ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 239

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 15. septembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/1514 (2015. gada 14. septembris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

30

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1515 (2015. gada 5. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz pārejas periodu pagarināšanu saistībā ar pensiju shēmu mehānismiem ( 1 )

63

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1516 (2015. gada 10. jūnijs), ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 nosaka vienotu likmi pētniecības, attīstības un inovācijas nozares darbībām, kuras finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

65

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1517 (2015. gada 11. septembris), ar ko 236. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

67

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1518 (2015. gada 14. septembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam

69

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1519 (2015. gada 14. septembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantam piemēro galīgos kompensācijas maksājumus Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam

99

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1520 (2015. gada 14. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

140

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1521 (2015. gada 14. septembris), ar ko atceļ Lēmumu 2013/320/KĀDP, atbalstot fiziskās drošības un krājumu apsaimniekošanas pasākumus, lai samazinātu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) nelikumīgas tirdzniecības risku Lībijā un tās reģionā

142

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/1522 (2015. gada 14. septembris), ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā par Moldovas Republikas pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu

144

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/1523 (2015. gada 14. septembris), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā

146

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1524 (2015. gada 14. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

157

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Regulā (ES) Nr. 627/2014 (2014. gada 12. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 582/2011, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai attiecībā uz cieto daļiņu pārraudzību, ko veic iebūvētās diagnostikas sistēma ( OV L 174, 13.6.2014. )

190

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/1513

(2015. gada 9. septembris),

ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 114. pantu attiecībā uz šīs direktīvas 1. panta 3. līdz 13. punktu un 2. panta 5. līdz 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (3) 3. panta 4. punktu katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šā mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu. Direktīvā 2009/28/EK ir uzsvērta arī nepieciešamība paaugstināt energoefektivitāti transporta nozarē, jo paredzams, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvara saistošo procentuālo mērķi būs grūti stabili sasniegt, ja arī turpmāk pieaugs vispārējais pieprasījums pēc enerģijas transporta jomā. Šī iemesla dēļ un tādēļ, ka energoefektivitāte ir svarīga arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, dalībvalstis un Komisija tiek mudinātas savos ziņojumos iekļaut detalizētāku informāciju par energoefektivitātes pasākumiem transporta nozarē, un šie ziņojumi ir jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (4) IV pielikumu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz energoefektivitātes veicināšanu transporta nozarē.

(2)

Ņemot vērā Savienības mērķi turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ievērojamo autotransporta degvielu īpatsvaru šajās emisijās, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK (5) 7.a panta 2. punktu ir jāparedz degvielas vai enerģijas piegādātājiem pienākums līdz 2020. gada 31. decembrim par vismaz 6 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību, ko rada degviela, kuru Savienībā izmanto autotransportā, visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros un atpūtas kuģos, kad tie nav jūrā. Biodegvielas piejaukšana ir viena no metodēm, kā fosilās degvielas piegādātāji var samazināt piegādāto fosilo degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti.

(3)

Direktīva 2009/28/EK nosaka ilgtspējības kritērijus, kas jāievēro, lai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo varētu ieskaitīt minētās direktīvas mērķos un lai tie tiktu atzīti par atbilstīgiem publiskā sektora atbalsta shēmām. Šajos kritērijos ietilpst prasības par minimālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, kas jāpanāk ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo salīdzinājumā ar fosilajām degvielām. Tādus pašus ilgtspējības kritērijus biodegvielai paredz ar Direktīvu 98/70/EK.

(4)

Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas un barības tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā – ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāgroza, lai ietvertu noteikumus par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē. Minētajos noteikumos būtu pienācīgi jāņem vērā vajadzība aizsargāt jau veiktās investīcijas.

(5)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielas un aprēķiniem par dažādu biodegvielas izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantošanas maiņu emisijām, var lēst, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītās emisijas ir ievērojamas un varētu novest pie pilnīgas vai daļējas atsevišķu biodegvielu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu zaudēšanas. Cēlonis – paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Lai samazinātu emisijas, ir lietderīgi nošķirt kultūraugu grupas: eļļas augi, cukuru saturoši augi un labība un citi cieti saturoši augi. Turklāt ir nepieciešams veicināt tādu modernu biodegvielu pētniecību un attīstību, kuras nekonkurē ar pārtikas kultūraugu audzēšanu, un turpināt pētīt dažādu kultūraugu grupu ietekmi uz tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu.

(6)

Lai izvairītos no tā, ka tiek stimulēta apzināti paaugstināta pārstrādes atlikumu ražošana, ko veic uz galvenā produkta rēķina, pārstrādes atlikumu definīcijā nebūtu jāiekļauj atlikumi, kas rodas tāda ražošanas procesa rezultātā, kurš ir apzināti modificēts minētajā nolūkā.

(7)

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas biodegvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgiem cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpēc ir lietderīgi veicināt plašāku šādu modernu biodegvielu pētniecību, attīstību un ražošanu; patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi.

(8)

Būtu vēlams jau 2020. gadā sasniegt ievērojami augstāku moderno biodegvielu patēriņa līmeni Savienībā, nekā tas paredzēts pašreizējās patēriņa prognozēs. Dalībvalstīm būtu jāveicina šādu modernu biodegvielu patēriņš un jācenšas savā teritorijā sasniegt moderno biodegvielu patēriņa minimālo līmeni, nosakot nejuridiski saistošu valsts mērķi, ko tās cenšas sasniegt saistībā ar to pienākumu nodrošināt, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstu valsts mērķu sasniegšanas plāni, ja tie ir pieejami, būtu jāpublicē, lai tirgus dalībniekiem uzlabotu pārredzamību un prognozējamību.

(9)

Ir arī lietderīgi, ka, nosakot valsts mērķus, dalībvalstis ziņo Komisijai par moderno biodegvielu patēriņa līmeni to teritorijā un par paveikto šādu valsts mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam; par to būtu jāpublicē kopsavilkuma ziņojums, lai izvērtētu, cik efektīvi ir pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā ar mērķi mazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju risku, veicinot modernas biodegvielas. Paredzams, ka modernām biodegvielām – ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un lieliem kopējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem – un to veicināšanai turpmāk būs būtiska nozīme transporta dekarbonizācijā un zemas oglekļa emisijas transporta tehnoloģiju attīstībā pēc 2020. gada.

(10)

Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ir svarīgi transporta nozarē samazināt to siltumnīcefekta gāzu emisiju un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilajām degvielām, un aicināja Komisiju turpināt izskatīt instrumentus un pasākumus attiecībā uz visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju transporta radīto emisiju samazināšanai un energoefektivitātes sekmēšanai, elektriskajam transportam un atjaunojamiem energoresursiem arī pēc 2020. gada.

(11)

Svarīgi ir arī tas, lai Atjaunojamo energoresursu ceļu karte laikposmam pēc 2020. gada, kas Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 23. panta 9. punktu jāiesniedz 2018. gadā, tostarp attiecībā uz transporta nozari, tiktu izstrādāta kā daļa no plašākas Savienības ar enerģētiku un klimatu saistītas tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas, kura savukārt jāizstrādā saskaņā ar Eiropadomes 2015. gada 20. marta sanāksmes secinājumiem. Tādēļ būtu lietderīgi pienācīgā laikā pārskatīt moderno biodegvielu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas stimulus, lai nodrošinātu, ka minētā pārskata secinājumi tiek pilnībā ņemti vērā, izstrādājot Ceļu karti laikposmam pēc 2020. gada.

(12)

Atšķirības aplēstajās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijās rada dažādas datu ievades un būtiskie pieņēmumi par lauksaimniecības attīstību, piemēram, tendences lauksaimniecības ražībā un ražīgumā, blakusproduktu sadalījums un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumi, kas ir ārpus biodegvielas ražotāju kontroles. Lai gan lielākā daļa biodegvielas izejvielu tiek ražotas Savienībā, paredzams, ka aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas galvenokārt būs ārpus Savienības jomās, kur papildu ražošana, visticamāk, tiks veikta par viszemākajām izmaksām. Jo īpaši pieņēmumi attiecībā uz tropu mežu pārveidošanu un kūdrāju nosusināšanu ārpus Savienības lielā mērā ietekmē aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, kas saistītas ar biodīzeļdegvielas ražošanu no eļļas augiem, un tādēļ ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt, lai šādus datus un pieņēmumus pārskata saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju par zemes pārveidošanu un mežu izciršanu, tostarp atspoguļojot minētajās jomās gūtos panākumus, īstenojot pašreizējās starptautiskās programmas. Tādēļ Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva ievieš to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai, kuras ir saistītas ar biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, un novērtē iespējas attiecīgajos ilgtspējības kritērijos iekļaut pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju faktorus.

(13)

Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumam “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” un Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumam “Ceļu karte par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, kuros tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem, kuri nav biodegvielas ražošana.

(14)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības plašāka izmantošana ir veids, kā risināt daudzas problēmas transporta nozarē, kā arī citos enerģētikas sektoros. Tāpēc ir piemēroti sniegt papildu stimulus, lai transporta nozarē veicinātu šādas elektrības izmantošanu un palielinātu reizināšanas koeficientus, ar ko aprēķina tādas no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības ieskaitāmo daļu, kuru patērē elektrificēts dzelzceļa transports un elektriskie autotransporta līdzekļi, ar mērķi sekmēt to izmantošanu un ienākšanu tirgū. Turklāt ir lietderīgi apsvērt turpmākus pasākumus energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu veicināšanai transporta nozarē.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (6) veicina Savienības kļūšanu par “sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti”, cenšoties izvairīties no atkritumu rašanās un izmantot atkritumus kā resursus. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija paredz vispārīgu prioritāšu secību attiecībā uz to, kas ir kopumā videi vislabvēlīgākā iespēja atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos un politikā. Dalībvalstīm atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un mērķim kļūt par tādu sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti, būtu jāatbalsta otrreizējo izejvielu izmantošana, un tām, kad vien iespējams, nebūtu jāatbalsta šādu otrreizējo izejvielu apglabāšana vai sadedzināšana. Dažas izejvielas, kas rada nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, var uzskatīt par atkritumiem. Tomēr tās var izmantot arī citiem nolūkiem, kam ar Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ir augstāka prioritāte nekā enerģijas reģenerācija. Tāpēc stimulējošos pasākumos, ar kuriem tiek veicinātas neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas, vai pasākumos, ar kuriem tiek minimizēti stimuli krāpšanai saistībā ar šādu biodegvielu ražošanu, dalībvalstīm ir lietderīgi pievērst pienācīgu uzmanību atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam, lai stimuli izmantot šādas biodegvielas izejvielas nedarbotos pretēji centieniem samazināt atkritumu daudzumu vai palielināt pārstrādi, kā arī efektīvai un ilgtspējīgai pieejamo resursu izmantošanai. Dalībvalstis ziņojumos saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK var norādīt pasākumus, ko tās veic šajā ziņā.

(16)

Būtu jāpalielina minimālā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ko ražo jaunās iekārtās, lai uzlabotu kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem. Šāda palielināšana paredz aizsardzību investīcijām biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas jaudās atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 6. punkta otrajai daļai.

(17)

Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā, neierobežojot šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo vispārējo izmantojumu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu ierobežojuma noteikšana Savienības līmenī neskar dalībvalstu iespēju noteikt zemāku no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo īpatsvaru, ko valsts līmenī var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzētajos mērķos.

(18)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot šo ierobežojumu tādu biodegvielu daudzumam, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā paredzētā mērķa sasniegšanā.

(19)

Atbilstoši vajadzībai ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, kas ražoti no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, dalībvalstīm būtu jātiecas uz to, lai pakāpeniski izbeigtu atbalstīt šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu tādā apmērā, kas pārsniedz minēto ierobežojumu.

(20)

Šāds ierobežojums attiecībā uz tādas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 2009/28/EK noteiktajos mērķos, neietekmē dalībvalstu iespējas organizēt individuālu plānu, kā tiek panākta atbilstība šai noteiktajai tradicionālo biodegvielu daļai kopējā 10 % mērķī. Tādējādi to biodegvielu piekļuve tirgum, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2013. gada beigām, joprojām ir pilnībā atvērta. Tāpēc šī direktīva neietekmē minēto iekārtu operatoru tiesisko paļāvību.

(21)

Aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības būtu jāietver Komisijas un degvielas piegādātāju ziņojumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK, kā arī Komisijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors.

(22)

Netiešas zemes izmantošanas maiņas riski ir iespējami tad, ja specializētie nepārtikas kultūraugi, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, tiek audzēti jau esošā lauksaimniecības zemē, kuru izmanto pārtikas produktu un lopbarības ražošanai. Tomēr, salīdzinot ar pārtikas un lopbarības kultūraugiem, šādiem specializētiem kultūraugiem, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, var būt lielākas ražas un iespējas atveseļot stipri noplicinātu un stipri piesārņotu zemi. Tomēr informācija par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un to faktisko zemes izmantošanas maiņas ietekmi ir ierobežota. Tāpēc Komisijai būtu arī jāuzrauga un regulāri jāziņo par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un par šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu Savienībā, kā arī jāuzrauga un jāziņo par saistītajām ietekmēm. Savienībā būtu jāapzina esošie projekti, un tie būtu jāizmanto informācijas bāzes uzlabošanai, lai varētu veikt dziļāku gan risku, gan ieguvumu analīzi saistībā ar vides ilgtspēju.

(23)

Ražības pieaugums lauksaimniecības nozarēs, ko nodrošina intensīvāka pētniecība, tehnoloģiju attīstība un zināšanu nodošana, kas pārsniedz līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu ražību veicinošas shēmas no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotām biodegvielām, kā arī otrās gada ražas audzēšana platībās, kas iepriekš nav tikušas izmantotas otrās gada ražas audzēšanai, var palīdzēt mazināt netiešu zemes izmantošanas maiņu. Ciktāl tā rezultātā panāktās netiešās zemes izmantošanas maiņas mazināšanas ietekmi valsts vai projekta līmenī var izteikt kvantitatīvi, ar šo direktīvu ieviestie pasākumi varētu atspoguļot šo ražības uzlabojumu, izsakot to gan kā samazinājumu lēstajās netiešās zemes izmantošanas maiņas radītajās emisijās, gan kā ieguldījumu biodegvielu ražošanā no pārtikas un lopbarības kultūrām, lai virzītos uz tādu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, kāds ir jāpanāk līdz 2020. gadam.

(24)

Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme saistībā ar tādu pierādījumu sniegšanu, kas apliecina atbilstību ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK noteiktajām ilgtspējības prasībām. Tādēļ ir lietderīgi pilnvarot Komisiju prasīt, lai brīvprātīgās shēmas, tostarp tās, kuras Komisija jau ir atzinusi saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punktu un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punktu, regulāri ziņotu par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto pārraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par minētās paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(25)

Lai veicinātu sekmīgu iekšējā tirgus darbību, ir lietderīgi precizēt, ar kādiem nosacījumiem savstarpējās atzīšanas princips ir piemērojams starp visām shēmām atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK.

(26)

Laba pārvaldība un uz tiesībām balstīta pieeja, iekļaujot visas cilvēktiesības, ir būtiska jautājumā par pārtikas un uztura drošību visos līmeņos, un gadījumos, kuros ir negatīva ietekme uz pārtikas un uztura drošību, būtu jātiecas nodrošināt saskaņu starp dažādām politikām. Šajā ziņā īpaši svarīga ir zemes īpašumtiesību un zemes izmantošanas tiesību pārvaldība un drošība. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievēro Atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principi, ko 2014. gada oktobrī apstiprinājusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pasaules pārtikas nodrošinājuma komiteja (CFS). Dalībvalstis tiek arī mudinātas atbalstīt to, lai īstenotu 2013. gada oktobrī CFS pieņemtās Brīvprātīgās vadlīnijas par atbildīgu zemes, zvejas resursu un mežu īpašumu valdījuma tiesību pārvaldību valsts pārtikas drošības kontekstā.

(27)

Lai gan no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotās biodegvielas parasti ir saistītas ar netiešas zemes izmantošanas maiņas riskiem, pastāv arī izņēmumi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsekmē tādu shēmu izveide un izmantošana, ar kurām var uzticami pierādīt, ka noteikts daudzums biodegvielu izejvielu, kas saražotas konkrētā projektā, nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem. Tā, piemēram, var būt gadījumā, kad biodegvielas ražošanas apjoms ir vienāds ar papildu ražošanas apjomu, kas panākts ar ieguldījumiem ražības uzlabošanā un kas pārsniedz līmeni, kāds būtu panākts bez tiem, ja nebūtu šādu ražību veicinošu shēmu, vai kad biodegvielas ražošana notiek zemes platībā, kur tieša zemes izmantošanas maiņa notikusi bez nozīmīgas negatīvas ietekmes uz iepriekš pastāvējušiem dabiskajiem cikliem, ko attiecīgā zemes platība nodrošinājusi, tostarp aizsargājot oglekļa uzkrājumu un bioloģisko daudzveidību. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāmeklē iespēja noteikt kritērijus šādu shēmu identificēšanai un sertificēšanai, kas var ticami pierādīt, ka konkrētā projektā saražotais biodegvielu izejvielu daudzums nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem, kas nav biodegvielu ražošana, un ka šādas biodegvielu izejvielas ir ražotas saskaņā ar Savienības biodegvielu ilgtspējības kritērijiem. Var apsvērt izejvielu izmantošanu tikai tādā apjomā, kas atbilst faktiskajam pārvietošanas samazinājumam, ko panāk ar šādas shēmas starpniecību.

(28)

Ir lietderīgi savstarpēji saskaņot noteikumus par standartvērtību piemērošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no ražošanas vietas. Kamēr trešās valstis var izmantot standartvērtības, Savienības ražotāju pienākums ir izmantot faktiskās vērtības, ja tās ir augstākas par standartvērtībām vai ja dalībvalsts nav iesniegusi ziņojumu, tādējādi palielinot to administratīvo slogu. Tāpēc pašreizējie noteikumi jāvienkāršo, lai standartvērtības varētu izmantot arī citās Savienības teritorijās, ne vien tajās, kas ietvertas Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 2. punktā minētajos sarakstos.

(29)

Tā kā ir stājies spēkā LESD, saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK un 98/70/EK Komisijai uzticētās pilnvaras jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam.

(30)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(31)

Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu un atļauto analītisko metožu pielāgošanu saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas standartvērtību noteikšanu no atjaunojamiem energoresursiem ražotām nebioloģiskas izcelsmes šķidrajām vai gāzveida transporta degvielām un oglekļa uztveršanu un izmantošanu transporta vajadzībām.

(32)

Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz iespējamiem papildinājumiem tādu biodegvielas izejvielu un degvielu sarakstā, par kuru ieskaitāmu daļu minētās direktīvas 3. panta 4. punkta mērķī būtu jāuzskata to energoietilpība, reizināta ar divi, un arī attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtību pievienošanu, kā arī attiecībā uz Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

(33)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, piemērojot Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(34)

Pamatojoties uz labākajiem un jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisijai būtu jāizvērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes ierobežošanai un turpmākai minētās ietekmes samazināšanai.

(35)

Ir svarīgi, lai Komisija nekavējoties iesniegtu visaptverošu priekšlikumu par rentablu un tehnoloģiski neitrālu rīcībpolitiku laikposmam pēc 2020. gada nolūkā radīt ilgtermiņa perspektīvu investīcijām ilgtspējīgās biodegvielās ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku un investīcijām citos transporta nozares dekarbonizācijas līdzekļos.

(36)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem (8) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienoto tirgu degvielām, kuras lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā, un nodrošināt to, ka, lietojot minēto degvielu, tiek ievērots vides aizsardzības prasību minimums, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 98/70/EK

Direktīvu 98/70/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“10.

“no atjaunojamiem energoresursiem ražota nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras energoietilpību rada atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;

11.

“cieti saturoši kultūraugi” ir kultūraugi, galvenokārt labība (neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti tikai graudi vai viss augs, kā tas ir, piemēram, zaļbarības kukurūzas gadījumā), bumbuļi un sakņaugi (piemēram, kartupeļi, topinambūri, batātes, manioka un jamss), un bumbuļsīpoli (piemēram, taro un cocoyam);

12.

“neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela” ir biodegviela, kuras izejvielas ir iegūtas tādās shēmās, kas samazina ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kuri nav biodegvielas ražošana, un iegūtas saskaņā ar 7.b pantā izklāstītajiem biodegvielas ilgtspējības kritērijiem;

13.

“pārstrādes atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

14.

“lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, ko tiešā veidā rada lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs; tās neietver atlikumus, kas radušās saistītajās nozarēs vai pārstrādē.”;

2)

direktīvas 7.a pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā aiz pirmās daļas ievieto šādu daļu:

“Aviācijā lietojamās biodegvielas piegādātājiem dalībvalstis var atļaut izvēlēties, vai piedalīties šā panta 2. punktā paredzētā samazinājuma saistību īstenošanā, ja minētā biodegviela atbilst 7.b pantā paredzētajiem ilgtspējības kritērijiem.”;

b)

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis var noteikt, ka to biodegvielu, kuras ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, maksimālais īpatsvars ieguldījumā šā punkta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanai nepārsniedz Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta otrās daļas d) apakšpunktā noteikto īpatsvaru.”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai paredzētu detalizētus noteikumus par šā panta 4. punkta vienādu īstenošanu dalībvalstīs.”;

d)

pievieno šādus punktus:

“6.   Komisija tiek pilnvarota vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju standartvērtības, ja šādas vērtības nav noteiktas pirms 2015. gada 5. oktobra, attiecībā uz:

a)

no atjaunojamiem energoresursiem ražotām nebioloģiskas izcelsmes šķidrajām vai gāzveida transporta degvielām;

b)

oglekļa uztveršanu un izmantošanu transporta vajadzībām.

7.   Kā daļu no 1. punktā minētās ziņošanas dalībvalstis nodrošina, ka degvielas piegādātāji katru gadu ziņo dalībvalsts ieceltai iestādei par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, biodegvielas apjomu, kas iegūts no izejvielām, kuras iedalītas kategorijās V pielikuma A daļā, un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām uz enerģijas vienību, tostarp par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju no biodegvielām provizoriskām vidējām vērtībām. Dalībvalstis minētos datus paziņo Komisijai.”;

3)

direktīvas 7.b pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu, un ko ņem vērā 1. punktā minētajiem nolūkiem, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2015. gada 5. oktobra. Uzskata, ka iekārta atrodas ekspluatācijā, ja ir notikusi fiziska biodegvielas ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms minētās dienas, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, ko iegūst, izmantojot biodegvielu, aprēķina saskaņā ar 7.d panta 1. punktu.”;

b)

panta 3. punkta otro daļu svītro;

4)

direktīvas 7.c pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sagatavotu sarakstu ar šā punkta divās pirmajās daļās minēto atbilstīgo un būtisko informāciju. Komisija jo īpaši nodrošina, ka minētās informācijas sniegšana kopumā uzņēmējiem vai konkrēti zemnieku sīksaimniecībām, ražotāju organizācijām un kooperatīviem nerada pārmērīgu administratīvo slogu.”;

b)

panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Panta 4. punktā minētās brīvprātīgās shēmas (“brīvprātīgās shēmas”) regulāri – vismaz reizi gadā – publicē sarakstu ar to sertifikācijas struktūrām, ko izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru sertifikācijas struktūru norādot, kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to ir atzinusi un kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to uzrauga.

Jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija, pamatojoties uz riska analīzi vai šā panta 6. punkta otrajā daļā minētajiem ziņojumiem, nosaka neatkarīgas revīzijas standartus un paredz prasību visām brīvprātīgajām shēmām piemērot minētos standartus. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.”;

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Lēmumus atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus.

Komisija pieprasa, lai šādas brīvprātīgās shēmas, par kurām lēmums ir pieņemts saskaņā ar 4. punktu, līdz 2016. gada 6. oktobrim un pēc tam katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietver katru no šā punkta trešajā daļā izklāstītajiem punktiem. Ziņojums parasti aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Pirmais ziņojums aptver vismaz sešus mēnešus no 2015. gada 9. septembra. Prasība par ziņojuma iesniegšanu attiecas tikai uz tām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir darbojušās vismaz 12 mēnešus.

Līdz 2017. gada 6. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir analizēti šā punkta otrajā daļā minētie brīvprātīgo shēmu ziņojumi un pārskatīta 4. punktā minēto nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu, un noteikta paraugprakse. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un praktisko pieredzi attiecīgo nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā analizē šādu informāciju

 

vispārīgi:

a)

revīzijas neatkarība, kārtība un biežums – attiecībā gan uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

b)

neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

c)

pārredzamība, īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību un revidentu ziņojumu pieejamību;

d)

ieinteresēto personu iesaiste, īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām pirms lēmuma pieņemšanas laikā, kad veic shēmas izstrādi un pārskatīšanu, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

e)

vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

f)

jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu izejvielu un biodegvielas apjomiem, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaitu;

g)

tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējības kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaitu;

 

un jo īpaši:

h)

vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

i)

sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

j)

noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība;

k)

veidi, kā sekmēt vai uzlabot paraugprakses veicināšanu.

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi iesniegtas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā izvirzītajiem noteikumiem pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji un daudzpusēji atzītas shēmas attiecībā uz atbilstības verificēšanu biodegvielām noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu attiecībā uz atbilstības verificēšanu attiecībā uz 7.b panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.”;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pārbauda 7.b panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas avotu un sešu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts, piemērojot 7.a pantu, drīkst ņemt vērā biodegvielu no minētā avota.”;

5)

direktīvas 7.d pantu groza šādi:

a)

panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Šā panta 2. punktā minētajos ziņojumos – dalībvalstu gadījumā – un 2. punktā minētajiem līdzvērtīgos ziņojumos, ko sagatavojušas kompetentas struktūras, – ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā – Komisijai var ziņot par tipiskām siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 3. punktā, satur pareizus datus, kuri ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās, 7.b panta 2. punkta nolūkiem.

5.   Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, varētu būt nepieciešams pielāgot aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas IV pielikuma B un E daļā, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

b)

panta 6. punktu svītro;

c)

panta 7. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“7.   Komisija pastāvīgi pārskata IV pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt IV pielikuma C daļā paredzēto metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

atkritumu un atlikumu uzskaites metode;

blakusproduktu uzskaites metode;

koģenerācijā saražotās enerģijas uzskaites metode; un

kultūraugu atlikumus, ko uzskata par blakusproduktiem.

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atliekām, pārskata cik drīz vien iespējams. Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāpapildina IV pielikums, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai IV pielikuma A, B, D un E daļā pievienotu, bet ne svītrotu vai grozītu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības tiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem, kuru konkrētas vērtības minētajā pielikumā vēl nav iekļautas.”;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu IV pielikuma C daļas 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda detalizētas tehniskas specifikācijas un definīcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

6)

direktīvas 7.e panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisijas ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, kas minēti 7.b panta 7. punktā, 7.c panta 2. punktā, 7.c panta 9. punktā, 7.d panta 4. un 5. punktā, kā arī ziņojumi un informācija, ko iesniedz saistībā ar 7.c panta 3. punkta pirmo un piekto daļu un 7.d panta 2. punktu, tiek sagatavoti un nosūtīti, piemērojot gan Direktīvu 2009/28/EK, gan šo direktīvu.”;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis uzrauga atbilstību 3. un 4. panta prasībām attiecībā uz benzīnu un dīzeļdegvielu, pamatojoties uz analītiskām metodēm, kas minētas attiecīgi I un II pielikumā.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Katru gadu līdz 31. augustam dalībvalstis iesniedz valsts degvielas kvalitātes ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu. Komisija izveido kopēju formātu kopsavilkuma iesniegšanai par valsts degvielas kvalitātes datiem, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2002. gada 30. jūnijam. No 2004. gada 1. janvāra minētā ziņojuma formātam jāatbilst formātam, kas aprakstīts atbilstošajā Eiropas standartā. Papildus tam dalībvalstis paziņo benzīna un dīzeļdegvielas kopējo realizēto apjomu to teritorijās, kā arī bezsvina benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg realizēto apjomu. Bez tam dalībvalstis katru gadu ziņo par to teritorijā realizētā benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg atbilstoši ģeogrāfiski līdzsvarotu pieejamību.”;

8)

direktīvas 8.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ņemot vērā izvērtējumu, kas veikts, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju, Eiropas Parlaments un Padome var pārskatīt 2. punktā norādīto MMT satura robežvērtību degvielai, pamatojoties uz Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

9)

direktīvas 9. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“k)

Savienībā patērēto biodegvielu ražošanas paņēmienus, apjomus un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes, kā izklāstīts V pielikumā. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskām vidējām vērtībām un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes.”;

10)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)

nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Atļauto analītisko metožu piemērošanas procedūra un atļautie tvaika spiediena atbrīvojumi”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, ciktāl tas nepieciešams, lai pielāgotu atļautās analītiskās metodes ar mērķi nodrošināt saskaņotību ar I vai II pielikumā minēto Eiropas standartu pārskatīšanu. Komisija tiek pilnvarota arī pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai pielāgotu III pielikumā norādītos kPa izteiktos pieļautos tvaika spiediena atbrīvojumus etanola saturam benzīnā, ievērojot 3. panta 4. punkta pirmajā daļā noteikto robežvērtību. Šādi deleģētie akti neskar atbrīvojumus, kas piešķirti saskaņā ar 3. panta 4. punktu.”;

11)

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7.a panta 6. punktu, 7.d panta 7. punktu un 10. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

12)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Degvielas kvalitātes komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (9) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielas ilgtspējību saskaņā ar 7.b, 7.c un 7.d pantu, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja, kas minēta Direktīvas 2009/28/EK 25. panta 2. punktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

13)

IV pielikumu groza un V pielikumu pievieno saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/28/EK

Direktīvu 2009/28/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta otrajai daļai pievieno šādus punktus:

“p)

“atkritumus” definē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (10) 3. panta 1. punktam; vielas, kas tīši modificētas vai piesārņotas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai, šajā definīcijā neietilpst;

q)

“cieti saturoši kultūraugi” ir kultūraugi, galvenokārt labība (neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti tikai graudi vai viss augs, kā tas ir, piemēram, zaļbarības kukurūzas gadījumā), bumbuļi un sakņaugi (piemēram, kartupeļi, topinambūri, batātes, manioka un jamss), un bumbuļsīpoli (piemēram, taro un cocoyam);

r)

“lignocelulozes materiāls” ir materiāls, ko veido lignīns, celuloze un hemiceluloze, piemēram, mežos iegūta biomasa, kokaugu enerģētiskās kultūras un ar mežsaimniecību saistītu nozaru atlikumi un atkritumi;

s)

“nepārtikas celulozes materiāls” ir izejvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un lopbarības kultūraugu atlikumus (piemēram, salmi, stublāji, sēnalas un čaumalas), zālaugu enerģētiskos kultūraugus ar zemu cietes saturu (piemēram, airene, klūdziņprosa, miskante, Spānijas niedre un virsaugi pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumi (tostarp no pārtikas un lauksaimniecības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

t)

“pārstrādes atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

u)

“no atjaunojamiem energoresursiem ražota nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras energoietilpību rada atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;

v)

“lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs; tās neietver atlikumus, kas radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;

w)

“neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru izejvielas ir ražotas saskaņā ar tādām shēmām, kas samazina ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem, nevis biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana, un kas ir ražotas saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem ilgtspējības kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;"

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Maksimālais tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, īpatsvars ieguldījumā šā punkta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai nav lielāks par 4. punkta d) apakšpunktā noteikto maksimālo īpatsvaru izteiktu enerģijas vienībās.”;

b)

panta 4. punkta otro daļu groza šādi:

i)

daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

lai aprēķinātu saucēju, saskaņā ar pirmo daļu aprēķinot kopējo patērēto enerģijas daudzumu transporta nozarē, ņem vērā tikai benzīnu, dīzeļdegvielu, biodegvielu, ko patērē autotransportā un dzelzceļa transportā, un elektroenerģiju, tostarp elektroenerģiju, ko izmanto, lai no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu;”;

ii)

punkta b) apakšpunktā pievieno šādu teikumu:

“Šis apakšpunkts neskar šā punkta d) apakšpunktu un 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu;”;

iii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

lai aprēķinātu elektroenerģijas īpatsvaru, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un patērēta jebkādos elektriskajos transportlīdzekļos un nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis var izmantot vai nu Savienības no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru, vai arī no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru savā valstī, kas noteikta divus gadus pirms attiecīgā gada. Turklāt, lai aprēķinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas daudzumu, ko patērē elektrificēts dzelzceļa transports, uzskata, ka šis patēriņš 2,5 reizes pārsniedz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzumu. Lai atbilstīgi b) apakšpunktam aprēķinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas daudzumu, ko patērē elektriski autotransporta līdzekļi, uzskata, ka šis patēriņš piecas reizes pārsniedz no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas daudzumu.”;

iv)

pievieno šādus apakšpunktus:

“d)

lai aprēķinātu biodegvielu skaitītājā, tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no tādām biodegvielām, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa transportā dalībvalstīs 2020. gadā.

