13.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1829

(2015. gada 23. aprīlis),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu, 11. panta 1. punktu, 13. panta 1. punkta otro daļu un 15. panta 8. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 64. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 66. panta 3. punkta d) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014 ir atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 (3) un paredzēti jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem iekšējā tirgū vai trešās valstīs īstenotos informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem pārtikas produktiem, kas ražoti no lauksaimniecības produktiem, pilnībā vai daļēji var finansēt no Savienības budžeta.

(2)

Šajā regulā paredzētie noteikumi pārsvarā attiecas uz vienas dalībvalsts programmām, ko pārvalda dalībvalstis. Daudzvalstu programmām, ko tieši pārvalda Komisija, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4). Tomēr šīs regulas 1. pantā paredzētie nosacījumi, saskaņā ar kuriem programmu iesniedzējas organizācijas var iesniegt programmu, būtu jāpiemēro gan daudzvalstu, gan vienas dalībvalsts programmām.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. pantā ir sniegts programmu iesniedzēju organizāciju saraksts. Ir nepieciešams precizēt, ar kādiem nosacījumiem katras kategorijas programmas iesniedzēja organizācija var iesniegt informācijas un veicināšanas programmas priekšlikumu, ko līdzfinansētu Savienība. Lai nodrošinātu, ka programmas iesniedzēja organizācija ir reprezentatīva attiecīgās nozares organizācija, ir nepieciešams noteikt vajadzīgo pārstāvības līmeni. Ja iespējams, tad tiks piemērots vienkāršais nozares vairākuma pārstāvības noteikums.

(4)

Informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko līdzfinansē Savienība, būtu jābūt vērstiem uz jaunu tirgu atvēršanu trešās valstīs, un tie būtu jāveic plašākam organizāciju lokam. Lai veicinātu konkurenci un nodrošinātu iespējami plašāku piekļuvi Savienības līmeņa veicināšanas shēmai, būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka organizācija nesaņem atbalstu vienai un tai pašai veicināšanas programmai vairāk nekā divas reizes pēc kārtas.

(5)

Lai atlasītu struktūras, kas atbild par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu, programmas iesniedzējām organizācijām jānodrošina vislabākā cenas un kvalitātes attiecība. Vienlaikus tām jāizvairās no jebkāda interešu konflikta. Ja programmas iesniedzēja organizācija ir publisko tiesību subjekts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (5) 2. panta 1. punkta 4. apakšpunkta nozīmē, tad piemēro noteikumus, kas paredzēti minētajā direktīvā un transponēti valsts tiesību aktos.

(6)

Savienības līmeņa veicināšanas shēmai vajadzētu papildināt un stiprināt dalībvalstu īstenotās shēmas, un galvenā uzmanība būtu jāpievērš Savienības vēstījumam. Šajā saistībā informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko līdzfinansē Savienība, būtu jānorāda uz īpašu Savienības dimensiju, attiecībā uz kuru ir jāizstrādā vajadzīgie kritēriji.

(7)

Līdz šim gandrīz divās trešdaļās no programmām, ko īsteno iekšējā tirgū, programmas iesniedzēja organizācija orientējās tikai uz izcelsmes dalībvalsti. Turklāt tagad, ievērojot konkrētus nosacījumus, produkta izcelsme var būt redzama informācijas un veicināšanas materiālos. Lai nodrošinātu patiesu Savienības pievienoto vērtību, Savienības līdzfinansēto iekšējā tirgū īstenoto programmu mērķa tirgus būtu jāpaplašina un programmas jāattiecina ne tikai uz programmas iesniedzējas organizācijas izcelsmes dalībvalsti, izņemot gadījumus, ja programmā minētas Eiropas kvalitātes shēmas vai pareiza uztura paradumi atbilstīgi Eiropas Komisijas Baltajai grāmatai “Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos” (6).

(8)

Lai izvairītos no pārklāšanās ar tiem veicināšanas pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (7), no finansējuma saņemšanas saskaņā ar šo regulu ir nepieciešams izslēgt programmas, kam ir tikai vietēja mēroga ietekme, un jāatbalsta programmas, kas tiks īstenotas plašā mērogā, proti, iekšējā tirgū, bet ar pārrobežu dimensiju.

(9)

Informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko līdzfinansē Savienība, nevajadzētu būt saistītiem ar konkrētu preču zīmi vai produkta izcelsmi, bet tiem būtu jānes Savienības vēstījums. Šajā saistībā tiem informācijas un veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū, kuri attiecas uz kādu no shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punktā, būtu jānes vēstījums par īpašībām vai garantijām, ko piedāvā šīs shēmas, jo īpaši ar mērķi palielināt informētību par Savienības kvalitātes shēmām un to atzīšanu.

(10)

Lai informētu patērētājus, būtu jāprecizē, ka visai informācijai par produkta ietekmi uz veselību jābūt zinātniski pamatotai atzītā veidā un jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 (8) pielikumam vai jābūt apstiprinātai kompetentās valsts iestādēs, kuras atbild par sabiedrības veselību valstī, kurā attiecīgās darbības tiek veiktas.

(11)	Ņemot vērā veicināšanas pasākumu īpašo raksturu, būtu jāparedz noteikumi par to izmaksu atbilstību, kas saņēmējam radušās, īstenojot programmu.

(12)

Vienas dalībvalsts programmas būtu jāfinansē, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (9) 19. panta 4. punktā ir noteikts, ka izmaksas, kas saistītas ar nodrošinājumu, būtu jāsedz pusei, kura iesniedz nodrošinājumu. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, kas būtu jāpiemēro daudzvalstu programmām, izmaksas, kas saistītas ar priekšfinansējuma garantijas iesniegšanu, ko iesniedz dotācijas saņēmējs, būtu jāuzskata par atbilstīgām Savienības finansējuma saņemšanai. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret vienas dalībvalsts un daudzvalstu programmām, kuras abas varētu iesniegt viena un tā pati programmas iesniedzēja organizācija, būtu jāatkāpjas no Regulas (ES) Nr. 907/2014 19. panta 4. punkta un jāatļauj par atbilstīgām izmaksām Savienības finansējuma saņemšanai uzskatīt garantijas izmaksas.

(13)

Lai efektīvi aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi cīņai pret krāpšanu un smagu nolaidību. Tālab administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt efektīviem, atturošiem un samērīgiem. Šajā regulā paredzētie administratīvie sodi būtu jāuzskata par pietiekami atturošiem, lai nepieļautu tīšas neatbilstības.

(14)	Skaidrības un juridiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Komisijas Regula (EK) Nr. 501/2008 (10), ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Regula (EK) Nr. 3/2008. Tomēr tā joprojām būtu jāpiemēro programmām, kuras ir izvēlētas saskaņā ar tās noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem programmas iesniedzēja organizācija var iesniegt vienas dalībvalsts vai daudzvalstu programmu

1. Programmas iesniedzējas organizācijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punktā, var iesniegt priekšlikumu par informācijas un veicināšanas programmu ar noteikumu, ka tās ir reprezentatīvas attiecīgās nozares vai produkta organizācijas:

uzskata, ka profesionālās vai starpnozaru profesionālās organizācijas, kas reģistrētas dalībvalstī vai Savienības līmenī, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā, pārstāv nozari, uz kuru attiecas programma:

i)	ja tā aptver vismaz 50 % no ražotāju skaita vai 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai produkta(-u) vērtības tirgū vai attiecīgajā nozarē, attiecīgajā dalībvalstī vai Savienības līmenī; vai

ii)	ja tā ir starpnozaru organizācija, kuru atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (11) 158. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (12) 16. pantu;

grupu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (13) 3. panta 2. punktā un minēta Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nosaukumu, kas ir aizsargāts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un uz kuru attiecas programma, ja tā pārstāv vismaz 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai tā produkta(-u) vērtības tirgū, kura nosaukums ir aizsargāts;

ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz produktu(-iem) vai nozari, uz kuru attiecas programma, ja tās ir atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. vai 156. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1379/2013 14. pantu;

izņemot programmas, ko īsteno pēc patērētāju uzticības zaudēšanas, lauksaimniecības un pārtikas nozares struktūru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nozari, uz kuru attiecas programma, ja tās dalībnieku vidū ir minētā produkta(-u) vai nozares pārstāvji.

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un b) apakšpunkta, zemākas robežvērtības var tikt akceptētas, ja programmas iesniedzēja organizācija iesniegtajā programmas priekšlikumā pierāda, ka pastāv īpaši apstākļi, tostarp pierādījumi par tirgus struktūru, kas attaisnotu programmas iesniedzējas organizācijas uzskatīšanu par reprezentatīvu attiecīgā produkta(-u) vai nozares pārstāvi.

3. Programmas iesniedzējas organizācijas rīcībā ir nepieciešamie tehniskie, finanšu un profesionālie resursi programmas īstenošanai.

4. Programmas iesniedzēja organizācija nedrīkst saņemt atbalstu par informācijas un veicināšanas programmām attiecībā uz to pašu produktu vai shēmu, ko tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū īsteno vairāk nekā divas reizes pēc kārtas.

2. pants

To struktūru atlase, kuras atbild par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu

1. Programmas iesniedzējai organizācijai jāatlasa par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu atbildīgās struktūras, nodrošinot labāko cenas un kvalitātes attiecību. Vienlaikus tās veic visus pasākumus, lai novērstu jebkuru situāciju, kad neatkarīga un objektīva programmas īstenošana tiek apdraudēta ekonomisko interešu, politiskās piederības vai valstspiederības, ģimenes vai emocionālo saišu vai jebkādu citu kopīgu interešu dēļ (“interešu konflikts”).

2. Ja programmas iesniedzēja organizācija ir publisko tiesību subjekts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunkta nozīmē, tai ir jāizvēlas struktūras, kas atbild par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko transponē minēto direktīvu.

3. pants

Vienas dalībvalsts programmu atbilstība

1. Finansējuma saņemšanai atbilstīgās vienas dalībvalsts programmas:

a)	atbilst Savienības tiesību normām par attiecīgajiem produktiem un to tirdzniecību;

ir ar nozīmīgu mērogu, jo īpaši programmas paredzamās izmērāmās pārrobežu ietekmes ziņā. Iekšējā tirgū tas nozīmē, ka programmu īsteno vismaz divās dalībvalstīs, izmantojot saskaņotu piešķirtā budžeta daļu, jo īpaši, ņemot vērā katras iesaistītās dalībvalsts attiecīgā tirgus lielumu, vai to īsteno vienā dalībvalstī, ja šī dalībvalsts atšķiras no programmas iesniedzējas organizācijas(-u) izcelsmes dalībvalsts. Šī prasība neattiecas uz programmām, kuras nes vēstījumu par Savienības kvalitātes shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un programmām, kuras nes vēstījumu par pareiza uztura paradumiem;

ir ar Savienības dimensiju gan vēstījuma satura, gan ietekmes ziņā, konkrētāk, sniedz informāciju par Eiropas ražošanas standartiem, Eiropas pārtikas produktu kvalitāti un nekaitīgumu un uztura kultūru un paradumiem Eiropā, veicina Eiropas produktu tēlu iekšējā tirgū un starptautiskajos tirgos, uzlabo informētību par Eiropas produktiem un logotipiem plašā sabiedrībā un komerciālu uzņēmumu vidū. Tas jo īpaši nozīmē, ka iekšējā tirgus programma, kas aptver vienu vai vairākas shēmas, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punktā, savā galvenajā Savienības vēstījumā koncentrējas uz šo(-īm) shēmu(-ām). Ja šajā programmā viens vai vairāki produkti ilustrē šo(-īs) shēmu(-as), to/tos norāda kā papildu vēstījumu saistībā ar galveno Savienības vēstījumu.

2. Turklāt, ja programmā ietvertais vēstījums attiecas uz informāciju par ietekmi uz veselību, šis vēstījums:

a)	iekšējā tirgū atbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumam vai ir pieņemts valsts iestādē, kas atbild par sabiedrības veselību dalībvalstī, kurā veic attiecīgās darbības;

b)	trešās valstīs – ir pieņemts valsts iestādē, kas atbild par sabiedrības veselību valstī, kurā veic attiecīgās darbības.

4. pants

Vienas dalībvalsts programmu izmaksas, kuras ir atbilstīgas Savienības finansējuma saņemšanai

1. Izmaksas, kuras ir atbilstīgas Savienības finansējuma saņemšanai, ir izmaksas, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

a)	programmas iesniedzējai organizācijai tās ir faktiski radušās programmas īstenošanas laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar nobeiguma ziņojumiem un novērtēšanu;

b)	tās ir norādītas programmas provizoriskajā kopējā budžetā;

c)	tās ir nepieciešamas, lai īstenotu līdzfinansējamo programmu;

d)	tās ir identificējamas un pārbaudāmas, konkrēti – tās ir iegrāmatotas programmas iesniedzējas organizācijas grāmatvedības uzskaites dokumentos un noteiktas saskaņā ar tās dalībvalstspiemērojamiem grāmatvedības standartiem, kurā programmas iesniedzēja organizācija ir reģistrēta;

e)	tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību normu prasībām;

f)	tās ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, īpaši attiecībā uz saimnieciskumu un efektivitāti.

2. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 8. panta 2. punktā, norāda tās izmaksu kategorijas, kuras uzskata par atbilstīgām Savienības finansējuma saņemšanai.

Tomēr par atbilstīgām uzskata šādu kategoriju izmaksas:

a)	atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 907/2014 19. panta 4. punkta, izmaksas, kas saistītas ar iepriekšējo garantiju, ko sniedz banka vai finanšu iestāde un iesniegusi programmas iesniedzēja organizācija, ja šī garantija ir nepieciešama saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. panta 6. punktu;

b)	izmaksas, kas saistītas ar ārējām revīzijām, ja šādas revīzijas ir nepieciešamas, lai pamatotu maksājumu pieprasījumus;

personāla izmaksas, kas ietver tikai algas un sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas izmaksas, kuras iekļautas atalgojumā personālam, kas norīkots programmas īstenošanai, kuras izriet no piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vai darba līguma, izmaksas attiecībā uz fiziskām personām, kuras strādā saskaņā ar līgumu, kas tieši noslēgts ar programmas iesniedzēju organizāciju, bet kas nav darba līgums, vai kuras par atlīdzību norīkojusi trešā persona;

d)	pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas, ja tās saskaņā ar piemērojamajiem valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstamas un ja tās maksā saņēmējs, kas nav Padomes Direktīvas 2006/112/EK (14) 13. panta 1. punkta pirmā daļā definētais nodokļa maksātājs;

e)	izmaksas par veicināšanas un informācijas pasākumu rezultātu novērtēšanas pētījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. panta 4. punktā, un ko veic neatkarīga un kvalificēta ārēja struktūra.

3. Netiešās atbilstīgās izmaksas nosaka pēc vienotas likmes, kas ir 4 % no kopējām tiešajām atbilstīgajām programmas iesniedzējas organizācijas personāla izmaksām.

5. pants

Administratīvie sodi attiecībā uz vienas dalībvalsts programmām

1. Pārkāpumu gadījumā programmas iesniedzējai organizācijai uzliek administratīvu sodu, kura apjoms ir divkārša starpība starp sākotnēji samaksāto summu vai pieprasīto summu un faktiski maksājamo summu.

2. Smaga pārkāpuma gadījumā, īpaši, ja atkārtojas 1. punktā minētie pārkāpumi vai ja konstatēts, ka programmas iesniedzēja organizācija ir nopietni pārkāpusi savus pienākumus saistībā ar programmu atlases procedūru vai to darbību, programmas iesniedzēja organizācija zaudē tiesības piedalīties informācijas un veicināšanas pasākumos trīs gadus no dienas, kad konstatēts pārkāpums.

6. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 501/2008 atceļ. Tomēr to joprojām piemēro programmām, kas pirms 2015. gada 1. decembra apstiprinātas saskaņā ar tās noteikumiem.

7. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. decembra programmu priekšlikumiem, kas iesniegti no 2015. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3) Padomes 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). Direktīvu 2004/18/EK atceļ no 2016. gada 18. aprīļa.

(6) COM(2007) 279 galīgā redakcija, 30.5.2007.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.).

(9) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(10) Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regula (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(14) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

13.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/9

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1830

(2015. gada 8. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 75. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 (2) ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī šo īpašību novērtēšanas metodes. Šīs metodes un eļļu īpašību robežvērtības tiek regulāri atjauninātas, pamatojoties uz ķīmijas ekspertu viedokli un ņemot vērā darbu, ko paveikusi Starptautiskā Olīvu padome (IOC).

(2)

Lai nodrošinātu Starptautiskās Olīvu padomes noteikto visjaunāko starptautisko standartu ieviešanu Savienības līmenī, būtu jāpielāgo linolīnskābes zemākās robežvērtības, kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2568/91 I pielikuma otrās tabulas zemsvītras piezīmē. Turklāt atsauce uz 2015. gadu, kas norādīta minētā pielikuma grafikā, kurā neapstrādātai augstākā labuma olīveļļai ir noteikta taukskābju etilestera robežvērtības pakāpeniska samazināšana, būtu jāaizstāj ar atsauci uz 2016. gadu.

(3)	Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XXa pielikumā paredzētā metode citu eļļu noteikšanai olīveļļās vairs netiek izmantota. Būtu jāsvītro minētās regulas I pielikuma pirmās tabulas zemsvītras piezīme attiecībā uz šo metodi.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2568/91,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 I pielikumu aizstāj ar tekstu, kas iekļauts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

OLĪVEĻĻAS ĪPAŠĪBAS

Kategorija

Taukskābju etilesteri (FAEE) (*)

Skābums

(%) (*)

Peroksīda skaitlis

mEq O2/kg (*)

Vaski

mg/kg (**)

2-glicerilmonopalmitāts

(%)

Stigmastadiēni

mg/kg (1)

Starpība: ECN42 (HPLC) un ECN42

(teorētiski aprēķinātā)

K232 (*)

K268 vai K270 (*)

Delta-K (*)

Organoleptiskais novērtējums

Defektu mediāna (Md) (*)

Organoleptiskais novērtējums

Augļainuma mediāna (Mf) (*)

1.	Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

FAEE ≤ 40 mg/kg (2013.–2014. ražas gads) (2)

FAEE ≤ 35 mg/kg (2014.–2016. ražas gads)

FAEE ≤ 30 mg/kg (pēc 2016. ražas gada)

≤ 0,8

≤ 20

C42 + C44 + C46 ≤ 150

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14 %

≤ 0,05

≤ |0,2|

≤ 2,50

≤ 0,22

≤ 0,01

Md = 0

Mf > 0

≤ 1,0, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14 %

2.	Neapstrādāta olīveļļa

—

≤ 2,0

≤ 20

C42 + C44 + C46 ≤ 150

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14 %

≤ 0,05

≤ |0,2|

≤ 2,60

≤ 0,25

≤ 0,01

Md ≤ 3,5

Mf > 0

≤ 1,0, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14 %

3.	Spīdīgā olīveļļa

—

> 2,0

—

C40 + C42 + C44 + C46 ≤ 300 (3)

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14 %

≤ 0,50

≤ |0,3|

—

Md > 3,5 (4)

—

≤ 1,1, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14 %

4.	Rafinēta olīveļļa

—

≤ 0,3

≤ 5

C40 + C42 + C44 + C46 ≤ 350

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14 %

—

≤ |0,3|

—

≤ 1,10

≤ 0,16

—

≤ 1,1, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14 %

5.	Rafinētas un neapstrādātas olīveļļas maisījums

—

≤ 1,0

≤ 15

C40 + C42 + C44 + C46 ≤ 350

≤ 0,9, ja palmitīnskābes kop. saturs % ≤ 14 %

—

≤ |0,3|

—

≤ 0,90

≤ 0,15

—

≤ 1,0, ja palmitīnskābes kop. saturs % > 14 %

6.	Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa

—

C40 + C42 + C44 + C46 > 350 (5)

≤ 1,4

—

≤ |0,6|

—

7.	Rafinēta olīvu izspaidu eļļa

—

≤ 0,3

≤ 5

C40 + C42 + C44 + C46 > 350

≤ 1,4

—

≤ |0,5|

—

≤ 2,00

≤ 0,20

—

8.	Olīvu izspaidu eļļa

—

≤ 1,0

≤ 15

C40 + C42 + C44 + C46 > 350

≤ 1,2

—

≤ |0,5|

—

≤ 1,70

≤ 0,18

—

Kategorija

Taukskābju sastāvs (6)

Kopā transoleīnskābes izomēri

(%)

Kopā translinolskābes un translinolēnskābes izomēri

(%)

Sterīnu sastāvs

Kopā sterīni

(mg/kg)

Eritrodiols un uvaols

(%) (**)

Miristīnskābe

(%)

Linolēnskābe

(%)

Arahīnskābe

(%)

Eikozānskābe

(%)

Behenskābe

(%)

Lignocerīnskābe

(%)

Holesterīns

(%)

Brasikasterīns

(%)

Kampesterīns (7)

(%)

Stigmasterīns

(%)

Nosac. βbetasitosterīns (8)

(%) (**)

Delta-7- stigmastenols (7)

(%)

1.	Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,20

≤ 0,05

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< kamp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

2.	Neapstrādāta olīveļļa

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,20

≤ 0,05

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< kamp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

3.	Spīdīgā olīveļļa

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,20

≤ 0,10

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

—

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5 (9)

4.	Rafinēta olīveļļa

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,20

≤ 0,30

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< kamp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

5.	Rafinētas un neapstrādātas olīveļļas maisījums

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,20

≤ 0,30

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< kamp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

6.	Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,30

≤ 0,20

≤ 0,10

≤ 0,5

≤ 0,2

≤ 4,0

—

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 2 500

> 4,5 (10)

7.	Rafinēta olīvu izspaidu eļļa

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,30

≤ 0,20

≤ 0,40

≤ 0,35

≤ 0,5

≤ 0,2

≤ 4,0

< kamp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 800

> 4,5

8.	Olīvu izspaidu eļļa

≤ 0,03

≤ 1,00

≤ 0,60

≤ 0,40

≤ 0,30

≤ 0,20

≤ 0,40

≤ 0,35

≤ 0,5

≤ 0,2

≤ 4,0

< kamp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 600

> 4,5

Piezīmes

(a)	Analīžu rezultāti jāuzrāda ar tādu pašu decimālzīmju skaitu aiz komata kā attiecīgās īpašības skaitliskā vērtība. Pēdējais cipars jānoapaļo uz augšu, ja nākamais cipars, kas jāatmet, ir lielāks par 4.

(b)	Ja kaut viena īpašība neatbilst tai norādītajai vērtībai, šīs regulas piemērošanas vajadzībām var mainīt eļļas kategoriju vai deklarēt to par neattīrītu.

(c)

Ja īpašība ir atzīmēta ar zvaigznīti (*), tad attiecībā uz eļļas kvalitāti tas nozīmē šo: spīdīgajai olīveļļai ir iespējams, ka abas attiecīgās robežvērtības vienlaikus atšķiras no noteiktajām; neapstrādātajām olīveļļām, ja vismaz viena no šīm robežvērtībām atšķiras no noteiktajām vērtībām, tiks mainīta eļļas kategorija, lai gan tā joprojām jāklasificē vienā no neapstrādātas olīveļļas kategorijām.

(d)	Ja īpašība ir atzīmēta ar divām zvaigznītēm (**), attiecībā uz eļļas kvalitāti tas nozīmē, ka visu veidu olīvu izspaidu eļļām ir iespējams, ka abas attiecīgās robežvērtības vienlaikus atšķiras no noteiktajām.

Papildinājums

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA

Kampesterīna lēmumu pieņemšanas shēma attiecībā uz neapstrādātu olīveļļu un neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu.

Pārējie parametri atbilst šajā regulā noteiktajām robežvērtībām.

Delta-7-stigmastenola lēmumu pieņemšanas shēma attiecībā uz:

—	neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu un neapstrādātu olīveļļu

Pārējie parametri atbilst šajā regulā noteiktajām robežvērtībām.

—	olīvu izspaidu eļļu (neattīrītu un rafinētu)

”

(1) Kapilārajā kolonnā atdalāmo (vai neatdalāmo) izomēru summa.

(2) Robežvērtība attiecas uz olīveļļām, kas ražotas no 2014. gada 1. marta.

(3) Eļļas ar vasku saturu no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg tiek uzskatītas par spīdīgajām olīveļļām, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir mazāks par vai vienāds ar 350 mg/kg vai ja eritrodiola un uvaola saturs ir mazāks vai vienāds ar 3,5 %.

(4) Defektu mediāna var būt mazāka par vai vienāda ar 3,5 un augļainuma mediāna ir vienāda ar 0.

(5) Eļļas ar vaska saturu no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg uzskata par neattīrītu olīvu izspaidu eļļām, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir lielāks par 350 mg/kg un ja eritrodiola un uvaola saturs ir lielāks par 3,5 %.

(6) Pārējo tauksābju saturs (%) palmitīnskābe: 7,50–20,00; palmitoleīnskābe: 0,30–3,50; heptadekanoinskābe: ≤ 0,30; heptadecēnskābe: ≤ 0,30; stearīnskābe: 0,50–5,00; oleīnskābe: 55,00–83,00; linolēnskābe: 2,50–21,00.

(7) Skatīt šā pielikuma papildinājumu.

(8) Nosac. β-sitosterīns: delta-5,23-stigmastadienols + klerosterīns + beta-sitosterīns + sitostanols + delta-5-avenasterīns + delta-5,24-stigmastadienols.

(9) Eļļas ar vasku saturu no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg tiek uzskatītas par spīdīgajām olīveļļām, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir mazāks par vai vienāds ar 350 mg/kg vai ja eritrodiola un uvaola saturs ir mazāks vai vienāds ar 3,5 %.

(10) Eļļas ar vaska saturu no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg uzskata par neattīrītu olīvu izspaidu eļļām, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir lielāks par 350 mg/kg vai ja eritrodiola un uvaola saturs ir lielāks par 3,5 %

13.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1831

(2015. gada 7. oktobris),

kurā noteikts, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, 13. panta 2. punkta otro daļu, 14. panta 1. punkta otro daļu un 25. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014 tika atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 (2) un tika pieņemti jauni noteikumi par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs. Tajā Komisija tika arī pilnvarota šajā saistībā pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma netraucētu darbību un vienveidīgu piemērošanu, ar šādiem tiesību aktiem ir jāpieņem konkrēti noteikumi. Šiem aktiem būtu jāaizstāj Komisijas Regula (EK) Nr. 501/2008 (3), kas atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1829 (4).

(2)

Informācijas un veicināšanas pasākumiem nevajadzētu būt vērstiem uz konkrēta produkta izcelsmi. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punktu produkta izcelsmi var norādīt, ievērojot konkrētus noteikumus. Būtu jāpieņem noteikumi, kas nodrošina, ka atsauce uz izcelsmi nemazina programmas galvenā Savienības vēstījuma nozīmi.

(3)

Lai mērķauditorijai neradītu neskaidrības saistībā ar atšķirību starp vispārīgu kampaņu par izcelsmi un kampaņu, kas paredzēta tādu īpašu produktu atbalstam, kuri reģistrēti atbilstoši Savienības kvalitātes shēmām un kuriem ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, atsaucē uz izcelsmi ir jānorāda tikai izcelsmes valsts. Tomēr, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punktā norādīto atbilstīgo shēmu sarakstu, attiecībā uz šīm konkrētajām shēmām būtu jāparedz iespēja norādīt izcelsmi, kas nav tikai valsts izcelsme. Turklāt būtu jāparedz iespēja norādīt pārvalstisku izcelsmi, piemēram, ziemeļvalstis, Alpu vai Vidusjūras reģions, jo tā atbilst Eiropas kopējai atsaucei.

(4)

Informācijas un veicināšanas pasākumiem nevajadzētu būt vērstiem uz konkrētu preču zīmi. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 1. punktu produkta preču zīme var būt pamanāma dažu darbību laikā, ievērojot konkrētus noteikumus. Preču zīmes var izrādīt produktu demonstrāciju un degustāciju laikā, proti, pasākumos, kas īpaši paredzēti pārdošanas apjoma palielināšanai, un attiecīgos informācijas un reklāmas materiālos, ko izmanto šo īpašo pasākumu laikā. Būtu vajadzīgi noteikumi, kas nodrošinātu, ka visas preču zīmes ir vienlīdz labi pamanāmas un to grafiskā attēlojuma formāts ir mazāks nekā kampaņas galvenais Savienības vēstījums. Lai garantētu, ka tiek saglabāts tāds pasākumu raksturs, kas nav vērsts uz konkrētu preču zīmi, ir vajadzīgi noteikumi, kas nodrošinātu, ka tiek izrādītas vairākas preču zīmes, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, un ka preču zīmēm paredzētā virsma nepārsniedz maksimālo procentuāli noteikto saziņas zonas daļu.

(5)	Regula (ES) Nr. 1144/2014 paredz iespēju programmu iesniedzējām organizācijām īstenot atsevišķas savu programmu daļas. Būtu vajadzīgi šo nosacījumu piemērošanas noteikumi.

