17.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/923

(2015. gada 11. marts),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta trešo daļu, 73. panta 7. punkta trešo daļu un 84. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un nodrošinātu pašu kapitāla prasību saskaņotu piemērošanu Savienībā, ir svarīgi nodrošināt vienotu pieeju atskaitījumiem no pašu kapitāla posteņiem attiecībā uz netiešām un sintētiskām līdzdalībām iestāžu pašu kapitāla instrumentos un netiešām un sintētiskām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrībās.

(2)

Tā kā Regulā (ES) Nr. 575/2013 jau ir paredzēti noteikumi par pašas iestādes tiešām līdzdalībām iestādes pašu kapitāla instrumentos un tiešām līdzdalībām citu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, būtu jāparedz papildu noteikumi par iestādes līdzdalības atskaitījumiem no pašu kapitāla, kas attiecas uz netiešām un sintētiskām līdzdalībām šādos pašas iestādes instrumentos vai šādosm citu finanšu sektora sabiedrību instrumentos.

(3)

Uz procedūru saistībā ar netiešām līdzdalībām, kas izriet no līdzdalības indeksos, attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. pants un Komisijas Deleģētās Regulas (ES) Nr. 241/2014 (2) 25. un 26. pants. Tomēr Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 neaptver netiešās un sintētiskās līdzdalības, kas rodas tādos kontekstos, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkts, 56. panta a), c), d) un f) punkts un 66. panta a), c) un d) punkts. Ir jāparedz jauni noteikumi attiecībā uz procedūru saistībā ar netiešām un sintētiskām līdzdalībām, kas minētas norādītajos noteikumos.

(4)

Ja pašas iestādes kredītspēja ietekmē likmes, kas noteiktas saskaņā ar tirgus indeksiem, kurus izmanto arī kā atsauces atalgojumam par šīs iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, rodas prudenciāli jautājumi saistībā ar korelāciju starp instrumenta peļņas sadali un iestādes kredītspēju. Indeksa veidošanas grupā ietilpstošo iestāžu skaitam un dažādībai vajadzētu būt pietiekamiem, lai adekvāti atspoguļotu darbības attiecīgajā tirgū. Tādēļ, ja iestāde emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu ar mainīgu likmi vai fiksētu likmi, kas atkal kļūs par mainīgu likmi, tad likmei, ko tā maksā par attiecīgo instrumentu, nevajadzētu palielināties, ja iestādes kredītspēja samazinās. Tāpēc, ja likme ir piesaistīta indeksam, tad indeksam vajadzētu būt pietiekami “plašam”, lai nodrošinātu, ka iestādes kredītstāvoklis nav noteicošais faktors, kas ietekmē saskaņā ar attiecīgo indeksu noteiktās likmes. Būtu jānošķir korelācija, kas saistīta ar spriedzes apstākļiem visā sektorā, kuri ietekmē etalona likmi, un korelācija saistībā ar vienas iestādes kredītstāvokli, kas ietekmē etalona likmi.

(5)

Mazākuma līdzdalības daļas aprēķināšanai konsolidētā līmenī un subkonsolidētā līmenī vajadzētu notikt pēc saskaņotas metodes. Tāpēc tāda meitasuzņēmuma, kas pats ir kādas finanšu sektora sabiedrības mātesuzņēmums, atbilstīgai mazākuma līdzdalības daļai vajadzētu atbilst summai, kuru, mātesiestādei piemērojot prudenciālo konsolidāciju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļā, iegūst attiecībā uz attiecīgā meitasuzņēmuma mātesiestādi.

(6)	Ņemot vērā atskaitījumu, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 84., 85. un 87. pants, līdzīgo raksturu, visiem šiem gadījumiem vajadzētu piemērot vienādus noteikumus atbilstīgu mazākuma līdzdalības daļu aprēķināšanai.

(7)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(8)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropa Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu.

(9)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014 groza šādi:

regulas 1. pantam pievieno šādu o) un p) punktu:

“o)	nosacījumiem, ar kuriem indeksus uzskata par plašiem tirgus indeksiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 73. panta 7. punktu;

p)	subkonsolidētajam aprēķinam, kas jāveic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 2. punktu, 85. un 87. pantu, saskaņā ar minētās regulas 84. panta 4. punktu.”;

pievieno šādu 15.a līdz 15.j pantu:

“15.a pants

Netiešas līdzdalības Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1. Šīs regulas 15.c, 15.d, 15.e un 15.i panta piemērošanas vajadzībām jēdzienā “starpnieksabiedrība”, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 114. apakšpunktā, ietilpst jebkura turpmāk norādītā vienība, kas tur finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentus:

a)	kolektīvo ieguldījumu uzņēmums;

b)	pensiju fonds, kas nav definētu pabalstu pensiju fonds;

c)	definētu pabalstu pensiju fonds, ja iestāde atbalsta ieguldījumu risku un ja definētu pabalstu pensiju fonds nav atkarīgs no tā sponsoriestādes;

vienības, kuras tieši vai netieši kontrolē vai būtiski ietekmē viena no turpmāk minētajām vienībām:

1)	iestāde vai tās meitasuzņēmumi;

2)	iestādes mātesuzņēmums vai šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi;

3)	iestādes mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai šīs mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi;

4)	iestādes mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai šīs mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi;

5)	iestādes mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai šīs mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi;

vienības, kuras kopīgi, tieši vai netieši kontrolē vai būtiski ietekmē viena iestāde, vairākas iestādes vai tādu iestāžu tīkls, kuras ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekles vai tās pašas centrālajai iestādei radniecīgu iestāžu tīkla institucionālās aizsardzības shēmas locekles un nav organizētas kā grupa, pie kuras pieder iestāde;

f)	īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības;

g)	vienības, kuru darbība ir finanšu sektora sabiedrību finanšu instrumentu turēšana;

h)	ikviena vienība, par kuru kompetentā iestāde uzskata, ka to izmanto ar mērķi apiet noteikumus saistībā ar netiešas un sintētiskas līdzdalības atskaitīšanu.

