ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 268

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 15. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1844 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko attiecībā uz Kioto protokola tehnisko īstenošanu pēc 2012. gada groza Regulu (ES) Nr. 389/2013 ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1845 (2015. gada 14. oktobris), ar kuru attiecībā uz ELGF 2016. grāmatvedības gadu nosaka procentu likmes, kas jāpiemēro, aprēķinot finansiālās izmaksas intervences pasākumiem, kuros ietilpst krājumu iepirkšana, uzglabāšana un realizācija

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1846 (2015. gada 14. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stiepļu stienīšu importam

9

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1847 (2015. gada 14. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

26

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/1848 (2015. gada 5. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam

28

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1849 (2015. gada 13. oktobris) par tādiem pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Ganas izcelsmes dārzeņiem, kas vajadzīgi, lai novērstu kaitīgu organismu ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 6858)

33

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

15.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1844

(2015. gada 13. jūlijs),

ar ko attiecībā uz Kioto protokola tehnisko īstenošanu pēc 2012. gada groza Regulu (ES) Nr. 389/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 10. panta 5. un 6. punktu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konference, kas vienlaikus ir Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, ir pieņēmusi Dohas grozījumu, ar ko nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“Dohas grozījums”). Savienība Dohas grozījumu ir apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1339 (2) (Ratifikācijas lēmumu).

(2)

Kioto protokola Dohas grozījuma nepieciešamā tehniskā īstenošana būtu jāveic Savienības reģistrā un valstu Kioto protokola reģistros. Ir vajadzīgs arī nodrošināt konsekvenci ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 406/2009/EK (4) un konsekventi īstenot starptautiski pieņemtas uzskaites prasības, optimizēt pārredzamību un nodrošināt, ka Savienība un dalībvalstis AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER uzskaita precīzi, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no administratīvā sloga un izmaksām, tostarp tām, kas saistītas ar ieturējumiem un IT risinājumu izstrādi un uzturēšanu.

(3)

Pēc Dohas grozījuma stāšanās spēkā Savienībai un dalībvalstīm savos Kioto protokola reģistros būs jāpiešķir noteiktā daudzuma vienības (AAU) tādā apmērā, kas atbilst katrai no tām noteiktajam daudzumam, kurš norādīts ar Ratifikācijas lēmumu un kuram pieskaitīti visi daudzumi, kas rodas, piemērojot Kioto protokola 3. panta 7.a punktu.

(4)

Ja kādas dalībvalsts ikgadējais iedalītais emisiju apjoms ticis koriģējot palielināts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 10. pantu vai Regulas (ES) Nr. 525/2013 27. pantu, tai otrā saistību perioda beigās var būt jāiegūst papildu AAU, ja tā šo papildu ikgadējo iedalīto emisiju apjomu [regulā “sadale”] izmantojusi savu emisiju segšanai saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK vai to pārskaitījusi citai dalībvalstij. Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tai noteikto daudzumu, attiecīgā dalībvalsts var izmantot arī savu iepriekšējā perioda pārpalikuma rezervi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 525/2013 3. panta 13.b punktā. Jebkādai no tā izrietošai AAU iegūšanai būtu piemērojams AAU pirmreizējās starptautiskās pārskaitīšanas ieturējums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktā. Attiecīgos gadījumos šādas situācijas var uzskatīt par uzskaites neatbilstībām attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanas saskaņošanu ar Kioto protokola noteikumiem Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 7. punkta nozīmē.

(5)

Būtu jānosaka klīringa process Kioto protokola otrā saistību perioda beigām, lai, izmantojot AAU, norēķinātos par visiem ikgadējo iedalīto emisiju apjomu [citur “sadale”] neto pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11.a pantu stacionāro iekārtu un gaisa kuģu operatori var CER un ERU apmainīt pret kvotām. Apmainītās CER un ERU, kas derīgas Kioto protokola pirmajam saistību periodam, potenciāli var reprezentēt ES ETS otrā saistību perioda emisijas. Tā kā Dohas grozījums nosaka ierobežojumus CER un ERU pārnesei no Kioto protokola pirmā saistību perioda uz otro, dalībvalstīm, lai segtu šīs iespējamās emisijas, būtu Savienībai jāpārskaita attiecīgs skaits pirmajam saistību periodam derīgu AAU un Savienībai būtu dalībvalstīm jāpārskaita attiecīgās Kioto protokola pirmajam saistību periodam derīgās CER un ERU, kas saņemtas no stacionāro iekārtu operatoriem un gaisa kuģu ekspluatantiem apmaiņā pret kvotām.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 389/2013 (5).

(8)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzami, jo pārejas pārskaitījumi ir jāveic, pirms noslēdzas Kioto protokola pirmā saistību perioda saistību izpildes papildu periods, kas minēts Regulas (ES) Nr. 525/2013 11. panta 2. punktā.

(9)

Šai regulai vajadzētu būt piemērojamai no dienas, kad stājas spēkā Kioto protokola Dohas grozījums, izņemot tiktāl, ciktāl tā paredz pārejas pārskaitījumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 389/2013 groza šādi:

1)

tajā iekļauj šādu 73.a pantu:

“73.a pants

ES ETS apmainīto CER un ERU pārskaitīšana

1.   Centrālais administrators katras valsts administratoru informē par to, cik daudzas pirmajam saistību periodam derīgas CER un ERU saskaņā ar 60. pantu pārskaitītas no operatoru turējuma kontiem un gaisa kuģu ekspluatantu turējuma kontiem, kurus administrē attiecīgā dalībvalsts. Centrālais administrators šim skaitlim pieskaita daļu no CER un ERU, kas derīgas pirmajam saistību periodam un pārskaitītas no operatoru turējuma kontiem un gaisa kuģu ekspluatantu turējuma kontiem, kurus administrē dalībvalstis bez KP reģistra pirmajā saistību periodā, proporcionāli dalībvalstu attiecīgajiem skaitliskajiem ierobežojumiem, kas piemērojami CER un ERU pārnesei no pirmā saistību perioda uz otro.

2.   Pirms noslēdzas Kioto protokola pirmā saistību perioda saistību izpildes papildu periods, kas minēts Regulas (ES) Nr. 525/2013 11. panta 2. punktā, centrālais administrators uz katras valsts KP reģistru no ES starptautisko kredītu kontiem pārskaita tādu skaitu pirmajam saistību periodam derīgu CER un ERU, kas atbilst saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktajam kopskaitam.

3.   Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL nepieļauj nekādus darījumus ar vienībām, kas pārskaitītas saskaņā ar 1. punktu, izņemot:

a)

vienību anulēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu;

b)

vienību norakstīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 11. pantu;

c)

vienību pārnesi no pirmā saistību perioda uz otro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu;

d)

vienību pārskaitīšanu viena KP reģistra ietvaros.

4.   Tieši pēc pārskaitīšanas, kas veikta saskaņā ar 2. punktu, katras valsts administrators uz attiecīgu puses turējuma kontu Savienības reģistrā pārskaita tādu skaitu AAU, kas vienāds ar attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 2. punktu atgriezto kredītu skaitu.”;

2)

tajā iekļauj šādu 73.b–73.g pantu:

“73.b pants

AAU piešķiršana un deponēšana

1.   Pirms veikt norakstīšanas darījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (6) 11. panta 3. punktu, centrālais administrators:

a)

Savienības reģistra ES AAU kontā piešķir tādu skaitu AAU, kas atbilst Savienībai noteiktajam daudzumam, kurš norādīts ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1339 (7);

b)

nekavējoties no ES AAU konta uz ETS AAU depozīta kontu Savienības reģistrā pārskaita tādu skaitu AAU, kas atbilst saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/634/ES (8) izveidoto vispārīgo kvotu daudzumam.

2.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar 31. pantu tiek slēgts Lēmuma par kopīgiem centieniem (LKC) atbilstības konts attiecībā uz 2020. gadu, katras valsts administrators:

a)

puses turējuma kontā tās KP reģistrā piešķir tādu skaitu AAU, kas atbilst attiecīgajai dalībvalstij noteiktajam daudzumam, kurš norādīts ar Ratifikācijas lēmumu;

b)

nekavējoties no puses turējuma konta uz LKC AAU depozīta kontu tās KP reģistrā pārskaita tādu skaitu AAU, kas atbilst kopējam to AEA skaitam, kuras atbilst visiem dalībvalsts ikgadējiem iedalītajiem emisiju apjomiem [citur “sadale”] par visiem gadiem saskaņā ar Lēmuma 406/2009/EK 3. panta 2. punktu, kas noteikti pirms jebkādiem grozījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 27. panta 2. punktu.

