(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pieņemot Īstenošanas regulu (ES) 2015/501 (2) (“pagaidu regula”), noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam.

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2014. gada 13. maijāEurofer (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību Savienības plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu (“SSCR”) ražotāju vārdā. Sūdzības iesniedzēja saražotā produkcija veido aptuveni 50 % visas SSCR produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas bija pietiekams, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas pamatots ar nepieciešamiem pierādījumiem, Komisija 2014. gada 15. decembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1331/2014 (3), ar ko uz ĶTR un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu attiecina reģistrāciju no 2014. gada 17. decembra (“Reģistrācijas regula”).

(4)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka lēmums par importa reģistrāciju ir nepamatots, jo nav izpildīti pamatregulas 14. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi. Tomēr šie apgalvojumi nebija argumentēti un nebija pamatoti ar faktiem. Lēmuma par importa reģistrāciju pieņemšanas laikā Komisijai bija pietiekami prima facie pierādījumi, kas pamatoja importa reģistrācijas nepieciešamību – šo valstu imports un tirgus daļa krasi palielinājās. Tāpēc minētie apgalvojumi bija jānoraida.

(5)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiski fakti un apsvērumi, kas bija pamatā lēmumam par pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas rakstiski sniedza informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Viens Ķīnas eksportētājs, viens Taivānas eksportētājs un sūdzības iesniedzējs pieprasīja un viņiem tika nodrošināta uzklausīšana, piedaloties Uzklausīšanas amatpersonai tirdzniecības tiesas procesā, attiecīgi 2015. gada 24. aprīlī, 2015. gada 27. aprīlī un 2015. gada 7. jūlijā. Uzklausīšanas amatpersona tirdzniecības tiesas procesā bija arī pieejama pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma, pārbaudot, kā par izmeklēšanu atbildīgie Komisijas dienesti ir izmantojuši konfidenciālo informāciju.

(6)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(7)

Papildus tika veikti pārbaudes apmeklējumi turpmāk minētajos uzņēmumos.

(8)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu par attiecīgo valstu izcelsmes SSCR importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu.

(9)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(10)

Viens uzņēmums apstrīdēja pagaidu regulas 14. apsvēruma konstatējumu, ka tas nav eksportējošs ražotājs. Tomēr šis uzņēmums neiesniedza nekādu papildu informāciju, kas varētu mainīt pagaidu regulā pausto Komisijas nostāju, kura izklāstīta pagaidu regulas 14. apsvērumā.

(11)

Citas piezīmes par Savienības ražotāju, eksportējošo ražotāju ĶTR un Taivānā un nesaistīto importētāju izlases veidošanas metodi netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 7.–22. apsvēruma pagaidu konstatējumi.

(12)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 25. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Kā minēts pagaidu regulas 26. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir ĶTR un Taivānas izcelsmes plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 un 7220 20 89 (“attiecīgais ražojums”).

(14)

Plakaniem nerūsējošā tērauda aukstajiem velmējumiem ir dažādi lietojumi, piemēram, tos izmanto sadzīves tehnikas (veļas mašīnu un trauku mazgājamo mašīnu iekšpusē), metinātu cauruļu un medicīnisku ierīču ražošanā, kā arī pārtikas apstrādē un autobūvē.

(15)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un ka tos izmanto galvenokārt vieniem un tiem pašiem mērķiem.

(16)

Ieinteresētās personas atkārtoja savus apgalvojumus, kas tika sniegti provizoriskajā posmā, ka šauras un augstas precizitātes loksnes ir izslēdzamas no izmeklēšanas jomas. Tās atkārtoja apgalvojumu, ka Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis lēmumu izslēgt šāda veida ražojumus no attiecīgo ražojumu tirgus, analizējot Outokumpu/INOXUM apvienošanās lietu (4). Turklāt ieinteresētās personas apgalvoja, ka gan no pieprasījuma puses, gan piedāvājuma puses aizstāšana starp “standarta”SSCR un augstas precizitātes loksnēm ir ierobežota. Tomēr, kā jau minēts pagaidu regulas 31. apsvērumā, tirgus definīciju antidempinga lietā nosaka attiecīgā ražojuma fizikālās īpašības, nevis pieprasījuma puses un piedāvājuma puses aizstāšana.

(17)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona atkārtoja apgalvojumu, ka tirgus definīcija apvienošanās lietā ir būtiska ražojuma definēšanai antidempinga lietā. Pamatojot šo apgalvojumu, tā norādīja, ka, papildus ražojuma fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām, ES iestādes var ņemt vērā arī vairākus citus apstākļus, piemēram, lietošanas veidu, savstarpējo aizstājamību, patērētāju uztveri, izplatīšanas kanālus, ražošanas procesu, ražošanas izmaksas un kvalitāti. Iespējams, ka četri parametri “lietošanas veids”, “savstarpējā aizstājamība”, “patērētāju uztvere” un “ražošanas process” ir sinonīmi pieprasījuma puses un piedāvājuma puses aizstāšanai.

(18)

Neizvērtējot šo apgalvojumu, vai “lietošanas veids”, “savstarpējā aizstājamība”, “patērētāju uztvere” un “ražošanas process” patiešām ir sinonīmi pieprasījuma puses un piedāvājuma puses aizstāšanai, iepriekš minēto elementu saraksts tālu pārsniedz šos četrus kritērijus. Tādēļ nav iespējams piekrist apgalvojumam, ka tirgus definīcija apvienošanās lietā ir būtiska ražojuma definēšanai antidempinga lietā.

(19)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas kāda cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka novērtējumā par to, vai augstas precizitātes loksnes ir iekļaujamas attiecīgā ražojuma definīcijā, būtu jāņem vērā tas, ka Savienības ražošanas nozare “pagātnē”, iespējams, nespēja šāda veida ražojumus pārdot. Attiecībā uz to pagaidu regulas 30. apsvērums nepārprotami norāda, ka Savienības rūpniecība spēj pilnībā apgādāt šo tirgus segmentu. Bez precīzākas definīcijas par to, ko nozīmē “pagātnē”, nav iespējams pārbaudīt, vai šis apgalvojums ir faktiski pareizs vai pat būtisks. Jebkurā gadījumā augstas precizitātes loksnēm ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā attiecīgajam ražojumam.

(20)

Ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pat ja specializēto ražojumu imports veido mazāk par 1 % kopējā importa apjoma, kā Komisija norādījusi pagaidu regulas 101. apsvērumā, iespējams, ka Komisija ir diskriminējusi daļu no tirgus, neizslēdzot šos ražojumus. Šī persona uzskatīja, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar specializētajiem ražojumiem, iespējams, nebūtu atraduši citus šo specializēto ražojumu piegādātājus. Nekāds sīkāks pamatojums netika sniegts.

(21)

Attiecībā uz to jāpiebilst, ka apgalvojums pagaidu regulas 101. apsvērumā ir izrauts no konteksta. Šis apgalvojums tika izteikts saistībā ar kumulatīvo novērtējumu par importu no ĶTR un Taivānas, bet ne attiecībā uz izmeklējamo ražojumu klāstu. Patiesi, netiek apstrīdēts, ka šiem specializētajiem ražojumiem ir tādas pašas fizikālās pamatīpašības kā “standarta”SSCR.

(22)

Tādēļ Komisija noraidīja šos apgalvojumus un saglabāja nemainīgu to ražojumu klāstu, uz ko attiecas izmeklēšana.

(23)

Pagaidu regulas 26.–32. apsvērumā paustie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(24)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 34. apsvērumā, neviens eksportējošais ražotājs, uz ko attiecas šī izmeklēšana, nav pieprasījis TER.

(25)

Pagaidu regulā Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) tika izvēlētas par piemērotu analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Divi eksportējošie ražotāji apgalvoja, ka ASV nav piemērota analogā valsts, lai varētu noteikt normālo vērtību, jo ražošanas process un izmantotās izejvielas ĶTR un ASV ir atšķirīgas. Turklāt viens eksportējošais ražotājs apgalvoja, ka Taivāna kā analogā valsts būtu labāka izvēle, jo ražošanas izmaksas Ķīnas ražotnēs ir daudz tuvākas izmaksām Taivānas ražotnēs nekā izmaksām ASV ražotnēs. Kā uzskata šis eksportējošais ražotājs, iemesls ir tāds, ka lielākie Taivānas SSCR ražotāji būtiskos apjomos izmanto starpmateriālus, jo īpaši melnos ruļļus no ĶTR. Šie melnie ruļļi tiek izgatavoti no niķeļa pārstrādes čuguna (“NPI”), izejvielas, ko izmanto gandrīz tikai ĶTR. Kāds cits eksportējošais ražotājs apgalvoja, ka ražotāji ASV tā vai citādi ir saistīti ar noteiktiem Savienības ražotājiem un faktiskie konstatējumi attiecībā uz tirgus lielumu ASV ir neprecīzi.

(26)

Patiesi, pastāv atšķirības starp ASV un ĶTR attiecībā uz avotiem, no kā iegūst niķeli, kas ir viena no galvenajām izejvielām SSCR ražošanā. Kaut arī abās valstīs SSCR ražotāji izmanto noteiktus daudzumus utilizētā niķeļa, nerūsējošā tērauda lūžņi ir galvenais niķeļa ieguves avots ASV, bet NPI – Ķīnas Tautas Republikā. Tomēr šajā gadījumā minētās atšķirības nepadara ASV par nepiemērotu analogo valsti, jo galaprodukti, kas tiek saražoti ASV un ĶTR, joprojām ir salīdzināmi, kā konstatēts pagaidu regulas 29. apsvērumā un iepriekšējā 15. apsvērumā. Kā paskaidrots pagaidu regulas 39. un 40. apsvērumā, ASV ir uzskatāma piemērotu analogo valsti, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem. Ņemot vērā SSCR tirgus lielumu un konkurences līmeni ASV, kā arī pieejamo sadarbību tikai starp divām valstīm, atšķirības niķeļa ieguves avotos un ražošanas procesā neapstrīd izvēli par labu ASV. No otras puses, arguments, kura pamatā ir NPI izmantošana un ar to saistītais ražošanas process ĶTR, vienlīdz lielā mērā ietekmē arī Taivānas kā alternatīvas analogās valsts piemērotību, kā arī izvēli par labu jebkurai citai pasaules valstij. NPI tiek ražots un eksporta barjeru dēļ tiek tirgots un izmantots gandrīz tikai ĶTR. No tā izriet un tiek apstiprināts, ka NPI netiek izmantots Taivānā, alternatīvajā analogajā valstī. Galvenās izejvielas, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai Taivānā, ir utilizētais niķelis un, kā norāda viens no eksportējošajiem ražotājiem, melnie ruļļi, kas tiek iepirkti galvenokārt no ĶTR. Pagaidu regulas 39. apsvērumā ir arī norādīts, ka ASV un Taivānā izmantotās izejvielas lielākoties ir tās pašas. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ir iespējams pieprasīt korekcijas, lai ņemtu vērā noteiktas atšķirības, ar nosacījumu, ka tiek pierādīta ietekme uz cenu un tas, ka šī korekcija tiks garantēta, ņemot vērā analogās valsts izmantošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(27)

