15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/1

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (3) 3. panta 4. punktu katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šā mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu. Direktīvā 2009/28/EK ir uzsvērta arī nepieciešamība paaugstināt energoefektivitāti transporta nozarē, jo paredzams, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvara saistošo procentuālo mērķi būs grūti stabili sasniegt, ja arī turpmāk pieaugs vispārējais pieprasījums pēc enerģijas transporta jomā. Šī iemesla dēļ un tādēļ, ka energoefektivitāte ir svarīga arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, dalībvalstis un Komisija tiek mudinātas savos ziņojumos iekļaut detalizētāku informāciju par energoefektivitātes pasākumiem transporta nozarē, un šie ziņojumi ir jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (4) IV pielikumu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz energoefektivitātes veicināšanu transporta nozarē.

(2)

Ņemot vērā Savienības mērķi turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ievērojamo autotransporta degvielu īpatsvaru šajās emisijās, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK (5) 7.a panta 2. punktu ir jāparedz degvielas vai enerģijas piegādātājiem pienākums līdz 2020. gada 31. decembrim par vismaz 6 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību, ko rada degviela, kuru Savienībā izmanto autotransportā, visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros un atpūtas kuģos, kad tie nav jūrā. Biodegvielas piejaukšana ir viena no metodēm, kā fosilās degvielas piegādātāji var samazināt piegādāto fosilo degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti.

(3)

Direktīva 2009/28/EK nosaka ilgtspējības kritērijus, kas jāievēro, lai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo varētu ieskaitīt minētās direktīvas mērķos un lai tie tiktu atzīti par atbilstīgiem publiskā sektora atbalsta shēmām. Šajos kritērijos ietilpst prasības par minimālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, kas jāpanāk ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo salīdzinājumā ar fosilajām degvielām. Tādus pašus ilgtspējības kritērijus biodegvielai paredz ar Direktīvu 98/70/EK.

(4)

Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas un barības tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā – ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāgroza, lai ietvertu noteikumus par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē. Minētajos noteikumos būtu pienācīgi jāņem vērā vajadzība aizsargāt jau veiktās investīcijas.

(5)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielas un aprēķiniem par dažādu biodegvielas izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantošanas maiņu emisijām, var lēst, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītās emisijas ir ievērojamas un varētu novest pie pilnīgas vai daļējas atsevišķu biodegvielu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu zaudēšanas. Cēlonis – paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Lai samazinātu emisijas, ir lietderīgi nošķirt kultūraugu grupas: eļļas augi, cukuru saturoši augi un labība un citi cieti saturoši augi. Turklāt ir nepieciešams veicināt tādu modernu biodegvielu pētniecību un attīstību, kuras nekonkurē ar pārtikas kultūraugu audzēšanu, un turpināt pētīt dažādu kultūraugu grupu ietekmi uz tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu.

(6)

Lai izvairītos no tā, ka tiek stimulēta apzināti paaugstināta pārstrādes atlikumu ražošana, ko veic uz galvenā produkta rēķina, pārstrādes atlikumu definīcijā nebūtu jāiekļauj atlikumi, kas rodas tāda ražošanas procesa rezultātā, kurš ir apzināti modificēts minētajā nolūkā.

(7)

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas biodegvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgiem cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpēc ir lietderīgi veicināt plašāku šādu modernu biodegvielu pētniecību, attīstību un ražošanu; patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi.

(8)

Būtu vēlams jau 2020. gadā sasniegt ievērojami augstāku moderno biodegvielu patēriņa līmeni Savienībā, nekā tas paredzēts pašreizējās patēriņa prognozēs. Dalībvalstīm būtu jāveicina šādu modernu biodegvielu patēriņš un jācenšas savā teritorijā sasniegt moderno biodegvielu patēriņa minimālo līmeni, nosakot nejuridiski saistošu valsts mērķi, ko tās cenšas sasniegt saistībā ar to pienākumu nodrošināt, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstu valsts mērķu sasniegšanas plāni, ja tie ir pieejami, būtu jāpublicē, lai tirgus dalībniekiem uzlabotu pārredzamību un prognozējamību.

(9)

Ir arī lietderīgi, ka, nosakot valsts mērķus, dalībvalstis ziņo Komisijai par moderno biodegvielu patēriņa līmeni to teritorijā un par paveikto šādu valsts mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam; par to būtu jāpublicē kopsavilkuma ziņojums, lai izvērtētu, cik efektīvi ir pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā ar mērķi mazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju risku, veicinot modernas biodegvielas. Paredzams, ka modernām biodegvielām – ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un lieliem kopējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem – un to veicināšanai turpmāk būs būtiska nozīme transporta dekarbonizācijā un zemas oglekļa emisijas transporta tehnoloģiju attīstībā pēc 2020. gada.

(10)

Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ir svarīgi transporta nozarē samazināt to siltumnīcefekta gāzu emisiju un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilajām degvielām, un aicināja Komisiju turpināt izskatīt instrumentus un pasākumus attiecībā uz visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju transporta radīto emisiju samazināšanai un energoefektivitātes sekmēšanai, elektriskajam transportam un atjaunojamiem energoresursiem arī pēc 2020. gada.

(11)

Svarīgi ir arī tas, lai Atjaunojamo energoresursu ceļu karte laikposmam pēc 2020. gada, kas Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 23. panta 9. punktu jāiesniedz 2018. gadā, tostarp attiecībā uz transporta nozari, tiktu izstrādāta kā daļa no plašākas Savienības ar enerģētiku un klimatu saistītas tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas, kura savukārt jāizstrādā saskaņā ar Eiropadomes 2015. gada 20. marta sanāksmes secinājumiem. Tādēļ būtu lietderīgi pienācīgā laikā pārskatīt moderno biodegvielu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas stimulus, lai nodrošinātu, ka minētā pārskata secinājumi tiek pilnībā ņemti vērā, izstrādājot Ceļu karti laikposmam pēc 2020. gada.

(12)

Atšķirības aplēstajās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijās rada dažādas datu ievades un būtiskie pieņēmumi par lauksaimniecības attīstību, piemēram, tendences lauksaimniecības ražībā un ražīgumā, blakusproduktu sadalījums un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumi, kas ir ārpus biodegvielas ražotāju kontroles. Lai gan lielākā daļa biodegvielas izejvielu tiek ražotas Savienībā, paredzams, ka aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas galvenokārt būs ārpus Savienības jomās, kur papildu ražošana, visticamāk, tiks veikta par viszemākajām izmaksām. Jo īpaši pieņēmumi attiecībā uz tropu mežu pārveidošanu un kūdrāju nosusināšanu ārpus Savienības lielā mērā ietekmē aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, kas saistītas ar biodīzeļdegvielas ražošanu no eļļas augiem, un tādēļ ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt, lai šādus datus un pieņēmumus pārskata saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju par zemes pārveidošanu un mežu izciršanu, tostarp atspoguļojot minētajās jomās gūtos panākumus, īstenojot pašreizējās starptautiskās programmas. Tādēļ Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva ievieš to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai, kuras ir saistītas ar biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, un novērtē iespējas attiecīgajos ilgtspējības kritērijos iekļaut pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju faktorus.

(13)

Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumam “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” un Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumam “Ceļu karte par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, kuros tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem, kuri nav biodegvielas ražošana.

(14)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības plašāka izmantošana ir veids, kā risināt daudzas problēmas transporta nozarē, kā arī citos enerģētikas sektoros. Tāpēc ir piemēroti sniegt papildu stimulus, lai transporta nozarē veicinātu šādas elektrības izmantošanu un palielinātu reizināšanas koeficientus, ar ko aprēķina tādas no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības ieskaitāmo daļu, kuru patērē elektrificēts dzelzceļa transports un elektriskie autotransporta līdzekļi, ar mērķi sekmēt to izmantošanu un ienākšanu tirgū. Turklāt ir lietderīgi apsvērt turpmākus pasākumus energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu veicināšanai transporta nozarē.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (6) veicina Savienības kļūšanu par “sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti”, cenšoties izvairīties no atkritumu rašanās un izmantot atkritumus kā resursus. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija paredz vispārīgu prioritāšu secību attiecībā uz to, kas ir kopumā videi vislabvēlīgākā iespēja atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos un politikā. Dalībvalstīm atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un mērķim kļūt par tādu sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti, būtu jāatbalsta otrreizējo izejvielu izmantošana, un tām, kad vien iespējams, nebūtu jāatbalsta šādu otrreizējo izejvielu apglabāšana vai sadedzināšana. Dažas izejvielas, kas rada nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, var uzskatīt par atkritumiem. Tomēr tās var izmantot arī citiem nolūkiem, kam ar Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ir augstāka prioritāte nekā enerģijas reģenerācija. Tāpēc stimulējošos pasākumos, ar kuriem tiek veicinātas neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas, vai pasākumos, ar kuriem tiek minimizēti stimuli krāpšanai saistībā ar šādu biodegvielu ražošanu, dalībvalstīm ir lietderīgi pievērst pienācīgu uzmanību atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam, lai stimuli izmantot šādas biodegvielas izejvielas nedarbotos pretēji centieniem samazināt atkritumu daudzumu vai palielināt pārstrādi, kā arī efektīvai un ilgtspējīgai pieejamo resursu izmantošanai. Dalībvalstis ziņojumos saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK var norādīt pasākumus, ko tās veic šajā ziņā.

