ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 139

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 5. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/864 (2015. gada 4. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/865 (2015. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un stiepļu vijumu (PSC stiepļu un stiepļu vijumu) importam pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu

12

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/866 (2015. gada 4. jūnijs), ar ko atsauc triju ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

30

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/867 (2015. gada 4. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

46

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/864

(2015. gada 4. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 74. panta 1. punktu un 132. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 340/2008 (2) 22. panta 1. punktu minētajā regulā paredzētos maksājumus katru gadu pārskata, ņemot vērā inflācijas rādītāju, kas aprēķināts, izmantojot Eiropas patēriņa cenu indeksu, kā to atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 (3) publicējis Eurostat.

(2)

Šīs ikgadējās pārskatīšanas rezultātā, kuru veica 2014. gadā, šie maksājumi būtu jāpielāgo saskaņā ar piemērojamo gada vidējo inflācijas rādītāju, ko publicējis Eurostat un kas 2013. gadā bija 1,5 % apmērā.

(3)

Pārskatītos maksājumus nosaka tādā līmenī, lai no šiem maksājumiem izrietošie ienākumi apvienojumā ar citiem aģentūras ienākumu avotiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 96. panta 1. punktam būtu pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas.

(4)

Aģentūras valdei, ievērojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, arī turpmāk būtu jāuzrauga aģentūras īstenoto centienu efektivitāte, lai sasniegtu labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu. Komisijai būtu jāņem vērā valdes atzinums nākamajā reizē, kad tā pārskata aģentūras maksājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 340/2008 22. panta 1. punktu.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 340/2008.

(6)

Juridiskās noteiktības labad šī regula nebūtu jāpiemēro iesniegtiem derīgiem dokumentiem, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav izskatīti.

(7)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 340/2008 I līdz VIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šo regulu nepiemēro iesniegtiem derīgiem dokumentiem, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav izskatīti.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 107, 17.4.2008., 6. lpp.).

(3)  Padomes 1995. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.).


PIELIKUMS

I PIELIKUMS

Maksājumi par reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 6., 7. vai 11. pantu

1. tabula

Standarta maksa

 

Individuāla iesniegšana

Kopīga iesniegšana

Maksa par vielu apjomā no 1 līdz 10 tonnām

EUR 1 739

EUR 1 304

Maksa par vielu apjomā no 10 līdz 100 tonnām

EUR 4 674

EUR 3 506

Maksa par vielu apjomā no 100 līdz 1 000 tonnām

EUR 12 501

EUR 9 376

Maksa par vielu apjomā virs 1 000 tonnām

EUR 33 699

EUR 25 274


2. tabula

Samazināta maksa MVU

 

Vidējais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Vidējais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Maksa par vielu apjomā no 1 līdz 10 tonnām

EUR 1 131

EUR 848

EUR 609

EUR 457

EUR 87

EUR 65

Maksa par vielu apjomā no 10 līdz 100 tonnām

EUR 3 038

EUR 2 279

EUR 1 636

EUR 1 227

EUR 234

EUR 175

Maksa par vielu apjomā no 100 līdz 1 000 tonnām

EUR 8 126

EUR 6 094

EUR 4 375

EUR 3 282

EUR 625

EUR 469

Maksa par vielu apjomā virs 1 000 tonnām

EUR 21 904

EUR 16 428

EUR 11 795

EUR 8 846

EUR 1 685

EUR 1 264

II PIELIKUMS

Maksājumi par reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 17. panta 2. punktu, 18. panta 2. un 3. punktu vai 19. pantu

1. tabula

Standarta maksa

 

Individuāla iesniegšana

Kopīga iesniegšana

Maksa

EUR 1 739

EUR 1 304


2. tabula

Samazināta maksa MVU

 

Vidējais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Vidējais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Maksa

EUR 1 131

EUR 848

EUR 609

EUR 457

EUR 87

EUR 65

III PIELIKUMS

Maksājumi par reģistrācijas dokumentācijas atjauninājumiem, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 22. pantu

1. tabula

Standarta maksa par tonnāžas diapazona atjauninājumiem

 

Individuāla iesniegšana

Kopīga iesniegšana

No 1–10 tonnu diapazona uz 10–100 tonnu diapazonu

EUR 2 935

EUR 2 201

No 1–10 tonnu diapazona uz 100–1 000 tonnu diapazonu

EUR 10 762

EUR 8 071

No 1–10 tonnu diapazona uz diapazonu virs 1 000 tonnām

EUR 31 960

EUR 23 970

No 10–100 tonnu diapazona uz 100–1 000 tonnu diapazonu

EUR 7 827

EUR 5 870

No 10–100 tonnu diapazona uz diapazonu virs 1 000 tonnām

EUR 29 025

EUR 21 768

No 100–1 000 tonnu diapazona uz diapazonu virs 1 000 tonnām

EUR 21 198

EUR 15 898


2. tabula

Samazināta maksa MVU par tonnāžas diapazona atjauninājumiem

 

Vidējais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Vidējais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(kopīga iesniegšana)