(6)

Vienas dalībvalsts programmas ir jāīsteno, piemērojot dalībvalstu un Savienības dalītas pārvaldības principu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (5), savukārt daudzvalstu programmas jāfinansē atbilstoši tiešās pārvaldības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6). Tā kā viena programmas iesniedzēja organizācija var īstenot gan vienas dalībvalsts, gan daudzvalstu programmu, abu programmu īstenošanas noteikumiem vajadzētu būt pēc iespējas līdzīgākiem. Lai to panāktu, vienas dalībvalsts programmām būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzvērtīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nosacījumiem par dotācijām, kurus piemēro daudzvalstu programmām, piemēram, nosacījums nepiemērot prasību dot nodrošinājumu, lai garantētu līguma pienācīgu izpildi.

(7)

Dalībvalstis atbild par Komisijas atlasīto vienas dalībvalsts programmu pienācīgu īstenošanu. Būtu jāparedz tādu valsts iestāžu norīkošana, kas atbild par šīs regulas īstenošanu. Lai nodrošinātu vienveidīgus nosacījumus, vajadzīgi noteikumi par līgumu slēgšanu ar mērķi īstenot atlasītās vienas dalībvalsts programmas. Lai to panāktu, Komisijai būtu jānodrošina dalībvalstīm līguma paraugs un jānosaka saprātīgs laikposms līgumu slēgšanai. Tomēr, ņemot vērā to, ka programmas ietvaros var īstenot dažāda veida pasākumus, būtu jāparedz elastīgums attiecībā uz programmas īstenošanas sākuma datumu.

(8)	Pareizas finanšu pārvaldības nolūkos programmu iesniedzējām organizācijām un izpildstruktūrām būtu jāveic uzskaite un jāglabā citi pamatojuma dokumenti, kas nepieciešami, lai apliecinātu pareizu programmas īstenošanu un tiesības saņemt Savienības finansējumu par deklarētajām izmaksām.

(9)

Dalībvalstīm būtu jākontrolē vienas dalībvalsts programmu īstenošana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Tām arī būtu jānosaka par pienākumu apstiprināt atlasīto izpildstruktūru pirms līguma noslēgšanas ar attiecīgo programmas iesniedzēju organizāciju un pārbaudīt visus maksājuma pieteikumus pirms maksājuma izdarīšanas. Izņemot avansa maksājuma pieteikumu, visos maksājuma pieteikumos būtu jāietver finanšu ziņojums, kurā deklarētas un precizētas attiecināmās izmaksas, kas radušās programmas iesniedzējai organizācijai, ziņojums par programmas tehnisko izpildi un papildus arī izvērtēšanas ziņojums attiecībā uz bilances maksājuma pieteikumiem.

(10)

Vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkos būtu jānosaka, ka periods, uz kuru attiecas starpposma ziņojumi un attiecīgie maksājuma pieteikumi, ir viens gads. Turklāt, pieprasot konkrētas summas atmaksu, būtu jāiesniedz neatkarīga un kvalificēta revidenta izdots apliecinājums par finanšu pārskatiem. Apliecinājumam būtu jāsniedz dalībvalstīm pierādījums par deklarēto izmaksu atbilstību.

(11)

Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai programmas īstenošanas kontekstā sagatavotie materiāli atbilst Savienības tiesību aktiem, kā nosaka Regulas (ES) Nr. 1144/2014 14. panta 1. punkts, it īpaši – vai ir piemēroti nosacījumi par galveno Savienības vēstījumu, izcelsmes norādi un preču zīmju norādi, būtu vajadzīgs noteikums, ka izmantotos materiālus, tostarp uzskates līdzekļus, iesniedz dalībvalsts atbildīgajai iestādei.

(12)

Lai sniegtu atbalstu programmu iesniedzējām organizācijām, būtu vajadzīgi noteikumi par avansa maksājumiem. Lai efektīvi aizsargātu Savienības finansiālās intereses, avansa maksājumiem būtu jāparedz nodrošinājums. Šim nodrošinājumam būtu jāpaliek spēkā līdz bilances maksājumam, kad tiek dzēsts avanss. Tā kā dalībvalstīs izveidotajām programmu iesniedzējām organizācijām, kas saņem finansiālu atbalstu, var būt grūti dot nodrošinājumu par visu iespējamā avansa apjomu, būtu vajadzīgs īpašs noteikums, kas tām ļauj saņemt avansu divās daļās.

(13)	Pareizas finanšu pārvaldības nolūkos būtu jāparedz nosacījumi, ka avansu un starpposma maksājumu summa ir mazāka par kopējo Savienības ieguldījumu ar drošības rezervi.

(14)

Ņemot vērā pieredzi, būtu jānosaka to pārbaužu saturs, kuras dalībvalstis veic uz vietas, it īpaši to biežums, tvērums un vieta. Tāpēc ir atbilstoši prasīt, lai katras programmas īstenošanas laikā tiktu veikta vismaz viena tās pārbaude uz vietas. Ņemot vērā faktu, ka informācijas un veicināšanas pasākumi tiek īstenoti dažādos laikos un bieži vien to ilgums ir ierobežots, un faktu, ka noteiktas programmas tiek īstenotas ārpus programmas iesniedzējas organizācijas izcelsmes dalībvalsts vai ārpus Savienības, pārbaudes uz vietas būtu jāveic programmas iesniedzējas organizācijas telpās un attiecīgā gadījumā izpildstruktūras telpās.

(15)	Procentu likme, ko piemēro nepamatotiem maksājumiem, būtu jāsaskaņo ar attiecīgo procentu likmi, ko piemēro daudzvalstu programmām.

(16)	Lai novērtētu informācijas un veicināšanas programmu efektivitāti un lietderību, būtu vajadzīgi noteikumi, ka programmu iesniedzējām organizācijām un dalībvalstīm ir atbilstoši jāpārrauga un jāizvērtē programmas, kā arī veicināšanas politikas vispārējā darbība.

(17)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti īstenošanas noteikumi Regulas (ES) Nr. 1144/2014 piemērošanai attiecībā uz izcelsmes un preču zīmju pamanāmību vienas dalībvalsts un daudzvalstu programmās, kā arī noteikumi, pēc kuriem programmas iesniedzēju organizāciju var pilnvarot īstenot vienas dalībvalsts programmas atsevišķas daļas.

Tajā izklāstīti arī īpaši noteikumi par vienas dalībvalsts programmām – par līgumu slēgšanu, pārvaldību, pārraudzību un kontrolēm, kā arī rādītāju sistēma informācijas un veicināšanas programmu ietekmes novērtēšanai.

II NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI PAR VIENAS DALĪBVALSTS UN DAUDZVALSTU PROGRAMMĀM

1. IEDAĻA

Izcelsmes norāžu pamanāmība

2. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz izcelsmes norādēm visos informācijas un veicināšanas materiālos

1. Programmas galvenais vēstījums ir Savienības vēstījums, un tā nav vērsta uz konkrēta produkta izcelsmi.

2. Norādot izcelsmi, ievēro šādus kumulatīvus nosacījumus:

a)	netiek ierobežota, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantu, lauksaimniecības un pārtikas produktu brīva aprite;

b)	patērētāji netiek mudināti iegādāties vietējās preces tikai to izcelsmes dēļ, un tiek norādīts uz produkta īpašajām iezīmēm, nevis tikai uz to izcelsmi; un

c)	norāde papildina galveno Savienības vēstījumu.

3. Programmas galveno Savienības vēstījumu nedrīkst aizēnot ar materiāliem, kas attiecas uz produkta izcelsmi, piemēram, ar attēliem, krāsām, simboliem vai mūziku. Izcelsmes norādi izvieto zonā, kas ir atsevišķi no galvenajam Savienības vēstījumam paredzētās zonas.

4. Informācijas un veicināšanas materiālos izcelsmi var norādīt tikai vizuālos materiālos. Izcelsmi nemin audiomateriālos.

3. pants

Īpaša izcelsmes norāde uz informācijas un veicināšanas materiāliem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā

1. Izcelsmes norādē uz informācijas un veicināšanas materiāliem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, min tikai izcelsmes valsti, proti, dalībvalsts nosaukumu, vai kopēju pārvalstisku izcelsmi. Izcelsmes norāde var būt skaidri izteikta vai netieša.

2. Jāievēro Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi un jāņem vērā uz izcelsmi attiecināmā teksta vai simbola, arī attēlu un vispārējā attēlojuma, pamanāmība salīdzinājumā ar tā teksta vai simbola būtiskumu, kas attiecas uz programmas galveno Savienības vēstījumu.

4. pants

Izcelsmes norāde uz informācijas un veicināšanas materiāliem, kas attiecas uz shēmām, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta c) un d) apakšpunktu

1. Informācijas un veicināšanas pasākumos, kuros minētas shēmas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu, attālāko reģionu nosaukumu var minēt saistītos grafiskajos simbolos, ja ir ievēroti Komisijas Deleģētās regulas (EK) Nr. 179/2014 (7) nosacījumi, un saistītos vizuālajos materiālos, ja ir ievēroti Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi.

2. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, informācijas un veicināšanas pasākumos, kuros minētas shēmas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktu, un kuru nosaukumā ietverta atsauce uz izcelsmi, var minēt šo īpašo izcelsmi, ja šie pasākumi atbilst Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem.

2. IEDAĻA

Preču zīmju pamanāmība

5. pants

Vispārīgas prasības

1. Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. pantā minētās preču zīmes saprot kā preču zīmes, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (8) 4. un 66. pantā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (9) 2. pantā.

2. Programmu iesniedzēju organizāciju veicināto produktu preču zīmes ir pamanāmas tikai demonstrāciju un degustāciju laikā.

Piemēro šādas definīcijas:

a) “demonstrācija”– visi līdzekļi, ar kuriem gadatirgos vai savstarpējos uzņēmumu pasākumos un tīmekļa vietnēs produkta vai shēmas labās īpašības izrāda potenciālajam pircējam, lai mudinātu viņu iegādāties produktu;

b) “degustācija”– katrs pasākums, kurā potenciālais pircējs var nogaršot produktu gadatirgos vai savstarpējos uzņēmumu pasākumos un tirdzniecības vietās.

3. Preču zīmes var būt pamanāmas arī informācijas un veicināšanas materiālos, kas izstādīti vai kurus izdala demonstrācijas un degustācijas laikā.

4. Programmu iesniedzējas organizācijas, kas izrāda preču zīmes, ievēro šādus nosacījumus:

a)	programmas pieteikumā tās pamato, kāpēc ir nepieciešams izrādīt preču zīmes kampaņas mērķu sasniegšanas nolūkos, un apstiprina, ka preču zīmes tiks izrādītas tikai demonstrāciju un degustāciju laikā;

b)	tās glabā pierādījumus, ka visiem iesaistītajiem programmas iesniedzējas organizācijas dalībniekiem ir bijusi vienāda iespēja izrādīt savas preču zīmes;

tās nodrošina, ka:

i)	preču zīmes ir izrādītas vienuviet vienlīdz pamanāmā veidā zonā, kas nodalīta no galvenajam Savienības vēstījumam paredzētās zonas;

ii)	preču zīmju izrādīšana nemazina galvenā Savienības vēstījuma nozīmi;

iii)	materiālu ar preču zīmēm (piem., attēlu, krāsu, simbolu) izrādīšana neaizēno galveno Savienības vēstījumu;

iv)	preču zīmes tiek izrādītas tikai vizuālajā materiālā, izslēdzot suvenīrus un talismanus, turklāt mazākā formātā nekā galvenais Savienības vēstījums. Preču zīmes nemin audiomateriālos.

6. pants

Īpašas prasības

1. Demonstrāciju un degustāciju laikā preču zīmes var izrādīt tikai:

a)	vienuviet reklāmplakātā, kas novietots stenda vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpusē. Šāds reklāmplakāts nepārsniedz 5 % no stenda vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpuses kopējā virsmas laukuma; vai

b)	individuāli katrai preču zīmei atsevišķos un identiskos galdiņos neitrālā un identiskā veidā galdiņa vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpusē. Šādā gadījumā izrādītā preču zīme nepārsniedz 5 % no galdiņa vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpuses kopējā virsmas laukuma.

2. Tīmekļa vietnēs preču zīmes var izrādīt tikai vienuviet kādā no šiem diviem veidiem:

a)	tīmekļa vietnes apakšējā daļā izvietotā reklāmkarogā, kas nepārsniedz 5 % no tīmekļa lapas kopējā virsmas laukuma, turklāt katra preču zīme ir mazāka par Savienības emblēmu, kas norāda uz Savienības līdzfinansējumu;

b)	tam paredzētā tīmekļa lapā, kas nav mājas lapa, neitrālā un identiskā veidā visām preču zīmēm.

3. Demonstrāciju vai degustāciju laikā izplatītajos iespiedmateriālos preču zīmes var izrādīt tikai vienuviet vienā reklāmplakātā lapas apakšējā daļā, nepārsniedzot 5 % no šīs lapas kopējā virsmas laukuma.

7. pants

Izrādāmo preču zīmju skaits

1. Izrāda vismaz piecas preču zīmes.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, var izrādīt mazāk nekā piecas preču zīmes, ja ir ievēroti šādi divi nosacījumi:

a)	no programmas iesniedzējas organizācijas izcelsmes dalībvalsts attiecībā uz programmā iekļauto produktu vai shēmu ir mazāk par piecām preču zīmēm;

b)	pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams organizēt daudzproduktu vai daudzvalstu programmu, kurā var izrādīt vairāk preču zīmju.

3. Programmas iesniedzēja organizācija pienācīgi pamato 2. punktā minēto nosacījumu izpildi un iesniedz visus nepieciešamos dokumentus, tostarp pierādījumus par to, ka tā sazinājusies ar citām programmu iesniedzējām organizācijām un ierosinājusi tām kopīgi izveidot daudzproduktu vai daudzvalstu programmu, kā arī iemeslus, kāpēc šāda programma nav izveidota.

4. Ja tiek izrādītas mazāk nekā piecas preču zīmes, piemēro 6. panta noteikumus un proporcionāli samazina preču zīmēm atvēlēto virsmas laukumu.

8. pants

Tādu shēmu minēšana, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir reģistrētas kā preču zīme

Ja programma attiecas uz shēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktā, 5., 6. un 7. pantu nepiemēro to shēmu nosaukumiem un logotipiem, kas ir reģistrētas kā preču zīmes.

III NODAĻA

VIENAS DALĪBVALSTS PROGRAMMU PĀRVALDĪBA

1. IEDAĻA

Programmu īstenošana un finansēšana

9. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

Dalībvalstis norīko kompetentās valsts iestādes, kas atbild par šīs regulas īstenošanu.

Dalībvalstis Komisijai paziņo norīkoto iestāžu nosaukumu un pilnīgu informāciju, kā arī informē Komisiju, ja šie dati mainās.

Komisija atbilstošā veidā šo informāciju dara publiski pieejamu.

10. pants

Līgumu noslēgšana

1. Tiklīdz Komisija pieņem Regulas (ES) Nr. 1144/2014 11. panta 2. punktā minēto īstenošanas aktu, tā nosūta izvēlēto programmu kopijas attiecīgajām dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis nekavējoties informē attiecīgās programmu iesniedzējas organizācijas par to, vai to pieteikumi ir apstiprināti.

3. Dalībvalstis 90 kalendārajās dienās no dienas, kad paziņots par Regulas (ES) Nr. 1144/2014 11. panta 2. punktā minēto Komisijas īstenošanas aktu, ar atlasītajām programmu iesniedzējām organizācijām noslēdz līgumus par programmu īstenošanu, ja tās pašas regulas 13. pantā minētās izpildstruktūras ir atlasītas saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 2. pantā. Pēc minētā termiņa nedrīkst slēgt līgumus, ja iepriekš nav saņemta Komisijas atļauja.

4. Programmas īstenošanas sākuma datums ir nākamā mēneša pirmā diena pēc mēneša, kurā parakstīts līgums. Tomēr sākuma datumu var atlikt maksimāli uz sešiem mēnešiem, it īpaši, ņemot vērā programmas attiecīgā produkta sezonalitāti vai dalību īpašā pasākumā vai gadatirgū.

5. Dalībvalstis izmanto Komisijas sniegtos līgumu paraugus.

6. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var grozīt atsevišķus līgumu paraugu noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību valsts tiesību aktiem, ja tādējādi netiek pārkāpti Savienības tiesību akti.

11. pants

Programmu iesniedzēju organizāciju veikta programmu īstenošana

Programmas iesniedzēja organizācija var pati īstenot kādas valsts programmas noteiktas daļas, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	programmas iesniedzējai organizācijai ir vismaz trīs gadu pieredze informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanā; un

b)	programmas iesniedzēja organizācija nodrošina, ka tā pasākuma izmaksas, kuru tā plāno īstenot pati, nepārsniedz parasto tirgus līmeni.

12. pants

Informēšanas un uzskaites pienākumi

1. Programmu iesniedzējas organizācijas pastāvīgi atjaunina informāciju un informē iesaistītās dalībvalstis par pasākumiem un apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt programmas īstenošanu vai Savienības finansiālās intereses.

2. Programmu iesniedzējas organizācijas un izpildstruktūras veic uzskaiti un glabā citus pamatojuma dokumentus, kas apliecina programmas pareizu īstenošanu un deklarēto izmaksu atbilstību, it īpaši:

attiecībā uz faktiskajām izmaksām – atbilstošu uzskaiti un citus pamatojuma dokumentus, lai apliecinātu deklarētās izmaksas, piemēram, līgumus, apakšuzņēmuma līgumus, rēķinus un grāmatvedības dokumentus. Izmaksu uzskaites prakse un iekšējās kontroles procedūras veicina tiešu saskaņošanu starp deklarēto apjomu, grāmatvedības dokumentos ierakstīto apjomu un pamatojuma dokumentos norādīto apjomu.

Attiecībā uz personāla izmaksām programmas iesniedzēja organizācija un izpildstruktūras veic deklarēto stundu skaita uzskaiti. Ja trūkst uzticamas uzskaites, kurā reģistrēts pasākuma īstenošanā nostrādāto stundu skaits, dalībvalsts var pieņemt citu pierādījumu, kas pamato deklarēto stundu skaitu, ja tā uzskata, ka tas nodrošina atbilstošu ticamības līmeni.

Attiecībā uz personām, kas strādā tikai programmā, laika uzskaite nav obligāta, taču jāiesniedz parakstīta deklarācija, kas apliecina, ka attiecīgo personu darbs bijis saistīts tikai ar attiecīgo pasākumu;

b)	attiecībā uz vienotās likmes izmaksām – atbilstošu uzskaiti un citus pamatojuma dokumentus, lai apliecinātu to izmaksu atbilstību, kas ir vienotās likmes aprēķina pamatā.

13. pants

Avansa maksājums

1. Programmas iesniedzēja organizācija 30 dienās no dienas, kad parakstīts 10. pantā minētais līgums, attiecīgajai dalībvalstij var iesniegt avansa maksājuma pieteikumu kopā ar šā panta 2. punktā paredzēto nodrošinājumu.

2. Avansu izmaksā ar nosacījumu, ka programmas iesniedzēja organizācija par labu dalībvalstij ir devusi nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs šā avansa apmēram, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (10) IV nodaļu.

3. Avansa maksājums nedrīkst pārsniegt 20 % no maksimālā Savienības finansiālā ieguldījuma, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. pantā.

4. Dalībvalsts veic avansa maksājumu vai nu 30 dienās no dienas, kad saņemts 2. punktā paredzētais nodrošinājums, vai 30 dienās no dienas, kas ir 10 dienas pirms programmas īstenošanas sākuma datuma, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir vēlāk.

5. Avansu dzēš bilances maksājuma laikā.

6. Atkāpjoties no šā panta 1. un 5. punkta, dalībvalstīs izveidotas programmu iesniedzējas organizācijas, kas saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. panta 3. punktu, var iesniegt pieteikumu par avansa maksājumu divās daļās. Pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas izmantot šo iespēju, piesakās uz avansa maksājuma pirmo daļu līdz šā panta 1. punktā noteiktajam termiņam. Pieteikumu par atlikušo avansa daļu var iesniegt tikai pēc tam, kad ir dzēsta avansa pirmā daļa.

14. pants

Starpposma maksājumu pieteikums

1. Izņemot pēdējo programmas īstenošanas gadu, Savienības finansiālā ieguldījuma starpposma maksājuma pieteikumus programmas iesniedzēja organizācija iesniedz dalībvalstīm 60 dienās no dienas, kad pabeigta programmas gada īstenošana.

2. Šādi pieteikumi aptver attiecināmās izmaksas, kas radušās attiecīgajā gadā, un tiem pievieno starpposma ziņojumu, ko veido periodisks finanšu ziņojums un periodisks tehniskais ziņojums.

3. Šā panta 2. punktā minētajā periodiskajā finanšu ziņojumā ietver:

tādu finanšu pārskatu no katras programmas iesniedzējas organizācijas, kurā detalizēti norādītas programmā iekļautās attiecināmās izmaksas un kuram pievienota deklarācija, kas apliecina, ka:

—	sniegtā informācija ir pilnīga, uzticama un patiesa,

—	deklarētās izmaksas ir atbilstīgas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu,

—	izmaksas var pamatot ar atbilstošu uzskaiti un pamatojuma dokumentiem, kas tiks sagatavoti pēc pieprasījuma vai šajā regulā paredzēto pārbaužu kontekstā;

apliecinājumu par finanšu pārskatiem, ko sagatavojis apstiprināts ārējais revidents par attiecīgo programmas iesniedzēju organizāciju, kur Savienības finansiālais ieguldījums programmas faktiskajās izmaksās ir vismaz EUR 750 000 un Savienības finansiālais ieguldījums faktiskajās izmaksās, kas pieprasīts starpposma maksājuma veidā, ir vismaz EUR 325 000. Apliecinājums sniedz pierādījumus par ierosināto izmaksu atbilstību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu un par atbilstību šīs regulas 12. panta 2. punktā paredzētajiem pienākumiem;

c)	attiecīgo rēķinu un pamatojuma dokumentu kopijas, kas apliecina izmaksu atbilstību, ja nav prasīts b) apakšpunktā minētais apliecinājums.

4. Šā panta 2. punktā minētajā periodiskajā tehniskajā ziņojumā ietver:

a)	tās visu izmantoto materiālu un uzskates līdzekļu kopijas, kas vēl nav nosūtītas dalībvalstij;

b)	to pasākumu aprakstu, kuri veikti periodā, uz ko attiecas starpposma maksājums, un attiecībā uz kuriem izmanto 22. pantā minētos programmas atdeves un rezultātu rādītājus; un

c)	gadījumā, ja programmā plānotie pasākumi un to gaidāmā atdeve atšķiras no faktiski īstenoto vai noteikto pasākumu rezultātiem, – pamatojumu, kāpēc tā ir noticis.

15. pants

Bilances maksājuma pieteikums

1. Bilances maksājuma pieteikumus programmas iesniedzēja organizācija iesniedz dalībvalstij 90 dienās pēc tādas programmas izpildes, uz kuru attiecas 10. pantā minētais līgums.

2. Pieteikums uzskatāms par pieņemamu, ja tam pievienots galīgais starpposma ziņojums, galaziņojums un pētījums, kurā izvērtēti informācijas un veicināšanas pasākumu rezultāti.

3. Šā panta 2. punktā minētais galīgais starpposma ziņojums attiecas uz programmas pēdējo īstenošanas gadu. Programmu iesniedzējas organizācijas savos finanšu pārskatos apliecina, ka visi ieņēmumi ir deklarēti.

4. Šā panta 2. punktā minētajā galaziņojumā ietver:

a)	finanšu galaziņojumu, kas ietver programmas iesniedzējas organizācijas sagatavotu finanšu pārskata galīgo kopsavilkumu, konsolidē finanšu pārskatus par visiem starpposma maksājumiem un uzrāda visus radušos izdevumus;

tehnisko galaziņojumu, kas ietver:

i)	pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un programmas atdevi un rezultātiem, izmantojot 22. pantā minētos rādītājus; un

ii)	publicēšanai paredzētu kopsavilkumu.

5. Šā panta 2. punktā minēto pētījumu, kurā izvērtē informācijas un veicināšanas pasākumu rezultātus, veic neatkarīga ārējā struktūra. Šī struktūra izmanto 22. pantā minētos rādītājus.

16. pants

Dalībvalsts maksājumi

1. Šīs regulas 13. un 14. pantā minētie starpposma maksājumi un avansa maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 90 % no Savienības kopējā finansiālā ieguldījuma, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. pantā.

2. Dalībvalstis veic 14. un 15. pantā minētos maksājumus 60 dienās no maksājuma pieteikuma saņemšanas, ja ir veiktas visas pārbaudes saskaņā ar šo regulu.

3. Ja ir nepieciešamas turpmākas administratīvas pārbaudes vai pārbaudes uz vietas, kas minētas 19. un 20. pantā, 2. punktā minēto termiņu dalībvalsts var pagarināt, paziņojot par to programmas iesniedzējai organizācijai.

17. pants

Neatbilstošu izmaksu noraidīšana un nepamatotu maksājumu atgūšana

1. Starpposma maksājuma un galīgā maksājuma laikā vai pēc to veikšanas dalībvalstis noraida jebkādas izmaksas, kas uzskatāmas par neattiecināmām, sevišķi pēc šajā regulā paredzēto pārbaužu izpildes.

2. Programmas iesniedzēja organizācija atmaksā nepamatotu maksājumu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (11) III nodaļas 1. iedaļu.

Piemēro procentu likmi, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (12) 83. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2. IEDAĻA

Programmu īstenošanas kontrole un dalībvalstu ziņojumi

18. pants

Izpildstruktūru atlases procedūras pārbaudes

Pirms 10. pantā minētā līguma parakstīšanas dalībvalstis pārbauda, vai izpildstruktūras ir atlasītas saskaņā ar konkursa procedūru, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 2. pantā.

19. pants

Vienas dalībvalsts programmu administratīvās pārbaudes

1. Administratīvo pārbaužu laikā dalībvalstis sistemātiski pārbauda maksājumu pieteikumus, it īpaši pieteikumiem pievienotos ziņojumus un izmaksu atbilstību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu.

2. Dalībvalstis pieprasa jebkādu papildinformāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu, un attiecīgā gadījumā veic turpmākas pārbaudes, it īpaši tad, ja:

a)	pieprasītie ziņojumi nav iesniegti vai nav pilnīgi;

b)	apliecinājuma par finanšu pārskatiem administratīvais pārskats nesniedz pienācīgus pierādījumus par izmaksu atbilstību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu un par atbilstību pienākumiem, kas minēti šīs regulas 12. panta 2. punktā; vai

c)	rodas šaubas par finanšu pārskatos deklarēto izmaksu atbilstību.

20. pants

Vienas dalībvalsts programmu pārbaudes uz vietas

1. Dalībvalstis atlasa pārbaudāmos maksājuma pieteikumus, balstoties uz riska analīzi.

Atlasi veic tā, lai nodrošinātu, ka katrai vienas dalībvalsts programmai vismaz vienu reizi tās īstenošanas laikā tiek veiktas pārbaudes uz vietas laikā starp pirmo starpposma maksājumu un bilances maksājumu.

2. Pārbaudes uz vietas ietver tehniskās un grāmatvedības pārbaudes programmas iesniedzējas organizācijas un (attiecīgā gadījumā) izpildstruktūras telpās. Dalībvalstis pārbauda, vai:

a)	iesniegtā informācija un dokumenti ir pareizi;

b)	izmaksas ir deklarētas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu un šīs regulas 12. panta 2. punktu;

c)	ir ievēroti visi 10. pantā minētajā līgumā noteiktie pienākumi;

d)	ir nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 1144/2014 10. un 15. pantam.

Neskarot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 (13), dalībvalstis pēc iespējas ātrāk informē Komisiju par visiem pārbaužu laikā konstatētiem pārkāpumiem.

Pārbaudes uz vietas var veikt tikai paraugam, kas aptver vismaz 30 % no attiecināmajām izmaksām. Paraugam jābūt uzticamam un reprezentatīvam.

Ja tiek konstatēta neatbilstība, dalībvalsts pārbauda visus ar deklarētajām izmaksām saistītos dokumentus vai ekstrapolē parauga rezultātus.

3. Dalībvalstis sagatavo ziņojumu, kas aptver katru uz vietas veikto pārbaudi. Šajā ziņojumā nepārprotami norāda veikto pārbaužu tvērumu un rezultātus.

21. pants

Paziņojumi Komisijai par vienas dalībvalsts programmām

1. Saistībā ar visiem vienas dalībvalsts programmām izdarītajiem maksājumiem dalībvalstis līdz katra gada 15. jūlijam paziņo Komisijai šādus datus par iepriekšējo kalendāro gadu attiecībā uz:

a)	finanšu izpildi un iznākuma rādītājiem, kā norādīts 22. pantā;

b)	programmu ietekmi, kas novērtēta, izmantojot 22. pantā minēto rādītāju sistēmu;

c)	saskaņā ar 19. un 20. pantu veikto administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas rezultātiem.

