17.9.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/1535

(2015. gada 9. septembris),

ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114., 337. un 43. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)	Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Tādēļ preču aprites kvantitatīvu ierobežojumu un līdzīgas sekas radošu pasākumu aizliegums ir viens no Savienības pamatprincipiem.

(3)	Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka pārredzamība attiecībā uz valstu iniciatīvām tehnisko noteikumu izstrādē.

(4)	Šķēršļi tirdzniecībai, ko rada tehniskie noteikumi attiecībā uz ražojumiem, var tikt atļauti tikai tad, ja tie nepieciešami, lai atbilstu būtiskām prasībām, un to mērķis ir sabiedrības interesēs, kam tie piešķir galvenās garantijas.

(5)	Ir svarīgi, lai Komisijai būtu nepieciešamā informācija pirms tehnisku noteikumu pieņemšanas. Tādēļ dalībvalstīm, kam, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, jāsekmē tās uzdevumu izpilde, ir jāinformē Komisija par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.

(6)	Visām dalībvalstīm ir arī jābūt informētām par jebkuras citas dalībvalsts plānotajiem tehniskajiem noteikumiem.

(7)

Iekšējā tirgus mērķis ir radīt vidi, kas regulē uzņēmumu konkurētspēju. Paplašināta informācijas sniegšana ir viens no veidiem, kā palīdzēt uzņēmumiem izmantot šā tirgus priekšrocības. Tāpēc ir nepieciešams dot iespēju ekonomikas dalībniekiem sniegt savu izvērtējumu par citu dalībvalstu ierosināto tehnisko noteikumu ietekmi, paredzot regulāru izsludināto projektu virsrakstu publicēšanu un ar noteikumiem par šādu projektu konfidencialitāti.

(8)	Juridiskās noteiktības interesēs ir piemēroti, ka dalībvalstis publiski paziņo, ka valsts pieņēmusi tehniskus noteikumus saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām formalitātēm.

(9)	Ciktāl tas attiecas uz ražojumu tehniskajiem noteikumiem, pasākumi, kas paredzēti tirgus pareizai darbībai vai ilgstošai attīstībai, ietver lielāku valsts nodomu pārredzamību un kritēriju un nosacījumu paplašināšanu, lai izvērtētu ierosināto noteikumu iespējamo ietekmi uz tirgu.

(10)	Tādēļ nepieciešams izvērtēt visas prasības, kas izvirzītas ražojumam, un jāņem vērā valstu prakses attīstība ražojumu regulēšanā.

(11)	Prasības, kas nav tehniskas specifikācijas, attiecībā uz ražojuma dzīves ciklu pēc tā laišanas tirgū var ietekmēt minētā ražojuma brīvu apriti vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai.

(12)

Nepieciešams noskaidrot de facto tehnisku noteikumu koncepciju. Jo īpaši noteikumi, ar ko valsts iestāde norāda uz tehniskām specifikācijām vai citām prasībām vai veicina to ievērošanu, un noteikumi attiecībā uz ražojumiem, ar ko valsts iestāde saistīta, sabiedrības interesēs piešķir šādām prasībām vai specifikācijām saistošāku raksturu, nekā tiem būtu privātas izcelsmes gadījumā.

(13)	Komisijai un dalībvalstīm ir jāpiešķir pietiekams laiks grozījumu ierosināšanai plānotajiem pasākumiem, lai likvidētu vai samazinātu šķēršļus, ko tie varētu radīt preču brīvai apritei.

(14)	Attiecīgajām dalībvalstīm jāņem vērā minētie grozījumi, formulējot plānoto pasākumu galīgo tekstu.

(15)

Iekšējam tirgum ir raksturīgi, ka, ja dalībvalstis nevar īstenot savstarpējas atzīšanas principu, Komisija pieņem vai ierosina saistošu aktu pieņemšanu. Noteikts īpašs pagaidu bezdarbības laikposms, lai izvairītos no tā, ka ar valsts pasākumu ieviešanu tiek traucēta saistošu aktu pieņemšana Eiropas Parlamentā un Padomē vai Komisijā tajā pašā jomā.

(16)	Attiecīgajai dalībvalstij, ievērojot LES 4. panta 3. punktā noteiktos vispārīgos pienākumus, ir jāatliek plānotā pasākuma īstenošana uz laiku, kas ir pietiekams ierosināto grozījumu kopīgai pārbaudei vai tiesību akta priekšlikuma sagatavošanai, vai saistoša Komisijas akta pieņemšanai.

(17)	Lai veicinātu pasākumu pieņemšanu Eiropas Parlamentā un Padomē, dalībvalstīm būtu jāatturas no tehnisku noteikumu pieņemšanas, ja Padome pirmajā lasījumā pieņēmusi nostāju par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz minēto nozari.

(18)	Nepieciešams paredzēt Pastāvīgo komiteju, kuras locekļus ieceļ dalībvalstis, lai atbalstītu Komisiju tās centienos samazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz preču brīvu apriti.

(19)	Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ražojums” ir jebkurš rūpnieciski ražots ražojums un jebkurš lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkcija;

“pakalpojums” ir jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma.

Šajā definīcijā:

i)	“no attāluma” nozīmē, ka pakalpojumu sniedz bez vienlaicīgas pušu klātbūtnes;

ii)	“ar elektroniskiem līdzekļiem” nozīmē, ka pakalpojumu nosūta un galamērķī saņem ar elektroniskas apstrādes (ietverot digitālu kompresiju) un datu uzglabāšanas aparatūras palīdzību un ka to pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem;

iii)	“pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma” nozīmē, ka pakalpojumu sniedz, pārraidot datus pēc individuāla pieprasījuma.

Norādošs to pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, ietverts I pielikumā;

“tehniska specifikācija” ir specifikācija, kas ietverta dokumentā, kurš nosaka ražojuma nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, tostarp prasības, kas piemērojamas ražojumam atbilstīgi nosaukumam, ar kuru ražojumu pārdod, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības izvērtēšanas procedūrām.

Termins “tehniska specifikācija” aptver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 38. panta 1. punkta otrajā daļā, ražojumus, kas paredzēti patēriņam cilvēkiem un dzīvniekiem, un zāles, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (5) 1. pantā, kā arī ražošanas metodes un procesus attiecībā uz citiem ražojumiem, ja tie ietekmē to īpašības;

“citas prasības” ir prasība, kas nav tehniska specifikācija, kas izvirzīta ražojumam, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tās dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas pārstrādāšanas, atkārtotas izmantošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt ražojuma sastāvu vai īpašības, vai tā realizāciju;

“noteikumi par pakalpojumiem” ir vispārīga rakstura prasība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu b) apakšpunkta nozīmē, jo īpaši – noteikumi par pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumiem un pakalpojumu saņēmēju, izņemot noteikumus, kas nav paredzēti minētajā apakšpunktā noteiktajiem pakalpojumiem.

Šajā definīcijā:

i)	noteikumi uzskatāmi par īpaši paredzētiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja, ņemot vērā tās iemeslu pamatojumu un operatīvo daļu, īpašais mērķis un visu vai daļas individuālo noteikumu priekšmets ir šādu pakalpojumu regulēšana skaidrā un mērķtiecīgā veidā;

ii)	noteikumus neuzskata par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja tie ietekmē šādus pakalpojumus vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā;

“tehniskie noteikumi” ir tehniskas specifikācijas un citas prasības vai noteikumi par pakalpojumiem, ietverot attiecīgus administratīvus noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, pakalpojumu sniedzēja izveidošanas vai izmantošanas gadījumā kādā dalībvalstī vai lielā tās daļā, kā arī dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, izņemot 7. pantā minētos, kas aizliedz ražojuma ražošanu, importu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu vai arī aizliedz veikt uzņēmējdarbību kā pakalpojumu sniedzējam;

De facto tehniski noteikumi ietver:

dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas vai nu uz tehniskām specifikācijām, vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, vai uz profesionāliem kodeksiem vai praksi, kas savukārt attiecas uz tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, atbilstība kuriem tiek pielīdzināta atbilstības prezumpcijai iepriekšminēto normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem;

ii)	brīvprātīgus nolīgumus, kuros valsts iestāde ir līgumslēdzēja puse un kas vispārīgās interesēs paredz atbilstību tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, izņemot publisko iepirkumu konkursu noteikumus;

iii)

tehniskas specifikācijas vai citas prasības, vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kas ietekmē ražojumu vai pakalpojumu patēriņu, veicinot atbilstību šādām tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem; tehniskas specifikācijas vai citas prasības, vai noteikumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, nav ietverti.

Tas ietver tehniskos noteikumus, ko nosaka dalībvalstu izraudzītas iestādes, kuras ietvertas sarakstā, kuru izveido un vajadzības gadījumā atjaunina Komisija, 2. pantā minētās Komitejas satvarā.

Šo pašu kārtību izmanto šā saraksta grozīšanai;

“tehnisko noteikumu projekts” ir teksts par tehnisku specifikāciju vai citu prasību, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.

2. Šī direktīva neattiecas uz:

a)	radiotranslāciju pakalpojumiem;

b)	televīzijas translāciju pakalpojumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (6) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

3. Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kuri skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu jomā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (7).

4. Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kuri skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu jomā, kā nepilnīgi uzskaitīts šīs direktīvas II pielikumā.

5. Izņemot 5. panta 3. punktu, šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, ko pieņēmuši vai kas pieņemti regulētiem tirgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (8) nozīmē vai ko pieņēmuši vai kas pieņemti citiem tirgiem vai struktūrām, kuras veic klīringa vai norēķinu funkcijas minētajos tirgos.

6. Šī direktīva neattiecas uz tiem pasākumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar Līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši darba ņēmēju, aizsardzībai, kad ražojumi tiek izmantoti, ar noteikumu, ka šādi pasākumi neietekmē ražojumus.

2. pants

Pastāvīgo komiteju izveido no dalībvalstu ieceltiem pārstāvjiem, kuri var lūgt ekspertu vai padomdevēju palīdzību; tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Komiteja pieņem savu reglamentu.

3. pants

1. Komiteja tiekas vismaz divas reizes gadā.

Komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai izskatītu jautājumus, kas attiecas uz Informācijas sabiedrības pakalpojumiem.

2. Komisija Komitejai iesniedz ziņojumu par šajā direktīvā minēto kārtību īstenošanu un piemērošanu un iesniedz priekšlikumus pastāvošo vai paredzamo tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai.

3. Komiteja izsaka savu atzinumu par 2. punktā minētajiem paziņojumiem un priekšlikumiem un var sakarā ar to ierosināt, jo īpaši, lai Komisija:

a)	vajadzības gadījumā, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai, nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojas par atbilstīgiem pasākumiem;

b)	veic visus nepieciešamos pasākumus;

c)	nosaka jomas, kurās vajadzīga saskaņošana, un, ja rodas tāda vajadzība, veic attiecīgu saskaņošanu konkrētajā nozarē.

4. Komitejai jākonsultējas ar Komisiju:

a)	lemjot par faktisko sistēmu, saskaņā ar kuru realizē šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu, un izmaiņām tajā;

b)	pārbaudot šajā direktīvā paredzētās sistēmas darbību.

5. Komisija var konsultēt Komiteju par jebkuru tehnisko noteikumu provizorisko projektu, ko tā saņēmusi.

6. Jebkādus jautājumus par šīs direktīvas īstenošanu var iesniegt Komitejai pēc tās priekšsēdētāja vai dalībvalsts pieprasījuma.

7. Komitejas sēdes un tai iesniedzamā informācija ir konfidenciāla.

Tomēr Komiteja un valsts iestādes var – ar noteikumu, ka ir ievērota nepieciešamā piesardzība, – eksperta viedokļa iegūšanai konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām, tostarp ar personām privātajā sektorā.

8. Attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem Komisija un Komiteja var konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām rūpniecībā vai akadēmiskajā jomā un, ja iespējams, ar pārstāvju organizācijām, kas var sniegt ekspertu atzinumu attiecībā uz jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projektu sociāliem un sabiedriskiem mērķiem un sekām, un ņemt vērā to padomu, ja tai izvirzīta šāda prasība.

4. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 5. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu iestādēm sagatavot tehniskās specifikācijas vai standartu konkrētiem ražojumiem, lai par šādiem ražojumiem pieņemtu tehniskos noteikumus tehnisku noteikumu projektu veidā, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.

5. pants

1. Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu – tādā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja minētais pamatojums jau nav paskaidrots projektā.

