25.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/1

(1)

Komisija 2009. gada 19. novembrī apstiprināja divus rekapitalizācijas pasākumus par labu Latvijas Hipotēku un zemes bankai  (2) (“LHZB” jeb “banka”) kopsummā LVL 72,79 miljonu (EUR [102,5–103,6] miljonu) apmērā, ko bankai piešķīra attiecīgi 2009. gada janvārī un novembrī (3) (“2009. gada novembra lēmums”).

(2)

Latvijas iestādes 2010. gada 1. aprīlī paziņoja par papildu rekapitalizāciju LVL 70,2 miljonu (EUR 100 miljonu) apmērā, kas bija īstenota 2010. gada 23. martā. Paziņojums reģistrēts 2010. gada 6. aprīlī. Latvijas iestādes laikā no 2010. gada maija līdz 2012. gada janvārim iesniedza Komisijai papildu informāciju (4).

(3)

Komisija 2012. gada 26. janvārī nolēma (5) pagaidu kārtā apstiprināt 2010. gada 23. marta rekapitalizācijas pasākumu LVL 70,2 miljonu apmērā, 2011. gada beigu rekapitalizācijas pasākumu LVL 50 miljonu apmērā (likviditātes atbalsts, kas konvertējams kapitālā), rezerves likviditātes nodrošinājumu bankai maksimums LVL 250 miljonu apmērā, galvojumus LHZB komerciālās daļas starptautiskajiem kreditoriem maksimums LVL 32 miljonu apmērā un likviditātes atbalstu maksimums LVL 60 miljonu apmērā Hiponia (LHZB piederoša un tās finansēta aktīvu pārvaldības sabiedrība) slikto aktīvu likvidācijai, neietekmējot maksātspēju, un nolēma attiecībā uz šiem pasākumiem, ciktāl tie bija nepieciešami LHZB komerciālās daļas pārstrukturēšanai (“pārstrukturēšanas pasākumi”) un nāca par labu bankas attīstības daļai, un attiecībā uz LHZB pārveides plānu (6) sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (“procedūras sākšanas lēmums”). Komisija apšaubīja pārstrukturēšanas pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā “Komisijas paziņojumu par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem” (7) (“pārstrukturēšanas paziņojums”).

(4)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pārstrukturēšanas pasākumiem. Tā nesaņēma nekādas ieinteresēto personu piezīmes.

(5)

2012. gada 22. martā notika Latvijas iestāžu un Komisijas sanāksme.

(6)

2012. gada 5. aprīlī Latvija iesniedza savas piezīmes par procedūras sākšanas lēmumu.

(7)

Laikā no 2012. gada maija līdz 2013. gada jūnijam Latvija un Komisija regulāri apmainījās ar informāciju. Latvija vairākkārt sniedza informāciju, informējot Komisiju par bankas komerciālās daļas privatizācijas procesa virzību.

(8)

Komisija 2013. gada 23. maijā pieprasīja papildu informāciju. Latvija ar 2013. gada 3. jūnija vēstuli atbildēja uz šo informācijas pieprasījumu, izņemot attiecībā uz jautājumiem par bankas attīstības daļu. Līdztekus Latvija iesniedza vairākus pamatojuma dokumentus, tostarp jaunāko informāciju par LHZB komerciālās daļas pārdošanu.

(9)

2013. gada 21. jūnijā Latvijas iestādes informēja Komisiju, ka tās izņēmuma kārtā piekrīt šā lēmuma pieņemšanai angļu valodā.

(10)

2013. gada 28. jūnijā Latvija informēja Komisiju, ka galu galā tās aizdevums Hiponia bija LVL 70,98 miljoni euro, un tādējādi tā ir par aptuveni LVL 11 miljoniem pārsniegusi summu, kas šim pasākumam bija pagaidu kārtā atļauta ar procedūras sākšanas lēmumu.

(11)

Latvijas valdība dibināja LHZB kā valsts banku 1993. gada 19. martā. Bankas akcijas pilnībā pieder Latvijas Republikas Finanšu ministrijai.

(12)

LHZB Latvijas tirgū ir vidēja izmēra banka, kas piedāvā bankas pakalpojumus privātpersonām un MVU. LHZB funkcijas ir divējādas, kas nozīmē, ka tā darbojas gan kā attīstības banka, gan kā universāla komercbanka (8).

(13)

LHZB grupu veido LHZB un tās meitassabiedrības. Visas bankas meitassabiedrības veic komerciāla rakstura darbību. Galvenās meitassabiedrības ir:

(14)

Saskaņā ar procedūras sākšanas lēmuma 45.–95. apsvērumā aprakstīto pārveides plānu LHZB tiek pārveidota par pilna spektra attīstības banku (t. i., banku, kas atbilstoši valsts publiskajām funkcijām tās vārdā atbalsta strukturālo, ekonomikas un sociālo politiku). Lai to panāktu, tiek nodalītas bankas komercdarbības.

(15)

Latvija uzdeva neatkarīgam ārējam konsultantam sagatavot Latvijas attīstības iestāžu koncepciju. 2011. gada 11. februārī Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) tika iesniegts “Ziņojuma par Latvijas attīstības finanšu iestāžu sistēmas optimizāciju” pirmais projekts.

(16)

Ziņojuma projektā cita starpā ieteikts izveidot vienotu attīstības iestādi (“VAI”) un uzsvērts, ka ir jānodrošina tās neatkarība, tāpēc tā jādibina ar īpašu likumu un jāizveido neatkarīgas lēmumu pieņemšanas struktūras. Šajā kontekstā ziņojuma projektā norādīts, ka VAI funkcionālā struktūra jāveido no nulles, balstoties uz esošo programmu un attiecīgo funkcionālo un personāla vajadzību vispusīgu izvērtējumu, jo īpaši attiecībā uz riska novērtējuma un pārvaldības funkcijām.

(17)

Turklāt uzsvērts, ka valsts iejaukšanās jāorganizē ar netiešu instrumentu palīdzību (individuāli un portfeļa galvojumi, riska kapitāls, mezonīna finansējums utt.), atsakoties no apjomīgiem tiešajiem aizdevumiem un atstājot tiešu iejaukšanos vienīgi kā iespēju retos īpašos gadījumos, kad tam ir attiecīgs pamats (mikroaizdevumi, instrumenti lauksaimniekiem utt.).

(18)

Ziņojuma projektā pausts uzskats, ka valsts atbalstītu aizdevumu netieša sniegšana palielinātu šādu programmu iespējas sasniegt potenciālos saņēmējus un uzlabotu gan sadales izmaksu efektivitāti, gan sadarbību ar komercbanku sektoru.

(19)

Saskaņā ar 2010. gada jūlija saprašanās memoranda papildinājumu bija paredzēts, ka LHZB pārveides plānu sagatavo neatkarīgs konsultants. Konsultantam tika dots uzdevums sagatavot tādus bankas pārveides scenārijus, kas ļautu vai nu nodalīt ar attīstības finansēšanu saistītos aktīvus un saistības un privatizēt banku, kurā atstāta tās komercdarbības daļa, vai arī banku pārveidot tā, ka tās komercdarbības daļa tiek pārdota, paturot attīstības daļu.

(20)

Izanalizējis bankas finansiālo stāvokli, neatkarīgais konsultants 2011. gada aprīlī iesniegtajā pārveides plānā (“2011. gada aprīļa pārveides plāns”) secināja, ka vēlamākais scenārijs būtu LHZB komercaktīvu raita pārdošana pa paketēm.

(21)

Latvijas valdība 2011. gada 1. novembrī apstiprināja 2011. gada aprīļa pārveides plānā ieteikto pārdošanas stratēģiju un, konkrētāk, LHZB komerciālās daļas pārdošanu sešās paketēs.

(22)

1. diagrammā ir redzamas LHZB grupā ietilpstošās sabiedrības, kuras bija paredzēts kā juridiskas personas pārdot kapitāldaļu pārdošanas darījumā.

1. diagramma

LHZB grupā ietilpstošās juridiskās personas  (11)

Avots: Latvijas iestādes.

(23)

LHZB pārdodamās komerciālās daļas aktīvi un saistības 2011. gada 31. augustā ietvēra:

(24)

Pārdošanas procesu īstenoja ar respektabla ārējā konsultanta palīdzību. Sākotnēji tika uzrunāts 121 potenciālais pircējs. No tiem 98 saņēma prospektu, un attiecīgi 18 parakstīja vienošanos par informācijas neizpaušanu, 51 nebija ieinteresēts un 29 nesniedza nekādu atbildi. Līdz 2011. gada 16. decembrim, kad noslēdzās pārdošanas procesa pirmais posms, bija iesniegti deviņi sākotnējie piedāvājumi. Pārdošanas procesa otrajā posmā līdz 2012. gada 11. janvārim trīs potenciālie pircēji iesniedza uzlabotu piedāvājumu, seši atstāja spēkā savu sākotnējo piedāvājumu un tika saņemts viens jauns piedāvājums. Visiem šiem potenciālajiem investoriem tika dota piekļuve datu telpai. Šajā procesa posmā trīs potenciālie pircēji izstājās no procesa un viens bija ieinteresēts tikai divu pakešu (2. un 3. paketes) atsevišķās daļās, bet neiesniedza konkrētu piedāvājumu. Rezultātā līdz 2012. gada 16. martam galīgie piedāvājumi bija saņemti no četriem potenciālajiem investoriem, galvenokārt par vienu no paketēm, bet viens potenciālais pircējs bija iesniedzis piedāvājumu par trim paketēm.

(25)

Pārdošanas stratēģija, ko Latvijas iestādes apstiprināja 2011. gada 1. novembrī, paredzēja sākotnēji sadalīt LHZB aktīvus un saistības sešās paketēs atbilstoši pārbaudītai tirgus ieinteresētībai. Pārdošanas procesā 3. paketi sadalīja divās paketēs: 3A un 3B. Paketes pārdeva dažādiem pircējiem, un LHZB atlikušos aktīvus un saistības nodeva attīstības daļai. Process ir pabeigts: līdz 2013. gada 30. jūnijam bija atsavinātas visas paketes. Pakešu sastāvs ir šāds:

(26)

Attiecībā uz 3B un 4. paketes dažādajiem pārdošanas variantiem Latvijas iestādes uzskatīja, ka investoru iesniegtie piedāvājumi ir neadekvāti un neatspoguļo paketēs iekļauto aktīvu reālo iekšējo vērtību (ko bija novērtējis neatkarīgs respektabls eksperts). Lai pēc iespējas samazinātu zaudējumus, valsts nolēma 3B un 4. paketi pārdot LPA.

(27)

Attiecībā uz Hipo Fondi, ņemot vērā investoru iesniegtos piedāvājumus, to varēja pārdot vai nu kā juridisku personu, kas turpina darbību, kopā ar visiem tās pārvaldītajiem aktīviem, vai arī aktīvu pārdošanas formā. Latvija norāda, ka izvēle bija par labu otrajam variantam, jo, papildus citiem iemesliem, par aktīvu darījumu tikai piedāvāta labāka cena. Līdz ar to tika pārdots gandrīz viss Hipo Fondi saimnieciskās darbības kopums, t. i., trīs pensiju plāni: “Rivjera”, “Safari” un “Jūrmala”. Papildus šiem pensiju plāniem Hipo Fondi pārvaldīja arī vairākus privātos portfeļus un slēgtos fondus. Vairāki no tiem jau ir izbeigti, bet pārējie ir izbeigšanas procesā. No Hipo Fondi palika pāri tikai čaula bez jebkādām faktiskām pārvaldāmām saimnieciskajām darbībām. Šo čaulu varēja likvidēt vai pārdot. Tika organizēts minētās juridiskās personas pārdošanas process, un Hipo Fondi mazākuma akcionārs (16) pauda ieinteresētību iegādāties akcijas [..]. Latvijas iestādes nolēma tās pārdot mazākuma akcionāram, jo salīdzinājumā ar likvidāciju tas bija ātrāks risinājums ar labāku finansiālo rezultātu. Hipo Fondi pārdošana ir gandrīz pabeigta. Pārdošanas līgums ir parakstīts, bet vēl nav īstenots, jo iegādes darījumu izskata Latvijas uzraudzības iestāde – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (“FKTK”). Hipo Fondi īpašumā nav nekādu reģistrētu intelektuālā īpašuma tiesību – reģistrētā preču zīme “hipo” un saistītās tiesības pieder LHZB. LHZB ar šo pircēju vienojās, ka neiebilst pret “hipo” izmantošanu Hipo Fondi nosaukumā.

(28)

Saistībā ar Hiponia pārdošanu LHZB2013. gada 20. jūnijā sabiedrībai Hiponia pārveda kapitālu LVL [..] apmērā. Rekapitalizācija bija nepieciešama, jo Hiponia nodošana no LHZB LPA notika, bilances vērtībai [..], un attiecīgā starpība bija LVL [..]. Šo starpību [..] LHZB, jo tas bija priekšnosacījums tam, lai Valsts Kase piešķirtu aizdevumu Hiponia un lai LPA iegādātos Hiponia kapitāldaļas. LHZB neto [..] no šā darījuma kopsummā ir LVL [..] (t. i., [..] salīdzinājumā ar neto bilances vērtību pēc uzkrājumu ņemšanas vērā darījuma sākšanas brīdī).

1. tabula

Pārskats par paketēm un to pārdošanas noteikumiem

(29)

Kopējā summa, kas iegūta pārdošanas procesā, ir nedaudz lielāka, nekā bija paredzēts bāzes scenārijā ar bāzes atlaidēm atbilstoši pārdošanas stratēģijai, ja bruto bilances vērtībām piemēro pārdošanas stratēģijā paredzētās bruto atlaides. Zaudējumi ir LVL 53,1 miljons, bet bija paredzēts, ka tie būs LVL 56,8 miljoni.

(30)

LHZB strādā pie tā, lai izbeigtu ar klientiem noslēgtos turētājbankas pakalpojumu līgumus. Tā izbeigs attiecīgās IT infrastruktūras darbību un pārcels vai atlaidīs attiecīgos darbiniekus.

(31)

LHZB turklāt faktiski izbeigs savus vērtspapīru darījumus. Tā paturēs kontus tikai attiecībā uz aptuveni 100 klientiem, ar kuriem nav iespējams sazināties (galvenokārt tāpēc, ka lielākā daļa šo klientu ir miruši). Tā kā banka nevar likumīgi uzreiz pārdot šo neaktīvo klientu vērtspapīrus, tā plāno: 1) iegūt licenci darbībām ar šo klientu vērtspapīru kontiem un 2) atsaukt pilno bankas licenci, kas attiecās arī uz turētājbankas pakalpojumiem.

(32)

Paredzēts, ka tās komercdarbības, kuras būs palikušas pēc pārdošanas procesa, nodos attīstības daļai. Tās cita starpā ir: likvīdie aktīvi LVL 20,3 miljonu apmērā; citi aktīvi LVL 7,6 miljonu apmērā; beztermiņa noguldījumi LVL 5,9 miljonu apmērā un termiņnoguldījumi LVL 1 miljona apmērā; citas saistības LVL 1,7 miljonu apmērā; apgrozībā esošie pašu kapitāla vērtspapīri LVL 19,2 miljonu apmērā.

(33)

Pēc komercdarbību pārdošanas, t. i., no 2013. gada 30. jūnija, paredzams, ka LHZB būs vairs tikai attīstības darbības. Tās aktīvu kopapjoms būs aptuveni LVL 222,3 miljoni.

(34)

Saprašanās memoranda papildinājumā Latvijas iestādes piedāvāja Savienībai un SVF šādas saistības:

(35)

Attiecībā uz LHZB attīstības darbībām Komisija pieņem zināšanai, ka Latvija plāno optimizēt attīstības finanšu iestāžu sistēmu, attiecīgās iestādes apvienojot VAI. Procedūras sākšanas lēmuma pieņemšanas laikā bija paredzēts, ka LHZB turpinās attīstības darbības tikai līdz VAI izveidei, kam bija jānotiek līdz 2012. gada 31. decembrim. Tomēr šis process ir aizkavējies un joprojām turpinās. Tā kā Latvijas iestādes nav pabeigušas VAI projektu, šis lēmums attiecas vienīgi uz LHZB komerciālo daļu. Tas nozīmē, ka LHZB attīstības daļa tiks novērtēta atsevišķā galīgajā lēmumā.

(36)

Procedūras sākšanas lēmumā kā pagaidu glābšanas atbalsts bija apstiprināti šādi Latvijas pasākumi par labu LHZB komerciālajai daļai:

(37)

Latvija iesniedza informāciju par minētā valsts atbalsta izmantojumu LHZB komerciālās daļas likvidēšanai, ievērojot grozījumus saistībā ar pārdošanas stratēģijas īstenošanu.

(38)

Kopējais kapitāla apjoms, kas bija nepieciešams 36. apsvēruma b) apakšpunktā minētajam pasākumam, bija mazāks, nekā sākotnēji plānots, t. i., LVL 25 miljoni LVL 50 miljonu vietā, jo Latvijas iestādes nolēma, ka LHZB strādās bez bankas licences, un tādējādi samazinājās nepieciešamā kapitāla apjoms. Kapitāla palielināšana par LVL 25 miljoniem notika 2012. gada jūnijā (18).

(39)

Pagaidu kārtā apstiprināto rezerves likviditātes nodrošinājumu maksimums LVL 250 miljonu apmērā, kas minēts 36. apsvēruma c) apakšpunktā, darīja pieejamu LHZB no 2012. gada 1. janvāra līdz pārdošanas procesa pabeigšanai, un tas bija pieejams likviditāti ietekmējošu ārkārtas notikumu gadījumā. Līdz 2013. gada 30. maijam izmantotais likviditātes atbalsts (LVL 50 miljoni) bija ievērojami mazāks nekā paredzētā maksimālā summa, jo noguldījumu masveida izņemšana nenotika un pārveides process noritēja mierīgi. Pašlaik nesamaksātā summa ir LVL 25 miljoni, kura, kā paredzams, tiks samaksāta līdz 2013. gada 31. decembrim.

(40)

Galvojumus maksimums LVL 32 miljonu apmērā, kas minēti 36. apsvēruma d) apakšpunktā, bija paredzēts sniegt LHZB komerciālās daļas starptautiskajiem kreditoriem. Tā kā atbilstoši ar šiem kreditoriem noslēgtajiem līgumiem komerciālās daļas pārdošana un LHZB pārveide par attīstības banku varēja tikt uzskatīta par saistību nepildīšanu, šis pasākums bija nepieciešams saistību nodrošināšanai gadījumā, ja starptautiskie kreditori pieprasītu savu LHZB sniegto aizdevumu pirmstermiņa apmaksu. Tomēr attiecībā uz komerciālo daļu pieprasīto galvojumu summa ir bijusi mazāka nekā paredzētie LVL 32 miljoni, jo papildu drošības pasākumus pieprasīja tikai daži starptautiskie kreditori. 2013. gada 30. maijā nepieciešamo galvojumu prognozētā summa bija LVL 12,4 miljoni.

(41)

Likviditātes atbalsts Hiponia, kas minēts 36. apsvēruma d) apakšpunktā, faktiski bija lielāks nekā Komisijas pagaidu kārtā apstiprinātā summa, t. i., nevis LVL 60 miljoni, bet LVL 71 miljons. Šis palielinājums bija nepieciešams, jo daļu 3. paketes nevis pārdeva tirgū, bet nodeva Hiponia, un tādējādi pieauga nepieciešamā finansējuma summa. Paredzēts, ka minēto likviditātes atbalstu atmaksās līdz 2018. gada 31. decembrim.

(42)

Attiecīgi Latvija ir lūgusi Komisijai apstiprināt likviditātes atbalsta palielināšanu par LVL 11 miljoniem. Saistībā ar šo Latvija norādīja, ka LHZB komerciālās daļas izbeigšanai nepieciešamā atbalsta kopsumma ir mazāka nekā pagaidu kārtā apstiprinātā atbalsta summa.

2. tabula

Pārskats par attiecīgi apstiprināto un piešķirto valsts atbalstu

(situācija 2013. gada maijā)

(43)

Valsts atbalsta noteikumi, kas piemērojami finanšu iestāžu pārstrukturēšanai pašreizējās krīzes apstākļos, ir noteikti pārstrukturēšanas paziņojumā (19). Saskaņā ar pārstrukturēšanas paziņojumu finanšu iestādes pārstrukturēšanai pašreizējās finanšu krīzes apstākļos ir jāatbilst šādiem nosacījumiem, lai tā būtu saderīga ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu:

(44)

Komisija ar procedūras sākšanas lēmumu pagaidu kārtā apstiprināja konkrēto glābšanas atbalstu, jo uzskatīja, ka 36. apsvērumā minētie pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā, ka to mērķis bija novērst draudus, ko Latvijas tautsaimniecībai radīja LHZB problēmas. Komisija arī uzskatīja, ka minētie pasākumi ir nepieciešami un ka tie ir labākie varianti, kā Latvijas valdībai izbeigt bankas komercdarbības. Tomēr Komisijai bija šaubas par atbalsta samērīgumu, tāpēc tā pieprasīja papildu informāciju šajā jautājumā.

(45)

Pārdošanas stratēģija paredzēja, ka lielāko daļu LHZB komerciālās daļas saimniecisko darbību pārtrauks un pārdos pa paketēm un ka meitassabiedrības Hipolīzings un Hipo Fondi pārdos atsevišķi no bankas, ko Komisija vērtēja pozitīvi.

(46)

Attiecībā uz darbības izbeigšanas pienācīgu organizēšanu Komisija secināja, ka, lai novērtētu LHZB komercdarbību pārtraukšanai paredzētā atbalsta saderību, vajadzīgs vairāk informācijas. Konkrētāk, Komisija prasīja Latvijas iestādēm sniegt precīzu informāciju par atskaites punktiem, kas paredzēti darbību pārdošanai, kā arī papildu informāciju par darbībām, kuras neizdodas pārdot.

(47)

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kuras bija paredzēts turpināt, tikai divas sabiedrības, t. i., Hipolīzings un Hipo Fondi, bija paredzēts pārdot kā autonomas juridiskās personas. Neraugoties uz to, Komisija, ņemot vērā šo sabiedrību ierobežoto klātbūtni tirgū (20) un raito pārdošanu, provizoriski secināja, ka atbalsta pasākumi ir atbilstīgi.

(48)

Procedūras sākšanas lēmumā Komisija Latvijas iestādēm prasīja sniegt papildu informāciju, kas ļautu pārliecināties, ka tās sabiedrības, kuras paliks autonomas (Hipolīzings un Hipo Fondi), pēc pārdošanas būs dzīvotspējīgas. Konkrētāk, Komisija vēlējās noskaidrot, kurš LHZB vietā pēc pārdošanas darījuma nodrošinās tām nepieciešamo infrastruktūru vai finansējumu.

(49)

Kaut arī pārdošanas stratēģijā ir sniegta informācija par komercdarbību pienācīgas izbeigšanas kārtību, Komisija procedūras sākšanas lēmumā šaubījās par to, vai ir paredzēti pietiekami aizsardzības pasākumi pret pārmērīgiem konkurences kropļojumiem.

(50)

Komisija aicināja Latvijas iestādes laicīgi pabeigt pārdošanas darījumus un paredzēt papildu pasākumus, kas nodrošinātu, ka banka saviem komercproduktiem nosaka nepievilcīgas cenas un ierobežo līdzekļu izmaksu atbilstoši esošajiem aizdevumiem.

(51)

Komisija nesaņēma nekādas ieinteresēto personu piezīmes.

(52)

Latvija 2012. gada 5. aprīlī iesniedza piezīmes par procedūras sākšanas lēmumu un pēc tam līdz 2013. gada jūnijam regulāri sniedza informāciju, ar ko papildināja savu nostāju (21).

(53)

Kopumā Latvija uzskata, ka ir izpildīti visi kritēriji, lai valsts atbalstu LHZB uzskatītu par saderīgu, jo: i) komerciālā daļa ir likvidēta, ii) atlikusī attīstības daļa strādā tikai ar stingri ierobežotu produktu klāstu (atbilstoši konkrētiem uzdevumiem) un iii) rezultātā pāri palikušās iestādes licence tiks anulēta, tādējādi tā nekonkurēs ar citām komercbankām finansējuma nodrošināšanas jomā.

(54)

Attiecībā uz LHZB attīstības daļu Latvija iesniedza plašu informāciju (22). Tomēr Latvija norādīja, ka par VAI (kura pārņems LHZB attīstības daļu) izveidi galīgā vienošanās vēl nav panākta. Latvija informēja, ka attiecīgo ministriju un ārējā eksperta kopīgais rīcības plāns par VAI izveidi jāiesniedz 2013. gada 2. augustā un ka darbs turpināsies 2013. gada atlikušajā daļā. Tomēr VAI izveides datums joprojām nav zināms.

(55)

Šā iemesla dēļ Latvija lūdza VAI izveides novērtējumu no valsts atbalsta viedokļa veikt atsevišķā procedūrā, nevis kopā ar LHZB komerciālo daļu.

(56)

Attiecībā uz aizsardzības pasākumiem pret pārmērīgiem konkurences kropļojumiem Latvija uzskata, ka veiktie pasākumi nodrošina to, ka nav tiešas konkurences starp LHZB komerciālo daļu un citām komercbankām. LHZB pārstāja izsniegt jaunus aizdevumus 2009. gada novembrī. Attiecībā uz noguldījumiem jāatzīmē, ka noguldījumu bāzes aktīva pārvaldība sākotnēji bija nepieciešama, lai līdz pārdošanas pabeigšanai nebūtu nepieciešams papildu valsts atbalsts likviditātes atbalsta veidā. LHZB komerciālajā daļā ietilpstošos noguldījumus galu galā pārdeva 1. un 2. paketes ietvaros, savukārt maksājumu karšu operācijas tika izbeigtas, bet bankomāti tika demontēti.

(57)

Hiponia, kas ieguva LHZB aizdevumu portfeļus, vairs klientiem neizsniedz nekādu papildu finansējumu. Ņemot vērā šo aizdevumu statusu (gandrīz visiem maksājumi ir nokavēti par vairāk nekā 90 dienām un jau ir mēģināts veikt pārstrukturēšanu), Hiponia gandrīz visos gadījumos nākas pārņemt attiecīgos īpašumus.

(58)

Attiecībā uz komerciālo daļu Latvija iesniedza izsmeļošu grafiku par aktīvu pārdošanu vai likvidēšanu, norādīja galvenos atskaites punktus šajā procesā un informēja Komisiju par procesa virzību un faktiskajiem datumiem, kuros noslēgti pārdošanas līgumi. Latvija informēja, ka visas ar komerciālo daļu saistītās bilances pozīcijas būs likvidētas līdz 2014. gada janvārim.

