ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 215

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 14. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/1389 (2015. gada 7. maijs) par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

1

 

 

Protokols, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

3

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1390 (2015. gada 13. augusts), ar ko 233. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

6

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/1391 (2015. gada 13. augusts), ar ko attiecībā uz mājlopu vienību koeficientiem un raksturlielumu definīcijām groza Regulu (EK) Nr. 1200/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu ( 1 )

11

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1392 (2015. gada 13. augusts), ar ko apstiprina pamatvielu fruktozi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )

34

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1393 (2015. gada 13. augusts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Καλαμάτα (Kalamata) (ACVN))

38

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1394 (2015. gada 13. augusts), ar ko pēc atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas saskaņā ar 12. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/588, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam

42

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1395 (2015. gada 13. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

50

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1389

(2015. gada 7. maijs)

par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju Savienības, tās dalībvalstu un Horvātijas Republikas vārdā sākt sarunas par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku (1), lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”).

(2)

Minētās sarunas tika sekmīgi pabeigtas 2014. gada 16. septembrī.

(3)

Protokols Savienības un tās dalībvalstu vārdā būtu jāparaksta, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(4)

Protokols būtu jāpiemēro provizoriski,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt Protokolu, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā protokola noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt protokolu.

3. pants

Protokolu saskaņā ar tā 3. panta 2. punktu piemēro provizoriski no dienas, kad Puses to parakstījušas (2), līdz tas stājas spēkā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 7. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. RINKĒVIČS


(1)  Nolīguma teksts ir publicēts OV L 292, 20.10.2012., 3. lpp.

(2)  Dienu, no kuras protokolu piemēro provizoriski, Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/3


PROTOKOLS,

ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību puses un Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk “dalībvalstis”), un

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

MOLDOVAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ņemot vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Horvātijas Republika ir Puse Kopējās aviācijas telpas nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku (1), kas parakstīts 2012. gada 26. jūnijā (turpmāk “nolīgums”).

2. pants

Nolīguma teksts horvātu valodā (2) ir autentisks saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro pārējām valodu versijām.

3. pants

1.   Puses šo protokolu apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Protokols stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā nolīgums. Tomēr, ja Puses šo protokolu apstiprina pēc dienas, kad stājas spēkā nolīgums, saskaņā ar nolīguma 29. panta 1. punktu protokols stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kad ar pēdējo notu ir pabeigta diplomātisko notu apmaiņa starp Pusēm, ar ko Puses apstiprina, ka ir pabeigtas visas vajadzīgās procedūras, lai šis protokols varētu stāties spēkā.

2.   Šo protokolu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

Briselē, 2015. gada 22. jūlijā divos oriģināleksemplāros visās Pušu oficiālajās valodās, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

За държавите-членки

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Za države članice

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā –

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu państw członkowskich

Pelos Estados-Membros

Pentru statele membre

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

För medlemsstaterna

Pentru statele membre

Image

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Pentru Uniunea Europeană

Image

3a Република Молдова

Por la República de Moldavia

Za Moldavskou republiku

For Republikken Moldova

Für die Republik Moldau

Moldova Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Μολδαβίας

For the Republic of Moldova

Pour la République de Moldavie

Za Republiku Moldovu

Per la Repubblica moldova

Moldovas Republikas vārdā –

Moldovos Respublikos vardu

A Moldovai Köztársaság részéről

Għar-Repubblika tal-Moldova

Voor de Republiek Moldavië

W imieniu Republiki Mołdawii

Pela República da Moldova

Pentru Republica Moldova

Za Moldavskú republiku

Za Republiko Moldavijo

Moldovan tasavallan puolesta

För Republiken Moldavien

Pentru Republica Moldova

Image


(1)  Nolīguma teksts ir publicēts OV L 292, 20.10.2012., 3. lpp.

(2)  Īpašais izdevums horvātu valodā: 11. nodaļa,102. sējums, 197. lpp.


REGULAS

14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1390

(2015. gada 13. augusts),

ar ko 233. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un vienības, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Laikposmā no 2015. gada 22. maija līdz 2015. gada 15. jūnijam, pieņemot četrus lēmumus attiecīgi 2015. gada 22. maijā, 2015. gada 15. jūnijā, 2015. gada 26. jūnijā un 2015. gada 10. jūlijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja nolēma grozīt sešus ierakstus to fizisko personu sarakstā, kurām būtu jāpiemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā arī ierakstus attiecībā uz piecām organizācijām, kas arī iekļautas minētajā sarakstā. Sankciju komiteja 2015. gada 6. augustā nolēma pievienot sarakstā vēl vienu organizāciju.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:

1)

sadaļā “Fiziskās personas” groza šādus ierakstus:

a)

ierakstu “Aiman Muhammed Rabi Al-Zawahiri (alias a) Ayman Al-Zawahari, b) Ahmed Fuad Salim, c) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabi Abdel Muaz, d) Al Zawahiri Ayman, e) Abdul Qader Abdul Aziz Abdul Moez Al Doctor, f) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabi, g) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabie, h) Al Zawahry Aiman Mohamed Robi, i) Dhawahri Ayman, j) Eddaouahiri Ayman, k) Nur Al Deen Abu Mohammed, l) Ayman Al Zawahari, m) Ahman Fuad Salim, n) Abu Fatma, o) Abu Mohammed). Tituls: a) Doctor, b) Dr. Dzimšanas datums: 19.6.1951. Dzimšanas vieta: Gīza, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Pases Nr.: a) 1084010 (Ēģiptes pase), b) 19820215. Papildu informācija: a) bijušais Egyptian Islamic Jihad darbības un militārais līderis, tagad Usama Bin Laden tuvs līdzgaitnieks, b) tiek uzskatīts, ka atrodas Afganistānas/Pakistānas pierobežā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 25.1.2001.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Aiman Muhammed Rabi Al-Zawahiri (alias a) Ayman Al-Zawahari, b) Ahmed Fuad Salim, c) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabi Abdel Muaz, d) Al Zawahiri Ayman, e) Abdul Qader Abdul Aziz Abdul Moez Al Doctor, f) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabi, g) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabie, h) Al Zawahry Aiman Mohamed Robi, i) Dhawahri Ayman, j) Eddaouahiri Ayman, k) Nur Al Deen Abu Mohammed, l) Ayman Al Zawahari, m) Ahman Fuad Salim, n) Abu Fatma, o) Abu Mohammed). Tituls: a) Doctor, b) Dr. Dzimšanas datums: 19.6.1951. Dzimšanas vieta: Gīza, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Pases Nr.: a) 1084010 (Ēģiptes pase), b) 19820215. Papildu informācija: a) Al-Qaida līderis, b) bijušais Egyptian Islamic Jihad darbības un militārais līderis, bija Usama Bin Laden (miris) tuvs līdzgaitnieks, c) tiek uzskatīts, ka atrodas Afganistānas/Pakistānas pierobežā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.1.2001.”;

b)

ierakstu “Yasser Mohamed Ismail Abu Shaweesh (alias Yasser Mohamed Abou Shaweesh). Adrese: Vācija. Dzimšanas datums: 20.11.1973. Dzimšanas vieta: Bengāzī, Lībija. Valstspiederība: Palestīnas bezvalstnieks. Pases Nr.: a) 939254 (Ēģiptes ceļošanas dokuments), b) 0003213 (Ēģiptes pase), c) 981358 (Ēģiptes pase), d) C00071659 (pases aizstajējdokuments, ko izdevusi Vācijas Federatīvā Republika). Papildu informācija: a) atrodas apcietinājumā Vācijā; b) viņa brālis ir Ismail Mohamed Ismail Abu Shaweesh. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.12.2005.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Yasser Mohamed Ismail Abu Shaweesh (alias Yasser Mohamed Abou Shaweesh). Adrese: Vācija (apcietinājumā). Dzimšanas datums: 20.11.1973. Dzimšanas vieta: Bengāzī, Lībijas Arābu Džamahīrija. Valstspiederība: Palestīnas bezvalstnieks. Pases Nr.: a) 939254 (Ēģiptes ceļošanas dokuments), b) 0003213 (Ēģiptes pase), c) 981358 (Ēģiptes pase), d) C00071659 (pases aizstājējdokuments, ko izdevusi Vācijas Federatīvā Republika). Papildu informācija: a) 2007. gada 6. decembrī Vācijā piespriests 5 gadu un 6 mēnešu apcietinājums. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.12.2005.”;

c)

ierakstu “Nasir 'Abd-Al-Karim 'Abdullah Al-Wahishi (alias a) Nasir al-Wahishi, b) Abu Basir Nasir al-Wahishi, c) Naser Abdel Karim al-Wahishi, d) Nasir Abd al-Karim al-Wuhayshi, e) Abu Basir Nasir Al-Wuhayshi, f) Nasser Abdul-karim Abdullah al-Wouhichi, g) Abu Baseer al-Wehaishi, h) Abu Basir Nasser al-Wuhishi, i) Abdul Kareem Abdullah Al-Woohaishi, j) Nasser Abdelkarim Saleh Al Wahichi, k) Abu Basir, l) Abu Bashir). Dzimšanas datums: a) 1.10.1976., b) 8.10.1396. (pēc Hidžras kalendāra). Dzimšanas vieta: Jemena. Valstspiederība: Jemenas. Pases Nr.: 40483 (Jemenas pases numurs, izdota 5.1.1997.). Papildu informācija: no 2003. gada līdz 2006. gadam atradās ieslodzījumā Jemenā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 19.1.2010.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Nasir 'Abd-Al-Karim 'Abdullah Al-Wahishi (alias a) Nasir al-Wahishi, b) Abu Basir Nasir al-Wahishi, c) Naser Abdel Karim al-Wahishi, d) Nasir Abd al-Karim al-Wuhayshi, e) Abu Basir Nasir Al-Wuhayshi, f) Nasser Abdul-karim Abdullah al-Wouhichi, g) Abu Baseer al-Wehaishi, h) Abu Basir Nasser al-Wuhishi, i) Abdul Kareem Abdullah Al-Woohaishi, j) Nasser Abdelkarim Saleh Al Wahichi, k) Abu Basir, l) Abu Bashir). Dzimšanas datums: a) 1.10.1976., b) 8.10.1396. (pēc Hidžras kalendāra). Dzimšanas vieta: Jemena. Valstspiederība: Jemenas. Pases Nr.: 40483 (Jemenas pases numurs, izdota 5.1.1997.). Papildu informācija: a) kopš 2007. gada Al-Qaida in Yemen (AQY) vadītājs, b) kopš 2009. gada janvāra Al-Qaida in the Arabian Peninsula vadītājs, kas darbojas Jemenā un Saūda Arābijā, c) saistīts ar Al-Qaida galvenajiem vadītājiem, d) apgalvo, ka līdz 2003. gadam bijis Usama Bin Laden (miris) sekretārs, e) 2003. gadā Irānā apcietināts un izdots Jemenai, kur viņš 2006. gadā izbēga no cietuma, uz kopš 2010. gada janvāri tiek uzskatīts par bēgli. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 19.1.2010.”;

d)

ierakstu “Ibrahim Hassan Tali Al-Asiri (alias a) Ibrahim Hassan Tali Asiri; b) Ibrahim Hasan Talea Aseeri; c) Ibrahim Hassan al-Asiri; d) Ibrahim Hasan Tali Asiri; e) Ibrahim Hassan Tali Assiri; f) Ibrahim Hasan Tali'A 'Asiri; g) Ibrahim Hasan Tali al-'Asiri; h) Ibrahim al-'Asiri; i) Ibrahim Hassan Al Asiri; j) Abu Saleh; k) Abosslah; l) Abu-Salaah). Adrese: Jemena. Dzimšanas datums: a) 19.4.1982.; b) 18.4.1982.; c) 24.6.1402. (pēc Hidžras kalendāra). Dzimšanas vieta: Rijāda, Saūda Arābija. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: F654645 (Saūda Arābijas pases numurs, izdota 30.4.2005., derīga līdz 7.3.2010., izdošanas datums pēc Hidžras kalendāra 24.6.1426., pēc Hidžras kalendāra derīga līdz 21.3.1431.). Valsts identifikācijas Nr.: 1028745097 (Saūda Arābijas iedzīvotāja identifikācijas numurs). Papildu informācija: a) Al-Qaida operatīvais darbinieks un galvenais bumbu izgatavotājs Arābijas pussalā; b) tiek uzskatīts, ka kopš 2011. gada marta slēpjas Jemenā; c) Saūda Arābija ir izsludinājusi meklēšanā; d) Interpol par viņu ir izdevis Oranžo paziņojumu (lieta #2009/52/OS/CCC, #81); e) saistīts ar Nasir 'abd-al-Karim 'Abdullah Al-Wahishi, Said Ali al-Shihri, Qasim Yahya Mahdi al-Rimi un Anwar Nasser Abdulla Al-Aulaqi. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 24.3.2011.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Ibrahim Hassan Tali Al-Asiri (alias a) Ibrahim Hassan Tali Asiri; b) Ibrahim Hasan Talea Aseeri; c) Ibrahim Hassan al-Asiri; d) Ibrahim Hasan Tali Asiri; e) Ibrahim Hassan Tali Assiri; f) Ibrahim Hasan Tali'A 'Asiri; g) Ibrahim Hasan Tali al-'Asiri; h) Ibrahim al-'Asiri; i) Ibrahim Hassan Al Asiri; j) Abu Saleh; k) Abosslah; l) Abu-Salaah). Adrese: Jemena. Dzimšanas datums: a) 19.4.1982.; b) 18.4.1982.; c) 24.6.1402. (pēc Hidžras kalendāra). Dzimšanas vieta: Rijāda, Saūda Arābija. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: F654645 (Saūda Arābijas pases numurs, izdota 30.4.2005., derīga līdz 7.3.2010., izdošanas datums pēc Hidžras kalendāra 24.6.1426., pēc Hidžras kalendāra derīga līdz 21.3.1431.). Valsts identifikācijas Nr.: 1028745097 (Saūda Arābijas iedzīvotāja identifikācijas numurs). Papildu informācija: a) Al-Qaida operatīvais darbinieks un galvenais bumbu izgatavotājs Arābijas pussalā; b) uz 2011. gada martu tiek uzskatīts, ka slēpjas Jemenā; c) Saūda Arābija ir izsludinājusi meklēšanā; d) saistīts ar Nasir 'abd-al-Karim 'Abdullah Al-Wahishi, Qasim Yahya Mahdi al-Rimi un Anwar Nasser Abdulla Al-Aulaqi. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.3.2011.”;

e)