(16)

Būtu jāpalielina minimālā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ko ražo jaunās iekārtās, lai uzlabotu kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem. Šāda palielināšana paredz aizsardzību investīcijām biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas jaudās atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 6. punkta otrajai daļai.

(17)

Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā, neierobežojot šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo vispārējo izmantojumu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu ierobežojuma noteikšana Savienības līmenī neskar dalībvalstu iespēju noteikt zemāku no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo īpatsvaru, ko valsts līmenī var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzētajos mērķos.

(18)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot šo ierobežojumu tādu biodegvielu daudzumam, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā paredzētā mērķa sasniegšanā.

(19)

Atbilstoši vajadzībai ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, kas ražoti no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, dalībvalstīm būtu jātiecas uz to, lai pakāpeniski izbeigtu atbalstīt šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu tādā apmērā, kas pārsniedz minēto ierobežojumu.

(20)

Šāds ierobežojums attiecībā uz tādas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 2009/28/EK noteiktajos mērķos, neietekmē dalībvalstu iespējas organizēt individuālu plānu, kā tiek panākta atbilstība šai noteiktajai tradicionālo biodegvielu daļai kopējā 10 % mērķī. Tādējādi to biodegvielu piekļuve tirgum, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2013. gada beigām, joprojām ir pilnībā atvērta. Tāpēc šī direktīva neietekmē minēto iekārtu operatoru tiesisko paļāvību.

(21)

Aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības būtu jāietver Komisijas un degvielas piegādātāju ziņojumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK, kā arī Komisijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors.

(22)

Netiešas zemes izmantošanas maiņas riski ir iespējami tad, ja specializētie nepārtikas kultūraugi, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, tiek audzēti jau esošā lauksaimniecības zemē, kuru izmanto pārtikas produktu un lopbarības ražošanai. Tomēr, salīdzinot ar pārtikas un lopbarības kultūraugiem, šādiem specializētiem kultūraugiem, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, var būt lielākas ražas un iespējas atveseļot stipri noplicinātu un stipri piesārņotu zemi. Tomēr informācija par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un to faktisko zemes izmantošanas maiņas ietekmi ir ierobežota. Tāpēc Komisijai būtu arī jāuzrauga un regulāri jāziņo par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un par šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu Savienībā, kā arī jāuzrauga un jāziņo par saistītajām ietekmēm. Savienībā būtu jāapzina esošie projekti, un tie būtu jāizmanto informācijas bāzes uzlabošanai, lai varētu veikt dziļāku gan risku, gan ieguvumu analīzi saistībā ar vides ilgtspēju.

(23)

Ražības pieaugums lauksaimniecības nozarēs, ko nodrošina intensīvāka pētniecība, tehnoloģiju attīstība un zināšanu nodošana, kas pārsniedz līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu ražību veicinošas shēmas no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotām biodegvielām, kā arī otrās gada ražas audzēšana platībās, kas iepriekš nav tikušas izmantotas otrās gada ražas audzēšanai, var palīdzēt mazināt netiešu zemes izmantošanas maiņu. Ciktāl tā rezultātā panāktās netiešās zemes izmantošanas maiņas mazināšanas ietekmi valsts vai projekta līmenī var izteikt kvantitatīvi, ar šo direktīvu ieviestie pasākumi varētu atspoguļot šo ražības uzlabojumu, izsakot to gan kā samazinājumu lēstajās netiešās zemes izmantošanas maiņas radītajās emisijās, gan kā ieguldījumu biodegvielu ražošanā no pārtikas un lopbarības kultūrām, lai virzītos uz tādu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, kāds ir jāpanāk līdz 2020. gadam.

(24)

Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme saistībā ar tādu pierādījumu sniegšanu, kas apliecina atbilstību ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK noteiktajām ilgtspējības prasībām. Tādēļ ir lietderīgi pilnvarot Komisiju prasīt, lai brīvprātīgās shēmas, tostarp tās, kuras Komisija jau ir atzinusi saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punktu un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punktu, regulāri ziņotu par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto pārraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par minētās paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(25)

Lai veicinātu sekmīgu iekšējā tirgus darbību, ir lietderīgi precizēt, ar kādiem nosacījumiem savstarpējās atzīšanas princips ir piemērojams starp visām shēmām atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK.

(26)

Laba pārvaldība un uz tiesībām balstīta pieeja, iekļaujot visas cilvēktiesības, ir būtiska jautājumā par pārtikas un uztura drošību visos līmeņos, un gadījumos, kuros ir negatīva ietekme uz pārtikas un uztura drošību, būtu jātiecas nodrošināt saskaņu starp dažādām politikām. Šajā ziņā īpaši svarīga ir zemes īpašumtiesību un zemes izmantošanas tiesību pārvaldība un drošība. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievēro Atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principi, ko 2014. gada oktobrī apstiprinājusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pasaules pārtikas nodrošinājuma komiteja (CFS). Dalībvalstis tiek arī mudinātas atbalstīt to, lai īstenotu 2013. gada oktobrī CFS pieņemtās Brīvprātīgās vadlīnijas par atbildīgu zemes, zvejas resursu un mežu īpašumu valdījuma tiesību pārvaldību valsts pārtikas drošības kontekstā.

(27)

Lai gan no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotās biodegvielas parasti ir saistītas ar netiešas zemes izmantošanas maiņas riskiem, pastāv arī izņēmumi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsekmē tādu shēmu izveide un izmantošana, ar kurām var uzticami pierādīt, ka noteikts daudzums biodegvielu izejvielu, kas saražotas konkrētā projektā, nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem. Tā, piemēram, var būt gadījumā, kad biodegvielas ražošanas apjoms ir vienāds ar papildu ražošanas apjomu, kas panākts ar ieguldījumiem ražības uzlabošanā un kas pārsniedz līmeni, kāds būtu panākts bez tiem, ja nebūtu šādu ražību veicinošu shēmu, vai kad biodegvielas ražošana notiek zemes platībā, kur tieša zemes izmantošanas maiņa notikusi bez nozīmīgas negatīvas ietekmes uz iepriekš pastāvējušiem dabiskajiem cikliem, ko attiecīgā zemes platība nodrošinājusi, tostarp aizsargājot oglekļa uzkrājumu un bioloģisko daudzveidību. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāmeklē iespēja noteikt kritērijus šādu shēmu identificēšanai un sertificēšanai, kas var ticami pierādīt, ka konkrētā projektā saražotais biodegvielu izejvielu daudzums nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem, kas nav biodegvielu ražošana, un ka šādas biodegvielu izejvielas ir ražotas saskaņā ar Savienības biodegvielu ilgtspējības kritērijiem. Var apsvērt izejvielu izmantošanu tikai tādā apjomā, kas atbilst faktiskajam pārvietošanas samazinājumam, ko panāk ar šādas shēmas starpniecību.

(28)

Ir lietderīgi savstarpēji saskaņot noteikumus par standartvērtību piemērošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no ražošanas vietas. Kamēr trešās valstis var izmantot standartvērtības, Savienības ražotāju pienākums ir izmantot faktiskās vērtības, ja tās ir augstākas par standartvērtībām vai ja dalībvalsts nav iesniegusi ziņojumu, tādējādi palielinot to administratīvo slogu. Tāpēc pašreizējie noteikumi jāvienkāršo, lai standartvērtības varētu izmantot arī citās Savienības teritorijās, ne vien tajās, kas ietvertas Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 2. punktā minētajos sarakstos.

(29)

Tā kā ir stājies spēkā LESD, saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK un 98/70/EK Komisijai uzticētās pilnvaras jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam.

(30)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(31)

Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu un atļauto analītisko metožu pielāgošanu saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas standartvērtību noteikšanu no atjaunojamiem energoresursiem ražotām nebioloģiskas izcelsmes šķidrajām vai gāzveida transporta degvielām un oglekļa uztveršanu un izmantošanu transporta vajadzībām.

(32)

Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz iespējamiem papildinājumiem tādu biodegvielas izejvielu un degvielu sarakstā, par kuru ieskaitāmu daļu minētās direktīvas 3. panta 4. punkta mērķī būtu jāuzskata to energoietilpība, reizināta ar divi, un arī attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtību pievienošanu, kā arī attiecībā uz Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

(33)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, piemērojot Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(34)

Pamatojoties uz labākajiem un jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisijai būtu jāizvērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes ierobežošanai un turpmākai minētās ietekmes samazināšanai.

(35)

Ir svarīgi, lai Komisija nekavējoties iesniegtu visaptverošu priekšlikumu par rentablu un tehnoloģiski neitrālu rīcībpolitiku laikposmam pēc 2020. gada nolūkā radīt ilgtermiņa perspektīvu investīcijām ilgtspējīgās biodegvielās ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku un investīcijām citos transporta nozares dekarbonizācijas līdzekļos.