Šā apakšpunkta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas uz biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras uzskaitītas IX pielikumā.

Dalībvalstis var noteikt, ka uz to enerģijas īpatsvaru, kas iegūts no biodegvielas, kura ražota no kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām un kas nav labība vai citi cieti saturoši kultūraugi, cukura un eļļas kultūraugi, šā apakšpunkta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas, ja:

i)

atbilstība 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem ir verificēta saskaņā ar 18. pantu; un

ii)

kultūraugi ir audzēti zemē, kas atbilst V pielikuma C daļas 8. punktam un attiecīgā prēmija “eB”, kura noteikta V pielikuma C daļas 7. punktā, ir iekļauta siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā, lai pierādītu atbilstību 17. panta 2. punktam.

e)

katra dalībvalsts cenšas sasniegt mērķi – lai tās teritorijā biodegvielām, kas ražotas no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā, būtu minimāls patēriņa līmenis. Šim nolūkam katra dalībvalsts līdz 2017. gada 6. aprīlim nosaka valsts mērķi, ko tā cenšas sasniegt. Šā mērķa atsauces vērtība ir energoietilpības 0,5 procentpunkti energoietilpības izteiksmē no pirmajā daļā minētās no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvara visos transporta veidos 2020. gadā, ko nodrošina ar biodegvielu, kas ražota no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā. Turklāt valsts mērķī var ieskaitīt biodegvielas, kas ražotas no IX pielikumā neuzskaitītām izejvielām, kuras kompetentās valsts iestādes atzinušas par atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiālu un lignocelulozes materiālu un kuras izmantoja esošajās iekārtās pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1513 (11) pieņemšanas.

Dalībvalstis var noteikt valsts mērķi, kas ir zemāks par atsauces vērtību – 0,5 procentpunkti, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

i)

objektīvi faktori, piemēram, ierobežotas iespējas biodegvielu ilgtspējīgai ražošanai no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā, vai šādu biodegvielu ierobežota pieejamība tirgū par izmaksu ziņā pieņemamu cenu;

ii)

konkrētās tehniskās vai klimatiskās īpatnības transporta degvielas tirgū valstī, piemēram, autotransporta parka sastāvs un stāvoklis; vai

iii)

valsts politika, piešķirot proporcionālus finanšu resursus, lai stimulētu energoefektivitāti un tādas elektroenerģijas izmantojumu transportā, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Dalībvalstis, nosakot savus mērķus, sniedz tām pieejamo informāciju par to biodegvielu daudzumu, kas patērēts no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā.

Izstrādājot politiku, kura veicina degvielu ražošanu no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, tostarp tās noteikumus attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.

Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 24. pantu publicē:

dalībvalstu mērķus,

dalībvalstu valsts mērķu sasniegšanas plānus, ja tie ir pieejami,

attiecīgā gadījumā – pamatojumu dalībvalstu valsts mērķu diferencēšanai, salīdzinot ar atsauces vērtību, par ko paziņo saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/1513 4. panta 2. punktu, un

kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstīs sasniegto virzībā uz valsts mērķu sasniegšanu;

f)

lai noteiktu atbilstību pirmajā daļā minētajam mērķim, uzskata, ka biodegvielām, ko ražo no IX pielikumā minētajām izejvielām, energoietilpība divas reizes pārsniedz to energoietilpību.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 1. lpp.).”;"

c)

panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija vajadzības gadījumā līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz priekšlikumu, kas, ievērojot noteiktus nosacījumus, ļauj ņemt vērā visu no atjaunojamiem energoresursiem iegūto elektroenerģiju, ko izmanto, lai darbinātu jebkādus iespējamos elektriskos transportlīdzekļus un lai no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu.”;

d)

iekļauj šādu punktu:

“5.   Lai samazinātu risku, ka viens sūtījums Savienībā tiek deklarēts vairāk nekā vienu reizi, dalībvalstis un Komisija cenšas stiprināt valstu sistēmu sadarbību un sadarbību starp valstu sistēmām un brīvprātīgajām shēmām, kas izveidotas saskaņā ar 18. pantu, tostarp attiecīgos gadījumos – datu apmaiņu. Lai novērstu to, ka materiāli tiek tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai tie atbilstu IX pielikumam, dalībvalstis sekmē tādu sistēmu izveidi un izmantošanu, ar kurām visā pievienotās vērtības veidošanās ķēdē izseko izejvielas un no tām iegūtās biodegvielas. Dalībvalstis nodrošina, ka, konstatējot krāpšanu, tiek veikti atbilstīgi pasākumi. Dalībvalstis līdz 2017. gada 31. decembrim un pēc tam katru otro gadu ziņo par īstenotajiem pasākumiem, ja tās saskaņā ar 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu sagatavotos ziņojumos par tādas enerģijas veicināšanas un izmantošanas progresu, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, nav sniegušas līdzvērtīgu informāciju par uzticamību un aizsardzību pret krāpšanu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu nolūkā grozīt IX pielikuma A daļā minēto izejvielu sarakstu, lai pievienotu izejvielas, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu par katru izejvielu, kas pievienojama IX pielikuma A daļai. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu analīze, pienācīgi ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, un pamatojot secinājumu, ka attiecīgā izejviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, ne arī lielā mērā kropļojoši ietekmē (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar fosilo degvielu, un nepastāv risks negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.”;

3)

direktīvas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu attiecībā uz III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.”;

4)

direktīvas 6. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis var vienoties statistiski nodot no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas konkrētu daudzumu no vienas dalībvalsts citai, kā arī par šādas nodošanas kārtību. Nodoto daudzumu:

a)

atskaita no enerģijas daudzuma, kas iegūts no atjaunojamiem energoresursiem un ko ņem vērā, nosakot nodošanu veicošās dalībvalsts atbilstību 3. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām, un

b)

pieskaita enerģijas daudzumam, kas iegūts no atjaunojamiem energoresursiem un ko ņem vērā, nosakot nodošanu pieņemošās dalībvalsts atbilstību 3. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kārtība attiecībā uz 3. panta 1., 2. un 4. punktu var ilgt vienu vai vairākus gadus. Par to paziņo Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra gada beigām, kad tā ir spēkā. Komisijai nosūtītajā informācijā norāda attiecīgās enerģijas daudzumu un cenu.”;

5)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2015. gada 5. oktobra. Uzskata, ka iekārta “atrodas ekspluatācijā”, ja ir notikusi fiziska biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms minētās dienas, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, aprēķina saskaņā ar 19. panta 1. punktu.”;

b)

panta 3. punkta otro daļu svītro;

6)

direktīvas 18. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sagatavotu sarakstu ar šā punkta divās pirmajās daļās minēto atbilstīgo un būtisko informāciju. Komisija jo īpaši nodrošina, ka minētās informācijas sniegšana kopumā uzņēmējiem vai konkrēti zemnieku sīksaimniecībām, ražotāju organizācijām un kooperatīviem nerada pārmērīgu administratīvo slogu.”;

b)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija var izlemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 17. panta 2. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā sūtījumi atbilst 17. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Komisija var pieņemt lēmumu, ka shēmās ir pareizi dati informēšanai par pasākumiem, kas veikti, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātas zemes atjaunošanā, kā arī par pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un attiecībā uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajiem jautājumiem. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības sastādītos sarakstos, 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.”;

c)

panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Panta 4. punktā minētās brīvprātīgās shēmas (“brīvprātīgās shēmas”) regulāri – vismaz reizi gadā – publicē sarakstu ar to sertifikācijas struktūrām, ko izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru sertifikācijas struktūru norādot, kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to ir atzinusi un kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to uzrauga.

Jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija, pamatojoties uz riska analīzi vai šā panta 6. punkta otrajā daļā minētajiem ziņojumiem, var noteikt neatkarīgas revīzijas standartus un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.”;

d)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Lēmumus atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus.

Komisija pieprasa, lai šādas brīvprātīgās shēmas, par kurām lēmums ir pieņemts atbilstīgi 4. punktam, līdz 2016. gada 6. oktobrim un pēc tam katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietver katru no šā punkta trešajā daļā izklāstītajiem punktiem. Ziņojums parasti aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Pirmais ziņojums aptver vismaz sešus mēnešus no 2015. gada 9. septembra. Prasība par ziņojuma iesniegšanu attiecas tikai uz tām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir darbojušās vismaz 12 mēnešus.

Līdz 2017. gada 6. aprīlim un pēc tam tās ziņojumos saskaņā ar 23. panta 3. punktu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir analizēti šā punkta otrajā daļā minētie ziņojumi un pārskatīta 4. punktā minēto nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu, un noteiktas paraugprakses. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un praktisko pieredzi attiecīgo nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā analizē šādu informāciju

 

vispārīgi:

a)

revīziju neatkarība, kārtība un biežums – attiecībā gan uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

b)

neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

c)

pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību, revidentu ziņojumu pieejamību;

d)

ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām, ko pirms lēmuma pieņemšanas veic shēmas izstrādes un pārskatīšanas, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

e)

vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

f)

jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu izejvielu un biodegvielu apjoms, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaits;

g)

tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējības kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaits;

 

un jo īpaši:

h)

vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

i)

sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

j)

noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība;

k)

veidi, kā sekmēt vai uzlabot paraugprakses veicināšanu.

Komisija dara pieejamu brīvprātīgo shēmu iesniegto ziņojumu kopsavilkumu vai vajadzības gadījumā – šos ziņojumus pilnā apmērā 24. pantā minētajā pārredzamības platformā.

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi paziņotas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā norādītajiem nosacījumiem pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji vai daudzpusēji atzītas shēmas atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu sakarā ar atbilstības verificēšanu attiecībā uz 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.”;

e)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas pārbauda 17. panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas avotu un sešu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts, piemērojot 17. panta 1. punktu, drīkst ņemt vērā biodegvielu no minētā avota.”;

7)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

a)

panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Šā panta 2. punktā minētajos ziņojumos – dalībvalstu gadījumā – un 2. punktā minētajiem līdzvērtīgos ziņojumos, ko sagatavojušas kompetentas struktūras, – ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā – Komisijai var ziņot par tipiskām siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 17. panta 2. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās.

5.   Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas V pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas V pielikuma B un E daļā, varētu būt jāpielāgo, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

b)

panta 6. punktu svītro;

c)

panta 7. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“7.   Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā paredzēto metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

atkritumu un atlikumu uzskaites metode,

blakusproduktu uzskaites metode,

koģenerācijā ražotās enerģijas uzskaites metode, un

kultūraugu atlikumiem, ko uzskata par blakusproduktiem, piešķirtais statuss.

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atkritumiem, pārskata cik drīz vien iespējams. Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāpapildina V pielikums, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu, lai V pielikuma A, B, D un E daļā pievienotu, bet ne svītrotu vai grozītu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības tiem biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmieniem, kuru konkrētas vērtības minētajā pielikumā vēl nav iekļautas.”;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu V pielikuma C daļas 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda detalizētas tehniskas specifikācijas un definīcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

8)

direktīvas 21. pantu svītro;

9)

direktīvas 22. panta 1. punkta otro daļu groza šādi:

a)

daļas i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

to biodegvielu attīstību un īpatsvaru, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp resursu novērtējumu, koncentrējoties uz ilgtspējības aspektiem, kas saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;”;

b)

pievieno šādu apakšpunktu:

“o)

biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā apjomu enerģijas vienībās, kas atbilst katrai VIII pielikuma A daļā uzskaitīto izejvielu kategoriju grupai, ko attiecīgā dalībvalsts ņēmusi vērā, lai ievērotu 3. panta 1. un 2. punktā un 3. panta 4. punkta pirmajā daļā minētos mērķus.”;

10)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

a)

svītro 1. punkta pēdējo teikumu;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, ko rada biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošana, Komisija izmanto apjomus, ko savos ziņojumos norādījušas dalībvalstis saskaņā ar 22. panta 1. punkta o) apakšpunktu, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes, kā izklāstīts VIII pielikumā. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskām vidējām vērtībām un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes. Turklāt Komisija izvērtē, vai un kā izmainītos tiešo emisiju ietaupījumu aplēse, ja ņemtu vērā blakusproduktus, izmantojot aizstāšanas pieeju.”;

c)

panta 5. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e)

to biodegvielu pieejamību un ilgtspēju, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

f)

informāciju par pieejamiem zinātniskās izpētes rezultātiem un to analīzi attiecībā uz netiešu zemes izmantošanas maiņu saistībā ar visiem ražošanas paņēmieniem, pievienojot vērtējumu par to, vai var sašaurināt to neskaidrību amplitūdu, kas apzināta analīzē, uz kā balstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aplēses, un vai ņemt vērā Savienības politikas jomu, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikas iespējamo ietekmi; un

g)

tehnoloģiju attīstību un datu pieejamību attiecībā uz to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanu, kas ražoti Savienībā no specializētiem nepārtikas kultūraugiem, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, kā arī šo biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz ekonomiku un vidi.”;

d)

panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ņemot vērā 3. panta 4. punktā minētos mērķus, pārskats par:

i)

minētā mērķa īstenošanai paredzēto pasākumu rentabilitāti;

ii)

novērtējumu par minētā mērķa sasniegšanas iespējām, vienlaikus Savienībā un trešās valstīs nodrošinot biodegvielu ražošanas ilgtspēju un izvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, vidi un sociālo jomu, tostarp netiešas sekas un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī otrās paaudzes biodegvielu komerciālo pieejamību;

iii)

mērķa īstenošanas ietekmi uz pārtikas pieejamību par samērīgām cenām;

iv)

ar elektromotoriem, hibrīdmotoriem un ūdeņraža motoriem darbināmu transportlīdzekļu komerciālo pieejamību un transporta nozarē patērētās enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem īpatsvara aprēķināšanai izvēlēto metodoloģiju;

v)

specifisku tirgus apstākļu novērtējumu, īpaši pievēršoties tirgiem, kuros transportlīdzekļu degviela veido vairāk nekā pusi no galīgā enerģijas patēriņa, un tirgiem, kuri ir pilnībā atkarīgi no importētas biodegvielas;”;

11)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Atjaunojamo energoresursu komiteja. Šī komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (12) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspēju, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

12)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuras minētas 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 5. punktu, 5. panta 5. punktu un 19. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

V pielikumu groza un VIII un IX pielikumu pievieno atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam.

3. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā iekļauj izvērtējumu par to, vai līdz 2020. gadam Savienības tirgū būs pieejami rentabls biodegvielu nepieciešamais daudzums no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un nepārtikas kultūraugiem, un par to ietekmi uz vidi, kā arī to ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp par nepieciešamību pēc papildu kritērijiem, lai nodrošinātu to ilgtspēju, un izvērtējumu par labākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Ziņojumam, ja nepieciešams, pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem, ņemot vērā ekonomiskus, sociālus un vides apsvērumus.

2.   Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā, pamatojoties uz labākajiem un jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē:

a)

cik efektīvi ir ar šo direktīvu ieviestie pasākumi to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas ir saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Šajā ziņā minētajā ziņojumā iekļauj arī jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem, kas ietekmē rezultātus, ko iegūst modelējot ar netiešas zemes izmantošanas maiņas saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus, un Savienības rīcībpolitiku, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības rīcībpolitiku, iespējamo ietekmi, šādā pārskatā iesaistot ieinteresētās personas;

b)

cik efektīvi ir stimuli, kas veicina biodegvielu ražošanu no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un no nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu, tostarp to, vai ir sagaidāms, ka Savienībā kopumā 2020. gadā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars sasniegs 0,5 procentpunktus energoietilpības izteiksmē visos transporta veidos un ka šo īpatsvaru nodrošinās biodegviela, kas ražota no IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām un citām degvielām;

c)

kā lielāks pieprasījums pēc biomasas ietekmē nozares, kurās izmanto biomasu;

d)

vai ir iespējams noteikt kritērijus, pēc kuriem identificē un sertificē neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, ko ražo saskaņā ar ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK, lai atjauninātu Direktīvas 98/70/EK V pielikumu un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumu, ja nepieciešams;

e)

potenciālos ekonomiskos un vides ieguvumus un riskus, ko rada intensīvāka specializēto nepārtikas kultūraugu, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, audzēšana un izmantošana, ņemot vērā arī notiekošo projektu datus;

f)

bioetanola un biodīzeļdegvielas relatīvo daļu Savienības tirgū un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvaru benzīnā. Komisija arī novērtē virzītājspēkus, kuri ietekmē atjaunojamo energoresursu īpatsvaru benzīnā, kā arī šķēršļus to izmantošanai. Izērtējumā ietver izmaksas, degvielu standartus, infrastruktūru un klimatiskos apstākļus. Vajadzības gadījumā Komisija var sagatavot ieteikumus, kā pārvarēt konstatētos šķēršļus; un

g)

nosakot, kuras dalībvalstis Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir izvēlējušās piemērot apjoma ierobežojumu biodegvielām, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, un izvērtē to, vai ir radušās problēmas ar Direktīvas 98/70/EK 7.a panta mērķa sasniegšanu. Komisija arī novērtē to, kādā mērā biodegvielas, kuras ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, tiek piegādātas Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai, pārsniedzot līmeni, kas var palīdzēt sasniegt Direktīvas 2009/28/EK mērķus. Izvērtējumā iekļauj arī novērtējumu par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un renatbilitāti pieejai, ko izmanto dalībvalstis.

Ziņojumā, ja nepieciešams sniedz arī informāciju par finansējuma pieejamību un citiem pasākumiem, kuri palīdz pēc iespējas ātrāk panākt, lai visos transporta veidos no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars būtu 0,5 procentpunkti energoietilpības izteiksmē un lai šo īpatsvaru nodrošinātu biodegviela, kas ražota no IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām un no citām degvielām, ja tas ir tehniski iespējams un ir ekonomiski rentabli.

Pirmajā daļā minētajam ziņojumam, ja nepieciešams, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pievieno leģislatīvu aktu priekšlikumus, kuros:

a)

iekļauj pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējības kritērijos, kas noteikti Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK;

b)

ievieš turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, tostarp papildu pasākumus, ko veikt Savienības līmenī;

c)

tehnoloģiski neitrālā veidā veicina ilgtspējīgas biodegvielas attīstību pēc 2020. gada 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara kontekstā.

3.   Komisija, ja nepieciešams, ņemot vērā ziņojumus, ko iesniegušas brīvprātīgās shēmas, kuras paredzētas Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punkta otrajā daļā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par grozījumiem minēto direktīvu noteikumos par brīvprātīgajām shēmām, lai veicinātu paraugpraksi.

4. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais līdz 2017. gada 10. septembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Vienlaikus dalībvalstis informē Komisiju par saviem valsts mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta e) apakšpunktu, un, attiecīgā gadījumā, par valsts mērķu, diferencēšanu, salīdzinot ar atsauces vērtību, kas izklāstīta minētajā direktīvā, un valsts mērķu diferencēšanas pamatojumu.

Dalībvalstis 2020. gadā ziņo Komisijai par gūtajiem panākumiem to valsts mērķu sasniegšanā, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta e) apakšpunktu, paskaidrojot nesasniegšanas iemeslus.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2015. gada 9. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT


(1)  OV C 198, 10.7.2013., 56. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 9. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 50, 12.2.2015., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 13. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


I PIELIKUMS

Direktīvas 98/70/EK pielikumus groza šādi:

1)

direktīvas IV pielikuma C daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā. Minētās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P – eB, (1)

kur:

el

=

zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada emisijas (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli)). “Aramzeme” (2) un “ilggadīgie stādījumi” (3) tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu.

CSR

=

ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves, izmantojot vēlāko;

CSA

=

ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums veidojas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

P

=

kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas enerģija gadā vienā platības vienībā); un

eB

=

prēmija 29 g CO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(1)  Koeficients, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), ir 3,664."

(2)  Aramzemes definīciju izstrādā IPCC."

(3)  Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.”;"

2)

pievieno šādu pielikumu:

“V PIELIKUMS

A daļa. Aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas (g CO2eq/MJ) (4)

Izejvielu grupa

Vidējā vērtība (5)

No rezultātu ietekmes analīzes izrietoša starpprocentiļu amplitūda (6)

Labība un citi cieti saturoši augi

12

8 līdz 16

Cukuri

13

4 līdz 17

Eļļas augi

55

33 līdz 66

B daļa. Biodegvielas, kuru aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas ir nulle:

1)

izejvielas, kas nav uzskaitītas šā pielikuma A daļā;

2)

izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, maiņu vienā no šādām IPCC zemes virsmas apauguma kategorijām – mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme – līdz aramzemei vai ilggadīgiem stādījumiem (7). Šādā gadījumā tiešās zemes izmantošanas maiņas emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst IV pielikuma C daļas 7. punktam.

(4)

(+)

Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais. Pielikumā norādīto vērtību apmēru ietekmē dažādi pieņēmumi (piemēram, blakusproduktu apstrāde, ražīguma izmaiņas, oglekļa uzkrājums un citu izejvielu pārvietošana), kurus izmanto ekonomikas modeļos aplēses veikšanai. Lai gan tādēļ nav iespējams pilnībā raksturot ar šādām aplēsēm saistīto neskaidrību amplitūdu, tika veikta rezultātu ietekmes analīze, pamatojoties uz būtiskajiem parametriem nejaušu mainīgo lielumu veidā, tā sauktā “Montekarlo analīze”.

(7)

(++)

Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas”.


(5)  Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais.

(6)  Šeit iekļautā amplitūda ataino 90 % rezultātu, izmantojot no analīzes izrietošas piektās un deviņdesmit piektās procentiles vērtības. Piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4, un 33 g CO2eq/MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17, un 66 g CO2eq/MJ).


II PIELIKUMS

Direktīvas 2009/28/EK pielikumus groza šādi:

1)

direktīvas V pielikuma C daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā. Minētās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P – eB, (1)

kur:

el

=

zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada emisijas (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas vienībā (megadžouli)). “Aramzeme” (2) un “ilggadīgie stādījumi” (3) tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;

CSR

=

ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves, izmantojot vēlāko;

CSA

=

ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums uzkrājas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

P

=

kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā) un

eB

=

prēmija 29 g CO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(1)  Koeficients, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), ir 3,664."

(2)  Aramzemes definīciju izstrādā IPCC."

(3)  Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.”;"

2)

pievieno šādu pielikumu:

“VIII PIELIKUMS

A daļa. Aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielām (gCO2eq/MJ) (4)

Izejvielu grupa

Vidējā vērtība (5)

No rezultātu ietekmes analīzes izrietoša starpprocentiļu amplitūda (6)

Labība un citi cieti saturoši augi

12

8 līdz 16

Cukuri

13

4 līdz 17

Eļļas augi

55

33 līdz 66

B daļa. Biodegvielas un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas ir nulle:

1)

izejvielas, kas nav uzskaitītas šā pielikuma A daļā;

2)

izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, maiņu vienā no šādām IPCC zemes virsmas apauguma kategorijām – mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme – līdz aramzemei vai ilggadīgiem stādījumiem (7). Šādā gadījumā tiešo zemes izmantošanas maiņu emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst V pielikuma C daļas 7. punktam.

(4)

(+)

Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais. Pielikumā norādīto vērtību apmēru ietekmē dažādi pieņēmumi (piemēram, blakusproduktu apstrāde, ražīguma izmaiņas, oglekļa uzkrājums un citu izejvielu pārvietošana), kurus izmanto ekonomikas modeļos aplēses veikšanai. Lai gan tādēļ nav iespējams pilnībā raksturot ar šādām aplēsēm saistīto neskaidrību amplitūdu, tika veikta rezultātu ietekmes analīze, pamatojoties uz būtiskajiem parametriem nejaušu mainīgo lielumu veidā, tā sauktā “Montekarlo analīze”.

(7)

(++)

Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.”.

3)

Pievieno šādu pielikumu:

“IX PIELIKUMS

A daļa. Izejvielas un degviela, par kuru pienesumu 3. panta 4. punkta pirmajā daļā minētajam mērķim uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi:

a)

aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

b)

jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi;

c)

bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā;

d)

rūpniecības atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas, un zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot izejvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā;

e)

salmi;

f)

kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

g)

palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

h)

taleļļas darva;

i)

jēlglicerīns;

j)

cukurniedru rauši;

k)

vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

l)

riekstu čaumalas;

m)

sēnalas;

n)

kaceni, kas attīrīti no kukurūzas graudiem;

o)

mežsaimniecības un mežsaimniecībā pamatotu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru nogulsnes, lignīns un taleļļa;

p)

cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā;

q)

cits lignocelulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus;

r)

no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida transporta degvielas;

s)

oglekļa uztveršana un izmantošana transporta nolūkiem, ja energoresurss ir atjaunojams saskaņā ar 2. panta otrās daļas a) apakšpunktu;

t)

baktērijas, ja energoresurss ir atjaunojams saskaņā ar 2. panta otrās daļas a) apakšpunktu.

B daļa. Izejvielas, par kuru pienesumu 3. panta 4. punkta pirmajā daļā minētajam mērķim uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi:

a)

lietota cepamā eļļa;

b)

dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (8).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).”"


(5)  Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais.

(6)  Šeit iekļautā amplitūda ataino 90 % rezultātu, izmantojot no analīzes izrietošas piektās un deviņdesmit piektās procentiles vērtības. Piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4, un 33 gCO2eq/MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17, un 66 gCO2eq/MJ).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/30


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1514

(2015. gada 14. septembris),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014.

(2)

Pamatojoties uz Padomes veikto pārskatīšanu, būtu jāgroza ieraksti pielikumā un jāsvītro ieraksts attiecībā uz vienu mirušu personu.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 14. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.


PIELIKUMS

I.

Turpmāk norādītā persona tiek svītrota no Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā izklāstītā saraksta.

Personas

72.

Oleksiy Borisovych MOZGOVY

II.

Ierakstus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā minētajām personām un vienu vienību aizstāj ar šādiem:

Personas

 

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Sergey Valeryevich AKSYONOV,

Sergei Valerievich AKSENOV (Сер Валерьевич Akcëнoв),

Serhiy Valeriyovych AKSYONOV (Сергiй Валерiйович Аксьонов)

Dzimšanas datums: 26.11.1972.

Dzimšanas vieta: Beltsy (Bălţi), tagad Moldovas Republika

Aksyonov2014. gada 27. februārī Krievijai labvēlīgi noskaņotu bruņotu personu klātbūtnē Krimas Augstākajā padomē (Verkhovna Rada) tika ievēlēts par “Krimas premjerministru”. Oleksandr Turchynov šo “ievēlēšanu”2014. gada 1. martā atzina par konstitūcijai neatbilstošu. Aksyonov aktīvi lobēja 2014. gada 16. marta“referendumu”. Kopš 2014. gada 9. oktobra viņš ir tā sauktās “Krimas Republikas”“vadītājs”.

Krievijas Valsts Padomes prezidija loceklis.

17.3.2014.

2.

Vladimir Andreevich Konstantinov

(Владимир Андреевич Константинов)

Dzimšanas datums: 19.11.1956.

Dzimšanas vieta: Vladimirovka (jeb Vladimirovca), Slobozia Region, Moldovas PSR (tagad Moldovas Republika) vai

Bogomol, Moldovas PSR

Kā Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes spīkeram Konstantinov bija svarīga loma Augstākās padomes (Verkhovna Rada) pieņemtajos lēmumos par “referendumu” pret Ukrainas teritoriālo integritāti, un viņš aicināja vēlētājus balsot par Krimas neatkarību.

17.3.2014.

3.

Rustam Ilmirovich Temirgaliev

(Рустам Ильмирович Темиргалиев)

Dzimšanas datums: 15.8.1976.

Dzimšanas vieta: Ulan-Ude, Buryat ASSR

(Krievijas PFSR)

Kā bijušajam Krimas Ministru padomes priekšsēdētaja vietniekam Temirgaliev bija svarīga loma Augstākās padomes (Verkhovna Rada) pieņemtajos lēmumos par “referendumu” pret Ukrainas teritoriālo integritāti. Viņš aktīvi lobēja par Krimas integrāciju Krievijas Federācijā.

17.3.2014.

4.

Denis Valentinovich Berezovskiy

(Денис Валентинович Березовский)

Dzimšanas datums: 15.7.1974.

Dzimšanas vieta: Kharkiv, Ukrainas PSR

Berezovskiy2014. gada 1. martā tika iecelts par Ukrainas Jūras spēku komdandieri, bet pēc tam deva zvērestu Krimas bruņotajiem spēkiem, tādējādi laužot Ukrainas Jūras spēkiem doto zvērestu.

Pēc tam viņš tika iecelts par Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku.

17.3.2014.

5.

Aleksei Mikhailovich Chaliy

(Алексей Михайлович Чалый)

Dzimšanas datums: 13.6.1961.

Dzimšanas vieta: Moscow vai Sevastopol

Chaliy2014. gada 23. februārī ar “publisku atbalstu” (popular acclamation) kļuva par “Sevastopoles mēru” un pieņēma šo “balsojumu”. Viņš izvērsa aktīvu kampaņu par to, lai pēc 2014. gada 16. marta referenduma Sevastopole kļūtu par neatkarīgu vienību Krievijas Federācijas sastāvā. Viņš parakstīja nolīgumu par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijā. Sevastopoles Likumdevēju asamblejas priekšsēdētājs.

17.3.2014.

6.

Pyotr Anatoliyovych Zima

(Пётр Анатольевич Зима)

Dzimšanas datums: 29.3.1965.

