7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1785

(2015. gada 5. oktobris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums (tā dēvētais “mazgājamās slotas uzgalis”) sastāv no tekstila auklām, kuras ir piestiprinātas plastmasas adapteram, kas ir paredzēts izstrādājuma savienošanai ar kātu.

(Skatīt fotoattēlu) (1)

9603 90 99

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1., 2.a) un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu (VIN) un KN kodu 9603, 9603 90 un 9603 90 99 formulējumu.

Mazgājamā slota ir pie kāta piestiprināts tekstila auklu saišķis. Izstrādājums ir tekstila auklu saišķis, piestiprināts pie plastmasas adaptera, kas ir paredzēts izstrādājuma savienošanai ar kātu. Tādējādi mazgājamās slotas uzgalis būtu jāuzskata par nenokomplektētu izstrādājumu, kuram 2.a) VIN nozīmē ir mazgājamās slotas pamatīpašības, jo plastmasas adapters ir paredzēts stiprināšanai pie kāta (sk. arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 9603, (D), pirmā rindkopa).

Tāpēc izstrādājums jāklasificē ar KN kodu 9603 90 99 kā mazgājamā slota.

(1) Fotoattēls pievienots tikai informācijai.

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/4

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1786

(2015. gada 6. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 6. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	33,9
	MA	201,3
	MK	44,1
	TR	73,3
	ZZ	88,2
0707 00 05	AL	46,1
	TR	122,2
	ZZ	84,2
0709 93 10	TR	140,9
0709 93 10	ZZ	140,9
0805 50 10	AR	127,3
	BO	160,8
	CL	149,1
	TR	98,8
	UY	104,8
	ZA	143,1
	ZZ	130,7
0806 10 10	BR	257,8
	EG	187,3
	MK	96,2
	TR	168,7
	ZA	128,8
	ZZ	167,8
0808 10 80	CL	149,5
	MK	23,1
	NZ	140,9
	US	137,2
	ZA	148,0
	ZZ	119,7
0808 30 90	AR	131,8
	TR	130,4
	XS	95,7
	ZA	149,1
	ZZ	126,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/6

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/1787

(2015. gada 6. oktobris),

ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīvas 98/83/EK II un III pielikums nosaka visa dzeramā ūdens monitoringa programmu prasību minimumu un dažādu parametru analīzes metodes specifikācijas.

(2)	Minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktās specifikācijas būtu jāatjaunina, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un panākot saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem.

(3)

Direktīvas 98/83/EK II pielikums paredz zināmu elastību attiecībā uz revīzijas monitoringu un pārbaudes monitoringu, paredzot iespēju noteiktos apstākļos paraugus ņemt retāk. Ņemot vērā zinātnes attīstību, jāprecizē pienācīgi bieža parametru monitoringa īpašie nosacījumi un monitoringa paņēmienu diapazons.

(4)

Kopš 2004. gada Pasaules veselības organizācija ir izstrādājusi ūdens drošuma plāna pieeju, kuras pamatā ir riska novērtēšanas un riska pārvaldības principi, kas izklāstīti Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnēs (2). Minētās nostādnes, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK II pielikums būtu jāpielāgo jaunākajiem šo principu atjauninājumiem.

(5)

Lai kontrolētu cilvēka veselības iespējamos apdraudējumus, monitoringa programmām būtu jānodrošina, ka pasākumi tiek īstenoti visā ūdens piegādes ķēdē, un jāņem vērā informācija par ūdenstilpēm, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei. Monitoringa programmām noteiktajiem vispārējiem pienākumiem būtu jāaptver viss cikls no ūdens ieguves līdz piegādei. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (3) 6. pantu dalībvalstīm jānodrošina aizsargāto apgabalu reģistra(-u) izveide. Saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 1. punktu šādi aizsargātie apgabali ietver visas ūdenstilpes, ko izmanto dzeramā ūdens iegūšanai vai ko paredzēts šādā veidā izmantot. Minētās direktīvas 7. panta 1. punkta otrajā daļā un 8. pantā paredzētā monitoringa rezultāti būtu jāizmanto tam, lai noteiktu potenciālo risku attiecībā uz dzeramo ūdeni pirms tā apstrādes Direktīvas 98/83/EK izpildei un pēc tās.

(6)

Pieredze rāda, ka daudzu (jo īpaši fizikālķīmisko) parametru gadījumā faktiskās koncentrācijas reti pārsniegtu robežvērtības. Šo parametru monitorēšana un ziņošana, kas nav lietderīga praksē, ir saistīta ar vērā ņemamām izmaksām, it sevišķi tad, ja parametru ir daudz. Šādā situācijā elastīgu monitoringa biežumu ieviešana rada iespējas ietaupīt līdzekļus, neapdraudot ne sabiedrības veselību, ne citus ieguvumus. Turklāt, ja monitorings ir elastīgs, mazāk tiek vākti dati, kas par dzeramā ūdens kvalitāti sniedz nelielu informāciju vai vispār to nesniedz.

(7)	Tādēļ būtu jāatļauj dalībvalstīm atkāpties no to izveidotajām monitoringa programmām, ja vien ir veikta uzticama risku novērtēšana, kuras pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnes un kurā būtu jāņem vērā monitorings, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu.