2. Neskarot 1. punkta h) apakšpunktu, jēdzienā “starpnieksabiedrība”, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 114. apakšpunktā, neietilpst:

a)	jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības, iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības;

b)	vienības, uz kurām atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktiem attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

c)	finanšu sektora sabiedrības, kas nav minētas a) apakšpunktā un tiek uzraudzītas un uz kurām attiecas prasība atskaitīt no to regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla tiešās un netiešās līdzdalības to pašu kapitāla instrumentos un līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentos.

3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu uzskata par neatkarīgu no tā sponsoriestādes, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	definētu pabalstu pensiju fonds ir juridiski nošķirts no sponsoriestādes, un tā pārvaldība ir neatkarīga;

b)	konkrētā pensiju fonda statūtus, dibināšanas dokumentus un piemērojamo iekšējo reglamentu ir apstiprinājusi neatkarīga regulatīva iestāde, vai arī noteikumi, kas reglamentē definētu pabalstu pensiju fonda dibināšanu un darbību, ir apstiprināti piemērojamos attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;

definētu pabalstu pensiju fonda pilnvarotajiem vai pārvaldniekiem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir pienākums rīkoties objektīvā veidā, kas vislabāk atbilst shēmu atbalsta saņēmēju – nevis sponsora – interesēm, atbildīgi pārvaldīt definētu pabalstu pensiju fonda aktīvus un ievērot ierobežojumus, kas noteikti konkrētā pensiju fonda statūtos, dibināšanas dokumentos un piemērojamajā iekšējā reglamentā vai tiesiskajā regulējumā, kā aprakstīts b) apakšpunktā;

d)	statūtos vai dibināšanas dokumentos, vai noteikumos, kas reglamentē b) apakšpunktā minētā definētu pabalstu pensiju fonda dibināšanu un darbību, ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz ieguldījumiem, ko definētu pabalstu pensiju shēma var veikt sponsoriestādes emitētajos pašu kapitāla instrumentos.

4. Ja 1. punkta c) apakšpunktā minētais definētu pabalstu pensiju fonds tur sponsoriestādes pašu kapitāla instrumentus, sponsoriestāde šo līdzdalību uzskata par netiešu līdzdalību attiecīgi pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos vai pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos. Summu, kas atskaitāma no sponsoriestādes attiecīgi pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, aprēķina saskaņā ar 15.c pantu.

15.b pants

Sintētiskas līdzdalības Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1. Par sintētiskām līdzdalībām kapitāla instrumentos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktu uzskata šādus finanšu produktus:

a)	atvasinātos instrumentus, kuru pamatā esošie instrumenti ir finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumenti vai kuru atsauces sabiedrība ir finanšu sektora sabiedrība;

b)	trešajai personai sniegtas garantijas vai kredītaizsardzību attiecībā uz trešās personas ieguldījumiem finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentā.

2. Finanšu produkti, kas minēti 1. punktā, ir citstarp šādi:

a)	ieguldījumi kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumos attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu;

b)	iestādes iegādātie pirkšanas iespējas līgumi attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu;

c)	iestādes pārdotie pārdošanas iespējas līgumi attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu vai jebkuras citas faktiskas vai iespējamas iestādes saistības iegādāties pašai savus pašu kapitāla instrumentus;

d)	ieguldījumi regulētā tirgū netirgotos nākotnes pirkuma līgumos attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu.

15.c pants

Netiešas līdzdalības aprēķināšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

Netiešas līdzdalības summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktā, aprēķina vienā no turpmāk norādītajiem veidiem:

a)	saskaņā ar 15.d pantā aprakstīto standarta metodi;

ja iestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka 15.d pantā aprakstītā metode ir pārāk apgrūtinoša, – saskaņā ar 15.e pantā aprakstīto uz struktūru balstīto metodi. Iestādes neizmanto 15.e pantā aprakstīto uz struktūru balstīto metodi, lai aprēķinātu šo atskaitījumu summu attiecībā uz ieguldījumiem starpnieksabiedrībās, kas minētas 15.a panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

15.d pants

Standarta metode netiešas līdzdalības aprēķināšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1. Netiešas līdzdalības attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem summu, kas atskaitāma, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktā, aprēķina šādi:

a)	ja visu ieguldītāju starpnieksabiedrībā riska darījumi ir līdzvērtīgi, summa atbilst finansējuma procentuālajai daļai, kas reizināta ar starpnieksabiedrības turēto finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summu;

ja visu ieguldītāju starpnieksabiedrībā riska darījumi nav līdzvērtīgi, summa atbilst finansējuma procentuālajai daļai, kas reizināta ar mazāko no turpmāk norādītajām summām:

i)	starpnieksabiedrības turēto finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summa;

ii)	iestādes riska darījumu ar starpnieksabiedrību vērtība kopā ar visu pārējo starpnieksabiedrībai sniegto finansējumu, kas līdzvērtīgs iestādes riska darījumam.

2. Aprēķina metodi, kas izklāstīta 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro attiecībā uz katru finansējuma daļu, kas ir līdzvērtīga iestādes piešķirtajam finansējumam.

3. Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām finansējuma procentuālo daļu aprēķina, iestādes riska darījuma ar starpnieksabiedrību vērtību dalot ar summu, ko veido iestādes riska darījuma ar starpnieksabiedrību vērtība un visu pārējo riska darījumu ar šo starpnieksabiedrību, kuri ir līdzvērtīgi iestādes riska darījumam, vērtības.

4. Šā panta 1. punktā izklāstīto aprēķinu veic atsevišķi katras starpnieksabiedrības katrai līdzdalībai finanšu sektora sabiedrībā.

5. Ja ieguldījumi finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tiek turēti netieši ar secīgu vai vairāku starpnieksabiedrību starpniecību, 1. punktā minēto finansējuma procentuālo daļu nosaka, dalot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar šā punkta b) apakšpunktā minēto summu:

a)	rezultāts, ko iegūst, finansējuma summas, ko iestāde sniegusi starpnieksabiedrībām, reizinot ar finansējuma summām, ko šīs starpnieksabiedrības sniegušas secīgām starpnieksabiedrībām, un finansējuma summām, ko šīs secīgās starpnieksabiedrības sniegušas finanšu sektora sabiedrībai;

b)	rezultāts, ko iegūst, reizinot attiecīgi katras starpnieksabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vai citu instrumentu summas.

6. Šo 5. punktā minēto finansējuma procentuālo daļu aprēķina atsevišķi par katru starpnieksabiedrības līdzdalību finanšu sektora sabiedrībā un par katru finansējuma daļu, kas ir līdzvērtīga iestādes un secīgo starpnieksabiedrību sniegtajam finansējumam.

15.e pants

Uz struktūru balstīta metode netiešas līdzdalības aprēķināšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1. No Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem pirmā līmeņa pašu kapitāla posteņiem atskaitāmā summa ir vienāda ar finansējuma procentuālo daļu, kā noteikts šīs regulas 15.d panta 3. punktā, reizinātu ar starpnieksabiedrības turēto iestādes pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentu summu.

2. No Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minētajiem pirmā līmeņa pašu kapitāla posteņiem atskaitāmā summa ir vienāda ar finansējuma procentuālo daļu, kā noteikts šīs regulas 15.d panta 3. punktā, reizinātu ar starpnieksabiedrības turēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentu kopējo summu.

3. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas vajadzībām iestāde atsevišķi par katru starpnieksabiedrību aprēķina starpnieksabiedrības turēto iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu kopējo summu un starpnieksabiedrības turēto citu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu kopējo summu.

4. Iestāde uzskata līdzdalības summu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punktu, par būtisku ieguldījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 43. pantā, un atskaita summu saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

5. Ja ieguldījumi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tiek turēti netieši ar secīgu vai vairāku starpnieksabiedrību starpniecību, piemēro 15.d panta 5. un 6. punktu.

6. Ja iestāde nespēj noteikt kopējās summas, ko starpnieksabiedrība tur iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tad iestāde aplēš summas, kuras tā nespēj noteikt, izmantojot maksimālās summas, kādas starpnieksabiedrība var turēt, pamatojoties uz savām ieguldījumu pilnvarām.

7. Ja iestāde, pamatojoties uz ieguldījumu pilnvarām, nespēj noteikt maksimālo summu, kādu starpnieksabiedrība tur iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tad iestāde uzskata finansējuma summas, ko tā tur starpnieksabiedrībā, par ieguldījumu pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un atskaita tās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

8. Atkāpjoties no šā panta 7. punkta, iestāde finansējuma summas, ko tā tur starpnieksabiedrībā, uzskata par nenozīmīgu ieguldījumu un atskaita tās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	finansējuma summas ir mazākas par 0,25 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla;

b)	finansējuma summas ir mazākas par 10 miljoniem euro;

c)	iestāde nevar pamatoti noteikt savas pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summas, kurus tur starpnieksabiedrība.

9. Ja finansējums starpnieksabiedrībai ir KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, iestāde var paļauties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 5. punktā minētajām trešajām personām un saskaņā ar minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem aprēķināt un paziņot šā panta 6. punktā minētās kopējās summas.

15.f pants

Sintētiskas līdzdalības aprēķināšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1. Sintētiskas līdzdalības summa, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktā, ir:

attiecībā uz līdzdalībām tirdzniecības portfelī:

i)	iespējas līgumu gadījumā – attiecīgo instrumentu delta ekvivalenta summa, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 III daļas IV sadaļu;

ii)	citu sintētisku līdzdalību gadījumā – attiecīgi nominālvērtība vai nosacītā summa;

attiecībā uz līdzdalību netirdzniecības portfelī:

i)	iespējas līgumu gadījumā – pašreizējā tirgus vērtība;

ii)	citu sintētisku līdzdalību gadījumā – attiecīgi nominālvērtība vai nosacītā summa.

2. Iestāde atskaita 1. punktā minētās sintētiskas līdzdalības no dienas, kad parakstīts līgums starp iestādi un darījuma partneri.

15.g pants

Būtisku ieguldījumu aprēķināšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1. Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu, lai novērtētu, vai iestādei pieder vairāk nekā 10 % no finanšu sektora sabiedrības emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem saskaņā ar minētās regulas 43. panta a) punktu, iestādes summē savu bruto garo pozīciju summas tiešās līdzdalībās, kā arī netiešās līdzdalībās šīs finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kā minēts šīs regulas 15.a panta 1. punkta d) līdz h) apakšpunktā.