“Premjerministrs”Aksyonov2014. gada 3. martā iecēla Zima par Krimas Drošības dienesta (SBU) jauno vadītāju, un Zima pieņēma šo amatu. Viņš ir sniedzis Krievijas Izlūkošanas dienestam (SBU) svarīgu informāciju, tostarp datubāzi. Tajā bija informācija par Euro-Maidan aktīvistiem un Krimas cilvēktiesību aizstāvjiem. Viņam bija svarīga loma tajā, lai neļautu Ukrainas iestādēm kontrolēt Krimas teritoriju. 2014. gada 11. martā bijušie Krimas SBU oficieri paziņoja par neatkarīga Krimas Drošības dienesta izveidi.

17.3.2014.

7.

Yuriy Gennadyevich Zherebtsov

(Юрий Геннадиевич Жеребцов)

Dzimšanas datums: 19.11.1969.

Dzimšanas vieta: Izmail, Odessa Region, Ukrainas PSR vai Odessa

Krimas Augstākās padomes (Verkhovna Rada) spīkera padomnieks, viens no vadošajiem organizatoriem 2014. gada 16. marta“referendumam” pret Ukrainas teritoriālo integritāti. Tā sauktās “Krimas Republikas” Pilsoniskās palātas loceklis.

17.3.2014.

8.

Sergey Pavlovych Tsekov

(Сергей Павлович Цеков)

Dzimšanas datums: 29.9.1953. vai 23.9.1953.

Dzimšanas vieta: Simferopol

Augstākās padomes (Verkhovna Rada) spīkera vietnieks; Tsekov kopā ar Sergey Aksyonov uzsāka Krimas Autonomās Republikas valdības nelikumīgo atlaišanu. Šajā pasākumā viņš iesaistīja Vladimir Konstantinov, draudot viņam ar atlaišanu. Viņš publiski atzina, ka Krimas parlamenta deputāti bija iniciatori tam, lai uzaicinātu Krievijas karavīrus pārņemt Krimas Augstāko padomi (Verkhovna Rada). Viņš bija viens no pirmajiem Krimas līderiem, kas publiski lūdza pievienot Krimu Krievijai.

Krievijas Federācijas Padomes loceklis no tā sauktās “Krimas Republikas”.

17.3.2014.

9.

Ozerov, Viktor Alekseevich

(Виктор Алексеевич Озеров)

Dzimšanas datums: 5.1.1958.

Dzimšanas vieta: Abakan, Khakassia

Krievijas Federācijas Padomes Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

2014. gada 1. martā Ozerov Federācijas padomes Drošības un aizsardzības komitejas vārdā Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

10.

Dzhabarov, Vladimir Michailovich

(Владимир Михайлович Джабаров)

Dzimšanas datums: 29.9.1952.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

2014. gada 1. martā Dzhabarov Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas vārdā Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

11.

Klishas, Andrei Aleksandrovich

(Андрей Александрович Клишас)

Dzimšanas datums: 9.11.1972.

Dzimšanas vieta: Sverdlovsk

Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs.

2014. gada 1. martā Klishas Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu. Klishas ar publiskiem paziņojumiem centās attaisnot Krievijas militāro intervenci Ukrainā, apgalvojot, ka “Ukrainas prezidents atbalsta Krimas iestāžu lūgumu Krievijas Federācijas prezidentam par visaptverošas palīdzības sniegšanu Krimas pilsoņu aizstāvībai”.

17.3.2014.

12.

Ryzhkov, Nikolai Ivanovich

(Николай Иванович Рыжков)

Dzimšanas datums: 28.9.1929.

Dzimšanas vieta: Dyleevka, Donetsk region, Ukrainas PSR

Krievijas Federācijas padomes Federālo jautājumu, reģionālās politikas un ziemeļu jautājumu komitejas loceklis.

2014. gada 1. martā Ryzhkov Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

13.

Bushmin, Evgeni Viktorovich

(Евгений Викторович Бушмин)

Dzimšanas datums: 4.10.1958.

Dzimšanas vieta: Lopatino, Sergachiisky rajons, KPSFR

Krievijas Federācijas Padomes spīkera vietnieks.

2014. gada 1. martā Bushmin Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

14.

Totoonov, Aleksandr Borisovich

(Александр Борисович Тотоонов)

Dzimšanas datums: 3.4.1957.

Dzimšanas vieta: Ordzhonikidze, North Ossetia

Krievijas Federācijas Padomes Kultūras, zinātnes un informācijas komitejas loceklis.

2014. gada 1. martā Totoonov Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

15.

Panteleev, Oleg Evgenevich

(Олег Евгеньевич Пантелеев)

Dzimšanas datums: 21.7.1952.

Dzimšanas vieta: Zhitnikovskoe, Kurgan region

Bijušais Federācijas padomes Parlamentāro jautājumu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

2014. gada 1. martā Panteleev Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

16.

Mironov, Sergei Mikhailovich

(Сергей Михайлович Миронов)

Dzimšanas datums: 14.2.1953.

Dzimšanas vieta: Pushkin, Leningrad region

Krievijas Federācijas Valsts Domes padomes loceklis, Domes frakcijas “Taisnīga Krievija” (Fair Russia) vadītājs.

Iniciators tiesību akta priekšlikumam, ar ko ļauj Krievijas Federācijai, aizbildinoties ar mērķi aizsargāt Krievijas pilsoņus, savā sastāvā iekļaut citas valsts teritorijas bez minētās valsts piekrišanas vai bez starptautiska līguma pamata.

17.3.2014.

17.

Zheleznyak, Sergei Vladimirovich

(Сергей Владимирович Железняк)

Dzimšanas datums: 30.7.1970.

Dzimšanas vieta: St. Petersburg (bijusī Leningrad)

Krievijas Federācijas Valsts Domes spīkera vietnieks.

Aktīvi atbalsta Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā un Krimas pievienošanu. Viņš personīgi vadīja demonstrāciju, lai atbalstītu Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā.

17.3.2014.

18.

Slutski, Leonid Eduardovich

(Леонид Эдуардович Слуцкий)

Dzimšanas datums: 4.1.1968.

Dzimšanas vieta: Maskava

Krievijas Federācijas Valsts Domes Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) komitejas priekšsēdētājs (LDPR loceklis).

Aktīvi atbalsta Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā un Krimas pievienošanu.

17.3.2014.

19.

Vitko, Aleksandr Viktorovich

(Александр Викторович Витко)

Dzimšanas datums: 13.9.1961.

Dzimšanas vieta: Vitebsk (Baltkrievijas PSR)

Melnās jūras flotes komandieris, viceadmirālis.

Atbildīgs par to Krievijas spēku komandēšanu, kas okupējuši Ukrainas suverēno teritoriju.

17.3.2014.

20.

Sidorov, Anatoliy Alekseevich

(Анатолий Алексеевич Сидоров)

Dzimšanas datums: 2.7.1958.

Dzimšanas vieta: Siva, Perm region, PSRS

Komandieris Krievijas Rietumu militārajam apgabalam, kura vienības ir dislocētas Krimā. Atbildīgs par daļu no to Krievijas militāro spēku klātbūtnes Krimā, kuri apdraud Ukrainas suverenitāti, un ir palīdzējis Krimas iestādēm novērst publiskas demonstrācijas pret “referendumu” un pret pievienošanu Krievijai.

17.3.2014.

21.

Galkin, Viktorovich Aleksandr

(Александр Викторович Галкин)

Dzimšanas datums: 22.3.1958.

Dzimšanas vieta: Ordzhonikidze, North Ossetian ASSR

Krievijas Dienvidu militārais apgabals, kura spēki ir dislocēti Krimā; Galkin komandē Melnās jūras floti; spēku pārvietošana uz Krimu lielā mērā ir notikusi no Dienvidu militārā apgabala.

Krievijas Dienvidu militārā apgabala komandieris. Dienvidu militārā apgabala spēki ir dislocēti Krimā. Atbildīgs par daļu no to Krievijas militāro spēku klātbūtnes Krimā, kuri apdraud Ukrainas suverenitāti, un ir palīdzējis Krimas iestādēm novērst publiskas demonstrācijas pret “referendumu” un pret pievienošanu Krievijai. Turklāt Melnās jūras flote ir apgabala kontrolē.

17.3.2014.

22.

Rogozin, Dmitry Olegovich

(Дмитрий Олегович Рогозин)

Dzimšanas datums: 21.12.1963.

Dzimšanas vieta: Moscow

Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks. Publiski aicinājis anektēt Krimu.

21.3.2014.

23.

Glazyev, Yurievich Sergey

(Сергей Юрьевич Глазьев)

Dzimšanas datums: 1.1.1961.

Dzimšanas vieta: Kharkiv, Ukrainas PSR

Krievijas Federācijas prezidenta padomnieks. Publiski aicinājis aneksēt Krimu.

21.3.2014.

24.

Matviyenko, Valentina Ivanova (dzimusi Tyutina)

(Валентина Ивановна Матвиенко (dzimusi Тютина))

Dzimšanas datums: 7.4.1949.

Dzimšanas vieta: Shepetovka, Khmelnitsky (Kamenets-Podolsky) region (Ukrainas PSR)

Federācijas padomes spīkere. 2014. gada 1. martā Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

21.3.2014.

25.

Naryshkin, Sergei Evgenevich

(Сергей Евгеньевич Нарышкин)

Dzimšanas datums: 27.10.1954.

Dzimšanas vieta: St. Petersburg (bijusī Leningrad)

Valsts Domes spīkers. Publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu. Publiski pauda atbalstu Krievijas un Krimas atkalapvienošanas līgumam un ar to saistītajam federatīvajam konstitucionālajam likumam.

21.3.2014.

26.

Dmitry Konstantinovich KISELYOV,

Dmitrii Konstantinovich KISELEV

(Дмитрий Константинович Киселёв)

Dzimšanas datums: 26.4.1954.

Dzimšanas vieta: Maskava

Ar prezidenta dekrētu 2013. gada 9. decembrī iecelts par Krievijas federatīvās valsts ziņu aģentūras “Rossiya Segodnya” vadītāju.

Viena no centrālajām personām valdības propagandā, ar ko tiek atbalstīta Krievijas spēku nosūtīšana uz Ukrainu.

21.3.2014.

27.

Nosatov, Alexander Mihailovich

(Александр Михайлович Носатов)

Dzimšanas datums: 27.3.1963.

Dzimšanas vieta: Sevastopol, Ukrainas PSR

Melnās jūras flotes komandiera vietnieks, kontradmirālis.

Atbildīgs par to Krievijas spēku komandēšanu, kas okupējuši Ukrainas suverēno teritoriju.

21.3.2014.

28.

Kulikov, Valery Vladimirovich

(Валерий Владимирович Куликов)

Dzimšanas datums: 1.9.1956.

Dzimšanas vieta: Zaporozhye, Ukrainas PSR

Melnās jūras flotes komandiera vietnieks, kontradmirālis.

Atbildīgs par to Krievijas spēku komandēšanu, kas okupējuši Ukrainas suverēno teritoriju.

21.3.2014.

29.

Surkov, Vladislav Yurievich

(Владислав Юрьевич Сурков)

Dzimšanas datums: 21.9.1964.

Dzimšanas vieta: Solntsevo, Lipetsk region

Krievijas Federācijas prezidenta palīgs. Viņš organizēja procesu Krimā, kura rezultātā Krimas vietējās kopienas tika mobilizētas izvērst darbības, kas grauj Ukrainas iestāžu Krimā darbību.

21.3.2014.

30.

Mikhail Grigorievich Malyshev

(Михаил Григорьевич Малышев)

Dzimšanas datums: 10.10.1955.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Krima

Krimas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Atbildīgs par Krimas “referenduma” administrēšanu. Saskaņā ar Krievijas sistēmu atbildīgs par “referenduma” rezultātu parakstīšanu.

21.3.2014.

31.

Valery Kirillovich Medvedev

(Валерий Кириллович Медведев)

Dzimšanas datums: 21.8.1946.

Dzimšanas vieta: Shmakovka, Primorsky region

Sevastopoles vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Atbildīgs par Krimas “referenduma” administrēšanu. Saskaņā ar Krievijas sistēmu atbildīgs par “referenduma” rezultātu parakstīšanu.

21.3.2014.

32.

Ģenerālleitnants Igor Nikolaevich (Mykolayovich) Turchenyuk

(Игорь Николаевич Турченюк)

Dzimšanas datums: 5.12.1959.

Dzimšanas vieta: Osh, Kirgīzijas PSR

Faktiskais komandieris Krimas teritorijā dislocētajiem Krievijas spēkiem (kurus Krievija turpina oficiāli dēvēt par “vietējiem pašaizsardzības spēkiem”). Dienvidu militārā apgabala komandiera vietnieks.

21.3.2014.

33.

Elena Borisovna Mizulina (dzimusi Dmitriyeva)

(Елена Борисовна Мизулина (dzimusi Дмитриева)

Dzimšanas datums: 9.12.1954.

Dzimšanas vieta: Bui, Kostroma region

Vietnieks Valsts Domē. Ierosinātāja un atbalstītāja nesenajiem likumdošanas priekšlikumiem Krievijā, kas būtu ļāvuši citu valstu reģioniem pievienoties Krievijai bez šo valstu centrālo iestāžu iepriekšējas piekrišanas.

21.3.2014.

34.

Dmitry Nikolayevich Kozak

(Дмитрий Николаевич Козак)

Dzimšanas datums: 7.11.1958.

Dzimšanas vieta: Bandurovo, Kirovograd region, Ukrainas PSR

Premjerministra vietnieks. Atbildīgs par anektētās Krimas Autonomās Republikas integrēšanas Krievijas Federācijā pārraudzību.

29.4.2014.

35.

Oleg Yevgenyvich Belaventsev

(Олег Евгеньевич Белавенцев)

Dzimšanas datums: 15.9.1949.

Dzimšanas vieta: Moscow

Krievijas Federācijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis tā saucamajā “Krimas Federālajā apgabalā”, Krievijas Drošības padomes nepastāvīgais loceklis. Atbildīgs par Krievijas valsts vadītāja konstitucionālo prerogatīvu īstenošanu aneksētās Krimas Autonomās Republikas teritorijā.

29.4.2014.

36.

Oleg Genrikhovich Savelyev

(Олег Генрихович Савельев)

Dzimšanas datums: 27.10.1965.

Dzimšanas vieta: Leningrad

Krimas lietu ministrs. Atbildīgs par anektētās Krimas Autonomās Republikas integrēšanu Krievijas Federācijā.

29.4.2014.

37.

Sergei Ivanovich Menyailo

(Сергей Иванович Меняйло)

Dzimšanas datums: 22.8.1960.

Dzimšanas vieta: Alagir, North- Ossetian

Autonomous SSR, KPFSR

Anektētās Ukrainas pilsētas Sevastopoles gubernators.

29.4.2014.

38.

Olga Fedorovna Kovitidi

(Ольга Фёдоровна Ковитиди)

Dzimšanas datums: 7.5.1962.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Ukrainas PSR

Krievijas Federācijas Padomes locekle no anektētās Krimas Autonomās Republikas.

29.4.2014.

40.

Sergei Ivanovich Neverov

(Сергей Иванович Неверов)

Dzimšanas datums: 21.12.1961.

Dzimšanas vieta: Tashtagol, PSRS

Valsts Domes priekšsēdētāja vietnieks, partija “Vienotā Krievija”. Atbildīgs par likumdošanas procesa uzsākšanu, lai anektēto Krimas Autonomo Republiku integrētu Krievijas Federācijā.

29.4.2014.

41.

Igor Dmitrievich SERGUN

(Игорь Дмитриевич Сергун)

Dzimšanas datums: 28.3.1957.

Dzimšanas vieta: Podolsk, Moscow Oblast

GRU (Galvenā izlūkošanas pārvalde) direktors, Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks, ģenerālleitnants. Atbildīgs par GRU virsnieku darbību Ukrainas austrumu daļā.

29.4.2014.

42.

Valery Vasilevich Gerasimov

(Валерий Васильевич Герасимов)

Dzimšanas datums: 8.9.1955.

Dzimšanas vieta: Kazan

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks, Krievijas Federācijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks, armijas ģenerālis. Atbildīgs par Krievijas karaspēka masveida izvietošanu pie Ukrainas robežas un par to, ka netika novērsta situācijas saasināšanās.

29.4.2014.

43.

German Prokopiv

 

Aktīvs “Lugansk Guard” līderis. Piedalījās Drošības dienesta Luhanskas reģionālā biroja ēkas ieņemšanā. Ciešas saiknes ar “Army of the South-East”.

29.4.2014.

44.

Valeriy Dmitrievich Bolotov

(Валерий Дмитриевич Болотов)

Dzimšanas datums: 13.2.1970.

Dzimšanas vieta: Luhansk

Viens no separātistu grupējuma “Army of the South-East” līderiem, kurš ieņēma Drošības dienesta Luhanskas reģionālā biroja ēku. Atvaļināts virsnieks. Pirms ēkas ieņemšanas Bolotov un viņa līdzzinātāju rīcībā bija ieroči, kurus visdrīzāk nelegāli piegādājusi Krievija un vietējie noziedzīgie grupējumi.

29.4.2014.

45.

Andriy Yevgenovych PURGIN

(Андрiй Eвгенович Пургiн),

Andrei Evgenevich PURGIN

(Андрей Евгеньевич Пургин)

Dzimšanas datums: 26.1.1972.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Bijušais “Doņeckas Republikas” vadītājs, separātistu pasākumu aktīvs dalībnieks un organizētājs, “krievu tūristu” pasākumu koordinators Doņeckā. Viens no “Civic Initiative of Donbass for the Eurasian Union” dibinātajiem. “Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes” tā sauktais “priekšsēdētājs”.

29.4.2014.

46.

Denys Volodymyrovych PUSHYLIN

(Денис Володимирович Пушилiн),

Denis Vladimirovich PUSHILIN

(Денис Владимирович Пушилин)

Dzimšanas datums: 09.5.1981. vai 09.5.1982.

Dzimšanas vieta: Makiivka (Donetsk oblast)

Viens no “Doņeckas Tautas Republikas” līderiem. Piedalījās reģionālās pārvaldes ieņemšanā un okupēšanā. Aktīvs separātistu viedokļa paudējs. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” tā sauktais “priekšsēdētāja vietnieks”.

29.4.2014.

47.

Tsyplakov Sergey Gennadevich

Dzimšanas datums: 01.5.1983.

Dzimšanas vieta: Khartsyzsk, Donetsk Oblast

Viens no ideoloģiski radikālās organizācijas “People's Militia of Donbas” līderiem. Aktīvi piedalījās vairāku valdības ēku ieņemšanā Doņeckas apgabalā.

29.4.2014.

48.

Igor Vsevolodovich Girkin

(Игорь Всеволодович Гиркин) jeb Igor Strelkov (Ihor Strielkov)

Dzimšanas datums: 17.12.1970.

Dzimšanas vieta: Moscow

Identificēts kā Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) darbinieks. Bija iesaistīts incidentos Slovjanskā. Viņš ir pašpasludinātā Krimas premjerministra Sergey Aksionov palīgs drošības jautājumos. Sabiedriskās kustības “Novorossia” vadītājs.

29.4.2014.

49.

Vyacheslav Viktorovich Volodin

(Вячеслав Викторович Володин)

Dzimšanas datums: 4.2.1964.

Dzimšanas vieta: Alekseevka, Saratov region

Krievijas prezidenta administrācijas personāla vadītāja pirmais vietnieks. Atbildīgs par Krimas – anektētā Ukrainas reģiona – politiskās integrēšanas Krievijas Federācijā pārraudzīšanu.

12.5.2014.

50.

Vladimir Anatolievich Shamanov

(Владимир Анатольевич Шаманов)

Dzimšanas datums: 15.2.1957.

Dzimšanas vieta: Barnaul

Krievijas gaisa spēku komandieris, ģenerālpulkvedis. Kā augsta līmeņa vadītājs ir atbildīgs par Krievijas gaisa spēku dislokāciju Krimā.

12.5.2014.

51.

Vladimir Nikolaevich Pligin

(Владимир Николаевич Плигин)

Dzimšanas datums: 19.5.1960.

Dzimšanas vieta: Ignatovo,

Vologodsk Oblast, PSRS.

Domes Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs. Atbildīgs par to tiesību aktu pieņemšanas veicināšanu, kas saistīti ar Krievijas Federācijas īstenoto Krimas un Sevastopoles aneksiju.

12.5.2014.

52.

Petr Grigorievich JAROSH

(Петр Григорьевич Ярош)

Dzimšanas datums: 30.1.1971. vai 16.3.1966.

Dzimšanas vieta: Skvortsovo village, Simferopol region, Krima

Federālā Migrācijas dienesta Krimas biroja vadītājs. Atbildīgs par Krievijas pasu sistemātisku un paātrinātu izsniegšanu Krimas iedzīvotājiem.

12.5.2014.

53.

Oleg Grigorievich Kozyura

(Олег Григорьевич Козюра)

Dzimšanas datums: 19.12.1962.

Dzimšanas vieta: Zaporozhye

Federālā Migrācijas dienesta Sevastopoles biroja vadītājs. Atbildīgs par Krievijas pasu sistemātisku un paātrinātu izsniegšanu Sevastopoles iedzīvotājiem.

12.5.2014.

54.

Viacheslav PONOMARIOV,

Vyacheslav Volodymyrovich PONOMARYOV

(В'ячеслав Володимирович Пономарьов),

Viacheslav Vladimirovich PONOMAREV

(Вячеслав Владимирович Пономарëв)

Dzimšanas datums: 2.5.1965.

Dzimšanas vieta: Sloviansk (Donetsk oblast)

Bijušais Slavjanskas pašpasludinātais mērs. Ponomariov aicināja Vladimir Putin ievest Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu pilsētu, un pēc tam viņam lūdza piegādāt ieročus. Ponomariov grupējumam piederošas personas ir bijušas iesaistītas cilvēku nolaupīšanā (viņi sagūstīja Irma Krat un Simon Ostrovsky, Vice News reportieri. Viņi abi vēlāk tika atbrīvoti. Minētās personas aizturēja militāros novērotājus, kuri bija norīkoti saskaņā ar EDSO Vīnes dokumentu). Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

12.5.2014.

55.

Igor Nikolaevich Bezler

(Игорь Николаевич Безлер) jeb Bes (devil)

Dzimšanas datums: 30.12.1965.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Krima

Viens no Horļivkas pašpasludināto paramilitāro grupējumu vadītājiem. Viņš pārņēma savā kontrolē Ukrainas drošības dienesta Doņeckas reģiona biroja ēku un pēc tam ieņēma Iekšlietu ministrijas rajona pārvaldi Horļivkas pilsētā. Saskaņā ar Ukrainas Drošības dienesta informāciju ir saistīts ar Ihor Strielkov, kura vadībā viņš bija iesaistīts Horļivkas pilsētas padomes tautas deputāta Volodymyr Rybak slepkavībā.

12.5.2014.

57.

Oleg TSARIOV,

Oleh Anatoliyovych TSAROV

(Олег Анатолтович Царьов),

Oleg Anatolevich TSAREV

(Олег Анатольевич Цаpëв)

Dzimšanas datums: 02.6.1970.

Dzimšanas vieta: Dnepropetrovsk

Bijušais Padomes (Rada) loceklis, un kā tāds ir publiski aicinājis izveidot tā saukto “Jaunkrievijas Federālo Republiku” (“Federal Republic of Novorossiya”), ko veidotu Ukrainas dienvidaustrumu reģioni. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.5.2014.

58.

Roman Viktorovich Lyagin

(Роман Викторович Лягин)

Dzimšanas datums: 30.5.1980.

Dzimšanas vieta: Donetsk, Ukraina

“Doņeckas Tautas republikas” Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Aktīvi organizēja 2014. gada 11. maija referendumu par “Doņeckas Tautas republikas” pašnoteikšanos. Bijušais darba un sociālās politikas ministrs.

12.5.2014.

59.

Aleksandr Sergeevich MALYKHIN,

Alexander Sergeevich MALYHIN

(Александр Сергеевич Малнхин)

Dzimšanas datums: 12.1.1981.

“Luhanskas Tautas republikas” Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Aktīvi organizēja 2014. gada 11. maija referendumu par “Luhanskas Tautas republikas” pašnoteikšanos.

12.5.2014.

60.

Natalia Vladimirovna Poklonskaya

(Наталья Владимировна Поклонская)

Dzimšanas datums: 18.3.1980.

Dzimšanas vieta: Mikhailovka, Voroshilovgrad region, Ukrainas PSR vai Yevpatoria, Ukrainas PSR

Krimas prokurore. Aktīvi īsteno Krievijas veikto Krimas aneksiju.

12.5.2014.

61.

Igor Sergeievich Shevchenko

(Игорь Сергеевич Шевченко)

Dzimšanas vieta: Sevastopol, Krima

Sevastopoles prokurors. Aktīvi īsteno Krievijas veikto Sevastopoles aneksiju.

12.5.2014.

62.

Aleksandr Yurevich BORODAI

(Александр Юрьевич Бородай)

Dzimšanas datums: 25.7.1972.

Dzimšanas vieta: Moscow

Bijušais tā sauktais “Doņeckas Tautas Republikas premjerministrs”, un šajā statusā atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām (piem., 2014. gada 8. jūlijā paziņoja: “Mūsu militārie spēki veic īpašu operāciju pret Ukrainas “fašistiem””.), parakstījis saprašanās memorandu par “Novorossiya savienību”. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.7.2014.

63.

Alexander KHODAKOVSKY,

Oleksandr Serhiyovych KHODAKOVSKIY

(Олександр Сергiйович Ходаковський),

Aleksandr Sergeevich KHODAKOVSKII

(Александр Сергеевич Ходаковский)

Dzimšanas datums: 18.12.1972.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Bijušais tā sauktais “Doņeckas Tautas Republikas drošības ministrs”, un šajā statusā atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” separātistu darbībām drošības jomā. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.7.2014.

64.

Alexandr Aleksandrovich KALYUSSKY,

(Александр Александрович Калюсский)

Dzimšanas datums: 9.10.1975.

Tā sauktais “de facto Doņeckas Tautas Republikas premjerministra vietnieks sociālajās lietās”. Atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām.

12.7.2014.

65.

Alexander KHRYAKOV,

Aleksandr Vitalievich KHRYAKOV

(Александр Витальевич Хряков),

Oleksandr Vitaliyovych KHRYAKOV

(Олександр ВiTалiйович Хряков)

Dzimšanas datums: 6.11.1958.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Bijušais tā sauktais “Doņeckas Tautas Republikas informācijas un plašsaziņas jautājumu ministrs”. Atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” propagandas darbībām separātistu atbalstam.

12.7.2014.

66.

Marat Faatovich BASHIROV

(Марат Фаатович Баширов)

Dzimšanas datums: 20.1.1964.

Dzimšanas vieta: Izhevsk, Krievijas Federācija

Bijušais tā sauktais “Luhanskas Tautas Republikas Ministru padomes premjerministrs”, apstiprināts 2014. gada 8. jūlijā.

Atbildīgs par tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām.

12.7.2014.

67.

Vasyl NIKITIN,

Vasilii Aleksandrovich NIKITIN

(Василий Александрович Никитин)

Dzimšanas datums: 25.11.1971.

Dzimšanas vieta: Shargun (Uzbekistāna)

Tā sauktais “Luhanskas Tautas Republikas Ministru padomes premjerministra vietnieks” (iepriekš bija tā sauktais “Luhanskas Tautas Republikas premjerministrs” un bijusī “Dienvidaustrumu armijas” runaspersona).

Atbildīgs par tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām.

Atbildīgs par “Dienvidaustrumu armijas” paziņojumu, ka Ukrainas prezidenta vēlēšanas nevar notikt “Luhanskas Tautas Republikā” reģiona “jaunā” statusa dēļ.

12.7.2014.

68.

Aleksey Vyacheslavovich KARYAKIN

(Алексей Вячеславович Карякин)

Dzimšanas datums: 7.4.1980. vai 7.4.1979.

Dzimšanas vieta: Stakhanov (Lugansk oblast)

Tā sauktais “Luhanskas Tautas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs”.

Atbildīgs par “Augstākās padomes” separātistu “pārvaldes” darbībām, kura atbildīga par lūgumu Krievijas Federācijai atzīt “Luhanskas Tautas Republikas” neatkarību.

Parakstījis saprašanās memorandu par “Novorossiya savienību”.

12.7.2014.

69.

Yuriy Volodymyrovych IVAKIN

(Юрiй Володимирович Iвакiн),

Iurii Vladimirovich IVAKIN

(Юрий Владимирович Ивакин)

Dzimšanas datums: 13.8.1954.

Dzimšanas vieta: Perevalsk (Lugansk oblast)

Bijušais tā sauktais “Luhanskas Tautas Republikas iekšlietu ministrs”, un šajā statusā atbildīgs par tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām.

12.7.2014.

70.

Igor PLOTNITSKY,

Igor Venediktovich PLOTNITSKII

(Игорь Венедиктович Плотницкий)

Dzimšanas datums: 24.6.1964. vai 25.6.1964. vai 26.6.1964.

Dzimšanas vieta: Luhansk (iespējams Kelmentsi, Chernivtsi oblast)

Bijušais tā sauktais “aizsardzības ministrs”, pašlaik “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “vadītājs”.

Atbildīgs par tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām.

12.7.2014.

71.

Nikolay KOZITSYN

Dzimšanas datums: 20.6.1956.

Dzimšanas vieta: Donetsk region

Kazaku spēku komandieris.

Atbildīgs par separātistu komandēšanu Ukrainas austrumos notikušajās cīņās pret Ukrainas valdības spēkiem.

12.7.2014.

73.

Mikhail Efimovich FRADKOV

(Михаил Ефимович Фрадков)

Dzimšanas datums: 1.9.1950.

Dzimšanas vieta: Kurumoch, Kuibyshev region

Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis; Krievijas Federācijas Ārlietu izlūkošanas dienesta direktors. Kā loceklis Drošības padomē, kura sniedz konsultācijas valsts drošības jautājumos un koordinē tos, viņš bija iesaistīts tādas Krievijas valdības politikas izstrādē, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

74.

Nikolai Platonovich PATRUSHEV

(Николай Платонович Патрушев)

Dzimšanas datums: 11.7.1951.

Dzimšanas vieta: Leningrad (St Petersburg)

Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis un sekretārs. Kā loceklis Drošības padomē, kura sniedz konsultācijas valsts drošības jautājumos un koordinē tos, viņš bija iesaistīts tādas Krievijas valdības politikas izstrādē, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

75.

Aleksandr Vasilievich BORTNIKOV

(Александр Васильевич Бортников)

Dzimšanas datums: 15.11.1951.

Dzimšanas vieta: Perm

Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis; Federālā drošības dienesta (FSB) direktors. Kā loceklis Drošības padomē, kura sniedz konsultācijas valsts drošības jautājumos un koordinē tos, viņš bija iesaistīts tādas Krievijas valdības politikas izstrādē, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

76.

Rashid Gumarovich NURGALIEV

(Рашид Гумарович Нургалиев)

Dzimšanas datums: 8.10.1956.

Dzimšanas vieta: Zhetikara, Kazakh Soviet Socialist Republic

Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis un sekretāra vietnieks. Kā loceklis Drošības padomē, kura sniedz konsultācijas valsts drošības jautājumos un koordinē tos, viņš bija iesaistīts tādas Krievijas valdības politikas izstrādē, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

77.