(8)

Direktīvas 98/83/EK II pielikuma tabula B2, kas attiecas uz ūdeni, kurš iepildīts tarā pārdošanai, ir novecojusi, jo uz minētajiem produktiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (4). Uz minētajiem produktiem attiecas arī riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) princips, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (5), un oficiālo kontroļu principi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (6). Sakarā ar minēto regulu pieņemšanu Direktīvas 98/83/EK II pielikums uz ūdeni, kurš iepildīts tarā pārdošanai, de facto vairs neattiecas.

(9)	Ar Padomes Direktīvu 2013/51/Euratom (7) tika ieviesti īpaši noteikumi par radioaktīvo vielu konstatēšanas monitoringu. Tāpēc radioaktīvo vielu konstatēšanas monitoringa programmas būtu jāveido tikai saskaņā ar minēto direktīvu.

(10)	Laboratorijām, kas izmanto Direktīvas 98/83/EK III pielikumā noteiktos parametru analīzes tehniskos noteikumus, būtu jāstrādā saskaņā ar starptautiski apstiprinātām procedūrām vai veiktspējas standartiem, kuru pamatā ir kritēriji, un jāizmanto analīzes metodes, kas iespēju robežās ir validētas.

(11)

Komisijas Direktīva 2009/90/EK (8) paredz analīzes metožu validēšanai izmantot standartu EN ISO/IEC 17025 vai citus līdzvērtīgus starptautiski atzītus standartus. EN ISO/IEC 17025 ir arī viens no standartiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 izmanto dalībvalstu kompetento iestāžu nozīmēto laboratoriju akreditēšanai. Tāpēc ir jānosaka, ka analīzes metožu validēšanai Direktīvas 98/83/EK kontekstā izmantojams minētais standarts vai citi līdzvērtīgi starptautiski atzīti standarti. Lai Direktīvas 98/83/EK III pielikumu pieskaņotu Direktīvai 2009/90/EK, par jauniem veiktspējas raksturlielumiem būtu jānosaka kvantitatīvās noteikšanas robeža un mērījumu nenoteiktība. Tomēr dalībvalstīm ierobežotu laiku vajadzētu būt iespējai arī turpmāk par veiktspējas raksturlielumiem saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK III pielikumu atļaut izmantot patiesumu, precizitāti un noteikšanas robežu, tādējādi sniedzot laboratorijām pietiekamu laiku pielāgoties šim tehniskajam jauninājumam.

(12)

Mikrobioloģisko parametru analīzei ir noteikti vairāki ISO standarti. EN ISO 9308-1 un EN ISO 9308-2 (E. coli un kolibaktēriju skaitīšanai) un EN ISO 14189 (Clostridium perfringens analīzei) nodrošina visas analīzes veikšanai vajadzīgās specifikācijas. Šie jaunie standarti un tehniskie jauninājumi būtu jāatspoguļo Direktīvas 98/83/EK III pielikumā.

(13)

Lai novērtētu alternatīvu metožu līdzvērtību metodei, kas noteikta Direktīvas 98/83/EK III pielikumā, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot standartu EN ISO 17994, kas jau ir noteikts par mikrobioloģisko metožu līdzvērtības standartu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/7/EK (9) kontekstā un ar Komisijas Lēmumu 2009/64/EK (10). Alternatīvi, lai noteiktu metožu līdzvērtību pēc EN ISO 17994 neaptvertiem principiem (izņemot kultivēšanu), būtu jāatļauj dalībvalstīm izmantot standartu EN ISO 16140 vai citus līdzīgus starptautiski atzītus protokolus, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (11) 5. panta 5. punktā.

(14)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 98/83/EK II un III pielikums.

(15)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 12. panta 1. punktu izveidotā Dzeramā ūdens komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 98/83/EK groza šādi:

1)	tās II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu;

2)	tās III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2017. gada 27. oktobrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 6. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

(2) http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(7) Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).

(8) Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīva 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

(10) Komisijas 2009. gada 21. janvāra Lēmums 2009/64/EK par standarta ISO 17994:2004(E) izmantošanu mikrobioloģisko analīžu metožu līdzvērtības noteikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/7/EK (OV L 23, 27.1.2009., 32. lpp.).

(11) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

MONITORINGS

A DAĻA

Vispārīgie mērķi un dzeramā ūdens monitoringa programmas

Dzeramā ūdens monitoringa programmām:

a)	jāverificē, ka rezultatīvi darbojas visi pasākumi, kas ieviesti, lai kontrolētu riskus cilvēka veselībai, kuri rodas visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei, un ka ūdens atbilstības vietā ir pilnvērtīgs un tīrs;

b)	jāsniedz informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, lai pierādītu, ka tiek izpildītas 4. un 5. pantā norādītās saistības un I pielikumā noteiktās parametru vērtības;

c)	jāapzina vispiemērotākie līdzekļi, kā mazināt risku cilvēka veselībai.