2. Kompetentā iestāde ņem vērā netiešas un sintētiskas līdzdalības, lai novērtētu, vai ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 43. panta b) un c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

15.h pants

Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā un otrā līmeņa kapitālā

Šīs regulas 15.a līdz 15.f pantā minēto metodoloģiju piemēro mutatis mutandis līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā Regulas (ES) Nr. 575/2013 56. panta a), c), d) un d) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām un līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā minētās regulas 66. panta a), c) un d) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, un atsauces uz pirmā līmeņa pamata kapitālu lasa attiecīgi kā atsauces uz pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu.

15.i pants

Netiešo līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos atskaitījumu secība un maksimālā summa

1. Ievērojot attiecīgi 2. vai 3. punktā noteiktos ierobežojumus, ja starpnieksabiedrība tur finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, tad kā pirmos atskaita pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kā otros atskaita pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus un kā pēdējos – otrā līmeņa kapitāla instrumentus.

2. Ja starpnieksabiedrība tur iestāžu pašu kapitāla instrumentus, piemērojot 1. punktu katram līdzdalības veidam, iestādes vispirms atskaita līdzdalību savos pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentos.

3. Ja iestāde netieši tur finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentus, summa, kas jāatskaita no iestādes pašu kapitāla, nepārsniedz mazāko no šādām summām:

a)	kopējais finansējums, ko iestāde sniedz starpnieksabiedrībai;

b)	to pašu kapitāla instrumentu vērtība, kurus starpnieksabiedrība tur finanšu sektora sabiedrībā.

15.j pants

Nemateriālā vērtība

Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētos atskaitījumus, iestādes, nosakot piemērojamo atskaitāmo summu saskaņā ar minētās regulas 46. pantu, var izvēlēties atsevišķi nenoteikt nemateriālo vērtību.”;

iekļauj šādu 24.a pantu:

“24.a pants

Pašu kapitāla instrumentu peļņas sadale – plaši tirgus indeksi

1. Procentu likmju indeksu uzskata par plašu tirgus indeksu, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	to izmanto, lai noteiktu starpbanku aizdevumu likmes vienā vai vairākās valūtās;

b)	to attiecīgā gadījumā izmanto kā atsauces likmi mainīgas likmes aizdevuma vērtspapīriem, ko iestāde emitējusi tajā pašā valūtā;

c)	to kā vidējo likmi aprēķina tāda struktūra, kura nav atkarīga no iestādēm, kas piedalās indeksa veidošanā (“grupa”);

d)	katra saskaņā ar indeksu noteiktā likme ir balstīta uz kotējumiem, ko iesniegusi attiecīgajā starpbanku tirgū aktīvu iestāžu grupa;

e)	šā punkta c) apakšpunktā norādītais grupas sastāvs nodrošina pietiekamu dalībvalsts iestāžu reprezentativitātes līmeni.

2. Piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, uzskata, ka pietiekams reprezentativitātes līmenis ir sasniegts jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)	ja 1. punkta c) apakšpunktā minētajā grupā ietilpst vismaz seši dažādi dalībnieki, pirms likmes noteikšanas nolūkā kotētajām likmēm tiek piemēroti jebkādi diskonti;

ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā grupā ietilpst vismaz četri dažādi dalībnieki, pirms likmes noteikšanas nolūkā kotētajām likmēm tiek piemēroti jebkādi diskonti;

ii)	šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās grupas dalībnieki pārstāv vismaz 60 % no saistītā tirgus.

3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētais saistītais tirgus ir faktisko grupas dalībnieku aktīvu un saistību summa iekšzemes valūtā, dalīta ar attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu aktīvu un saistību summu vietējā valūtā, ieskaitot filiāles, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, un naudas tirgus fondus attiecīgajā dalībvalstī.

4. Akciju indeksu uzskata par plašu tirgus indeksu, ja tas ir pietiekami diversificēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 344. pantu.”;

iekļauj šādu 34.a pantu:

“34.a pants

Mazākuma līdzdalības daļa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

1. Lai precizētu subkonsolidēto aprēķinu, kas jāveic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu un 87. panta 2. punktu, meitasuzņēmuma, kurš minēts minētās regulas 81. pantā un kurš pats ir kādas minētās regulas 81. panta 1. punktā minētās vienības mātesuzņēmums, atbilstīgu mazākuma līdzdalības daļu aprēķina, kā aprakstīts šā panta 2. līdz 4. punktā.

2. Ja kompetentā iestāde ir izmantojusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 9. panta 1. punktā minēto iespēju, tad saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu veicamo aprēķinu veic, pamatojoties uz iestādes stāvokli tā, it kā minētā iespēja nebūtu tikusi izmantota.

3. Ja meitasuzņēmums atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas noteikumiem, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli, piemēro turpmāk aprakstīto kārtību:

attiecīgā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ietver tādu atbilstīgu mazākuma līdzdalības daļu tā paša meitasuzņēmumos, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. pantu un šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem;

subkonsolidēta aprēķina veikšanas nolūkā pirmā līmeņa pamata kapitāla summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu atbilst saskaņā ar minētās regulas 84. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķinātajai summai, kas vajadzīga, lai attiecīgā meitasuzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis atbilstu pirmā līmeņa pamata kapitāla prasībām. Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētās īpašās pašu kapitāla prasības ir prasības, ko nosaka meitasuzņēmuma kompetentā iestāde;

konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu atbilst meitasuzņēmuma ieguldījumam – pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli – tās iestādes, kurai konsolidēti aprēķina atbilstīgu mazākuma līdzdalības daļu, pirmā līmeņa pamata kapitāla pašu kapitāla prasību izpildē. Lai aprēķinātu ieguldījumu, tiek izslēgti visi grupas iekšējie darījumi starp uzņēmumiem, kuri ietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā.