Vajadzības gadījumā un ja tas jau nav iesniegts ar iepriekšēju paziņojumu, dalībvalstis vienlaicīgi dara Komisijai zināmu principiāli un tieši saistīto normatīvo un regulatīvo noteikumu tekstu, ja šāda teksta zināšana nepieciešama tehnisko noteikumu projekta izvērtēšanai.

Dalībvalstis atkārtoti dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šā punkta pirmajā un otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja tās izdara izmaiņas projektā, kas būtiski izmaina tā darbības jomu, saīsinot īstenošanai sākotnēji paredzētos termiņus, pievienojot specifikācijas vai prasības vai padarot tās ierobežojošākas.

Jo īpaši, ja tehnisko noteikumu projekts paredz ķīmiskas vielas, preparāta vai ražojuma tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību vai patērētāju vai vides aizsardzību, dalībvalstis nosūta arī vai nu kopsavilkumu, vai norādes par visiem datiem, kas attiecas uz konkrēto vielu, preparātu vai ražojumu un tās zināmajiem vai pieejamajiem aizvietotājiem, ja šāda informācija ir pieejama, un ziņo par pasākuma paredzamo ietekmi uz veselības aizsardzību un patērētāju un vides aizsardzību kopā ar iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (9) XV pielikuma II.3. iedaļas attiecīgo daļu.

Komisija nekavējoties informē citas dalībvalstis par tehnisko noteikumu projektu un visiem dokumentiem, kas tai iesniegti, un tā var nosūtīt projektu šīs direktīvas 2. pantā minētajai Komitejai tās atzinuma saņemšanai un vajadzības gadījumā komitejai, kas atbildīga par attiecīgo jomu.

Attiecībā uz šīs direktīvas 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajām tehniskajām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem Komisijas vai dalībvalstu komentāri vai sīki izstrādāti atzinumi var attiekties vienīgi uz aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, pakalpojumu brīvu apriti vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un nevis uz pasākumu fiskālajiem vai finansiālajiem aspektiem.

2. Komisija un dalībvalstis var izteikt komentārus dalībvalstij, kas iesniegusi tehnisko noteikumu projektu, un minētā dalībvalsts iespēju robežās ņem šādus komentārus vērā tālākā tehnisko noteikumu sagatavošanā.

3. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu galīgo tekstu.

4. Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, nav konfidenciāla, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts izteikusi tādu prasību. Jebkura šāda prasība jāpamato.

Šādos gadījumos, ja ievērota vajadzīgā piesardzība, 2. pantā minētā komiteja un valsts iestādes var lūgt ekspertu padomu no fiziskām vai juridiskām personām privātajā sektorā.

5. Ja tehnisko noteikumu projekts veido pasākumu daļu, par kuriem projekta posmā jāziņo Komisijai saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu, dalībvalstis var sniegt paziņojumu 1. punkta nozīmē saskaņā ar minēto citu tiesību aktu ar noteikumu, ka tās formāli norāda, ka minētais paziņojums ir paziņojums arī šīs direktīvas nozīmē.

Tas, ka Komisija neveic nekādus pasākumus attiecībā uz tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo direktīvu, nekavē lēmumu pieņemšanu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

6. pants

1. Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz trīs mēnešiem no dienas, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu.

2. Dalībvalstis atliek:

—	uz četriem mēnešiem tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu brīvprātīga nolīguma formā 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punkta nozīmē,

—	neskarot šā panta 3., 4. un 5. punktu, uz sešiem mēnešiem jebkuru citu tehnisko noteikumu projektu pieņemšanu, izņemot projektus noteikumiem par pakalpojumiem,

no dienas, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no minētās dienas par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus preču brīvai apritei iekšējā tirgū,

—

neskarot 4. un 5. punktu, uz četriem mēnešiem jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projekta pieņemšanu no dienas, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no minētās dienas par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus pakalpojumu brīvai apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.

Attiecībā uz noteikumu par pakalpojumiem projektu Komisijas vai dalībvalstu sīki izstrādāti atzinumi neietekmē kultūras politikas pasākumus, jo īpaši audiovizuālajā sfērā, ko dalībvalstis varētu pieņemt saskaņā ar Savienības tiesībām, ņemot vērā to lingvistisko dažādību, īpašās nacionālās un reģionālās pazīmes un to kultūras mantojumu.

Attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā paredz veikt saskaņā ar šādiem sīki izstrādātajiem atzinumiem. Komisija izsaka savus komentārus par šo reakciju.

Attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem attiecīgā dalībvalsts nepieciešamības gadījumā norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ņemt vērā sīki izstrādātos atzinumus.

3. Izņemot projektu noteikumiem par pakalpojumiem, dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no dienas, kad Komisija saņēmusi šīs direktīvas 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no minētās dienas Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu par šo jautājumu saskaņā ar LESD 288. pantu.

4. Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no dienas, kad Komisija saņēmusi šīs direktīvas 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no minētās dienas Komisija paziņo secinājumu, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jautājumu, ko aptver direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, kas iesniegts Eiropas Parlamentam vai Padomei saskaņā ar LESD 288. pantu.

5. Ja Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā 3. un 4. punktā minētajā bezdarbības laikposmā, minēto laikposmu saskaņā ar 6. punktu pagarina līdz 18 mēnešiem.

6. Saistības, kas minētas 3., 4. un 5. punktā, izbeidzas:

a)	ja Komisija informē dalībvalstis, ka tā vairs negrasās ierosināt vai pieņemt saistošu aktu;

b)	ja Komisija informē dalībvalstis par tās projekta vai priekšlikuma atsaukšanu;

c)	ja Eiropas Parlaments un Padome vai Komisija pieņem saistošu tiesību aktu.

7. Panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro, ja:

neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības vai drošības aizsardzību, dzīvnieku un augu aizsardzību un noteikumiem par pakalpojumiem arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību, jo īpaši – nepilngadīgo aizsardzību, dalībvalstij jāsagatavo tehniskie noteikumi ļoti īsā laikā, lai pieņemtu un ieviestu tos nekavējoties bez konsultēšanās iespējām; vai

neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz veselības vai drošības aizsardzību un finansiālās sistēmas stabilitāti, jo īpaši – noguldītāju, investoru un apdrošināto personu aizsardzību, dalībvalstij ir nekavējoties jāpieņem un jāīsteno noteikumi par finansiālajiem pakalpojumiem.

Dalībvalsts 5. pantā minētajā paziņojumā informē par iemesliem, kas rada pasākumu steidzamību. Komisija cik ātri iespējams sniedz viedokli par paziņojumu. Tā veic nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad šī kārtība izmantota nepareizi. Komisija informē Eiropas Parlamentu.

7. pants

1. Direktīvas 5. un 6. pants neattiecas uz tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai brīvprātīgiem nolīgumiem, ar kuru palīdzību dalībvalstis:

a)	panāk atbilstību saistošiem Savienības tiesību aktiem, kā rezultātā pieņem tehniskās specifikācijas vai noteikumus par pakalpojumiem;

b)	izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Savienībā pieņem kopējas tehniskās specifikācijas vai noteikumus par pakalpojumiem;

c)	izmanto saistošos Savienības tiesību aktos paredzētās drošības klauzulas;

d)	piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (10) 12. panta 1. punktu;

e)	nosaka sev ierobežojumus Eiropas Savienības Tiesas sprieduma īstenošanai;

nosaka sev ierobežojumus tehnisko noteikumu grozīšanai 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķērsli tirdzniecībai, vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, šķēršļus pakalpojumu brīvai apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

2. Direktīvas 6. pants neattiecas uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus ražojumu brīvai apritei.

3. Direktīvas 6. panta 3. līdz 6. punkts neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punktā minētajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem.

4. Direktīvas 6. pants neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajām tehniskajām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem.

8. pants

Komisija ik pēc diviem gadiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņo par šīs direktīvas piemērošanas rezultātiem.

Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Ja dalībvalstis pieņem tehniskus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

10. pants

Direktīvu 98/34/EK, kā tā grozīta ar šīs direktīvas III pielikuma A daļā uzskaitītajiem aktiem, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem atceltās direktīvas III pielikuma B daļā un šīs direktīvas III pielikuma B daļā uzskaitīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2015. gada 9. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1) 2010. gada 14. jūlija atzinums (OV C 44, 11.2.2011., 142. lpp.) un 2014. gada 26. februāra atzinums (OV C 214, 8.7.2014., 55. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 13. jūlija lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.). Sākotnējais nosaukums bija “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā”. To grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/48/EK (1998. gada 20. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

(4) Sk. III pielikuma A daļu.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

I PIELIKUMS

Norādošs pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

1. Pakalpojumi, ko nesniedz “no attāluma”

Pakalpojumi, ko sniedz pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja fiziskā klātbūtnē pat tad, ja tie saistīta ar elektronisku ierīču izmantošanu:

a)	medicīniskas apskates vai ārstēšana ārsta kabinetā, izmantojot elektronisku aparatūru, pacientam klātesot;

b)	klienta konsultēšana veikalā, viņam klātesot, ar elektroniska kataloga palīdzību;

c)	lidmašīnas biļešu rezervēšana ceļojumu birojā ar datoru tīkla palīdzību, klientam klātesot;

d)	elektroniskās spēles, kas pieejamas videopasāžā, klientam klātesot.

2. Pakalpojumi, ko nesniedz “elektroniskā ceļā”

—

Pakalpojumi, kam ir materiāls raksturs pat tad, ja tie sniegti ar elektroniskām ierīcēm:

a)	automātiski naudas vai biļešu izsniegšanas aparāti (banknotes, dzelzceļa biļetes);

b)	pieeja ceļu tīkliem, autoparkiem u. c., par kuru izmantošanu iekasē samaksu pat tad, ja ir elektroniskas ierīces pie ieejas/izejas, kas kontrolē pieeju un/vai nodrošina maksājumu pareizību.

—	Autonomie (ārlīnijas) pakalpojumi: CD-rom vai programmatūras izplatīšana ar disketēm

—

Pakalpojumi, ko nesniedz ar elektroniskās apstrādes/inventarizācijas sistēmām:

a)	balss telefona pakalpojumi;

b)	telefaksa/teleksa pakalpojumi;

c)	pakalpojumi, ko sniedz pa balss telefonu vai faksu;

d)	ārsta konsultācija pa telefonu/telefaksu;

e)	jurista konsultācija pa telefonu/telefaksu;

f)	tiešā tirdzniecība pa telefonu/telefaksu.

3. Pakalpojumi, ko nesniedz “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma”

Pakalpojumi, ko sniedz ar datu pārraidi bez individuāla pieprasījuma un ko vienlaicīgi saņem neierobežots skaits individuālu saņēmēju (punkta–vairākpunktu pārraide):

a)	televīzijas translāciju pakalpojumi (ieskaitot video pieprasījuma pakalpojumus), kas minēti Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

b)	radiotranslāciju pakalpojumi;

c)	(pa televīziju pārraidīts) teleteksts.