(59)

Latvija sniedza sīku pārskatu par LHZB komerciālajai daļai faktiski piešķirtajām valsts atbalsta summām (t. i., likviditātes atbalsts LHZB LVL 50 miljonu apmērā, valsts galvojumi LVL 12,4 miljonu apmērā, kapitāla pasākumi LVL 95,2 miljonu apmērā un likviditātes atbalsts Hiponia LVL 71 miljona apmērā). Latvija uzsvēra, ka LHZB komerciālajai daļai nepieciešamā atbalsta kopsumma ir mazāka nekā sākotnēji lēstā summa (kura bija pagaidu kārtā apstiprināta ar procedūras sākšanas lēmumu).

(60)

Latvija uzskata, ka neviens no atbalsta pasākumiem tiešā veidā nenāk par labu komercdarbībām, kuras Hipolīzings un Hipo Fondi turpinās pēc to pārdošanas. LHZB galvenās pamatdarbības tika sadalītas trijās paketēs un atsavinātas aktīvu pārdošanas formā. Neviena no šīm paketēm nav uzskatāma par uzņēmumu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, tāpēc Latvija uzskata, ka pēc pārdošanas darījumiem saimnieciskā darbība netiek turpināta un ka attiecībā uz konkrētajām paketēm nav arī gūts nekāds labums no valsts atbalsta, kas saņemts pirms pārdošanas darījumiem.

(61)

Latvijas skatījumā tikai 4. paketes (Hipolīzings) pārdošanu varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības turpināšanu. Tomēr Hipolīzings darbības atbildīs ļoti nelielai daļai grupā, kurai pieder šīs sabiedrības pircējs (mazāk nekā 0,1 %), un [..]. [..]. Pārdošanas darījums nodrošinās šīs sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju, neapdraudot pircēja dzīvotspēju. Turklāt Hipolīzings tirgus daļa ir ļoti maza: 5 %. Bez tam Hipolīzings ieguvumi no LHZB piešķirtā atbalsta bija ierobežoti un netieši: nebija nepieciešama attiecīgo līgumsaistību negaidīta izbeigšana, un – tāpat kā attiecībā uz pārējām bankai piederošajām sabiedrībām – tās pārdošana nebija jākārto grūtībās nonākušam īpašniekam. Ņemot vērā ļoti nelielo Hipolīzings atbalsta summu, Latvija uzskata, ka pēc pārdošanas un pilnīgas integrācijas pircējā Hipolīzings vairs negūs nekādu labumu no atbalsta.

(62)

Attiecībā uz Hipo Fondi čaulu, kas pārdota privātam investoram, Latvija apņemas, ka [..].

(63)

Attiecībā uz LHZB aktīvu nodošanu Hiponia un tās pēcāku pārdošanu Latvija piekrīt procedūras sākšanas lēmumā paustajam Komisijas sākotnējam konstatējumam, ka šī nodošana neietver valsts atbalstu.

(64)

Attiecībā uz komerciālās daļas kapitāla palielināšanu 2012. gadā Latvija precizēja, ka šis palielinājums notika divās daļās: pirmā bija saistīta ar 1., 2., 3., 5. un 6. paketes pārdošanu, savukārt otrā – ar 4. paketes pārdošanu. Kapitāla apjoms bija ierobežots līdz minimumam un aprēķināts tā, lai pēc pārdošanas radītajiem zaudējumiem nodrošinātu komerciālās daļas atbilstību regulējumā noteiktajām kapitāla pietiekamības prasībām.

(65)

Attiecībā uz rezerves likviditātes nodrošinājumu, kas bija paredzēts pārstrukturēšanas kontekstā, Latvija norādīja, ka atbalsts komerciālajai daļai bija pagaidu rakstura un tā mērķis bija nodrošināt, ka pārdošana notiek pienācīgā kārtībā. Latvija uzskata, ka tā nelielais apjoms un pagaidu raksturs līdz minimumam samazināja iespējamos konkurences kropļojumus.

(66)

Visbeidzot, Latvija apņēmās iesniegt uzraudzības ziņojumus par LHZB pārstrukturēšanu, tostarp par nepārdoto komercdarbību izbeigšanu, un ex post novērtējumu par likvidāciju.

(67)

Kā noteikts Līguma 107. panta 1. punktā, ja vien citos noteikumos nav paredzēts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(68)

Kā minēts procedūras sākšanas lēmuma 145. apsvērumā, vērtējumā par to, vai attiecīgie pasākumi ir valsts atbalsts, ir jānodala LHZB pašreizējās un turpmākās attīstības bankas darbības, no vienas puses, un atlikušās komercdarbības, ko LHZB veic pārejas (darbības pakāpeniskas izbeigšanas) periodā, no otras puses. Latvijas iestādes ir iesniegušas datus, kas parāda, kā pasākumi nāca par labu vienai vai otrai darbības daļai.

(69)

Šā lēmuma darbības jomā ietilpst vienīgi pasākumi par labu LHZB komerciālajai daļai. Tas, kā tiek izmantota LHZB attīstības daļa, ko paredzēts turpināt jaunveidojamai attīstības iestādei, tiks novērtēts atsevišķā galīgajā lēmumā.

(70)

Līdz ar to šajā lēmumā novērtēti vienīgi tie Latvijas veiktie pasākumi, kas nāca par labu LHZB komerciālajai daļai, ciktāl tie nepieciešami LHZB komerciālās daļas pārstrukturēšanai.

(71)

Jāatgādina, ka, novērtējot pasākumus, kas nāk par labu bankas komerciālajai daļai, ir svarīgi noskaidrot, vai un kādā apmērā saimnieciskā darbība pēc komerciālo aktīvu un saistību pārdošanas tiek turpināta vai attiecīgi izbeigta (23). Saistībā ar šo Komisija konstatē, ka līdz ar 3A paketes pārdošanu (privātam investoram) un 3B un 4. paketes pārdošanu (LPA, ar mērķi pakāpeniski izbeigt attiecīgo aktīvu pārvaldību) līdz 2013. gada 30. jūnijam šīs LHZB kādreizējā komerciālajā daļā ietilpušās saimnieciskās darbības ir izbeigtas. Jāatzīmē, ka lielu daļu no Hipo Fondi iepriekš pārvaldītajiem aktīviem pārdeva atsevišķi no šīs sabiedrības, izmantojot aktīvu pārdošanas darījumu. Komisija uzskata, ka pārdošana pa paketēm, kas deva iespēju piedāvājumus par LHZB aktīvu un saistību atsevišķām daļām izteikt dažādiem pircējiem, reāli sekmēja LHZB komercdarbību likvidāciju. Jāatzīmē, ka banka vairākas reizes mēģināja pārdot nepārdotos aktīvus, kuri galu galā tiks nodoti LPA, – tā mainīja pakešu sastāvu un no jauna risināja sarunas ar potenciālajiem investoriem par viņu piedāvājumiem. Tādējādi šķiet, ka LHZB izmēģināja visas iespējas pārdot šos sliktākās kvalitātes aktīvus tirgū par pieņemamu cenu, t. i., par cenu, kas ir augstāka nekā aktīvu ilgtermiņa ekonomiskā vērtība, kuru noteica respektabls ārējais konsultants.

(72)

Attiecībā uz LHZB komerciālā rakstura palīgdarbībām Latvija ir iesniegusi pietiekamu informāciju par to, ka tās jau ir vai drīzumā tiks izbeigtas. Pēc Hipo Fondi pārvaldīto aktīvu pārdošanas palikušās čaulas sabiedrības pārdošana tiks pabeigta tuvākajos mēnešos, vērtspapīru darījumi tiks izbeigti, un tiks likvidēta RIS, kas ir tīra pārvaldītājsabiedrība, kurai pašlaik ir kapitāldaļas sabiedrībā Hipo Fondi un divās maksātnespējas procesā esošās sabiedrībās. Plānots, ka LHZB bankas licence tiks anulēta 2013. gada 31. decembrī.

(73)

Hipolīzings tika kā juridiska persona pārdota kapitāldaļu pārdošanas darījumā. Latvija apgalvoja, ka Hipolīzings tiešā veidā neguva nekādu labumu no mātessabiedrībai LHZB piešķirtā atbalsta (24). Attiecībā uz iespējamo aktīvu glābšanas pasākumu, kas aprakstīts procedūras sākšanas lēmuma 165.–170. apsvērumā, jāatgādina, ka pirms sabiedrības Hipolīzings pārdošanas LHZB sliktākās kvalitātes aktīvi tika grupas ietvaros nodoti Hiponia. Procedūras sākšanas lēmumā Komisija secināja, ka šāda aktīvu nodošana grupas ietvaros varētu būt uzskatāma par aktīvu glābšanas pasākumu par labu Hipolīzings un Hipo Fondi vienīgi tad, ja šīs sabiedrības guva labumu no minētās nodošanas, un vienīgi attiecīgajā apmērā. Tā kā Latvija apliecināja, ka Hipolīzings nenodeva nekādus aktīvus Hiponia, var secināt, ka attiecībā uz Hipolīzings nebija nekādas aktīvu glābšanas, kas būtu tiešā veidā nākusi par labu šīs sabiedrības darbībai. Tomēr, kā Latvija atzinusi, nevar izslēgt iespēju, ka Hipolīzings ierobežotā apjomā guva labumu no LHZB piešķirtā atbalsta, jo nebija nepieciešama Hipolīzings esošo līgumsaistību negaidīta izbeigšana, un sabiedrības pārdošana nebija jākārto grūtībās nonākušam īpašniekam. Tāpēc Komisija secina, ka Hipolīzings guva labumu no LHZB piešķirtā atbalsta, kaut arī tas notika netieši un ļoti nelielā apmērā.

(74)

Attiecībā uz Hipo Fondi Komisija atzīmē, ka laikā, kad to pārdeva mazākuma akcionāram, no tās bija palikusi tikai čaula. Latvija apliecināja, ka Hipo Fondi pārvaldītie privātie portfeļi un slēgtie fondi jau ir izbeigti, ir izbeigšanas procesā vai tiks likvidēti. Turklāt Latvija ir apņēmusies, ka [..].

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Hipo Fondi vismaz kādu laiku palika tikai kā čaula bez jebkādām faktiskām pārvaldāmām saimnieciskajām darbībām. Tā kā šī čaulas sabiedrība ir beigusi darbības, kuras Hipo Fondi kādreiz veica kā LHZB meitassabiedrība, un nav uzreiz uzsākusi jaunu saimniecisko darbību, var secināt, ka nav nekādas turpinātības starp Hipo Fondi kā sabiedrību, kas ietilpa LHZB grupā, un jauno subjektu, t. i., Hipo Fondi, kas pieder jaunajam(-iem) īpašniekam(-iem) un veic (ja vispār veic) jaunu saimniecisko darbību. Tāpēc nevar uzskatīt, ka Hipo Fondi čaulas sabiedrība būtu guvusi kādu labumu no LHZB iepriekš piešķirtā atbalsta.

(76)

Hiponia turēs noteiktus LHZB kādreizējā komerciālajā daļā ietilpstošos aktīvus darbības izbeigšanas režīmā un darbosies tikai ierobežotu laiku. Tomēr saskaņā ar valsts atbalsta lietās iedibināto praksi pasākumi, kas vērsti uz komercdarbības izbeigšanu, tik un tā var būt valsts atbalsts (25).

(77)

Attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri ir pakešu pircēji, Komisija atzīmē, ka, balstoties uz Latvijas iesniegto informāciju, pārdošanas process notika atklāti, bez diskriminācijas, atbilstoši tirgus nosacījumiem un ar mērķi panākt maksimāli augstu cenu par attiecīgajām paketēm.

(78)

Attiecībā uz Hiponia nodošanu par cenu, kas ir zem tirgus vērtības, Komisija apstiprina procedūras sākšanas lēmumā izdarīto sākotnējo secinājumu, ka šīs sabiedrības pircēju LPA nevar uzskatīt par atbalsta saņēmēju, jo tā neveic saimniecisko darbību un darbojas kā Latvijas valsts aģentūra (26).

(79)

Balstoties uz to, Komisija uzskata, ka uzņēmumiem, kuri iegādājās LHZB komerciālos aktīvus un saistības, atbalsts netika piešķirts.

(80)

Jāsecina, ka pēc visu LHZB kādreizējo komercdarbību pakešu pārdošanas, kas tagad ir noslēgusies, atbalsta pasākumi nāk par labu vienīgi tām LHZB komercdarbībām, kuras pēc pārdošanas turpina Hiponia un Hipolīzings.

(81)

Kā minēts 73. apsvērumā, Hipolīzings guva labumu (kaut arī ierobežotā apmērā) no LHZB piešķirtā atbalsta. Kā minēts iepriekš, nebija nepieciešama Hipolīzings esošo līgumsaistību negaidīta izbeigšana, un sabiedrības pārdošana nebija jākārto grūtībās nonākušam īpašniekam, kas, iespējams, būtu nozīmējis ārkārtas pārdošanu. Komisijas vērtējumu nemaina ne tas, ka priekšrocības apmērs bija ierobežots, ne tas, ka to nevar novērtēt kvantitatīvi.

(82)

Tā kā Hipolīzings darbojas finanšu sektorā, valsts līdzekļu radītas priekšrocības, kas nāk par labu šīs sabiedrības darbībai, var ietekmēt tirdzniecību Savienībā un izkropļot konkurenci. Tāpēc pasākumi, kas nāk par labu tās darbībai, ir vērtējami kā tādi, kas var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Priekšrocība tika radīta ar valsts līdzekļu starpniecību un ir selektīva, jo tā dod labumu tikai vienai finanšu grupai.

(83)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka netiešā priekšrocība, kas sabiedrībai Hipolīzings piešķirta saistībā ar LHZB atbalsta pasākumiem, ir uzskatāma par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(84)

Attiecībā uz likviditātes pasākumu par labu Hiponia, kurš ir spēkā visā pārstrukturēšanas periodā, tikai lielākā apmērā, jau procedūras sākšanas lēmumā bija konstatēts, ka šis pasākums ir valsts atbalsts. Komisijai nav nekāda iemesla mainīt tās iepriekšējo vērtējumu, ņemot vērā likviditātes atbalsta apmēra palielināšanos. Tas, ka pasākuma apmērs ir mainījies, neietekmē tā kvalificēšanu par atbalstu. Tāpēc Komisija secina, ka sabiedrībai Hiponia piešķirtais likviditātes atbalsts LVL 71 miljona apmērā ir uzskatāms par valsts atbalstu.

(85)

Priekšrocības, kas rodas no pārējiem atbalsta pasākumiem par labu Hiponia mātessabiedrībai LHZB, nedod nekādu labumu Hiponia. Visu šo pārējo LHZB atbalsta pasākumu mērķis un ietekme bija uzturēt LHZB darbības ilgāku laiku, nekā būtu bijis iespējams tūlītējas maksātnespējas un likvidācijas gadījumā. Kad šis atbalsts tika piešķirts LHZB, Hiponia šīs bankas grupā darbojās kā slikto aktīvu pārvaldības sabiedrība. Tā kā Hiponia darbības joma aprobežojās ar aktīvu iespējami ātru likvidēšanu bez jebkādas līdzekļu izmaksāšanas klientiem, šis bija neatņemams likvidācijas procesa elements. Tāpēc attiecībā uz Hiponia var izslēgt netieša atbalsta pastāvēšanu saistībā ar pārējiem LHZB komerciālās daļas atbalsta pasākumiem.

(86)

Tā kā 5.1. iedaļā ir konstatēts, ka likviditātes pasākums par labu sabiedrībai Hiponia un netiešā priekšrocība, kas sabiedrībai Hipolīzings piešķirta saistībā ar LHZB atbalsta pasākumiem, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jānovērtē tā saderība ar iekšējo tirgu.

(87)

Procedūras sākšanas lēmuma 177.–180. apsvērumā jau bija noteikts, ka pasākumi, kas nāk par labu LHZB komercdarbībām, ir jānovērtē saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un jo īpaši saskaņā ar Komisijas pieņemto pārstrukturēšanas paziņojumu.

(88)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. punktā ir norādīts, ka finanšu iestādes (vai tās daļas) pārdošana trešai personai var palīdzēt atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

(89)

Sabiedrību Hipolīzings pārdeva sabiedrībai Swedbank Līzings, kas ir lielākā līzinga sabiedrība Latvijā (tirgus daļa: 22 %). Tā ir dziļi integrēta Swedbank vispārīgajās bankas operācijās. Moody's2013. gada 4. jūnijā palielināja Swedbank reitingu uz A1. Grupas operācijas ir bijušas ar pietiekamu ienesīgumu (pašu kapitāla ienesīgums 2012. gada beigās bija 16,9 % un 2013. gada pirmajā ceturksnī – 13,8 % (27)), un pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs pārsniedz 15 %. Hipolīzings darbības apjoms atbilst ļoti nelielai Swedbank grupas aktīvu daļai (aptuveni 0,05 %).

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka LHZB saimnieciskās darbības, kuras Hipolīzings turpināja pēc tās pārdošanas Swedbank grupā integrētajai sabiedrībai Swedbank Līzings, ir dzīvotspējīgas.

(91)

Latvija apliecināja, ka Hiponia, kas ieguva LHZB aizdevumu portfeļus, vairs klientiem neizsniedz nekādu papildu finansējumu. Tā turklāt apņēmās iesniegt uzraudzības ziņojumus par nepārdoto komercdarbību izbeigšanu un ex post novērtējumu par likvidāciju.

(92)

Komisija pozitīvi vērtē Latvijas un LHZB paveikto darbu ar mērķi pārdot visas komercdarbības, kuras iespējams pārdot, izņemot tās, kuru pārdošana respektabla ārējā konsultanta vērtējumā būtu ekonomiski neizdevīgāka nekā to pakāpeniska izbeigšana.

(93)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka procedūras sākšanas lēmumā paustās šaubas ir kliedētas un ka šajā gadījumā attiecībā uz darbības pienācīgu izbeigšanu ir izpildītas pārstrukturēšanas paziņojuma prasības.

(94)

Procedūras sākšanas lēmumā jau bija secināts, ka bāzes scenārijs atbilstoši pārdošanas stratēģijai nodrošina, ka LHZB komercdarbību pakāpeniskai izbeigšanai nepieciešamais atbalsts tiek ierobežots līdz minimumam (28). Plāna faktiskā īstenošana nekādā veidā neietekmē šo secinājumu.

(95)

Turklāt procedūras sākšanas lēmumā secināts arī, ka LHZB komercdarbības tiek pārtrauktas, tās pārdodot, kas nodrošina, ka banka pārstrukturēšanas procesā no saviem līdzekļiem dod lielāko iespējamo ieguldījumu (29).

(96)

Kā jau minēts procedūras sākšanas lēmumā, LHZB meitassabiedrību raita atsavināšana atsevišķi no bankas, kā arī bankas darbību sadalīšana vairākās paketēs pirms to pārdošanas mazina atbalsta radītos konkurences kropļojumus. Tāpēc šie pasākumi tiek vērtēti pozitīvi (30).

(97)

Tā kā pārdošana ir noslēgusies, procedūras sākšanas lēmumā paustās bažas par pārdošanas ātrumu ir kliedētas.

(98)

Tā kā Latvija apliecināja, ka Hiponia neveiks nekādu līdzekļu izmaksu atbilstoši esošajiem aizdevumiem, ir kliedētas arī bažas, kas procedūras sākšanas lēmumā bija paustas šajā jautājumā.

(99)

Attiecībā uz sabiedrību Hipolīzings Komisija procedūras sākšanas lēmumā bija provizoriski secinājusi, ka pasākumi nolūkā ierobežot konkurences kropļojumus, ko rada šai sabiedrībai piešķirtais atbalsts, ir pietiekami. Ņemot vērā Latvijas apliecinājumu, ka Hipolīzings nav saņēmusi nekādu tiešu atbalstu, šis Komisijas sākotnējais secinājums paliek spēkā. Turklāt Hipolīzings [..]. [..]. Ņemot vērā Hipolīzings ierobežoto klātbūtni tirgū (tirgus daļa: 5 %) un ierobežoto atbalstu, kurš turklāt bija tikai netiešs, ir uzskatāms, ka konkurences kropļojumu ierobežošanas pasākumi – galvenokārt LHZB raita pārdošana – ir pietiekami.

(100)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija konstatē, ka LHZB pārveides plāns un tā līdzšinējā īstenošana attiecībā uz LHZB komercdarbībām atbilst visiem pārstrukturēšanas paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem.

(101)

Komisija konstatē, ka likviditātes atbalsts LVL 71 miljona apmērā, kuru Latvija piešķīra LHZB (konkrētā juridiskā persona: Hiponia) 2013. gada jūnijā, un netiešā priekšrocība, kas sabiedrībai Hipolīzings piešķirta saistībā ar LHZB pārstrukturēšanas pasākumiem, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(102)

Komisija konstatē, ka papildu likviditātes atbalstu LVL 11 miljonu apmērā Latvija ir īstenojusi nelikumīgi – tā pārkāpusi Līguma 108. panta 3. punktu. Tomēr Komisija konstatē, ka šis pasākums kopā ar sākotnējo Hiponia likviditātes atbalstu LVL 60 miljonu apmērā ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(103)

Komisija konstatē, ka arī netiešā priekšrocība, kas sabiedrībai Hipolīzings piešķirta saistībā ar LHZB pārstrukturēšanas pasākumiem, ir saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

25.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/18

(1)

Apvienotā Karaliste ar 2004. gada 5. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 9. janvārī, paziņoja Komisijai par plāniem Ziemeļīrijā ieviest tādu nodokļu atlaidi no Apvienotajā Karalistē noteiktajiem nodokļiem par minerālajiem materiāliem (“pasākums”), kas tiek piemērota neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā, un apstrādātiem produktiem, kas izgatavoti no neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā.

(2)

Par pasākumu tika paziņots kā par grozījumiem sākotnējā pasākumā “Minerālo materiālu nodokļa atlaide Ziemeļīrijā” (2), ko Komisija bija apstiprinājusi ar 2002. gada 24. aprīļa Lēmumu lietā N 863/01 (3) (Lēmums N 863/01).

(3)

Komisija 2004. gada 7. maijā pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret šo pasākumu (4) (2004. gada 7. maija Lēmums).

(4)

British Aggregates Association, Healy Bros. Ltd un David K. Trotter & Sons Ltd2004. gada 30. augustā apstrīdēja minēto 2004. gada 7. maija Lēmumu (prasība reģistrēta kā lieta Nr. T-359/04).

(5)

Vispārējā tiesa 2010. gada 9. septembrī atcēla minēto 2004. gada 7. maija Lēmumu (5). Spriedumā norādīts, ka Komisija nebija tiesīga pieņemt lēmumu necelt iebildumus, jo tā nebija izvērtējusi jautājumu par iespējamo diskrimināciju nodokļu jomā starp attiecīgajiem pašmāju izcelsmes produktiem un no Īrijas ievestajiem produktiem. Komisija minēto spriedumu nepārsūdzēja.

(6)

Apvienotā Karaliste 2010. gada 15. decembrī un 2011. gada 21. decembrī iesniedza papildu informāciju par pasākumu, tostarp dokumentus par pasākuma īstenošanas apturēšanu no 2010. gada 1. decembra, atceļot 2004. gada Noteikumus par minerālo materiālu nodokli (Ziemeļīrijas nodokļu kredīts) (S.I. 2004/1959).

(7)

Komisija 2011. gada 2. februāra vēstulē pieprasīja sniegt papildu informāciju. Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju 2011. gada 7. marta un 2011. gada 10. jūnija vēstulē.

(8)

Komisija 2011. gada 13. jūlija vēstulē informēja Apvienoto Karalisti, ka tā saistībā ar minētajiem atbalsta pasākumiem ir pieņēmusi lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Līguma 108. panta 2. punktā.

(9)

Komisijas lēmums ierosināt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) (“Lēmums par procedūras sākšanu”). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalsta pasākumu.

(10)

Komisija no ieinteresētajām personām saņēma divas piezīmes – abas 2011. gada 23. septembrī. Komisija 2011. gada 10. novembrī pārsūtīja piezīmes Apvienotajai Karalistei, kurai tika dota iespēja atbildēt; Apvienotās Karalistes piezīmes tika saņemtas vēstulē, kas datēta ar 2011. gada 25. novembri.

(11)

Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju 2012. gada 17. septembrī un 2012. gada 10. oktobrī. Komisija 2014. gada 23. janvārī un 2014. gada 7. februārī pieprasīja papildu informāciju, ko Apvienotā Karaliste sniedza attiecīgi 2014. gada 1. aprīlī un 2014. gada 4. jūnijā.

(12)

Minerālo materiālu nodoklis (turpmāk – “MMN”) ir dabas resursu nodoklis par minerālo materiālu komerciālu izmantošanu, un to piemēro iežiem, smiltij un grantij. Apvienotā Karaliste MMN sāka piemērot no 2002. gada 1. aprīļa vides apsvērumu dēļ, lai palielinātu otrreiz pārstrādāto minerālo materiālu un citu neapstrādātos minerālos materiālus aizstātspējīgu produktu izmantošanu un veicinātu neapstrādāto minerālo materiālu, kas ir neatjaunojams dabas resurss, racionālu ieguvi un izmantošanu. Kaitējums videi, ko rada minerālo materiālu ieguve un ko plāno ierobežot ar MMN palīdzību, ietver troksni, putekļus, kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai un ainavai.

(13)

MMN piemēro neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kas iegūti Apvienotajā Karalistē, un importētiem neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, ko pirmo reizi izmanto vai pārdod Apvienotajā Karalistē (7). Sākotnējā paziņojuma laikā likme bija GBP 1,60 par tonnu (8). MMN piemēro arī par apstrādātu produktu ražošanā izmantotu neapstrādātu minerālo materiālu komerciālu izmantošanu. To nepiemēro apstrādātiem un otrreiz pārstrādātiem minerālajiem materiāliem un neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kas tiek eksportēti no Apvienotās Karalistes.

(14)

Lēmumā N 863/01 Komisija norādīja, ka pakāpeniska MMN ieviešana Ziemeļīrijā atbilst E.3.2. sadaļai Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (9) (turpmāk – “2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā”). Apstiprinātais atbalsta pasākums tika veidots kā piecu gadu degresīvais režīms, kura laikā tika īstenots atbrīvojums no nodokļa; tas stājās spēkā 2002. gadā un beidzās 2007. gadā. Sākotnējā MMN atlaide Ziemeļīrijā attiecās vienīgi uz apstrādātu produktu ražošanā izmantotu neapstrādātu minerālo materiālu komerciālu izmantošanu.

(15)

Šis lēmums attiecas vienīgi uz grozīto MMN atlaidi Ziemeļīrijā, kas tika piemērota neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā, un apstrādātiem produktiem, kas izgatavoti no neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā.

(16)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 12. un 14. apsvērumā, Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka, ievērojot īpašos apstākļus Ziemeļīrijā, bija nepieciešams paplašināt MMN atlaides tvērumu Ziemeļīrijā.