3.   Līdz brīdim, kad noslēdzas klīringa procesi saskaņā ar 73.f pantu, centrālais administrators nodrošina, ka EUTL nepieļauj nekādus darījumus ar AAU no ETS AAU depozīta konta vai no LKC AAU depozīta kontiem, izņemot:

a)

tāda AAU skaita anulēšanu vai pārskaitīšanu, kas ir mazāks par vai vienāds ar to AEA skaitu, kuras pārskaitītas uz LKC dzēšanas kontu saskaņā ar 88. panta 2. punktu;

b)

tāda AAU skaita norakstīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 11. panta 3. punktu, kas atbilst to AEA skaitam, kuras pārskaitītas uz LKC dzēšanas kontu saskaņā ar šīs regulas 31. panta 4. punktu un kuras atbilst SEG emisiju daudzumam, kas ievadīts LKC atbilstības kontā saskaņā ar šīs regulas 77. pantu;

c)

tāda AAU skaita anulēšanu vai pārskaitīšanu, kas ir mazāks par vai vienāds ar to AEA skaitu, kuras pārskaitītas uz LKC dzēšanas kontu saskaņā ar 31. panta 4. punktu un kuras pārsniedz SEG emisiju daudzumu, kas ievadīts LKC atbilstības kontā saskaņā ar šīs regulas 77. pantu;

d)

pārskaitīšanu, kas vajadzīga klīringa procesiem saskaņā ar 73.f pantu;

e)

AAU pārveidi par ERU – ar nosacījumu, ka uz LKC dzēšanas kontu saskaņā ar šīs regulas 31. panta 4. punktu ir pārskaitīts tāds AEA skaits, kas ir vienāds ar pārveidojamo AAU skaitu, kam pieskaitītas ERU, kas vajadzīgas Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktā minētās ieturējuma nodevas segšanai.

73.c pants

Vienību pārskaitīšana un izmantošana

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL nepieļauj darījumus ar CER, ERU, tCER un lCER, kas izmantotas saskaņā ar 81. pantu, izņemot:

a)

vienību pārskaitīšanu no LKC atbilstības konta Savienības reģistrā uz attiecīgās dalībvalsts KP reģistru saskaņā ar 31. panta 3. punktu;

b)

vienību norakstīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 11. pantu;

c)

vienību pārnesi no pirmā saistību perioda uz otro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu.

2.   Kad pabeigta vienību pārnese no pirmā saistību perioda uz otro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu, centrālais administrators nodrošina, ka EUTL nepieļauj CER, ERU, tCER vai lCER izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 81. pantu, ja vien minētās vienības nav derīgas Kioto protokola otrajam saistību periodam.

73.d pants

Vienību anulēšana

1.   Pēc vienību pārneses no pirmā saistību perioda uz otro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu centrālais administrators anulē visas CER un ERU, kas atlikušas aviācijas rezerves nodošanas kontā.

2.   Pēc tam, kad pabeigta vienību pārnese no pirmā saistību perioda uz otro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu, centrālais administrators valstu administratoriem pieprasa anulēt Kioto protokola pirmajam saistību periodam derīgās CER un ERU, kas tiek turētas to administrētajos ETS kontos, vai tās anulē.

73.e pants

Vienību norakstīšana

Tādā mērā, kādā emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, pārsniedz Savienībai noteikto daudzumu, kas norādīts ar Ratifikācijas lēmumu, centrālais administrators noraksta ES iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerves (PPSR) kontā esošās AAU.

73.f pants

Pārnese Savienības reģistrā

Centrālais administrators visas AAU no ETS centrālā klīringa konta un AAU, kas pārskaitītas saskaņā ar šīs regulas 73.a panta 4. punktu, pārnes uz ES PPSR kontu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu.

73.g pants

Klīringa procesi

1.   Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 31. pantu slēgts LKC atbilstības konts attiecībā uz 2020. gadu, centrālais administrators katrai dalībvalstij aprēķina klīringa vērtību, AEA neto pārskaitījumus atņemot no AEA neto ieguves dalībvalstu starpā periodā no 2013. līdz 2020. gadam.

2.   Ja dalībvalsts klīringa vērtība saskaņā ar 1. punktu ir negatīva, attiecīgās valsts administrators no sava LKC AAU depozīta konta uz LKC centrālo klīringa kontu pārskaita tādu AAU skaitu, kas atbilst klīringa vērtībai.

3.   Ja dalībvalsts klīringa vērtība saskaņā ar 1. punktu ir pozitīva un ir pabeigti visi 2. punktā paredzētie pārskaitījumi, centrālais administrators uz attiecīgās dalībvalsts puses turējuma kontu pārskaita tādu AAU skaitu, kas atbilst klīringa vērtībai.

4.   Pirms šā panta 2. punktā minētā pārskaitījuma izdarīšanas attiecīgās valsts administrators vispirms pārskaita tādu AAU skaitu, kāds vajadzīgs, lai segtu ieturējumu, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu piemēro AAU pirmreizējiem starptautiskajiem pārskaitījumiem.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.)."

(7)  Padomes 2015. gada 13. jūlija Lēmums (ES) 2015/1339 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.)."

(8)  Komisijas 2010. gada 22. oktobra Lēmums 2010/634/ES, ar kuru koriģē Savienības kvotu kopapjomu, ko saskaņā ar Savienības sistēmu piešķir 2013. gadam, un atceļ Lēmumu 2010/384/ES (OV L 279, 23.10.2010., 34. lpp.).”;"

3)

regulas I pielikumu groza tā, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr regulas 1. panta 2. un 3. punktu piemēro no dienas, kad Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par Kioto protokola Dohas grozījuma stāšanos spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.

(2)  Padomes 2015. gada 13. jūlija Lēmums (ES) 2015/1339 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(5)  Komisijas 2013. gada 2. maija Regula (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 389/2013 I pielikuma I-I tabulas V daļā “KP konti Eiropas reģistru konsolidētajā sistēmā” pievieno šādas rindas:

Konta veida nosaukums

Konta turētājs

Konta administrators

Šī veida kontu skaits

Vienības, kas nav Kioto vienības

Kioto vienības

Kvotas

AEA

AAU

CER

ERU

lCER/tCER

RMU/ERU no RMU

Vispārīgās kvotas

Aviācijas nozares kvotas

V.   

KP konti Eiropas reģistru konsolidētajā sistēmā

“ES AAU konts

ES

Centrālais administrators

1

LKC AAU depozīta konts

Dalībvalsts

KP reģistra administrators

1 katrā reģistrā

Aviācijas rezerves nodošanas konts

ES

Centrālais administrators

1

PPSR konts

Kioto protokola līgumslēdzēja puse

KP reģistra administrators (Savienības reģistrā – centrālais administrators)

1 katrā reģistrā

LKC centrālais klīringa konts

ES

Centrālais administrators

1

Nē”


15.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1845

(2015. gada 14. oktobris),

ar kuru attiecībā uz ELGF 2016. grāmatvedības gadu nosaka procentu likmes, kas jāpiemēro, aprēķinot finansiālās izmaksas intervences pasākumiem, kuros ietilpst krājumu iepirkšana, uzglabāšana un realizācija

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 20. panta 1. un 4. punktu,

apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (2) 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka finansiālās izmaksas par līdzekļiem, ko dalībvalstis mobilizējušas, lai iepirktu produktus, jānosaka saskaņā ar minētās regulas I pielikumā noteiktajām aprēķina metodēm.

(2)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I.1. punktā noteikts, ka attiecīgās finansiālās izmaksas ir aprēķināmas, pamatojoties uz vienotu procentu likmi, ko Savienībai katra grāmatvedības gada sākumā nosaka Komisija. Šī procentu likme atbilst vidējām trīs mēnešu un divpadsmit mēnešu EURIBOR nākotnes procentu likmēm, kuras reģistrētas sešu mēnešu atsauces periodā, kas jānosaka Komisijai pirms dalībvalstu paziņojuma, kā paredzēts minētā pielikuma I.2. punkta pirmajā daļā, un kurām jāpiemēro svēruma koeficients – attiecīgi viena trešdaļa un divas trešdaļas.

(3)

Turklāt saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I.2. punkta otro daļu, ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu saskaņā ar minētā punkta pirmajā daļā norādīto formu un termiņiem, uzskata, ka piemērojamā likme, ko šī dalībvalsts ir uzņēmusies, ir 0 %. Ja dalībvalsts paziņo, ka tai nav radušās ar procentu likmēm saistītas izmaksas, jo attiecīgajā atsauces periodā tai lauksaimniecības produktu intervences krājumos nebija, Komisija nosaka šo procentu likmi saskaņā ar minētā punkta trešo daļu.

(4)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I.3. punktu procentu likmi, kas noteikta, pamatojoties uz minētā pielikuma I.2. punktu, salīdzina ar vienoto procentu likmi, kas noteikta, pamatojoties uz minētā pielikuma I.1. punktu. Katrai dalībvalstij piemēro zemāko no šīm divām procentu likmēm.