II PIELIKUMS

Norādošs finansiālo pakalpojumu saraksts, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts

—	Kapitālieguldījumu pakalpojumi

—	Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas

—	Banku pakalpojumi

—	Darbības, kas saistītas ar pensiju fondiem

—	Pakalpojumi, kas saistīti ar darījumiem nākotnē vai iespējām

Šādi pakalpojumi īpaši iekļauj:

a)	Direktīvas 2004/39/EK pielikumā minētos kapitālieguldījumu pakalpojumus, kolektīvo kapitālieguldījumu pakalpojumus;

b)	pakalpojumi, kas ietilpst pasākumos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (1) I pielikumā minētā savstarpējā atzīšana;

c)	operācijas, kas ietilpst apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumos, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu

(minēta 10. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)
2004. gada Pievienošanas akta II pielikuma 1. daļas H nodaļa (OV L 236, 23.9.2003., 68. lpp.)	Tikai attiecībā uz atsaucēm 2. punktā uz Direktīvu 98/34/EK
Padomes Direktīva 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.)	Tikai attiecībā uz atsaucēm 1. pantā uz Direktīvu 98/34/EK
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.)	Tikai 26. panta 2. punkts

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 10. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai
98/34/EK	—
98/48/EK	1999. gada 5. augusts
2006/96/EK	2007. gada 1. janvāris

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 98/34/EK	Šī direktīva
1. pants, pirmā daļa, ievadvārdi	1. pants, 1. punkts, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 1. punkts	1. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, pirmā daļa	1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums	1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums	1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, trešais ievilkums	1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, iii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, trešā daļa	1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, trešā daļa
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtā daļa, ievadvārdi	1. pants, 2. punkts, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtā daļa, pirmais ievilkums	1. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtā daļa, otrais ievilkums	1. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 3. punkts	1. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 4. punkts	1. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, pirmā daļa	1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, otrā daļa	1. pants, 3. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, trešā daļa	1. pants, 4. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, ceturtā daļa	1. pants, 5. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, ievadvārdi	1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, pirmais ievilkums	1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, otrais ievilkums	1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, pirmā daļa	1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, ievadvārdi	1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums	1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums	1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, trešais ievilkums	1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, iii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, trešā daļa	1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, trešā daļa
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, ceturtā daļa	1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, ceturtā daļa
1. pants, pirmā daļa, 12. punkts	1. pants, 1. punkts, g) apakšpunkts
1. pants, otrā daļa	1. pants, 6. punkts
5. pants	2. pants
6. pants, 1. un 2. punkts	3. pants, 1. un 2. punkts
6. pants, 3. punkts, ievadvārdi	3. pants, 3. punkts, ievadvārdi
6. pants, 3. punkts, otrais ievilkums	3. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts
6. pants, 3. punkts, trešais ievilkums	3. pants, 3. punkts, b) apakšpunkts
6. pants, 3. punkts, ceturtais ievilkums	3. pants, 3. punkts, c) apakšpunkts
6. pants, 4. punkts, ievadvārdi	3. pants, 4. punkts, ievadvārdi
6. pants, 4. punkts, c) apakšpunkts	3. pants, 4. punkts, a) apakšpunkts
6. pants, 4. punkts, d) apakšpunkts	3. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts
6. pants, 5. līdz 8. punkts	3. pants, 5. līdz 8. punkts
7. pants	4. pants
8. pants	5. pants
9. pants, 1. līdz 5. punkts	6. pants, 1. līdz 5. punkts
9. pants, 6. punkts, ievadvārdi	6. pants, 6. punkts, ievadvārdi
9. pants, 6. punkts, pirmais ievilkums	6. pants, 6. punkts, a) apakšpunkts
9. pants, 6. punkts, otrais ievilkums	6. pants, 6. punkts, b) apakšpunkts
9. pants, 6. punkts, trešais ievilkums	6. pants, 6. punkts, c) apakšpunkts
9. pants, 7. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi	6. pants, 7. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi
9. pants, 7. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums	6. pants, 7. punkts, pirmā daļa, a) apakšpunkts
9. pants, 7. punkts, pirmā daļa, otrais ievilkums	6. pants, 7. punkts, pirmā daļa, b) apakšpunkts
9. pants, 7. punkts, otrā daļa	6. pants, 7. punkts, otrā daļa
10. pants, 1. punkts, ievadvārdi	7. pants, 1. punkts, ievadvārdi
10. pants, 1. punkts, pirmais ievilkums	7. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
10. pants, 1. punkts, otrais ievilkums	7. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts
10. pants, 1. punkts, trešais ievilkums	7. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts
10. pants, 1. punkts, ceturtais ievilkums	7. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts
10. pants, 1. punkts, piektais ievilkums	7. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts
10. pants, 1. punkts, sestais ievilkums	7. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts
10. pants, 2., 3. un 4. punkts	7. pants, 2., 3. un 4. punkts
11. pants, pirmais teikums	8. pants, pirmā daļa
11. pants, otrais teikums	8. pants, otrā daļa
12. pants	9. pants
13. pants	—
—	10. pants
14. pants	11. pants
15. pants	12. pants
III pielikums	—
IV pielikums	—
V pielikums	I pielikums
VI pielikums	II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

17.9.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/16

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1536

(2015. gada 16. septembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1321/2014 attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanas noteikumu pielīdzināšanu Regulai (EK) Nr. 216/2008, kritiskiem tehniskās apkopes uzdevumiem un gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu un 8. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (ES) Nr. 1321/2014 (2) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā ir noteiktas lidojumderīguma uzturēšanas prasības gaisa kuģu ekspluatācijai, tostarp prasības organizācijām, kas vada kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju un gaisa kuģu, ko ekspluatē komerciālos nolūkos, lidojumderīguma uzturēšanu. Regula (ES) Nr. 1321/2014 būtu jāatjaunina, lai nodrošinātu, ka šīs minētās prasības tiek izpildītas.

(3)

Būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem gaisa pārvadātāji, kas licencēti saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (3), var ekspluatēt trešā valstī reģistrētus gaisa kuģus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas attiecīgās Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā izklāstītās pamatprasības.

(4)

Būtu jānodrošina, ka prasības, kas izvirzītas gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas apsekojuma programmām, tiktu vienādi piemērotas visā Savienībā. Tālab būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma noteikumi par to, kā kompetentajai iestādei jāīsteno gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas apsekojuma programma.

(5)

Ir jāmazina ar tehniskās apkopes veikšanu saistītie riski un it sevišķi jānodrošina, ka attiecīgās personas un organizācijas veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai konstatētu tehnikās apkopes darbu veikšanas laikā pieļautās kļūdas, kas var ietekmēt lidojumu drošību. Tādēļ būtu jāgroza attiecībā uz tehniskās apkopes norisi noteiktās prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I un II pielikumā.

(6)	Regula (ES) Nr. 1321/2014 tāpēc būtu attiecīgi jāgroza.

(7)	Ir jāatvēl pietiekami daudz laika aeronavigācijas nozarei un dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu pielāgoties jaunajam grozītajam tiesiskajam regulējumam. Tālab būtu jāparedz atšķirīgs datums šīs regulas piemērošanai kopumā.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 1. punktam ir sniegusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1321/2014 groza šādi:

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteiktas kopīgas tehniskas prasības un administratīvas procedūras, ar kurām nodrošināt:

tādu gaisa kuģu – tostarp visu sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, – lidojumderīguma uzturēšanu, kuri:

i)	reģistrēti dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad šādu gaisa kuģu normatīvā drošības uzraudzība ir deleģēta trešai valstij un kad tos izmanto ekspluatants, kas nav ES ekspluatants; vai

ii)	ir reģistrēti trešā valstī un tos izmanto ES ekspluatants, bet normatīvā drošības uzraudzība ir deleģēta dalībvalstij;

atbilstību pamatprasībām, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 216/2008 attiecībā uz tādu trešā valstī reģistrētu gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu, kuru normatīvā drošības uzraudzība nav deleģēta dalībvalstij un kurus bez apkalpes nomā gaisa pārvadātājs, kas licencēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (4).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).”;"

regulas 2. pantu groza šādi:

panta g) punktu aizstāj ar šādu:

“g)	“komerciālu gaisa pārvadājumu (CAT) operācijas” ir gaisa kuģa operācijas pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanai, saņemot par to atalgojumu vai citu mantisku atlīdzību;”;

pievieno šādus punktus:

“n)

“kritisks tehniskās apkopes uzdevums” ir tehniskās apkopes uzdevums, kura dēļ tiek veikta kādas gaisa kuģa sistēmas vai jebkuras tā daļas, dzinēja vai propellera montāža vai notiek iejaukšanās to darbībā, kas gadījumā, ja veicot šādu uzdevumu tiek pieļauta kļūda, var tieši apdraudēt lidojumu drošību;

o)	“komerciāli specializēti pārvadājumi” ir tādi pārvadājumi, uz kuriem attiecas ORO daļas SPO apakšdaļas prasības, kas izklāstītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 (5) III pielikumā;

“ierobežotas operācijas” ir tādu gaisa kuģu operācijas, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, šādu lidojumu gadījumā:

i)	dalītu izmaksu lidojumi, ko veic privātpersonas, – ar nosacījumu, ka šā lidojuma tiešās izmaksas dala visas personas, kas atrodas gaisa kuģī, arī pilots, un ka šajās tiešajās izmaksās nepiedalās vairāk par sešām personām;

ii)

sacensību lidojumi vai lidojumu paraugdemonstrējumi – ar nosacījumu, ka samaksa vai cita veida atlīdzība, kas saņemta par šādiem lidojumiem, nepārsniedz tiešo izmaksu atgūšanu un proporcionālu ieguldījumu ikgadējās izmaksās, kā arī apbalvojumus, kuru apmērs nav lielāks par vērtību, kuru precizējusi kompetentā iestāde;

iii)

ievadlidojumi, izpletņlēcēju izlaišana, planiera vilkšana vai figūrlidojumi, ko veic vai nu mācību organizācija, kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī un kas ir apstiprināta saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (6), vai arī organizācija, kas izveidota nolūkā popularizēt gaisa sportu vai izklaides aviāciju, ar nosacījumu, ka šī organizācija gaisa kuģi ekspluatē, pamatojoties uz īpašumtiesībām vai nomāšanu bez apkalpes, ka šis lidojums nerada peļņu, kas tiktu sadalīta ārpus organizācijas, un ka ikreiz, kad ir iesaistītas personas, kas nav šīs organizācijas locekļi, šādi lidojumi ir tikai šīs organizācijas blakusnodarbe.

Šajā regulā “ierobežotas operācijas” netiek uzskatītas par CAT operācijām vai komerciāliem specializētiem pārvadājumiem;

q)	“ievadlidojums” ir “ievadlidojums”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 965/2012 2. panta 9. punktā;

r)	“sacensību lidojums” ir “sacensību lidojums”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 965/2012 2. panta 10. punktā;

s)	“lidojumu paraugdemonstrējums” ir “lidojumu paraugdemonstrējums”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 965/2012 2. panta 11. punktā.

(5) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.)."

(6) Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).”;"

regulas 3. pantu groza šādi:

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Regulas 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar I pielikuma noteikumiem.

2. Organizācijas un personāls, kas iesaistīts 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanā, tostarp tehniskajā apkopē, atbilst I pielikumam un – attiecīgā gadījumā – noteikumiem, kas precizēti 4. un 5. pantā.

3. Ja 1. panta a) apakšpunktā minētajam gaisa kuģim ir lidošanas atļauja, tad, atkāpjoties no 1. punkta prasībām, tā lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina, pamatojoties uz īpašajiem lidojumderīguma uzturēšanas nosacījumiem, kas minēti lidošanas atļaujā, kura izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļa).”;

b)	pievieno šādu 5. punktu: “5. Regulas 1. panta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar Va pielikuma noteikumiem.”;

4)	regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājumus izdod saskaņā ar I pielikuma F apakšdaļas vai II pielikuma noteikumiem.”;

regulas 8. pantu groza šādi:

2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)	gaisa kuģiem, kas reģistrēti trešā valstī un ko bez apkalpes nomā gaisa pārvadātāji, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, – līdz 2017. gada 25. augustam Va pielikuma prasības.”;

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a. Atkāpjoties no 1. punkta, ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 379/2014 (7) grozītajā Regulā (ES) Nr. 965/2012 izklāstītās prasības gaisa kuģiem, kurus izmanto komerciāliem specializētiem pārvadājumiem vai CAT un kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – piemēro no 2017. gada 21. aprīļa.

Līdz norādītajam termiņam:

—

I pielikuma M.A.201. punkta f) apakšpunkta noteikumus piemēro kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, kurus izmanto ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, un kuri nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un komerciālām ATO organizācijām,

—

I pielikuma M.A.201. punkta h) apakšpunkta noteikumus piemēro gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, kurus izmanto ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, un kuri nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un komerciālām ATO organizācijām,

—	I pielikuma M.A.306. punkta a) apakšpunkta noteikumus piemēro gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kurus izmanto ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai,

—	I pielikuma M.A.801. punkta c) apakšpunkta noteikumus piemēro ELA1, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un kurus neizmanto komerciālas apstiprinātas mācību organizācijas (ATO),

—

I pielikuma M.A.803. punkta b) apakšpunkta noteikumus piemēro gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un kuru MTOM ir ne vairāk kā 2 730 kg, planieriem, planieriem ar dzinēju vai gaisa baloniem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, vai ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, vai kurus izmanto komerciālas ATO organizācijas,

—

I pielikuma M.A.901. punkta g) apakšpunkta noteikumus piemēro ELA1 gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, vai ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, vai komerciālas ATO organizācijas.