(36)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem (8) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienoto tirgu degvielām, kuras lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā, un nodrošināt to, ka, lietojot minēto degvielu, tiek ievērots vides aizsardzības prasību minimums, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK,

1)

direktīvas 2. pantu papildina ar šādiem punktiem:

2)

direktīvas 7.a pantu groza šādi:

3)

direktīvas 7.b pantu groza šādi:

4)

direktīvas 7.c pantu groza šādi:

5)

direktīvas 7.d pantu groza šādi:

6)

direktīvas 7.e panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisijas ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, kas minēti 7.b panta 7. punktā, 7.c panta 2. punktā, 7.c panta 9. punktā, 7.d panta 4. un 5. punktā, kā arī ziņojumi un informācija, ko iesniedz saistībā ar 7.c panta 3. punkta pirmo un piekto daļu un 7.d panta 2. punktu, tiek sagatavoti un nosūtīti, piemērojot gan Direktīvu 2009/28/EK, gan šo direktīvu.”;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 8.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ņemot vērā izvērtējumu, kas veikts, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju, Eiropas Parlaments un Padome var pārskatīt 2. punktā norādīto MMT satura robežvērtību degvielai, pamatojoties uz Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

9)

direktīvas 9. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

10)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

11)

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7.a panta 6. punktu, 7.d panta 7. punktu un 10. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

12)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Degvielas kvalitātes komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (9) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielas ilgtspējību saskaņā ar 7.b, 7.c un 7.d pantu, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja, kas minēta Direktīvas 2009/28/EK 25. panta 2. punktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

13)

IV pielikumu groza un V pielikumu pievieno saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

1)

direktīvas 2. panta otrajai daļai pievieno šādus punktus:

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;"

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu attiecībā uz III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.”;

4)

direktīvas 6. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis var vienoties statistiski nodot no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas konkrētu daudzumu no vienas dalībvalsts citai, kā arī par šādas nodošanas kārtību. Nodoto daudzumu:

2.   Šā panta 1. punktā minētā kārtība attiecībā uz 3. panta 1., 2. un 4. punktu var ilgt vienu vai vairākus gadus. Par to paziņo Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra gada beigām, kad tā ir spēkā. Komisijai nosūtītajā informācijā norāda attiecīgās enerģijas daudzumu un cenu.”;

5)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

6)

direktīvas 18. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 21. pantu svītro;

9)

direktīvas 22. panta 1. punkta otro daļu groza šādi:

10)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

11)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Atjaunojamo energoresursu komiteja. Šī komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (12) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspēju, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

12)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuras minētas 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 5. punktu, 5. panta 5. punktu un 19. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

V pielikumu groza un VIII un IX pielikumu pievieno atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam.

a)

cik efektīvi ir ar šo direktīvu ieviestie pasākumi to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas ir saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Šajā ziņā minētajā ziņojumā iekļauj arī jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem, kas ietekmē rezultātus, ko iegūst modelējot ar netiešas zemes izmantošanas maiņas saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus, un Savienības rīcībpolitiku, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības rīcībpolitiku, iespējamo ietekmi, šādā pārskatā iesaistot ieinteresētās personas;

b)

cik efektīvi ir stimuli, kas veicina biodegvielu ražošanu no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un no nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu, tostarp to, vai ir sagaidāms, ka Savienībā kopumā 2020. gadā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars sasniegs 0,5 procentpunktus energoietilpības izteiksmē visos transporta veidos un ka šo īpatsvaru nodrošinās biodegviela, kas ražota no IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām un citām degvielām;

c)

kā lielāks pieprasījums pēc biomasas ietekmē nozares, kurās izmanto biomasu;

d)

vai ir iespējams noteikt kritērijus, pēc kuriem identificē un sertificē neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, ko ražo saskaņā ar ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK, lai atjauninātu Direktīvas 98/70/EK V pielikumu un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumu, ja nepieciešams;

e)

potenciālos ekonomiskos un vides ieguvumus un riskus, ko rada intensīvāka specializēto nepārtikas kultūraugu, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, audzēšana un izmantošana, ņemot vērā arī notiekošo projektu datus;

f)

bioetanola un biodīzeļdegvielas relatīvo daļu Savienības tirgū un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvaru benzīnā. Komisija arī novērtē virzītājspēkus, kuri ietekmē atjaunojamo energoresursu īpatsvaru benzīnā, kā arī šķēršļus to izmantošanai. Izērtējumā ietver izmaksas, degvielu standartus, infrastruktūru un klimatiskos apstākļus. Vajadzības gadījumā Komisija var sagatavot ieteikumus, kā pārvarēt konstatētos šķēršļus; un

g)

nosakot, kuras dalībvalstis Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir izvēlējušās piemērot apjoma ierobežojumu biodegvielām, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, un izvērtē to, vai ir radušās problēmas ar Direktīvas 98/70/EK 7.a panta mērķa sasniegšanu. Komisija arī novērtē to, kādā mērā biodegvielas, kuras ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, tiek piegādātas Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai, pārsniedzot līmeni, kas var palīdzēt sasniegt Direktīvas 2009/28/EK mērķus. Izvērtējumā iekļauj arī novērtējumu par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un renatbilitāti pieejai, ko izmanto dalībvalstis.

a)

iekļauj pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējības kritērijos, kas noteikti Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK;

b)

ievieš turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, tostarp papildu pasākumus, ko veikt Savienības līmenī;

c)

tehnoloģiski neitrālā veidā veicina ilgtspējīgas biodegvielas attīstību pēc 2020. gada 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara kontekstā.

15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/30

(1)

Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014.

(2)

Pamatojoties uz Padomes veikto pārskatīšanu, būtu jāgroza ieraksti pielikumā un jāsvītro ieraksts attiecībā uz vienu mirušu personu.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums,

15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/63

(1)

CCP darbojas kā starpnieki starp darījumu partneriem vienā vai vairākos finanšu tirgos tirgotos līgumos. Šo darījumu partneru kredītrisku mazina, sniedzot nodrošinājumu, kuru aprēķina tā, lai tas segtu jebkurus iespējamos zaudējumus saistību neizpildes gadījumā. CCP kā nodrošinājumu, lai apmierinātu mainīgās drošības rezerves pieprasījumu, pieņem vienīgi augsti likvīdus aktīvus, parasti nodrošinājumu skaidrā naudā, lai būtu iespējama ātra likvidācija saistību nepildīšanas gadījumā.

(2)

Pensiju shēmu mehānismi daudzās dalībvalstīs ir aktīvi ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgu dalībnieki. Tomēr pensiju shēmu mehānismi parasti pēc iespējas samazina savas skaidras naudas pozīcijas un tā vietā tur ienesīgākus ieguldījumus, piemēram, vērtspapīrus, lai nodrošinātu lielus ienākumus pensionāriem. Vienības, kas pārvalda pensiju shēmu mehānismus, kuru pamatmērķis ir nodrošināt pensijas maksājumus – parasti kā maksājumus, ko saņem visa mūža garumā, bet arī kā maksājumus, ko saņem noteiktā laikposmā vai arī kā vienreizēju maksājumu –, parasti pēc iespējas samazina skaidrā naudā turētos aktīvus, lai pēc iespējas palielinātu to efektivitāti un apdrošinājuma ņēmēju ieņēmumus. Tādējādi, attiecinot uz šādām vienībām prasību ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem veikt centralizētu tīrvērti, ievērojama aktīvu daļa būtu jātur skaidrā naudā, lai tie varētu izpildīt CCP pašreizējās drošības rezerves prasības.

(3)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punktā ir noteikts, ka trīs gadus pēc minētās regulas stāšanās spēkā tīrvērtes pienākumu, kas noteikts 4. pantā, nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri objektīvi mērāmā veidā samazina ieguldījumu riskus, kas ir tieši saistīti ar pensiju shēmu mehānismu maksātspēju. Pārejas periods attiecas arī uz vienībām, kuru darbības mērķis ir nodrošināt pensiju shēmu mehānismu dalībniekiem kompensācijas saistību neizpildes gadījumos.

(4)

Lai pilnībā novērtētu situāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 85. panta 2. punktu sagatavoja ziņojumu, kurā novērtēts, vai CCP ir pielikuši nepieciešamās pūles, lai izstrādātu atbilstīgus tehniskus risinājumus, kā pensiju shēmu mehānismiem pārvest bezskaidras naudas nodrošinājumu. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija pasūtīja sākotnējā stāvokļa apsekojumu par risinājumiem, kā pensiju shēmu mehānismiem sniegt bezskaidras naudas nodrošinājumu centrālajiem darījumu starpniekiem, kā arī par to, kāda būtu atbrīvojuma atcelšanas ietekme, ja risinājuma nebūtu, izsakot to pensijas ienākumu samazinājumā pensionāram, kas ir attiecīga pensiju shēmu mehānisma dalībnieks.

(5)

Saskaņā ar sava ziņojuma konstatējumiem Komisija uzskata, ka līdz šim CCP nav pielikuši nepieciešamās pūles, lai izstrādātu atbilstīgus tehniskus risinājumus, un ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu centralizētas tīrvērtes negatīvā ietekme uz nākotnes pensionāru pensiju pabalstiem paliek nemainīga.

(6)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punktā minētais trīs gadu pārejas periods būtu jāpagarina par diviem gadiem.

(7)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā iespējami ātrāk, lai pašreizējo pārejas periodu pagarinājums varētu sākties pirms tās darbības termiņa beigām vai iespējami drīz pēc tam. Vēlāka stāšanās spēkā varētu radīt pensiju shēmu mehānismiem tiesisko nenoteiktību par to, vai tiem jāsāk sagatavoties gaidāmajiem tīrvērtes pienākumiem,

15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/65

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantu no darbībām gūtie ienākumi ir jāņem vērā, kad tiek aprēķināts publiskais ieguldījums.

(2)

Regula (ES) Nr. 1303/2013 paredz, ka pētniecības, attīstības un inovācijas nozares darbībām ir jāpiemēro vienotas likmes ienākumu procentuālā daļa, neaprēķinot diskontētos neto ienākumus.