(17)

Tika grozīta sākotnējā atvieglojumu shēma (pakāpeniska MMN ieviešana). Atlaide attiecās uz visa veida neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, t. i., ne tikai uz minerālajiem materiāliem, kas izmantoti apstrādāto produktu ražošanā, kā tas bija sākotnējā atvieglojumu shēmā saskaņā ar Lēmumu N 863/01, bet arī uz neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kas izmantoti neapstrādātā veidā (10).

(18)

Atlaides apmērs tikai noteikts 80 % apmērā no parasti maksājamā MMN, un tas bija paredzēts kā pārejas režīms. Minētais režīms stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī, un bija paredzēts, ka tas būs spēkā līdz 2011. gada 31. martam (t. i., 9 gadus no MMN spēkā stāšanās dienas – 2002. gada 1. aprīļa).

(19)

Atlaides režīma darbība tika apturēta 2010. gada 1. decembrī.

(20)

Lai efektīvāk sasniegtu paredzētos mērķus vides jomā, Apvienotā Karaliste saistībā ar atlaidi izvirzīja nosacījumu, paredzot, ka uzņēmumiem, kas vēlas izmantot atlaidi, ir jānoslēdz ar Apvienoto Karalisti līgumi, ar kuriem šie uzņēmumi iesaistās vides snieguma uzlabojumu programmā atlaides spēkā esamības laikā, un jāpilda tie.

(21)

Lai iesaistītos režīmā, galvenie kritēriji bija šādi:

(22)

Katrs līgums tika atsevišķi pielāgots karjera apstākļiem, ņemot vērā, piemēram, spēkā esošās normas un uzlabojumu apmēru. Izpildes jomas aptvēra šādus aspektus: gaisa kvalitāte; arheoloģiskā un ģeoloģiskā daudzveidība; bioloģiskā daudzveidība; spridzināšanas darbi; kopienas atbildība; putekļi; energoefektivitāte; gruntsūdeņi; ainava un iejaukšanās tajā; troksnis; naftas un ķimikāliju uzglabāšana un apstrāde; atjaunošana un pēcapstrāde; primāro minerālo materiālu aizstājēju izmantošana; virszemes ūdeņi; transporta ietekme uz vidi ārpus objekta; atkritumu pārstrāde.

(23)

Ziemeļīrijas Vides departaments bija atbildīgs par šo līgumu uzraudzīšanu, un uzņēmumiem, kuru darbībā bija konstatēti būtiski trūkumi, atlaides tika atceltas.

(24)

Attiecībā uz minerālo materiālu ražošanas izmaksām Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka tās, tāpat kā cenas, dažādos karjeros būtiski atšķīrās (11). Informācija par no karjeriem iegūto dažādo minerālo materiālu vidējo pārdošanas cenu bija apkopota 1. tabulā (12). Atšķīrās arī iegūtās peļņas rādītājs, taču nozares aplēses liecina, ka atšķirības parasti bija 2–5 % robežās.

1. tabula

Pārdošanas cena

(25)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju par minerālo materiālu ražošanas izmaksām Ziemeļīrijā un Lielbritānijā. Salīdzinot ar Lielbritāniju, Ziemeļīrijā ir augstākas izmaksas par elektroenerģiju un plānošanas atļauju saņemšanu. Mazam/vidējam Ziemeļīrijas uzņēmumam elektroenerģijas izmaksas ir aptuveni 14 p/kWh, salīdzinot ar 11 p/kWh līdzīga izmēra uzņēmumam Apvienotajā Karalistē kopumā. Lielie un ļoti lielie elektroenerģijas patērētāji Ziemeļīrijā vidēji maksā 10 p/kWh, salīdzinot ar aptuveni 8 p/kWh Apvienotajā Karalistē kopumā. Nozares aplēses liecina, ka elektroenerģijas un kurināmā izmaksas kopā ir 30–46 pensi uz katru saražoto minerālo materiālu tonnu. Turklāt Ziemeļīrijas karjeriem ir jāsaskaras ar ievērojami lielākām plānošanas izmaksām nekā karjeriem Lielbritānijā un Īrijas Republikā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Apvienotā Karaliste sniedza izmaksu salīdzinājumu.

(26)

Attiecībā uz vispārējā cenu līmeņa atšķirībām starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju Apvienotā Karaliste skaidroja, ka Ziemeļīrijas piegādātāji nekad nav varējuši pieprasīt tādu pašu cenu kā Lielbritānijā. Apvienotā Karaliste to ilustrēja, norādot vidējās minerālo materiālu cenas Ziemeļīrijā un Lielbritānijā laikposmā no 2001. līdz 2008. gadam. Tādējādi pilnas likmes nodoklis būtu veidojis daudz lielāku pārdošanas cenas daļu jau tāpat novājinātā tirgū. Šī nespēja segt izmaksas ar pārdošanas cenu vēsturiski ir bijis būtisks faktors, kas noteica investīciju trūkumu vides uzlabošanā, un to var skaidrot ar ekonomiskiem (tirgus sadrumstalotība) un ģeoloģiskiem faktoriem.

(27)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza detalizētāku informāciju par vidējām minerālo materiālu cenām. Acīmredzot, izņemot augstvērtīgu, specializētu minerālo materiālu gadījumā, minerālo materiālu transportēšana no Ziemeļīrijas uz Lielbritāniju vai pat Lielbritānijas teritorijā no Skotijas, piemēram, izmantošanai Londonā, nav ekonomiski izdevīga. Vidējās minerālo materiālu cenas, izvedot no karjera, ir parādītas 2. tabulā (Ziemeļīrijā no 2006. gada līdz 2011. gadam un Lielbritānijā – līdz 2012. gadam).

2. tabula  (13)

Vidējā cena, izvedot no karjera

(28)

Detalizētāka informācija par cenām liek nonākt pie tāda paša secinājuma, kā Apvienotā Karaliste bija ziņojusi iepriekš (26. apsvērums), t. i., ka MMN likme pilnā apmērā veidotu daudz lielāku pārdošanas cenas daļu jau tāpat novājinātā tirgū. Dati liecina, ka no Ziemeļīrijas ievestās smilts un grants, kā arī šķembu minerālo materiālu cenas nevarētu sacensties ar vidējām cenām Lielbritānijā, ja tiek ņemtas vērā jūras transporta izmaksas, kas sastāda GBP [..] (14) par tonnu. Kopumā zemā cena par minerālajiem materiāliem kavē to pārdošanu attālos tirgos, jo pat tad, ja cena būtu GBP [..] par tonnu, pārvadāšana [..] jūdžu attālumā paaugstinātu cenu, kas noteikta, izvedot minerālos materiālus no karjera, par gandrīz [..] procentiem. Vairumā gadījumu ir ticams, ka tuvāk esošs karjers varētu piedāvāt daudz konkurētspējīgāku cenu.

(29)

Attiecībā uz pieprasījuma cenas elastīgumu Apvienotā Karaliste bija skaidrojusi, ka minerālo materiālu pieprasījuma cenas elastīgums ir robežās no 0,2 līdz 0,5. Apvienotās Karalistēs izpēte par minerālo materiālu kvantitātes un izcenojuma datiem Lielbritānijā un Ziemeļīrijā liecināja, ka lielākajai daļai minerālo materiālu veidu cenas elastīgums ir robežās no nullei pietuvinātas vērtības līdz aptuveni 0,52. Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste norādīja, ka pieprasījuma cenas elastīguma aplēses, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes lielāko salu, nevar piemērot Ziemeļīrijai starp abiem tirgiem esošo atšķirību dēļ. Tāpēc sākotnēji sniegtie dati nav attiecināmi uz Ziemeļīrijas tirgu. Apvienotā Karaliste norādīja, ka tā ir centusies noskaidrot tikai uz Ziemeļīriju attiecināmo elastīgumu, taču aprēķiniem nepieciešamie dati nebija pieejami.

(30)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par to, kā cenu atšķirības ietekmē pieprasījumu Ziemeļīrijas tirgū. Informāciju šajā nolūkā sniedza četri no pieciem lielākajiem Ziemeļīrijas karjeru izstrādes nozares uzņēmumiem. Tā kā transportēšanas izmaksas ierobežo tirgu, kurā karjeri var pārdot produktus par konkurētspējīgām cenām, tieša korelācija starp cenām un tirgus daļām bija grūti nosakāma. Ir lielāka iespējamība, ka pieprasījumu un tirgus daļu ietekmē lielu būvprojektu uzsākšana vai pabeigšana tuvākajā apkaimē, nevis valsts mēroga cenu atšķirības. Turklāt tie uzņēmumi, kam pieder lielākā tirgus daļa Ziemeļīrijā, dažkārt pārdod arī augstākas kvalitātes, specializētus produktus, līdz ar to ražotāju salīdzinājums tirgus tendenču noskaidrošanai nebūtu precīzs. Tomēr Apvienotā Karaliste norāda, ka cenu atšķirības ietekmē pieprasījumu, taču drīzāk vietējā mērogā. Uzņēmumi, kas darbojas netālu no Īrijas Republikas robežas, t. i., aptuveni 23 jūdžu attālumā no robežas, norādīja, ka tad, kad viņi paaugstināja savas cenas, viņu pārdošanas apjoms būtiski samazinājās. Konkrēti dati tika sniegti attiecībā uz [..] un [..]. Turpmāk dotajā 3. tabulā ir parādīta cenu izmaiņu ietekme [..] un [..] [..] objektos laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam, uzrādot būtisku pārdošanas apjoma un ieņēmumu samazinājumu pēc tam, kad 2010. gadā tika atcelta atlaides apturēšana. Cenšoties iekļaut cenā pilno nodokļa apmēru, uzņēmuma [..] un [..] [..] objekti zaudēja [..] % no sava pārdošanas apjoma, kas uzskatāms par būtisku samazinājumu.

3. tabula

Cenu izmaiņu ietekme [..] un [..] [..] objektā no 2009. gada līdz 2013. gadam

(31)

Objekti, kuru darbība ir saistīta ar apstrādātiem produktiem un kuri atrodas tuvu Īrijas Republikas robežai, arī piedzīvoja būtisku pārdošanas apjoma samazinājumu, kad tie centās cenā iekļaut pilnā minerālo materiālu nodokļa izmaksas. Piemēram, uzņēmuma [..] objektā [..], kas atrodas [..], tikai vienas jūdzes attālumā no robežas, paaugstinoties materiālu cenai, ražošanas apjoms samazinājās no [..] m3 2005. gadā uz tikai [..] m3 2013. gadā.

(32)

Turklāt Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par infrastruktūras un citu valsts sektoru darba attīstību no 2000. gada līdz 2012. gadam. Attīstība uzrāda pieaugošu valsts darbības apjomu laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, kam sekoja samazinājums un neliels pieaugums 2012. gadā. Taču Komisija atzīmē, ka ekonomikas lejupslīde kopumā ir ietekmējusi būvdarbus, tāpēc šādas tendences nevar aplūkot nodalīti, jo tās, iespējams, radušās ekonomiskās vides un būvniecības tirgus tendenču rezultātā.

(33)

Apvienotā Karaliste sniedza arī informāciju par iepirkumu cenām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam attiecībā uz minerālajiem materiāliem, ko bija iegādājies Ziemeļīrijas Ceļu iepirkumu departaments (4. tabula), norādot izmaksas par transportēšanu uz Ceļu departamenta vietējām noliktavām. Dati uzskatāmi parāda, ka pēc 2010. gada, kad tika atcelta MMN atlaide, cenas vai nu samazinājās, reizēm krasi, vai arī nedaudz palielinājās, taču daudz mazākā apmērā nekā pilns MMN nodokļa likmes apmērs – GPB 1,95. Tas liecina, ka pat attiecībā uz valsts darījumiem Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotāji nevarēja iekļaut MMN izmaksas pārdošanas cenā. Tas ir vēl skaidrāk redzams, jo ir mazāka iespējamība, ka ekonomikas lejupslīde būtu ietekmējusi valsts sektoru, un valsts sektora būvdarbi, ko veicis, piemēram, Ceļu departaments, palielināja savu īpatsvaru vispārējā pieprasījumā pēc minerālajiem materiāliem.

4. tabula

Iepirkumu cenas no 2007. gada līdz 2013. gadam par minerālajiem materiāliem, ko iegādājās Ziemeļīrijas Ceļu iepirkumu departaments

(34)

Tā kā no MMN nodokļa atlaides labumu guva tikai Ziemeļīrijas karjeri, nevis pārējā Apvienotā Karaliste, tad Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par to, kāpēc Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus ir no Apvienotās Karalistes kopējā tirgus atšķirīgs ģeogrāfiskais tirgus, kā arī skaidroja atšķirības.

(35)

Apvienotā Karaliste parāda, ka minerālo materiālu tirgi Ziemeļīrijā un Lielbritānijā ir savstarpēji nošķirti un atšķirīgi, un mijiedarbība starp tiem ir pavisam neliela. Ir vērojama tendence, ka minerālo materiālu tirgus ir vietēja mēroga tirgus, jo materiālu transportēšanas izmaksas ir nosacīti augstas, salīdzinot ar to pārdošanas cenu. Izmantojot pieejamos Satiksmes departamenta datus, Apvienotā Karaliste aprēķināja, ka gadījumā, ja transportēšana notiek pa ceļiem, vidējās transportēšanas izmaksas par vienu tonnu minerālā materiāla ir GBP 0,855 uz jūdzi. Minerālo materiālu produktu zemā cena nosaka, ka gari pārvadājumi samazina minerālo produktu konkurētspēju, salīdzinot ar materiāliem, kuru izcelsmes karjers atrodas tuvāk klientam. Turklāt minerālo materiālu eksportētāji lēš, ka gadījumā, ja minerālie materiāli tiktu transportēti pa jūru starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju, izmaksas būtu aptuveni GBP [..] uz tonnu. Turklāt jūras pārvadājumu izmaksas papildina nepieciešamās izmaksas saistībā ar pārvadāšanu no karjera uz ostu un no izkraušanas piestātnes līdz izmantošanas vietai. Vēl Apvienotā Karaliste norāda, ka minerālo materiālu transportēšana starp minētajiem diviem reģioniem ir ekonomiski neizdevīga, izņemot specializētākus krāsainos minerālus vai dārgākus minerālos materiālus. Tiek lēsts, ka pat attiecībā uz tādiem materiāliem ir iespējamas papildu izmaksas GBP [..]–[..] apmērā par tonnu saistībā ar transportēšanu pa ceļu no izkraušanas piestātnes Lielbritānijā līdz tuvākajām asfalta ražotnēm.

(36)

Minerālo materiālu piedāvājums Ziemeļīrijā un Lielbritānijā būtiski atšķiras gan materiālu pieejamības, gan dažāda veida karjeru izstrādes uzņēmumu skaita dēļ. Pateicoties ģeoloģiskajām īpatnībām, Ziemeļīrija var lepoties ar visplašāko dažāda veida iežu klāstu, salīdzinot ar pielīdzināmas platības reģioniem Apvienotajā Karalistē. Karjeri Ziemeļīrijā ir nosacīti vienmērīgi izvietoti. Lai arī dažādos apgabalos visplašāk pieejamo konkrēto iežu veidi atšķiras, šķembu minerālie materiāli ir lielā mērā aizstājami, kas nodrošina to, ka visā teritorijā ir pieejams plašs tādu iežu klāsts, kurus var izmantot kā minerālos materiālus. Savukārt Lielbritānijā tādas ģeoloģiskās daudzveidības nav. Pateicoties dažādo un bagātīgo iežu nogulām, kas vienmērīgi izplatītas visā valstī un atrodas tuvu visiem nozīmīgākajiem tirgiem, Ziemeļīrijā ir pieejams ievērojami lielāks savstarpēji aizvietojamu produktu piedāvājums nekā Lielbritānijā. Tā rezultātā Ziemeļīrijā ir sīvāka konkurence un Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotāji savas cenas var paaugstināt mazāk.

(37)

Kā norādījusi Apvienotā Karaliste, ievērojami lielākā Ziemeļīrijas neatkarīgo karjeru īpatsvara un lielāka karjeru skaita uz kvadrātjūdzi dēļ tiek nodrošināta arī lielāka konkurence starp minerālo materiālu piegādātājiem. Lielbritānijā vairāk nekā 75 % no visiem minerālajiem materiāliem piegādā pieci lielākie uzņēmumi (15). Salīdzinājumam – Ziemeļīrijas pieci lielākie uzņēmumi veido tikai aptuveni 39 % no tās kopējā minerālo materiālu ražošanas daudzuma.

(38)

Apvienotā Karaliste norāda, ka abiem tirgiem ir raksturīgas atšķirīgas pieprasījuma tendences, jo pieprasījums pēc minerālajiem materiāliem ekonomikas lejupslīdes laikā un pēc tās Ziemeļīrijā ir samazinājies daudz lielākā apmērā nekā Lielbritānijā. Turklāt, samazinoties būvniecības apjomam un minerālo materiālu pieprasījumam, starp karjeru operatoriem pieaug konkurence uz atlikušo pieprasījumu.

(39)

Ziemeļīrijā ir vērojama daudz lielāka nosliece veikt izolētas darbības, un Ziemeļīrijas tirgū daudz retāk ir sastopama vertikāla integrācija starp minerālo materiālu, cementa un betona ražošanu, salīdzinot ar Lielbritāniju. Lielbritānijā, kā norādīts 37. apsvērumā, pieci lielākie uzņēmumi kontrolē vismaz 75 % no visas minerālo materiālu produkcijas. Tie paši uzņēmumi kontrolē arī 70 % no visas gatavā maisījuma betona produkcijas un lielu daļu visu asfalta ražotņu, kas ir minerālo materiālu galvenie pārdošanas tirgi. Tādējādi, samazinoties būvniecības apjomam un pieprasījumam pēc betona un asfalta, pieci lielākie uzņēmumi Lielbritānijā var kontrolēt savu minerālo materiālu ražošanas jaudas samazināšanu. Būtībā minerālo materiālu piedāvājumu Lielbritānijā būs daudz vieglāk pielāgot pieprasījumam, tādējādi ierobežojot ar cenu samazināšanu saistīto spiedienu. Ziemeļīrijā situācija atšķiras, jo tur trūkst tirgus vertikālās integrācijas, un, tā kā būvniecības apjoms un pieprasījums pēc minerālajiem materiāliem samazinās, pieaug konkurence starp karjeru operatoriem attiecībā uz atlikušo pieprasījumu. Līdz ar to Ziemeļīrijas tirgū, kurā ir vairāk karjeru uz kvadrātjūdzi un per capita, kā arī lielāks neatkarīgo karjeru īpatsvars, kas cenšas pārdot savus produktus neatkarīgām, izolētām apstrādāto produktu ražotnēm, ir daudz lielāka konkurence nekā Lielbritānijas tirgū.

(40)

Turklāt Apvienotā Karaliste norādīja, ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus ir ļoti līdzīgs Īrijas Republikas minerālo materiālu tirgum.

(41)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares tirdzniecības riskantumu laikposmā no 2002. gada līdz 2013. gadam. Saskaņā ar Viņas Augstības Ieņēmumu un muitas departamenta (HMRC) izpaušanas noteikumiem oficiālajā statistikā atrodami tikai apkopoti dati, kas tiek publiskoti divreiz gadā. Tie nav pietiekami, lai noskaidrotu tirdzniecības riskantumu pa minerālo materiālu veidiem, turklāt par dažiem gadiem tirdzniecības statistika nebija pieejama vispār. Nācās sastapties ar papildu grūtībām, jo trūka oficiālo datu par apstrādāta betona un apstrādāta asfalta produktu ražošanu. Šādos gadījumos Apvienotā Karaliste ir pielietojusi tirgus aplēses (16), ko nodrošinājusi Ziemeļīrijas Karjeru produktu asociācija (“QPANI”). Tā kā valsts statistika par citām produktu kategorijām nav pieejama, Apvienotā Karaliste sniedza ticamākās aplēses par šķembu, apstrādāta betona produktu, smilts un asfalta tirdzniecības riskantumu. Taču, pat ievērojot šādus ierobežojumus, Apvienotā Karaliste uzskata, ka dati par tirdzniecības riskantumu liecina par tirdzniecības pakāpi starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju. Tirdzniecības riskantums detalizēti ir atspoguļots 5. tabulā. Informācijas pamatā ir ikgadējie vai divreiz gadā sniegtie dati par importu un eksportu, kā arī par ikgadējo ražošanas apjomu, kas tika iesniegti arī Komisijai.

5. tabula

Tirdzniecības riskantums

(42)

Skaitļi, kas doti 5. tabulā, atspoguļo situāciju, ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozare ir pakļauta ievērojamai tirdzniecības riska pakāpei attiecībā uz šķembu tirdzniecību. Apvienotā Karaliste norāda, ka pēc tam, kad 2002. gadā tikai ieviests MMN, Ziemeļīrijā būtiski pieauga nedeklarēto minerālo materiālu imports. Šis nedeklarētais importa līmenis, visticamāk, atkārtoti pieauga pēc MMN atlaides apturēšanas 2010. gadā. Alsteras Universitātes 2002. gadā veiktajā pētījumā astoņos svarīgākajos robežkontroles punktos tika uzskaitītas Ziemeļīrijā iebraucošās smagās automašīnas, kas ieveda minerālos materiālus. Pētījuma rezultāti liecināja, ka dienā minerālos materiālus ieveda pat 89 smagās automašīnas. Visa gada laikā deklarētā importa apjoma ievešanai būtu nepieciešamas vien 243 smagās automašīnas. Tas norādīja uz to, ka faktiskais minerālo materiālu importa apjoms varētu būt pat 133 reižu lielāks, nekā norādīts 2002. gada oficiālajā statistikā, kas nozīmē, ka tirdzniecības riskantuma aplēses, visticamāk, ir zemākas par faktisko tirdzniecības riskantuma līmeni.

(43)

Attiecībā uz paaugstinātu ražošanas izmaksu iekļaušanu pārdošanas cenā, ko sedz galapatērētāji, un iespējamiem pārdošanas apjoma samazinājumiem Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas norāda, ka pēc nodokļa ieviešanas 2002. gadā minerālo materiālu vidējā cena Ziemeļīrija pieauga daudz mazāk, nekā būtu bijis paredzams, ja MMN pilnā apmērā būtu bijis iekļauts cenā, un ka tas bija saistīts ar likumīgu pārdošanas darījumu skaita sarukumu, kas bija proporcionāli lielāks nekā Lielbritānijā fiksētais sarukums.

(44)

Apvienotā Karaliste skaidroja arī, ka zemas šķiras minerālo materiālu un apstrādes materiālu pārdošanas apjomi tā finanšu gada laikā, kas beidzās 2003. gada 31. martā, saruka, salīdzinot ar divu gadu apjomu pirms MMN ieviešanas. Ražošanas apjoms likumīgos karjeros 2002. kalendārajā gadā bija ievērojami mazāks par ierastajām tendencēm attiecībā uz minerālo materiālu pārdošanu (kopumā pēdējos 30 gados Ziemeļīrijā tika novērota pieaugoša minerālo materiālu pārdošanas tendence). Lielbritānijā minerālo materiālu ražošanas apjoms 2002. gadā samazinājās par 5,7 %, salīdzinot ar nelielu pieaugumu iepriekšējā gadā (taču tendenču analīze liecināja, ka Lielbritānijā kopumā apjomam pēdējos 10 gados bija vērojama tendence samazināties).

(45)

Tāpat Apvienotā Karaliste skaidroja, ka līdz ar nodokļa ieviešanu ar likmi GBP 1,60 par tonnu vidējā minerālo materiālu cena 2002. gadā Ziemeļīrijā pieauga par aptuveni GBP 0,25–0,30 par tonnu, salīdzinot ar 2001. gadu, savukārt Lielbritānijā cena pieauga par GBP 1–1,40 par tonnu. Pat pieņemot, ka minerālie materiāli, kas tiek izmantoti apstrādātos produktos, uz kuriem attiecās 80 % atlaide saskaņā ar sākotnējo 2002. gada degresīvo režīmu saistībā ar atbrīvojumu no nodokļa Ziemeļīrijā, tiek iekļauti vidējā aprēķinā, tas nozīmē, ka karjeru operatoriem Ziemeļīrijā nācās absorbēt būtisku nodokļa daļu. Pieņemot, ka apstrādātajos produktos tika izmantota puse Ziemeļīrijā iegūto minerālo materiālu un ka to cenu neietekmēja 2002. gada nodoklis, tas saskaņā ar Apvienotās Karalistes sniegto informāciju vēl arvien nozīmē, ka vidēji bija nepieciešams absorbēt vairāk nekā GBP 1 par tonnu nodokļa izmaksas uz katru tonnu neapstrādātā veidā izmantojamo pārdoto minerālo materiālu.

(46)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza papildu skaidrojumus par tās apgalvojumiem 45. apsvērumā, proti, ka, tiklīdz tika ieviests MMN, vidējā cena Ziemeļīrijā pieauga mazākā apmērā nekā nodokļa likmes apmērs, savukārt Lielbritānijā tā pieauga par GBP 1–1,40 par tonnu, ievērojot, ka minerālo materiālu apstrādāto produktu ražotāji nebija maksājuši pilnu MMN likmi. Apvienotās Karalistes aplēses liecina, ka viena trešdaļa līdz puse visu Ziemeļīrijā iegūto minerālo materiālu tiek izmantoti apstrādāto produktu ražošanā. Pat ja diskusijas nolūkā aprēķinam tiktu izmantots lielākais skaitlis, kam piemērotu pilnu 100 % atlaides likmi, kura attiecās uz apstrādātiem produktiem nodokļa piemērošanas pirmajā gadā, un attiecīgi pieņemtu, ka ražošanas izmaksas nodokļa piemērošanas rezultātā nepieaugtu 50 % minerālo materiālu, tādā gadījumā cenas pieaugums atlikušajiem 50 % būtu tikai divkāršs. Šāds divkāršs pieaugums nozīmētu, ka aprēķinātais cenas pieaugums bija GBP 0,50–60 par tonnu, kas tik un tā ir zemāks nekā Lielbritānijā aprēķinātais, un tas būtiski atpaliek no pilna cenas pieauguma GBP 1,60 par tonnu, kas radās pirmajā nodokļa piemērošanas reizē.

(47)

Turklāt Apvienotā Karaliste sniedza datus, kas iegūti no Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares tipiskas izlases attiecībā uz minerālo materiālu ražošanas, apgrozījuma un peļņas tendencēm. Taču aplūkotās tendences ir saistītas, un tās nav iespējams izskatīt nodalīti no tendencēm būvniecības tirgū un no ekonomikas lejupslīdes, kas sākās 2008. gadā.