Otrkārt, attiecībā uz Taivānas ražotāja ražošanas izmaksām, izmantojot no ĶTR iepirktus melnos ruļļus, kā paskaidrots pagaidu regulas 76. apsvērumā, attiecīgie melnie ruļļi tika iepirkti no saistīta piegādātāja ĶTR. Izmeklēšanā tas bija vienīgais gadījums, kad melnie ruļļi no ĶTR tika izmantoti plašos apjomos. Komisija aprēķinos aizstāja šo iepirkto ruļļu izmaksas ar uzņēmuma paša ražošanas izmaksām. Citiem vārdiem, melno ruļļu iegādes cenas, kas, iespējams, raksturoja ražošanas izmaksas ĶTR, tika aizstātas ar ražošanas izmaksām Taivānā, kur NPI netika izmantots. Līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka ĶTR no NPI saražoto melno ruļļu izmantošana izraisa ražošanas izmaksu līdzību Taivānā un ĶTR.

(28)

Treškārt, viens no ražotājiem ASV ir saistīts ar ražotājiem Savienībā. Tomēr minētā saistība no šīs izmeklēšanas viedokļa nav būtiska. Komisija konstatē, ka, pat ja ražotāji analogajās valstīs ir saistīti ar Savienības ražotājiem, šī saistība neliek apstrīdēt un neietekmē normālās vērtības noteikšanu, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem. Turklāt nav īpaša iemesla apšaubīt šīs analogās valsts ražotāja datu izmantošanu. Šis apgalvojums tiek noraidīts.

(29)

Ceturtkārt, netika sīkāk pamatots apgalvojums, ka faktiskie konstatējumi attiecībā uz tirgus lielumu ASV ir neprecīzi. Līdz ar to šis apgalvojums tiek noraidīts.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums, ka ASV nav piemērota analogā valsts, tiek noraidīts. Pagaidu regulas 39. un 40. apsvērumā paustie pagaidu konstatējumi tiek apstiprināti.

(31)

Komisija apstiprina, ka ASV ir izvēlēta par analogo valsti pamatregulas 2. panta 7. punkta nozīmē.

(32)

Divas ieinteresētās personas atkārtoja savus iebildumus pret ASV kā analogās valsts izvēli, apgalvojot, ka ASV ražotāju ražošanas process nav līdzīgs dažu Ķīnas ražotāju procesam, un atkal piedāvāja izvēlēties Taivānu.

(33)

Komisija rūpīgi izanalizēja papildu piezīmes attiecībā uz iespējamo Taivānas izvēli ASV kā analogās valsts vietā. Komisija uzskata, ka šīs piezīmes nemin nekādus īpašus jaunus argumentus, un tādēļ apstiprina pamatojumu, kas iepriekš izklāstīts 25.–29. apsvērumā.

(34)

Citas piezīmes par normālās vērtības noteikšanu netika saņemtas, tādēļ tiek apstiprināts pagaidu regulas 43.–49. apsvērums.

(35)

Nekādas piezīmes par eksporta cenu noteikšanu netika saņemtas, tādēļ tiek apstiprināts pagaidu regulas 65. apsvērums.

(36)

Divi eksportējošie ražotāji apgalvoja, ka gadījumā, ja ASV paliek kā analogā valsts, ir jāizdara korekcija attiecībā uz dažādajām izmantotajām izejvielām. Viens eksportējošais ražotājs norādīja, ka vienam no ražotājiem ASV radās papildu izmaksas par iekšējo transportu. Šis eksportējošais ražotājs apgalvoja, ka tādēļ ir jāizdara normālās vērtības korekcija. Viens eksportējošais ražotājs norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību, Komisija samazināja biezuma, platuma un malu parametrus iepriekš noteiktajos ražojuma kontroles numuros (“PCN”). Šis eksportējošais ražotājs apgalvoja, ka biezums un mazākā mērā arī platums ir svarīgi faktori, jo tie tieši ietekmē ražošanas izmaksas un cenas, rēķinot uz vienu tonnu.

(37)

Pirmkārt, attiecībā uz korekciju izejvielu atšķirību dēļ no pamatregulas 2. panta 10. punkta izriet, ka dempinga aprēķinu pamatā ir cena, nevis izmaksas. Tādēļ atšķirības izejvielu izmantošanā un ražošanas procesos nerada nekādas sekas, ja vien netiek pierādīta ietekme uz cenu un pamatota korekcijas garantija, ņemot vērā izmantošanu analogajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Jebkuras prasības izdarīt korekciju ir jāpamato. Komisija nav informēta ne par kādām pazīmēm, ka izejvielu un ražošanas procesa atšķirības ietekmētu cenu salīdzināmību. Eksportējošie ražotāji nepierādīja ietekmi uz cenu, ko radītu atšķirīgu izejvielu izmantošana, tādēļ korekcijas nav uzskatāmas par garantētām.

(38)

Otrkārt, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu korekciju izdara, ņemot vērā tādu ar attiecīgo ražojumu tieši saistīto izmaksu atšķirības, kas rodas, nogādājot attiecīgo produktu no eksportētāja telpām pie neatkarīga pircēja, ja šādas izmaksas tiek ietvertas cenā. Šo prasību nepiemēro iekšējā transporta izmaksām, tādēļ korekcija ar minēto pamatojumu netiek garantēta.

(39)

Treškārt, Komisija norāda, ka provizoriskajā posmā šie PCN parametri tika samazināti, lai atvieglotu salīdzinājumu ar līdzīgiem ražojumiem analogajā valstī. Līdz ar to Komisija paaugstināja atbilstības pakāpi un salīdzināja lielāko darījumu daļu, pamatojoties uz pilniem PCN, tostarp biezuma, platuma un malu parametriem. Attiecībā uz darījumiem, kur tas nebija iespējams, salīdzinājuma pamatā bija iespējami pilnīgākie PCN. Tas lika mainīt dempinga starpības, kā paskaidrots 49. apsvērumā.

(40)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, izmantojot ASV datus, Komisijai ir jāizdara korekcija normālajā vērtībā, ņemot vērā atšķirīgās izejvielas, ko izmanto ĶTR un ASV. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka NPI ir lētāks, jo niķeļa saturs tajā ir zems, bet dzelzs saturs tiek nodrošināts bez maksas. Lai pierādītu, ka izejvielu izmaksu atšķirības ietekmē cenas, šī persona apgalvoja, ka iekšzemes cenas Ķīnā ir zemākas nekā cenas Savienībā un ASV. Kā apgalvoja šī ieinteresētā persona, minēto cenu starpību nevar saistīt ar iespējamo subsidēšanu, jo Komisija ir izbeigusi vienlaicīgo pret subsidēšanu vērsto izmeklēšanu pret ĶTR. Cita ieinteresētā persona norādīja, ka tērauda nozarē izmaksas un cenas ir savstarpēji saistītas.

(41)

Attiecībā uz korekciju līdz normālajai vērtībai Komisija norāda, ka gadījumā, ja kāda persona lūdz korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu vai 2. panta 10. punktu, tai jāpierāda, ka prasība ir pamatota. Tādējādi pienākums pierādīt, ka šāda korekcija ir nepieciešama, ir personai, kura vēlas to izmantot. Komisijai ir jānoraida korekcija par atšķirīgiem apstākļiem, ja nav pierādīts, ka tie ietekmē cenas, un tādējādi arī šo apstākļu salīdzināmība.

(42)

Salīdzinot normālo vērtību ar eksporta cenu, Komisijai jāņem vērā atšķirības, kas ietekmē cenu, un ražojumu cenu salīdzināmība, nevis to ražošanas izmaksas. Attiecībā uz NPI cenām Komisija norāda, ka, līdzīgi kā izejvielām, ko izmanto Savienībā un ASV, šīs cenas ir atkarīgas no niķeļa cenas pasaules tirgū. Pat ja NPI ir lētāks, kad tajā ir zems niķeļa saturs, ražotājiem, kas izmanto NPI, būs jāizmanto lielāks tā apjoms, lai sasniegtu niķeļa saturu, ko paredz starptautiskie SSCR standarti. Attiecībā uz argumentu, ka dzelzs NPI tiek nodrošināts bez maksas, Komisija atzīmē, ka arī SSCR ražotājs Savienībā un ASV nemaksā pilnu cenu par dzelzi, ko satur dzelzs un niķeļa sakausējumi. Attiecībā uz salīdzinājumu starp SSCR iekšzemes cenām ĶTR, Savienībā un ASV kā uz pierādījumu par NPI izmantošanas ietekmi uz cenu ĶTR Komisija norāda, ka Ķīnas iekšzemes cenas raksturo situāciju valstī, kur nav tirgus ekonomikas. ASV ir tirgus ekonomikas valsts.

(43)

Komisija atgādina, ka jau sen ir konstatēts, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta noteikumus nevar izmantot kā pamatojumu, lai ignorētu minētās regulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Līdz ar to tika konstatēts, ka normālā vērtība, kas fiksēta analogajā valstī, pilnībā atbilst 2. panta 7. punkta prasībām, kā iepriekš paskaidrots 31. apsvērumā. Tādēļ šai jau piemērotajai normālajai vērtībai netiek garantēta nekāda papildu korekcija saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(44)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka zemākas SSCR iekšzemes cenas ĶTR nevarēja rasties subsidēšanas rezultātā, Komisija atzīmē, ka vienlaicīgā pretsubsidēšanas izmeklēšana tika izbeigta tādēļ, ka sūdzības iesniedzēji atsauca sūdzību, un līdz ar to netika iegūti nekādi konstatējumi par subsidēšanu. Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka eksportējošie ražotāji ĶTR nav pierādījuši, ka būtu pamats izdarīt korekciju, ņemot vērā atšķirīgās izejvielas, ko izmanto ĶTR un ASV.

