ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 244

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 19. septembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1555 (2015. gada 28. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informācijas atklāšanu attiecībā uz iestāžu atbilstību pretciklisko kapitāla rezervju prasībām saskaņā ar 440. pantu ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1556 (2015. gada 11. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par kapitāla vērtspapīru riska darījumu pārejas režīmu atbilstīgi IRB pieejai ( 1 )

9

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1557 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko attiecībā uz statistiku par augkopības kultūrām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 543/2009 ( 1 )

11

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1558 (2015. gada 22. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017, izveidojot ES galvojuma piemērošanas rezultātu pārskatu

20

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1559 (2015. gada 18. septembris), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam

25

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1560 (2015. gada 18. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

45

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1561 (2015. gada 18. septembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam, saskaņā ar tarifu kvotu, kas Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļai atvērta ar Regulu (EK) Nr. 536/2007

47

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1562 (2015. gada 18. septembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam, saskaņā ar tarifu kvotām, kuras olu un olu albumīna nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 539/2007

49

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1563 (2015. gada 18. septembris), ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 1. līdz 7. septembrim iesniegtajos importa tiesību pieteikumos, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras attiecībā uz Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļu atvērtas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 413/2014

51

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1564 (2015. gada 18. septembris), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam saskaņā ar tarifa kvotām, kuras cūkgaļas nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 442/2009

53

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā

55

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (ES, Euratom) 2015/1566 (2015. gada 16. septembris), ar ko ieceļ amatā četrus Tiesas tiesnešus un vienu ģenerāladvokātu

58

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 518/2014 (2014. gada 5. marts), ar ko groza Deleģētās regulas (ES) Nr. 1059/2010, (ES) Nr. 1060/2010, (ES) Nr. 1061/2010, (ES) Nr. 1062/2010, (ES) Nr. 626/2011, (ES) Nr. 392/2012, (ES) Nr. 874/2012, (ES) Nr. 665/2013, (ES) Nr. 811/2013 un (ES) Nr. 812/2013 par energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējumu internetā ( OV L 147, 17.5.2014. )

60

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/880 (2015. gada 4. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem ( OV L 143, 9.6.2015. )

60

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1555

(2015. gada 28. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informācijas atklāšanu attiecībā uz iestāžu atbilstību pretciklisko kapitāla rezervju prasībām saskaņā ar 440. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 440. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 130. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums pieprasīt, lai iestādes uztur iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves.

(2)

Lai nodrošinātu pārredzamību un salīdzināmību dažādās iestādēs, Regula (ES) Nr. 575/2013 paredz, ka iestādes atklāj galvenos elementus, kurus tās izmanto savu pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanā, tostarp savu attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu un savu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju galīgo apjomu.

(3)

Direktīvas 2013/36/ES 130. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādes specifiskās pretcikliskās rezerves aprēķina kā tās riska darījumu kopsummas (saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu) un iestādes specifisko pretciklisko rezervju normas reizinājumu.

(4)

Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu veido to pretciklisko rezervju normu vidējais svērtais lielums, kuras piemēro attiecībā uz valstīm, kurās ir izvietoti iestādes attiecīgie kredītriska darījumi. Attiecīgo kredītriska darījumu sadalījums pa valstīm būtu jāatspoguļo standartformātā saskaņā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 (3) ietvertajiem noteikumiem. Lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 575/2013 440. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības, kurās nav noteikta minimālā rezervju norma, attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums būtu jāatklāj pat tad, ja attiecīgajai valstij piemērojamā pretciklisko kapitāla rezervju norma ir vienāda ar nulli.

(5)

Lai aprēķinātu iestādes specifisko pretciklisko rezervju apjomu, svērumiem, kas tiek piemēroti pretciklisko rezervju normām, vajadzētu būt samērīgiem ar pašu kapitāla prasību kopsummu attiecībā uz kredītrisku, kas saistīts ar attiecīgajiem kredītriska darījumiem katrā dalībvalstī un trešā valstī (tiesību sistēmā), kurā iestāde tur riska darījumus. Tādēļ iestādēm būtu jāatklāj pašu kapitāla prasības attiecībā uz visiem attiecīgajiem kredītriska darījumiem.

(6)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 433. pantā ir noteikts, ka iestādes savu atklājamo informāciju attiecībā uz pretciklisko rezervju prasībām publicē vismaz reizi gadā – reizē ar finanšu pārskatu publicēšanu. Tā kā norīkotās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 136. panta 7. punktu pretciklisko kapitāla rezervju normu nosaka reizi ceturksnī, atklājot informāciju par iestāžu atbilstību iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju prasībām, būtu jāatsaucas uz pēdējo pieejamo ceturkšņa informāciju par pretciklisko kapitāla rezervju normu. Informācijas atklāšana attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm būtu jābalsta uz pretciklisko kapitāla rezervju normām, kas piemērojamas laikā, kad aprēķinātas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves, uz kurām attiecas atklātā informācija.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. panta 1. punktu (kopsakarā ar tās 440. panta 1. punktu) katrai iestādei individuāli būtu jāatklāj informācija, kas attiecas uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm. Tomēr iestādei, kas ir mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un iestādei, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. pantu ir iekļauta konsolidācijā, nebūtu jābūt pienākumam individuāli ievērot minētās regulas Astotajā daļā izklāstītās informācijas atklāšanas prasības, kā paredzēts minētās regulas 6. panta 3. punktā. ES mātes iestādei un iestādei, ko kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, šāda informācija būtu jāatspoguļo konsolidēti, savukārt ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nozīmīgam meitasuzņēmumam un meitasuzņēmumam, kas ir būtiski nozīmīgs attiecīgajam vietējam tirgum, šāda informācija būtu jāatspoguļo individuāli vai subkonsolidēti, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 13. pantā.

(8)

Prasības uzturēt iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves, kas ietvertas Direktīvas 2013/36/ES 130. pantā, tiks piemērotas pakāpeniski no 2016. gada 1. janvāra, ja vien dalībvalstis saskaņā ar minētās direktīvas 160. panta 6. punktu nepiemēros īsāku pārejas posmu. Lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcībā ir pietiekams laiks, lai sagatavotos informācijas atklāšanai, šī regula būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra.

(9)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Komisijai iesniegusi Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde).

(10)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 440. pantu šajā regulā ir konkretizētas iestādēm noteiktās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz to atbilstību pretciklisko kapitāla rezervju prasībām, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļā.

2. pants

Kredītriska darījumu ģeogrāfiskā sadalījuma atspoguļošana

To iestādes kredītriska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu, kuri ir nozīmīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 440. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pretciklisko rezervju aprēķināšanai, atspoguļo standartformātā, kas izklāstīts I pielikuma 1. tabulā, saskaņā ar norādījumiem, kuri ietverti II pielikuma I un II daļā, un ievērojot Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 izklāstītos noteikumus.

3. pants

Iestādes specifisko pretciklisko rezervju apjoma atspoguļošana

Regulas (ES) Nr. 575/2013 440. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto iestādes specifisko pretciklisko rezervju apjomu atspoguļo standartformātā, kas izklāstīts I pielikuma 2. tabulā, saskaņā ar norādījumiem, kuri ietverti II pielikuma I un III daļā.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 28. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai (OV L 309, 30.10.2014., 5. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS STANDARTFORMĀTS ATTIECĪBĀ UZ IESTĀŽU ATBILSTĪBU PRETCIKLISKO KAPITĀLA REZERVJU PRASĪBĀM

1. tabula

Pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai nozīmīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums

Rinda

 

Vispārīgi kredītriska darījumi

Tirdzniecības portfeļa riska darījumi

Vērtspapīrošanas riska darījumi

Pašu kapitāla prasības

Pašu kapitāla prasību svērumi

Pretciklisko kapitāla rezervju norma

Riska darījumu vērtība (standartizētā pieeja)

Riska darījumu vērtība (IRB pieeja)

Tirdzniecības portfeļa garās un īsās pozīcijas kopsumma

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējie modeļi)

Riska darījumu vērtība (standartizētā pieeja)

Riska darījumu vērtība (IRB pieeja)

tostarp: vispārīgi kredītriska darījumi

tostarp: tirdzniecības portfeļa riska darījumi

tostarp: vērtspapīrošanas riska darījumi

Kopā

 

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

010

Sadalījums pa valstīm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts: 001

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

002

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

[..]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NNN

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


2. tabula

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju apjoms

Rinda

 

Sleja

 

 

010

010

Riska darījumu kopsumma

 

020

Iestādes specifisko pretciklisko rezervju norma

 

030

Iestādes specifisko pretciklisko rezervju prasības

 


II PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS STANDARTFORMĀTU

I DAĻA

VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

Atsauces dati

1.

Informācijas laukā “piemērošanas līmenis” iestāde norāda piemērošanas līmeni, kas attiecas uz 1. un 2. tabulā sniegtajiem datiem. Aizpildot šo informācijas lauku, iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. un 13. pantu norāda vienu no šādiem variantiem:

a)

konsolidēti;

b)

individuāli;

c)

subkonsolidēti.

2.

Lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļu individuāli atklātu informāciju, iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 1. nodaļu individuāli aizpilda šajos norādījumos ietverto 1. un 2. tabulu.

3.

Lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļu konsolidēti vai subkonsolidēti atklātu informāciju, iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu konsolidēti aizpilda šajos norādījumos ietverto 1. un 2. tabulu.

II DAĻA

NORĀDĪJUMI PAR 1. STANDARTFORMĀTU

1. tabula

Pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai nozīmīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums

1. tabula attiecas vienīgi uz kredītriska darījumiem, kas ir nozīmīgi PKR aprēķināšanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punktu.

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

Rindas numurs

Paskaidrojums

010-01X

Attiecīgo kredītriska darījumu sadalījums pa valstīm

To valstu saraksts, kurās iestādei ir kredītriska darījumi, kas nozīmīgi iestādes specifisko pretciklisko rezervju aprēķināšanai saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014.

Rindu skaits var atšķirties atkarībā no to valstu skaita, kurās iestādei ir pretciklisko rezervju aprēķināšanai nozīmīgie kredītriska darījumi.

Saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014, ja iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumi vai ārvalstu kredītriska darījumi veido mazāk nekā 2 % no tās riska darījumu risksvērtās kopsummas, iestāde var izvēlēties šos riska darījumus attiecināt uz iestādes atrašanās vietu. Ja riska darījumi, kas tiek atklāti attiecībā uz iestādes atrašanās vietu, ietver riska darījumus no citām valstīm, tie būtu skaidri jānorāda informācijas atklāšanas tabulas piezīmēs vai zemsvītras piezīmēs.

020

Kopā

Vērtība, kas aprakstīta saskaņā ar paskaidrojumiem par šajā tabulā minēto 010.–120. sleju.


Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

Slejas numurs

Paskaidrojums

010

Vispārīgo kredītriska darījumu vērtība (standartizētā pieeja)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu vērtība, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 111. pantu.

Ģeogrāfiskais sadalījums ir veikts saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014.

020. rinda (kopā): visu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu kopsumma, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 111. pantu.

020

Vispārīgo kredītriska darījumu vērtība (IRB pieeja)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu vērtība, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 166. pantu.

Ģeogrāfiskais sadalījums ir veikts saskaņā ar EBA/RTS/2013/15.

020. rinda (kopā): visu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu kopsumma, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 166. pantu.

030

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju kopsumma

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu garo un īso pozīciju kopsumma, kas aprēķināta kā garo un īso pozīciju kopsumma, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 327. pantu.

Ģeogrāfiskais sadalījums ir veikts saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014.

020. rinda (kopā): visu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu garo un īso pozīciju kopsumma, kas aprēķināta kā garo un īso pozīciju kopsumma, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 327. pantu.

040

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējo modeļu vajadzībām)

Šādu pozīciju kopsumma:

to naudas līdzekļu pozīciju patiesā vērtība, kuras veido saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu noteiktos attiecīgos kredītriska darījumus, kas konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. pantu,

to atvasināto instrumentu nominālā (nosacītā) vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Ģeogrāfiskais sadalījums ir veikts saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014.

020. rinda (kopā): visu to naudas līdzekļu pozīciju patiesās vērtības kopsumma, kuras veido saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu noteiktos attiecīgos kredītriska darījumus, kas konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. pantu, un visu to atvasināto instrumentu nominālā (nosacītā) vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

050

Vērtspapīrošanas riska darījumu vērtība (standartizētā pieeja)

To attiecīgo kredītriska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu un konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 246. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.

Ģeogrāfiskais sadalījums ir veikts saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014.

020. rinda (kopā): visu to saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu kopsumma, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 246. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.

060

Vērtspapīrošanas riska darījumu vērtība (IRB pieeja)

Attiecīgo kredītriska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu un konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 246. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu.

Ģeogrāfiskais sadalījums ir veikts saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014.

020. rinda (kopā): visu to saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu noteikto attiecīgo kredītriska darījumu kopsumma, kas konstatēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 246. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu.

070

Pašu kapitāla prasības: vispārīgi kredītriska darījumi

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem attiecīgajā valstī, kuri noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu un konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļu.

020. rinda (kopā): visu to pašu kapitāla prasību kopsumma attiecībā uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu un konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļu.