(5)

Ievērojot to, ka nav bijis lauksaimniecības produktu, kas nodoti valsts intervences krājumos sešu mēnešu atsauces periodā, kurš ilga no 2015. gada janvāra līdz jūnijam un kuru Komisija uzskata par reprezentatīvu intervences krājumu glabāšanas ziņā, dalībvalstīm netika prasīts iesniegt paziņojumus saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I.2. punkta pirmo daļu.

(6)

Procentu likmes, kas jāpiemēro attiecībā uz ELGF 2016. grāmatvedības gadu, būtu jānosaka, ņemot vērā šos dažādos faktorus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz izdevumiem, kas dalībvalstīm rodas kā finansiālās izmaksas par līdzekļu mobilizēšanu intervences produktu iegādei un kas attiecināmi uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2016. grāmatvedības gadu, Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikumā paredzētās procentu likmes, piemērojot minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nosaka vienotas 0,1 % likmes apmērā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).


15.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1846

(2015. gada 14. oktobris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stiepļu stienīšu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 703/2009 (2) Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes stiepļu stienīšu importam.

(2)

Noteiktie pasākumi bija procentuālais maksājums ar atlikušo likmi 24 %, bet vienai uzņēmumu grupai (Valin Group) tika noteikta individuāla maksājuma likme 7,9 % apmērā.

2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu 2014. gada 29. aprīlī iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju asociācija (Eurofer jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības stiepļu stienīšu ražošanas kopapjoma.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2014. gada 2. augustā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4.   Izmeklēšana

4.1.   Attiecīgie periodi, ko aptver termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana

(7)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

4.2.   Izmeklēšanā un atlasē iesaistītās personas

(8)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus un importētājus, uz kuriem tas attiecas, kā arī attiecīgās eksportējošās valsts pārstāvjus.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Kāda ieinteresētā persona pieprasīja uzklausīšanu ar Komisijas dienestiem, kas notika 2015. gada 20. martā.

(10)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidot reprezentatīvu izlasi, ĶTR ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties 15 dienās pēc pārskatīšanas sākšanas un iesniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju.

(12)

Notika saziņa ar 45 zināmiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, taču neviens no tiem nepieteicās un neaizpildīja atlases veidlapu. Tādēļ atlase netika piemērota.

(13)

Ņemot vērā sadarbības trūkumu, Komisija informēja ĶTR iestādes, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot labākos pieejamos faktus. Komisija no ĶTR iestādēm nesaņēma nekādas piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(14)

Notika saziņa ar 9 zināmiem nesaistītiem importētājiem. Neviens no tiem nepieteicās un neaizpildīja atlases veidlapu.

(15)

Izmeklēšanas pagaidu posmā Komisija saņēma sadarbības piedāvājumus no 28 Savienības ražotājiem/ražotāju grupām, kas pārstāv aptuveni 70 % no Savienības stiepļu stienīšu ražošanas kopapjoma. Ņemot vērā lielo skaitu ražotāju, kas sadarbojās, Komisija izmantoja atlasi. Komisija izlasi izvēlējās, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko izplatību un dažādu ražojuma veidu pietiekamu aptvērumu. Izlasē sākotnēji bija seši uzņēmumi, kuri saražoja 44,2 % no brīvajam tirgum paredzētā ražošanas apjoma.

4.3.   Anketas un pārbaude

(16)

Anketas tika nosūtītas 6 atlasītajiem Savienības ražotājiem un 2 ražotājiem iespējamās analogajās valstīs, kuri piekrita sadarboties.

(17)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 6 atlasītajiem Savienības ražotājiem un 2 ražotājiem iespējamās analogajās valstīs.

(18)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

a)

ražotāji Savienībā:

ArcelorMittal Hamburg GmbH, Vācija,

Global Steel Wire SA, Spānija,

Moravia Steel AS, Čehijas Republika,

RIVA Acier SA, Francija,

Saarstahl AG, Vācija,

Tata Steel UK Ltd, Apvienotā Karaliste;

b)

ražotājs analogajā valstī:

Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalri T.A.S., Turcija.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(19)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecas sākotnējā izmeklēšana, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmēti, saišķos brīvi satīti dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda, bet ne nerūsējoša tērauda, stieņi (“stiepļu stienīši” jeb “attiecīgais ražojums”), ko patlaban deklarē ar KN kodiem 7213 10 00, 7213 20 00, 7213 91 10, 7213 91 20, 7213 91 41, 7213 91 49, 7213 91 70, 7213 91 90, 7213 99 10, 7213 99 90, 7227 10 00, 7227 20 00, 7227 90 10, 7227 90 50 un 7227 90 95.

2.   Līdzīgais ražojums

(20)

Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā attiecīgajam ražojumam un stiepļu stienīšiem, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, stiepļu stienīšiem, ko Savienības tirgū ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un stiepļu stienīšiem, ko ražo un pārdod analogajā valstī (Turcijā), ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums. Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

1.   Ievadpiezīmes

(22)

Kā minēts 12. apsvērumā, neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi tika balstīti uz labākajiem pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un statistiku, proti, Eurostat un ĶTR eksporta datubāzes datiem.

2.   Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

a)   Analogā valsts

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām iekšzemes tirgū vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(24)

Lai attiecībā uz ĶTR noteiktu normālo vērtību, sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti izmantoja Turciju. Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno izmantot Brazīliju par analogo valsti, un aicināja tās sniegt piezīmes. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika arī norādīts, ka tiks izskatītas arī citas valstis, piemēram, Turcija, Šveice, Norvēģija un Japāna. Ieinteresētās personas nekādas piezīmes nesniedza.

(25)

Papildus Brazīlijai Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem vai iespējamajiem stieples stienīšu ražotājiem Turcijā, Šveicē, Norvēģijā un Japānā (valstis ar stiepļu stienīšu importu Savienībā ievērojamā apjomā, kas liecina par ievērojamu ražošanu) un ASV (valsts ar lielu iekšzemes ražošanas nozari un tirgu).

(26)

Divi stiepļu stienīšu ražotāji, proti, Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalri T.A.S. no Turcijas un ArcelorMittal Brasil no Brazīlijas, galu galā piekrita sadarboties izmeklēšanā un sniedza atbildes uz analogo valstu anketas jautājumiem.

(27)

Pieņemot lēmumu par vispiemērotāko analogo valsti šajā izmeklēšanā, tika ņemti vērā vairāki faktori, jo īpaši analogās valsts iekšzemes tirgus lielums, kurā būtu pietiekams konkurences līmenis attiecībā uz līdzīgo ražojumu; tas, cik reprezentatīvs ir ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms iekšējā tirgū (daudzums un rentabilitāte); ražojumu klāsts un apjoms, ko piedāvā ražotāji, kuri sadarbojās, un to ražojumu un ražošanas metodes salīdzināmība ar ĶTR ražojumiem un ražošanas metodi.

(28)

Ņemot vērā to, ka Turcija un Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, atbilda visiem galvenajiem kritērijiem par atbilstošu analogo valsti/ražotāju, tika nolemts par analogo valsti izmantot Turciju.

b)   Normālā vērtība

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas PIP laikā iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no līdzīgā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(30)

Bez tam tika pārbaudīts, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot neatkarīgiem pircējiem PIP laikā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru.

(31)

Tā kā tika konstatēts, ka visi iekšzemes pārdošanas apjomi ir bijuši pietiekami un pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika balstīta uz faktiskajām iekšzemes cenām un tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

c)   Eksporta cena

(32)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tādējādi nebija konkrētas informācijas par ĶTR cenām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tika izmantoti pieejamie statistikas avoti, proti, Eurostat.

(33)

Saskaņā ar Eurostat datiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR Savienībā tika importētas tikai 696 tonnas stiepļu stienīšu, kas atbilst 0,04 % no kopējā importa. Šī summa ir nenozīmīga, ņemot vērā kopējo patēriņu Savienībā (17,8 miljoni tonnu).

d)   Salīdzinājums un korekcijas

(34)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Lai eksporta cenu izteiktu EXW līmenī, Komisija koriģēja Eurostat CIF cenu saistībā ar transporta un apdrošināšanas izmaksām, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. Iekšzemes cenas tika koriģētas saistībā ar transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksām, pamatojoties uz datiem no analogās valsts ražotāja.

e)   Dempinga starpība

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, tika noteikta dempinga starpība. Salīdzinot vidējo ĶTR eksporta cenu no Eurostat datiem ar normālo vērtību analogajā valstī, dempings netika konstatēts.