Boris Vyacheslavovich GRYZLOV

(Борис Вячеславович Грызлов)

Dzimšanas datums: 15.12.1950.

Dzimšanas vieta: Vladivostok

Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis. Kā loceklis Drošības padomē, kura sniedz konsultācijas valsts drošības jautājumos un koordinē tos, viņš bija iesaistīts tādas Krievijas valdības politikas izstrādē, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

78.

Sergei Orestovoch BESEDA

(Сергей Орестович Беседа)

Dzimšanas datums: 17.5.1954.

Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta (FSB) Piektā dienesta komandieris.

Kā augsta ranga FSB virsnieks, viņš vada dienestu, kas atbildīgs par izlūkošanas operāciju un starptautiskas darbību pārraudzīšanu.

25.7.2014.

79.

Mikhail Vladimirovich DEGTYAREV

(Михаил Владимирович Дегтярëв)

Dzimšanas datums: 10.7.1981.

Dzimšanas vieta: Kuibyshev (Samara)

Valsts Domes loceklis.

2014. gada 23. maijā viņš paziņoja par neatzītās, tā sauktās “Doņeckas Tautas republikas”“de facto vēstniecības” atklāšanu Maskavā, viņa darbības veicina to, ka tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

25.7.2014.

80.

Ramzan Akhmadovitch KADYROV

(Рамзан Ахматович Кадыров)

Dzimšanas datums: 5.10.1976.

Dzimšanas vieta: Tsentaroy.

Čečenijas Republikas prezidents. Kadyrov nāca klajā ar paziņojumiem, kuros pauda atbalstu nelikumīgajai Krimas aneksijai un bruņotiem nemieriem Ukrainā. 2014. gada 14. jūlijā viņš inter alia paziņoja, ka “darīs visu, lai palīdzētu atjaunot Krimu”. Šajā saistībā Krimas Autonomās Republikas faktiskais vadītājs viņam piešķīra medaļu “par Krimas atbrīvošanu” par atbalstu, ko viņš sniedzis Krimas nelikumīgās aneksijas procesā. Turklāt 2014. gada 1. jūnijā viņš pauda gatavību uz Ukrainu nosūtīt 74 000 čečenu brīvprātīgo, ja tas tiks lūgts.

25.7.2014.

81.

Alexander Nikolayevich TKACHYOV

(Александр Николаевич Ткачëв)

Dzimšanas datums: 23.12.1960.

Dzimšanas vieta: Vyselki, Krasnodar region

Bijušais Krasnodaras apgabala gubernators.

Par atbalstu, ko viņš sniedza Krimas nelikumīgās aneksijas procesā, Krimas Autonomās Republikas faktiskais vadītājs viņam piešķīra medaļu “par Krimas atbrīvošanu”. To darot, Krimas Autonomās Republikas faktiskais vadītājs teica, ka Tkachyov bija viens no pirmajiem, kas pauda atbalstu Krimas jaunajai “vadībai”.

25.7.2014.

82.

Pavel GUBAREV

(Павел Юрьевич Губарев)

Dzimšanas datums: 10.2.1983.

Dzimšanas vieta: Sievierodonetsk

Viens no pašpasludinātajiem tā sauktās “Doņeckas “Tautas” republikas” vadītājiem. Viņš lūdza Krievijas intervenci Ukrainas austrumu daļā, cita starpā izvietojot Krievijas miera uzturēšanas spēkus. Viņš ir saistīts ar Igor Strelkov/Girkin, kas ir atbildīgs par darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Gubarev ir atbildīgs par cilvēku rekrutēšanu separātistu bruņotajiem spēkiem.

Atbildīgs par reģionālās valdības ēkas ieņemšanu Doņeckā kopā ar pro-krieviskiem spēkiem un ir pasludinājis sevi par “tautas gubernatoru”.

Neraugoties uz to, ka viņš tika arestēts par Ukrainas teritoriālās integritātes apdraudēšanu un vēlāk atbrīvots, viņam joprojām bija liela nozīme separātistu darbībās, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

83.

Ekaterina Iurievna GUBAREVA

(Екатерина Юрьевна Губарева),

Katerina Yuriyovna GUBARIEVA

(Катерина Юрiйовнa Губарева)

Dzimšanas datums: 5.7.1983.

Dzimšanas vieta: Kakhovka (Kherson oblast)

Kamēr viņa pildīja savas tā sauktās “ārlietu ministres” funkcijas, viņa bija atbildīga par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” aizsardzību, tādējādi apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Turklāt viņas bankas konts tiek izmantots, lai finansētu nelikumīgas separātistu grupas. Tādējādi, uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties atbilstīgi tām, viņa ir atbalstījusi darbības un politiku, ar ko grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

25.7.2014.

84.

Fedor Dmitrievich BEREZIN

(Фëдор Дмитриевич Березин),

Fedir Dmitrovych BEREZIN

(Федiр Дмитрович Березiн)

Dzimšanas datums: 7.2.1960.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Bijušais tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “aizsardzības ministra vietnieks”. Viņš ir saistīts ar Igor Strelkov/Girkin, kas ir atbildīgs par darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Tādējādi, uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties atbilstīgi tām, Berezin ir atbalstījis darbības un politiku, ar ko grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

25.7.2014.

85.

Valery Vladimirovich KAUROV

Валерий Владимирович Кауров

Dzimšanas datums: 2.4.1956.

Dzimšanas vieta: Odessa

Pašpasludinātais tā sauktās “Novorossijas republikas” (“Republic of Novorossiya”) “prezidents”, kurš ir aicinājis Krieviju izvietot karaspēku Ukrainā. Tādējādi, uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties atbilstīgi tām, viņš ir atbalstījis darbības un politiku, ar ko grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

86.

Serhii Anatoliyovych ZDRILIUK

Сергей Анатольевич Здрнлюкv

Dzimšanas datums: 23.6.1972.

Dzimšanas vieta: Vinnytsia region

Vecākais palīgs, kas piesaistīts Igor Strelkov/Girkin, kurš ir atbildīgs par darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Tādējādi, uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties atbilstīgi tām, Zdriliuk ir atbalstījis darbības un politiku, ar ko grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

25.7.2014.

87.

Vladimir ANTYUFEYEV

Владимир Антюфеев

(pazīstams arī kā Vladimir SHEVTSOV, Vladimir Iurievici ANTIUFEEV, Vladimir Gheorghievici ALEXANDROV, Vadim Gheorghievici SHEVTSOV)

Dzimšanas datums: 19.2.1951.

Dzimšanas vieta: Novosibirsk

Piedņestras separātistu reģiona bijušais “valsts drošības ministrs”. Bijušais Doņeckas Tautas republikas vicepremjerministrs, kas atbild par drošību un tiesībaizsardzību. Pildot šīs funkcijas, viņš ir atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas republikas valdības” separātistu “pārvaldības” darbībām.

25.7.2014.

88.

Alexey Alexeyevich GROMOV

(Алексей Алексеевич Громов)

Dzimšanas datums: 31.5.1960.

Dzimšanas vieta: Zagorsk (Sergiev Posad)

Kā prezidenta administrācijas personāla vadītāja pirmais vietnieks viņš ir atbildīgs par norāžu sniegšanu Krievijas plašsaziņas līdzekļiem paust nostāju, kas ir labvēlīga Ukrainas separātistiem un ar ko atbalsta Krimas aneksiju, tādējādi atbalstot Ukrainas austrumu daļas destabilizāciju un Krimas aneksiju.

30.7.2014.

90.

Boris Alekseevich LITVINOV

(Борис Алексеевич Литвинов)

Dzimšanas datums: 13.1.1954.

Dzimšanas vieta: Dzerzhynsk (Donetsk oblast)

Tā sauktās “Tautas padomes” loceklis un tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktās “Augstākās padomes” bijušais priekšsēdētājs, kas izstrādāja politiku un organizēja nelikumīgo “referendumu”, kura rezultātā tika proklamēta tā sauktā “Doņeckas Tautas Republika”, tādējādi pārkāpjot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību.

30.7.2014.

91.

Sergey Vadimovich ABISOV

(Сергей Вадимович Абисов)

Dzimšanas datums: 27.11.1967.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Crimea

Piekrītot iecelšanai par tā saukto “Krimas Republikas iekšlietu ministru” ar Krievijas prezidenta 2014. gada 5. maija rīkojumu Nr. 301 un darbojoties kā tā sauktais “iekšlietu ministrs”, viņš ir grāvis Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību.

30.7.2014.

92.

Arkady Romanovich ROTENBERG,

Arkadii Romanovich ROTENBERG

(Аркадий Романович Ротенберг)

Dzimšanas datums: 15.12.1951.

Dzimšanas vieta: Leningrad (Saint Petersburg).

Rotenberg kungs ir prezidenta Putina ilggadējs paziņa un viņa bijušais džudo sparinga partneris.

Viņš kļuva bagāts prezidenta Putina valdīšanas laikā. Viņa ekonomiskie panākumi ir saistīti ar svarīgu lēmumu pieņēmēju labvēlību pret viņu, dodot viņam priekšroku, jo īpaši piešķirot publiskā iepirkuma līgumus.

Viņš ir bijis ieguvējs no personīgām attiecībām ar Krievijas lēmumu pieņēmējiem, jo Krievijas valsts vai valstij piederoši uzņēmumi viņam piešķīruši svarīgus līgumus. Jo īpaši viņa uzņēmumiem tika piešķirti vairāki ļoti ienesīgi līgumi saistībā ar gatavošanos Soču Olimpiskajām spēlēm.

Viņam arī pieder uzņēmums Stroygazmontazh, kuram ir piešķirts valsts līgums būvēt tiltu no Krievijas uz nelikumīgi anektēto Krimas Autonomo Republiku, tādējādi konsolidējot tās integrāciju Krievijas Federācijā, kas savukārt vēl vairāk grauj Ukrainas teritoriālo integritāti.

Viņš ir izdevniecības Prosvescheniye valdes priekšsēdētājs; šī izdevniecība īstenoja projektu “To the Children of Russia: Address – Crimea” – sabiedrisko attiecību kampaņu, kuras mērķis bija pārliecināt bērnus Krimā, ka viņi tagad ir Krievijas pilsoņi, kas dzīvo Krievijā, un līdz ar to atbalsta Krievijas valdības politiku integrēt Krimu Krievijā.

30.7.2014.

93.

Konstantin Valerevich MALOFEEV

(Константин Валерьевич Малофеев)

Dzimšanas datums: 3.7.1974.

Dzimšanas vieta: Puschino

Malofeev kungs ir cieši saistīts ar Ukrainas separātistiem Ukrainas austrumu daļā un Krimā. Viņš ir Borodai kunga, tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktā premjerministra, bijušais darbinieks, un Krimas aneksijas procesa laikā ir ticies ar Aksyonov kungu, tā sauktās “Krimas Republikas” tā sauktais premjerministru. Ukrainas valdība ir uzsākusi kriminālizmeklēšanu par viņa iespējamo materiālo un finansiālo atbalstu separātistiem. Turklāt viņš ir nācis klajā ar vairākiem publiskiem paziņojumiem, atbalstot Krimas aneksiju un Ukrainas iekļaušanu Krievijā, un 2014. gada jūnijā jo īpaši paziņoja: “Krievijā nevar nekļaut visu Ukrainu. Varbūt (Ukrainas) austrumu daļu.”.

Tādējādi Malofeev kungs ar savām darbībām atbalsta Ukrainas austrumu daļas destabilizāciju.

30.7.2014.

94.

Yuriy Valentinovich KOVALCHUK

(Юрий Валентинович Ковальчук)

Dzimšanas datums: 25.7.1951.

Dzimšanas vieta: Leningrad (St Petersburg)

Kovalchuk kungs ir prezidenta Putina ilggadējs paziņa. Viņš ir viens no dibinātājiem tā sauktajā Ozero Dacha kooperatīvā, kas apvieno prezidentam Putinam pietuvinātu ietekmīgu personu grupu.

Viņš gūst labumu no saiknēm ar Krievijas lēmumu pieņēmējiem. Viņš ir Bank Rossiya priekšsēdētājs un lielākais akciju turētājs; 2013. gadā viņam piederēja 38 % minētās bankas, ko uzskata par Krievijas Federācijas augstāko amatpersonu personīgo banku. Kopš Krimas nelikumīgās aneksijas Bank Rossiya ir atvērusi filiāles Krimā un Sevastopolē, tādējādi konsolidējot to integrāciju Krievijas Federācijā.

Turklāt Bank Rossiya pieder nozīmīga daļa National Media Group, kas savukārt kontrolē televīzijas kanālus, kuri aktīvi atbalsta Krievijas valdības īstenoto Ukrainas destabilizācijas politiku.

30.7.2014.

95.

Nikolay Terentievich SHAMALOV

(Николай Терентьевич Шамалов)

Dzimšanas datums: 24.1.1950.

Dzimšanas vieta: Baltkrievija

Shamalov kungs ir prezidenta Putina ilggadējs paziņa. Viņš ir viens no dibinātājiem tā sauktajā Ozero Dacha kooperatīvā, kas apvieno prezidentam Putinam pietuvinātu ietekmīgu personu grupu.

Viņš gūst labumu no saiknēm ar Krievijas lēmumu pieņēmējiem. Viņš ir Bank Rossiya otrais lielākais akciju turētājs; 2013. gadā viņam piederēja 10 % minētās bankas, ko uzskata par Krievijas Federācijas augstāko amatpersonu personīgo banku. Kopš Krimas nelikumīgās aneksijas Bank Rossiya ir atvērusi filiāles Krimā un Sevastopolē, tādējādi konsolidējot to integrāciju Krievijas Federācijā.

Turklāt Bank Rossiya pieder nozīmīga daļa National Media Group, kas savukārt kontrolē televīzijas kanālus, kuri aktīvi atbalsta Krievijas valdības īstenoto Ukrainas destabilizācijas politiku.

30.7.2014.

96.

Alexander Vladimirovich ZAKHARCHENKO

(Александр Владимирович Захарченко)

Dzimšanas datums: 26.6.1976.

Dzimšanas vieta: Donetsk

No 2014. gada 7. augusta viņš aizstāja Alexander Borodai tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktā “premjerministra” amatā. Uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties to ietvaros, Zakharchenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

97.

Vladimir

KONONOV/pazīstams arī kā “Tsar” (Владимир Петровнч Кононов)

Dzimšanas datums: 14.10.1974.

Dzimšanas vieta: Gorsky

No 14. augusta viņš ir aizstājis Igor Strelkov/Girkin kā tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “aizsardzības ministrs”. Saskaņā ar informāciju viņš kopš aprīļa ir bijis separātisku kaujinieku grupas komandieris Doņeckā un solījies atrisināt stratēģisko uzdevumu – atvairīt Ukrainas militāro agresiju. Tādējādi Konokov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

98.

Miroslav Vladimirovich RUDENKO

(Мирослав Владимирович Руденко)

Dzimšanas datums: 21.1.1983.

Dzimšanas vieta: Debalcevo

Saistīts ar “Donbasa Tautas miliciju”. Inter alia paziņojis, ka viņi turpinās savu cīņu pārējā valstī. Tādējādi Rudenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tā sauktā “Doņeckas Tautas Republikas parlamenta” tā sauktais “tautas deputāts”.

12.9.2014.

99.

Gennadiy Nikolaiovych TSYPKALOV,

Gennadii Nikolaevich TSYPKALOV

(Геннадий Николаевич ЦыПлаков)

Dzimšanas datums: 21.6.1973.

Dzimšanas vieta: Rostov oblast (Krievija)

Aizstājis Marat Bashirov kā tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “premjerministrs”. Iepriekš darbojies kaujinieku Dienvidaustrumu armijā. Tādējādi Tsyplakov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

101.

Oleg Vladimirovich BEREZA

(Олег Владимирович Берёза)

Dzimšanas datums: 1.3.1977.

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“iekšlietu ministrs”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi tā sauktā “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

102.

Andrei Nikolaevich RODKIN

(Андрей Николаевич Родкин)

Dzimšanas datums: 23.9.1976.

Dzimšanas vieta: Moscow

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” Maskavas pārstāvis. Savos paziņojumos inter alia runājis par kaujinieku gatavību vest partizānu karu un par Ukrainas armijas ieroču sistēmu sagrābšanu. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

103.

Aleksandr Akimovich KARAMAN

(Александр Акимович Караман),

Alexandru CARAMAN

Dzimšanas datums: 26.7.1956. vai 26.6.1956.

Dzimšanas vieta: Cioburciu, Slobozia district, tagad Moldovas Republika

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“premjerministra vietnieks sociālajās lietās”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi tā sauktā “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Krievijas premjerministra vietnieka Dmitry Rogozin protežē. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” Ministru padomes Administrācijas vadītājs.

12.9.2014.

104.

Georgiy L'vovich MURADOV

(Георгий Львович Мурадов)

Dzimšanas datums: 19.11.1954.

Dzimšanas vieta: Kochmes, Komi ASSR

Tā sauktais Krimas “premjerministra vietnieks” un Krimas pilnvarotais pārstāvis prezidenta Putina administrācijā. Muradov ir bijusi nozīmīga loma Krievijas institucionālās kontroles nostiprināšanā Krimā kopš nelikumīgās aneksijas. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

105.

Mikhail Sergeyevich SHEREMET

(Михаил Сергеевич Шеремет)

Dzimšanas datums: 23.5.1971.

Dzimšanas vieta: Dzhankoy

Tā sauktais Krimas “premjerministra pirmais vietnieks”. Sheremet bija nozīmīga loma 16. martā Krimā rīkotā referenduma par pievienošanos Krievijai rīkošanā un īstenošanā. Referenduma laikā saskaņā ar informāciju Sheremet Krimā komandēja promaskaviskos “pašaizsardzības spēkus”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

106.

Yuri Leonidovich VOROBIOV

(Юрий Леонидович Воробьев)

Dzimšanas datums: 2.2.1948.

Dzimšanas vieta: Krasnoyarsk

Krievijas Federācijas Padomes spīkera vietnieks. 2014. gada 1. martā Vorobiov Federācijas padomē publiski atbalstīja Krievijas spēku izvietošanu Ukrainā. Sekojošajā balsojumā viņš atbalstīja attiecīgo dekrētu.

12.9.2014.

107.

Vladimir Volfovich ZHIRINOVSKY

(Владимир Вольфович Жириновски)

Dzimšanas datums: 25.4.1946.

Dzimšanas vieta: Alma-Ata, Kazakh SSR

Valsts Domes Padomes loceklis; Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs. Aktīvi atbalstīja Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā un Krimas aneksiju. Aktīvi aicinājis sadalīt Ukrainu. Viņa vadītās Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas vārdā parakstījis nolīgumu ar tā saukto “Doņeckas Tautas Republiku”.

12.9.2014.

108.

Vladimir Abdualiyevich VASILYEV

(Васильев Владимир Абдуалиевич)

Dzimšanas datums: 11.8.1949.

Dzimšanas vieta: Klin

Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

109.

Viktor Petrovich VODOLATSKY

(Виктор Петрович Водолацкий)

Dzimšanas datums: 19.8.1957.

Dzimšanas vieta: Stefanidin Dar, Rostov region

Krievijas un ārzemju kazaku spēku apvienības priekšsēdētājs (“atamans”) un valsts Domes deputāts. Atbalstīja Krimas aneksiju un atzina, ka Krievijas kazaki bija aktīvi iesaistīti Ukrainas konfliktā Maskavas atbalstīto separātistu pusē. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

110.

Leonid Ivanovich KALASHNIKOV

(Леонид Иванович Калашников)

Dzimšanas datums: 6.8.1960.

Dzimšanas vieta: Stepnoy Dvorets

Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

111.

Vladimir Stepanovich NIKITIN

(Владимир Степанович Никитин)

Dzimšanas datums: 5.4.1948.

Dzimšanas vieta: Opochka

Bijušais Valsts Domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

112.

Oleg Vladimirovich LEBEDEV

(Олег Владимирович Лебедев)

Dzimšanas datums: 21.3.1964.

Dzimšanas vieta: Rudny, Kostanai region, Kazakh SSR

Valsts Domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

113.

Ivan Ivanovich MELNIKOV

(Иван Иванович Мельников)

Dzimšanas datums: 7.8.1950.

Dzimšanas vieta: Bogoroditsk

Valsts Domes spīkera pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

114.

Igor Vladimirovich LEBEDEV

(Игорь Владимирович Лебедев)

Dzimšanas datums: 27.9.1972.

Dzimšanas vieta: Moscow

Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

115.

Nikolai Vladimirovich LEVICHEV

(Николай Владимирович Левичев)

Dzimšanas datums: 28.5.1953.

Dzimšanas vieta: Pushkin

Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

116.

Svetlana Sergeevna ZHUROVA

(Светлана Сергеевна Журова)

Dzimšanas datums: 7.1.1972.

Dzimšanas vieta: Pavlov-on-the-Neva

Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

117.

Aleksey Vasilevich NAUMETS

(Алексей Васильевич Haумец)

Dzimšanas datums: 11.2.1968.

Krievijas armijas ģenerālmajors. Komandieris 76. gaisa divīzijai, kas ir bijusi iesaistīta Krievijas militārajā klātbūtnē Ukrainas teritorijā, jo īpaši Krimas nelikumīgās aneksijas laikā.

12.9.2014.

118.

Sergey Viktorovich CHEMEZOV

(Сергей Викторович Чемезов)

Dzimšanas datums: 20.8.1952.

Dzimšanas vieta: Cheremkhovo

Zināms, ka Sergei Chemezov ir viena no prezidentam Putinam cieši pietuvinātām personām; abi bija VDK virsnieki Drēzdenē; “Vienotās Krievijas” Augstākās padomes loceklis. Gūst labumu no saiknēm ar Krievijas prezidentu, jo tiek iecelts augstos amatos valsts kontrolētos uzņēmumos. Ir priekšsēdētājs Rostec konglomerātam, kas ir vadošā Krievijas valsts kontrolētā aizsardzības un rūpniecības korporācija. Saskaņā ar Krievijas valdības lēmumu Rostec meitasuzņēmums Technopromexport plāno Krimā būvēt spēkstacijas, tādējādi atbalstot tās integrāciju Krievijas Federācijā.

Turklāt Rostec meitasuzņēmums Rosoboronexport ir atbalstījis Krimas aizsardzības kompāniju integrāciju Krievijas aizsardzības rūpniecības nozarē, tādējādi sekmējot Krimas nelikumīgo aneksiju Krievijas Federācijā.

12.9.2014.

119.

Alexander Mikhailovich BABAKOV

(Aлександр Михайлович Бабаков)

Dzimšanas datums: 8.2.1963.

Dzimšanas vieta: Chisinau

Valsts Domes deputāts, Valsts Domes Krievijas Federācijas Militāri rūpnieciskā kompleksa attīstības tiesību aktu komisijas priekšsēdētājs. Viņš ir partijas “Vienotā Krievija” prominents biedrs un uzņēmējs, kas veicis lielas investīcijas Ukrainā un Krimā.

2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

120.

Serhiy KOZYAKOV (jeb Sergey Kozyakov)

Сергей Козьяков

Dzimšanas datums: 29.9.1982.

Pildot “Luhanskas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja” pienākumus, viņš ir atbildīgs par tā sauktajām 2014. gada 2. novembra“vēlēšanām” tā sauktajā “Luhanskas tautas republikā”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un organizējot nelikumīgās “vēlēšanas”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

121.

Oleg Konstantinovich AKIMOV jeb Oleh AKIMOV

(Олег Константинович Акимов)

Dzimšanas datums: 15.9.1981.

Dzimšanas vieta: Lugansk

“Luhanskas ekonomikas savienības” deputāts “Luhanskas tautas republikas”“Nacionālajā padomē”. Kandidēja tā sauktajās 2014. gada 2. novembra“vēlēšanās” uz tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“vadītāja” amatu. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un oficiāli kandidējot nelikumīgajās “vēlēšanās”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

122.

Larisa Leonidovna AIRAPETYAN jeb Larysa AYRAPETYAN, Larisa AIRAPETYAN vai Larysa AIRAPETYAN

(Лариса Леонидовна Айрапетян)

Dzimšanas datums: 21.2.1970.

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“veselības ministre”. Kandidēja tā sauktajās 2014. gada 2. novembra“vēlēšanās” uz tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“vadītāja” amatu.

Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un oficiāli kandidējot nelikumīgajās “vēlēšanās”, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

123.

Yuriy Viktorovich SIVOKONENKO jeb Yuriy SIVOKONENKO, Yury SIVOKONENKO, Yury SYVOKONENKO

(Юрий Викторович Сивоконенко)

Dzimšanas datums: 7.8.1957.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Tā sauktās “Doņeckas Tautas republikas”“parlamenta” deputāts un darbojas Donbasa “Berkut” veterānu savienībā. Kandidēja tā sauktajās 2014. gada 2. novembra“vēlēšanās” uz tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“vadītāja” amatu. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un oficiāli kandidējot nelikumīgajās “vēlēšanās”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

124.

Aleksandr Igorevich KOFMAN jeb Oleksandr KOFMAN

(Александр Игоревич Кофман)

Dzimšanas datums: 30.8.1977.

Dzimšanas vieta: Makiikva (Donetsk oblast)

Tā sauktais “ārlietu ministrs” un tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “parlamenta”“priekšsēdētāja pirmais vietnieks”. Kandidēja tā sauktajās 2014. gada 2. novembra nelikumīgajās “vēlēšanās” uz tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“vadītāja” amatu. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un oficiāli kandidējot nelikumīgajās “vēlēšanās”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

125.

Ravil Zakarievich KHALIKOV

(Равиль Закариевич Халиков)

Dzimšanas datums: 23.2.1969.

Dzimšanas vieta: Belozere village, Romodanovskiy rayon, PSRS

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“premjerministra pirmais vietnieks” un bijušais “ģenerālprokurors”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

126.

Dmitry Aleksandrovich SEMYONOV,

Dmitrii Aleksandrovich SEMENOV

(Дмитрий Александрович Семенов)

Dzimšanas datums: 3.2.1963.

Dzimšanas vieta: Moscow

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “premjerministra vietnieks finanšu lietās”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

127.

Oleg BUGROV

(Олег Бугров)

Dzimšanas datums: 29.8.1969.

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” bijušais “aizsardzības ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

128.

Lesya LAPTEVA

(Леся Лаптева)

 

Tā sauktās “Luhanskas tautas republikas” bijusī “izglītības, zinātnes, kultūras un reliģijas ministre”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

129.

Yevgeniy Eduardovich MIKHAYLOV

(jeb Yevhen Eduardovych Mychaylov)

(Евгений Здуардович Михайлов)

Dzimšanas datums: 17.3.1963.

Dzimšanas vieta: Arkhangelsk

Tā sauktās “Doņeckas Tautas republikas”“valdības lietu pārvaldes vadītājs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

132.

Vladyslav Nykolayevych DEYNEGO jeb Vladislav Nykolayevich DEYNEGO

(Владислав Николаевич Дейнего)

Dzimšanas datums: 12.3.1964.

Tā sauktās “Luhanskas tautas republikas”“Tautas padomes”“vadītāja vietnieks”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

133.

Pavel DREMOV jeb Batya

(Павел Леонидович ДРËМОВ),

Pavlo Leonidovych DRYOMOV

(Павло Леонщович Дрьомов)

Dzimšanas datums: 22.11.1976.

Dzimšanas vieta: Stakhanov

First Cossack Regiment” (pirmā kazaku pulka), Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

134.

Alexey MILCHAKOV jeb Fritz, Serbian

(Алексей МИЛЬЧАКОВ)

Dzimšanas datums: 30.4.1991. vai 30.1.1991.

Dzimšanas vieta: St. Petersburg

Rusich” vienības, Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

135.

Arseny PAVLOV jeb Motorola

ApcéHий Сергеевич ПÁВЛОВ (jeb Моторoла)

Dzimšanas datums: 2.2.1983.

Dzimšanas vieta: Ukhta, Komi

Sparta Battalion”, Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

136.

Mikhail Sergeevich TOLSTYKH jeb Givi

(Михаил Сергеевич Толстых)

Dzimšanas datums: 19.7.1980.

Dzimšanas vieta: Ilovaisk

Somali” bataljona, Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

137.

Eduard Aleksandrovich BASURIN

(Здуард Александрович Басурин)

Dzimšanas datums: 27.6.1966. vai 21.6.1966.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais Aizsardzības ministrijas “komandiera vietnieks”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

138.

Alexandr SHUBIN

Александр Васильевич ШУБИН

Dzimšanas datums: 20.5.1972. vai 30.5.1972.

Dzimšanas vieta: Luhansk

Tā sauktās nelikumīgās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “tieslietu ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju valstī.

16.2.2015.

139.

Sergey Anatolievich LITVIN

(Сергей Анатольевич Литвин)

Dzimšanas datums: 2.7.1973.

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais Ministru padomes “priekšsēdētāja vietnieks”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

141.

Ekaterina FILIPPOVA

Екатерина Владимировна ФИЛИППОВА

Dzimšanas datums: 20.11.1988.

Dzimšanas vieta: Krasnoarmëisk

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktā “tieslietu ministre”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

142.

Aleksandr TIMOFEEV

Александр ТИМОФЕЕВ

Dzimšanas datums: 27.1.1974.

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “budžeta ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju valstī.

16.2.2015.

143.

Evgeny Vladimirovich MANUILOV

(Евгений Владимирович Мануйлов)

Dzimšanas datums: 5.1.1967.

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “budžeta ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

144.

Viktor YATSENKO

(Виктор ЯЦЕНКО)

Dzimšanas datums: 22.4.1985.

Dzimšanas vieta: Kherson

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “komunikāciju ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

146.

Zaur ISMAILOV

(Заур Исмаилов Рауфович)

Dzimšanas datums: 25.7.1978. (vai 23.3.1975.).

Dzimšanas vieta: Krasny Luch, Voroshilovgrad Lugansk

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā dēvētais “ģenerālprokurors”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

147.

Anatoly Ivanovich ANTONOV

(Анатолий Иванович Антонов)

Dzimšanas datums: 15.5.1955.

Dzimšanas vieta: Omsk

Aizsardzības ministra vietnieks un, pildot minētos pienākumus, iesaistīts atbalsta sniegšanā Krievijas karaspēka izvietošanai Ukrainā.

Saskaņā ar pašreizējo Krievijas Aizsardzības ministrijas struktūru, pildot minētos pienākumus, viņš piedalās Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā. Ar minēto politiku tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

16.2.2015.

148.

Arkady Viktorovich BAKHIN

(Аркадий Викторович Бахин)

Dzimšanas datums: 8.5.1956.

Dzimšanas vieta: Kaunas, Lietuva

Aizsardzības ministra pirmais vietnieks un, pildot minētos pienākumus, iesaistīts atbalsta sniegšanā Krievijas karaspēka izvietošanai Ukrainā.

Saskaņā ar pašreizējo Krievijas Aizsardzības ministrijas struktūru, pildot minētos pienākumus, viņš piedalās Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā. Ar minēto politiku tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

16.2.2015.

149.

Andrei Valeryevich KARTAPOLOV

(Андрей Валерьевич Картaпoлoв)

Dzimšanas datums: 9.11.1963.