080

Pašu kapitāla prasības: tirdzniecības portfeļa riska darījumi

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem attiecīgajā valstī, kuri noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu un konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu (attiecībā uz specifisko risku) vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu (attiecībā uz saistību neizpildes un migrācijas inkrementālo risku).

020. rinda (kopā): visu pašu kapitāla prasību kopsumma attiecībā uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu un konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu (attiecībā uz specifisko risku) vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu (attiecībā uz saistību neizpildes un migrācijas inkrementālo risku).

090

Pašu kapitāla prasības: vērtspapīrošanas riska darījumi

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem attiecīgajā valstī, kuri noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu un konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu.

020. rinda (kopā): visu pašu kapitāla prasību kopsumma attiecībā uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu un konstatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu.

100

Pašu kapitāla prasības (kopā)

070., 080. un 090. slejas kopsumma.

020. rinda (kopā): visu pašu kapitāla prasību kopsumma attiecībā uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punktu.

110

Pašu kapitāla prasību svērumi

Attiecībā uz katru attiecīgo valsti piemērotais pretciklisko rezervju normas svērums, ko aprēķina kā pašu kapitāla prasību kopsummu, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem attiecīgajā valstī (01X rinda, 100. sleja), kas dalīta ar pašu kapitāla prasību kopsummu, kas attiecas uz visiem kredītriska darījumiem, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 4. punktu (020. rinda, 100. sleja).

Šo vērtību atspoguļo kā absolūtu skaitli ar 2 decimālcipariem.

120

Pretciklisko kapitāla rezervju norma

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecībā uz attiecīgo valsti un ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 136., 137., 138. un 139. pantu. Šajā slejā neiekļauj pretciklisko kapitāla rezervju normas, kas tika noteiktas, bet vēl nav piemērojamas brīdī, kad tiek aprēķinātas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves, uz kurām attiecas atklātā informācija.

Šo vērtību atspoguļo procentuālā izteiksmē ar tādu pašu decimālciparu skaitu, kāds noteikts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 136., 137., 138. un 139. pantu.

III DAĻA

NORĀDĪJUMI PAR 2. STANDARTFORMĀTU

2. tabula

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju apjoms

Aizpildot 2. tabulu (“Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju apjoms”), iestāde ievēro šajā daļā sniegtos norādījumus.

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

Rindas numurs

Paskaidrojums

010

Riska darījumu kopsumma

Riska darījumu kopsumma, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

020

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma, kas konstatēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 140. panta 1. punktu.

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķina kā to pretciklisko rezervju normu vidējo svērto lielumu, kuras attiecas uz valstīm, kurās ir izvietoti iestādes attiecīgie kredītriska darījumi, kas atspoguļoti 1. tabulas 120. slejas 010.–01X rindā.

Svērums, ko katrā valstī piemēro pretciklisko rezervju normai, ir to pašu kapitāla prasību īpatsvars pašu kapitāla prasību kopsummā, kuras attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem attiecīgajā teritorijā, un tiek atspoguļotas 1. tabulas 110. slejā.

Šo vērtību atspoguļo procentuālā izteiksmē ar 2 decimālcipariem.

030

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju prasības

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju prasība, ko aprēķina kā šīs tabulas 020. rindā atspoguļoto iestādes specifisko pretciklisko rezervju normu, kas tiek piemērota riska darījumu kopsummai, kas atspoguļota šīs tabulas 010. rindā.


Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

Slejas numurs

Paskaidrojums

010

Vērtība, kas aprakstīta saskaņā ar paskaidrojumiem par šīs tabulas 010.–030. rindu.


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/9


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1556

(2015. gada 11. jūnijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par kapitāla vērtspapīru riska darījumu pārejas režīmu atbilstīgi IRB pieejai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši ņemot vērā tās 495. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var atbrīvot no IRB procedūras noteiktu kategoriju kapitāla vērtspapīru riska darījumus, kas bija iestāžu un iestāžu ES meitasuzņēmumu attiecīgajā dalībvalstī turējumā 2007. gada 31. decembrī.

(2)

Šie nosacījumi būtu jānosaka saskaņotā veidā, lai tiem nebūtu nesamērīgi negatīva ietekme uz valsts tiesību sistēmu vienmērīgu pāreju no režīma, kas izveidots, transponējot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2) un jo īpaši tās 154. panta 6. punktu, uz režīmu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(3)

Nosakot minētos nosacījumus, iespēju robežās pienācīgi būtu jāņem vērā to iestāžu tiesiskā paļāvība, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar iepriekšējo režīmu, ko piemēroja līdz 2013. gada 31. decembrim. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jāļauj piešķirt minēto atbrīvojumu šīm iestādēm. Citām iestādēm nebūtu jāpiešķir minētais atbrīvojums.

(4)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(5)

Eiropas Banku iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompetentās iestādes var piešķirt iestādēm un iestāžu ES meitasuzņēmumiem atbrīvojumu no IRB procedūras, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 495. panta 1. punktā, tikai attiecībā uz to kategoriju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuri 2013. gada 31. decembrī jau izmantoja atbrīvojumu no IRB procedūras.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/11


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1557

(2015. gada 13. jūlijs),

ar ko attiecībā uz statistiku par augkopības kultūrām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 543/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 543/2009, kas attiecas uz statistiku par augkopības kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 837/90 un (EEK) Nr. 959/93 (1), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 543/2009 iedibina sistēmu, lai sagatavotu salīdzināmu Savienības gada statistiku par augkopības kultūrām.

(2)

Pēc Regulas (EK) Nr. 543/2009 īstenošanas regulārās pārskatīšanas tiek uzskatīts, ka salīdzināmības labad nepieciešams atjaunināt dažus mainīgo kultūraugu nosaukumus un definīcijas tā, lai tie būtu vienādi piemērojami un saprotami.

(3)

Būtu jāpārtrauc veidot sarakstu ar tām mainīgajām kultūrām, kas vairs nav aktuālas.

(4)

Ņemot vērā to, ka nacionālajiem datiem par produkciju būtu jābūt salīdzināmiem, dažās zaļbarības kultūru augu klasēs jāiekļauj mitruma pakāpe.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 543/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 543/2009 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 167, 29.6.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

1. tabula

Laukaugi

c.n.= ci tur nemi nēti

A DAĻA

 

Apstrādātā platība

(1 000 hektāri)

Novāktā raža

(1 000 tonnas)

Ražība

(100 kg/ha)

Nosūtīšanas termiņi

Mainīgās kultūras

31. janv.

30. jūn.

31. aug.

30. sept.

31. janv.

30. sept.

30. sept.

31. okt.

31. janv.

30. sept.

31. aug.

n gads

n gads

n gads

n gads

n + 1 gads

n + 1 gads

n gads

n gads

n + 1 gads

n + 1 gads

n gads

Termiņš p.k.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

 

DV virs noteiktā robežlieluma

DV virs noteiktā robežlieluma

DV virs noteiktā robežlieluma

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

DV virs noteiktā robežlieluma

Graudaugi graudu ražošanai (ieskaitot sēklai)  (1)

x

R

x

R

Graudaugi (izņemot rīsus) graudu ražošanai (ieskaitot sēklai) (1)

x

x

x

x

Parastie kvieši un plēkšņu kvieši (1)

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Parastie ziemas kvieši un plēkšņu kvieši (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Cietie kvieši (1)

x

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Rudzi un ziemāju maisījumi (labības maisījums) (1)

x

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Mieži (1)

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Ziemas mieži (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Auzas (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot labības maisījumu) (1)

x

x

x

x

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu maisījums (1)

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Tritikāle (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Sorgo (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Citi graudaugi, c.n. (griķi, prosa, Kanāriju spulgzāles sēklas utt.) (1)

x

x

x

x

Rīsi (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Rīsi Indica

x

x

x

x

Rīsi Japonica

x

x

x

x


B DAĻA

 

Apstrādātā platība

(1 000 hektāri)

Novāktā raža

(1 000 tonnas)

Ražība

100 kg/ha

Nosūtīšanas termiņi

Mainīgās kultūras

31. janv.

30. jūn.

31. aug.

30. sept.

31. marts

30. sept.

30. sept.

31. okt.

31. marts

30. sept.

31. aug.

n gads

n gads

n gads

n gads

n + 1 gads

n + 1 gads

n gads

n gads

n + 1 gads

n + 1 gads

n gads

Termiņš p.k.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

 

DV virs noteiktā robežlieluma

DV virs noteiktā robežlieluma

DV virs noteiktā robežlieluma

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

Visām DV

DV virs noteiktā robežlieluma

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp graudu un pākšaugu sēklu maisījumi)  (1)

x

R

x

x

Lauka zirņi (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Cūku pupas un lauku pupas (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

Saldās lupīnas (1)

x

x

x

x

Citi žāvēti pākšaugi un proteīnaugi, c.n.

x

x

Sakņaugi

x

x

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

x

x

x

x

x

x

x

x

Cukurbietes (izņemot sēklai)

x

x

x

x

R

x

x

R

Citi sakņaugi, c.n.

x

x

Tehniskās kultūras

x

x

Rapsis un ripša sēklas (1)

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Ziemas rapsis un ripša sēklas

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Saulgriežu sēklas (1)

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Soja (1)

x

x

x

x

R

x

x

x

R

x

Linsēklas (eļļas lini) (1)

x

R

x

x

Kokvilnas sēklas (1)

x

x

Citi eļļas sēklu augi, c.n. (1)

x

x

Lini šķiedrai

x

R

x

x

Kaņepes

x

x

x

x

Kokvilna šķiedrai

x

R

x

x

Tabaka

x

R

x

R

Apiņi

x

x

x

x

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

x

x

Enerģētiskās kultūras, c.n.

x

x

x

x

Zaļbarības kultūras, kas audzētas aramzemē

x

x

Aramzemē sēto zālāju platības

x

x

Pākšaugi, ko novāc zaļus

x

x

Kukurūza zaļbarībai (1)

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Citi graudaugi, ko novāc zaļus (izņemot kukurūzu zaļbarībai) (1)

x

x

x

x

NB! 1., 2., 3. un 11. slejas aizpildīšana ir obligāta dalībvalstīm, kurās gada vidējais produkcijas apjoms pēdējos trīs gados bijis lielāks par:

 

3 000 000 tonnām parasto kviešu un plēkšņu kviešu,

 

1 000 000 tonnām cieto kviešu,

 

900 000 tonnām miežu,

 

100 000 tonnām rudzu un ziemāju maisījumu (labības maisījumu),

 

1 500 000 tonnām graudu kukurūzas un kukurūzas vālīšu maisījuma,

 

200 000 tonnām tritikāles,

 

150 000 tonnām auzu,

 

150 000 tonnām sorgo,

 

150 000 tonnām rīsu,

 

70 000 tonnām lauku zirņu,

 

50 000 tonnām cūku pupu un lauku pupu,

 

300 000 tonnām rapšu un ripšu sēklu,

 

200 000 tonnām saules puķu sēklu,

 

60 000 tonnām sojas,

 

700 000 tonnām kartupeļu (tostarp sēklas kartupeļi),

 

2 500 000 tonnām cukurbiešu (izņemot sēklai),

 

un 4 500 000 tonnām kukurūzas zaļbarībai.

2. tabula

Svaigi dārzeņi (tostarp melones), zemenes un kultivētas sēnes

 

Novāktā platība

(1 000 hektāri)

Novāktā raža

(1 000 tonnas)

Nosūtīšanas termiņi

Mainīgās kultūras

31. marts

n + 1 gads

31. marts

n + 1 gads

Termiņš p.k.

1

2

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes

x

Kāposti

Ziedkāposti un brokoļi

x

x

Kāposti

x

x

Lapu vai kātu dārzeņi (izņemot kāpostus)

Puravi

x

x

Selerijas

x

x

Salāti:

x

x

Salāti, audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega (2)

x

Endīvijas

x

x

Spināti

x

x

Sparģeļi

x

x

Cigoriņi, kurus paredzēts lietot uzturā svaigus

x

x

Artišoki

x

x

Augļu dārzeņi (tostarp melones)

Tomāti:

x

x

Tomāti, kurus paredzēts lietot uzturā svaigus

x

x

Tomāti, audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega (2)

x

Gurķi

x

x

Gurķi, audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega (2)

x

Pipargurķīši

x

x

Baklažāni

x

x

Tumšzaļie kabači un kabači

x

x

Muskatmelones

x

x

Arbūzi

x

x

Pipari (dārzeņpipari)

x

x

Pipari (dārzeņpipari), audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega (2)

x

Sakņaugu dārzeņi

Burkāni

x

x

Sīpoli

x

x

Šalotes

x

x

Sakņu selerijas

x

x

Redīsi

x

x

Ķiploki

x

x

Svaigi pākšaugi

x

Svaigi zirņi

x

x

Svaigas pupas

x

x

Zemenes

x

x

Zemenes, audzētas zem stikla vai augsta pieejama pārsega (2)

x

Kultivētas sēnes

x

x


3. tabula

Ilggadīgi stādījumi, patēriņam uzturā

 

Ražošanas platība

(1 000 hektāri)

Novāktā raža

(1 000 tonnas)

Nosūtīšanas termiņi

Mainīgās kultūras

31. marts

n + 1 gads

31. marts

n + 1 gads

30. sept.

n + 1 gads

Termiņš p.k.