4. Veicot 3. punkta c) apakšpunktā minēto konsolidāciju, meitasuzņēmums neņem vērā kapitāla prasības saistībā ar tā meitasuzņēmumiem, kuri neietilpst tās iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā, kurai tiek aprēķināta atbilstīgā mazākuma līdzdalības daļa.

5. Ja Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 3. punktā minētā atkāpe tiek piemērota meitasuzņēmumam, tad jebkurš šo atkāpi izmantojoša meitasuzņēmuma mātesuzņēmums var iekļaut savā pirmā līmeņa pamata kapitālā mazākuma līdzdalības daļu paša atkāpi izmantojošā meitasuzņēmuma meitasuzņēmumos, ar nosacījumu, ka minētās regulas 84. panta 1. punktā un šajā regulā paredzētie aprēķini ir veikti attiecībā uz katru no šiem meitasuzņēmumiem. Pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas iekļauts pašu kapitālā mātesuzņēmuma līmenī, summa nepārsniedz summu, kas tiktu iekļauta, ja meitasuzņēmumam nebūtu piešķirts atbrīvojums.

6. Ja mātesiestādei ir starpniecības meitassabiedrība, kas nav minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 81. panta 1. punktā, un ja šai starpniecības meitassabiedrībai pašai ir meitasuzņēmumi, kas ir minēti minētās regulas 81. panta 1. punktā, mātesiestāde var iekļaut savā pirmā līmeņa pašu kapitālā saistībā ar šiem meitasuzņēmumiem radušās mazākuma līdzdalības daļas summu, ko aprēķina saskaņā ar minētās regulas 84. panta 1. punktu. Tomēr mātesiestāde nevar iekļaut savā pirmā līmeņa pamata kapitālā mazākuma līdzdalības daļas, kas rodas saistībā ar starpniecības meitassabiedrību, kas nav minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 81. panta 1. punktā.

7. Metodoloģiju, kas izklāstīta 2., 3. un 4. punktā, mutatis mutandis piemēro arī, lai aprēķinātu atbilstīgu pirmā līmeņa kapitāla instrumentu summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 85. pantu un atbilstīga pašu kapitāla summu saskaņā ar minētās regulas 87. pantu, un atsauces uz pirmā līmeņa pamata kapitālu lasa kā atsauces uz pirmā līmeņa kapitālu vai pašu kapitālu kapitālu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

17.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/10

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/924

(2015. gada 8. jūnijs)

par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (2) 12. pantā noteikts, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “Aģentūra”) nodrošina, ka savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (turpmāk “SITS”) tiek pielāgotas tehnikas attīstībai, tirgus tendencēm un sociālajām prasībām, un ierosina Komisijai veikt SITS grozījumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

(2)

Ar 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007)3371 Komisija vispārīgi pilnvaroja Aģentūru veikt noteiktas darbības saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/48/EK (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK (4). Saskaņā ar vispārīgā pilnvarojuma nosacījumiem Aģentūra tika lūgta pārskatīt kravas vagonu SITS, ko paredz Komisijas Regula (ES) Nr. 321/2013 (5).

(3)	2014. gada 21. janvārī Aģentūra sniedza konsultāciju par vagonu apzīmējuma “GE” paplašināšanu (ERA-ADV-2014-1).

(4)	2014. gada 21. maijā Aģentūra izdeva ieteikumu par SITS grozījumiem par kompozītmateriālu bremžu kluču novērtēšanu, ko veic paziņotā iestāde (ERA-REC-109-2014-REC).

(5)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 321/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 321/2013 groza šādi:

regulas 3. pantam pievieno šādu c) punktu:

“c)

attiecībā uz apzīmējumu “GE”, kas attēlots pielikuma C papildinājuma 5. punktā, ekspluatācijā esošā parka vagoni, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2006/861/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2009/107/EK, vai saskaņā ar Lēmumu 2006/861/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2009/107/EK un 2012/464/ES, un kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Lēmuma 2009/107/EK 7.6.4. punktā, var šo apzīmējumu “GE” saņemt bez trešo personu papildu novērtējuma vai jaunas ekspluatācijas atļaujas. Par šā apzīmējuma izmantošanu ekspluatācijā esošos vagonos atbild dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi.”;

iekļauj šādus 8.a, 8.b un 8.c pantu:

“8.a pants

1. Neatkarīgi no pielikuma 6.3. iedaļas EK verifikācijas sertifikātu var izdot apakšsistēmai, kurā iekļauti komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentam “berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm” un kam nav EK atbilstības deklarācijas, desmit gadu pārejas periodā pēc šās regulas piemērošanas dienas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	komponents ir saražots pirms šās regulas piemērošanas dienas; un

b)	savstarpējas izmantojamības komponents ir lietots apakšsistēmā, kas bijusi apstiprināta un nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī pirms šās regulas piemērošanas dienas.

2. Tādas apakšsistēmas ražošana, modernizēšana vai atjaunošana, kura izmanto nesertificētus savstarpējas izmantojamības komponentus, ir jāpabeidz, ieskaitot apakšsistēmas ekspluatācijas atļaujas piešķiršanu, pirms 1. punktā noteiktā pārejas perioda beigām.