No 1–10 tonnu diapazona uz 10–100 tonnu diapazonu

EUR 1 908

EUR 1 431

EUR 1 027

EUR 770

EUR 147

EUR 110

No 1–10 tonnu diapazona uz 100–1 000 tonnu diapazonu

EUR 6 995

EUR 5 246

EUR 3 767

EUR 2 825

EUR 538

EUR 404

No 1–10 tonnu diapazona uz diapazonu virs 1 000 tonnām

EUR 20 774

EUR 15 580

EUR 11 186

EUR 8 389

EUR 1 598

EUR 1 198

No 10–100 tonnu diapazona uz 100–1 000 tonnu diapazonu

EUR 5 087

EUR 3 816

EUR 2 739

EUR 2 055

EUR 391

EUR 294

No 10–100 tonnu diapazona uz diapazonu virs 1 000 tonnām

EUR 18 866

EUR 14 150

EUR 10 159

EUR 7 619

EUR 1 451

EUR 1 088

No 100–1 000 tonnu diapazona uz diapazonu virs 1 000 tonnām

EUR 13 779

EUR 10 334

EUR 7 419

EUR 5 564

EUR 1 060

EUR 795


3. tabula

Maksa par citiem atjauninājumiem

Atjauninājuma veids

Reģistrētāja datu maiņa, kas saistīta ar juridiskās personas maiņu

EUR 1 631

Atjauninājuma veids

Individuāla iesniegšana

Kopīga iesniegšana

Izmaiņas reģistrācijas pieteikumā minētās informācijas piekļuves nosacījumos

Vielas tīrības pakāpe un/vai tās piemaisījumu vai piedevu identitāte

EUR 4 892

EUR 3 669

Attiecīgais tonnāžas diapazons

EUR 1 631

EUR 1 223

Izpētes kopsavilkums vai koncentrēts izpētes kopsavilkums

EUR 4 892

EUR 3 669

Drošības datu lapā iekļautā informācija

EUR 3 261

EUR 2 446

Vielas tirdzniecības nosaukums

EUR 1 631

EUR 1 223

IUPAC nosaukums jaunām vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā

EUR 1 631

EUR 1 223

IUPAC nosaukums vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā un tiek izmantotas kā starpprodukti, zinātniskajai pētniecībai un izstrādei vai uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei

EUR 1 631

EUR 1 223


4. tabula

Samazināta maksa MVU par citiem atjauninājumiem

Atjauninājuma veids

Vidējais uzņēmums

Mazais uzņēmums

Mikrouzņēmums

Reģistrētāja datu maiņa, kas saistīta ar juridiskās personas maiņu

EUR 1 060

EUR 571

EUR 82

Atjauninājuma veids

Vidējais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Vidējais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Izmaiņas reģistrācijas pieteikumā minētās informācijas piekļuves nosacījumos

Vielas tīrības pakāpe un/vai tās piemaisījumu vai piedevu identitāte

EUR 3 180

EUR 2 385

EUR 1 712

EUR 1 284

EUR 245

EUR 183

Attiecīgais tonnāžas diapazons

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

Izpētes kopsavilkums vai koncentrēts izpētes kopsavilkums

EUR 3 180

EUR 2 385

EUR 1 712

EUR 1 284

EUR 245

EUR 183

Drošības datu lapā iekļautā informācija

EUR 2 120

EUR 1 590

EUR 1 141

EUR 856

EUR 163

EUR 122

Vielas tirdzniecības nosaukums

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

IUPAC nosaukums jaunām vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

IUPAC nosaukums vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā un tiek izmantotas kā starpprodukti, zinātniskajai pētniecībai un izstrādei vai uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

IV PIELIKUMS

Maksājumi par pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu

1. tabula

Standarta maksa

Informācija, par kuru iesniegts lūgums ievērot konfidencialitāti

Individuāla iesniegšana

Kopīga iesniegšana

Vielas tīrības pakāpe un/vai tās piemaisījumu vai piedevu identitāte

EUR 4 892

EUR 3 669

Attiecīgais tonnāžas diapazons

EUR 1 631

EUR 1 223

Izpētes kopsavilkums vai koncentrēts izpētes kopsavilkums

EUR 4 892

EUR 3 669

Drošības datu lapā iekļautā informācija

EUR 3 261

EUR 2 446

Vielas tirdzniecības nosaukums

EUR 1 631

EUR 1 223

IUPAC nosaukums jaunām vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā

EUR 1 631

EUR 1 223

IUPAC nosaukums vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā un tiek izmantotas kā starpprodukti, zinātniskajai pētniecībai un izstrādei vai uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei

EUR 1 631

EUR 1 223


2. tabula

Samazināta maksa MVU

Informācija, par kuru iesniegts lūgums ievērot konfidencialitāti

Vidējais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Vidējais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mazais uzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(individuāla iesniegšana)

Mikrouzņēmums

(kopīga iesniegšana)

Vielas tīrības pakāpe un/vai tās piemaisījumu vai piedevu identitāte

EUR 3 180

EUR 2 385

EUR 1 712

EUR 1 284

EUR 245

EUR 183

Attiecīgais tonnāžas diapazons

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

Izpētes kopsavilkums vai koncentrēts izpētes kopsavilkums

EUR 3 180

EUR 2 385

EUR 1 712

EUR 1 284

EUR 245

EUR 183

Drošības datu lapā iekļautā informācija

EUR 2 120

EUR 1 590

EUR 1 141

EUR 856

EUR 163

EUR 122

Vielas tirdzniecības nosaukums

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

IUPAC nosaukums jaunām vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

IUPAC nosaukums vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā un tiek izmantotas kā starpprodukti, zinātniskajai pētniecībai un izstrādei vai uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei

EUR 1 060

EUR 795

EUR 571

EUR 428

EUR 82

EUR 61

V PIELIKUMS

Maksājumi par PPORD paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 9. pantu

1. tabula

Maksa par PPORD paziņojumiem

Standarta maksa

EUR 544

Samazināta maksa vidējiem uzņēmumiem

EUR 353

Samazināta maksa mazajiem uzņēmumiem

EUR 190

Samazināta maksa mikrouzņēmumiem

EUR 27


2. tabula

Maksa par termiņa pagarinājumu atbrīvojumam no pienākuma reģistrēt PPORD

Standarta maksa

EUR 1 087

Samazināta maksa vidējiem uzņēmumiem

EUR 707

Samazināta maksa mazajiem uzņēmumiem

EUR 380

Samazināta maksa mikrouzņēmumiem

EUR 54

VI PIELIKUMS

Maksājumi par licences pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 62. pantu

1. tabula

Standarta maksa

Pamatmaksa

EUR 54 100

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 10 820

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 10 820

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs nav MVU: EUR 40 575

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir vidējais uzņēmums: EUR 30 431

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mazais uzņēmums: EUR 18 259

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 058


2. tabula

Samazināta maksa vidējiem uzņēmumiem

Pamatmaksa

EUR 40 575

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 8 115

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 8 115

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir vidējais uzņēmums: EUR 30 431