1

2

3

Ilggadīgi stādījumi, patēriņam uzturā

x

Mērena klimata zonu augļi

Āboli

x

x

Āboli, kurus paredzēts lietot uzturā svaigus

x

Bumbieri

x

x

Persiki

x

x

Nektarīni

x

x

Aprikozes

x

x

Ķirši

x

x

Skābie ķirši

x

x

Plūmes

x

x

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

Vīģes

x

x

Kivi

x

x

Avokado

x

x

Banāni

x

x

Ogas (izņemot zemenes)

Upenes

x

x

Avenes

x

x

Rieksti  (3)

Valrieksti

x

x

Lazdu rieksti

x

x

Mandeles

x

x

Kastaņi

x

x

Citrusaugļi  (3)

x

Apelsīni

x

x

Sīkie citrusaugļi

x

x

Sacumas

x

x

Klementīni

x

x

Citroni un skābie laimi

x

x

Pamelo un greipfrūti

x

x

Vīnogas  (3)

x

x

Vīna vīnogas

x

x

Vīna vīnogas ar aizsargātu izcelsmes vietas nosaukumu (ACVN)

x

x

Vīna vīnogas ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

x

x

Citu vīnu vīnogas, c.n. (bez ACVN/AĢIN)

x

x

Galda vīnogas

x

x

Rozīņu vīnogas

x

x

Olīvas  (3)

Galda olīvas

x

x

Eļļas olīvas

x

x

c.n.= ci tur nemi nēti


4. tabula

Lauksaimniecības zemes izmantošana

 

Galvenā platība

(1 000 hektāri)

Nosūtīšanas termiņš

Mainīgās kultūras

30. sept.

n + 1 gads

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

R

Aramzeme

R

Graudaugi graudu ražošanai (ieskaitot sēklai)

x

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

x

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

x

Cukurbietes (izņemot sēklai)

x

Tehniskās kultūras

x

Zaļbarības kultūras, kas audzētas aramzemē

x

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes

x

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

x

Citas aramzemē audzētās zaļbarības kultūras, c.n.

x

Papuves

R

Ilggadīgo zālāju platības

R

Ilggadīgi stādījumi:

x

Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

R

Vīnogas

R

Olīvas

R

Dēstu audzētavas

x

c.n.= citur neminēti


(1)  Šo produktu produkcijas rādītājus norāda ar vidējo mitruma pakāpi, kuru katra dalībvalsts paziņo Komisijai n + 1 gada janvārī/martā (9. sleja).

(2)  Jāaizpilda dalībvalstīm, kurās novāktā nacionālā platība ir 500 ha vai lielāka.

(3)  Jāaizpilda dalībvalstīm, kurās nacionālā ražošanas platība ir 500 ha vai lielāka.


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/20


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1558

(2015. gada 22. jūlijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017, izveidojot ES galvojuma piemērošanas rezultātu pārskatu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (1), un jo īpaši tās 7. panta 14. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Investīciju bankas (EIB) projekti, kurus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietvaros atbalsta ar ES galvojumu, būtu jānovērtē saskaņā ar EIB novērtēšanas un pienācīgas pārbaudes procedūrām, tostarp 3 pīlāru pievienotās vērtības novērtējuma sistēmu (“3PVA”).

(2)

Šādu projektu novērtējums būtu jāveic, atsaucoties uz rezultātu pārskatu, kura pamatā ir EIB 3PVA. Šāda rezultātu pārskata izmantošanai būtu jāļauj efektīvi īstenot ESIF, vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes novērtēšanas standartus.

(3)

Rezultātu pārskats būtu jāizmanto, lai nodrošinātu to, ka ES galvojums tiek piemērots projektiem ar augstāku pievienoto vērtību.

(4)

Ja EIB vadības struktūras nolemj pārskatīt EIB 3PVA, Komisijai un EIB būtu nekavējoties jāizskata nepieciešamība pārskatīt un vajadzības gadījumā grozīt rezultātu pārskatu, ņemot vērā pārskatīto 3PVA,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2015/1017 7. pantā minētais rezultātu pārskats, kas jāizmanto ESIF Investīciju komitejai, lai nodrošinātu ES galvojuma iespējamās un faktiskās izmantošanas neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu, ir izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.


PIELIKUMS

Rezultātu pārskats

1.   Vispārīgie principi

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1017 7. panta 7.–12. punktu izveidotā Investīciju komiteja izmanto rezultātu pārskatu (“rezultātu pārskats”), lai novērtētu tādas operācijas pievienoto vērtību, kuru EIB varētu atbalstīt saskaņā ar ES galvojumu (1). Minētais rezultātu pārskats būs instruments, ko Investīciju komiteja izmantos, lai ES galvojuma izmantošanā piešķirtu prioritāti operācijām, kuras uzrāda augstu vērtējumu un pievienoto vērtību. EIB aprēķina ex ante rezultātus un rādītājus un uzrauga pēc projekta pabeigšanas gūtos rezultātus. Investīciju komiteja saņem rezultātus, kas gūti attiecīgajos pīlāros, un katra rādītāja vērtību.

Rezultātu pārskatam ir četri šādi pīlāri:

1. pīlārs – ieguldījums ESIF politikas mērķu īstenošanā,

2. pīlārs – projekta kvalitāte un pamatotība,

3. pīlārs – tehniskais un finansiālais ieguldījums,

4. pīlārs – papildu rādītāji.

Ņemot vērā pīlāru skaidri noteikto piemērošanas jomu, katru pīlāru novērtē atsevišķi bez apkopošanas vienā vērtējumā. Prioritizējot projektus, Investīciju komiteja piešķir katram pīlāram līdzvērtīgu nozīmi neatkarīgi no tā, vai atsevišķo pīlāru vērtē ar noteiktu punktu skaitu vai arī to raksturo ar kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, par kuriem nepiešķir punktus. Saskaņā ar ESIF regulas 7. panta 14. punktu Investīciju komiteja izmanto šo rezultātu pārskatu, lai nodrošinātu ES galvojuma iespējamās un faktiskās izmantošanas neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu. Tas neskar un papildina iespējamo projektu izvērtēšanu, ko Investīciju komiteja veic saskaņā ar ESIF regulas 7. panta 7. punktu.

2.   Rezultātu pārskats

Katru ESIF operāciju vērtē katrā no 4 pīlāriem. Vērtējumu aprēķina, balstoties uz punktiem, kas katrā pīlārā iegūti uz vairāku rādītāju pamata, izmantojot šādu skalu:

Punkti

Vērtējums 2. pīlārā

Vērtējums 1. un 3. pīlārā

0–49

Maznozīmīgs

Zems

50–99

Pieņemams

Viduvējs

100–149

Labs

Nozīmīgs

≥ 150

Izcils

Augsts

4. pīlāru veidos kvantitatīva vai kvalitatīva rakstura papildu rādītāji, kas netiks apvienoti vienā atsevišķā vērtējumā.

1. pīlārs – ieguldījums ESIF politikas mērķu īstenošanā

1. pīlārā tiek novērtēta operācijas atbilstība Regulas (ES) 2015/1017 9. panta 2. punktā izklāstītajiem ESIF vispārējiem mērķiem un ieguldījums šo mērķu īstenošanā. 1. pīlāra kopējā novērtējuma metodoloģijas pamatā ir operācijas ieguldījums, kas svārstās no vērtējuma “zems” līdz vērtējumiem “viduvējs”, “nozīmīgs” un “augsts”.

Novērtējums balstās uz šādiem aspektiem:

—   ieguldījums ESIF mērķu īstenošanā– visiem projektiem jāsniedz ieguldījums vismaz viena ESIF vispārējā mērķa īstenošanā. Projekti, kuru politikas prioritāte ir zema (piemēram, “neprioritārs” ceļš TEN), saņem zemu vērtējumu,

—   galvenie mērķi– attiecībā uz katru vispārējo politikas mērķi Regulas (ES) 2015/1017 9. panta 2. punktā ir noteiktas vairākas galvenās politikas jomas, kuras tiek uzskatītas par īpaši svarīgām. Projekti šajās galvenajās politikas jomās pakāptos par vienu pakāpi vērtējuma skalā. Vērtējumā ņem vērā arī tādu projektu īpatnības, kuri nodrošina īpaši augstu ieguldījumu mērķu īstenošanā, piemēram, demonstrējumu projekti vai projekti, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Vairākiem mērķiem atbilstoši projekti (tostarp horizontāli projekti, piemēram, kohēzijas un klimata jomā) saņems papildu vērtējuma pakāpes.

Tiks izmantots viens rādītājs ar četrām vērtējuma pakāpēm. Lai aprēķinātu kopējo vērtējumu, par katru vērtējuma pakāpi tiek piešķirti līdz 50 punktiem. Saskaitot punktus (nepiemērojot svērto metodi), projektu tad klasificē ar vērtējumu “zems” (mazāk par 50 punktiem), “viduvējs” (50 līdz 99 punkti), “nozīmīgs” (100 līdz 149 punkti) un “augsts” (150 punkti un vairāk).

2. pīlārs – projekta kvalitāte un pamatotība

2. pīlāru veido vairāki rādītāji, kas paredzēti operācijas kvalitātes un pamatotības izvērtēšanai. Atšķirīga pieeja tiek piemērota investīcijām individuālos projektos vai investīcijām, kas veiktas, izmantojot vairākiem saņēmējiem paredzētus starpniecības aizdevumus.

Individuālo projektu novērtējumā ir paredzēts piemērot šādus aspektus un rezultatīvos rādītājus:

izaugsme (1. rādītājs – no 0 līdz 100 punktiem). Projekta ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē ir atkarīgs no tā sociālekonomiskās ietekmes izmaksu un ieguvumu ziņā. Ja iespējams, tiek aprēķināta ekonomiskā ienesīguma norma (“ERR”), izmantojot ekonomistu profesijā piemēroto paraugpraksi. Ar to ņem vērā projekta sociālekonomiskās izmaksas un ieguvumus, tostarp tā plašāko ietekmi (piemēram, pozitīva ietekme uz pētniecību, izstrādi un inovāciju, ilgtermiņa ieguvumi klimata jomā vai ietekme uz darba tirgu, vai negatīva ietekme uz vidi). Tomēr ir arī projekti, kuru ERR ir grūti noteikt. Piemēram, vairākās nozarēs izšķiroša nozīme ir atbilstībai ES standartiem, un svarīgākais uzdevums ir nodrošināt to, ka tiek pieņemts vismazāko izmaksu risinājums, nevis novērtēt kopējo ekonomisko atdevi (piemērs šajā saistībā ir ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana). Kvalitātes novērtējumu šajās nozarēs veic, balstoties uz nozares kritērijiem. To operāciju gadījumā, kurās tiek izmantoti programmu aizdevumi, novērtējums galvenokārt balstās uz investīciju stratēģiju un projekta atbalstītāja izmantotajiem kritērijiem.

Minimālā ienesīguma norma, kas nepieciešama EIB finansējumam, parasti ir 5 %. Standarta projekta ERR, kas ir 5–7 %, tiek uzskatīta par “pieņemamu”, 7–10 % – par “labu”, savukārt projektu, kura ERR ir vairāk nekā 10 %, uzskata par “izcilu”. Tomēr rezultātu klasifikācijas pamatā ir arī daži ar konkrēto nozari saistīti apsvērumi. Nozares, ko pašlaik uzskata par vides ziņā mazāk ilgtspējīgākām (piemēram, konkrētus transporta veidus), tiktu finansētas tikai tad, ja no ekonomiskās intereses viedokļa tās tiek uzskatītas par “labām”, kas nozīmē, ka to ERR ir jābūt vismaz 7 %. Turpretī tādu atlasītu projektu gadījumā, kuri dod ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā, uzskata, ka – uz ieviestās kategorijas “maznozīmīgs” pamata – projektus ir iespējams finansēt, ja to ERR ir 3,5–5 %. Privātā sektora projektiem piešķirtais vērtējums to riska un ienesīguma profila dēļ ir noteikts kā “maznozīmīgs”, ja peļņas norma ir 5–7 %, “pieņemams”, ja peļņas norma ir 7–10 %, “labs”, ja peļņas norma ir 10–15 % un “izcils”, ja ERR pārsniedz 15 %. ERR tiek aprēķināta, pilnībā ņemot vērā pozitīvus un negatīvus ārējos faktorus, tostarp vides un klimata pārmaiņu aspektus. Ja ir pierādījumi, ka robežvērtība neatbilst ekonomiski pamatotam līmenim, Valde var to pielāgot, ņemot vērā ekonomisko situāciju ilgtermiņā,

projekta atbalstītāja spējas (2. rādītājs – no 0 līdz 30 punktiem). Šīs spējas tiek novērtētas, veicot kvalitatīvu vērtējumu par projekta atbalstītāja spēju laicīgi un efektīvi īstenot projektu un ņemot arī vērā konkrēto institucionālo kontekstu un iespējamu tehnisko palīdzību, kas būtu jāsniedz. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz programmu aizdevumiem, kuru gadījumā novērtē prioritāšu noteikšanas kritērijus, projekta īstenošanas un kontroles kapacitāti/spējas un uzraudzības un kontroles sistēmas, kā arī vides, konkurences un publiskā iepirkuma prasību izpildi,

ilgtspēja (3. rādītājs – no 0 līdz 30 punktiem). Saskaņā ar EIB standartiem projektiem jābūt ne tikai ekonomiski dzīvotspējīgiem un tādējādi jāsekmē izaugsme, bet arī ilgtspējīgiem vides un sociālajā ziņā. Ir ļoti būtiski, ka tiek saglabāti augsti vides un sociālie standarti. Tie tiek novērtēti, izmantojot detalizētas vadlīnijas, kas izklāstītas Vides un sociālās prakses rokasgrāmatā (2),

nodarbinātība (4. rādītājs – no 0 līdz 40 punktiem). Nodarbinātības radītājs attiecas uz nodarbinātību projekta būvniecības laikā un projekta darbības laikā. Būvniecības laikā vajadzīgo nodarbinātības līmeni aplēš, izmantojot konkrētai nozarei specifiskos koeficientus. Novērtējums par nodarbinātību projekta darbības laikā jāveic, izmantojot vērtējumu, ko sagatavojuši projekta analītiķi, kuri projektu salīdzina ar nozarē gūto pieredzi. Turpmākajā tabulā ir apkopots vērtējums, kas iedalīts pa nodarbinātību projekta būvniecības laikā un nodarbinātību projekta darbības laikā. Piemēram, projekti ar augstu nodarbinātības īpatsvaru būvniecības laikā ir inženiertehniskie būvdarbi (jo īpaši dažādās vietās notiekoši atjaunošanas darbi), kā arī darbi energoefektivitātes jomā un mežsaimniecībā. Augstāks nodarbinātības līmenis projekta darbības laikā ir raksturīgs dažiem rūpnieciskiem projektiem.