Dzimšanas vieta: VDR

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Galvenā operāciju departamenta direktors un Ģenerālštāba vadītāja vietnieks. Pildot abu amatu pienākumus, viņš ir aktīvi iesaistīts Krievijas bruņoto spēku militārās kampaņas izstrādē un īstenošanā Ukrainā.

Saskaņā ar paziņotajām ģenerālštāba darbībām, īstenojot bruņoto spēku operatīvo kontroli, viņš ir aktīvi iesaistīts Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā, ar ko tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

16.2.2015.

150.

Iosif (Joseph) Davydovich KOBZON

(Иосиф Дaвьιдoвич Кобзон)

Dzimšanas datums: 11.9.1937.

Dzimšanas vieta: Tchassov Yar, Ukraina

Valsts Domes loceklis.

Viņš apmeklēja tā saukto Doņeckas Tautas republiku un apmeklējuma laikā nāca klajā ar separātistus atbalstošiem paziņojumiem. Viņš tika arī iecelts par tā sauktās “Doņeckas Tautas republikas” goda konsulu Krievijas Federācijā.

2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

16.2.2015.

151.

Valery Fedorovich RASHKIN

(Валерий Фëдoрoвич Рашкин)

Dzimšanas datums: 14.3.1955.

Dzimšanas vieta: Zhilino, Kaliningrad region

Valsts domes Etnisko jautājumu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Viņš ir nodibinājis pilsoņu kustību “Krassnaya Moskva – Red Moscow – Patriotic Front Aid”, kas organizēja publiskas demonstrācijas separātistu atbalstam, tādējādi atbalstot politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

16.2.2015.

Vienības:

33.

Prizrak brigade

(БригадаПризрак”)

Bruņots separātists, kas ir aktīvi atbalstījis darbības, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.


15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/63


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1515

(2015. gada 5. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz pārejas periodu pagarināšanu saistībā ar pensiju shēmu mehānismiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 85. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

CCP darbojas kā starpnieki starp darījumu partneriem vienā vai vairākos finanšu tirgos tirgotos līgumos. Šo darījumu partneru kredītrisku mazina, sniedzot nodrošinājumu, kuru aprēķina tā, lai tas segtu jebkurus iespējamos zaudējumus saistību neizpildes gadījumā. CCP kā nodrošinājumu, lai apmierinātu mainīgās drošības rezerves pieprasījumu, pieņem vienīgi augsti likvīdus aktīvus, parasti nodrošinājumu skaidrā naudā, lai būtu iespējama ātra likvidācija saistību nepildīšanas gadījumā.

(2)

Pensiju shēmu mehānismi daudzās dalībvalstīs ir aktīvi ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgu dalībnieki. Tomēr pensiju shēmu mehānismi parasti pēc iespējas samazina savas skaidras naudas pozīcijas un tā vietā tur ienesīgākus ieguldījumus, piemēram, vērtspapīrus, lai nodrošinātu lielus ienākumus pensionāriem. Vienības, kas pārvalda pensiju shēmu mehānismus, kuru pamatmērķis ir nodrošināt pensijas maksājumus – parasti kā maksājumus, ko saņem visa mūža garumā, bet arī kā maksājumus, ko saņem noteiktā laikposmā vai arī kā vienreizēju maksājumu –, parasti pēc iespējas samazina skaidrā naudā turētos aktīvus, lai pēc iespējas palielinātu to efektivitāti un apdrošinājuma ņēmēju ieņēmumus. Tādējādi, attiecinot uz šādām vienībām prasību ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem veikt centralizētu tīrvērti, ievērojama aktīvu daļa būtu jātur skaidrā naudā, lai tie varētu izpildīt CCP pašreizējās drošības rezerves prasības.

(3)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punktā ir noteikts, ka trīs gadus pēc minētās regulas stāšanās spēkā tīrvērtes pienākumu, kas noteikts 4. pantā, nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri objektīvi mērāmā veidā samazina ieguldījumu riskus, kas ir tieši saistīti ar pensiju shēmu mehānismu maksātspēju. Pārejas periods attiecas arī uz vienībām, kuru darbības mērķis ir nodrošināt pensiju shēmu mehānismu dalībniekiem kompensācijas saistību neizpildes gadījumos.

(4)

Lai pilnībā novērtētu situāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 85. panta 2. punktu sagatavoja ziņojumu, kurā novērtēts, vai CCP ir pielikuši nepieciešamās pūles, lai izstrādātu atbilstīgus tehniskus risinājumus, kā pensiju shēmu mehānismiem pārvest bezskaidras naudas nodrošinājumu. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija pasūtīja sākotnējā stāvokļa apsekojumu par risinājumiem, kā pensiju shēmu mehānismiem sniegt bezskaidras naudas nodrošinājumu centrālajiem darījumu starpniekiem, kā arī par to, kāda būtu atbrīvojuma atcelšanas ietekme, ja risinājuma nebūtu, izsakot to pensijas ienākumu samazinājumā pensionāram, kas ir attiecīga pensiju shēmu mehānisma dalībnieks.

(5)

Saskaņā ar sava ziņojuma konstatējumiem Komisija uzskata, ka līdz šim CCP nav pielikuši nepieciešamās pūles, lai izstrādātu atbilstīgus tehniskus risinājumus, un ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu centralizētas tīrvērtes negatīvā ietekme uz nākotnes pensionāru pensiju pabalstiem paliek nemainīga.

(6)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punktā minētais trīs gadu pārejas periods būtu jāpagarina par diviem gadiem.

(7)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā iespējami ātrāk, lai pašreizējo pārejas periodu pagarinājums varētu sākties pirms tās darbības termiņa beigām vai iespējami drīz pēc tam. Vēlāka stāšanās spēkā varētu radīt pensiju shēmu mehānismiem tiesisko nenoteiktību par to, vai tiem jāsāk sagatavoties gaidāmajiem tīrvērtes pienākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Līdz 2017. gada 16. augustam 4. pantā noteiktais tīrvērtes pienākums nav jāpiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri objektīvi mērāmā veidā samazina ieguldījumu riskus, kas tieši saistīti ar 2. panta 10. punktā minēto pensiju shēmu mehānismu maksātspēju. Pārejas periods attiecas arī uz vienībām, kuru darbības mērķis ir nodrošināt pensiju shēmu mehānismu dalībniekiem kompensācijas saistību neizpildes gadījumos.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.


15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/65


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1516

(2015. gada 10. jūnijs),

ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 nosaka vienotu likmi pētniecības, attīstības un inovācijas nozares darbībām, kuras finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 61. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantu no darbībām gūtie ienākumi ir jāņem vērā, kad tiek aprēķināts publiskais ieguldījums.

(2)

Regula (ES) Nr. 1303/2013 paredz, ka pētniecības, attīstības un inovācijas nozares darbībām ir jāpiemēro vienotas likmes ienākumu procentuālā daļa, neaprēķinot diskontētos neto ienākumus.

(3)

Pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem, vienotajai likmei, ko piemēro neto ienākumiem, kas gūti pētniecības, attīstības un inovācijas nozarē, vajadzētu būt 20 %, lai izvairītos no pārāk liela finansējuma piešķiršanas un tirgus kropļošanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šī regula paredz vienotu likmi, ko piemēro darbībām pētniecības, attīstības un inovācijas nozarē, lai laikus noteiktu potenciālos neto ienākumus no šādām darbībām un varētu noteikt darbību atbilstīgos izdevumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 2. punktu.

2. pants

Lai piemērotu vienotas likmes neto ienākumu procentuālo daļu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā, darbībām pētniecības, attīstības un inovācijas nozarē nosaka 20 % vienoto likmi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 10. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.


15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/67


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1517

(2015. gada 11. septembris),

ar ko 236. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja 2015. gada 3. septembrī apstiprināja vienas personas pievienošanu Al-Qaida Sankciju komitejas sarakstam, kurā iekļautas tās personas, grupas un organizācijas, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikuma sadaļā “Fiziskas personas” pievieno šādu ierakstu:

Sofiane Ben Goumo (alias a) Sufyan bin Qumu; b) Abou Fares al Libi). Dzimšanas datums: 26.6.1959. Dzimšanas vieta: Derna, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Adrese: Lībija. Papildu informācija: a) Ansar al Charia Derna līderis. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 3.9.2015.”


15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/69


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1518

(2015. gada 14. septembris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

pēc apspriešanās ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu amplitūdā no EUR 0 līdz EUR 198,0 par tonnu, importējot nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīnu gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko tajā laikā klasificēja ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kods 1516209820), ex 1518 00 91 (TARIC kods 1518009120), ex 1518 00 99 (TARIC kods 1518009920), ex 2710 19 41 (TARIC kods 2710194120), 3824 90 91, ex 3824 90 97 (TARIC kods 3824909787) un kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”). Ar minēto regulu noteiktie antidempinga maksājumi turpmāk tiek saukti “spēkā esošie pasākumi”.

(2)

Pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 444/2011 (3) galīgo antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, piemēroja arī tādam biodīzeļdegvielas importam Savienībā, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, izņemot importu, kuru ražojis uzņēmums BIOX Corporation, Oakville un Rothsay Biodiesel, Guelph, Ontārio, Kanāda. Ar to pašu regulu Padome galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, piemēroja arī tāda Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas maisījuma importam, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā.

1.2.   Pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz citām trešām valstīm

(3)

Ārpus šīs procedūras darbības jomas biodīzeļdegvielas antidempinga pasākumi pašlaik ir spēkā attiecībā uz importu no Argentīnas un Indonēzijas (4).

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “EBP”) 2014. gada 9. aprīlī to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas kopapjoma. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

1.4.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, noteica, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, un 2014. gada 10. jūlijā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Tajā pašā dienā Komisija sāka to kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas bija spēkā attiecībā uz ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu. Tās ir paralēlas, bet atšķirīgas procedūras, uz kurām attiecas atsevišķas regulas.

1.5.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(8)

Izmeklēšana par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.6.   Ieinteresētās personas

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ASV un ASV iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.7.   Atlase

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

a)   Savienības ražotāju atlase

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu un vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Šajā pagaidu izlasē bija iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kas atradās septiņās dažādās dalībvalstīs un kas veidoja gandrīz 30 % no biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(13)

Viens uzņēmums, kas atradās Itālijā, lūdza to iekļaut izlasē. Tomēr minētais uzņēmums savu darbību sāka tikai 2013. gada beigās pēc tam, kad tas no cita pagaidu izlasē iekļauta Itālijas biodīzeļdegvielas ražotāja bija iegādājies biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Tā kā nebija pieejami vēsturiskie dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu būtiskās tendences attiecīgajā periodā, un, ņemot vērā to, ka cits Itālijas uzņēmums jau bija iekļauts pagaidu izlasē, tika nolemts minēto uzņēmumu izlasē neiekļaut.

(14)

ASV Nacionālā biodīzeļdegvielas padome (“NBP”) norādīja, ka pagaidu izlase atšķiras no izlases, kas tika izveidota iepriekšējās izmeklēšanās par biodīzeļdegvielu, un norādīja uz diviem šoreiz izlasē neiekļautiem uzņēmumiem ar ievērojamu ražošanas un pārdošanas apjomu. Tomēr abi NBP norādītie uzņēmumi vai nu bija saistīti ar citu izlasē jau iekļautu uzņēmumu, kuram bija lielāks pārdošanas apjoms, vai arī to pārdošanas apjoms bija zemāks nekā kādam pagaidu izlasē iekļautajam uzņēmumam tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ, iekļaujot kādu no šiem diviem uzņēmumiem, netiktu mainīta pagaidu izlases reprezentativitāte. Tāpēc pagaidu izlase tika apstiprināta kā Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

(15)

Pēc informācijas izpaušanas ASV valdība apgalvoja, ka izlase, kas pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, nebūtu uzskatāma par tādu, kas ir reprezentatīva Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei kopumā, un ka mikroekonomiskos rādītājus būtu bijis jāanalizē uz plašāka pamata. ASV valdība norādīja uz PTO Apelācijas institūcijas konstatējumu lietā EC – Fasteners (“EK –savienotājelementi”), saskaņā ar ko 27 % izlase tika uzskatīta par mazu proporcionāli kopējam apjomam un tā būtu liela daļa tikai sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā.

(16)

Pretēji izmeklēšanai savienotājelementu lietā Komisija šajā izmeklēšanā definēja, ka Savienības ražošanas nozare ir visi ražotāji nevis tikai atlasītie uzņēmumi (sk. 93. apsvērumu). Turklāt visi makroekonomiskie rādītāji tika vērtēti visai ražošanas nozarei, kamēr tikai daži mikroekonomiskie rādītāji tika analizēti atlasītajiem uzņēmumiem. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvokļa kopējā analīze pamatojās uz makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju izvērtējumu. Savienības ražošanas nozare jebkurā gadījumā ir uzskatāma par sadrumstalotu nozari, jo tā sastāv no vairāk nekā 200 ražotājiem visā Savienībā, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tādēļ Komisija secina, ka izlase, kura pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, ir reprezentatīva, un apgalvojums tiek noraidīts.

b)   Importētāju atlase

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Tikai daži nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

c)   ASV ražotāju eksportētāju atlase

(19)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ASV ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija aicināja ASV pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Komisijai atbildēja 27 ASV ražotāji, bet tikai deviņi no tiem sniedza eksporta un/vai iekšzemes pārdošanas apjoma datus, kas atlases vajadzībām pieprasīti paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā. Neviens no tiem nebija eksportējis uz Savienību PIP laikā. Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomu. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ASV iestādēm notika apspriedes par izlases veidošanu. Piezīmes netika iesniegtas.

(21)

Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem noteiktajā termiņā neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija 2014. gada 7. oktobrī informēja trīs izlasē iekļautos ražotāju eksportētājus par to, ka atbildes netika saņemtas.

(22)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs 2014. gada 10. oktobrī informēja Komisiju, ka tas bija izvēlējies neatbildēt uz anketas jautājumiem. Pārējie divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja dažādus termiņa pagarinājumus, kas tika piešķirti, taču pilnīgas atbildes tik un tā netika saņemtas.

(23)

Komisija 2014. gada 10. novembrī trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nosūtīja vēstuli par nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un pamatot izmeklēšanas konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. Par šo nodomu tika informētas arī ASV iestādes. Termiņš piezīmju iesniegšanai par minēto vēstuli bija 2014. gada 21. novembris.

(24)

Līdz 2014. gada 21. novembrim divi izlasē iekļautie uzņēmumi neatsaucās vispār, bet trešais izlasē iekļautais uzņēmums paskaidroja, ka termiņš nav bijis pietiekams, lai tas varētu iesniegt atbildi.

(25)

Tādēļ Komisija secināja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Tā rezultātā Komisija nolēma piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus, tādēļ apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(26)

Uzņēmums Cargill Inc. norādīja, ka Regulā (EK) Nr. 599/2009 ir noteikta de minimis dempinga starpība un ka tāpēc tā ražotajai un eksportētajai ASV izcelsmes biodīzeļdegvielai ir noteikta galīgā antidempinga maksājuma likme 0 % apmērā. Uzņēmums arī norādīja, ka saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas konstatējumiem ziņojumā “Mexico Rice (7) uz ražotāju eksportētāju, par kuru sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tas neveic dempingu, nevar attiecināt antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(27)

Tāpēc uzņēmums Cargill Inc. pieprasīja turpināt tam piemērot atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem neatkarīgi no termiņbeigu pārskatīšanas rezultāta. Šis pieprasījums tika pieņemts.

1.8.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(28)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

Ražotāji Savienībā:

Bio-Oils Huelva S.L., Huelva, Spānija,

Biopetrol Rotterdam BV, Rotterdam, Nīderlande,

Diester Industrie S.A.S., Rouen, Francija,

Novaol S.R.L., Milan, Itālija,

Preol A.S., Lovosice, Čehijas Republika,

Rafineria Trzebinia S.A., Trzebinia, Polija,

Verbio Vereinigte BioEnergie AG, Leipzig, Vācija.

1.9.   Informācijas izpaušana

(30)

Komisija 2015. gada 3. jūnijā visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plānoja saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP pieprasīja uzklausīšanu pie Uzklausīšanas amatpersonas tirdzniecības jautājumos, un tā tika nodrošināta.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(32)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums kā izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīnu gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, kā izcelsme ir ASV un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, ex 2710 20 11, ex 2710 20 15, ex 2710 20 17, ex 3824 90 92, ex 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (“pārskatāmais ražojums”).

(33)

Biodīzeļdegviela ir degviela no atjaunojamām izejvielām, un transporta nozarē to izmanto dīzeļdzinējiem. Tomēr tradicionālie dzinēji nevar darboties ar tīru biodīzeļdegvielu, bet gan ar minerālās dīzeļdegvielas un ierobežota satura biodīzeļdegvielas maisījumu.

(34)

ASV ražotā biodīzeļdegviela galvenokārt ir “taukskābju metilesteris” (FAME), ko iegūst no virknes augu eļļu (sojas pupu eļļa, palmu eļļa, rapšu eļļa) un no izmantotas cepamās eļļas, dzīvnieku taukiem vai biomasas, kuri kalpo kā biodīzeļdegvielas izejvielas. Termins “esteris” attiecas uz augu eļļu transesterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu. Termins “metil-” attiecas uz metanolu – procesā visbiežāk izmantoto spirta veidu, lai gan ražošanas procesā var izmantot arī etanolu, tādējādi iegūstot “taukskābju etilesterus”.

(35)

Visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai neatkarīgi no ražošanā izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats izmantošanas mērķis. Izmeklētā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Raugoties no dīzeļdegvielas galalietotāja viedokļa, nav nozīmes tam, vai degvielas sūknī pieejamajā maisījumā ietilpst kāda konkrēta biodīzeļdegvielas izejviela.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(36)

Tāpat, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ASV iekšzemes tirgū pārdotajai biodīzeļdegvielai un eksportam pārdotajai ASV biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums. Līdzīgi arī biodīzeļdegvielai, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā ražojumam, kuru no ASV eksportē uz Savienību. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē pašreizējās izmeklēšanas mērķiem tie ir līdzīgi ražojumi.

2.3.   Prasības attiecībā uz ražojumu klāstu

(37)

ASV valdība apgalvoja, ka no biomasas ražotā dīzeļdegviela (8) ir ražojumu kategorija, kas ir plašāka nekā pārskatāmais ražojums. Tomēr, kā izklāstīts regulā, ar kuru nosaka pagaidu kompensācijas maksājumus sākotnējā izmeklēšanā (9), visus biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumu veidus, tostarp no biomasas ražotu dīzeļdegvielu, uzskata par biodīzeļdegvielu un uz to attiecas tiesību aktu pakete par energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un alternatīvajām degvielām. Tas tādēļ, ka no biomasas ražotai biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā biodīzeļdegvielai, kura ražota no citiem avotiem. Sākotnējās izmeklēšanas konstatējumu nav apstrīdējusi neviena ieinteresētā persona, un tas paliek spēkā šajā termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpēc Komisija noraida minēto ASV valdības apgalvojumu.

3.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(38)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

3.1.   Ievadpiezīmes

(39)

25. apsvērumā minēto izlasē iekļauto ražotāju sadarbības trūkuma dēļ nebija iespējams veikt analīzi, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko snieguši ASV ražotāji. Tāpēc Komisija izmantoja šādus informācijas avotus: dažu ASV biodīzeļdegvielas ražotāju sākumposmā iesniegtie dati, atbildot uz anketas jautājumiem atlases nolūkos, Eurostat dati, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzēja turpmāk sniegtā informācija, ASV Nacionālās Biodīzeļdegvielas padomes dati, ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes, ASV Enerģētikas ministrijas un ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas tīmekļa vietnes.

3.2.   Imports par dempinga cenām PIP laikā

(40)

Pēc pasākumu noteikšanas 2009. gadā ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas imports Savienībā samazinājās gandrīz līdz nullei; tika eksportēts pavisam neliels daudzums 2013. gadā un PIP laikā. Šādos apstākļos netika uzskatīts par būtisku novērtēt dempinga līmeni PIP laikā. Tādēļ var secināt, ka PIP laikā dempings neturpinājās.

3.3.   Pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību

(41)

Komisija analizēja, vai ir pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākums tiktu izbeigts. Analizēja šādus elementus: attiecību starp Savienībā un ASV ražotā un pārdotā ražojuma cenām, attiecību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenām ASV, attiecību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, neizmantoto jaudu un pasākumu apiešanas un absorbēšanas praksi.

3.3.1.   Attiecība starp Savienībā un ASV ražotā un pārdotā ražojuma cenām

(42)

Tā kā ASV biodīzeļdegvielas ražotāji nesadarbojās, Komisijas dienesti izmantoja trīs informācijas avotus, lai noteiktu biodīzeļdegvielas ASV iekšzemes pārdošanas cenu PIP laikā: i) vairāku ASV biodīzeļdegvielas ražotāju sākumposmā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kas sākumposmā tika izsūtīti atlases nolūkā; ii) NBP sniegtā informācija, pamatojoties uz tirgus inspektora Jacobsen apkopoto informāciju; iii) pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, pamatojoties uz Naftas cenu informācijas dienesta (OPIS) apkopoto informāciju.

(43)

Dati no šiem trim avotiem ietver dažādu tirdzniecības līmeņu cenas un Incoterm noteikumus. Tomēr vērtības ir ļoti tuvas. Vidējās vērtības no šiem trim avotiem ir USD 1 196,93 par metrisko tonnu. Ar euro/dolāra vidējo maiņas kursu PIP laikā (EUR 1 = USD 1,356) šī summa atbilst ASV iekšzemes pārdošanas cenai EUR 883 par metrisko tonnu (10).

(44)

Vidējā EXW cena biodīzeļdegvielai, ko Savienības ražotāji pārdevuši Savienībā PIP laikā, kā parādīts 8. tabulā, bija EUR 905 par metrisko tonnu (USD 1 227,18).

(45)

Lai ASV ražotāji atgrieztos Savienības tirgū, tiem būtu jāpārdod par cenu, kas ir zemāka nekā EUR 905 par metrisko tonnu. Viņu galīgajai cenai būtu jāietver arī jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas un spēkā esošie muitas nodokļi (6,5 %), ko piemēro biodīzeļdegvielai. Saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem, tā rezultātā summa sasniegtu aptuveni EUR 100 par metrisko tonnu. Komisija šo summu ieguva, pamatojoties uz muitas nodokļiem un transporta un pārvadājumu izmaksām, ko bija aprēķinājusi NBP (apmēram EUR 94), un noapaļoja to līdz EUR 100, lai ietvertu arī dažas papildu pēcimportēšanas izmaksas.

(46)

Līdz ar to, ja ASV ražotāji atsāktu eksportu uz ES, tiem vajadzētu to darīt par EXW cenu (mazāk nekā EUR 805 par metrisko tonnu), kura būtu zemāka nekā ASV iekšzemes pārdošanas cena – proti, par dempinga cenu. Ņemot vērā apstākļus, kas sīkāk aprakstīti 63. un 71. apsvērumā, proti, attiecībā uz eksporta cenām uz trešām valstīm un neizmantoto jaudu, ir ticams, ka ASV ražotāji atsāktu eksportu uz Savienību, ja spēkā esošie pasākumi beigtos, jo tas ļautu tiem samazināt vienības ražošanas cenas, kā paskaidrots sīkāk 72. apsvērumā.

(47)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apšaubīja Komisijas noteikto vidējo iekšzemes pārdošanas cenu un atgādināja, ka kādā no tās agrāk iesniegtajiem dokumentiem bija norādīta zemāka summa (EUR 789,36 par metrisko tonnu), pamatojoties uz cenām, ko norādījusi ASV Enerģētikas ministrija.

(48)

Komisija šo apgalvojumu noraida šādu iemeslu dēļ.

(49)

NBP norādīto vidējo cenu nevar uzskatīt par pareizu pamatu, jo tā ir mazumtirdzniecības cena nevis EXW cena. Konkrētāk, NBP norādīja vidējo mēneša mazumtirdzniecības cenu (pie sūkņa) biodīzeļdegvielai ASV 2014. gada jūlijā, izteiktu kā dīzeļdegvielas galonu ekvivalents, izmantojot tikai viena datuma, proti, 2014. gada 19. septembra, valūtas maiņas kursu.

(50)

Komisijas aprēķinātā vidējā cena ir uzticams rādītājs, ņemot vērā to, ka tā aprēķināta, izmantojot vislabākos pieejamos faktus, jo ASV ražotāji nesadarbojās. Tā ir vidējais rādītājs no cenām, kuras sākumposmā norādīja daži ASV ražotāji, inspektora Jacobsen apkopotajām cenām, ko norādīja pati NBP, un OPIS apkopotajām cenām, kuras sniedza EBP. Tā kā nebija pieejama informācija par daudzumiem, kas ļautu aprēķināt vidējo svērto rādītāju, tas ir vienkāršs vidējais rādītājs. Tomēr trīs minētās vērtības bija ļoti līdzīgas. Incoterm noteikumi un tirdzniecības līmenis nebija zināmi, un tos nevarēja ņemt vērā. Tomēr OPIS cenas tika koriģētas, lai ņemtu vērā samērīgas transporta izmaksas ASV. Ņemot vērā ievērojamo atšķirību starp iekšzemes un eksporta cenu, korekcijas saistībā ar Incoterm noteikumiem un tirdzniecības līmeni nemainītu secinājumu, ka tad, ja ASV ražotāji vēlētos atsākt pārdošanu uz Savienību, tiem tā būtu jāveic par dempinga cenām.

(51)

NBP arī apstrīdēja summu (EUR 100 par metrisko tonnu), kas tika izmantota, lai aprēķinātu uzticamu eksporta cenu, sākot ar Savienības ražošanas nozares biodīzeļdegvielas vidējo cenu, un piedāvāja izmantot EUR 110,49. Kā norādīts 45. apsvērumā, Komisija izmantoja NBP ieteiktās summas attiecībā uz muitas nodokļiem, transportu un pārvadājumiem. Komisija izmantoja vienīgi mazāku summu papildu pēcimportēšanas izmaksām nekā NBP norādītie EUR 16,69, jo NBP nepierādīja, ka pēcimportēšanas summai būtu jābūt 2 % no CIF vērtības pie robežas. Jebkurā gadījumā starpība starp Komisijas un NBP aplēsēm ir pavisam neliela un nemaina secinājumu par dempinga iespējamību, ņemot vērā arī to, ka šeit precīzi dempinga aprēķini nebija jāveic.

(52)

NBP apgalvoja, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā būtu bijusi jāveic korekcija saistībā ar fizisko atšķirību, lai ņemtu vērā to, ka ASV galvenā biodīzeļdegvielas ražošanas izejviela ir sojas pupas, kamēr Savienībā tās ir rapša sēklas, kam ir augstāka kvalitāte un kas prasa uzcenojumu.

(53)

Šis apgalvojums ir jānoraida. Sākotnējā izmeklēšanā korekcija tika veikta, pamatojoties uz salīdzinājumu starp pārbaudītiem datiem no ASV ražotājiem un Savienības ražotājiem. Tā kā šajā termiņbeigu pārskatīšanā ASV ražotāji nesadarbojās, Komisija vispirms jau nevarēja noteikt, vai korekcija būtu piemērojama. Otrkārt, ja tā būtu piemērojama, Komisija nevarēja noteikt tās līmeni. Apstākļi, kas bija spēkā sākotnējās izmeklēšanas laikā, ir mainījušies; jo īpaši izejvielu maisījums, no kā ASV un ES ražo biodīzeļdegvielu, vairs nav tāds pats. NBP arī pieprasīja korekciju 10 % apmērā, bet šo līmeni nepamatoja.

(54)

NBP un ASV valdība norādīja – tā kā ASV iekšzemes cena ir augstāka nekā iespējamā eksporta cena uz Savienību, ASV ražotāji palielinātu iekšzemes pārdošanu, nevis eksportētu uz Savienību, īpaši ņemot vērā patēriņa pieaugumu ASV.

(55)

Šis apgalvojums nav pamatots un būtu jānoraida. Patēriņš ASV pēdējos gados ir palielinājies galvenokārt sakarā ar tādām valdības stratēģijām kā stimuli un obligātie mērķi, kas izklāstīti Atjaunojamo degvielu programmā, un subsīdiju shēmas, lai veicinātu biodīzeļdegvielas ražošanu un jaukšanu. Tomēr, ņemot vērā pašas NBP sniegtos datus, biodīzeļdegvielas patēriņš ASV 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ir krities. Nekas neliecina, ka patēriņš 2015. un 2016. gadā pieaugs. Gluži pretēji – publiski pieejama informācija (11) liecina, ka turpmākajos gados atjaunojamo degvielu obligātās lietošanas mērķi ASV nemainīsies. Tādējādi sagaidāms, ka pašreizējais patēriņa līmenis ASV drīzāk nemainīsies nekā palielināsies. Tā kā ASV ir lieka ražošanas jauda (sk. 69. un turpmākos apsvērumus), ASV ražotājiem joprojām būtu stimuls eksportēt uz Savienību, pat ja tie pārdotu par zemāku cenu nekā iekšzemē, tomēr joprojām sedz dažādās izmaksas.

(56)

NBP norādīja, ka Komisijai būtu bijis jāpaskaidro, kā lielāks ražošanas apjoms samazinātu ASV ražotāju vienības ražošanas izmaksas. Te vispirms jānorāda, ka sakarā ar sadarbības trūkumu Komisija nevarēja veikt precīzu aprēķinu attiecībā uz lielāka ražošanas apjoma ietekmi uz ASV ražotāju izmaksām. Tomēr no ekonomiskā viedokļa ir skaidrs – ja fiksētas izmaksas attiecina uz lielāku ražošanas apjomu, vienības ražošanas izmaksas samazinās. Tas ir spēkā pat tad, ja biodīzeļdegvielas ražošanā lielākā daļa izmaksu ir mainīgas un ir atkarīgas no izmantotajām izejvielām, kā apgalvo NBP. Fiksētās izmaksas joprojām attiecina uz kopējo ražošanas apjomu. No Savienības ražošanas nozares iegūtā informācija liecina, ka izejvielu izmaksas ir lielākās ražošanas izmaksas, bet precīza proporcija ir atkarīga no izmantotās izejvielas, no tā, vai uzņēmums ir vertikāli integrēts, un no uzņēmuma PV&A izmaksām. Tādēļ Komisija varēja pieņemt, ka lielāks ražošanas apjoms samazinātu ASV ražotāju vienības ražošanas izmaksas. Tas būtu citādi vienīgi tad, ja eksporta cena būtu tik zema, ka tā nesegtu pat izmantoto izejvielu cenu, taču NBP nesniedza piezīmes, kas norādītu uz šādu scenāriju.

3.3.2.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenām ASV

(57)

Vēl viens elements, kas pamato secinājumu, ka dempings varētu atkārtoties, ir balstīts uz analīzi par ASV biodīzeļdegvielas eksportu uz trešām valstīm PIP laikā. Komisija izmantoja ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas datubāzi un ieguva PIP laikā veiktā biodīzeļdegvielas eksporta daudzumus un vērtības saskaņā ar HTS kodu 382600. Eksporta apjoms (metriskās tonnās) uz visām valstīm (tostarp ES) sasniedza 567 018 tonnas. Vidējā vērtība par metrisko tonnu PIP laikā bija EUR 753,34 franko gar kuģa bortu. Komisija aprēķināja vidējo pārdošanas cenu ASV dolāros par metrisko tonnu un salīdzināja to ar vidējo cenu ASV iekšzemes tirgū (kas noteikta, kā paskaidrots 42. apsvērumā). Turpmāk tekstā ir sniegts konstatējumu kopsavilkums.