(3)

Pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem, vienotajai likmei, ko piemēro neto ienākumiem, kas gūti pētniecības, attīstības un inovācijas nozarē, vajadzētu būt 20 %, lai izvairītos no pārāk liela finansējuma piešķiršanas un tirgus kropļošanas,

15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/67

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja 2015. gada 3. septembrī apstiprināja vienas personas pievienošanu Al-Qaida Sankciju komitejas sarakstam, kurā iekļautas tās personas, grupas un organizācijas, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/69

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu amplitūdā no EUR 0 līdz EUR 198,0 par tonnu, importējot nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīnu gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko tajā laikā klasificēja ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kods 1516209820), ex 1518 00 91 (TARIC kods 1518009120), ex 1518 00 99 (TARIC kods 1518009920), ex 2710 19 41 (TARIC kods 2710194120), 3824 90 91, ex 3824 90 97 (TARIC kods 3824909787) un kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”). Ar minēto regulu noteiktie antidempinga maksājumi turpmāk tiek saukti “spēkā esošie pasākumi”.

(2)

Pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 444/2011 (3) galīgo antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, piemēroja arī tādam biodīzeļdegvielas importam Savienībā, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, izņemot importu, kuru ražojis uzņēmums BIOX Corporation, Oakville un Rothsay Biodiesel, Guelph, Ontārio, Kanāda. Ar to pašu regulu Padome galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, piemēroja arī tāda Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas maisījuma importam, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā.

(3)

Ārpus šīs procedūras darbības jomas biodīzeļdegvielas antidempinga pasākumi pašlaik ir spēkā attiecībā uz importu no Argentīnas un Indonēzijas (4).

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “EBP”) 2014. gada 9. aprīlī to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas kopapjoma. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(6)

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, noteica, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, un 2014. gada 10. jūlijā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Tajā pašā dienā Komisija sāka to kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas bija spēkā attiecībā uz ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu. Tās ir paralēlas, bet atšķirīgas procedūras, uz kurām attiecas atsevišķas regulas.

(8)

Izmeklēšana par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ASV un ASV iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu un vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Šajā pagaidu izlasē bija iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kas atradās septiņās dažādās dalībvalstīs un kas veidoja gandrīz 30 % no biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(13)

Viens uzņēmums, kas atradās Itālijā, lūdza to iekļaut izlasē. Tomēr minētais uzņēmums savu darbību sāka tikai 2013. gada beigās pēc tam, kad tas no cita pagaidu izlasē iekļauta Itālijas biodīzeļdegvielas ražotāja bija iegādājies biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Tā kā nebija pieejami vēsturiskie dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu būtiskās tendences attiecīgajā periodā, un, ņemot vērā to, ka cits Itālijas uzņēmums jau bija iekļauts pagaidu izlasē, tika nolemts minēto uzņēmumu izlasē neiekļaut.

(14)

ASV Nacionālā biodīzeļdegvielas padome (“NBP”) norādīja, ka pagaidu izlase atšķiras no izlases, kas tika izveidota iepriekšējās izmeklēšanās par biodīzeļdegvielu, un norādīja uz diviem šoreiz izlasē neiekļautiem uzņēmumiem ar ievērojamu ražošanas un pārdošanas apjomu. Tomēr abi NBP norādītie uzņēmumi vai nu bija saistīti ar citu izlasē jau iekļautu uzņēmumu, kuram bija lielāks pārdošanas apjoms, vai arī to pārdošanas apjoms bija zemāks nekā kādam pagaidu izlasē iekļautajam uzņēmumam tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ, iekļaujot kādu no šiem diviem uzņēmumiem, netiktu mainīta pagaidu izlases reprezentativitāte. Tāpēc pagaidu izlase tika apstiprināta kā Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

(15)

Pēc informācijas izpaušanas ASV valdība apgalvoja, ka izlase, kas pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, nebūtu uzskatāma par tādu, kas ir reprezentatīva Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei kopumā, un ka mikroekonomiskos rādītājus būtu bijis jāanalizē uz plašāka pamata. ASV valdība norādīja uz PTO Apelācijas institūcijas konstatējumu lietā EC – Fasteners (“EK –savienotājelementi”), saskaņā ar ko 27 % izlase tika uzskatīta par mazu proporcionāli kopējam apjomam un tā būtu liela daļa tikai sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā.

(16)

Pretēji izmeklēšanai savienotājelementu lietā Komisija šajā izmeklēšanā definēja, ka Savienības ražošanas nozare ir visi ražotāji nevis tikai atlasītie uzņēmumi (sk. 93. apsvērumu). Turklāt visi makroekonomiskie rādītāji tika vērtēti visai ražošanas nozarei, kamēr tikai daži mikroekonomiskie rādītāji tika analizēti atlasītajiem uzņēmumiem. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvokļa kopējā analīze pamatojās uz makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju izvērtējumu. Savienības ražošanas nozare jebkurā gadījumā ir uzskatāma par sadrumstalotu nozari, jo tā sastāv no vairāk nekā 200 ražotājiem visā Savienībā, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tādēļ Komisija secina, ka izlase, kura pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, ir reprezentatīva, un apgalvojums tiek noraidīts.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Tikai daži nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(19)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ASV ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija aicināja ASV pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Komisijai atbildēja 27 ASV ražotāji, bet tikai deviņi no tiem sniedza eksporta un/vai iekšzemes pārdošanas apjoma datus, kas atlases vajadzībām pieprasīti paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā. Neviens no tiem nebija eksportējis uz Savienību PIP laikā. Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomu. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ASV iestādēm notika apspriedes par izlases veidošanu. Piezīmes netika iesniegtas.

(21)

Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem noteiktajā termiņā neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija 2014. gada 7. oktobrī informēja trīs izlasē iekļautos ražotāju eksportētājus par to, ka atbildes netika saņemtas.

(22)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs 2014. gada 10. oktobrī informēja Komisiju, ka tas bija izvēlējies neatbildēt uz anketas jautājumiem. Pārējie divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja dažādus termiņa pagarinājumus, kas tika piešķirti, taču pilnīgas atbildes tik un tā netika saņemtas.

(23)

Komisija 2014. gada 10. novembrī trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nosūtīja vēstuli par nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un pamatot izmeklēšanas konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. Par šo nodomu tika informētas arī ASV iestādes. Termiņš piezīmju iesniegšanai par minēto vēstuli bija 2014. gada 21. novembris.

(24)

Līdz 2014. gada 21. novembrim divi izlasē iekļautie uzņēmumi neatsaucās vispār, bet trešais izlasē iekļautais uzņēmums paskaidroja, ka termiņš nav bijis pietiekams, lai tas varētu iesniegt atbildi.

(25)

Tādēļ Komisija secināja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Tā rezultātā Komisija nolēma piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus, tādēļ apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(26)

Uzņēmums Cargill Inc. norādīja, ka Regulā (EK) Nr. 599/2009 ir noteikta de minimis dempinga starpība un ka tāpēc tā ražotajai un eksportētajai ASV izcelsmes biodīzeļdegvielai ir noteikta galīgā antidempinga maksājuma likme 0 % apmērā. Uzņēmums arī norādīja, ka saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas konstatējumiem ziņojumā “Mexico Rice” (7) uz ražotāju eksportētāju, par kuru sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tas neveic dempingu, nevar attiecināt antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(27)

Tāpēc uzņēmums Cargill Inc. pieprasīja turpināt tam piemērot atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem neatkarīgi no termiņbeigu pārskatīšanas rezultāta. Šis pieprasījums tika pieņemts.

(28)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

Ražotāji Savienībā:

(30)

Komisija 2015. gada 3. jūnijā visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plānoja saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP pieprasīja uzklausīšanu pie Uzklausīšanas amatpersonas tirdzniecības jautājumos, un tā tika nodrošināta.

(32)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums kā izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīnu gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, kā izcelsme ir ASV un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, ex 2710 20 11, ex 2710 20 15, ex 2710 20 17, ex 3824 90 92, ex 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (“pārskatāmais ražojums”).

(33)

Biodīzeļdegviela ir degviela no atjaunojamām izejvielām, un transporta nozarē to izmanto dīzeļdzinējiem. Tomēr tradicionālie dzinēji nevar darboties ar tīru biodīzeļdegvielu, bet gan ar minerālās dīzeļdegvielas un ierobežota satura biodīzeļdegvielas maisījumu.

(34)

ASV ražotā biodīzeļdegviela galvenokārt ir “taukskābju metilesteris” (FAME), ko iegūst no virknes augu eļļu (sojas pupu eļļa, palmu eļļa, rapšu eļļa) un no izmantotas cepamās eļļas, dzīvnieku taukiem vai biomasas, kuri kalpo kā biodīzeļdegvielas izejvielas. Termins “esteris” attiecas uz augu eļļu transesterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu. Termins “metil-” attiecas uz metanolu – procesā visbiežāk izmantoto spirta veidu, lai gan ražošanas procesā var izmantot arī etanolu, tādējādi iegūstot “taukskābju etilesterus”.

(35)

Visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai neatkarīgi no ražošanā izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats izmantošanas mērķis. Izmeklētā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Raugoties no dīzeļdegvielas galalietotāja viedokļa, nav nozīmes tam, vai degvielas sūknī pieejamajā maisījumā ietilpst kāda konkrēta biodīzeļdegvielas izejviela.

