasteru un tīkla iniciatīvās, piemēram, valsts līmeņa Austrumvācijas Automobiļu klastera iniciatīvā.

Mācības – tiek plānots tālāk attīstīt darbinieku prasmes, organizējot iekšējus un ārējus mācību pasākumus.

(104)

Komisija uzskata, ka Vācijas iestādes ir iesniegušas pietiekamu informāciju, pierādot, ka projekts veicinās Leipcigas reģiona ekonomikas attīstību.

6.6.1.2.   Atbalsta instrumenta piemērotība

(105)

PNK 17. un 18. punktā uzsvērts, ka valsts atbalsts sākotnējo ieguldījumu subsīdiju veidā ir tikai viens no līdzekļiem tirgus nepietiekamības novēršanai un ekonomikas attīstības veicināšanai mazāk attīstītos reģionos. Atbalsts ir piemērots instruments, ja tas nodrošina konkrētas priekšrocības, salīdzinot ar citiem politikas pasākumiem. Saskaņā ar PNK 18. punktu ir noteikts ierobežojums, ka “piemēroti instrumenti ir tie pasākumi, kuriem dalībvalstis ir apsvērušas citus politikas variantus un kuriem ir noteiktas tāda selektīva instrumenta kā valsts atbalsts konkrētam uzņēmumam izmantošanas priekšrocības”.

(106)

Vācija pamatoja paskaidrojumus par atbalsta instrumenta piemērotību ar ekonomikas situāciju Saksijas reģionā un iesniedza pierādījumus, kas liecināja, ka šis reģions ir mazāk attīstīts, salīdzinot ar citu Vācijas reģionu vidējiem rādītājiem. Vācijas iestādes norādīja, ka darbu uzsākšanas gadā, t. i., 2011. gadā, Saksijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 75 % no Vācijas vidējā rādītāja, bet bezdarba līmenis par 50 % pārsniedza Vācijas vidējo rādītāju. Laikā no 2007. līdz 2009. gadam vidējie iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi Saksijā bija aptuveni 82 % apmērā no Vācijas vidējā līmeņa. Vācija apgalvoja, ka Komisija saistībā ar agrāk izskatītajām lietām jau ir atzinusi, ka šādā ekonomikas situācijā tiešas subsīdijas ir piemērots līdzeklis ekonomikas problēmu risināšanai.

(107)

Ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju Leipcigas reģionā, ko apliecina tā statuss – reģions, kas ir piemērots reģionālā atbalsta piešķiršanai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ar atbalsta intensitātes maksimālo robežu 20 %, un saskaņā ar iepriekš izskatīto lietu praksi (piem., Dell Poland lēmums (27)), Komisija piekrīt, ka valsts atbalsta piešķiršana ir piemērots instruments reģionālās attīstības mērķa sasniegšanai attiecīgajā reģionā.

6.6.1.3.   Stimulējošā ietekme/hipotētiskais scenārijs

(108)

Tā kā daudzi būtiski iemesli liek uzņēmumam izvietot ieguldījumus noteiktā reģionā arī bez jebkāda atbalsta piešķiršanas, PNK paredz, ka Komisijai ir detalizēti jāpārbauda, vai atbalsts ir nepieciešams ieguldījuma stimulēšanai. Šā sīki izstrādātā novērtējuma mērķis ir noteikt, vai atbalsts patiesībā veicina atbalsta saņēmēja attieksmes maiņu tādā mērā, ka saņēmējs veic (papildu) ieguldījumu attiecīgajā atbalstāmajā reģionā. PNK 22. punkts paredz, ka stimulējošo ietekmi var pierādīt, izmantojot divus iespējamos scenārijus: ja atbalsta nebūs, netiks veikts vispār nekāds ieguldījums, jo bez atbalsta šis ieguldījums nebūs uzņēmumam ienesīgs nevienā vietā (pirmais scenārijs); ja atbalsta nebūs, šis ieguldījums tiks veikts citur ES teritorijā (otrais scenārijs).