1. tabula

ASV eksporta apjoms un eksporta cenas PIP laikā

Galamērķa valstis

Eksporta apjoms (metriskās tonnās)

% no eksporta uz visām valstīm

Vidējā vērtība (USD) par metrisko tonnu

Vidējā vērtība (EUR) par metrisko tonnu

Dempings procentos no eksporta cenas

Kopā Gibraltārs (12)

76 266

13

753,19

555,45

59

Kopā Kanāda

247 959

44

1 167,33

860,86

3

Kopā Austrālija

4 267

1

1 019,77

752,04

17

Kopā Malaizija

103 773

18

891,44

657,41

34

(58)

Tabula liecina, ka ASV ražotāji patlaban pārdošanu uz trešām valstīm veic par dempinga cenām un ka eksporta cenas ir zemākas par iekšzemes cenām diapazonā no 3 % līdz 59 %. Tāpēc Komisija secināja – tā kā pašlaik ASV ražotāji pārdošanu uz trešām valstīm veic par dempinga cenām, tie arī uz ES varētu eksportēt par dempinga cenām, daļu no pašreizējā eksporta novirzot uz citiem tirgiem arī par dempinga cenām.

(59)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apšaubīja eksporta datu precizitāti, jo eksporta apjoma novērtēšanai izmantotais HTS kods (38 26 00) ietver citus ražojumus un tādēļ biodīzeļdegvielas eksporta cenu nevar salīdzināt ar iekšzemes cenu.

(60)

Komisija izmantoja šo kodu, jo pati ASV valdība otrajā papildu atbildē uz anketas jautājumiem 2014. gada 19. decembrī bija norādījusi, ka šis kods no 2012. gada tiek izmantots, lai sniegtu precīzu statistikas informāciju par ASV biodīzeļdegvielas eksportu. Lai gan ar šo kodu tiek pārvērtēta eksportētā attiecīgā ražojuma vērtība, šī pārvērtēšana ir daudz mazāka nekā ar iepriekš izmantotajiem kodiem. ASV iestādes secināja, ka šis kods sniedz salīdzinoši precīzu eksporta vērtības pārskatu.

(61)

NBP norādīja, ka Komisijas aprēķinātās iekšzemes cenas nav salīdzināmas ar ITC datu bāzē norādītajām eksporta cenām, un tādēļ Komisijas aprēķinātās dempinga starpības izmantot nevar.

(62)

Termiņbeigu pārskatīšanā jaunas dempinga starpības nav jāaprēķina. Šajā gadījumā pēc pasākumu noteikšanas eksports par dempinga cenām beidzās, tādēļ analīzē uzsvars tiek likts uz eksporta par dempinga cenām atsākšanās iespējamību. Tā kā ASV ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja pieejamos faktus. Šādā gadījumā ir svarīgas eksporta cenas uz trešām valstīm un tās var būt rādītājs, lai novērtētu, kas notiks pēc pasākumu beigšanās. Konkrētāk, salīdzinot iekšzemes cenas un eksporta cenas uz trešām valstīm, mērķis nav aprēķināt precīzas dempinga starpības, bet gan iegūt norādi par to, vai būtu iespējama dempinga atsākšanās, ja pasākumi beigtos.

3.3.3.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā

(63)

ES tirgus ir pievilcīgs tirgus ASV biodīzeļdegvielas eksportam. Pamatojoties uz ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas datubāzi, kas minēta 57. apsvērumā, PIP laikā vidējā eksporta cena uz visiem galamērķiem bija USD 1 021,52 (EUR 753,34) par metrisko tonnu. Visaugstākā vidējā eksporta cena bija uz Kanādu (USD 1 167,33 jeb EUR 860,86 par metrisko tonnu), un viszemākā vidējā eksporta cena bija uz Gibraltāru (USD 753,19 jeb EUR 555,45 par metrisko tonnu).

(64)

Šī vidējā eksporta cena ir zemāka par cenu biodīzeļdegvielai, ko Savienības ražotāji pārdevuši Savienībā PIP laikā (EUR 905 par metrisko tonnu). Pat tad, ja ASV ražotājiem, lai iekļūtu Savienības tirgū, būtu jāpārdod par cenu, kas zemāka nekā EUR 905 par tonnu, tiem joprojām būtu stimuls daļu no pašreizējā eksporta uz trešām valstīm novirzīt uz Savienības tirgu, kurš ir pievilcīgāks par dažu citu trešo valstu tirgiem.

(65)

NBP un ASV valdība apgalvoja, ka pašreizējie ASV eksporta pārdošanas apjomi uz trešām valstīm netiks novirzīti uz Savienību, jo vienīgais lielākais eksporta tirgus ir Kanāda, kur cenas ir augstākas nekā EXW cena uz Savienību.

(66)

Tomēr Komisija minēja “daļu pašreizējās eksporta pārdošanas”, nevis visu eksporta pārdošanu. Komisija neapgalvoja, ka ASV ražotāji pārtrauks eksportēt uz Kanādu un novirzīs šo pārdošanu uz Savienību. Arī Kanādu patiešām varētu uzskatīt par ASV ražotājiem pievilcīgu tirgu, tomēr tās tirgus izmērs salīdzinājumā ar Savienības tirgu (13), kas joprojām ir lielākais biodīzeļdegvielas tirgus pasaulē, ir ierobežots.

(67)

NBP arī apgalvoja, ka uz Savienību netiks novirzīts pašreizējais eksports uz Malaiziju, jo tur pieaug patēriņš un par biodīzeļdegvielas importu nav jāmaksā ievedmuita.

(68)

Tomēr, pamatojoties uz ASV vidējām eksporta cenām uz Malaiziju, kas atrodamas ITC datu bāzē, šķiet, ka pārdošana uz Savienību ASV ražotājiem būtu rentablāka nekā pārdošana uz Malaiziju, pat pieskaitot parasto ievedmuitu. Kā norādīts 1. tabulā, PIP eksporta cenas uz Malaiziju bija ievērojami zemākas nekā cenas Savienībā. Tāpat iespējams, ka patēriņš Malaizijā pieaug, taču pieaug arī ražošana Malaizijā, jo īpaši izmantojot palmu eļļu. Turklāt ir sagaidāms, ka kaimiņvalsts Indonēzija, kurā ir ievērojama biodīzeļdegvielas ražošana, palielinās eksportu uz Malaiziju, ja tur pieaugs patēriņš. Tāpēc šis apgalvojums būtu jānoraida.

3.3.4.   Neizmantotā jauda

(69)

ASV ražotāju lielā neizmantotā jauda rada stimulu palielināt ražošanu un pārdot biodīzeļdegvielu par dempinga cenām ES tirgū. Ņemot vērā ASV ražotāju sadarbības trūkumu, Komisija ASV ražošanas jaudu konstatēja, pamatojoties uz ASV Vides aizsardzības aģentūras (VAA) un ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes (EIP) tīmekļa vietnēs pieejamo informāciju.

(70)

ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem šīm divām minētajām iestādēm ir jāziņo (attiecīgi katru gadu un mēnesi) par savu esošo un plānoto ražošanas jaudu, kā arī par biodīzeļdegvielas ražošanas, izejvielu, krājumu un pārdošanas apjomiem.

(71)

Pamatojoties uz EIP datiem, ASV biodīzeļdegvielas ražotāju jauda PIP laikā bija 7 128 000 tonnu. Šis apjoms ir ļoti tuvu apjomam, ko NBP norādīja, pamatojoties uz informāciju, kuru tās locekļi bija iesnieguši VAA, proti, 6 963 000 tonnu.

(72)

ASV biodīzeļdegvielas faktiskais ražošanas apjoms PIP laikā bija 4 450 000 tonnu (EIP dati), kas atbilst jaudas izmantojumam 62,4 % apmērā un neizmantotajai jaudai 37,6 % apmērā, proti, 2 678 000 tonnu. Šī neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu izbeigti. ASV ražotāji var viegli palielināt savu ražošanas apjomu un eksportu uz ES, jo jaudas izmantošanas līmeņa pieaugums rada saimniecisko labumu un samazinās vienības ražošanas izmaksas. Ja Savienības tirgū tiktu atbrīvota ASV neizmantotā jauda, tai būtu nozīmīga ietekme, jo tā sasniedz gandrīz 22 % no patēriņa Savienībā PIP laikā.

(73)

Šajā sakarībā NBP iesniedza vairākas piezīmes. Pirmkārt, NBP norādīja, ka ASV reālā ražošanas jauda esot mazāka, nekā uzskata Komisija. Saskaņā ar NBP vairākas rūpnīcas ASV ir reģistrētas, taču faktiski nav aktīvas, un tāpēc reālā ražošanas jauda ir 5 409 000 tonnu. Turklāt NBP ziņoja, ka PIP laikā biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms esot bijis lielāks, proti, 5 084 000 tonnu. Līdz ar to NBP apgalvoja, ka jaudas izmantojums ir ap 94 % un ka ir maz neizmantotās jaudas, ko varētu izmantot eksportam uz ES, ja pasākumi tiktu atcelti.

(74)

Šī prasība tika noraidīta. NBP sniegtie dati neatbilda oficiāli pieejamajiem datiem. ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem EIP katru mēnesi ir jāiesniedz veidlapa (EIA-22M, mēneša biodīzeļdegvielas ražošanas apsekojums), cita starpā norādot datus par gada ražošanas jaudu un darbības stāvokli, piemēram, aktīva, pagaidām neaktīva vai pastāvīgi izbeigta darbība. Kopš 2013. gada janvāra reģistrētā jauda nedaudz atšķīrās no viena mēneša uz otru, bet kopumā bija diezgan stabila.

(75)

Turklāt ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem EPA ik gadu ir jāiesniedz (cita starpā) informācija par atjaunojamās degvielas, ko paredzēts ražot vai importēt, veidu vai veidiem un par esošo un plānoto ražošanas jaudu.

(76)

Līdz ar to informācija par reģistrēto jaudu, ko ASV biodīzeļdegvielas ražotāji ir deklarējuši, tiek regulāri atjaunināta un tādēļ ir uzskatāma par precīzu avotu. Pat ja reģistrētā jauda pašlaik netiek izmantota vai ir dīkstāvē, tā ir jāņem vērā, lai aprēķinātu neizmantoto jaudu, kas ir pieejama ražošanas un eksporta palielināšanai.

(77)

Turklāt NBP norādītās ražošanas jaudas vērtības, kā tas atzīts iesniegtajos datos, jau neietvēra pastāvīgi slēgto rūpnīcu jaudu. Rūpnīcas, kas nav pastāvīgi slēgtas, pēc definīcijas var atsākt ražošanu, ja turpmākie tirgus apstākļi mainās (piemēram, atveras Savienības tirgus). Lai termiņbeigu pārskatīšanā veiktu “atkārtošanās iespējamības” pārbaudi, ir nepieciešama uz nākotni vērsta pieeja attiecībā uz to, kas nākotnē varētu notikt, ja pasākumi tiktu izbeigti, nevis vienkārša situācijas uzskaite PIP laikā.

(78)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pašreizējā reģistrētā jauda ir precīzs pamats, lai aprēķinātu ASV kopējo ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, un noraida NBP apgalvojumu.

(79)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP norādīja, ka ražošanas jaudā nevajadzētu iekļaut dīkstāvē esošo jaudu, pat ja šī jauda nav paziņota ASV iestādēm kā likvidēta vai pastāvīgi slēgta.

(80)

Tomēr, ievērojot EIP instrukcijas, kuras citē NBP, “gada ražošanas jauda ir tāds biodīzeļdegvielas daudzums, ko rūpnīca var saražot kalendārajā gadā, ievērojot parasto pārtraukumu apkopes darbu veikšanai. Tā ietver dīkstāvē esošas rūpnīcas jaudu, kamēr rūpnīca netiek likvidēta vai pamesta”. No tā izriet, ka EIP ņem vērā visas iespējamās rūpnīcas, kas potenciāli varētu atsākt ražošanu. Tādējādi pretēji NBP argumentam rūpnīcas, kas nav likvidētas vai pastāvīgi slēgtas, var pēc definīcijas atsākt ražošanu, ja nākotnē mainās apstākļi.

(81)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka pašreizējā reģistrētā jauda ir precīzs pamats, lai aprēķinātu ASV kopējo ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu.

(82)

NBP arī apgalvoja, ka ASV biodīzeļdegvielas nozare nav izveidota ar mērķi darboties kā eksporta nozare, jo lielākā daļa ASV biodīzeļdegvielas iekārtu saražo mazāk nekā 15 000 000 galonu (55 000 metrisko tonnu) gadā. Kā tiek apgalvots, nebūtu ekonomiski izdevīgi uzkrāt vairākās nedēļās saražotu biodīzeļdegvielu priekš viena eksporta sūtījuma. Šis apgalvojums ir jānoraida.

(83)

Arī šis apgalvojums tika noraidīts. ASV biodīzeļdegvielas ražošanas nozare var eksportēt, un pirms spēkā esošo pasākumu noteikšanas ASV ražotāji uz Savienības tirgu eksportēja ievērojamu biodīzeļdegvielas daudzumu – līdz pat 1 137 000 tonnu sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam). Tas liecina par to, ka ASV ražotājiem ir pietiekama ražošanas jauda, lai varētu eksportēt. ASV ražotāji, kuriem nav pietiekamas individuālās ražošanas jaudas sūtījumu veikšanai uz Savienību, turpinās apkalpot iekšzemes tirgu, turklāt tirgotāji var apvienot vairāku rūpnīcu izlaidi un to eksportēt.

(84)

Var secināt, ka ASV biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantotā jauda un ka tādēļ tai ir liels stimuls atsākt eksportu uz ES tirgu par dempinga cenām, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

3.3.5.   Pasākumu apiešanas un absorbcijas prakse

(85)

Kā minēts 2. apsvērumā, tika konstatēts, ka 2009. gadā noteiktie antidempinga pasākumi tika apieti, veicot pārkraušanu Kanādā un mainot maisījuma sastāvu. Šāda prakse liecina, ka daži ASV ražotāji ir ieinteresēti ienākt Savienības tirgū pat pēc pasākumu noteikšanas, un tāpēc tā ir uzskatāma par norādi uz turpmākas dempinga prakses iespējamību.

(86)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP norādīja, ka tas notika četrus gadus pirms PIP un tādēļ to nevar izmantot, lai izdarītu secinājumus šajā lietā.

(87)

Komisija uzskata, ka iepriekšējas darbības, ko veikuši tie paši tirgus operatori, nav noteicošas pašas par sevi, taču ir uzskatāmas par norādi, ka ASV ražotājiem ir spēcīga interese par iekļūšanu Savienības tirgū.

3.3.6.   Citi elementi

(88)

PIP laikā ASV biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms (4 450 000 tonnu) bija mazāks par patēriņu (4 896 000 tonnu). Līdz ar to ASV importēja vairāk biodīzeļdegvielas, nekā eksportēja. Tā cēlonis varētu būt neskaidrība saistībā ar mērķiem, kas saskaņā ar Atjaunojamās degvielas standartu programmu izvirzīti attiecībā uz obligāto biodīzeļdegvielas ražošanu (1,28 miljardi galonu, proti, 4 238 000 tonnu 2014. gadā, bez izmaiņām salīdzinājumā ar 2013. gadu), un saistībā ar iespēju importēto biodīzeļdegvielu iekļaut Atjaunojamās degvielas standartu programmā un pieprasīt ASV biodīzeļdegvielas nodokļu atlaides, ja tās ir spēkā. PIP laikā kopējais importa apjoms sasniedza 1 072 000 tonnu un kopējais eksports – 567 000 tonnu. Tomēr, ja pieejamā ražošanas jauda netika izmantota, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu attiecīgajā periodā, maz ticams, ka šī pieejamā ražošanas jauda šim mērķim tiktu izmantota nākotnē. Tika konstatēts, ka PIP laikā ASV ražošanas jauda (7 128 000 tonnu) bija ievērojami lielāka par iekšzemes patēriņu. Tas nozīmē, ka jaunu eksporta tirgus iespēju gadījumā ASV ražotājiem būs stimuls un tie varētu izmantot neizmantoto jaudu. Ja tie būtu varējuši izmantot neizmantoto jaudu iekšzemes patēriņa apmierināšanai, tas jau būtu izdarīts.

(89)

Šajā sakarībā būtu jāatzīmē, ka Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs, jo tas ir lielākais tirgus pasaulē un tajā attiecībā uz biodīzeļdegvielas patēriņu pastāv būtisks Savienības un valstu stimuls. Līdz ar to ASV ražotājiem būtu lietderīgi pilnībā izmantot savu neizmantoto jaudu, kā arī zināmu eksporta pārdošanas apjomu novirzīt no citām mazāk ienesīgām trešām valstīm uz Savienības tirgu.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP norādīja – tas, ka ASV biodīzeļdegvielas patēriņš PIP bija lielāks nekā ražošanas apjoms, liecina, ka ASV ražotājiem nav neizmantotas jaudas, ko varētu izmantot, lai iekļūtu Savienības tirgū, ja pasākumi beigtos.

(91)

Komisija uzskatīja, ka ASV konstatēto neizmantoto jaudu, ko varētu izmantot, lai apmierinātu visu ASV patēriņu, bet kas šobrīd šim mērķim netiek izmantota, visticamāk varētu izmantot citos tirgos, kuros ir pieprasījums, īpaši Savienības tirgū, kur ASV ražotāju eksportētāju šobrīd nav. Komisija uzsvēra, ka ražošanas jauda ASV ievērojami pārsniedz patēriņu, tādēļ neizmantotā jauda ir pieejama eksportam uz Savienību, ja pasākumi beigtos.

3.3.7.   Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(92)

Ņemot vērā ASV rūpniecības lielo neizmantoto jaudu apvienojumā ar Savienības tirgus pievilcību lieluma un pārdošanas cenu ziņā (jo īpaši ņemot vērā ASV eksporta uz trešām valstīm cenu līmeni un iepriekšējo pasākumu apiešanas praksi), Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ASV varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(93)

Līdzīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izgatavoja aptuveni 200 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(94)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas periodā bija gandrīz 11 600 000 tonnu. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā norādīto informāciju un izmeklēšanas laikā no Savienības ražotājiem apkopotos datus. Kā norādīts 12.–13. apsvērumā, izlasē tika iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kas veidoja gandrīz 30 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(95)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas apjomu, no kā atņemts eksports un kam pieskaitīts imports no trešām valstīm. Importa un eksporta apjomi tika iegūti no Eurostat datiem.

(96)

Patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

 

2011

2012

2013

PIP

Kopējais patēriņš Savienībā

(metriskās tonnas)

11 130 119

11 856 626

11 382 324

12 324 479

Indekss

100

107

102

111

Avots: Savienības ražošanas nozares dati, Eurostat.

(97)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības biodīzeļdegvielas patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 11 %.

4.3.   Pārskatāmā ražojuma imports no attiecīgās valsts

4.3.1.   Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(98)

Kā minēts 40. apsvērumā, biodīzeļdegvielas importa apjoms no ASV uz Savienību saskaņā ar Eurostat datiem kopš pasākumu noteikšanas 2009. gadā samazinājās gandrīz līdz nullei.

(99)

Attiecīgās valsts izcelsmes imports Savienībā un tā tirgus daļa attīstījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms no ASV un tā tirgus daļa

 

2011

2012

2013

PIP

ASV (metriskās tonnas)

2 442

803

7

13

Indekss

100

33

0

1

Tirgus daļa

0

0

0

0

Avots: Eurostat.

4.3.2.   Cenas un pārdošana par zemāku cenu

(100)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas imports Savienībā bija nenozīmīgs un nevarēja nodrošināt jēgpilnu pamatu, lai aprēķinātu starpību līdz Savienības ražošanas nozares cenai.

(101)

Tāpēc tika veikta analīze par tās biodīzeļdegvielas vidējo cenu, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, un ASV biodīzeļdegvielas vidējo eksporta cenu uz trešām valstīm pārskata izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz statistikas datiem no ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas (ITC). Kā minēts 63. apsvērumā, vidējā eksporta cena uz visām valstīm bija aptuveni EUR 753 par metrisko tonnu (franko gar kuģa bortu). Lai aprēķinātu iespējamu un pamatotu Savienības eksporta cenu, šai vidējai eksporta cenai būtu jāpieskaita arī transporta un apdrošināšanas izmaksas, kā arī ar muitas nodoklis 6,5 % un pēcimportēšanas izmaksas, kas kopā ir aptuveni EUR 100 par metrisko tonnu (sk. 45. apsvērumu). No tā izriet, ka aplēstā cena eksportam uz Savienību būtu zemāka par Savienības cenām, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija EUR 905.

(102)

NBP apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā ir izmantojusi ASV eksporta cenas uz trešām valstīm, nevis augstāko eksporta cenu uz Kanādu, nosakot iespējamo Savienības eksporta cenu. Tā arī norāda, ka Komisija nav paskaidrojusi pamatojumu EUR 100 korekcijai, kas tika izdarīta aplēstajai eksporta cenai uz Savienību, un nav ņēmusi vērā pēcimportēšanas izmaksas un iespējamās cenu starpības sakarā ar dažādām izejvielām. Tādēļ analīze attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu esot kļūdaina.

(103)

Kā aprakstīts 57. apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka ASV eksporta cenas ievērojami atšķiras atkarībā no galamērķa. Tādēļ, tā kā ASV ražotāji nesadarbojās, lai noteiktu samērīgu un iespējamu eksporta cenu uz Savienību, Komisija noteica šo cenu, pamatojoties uz vidējo cenu uz visiem eksporta galamērķiem. Augstākās eksporta cenas izmantošana, kā apgalvo NBP, nebūtu piemērota metode; tāpat piemērota nebūtu arī zemākās eksporta cenas izmantošana. Attiecībā uz EUR 100 korekcijas sastāvdaļām un avotu, tostarp pēcimportēšanas izmaksām un cenu atšķirībām sakarā ar izejvielām, NBP nāca klajā ar apgalvojumiem, kas bija faktiski identiski apgalvojumiem attiecībā uz dempinga aprēķiniem. 51. un 53. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šie apgalvojumi tiek noraidīti arī saistībā ar analīzi par pārdošanu par zemākām cenām.

4.3.3.   Imports no citām trešām valstīm

(104)

Citu trešo valstu izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

 

2011

2012

2013

PIP

Malaizija (metriskās tonnas)

16 622

36 543

211 430

314 494

Indonēzija (metriskās tonnas)

1 087 517

1 133 946

394 578

204 086

Argentīna (metriskās tonnas)

1 422 142

1 475 824

425 239

153 607

Citas (metriskās tonnas)

139 580

153 529

177 889

206 592

Kopā (metriskās tonnas)

2 665 861

2 799 842

1 209 136

878 779

Indekss

100

105

45

33

Tirgus daļa

24,0 %

23,6 %

10,6 %

7,1 %

Indekss

100

99

44

30

Vidējā cena

(EUR/t)

927

932

779

786

Indekss

100

100

84

85

Avots: Eurostat

(105)

Attiecīgajā periodā biodīzeļdegvielas importa apjoms no trešām valstīm, izņemot ASV, ir ievērojami samazinājies, ko atspoguļo līdzīgs tirgus daļas samazinājums. Importa apjoma samazināšanās no 2013. gada sakrīt ar antidempinga pasākumu noteikšanu biodīzeļdegvielas importam no Indonēzijas un Argentīnas. Arī vidējā cena tajā pašā periodā samazinājās par 15 %. Cenu tendence ir līdzīga Savienības ražošanas nozares cenu tendencei Savienības tirgū (8. tabulā), un galvenokārt to var izskaidrot ar izejvielu cenu samazinājumu. Lai gan cenu līmeņi ir aptuveni par 13 % zemāki nekā vidējā cena Savienībā, šī importa tirgus daļa ir maza un neatstāj būtisku ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(106)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tika pārbaudīti visi attiecīgie ekonomiskie rādītāji, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(107)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija dati, kas saistīti ar visiem Savienības ražotājiem, un mikroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija pārbaudīti dati no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(108)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(109)

Makroekonomiskie rādītāji ir: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(110)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

 

2011

2012

2013

PIP

Ražošanas apjoms (metriskās tonnas)

8 547 884

9 138 558

10 528 886

11 596 824

Indekss

100

107

123

136

Ražošanas jauda (metriskās tonnas)

16 072 000

16 190 288

16 997 288

16 746 869

Indekss

100

101

106

104

Jaudas izmantojums

53 %

56 %

62 %

69 %

Indekss

100

106

116

130

Avots: dati no EBP (pieprasījuma iesniedzējs).

(111)

Lai gan ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabila (+ 4 %), ražošanas apjomi no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ievērojami palielinājās. Šo pieaugumu daļēji var izskaidrot ar Savienības patēriņa apjoma pieaugumu tajā pašā periodā, kā arī ar antidempinga pasākumu noteikšanu biodīzeļdegvielas importam no Indonēzijas un Argentīnas, kam acīmredzami bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu.

(112)

Stabilā ražošanas jaudas un ražošanas apjoma pieauguma rezultātā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā palielinājās par 30 % un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās bija 69 % apmērā.

(113)

NBP norāda, ka dažu uzņēmumu nekonfidenciālās atbildes uz anketas jautājumiem liecina par lielu jaudas izmantojumu – no 78 % līdz vismaz 93 %. Tādēļ tiek apgalvots, ka zemāks vidējais jaudas izmantojums visai ražošanas nozarei ir saistāms ar strukturāliem faktoriem nevis importu. Tāpēc jaudas izmantojumu nebūtu jāizmanto par indikatoru, kas rāda, ka Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšēja dempinga.

(114)

Šis apgalvojums nav pieņemams. Jaudas izmantojums ir viens no daudzajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kurus Komisija izskata, analizējot Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā. Tas, ka dažiem atlasītajiem uzņēmumiem ir augstāks jaudas izmantojums, ir normāli, jo makroekonomiskie rādītāji pamatojas uz visas Savienības ražošanas nozares vidējo svērto rādītāju. Tas, ka daži biodīzeļdegvielas ražotāji Savienībā ir atguvušies ātrāk vai vairāk nekā citi, nepadara šo rādītāju par lieku Savienības ražošanas nozares kopējā stāvokļa analizēšanai, sevišķi sadrumstalotā ražošanas nozarē.

4.4.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(115)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2011

2012

2013

PIP

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (metriskās tonnas)

8 497 073

8 863 191

9 741 548

10 966 576

Indekss

100

104

115

129

Tirgus daļa

76,3 %

74,8 %

85,6 %

89,0 %

Indekss

100

98

112

117

Avots: dati no EBP (pieprasījuma iesniedzējs).

(116)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ir ievērojami palielinājies un atbilst tās ražošanas apjoma pieaugumam attiecīgajā periodā. Līdz ar to arī tās tirgus daļa Savienības tirgū ir pieaugusi no 76 % attiecīgā perioda sākumā līdz 89 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās. Pozitīvā pārdošanas apjoma un tirgus daļas attīstība liecina, ka pašreizējiem antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem ir bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

4.4.2.3.   Izaugsme

(117)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 11 %, savukārt ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms palielinājās par apmēram 30 %. Arī jaudas izmantojums palielinājās par aptuveni 30 %, bet jauda saglabājās salīdzinoši nemainīga un tikai nedaudz palielinājās. Tajā pašā laikā attiecīgajā periodā ir palielinājusies nodarbinātība (7. tabula), savukārt ieguldījumu apjoms ir samazinājies (11. tabula). Kopumā var secināt, ka Savienības ražošanas nozare atrodas izaugsmes posmā.

4.4.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(118)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2011

2012

2013

PIP

Nodarbināto skaits

2 123

2 125

2 351

2 326

Indekss

100

100

111

110

Ražīgums (metriskās tonnas uz vienu nodarbināto)

4 021

4 301

4 479

4 986

Indekss

100

107

111

124

Avots: dati no EBP (pieprasījuma iesniedzējs)

(119)

Attiecīgā perioda sākumā nodarbināto skaits Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē saglabājās stabils, bet pēc tam no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tas palielinājās par 10 %. Šī tendence pilnībā saskan ar citu kaitējuma rādītāju tendencēm, piemēram, ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu, un norāda uz to, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik atgūstas no iepriekšējā dempinga un subsidēšanas.

(120)

Tā kā nodarbinātības pieaugums ir proporcionāli mazāks nekā biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma pieaugums, attiecīgajā periodā ražīgums uz vienu nodarbināto uzlabojās attiecīgi par gandrīz 25 %, un tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare kļūst arvien efektīvāka.

4.4.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(121)

Kā minēts 40. apsvērumā, biodīzeļdegvielas imports no ASV praktiski tika pārtraukts pēc pasākumu noteikšanas 2009. gadā, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings nepastāvēja. Tāpēc dempinga starpības lielumu nevar novērtēt. Tomēr kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka pret ASV vērstajiem pasākumiem un turpmākajiem pasākumiem, kas tika piemēroti importam no Argentīnas un Indonēzijas, ir bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, par kuru uzskata, ka tā atgūstas no iepriekšējā dempinga.

4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1.   Cenas un cenas ietekmējoši faktori

(122)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas (EXW) nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2011

2012

2013

PIP

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/mt)

1 105

1 079

964

905

Indekss

100

98

87

82

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/mt)

1 107

1 153

969

868

Indekss

100

104

88

78

Avots: pārbaudīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati

(123)

Attiecīgajā periodā vidējā pārdošanas cena Savienībā ir nepārtraukti samazinājusies, turklāt vienības ražošanas izmaksām ir bijusi līdzīga tendence. Tā kā biodīzeļdegvielu pārdod kā preci, Savienības ražošanas nozare nav spējusi saglabāt augstāku pārdošanas cenu, bet gan ir samazinājusi cenu atbilstīgi samazinātajām ražošanas izmaksām. Tāpēc Savienības ražošanas nozare nav spējusi pilnībā izmantot zemāku izejvielu izmaksu sniegtās priekšrocības. No otras puses, vienas vienības ražošanas izmaksas ir samazinājušās nedaudz vairāk nekā vidējā vienības cena, kas liecina par Savienības ražošanas nozares efektivitātes pieaugumu.

4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(124)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2011

2012

2013

PIP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)

60 866

59 081

60 802

61 807

Indekss

100

97

100

102

Avots: pārbaudīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati

(125)

Attiecīgajā periodā darbaspēka vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto ir saglabājušās nemainīgas.

4.4.3.3.   Krājumi

(126)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenis attiecīgajā periodā ir attīstījies šādi.

10. tabula

Krājumi

 

2011

2012

2013

PIP

Krājumi perioda beigās (metriskās tonnas)

84 734

118 256

92 825

91 202

Indekss

100

140

110

108

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma

4

5

4

3

Indekss

100

125

100

75

Avots: pārbaudīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati

(127)

Attiecīgajā periodā krājumi ir palikuši relatīvi nemainīgi normālā līmenī.