Nodarbinātība

1 punkts

20 punkti

40 punkti

Pilnslodzes ekvivalents būvniecības laikā (uz miljonu euro investīciju izmaksu)

< 3,5

3,5–7,0

> 7,0

Pilnslodzes ekvivalents projekta darbības laikā (uz miljonu euro investīciju izmaksu)

< 0,50

0,51–1,00

> 1,00

Individuālo projektu kopējo vērtējumu 2. pīlārā aprēķina, saskaitot četrās iepriekš minētajās apakškategorijās piešķirtos punktus, lai tādējādi iegūtu kopējo projekta vērtējumu, kas ir no “maznozīmīgs” (mazāk par 50 punktiem), “pieņemams” (50 līdz 99 punkti), “labs” (100 līdz 149 punkti) līdz “izcils” (150 punkti un vairāk).

Attiecībā uz “vairākiem saņēmējiem paredzētiem starpniecības aizdevumiem (MBIL)” 2. pīlārs sniedz novērtējumu par finanšu un citu struktūru (tostarp attīstību veicinošo iestāžu) spējām un efektivitāti darboties kā starpniekiem. Izvērtējuma pamatā ir šādi 3 neatkarīgi rādītāji:

starpnieka spējas un stabilitāte un darbības vides kvalitāte,

uzlabota piekļuve finansējumam un labāki finansēšanas nosacījumi, tostarp attiecībā uz galasaņēmējiem,

nodarbinātība galasaņēmēju līmenī.

Katras kategorijas rādītajiem piešķirtie punkti tiek saskaitīti (nepiemērojot svērto metodi), lai iegūtu kopējo projekta vērtējumu, kas ir no “maznozīmīgs” (mazāk par 50 punktiem), “pieņemams” (50 līdz 99 punkti), “labs” (100 līdz 149 punkti) līdz “izcils” (150 punkti un vairāk).

3. pīlārs – tehniskais un finansiālais ieguldījums projektā

3. pīlārs attiecas uz vērtību, ko rada EIB līdzdalība un paša ESIF atbalsts, piedāvājot finanšu un nefinanšu priekšrocības, lai atbalstītu projektu. Šis specifiskais ieguldījums tiek novērtēts, izmantojot trīs rādītājus, ar kuriem mēra pievienotās vērtības papildu aspektus:

finansiālais ieguldījums, t. i., partnera finansēšanas noteikumu uzlabojums salīdzinājumā ar alternatīviem finansējuma avotiem (procentu likmes samazinājums un/vai ilgāks aizdevumu periods),

finanšu atvieglojumi, t. i., citu iesaistīto personu sniegtā atbalsta efektivitātes pieaugums; trešo personu resursu piesaiste, jo īpaši no privātā sektora; vēstījums citiem aizdevējiem),

EIB ieguldījums un konsultācijas, t. i., nefinanšu pakalpojumu sniegšana ekspertu viedokļu/zināšanu pārneses veidā, lai atvieglinātu projekta īstenošanu un pastiprinātu institucionālās spējas, kā arī sniegtu konsultācijas par finansējuma struktūru. Šādas konsultācijas varētu sniegt, izmantojot Eiropas Investīciju konsultāciju centru un jebkuru citu esošo konsultāciju instrumentu (piemēram, JASPERS, ELENA vai programmas “Apvārsnis 2020” dienestu Innovfin Advisory) vai citus piemērotus līdzekļus kā, piemēram, projektu īstenošanas atbalstu.

Katru rādītāju neatkarīgi novērtē, izmantojot EIB esošo konsekvento un labi dokumentēto metodiku, ko laiku pa laikam var grozīt. 1. pīlārā vērtējums ir no “zems” līdz “augsts”. Katram rādītājam piešķirtie punkti tiek saskaitīti (nepiemērojot svērto metodi), lai šajā pīlārā iegūtu kopējo projekta vērtējumu, kas ir no “zems” (mazāk par 50 punktiem), “viduvējs” (50 līdz 99 punkti), “nozīmīgs” (100 līdz 149 punkti) līdz “augsts” (150 punkti un vairāk).

4. pīlārs – papildu rādītāji

Rezultātu pārskatu papildina ar šādiem rādītājiem, kas jāziņo par katru operāciju, lai noteiktu ESIF ietvaros veikto EIB operāciju svarīgākos starpnozaru aspektus:

papildvērtība. Jānorāda, vai operācija ir īpaša darbība vai ierasta operācija. Ierastu operāciju gadījumā tiks sniegti sīkāki paskaidrojumi, kas pamato Regulas (ES) 2015/1017 5. pantā definēto papildvērtību,

rādītāju kopums attiecībā uz makroekonomikas vidi, kurā projekts tiek īstenots; šis rādītāju kopums cita starpā ļauj Investīciju komitejas locekļiem novērtēt iespējamo ietekmi uz ekonomiskajām atšķirībām Savienībā un ilgtermiņa izaugsmes potenciālu: i) investīciju situācijai specifiski rādītāji; ii) potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma starpība, ko aprēķina, balstoties uz Ecofin padomes apstiprināto metodiku ražošanas funkcijas novērtējumam; iii) potenciālais IKP pieaugums; iv) bezdarbam specifiski rādītāji: bezdarba līmenis, bezdarba līmeņa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un bezdarba līmeņa salīdzinājums ar ES vidējo rādītāju; v) aizņēmumu izmaksu kopējais rādītājs nefinanšu sabiedrībām vai (gadījumos, kad tas nav pieejams) bankas procentu likmes, ko piemēro nefinanšu sabiedrībām. Ņemot vērā šos rādītājus, Investīciju komiteja pievērš īpašu uzmanību projektiem, kas palīdz mazināt ekonomiskās atšķirības Savienībā,

paredzamais ESIF līdzdalības multiplikatora efekts,

piesaistītā privātā finansējuma apmērs,

sadarbība ar valsts attīstību veicinošām bankām un atbalsts investīciju platformām,

Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzfinansējums,

citu ES instrumentu (t. i., “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments u. tml.) līdzfinansējums,

sasniegtā energoefektivitāte (atbilstošo operāciju gadījumā),

klimata pasākumu rādītājs (atbilstošo operāciju gadījumā).


(1)  Rezultātu pārskats neattiecas uz operācijām, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1017 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(2)  http://www.eib.org/attachments/strategies/environmental_and_social_practices_handbook_en.pdf.


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/25


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1559

(2015. gada 18. septembris),

ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,

pēc apspriešanās ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2014. gada 20. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importu Savienībā. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2014. gada 10. novembrīSaint-Gobain PAM grupa (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija 2015. gada 11. martā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu par Indijas izcelsmes plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu. Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Minētā izmeklēšana joprojām turpinās.

1.2.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Indijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu, lai sniegtu piezīmes par izmeklēšanas sākšanu.

1.2.1.   Atlase

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Savienības ražotāju un importētāju atlase

(7)

Savienības ražotāju atlase nebija nepieciešama. Savienībā ir tikai trīs uzņēmumi vai uzņēmumu grupa, kas ražo attiecīgo ražojumu, un divi no tiem, kas ražo aptuveni 96 % no kopējās produkcijas Savienībā, sadarbojās izmeklēšanā.

(8)

Attiecībā uz importētājiem, lai izlemtu, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, Komisija lūdza nesaistītajiem importētājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos nepieteicās neviens nesaistīts importētājs.

Indijas ražotāju eksportētāju atlase

(9)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, Komisija lūdza visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas Republikas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(10)

Divi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tie nodrošināja 100 % eksporta no Indijas izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

1.2.2.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(11)

Komisija nosūtīja anketas abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, trim Savienības ražotājiem, kā arī lietotājiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras atsākšanu noteiktajos termiņos.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, diviem Savienības ražotājiem un vairākiem lietotājiem.

1.2.3.   Pārbaudes apmeklējumi

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

Savienības ražotāji

SAINT-GOBAIN PAM, Pont-à-Mousson, Francija; SAINT-GOBAIN PAM ESPANA S.A., Madrid, Spānija; SAINT-GOBAIN PAM Deutschland GmbH, Saarbrücken, Vācija,

Duktus Rohrsysteme Wetzlar GmbH, Wetzlar, Vācija.

Saistītie tirdzniecības uzņēmumi

SAINT-GOBAIN PAM PORTUGAL S.A., Lisbon, Portugāle,

SAINT-GOBAIN PAM ITALIA S.p.A., Milan, Itālija,

SAINT-GOBAIN PAM UK, Stanton-by-Dale, Apvienotā Karaliste,

SGPS BELGIUM S.A., Landen, Beļģija.

Ražotāji eksportētāji Indijā

Electrosteel Castings Ltd, Kolkata, Indija, un ar to saistītais uzņēmums Lanco Industries Limited (pašlaik zināms kā Srikalahasthi Pipes Limited), Andhra Pradesh, Indija,

Jindal Saw Limited, New Delhi, Indija.

Saistītie importētāji/tirgotāji

Electrosteel Europe S.A., Francija, kam ir šādas filiāles:

Electrosteel Europe S.A. Sucursal En Espana, Spānija,

Electrosteel Europe S.A. Succursale Italia, Itālija,

Electrosteel Europe S.A. Niederlassung Deutschland, Vācija,

Electrosteel Castings (UK) Ltd, Apvienotā Karaliste,

Electrosteel Trading S.A., Spānija,

Jindal Saw Italia SPA, Itālija,

Jindal Saw Pipeline Solutions Limited, Apvienotā Karaliste.

1.3.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(14)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(15)

Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes (“plastiskās caurules”), uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(16)

Plastiskās caurules izmanto dzeramā ūdens apgādei, notekūdeņu novadīšanai un lauksaimniecības zemes apūdeņošanai. Ūdens pa elastīgajām caurulēm var tikt transportēts, izmantojot spiedienu vai tikai zemes pievilkšanas spēku. Cauruļu diametrs ir 60–2 000 mm, un to garums ir 5,5, 6,7 vai 8 metri. Parasti tās savieno, izmantojot cementu vai citus materiālus, un no ārpuses pārklāj ar cinku, nokrāso vai aptin ar lenti. Galvenie tiešie lietotāji ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(17)

Izmeklēšana apliecināja, ka ražojumam, ko ražo un pārdod Indijā, un ražojumam, ko ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības.

(18)

Tādēļ Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Normālā vērtība

(19)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(20)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(21)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka dažu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nav reprezentatīvs, jo tas bija mazāks nekā 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(22)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā veiktā pārdošanas apjoma rentablo daļu, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(23)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav rentabls, ja:

a)

ražojuma veida, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai tās pārsniedz, pārdošanas apjoms pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; un

b)

minētā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām.

(24)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visu iekšzemes pārdošanas apjomu, kas veikti IP, vidējā svērtā vērtība.

(25)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū IP, ja:

a)

konkrētā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms ir 80 % vai mazāk no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma; vai

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zem vienības ražošanas izmaksām.

(26)

Pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, ko izmantoja abu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, normālās vērtības noteikšanai, pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem. Izvērtējot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka daļa no tā bijusi rentabla un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi ražojuma veidiem, kas tika atzīti par identiskiem vai salīdzināmiem ar ražojuma veidiem, kurus pārdeva eksportam uz Savienību, normālā vērtība tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā cena vai – attiecīgā gadījumā – kā tikai rentablā pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena.