(36)

Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt – kā minēts 33. apsvērumā, attiecīgā ražojuma importa apjoms PIP bija ļoti neliels. Tika arī konstatēts, ka visā attiecīgajā periodā lielākajā daļā KN kodu cenas stipri svārstījās, dažos gadījumos diapazonā līdz pat 30 reizēm. Šādas svārstības ir grūti izskaidrot ar “normāliem” tirgus spēkiem, un, visticamāk, tās skaidrojamas ar nelielo pārdošanas apjomu.

(37)

Turklāt, tā kā ĶTR eksportētāji nesadarbojās, nebija pieejama informācija par ĶTR eksporta ražojumu klāstu un tādējādi to nevarēja salīdzināt ar analogās valsts normālo vērtību apkopotā veidā.

(38)

Līdz ar to konstatējums, ka PIP laikā dempinga nav bijis, ir uzskatāms par nebūtisku sakarā ar šādu faktoru kopīgo ietekmi: nelieli importa apjomi, neparastas cenu svārstības un informācijas trūkums par importēto ražojumu klāstu.

3.   Pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību

(39)

Ņemot vērā 35.–38. apsvērumā izklāstīto, Komisija analizēja arī to, vai dempings varētu atkārtoties tad, ja pasākumi tiktu izbeigti. Analizēja šādus elementus: ĶTR ražošanas jauda un neizmantotā jauda, ĶTR eksportētāju rīcība citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.1.   Ražošanas apjoms un neizmantotā jauda ĶTR

(40)

Pamatojoties uz Worldsteel Association  (5) informāciju, ĶTR stiepļu stienīšu ražošanā pēdējos desmit gados vērojams ļoti liels pieaugums, 2013. gadā sasniedzot vislielāko apjomu – vairāk nekā 150 miljonus tonnu (6).

(41)

Citiem vārdiem sakot, ĶTR saražo 77 % stiepļu stienīšu visā pasaulē, un tas nozīmē, ka šīs valsts lēmumi par pārdošanu var stipri ietekmēt tirgus apstākļus. Ir svarīgi uzsvērt, ka tās ikgadējais ražošanas apjoms vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz kopējo Savienības ražošanas apjomu. Turklāt stiepļu stienīšu ražošanas apjoma kopējais pieaugums ĶTR kopš 2011. gada (par 26 miljoniem tonnu) pats par sevi pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, kas tiek lēsts 17 miljoni tonnu.

(42)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu ĶTR neizmantotā jauda ir aptuveni 50 miljoni tonnu. Ņemot vērā ĶTR nesadarbošanos bija grūti iegūt papildu informāciju šajā sakarā. Tomēr, ņemot vērā lielo ražošanas apjomu, kā minēts 40. un 41. apsvērumā, salīdzinot ar Eiropas un pasaules apjomiem, ĶTR viegli varētu radīt nopietnus traucējumus tirgos ar lēmumiem par pārdošanu, pat neliekot lietā neizmantoto jaudu.

3.2.   ĶTR pārdošanas apjoms uz trešām valstīm

(43)

Saskaņā ar ĶTR eksporta datubāzes datiem PIP laikā uz visu pasauli tika eksportēti vairāk nekā 9 miljoni tonnu stiepļu stienīšu, proti, vairāk nekā 50 % no kopējā Savienības patēriņa šajā pašā periodā. Turpmāk norādītajā tabulā ir apkopoti dati par sešām valstīm, uz kurām veikts lielākais ĶTR eksports, un Turciju (analogo valsti), kas kopā veido vairāk nekā 53 % no ĶTR kopējā eksporta PIP.

1. tabula

ĶTR stiepļu stienīšu eksports uz visu pasauli (apjoms un cenas, EUR)

Valsts

Apjoms 2012. g.

Vidējā cena 2012. g.

Apjoms 2013. g.

Vidējā cena 2013. g.

Apjoms PIP

Vidējā cena PIP

Taizeme

756 919

484

1 009 662

423

1 152 561

394

Dienvidkoreja

1 153 833

498

1 109 207

430

1 134 587

404

Vjetnama

390 995

483

684 193

418

774 175

389

Indonēzija

381 893

487

554 034

432

615 982

401

Amerikas Savienotās Valstis

301 523

458

628 111

408

588 047

391

Malaizija

333 185

488

447 220

433

469 895

405

Turcija

2 937

645

6 931

477

30 717

392

Kopējais ĶTR eksports

5 539 649

 

7 943 297

 

9 073 220

 

Avots: ĶTR eksporta datubāze.

(44)

Vidējā eksporta cena PIP katrai no minētajām valstīm bija ievērojami zemāka par normālo vērtību. Tādējādi dempinga starpības, kas tika noteiktas saistībā ar ĶTR vidējām pārdošanas cenām (kā norādīts iepriekšējā tabulā) uz trešām valstīm bija no 14 % līdz 24 % (7).

(45)

Turklāt šie dati liecina, ka ĶTR eksportam ir vērojama pieaugoša apjoma tendence kopā ar cenu samazināšanās tendenci. Pieejamā statistika liecina, ka cenas pēc PIP vēl turpināja samazināties. Vairākas skartās valstis uztvēra šīs tendences kā draudus savai ražošanas nozarei un ieviesa aizsardzības pasākumus (cita starpā Malaizija un Indonēzija, bet vēlāk, pēc PIP, arī Turcija (8), ASV un Pakistāna).

(46)

Visbeidzot, neseni paziņojumi presei (9) liecina, ka aktivitāte ĶTR iekšzemes tirgū un jo īpaši būvniecības nozarē (10) palēninās. Tādējādi ĶTR pārdošanas iespējas samazinās: tās galvenie eksporta tirgi kļūst nepieejami un tās galvenie pārdošanas apjomi vietējā tirgū samazinās. Tāpēc, ja pasākumi Savienībā tiktu atcelti, ir liela iespējamība, ka ĶTR nekavējoties novirzītu pārdošanu lielos apjomos par zemām (dempinga) cenām uz Savienības tirgu.

3.3.   Savienības tirgus pievilcīgums

(47)

Ņemot vērā augstāku cenu līmeni Savienības tirgū salīdzinājumā ar ĶTR pārdošanas cenām citās trešās valstīs, kā parādīts 1. tabulā, Savienības tirgus ir uzskatāms par pievilcīgu ĶTR ražotājiem. Tas, ka daudzos eksporta tirgos tiek piemēroti aizsargpasākumi, Savienības tirgus pievilcīgumu palielina vēl vairāk. Tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, ĶTR eksports uz Savienības tirgu atsāktos ievērojamos apjomos. Jāatgādina, ka pirms sākotnējo pasākumu noteikšanas 2008. gadā ĶTR pārdošanas apjomi Savienības tirgū sasniedza 1,1 miljonu tonnu salīdzinājumā ar 700 tonnām PIP laikā.

3.4.   Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību

(48)

Ņemot vērā milzīgo stiepļu stienīšu ražošanas apjomu ĶTR un tās dempinga praksi trešās valstīs, kā arī Savienības tirgus pievilcību, kā aprakstīts iepriekš, ir liela iespējamība, ka antidempinga pasākumu atcelšanas rezultātā tūlīt atsāktos dempings no ĶTR uz Savienību.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(49)

Līdzīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja 72 ražotāji, kas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Neviens no viņiem iebilda pret procedūras sākšanu.

(50)

Visi rādītāji, kas attiecas uz konfidenciāliem datiem, bija jāindeksē vai jānorāda diapazonā konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

E.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Savienībā

(51)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz pieejamo importa statistiku, Savienības ražotāju, kas sadarbojās, faktisko pārdošanas apjomu, atskaitot to eksporta pārdošanas apjomu, un aplēsto Savienības ražotāju, kuri nesadarbojās, pārdošanas apjomu. Patēriņa jēdziens nozīmē pārdošanas apjomu brīvajā tirgū, ieskaitot iekšējo pārdošanu, bet neieskaitot izmantošanu pašu vajadzībām. Izmantošana pašu vajadzībām, proti, līdzīgā ražojuma iekšēji pārvedumi starp integrētajiem Savienības ražotājiem turpmākai pārstrādei, nav iekļauta Savienības patēriņā, jo šie iekšējie pārvedumi nekonkurē ar neatkarīgu piegādātāju veikto pārdošanu brīvajā tirgū. Iekšējā pārdošana, proti, pārdošana saistītiem uzņēmumiem, ir iekļauta Savienības patēriņā, jo saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem Savienības ražotāju saistītie uzņēmumi varēja brīvi iegādāties stiepļu stienīšus arī no citiem avotiem. Turklāt tika konstatēts, ka Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas saistītajām personām atbilst vidējām pārdošanas cenām nesaistītajām personām.

(52)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi.