Saskaņā ar 7. panta 2. punktu kompetentās iestādes atbilstoši šā pielikuma B daļā norādītajiem parametriem un biežumiem izveido monitoringa programmas, kurās var ietilpt

a)	atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana vai

b)	pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi.

Turklāt monitoringa programmās var ietilpt

a)	aprīkojuma funkcionalitātes un tehniskās apkopes statusa dokumentējumu inspicēšanu un/vai

b)	ūdensguves baseina, ūdens ieguves, attīrīšanas, glabāšanas un piegādes infrastruktūras inspicēšanu.

Monitoringa programmas var balstīt uz C daļā aprakstīto riska novērtēšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka monitoringa programmas pastāvīgi pārskata un vismaz reizi piecos gados atjaunina vai no jauna apstiprina.

B DAĻA

Parametri un biežumi

1. Vispārīgās pamatnostādnes

Monitoringa programmā jāņem vērā 5. pantā minētie parametri, arī tie, kam ir svarīga nozīme tās ietekmes analīzē, kādu uz 6. panta 1. punktā norādītās atbilstības vietas ūdens kvalitāti atstāj vietējās sadales sistēmas. Izvēloties attiecīgus monitoringa parametrus, attiecībā uz katru ūdens piegādes sistēmu jāņem vērā vietējie apstākļi.

Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā nosauktie parametri tiek monitorēti, ievērojot attiecīgos 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus.

2. Parametru saraksts

A grupas parametri

Šādus parametrus (A grupa) monitorē saskaņā ar 3. punkta 1. tabulā norādītajiem monitorēšanas biežumiem:

a)	Escherichia coli (E. coli), kolibaktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, aromāts, pH, elektrovadītspēja;

b)	citi parametri, kas kā būtiski norādīti monitoringa programmā saskaņā ar 5. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā apzināti C daļā noteiktajā riska novērtēšanā.

Specifiskos apstākļos A grupas parametriem pievieno šādus parametrus:

a)	amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;

b)	alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens attīrīšanas ķimikālijām.

B grupas parametri

Lai noteiktu atbilstību visām šajā direktīvā minētajām parametru vērtībām, visus citus parametrus, ko neanalizē kā A grupas parametrus un ko nosaka saskaņā ar 5. pantu, monitorē vismaz tik bieži, kā norādīts 3. punkta 1. tabulā.

3. Paraugu ņemšanas biežumi

1. tabula

Atbilstības monitoringam nepieciešamo paraugu ņemšanas un analizēšanas biežuma minimums

Ūdens apjoms, kuru katru dienu piegādā vai iegūst piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m3		A grupas parametrs paraugu skaits gadā (Sk. 3. piezīmi)	B grupas parametrs paraugu skaits gadā
	≤ 100	> 0 (Sk. 4. piezīmi)	> 0 (Sk. 4. piezīmi)
> 100	≤ 1 000	4	1
> 1 000	≤ 10 000	4 + 3 uz katriem 1 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma	1 + 1 uz katriem 4 500 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma
> 10 000	≤ 100 000		3 + 1 uz katriem 10 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma
> 100 000			12 + 1 uz katriem 25 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

1. piezīme.

Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdensgūtvēm iegūst dzeramo ūdeni un ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme.

Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme.

Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m3 dienā = 16 paraugi (četri par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 12 par papildu 3 300 m3 dienā).

4. piezīme.

Dalībvalstis, kas izlēmušas uz atsevišķiem piegādes objektiem, kas atbilst šīs direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, attiecināt izņēmumu, šos biežumus attiecina tikai uz piegādes zonām, no kurām piegādā 10 līdz 100 m3 dienā.

C DAĻA

Riska novērtēšana

Dalībvalstis var paredzēt iespēju atkāpties no B daļā noteiktajiem parametriem un paraugu ņemšanas biežumiem, ja vien saskaņā ar šo daļu tiek izdarīta riska novērtēšana.

1. punktā minētās riska novērtēšanas pamatā ir vispārīgie riska novērtēšanas principi, kas noteikti kopsakarā ar tādiem starptautiskajiem standartiem, kā standarts EN 15975-2 par “dzeramā ūdens piegādes drošību, vadlīnijām riska un krīžu pārvaldībai”.

Riska novērtēšanā ņem vērā rezultātus, kas gūti monitoringa programmās, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (1) 7. panta 1. punkta otro daļu un 8. pantu attiecībā uz ūdenstilpēm, kas identificētas saskaņā ar 7. panta 1. punktu un dienā vidēji piegādā vairāk nekā 100 m3 saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumu.

Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu paplašina un/vai B daļas 3. punktā minētos paraugu ņemšanas biežumus palielina, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)	ar šajā pielikumā noteikto parametru sarakstu vai biežumiem nepietiek, lai izpildītu saistības, kas izriet no 7. panta 1. punkta;

b)	7. panta 6. punkta nolūkos ir vajadzīgs papildu monitorings;

c)	ir nepieciešams sniegt vajadzīgo nodrošinājumu, kas norādīts A daļas 1. punkta a) apakšpunktā.

Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu var sašaurināt un B daļas 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus samazināt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	paraugu ņemšanas biežumu līdz tādam, kas ir zem B daļas 3. punktā noteiktā biežuma, nekādā gadījumā nedrīkst samazināt attiecībā uz E. coli;

attiecībā uz visiem citiem parametriem:

i)	paraugu ņemšanas vietu un biežumu, ņemot vērā 6. pantu, nosaka kopsakarā ar parametra izcelsmi, kā arī tā koncentrācijas mainību un ilglaika tendenci;

ii)

lai samazinātu kāda parametra paraugu ņemšanas minimālo biežumu, kas norādīts B daļas 3. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, jābūt mazākiem par 60 % no parametra vērtības;

iii)	lai kādu parametru izņemtu no monitorējamo parametru saraksta, kas dots B daļas 2. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos punktos, jābūt mazākiem par 30 % no parametra vērtības.

iv)

kāda konkrēta B daļas 2. punktā norādīta parametra izņemšanu no monitorējamo parametru saraksta pamato ar rezultātu, kas gūts riska novērtēšanā, kuras pamatā ir dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultāti un kura apstiprina, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens kontaminācija, kā noteikts 1. pantā;

v)	paraugu ņemšanas biežumu samazināt vai kādu parametru no monitorējamo parametru saraksta izņemt, kā minēts ii) un iii) punktā, var tikai tad, ja riska novērtējums apstiprina, ka ir mazvarbūtīgi, ka kāds saprātīgi paredzams faktors pasliktinās dzeramā ūdens kvalitāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka

a)	riska novērtējumus apstiprina to attiecīgās kompetentās iestādes un

b)	ir pieejama informācija, kas apliecina riska novērtējuma izdarīšanu, un tā rezultātu kopsavilkums.

D DAĻA

Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti

Paraugu ņemšanas punktus nosaka tā, lai tie atbilstu 6. panta 1. punktā definētajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo parametru mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos dalībvalsts paraugus attiecībā uz noteiktiem parametriem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai attīrīšanas iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

Paraugu ņemšana atbilstības vietā atbilst šādām prasībām:

atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem parametriem (konkrētāk, varu, svinu un niķeli) ņem no patērētāja krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Dalībvalstis var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, ja vien neatbilstību skaits piegādes zonas līmenī tādēļ neiznāks mazāks kā ar nejauša darbadienas laika metodēm;

b)	mikrobioloģisko parametru atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.

Paraugu ņemšanā sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem parametriem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks A.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).”

II PIELIKUMS

Direktīvas 98/83/EK III pielikumu groza šādi:

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šai direktīvai, validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu B daļā norādītajiem minimālās veiktspējas kritērijiem, dalībvalstis nodrošina, ka monitorēšana tiek veikta, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.”;

pielikuma 1. punktu groza šādi:

a)	1. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu: “A DAĻA Mikrobioloģiskie parametri, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes”;

trešo līdz devīto daļu, arī 1. piezīmi, aizstāj ar šādām:

“Metodes attiecībā uz mikrobioloģiskajiem parametriem ir:

a)	Escherichia coli (E. coli) un kolibaktērija (EN ISO 9308-1 vai EN ISO 9308-2);

b)	Enterococci (EN ISO 7899-2);

c)	Pseudomonas aeruginosa (EN ISO 16266);

d)	kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 22 °C (EN ISO 6222);

e)	kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 36 °C (EN ISO 6222);

f)	Clostridium perfringens, arī sporas (EN ISO 14189)”;

pielikuma 2. punktu groza šādi:

a)	2. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu: “B DAĻA Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji”;

2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri

Attiecībā uz 1. tabulā noteiktajiem parametriem norādītie veiktspējas kritēriji ir tādi, ka ar lietoto analīzes metodi vismaz jāspēj izmērīt koncentrācijas, kas līdzvērtīgas parametra vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kura definēta Komisijas Direktīvas 2009/90/EK (1) 2. panta 2. punktā un ir 30 % no attiecīgās parametra vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kas norādīta 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir I pielikuma B un C daļā aplūkotajai parametra vērtībai.

Līdz 2019. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut 2. tabulā norādīto “patiesumu”, “precizitāti” un “noteikšanas robežu” izmantot par attiecīgi pirmajā daļā un 1. tabulā norādīto veiktspējas kritēriju “kvantitatīvās noteikšanas robeža” un “mērījumu nenoteiktība” alternatīvu.

1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi I pielikumā norādītajām parametru vērtībām.

1. tabula

Veiktspējas kritērija “mērījumu nenoteiktība” minimumi

Parametri	Mērījumu nenoteiktība (Sk. 1. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)	Piezīmes
Alumīnijs	25
Amonijs	40
Antimons	40
Arsēns	30
Benz(a)pirēns	50	Sk. 5. piezīmi
Benzols	40
Bors	25
Bromāti	40
Kadmijs	25
Hlorīdi	15
Hroms	30
Elektrovadītspēja	20
Varš	25
Cianīdi	30	Sk. 6. piezīmi
1,2-dihloretāns	40
Fluorīdi	20
Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās)	0,2	Sk. 7. piezīmi
Dzelzs	30
Svins	25
Mangāns	30
Dzīvsudrabs	30
Niķelis	25
Nitrāti	15
Nitrīti	20
Oksidējamība	50	Sk. 8. piezīmi
Pesticīdi	30	Sk. 9. piezīmi
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	50	Sk. 10. piezīmi
Selēns	40
Nātrijs	15
Sulfāti	15
Tetrahloretēns	30	Sk. 11. piezīmi
Trihloretēns	40	Sk. 11. piezīmi
Trihalometāni – kopā	40	Sk. 10. piezīmi
Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	30	Sk. 12. piezīmi
Duļķainība	30	Sk. 13. piezīmi
Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas.