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mazais uzņēmums: EUR 18 259

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 058


3. tabula

Samazināta maksa mazajiem uzņēmumiem

Pamatmaksa

EUR 24 345

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 4 869

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 4 869

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mazais uzņēmums: EUR 18 259

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 058


4. tabula

Samazināta maksa mikrouzņēmumiem

Pamatmaksa

EUR 5 410

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 1 082

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 1 082

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 057

VII PIELIKUMS

Maksājumi par licenču pārskatīšanu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 61. pantu

1. tabula

Standarta maksa

Pamatmaksa

EUR 54 100

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 10 820

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 10 820

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs nav MVU: EUR 40 575

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir vidējais uzņēmums: EUR 30 431

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mazais uzņēmums: EUR 18 259

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 058


2. tabula

Samazināta maksa vidējiem uzņēmumiem

Pamatmaksa

EUR 40 575

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 8 115

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 8 115

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir vidējais uzņēmums: EUR 30 431

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mazais uzņēmums: EUR 18 259

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 058


3. tabula

Samazināta maksa mazajiem uzņēmumiem

Pamatmaksa

EUR 24 345

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 4 869

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 4 869

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mazais uzņēmums: EUR 18 259

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 058


4. tabula

Samazināta maksa mikrouzņēmumiem

Pamatmaksa

EUR 5 410

Papildmaksa par katru nākamo lietošanas veidu

EUR 1 082

Papildmaksa par katru nākamo vielu

EUR 1 082

Papildmaksa par katru nākamo pieteikuma iesniedzēju

Nākamais pieteikuma iesniedzējs ir mikrouzņēmums: EUR 4 058

VIII PIELIKUMS

Maksājumi par apelācijām, kas iesniegtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 92. pantu

1. tabula

Standarta maksa

Apelācija pret lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar:

Maksa

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 9. vai 20. pantu

EUR 2 392

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. vai 30. pantu

EUR 4 783

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 51. pantu

EUR 7 175


2. tabula

Samazināta maksa MVU

Apelācija pret lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar:

Maksa

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 9. vai 20. pantu

EUR 1 794

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 27. vai 30. pantu

EUR 3 587

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 51. pantu

EUR 5 381


5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/865

(2015. gada 4. jūnijs),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un stiepļu vijumu (PSC stiepļu un stiepļu vijumu) importam pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 383/2009 (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 986/2012 (3), noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes (“Ķīna”) iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un stiepļu vijumu (PSC stiepļu un stiepļu vijumu) importam.

(2)

Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 46,2 % apmērā, izņemot Kiswire Qingdao, Ltd (0 %), kā arī Ossen Innovation Materials Co. Joint Stock Company Ltd un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd (abiem 31,1 %).

2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc paziņojuma par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4) publicēšanas Komisija 2014. gada 7. februārī saņēma pieprasījumu sākt šo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(4)

Pieprasījumu iesniedza European Stress Information Service (“ESIS)” (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu PSC stiepļu un stiepļu vijumu Savienības kopējā ražošanas apjoma.

(5)

Pieprasījums ir pamatots ar to, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, atkārtotos.

3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2014. gada 8. maijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5) publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4.   Attiecīgie periodi, ko aptver termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana

(7)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.   Izmeklēšanā un atlasē iesaistītās personas

(8)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, importētājiem un lietotājiem Savienībā, par kuriem zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī Ķīnas pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju skaits ir acīmredzami liels, tāpēc Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veikt minēto ieinteresēto personu atlasi.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu. Izlasē bija pieci Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja 64 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas kopapjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pagaidu izlasi, bet piezīmes netika saņemtas. Tāpēc pagaidu izlase tika apstiprināta un tiek uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu jāveic Ķīnas ražotāju eksportētāju un nesaistītu Savienības importētāju atlase, minētās personas tika aicinātas paziņot par sevi un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tomēr, tā kā neviena no šīm personām nepieteicās, ražotāju eksportētāju un nesaistītu importētāju atlase nebija vajadzīga.

6.   Anketas un pārbaude

(12)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(13)

Tāpēc Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visām pārējām personām, kuras to pieprasīja termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, proti, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, zināmajiem ražotājiem astoņās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tajās notiek līdzīgā ražojuma ražošana, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un zināmajiem lietotājiem Savienībā.

(14)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un vēl divpadsmit citiem ražotājiem. Viena atbilde uz anketas jautājumiem tika saņemta no lietotāja. Vienpadsmit lietotāji un trīs piegādātāji iesniedza rakstisku informāciju. Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs neatbildēja uz anketas jautājumiem. Trīs atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no ražotājiem tirgus ekonomikas trešās valstīs.

(15)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

a)

izlasē iekļautie Savienības ražotāji:

CB Trafilati Acciai, Tezze sul Breta, Itālija,

D&D Drótáru Ipari és Kereskedelmi, Miskolc, Ungārija,

DWK Drahtwerk GmbH, Köln, Vācija,

Nedri Spanstaal BV, Venlo, Nīderlande,

Trenzas y Cables de Acero PSC, Santander, Spānija;

b)

ražotājs tirgus ekonomikas trešajā valstī:

Scaw South Africa (Pty) Limited, Germiston, Dienvidāfrika.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(16)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes neleģētā tērauda stieples (neplakētas vai nepārklātas un plakētas vai pārklātas ar cinku) un neleģētā tērauda (plakētu vai neplakētu un pārklātu vai nepārklātu) stiepļu vijumi, kam ir ne vairāk kā 18 stieples ar oglekļa masas saturu 0,6 % vai vairāk, kā šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 3 mm un kas patlaban atbilst KN kodiem ex 7217 10 90, ex 7217 20 90, ex 7312 10 61, ex 7312 10 65 un ex 7312 10 69. Patlaban spēkā esošie antidempinga maksājumi neattiecas uz septiņu cinkotu (taču nepārklātu ar citiem materiāliem) stiepļu vijumiem, kuros centrālās stieples diametrs ir vienāds ar diametru jebkurai citai no sešām pārējām stieplēm vai ne vairāk kā 3 % lielāks par to, un šī pārskatīšana uz tiem neattiecas.