(36)

Tāpat, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ASV iekšzemes tirgū pārdotajai biodīzeļdegvielai un eksportam pārdotajai ASV biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums. Līdzīgi arī biodīzeļdegvielai, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā ražojumam, kuru no ASV eksportē uz Savienību. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē pašreizējās izmeklēšanas mērķiem tie ir līdzīgi ražojumi.

(37)

ASV valdība apgalvoja, ka no biomasas ražotā dīzeļdegviela (8) ir ražojumu kategorija, kas ir plašāka nekā pārskatāmais ražojums. Tomēr, kā izklāstīts regulā, ar kuru nosaka pagaidu kompensācijas maksājumus sākotnējā izmeklēšanā (9), visus biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumu veidus, tostarp no biomasas ražotu dīzeļdegvielu, uzskata par biodīzeļdegvielu un uz to attiecas tiesību aktu pakete par energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un alternatīvajām degvielām. Tas tādēļ, ka no biomasas ražotai biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā biodīzeļdegvielai, kura ražota no citiem avotiem. Sākotnējās izmeklēšanas konstatējumu nav apstrīdējusi neviena ieinteresētā persona, un tas paliek spēkā šajā termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpēc Komisija noraida minēto ASV valdības apgalvojumu.

(38)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(39)

25. apsvērumā minēto izlasē iekļauto ražotāju sadarbības trūkuma dēļ nebija iespējams veikt analīzi, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko snieguši ASV ražotāji. Tāpēc Komisija izmantoja šādus informācijas avotus: dažu ASV biodīzeļdegvielas ražotāju sākumposmā iesniegtie dati, atbildot uz anketas jautājumiem atlases nolūkos, Eurostat dati, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzēja turpmāk sniegtā informācija, ASV Nacionālās Biodīzeļdegvielas padomes dati, ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes, ASV Enerģētikas ministrijas un ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas tīmekļa vietnes.

(40)

Pēc pasākumu noteikšanas 2009. gadā ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas imports Savienībā samazinājās gandrīz līdz nullei; tika eksportēts pavisam neliels daudzums 2013. gadā un PIP laikā. Šādos apstākļos netika uzskatīts par būtisku novērtēt dempinga līmeni PIP laikā. Tādēļ var secināt, ka PIP laikā dempings neturpinājās.

(41)

Komisija analizēja, vai ir pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākums tiktu izbeigts. Analizēja šādus elementus: attiecību starp Savienībā un ASV ražotā un pārdotā ražojuma cenām, attiecību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenām ASV, attiecību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, neizmantoto jaudu un pasākumu apiešanas un absorbēšanas praksi.

(42)

Tā kā ASV biodīzeļdegvielas ražotāji nesadarbojās, Komisijas dienesti izmantoja trīs informācijas avotus, lai noteiktu biodīzeļdegvielas ASV iekšzemes pārdošanas cenu PIP laikā: i) vairāku ASV biodīzeļdegvielas ražotāju sākumposmā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kas sākumposmā tika izsūtīti atlases nolūkā; ii) NBP sniegtā informācija, pamatojoties uz tirgus inspektora Jacobsen apkopoto informāciju; iii) pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, pamatojoties uz Naftas cenu informācijas dienesta (OPIS) apkopoto informāciju.

(43)

Dati no šiem trim avotiem ietver dažādu tirdzniecības līmeņu cenas un Incoterm noteikumus. Tomēr vērtības ir ļoti tuvas. Vidējās vērtības no šiem trim avotiem ir USD 1 196,93 par metrisko tonnu. Ar euro/dolāra vidējo maiņas kursu PIP laikā (EUR 1 = USD 1,356) šī summa atbilst ASV iekšzemes pārdošanas cenai EUR 883 par metrisko tonnu (10).

(44)

Vidējā EXW cena biodīzeļdegvielai, ko Savienības ražotāji pārdevuši Savienībā PIP laikā, kā parādīts 8. tabulā, bija EUR 905 par metrisko tonnu (USD 1 227,18).

(45)

Lai ASV ražotāji atgrieztos Savienības tirgū, tiem būtu jāpārdod par cenu, kas ir zemāka nekā EUR 905 par metrisko tonnu. Viņu galīgajai cenai būtu jāietver arī jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas un spēkā esošie muitas nodokļi (6,5 %), ko piemēro biodīzeļdegvielai. Saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem, tā rezultātā summa sasniegtu aptuveni EUR 100 par metrisko tonnu. Komisija šo summu ieguva, pamatojoties uz muitas nodokļiem un transporta un pārvadājumu izmaksām, ko bija aprēķinājusi NBP (apmēram EUR 94), un noapaļoja to līdz EUR 100, lai ietvertu arī dažas papildu pēcimportēšanas izmaksas.

(46)

Līdz ar to, ja ASV ražotāji atsāktu eksportu uz ES, tiem vajadzētu to darīt par EXW cenu (mazāk nekā EUR 805 par metrisko tonnu), kura būtu zemāka nekā ASV iekšzemes pārdošanas cena – proti, par dempinga cenu. Ņemot vērā apstākļus, kas sīkāk aprakstīti 63. un 71. apsvērumā, proti, attiecībā uz eksporta cenām uz trešām valstīm un neizmantoto jaudu, ir ticams, ka ASV ražotāji atsāktu eksportu uz Savienību, ja spēkā esošie pasākumi beigtos, jo tas ļautu tiem samazināt vienības ražošanas cenas, kā paskaidrots sīkāk 72. apsvērumā.

(47)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apšaubīja Komisijas noteikto vidējo iekšzemes pārdošanas cenu un atgādināja, ka kādā no tās agrāk iesniegtajiem dokumentiem bija norādīta zemāka summa (EUR 789,36 par metrisko tonnu), pamatojoties uz cenām, ko norādījusi ASV Enerģētikas ministrija.

(48)

Komisija šo apgalvojumu noraida šādu iemeslu dēļ.

(49)

NBP norādīto vidējo cenu nevar uzskatīt par pareizu pamatu, jo tā ir mazumtirdzniecības cena nevis EXW cena. Konkrētāk, NBP norādīja vidējo mēneša mazumtirdzniecības cenu (pie sūkņa) biodīzeļdegvielai ASV 2014. gada jūlijā, izteiktu kā dīzeļdegvielas galonu ekvivalents, izmantojot tikai viena datuma, proti, 2014. gada 19. septembra, valūtas maiņas kursu.

(50)

Komisijas aprēķinātā vidējā cena ir uzticams rādītājs, ņemot vērā to, ka tā aprēķināta, izmantojot vislabākos pieejamos faktus, jo ASV ražotāji nesadarbojās. Tā ir vidējais rādītājs no cenām, kuras sākumposmā norādīja daži ASV ražotāji, inspektora Jacobsen apkopotajām cenām, ko norādīja pati NBP, un OPIS apkopotajām cenām, kuras sniedza EBP. Tā kā nebija pieejama informācija par daudzumiem, kas ļautu aprēķināt vidējo svērto rādītāju, tas ir vienkāršs vidējais rādītājs. Tomēr trīs minētās vērtības bija ļoti līdzīgas. Incoterm noteikumi un tirdzniecības līmenis nebija zināmi, un tos nevarēja ņemt vērā. Tomēr OPIS cenas tika koriģētas, lai ņemtu vērā samērīgas transporta izmaksas ASV. Ņemot vērā ievērojamo atšķirību starp iekšzemes un eksporta cenu, korekcijas saistībā ar Incoterm noteikumiem un tirdzniecības līmeni nemainītu secinājumu, ka tad, ja ASV ražotāji vēlētos atsākt pārdošanu uz Savienību, tiem tā būtu jāveic par dempinga cenām.

(51)

NBP arī apstrīdēja summu (EUR 100 par metrisko tonnu), kas tika izmantota, lai aprēķinātu uzticamu eksporta cenu, sākot ar Savienības ražošanas nozares biodīzeļdegvielas vidējo cenu, un piedāvāja izmantot EUR 110,49. Kā norādīts 45. apsvērumā, Komisija izmantoja NBP ieteiktās summas attiecībā uz muitas nodokļiem, transportu un pārvadājumiem. Komisija izmantoja vienīgi mazāku summu papildu pēcimportēšanas izmaksām nekā NBP norādītie EUR 16,69, jo NBP nepierādīja, ka pēcimportēšanas summai būtu jābūt 2 % no CIF vērtības pie robežas. Jebkurā gadījumā starpība starp Komisijas un NBP aplēsēm ir pavisam neliela un nemaina secinājumu par dempinga iespējamību, ņemot vērā arī to, ka šeit precīzi dempinga aprēķini nebija jāveic.

(52)

NBP apgalvoja, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā būtu bijusi jāveic korekcija saistībā ar fizisko atšķirību, lai ņemtu vērā to, ka ASV galvenā biodīzeļdegvielas ražošanas izejviela ir sojas pupas, kamēr Savienībā tās ir rapša sēklas, kam ir augstāka kvalitāte un kas prasa uzcenojumu.

(53)

Šis apgalvojums ir jānoraida. Sākotnējā izmeklēšanā korekcija tika veikta, pamatojoties uz salīdzinājumu starp pārbaudītiem datiem no ASV ražotājiem un Savienības ražotājiem. Tā kā šajā termiņbeigu pārskatīšanā ASV ražotāji nesadarbojās, Komisija vispirms jau nevarēja noteikt, vai korekcija būtu piemērojama. Otrkārt, ja tā būtu piemērojama, Komisija nevarēja noteikt tās līmeni. Apstākļi, kas bija spēkā sākotnējās izmeklēšanas laikā, ir mainījušies; jo īpaši izejvielu maisījums, no kā ASV un ES ražo biodīzeļdegvielu, vairs nav tāds pats. NBP arī pieprasīja korekciju 10 % apmērā, bet šo līmeni nepamatoja.