(45)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ja Komisija salīdzina eksporta cenu ar normālo vērtību, pamatojoties uz samazinātiem PCN, tai ir jāizdara korekcija attiecībā uz cenu salīdzināmību. Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka tai ir ierobežotas iespējas pierādīt vai piedāvāt faktisko korekcijas līmeni, jo informācija, kas saņemta no analogās valsts ražotājiem, ir konfidenciāla.

(46)

Komisija atgādina, ka lielākā daļa eksportēto ražojumu (69 %) tika salīdzināti, izmantojot pilnos PCN. Turklāt, pat ievērojot ierobežojumus saistībā ar analogās valsts ražotāju konfidenciālo datu aizsardzību, ieinteresētā persona varēja piedāvāt korekcijas līmeni attiecībā uz fizikālajām īpašībām, jo tā zināja kritērijus, kas tika ignorēti, un parametrus, kas attiecībā uz šiem kritērijiem paredzēti PCN struktūrā. Tā kā šādā veidā skaitliski izteikts pieprasījums netika iesniegts, minētā prasība tika noraidīta.

(47)

Ieinteresētā persona jautāja, vai analogās valsts ražotāji veica pārdošanu gala lietotājiem un, ja tā bija, kāds bija tirdzniecības korekcijas līmenis, pamatojoties uz PCN. Kā paskaidrots pagaidu regulas 53. apsvērumā, Komisija salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu, un tas notika vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Tiek apgalvots, ka korekcija netika atzīta par nepieciešamu. Jebkurā gadījumā šī prasība bija jānoraida, jo netika sīkāk pamatota.

(48)

Piezīmes netika saņemtas, tādēļ tiek apstiprināta dempinga starpības aprēķināšanai izmantotā metode, kas izklāstīta pagaidu regulas 55.–60. apsvērumā.

(49)

Ņemot vērā normālās vērtības korekcijas, kā arī pastiprināto salīdzinājumu, un to, ka citas piezīmes netika saņemtas, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

1. tabula

Dempinga starpība – ĶTR

(50)

Izmantotā normālās vērtības aprēķinu metode, kā paskaidrots pagaidu regulas 63.–66. apsvērumā, neņēma vērā iekšzemes pārdošanas apjomus izplatītājiem un tirgotājiem.

(51)

Tā notika, ņemot vērā specifisko tirgus situāciju Taivānā, kur izplatītāji eksportē būtiskus produkcijas apjomus, kurus vienlaikus klasificē kā eksportējošo ražotāju iekšzemes patēriņam pārdotos apjomus.

(52)

Šā secinājuma pamatā bija divi galvenie apsvērumi, kas to attaisnoja. Pirmkārt, viens no lielākajiem izplatītājiem Taivānā tālāk eksportēja lielāko daļu no ražotājiem iegādātos apjomus, tādēļ šie pārdotie apjomi nebija iekšzemē pārdotie apjomi attiecībā uz normālās vērtības aprēķināšanu Taivānā. Otrkārt, zināmo ražotāju ražošanas dati un Taivānas tirdzniecības statistika liecina, ka iekšzemē pārdotie apjomi, par kuriem ziņoja zināmie eksportējošie ražotāji, veidoja vairāk nekā 90 % eksporta uz Savienību, ieskaitot arī aptuveni 50 % pārdoto apjomu, kas tika eksportēti.

(53)

Divi eksportējošie ražotāji apstrīdēja uz statistiku balstīto informāciju. Viņi apgalvoja, ka Komisija, nosakot kopējo Taivānas produkciju, ņēma vērā tikai tos uzņēmumus, kuri sadarbojās un kuriem bija noteikti apjomi, ko eksportēja uz Savienību. Cits arguments bija tāds, ka Komisijai analīzē, kas minēta 52. apsvērumā, jāatzīst kopējie Taivānas statistiskie importa apjomi par tālāk eksportētiem.

(54)

Komisija pārbaudīja informāciju par ražošanu un iekšzemē pārdotajiem apjomiem, kas iegūta no visiem zināmajiem Taivānas ražotājiem, arī no tiem, uz kuriem norādīja viens no eksportējošajiem ražotājiem. Tas tika darīts, lai nodrošinātu iespējami tuvāku atbilstību statistikas datiem. Papildus savāktajai informācijai bija lejupejoša ietekme uz 52. apsvērumā minētās analīzes rezultātiem. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka paziņotie iekšzemē pārdotie apjomi ietver aptuveni 40 % eksportēto pārdoto apjomu.

(55)

Attiecībā uz 53. apsvērumā minēto uzskatu par kopējiem statistiskajiem importa apjomiem, kas pilnībā eksportēti tālāk, eksportējošais ražotājs neiesniedza nekādus pierādījumus, kas to pamatotu. Importa apjomi, kas paredzēti reeksportam, parasti tiek pakļauti īpašam muitas režīmam un tirdzniecības statistikā netiek uzskaitīti kā īsts eksports. Tādēļ Komisija nevar izdarīt nekādu noderīgu secinājumu, pamatojoties uz šo apgalvojumu.

(56)

Turklāt divi eksportējošie ražotāji apgalvoja, ka iekšzemē pārdoto un Komisijas vērā neņemto apjomu līmenis nebija proporcionāls īpatsvaram, kas minēts 52. apsvērumā. Viņi atkārtoja apgalvojumu, ka viņiem nav zināms, kāds ir viņu iekšzemes klientu tālāk pārdoto apjomu galamērķis. Komisija uzskata, ka zināšanu trūkums par pārdoto apjomu pēdējo galamērķi nav izšķirošs apstāklis. Komisija vēlreiz analizēja šo situāciju, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā pieejamiem pierādījumiem, un attiecīgi grozīja pārdotos apjomus, kas izslēdzami no normālās vērtības noteikšanas, lai iespējami precīzi raksturotu izmeklēto eksportējošo ražotāju individuālo situāciju. Daži pārdotie apjomi, kas provizoriskajā posmā tika izslēgti no normālās vērtības aprēķiniem, tika izmantoti normālās vērtības aprēķināšanai, ja bija garantēti.

(57)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja tirgotājiem un izplatītājiem iekšzemē pārdoto apjomu iekļaušanu normālās vērtības noteikšanā. Argumenti par labu šim uzskatam tika iesniegti rakstveida piezīmēs un izklāstīti uzklausīšanas laikā pie Uzklausīšanas amatpersonas 2015. gada 7. jūlija tirdzniecības tiesas sēdē.

(58)

Kā izklāstīts 56. apsvērumā, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija turpināja pārbaudīt izplatītājiem pārdoto apjomu faktisko klasifikāciju, lai varētu nodrošināt precīzāku un juridiski pareizu to kā iekšzemes vai kā eksporta pārdošanas apjomu klasifikāciju un noteikt normālo vērtību, vairs nebalstoties uz pieņēmumu, ka visi izplatītājiem pārdotie apjomi bija paredzēti eksportam. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas saņemtās piezīmes tika izskatītas, un papildu informācija tika ņemta vērā.

(59)

Tā vietā, lai izslēgtu visus izplatītājiem pārdotos apjomus, pamatojoties uz pieņēmumu, ka visi izplatītājiem pārdotie apjomi bija paredzēti eksportam, Komisija izslēdza tikai tos izplatītājiem pārdotos apjomus, par kuriem bija pieejami pietiekami objektīvi pierādījumi, ka tie tika faktiski eksportēti. Komisija pārbaudīja apstrīdētos paziņotos pārdotos apjomus un klasificēja tos kā iekšzemes vai eksporta apjomus, pamatojoties uz konkrēto situāciju un datiem par katru attiecīgo eksportējošo ražotāju. Par būtisku pierādījumu tika atzīta, piemēram, eksportam noteiktu atlaižu esamība. Pretēji tam, subjektīvie elementi, piemēram, nodomi vai zināšanas, vai to trūkums, Komisijas objektīvajā novērtējumā nekādi netika ņemti vērā.

(60)

Viens eksportējošais ražotājs apstrīdēja to, ka tika noraidīti noteikti atskaitījumi no ražošanas izmaksām saistībā ar lūžņiem. Pamatojot šo prasību, viņš iesniedza papildu informāciju, kas ražošanas izmaksu tabulā raksturoja ražošanas zudumus kā konversijas izmaksas. Kā apgalvoja prasītājs, ražošanas zudumi ir galaproduktā nekonvertēto materiālu izmaksu kopsumma, kurai pieskaitītas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas piesaistītas ražošanas zudumiem. Komisija rūpīgi pārbaudīja šo prasību, taču konstatēja, ka materiālu izmaksas ir iekļautas ražošanas zudumos par daudz mazāku summu nekā pieprasītais atskaitījums par lūžņiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šis uzņēmums atkārtoja prasību, ka lūžņu vērtība ir jāsalīdzina ar kopējo zudumu vērtību, ieskaitot tiem piesaistītās ražošanas pieskaitāmās izmaksas. Komisija nemaina savu nostāju, ka lūžņu tirgus vērtība nevar pārsniegt izejvielu vērtību. Tādējādi šī eksportējošā ražotāja prasība ir noraidāma.

(61)

Turklāt minētais eksportējošais ražotājs nepamatoja savu prasību attiecībā uz noteiktu lūžņu atskaitījumu noraidīšanu, iesniedzot ziņas par attiecīgā ražojuma ražošanā patērēto materiālu faktisko apjomu, kas ļautu Komisijai novērtēt zudumus. Šis uzņēmums apgalvoja, ka patērētie apjomi un vērtība katram izmantoto izejvielu veidam ir norādīta darblapās, kas iesniegtas, veicot pārbaudi ražotnē. Komisija konstatēja, ka šie dati satur plašāku informāciju, kas neattiecas uz attiecīgo ražojumu, piemēram, par karstajiem velmējumiem, kas pārveidoti un pārdoti kā starpprodukti. Tas neļauj Komisijai pārbaudīt lūžņos pārveidoto materiālu zudumus. Tā kā zudumi un lūžņi tika paziņoti tikai pēc to vērtības, nebija iespējams novērtēt, vai materiālu patēriņš attiecīgā ražojuma ražošanai bija pietiekams, lai saražotu gan attiecīgo ražojumu, gan lūžņus, kas atskaitīti no ražošanas izmaksām. Tādējādi nebija iespējams droši konstatēt, vai paziņotajos zudumos ietilpa kādas materiālu izmaksas, kā tika apgalvots, un kāda varēja būt lūžņu atskaitījumu summa. Eksportējošais ražotājs atkārtoja šo apgalvojumu arī pēc galīgās informācijas izpaušanas, neminot nekādus jaunus faktus.

