31.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1316

(2015. gada 30. jūlijs),

ar ko atkāpjas no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 attiecībā uz jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) minimālo saglabāšanas references izmēru

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (1), un jo īpaši tās 45. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 2. panta 2. punktu kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt to, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(2)	Regulas (EK) Nr. 850/98 45. panta 1. punktā ir noteikts, ka tad, ja jūras organismu krājumu saglabāšanas nolūkā ir jārīkojas nekavējoties, Komisija, papildus minētajai regulai vai atkāpjoties no tās, var pieņemt visus vajadzīgos pasākumus.

(3)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zinātniskais ieteikums liecina, ka Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IVb, IVc un VIIa, VIId–VIIh rajons) jūrasasara (labraka) biomasa strauji samazinās, jo krājums papildinās aizvien sliktāk un zvejas izraisītā zivju mirstība pieaug. Jūrasasaris (labraks) aug lēni un dzimumbriedumu sasniedz vēlu. Nārsta bara biomasa tuvojas vēsturiski zemākajam reģistrētajam līmenim. Pašreizējā zvejas izraisītā zivju mirstība ir gandrīz četras reizes lielāka par to, kādu krājums var izturēt. Tāpēc ICES iesaka īstenot pasākumus, kuri būtiski samazinātu zvejas izraisīto zivju mirstību visā šajā krājumā iepriekš minētajos apgabalos.

(4)

Pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/111 (3) Komisija ir pieņēmusi steidzamus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību, ko izraisa pelaģiskās zvejas kuģi, kuri zvejo no jūrasasara (labraka) nārsta bariem. Ar Padomes Regulu (ES) 2015/523 (4) ir ieviests ierobežojums, kura mērķis ir samazināt zivju mirstību, ko izraisa atpūtas zvejā iesaistītie makšķernieki. Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka nozvejas ierobežojumi apvienojumā ar minimālā saglabāšanas references izmēra palielināšanu varētu būt efektīvāks līdzeklis zvejas izraisītās zivju mirstības samazināšanai.

(5)	Mazuļu aizsardzības nolūkā Regulā (EK) Nr. 850/98 noteikti jūras organismu minimālie saglabāšanas references izmēri.

(6)

ICES norādījusi šādus četrus jūrasasara (labraka) krājuma apgabalus: Ķeltu jūra, Lamanšs, Īrijas jūra un Ziemeļjūras dienvidu daļa (ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIh rajons), Biskajas līcis un Atlantijas okeāna ūdeņi pie Pireneju pussalas (ICES VIIIa un VIIIb rajons), Atlantijas okeāna ūdeņi pie Pireneju pussalas (ICES VIIIc un IXa rajons) un Ķeltu jūra un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa, VIIb un VIIj rajons).

(7)	Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā patlaban noteiktais jūrasasara (labraka) minimālais izmērs ir 36 cm.

(8)

Tomēr informācija, kas ietverta ICES novērtējumos par Ķeltu jūras, Lamanša, Īrijas jūras un Ziemeļjūras dienvidu daļas (ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIh rajons) jūrasasara (labraka) krājumu, liecina, ka jūrasasara (labraka) mātītes dzimumbriedumu sasniedz, kad to garums ir 42 cm. Nozvejas statistika apstiprina, ka jūrasasaru (labraku), kuru garums vēl nav sasniedzis 42 cm, zvejas un izkraušanas procesā tiek iegūtas nepieaugušas jūrasasara (labraka) mātītes tad, kad tās vēl nav piedalījušās krājuma atražošanā. Ja ir atļauta jūrasasaru (labraku), kuru garums vēl nav sasniedzis 42 cm, zveja un izkraušana, tas smagi kaitē šā krājuma reproduktīvajai spējai, ievērojami palielina kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību un nopietni apdraud jūrasasara (labraka) krājuma saglabāšanu. Jūrasasara (labraka) krājuma saglabāšanai minētajos ICES rajonos nepieciešams, lai jūrasasara (labraka) mātītes paliktu jūrā, līdz tās ir piedalījušās krājuma atražošanā, tāpēc ir lietderīgi šīs sugas minimālo saglabāšanas references izmēru palielināt līdz 42 cm.

(9)	Tāpēc, ka dzimumbrieduma sasniegšana šķiet atkarīga no temperatūras, ir lietderīgi kā piesardzības pasākumu šādu pašu ierobežojumu turklāt attiecināt uz citiem krājumiem ziemeļu ūdeņos, proti, Ķeltu jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa, VIIb un VIIj rajons).

(10)

Tālab steidzami jāveic pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt jūrasasaru (labraku), kuru garums vēl nav sasniedzis 42 cm, zveju un izkraušanu un tādējādi aizsargāt jūrasasaru (labraku) mazuļus divos ICES norādītajos jūrasasara (labraka) krājumos: Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIh rajons) un Ķeltu jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa, VIIb un VIIj rajons). Ja tiktu novilcināta jūrasasaru (labraku) mazuļu aizsardzība, tas ievērojami palielinātu risku, ka jūrasasara (labraka) krājumam varētu tikt nodarīts smags kaitējums, nozīmīgi paaugstinātu zvejas izraisīto šīs sugas zivju mirstību un paātrinātu jūrasasara (labraka) biomasas samazināšanos.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikuma, jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) minimālais izmērs minētās regulas 2. pantā noteiktajā 2. reģionā ir 42 cm.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. septembra.

Komisija līdz 2017. gada beigām novērtē, vai ar šo regulu ieviestie pasākumi joprojām ir vajadzīgi.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 26. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2015/111, ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (OV L 20, 27.1.2015., 31. lpp.).

(4) Padomes 2015. gada 25. marta Regula (ES) 2015/523, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām (OV L 84, 28.3.2015., 1. lpp.).

31.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1317

(2015. gada 30. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 30. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	171,5
	MK	26,3
	ZZ	98,9
0707 00 05	TR	126,8
0707 00 05	ZZ	126,8
0709 93 10	TR	124,7
0709 93 10	ZZ	124,7
0805 50 10	AR	128,9
	BO	135,7
	UY	128,8
	ZA	128,6
	ZZ	130,5
0806 10 10	EG	255,9
	MA	228,9
	TN	185,1
	ZA	115,6
	ZZ	196,4
0808 10 80	AR	262,5
	BR	105,8
	CL	135,5
	NZ	131,5
	US	179,5
	UY	139,7
	ZA	134,3
	ZZ	155,5
0808 30 90	AR	222,6
	CL	139,3
	CN	89,6
	NZ	150,8
	ZA	136,7
	ZZ	147,8
0809 10 00	TR	226,5
0809 10 00	ZZ	226,5
0809 29 00	TR	236,2
	US	487,6
	ZZ	361,9
0809 30 10, 0809 30 90	MK	80,0
	TR	176,8
	ZZ	128,4
0809 40 05	BA	59,9
	IL	124,7
	XS	66,1
	ZZ	83,6

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

31.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1318

(2015. gada 29. jūlijs),

ar ko attiecībā uz ierakstiem par Igauniju un Latviju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 5378)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri konkrētās dalībvalstīs. Minētā lēmuma pielikumā norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri ir diferencēti pēc riska līmeņa, pamatojoties uz epidemioloģisko situāciju. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali.

(2)

Igaunija 2015. gada jūlijā ziņoja par vienu saslimšanas gadījumu ar Āfrikas cūku mēri mežacūkām un trīs saslimšanas uzliesmojumiem mājas cūkām apgabalos, kas iekļauti Īstenošanas Lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Mežacūku saslimšanas gadījums konstatēts apgabalā, kas iekļauts minētā pielikuma I daļā, un trīs mājas cūku saslimšanas uzliesmojumi – tā paša pielikuma II daļā.

(3)	Latvija 2015. gada jūlijā ziņoja par saslimšanas gadījumiem ar Āfrikas cūku mēri mežacūkām apgabalos, kas iekļauti Īstenošanas Lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Šie saslimšanas gadījumi konstatēti pielikuma II un III daļā minētajos apgabalos un atrodas I daļā minēto apgabalu tuvumā.