(27)

Ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem attiecīgajam ražojumam identiskā vai līdzīgā ražojuma pārdošana parastajā tirdzniecības apritē nenotika vai šādas pārdošanas apjomi bija nepietiekami, vai ja attiecīgais ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(28)

Normālā vērtība tika noteikta, pie visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

a)

vidējos svērtos pārdošanas, vispārējos un administratīvos (“PVA”) izdevumus, kas radušies ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē IP; un

b)

vidējo svērto peļņu, ko guvis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē IP.

(29)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Indijas izvedmuitas nodoklis dzelzsrūdai, kas IP bija 30 %, pazemināja vietējās dzelzsrūdas cenas un samazināja galvenās izejvielas izmaksas ražotājiem eksportētājiem līdz 40 % no pasaules tirgus cenas, kā rezultātā plastisko cauruļu CIF eksporta cena ES bija 40–100 EUR par tonnu jeb 8–17 % no eksporta cenas. Šajos apstākļos sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai normālā vērtība tiek attiecīgi koriģēta.

(30)

Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka cenas, par kādām tie iepērk dzelzsrūdu Indijā, ir līdzīgas cenai, par kādu dzelzsrūdu eksportē no Indijas. Viens no ražotājiem eksportētājiem – bet tikai pēc tam, kad bija notikuši pārbaudes apmeklējumi Indijā – arī apgalvoja, ka tas sāka iepirkt dzelzsrūdu no trešām valstīm pēc IP.

(31)

Līdz šim savāktie pierādījumi nebija pietiekami, lai Komisija varētu provizoriski noteikt, vai Indijas vietējās dzelzsrūdas cenas ir zemākas nekā citos tirgos.

(32)

Tādējādi Savienības ražošanas nozares un ražotāju eksportētāju apgalvojumus šajā procesa posmā nevarēja pārbaudīt, un tie tiks sīkāk pārbaudīti galīgajā izmeklēšanas posmā, kā arī paralēli notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā.

3.2.   Eksporta cena

(33)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību galvenokārt ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā importētāji. Eksports tieši neatkarīgiem pircējiem bija tikai aptuveni 1 % no to kopējā eksporta apjoma Savienībā.

(34)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(35)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā importētāji, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tostarp PVA izmaksas, kā arī gūto peļņu. Tā kā nesaistīti importētāji izmeklēšanā nesadarbojās, tika izmantota vidējā peļņa 3,7 %, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem.

(36)

Viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka nav jāpiemēro pamatregulas 2. panta 9. punkts, bet eksporta cena ir jānosaka, pamatojoties uz transfertcenām starp ražotāju eksportētāju un ar to saistītajiem uzņēmumiem ES. Tas apgalvoja, ka šīs cenas ir uzticamas, jo dažu dalībvalstu muitas dienesti un nodokļu iestādes (PVN un ienākuma nodokļa nolūkos) atzīst, ka darījumi starp tirgotājiem un mātesuzņēmumu notiek godīgas konkurences apstākļos.

(37)

Komisija provizoriski noraidīja šo apgalvojumu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, muitas dienestu veiktās pārbaudes mērķis būtiski atšķiras no mērķa, kāds ir Komisijas pārbaudei, ko tā veic saistībā ar antidempinga izmeklēšanu. Šajā gadījumā, tā kā muitas nodokļi ir nulle, muitas dienestiem nebija iemesla apšaubīt deklarētās eksporta cenas. Turklāt Komisija nesaņēma pietiekamus pierādījumus par to, ka nodokļu iestādes ir skaidri atzinušas eksporta cenas starp ražotāju eksportētāju un ar to saistītajiem uzņēmumiem ES.

(38)

Otrkārt, nevarēja pieņemt arī apgalvojumu, ka PVN iestādes ir atzinušas savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem atbilstošas eksporta cenas, jo uzņēmumam jebkurā gadījumā atmaksā PVN, kas iekasēts brīdī, kad tas importētās preces pārdod tālāk.

(39)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs atsaucās uz divām Padomes regulām, kurās ir atzītas transfertcenas (4). Tomēr abos attiecīgajos gadījumos Komisija varēja pārdošanu, kas veikta ar saistītu importētāju starpniecību, salīdzināt ar pārdošanu, kas veikta ar nesaistītu importētāju starpniecību, bet šajā gadījumā tas nav iespējams, jo apjomi, kas pārdoti ar nesaistītu importētāju starpniecību, nebija reprezentatīvi (aptuveni 1 % no visiem pārdošanas apjomiem ES).

(40)

Attiecībā uz otru ražotāju eksportētāju daļa no kopējā eksporta ražojumu pārdošanas apjoma (aptuveni 10–17 %) netika pārdota tālāk apstākļos, kādos tā importēta, jo pārdotos ražojumus apstrādāja saistīts uzņēmums Itālijā. Minētais saistītais uzņēmums importēja daļēji apstrādātas (neapstrādātas) caurules, ko pēc tam apstrādāja tālāk, tām pievienojot ārējo (cinka) un iekšējo (cementa) pārklājumu. Gan importētās neapstrādātās caurules, gan gatavās caurules ir attiecīgais ražojums. Lai varētu nodrošināt cauruļu iekšējo un ārējo pārklājumu, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi iekārtās un aprīkojumā, izejvielas, kā arī daudzi darbinieki ar īpašu kvalifikāciju.

(41)

Scenārijā, kurā ražojumi netiek pārdoti tālāk tādā stāvoklī, kādā tie importēti, Komisija var noteikt eksporta cenu, izmantojot “jebkādu pieņemamu pamatu”, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā gadījumā Komisija ir provizoriski nolēmusi koriģēt cenu, par kādu apstrādātais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai (neskaitot apstrādes izmaksas), PVA izdevumiem un peļņu. Attiecībā uz apstrādes izmaksām, kas radušās ES, Komisija veiks sīkāku pārbaudi, lai noteiktu, vai ir atbilstoši veikt korekciju un kādā līmenī. Tā kā nav citu pamatotu kritēriju, kā nesaistīta importētāja peļņas līmenis tika izmantota vidējā peļņa 3,7 %, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem. Iemesli, kāpēc eksporta cena tika noteikta uz šāda pamata, ir šādi:

importētās neapstrādātās caurules netiek pārdotas Savienības tirgū, jo tās nevar izmantot ūdensapgādei vai notekūdeņu novadīšanai bez tālākas apstrādes. Tā paša iemesla dēļ neapstrādātās caurules netiek pārdotas arī Indijas tirgū,

ņemot vērā apstrādes izmaksu lielumu, kas ir būtiskas, ņemot vērā vajadzīgo aprīkojumu, izejvielas un darbaspēku, lai pārveidotu importētās neapstrādātās caurules izmantojamā ražojumā, atskaitot minētās izmaksas, kuras ir daudz lielākas par izmaksām, kas saistītas ar ražojuma apstrādi, ievērojot klientu vajadzības, tiktu iegūts nepamatots un mākslīgs rezultāts.

(42)

Attiecībā uz citiem ražojumiem, kas importēti, abiem ražotājiem eksportētājiem bija saistīts importētājs Apvienotajā Karalistē, kas veica importēto ražojumu tālāku apstrādi, tiem pievienojot atlokus un sagriežot caurules mazākos izmēros.

(43)

Komisija provizoriski noteica šo citu ražojumu eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, koriģējot cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, ieskaitot apstrādes izmaksas Savienībā, kā arī PVA izdevumiem un peļņu, lai atjaunotu cenas līmeni līdz neapstrādātu cauruļu (nesagrieztu un/vai bez atlokiem) cenas līmenim. Tā kā nav citu pamatotu kritēriju, kā nesaistīta importētāja peļņas līmenis tika izmantota vidējā peļņa 3,7 %, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem.

(44)

Viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka ražojuma veidiem, kas netika pārdoti tālāk tādos apstākļos, kādos tie importēti, jo to apstrādi veica saistīts uzņēmums, Komisijai eksporta cena būtu jānosaka, pamatojoties nevis uz cenām, kas noteiktas pirmajiem neatkarīgiem pircējiem, bet uz ražotāja eksportētāja tiešajiem pārdošanas apjomiem ES, iespējams, pieskaitot uzņēmuma eksporta cenas, kas noteiktas neatkarīgiem pircējiem trešās valstīs.

(45)

Komisija provizoriski secināja, ka ierosinātā pieeja būtu jānoraida. Pirmkārt, ražotāja eksportētāja tiešie pārdošanas apjomi ES IP bija ļoti nelieli gan apjoma, gan vērtības ziņā un tāpēc nebija reprezentatīvi. Otrkārt, pārdotie apjomi uz trešām valstīm nav pieņemams pamats, jo tie nepietiekami atspoguļo ražotāja eksportētāja ekonomisko stāvokli un darbības Savienības tirgū, jo īpaši ņemot vērā, ka ražotājs eksportētājs pārdeva uz Savienību lielus daudzumus ar saistītu tirgotāju starpniecību tajā pašā periodā.

(46)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja arī, ka korekcijas jāveic tikai attiecībā uz izmaksām, kas “radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai”, un tāpēc korekcijas būtu pamatoti jāattiecina uz tālākpārdošanas procesu. Tādējādi šajās izmaksās var neiekļaut, piemēram, PVA izmaksas, ko parasti sedz ražotājs, apstrādātājs vai eksportētājs. Saistīto uzņēmumu PVA izmaksas ES nebūtu pamatotas izmaksas importētājam. Tiek apgalvots, ka ražotājs eksportētājs un ar to saistītie uzņēmumi ES ir vienota saimnieciska vienība, kam būtu ietekme uz to korekciju veidu, kuras var veikt, lai noteiktu eksporta cenu.

(47)

Attiecīgais uzņēmums apgalvoja arī, ka PVA izmaksas un peļņa, kas izmantojama, lai noteiktu eksporta cenu, būtu jāpārrēķina tā, lai tā attiektos tikai uz importētāja darbību.

(48)

Attiecībā uz argumentu, ka korekcijas būtu jāveic tikai attiecībā uz izmaksām, kas “radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai”, Komisija atsaucas uz Eiropas tiesu iedibināto judikatūru, saskaņā ar kuru pamatregulas 2. panta 9. punkts neliedz veikt korekcijas attiecībā uz izmaksām, kas radušās pirms importēšanas, ciktāl šādas izmaksas parasti sedz importētājs. Turklāt no minētās judikatūras izriet, ka vienotas saimnieciskas vienības esība neskar pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikto piemērojamību un korekcijas. Minētā judikatūra nozīmē arī, ka tas, ka saistītie uzņēmumi pilda vienīgi konkrētas funkcijas, nav šķērslis pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanai, bet atspoguļojas zemākās PVA izmaksās, kas atskaitāmas no cenas, par kādu attiecīgo ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam. Jebkurā gadījumā ieinteresētajai personai, kas ir iecerējusi apstrīdēt to korekciju apjomu, kas veiktas, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, ir pierādīšanas pienākums. Tādējādi, ja minētā persona uzskata, ka korekcijas ir pārmērīgas, tai jāiesniedz īpaši pierādījumi un aprēķini, kas pamato šādus apgalvojumus un jo īpaši alternatīvo likmi. Tā kā Komisija uzskata, ka PVA līmenis, kas provizoriski izmantots, lai noteiktu eksporta cenu, atspoguļo saistīto uzņēmumu veiktās funkcijas, tā provizoriski noraidīja šos apgalvojumus.

3.3.   Salīdzinājums

(49)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(50)

Sūdzības iesniedzējs prasīja, lai Komisija piemēro antidempinga regulas 2. panta 11. punkta otrajā teikumā paredzēto izņēmuma metodiku attiecībā uz mērķtiecīgu dempingu, jo “pastāv tāds eksporta cenu modelis, kas būtiski atšķiras atkarībā no pircējiem un reģioniem un kas izraisīs ievērojami augstākas dempinga starpības, [jo] Indijas eksportētāji mērķtiecīgi pievēršas [..] Apvienotajai Karalistei, Spānijai, Itālijai, Francijai un dažiem lieliem pircējiem”.

(51)

Komisija provizoriski noraidīja apgalvojumus par mērķtiecīgu dempingu, jo sūdzības iesniedzējs neiesniedza pietiekamus pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai. Vienīgie iesniegtie pierādījumi bija Eurostat dati, kas liecināja, ka lielākā daļa ražotāju eksportētāju ražojumu tiek eksportēti uz ES tikai caur četrām dalībvalstīm. Tomēr šādi eksportētie ražojumi vēlāk var tikt nosūtīti arī uz citām dalībvalstīm. Turklāt – kas ir vēl svarīgāk – netika iesniegti dati, kas apliecina cenu atšķirības starp dalībvalstīm.

(52)

Komisija arī nevarēja noteikt eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķiras atkarībā no pircējiem un reģioniem. Izmeklēšana apliecināja, ka to Savienības ražotāju cenas, kuri veica pārdošanu dažās dalībvalstīs, bija zemākas nekā vidējā cena Savienībā, bet to nevarēja saistīt ar jebkādu mērķtiecīgu dempinga praksi, jo īpaši tāpēc, ka tā jau pastāvēja, pirms Indijas ražotāji eksportētāji sāka eksportēt uz ES.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iepakošanas, kredīta izmaksām, banku maksājumiem, komisijas maksām, ievedmuitas maksājumiem un pēcpārdošanas izmaksām. Tomēr korekcijas netika veiktas attiecībā uz nodokļa atmaksu, jo ražotāji eksportētāji nepierādīja, ka nodoklis, kas nav samaksāts vai atmaksāts par eksporta pārdošanas apjomu, ir iekļauts vietējā cenā.