ierakstu “Adil Muhammad Mahmud Abd Al-Khaliq (alias a) Adel Mohamed Mahmoud Abdul Khaliq; b) Adel Mohamed Mahmood Abdul Khaled). Dzimšanas datums: 2.3.1984. Dzimšanas vieta: Bahreina. Valstspiederība: Bahreinas. Pases nr.: 1632207 (Bahreina). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 10.10.2008.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Adil Muhammad Mahmud Abd Al-Khaliq (alias a) Adel Mohamed Mahmoud Abdul Khaliq; b) Adel Mohamed Mahmood Abdul Khaled). Dzimšanas datums: 2.3.1984. Dzimšanas vieta: Bahreina. Valstspiederība: Bahreinas. Pases nr.: 1632207 (Bahreina). Papildu informācija: a) rīkojies Al-Qaida un Libyan Islamic Fighting Group (LIFG) vārdā un sniedzis tām finansiālu, materiālu un loģistikas atbalstu; b) 2007. gada janvārī apcietināts Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) saistībā ar apsūdzībām par to, ka ir Al-Qaida un LIFG loceklis, c) pēc notiesāšanas Apvienotajos Arābu Emirātos 2007. gada beigās viņu 2008. gada sākumā pārvietoja uz Bahreinu, lai tur izciestu piespriestā soda atlikušo daļu, d) pēc atbrīvošanas 2008. gadā viņš atsāka finansējuma piesaistīšanas darbības Al-Qaida, vismaz ir ziņas par 2012. gadu, e) viņš ir vācis līdzekļus arī Taliban. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 10.10.2008.”;

f)

ierakstu “Ibrahim Ali Abu Bakr Tantoush (alias a) Abd al-Muhsin, b) Ibrahim Ali Muhammad Abu Bakr, c) Abdul Rahman, d) Abu Anas, e) Ibrahim Abubaker Tantouche, f) Ibrahim Abubaker Tantoush, g) Abd al-Muhsi, h) Abd al-Rahman). Adrese: Johannesburg, South Africa. Dzimšanas datums: 1966. Dzimšanas vieta: al Aziziyya, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Pases Nr. 203037 (Lībijas pase, izdota Tripolē). Papildu informācija: a) saistīts ar Afghan Support Committee (ASC), Revival of Islamic Heritage Society (RIHS) un Libyan Islamic Fighting Group (LIFG). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.1.2002.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Ibrahim Ali Abu Bakr Tantoush (alias a) Abd al-Muhsin, b) Ibrahim Ali Muhammad Abu Bakr, c) Abdul Rahman, d) Abu Anas, e) Ibrahim Abubaker Tantouche, f) Ibrahim Abubaker Tantoush, g) Abd al-Muhsi, h) Abd al-Rahman, i) Abdel Ilah Sabri, (viltus identitāte, kas saistīta ar krāpniecisku Dienvidāfrikas identifikācijas numuru 6910275240086, kurš saistīts ar Dienvidāfrikas pasi Nr. 434021161, abi dokumenti ir konfiscēti)). Adrese: Tripole, Lībija (2014. gada februārī). Dzimšanas datums: 2.2.1966. Dzimšanas vieta: al Aziziyya, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Pases Nr. a) 203037 (Lībijas pase, izdota Tripolē), b) 347834 (Lībijas pase, izdota uz Ibrahim Ali Tantoush vārda, derīguma termiņš beidzās 2014. gada 21. februārī). Papildu informācija: a) saistīts ar Afghan Support Committee (ASC), Revival of Islamic Heritage Society (RIHS) un Libyan Islamic Fighting Group (LIFG). Fotogrāfija un pirkstu nospiedumi ir pieejami iekļaušanai Interpola un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes Īpašajā paziņojumā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.1.2002.”;

g)

ierakstu “Zulkifli Abdul Hir (alias a) Musa Abdul Hir, b) Muslimin Abdulmotalib, c) Salim Alombra, d) Armand Escalante, e) Normina Hashim, f) Henri Lawi, g) Hendri Lawi, h) Norhana Mohamad, i) Omar Salem, j) Ahmad Shobirin, k) Bin Abdul Hir Zulkifli, l) Abdulhir Bin Hir, m) Hassan, n) Hogalu, o) Hugalu, p) Lagu, q) Marwan). Adrese: Seksyen 17, Shah Alam, Selangor, Malaizija. Dzimšanas datums: a) 5.1.1966., b) 5.10.1966. Dzimšanas vieta: Muar Johor, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr.: A 11263265. Valsts identifikācijas Nr.: 660105-01-5297. Cita informācija: a) mātes vārds ir Minah Binto Aogist Abd Aziz, b) vadītāja apliecības Nr.: D2161572, izdota Kalifornijā, ASV. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 9.9.2003.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Zulkifli Abdul Hir (alias a) Musa Abdul Hir, b) Muslimin Abdulmotalib, c) Salim Alombra, d) Armand Escalante, e) Normina Hashim, f) Henri Lawi, g) Hendri Lawi, h) Norhana Mohamad, i) Omar Salem, j) Ahmad Shobirin, k) Bin Abdul Hir Zulkifli, l) Abdulhir Bin Hir, m) Hassan, n) Hogalu, o) Hugalu, p) Lagu, q) Marwan (vispārzināms). Adrese: a) Seksyen 17, Shah Alam, Selangor, Malaizija (līdzšinējā adrese); b) Maguindanao, Filipīnas (uz 2015. gada janvāri). Dzimšanas datums: a) 5.1.1966., b) 5.10.1966. Dzimšanas vieta: Muar Johor, Malaizija. Valstspiederība: Malaizijas. Pases Nr.: a) A 11263265, b) Valsts identifikācijas Nr.: 660105-01-5297, c) vadītāja apliecības Nr.: D2161572, izdota Kalifornijā, ASV. Papildu informācija: a) Kalifornijas Ziemeļu apgabala ASV apgabaltiesa, ASV, 2007. gada 1. augustā izsniedza apcietināšanas orderi, b) saņemts apstiprinājums, ka miris Maguindanao, Filipīnās 2015. gada janvārī, c) mātes vārds ir Minah Binto Aogist Abd Aziz. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 9.9.2003.”;

2)

sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” groza šādus ierakstus:

a)

ierakstu “Revival of Islamic Heritage Society (alias a) Jamiat Ihia Al-Turath Al-Islamiya, b) Revival of Islamic Society Heritage on the African Continent, c) Jamia Ihya Ul Turath, d) RIHS). Adrese: a) Pakistāna, b) Afghanistāna. Papildu informācija: a) paziņoti ir tikai šīs organizācijas Pakistānas un Afganistānas birojs; saistīta Abu Bakr al-Jaziri un Afghan Support Committee (ASC). 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.1.2002.” sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu:

Revival of Islamic Heritage Society (alias a) Jamiat Ihia Al-Turath Al-Islamiya, b) Revival of Islamic Society Heritage on the African Continent, b) Jamia Ihya ul Turath, c) RIHS, d) Jamiat Ihia Al-Turath Al-Islamiya, e) Al-Furqan Foundation Welfare Trust, f) Al-Furqan Welfare Foundation). Adrese: a) Pakistāna; b) Afghanistāna. Papildu informācija: a) paziņoti ir tikai šīs organizācijas Pakistānas un Afganistānas biroji; saistīta ar Abu Bakr al-Jaziri un Afghan Support Committee (ASC). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 11.1.2002.”;

b)

ierakstu “Al-Haramain Islamic Foundation (Somalia). Adrese: Somālija. Papildu informācija: dibinātājs un bijušais vadītājs ir Aqeel Abdulaziz Aqeel al-Aqeel. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 13.3.2002.” sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu:

Al-Haramain Islamic Foundation (Somalia). Adrese: Somālija. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 13.3.2002.”;

c)

ierakstu “Al-Qaida in the Arabian Peninsula (alias a) AQAP, b) Al-Qaida of Jihad Organization in the Arabian Peninsula, c) Tanzim Qa'idat al-Jihad fi Jazirat al-Arab, d) Al-Qaida Organization in the Arabian Peninsula, e) Al-Qaida in the South Arabian Peninsula, f) Al-Qaida in Yemen, g) AQY). Papildu informācija: atrašanās vieta: Jemena vai Saūda Arābija. Ansar al-Shari'a izveidoja AQAP 2011. gada sākumā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 19.1.2010.” sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu:

Al-Qaida in the Arabian Peninsula (alias a) AQAP, b) Al-Qaida of Jihad Organization in the Arabian Peninsula, c) Tanzim Qa'idat al-Jihad fi Jazirat al-Arab, d) Al-Qaida Organization in the Arabian Peninsula, e) Al-Qaida in the South Arabian Peninsula, f) Al-Qaida in Yemen, g) AQY). Papildu informācija: a) atrašanās vieta: Jemena vai Saūda Arābija (2004.-2006.g.), b) izveidota 2009. gadā, kad Al-Qaida in Yemen apvienojās ar Saūda Arābijas Al Qaida kaujiniekiem, c) AQAP vadītājs ir Nasir 'abd-al-Karim 'Abdullah Al-Wahishi, d) Ansar al-Shari'a izveidoja AQAP 2011. gada sākumā, un tā ir uzņēmusies atbildību par vairākiem uzbrukumiem Jemenā, kas vērsti gan pret valdības, gan civilajiem objektiem. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 19.1.2010.”;

d)

ierakstu “Tehrik-e Taliban Pakistan (TTP) (alias a) Tehrik-I-Taliban Pakistan, b) Tehrik-e-Taliban, c) Pakistani Taliban, d) Tehreek-e-Taliban). Papildu informācija: a) Tehrik-e Taliban atrodas cilšu apdzīvotajās teritorijās gar Afganistānas/Pakistānas robežu; b) izveidota 2007. gadā, tās vadītājs ir Hakimullah Mehsud; c) Wali Ur Rehman ir TTP Dienvidvaziristānas emīrs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 29.7.2011.” sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu:

Tehrik-e Taliban Pakistan (TTP) (alias a) Tehrik-I-Taliban Pakistan, b) Tehrik-e-Taliban, c) Pakistani Taliban, d) Tehreek-e-Taliban). Papildu informācija: a) Tehrik-e Taliban atrodas cilšu apdzīvotajās teritorijās gar Afganistānas/Pakistānas robežu; b) izveidota 2007. gadā, tās vadītājs ir Maulana Fazlullah. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 29.7.2011.”;

3)

sadaļai “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” pievieno šādu ierakstu:

a)

The Army Of Emigrants And Supporters (alias a) Battalion of Emigrants and Supporters b) Army of Emigrants and Supporters organization c) Battalion of Emigrants and Ansar d) Jaysh al-Muhajirin wal-Ansar (JAMWA). Adrese: Jabal Turkuman area, Lattakia Governorate, Sīrijas Arābu Republika. Papildu informācija: izveidojuši ārvalstu teroristi-kaujinieki 2013. gadā. Atrašanās vieta: P.O. Sīrijas Arābu Republika. Saistīta ar Islamic State in Iraq and the Levant, agrāk saukta par Al-Qaida in Iraq un Al-Nusrah Front for the People of the Levant. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.8.2015.”


14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/11


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1391

(2015. gada 13. augusts),

ar ko attiecībā uz mājlopu vienību koeficientiem un raksturlielumu definīcijām groza Regulu (EK) Nr. 1200/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regulu (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu un 11. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1166/2008 izveido pamatu Savienības salīdzināmas statistikas sagatavošanai par lauku saimniecību struktūru un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumam.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 715/2014 (2) izklāstīts tādu raksturlielumu saraksts, kas vācami 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā. Tādēļ ir nepieciešams grozīt definīcijas.

(3)

Salīdzināmības nolūkā terminiem, kas ietverti 2. apsvērumā minētajā raksturlielumu sarakstā, būtu jābūt saprotamiem un vienoti izmantotiem visā Savienībā. Tāpēc ir jāgroza raksturlielumu definīcijas, kas izmantojamas lauku saimniecību struktūras apsekojumam.

(4)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1200/2009 (3) II pielikums būtu jāpielāgo jaunajam 2. apsvērumā minētajam raksturlielumu sarakstam.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1200/2009.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1200/2009 II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 321, 1.12.2008., 16. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 715/2014, ar ko attiecībā uz tādu raksturlielumu sarakstu, kas vācami 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā, groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1166/2008 par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu (OV L 190, 28.6.2014., 8. lpp.).

(3)  Komisijas 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1200/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu attiecībā uz mājlopu vienību koeficientiem un raksturlielumu definīcijām (OV L 329, 15.12.2009., 1. lpp.).

(4)  Padomes 1972. gada 31. jūlija Lēmums 72/279/EEK, ar ko izveido Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju (OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.).


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Raksturlielumu definīcijas, kas izmantojamas Savienības lauku saimniecību struktūras apsekojumos  (1)

I.   VISPĀRĪGI RAKSTURLIELUMI

Saimniecības atrašanās vieta

Lauku saimniecības atrašanās vieta ir definēta Regulas (EK) Nr. 1166/2008 2. panta e) punktā.

NUTS 3 reģions

NUTS 3 reģions (saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 31/2011 (2)), kurā atrodas saimniecība.

Vai saimniecība atrodas mazāk labvēlīgā apgabalā (MLA)?

Informācija par MLA jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) 32. pantu.

L– saimniecības atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos, kuri nav kalnu apgabali un kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi; vai citos apgabalos, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi.

M– saimniecība atrodas mazāk labvēlīgā kalnu apgabalā.

N– parasts apgabals (nav MLA).

Saimniecības juridiskais statuss

Saimniecības juridiskais statuss ir atkarīgs no īpašnieka statusa.

Vai saimniecība ir koplietošanas zemes vienība?

Īpaša “kopienas zemes lauksaimniecības vienība”– virtuāla vienība, kas izveidota datu vākšanas un reģistrēšanas vajadzībām un kas sastāv no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zeme, ko izmanto lauku saimniecība, bet kas tai tieši nepieder, t. i., uz kuru attiecas kopienas tiesības.

Vai saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc:

 

fiziskas personas, kas ir pastāvīgas saimniecības vienīgā īpašniece?

Atsevišķa individuāla un fiziska persona, kas ir tādas saimniecības īpašniece, kuru ar citu īpašnieku saimniecībām nesaista kopīga vadība vai līdzīgas vienošanās.

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir “jā”, vai šī persona (īpašnieks) ir arī vadītājs?

Ja šī persona nav vadītājs, vai vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis?

Ja vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis, vai vadītājs ir īpašnieka laulātais?

 

vienas vai vairākām fiziskām personām, kura(-as) ir partneris(-i), ja saimniecība ir vairāku īpašnieku saimniecība?

Vairāku īpašnieku saimniecības partneris(-i) ir fiziska(-as) persona(-as), kam pieder, kas nomā vai citādi kopīgi pārvalda vienu lauku saimniecību vai kopīgi pārvalda savas atsevišķās saimniecības kā vienu saimniecību. Šādai sadarbībai jābūt vai nu saskaņā ar tiesību aktiem, vai saskaņā ar rakstisku līgumu.

 

juridiskas personas?

Juridiska persona, kas nav fiziska persona, bet kam ir parastās indivīda tiesības un pienākumi, piemēram, spēja iesūdzēt tiesā vai tikt iesūdzētam (vispārējā tiesībspēja).

Īpašumtiesību veids (attiecībā uz īpašnieku) un lauksaimnieciskā ražošana

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir platība, ko veido aramzeme, ilggadīgo zālaugu platības, ilggadīgo stādījumu platības un piemājas dārziņi, neatkarīgi no īpašumtiesību veida vai to izmanto kā daļu no kopienas zemes.

Īpašnieka apsaimniekojumam

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko apsaimnieko saimniecība un kas pieder īpašniekam vai ko apsaimnieko īpašnieks kā lietotājs vai ilgtermiņa nomnieks, kas mantojis zemi, vai saskaņā ar cita līdzvērtīga veida īpašumtiesībām.

Nomas apsaimniekojumam

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko saimniecība nomā par fiksētu nomas maksu (naudā, natūrā vai citādi), par kuru vienojas iepriekš un par kuru noslēdz (rakstisku vai mutisku) nomas līgumu. Izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi ieskaita tikai vienai saimniecībai. Ja atskaites gadā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir iznomāta vairāk nekā vienai saimniecībai, to parasti ieskaita tai saimniecībai, ar kuru tā ir saistīta apsekojuma atskaites dienā, vai tai saimniecībai, kura to ilgāku laiku ir izmantojusi atskaites gadā.

Pusgraudniecībai vai citādām saimniecībām

a)

Pusgraudniecībā apstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (kas var veidot vienu veselu saimniecību), ko kopīgi apstrādā zemes īpašnieks un pusgraudnieks saskaņā ar rakstisku vai mutisku vienošanos par pusgraudniecību. Īpašnieka un pusgraudnieka kopīgi apsaimniekotajā zemē iegūto produkciju (ekonomisko vai fizisko) abas puses sadala pēc iepriekšējas vienošanās.

b)

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko apsaimnieko ar cita veida īpašumtiesībām, ir izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, uz kuru neattiecas iepriekš minētie formulējumi.

Kopienas zeme

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko izmanto lauku saimniecība, bet kas tai tieši nepieder, t. i., uz kuru attiecas kopienas tiesības.

Bioloģiskā lauksaimniecība

Lauksaimniecības prakse, kas atbilst noteiktu standartu un noteikumu kopumam, kas izklāstīti i) Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (4) vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu noteikumos par bioloģisko ražošanu.

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā piemēro bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, kas sertificētas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļa saimniecībā, kurā izmantotā ražošanas metode pilnībā atbilst bioloģiskās lauksaimnieciskās ražošanas principiem lauku saimniecību līmenī, kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu īstenošanas noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju.

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, ko sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļa saimniecībā, kurā tiek izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības metodes, bet kur vēl nav beidzies nepieciešamais pārejas periods, lai to uzskatītu par pilnībā atbilstošu bioloģiskās lauksaimnieciskās ražošanas principiem lauku saimniecību līmenī, kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju.

Sertificētās vai pārejas periodā esošās saimniecības platības, kurās atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem piemēro sertificētās bioloģiskās lauksaimniecības metodes

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme saimniecībā, kurā izmanto sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas vai pārejas perioda ražošanas metodes, saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem, kuri izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošajos valstu noteikumos par bioloģisko ražošanu, kas sadalāma kultūru kategorijās.

Turpmāk uzskaitītas bioloģiskās ražošanas dažādās kultūraugu kategorijas. Kultūraugu definīcijas ir dotas II nodaļā “Zeme”.

 

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

 

Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

 

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

 

Cukurbietes (izņemot sēklai)

 

Eļļas augi

 

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes

 

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

 

Augļu koku un ogulāju stādījumi

 

Citrusaugu stādījumi

 

Olīvu stādījumi

 

Vīna dārzi

 

Citas kultūras (šķiedraugi u. c.), ieskaitot nekultivētās ganības

Bioloģiskās ražošanas metodes, ko piemēro lopkopībā un sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits saimniecībā, kur visu vai daļas dzīvnieku audzēšana pilnībā atbilst bioloģiskās ražošanas principiem, kas izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos un ii) atbilstošos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju, kas sadalāmi pa dzīvnieku kategorijām.

Mājlopu definīcijas ir dotas III nodaļā “Mājlopi”.

 

Liellopi

 

Cūkas

 

Aitas un kazas

 

Mājputni

 

Citi dzīvnieki

Saimniecības produkcijas galamērķis

Mājsaimniecībā patērē vairāk nekā 50 % no saimniecības galaprodukcijas vērtības

Mājsaimniecība ir īpašnieka ģimene, kurā mājsaimniecības locekļiem ir kopīga dzīvesvieta, tie daļēji vai pilnībā kopīgi izmanto saimniecības ieņēmumus un labumus un kopīgi patērē noteikta veida preces un pakalpojumus, galvenokārt mājokli un pārtiku.

Šajā rādītājā minētā galaprodukcija atbilst lauksaimniecības ekonomikas pārskatos minētās izmantojamās produkcijas definīcijai (5).

Tiešā pārdošana galapatērētājiem veido vairāk nekā 50 % no saimniecības kopējiem pārdevumiem

Tiešā pārdošana galapatērētājam ir saimniecībā ražotās, pārstrādātās vai nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas pārdošana tieši patērētājiem. Īpatsvaru aprēķina pēc vērtības naudas izteiksmē neatkarīgi no tā, vai pārdevumi apmaksāti naudā, natūrā vai izmantojot citas metodes.

II.   ZEME

Saimniecības kopējā zemes platībā ieskaita izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi (aramzemi, ilggadīgos zālaugus, ilggadīgos stādījumus un piemājas dārziņus) un citu zemi (neizmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mežu zemi un citu zemi).

Aramzeme

Zeme, ko apstrādā (apar vai irdina) regulāri, parasti saskaņā ar augsekas sistēmu.

Augseka ir viengadīgo kultūraugu secīga maiņa pa gadiem, kad katrā konkrētā laukā kultūraugus audzē pēc plānotās sistēmas vai secības, lai viena veida kultūraugi netiktu audzēti nepārtraukti vienā un tajā pašā laukā. Parasti kultūraugus maina katru gadu, bet tie var būt arī daudzgadīgi. Lai atšķirtu aramzemi no ilggadīgo zālaugu vai ilggadīgo stādījumu platībām, izmanto piecu gadu slieksni. Tas nozīmē, ka zemes gabalu neuzskata par aramzemi, ja tajā vienu kultūraugu audzē piecus gadus vai ilgāk, to nenovācot un neieviešot jaunu.

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Visas graudaugu platības graudu ražošanai neatkarīgi no to pielietojuma (tostarp graudaugus, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

 

Parastie kvieši un plēkšņu kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L. un Triticum monococcum L.

 

Cietie kvieši

Triticum durum Desf.

 

Rudzi

Secale cereale L., tostarp rudzu un citu ziemāju graudaugu maisījumi.

 

Mieži

Hordeum vulgare L.

 

Auzas

Avena sativa L., tostarp auzu un citu vasarāju graudaugu maisījumi, ko sēj pavasarī.

 

Kukurūza

Kukurūza (Zea mays L.) graudu ieguvei.

 

Rīsi

Oryza sativa L.

 

Citi graudaugi graudu ražošanai

Citi graudaugi graudu ražošanai, kas nav uzskaitīti iepriekšējās iedaļās.

Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

Kultūraugi, ko audzē to proteīna satura dēļ.

Šajā iedaļā iekļauj visas pākšaugu un proteīnu saturošu kultūraugu platības graudu ražošanai neatkarīgi no to pielietojuma (tostarp kultūraugus, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

tostarp zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas

Pisum sativum L., Vicia faba L., Lupinus spp., ko sēj kā atsevišķas kultūras graudu ražošanai.

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

Solanum tuberosum L.

Cukurbietes (izņemot sēklai)

Beta vulgaris L., kas paredzētas cukura rūpniecībai un spirta ražošanai (tostarp enerģijas ražošanai).

Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāposti (izņemot sēklai)

Lopbarības bietes (Beta vulgaris L.) un kāpostu dzimtas augi, ko audzē galvenokārt lopbarībai, neatkarīgi no tā, vai izmanto saknes, kātus, un pārējie citur neminētie augi, ko galvenokārt audzē lopbarības sakņu iegūšanai.

Tehniskās kultūras

Kultūras, ko parasti nepārdod tiešam patēriņam, jo tām nepieciešama iepriekšēja rūpnieciska pārstrāde.

Šajā iedaļā iekļauj visas tehnisko kultūraugu platības neatkarīgi no izmantošanas veida (tostarp kultūraugus atjaunojamās enerģijas ražošanai).

 

Tabaka

Nicotiana tabacum L.

 

Apiņi

Humulus lupulus L.

 

Kokvilna

Gossypium spp., ko novāc, lai iegūtu šķiedru, kā arī sēklas.

 

Rapsis un ripsis

Brassica napus L. (partim) un Brassica rapa L. var. sylvestris (Lam.) Briggs, ko audzē eļļas ražošanai un graudu ieguvei.

 

Saulgriezes

Helianthus annuus L., kuras novāc graudu ieguvei.

 

Soja

Glycine max L. Merril, graudu ieguvei.

 

Linsēklas (eļļas lini)

Linum usitatissimum L., šķirnes, ko audzē galvenokārt eļļas ražošanai un graudu ieguvei.

 

Citi eļļas augi

Citi augi, kas citur nav minēti un ko audzē galvenokārt eļļas ieguvei un graudu ieguvei.

 

Lini

Linum usitatissimum L., šķirnes, ko audzē galvenokārt šķiedras ražošanai.

 

Kaņepes

Cannabis sativa L.

 

Citi šķiedraugi

Citi augi, ko audzē galvenokārt šķiedras ieguvei un kas citur nav minēti.

 

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Augi vai augu daļas farmācijai, smaržu ražošanai vai tiešam patēriņam.

Kulinārijā izmantojamie augi atšķiras no dārzeņiem ar to, ka tos izmanto nelielos daudzumos, un ar to, ka tie ēdienam piedod smaržu, nevis apjomu.

 

Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas

Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas.

Iekļauj kultūraugu platības, ko izmanto tikai atjaunojamo energoresursu ražošanai.

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, tostarp:

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma.

Atklātā laukā

Dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē aramzemes augsekā ar citiem lauksaimniecības kultūraugiem.

Dārzkopības produktu ražošana tirdzniecībai

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē aramzemes augsekā tikai ar dārzkopības kultūraugiem.

Zem stikla vai cita (pieejama) seguma

Kultūraugi, kas visu veģetācijas periodu vai tā lielāko daļu atrodas siltumnīcās vai zem stacionāra vai pārvietojama augsta seguma (stikla vai elastīga vai neelastīga polietilēna).

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas), ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma.

Zem stikla vai cita (pieejama) seguma

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas), kas visu veģetācijas periodu vai tā lielāko daļu atrodas siltumnīcās vai zem stacionāra vai pārvietojama augsta seguma (stikla vai elastīga vai neelastīga polietilēna).

Zaļbarības kultūras

Šeit uzskaitītas visas aramzemē audzētās zaļbarības kultūras, kas paredzētas galvenokārt lopbarībai, atjaunojamo energoresursu ražošanai (piemēram, biomasasas ražošana no kukurūzas) vai zaļmēslojumam, proti, graudaugi, zālaugi, pākšaugi, tehniskie augi un citas aramzemē audzētās zaļbarības kultūras.

Kultūras, kuras būtu jāaudzē augsekā ar citām kultūrām, kas aizņem to pašu zemi mazāk nekā piecus gadus (viengadīgās vai daudzgadīgās lopbarības kultūras).

Šajā iedaļā iekļauj kultūras, ko neizmanto saimniecībās, bet pārdod tiešai izmantošanai citām saimniecībām vai pārstrādei.

Aramzemē sētie zālāji

Platības ganībām, sienam vai skābbarībai, apsētas ar zālaugiem un to maisījumiem, ko daļēji iekļauj parastā augsekā, ja to audzēšanas periods ir no viena līdz pieciem gadiem. Pirms atkārtotas sējas šīs platības uzar vai citādi apstrādā, vai augus iznīcina citādi, piemēram, ar herbicīdiem.

Šajā apakšiedaļā iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā ir zālaugi un citas lopbarības kultūras (parasti pākšaugi) ganībām, novākšanai zaļā veidā vai sausa siena veidā.

Citas zaļbarības kultūras

Citas viengadīgas vai daudzgadīgas (audzē mazāk nekā piecus gadus) lopbarības kultūras, kā aprakstīts iedaļā “Zaļbarības kultūras”.

Kukurūza

Visu veidu kukurūza (Zea mays L.), ko audzē galvenokārt skābbarībai un ko nenovāc sēklai (veselas vālītes, auga daļas vai viss augs kopumā).

Šajā apakšiedaļā iekļauj kukurūzu, ko dzīvnieki patērē tieši (izņemot skābbarību), un veselas vālītes (graudus, akotus, miziņas), kuras novāc lopbarībai vai skābbarībai, kā arī atjaunojamo energoresursu ražošanai.

Pākšaugi

Pākšaugi, ko audzē un novāc veselus un zaļus galvenokārt lopbarībai, enerģētikai un zaļmēslojumam.

Šajā apakšiedaļā iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā (parasti > 80 %) ir pākšaugi un zālaugi, ko novāc zaļbarībai vai sausa siena veidā.

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

Citi laukaugi, kas paredzēti lopbarībai un ko novāc zaļus, un kas citur nav minēti.

Sēklas un stādi aramzemē

Platības, kur audzē sēklas un stādus pārdošanai, izņemot graudaugu, rīsu, pākšaugu, kartupeļu un eļļas augu sēklas. Šeit iekļautas tādas lopbarības platības, ko novāc sēklai, saknes, ko novāc sēklai, sēklas materiālam un stādiem dārzeņu un ziedu tirdzniecībai u. tml.

Citas laukaugu kultūras

Laukaugu kultūras, kas citur nav minētas.

Papuves

Visa apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā vai kurā nodrošināti labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA (6)), bet kurā vienu ražas gadu nav paredzēts novākt ražu.

Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu.

Papuve var būt:

1)

melnā papuve, kurā neko neaudzē;

2)

papuve ar spontāni veidojušos dabisku augu segu, ko var izmantot lopbarībai vai ieart zemē;

3)

zaļā papuve, kas apsēta ar zaļmēslojuma augiem.

Piemājas dārziņi

Platības, kas paredzētas lauksaimniecības produktu audzēšanai īpašnieka un viņa mājsaimniecības patēriņam, parasti atdalītas no pārējās lauksaimniecības zemes, un tās sauc par piemājas dārziņiem.

Saimniecība pārdod tikai produktu pārpalikumu, kas laiku pa laikam rodas šajās platībās. Visas platības, kuru produktus pastāvīgi pārdod tirgū, uzskaita citās iedaļās pat tad, ja daļu šo produktu patērē turētājs un viņa saimniecība.

Ilggadīgo zālaugu platības

Kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašizsējā) lopbarības zālaugu platības, kas nav iekļautas saimniecības augsekā.

Platības var izmantot ganīšanai vai skābbarības, siena gatavošanai vai izmantot atjaunojamo energoresursu ražošanai.

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

Ilggadīgās ganības labas vai vidējas kvalitātes zemē. Šīs platības parasti var izmantot intensīvai ganīšanai.

Nekultivētās ganības

Ilggadīgās ganības ar zemu ražību, parasti zemas kvalitātes zemē, piemēram, kalnainā zemē un lielos augstumos, parasti nav uzlabotas ar mēslojumu, augsnes apstrādi, atkārtotu sēju vai drenāžu.

Šīs platības parasti var izmantot tikai ekstensīvai ganīšanai un parasti tās nepļauj vai pļauj ekstensīvā veidā; tajās nedrīkst būt augsts ganāmo dzīvnieku blīvums.

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

Ilggadīgo pļavu un ganību platības, kas vairs netiek izmantotas saimnieciskos nolūkos, kuras ir labā lauksaimnieciskā un vides stāvoklī un par kurām ir tiesības saņemt vienreizējo maksājumu atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1782/2003 (7) vai attiecīgā gadījumā jaunākiem tiesību aktiem.

Ilggadīgie stādījumi

Kultūras, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgās ganības, kuras aizņem zemi ilgu laiku un dod ražu vairākus gadus.

Augļu koku un ogulāju stādījumi

Platības, kur aug koki, krūmi un daudzgadīgi ogulāji, izņemot zemenes, kas paredzētas augļu ražošanai. Augļu dārzi var būt veidoti vienlaidus, atstājot minimālo atstarpi starp kokiem, vai izklaidus ar lielām atstarpēm.

Augļu koku sugas, tostarp:

 

Mērena klimata zonu augļi

Augļu koku stādījumi, ko parasti kultivē mērenā klimata joslās, lai ražotu augļus.

 

Subtropu klimata zonu augļi

Augļu koku stādījumi, ko parasti kultivē subtropu klimata joslās, lai ražotu augļus.

Ogulāju sugas

Ogulāju stādījumi, ko tradicionāli kultivē gan mērena klimata, gan subtropu klimata joslās, lai ražotu ogas.

Rieksti

Riekstu koku stādījumi, ko tradicionāli kultivē gan mērena klimata, gan subtropu klimata joslās.

Citrusaugu stādījumi

Citrus spp. stādījumi.

Olīvu stādījumi

Olea europaea L. stādījumi.

 

Galda olīvas

Tādu šķirņu stādījumi, ko parasti audzē, lai ražotu galda olīvas.

 

Olīvas eļļas ražošanai

Tādu šķirņu stādījumi, ko parasti audzē olīveļļas ražošanai.

Vīna dārzi, no kuriem parasti iegūst:

Vitis vinifera L. stādījumi

 

Kvalitātes vīnu

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), kuras atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 (8) vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), kuras atbilst i) Regulas (EK) Nr. 479/2008 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.

 

Citu vīnu

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē tādu vīnu ražošanai, kuriem nav ACVN vai AĢIN.

 

Galda vīnogas

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē, lai iegūtu svaigas vīnogas.

 

Rozīnes

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē rozīņu ražošanai.

Dēstu audzētavas

Atklātā lauka platības, kurās audzē jaunus koksnainus augus turpmākai pārstādīšanai:

a)

vīnogulāju dēstu un potcelmu audzētavas;

b)

augļu koku un ogu dēstu audzētavas;

c)

dekoratīvo augu dēstu audzētavas;

d)

meža koku dēstu komercaudzētavas (izņemot tās, kas ierīkotas meža zemē saimniecības pašas vajadzībām);

e)

dēstu audzētavas, kur audzē tādus kokus un krūmus, ko paredzēts stādīt dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem (piemēram, dzīvžogu augus, rožu krūmus un citus dekoratīvus krūmus, dekoratīvus skujkokus), tostarp visos gadījumos potcelmus un jaunos stādus.

Citas ilggadīgās kultūras

Atklātā lauka ilggadīgās kultūras, izņemot kultūras, kas iekļautas iepriekšējās apakšiedaļās, un jo īpaši tādas, ko izmanto pīšanai vai aušanai un ko parasti novāc katru gadu, kā arī koki, kas izmantotā lauksaimniecības zemē iestādīti komerciālos nolūkos, piemēram, Ziemassvētku eglītes.

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

Cita zeme

Pie “citas zemes” pieder neizmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ un ko neiekļauj augsekas sistēmā), mežu zeme un cita zeme, ko aizņem ēkas, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme, klintis u. c.

Neizmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Platība, kas iepriekš izmantota kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ko apsekojuma atskaites gadā vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ, un ko neiekļauj augsekas sistēmā, t. i., zemi nav paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā.

Šo zemi varētu atsākt apstrādāt, izmantojot lauku saimniecībā parasti pieejamos resursus.

Mežu zeme

Platības, ko aizņem koki vai meža krūmi, tostarp papeļu un citu tamlīdzīgu koku stādījumi mežos vai ārpus tiem un meža koku stādu audzētavas, kas ierīkotas meža zemē, saimniecības pašas vajadzībām, kā arī meža objekti (meža ceļi, kokmateriālu noliktavas u. c.).

tostarp pamežs ar īsu augseku

Apmežotās platības, ko apsaimnieko meža augu audzēšanai, ja augsekas posms ir 20 gadi vai mazāk.

Augsekas posms ir laiks no pirmās koku sēšanas/stādīšanas līdz galaprodukta novākšanai, bet novākšanā neietver parastās apsaimniekošanas darbības, piemēram, retināšanu.

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme, klintis u. c.)

Visas tās lauku saimniecības kopējās platības daļas, kas nav ne izmantota lauksaimniecības zeme, ne neizmantota lauksaimniecības zeme, ne apmežotā platība.

Sēnes

Kultivētās sēnes, ko audzē šim nolūkam speciāli būvētās vai pielāgotās ēkās un pazemes telpās, alās un pagrabos.

Enerģētiskās kultūras (biodegvielas vai citu atjaunojamo energoresursu veidu ražošanai)

Tādu konkrēto enerģētisko kultūru ražošanas platība, ko izmanto vienīgi enerģijas ražošanai un kas audzētas lauksaimniecības aramzemē.

Apūdeņotā platība

Kopējā apūdeņojamā platība

Maksimālā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko atskaites gadā varētu apūdeņot, izmantojot saimniecībā parasti pieejamās ierīces un ūdens daudzumu.

Kopējā apstrādātā platība, kas apūdeņota vismaz vienu reizi iepriekšējos 12 mēnešos

To kultūraugu platības, ko faktiski apūdeņoja vismaz vienu reizi 12 mēnešos pirms apsekojuma atskaites dienas.

Izmantotās apūdeņošanas metodes

 

Virsmas apūdeņošana (applūdināšana, meliorācijas kanāli)

Ūdens pievadīšana pa zemi, appludinot visu platību vai pievadot ūdeni pa nelielām vagām starp kultūras rindām ar gravitācijas spēku.

 

Apūdeņošana ar smidzinātāju

Augu apūdeņošana, ar augstu spiedienu pievadot zemes gabaliem ūdeni lietus veidā.

 

Pilienveida apūdeņošana

Augu apūdeņošana, pievadot ūdeni zemu pie augiem pilienu pa pilienam vai ar sīksmidzinātājiem, vai radot miglai līdzīgus apstākļus.

Apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā

Visa vai lielākās daļas apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā.

 

Saimniecības gruntsūdens

Ūdens avoti, kas atrodas saimniecībā vai tuvu tai un kur izmanto ūdeni, kuru sūknē no urbtām vai raktām akām vai brīvi tekošiem dabīgiem gruntsūdens avotiem, vai līdzīgi avoti.

 

Virszemes ūdeņi saimniecībā

Mazi dabīgie dīķīši vai mākslīgie aizdambējumi, kas pilnībā atrodas saimniecībā vai ko izmanto tikai viena saimniecība.

 

Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības

Virszemes saldūdeņi (ezeri, upes, citas ūdenskrātuves), kas nav mākslīgi radīti apūdeņošanai.

 

Ūdens no kopēja ūdensapgādes tīkla ārpus saimniecības

Ūdens avoti ārpus saimniecības, kas nav minēti iedaļā “Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības” un kas pieejami vismaz divām saimniecībām.

 

Citi avoti

Citi apūdeņošanai izmantojamā ūdens avoti, kas citur nav minēti. Tie var būt stipri sālīti avoti, piemēram, Atlantijas okeāns vai Vidusjūra, un tad ūdeni apstrādā, lai samazinātu sāls koncentrāciju (atsāļotu) pirms lietošanas, vai iesāļa (ar zemu sāls saturu) ūdens avoti, piemēram, Baltijas jūra un dažas upes, un tad to iespējams lietot tieši, neapstrādātā veidā. Ūdens, kas, iespējams, iegūts, attīrot notekūdeņus, un ko lietotājam piegādā reģenerētu notekūdeņu formā.

III.   LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKI

Produktīvo dzīvnieku skaits, kas apsekojuma atskaites dienā ir saimniecības tiešā īpašumā vai pārvaldībā.

Šiem dzīvniekiem nav obligāti jābūt saimniecības īpašnieka īpašumā. Šie dzīvnieki var būt saimniecībā (saimniecības izmantojamās lauksaimniecības zemes platībās vai dzīvnieku novietnēs) vai ārpus saimniecības (sabiedriskās ganībās vai migrācijā u. c.).

Zirgu dzimtas dzīvnieki

Lauksaimniecības dzīvnieki, kas pieder pie zirgu dzimtas, zirgu ģints (zirgi, ēzeļi u. c.).

Liellopi

Lauksaimniecības dzīvnieki, kas pieder pie Bos taurus un Bubalus bubalus sugas, tostarp krustojumi, piemēram, Beefalo.

 

Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu

 

Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

 

Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

 

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci vai vecāki

 

Teles, divus gadus vecas un vecākas

Sieviešu kārtas liellopi, kam ir divi un vairāk gadi un kas vēl nav atnesušies.

 

Slaucamās govis

Sieviešu kārtas liellopi, kas jau ir atnesušies (tostarp tie, kas jaunāki par diviem gadiem) un kurus to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt piena ieguvei, kuru izmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos.

 

Citas govis

Govis, kas jau ir atnesušās (tostarp tās, kuras jaunākas par diviem gadiem) un kuras to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt teļu ieguvei, un kuru pienu neizmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos.

Aitas un kazas

Aitas (visu vecumu)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Ovis aries sugas.

 

Vaislas aitas

Aitas un aplecināti jēri.

 

Citas aitas

Visas aitas, kas nav vaislas aitas.

Kazas (visu vecumu)

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Capra aegagrus hircus pasugas.

 

Vaislas aitas

Kazu mātītes, kas jau ir atnesušās, un aplecinātas kazas.

 

Citas kazas

Visas kazas, kas nav vaislas kazu mātītes.

Cūkas

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Sus scrofa domesticus sugas.

 

Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kg

Sivēni, kuru dzīvsvars parasti nepārsniedz 20 kg.

 

Vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kg vai vairāk

Sieviešu kārtas cūkas, kas sver 50 kg un vairāk un paredzētas vaislai neatkarīgi no tā, vai tās ir atnesušās.

 

Pārējās cūkas

Cūkas, kas citur nav minētas.

Mājputni

 

Broileri

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus gallus sugas un ko tur gaļas ražošanai.

 

Dējējvistas

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus gallus sugas, kuri ir sasnieguši dēšanas gatavību un kurus tur olu ražošanai.

 

Pārējie mājputni

Mājputni, kas nav minēti pie broileriem un dējējvistām.

 

Tītari

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Meleagris sugas.

 

Pīles

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Anas un Cairina moschata sugas.

 

Zosis

Mājdzīvnieki, kas pieder pie Anser anser dom sugas.

 

Strausi

Strausi (Struthio camelus).

 

Pārējie mājputni, kas citur nav minēti

Truši, vaislas mātītes

Trušu mātītes (kas pieder pie Oryctolagus sugas), kas ir paredzētas nobarošanai un ir atnesušās.

Bites

Stropu skaits, ko aizņem bites (Apis mellifera), kuras tur medus ražošanai.

Mājlopi, kas citur nav minēti

Visi ražojoši mājlopi, kas citur šajā iedaļā nav minēti.

IV.   DARBASPĒKS

i)   LAUKU DARBI SAIMNIECĪBĀ

Lauksaimniecības darbaspēks

Lauksaimniecības darbaspēks ir visas personas, kas ir pabeigušas obligāto izglītību (sasniegušas skolas beigšanas vecumu) un kas saimniecībā veikušas lauku darbus 12 mēnešu laika posmā, kurš beidzas apsekojuma atskaites dienā.

Ja vien valsts tiesību akti neparedz minimālo pilna laika un daļēja laika obligātās izglītības apguves vecumu, 15 gadus uzskata par parastu skolas beigšanas vecumu.

Individuālos īpašniekus, kas saimniecībā neveic lauku darbus, apsekojumā reģistrē, bet nepieskaita pie “kopējā saimniecības darbaspēka”.

Visas pensijas vecuma personas, kas turpina strādāt saimniecībā, iekļauj saimniecības darbaspēkā.

Neiekļauj personas, kas strādā saimniecībā, bet ko nodarbina trešā persona vai kas strādā saskaņā ar savstarpējā atbalsta līgumu (piemēram, līgumstrādnieki vai kooperatīvi).

Lauku darbi

Par lauku darbiem uzskata visa veida darbu saimniecībā, kas sekmē vai nu i) darbības, kuras definētas Regulas (EK) Nr. 1166/2008 I pielikumā, vai ii) ražošanas līdzekļu uzturēšanu, vai iii) darbības, kas tieši izriet no šīm produktīvajām darbībām.

Laiks, kas saimniecībā patērēts lauku darbiem

Laiks, kas saimniecībā patērēts lauku darbiem, ir darba laiks, kas saimniecībā faktiski veltīts lauku darbiem, izņemot darbu īpašnieka vai vadītāja mājsaimniecībā.

Pilnā gada darba vienība (PGDV)

Pilna laika ekvivalenta nodarbinātība, t. i., kopējās nostrādātās stundas, izdalītas ar valsts ikgadējo pilnā darba laikā nostrādāto vidējo stundu skaitu.

Pilns laiks ir mazākais to stundu skaits, kas jānostrādā saskaņā ar valsts noteikumiem, kas reglamentē darba līgumus. Ja tajos nav norādīts ikgadējais stundu skaits, tad par minimumu pieņem 1 800 stundas (225 astoņu stundu darbdienas).

Īpašnieks

Īpašnieks ir fiziskā persona, fizisko personu grupa vai juridiskā persona, uz kuras rēķina un kuras vārdā saimniecība darbojas, un kura juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību, t. i., uzņemas saimniecības ekonomiskos riskus.

Saimniecība īpašniekam var būt īpašumā, vai arī viņš to var nomāt vai būt tās ilgtermiņa dzimtnomnieks, lietotājs vai pilnvarotais.

 

Dzimums

 

Vecums

 

Lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

Vadītājs

Saimniecības vadītājs ir fiziska persona, kas atbild par ikdienas finanšu un ražošanas darba kārtību attiecīgajā saimniecībā.

 

Dzimums

 

Vecums

 

Lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

 

Vadītāja izglītība

 

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība

 

Tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā

Pieredze, kas iegūta praktiskā darbā lauku saimniecībā.

 

Lauksaimnieciskā pamatizglītība

Jebkuri mācību kursi, kas pabeigti vispārīgā lauksaimniecības koledžā un/vai izglītības iestādē, kura specializējas noteiktās nozarēs (tostarp dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā un ar to saistītās nozarēs). Pilns lauksaimniecības mācekļa darbs uzskatāms par pamatizglītību.

 

Pabeigta lauksaimnieciskā izglītība

Jebkuri mācību kursi, kuru ilgums ir līdzvērtīgs vismaz diviem pilna laika mācību gadiem pēc obligātās izglītības ieguves un kas pabeigti lauksaimniecības koledžā, universitātē vai citā augstākās izglītības iestādē, lauksaimniecībā, dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā vai ar to saistītās nozarēs.

 

Vadītāja profesionālā izglītība pēdējos 12 mēnešos

Profesionālā izglītība ir mācību pasākums vai aktivitāte, ko nodrošina pasniedzējs vai mācību iestāde, kuras primārais mērķis ir jaunu prasmju iegūšana saistībā ar lauksaimniecības aktivitātēm vai aktivitātēm, kas tieši saistītas ar saimniecību vai esošo saimniecību attīstīšanu un uzlabošanu.

Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā

Vienīgā īpašnieka ģimenes locekļi, tostarp viņa laulātais, kuri veic lauksaimniecības darbu saimniecībā, bet kuriem noteikti nav jādzīvo tajā.

Parasti īpašnieka ģimenes locekļi ir viņa laulātais, augšupējie vai lejupējie radinieki (tostarp laulības un adopcijas attiecībās esošie) un īpašnieka vai viņa laulātā brāļi un māsas.

Divus cilvēkus, kas dzīvo kopā kā laulāti partneri, bet kas nav precējušies, arī uzskata par laulātajiem.

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā: vīrieši

Lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā: sievietes

Lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi

Visas personas, kas veic lauku darbus un no lauku saimniecības saņem jebkāda veida atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumus vai citus maksājumus, tostarp samaksu natūrā), izņemot turētāju un viņa ģimenes locekļus.

Pastāvīgi nodarbinātais darbaspēks ir personas, kas veic lauku darbus katru nedēļu 12 mēnešus, kuri beidzās apsekojuma atskaites dienā, neatkarīgi no darba nedēļas garuma.

Iekļauj arī tās personas, kas ir pastāvīgi nostrādājušas daļu minētā perioda, bet nespēja nostrādāt visu periodu šādu iemeslu dēļ:

1)

īpaši ražošanas nosacījumi saimniecībā (piemēram, saimniecības, kas specializējas olīvu vai vīnogu, vai augļu un dārzeņu audzēšanā atklātā laukā, vai liellopu nobarošanā ganībās un kurām darbaspēks vajadzīgs tikai noteiktos mēnešos);

2)

prombūtne brīvdienās, karadienesta, slimības, nelaimes gadījuma vai nāves gadījuma dēļ;

3)

darba saimniecībā sākšana vai beigšana (attiecas arī uz darbiniekiem, kuri 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma atskaites dienas pārtraukuši darbu vienā lauku saimniecībā, lai sāktu darbu citā);

4)

pilnīga darba apturēšana saimniecībā neparedzētu iemeslu (plūdu, ugunsgrēka u. c.) dēļ.

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši

Lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: sievietes

Lauku darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

Neregulāri nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši un sievietes

Neregulāri nodarbinātās personas ir darbinieki, kas 12 mēnešos, kuri beidzās apsekojuma atskaites dienā, lauku saimniecībā nestrādāja katru nedēļu kāda cita iemesla dēļ, nevis to iemeslu dēļ, kuri uzskaitīti iedaļā “Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi”.

Neregulāri nodarbināto personu, kas nepieder pie ģimenes, nostrādāto darba dienu skaits ir jebkura tāda garuma diena, par kuru darbiniekam ir samaksāta alga vai jebkāda veida atlīdzība (alga, izpeļņa, ieņēmumi vai citi maksājumi, tostarp samaksa natūrā) kā par pilnas dienas darbu, kuras laikā ir veikts tāda veida darbs, ko parasti paveic pilna laika lauksaimniecības strādnieks. Atvaļinājuma un slimības dienas nav darbdienas.

Pilna darba diena ir pastāvīgo pilna laika strādnieku standarta darbdiena.

ii)   CITS ALGOTS DARBS: DARBI SAIMNIECĪBĀ, KAS NAV LAUKU DARBI (NAV TIEŠI SAISTĪTI AR SAIMNIECĪBU), UN DARBS ĀRPUS SAIMNIECĪBAS

Cits algots darbs ir jebkurš darbs, ko veic par atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumiem vai citiem maksājumiem, tostarp samaksu natūrā, atbilstīgi sniegtajam pakalpojumam) un kas nav lauku darbi saimniecībā, kas definēti IV nodaļas i) punktā un citi algoti darbi, kas tieši saistīti ar saimniecību un definēti V nodaļas i) punktā.

Šajā punktā iekļauj lauksaimniecības darbu, ko vienas lauku saimniecības lauksaimniecības darbaspēks veic citai lauku saimniecībai.

Informācija tiek vākta tikai par individuālajiem īpašniekiem saimniecībās, kuru īpašnieks ir fiziska persona (t. i., ja īpašnieks ir arī vadītājs), un attiecībā uz vairāku īpašnieku saimniecībām. Informācija netiek vākta par individuālajiem īpašniekiem saimniecībās, kuru īpašnieks nav vadītājs, un attiecībā uz juridiskām personām.

Informāciju par citu algotu darbu ieraksta par īpašnieku un par vienīgā īpašnieka pārējiem ģimenes locekļiem. To ieraksta tikai tad, ja viņi veic lauku darbus saimniecībā vai darbu, kas tieši saistīts ar saimniecību.

Neiekļauj nenodalāmus algotus darbus, kas nav lauksaimniecības darbi, saimniecībā, jo tie ir iekļauti lauksaimniecības darbos.

Šeit iekļautas darbības, kas klasificējamas kā:

pamatdarbība, kas aizņem tikpat vai vairāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā,

sekundārā darbība, kas aizņem mazāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā.

Cits algots darbs, ko veic īpašnieks, kurš ir arī vadītājs

Visu veidu algots darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību, ko kā savu pamatdarbību vai sekundāro darbību veic īpašnieks, kurš ir arī vadītājs.

Cits algots darbs, ko veic vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi

 

Pamatdarbība

To personu skaits (vienīgā īpašnieka laulātais vai vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi), kuras kā pamatdarbību veic algotu darbu, kas nav saistīts ar saimniecību.

 

Sekundārā darbība

To personu skaits (vienīgā īpašnieka laulātais vai vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi), kuras kā sekundāro darbību veic algotu darbu, kas nav saistīts ar saimniecību.

V.   CITS ALGOTS DARBS SAIMNIECĪBĀ (TIEŠI SAISTĪTS AR SAIMNIECĪBU)

i)   CITU ALGOTU DARBU SARAKSTS

Pie citiem algotiem darbiem saimniecībā pieder visi darbi, kas nav lauku darbi, kuri tieši saistīti ar saimniecību un kam ir ekonomiska ietekme uz saimniecību.

“Darbi, kas tieši saistīti ar saimniecību” ir darbi, kuros izmanto vai nu saimniecības resursus (zemi, ēkas, iekārtas utt.), vai tās produktus. Ja izmanto tikai lauksaimniecības darbaspēku (ģimenes locekļus un tos, kas nav ģimenes locekļi) un citus saimniecības resursus neizmanto, tad strādniekus uzskata par divās dažādās struktūrās strādājošiem, un tāpēc darbus neuzskata par tieši saistītiem ar saimniecību.

Iekļauj gan darbu, kas nav saistīts ar lauksaimniecību, gan lauku darbu citās saimniecībās.

Algots darbs šajā kontekstā ir aktīvs darbs; tāpēc neiekļauj tikai finansiālus ieguldījumus. Neiekļauj arī zemes iznomāšanu dažādām aktivitātēm, turpmāk neiesaistoties šajās aktivitātēs.

 

Veselības, sociālo vai izglītības pakalpojumu sniegšana

Darbības, kas tieši saistītas ar veselības, sociālajiem vai izglītības pakalpojumiem, un/vai sociālās jomas darījumdarbība, kurā izmanto vai nu saimniecības resursus, vai tās produktus.

 

Tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi

Visas tūrisma darbības, izmitināšanas pakalpojumi, saimniecības izrādīšana tūristiem un citām grupām, sporta un atpūtas pasākumi u. c. darbības, kurās izmanto saimniecības zemi, ēkas vai citus resursus.

 

Mājamatniecība

Neatkarīgi no produktu pārdošanas veida – mājamatniecības izstrādājumi, ko saimniecībā izgatavo turētājs vai ģimenes locekļi, vai darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi, ja tie veic arī lauksaimniecības darbu.

 

Saimniecības produktu pārstrāde

Visa lauksaimniecības pamatproduktu pārstrāde sekundārajos lauksaimniecības produktos saimniecībā neatkarīgi no tā, vai izejviela ražota saimniecībā vai ievesta. Tostarp gaļas pārstrāde, siera izgatavošana utt.

Šajā iedaļā iekļauj visu saimniecības produktu pārstrādi, ja vien pārstrādi neuzskata par daļu no lauksaimnieciskas darbības. Tāpēc neiekļauj vīna pārstrādi un olīveļļas ražošanu, ja vien iepirktā vīna vai olīveļļas daudzums nav ievērojams.

 

Atjaunojamo energoresursu ražošana

Atjaunojamo energoresursu, tostarp biogāzes, biodegvielas vai elektroenerģijas, ražošana pārdošanai, izmantojot vēja turbīnas, citas iekārtas vai no lauksaimniecības izejmateriāliem.

Šeit neiekļauj atjaunojamos energoresursus, ko ražo tikai saimniecības pašas vajadzībām.

 

Kokmateriālu pārstrāde (piemēram, zāģēšana)

Kokmateriālu pārstrāde saimniecībā pārdošanai (zāģmateriālu izgatavošana u. c.).

 

Akvakultūra

Zivju, vēžu u. c. audzēšana saimniecībā. Neiekļauj darbības, kas saistītas tikai ar zveju.

 

Līgumdarbs (izmantojot saimniecības iekārtas)

Līgumdarbs, kas attiecas uz lauksaimniecības vai citu nozari, piemēram, sniega tīrīšana, pārvadājumi, ainavas uzturēšana, lauksaimniecības un vides pakalpojumi u. c. darbi, izmantojot saimniecības iekārtas.

 

Ar lauksaimniecību saistīts (citām saimniecībām)

 

Ar lauksaimniecību nesaistīts

 

Mežsaimniecība

Mežsaimniecības darbi, kuros izmanto gan saimniecības darbaspēku, gan tehniku un iekārtas, ko parasti izmanto lauksaimniecības nolūkiem.

 

Citi

Citi algoti darbi, kas tieši saistīti ar saimniecību un citur nav minēti.

Kas ir iesaistīts?

Šeit iekļautas darbības, kas klasificējamas kā:

pamatdarbība, kas aizņem tikpat vai vairāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā,

sekundārā darbība, kas aizņem mazāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā.

Īpašnieks, kas ir arī vadītājs

Vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi (pamatdarbība)

Vienīgā īpašnieka pārējie ģimenes locekļi (sekundārā darbība)

Personas, kas nav ģimenes locekļi un kas regulāri strādā saimniecībā (pamatnodarbība)

Personas, kas nav ģimenes locekļi un kas regulāri strādā saimniecībā (sekundārā darbība)

ii)   CITA, AR SAIMNIECĪBU TIEŠI SAISTĪTA ALGOTA DARBA NOZĪME

Saimniecības galīgās produkcijas procentuālais īpatsvars

Cita, ar saimniecību tieši saistīta algota darba (OGA) nozīmi saimniecības galīgajā produkcijā aprēķina kā ar saimniecības apgrozījumu tieši saistītu OGA daļu saimniecības kopējā apgrozījumā, kuram pieskaitīti tiešie maksājumi, ko attiecīgā saimniecība saņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (9).

Formula

VI.   ATBALSTS LAUKU ATTĪSTĪBAI

Saimniecības ieguvumi no viena no šiem lauku attīstības pasākumiem pēdējos trijos gados

Pasākumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1305/2013 III sadaļas 1. nodaļā, par kuriem lauksaimnieks ir saņēmējs.

Informācija vācama par to, vai saimniecība pēdējo triju gadu laikā ir vai nav guvusi labumu no kāda no šādiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem vai jaunākajos tiesību aktos.

 

Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. pants. Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

 

Maksājumi, kas saistīti ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu  (10)

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. pants. Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi

 

Agrovides maksājumi – klimata maksājumi

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pants. Agrovide un klimats

 

Bioloģiskā lauksaimniecība

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 29. pants. Bioloģiskā lauksaimniecība

 

Dzīvnieku labturības maksājumi

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. pants. Dzīvnieku labturība

 

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pants. Ieguldījumi materiālajos aktīvos

 

Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko lauksaimnieciskās ražošanas potenciālam nodarījušas dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. pants. Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanas un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešanas atbalsts

 

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pants. Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

 

Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējā

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. pants. Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

 

Apmežošana un meža izveide

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pants. Apmežošana un meža izveide

 

Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 23. pants. Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana

 

Profilakse un atjaunošana pēc mežam nodarītajiem bojājumiem

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 24. pants. Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

 

Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 25. pants. Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

 

Ieguldījumi mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē, izmantošanā un tirdzniecībā

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 26. pants. Ieguldījumi mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē, izmantošanā un tirdzniecībā

 

Maksājumi apgabaliem ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pants. Maksājumi apgabaliem ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem

 

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 34. pants. Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

 

Riska pārvaldība

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. pants. Riska pārvaldība

VII.   AUGSNES UN KŪTSMĒSLU APSAIMNIEKOŠANAS PRAKSE, KO IZMANTO LAUKU SAIMNIECĪBĀS

Aramzemes augsnes apstrādes metodes atklātā laukā

Parastā apstrāde

Aramzemi apstrādā, izmantojot parasto aparšanu, kas kā primāro aršanas darbību ietver augsnes apvēršanu, parasti ar vērstuvju arklu vai disku arklu, kurai seko otrreizēja aparšana ar disku ecēšām.

Konservējošā apstrāde

Aramzemi apstrādā, izmantojot saglabājošo (seklo) aparšanu, kas ir aršanas veids vai veidu kopums, kuras rezultātā uz augsnes tiek atstāti augu atliekas (vismaz 30 %) erozijas kontrolei un mitruma saglabāšanai, parasti neapvēršot augsni.

Apstrāde netiek veikta (izņemot aramzemi atklātā laukā, kas apstādīta ar daudzgadīgām kultūrām)

Aramzeme, kur laikā starp ražas novākšanu un sēšanu netiek veikta aparšana.

Aramzemes augsnes pārklājums atklātā laukā

Veids, kādā aramzeme ziemā tiek pārklāta ar augiem vai to atliekām vai tiek atstāta nepārklāta.

Parastās ziemas kultūras

Aramzeme, kurā kultūras tiek sētas rudenī un tās aug ziemā (parastās ziemas kultūras, piemēram, ziemas kvieši), tad tās parasti novāc vai izmanto ganībām.

Kultūraugi augsnes pārklāšanai vai starpkultūras

Aramzeme, kurā augus sēj speciāli, lai samazinātu augsnes zudumus, barības vielas un augu aizsardzības produktus ziemas laikā vai citos periodos, kad citkārt zeme būtu nepārklāta un jutīga pret zudumiem. Šo kultūru ekonomiskā nozīme ir neliela, un to galvenā nozīme ir augsnes un barības vielu aizsardzība.

Parasti tās iear pavasarī pirms citas kultūras sējas, nenovācot vai nenoganot.

Augu atliekas

Aramzeme, kas ziemā ir pārklāta ar pagājušās sezonas kultūraugu atliekām un rugājiem. Šajā iedaļā neiekļauj starpkultūras un kultūraugus augsnes pārklāšanai.

Nepārklāta augsne

Aramzeme, kas rudenī ir aparta vai citādi apstrādāta un ziemā nav apsēta vai pārklāta ar augu atliekām, paliekot nepārklāta līdz pirmssējas vai sējas agrotehnisko darbību veikšanai nākošajā pavasarī.

Aramzeme atklātā laukā, kas apstādīta ar daudzgadīgām kultūrām

Aramzeme atklātā laukā, kas apstādīta ar daudzgadīgām kultūrām, kas atskaites gadā nav sētas vai audzētas.

Aramzemes augseka

Augseka ir viengadīgo kultūraugu secīga maiņa, kad katrā konkrētā laukā kultūraugus audzē pēc plānotās sistēmas vai secības, lai viena veida kultūraugi netiktu audzēti nepārtraukti vienā un tajā pašā laukā.

Aramzemes daļa, uz kuras notiek augseka

Aramzeme, kas ir iekļauta plānotajā augsekā.

Ekoloģiski nozīmīga platība – laukmales, buferjoslu, dzīvžogu, koku, papuves, biotopu, apmežotas platības un ainavisku elementu kopējā platība

Saimniecības vadītājs nodrošina, ka platības ir ekoloģiski nozīmīgas platības, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. pantā. Laukmales, buferjoslu, dzīvžogu, koku, papuves, biotopu, apmežotas platības un ainavisku elementu kopējā platība.

Ziņo tikai saimniecības ar aramzemes platību 15 ha vai vairāk.

Kūtsmēslu lietošanas metodes

Kopējais procentuālais kūtsmēslu daudzums saimniecībā (iegūtais daudzums plus ievestais daudzums mīnus izvestais daudzums), kas, izmantojot dažādas metodes, tiek izkliedēts lauksaimniecības zemē.

Plata kaisīšana

Kūtsmēslus izkliedē uz zemes virsmas vai kultūras, neizmantojot rindas kaisīšanas vai iestrādāšanas metodi.

 

Bez iestrādāšanas

Kūtsmēslu kopējais procentuālais daudzums, kas nav iestrādāts augsnē. Ja kūtsmēsli nav iestrādāti 24 stundu laikā pēc kaisīšanas, attiecīgo daudzumu arī iekļauj šajā postenī.

 

Iestrādāšana četrās stundās

Kūtsmēslu kopējais procentuālais daudzums, kas četrās stundās pēc kaisīšanas mehāniski iestrādāts augsnē.

 

Iestrādāšana pēc četrām stundām

Kūtsmēslu kopējais procentuālais daudzums, kas pēc četrām stundām pēc kaisīšanas mehāniski iestrādāts augsnē. Ja kūtsmēsli nav iestrādāti 24 stundu laikā pēc kaisīšanas, attiecīgo daudzumu neiekļauj šajā postenī, un to iekļauj postenī “Bez iestrādāšanas”.

Rindas kaisīšana

Šķidros kūtsmēslus vai vircu kaisa uz lauka paralēlajās joslās, starp kurām kūtsmēsli netiek kaisīti, izmantojot ierīci (rindas kaisītāju), kas piestiprināta tvertnei vai traktoram un paredzēta šķidro kūtsmēslu vai vircas kaisīšanai.

 

Aizmugurējā šļūtene (trailing hose)

Rindas kaisītāja tipa ierīce, kas sastāv no vairākām šļūtenēm un piestiprināta smidzinātājstobram un kurā neizmanto tādas ierīces, kuras paredzētas kultūru vai zālaugu lapu atdalīšanai.

 

Aizmugurējie izsmidzinātāji (trailing shoe)

Rindas kaisītāja tipa ierīce sastāv no vairākām pēdas vai zābaka formas ierīcēm, kas piestiprinātas smidzinātājstobram un paredzētas kultūru vai zālaugu lapu atdalīšanai un kūtsmēslu kaisīšanai joslās uz virsmas, vienlaikus nodrošinot kultūru vai zālaugu piesārņojuma samazinājumu.

Iesmidzināšana

Šķidro kūtsmēslu vai vircas iesmidzināšana nišās, kas atkarībā no iesmidzināšanas ierīces dažādā dziļumā izveidotas zemē.

 

Sekla/atklāta niša (open-slot)

Nišas ir seklas (parasti aptuveni 50 mm dziļas). Pēc kaisīšanas tās paliek atklātas.

 

Dziļa/aizvērta niša (closed-slot)

Nišas ir dziļākas (parasti aptuveni 150 mm dziļas). Pēc kaisīšanas tās aizklāj.

Kūtsmēslu ievešana saimniecībā vai izvešana no tās

Kopējais kūtsmēslu daudzums, kas iegūts saimniecībā un izvests no tās

Kūtsmēslu daudzums, kas izvests no saimniecības.

Kūtsmēsli, kas ievesti saimniecībā

Kūtsmēslu daudzums, kas ievests saimniecībā izmantošanai lauksaimniecībā neatkarīgi no tā, vai tas ir apmaksāts vai saņemts bez maksas.”


(1)  Lauku saimniecības un mājlopu vienības pamatdefinīcijas ir dotas Regulas (EK) Nr. 1166/2008 2. pantā.

(2)  Komisijas 2011. gada 17. janvāra Regula (ES) Nr. 31/2011, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 13, 18.1.2011., 3. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(4)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(7)  Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(8)  Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).


14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1392

(2015. gada 13. augusts),

ar ko apstiprina pamatvielu fruktozi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 23. panta 5. punktu saistībā ar 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 23. panta 3. punktu Komisija 2014. gada 12. martā no Bioloģiskās lauksaimniecības tehniskā institūta (Institut Technique de l'Agriculture Biologique – ITAB) saņēma pieteikumu fruktozes kā pamatvielas apstiprināšanai. Pieteikumam bija pievienota informācija, kas iesniedzama saskaņā ar 23. panta 3. punkta otro daļu.

(2)

Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “iestāde”) sniegt zinātnisko palīdzību. Tehnisko ziņojumu par attiecīgo vielu iestāde Komisijai iesniedza 2014. gada 24. oktobrī (2). Komisija 2015. gada 20. martā iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai pārskata ziņojumu (3) un šīs regulas projektu un pabeidza tos minētās komitejas 2015. gada 14. jūlija sanāksmei.

(3)

Pieteikuma iesniedzēja iesniegtā dokumentācija liecina, ka fruktoze atbilst pārtikas produkta kritērijiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā (4). Turklāt minētā viela augu aizsardzībā pārsvarā netiek lietota, tomēr apvienojumā ar ūdeni tā ir noderīgs augu aizsardzības līdzeklis. Tādēļ tā uzskatāma par pamatvielu.

(4)

Veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka fruktozi var uzskatīt par vielu, kas kopumā atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 23. panta prasībām, it īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt fruktozi par pamatvielu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, ir tomēr jāiekļauj daži apstiprinājuma nosacījumi, kuri sīki izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (5) pielikums.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pamatvielas apstiprināšana

Viela fruktoze, kā norādīts I pielikumā, tiek apstiprināta par pamatvielu atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, 2014. Outcome of the consultation with Member States and EFSA on the basic substance application for fructose for use in plant protection on apple trees with indirect action in the control of insects. EFSA supporting publication 2014:EN-684. 27. lpp.

(3)  http://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.selection&language=EN.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Īpaši noteikumi

Fruktoze

CAS Nr.: 57-48-7

β-D-fruktofuranoze

Pārtikas klase

2015. gada 1. oktobris

Par pamatvielu atļauts lietot tikai kultūraugu pašaizsardzības mehānisma izraisīšanai.

Fruktozi izmanto saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas iekļauti pārskata ziņojuma secinājumos par fruktozi (SANCO/12680/2014) un jo īpaši tā I un II papildinājumā.


(1)  Sīkāka informācija par pamatvielas identitāti, specifikāciju un lietošanas veidu ir sniegta pārskata ziņojumā.


II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma C daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Īpaši noteikumi

“8

Fruktoze

CAS Nr.: 57-48-7

β-D-fruktofuranoze

Pārtikas klase

2015. gada 1. oktobris

Par pamatvielu atļauts lietot tikai kultūraugu pašaizsardzības mehānisma izraisīšanai.

Fruktozi izmanto saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas iekļauti pārskata ziņojuma secinājumos par fruktozi (SANCO/12680/2014) un jo īpaši tā I un II papildinājumā.”


(1)  Sīkāka informācija par pamatvielas identitāti, specifikāciju un lietošanas veidu ir sniegta pārskata ziņojumā.


14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/38


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1393

(2015. gada 13. augusts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Καλαμάτα (Kalamata) (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punktu Komisija ir izskatījusi Grieķijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) Καλαμάτα (Kalamata), kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1065/97 (3).

(3)

Attiecīgie grozījumi nebija maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījumu pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(4)

Komisija ir saņēmusi piecus paziņojumus par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktu un 7. panta 2. punktu (5). Pirmais tika saņemts 2012. gada 14. decembrī no Šveices uzņēmuma NECTRA FOOD SA. Otrais tika saņemts 2012. gada 17. decembrī no Ēģiptes uzņēmuma FAR TRADING CO. Trešais tika saņemts 2012. gada 17. decembrī no Norvēģijas uzņēmuma Oluf Lorentzen AS. Ceturtais tika saņemts 2012. gada 20. decembrī no Apvienotās Karalistes. Piektais tika saņemts 2012. gada 17. decembrī no Dānijas uzņēmuma CARL B.FELDTHUSEN.

(5)

Pēdējais paziņojums par iebildumiem tika uzskatīts par nepieņemamu, jo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 2. punktu juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, nevar iesniegt paziņojumu par iebildumiem tieši Komisijai. Pārējie iebildumi tika uzskatīti par pieņemamiem.

(6)

Ar 2013. gada 15. februāra vēstulēm Komisija aicināja ieinteresētās personas uzsākt attiecīgas konsultācijas, lai sešu mēnešu laikā rastu savstarpēju vienošanos saskaņā ar minēto personu iekšējām procedūrām.

(7)

Noteiktajā termiņā vienošanās starp attiecīgajām personām netika panākta.

(8)

Ņemot vērā, ka vienošanās nav panākta, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(9)

Iebildumu iesniedzēji apgalvo, ka ģeogrāfiskais apgabals, kas tiek izveidots ar grozījumu, nav viendabīgs, jo ģeogrāfiskajam apgabalam, uz kuru attiecas grozījuma pieprasījums, nav tādas pašas unikālas mikroklimatiskās iezīmes kā pašreizējam ACVN apgabalam; ka ar grozījumiem izveidotajā apgabalā ražotajai olīveļļai ķīmiskās un organoleptiskās īpašības un tādējādi arī kvalitātes īpašības ir zemākas nekā olīveļļai, kas ražota pašreizējā ACVN apgabalā; ka šī kvalitātes pasliktināšanās netieši nozīmētu produkta reputācijas pasliktināšanos; ka šā apgabala paplašināšana maldinātu patērētājus, jo šis produkts vairs netiktu ražots Kalamatas provincē, bet gan Mesinijas reģiona apgabalā un jo to var iepildīt pudelēs pat ārpus minētā reģiona; ka jaunais ģeogrāfiskais reģions nav ierobežots, ņemot vērā saikni starp produktu un apgabalu; ka tādēļ, ka nav noteikti ģeogrāfiski ierobežojumi saistībā ar iepildīšanu pudelēs, ir zudusi saikne starp produktu un apgabalu un ir radītas izsekojamības problēmas, radot krāpšanās iespējas un kvalitātes pasliktināšanos; ka ir pamats apšaubīt to datu statistisko nozīmīgumu un reprezentativitāti, kuri izmantoti grozījumu pamatošanai; ka publicētajā vienotajā dokumentā nedarbojās saite uz grozīto produkta specifikāciju.