(4)

Novērtējot risku, ko rada dzīvnieku veselības situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā un Latvijā, būtu jāņem vērā pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība Savienībā attiecībā uz šo slimību. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, kā arī novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā paredzētais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo dzīvnieku veselības situāciju attiecībā uz minēto slimību minētajās dalībvalstīs.

(5)	Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/709/ES būtu jāgroza, lai mainītu I, II un III daļā minētos Igaunijas un I un II daļā minētos Latvijas apgabalus.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 29. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

I DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Jegevas pilsēta,

—	Kallastes pilsēta;

—	Kundas pilsēta,

—	Mustvē pilsēta,

—	Rakveres pilsēta,

—	Tartu pilsēta,

—	Harju apriņķis,

—	Alatskivi pagasts,

—	Ares pagasts,

—	Elvas pagasts,

—	Hāslavas pagasts,

—	Halingas pagasts,

—	Haljalas pagasts,

—	Jervakandi pagasts,

—	Jegevas pagasts,

—	Jūru pagasts,

—	Kadrinas pagasts,

—	Kaiju pagasts,

—	Kambjas pagasts,

—	Kazepē pagasts,

—	Kehtnas pagasts,

—	Kohilas pagasts,

—	Laekveres pagasts,

—	Lūnjas pagasts,

—	Meksas pagasts,

—	Merjamā pagasts,

—	Mēksi pagasts,

—	Neo pagasts,

—	Paikuzes pagasts,

—	Pajusi pagasts,

—	Palas pagasts,

—	Palamuses pagasts,

—	Peipsiēres pagasts,

—	Pīrisāres pagasts,

—	Regaveres pagasts,

—	Raikilas pagasts,

—	Rakveres pagasts,

—	Raplas pagasts,

—	Sāres pagasts,

—	Saugas pagasts,

—	Sindi pagasts,

—	Semeru pagasts,

—	Surju pagasts,

—	Tabiveres pagasts,

—	Tahkurannas pagasts,

—	Tapas pagasts,

—	Tartu pagasts,

—	Totsi pagasts,

—	Tori pagasts,

—	Tormas pagasts,

—	Ilenurmes pagasts,

—	Varas pagasts,

—	Vigalas pagasts,

—	Vihulas pagasts,

—	Vinni pagasts,

—	Viru-Nigulas pagasts,

—	Vennu pagasts.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Alūksnes novada Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju, Annas, Malienas, Jaunannas, Mālupes un Liepnas pagasts,

—	Apes novada Virešu pagasts,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasts,

—	Priekuļu novada Priekuļu un Veselavas pagasts,

—	Smiltenes novada Brantu, Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasts,

—	Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasts,

—	Aizkraukles novads,

—	Amatas novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Cēsu novads,

—	Gulbenes novads,

—	Ikšķiles novads,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Mālpils novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Raunas novads,

—	Ropažu novads,

—	Rugāju novads,

—	Salas novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novads,

—	Skrīveru novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Jurbarkas rajona pašvaldības Raudones, Veļonas, Seredžus un Jodaiču pagasts,

—	Pakrojas rajona pašvaldības Klovaiņu, Rozalimas un Pakrojas pagasts,

—	Panevēžas rajona pašvaldības Krekenavas, Upītes, Naujamiesta, un Smiļģu pagasts,

—	Raseiņu rajona pašvaldības Arjogalas pagasts, Arjogalas pilsēta, Betīgalas, Pagojuku un Šiluvas pagasts,

—	Šaķu rajona pašvaldības Plokšču, Kriūku, Leķēču, Lukšu, Griškabūdžas, Barzdu, Žvirgždaiču, Sintautu, Kudirkas Naumiestes, Slaviku un Šaķu pagasts,

—	Pasvales rajona pašvaldība,

—	Vilkavišķu rajona pašvaldība,

—	Radvilišķu rajona pašvaldība,

—	Kalvarijas pašvaldība,

—	Kazlu Rūdas pašvaldība,

—	Marijampoles pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

—	Augustovas apriņķa Augustovas pašvaldība ar Augustovas pilsētu, Novinkas, Štabinas un Barglova Koscelnu pašvaldība,

—	Bjalistokas apriņķa Horoščas, Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas Koscelnas, Tikocinas, Lapu, Posventnes, Zavadu, Dobžiņevo Dužes pašvaldība un daļa no Zabludovas pašvaldības (pašvaldības dienvidrietumu daļa, ko ierobežo iedomāta līnija, kuru veido ceļš Nr. 19 un turpina ceļš Nr. 685),

—	Hajnuvkas apriņķa Čižes pašvaldība, Hajnuvkas pašvaldība ar Hajnuvkas pilsētu, Dubičes Cerkevnes, Kleščeles un Čeremhas pašvaldība,

—	Semjatičes apriņķa Grodziskas, Dzjadkovices un Milejčices pašvaldība,

—	Visoke Mazoveckes apriņķa Kobilin-Boržimu, Kuleše Koscelnes, Sokolu pašvaldība, Visoke Mazoveckes pašvaldība ar Visoke Mazoveckes pilsētu, Nove Pekuti, Šepetovo, Klukovo un Cehanovecas pašvaldība,

—	Sejnu apriņķa Krasnopolas un Puņskas pašvaldība,

—	Suvalku apriņķa Rutka-Tartakas, Šiplišku, Suvalku, Račku pašvaldība,

—	Zambrovas apriņķa Rutku pašvaldība,

—	Sokulkas apriņķa Suhovolas un Koricinas pašvaldība,

—	Belskas apriņķis,

—	Bjalistokas apriņķis,

—	Suvalku apriņķis,

—	Moņķu apriņķis.

II DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Vendras pilsēta,

—	Veru pilsēta,

—	Vīlandes pilsēta,

—	Austrumviru apriņķis,

—	Jervas apriņķis,

—	Pelvas apriņķis,

—	Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 49,

—	Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no iedomātas līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156 līdz tas šķērso Varilaske upi, tad pa Varilaske upi līdz pagasta dienvidu robežai,

—	Kepu pagasts,

—	Persti pagasts,

—	Hallistes pagasts,

—	Abjas pagasts,

—	Karksi pagasts,

—	Hēdemēstes pagasts,

—	Hānjas pagasts,

—	Keru pagasts,

—	Lasvas pagasts,

—	Meremē pagasts,

—	Miso pagasts,

—	Rakes pagasts,

—	Sārdes pagasts,

—	Tamsalu pagasts,

—	Veikemārjas pagasts,

—	Vendras pagasts,

—	Vastselīnas pagasts,

—	Veru pagasts.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes, Jaunalūksnes un Pededzes pagasts,

—	Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagasts,

—	Krimuldas novada Lēdurgas pagasts,

—	Priekuļu novada Liepas un Mārsnēnu pagasts,

—	Smiltenes novada Blomes, Smiltenes, Bilskas un Grundzāles pagasts un Smiltenes pilsēta,

—	Vecpiebalgas novada Kaives, Inešu, Vecpiebalgas un Taurenes pagasts,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ērgļu novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krustpils novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Madonas novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Varakļānu novads,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Valmiera.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Anīkšču rajona pašvaldības Andronišķu, Anīkšču, Debeiķu, Kavarskas, Kurkļu, Skiemoņu, Traupes, Troškūnu, Viešintas pašvaldība un Svēdasu pašvaldības daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 118,

—	Kupišķu rajona pašvaldības Alizavas, Kupišķu, Norūnu un Subačus pagasts,

—	Panevēžas rajona pašvaldības Karsakišķu, Miežišķu, Paīstres, Panevēžas, Ramīgalas, Raguvas, Vadokļu un Velžu pagasts,

—	Alītas apriņķis,

—	Kauņas pilsētas pašvaldība,

—	Panevēžas pilsētas pašvaldība,

—	Viļņas pilsētas pašvaldība,

—	Biržu rajona pašvaldība,

—	Jonavas rajona pašvaldība,

—	Kaišadores rajona pašvaldība,

—	Kauņas rajona pašvaldība,

—	Ķēdaiņu rajona pašvaldība,

—	Prienu rajona pašvaldība,

—	Šaļčininku rajona pašvaldība,

—	Širvintas rajona pašvaldība,

—	Traķu rajona pašvaldība,

—	Ukmerģes rajona pašvaldība,

—	Viļņas rajona pašvaldība,

—	Birštonas pašvaldība,

—	Elektrēnu pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

—	Bjalistokas apriņķa Čarna Bjalistokas, Supraslas, Vasilkovas pašvaldība un daļa no Zabludovas pašvaldības (pašvaldības ziemeļaustrumu daļa, ko ierobežo iedomāta līnija, kuru veido ceļš Nr. 19 un turpina ceļš Nr. 685),

—	Sokulkas apriņķa Dombrova Bjalistokas, Janovas, Novi Dvuras un Sidras pašvaldība,

—	Sejnu apriņķa Gibi un Sejnu pašvaldība ar Sejnu pilsētu,

—	Augustovas apriņķa Lipskas un Plaskas pašvaldība,

—	Hajnuvkas apriņķa Narevas, Narevkas un Bjalovežas pašvaldība.

III DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Peltsamā pilsēta,

—	Vehmas pilsēta,

—	Valgas apriņķis,

—	Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 49,

—	Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no iedomātas līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156 līdz tas šķērso Varilaske upi, tad pa Varilaske upi līdz pagasta dienvidu robežai,

—	Kolgajāni pagasts,

—	Keo pagasts,

—	Sārepēdi pagasts,

—	Paistu pagasts,

—	Tarvastu pagasts,

—	Antslas pagasts,

—	Kongutas pagasts,

—	Laevas pagasts,

—	Menistes pagasts,

—	Peltsamā pagasts,

—	Puhjas pagasts,

—	Pūrmani pagasts,

—	Rannu pagasts,

—	Rengu pagasts,

—	Reuges pagasts,

—	Semerpalu pagasts,

—	Tehtveres pagasts,

—	Urvastes pagasts,

—	Varstu pagasts.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aglonas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Burtnieku novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novads,

—	Kārsavas novads,

—	Krāslavas novads,

—	Ludzas novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Preiļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novads,

—	Rūjienas novads,

—	Strenču novads,

—	Valkas novads,

—	Vārkavas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Rēzekne.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Anīkšču rajona pašvaldības Svēdasu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 118,

—	Kupišķu rajona pašvaldības Šimoņu un Skapišķu pagasts,

—	Ignalinas rajona pašvaldība,

—	Molētu rajona pašvaldība,

—	Rokišķu rajona pašvaldība,

—	Švenčoņu rajona pašvaldība,

—	Utenas rajona pašvaldība,

—	Zarasu rajona pašvaldība,

—	Visaginas pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

—	Bjalistokas apriņķa Grodekas un Mihalovo pašvaldība,

—	Sokulkas apriņķa Krinku, Kužnicas, Sokulkas un Šudzjalovo pašvaldība.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

visa Sardīnijas teritorija.”

31.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/25

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1319

(2015. gada 29. jūlijs)

par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēno H7N7 apakštipa putnu gripu Vācijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 5501)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Zemi patogēnā gripa izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairākumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)	Ar putnu gripu galvenokārt saslimst putni, taču atsevišķos gadījumos inficēties var arī cilvēki, lai gan riska pakāpe parasti ir ļoti zema.

(3)	Putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām audzētavām, kurās mājputnus vai citus putnus tur nebrīvē. Tāpēc, pārdodot dzīvus putnus vai to produktus, tas var izplatīties no vienas dalībvalsts uz citām dalībvalstīm vai uz trešām valstīm.

(4)

Padomes Direktīvā 2005/94/EK (3) paredzēti konkrēti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Minētā direktīva paredz aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveidi augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā.

(5)

Vācija paziņoja Komisijai par augsti patogēnās H7N7 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu audzētavā, kura atrodas minētās valsts teritorijā un kurā mājputnus vai citus putnus tur nebrīvē, un šī dalībvalsts nekavējoties veica pasākumus atbilstoši Direktīvā 2005/94/EK noteiktajām prasībām, ieskaitot aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveidi.

(6)	Komisija sadarbībā ar Vāciju ir izskatījusi minētos pasākumus un atzīst, ka aizsardzības zonu un uzraudzības zonu robežas, ko noteikusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, atrodas pietiekamā attālumā no audzētavas, kurā apstiprināts uzliesmojums.

(7)	Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu to, ka trešās valstis liek nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, ir nepieciešams īsā laikposmā sadarbībā ar Vāciju Savienības līmenī noteikt aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, kas izveidotas šajā dalībvalstī.

(8)	Tāpēc šā lēmuma pielikumā būtu jānosaka aizsardzības zonas un uzraudzības zonas Vācijā, kurās piemēro Direktīvā 2005/94/EK paredzētos dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, un būtu jānosaka šādas reģionalizācijas ilgums.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vācija nodrošina, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās, kas ir izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 1. punktu, ir iekļauti vismaz tie apgabali, kuri ir minēti šā lēmuma pielikuma A un B daļā kā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas.

2. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2015. gada 29. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

PIELIKUMS

A daļa

Lēmuma 1. pantā minētā aizsardzības zona:

ISO valsts kods

Dalībvalsts

Kods

(ja pieejams)

Nosaukums

Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 29. pantu

Vācija

Pasta/ADNS kods

Apgabals, kurā ietilpst:

EMSLAND 03454

Šādas Lejassaksijas federālās zemes Emsas landkreisa daļas:

Herzlake; sākums – Wettruper Damm, Birkenweg, Pappelweg, Moorstraße, Am Esch, K 241, Hauptstraße, L 55, Schullenpool, Burgstraße, K 208, Unterm Bookhof, Kampweg, Andruper Weg, An der Drake, Beel, Südradde (Hase) līdz Essenbeel, pēc tam pa iedomātu L-veida līniju līdz ceļam B213, Zum Klingenberg, K 256, Alter Kirchweg, Im Dorfe (K 256), Oling līdz Großen Hase, pa apgabala robežu no Großen Hase līdz Hahnenmoorkanal, pa Hahnenmoorkanal līdz L 128, Siedlerstraße, Friesenstraße līdz apgabala robežai, pa apgabala robežu līdz Wettruper Damm.

19.8.2015.

B daļa

Lēmuma 1. pantā minētā uzraudzības zona:

ISO valsts kods

Dalībvalsts

Kods

(ja pieejams)

Nosaukums

Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 31. pantu

Vācija

Pasta/ADNS kods

Apgabals, kurā ietilpst:

EMSLAND 03454

Lejassaksijas federālās zemes

Klopenburgas landkreisa daļas:

ziemeļos no apgabala robežas pa Vinner Weg un Birkenweg uz Löningen, pēc tam pa Dr. Lübbers-Weg, Langenstraße, Hasestraße, Röpker Weg, Röpker Straße un Zur Moorburg līdz apgabala robežai, tad pa to līdz sākuma punktam pie Vinner Weg.

Emsas landkreisa daļas:

Wettrup, sākums – Bahnhofstraße (dienvidaustrumu virzienā), Im Felde, Bergerstraße, Haselünner Straße, K 317, Alte Haselünner Straße, Moorhook, Steppenberger Straße, Penninghuser Straße, Walldamm, K 233, Hestruper Mühlenbach, Lotter Beeke, “Feldweg” līdz Droper Straße, Lotter Beeke līdz Hase, Hammer-Tannen-Straße, Industriestraße, Hammerstraße, Schwarzenbergweg, Meppener Straße, Im Fehn, Diekstraße, Sandstraße, Am Schullenriedengraben, Meppener Straße, B 402, Stadtmark, K 207, Am Sportplatz, Alter Kirchweg, K 207, Alte Schulstraße, Am Jugendheim, Zum Herthum, “Feldweg” līdz Middelradde, “Feldweg” līdz Buchenweg, Buchenweg, Berßener Straße, Mittelradde, Hüvener Straße, “Feldweg” līdz Oststraße, Oststraße, Ahmsener Straße, Lahner Straße, Alte Dorfstraße, Am Neuland, Zur Waldbühne, “Feldweg” uz Vinner Straße, Vinner Straße, Up'n Sande, Riehen, Im Dorf, Am Sportplatz, Im England, Löninger Straße, pa apgabala robežu līdz Bahnhofstraße.