(54)

Indijas ražotāji eksportētāji ļoti vēlā izmeklēšanas posmā izteica apgalvojumu, ka pastāv būtiskas fiziskas atšķirības produkta kontroles numuros (PKN), kuras pamatotu korekcijas taisnīgam cenu salīdzinājumam vai konkrētu sūdzības iesniedzēja pārdotu īpašu ražojumu izslēgšanu. Tomēr informācija par šādām fizikālo īpašību atšķirībām un iespējamo korekciju vērtību nebija pietiekami pamatota, lai šajā izmeklēšanas posmā ieņemtu nostāju. Tāpēc šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

3.4.   Dempinga starpības

(55)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(56)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa apjoms veidoja 100 % no kopējā eksporta uz Savienību IP. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā uzņēmuma, kas sadarbojās, dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(57)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmuma nosaukums

Pagaidu dempinga starpība

Jindal Saw Ltd

31,2 %

Electrosteel Casting Ltd

15,3 %

Visi pārējie uzņēmumi

31,2 %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(58)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja trīs Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(59)

Tā kā ir tikai trīs Savienības ražotāji un SG PAM grupa iesniedza datus par saviem meitasuzņēmumiem un aplēses par vienīgo Savienības ražotāju, kas nesadarbojās, visi norādītie skaitļi ir indeksēti vai ir doti kā diapazoni, lai aizsargātu otra Savienības ražotāja, kurš sadarbojās izmeklēšanā, konfidencialitāti.

(60)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā tika noteikts 550 000–650 000 tonnu apmērā. Komisija noteica kopējo Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā norādīto informāciju par ražotāju, kas nesadarbojās, un datiem, kas izmeklēšanas laikā iegūti no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās. Kā norādīts 7. apsvērumā, Savienībā ir tikai trīs attiecīgā ražojuma ražotāji, un abi ražotāji, kas sadarbojās, ražo aptuveni 96 % no Savienības kopējās produkcijas.

4.2.   Savienības patēriņš

(61)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, tam pieskaitot importu Savienībā no trešām valstīm. Komisija noteica Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, un sūdzībā norādīto informāciju par ražotāju, kas nesadarbojās. Importa apjomi tika atvasināti no Eurostat datiem.

(62)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

Savienības patēriņš

 

2011

2012

2013

IP

Indekss

100

84

83

97

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzībā ietvertā informācija un Eurostat.

(63)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 3,3 %. Savienības patēriņa dinamika atbilda “U” veida modelim – patēriņš būtiski samazinājās laikposmā no 2011. gada līdz 2012. gadam (vairāk nekā par 16 %), bet ievērojami palielinājās izmeklēšanas periodā. Plastisko dzelzs cauruļu tiešie lietotāji ir sabiedrisko ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēji un notekūdeņu novadīšanas un apūdeņošanas uzņēmumi. Visbiežāk tie ir publiskas struktūras, kas ir atkarīgas no valsts finansējuma. Ekonomikas krīze 2011. un 2012. gadā izraisīja absolūtu valsts parāda krīzi. Tas mudināja Savienības valstu valdības krasi samazināt publiskos ieguldījumus un izdevumus, ar ko ir izskaidrojams ievērojams plastisko cauruļu pieprasījuma kritums, jo īpaši tādās valstīs kā Spānija, Portugāle un Itālija.

4.3.   Imports no Indijas

4.3.1.   Indijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(64)

Komisija importa apjomu noteica, vadoties no Eurostat datiem. Eurostat dati atbilda datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji no Indijas. Tādā pašā veidā tika noteikta importa tirgus daļa.

(65)

Importa no attiecīgās valsts Savienībā dinamika bija šāda:

Importa apjoms (metriskajās tonnās) un tirgus daļa

 

2011

2012

2013

IP

Importa apjoms no Indijas

75 000–85 000

60 000–70 000

75 000–85 000

95 000–105 000

Importa apjoma indekss

100

83

101

123

Tirgus daļas indekss

100

99

122

127

Avots: Eurostat, atbildes uz anketas jautājumiem.

(66)

Indijas importa apjoms attiecīgajā periodā būtiski palielinājās vairāk nekā par 22 %, lai gan tirgus samazinājās. Indijas ražotāji eksportētāji tajā pašā periodā palielināja savu tirgus daļu par 3,5 procentpunktiem.

4.3.2.   Indijas izcelsmes importa cenas un pārdošana par zemākām cenām

(67)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji no Indijas un Savienības ražošanas nozare.

(68)

Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

Importa cenas (EUR/tonna)

 

2011

2012

2013

IP

Indija

650–750

700–800

600–700

600–700

Indekss

100

106

99

98

Avots: Eurostat, atbildes uz anketas jautājumiem.

(69)

Visā attiecīgajā periodā Indijas cenas nedaudz samazinājās. Tās palielinājās 2012. gadā (par 5,7 %), bet samazinājās vēl vairāk 2013. gadā (par – 6,2 %).

(70)

Komisija konstatēja pārdošanu par zemāku cenu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

a)

katra Savienības ražotāju ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas, lai iegūtu EXW cenu, ar

b)

attiecīgajām katra ražojuma veida vidējām svērtajām cenām, kas jāmaksā pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū par importu no tiem Indijas ražotājiem, kuri sadarbojās, un kas noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu summa (CIF), ar atbilstīgām korekcijām attiecībā uz pēcimporta izmaksām.

c)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tādējādi tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija attiecīgi 34 % un 42,4 %.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(72)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, un sūdzībā ietvertajām aplēsēm par ražotāju, kas nesadarbojās. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(73)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(74)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(75)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2011

2012

2013

IP

Ražošanas apjoma indekss

100

79

91

101

Ražošanas jaudas indekss

100

100

100

100

Jaudas izmantojums (%)

52–57

42–47

45–50

53–58

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzībā ietvertā informācija.

(76)

Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija nedaudz lielāks nekā 2011. gadā, lai gan ES pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija daudz zemāks. Ražošanas apjoma palielinājums ir izskaidrojams ar eksporta pārdošanas apjomu palielinājumu.

(77)

Ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Ražošanas jaudas izmantojums niecīgi palielinājās vienlaicīgi ar ražošanas apjoma palielinājumu attiecīgajā periodā. Tomēr kopumā jaudas izmantojums saglabājās zems – 53–58 % līmenī. Plastisko dzelzs cauruļu ražošanas nozarei ir raksturīgas salīdzinoši augstas nemainīgās izmaksas. Zemais jaudas izmantojums apgrūtina nemainīgo izmaksu segšanu, kas ir viens no Savienības ražošanas nozares zemās rentabilitātes cēloņiem.

4.4.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(78)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2011

2012

2013

IP

Pārdošanas apjoma indekss

100

83

81

94

Tirgus daļas indekss

100

100

97

97

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzībā ietvertā informācija un Eurostat.

(79)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6,4 % līdz 450 000–500 000 tonnu izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojami lielāku pārdošanas apjomu nekā patēriņa samazinājuma apjoms.

4.4.2.3.   Izaugsme

(80)

Kopējais attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās gandrīz par 3,3 %. Patēriņš krasi samazinājās 2012. gadā vairāk nekā par 16 %, saglabājās zems 2013. gadā un sāka atgūties izmeklēšanas periodā. Attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, imports no trešām valstīm, kā arī Indijas izcelsmes imports samazinājās atbilstoši patēriņam. Tomēr 2013. gadā, kad patēriņš joprojām bija zems un Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva, Indijas ražotājiem izdevās ievērojami palielināt gan savu pārdošanas apjomu, gan tirgus daļu. Šāds veiksmīgs Indijas pārdošanas apjoma palielinājums tirgū, kas samazinājās, bija iespējams, īstenojot agresīvu cenu samazināšanas un dempinga praksi. Agresīvā pārdošanas un cenu stratēģija turpinājās izmeklēšanas periodā. Rezultātā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās daudz vairāk nekā patēriņš, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 2,5 procentpunktiem, savukārt Indijas ražotāji tajā pašā periodā palielināja savu tirgus daļu par 3,5 procentpunktiem.

4.4.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(81)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Nodarbinātība un ražīgums

 

2011

2012

2013

IP

Darbinieku skaita indekss

100

93

93

99

Ražīguma indekss

100

82

96

102

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(82)

Nodarbinātības un ražīguma līmenis izmeklēšanas periodā bija līdzīgs kā 2011. gadā. Tomēr faktu, ka nodarbinātība nesamazinājās, var saistīt galvenokārt ar ievērojamo pārdošanas apjoma palielinājumu ārpus Savienības, kā minēts 77. apsvērumā.

4.4.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(83)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(84)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas būtu nepieciešami, lai novērtētu iespējamā iepriekšējā dempinga ietekmi.

4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1.   Cenas un cenas ietekmējoši faktori

(85)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2011

2012

2013

IP

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/tonna)

950–1 000

1 000–1 050

1 000–1 050

950–1 000

Indekss

100

105

104

101

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/tonna)

900–950

1 000–1 050

900–950

850–900

Indekss

100

110

104

96

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(86)

Vienības vidējās pārdošanas cenas dinamika kopumā atbilda ražošanas izmaksu dinamikai. Minētā cena paaugstinājās 2012. gadā, kad palielinājās ražošanas izmaksas, un no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam tā turpināja samazināties atbilstīgi ražošanas izmaksu samazinājumam. Ražošanas izmaksas samazinājās, galvenokārt tāpēc, ka pazeminājās galvenās izejvielas – dzelzsrūdas un metāllūžņu – cena.

4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(87)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2011

2012

2013

IP

Indekss

100

100

103

104

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(88)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku paaugstinājās par 4 %. Šis palielinājums bija mazāks nekā kopējais algu palielinājums Savienībā, par ko ziņoja Eurostat.

4.4.3.3.   Krājumi

(89)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Krājumi

 

2011

2012

2013

IP

Krājumu perioda beigās indekss

100

74

73

82

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(90)

Krājumu līmenis perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās. Krājumu līmeņa samazinājumu izraisa galvenokārt stingrākas prasības attiecībā uz apgrozāmo kapitālu, kuras piemēro Savienības ražošanas nozares vadība.

4.4.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(91)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2011

2012

2013

IP

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veikto pārdevumu rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

no 2,5 līdz 3,0

no – 5,5 līdz – 6,0

no – 1,0 līdz – 1,5

no 1,5 līdz 2,0

Naudas plūsmas indekss

100

92

67

101

Ieguldījumu indekss

100

60

67

120

Ienākums no ieguldījumiem (%)

49

– 155

– 29

20

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(92)

Komisija noteica Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no 2,5–3,0 % 2011. gadā līdz 1,5–2,0 % izmeklēšanas periodā un bija negatīva 2012. un 2013. gadā. Lielākā daļa attiecīgā ražojuma ES tika pārdota ar ES ražotāju, kas sadarbojās, tirdzniecības meitasuzņēmumu starpniecību, un tika ņemtas vērā to izmaksas un rentabilitāte.

(93)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju, kas sadarbojās, spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsmas līmenis 2011. gadā un izmeklēšanas periodā bija līdzīgs.

(94)

Ieguldījumu līmenis izmeklēšanas periodā bija lielāks nekā 2011. gadā. Tomēr 2012. un 2013. gadā ieguldījumu līmenis bija daudz zemāks, un palielinājums izmeklēšanas periodā nekompensēja samazinājumu iepriekšējos gados. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Ienākums no ieguldījumiem izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemāks nekā 2011. gadā.

4.4.4.   Secinājums par kaitējumu

(95)

Savienības ražošanas nozare zaudēja 2,5 procentpunktu tirgus daļu tirgū, kas samazinās, savukārt tās pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās gandrīz par 6,4 %. Jaudas izmantojums saglabājās zems – 53–58 % līmenī – visā attiecīgajā periodā, ietekmējot Savienības ražošanas nozares spēju segt nemainīgās izmaksas. Lai gan Savienības ražošanas nozares rentabilitāte sāka pamazām uzlaboties kopš viszemākā punkta sasniegšanas 2012. gadā, tā izmeklēšanas periodā joprojām bija ļoti zema – 1,5–2,0 % līmenī, daudz zemāka nekā mērķa peļņa. Tajā pašā periodā Indijas imports palielinājās par 22,6 % un tā tirgus daļa pieauga par 3,5 procentpunktiem.

(96)

Citi rādītāji saglabājās salīdzinoši stabili. Tomēr to pasliktināšanos lielā mērā novērsa Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma ievērojams palielinājums ārpus Savienības. Vienīgais rādītājs, attiecībā uz kuru attiecīgajā periodā bija vērojama acīmredzami pozitīva tendence, bija ieguldījumi, kas palielinājās par 20 %. Tomēr 2012. un 2013. gadā ieguldījumu līmenis bija daudz zemāks, un palielinājums izmeklēšanas periodā pat nekompensēja samazinājumu iepriekšējos gados.

(97)

Ņemot vērā ļoti zemo rentabilitāti apvienojumā ar nepārtrauktu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu Savienībā, Savienības ražošanas nozarei ir sarežģīts ekonomiskais stāvoklis.