2. Šādu paziņojumu sniedz elektroniski, izmantojot Komisijas nodrošinātās tehniskās specifikācijas par datu nosūtīšanu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Informācijas un veicināšanas programmu ietekmes novērtējuma rādītāju sistēma

1. Šajā regulā noteikta vienota sistēma, pēc kuras novērtēt informācijas un veicināšanas programmu ietekmi, balstoties uz rādītāju sistēmu. Šī sistēma ietver šādas trīs izpildes rādītāju virknes – atdeves, rezultātu un ietekmes rādītāji:

a)	atdeves radītāji mēra katrā programmā paredzēto pasākumu īstenošanas pakāpi;

b)	rezultātu rādītāji mēra pasākumu tiešās un tūlītējās sekas;

c)	ietekmes rādītāji mēra papildus tūlītējām sekām gūtos ieguvumus.

2. Katrā informācijas un veicināšanas programmas priekšlikumā, ko programmas iesniedzēja organizācija iesniedz Komisijai, norāda, kādi rādītāji no katras izpildes rādītāju virknes tiks izmantoti programmas ietekmes novērtēšanā. Attiecīgā gadījumā programmas iesniedzēja organizācija izmanto pielikumā dotos rādītājus, taču tā var izmantot citus rādītājus, ja var pierādīt, ka attiecīgās programmas veida dēļ citi rādītāji ir piemērotāki.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. decembra attiecībā uz programmu priekšlikumiem, kas iesniegti no 2015. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 7. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.

(2) Padomes 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regula (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp.).

(4) Komisijas 2015. gada 23. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2015/1829, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2013. gada 6. novembra Deleģētā regula (ES) Nr. 179/2014 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 papildināšanu attiecībā uz ekonomikas dalībnieku reģistru, atbalsta summām par produktu tirdzniecību ārpus reģiona, logotipu, atbrīvojumu no ievedmuitas par atsevišķu veidu liellopiem un uz finansējumu dažiem pasākumiem, kas saistīti ar īpašiem pasākumiem lauksaimniecības jomā attālākajos Savienības reģionos (OV L 63, 4.3.2014., 3. lpp.).

(8) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).

(10) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(11) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

(12) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(13) Komisijas 2006. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā, kā arī par Regulas (EEK) Nr. 595/91 atcelšanu (OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.).

PIELIKUMS

Informācijas un veicināšanas programmu ietekmes novērtējuma rādītāju saraksts (minēts 22. pantā)

Rādītāju sistēma saistībā ar pasākumiem, ko programmu iesniedzējas organizācijas veic informācijas un veicināšanas programmu ietvaros, ne vienmēr aptver visus faktorus, kas var iespaidot darbības programmas atdevi, rezultātus un ietekmi. Šajā kontekstā rādītāju sniegtā informācija būtu jāinterpretē, ņemot vērā kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju, kas saistīta ar citiem galvenajiem faktoriem, kuri veicina programmas īstenošanas panākumus vai neveiksmi.

Atdeves rādītāji ietver, piemēram:

—	organizēto pasākumu skaitu,

—	televīzijas/radio pārraižu vai publicēto drukāto vai tiešsaistes reklāmu skaitu,

—	presei sniegto paziņojumu skaitu,

—	tās mērķgrupas apmēru, kurai paredzēti konkrēti pasākumi (piem., to profesionāļu skaits, kuriem uz e-pastu tika nosūtīti reklāmas materiāli),

—	to personu skaitu, kuras ir abonējušas e-pasta biļetenus.

Rezultātu rādītāji ietver, piemēram:

—	to profesionāļu/ekspertu/importētāju/patērētāju skaitu, kuri piedalījušies pasākumos (piem., semināros, darbsemināros, degustācijās),

—	to profesionāļu/ekspertu/importētāju/patērētāju skaitu, kurus sasniegusi televīzijas/radio pārraide vai drukāta/tiešsaistes reklāma,

—	to profesionāļu/ekspertu/importētāju/patērētāju skaitu, kuri piedalījušies pasākumos un sazinājušies ar ražotāju organizāciju/ražotājiem,

—	presē publicēto neapmaksāto rakstu skaitu periodā, ko aptver informācijas kampaņas ziņojums,

—	tīmekļa vietnes apmeklētāju skaitu vai Facebook vietnēs saņemto vērtējumu “Patīk” skaitu,

—	atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.

Ietekmes rādītāji ietver, piemēram:

—	nozares tirdzniecības tendences gadā pēc veicināšanas kampaņu īstenošanas reģionā, kurā tās notika, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un salīdzinājumā ar vispārīgajām tirdzniecības tendencēm attiecīgajā tirgū,

—	produkta patēriņa tendences šajā valstī,

—	veicinātā produkta eksporta vērtību un apmēru Savienībā,

—	Savienības produktu tirgus daļas izmaiņas,

—	eksportētā produkta vidējās tirdzniecības cenas tendences valstī, kurā notika kampaņas,

—	Savienības kvalitātes shēmu logotipu pazīstamības izmaiņas,

—	Savienības kvalitātes produktu tēla izmaiņas,

—	labāku informētību par Savienības lauksaimniecības produktu raksturīgajām īpašībām/citām īpašībām, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 3. panta a) punktā,

—	patērētāju uzticības pieaugumu pēc programmas īstenošanas,

—	ienākumu no ieguldījumiem.

13.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1833

(2015. gada 12. oktobris),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 (2) ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī šādu īpašību novērtēšanas metodes. Šīs metodes tiek regulāri atjauninātas, pamatojoties uz ķīmijas ekspertu viedokli un ievērojot Starptautiskās Olīvu padomes (IOC) paveikto.

(2)	Lai nodrošinātu to, ka Savienības līmenī tiek ieviesti jaunākie starptautiskie standarti, kurus noteikusi IOC, būtu jāatjaunina dažas analīzes metodes, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2568/91.

(3)	Ņemot vērā pieredzi, šķiet, ka metode, ko lieto, lai noteiktu citu augu eļļu klātesību olīveļļā, var kļūdaini uzrādīt pozitīvus rezultātus. Tāpēc būtu jāsvītro atsauces uz šo metodi.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2568/91.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2568/91 groza šādi:

regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:

pirmo daļu groza šādi:

daļas g) punktu aizstāj ar šādu:

“g)	taukskābju sastāvu nosaka ar X pielikumā izklāstīto metodi;”;

ii)

daļas l) punktu aizstāj ar šādu:

“l)	alifātisko spirtu un triterpēnspirtu saturu nosaka ar XIX pielikumā izklāstīto metodi;”;

b)	otro daļu svītro;

pielikumu kopsavilkumu groza šādi:

a)	atsauces uz XA un XB pielikumu, tostarp šo pielikumu nosaukumus, aizstāj ar šādu vienu atsauci: “X pielikums Taukskābju metilesteru noteikšana ar gāzu hromatogrāfiju”;

b)	atsaucē uz XIX pielikumu šā pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu: “Alifātisko spirtu un triterpēnspirtu satura noteikšana, izmantojot gāzu hromatogrāfiju ar kapilāro kolonnu”;

c)	atsauci uz XXa pielikumu svītro;

3)	regulas Ib pielikuma 1. papildinājumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

4)	regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

5)	regulas IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu;

6)	regulas XA un XB pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu;

7)	regulas XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

8)	regulas XIX pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu;

9)	regulas XXa pielikumu svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 12. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 Ib pielikuma 1. papildinājumā atbilstības tabulu groza šādi:

rindu par trans-izomēriem taukskābēs un rindu par taukskābju saturu aizstāj ar šādām:

“—	Trans-izomēri taukskābēs

X pielikums

Taukskābju metilesteru noteikšana ar gāzu hromatogrāfiju

—	Taukskābju saturs

X pielikums

Taukskābju metilesteru noteikšana ar gāzu hromatogrāfiju”

rindu par alifātiskajiem spirtiem aizstāj ar šādu:

“—	Alifātiskie spirti un triterpēnspirti

XIX pielikums

Alifātisko spirtu un triterpēnspirtu satura noteikšana, izmantojot gāzu hromatogrāfiju ar kapilāro kolonnu”

II PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 V pielikumā 6.2. punktu aizstāj ar šādu:

“6.2.

Katra atsevišķā sterīna procentus aprēķina pēc attiecīgā smailes laukuma attiecības pret sterīnu smaiļu kopējo laukumu:

Formula

kur:

Ax	=	x smailes laukums,
ΣA	=	sterīnu smaiļu kopējais laukums.”

III PIELIKUMS

“IX PIELIKUMS

SPEKTROFOTOMETRISKĀ ANALĪZE UV SPEKTRĀ

IEVADS

Spektrofotometriskā analīze UV spektrā var dot informāciju par tauku kvalitāti, to saglabāšanas stāvokli un tehnoloģisko procesu izraisītajām pārmaiņām tajos. Absorbcija pie metodē noteiktajiem viļņa garumiem notiek oksidēšanās un/vai rafinēšanas procesā konjugētu diēnu un triēnu sistēmu klātbūtnes dēļ. Šo absorbciju izsaka kā īpatnējo ekstinkciju Formula (1 % (masas) tauku šķīduma ekstinkcija attiecīgā šķīdinātājā 10 mm kivetē), ko parasti apzīmē ar K (sauc arī par “ekstinkcijas koeficientu”).

1. DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā aprakstīta procedūra olīveļļas spektrofotometriskajai analīzei UV spektrā.

2. METODES PRINCIPS

Paraugu šķīdina vajadzīgajā šķīdinātājā un pie noteiktiem viļņa garumiem izmēra šķīduma absorbciju attiecībā pret tīru šķīdinātāju.

Vielas koncentrācijai 1 % (masas) 10 mm kivetē aprēķina īpatnējo ekstinkciju pie 232 nm un 268 nm izooktānā vai 232 nm un 270 nm cikloheksānā.

3. IEKĀRTA

3.1. Spektrofotometrs mērījumiem ultravioletajā spektra daļā (starp 220 un 360 nm) ar iespēju nolasīt atsevišķas nanometru vienības. Ieteicams regulāri pārbaudīt spektrometra viļņa garuma un absorbcijas skalu precizitāti un reproducējamību, kā arī izkliedēto gaismu.

3.1.1. Viļņa garuma skala. To var pārbaudīt, izmantojot references materiālu – optiskā stikla filtru, kas satur holmija oksīdu vai holmija oksīda šķīdumu (var būt hermētisks), kam ir izteiktas absorbcijas joslas. References materiāli ir paredzēti, lai verificētu un kalibrētu viļņa garuma skalas spektrofotometriem, kuri darbojas redzamajā un ultravioletajā starojuma apgabalā un kuriem nominālais spektrālās joslas platums ir ne vairāk par 5 nm. Mērījumus salīdzina ar gaisa tukšo paraugu 640–240 nm viļņa garuma diapazonā, ievērojot references materiāliem pievienotās instrukcijas. Ikreiz, kad maina spraugas platumu, izdara bāzes līnijas korekciju ar baltas gaismas kūli. Attiecīgie viļņa garumi ir uzskaitīti standarta references materiāla sertifikātā.

3.1.2. Absorbcijas skala. To var pārbaudīt, izmantojot komerciāli pieejamus hermētiskus references materiālus – paskābinātus kālija dihromāta šķīdumus noteiktās koncentrācijās un ar sertificētām absorbcijas vērtībām pie λmax (4 kālija dihromāta šķīdumi perhlorskābē, kas hermētiski ievietoti četrās UV paredzētās kvarca kivetēs, lai noteiktu linearitātes un fotometriskās pareizības referenci UV). Pēc bāzes līnijas korekcijas kālija dihromāta šķīdumus salīdzina ar tukšo izmantotās skābes paraugu, ievērojot references materiālam pievienotās instrukcijas. Attiecīgās absorbcijas vērtības ir uzskaitītas references materiāla sertifikātā.

Alternatīvs veids, kādā pārbaudīt fotoelementa un fotomultiplikatora signālu, ir šāds: spektrofotometrijas veikšanai iesver 0,2000 g kālija hromāta un 1 000 ml mērkolbā to izšķīdina 0,05 N kālija hidroksīda šķīdumā, un uzpilda līdz zīmei. Ņem precīzi 25 ml iegūtā šķīduma, pārnes 500 ml mērkolbā un uzpilda līdz zīmei ar to pašu kālija hidroksīda šķīdumu.

Izmēra šādi iegūtā šķīduma ekstinkciju pie 275 nm, lietojot kālija hidroksīda šķīdumu kā references šķīdumu. Lietojot 1 cm kiveti, izmērītajai ekstinkcijai jābūt 0,200 ± 0,005.

3.2. Spektra UV daļas (220 līdz 360 nm) mērījumiem piemērotas taisnstūra kvarca kivetes ar vāciņiem, optiskais ceļa garums 10 mm. Ja kivetes piepildītas ar ūdeni vai citu piemērotu šķīdinātāju, tās savā starpā nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 0,01 ekstinkcijas vienību.

3.3. Mērkolbas ar vienu zīmi, tilpums 25 ml, A klase.

3.4. Analītiskie svari ar nolasījuma precizitāti līdz 0,0001 g.

4. REAKTĪVI

Ja nav noteikts citādi, veicot analīzi, lieto vienīgi atzītas analītiskas tīrības pakāpes reaktīvus un destilētu vai demineralizētu ūdeni vai vismaz līdzvērtīgas tīrības pakāpes ūdeni.

Šķīdinātājs: izooktāns (2,2,4-trimetilpentāns) mērījumiem pie 232 nm un 268 nm un cikloheksāns mērījumiem pie 232 nm un 270 nm, ar absorbciju mazāk par 0,12 pie 232 nm un mazāk par 0,05 pie 270 nm salīdzinājumā ar destilētu ūdeni, mērot 10 mm kivetē.

5. PROCEDŪRA

5.1. Paraugam jābūt pilnīgi homogēnam un bez suspendētiem piemaisījumiem. Pretējā gadījumā tas jāfiltrē caur filtrpapīru aptuveni 30 °C temperatūrā.

5.2. Rūpīgi iesver 0,25 g (ar precizitāti līdz 1 mg) šādi sagatavota parauga 25 ml mērkolbā, uzpilda līdz zīmei ar norādīto šķīdinātāju un homogenizē. Iegūtajam šķīdumam ir jābūt pilnīgi dzidram. Ja novērojama opalescence jeb duļķainība, ātri izfiltrē caur filtrpapīru.

PIEZĪME. Neapstrādātu olīveļļu un neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu absorbcijas mērīšanai pie 268 nm un 270 nm parasti pietiek ar 0,25–0,30 g materiāla. Mērījumiem pie 232 nm parasti ir vajadzīgs 0,05 g parauga, un visbiežāk gatavo divus atsevišķus šķīdumus. Olīvu izspaidu eļļu, rafinētu olīveļļu un eļļu, kam piejaukta olīveļļa, absorbcijas mērīšanai parasti vajadzīgs mazāks paraugs, piemēram, 0,1 g, jo šo eļļu absorbētspēja ir lielāka.

5.3. Ja vajadzīgs, abās kvarca kivetēs (parauga un standartšķīduma kivetē) bāzes līniju (220–290 nm) koriģē ar šķīdinātāju, tad piepilda parauga kvarca kiveti ar testa šķīdumu un izmēra ekstinkciju pie 232, 268 un 270 nm, šķīdinātāju izmantojot par standartšķīdumu.

Izmērītajām ekstinkcijas vērtībām jābūt starp 0,1 un 0,8 vai verificētā spektrofotometra linearitātes diapazonā. Ja tā nav, mērījumi jāatkārto, lietojot pēc vajadzības koncentrētākus vai atšķaidītākus šķīdumus.

5.4. Kad izmērīta absorbcija pie 268 vai 270 nm, mēra absorbciju pie λmax, λmax + 4 un λmax – 4. Šīs absorbcijas vērtības izmanto, lai noteiktu īpatnējās ekstinkcijas variāciju (ΔΚ).

PIEZĪME. Uzskata, ka λmax izooktānam, ko izmanto par šķīdinātāju, ir 268 nm un ka cikloheksānam tas ir 270 nm.

6. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

6.1. Pieraksta pie dažādiem viļņa garumiem iegūtās īpatnējās ekstinkcijas (ekstinkcijas koeficientus), ko aprēķina šādi:

Formula

kur:

Kλ	=	īpatnējā ekstinkcija pie viļņa garuma λ;
Eλ	=	ekstinkcija, kas izmērīta pie viļņa garuma λ;
c	=	šķīduma koncentrācija g/100 ml;
s	=	kvarca kivetes ceļa garums centimetros;

rezultātus izsaka ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

6.2. Īpatnējās ekstinkcijas variācija (ΔΚ)

Ekstinkcijas absolūtās vērtības variāciju (ΔΚ) nosaka pēc šādas formulas:

Formula

kur Km ir īpatnējā ekstinkcija pie maksimālajai absorbcijai atbilstošā viļņa garuma – 270 nm vai 268 nm atkarībā no izmantotā šķīdinātāja;

rezultātus izsaka ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.”

IV PIELIKUMS

“

X PIELIKUMS

TAUKSKĀBJU METILESTERU NOTEIKŠANA AR GĀZU HROMATOGRĀFIJU

1. DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā sniegti norādījumi par to, kā ar gāzu hromatogrāfiju noteikt brīvās un saistītās taukskābes augu taukos un eļļās pēc tam, kad šīs taukskābes pārvērstas taukskābju metilesteros (FAME).

Saistītās taukskābes no triacilglicerīdiem (TAG) un – atkarībā no esterifikācijas metodes – brīvās taukskābes (FFA) tiek pārvērstas taukskābju metilesteros (FAME), kurus nosaka ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfiju.

Šajā pielikumā aprakstītā metode ļauj kvantitatīvi noteikt FAME ar oglekļa atomu virknes garumu C12-C24, ieskaitot piesātināto, cis- un trans-mononepiesātināto un cis- un trans-polinepiesātināto taukskābju metilesterus.

2. PRINCIPS

FAME kvantitatīvajai analīzei izmanto gāzu hromatogrāfiju (GH). FAME sagatavo saskaņā ar A daļu. Pēc tam tos ievada un iztvaicē inžektorā. FAME izdalīšana notiek noteiktas polaritātes un garuma analītiskajās kolonnās. FAME noteikšanai izmanto liesmas jonizācijas detektoru (LJD). Analīzes nosacījumi ir izklāstīti B daļā.

FAME gāzu hromatogrāfijā, kuru veic ar LJD, par nesējgāzi var izmantot ūdeņradi vai hēliju (mobilā fāze). Ūdeņradis palielina izdalīšanas ātrumu un dod izteiktākas smailes. Stacionārā fāze ir mikroskopiski plāns šķidruma slānis uz inertas cietas virsmas, kas izgatavota no kausēta kvarca.

Kad iztvaicētie savienojumi šķērso kapilāro kolonnu, analīzes procesā tie mijiedarbojas ar stacionāro fāzi, kura klāj kapilārās kolonnas iekšējo virsmu. Tā kā dažādiem savienojumiem šī mijiedarbība ir atšķirīga, tie eluējas atšķirīgā laikā, un to sauc par savienojuma aiztures laiku pie konkrētajiem analīzes parametriem. Dažādos savienojumus ir iespējams identificēt, salīdzinot to aiztures laikus.

A DAĻA

TAUKSKĀBJU METILESTERU SAGATAVOŠANA NO OLĪVEĻĻAS UN OLĪVU IZSPAIDU EĻĻAS

1. DARBĪBAS JOMA

Šajā daļā aprakstīta taukskābju metilesteru sagatavošana. Tā aptver metodes taukskābju metilesteru sagatavošanai no olīveļļām un olīvu izspaidu eļļām.

2. PIEMĒROŠANAS JOMA

Taukskābju metilesteru sagatavošanu no olīveļļām un olīvu izspaidu eļļām veic, kālija hidroksīdu istabas temperatūrā transesterificējot ar metanola šķīdumu. Tas, vai paraugu pirms transesterifikācijas nepieciešams attīrīt, ir atkarīgs no brīvo taukskābju satura paraugā un no analītiskā rādītāja, kas jānosaka. Var izmantot šādu tabulu:

Eļļas kategorija

Metode

Neapstrādāta olīveļļa ar skābes saturu ≤ 2,0 %

1.	Taukskābes

2.	trans-taukskābes

3.	ΔECN42 (pēc attīrīšanas ar silikagelu SPE)

Rafinēta olīveļļa

Olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām

Rafinēta olīvu izspaidu eļļa

Olīvu izspaidu eļļa

Neapstrādāta olīveļļa ar skābes saturu > 2,0 %

Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa

1.	Taukskābes (pēc attīrīšanas ar silikagelu SPE)

2.	trans-taukskābes (pēc attīrīšanas ar silikagelu SPE)

3.	ΔECN42 (pēc attīrīšanas ar silikagelu SPE)

3. METODIKA

3.1. Kālija hidroksīda transesterifikācija istabas temperatūrā ar metanola šķīdumu

3.1.1. Princips

Metilesteri veidojas kā starpposma produkts kālija hidroksīda transesterifikācijā ar metanola šķīdumu, pirms sākas pārziepjošanās.

3.1.2. Reaktīvi

3.1.2.1. Metanols, kas satur ne vairāk kā 0,5 % (masas daļa %) ūdens.

3.1.2.2. Heksāns, hromatogrāfijas kvalitātes.

3.1.2.3. Heptāns, hromatogrāfijas kvalitātes.

3.1.2.4. Dietilēteris, stabilizēts analīzes vajadzībām.

3.1.2.5. Acetons, hromatogrāfijas kvalitātes.

3.1.2.6. Eluēšanas šķīdinātājs eļļas attīrīšanai kolonnas/SPE hromatogrāfijā: heksāna/dietilētera maisījums 87/13 (tilpuma daļa %).

3.1.2.7. Kālija hidroksīds, aptuveni 2M šķīdums metanolā: 11,2 g kālija hidroksīda izšķīdina 100 mililitros metanola.

3.1.2.8. Silikagela kasetnes, 1 g (6 ml), cietās fāzes ekstrakcijai.

3.1.3. Aparatūra

3.1.3.1. 5 ml tilpuma mēģenes ar aizskrūvējamu aizbāzni, kuram ir politetrafluoretilēna apmale.

3.1.3.2. Mērpipetes vai automātiskās pipetes, 2 ml un 0,2 ml.

3.1.4. Eļļas paraugu attīrīšana

Ja vajadzīgs, paraugus attīra, laižot eļļu caur silikagela cietās fāzes ekstrakcijas kasetni. Silikagela kasetni (3.1.2.8.) ievieto vakuuma eluēšanas iekārtā un mazgā ar 6 ml heksāna (3.1.2.2.); mazgāšana tiek veikta bez vakuuma. Pēc tam kolonnā ievada eļļas (aptuveni 0,12 g) šķīdumu 0,5 ml heksānā (3.1.2.2.). Šķīdumu izvelk tai cauri un pēc tam eluē ar 10 ml heksāna/dietilētera (87:13, tilpuma daļa %) (3.1.2.6.). Apvienotus eluātus homogenizē un sadala divos aptuveni vienādos tilpumos. Vienu alikvotu ietvaicē sausu rotācijas ietvaicētājā pie samazināta spiediena un istabas temperatūrā. Atlikumu izšķīdina 1 mililitrā heptāna, un šķīdums ir gatavs taukskābju analizēšanai ar gāzu hromatogrāfiju. Otru alikvotu ietvaicē un atlikumu izšķīdina 1 mililitrā acetona, lai vajadzības gadījumā veiktu triglicerīdu analīzi ar HPLC.

3.1.5. Procedūra

5 ml tilpuma stikla mēģenē ar aizskrūvējamu aizbāzni (3.1.3.1.) iesver aptuveni 0,1 g eļļas parauga. Pievieno 2 ml heptāna (3.1.2.2.) un sakrata. Pievieno 0,2 ml kālija hidroksīda šķīduma metanolā (3.1.2.7.), aizdara ar aizbāzni, kuram ir politetrafluoretilēna apmale, stingri aizskrūvē un 30 sekundes enerģiski krata. Atstāj noslāņoties, līdz augšējais slānis kļūst dzidrs. Dekantē augšējo slāni, kurš satur metilesterus. Heptāna šķīdums ir gatavs ievadīšanai gāzu hromatogrāfā. Līdz gāzu hromatogrāfiskās analīzes uzsākšanai šķīdumu ieteicams glabāt ledusskapī. Šķīdumu nav ieteicams glabāt ilgāk par 12 stundām.

B DAĻA

TAUKSKĀBJU METILESTERU ANALIZĒŠANA AR GĀZU HROMATOGRĀFIJU

1. DARBĪBAS JOMA

Šī daļa ietver vispārīgus norādījumus par gāzu hromatogrāfijas pielietošanu, izmantojot kapilāro kolonnu, lai noteiktu tāda taukskābju metilesteru maisījuma kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, kas iegūts saskaņā ar A daļā norādīto metodi.

Šī daļa nav piemērojama polimerizētām taukskābēm.

2. REAKTĪVI

2.1. Nesējgāze

Inerta gāze (hēlijs vai ūdeņradis), kas ir rūpīgi izžāvēta un kas satur mazāk par 10 mg/kg skābekļa.

1. piezīme.

Ūdeņradis var divkārt palielināt analīzes ātrumu, bet tas ir bīstams. Ir pieejamas drošības ierīces.

2.2. Palīggāze

2.2.1. Ūdeņradis (tīrība ≥ 99,9 %), bez organiskiem piemaisījumiem.

2.2.2. Gaiss vai skābeklis, bez organiskiem piemaisījumiem.

2.2.3. Slāpeklis: (tīrība > 99 %).

2.3. Salīdzināšanas standarts

Tīru taukskābju metilesteru maisījums vai zināma sastāva tauku metilesteri, vēlams, līdzīgi analizējamās taukainās vielas sastāvam. Nepiesātināto skābju transizomēru noteikšanā noderīgi ir oktadecēn-, oktadekadiēn- un oktadekatriēnskābes metilesteru cis- un trans- izomēri.

Jāparūpējas par to, lai polinepiesātinātās taukskābes neoksidētos.

3. APARATŪRA

Šie norādījumi ir par parasto gāzu hromatogrāfijas aprīkojumu, kurā izmanto kapilārās kolonnas un liesmas jonizācijas detektoru.

3.1. Gāzu hromatogrāfs

Gāzu hromatogrāfa sastāvdaļas ir šādas.

3.1.1. Inžekcijas sistēma

Izmanto inžekcijas sistēmu ar kapilārajām kolonnām; šādā gadījumā inžekcijas sistēmai vajadzētu būt īpaši veidotai izmantošanai kopā ar šādām kolonnām. Inžekcijas sistēma var būt ar plūsmas dalīšanu vai ar virskolonnas inžekciju, bez plūsmas dalīšanas.

3.1.2. Krāsns

Krāsnij jāspēj sildīt kapilāro kolonnu vismaz līdz 260 °C un uzturēt vēlamo temperatūru 0,1 °C robežās. Pēdējā prasība ir īpaši svarīga, ja lieto kvarca kolonnu.

Visos gadījumos ir ieteicams izmantot sildīšanu ar temperatūras programmēšanu, jo īpaši taukskābēm, kurās ir mazāk par 16 oglekļa atomiem.

3.1.3. Kapilārā kolonna

3.1.3.1. Caurule, izgatavota no materiāla, kas ir inerts pret analizējamām vielām (parasti stikls vai kvarcs). Iekšējais diametrs ir starp 0,20 un 0,32 mm. Iekšējo virsmu pirms pārklāšanas ar stacionāro fāzi attiecīgi apstrādā (piemēram, sagatavo virsmu, inaktivē). Taukskābju un taukskābju cis- un trans-izomēru gadījumā pietiekams garums ir 60 m.

3.1.3.2. Stacionārā fāze, piemērotas ir polāra polisiloksāna (ciānpropilsilikona) kolonnas ar ķīmiski piesaistītu stacionāro fāzi.

2. piezīme.

Pastāv risks, ka polārie polisiloksāni varētu radīt grūtības ar linolēnskābes un skābju ar C20 identificēšanu un izdalīšanu.

Pārklājums ir plāns, t. i., 0,1 līdz 0,2 μm.

3.1.3.3. Kolonnas montēšana un kondicionēšana

Kapilāro kolonnu montēšanā, t. i., kolonnas ievietošanā krāsnī (atbalsts), pievienojumu montēšanā (hermētiskums), kolonnas galu ievietošanā inžektorā un detektorā (nelietderīgo tilpumu samazināšana) jāievēro parastā piesardzība. Kolonnu pievieno nesējgāzes plūsmai (piemēram, 0,3 bar (30 kPa) 25 m garai kolonnai ar iekšējo diametru 0,3 mm).

Kolonnu kondicionē, programmējot krāsns temperatūru 3 °C/min. no apkārtējās vides temperatūras līdz temperatūrai, kas ir par 10 °C zemāka nekā stacionārās fāzes sadalīšanās temperatūras robeža. Krāsni uztur šajā temperatūrā vienu stundu, līdz stabilizējas nulles līnija. Pēc tam atgriežas pie 180 °C un turpina darbu izotermiskos apstākļos.

3. piezīme.

Pārdošanā ir pieejamas piemērotas iepriekš kondicionētas kolonnas.

3.1.4. Liesmas jonizācijas detektors un pārveidotājs-pastiprinātājs

3.2. Šļirce

Šļirces maksimālā ietilpība ir 10 μl, un tā ir graduēta 0,1 μl iedaļās.