2. tabula

Savienības patēriņš

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Apjoms (t)

18 522 439

16 024 244

17 134 056

17 826 678

Indekss (2011. gads = 100)

100

87

93

96

Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(53)

Patēriņš Savienībā samazinājās par 4 % – no 18,5 miljoniem tonnu 2011. gadā līdz 17,8 miljoniem tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā patēriņš bija zemāks par patēriņu sākotnējā izmeklēšanā noteiktajā izmeklēšanas periodā (no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada martam), kad tas bija 23,6 miljoni tonnu. Patēriņa samazinājums ir saistīts ar ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi, kas izraisīja stiepļu stienīšu patēriņa vispārēju samazināšanos, īpaši autobūves un būvniecības nozarēs.

2.   Imports no attiecīgās valsts

a)   Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(54)

ĶTR izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(55)

Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms Savienībā un tā tirgus daļa mainījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

Valsts

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

ĶTR

Apjoms (t)

3 108

911

88

696

Indekss (2011. gads = 100)

100

29

3

22

Tirgus daļa (%)

0,02

0,01

0,00

0,00

Indekss (2011. gads = 100)

100

34

3

23

Avots: Eurostat.

(56)

Lai gan ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanā noteiktajā izmeklēšanas periodā bija 5 % (1,1 miljons tonnu), šā importa, pamatojoties uz Eurostat informāciju, Savienības tirgū faktiski vairs nav. Importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās no 3 108 līdz 696 tonnām.

(57)

Uzņēmums ar 7,9 % maksājuma likmi ir saistīts ar ArcelorMittal grupu un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju informāciju vairs neražo ievērojamu apjomu stiepļu stienīšu. Tomēr arī pārējie ĶTR ražotāji eksportētāji vairs nepārdod savus ražojumus Savienībā. Stiepļu stienīšu tirgus šķiet ļoti jutīgs pret cenu izmaiņām, un, tā kā cena spēkā esošā antidempinga maksājuma ietekmē pieauga par 24 %, ĶTR eksportētāji zaudēja interesi par Savienības tirgu.

b)   Importa cenas no attiecīgās valsts un pārdošana par zemāku cenu

(58)

Importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Ņemot vērā nenozīmīgo importa apjomu no ĶTR uz ES, ĶTR ražotāju sadarbības trūkumu un to, ka par šiem nenozīmīgajiem importa apjomiem nebija pieejami dati pa ražojuma veidu cenām, nebija iespējams veikt jēgpilnu aprēķinu attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu. Tomēr ĶTR eksporta cenas uz trešām valstīm, kā norādīts 1. tabulā, bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas vidēji par vairāk nekā 25 %. Tāpēc, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgū var sagaidīt līdzīgu pārdošanu par ievērojami zemāku cenu.

3.   Imports no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi

(59)

Lielākās eksportētājvalstis uz Savienību ir Moldova, Norvēģija, Krievija, Ukraina un Šveice. Kopējais attiecīgā ražojuma importa apjoms no trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 19,2 % (no 1,22 līdz 1,45 miljoniem tonnu), kas ir 7,5 % no patēriņa Savienībā. Tajā pašā laikposmā importa vienības vidējā cena nepārtraukti samazinājās no EUR 592 līdz EUR 506 par tonnu – tas nozīmē samazinājumu par 14,6 %.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Moldova

Apjoms (t)

47 084

99 126

86 083

185 982

Indekss (2011. gads = 100)

100

211

183

395

Tirgus daļa (%)

0,25

0,62

0,50

1,04

Vidējā cena (EUR/t)

528

483

445

438

Indekss (2011. gads = 100)

100

91

84

83

Norvēģija

Apjoms (t)

130 614

128 439

125 267

134 313

Indekss (2011. gads = 100)

100

98

96

103

Tirgus daļa (%)

0,71

0,80

0,73

0,75

Vidējā cena (EUR/t)

552

538

495

486

Indekss (2011. gads = 100)

100

97

90

88

Krievija

Apjoms (t)

47 185

89 236

91 037

112 748

Indekss (2011. gads = 100)

100

189

193

239

Tirgus daļa (%)

0,25

0,56

0,53

0,63

Vidējā cena (EUR/t)

494

486

436

425

Indekss (2011. gads = 100)

100

98

88

86

Ukraina

Apjoms (t)

379 216

193 955

256 928

307 276

Indekss (2011. gads = 100)

100

51

68

81

Tirgus daļa (%)

2,05

1,21

1,50

1,72

Vidējā cena (EUR/t)

505

507

457

443

Indekss (2011. gads = 100)

100

100

90

88

Šveice

Apjoms (t)

290 689

293 352

297 980

298 104

Indekss (2011. gads = 100)

100

101

103

103

Tirgus daļa (%)

1,57

1,83

1,74

1,67

Vidējā cena (EUR/t)

694

632

607

596

Indekss (2011. gads = 100)

100

91

87

86

Citas trešās valstis (kopā)

Apjoms (t)

1 220 464

1 086 787

1 250 867

1 454 411

Indekss (2011. gads = 100)

100

89

102

119

Tirgus daļa (%)

6,59

6,78

7,30

8,16

Vidējā cena (EUR/t)

591

564

522

506

Indekss (2011. gads = 100)

100

95

88

86

Trešās valstis (kopā)

Apjoms (t)

1 223 572

1 087 698

1 250 955

1 455 107

Indekss (2011. gads = 100)

100

89

102

119

Tirgus daļa (%)

6,61

6,79

7,30

8,16

Vidējā cena (EUR/t)

592

564

522

506

Indekss (2011. gads = 100)

100

95

88

85

Avots: Eurostat.

4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(61)

Šajā procesā Komisija nodalīja makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskie rādītāji attiecīgajam periodam tika noteikti, analizēti un pārbaudīti, balstoties uz datiem par Savienības ražošanas nozari. Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, balstoties uz datiem, kas tika savākti un pārbaudīti atlasīto Savienības ražotāju līmenī.

(62)

Turpmākajās iedaļās makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, faktiskās dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējā cena, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un darbaspēka izmaksas.

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(63)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms

(t)

21 502 127

18 565 812

19 742 360

20 236 339

Ražošanas apjoms

Indekss

100

86

92

94

Ražošanas jauda

(t)

28 147 358

28 001 765

28 051 425

28 061 036

Ražošanas jauda

Indekss

100

99

100

100

Jaudas izmantojums

(%)

76

66

70

72

Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(64)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 6 %, ražošanas jauda palika nemainīga, bet jaudas izmantojums samazinājās no 76 % līdz 72 %.

b)   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(65)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms Savienībā

(t)

17 298 867

14 936 546

15 883 101

16 371 571

Pārdošanas apjoms Savienībā

(indekss)

100

86

92

95

Tirgus daļa

(%)

93,4

93,2

92,7

91,8

Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(66)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

c)   Izaugsme

(67)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 5 %, izraisot tirgus daļas samazinājumu par 1,6 procentu punktiem.

d)   Nodarbinātība un ražīgums

(68)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

8 888

8 851

8 849

8 991

Nodarbināto skaits

Indekss

100

100

100

101

Ražīgums (vienība/darbinieks)

2 419

2 098

2 231

2 251

Ražīgums (vienība/darbinieks)

Indekss

100

87

92

93

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(69)

Nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā bija diezgan nemainīgs. Tajā pašā laikā ražīgums samazinājās par 7 %, jo samazinājās ražošanas apjoms, kā liecina 7. tabula 68. apsvērumā.

5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(70)

Sākotnējā izmeklēšanā ĶTR noteiktā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, bet importa apjoms no ĶTR visā attiecīgajā periodā saglabājās neliels. Tomēr, ja pasākumi tiktu atcelti, sagaidāmā dempinga ietekme uz Savienības ražošanas nozari būtu ievērojama, pamatojoties uz to, ka eksports no ĶTR uz trešām valstīm pieaug un tā cenas samazinās, kā minēts 45. un 46. apsvērumā. Savienības ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes, ko izraisīja ĶTR izcelsmes stiepļu stienīšu imports, kā norādīts 83. apsvērumā.

a)   Cenas un tās ietekmējoši faktori

(71)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā

(EUR/t)

638

588

545

539

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā

Indekss

100

92

85

85

Vienības ražošanas izmaksas

(EUR/t)

606

581

533

514

Vienības ražošanas izmaksas

Indekss

100

96

88

85

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

Gan Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā, gan ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %. Tāpēc pārdošanas cena kopumā sekoja izmaksu attīstībai.

b)   Darbaspēka izmaksas

(72)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

51 320

53 514

52 366

51 814

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

Indekss

100

104

102

101

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(73)

Attiecīgajā periodā darbaspēka vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto saglabājās nemainīgas. To galvenokārt varētu skaidrot ar Savienības ražošanas nozares pastiprinātiem centieniem kontrolēt ražošanas izmaksas un tādējādi uzturēt savu konkurētspēju.

c)   Krājumi

(74)

Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Krājumi

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās

(t)

400 531

400 256

429 765

471 135

Krājumi perioda beigās

Indekss

100

100

107

118

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma

1,9

2,2

2,2

2,3

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(75)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi kopumā palielinājās par 18 %. Ievērojamu stiepļu stienīšu produkcijas daļu veido standarta ražojumi, tāpēc Savienības ražošanas nozarei ir jāsaglabā noteikts krājumu līmenis, lai spētu ātri apmierināt savu klientu pieprasījumu. Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma saglabājās samērā nemainīgi, sekojot Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma izmaiņām.

d)   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(76)

Savienības ražotāja rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2011

2012

2013

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

5,1

1,2

2,3

4,7

Naudas plūsma (EUR)

179 540 905

82 626 580

107 291 306

159 860 366

Ieguldījumi (EUR)

103 206 819

81 357 885

62 499 682

42 831 235

Ienākums no ieguldījumiem (%)

3,8

– 0,1

0,8

3,0

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(77)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte samazinājās no 5,1 % līdz 4,7 %. Tas ir mazāk nekā mērķa peļņa 9,9 % apmērā, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(78)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību, un attiecīgajā periodā tā bija pozitīva. Tomēr šis rādītājs samazinājās ievērojami – par 11 %. Tas rada bažas par Savienības ražošanas nozares spēju turpināt pašai finansēt savu darbību.