(62)

Pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 62., 67. un 78. apsvērumā, tiek apstiprināti.

(63)

Viens eksportējošais ražotājs piezīmēs pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas apstrīdēja vairāku eksportam uz Savienību pārdoto apjomu izslēgšanu, kas bija paziņoti, pamatojoties uz klientu iesniegtajām eksporta atļaujām. Taču eksporta atļaujas neļauj identificēt ne ražotāju, ne arī pārdošanas darījumu, par kuru ziņoja šis eksportējošais ražotājs. Turklāt šīs eksporta atļaujas nebija konsekventi savāktas no visiem klientiem visā izmeklēšanas periodā. Neraugoties uz eksportējošā ražotāja lielajām pūlēm, pārdoto apjomu norādītie galamērķi nebija pārbaudāmi un jebkurā gadījumā neaptvēra visu izmeklēšanas periodu. Tādēļ Komisija nevarēja droši konstatēt, ka šie pārdotie apjomi ir eksportētie pārdotie apjomi dempinga starpības aprēķināšanas nolūkā. Tādējādi šī prasība tiek noraidīta.

(64)

Viens eksportējošais ražotājs lūdza atzīt valūtas maiņas kursu, pamatojoties uz saistību nokārtošanas dienas likmi. Lai varētu veikt salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, Eiropas Centrālās bankas ikmēneša maiņas likmes tika konsekventi piemērotas visiem eksportējošajiem ražotājiem Taivānā. Eksportējošā ražotāja lūgtā metodika nebūtu atbilstīga pamatregulai, kas prasa izmantot pārdošanas dienā spēkā esošo maiņas kursu. Tādējādi šī prasība tika noraidīta.

(65)

Viens eksportējošais ražotājs apstrīdēja Eiropas Centrālās bankas ikmēneša maiņas likmju izmantošanu un uzstāja uz tās ikdienas maiņas kursa piemērošanu. Šis eksportējošais ražotājs skaitliski nepamatoja, kādu atšķirību minētā kursa piemērošana radītu. Komisija izmantoja ikmēneša likmes salīdzināmības un konsekvences nolūkiem, jo dempinga starpība šim ražotājam bija daļa no dempinga starpības, kas aprēķināta veselai saistītu ražotāju grupai, no kuras tikai viens ražotājs pieprasīja izmantot ikdienas maiņas kursu.

(66)

Ņemot vērā normālās vērtības izmaiņas, kas minētas 56. apsvērumā, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

2. tabula

Dempinga starpība – Taivāna

(67)

Kā minēts pagaidu regulas 90. apsvērumā, līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja deviņi zināmie ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(68)

Tā kā nav saņemtas papildu piezīmes, tiek apstiprināta Savienības ražošanas nozares definīcija, kas izklāstīta pagaidu regulas 90.–93. apsvērumā.

(69)

Tā kā piezīmes par Savienības patēriņu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 94.–96. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

(70)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas atkārtoja apgalvojumus, kas tika iesniegti provizoriskajā posmā, ka Komisija ir nepareizi novērtējusi kumulatīvo ietekmi uz importa apjomiem par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas. Tās neiesniedza jaunu informāciju, kas pamatotu šos apgalvojumus.

(71)

Kā izklāstīts 66. apsvērumā, pēc piezīmēm par pagaidu informācijas izpaušanu viens Taivānas eksportējošais ražotājs tika atzīts par dempingā neiesaistītu. Līdz ar to šā uzņēmuma eksporta apjomi uz Savienību tika atskaitīti no importa apjomiem par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas.

(72)

Tā kā citas piezīmes par kumulatīvo novērtējumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 97.–102. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

(73)

Kā izklāstīts 71. apsvērumā, viena Taivānas eksportējošā ražotāja, kas tika atzīts par dempingā neiesaistītu, importa apjomi tika atskaitīti no importa apjomiem par dempinga cenām. Konfidencialitātes iemeslu dēļ šis importa apjoms un tirgus daļa nav izpaužama. Tomēr šā importa nenozīmīgā apjoma un tirgus daļas atskaitīšana – tas ir būtiski mazāks par 1 % – neietekmēja attiecīgo valstu izcelsmes importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas attīstības tendenci attiecīgajā periodā.

(74)

Tā kā citas piezīmes par attiecīgo valstu izcelsmes importa apjomu un tirgus daļu nav saņemtas, un, ņemot vērā grozītos konstatējumus, kas izklāstīti 73. apsvērumā, tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas iekļauti pagaidu regulas 103.–106. apsvērumā.

(75)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ieinteresētās personas pieprasīja papildu informāciju par pagaidu regulas 110. apsvēruma ii) punktā minēto “pēcimporta izmaksu” raksturu. Šīs izmaksas attiecās uz importēto ražojumu pārkraušanas un pagaidu uzglabāšanas izdevumiem importēšanas vietā, muitošanas maksām un bankas izdevumiem.

(76)

Pēcimporta izmaksas tika pārbaudītas apmeklējumu laikā iepriekš 7. apsvērumā minēto importētāju telpās. Pēc šiem pārbaudes apmeklējumiem Komisija konstatēja, ka importa izmaksas ir mazākas par izmaksām, kas noteiktas, pamatojoties uz datiem, kuri bija pieejami pagaidu regulas pieņemšanas laikā.

(77)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka nevar pārbaudīt, vai visas ar importu saistītās izmaksas līdz piegādei pirmajam klientam Savienībā ir pienācīgi ņemtas vērā. Saistībā ar to tika paskaidrots, ka cenu samazinājums ir salīdzinājums starp Savienības ražošanas nozares EXW pārdošanas cenu un eksportējošo ražotāju muitoto cenu pie Savienības robežas. Tādējādi šajā salīdzinājumā neņem vērā izmaksas, kas rodas starp ostu un pirmo neatkarīgo klientu.

(78)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka būtiska daļa līdzīgo ražojumu Savienībā tiek tirgota ar aizsargplēvi (5). Šis eksportējošais ražotājs apgalvoja, ka plēves lietošana ir jāiekļauj PCN, ko izmanto Komisija, jo tā būtiski ietekmē cenu.

(79)

Šis apgalvojums tika iesniegts ļoti vēlu, proti, aptuveni 11 mēnešus pēc izmeklēšanas ierosināšanas un aptuveni 10 mēnešus pēc ieinteresēto personu informēšanas par PCN. Šajā posmā Komisija vairs nevarēja individuāli noteikt saistītos darījumus.

(80)

Tomēr Komisija izdarīja vispārēju korekciju, pamatojoties uz informāciju, ko Savienības ražošanas nozare iesniedza, atbildot uz šo apgalvojumu.

(81)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka korekcijai nav jābūt vispārējai, bet jāattiecas tikai uz darījumiem, kad līdzīgie ražojumi bija faktiski pārklāti ar aizsargplēvi. Šī persona arī nepiekrita vērtējumam, ka tās prasība ir iesniegta vēlu, jo minētā informācija bija publiski pieejama pirms izmeklēšanas ierosināšanas.

(82)

Kā jau paskaidrots, Komisija izdarīja vispārēju korekciju, jo vairs nebija iespējams individuāli identificēt saistītos darījumus. Zināms, ka saistītie darījumi veido būtisku daļu no visiem darījumiem. Neviena persona nedrīkst paļauties tikai uz publiski pieejamo informāciju, un tai ir jāiesniedz pamatota prasība, lai attaisnotu korekciju.

(83)

Pārrēķinot šīs zemākās importa izmaksas, to ietekme lielā mērā tika kompensēta ar korekciju par aizsargplēvi. Abu minēto korekciju apvienotā ietekme liecināja par gandrīz nemainīgu svērto vidējo samazinājuma starpību importam no attiecīgajām valstīm uz Savienības tirgu 9,8 %–11,4 % apmērā (salīdzinājumā ar pagaidu regulā minētajiem 9,6 %–11,3 %). Svērtā vidējā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgajām valstīm uz Savienības tirgu arī saglabājās gandrīz nemainīga, proti, 23,1 %–25,3 % (salīdzinājumā ar pagaidu regulā minētajiem 22,9 %–25,2 %).

(84)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka izmeklēšana ir konstatējusi, ka eksportējošie ražotāji pārdeva gandrīz vienīgi neatkarīgiem izplatītājiem vai tērauda pakalpojumu centriem, bet Savienības ražošanas nozare pārdeva izplatītājiem, integrētiem pakalpojumu centriem un galalietotājiem. Minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka, lai šīs cenas varētu salīdzināt, Komisijai jāizvērtē pakalpojumu centru pastāvīgās izmaksas, jo tirdzniecības līmenis tajos ir atšķirīgs. Tomēr korekciju par atšķirībām tirdzniecības līmenī var izdarīt tikai gadījumos, kad tiek pierādītas konsekventas un izteiktas cenu atšķirības starp šiem tirdzniecības līmeņiem, nevis pamatojoties uz izmaksu atšķirībām. Salīdzinājums starp faktiskajām cenām, par kurām Savienības ražošanas nozare pārdeva abos tirdzniecības līmeņos Savienības tirgū, liecināja, ka atšķirības tirdzniecības līmenī nekādi neietekmēja cenas, kā jau bija norādīts pagaidu regulas 112. apsvērumā. Neviena ieinteresētā persona neiesniedza nekādu informāciju, kas atspēkotu šo konstatējumu. Tādējādi šajā gadījumā nav izpildīti nosacījumi, lai varētu izdarīt korekciju par tirdzniecības līmeni.

(85)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pakalpojumu centru pārdošanas cenu salīdzinājums ar eksportējošo ražotāju cenām, iespējams, neattiecas uz salīdzināmiem ražojumiem. Saistībā ar to šī persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pakalpojumu centru pārdošanas apjomus lielā mērā veido tālāk apstrādātas preces, piemēram, lentes, šauri ruļļi un diski, bet eksportētāji lielākoties pārdod standarta ruļļus.

(86)

Šajā jautājumā tika norādīts, ka standarta ruļļi netika salīdzināti ar šaurajiem ražojumiem, piemēram, lentām vai šaurajiem ruļļiem. Ražojuma platums bija viens no PCN elementiem, nodrošinot tikai līdzīga platuma ražojumu salīdzināšanu. Attiecībā uz diskiem – tie vispār netika iekļauti salīdzinājumā, jo izlasē iekļautie eksportējošie ražotāji tos neeksportēja uz Savienību.