(17)

Lai gan attiecīgo ražojumu galvenokārt izmanto būvniecības nozarē betona stiegrošanai, taču to var atrast arī piekares elementos un vanšu tiltos. To ražo no oglekļa tērauda stiepļu stieņiem, kas ir notīrīti, vilkti, sakarsēti un stiepļu vijumu gadījumā – spirāļveidīgi savīti kopā, lai atbilstu konkrētajiem diametra, izturības un stabilitātes rādītājiem.

2.   Līdzīgais ražojums

(18)

Pārskatīšanas izmeklēšana liecina, ka PSC stieplēm un stiepļu vijumiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare Savienībā un ko ražo un pārdod vietējā tirgū Dienvidāfrikā, kuru izmantoja par analogo valsti, un tiem, ko ražo Ķīnā un, iespējams, pārdod Savienībā, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienāds pamatpielietojums.

(19)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Ievadpiezīmes

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Ķīnas varētu turpināties vai atkārtoties.

(21)

Ķīna pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja niecīgu attiecīgā ražojuma daudzumu. Tādēļ dempings no Ķīnas, visticamāk, neturpinātos. Novērtējums, izmantojot eksporta cenas uz citām trešām valstīm, tika veikts vienīgi attiecībā uz dempinga atkārtošanās iespējamību.

(22)

Kā norādīts iepriekš 14. apsvērumā, Komisija nesaņēma atbildes no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kopējās analīzes, tostarp dempinga aprēķina, pamatā ir pieejamie fakti. Ķīnas iestādes tika attiecīgi informētas par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un pamatot konstatējumus ar pieejamajiem faktiem.

(23)

Tāpēc dempinga atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju līdzās citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistikai par importu un eksportu (Eurostat, Ķīnas un citu trešo valstu statistikai) un nozares ziņojumiem.

2.   Analogā valsts

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Ķīna nav uzskatāma par tirgus ekonomikas valsti. Sākotnējā izmeklēšanā Turcija tika izmantota par tirgus ekonomikas trešo valsti normālās vērtības noteikšanai (“analogā valsts”).

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija: i) paredzēja atkārtoti izmantot Turciju par analogo valsti šajā termiņa beigu pārskatīšanā, kā ierosinājis pieprasījuma iesniedzējs; ii) noteica citas tirgus ekonomikas trešās valstis, kas eksportē PSC stieples un stiepļu vijumus uz Savienību, proti, Brazīliju, Indiju, Krieviju, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju un Taizemi. Šīm valstīm 2013. gadā bija augstākie PSC stiepļu un stiepļu vijumu importa apjomi uz Savienību (pamatojoties uz Eurostat datiem).

(26)

Komisija pārbaudīja, vai PSC stiepļu un stiepļu vijumu ražošana un pārdošana notiek minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tajās tiek ražotas PSC stieples un stiepļu vijumi. Komisija sazinājās ar ražotājiem un to nozares apvienībām septiņās tērauda ražotājvalstīs, kas minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, un ASV.

(27)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no ražotājiem Indijā, Dienvidāfrikā un Turcijā. Pieprasījuma iesniedzējs iebilda pret Indijas izmantošanu par analogo valsti, apgalvojot, ka tās vietējo tirgu kropļo valdības subsīdijas, kas nodrošina priekšrocības tērauda nozarei. Komisija nesaņēma piezīmes no citām ieinteresētajām personām.

(28)

Komisija secināja, ka Dienvidāfrika ir piemērotākā analogā valsts šajā pārskatīšanā, pamatojoties uz šādiem aspektiem:

attiecīgā ražojuma veidu pilnīgs aptvērums,

tādu pašu kvalitātes standartu esība kā Savienības tirgū, ņemot vērā fizikālās un tehniskās pamatīpašības,

to datu kvalitāte un pilnīgums, kuri iesniegti, atbildot uz anketas jautājumiem,

pietiekams konkurences līmenis vietējā tirgū,

pietiekams ražotāja, kurš sadarbojās, iekšzemes pārdošanas apjoms.

3.   Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.1.   Normālās vērtības noteikšana

(29)

Informāciju, kuru saņēma no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, izmantoja par pamatu, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnu.

(30)

Komisija vispirms pārbaudīja, vai analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem bija vismaz 5 % no kopējā PSC stiepļu un stiepļu vijumu eksporta pārdošanas apjoma trešām valstīm, kas tika izmantots dempinga aprēķinos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz šo informāciju, ražotāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvs.

(31)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas pārdoti vietējā tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus pārdeva eksportam trešās valstīs, kas tika izmantotas dempinga aprēķinos.

(32)

Tad Komisija katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjomus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(33)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko iekšzemes cenu katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir bijusi rentabla, ja:

a)

tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, sasniedz vairāk nekā 80 % no kopējā šā ražojuma veida pārdošanas apjoma; kā arī

b)

ja šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām.

(34)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(35)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā iekšzemes cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

a)

konkrētā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms ir 80 % vai mazāk no šā ražojuma veida pārdošanas kopapjoma; vai

b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zem vienības ražošanas izmaksām.

(36)

Vienam ražojuma veidam, attiecībā uz ko netika konstatēta pārdošana analogās valsts vietējā tirgū, normālā vērtība tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pieskaitot vidējām svērtajām līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām konkrētu summu, kas noteikta, ņemot vērā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu šī summa bija balstīta uz faktiskajiem datiem, kuri attiecas uz analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastajā tirdzniecības apritē.

3.2.   Iespējamās eksporta cenas noteikšana

(38)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem.

(39)

Komisija analizēja Eurostat statistiku. Tomēr no Ķīnas importētie ražojuma daudzumi bija ļoti nelieli, tādēļ to cenas netika uzskatītas par reprezentatīvām.

(40)

Komisija analizēja Ķīnas tirdzniecības statistiku. Šajā statistikā attiecīgais ražojums bija klasificēts ar HS kodiem, kuros bija iekļauti citi ievērojami augstākas vērtības ražojumi, piemēram, nerūsējošā tērauda ražojumi un tērauda stiepļu troses. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nevar izmantot Ķīnas tirdzniecības statistiku, lai noteiktu attiecīgā ražojuma iespējamo eksporta cenu.

(41)

Komisija atlasīja nozīmīgākos galamērķus, uz kuriem veikts Ķīnas eksports ar tiem HS kodiem, kuros ietilpst attiecīgais ražojums (Brazīliju, Japānu, Malaiziju, Dienvidkoreju, ASV un Vjetnamu). Komisija arī pārbaudīja, vai šo valstu importa statistikā var identificēt PSC stieples un stiepļu vijumus kā attiecīgo ražojumu, un pierādīja, ka šādas PSC stieples un stiepļu vijumi ir importēti lielos apjomos. Tikai dažu šo valstu tirdzniecības statistika atbilda šiem diviem kritērijiem, tāpēc iespējamo eksporta cenu noteica, pamatojoties uz šādu tirdzniecības statistiku par importu no Ķīnas.

3.3.   Salīdzinājums

(42)

Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja FOB (Ķīna) līmenī.

(43)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transportēšanas izmaksu un apdrošināšanas izmaksu atšķirībām, neatmaksājamu PVN, eksporta izmaksām, rabatiem un atlaidēm.

3.4.   Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(44)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē bija 27,2 %.

4.   Eksporta dinamika antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā

4.1.   Ražotāju eksportētāju ražošanas jauda

(45)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, tika izmantoti šādi avoti:

pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija,

publiski pieejamās publikācijas,

sākotnējā izmeklēšanā savāktā informācija.

(46)

Ķīnas tērauda ražošanas nozare ir pazīstama kā pārliecinoši lielākā pasaulē. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju 2013. gadā ikgadējā izlaide Ķīnā bija no 2,5 līdz 3 milj. tonnu PSC stiepļu un stiepļu vijumu un lēstā jauda – no 4 līdz 5 milj. tonnu. No šīs produkcijas 1 līdz 1,5 milj. tonnu tika eksportēti uz trešām valstīm un 1 līdz 2 milj. tonnu pārdeva vietējā tirgū. PSC stiepļu un stiepļu vijumu imports Ķīnā bija nenozīmīgs. Neizmantotā ražošanas jauda Ķīnā (proti, 1,5 līdz 2 milj. tonnu) vismaz trīs reizes pārsniedz Savienības tirgus lielumu.

(47)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka PSC stiepļu un stiepļu vijumu ražošanas jauda Ķīnā ievērojami pārsniedz 11 milj. tonnu gadā. Ja iekšzemes un eksporta tirdzniecība būtu no 6 līdz 7 milj. tonnu gadā, kopējā neizmantotā jauda pārsniegtu 4 milj. tonnu.

(48)

Pirms tika noteikti pasākumi, imports no Ķīnas triju gadu laikā pieauga septiņkārt, sasniedzot gandrīz 87 000 tonnas (kas ir 8,2 % no patēriņa sākotnējās izmeklēšanas laikā un 17 % no Savienības tirgus patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(49)

Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv būtisks risks, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdos ievērojamu daudzumu PSC stiepļu un stiepļu vijumu Savienības tirgū.

4.2.   Savienības tirgus pievilcība

(50)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, konstatējumu pamatā ir pieejamie fakti. Tādējādi novērtējums par tirdzniecības novirzīšanas risku uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti, balstās uz publiski pieejamiem avotiem.

(51)

Savienības tirgus ir ievērojams, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā vērtība bija aptuveni 365 milj. euro. Turklāt salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām šajā izmeklēšanā tika noteikta Ķīnas eksporta cenu samazinājuma starpība – 47 % – attiecībā pret attiecīgajām trešajām valstīm, kas minētas 41. apsvērumā. Šīs cenu atšķirības noteikti liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas spēju konkurēt ar cenu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(52)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas minēja aspektus, kuri līdzās cenām Savienības tirgū liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu. Tie ir šādi:

pārredzams un prognozējamas iepirkumu procedūras,

labvēlīgi maksāšanas noteikumi,

liela mēroga pircēji, kas patērē daudz PSC stiepļu un stiepļu vijumu,

būvniecības nozares atgūšanās dažās dalībvalstīs.

Šie aspekti liecina, ka cena nav vienīgais elements, kas padara Savienības tirgu atraktīvu Ķīnas eksportētājiem.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja pastāv ievērojams tirdzniecības novirzīšanas risks no mazāk pievilcīgām trešām valstīm uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

5.   Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību

(54)

Pieejamā neizmantotā jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgums liek secināt – pastāv risks, ka Ķīnas attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām ievērojami pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(55)

Līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā ražoja 21 Savienības ražotājs. Šis 21 uzņēmums pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veido Savienības ražošanas nozari.

E.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Savienībā

(56)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, proti, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū tā pieskaitīja importu no Ķīnas un citām trešām valstīm, izmantojot Eurostat datus Taric (Eiropas Savienības integrētais tarifs) kodu līmenī.

(57)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Kopējais patēriņš Savienībā (tonnas)

564 973

561 342

504 591

508 226

497 708

Indekss

100

99

89

90

88

Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(58)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Šī pieprasījuma samazināšanās notika galvenokārt 2011.–2012. gadā un atspoguļo vispārējo tendenci visā būvniecības nozarē pēc finanšu krīzes.

2.   Imports no attiecīgās valsts

2.1.   Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(59)

Ķīnas importa apjoms un tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(60)

Attiecīgās valsts importa apjoms Savienībā un tā tirgus daļa mainījās šādi.

2. tabula

Ķīnas importa apjoms un tirgus daļa

Valsts

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Ķīna

Apjoms (tonnas)

676

5

503

76

99

Indekss

100

1

74

11

15

Tirgus daļa

0,1 %

0,0 %

0,1 %

0,0 %

0,0 %

Avots: Eurostat (Taric).

(61)

Antidempinga pasākumu noteikšana gandrīz apturēja Ķīnas izcelsmes importu. Attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importa apjoms bija ļoti mazs un samazinājās no 676 tonnām 2010. gadā (0,1 % no Savienības tirgus) līdz 99 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

2.2.   Attiecīgās valsts izcelsmes importa cenas

(62)

Ķīnas attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija izmantojams, lai no tā varētu izdarīt jēgpilnus secinājumus.

(63)

Tā kā nebija iespējams izmantot Ķīnas tirdzniecības statistiku par Ķīnas eksportu uz citiem tirgiem (skatīt iepriekš 40. apsvērumu), iespējamā eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz konkrētu trešo valstu tirdzniecības statistiku par PSC stiepļu un stiepļu vijumu importu no Ķīnas (skatīt iepriekš 41. apsvērumu).

(64)

Tika salīdzinātas cenas līdzīgajam ražojumam, kuru ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un PSC stieplēm un stiepļu vijumiem, ko ražo Ķīnā un pārdod konkrētām trešām valstīm, šīs cenas koriģējot, lai ņemtu vērā CIF cenu uz Savienības robežas.

(65)

Cenu salīdzinājums liecināja par ievērojamu iespējamu cenu samazinājuma starpību – 47 %.

3.   Imports no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi

(66)

Citu trešo valstu importa apjoms, tirgus daļa un cenas mainījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms no citām trešām valstīm un šā importa tirgus daļa

Valsts

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Taizeme

Apjoms (tonnas)

11 454

12 889

11 371

8 061

6 416

Indekss

100

113

99

70

56

Tirgus daļa

2,0 %

2,3 %

2,3 %

1,6 %

1,3 %

Dienvidāfrika

Apjoms (tonnas)

1 681

561

1 727

6 682

6 463

Indekss

100

33

103

397

384

Tirgus daļa

0,3 %

0,1 %

0,3 %

1,3 %

1,3 %

Citas

Apjoms (tonnas)

12 981

15 867

16 690

12 036

10 911

Indekss

100

122

129

93

84

Tirgus daļa

2,3 %

2,8 %

3,3 %

2,4 %

2,2 %

Visas trešās valstis (izņemot Ķīnu)

Apjoms (tonnas)

26 112

29 316

29 788

26 779

23 790

Indekss

100

112

114

103

91

Tirgus daļa

4,6 %

5,2 %

5,9 %

5,3 %

4,8 %

Avots: Eurostat (Taric).

(67)

Importam no citām trešām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā bija relatīvi stabila tirgus daļa no 4,6 % līdz 5,9 %. Vairāk nekā puse no šā importa bija no Taizemes un Dienvidāfrikas. Starp citām eksportējošajām valstīm bija Indija, Krievija un Ukraina.

4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

4.1.   Makroekonomiskie rādītāji

4.1.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(69)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Ražošanas apjoms (tonnas)

687 576

657 933

609 099

615 466

602 692

Indekss

100

96

89

90

88

Ražošanas jauda

1 047 810

1 043 810

922 270

934 170

858 170

Indekss

100

100

88

89

82

Jaudas izmantojums

66 %

63 %

66 %

66 %

70 %

Indekss

100

96

101

100

107

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (visi ražotāji).

(70)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas stabilitāte noteica to, ka ražošanas apjoms precīzi atspoguļoja attiecīgā ražojuma patēriņa pārmaiņas Savienības tirgū.

(71)

Savienības ražošanas nozare reaģēja uz šo ražošanas apjoma samazināšanos, veicot ievērojamu pārstrukturēšanu. Pārstrukturēšana attiecīgajā periodā izraisīja ražošanas jaudas samazināšanos par 18 %; tas pārsniedza pieprasījuma kritumu.

(72)

Tā rezultātā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā uzlabojās no 66 % līdz 70 %. Tomēr tas bija zemāks par optimālo līmeni; tas liecina, ka Savienības ražošanas nozarē joprojām bija jaudas pārpalikums.

4.1.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(73)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (tonnās)

538 185

532 021

474 300

481 370

473 819

Indekss

100

99

88

89

88

Tirgus daļa

95,3 %

94,8 %

94,0 %

94,7 %

95,2 %

Indekss

100

99

99

99

100

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (visi ražotāji).

(74)

Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 12 % atbilstoši Savienības patēriņa pārmaiņām.

(75)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā kopumā bija stabila. Savienības ražošanas nozares vidējā cena pārskatīšanas perioda pēdējo trīs gadu laikā bija par 10 % mazāka nekā trešo valstu izcelsmes importa vidējā cena un kopumā līdzvērtīga pirms tam.

4.1.3.   Izaugsme

(76)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās proporcionāli Savienības patēriņam; tas izpaudās kā stabila tirgus daļa – 95,2 %.

4.1.4.   Nodarbinātība un produktivitāte

(77)

Nodarbinātība un produktivitāte attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Nodarbinātība un produktivitāte

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Darbinieku skaits

1 580

1 544

1 435

1 405

1 267

Indekss

100

98

91

89

80

Produktivitāte (tonnas uz vienu darbinieku)

435

426

424

438

476

Indekss

100

98

98

101

109

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (visi ražotāji).

(78)

Nozares pārstrukturēšanas rezultātā nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – no 1 580 nodarbinātajiem 2010. gadā līdz 1 267 nodarbinātajiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(79)

Attiecīgajā periodā produktivitāte palielinājās par 9 %. Iemesls bija straujāka nodarbinātības nevis ražošanas apjoma samazināšanās Savienībā.

4.2.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.2.1.   Cenas un cenu ietekmējoši faktori

(80)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/tonna)

767

822

782

741

726

Indekss

100

107

102

97

95

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/tonna)

784

834

789

741

726

Indekss

100

106

101

95

93

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (izlasē iekļautie ražotāji).

(81)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Palielinājums no 2010. gada līdz 2011. gadam un kritums nākamajā gadā galvenokārt atspoguļoja pieaugušās izejvielu izmaksas. Sekojošais cenas kritums vairāk ir saistīts ar cenu spiedienu, ko kopā izraisīja gan Savienības patēriņa samazināšanās, gan Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikums.