(54)

NBP un ASV valdība norādīja – tā kā ASV iekšzemes cena ir augstāka nekā iespējamā eksporta cena uz Savienību, ASV ražotāji palielinātu iekšzemes pārdošanu, nevis eksportētu uz Savienību, īpaši ņemot vērā patēriņa pieaugumu ASV.

(55)

Šis apgalvojums nav pamatots un būtu jānoraida. Patēriņš ASV pēdējos gados ir palielinājies galvenokārt sakarā ar tādām valdības stratēģijām kā stimuli un obligātie mērķi, kas izklāstīti Atjaunojamo degvielu programmā, un subsīdiju shēmas, lai veicinātu biodīzeļdegvielas ražošanu un jaukšanu. Tomēr, ņemot vērā pašas NBP sniegtos datus, biodīzeļdegvielas patēriņš ASV 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ir krities. Nekas neliecina, ka patēriņš 2015. un 2016. gadā pieaugs. Gluži pretēji – publiski pieejama informācija (11) liecina, ka turpmākajos gados atjaunojamo degvielu obligātās lietošanas mērķi ASV nemainīsies. Tādējādi sagaidāms, ka pašreizējais patēriņa līmenis ASV drīzāk nemainīsies nekā palielināsies. Tā kā ASV ir lieka ražošanas jauda (sk. 69. un turpmākos apsvērumus), ASV ražotājiem joprojām būtu stimuls eksportēt uz Savienību, pat ja tie pārdotu par zemāku cenu nekā iekšzemē, tomēr joprojām sedz dažādās izmaksas.

(56)

NBP norādīja, ka Komisijai būtu bijis jāpaskaidro, kā lielāks ražošanas apjoms samazinātu ASV ražotāju vienības ražošanas izmaksas. Te vispirms jānorāda, ka sakarā ar sadarbības trūkumu Komisija nevarēja veikt precīzu aprēķinu attiecībā uz lielāka ražošanas apjoma ietekmi uz ASV ražotāju izmaksām. Tomēr no ekonomiskā viedokļa ir skaidrs – ja fiksētas izmaksas attiecina uz lielāku ražošanas apjomu, vienības ražošanas izmaksas samazinās. Tas ir spēkā pat tad, ja biodīzeļdegvielas ražošanā lielākā daļa izmaksu ir mainīgas un ir atkarīgas no izmantotajām izejvielām, kā apgalvo NBP. Fiksētās izmaksas joprojām attiecina uz kopējo ražošanas apjomu. No Savienības ražošanas nozares iegūtā informācija liecina, ka izejvielu izmaksas ir lielākās ražošanas izmaksas, bet precīza proporcija ir atkarīga no izmantotās izejvielas, no tā, vai uzņēmums ir vertikāli integrēts, un no uzņēmuma PV&A izmaksām. Tādēļ Komisija varēja pieņemt, ka lielāks ražošanas apjoms samazinātu ASV ražotāju vienības ražošanas izmaksas. Tas būtu citādi vienīgi tad, ja eksporta cena būtu tik zema, ka tā nesegtu pat izmantoto izejvielu cenu, taču NBP nesniedza piezīmes, kas norādītu uz šādu scenāriju.

(57)

Vēl viens elements, kas pamato secinājumu, ka dempings varētu atkārtoties, ir balstīts uz analīzi par ASV biodīzeļdegvielas eksportu uz trešām valstīm PIP laikā. Komisija izmantoja ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas datubāzi un ieguva PIP laikā veiktā biodīzeļdegvielas eksporta daudzumus un vērtības saskaņā ar HTS kodu 382600. Eksporta apjoms (metriskās tonnās) uz visām valstīm (tostarp ES) sasniedza 567 018 tonnas. Vidējā vērtība par metrisko tonnu PIP laikā bija EUR 753,34 franko gar kuģa bortu. Komisija aprēķināja vidējo pārdošanas cenu ASV dolāros par metrisko tonnu un salīdzināja to ar vidējo cenu ASV iekšzemes tirgū (kas noteikta, kā paskaidrots 42. apsvērumā). Turpmāk tekstā ir sniegts konstatējumu kopsavilkums.

1. tabula

ASV eksporta apjoms un eksporta cenas PIP laikā

(58)

Tabula liecina, ka ASV ražotāji patlaban pārdošanu uz trešām valstīm veic par dempinga cenām un ka eksporta cenas ir zemākas par iekšzemes cenām diapazonā no 3 % līdz 59 %. Tāpēc Komisija secināja – tā kā pašlaik ASV ražotāji pārdošanu uz trešām valstīm veic par dempinga cenām, tie arī uz ES varētu eksportēt par dempinga cenām, daļu no pašreizējā eksporta novirzot uz citiem tirgiem arī par dempinga cenām.

(59)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apšaubīja eksporta datu precizitāti, jo eksporta apjoma novērtēšanai izmantotais HTS kods (38 26 00) ietver citus ražojumus un tādēļ biodīzeļdegvielas eksporta cenu nevar salīdzināt ar iekšzemes cenu.

(60)

Komisija izmantoja šo kodu, jo pati ASV valdība otrajā papildu atbildē uz anketas jautājumiem 2014. gada 19. decembrī bija norādījusi, ka šis kods no 2012. gada tiek izmantots, lai sniegtu precīzu statistikas informāciju par ASV biodīzeļdegvielas eksportu. Lai gan ar šo kodu tiek pārvērtēta eksportētā attiecīgā ražojuma vērtība, šī pārvērtēšana ir daudz mazāka nekā ar iepriekš izmantotajiem kodiem. ASV iestādes secināja, ka šis kods sniedz salīdzinoši precīzu eksporta vērtības pārskatu.

(61)

NBP norādīja, ka Komisijas aprēķinātās iekšzemes cenas nav salīdzināmas ar ITC datu bāzē norādītajām eksporta cenām, un tādēļ Komisijas aprēķinātās dempinga starpības izmantot nevar.

(62)

Termiņbeigu pārskatīšanā jaunas dempinga starpības nav jāaprēķina. Šajā gadījumā pēc pasākumu noteikšanas eksports par dempinga cenām beidzās, tādēļ analīzē uzsvars tiek likts uz eksporta par dempinga cenām atsākšanās iespējamību. Tā kā ASV ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja pieejamos faktus. Šādā gadījumā ir svarīgas eksporta cenas uz trešām valstīm un tās var būt rādītājs, lai novērtētu, kas notiks pēc pasākumu beigšanās. Konkrētāk, salīdzinot iekšzemes cenas un eksporta cenas uz trešām valstīm, mērķis nav aprēķināt precīzas dempinga starpības, bet gan iegūt norādi par to, vai būtu iespējama dempinga atsākšanās, ja pasākumi beigtos.

(63)

ES tirgus ir pievilcīgs tirgus ASV biodīzeļdegvielas eksportam. Pamatojoties uz ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas datubāzi, kas minēta 57. apsvērumā, PIP laikā vidējā eksporta cena uz visiem galamērķiem bija USD 1 021,52 (EUR 753,34) par metrisko tonnu. Visaugstākā vidējā eksporta cena bija uz Kanādu (USD 1 167,33 jeb EUR 860,86 par metrisko tonnu), un viszemākā vidējā eksporta cena bija uz Gibraltāru (USD 753,19 jeb EUR 555,45 par metrisko tonnu).

(64)

Šī vidējā eksporta cena ir zemāka par cenu biodīzeļdegvielai, ko Savienības ražotāji pārdevuši Savienībā PIP laikā (EUR 905 par metrisko tonnu). Pat tad, ja ASV ražotājiem, lai iekļūtu Savienības tirgū, būtu jāpārdod par cenu, kas zemāka nekā EUR 905 par tonnu, tiem joprojām būtu stimuls daļu no pašreizējā eksporta uz trešām valstīm novirzīt uz Savienības tirgu, kurš ir pievilcīgāks par dažu citu trešo valstu tirgiem.

(65)

NBP un ASV valdība apgalvoja, ka pašreizējie ASV eksporta pārdošanas apjomi uz trešām valstīm netiks novirzīti uz Savienību, jo vienīgais lielākais eksporta tirgus ir Kanāda, kur cenas ir augstākas nekā EXW cena uz Savienību.

(66)

Tomēr Komisija minēja “daļu pašreizējās eksporta pārdošanas”, nevis visu eksporta pārdošanu. Komisija neapgalvoja, ka ASV ražotāji pārtrauks eksportēt uz Kanādu un novirzīs šo pārdošanu uz Savienību. Arī Kanādu patiešām varētu uzskatīt par ASV ražotājiem pievilcīgu tirgu, tomēr tās tirgus izmērs salīdzinājumā ar Savienības tirgu (13), kas joprojām ir lielākais biodīzeļdegvielas tirgus pasaulē, ir ierobežots.

(67)

NBP arī apgalvoja, ka uz Savienību netiks novirzīts pašreizējais eksports uz Malaiziju, jo tur pieaug patēriņš un par biodīzeļdegvielas importu nav jāmaksā ievedmuita.