2. tabula

Veiktspējas kritēriju “patiesums”, “precizitāte” un “noteikšanas robeža” minimumi – izmantojami līdz 2019. gada 31. decembrim

Parametri	Patiesums (Sk. 2. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)	Precizitāte (Sk. 3. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)	Noteikšanas robeža (Sk. 4. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)	Piezīmes
Alumīnijs	10	10	10
Amonijs	10	10	10
Antimons	25	25	25
Arsēns	10	10	10
Benz(a)pirēns	25	25	25
Benzols	25	25	25
Bors	10	10	10
Bromāti	25	25	25
Kadmijs	10	10	10
Hlorīdi	10	10	10
Hroms	10	10	10
Elektrovadītspēja	10	10	10
Varš	10	10	10
Cianīdi	10	10	10	Sk. 6. piezīmi
1,2-dihloretāns	25	25	10
Fluorīdi	10	10	10
Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās)	0,2	0,2		Sk. 7. piezīmi
Dzelzs	10	10	10
Svins	10	10	10
Mangāns	10	10	10
Dzīvsudrabs	20	10	20
Niķelis	10	10	10
Nitrāti	10	10	10
Nitrīti	10	10	10
Oksidējamība	25	25	10	Sk. 8. piezīmi
Pesticīdi	25	25	25	Sk. 9. piezīmi
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	25	25	25	Sk. 10. piezīmi
Selēns	10	10	10
Nātrijs	10	10	10
Sulfāts	10	10	10
Tetrahloretēns	25	25	10	Sk. 11. piezīmi
Trihloretēns	25	25	10	Sk. 11. piezīmi
Trihalometāni – kopā	25	25	10	Sk. 10. piezīmi
Duļķainība	25	25	25
Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas.

(1) Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīva 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).”;"

2.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Piezīmes 1. un 2. tabulai

1. piezīme

Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras uz izmantotās informācijas pamata piedēvē mērlielumam. Veiktspējas kritērijs “mērījumu nenoteiktība” (k = 2) ir tabulā norādītais vai par to augstāks procents no parametra vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē parametra vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.

2. piezīme

Patiesums ir sistemātiskās kļūdas mērs, proti, daudzo atkārtoto mērījumu vidējās vērtības un patiesās vērtības starpība. Tālāka specifikācija ir kā standartā ISO 5725.

3. piezīme

Precizitāte ir nejaušās kļūdas mērs un parasti tiek izteikta kā standartnovirze (grupā vai grupu vidū) rezultātu izkliedē ap vidējo vērtību. Pieņemamā precizitāte ir lielums, kas divas reizes pārsniedz relatīvo standartnovirzi. Šis termins ir tālāk specificēts standartā ISO 5725.

4. piezīme

Noteikšanas robeža vai nu

—	trīskārt pārsniedz standartnovirzi dabīga parauga grupā, kur ir parametrs zemā koncentrācijā, vai

—	pieckārt pārsniedz tukša parauga standartnovirzi (grupā).

5. piezīme

Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams apmierināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo metodi (līdz 60 %).

6. piezīme

Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visos tā veidos.

7. piezīme

Patiesuma, precizitātes un mērījumu nenoteiktības vērtības izteic pH vienībās.

8. piezīme

Etalonmetode: EN ISO 8467.

9. piezīme

Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.

10. piezīme

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 25 % no parametra vērtības.

11. piezīme

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 50 % no parametra vērtības.

12. piezīme

Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Izmanto CEN 1484 “Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai”.

13. piezīme

Mērījumu nenoteiktību ieteicams saskaņā ar EN ISO 7027 noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).”

4)	pielikuma 3. punktu svītro.

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/18

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1788

(2015. gada 1. oktobris)

par to, lai pagarinātu Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)	Padome ar Lēmumu 2002/648/EK (2) apstiprināja Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību (3) (“nolīgums”) noslēgšanu.

(2)	Nolīguma 11. panta b) punkts paredz, ka nolīgums tiek noslēgts uz pieciem gadiem un to var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties. Ar Padomes Lēmumu 2009/501/EK (4), nolīgums tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem, un tā termiņš beidzas 2015. gada 17. maijā.

(3)	Nolīguma puses uzskata, ka minētā nolīguma ātra pagarināšana būtu to abpusējās interesēs.

(4)	Pagarinātajam nolīgumam pēc satura vajadzētu būt identiskam nolīgumam.