4.4.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(128)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2011

2012

2013

PIP

Nesaistītiem klientiem Savienībā veikto pārdošanas darījumu rentabilitāte

(% no pārdošanas apgrozījuma)

2,0

– 1,4

1,1

3,8

Indekss

100

– 70

55

190

Naudas plūsma (EUR)

67 930 517

1 004 296

135 656 898

66 832 681

Indekss

100

1

200

98

Ieguldījumi (EUR)

12 122 366

9 859 293

9 133 725

8 314 180

Indekss

100

81

75

69

Ienākums no ieguldījumiem

(% no neto pārdošanas)

14,0

– 14,2

12,5

44,2

Indekss

100

– 101

89

315

Avots: pārbaudīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(129)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte ir palielinājusies no 2,0 % 2011. gadā līdz 3,8 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās. Tomēr 2012. gadā rentabilitāte samazinājās līdz zaudējumiem (– 1,4 %), ko, visticamāk, izraisīja ievērojams daudzums Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām, kurš aizstāja importu, kas iepriekš bija ASV izcelsmes.

(130)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Lai gan attiecīgajā periodā nevar konstatēt skaidru tendenci, izlasē iekļautajiem uzņēmumiem attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva naudas plūsma.

(131)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi ir samazinājušies. Tomēr, ņemot vērā pozitīvo naudas plūsmu un ienākuma no ieguldījumiem ievērojamo palielinājumu, kā redzams tabulā, nav norāžu par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē vai turpmāku ieguldījumu veikšanā, ja šādi ieguldījumi attiecīgajā periodā ir bijuši nepieciešami.

(132)

NBP norāda, ka 3,8 % rentabilitāte nesakrīt ar tās aprēķiniem, kas pamatojas uz datiem no atlasīto ES ražotāju atbilžu uz anketas jautājumiem nekonfidenciālajām versijām, un minēja peļņas procentu 8,5 % apmērā.

(133)

Komisija analizēja šo apgalvojumu un konstatēja, ka NBP ir ieguvusi citādu skaitli sakarā ar metodi/aprēķiniem, kas vairāku iemeslu dēļ ir kļūdaini. Pirmkārt, NBP veiktie rentabilitātes aprēķini PIP nepamatojās uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kā minēts, bet gan uz atlases datiem, kuros ir informācija nevis par PIP, bet par citu periodu. Otrkārt, ražošanas izmaksas, ko NBP izmantoja rentabilitātes aprēķināšanai, pamatojās uz ražošanas izmaksām citai uzņēmumu izlasei, kas tika izmantota citā izmeklēšanā un ko tādēļ nevar vienkārši pārnest uz šo izmeklēšanu. Visbeidzot, Komisija vidējo peļņas procentu atlasītajiem uzņēmumiem noteica, pamatojoties uz šo uzņēmumu uzticamiem un pārbaudītiem datiem. Tāpēc NBP apgalvojums tiek noraidīts.

4.4.4.   Secinājums par kaitējumu

(134)

Ekonomisko rādītāju analīze liecina, ka ražošanas un pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies, lai gan patēriņš Savienībā ir palielinājies tikai mazākā mērā. Tādējādi Savienības ražošanas nozare ir palielinājusi savu tirgus daļu Savienības tirgū. Vienlaikus gan pārdošanas cenas, gan ražošanas izmaksas ir samazinājušās līdzīgā līmenī. Tas Savienības ražošanas nozarei nav ļāvis pilnībā gūt labumu no lielākiem pārdošanas apjomiem, lai gan imports no trešām valstīm ievērojami samazinājās.

(135)

No otras puses, rentabilitāte attiecīgajā periodā saglabājās zema, un 2012. gadā Savienības ražošanas nozare pat cieta zaudējumus. Pat gandrīz 4 % lielā peļņa, kas tika sasniegta pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir ievērojami zemāka par peļņu, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti gūt parastos tirgus apstākļos. Tāpat Komisija atgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, Padome noteica (mērķa) peļņu, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt, ja nepastāvētu dempings, 15 % apmērā (14). Veicot turpmāku izmeklēšanu par Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, peļņas līmenis, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti cerēt sasniegt dempinga neesamības gadījumā, tomēr tika samazināts (galvenokārt saistībā ar lielāku konkurenci Savienības tirgū un Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozares briedumu) un noteikts 11 % apmērā (15).

(136)

Vairāki ekonomiskie rādītāji, kas ir būtiski pašreizējā Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīzei, liecina par pozitīvu tendenci un tādējādi norāda, ka spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Tomēr Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis joprojām ir ļoti zems un ievērojami zemāks par mērķa peļņu, kas noteikta iepriekšējās izmeklēšanās. Turklāt ieguldījumu apmērs ir neliels un attiecīgajā periodā samazinājās par 30 %, un ražošanas jaudas izmantojums (kaut arī tas pieaug) joprojām ir zemāks par 70 % salīdzinājumā ar izmantojuma līmeni 90 % apmērā laikā, kad Savienības tirgū nebija importa par dempinga cenām (2004.–2006. gads) un kad Savienības ražošanas nozares stāvoklis tika uzskatīts par veselīgu (16).

(137)

Pamatojoties uz visu ekonomisko rādītāju vispārēju analīzi, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga ietekmes. Tā joprojām ir ekonomiski un finansiāli nestabilā stāvoklī, un pašreizējā pozitīvā tendence var viegli mainīties, ja imports par dempinga cenām no ASV atkārtotos ievērojamos apjomos.

5.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(138)

Lai novērtētu, kāda ir iespējamība, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtotos, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti, Komisija analizēja iespējamo ASV izcelsmes importa ietekmi uz Savienības tirgu un uz Savienības ražošanas nozari saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija analizēja importa par dempinga cenām atkārtošanās iespējamību, tā apjomu un iespējamos cenu līmeņus, neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcību un ASV ražotāju cenu noteikšanas praksi.

(139)

Kā secināts 92. apsvērumā, imports par dempinga cenām no ASV varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti. Komisija konstatēja, ka ASV biodīzeļdegvielas ražotāji pašlaik veic dempingu citos trešo valstu tirgos par cenām, kas ir zemākas par Savienības cenām. Tā kā Savienības cenas ir nedaudz augstākas nekā cenas citos trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka vismaz daļa no šā eksporta varētu tikt novirzīta uz Savienību, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

(140)

Komisija konstatēja, ka ASV ražotājiem ir liela neizmantotā jauda aptuveni 2 678 000 tonnu apmērā, kas atbilst aptuveni 22 % no kopējā patēriņa Savienībā.

(141)

ASV pieejamā neizmantota jauda nevarētu tikt absorbēta iekšzemes tirgū. Jau pašlaik, neskatoties uz pietiekamu jaudu, ASV ražotāji neapgādā visu pieprasījumu ASV tirgū. Turklāt ir maz ticams, ka esošā neizmantotā jauda varētu tikt izmantota eksporta palielināšanai uz trešām valstīm, kas nav Savienība. Šobrīd, kā tas sīki aprakstīts 42.–63. apsvērumā, cenas ASV eksportam uz trešām valstīm vidēji ir par 15 % zemākas nekā vidējā iekšzemes cena ASV tirgū, kā arī zemākas nekā Savienības vidējā cena arī tad, ja tiek ņemtas vērā transportēšanas izmaksas no ASV uz Savienību. Tāpēc ir iespējams, ka ASV ražotāji savu neizmantoto jaudu censtos izmantot citur.

(142)

Ņemot vērā to, ka Savienības tirgus ir lielākais biodīzeļdegvielas tirgus pasaulē un ka biodīzeļdegvielas cenas ir līdzīgas cenām ASV iekšzemes tirgū vai nedaudz pārsniedz tās, Savienības tirgus būtu ļoti pievilcīgs ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem.

(143)

Tāpēc ir ļoti ticams, ka ASV ražotāji lielu daļu savas neizmantotās jaudas izmantotu, lai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas gadījumā atgrieztos Savienības tirgū. Kā konstatēts 46. apsvērumā, ka ASV ražotāji biodīzeļdegvielu uz Savienību varētu eksportēt par dempinga cenām, lai spētu konkurēt ar Savienības ražotāju cenām Savienības tirgū. Ņemot vērā to pašreizējo cenu noteikšanas praksi citos eksporta tirgos (sk. 57.–58. apsvērumu) un lielo neizmantoto jaudu, ir ļoti iespējams, ka ievērojams ASV biodīzeļdegvielas daudzums atgrieztos Savienības tirgū par dempinga cenām, kas ir vienādas ar Savienības cenām vai zemākas par tām.

(144)

Šāds imports radītu ievērojamu spiedienu un pat lejupvērstu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kam, ņemot vērā pašreizējo cenu līmeni, ir tikai ļoti neliela peļņa, kura ir ievērojami zemāka par mērķa peļņu. Tas, visticamāk, samazinātu ražošanas un pārdošanas apjomu, rentabilitāti un tirgus daļu.

(145)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nestabilo ekonomisko stāvokli, šādam iespējamajam scenārijam būtu ievērojama negatīva ietekme uz pašreizējo Savienības ražošanas nozares atgūšanos un tas, visticamāk, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos.

5.1.   Secinājumi

(146)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, atkārtotos, ja pret ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

(147)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai būtu pret Savienības interesēm saglabāt spēkā esošos pasākumus, neraugoties uz iepriekšminētajiem secinājumiem par kaitējumu izraisoša dempinga atkārtošanās iespējamību. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares un importētāju, kā arī biodīzeļdegvielas lietotāju intereses.

6.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(148)

Spēkā esošie pasākumi ir palīdzējuši gandrīz pilnībā samazināt biodīzeļdegvielas importu par dempinga cenām no ASV un ir snieguši atbalstu Savienības ražošanas nozarei. Lai gan Savienības ražošanas nozarē ir vērojamas pozitīvas pazīmes, kas norāda uz atgūšanos no iepriekšējā dempinga (piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoma palielināšanās), biodīzeļdegvielas cenas Savienības tirgū ir ievērojami samazinājušās un rentabilitāte ir saglabājusies ļoti zema, tādējādi atstājot nozari nestabilā un neaizsargātā ekonomiskajā stāvoklī.

(149)

Ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti, Savienības ražošanas nozare, visticamāk, saskartos ar pieaugošu negodīgu konkurenci, kas izpaustos kā ievērojams daudzums biodīzeļdegvielas importa par dempinga cenām no ASV. Tas apturētu pašreizējo Savienības biodīzeļdegvielas nozares atlabšanu un, visticamāk, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos. Tāpēc pasākumu pārtraukšana nav Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2.   Nesaistīto importētāju un tirgotāju intereses

(150)

Tikai trīs importētāji/tirgotāji pieteicās un darīja zināmu savu viedokli. Lai gan viens uzņēmums apgalvoja, ka pašreizējais maksājumu apmērs ir nesamērīgs un ka pasākumu pagarināšana izkropļotu un ierobežotu tirgu, kā rezultātā celtos cenas, pārējie divi uzņēmumi apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi nav ietekmējuši viņu darbību, un bija neitrāli attiecībā uz iespēju pagarināt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(151)

Šīs izmeklēšanas konstatējumi neapstiprina argumentu, ka spēkā esošo pasākumu turpināšana ierobežotu tirgu un radītu augstākas cenas. Gluži pretēji, attiecīgajā periodā Savienības cenas ir samazinājušās, neraugoties uz pasākumu pastāvēšanu. Turklāt Savienības ražošanas nozarei pašlaik ir pietiekami daudz jaudas, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas, un tai ir arī neizmantotā jauda, lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu nākotnē. Tāpēc izvirzītie argumenti nav pierādījums tam, ka spēkā esošo pasākumu turpināšana būtu pretrunā importētāju un/vai tirgotāju interesēm.

6.3.   Lietotāju intereses

(152)

Tikai viens lietotājs, proti, naftas uzņēmums, kas pērk biodīzeļdegvielu, lai izgatavotu maisījumus ar minerāleļļām, pieteicās un Komisijai darīja zināmu savu viedokli. Minētais lietotājs stingri atbalstīja spēkā esošo pasākumu saglabāšanu un apgalvoja, ka to atcelšanai varētu būt postoša ietekme uz Savienības biodīzeļdegvielas tirgu, radot biodīzeļdegvielas par dempinga cenām ievērojama apjoma pieplūdumu, kā rezultātā varētu atkārtoties nopietns kaitējums Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei.

(153)

Nekas neliecina par to, ka spēkā esošie pasākumi ir negatīvi ietekmējuši Savienības biodīzeļdegvielas lietotājus, un nav pierādījumu tam, ka spēkā esošajiem pasākumiem ir bijusi nelabvēlīga ietekme uz to rentabilitāti vai darījumdarbību. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā Savienības biodīzeļdegvielas patēriņa stabilo vai tikai nelielo pieaugumu, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pašreizējo un turpmāko pieprasījumu, ja tas nākotnē palielinātos. Pasākumu saglabāšana neradītu piegādes nepietiekamību.

(154)

Tādēļ var secināt, ka pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā lietotāju interesēm.

6.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ASV izcelsmes biodīzeļdegvielai noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

7.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(156)

Ņemot vērā secinājumus par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un kaitējumu, izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumi, kuri piemērojami ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam un kuri noteikti ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, kas grozīta ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 444/2011, būtu jāsaglabā vēl piecus gadus.

(157)

Kā minēts 2. apsvērumā, antidempinga maksājumu, kurš bija spēkā attiecībā uz biodīzeļdegvielas importu no ASV, piemēroja arī tā paša ražojuma importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, un tāda biodīzeļdegvielas maisījuma importam Savienībā, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, un kura izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

(158)

Saglabājamos antidempinga maksājumus turpina piemērot arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, kā arī tāda biodīzeļdegvielas maisījuma importam Savienībā, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, un kura izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

(159)

Ražotāji eksportētāji no Kanādas, kas atbrīvoti no pasākumiem, kuru piemērošana paplašināta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 444/2011, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kas noteikti ar šo regulu.

(160)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu importam, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, kā izcelsme ir ASV un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kods 1516209829), ex 1518 00 91 (TARIC kods 1518009129), ex 1518 00 99 (TARIC kods 1518009929), ex 2710 19 43 (TARIC kods 2710194329), ex 2710 19 46 (TARIC kods 2710194629), ex 2710 19 47 (TARIC kods 2710194729), ex 2710 20 11 (TARIC kods 2710201129), ex 2710 20 15 (TARIC kods 2710201529), ex 2710 20 17 (TARIC kods 2710201729), ex 3824 90 92 (TARIC kods 3824909212), ex 3826 00 10 (TARIC kods 3826001029, 3826001039, 3826001049, 3826001099) un ex 3826 00 90 (TARIC kods 3826009019).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro turpmāk minēto uzņēmumu 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda nemainīga summa.

Uzņēmums

Antidempinga maksājuma likme EUR par tonnu neto

TARIC papildu kods

Archer Daniels Midland Company, Decatur

68,6

A933

Cargill Inc., Wayzata

0

A934

Green Earth Fuels of Houston LLC, Houston

70,6

A935

Imperium Renewables Inc., Seattle

76,5

A936

Peter Cremer North America LP, Cincinnati

198,0

A937

World Energy Alternatives LLC, Boston

82,7

A939

I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

115,6

Sk. I pielikumu

Visi pārējie uzņēmumi

172,2

A999

Antidempinga maksājums maisījumiem jāpiemēro proporcionāli tam, kāds pēc masas ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, saturs (biodīzeļdegvielas saturs) maisījumā.

3.   Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms laišanas brīvā apgrozībā, un tāpēc pārdevējs faktiski samaksāto vai maksājamo cenu koriģējis par labu pircējam, ja iestājas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (17) 145. panta 2. un 3. punktā paredzētie apstākļi, antidempinga maksājuma apmēru, kas noteikts 2. punktā, samazina par procentuālo daļu, kura atspoguļo faktiski samaksātajai vai maksājamajai cenai piemēroto korekciju.

4.   Šā panta 2. punktā uzskaitītajiem uzņēmumiem noteikto individuālo maksājumu likmi piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ar šo galīgo antidempinga maksājumu, kuru piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”, kā noteikts 1. panta 2. punktā, piemēro arī tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu importam, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kods 1516209821), ex 1518 00 91 (TARIC kods 1518009121), ex 1518 00 99 (TARIC kods 1518009921), ex 2710 19 43 (TARIC kods 2710194321), ex 2710 19 46 (TARIC kods 2710194621), ex 2710 19 47 (TARIC kods 2710194721), ex 2710 20 11 (TARIC kods 2710201121), ex 2710 20 15 (TARIC kods 2710201521), ex 2710 20 17 (TARIC kods 2710201721), ex 3824 90 92 (TARIC kods 3824909210), ex 3826 00 10 (TARIC kods 3826001020, 3826001030, 3826001040, 3826001089) un ex 3826 00 90 (TARIC kods 3826009011), izņemot tos ražojumus, ko izgatavojuši turpmāk uzskaitītie uzņēmumi.

Valsts

Uzņēmums

TARIC papildu kods

Kanāda

BIOX Corporation, Oakville, Ontārio, Kanāda

B107

Kanāda

Rothsay Biodiesel, Guelph, Ontārio, Kanāda

B108

Maksājums, kura piemērošanu jāpaplašina, ir maksājums, kurš ar 1. panta 2. punktu noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, proti, galīgais antidempinga maksājums EUR 172,2 par tonnu neto.

Antidempinga maksājums maisījumiem jāpiemēro proporcionāli tam, kāds pēc masas ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, saturs (biodīzeļdegvielas saturs) maisījumā.

2.   Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms laišanas brīvā apgrozībā, un tāpēc pārdevējs faktiski samaksāto vai maksājamo cenu koriģējis par labu pircējam, ja iestājas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 145. panta 2. un 3. punktā paredzētie apstākļi, antidempinga maksājuma apmēru, kas noteikts 1. panta 2. punktā, samazina par procentuālo daļu, kura atspoguļo faktiski samaksātajai vai maksājamajai cenai piemēroto korekciju.

3.   Šā panta 1. punktā uzskaitītajiem uzņēmumiem piešķirto atbrīvojumu piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” saskaņā ar 1. panta 1. punktu noteikto maksājumu.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

1.   Ar šo galīgo antidempinga maksājumu, kā noteikts 1. panta 2. punktā, piemēro arī tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu importam, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, maisījumā, kas satur 20 masas % vai mazāk tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās valstīs un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kods 1516209830), ex 1518 00 91 (TARIC kods 1518009130), ex 1518 00 99 (TARIC kods 1518009930), ex 2710 19 43 (TARIC kods 2710194330), ex 2710 19 46 (TARIC kods 2710194630), ex 2710 19 47 (TARIC kods 2710194730), ex 2710 20 11 (TARIC kods 2710201130), ex 2710 20 15 (TARIC kods 2710201530), ex 2710 20 17 (TARIC kods 2710201730), ex 3824 90 92 (TARIC kods 3824909220), un ex 3826 00 90 (TARIC kods 3826009030).

Antidempinga maksājums maisījumiem jāpiemēro proporcionāli tam, kāds pēc masas ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, saturs (biodīzeļdegvielas saturs) maisījumā.

2.   Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms laišanas brīvā apgrozībā, un tāpēc pārdevējs faktiski samaksāto vai maksājamo cenu koriģējis par labu pircējam, ja iestājas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 145. panta 2. un 3. punktā paredzētie apstākļi, antidempinga maksājuma apmēru, kas noteikts 1. panta 2. punktā, samazina par procentuālo daļu, kura atspoguļo faktiski samaksātajai vai maksājamajai cenai piemēroto korekciju.

3.   1. panta 2. punktā uzskaitītajiem uzņēmumiem noteikto individuālo maksājumu likmi piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst III pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

4. pants

1.   Pieprasījumu atbrīvojumam no maksājuma, kura piemērošana ir paplašināta ar 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu, iesniedz rakstiski kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un to ir parakstījis atbrīvojuma pieprasītāja uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Rue de la loi 170, CHAR 04/034

1049 Brussels

BELGIUM

E-pasts: TRADE-TDI-INFORMATION@ec.europa.eu

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 4. punktu Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju var ar lēmumu piešķirt atbrīvojumu no 2. panta 1. punktā un 3. panta 1. punktā paplašinātā maksājuma tādu uzņēmumu importam, kuri neapiet ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 piemērotos antidempinga pasākumus.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2015. gada 14. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Padomes 2009. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 599/2009, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 179, 10.7.2009., 26. lpp.).

(3)  Padomes 2011. gada 5. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 444/2011, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 11.5.2011., 12. lpp.).

(4)  Padomes 2013. gada 19. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 315, 26.11.2013., 2. lpp.).

(5)  Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, OV C 289, 4.10.2013., 12. lpp.

(6)  Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV C 217, 10.7.2014., 14. lpp.).

(7)  Mexico – Definitive Anti-dumping Measures on Beef and Rice, WT/DS 295/AB/R, 2005. gada 29. novembris.

(8)  Saskaņā ar ASV likumdošanu ASV Kodeksa 26. sadaļas 45.K panta c) punkta 3. apakšpunktā termins “biomasa” nozīmē visus organiskos materiālus, izņemot A) naftu un dabasgāzi (vai jebkuru to produktu) un B) ogles (tostarp lignītu) vai jebkuru to produktu.

(9)  Komisijas 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 194/2009, ar ko piemēro pagaidu kompensācijas maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 67, 12.3.2009., 50. lpp.), 20. apsvērums.

(10)  Drukas kļūdas dēļ informācijas izpaušanas dokumentā bija nepareizi norādīts EUR 884.

(11)  Sk., piemēram, http://biodiesel.org/news/news-display/2014/05/14/biodiesel-producers-hit-hard-by-policy-uncertainty, skatīts 2015. gada 6. jūlijā.

(12)  Gibraltārs neietilpst muitas savienībā, un ražojumu importu Gibraltārā neuzskata par ražojumu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā.

(13)  Biodīzeļdegvielas patēriņš Kanādā 2015. gadā būs nedaudz virs 300 000 tonnām. Piemēram, http://gain.fas.usda.gov/Recent%20GAIN%20Publications/Biofuels%20Annual_Ottawa_Canada_11-24-2014.pdf, skatīts 2015. gada 6. jūlijā.

(14)  Regula (EK) Nr. 599/2009, 181.–183. apsvērums.

(15)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 1194/2013, 202.–208. apsvērums.

(16)  Komisijas 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 193/2009, ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 67, 12.3.2009., 22. lpp.).

(17)  Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Uzņēmuma nosaukums

Pilsēta

TARIC papildu kods

American Made Fuels, Inc.

Canton

A940

AG Processing Inc.

Omaha

A942

Alabama Clean Fuels Coalition Inc.

Birmingham

A940

Arkansas SoyEnergy Group

DeWitt

A940

Arlington Energy, LLC

Mansfield

A940

Athens Biodiesel, LLC

Athens

A940

Beacon Energy

Cleburne

A940

Biodiesel of Texas, Inc.

Denton

A940

BioDiesel One Ltd

Southington

A940

Buffalo Biodiesel, Inc

Tonawanda

A940

BullDog BioDiesel

Ellenwood

A940

Carbon Neutral Solutions, LLC

Mauldin

A940

Central Iowa Energy, LLC

Newton

A940

Chesapeake Custom Chemical Corp.

Ridgeway

A940

Community Fuels

Stockton

A940

Delta BioFuels, Inc.

Natchez

A940

Diamond Biofuels

Mazon

A940

Direct Fuels

Euless

A940

Eagle Creek Fuel Services, LLC

Baltimore

A940

Earl Fisher Bio Fuels

Chester

A940

East Fork Biodiesel, LLC

Algona

A940

ECO Solutions, LLC

Chatsworth

A940

Ecogy Biofuels, LLC

Tulsa

A940

ED & F Man Biofuels Inc.

New Orleans

A940

Freedom Biofuels, Inc.

Madison

A940

Fuel & Lube, LLC

Richmond

A940

Fuel Bio

Elizabeth

A940

FUMPA Bio Fuels

Redwood Falls

A940

Galveston Bay Biodiesel, LP (BioSelect Fuels)

Houston

A940

Geo Green Fuels, LLC

Houston

A940

Georgia Biofuels Corp.

Loganville

A940

Green River Biodiesel, Inc.

Moundville

A940

Griffin Industries, Inc.

Cold Spring

A940

High Plains Bioenergy

Guymon

A940

Huish Detergents, Inc.

Salt Lake City

A940

Incobrasa Industries, Ltd.

Gilman

A940

Independence Renewable Energy Corp.

Perdue Hill

A940

Indiana Flex Fuels

LaPorte

A940

Innovation Fuels, Inc.

Newark

A940

Iowa Renewable Energy, LLC

Vašingtona

A940

Johann Haltermann Ltd.

Houston

A940

Lake Erie Biofuels, LLC

Erie

A940

Leland Organic Corporation

Leland

A940

Louis Dreyfus Agricultural Industries, LLC

Wilton

A940

Louis Dreyfus Claypool Holdings LLC

Claypool

A940

Memphis Biofuels, LLC

Memphis

A942

Middle Georgia Biofuels

East Dublin

A940

Middletown Biofuels, LLC

Blairsville

A940

Musket Corporation

Oklahoma City

A940

New Fuel Company

Dallas

A940

North Mississippi Biodiesel

New Albany

A940

Northern Biodiesel, Inc.

Ontario

A940

Northwest Missouri Biofuels, LLC

St. Joseph

A940

Nova Biofuels Clinton County, LLC

Clinton

A940

Nova Biosource

Senaca

A940

Organic Fuels, Ltd

Houston

A940

Owensboro Grain Company LLC

Owensboro

A940

Paseo Cargill Energy, LLC

Kansas City

A940

Peach State Labs, Inc.

Rome

A940

Perihelion Global, Inc.

Opp

A940

Philadelphia Fry-O-Diesel Inc.

Philadelphia

A940

Pinnacle Biofuels, Inc.

Crossett

A940

PK Biodiesel

Woodstock

A940

Pleasant Valley Biofuels, LLC

American Falls

A940

RBF Port Neches LLC

Houston

A940

Red Birch Energy, Inc.

Bassett

A940

Red River Biodiesel Ltd.

New Boston

A940

REG Ralston, LLC

Ralston

A940

Renewable Energy Products, LLC

Santa Fe Springs

A940

Riksch BioFuels LLC

Crawfordsville

A940

Safe Renewable Corp.

Conroe

A940

Sanimax Energy Inc.

DeForest

A940

Scott Petroleum

Itta Bena

A942

Seminole Biodiesel

Bainbridge

A940

Soy Solutions

Milford

A940

SoyMor Biodiesel, LLC

Albert Lea

A940

Sunshine BioFuels, LLC

Camilla

A940

TPA Inc.

Forbes

A940

Trafigura AG

Stamford

A940

U.S. Biofuels, Inc.

Rome

A940

United Oil Company

Pittsbourgh

A940

Valco Bioenergy

Harlingen

A940

Vanguard Synfuels, LLC

Pollaks

A940

Vinmar Overseas, Ltd

Houston

A938

Vitol Inc.

Houston

A940

Walsh Bio Diesel, LLC

Mauston

A940

Western Dubque Biodiesel, LLC

Farley

A940

Western Iowa Energy, LLC

Wall Lake

A940

Western Petroleum Company

Eden Prairie

A940


II PIELIKUMS

Regulas 1. panta 4. punktā un 2. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt iekļautam rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formā:

rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats,

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās (apjoms) nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, pārdošanai eksportam uz Eiropas Savienību ir ražotas [uzņēmuma nosaukums un adrese], [TARIC papildu kods], [attiecīgajā(-ās) valstī(-īs)]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”


III PIELIKUMS

Regulas 3. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas parakstītai deklarācijai šādā formā:

rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats,

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās (apjoms) nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, pārdošanai eksportam uz Eiropas Savienību ir ražotas [uzņēmuma nosaukums un adrese], [TARIC papildu kods], [attiecīgajā(-ās) valstī(-īs)]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”


15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/99


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1519

(2015. gada 14. septembris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantam piemēro galīgos kompensācijas maksājumus Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 18. panta 1. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 (2) Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu amplitūdā no EUR 211,2 līdz EUR 237 par tonnu neto, importējot nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīnu gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko tajā laikā klasificēja ar KN kodiem ex 1516 20 98 (Taric kods 1516209820), ex 1518 00 91 (Taric kods 1518009120), ex 1518 00 99 (Taric kods 1518009920), ex 2710 19 41 (Taric kods 2710194120), 3824 90 91, ex 3824 90 97 (Taric kods 3824909787) un kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”). Ar šo regulu noteiktie kompensācijas maksājumi, turpmāk saukti “spēkā esošie pasākumi”.

(2)

Pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011 (3) galīgo kompensācijas maksājumu, kurš noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, piemēroja arī tādam biodīzeļdegvielas importam Savienībā, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, izņemot importu, kuru ražojis uzņēmums BIOX Corporation, Oakville un Rothsay Biodiesel, Guelph, Ontārio, Kanāda. Ar to pašu regulu Padome galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, piemēroja arī tāda Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas maisījuma importam, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā.

1.2.   Pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz citām trešām valstīm

(3)

Ārpus šīs procedūras darbības jomas biodīzeļdegvielas antidempinga pasākumi pašlaik ir spēkā attiecībā uz eksportu no Argentīnas un Indonēzijas (4).

1.3.   Pārskatīšanas pieprasījums

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam spēkā esošo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 18. pantam.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2014. gada 9. aprīlī to Savienības ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas kopapjoma. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

1.4.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (6) 15. panta 1. punktu, noteica, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, un 2014. gada 10. jūlijā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (7), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tajā pašā dienā Komisija sāka to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas bija spēkā attiecībā uz ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu (8). Tās ir paralēlas, bet atšķirīgas procedūras, uz kurām attiecas atsevišķas regulas.

(7)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 22. panta 1. punktu un 10. panta 7. punktu Komisija informēja Amerikas Savienoto Valstu valdību, ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu, un uzaicināja ASV valdību uz apspriedi, lai noskaidrotu situāciju saistībā ar pārskatīšanas pieprasījuma saturu un rastu savstarpēji saskaņotu risinājumu. ASV valdība pieņēma šo piedāvājumu apspriesties, un apspriede notika 2014. gada 3. jūlijā. Apspriedē nebija iespējams panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tomēr tika pienācīgi ņemtas vērā ASV valdības iestāžu iesniegtās piezīmes.

1.5.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(8)

Izmeklēšana par subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam (“attiecīgais periods”).

1.6.   Ieinteresētās personas

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ASV un ASV iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.7.   Atlase

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

a)   Savienības ražotāju atlase

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu un vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Šajā pagaidu izlasē bija iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kas atradās septiņās dažādās dalībvalstīs un kas veidoja gandrīz 30 % no biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(13)

Viens uzņēmums, kas atradās Itālijā, lūdza to iekļaut izlasē. Tomēr minētais uzņēmums savu darbību sāka tikai 2013. gada beigās pēc tam, kad tas no cita pagaidu izlasē iekļauta Itālijas biodīzeļdegvielas ražotāja bija iegādājies biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Tā kā nebija pieejami vēsturiskie dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu būtiskās tendences attiecīgajā periodā, un ņemot vērā to, ka cits Itālijas uzņēmums jau bija iekļauts pagaidu izlasē, tika nolemts minēto uzņēmumu izlasē neiekļaut.