3. Šā panta 1. punktā noteiktajā pārejas periodā:

a)	1. punktā minētās apakšsistēmas verificēšanas procedūrā pienācīgi norādāmi iemesli, kāpēc kāds savstarpējas izmantojamības komponents nav sertificēts; un

b)	valstu drošības iestādes gada ziņojumā, kas minēts Direktīvas 2004/49/EK 18. pantā, sniedz pārskatu par nesertificētu savstarpējas izmantojamības komponentu “berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm” lietošanu saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām.

8.b pants

1. Līdz spēkā esošā apstiprinājuma perioda beigām pielikuma G papildinājumā uzskaitītajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem “berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm” nav vajadzīga EK atbilstības deklarācija. Šajā periodā pielikuma G papildinājumā uzskaitītos “berzes elementus riteņu velšanās loka bremzēm” uzskata par atbilstīgiem šai regulai.

2. Pēc spēkā esošā apstiprinājuma perioda beigām pielikuma G papildinājumā uzskaitītajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem “berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm” ir vajadzīga EK atbilstības deklarācija.

8.c pants

1. Neatkarīgi no pielikuma 6.3. iedaļas EK verifikācijas sertifikātu var izdot apakšsistēmai, kurā iekļauti komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentam “berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm” un kam nav EK atbilstības deklarācijas, desmit gadu pārejas periodā pēc savstarpējas izmantojamības komponenta apstiprinājuma perioda beigām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	komponents ir saražots pirms savstarpējas izmantojamības komponenta apstiprinājuma perioda beigām; un

b)	savstarpējas izmantojamības komponents ir lietots apakšsistēmā, kas bijusi apstiprināta un nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī pirms tā apstiprinājuma perioda beigām.

3. Šā panta 1. punktā noteiktajā pārejas periodā:

a)	1. punktā minētajā apakšsistēmas verificēšanas procedūrā pienācīgi norādāmi iemesli, kāpēc kāds savstarpējas izmantojamības komponents nav sertificēts; un

b)	valstu drošības iestādes gada ziņojumā, kas minēts Direktīvas 2004/49/EK 18. pantā, sniedz pārskatu par nesertificētu savstarpējas izmantojamības komponentu “berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm” lietošanu saistībā ar apstiprināšanas procedūrām.”;

iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

EK tipa vai EK konstrukcijas pārbaudes sertifikāts savstarpējas izmantojamības komponentam “berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm” ir derīgs 10 gadus. Šajā laikā tāda paša tipa jaunus komponentus var laist tirgū, pamatojoties uz EK atbilstības deklarāciju, kas attiecas uz šo EK tipa vai EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātu.”;

4)	regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē starptautiskajam transportam pilnībā apstiprināto kompozītmateriālu bremžu kluču sarakstu, kas minēts pielikuma G papildinājumā, attiecībā uz laika posmu, kurā uz šiem bremžu klučiem neattiecas EK deklarācijas.”;

iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

1. Lai ietu kopsolī ar tehnoloģiju progresu, var būt vajadzīgi inovatīvi risinājumi, kas neatbilst pielikumā noteiktajām specifikācijām un/vai kam nevar piemērot pielikumā noteiktās novērtēšanas metodes. Tādā gadījumā izstrādā jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes, kas saistītas ar minētajiem inovatīvajiem risinājumiem.

2. Inovatīvi risinājumi var būt saistīti ar apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”, tās daļām un tās savstarpējās izmantojamības komponentiem.

3. Ja tiek piedāvāts inovatīvs risinājums, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, norāda, kā tas atšķiras no šās SITS attiecīgajiem noteikumiem vai kā tas tos papildina, un iesniedz šīs atšķirības Komisijai analīzei.

4. Komisija sniedz atzinumu par piedāvāto inovatīvo risinājumu. Ja šis atzinums ir pozitīvs, izstrādā un pēc tam pārskatīšanas procesā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 6. pantu, integrē SITS atbilstīgas funkcionālās un saskarnes specifikācijas un novērtēšanas metodi, kas ir jāietver SITS, lai būtu iespējama šā inovatīvā risinājuma izmantošana. Ja atzinums ir negatīvs, piedāvāto inovatīvo risinājumu neizmanto.

5. Kamēr vēl nav notikusi SITS pārskatīšana, Komisijas sniegtu pozitīvu atzinumu uzskata par pieņemamu līdzekli, ar ko nodrošina atbilstību Direktīvas 2008/57/EK pamatprasībām, un tāpēc to var izmantot apakšsistēmas novērtēšanai.”;

6)	regulas (ES) Nr. 321/2013 pielikumu groza saskaņā ar šās regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīva 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 321/2013 (WAG SITS) pielikumu groza šādi:

3. nodaļā “Pamatprasības” 1. tabulā zem rindas ar tekstu “4.2.4.3.4.” slejas “Punkts” rūtī iekļauj šādu rindu:

“4.2.4.3.5.

Berzes elementi riteņu velšanās loka bremzēm

1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 2.4.1.

2.4.3.”

4. nodaļu “Apakšsistēmas raksturojums” groza šādi:

a)	svītro 4.2.1. punkta trešo daļu;

iekļauj šādu 4.2.4.3.5. punktu:

“4.2.4.3.5. Berzes elementi riteņu velšanās loka bremzēm

Berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm (t. i., bremžu klucis) saskarē ar riteņa velšanās loku ar berzi rada bremzēšanas spēkus.