(87)

Citas piezīmes par importa no attiecīgajām valstīm cenām un cenu samazinājumu nav saņemtas, tādēļ tiek apstiprināti pārējie pagaidu regulas 107.–112. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(88)

Ieinteresētās personas atkārtoja apgalvojumus, ka kaitējuma novērtēšanai būtu konsekventi jāizmanto izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati, nevis jāiedala rādītāji makroekonomiskajos rādītājos un mikroekonomiskajos rādītājos. Tomēr šāda pieeja liktu ignorēt Savienības ražošanas nozares līmenī pieejamo informāciju, jo īpaši attiecībā uz ražošanu, ražošanas jaudu, šīs jaudas izmantošanu, pārdošanas apjomiem, tirgus daļu, izaugsmi, nodarbinātību, ražīgumu un dempinga starpības lielumu.

(89)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona atkārtoja apgalvojumu, saskaņā ar kuru kaitējuma analīzi traucē fakts, ka izlasē nav iekļauts lielākais Savienības ražotājs Outokumpu. Tomēr, kā jau norādīts pagaidu regulas 93. apsvērumā, izlase ir uzskatāma par reprezentatīvu, jo tā pārstāvēja aptuveni 50 % līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tādēļ fakts, ka Outokumpu nesadarbojās ar izmeklēšanu, neietekmē šīs izlases reprezentativitāti un izlasē iekļauto ražotāju pārbaudīto datu kvalitāti.

(90)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka, iedalot kaitējuma rādītājus makroekonomiskajos un mikroekonomiskajos rādītājos, nav iespējams izdarīt pamatotu secinājumu par to, kādā mērā izlasē iekļautie ražotāji cietuši kaitējumu (ja vispār). Šis arguments neattiecas uz lietu. Saskaņā ar pamatregulas 3. pantu kaitējuma noteikšana notiek Savienības ražošanas nozares līmenī. Izlases veidošana ir paņēmiens, kas paredzēts pamatregulas 17. pantā, un tas ļauj Komisijai ierobežot izmeklējamo personu (šajā gadījumā – Savienības ražotāju) skaitu gadījumos, kad šis skaits ir liels. Tomēr izlases veidošana neierobežo kaitējuma noteikšanu tikai ar Savienības ražotāju izlasi. Vairāki kaitējuma rādītāji, piemēram, inter alia tirgus daļa un pārdotie apjomi, tiek pietiekami kvalitatīvi analizēti tikai Savienības ražošanas nozares līmenī. Turklāt konstatējumi par izlasi tiek atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozares līmenī. Tādējādi ir jāņem vērā jebkura pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari kā veselumu.

(91)

Citas papildu piezīmes par vispārīgajām piezīmēm attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju nav saņemtas, tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 107.–112. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(92)

Attiecībā uz nodarbinātību ieinteresētās personas apgalvoja, ka nodarbinātības samazināšanās cēlonis bija Savienības ražošanas nozares pieaugošais ražīgums. Tomēr ražīguma pieaugums par 6 % visā attiecīgajā periodā bija daudz zemāks nekā nodarbinātības samazinājums par 11 %. Šo samazinājumu ietekmēja arī Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, kas augošā tirgū samazinājās par 5 %.

(93)

Kā iepriekš teikts, imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm lika Savienības ražošanas nozarei samazināt ražošanu augošā tirgū. Ja Savienības ražošanas nozare spētu izmantot tirgus izaugsmi un palielināt ražošanu līdz ar pieaugušo pieprasījumu, šis ražošanas pieaugums atsvērtu pieaugušo ražīgumu. Izrietošie darbavietu zudumi būtu ievērojami mazāki. Tādēļ tiek atzīts, ka nodarbinātības samazinājumu galvenokārt ietekmēja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, bet Savienības ražošanas nozares efektivitātes pieaugumam bija tikai nenozīmīga ietekme.

(94)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē ir būtiski palielinājusies par 55 %, sākot no 2004.–2007. gada laikposma. Tomēr nodarbinātības dati, kas minēti pagaidu regulā, raksturo nodarbinātību Savienības ražošanas nozarē kopumā, bet nodarbinātības dati par 2004.–2007. gada laikposmu attiecas tikai uz daļu no Savienības ražošanas nozares. Tādēļ šie dati nav salīdzināmi un neliecina par nodarbinātības pieauguma tendencēm.

(95)

Citas piezīmes par makroekonomiskajiem rādītājiem nav saņemtas, tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 121.–132. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(96)

Ieinteresētās personas atkārtoja apgalvojumus, ka pārdošanas cenas atbilst izejvielu cenām, lielākoties hroma un niķeļa cenām, un cenu tendence Savienības ražošanas nozarē ir jāanalizē, izslēdzot “sakausējumu piemaksu”.

(97)

Šīs personas iesniedza papildu informāciju par pamatcenas svārstībām, kas izklāstīta pagaidu regulas 141. apsvērumā. Šie dati attiecās uz 304. markas SSCR ar 2 mm biezumu un 2B kategorijas apdari, ko pārdeva Savienības ražotāji (6). Saskaņā ar šiem datiem pamatcena visā attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās par aptuveni 11 % – no EUR 1 015 par tonnu 2010. gadā līdz EUR 907 par tonnu izmeklēšanas periodā. Šis samazinājuma līmenis ir zemāks par samazinājuma līmeni no EUR 1 200 par tonnu līdz EUR 1 000 par tonnu, kas minēts pagaidu regulā, taču pamato konstatējumu par būtiski samazinājušos bāzes cenu.

(98)

Šī ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka pierādījumi, kas minēti pagaidu regulas 141. apsvērumā, par bāzes cenas analīzi ir nepietiekami, lai varētu pamatot konstatējumu, ka bāzes cena attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē ir samazinājusies, kā to, iespējams, apgalvoja tikai viens Savienības ražotājs.

(99)

Kaut arī šo informāciju iesniedza viens Savienības ražotājs, tā neattiecas tikai uz vienu Savienības ražotāju. Patiesi, šī informācija atsaucas uz informāciju, ko publicējis CRU, plaši pazīstams konsultāciju uzņēmums tērauda ražošanas nozarē. CRU publicēja minēto informāciju par Vācijas tirgu kopumā, nevis par atsevišķu Savienības ražotāju cenām. Turklāt faktu, ka visā attiecīgajā periodā pamatcenas pastāvīgi samazinājās, apstiprina informācija, ko iesniedza citas ieinteresētās personas, kā iepriekš minēts 97. apsvērumā.

(100)

Tādēļ tika secināts, ka pārdošanas cenu samazinājumu Savienības ražošanas nozarē izraisīja gan izejvielu izmaksu samazināšanās, gan būtiska bāzes cenu pazemināšanās, kas nav atkarīga no mainīgajām izejvielu izmaksām. Cenu samazinājuma otrā daļa, proti, pamatcenas samazināšanās, liecina, ka Savienības ražošanas nozarei bija papildus jāsamazina cenas visā attiecīgajā periodā, neraugoties uz zaudējumiem, ko radīja cenu spiediens, kuru izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(101)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens importētājs apgalvoja, ka iepriekš minētā informācija par bāzes cenas izmaiņām ir Eiropas ražotāja “subjektīvs viedoklis”, kas ir sīkāk jāpārbauda. Tomēr informāciju, kas iepriekš izklāstīta 97. apsvērumā, nebija iesniedzis Eiropas ražotājs, bet gan eksportētāju apvienība, persona, kas iebilda pret pasākumu noteikšanu. Tā kā šī informācija atbilst publiski pieejamajai informācijai, ko iesnieguši specializēti konsultāciju uzņēmumi, tā uzskatāma par ticamu.

(102)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka bāzes cenas samazināšanos lielā mērā izraisīja neparasti augstā vērtība 2010. gada otrajā ceturksnī. Šī persona neminēja iemeslus, kādēļ minētais periods būtu jāignorē, analizējot bāzes cenas izmaiņas. Tā kā kaitējuma rādītāju analīzē ir jāiekļauj viss attiecīgais periods, šāds arguments nav pieņemams.

(103)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona norādīja, ka saskaņā ar pagaidu regulas 11. tabulu vidējā vienības pārdošanas cena Savienības ražošanas nozarē visā attiecīgajā periodā vienmēr ir pārsniegusi vienības ražošanas izmaksas. Iespējams, ka šī starpība nozīmē to, ka Savienības ražotāju ciestie zaudējumi nav izskaidroti.

(104)

Saistībā ar to tiek norādīts, ka vienības ražošanas izmaksas pagaidu regulas 11. tabulā attiecas tikai uz ražošanas izmaksām, neskaitot pārdošanas, administratīvos un vispārīgos izdevumus. Tādējādi šo vienības izmaksu tiešs salīdzinājums ar vienības pārdošanas cenu neietver peļņu, ko guvuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(105)

Ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par krājumu samazināšanos attiecīgajā periodā par 7 %, apgalvojot, ka tā liecina par veselīgu situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(106)

Tomēr krājumu samazināšanās attiecīgajā periodā par 7 % izriet tikai no izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas rezultātiem. Patiesi, kā liecina pagaidu regulas 13. tabula, krājumu līmenis visā attiecīgajā periodā veidoja aptuveni 15 % no saražotās produkcijas. Nenozīmīgās svārstības 14 %–16 % apmērā, ņemot vērā to mēreno raksturu, jāuzskata par normālām krājumu apjomu svārstībām.

(107)

Turklāt ieinteresētās personas apgalvoja, ka krājumu līmenis 15 % apmērā no gada produkcijas, kas atbilst aptuveni divu mēnešu apgrozījumam, ir augsts rādītājs nozarē, kas ražo galvenokārt pēc pasūtījuma. Šādu krājumu līmeni liek veidot laika starpība starp ražošanu un dažādiem pārdošanas procesa posmiem, kā arī dažādie pārdošanas modeļi. Tādējādi krājumu līmeni 15 % apmērā no produkcijas nevar uzskatīt par īpaši augstu.

(108)

Komisija apstiprina, ka šie krājumi netiek uzskatīti par nozīmīgu rādītāju izmeklēšanas nolūkiem.

(109)

Ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, norādot, ka Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā ieguldīja milzīgus ieguldījumus, pārsniedzot vienu miljardu euro gadā. Komisija attiecībā uz šo apgalvojumu konstatēja, ka pagaidu regulā minētais ieguldījumu līmenis faktiski bija aktīvu bilances vērtības kopējais neto līmenis. Faktiskais ieguldījumu līmenis ir raksturots turpmākajā tabulā, kas aizstāj attiecīgo rindiņu pagaidu regulas 14. tabulā.