(14)

ASV Nacionālā biodīzeļdegvielas padome (“NBP”) norādīja, ka pagaidu izlase atšķiras no izlases, kas tika izveidota iepriekšējās izmeklēšanās par biodīzeļdegvielu, un norādīja uz diviem pagaidu izlasē neiekļautiem uzņēmumiem ar ievērojamu ražošanas un pārdošanas apjomu. Tomēr abi NBP norādītie uzņēmumi vai nu bija saistīti ar citu izlasē jau iekļautu uzņēmumu, kuram bija lielāks pārdošanas apjoms, vai arī to pārdošanas apjoms bija zemāks nekā kādam pagaidu izlasē iekļautajam uzņēmumam tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ, iekļaujot kādu no šiem diviem uzņēmumiem, netiktu mainīta pagaidu izlases reprezentativitāte. Tāpēc pagaidu izlase tika apstiprināta kā Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

(15)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ASV valdība apgalvoja, ka izlase, kas pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, nebūtu uzskatāma par tādu, kas ir reprezentatīva Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei kopumā, un ka mikroekonomiskos rādītājus būtu bijis jāanalizē uz plašāka pamata. ASV valdība norādīja uz PTO Apelācijas institūcijas konstatējumu lietā EC – Fasteners (“EK –savienotājelementi”), saskaņā ar ko 27 % izlase tika uzskatīta par mazu proporcionāli kopējam apjomam un tā būtu liela daļa tikai sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā.

(16)

Pretēji izmeklēšanai savienotājelementu lietā Komisija šajā izmeklēšanā definēja, ka Savienības ražošanas nozare ir visi ražotāji, nevis tikai atlasītie uzņēmumi (sk. 151. apsvērumu). Turklāt visi makroekonomiskie rādītāji tika vērtēti visai ražošanas nozarei, kamēr tikai daži mikroekonomiskie rādītāji tika analizēti atlasītajiem uzņēmumiem. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvokļa kopējā analīze pamatojās uz makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju izvērtējumu. Savienības ražošanas nozare jebkurā gadījumā ir uzskatāma par sadrumstalotu nozari, jo tā sastāv no vairāk nekā 200 ražotājiem visā Savienībā, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tādēļ Komisija secina, ka izlase, kura pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, ir reprezentatīva, un apgalvojums tiek noraidīts.

b)   Importētāju atlase

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Tikai daži nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

c)   ASV ražotāju eksportētāju atlase

(19)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ASV ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija aicināja ASV pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Komisijai atbildēja 27 ASV ražotāji, bet tikai deviņi no tiem sniedza eksporta un/vai iekšzemes pārdošanas apjoma datus, kas atlases vajadzībām pieprasīti paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā. Neviens no tiem nebija eksportējis uz Savienību PIP laikā. Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomu. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ASV iestādēm notika apspriedes par izlases veidošanu. Piezīmes netika iesniegtas.

(21)

Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem noteiktajā termiņā neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija 2014. gada 7. oktobrī informēja trīs izlasē iekļautos ražotāju eksportētājus par to, ka atbildes netika saņemtas.

(22)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs 2014. gada 10. oktobrī informēja Komisiju, ka tas bija izvēlējies neatbildēt uz anketas jautājumiem. Pārējie divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja dažādus termiņa pagarinājumus, kas tika piešķirti, taču pilnīgas atbildes netika saņemtas.

(23)

Komisija 2014. gada 10. novembrī trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nosūtīja vēstuli par nodomu piemērot pamatregulas 28. pantu. Arī ASV iestādes tika informētas par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 28. pantu. Termiņš piezīmju iesniegšanai par minēto vēstuli bija 2014. gada 21. novembris.

(24)

Līdz 2014. gada 21. novembrim divi izlasē iekļautie uzņēmumi neatsaucās vispār, bet trešais izlasē iekļautais uzņēmums paskaidroja, ka termiņš nav bijis pietiekams, lai tas varētu iesniegt atbildi.

(25)

Tādēļ Komisija secināja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Tā rezultātā Komisija nolēma piemērot pamatregulas 28. panta noteikumus, tādēļ apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

1.8.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(26)

Komisija atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no ASV iestādēm, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un četriem lietotājiem/tirgotājiem.

(27)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(28)

Pārbaudes vizītes tika veiktas šādu Amerikas Savienoto Valstu iestāžu telpās:

 

ASV federālās iestādes

Valsts kase

Lauksaimniecības departaments

 

Štatu iestādes

Floridas štata iestādes, Tallahassee

Aiovas štata iestādes, Des Moines

Kanzasas štata iestādes, Topeka

Kentuki štata iestādes, Frankfort

(29)

Pārbaudes vizītes tika veiktas šādu Savienības ražotāju telpās:

Bio-Oils Huelva S.L., Huelva, Spānija,

Biopetrol Rotterdam BV, Rotterdam, Nīderlande,

Diester Industrie S.A.S., Rouen, Francija,

Novaol S.R.L., Milan, Itālija,

Preol A.S., Lovosice, Čehijas Republika,

Rafineria Trzebinia S.A., Trzebinia, Polija,

Verbio Vereinigte BioEnergie AG, Leipzig, Vācija.

1.9.   Informācijas izpaušana

(30)

Komisija 2015. gada 3. jūnijā visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plānoja saglabāt spēkā esošos antisubsidēšanas pasākumus, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Komisija izvērtēja ieinteresēto personu piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP pieprasīja uzklausīšanu pie Uzklausīšanas amatpersonas tirdzniecības jautājumos, un tā tika nodrošināta.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAžOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAžOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(32)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums kā izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīnu gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“pārskatāmais ražojums”) un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, ex 2710 20 11, ex 2710 20 15, ex 2710 20 17, ex 3824 90 92, ex 3826 00 10 un ex 3826 00 90.

(33)

Biodīzeļdegviela ir degviela no atjaunojamām izejvielām, un transporta nozarē to izmanto dīzeļdzinējiem. Tomēr tradicionālie dzinēji nevar darboties ar tīru biodīzeļdegvielu, bet gan ar minerālās dīzeļdegvielas un ierobežota satura biodīzeļdegvielas maisījumu.

(34)

ASV ražotā biodīzeļdegviela galvenokārt ir “taukskābju metilesteris” (FAME), ko iegūst no virknes augu eļļu (sojas pupu eļļa, palmu eļļa, rapšu eļļa) un no izmantotas cepamās eļļas, dzīvnieku taukiem vai biomasas, kuri kalpo kā biodīzeļdegvielas izejvielas. Termins “esteris” attiecas uz augu eļļu transesterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu. Termins “metil-” attiecas uz metanolu – procesā visbiežāk izmantoto spirta veidu, lai gan ražošanas procesā var izmantot arī etanolu, tādējādi iegūstot “taukskābju etilesterus”.

(35)

Visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai neatkarīgi no ražošanā izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats izmantošanas mērķis. Izmeklētā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Raugoties no dīzeļdegvielas galalietotāja viedokļa, nav nozīmes tam, vai degvielas sūknī pieejamajā maisījumā ietilpst kāda konkrēta biodīzeļdegvielas izejviela.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(36)

Tāpat, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ASV iekšzemes tirgū pārdotajai biodīzeļdegvielai un eksportam pārdotajai ASV biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums. Līdzīgi arī biodīzeļdegvielai, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā ražojumam, kuru no ASV eksportē uz Savienību. Tāpēc pamatregulas 2. panta c) punkta izpratnē pašreizējās izmeklēšanas mērķiem tie ir līdzīgi ražojumi.

2.3.   Prasības attiecībā uz ražojumu klāstu

(37)

ASV valdība apgalvoja, ka no biomasas ražotā dīzeļdegviela (9) ir ražojumu kategorija, kas ir plašāka nekā pārskatāmais ražojums. Tomēr, kā izklāstīts regulā, ar kuru nosaka pagaidu kompensācijas maksājumus sākotnējā izmeklēšanā (10), visus biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumu veidus, tostarp no biomasas ražotu dīzeļdegvielu, uzskata par biodīzeļdegvielu un uz to attiecas tiesību aktu pakete par energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un alternatīvajām degvielām. Tas tādēļ, ka no biomasas ražotai biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā biodīzeļdegvielai, kura ražota no citiem avotiem. Sākotnējās izmeklēšanas konstatējumu nav apstrīdējusi neviena ieinteresētā persona, un tas paliek spēkā šajā termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpēc Komisija noraidīja minēto ASV valdības apgalvojumu.

3.   SUBSIDĒŠANAS TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1.   Ievadpiezīmes

(38)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties vai atkārtoties. Atkārtošanās iespējamības jēdziens nozīmē to, ka subsīdijām nav jāpastāv procedūras sākumā vai brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par pasākumu saglabāšanu. Līdz ar to Komisija pārbaudīja arī to, vai pēc PIP varētu atkārtoties subsīdijas, kuru termiņš ir beidzies.

(39)

Komisija analizēja visas pārskatīšanas pieprasījumā norādītās subsīdiju shēmas un lūdza ASV iestādes sniegt informāciju par visām pārējām iespējamajām subsīdiju shēmām. Pamatojoties uz informāciju, ko ASV iestādes ietvērušas atbildē uz Komisijas anketas jautājumiem, Komisija analizēja šādas PIP laikā spēkā esošās subsīdiju shēmas:

 

Federālās shēmas

a)

Biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts un biodīzeļdegvielas kredīts

b)

Mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts

c)

Celulozes biodegvielas ražošanas kredīts

d)

ASV Lauksaimniecības ministrijas bioenerģijas programma modernām biodegvielām

 

Štatu shēmas

a)

Florida: Floridas biodegvielu ieguldījuma nodokļa kredīts

b)

Aiova: Aiovas biodīzeļdegvielas ražotāju nodokļa atmaksa

c)

Kanzasa: Kanzasas kvalificēto biodīzeļdegvielas ražotāju atvieglojums

d)

Kentuki: Kentuki biodīzeļdegvielas ražošanas nodokļa kredīts

(40)

Turpmāk minētās shēmas turpmāk netiks analizētas, jo, pamatojoties uz ASV iestāžu sniegto informāciju, minētās shēmas bija neaktīvas, izbeigušās pirms PIP vai nesniedza nekādas priekšrocības ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem PIP laikā.

 

Federālā shēma

Aizdevumu garantijas modernajām biodegvielām

 

Štatu shēmas

i)

Alabamas biodegvielas ražošanas iekārtu nodokļa kredīts

ii)

Arkanzasas alternatīvās degvielas dotācijas un atlaides

iii)

Ilinoisas atjaunojamo degvielu attīstības programma

iv)

Indianas biodīzeļdegvielas ražošanas nodokļa kredīts

v)

Kentuki alternatīvās degvielas ražošanas nodokļu atvieglojumi

vi)

Luiziānas biodīzeļdegvielas aprīkojuma un biodīzeļdegvielas nodokļa atbrīvojums

vii)

Meinas biodegvielu ražošanas nodokļa kredīts

viii)

Merilendas biodegvielu ražošanas atvieglojums

ix)

Misisipi biodegvielu ražošanas atvieglojums

x)

Misūri kvalificēto biodīzeļdegvielas ražotāju atvieglojumu fonds

xi)

Montanas alternatīvās degvielas ražošanas īpašuma nodokļa atvieglojums

xii)

Montanas biodīzeļdegvielas ražošanas iekārtu nodokļa kredīts

xiii)

Nebraskas biodīzeļdegvielas ražošanas ieguldījumu nodokļa kredīts

xiv)

Ņujorkas biodegvielas ražošanas nodokļa kredīts

xv)

Dienvidkarolīnas biodīzeļdegvielas iekārtu kredīts

xvi)

Teksasas degvielas un biodīzeļdegvielas ražošanas atvieglojumu programma

xvii)

Virdžīnijas biodegvielu ražošanas dotācijas

xviii)

Vašingtonas alternatīvās degvielas aizdevumi un dotācijas

xix)

Vašingtonas štata biodegvielu ražošanas nodokļa atbrīvojums

3.2.   Importa subsidēšana PIP laikā – federālās shēmas

3.2.1.   Biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts un biodīzeļdegvielas kredīts

3.2.1.1.   Juridiskais pamats

(41)

Biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājiem, mazumtirgotājiem un galalietotājiem paredzētās nodokļu kredītu shēmas juridiskais pamats ir ASV Kodeksa 26. sadaļas 40.A, 6426. un 6427. punkts. Minētajos punktos paredzēti šādi biodīzeļdegvielas kredīti:

i)

biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts (shēma “USD 1 par galonu”);

ii)

biodīzeļdegvielas kredīts;

iii)

mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju kredīts.

(42)

Mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts ir nodokļu kredīts, kas attiecas tikai uz mazajiem lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotājiem. Šī shēma ir sīki apskatīta 59. līdz 63. apsvērumā.

3.2.1.2.   Atbilstības kritēriji

(43)

Lai atbilstu 41. apsvēruma i) punktā minētā biodīzeļdegvielas maisījuma kredīta kritērijiem, uzņēmumam ir jāveido biodīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas maisījums, ko pārdod kā degvielu vai pārdod izmantošanai kā degvielu.

(44)

Personai, kas pieprasa šo atvieglojumu, ir no biodīzeļdegvielas ražotāja vai importētāja jāsaņem sertifikāts, kurā norādīts konkrētais ražojums un biodīzeļdegvielas un lauksaimniecības biodīzeļdegvielas (11) procentuālais saturs tajā. Šis kredīts tiek piešķirts kā akcīzes nodokļa kredīts, vai, ja uzņēmuma akcīzes nodokļa saistības ir mazākas par kopējo akcīzes nodokļa kredītu, uzņēmums atlikušo kredītu var pieprasīt kā atmaksājamu ienākuma nodokļa kredītu. Atmaksājams ienākuma nodokļa kredīts ir pret nodokļu maksātāja ienākuma nodokļiem izsniegts kredīts vai tiešs maksājums. Tas ir atmaksājams, jo kredīta pārpalikumu nodokļu maksātājam var izmaksāt kā tiešu naudas maksājumu, ja kredīts ir lielāks par indivīda nodokļu saistībām.

(45)

Šīs regulas 41. apsvēruma ii) punktā minētais biodīzeļdegvielas kredīts ir neatmaksājams ienākuma nodokļa kredīts, kas paredzēts neatšķaidītas (tīras) biodīzeļdegvielas mazumtirgotājiem vai tiešajiem patērētājiem. Neatšķaidītas biodīzeļdegvielas kredīts ir pieejams tikai tām personām, kas galonu neatšķaidītas biodīzeļdegvielas iepilda transportlīdzekļa degvielas tvertnē vai izmanto kā degvielu. Jānorāda, ka šo kredītu var saņemt arī biodīzeļdegvielas ražotāji, kas ražo paši savu biodīzeļdegvielu. Līdz ar to, lai pieprasītu kredītu, biodīzeļdegvielas ražotājam ir jādarbojas vai nu kā mazumtirgotājam (kurš galonu biodīzeļdegvielas iepilda galalietotāja transportlīdzekļa degvielas tvertnē), vai kā galalietotājam (kurš, piemēram, biodīzeļdegvielu iepilda savu transportlīdzekļu degvielas tvertnēs).

3.2.1.3.   Praktiskā īstenošana

(46)

Biodīzeļdegvielai, kas tiek jaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, var piemērot biodīzeļdegvielas maisījuma akcīzes nodokļa vai ienākuma nodokļa kredītu. PIP laikā visbiežāk izmantotais kredīts bija USD 1 par galonu visu veidu biodīzeļdegvielai, proti, iekļaujot lauksaimniecības biodīzeļdegvielu un no biomasas ražotu dīzeļdegvielu.

(47)

Galīgais nodokļa kredīts par degvielas maisījumu ir atkarīgs no biodīzeļdegvielas procentuālā satura tajā. Minimālā prasība, kas ir arī visbiežāk izmantotā prakse, ir 0,1 % minerālās dīzeļdegvielas pievienošana 99,9 % biodīzeļdegvielas (šo maisījuma ražojumu ASV apzīmē kā B99), jo tādējādi tiek nodrošināts, ka tiek iegūts maksimālais nodokļa kredīts. Biodīzeļdegvielas procentuālais saturs maisījuma ražojumā dod iespēju pretendēt uz nodokļu kredītu (piemēram, 100 galonu B99 degvielas satur 99,9 galonus biodīzeļdegvielas, un par to var saņemt nodokļu kredītu USD 99,90 apmērā). Biodīzeļdegvielas pārveidošana no tīra ražojuma (B100) par jauktu ražojumu (B99) ir vienkāršs process. Tīrai biodīzeļdegvielai pievieno 0,1 % minerālās dīzeļdegvielas, un tādējādi netiek veikta attiecīgā ražojuma būtiska pārveidošana. Tieši maisījuma izgatavošana nodrošina iespēju pretendēt uz kredītu.

(48)

Biodīzeļdegvielas ražotāji var pieprasīt šo atvieglojumu, ja tie paši izgatavo maisījumus. Ražotājam neatšķaidīta biodīzeļdegviela ir jāsamaisa ar minerālo dīzeļdegvielu. Tas, vai maisījuma biodīzeļdegviela ir paredzēta pārdošanai iekšzemes tirgū vai pārdošanai eksportā, neietekmē tiesības pieprasīt šo atvieglojumu.

(49)

Arī tie uzņēmumi, kas neražo, bet iepērk tīru biodīzeļdegvielu un izmanto to biodīzeļdegvielas maisījumiem, ir tiesīgi saņemt nodokļu kredītu. Šādiem uzņēmumiem no biodīzeļdegvielas ražotāja vai importētāja (un attiecīgā gadījumā no visiem tālākpārdošanas starpniekiem) ir jāsaņem sertifikāts, kurā ražotājs faktiski apliecina, ka nav pieprasījis nodokļu kredītu. Šāds sertifikāts ir nododams citām personām, un tas tā turētājam dod tiesības saņemt nodokļu kredītu USD 1 apmērā par katru neatšķaidītas biodīzeļdegvielas galonu.

(50)

Minēto atvieglojumu var pieprasīt vai nu kā pret akcīzes vai ienākuma nodokļa saistībām izsniegtu kredītu, vai kā tiešu naudas maksājumu. Atvieglojuma kopējā summa paliek tāda pati (USD 1 par galonu) neatkarīgi no tā, vai atvieglojumu pieprasa kā akcīzes nodokļa kredītu, ienākuma nodokļa kredītu, tiešu maksājumu nodokļu maksātājam vai kādu no iepriekš minētajām kombinācijām.

(51)

ASV Kodeksā paredzēts, ka biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu piešķir tikai tad, ja uzņēmums (maisījumu izgatavotājs), kas izgatavo biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumu, no biodīzeļdegvielas ražotāja saņem sertifikātu (“biodīzeļdegvielas sertifikāts”), kurā ražotājs inter alia apliecina biodīzeļdegvielas daudzumu, uz ko sertifikāts attiecas, un to, vai biodīzeļdegviela ir lauksaimniecības biodīzeļdegviela vai biodīzeļdegviela, kas nav lauksaimniecības biodīzeļdegviela. Ja uzņēmums, kas ražo biodīzeļdegvielu, to pēc tam samaisa ar minerālo dīzeļdegvielu un pieprasa nodokļu kredītu, šim uzņēmumam, lai tas varētu pieprasīt kredītu, biodīzeļdegvielas sertifikāts ir jāuzrāda kopā ar vajadzīgo dokumentāciju. Personai, kas saņem biodīzeļdegvielas sertifikātu un pēc tam biodīzeļdegvielu pārdod, nesaražojot biodīzeļdegvielas maisījumu, ir jāiesniedz pircējam biodīzeļdegvielas sertifikāts kopā ar “biodīzeļdegvielas tālākpārdevēja paziņojumu”. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums, kas izgatavo maisījumu un pieprasa nodokļu kredītu, biodīzeļdegvielas sertifikātu var saņemt tieši no biodīzeļdegvielas ražotāja vai netieši no biodīzeļdegvielas tālākpārdevēja. Tādējādi šis sertifikāts ir nododams citām personām, dodot tā turētājam tiesības pieprasīt nodokļu kredītu USD 1 apmērā par galonu biodīzeļdegvielas, ko pieprasītājs izmantojis kāda biodīzeļdegvielas maisījuma gatavošanai.

(52)

Pārskatīšanas periodā nekļuva pieejama nekāda jauna informācija, kas liktu apšaubīt sākotnējās izmeklēšanas secinājumu, ka visa biodīzeļdegviela tiek subsidēta ar šo nodokļu kredītu.

(53)

Attiecībā uz biodīzeļdegvielas kredītu jānorāda, ka atšķirībā no iepriekšējās izmeklēšanas, kad dominējošais kredīts bija USD 1 par galonu nejauktas (neatšķaidītas) biodīzeļdegvielas vai USD 0,50 par katru galonu citas nejauktas biodīzeļdegvielas, nejauktas biodīzeļdegvielas mazumtirgotājs (vai biodīzeļdegvielas ražotājs, kas darbojas kā mazumtirgotājs) vai galalietotājs tagad kā neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu var pieprasīt USD 1,00 par galonu nejauktas (neatšķaidītas) lauksaimniecības biodīzeļdegvielas vai cita veida biodīzeļdegvielas, kā arī no biomasas ražotas dīzeļdegvielas. Neatmaksājams vispārējās uzņēmējdarbības kredīts ir pret uzņēmuma ienākuma nodokli izsniegts kredīts. Tas ir neatmaksājams, jo gadījumā, ja uzņēmuma kredīti ir lielāki par tā nodokļu saistībām, kredīta pārpalikumu nevar izmaksāt uzņēmumam kā tiešu skaidras naudas maksājumu. Tomēr saskaņā ar ASV iestāžu sniegto informāciju uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu, kas piešķirts uz vienu gadu, var pārnest divus gadus atpakaļ un divdesmit gadus uz priekšu.

(54)

ASV iestādes atzina, ka daži biodīzeļdegvielas ražotāji, kas rīkojas kā mazumtirgotāji vai lietotāji, PIP laikā ir guvuši priekšrocības no šā kredīta, bet nevarēja precīzi izteikt skaitļos priekšrocības, ko tie saņēmuši minētajā laikā.

3.2.1.4.   Secinājumi

(55)

Biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts, kā arī biodīzeļdegvielas kredīts ir jāuzskata par fiskālo atvieglojumu neatkarīgi no tā, vai tas ir naudas maksājums (iespējams vienīgi attiecībā uz biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu) vai arī ar to kompensē nodokļu saistības (piemēro abiem nodokļu kredītiem).

(56)

Komisija uzskata, ka šīs shēmas ir subsīdija atbilstīgi pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktam un 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam, jo shēmas nodrošina Amerikas Savienoto Valstu valdības finansiālu ieguldījumu tiešu dotāciju veidā (naudas maksājumi iespējami tikai biodīzeļdegvielas maisījumu kredīta gadījumā) un nesaņemtus ieņēmumus, kuri citādā gadījumā būtu saņemami (nodokļu kompensācija) (piemēro abiem nodokļu kredītiem). Šie atvieglojumi sniedz priekšrocības uzņēmumiem, kas tos saņem.

(57)

Shēmas attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas darbojas biodīzeļdegvielas nozarē, un tāpēc ir uzskatāmas par īpašām pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamām.

(58)

Visbeidzot, tā kā biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu shēma paredz subsīdijas USD 1 par galonu visu veidu biodīzeļdegvielas, Komisija uzskata, ka minētā shēma ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem ir sniegusi ievērojamu subsīdiju summu un tādējādi bijusi vissvarīgākā shēma PIP laikā.

3.2.2.   Mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts

3.2.2.1.   Juridiskais pamats

(59)

ASV Kodeksa 26. sadaļas 40.A punktā paredzēts arī mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts.

3.2.2.2.   Atbilstības kritēriji

(60)

Šī shēma ir pieejama tikai mazajiem neatšķaidītas lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotājiem. Uz kredītu nevar pretendēt tie maisījumu jaucēji, maisījumu izgatavotāji vai tirgotāji, kuri iepērk biodīzeļdegvielu, bet to neražo. Mazs ražotājs ir ikviena persona, kuras ražošanas jauda nepārsniedz 60 miljonus galonu lauksaimniecības biodīzeļdegvielas gadā. Mazie lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāji var pieprasīt neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu USD 0,10 par katru saražotās lauksaimniecības biodīzeļdegvielas galonu. Ražotāja kvalificētais saražotais apjoms nedrīkst pārsniegt 15 miljonus galonu taksācijas gadā. Lai ražotājs varētu pieprasīt kredītu, lauksaimniecības biodīzeļdegviela jāizmanto kā degviela, jāpārdod izmantošanai kā degviela vai jāizmanto tādu biodīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas maisījumu izgatavošanai, ko izmanto kā degvielu vai pārdod izmantošanai kā degvielu. Tādējādi mazie lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāji šo shēmu var apvienot ar biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu shēmu un tādējādi kopā saņemt USD 1,10 par galonu. Turpretim lielie lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāji atbilst tikai biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu shēmas kritērijiem.

3.2.2.3.   Praktiskā īstenošana

(61)

Pieprasījumus piešķirt neatmaksājamus vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītus iesniedz katru gadu, kad pieprasījuma iesniedzējs aizpilda savu ienākuma nodokļa deklarāciju. Ar kredītu par katru biodīzeļdegvielas galonu, ko pieprasījuma iesniedzējs saražojis attiecīgajā taksācijas gadā (nepārsniedzot 15 miljonus galonu), kompensē pieprasījuma iesniedzēja uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības. Ja pieprasījuma iesniedzēja nodokļu saistības ir mazākas par pieprasītā kredīta apjomu, atlikušo summu var pārcelt uz priekšu uz nākamajiem taksācijas gadiem.

3.2.2.4.   Secinājumi

(62)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība sniedz kā nesaņemtus ieņēmumus, kuri citādā gadījumā tiktu saņemti. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(63)

Minētā shēma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

3.2.3.   Bioenerģijas programma modernai biodegvielai (BPMB)

3.2.3.1.   Juridiskais pamats

(64)

ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) Bioenerģijas programmu modernai biodegvielai (BPMB) reglamentē ar 2002. gada Fermu drošības un lauku ieguldījumu likuma (Farm Security and Rural Investment Act jeb 2002 Farm Bill) IX sadaļas 9005. iedaļu. Bija paredzēts, ka programmas termiņš beidzas 2012. gadā, bet tas tika pagarināts 2013. gadā un pēc tam 2014. gadā. Ar 2014. gada Lauksaimniecības likumu programma tika pagarināta vēl uz pieciem gadiem līdz 2018. gada beigām.

3.2.3.2.   Atbilstības kritēriji

(65)

Minētā programma paredz tiešas dotācijas moderno biodegvielu ražotājiem, kuru parasti definē kā “degvielu, ko iegūst no biomasas, kas nav kukurūzas graudu ciete”. Minētā definīcija ietver no biomasas ražotu dīzeļdegvielu (12). No programmas līdzekļiem ne vairāk kā piecus procentus var sadalīt kritērijiem atbilstīgajiem ražotājiem, kuru pārstrādes jauda pārsniedz 150 000 000 galonu modernas biodegvielas gadā. Maisījumu izgatavotāji nav tiesīgi saņemt šīs programmas atbalstu.

3.2.3.3.   Praktiskā īstenošana

(66)

Dalībnieki no valdības saņem tiešus maksājumus pēc tam, kad tie ir pieteikušies programmas atbalstam. Ražotājiem vispirms ir jāreģistrējas iestādē un jāparaksta līgums. Ražotājiem par katru fiskālā gada ceturksni ir jāiesniedz maksājumu pieteikumi, lai saņemtu maksājumu par attiecīgajā ceturksnī saražoto moderno biodegvielu. Maksājumus veic gan par faktisku ražošanas apjomu, gan par palielinātu ražošanas apjomu. Maksājumus par faktisko ražošanas apjomu aprēķina reizi ceturksnī, pamatojoties uz faktisko modernās biodegvielas apjomu, kas saražots katrā ceturksnī.

(67)

Maksājumus par palielinātu ražošanas apjomu veic, pamatojoties uz to kritērijiem atbilstīgās modernās biodegvielas daudzumu, kas saražots fiskālajā gadā un kas pārsniedz iepriekšējos fiskālajos gados saražoto daudzumu (kopš 2009. gada).

(68)

Pamatojoties uz ražošanas britu siltumvienības (BTU) (13) vērtību, finansējumu sadala starp visiem ražotājiem, kas pieteikušies. Finansējumu sadala vienmērīgi starp visiem ražotājiem atkarībā no BTU vērtības.

3.2.3.4.   Secinājumi

(69)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība sniedz kā tiešu dotāciju. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(70)

Minētā shēma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

3.2.4.   Celulozes biodegvielas ražošanas kredīts

3.2.4.1.   Juridiskais pamats

(71)

Programma pastāv kopš 2009. gada 1. janvāra un tika izveidota ar 2008. gada Pārtikas, saglabāšanas un enerģētikas likumu (Food, Conservation, and Energy Act). Pēc 2011. gada 1. janvāra programma tika pagarināta tāpat kā pārējās trīs iepriekš minētās shēmas (sīkāku informāciju skatīt 3.4.1. iedaļā). Ar 2014. gada 19. decembrī pieņemto likumu shēma ar atpakaļejošu spēku tika atjaunota uz visu 2014. gadu (14), bet uzņēmumi no šīs shēmas iegūto nodokļu kredītu var pārcelt uz nākamajiem 20 gadiem.

3.2.4.2.   Atbilstības kritēriji

(72)

Minētā shēma paredz neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu USD 1,01 apmērā par galonu otrās paaudzes biodegvielas, ko izmanto kā degvielu vai pārdod izmantošanai kā degvielu. Kritērijiem atbilst cita starpā tādas biodegvielas ražotāji, ko iegūst no visu veidu lignocelulozes vai hemicelulozes vielas, kura ir atjaunojama vai atkārtoti pieejama, kā arī no aļģēm iegūtas degvielas ražotāji.

3.2.4.3.   Praktiskā īstenošana

(73)

ASV iestādes neiesniedza sīki izstrādātus datus par PIP laikā sniegtajām priekšrocībām. Iestādes apgalvoja, ka tām informācija par 2013. gadā sniegtajām priekšrocībām būs zināma tikai 2015. gada oktobrī un par 2014. gadā sniegtajām priekšrocībām – 2016. gadā. Tomēr šķiet, ka shēma nav sniegusi priekšrocības otrās paaudzes degvielas kritērijiem atbilstīgas dīzeļdegvielas ražotājiem. Tas ir saistīts ar faktu, ka līdz šim šāda dīzeļdegviela, šķiet, nav ražota komerciālā mērogā un tirgū saražotais un pārdotais daudzums ir samērā neliels.

3.2.4.4.   Secinājumi

(74)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija neuzskatīja, ka šī shēma PIP laikā ir sniegusi priekšrocības biodīzeļdegvielas ražotājiem, un neanalizēja tās ietekmi uz iespējamo subsidēšanas turpināšanos un/vai atkārtošanos.

3.3.   Importa subsidēšana PIP laikā – štatu shēmas

3.3.1.   Floridas biodegvielu ieguldījuma nodokļa kredīts