3.3. Datu ieguves sistēma

Datu ieguves sistēma, kas tiešsaistē savienota ar detektoriem un tiek lietota kopā ar datorprogrammu, kura ir piemērota smaiļu integrēšanai un normalizēšanai.

4. PROCEDŪRA

Darbības, kas aprakstītas 4.1.–4.3. punktā, attiecas uz liesmas jonizācijas detektora lietošanu.

4.1. Testēšanas apstākļi

4.1.1. Optimālu kapilārās kolonnas darbības apstākļu izraudzīšanās

Kapilārās kolonnas efektivitāte un caurlaidība ir tāda, ka sastāvdaļu izdalīšana un analīzes ilgums lielā mērā ir atkarīgs no nesējgāzes plūsmas ātruma kolonnā. Tāpēc ir jāoptimizē darbības apstākļi, pielāgojot šo parametru (vai vienkārši kolonnas priekšgala zudumus) atkarībā no tā, vai mērķis ir uzlabot izdalīšanu vai paātrināt analīzi.

Turpmāk minētie apstākļi ir izrādījušies palīdzīgi FAME (C4–C26) izdalīšanā. Hromatogrammu piemēri ir doti B papildinājumā.

Inžektora temperatūra:	250 °C
Detektora temperatūra:	250 °C
Krāsns temperatūra:	165 °C (8 min) līdz 210 °C, uzsilšanas ātrums 2 °C/min
Nesējgāze-ūdeņradis:	kolonnas priekšgala spiediens, 179 kPa
Kopējā plūsma:	154,0 ml/min
Dalīšanas attiecība:	1:100
Inžekcijas tilpums:	1 μl

4.1.2. Izšķirtspējas noteikšana (sk. A papildinājumu)

Izšķirtspēju R aprēķina no divām blakusesošām smailēm I un II pēc šādas formulas:

R = 2 × ((dr ( II ) – d r(I))/(ω(I) + ω(II))) vai R = 2 × ((tr ( II ) – t r(I))/(ω(I) + ω(II))) (USP) (United States Pharmacopeia)

vai

R = 1,18 × ((tr ( II ) – tr(I))/(ω0,5(I) + ω0,5(II))) (EP, BP, JP, DAB), (JP (Japanese Pharmacopeia), EP (Pharmacopée Européenne), (BP (British Pharmacopeia)),

kur:

d r(I) ir I smailes aiztures attālums;

d r(II) ir II smailes aiztures attālums;

t r(I) ir I smailes aiztures laiks;

t r(II) ir II smailes aiztures laiks;

ω(I) ir I smailes pamatnes platums;

ω(II) ir II smailes pamatnes platums;

ω0,5 ir konkrētā savienojuma smailes platums, kuru mēra smailes augstuma pusceļā.

Ja ω(I) ≈ ω(II), R aprēķina pēc šādas formulas:

R = (dr ( II ) – d r(I))/ω = (dr ( II ) – d r(I))/4σ,

kur:

σ ir standartnovirze (sk. A papildinājuma 1. attēlu).

Ja attālums dr starp abām smailēm d r(II) – d r(I) ir vienāds ar 4σ, izšķirtspējas koeficients R = 1,

Ja divas smailes ir nodalītas nepilnīgi, abu smaiļu pārliekuma punktos novilktās tangentes krustojas punktā C. Lai abas smailes atdalītu pilnībā, attālumam starp tām jābūt vienādam ar:

d r(II) – d r(I) = 6 σ, attiecīgi R = 1,5 (sk. A papildinājuma 3. attēlu).

5. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

5.1. Kvalitatīvā analīze

Pēc B papildinājuma 1. attēla hromatogrammas paraugā identificē metilesteru smailes, vajadzības gadījumā interpolējot vai salīdzinot ar metilesteru standartmaisījumu (kā norādīts 2.3. punktā).

5.2. Kvantitatīvā analīze

5.2.1. Sastāva noteikšana

Aprēķina masas frakciju, wi atsevišķajiem taukskābju metilesteriem, izsaka metilesteru masas procentos, un to dara šādi.

5.2.2. Aprēķina metode

5.2.2.1. Vispārīgs gadījums

Aprēķina un metilesteru masas procentos izsaka dotā komponenta i saturu, nosakot attiecīgās smailes laukumu procentos attiecībā pret visu smaiļu laukumu summu pēc šādas formulas:

wi = (Ai/ΣA) × 100,

kur:

Ai ir laukums zem individuālas taukskābes metilestera i smailes;

ΣA ir visu laukumu summa zem visu individuālo taukskābju metilesteru smailēm.

Rezultātus izsaka ar divām zīmēm aiz komata.

4. piezīme.

Taukiem un eļļām taukskābju metilesteru masas frakcija ir vienāda ar triacilglicerīnu masas frakciju, izsakot gramos uz 100 g. Ja šis pieņēmums nav pieļaujams, sk. 5.2.2.2. punktu.

5.2.2.2. Korekcijas koeficientu lietošana

Dažos gadījumos, piemēram, tādu taukskābju klātbūtnē, kas satur mazāk par astoņiem oglekļa atomiem, vai tādu skābju klātbūtnē, kam ir otrējās grupas, laukumus koriģē ar īpašiem korekcijas koeficientiem (Fci). Šos koeficientus nosaka katram instrumentam atsevišķi. Šim nolūkam izmanto piemērotus references materiālus, kuriem ir sertificēts taukskābju sastāvs attiecīgajā spektrā.

5. piezīme.

Šie korekcijas koeficienti atšķiras no teorētiskajiem FID korekcijas koeficientiem, kas norādīti A papildinājumā, jo tie aptver arī inžekcijas sistēmas darbību u. c. Tomēr lielāku atšķirību gadījumā būtu jāpārbauda visas sistēmas darbība.

Šim standartmaisījumam taukskābes metilestera i masas procentus apraksta formula:

wi = (mi /Σm) × 100,

kur:

mi ir taukskābes metilestera i masa standartmaisījumā;

Σm ir dažādo komponentu, izteiktu kā taukskābes metilesteri, masas summa standartmaisījumā.

No standartmaisījuma hromatogrammas aprēķina taukskābes metilestera i procentuālo laukumu:

wi = (Ai/ΣA) × 100,

kur:

Ai ir taukskābes metilestera i laukums standartmaisījumā;

ΣA ir visu taukskābes metilesteru laukumu summa standartmaisījumā.

Tad korekcijas koeficients Fc ir:

Fc = (mi × ΣA)/(Ai/Σm)

Paraugā masas procenti katram taukskābes metilesterim i ir:

wi = (Fi × Ai)/Σ (Fi × Ai)

Rezultātus izsaka ar divām zīmēm aiz komata.

6. piezīme.

Aprēķinātā vērtība atbilst tādas individuālas taukskābes masas procentiem, kas aprēķināta kā triacilglicerīni uz 100 g tauku.

5.2.2.3. Iekšējā standarta lietošana

Dažās analīzēs (piemēram, ja visas taukskābes nav kvantitatīvi jānosaka, kā tas ir gadījumā, ja skābes ar četriem vai sešiem oglekļa atomiem ir kopā ar skābēm, kurās ir 16 un 18 oglekļa atomi, vai ja ir jānosaka taukskābes absolūtais daudzums paraugā) ir jālieto iekšējais standarts. Bieži lieto taukskābes ar 5, 15 vai 17 oglekļa atomiem. Būtu jānosaka iekšējā standarta korekcijas koeficients (ja tāds ir vajadzīgs).

Komponenta i masas procentus, izteiktus kā metilesterus, iegūst pēc formulas:

wi = (mIS × Fi × Ai)/(m × FIS × AIS),

kur:

Ai ir taukskābes metilestera i laukums;

A IS ir iekšējā standarta laukums;

F i ir taukskābes i, kas izteikta kā taukskābes metilesteris, korekcijas koeficients;

F IS ir iekšējā standarta korekcijas koeficients;

m ir analizējamā parauga masa miligramos;

m IS ir iekšējā standarta masa miligramos.

Rezultātus izsaka ar divām zīmēm aiz komata.

6. TESTĒŠANAS PĀRSKATS

Testēšanas pārskatā norāda metilesteru sagatavošanā un gāzu hromatogrāfijā lietotās metodes. Tajā norāda arī visus datus par darbu, kas nav norādīti šajā standartmetodē vai tiek uzskatīti par neobligātiem, kā arī datus par incidentiem, kuri varētu būt ietekmējuši rezultātus.

Testēšanas pārskatā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai pilnībā identificētu paraugu.

7. PRECIZITĀTE

7.1. Starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas rezultāti

Sīkāka informācija par starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu, kurā testēta metodes precizitāte, ir izklāstīta standartā IOC/T.20/Doc. Nr. 33 un konkrēti tā C pielikumā. Vērtības, kas iegūtas šajā starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā, drīkst piemērot tikai šeit minētajiem analizējamo vielu koncentrācijas diapazoniem un matricēm.

7.2. Atkārtojamība

Absolūtā starpība starp diviem neatkarīgiem viena testa rezultātiem, kas iegūti, izmantojot to pašu metodi un identisku testa materiālu, tajā pašā laboratorijā, tam pašam operatoram izmantojot to pašu iekārtu neilgā laika posmā, ne vairāk kā 5 % gadījumu drīkst pārsniegt r vērtību, kas norādīta standartā IOC/T.20/Doc. Nr. 33 un konkrēti tā C pielikuma 1.–14. tabulā.

7.3. Reproducējamība

Absolūtā starpība starp diviem viena testa rezultātiem, kas iegūti, izmantojot to pašu metodi un identisku testa materiālu, dažādās laboratorijās, dažādiem operatoriem izmantojot dažādas iekārtas, ne vairāk kā 5 % gadījumu drīkst pārsniegt R vērtību, kas norādīta standartā IOC/T.20/Doc. Nr. 33 un konkrēti tā C pielikuma 1.–14. tabulā.

A pielikums

1. attēls

ω0,5 platums trijstūra ABC augstuma pusceļā un b platums trijstūra NPM augstuma pusceļā.

2. attēls	3. attēls

B papildinājums

1. attēls

Gāzu hromatogrāfijas profils, kas ar auksto metilationa metodi iegūts no olīvu izspaidu eļļas parauga

Ja nav norādīts citādi, hromatogrāfiskās smailes atbilst metilesterim un etilesterim.

”

V PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XII pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā aprakstītās starptautiskās metodes mērķis ir noteikt kārtību, kādā novērtē organoleptiskās īpašības neapstrādātai olīveļļai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) VII pielikuma VIII daļas 1. punkta nozīmē, un noteikt metodi olīveļļas klasificēšanai atkarībā no šīm īpašībām. Turklāt šajā metodē ir paredzēti norādījumi attiecībā uz fakultatīvo marķējumu.

Aprakstītā metode attiecas tikai uz neapstrādātām olīveļļām un šādu eļļu klasificēšanu vai marķēšanu atkarībā no konstatēto defektu un augļainuma intensitātes, ko nosaka atlasītu, kvalificētu un uzraudzītu degustētāju grupa jeb žūrija.

Šajā pielikumā minētos Starptautiskās Olīvu padomes (IOC) standartus izmanto to jaunākajā pieejamajā redakcijā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).”;"

pielikuma 3.2., 3.3. un 3.4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.1.1. Citas negatīvas pazīmes

Pārkarsēšana vai piedegums:	raksturīga eļļas buķete, ko rada pārlieku stipra un/vai ilgstoša sildīšana ieguves laikā, jo īpaši olīvu pastas termomaisīšanas gadījumā, ja to veic nepiemērotos temperatūras apstākļos.
Siens/koksne:	buķete, kas raksturīga dažām eļļām, kuras iegūtas no sažuvušām olīvām.
Raupjums:	biezuma un mīklveidīguma sajūta, kas rodas, pagaršojot dažas vecas eļļas.
Smēreļļas:	buķete, kas atgādina dīzeļdegvielu, ziežeļļas vai minerāleļļu.
Izspaidu ūdens:	buķete, kas raksturo eļļu, kura pārāk ilgi bijusi saskarē ar izspaidu ūdeni, kurā notikusi rūgšana.
Sālījums:	buķete, kas raksturo no sāls šķīdumā iekonservētām olīvām iegūtu eļļu.
Metāls:	metālu atgādinoša buķete. Pārsvarā raksturīga eļļām, kas drupināšanas, maisīšanas, spiešanas vai glabāšanas laikā ilgstoši bijušas saskarē ar metāla virsmām.
Esparto:	raksturīga buķete eļļām, kuras iegūst, olīvas spiežot jaunās mašās no esparto zāles. Atkarībā no tā, vai mašas izgatavotas no svaigas vai no žāvētas esparto zāles, buķetes var būt atšķirīgas.
Kāpuri:	tādu eļļu buķete, kas iegūtas no olīvām, kuras stipri bojājuši o līvu mušu (Bactrocera oleae) kāpuri.
Gurķi:	raksturīga buķete, kas rodas, eļļu pārāk ilgi glabājot hermētiski noslēgtos traukos, jo īpaši skārda tvertnēs, kā dēļ veidojas 2,6-nonadienāls.

3.2. Pozitīvās pazīmes

Augļainums:	no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras iegūtas no nebojātiem, svaigiem augļiem, kas var būt zaļi vai gatavi. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.
Rūgtums:	pamatgarša, kas raksturīga eļļām, kuras iegūtas no zaļām vai pusgatavām olīvām. Rūgto garšu nosaka ar valnīšveida garšas kārpiņām, kuras atrodas uz robežas starp mēles sakni un ķermeni.
Pikantums:	kņudinoša sajūta, ko parasti rada eļļas, kuras iegūtas sezonas sākumā un – visbiežāk – no olīvām, kas vēl ir zaļas. Pikantumu var sajust visā mutes dobumā, jo īpaši rīklē.

3.3. Fakultatīvs terminu lietojums marķējumā

Žūrijas priekšsēdētājs pēc pieprasījuma var apliecināt to, ka novērtētā eļļa atbilst definīcijām un intervāliem, kurus raksturo ar turpmāk norādītajiem īpašības vārdiem, ņemot vērā attiecīgo pazīmju intensitāti un noteikšanu.

Pozitīvās pazīmes (augļainums, rūgtums un pikantums). Atbilstīgi garšas intensitātei:

—	intensīva, ja attiecīgās pazīmes mediāna pārsniedz 6;

—	vidēja, ja attiecīgās pazīmes mediāna ir no 3 līdz 6;

—	viegla, ja attiecīgās pazīmes mediāna ir mazāka par 3.

Augļainums:	no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras iegūtas no nebojātiem, svaigiem augļiem, kur nav ne zaļo, ne gatavo augļu pārsvars. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.
Zaļu augļu garša:	no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras garšo pēc zaļiem augļiem un iegūtas no zaļām, nebojātām, svaigām olīvām. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.
Gatavu augļu garša:	no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras garšo pēc gataviem augļiem un iegūtas no nebojātām, svaigām olīvām. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.
Sabalansēta garša:	eļļa, kuras garša nav nesabalansēta, proti, pagaršojot eļļu, nerodas tāda ožas, garšas un taustes sajūta, kurā rūgtuma un/vai pikantuma pazīmes mediāna ir par diviem punktiem lielāka par augļainuma mediānu.
Maiga eļļa:	eļļa, kuras rūgtuma un pikantuma pazīmes mediāna ir 2 vai mazāka.”;

pielikuma 7. punktā pēc 7.1. punkta iekļauj šādu punktu:

“7.1.1. Žūrijas priekšsēdētāja vietnieks

Pamatotos gadījumos žūrijas priekšsēdētāju drīkst aizstāt viņa vietnieks, kurš pilda ar testu veikšanu saistītos žūrijas priekšsēdētāja pienākumus. Šim vietniekam ir jābūt ar visām žūrijas priekšsēdētājam vajadzīgajām prasmēm.”;

pielikuma 7.2. punktu aizstāj ar šādu:

“7.2. Degustētāji

Cilvēkiem, kas kā degustētāji piedalās olīveļļu organoleptiskajos testos, tas jādara brīvprātīgi. Tādēļ kandidātiem ir ieteicams iesniegt rakstisku pieteikumu. Kandidātus atlasa, māca un uzrauga žūrijas priekšsēdētājs atkarībā no kandidātu prasmes noteikt atšķirības starp līdzīgiem paraugiem; jāpatur prātā, ka kandidātu precizitāte mācību gaitā uzlabosies.

Degustētājiem ir jādarbojas kā faktiskiem sensoriskajiem novērotājiem, neņemot vērā savu personīgo gaumi un aprakstot vienīgi tās izjūtas, ko viņi ir uztvēruši. Lai to paveiktu, žūrijas locekļiem ir jāstrādā klusumā, atbrīvoti un nesteidzīgi, pievēršot maksimālu sensoro uzmanību degustētajam paraugam.

Katram testam ir vajadzīgi 8–12 degustētāji, lai gan ir ieteicams nodrošināt papildu degustētājus, lai vajadzības gadījumā aizstātu neieradušos locekļus.”;

pielikuma 9.3. punktu aizstāj ar šādu:

“9.3. Žūrijas priekšsēdētāja rīcība ar datiem

Žūrijas priekšsēdētājs savāc degustētāju aizpildītās profila lapas un pārskata dažādām pazīmēm norādīto intensitāti. Ja tiek konstatētas neatbilstības, žūrijas priekšsēdētājs lūdz attiecīgo degustētāju vēlreiz pārbaudīt profila lapu un, ja vajadzīgs, atkārtot testu.

Žūrijas priekšsēdētājs katra žūrijas locekļa novērtējumu datus ievada datorprogrammā, piemēram, datorprogrammā, kāda paredzēta standartā IOC/T.20/Doc. Nr. 15, lai statistiski aprēķinātu analīzes rezultātus, pamatojoties uz to mediānu aprēķiniem. Skatīt šā pielikuma 9.4. punktu un papildinājumu. Konkrēta parauga datus ievada, izmantojot matricu ar 9 slejām, kurās ieraksta 9 sensorās pazīmes, un n rindām, kur “n” ir žūrijā ietilpstošo degustētāju skaits.

Ja vismaz 50 % žūrijas locekļu ir konstatējuši defektu un reģistrējuši to sadaļā “Citas”, žūrijas priekšsēdētājs aprēķina šā defekta mediānu un izsecina atbilstīgo klasifikāciju.

Klasifikāciju noteicošā noturīgā variāciju koeficienta vērtība (defekts ar spēcīgāko intensitāti un augļainums) nedrīkst pārsniegt 20 %.

Pretējā gadījumā žūrijas priekšsēdētājam ir jāatkārto konkrētā parauga novērtējums vēl vienā degustēšanas sesijā.

Ja šāda situācija bieži atkārtojas, žūrijas priekšsēdētājam ir ieteicams nodrošināt degustētājiem konkrētas papildu mācības (IOC/T.20/Doc. Nr. 14. 5. nodaļa) un izmantot atkārtojamības indeksu un novirzes indeksu, lai pārbaudītu degustētāju darbības rezultātus (IOC/T.20/Doc. Nr. 14, 6. nodaļa).”;

pielikuma 9.4. punktu aizstāj ar šādu:

“9.4. Eļļas klasificēšana

Eļļas šķiru nosaka, ņemot vērā defektu mediānu un augļainuma mediānu. Defektu mediāna ir intensīvākā konstatētā defekta mediāna. Defektu mediānu un augļainuma mediānu norāda ar vienu zīmi aiz komata.

Eļļas šķiru nosaka, defektu mediānu un augļainuma mediānu salīdzinot ar turpmāk norādītajiem atsauces intervāliem. Intervālu robežas ir noteiktas, ņemot vērā metodes kļūdu, un tāpēc tiek uzskatītas par absolūtām. Attiecīgs programmatūras nodrošinājums ļauj iedalījumu šķirās attēlot statistikas datu tabulas vai grafika veidā.

a)	Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa: defektu mediāna ir 0, augļainuma mediāna ir lielāka par 0.

b)	Neapstrādāta olīveļļa: defektu mediāna ir lielāka par 0, bet nav lielāka par 3,5, augļainuma mediāna ir lielāka par 0.

c)	Spīdīgā olīveļļa: defektu mediāna ir lielāka par 3,5, vai arī defektu mediāna ir mazāka par vai vienāda ar 3,5 un augļainuma mediāna ir 0.

1. piezīme.

Ja rūgtuma un/vai pikantuma mediāna ir lielāka par 5,0, žūrijas priekšsēdētājs to norāda eļļas testa sertifikātā.

Ja novērtējums vajadzīgs, lai pārbaudītu eļļas atbilstību standartiem, ir jāveic vienreizēja eļļas testēšana. Kontrolnovērtējumu gadījumā žūrijas priekšsēdētājs nodrošina to, ka novērtējumu veic divos savstarpēji nesaistītos atkārtojumos; pazīmju mediānu aprēķina, pamatojoties uz visiem profila lapas datiem no abiem testiem.”;

pielikuma 1. attēlu aizstāj ar šādu:

“1. attēls

NEAPSTRĀDĀTAS OLĪVEĻĻAS PROFILA LAPA

Konstatēto defektu intensitāte
Asa smarža un garša/duļķes
Pelējums/mitra zeme
Vīns/etiķis/ skābums
Apsalušas olīvas (mitra koksne)
Sasmakums
Citas negatīvas pazīmes:
Apraksts:	Metāls ☐ Siens ☐ Kāpuri ☐ Raupjums ☐ Sālījums ☐ Pārkarsēšana vai piedegums ☐ Izspaidu ūdens ☐ Esparto ☐ Gurķi ☐ Smēreļļas ☐
Konstatēto pozitīvo pazīmju intensitāte
Augļainums
	Zaļi augļi ☐	Gatavi augļi ☐
Rūgtums
Pikantums

Degustētāja vārds, uzvārds:			Degustētāja kods:
Parauga kods:	Paraksts:
Datums:
Piezīmes:”

VI PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XIX pielikumu groza šādi:

1)	nosaukumu aizstāj ar šādu: “ALIFĀTISKO SPIRTU UN TRITERPĒNSPIRTU SATURA NOTEIKŠANA, IZMANTOJOT GĀZU HROMATOGRĀFIJU AR KAPILĀRO KOLONNU”;

2)	pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. PRIEKŠMETS Šajā pielikumā aprakstīta metode alifātisko spirtu un triterpēnspirtu satura noteikšanai eļļās un taukos.”;

pielikuma 4.11. punktu aizstāj ar šādu:

“4.11.

Standartšķīdums plānslāņa hromatogrāfijā: C20–C28 spirtu 0,5 % šķīdums hloroformā vai spirtu frakcija, kas iegūta no olīvu izspaidu eļļas nepārziepjojamās vielas, kā norādīts 5.2. punktā.”;

pielikuma 5.2.5. un 5.2.6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.2.5.

Kad plati apskata ultravioletajā gaismā, to viegli un vienmērīgi apsmidzina ar 2′,7′-dihlorfluoresceīna šķīdumu. Alifātisko spirtu josla ir tā, kas atrodas vienā līmenī ar standartšķīdumam atbilstošo plankumu: joslas robežas apzīmē ar melnu zīmuli, alifātisko spirtu joslu un nākamo joslu tieši virs tās – terpēnspirtu joslu – atzīmējot kopā (sk. 4. piezīmi).

4. piezīme.

Alifātisko spirtu un terpēnspirtu joslas jāgrupē tādēļ, lai ņemtu vērā dažu alifātisko spirtu iespējamo migrāciju uz triterpēnspirtu joslu. Ar plānslāņa hromatogrāfiju veiktas izdalīšanas piemērs sniegts papildinājuma 1. attēlā.

5.2.6.

Ar metāla lāpstiņu no iezīmētā laukuma noņem silikagelu. Sīki sasmalcinātu no plates noņemto materiālu pārvieto uz filtrtīģeli (3.7. punkts). Pievieno 10 ml karsta hloroforma, rūpīgi samaisa ar metāla lāpstiņu un vakuumā filtrē, filtrātu uztver filtrtīģelim pievienotajā koniskajā kolbā (3.8. punkts)

Silikagelu kolbā trīs reizes mazgā ar etilēteri (katru reizi aptuveni 10 ml), filtrātu savācot tajā pašā filtram pievienotajā kolbā. Filtrātu ietvaicē no 4 līdz 5 ml tilpumam, atlikušo šķīdumu pārnes iepriekš nosvērtā 10 ml mēģenē (3.9. punkts), uzmanīgi sildot, lēnā slāpekļa plūsmā ietvaicē sausu, izšķīdina, vēlreiz pievienojot dažus pilienus acetona, atkal ietvaicē sausu, aptuveni uz 10 minūtēm ievieto krāsnī 105 °C temperatūrā, tad atdzesē eksikatorā un nosver.

Mēģenē iegūtais atlikums ir spirtu frakcija.”;

pielikuma 5.4.4. punktu aizstāj ar šādu:

“5.4.4. Smaiļu identificēšana

Individuālu smaiļu identificēšana notiek pēc to aiztures laika un salīdzinot ar standarta TMSE maisījumu, kuru analizē tādos pašos apstākļos.

Rafinētas olīveļļas spirtu frakcijas hromatogrammas piemēri sniegti papildinājuma 2. un 3. attēlā.”;

papildinājumu aizstāj ar šādu:

“Papildinājums

Izdalīšanas piemērs plānslāņa hromatogrāfijā un hromatogrammu piemēri

1. attēls

Plānslāņa hromatogrāfijas plate ar nepārziepjojamo olīveļļas frakciju, kas eluēta ar heksānu/etilēteri (65/35)

2. attēls

Rafinētas olīveļļas spirtu frakcijas hromatogramma

3. attēls

Rafinētas olīveļļas un otrās centrifugēšanas olīveļļas alifātiskie spirti un triterpēnspirti

13.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/55

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/1835

(2015. gada 12. oktobris),

ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus

(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 42. un 45. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Aizsardzības aģentūra (Aģentūra) tika izveidota ar Padomes Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP (1), un tās uzdevums ir atbalstīt Padomes un dalībvalstu centienus uzlabot Savienības aizsardzības spējas krīzes pārvarēšanas jomā un atbalstīt Eiropas drošības un aizsardzības politiku.

(2)	Eiropas Drošības stratēģijā, ko 2003. gada 12. decembrī ir apstiprinājusi Eiropadome, aizsardzības aģentūras izveide ir atzīta par nozīmīgu soli elastīgāku un efektīvāku Eiropas militāro resursu attīstībā.

(3)	2008. gada 11. decembra ziņojumā par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu ir apstiprināts, ka Aģentūrai ir galvenā nozīme kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) būtiskāko aizsardzības spēju veidošanā.

(4)	Līguma par Eiropas Savienību (LES) 45. pantā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu, kurā nosaka Aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus un kurā būtu jāņem vērā dalībvalstu efektīvas līdzdalības līmenis Aģentūras darbībās.

(5)	Aģentūrai būtu jāsniedz ieguldījums kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP), jo īpaši KDAP, īstenošanā.

(6)	Aģentūras struktūrai vajadzētu būt tādai, lai tā varētu reaģēt uz Savienības un tās dalībvalstu operacionālajām vajadzībām KDAP jomā un – ja nepieciešams funkciju izpildē – sadarboties ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām.

(7)

Aģentūrai būtu jāizveido ciešas darba attiecības ar jau esošiem pasākumiem, grupējumiem un organizācijām, piemēram, tiem, kas izveidoti saskaņā ar Nodomu protokola pamatnolīgumu (“LoI pamatnolīgums”), kā arī ar Organisation Conjointe de Coopération en matière d'Armement (OCCAR) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

(8)	Sava uzdevuma pildīšanas nolūkā Aģentūrai būtu jāspēj sadarboties un slēgt atbilstīgus pasākumus ar Savienības iestādēm un struktūrām.

(9)	Saskaņā ar LES 18. panta 2. punktu Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vajadzētu būt vienai no galvenajām lomām Aģentūras struktūrā un būtu jānodrošina būtiskā saikne starp Aģentūru un Padomi.

(10)	Padomei, veicot politisku uzraudzību un veidojot politiku, būtu jāsniedz pamatnostādnes vai jādod norādes Aģentūrai.

(11)	Ņemot vērā to būtību, administratīvo pasākumu noslēgšanu starp Aģentūru un trešām valstīm, organizācijām un vienībām būtu jāapstiprina Padomei, lēmumu pieņemot vienprātīgi.

(12)

Pieņemot pamatnostādnes, norādes un lēmumus attiecībā uz Aģentūras darbu, Padomei būtu jātiekas aizsardzības ministru līmenī. Jebkuras Padomes pieņemtas pamatnostādnes, norādes vai lēmumi, kas attiecas uz Aģentūras darbību, būtu jāsagatavo saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 240. pantu.

(13)	Būtu jāpaliek neskartai Padomes darba sagatavošanas struktūru un padomdevēju struktūru kompetencei, jo īpaši Pastāvīgo pārstāvju komitejas kompetencei saskaņā ar LESD 240. pantu, Politikas un drošības komitejas (PDK) kompetencei saskaņā ar LES 38. pantu un ES Militārās komitejas (ESMK) kompetencei.