(10)

Neraugoties uz iebildumu iesniedzēja paustajiem apgalvojumiem, ACVN Καλαμάτα (Kalamata) produkta specifikācijas grozījumu ir lietderīgi apstiprināt turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(11)

Mesinijas reģiona dabisko un cilvēka faktoru viendabīgums ir plaši aprakstīts grozījuma pieteikumā, vienotajā dokumentā un produkta specifikācijā. Iebildumu iesniedzējs nesniedza pierādījumus par to, ka augsnes un klimatiskie apstākļi tajā ģeogrāfiskā apgabala daļā, uz kuru attiecas grozījuma pieprasījums, ievērojami atšķiras no attiecīgajiem apstākļiem pašreizējā ģeogrāfiskajā apgabalā. Turklāt Mesinijas reģions šobrīd ir ACVN Elia Kalamatas (Kalamatas olīva) noteiktais ģeogrāfiskais apgabals. Tādējādi Mesinijas apgabalu, kā tas definēts grozījuma pieteikumā, ir pamats uzskatīt par ACVN Καλαμάτα (Kalamata) noteikto ģeogrāfisko apgabalu attiecībā uz olīveļļu.

(12)

Apgalvojums par kvalitātes un reputācijas pasliktināšanos netika pamatots ar konkrētu informāciju, kas pierādītu šādu kvalitātes pazemināšanos. Iebildumiem pievienotajā pētījumā veiktā datu analīze par abos apgabalos ražotās olīveļļas organoleptiskajām un ķīmiskajām īpašībām viennozīmīgi nepierāda, ka grozītajā apgabalā ražotās olīveļļas minētās īpašības ir sliktākas nekā olīveļļai, kura ražota pašreizējā ACVN apgabalā. Turpretī Grieķijas iestāžu sniegtie dati liecina, ka abām olīveļļām kopumā ar nenozīmīgām atšķirībām ir tādas pašas organoleptiskās un ķīmiskās īpašības.

(13)

Turklāt Regulas (ES) Nr. 1151/2012 mērķis nav atļaut produktam sasniegt vai saglabāt konkrētu kvalitāti vai reputāciju, un minētajā regulā šajā saistībā nav paredzēts neviens noteikums. Ja ir iespējams verificēt, ka izmainītajā ģeogrāfiskajā apgabalā ražotā produkta īpašības ir līdzīgas tā produkta īpašībām, kas ražots pašreizējā ACVN apgabalā, un ka šīs līdzības pamatā būtībā ir izmainītā ģeogrāfiskā apgabala dabiskie un cilvēka faktori, grozījuma piemērošana atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 prasībām.

(14)

Ir daudz gadījumu, kad reģistrēta ACVN nosaukums nesakrīt ar ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu. Tādējādi tas, ka pēc grozījuma piemērošanas ACVN tiks ražots arī Mesinijas reģionā, nav pretrunā Regulai (ES) Nr. 1151/2012.

(15)

Produkta specifikācijas teikums, kurā precizēts, ka attiecīgo produktu var iepildīt pudelēs ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, nav pretrunā Regulai (ES) Nr. 1151/2012 un neietekmē minēto saikni. Saistībā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 pienākums veikt produkta iepakošanu konkrētā apgabalā ir atkāpe no standarta noteikumiem, un tā ir jāpamato atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunktam. Ja tā ir pamatota, pieteikuma iesniedzēja pienākums ir iekļaut šādu ierobežojumu produkta specifikācijā. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs šādu ierobežojumu nav ierosinājis. Turklāt iebildumu iesniedzējs nesniedza pietiekamu pamatojumu attiecībā uz konkrētiem produktiem par to, kāpēc iepakošanai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vajadzētu būt obligātai.

(16)

Iebildumu iesniedzēji apgalvo, ka iebildumiem pievienotajā pētījumā veiktā analīze par pašreizējā ģeogrāfiskajā apgabalā un pārējā ģeogrāfiskajā apgabalā (ar attiecīgajiem grozījumiem) ražotās olīveļļas organoleptiskajām un ķīmiskajām īpašībām skaidri pierāda, ka jaunais ģeogrāfiskais apgabals nav noteikts, ņemot vērā attiecīgo saikni. Komisija uzskata, ka šo analīzi nevar izmantot, lai secinātu, ka grozītais apgabals nav noteikts, ņemot vērā attiecīgo saikni. Ar to netiek pierādīts, ka grozītajā apgabalā un pašreizējā ACVN apgabalā ražotās olīveļļas organoleptiskās un ķīmiskās īpašības nav viendabīgas. Iebildumu iesniedzēji nav paskaidrojuši secinājumu par to, ka grozītais apgabals nav noteikts, ņemot vērā attiecīgo saikni.

(17)

Iebildumu iesniedzēji arī kritizē datus, kas izmantoti, lai pamatotu grozījuma pieprasījumu un pierādītu, ka Mesinijas reģionā ražotajai olīveļļai piemīt tādas īpašības, kas padara to par viendabīgu ar olīveļļu, kura ražota pašreizējā ACVN apgabalā. Iebildumu iesniedzēji apgalvo, ka ar šiem datiem nevar iegūt zinātniski vērā ņemamus statistiskus rezultātus. Tie uzskata, ka šie dati nav ģeogrāfiski reprezentatīvi un ka to apjoms nav pietiekams paraugu skaita ziņā un izvērtēto ražošanas gadu ziņā.

(18)

Komisija ir verificējusi iepriekš minēto datu uzticamību ar Grieķijas iestādēm. Ir sniegta arī papildu skaitliskā informācija. Šīs skaitliskās informācijas pamatā ir uzticama statistiskā informācija par ražošanas gadiem un par paraugu skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu. Uz šo datu pamata var secināt, ka olīveļļai, kas ražota pašreizējā ACVN Καλαμάτα (Kalamata) ģeogrāfiskajā apgabalā, un olīveļļai, kas ražota pārējā ģeogrāfiskajā apgabalā (ar attiecīgajiem grozījumiem), kopumā ar nenozīmīgām atšķirībām ir tādas pašas organoleptiskās un ķīmiskās īpašības.

(19)

Grozījuma pieteikuma 3.2. punkta tabulā tika atklāta drukas kļūda – vidējais skābuma līmenis apgabalā “pārējā Mesinija” ir 0,37, nevis 0,49. Šī pārrakstīšanās kļūda neizmaina galīgo novērtējumu par abos apgabalos ražotās olīveļļas viendabīgumu, un to nevar uzskatīt par būtisku izmaiņu, kuras dēļ grozījuma pieteikums ir jāpublicē atkārtoti.

(20)

Visbeidzot, iebildumu iesniedzēji norādīja, ka ACVN Καλαμάτα (Kalamata) grozījuma pieteikumam pievienotajā vienotajā dokumentā iekļautā saite uz jaunāko produkta specifikācijas redakciju nedarbojās pareizi. Tas, iespējams, liedza pētniekiem, kuri sagatavoja iebildumu iesniedzēju pētījumu, piekļūt specifikācijas publikācijas atsaucēm.

(21)

Grieķijas iestādes ir apstiprinājušas, ka iebildumu iesniegšanas laikposmā minētā saite darbojās pareizi. Iebildumu iesniedzēji nav snieguši sīku informāciju par apstākļiem (t. i., datumu, piekļuves mēģinājumu skaitu utt.), kad minētā saite nedarbojās. Tādējādi, ņemot vērā saņemtos detalizētos un labi sagatavotos četrus iebildumus, kas liecina par dziļām zināšanām par specifikāciju un tās padziļinātu izvērtēšanu, Komisija uzskata, ka tiesības izteikt iebildumus par ACVN Καλαμάτα (Kalamata) grozījuma apstiprinājumu nav ietekmētas.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētie specifikācijas grozījumi attiecībā uz nosaukumu Καλαμάτα (Kalamata) (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.).

(3)  Komisijas 1997. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1065/97, ar ko papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 156, 13.6.1997., 5. lpp.).

(4)  OV C 186, 26.6.2012., 18. lpp.

(5)  Tikmēr aizstāti ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 1. punktu.


14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/42


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1394

(2015. gada 13. augusts),

ar ko pēc atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas saskaņā ar 12. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/588, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Sākotnējie pasākumi

(1)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi (“sākotnējie pasākumi”) ir galīgais antidempinga maksājums, kas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (2) noteikts amplitūdā no 0,4 % līdz 36,1 %. Minētās regulas 1. panta 2. punkts tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/588 (3). Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 471/2014 (4) Komisija noteica arī kompensācijas maksājuma likmes, kas svārstās no 3,2 % līdz 17,1 %.

2.   Atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas pieprasījums

(2)

2014. gada 12. novembrī saskaņā ar pamatregulas 12. pantu tika iesniegts sākotnējo antidempinga pasākumu atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas pieprasījums. Pieprasījumu iesniedza asociācija EU ProSun Glass (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no solārā stikla kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pietiekamu informāciju, kas liecināja par to, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda un pirms un pēc sākotnējo pasākumu ieviešanas eksporta cenas ir pazeminājušās. Kā apgalvots, tā rezultātā ir palielinājusies dempinga starpība, un tādējādi tikusi vājināta paredzētā sākotnējo pasākumu koriģējošā ietekme. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka solārā stikla imports ir turpinājis ieplūst Savienībā ievērojamā apjomā.

(4)

Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu 2014. gada 19. decembrī paziņoja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 12. pantu veiks atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu par antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes solārā stikla importam (5).

3.   Personas, uz kurām attiecas atkārtotā izmeklēšana

(5)

Paziņojumā par procedūras atsākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu konkrēti informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus un ĶTR iestādes un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas atsākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Pēc informācijas izpaušanas viena persona pieprasīja šādu uzklausīšanu Komisijā un varēja paust savu viedokli 2015. gada 23. jūnijā.

4.   ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(7)

Paziņojumā par procedūras atsākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras atsākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā (ja tādi ir), un/vai ar tiem sazināties.

(9)

Pieci ĶTR ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, kas šīs izmeklēšanas laikā pārstāv apmēram 70 % no kopējā ĶTR eksporta uz Savienību, sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no divām uzņēmumu grupām, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Abas izraudzītās uzņēmumu grupas pārstāv vairāk nekā 60 % no kopējā ĶTR eksporta uz Savienību un 94 % no to uzņēmumu eksporta, kuri sadarbojās šajā izmeklēšanā.

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. Piezīmes netika iesniegtas. Tādēļ Komisija nolēma saglabāt ierosināto izlasi, kuru veido divas uzņēmumu grupas, un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(11)

Atlasītie solārā stikla ražotāji eksportētāji bija šādi:

Flat Solar Glass Group Co., Ltd (“Flat Glass Group”),

Xinyi PV Products (Anhui) Holdings (“Xinyi Group”).

5.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(12)

Komisija nosūtīja anketas abām izraudzītajām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām un nesaistītajiem importētājiem, kā arī lietotājiem, kuri pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras atsākšanu.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un trim nesaistītiem Savienības importētājiem/lietotājiem.

6.   Pārbaudes apmeklējumi

(14)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu atkārtotajai izmeklēšanai. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

Flat Glass Group, Jiaxing, Zhejiang, ĶTR,

Xinyi Group, Wuhu, Anhui, ĶTR.

7.   Informācijas izpaušana

(15)

Visām ieinteresētajām personām nosūtīja informācijas izpaušanas dokumentu, kurā ietvēra būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata Komisija ierosināja grozīt galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solāro stiklu. Visas ieinteresētās personas tika informētas par termiņu, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(16)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

8.   Izmeklēšanas periods

(17)

Absorbcijas izmeklēšanas periods (“AIP”), uz kuru attiecas šī atkārtotā izmeklēšana, bija no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim. Eksporta cenas AIP tika salīdzinātas ar eksporta cenām sākotnējās izmeklēšanas periodā, proti, no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“SIP”), tajā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika piemēroti sākotnējie pasākumi.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(18)

Šajā izmeklēšanā izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā un tiek definēts šādi: ĶTR izcelsmes solārais stikls, kas sastāv no rūdīta nātrija–kalcija lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules caurlaidība ir vairāk nekā 88 % (mērīta saskaņā ar AM1.5 300–2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērīta saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērīta saskaņā ar EN 12150) un mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai lielāka (mērīta saskaņā ar EN 1288-3) (“attiecīgais ražojums”) un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 7007 19 80.

(19)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, ražojumam, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū Turcijā, kas bija analogā valsts sākotnējā izmeklēšanā, un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatizmantojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   KONSTATĒJUMI

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot, vai kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas ĶTR izcelsmes solārā stikla eksporta cenas ir pazeminājušās un vai tālākpārdošanas cenas un turpmākās pārdošanas cenas Savienībā ir mainījušās nepietiekami. Ja tiek secināts, ka notikusi absorbcija, būtu jāaprēķina jauna dempinga starpība.

1.   Eksporta cenu samazināšanās

(21)

Attiecīgā ražojuma eksports AIP tika veikts tieši nesaistītiem pircējiem ES.

(22)

Komisija salīdzināja abu atlasīto grupu cenas AIP pārdotajiem ražojuma veidiem ar cenām tiem pašiem ražojuma veidiem, kuri pārdoti SIP, un aprēķināja vidējo svērto absorbcijas līmeni abām grupām.

(23)

Sākotnējā izmeklēšanā atlasītie uzņēmumi galvenokārt eksportēja solāro stiklu bez pārklājuma un nelielos daudzumos ar pārklājumu. Tika konstatēts, ka sākotnējā izmeklēšanā vidējā pārdošanas cenu starpība ražojumiem bez pārklājuma un ar pārklājumu bija aptuveni 20 %. Tomēr kopš tā laika solāro paneļu ražošanas nozare visā pasaulē ir pārgājusi no stikla bez pārklājuma uz stiklu ar pārklājumu, jo tas ir efektīvāks ražojums. Mūsdienās stikls ar pārklājumu ir kļuvis par standartu, un solāro stiklu bez pārklājuma galvenokārt izmanto iekārtās vidē, kur ir nelabvēlīgi vai nesaudzīgi laika apstākļi. Šī attīstība atspoguļojas arī atlasīto ražotāju eksportētāju eksporta darbībā – to eksports ir diametrāli mainījies no solārā stikla bez pārklājuma uz solāro stiklu ar pārklājumu.

(24)

Salīdzinot eksporta cenas SIP un AIP, redzams, ka AIP eksportētā attiecīgā ražojuma cenas Flat Group ir samazinājušās vidēji par 17,6 % un Xinyi Group – par 30,4 %. Tādējādi absorbciju var konstatēt abām uzņēmumu grupām.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 2. punktu importētājiem, lietotājiem un eksportētājiem tika dota iespēja iesniegt pierādījumus, kas pamatotu to, ka eksporta cenu pazemināšanās un tālākpārdošanas cenu nepietiekamas pārmaiņas Savienībā pēc antidempinga pasākumu noteikšanas notiek nevis sakarā ar antidempinga maksājuma absorbciju, bet citu iemeslu dēļ.