(68)

Tomēr, pamatojoties uz ASV vidējām eksporta cenām uz Malaiziju, kas atrodamas ITC datu bāzē, šķiet, ka pārdošana uz Savienību ASV ražotājiem būtu rentablāka nekā pārdošana uz Malaiziju, pat pieskaitot parasto ievedmuitu. Kā norādīts 1. tabulā, PIP eksporta cenas uz Malaiziju bija ievērojami zemākas nekā cenas Savienībā. Tāpat iespējams, ka patēriņš Malaizijā pieaug, taču pieaug arī ražošana Malaizijā, jo īpaši izmantojot palmu eļļu. Turklāt ir sagaidāms, ka kaimiņvalsts Indonēzija, kurā ir ievērojama biodīzeļdegvielas ražošana, palielinās eksportu uz Malaiziju, ja tur pieaugs patēriņš. Tāpēc šis apgalvojums būtu jānoraida.

(69)

ASV ražotāju lielā neizmantotā jauda rada stimulu palielināt ražošanu un pārdot biodīzeļdegvielu par dempinga cenām ES tirgū. Ņemot vērā ASV ražotāju sadarbības trūkumu, Komisija ASV ražošanas jaudu konstatēja, pamatojoties uz ASV Vides aizsardzības aģentūras (VAA) un ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes (EIP) tīmekļa vietnēs pieejamo informāciju.

(70)

ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem šīm divām minētajām iestādēm ir jāziņo (attiecīgi katru gadu un mēnesi) par savu esošo un plānoto ražošanas jaudu, kā arī par biodīzeļdegvielas ražošanas, izejvielu, krājumu un pārdošanas apjomiem.

(71)

Pamatojoties uz EIP datiem, ASV biodīzeļdegvielas ražotāju jauda PIP laikā bija 7 128 000 tonnu. Šis apjoms ir ļoti tuvu apjomam, ko NBP norādīja, pamatojoties uz informāciju, kuru tās locekļi bija iesnieguši VAA, proti, 6 963 000 tonnu.

(72)

ASV biodīzeļdegvielas faktiskais ražošanas apjoms PIP laikā bija 4 450 000 tonnu (EIP dati), kas atbilst jaudas izmantojumam 62,4 % apmērā un neizmantotajai jaudai 37,6 % apmērā, proti, 2 678 000 tonnu. Šī neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu izbeigti. ASV ražotāji var viegli palielināt savu ražošanas apjomu un eksportu uz ES, jo jaudas izmantošanas līmeņa pieaugums rada saimniecisko labumu un samazinās vienības ražošanas izmaksas. Ja Savienības tirgū tiktu atbrīvota ASV neizmantotā jauda, tai būtu nozīmīga ietekme, jo tā sasniedz gandrīz 22 % no patēriņa Savienībā PIP laikā.

(73)

Šajā sakarībā NBP iesniedza vairākas piezīmes. Pirmkārt, NBP norādīja, ka ASV reālā ražošanas jauda esot mazāka, nekā uzskata Komisija. Saskaņā ar NBP vairākas rūpnīcas ASV ir reģistrētas, taču faktiski nav aktīvas, un tāpēc reālā ražošanas jauda ir 5 409 000 tonnu. Turklāt NBP ziņoja, ka PIP laikā biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms esot bijis lielāks, proti, 5 084 000 tonnu. Līdz ar to NBP apgalvoja, ka jaudas izmantojums ir ap 94 % un ka ir maz neizmantotās jaudas, ko varētu izmantot eksportam uz ES, ja pasākumi tiktu atcelti.

(74)

Šī prasība tika noraidīta. NBP sniegtie dati neatbilda oficiāli pieejamajiem datiem. ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem EIP katru mēnesi ir jāiesniedz veidlapa (EIA-22M, mēneša biodīzeļdegvielas ražošanas apsekojums), cita starpā norādot datus par gada ražošanas jaudu un darbības stāvokli, piemēram, aktīva, pagaidām neaktīva vai pastāvīgi izbeigta darbība. Kopš 2013. gada janvāra reģistrētā jauda nedaudz atšķīrās no viena mēneša uz otru, bet kopumā bija diezgan stabila.

(75)

Turklāt ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem EPA ik gadu ir jāiesniedz (cita starpā) informācija par atjaunojamās degvielas, ko paredzēts ražot vai importēt, veidu vai veidiem un par esošo un plānoto ražošanas jaudu.

(76)

Līdz ar to informācija par reģistrēto jaudu, ko ASV biodīzeļdegvielas ražotāji ir deklarējuši, tiek regulāri atjaunināta un tādēļ ir uzskatāma par precīzu avotu. Pat ja reģistrētā jauda pašlaik netiek izmantota vai ir dīkstāvē, tā ir jāņem vērā, lai aprēķinātu neizmantoto jaudu, kas ir pieejama ražošanas un eksporta palielināšanai.

(77)

Turklāt NBP norādītās ražošanas jaudas vērtības, kā tas atzīts iesniegtajos datos, jau neietvēra pastāvīgi slēgto rūpnīcu jaudu. Rūpnīcas, kas nav pastāvīgi slēgtas, pēc definīcijas var atsākt ražošanu, ja turpmākie tirgus apstākļi mainās (piemēram, atveras Savienības tirgus). Lai termiņbeigu pārskatīšanā veiktu “atkārtošanās iespējamības” pārbaudi, ir nepieciešama uz nākotni vērsta pieeja attiecībā uz to, kas nākotnē varētu notikt, ja pasākumi tiktu izbeigti, nevis vienkārša situācijas uzskaite PIP laikā.

(78)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pašreizējā reģistrētā jauda ir precīzs pamats, lai aprēķinātu ASV kopējo ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, un noraida NBP apgalvojumu.

(79)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP norādīja, ka ražošanas jaudā nevajadzētu iekļaut dīkstāvē esošo jaudu, pat ja šī jauda nav paziņota ASV iestādēm kā likvidēta vai pastāvīgi slēgta.

(80)

Tomēr, ievērojot EIP instrukcijas, kuras citē NBP, “gada ražošanas jauda ir tāds biodīzeļdegvielas daudzums, ko rūpnīca var saražot kalendārajā gadā, ievērojot parasto pārtraukumu apkopes darbu veikšanai. Tā ietver dīkstāvē esošas rūpnīcas jaudu, kamēr rūpnīca netiek likvidēta vai pamesta”. No tā izriet, ka EIP ņem vērā visas iespējamās rūpnīcas, kas potenciāli varētu atsākt ražošanu. Tādējādi pretēji NBP argumentam rūpnīcas, kas nav likvidētas vai pastāvīgi slēgtas, var pēc definīcijas atsākt ražošanu, ja nākotnē mainās apstākļi.

(81)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka pašreizējā reģistrētā jauda ir precīzs pamats, lai aprēķinātu ASV kopējo ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu.

(82)

NBP arī apgalvoja, ka ASV biodīzeļdegvielas nozare nav izveidota ar mērķi darboties kā eksporta nozare, jo lielākā daļa ASV biodīzeļdegvielas iekārtu saražo mazāk nekā 15 000 000 galonu (55 000 metrisko tonnu) gadā. Kā tiek apgalvots, nebūtu ekonomiski izdevīgi uzkrāt vairākās nedēļās saražotu biodīzeļdegvielu priekš viena eksporta sūtījuma. Šis apgalvojums ir jānoraida.

(83)

Arī šis apgalvojums tika noraidīts. ASV biodīzeļdegvielas ražošanas nozare var eksportēt, un pirms spēkā esošo pasākumu noteikšanas ASV ražotāji uz Savienības tirgu eksportēja ievērojamu biodīzeļdegvielas daudzumu – līdz pat 1 137 000 tonnu sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam). Tas liecina par to, ka ASV ražotājiem ir pietiekama ražošanas jauda, lai varētu eksportēt. ASV ražotāji, kuriem nav pietiekamas individuālās ražošanas jaudas sūtījumu veikšanai uz Savienību, turpinās apkalpot iekšzemes tirgu, turklāt tirgotāji var apvienot vairāku rūpnīcu izlaidi un to eksportēt.

(84)

Var secināt, ka ASV biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantotā jauda un ka tādēļ tai ir liels stimuls atsākt eksportu uz ES tirgu par dempinga cenām, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

(85)

Kā minēts 2. apsvērumā, tika konstatēts, ka 2009. gadā noteiktie antidempinga pasākumi tika apieti, veicot pārkraušanu Kanādā un mainot maisījuma sastāvu. Šāda prakse liecina, ka daži ASV ražotāji ir ieinteresēti ienākt Savienības tirgū pat pēc pasākumu noteikšanas, un tāpēc tā ir uzskatāma par norādi uz turpmākas dempinga prakses iespējamību.

(86)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP norādīja, ka tas notika četrus gadus pirms PIP un tādēļ to nevar izmantot, lai izdarītu secinājumus šajā lietā.

(87)

Komisija uzskata, ka iepriekšējas darbības, ko veikuši tie paši tirgus operatori, nav noteicošas pašas par sevi, taču ir uzskatāmas par norādi, ka ASV ražotājiem ir spēcīga interese par iekļūšanu Savienības tirgū.