(14)

Izstrādājot Padomes lēmumus, kas attiecas uz Aģentūru, valstu bruņojuma jomas vadītājiem, aizsardzības spēju jomas vadītājiem, pētniecības un tehnoloģiju jomas vadītājiem un aizsardzības politikas jomas vadītājiem būtu jāsaņem ziņojumi un jādod ieguldījums viņu kompetencē esošu jautājumu risināšanā.

(15)	Aģentūrai vajadzētu būt tādam tiesību subjektam, lai tā varētu veikt savas funkcijas un sasniegt savus mērķus, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar Padomi un pilnībā ņemot vērā Savienības un tās iestāžu pienākumus.

(16)

Būtu jānodrošina, ka Aģentūras pārvaldītajos budžetos, katru gadījumu izskatot atsevišķi, var veikt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, pilnībā ievērojot noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus, kas attiecas uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, tostarp LES 41. panta 2. punktu.

(17)	Lai gan Aģentūrā var iesaistīties visas dalībvalstis, tai būtu arī jānodrošina iespēja konkrētām dalībvalstu grupām izveidot ad hoc projektus vai programmas.

(18)

Tam, ka šie ad hoc projekti un programmas ietilpst Aģentūras kompetencē esošajās funkcijās un uzdevumos, pamatā ir centieni precizēt šo darbību statusu, apliecinot, ka tās ir Aģentūras budžeta sastāvdaļa. Tam būtu jānodrošina, ka atbrīvojumu, kurš paredzēts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (“Protokols Nr. 7”), kas pievienots LES un LESD, 3. pantā un Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2) 151. panta 1. punkta aa) apakšpunktā, var piemērot tikai tādām darbībām, saistībā ar kurām Aģentūras loma projektu vai programmu pārvaldīšanā dalībvalstu atbalstam sniedz pievienoto vērtību. Lai varētu piemērot tādu atbrīvojumu, Aģentūras lomai ir jābūt pievienoto vērtību sniedzošai. Tādēļ atbrīvojums neattiektos uz gadījumiem, kad minētā loma ir vienīgi iepirkt preces un pakalpojumus dalībvalstu vajadzībām.

(19)

Ņemot vērā Padomes lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības izveidi saskaņā ar LES 42. panta 6. punktu un 46. pantu un saskaņā ar LES un LESD pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar LES 42. pantu (“Protokols Nr. 10”), Aģentūrai būtu jāatbalsta pastāvīgas strukturētas sadarbības īstenošana.

(20)	Aģentūrai vajadzētu būt lēmumu pieņemšanas procedūrām, kas tai ļautu efektīvi pildīt savus pienākumus, vienlaikus ievērojot iesaistīto dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku.

(21)	Aģentūrai būtu jāpilda savs uzdevums, pilnībā ievērojot LES 40. pantu.

(22)

Aģentūrai būtu jādarbojas, pilnībā ievērojot Padomes drošības standartus un noteikumus. Aģentūrai būtu jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (3) un par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (4).

(23)	Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tāpēc Dānijai šis lēmums nebūs saistošs.

(24)	Ir jāveic vairāki būtiski grozījumi Padomes Lēmumā 2011/411/KĀDP (5). Skaidrības labad minētais lēmums būtu jāpārstrādā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

AĢENTŪRAS IZVEIDE, UZDEVUMS UN PIENĀKUMI

1. pants

Izveide

1. Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūra (“Eiropas Aizsardzības aģentūra” vai “Aģentūra”), kas sākotnēji izveidota ar Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP, turpina darbu saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

2. Aģentūra darbojas Padomes pakļautībā, atbalstot KĀDP un KDAP, vienotā Savienības iestāžu sistēmā un neskarot Savienības iestāžu un Padomes struktūru atbildību. Aģentūras uzdevums neskar citu Savienības kompetenci, tādējādi pilnībā ievērojot LES 40. pantu.

3. Aģentūra ir atvērta visu to dalībvalstu dalībai, kuras vēlas tajā darboties. Dalībvalstis, kuras šā lēmuma pieņemšanas laikā jau darbojas Aģentūrā, turpina būt iesaistītās dalībvalstis.

4. Jebkura dalībvalsts, kas vēlas iesaistīties Aģentūras darbā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā vai kas vēlas no Aģentūras izstāties, paziņo par savu nodomu Padomei un informē AP. Visus vajadzīgos šādas iesaistīšanās vai izstāšanās tehniskos un finanšu noteikumus nosaka 8. pantā minētā valde.

5. Aģentūras mītne atrodas Briselē.

2. pants

Uzdevums

1. Aģentūras uzdevums ir atbalstīt Padomes un dalībvalstu centienus uzlabot Savienības aizsardzības spējas krīzes pārvarēšanas jomā un atbalstīt KDAP, kāda tā ir šobrīd un tiks veidota turpmāk.

2. Aģentūra apzina operacionālās vajadzības, sekmē pasākumus to apmierināšanai, veicina aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanu un, vajadzības gadījumā, to īstenošanu, piedalās Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un palīdz Padomei novērtēt militāro spēju uzlabošanos.

3. Aģentūras uzdevums neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas darbojas Aģentūrā,

b)	“dalībvalstis, kas dod ieguldījumu” ir tās iesaistītās dalībvalstis, kas dod ieguldījumu kādā konkrētā Aģentūras projektā vai programmā,

4. pants

Politiskā uzraudzība un kārtība, kādā iesniedz ziņojumus Padomei

1. Aģentūra darbojas Padomes pakļautībā un tās politiskajā uzraudzībā un sniedz tai ziņojumus un saņem no tās pamatnostādnes vai norādes attiecībā uz Aģentūras darbu, jo īpaši attiecībā uz tās trīs gadu plānošanas grafiku.

2. Aģentūra regulāri ziņo Padomei par savām darbībām un jo īpaši:

a)	katru gadu novembrī iesniedz Padomei ziņojumu par Aģentūras darbībām attiecīgajā gadā;

b)	ņemot vērā Padomes lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības izveidi, vismaz reizi gadā sniedz Padomei informāciju par ieguldījumu, ko Aģentūra devusi izvērtēšanas darbībās saistībā ar pastāvīgu strukturētu sadarbību, kā minēts 5. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā.

Aģentūra laikus informē Padomi par būtiskiem jautājumiem, kas iesniedzami valdei lēmumu pieņemšanai.

3. Padome, apspriedusies attiecīgā gadījumā ar PDK vai citu kompetentu Padomes struktūru, ar vienprātīgu lēmumu sniedz pamatnostādnes vai norādes attiecībā uz Aģentūras darbu, jo īpaši saistībā ar tās trīs gadu plānošanas grafiku.

4. Saistībā ar sava uzdevuma izpildi Aģentūra var sniegt ieteikumus Padomei un vajadzības gadījumā – Komisijai.

5. pants

Funkcijas un pienākumi

1. Pildot savas funkcijas un pienākumus, Aģentūra ņem vērā Savienības un Savienības iestāžu citas kompetences.

2. Aģentūras funkciju un uzdevumu izpilde neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.

3. Ievērojot pakļautību Padomei, Aģentūra:

palīdz noteikt mērķus, kas dalībvalstīm jāsasniedz militāro spēju jomā, un novērtēt to, kā dalībvalstis ievēro saistības attiecībā uz šīm spējām, jo īpaši:

i)	apzinot Savienības turpmākās vajadzības aizsardzības spēju jomā kopā ar kompetentajām Padomes struktūrām, tostarp ESMK, un izmantojot, inter alia, Spēju attīstības mehānismu un ikvienu turpmāku šādu mehānismu;

ii)	koordinējot to, kā tiek īstenots spēju attīstības plāns un ikviens turpmāks šāds plāns;

iii)	atbilstīgi dalībvalstu apstiprinātiem kritērijiem izvērtējot to, kā dalībvalstis ievēro saistības attiecībā uz šīm spējām, inter alia, izmantojot spēju attīstības plāna procesu un Spēju attīstības mehānismu un ikvienu turpmāku šādu instrumentu;

sekmē operatīvo vajadzību saskaņošanu un efektīvu, atbilstīgu iepirkumu metožu pieņemšanu, jo īpaši:

i)	veicinot un koordinējot militāro prasību saskaņošanu;

ii)	veicinot rentablu un efektīvu iepirkumu, apzinot un izplatot labāko pieredzi;

iii)	nodrošinot novērtējumu finanšu prioritātēm aizsardzības spēju attīstīšanas un iegūšanas jomā;

ierosina daudzpusējus projektus, lai sasniegtu mērķus militāro spēju jomā, nodrošināt dalībvalstu īstenoto programmu koordināciju un īpašu sadarbības programmu pārvaldību, jo īpaši:

i)	sekmējot un ierosinot jaunus daudzpusējus sadarbības projektus;

ii)	apzinot un ierosinot sadarbību operatīvajā jomā;

iii)	tiecoties koordinēt jau esošas programmas, ko īsteno dalībvalstis;

iv)	pēc dalībvalstu lūguma uzņemoties atbildību par konkrētu programmu pārvaldību;

v)	pēc dalībvalstu lūguma izstrādājot programmas, ko vajadzības gadījumā pārvaldītu, izmantojot OCCAR vai citus atbilstīgus pasākumus;

atbalsta aizsardzības tehnoloģiju izpēti, kā arī koordinēt un plānot kopīgus pētījumus un tehnisku risinājumu izpēti atbilstīgi nākotnes operacionālajām vajadzībām, jo īpaši:

i)	veicinot, vajadzības gadījumā saistībā ar Savienības pētniecības darbībām, tādu pētniecību, kas spētu nodrošināt turpmākas ar aizsardzības un drošības spējām saistītas vajadzības, un tādējādi stiprināt Eiropas rūpniecisko un tehnisko potenciālu šajā jomā;

ii)	sekmējot mērķtiecīgākus kopīgus pētījumus un tehnoloģijas aizsardzības jomā;

iii)	ar pētījumu un projektu starpniecību sekmējot pētniecību un tehnoloģijas aizsardzības jomā;

iv)	pārraugot pētniecības un tehnoloģiju līgumus aizsardzības jomā;

v)	sadarbībā ar Komisiju maksimāli uzlabojot aizsardzības un civilo vai ar aizsardzību saistīto pētniecības programmu savstarpējo papildināmību un sinerģiju;

palīdz apzināt un, vajadzības gadījumā, īstenot jebkuru derīgu pasākumu aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un militāro izdevumu efektivitātes uzlabošanai, jo īpaši:

i)	palīdzot izveidot starptautiskā vidē konkurētspējīgu Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu, neskarot iekšējā tirgus noteikumus un Komisijas kompetenci šajā jomā;

ii)	izstrādājot atbilstīgu politiku un stratēģijas, apspriežoties ar Komisiju un, vajadzības gadījumā rūpniecības nozares pārstāvjiem;

iii)	apspriežoties ar Komisiju, Aģentūras uzdevumos iekļaut to, lai panāktu attiecīgu procedūru izstrādi un saskaņošanu ES mērogā;

ņemot vērā Padomes lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības izveidi, atbalsta minēto sadarbību, jo īpaši:

i)	sekmējot būtiskākās kopējās vai Eiropas spēju attīstības iniciatīvas;

ii)	palīdzot regulāri novērtēt iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uz spējām, jo īpaši ieguldījumu, kas dots saskaņā ar kritērijiem, ko nosaka – inter alia – pamatojoties uz Protokola Nr. 10 2. pantu, un vismaz reizi gadā ziņojot par to;

g)	cenšas panākt saskanību ar citām Savienības politikas jomām, ciktāl tās skar aizsardzības spējas;

h)	veicina ciešāku sadarbību aizsardzības jomā starp iesaistītajām dalībvalstīm, ievērojot Sistemātiskas un ilglaicīgas aizsardzības sadarbības politikas programmu;

i)	sniedz atbalstu KDAP operācijām, ņemot vērā ES krīzes pārvaldības procedūras.

6. pants

Tiesību subjekta statuss

Aģentūrai ir tāds tiesību subjekta statuss, kas vajadzīgs tās funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis nodrošina to, ka Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Konkrēti, Aģentūra var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesas procesā. Aģentūrai ir tiesības slēgt līgumus ar privātām vai publiskām struktūrām vai organizācijām.

II NODAĻA

AĢENTŪRAS STRUKTŪRA UN PERSONĀLS

7. pants

Aģentūras vadītājs

1. Aģentūras vadītājs ir Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).

2. Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par Aģentūras vispārējo organizāciju un darbību un nodrošina to, ka izpilddirektors, kas sniedz ziņojumus Aģentūras vadītājam, īsteno Padomes sniegtās pamatnostādnes un norādes un valdes lēmumus.

3. Aģentūras vadītājs sniedz Padomei Aģentūras ziņojumus, kā minēts 4. panta 2. punktā.

4. Aģentūras vadītājs atbild par administratīvu pasākumu saskaņošanu ar trešām valstīm un citām organizācijām, grupējumiem vai vienībām saskaņā ar valdes sniegtajiem norādījumiem. Saskaņā ar šādiem pasākumiem, kurus apstiprina valde, Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par pienācīgu darba attiecību nodibināšanu ar tiem.

8. pants

Valde

1. Aģentūras lēmējinstance ir valde, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts, kas ir pilnvarots savas valdības vārdā uzņemties saistības, un viens Komisijas pārstāvis. Valde darbojas saskaņā ar Padomes sniegtajām pamatnostādnēm un norādēm.

2. Valdē tiekas iesaistīto dalībvalstu aizsardzības ministri vai to pārstāvji. Katru gadu valde parasti notur vismaz divas aizsardzības ministru sanāksmes.

3. Aģentūras vadītājs sasauc un vada valdes sanāksmes. Aģentūras vadītājs sasauc sanāksmi viena mēneša laikā, ja kāda iesaistītā dalībvalsts to lūdz.

4. Aģentūras vadītājs var deleģēt pilnvaras vadīt aizsardzības ministru pārstāvju līmeņa valdes sanāksmes.

5. Valde var sanākt īpašos sastāvos (piemēram, valstu bruņojuma jomas vadītāji, aizsardzības spēju vadītāji, pētniecības un tehnoloģiju jomas vadītāji vai aizsardzības politikas jomas vadītāji).

6. Valdes sanāksmēs piedalās:

a)	10. pantā minētais Aģentūras izpilddirektors vai viņa pārstāvis;

b)	ESMK priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis;

c)	Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) pārstāvji.

7. Kopējas ieinteresētības jautājumos valde var nolemt uzaicināt:

a)	NATO ģenerālsekretāru vai viņa ieceltu pārstāvi;

b)	citu tādu pasākumu, grupējumu vai organizāciju vadītājus/priekšsēdētājus, kuru darbs ir saistīts ar Aģentūras darbu (piemēram, tādu, kas izveidoti saskaņā ar LoI pamatnolīgumu, kā arī OCCAR un EKA);

c)	vajadzības gadījumā citu trešo personu pārstāvjus.

9. pants

Valdes pienākumi un pilnvaras

1. Saskaņā ar 4. panta 1. punktā minētajām Padomes sniegtajām pamatnostādnēm un norādēm valde:

a)	apstiprina Padomei iesniedzamos ziņojumus;

b)	ne vēlāk kā katra gada 31. decembrī vienprātīgi pieņem Aģentūras vispārējo budžetu;

c)	apstiprina Aģentūras trīs gadu plānošanas grafiku, kurā izklāstītas Aģentūras prioritātes vispārējā budžeta robežās, ņemot vērā, ka plānošanas grafika otrajam un trešajam gadam paredzētās finansiālās vērtības ir sniegtas vienīgi plānošanas nolūkos un nav juridiski saistošas maksimālās vērtības.

d)	apstiprina Aģentūras ad hoc projektu vai programmu izveidi saskaņā ar 19. pantu;

e)	ieceļ izpilddirektoru un viņa vietnieku;

f)	lemj pa to, ka viena vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar 17. pantu uztic Aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo un finanšu pārvaldību;

g)	apstiprina jebkādus ieteikumus Padomei vai Komisijai;

h)	pieņem valdes reglamentu;

i)	var grozīt Aģentūras vispārējā budžeta izpildes finanšu noteikumus;

j)	var grozīt noteikumus un normas, kas piemērojamas attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, līgumdarbiniekiem un valstu norīkotiem ekspertiem;

k)	nosaka tehniskos un finanšu noteikumus attiecībā uz dalībvalstu iesaistīšanos vai izstāšanos, kas minēta 1. panta 4. punktā;

l)	pieņem norādījumus par Aģentūras vadītāja veiktu administratīvu pasākumu saskaņošanu;

m)	apstiprina 23. panta 1. punktā minētos ad hoc pasākumus;

n)	noslēdz administratīvus pasākumus starp Aģentūru un trešām personām, kā minēts 26. panta 1. punktā;

o)	apstiprina gada pārskatus un bilanci;

p)	dod piekrišanu lēmumiem, kas saistīti ar Aģentūras organizatorisko struktūru;

q)	apstiprina pakalpojumu līmeņa līgumus vai darba vienošanās, kas minētas 25. pantā, izņemot tos, kuriem ir administratīvs raksturs;

r)	pieņem visus citus attiecīgos lēmumus, kas saistīti ar Aģentūras uzdevuma izpildi.

2. Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi, valde pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Iesaistīto dalībvalstu balsis vērtē saskaņā ar LES 16. panta 4. un 5. punktu. Balsošanā piedalās tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.

3. Ja kādas iesaistītās dalībvalsts pārstāvis valdē paziņo, ka svarīgu un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, viņš vēlas iebilst pret kāda lēmuma pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, balsošana nenotiek. Minētais pārstāvis var ar Aģentūras vadītāja starpniecību nodot lietu Padomei, lai tā pēc vajadzības sniegtu valdei pamatnostādnes. Alternatīvi arī valde ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt nodot lietu izskatīšanai Padomei. Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

4. Pēc izpilddirektora vai iesaistītās dalībvalsts priekšlikuma valde var nolemt izveidot:

a)	valdes administratīvo un budžeta lēmumu sagatavošanas komitejas, kuras veido iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis;

b)	komitejas, kas specializējas konkrētos jautājumos, kuri ir Aģentūras kompetencē. Minēto komiteju sastāvā ir iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un, ja vien valde nelemj citādi, viens Komisijas pārstāvis.

Lēmumā par šādu komiteju izveidi nosaka to pilnvaras un darbības ilgumu.

10. pants

Izpilddirektors

1. Izpilddirektoru un viņa vietnieku pēc Aģentūras vadītāja ieteikuma atlasa un amatā uz trim gadiem ieceļ valde. Valde var pagarināt šo termiņu par diviem gadiem. Izpilddirektors un viņa vietnieks darbojas Aģentūras vadītāja pakļautībā un saskaņā ar valdes lēmumiem.

2. Iesaistītās dalībvalstis iesniedz kandidatūras Aģentūras vadītājam, kurš par to informē valdi. Par sākotnējās atlases procesa rīkošanu ir atbildīgs Aģentūras vadītājs.

Tiek izveidota padomdevēju grupa, ko apstiprina valde, un tās sastāvs ir veidots tā, lai tiktu nodrošināts pienācīgs līdzsvars starp pārstāvjiem no EĀDD, Aģentūras un iesaistītajām dalībvalstīm.

Pamatojoties uz sākotnējās atlases procesu, Aģentūras vadītājs valdei atlasa vismaz divus kandidātus, norādot to kandidātu, kuru tas iesaka.

3. Izpilddirektors ar vietnieka palīdzību veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Aģentūras darba lietderību un efektivitāti. Izpilddirektors ir atbildīgs par funkcionālo nodaļu pārraudzību un koordinēšanu, lai nodrošinātu to veiktā darba vispārējo saskaņotību.

4. Izpilddirektors atbild par:

a)	Aģentūras trīs gadu plānošanas grafika īstenošanas nodrošināšanu;

b)	valdes darba sagatavošanu;

c)	valdei iesniedzamā gada vispārējā budžeta projekta sagatavošanu;

d)	valdei iesniedzamā trīs gadu plānošanas grafika sagatavošanu;

e)	ciešas sadarbības nodrošināšanu ar Padomes darba sagatavošanas struktūrām, jo īpaši ar PDK un ESMK, kā arī informācijas sniegšanu tām;

f)	šā lēmuma 4. panta 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanu;

g)	ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanu un Aģentūras vispārējā budžeta un Aģentūrai uzticēto ad hoc projektu vai programmu budžetu izpildi;

h)	Aģentūras ikdienas vadīšanu;

i)	visiem drošības aspektiem;

j)	visiem ar personālu saistītiem jautājumiem.

5. Saskaņā ar Aģentūras vispārējā budžeta noteikumiem un ņemot vērā trīs gadu plānošanas grafiku, izpilddirektoram tiek piešķirtas pilnvaras slēgt līgumus un pieņemt darbiniekus. Izpilddirektoram ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz citiem budžetiem, kas noteikti 12. pantā, jo īpaši budžetiem, kuri saistīti ar darbībām saskaņā ar IV nodaļu, un visiem budžetiem, kurus veido 15. pantā minētie papildu ienākumi.

6. Izpilddirektors atskaitās valdei.

7. Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis.

11. pants

Personāls

1. Aģentūras personāls, tostarp izpilddirektors, ir pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki, kurus pieņem darbā, izraugoties no visu iesaistīto dalībvalstu kandidātiem, nodrošinot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārstāvību, kā arī no Savienības iestādēm. Izpilddirektors izraugās Aģentūras personālu uz attiecīgo zināšanu un pieredzes pamata, izmantojot godīgas un pārredzamas konkursa procedūras. Izpilddirektors laikus publicē detalizētu informāciju par visām brīvajām darbavietām, kā arī ar atlases procesu saistītos kritērijus. Visos gadījumos pieņemšana darbā notiek tā, lai Aģentūrai nodrošinātu augstākajam spēju un prasmes līmenim atbilstīgus personāla pakalpojumus.

2. Aģentūras vadītājs, apspriežoties ar valdi, pēc izpilddirektora priekšlikuma ieceļ amatā Aģentūras personālu augstākās vadības līmenī un atjauno tā līgumus.

3. Aģentūras personālu veido:

personāls, kuru Aģentūra tieši pieņem darbā uz terminēta līguma pamata un kuru izraugās no iesaistīto dalībvalstu valstspiederīgajiem. Padome vienprātīgi ir pieņēmusi noteikumus, kas attiecas uz šādiem darbiniekiem (6). Vajadzības gadījumā valde šos noteikumus pārskata un groza, ja minētajos noteikumos tai ir paredzētas pilnvaras tā rīkoties;

valstu eksperti, kurus iesaistītās dalībvalstis norīko vai nu amatos Aģentūras organizatoriskajā struktūrā, vai arī lai veiktu īpašus uzdevumus vai īstenotu īpašus projektus. Padome vienprātīgi ir pieņēmusi noteikumus, kas attiecas uz šādiem darbiniekiem (7). Vajadzības gadījumā valde šos noteikumus pārskata un groza, ja minētajos noteikumos tai ir paredzētas pilnvaras tā rīkoties;

c)	Savienības ierēdņi, kas ir norīkoti darbam Aģentūrā uz noteiktu laiku un/vai īpašu uzdevumu veikšanai vai projektu īstenošanai pēc vajadzības.

4. Aģentūra var izmantot arī:

a)	trešo valstu, organizāciju un vienību darbiniekus, kuriem tās maksā atlīdzību un ar kuriem Aģentūra ir noslēgusi administratīvus pasākumus saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai kuri ar valdes piekrišanu ir pārcelti vai norīkoti darbam Aģentūrā saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka minētajos pasākumos;

līgumdarbiniekus un norīkotos ekspertus, lai tie sniegtu ieguldījumu viena vai vairāku Aģentūras ad hoc projektu vai programmu īstenošanā, kā minēts IV nodaļā. Šādos gadījumos no budžetiem, kas ir saistīti ar minētajiem ad hoc projektiem vai programmām, var segt līgumdarbinieku pamatalgas un piemaksas un attiecīgo norīkoto ekspertu izdevumus.

5. Kopējais gadu skaits, ko darbinieki var strādāt Aģentūras labā, ieskaitot visus ieņemtos amatus, ir ne vairāk nekā 10 gadi.

6. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visas domstarpības, kas rodas starp Aģentūru un ikvienu personu, uz kuru var attiekties Aģentūras personālam piemērojamie noteikumi.

III NODAĻA

BUDŽETS UN FINANŠU NOTEIKUMI

12. pants

Aģentūras budžets

Aģentūras budžets ietver vispārējo budžetu, budžetus, kas saistīti ar IV nodaļā paredzētajām darbībām, un visus budžetus, kurus veido 15. pantā minētie papildu ieņēmumi.

Aģentūras budžets tiek veidots saskaņā ar Eiropas Savienības budžeta principiem (8).

13. pants

Vispārējais budžets

1. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 31. martam valdei iesniedz vispārējā budžeta projekta sākotnējo tāmi nākamajam gadam.

2. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. jūnijam ierosina valdei pārskatītu vispārējā budžeta projekta sākotnējo tāmi nākamajam gadam kopā ar triju gadu plānošanas grafika projektu.

3. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. septembrim ierosina valdei vispārējā budžeta projektu kopā ar triju gadu plānošanas grafika projektu. Projekts ietver:

apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai:

i)	segtu Aģentūras darbības, personāla un sanāksmju izmaksas;

ii)	samaksātu par ārējām konsultācijām, jo īpaši, darbības analīzi, kas ir būtiskas Aģentūras uzdevumu veikšanai, un lai veiktu īpašas darbības visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam, kā noteikts 5. pantā;

b)	to ieņēmumu prognozi, kuri vajadzīgi, lai segtu izdevumus.

4. Valde tiecas nodrošināt to, ka 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās apropriācijas veido nozīmīgu daļu no kopējām norādītajā punktā minētajām apropriācijām. Minētās apropriācijas atbilst faktiskajām vajadzībām un ļauj Aģentūrai darboties operatīvi.

5. Vispārējā budžeta projektam pievieno sīki izstrādātus pamatojumus un sīki izstrādātu štatu sarakstu.

6. Valde vienprātīgi var nolemt, ka vispārējā budžeta projekts sedz arī kāda konkrēta projekta vai programmas izmaksas, ja skaidri redzams, ka tas kalpo visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam.

7. Apropriācijas klasificē sadaļās un nodaļās, vajadzības gadījumā tās sīkāk iedalot pantos, grupējot izdevumus pēc veida vai mērķa.

8. Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Šīs apropriācijas iegrāmato, ja ir nopietns pamats šaubīties par vajadzīgo apropriāciju apjomu vai iegrāmatoto apropriāciju izpildes iespējamību.

9. Ieņēmumi ir:

a)	iesaistīto dalībvalstu veicamās iemaksas, kuras aprēķina, pamatojoties uz nacionālā kopienākuma (NKI) lielumu;

b)	citi ieņēmumi.

Vispārējā budžeta projektā izveido pozīcijas, kur kārtot iezīmētos ieņēmumus, un, kad vien iespējams, norāda paredzēto summu.

10. Valde vienprātīgi pieņem vispārējā budžeta projektu līdz katra gada 31. decembrim. To darot, valdes priekšsēdētājs ir Aģentūras vadītājs vai Aģentūras vadītāja iecelts pārstāvis, vai Aģentūras vadītāja uzaicināts valdes loceklis. Izpilddirektors paziņo, ka budžets ir pieņemts, un dara to zināmu iesaistītajām dalībvalstīm.

11. Ja finanšu gada sākumā vispārējā budžeta projekts vēl nav pieņemts, tad katru mēnesi ikvienā budžeta nodaļā vai citā apakšnodaļā drīkst iztērēt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām. Minētie noteikumi Aģentūrai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais vispārējā budžeta projekts. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var atļaut veikt izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu, ja budžeta apropriāciju kopapjoms attiecīgajam finanšu gadam nepārsniedz iepriekšējā finanšu gada kopapjomu. Izpilddirektors var pieprasīt veikt iemaksas, kas vajadzīgas, lai segtu ar šo noteikumu atļautās apropriācijas; šīs iemaksas ir veicamas 30 dienu laikā no iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

14. pants

Budžeta grozījumi

1. Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzami apstākļi, izpilddirektors var valdei ierosināt budžeta grozījumu projektu.

2. Budžeta grozījumu projektu izstrādā, ierosina un pieņem un par to paziņo saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda attiecas uz vispārējo budžetu. Valde pieņem lēmumus, ņemot vērā to steidzamību.

15. pants

Papildu ieņēmumi

1. Veicot savu uzdevumu saskaņā ar 2. pantu, Aģentūra īpašam mērķim var saņemt papildu ieņēmumus:

a)	no Savienības vispārējā budžeta, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pilnībā ievērojot tam piemērojamos noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus;

b)	no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām trešām personām, ja vien valde viena mēneša laikā no šādas informācijas saņemšanas no Aģentūras nenolemj citādāk.

2. Ieņēmumus, kas minēti 1. punktā var izlietot tikai tam īpašajam mērķim, kam tie piešķirti.

16. pants

Iemaksas un atmaksājumi

1. Iemaksu apjoma noteikšana, ja ir piemērojams NKI lielums:

a)	Ja ir piemērojams NKI lielums, tad iemaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kam jāveic iemaksas, nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta lielumu, kā tas ir precizēts LES 41. panta 2. punktā, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (9) vai jebkuru citu lēmumu, ar kuru var to aizstāt.