(98)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī, vai bija citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šādi faktori ir ekonomikas krīze un pieprasījuma samazinājums, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un aizstājējražojumu, piemēram, plastmasas cauruļu, radītā konkurence.

5.1.   Importa par dempinga cenām izraisītā ietekme

(100)

Indijas ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoms Savienībā bija gandrīz divreiz lielāks (75 000–85 000) nekā viss pārējais imports kopā (45,8 kt) jau attiecīgā perioda sākumā. Indijas pārdošanas apjoms samazinājās atbilstoši patēriņam 2012. gadā, bet saglabāja aptuveni 10–15 % tirgus daļu. Tomēr 2013. gadā, kad patēriņš joprojām bija zems un Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva, Indijas ražotājiem izdevās ievērojami palielināt gan savu pārdošanas apjomu, gan tirgus daļu. Šāds veiksmīgs Indijas pārdošanas apjoma palielinājums tirgū, kas samazinās, bija iespējams, īstenojot agresīvu dempinga cenu politiku – Indijas importa cenas samazinājās gadu no gada un 2013. gadā kritās par 6,2 %. Agresīvā cenu politika turpinājās izmeklēšanas periodā. Indijas ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā pārsniedza 100 000 tonnu, un to tirgus daļa sasniedza 15–20 %. Tik strauja attīstība bija iespējama, samazinot cenas tā, ka tās bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražotājiem. Cenu samazinājuma līmenis tika noteikts 34 % un 42,4 % apmērā. Lai gan Indijas pārdošanas apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās daudz vairāk nekā patēriņš – Savienības ražošanas nozare zaudēja 6,4 % pārdošanas apjomu, un tās tirgus daļa samazinājās par 2,5 procentpunktiem.

(101)

Ņemot vērā acīmredzamo laika sakritību starp Savienības ražotāju cenu ievērojamo samazinājumu, ko izraisīja Indijas imports par dempinga cenām, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu, kas radīja ļoti zemu rentabilitāti, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām izraisīja situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Ekonomikas krīze un pieprasījuma samazinājums

(102)

Attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 3,3 %, savukārt Indijas imports tajā pašā laikā palielinājās par 22,6 %. Patēriņa samazinājumu (par 15 % no 2011. gada līdz 2012. gadam) izraisīja galvenokārt ekonomikas krīze un valsts izdevumu samazinājums. Patēriņa samazinājums ir veicinājis kaitējuma radīšanu attiecīgā perioda sākumā un, iespējams, arī 2013. gadā. Tomēr 2013. gadā un jo īpaši izmeklēšanas periodā Indijas imports par dempinga cenām bija galvenais kaitējuma faktors, kas izraisījis lejupēju spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā un liedzis atjaunot ilgtspējīgu rentabilitāti.

5.2.2.   Imports no trešām valstīm

(103)

Importa apjoma no citām trešām valstīm dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Importa apjoms no trešām valstīm (metriskās tonnas)

 

2011

2012

2013

IP

Ķīna

31 136

28 019

12 266

13 903

Indekss

100

90

39

45

Trešās valstis, izņemot Ķīnu

14 693

12 183

20 153

22 524

Indekss

100

83

137

153

Visas trešās valstis

45 828

40 202

32 419

36 427

Indekss

100

88

71

79

Avots: Eurostat.

(104)

Imports no Indijas veidoja lielāko daļu no visa importa Savienībā (vairāk nekā 70 %) izmeklēšanas periodā. Lai gan Indijas imports attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā par 22 %, imports no citām valstīm tajā pašā periodā samazinājās vairāk nekā par 20 %. Indijas importa tirgus daļa palielinājās par 2,5 procentpunktiem, savukārt pārējo valstu importa tirgus daļa samazinājās vairāk nekā par vienu procentpunktu. Ņemot vērā zemo importa apjomu no trešām valstīm, kā arī faktu, ka samazinājās gan importa apjoms, gan tā tirgus daļa, nekas neliecina, ka tas ir izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(105)

Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka viens no Savienības ražotājiem importēja attiecīgo ražojumu no savām ražotnēm Ķīnā, tādējādi radot pats sev kaitējumu. Netika konstatēti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Pārbaudītie pierādījumi apliecina, ka importa apjoms Savienībā no Savienības ražotāja saistītajām ražotnēm Ķīnā bija ļoti mazs. Turklāt imports no Ķīnas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, un tā tirgus daļa samazinājās vairāk nekā par diviem procentpunktiem, tāpēc ir skaidrs, ka tas nav bijis kaitējuma cēlonis.

5.2.3.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(106)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, eksporta rādītāji

 

2011

2012

2013

IP

Eksporta apjoma indekss

100

78

116

130

Vidējās eksporta cenas indekss

100

108

104

99

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(107)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ārpus Savienības attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās par 30 %, savukārt vidējā pārdošanas cena saglabājās salīdzinoši stabila. Tāpēc pārdošanas apjoms ārpus Savienības faktiski ir faktors, kas mazina kaitējumu. Ja pārdošanas apjoms ārpus Savienības nebūtu palielinājies, Savienības ražošanas nozarei radītais kaitējums būtu vēl lielāks.

5.2.4.   Aizstājējražojumu radītā konkurence

(108)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu izraisīja sīvā konkurence, ko radīja aizstājējražojumi, jo īpaši plastmasas caurules (polietilēns (PE), polivinilhlorīds (PVC) un polipropilēns (PP)). Mazāku diametru plastmasas caurules sākotnēji ir daudz lētākas uz vienu vienību. Tomēr, ņemot vērā uzturēšanas izmaksas un ražojuma kalpošanas laiku, attiecīgajam ražojumam ilgtermiņā ir priekšrocības izmaksu ziņā. Plastmasas caurules rada zināmu konkurences spiedienu uz attiecīgo ražojumu, jo īpaši attiecībā uz mazāku diametru caurulēm. Tomēr plastiskās caurules attiecīgajā periodā nezaudēja tirgus daļas par labu plastmasas caurulēm, un dažos gadījumos plastiskajām caurulēm attiecīgajā periodā pat izdevās atgūt zināmu tirgus daļu no plastmasas caurulēm. Tāpēc ir maz ticams, ka plastmasas aizstājējražojumu radītā konkurence varētu būt izraisījusi būtisko kaitējumu attiecīgajā periodā.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(109)

Provizoriski tika noteikta cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgās valsts par dempinga cenām. Pastāv acīmredzama laika sakritība starp Savienības ražošanas nozares cenu samazinājumu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos ES un ES tirgus daļas samazināšanos. Indijas importa dempinga cenas izmeklēšanas periodā bija par 34 % un 42,4 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Rezultātā ES ražošanas nozares rentabilitāte ir ļoti zema.

(110)

Komisija ir izšķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Ekonomikas krīze un pieprasījuma samazinājums ir veicinājuši kaitējuma radīšanu attiecīgā perioda sākumā un, iespējams, arī 2013. gadā. Tomēr, ja nebūtu Savienības ražošanas nozares cenu ievērojamā samazinājuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām, ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli noteikti nebūtu bijusi tik liela. Jo īpaši pārdošanas apjoms nebūtu samazinājies tik ļoti, jaudas izmantojums būtu lielāks, un rentabilitāte būtu ilgtspējīgāka. Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka patēriņa samazinājums nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(111)

Tika provizoriski secināts, ka arī pārējie identificētie faktori, piemēram, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un aizstājējražojumu radītā konkurence, nepārtrauc iepriekš noteikto cēloņsakarību, pat ja ņem vērā to iespējamo kopējo ietekmi.

(112)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis imports no Indijas par dempinga cenām un ka pārējie faktori – ne atsevišķi, ne kopā – nepārtrauc šo cēloņsakarību. Kaitējumu veido galvenokārt pārdošanas apjoma samazinājums Savienībā, ES ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums, zemais jaudas izmantojuma līmenis un zemā rentabilitāte.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu piemērošana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tā īpaši apsvēra vajadzību likvidēt zaudējumus radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, izplatītāju un tiešo lietotāju, piemēram, ūdensapgādes, notekūdeņu novadīšanas un apūdeņošanas pakalpojumu sniedzēju, intereses.

6.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(114)

Savienības ražošanas nozares ražotnes atrodas Francijā, Vācijā, Spānijā un Austrijā. Savienības ražošanas nozare attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā tieši nodarbināja vairāk nekā 2 400 darbinieku. Divi no trim ražotājiem sadarbojās izmeklēšanā. Ražotājs, kas nesadarbojās, neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā pierādīts iepriekš, abiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika radīts būtisks kaitējums, un tos negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(115)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu piemērošana atjaunos taisnīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražotājiem palielināt to pārdošanas apjomu un zemo jaudas izmantojumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares rentabilitāte uzlabosies līdz līmenim, ko uzskata par nepieciešamu šai kapitālietilpīgajai nozarei, un tiks novērsta darbavietu zaudēšana. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(116)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu piemērošana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2.   Nesaistīto importētāju, izplatītāju, lietotāju un citu ieinteresēto personu intereses

(117)

Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos nepieteicās neviens nesaistīts importētājs. Pieteicās daudzi izplatītāji, kas izteica savu viedokli. Tomēr ļoti nedaudzi no viņiem iesniedza vairāk argumentētus datus, kas ļautu veikt padziļinātu analīzi. Tikai daži tiešie lietotāji piedalījās izmeklēšanā.

(118)

Vairākas ieinteresētās personas (galvenokārt Savienības ražošanas nozares ražojumu izplatītāji un metālrūpniecības nozares darbinieki) atbalstīja izmeklēšanu, pieprasot atjaunot godīgu konkurenci, paužot nožēlu par Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un apgalvojot, ka maksājumu nepiemērošanas gadījumā Savienības ražošanas jauda izzustu un Savienībā tiktu zaudētas darbavietas.

(119)

No Indijas importētā attiecīgā ražojuma izplatītāji, kā arī vairāki tiešie lietotāji, t. i., ūdensapgādes, notekūdeņu novadīšanas un apūdeņošanas pakalpojumu sniedzēji, iebilda pret pasākumu piemērošanu. Tie pauda bažas, ka SG PAM grupa iegūtu kvazimonopola stāvokli Savienības tirgū, ja Indijas imports tiktu samazināts pasākumu piemērošanas dēļ, kā rezultātā paaugstinātos cenas. SG PAM grupai ir ļoti ietekmīgs stāvoklis Savienības tirgū. Tomēr ir vairāki faktori, kas kaitē tās ietekmei tirgū. Pirmkārt, ir divi citi Savienības ražotāji, kam ir jaudas pārpalikums un kas var nodrošināt efektīvu konkurenci gadījumā, ja SG PAM cenas kļūst pārmērīgi augstas.

(120)

Otrkārt, ir vairāki ražotāji trešās valstīs (Ķīnā, Turcijā, Krievijā un Šveicē), kas jau pārdod ražojumus ES tirgū. To pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā bija zemi un samazinājās. Tomēr izskatās, ka galvenais iemesls, kāpēc samazinājās citu importētāju pārdošanas apjomi, ir Indijas ražotāju radīta agresīva konkurence. Indijas dempinga cenas bija daudz zemākas par visu pārējo lielāko importētājvalstu (izņemot Krieviju) cenām. Ja Savienības ražošanas nozare vienpusēji paaugstina cenas, imports no citām valstīm var palielināties īsā līdz vidēji ilgā termiņā, ņemot vērā, ka jau tagad ir minēto eksportētāju klātbūtne Savienībā.

Vidējā importa cena EUR

 

2011

2012

2013

IP

Indija

665

703

659

651

Ķīna

955

1 014

1 059

1 054

Šveice

1 711

1 678

1 554

1 526

Krievija

697

696

652

627

Turcija

1 246

1 544

1 272

1 010

Avots: Eurostat.

6.3.   Secinājums par Savienības interesēm

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu piemērošana Indijas izcelsmes plastisko dzelzs cauruļu importam nav Savienības interesēs. Tomēr galīgajā posmā Komisija turpinās pārbaudīt iespējamo ietekmi uz konkurenci Savienības tirgū, pamatojoties uz papildu informāciju, kas iesniedzama.

7.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(122)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

7.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība)

(123)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms izanalizēja maksājuma apjomu, kas nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(124)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(125)

Sūdzībā ir apgalvots, ka ražošanas nozare paredz, ka rentabilitāte pārsniegtu 12 %, ja nebūtu importa par dempinga cenām, jo tā sasniedza šādu rentabilitātes līmeni gados pirms attiecīgā perioda. Jāņem vērā, ka gados pirms attiecīgā perioda Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija īpaši augsts, pateicoties ekonomikas uzplaukumam 2007.–2008. gadā un Savienības valstu valdību fiskālo stimulu izdevumiem, lai mazinātu ekonomikas krīzes sekas 2009. gadā. Tāpēc minētos gadus nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka divciparu rentabilitāti pamato augstais pētniecības un izstrādes izdevumu līmenis. Izmeklēšanā tika konstatēts maz pierādījumu par intensīvu pētniecības un izstrādes darbību – Savienības ražotājam, kas pētniecībai un izstrādei tērēja visvairāk, pētniecības un izstrādes izdevumi veidoja mazāk nekā 2 % no apgrozījuma 2011. gadā un pat vēl mazāk izmeklēšanas periodā.