Osnabrikas landkreisa daļas:

Bipenas gemeindē:

no dienvidrietumu apgabala robežas pa L 60 Lingener Straße Ohrtermersch virzienā, pa labi Zum Scherpenberg, pa kreisi Alte Schulstraße, pa kreisi Fangstraße, pa kreisi Bramhof, pa Bippener Straße L 73, Bergstraße, pa labi Kreuzweg, pa kreisi Lindlage, pāreja uz Gemeinde Berge.

Berges gemeindē:

no Lindlage uz Upberg, Tiefer Weg, Rübbelhauk, pa labi Kampstraße, pa kreisi Kirchweg, pa labi Asterfeldstraße, pa kreisi Am Eiskenberg, pa labi Fienenmoorweg, Zum weißen Pfahl, Antener Straße, pāreja uz Gemeinde Menslage.

Menslages gemeindē:

no Antener Straße, pa kreisi Reuterweg, Hahler Beeke, augšup pa Kleine Hase straumi, pa kreisi Thündamm līdz apgabala robežai un pa to atpakaļ uz sākuma punktu.

28.8.2015.

EMSLAND 03454

Šādas Lejassaksijas federālās zemes Emsas landkreisa daļas:

20.8.–28.8.2015.

31.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/31

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2015/1321

(2010. gada 23. jūnijs)

par valsts atbalstu C 38/07 (ex NN 45/07), ko Francija piešķīrusi Arbel Fauvet Rail SA

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4112)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savas piezīmes saskaņā ar minētajiem pantiem (2),

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūra Komisijā

(1)	Komisija ar sūdzību tika informēta par atsevišķiem atbalsta pasākumiem, ko Francija īstenojusi par labu uzņēmumam Arbel Fauvet Rail (turpmāk tekstā “AFR”). Francija iesniedza papildu informāciju 2006. gada 28. janvārī, 2006. gada 25. oktobrī, 2007. gada 30. janvārī un 2007. gada 6. jūnijā.

(2)	Komisija 2007. gada 12. septembra vēstulē informēja Franciju par savu lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz šo atbalstu.

(3)	Francija savus apsvērumus iesniedza ar 2007. gada 12. oktobra un 2007. gada 18. un 19. decembra vēstulēm.

(4)	Komisijas lēmums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo atbalstu.

(5)	No ieinteresētajām pusēm Komisija nav saņēmusi nevienu apsvērumu.

(6)	Komisija 2008. gada 2. aprīlī attiecībā uz konkrētajiem pasākumiem pieņēma negatīvu lēmumu (4) ar atgūšanas rīkojumu (turpmāk “sākotnējais lēmums par AFR”).

(7)

Sākotnējo AFR lēmumu 2008. gada 9. jūlijā apstrīdēja Ziemeļu-Padekalē (Nord-Pas-de-Calais) reģions (T-267/08) un 2008. gada 17. jūlijā – Douaisis aglomerācijas kopiena (Communauté d'Agglomération du Douaisis) (T-279/08). Viens no prasītāju pušu izvirzītajiem anulēšanas pamatojumiem bija tas, ka nepastāvēja iemesli atbalsta elementa aprēķināšanai. Prasītājas puses arī norādīja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu novērtēšanas kļūdu, kļūdaini klasificējot AFR kā grūtībās nonākušu uzņēmumu.

1.2. Spriedums Biria

(8)	Sākotnējā lēmumā AFR, ko pieņēma 2008. gada 2. aprīlī, atbalsta summas aprēķināšanas pamatā bija formula, kas noteikta Komisijas iepriekšējā lēmumā lietā C 38/2005 Biria group (turpmāk “Biria lēmums”) (5).

(9)	Vēršoties tiesā (6)2007. gada 5. aprīlī (T-102/07) un 2007. gada 16. aprīlī (T-120/07), lēmumu lietā Biria attiecīgi apstrīdēja iestāde, kas bija piešķīrusi atbalstu, un atbalsta saņēmēju likumīgais tiesību pārņēmējs. Pirmās instances tiesa 2010. gada 3. martā (7) atcēla lēmumu lietā Biria.

(10)

Lai gan Pirmās instances tiesa apstiprināja Komisijas argumentāciju, lēmums tomēr tika atcelts, jo nebija pamatojuma attiecībā uz vienu īpašu punktu. Tiesa uzskatīja, ka Komisija nevarēja tikai izmantot vienkāršu atsauci uz Komisijas 1997. gada paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (8) (turpmāk “1997. gada paziņojums par atsauces likmi”) argumentācijā par risku prēmiju aprēķināšanu, kad tā nosaka atbalsta elementa summu, kas ietverta aizdevumā grūtībās nonākušam uzņēmumam.

1.3. Atsaukšana

(11)	Sākotnējā lēmumā AFR ir tieša atsauce uz apsvērumu lēmumā lietā Biria, kas pamatoja šā lēmuma atcelšanu Pirmās instances tiesā. Argumentācija lēmumā lietā Biria un sākotnējā lēmumā AFR, kas attiecas uz ieturamo riska prēmiju, balstās uz līdzīgiem elementiem.

(12)	Tādējādi Komisija konstatē, ņemot vērā spriedumu lietā Biria, ka 2008. gada 2. aprīļa sākotnējais lēmums AFR nav juridiski pietiekami pamatots attiecībā uz ieturamās riska prēmijas līmeni. Šis lēmums nav kļuvis galīgs, un tātad tas ir jāatsauc un ir jāpieņem jauns lēmums.

2. ATBALSTA APRAKSTS

2.1. Atbalsta saņēmējs

(13)	AFR ir ritekļu būves uzņēmums, kas specializējas preču vagonu un konteineru cisternu ražošanā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa ritošā sastāva ražotājiem Eiropas tirgū. Uzņēmums atrodas Douai (Ziemeļfrancijas departamentā), un tajā 2008. gadā strādāja aptuveni 265 darbinieki.

(14)	2005. gadā AFR pilnībā piederēja uzņēmumam Arbel SA. (9) un tajā strādāja aptuveni 330 darbinieki.

(15)

AFR darbība vairākus gadus nesa zaudējumus. Uzņēmuma ekonomiskās grūtības kļuva izteiktākas, sākot no 2001. gada. Laikposmā no 2002. gada līdz 2005. gadam šī tendence tikai pastiprinājās. Nākamajā tabulā sniegts pārskats par AFR darbības galvenajiem rādītājiem laikposmā līdz atbalsta piešķiršanai.

	31.12.2004.	31.12.2003.	31.12.2002.	31.12.2001.
Apgrozījums, EUR	22 700 000	42 700 000	42 000 000	70 000 000
Neto peļņa, EUR	– 11 589 620	– 14 270 634	– 2 083 746	– 10 500 000
Pašu kapitāls, EUR	– 21 090 000	– 23 000 000	– 8 700 000	– 6 600 000

2.2. Atbalsta pasākumi

(16)	Ziemeļu-Padekalē reģions un Douaisis aglomerācijas kopiena 2005. gada 4. jūlijā piešķīra AFR kopīgu atmaksājamu aizdevumu katrs 1 miljona euro apmērā, t. i., kopā 2 miljonus euro.

(17)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju aizdevumu nosacījumi bija šādi:

—

reģions atmaksājamo aizdevumu piešķīra ar gada procentu likmi 4,08 % (tā atbilst Kopienas atsauces likmei, kas bija spēkā piešķiršanas brīdī), ar nosacījumu, ka tiks pabeigts sagatavošanā esošais AFR finansēšanas plāns. Aizdevums jāatmaksā trīs gadu laikā no 2006. gada 1. janvāra, veicot maksājumus ik pēc sešiem mēnešiem,

—

Douaisis aglomerācijas kopiena aizdevumu piešķīra ar gada procentu likmi 4,08 % apmērā (tā atbilst piešķiršanas brīdī spēkā esošajai Kopienu atsauces likmei) ar nosacījumu, ka reģions atmaksājamo aizdevumu izmaksā ar tādiem pašiem nosacījumiem, un ar papildu nosacījumu iesniegt pierādījumus par AFR un Lormafer (cits Arbel SA kontrolē esošs uzņēmums) galīgu apvienošanos. Šis aizdevums arī jāatmaksā trīs gadu laikā no 2006. gada 1. janvāra, veicot maksājumus ik pēc sešiem mēnešiem.

3. FORMĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(18)

Formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija pauda viedokli, ka atmaksājamie aizdevumi uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija īpaši norādīja, ka minētie aizdevumi sniedz AFR priekšrocības, jo, ņemot vērā šā uzņēmuma finansiālo situāciju, tam nebūtu bijis iespējams ar tikpat izdevīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt finanšu tirgū.

(19)

Komisija arī uzskatīja, ka AFR ir grūtībās nonācis uzņēmums Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) (10) nozīmē un ka līdz ar to uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta saderība ar kopējo tirgu jāvērtē, ņemot vērā minētās pamatnostādnes. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā pamatnostādnes, ir pamats apšaubīt attiecīgā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

4. FRANCIJAS KOMENTĀRI

(20)	Francijas iestādes uzsvēra, ka, lai gan laikā, kad atmaksājamie aizdevumi tika piešķirti un izmaksāti (attiecīgi 2005. gada jūlijā un otrajā pusgadā), AFR atradās sarežģītā situācijā, uzņēmums tomēr visu laiku saglabāja savu klientu un banku uzticību.

(21)

Lai pamatotu šos apgalvojumus, Francijas iestādes minēja šādus argumentus, ko tās dēvē par klientu un banku “uzticības zīmēm” attiecībā uz AFR:

—	banka […] (11) palielināja AFR norēķinu konta virslimita kredītu par 2 miljoniem euro (galvotājs: […]),

—	AFR no klientiem saņēma avansa maksājumus 7 miljonu euro apmērā (galvotājs: […]), kam vēl jāpieskaita 2006. gada janvārī saņemtās papildu avansa maksājumus 4 miljonu euro apmērā,

—	tajā pašā laikposmā uzņēmumam bija “piegādātāju” galvojumi 4 miljonu euro apmērā, ko nodrošināja […].

(22)

Francijas iestādes savus komentārus pamatoja ar dokumentiem, no kuriem jo īpaši izriet, ka:

—	virslimita kredīta procentu likme 2005. gada 1. jūlijā bija 4,4199 %,

—	uzņēmumam AFR […] sniegto dažādo galvojumu (piegādātāju, iepirkuma, finanšu galvojumi) kopsumma 2005. gada 6. maijā bija 29 miljoni euro.

(23)

Francijas iestādes arī norādīja, ka AFR ir plānojusi pasākumus, lai “atveseļotu AFR pasūtījumu sastāvu, uzņēmējdarbību, darbības efektivitāti un uzskaiti”. Šie pasākumi, ko Francijas iestādes sauca par “pārstrukturēšanas plānu” ietver trīs virzienus: a) jauna tirdzniecības stratēģiju (kas paredz AFR produktu labāku izvietojumu); darbinieku skaita samazināšanu un c) finansējuma un rekapitalizācijas plānu. Šo pasākumu īstenošana sākot no 2004. gada ir devusi pozitīvus rezultātus, proti, apgrozījuma palielināšanos (no 22,6 miljoniem euro 2004. gadā uz 45 miljoniem euro 2005. gadā) un neto peļņas palielināšanos, kas tomēr joprojām ir negatīva (no –11,9 miljoniem euro 2004. gadā sasniedzot –8,1 miljonu euro 2005. gadā).

(24)

Tāpat ir jānorāda, ka iesniegtajās prasībās pret sākotnējo AFR lēmumu 7. apsvērumā minētās prasītāju puses apgalvoja, ka AFR atbalsta piešķiršanas brīdī nebija grūtībās nonācis uzņēmums. Šajā saistībā tās norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu novērtēšanas kļūdu, pietiekami neņemot vērā AFR “atveseļošanas” pasākumus (kas minēti 23. apsvērumā), kuru pozitīvie rezultāti (kas jo īpaši redzami tajā, ka AFR ir noslēgusi virkni piegādes līgumu 2004. gadā un 2005. gada pirmajā pusgadā) atspēko Komisijas minētos argumentus, uz ko balstās secinājums, ka AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums.

5. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS, ŅEMOT VĒRĀ LĪGUMA 107. PANTU

5.1. Valsts atbalsta esība

5.1.1. Valsts līdzekļi

(25)

LESD 107. panta 1. punktā paredzēts, ka, ja vien Līgums neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(26)	Attiecībā uz atmaksājamajiem aizdevumiem Komisija ir konstatējusi turpmāk izklāstīto.

(27)

LESD 107. pants attiecas ne vien uz dalībvalstu valdību piešķirto atbalstu, bet arī uz atbalstu, ko sniedz tādas teritoriālās vienības kā Ziemeļu-Padekalē reģions vai Douaisis aglomerācijas kopiena. Šo teritoriālo vienību līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem, un to lēmumi piešķirt attiecīgos aizdevumus AFR ir piedēvējami valstij.

5.1.2. Atbalsts, kas rada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem

(28)

Aizdevumi tika piešķirti laikā, kad AFR atradās sarežģītā finansiālajā situācijā. Procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija atzina, ka, ņemot vērā AFR ekonomisko situāciju, kas atspoguļota šā lēmuma 15. apsvērumā, AFR atbalsta piešķiršanas laikā bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu nozīmē. Komisija arī norādīja, ka aizdevumi tikuši piešķirti, nesaņemot nekādu nodrošinājumu, kas garantētu aizdevumu atmaksāšanu, taču piemērotās procentu likmes uzskatāmas par tādām, kas atbilst aizdevumiem “ar parastu nodrošinājumu” (12). Līdz ar to Komisija uzskata, ka, ņemot vērā AFR finansiālo situāciju, ir izslēgts, ka uzņēmums būtu varējis ar tikpat izdevīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt kredītu tirgū. Tādējādi attiecīgie aizdevumii ir uzskatāmi par AFR piešķirtām priekšrocībām.

(29)

Šajā saistībā ir jānorāda, ka Francijas iestādes, pamatojoties uz 24. apsvērumā minētajiem piemēriem, apgalvoja, ka AFR atbalsta piešķiršanas laikā joprojām baudīja savu banku un klientu uzticību. Komisija šos apsvērumus interpretē tā, ka Francija apstrīd, ka AFR nebūtu spējīgs šos līdzekļus ar līdzīgiem nosacījumiem iegūt kredītu tirgū (kas būtībā nozīmē apstrīdēt to, ka atmaksājamie aizdevumi būtu AFR radījuši kādas priekšrocības) un, vēl jo vairāk, ka AFR atmaksājamo aizdevumu piešķiršanas laikā būtu bijis uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu nozīmē.

(30)	Tomēr Francijas komentāri nemaina procedūras uzsākšanas lēmumā sniegto analīzi turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(31)

Francijas iestāžu minētie aizdevumu piemēri (īpaši norēķinu konta virslimita kredīts un klientu avansa maksājumi) nav salīdzināmi ar attiecīgajiem atmaksājamajiem aizdevumiem. Norēķinu konta virslimita kredīts ir aizdevums ar ļoti īsu termiņu, savukārt atmaksājamie aizdevumi izsniegti uz trim gadiem. Līdz ar to kreditori šiem atšķirīgajiem aizdevuma veidiem nepiemēro vienādu riska analīzi, un tas, ka debitors ir spējīgs iegūt īstermiņa kredītu, neļauj spriest par tā spēju saņemt aizdevumu ar ilgāku termiņu, jo šāda aizdevuma atmaksāšana būs atkarīga no debitora kredītspējas.

(32)

Attiecībā uz klientu avansa maksājumiem Komisija konstatē, ka par tām galvoja […], kas ir neatkarīga institūcija, un tas nozīmē, ka klientus un piegādātājus neskāra ar AFR finansiālo situāciju saistītie riski un ka tiem līdz ar to nebija iemesla pirms avansa maksājumu veikšanas analizēt uzņēmuma finanšu stabilitāti tādā veidā, kā to darītu kreditors, kas domātu par nenodrošināta aizdevuma izsniegšanu.

(33)	Secinājums ir tāds, ka no Francijas komentāriem nav iespējams konstatēt, ka AFR būtu varējis ar līdzīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt kredītu tirgū.