Dati, ko izmanto, lai aprēķinātu katru iemaksu, ir uzrādīti jaunākajam Savienības budžetam pievienotās tabulas “Vispārējā budžeta finansējuma kopsavilkums pēc pašu resursu veida un pēc dalībvalstīm” ailē “NKI pašu resursi”. Iemaksa, kuru veic katra dalībvalsts, kam iemaksas jāveic, ir proporcionāla attiecīgās dalībvalsts NKI daļai to visu dalībvalstu NKI kopsummā, kurām jāveic iemaksas.

2. Iemaksu veikšanas grafiks

a)	Iemaksas, ar ko paredzēts finansēt Aģentūras vispārējo budžetu, iesaistītās dalībvalstis veic trijos vienādos maksājumos līdz attiecīgā finanšu gada 15. martam, 15. jūnijam un 15. oktobrim.

b)	Ja pieņem budžeta grozījumus, attiecīgā dalībvalsts vajadzīgās iemaksas veic 60 dienu laikā pēc iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

c)	Katra dalībvalsts maksā par banku pakalpojumiem, kas attiecas uz tās veiktajām iemaksām.

d)	Ja gada budžets nav apstiprināts līdz 30. novembrim, Aģentūra pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma var izdot individuālu provizorisku pieprasījumu, lai šī dalībvalsts veic iemaksas.

17. pants

Ar ad hoc darbībām saistīto budžetu pārvaldība, ko veic Aģentūra

1. Valde pēc izpilddirektora vai dalībvalsts priekšlikuma var nolemt, ka saskaņā ar 19. un 20. pantu dalībvalstis var uzticēt Aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo un finanšu pārvaldību.

2. Saistībā ar Aģentūras ad hoc projektiem un programmām valde var pilnvarot Aģentūru saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti pasākumos, ar kuriem reglamentē attiecīgās darbības, slēgt līgumus un dotāciju nolīgumus un avansā iekasēt no šīm dalībvalstīm vajadzīgās iemaksas, lai pildītu šādus līgumus un dotāciju nolīgumus.

18. pants

Budžeta izpilde

1. Aģentūras vispārējam budžetam piemērojamie finanšu noteikumi ir izklāstīti Padomes Lēmumā 2007/643/KĀDP (10). Vajadzības gadījumā valde ar vienprātīgu lēmumu šos noteikumus pārskata un groza.

2. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas noteikumus par vispārējā budžeta īstenošanu un kontroli, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, neskarot attiecīgos Savienības noteikumus. Valde jo īpaši nodrošina to, ka pienācīgi tiek ņemta vērā piegādes drošība un prasības sargāt gan aizsardzības noslēpumus, gan intelektuālā īpašuma tiesības.

3. Revīzijas kolēģija pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatus.

IV NODAĻA

AĢENTŪRAS VEIKTĀ PĀRVALDĪBA PĀR AD HOC PROJEKTIEM VAI PROGRAMMĀM UN AR TĀM SAISTĪTIEM BUDŽETIEM

19. pants

A kategorijas (iespēja atteikt) ad hoc projekti vai programmas un ar tām saistītie ad hoc budžeti

1. Viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis vai izpilddirektors valdei var iesniegt Aģentūras kompetencē esošu ad hoc projektu vai programmu, kas paredz iesaistīto dalībvalstu vispārēju dalību, norādot arī paredzamo Aģentūras sniegto pievienoto vērtību. Valdi informē par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kurš ir saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, kā arī par iespējamiem trešo personu ieguldījumiem.

2. Visas iesaistītās dalībvalstis parasti veic iemaksas. Tās informē izpilddirektoru par saviem nodomiem šajā sakarā.

3. Valde apstiprina ad hoc projekta vai programmas izveidi.

4. Valde pēc izpilddirektora vai iesaistītās dalībvalsts priekšlikuma var pieņemt lēmumu izveidot komiteju, kas pārraudzītu ad hoc projekta vai programmas pārvaldību un īstenošanu. Komitejā ir pārstāvji no katras dalībvalsts, kas veic ieguldījumu, un, ja projektam vai programmai iemaksu piešķir Savienība – Komisijas pārstāvis. Valdes lēmumā norāda komitejas pilnvaras un darbības termiņu.

5. Valdē sanākušās dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, saistībā ar ad hoc projektu vai programmu apstiprina:

a)	noteikumus, ar ko reglamentē projekta vai programmas pārvaldību;

b)	ja nepieciešams, ar projektu vai programmu saistīto ad hoc budžetu, iemaksu kritērijus un nepieciešamos īstenošanas noteikumus;

c)	trešo personu dalību 4. punktā minētajā komitejā. To dalība neskar Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

6. Ja Savienība veic iemaksu ad hoc projektā vai programmā, Komisija piedalās 5. punktā minētajos lēmumos, pilnībā ievērojot Savienības vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras.

20. pants

B kategorijas (atļaujoša) ad hoc projekti vai programmas un ar tām saistītie ad hoc budžeti

1. Viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis var informēt valdi, ka tās plāno izveidot ad hoc projektu vai programmu, kas ir Aģentūras kompetencē, un vajadzības gadījumā izveidot ar to saistītu ad hoc budžetu, norādot arī paredzamo Aģentūras sniegto pievienoto vērtību. Valdi informē par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kas saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, un tai sniedz sīkāku informāciju, ja tā ir būtiska, par šāda projekta vai programmas cilvēkresursiem, kā arī par iespējamām trešo personu iemaksām.

2. Lai maksimāli palielinātu sadarbības iespējas, visas iesaistītās dalībvalstis laikus tiek informētas par ad hoc projektu vai programmu, tostarp par pamatu dalības paplašināšanai, lai jebkura iesaistītā dalībvalsts varētu paust savu interesi pievienoties. Turklāt projekta vai programmas ierosinātājs(-i) uzņemas dalību izvērst tik plašu, cik vien iespējams. Projekta ierosinātāji dalību nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

3. Tad ad hoc projektu vai programmu uzskata par Aģentūras projektu vai programmu, ja vien valde viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas nenolemj citādi.

4. Jebkura iesaistītā dalībvalsts, kas vēlākā posmā izsaka vēlmi piedalīties ad hoc projektā vai programmā, par savu nodomu paziņo dalībvalstīm, kas veic ieguldījumu. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, divos mēnešos pēc minētā paziņojuma saņemšanas savā starpā lemj par attiecīgās dalībvalsts dalību, pienācīgi ņemot vērā pamatu, kas izklāstīts, iesaistītās dalībvalstis informējot par konkrēto projektu vai programmu.

5. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, pieņem ad hoc projekta vai programmas izveidošanai un īstenošanai vajadzīgos lēmumus, un, ja nepieciešams, lēmumus attiecībā uz budžetu, kas saistīts ar konkrēto ad hoc projektu vai programmu. Ja Savienība veic iemaksu šādā projektā vai programmā, Komisija piedalās šajā punktā minētajos lēmumos, pilnībā ievērojot Savienības vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, vajadzības gadījumā informē valdi par notikumu attīstību saistībā ar šādu projektu vai programmu.

21. pants

Aģentūras ad hoc projektu un programmu un ar tām saistītu ad hoc budžetu darbības joma

1. Ievērojot attiecīgi 2. un 5. pantā noteiktā Aģentūras uzdevuma tvērumu, funkcijas un pienākumus, un ar nosacījumu, ka ad hoc projekti un programmas tiek apstiprināti saskaņā ar 19. un 20. pantu, Aģentūras darbības inter alia var aptvert:

a)	iegādi, ko īsteno ar publiskā iepirkuma līgumu, ievērojot attiecīgos Savienības noteikumus, kas reglamentē publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu;

b)	dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar 18. pantā minētajiem finanšu noteikumiem un normām.

2. Ad hoc budžetos, kas ir saistīti ar Aģentūras projektiem un programmām un ko pārvalda saskaņā ar 17. pantu, attiecīgā gadījumā iekļauj apropriācijas, kas paredzētas, lai segtu:

a)	izmaksas, kas ir saistītas ar 1. punktā minētajām juridiskajām saistībām;

b)	izmaksas, kas minētas 13. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā, ciktāl šādas izmaksas tieši rodas attiecīgo ad hoc projektu un programmu pārvaldības rezultātā.

22. pants

Iemaksas ad hoc budžetos no Savienības vispārējā budžeta

No Savienības vispārējā budžeta var izdarīt iemaksas ad hoc budžetos, kas izveidoti 19. un 20. pantā minētajiem ad hoc projektiem vai programmām.

23. pants

Trešo personu dalība

1. Trešās personas var kā dalībnieki, kas dod ieguldījumu, veikt ieguldījumu konkrētā ad hoc projektā vai programmā, kas izveidots saskaņā ar 19. vai 20. pantu, un ar to saistītā budžetā. Ja nepieciešams, valde ar kvalificētu balsu vairākumu katram konkrētam projektam vai programmai apstiprina ad hoc pasākumus starp Aģentūru un trešām personām.

2. Attiecībā uz ad hoc projektiem vai programmām, kas izveidoti saskaņā ar 19. pantu, valdē sanākušās dalībvalstis, kas dod ieguldījumu, apstiprina visus nepieciešamos pasākumus ar attiecīgām trešām personām, kas saistīti ar to ieguldījumu.

3. Attiecībā uz ad hoc projektiem vai programmām, kas izveidoti saskaņā ar 20. pantu, dalībvalstis, kas dod ieguldījumu, pieņem lēmumu par visiem nepieciešamajiem pasākumiem ar attiecīgām trešām personām, kas saistīti ar to ieguldījumu.

V NODAĻA

ATTIECĪBAS AR SAVIENĪBAS IESTĀDĒM UN STRUKTŪRĀM

24. pants

Attiecības ar Komisiju

1. Komisija ir valdes locekle bez balsstiesībām un sadarbības un savstarpēja labuma garā ir pilnībā iesaistīta Aģentūras darbā.

2. Aģentūra tiecas īstenot darba attiecības ar Komisiju, jo īpaši lai apmainītos ar pieredzi un padomu jomās, kurās Savienības darbības ietekmē Aģentūras uzdevumu un kurās Aģentūras darbības ir nozīmīgas saistībā ar Savienības darbībām.

3. Aģentūra un Komisija, savstarpēji vienojoties, vai dalībvalstis, kas dod ieguldījumu, un Komisija, savstarpēji vienojoties, nosaka vajadzīgos pasākumus, lai no Savienības vispārējā budžeta atbilstīgi 15. un 22. pantam segtu iemaksas, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

4. Neskarot dalībvalstu suverēno kompetenci pār aizsardzības spēju attīstību, Komisija var piedalīties Aģentūras projektos un programmās. Šādā gadījumā tā piedalās lēmumos, kas minēti 23. panta 2. un 3. punktā.

25. pants

Attiecības ar Savienības iestādēm un struktūrām

1. Ciktāl tas ir būtiski Aģentūras uzdevumu veikšanai, tā var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas izveidoti ar LES vai LESD vai uz to pamata.

Ja vajadzīgs, Aģentūra ar šādām vienībām slēdz pakalpojumu līmeņa līgumus vai darba vienošanās. Šādas darba vienošanās var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās vai tehniskās informācijas, tostarp personas datu un klasificētas informācijas, apmaiņu saskaņā ar attiecīgajiem drošības noteikumiem.

2. Vienības, kas minētas 1. punktā, var piedalīties Aģentūras projektos un programmās un ar to saistītā budžetā.

VI NODAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM, ORGANIZĀCIJĀM UN VIENĪBĀM

26. pants

Administratīvi pasākumi un citi jautājumi

1. Lai veiktu tai uzticēto uzdevumu, Aģentūra var iesaistīties administratīvos pasākumos ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām. Tādi pasākumi ietver:

a)	principus, uz kuriem balstās attiecības starp Aģentūru un trešo personu;

b)	noteikumus konsultācijām par jautājumiem, kas saistīti ar Aģentūras darbu;

c)	drošības jautājumus.

Veicot šādus pasākumus, tā ievēro Savienības vienoto iestāžu sistēmu un lēmumu pieņemšanas autonomiju. Katru šādu pasākumu pieņem valde pēc tam, kad to vienprātīgi apstiprinājusi Padome.

2. Aģentūra tiecas īstenot ciešas darba attiecības ar attiecīgiem OCCAR elementiem un elementiem, kas izveidoti saskaņā ar LoI pamatnolīgumu, lai – vajadzības gadījumā un savstarpēji vienojoties – attiecīgi inkorporētu šos elementus vai pārņemtu to principus un praksi.

3. Piemērojot spēju attīstības plānā paredzētās procedūras, tiek nodrošināta savstarpēja pārredzamība un saskaņota attīstība spēju jomā. Aģentūras un attiecīgo NATO struktūru citas darba attiecības nosaka ar 1. punktā minēto administratīvo pasākumu, pilnībā ievērojot izveidoto Savienības un NATO sadarbības un konsultāciju sistēmu.

4. Saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar organizācijām un struktūrām, kas nav minētas 2. un 3. punktā, lai atvieglinātu to iespējamo dalību projektos un programmās.

5. Saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar trešām valstīm, lai atvieglinātu to iespējamo dalību specifiskos projektos un programmās.

6. Gadījumos, kad Aģentūra saskaņā ar 7. panta 4. punktu paredzējusi izveidot jaunas darba attiecības ar šā panta 4. un 5. punktā aprakstītajām organizācijām, vienībām vai trešām valstīm, tā lūdz iepriekšēju apstiprinājumu no valdes.

Aģentūra arī sniedz ziņojumus valdei par izveidoto attiecību norisi.

Ja iesaistītās dalībvalstis to lūdz, Aģentūra rīko ad hoc sanāksmi ar iesaistītajām dalībvalstīm un organizāciju, vienību vai trešo valsti, ar kuru Aģentūra ir noslēgusi administratīvus pasākumus, lai saskaņā ar attiecīgajiem drošības noteikumiem apspriestos un apmainītos ar informāciju par minētās organizācijas, vienības vai trešās valsts piedalīšanos konkrētos projektos un programmās.

VII NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

27. pants

Privilēģijas un imunitāte

1. Izpilddirektora un Aģentūras personāla privilēģijas un imunitāte ir noteiktas Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2004. gada 10. novembra Lēmumā par Eiropas Aizsardzības Aģentūras un tās personāla privilēģijām un imunitāti.

Kamēr minētais lēmums nav stājies spēkā, uzņēmējvalsts var izpilddirektoram un Aģentūras personālam piešķirt tajā paredzētās privilēģijas un imunitāti.

2. Aģentūras privilēģijas un imunitāte ir tādas, kā noteikts Protokolā Nr. 7.

3. Konkrēti, 3. panta otrā daļa Protokolā Nr. 7 attiecas uz tādām darbībām, saistībā ar kurām Aģentūras loma projektu vai programmu pārvaldīšanā dalībvalstu atbalstam sniedz pievienoto vērtību, un neattiecas uz tādiem gadījumiem, kad minētā loma ir vienīgi iepirkt preces un pakalpojumus dalībvalstu vajadzībām.

28. pants

Pārskatīšanas klauzula

Ņemot vērā šā lēmuma iespējamo pārskatīšanu Padomē, Aģentūras vadītājs piecu gadu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā sniedz valdei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu.

29. pants

Juridiskā atbildība

1. Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3. Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē attiecīgie Aģentūrai piemērojamie noteikumi.

30. pants

Piekļuve dokumentiem

Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas noteikumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1049/2001.

31. pants

Datu aizsardzība

Noteikumus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 45/2001, piemēro Aģentūras veiktai personas datu apstrādei.

Valde pēc Aģentūras vadītāja priekšlikuma pieņem īstenošanas noteikumus, ja tas ir nepieciešams.

32. pants

Drošība

1. Aģentūra piemēro Padomes drošības noteikumus, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2013/488/ES (11).

2. Ārējā komunikācijā Aģentūra nodrošina atbilstīgu drošību.

33. pants

Valodu izmantošana

Valodu izmantošanu Aģentūras darbā nosaka Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu.

34. pants

Atcelšana

Lēmumu 2011/411/KĀDP atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2015. gada 12. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Vienotā Rīcība 2004/551/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi (OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2011/411/KĀDP (2011. gada 12. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus un atceļ Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP (OV L 183, 13.7.2011., 16. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2004/676/EK (2004. gada 24. septembris) par Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumiem (OV L 310, 7.10.2004., 9. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2004/677/EK (2004. gada 24. septembris) par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Eiropas Aizsardzības aģentūru (OV L 310, 7.10.2004., 64. lpp.).

(8) Vienotības princips, budžeta precizitātes princips, gada pārskata princips, līdzsvara princips, norēķinu vienības princips, universāluma princips, specifikācijas princips, pareizas finanšu pārvaldības princips, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 6. pantā (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2007/643/KĀDP (2007. gada 18. septembris), par Eiropas Aizsardzības aģentūras finanšu noteikumiem un par iepirkuma noteikumiem un noteikumiem par finanšu iemaksām, ko veic no Eiropas Aizsardzības aģentūras darbības budžeta (OV L 269, 12.10.2007., 1. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

ATCELTIE AKTI UN SECĪGI VEIKTIE GROZĪJUMI

Padomes Vienotā rīcība 2004/551/KĀDP	OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp.
Padomes Vienotā rīcība 2008/299/KĀDP	OV L 102, 12.4.2008., 34. lpp.
Padomes Lēmums 2011/411/KĀDP	OV L 183, 13.7.2011., 16. lpp.

II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Lēmums 2011/411/KĀDP	Šis lēmums
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
—	3. panta c) punkts
4. panta 3.–4. punkts	—
4. panta 5. punkts	4. panta 3. punkts
5. pants	5. pants
—	5. panta 3. punkta g) apakšpunkts
6. pants	6. pants
7. pants	7. pants
8. pants	8. pants
9. pants	9. pants
9. panta 1. punkta b) apakšpunkts	—
9. panta 1. punkta c) apakšpunkts	9. panta 1. punkta b) apakšpunkts
—	9. panta 1. punkta c) apakšpunkts
10. pants	10. pants
11. pants	11. pants
11. panta 1. punkta pirmais teikums	11. panta 3. punkts
—	11. panta 1. punkts
—	11. panta 2. punkts
11. panta 2. punkts	11. panta 5. punkts
11. panta 3. punkta a) apakšpunkts	—
11. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts	11. panta 4. punkts
11. panta 1. punkta otrais, trešais un ceturtais teikums	11. panta 6. punkts
—	11. panta 8. punkts
11. panta 4. punkts	11. panta 9. punkts
12. pants	—
—	12. pants
13. pants	13. pants
13. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts	—
—	13. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts
14. pants	14. pants
14. panta 3. punkts	—
15. pants	15. pants
16. pants	16. pants
17. pants	17. pants
18. pants	18. pants
19. pants	19. pants
20. pants	20. pants
—	21. pants
21. pants	22. pants
22. pants	23. pants
22. panta 4. punkts	24. panta 4. punkta otrais teikums
23. pants	24. pants
23. panta 2. punkts	24. panta 4. punkta pirmais teikums
—	25. pants
24. pants	26. pants
24. panta 6.–8. punkts	—
—	24. panta 6. punkts
25. pants	27. pants
25. panta pirmā daļa	—
26. pants	28. pants
27. pants	29. pants
28. pants	30. pants
—	31. pants
29. pants	32. pants
30. pants	33. pants
31. pants	34. pants
32. pants	35. pants

13.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/75

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/1836

(2015. gada 12. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 9. maijā pieņēma Lēmumu 2011/273/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju.

(2)

Kopš tā laika Padome ir turpinājusi stingri nosodīt Sīrijas režīma īstenotās vardarbīgās represijas pret civiliedzīvotājiem Sīrijā. Padome atkārtoti ir paudusi nopietnas bažas par stāvokli Sīrijā, kas arvien pasliktinās, un jo īpaši par plašajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

(3)

Saskaņā ar Padomes 2012. gada 23. janvāra secinājumiem, kuros Padome apstiprināja Savienības apņemšanos turpināt īstenot politiku, kas paredz noteikt papildu pasākumus pret režīmu tik ilgi, kamēr turpināsies represijas, Padome 2014. gada 14. aprīlī paziņoja, ka ES turpinās pret režīmu vērsto ierobežojošo pasākumu politiku tik ilgi, kamēr turpināsies represijas.

(4)	Padome atkārtoti ar lielām bažām atzīmēja Sīrijas režīma mēģinājumus apiet ES ierobežojošos pasākumus, lai turpinātu finansēt un atbalstīt režīma īstenoto politiku, kas ar vardarbīgām represijām vērsta pret civiliedzīvotājiem.

(5)

Padome atzīmē, ka Sīrijas režīms turpina īstenot represīvu politiku, un, ņemot vērā esošās situācijas nopietnību, Padome uzskata, ka ieviestie ierobežojošie pasākumi ir jāuztur spēkā un ir jānodrošina to efektivitāte, tos izvēršot vēl vairāk un vienlaikus tajos saglabājot mērķtiecīgo un diferencēto pieeju, kā arī paturot prātā humanitāros apstākļus, kādos atrodas Sīrijas iedzīvotāji. Padome uzskata, ka dažas personu un vienību kategorijas, ņemot vērā īpašo Sīrijā dominējošo situāciju, ir īpaši svarīgas minēto ierobežojošo pasākumu efektivitātei.

(6)

Padome ir izvērtējusi, ka Sīrijas režīma īstenotās stingrās ekonomikas kontroles dēļ centrālās tādu vadošo uzņēmēju aprindas, kas darbojas Sīrijā, savu statusu spēj saglabāt vienīgi cieši sadarbojoties ar režīmu un saņemot tā atbalstu, kā arī to ietekmējot. Padome uzskata, ka tai būtu jāparedz ierobežojošie pasākumi – noteikt ieceļošanas ierobežojumus un visu to līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, kas ir minēto vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē un kurus Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā, lai tiem neļautu sniegt materiālu vai finansiālu atbalstu režīmam un lai, izmantojot viņu ietekmi, palielinātu spiedienu uz pašu režīmu, liekot tam manīt represiju politiku.

(7)

Padome ir izvērtējusi, ka saistībā ar to, ka varas īstenošana Sīrijā tradicionāli pamatojas uz ģimeni, pašreizējā Sīrijas režīma vara ir koncentrēta ietekmīgu Assad un Makhlouf ģimenes locekļu rokās. Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi – iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir dažu Assad un Makhlouf ģimenes locekļu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un noteikt ieceļošanas ierobežojumus šādām personām, kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā, gan tādēļ, lai, izmantojot minēto ģimeņu locekļus, tieši ietekmētu režīmu, liekot tam mainīt represiju politiku, gan tādēļ, lai izvairītos no riska, ka ierobežojošie pasākumi tiek apieti ar ģimenes locekļu starpniecību.

(8)

Sīrijas valdības ministri būtu jāuzskata par gan kopīgi, gan atsevišķi atbildīgiem par Sīrijas režīma īstenoto represiju politiku. Padome ir izvērtējusi, ka bijušajiem Sīrijas valdības ministriem īpaši saistībā ar pašreizējo Sīrijas režīmu, visticamāk, joprojām ir ietekme uz minēto režīmu. Tādēļ Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi – iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir gan Sīrijas valdības ministru, gan pēc 2011. gada maija amatus ieņēmušo ministru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un noteikt ceļošanas ierobežojumus šādām personām, kuras Padome apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(9)

Sīrijas Bruņotie spēki ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko režīms īsteno savu represīvo politiku un pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un tajos dienošie virsnieki rada nopietnu risku, ka turpmāk tiks izdarīti šādi pārkāpumi. Turklāt, jo īpaši saistībā ar Sīrijas Bruņotajiem spēkiem, Padome ir izvērtējusi, ka bijušajiem Bruņoto spēku augstākā ranga virsniekiem, visticamāk, joprojām ir ietekme uz režīmu. Tādēļ Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi – iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir gan Sīrijas Bruņoto spēku augstākā ranga virsnieku, gan bijušo, pēc 2011. gada amatus ieņēmušo Bruņoto spēku augstākā ranga virsnieku īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un noteikt ieceļošanas ierobežojumus šādām personām, kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(10)

Sīrijas drošības un izlūkošanas dienesti ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko režīms īsteno savu represīvo politiku un pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un tajos dienošie virsnieki rada nopietnu risku, ka turpmāk tiks veikti šādi pārkāpumi. Turklāt, jo īpaši saistībā ar Sīrijas drošības un izlūkošanas dienestiem, Padome ir izvērtējusi, ka bijušajiem minēto dienestu virsniekiem, visticamāk, joprojām ir ietekme uz režīmu. Tādēļ Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi – iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir Sīrijas drošības un izlūkošanas dienestu locekļu, kā arī bijušo, pēc 2011. gada maija amatus ieņēmušo minēto dienestu locekļu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un noteikt ieceļošanas ierobežojumus šādām personām, kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(11)

Padome ir izvērtējusi, ka ar režīmu saistīti paramilitāri grupējumi atbalsta Sīrijas režīmu attiecībā uz represīvo politiku, pēc Sīrijas režīma pavēles un tā vārdā pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un ka to locekļi rada nopietnu risku, ka turpmāk tiks veikti šādi pārkāpumi. Tāpēc Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi – iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir ar Sīrijas režīmu saistītu paramilitāru grupējumu locekļu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un noteikt ieceļošanas ierobežojumus šādām personām, kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(12)

Lai novērstu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas Sīrijā izdarīti, izmantojot ķīmiskos ieročus, Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi personām, vienībām, daļām, aģentūrām, struktūrām vai iestādēm, kuras darbojas šajā jomā un kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(13)

Ierobežojošie pasākumi neskar privilēģijas un imunitāti, kāda ir diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kas ir akreditēti kādā ES dalībvalstī, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem. Turklāt ierobežojošie pasākumi neskar diplomātisko darbību veikšanu un dalībvalstu konsulāro palīdzību Sīrijā.

(14)	Uz personām vai vienībām, kas pieder pie vienas no 6. līdz 12. apsvērumā minētajām kategorijām, ierobežojošie pasākumi nebūtu jāattiecina, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku.

(15)	Visi lēmumi iekļaut sarakstā būtu jāpieņem individuāli un katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā pasākuma samērīgumu.

(16)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2013/255/KĀDP (2), kas aizstāja Lēmumu 2011/273/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2013/255/KĀDP groza šādi:

pievieno šādus apsvērumus:

“(3)	Padome atkārtoti ir ar lielām bažām atzīmējusi Sīrijas režīma mēģinājumus apiet ES ierobežojošos pasākumus, lai turpinātu finansēt un atbalstīt režīma īstenoto politiku, kas ar vardarbīgām represijām ir vērsta pret civiliedzīvotājiem.

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

Sīrijas Bruņotie spēki ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko režīms īsteno savu represīvo politiku un pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un tajos dienošie virsnieki rada nopietnu risku, ka turpmāk tiks izdarīti šādi pārkāpumi. Turklāt, jo īpaši saistībā ar Sīrijas Bruņotajiem spēkiem, Padome ir izvērtējusi, ka bijušajiem Bruņoto spēku augstākā ranga virsniekiem, visticamāk, joprojām ir ietekme uz režīmu. Tādēļ Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi – iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir gan Sīrijas Bruņoto spēku augstākā ranga virsnieku, gan bijušo, pēc 2011. gada maija amatus ieņēmušo Bruņoto spēku augstākā ranga virsnieku īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un noteikt ieceļošanas ierobežojumus šādām personām, kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(9)

(10)

Padome ir izvērtējusi, ka ar režīmu saistīti paramilitāri grupējumi atbalsta Sīrijas režīmu attiecībā uz represīvo politiku, pēc Sīrijas režīma pavēles un tā vārdā pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un ka to locekļi rada nopietnu risku, ka turpmāk tiks veikti šādi pārkāpumi. Tādēļ Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi – iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir ar Sīrijas režīmu saistītu paramilitāru grupējumu locekļu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un noteikt ieceļošanas ierobežojumus šādām personām, kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(11)

Lai novērstu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas Sīrijā izdarīti, izmantojot ķīmiskos ieročus, Padome uzskata, ka tai būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi pret personām, vienībām, daļām, aģentūrām, struktūrām vai iestādēm, kuras darbojas šajā jomā un kuras Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā.

(12)

Ierobežojošie pasākumi neskar privilēģijas un imunitāti, kāda ir diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kas ir akreditēti kādā Savienības dalībvalstī, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem. Turklāt ierobežojošie pasākumi neskar diplomātisko darbību veikšanu un dalībvalstu konsulāro palīdzību Sīrijā.

(13)	Uz personām vai vienībām, kas pieder pie vienas no 5. līdz 11. apsvērumā minētajām kategorijām, ierobežojošie pasākumi nebūtu jāattiecina, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku.

(14)	Visi lēmumi iekļaut sarakstā būtu jāpieņem individuāli un katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā pasākuma samērīgumu.”;

2)	lēmuma 3. apsvērums tiek numurēts kā 15. apsvērums;

lēmuma 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai I pielikumā uzskaitītajām personām, kas atbildīgas par vardarbīgajām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, personām, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistītām personām liegtu ieceļot to teritorijā vai to šķērsot.