(7) Komisijas 2014. gada 7. aprīļa Regula (ES) Nr. 379/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 123, 24.4.2014., 1. lpp.)”;"

6)	regulas I pielikumu (M daļa) groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

7)	regulas II pielikumu (145. daļa) groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

8)	regulas III pielikumu (66. daļa) groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

9)	šīs regulas IV pielikuma tekstu ievieto kā Va pielikumu (T daļa).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 25. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumu (M daļa) groza šādi:

satura rādītāju groza šādi:

a)	M.A.306. punkta virsrakstu aizstāj ar “M.A.306. Gaisa kuģa borta žurnāla sistēma”;

b)	I papildinājumu aizstāj ar “I papildinājums – Lidojumderīguma uzturēšanas vadības līgums”;

M.1. punkta 4. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“4.

tehniskās apkopes programmu apstiprināšanas gadījumā:

i)	reģistrācijas dalībvalsts ieceltā iestāde; vai

ii)

gadījumā, kad par to panākta vienošanās ar reģistrācijas dalībvalsti pirms tehniskās apkopes programmas apstiprināšanas:

a)	tās valsts ieceltā iestāde, kurā ir ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kurā ekspluatants ir reģistrēts, vai kurā ir ekspluatanta pastāvīgā dzīvesvieta; vai

b)	iestāde, kas atbild par tās lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pārraudzību, kura vada attiecīgā gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu vai ar kuru īpašnieks ir noslēdzis ierobežotu līgumu saskaņā ar M.A.201. punkta i) apakšpunkta 3. punktu.”;

M.A.201. punkta d), e), f), g), h), i) un j) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“d)

Par apmierinošu pirmslidojuma pārbaudes veikšanu ir atbildīgs gaisa kuģa kapteinis vai – tādu gaisa pārvadātāju gadījumā, kurus veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – ekspluatants. Šī pārbaude jāveic pilotam vai citai kvalificētai personai, bet nav nepieciešams, lai to veiktu apstiprināta tehniskās apkopes organizācija vai 66. daļā minētais sertificējošais personāls.

Gadījumā, kad gaisa kuģi izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu atbild ekspluatants, un ekspluatants:

1)	nodrošina, ka lidojumu veic tikai tad, ja ir izpildīti a) punktā paredzētie nosacījumi;

2)	saskaņā ar gaisa kuģa ekspluatanta apliecības nosacījumiem ir apstiprināts kā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija atbilstoši M.A. iedaļas G apakšdaļai (CAMO) attiecībā uz gaisa kuģi, ko tas ekspluatē; kā arī

3)	ir apstiprināts saskaņā ar 145. daļu vai noslēdz ar šādu organizāciju līgumu saskaņā ar M.A.708. punkta c) apakšpunktu.

Kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, kurus izmanto komerciālos specializētos pārvadājumos vai CAT un kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, vai kurus izmanto komerciālām ATO operācijām, ekspluatants gādā par to, lai:

1)	lidojums tiktu veikts tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

2)	ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus veiktu apstiprināta CAMO. Ja ekspluatants pats nav apstiprināta CAMO organizācija, tas noslēdz rakstisku līgumu ar šādu organizāciju saskaņā ar I papildinājumu; un

3)	CAMO, kas minēta 2) punktā, būtu apstiprināta saskaņā ar 145. daļu gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, tehniskās apkopes veikšanai vai būtu noslēgusi līgumu ar šādām organizācijām saskaņā ar M.A.708. punkta c) apakšpunktu.

Attiecībā uz tādiem kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, kas nav iekļauti e) vai f) apakšpunktā, īpašnieks gādā par to, lai:

1)	lidojums tiktu veikts tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

2)	ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus veiktu apstiprināta CAMO. Ja īpašnieks pats nav apstiprināta CAMO organizācija, tas noslēdz rakstisku līgumu ar šādu organizāciju saskaņā ar I papildinājumu; un

3)	CAMO, kas minēta 2) punktā, būtu apstiprināta saskaņā ar 145. daļu gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, tehniskās apkopes veikšanai vai būtu sagatavojusi līgumu ar šādām organizācijām saskaņā ar M.A.708. punkta c) apakšpunktu.

Gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, kurus izmanto komerciālos pārvadājumos vai CAT un kurus ekspluatē gaisa pārvadātāji, kas nav licencēti gaisa pārvadātāji saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, vai kurus izmanto komerciālām ATO operācijām, – ekspluatants gādā par to, lai:

1)	lidojums tiktu veikts tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

2)	ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus veiktu apstiprināta CAMO. Ja ekspluatants pats nav apstiprināta CAMO organizācija, tas noslēdz rakstisku līgumu ar šādu organizāciju saskaņā ar I papildinājumu; un

3)	CAMO, kas minēta 2) punktā, būtu apstiprināta saskaņā ar M daļas F apakšdaļu vai 145. daļu gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, tehniskās apkopes veikšanai vai būtu sagatavojusi līgumu ar šādām organizācijām saskaņā ar M.A.708. punkta c) apakšpunktu.

Gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un kas nav ietverti e) vai h) apakšpunktā, vai ko izmanto “ierobežotās operācijās”, – īpašnieks ir atbildīgs par to, lai lidojumi tiktu veikti tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Šajā nolūkā īpašnieks:

1)	ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus ar līgumu uztic apstiprinātai CAMO, par to saskaņā ar I papildinājumu slēdzot rakstisku līgumu, ar kuru atbildība par šo uzdevumu izpildi tiek nodota nolīgtajai CAMO; vai

2)	pārvalda gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu uz savu atbildību, līgumu ar apstiprinātu CAMO neslēdzot; vai

pārvalda gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu uz savu atbildību un slēdz ierobežotu līgumu par tehniskās apkopes programmas izstrādi un tās apstiprināšanu atbilstoši M.A.302. punktam ar:

—	apstiprinātu CAMO vai

—	ELA2 gaisa kuģu gadījumā – ar tehniskās apkopes organizāciju saskaņā ar 145. daļu vai M.A. iedaļas F apakšdaļu.

Ar šo ierobežoto līgumu atbildība par tehniskās apkopes programmas izstrādi un – izņemot gadījumu, kad īpašnieks izdod deklarāciju saskaņā ar M.A.302. punkta h) apakšpunktu, – apstiprināšanu tiek nodota CAMO organizācijai, ar kuru noslēgts līgums.

Īpašnieks/ekspluatants gādā par to, lai jebkurai kompetentās iestādes pilnvarotai personai tiktu nodrošināta piekļuve tā telpām, gaisa kuģiem vai dokumentiem, kas saistīti ar ekspluatanta veiktajām darbībām, tostarp darbībām, par kurām ekspluatants noslēdzis apakšuzņēmēja līgumu, lai šī persona varētu pārliecināties par atbilstību šīs daļas noteikumiem.”;

M.A.301. punktu groza šādi:

punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.	saskaņā ar M.A.304. punktā un/vai – attiecīgā gadījumā – M.A.401. punktā norādītajiem datiem novēršot jebkuru defektu vai bojājumu, kas ietekmē ekspluatācijas drošību, ņemot vērā obligāto iekārtu sarakstu (MEL) un – attiecīgā gadījumā – pieļaujamo konfigurācijas noviržu sarakstu;”;

punkta 4. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“4.	visiem kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – veicot M.A.302. punktā minētās apstiprinātās tehniskās apkopes programmas efektivitātes analīzi;”;

punkta 7. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“7.	visiem kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – ieviešot neobligāto izmaiņu un/vai pārbaužu veikšanas politiku;”;

M.A.302. punktu groza šādi:

apakšpunkta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

Ja gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu vada lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļa) A iedaļas G apakšdaļas noteikumiem, vai ja starp īpašnieku un šo organizāciju ir noslēgts ierobežots līgums saskaņā ar M.A.201. punkta i) apakšpunkta 3. punktu, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu un grozījumus tajā var apstiprināt ar netiešas apstiprināšanas procedūru.

i)	Šajā gadījumā netiešās apstiprināšanas procedūru lidojumderīguma uzturēšanas vadības rokasgrāmatas ietvaros nosaka lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, un to apstiprina kompetentā iestāde, kas atbildīga par šo lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju.

ii)

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija neizmanto netiešās apstiprināšanas procedūru, ja šī organizācija neatrodas reģistrācijas dalībvalsts pārraudzībā, ja vien nav noslēgts M.1. punkta 4. apakšpunkta ii) punktam atbilstošs līgums, ar kuru atbildība par gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas apstiprināšanu tiek nodota kompetentajai iestādei, kas atbildīga par lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju.”;

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)	Kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju gadījumā, kad tehniskās apkopes programma ir balstīta uz tehniskās apkopes vadības grupas loģiku vai stāvokļa uzraudzību, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā iekļauj drošības programmu.”;

M.A.305. punkta b) apakšpunkta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	ekspluatanta tehniskais borta žurnāls – ja tas prasīts M.A.306. punktā.”;

M.A.306. punktu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “M.A.306. Gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēma”;

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Attiecībā uz CAT, komerciāliem specializētiem pārvadājumiem un komerciālām ATO operācijām, – papildus M.A.305. punktā noteiktajām prasībām ekspluatants izmanto tehniskā borta žurnāla sistēmu, kurā ietverta šāda informācija par katru gaisa kuģi:

1.	informācija par katru lidojumu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pastāvīgu lidojumu drošību; un

2.	pašreizējais gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts; un

3.	jaunākais paziņojums par tehnisko apkopi, kurā sniegts gaisa kuģa tehniskās apkopes statuss par to, kāda nākamā plānotā un neplānotā tehniskā apkope būs jāveic, izņemot gadījumu, kad kompetentā iestāde var piekrist glabāt paziņojumu par tehnisko apkopi citur; un

4.	visi atliktie labojumi būtiskajiem defektiem, kas ietekmē gaisa kuģa darbību; un

5.	visas vajadzīgās vadības instrukcijas par tehniskās apkopes atbalsta pasākumiem.”;

M.A.402. punktu aizstāj ar šādu:

“M.A.402. Tehniskās apkopes veikšana

Ja vien nav runa par tehnisko apkopi, kuru veic saskaņā ar II pielikumu (145. daļa) apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, visas personas vai organizācijas, kas veic tehnisko apkopi, ir:

a)	kvalificētas attiecīgo uzdevumu veikšanai, kā prasīts šajā daļā;

b)	nodrošina, ka zona, kurā veic tehnisko apkopi, ir labi organizēta un tīra netīrumu un kontaminācijas ziņā;

c)	izmanto metodes, paņēmienus, standartus un instrukcijas, kas noteiktas M.A.401. punkta tehniskās apkopes datos;

d)	izmanto instrumentus, aprīkojumu un materiālus, kas noteikti M.A.401. punkta tehniskās apkopes datos. Ja vajadzīgs, instrumentus un aprīkojumu kontrolē un kalibrē atbilstoši oficiāli atzītam standartam;

e)	gādā par to, lai, veicot tehnisko apkopi, tiktu ievēroti visi vides aizsardzības prasību ierobežojumi, kas izklāstīti M.A.401. punktā minētajos tehniskās apkopes datos;

f)	gādā par to, lai nelabvēlīgu laikapstākļu vai ieilgušas tehniskās apkopes gadījumā tiktu izmantotas atbilstīgas telpas;

g)	gādā par to, lai tehniskās apkopes darbu laikā pēc iespējas tiktu samazināts daudzkārtēju kļūdu pieļaušanas risks, kā arī risks, ka kļūdas varētu tikt atkārtoti pieļautas identiskos tehniskās apkopes uzdevumos;

h)	gādā par to, lai pēc jebkura kritiska tehniskās apkopes uzdevuma izpildes tiktu piemērota kļūdu noteikšanas metode; un

i)	pēc tehniskās apkopes pabeigšanas veic vispārēju pārbaudi, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģī vai tā sastāvdaļā neatrodas instrumenti, aprīkojums vai citas nepiederošas detaļas un materiāli un ka visi noņemtie pieejas paneļi ir piestiprināti tiem paredzētajās vietās.”;

M.A.403. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

Tikai pilnvarots sertificējošais personāls – atbilstoši M.A.801. punkta b) apakšpunkta 1. punktam, M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktam, M.A.801. punkta c) apakšpunktam, M.A.801. punkta d) apakšpunktam vai II pielikumam (145. daļa) – var nolemt, izmantojot M.A.401. punktā minētos tehniskās apkopes datus, vai gaisa kuģa defekts nopietni apdraud lidojumu drošību, un tāpēc nolemt, kad un kāds labojums veicams pirms turpmāka lidojuma, un kuru defekta labojumu var atlikt. Tomēr šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad MEL izmanto pilots vai pilnvarots sertificējošais personāls.

c)	Visus gaisa kuģa defektus, kas nerada nopietnus draudus lidojumu drošībai, novērš, cik drīz vien iespējams, no dienas, kad šis defekts atklāts pirmo reizi, un atbilstoši visiem ierobežojumiem, kuri norādīti tehniskās apkopes datos vai MEL.”;

10)

M.A.502. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

Atkāpjoties no a) apakšpunkta un M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punkta, tādas sastāvdaļas, – kura uzstādīta vai īslaicīgi nomontēta no ELA1 gaisa kuģa, ko izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – tehnisko apkopi, kas veikta atbilstoši sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem, var veikt sertificējošais personāls, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā, izņemot:

1.	tādu sastāvdaļu kapitālo remontu, kas nav dzinēji un propelleri; un

2.	dzinēju un propelleru kapitālo remontu gaisa kuģiem, kas nav CS-VLA, CS-22 un LSA.