(109)

PNK paredz, ka dalībvalstij jāparāda Komisijai atbalsta stimulējošas ietekmes esība un jāsagādā nepārprotami pierādījumi par atbalsta efektīvu iedarbību vai nu uz ieguldījuma izvēli, vai atrašanās vietas izvēli. Saistībā ar to dalībvalstij ir jāiesniedz arī visaptverošs hipotētiska scenārija apraksts par gadījumu, ja saņēmējam netiek piešķirts nekāds atbalsts. Šie scenāriji Komisijai jāatzīst par reāliem.

(110)

Vācijas iestādes norādīja, ka atbalsts Porsche Leipzig un Porsche AG atbilst otrajam scenārijam, un iesniedza hipotētisku scenāriju par konkrētiem ieguldījumu un atrašanās vietas plāniem attiecībā uz Macan projektu, kurā bez Leipcigas izvērtēja vēl arī vairākas citas atrašanās vietas, visas Vācijā.

(111)

Pierādīšanas pienākumu attiecībā uz stimulējošās ietekmes esamību PNK uzdod dalībvalstij. PNK 25. punkts paredz, ka dalībvalsts varētu nodrošināt pierādījumus par atbalsta stimulējošo ietekmi, sagādājot uzņēmuma dokumentus, kas liecina, ka ir veikts salīdzinājums starp izmaksām un ieguvumiem, kas rastos, ja par ieguldījuma veikšanas vietu tiktu izvēlēts atbalstāmais reģions vai cits reģions. Dalībvalsts tiek aicināta atsaukties uz finanšu pārskatiem, iekšējiem darba plāniem un dokumentiem, kas raksturo dažādus ieguldījuma scenārijus.

(112)

Vācija iesniedza visaptverošus, atjauninātus un pilnīgus pierādījumus, kas dokumentē Porsche AG lēmumu pieņemšanas vairāku posmu procesu attiecībā uz ieguldījuma izvietošanu.

(113)

Šie dokumenti liecina, ka attiecībā uz ražošanas vietu tika izskatīti pieci varianti. Visas izvērtētās vietas, izņemot Leipcigu, atrodas tādos reģionos Vācijā, kas nav atbalstāmie reģioni.

(114)

Plānošanas procesā tika veikti vairāki aprēķini un izmaksu aplēses ar pieaugošu detalizācijas pakāpi un precizitāti, un, pamatojoties uz tiem, trīs reizes tika mainīts visdzīvotspējīgākais variants – pamatvariants (28). Iesniegtie dokumenti ļauj Komisijai secināt, ka, nodrošinot ar vietu saistīto ražošanas izmaksu aplēšu vienādošanu vienā precizitātes līmenī (tika pieņemts, ka ieņēmumu līmenis visu variantu gadījumā ir vienāds), viskonkurētspējīgākie pēc atrašanās vietas izrādījās 3. variants (virsbūves konstruēšana un krāsošana [atrašanās vieta Vācijā 1] un nokrāsoto virsbūvju nogādāšana Leipcigā montāžai) un 5. variants (virsbūves konstruēšana, krāsošana un montāža Leipcigā).

(115)

Tādēļ dokumenti liecina, ka lēmumu pieņemšanas procesa pēdējā posmā tika salīdzināts tikai 3. un 5. variants.

(116)

Kā minēts šā lēmuma 53. apsvērumā, galīgās aplēses par ražošanas izmaksām, kas saistāmas ar vietu, liecināja, ka 5. varianta (Leipciga) izmaksas ir par EUR 65 miljoniem lielākas, salīdzinot ar 3. variantu ([atrašanās vieta Vācijā 1]/Leipciga). Lai samazinātu 5. varianta izmaksu neizdevīgumu un ņemot vērā gaidāmo oficiālo AR lēmumu par ieguldījumu projekta izvietojumu, Porsche Leipzig kopā ar Saksijas iestādēm sāka pētīt valsts atbalsta pieejamību, lai piesaistītu ieguldījumu projektu Leipcigai.