(79)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās ievērojami – par 58 %. Tie galvenokārt bija ieguldījumi saistībā ar modernizāciju, apkopi un normatīvo drošības prasību ievērošanu. Tas, ka netika veikti ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanai, var liecināt par iespējamu negatīvu tirgus tendenci ilgtermiņā.

(80)

Ienākums no ieguldījumiem ir neto peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites bruto vērtības. Šis rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās no 3,8 % līdz 3 % sakarā ar peļņas samazinājumu.

(81)

Ņemot vērā rentabilitātes un naudas plūsmas rādītāju samazinājumu, arī uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu tika ietekmēta negatīvi.

e)   Savienības ražošanas nozares produkcija pašu vajadzībām

(82)

Pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju, ražošanas pašu vajadzībām proporcija netika atzīta par ievērojamu, jo grupā tikai apmēram 11 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas izmanto pašu vajadzībām. Parasti lielāks ražošanas apjoms veido apjomradītus ietaupījumus, kas ir izdevīgi attiecīgajam ražotājam. Savienības ražošanas nozare galvenokārt ir vertikāli integrēta, un produkciju pašu vajadzībām izmanto turpmākai pārstrādei ražojumos ar pievienoto vērtību pakārtotās ražošanas nozarē. Izmeklēšanā netika konstatētas nekādas ražošanas problēmas, kas būtu saistītas ar šiem pakārtotajiem ražojumiem. Ražošana pašu vajadzībām attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgā līmenī. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozares veiktā ražošana pašu vajadzībām negatīvi neietekmē tās finansiālo stāvokli.

f)   Secinājums par kaitējumu

(83)

Visi kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Konkrētāk, Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 6 %, jaudas izmantojums kritās no 76 % līdz 72 %, tirgus daļa samazinājās par 1,6 procentu punktiem (no 93,4 % līdz 91,8 %) un krājumi perioda beigās palielinājās par 18 %. Turklāt negatīva tendence bija arī tādiem citiem kaitējuma rādītājiem kā pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā (– 6 %) un eksports nesaistītām personām (– 22 %). Gan vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā, gan ražošanas izmaksas samazinājās par 15 %. Rentabilitāte samazinājās no 5,1 % to 4,7 %, kas ir mazāk nekā mērķa peļņa 9,9 % apmērā, kura tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā. Ieguldījumi samazinājās ievērojami (par 58 %), un naudas plūsma samazinājās par 11 %. Tā kā nodarbinātības līmenis saglabājās diezgan nemainīgs, ražīgums samazinājās par 7 %.

(84)

Tomēr šīs negatīvās tendences nav saistāmas ar ĶTR izcelsmes importu, jo tas notika nelielā apjomā un tam ir neliela tirgus daļa. Tāpēc analīze pievēršas tam, kā ĶTR izcelsmes importa atsākšana ietekmētu Savienības ražošanas nozari, kura vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā ĶTR veiktā dempinga.

F.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS VAI TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Ievadpiezīme

(85)

Lai gan importa apjoms no ĶTR pēc pasākumu ieviešanas 2009. gadā ievērojami samazinājās, tiek uzskatīts, ka atlikušo ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR var viegli novirzīt uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

2.   Paredzamā ĶTR izcelsmes importa apjoma ietekme un iespaids uz cenām pasākumu atcelšanas gadījumā

(86)

Kā noteikts 40.–42. apsvērumā, stiepļu stienīšu kopējā ražošanas jauda pārsniedz 150 miljonus tonnu, bet aplēstā neizmantotā jauda ir aptuveni 50 miljoni tonnu. Abi minētie apjomi ievērojami pārsniedz stiepļu stienīšu kopējo patēriņu Savienībā. Turklāt, kā izriet no ĶTR statistikas, ĶTR pēdējo gadu laikā ir spējusi pārvirzīt savu pārprodukciju no Savienības uz citām valstīm, kurās ir mazāk tirdzniecības ierobežojumu. Tomēr tas ir mainījies, jo dažu trešo valstu tirgos nesen ir ieviesti aizsardzības pasākumi, kas faktiski liedz vai vismaz traucē ĶTR izcelsmes importam iekļūt tajos. Katrā ziņā Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs sakarā ar salīdzinoši augstām attiecīgā ražojuma pārdošanas cenām salīdzinājumā ar citu trešo valstu tirgiem. Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu lieluma un cenu līmeņa ziņā, pasākumu izbeigšanas gadījumā ievērojama daļa no pašreizējās ĶTR produkcijas tiktu novirzīta uz Savienību. Ņemot vērā pašreizējo kaitējuma ainu un ĶTR eksportētāju dempinga praksi, izmeklēšana liecina, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā, visticamāk, eksports no ĶTR par dempinga cenām būtiski palielinātos, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

3.   Secinājumi

(87)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka, atceļot pasākumus attiecībā uz importu no ĶTR, visticamāk, kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtotos.

G.   SAVIENĪBAS INTERESES

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(89)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(90)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, pamatojoties uz kuriem varētu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(91)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir pastāvīgi zaudējusi tirgus daļu un piedzīvojusi būtisku kaitējumu. Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos vēl vairāk.

(92)

Tādēļ tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

2.   Importētāju/tirgotāju intereses

(93)

Neviens importētājs/tirgotājs šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nepieteicās. Nav nekādu norāžu, ka pasākumu turpināšana ievērojami negatīvi ietekmētu to darbību.

3.   Lietotāju intereses

(94)

Neviens lietotājs šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nepieteicās. Attiecībā uz lietotājiem sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka kopumā pasākumu ieviešanas iespējamā ietekme uz lietotāju darbību būtu ļoti ierobežota. Pirmkārt, vairākums lietotāju iepērk stiepļu stienīšus ārpus ĶTR un šādu avotu ir daudz. Otrkārt, pasākumu ieviešanas iespējamo ietekmi būtu jāskata, ņemot vērā pakārtotos ražojumus, kuriem ir augsta pievienotā vērtība. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka pasākumu saglabāšanai nebūs negatīvas ietekmes uz lietotāju pašreizējo stāvokli.

4.   Secinājums par Savienības interesēm

(95)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret ĶTR.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(96)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas minētajām personām tikai dots laiks piezīmju sniegšanai. Kāda ieinteresētā persona sniedza piezīmes, atbalstot Komisijas secinājumus.

(97)

No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam ir jāsaglabā ar Regulu (EK) Nr. 703/2009 noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes stiepļu stienīšu importu.

(98)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tikai tam uzņēmumam, kam noteikta individuālā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm jāuzrāda derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem.

(99)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (11). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(100)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu šādam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam: karsti velmēti, saišķos brīvi satīti dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda, bet ne nerūsējoša tērauda, stieņi, ko deklarē ar KN kodiem 7213 10 00, 7213 20 00, 7213 91 10, 7213 91 20, 7213 91 41, 7213 91 49, 7213 91 70, 7213 91 90, 7213 99 10, 7213 99 90, 7227 10 00, 7227 20 00, 7227 90 10, 7227 90 50 un 7227 90 95.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk minētajos uzņēmumos ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums

Antidempinga maksājuma likme (%)

Taric papildu kodi

Valin Group

7,9

A930

Visi pārējie uzņēmumi

24,0

A999

3.   Iepriekš 2. punktā minētajam uzņēmumam noteikto individuālo maksājuma likmi piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurā ir iekļauts šāds paziņojums, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās (daudzums) stiepļu stienīšu, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir izgatavojis uzņēmums (nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.” Ja netiek uzrādīts šāds rēķins, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Padomes 2009. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 703/2009, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velmētu stiepļu importam, un ar ko izbeidz procedūru attiecībā uz Moldovas Republikas un Turcijas izcelsmes velmētu stiepļu importu (OV L 203, 5.8.2009., 1. lpp.).