Uz sastāvdaļu tehnisko apkopi, kas veikta atbilstoši d) apakšpunktam, nav attiecināma EASA 1. veidlapas izdošana, un tai ir piemērojamas M.A.801. punktā minētās gaisa kuģa izmantošanas prasības.”;

11)

M.A.504. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Lietošanai nederīgās sastāvdaļas iezīmē un glabā drošā vietā, ko uzrauga apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, līdz tiek pieņemts lēmums par šīs sastāvdaļas turpmāko statusu. Tomēr gaisa kuģim, ko neizmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji un kas nav komplekss gaisa kuģis ar dzinēju, – persona vai organizācija, kas klasificējusi sastāvdaļu kā lietošanai nederīgu, pēc šīs sastāvdaļas atzīšanas par lietošanai nederīgu var nodot to glabāšanā gaisa kuģa īpašniekam ar noteikumu, ka šāda nodošana tiek atspoguļota gaisa kuģa reģistrācijas žurnālā, dzinēja reģistrācijas žurnālā vai sastāvdaļas reģistrācijas žurnālā.”;

12)

M.A.601. punktu aizstāj ar šādu:

“M.A.601. Darbības joma

Šajā apakšdaļā ir noteiktas prasības, kas jāievēro organizācijai, lai piešķirtu vai pagarinātu apstiprinājumu tādu gaisa kuģu tehniskajai apkopei, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, un tādu sastāvdaļu tehniskajai apkopei, kurus šiem gaisa kuģiem ir paredzēts uzstādīt, un ko izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji.”;

13)

M.A.606. punktu groza šādi:

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)	Tehniskās apkopes organizācijai ir pietiekams sertificējošais personāls, lai gaisa kuģiem un to sastāvdaļām izdotu M.A.612. un M.A.613. punktā minētos izmantošanas sertifikātus. Šis personāls atbilst Regulas (ES) Nr. 1321/2014 5. panta prasībām.”;

14)

M.A.703. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	Neatkarīgi no a) apakšpunkta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencētajiem gaisa pārvadātājiem apstiprinājums ir daļa no gaisa kuģa ekspluatanta apliecības, kuru kompetentā iestāde izdevusi attiecībā uz ekspluatēto gaisa kuģi.”;

15)

M.A.704. punkta a) apakšpunkta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.	gaisa kuģu apstiprināto tehniskās apkopes programmu sarakstu vai – tādu gaisa kuģu gadījumā, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – “vispārīgu” un “pamata” tehniskās apkopes programmu sarakstu.”;

16)

M.A.706. punktu groza šādi:

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Tādiem gaisa pārvadātājiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, a) apakšpunktā minētais atbildīgais pārvaldnieks ir persona, kuru uzņēmums ir pilnvarojis nodrošināt, ka visas ekspluatanta operācijas var finansēt un veikt atbilstoši standartam, kas jāievēro, lai varētu saņemt gaisa kuģa ekspluatanta apliecību.”;

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	Gaisa pārvadātajiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, atbildīgais pārvaldnieks izraugās noteiktu amatpersonu. Šī persona ir atbildīga par lidojumderīguma uzturēšanas vadību un uzraudzību atbilstoši c) apakšpunktam.”;

punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k)

Kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju un gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, organizācija nosaka un kontrolē tā personāla kompetenci, kas iesaistīts lidojumderīguma uzturēšanas vadībā, lidojumderīguma pārbaudes darbos un/vai kvalitātes pārbaužu veikšanā, atbilstoši procedūrai un standartam, par kuru tā vienojas ar kompetento iestādi;”;

17)

M.A.707. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Lai varētu saņemt apstiprinājumu lidojumderīguma pārbaužu veikšanai un – atbilstošos gadījumos – lidošanas atļauju izdošanai, apstiprinātai lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai ir atbilstošs lidojumderīguma pārbaudes personāls, kas var izdot A iedaļas I apakšdaļā minētos lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus vai ieteikumus un – attiecīgā gadījumā – izsniegt lidošanas atļauju saskaņā ar M.A.711. punkta c) apakšpunktu:

Attiecībā uz gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk par 2 730 kg, izņemot balonus, – šim personālam ir jābūt ieguvušam:

a)	vismaz piecu gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

b)	attiecīgu licenci atbilstoši III pielikuma (66. daļa) prasībām vai augstāko izglītību aviācijas jomā vai tam līdzvērtīgu valsts piešķirtu kvalifikāciju; un

c)	oficiālu tehniskās apkopes apmācību aviācijas jomā; un

d)	amatu apstiprinātajā organizācijā ar atbilstošiem pienākumiem;

neatkarīgi no a) līdz d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām M.A.707. punkta a) apakšpunkta 1) punkta b) apakšpunktā noteikto prasību var aizstāt ar piecu gadu ilgu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.A.707. punkta a) apakšpunkta 1) punkta a) apakšpunktā.

Attiecībā uz gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir 2 730 kg vai mazāk, un baloniem, – šim personālam ir jābūt ieguvušam:

a)	vismaz trīs gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

b)	attiecīgu licenci atbilstoši III pielikuma (66. daļa) prasībām vai augstāko izglītību aviācijas jomā vai tam līdzvērtīgu valsts piešķirtu kvalifikāciju; un

c)	atbilstošu tehniskās apkopes apmācību aviācijas jomā; un

d)	amatu apstiprinātajā organizācijā ar atbilstošiem pienākumiem;

neatkarīgi no a) līdz d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2) punkta b) apakšpunktā noteikto prasību var aizstāt ar četru gadu ilgu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2) punkta a) apakšpunktā.”;

18)

M.A.708. punktu groza šādi:

punkta b) apakšpunkta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu kopā ar tās grozījumiem, ja vien nav piemērojama netiešās apstiprināšanas procedūra saskaņā ar M.A.302. punkta c) apakšpunktu, un – attiecībā uz gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – iesniedz programmas kopiju atbildīgajam īpašniekam vai ekspluatantam saskaņā ar M.A.201. punktu;”;

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Tādu gaisa kuģu gadījumā, kas ir kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju vai gaisa kuģi, kurus izmanto CAT, vai gaisa kuģi, kurus izmanto komerciālos specializētos pārvadājumos vai komerciālās ATO operācijās, un ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija nav pienācīgi apstiprināta atbilstoši 145. daļai vai M.A. iedaļas F apakšdaļai, organizācija, apspriedusies ar ekspluatantu, slēdz rakstisku līgumu ar organizāciju, kas apstiprināta saskaņā ar 145. daļu vai M.A. iedaļas F apakšdaļu, vai citu ekspluatantu, šajā līgumā sīki izklāstot visas funkcijas, kas minētas M.A.301. punkta 2. apakšpunktā, M.A.301. punkta 3. apakšpunktā, M.A.301. punkta 5. apakšpunktā un M.A.301. punkta 6. apakšpunktā, nodrošinot, ka visus tehniskās apkopes darbus veic saskaņā ar 145. daļu vai M.A. iedaļas F apakšdaļu apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, un definējot atbalstu M.A.712. punkta b) apakšpunktā minētajām kvalitātes funkcijām.”;

pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

Neatkarīgi no c) apakšpunkta līgums var būt atsevišķu darbuzdevumu veidā, kas adresēti tehniskās apkopes organizācijai, kas apstiprināta atbilstīgi 145. daļai vai M.A. iedaļas F apakšdaļai, gadījumā, kad gaisa kuģim nepieciešama:

1.	neplānota operatīvā tehniskā apkope;

2.	sastāvdaļu tehniskā apkope, ieskaitot dzinēja tehnisko apkopi.”;

19)

M.A.709. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Attiecībā uz gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, apstiprinātā pastāvīgā lidojumderīguma vadības organizācija var izstrādāt “pamata” un/vai “vispārīgas” tehniskās apkopes programmas, lai būtu iespējams veikt sākotnējo apstiprināšanu un/vai apstiprinājuma darbības jomas paplašināšanu, neslēdzot līgumus, kas minēti šā pielikuma (M daļas) I papildinājumā. Tomēr “pamata” un/vai “vispārīgās” tehniskās apkopes programmas neizslēdz nepieciešamību izveidot atbilstošu gaisa kuģu apkopes programmu saskaņā ar M.A.302. punktu savlaicīgi pirms M.A.711. punktā minēto tiesību izmantošanas.”;

20)

M.A.711. punkta a) apakšpunkta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.	vadīt gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, izņemot gaisa kuģus, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 apstiprināti gaisa pārvadātāji, kā norādīts apstiprinājuma apliecībā;

2.	vadīt tādu gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 apstiprināti gaisa pārvadātāji, ja tas ir norādīts minētā gaisa kuģa apstiprinājuma apliecībā un gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC);”;

21)

M.A.712. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e)	Gaisa pārvadātājiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, M.A. iedaļas G apakšdaļā paredzētā kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir ekspluatanta kvalitātes nodrošināšanas sistēmas neatņemama daļa.

Tādas mazas organizācijas gadījumā, kas nevada lidojumderīguma uzturēšanu gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu var aizstāt ar regulāru organizācijas pārskatu veikšanu, kas jāapstiprina kompetentajai iestādei, izņemot gadījumus, kad organizācija izsniedz lidojumderīguma pārbaudes apliecības gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) pārsniedz 2 730 kg un kuri nav gaisa baloni. Gadījumā, kad organizācijai nav kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, līgumus ar citām pusēm par lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanu organizācija neslēdz.”;

22)

M.A.801. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Atkāpjoties no M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punkta, ELA1 gaisa kuģiem, kurus neizmanto CAT pārvadājumos vai kurus neizmanto komerciālos specializētos pārvadājumos, vai kurus neizmanto komerciālās ATO operācijās, gaisa kuģu kompleksās tehniskās apkopes darbus, kas uzskatīti VII papildinājumā, var pieņemt sertificējošais personāls, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā.

Atkāpjoties no M.A.801. punkta b) apakšpunkta, neparedzētu situāciju gadījumā, kad gaisa kuģim ir noteikts aizliegums izlidot vietā, kur nav pieejama atbilstoši šim pielikumam vai II pielikumam (145. daļa) pienācīgi apstiprināta tehniskās apkopes organizācija un atbilstošs sertificējošais personāls, īpašnieks var pilnvarot jebkuru personu, kurai ir ne mazāk kā triju gadu atbilstoša tehniskās apkopes pieredze un atbilstoša kvalifikācija, veikt tehnisko apkopi atbilstoši standartiem, kas noteikti šā pielikuma D apakšdaļā, un nodot gaisa kuģi izmantošanai. Šajā gadījumā īpašnieks:

1.	iegūst un gaisa kuģa reģistros saglabā informāciju par visiem darbiem, kas veikti, un tās personas kvalifikāciju, kas izdevusi sertifikātu; un

nodrošina, ka jebkādu šādu apkopi pārbauda un pieņem pienācīgi pilnvarota persona, kas minēta M.A.801. punkta b) apakšpunktā, vai organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļa) A iedaļas F apakšdaļas vai II pielikuma (145. daļas) prasībām, tiklīdz tas iespējams, bet termiņā, kas nav ilgāks par septiņām dienām; un

3.	informē organizāciju, kas atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību, ja ar to noslēgts līgums atbilstoši M.A.201. punkta i) apakšpunktam, vai – gadījumā, kad šāds līgums nav noslēgts, – kompetento iestādi septiņu dienu laikā no šādas sertifikācijas atļaujas izdošanas.”;

23)

M.A.803. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Visiem gaisa kuģiem ar dzinēju, kuri nav kompleksi gaisa kuģi un kuru MTOM ir ne vairāk kā 2 730 kg, planieriem, planieriem ar dzinēju vai baloniem, ko neizmanto CAT vai komerciālos specializētos pārvadājumos, vai komerciālās ATO operācijās, pilots-īpašnieks var izsniegt izmantošanas sertifikātu pēc paša veiktas ierobežotas tehniskās apkopes, kā izklāstīts VIII papildinājumā.”;

24)

M.A.901. punktu groza šādi:

punkta c), d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“c)

Visiem gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk nekā 2 730 kg, izņemot balonus, un kuri atrodas kontrolētā vidē, b) apakšpunktā minētā gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija – ja tā ir pienācīgi apstiprināta un ievērojot k) apakšpunktu – var:

1.	izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu saskaņā ar M.A.710. punktu; un

2.	tādu lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu gadījumā, kurus tā ir izsniegusi, gaisa kuģim paliekot kontrolētā vidē, – divreiz pagarināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu uz vienu gadu katrā reizē.