(48)

Dati liecināja, ka rentabilitāte un cenas bija jau tik zemas pirms atvieglojumu shēmas atcelšanas, ka nodokļa izmaksu pilnīga absorbēšana finansiāli nebūtu bijusi iespējama. Tā vietā uzņēmumi uzrādīja, ka tie ir iekļāvuši nodokļa izmaksas cenā, un tā rezultātā tiem nācās ciest turpmākus pārdošanas zaudējumus papildu tiem, ko jau bija izraisījuši sarežģītie ekonomiskie apstākļi. Lai turpinātu uzņēmējdarbību, nozarē tika atlikta svarīgu kapitālieguldījumu veikšana un tika atlaisti darbinieki. Pētījuma rezultāti liecina, ka iekļaut pārdošanas cenās nodokļa izmaksas GBP 1,95 apmērā par tonnu bija grūts uzdevums, jo līdz ar to pārdošanas cenas pieaugtu par 50 % līdz 66 %. Arī ekonomiskās situācijas dēļ klienti negribīgi maksā augstākas cenas, tā vietā atliekot investīcijas vai vēršoties pie konkurentiem, lai atrastu alternatīvus materiālus vai konkurētspējīgāku cenu. Tas rada kaitējumu Ziemeļīrijas minerālo materiālu uzņēmumiem, kā rezultātā tiek zaudēti klienti, samazinās pārdošanas apjoms un rodas spiediens papildus samazināt peļņu.

(49)

Tāpēc, lai arī no Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares tipiskās izlases iegūtie dati skaidri norāda uz Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares apgrozījuma un peļņas attīstību, tos nevar skatīt nodalīti no ekonomikas konteksta un tie nav pietiekami, lai izolēti novērtētu pilnā MMN ieviešanas sekas.

(50)

Aptuvenais atlaides režīma gada budžets (ieguldītie valsts resursi) sākotnējā paziņojuma laikā bija robežās no GBP 15 miljoniem (2004.–2005. gadā) līdz GBP 35 miljoniem (2010.–2011. gadā).

(51)

Attiecībā uz saņēmēju skaitu tika lēsts, ka aptuveni 170 karjeru operatori atbilstu atlaides saņemšanas nosacījumiem.

(52)

MMN atlaides piešķīrēja iestāde Ziemeļīrijā bija HMRC.

(53)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 47. un 54. apsvērumā, Komisija apšaubīja, vai grozītā MMN atlaide, kas piemērojama Ziemeļīrijā, atbilst Līgumam, un konkrēti tā 110. pantam. Šīs šaubas liedza Komisijai šajā stadijā atzīt pasākumu par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(54)

Komisijas skatījumā MMN ir uzskatāms par iekšējo nodokli Līguma 110. panta izpratnē. Tā noskaidroja, ka pastāvēja tādas atšķirības MMN piemērošanā Ziemeļīrijas ražotājiem un citu dalībvalstu ražotājiem, kas nebija attaisnojamas.

(55)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 56. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, pamatojoties uz atbilstošo judikatūru, 2004. gada 7. maija Lēmuma atcelšanas rezultātā no šā datuma piemērotie pasākumi (līdz to atcelšanai 2010. gada 1. decembrī) uzskatāmi par nelikumīgiem. Turklāt Komisija ir norādījusi, ka tā vienmēr novērtē nelikumīga valsts atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu saskaņā ar būtiskajiem kritērijiem, kas ir spēkā jebkuram instrumentam laikā, kad ir ticis piešķirts valsts atbalsts (18). Tā kā atbalsts uzskatāms par nelikumīgu un tas ticis piešķirts laikā, kurā bija piemērojamas 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā, kā arī pēc 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā publicēšanas (19), Komisija novērtēja MMN atbalsta shēmas saderīgumu tā instrumenta ietvaros, kas bija spēkā laikā, kad atbalsts tika piešķirts:

(56)

Attiecībā uz pasākuma novērtēšanu saskaņā ar 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā Komisija konstatēja, ka var uzskatīt, ka tajās noteiktie saderīguma nosacījumi ir izpildīti. Taču tā atgādināja, ka, ievērojot šaubas, kas paustas saistībā ar Līguma 110. pantu, tā šajā stadijā nevarēja atzīt pasākumu par savienojamu ar iekšējo tirgu atbilstoši 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

(57)

Attiecībā uz pasākuma savienojamību atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā Komisija secināja:

(58)

Lai arī Apvienotās Karalistes sniegtā informācija norādīja uz ļoti būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu saistībā ar MMN, kas parastos apstākļos nozīmētu, ka, visticamāk, šādam pieaugumam sekotu ievērojams pārdošanas apjomu sarukums, Komisija, ievērojot sniegto informāciju, un īpaši to, ka sniegtā informācija nebija pietiekami detalizēta, šajā stadijā nevarēja nonākt pie secinājuma, ka 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktā izvirzītais savienojamības nosacījums ir izpildīts.

(59)

Saskaņā ar 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktu atbilstība vajadzības kritērijiem nosaka, ka nav iespējama 58. apsvērumā minēto ražošanas izmaksu iekļaušana pārdošanas cenās, lai tā rezultātā nerastos būtisks pārdošanas apjoma sarukums. Attiecībā uz to dalībvalsts cita starpā var sniegt aplēses par attiecīgās nozares produktu cenas elastīgumu atbilstošajā ģeogrāfiskajā tirgū, kā arī aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem un/vai samazinātu peļņu attiecīgās nozares vai kategorijas uzņēmumiem.

(60)

Komisija šajā kontekstā atzīmēja, ka Apvienotās Karalistes argumenti par to, ka nav iespējams ražošanas izmaksu pieaugumu iekļaut pārdošanas cenās, lai tādējādi nerastos būtisks pārdošanas apjomu sarukums, bija balstīti uz salīdzinājumu starp cenu pieaugumu MMN ieviešanas rezultātā (aptuveni GBP 0,25–0,30 par tonnu 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu Ziemeļīrijā, savukārt Lielbritānijā cenas par tonnu bija pieaugušas par GBP 1–1,40). Attiecībā uz (likumīgas) pārdošanas apjomu sarukumu Ziemeļīrijā Komisija norādīja, ka tas kopumā visiem minerālo materiālu veidiem bija robežās no – 17,6 % (2001.–2003. g.) līdz – 22,8 % (2002.–2003. g.) un proporcionāli bija daudz lielāks nekā Lielbritānijā. Komisijas skatījumā šie argumenti uzskatāmi par norādi uz sarežģījumiem, kas radušies, Ziemeļīrijā iekļaujot paaugstinātās ražošanas izmaksas pārdošanas cenās.

(61)

Tomēr Komisija norādīja, ka Apvienotā Karaliste nebija sniegusi pietiekami detalizētus datus, kas atspoguļotu un kvantificētu šo argumentu ietekmi uz to, ka apstrādāto produktu, kas izgatavoti no minerālajiem materiāliem, ražotāji nav nekad maksājuši MMN pilnā apmērā, jo tā ieviešana Ziemeļīrijā bija pakāpeniska.

(62)

Turklāt attiecībā uz argumentu par pārdošanas apjomu samazinājumu Apvienotā Karaliste nav sniegusi skaidrojumu par minerālo materiālu tirgu attīstību Ziemeļīrijā pēc 2002. gada. Ziemeļīrijas Karjeru produktu asociācijas iesniegtā ziņojuma OFT saistībā ar Apvienotās Karalistes minerālo materiālu nozares tirgus izpēti (20), ko iesniegusi Apvienotā Karaliste, 2. attēlā bija parādīts ražošanas pieaugums no 2004. gada līdz 2007. gadam.

(63)

Apvienotā Karaliste savā iesniegumā norādīja, ka “izmaksu pieaugums ietekmēja operatoru apgrozījumu un samazināja to peļņu”. Tomēr nav sniegti dati, kas pamatotu šo apgalvojumu.

(64)

Lai demonstrētu atbilstību ar saderīguma nosacījumu saskaņā ar 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktu, Apvienotā Karaliste bija sniegusi datus vienīgi par vispārējo nozares līmeni, taču nav sniegta individuālo atbalsta saņēmēju tipiska izlase, pamatojoties, piemēram, uz to lielumu.

(65)

Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka Apvienotās Karalistes novērojumi liecina, ka vairuma minerālo materiālu veidu cenas elastīgums bija robežās no nullei pietuvinātas vērtības līdz aptuveni 0,52, t. i., tādējādi cenas bija samērā neelastīgas. Būtībā tas nozīmētu, ka ražošanas izmaksas varētu iekļaut pārdošanas cenās, ko sedz galapatērētāji. Apvienotā Karaliste nebija sniegusi turpmākus paskaidrojumus vai aprēķinus, īpaši par relatīvā neelastīguma ietekmi atbilstoši secinājumiem par argumentiem, kas sniegti par (nespēju) iekļaut ražošanas izmaksas pārdošanas cenās, ko sedz galapatērētāji.

(66)

QPANI apgalvoja, ka minerālo materiālu ražotāji Ziemeļīrijā labticīgi iesaistījās atbalsta shēmā, balstoties uz to, ka Apvienotā Karaliste bija vērsusies pie Komisijas, lai saņemtu apstiprinājumu, un ka Komisija bija pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Tāpat viņi noslēdza vides līgumus, kas nozīmēja, ka viņiem jāveic lieli ieguldījumi.

(67)

Pieteicēji, kas apstrīdēja Komisijas lēmumu apstiprināt atvieglojumu shēmu, ar pierādījumiem nepamatoja apgalvojumu, ka ir notikusi reāla diskriminācija saistībā ar importētiem minerālajiem materiāliem.

(68)

QPANI apgalvo, ka jebkāda valsts sniegtā atbalsta piedziņa būtu pretrunā Ziemeļīrijas karjeru operatoru pamatotajiem pieņēmumiem, ka atbalsts ir likumīgs. Tā kā karjeru operatori jau ir ieguldījuši līdzekļus vides uzlabojumu veikšanā, piedziņas rīkojums faktiski nozīmētu, ka uzņēmumiem izmaksas ir jāsedz divreiz. Turklāt piedziņa būtu pretrunā tiesiskās noteiktības principam.

(69)

QPANI piebilst, ka minerālo materiālu imports uz Ziemeļīriju vienmēr ir bijis neliels. Asociācija norāda, ka pēc MMN ieviešanas importa apjomi patiesībā palielinājās, jo attīstījās mājokļu tirgus un pieauga valsts tēriņi būvniecībai.

(70)

Attiecībā uz to, ka nav iespējams MMN iekļaut pārdošanas cenās, QPANI apgalvo, ka būtisko ražošanas izmaksu pieaugumu, ko Komisija jau ir atzinusi, nav iespējams iekļaut minerālo materiālu sektora pārmērīgās jaudas dēļ un tāpēc, ka Ziemeļīrijas tirgū ir daudz lielāka konkurence. Turklāt Ziemeļīrijā ir pieejams ievērojams skaits materiālu, uz ko MMN neattiecas, piemēram, slāneklis, ko izmanto gan valsts, gan privātajos būvniecības projektos, kā arī lauksaimnieki. QPANI pētījums par privātiem patērētājiem pārdotu akmens izstrādājumu pārdošanas apjomiem mēnesī (no 2001. gada septembra līdz 2002. gada septembrim) liecināja par ievērojamu uzņēmējdarbības sarukumu kopš 2002. gada aprīļa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un investīciju departamenta statistikas nodaļas (NI) 2002. gada ikgadējā minerālo materiālu pārskatā konstatēts, ka minerālo materiālo ražošana Ziemeļīrijā samazinājās par aptuveni 2,7 miljoniem tonnu, kas atbilst aptuveni 11 % ražošanas apjoma.

(71)

QPANI uzskata, ka Ziemeļīrijas Lietu komitejas pētījums “Minerālo materiālu nodokļa ieviešana – situācija pēc gada, trešais 2003.–2004. gada sanāksmes ziņojums” sniedz skaidrus pierādījumus, kas liecina par MMN ieviešanas ietekmi uz minerālo materiālu pārdošanas un nodarbinātības līmeņiem.

(72)

QPANI apgalvo, ka minerālo materiālu ražošanas pieauguma pamatā Ziemeļīrijā laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam ir lielāka būvniecības aktivitāte provincē.

(73)

Tāpat QPANI apgalvo, ka izmaksu palielinājums ietekmēja operatoru peļņu, par ko liecina fakts, ka cenas pieauga tikai par GBP 0,25 līdz GBP 0,30, kā norādīts Lēmuma par procedūras sākšanu 81. apsvērumā. Tādējādi operatori uzņēmās MMN rezultātā radušos ražošanas izmaksu pieauguma lielāko daļu, un, ievērojot to, ka nozarei ir raksturīga augsta kapitāla intensitāte un pieskaitāmās izmaksas, kļuva skaidrs, ka operatoru nelielā peļņa tika vēl vairāk samazināta.

(74)

QPANI apgalvo, ka dati par cenu elastīgumu Lielbritānijas minerālo materiālu tirgū neatspoguļoja situāciju Ziemeļīrijā.

(75)

BAA uzskata, ka Apvienotajai Karalistei nebūtu iespējams ar atpakaļejošu spēku novērst nodokļu diskrimināciju attiecībā uz produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm. Tiek apgalvots, ka, pat ja Apvienotā Karaliste atmaksātu jebkādas summas, kas ir samaksātas minerālo materiālu nodokļos par produktiem, kas ir importēti uz Ziemeļīriju no citām dalībvalstīm, tas nenovērstu nodokļu diskriminācijas smagās atturošās sekas. Tāpēc nebūtu iespējama atvieglojumu shēmas apstiprināšana ar atpakaļejošu spēku.

(76)

BAA apgalvo, ka MMN atvieglojumu shēma neatbilst 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. Saskaņā ar apgalvojumiem MMN nepiemīt ievērojama ietekme uz vidi, kā noteikts 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.2. punkta a) apakšpunktā; 2004. gada atvieglojumu shēma netika apstiprināta, kad MMN tika pieņemts saskaņā ar 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.2. punkta b) apakšpunktu; 20 % nav būtiska nodokļa daļa, kā noteikts 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.1. punkta b) apakšpunktā.

(77)

BAA piebilst, ka atvieglojumu shēma neatbilst arī 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. MMN atvieglojumi mazina vides mērķus, ko tiecas panākt ar MMN, pretēji 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 151. punktam, tā kā tas kopš 2004. gada ir izraisījis būtisku minerālo materiālu “importu” no Ziemeļīrijas Lielbritānijā. Tas nozīmētu, ka tiek apieti noteikumi, kas paredz, ka uz Ziemeļīrijā iegūtiem, bet Lielbritānijā izmantotiem minerālajiem materiāliem nodoklis attiecas pilnā apmērā.

(78)

Tāpat BAA apgalvo, ka MMN atvieglojumi neatbilst 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktam, jo nav pierādīts tas, ka nav iespējams iekļaut būtiskas ražošanas izmaksas pārdošanas cenās. Un konkrēti Apvienotās Karalistes iesniegtie ekonomiskie dati, uz kuriem ir veiktas atsauces Lēmuma par procedūras sākšanu 21. un 23. apsvērumā, nav ticami un, iespējams, ir maldinoši. Apvienotās Karalistes sniegtie dati par vidējām cenām ir, kā tiek apgalvots, bezjēdzīgi, jo ir daudz dažādu minerālo materiālu veidu un attiecīgi – liels skaits dažādu cenu. Turklāt cena, kas noteikta, izvedot no karjera, ir atkarīga arī no karjera atrašanās vietas un attāluma līdz būvobjektam. Tādējādi Ziemeļīrijas (salīdzinoši maza lauku teritorija) vidējās cenas salīdzināšana ar vidējo cenu visā Lielbritānijā būtu nepamatota. Atbilstoši apgalvojumiem, ja Ziemeļīrijā cenas, izvedot no karjera, patiešām būtu par 50 % zemākas kā cenas Lielbritānijā, tad Lielbritānijā būtu ļoti liels pieprasījums pēc Ziemeļīrijas minerālajiem materiāliem. BAA apgalvo, ka transportēšanas izmaksas no Ziemeļīrijas līdz Londonai nepārsniedz transportēšanas izmaksas no Skotijas līdz Londonai.

(79)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka atbalsts nav uzskatāms par nelikumīgu atbalstu un ka, novērtējot pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu, ir piemērojamas vienīgi 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā.

(80)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka Komisijai būtu jāņem vērā tas, ka tās 2004. gada 7. maija Lēmums, ar ko atbalsts tika apstiprināts, tika pasludināts par spēkā neesošu, jo Komisija pretēji likumam nebija ierosinājusi oficiālu izmeklēšanu. Komisijai tika paziņots par pasākumu, un tas tika apstiprināts vēl pirms tam, kad tika piešķirti jebkādi nodokļu atvieglojumi. Kad atbalsts tika piešķirts, tas nebija nelikumīgs.

(81)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka, tā kā 2004. gada 7. maija Lēmums nebija spēkā esošs, Komisija faktiski nepieņēma lēmumu Padomes Regulas Nr. 659/1999 (21) (“Procesuālā regula”) 4. pantā noteiktajā divu mēnešu periodā. Tādējādi ir uzskatāms, ka pasākums ir atļauts. Ja Procesuālās regulas 4. panta 6. punkts tiek piemērots sākotnējam paziņojumam, tad bija uzskatāms, ka atbalsts ir atļauts 2004. gadā, un jauna lēmuma pieņemšana saskaņā ar 4. pantu neietilpst Komisijas kompetencē. Tāpēc pasākums ir jāuzskata par spēkā esošu atbalstu un attiecībā uz to var izskatīt vienīgi tā nākotnes ietekmi, nevis pakļaut to piedziņas rīkojumam ar atpakaļejošu spēku. Taču tika pieņemts lēmums saskaņā ar 4. panta 3. punktu, lai arī pretrunā likumam un neraugoties uz to, ka tas vēlāk tika pasludināts par spēkā neesošu, līdz ar to Procesuālās regulas 4. panta 6. punkts vairs nav piemērojams. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka tai vajadzētu būt tiesībām paļauties uz faktu, ka lēmums par apstiprināšanu saskaņā ar Procesuālās regulas 4. panta 3. punktu tika pieņemts, pirms tika piešķirts nodokļu atvieglojums, līdz ar to atbalsta piešķiršana nebija nelikumīga tādā ziņā, ka tas netika piešķirts bez Komisijas apstiprinājuma.

(82)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka šajā gadījumā iemesls tam, kāpēc atbalsts tiek uzskatīts par nelikumīgu, ir vienīgi tas, ka 2004. gada 7. maija Lēmums tika pasludināts par spēkā neesošu, jo 2004. gadā netika uzsākta oficiāla izmeklēšana. Tādējādi tas nav saistīts ar to, ka Apvienotā Karaliste laikā, kad pasākums tika ieviests, būtu pārkāpusi Līguma 108. panta 3. punktu. Novērtējot pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu, ir jāpiemēro vienīgi 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā. Komisijai vajadzētu novērtēt atbalstu, pamatojoties uz 2004. gada paziņojumu, un piemērot tajā laikā spēkā esošos noteikumus.

(83)

Tā kā Apvienotā Karaliste uzskata, ka atbalsts nav nelikumīgs, tā apgalvo, ka Komisijai nebija tiesību piešķirto atbalstu sadalīt laikposmos, kad spēkā bija attiecīgi 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā un 2008. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā. Līdz ar to, tā kā Komisija ir atzinusi pasākumus par atbilstošiem 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā, visam atbalstam, kas piešķirts shēmas ietvaros, ir jābūt atzītam par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(84)

Apvienotā Karaliste noraida argumentus, ko izvirza British Aggregates Association (“BAA”) atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu, proti, BAA apgalvo, ka pasākums, kā paziņots 2004. gadā, neatbilda 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. Apvienotā Karaliste izceļ faktu, ka Komisija jau ir konstatējusi, kā norādīts Lēmuma par procedūras sākšanu 63. apsvērumā, ka MMN ieviešanai bija jūtama ietekme uz vidi, un ka BAA neapstrīd Komisijas secinājumus par to, ka vides līgumiem, kas noslēgti ar Ziemeļīrijas minerālo materiālu uzņēmumiem, kuri gūst labumu no MMN atlaides 80 % apmērā, ir pozitīva ietekme uz vidi un ka tas nemazina MMN mērķu sasniegšanu. Turklāt Apvienotā Karaliste norāda, ka Komisijas 2004. gadā apstiprinātais pasākums bija papildinājums atvieglojumu shēmai, kas sākotnēji tika ieviesta vienlaikus ar nodokli. Minēto 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.2. punkta b) apakšpunktā nav noteikts, ka ikvienam samazinājumu aspektam ir jābūt noteiktam vai ieviestam laikā, kad ticis ieviests nodoklis. Ja tā būtu, tad nebūtu bijis iespējams ieviest modificētu samazinājumu, līdz ar to 51.2. punkts būtu lieks. Tāpat Apvienotā Karaliste uzskata, ka ir izpildīts 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.1. punkta b) apakšpunkts un, kā Komisija Lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvērumā jau ir atzinusi, prasība maksāt MMN 20 % apmērā izpilda prasību maksāt būtisku nodokļa daļu. Atbildot uz jautājumu, vai šāda proporcija ir būtiska, ir jāņem vērā arī tas, ka karjeru operatoriem, kas atbilst kritērijiem atvieglojuma saņemšanai, ir jāuzņemas izmaksas par vides snieguma uzlabojumiem un ka minerālo materiālu cenas kopumā Ziemeļīrijā ir zemākas nekā citviet Apvienotajā Karalistē. Absolūtos skaitļos maksājamā valsts nodokļa 20 % daļas monetārā vērtība ir lielāka nekā citviet Apvienotajā Karalistē,

(85)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka nav pareizs apgalvojums, ka atvieglojumu shēma varētu būt diskriminējoša nodokļu sistēma, kas ir pretrunā Līguma 110. pantam. Imports no Īrijas uz Apvienoto Karalisti tiek aplikts ar nodokli tādā pašā veidā kā produkcija Apvienotajā Karalistē, tostarp produkcija Ziemeļīrijā, kur nav nodrošināta atbilstība atvieglojuma noteikumiem. Tāpēc starp produktiem, kas tiek importēti no Īrijas uz Apvienoto Karalisti, un Apvienotajā Karalistē ražotajiem produktiem diskriminācijas nav. Ziemeļīrija nav ES dalībvalsts, tāpēc nav atbilstoši piemērot Līguma 110. pantu, lai noskaidrotu, vai noteikta nodokļu režīma piemērošana konkrētiem ražotājiem šajā teritorijā uzskatāma par diskriminējošu attiecībā uz produkciju, kas tiek importēta no citām dalībvalstīm un pārdota šajā teritorijā. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka diskriminācija jāvērtē, ņemot vērā valsts produkciju, un, ka, tā kā Apvienotajā Karalistē valsts produkcijai ir piemērojams MMN pilnā apmērā, diskriminācijas nav. Turklāt tas, ka atsevišķiem ražotājiem noteiktā dalībvalsts teritorijā tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi, ir valsts atbalsta kontroles pārziņā saskaņā ar Līguma 107. pantu, nevis 110. pantu. Ražotājiem piešķirtajiem fiskālā atbalsta pasākumiem būtu piemērojams tikai Līguma 107. panta 3. punkts, nevis 110. pants. Pretējā gadījumā visi ražotāju fiskālā atbalsta pasākumi būtu jāattiecina uz produkciju no citām dalībvalstīm. Turklāt Savienības tiesībās nav noteikuma, kas paredzētu, ka dalībvalsts vienā daļā esošajiem ražotājiem sniegtais atbalsts nodokļu atvieglojumu formā būtu jānodrošina arī līdzīgas produkcijas importētājiem no citām dalībvalstīm.

(86)

Apvienotā Karaliste nepiekrīt, ka atbalsts ir nelikumīgs, taču, ja Komisija to atzītu par nelikumīgu, Apvienotā Karaliste uzskata, ka piedziņas rīkojums nebūtu atbilstīgs. Piedziņas rīkojums būtu pretrunā saņēmēju pamatotajiem pieņēmumiem un būtu nesamērīgs.

(87)

Līguma 107. panta 1. punktā valsts atbalsts ir definēts kā atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(88)

MMN atvieglojumi tika piešķirti, izmantojot valsts līdzekļus, samazinātas nodokļu likmes veidā uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā Apvienotās Karalistes teritorijas daļā (Ziemeļīrijā), tādējādi dodot tiem priekšroku, samazinot izmaksas, kas tiem citādi būtu jāsedz. Atbalsta saņēmēji darbojas minerālo materiālu ieguves vai apstrādāto produktu ražošanas jomā, kas ir saimnieciskas darbības, kurās ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(89)

Attiecīgi Komisija Lēmuma par procedūras sākšanu 39. apsvērumā secināja, ka paziņotais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta 1. punkts) izpratnē.

(90)

Kā aprakstīts 55. apsvērumā, Komisija secināja, ka atbalsts uzskatāms par nelikumīgu atbalstu un, ievērojot pasākuma vides mērķus, Komisijai būtu jāvērtē pasākuma saderīgums saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz atbalsta piešķiršanas laikā spēkā esošo tiesisko pamatu:

(91)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka 79.–83. apsvērumā minēto iemeslu dēļ valsts atbalsts nav uzskatāms par nelikumīgu un tas būtu vērtējams, pamatojoties vienīgi uz 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

(92)

Komisija saistībā ar to papildus saviem secinājumiem, ko tā norādījusi Lēmumā par procedūras sākšanu, ievērojot Apvienotās Karalistes pausto nostāju, norāda, ka Eiropas Savienības Tiesa konsekventi ir uzskatījusi, ka, apstrīdot pozitīvu Komisijas lēmumu noteiktajā periodā, ko Tiesa atceļ, vispārējie Savienības tiesību principi, un īpaši tiesiskās noteiktības un pamatotu pieņēmumu aizsardzības princips, neliedz Komisijai pasludināt, ka konkrētais atbalsta pasākums ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsta pasākums, un noteikt atlīdzināšanu. Lietā CELF I  (22) Tiesa norādīja, ka “atbalsts, kas ir īstenots pēc pozitīva Komisijas lēmuma, tiek prezumēts kā likumīgs līdz Kopienu tiesas lēmumam par Komisijas lēmuma atcelšanu. Tad šīs tiesas lēmuma datumā saskaņā ar EKL 231. panta pirmo daļu attiecīgais atbalsts tiek uzskatīts par tādu, kas ar atcelto lēmumu nav atzīts par saderīgu, tādējādi šā atbalsta īstenošana ir jāuzskata par nelikumīgu”. Lietā CELF II  (23) Tiesa apstiprina savus secinājumus, norādot, ka “pozitīvs Komisijas lēmums būtībā nevar radīt atbalsta saņēmēja tiesisko paļāvību, ja, pirmkārt, šis lēmums ir ticis apstrīdēts prasību celšanai paredzētajos termiņos un vēlāk Tiesā atcelts un, otrkārt, nav beidzies termiņš prasības celšanai vai prasības celšanas gadījumā Tiesa par to nav pieņēmusi galīgu lēmumu”.