(5)	Lisabonas Līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(6)	Savienības vārdā būtu jāapstiprina nolīguma pagarināšana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts, ka Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību pagarina vēl uz pieciem gadiem.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā paziņo Indijas Republikas valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas nepieciešamas nolīguma atjaunošanai saskaņā ar nolīguma 11. panta b) punktu.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz Indijas Republikas valdībai šādu paziņojumu:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” nolīguma tekstā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 1. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. SCHNEIDER

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(2) Padomes Lēmums 2002/648/EK (2002. gada 25. jūnijs) par Zinātniski tehniskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību (OV L 213, 9.8.2002., 29. lpp.).

(3) Nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību (OV L 213, 9.8.2002., 30. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2009/501/EK (2009. gada 19. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu, ar ko atjauno Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību (OV L 171, 1.7.2009., 17. lpp.).

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/20

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1789

(2015. gada 1. oktobris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumiem EEZ līguma II pielikumā (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un XX pielikumā (Vide) (Degvielas kvalitātes direktīva)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)	Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu grozīt inter alia EEZ līguma II un XX pielikumu.

(3)	EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (3).

(4)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza EEZ līguma II un XX pielikums.

(5)	Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā tādēļ vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā par ierosināto grozījumu EEZ līguma II pielikumā (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un XX pielikumā (Vide), pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 1. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. SCHNEIDER

(1) OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/23/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.).

PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. …/2015

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un XX pielikumu (Vide)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (1).

(2)	Ar Direktīvu 2009/30/EK atceļ Padomes Direktīvu 93/12/EEK (2), kas ir iekļauta EEZ līgumā un tādējādi saskaņā ar EEZ līgumu ir jāatceļ.

(3)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma II un XX pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma II pielikuma XVII nodaļu groza šādi:

nodaļas 6.a punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32009 L 0030: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis) (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.).”;

nodaļas 6.a punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK) pievieno šādu tekstu:

“c)	2. panta 5. punktā pēc vārda “Somija” pievieno vārdu “Islande” un pēc vārda “Lietuva” pievieno vārdu “Norvēģija”;

nodaļas 3. panta 4. punktā aiz pirmās daļas pievieno šādu daļu:

“Islande vasaras periodā drīkst atļaut laist tirgū benzīnu, kas satur etanolu vai metanolu ar maksimālo tvaika spiedienu 70 kPa, ar nosacījumu, ka izmantotais etanols ir biodegviela vai ka siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums, ko panāk, izmantojot metanolu, atbilst kritērijiem, kas noteikti 7.b panta 2. punktā.”;

e)	Lihtenšteinai nepiemēro 7.a. līdz 7.e pantu;

f)	EBTA valstīs nepiemēro 7.b panta 6. punktu.”;

3)	svītro 6. punkta (Padomes Direktīva 93/12/EEK) tekstu.

2. pants

EEZ līguma XX pielikuma 21.ad punktam (Padomes Direktīva 1999/32/EK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32009 L 0030: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis) (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.).”

3. pants

Direktīvas 2009/30/EK teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā …, ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (3).

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

EEZ Apvienotās komitejas

sekretāri

(1) OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.

(2) OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp.

(3) [Konstitucionālas prasības nav norādītas.] [Norādītas konstitucionālas prasības.]

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/23

PADOMES LĒMUMS (ES, EURATOM) 2015/1790

(2015. gada 1. oktobris),

ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 300. panta 2. punktu un 302. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2015/1157 (2015. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu (1),

ņemot vērā katras dalībvalsts iesniegtos priekšlikumus,

pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju,

tā kā:

(1)	Ievērojot Padomes Lēmumu 2010/570/ES, Euratom (2), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pašreizējo locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2015. gada 20. septembrī. Tādēļ būtu jāieceļ locekļi piecu gadu laikposmam no 2015. gada 21. septembra.

(2)

Katrai dalībvalstij tika lūgts iesniegt Padomei kandidātu sarakstu, kurā ietverti pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sociālekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā, lai ieceltu tos par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem.

(3)

Padome 2015. gada 18. septembrī pieņēma Lēmumu (ES, Euratom)2015/1600 (3), ieceļot Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Horvātijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdību izvirzītos locekļus, kā arī deviņus Nīderlandes valdības izvirzītos locekļus laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim. Tos locekļus, kuru kandidatūras nebija paziņotas Padomei līdz 2015. gada 8. septembrim, Lēmumā (ES, Euratom) 2015/1600 nevarēja iekļaut.

(4)

2015. gada 14. septembrī un 2015. gada 17. septembrī Padomei tika iesniegts Nīderlandes valdības ierosinātais saraksts ar trim locekļiem, kā arī Lietuvas valdības ierosinātais locekļu saraksts. Minētie locekļi būtu jāieceļ amatā uz to pašu laikposmu, proti, no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim, kas piemērojams locekļiem, kuri iecelti ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/1600. Tādēļ šis lēmums būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2015. gada 21. septembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ personas, kuras uzskaitītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2015. gada 21. septembra.

Luksemburgā, 2015. gada 1. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. SCHNEIDER

(1) OV L 187, 15.7.2015., 28. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2010/570/ES, Euratom (2010. gada 13. septembris), ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (OV L 251, 25.9.2010., 8. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2015/1600 (2015. gada 18. septembris), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (OV L 248, 24.9.2015., 53. lpp.).