Visiem gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk par 2 730 kg, izņemot balonus, un kuri:

i)	atrodas kontrolētā vidē, un

ii)	kuru lidojumderīguma uzturēšanu vada pastāvīgā lidojumderīguma vadības organizācija, kurai nav tiesību veikt lidojumderīguma pārbaudes,

lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izsniedz kompetentā iestāde pēc apmierinoša novērtējuma veikšanas, kura pamatā ir atbilstoši šā pielikuma (M daļa) A iedaļas G apakšdaļas prasībām apstiprinātas lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas ieteikums, kas nosūtīts kopā ar īpašnieka vai ekspluatanta pieteikumu. Šis ieteikums ir pamatots uz lidojumderīguma pārbaudes, kas veikta atbilstoši M.A.710. punktam.

Gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un kuru MTOM ir 2 730 kg vai mazāk, kā arī baloniem jebkāda lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļa) A iedaļas G apakšdaļas prasībām un kuru iecēlis īpašnieks vai uzņēmējs, var, ja tā ir pienācīgi apstiprināta un atbilst k) apakšpunkta noteikumiem:

1.	izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu saskaņā ar M.A.710. punkta noteikumiem; un

2.	tādu lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu gadījumā, kurus tā ir izsniegusi, gaisa kuģim atrodoties kontrolētā vidē šīs organizācijas pārvaldībā, divreiz pagarināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu uz vienu gadu katrā reizē.”;

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

Atkāpjoties no M.A.901. punkta e) apakšpunkta un M.A.901. punkta i) apakšpunkta 2. punkta, ELA1 gaisa kuģiem, kuri netiek izmantoti CAT vai netiek izmantoti komerciālos specializētos pārvadājumos, vai netiek izmantoti komerciālās ATO operācijās, lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu var izsniegt arī kompetentā iestāde pēc apmierinoša novērtējuma veikšanas, kura pamatā ir kompetentās iestādes oficiāli apstiprināta un III pielikuma (66. daļa) prasībām, kā arī prasībām, ko nosaka M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2. punkta a) apakšpunkts, atbilstoša sertificējošā personāla ieteikums, kas nosūtīts kopā ar īpašnieka vai uzņēmēja pieteikumu. Šā ieteikuma pamatā ir lidojumderīguma pārbaude, kas veikta saskaņā ar M.A.710. punktu, un to izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz divus gadus pēc kārtas.”;

25)

M.B.105. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)	Lai veicinātu lidojumu drošības uzlabojumus, kompetentās iestādes piedalās savstarpējā visas vajadzīgās informācijas apmaiņā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. pantu.”;

26)

M.B.303. un M.B.304. punktu aizstāj ar šādu:

“M.B.303. Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība

a)	Kompetentā iestāde, izmantodama riska analīzes pieeju, izveido apsekojuma programmu, lai uzraudzītu tās reģistrā esošās gaisa kuģu flotes lidojumderīguma statusu.

b)	Apsekojumu programmā iekļauj gaisa kuģu ražojumu paraugu apsekojumus, un tā attiecas uz visiem lidojumderīguma riska būtiskāko elementu aspektiem.

c)	Ražojumu apsekojumā, pamatojoties uz piemērojamajām prasībām, aplūko sasniegtos lidojumderīguma standartus un identificē jebkādas konstatētās neatbilstības.

d)	Visus konstatējumus iedala kategorijās atbilstīgi šīs daļas prasībām un rakstiski paziņo personai vai organizācijai, kas par to ir atbildīga saskaņā ar M.A.201. punktu. Kompetentajai iestādei ir jābūt procedūrai, kas ieviesta, lai analizētu konstatējumu nozīmīgumu drošības ziņā.

e)	Kompetentā iestāde visus konstatējumus un pasākumus to novēršanai reģistrē.

f)	Ja gaisa kuģu apsekojumu laikā ir atrasti pierādījumi, kas liecina par neatbilstību šai daļai vai jebkurai citai daļai, ar šiem konstatējumiem rīkojas tā, kā aprakstīts attiecīgajā daļā.

g)	Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgos izpildes pasākumus, kompetentā iestāde apmainās ar informāciju par neatbilstībām, kas konstatētas saskaņā ar f) apakšpunktu, ar citām kompetentajām iestādēm.

M.B.304. Atsaukšana un apturēšana

Kompetentā iestāde:

a)	balstoties uz pamatotiem iemesliem, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā aptur lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu; vai

b)	aptur vai atsauc lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu atbilstoši M.B.903. punkta 1) apakšpunktam.”;

27)

M.B.701. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

To gaisa pārvadātāju gadījumā, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, kompetentā iestāde – kopā ar sākotnējo pieteikumu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības saņemšanai un, attiecīgā gadījumā, jebkuru izmaiņu, kas piemērojama, un par katru gaisa kuģa tipu, ko paredzēts ekspluatēt, – apstiprinājuma izdošanai saņem:

1.	lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu;

2.	ekspluatanta gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas;

3.	gaisa kuģa tehnisko borta žurnālu;

4.	attiecīgā gadījumā – to tehniskās apkopes līgumu tehniskās specifikācijas, kas noslēgti starp CAMO un 145. daļā minēto apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju.”;

28)

M.B.703. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	To gaisa pārvadātāju gadījumā, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, EASA 14. veidlapā minētā informācija tiks iekļauta gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā.”;

29)

M.A.902. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Kompetentajai iestādei ir atbilstošs personāls lidojumderīguma pārbaužu veikšanai.

Visiem gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk par 2 730 kg, izņemot balonus, – šim personālam ir jābūt ieguvušam:

a)	vismaz piecu gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

attiecīgu licenci atbilstoši III pielikuma (66. daļa) prasībām vai valsts atzītu tehniskās apkopes personāla kvalifikāciju, kas atbilst attiecīgajai gaisa kuģa kategorijai (ja 5. panta 6. punktā ir atsauce uz valsts noteikumiem), vai augstāko izglītību aviācijas jomā vai tam līdzvērtīgu valsts piešķirtu kvalifikāciju; un

c)	oficiālu tehniskās apkopes apmācību aviācijas jomā; un

d)	amatu ar atbilstošiem pienākumiem.

Neatkarīgi no a)–d) apakšpunkta prasību, kas paredzēta M.B.902. punkta b) apakšpunkta 1. punkta b) apakšpunktā, var aizstāt ar piecu gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.B.902. punkta b) apakšpunkta 1. punkta a) apakšpunktā.

a)	vismaz trīs gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

c)	atbilstošu tehniskās apkopes apmācību aviācijas jomā; un

d)	amatu ar atbilstošiem pienākumiem.

Neatkarīgi no a) līdz d) apakšpunkta prasību, kas paredzēta M.B.902. punkta b) apakšpunkta 2. punkta b) apakšpunktā, var aizstāt ar četru gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.B.902. punkta b) apakšpunkta 2. punkta a) apakšpunktā.”;

30)

I papildinājumu aizstāj ar šādu:

“I papildinājums

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības līgums

Kad īpašnieks/ekspluatants saskaņā ar M.A.201. punktu slēdz līgumu ar lidojumderīguma uzturēšanas organizāciju, kas apstiprināta atbilstīgi M daļas G apakšdaļai (CAMO) par lidojumderīguma uzturēšanas vadības darbu veikšanu, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma īpašnieks/ekspluatants reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta šā līguma kopiju, tiklīdz abas puses šo līgumu ir parakstījušas.

Līgumu sagatavo, ņemot vērā M daļas prasības, un tajā definē parakstītāju pienākumus attiecībā uz gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu.

Tajā iekļauj vismaz šādas pozīcijas:

—	gaisa kuģa reģistrāciju,

—	gaisa kuģa tipu,

—	gaisa kuģa sērijas numuru,

—	gaisa kuģa īpašnieka vai reģistrētā nomnieka vārdu/nosaukumu vai informāciju par sabiedrību, tostarp tās adresi,

—	informāciju par CAMO, tostarp tās adresi,

—	ekspluatācijas tipu.

Tajā norāda turpmāko:

“Īpašnieks/ekspluatants uztic CAMO gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību, tādas tehniskās apkopes programmas izstrādi, kas kompetentajai iestādei jāapstiprina, kā aprakstīts M.1. punktā, un gaisa kuģa tehniskās apkopes darbu organizāciju saskaņā ar minēto tehniskās apkopes programmu.

Saskaņā ar šo līgumu abi parakstītāji apņemas ievērot attiecīgos no šā līguma izrietošos pienākumus.

Īpašnieks/ekspluatants godprātīgi apliecina, ka visa informācija, kas sniegta CAMO par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, ir un būs precīza un ka gaisa kuģim netiks izdarītas izmaiņas bez CAMO iepriekšējas piekrišanas.

Gadījumā, kad viens no parakstītājiem neievēro šā līguma noteikumus, tas zaudē spēku. Šādā gadījumā īpašnieks/ekspluatants saglabā pilnu atbildību par katru darbu, kas saistīts ar gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, un īpašnieks apņemas informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes divu nedēļu laikā.”;

Kad īpašnieks/ekspluatants noslēdz līgumu ar CAMO saskaņā ar M.A.201. punktu, pusēm ir šādi pienākumi.

5.1.

CAMO pienākumi:

1)	gaisa kuģa tipam jābūt tās apstiprinājuma jomā;

jāievēro turpmāk norādītie nosacījumi gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanai:

a)	izveidot tehniskās apkopes programmu gaisa kuģim, tostarp – attiecīgā gadījumā – ikvienu izveidoto drošības programmu;

b)	noteikt tehniskās apkopes uzdevumus (tehniskās apkopes programmā), ko var veikt pilots-īpašnieks atbilstoši M.A.803. punkta c) apakšpunktam;

c)	organizēt gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas apstiprināšanu;

d)	tiklīdz programma ir apstiprināta, izsniegt tās kopiju īpašniekam/ekspluatantam;

e)	organizēt pārejas pārbaudi, kas sasaista ar gaisa kuģa iepriekšējo tehniskās apkopes programmu;

f)	organizēt visus tehniskās apkopes darbus, kuri jāveic apstiprinātai tehniskās apkopes organizācijai;

g)	organizēt, lai tiktu piemēroti visi piemērojamie norādījumi attiecībā uz lidojumderīgumu;

organizēt, lai apstiprināta tehniskās apkopes organizācija novērstu visus defektus, kuri atklāti plānotās tehniskās apkopes vai lidojumderīguma pārbaudes laikā vai par kuriem ir ziņojis īpašnieks, koordinēt plānoto tehnisko apkopi, norādījumu piemērošanu attiecībā uz lidojumderīgumu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudes prasīgas;

i)	informēt īpašnieku katru reizi, kad nepieciešams gaisa kuģi nogādāt apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai;

j)	pārvaldīt visus tehniskās uzskaites datus;

k)	arhivēt visus tehniskās uzskaites datus;

3)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļa) organizēt ikvienas gaisa kuģa izmaiņas apstiprināšanu, pirms tā tiek faktiski veikta;

4)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļa) organizēt visu gaisa kuģa remonta darbu apstiprināšanu, pirms tos veic;

5)	informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ikreiz, kad īpašnieks pēc apstiprinātās organizācijas pieprasījuma nav nodevis gaisa kuģi apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai;

6)	informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ikreiz, kad nav ticis ievērots šis līgums;

7)	nodrošināt, lai vajadzības gadījumā tiktu veikta gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude, un nodrošināt, lai tiktu izdots lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts vai lai ieteikums tiktu nosūtīts reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

8)	desmit dienu laikā nosūtīt ikviena izsniegtā vai pagarinātā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta kopiju reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

9)	sagatavot ziņojumus par visiem atgadījumiem, kā to prasa piemērojamie noteikumi;

10)	informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja kāda no pusēm šo līgumu denonsē.

5.2.