(93)

Tāpēc Komisija joprojām uzskata, ka MMN uzskatāms par nelikumīgu atbalstu. Attiecīgi atbalstam, kas piešķirts pēc 2008. gada 2. aprīļa, ir piemērojamas 2008. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā. Tomēr, pat ja, kā Apvienotā Karaliste apgalvo, MMN atvieglojums būtu uzskatāms par spēkā esošu atbalstu, tas būtu jāpielāgo 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides aizsardzības jomā, kā noteikts pamatnostādņu 200. punktā.

(94)

Kā skaidrots 53. un 54. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, nepiešķirot MMN atvieglojumu produktiem, kas no citām dalībvalstīm tiek importēti uz Ziemeļīriju, būtu pārkāpts Līguma 110. pants.

(95)

Līguma 110. panta pirmajā daļā tiek izslēgtas tādas nacionālās shēmas kā MMN atvieglojuma shēma, kas piemērojama Ziemeļīrijā, paredzot zemāku MMN likmi neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, ko Ziemeļīrijā iegūst ražotāji, kuri ir noslēguši vides līgumus, savukārt identiskiem produktiem, kas tiek importēti no citām dalībvalstīm, nav piemērojama samazinātās likmes shēma, līdz ar to tiem nodoklis tiek piemērots pilnā apmērā (24). Pretēji Apvienotās Karalistes 85. apsvērumā paustajam viedoklim, tas, ka samazinātās likmes shēma ir piemērojama tikai noteiktā teritorijā, nemaina šo interpretāciju. Ja tiktu pieļauti tādi noteikumi, kā paredz Apvienotās Karalistes atvieglojumu shēma, dalībvalstis varētu vienkārši apiet Līguma 110. pantā ietverto nediskriminēšanas principu.

(96)

Eiropas Savienības Tiesa ir konstatējusi (25), kā Apvienotā Karaliste apgalvo, ka “Kopienu tiesības neierobežo katras dalībvalsts brīvību noteiktām, pat EKL 90. panta pirmās daļas nozīmē līdzīgām precēm noteikt diferencētu taksācijas sistēmu”. Taču šāda diferenciācija ir saderīga ar Savienības tiesībām “tikai tad, ja tā ir vērsta uz mērķiem, kas arī paši ir saderīgi ar Līguma prasībām un atvasinātajām tiesībām, un ja tās īstenošanas noteikumi ļauj izvairīties no visām importa no citām dalībvalstīm tiešas un netiešas diskriminācijas formām vai valsts konkurējošo ražojumu aizsardzības”. Attiecībā uz MMN atvieglojumu atšķirīgie noteikumi importētajiem minerālajiem materiāliem ir neapšaubāmi nesaderīgi ar diferenciācijas prasībām, ko izvirzījusi Tiesa.

(97)

Noteicošais princips attiecībā uz Savienības tiesībām ir tāds, ka Līguma principi ir skaidrojami un piemērojami tādējādi, lai sasniegtu to mērķus. Līguma 110. pantā ir paredzēti konkrēti noteikumi attiecībā uz starptautisko nodokļu sistēmu, kas aizliedz dalībvalstīm ieviest diskriminējoša rakstura iekšējos nodokļus. Lai nodokļu pasākums, kas veido atbalstu, būtu spēkā esošs, Komisijai ir jābūt pārliecinātai, ka attiecīgais pasākums, pirmkārt, nepārkāpj Līguma 110. pantu un, otrkārt, atbilst visiem 107. un 108. pantā izvirzītajiem atbilstošajiem nosacījumiem (26). Nav pamata uzskatīt, ka atbalsta pasākums nodokļu atvieglojumu veidā, kas piemērots tikai vienā dalībvalsts daļā, ir izņēmums no šā skaidrojuma.

(98)

Tomēr Komisija ņem vērā, ka Apvienotā Karaliste 2014. gada 1. aprīļa vēstulē ir apņēmusies labot MMN neatbilstību Līguma 110. pantam, atlīdzinot ieņemtās summas, kas ir nesaderīgas ar iekšējo tirgu, saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti (99)–103. apsvērumā. Šā pasākuma ietvaros ietilpst minerālo materiālu iegādes uz Ziemeļīriju no citām dalībvalstīm un kas maksāja pilnu MMN likmi laikposmā, kad darbojās MMN atvieglojumu shēma no 2004. līdz 2010. gadam, lai gūtu labumu no minerālo materiālu nodokļa kredīta 80 % apmērā, kas bija pieejams MMN atvieglojumu shēmā iesaistītajiem Ziemeļīrijas karjeru operatoriem. Piedāvātās shēmas ieviešanas mērķis būtu novērst radušos nevienlīdzību.

(99)

Komisija ņem vērā Apvienotās Karalistes 2012. gada 17. septembra vēstulē sniegto atsauci uz neiespējamību noskaidrot, kuri ārvalstu karjeri pārdeva minerālos materiālus, uz ko attiecās MMN un kas tika importēti un izmantoti Ziemeļīrijā. Tāpat Komisija atzīmē, ka faktiski MMN maksāja nevis ārvalstu karjeri, bet gan importētāji, kas bija reģistrējušies kā nodokļa maksātāji. Tāpēc atbilstoši un konsekventi Komisijas lietu praksei (27) ir tas, ka atlīdzība pienākas organizācijām, kas faktiski maksāja nodokli un virzīja minerālos materiālus piegādes laikā. Piedāvātā shēma ar atpakaļejošu spēku nodrošina, ka ikvienam, kas sniedz pierādījumus par ziņošanu HMRC attiecībā uz MMN pēc pilnas likmes, iegādājoties minerālos materiālus, kas no citām dalībvalstīm tika importēti Ziemeļīrijā laikposmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. novembrim (“atbilstošais periods”), un kas atbilda noteiktiem vides kritērijiem un īpašiem nosacījumiem, ir tiesības pieprasīt 80 % kredītu par samaksāto nodokli.

(100)

Tā kā shēmai ar atpakaļejošu spēku ir jānodrošina, ka no atlīdzināšanas mehānisma labumu gūst vienīgi tāds minerālo materiālu imports no karjeriem, kas atbilst vienlīdzīgiem vides standartiem, kādi bija izvirzīti Ziemeļīrijas karjeriem, kas atbilda atbalsta saņemšanas kritērijiem, Apvienotajai Karalistei vajadzēja nodrošināt pārbaudes mehānismu. Komisija atzīst, ka, lai shēma ar atpakaļejošu spēku būtu faktiski piemērojama un neradītu nevajadzīgu slogu, Apvienotā Karaliste nepārbaudīs, vai ārvalstu karjeri atbilst tieši tiem pašiem standartiem, kas tika noteikti Ziemeļīrijas karjeriem, jo faktiski tai nebūtu bijis iemesla tā rīkoties, bet gan vismaz tādiem vides standartiem, kas tajā brīdī bija izvirzīti attiecīgajos valstu tiesību aktos, kuri transponēti ar atbilstošajiem Savienības tiesību aktiem. Ziemeļīrijas Vides departaments (VD) nodrošinātu potenciālo pieteicēju vides standartus un īstenotu vienu gadu ilgu reģistrācijas periodu, kas sāktos no Apvienotās Karalistes likumprojekta par atvieglojumu shēmu ar atpakaļejošu spēku publicēšanas dienas.

(101)

Lai pieteicējam būtu tiesības saņemt atvieglojumus, tam būtu jānorāda minerālo materiālu izcelsmes karjers ārpus Apvienotās Karalistes un Ziemeļīrijas Vides departamentā jāpieprasa apliecinājums par to, ka karjers tajā laikā bija nodrošinājis vides standartu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Tad VD konsultētos ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, lai pārliecinātos par piemērojamiem standartiem un atbilstību tiem. Ja VD ir saņēmis apmierinošu informāciju, tad tas izsniedz atbilstības apliecinājumu, kas būtu pieejams HMRC  (28), nodrošinot, ka tam ir nepieciešamā informācija, lai apstrādātu nodokļu atmaksas pieprasījumus. Pieteikumiem par vienu un to pašu karjeru atbilstu viens un tas pats apliecinājums.

(102)

Atmaksas pieteikumos vajadzētu ietilpt šādiem dokumentāriem pierādījumiem: ka minerālie materiāli ir iegādāti no karjera citā dalībvalstī atbilstošajā periodā; ka VD ir sertificējis karjeru; ka tika veikta pilna MMN samaksa; ka nav pieprasīti atvieglojumi citā nolūkā. Iegādes pierādījums var sastāvēt no atbilstošas komerciālās dokumentācijas, kurā norādīts darījuma datums un minerālo materiālu izcelsme. Reģistrēto nodokļu maksātāju minerālo materiālu nodokļu konts varētu kalpot par pierādījumu tam, ka tika veikta MMN pilna samaksa un ka nav pieprasīti citi atvieglojumi. Tā ir nodokļu maksātāju dokumentācijas daļa, tā kā iestādēm tiek iesniegti dati par kopējo nodokļu summu par komerciāli izmantotiem minerālajiem materiāliem, kas apliekami ar nodokli. Komisija atzīst sarežģījumus, ar ko iespējamie pieteicēji varētu saskarties, nodrošinot šādu dokumentāciju, tā kā ir pagājis ilgs laiks kopš MMN atvieglojumu ieviešanas (29). Taču tā ņem vērā, ka Apvienotā Karaliste pieprasa vienīgi pamatotus pierādījumus, kas pieejami atvieglojumiem ar atpakaļejošu spēku, ievērojot to, ka par šādu informāciju nav pieejamas publiskas ziņas.

(103)

Apvienotās Karalistes piedāvātajam pasākumam ar atpakaļejošu spēku ir šādas galvenās iezīmes:

(104)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Apvienotā Karaliste ir apņēmusies ieviest piemērotu instrumentu, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, kas pagātnē varētu būt radusies.

(105)

Kā norādīts 56. apsvērumā, Komisija nevarēja sniegt pozitīvu novērtējumu par MMN atvieglojumiem saskaņā ar 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā, jo tai bija radušās šaubas saistībā ar Līguma 110. pantu. Tā kā Apvienotā Karaliste ieviesīs atbilstošo instrumentu, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, kas izriet no minētā pasākuma, Komisija šobrīd var secināt, ka pasākums ir savienojams ar iekšējā tirgus prasībām, pamatojoties uz 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

(106)

Komisija ņem vērā BAA iesniegtās piezīmes attiecībā uz pasākuma novērtējumu Lēmumā par procedūras sākšanu, kā arī Apvienotās Karalistes iesniegtās piezīmes šajā jautājumā. Komisija konstatē, ka nav sniegti jauni argumenti, ko Komisija jau nebūtu ņēmusi vērā, kā arī nav iemeslu grozīt Lēmumā par procedūras sākšanu sniegto novērtējumu.

(107)

Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu novērtēja pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. Komisijas novērtējums visos jautājumos bija pozitīvs, izņemot atbilstību 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktam, t. i., vajadzības kritērijam, kas nosaka, ka MMN izraisītu būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu nebija iespējams iekļaut pārdošanas cenās tādējādi, lai rezultātā MMN atvieglojumu saņēmējiem Ziemeļīrijā nerastos būtisks pārdošanas apjoma samazinājums.

(108)

Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka Apvienotā Karaliste nebija atbilstoši ņēmusi vērā ietekmi, ko uz vidējo cenu pieaugumu Ziemeļīrijā radīja apstāklis, ka no minerālajiem materiāliem ražotu apstrādāto produktu ražotāji nekad nebija maksājuši MMN pilnā apmērā, salīdzinot ar vidējo cenu pieaugumu Lielbritānijā 2001. gadā un pēc MMN ieviešanas – 2002. gadā. Apvienotā Karaliste šobrīd ir sniegusi aplēses par šādu apstrādāto produktu ietekmi uz datiem, un tās liecina, ka cenu pieaugums norāda uz neiespējamību iekļaut MMN izmaksas pārdošanas cenās (sk. 46. apsvērumu).

(109)

Turklāt attiecībā uz argumentu par pārdošanas apjomu samazināšanos Komisija norādīja, ka Apvienotā Karaliste nav sniegusi skaidrojumu par minerālo materiālu tirgu attīstību Ziemeļīrijā pēc 2002. gada. Iesniegtie dati liecināja par ražošanas apjomu pieaugumu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Kā norādīts 47.–49. apsvērumā, ir iesniegti dati par Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotāju tipisku izlasi, ietverot ziņas par ražošanas tendencēm. Taču šķietami tās lielā mērā atbilst būvniecības tendencēm, kuras būtiski ietekmēja ekonomikas lejupslīde 2008. gadā, līdz ar to tās nav pilnībā pamatotas, lai tās attiecinātu uz pārdošanas apjomu sarukumu MMN ieviešanas rezultātā.

(110)

Tāpat Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka nebija iesniegti dati, kas pamatotu apgalvojumu, ka izmaksu pieaugums ir ietekmējis operatoru apgrozījumu un samazinājis to peļņu. Neraugoties uz lielajiem sarežģījumiem, kas bija jāpārvar, lai iegūtu atbilstošo informāciju, Apvienotā Karaliste tādu sniedza, lai pamatotu minēto apgalvojumu, kā aprakstīts 2.3.4.–2.3.7. sadaļā. Tāpat Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas liecināja par lielo konkurenci, ar ko nākas sastapties Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotājiem, un par nelielajām iespējām palielināt cenas, jo pastāv plašs savstarpēji aizvietojamu produktu piedāvājumus, tirgus vertikālās integrācijas trūkums, liels skaits ražotāju, kam pieder maza tirgus daļa (sk. 34.–40. apsvērumu).

(111)

Tāpat Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu atzīmēja, ka pieprasījuma cenu elastīguma dati liecināja par to, ka pieprasījums varētu būt neelastīgs. Šobrīd Apvienotā Karaliste ir parādījusi, ka atbilstošie dati attiecās uz Apvienoto Karalisti kopumā un nav uzskatāms, ka tie ir piemērojami Ziemeļīrijai atsevišķi. Komisija atzīst Apvienotās Karalistes skaidrojumu, ka nav iespējams aprēķināt konkrētu Ziemeļīrijas tirgus elastīgumu.

(112)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar BAA piezīmi par to, ka Apvienotās Karalistes ekonomiskie dati, kas norādīti Lēmuma par procedūras sākšanu 21., 22. un 23. apsvērumā, nav ticami un, iespējams, ir maldinoši, Apvienotā Karaliste sniedza sīkāk izstrādātus papildu datus (27. apsvērums) par minerālo materiālu cenām Ziemeļīrijā un Lielbritānijā. Dati parāda, ka pilnas likmes MMN patiešām būtu veidojis daudz lielāku pārdošanas cenas daļu jau tāpat novājinātā tirgū.

(113)

Komisija papildus aplūkoja iemeslus, kāpēc MMN Lielbritānijā varēja iekļaut pārdošanas cenā, taču Ziemeļīrijā tas nebija iespējams. Saistībā ar to Komisija atzīst Apvienotās Karalistes novērtējumu, kā aprakstīts 34.–40. apsvērumā, ko savā ziņojumā par Minerālajiem materiāliem ir apliecinājis OFT  (31), proti, ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus ir no Lielbritānijas atšķirīgs ģeogrāfiskais tirgus un ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotājiem varētu būt mazāka līdzekļu rezerve, lai nodokļa izmaksas pilnā apmērā iekļautu pārdošanas cenās.

(114)

Tāpat Komisija norāda, ka Ziemeļīrijā cenas pieauguma amplitūdu lielā mērā ierobežo augstākas ražošanas izmaksas, kas konstatējamas daudzos apgabalos. Apvienotā Karaliste parādīja, ka dati, ko sniedza četri no pieciem lielākajiem nozares uzņēmumiem, liecināja, ka peļņa jau tāpat ir ārkārtīgi maza un daudzi karjeri vairākus gadus strādā ar zaudējumiem, jo izmaksas par elektroenerģiju un plānošanas atļaujām ir augstākas (sk. 25. apsvērumu).

(115)

Komisija norāda, ka, lai arī Apvienotās Karalistes sniegtie un 2.3.6. sadaļā aplūkotie dati nav sniegti gadu un minerālo materiālu veida griezumā, tie liecina par to, ka minerālo materiālu nozare Ziemeļīrijā piedzīvoja lietu tirdzniecības riskantumu, kopumā pārsniedzot 10 % un sasniedzot pat 24,25 %. Kā norādījusi Apvienotā Karaliste, nedeklarētā importa no Ziemeļīrijas dēļ tirdzniecības riskantums varētu būt pat daudz lielāks. Līdzšinējā praksē (32) Komisija ir uzskatījusi, ka tirdzniecības riskantums virs 10 % uzskatāms par risku attiecīgās nozares konkurētspējai. Turklāt Komisija atzīst, ka augsts tirdzniecības riskantums kombinācijā ar nelielām tirgus daļām neļauj būtiskas papildu izmaksas iekļaut pārdošanas cenā (33), vienlaikus nezaudējot pārdošanas apjomus.

(116)

Taču Komisija atzīmē, ka dati par asfaltu un smilti neliecina par tādu tendenci un šo materiālu tirdzniecības riskantums ir ievērojami zemāks. Smilts un asfalts neatbilst tādām pašām tendencēm kā citi neapstrādāti vai apstrādāti minerālie materiāli. Kopumā statistika liecina par importa un eksporta apjomu samazināšanos. Savukārt smilts un asfalta importa apjoms pēdējos gados ir divkāršojies. Tas, protams, ietekmē tirdzniecības riskantuma aprēķinus. Ir jāatzīmē, ka uz importētajiem apstrādātajiem minerālajiem materiāliem MMN neattiecās, kas nozīmē, ka pēc MMN atvieglojuma atcelšanas, kad Ziemeļīrijas asfaltam bija piemērojams MMN pilnā apmērā, importētais asfalts automātiski kļuva daudz lētāks. Tāpēc, iespējams, šī cenu starpība ietekmēja importa tendences.

(117)

Turklāt Komisija norāda, ka minerālo materiālu tirgus visa veida neapstrādātiem minerālajiem materiāliem pārstāv vienu un to pašu produktu tirgu. Tas tā ir, pateicoties dažādo neapstrādāto minerālo materiālu savstarpējai aizvietojamībai, un OFT to ir apliecinājis 2012. gada ziņojumā (34), kad tas novērtēja minerālo materiālu (neapstrādāto minerālo materiālu), cementa un gatavā maisījuma betona tirgus un atsevišķi nenodalīja minerālo materiālu tirgu. Tāpēc Komisija secina, ka atšķirīgie tirdzniecības riskantuma līmeņi smiltij un asfaltam, salīdzinot ar citiem minerālo materiālu veidiem, nav attiecināmi uz to novērtējumu, tā kā, pirmkārt, smilts un asfalts ir aplūkoti kopā, lai arī tie pieder atšķirīgiem produktu tirgiem (smilts – pirmās kategorijas šķembu minerālajiem materiāliem, savukārt asfalts – apstrādātiem minerālajiem materiāliem), un, otrkārt, datus ietekmē importa tendences, kas, iespējams, attiecas uz asfaltu.

(118)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka šobrīd Apvienotā Karaliste ir parādījusi, ka MMN radītu būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu nav bijis iespējams iekļaut pārdošanas cenās, vienlaikus būtiski nesamazinoties pārdošanas apjomiem, un ka ir nodrošināta atbilstība saderīguma nosacījumam, kas paredzēts 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktā.

(119)

Līdz ar to Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu par pasākuma saderību ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

(120)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 40. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Apvienotā Karaliste Ziemeļīrijā bija nelikumīgi īstenojusi grozīto MMN atvieglojumu, tādējādi pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Taču, ievērojot pasākuma ar atpakaļejošu spēku saistības, ko uzņēmusies Apvienotā Karaliste, Komisija atzīst grozītos atvieglojumus no MMN par saderīgiem ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā,

25.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/38

(1)

Komisija 2003. gada 22. decembrī saņēma sūdzību no Itālijas gaisa pārvadātāja Air One S.p.A. (turpmāk “Air One”) par iespējamo nelikumīgo atbalstu, ko vairāki Itālijas lidostu pārvaldītāji ir piešķīruši Ryanair Ltd. (turpmāk “Ryanair”) kā vairākus līgumus, kuros noteikti īpaši darbības nosacījumi lidostās. Attiecīgās lidostas bija Algēro, Peskāras un Romas lidosta, ko pārvalda attiecīgi Società di Gestione dell'Aeroporto di Alghero So.Ge.A.AL S.p.A. (turpmāk “So.Ge.A.AL”), SAGA S.p.A. un Aeroporti di Roma S.p.A., kā arī Pizas, Trevizo un Bergāmo lidostas (turpmāk “Orio al Serio”).

(2)

Air One ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 11. jūniju, aicināja Komisiju formulēt savu nostāju attiecībā uz tā sūdzību atbilstīgi Līguma 265. pantam un Vispārējā tiesā iesniedza pieteikumu par bezdarbību. Tiesa šo prasību noraidīja (2).

(3)

Ar 2004. gada 9. jūlija vēstuli Komisija nosūtīja sūdzības nekonfidenciālo versiju Itālijai. Pēc tam, kad Komisija piekrita termiņa pagarinājumam, Itālija iesniedza savas piezīmes par sūdzību ar vēstulēm, kas datētas ar 2004. gada 5. oktobri un 2004. gada 5. novembri.

(4)

Komisija ar 2005. gada 14. marta vēstuli pieprasīja papildu informāciju. Pēc tam, kad Komisija bija piekritusi pagarināt termiņu, Itālija 2005. gada 17. jūnijā iesniedza pieprasīto informāciju. Papildu informāciju Itālija nosūtīja Komisijai 2005. gada 30. jūnijā.

(5)

Ar 2005. gada 21. novembra vēstuli Air One pieprasīja Komisijai attiecināt izmeklēšanu arī uz Bari un Brindizi lidostām. Ar 2006. gada 18. maija vēstuli Air One oficiāli aicināja Komisiju formulēt savu nostāju atbilstīgi Līguma 265. pantam. Komisija atbildēja ar 2006. gada 14. jūlija vēstuli.

(6)

Air One2006. gada 26. oktobra un 2007. gada 10. janvāra vēstulēs pauda iebildumus tikai par iespējamo atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar līgumiem starp Algēro lidostas pārvaldītāju So.Ge.A.AL un Ryanair. Air One2007. gada 12. februārī aicināja Komisiju rīkoties atbilstīgi Līguma 265. pantam.

(7)

Komisija 2006. gada 27. jūnija un 2006. gada 30. novembra vēstulēs pieprasīja papildu informāciju no Itālijas. Uz pieprasījumu tika daļēji atbildēts Itālijas 2007. gada 17. janvāra vēstulē. Komisija ar vēstuli, kas datēta ar 2007. gada 19. februāri, pieprasīja papildu informāciju no Itālijas. Itālija atbildēja uz šo pieprasījumu ar 2007. gada 16. marta un 2007. gada 26. marta vēstulēm.

(8)

Pēc tam, kad bija pārbaudīta Itālijas iesniegtā informācija, Komisija 2007. gada 12. septembrī nolēma uzsākt izmeklēšanas procedūru, kas izklāstīta Līguma 108. panta 2. punktā (turpmāk “2007. gada lēmums”). 2007. gada lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par izmeklēšanā aplūkotajiem pasākumiem.

(9)

Ar 2007. gada 15. oktobra un 2007. gada 22. oktobra vēstulēm Itālija lūdza Komisiju pagarināt termiņu apsvērumu iesniegšanai par novērtējumu 2007. gada lēmumā. Komisija pagarināja termiņu ar 2007. gada 23. oktobra vēstuli. Itālija iesniedza apsvērumus par 2007. gada lēmumu 2007. gada 14. novembrī.

(10)

Komisija 2008. gada 12. februārī publicēja 2007. gada lēmuma labojumu (4).

(11)

Ryanair2008. gada 18. februārī iesniedza apsvērumus par novērtējumu 2007. gada lēmumā. So.Ge.A.AL iesniedza apsvērumus tajā pašā dienā. So.Ge.A.AL iesniedza papildu informāciju 2008. gada 16. jūnija vēstulē. Itālija 2008. gada 20. februārī pārsūtīja Komisijai Sardīnijas reģiona (RAS) apsvērumus.

(12)

Ryanair un So.Ge.A.AL apsvērumi tika nosūtīti Itālijai ar 2008. gada 28. februāra vēstuli.

(13)

Ar 2008. gada 20. jūnija vēstuli Air One papildināja sākotnējo sūdzību. Komisija 2008. gada 10. decembrī nosūtīja šo vēstuli Itālijai, lai tā varētu izteikt piezīmes. Itālijas iestādes ar 2009. gada 15. janvāra vēstuli lūdza pagarināt termiņu piezīmju iesniegšanai par Air One vēstuli. Komisija vēstulē, kas datēta ar 2009. gada 20. janvāri, piekrita pagarināt termiņu. Itālija 2009. gada 13. februārī iesniedza Komisijai savus apsvērumus.

(14)

Komisija 2008. gada 1. septembrī sazinājās ar Ecorys Netherlands BV (turpmāk “Ecorys”) un pasūtīja ekonomisku novērtējumu saistībā ar vairākām procesā esošām valsts atbalsta izmeklēšanām, tostarp to, kas attiecas uz Algēro lidostu. Analīze cita starpā attiecās uz lidostas pārvaldītāja So.Ge.A.AL un vietējo pašpārvalžu rīcību saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp So.Ge.A.AL un gaisa pārvadātājiem, un to, cik lielā mērā vienošanās ar gaisa pārvadātājiem, kas darbojas Algēro lidostā, atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka principam (MEOP). Ecorys iesniedza galīgo ziņojumu 2011. gada 30. martā (turpmāk “Ecorys ziņojums”).

(15)

Ryanair ar 2010. gada 5. marta vēstuli iesniedza Komisijai papildu informāciju par visām procesā esošajām valsts atbalsta izmeklēšanām, kuras attiecas uz Ryanair, starp kurām viena bija saistībā ar Algēro lidostu.

(16)

Komisija 2011. gada 30. martā nosūtīja papildu informācijas pieprasījumu Itālijai. Ar to pašu vēstuli Komisija nosūtīja Itālijai Ecorys ziņojuma tulkojumu angļu valodā.

(17)

Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumu pārvadātājam Ryanair2011. gada 8. aprīlī. Ryanair atbildēja uz šo pieprasījumu ar 2011. gada 22. jūlija vēstuli.

(18)

Itālija ar 2011. gada 23. maija un 2011. gada 30. maija vēstulēm lūdza pagarināt termiņu informācijas iesniegšanai, ko Komisija pieprasīja 2011. gada 30. martā. Ar to pašu vēstuli Itālija pieprasīja Ecorys ziņojuma tulkojumu no angļu valodas itāļu valodā. Itālija 2011. gada 1. jūnijā apstiprināja tulkojuma pieprasījumu. Komisija 2011. gada 1. augustā nosūtīja Itālijai Ecorys ziņojuma tulkojumu itāļu valodā.