(3)  OV C 318, 1.11.2013., 6. lpp.

(4)  OV C 252, 2.8.2014., 7. lpp.

(5)  2014 Steel statistical yearbook, Worldsteel Association, http://www.worldsteel.org/dms/internetDocumentList/statistics-archive/yearbook-archive/Steel-Statistical-Yearbook-2014/document/Steel-Statistical-Yearbook-2014.pdf.

(6)  Šis skaitlis ietver gan oglekļa, gan nerūsējošā tērauda stiepļu stienīšus (nerūsējošā tērauda stiepļu stienīši nav attiecīgais ražojums). Eurofer, Starptautiskā nerūsējošā tērauda foruma dalībniece, lēš, ka visā attiecīgajā periodā un arī PIP nerūsējošā tērauda stiepļu stienīšu ražošanas apjoms ir mazāks nekā 5 % no kopējā stiepļu stienīšu ražošanas apjoma ĶTR.

(7)  Konfidencialitātes apsvērumu dēļ konkrētas noteiktās dempinga starpības nav izpaužamas un tādēļ ir norādītas diapazonā.

(8)  Turcija palielināja savu parasto nodokļa likmi stiepļu stienīšiem līdz 40 % 2014. gada novembrī, t. i., pēc PIP, tāpēc fakti par analogo valsti nav izkropļoti.

(9)  South China Morning Post, 20.1.2015., Le Figaro, 26.3.2015., The Australian Financial review, 20.4.2015., CNBC, 7.5.2015.

(10)  Stiepļu stienīšus plaši izmanto būvniecības nozarē.

(11)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.


15.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/26


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1847

(2015. gada 14. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 14. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

45,0

MA

141,5

MK

46,1

TR

56,6

ZZ

72,3

0707 00 05

AL

36,9

TR

115,3

ZZ

76,1

0709 93 10

TR

137,2

ZZ

137,2

0805 50 10

AR

163,5

CL

149,0

TR

110,0

UY

81,3

ZA

112,5

ZZ

123,3

0806 10 10

BR

274,5

EG

187,8

MA

56,6

MK

97,5

TR

177,1

ZZ

158,7

0808 10 80

AR

258,5

CL

127,9

MK

23,1

NZ

169,4

ZA

145,4

ZZ

144,9

0808 30 90

CN

65,9

TR

134,2

XS

95,1

ZA

218,5

ZZ

128,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

15.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/28


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1848

(2015. gada 5. oktobris)

par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 148. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Lai sasniegtu mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kuri izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valsts praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā sakarā jākoordinē Padomē.

(2)

Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija un jāsekmē sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība. Nosakot un īstenojot politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un augsta līmeņa izglītību un mācībām.

(3)

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saderīgas ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 (4). Kopā tās veido integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai (“integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai”), un tās ir jāpieņem Padomei, lai dotu ievirzi dalībvalstu un Savienības politikai.

(4)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās, makroekonomiskās un strukturālās politikas jomās. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai un tiecas uz to, lai tiktu sasniegti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi, jo īpaši mērķi nodarbinātības, izglītības un nabadzības mazināšanas jomā, kas noteikti Padomes Lēmumā 2010/707/ES (5). Turklāt tiek sagaidīts, ka Eiropas pusgada racionalizēšana un nostiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk uzlabos tā darbību.

(5)

Finanšu un ekonomikas krīze ir atklājusi un izgaismojusi būtiskus trūkumus Savienības ekonomikā un tās dalībvalstu ekonomikā. Tāpat tā ir uzskatāmi parādījusi dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un jaunu darbvietu izveidi. Tālab ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība gan Savienības, gan valstu līmenī saskaņā ar LESD un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai politikai būtu jāpalielina investīcijas, jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas un jāievēro fiskālā atbildība, vienlaikus ņemot vērā tās ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu. Šajā ziņā īpaši noderīgs ir 2015. gada Padomes un Komisijas vienotajā nodarbinātības ziņojumā ietverto galveno nodarbinātības un sociālās jomas rādītāju rezultātu pārskats, kas palīdz savlaicīgi atklāt galvenās nodarbinātības un sociālās problēmas un atšķirības un apzina jomas, kurās politiski pretpasākumi ir vajadzīgi visvairāk.

(6)

Reformās darba tirgū, tostarp valstu mehānismos darba samaksas noteikšanai, būtu jāievēro valstu sociālā dialoga prakse un būtu jānodrošina politiskās iespējas, kas vajadzīgas, lai ņemtu vērā daudzveidīgos sociālekonomiskos jautājumus.

(7)

Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jānovērš krīzes sociālā ietekme un jātiecas veidot saliedētu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, aktīvi piedaloties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu jānodrošina visiem vienlīdzīga piekļuve un iespējas un jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū. Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi iedzīvotāji un visi reģioni.

(8)

Integrētajām pamatnostādnēm stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai atbilstīga rīcība ir nozīmīgs solis ceļā uz stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” (“stratēģija “Eiropa 2020””) noteikto mērķu sasniegšanu. Stratēģija “Eiropa 2020” būtu jāstiprina ar integrētu Eiropas un valstu mēroga politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā, veiktu pienācīgus ekonomikas politikas kopuma pasākumus un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā.

(9)

Lai gan integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

(10)

Integrētajās pamatnostādnēs stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību, dalībvalstīm ir sniegtas norādes par reformu īstenošanu. Minētās integrētās pamatnostādnes ir sagatavotas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un ar spēkā esošiem Eiropas tiesību aktiem. Minētās integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm.

(11)

Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai saskaņā ar attiecīgām Līgumos paredzētām pilnvarām būtu jāuzrauga, kā attiecīgā politika tiek īstenota, raugoties no nodarbinātības pamatnostādņu aspekta. Minētajām komitejām un citām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kas iesaistītas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā, būtu jāstrādā cieši kopā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemtas pielikumā izklāstītās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Minētās pamatnostādnes ir daļa no integrētajām pamatnostādnēm stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai.

2. pants

Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes dalībvalstis ņem vērā to nodarbinātības politikā un reformu programmās, par kurām ziņojumus iesniedz saskaņā ar LESD 148. panta 3. punktu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2015. gada 5. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT


(1)  2015. gada 8. jūlija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2015. gada 27. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  2015. gada 4. jūnija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4)  Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).


PIELIKUMS

DALĪBVALSTU NODARBINĀTĪBAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES

INTEGRĒTO PAMATNOSTĀDŅU STRATĒĢIJAS “EIROPA 2020” ĪSTENOŠANAI II DAĻA

5. pamatnostādne. Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka

Dalībvalstīm būtu jāveicina kvalitatīvu darbvietu izveide, jāsamazina šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem pieņemt darbā cilvēkus, jāsekmē uzņēmējdarbība un jo īpaši jāatbalsta mazo uzņēmumu izveide un izaugsme. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un jāsekmē sociālā inovācija.

Nodokļu slogs būtu jāpārorientē no nodokļu uzlikšanas darbaspēkam uz citiem nodokļu iekasēšanas avotiem, kuri mazākā mērā negatīvi ietekmē nodarbinātību un izaugsmi, vienlaikus veidojot tādu ieņēmumu politiku, kas nodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību, un izdevumus novirzot izaugsmes veicināšanai. Darbaspēkam uzlikto nodokļu samazināšanai būtu jāorientējas uz tādu šķēršļu un traucēkļu novēršanu, kuri kavē dalību darba tirgū, jo īpaši tajā sabiedrības daļā, kas ir visvairāk attālināta no darba tirgus.

Dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi būtu jāveicina tādu algu noteikšanas mehānismu izmantošana, kas ļauj darba atalgojumu salāgot ar ražīguma attīstības tendencēm. Būtu jāņem vērā prasmju atšķirības un atšķirības reģionu, nozaru un uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājos. Nosakot minimālo algu, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāņem vērā tās ietekme uz strādājošo personu nabadzību, darbvietu radīšanu un konkurētspēju.

6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka pieejamību, prasmes un kompetences

Dalībvalstīm, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāveicina ražīgums un piemērotība darba tirgum, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgās investīcijas visās izglītības un apmācības sistēmās, lai sekmētu to efektivitāti un lietderību, uzlabojot darbaspēka prasmes un kompetences un tādējādi ļaujot tām aizvien digitālākas ekonomikas apstākļos un saistībā ar tehnoloģijas, vides un demogrāfiskajām izmaiņām labāk prognozēt strauji mainīgās vajadzības dinamiskajos darba tirgos un apmierināt tās. Dalībvalstīm būtu jāstiprina centieni, lai uzlabotu kvalitatīvas mūžizglītības pieejamību visiem, un jāīsteno aktīvu vecumdienu stratēģijas, kas dod iespēju paildzināt darba mūžu.