Īpašnieka/ekspluatanta pienākumi:

1)	ir vispārīga izpratne par apstiprināto tehniskās apkopes programmu;

2)	ir vispārīga izpratne par šā pielikuma (M daļas) prasībām;

3)	nogādāt gaisa kuģi apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai pēc vienošanās ar CAMO laikā, kas noteikts pēc CAMO pieprasījuma;

4)	neveikt izmaiņas gaisa kuģim bez iepriekšējas apspriešanās CAMO;

5)	informēt CAMO par visiem tehniskās apkopes darbiem, kas ir veikti izņēmuma kārtā un bez apstiprinātās organizācijas ziņas un kontroles;

6)	ziņot CAMO par visiem defektiem, kas ir atklāti darbību laikā, ar reģistrācijas žurnālu palīdzību;

7)	informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja kāda no pusēm šo līgumu denonsē;

8)	informēt CAMO un reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ikreiz, kad gaisa kuģis ir pārdots;

9)	sagatavot ziņojumus par visiem atgadījumiem, kā to prasa piemērojamie noteikumi;

10)	regulāri informēt CAMO par gaisa kuģa lidojumstundām un sniegt citus datus par tā izmantošanu saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar CAMO;

11)

ievadīt izmantošanas sertifikātu reģistrācijas žurnālos, kā noteikts M.A.803. punkta d) apakšpunktā, kad tehnisko apkopi veic pilots-īpašnieks, nepārsniedzot tehniskās apkopes uzdevumu saraksta robežas, kā paziņots apstiprinātajā tehniskās apkopes programmā atbilstoši M.A.803. punkta c) apakšpunktam;

12)	informēt CAMO ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad pilots-īpašnieks paveicis tehniskās apkopes uzdevumus saskaņā ar M.A.305. punkta a) apakšpunktu.”;

31)	VI papildinājumu aizstāj ar šādu: “ VI papildinājums I pielikuma (M daļa) G apakšdaļā minētās lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas apstiprināšana ”;

32)

VIII papildinājumā: “Ierobežota tehniskā apkope, ko veic pilots-īpašnieks” b) punkta 1) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“1)	ir kritisks tehniskās apkopes uzdevums;”.

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1321/2014 II pielikumu (145. daļa) groza šādi:

satura rādītāju groza šādi:

pievieno šādu 145.A.48. punktu:

“145.A.48.

Tehniskās apkopes veikšana”;

145.A.30. punkta h) un i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

Ikvienai organizācijai, kas veic gaisa kuģa tehnisko apkopi, ja vien nav norādīts citādi j) punktā, ir:

kad bāzes tehnisko apkopi veic kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, – attiecīgajam gaisa kuģa tipa novērtējumam atbilstošs sertificējošais personāls, kas kvalificēts kā C kategorijas personāls saskaņā ar 66. daļu un 145.A.35. punktu. Turklāt organizācijai ir pietiekams gaisa kuģa tipa novērtējuma personāls, kas kvalificēts attiecīgi kā B1 un B2 kategorijas personāls saskaņā ar 66. daļu un 145.A.35. punktu, lai palīdzētu C kategorijas sertificējošajam personālam.

i)	B1 un B2 kategorijas palīgpersonāls nodrošina, ka visi attiecīgie uzdevumi vai apskates ir veiktas atbilstoši prasītajam standartam, pirms C kategorijas sertificējošais personāls izdod izmantošanas sertifikātu.

ii)	Organizācija uztur šāda B1 un B2 kategorijas palīgpersonāla reģistru.

iii)

C kategorijas sertificējošais personāls pārliecinās, ka ir nodrošināta atbilstība i) punktam un ka visi darbi, kuru veikšanu ir prasījis klients, ir pabeigti konkrētās tehniskās apkopes bāzes vai darbu kompleksa laikā, un arī novērtē ikviena neizpildītā darba ietekmi nolūkā pieprasīt tā pabeigšanu vai vienoties ar uzņēmēju par šāda darba atlikšanu līdz citai konkrētai pārbaudei vai termiņam;

kad bāzes tehnisko apkopi veic gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, – ir:

i)	attiecīgā tipa gaisa kuģa novērtējumam atbilstošs sertificējošais personāls, kas kvalificēts kā B1, B2 vai – attiecīgi – B3 kategorijas personāls saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) un 145.A.35. punktu; vai

ii)	attiecīgā tipa gaisa kuģa novērtējumam atbilstošs sertificējošais personāls, kas kvalificēts kā C kategorijas personāls un kuram palīdz palīgpersonāls, kā norādīts 145.A.35. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

i)	Personāls, kas sertificē sastāvdaļas, atbilst Regulas (ES) Nr. 1321/2014 5. panta 6. punkta noteikumiem.”;

iekļauj šādu 145.A.48. punktu:

“145.A.48. Tehniskās apkopes veikšana

Organizācija iedibina procedūras, lai nodrošinātu, ka:

a)	pēc tehniskās apkopes pabeigšanas tiek veikta vispārēja pārbaude, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģī vai tā sastāvdaļā neatrodas instrumenti, iekārtas vai citas nepiederošas detaļas un materiāli un ka visi noņemtie pieejas paneļi ir piestiprināti tiem paredzētajās vietās;

b)	pēc jebkura kritiska tehniskās apkopes uzdevuma paveikšanas tiek piemērota kļūdu noteikšanas metode;

c)	tehniskās apkopes darbu laikā pēc iespējas tiek samazināts daudzkārtēju kļūdu pieļaušanas risks, kā arī risks, ka kļūdas varētu tikt atkārtoti pieļautas identiskos tehniskās apkopes uzdevumos; un

d)	bojājumus novērtē un modifikācijas un remontus veic, izmantojot datus, kas minēti M.A.304. punktā.”;

145.A.65. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Organizācija izveido procedūras, par kurām tā vienojas ar kompetento iestādi, ņemot vērā cilvēkfaktorus un veiktspēju, lai nodrošinātu labu tehniskās apkopes praksi un atbilstību šīs prasībām, kas noteiktas 145.A.25. un 145.A.95. punktā. Šajā apakšpunktā minētās procedūras:

1.	nodrošina, ka starp organizāciju un organizāciju, kura pieprasa tehnisko apkopi, ir panākta vienošanās par skaidru darbuzdevumu vai līgumu, kurā skaidri noteikta veicamā tehniskā apkope tā, lai gaisa kuģi un sastāvdaļas varētu laist lietošanā saskaņā ar 145.A.50. punktu; un

2.	aptver visus veicamās tehniskās apkopes aspektus, tostarp specializēto pakalpojumu sniegšanu un kontroli, un nosaka standartus, saskaņā ar kuriem organizācija paredz strādāt.”

III PIELIKUMS

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 III pielikumu (66. daļa) groza šādi:

66.A.30. punkta a) apakšpunkta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.

C kategorijas gadījumā attiecībā uz kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju:

i)	trīs gadu pieredze B1.1, B1.3 vai B2 kategorijas prerogatīvu izmantošanā ar kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai pildot palīgpersonāla funkcijas saskaņā ar 145.A.35. punktu, vai abu veidu pieredze; vai

ii)	piecu gadu pieredze B1.2 vai B1.4 kategorijas prerogatīvu izmantošanā ar kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai pildot palīgpersonāla funkcijas saskaņā ar 145.A.35. punktu, vai abu veidu pieredze;

C kategorijas gadījumā attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, – trīs gadu pieredze B1 vai B2 kategorijas prerogatīvu izmantošanā ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, vai pildot palīgpersonāla funkcijas saskaņā ar 145.A.35. punktu, vai abu veidu pieredze;”;

66.A.70. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

atkāpjoties no c) punkta noteikumiem, attiecībā uz gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, vai gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, – gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē iekļauj ierobežojumus saskaņā 66.A.50. punktu, lai nodrošinātu, ka gan sertificējošā personāla prerogatīvas, kas dalībvalstī bija spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, gan konvertētā 66. daļas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence paliek tādas pašas.”;

3)	V papildinājumu aizstāj ar šādu: “ V papildinājums Pieteikuma veidlapa – EASA 19. veidlapa ”;

4)	VI papildinājumu aizstāj ar šādu: “ VI papildinājums III pielikumā (66. daļa) minētā gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ”.

IV PIELIKUMS

Regulai (ES) Nr. 1321/2014 pievieno šādu Va pielikumu (T daļa):

“Va PIELIKUMS

(T DAĻA)

Satura rādītājs

T.1.

Kompetentā iestāde

A sadaļa –

Tehniskās prasības

A apakšdaļa –

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

M.A.101.

Darbības joma

B apakšdaļa –

PRASĪBAS

T.A.201.

Pienākumi

E apakšdaļa –

TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

G apakšdaļa –

PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS ATBILSTOŠI I PIELIKUMA (M DAĻA) G APAKŠDAĻAI

T.A.701.

Darbības joma

T.A.704.

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums

T.A.706.

Prasības personālam

T.A.708.

Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

T.A.709.

Dokumentācija

T.A.711.

Tiesības

T.A.712.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

T.A.714.

Uzskaite

T.A.715.

Apstiprinājuma derīguma uzturēšana

T.A.716.

Atzinumi

B iedaļa –

Procedūras kompetentajām iestādēm

A apakšdaļa –

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

T.B.101.

Darbības joma

T.B.102.

Kompetentā iestāde

T.B.104.

Uzskaite

B apakšdaļa –

ATBILDĪBA

T.B.201.

Pienākumi

T.B.202.

Atzinumi

G apakšdaļa –

PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS ATBILSTOŠI I PIELIKUMA (M DAĻA) G APAKŠDAĻAI

T.B.704.

Pastāvīgā uzraudzība

T.B.705.

Atzinumi

T.1. Kompetentā iestāde

Šajā daļā kompetentā iestāde, kas atbild par gaisa kuģu un organizāciju uzraudzību, ir tās dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas ekspluatantam izdevusi gaisa kuģa ekspluatanta apliecību.

A IEDAĻA

TEHNISKĀS PRASĪBAS

A APAKŠDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

T.A.101. Darbības joma

Šajā iedaļā noteiktas prasības, kas jāievēro, lai nodrošinātu, ka 1. panta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu lidojumderīgums tiek uzturēts atbilstoši pamatprasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā.

Tajā arī precizēti nosacījumi, kas jāievēro personām un organizācijām, kuras atbilst par lidojumderīguma uzturēšanas vadību un šādu gaisa kuģu tehnisko apkopi.

B APAKŠDAĻA

LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

T.A.201. Atbildība

a)	Ekspluatants atbild par gaisa kuģa lidojumderīgumu un gādā par to, lai gaisa kuģis tiktu ekspluatēts tikai tad, ja: gaisa kuģim ir tipa sertifikāts, ko izdevusi vai validējusi Aģentūra;

b)	gaisa kuģis ir lidojumderīgs;

c)	gaisa kuģim ir spēkā esošs lidojumderīguma sertifikāts, kas izdots saskaņā ar ICAO 8. pielikumu;

d)	gaisa kuģa tehnisko apkopi veic saskaņā ar tehniskās apkopes programmu, kas atbilst reģistrācijas valsts noteiktajām prasībām un piemērojamajām ICAO 6. pielikumā noteiktajām prasībām;

e)	visi defekti vai bojājumi, kas ietekmē gaisa kuģa ekspluatācijas drošību, tiek novērsti atbilstoši standartam, kas reģistrācijas valstij ir pieņemams;

gaisa kuģis atbilst visiem piemērojamajiem noteikumiem:

i)	lidojumderīguma norādījumiem vai pastāvīgā lidojumderīguma prasībai, ko izdevusi vai pieņēmusi reģistrācijas valsts; un

ii)	Aģentūras izdotajai obligātajai drošības informācijai, tostarp norādījumiem par lidojumderīgumu;

g)	gaisa kuģa izmantošanas sertifikātu izdod pēc tam, kad kvalificētas organizācijas ir paveikušas gaisa kuģa tehnisko apkopi atbilstoši reģistrācijas valsts prasībām. Parakstot nodošanu ekspluatācijā, konkrēti norāda galvenās ziņas par veiktajiem tehniskās apkopes pasākumiem;

h)	pirms katra lidojuma gaisa kuģim tiek veikta apskate, veicot pirmslidojuma pārbaudi;

i)	visas modifikācijas un remonti atbilst reģistrācijas valsts noteiktajām lidojumderīguma prasībām;

turpmāk norādītajiem gaisa kuģa reģistriem ir jābūt pieejamiem, iekams tajos iekļautā informācija nav aizstāta ar jaunu informāciju, kas līdzvērtīga tās apjoma un precizitātes ziņā, bet vismaz 24 mēnešus:

1)	dati par gaisa kuģa un visu ierobežota darbmūža sastāvdaļu kopējo izmantošanas laiku (attiecīgi – stundām, cikliem un kalendāro laiku);

2)	pašreizējais statuss tam, kā tiek nodrošināta atbilstība T.A.201. punkta 1) apakšpunkta f) punkta prasībām;

3)	tehniskās apkopes programmas ievērošana: pašreizējais statuss;

4)	modifikācijas un remonti kopā ar attiecīgajām ziņām un pamatojuma datiem, kas apliecina to atbilstību reģistrācijas valsts noteiktajām prasībām: pašreizējais statuss.