3. tabula

Visu Savienības ražotāju ieguldījumi (daļa no kaitējuma rādītājiem)

(110)

Faktiskie ieguldījumi palielinājās par 89 procentpunktiem, proti, no 37 miljoniem euro 2010. gadā līdz 70 miljoniem euro 2012. gadā, bet pēc tam samazinājās par 47 procentpunktiem līdz 53 miljoniem euro attiecīgajā periodā. Tomēr šis nominālais palielinājums ir radies, ņemot vērā ļoti zemo ieguldījumu līmeni 2010. gadā. Faktiski ieguldījumu līmenis bija tik zems, ka visā attiecīgajā periodā aktīvu neto bilances vērtība pastāvīgi samazinājās, kā liecina pagaidu regulas 14. tabula.

(111)

Kaut arī šis kaitējuma rādītājs attiecīgajā periodā nomināli uzlabojās, tas neietekmē Komisijas vispārējo negatīvo kaitējuma novērtējumu, jo minētais rādītājs visā attiecīgajā periodā bija zems.

(112)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pārskatot ieguldījumus, tāpat būtu jāpārskata arī “ieguldījumu atdeves” rādītājs. Tomēr ieguldījumu atdeves rādītājs raksturo peļņu procentos no ieguldījumu neto bilances vērtības, kā norādīts pagaidu regulas 150. apsvērumā. Tādēļ ieguldījumu rādītāja pārskatīšana neietekmē ieguldījumu atdevi. Līdz ar to ieguldījumu atdeve nav jāpārskata, jo tā tika pareizi norādīta pagaidu regulā.

(113)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kopējie ieguldījumi 209 miljonu euro apmērā visā attiecīgajā periodā neatbilst kaitējumu cietušu uzņēmumu uzvedībai. Tomēr, kā iepriekš minēts 110. apsvērumā, ieguldījumu līmenis visā attiecīgajā periodā bija zems. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(114)

Citas piezīmes par mikroekonomiskajiem rādītājiem nav saņemtas, tādēļ tiek apstiprināti pārējie pagaidu regulas 135.–151. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(115)

Ņemot vērā iepriekš teikto un tā kā nav saņemtas nekādas citas piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 152.–155. apsvērumā izdarītie secinājumi, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija turklāt pārbaudīja to, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt par iemeslu Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(117)

Ieinteresētās personas (eksportējošie ražotāji un izplatītāji) atkārtoja apgalvojumus par cēloņsakarību, kas tika iesniegti provizoriskajā posmā, nesniedzot nekādu jaunu informāciju izskatīšanai. Šī informācija, cita starpā, attiecās uz zemo importa līmeni, importa cenām, kas atkarīgas no izejvielu cenām, importu no citām valstīm un Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikumu. Tā kā nebija nekādu jaunu argumentu, uzskatāms, ka šīs piezīmes ir detalizēti izskatītas pagaidu regulas 156.–208. apsvērumā. Skaidrības labad vairākas piezīmes tiek apspriestas arī turpmāk.

(118)

Ieinteresētās personas arī atkārtoja, ka izmeklēšanas periodā imports no attiecīgajām valstīm 4,3 % līmenī no ĶTR un 5,1 % līmenī no Taivānas nevarēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo īpaši tādēļ, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa šajā periodā bija aptuveni 80 %. Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm samazināja Savienības ražošanas nozares cenas par 9,8 %–11,4 %, kā izskaidrots 83. apsvērumā. Kaut arī imports var nebūt perfekts konkurences ierobežotājs, kā jau norādīts pagaidu regulas 158. apsvērumā, tas radīja cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari un tādējādi neļāva Savienības ražošanas nozarei nedz saglabāt tās tirgus daļu, nedz kļūst rentablai. Turklāt kā iepriekš secināts 70. apsvērumā, Komisija atzina, ka tika izpildīti nosacījumi kumulatīvam novērtējumam par importa no ĶTR un Taivānas ietekmi, kas izmeklēšanas periodā kopumā bija 9,5 %.

(119)

Kā izskaidrots 66. apsvērumā, pēc piezīmēm par pagaidu informācijas izpaušanu viens Taivānas eksportējošais ražotājs tika atzīts par dempingā neiesaistītu. Tādēļ ir jāanalizē šā importa ietekme uz kopējo situāciju Savienības ražošanas nozarē, jo tas vairs netika iekļauts par dempinga cenām importētajos apjomos.

(120)

Tomēr šā importa apjoms visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs, un tā tirgus daļa visu laiku bija ievērojami mazāka par 1 %. Tādēļ Komisija secināja, ka, ņemot vērā importa no Taivānas, kas nenotika par dempinga cenām, nenozīmīgo apjomu, tas nekādā būtiskā mērā nepalielināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(121)

Viens eksportējošais ražotājs apgalvoja, ka cenas importam no citām valstīm, piemēram, Dienvidkorejas un Dienvidāfrikas, ir zemākas nekā importam no ĶTR, un, kopā ar importu no Indijas, kam cenas ir līdzīgas kā importam no Ķīnas, tas varēja radīt spiedienu uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām. Šī persona arī apgalvoja, ka vidējās cenas šīm trim valstīm ir zemākas par izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo kaitējumu neradošo cenu.

(122)

Tomēr, kā jau norādīts pagaidu regulas 174. apsvērumā, SSCR sastāv no dažādu marku tērauda, un tas izraisa ievērojamas cenu atšķirības, kuras nevarēja ņemt vērā vidējā Eurostat cenā. Tādēļ nav nozīmes vienkārši salīdzināt vidējās cenas, kas neņem vērā šīs atšķirības. Patiesi, cenu samazinājums ĶTR un Taivānai netika konstatēts, pamatojoties uz vidējām cenām, bet gan uz salīdzinājumu katram ražojumu veidam atsevišķi, kā minēts pagaidu regulas 111. apsvērumā.

(123)

Tā pati persona arī apgalvoja, ka imports no Indijas un Dienvidkorejas būtiski samazinājās gan absolūtos skaitļos, gan relatīvi. Tādēļ iespējams, ka šo valstu izslēgšana nebūtu objektīva.

(124)

Attiecībā uz Dienvidkoreju visā attiecīgajā periodā tās tirgus daļa palielinājās no 2,3 % līdz 2,8 %, pieaugot tikai par 0,5 procentpunktiem. Kaut arī imports no Indijas palielinājās straujāk, visā attiecīgajā periodā tai piederēja ļoti maza tirgus daļa, nepārsniedzot 2 %. Tas liecina par objektīvām atšķirībām starp situāciju ĶTR un Taivānā, no vienas puses, un Indijā un Dienvidkorejā, no otras puses.

(125)

Tā pati persona arī norādīja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kas izraisīja vispārējo cenu palielināšanos 2011. gadā un kas izraisīja cenu samazināšanos 2012. gadā.

(126)

Pagaidu regulas 138. apsvērums paskaidro, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nosaka izejvielu, galvenokārt hroma un niķeļa, mainīgās izmaksas. Tā kā citu trešo valstu cenām ir līdzīga tendence, var pieņemt, ka arī iemesli cenu izmaiņām ir līdzīgi. Tomēr, kā norādīts pagaidu regulas 174. apsvērumā, SSCR sastāv no dažādu marku tērauda, un tas izraisa ievērojamas cenu atšķirības, kuras nevarēja ņemt vērā vidējā Eurostat cenā.

(127)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka importu no Dienvidkorejas, Indijas un Dienvidāfrikas nevar uzskatīt par nenozīmīgu, jo izmeklēšanas periodā tam kumulatīvi piederēja 6,3 % tirgus daļa. Tomēr neviens no šiem importa apjomiem pagaidu regulā netika atzīts par nenozīmīgu, un to ietekme tika pienācīgi analizēta.

(128)

Tā pati persona arī apgalvoja, ka imports no ĶTR lielā mērā attiecās uz 304. sēriju. Citiem ražojumu veidiem, piemēram, 316., 316L un 321. sērijai, cena ir augstāka, jo tiem visiem ir augstāks niķeļa saturs. Tādējādi, neraugoties uz apgalvojumu pagaidu regulas 174. apsvērumā, importam no citām trešajām valstīm jābūt vai nu atbilstošam 200. sērijām (kas Savienībā ir nišas ražojums), vai arī par būtiski zemākām dempinga cenām. Tādēļ šajā prasībā tika norādīts, ka vidējā cena no ĶTR ir salīdzinoši zema, jo iespējams, ka tikai nišas ražojumiem ir zemāka cena nekā vispopulārākajai markai, ko pārdod Ķīnas eksportētāji.

(129)

Šajā novērtējumā tomēr pilnībā nav ņemtas vērā lētās 400. markas sērijas, kas Savienībā ir izplatīts ražojums, kā norādīts pagaidu regulas 189. apsvērumā. Patiesi, ĶTR eksportēja salīdzinoši lielu īpatsvaru dārgo 300. sērijas ražojumu. To apliecina fakts, ka ĶTR un Taivānai bija līdzīga samazinājuma starpība, neraugoties uz to, ka Ķīnas cenas izmeklēšanas periodā vidēji bija par vairāk nekā EUR 100 augstākas nekā Taivānas cenas, kā izklāstīts pagaidu regulas 7. tabulā.

(130)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka eksporta cenu samazinājums par 11 %, kas redzams pagaidu regulas 16. tabulā, liecina par to, ka šis cenu samazinājums ir palielinājis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(131)

Tādēļ pagaidu regulas 138. apsvērums paskaidro, ka gan izmaksas, gan cenas nosaka izejvielu, galvenokārt hroma un niķeļa, mainīgās izmaksas. Cenu samazinājums eksporta tirgos ir līdzīgs cenu samazinājumam Savienības tirgū, tādēļ to nosaka tie paši izmaksu faktori.

(132)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka nav sniegts nekāds vērtējums vai paskaidrojums par eksporta cenu samazināšanos. Tādēļ iepriekšējais apsvērums nepārprotami pievēršas šai problēmai, paskaidrojot, ka eksporta cenu samazināšanās ir atkarīga no izejvielu mainīgajām izmaksām.

(133)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka zemo jaudas izmantojumu Savienības ražošanas nozarē izraisīja pārmērīgās jaudas, kas tika uzstādītas pirms 2010. gada. Tomēr 2010. gads bija gads ar visaugstāko jaudas izmantojumu visā attiecīgajā periodā. Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā jaudas izmantojums samazinājās no 77 % līdz 70 %, galvenokārt tādēļ, ka samazinājās ražošanas apjomi. Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm lika Savienības ražošanas nozarei samazināt ražošanu augošā tirgū. Tādēļ var uzskatīt, ka ražošanas jaudas izmantojuma samazināšanos nevarēja izraisīt pārmērīgās jaudas, kas tika uzstādītas pirms 2010. gada.