(126)

Iepriekšējos izmeklēšanas procesos, kas attiecās uz līdzīgiem ražojumiem, proti, konkrētām nerūsējošā tērauda bezšuvju caurulēm un caurulītēm (5) un konkrētām metinātām dzelzs vai neleģēta tērauda caurulēm un cauruļvadiem (6), tika atzīts, ka 5 % peļņas normu var uzskatīt par atbilstošu līmeni, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga. Plastiskā čuguna caurules un caurulītes daudzējādā ziņā ir līdzīgas bezšuvju tērauda caurulēm un metinātām dzelzs un neleģēta tērauda caurulēm – dzelzs kā izejviela veido lielāko daļu to ražošanas izmaksu, un minētās caurules var arī izmantot ūdens transportēšanai. Tāpēc ir provizoriski atzīts, ka 5 % rentabilitātes norma ir pamatota arī attiecībā uz plastisko cauruļu ražošanas nozari.

(127)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu starpību, ar Savienības ražotāju, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

7.2.   Pagaidu pasākumi

(128)

Būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(129)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma apmērs

Pagaidu antidempinga maksājums

Indija

Jindal Saw Ltd

31,2 %

68 %

31,2 %

Electrosteel Casting Ltd

15,3 %

59 %

15,3 %

(130)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, t. i., Indijā, un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(131)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tiek piemērotas minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (7). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(132)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas riskus, kas saistīti ar maksājuma likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(133)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

8.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(134)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(135)

Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums to Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam, uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90 (Taric kodi 7303001010, 7303009010).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Jindal Saw Ltd

31,2 %

C054

Electrosteel Casting Ltd

15,3 %

C055

Visi pārējie uzņēmumi

31,2 %

C999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālo maksājuma likmi piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas ietver šādu deklarāciju, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes (to apjomu), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese), (Taric papildu kods), Indijā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

4.   Laižot 1. punktā norādīto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētās personas 25 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var:

a)

pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem pieņemta šī regula;

b)

iesniegt Komisijā rakstiskas piezīmes; un

c)

pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

2.   Ieinteresētās personas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktā, 25 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt piezīmes par pagaidu pasākumu piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importu (OV C 461, 20.12.2014., 35. lpp.).

(3)  Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importu (OV C 83, 11.3.2015., 4. lpp.).

(4)  Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 930/2003, ar ko izbeidz antidempinga un antisubsidēšanas procedūras attiecībā uz saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes Atlantijas lašu importu un antidempinga procedūru attiecībā uz saimniecībās audzētu Čīles un Fēru salu izcelsmes Atlantijas lašu importu (OV L 133, 29.5.2003., 1. lpp.), un Padomes 2006. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 954/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000, pārtrauc starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par, inter alia, Krievijas un Rumānijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu un pārtrauc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia, Krievijas un Rumānijas, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp.).

(5)  OV L 336, 20.12.2011., 6. lpp.

(6)  OV L 343, 19.12.2008., 1. lpp.

(7)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, Belgique/België.


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/45


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1560

(2015. gada 18. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

158,0

MK

49,2

TR

78,0

XS

48,7

ZZ

83,5

0707 00 05

AR

98,4

TR

126,8

ZZ

112,6

0709 93 10

TR

128,2

ZZ

128,2

0805 50 10

AR

140,7

BO

144,3

CL

134,2

UY

138,2

ZA

129,0

ZZ

137,3

0806 10 10

EG

170,8

TR

132,2

ZZ

151,5

0808 10 80

AR

104,4

BR

70,7

CL

171,9

NZ

134,3

US

113,3

ZA

135,2

ZZ

121,6

0808 30 90

AR

132,1

CL

148,3

CN

96,7

TR

120,0

ZA

106,4

ZZ

120,7

0809 30 10, 0809 30 90

MK

68,9

TR

157,6

ZZ

113,3

0809 40 05

BA

53,5

MK

53,6

XS

61,9

ZZ

56,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/47


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1561

(2015. gada 18. septembris),

ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam, saskaņā ar tarifu kvotu, kas Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļai atvērta ar Regulu (EK) Nr. 536/2007

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 536/2007 (2) ir atvērta ikgadējā tarifu kvota Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2015. gada 1. līdz 7. septembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 536/2007 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2007. gada 15. maija Regula (EK) Nr. 536/2007, ar ko atver Amerikas Savienotajām Valstīm piešķirtu tarifu kvotu mājputnu gaļai un paredz tās pārvaldīšanu (OV L 128, 16.5.2007., 6. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas numurs

Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam

(kg)

09.4169

10 672 500


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/49


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1562

(2015. gada 18. septembris),

ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam, saskaņā ar tarifu kvotām, kuras olu un olu albumīna nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 539/2007

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 539/2007 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifu kvotas olu un olu albumīna nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2015. gada 1. līdz 7. septembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2007 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2007. gada 15. maija Regula (EK) Nr. 539/2007 par tarifu kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu olu un olu albumīna nozarē (OV L 128, 16.5.2007., 19. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas numurs

Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam

(ekvivalents – olas čaumalā kilogramos)

09.4015

67 500 000

09.4401

1 815 000

09.4402

6 005 000


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/51


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1563

(2015. gada 18. septembris),

ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 1. līdz 7. septembrim iesniegtajos importa tiesību pieteikumos, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras attiecībā uz Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļu atvērtas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 413/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 413/2014 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifu kvotas Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa tiesību pieteikumos, kas no 2015. gada 1. līdz 7. septembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4273 ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa tiesības var piešķirt, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 6. panta 3. punktu kopā ar minētās regulas 7. panta 2. punktu.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumiem, kas norādīti importa tiesību pieteikumos, kuri saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 413/2014 iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, piemēro šīs regulas pielikumā norādīto piešķīruma koeficientu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 23. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 413/2014, ar ko atver Savienības importa tarifu kvotas Ukrainas izcelsmes putnu gaļai un paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 121, 24.4.2014., 37. lpp.).

(3)  Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas numurs

Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim

(%)

09.4273

2,712456

09.4274


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/53


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1564

(2015. gada 18. septembris),

ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam saskaņā ar tarifa kvotām, kuras cūkgaļas nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 442/2009

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 442/2009 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas cūkgaļas nozares produktu importam. Šīs regulas I pielikuma B daļā minētās kvotas pārvalda, piemērojot vienlaicīgas izskatīšanas metodi.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2015. gada 1. līdz 7. septembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka daudzumi, par kuriem pieteikumi netika iesniegti, un minētie daudzumi jāpieskaita nākamajam kvotas apakšperiodam noteiktajiem daudzumiem.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 442/2009 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 27. maija Regula (EK) Nr. 442/2009, ar ko atver Kopienas tarifa kvotas cūkgaļas nozarē un nosaka to pārvaldības kārtību (OV L 129, 28.5.2009., 13. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas numurs

Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam

(kg)

09.4038

17 097 500

09.4170

2 461 000

09.4204

2 312 000


LĒMUMI

19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/55


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1565

(2015. gada 14. septembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Nodrošinot atbilstību piemērojamiem juridiski saistošiem Savienības tiesību aktiem par zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību, zvejas kuģi, kas kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, jau vairākas desmitgades darbojas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

(2)

Francijas Gviānas apstrādes rūpniecība ir atkarīga no šo zvejas kuģu izkrāvumiem, un tāpēc būtu jānodrošina darbošanās nepārtrauktība.

(3)

Šim lēmumam būtu jāaizsāj Padomes Lēmums 2012/19/ES (1), kuru Tiesa anulēja ar 2014. gada 26. novembra spriedumu (2), uz samērīgu laiku saglabājot tā tiesiskās sekas. Tā kā deklarācija jau ir paziņota Venecuēlas Bolivāra Republikai, tā nav jāpaziņo no jauna,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā apstiprina Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (turpmāk “deklarācija”).

Deklarācijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 14. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  Padomes Lēmums 2012/19/ES (2011. gada 16. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (OV L 6, 10.1.2012., 8. lpp.).

(2)  Apvienotās lietas C-103/12 un 165/12, Eiropas Parlaments un Komisija pret Padomi.


Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēta Deklarācija par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā

1.

Eiropas Savienība izdod zvejas atļaujas ierobežotam skaitam zvejas kuģu, kas kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, atļaujot zvejot Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvās ekonomikas zonas daļā, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdzes no bāzes līnijām, saskaņā ar šajā deklarācijā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.

Saskaņā ar 22. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (1) – atļauju saņēmušie zvejas kuģi, kas kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, zvejojot 1. punktā norādītajā zonā, ievēro Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus par saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citus Eiropas Savienības noteikumus, ar ko reglamentē zvejošanu minētajā zonā.

3.

Atļauju saņēmušie zvejas kuģi, kas kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, ievēro attiecīgās Eiropas Savienības normas vai noteikumus, kuros inter alia norādītas zivju mērķsugas, atļauju saņēmušo zvejas kuģu maksimālais skaits un Francijas Gviānas ostās izkraujamais nozvejas proporcionālais apjoms.

4.

Neskarot tiesības atsaukt zvejas atļaujas, kas piešķirtas individuāliem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, ja tie nepilda attiecīgās Eiropas Savienības normas un noteikumus, Eiropas Savienība ar vienpusēju deklarāciju var jebkurā laikā atcelt konkrēto apņemšanos piešķirt zvejas iespējas, kura izteikta šajā deklarācijā.


(1)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/58


DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS (ES, EURATOM) 2015/1566

(2015. gada 16. septembris),

ar ko ieceļ amatā četrus Tiesas tiesnešus un vienu ģenerāladvokātu

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 19. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 253. un 255. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Tiesas četrpadsmit tiesnešu un četru ģenerāladvokātu pilnvaru termiņš beigsies 2015. gada 6. oktobrī. Turklāt ar Padomes Lēmumu 2013/336/ES (1) Tiesas ģenerāladvokātu skaits no 2015. gada 7. oktobra ir palielināts līdz vienpadsmit. Būtu jāieceļ tiesneši un ģenerāladvokāts laikposmam no 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim.

(2)

Ir ierosināts atjaunināt Tiesas tiesnešu Marko ILEŠIČ kunga un Camelia TOADER kundzes pilnvaras. Tiesas tiesnešu amatam ir ierosinātas Eugene REGAN kunga un Michail VILARAS kunga kandidatūras. Turklāt Tiesas ģenerāladvokāta amatam ir ierosināta Manuel CAMPOS SÁNCHEZ-BORDONA kunga kandidatūra.

(3)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu, ir sniegusi atzinumu par Marko ILEŠIČ kunga, Camelia TOADER kundzes, Eugene REGAN kunga un Michail VILARAS kunga atbilstību Tiesas tiesnešu pienākumu pildīšanai, kā arī par Manuel CAMPOS SÁNCHEZ-BORDONA kunga atbilstību Tiesas ģenerāladvokāta pienākumu pildīšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Par Tiesas tiesnešiem laikposmam no 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim tiek iecelti:

Marko ILEŠIČ kungs,

Eugene REGAN kungs,

Camelia TOADER kundze,

Michail VILARAS kungs.

2. pants

Manuel CAMPOS SÁNCHEZ-BORDONA kungs tiek iecelts par Tiesas ģenerāladvokātu laikposmam no 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 16. septembrī

Priekšsēdētājs

C. BRAUN


(1)  Padomes Lēmums 2013/336/ES (2013. gada 25. jūnijs), ar ko Eiropas Savienības Tiesā palielina ģenerāladvokātu skaitu (OV L 179, 29.6.2013., 92. lpp.).


Labojumi

19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/60


Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 518/2014 (2014. gada 5. marts), ar ko groza Deleģētās regulas (ES) Nr. 1059/2010, (ES) Nr. 1060/2010, (ES) Nr. 1061/2010, (ES) Nr. 1062/2010, (ES) Nr. 626/2011, (ES) Nr. 392/2012, (ES) Nr. 874/2012, (ES) Nr. 665/2013, (ES) Nr. 811/2013 un (ES) Nr. 812/2013 par energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējumu internetā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 147, 2014. gada 17. maijs )

Uz vāka satura rādītājā un 1. lappusē regulas nosaukumā:

tekstu:

“par energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējumu internetā”

lasīt šādi:

“attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējumu internetā”.

23. lappusē VIII pielikumā:

tekstu:

“Pievieno šādu VII pielikumu:

“VII PIELIKUMS

Informācija, kas sniedzama gadījumos, kad pārdošana, noma vai izpirkumnoma notiek internetā”

lasīt šādi:

“Pievieno šādu VIII pielikumu:

“VIII PIELIKUMS

Informācija, kas sniedzama gadījumos, kad pārdošana, noma vai izpirkumnoma notiek internetā”.


19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/60


Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/880 (2015. gada 4. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 143, 2015. gada 9. jūnijs )

7. lappusē 5. apsvērumā:

tekstu:

“Esošajiem CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas jau ir iesnieguši pieteikumus atzīšanai, tā vēl nav piešķirta.”

lasīt šādi:

“Esošajiem CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas jau ir iesnieguši pieteikumus atzīšanai, atzīšanas process norisinās, bet netiks pabeigts līdz 2015. gada 15. jūnijam.”