5.1.3. Grūtībās nonācis uzņēmums

(34)	Attiecībā uz AFR atzīšanu par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu nozīmē Komisija ir konstatējusi turpmāk izklāstīto.

(35)

No pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta izriet, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja ir zudusi vairāk nekā puse tā statūtkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta pēdējos 12 mēnešos. Šis noteikums atspoguļo pieņēmumu, ka uzņēmums, kuram ir ievērojami statūtkapitāla zudumi, nespēs apturēt zaudējumu turpināšanos, un tas uzņēmumu īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs pie gandrīz drošas iznīkšanas. Komisija uzskata, ka ir loģiski spriest, ka šis pieņēmums vēl jo vairāk attiecas uz tādu uzņēmumu, kurš ir zaudējis visu statūtkapitālu un kura pašu kapitāls ir negatīvs.

(36)

Kā izriet no 15. apsvērumā sniegtajiem finanšu datiem (ko Francija formālās izmeklēšanas procedūras laikā nav apstrīdējusi), AFR pašu kapitāls ir bijis negatīvs kopš 2001. gada, un atbalsta piešķiršanas laikā uzņēmums nebija spējīgs apturēt šo tendenci un panākt to, ka pašu kapitāls kļūst pozitīvs. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskata, ka atbalsta piešķiršanas laikā AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(37)	Turklāt Pirmās instances tiesa spriedumā Biria lietā arī apstiprināja, ka kapitāla būtisks samazinājums norāda par grūtībām un ka Komisija ir pareizi secinājusi, ka uzņēmums, kura paša kapitāls ir negatīvs, ir grūtībās nonācis uzņēmums, neraugoties uz pamatnostādņu ļoti specifiskajiem noteikumiem.

(38)

Pakārtoti Komisija norāda, ka atbalsta piešķiršanas laikā AFR atbilda arī grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, kas sniegta pamatnostādņu 11. punktā, kurš paredz, ka pat tad, ja neviens no gadījumiem, kas norādīti pamatnostādņu 10. punktā, nepastāv, uzņēmumu tomēr var uzskatīt par grūtībās esošu uzņēmumu, jo īpaši, ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums un apgrozījuma samazināšanās. Tomēr pamatnostādņu 11. punkts paredz, ka grūtībās nonācis uzņēmums uz attiecīgo atbalstu var pretendēt tikai tad, ja ir skaidri redzams, ka tas nespēj atgūties ar savu resursu palīdzību vai ar līdzekļiem, ko tas iegūst no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai no tirgus avotiem. Tādējādi šis noteikums atgādina, ka uzņēmuma atzīšana par grūtībās nonākušu uzņēmumu veicama, ņemot vērā visas būtiskās pazīmes, tomēr kā izšķirīgu faktoru vērtējot uzņēmuma spēju atgūties bez valsts vai pašvaldību iestāžu iejaukšanās. Komisija arī atgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru (13) šādas “pazīmes” nav ne kumulatīvas, ne visaptverošas un ka nav pazīmju minimālais skaits, kas nosaka atbilstību šim kritērijam.

(39)

Attiecībā uz minēto Komisija konstatē (kā tas izriet no 15. apsvērumā iekļautās tabulas), ka kopš 2001. gada AFR apgrozījums ir nemitīgi samazinājies un uzņēmums visu laiku strādājis ar zaudējumiem. Tās ir raksturīgas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes pamatnostādņu 11. punkta nozīmē. Formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija jau minēja šīs pazīmes, pamatojot savu sākotnējo secinājumu, ka AFR ir grūtībās nonācis uzņēmums. Turklāt par AFR finansiālās situācijas negatīvo tendenci liecina arī fakts, ka uzņēmums kopš 2004. gada janvāra nespēja laikus nokārtot sociālo iemaksu un nodokļu parādus 4,3 miljonu euro apmērā, un līdz ar to tam nācās kompetentajām iestādēm lūgt moratoriju un iesniegt parādu nokārtošanas plānu.

(40)

Galvenie Francijas minētie fakti, kas varētu liecināt par pretējo, ir uzņēmumam AFR piešķirtie aizdevumi (konta virslimita kredīts un avansa maksājumi), kā arī tas, ka […] uzņēmumam bija sniedzis dažādus galvojumus. Komisija uzskata, ka šie fakti ir jāņem vērā, atbilstoši pamatnostādņu 11. punktam vērtējot uzņēmuma spēju atgūties ar finanšu tirgū pieejamo līdzekļu palīdzību. Šajā saistībā Komisija konstatē, ka:

—	ņemot vērā to, ka AFR pašu kapitāls bija negatīvs, uzņēmums nespētu savas grūtības pārvarēt, izmantojot paša uzņēmuma resursus,

—	Francijas iestādes bija norādījušas, ka AFR akcionārs, uzņēmums Arbel SA, neraugoties uz tā sniegto ieguldījumu AFR atbalstam, nespētu saviem spēkiem vien nodrošināt sava meitasuzņēmuma ekonomisko atgūšanos,

—

attiecībā uz tirgū pieejamajiem finanšu avotiem Francijas minētie aizdevumi un galvojumi liecina lielākais par to, ka AFR joprojām zināmā mērā bija spējīgs iegūt ierobežota lieluma īstermiņa aizdevumus. Tomēr, ņemot vērā AFR grūtību apmērus un jo īpaši tā nepieciešamību pēc pašu kapitāla, ar minētajiem aizdevumiem nepietiek, lai konstatētu, ka AFR būtu spējis savas grūtības pārvarēt, izmantojot no tirgus avotiem gūtu finansējumu. Turklāt tieši šā iemesla dēļ bija finansiāli jāiesaistās reģionam un kopienai.

(41)

Attiecībā uz atveseļošanas pasākumiem, ko AFR īstenojis kopš 2004. gada, Komisija vispirms atzīmē, ka pārstrukturēšanas pasākumi ir nosacījums atbalsta atbilstībai pamatnostādnēm, ja pamatnostādnēm atbilst arī šie pasākumi. Taču tos neņem vērā, nosakot, vai uzņēmums ir nonācis grūtībās; to nosaka, ņemot vērā saņēmēja finansiālo stāvokli atbalsta piešķiršanas brīdī. Šo analīzi galvenokārt veic, balstoties uz jaunākajiem uzņēmuma grāmatvedības datiem. Šajā situācijā tie ir dati par 2004. uzskaites gadu, kuru analīze iepriekš minēto iemeslu dēļ liek secināt, ka atbalsta piešķiršanas brīdī AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums.

(42)

Francijas iestādes (un prasītājas puses, kas iesniedza prasību pret sākotnējo lēmumu) norādīja, ka AFR atveseļošanas pasākumi ir devuši pozitīvus rezultātus mēnešos pirms atmaksājamu aizdevumu piešķiršanas. Komisija tomēr konstatē, ka rezultāti, kas minēti šā argumenta pamatojumam, ir nelieli, nenoteikti un attiecas uz relatīvi īsu periodu. Turklāt uzņēmumam joprojām bija lieli neto zaudējumi.

(43)

Salīdzinot ar elementiem, kas norāda par lielām grūtībām, kas īstermiņā vai vidējā termiņā apdraud uzņēmuma dzīvotspēju, jo īpaši tas, kas AFR paša kapitāls ir negatīvs kopš 2001. gada (tas ir loti spēcīgs rādītājs un attiecas uz ilgu periodu), Francijas iestāžu minētās tendences nevar tikt uzskatītas par nopietnām pazīmēm par AFR finanšu situācijas atveseļošanu. Šīs tendences nevar tātad atspēkot ļoti spēcīgās pazīmes tam, ka AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums.

(44)	Tādējādi ir jāsecina, ka atbalsta piešķiršanas laikā uzņēmumam AFR bija nopietnas finansiālās grūtības, kas apdraudēja tā izdzīvošanu īstermiņā vai vidējā termiņā un ko tas nespēja novērst bez valsts vai pašvaldību iestāžu iejaukšanās.