PIELIKUMS

ПРИЛОЖЕНИЕ – ANEXO – PŘÍLOHA – BILAG – ANHANG – LISA

ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ – ANNEX – ANNEXE – PRILOG – ALLEGATO – PIELIKUMS

PRIEDAS – MELLÉKLET – ANNESS – BIJLAGE – ZAŁĄCZNIK

ANEXO – ANEXĂ – PRÍLOHA – PRILOGA – LIITE – BILAGA

Членове/Miembros/Členové/Medlemmer/Mitglieder/Liikmed

Μέλη/Members/Membres/Članovi/Membri/Locekļi

Nariai/Tagok/Membri/Leden/Członkowie

Membros/Membri/Členovia/Člani/Jäsenet/Ledamöter

LIETUVA

Mr Alfredas JONUŠKA

Director General, Šiauliai Chamber of Commerce, Industry and Crafts

Mr Linas LASIAUSKAS

Director General, Lithuanian Apparel and Textile Industry Association

Mr Gintaras MORKIS

Deputy Director-General, Lithuanian Confederation of Industrialists

Ms Tatjana BABRAUSKIENĖ

International secretary, Lithuanian Education Trade Union

Ms Daiva KVEDARAITĖ

International secretary, Lithuanian Trade Union “Solidarity”

Ms Irena PETRAITIENĖ

Chair, Lithuanian civil servants', budget and public institutions employees' trade union

Mr Mindaugas MACIULEVIČIUS

Director, Agricultural cooperative “Lithuanian Quality”

Mr Vitas MAČIULIS

Business Consultant, State Research Institute of Physical and Technological Sciences Centre

President, Lithuanian Solar Energy Association

Ms Indrė VAREIKYTĖ

Director, Public Institution “SOS Projects”

NEDERLAND

Mr Joost VAN IERSEL

Former Chairman of The Hague Chamber of Commerce

Lecturer and author of articles on political economy and Europe

Mr Johannes Gertrudis Wilhelmina SIMONS

Chair of the seniors of the Benelux Interuniversity Association of Transport Economists (BIVEC)

Emeritus Professor of Transport Economics, Free University of Amsterdam

Mr Cornelis Willibrordus Maria LUSTENHOUWER

Director/General Counsel and Chief Compliance Officer of Delta N.V. in Middelburg (NL)

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/27

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1791

(2015. gada 5. oktobris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Itālijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 5. februārī un 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Onofrio INTRONA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā tiek iecelts:

—	Roberto CIAMBETTI kungs, Consigliere e Presidente del Consiglio regionale della Regione Veneto

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 5. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1) OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.

(2) OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.

(3) OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/28

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1792

(2015. gada 5. oktobris),

ar ko ieceļ piecus Reģionu komitejas locekļus un piecus locekļu aizstājējus no Spānijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Spānijas valdības priekšlikumus,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 5. februārī un 23. jūnijā pieņēma Lēmumu (ES) 2015/116 (1), Lēmumu (ES) 2015/190 (2) un Lēmumu (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Rita BARBERÁ NOLLA kundzes, Yolanda BARCINA ANGULO kundzes, María Dolores de COSPEDAL GARCÍA kundzes, Ignacio GONZÁLEZ GONZÁLEZ kunga un José Antonio MONAGO TERRAZA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās piecas Reģionu komitejas locekļu vietas.

(3)	Pēc Enrique BARRASA SÁNCHEZ kunga, Borja COROMINAS FISAS kunga, Teresa GIMÉNEZ DELGADO DE TORRES kundzes, María Victoria PALAU TÁRREGA kundzes un Juan Luis SÁNCHEZ DE MUNIÁIN LACASA kunga pilnvaru laika beigām ir atbrīvojušās piecas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļu amatos tiek iecelti:

—	D.a Miren Uxue BARCOS BERRUEZO, Presidenta de la Comunidad Foral de Navarra

—	D.a Cristina CIFUENTES CUENCAS, Presidenta de la Comunidad de Madrid

—	D. Guillermo FERNÁNDEZ VARA, Presidente de la Junta de Extremadura

—	D. Emiliano GARCÍA-PAGE SÁNCHEZ, Presidente de la Junta de Comunidades de Castilla-La Mancha

—	D. Ximo PUIG I FERRER, Presidente de la Generalidad Valenciana

2. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļu aizstājēju amatos tiek iecelti:

—	Dña Rosa BALAS TORRES, Directora General de Acción Exterior de la Junta de Extremadura

—	Dña. Elena CEBRIÁN CALVO, Consejera de Agricultura, Medio Ambiente, Cambio Climático y Desarrollo Rural de la Generalidad Valenciana

—	D. Cruz FERNÁNDEZ MARISCAL, Director General de Relaciones Institucionales y Asuntos Europeos de la Vicepresidencia de la Junta de Comunidades de Castilla-La Mancha

—	D.a Yolanda IBARROLA DE LA FUENTE, Directora General de Asuntos Europeos y Cooperación con el Estado de la Comunidad Autónoma de Madrid

—	D.a Ana OLLO HUALDE, Consejera de Relaciones Ciudadanas e Institucionales

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 5. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1) OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.