(82)

Attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas samazinājās par 7 %. Kā minēts iepriekš, pieaugumu pirmajos divos gados izraisīja izejvielu izmaksu kāpums. Patiecoties ievērojamajiem pārstrukturēšanas centieniem, ražošanas jaudas un ražīguma uzlabošanai, ražošanas nozare spēja līdzsvarot ražošanas izmaksas un vidējo pārdošanas cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

4.2.2.   Darbaspēka izmaksas

(83)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Vidējās algas uz vienu darbinieku (EUR)

41 351

43 035

44 440

43 429

43 942

Indekss

100

104

107

105

106

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (izlasē iekļautie ražotāji).

(84)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 6 %. Ja neņem vērā inflācijas radīto ietekmi, tas galvenokārt liecina par zaudētu darba vietu koncentrāciju valstīs ar mazām algu izmaksām un par produktivitātes uzlabošanas centieniem.

4.2.3.   Krājumi

(85)

Savienības ražošanas nozares krājumu līmenis attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Krājumi

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Krājumi perioda beigās (tonnās)

16 885

15 314

17 596

16 073

17 352

Indekss

100

91

115

91

108

Krājumi perioda beigās procentos no produkcijas apjoma

2,5 %

2,3 %

2,9 %

2,6 %

2,9 %

Indekss

100

95

118

106

117

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (izlasē iekļautie ražotāji).

(86)

Kopumā krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Tomēr krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, saglabājās stabilā un nelielā procentuālā apmērā no Savienības ražošanas apjoma.

4.2.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(87)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2010

2011

2012

2013

PIP

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veikto pārdevumu rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

– 3,2 %

– 2,7 %

– 1,5 %

– 0,8 %

– 0,5 %

Indekss

100

116

153

174

183

Naudas plūsma (EUR)

– 3,1 %

– 1,3 %

0,3 %

1,5 %

0,6 %

Indekss

100

158

211

248

221

Ieguldījumi (EUR)

3 204 173

1 851 350

1 300 200

1 464 117

1 673 643

Indekss

100

58

41

46

52

Ienākums no ieguldījumiem

– 13 %

– 16 %

– 9 %

– 8 %

– 6 %

Indekss

100

82

130

141

153

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (izlasē iekļautie ražotāji).

(88)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Kopumā izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā uzlabojās no ļoti zema sākumpunkta – 3,2 % līdz līmenim, kad ražošana notiek bez zaudējumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(89)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija tāda pati tendence kā rentabilitātei, proti, tā attiecīgajā periodā pastāvīgi uzlabojās, ar izteiktu uzlabojumu pēdējos trīs periodos līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(90)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 48 %. Tie galvenokārt bija ieguldījumi saistībā ar tehnisko apkopi.

(91)

Tāpat kā citi finanšu rādītāji ienākums no ieguldījuma līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā bija negatīvs, taču uzlabojās kopš 2011. gada. Atšķirība procentos no citiem finanšu rādītājiem atspoguļo mazu Savienības ražošanas nozares kapitāla intensitāti un neto aktīvu samazināšanos zemā ieguldījumu līmeņa dēļ.

(92)

Tādos ekonomikas apstākļos, kurus raksturo ierobežota piekļuve finansējumam, īpaši nozarēs, kuras ir saistītas ar būvniecību, un ņemot vērā Savienības ražošanas nozares finansiālo situāciju, tās spēja piesaistīt jaunu kapitālu bija ārkārtīgi ierobežota.

4.2.5.   Dempinga starpības lielums

(93)

Izmeklēšanā tika konstatēta dempinga atkārtošanās iespējamība ievērojamā mērogā. Tāpēc dempinga starpību nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

4.2.6.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(94)

Iepriekš aplūkotie makroekonomiskie rādītāji liecina – lai gan antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem, nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta un nestabila. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 12 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES samazinājās par 12 %, bet nodarbinātība samazinājās par 20 %. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem. Tādējādi pilnīga atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav konstatējama, un Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū.

5.   Secinājums par kaitējumu

(95)

Galvenie kaitējuma rādītāji liecināja par negatīvu tendenci, kas saistīta ar krīzes ietekmi būvniecības nozarē. Proti, patēriņš, produkcijas un pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

(96)

Tomēr pasākumi ir bijuši efektīvi un palīdzējuši Savienības ražošanas nozarei pārvarēt šo krīzi un veikt pārstrukturēšanu, kas izpaudās kā ražošanas jaudas un darbaspēka samazināšana.

(97)

Attiecīgā perioda pēdējos gados parādījušās uzlabojuma pazīmes, un var novērot produktivitātes pieaugumu un lielāku jaudas izmantojumu. Turklāt ražošanas izmaksas gandrīz atbilst vidējai pārdošanas cenai.

(98)

Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils. Kaut arī lielākā daļa finanšu rādītāju ir uzlabojušies, tomēr tie nav sasnieguši ilgtspējīgu līmeni. Patēriņš un cenas joprojām ir mazas, un ir pazīmes, kas liecina par joprojām pastāvošo pārmērīgo jaudu Savienībā.

(99)

Antidempinga pasākumi zināmā mērā ir sasnieguši mērķi, jo daļēji novērsts kaitējums, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no Ķīnas. Lai gan finanšu rādītāji, piemēram, rentabilitāte un ienākums no ieguldījuma, visā attiecīgajā periodā ir uzlabojušies, tie joprojām ir negatīvi. Arī naudas plūsmas rādītājs uzlabojās un kļuva nedaudz pozitīvs. Tādējādi ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga ietekmes un joprojām ir nestabila un līdz ar to viegli ietekmējama gadījumā, ja imports par dempinga cenām atkārtotos.

(100)

Pat ja Savienības ražošanas nozares nestabilitāti varētu vērtēt kā būtisku kaitējumu, tas nav saistāms ar importu no Ķīnas, kam Savienības tirgū ir tirgus daļa, kura ir mazāka par 1 %. Ja nebija cenu spiediena no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu tirgus daļu un samazināt zaudējumus.

F.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Ievadpiezīme

(101)

Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir uzlabojies, bet joprojām ir nestabils. Visā attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas bija niecīgs. Tajā pašā laikā, kā norādīts iepriekš 20. līdz 54. apsvērumā, izmeklēšana pierādīja, ka pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība gadījumā, ja pasākumus atceltu.