(88)

PIP laikā ASV biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms (4 450 000 tonnu) bija mazāks par patēriņu (4 896 000 tonnu). Līdz ar to ASV importēja vairāk biodīzeļdegvielas, nekā eksportēja. Tā cēlonis varētu būt neskaidrība saistībā ar mērķiem, kas saskaņā ar Atjaunojamās degvielas standartu programmu izvirzīti attiecībā uz obligāto biodīzeļdegvielas ražošanu (1,28 miljardi galonu, proti, 4 238 000 tonnu 2014. gadā, bez izmaiņām salīdzinājumā ar 2013. gadu), un saistībā ar iespēju importēto biodīzeļdegvielu iekļaut Atjaunojamās degvielas standartu programmā un pieprasīt ASV biodīzeļdegvielas nodokļu atlaides, ja tās ir spēkā. PIP laikā kopējais importa apjoms sasniedza 1 072 000 tonnu un kopējais eksports – 567 000 tonnu. Tomēr, ja pieejamā ražošanas jauda netika izmantota, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu attiecīgajā periodā, maz ticams, ka šī pieejamā ražošanas jauda šim mērķim tiktu izmantota nākotnē. Tika konstatēts, ka PIP laikā ASV ražošanas jauda (7 128 000 tonnu) bija ievērojami lielāka par iekšzemes patēriņu. Tas nozīmē, ka jaunu eksporta tirgus iespēju gadījumā ASV ražotājiem būs stimuls un tie varētu izmantot neizmantoto jaudu. Ja tie būtu varējuši izmantot neizmantoto jaudu iekšzemes patēriņa apmierināšanai, tas jau būtu izdarīts.

(89)

Šajā sakarībā būtu jāatzīmē, ka Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs, jo tas ir lielākais tirgus pasaulē un tajā attiecībā uz biodīzeļdegvielas patēriņu pastāv būtisks Savienības un valstu stimuls. Līdz ar to ASV ražotājiem būtu lietderīgi pilnībā izmantot savu neizmantoto jaudu, kā arī zināmu eksporta pārdošanas apjomu novirzīt no citām mazāk ienesīgām trešām valstīm uz Savienības tirgu.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP norādīja – tas, ka ASV biodīzeļdegvielas patēriņš PIP bija lielāks nekā ražošanas apjoms, liecina, ka ASV ražotājiem nav neizmantotas jaudas, ko varētu izmantot, lai iekļūtu Savienības tirgū, ja pasākumi beigtos.

(91)

Komisija uzskatīja, ka ASV konstatēto neizmantoto jaudu, ko varētu izmantot, lai apmierinātu visu ASV patēriņu, bet kas šobrīd šim mērķim netiek izmantota, visticamāk varētu izmantot citos tirgos, kuros ir pieprasījums, īpaši Savienības tirgū, kur ASV ražotāju eksportētāju šobrīd nav. Komisija uzsvēra, ka ražošanas jauda ASV ievērojami pārsniedz patēriņu, tādēļ neizmantotā jauda ir pieejama eksportam uz Savienību, ja pasākumi beigtos.

(92)

Ņemot vērā ASV rūpniecības lielo neizmantoto jaudu apvienojumā ar Savienības tirgus pievilcību lieluma un pārdošanas cenu ziņā (jo īpaši ņemot vērā ASV eksporta uz trešām valstīm cenu līmeni un iepriekšējo pasākumu apiešanas praksi), Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ASV varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

(93)

Līdzīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izgatavoja aptuveni 200 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(94)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas periodā bija gandrīz 11 600 000 tonnu. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā norādīto informāciju un izmeklēšanas laikā no Savienības ražotājiem apkopotos datus. Kā norādīts 12.–13. apsvērumā, izlasē tika iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kas veidoja gandrīz 30 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā.

(95)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas apjomu, no kā atņemts eksports un kam pieskaitīts imports no trešām valstīm. Importa un eksporta apjomi tika iegūti no Eurostat datiem.

(96)

Patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(97)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības biodīzeļdegvielas patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 11 %.

(98)

Kā minēts 40. apsvērumā, biodīzeļdegvielas importa apjoms no ASV uz Savienību saskaņā ar Eurostat datiem kopš pasākumu noteikšanas 2009. gadā samazinājās gandrīz līdz nullei.

(99)

Attiecīgās valsts izcelsmes imports Savienībā un tā tirgus daļa attīstījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms no ASV un tā tirgus daļa

(100)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas imports Savienībā bija nenozīmīgs un nevarēja nodrošināt jēgpilnu pamatu, lai aprēķinātu starpību līdz Savienības ražošanas nozares cenai.

(101)

Tāpēc tika veikta analīze par tās biodīzeļdegvielas vidējo cenu, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, un ASV biodīzeļdegvielas vidējo eksporta cenu uz trešām valstīm pārskata izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz statistikas datiem no ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas (ITC). Kā minēts 63. apsvērumā, vidējā eksporta cena uz visām valstīm bija aptuveni EUR 753 par metrisko tonnu (franko gar kuģa bortu). Lai aprēķinātu iespējamu un pamatotu Savienības eksporta cenu, šai vidējai eksporta cenai būtu jāpieskaita arī transporta un apdrošināšanas izmaksas, kā arī ar muitas nodoklis 6,5 % un pēcimportēšanas izmaksas, kas kopā ir aptuveni EUR 100 par metrisko tonnu (sk. 45. apsvērumu). No tā izriet, ka aplēstā cena eksportam uz Savienību būtu zemāka par Savienības cenām, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija EUR 905.

(102)

NBP apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā ir izmantojusi ASV eksporta cenas uz trešām valstīm, nevis augstāko eksporta cenu uz Kanādu, nosakot iespējamo Savienības eksporta cenu. Tā arī norāda, ka Komisija nav paskaidrojusi pamatojumu EUR 100 korekcijai, kas tika izdarīta aplēstajai eksporta cenai uz Savienību, un nav ņēmusi vērā pēcimportēšanas izmaksas un iespējamās cenu starpības sakarā ar dažādām izejvielām. Tādēļ analīze attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu esot kļūdaina.

(103)

Kā aprakstīts 57. apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka ASV eksporta cenas ievērojami atšķiras atkarībā no galamērķa. Tādēļ, tā kā ASV ražotāji nesadarbojās, lai noteiktu samērīgu un iespējamu eksporta cenu uz Savienību, Komisija noteica šo cenu, pamatojoties uz vidējo cenu uz visiem eksporta galamērķiem. Augstākās eksporta cenas izmantošana, kā apgalvo NBP, nebūtu piemērota metode; tāpat piemērota nebūtu arī zemākās eksporta cenas izmantošana. Attiecībā uz EUR 100 korekcijas sastāvdaļām un avotu, tostarp pēcimportēšanas izmaksām un cenu atšķirībām sakarā ar izejvielām, NBP nāca klajā ar apgalvojumiem, kas bija faktiski identiski apgalvojumiem attiecībā uz dempinga aprēķiniem. 51. un 53. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šie apgalvojumi tiek noraidīti arī saistībā ar analīzi par pārdošanu par zemākām cenām.

(104)

Citu trešo valstu izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(105)

Attiecīgajā periodā biodīzeļdegvielas importa apjoms no trešām valstīm, izņemot ASV, ir ievērojami samazinājies, ko atspoguļo līdzīgs tirgus daļas samazinājums. Importa apjoma samazināšanās no 2013. gada sakrīt ar antidempinga pasākumu noteikšanu biodīzeļdegvielas importam no Indonēzijas un Argentīnas. Arī vidējā cena tajā pašā periodā samazinājās par 15 %. Cenu tendence ir līdzīga Savienības ražošanas nozares cenu tendencei Savienības tirgū (8. tabulā), un galvenokārt to var izskaidrot ar izejvielu cenu samazinājumu. Lai gan cenu līmeņi ir aptuveni par 13 % zemāki nekā vidējā cena Savienībā, šī importa tirgus daļa ir maza un neatstāj būtisku ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(106)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tika pārbaudīti visi attiecīgie ekonomiskie rādītāji, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(107)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija dati, kas saistīti ar visiem Savienības ražotājiem, un mikroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija pārbaudīti dati no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(108)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(109)

Makroekonomiskie rādītāji ir: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(110)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(111)

Lai gan ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabila (+ 4 %), ražošanas apjomi no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ievērojami palielinājās. Šo pieaugumu daļēji var izskaidrot ar Savienības patēriņa apjoma pieaugumu tajā pašā periodā, kā arī ar antidempinga pasākumu noteikšanu biodīzeļdegvielas importam no Indonēzijas un Argentīnas, kam acīmredzami bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu.

(112)

Stabilā ražošanas jaudas un ražošanas apjoma pieauguma rezultātā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā palielinājās par 30 % un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās bija 69 % apmērā.

(113)

NBP norāda, ka dažu uzņēmumu nekonfidenciālās atbildes uz anketas jautājumiem liecina par lielu jaudas izmantojumu – no 78 % līdz vismaz 93 %. Tādēļ tiek apgalvots, ka zemāks vidējais jaudas izmantojums visai ražošanas nozarei ir saistāms ar strukturāliem faktoriem nevis importu. Tāpēc jaudas izmantojumu nebūtu jāizmanto par indikatoru, kas rāda, ka Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšēja dempinga.

(114)

Šis apgalvojums nav pieņemams. Jaudas izmantojums ir viens no daudzajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kurus Komisija izskata, analizējot Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā. Tas, ka dažiem atlasītajiem uzņēmumiem ir augstāks jaudas izmantojums, ir normāli, jo makroekonomiskie rādītāji pamatojas uz visas Savienības ražošanas nozares vidējo svērto rādītāju. Tas, ka daži biodīzeļdegvielas ražotāji Savienībā ir atguvušies ātrāk vai vairāk nekā citi, nepadara šo rādītāju par lieku Savienības ražošanas nozares kopējā stāvokļa analizēšanai, sevišķi sadrumstalotā ražošanas nozarē.

(115)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa