2.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/1

(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam (sākotnējā izmeklēšana). Piemērotie pasākumi bija procentuālais nodoklis 0,7–12,5 % apmērā atlasītajiem uzņēmumiem, 5 % neatlasītajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un 12,5 % uzņēmumiem, kas nesadarbojās.

(2)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 861/2013 (3) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu 3,0–3,7 % apmērā konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam.

(3)

Komisija saņēma pieprasījumu sākt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu attiecībā uz spēkā esošajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 12. pantu.

(4)

Pieprasījumu 2014. gada 21. oktobrī iesniedza Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācija (“Eurofer” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrēto nerūsējošā tērauda stiepļu kopējās produkcijas Savienībā.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija tas, ka pēc antidempinga maksājumu piemērošanas konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam eksporta cenas samazinājās un nepietiekami mainījās tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Savienībā. Tā rezultātā palielinājās dempinga starpība, kas mazina spēkā esošo pasākumu korektīvo iespaidu.

(6)

Komisija, informējusi dalībvalstis un pēc tam konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi atkārtotas izmeklēšanas sākšanai, ar 2014. gada 3. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (4) (“paziņojums par izmeklēšanas sākšanu”) paziņoja par atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu.

(7)

Komisija paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija arī īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus un importētājus, uz kuriem šī izmeklēšana attiecās, un Indijas pārstāvjus par atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(8)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai. Neviena no ieinteresētajām personām uzklausīšanu nelūdza.

(9)

Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju, kas importē Savienībā, acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu tika paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(10)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veidot reprezentatīvu izlasi, Indijas ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika lūgti pieteikties 15 dienu laikā no atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas sākuma un sniegt Komisijai paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(11)

Pieprasīto informāciju sniedza 17 Indijas ražotāji eksportētāji, kas arī piekrita tikt iekļauti izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja sešu uzņēmumu vai uzņēmumu grupu izlasi, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē tiek iekļauti tie paši uzņēmumi, kuri tika iekļauti izlasē vai kuriem tika veikta individuāla pārbaude sākotnējā izmeklēšanā, izņemot Macro Bars and Wires, kas, kā tika noskaidrots sākotnējā izmeklēšanā, neveica dempingu un kas tāpēc netika iekļauts atkārtotajā izmeklēšanā.

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētajiem un Indijas varas iestādēm. Netika saņemtas nekādas piezīmes. Tāpēc Komisija nolēma nemainīt piedāvāto sešu uzņēmumu/uzņēmumu grupu izlasi un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(13)

Tādējādi nerūsējošā tērauda stiepļu ražotāju eksportētāju izlase bija šāda:

(14)

Kopā sazinājās ar 22 zināmiem nesaistītiem importētājiem, un viens no tiem aizpildīja atlases veidlapu. Tāpēc nebija nepieciešams veidot nesaistīto importētāju izlasi.

(15)

Komisija nosūtīja anketas visiem sešiem atlasītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām. Tie visi atbildēja uz anketas jautājumiem. Atkārtotajā absorbcijas izmeklēšanā anketa netika nosūtīta nesaistītajam importētājam, kas sadarbojās, jo tas neimportēja attiecīgo ražojumu Savienībā.

(16)

Dažādu ārkārtas gadījumu dēļ daži atlasītie ražotāji eksportētāji arī lūdza pagarināt atbilžu iesniegšanas termiņu. Termiņš tika pagarināts pienācīgi pamatotos gadījumos. Tāpēc atkārtotā absorbcijas izmeklēšana bija ilgāka par parasto sešu mēnešu periodu, kas norādīts pamatregulas 12. panta 4. punktā.

(17)

Komisija centās iegūt un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šajā atkārtotajā izmeklēšanā. Pamatregulas 16. pantā paredzētās pārbaudes vizītes tika veiktas visu atlasīto Indijas ražotāju eksportētāju telpās.

(18)

Atkārtotā absorbcijas izmeklēšana ilga no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (AIP). Sākotnējā izmeklēšana ilga no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam (SIP).

(19)

Šī atkārtotā absorbcijas izmeklēšana attiecas uz to pašu ražojumu, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, uz nerūsējošā tērauda stieplēm:

ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7223 00 19 un 7223 00 99 un kā izcelsme ir Indijā.

(20)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, Indijā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam, kā arī ražojumam, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienam un tam pašam pamatmērķim. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(21)

Pamatregulas 12. pantā paredzētās atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai kopš sākotnējo pasākumu piemērošanas attiecīgā ražojuma eksporta cenas ir vai nav samazinājušās vai tā tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Savienībā ir vai nav nepietiekami mainījušās. Pēc tam, ja secināts, ka ir notikusi absorbcija, jāaprēķina jauna dempinga starpība.

(22)

Nosakot, vai eksporta cenas ir samazinājušās, Komisija AIP noteica katra pārbaudītā uzņēmuma izmaksas, apdrošināšanas un pārvadājumu (CIF) eksporta cenas līdz Savienības muitas robežai un salīdzināja šīs cenas ar SIP noteiktajām attiecīgajām eksporta cenām.

(23)

Atlasītie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(24)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportējuši tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cena bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā.

(25)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportējuši uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas ir importētājs, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmoreiz pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, tai skaitā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(26)

Komisija salīdzināja visu atlasīto uzņēmumu/uzņēmumu grupu AIP laikā pārdoto noteiktu veidu ražojumu cenas ar SIP laikā pārdoto to pašu veidu ražojumu cenām un aprēķināja to vidējo svērto absorbcijas līmeni.

(27)

Šis salīdzinājums tika izteikts euro. Ja ražojumi pārdoti ar saistīta importētāja starpniecību, euro (vai USD, vai GBP) izteiktās tālākpārdošanas cenas tika konvertētas INR, lai varētu atņemt visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, un, ja Indijas ražotājs eksportētājs ražojumus pārdevis tieši, tad visas izmaksas, kas radušās laikā no preces nosūtīšanas no Indijas robežas līdz Savienības robežai un izteiktas INR, tika pieskaitītas INR izteiktajām FOB cenām. Pēc tam iegūtās CIF vērtības tika konvertētas euro.

(28)

Salīdzinot uz Savienību eksportēto ražojumu cenas, tika konstatēts, ka visu atlasīto uzņēmumu/uzņēmumu grupu eksporta cenas ir samazinājušās, kas prima facie liecināja par to, ka tika absorbēti spēkā esošie pasākumi. Atlasīto ražotāju eksportētāju eksporta cenu (euro) samazinājums bija šāds:

(29)

Pēc tam, kad tika konstatēts, ka visi atlasītie ražotāji eksportētāji, iespējams, īsteno absorbciju, tika pārrēķinātas dempinga starpības, kā noteikts pamatregulas 2. pantā. Paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu 5.1.1. punkta a) apakšpunktā ražotājiem eksportētājiem tika lūgts 15 dienu laikā no paziņojuma par izmeklēšanas sākumu publicēšanas dienas informēt Komisiju par to, vai tie pieprasa normālās vērtības pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 12. panta 5. punktam. Visi atlasītie ražotāji eksportētāji, izņemot Venus group, pieprasīja savu normālo vērtību pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 12. panta 5. punktam un sniedza Komisijai visu ar pierādījumiem pienācīgi pamatoto informāciju, kas nepieciešama to dempinga starpību pārrēķināšanai. Venus group nepieprasīja savu normālo vērtību pārrēķināšanu, tāpēc dempinga starpību aprēķināšanai AIP tika izmantotas sākotnējā izmeklēšanā konstatētās normālās vērtības.

(30)

Atlasīto ražotāju eksportētāju normālā vērtība tika noteikta, kā aprakstīts turpmāk.

(31)

Vispirms Komisija noteica, vai katra atlasītā ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma. Katra atlasītā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū saskaņā ar iepriekš minēto bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(32)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu veidiem identiskus vai ar tiem salīdzināmus eksportam uz Savienību pārdotos ražojumu veidus.

(33)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra atlasītā ražotāja eksportētāja katra ražojuma veida, kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida, kurš pārdots eksportam uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma.

(34)

Pēc tam Komisija noteica katra ražojuma veida, kurš absorbcijas izmeklēšanas laikā pārdots neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4. punktā.

(35)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šie pārdošanas apjomi bijuši rentabli vai ne, ja:

(36)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir AIP laikā pārdotā šā ražojuma veida visu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena.

(37)

Normālā vērtība ir faktiskā katra ražojuma veida cena iekšzemes tirgū tikai attiecībā uz rentabliem attiecīgo ražojumu veidu pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū AIP laikā, ja:

(38)

Normālā vērtība tika aprēķināta kā visu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū AIP laikā vidējā svērtā cena vai kā tikai rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena. Visas dempinga starpības aprēķinā izmantotās cenas tika konvertētas Indijas valūtas vienībās, izmantojot katra darījuma valūtas maiņas kursu.

(39)

Komisija izmantoja AIP eksporta cenas, kas tika noteiktas, kā paskaidrots 22.–25. apsvērumā.

(40)

Komisija salīdzināja šo ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(41)

Gadījumos, kad tas bija nepieciešams taisnīga salīdzinājuma nodrošināšanai, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 10. punktā. Tika koriģēti šādi faktori: pārvadāšanas izmaksas, apdrošināšana, kredīta izmaksas, iesaiņošanas izmaksas un nodokļi.

(42)

Komisija salīdzināja atlasīto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(43)

Iepriekš minētajā salīdzinājumā tika noteiktas šādas vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas:

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktā paredzēto mazāka maksājuma noteikumu Komisija pārrēķināja kaitējuma starpību Venus Group, kura dempinga starpība bija palielinājusies.

(45)

Kaitējuma novēršanas līmeni noteica, salīdzinot Venus Group vidējo svērto importa cenu AIP laikā ar vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu un par kādu atlasītie Savienības ražotāji AIP laikā pārdeva līdzīgo ražojumu Savienības tirgū. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību tad izteica procentos no vidējās svērtās CIF importa vērtības.

(46)

Tādējādi Venus Group kaitējuma starpība no 23,4 % pieauga līdz 65,7 %.

(47)

Pēc dempinga starpību pārrēķina, kas tika veikts saskaņā ar 31.–38. apsvērumā aprakstīto metodiku, tika secināts, ka pieciem no sešiem atlasītajiem uzņēmumiem dempinga starpība AIP laikā samazinājās. Tāpēc attiecībā uz šiem uzņēmumiem atkārtotā absorbcijas izmeklēšana būtu jābeidz, negrozot sākotnējos pasākumus. AIP aprēķinātā Venus Group dempinga starpība salīdzinājumā ar SIP noteikto dempinga starpību bija palielinājusies, kas liecina, ka tiek īstenota absorbcija. Tādējādi Venus Group attiecīgā ražojuma importam noteiktie antidempinga pasākumi būtu jāgroza atbilstīgi pamatregulas 12. panta 3. punktam.

(48)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktā paredzēto mazāka maksājuma noteikumu vispirms salīdzināja Venus Group kaitējuma starpību ar dempinga starpību. Maksājumu summa būtu jānosaka dempinga starpības apmērā. Tā kā šī atkārtotā izmeklēšana neietekmē antisubsidēšanas izmeklēšanu, ir jāatņem kompensācijas maksājums, lai varētu noteikt jauno antidempinga maksājumu. Tādējādi Venus Group jaunais antidempinga maksājums ir 9,4 % (t. i., pašlaik piemērojamā dempinga starpība (12,4 %), no kuras atņemts kompensācijas maksājums (3 %)).

(49)

Pārskatītā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(50)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojoties bija plānots ierosināt saglabāt spēkā esošos pasākumus. Tām arī deva laiku, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(51)

Divas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, kurās tika apstrīdēti Komisijas secinājumi.

(52)

Sūdzības iesniedzējs atkārtoti uzsvēra apgalvojumu, kuru tas jau bija izteicis sūdzībā, proti, ka eksporta cenu samazinājumu nav izraisījušas izejmateriālu cenu izmaiņas. Tas ilustrēja savu apgalvojumu ar datiem, kas norādīja uz niķeļa cenas pieaugumu pēc galīgo pasākumu piemērošanas.

(53)

Tomēr, tā kā sākotnējo pasākumu pamatā bija sākotnējā izmeklēšanas perioda konstatējumi, pareizi ir salīdzināt izejmateriālu cenas sākotnējā izmeklēšanas periodā ar to cenām atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas periodā. Pēc šāda salīdzinājuma jāsecina, ka izejmateriālu cenas ir samazinājušās un ka tādējādi iepriekš minētais apgalvojums jānoraida.

(54)

Attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju, kas nebija pieteicies jaunas normālās vērtības noteikšanai, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija pieļāvusi kļūdu aprēķinos. Tomēr sūdzības iesniedzējs INR/EUR valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā AIP sākumā, bija piemērojis SIP konstatētajām cenām, bet INR/EUR valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā AIP beigās, – AIP konstatētajām cenām, tādējādi sūdzības iesniedzēja spriedums nav pamatots. Tāpēc minētais apgalvojums bija jānoraida.

(55)

Ražotājs eksportētājs, kura antidempinga maksājums tiks grozīts, apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi domājamās nepietiekamās cenu izmaiņas atbilstoši pamatregulas 12. panta izpratnei un nolūkam. Konkrētāk, Komisijai saskaņā ar labas pārvaldības principu cenu salīdzinājumā būtu vajadzējis ņemt vērā valūtu maiņas kursu izmaiņas, kā arī ražošanas izmaksu izmaiņas, kuras tā konstatējusi attiecībā uz pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas pieprasījuši piemērot 12. panta 5. punktu.

(56)

Šis apgalvojums attiecas uz ražošanas izmaksām, un to var ņemt vērā tikai saistībā ar normālās vērtības atkārtotu pārbaudi. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 12. panta 5. punktu domājamās normālās vērtības izmaiņas ņem vērā tikai tad, ja Komisijai ir darīta pieejama pilnīga informācija par pārskatītajām normālajām vērtībām. Šis nosacījums netika izpildīts, tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(57)

Tas pats ražotājs eksportētājs pauda arī vairākas piezīmes un apgalvojumus par savas dempinga starpības noteikšanu, kuras pamatā ir AIP eksporta cenas un SIP noteiktās normālās vērtības.

(58)

Tas pieprasīja Komisijai neņemt vērā darījumus, ko veicis tā saistītais importētājs AIP pirmajā mēnesī, jo šie pārdošanas apjomi attiecas uz precēm, kuras Venus group Indijas ražotāji eksportētāji piegādājuši pirms AIP par cenām, kas arī noteiktas pirms AIP. Tas pamatoja šo apgalvojumu ar to, ka ražojumu pārdošana no Indijas saistītajam importētājam un no saistītā importētāja Savienības nesaistītajiem pircējiem ir kompensējoša pārdošana.

(59)

Pirmkārt, jānorāda, ka Komisija neuzskata par kompensējošu darbību procesu, kurā ražotājs eksportētājs pārdod ražojumus Savienībai. Pārdošanu AIP laikā no Indijas saistītajam importētājam varēja veikt jebkurš Indijā esošs ražotāja eksportētāja grupas ražotājs eksportētājs, un pārdotie ražojumi varēja tikt apkopoti vienā sūtījumā, un attiecīgie importētie ražojumi vairumā gadījumu tika pārdoti dažādiem pircējiem Savienībā, un daļa to tika iekļauta saistītā importētāja krājumos. No otras puses raugoties, tas nozīmē, ka ražojumi, kas pārdoti nesaistītam pircējam Savienībā AIP laikā un par ko ziņojis saistītais importētājs, varētu būt ietverti vienā vai vairākās tiešās piegādēs no Indijas, no viena vai vairākiem Indijas grupas ražotājiem eksportētājiem, pārdoti no krājuma vai abējādi. Ņemot vērā šos apstākļus, šādu importu nevar uzskatīt par kompensējošu pārdošanu.

(60)

Tomēr vēl svarīgāk ir ņemt vērā cenu noteikšanas mehānismu, saskaņā ar kuru pamata cena, kas noteikta, sākotnēji vienojoties par cenu, dažkārt tiek pielāgota, tai piemērojot piegādes brīdī spēkā esošo sakausējuma piemaksu. Tas ir pretrunā apgalvojumam, ka cenas tika noteiktas krietni pirms AIP. Tādējādi ir jānoraida pieprasījums neņemt vērā saistītā importētāja pārdošanas apjomu AIP pirmajā mēnesī.

(61)

Tas pats ražotājs eksportētājs aicināja Komisiju pieņemt pārskatītu saistītā importētāja pārdošanas darījumu uzskaitījumu, kurā ražojumu veidos veikti tādi paši labojumi kā labojumi, kas tika veikti izmeklēšanās uz vietas Indijā. Ražotājs apgalvo, ka šāda pieeja būtu pieņemama, jo visi pārdošanas gadījumi ir kompensējošas pārdošanas gadījumi.

(62)

Komisija tik vēlā procedūras posmā vairs nevarēja pieņemt jaunu iesniegumu par pārdošanas darījumiem, jo tā nevarēja pārbaudīt šo iesniegumu. Turklāt, kā minēts iepriekš, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārdošanas darījumus nevar uzskatīt par kompensējošu pārdošanu. Jānorāda, ka ražotājam eksportētājam starp izmeklēšanām uz vietas Indijā (2015. gada marta pirmā nedēļa) un izmeklēšanu Vācijas saistītā importētāja darbības vietā (aprīļa vidus) bija pietiekami daudz laika, lai tas varētu iesniegt pārskatītos pārdošanas uzskaitījumus.

(63)

Tas pats ražotājs eksportētājs norādīja, ka konkrētam ražojuma veidam Komisija nepiemēroja normālo vērtību, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(64)

Komisija apstiprināja šo piezīmi un pārskatīja absorbcijas izmeklēšanā noteiktās dempinga starpības, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā noteiktās normālās vērtības.

(65)

Tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas tika patvaļīgi noteiktas 5 % apmērā un ka tās būtu vajadzējis noteikt, pamatojoties uz datiem, kas savākti izmeklēšanas laikā tā saistītā importētāja darbības vietā, un ka tajās nebūtu jāiekļauj pārvadāšanas izmaksas un citas atlaides, kas jau atņemtas no tālākpārdošanas cenām eksporta cenu noteikšanas laikā.

(66)

Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, jo izmeklēšanā uz vietas noteiktais pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu apmērs bija mazāks nekā 5 %, kas tika izmantoti šā ražotāja eksportētāja dempinga aprēķinā.

(67)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka vērā ņemtā 5 % peļņas norma ir pārāk liela šāda veida ražošanas nozarei un ka Komisija līdzīgos apstākļos būtu ņēmusi vērā ne vairāk kā 1–2 % peļņas normu.

(68)

Tā kā nesaistītie importētāji absorbcijas izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija nolēma izmantot sākotnējā izmeklēšanā savāktos datus, jo šie dati tika iegūti SIP, kas beidzās 2012. gada martā, un tāpēc tika uzskatīti par pietiekami neseniem. Peļņas proporcijas rādītāji, ar kuriem ražotājs eksportētājs pamatoja savu apgalvojumu, bija rādītāji par vidējo peļņu pirms nodokļu atskaitīšanas 2011.–2013. finanšu gadā, un to pamatā galvenokārt bija finanšu dati, kas savākti Dienvideiropas valstīs, kurās tajā laikā ekonomiskie apstākļi nebija optimāli. Tāpēc Komisija nolēma izmantot sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus, proti, konstatējumu, ka nesaistīta importētāja atbilstošā peļņa ir 2,65 %. Šī procentu likme pēc tam tika izmantota, nosakot eksporta cenas, kuru pamatā bija saistītā importētāja norādītās tālākpārdošanas cenas Savienības tirgū.

(69)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija kļūdaini noteikusi saistītā importētāja CIF vērtības, kuras tika izmantotas antidempinga maksājuma noteikšanā, jo noteiktās CIF vērtības ir mazākas par tām, ko saistītais importētājs deklarējis Savienības muitā.

(70)

Komisija noteica CIF vērtības, pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, jo Savienības muitā deklarētā vērtība jebkurā gadījumā ir transfertcena grupas ietvaros. Konkrētāk, tika konstatēts, ka nav sistēmisku attiecību starp tālākpārdošanas cenu Savienības tirgū un transfertcenu, jo sakausējuma piemaksa, kas beigās dažkārt tika pievienota tālākpārdošanas pamata cenai, neatbilst sakausējuma piemaksai, kas ņemta vērā, nosakot transfertcenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Lai pēc iespējas mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kas tiek piemēroti tikai tam uzņēmumam, kuram noteikta individuāla maksājumu likme, ietver šādu pasākumu: tāda derīga faktūrrēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importētajām precēm, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem.

(72)

Šajā regulā minētie pasākumi atbilst ar pamatregulas 15. panta 1. punktu izveidotās komitejas atzinumam,

a)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto, turpmāk minēto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

b)

pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Individuālo maksājuma likmi, kas noteikta 2. punktā un pielikumā minētajiem uzņēmumiem, piemēro tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs faktūrrēķins, kur iekļauta minētā rēķina izdevējiestādes amatpersonas datēta un parakstīta deklarācija, kurā norādīts minētās amatpersonas vārds, uzvārds un amats un kura ir šāda: “Es, apakšā parakstījies(-usies), apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos (apjoms) nerūsējošā tērauda stiepļu, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) Indijā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.”

2.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/11

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,