(19)

Itālija (RAS un Itālijas Satiksmes ministrija) ar 2011. gada 31. augusta un 2011. gada 9. septembra vēstulēm atbildēja uz informācijas pieprasījumu, ko Komisija nosūtīja 2011. gada 30. martā.

(20)

Komisija ar 2011. gada 19. oktobra vēstuli pārsūtīja Itālijai Ryanair2011. gada 22. jūlija atbildi. Itālija ar 2011. gada 16. novembra vēstuli lūdza pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu. Ar to pašu vēstuli Itālija lūdza tulkojumu itāļu valodā Tirgus ekonomikas ieguldītāja principa ekonomiskā novērtējuma ziņojumam (turpmāk “2011. gada MEOP ziņojums”), kas bija pievienots Ryanair atbildei. Komisija ar 2011. gada 17. novembra vēstuli piekrita pagarināt termiņu. Komisija 2012. gada 23. janvārī nosūtīja Itālijai 2011. gada MEOP ziņojuma tulkojumu itāļu valodā. Itālija 2012. gada 15. februārī iesniedza piezīmes par Ryanair apsvērumiem, proti, par 2011. gada MEOP ziņojumu.

(21)

Komisija 2012. gada 17. februārī nosūtīja informācijas pieprasījumu Ryanair par virkni procesā esošu valsts atbalsta izmeklēšanu, tostarp to, kas noris par Algēro lidostu. Ryanair atbildēja uz šo pieprasījumu ar 2012. gada 16. aprīļa vēstuli.

(22)

Komisija 2012. gada 27. jūnijā paplašināja oficiālo izmeklēšanas procedūru, lai ietvertu tajā papildu pasākumus, ko veic Itālija, bet kas nebija ietverti Air One sūdzībā (turpmāk “2012. gada lēmums”) (5). 2012. gada lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par pasākumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

(23)

Itālija apsvērumus par 2012. gada lēmumu iesniedza 2012. gada 31. augustā, 2012. gada 3. oktobrī, 2012. gada 19. oktobrī, 2012. gada 22. oktobrī un 2013. gada 20. februārī. Komisija saņēma piezīmes no četrām ieinteresētajām personām: So.Ge.A.AL, Ryanair, Airport Marketing Services Ltd. (turpmāk “AMS”) un Unioncamere. Ryanair vēstulei bija pievienots atjaunināts MEOP ziņojums (turpmāk “2013. gada MEOP ziņojums”). Komisija nosūtīja ieinteresēto personu piezīmes Itālijai, kurai tika sniegta iespēja atbildēt. Itālijas apsvērumi par ieinteresēto personu piezīmēm tika saņemti 2013. gada 6. septembrī un 2013. gada 13. novembrī.

(24)

No Ryanair tika saņemtas vairākas vēstules – 2013. gada 20. decembrī, 2014. gada 17., 24., un 31. janvārī. Komisija visas vēstules, kas attiecās uz Algēro lidostu, pārsūtīja Itālijai 2014. gada 9. janvārī un 2014. gada 5. februārī. Itālija 2014. gada 24. februārī pieprasīja Komisijas 2014. gada 5. februārī pārsūtīto Ryanair vēstuļu tulkojumu itāļu valodā. Saskaņā ar pieprasījumu Komisija ar 2014. gada 8. aprīļa vēstuli nosūtīja Itālijai Ryanair vēstuļu tulkojumu itāļu valodā.

(25)

Komisija ar 2013. gada 23. decembra vēstuli pieprasīja papildu informāciju no Itālijas par pasākumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Pēc sākotnēji noteiktā termiņa pagarināšanas Itālija 2014. gada 18. februārī sniedza daļēju atbildi uz Komisijas pieprasījumu. Itālijai 2014. gada 4. martā tika atgādināts par tās pienākumu sniegt visaptverošu atbildi uz visiem jautājumiem, kas tai tika uzdoti Komisijas 2013. gada 23. decembra vēstulē. Itālija sniedza pieprasīto informāciju 2014. gada 25. marta vēstulē.

(26)

Komisija 2014. gada 14. martā informēja Itāliju un procedūrā ieinteresētās personas, ka 2014. gada 20. februārī tika pieņemtas Komisijas Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (turpmāk “2014. gada Aviācijas pamatnostādnes”) (6), un aicināja Itāliju iesniegt piezīmes 20 darbadienu laikā no 2014. gada Aviācijas pamatnostādņu publicēšanas. Itālija neatbildēja uz Komisijas 2014. gada 14. marta vēstuli.

(27)

Komisija ar 2014. gada 21. marta vēstuli pieprasīja no Itālijas papildu informāciju. Pēc noteiktā sākotnējā termiņa pagarināšanas Itālija pieprasīto informāciju iesniedza 2014. gada 25. aprīlī un 2014. gada 8. maijā.

(28)

2014. gada Aviācijas pamatnostādnes tika publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 4. aprīlī. Ar tām aizstāj 2005. gada Vadlīnijas par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (turpmāk “2005. gada Aviācijas pamatnostādnes”) (7).

(29)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 15. aprīlī tika publicēts paziņojums, ar kuru dalībvalstis un ieinteresētās personas tika uzaicinātas viena mēneša laikā no publicēšanas dienas iesniegt piezīmes par 2014. gada Aviācijas pamatnostādņu piemērošanu šajā lietā. So.Ge.A.AL iesniedza piezīmes 2014. gada 8. maijā. So.Ge.A.AL piezīmes tika nosūtītas Itālijai 2014. gada 22. maijā.

(30)

Komisija ar 2014. gada 26. maija vēstuli pieprasīja no Itālijas papildu informāciju. Itālija sniedza pieprasīto informāciju 2014. gada 10. jūnijā, 2014. gada 28. jūlijā, 2014. gada 20. un 27. augustā un 2014. gada 1. un 19. septembrī.

(31)

Ar 2014. gada 11. septembra vēstuli Itālija informēja Komisiju, ka izņēmuma kārtā tā piekrīt, ka šis lēmums tiek pieņemts tikai angļu valodā.

(32)

Algēro lidosta atrodas Itālijas salas Sardīnijas ziemeļrietumos. Sākotnēji Algēro tika izveidota kā militārā lidosta un civilajai satiksmei tika atvērta 1974. gadā. Lidostas infrastruktūras un iekārtas pieder valstij ar Ente Nazionale Aviazione Civile (turpmāk “ENAC”) – Itālijas Nacionālās civilās aviācijas iestādes – starpniecību.

(33)

Attiecībā uz attālumu no Algēro lidostas līdz citām Sardīnijas lidostām jānorāda, ka Algēro lidosta atrodas 128 km no Olbijas lidostas, 133 km no Oristāno lidostas, 225 km no Tortoli–Arbataksas lidostas un 235 km no Kaljāri lidostas (8). Itālija uzskata, ka ģeogrāfiskā novietojuma dēļ un transporta tīkla (sauszemes un dzelzceļa) īpašā raksturojuma dēļ Algēro lidosta nav aizstājama ne ar vienu no līdzās esošajām lidostām.

(34)

Pasažieru plūsma lidostā ir pieaugusi no 663 570 pasažieriem 2000. gadā līdz vairāk nekā 1 miljonam 2005. gadā un gandrīz 1,6 miljoniem 2013. gadā.

1. tabula

Pasažieru plūsma Algēro lidostā

(35)

Kopš 2000. gada Ryanair ir bijusi galvenā aviosabiedrība, kas izmantojusi šo lidostu. Tomēr kopš 2000. gada lidostā darbojušās arī citas aviosabiedrības, tostarp zemo cenu aviosabiedrības (Germanwings, Air Italy, Air Dolomiti, Air Vallée, Meridiana, Alpi Eagles, bmibaby, easyJet, Air One, Volare un Alitalia) (9).

(36)

Algēro lidostā nodevas, kas tiek piemērotas aviosabiedrībām, parasti tiek noteiktas, par pamatu ņemot publicēto lidostas maksu sarakstu, kurā ir iekļautas šādas pozīcijas: pacelšanās un nolaišanās maksa, pasažieru maksa, drošības maksa, bagāžas pārbaudes maksa un maksa par apkalpošanu uz zemes.

(37)

So.Ge.A.AL dibināta 1994. gadā kā Algēro lidostas pārvaldītājs. Uzņēmuma sākumkapitāls bija ITL 200 miljoni (EUR 103 291,4), ko pilnībā parakstījušas valsts iestādes. Kapitāla lielākā daļa piederēja RAS (tieši vai netieši ar Società Finanziaria Industriale Regione Sardegna – SFIRS S.p.A (turpmāk “SFIRS”)) starpniecību. SFIRS tika izveidots kā RAS  (10) ieguldījumu uzņēmums.

(38)

Lai gan So.Ge.A.AL kapitāla sastāvs gadu gaitā ir mainījies, kopš 1994. gada uzņēmums vienmēr pilnībā ir piederējis valsts iestādēm: Sasāri Tirdzniecības palātai, Sasāri provincei, Sasāri pašvaldībai, Algēro pašvaldībai un SFIRS S.p.A.

(39)

2010. gadā 80,20 % So.Ge.A.AL akciju piederēja RAS un 19,80 % – SFIRS.

(40)

So.Ge.A.AL2007. gada 28. maijā parakstīja ar ENAC konvenciju par Algēro lidostas četrdesmit gadu “visaptverošas” pārvaldības koncesiju (11) (turpmāk “Konvencija”) (12). Līdz 2007. gadam Algēro lidostu pārvaldīja So.Ge.A.AL uz 1999. gada 11. februārī piešķirtās “pagaidu” pārvaldības koncesijas pamata.

(41)

Itālijā koncesiju lidostas pārvaldībai piešķir ENAC, par pamatu ņemot ilgtspējas novērtējumu darījumdarbības plānam, kurā ietverts rīcības plāns, ieguldījumu plāns un finanšu ekonomiskais plāns. Rīcības plānā lidostas pārvaldītājs norāda ekonomiskās plānošanas stratēģijas, kā arī organizatorisko struktūru. Ieguldījumu plānu veido īss ziņojums par plānotajām darbībām un to tehniskā, ekonomiskā un administratīvā priekšizpēte. Finanšu ekonomiskais plāns atspoguļo lidostas pārvaldības finansiālo bilanci.

(42)

Saskaņā ar Konvencijas 8. pantu So.Ge.A.AL ieņēmumus veido:

(43)

Lidostu pārvaldītājiem ir jāmaksā ikgadēja koncesijas nodeva ENAC par tiesībām vadīt lidostu tādā apmērā un saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecīgajos spēkā esošajos tiesību aktos (sīkāk par koncesijas nodevu noteikšanu skatīt 155.–157. apsvērumu).

(44)

Saskaņā ar Konvencijas 12. pantu katru gadu, sākot ar koncesijas piešķiršanas gadu, lidostas pārvaldītājam ir jāiesniedz ENAC ziņojums par rīcības plāna īstenošanas statusu. Turklāt lidostas pārvaldītājam ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms katra koncesijas četru gadu perioda beigām jāiesniedz ENAC apstiprināšanai darījumdarbības plāns (tostarp ieguldījumu plāns un rīcības plāns) nākamajam četru gadu periodam. Ja lidostas pārvaldītājs nepilda šos pienākumus, tiek piemērota sodanauda.

(45)

Saskaņā ar Konvencijas 14.bis pantu koncesija tiek atsaukta un Konvencijas darbība tiesiski izbeigta: i) ja noteiktā termiņā netiek īstenoti pasākumi, kas izklāstīti 44. apsvērumā; ii) ja vairāk nekā par divpadsmit mēnešiem tiek aizkavēta koncesijas nodevas maksāšana, kas jāmaksā lidostas pārvaldītājam; iii) bankrota gadījumā vai iv) ja līdz pirmā četru gadu perioda beigām netiek panākts finanšu un ekonomikas līdzsvars.

(46)

Itālija ar 2014. gada 18. februāra vēstuli paziņoja, ka So.Ge.A.AL neveic darbības, kas ietilpst sabiedriskās kārtības jomā (13).

(47)

Tomēr So.Ge.A.AL, īstenojot publiskās pilnvaras, piešķir lidostas telpas konkrētu valsts pakalpojumu sniegšanai un uzņemas izmaksas par konkrētu zonu uzturēšanu un administrēšanu.

(48)

Itālija ar 2014. gada 10. jūnija vēstuli (14) pārskatīja savu nostāju un paziņoja, ka izmaksas, kas rodas šo lidostas telpu administrēšanai, ietilpst sabiedriskās kārtības jomā. Attiecībā uz tiesisko regulējumu Itālija iesniedza paziņojumu, ka pastāv tiesību normas, kas strikti nosaka, ka šīs ir lidostu pārvaldītāju izmaksas. Konkrēti, lidostas pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt ENAC un citām valsts iestādēm (Gaisa robežu policijai, Muitas aģentūrai, Finanšu sardzei, Jūras lietu, gaisa un robežu veselības birojam, Itālijas Sarkanajam Krustam, Ugunsdzēsības dienestam, policijai) konkrētas lidostas zonas un uzņemties atbilstošas administrācijas un uzturēšanas izmaksas (15). Pienākums lidostas pārvaldītājiem nodot valsts iestāžu rīcībā lidostas telpas un uzņemties attiecīgās izmaksas ir paredzēts Ietvarkonvencijā par Itālijas lidostu pārvaldības pilnvaru piešķiršanu, kas noteikta Itālijas Satiksmes un navigācijas ministrijas 1999. gada 20. oktobra Rīkojumā Nr. 12479, kas pieņemts, piemērojot Ministrijas 1997. gada Likumu Nr. 521. Attiecīgie nosacījumi tika iestrādāti Konvencijā, kuras 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts pienākums lidostas pārvaldītājam “veikt darbības, kas nepieciešamas tādu darbību atbalstam, kas ir valsts atbildībā, saistībā ar ārkārtas situācijām un veselības pakalpojumiem lidostu telpās”. Saskaņā ar Itālijas paziņojumu kopējās So.Ge.A.AL darbības izmaksas šo zonu uzturēšanai laikposmā 2000.–2010. gads veido EUR 2 776 073 (16).

(49)

Turklāt Itālija iesniedza informāciju, ka EUR 1 284 133 no kopējām ieguldījumu izmaksām jaunajā terminālī būtu vienādas ar tādu zonu būvniecības izmaksām, kādas So.Ge.A.AL ir pienākums piešķirt valsts iestādēm, un tādēļ tās var kvalificēt kā izmaksas, kas radušās, nodrošinot darbības, kas ietilpst sabiedriskās kārtības jomā (skatīt arī 86. apsvērumu).

(50)

So.Ge.A.AL maksātās (pārvaldības un drošības) koncesijas nodevas laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam ir parādītas 2. tabulā (17).

2. tabula

So.Ge.A.AL maksātās koncesijas nodevas 1998.–2010. gadā (EUR)

(51)

So.Ge.A.AL finanšu rezultāti laikposmā 2000.–2010. gads bija negatīvi. Saskaņā ar Itālijas pausto uzņēmuma sliktie rādītāji bija rezultāts tam, ka aizkavējās “visaptverošas” koncesijas piešķiršana lidostas pārvaldībai. Pēc koncesijas piešķiršanas ekonomiskā krīze izraisīja strauju pasažiera skaita kritumu, kas negatīvi ietekmēja lidostas darbību.

(52)

Itālija 2011. gada augustā iesniedza Komisijai ziņojumu, kurā tika novērtēts Algēro lidostas finanšu stāvoklis laikposmā 2000.–2010. gads (turpmāk “Accuracy ziņojums”) (18). Saskaņā ar Accuracy ziņojumu So.Ge.A.AL gada finanšu rezultāti bija šādi:

3. tabula

So.Ge.A.AL finanšu rezultāti 2000.–2010. gadam (tūkstošos EUR)

(53)

Izmeklēšanas laikā Itālija iesniedza Komisijai So.Ge.A.AL gada pārskatus (Relazione sulla gestione del bilancio) par laikposmu 2000.–2010. gads (19).

(54)

2001. gadā So.Ge.A.AL ziņoja par zaudējumiem ITL 1 530 960 048 apmērā. Arī So.Ge.A.AL 2002. un 2003. gadā ziņotie finanšu rādītāji bija negatīvi.

(55)

So.Ge.A.AL pabeidza 2004. gadu ar zaudējumiem EUR 2 981 688 apmērā. Tas turpināja strādāt ar zaudējumiem 2005. un 2006. gadā. Uzņēmums 2007. gadā ziņoja par EUR 1 801 000 zaudējumiem, neskatoties uz to, ka 2007. gada 3. augustā tika piešķirta “visaptveroša” koncesija lidostas pārvaldībai. Saskaņā ar 2007. gada pārskatu neparedzēti notikumi pasliktināja So.Ge.A.AL finanšu rādītājus 2007. gadā.

(56)

So.Ge.A.AL ziņoja par zaudējumiem EUR 4 577 000 apmērā 2008. gadā un EUR 12 404 126 apmērā 2009. gadā.

(57)

So.Ge.A.AL 2009. gada pārskatā atzīmēja, ka saskaņā ar 2007. gada Konvenciju tam ir jāsabalansē izdevumi un ieņēmumi četru gadu periodā pēc koncesijas piešķiršanas. Ņemot vērā uzņēmuma slikto finanšu stāvokli 2009. gadā, So.Ge.A.AL ierosināja sagatavot un pieņemt atjauninātu darījumdarbības plānu, ko tas raksturoja kā nepieciešamu, lai prognozes būtu atbilstošākas tirgus attīstībai. Šajā ziņā Rolanda Bergera sagatavotais darījumdarbības plāns (skatīt 64.–70. apsvērumu) tika uzskatīts par nepietiekami uzticamu.

(58)

Attiecībā uz 2010. gadu tika ziņots par zaudējumiem EUR 1 847 165 apmērā. Saskaņā ar pieejamo informāciju satiksmes rādītāji turpināja attīstīties pozitīvā virzienā, pat grūtajā ekonomiskajā vidē, ko ietekmēja vulkānisko pelnu krīze, kuras dēļ uz laiku tika slēgta Eiropas gaisa telpa.

(59)

Kopš 1999. gada So.Ge.A.AL ir izveidojis vairākus darījumdarbības plānus, kuri ir īsumā apkopoti 60.–75. apsvērumā.

(60)

1999. gada darījumdarbības plāns aptver laikposmu 1999.–2007. gads divos secīgos posmos:

(61)

Darījumdarbības plānā tika paredzēta “visaptverošas” koncesijas piešķiršana 1999. gadā pēc So.Ge.A.AL kapitāla palielināšanas līdz ITL 6 miljardiem.

(62)

Darījumdarbības plānā tika pieņemta aviosabiedrības savienojumu dažādošana, piesaistot divas ātri augošas zemo cenu aviosabiedrības kā galvenos izaugsmes virzītājspēkus. Vienam gaisa pārvadātājam bija jāsāk darbība no Algēro lidostas maršrutā Algēro–Milāna 1999. gadā, un otram bija jāsāk darbība maršrutā Algēro–Londona 2000. gadā, ar trīs lidojumiem nedēļā, kas pirmo gadu darbotos ar samazinātām pārdošanas veicināšanas cenām.

(63)

Satiksmes prognozes rādīja, ka abu 62. apsvērumā minēto gaisa pārvadātāju jauno maršrutu rezultātā Algēro lidosta sasniegs 1 miljonu pasažieru 2004. gadā un līdz 1,1 miljonam 2007. gadā. Darījumdarbības plāna sagatavošanas laikā abas aviosabiedrības veica pārrunas par lidostas pakalpojumu līgumu slēgšanu ar So.Ge.A.AL.

(64)

2004. gada plāns, ko So.Ge.A.AL vajadzībām sagatavoja konsultants Rolands Bergers (turpmāk “Rolanda Bergera plāns”), ietvēra detalizētas prognozes laikposmam 2004.–2008. gads. Galvenie darījumdarbības plāna elementi bija:

(65)

Lai saprastu, kādi bija Algēro lidostas darbības rādītāji salīdzinājumā ar tirgu, tās darbība tika salīdzināta ar salīdzināmu lidostu darbību:

(66)

Prognozes Rolanda Bergera plānā atspoguļoja lidostas pārvaldītāja nākotnes darbības ieņēmumus un izdevumus, izmantojot divus scenārijus: lidostas attīstība, izmantojot “pagaidu” koncesijas scenāriju pret “visaptverošas” koncesijas scenāriju. Saskaņā ar pirmo scenāriju tika paredzēts, ka lidostai turpināsies zaudējumi līdz 2008. gadam, savukārt ar otro scenāriju lidostas darbības rādītāji izlīdzinātos jau 2005. gadā ar ikgadējiem ieņēmumiem, kas būtu par 7 % augstāki nekā vidēji “visaptverošas” koncesijas scenārijā salīdzinājumā ar “pagaidu” scenāriju (lielākoties tā pamatā ir lielāki ar aviāciju nesaistīti ieņēmumi – tika paredzēts, ka efektīvākas reklamēšanas darbības, automobiļu stāvvietu darbība un degvielas pārdošana palielinātu komerciālos ieņēmumus). Tika plānots, ka ar aviāciju saistīto darbību finanšu rezultāti paliks negatīvi pat “visaptverošas” koncesijas scenārija gadījumā.

(67)

Rolanda Bergera plāns liecināja, ka netiek sasniegti plānotie ieņēmumi no apkalpošanas zemo cenu satiksmes segmentā. Tika paredzēts, ka apkalpošanas pakalpojumi turpinās radīt zaudējumus vidējā termiņā pat ar optimistisku pieeju. Tika lēsts, ka negūtie ieņēmumi, kas saistīti ar zemo cenu pārvadātāju apkalpošanu, 2008. gadā sasniegs EUR 3,2 miljonus.

(68)

Saskaņā ar Rolanda Bergera plānu lidostas primārais uzsvars nolūkā pārvarēt iepriekšējos kritumus un izlīdzinātu rādītājus ir uz komerciālo ieņēmumu veicināšanu līdz brīdim, kad patēriņš uz pasažieri sasniegtu līmeni, kāds tas ir salīdzināmās lidostās (no EUR 2,2 uz EUR 5 uz vienu pasažieri). Tika plānots, ka zemo cenu pārvadātāji būs galvenais ar aviāciju nesaistīto ieņēmumu avots laikposmā 2004.–2008. gads un mazinās uzņēmējdarbības aviācijas daļas zaudējumu ietekmi. Prognozes rādīja 620 000 zemo cenu pasažierus 2008. gadā.

(69)

Rolanda Bergera plānā arī tika atzīmēts, ka, turpinot lidostas pārvaldību saskaņā ar “pagaidu koncesiju”, būs nepieciešama So.Ge.A.AL rekapitalizācija, lai segtu darbības zaudējumus.

(70)

Lai ņemtu vērā nozares attīstību, Rolanda Bergera plāns tika atjaunināts divreiz – 2007. un 2008. gadā. Atjauninājumos tika ierosināta konkrēta rīcība lidostas attīstībai laikposmā 2008.–2011. gads, palielinot gan aviācijas ieņēmumus, proti, no apkalpošanas pakalpojumiem, gan ar aviāciju nesaistītus ieņēmumus.

(71)

So.Ge.A.AL darījumdarbības plāns tika izstrādāts, pieņemot, ka 2005. gada septembrī tika apstiprināta visaptverošas koncesijas piešķiršana, un tajā tika prognozēti ieņēmumi un izmaksas četrdesmit gadu periodam, uz kuru piešķir koncesiju lidostas pārvaldībai, ar pieņēmumu, ka koncesija So.Ge.A.AL tiks piešķirta 2006. gadā.

(72)

Prognozes par ikgadējiem pārvadājumiem rādīja stabilu 4,5 % pieaugumu gadu no gada līdz 2010. gadam, 2,6 % no 2011. līdz 2025. gadam un 3,78 % laikposmā 2006.–2025. gads, līdz aptuveni 2 800 000 pasažieriem, tuvojoties 2045. gadam. Budžetā tika plānots ar aviāciju nesaistītu ieņēmumu palielinājums no EUR 2 929 000 200 6. gadā līdz EUR 8 814 000 204 5. gadā. Līdzīgi, aviācijas ieņēmumu palielinājums tika plānots no EUR 9 288 000 200 6. gadā līdz EUR 29 587 000 četrdesmit gadu perioda beigās. Prognozēs tika pieņemts aviācijas ieņēmumu 20 % samazinājums, lidostai sasniedzot 2 miljonu pasažieru slieksni, un tam sekojoša apkalpošanas pakalpojumu uz zemes papildu sniedzēja ieiešana tirgū saskaņā ar ES noteikumiem par apkalpošanas pakalpojumiem uz zemes Eiropas lidostās (21).

(73)

EUR 143,3 miljonu kapitāla izdevumi, kas paredzēti laikposmā no 2006. līdz 2045. gadam. Plānā iekļauta sīki izstrādāta programma kapitāla ieguldījumiem pa gadiem laikposmā 2006.–2045. gads un uzskaitīti finansējuma avoti (privātie un publiskie) šiem ieguldījumiem.

(74)

2010. gada reorganizācijas un pārstrukturēšanas plānu RAS apstiprināja 2010. gada septembrī. Plānā tika paredzēta visaptveroša So.Ge.A.AL ekonomiskās situācijas analīze laikposmam 2000.–2010. gads un prognozēta uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošana 2012. gadā, arī ņemot vērā 2010. gadā paredzēto uzņēmuma rekapitalizāciju.

(75)

Saskaņā ar 2010. gada reorganizācijas un pārstrukturēšanas plānu So.Ge.A.AL sliktos darbības rādītājus līdz 2010. gadam izraisīja nepienācīga uzņēmuma pārvaldība, neefektīva apkalpošanas uz zemes, infrastruktūras trūkumi un nepietiekami aviācijas ieņēmumi un ar aviāciju nesaistīti ieņēmumi.

(76)

Ar attiecīgi 2007. un 2012. gada lēmumu uzsāktajai un paplašinātajai izmeklēšanai pakļauti šādi pasākumi:

(77)

Itālijas tiesību aktos ir noteikts, ka lidostas pārvaldītājiem jāuztur minimāls kapitāla līmenis atkarībā no satiksmes apjomiem (22): lidostām ar pārvadājumu apjomu no 300 000 līdz 1 miljonam pasažieru, minimālā pieprasītā kapitāla summa ir noteikta EUR 3miljonu apmērā, bet ar pārvadājumiem no 1 miljona līdz 2 miljoniem pasažieru, slieksnis ir noteikts EUR 7,5 miljoni. Izmeklēšanas gaitā Itālija norādīja, ka So.Ge.A.AL valsts akcionāru veiktā kapitāla iepludināšana galvenokārt bija paredzēta uzņēmuma kapitāla atjaunošanai, jo zaudējumu dēļ tas bija samazinājies līdz valsts tiesību aktos noteiktajam līmenim.