(117)

Porsche Leipzig2011. gada 25. februāra vēstulē lūdza SMWA izskatīt iespēju par atbalsta piešķiršanu plānotajam ieguldījumam. Pēc sanāksmes, kurā piedalījās Porsche Leipzig un Saksijas iestāžu pārstāvji un kurā Porsche Leipzig sniedza paskaidrojumus par ieguldījumu projektu un lēmumu pieņemšanas situāciju, Saksijas iestādes 2011. gada 9. marta vēstulē apņēmās atbalstīt ieguldījumu projektu, lai pilnībā varētu Macan ražot Leipcigā, ja šis ieguldījums atbildīs spēkā esošajiem nosacījumiem par reģionālā atbalsta piešķiršanu.

(118)

Kā minēts šā lēmuma 56. apsvērumā, 5. varianta izmaksu neizdevīgums, salīdzinot ar 3. variantu, samazinājās līdz EUR 27,52 miljoniem, ņemot vērā maksimālo atļauto atbalstu. Tomēr tika ņemti vērā arī vairāki kvalitatīvie kritēriji par labu 5. variantam.

(119)

2011. gada 15. martāAR nolēma izvietot visu ieguldījumu Leipcigā (5. variants). Kā dokumentēts AR sanāksmes protokolā, šis lēmums nepārprotami tika pieņemts ar nosacījumu, ka būs pieejams valsts atbalsts.

(120)

Pēc AR lēmuma, kas tika pieņemts ar nosacījumu, Porsche Leipzig2011. gada 24. martā oficiāli pieteicās reģionālā atbalsta saņemšanai. Iestāde, kas atbild par šīs shēmas administrēšanu, 2011. gada 29. martā rakstiski apstiprināja, ka minētais projekts pēc detalizētas pārbaudes principā atbilst piemērotības kritērijiem. Pēc šāda oficiāla apstiprinājuma 2011. gada aprīlī projekta ietvaros sākās darbi.

(121)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija saskaņā ar PNK 20. punktu atzīmē, ka formālās prasības par stimulējošo ietekmi, kas minētas RAP 38. punktā, ir izpildītas; saņēmējs ir iesniedzis atbalsta pieprasījumu un iestāde, kas atbild par shēmas administrēšanu, pēc tam ir rakstiski apstiprinājusi, ka šis projekts pēc detalizētas pārbaudes principā atbilst piemērotības kritērijiem, kas paredzēti shēmā, pirms darbu uzsākšanas projekta ietvaros. Turklāt Vācijas iestādes iesniedza nepārprotamus pierādījumus, ka atbalstam bija faktiska ietekme uz ieguldījuma vietas izvēli; tā kā Porsche AG lēmums izvietot visu Macan ražošanu Leipcigā tika pieņemts tikai pēc apstiprinājuma, ka ieguldījumu projekts būs piemērots valsts atbalsta saņemšanai un ka to atbalsta valsts iestādes, arī AR apstiprināja vietas izvēli ar nosacījumu par valsts atbalsta pieejamību. Tādēļ Komisija saskaņā ar PNK 23. un 25. punktu uzskata, ka Vācijas iesniegtais hipotētiskais scenārijs ir reāls un ir pamatots ar patiesiem un atjauninātiem pierādījumiem. Tādējādi šim atbalstam bija reāla (substantīva) stimulējoša ietekme. Samazinot dzīvotspējai pietrūkstošo summu par labu Leipcigai, atbalsts sekmēja to, ka saņēmējs uzņēmums mainīja lēmumu par atrašanās vietu. Bez šā atbalsta ieguldīšana nenotiktu Leipcigā.

6.6.1.4.   Atbalsta samērīgums

(122)

Lai atbalsts būtu samērīgs, šā atbalsta summai un intensitātei jāaprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams, lai ieguldījums notiktu atbalstāmajā reģionā.

(123)

Kopumā ir uzskatāms, ka reģionālais atbalsts ir samērīgs, salīdzinot ar to problēmu smagumu, kas ietekmē atbalstāmos reģionus, ja tiek ievērota piemērojamā reģionālā atbalsta maksimālā robeža, tostarp automātiskā un pakāpeniskā reģionālā atbalsta maksimālās robežas lejupmērogošana lieliem ieguldījumu projektiem (kuri jau ir iekļauti spēkā esošajā reģionālā atbalsta kartē). Šajā gadījumā piemērotā atbalsta intensitāte nav augstāka par reģionālā atbalsta maksimālo robežu, piemērojot lejupmērogošanas mehānisma korekcijas, kā jau minēts 80. apsvērumā.

(124)

Papildus vispārīgajam samērīguma principam, kas paredzēts RAP, PNK paredz detalizētāka novērtējuma veikšanu. Saskaņā ar PNK otro scenāriju atbalsts ir uzskatāms par samērīgu, ja tas ir vienāds ar starpību, kura rodas, salīdzinot tīrās izmaksas, ko saņēmējs uzņēmums iegulda atbalstāmajā reģionā, ar tīrajām izmaksām, ko iegulda citos reģionos.

(125)

Vācijas iesniegtā dokumentācija pierāda, ka atbalsta apmērs ir ierobežots līdz nepieciešamajai summai, jo tas nepārsniedza izmaksu starpību starp 3. variantu un 5. variantu. Galīgais aprēķins liecina, ka 5. variants pat ar atbalstu pēc nominālvērtības ir par EUR 27,5 miljoniem (par EUR 65 miljoniem bez atbalsta) dārgāks nekā 3. variants. Vācijas iestādes paskaidroja, ka atlikušais izmaksu neizdevīgums tika atzīts par pieņemamu, pamatojoties uz vairākiem kvantitatīvi neizsakāmiem kritērijiem, piemēram, stratēģijas (otrā pilna cikla automobiļu ražošanas rūpnīca ar Porsche nosaukumu), kvalitātes (pārvadājumu risku novēršana starp [atrašanās vieta Vācijā 1] un Leipcigu) un tēla ([…]) faktoriem, kas arī liecināja par labu ieguldījuma izvietošanai Leipcigā.

(126)

Tā kā atbalsts aprobežojās ar summu, kas nepieciešama tīro papildu izmaksu kompensēšanai, izvietojot ieguldījumu projektu Leipcigā, salīdzinot ar citu vietu, Komisija uzskata, ka atbalsta samērīgums ir pierādīts.

6.6.2.   Atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

(127)

PNK 40. punkts paredz, ka gadījumā, “ja .. hipotētiska analīze pieļauj varbūtību, ka bez atbalsta ieguldījums noteikti būtu noticis, kaut arī, iespējams, citā vietā (otrais scenārijs), un ja atbalsts ir samērīgs, iespējamās norādes par tādiem kropļojumiem kā liela tirgus daļa un jaudas pieaugums nepietiekami aktīvā tirgū principā būtu tādas pašas neatkarīgi no atbalsta”.

(128)

Tā kā atbalsta pasākums pamato ieguldījumu lēmumu atbilstīgi otrajam scenārijam un atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, nevar konstatēt negatīvu ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci. Šis ieguldījums tiktu ieguldīts citā vietā, tādēļ jebkurā gadījumā rastos tādi paši konkurences kropļojumi. Tādējādi Komisija uzskata, ka šim atbalstam nav negatīvas ietekmes uz konkurenci.

(129)

Saskaņā ar PNK 53. punktu novērtējuma secinājums, ka bez atbalsta ieguldījums būtu ticis piesaistīts nabadzīgākam reģionam (jo vairāk reģionālo problēmu, jo augstāka reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte) vai reģionam, kuram ir, kā tiek uzskatīts, tādas pašas problēmas kā mērķa reģionam (tā pati reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte), būtu negatīvs faktors vispārējā līdzsvara pārbaudē, kuru diez vai kompensētu kaut kādi pozitīvi faktori, jo tas ir pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

(130)

Tā kā nav nekādu pazīmju, ka ieguldījums tiktu izvietots citā atbalstāmā reģionā ar augstāku vai līdzīgu atbalsta intensitātes maksimālo robežu (nav nekādu pazīmju, ka tiktu apsvērta kāda vieta ārpus Vācijas), Komisija uzskata, ka šim atbalstam nav antikohēzijas ietekmes, kas būtu pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

6.7.   LĪDZSVAROŠANA

(131)

Kad ir konstatēts, ka atbalsts nodrošina stimulu ieguldījuma veikšanai attiecīgajā reģionā un ir samērīgs, ir jālīdzsvaro atbalsta pozitīvā ietekme ar tā negatīvo ietekmi.

(132)

Novērtējums apstiprināja, ka atbalsta pasākumam ir stimulējoša ietekme, piesaistot ieguldījumu, kas nodrošina būtisku ieguldījumu tāda mazāk attīstīta reģiona reģionālajai attīstībai, kas ir piemērots reģionālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, neatņemot šo ieguldījumu nevienam citam reģionam ar tādu pašu vai augstāku atbalsta intensitātes maksimālo robežu (nav antikohēzijas ietekmes). Komisija uzskata, ka ieguldījuma piesaistīšana nabadzīgākam reģionam ir noderīgāka kohēzijai Savienības teritorijā nekā šā paša ieguldījuma izvietošana kādā attīstītākā reģionā. Kā minēts PNK 53. punktā, Komisija uzskata, ka “saskaņā ar līdzsvara pārbaudi parasti tiks uzskatīts, ka pozitīvās sekas, ko rada reģionālais atbalsts, kurš tikai kompensē tīro izmaksu starpību, kas saistīta ar attīstītāku alternatīvo ieguldījuma atrašanās vietu, atsver negatīvo ietekmi jaunam ieguldījumam alternatīvajā atrašanās vietā”.

(133)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija konstatē, ka, tā kā atbalsts ir samērīgs ar tīro izmaksu starpību, veicot ieguldījumu izvēlētajā vietā, salīdzinājumā ar citām vairāk attīstītām vietām, šā atbalsta pozitīvā ietekme attiecībā uz tā mērķi un piemērotību, kā minēts iepriekš, atsver negatīvo ietekmi, kas rastos citā vietā.

(134)

Saskaņā ar RAP 68. punktu un ņemot vērā padziļināto novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz PNK, Komisija secina, ka šis atbalsts ir nepieciešams, lai radītu stimulējošu ietekmi uz ieguldījumiem, un ka šā atbalsta pasākuma priekšrocības atsver no tā izrietošos konkurences kropļojumus un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

7.   SECINĀJUMS

(135)

Komisija secina, ka piedāvātais reģionālais ieguldījumu atbalsts par labu Porsche Leipzig GmbH un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft, kas piešķirts pirms 2014. gada 1. jūlija ar nosacījumu, ka tiks saņemts Komisijas apstiprinājums, atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti RAP un PNK, un tādējādi ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Valsts atbalsts, ko Vācija plāno sniegt Porsche Leipzig GmbH un Dr. Ing. h.c. F. Porsche Aktiengesellschaft par summu EUR 43 666 078,75 pēc pašreizējās vērtības (diskontējot paziņojuma dienā) un kas nodrošina maksimālo atbalsta intensitāti bruto dotāciju ekvivalenta izteiksmē 8,37 % apmērā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

2.   Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minētā atbalsta sniegšana līdz ar to tiek apstiprināta ar nosacījumu, ka tas tiks piešķirts pirms 2014. gada 1. jūlija.

2. pants

Vācijas iestādes iesniedz Komisijai:

divos mēnešos pēc atbalsta piešķiršanas attiecīgo dokumentu kopijas par šo atbalsta pasākumu,

ik pēc pieciem gadiem, sākot no atbalsta apstiprināšanas dienas Komisijā, starpposma ziņojumu (tostarp informāciju par izmaksātajām atbalsta summām, par atbalsta līguma izpildes gaitu un par jebkuriem citiem ieguldījumu projektiem, kas uzsākti tajā pašā ražotnē/rūpnīcā),

sešos mēnešos pēc pēdējās atbalsta daļas izmaksas, pamatojoties uz paziņoto maksājumu grafiku, detalizētu galīgo ziņojumu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2014. gada 9. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV C 333, 30.10.2012., 17. lpp.

(2)  OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(3)  OV C 223, 16.9.2009., 3. lpp.

(4)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(5)  Leipciga ir tā sauktais “statistiskā efekta reģions”; skatīt Vācijas reģionālā atbalsta karti Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmumā par valsts atbalsta lietu N 459/06 – Valsts reģionālā atbalsta karte Vācijai 2007.–2013. gadā (OV C 295, 5.12.2006., 6. lpp.). Leipciga ir teritorija, kurai, atkāpjoties no 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījuma, var piešķirt reģionālo atbalstu ar maksimālo atbalsta intensitāti 20 % apmērā par laiku no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(6)  Vācijas iestādes apstiprināja, ka iesniegtie tirgus dati aptver visus transportlīdzekļus, kurus saražojusi vai pārdevusi VW grupa, bet dati par tirgus daļu attiecas tikai uz vieglajiem automobiļiem.

(7)  POLK un IHS Global Insight ir lielākie tirgus pētījumu uzņēmumi, kas analizē automobiļu tirgu.

(8)  Konfidenciāla informācija.

(9)  Šajā lēmumā iekļautie lielumi ir aprēķināti, pamatojoties uz bāzes likmi 2,05 %, kas piemērojama paziņojuma dienā (2011. gada decembrī) un kas palielināta par 100 bāzes punktiem saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.).

(10)  Kopsavilkuma informācijas lapa par grupu atbrīvojuma shēmu Investitionszulagengesetz 2010 tika publicēta ar numuru X 167/08 (OV C 280, 20.11.2009., 5. lpp.).

(11)  Kopsavilkuma informācijas lapa par grupu atbrīvojuma shēmu Koordinierungsrahmen der Gemeinschaftsaufgabe – Verbesserung der regionalen Wirtschaftsstruktur tika publicēta ar numuru XR 31/07 (OV C 102, 5.5.2007., 11. lpp.).

(12)  Sk. Komisijas Lēmumu C(2011) 6479 galīgā redakcija, 2011. gada 20. septembris (N 559/10 – Apvienotā Karaliste – LIPJaguar automobiļi) (OV C 22, 27.1.2012., 2. lpp.).

(13)  Laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam, t. i., no gada pirms ieguldījuma piešķiršanas līdz gadam pēc ieguldījuma pabeigšanas, VW grupas tirgus daļa POLK klasifikācijas B segmentā apvienotajā EEZ un Ziemeļamerikas tirgū, kā arī IHS Global Insight klasifikācijas SUV-D segmentā gan EEZ, gan apvienotajā EEZ un Ziemeļamerikas tirgū saglabājās mazāka par 25 %.

(14)  POLK klasifikācijas B segmentā jaudas palielinājums saglabājās mazāks par 5 % robežu.

(15)  Vācija pamatoja pieņēmumu par koeficientu 2,5 ar empīriskiem datiem, kas publicēti salīdzinošos pētījumos, piemēram, Meißner prezentācijā (2009) “Automobilproduktion in der Prozess- oder Wertschöpfungskette”2009. gada 28. oktobrī Brandenburgā; Kleinhenz, Heblich, Gold pētījumā (2006) “Das BMW Werk Regensburg – Wirtschaftliche und soziale Vernetzung in der Region”; Dienvidkarolīnas Universitātes pētījumā (2002) “The Economic Impact of BMW on South Carolin”; Woodward, Guimaraes pētījumā (2008) “BMW in South Carolina: The Economic Impact of a Leading Sustainable Enterprise”; Gesellschaft für Wirtschaftliche Strukturforschung mbH pētījumā (2011) “Gute Wachstumsperspektiven trotz zukünftiger Herausforderungen”; Gehrke, Krawczyk et al. pētījumā (2009) “Die Bedeutung der Automobilindustrie für die deutsche Volkswirtschaft im europäischen Kontext”.

(16)  C46/2008, 2009. gada 23. septembra lēmums (OV L 29, 2.2.2010., 8. lpp.), 171. punkts.

(17)  Avots: Saksijas brīvvalsts Statistikas birojs (Statistisches Landesamt des Freistaates Sachsen), 2012. gada jūlijs; Vācijas Federālais Statistikas bir