Ja izmanto riteņu velšanās loka bremzes, berzes elements droši palīdz sasniegt paredzēto bremzēšanas efektivitāti.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta šās SITS 6.1.2.5. punktā.”;

5. nodaļu “Savstarpējas izmantojamības komponenti” groza šādi:

5.2. punktu aizstāj ar šādu:

“5.2. Inovatīvi risinājumi

Kā noteikts 10.a pantā, inovatīviem risinājumiem var būt vajadzīgas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Gadījumos, kad savstarpējas izmantojamības komponentam paredzēts inovatīvs risinājums, šādas specifikācijas un novērtēšanas metodes jāizstrādā, izmantojot 6.1.3. punktā aprakstīto procesu.”;

pievieno šādu 5.3.4.a punktu:

“5.3.4.a Berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm

Berzes elementu riteņu velšanās loka bremzēm projektē un novērtē izmantojuma jomai, ko definē ar šādiem parametriem:

—	dinamiskās berzes koeficienti un to pielaides,

—	minimālais statiskās berzes koeficients,

—	maksimālie pieļaujamie bremzēšanas spēki, ko piemēro elementam,

—	piemērotība vilcienu detektēšanas sistēmām uz sliežu ceļu ķēžu bāzes,

—	piemērotība bargiem vides apstākļiem.

Berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm atbilst 4.2.4.3.5. punktā noteiktajām prasībām. Šīs prasības novērtējamas komponenta līmenī.”;

6. nodaļu “Atbilstības novērtēšana un EK verificēšana” groza šādi:

8. tabulā zem rindas ar tekstu “Modulis CH 1” pievieno šādu jaunu rindu:

“Modulis CV

Tipa validācija ar ekspluatācijas pieredzi (piemērotība lietošanai)”

9. tabulu groza šādi:

“9. tabula

Savstarpējas izmantojamības komponentiem piemērojamie moduļi

Punkts	Komponents	Moduļi
Punkts	Komponents	CA1 vai CA2	CB + CD	CB + CF	CH	CH1	CV
4.2.3.6.1.	Gaitas daļa		X	X		X
4.2.3.6.1.	Gaitas daļa – vispāratzītie veidi	X			X
4.2.3.6.2.	Riteņpāris	X (*)	X	X	X (*)	X
4.2.3.6.3.	Ritenis	X (*)	X	X	X (*)	X
4.2.3.6.4.	Ass	X (*)	X	X	X (*)	X
4.2.4.3.5.	Berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm	X (*)	X	X	X (*)	X	X (**)
5.3.5.	Astes daļas signālierīce	X			X

aiz 6.1.2.4. punkta iekļauj šādu 6.1.2.5. punktu:

“6.1.2.5. Berzes elementi riteņu velšanās loka bremzēm

Berzes elementu riteņu velšanās loka bremzēm atbilstības pierādīšanu veic, nosakot šādas berzes elementu īpašības saskaņā ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA) tehniskā dokumenta ERA/TD/2013-02/INT 2014. gada XX.XX 2.0. redakciju, kas publicēta ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu):

—	dinamiskās berzes iedarbība (4. nodaļa),

—	statiskās berzes koeficients (5. nodaļa),

—	mehāniskās īpašības, ieskaitot īpašības, kas attiecas uz bīdes izturības testu un lieces izturības testu (6. nodaļa).

Tālāk minēto piemērotības pierādīšanu veic saskaņā ar ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2013-02/INT 2014. gada xx.xx 2.0. redakciju, kas publicēta ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu), 7. un/vai 8. nodaļu, ja berzes elementam ir paredzēts būt piemērotam:

—	vilcienu detektēšanai ar sistēmām uz sliežu ceļu ķēžu bāzes, un/vai

—	bargiem vides apstākļiem.

Ja ražotājam nav pietiekamas pieredzes (pēc viņa uzskata) ar ierosināto konstrukciju, tipa validācijas ar ekspluatācijas pieredzi procedūru (modulis CV) iekļauj piemērotības lietošanai novērtēšanas procedūrā. Pirms ekspluatācijas testiem jāizmanto piemērots modulis (CB vai CH1) savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukcijas sertificēšanai.

Ekspluatācijas testus rīko pēc ražotāja pieprasījuma, un viņam ir jāsaņem piekrišana no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas veicinās šādu novērtēšanu.

Piemērotību vilcienu detektēšanai ar sistēmām uz sliežu ceļu ķēžu bāzes tiem berzes elementiem, kurus paredzēts izmantot apakšsistēmās, kuras neaptver ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2013-02/INT 2014. gada xx.xx. 2.0. redakcijas, kas publicēta ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu), 7. nodaļa, var pierādīt, izmantojot 6.1.3. punktā aprakstīto procedūru inovatīviem risinājumiem.

Piemērotību bargiem vides apstākļiem, ko pārbauda ar dinamometru, tiem berzes elementiem, kurus paredzēts izmantot apakšsistēmās, kuras neaptver ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2013-02/INT 2014. gada xx.xx. 2.0. redakcijas, kas publicēta ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu), 8.2.1. noteikums, var pierādīt, izmantojot 6.1.3. punktā aprakstīto procedūru inovatīviem risinājumiem.”;

d)	6.1.3. punktu aizstāj ar šādu: “6.1.3. Inovatīvi risinājumi Ja tiek piedāvāts savstarpējas izmantojamības komponenta inovatīvs risinājums, uz ko norādīts 10.a pantā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, piemēro 10.a pantā izklāstīto procedūru.”;