(2) OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.

(3) OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/30

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/1793

(2015. gada 6. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 16. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/389/KĀDP (1).

(2)	Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/485/KĀDP (2), ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP un pagarina Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR) līdz 2016. gada 12. decembrim.

(3)	Lēmums 2012/389/KĀDP būtu jāgroza, lai laikposmu, uz ko attiecas finanšu atsauces summa, pagarinātu līdz 2015. gada 15. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2012/389/KĀDP 13. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai ar EUCAP NESTOR saistītos izdevumus segtu laikposmā no 2012. gada 16. jūlija līdz 2013. gada 15. novembrim, ir EUR 22 880 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai ar EUCAP NESTOR saistītos izdevumus segtu laikposmā no 2013. gada 16. novembra līdz 2014. gada 15. oktobrim, ir EUR 11 950 000.

Finanšu atsauces summa, lai ar EUCAP NESTOR saistītos izdevumus segtu laikposmā no 2014. gada 16. oktobra līdz 2015. gada 15. decembrim, ir EUR 17 900 000.

2. Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Fizisku un juridisku personu dalība procedūrās, ar ko misija EUCAP NESTOR piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, ir bez ierobežojumiem. Turklāt EUCAP NESTOR iegādātajām precēm netiek piemēroti izcelsmes noteikumi.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 6. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. GRAMEGNA

(1) Padomes Lēmums 2012/389/KĀDP (2012. gada 16. jūlijs) par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR) (OV L 187, 17.7.2012., 40. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2014/485/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR) (OV L 217, 23.7.2014., 39. lpp.).

7.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/31

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1014/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 attiecībā uz tādu darbību kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas saturu un uzbūvi, kas tiek finansētas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 283, 2014. gada 27. septembris )

15. lappusē pielikuma II daļā “Iznākuma rādītāji”:

tekstu:

“1. Savienības prioritāte – veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību (projektu skaits) (*rādītāji attiecas arī uz iekšzemes zivsaimniecības projektiem)”

lasīt šādi:

“1. Savienības prioritāte – veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību (darbību skaits) (*rādītāji attiecas arī uz iekšzemes zvejniecības darbībām)”.

16. lappusē pielikuma II daļā “Iznākuma rādītāji”:

tekstu:

“2. Savienības prioritāte – veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru (projektu skaits)”

lasīt šādi:

“2. Savienības prioritāte – veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru (darbību skaits)”;

tekstu:

“3. Savienības prioritāte – sekmēt KZP īstenošanu. Kontrole un datu vākšana (projektu skaits)”

lasīt šādi:

“3. Savienības prioritāte – sekmēt KZP īstenošanu. Kontrole un datu vākšana (darbību skaits)”;

tekstu:

“4. Savienības prioritāte – nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšana (projektu skaits, izņemot Nr. 1)”

lasīt šādi:

“4. Savienības prioritāte – nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšana (darbību skaits, izņemot Nr. 1)”.

17. lappusē pielikuma II daļā “Iznākuma rādītāji”:

tekstu:

“5. Savienības prioritāte – veicināt tirdzniecību un apstrādi (projektu skaits, izņemot Nr. 1 un Nr. 4)”

lasīt šādi:

“5. Savienības prioritāte – veicināt tirdzniecību un apstrādi (darbību skaits, izņemot Nr. 1 un Nr. 4)”;

tekstu:

“6. Savienības prioritāte – veicināt integrētās jūrlietu politikas īstenošanu (projektu skaits)”

lasīt šādi:

“6. Savienības prioritāte – veicināt integrētās jūrlietu politikas īstenošanu (darbību skaits)”.

19. lappusē pielikuma 10. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“Ieskaitot projektus, kas saskaņā ar attiecīgajiem EJZF pasākumiem var atbalstīt mērķi sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā tas paredzēts Direktīvā 2008/56/EK.”

lasīt šādi:

“Ieskaitot darbības, kas saskaņā ar attiecīgajiem EJZF pasākumiem var atbalstīt mērķi sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā tas paredzēts Direktīvā 2008/56/EK.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 260

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 7. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1785 (2015. gada 5. oktobris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	1
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1786 (2015. gada 6. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	4
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2015/1787 (2015. gada 6. oktobris), ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti	6
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1788 (2015. gada 1. oktobris) par to, lai pagarinātu Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību	18
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1789 (2015. gada 1. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumiem EEZ līguma II pielikumā (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un XX pielikumā (Vide) (Degvielas kvalitātes direktīva)	20
	*	Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2015/1790 (2015. gada 1. oktobris), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus	23
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1791 (2015. gada 5. oktobris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Itālijas	27
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1792 (2015. gada 5. oktobris), ar ko ieceļ piecus Reģionu komitejas locekļus un piecus locekļu aizstājējus no Spānijas	28
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1793 (2015. gada 6. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR)	30

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1014/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 attiecībā uz tādu darbību kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas saturu un uzbūvi, kas tiek finansētas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ( OV L 283, 27.9.2014. )	31