Būtu jānovērš strukturālās nepilnības izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mācību rezultātus un samazinātu to jauniešu skaitu, kuri mācības pārtrauc priekšlaicīgi. Dalībvalstīm būtu jāpaaugstina iegūtais izglītības līmenis, jāsekmē uz darbu balstītas mācību programmas, piemēram, duālās mācības, jāuzlabo profesionālā apmācība un jāpalielina iespējas atzīt un akreditēt prasmes un kompetences, kas iegūtas ārpus formālās izglītības.

Būtu jārisina augstā bezdarba un neaktivitātes jautājums. Ilgtermiņa un strukturālais bezdarbs būtu ievērojami jāsamazina un jānovērš, izmantojot visaptverošas un savstarpēji papildinošas stratēģijas, kas ietver individualizētu aktīvu atbalstu, lai palīdzētu atgriezties darba tirgū. Jautājums par jauniešu bezdarbu un to jauniešu lielo skaitu, kas nav iesaistīti ne izglītībā, ne darba tirgū, ne apmācībā (NEET), būtu vispusīgi jārisina ar strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, tostarp pilnībā īstenojot garantiju jauniešiem.

Būtu jāmazina nodarbinātības šķēršļi, īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

Būtu jāpalielina sieviešu dalība darba tirgū, un ir jānodrošina dzimumu līdztiesība, tostarp ar vienlīdzīgu darba samaksu. Būtu jāveicina darba un ģimenes dzīves saskaņošana, jo īpaši agrīnas pirmsskolas izglītības, aprūpes pakalpojumu un ilgtermiņa aprūpes pieejamība, kas ir maksas ziņā pieņemami un kvalitatīvi.

Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai sekmētu nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, mūžizglītību un izglītību un uzlabotu valsts pārvaldi.

7. pamatnostādne. Sekmēt darba tirgu darbību

Dalībvalstīm būtu jāņem vērā elastīguma un drošības principi (“elastdrošības principi”). Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgu segmentācija un jācīnās pret nedeklarētu darbu. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, vienlaikus piedāvājot atbilstošu aizsardzības līmeni gan visām nodarbinātām personām, gan darba meklētājiem. Būtu jānodrošina kvalitatīva nodarbinātība sociāli ekonomiskās drošības, darba organizācijas, izglītības un apmācības iespēju, darba apstākļu (tostarp veselības un drošības aspektu) un darba un privātās dzīves līdzsvara ziņā.

Saskaņā ar valsts praksi un lai uzlabotu sociālā dialoga risināšanu un efektivitāti valsts līmenī, dalībvalstīm attiecīgo reformu un politikas izstrādē un īstenošanā būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti un sociālie partneri.

Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīva darba tirgus politika, uzlabojot tās efektivitāti, mērķtiecīgumu, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un mijiedarbību ar pasīviem pasākumiem, to papildinot ar bezdarbnieku tiesībām un pienākumiem aktīvi meklēt darbu. Ar šo politiku būtu jātiecas uzlabot atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un jāatbalsta ilgtspējīga pāreja uz darba tirgu.

Dalībvalstu mērķim vajadzētu būt labākiem, efektīvākiem valsts nodarbinātības dienestiem, lai samazinātu bezdarbu un saīsinātu tā laiku, ar īpaši pielāgotu pakalpojumu piedāvājumiem sniedzot atbalstu darba meklētājiem, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāmobilizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz viņiem attiecīgas iespējas, vienlaikus aizsargājot tos, kas nespēj piedalīties darba tirgū. Dalībvalstīm būtu jāveicina iekļaujoši un visām sievietēm un vīriešiem pieejami darba tirgi, veicot efektīvus diskriminācijas novēršanas pasākumus, un jāpalielina piemērotība darba tirgum, ieguldot cilvēkkapitālā.

Lai pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jāveicina darba ņēmēju mobilitāte. Būtu jānovērš šķēršļi mobilitātei saistībā ar aroda pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jānovērš spēkā esošo noteikumu pārkāpšana un jāatzīst potenciāla intelektuālā darbaspēka emigrācija no dažiem reģioniem.

8. pamatnostādne. Sekmēt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un veicināt vienlīdzīgas iespējas

Dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, sekmējot sociālo iekļaušanu, veicinot vienlīdzīgas iespējas gan sievietēm, gan vīriešiem un novēršot nevienlīdzību. Vispārīgu pieeju papildināšana ar selektīvām uzlabos efektivitāti, vienlaikus vienkāršošanas rezultātā vajadzētu uzlaboties pieejamībai un kvalitātei. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš preventīvām un integrētām stratēģijām. Sociālās aizsardzības sistēmām būtu jāveicina sociālā iekļaušana, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē. Būtiska nozīme ir maksas ziņā pieņemamiem, pieejamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, bērnu aprūpei, ārpusskolas aprūpei, izglītībai, apmācībai, mājokļiem, veselības aprūpes pakalpojumiem un ilgtermiņa aprūpei. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamatpakalpojumiem un pasākumiem, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, samazinātu strādājošo personu nabadzību un cīnītos pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Šajā nolūkā saskaņā ar aktīvas iekļaušanas principiem būtu jāizmanto dažādi savstarpēji papildinoši instrumenti, tostarp nodarbinātības aktivizācijas atbalsta pasākumi, pieejamie kvalitatīvie pakalpojumi un pienācīgs ienākumu atbalsts, kas vērsti uz individuālām vajadzībām. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāveido tā, lai veicinātu visu to personu aptveršanu, kurām ir tādas tiesības, atbalstītu aizsardzību un investīcijas cilvēkkapitālā un palīdzētu novērst un samazināt nabadzību un sociālo atstumtību un aizsargāt pret to visā dzīves ciklā.

Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu ilgtspēja un adekvātums gan sievietēm, gan vīriešiem. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu kvalitāte, pieejamība, lietderība un efektivitāte, vienlaikus saglabājot ilgtspēju.


15.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/33


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1849

(2015. gada 13. oktobris)

par tādiem pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Ganas izcelsmes dārzeņiem, kas vajadzīgi, lai novērstu kaitīgu organismu ievešanu un izplatīšanos Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 6858)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo teikumu,

tā kā:

(1)

Augu veselības pārbaudes, ko dalībvalstis veica konkrētu Ganas izcelsmes augu un augu produktu sūtījumiem, atklāja, ka liels skaits šo augu un augu produktu ir invadēti ar kaitīgiem organismiem, galvenokārt ārpuseiropas Tephritidae, piemēram, Ceratitis cosyra (Walker), Thrips palmi Karny vai Bemisia tabaci (Genn.). Kopš 2009. gada vērojama tendence, ka ievērojami pieaug tādu sūtījumu skaits no Ganas uz Savienību, kuri aizturēti kaitīgo organismu dēļ. Lielākajā daļā aizturēto sūtījumu bija Capsicum L., Lagenaria Ser., Luffa Mill., Momordica L. un Solanum L., izņemot S. lycopersicum L., ģints augi (turpmāk “norādītās preces”), izņemot to sēklas.

(2)

Revīzijas Ganā, kuras Komisija veica 2012. un 2015. gadā, atklāja trūkumus fitosanitārajā eksporta sertificēšanas sistēmā. Neskatoties uz Ganas kompetento iestāžu paziņotajām garantijām un veiktajām darbībām, aizturēto sūtījumu skaits turpināja pieaugt.

(3)

Ņemot vērā minēto revīziju rezultātus un aizturēto sūtījumu skaitu, Komisija secināja, ka ar fitosanitārajām garantijām, ko pašreiz piedāvā Gana, nepietiek, lai nodrošinātu, ka Ganas izcelsmes augu un augu produktu sūtījumi nesatur kaitīgos organismus, vai novērstu risku, ka, importējot norādītās preces, Savienībā tiek ievesti kaitīgie organismi.

(4)

Būtu jāveic pasākumi, kas novērstu risku, kuru rada Ganas izcelsmes norādīto preču imports Savienībā. Tādējādi būtu jāaizliedz ievest Savienībā norādītās preces.

(5)

Lai novērstu pastāvošo risku ievest kaitīgos organismus, kamēr Ganai tiek ļauts uzlabot sertificēšanas sistēmu, minētajiem pasākumiem būtu jāpaliek spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības teritorijā aizliegts ievest Ganas izcelsmes Capsicum L., Lagenaria Ser., Luffa Mill., Momordica L. un Solanum L., izņemot S. lycopersicum L., ģints augus, izņemot to sēklas.

2. pants

Regulas 1. pantu piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 13. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.