(78)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam So.Ge.A.AL valsts akcionāri iepludināja uzņēmumā jaunu kapitālu vairākās reizēs šādi: (23)

4. tabula

Darbības ar So.Ge.A.AL kapitālu

(79)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju laikposmā no 1998. līdz 2009. gadam So.Ge.A.AL saņēma no RAS ieguldījumu “aprīkojumam un būvdarbiem” kopsummā EUR 6 540 269.

(80)

Piezīmēs par 2012. gada lēmumu Itālija skaidroja, ka galvenais mērķis “aprīkojuma un būvdarbu” pasākumam bija uzlabot lidostas infrastruktūru. Itālija atsaucās uz sabiedrisko darbu (lavoro pubblico) vispārējo definīciju, kas ietverta 2. panta 1. punktā Itālijas 1994. gada 11. februāra Likumā Nr. 109 (Legge quadro in materia di lavori pubblici) (24), proti, “būvniecības, nojaukšanas, atjaunošanas, renovācijas un uzturēšanas darbības būvdarbiem un instalācijām, tostarp vides un bioinženierijas aizsardzība” (25). Itālija skaidroja, ka aplūkotais finansējums galu galā tiktu izmantots būvdarbu finansēšanai pasažieru terminālī, modernizējot ārējos ceļu savienojumus, modernizējot lidmašīnu novietošanas zonas, kā arī iekārtām, kas nepieciešamas lidostas darbībai.

(81)

Par pamatu izmantojot šos skaidrojumus, vērtējumā, kas veikts šajā lēmumā, Komisija kopā analizēja “aprīkojuma un būvdarbu” finansējumu (2. pasākums) un subsīdijas infrastruktūras ieguldījumiem (3. pasākums) kā pasākumu sēriju infrastruktūras un iekārtu radīšanai un modernizēšanai.

(82)

5. tabulā uzskaitīti infrastruktūras ieguldījumi, kuri veikti 2000.–2010. gadā un kuri daļēji tika finansēti no publiskajiem līdzekļiem (26).

5. tabula

Infrastruktūras ieguldījumi, 2000.–2010. gads

(83)

Papildus laikposmā 2000.–2010. gads RAS piešķīra So.Ge.A.AL tiešas dotācijas iekārtu iegādei (iekšējās komunikācijas iekārtas, programmatūra, transportlīdzekļi utt.) par kopējo summu EUR 4 680 281,44.

(84)

Saskaņā ar Itālijas pausto (27) publiskā finansējuma summa EUR 25 431 706,16 apmērā tika likumīgi ieguldīta pirms 2000. gada, proti, pirms Aéroports de Paris sprieduma (28) dienas. Konkrēti:

(85)

Saskaņā ar Itālijas pausto pirms “visaptverošas” koncesijas piešķiršanas 2007. gadā valsts saglabāja atbildību par infrastruktūras ieguldījumiem, bet lidostas pārvaldītājs bija tikai valsts apstiprināto infrastruktūras būvdarbu izpildītājs.

(86)

Ar 2014. gada 10. jūnija vēstuli (30) Itālija arī paziņoja, ka no kopējām ieguldījumu izmaksām jaunajam terminālim EUR 1 284 133 būtu jākvalificē kā izmaksas, kas radušās, nodrošinot darbības, kas ietilpst sabiedriskās kārtības jomā, kā atbilstošas tādu termināļa zonu būvniecības izmaksām, kuras So.Ge.A.AL ir jānodrošina pieejamas valsts iestādēm (skatīt arī 49. apsvērumu).

(87)

Izmeklēšana aptver vairākus līgumus, ko So.Ge.A.AL parakstījis ar dažādām aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no Algēro lidostas, kurus 2007. un 2012. gada lēmumā Komisija uzskatīja par tādiem, kas, iespējams, veido valsts atbalstu šīm aviosabiedrībām.

(88)

Saskaņā ar Itālijas pausto līgumus ar gaisa pārvadātājiem slēdza So.Ge.A.AL ģenerāldirektors, kas ziņoja direktoru valdei par pārrunu statusu un līgumu saturu. So.Ge.A.AL direktoru valde apstiprināja līgumu nosacījumus pirms to parakstīšanas (31).

(89)

Kopš 2000. gada Ryanair ir galvenā aviosabiedrība, kas darbojas Algēro lidostā. Starp Ryanair un tā meitasuzņēmumu AMS, no vienas puses, un So.Ge.A.AL, no otras puses, ir parakstīti divu veidu līgumi.

(90)

Lidostas pakalpojumu līgumos (turpmāk “LPL”), kas tika parakstīti starp Ryanair un So.Ge.A.AL, sākot no 2000. gada, ir paredzēti Ryanair darbības nosacījumi Algēro lidostā un lidostas maksas, kas jāmaksā aviosabiedrībai. Ryanair apņēmās sasniegt iepriekš noteiktus mērķus attiecībā uz reisu/pasažieru skaitu, pretī saņemot panākumu nodevu, ko maksātu So.Ge.A.AL. Tika noteikta sodanauda, ja šie mērķi netiktu sasniegti.

(91)

Tirgvedības pakalpojumu līgumi attiecas uz Algēro kā galamērķa reklamēšanu Ryanair oficiālajā vietnē. Sākot no 2006. gada, šie līgumi bija parakstīti ar Ryanair pilnībā piederošu meitasuzņēmumu AMS un noslēgti tajā pašā datumā, kā LPL, ko parakstīja Ryanair.

(92)

Komisija 93.–109. apsvērumā apkopojusi So.Ge.A.AL un Ryanair/AMS līgumu (LPL un tirgvedības pakalpojumu līgumu) galvenos nosacījumus.

(93)

Pirmais LPL starp Ryanair un So.Ge.A.AL tika parakstīts 2000. gada 22. jūnijā uz desmit gadu periodu.

(94)

Saskaņā ar 2000. gada LPL Ryanair bija jānodrošina vismaz viens reiss abos virzienos starp Londonu un Algēro dienā un jāmaksā So.Ge.A.AL ITL [..] (32) per turnpar apgrozījumu. Ryanair bija jāiesniedz ikgadējs pārdošanas un tirgvedības plāns un tajā jānorāda maršruta apkalpošanā iegūtie rezultāti, kā arī attīstības perspektīvas.

(95)

So.Ge.A.AL uzņēmās sniegt pārvadātājam Ryanair termināļa un apkalpošanas pakalpojumus. Lidostas pārvaldītājam bija “jāmaksā vai jākreditē” ikmēneša summa, kas vienāda a summu, kas Ryanair maksājama par apkalpošanu, pirmajā gadā šai summai bija līgumā noteikts maksimālais ierobežojums. So.Ge.A.AL arī uzņēmās ik gadu maksāt Ryanair fiksētu summu un papildu summu, ja reisu sarakstam tiks pievienots otrs reiss abos virzienos.

(96)

Ryanair otro LPL ar So.Ge.A.AL parakstīja 2002. gada 25. janvārī, un tas aizstāja 2000. gada LPL un attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Saskaņā ar šo līgumu Ryanair bija jāmaksā So.Ge.A.AL EUR [..] par apkalpošanas pakalpojumu apgrozījumu. Ryanair bija jāmaksā lidostas nodevas un drošības maksas saskaņā ar publicēto maksu sarakstu.

(97)

Tajā pašā datumā tika parakstīts tirgvedības līgums starp So.Ge.A.AL un Ryanair, kas aptvēra tādu pašu laikposmu kā 2002. gada LPL. Ryanair apņēmās veikt reklamēšanu un pārdošanas veicināšanas pasākumus savā tīmekļa vietnē un citos plašsaziņas līdzekļos pēc saviem ieskatiem, lai, konsultējoties ar So.Ge.A.AL, popularizētu savienojumu Algēro–Londona. Saskaņā ar šo līgumu So.Ge.A.AL bija jāmaksā tirgvedības iemaksa EUR [..] par pirmo gadu, kurā tiek nodrošināti regulāri reisi abos virzienos par katru maršrutu un EUR [..] par otro tikai vasaras sezonas regulāru reisu katrā maršrutā.

(98)

So.Ge.A.AL2003. gada 1. septembrī parakstīja ar Ryanair jaunu LPL uz vienpadsmit gadu periodu (ar iespēju to pagarināt uz papildu desmit gadu periodu), kas aizstāja 2002. gada LPL.

(99)

Saskaņā ar 2003. gada LPL Ryanair bija jāturpina nodrošināt reisus uz Londonu un atkarībā no iepriekšējo līgumu izpildes attiecībā uz satiksmes plūsmu Ryanair bija jāizveido jauns regulārs reiss uz Frankfurti-Hānu vai uz jebkuriem citiem punktiem Ryanair tīklā. Ryanair bija jāmaksā So.Ge.A.AL EUR [..] par apkalpošanas pakalpojumu apgrozījumu. Savukārt aviosabiedrībai bija jāmaksā lidostas nodevas un drošības maksas saskaņā ar publicēto maksu sarakstu.

(100)

2003. gada 1. septembrī tika parakstīts arī tirgvedības pakalpojumu līgums, kas aptvēra tādu pašu laikposmu kā 2003. gada LPL. Saskaņā ar šo līgumu So.Ge.A.AL bija jāmaksā tirgvedības iemaksa i) EUR [..] gadā par pirmo regulāro gada reisu abos virzienos par katru starptautisko maršrutu, ii) EUR [..] par otro tikai vasaras sezonas regulāro reisu katrā maršrutā un iii) vienreizēju sākotnēju tirgvedības iemaksu EUR [..] attiecībā uz katra starptautiskā maršruta, kas nav maršruts uz Londonu, darbības pirmo gadu, un turpmāk EUR [..] par katru otro un trešo darbības gadu šādam jaunam maršrutam.

(101)

Ryanair bija jāturpina regulāri pasažieru gaisa pārvadājumi starp Algēro un Londonu un jāatklāj jauns regulārs pasažieru gaisa pārvadājumu maršruts no Algēro uz Frankfurti-Hānu un/vai uz jebkuriem citiem punktiem Ryanair tīklā (turpmāk “pakalpojumi”). Ryanair, konsultējoties ar So.Ge.A.AL, bija jānodrošina arī visi pakalpojumi un darbības, ko parasti piedāvā reklāmas, pārdošanas veicināšanas un sabiedrisko attiecību uzņēmumi, kas darbojas tajā pašā jomā, piemēram (bet neaprobežojoties tikai ar šiem pasākumiem):

(102)

2006. gada 3. aprīlīSo.Ge.A.AL parakstīja jaunu LPL ar Ryanair, kas aizstāja 2003. gada LPL un bija spēkā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim ar iespēju pagarināt to uz nākamo piecu gadu periodu.

(103)

Saistībā ar šo līgumu 2006. gada 3. aprīlī tika parakstīts papildu līgums laikposmam no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, kurā tika noteikti vispārīgie pasažieru mērķi, kas jāsasniedz Ryanair, un panākumu nodeva, kas jāmaksā So.Ge.A.AL. Tajā bija arī noteikta sodanauda, kas jāmaksā Ryanair gadījumā, ja tas nesasniedz saistībā ar pasažieru skaitu noteiktos mērķus.

(104)

2006. gada tirgvedības līgums tika parakstīts ar AMS (nevis ar Ryanair) 2006. gada 3. aprīlī, un tas attiecās uz to pašu periodu kā LPL. Līguma pamatā bija Ryanair apņemšanās veikt lidojumus konkrētos ES maršrutos un sasniegt konkrētus mērķus attiecībā uz pasažieru skaitu. AMS piedāvāja So.Ge.A.AL tiešsaistes reklāmas pakalpojumus apmaiņā pret EUR [..] gadā.

(105)

2010. gada sākumā So.Ge.A.AL un Ryanair izteica nodomu atjaunot esošo attiecību nosacījumus, veicot pārrunas par jaunu līgumu, un 2010. gada 10. martā parakstīja saprašanās memorandu. Saprašanās memorandā ir norādīts, ka “sākot no 2010. gada marta Ryanair un So.Ge.A.AL veiks labticīgas pārrunas, lai no jauna formulētu savas partnerības nosacījumus”.

(106)

Tādējādi 2010. gada 20. oktobrīSo.Ge.A.AL un Ryanair parakstīja jaunu LPL, kas aizstāj 2006. gada LPL. Šajā līgumā tika noteiktas jaunas nodevas un stimulējoša struktūra laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ar iespēju līgumu pēc sākotnējā termiņa beigām pagarināt uz piecu gadu periodu.

(107)

So.Ge.A.AL apņēmās maksāt panākumu nodevu par sasniegto reisu skaitu un konkrētu skaitu pasažieru, savukārt Ryanair apņēmās maksāt apkalpošanas nodevu un lidostu maksas un veikt pārdošanas veicināšanas un sabiedrisko attiecību pasākumus.

(108)

Tirgvedības līgums tika parakstīts tajā pašā dienā uz četru gadu periodu ar iespēju to pagarināt uz nākamajiem četriem gadiem. AMS piedāvāja So.Ge.A.AL tiešsaistes reklāmas pakalpojumu paketi, piemērojot šādas gada maksas: EUR [..] par 2010. gadu; EUR [..] par 2011. gadu; EUR [..] par 2012. gadu; EUR [..] par 2013. gadu. Tāpat kā 2006. gadā tirgvedības līguma pamatā bija Ryanair apņemšanās veikt pārvadājumus konkrētos ES maršrutos un sasniegt konkrētu skaitu pasažieru.

(109)

Pēc Komisijas pieprasījuma Itālija rekonstruēja ex ante rentabilitātes izvērtējumu līgumiem ar Ryanair, kuru pamatā bija inkrementālās izmaksas un ieņēmumi, kādus tirgus ekonomikas dalībnieks varētu pamatoti gaidīt, darbojoties So.Ge.A.AL vietā, laikā, kad tika slēgts katrs no šiem līgumiem par laikposmu, uz kuru attiecas izmeklēšana, t. i., 2000.–2010. gadā (turpmāk “2014. gada MEOP ziņojums”) (33). Saskaņā ar Itālijas viedokli laikā, kad tika slēgti līgumi ar Ryanair, So.Ge.A.AL plānoja, ka tie lidostai būs rentabli.

(110)

Laikā, kad tika pieņemts 2012. gada lēmums, Komisija norādīja, ka šķiet, ka So.Ge.A.AL ir piešķīris atlaides lidostas maksām arī pārvadātājiem, kas nav Ryanair. Lai gan Komisija zināja, ka So.Ge.A.AL ir noslēdzis tirgvedības līgumus arī ar citiem pārvadātājiem, kas nav Ryanair, šajā laikā Komisijai par šiem līgumiem tika sniegta nepietiekama informācija.

(111)

Ar 2014. gada 18. februāra vēstuli Itālija iesniedza Komisijai rentabilitātes izvērtējumu, kura pamatā bija ex ante dati par vienošanos ar Alitalia, Meridiana un Volare, lai parādītu, ka no lidostas viedokļa noslēgt līgumus ar šīm aviosabiedrībām bija ekonomiski pamatoti. Šajā datumā netika iesniegta analīze līgumam ar Germanwings.

(112)

Ar 2014. gada 25. marta vēstuli Itālija iesniedza Komisijai rentabilitātes analīzi par līgumiem, ko So.Ge.A.AL ir noslēdzis ar Air One/Alitalia, Meridiana, Volare un Germanwings, ar to cenšoties parādīt, ka tika paredzēts, ka šie līgumi uz ex ante analīzes pamata So.Ge.A.AL būs rentabli.

(113)

Visbeidzot 2014. gada 10. jūnijā Itālija iesniedza Komisijai analīzi par to apkalpošanas pakalpojumu līgumu paredzamo rentabilitāti, ko So.Ge.A.AL bija noslēdzis ar bmibaby, Air Vallée un Air Italy.

(114)

Līgumi, ko So.Ge.A.AL ir noslēdzis ar gaisa pārvadātājiem, kas nav Ryanair, un uz kuriem attiecas izmeklēšana šajā lietā, ir norādīti 115.–132. apsvērumā.

(115)

So.Ge.A.AL noslēdza apkalpošanas pakalpojumu un tirgvedības līgumus ar Germanwings, Volare, Meridiana un Alitalia.

(116)

Apkalpošanas pakalpojumu līgums starp Germanwings un So.Ge.A.AL tika parakstīts 2007. gada 19. martā, un tas stājās spēkā 2007. gada 25. martā. Saskaņā ar šo līgumu Germanwings bija jāmaksā So.Ge.A.AL EUR [..] par apkalpošanas pakalpojumu apgrozījumu.

(117)

2007. gada 25. martā tika parakstīts tirgvedības līgums starp Germanwings un So.Ge.A.AL, saskaņā ar kuru pārvadātājs apņēmās veikt pārvadājumus konkrētos ES maršrutos un sasniegt konkrētu skaitu pasažieru un reisu. Līguma darbības termiņš bija no 2007. gada 25. marta līdz 2009. gada 31. oktobrim. Tomēr Germanwings pārvadājumus no Algēro lidostas veica tikai 2007. gadā. Saskaņā ar Itālijas pausto šis pārvadātājs nolēma pārtraukt reisus no Algēro lidostas, jo nespēja nodrošināt pietiekamu reisu skaitu, lai sasniegtu pozitīvu finanšu rezultātu.

(118)

Tirgvedības līgumā bija noteikta konkrēta sākuma iemaksa EUR [..] apmērā, kas So.Ge.A.AL bija jāsamaksā Germanwings, “lai popularizētu Algēro lidostu, palielinot izlidojošo pasažieru skaitu, atverot jaunu maršrutu”.

(119)

Tirgvedības līgumā bija noteikta arī panākumu nodeva, kas So.Ge.A.AL bija jāmaksā Germanwings, ja aviosabiedrība sasniegtu noteiktos mērķus attiecībā uz pasažieru un reisu skaitu. Līgumā bija noteikta arī sodanauda, kas Germanwings jāmaksā So.Ge.A.AL gadījumā, ja aviosabiedrība vai nu atceļ vairāk par 10 % tās reisu, vai nesasniedz noteiktos mērķus attiecībā uz plānoto pasažieru un reisu skaitu.

(120)

Volare2007. gada 29. novembrī parakstīja apkalpošanas pakalpojumu un tirgvedības līgumu ar So.Ge.A.AL.

(121)

Apkalpošanas pakalpojumu līgumā bija noteikti mērķi, kas sasniedzami pārvadātājam attiecībā uz pasažieru un reisu skaitu gadā, un atbilstošas panākumu nodevas, kas šādā gadījumā jāmaksā So.Ge.A.AL.

(122)

Tirgvedības līgumā bija noteikta ikgadējā tirgvedības nodeva EUR [..] apmērā, kas jāmaksā lidostas pārvaldītājam kā “reklāmas atbalsts darbībai pirmajā gadā”. Tirgvedības līgums bija spēkā no 2007. gada 28. oktobra līdz 2010. gada 31. oktobrim.

(123)

Meridiana veica pasažieru pārvadājumus no Algēro lidostas 2000., 2001. un 2010. gadā.

(124)

2000. un 2001. gadā Meridiana neveica paredzētos regulāros pasažieru pārvadājumus no Algēro lidostas, bet sniedza tikai čārterreisu pakalpojumus. Starp So.Ge.A.AL un Meridiana netika noslēgti oficiāli apkalpošanas pakalpojumu līgumi. Pārvadātājs par visiem lidostas pakalpojumiem maksāja So.Ge.A.AL saskaņā ar publicēto lidostas maksu cenrādi.

(125)

Meridiana neveica pārvadājumus no lidostas laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam. 2010. gadā Meridiana atsāka darbību no lidostas un parakstīja tirgvedības līgumu, kā arī apkalpošanas pakalpojumu līgumu ar So.Ge.A.AL.

(126)

Apkalpošanas pakalpojumu līgums tika noslēgts 2010. gada 28. aprīlī un attiecās uz laikposmu no 2010. gada aprīļa līdz 2011. gada aprīlim. Saskaņā ar šo līgumu Meridiana bija jāmaksā So.Ge.A.AL EUR [..] par apkalpošanas pakalpojumu apgrozījumu.

(127)

Tirgvedības līgums tika noslēgts 2010. gada 20. oktobrī un attiecās uz laikposmu no 2010. gada jūnija līdz 2010. gada oktobrim. Līgumā bija noteikts vienreizējs maksājums EUR [..] apmērā (bez PVN), ko So.Ge.A.AL maksāja Meridiana saistībā ar reisu uzsākšanu maršrutā no Milānas, Veronas un Bari un uz Milānu, Veronu un Bari 2010. gada vasarā. Maksājums bija jāveic ar nosacījumu, ja Meridiana sasniedz konkrētus mērķus attiecībā uz pasažieru un reisu skaitu. Saskaņā ar Itālijas pausto laikā, uz kuru līgums ar Meridiana attiecās retrospektīvi, So.Ge.A.AL veica pārrunas ar pārvadātāju par līdzvērtīgiem nosacījumiem, kas būtībā bija iekļauti parakstītajā līgumā. Attiecībā uz šo Itālija iesniedza Komisijai līguma projektu, kas tika apspriests starp Meridiana un So.Ge.A.AL un kas datēts ar 2010. gada 7. jūniju.

(128)

Līdz 2010. gadam Air One/Alitalia neparakstīja oficiālu līgumu ar So.Ge.A.AL un par lidostas pakalpojumiem maksāja So.Ge.A.AL saskaņā ar publicēto lidostas maksu cenrādi. Līdz 2010. gadam So.Ge.A.AL nesniedza Air One/Alitalia pakalpojumus saistībā ar apkalpošanu uz zemes.

(129)

2010. gadā So.Ge.A.AL sāka sniegt Air One/Alitalia pakalpojumus saistībā ar apkalpošanu uz zemes. Tā rezultātā Air One/Alitalia ar So.Ge.A.AL parakstīja apkalpošanas pakalpojumu līgumu. Abas puses noslēdza arī tirgvedības līgumu par Air One/Alitalia sāktajiem starptautiskajiem lidojumiem no Algēro lidostas.

(130)

Tirgvedības līgums tika parakstīts 2010. gada 20. oktobrī un attiecās uz laikposmu no 2010. gada 7. jūnija līdz 2010. gada 30. septembrim. Itālija iesniedza Komisijai līguma projektu, ko 2010. gada maijā apsprieda Alitalia un So.Ge.A.AL. Parakstītais līgums paredzēja vienreizēju tirgvedības maksājumu EUR [..] apmērā, ko Air One/Alitalia saņemtu par tirgvedības pakalpojumu sniegšanu So.Ge.A.AL šajā laikposmā, ar iespēju šo līgumu pagarināt līdz 2011. un 2012. gadam.

(131)

Air One/Alitalia un So.Ge.A.AL parakstīja apkalpošanas pakalpojumu līgumu 2010. gada 30. novembrī uz sešu gadu periodu, un tajā tika noteikta apkalpošanas pakalpojumu maksa, kas Air One/Alitalia jāmaksā So.Ge.A.AL par iekšzemes un starptautiskajiem maršrutiem.

(132)

Komisija veica izmeklēšanu arī saistībā ar līgumiem par apkalpošanu uz zemes, ko So.Ge.A.AL ir noslēdzis ar Air Italy, bmibaby un Air Vallée. Līgumi tika noslēgti uz laiku no viena mēneša (Air Vallée) līdz vairāk nekā diviem gadiem (Air Italy), un tajos bija noteiktas apkalpošanas pakalpojumu maksas, kas jāmaksā pārvadātājiem.

6. tabula

Apkalpošanas pakalpojumu līgumi ar Air Italy, bmibaby un Air Vallée

(133)

Izmeklēšanas gaitā Komisija lūdza Ecorys sagatavot ziņojumu par So.Ge.A.AL finanšu rādītājiem un noteikt, vai lidostas pārvaldītājs ir rīkojies kā tirgus ekonomikas dalībnieks, noslēdzot līgumus ar gaisa pārvadātājiem. Ecorys ziņojums tika iesniegts 2011. gada 30. martā.

(134)

Ecorys ziņojumā tika secināts, ka So.Ge.A.AL rīcība bija atbilstoša MEOP rīcībai. Ecorys uzskatīja, ka So.Ge.A.AL īstenotā uzņēmējdarbības stratēģija deva rezultātus. Šāda stratēģija nozīmēja, ka lidostas pārvaldītājs iesniedza pieteikumu “visaptverošai” koncesijai par lidostas pārvaldību, ka tika paplašināta termināļa jauda un ka tika parakstīti līgumi ar zemo cenu pārvadātājiem ar mērķi veicināt starptautiskus zemo cenu pārvadājumus. Ecorys secināja, ka no tirgus ekonomikas dalībnieka viedokļa līgumu slēgšana ar Ryanair bija saprātīgs lēmums, jo šie līgumi nodrošināja ievērojamu satiksmes pieaugumu, līdz ar ko tika plānots ieņēmumu pieaugums gan aviācijas ieņēmumiem, gan ar aviāciju nesaistītiem ieņēmumiem. Saskaņā ar Ecorys ziņojumu So.Ge.A.AL varēja droši gaidīt, ka ilgtermiņa ieguvums no šādiem līgumiem pārsniegs inkrementālās izmaksas.

(135)

Attiecībā uz iespējamo atbalstu lidostas pārvaldītājam Komisija norādīja, ka pirms sprieduma Aéroports de Paris lietā lidostas infrastruktūras attīstība un ekspluatācija netika uzskatīta par saimniecisko darbību Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (34). Tā kā lēmumi par daļu no izvērtējamajiem pasākumiem tika pieņemti līdz 2001. gadam, Komisija norāda, ka tai būtu bijis jāizvērtē, vai to pamatā ir juridiski saistošas apņemšanās, kas paredzētas, pirms tika pieņemts spriedums Aéroports de Paris lietā, proti, pirms 2000. gada 12. decembra (35), un līdz ar to tiem nepiemēro valsts atbalsta noteikumus.

(136)

Komisija arī atgādina, ka, ciktāl darbību finansēšana, kas parasti ir valsts uzdevums, īstenojot tās publiskās pilnvaras, tiek ierobežota līdz apmēram, kas sedz izmaksas un netiek izmantotas citu saimniecisku darbību finansēšanai (36), šādam finansējumam nepiemēro valsts atbalsta noteikumus. Laikā, kad tika pieņemts 2012. gada lēmums, Komisijai nebija pietiekamas informācijas par So.Ge.A.AL veikto darbību raksturu (saimnieciskas vai nē) un par izmaksām, kuras saistītas ar infrastruktūru un kuras tiek finansētas no pasākumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, nedz arī par to, vai konkrētas izmaksas bija saistītas ar darbībām, kas ir sabiedriskās kārtības jomā. Komisija aicināja Itāliju paskaidrot, kuras darbības uzskatāmas par tādām, kam nav saimnieciska rakstura, un kuras izmaksas (ja tādas pastāv) saistībā ar šādām darbībām ir finansētas no pasākumiem, uz kuriem attiecas Komisijas izmeklēšana.