(134)

Attiecībā uz konkurences problēmu cēloņsakarības analīzi, kas izklāstīta pagaidu regulas 183.–194. apsvērumā, viena ieinteresētā persona iesniedza piezīmi, ka Komisijas analīze nav bijusi pietiekama. Komisija esot ignorējusi tās apgalvojumus un nepareizi interpretējusi konstatējumus Outokumpu/INOXUM apvienošanās lietā, kā arī šajā izmeklēšanā konstatētos faktus. Pamatojot šādu apgalvojumu, minētā persona norādīja, ka četri lielākie Savienības ražotāji joprojām dominē tirgū, turot aptuveni 80 % tirgus daļu.

(135)

Šāds apgalvojums ir faktiski nepareizs. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas periodā patiesi bija 80 %, kā minēts pagaidu regulas 9. tabulā. Tomēr, kā norādīts pagaidu regulas 90. apsvērumā, Savienības ražošanas nozari veido deviņi zināmi ražotāji. Tostarp jāmin četri lielākie integrētie ražotāji un pieci mazāki ražotāji.

(136)

Tā pati persona apgalvoja, ka Konkurences ģenerāldirektorāts ir konstatējis, ka “tirgū darbojas tikai četri lielākie ES dalībnieki, kuriem seko virkne mazu ne-Eiropas dalībnieku, no kuriem katrs pārstāv ne vairāk kā 5 % tirgus”, atsaucoties uz Outokumpu/INOXUM apvienošanas lēmuma 351. apsvērumu.

(137)

Taču šis citāts ir neprecīzs. Saskaņā ar precīzo citātu “tirgū darbojas tikai četri lielākie dalībnieki, kuriem seko virkne mazu Eiropas un ne-Eiropas dalībnieku”. Tādējādi ir skaidrs, ka šī persona ir nepareizi citējusi Outokumpu/INOXUM apvienošanas lēmumu, pilnībā ignorējot piecus mazākos Savienības ražotājus.

(138)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati persona atzina, ka ir izslēgusi mazos Eiropas dalībniekus no citāta, jo tie katrs pārstāv ne vairāk kā 5 % tirgus. Tomēr tā uzstāja, ka četriem lielajiem integrētajiem dalībniekiem pieder 80 % tirgus daļa, atsaucoties uz iepriekšējo 135. apsvērumu. Taču, kā norādīts šajā apsvērumā, 80 % tirgus daļa pieder visiem deviņiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Tādēļ šis apgalvojums ir faktiski nepareizs, un to var attiecīgi noraidīt.

(139)

Tā pati persona atsaucās uz pagaidu regulas 187. apsvērumu, apgalvojot, ka pieņēmums, “pat ja pašlaik importa radītais ierobežojums, iespējams, nav būtisks, nākotnē tas varētu palielināties”, ir tīri spekulatīvs un atsaucas uz hipotētisku iespējamību nākotnē. Šāds novērtējums ir nepareizs. Citētais pieņēmums ir pārņemts no Outokumpu/INOXUM apvienošanas lēmuma, un tādējādi apgalvojums “nākotnē” attiecas uz notikumiem pēc apvienošanas lēmuma pieņemšanas. Kā paskaidrots tajā pašā pagaidu regulas apsvērumā, imports no ĶTR un Taivānas attiecīgajā periodā palielinājās par 70 %. Turklāt reģistrācijas regulā ir izklāstīts, ka 2014. gadā imports no ĶTR palielinājās vēl par 115 % un no Taivānas – par 66 % (7). Šāda pastāvīga importa apjomu palielināšanās liecina, ka minētais pieņēmums nebija spekulatīvs un apjomu palielināšanās nebija “hipotētiska iespējamība nākotnē”, bet tā īstenojās laikā starp Outokumpu/INOXUM apvienošanas lēmuma pieņemšanu un pagaidu regulas publicēšanu.

(140)

Tā kā jauna ticama informācija par šo jomu nav saņemta, Komisija apstiprina savu konstatējumu pagaidu regulas 183.–194. apsvērumā, ka konkurences apstākļi Savienībā nespēja novērst situāciju, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(141)

Pagaidu regulas 105. apsvērumā tika secināts, ka importa apjoms attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās, izņemot 2012. gadu. Taču ieinteresētās personas apgalvoja, ka izmaiņas importa apjomos neliecina par pastāvīgi pieaugošu tendenci attiecīgajā periodā, bet gan drīzāk par cikliskām izmaiņām, kad 2010. un 2012. gads atradās “importa apakšā” un 2011. un 2013. gads bija “importa virsotnes”. Lai novērtētu šo apgalvojumu, imports no attiecīgajām valstīm, par ko informēja Eurostat, tika izvērtēts ilgākā laikposmā. Lai ievērotu konfidencialitāti, netika izslēgti arī nenozīmīgie importa apjomi no Taivānas eksportējošā ražotāja, kas tika atzīts par dempingā neiesaistītu. Tomēr tiem nebija nekādas ietekmes uz 4. tabulā redzamo tendenci.

4. tabula

Importa apjomi no attiecīgajām valstīm

(142)

Šī importa statistika liecina, ka attiecībā uz 2009.–2014. gada laikposmu 2012. gads bija vienīgais izņēmums, bet citādi – importa apjomi no attiecīgajām valstīm pieauga.

(143)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares mazie ražošanas un pārdošanas apjomi samazinās, neraugoties uz pieaugošajiem pasūtījumu apjomiem. Patiesi, informācija šajā sūdzībā liecina, ka pasūtījumu apjoms pārsniedz pārdošanas apjomu ar ievērojamu starpību. Tomēr šie abi dati nav tieši salīdzināmi, jo tie nav aprēķināti uz vienāda pamata. Atbildot uz šo apgalvojumu, pēc pagaidu informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare iesniedza papildu informāciju par minēto datu salīdzināmību. Salīdzinot informāciju par pasūtījumiem un pārdošanas apjomiem uz salīdzināma pamata, šī starpība patiesi ir nenozīmīga.

(144)

Tā kā citas piezīmes par cēloņsakarību nav saņemtas, tiek apstiprināti pārējie pagaidu regulas 156.–208. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(145)

Kā minēts pagaidu regulas 209. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, neraugoties uz to, ka ir konstatēts kaitējošs dempings.

(146)

Kā minēts pagaidu regulas 210.–212. apsvērumā, lielākā daļa Savienības ražošanas nozares atbalstīja pasākumu noteikšanu, bet lielākais Savienības ražotājs (Outokumpu) turpināja klusēt. Turklāt viens augstas precizitātes lokšņu kā attiecīgā ražojuma ražotājs izteica atbalstu šiem pasākumiem pēc pagaidu regulas publicēšanas.

(147)

Kā jau iepriekš teikts 7. apsvērumā, lai varētu detalizēti novērtēt iesniegto apgalvojumu atbilstību īstenībai, Komisija veica pārbaudes apmeklējumus triju importētāju un divu lietotāju telpās Itālijā un Polijā.

(148)

Kā minēts pagaidu regulas 213.–217. apsvērumā, nesaistītie importētāji un izplatītāji šajā lietā iesaistījās ļoti aktīvi, kopumā iebilstot pret pasākumu noteikšanu.

(149)

Viena ieinteresētā persona iesniedza piezīmes par kvalitātes atšķirībām. Tā apgalvoja, ka kvalitāte, ko nodrošina Indijas un ASV SSCR ražotāji, neatbilst tādam pašam standarta līmenim kā Savienības ražošanas nozares ražojumi vai imports no ĶTR un Taivānas. Šis apgalvojums netika pamatots. Kā minēts pagaidu regulas 101. apsvērumā, ražotāji kopumā atbilst vienādiem pasaules līmeņa standartiem, un netika saņemti nekādi pierādījumi, ka to nevarētu teikt par Indijas vai ASV ražotājiem.

(150)

Vairāki eksportējošie ražotāji un izplatītāji atkārtoja savas bažas par šo pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz lietotājiem. Tomēr paši lietotāji nepiekrita šādām bažām, un lietotāju iesaistes pakāpe šajā lietā bija ļoti zema.

(151)

Visbeidzot, Vācijas metālapstrādes arodbiedrība (IG Metall) izteica atbalstu minētajiem pasākumiem. Tā pauda bažas par importa par dempinga cenām negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares situāciju. Šī arodbiedrība pārstāv arī darba ņēmējus nozīmīgās lietotāju nozarēs, piemēram, automobiļu un mājsaimniecības preču nozarēs.

(152)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 209.–222. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(153)

Attiecībā uz antidempinga pasākumu iespējamo piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, ir jāizvērtē pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji. Saskaņā ar 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu viens no galvenajiem kritērijiem, kas jāievēro, ir šāds – “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt”, “papildus tam importa līmenim, kas radījis zaudējumus izmeklēšanas laikā”.

(154)

Salīdzinot SSCR importa apjomu mēneša vidējo rādītāju (8) izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem reģistrācijas periodā (no 2014. gada 17. decembra līdz 2015. gada 25. martam), redzams, ka reģistrācijas periodā importa apjomi samazinājās. Patiesi, kā norādīts pagaidu regulas 6. tabulā, no attiecīgajām valstīm importētais mēneša vidējais SSCR apjoms izmeklēšanas laikā bija 26 043 tonnas (9). Salīdzinājumam, reģistrācijas periodā mēneša vidējais SSCR importa apjoms no attiecīgajām valstīm bija aptuveni 22 000 tonnas jeb aptuveni par 15 % mazāks. Tāpat, lai ievērotu konfidencialitāti, netika izslēgti nenozīmīgie importa apjomi no Taivānas eksportējošā ražotāja, kas tika atzīts par dempingā neiesaistītu.

(155)

Tādējādi kritērijs par importa būtisku papildu palielināšanos nav izpildīts. Līdz ar to tiek secināts, ka galīgo antidempinga maksājumu nevar iekasēt ar atpakaļejošu spēku pirms pagaidu pasākumu piemērošanas datuma.

(156)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona pieprasīja šā maksājuma iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku un apgalvoja, ka Komisija ir apsvērusi nepareizu periodu, nosakot, vai noteikt pasākumus ar atpakaļejošu spēku. Šī persona apgalvoja, ka, nosakot, vai importam ir bijis būtisks papildu palielinājums, ir jāņem vērā importa izmaiņas visā laikposmā pēc izmeklēšanas perioda.