(45)

Tāpēc Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus un jo īpaši finanšu rezultātus, kas norādīti 15. apsvērumā esošajā tabulā, atmaksājamo aizdevumu piešķiršanas laikā AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu 10. punkta un, pakārtoti, 11. punkta nozīmē. Ņemot vērā grūtības, kādās bija nonācis AFR, Komisija uzskata, ka uzņēmums nebūtu spējis ar tikpat izdevīgiem nosacījumiem līdzekļus iegūt kredītu tirgū. Tādējādi attiecīgie aizdevumi AFR piešķīra priekšrocības, dodot uzņēmumam iespēju iegūt finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem, nekā tas būtu bijis iespējams kredītu tirgū.

5.1.4. Ietekme uz tirdzniecību un konkurenci

(46)	Atmaksājamie aizdevumi rada AFR priekšrocības salīdzinājumā ar citiem līdzīgā situācijā esošiem uzņēmumiem, jo šie aizdevumi ir paredzēti vienīgi AFR.

(47)	Dzelzceļa ritošā sastāva būves nozari raksturo vairāku Eiropas uzņēmumu darbība un tirdzniecība Kopienas līmenī. Tādējādi uzņēmumam AFR piešķirtās priekšrocības draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.1.5. Secinājums

(48)	Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskata, ka uzņēmumam AFR piešķirtie atmaksājamie aizdevumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

5.2. Atbalsta summa

(49)	Ja atbalsts grūtībās nonākušam uzņēmumam piešķirts aizdevuma veidā, atbalsta elements ir starpība starp faktiski piemērotajiem procentiem un tiem procentiem, kādi atbalsta saņēmējam uzņēmumam par to pašu aizdevumu būtu bijuši jāmaksā privātajā tirgū.

(50)

Saskaņā ar 1997. gada paziņojumu par atsauces likmi Komisija nosaka atsauces likmes, kurām ir jāatspoguļo vidējās procentu likmes tirgū, kas tiek noteiktas vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumiem; šie aizdevumi tiek piešķirti ar parastu nodrošinājumu. Minētajā paziņojumā ir arī uzsvērts, ka atsauces likme ir minimālā likme, kuru var palielināt īpaša riska gadījumos, piemēram, ja uzņēmums ir nonācis grūtībās vai ja netiek saņemtsnodrošinājums, kādu parasti prasa bankas. Šādos gadījumos palielinājums var būt 400 bāzes punkti vai pat vairāk. Komisijas 1997. gada paziņojumā par atsauces likmi nav precizēts, vai dažādas risku prēmijas var tikt skaitītas kopā, ja tiek ņemti vērā dažādi riski. Lai gan šāda dažādu risku prēmiju kumulācija nav izslēgta, Komisijai savā lēmumā ir jāpamato metode, kas izmantota, lai saskaitītu dažādās riska prēmijas, veicot finanšu tirgu praktisku analīzi (14).

(51)

Revidentu birojs Deloitte&Touche Wirtschaftsprüfungsgesellschaft GmbH 2004. gadā Komisijas uzdevumā sagatavoja pētījumu (15) (turpmāk “pētījums”). Pamatojoties uz empīrisku izpēti, pētījumā ir noteiktas tirgū novērojamās prēmijas dažādām risku kategorijām saistībā ar uzņēmumiem vai ar darījumiem (ar mainīgiem nodrošinājumiem). Pētījums skaidri parāda, ka vienlaicīga dažādu riska faktoru (aizņēmēja kredītspēja, nodrošinājums) esība tiek ņemta vērā un ir atspoguļota palielinājumu veidā, kas pievienojami bāzes likmei.

(52)

Pēc šā pētījuma Komisijas pieeja attiecībā uz atbalsta elementa aprēķinu aizdevumos tikai precizēta 2008. gada paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (16) (turpmāk “2008. gada paziņojums par atsauces likmi”). Šis paziņojums atspoguļo pētījumā ieteikto metodi un paredz vairāku palielinājumu pievienošanu bāzes likmei, gan ņemot vērā uzņēmuma kredītspēju, gan piedāvātos nodrošinājumus.

(53)	Tātad ir jākonstatē, ka atbalsta elementa noteikšana pasākumos ir saistīta ar valsts atbalsta jēdzienu, un kā tas pastāvīgi norādīts Tiesas judikatūrā, “valsts atbalsta jēdziens faktiski atbilst objektīvai situācijai, kas izvērtējama datumā, kurā Komisija pieņem lēmumu” (17).

(54)	Līdz ar to Komisija uzskata, ka atbalsta elementa noteikšanai piemērota metode ir metode, kas ietverta 2008. gada paziņojumā par atsauces likmi, un plāno izskatīt attiecīgos pasākumus, ņemot vērā šo paziņojumu.

(55)	Komisijas 2008. gada paziņojumā par atsauces likmi paredzēts, ka palielinājums, kas ļauj izslēgt valsts atbalsta esību gadījumā, kad grūtībās nonācis uzņēmums sniedz zemu nodrošinājuma līmeni, ir 1 000 bāzes punkti.

(56)

Kā tas ir norādīts 5.1.3. iedaļā, Komisija uzskata, ka AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums laikā, kad tika piešķirti (atbalsta) pasākumi. Komisija ņem vērā, ka turklāt nav sniegts nekāds nodrošinājums attiecībā uz atmaksājamiem aizdevumiem un ka tādējādi nodrošinājuma līmenis var tikt uzskatīts kā zems.

(57)

Līdz ar to, principā, atbalsta elements ir līdzvērtīgs starpībai starp bāzes likmi, kas palielināta par 1 000 punktiem, un likmi, ar kādu ir piešķirts pasākums. Tomēr, ņemot vērā, ka Komisija savā sākotnējā 2008. gada 2. aprīļa lēmumā uzskatīja, ka piemērojamais palielinājums ir 800 bāzes punkti, ka atbalsta saņēmējs nav apstrīdējis šo lēmumu un ka neviens no saņēmēja konkurentiem arī nav izteicis šaubas par šā sākotnējā lēmuma likumību, un ņemot vērā visus šā gadījuma apstākļus, Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā palielinājums nav jāpalielina.

(58)	Komisija secina, ka atbalsta elements ir līdzvērtīgs starpībai starp atsauces likmi, kas palielināta ar 800 bāzes punktiem, un procentu likmi, ar kādu pasākums ir piešķirts.

5.3. Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu

(59)

Ņemot vērā AFR ekonomisko situāciju atbalsta piešķiršanas laikā saskaņā ar 15. apsvērumā iekļauto tabulu (darbība vairākus gadus nesusi zaudējumus, pašu kapitāls bijis negatīvs un apgrozījums samazinājies), Komisija uzskata, ka AFR atmaksājamo aizdevumu piešķiršanas laikā bija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu nozīmē. Iepriekš 41.–44. apsvērumā minēto iemeslu dēļ Francijas komentāri nedod pamatu mainīt šo vērtējumu.

(60)

Tā ir taisnība, ka AFR 2005. gadā bija grupā, ko kontrolēja kontrolakciju sabiedrība Arbel SA. Papildus darbībai dzelzceļa nozarē (kurā darbojās AFR un Lormafer) otrs grupas darbības veids bija būvniecība – vairāki specializēti uzņēmumi nodarbojās ar logu ražošanu izmantošanai būvniecības nozarē. Tomēr no informācijas, ko Francijas iestādes sniedza sarakstē pirms oficiālās izmeklēšanas procedūras sākuma, izriet, ka grupas kontekstā AFR grūtības bija individuālas, jo tā darbībai nebija nekāda sakara ar grupas būvniecības uzņēmumiem. Turklāt Komisija konstatēja, ka AFR grūtības, šķiet, bija pārāk lielas, lai tās būtu iespējams atrisināt grupas ietvaros, ņemot vērā grupas vājos darbības rezultātus. Tādējādi Komisija uzskata, ka pamatnostādņu 13. punkts nav šķērslis AFR atzīšanai par uzņēmumu, kam ir tiesības uz glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, lai gan šis uzņēmums piederēja pie grupas.

(61)	Līdz ar to atbalsta saderība ar kopējo tirgu ir jāvērtē, ņemot vērā pamatnostādnes.

(62)	Komisija konstatē, ka pamatnostādnēs paredzētie pārstrukturēšanas atbalsta saderības nosacījumi nav izpildīti, ņemot vērā turpmāk uzskaitītos elementus.