T.A.201. punkta 1) apakšpunktā norādītos uzdevumus kontrolē ekspluatanta lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija. Tālab organizācija nodrošina atbilstību T.A. sadaļas G apakšdaļas papildu prasībām.

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas minēta 2) apakšpunktā, nodrošina, ka gaisa kuģa tehnisko apkopi un nodošanu lietošanā veic tehniskās apkopes organizācija, kas atbilst E apakšdaļas prasībām. Tāpēc gadījumā, kad lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija pati neatbilst E apakšdaļas prasībām, tā slēdz līgumu ar šādam organizācijām.

E APAKŠDAĻA

TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija nodrošina, lai gaisa kuģa un tā sastāvdaļu tehnisko apkopi nodrošinātu organizācijas, kas atbilst šādām prasībām.

1.	Organizācijai ir tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājums, kuru izdevusi reģistrācijas valsts vai kas reģistrācijas valstij ir pieņemams.

2.	Organizācijas apstiprinājuma jomā ir ietvertas attiecīgas spējas attiecībā uz gaisa kuģi un/vai sastāvdaļām.

Ziņošanai par atgadījumiem organizācija ir izveidojusi tādu sistēmu, kas nodrošina, ka par ikvienu atklātu gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas pazīmi, kas apdraud lidojumu drošību, tiek ziņots ekspluatantam, ekspluatanta kompetentajai iestādei, organizācijai, kas atbild par tipa projektu vai tipa papildu projektu, kā arī lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai.

4.	Organizācija ir izveidojusi organizācijas rokasgrāmatu, kurā aprakstītas visas šīs organizācijas procedūras.

G APAKŠDAĻA

PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS ATBILSTOŠI I PIELIKUMA (M DAĻA) G APAKŠDAĻAI

T.A.701. Darbības joma

Šajā apakšdaļā ir noteiktas prasības, kas – papildus M daļas G apakšdaļas prasībām – ir jāizpilda organizācijai, kura apstiprināta saskaņā ar M daļas G apakšdaļu, lai veiktu T.A.201. punktā precizētos uzdevumus.

T.A.704. Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums

Papildus M.A.704. punktā noteiktajām prasībām pašraksturojumā iekļauj procedūras, kurās norādīts, kā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija nodrošina atbilstību šīs daļas noteikumiem

T.A.706. Prasības personālam

Papildus M.A.706. punktā, M.A.706. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām personālam ir pienācīgas zināšanas par piemērojamajiem trešās valsts noteikumiem.

T.A.708. Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

Neatkarīgi no M.A.708. punkta gaisa kuģiem, kuru lidojumderīgumu vada atbilstoši T daļas prasībām, apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija:

a)	nodrošina, ka ikreiz, kad vajadzīgs, gaisa kuģi nogādā tehniskās apkopes organizācijai;

b)	nodrošina, ka visus tehniskās apkopes darbus veic saskaņā ar tehniskās apkopes programmu;

c)	nodrošina, ka tiek piemērota visa obligātā informācija, kas paredzēta T.A.201. punkta 1) apakšpunkta f) punktā;

d)	nodrošina, ka visus defektus, kuri atklāti plānotās tehniskās apkopes laikā vai par kuriem ziņots, tehniskās apkopes organizācija novērš saskaņā ar reģistrācijas valstij pieņemamiem tehniskās apkopes datiem;

e)	koordinē plānoto tehnisko apkopi, T.A.201. punkta 1) apakšpunkta f) punkta obligātās informācijas piemērošanu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka darbs ir pienācīgi paveikts;

f)	pārvalda un arhivē lidojumderīguma uzturēšanas reģistrus, kas noteikti T.A.201. punkta 1) apakšpunkta j) punktā;

g)	nodrošina, ka modifikācijas un remontus apstiprina saskaņā ar reģistrācijas valsts prasībām.

T.A.709. Dokumentācija

Neatkarīgi no M.A.709. punkta a) un b) apakšpunkta katram gaisa kuģim, kura lidojumderīgumu vada, ievērojot T daļas prasības, lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija glabā un lieto piemērojamos tehniskās apkopes datus, kas pieņemami reģistrācijas valstij.

T.A.711. Prerogatīvas

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar M daļas G apakšdaļu, var veikt T.A.708. punktā noteiktos uzdevumus gaisa kuģiem, kas iekļauti tās gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, ar nosacījumu, ka šī organizācija ir iedibinājusi kompetentās iestādes apstiprinātas procedūras, kuru nolūks ir nodrošināt atbilstību T daļai.

T.A.712. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Papildus M.A.712. punktā noteiktajām prasībām lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija nodrošina, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma pārrauga, lai visi šajā apakšdaļā noteiktie darbi tiktu veikti saskaņā ar apstiprinātajām procedūrām.

T.A.714. Uzskaite

Papildus M.A.714. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām veic tādu datu uzskaiti, kas minēti T.A.201. punkta 1) apakšpunkta j) punktā.

T.A.715. Apstiprinājuma derīguma uzturēšana

Papildus M.A.715. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem organizācijai, kas vada lidojumderīguma uzturēšanu atbilstoši šai apakšdaļai, apstiprinājums paliek spēkā, ja:

a)	organizācija atbilst piemērojamajām T daļas prasībām; un

organizācija gādā par to, lai jebkurai kompetentās iestādes pilnvarotai personai tiktu nodrošināta piekļuve tās telpām, gaisa kuģiem vai dokumentiem, kas saistīti ar tās darbībām, tostarp darbībām, par kurām noslēgti apakšuzņēmuma līgumi, lai pilnvarotā persona varētu pārliecināties par atbilstību šīs daļas noteikumiem.;

T.A.716. Konstatējumi

Pēc tam, kad saskaņā ar T.B.705. punktu ir saņemts paziņojums par konstatētajām neatbilstībām, lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas apstiprinājumā definē koriģējošu darbību plānu un pierāda kompetentajai iestādei, ka šīs koriģējošās darbības tiek veiktas laikposmā, par kuru tā ar kompetento iestādi ir vienojusies.

B IEDAĻA

PAPILDU PROCEDŪRAS, KAS JĀIEVĒRO KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

A APAKŠDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

T.B.101. Darbības joma

Šajā iedaļā ir noteiktas administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, kurām uzlikts par pienākumu piemērot un ieviest šīs T daļas A iedaļu.

T.B.102. Kompetentā iestāde

1. Vispārīgi noteikumi

Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kurai piešķir T.1. punktā minēto atbildību. Šī kompetentā iestāde izveido dokumentētas procedūras un organizatorisko struktūru.

2. Resursi

Personāla skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību šajā iedaļā sīki izklāstītajām prasībām.

3. Kvalifikācija un apmācība

Personāls, kas iesaistīts T daļā minēto darbību veikšanā, ir atbilstoši kvalificēts, un tam ir atbilstošas zināšanas, pieredze, sākotnējā apmācība un kvalifikācijas celšanas apmācība, lai veiktu tam uzticētos pienākumus.

4. Procedūras

Kompetentā iestāde ievieš procedūras, kurās sīki izklāstīts, kā jāizpilda šīs daļas noteikumi.

T.B.104. Uzskaite

Piemēro prasības, kas noteiktas I pielikuma M.B.104. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

Obligātajā uzskaitē, kas vajadzīga katra gaisa kuģa uzraudzībai, iekļauj vismaz šādu dokumentu kopijas:

a)	gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāts;

b)	visa attiecīgā sarakste, kas attiecas uz gaisa kuģi;

c)	visu šim gaisa kuģim veikto apskašu un apsekojumu ziņojumi;

d)	informācija par visiem atbrīvojumiem un izpildes nodrošināšanas pasākumiem.

Visus datus, kas norādīti T.B.104. punktā, pēc pieprasījuma dara pieejamus citai dalībvalstij, Aģentūrai vai reģistrācijas valstij.

Datus, kas norādīti 2. punktā, saglabā četrus (4) gadus pēc tam, kad ir beidzies periods, kura laikā gaisa kuģis nomāts bez apkalpes.

T.B.105. Savstarpēja informācijas apmaiņa

Piemēro I pielikuma M.B.105. punkta prasības.

B APAKŠDAĻA

ATBILDĪBA

T.B.201. Atbildība

Kompetentā iestāde, kā norādīts T.1. punktā, ir atbildīga par inspekciju un izmeklēšanas, tostarp gaisa kuģa apskašu, veikšanu nolūkā pārbaudīt, vai ir ievērotas šīs daļas prasības.

Kompetentā iestāde veic inspekcijas un izmeklēšanu, pirms tiek apstiprināts līgums par iznomāšanu bez apkalpes saskaņā ar ARO.OPS.110. punkta a) apakšpunkta 1) punktu, nolūkā pārbaudīt, vai ir ievērotas T.A.201. punkta prasības.

Kompetentā iestāde nodrošina tādu koordināciju ar reģistrācijas valsti, kura nepieciešama, lai izpildītu šā Va pielikumā (T daļa) iekļautos gaisa kuģu uzraudzības pienākumus.

T.B.202. Konstatējumi

1. līmeņa atzinums ir jebkura būtiska neatbilstība T daļas prasībām, kas pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību.

2. līmeņa atzinums ir jebkura neatbilstība T daļas prasībām, kas varētu pazemināt drošības standartu un, iespējams, nopietni apdraudēt lidojumu drošību.

Ja inspekcijas, izmeklēšanas, gaisa kuģa apskates laikā vai ar citiem līdzekļiem tiek konstatēta neatbilstība, kompetentā iestāde:

a)	pieņem nepieciešamos pasākumus, piemēram, gaisa kuģim nosaka aizliegumu lidot, lai novērstu šo neatbilstību,

b)	pieprasa veikt koriģējošus pasākumus, kas atbilst konstatētās neatbilstības raksturam.

Attiecībā uz 1. līmeņa atzinumu kompetentā iestāde pieprasa, lai pirms turpmākiem lidojumiem tiktu veikti piemēroti koriģējoši pasākumi, un par to ziņo reģistrācijas valstij.

G APAKŠDAĻA

PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS SASKAŅĀ AR I PIELIKUMA (M DAĻA) G APAKŠDAĻU

T.B.702. Sākotnējā apstiprināšana

Papildus M.B.702. punktā noteiktajām prasībām gadījumā, kad organizācijas lidojumderīguma uzturēšanas vadības pašraksturojumā ir iekļautas procedūras 1. panta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu lidojumderīguma vadībai, kompetentā iestāde pārliecinās, vai šīs procedūras atbilst T daļai, un pārbauda, vai organizācija izpilda T daļas prasības.

T.B.704. Pastāvīgā uzraudzība

Papildus M.B.704. punktā noteiktajām prasībām katrā 24 mēnešu periodā ir jāveic apskates reprezentatīvai daļai 1. panta b) punkta minēto gaisa kuģu, kuru lidojumderīgumu vada šī organizācija.

T.B.705. Konstatējumi

Papildus M.B.705. punktā noteiktajām prasībām – gadījumā, kad revīzijas, perona pārbaužu laikā vai ar citiem līdzekļiem tiek iegūti fakti, kas liecina par T daļas prasību neievērošanu, – kompetentā iestāde pieņem pasākumus pret organizāciju, kas vada 1. panta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 241

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 17. septembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā ( 1 )	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Regula (ES) 2015/1536 (2015. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1321/2014 attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanas noteikumu pielīdzināšanu Regulai (EK) Nr. 216/2008, kritiskiem tehniskās apkopes uzdevumiem un gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību ( 1 )	16
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1537 (2015. gada 16. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	49

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	217,5
	MK	39,0
	XS	48,7
	ZZ	101,7
0707 00 05	MK	57,9
	TR	126,8
	ZZ	92,4
0709 93 10	TR	121,5
0709 93 10	ZZ	121,5
0805 50 10	AR	129,5
	BO	136,6
	CL	123,5
	UY	134,3
	ZA	131,0
	ZZ	131,0
0806 10 10	EG	178,1
	TR	128,9
	ZZ	153,5
0808 10 80	AR	121,5
	BR	92,3
	CL	156,9
	NZ	136,8
	US	113,3
	ZA	123,7
	ZZ	124,1
0808 30 90	AR	131,8
	CL	100,0
	CN	82,3
	TR	120,8
	ZA	113,5
	ZZ	109,7
0809 30 10, 0809 30 90	MK	80,2
	TR	158,1
	ZZ	119,2
0809 40 05	BA	53,5
	MK	39,3
	XS	61,9
	ZZ	51,6

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/131 (2015. gada 23. janvāris) par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm ( OV L 23, 29.1.2015. )	51


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