(137)

Komisija izteica nopietnas šaubas par to, ka kapitāla iepludināšana varētu būt atbilstoša tirgus ekonomikas dalībnieka principam. Tā norādīja, ka So.Ge.A.AL kopš 2000. gada ir nepārtraukti strādājis ar zaudējumiem un ka tā finanšu sniegums šķiet esam pasliktinājies pēc “visaptverošās” koncesijas piešķiršanas. Tas šķita esam pretrunā ar Itālijas apgalvojumu, ka uzņēmuma sliktie darbības rādītāji pirmkārt ir skaidrojami ar to, ka nav iespējams pilnībā izmantot ar lidostu saistītas darbības, jo tiek izmantota daļēja/pagaidu koncesija.

(138)

Turklāt Komisija norādīja, ka tajā laikā Itālija bija iesniegusi tikai ex post apsvērumus savu apgalvojumu pamatošanai par to, ka pasākumu pamatā bija paredzamā rentabilitāte. Turklāt šāda analīze šķita esam saistīta ar vispārējo labumu, ko guva RAS, palielinoties gaisa satiksmes intensitātei un līdz ar to palielinoties ieņēmumiem, ko privāts ieguldītājs neņemtu vērā, analizējot savu ieguldījumu rentabilitāti. Līdz ar to Komisija sākotnēji secināja, ka lidostas pārvaldītājam kapitāla iepludināšana sniedz labumu un veido darbības atbalstu.

(139)

Visbeidzot Komisija norādīja, ka, pat ja So.Ge.A.AL izpildīja nosacījumus, lai to dēvētu par grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (37), Itālija Komisijai nebija iesniegusi nekādu informāciju par to, lai pamatotu secinājumu, ka šāds atbalsts būtu saderīgs ar šo pamatnostādņu prasībām.

(140)

Komisijai tika iesniegta nepietiekama informācija par atbalstu aprīkojumam un būvdarbiem ar kopējo vērtību EUR 6 540 269, ko uzņēmumam So.Ge.A.AL piešķīra RAS laikposmā no 1998. līdz 2009. gadam. Itālija tika aicināta konkrēti norādīt RAS subsidēto izmaksu raksturojumu.

(141)

Komisija norādīja, ka laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam So.Ge.A.AL samaksāja EUR 3 042 887 valstij nodevās par lidostas infrastruktūras izmantošanu, bet valsts finansēja ieguldījumus infrastruktūrā EUR 46 940 534 apmērā un iekārtās EUR 284 782 apmērā laikposmā no 2004. līdz 2010. gadam.

(142)

Turklāt Komisija norādīja, ka izskatās, ka visaptverošas koncesijas piešķiršana uzņēmumam So.Ge.A.AL 2007. gadā nepalielināja koncesijas nodevas līmeni. Tādējādi Komisijas sākotnēji uzskatīja, ka koncesijas nodeva bija izteikti neproporcionāla publiskajam finansējumam, ko valsts piešķīra saistībā ar infrastruktūras ieguldījumiem. Tādēļ Komisija sākotnēji uzskatīja, ka So.Ge.A.AL varētu būt guvis labumu, maksājot koncesijas nodevu, kas zemāka par tirgus cenu.

(143)

Itālija tika aicināta sniegt ex ante darījumdarbības plānu, kas parādītu paredzamo rentabilitāti infrastruktūras ieguldījumiem, ko veica valsts iestādes Algēro lidostā, kas pierādītu apgalvojumu, ka šādi ieguldījumi atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(144)

Komisija izteica šaubas par atbalsta, kas tika izsniegts So.Ge.A.AL saskaņā ar 2005. gada Aviācijas pamatnostādnēm, saderību ar Līguma 107. panta 3. punktu.

(145)

Lai gan pasākumi šķita atbilstoši vispārējas nozīmes mērķim, kas bija skaidri noteikts, Komisijai tika iesniegta nepietiekama informācija, lai izvērtētu, vai Algēro lidostas infrastruktūra bija nepieciešama un proporcionāla noteiktajam mērķim. Komisijai arī nebija pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šādas infrastruktūras lietojuma perspektīvas vidējā termiņā. Komisijai arī bija šaubas, vai lidostas infrastruktūra bija pieejama gaisa pārvadātājiem ar nediskriminējošiem nosacījumiem.

(146)

Visbeidzot, tā kā šajā posmā izskatījās, ka daži infrastruktūras ieguldījumi izrietēja no So.Ge.A.AL līgumiskajām saistībām pret Ryanair, Komisijai bija šaubas par jebkāda atbalsta nepieciešamību šādu ieguldījumu finansēšanai.

(147)

Komisija izteica sākotnēju viedokli, ka lēmumi par aviosabiedrību darbības nosacījumiem Algēro lidostā, visticamāk, ietver valsts līdzekļus un ir saistīti ar valsti.

(148)

Vispirms Komisija norādīja, ka AMS ir aviosabiedrībai Ryanair pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kas izveidots ar konkrētu nolūku sniegt tirgvedības pakalpojumus ar Ryanair tīmekļa vietnes starpniecību, un ka šis uzņēmums nesniedz citus pakalpojumus. Tādējādi Komisija izteica sākotnēju viedokli, ka, lai izvērtētu selektīvu priekšrocību, Ryanair un AMS ir jāuzskata par vienu juridisku personu. Komisija arī uzskatīja, ka, izvērtējot, vai pasākumi saistībā ar Ryanair/AMS atbilst tirgus apstākļiem, jāizvērtē So.Ge.A.AL rīcība kopā ar RAS rīcību un/vai pārējo So.Ge.A.AL valsts akcionāru rīcību laikposmā, uz ko attiecas izmeklēšana. Komisija uzskatīja, ka, lai veiktu MEOP novērtēšanu, LPL un tirgvedības līgumi un to finanšu sekas nevar tikt nodalīti un tādēļ tiem piemērojams kopīgs novērtējums.

(149)

Komisija atgādināja, ka, piemērojot MEOP, nevar ņemt vērā reģionālās attīstības apsvērumus. Tā arī piebilda, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju šajā laikā nebija sagatavots ne darījumdarbības plāns, ne ex ante analīze līgumiem, kas parakstīti ar Ryanair/AMS un kas būtu bijuši pamatā So.Ge.A.AL lēmumam noslēgt šādas vienošanās.

(150)

Tādējādi Komisija izteica šaubas par to, ka So.Ge.A.AL un RAS rīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs attiecībās ar Ryanair/AMS.

(151)

Komisija norādīja, ka So.Ge.A.AL piešķīra ievērojamas atlaides lidostas maksām gaisa pārvadātājiem, kas nav Ryanair, piemēram, atkarībā no tā, vai tiek atvērti jauni maršruti un palielinās pārvadājumu skaits. Komisija aicināja Itāliju iesniegt jebkādus ex ante darījumdarbības plānus, pētījumus vai dokumentus, kuros būtu izvērtēta lidostas pārvaldītāja rentabilitāte attiecībā uz katru no šiem līgumiem ar aviosabiedrībām, kas darbojas lidostā, vai, ja tādi dokumenti nav pieejami, So.Ge.A.AL jaunākās budžeta prognozes, kas sagatavotas pirms šo līgumu slēgšanas. Tādējādi Komisija izteica šaubas par to, ka So.Ge.A.AL un RAS rīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs attiecībās ar pārvadātājiem, kas darbojas lidostā.

(152)

Komisija norāda, ka papildus atbildēm uz Komisijas pieprasījumu iesniegt informāciju izmeklēšanas laikā Itālija vairākkārt ir iesniegusi dažādu informāciju Tomēr, lai gan Komisija pieņēma viena mēneša pagarinājumu termiņam, kas Procedūras regulas 6. panta 1. punktā (38) noteikts dalībvalstīm, lai iesniegtu piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, Itālija šajā pagarinātajā termiņā iesniedza informāciju tikai vienreiz, proti, Itālijas 2012. gada 31. augusta vēstuli. Itālija iesniedza informāciju 2012. gada 3. oktobrī, 2012. gada 19. oktobrī, 2012. gada 22. oktobrī un 2013. gada 20. februārī, kas jau bija pēc termiņa beigām.

(153)

Tādēļ šajā sadaļā aplūkotas tikai tās piezīmes, ko Itālija iesniedza ar vēstuli 2012. gada 31. augustā. Apgalvojumi, kas izvirzīti Itālijas vēlākajās vēstulēs, un kas bija būtiski novērtējumam, ir aplūkoti 3.–5. nodaļā.

(154)

Itālija atgādināja, ka saskaņā ar likumu lidostas pārvaldītājiem ir jāievēro konkrēts minimālā kapitāla slieksnis. Saskaņā ar Itālijas pausto izvērtētā kapitāla iepludināšana šajā gadījumā bija paredzēta So.Ge.A.AL kapitāla atjaunošanai nepieciešamajā apjomā.

(155)

Itālija skaidroja, ka saskaņā ar Itālijas 1976. gada 5. maija Likumu Nr. 324 un tā grozījumiem līdz 2003. gadam koncesijas nodevas, kas bija jāmaksā lidostas pārvaldītājiem, kas ieguvuši “visaptverošu” koncesiju, bija noteiktas 10 % apmērā no lietotāju nodevām un nodeva par preču iekraušanu un izkraušanu precēm, kas tiek pārvadātas pa gaisu, bija saskaņā ar Itālijas 1974. gada 16. aprīļa Likumu Nr. 117.

(156)

Sākot no 2003. gada koncesijas nodeva tika noteikta atkarībā no lidostas darba slodzes vienībām (WLU jeb kravas vienībām, kas atbilst vienam pasažierim vai vienam simtam kilogramu preču vai pasta), kas savukārt tika noteiktas, par pamatu ņemot satiksmes datus, ko katru gadu publicē Infrastruktūras un satiksmes ministrija un ENAC.

(157)

Saskaņā ar Itālijas 2006. gada 27. decembra Likumu Nr. 296 ikgadējā koncesijas nodeva lidostas pārvaldītājiem tika palielināta, lai attiecīgi garantētu ieņēmumus Valsts kasei EUR 3 miljonu apmērā 2007. gadā, EUR 9,5 miljonu apmērā 2008. gadā un EUR 10 miljonu apmērā 2009. gadā.

(158)

Procedūras regulas 6. panta 1. punktā noteiktajā termiņā attiecībā uz dalībvalstu pienākumu iesniegt savas piezīmes pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu, Itālija neiesniedza piezīmes par iespējamo atbalstu aviosabiedrībām, kas darbojas Algēro lidostā.

(159)

Komisija norāda, ka ieinteresēto personu piezīmes aptver plašu argumentu spektru. Piemēram, Ryanair savos daudzajos informācijas iesniegumos Komisijai sīki izklāsta pamatā esošos principus un pieņēmumus, kuriem saskaņā ar uzņēmuma viedokli būtu jākalpo par pamatu Komisijas veiktajai MEOP analīzei attiecībā uz līgumiem ar aviosabiedrībām. So.Ge.A.AL uzskata, ka pastāv daudzi iemesli, saskaņā ar kuriem izvērtējamie pasākumi tā labā ir atzīstami par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(160)

So.Ge.A.AL uzsver, ka tam piešķirtais publiskais finansējums to izmaksu segšanai, kas radušās, sniedzot pakalpojumus, kas ietilpst sabiedriskās kārtības jomā, neveido valsts atbalstu. So.Ge.A.AL sīki neizklāsta šādu izmaksu summu vai veidu.

(161)

So.Ge.A.AL uzskata, ka visi izvērtējamie pasākumi, kas šajā lietā attiecas uz infrastruktūras finansēšanu, iekārtām un “aprīkojumu un būvdarbiem”, ir veikti likumīgi pirms sprieduma Aéroports de Paris lietā un tādēļ tie izslēdzami no padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar valsts atbalstu. Attiecībā uz laikposmu pēc 2000. gada 12. decembraSo.Ge.A.AL atgādina, ka Itālija jau bija iesniegusi pierādījumus par tādu lidostas pārvaldītāja veikto darbību raksturojumu, kas nav saimnieciskas darbības. Tādējādi Komisijai daļa no aplūkotā publiskā finansējuma būtu jāattiecina uz izmaksām, kas radušās, veicot darbības, kas nav saimnieciskā darbība.

(162)

Papildus So.Ge.A.AL norāda, ka 2012. gada lēmumā nav skaidra izklāstījuma par iespējamā atbalsta veidu un mērogu lidostas pārvaldītājam. Konkrēti, nav skaidrs, vai Komisijas nolūks bija kvalificēt visu infrastruktūras būvdarbu finansējumu kā valsts atbalstu vai gluži otrādi – uzskatīt, ka tikai starpība starp tirgū esošo koncesijas nodevu, ko So.Ge.A.AL būtu bijis jāmaksā valstij par uzlabotu infrastruktūru, un koncesijas nodevu, ko faktiski maksāja lidostas pārvaldītājs, tiktu uzskatīta par valsts atbalstu. Tas norādīja, ka pirmā iespēja nesaskanētu ar faktu, ka lidostas infrastruktūra visu laiku paliek valsts īpašumā. Tādējādi So.Ge.A.AL nevar uzskatīt par ieguldījumu atbalsta saņēmēju. Jebkurā gadījumā So.Ge.A.AL uzskata, ka tas nav guvis labumu no nepamatotas ekonomiskas priekšrocības, pat ja priekšroka tiek dota otrajam variantam.

(163)

So.Ge.A.AL uzsver, ka tam piešķirtā publiskā finansējuma rezultātā nevar rasties konkurences kropļojums. Ņemot vērā Algēro lidostas attālo atrašanās vietu, tās aptvēruma teritorija (39) nepārklājas ar citu Itālijas vai citu dalībvalstu lidostu aptvēruma teritorijām. Lidosta arī nekonkurē ar citām salas lidostām, ņemot vērā attālumu starp tām un to, ka nepastāv uzticami sauszemes ceļu savienojumi. So.Ge.A.AL piebilst, ka visas trīs Sardīnijas lidostas apkalpo atšķirīgus satiksmes veidus. Turklāt gaisa satiksme nekonkurē ar citiem transporta veidiem no salas un uz to.

(164)

So.Ge.A.AL nepieņem argumentu, ko Komisija izvirzījusi 2012. gada lēmumā, ka vairāki lidostu pārvaldītāji konkurē par lidostas infrastruktūras pārvaldīšanu. So.Ge.A.AL pirmā “daļējā” koncesija (40) lidostas pārvaldībai tika piešķirta 1995. gadā, un tas bija ilgi pirms sprieduma Aéroports de Paris lietā. Kopš 1995. gada So.Ge.A.AL darbojās tikai un vienīgi kā Algēro lidostas infrastruktūras pārvaldītājs, un tā darbība nekonkurētu ar citu lidostu pārvaldītāju darbību.

(165)

So.Ge.A.AL norāda, ka kapitāla iepludināšana būtu tirgus ekonomikas ieguldītāja principam atbilstoša. Saskaņā ar So.Ge.A.AL pausto pasākumu ekonomiskais pamatojums ir jāizvērtē atsevišķi pa diviem periodiem: pirms un pēc “visaptverošās” koncesijas piešķiršanas uzņēmumam So.Ge.A.AL 2007. gadā.

(166)

So.Ge.A.AL apgalvo, ka rekapitalizācijai, kas veikta pirms 2007. gada, pamatā bija nepieciešamība garantēt uzņēmējdarbību, īpaši ņemot vērā “visaptverošās” koncesijas piešķiršanu, kāda tai bija jau 1999. gada 18. janvārī. Ņemot vērā informāciju, kas pieejama laikā, kad tika pieņemti lēmumi par kapitāla iepludināšanu uzņēmumā, nākotnes perspektīva saņemt “visaptverošu” koncesiju bija ļoti svarīga So.Ge.A.AL akcionāriem, jo tas ļautu lidostas pārvaldītājam pilnībā kapitalizēt lidostas darbības un tādējādi palielināt aviācijas ieņēmumus un ar aviāciju nesaistītus ieņēmumus. Valsts akcionāriem nebija citas dzīvotspējīgas alternatīvas, kā vien rekapitalizēt uzņēmumu, un tiem tika ļauts to darīt, pieņemot, ka aizkavēšanos ar koncesijas piešķiršanu izraisīja ārēji notikumi, ko nevar attiecināt uz uzņēmumu. So.Ge.A.AL uzstāj, ka Komisijai tas jāņem vērā, veicot MEOP novērtējumu. So.Ge.A.AL piebilst, ka pasākumi būtu attaisnojami, par pamatu ņemot prognozēto pasažieru skaita pieaugumu, kas tiktu panākts, īstenojot zemo cenu pārvadātāju stratēģiju, sākot no 1999. gada.

(167)

2009. un 2010. gadā veiktās kapitāla iepludināšanas pamatā bija nepieciešamība garantēt lidostas pārvaldītāja darbībspēju, proti, ņemot vērā uzlabotās dzīvotspējas izredzes, kas izrietēja no “visaptverošās” koncesijas piešķiršanas. Tas, ka So.Ge.A.AL neatguva rentabilitāti pēc koncesijas piešķiršanas, ir saistīts ar tirgus scenāriju, kas ievērojami atšķīrās no prognozētā, un tas ievērojami ietekmēja gaisa satiksmes attīstību šajā laikposmā, proti, ekonomiskā lejupslīde un tai sekojošās ekonomiskās problēmas, ar ko saskārās starptautiskās aviosabiedrības. Šajā ziņā So.Ge.A.AL satiksmes apjomi samazinājās par 1,8 %. Turklāt So.Ge.A.AL apgalvo, ka satiksme nevarēja attīstīties kā plānots, jo aizkavējās infrastruktūras darbu izpilde (kuri bija jāsāk jau 2004. gadā, bet tie nebija vēl sākti 2009. gadā). Visbeidzot, ENAC nespēja pārskatīt un paaugstināt lidostas maksas neatkarīgi no oficiālā pieprasījuma, ko iesniedza So.Ge.A.AL, arī ir jāņem vērā.

(168)

Šajā kontekstā So.Ge.A.AL izstrādāja koriģējošus pasākumus ar nolūku sasniegt ekonomisku līdzsvaru, piemēram, reorganizējot savu darbību, samazinot darbības izmaksas un ieguldījumu pasākumus infrastruktūrā. Šīs darbības detalizēti tika izvērtētas 2010. gada reorganizācijas un pārstrukturēšanas plānā.

(169)

So.Ge.A.AL noraida Komisijas argumentu, ka pirms pasākumu īstenošanas netika veikta ex ante analīze. So.Ge.A.AL valsts akcionāri, iespējams, īstenoja konkrētos pasākumus, par pamatu ņemot ex ante sagatavotos darījumdarbības plānus. Pierādījumi tam būtu dokumenti, kas tika iesniegti Komisijai izmeklēšanas gaitā, proti:

(170)

Turklāt So.Ge.A.AL atgādina, ka kapitāla ieplūdes atbilsme MEOP jau tika noteikta Ecorys ziņojumā, Accuracy ziņojumā un Rolanda Bergera plānā.

(171)

Komisija nebūtu varējusi pienācīgi aplūkot gaisa satiksmes nozares īpašo raksturu Itālijā, ņemot vērā piemērojamos Itālijas tiesību aktus. Situācijas novērtējumā pirms un pēc visaptverošās koncesijas piešķiršanas uzņēmumam So.Ge.A.AL Komisijai būtu bijis jāņem vērā fakts, ka rekapitalizācijas iemesls bija ar likumu noteikts pienākums, kura neievērošanas gadījumā tiktu atsaukta koncesija. Tādējādi So.Ge.A.AL akcionāri deva priekšroku rentablākajai iespējai, lemjot rekapitalizēt uzņēmumu.

(172)

So.Ge.A.AL uzskata, ka, veicot kapitāla iepludināšanu, tā valsts akcionāri ir rīkojušies tāpat, kā to darītu tirgus ekonomikas dalībnieks līdzīgos apstākļos, ja ieplūde garantētu publiskajiem ieguldītājiem pozitīvu atdevi vidējā termiņā un ilgtermiņā. Saskaņā ar So.Ge.A.AL pausto lidostas darbības rada nodokļu ieņēmumus par summu, kas pārsniedz tam piešķirtā publiskā finansējuma summu.

(173)

So.Ge.A.AL arī apgalvo, ka kapitāla iepludināšana neradītu lidostas pārvaldītājam ekonomisku priekšrocību Altmark jurisprudences nozīmē (41). Kopumā lidostas pārvaldība ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums (VTNP), ņemot vērā vajadzību garantēt piekļuvi salai, un tādējādi aplūkojamā kapitāla ieplūde būtu vienāda ar kompensāciju par VTNP sniegšanu, ko veic lidosta.

(174)

So.Ge.A.AL saskaņā ar Konvenciju tiktu uzticēts sniegt VTNP. Daļējo koncesiju, kas tika piešķirta So.Ge.A.AL pirms 2007. gada, vienlīdz labi var uzskatīt par šādu uzticēšanu. Turklāt So.Ge.A.AL norāda, ka no tiesiskā viedokļa lidostu pārvaldītāji ir spiesti ievērot noteiktas saistības attiecībā uz lidostu pārvaldību, kurās noteikti ņem vērā sabiedrības intereses. Šādas saistības attiecas uz pietiekamas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu, drošības standartu ievērošanu, pakalpojumu nepārtrauktību un regularitāti.

(175)

Otrais un trešais nosacījums, kas izriet no sprieduma Altmark lietā, arī ir ievērots, ņemot vērā, ka So.Ge.A.AL saņēma kompensāciju tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai segtu zaudējumus, konkrētāk, lai sasniegtu līmeni, kāds nepieciešams, lai kapitāls būtu tādā apjomā, kas noteikts tiesību aktos pēc tam, kad šādi zaudējumi ir segti. Turklāt So.Ge.A.AL piebilst, ka saskaņā ar tiesību aktiem lidostu pārvaldītājiem ir prasība nodrošināt atsevišķu uzskaiti pamatdarbībai un tām darbībām, kas nav pamatdarbība.

(176)

Visbeidzot, So.Ge.A.AL apgalvo, ka pastāv atbilsme arī ceturtajam Altmark kritērijam, tomēr nesniedz nekādu pierādījumu šim apgalvojumam.

(177)

Saskaņā ar So.Ge.A.AL pausto iespējamā atbalsta lidostai saderība Komisijai jāvērtē atbilstīgi:

(178)

Pirmkārt, So.Ge.A.AL uzskata, ka aplūkojamie pasākumi tika piešķirti Algēro lidostai, lai kompensētu neizdevīgumu, kas izriet no Sardīnijas reģiona izolētības. Uz šī pamata Komisijai vajadzētu atbalstu atzīt ar saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(179)

Otrkārt, So.Ge.A.AL apgalvo, ka visi izvērtējamie pasākumi tika piešķirti, lai ļautu So.Ge.A.AL veikt pārstrukturēšanu nolūkā nodrošināt tā dzīvotspējas atjaunošanu. Šajā ziņā So.Ge.A.AL norāda, ka attiecībā uz 2009. un 2010. gadā veikto kapitāla iepludināšanu So.Ge.A.AL sagatavoja pārstrukturēšanas plānu, proti, 2010. gada reorganizācijas un pārstrukturēšanas plānu, kurā tika identificēti faktori, kuriem ir negatīva ietekme uz uzņēmumu, un kurā tika ierosināti koriģējoši pasākumi ar mērķi samazināt izmaksas un pārskatīt uzņēmējdarbības politiku. Šis plāns paredzēja ievērojamu So.Ge.A.AL pašu ieguldījumu pārstrukturēšanā.

(180)

Treškārt, attiecībā uz atbalsta saderību saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu So.Ge.A.AL apgalvo, ka tam piešķirtā kompensācija par VTNP sniegšanu bija ievērojami mazāka nekā maksimālā summa, kas noteikta 2005. gada lēmuma par VTNP sniegšanu 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā (42), proti, EUR 30 miljoni gadā, un tā apgrozījums bija mazāks par EUR 100 miljoniem. Turklāt So.Ge.A.AL piebilst, ka līdz 2004. gadam tika ievērots arī 1 miljona pasažieru skaita ierobežojums atbilstoši 2005. gada lēmuma par VTNP sniegšanu 2. panta 1. punkta d) apakšpunktam. Arī 2005. gada lēmuma par VTNP sniegšanu 4., 5. un 6. panta nosacījumi tiek ievēroti, ņemot vērā, ka kompensācija tika piešķirta uzņēmumam saistībā ar pareizi definētiem VTNP un piešķirti So.Ge.A.AL ar vienu vai vairākiem piešķiršanas aktiem un ka šāda kompensācija nepārsniedza summu, kas nepieciešama VTNP sniegšanai.

(181)

Ceturtkārt, So.Ge.A.AL apgalvo, ka atbalsts lidostai par infrastruktūras ieguldījumiem, iekārtām, aprīkojumu un būvdarbiem būtu uzskatāms par saderīgu saskaņā ar 2005. gada Aviācijas pamatnostādnēm. Aplūkojamā infrastruktūra būtu proporcionāla izvirzītajiem mērķiem, un tai būtu vidēja termiņa perspektīvas 2004. gada Aviācijas pamatnostādņu nozīmē. Infrastruktūra ar nediskriminējošiem nosacījumiem būtu pieejama arī aviosabiedrībām. Turklāt tirdzniecība netika ietekmēta tādā apmērā, lai būtu pretrunā kopīgām interesēm, un publiskais finansējums bija nepieciešams un samērīgs.

(182)

Komisijai būtu taisnība, uzskatot, ka So.Ge.A.AL un RAS rīkojās kopā, piemērojot MEOP. Pieņemot konkrētos pasākumus, RAS un So.Ge.A.AL rīkojās tāpat, kā būtu rīkojies tirgus ekonomikas dalībnieks līdzīgos apstākļos. So.Ge.A.AL nebūtu ieguvis ekonomisku priekšrocību no tirgvedības iemaksas, ko piešķirtu RAS par labu aviosabiedrībām, kas izmanto Algēro lidostu. Aplūkojamā maksa ir tikai virzīta caur lidostas vadību, lai tās tiktu piešķirtas aviosabiedrībām.

(183)

So.Ge.A.AL norāda, ka jebkāds atbalsts aviosabiedrībām, kas darbojas Algēro lidostā, zemāku lidostas maksu veidā vai kā tirgvedības iemaksa būtu uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktu un 2005. gada Aviācijas pamatnostādnēm.

(184)

Lai pamatotu šo secinājumu, So.Ge.A.AL norāda, ka iespējamais atbalsts tika piešķirts uzņēmumiem, kam dalībvalsts piešķīrusi licenci sniegt gaisa transporta pakalpojumus maršrutos, kas savieno C vai D kategorijas reģionālo lidostu atbilstīgi 2005. gada Aviācijas pamatnostādņu definējumam ar citu Savienības lidostu. Finansējums neattiecas uz maršrutiem, kam piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (43) nozīmē, un ar šīm aviosabiedrībām noslēgtie līgumi paredzēja sodanaudas piemērošanu, ja aviosabiedrības nepildītu savas saistības.