(63)

Francijas iestādes tai nav iesniegušas pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar pamatnostādņu 34.–37. punktu; pārstrukturēšanas pasākumi, kas minēti 24. apsvērumā un ko Francijas iestādes aprakstīja kā “pārstrukturēšanas plānu”, kas īstenots sākot no 2004. gada (skatīt 24. apsvērumu), to piešķiršanas brīdī neatbilda pārstrukturēšanas plānam, par ko uzņemas saistības attiecīgā dalībvalsts (pamatnostādņu 35. punkts). Pretēji tam, ko paredz pamatnostādnes, dokumentā, kas ir sniegts kā plāns, nav norādes par tirgus pētījumu. Šāds pētījums ir pieprasīts, lai pārbaudītu izredzes atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju, kā arī pārstrukturēšanas iekšējos pasākumus (pamatnostādņu 35. punkts). Turklāt 2005. gada jūnijā nekas neliecina par to, ka pastāv pārstrukturēšanas plāns, kas aprakstītu “apstākļus, kas izraisījuši uzņēmuma problēmas” un kas būtu izmantojams, lai “novērtētu, vai ieteiktie pasākumi ir piemēroti” (Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 36. punkts). Visbeidzot, šajā iespējamajā plānā nav neviena kompensācijas pasākuma, kas tomēr ir pieprasīti pamatnostādņu 38. punktā.

(64)	Ņemot vērā iemeslus, kas minēti iepriekšējā apsvērumā, Komisija uzskata, ka tai nav iesniegts neviens pārstrukturēšanas plāns, kas atbilst pamatnostādnēm.

(65)	Šķiet, ka atbalsts neatbilst arī pamatnostādnēs paredzētajiem glābšanas atbalsta saderības nosacījumiem, jo aizdevumi tika piešķirti uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus (sk. pamatnostādņu 25. punktu).

(66)	Secinājums – konkrētais atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

6. SECINĀJUMS

(67)	Komisija konstatē, ka Francija attiecīgo atbalstu ir piešķīrusi pretlikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Tā kā attiecīgais atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, Francijai tas ir jāpārtrauc un jāatgūst atbalsta saņēmējam jau piešķirtās summas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Lēmums C(2008) 1089 galīgā redakcija, lietā C 38/2007 ir atsaukts.

2. pants

Valsts atbalsts, ko Francija nelikumīgi ir piešķīrusi Arbel Fauvet Rail SA, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

3. pants

1. Francijai ir pienākums panākt, lai saņēmējs tai atmaksā 2. pantā minēto atbalstu.

2. Par atgūstamajām summām aprēķina procentus, sākot no datuma, kad tās tika izsniegtas saņēmējam, līdz to faktiskās atgūšanas dienai.

3. Procentu likmi aprēķina atbilstīgi V nodaļas nosacījumiem Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (18).

4. Francija no šā lēmuma paziņošanas dienas atceļ visus 2. pantā minētā atbalsta vēl neizmaksātos maksājumus.

4. pants

1. Atbalsta atgūšana, kas minēta 1. pantā, ir tūlītēja un efektīva.

2. Francijai jānodrošina šā lēmuma īstenošana četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

5. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc tam, kad par šo lēmumu paziņots, Francija Komisijai nosūta šādu informāciju:

a)	kopējo summu (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no saņēmēja;

b)	sīku aprakstu par pasākumiem, kas jau veikti un paredzēti, lai izpildītu šo lēmumu;

c)	dokumentus, kas pierāda, ka saņēmējs ir brīdināts par atbalsta atmaksāšanu.

2. Francija informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai veikto valsts pasākumu norisi, līdz 1. pantā minētais atbalsts ir pilnībā atgūts. Ja Komisija to pieprasa, Francija nekavējoties sniedz visu informāciju par šā lēmuma izpildes nolūkā veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, kā arī sīkas ziņas par atbalsta summām un procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmēja.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) No 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants kļuva attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. un 108. pantu. Abi noteikumu kopumi būtībā ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu pēc vajadzības jāsaprot kā atsauces uz attiecīgi EK līguma 87. un 88. pantu.

(2) OV C 249, 24.10.2007., 17. lpp.

(3) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(4) Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Lēmums C(2008) 1089 galīgā redakcija (OV L 238, 5.9.2008., 27. lpp.).

(5) Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmums C(2007) 130 galīgā redakcija (OV L 183, 13.7.2007., 27. lpp.).

(6) Abas lietas tika apvienotas ar priekšsēdētāja 2008. gada 24. novembra lēmumu.

(7) Apvienotās lietas T-102/07, Freistaat Sachsen/Komisija un T 120/07 MB Immobilien and MB System/Komisija, vēl nav publicētas Krājumā.

(8) OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.

(9) 2007. gada 29. jūnijā uzņēmumu AFR pārņēma uzņēmums IGF Industries. Tā nosaukums tika mainīts uzIGF Industries – Arbel Fauvet Rail.

(10) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(11) Dati, uz kuriem attiecas dienesta noslēpums, turpmāk tiek norādīti ar zīmi […].

(12) Sk. Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.).

(13) Skatīt Pirmās instances tiesas 2004. gada 14. jūlija spriedumu lietā Corsica Ferries, T-349/03, ECR II-2197, 191. punkts; Komisijas 2003. gada 13. maija lēmumu lietā C 62/2000, Kahla (OV L 227, 11.9.2003., 12. lpp.), 117. apsvērums un Komisijas 2004. gada 14. jūlija lēmumu lietā C 5/2003, MobilCom (OV L 116, 4.5.2005., 55. lpp.), 148.–164. apsvērums; skatīt arī minēto spriedumu Biria, 133.–135. punktu.

(14) Skatīt spriedumu Biria apvienotajās lietās T-102 un 120/07 Freistaat Sachsen MB Immobilien Verwaltungs GmbH MB System GmbH/Komisija, vēl nav publicēts Krājumā, 218.–222. punkts.

(15) Study by Deloitte & Touche GmbH in relation to the updating of the reference rates of interest applied to State aid control in the EU, 2004. gada oktobris. http://ec.europa.eu/competition/state_aid/studies_reports/full_report.pdf

(16) OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(17) Skatīt Tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedumu Chronopost, apvienotās lietas C-341/06 P un C-342/06 P, ECR, I-4777. lpp., 95. punkts.

(18) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 203

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 31. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1311 (2015. gada 24. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Plate de Florenville (AĢIN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1312 (2015. gada 24. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Fesols de Santa Pau (ACVN))	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1313 (2015. gada 24. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Artichaut du Roussillon (AĢIN))	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1314 (2015. gada 29. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1315 (2015. gada 30. jūlijs), ar ko Spānijai iedala jūrā pavadāmas papildu dienas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1316 (2015. gada 30. jūlijs), ar ko atkāpjas no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 attiecībā uz jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) minimālo saglabāšanas references izmēru	9
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1317 (2015. gada 30. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	11
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1318 (2015. gada 29. jūlijs), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Igauniju un Latviju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 5378) ( 1 )	14
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1319 (2015. gada 29. jūlijs) par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēno H7N7 apakštipa putnu gripu Vācijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 5501) ( 1 )	25
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1320 (2015. gada 30. jūlijs) par to, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša atsauktu norādes uz māneklīšu turētājiem, māneklīšiem, peldētmācīšanās palīglīdzekļiem un restēm cepšanai ( 1 )	29
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2015/1321 (2010. gada 23. jūnijs) par valsts atbalstu C 38/07 (ex NN 45/07), ko Francija piešķīrusi Arbel Fauvet Rail SA (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4112) ( 1 )	31

KN kods	Preču apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	136,8	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	145,5	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	188,0	0	BR
0207 14 10	Bezkaula, saldēti gaiļu vai vistu gabali	286,1	4	AR
		214,7	26	BR
		350,7	0	CL
		301,0	0	TH
0207 27 10	Bezkaula, saldēti tītaru gabali	343,4	0	BR
0207 27 10	Bezkaula, saldēti tītaru gabali	413,7	0	CL
0408 91 80	Žāvētas olas bez čaumalām	384,3	0	AR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	278,9	2	BR


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