6.2.2.3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Kā alternatīvu EN 14363:2005 standarta 5.4.4.4. punktā noteiktajai testēšanai uz sliežu ceļa ar diviem dažādiem sliežu ieslīpumiem ir pieļaujams veikt testēšanu tikai vienā sliežu ieslīpumā, ja tiek pierādīts, ka testi aptver kontakta nosacījumu diapazonu, kas izklāstīti ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2013-01/INT 2013. gada 11. februāra 1.0. redakcijā, kas publicēta ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu), 1.1. iedaļā.”;

f)	6.2.3. punktu aizstāj ar šādu: “6.2.3. Inovatīvi risinājumi Ja tiek piedāvāts apakšsistēmas “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” inovatīvs risinājums, uz ko norādīts 10.a pantā, pretendents piemēro 10.a pantā izklāstīto procedūru.”;

5)	7. nodaļā “Īstenošana” 7.1.2. punkta j) apakšpunkta otro teikumu svītro;

6)	A papildinājuma A.1. tabulas pēdējo rindu svītro;

C papildinājumu groza šādi:

9. iedaļas l) ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

“l)

Ja bremžu sistēmā vajadzīgs savstarpējas izmantojamības komponents – berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm, savstarpējas izmantojamības komponents atbilst ne tikai 6.1.2.5. punkta prasībām, bet arī UIC atgādnei 541-4:2010. Berzes elementa riteņu velšanās loka bremzēm ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tādā gadījumā iegūst UIC apstiprinājumu.”

14. iedaļas otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz riteņu velšanās loka bremžu sistēmu izmantošanu šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja savstarpējas izmantojamības komponents – berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm – atbilst ne tikai 6.1.2.5. punkta prasībām, bet arī UIC atgādnei 541-4:2010, un ja ritenis:

—	ir novērtēts saskaņā ar 6.1.2.3. punktu un

—	atbilst C papildinājuma 15. iedaļas nosacījumiem.”;

D papildinājumu groza šādi:

aiz rindas ar tekstu “Stāvbremzes | 4.2.4.3.2.2.” slejas “Novērtējamie raksturlielumi” rūtī iekļauj šādas rindas:

“Berzes elementi riteņu velšanās loka bremzēm	4.2.4.3.5.	—	—
“Berzes elementi riteņu velšanās loka bremzēm	6.1.2.5.	ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2013-02/INT 2014. gada XX.XX 2.0. redakcija.	visi”

rindu ar tekstu “EN 15551:2009+A1:2010” slejas “Atsauces uz obligāto standartu” rūtī aizstāj ar šādu:

“EN 15551:2009+A1:2010

6.2., 6.2.3.1.”

aiz rindas ar tekstu “UIC 542:2010” slejas “Atsauces uz obligāto standartu” rūtī iekļauj šādu rindu:

“UIC 541-4:2010

visi”

9)	E papildinājuma 1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Aizmugurējo gabarītlukturu krāsa atbilst EN 15153-1:2013 standarta 5.5.3. punkta prasībām.”;

10)

F papildinājumā aiz rindas ar tekstu “riteņu pretslīdēšanas aizsardzība (RPA)” ailes “Ritošā sastāva apakšsistēmas elements” rūtī iekļauj šādu rindu:

“Berzes elementi riteņu velšanās loka bremzēm

4.2.4.3.5.

6.1.2.5.”

(*) Moduļus CA1, CA2 vai CH var izmantot tikai produktiem, kas laisti tirgū un līdz ar to izstrādāti pirms šās SITS stāšanās spēkā, ja ražotājs paziņotajai iestādei pierāda, ka konstrukcijas pārskatīšana un tipa pārbaude veikta iepriekšējiem lietojumiem salīdzināmos apstākļos un atbilst šīs SITS prasībām; šādi pierādījumi jādokumentē, un tos uzskata par tāda paša līmeņa pierādījumu kā modulis CB vai projekta pārbaude atbilstīgi modulim CH1.

(**) Moduli CV izmanto, ja berzes elementa riteņu velšanās loka bremzēm ražotājam nav pietiekamas pieredzes (pēc viņa uzskata) ar ierosināto konstrukciju.”;

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 150

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 17. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/923 (2015. gada 11. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/924 (2015. gada 8. jūnijs) par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu Ritošais sastāvs – kravas vagoni ( 1 )	10
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/925 (2015. gada 16. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	17
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/926 (2015. gada 16. marts) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Tunisijas rīcības plāna (2013.–2017. gadam) īstenošanu, ar ko īsteno privileģēto partnerību	19
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2015/927 (2015. gada 9. jūnijs), ar ko ieceļ amatā misijas vadītāju Eiropas Savienības Konsultāciju un palīdzības misijai saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUSEC RD Congo) un atceļ Lēmumu EUSEC/1/2012 (EUSEC/1/2015)	21
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/928 (2015. gada 15. jūnijs), ar ko ieceļ Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valdes locekli un locekļa aizstājēju no Lietuvas	23

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	142,4
	MK	77,9
	TR	74,2
	ZZ	98,2
0707 00 05	AL	13,4
	MK	36,2
	TR	126,8
	ZZ	58,8
0709 93 10	TR	122,0
0709 93 10	ZZ	122,0
0805 50 10	AR	127,3
	BO	147,7
	BR	107,1
	TR	111,0
	ZA	147,8
	ZZ	128,2
0808 10 80	AR	167,0
	BR	99,4
	CL	126,0
	NZ	148,2
	US	180,2
	ZA	126,3
	ZZ	141,2
0809 10 00	TR	253,0
0809 10 00	ZZ	253,0
0809 29 00	TR	340,7
0809 29 00	ZZ	340,7

Valsts	Loceklis	Aizstājējs
Lietuva	Danukas ARLAUSKAS kungs	Vaidotas LEVICKIS kungs

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK ( OV L 127, 29.4.2014. )	24


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