(157)

Minētā persona norādīja uz importa pieaugumu laikā no 2014. gada februāra līdz decembrim, proti, sākot no brīža pirms izmeklēšanas ierosināšanas un beidzot aptuveni divas nedēļas pēc importa reģistrēšanas sākuma. Patiesi, izmaiņas importa apjomos liecina par pieaugumu minētajā laikposmā, tomēr šāds pieaugums neradīja iespēju, ka no 2015. gada 26. marta noteikto pasākumu koriģējošā ietekme tiktu nopietni apdraudēta, ja no 2014. gada 17. decembra netiktu noteikti papildu pasākumi.

(158)

Iemesls ir tāds, ka pēc 2014. gada jūlija (drīz vien pēc izmeklēšanas ierosināšanas) un pat vēl vairāk – pēc 2014. gada decembra (reģistrācijas sākuma) izmaiņas importa apjomos liecināja par lejupejošu tendenci, sasniedzot tādus pašus importa līmeņus kā izmeklēšanas periodā un pat vēl zemākus, kā iepriekš norādīts 154. apsvērumā. Attiecībā uz laikposmu, par kuru šī persona pieprasīja maksājuma iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku (laikposmu, kas ierobežots ar 90 dienām pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, proti, no 2014. gada 26. decembra līdz 2015. gada 25. martam), izmaiņas importa apjomos noteikti neraksturo palielinājums, bet gan samazinājums, tādēļ šiem importa apjomiem nevar piedēvēt kaitīgu ietekmi.

(159)

Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka nebija izpildīti juridiskie nosacījumi tās diskrecionāro pilnvaru izmantošanai saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(160)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecībā uz ĶTR un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu, ir jānosaka galīgie antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā.

(161)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka mērķa peļņu nedrīkst aprēķināt, kā pamatu izmantojot 2007. gadu, jo iespējams, ka tas izņēmuma kārtā tērauda rūpniecībai bija labs gads. Tomēr Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2004.–2007. gada laikposmā 2007. gads patiesībā bija tikai trešais labākais gads attiecībā uz nozares rentabilitāti.

(162)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka 2007. gads tiešām bija izņēmums, jo tas sastāvēja no ceturkšņiem ar ļoti atšķirīgiem rezultātiem. Patiesi, pirmajos divos 2007. gada ceturkšņos nozares rezultāti bija ļoti labi, sasniedzot peļņas normu virs 10 %. Tomēr abi otrie ceturkšņi liecināja par krasi atšķirīgu ainu, kad peļņas norma tikai nedaudz pārsniedza lūzuma punktu vai pat bija negatīva.

(163)

Kaut arī šīs izmaiņas patiesi varēja būt izņēmums, tās arī pierāda, ka vispārējais vidējais 2007. gada rādītājs nevarēja būt ļoti augsts, jo attiecās uz diviem ceturkšņiem ar Savienības ražošanas nozarei labvēlīgiem rezultātiem un diviem ceturkšņiem ar tai nelabvēlīgiem rezultātiem.

(164)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka mērķa peļņa tika noteikta salīdzinoši augstāka nekā citās izmeklēšanās par tērauda ražojumiem, piemēram, par metinātām caurulēm un cauruļvadiem (10) un plakaniem orientēta grauda struktūras velmējumiem no elektrotehniskā silīcijtērauda (“GOES”) (11). Tomēr šī persona neiesniedza nekādus argumentus, kādēļ informācija par nozari, kas ražo citus ražojumus, ir būtiskāka par informāciju, kas attiecas uz pašu SSCR Savienības ražošanas nozari. Turklāt informācijai, kas izmantota abos šajos gadījumos attiecībā uz metinātām caurulēm un cauruļvadiem un GOES, nav arī pamatā jaunāka informācija nekā šajā lietā. Tādēļ minētā informācija nav uzskatāma par būtiskāku nekā pagaidu regulā izmantotā informācija.

(165)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka peļņu, ko 2007. gadā ieguva Savienības ražošanas nozare, nevar uzskatīt par ticamu vai reprezentatīvu, jo tirgus apstākļi nebija parastie apstākļi, kā norādīts 162. apsvērumā. Tomēr šī persona neapšaubīja faktu, ka 2007. gads bija tikai trešais labākais gads attiecībā uz nozares rentabilitāti, kā izklāstīts 161. apsvērumā. Tā kā Savienības ražošanas nozares iegūtā peļņa atbilst rentabilitātei, kas sasniegta iepriekšējos 2004.–2006. gados, arguments, ka 2007. gada peļņa nav ticama vai reprezentatīva, nav pieņemams.

(166)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija, kad aprēķināja līdzīgā ražojuma kaitējumu neradošo cenu, pieskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām faktiskos zaudējumus, kas radušies izmeklēšanas periodā, un pēc tam pieskaitot tām iepriekš minēto peļņas normu 8,1 %, iespējams, atkāpās no savas ilglaicīgās metodes noteikt kaitējumu neradošo cenu, pieskaitot mērķa peļņu ražošanas izmaksām.

(167)

Abas šīs metodes darbojas un tiek izmantotas. Ja nav salīdzināmu pārdošanas apjomu Savienības ražošanas nozarē, kaitējumu neradošo cenu var noteikt, pieskaitot mērķa peļņu kopējām izmaksām. Tomēr šajā gadījumā bija salīdzinoši pārdošanas apjomi. Turklāt līdzīgie ražojumi, ko tirgoja Savienības ražošanas nozare, sastāvēja no tūkstošiem ražojumu veidu, un visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija plašs saistītu uzņēmumu tīkls, tostarp tērauda pakalpojumu centri, kas radīja izmaksas. Tādēļ tika atzīts par neiespējamu savākt informāciju par katra ražojumu veida izmaksām PCN līmenī. Tā vietā tika noteiktas kopējās izmaksas, pieskaitot svērtajai vidējai pārdošanas cenai radušos svērtos vidējos zaudējumus. Pēc tam šādi noteiktajām kopējām izmaksām tika pieskaitīta peļņas norma 8,1 %.

(168)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati ieinteresētā persona iesniedza papildu argumentus par to, kādēļ kaitējumu neradošā cena ir aprēķināma, pieskaitot mērķa peļņu ražošanas izmaksām.

(169)

Pirmkārt, šī persona norādīja, ka pastāv liela 150 % cenu starpība starp dažādiem PCN un to nevar izskaidrot ar atšķirīgām izmaksām. Tomēr šis arguments netika pamatots ar pierādījumiem. Patiesi, ir apstiprināts, ka dažādiem PCN ir ļoti lielas izmaksu atšķirības, jo tēraudam ir dažādas markas, platums, biezums un apdare. Patiesi, ir apstiprināts, ka šīs izmaksu atšķirības starp dažādiem PCN var pārsniegt 150 %.

(170)

Otrkārt, šī persona minēja piemēru, izmantojot hipotētiskas ražošanas izmaksas un hipotētisku pārdošanas cenu hipotētiskam ražojumu veidam, kas, iespējams, liecina, ka nav pamata aprēķināt mērķa cenu, balstoties uz pārdošanas cenu. Tomēr, tā kā visa piemērā izmantotā informācija bija hipotētiska un nebija saistīta ar faktiskiem datiem, šā hipotētiskā piemēra rezultāti nevarēja pierādīt, ka izmantotā metodoloģija ir nepamatota.

(171)

Treškārt, šī persona apgalvoja, ka Komisija vienkārši nav savākusi no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, datus par ražošanas izmaksām sadalījumā pa PCN. Šis apgalvojums ir nepareizs. Komisija pieprasīja datus par ražošanas izmaksām anketās, kuras iesniedza Savienības ražotāji un kuras tika pārbaudītas.

(172)

Visbeidzot, šī persona minēja piemēru, kas, iespējams, liecināja, ka Komisija pieskaitījusi mērķa peļņu pārdošanas cenai un pārdodot bija jāiegūst ļoti liela peļņa. Pamatojot šo argumentu, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena tika salīdzināta ar šīs nozares eksporta cenu un ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu citam līdzīgam PCN.

(173)

Tomēr abi piemērā izmantotie PCN tika eksportēti nenozīmīgos apjomos un tādēļ nekādi neietekmēja uzņēmumam nodarītā kaitējuma lielumu. Turklāt apgalvojumu, ka PCN bija jāpārdod, iegūstot ļoti lielu peļņu, nepamatoja ne pierādījumi, ne arī izmeklēšanas konstatējumi.

(174)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 224.–229. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(175)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam ir jānosaka galīgie antidempinga pasākumi dempinga vai kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(176)

Galīgajām antidempinga maksājumu likmēm, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms muitas nodokļu nomaksas, jābūt šādām.

5. tabula

Dempinga starpība, kaitējuma starpība un antidempinga maksājumu likmes

(177)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto situāciju attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Importētajam attiecīgajam ražojumam, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, ir jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(178)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (12). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(179)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājuma likme, kas noteikta “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien eksportējošajiem ražotājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(180)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas trīs eksportējošie ražotāji iesniedza cenu saistību piedāvājumus saskaņā ar pamatregulas 8. pantu.

(181)

Komisija izskatīja šos piedāvājumus un secināja, ka to pieņemšana nav īstenojama pamatregulas 8. panta nozīmē. Galvenais iemesls bija tāds, ka šajos piedāvājumos iekļautie nenodalāmie ražojumu veidi bija ļoti dažādi, tie būtiski atšķīrās pēc cenas un arī eksportējošo ražotāju uzņēmumu/grupu struktūras bija sarežģītas, tādēļ šo saistību uzraudzība būtu neīstenojama.

(182)

Komisija paskaidroja eksportējošajiem ražotājiem, ka attiecīgais ražojums nav piemērots saistībām. Komisija arī paskaidroja, ka šo ražotāju uzņēmumu/grupu struktūras padarītu saistību uzraudzību neīstenojamu.

(183)

Tādēļ visi trīs piedāvājumi tika noraidīti.

(184)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka no pasākumiem ir jāizslēdz apjomi, kas pagaidu maksājuma noteikšanas laikā jau atrodas tranzītā. Faktiski tas būtu no maksājumiem atbrīvots apjoms, kas mazinātu šo pasākumu koriģējošo ietekmi, tādēļ minētais arguments ir noraidāms.

(185)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, ir galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu. Garantētās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmi, atmaksā.

(186)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,