(26)

Kāds ražotājs eksportētājs apgalvoja (un to pašu atkārtoja pēc informācijas izpaušanas), ka eksporta cenu samazināšanos izraisīja nevis absorbcija, bet gan efektīvas ražošanas metodes, apjomradīti ietaupījumi un lielāka konkurence saistībā ar attiecīgo ražojumu. Tāpēc esot samazinājušās ražošanas izmaksas, kā arī eksporta cenas.

(27)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. Šis apgalvojums attiecas uz ražošanas izmaksām, un to var ņemt vērā, tikai atkārtoti pārskatot normālo vērtību. Taču saskaņā ar pamatregulas 12. panta 5. punktu apgalvojumus par normālās vērtības izmaiņām ņem vērā tikai tad, ja Komisijai ir iesniegta pilnīga informācija par pārskatītajām normālajām vērtībām. Šajā gadījumā tā nav, jo neviena no atlasītajām uzņēmumu grupām nepieprasīja pārskatīt normālo vērtību, kā paredzēts pamatregulas 12. panta 5. punktā un minēts paziņojuma par procedūras atsākšanu 5.1.1. punkta a) apakšpunktā. Tādēļ ražošanas izmaksas AIP netika pārbaudītas, un izmeklēšana joprojām attiecas vienīgi uz eksporta cenu pārbaudi. Prasības par iespējamām izmaiņām ražošanas izmaksās un/vai normālajā vērtībā var izskatīt tikai starpposma pārskatīšanā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(28)

Pēc informācijas izpaušanas kāds ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā eksporta cenas nav samazinājušās vai vismaz ne tādā pašā apjomā kā atlasīto uzņēmumu eksporta cenas. Tas arī norādīja, ka abu atlasīto ĶTR eksportētāju šķietamais eksporta cenu samazinājums un to dempinga un kaitējuma starpības pārrēķināšana nevar būt par pamatu, lai pārvērtētu tā individuālo jauno antidempinga maksājumu. Tādēļ tas pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 12. panta 2. punktu un 17. panta 3. punktu.

(29)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. Šis ražotājs eksportētājs nesadarbojās šajā izmeklēšanā un paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā nesniedza nepieciešamo informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 4. punktu atkārtotu izmeklēšanu veic paātrināti un parasti pabeidz sešu mēnešu laikā no atkārtotās izmeklēšanas sākuma datuma. Katrā ziņā šādas atkārtotas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz deviņu mēnešu laikā no atkārtotās izmeklēšanas sākšanas. Tādējādi individuāla pārbaude, kas pieprasīta tikai vēlākā procedūras posmā pēc informācijas izpaušanas, aizkavētu izmeklēšanas pabeigšanu noteiktajā termiņā.

(30)

Kāds importētājs/lietotājs apgalvoja, ka ES solārā stikla ražošanas nozarei nav pietiekamu īpaši augstas kvalitātes solārā stikla krājumu, lai apmierinātu ES saules enerģijas moduļu ražošanas nozares prasības, un tādējādi tas iebilda pret papildu pasākumu noteikšanu. Tas arī apgalvoja, ka papildu antidempinga pasākumi izraisīs pāreju uz saules enerģijas moduļu ražošanu ārpus ES.

(31)

Komisija noraidīja abus apgalvojumus. Pirmkārt, šie apgalvojumi attiecas uz Savienības interešu pārbaudi, ko absorbcijas atkārtotā izmeklēšanā neanalizē. Otrkārt, saskaņā ar tā atbildēm uz anketas jautājumiem lietotājs AIP varēja saņemt 100 % solārā stikla piegāžu no ES un trešo valstu solārā stikla ražotājiem. Tāpēc šis apgalvojums nebija pietiekami pamatots. Tas pats attiecas uz apgalvojumu, ka papildu pasākumu noteikšana liktu ES saules enerģijas moduļu ražotājiem uzticēt savu ražošanu ārpus ES esošiem ražotājiem. Šis scenārijs nešķiet ticams. Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, solārā stikla izmaksu daļa saules enerģijas moduļa ražošanas izmaksās ir ierobežota, proti, 6–8 %. Pasākumu palielinājums tādēļ tikai nedaudz ietekmēs kopējās saules enerģijas moduļu izmaksas, aptuveni 2–3 % apmērā.

2.   Dempings

(32)

Konstatējot absorbciju abām uzņēmumu grupām, tika pārrēķinātas dempinga starpības.

2.1.   Eksporta cenas

(33)

Atlasītie ražotāji eksportētāji visu pārdošanu veica tieši nesaistītiem pircējiem Savienībā. Tādēļ eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu.

2.2.   Salīdzinājums

(34)

Komisija salīdzināja sākotnējā izmeklēšanā noteikto normālo vērtību un eksporta cenu EXW līmenī. Dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot atsevišķās atlasīto eksportētāju EXW cenas ar analogās valsts ražotāja iekšzemes pārdošanas cenām vai attiecīgā gadījumā ar salikto normālo vērtību.

(35)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(36)

Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, izvedmuitu un komisijas maksu visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

2.3.   Dempinga starpība

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem noteica, salīdzinot SIP noteikto vidējo svērto salikto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam Turcijā ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu AIP katram atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam, izsakot kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas.

(38)

Tādējādi Xinyi Group dempinga starpība pieauga no 83,1 % SIP laikā līdz 122,2 % AIP laikā, bet Flat Group – no 90,1 % līdz 122,4 %.

3.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(39)

Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 9. panta 4. punkta izpratnē un tāpēc, ka sākotnējie pasākumi tika noteikti, pamatojoties uz kaitējuma novēršanas līmeni, kaitējuma starpības tika pārrēķinātas.

(40)

Kaitējuma novēršanas līmenis tika noteikts, atlasīto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu AIP salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju SIP Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(41)

Pēc informācijas izpaušanas kāds ražotājs eksportētājs apšaubīja Komisijas izmantotās metodes precizitāti. Lai paskaidrotu savu apgalvojumu, ražotājs eksportētājs norādīja, ka pat tad, ja eksporta cenas AIP ir palikušas nemainīgas salīdzinājumā ar SIP, kaitējuma novēršanas līmenis ir palielinājies.

(42)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. Ražotājs eksportētājs apstiprināja, ka tā eksporta cenas AIP ir samazinājušās. Tādējādi tika konstatēta absorbcija un līdz ar to ir jāpārrēķina dempinga un kaitējuma starpības.

(43)

Pamatojoties uz to, kaitējuma starpība Xinyi Group palielinājās no 39,3 % līdz 107,00 % un Flat Group – no 42,1 % līdz 112,5 %.

D.   SECINĀJUMS

(44)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, Komisija secināja, ka atlasītie ražotāji eksportētāji absorbēja spēkā esošo antidempinga maksājumu. Tādējādi antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes solārā stikla importu, būtu jāgroza saskaņā ar pamatregulas 12. panta 3. punktu.

Pasākuma jaunais līmenis

(45)

Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 9. panta 4. punktā Komisija vispirms salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa būtu jānosaka kaitējuma starpību līmenī. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 12. panta 3. punkta pēdējo teikumu no jauna nosakāmā antidempinga maksājuma summa nepārsniedz divkāršu sākotnēji noteiktā maksājuma summu.

(46)

Tā kā šī izmeklēšana neietekmē antisubsidēšanas izmeklēšanu, jaunā antidempinga maksājuma noteikšanas nolūkos ir jāatskaita kompensācijas maksājums.

(47)

Tādējādi Flat Group jaunais antidempinga maksājums ir 71,4 % (t. i., divkārša pašlaik piemērojamā kaitējuma starpība (42,1 %) mīnus 12,8 % kompensācijas maksājums), bet Xinyi Group – 75,4 % (t. i., divkārša pašlaik piemērojamā kaitējuma starpība (39,3 %) mīnus 3,2 % kompensācijas maksājums).

(48)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tika noteikts līmenī, kas atbilst vislielākajam maksājumam, kurš nosakāms atlasītajiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas izmeklēšanā sadarbojās. Maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās izmeklēšanā, izņemot uzņēmumus, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā un kuriem piemēro individuālo maksājumu. To jaunā antidempinga maksājuma likme ir noteikta pašlaik piemērojamās kaitējuma starpības divkāršā apmērā, atskaitot piemērojamo kompensācijas maksājumu.

(49)

Neatlasītajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un ir uzskaitīti turpmākajā tabulā, dempinga un kaitējuma starpības aprēķināja kā vidējo svērto rādītāju no izlasē iekļauto uzņēmumu rādītājiem. Lai noteiktu jauno antidempinga maksājumu, divkāršā pašlaik piemērojamā kaitējuma starpība tika noteikta kā robežvērtība, no kuras atskaita piemērojamo kompensācijas maksājumu.

(50)

Kāds ražotājs eksportētājs, kas nesadarbojās, taču sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, apgalvoja, ka nav pietiekama juridiskā pamata, lai palielinātu tam spēkā esošo antidempinga maksājumu vai arī nav pietiekama juridiskā pamata noteikt tik lielu antidempinga maksājumu paaugstinājumu, kā to ierosinājusi Komisija.

(51)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. Juridiskais pamats, lai grozītu spēkā esošos pasākumus, ir pamatregulas 12. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru noteiktā antidempinga maksājuma summa nepārsniedz divkāršu sākotnēji uzliktā maksājuma summu. Šis ražotājs nesadarbojās šajā izmeklēšanā, un tādēļ tam parasti būtu jānosaka atlikušais maksājums. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 12. panta 3. punktu, kā izklāstīts 48. apsvērumā, ražotājam jaunā antidempinga maksājuma likme ir noteikta divkāršas tam pašlaik piemērojamās kaitējuma starpības apmērā, atskaitot piemērojamo kompensācijas maksājumu.

(52)

Pārskatītā antidempinga maksājumu likme, ko piemēro neto cenai pirms nodokļu nomaksas ar piegādi līdz Savienības robežai, ir šāda:

Uzņēmums

Jaunā dempinga starpība

Jaunā kaitējuma starpība

Maksimālā robežasaskaņā ar pamatregulas 12. panta 3. punktu (skatīt 45. apsvērumu)

Kompensācijas maksājums

(nav mainīts)

Pārskatītaisgalīgais antidempinga maksājums

Zhejiang Jiafu Glass Co., Ltd; Flat Solar Glass Group Co., Ltd; Shanghai Flat Glass Co., Ltd

122,4 %

112,5 %

84,2 %

12,8 %

71,4 %

Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd

122,2 %

107,0 %

78,6 %

3,2 %

75,4 %

Zhejiang Hehe Photovoltaic Glass Technology Co., Ltd

122,4 %

112,5 %

52,4 %

17,1 %

35,3 %

Henan Yuhua New Material Co., Ltd

122,4 %

112,5 %

34,2 %

16,7 %

17,5 %

Wuxi Haida Safety Glass Co., Ltd

122,4 %

112,0 %

73 %

12,4 %

60,6 %

Avic Sanxin Sol-Glass Co. Ltd and Avic (Hainan) Special Glass Material Co., Ltd

122,4 %

112,5 %

73 %

12,4 %

60,6 %

Dongguan CSG Solar Glass Co., Ltd

122,4 %

112,0 %

73 %

12,4 %

60,6 %

Novatech Glass Co., Ltd

122,4 %

112,5 %

73 %

12,4 %

60,6 %

Pilkington Solar Taicang, Limited

122,4 %

112,0 %

73 %

12,4 %

60,6 %

Henan Ancai Hi-Tech Co., Ltd

122,4 %

112,5 %

73 %

17,1 %

55,9 %

Henan Succeed Photovoltaic Materials Corporation

122,4 %

112,5 %

73 %

17,1 %

55,9 %

Zibo Jinxing Glass Co., Ltd

122,4 %

112,5 %

73 %

17,1 %

55,9 %

Visi pārējie uzņēmumi

122,4 %

112,5 %

84,2 %

17,1 %

67,1 %

(53)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. panta 2. punktu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 470/2014, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/588, aizstāj ar šādu:

“2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tādu 1. punktā minēto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kurus ražojuši turpmākajā tabulā norādītie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Zhejiang Jiafu Glass Co., Ltd; Flat Solar Glass Group Co., Ltd; Shanghai Flat Glass Co., Ltd

71,4 %

B945

Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd

75,4 %

B943

Zhejiang Hehe Photovoltaic Glass Technology Co., Ltd

35,3 %

B944

Henan Yuhua New Material Co., Ltd

17,5 %

B946

Henan Ancai Hi-Tech Co., Ltd

55,9 %

B947

Henan Succeed Photovoltaic Materials Corporation

55,9 %

B948

 

 

 

Avic Sanxin Sol-Glass Co. Ltd and Avic (Hainan) Special Glass Material Co., Ltd

60,6 %

B949

Wuxi Haida Safety Glass Co., Ltd

60,6 %

B950

Dongguan CSG Solar Glass Co., Ltd

60,6 %

B951

Pilkington Solar Taicang, Limited

60,6 %

B952

Zibo Jinxing Glass Co., Ltd

55,9 %

B953

Novatech Glass Co., Ltd

60,6 %

B954

Visi pārējie uzņēmumi

67,1 %

B999”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2015. gada 13. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 13. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 470/2014, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV L 142, 14.5.2014., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2015. gada 14. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2015/588, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV L 98, 15.4.2015., 6. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 13. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 471/2014, ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV L 142, 14.5.2014., 23. lpp.).

(5)  OV C 457, 19.12.2014., 9. lpp.


14.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/50


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1395

(2015. gada 13. augusts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. augusta

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

144,2

MK

51,2

ZZ

97,7

0709 93 10

TR

116,3

ZZ

116,3

0805 50 10

AR

134,3

BO

146,4

CL

160,0

UY

119,5

ZA

147,5

ZZ

141,5

0806 10 10

EG

224,6

IL

390,7

MA

158,2

TR

154,6

US

342,9

ZZ

254,2

0808 10 80

AR

108,9

BR

94,3

CL

136,5

NZ

136,2

US

147,0

ZA

130,9

ZZ

125,6

0808 30 90

AR

132,0

CL

140,7

MK

62,9

NZ

146,7

TR

139,3

ZA

120,2

ZZ

123,6

0809 30 10, 0809 30 90

MK

76,3

TR

136,1

ZZ

106,2

0809 40 05

BA

47,1

IL

141,4

MK

39,3

XS

57,7

ZZ

71,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.