2. Saskaņā ar Padomes veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem saistībā ar stāvokli Sīrijā, kā izklāstīts 5. līdz 11. apsvērumā, arī dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai to teritorijā liegtu ieceļot vai liegtu teritoriju šķērsot tranzītā:

a)	vadošajiem uzņēmējiem, kas darbojas Sīrijā;

b)	Assad un Makhlouf ģimenes locekļiem;

c)	Sīrijas valdības ministriem, kas bijuši pie varas pēc 2011. gada maija;

d)	Sīrijas Bruņoto spēku locekļiem, kam pēc 2011. gada maija dienestā ir bijusi pulkveža pakāpe un līdzvērtīga vai augstāka pakāpe;

e)	Sīrijas drošības un izlūkošanas dienestu locekļiem, kas bijuši amatā pēc 2011. gada maija;

f)	ar režīmu saistītu paramilitāru grupējumu locekļiem; vai

g)	personām, kas darbojas ķīmisko ieroču izplatīšanas jomā, un ar tām saistītām personām, kuras iekļautas I pielikumā sniegtajā sarakstā.

3. Personas, kas pieder pie vienas no 2. punktā minētajām kategorijām, neiekļauj vai nepatur I pielikumā sniegtajā personu un vienību sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē vai ja tās nerada reālu apiešanas risku.

4. Visus lēmumus iekļaut sarakstā pieņem individuāli attiecībā uz katru atsevišķu gadījumu, ņemot vērā pasākuma samērīgumu.

5. Panta 1. un 2. punkts neuzliek dalībvalstīm pienākumu aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot to teritorijā.

6. Panta 1. un 2. punkts neskar gadījumus, kad dalībvalstij ir saistošs kāds starptautiskajās tiesībās paredzēts pienākums, proti:

a)	ja tā ir starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalsts;

b)	ja tā ir ANO sasauktas vai tās aizgādībā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalsts;

c)	saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai

d)	saskaņā ar 1929. gada Samierināšanās līgumu (Laterāna pakts), ko noslēdzis Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

7. Panta 6. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, kad dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.

8. Padome tiek pienācīgi informēta par visiem gadījumiem, kad kāda dalībvalsts pieļauj izņēmumu saskaņā ar 6. vai 7. punktu.

9. Dalībvalstis, piemērojot 1. un 2. punktā noteiktos pasākumus, var izdarīt izņēmumus, ja ceļošana ir attaisnojama steidzamu humānu iemeslu dēļ vai to pamato dalība starpvaldību sanāksmēs, tostarp tādās, kuras atbalsta Savienība vai kuras rīko dalībvalsts, kas ir EDSO prezidentvalsts, un kurās tiek risināts politisks dialogs, ar ko tieši atbalsta demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Sīrijā.

10. Dalībvalsts, kas vēlas pieļaut 9. punktā minētos izņēmumus, par to rakstiski paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, ja vien viens vai vairāki Padomes locekļi rakstiski neiebilst pret šādu rīcību divu darba dienu laikā no brīža, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu piešķirt ierosināto izņēmumu.

11. Ja saskaņā ar 6.līdz 9. punktu kāda dalībvalsts atļauj I pielikumā uzskaitītajām personām ieceļot tās teritorijā vai to šķērsot, atļauju var izmantot tikai tādā nolūkā, kādā tā ir piešķirta, un tikai tās personas, uz kurām tā attiecas.”;

lēmuma 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I un II pielikumā uzskaitīto par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, personu un vienību, kuras gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistīto personu un vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2. Saskaņā ar Padomes veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem saistībā ar stāvokli Sīrijā, kā izklāstīts 5. līdz 11. apsvērumā, tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I pielikumā uzskaitīto:

a)	vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā;

b)	Assad un Makhlouf ģimeņu locekļu;

c)	Sīrijas valdības ministru, kas bijuši pie varas pēc 2011. gada maija;

d)	Sīrijas Bruņoto spēku locekļu, kam ir “pulkveža” pakāpe un līdzvērtīga vai augstāka pakāpe, kas bijuši dienestā pēc 2011. gada maija;

e)	Sīrijas drošības un izlūkošanas dienestu locekļu, kas bijuši dienestā pēc 2011. gada maija;

f)	režīmam pakļautu paramilitāru grupējumu locekļu; vai

g)	tādu vienību, daļu, aģentūru, struktūru vai iestāžu locekļu, kas darbojas ķīmisko ieroču izplatīšanas jomā, un ar tiem saistītu personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

3. Personas, vienības vai struktūras, kas pieder pie vienas no 2. punktā minētajām kategorijām, neiekļauj vai nesaglabā I pielikumā sniegtajā personu un vienību sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku.

4. Visus lēmumus iekļaut sarakstā pieņem individuāli attiecībā uz katru atsevišķu gadījumu, ņemot vērā pasākuma samērīgumu.

5. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiek tieši vai netieši padarīti pieejami vai izmantojami I un II pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām vai vienībām.

6. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)	vajadzīgi, lai segtu I un II pielikumā uzskaitīto personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un medicīnisko aprūpi, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)	paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu vai pārvaldību; vai

d)	ir nepieciešami ārkārtas izdevumu segšanai, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja;

nepieciešami humānos nolūkos, piemēram, lai veicinātu, ka tiek sniegta palīdzība, tostarp apgāde ar medikamentiem, pārtiku, humānās palīdzības sniedzējiem un tamlīdzīgu palīdzību, un ar noteikumu, ka līdzekļi vai ekonomiskie resursi tiek atbrīvoti, lai tos nodotu ANO, lai sniegtu vai atvieglotu palīdzības sniegšanu Sīrijā saskaņā ar Sīrijas humānās palīdzības reaģēšanas plānu (SHARP);

ir paredzēti, lai veiktu maksājumus diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai tādas starptautiskas organizācijas kontā, kurai ir imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vai lai veiktu maksājumus no šādas pārstāvniecības vai organizācijas konta, ciktāl šādi maksājumi ir paredzēti izmantošanai šīs diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai starptautiskās organizācijas oficiālajiem mērķiem;

g)	vajadzīgi, lai veiktu evakuāciju no Sīrijas;

paredzēti Sīrijas Centrālajai bankai vai Sīrijas valstij piederošām vienībām, kas izklāstītas I un II pielikumā, lai Sīrijas Arābu Republikas vārdā veiktu maksājumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai par darbībām, kuras saistītas ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas pārbaudes misiju un Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu, un jo īpaši Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas Sīrijas īpašajā ieguldījumu fondā par darbībām, kuras saistītas ar pilnīgu Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu ārpus Sīrijas Arābu Republikas teritorijas.

Dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo punktu.

7. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 1. vai 2. punktā minēto personu vai vienību iekļāva I vai II pielikumā minētajā sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāms tiesas nolēmums;

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai ko atzīst par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;

c)	nolēmums nav pieņemts kādas I vai II pielikumā norādītas personas vai vienības interesēs; un

d)	šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo punktu.

8. Saskaņā ar 1. un 2. punktu sarakstā iekļautai personai vai vienībai nav liegts veikt maksājumus, kas izriet no līguma, kurš stājies spēkā pirms šīs personas vai vienības iekļaušanas sarakstā, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir noskaidrojusi, ka šo maksājumu tieši vai netieši nesaņems kāda persona vai vienība, kura ir minēta 1. un 2. punktā.

9. Panta 1. un 2. punkts neliedz II pielikumā iekļautai vienībai divos mēnešos no tās iekļaušanas sarakstā veikt maksājumus, izmantojot iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ko šāda vienība ir saņēmusi pēc tās iekļaušanas sarakstā, ja šādi maksājumi ir paredzēti līgumā saistībā ar tirdzniecības finansēšanu, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka šo maksājumu tieši vai netieši nesaņems kāda 1. vai 2. punktā minēta persona vai vienība.

10. Panta 5. punkts neattiecas uz iesaldētu kontu papildināšanu ar:

a)	procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)	maksājumiem, kas paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgti vai kas radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem tika attiecināts šis lēmums, ar noteikumu, ka uz šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem arī turpmāk attiecina 1. un 2. punktu.

11. Panta 1., 2. un 5. punkts neattiecas uz tādiem Sīrijas Centrālās bankas vai caur to veiktiem līdzekļu vai saimniecisko resursu pārvedumiem, kuri saņemti un iesaldēti pēc tās iekļaušanas sarakstā, vai uz tādiem Sīrijas Centrālās bankas vai caur to veiktiem līdzekļu vai saimniecisko resursu pārvedumiem, kuri veikti pēc tās iekļaušanas sarakstā, ja šāds pārvedums ir saistīts ar maksājumu, ko veic finanšu iestāde, kura nav iekļauta sarakstā, un kas ir jāveic saskaņā ar īpašu tirdzniecības nolīgumu, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir pārliecinājusies, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņems kāda 1. vai 2. punktā minēta persona vai vienība.

12. Panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tādiem Sīrijas Centrālās bankas vai caur to veiktiem iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu pārvedumiem, kuru mērķis ir nodrošināt dalībvalstu jurisdikcijā esošās finanšu iestādes ar likviditāti tirdzniecības finansēšanai, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir atļāvusi veikt pārvedumu.

13. Panta 1., 2. un 5. punkts neattiecas uz iesaldētu līdzekļu vai saimniecisku resursu nodošanu, ko veic kāda no I vai II pielikumā uzskaitītajām finanšu vienībām vai kas notiek ar tādas finanšu vienības starpniecību, ja nodošana ir saistīta ar maksājumu, ko veic persona vai vienība, kura nav uzskaitīta I vai II pielikumā, saistībā ar finanšu atbalsta sniegšanu Sīrijas valstspiederīgajiem, kuri mācās, gūst profesionālo apmācību vai ir iesaistīti akadēmiskos pētījumos Savienībā, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir katrā atsevišķā gadījumā pārliecinājusies, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņems kāda no 1. vai 2. punktā minētajām personām vai vienībām.

14. Panta 1., 2. un 5. punkts neattiecas uz pasākumiem vai darījumiem saistībā ar aviosabiedrību Syrian Arab Airlines, kuru vienīgais mērķis ir evakuēt no Sīrijas Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus.

15. Panta 1., 2. un 5. punkts neskar caur Sīrijas Komercbankas veiktu vai ar tās starpniecību veiktu vai saņemtu līdzekļu vai saimniecisko resursu pārvedumu no ārpus Savienības teritorijas esošas valsts un kas iesaldēti pēc dienas, kad tā tika iekļauta sarakstā, ja pārskaitījums ir saistīts ar maksājumu, ko veikusi sarakstā neiekļauta finanšu iestāde un kas jāveic saskaņā ar īpašu tirdzniecības nolīgumu par medikamentiem, pārtiku, pajumti, sanitāriem vai higiēnas nolūkiem civiliedzīvotāju izmantošanai, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir noteikusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņems 1. vai 2. punktā minētā persona vai vienība.”;

lēmuma 30. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Padome savu lēmumu par iekļaušanu sarakstā, tostarp tās pamatojumu, paziņo attiecīgajai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai personai, vienībai vai struktūrai iespēju iesniegt savus apsvērumus. Jo īpaši, ja persona, vienība vai struktūra ir ietverta I pielikumā sniegtajā sarakstā, pamatojot ar to, ka tās pieder pie vienas no personu, vienību vai struktūru kategorijām, kas noteiktas 27. panta 2. punktā, persona, vienība vai struktūra var iesniegt pierādījumus un apsvērumus, kāpēc tās uzskata, ka to iekļaušana nav pamatota, kaut tās pieder pie šādas kategorijas.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 12. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums 2011/273/KĀDP (2011. gada 9. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 121, 10.5.2011., 11. lpp.),

(2) Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.).

13.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/83

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/1837

(2015. gada 12. oktobris)

par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā ir iekļauts to pasākumu saraksts, kas jāveic gan ES, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi ievieš šo stratēģiju un īsteno pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši – paredzot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas struktūras, piemēram, Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) pagaidu tehniskais sekretariāts (PTS).

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu. Viens no minētās kopējās nostājas mērķiem ir inter alia veicināt Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) parakstīšanu un ratifikāciju.

(4)	Lai īstenotu CTBT, kamēr nav izveidota CTBTO, CTBT parakstītājvalstis ir nolēmušas izveidot sagatavošanas komisiju, kura ir tiesību subjekts un kurai ir starptautiskas organizācijas statuss.

(5)

Stratēģijā svarīgi mērķi ir CTBT drīza stāšanās spēkā un vispārināšana, kā arī CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes sistēmas nostiprināšana. Šajā kontekstā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2006. gada oktobrī, 2009. gada maijā un 2013. gada februārī izdarītie kodolizmēģinājumi vēl vairāk uzsvēra, cik svarīgi ir, lai CTBT drīz stātos spēkā, un cik ļoti nepieciešams ātrāk izveidot un nostiprināt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmu.

(6)	CTBTO sagatavošanas komisija ir sākusi noteikt, kā vislabāk varētu nostiprināt tās pārbaudes sistēmu, tostarp – attīstot spējas cēlgāzu uzraudzībai un īstenojot pasākumus, ar ko cenšas pilnībā iesaistīt CTBTO parakstītājvalstis pārbaudes režīma ieviešanā.

(7)

Īstenojot stratēģiju, Padome pieņēma trīs vienotās rīcības un divus lēmumus par atbalstu CTBTO sagatavošanas komisijas veiktajām darbībām, proti, Vienoto rīcību 2006/243/KĀDP (2) attiecībā uz apmācību un pārbaudes spēju palielināšanas jomām, Vienoto rīcību 2007/468/KĀDP (3) un Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP (4), Lēmumu 2010/461/KĀDP (5) un Lēmumu 2012/699/KĀDP (6) nolūkā stiprināt CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes spējas.

(8)	Minētais Savienības atbalsts būtu jāturpina.

(9)

Šā lēmuma tehniskā īstenošana būtu jāuztic CTBTO sagatavošanas komisijai, kas, ņemot par pamatu tās unikālo zinātību un spējas, ko dod Starptautiskā uzraudzības sistēma (IMS), kurā ietilpst vairāk nekā 280 iekārtu apmēram 85 valstīs un Starptautiskais datu centrs, ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas spēj likumīgi īstenot šo lēmumu. Savienības atbalstītos projektus var finansēt vienīgi ar maksājumu CTBTO sagatavošanas komisijai, ko veic ārpus budžeta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai nepārtraukti un praktiski īstenotu dažus elementus, ko paredz stratēģija, Savienība atbalsta CTBTO sagatavošanas komisijas darbības, lai veicinātu šādu mērķu sasniegšanu:

a)	nostiprināt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas, tostarp radionuklīdu noteikšanas jomā,

b)	stiprināt CTBT parakstītājvalstu spējas veikt savus CTBT noteiktos pārbaudes pienākumus un ļaut tām pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod dalība CTBT režīmā.

2. Savienības atbalstītajiem projektiem ir šādi konkrēti mērķi:

atbalstīt uzraudzības sistēmas uzturēšanu, lai uzlabotu iespējamu kodolsprādzienu noteikšanu, jo īpaši atbalstot izvēlētas seismiskās palīgstacijas (AS stacijas), kā arī globālā radioaktīvā ksenona fona raksturošanu un ksenona mazināšanu; atbalstīt Virtuālā datu izmantojuma centra (vDEC) pārvaldības un ar to saistīto darbību uzlabošanu; atbalstīt to, lai īstenotu Starptautiskā datu centra (SDC) seismiskās, hidroakustiskās un infraskaņas (SHI) pārstrukturizācijas programmas 2. posmu; un atbalstīt SDC lietotņu testa aptvēruma palielināšanu;

b)	stiprināt CTBTO sagatavošanas komisijas pārbaudes spējas objektu pārbaudes uz vietas jomās, īpaši atbalstot uz vietas veikto pārbaužu (OSI) operatīvo spēju attīstību, paplašinot un papildinot OSI multispektra un infrasarkanās (MSIR) sistēmas tehniskās spējas;

atbalstīt līguma vispārināšanas un spēkā stāšanās veicināšanu un tā pārbaudes režīma ilgtermiņa stabilitāti ar saziņu un spēju veidošanu, tostarp nodrošinot atbalstu apmācībai un semināriem Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna reģiona un Tālo Austrumu valstīs, kā arī Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā, lai sekmētu efektīvu dalību CTBT; spēju veidošanas sistēmas uzturēšanai; saziņai ar zinātnes un politikas veidošanas/diplomātijas kopienām, lai palielinātu informētību un izpratni par CTBT; un tam, lai tiktu konsolidēts un izvērsts paplašinātās valsts datu centra (VDC) programmatūras (VDC programmatūra) piedāvājums/pakete.

Ar projektiem ir paredzēts arī nodrošināt Savienības atpazīstamību, atbalstot iepriekšminētās darbības, un pienācīgu programmas pārvaldību, īstenojot šo lēmumu.

Šos projektus īsteno, lai ieguvējas būtu visas CTBT parakstītājvalstis.

Projektu sīks apraksts ir sniegts pielikumā.

2. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis).

2. Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic CTBTO sagatavošanas komisija. Tā veic šo uzdevumu Augstā pārstāvja kontrolē. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis ar CTBTO sagatavošanas komisiju noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto darbību īstenošanai ir EUR 3 024 756.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā noteiktās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3. Eiropas Komisija uzrauga 1. punktā minētās finanšu atsauces pareizu pārvaldību. Minētajā nolūkā tā ar CTBTO sagatavošanas komisiju noslēdz finansējuma nolīgumu. Finansējuma nolīgumā paredz, ka CTBTO sagatavošanas komisijai jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums, kas atbilst tā apjomam.

4. Eiropas Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā ziņo Padomei par jebkādām grūtībām minētajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1. Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz CTBTO sagatavošanas komisijas sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padome veic izvērtēšanu, pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem.

2. Eiropas Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Šis lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansējuma nolīguma noslēgšanas dienas. Tomēr, ja sešu mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā finansēšanas nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku.

Luksemburgā, 2015. gada 12. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Kopēja nostāja 2003/805/KĀDP (2003. gada 17. novembris) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.).

(2) Padomes Vienotā rīcība 2006/243/KĀDP (2006. gada 20. marts) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, ko veic apmācību un pārbaudes spēju palielināšanas jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 88, 25.3.2006., 68. lpp.).

(3) Padomes Vienotā rīcība 2007/468/KĀDP (2007. gada 28. jūnijs) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 176, 6.7.2007., 31. lpp.).

(4) Padomes Vienotā rīcība 2008/588/KĀDP (2008. gada 15. jūlijs) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 189, 17.7.2008., 28. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2010/461/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 219, 20.8.2010., 7. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2012/699/KĀDP (2012. gada 13. novembris) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 314, 14.11.2012., 27. lpp.).

PIELIKUMS

Savienības atbalsts CTBTO sagatavošanas komisijai, lai stiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, palielinātu izredzes, ka CTBT varētu drīzumā stāties spēkā, lai atbalstītu tā vispārināšanu, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

I. IEVADS

1. Izveidot labi funkcionējošu CTBTO sagatavošanas komisijas (sagatavošanas komisija) uzraudzības un pārbaudes sistēmu ir būtisks elements, lai sagatavotu CTBT īstenošanu, kad tas būs stājies spēkā. Sagatavošanas komisijas darbība, attīstot spējas cēlgāzu uzraudzības jomā, ir svarīgs līdzeklis, lai varētu spriest, vai novērots sprādziens ir kodolizmēģinājums vai ne. Turklāt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spēja darboties un tās sniegums ir atkarīgs no visu CTBT parakstītājvalstu ieguldījuma. Tādēļ ir svarīgi radīt iespēju CTBT parakstītājvalstīm pilnībā piedalīties un dot ieguldījumu CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmā. Darbs šā lēmuma īstenošanā būs svarīgs arī tam, lai palielinātu izredzes, ka CTBT varētu drīz stāties spēkā, kā arī tā vispārināšanai.

Šajā lēmumā aprakstītais projekts sniegs nozīmīgu ieguldījumu, lai palīdzētu sasniegt mērķus, kas pausti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai.

2. Minētajā nolūkā Eiropas Savienība atbalstīs turpmāk norādītos deviņus projektus:

a)	IMS AS staciju, kas ir izvietotas valstīs, kurām ir vajadzīgs atbalsts, uzturēšana;

b)	globālā radioaktīvā ksenona fona raksturošanas projekts;

c)	vDEC pārvaldība un ar to saistītas darbības;

d)	atbalsts SDC SHI pārstrukturizācijas 2. posmam;

e)	ksenona mazināšana;

f)	SDC lietotņu testa aptvēruma palielināšana;

g)	aparatūras izvēršana attiecībā uz OSI MSIR sistēmu;

h)	apmācība un semināri Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna reģiona un Tālo Austrumu valstīs, kā arī Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā, spēju veidošanas sistēmas uzturēšana un saziņa ar zinātnes un politikas veidošanas/diplomātijas kopienām; un

i)	paplašināta VDC programmatūra.

Izredzes, ka CTBT varētu stāties spēkā, ir uzlabojušās labvēlīgākas politiskās vides dēļ, ko pierāda arī tas, ka nesen CTBT parakstīja un ratificēja vairākas jaunas valstis, tostarp Indonēzija, kas ir viena no CTBT 2. pielikumā iekļautajām valstīm. Ņemot vērā šo labvēlīgo notikumu attīstību, turpmākajos gados vēl lielākā mērā un steidzami jāpievēršas gan CTBT pārbaudes režīma attīstības pabeigšanai, gan tā gatavības un darbības spēju nodrošināšanai, kā arī jāturpina strādāt, lai CTBT varētu stāties spēkā un lai panāktu tā vispārināšanu. Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2006. gada oktobrī, 2009. gada maijā un 2013. gada februārī veiktie kodolizmēģinājumi ne tikai parādīja to, cik svarīgs ir vispārējs kodolizmēģinājumu aizliegums, bet tie arī uzsvēra, ka ir nepieciešams efektīvs pārbaudes režīms, lai kontrolētu šāda aizlieguma ievērošanu. Pilnībā darboties spējīgs un uzticams CTBT pārbaudes režīms starptautiskajai sabiedrībai sniegs drošu un neatkarīgu līdzekli, lai nodrošinātu to, ka šis aizliegums tiek ievērots. Turklāt CTBTO datiem ir būtiska nozīme arī, lai sniegtu agrīnu brīdinājumu par cunami, kā arī lai izvērtētu radioaktīvo vielu emisiju izplatību pēc Fukušimas kodolkatastrofas 2011. gada martā.

Minēto projektu atbalstīšana stiprina kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus. Minēto komplekso projektu īstenošana sniegs nozīmīgu ieguldījumu, lai uzlabotu efektīvu daudzpusēju atbildes rīcību, risinot pašreizējās drošības problēmas. Ar minētajiem projektiem jo īpaši veicinās mērķus, kas izklāstīti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, tostarp vēl vairāk vispārinot un stiprinot CTBT iekļautās normas, kā arī tā pārbaudes režīmu. Sagatavošanas komisija veido IMS, lai nodrošinātu to, ka neviens kodolsprādziens nevarētu notikt nemanīti. Ņemot vērā tās unikālo zinātību, ko dod pasaules mēroga IMS AS tīkls ar vairāk nekā 280 iekārtām 85 valstīs un SDC, sagatavošanas komisija ir vienīgā organizācija, kas spēj īstenot minētos projektus, kurus var finansēt vienīgi ar tādu maksājumu sagatavošanas komisijai, ko veic ārpus budžeta.

Ar Vienoto rīcību 2006/243/KĀDP, Vienoto rīcību 2007/468/KĀDP, Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP, kā arī Lēmumu 2010/461/KĀDP un Lēmumu 2012/699/KĀDP Savienība ir atbalstījusi e-mācību programmas izstrādi, Integrēto lauka izmēģinājumu 2008 attiecībā uz OSI un Integrēto lauka izmēģinājumu 2014 (IFE 14), radioaktīvā ksenona novērtējumus un mērījumus, raksturojumu un mazināšanu, tehnisko palīdzību un spēju veidošanu, nākamo paaudžu CTBT ekspertu spēju attīstīšanu, pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM) metodikas pilnveidošanu; AS stacijas, sadarbības stiprināšanu ar zinātnes aprindām, OSI spēju stiprināšanu, izstrādājot cēlgāzu noteikšanas sistēmu, kā arī izmēģinājuma projektu, ar ko atbalsta jaunattīstības valstu ekspertu dalību sagatavošanas komisijas tehniskajās un politikas veidošanas sanāksmēs. Projekti saskaņā ar šo lēmumu balstās uz iepriekšējo vienoto rīcību projektiem un panākumiem, kas gūti, tos īstenojot. Projekti saskaņā ar šo lēmumu ir tādi, lai izvairītos no iespējamas pārklāšanās ar Lēmumu 2012/699/KĀDP. Daži no šiem projektiem saskaņā ar šo lēmumu satur elementus, kas ir līdzīgi saskaņā ar iepriekšējām vienotajām rīcībām veiktajām darbībām, taču tie atšķiras materiālās piemērošanas jomas ziņā vai ir vērsti uz citām saņēmējvalstīm vai reģioniem.

Papildus citiem brīvprātīgiem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā, ko savu darbību atbalstam CTBTO saņēma no līdzekļu devējiem, piemēram, ES un trešām valstīm, iestādēm un citiem, iepriekšminētos deviņus sagatavošanas komisijas darbību atbalsta projektus īstenos un pārvaldīs PTS.

II. PROJEKTU APRAKSTS

1. kategorija. Uzraudzības sistēmas uzturēšana

Šajā kategorijā ietilpst šādi seši komponenti:

—	1. komponents.	Uzturēt IMS AS stacijas, kas ir izvietotas valstīs, kurām ir vajadzīgs atbalsts
—	2. komponents.	Globālā radioaktīvā ksenona fona raksturošanas projekts
—	3. komponents.	vDEC pārvaldība un ar to saistītās darbības
—	4. komponents.	Atbalsts SDC SHI pārstrukturizācijas 2. posmam
—	5. komponents.	Ksenona mazināšana
—	6. komponents.	SDC lietotņu testa aptvēruma palielināšana

1. komponents. Uzturēt IMS AS stacijas, kas ir izvietotas valstīs, kurām ir vajadzīgs atbalsts

1. Vispārīga informācija

Ar šo projektu jāturpina nodrošināt palīdzību vietējām iestādēm, lai uzlabotu tādu IMS papildu seismiskā tīkla sertificēto staciju darbību un ilgtspēju, kas ir izvietotas valstīs, kurām ir vajadzīgs atbalsts.

2. Darbības jomas projekts

Dažām valstīm ir diezgan sarežģīti nodrošināt tādu augstu datu līmeņa kvalitāti un pieejamību, kāda tiek prasīta no IMS AS stacijām. Konkrētu vietējo apstākļu sīki novērtējumi, mērķtiecīgi uzlabojumi staciju infrastruktūrā (ņemot vērā iepriekšējo pieredzi darbības jomā), gaidāmu nolietojuma problēmu risināšana, un palīdzība, veidojot piemērotu iekšēju kārtību un vienošanās darbības un uzturēšanas atbalstam, nodrošinās staciju vispārējo ilgtspēju un palīdzēs vietējiem staciju operatoriem turpmāk nodrošināt prasīto staciju veiktspēju.

Tādēļ saskaņā ar šo projektu veiktajā darbā ietilpst inter alia turpināt ievākt vajadzīgos faktus un pārskatīt ilgtspējas nosacījumus tām AS staciju tīkla iekārtām, uz kurām attiecas šis projekts, veikt staciju apmeklējumus, tostarp sistēmas kalibrēšanu, nelielu remontu un operatoru apmācību, papildu apmācību vietējo staciju operatoriem, infrastruktūras un drošības atjauninājumus, rezerves energoapgādes sistēmu atjauninājumus, un novecojušu iekārtu atjauninājumus vai nomaiņu.

Papildus minētajam – saskaņā ar šo projektu tiks turpināta arī mērķtiecīgu apmeklējumu sērija uz to valstu vietējām iestādēm, kurās ir izvietotas AS stacijas, tādējādi palielinot to informētību, kā arī to IMS iekārtu darbības un uzturēšanas pienākumu atzīšanu saskaņā ar CTBT, lai novērtētu spēkā esošos staciju darbības un uzturēšanas mehānismus un mudinātu vajadzības gadījumā izveidot vai uzlabot valsts atbalsta struktūru un resursus.

3. Ieguvumi un rezultāts

Uzturēt un uzlabot datu pieejamību AS stacijām.

2. komponents. Globālā radioaktīvā ksenona fona raksturošanas projekts

1. Vispārīga informācija

Sagatavošanas komisija mēra radioaktīvo ksenonu vidē ar ļoti jutīgām sistēmām, un šie mērījumi ir būtiska CTBT pārbaudes režīma sastāvdaļa. Ar ieguldījumu, kas saņemts no Savienības saistībā ar Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP, CTBTO ir iegādājusies divas pārvietojamas sistēmas cēlgāzu radioaktīvo izotopu 133Xe, 135Xe, 133mXe un 131mXe mērīšanai. Minētās sistēmas tiek izmantotas, lai mērītu radioaktīvā ksenona fona līmeni Indonēzijā, Japānā un Kuveitā. Šajā nolūkā ir izveidoti sadarbības nolīgumi ar partneriestādēm.

2. Darbības jomas projekts

Lai turpinātu minētās mērījumu kampaņas, ir nepieciešami līdzekļi cēlgāzu mērīšanas mobilo sistēmu nogādāšanai uz jaunām vietām un sistēmu lietošanai katrā vietā vismaz 12 mēnešus, lai iekļautu sezonālas izmaiņas.

Atrašanās vieta Kuveitā ir reģionā, kur nav IMS cēlgāzu mērīšanas sistēmu. No tīkla pārklājuma viedokļa pārvietojamai stacijai Kuveitā ir liela nozīme Persijas līča reģionā. Tā kā šī vieta sniedz ievērojamu informāciju par globālā ksenona fona līmeņa raksturojumu, mērķis, pirmkārt, ir paildzināt mērīšanas kampaņas Kuveitā šā projekta īstenošanas laikposmā.

Otra sistēma saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/699/KĀDP sāks veikt mērījumus Manado, Indonēzijā. Mērīšanas kampaņas paildzināšana dotu iespēju raksturot šo vietu visā 12 mēnešu ciklā, aptverot visu gadalaiku apstākļus. Pēc šīs kampaņas beigām CTBTO plāno izdarīt papildu mērījumus vietās, kur globālais radioaktīvā ksenona fons nav pilnībā zināms un izprasts. Vēlamās vietas ir ekvatoriālās teritorijas Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā.

3. Ieguvumi un rezultāts

Ieguvumi ir labāk izprast globālā cēlgāzu fona līmeņa atšķirības un iegūt labāku cēlgāzu uzraudzības tīkla pārklājumu. Pēc šīm mērījumu kampaņām sistēmas būs pieejamas CTBTO lietošanai cēlgāzu fona papildu pētījumiem dažādos ģeogrāfiskos mērogos un kā rezerves un/vai kā apmācības sistēmas.

3. komponents. vDEC pārvaldība un ar to saistītās darbības

1. Vispārīga informācija

SDC uztur vDEC, kas ļauj ārējiem pētniekiem, VDC un PTS darbuzņēmējiem piekļūt IMS datiem, SDC produktiem un SDC programmatūrai. vDEC tika izveidots ar Lēmumu 2010/461/KĀDP.

2. Darbības jomas projekts

Mērķis ir turpināt vDEC atbalstīt kā sadarbības pētniecības platformu, izmantojot IMS datus un SDC produktus un programmatūru.

3. Ieguvumi un rezultāts

Ar vDEC atbalsta progresīvu tehnoloģiju pētniecību un attīstību uzraudzībai saskaņā ar CTBT. To darot, tiek dotas pētniecības iespējas jaunajiem zinātniekiem un inženieriem, kā arī pētniekiem mazāk attīstītajās valstīs, kurās ir mazāk resursu.

4. komponents. Atbalsts SDC SHI pārstrukturizācijas 2. posmam

1. Vispārīga informācija

Pamatojoties uz atlasītu SHI sistēmas daļu pārstrukturizācijas sākotnējo posmu un ņemot vērā ievērojamo ASV ieguldījumu natūrā, PTS ir sācis tā dēvēto SDC SHI pārstrukturizācijas programmas 2. posmu. Šīs programmas mērķis ir izveidot visaptverošu programmatūras arhitektūru, lai virzītu projektus attiecībā uz jaunu izstrādi un atjauninājumiem esošajā programmatūrā nākamajos 5 –7 gados. Pārstrukturizācijas programmas 2. posms atkal tiek iedalīts vairākos īsākos posmos pēc programmatūras izstrādes racionālā vienotā procesa (RUP). Sākotnējo RUP posmu, kas pazīstams kā uzsākšanas posms, bija paredzēts pabeigt 2014. gadā, kad tiks pabeigtas sistēmas prasības un sistēmas specifikāciju dokumenti. Nākamais RUP posms – izstrāde –notiks 2016. un 2017. gadā un ietvers programmatūras arhitektūras dizaina izstrādi un pietiekamu prototipu izstrādi, lai mazinātu lielākos dizainā apzinātos riskus. Svarīgs visaptverošas programmatūras arhitektūras noteikšanas mērķis ir dot PTS iespēju paredzēt uzturēšanas darbību prioritātes. Lai gan ASV ieguldījums natūrā ir ievērojama šā projekta daļa, visām CTBTO dalībvalstīm ir obligāti jāiesaistās šajā procesā. To panāks ar regulāru informācijas sniegšanu darba grupām un ar tehniskām sanāksmēm.

2. Darbības jomas projekts

Mērķis ir: 1) atbalstīt divas tehniskas sanāksmes par programminženieriju; un 2) nodrošināt līgumpakalpojumus/īstermiņa personāla norīkošanu prototipu izstrādei.

3. Ieguvumi un rezultāts

Šā projekta galvenais mērķis ir nodrošināt modernāku un pielāgojamāku satvaru programmatūras izstrādei un uzturēšanai nākamo 20 gadu laikā. Tā rezultātam vajadzētu būt sistēmai un atbalsta organizācijai, kas būtu izturīgākas pret pārmaiņām un lētākas darbības un uzturēšanas izmaksu ziņā.

5. komponents. Ksenona mazināšana

1. Vispārīga informācija

Sagatavošanas komisija mērī radioaktīvo ksenonu vidē ar ļoti jutīgām cēlgāzu sistēmām, un šie mērījumi ir būtiska CTBT pārbaudes režīma sastāvdaļa. Pašreizējās radioaktīvā ksenona emisijas no radiofarmaceitiskajām ražotnēm (RPF) ievērojami ietekmē fona līmeņus CTBTO IMS cēlgāzu stacijās.

Ar ieguldījumu, ko Savienība devusi saskaņā ar Lēmumu2012/699/KĀDP, CTBTO ir noslēgusi līgumu par pētījumu, lai izstrādātu tehnisku risinājumu, ko varētu izmantot RPF radīto radioaktīvā ksenona emisiju samazināšanai. Pētījumu veica SCKߦCEN (Beļģija), un tas ļāva izstrādāt uztvērējsistēmas prototipu, kā pamatā ir sudraba ceolīta materiāls, gūstot daudzsološus rezultātus.

2. Darbības jomas projekts

Lai atbalstītu pašlaik notiekošos ksenona mazināšanas centienus un lai veiktu turpmākos pasākumus pēc rezultātiem, kas gūti darbā saskaņā ar Lēmumu 2012/699/KĀDP, ir vajadzīgi līdzekļi, lai turpinātu izstrādāt ksenona uztvērējsistēmu, ņemot vērā šādus galvenos mērķus:

a)	Saskaņā ar Lēmumu 2012/699/KĀDP veikt lielāka mēroga pētījumu par SCKߦCEN (Beļģija) izstrādāto uz sudraba ceolītiem balstīto uztvērējsistēmas prototipu, to attiecinot uz plašāku darbības apstākļu spektru, lai sīkāk izvērtētu sistēmas veiktspēju.

b)	Veikt plašāku papildu RPF testēšanu, īstenojot konkrētus izstrādes pētījumus un demonstrējumus dažādās darbības vidēs. Gaidāmā KAERI RPF Busanā (Koreja) ir piemērota kandidāte šādu pētījumu veikšanai sadarbībā ar SCKߦCEN (Beļģija).

c)	Izvērtēt izvēlētu materiālu ilgtermiņa reakciju attiecībā uz izturību pret augsta līmeņa apstarojumu reālā darbības vidē. Tas ietilps testēšanā, ko veic saskaņā ar darbības apstākļiem.

Aktīvu dūmeņu radīto emisiju novērošanas sistēmu integrācija RPF ļaus veidot kvalitatīvus dūmeņu emisiju datus un dalīties tajos ar CTBTO un CTBTO parakstītājvalstīm. Noteikšanas sistēmu pamatā būs augstas tīrības germānija detektors ar augstu veiktspēju radioaktīvā ksenona analīzē dažādos aktivitātes līmeņos.

Uzlabotu ATM līdzekļu izstrāde ticamam RPF radītā radioaktīvā ksenona emisiju novērtējumam IMS stacijās. Līdzekļus izmantos CTBTO, un tos darīs pieejamus CTBTO parakstītājvalstīm, lai ļautu veikt neatkarīgu novērtējumu, kā pamatā ir dūmeņu radīto emisiju novērošanas dati. Ar līdzekļiem atbalstīs arī pielāgojamu IMS cēlgāzu tīkla konfigurāciju.

3. Ieguvumi un rezultāts

Ksenona samazināšanas sistēmas pilna mēroga testēšana dažādos darbības apstākļos ļaus galīgi izstrādāt konkrētu tehnisko risinājumu, lai mazinātu RPF radītās ksenona emisijas. Labāka IMS cēlgāzu tīkla veiktspēja CTBT parakstītājvalstīm dos uzraudzības datus, kuri būs kvalitatīvāki attiecībā uz CTBT pārbaudes vērtību.

6. komponents. SDC lietotņu testa aptvēruma palielināšana

1. Vispārīga informācija

Vienību, integrācijas un regresijas testēšana ir atkārtots, ļoti specializēts un laikietilpīgs SDC uzdevums viļņa formu un radionuklīdu lietotņu uzturēšanas jomā. Plaša testēšana ir vajadzīga, lai sāktu jaunas operētājsistēmas versijas darbību, nāktu klajā ar jaunu lietotnes versiju vai mainītu esošās programmatūras konfigurāciju.

Tā kā programmatūra ir visnotaļ sarežģīta, to var palaist tūkstošiem dažādās konfigurācijās un, lai varētu pildīt funkcijas, tā bieži ir atkarīga no piekļuves gan diskiem, gan datubāzēm, arī testu izstrāde ir sarežģīta. Lielāko daļu testēšanas līdz šim ir veicis domēna eksperts, kurš programmatūru palaiž kopīgās konfigurācijās, izskata rezultātus un salīdzina tos ar iepriekšējiem un gaidītajiem rezultātiem. Šis manuālais process reti ir atkārtojams, un tas ir ļoti atkarīgs no cilvēkresursu pieejamības un zinātības domēnu jomā.

Lai risinātu šīs problēmas, 2013. gada novembrī sagatavošanas komisija sāka projektu, ar ko apzināt un īstenot atklātā pirmkoda testēšanas satvaru, kas ļautu veikt testus nepārtrauktā automātiskā režīmā. Šis ir trīs gadu līgums, ko sāka 2013. gada novembrī un ir paredzēts beigt 2016. gada novembrī. Sagatavošanas komisija jau ir noslēgusi līgumu par programmatūras izstrādes pakalpojumiem attiecībā uz šo darbu. Tiek paredzēts izmantot Savienības līdzekļus, lai segtu pēdējo šā spēkā esošā līguma fakultatīvu pagarinājumu, kas ilgs no 2016. gada janvāra līdz novembrim. Nepārtrauktais automātiskais testēšanas satvars (CATS) ir paredzēts, lai atvieglotu arī testa kompleksu izstrādi un uzturēšanu un izstrādātu integrācijas testu sākotnējo kopu automātiskiem viļņa formas apstrādes komponentiem.

Projekta virzība šobrīd norisinās pēc plāna. Ir pabeigts sistēmas prasību dokuments, un ir apzinātas divas atklātā pirmkoda programmatūras pakotnes (Jenkins un FitNesse), kas kopā apmierina sagatavošanas komisijas prasības.

2. Darbības jomas projekts

Šā projekta mērķis ir veikt turpmākos pasākumus pēc CATS īstenošanas, palielinot koda pārklājumu, ko panāk, izstrādājot vienību, regresijas un integrācijas testus jo īpaši viļņa formas tīkla apstrādes, radionuklīdu programmatūras un produktu un datu izplatīšanas jomās.

3. Ieguvumi un rezultāts

Šis darbs palīdzēs izveidot atkārtojamus kvalitātes kontroles procesus un uzlabos SDC programmatūras izvietošanas darbību efektivitāti. Tā rezultāts būs kvalitatīvāka automātiskā viļņa formas un radionuklīdu programmatūra un galu galā – labāki pakalpojumi CTBTO dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz datu, produktu un programmatūras izplatīšanu.

2. kategorija. OSI MSIR sistēmas aparatūras un programmatūras uzlabojumi

1. Vispārīga informācija

MSIR sistēmu ir izstrādājis PTS, izmantojot saskaņā ar Lēmumu 2012/699/KĀDP piešķirto finansējumu, ko papildina ieguldījums natūrā saistībā ar IFE14, un tā no gaisā esošas platformas spēj iegūt spektrālo informāciju no redzamā līdz termālajam infrasarkanajam diapazonam. Sistēma ir sensoru izkārtojums uz stabilas pamatnes, atbalsta instrumenti, kā arī apstrādes līdzekļi, lai iegūtu ar OSI saistītu informāciju.

Papildus tam sistēmas elementi, tostarp misijas plānošanas programmatūra, inerces mērīšanas vienība, sistēmas regulators, pilotēšanas un operatora navigācijas palīgsistēma un video kamera, ir integrēti un testēti PTS lidojošajā gamma starojuma spektrometra sistēmā, ar ko var iegūt datus iepriekš noteiktās lidojuma trajektorijās. Šie elementi ir pieejami arī citām OSI gaisā veiktām operācijām, tostarp sākotnējam pārlidojumam un gaisā veiktai magnētiskajai izpētei.

2. Darbības jomas projekts

Mērķi ir paplašināt MSIR sistēmas spējas un tā rezultātā palielināt inspekciju komandas spējas noteikt ar OSI saistītas pazīmes. MSIR ir veidota kā modulāra sistēma, un papildu komponentus var pievienot kad vien līdzekļi to atļauj. PTS veikta testēšana ir pierādījusi citu MSIR sensoru vērtību, kas papildinātu esošo sistēmas sensoru klāstu. Ar šo priekšlikumu tiecas papildināt sistēmu, pievienojot specializētus sensorus:

a) Multispektrāls sensoru instruments

PTS veiktā testēšana, izmantojot sistēmu attiecībā uz ieguldījumu natūrā, ir parādījusi to, kāda vērtība piemīt datu iegūšanai diskrētās spektra joslās gan tuvā, gan īsviļņu infrasarkanajā diapazonā. Papildus tam divu 2011. un 2012. gadā rīkotu OSI ekspertu sanāksmju dalībnieki noteikšanas spējas šajā spektra daļā uzsvēra kā būtisku lidojošas MSIR sistēmas prasību. Tādēļ šis ir ļoti būtisks priekšlikuma elements.

IFE14 laikā izmantotā aparatūra, kas bija ieguldījums natūrā, nav PTS aizdota uz ilgu laiku, un, ņemot vērā to, ka šādas ierīces tiek izmantotas gandrīz visu gadu, ir maz iespēju, ka ar aizdevuma vienošanos no CTBT parakstītājvalstīm varētu saņemt līdzīgu ierīci. Attiecīgi priekšlikums ir iegādāties standarta multispektra instrumentu, kurā būtu pilnībā integrēti esošie komponenti un ar ko būtu iespējams noteikt ar OSI saistītas pazīmes tuvajā un īsviļņu infrasarkanajā diapazonā.

b) Attāluma mērinstruments

Kā apliecināts dažādos laukizmēģinājumos, inspekcijas komandai ievērojamas priekšrocības nodrošina lāzera attāluma mērinstruments, kura skenēšanas funkcijas ir instalētas lidojošā platformā. Pašlaik MSIR sistēmai nav iespēju ģenerēt datus par reljefu, bet ar to varētu veiksmīgi sniegt šādus datus, ja tiktu pievienots skenēšanas lāzera attāluma mērinstruments. Ar šādu instrumentu varētu:

—	ātri ģenerēt virszemes un reljefa pacēlumu datus, ar ko varētu noteikt ar OSI saistītas pazīmes, kuras aizsedz veģetācija,

—	atvieglot citu MSIR datu labošanu un sekmēt ortokoriģētu attēlu produktu ģenerēšanu,

—	ģenerēt 3D modeļus, ar ko vēl vairāk atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu OSI inspekcijas komandā un atbalstītu misijas plānošanu.

Papildus MSIR sistēmas vajadzībām šādu instrumentu varētu izmantot arī kā papildkomponentu radionuklīdu mērījumu sistēmā, lai nodrošinātu precīzus līdzzemes attāluma datus, lai koriģētu gamma datus, kas iegūti pārlidojumu laikā. Šāds instruments būtu īpaši vērtīgs teritorijā ar augstu reljefu (kā pieredzēts IFE14 laikā).

3. Ieguvumi un rezultāts

Efektīvāka un lietderīgāka MSIR sistēma uzlabos inspektoru darbu OSI laikā. Attiecīgi ar to tiek atbalstīta Savienības politika un Savienības apņēmība panākt CTBT stāšanos spēkā. Papildus tam ar projektu varēs papildināt un vēl vairāk paplašināt lidojošo sensoru nozari Eiropā. Vairāki uzņēmumi Savienībā piedāvā produktus šajā jomā.

3. kategorija. Saziņa un valsts līmeņa spēju veidošana

Šajā kategorijā ietilpst šādi divi komponenti:

1. komponents.	Apmācība un semināri Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna reģiona un Tālo Austrumu valstīs (SEAPFE), kā arī Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā (MESA), spēju veidošanas sistēmas uzturēšana un saziņa ar zinātnes un politikas veidošanas/diplomātijas kopienām
2. komponents.	Paplašināta VDC programmatūra

1. komponents. Apmācība un semināri SEAPFE un MESA valstīs, spēju veidošanas sistēmas uzturēšana un saziņa ar zinātnes un politikas veidošanas/diplomātijas kopienām

1. Vispārīga informācija

PTS ir veiksmīgi darbojies, lai veidotu spējas VDC un autorizētu lietotāju sistemātiskam atbalstam Āfrikas, Latīņamerikas un Karību jūras reģionos, Austrumeiropā un SEAPFE daļās. Panāktos pozitīvos rezultātus būtiski palielināja ar Savienības sniegto atbalstu. Šādas valsts līmeņa spēju veidošanas paplašināšana, to attiecinot uz vēl vairāk SEAPFE valstīm un uz MESA reģioniem, būtu loģisks iznākums. Papildus tam vairākās valstīs instalētās spēju veidošanas sistēmas (40 sistēmas un 20 sagatavošanas posmā esošas instalācijas) ir ļoti būtiskas, lai saglabātu spējas, tomēr tās bieži skar tehniskas problēmas – bieži vien skarbu vietējo klimata vai infrastruktūras apstākļu dēļ. Ir vajadzīga šo sistēmu zināma uzturēšana, lai pilnībā izmantotu valsts līmeņa spēju veidošanas sniegtos ieguvumus. Ekspertu līmeņa mijiedarbība ar sagatavošanas komisiju ir būtisks līdzeklis, lai saglabātu gan politisko atbalstu, gan tehniskās zināšanas attiecībā uz visiem CTBT aspektiem. Regulāru konferenču sērijas un akadēmiski, diplomātiski un zinātniski saziņas pasākumi (piemēram, reizi divos gados rīkotā CTBT zinātnes un tehnoloģiju konference, reģionāli CTBT semināri un konferences, CTBT sabiedriskās politikas kursi un zinātnieku sadarbības semināri) ir ļāvuši veidot un saglabāt ticību pārbaudes režīmam un uzsvēruši CTBT kā vispārējā neizplatīšanas un atbruņošanās režīma pamatakmens nozīmi. Minētās darbības arī kalpo par noderīgu pamatu, lai iesaistītu CTBT 2. pielikumā uzskaitītās, bet CTBT neratificējušās valstis, ar mērķi panākt virzību CTBT spēkā stāšanās procesā.

2. Darbības jomas projekts

Ar šo apakšprojektu nostiprinās agrāk veiktos centienus veidot valsts līmeņa tehniskās spējas, atbalstot apmācību un seminārus SEAPFE un MESA reģionos, lai sekmētu šo reģionu valstu efektīvu iesaisti CTBT. Īpašs uzsvars ir likts uz radionuklīdu analītiķu apmācību, pamatojoties uz 2013. gadā Valsts datu centra pievienoto programmatūru. Minētajiem diviem reģioniem tiks veltīta pienācīga uzmanība, izvēloties saņēmējus saskaņā ar darbībām, kas iekļautas devītajā projektā par paplašinātu Valsts datu centra programmatūru un tās pamatelementu SeisComp3. Viens no galvenajiem mērķiem ir atbalstīt CTBT parakstītājvalstu centienus integrēt IMS apstrādi valstu un reģionālos seismiskajos tīklos un apvienot parastas, regulāras darbības, piemēram, vietēju un reģionālu seismiskā apdraudējuma novērošanu ar kodolsprādzienu novērošanu, ko veic iestādes, kas uzņem VDC. Tiks meklētas saiknes ar pārējiem diviem šā priekšlikuma apakšprojektiem, piemēram, izmantojot piemērotus kopīgus materiālus apmācībā un semināros, kā arī apkopojot gūto pieredzi valsts līmenī.

Tiks nodrošināts noregulēts to spēju veidošanas sistēmu tehniskais atbalsts, kuras efektīvi izmanto valsts līmenī, bet kuras nedarbojas nebūtisku tehnisku šķēršļu dēļ, tostarp piemērota interneta pieejamība.

Šis apakšprojekts arī palielinās informētību un izpratni par CTBT akadēmiskajās aprindās un starp politikas praktiķiem un lēmumu pieņēmējiem, jo īpaši CTBT 2. pielikumā uzskaitītajās, bet CTBT neratificējušās valstīs, nodrošinot kursus un apmācības programmas par CTBT jautājumiem, konkrēti par CTBT zinātniskajiem un tehniskajiem aspektiem. Īpaša mērķgrupa būs jaunattīstības valstis un CTBT 2. pielikumā uzskaitītās, bet CTBT ratifikāciju neveikušās valstis saskaņā ar PTS stratēģijām attiecībā uz CTBT spēkā stāšanos un vispārināšanu.

3. Ieguvumi un rezultāts

Darbības atbilst Savienības mērķiem sekmēt lielāku vispārējo drošību, palielinot informētību un izpratni par CTBT un atbalstot Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP, un veicot intensīvāku saziņu ar CTBT 2. pielikumā uzskaitītajām valstīm, valsts līmeņa spēju veidošanu, tostarp veicot pasākumus SEAPFE un MESA reģionos.

2. komponents. Paplašināta Valsts datu centra programmatūra

1. Vispārīga informācija

Sagatavošanas komisija 2013. gadā iesaistījās centienos paplašināt esošo Valsts datu centra programmatūras piedāvājumu, pievienojot papildu programmatūru, ar ko lietotāji var vieglāk kombinēt IMS tīkla datus ar datiem no vietējām un reģionālām stacijām, kā arī ievērojami uzlabot VDC apstrādes spējas. Šajos centienos ietilpa vienošanās par licenci, ko 2013. gada decembrī parakstīja ar Helmholtz-Centre Potsdam GFZ – Vācijas Ģeozinātņu pētniecības centru –, ļaujot sagatavošanas komisijai SeisComp3 programmatūru, kas ietilpa Valsts datu centra programmatūras piedāvājumā, izplatīt autorizētiem lietotājiem, lai veiktu IMS datu apstrādi un analīzi. Šobrīd ir galīgi izstrādāts paplašinātās VDC programmatūras pirmais laidiens alfa testētājiem un notiek testēšana VDC. VDC semināra DPSS sesijās, kas notika Vīnē 2014. gada 12. Līdz 16. maijā, VDC pārstāvji apsprieda paplašinātā VDC programmatūras satvaru, precizēja prasības un atzina tās par pieņemamām. Projekta beigās tiem pašiem VDC pārstāvjiem, kas būs alfa testētāji, tiks dota iespēja testēt jauno izplatīto programmatūru savās vietnēs. CTBTO dalībvalstu interese par prasību definēšanu un testēšanu ir bijusi ļoti liela, neskatoties uz ar laiku un ekipējumu saistītajām prasībām, kas tika piemērotas VDC pārstāvjiem, kas piedalās projektā.

2. Darbības jomas projekts

Ar šo apakšprojektu arī konsolidēs jauno paplašināto VDC programmatūras paketi, lai atvieglotu tās pieņemšanu valsts datu centros, vienlaikus nodrošinot konsekvenci ar SDC programmatūras pārstrukturizāciju. To veido šādas sastāvdaļas: a) izskatīt no alfa testēšanas saņemtās atsauksmes, atrisinot identificētās problēmas un veicot nelielus uzlabojumus programmatūrā atbilstīgi alfa testētāju lūgumam. Šā darba rezultātam vajadzētu būt pirmajam oficiālajam paplašinātā VDC programmatūras izplatīšanas laidienam; un b) risināt VDC apmācības vajadzības, jo īpaši attiecībā uz tikko izstrādātiem rīkiem, ko iekļaus paplašinātajā VDC programmatūrā, kā arī attiecībā uz SeisComP3 paketi. To panāks ar diviem VDC viļņa formas analītiķu apmācības kursiem un diviem apmācību kursiem, kas veltīti SeisComp3, kā arī attiecīgās jomas ekspertu misijām uz tiem VDC, kam ir vajadzīgs atbalsts uz vietas.

3. Ieguvumi un rezultāts

Darbības atbilst Savienības mērķiem, jo ar tām sekmē lielāku vispārējo drošību, palielinot informētību un izpratni par CTBT un atbalstot Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP, un veicot intensīvāku saziņu ar CTBT 2. pielikumā uzskaitītajām valstīm, valsts līmeņa spēju veidošanu, tostarp uzturot spēju veidošanas sistēmas, kā arī plašāk izmantojot VDC programmatūru.

III. TERMIŅŠ

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 24 mēneši.

IV. SAŅĒMĒJI

Saņēmēji saistībā ar projektiem, ko atbalsta saskaņā ar šo lēmumu, ir visas CTBT parakstītājvalstis, kā arī sagatavošanas komisija.

V. ĪSTENOTĀJVIENĪBA

Projektu tehnisko īstenošanu uzticēs sagatavošanas komisijai. Projektus tieši īstenos sagatavošanas komisijas darbinieki, CTBT parakstītājvalstu eksperti un darbuzņēmēji. Ir paredzēts, ka finansējumu izmantos, lai nolīgtu projekta vadības konsultantu, kura pienākumos būs sniegt palīdzību sagatavošanas komisijai šā lēmuma īstenošanā, veicot ziņošanas pienākumus visā īstenošanas laikposmā, tostarp sagatavojot galīgo rakstisko ziņojumu un galīgo finanšu ziņojumu, uzglabāt visus ar šo lēmumu saistītos dokumentus arhīvā, jo īpaši ņemot vērā iespējamas pārbaudes misijas; nodrošināt Savienības publicitāti visos tās aspektos un nodrošināt, ka visas darbības, kas saistītas ar finansēm, tiesību aktiem un iegādi, atbilst finansējuma nolīgumam, kas minēts šā lēmuma 3. panta 3. punktā, un nodrošināt, ka visa informācija, tostarp budžeta informācija, ir pilnīga, precīza un tiek sniegta savlaicīgi.

Projektu īstenošana notiek saskaņā ar Finanšu un administratīvās sistēmas nolīgumu (FAFA) un finansējuma nolīgumu, kas minēts šā lēmuma 3. panta 3. punktā un kas jānoslēdz starp Eiropas Komisiju un sagatavošanas komisiju.

VI. IESAISTĪTĀS TREŠĀS PERSONAS

Sagatavošanas komisijas un CTBT parakstītājvalstu ekspertus var uzskatīt par iesaistītajām trešām personām. Viņi strādās saskaņā ar sagatavošanas komisijas ekspertu darbības standarta noteikumiem.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 266

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 13. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2015/1828 (2015. gada 12. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1829 (2015. gada 23. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs	3
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1830 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1831 (2015. gada 7. oktobris), kurā noteikts, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs	14
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/1832 (2015. gada 12. oktobris), ar ko attiecībā uz eritritola (E 968) kā garšas pastiprinātāja lietošanu aromatizētos dzērienos ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez pievienota cukura groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu ( 1 )	27
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1833 (2015. gada 12. oktobris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm	29
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1834 (2015. gada 12. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	53
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1835 (2015. gada 12. oktobris), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus	55
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1836 (2015. gada 12. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju	75
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1837 (2015. gada 12. oktobris) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai	83
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1838 (2015. gada 12. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2013/391/KĀDP, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) par masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu praktisku īstenošanu	96

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	43,7
	MA	153,6
	MK	56,6
	TR	137,2
	ZZ	97,8
0707 00 05	AL	31,3
	TR	112,1
	ZZ	71,7
0709 93 10	TR	132,2
0709 93 10	ZZ	132,2
0805 50 10	AR	123,9
	CL	149,1
	TR	104,0
	UY	96,4
	ZA	117,0
	ZZ	118,1
0806 10 10	BR	259,8
	EG	182,2
	MA	56,6
	MK	95,5
	TR	161,1
	ZZ	151,0
0808 10 80	AR	258,5
	CL	163,3
	MK	23,1
	NZ	176,4
	ZA	141,7
	ZZ	152,6
0808 30 90	AR	131,8
	CN	65,9
	TR	130,4
	XS	93,4
	ZA	218,5
	ZZ	128,0


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