2.   Paredzamā Ķīnas izcelsmes importa apjoma ietekme un iespaids uz cenām pasākumu atcelšanas gadījumā

(102)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja patlaban spēkā esošie pasākumi beigtos, proti, Ķīnas izcelsmes importa potenciālo ietekmi uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari.

(103)

Šajā analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotajai jaudai un cenu stratēģijai, veicot eksportu uz citām valstīm.

(104)

Kā noteikts iepriekš 46. apsvērumā, kopējā neizmantotā jauda PSC stiepļu un stiepļu vijumu ražošanā Ķīnā 2013. gadā bija aptuveni 1,7 milj. tonnu. Šis apjoms ievērojami pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā minētajā periodā.

(105)

Var pamatoti secināt, ka vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas, visticamāk, tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, ja pasākumus atceltu.

(106)

Šajā sakarā, kā norādīts iepriekš 48. apsvērumā, pirms tika noteikti patlaban spēkā esošie pasākumi, imports no Ķīnas triju gadu laikā pieauga septiņkārt, sasniedzot gandrīz 87 000 tonnas (kas ir 8,2 % no patēriņa sākotnējās izmeklēšanas laikā vai 17 % no Savienības tirgus pašreizējā patēriņa). Tas liecina, ka Ķīnas izcelsmes imports spēj ātri ieplūst Savienības tirgū, ja nav pasākumu.

(107)

Kā minēts iepriekš 65. apsvērumā, ja netiktu piemēroti antidempinga maksājumi, Ķīnas izcelsmes importa cenas visticamāk būtu zem Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām ar ievērojamu samazinājuma starpību (47 %). Šī ļoti lielā iespējamā cenu starpība, salīdzinot Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares cenas, padara Savienības tirgu pievilcīgāku Ķīnas eksportam par citu trešo valstu tirgiem. Ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt uz Savienību par cenām, kas būtu lielākas par cenām, kuras noteiktas eksportam uz trešām valstīm, un kas tomēr joprojām būtu mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(108)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinās cenu spiedienu un tirgus daļu Savienības tirgū, tādējādi izraisot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

3.   Secinājums

(109)

Ievērojot izmeklēšanas konstatējumus, proti, Ķīnas ražotāju eksportētāju lēsto neizmantoto jaudu un Ķīnas izcelsmes importa paredzamo cenu līmeni, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu kaitējuma atkārtošanos un vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares nestabilo stāvokli, jo Ķīnas imports par dempinga cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, visticamāk, palielinātos.

G.   SAVIENĪBAS INTERESES

(110)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības interešu noteikšana tika veikta, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, piegādātāju un lietotāju intereses.

(111)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(112)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(113)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi pret Ķīnas importu beigtos.

(114)

Ja pasākumi tiktu saglabāti, sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare spēs pilnībā īstenot pārstrukturēšanu un uzlabot rentabilitāti.

(115)

Tādēļ Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret Ķīnu būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

2.   Importētāju/tirgotāju intereses

(116)

Neviens importētājs/tirgotājs nepieteicās pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas.

(117)

Lai gan nevar izslēgt, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmē importētāju darbību, importētāji nav atkarīgi no Ķīnas un var iegādāties PSC stieples un stiepļu vijumus no citām piegādātājvalstīm, piemēram, Taizemes un Dienvidāfrikas.

3.   Piegādātāju intereses

(118)

Trīs piegādātāji pauda atbalstu pasākumiem. Divi no tiem bija stiepļu stieņu ražotāji un bija saistīti ar pieprasījuma iesniedzēju. Trešais uzņēmums piegādāja smērvielas un ķīmiskās vielas Savienības ražošanas nozarei.

(119)

Stiepļu stieņi, ko pārdod Savienības ražošanas nozarei, veido tikai nelielu daļu no kopējā apgrozījuma nozarē, tāpēc nav paredzams, ka pasākumu atcelšanai būs būtiska ietekme uz piegādātājiem. Tomēr stiepļu stieņu ražotāju interesēs ir saglabāt pasākumus.

4.   Lietotāju intereses

(120)

Divpadsmit lietotāji, tostarp viens uzņēmums ar lielu līdzīgā ražojuma iepirkuma apjomu, pieteicās šajā izmeklēšanā, lai paustu atbalstu pasākumiem.

(121)

Neviens lietotājs pilnībā neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tomēr sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka PSC stieples un stiepļu vijumi veidoja 5 % no lietotāju ražošanas izmaksām un mazāk par 1 % no to galapatērētāju izmaksām.

(122)

Ja nav noteikti pasākumi citām valstīm, izņemot Ķīnu, lietotājiem ir pieejami alternatīvi piegādes avoti. Turklāt lielākajiem Savienības ražotājiem ir līdzīgas tirgus daļas, kas uztur augsta līmeņa iekšējo konkurenci.

(123)

Lietotāji, kas pieteicās, izteica bažas par to, ka pasākumu atcelšana varētu destabilizēt Savienības ražošanas nozari un tādējādi ietekmēt piegādes ķēdes uzticamību. Tiem svarīgāka bija piegādes drošība nevis iespēja ietaupīt izmaksas.

5.   Secinājums par Savienības interesēm

(124)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret Ķīnu.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(125)

No minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un stiepļu vijumu (PSC stiepļu un stiepļu vijumu) importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 383/2009.

(126)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir piemērojamas tikai to attiecīgo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(127)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (6). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(128)

Šī regula ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums, importējot Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda stieples (neplakētas vai nepārklātas un plakētas vai pārklātas ar cinku) un neleģētā tērauda (plakētu vai neplakētu un pārklātu vai nepārklātu) stiepļu vijumus, kam ir ne vairāk kā 18 stieples ar oglekļa masas saturu 0,6 % vai vairāk, kā šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 3 mm un kas patlaban atbilst KN kodiem ex 7217 10 90, ex 7217 20 90, ex 7312 10 61, ex 7312 10 65 un ex 7312 10 69 (Taric kodi 7217109010, 7217209010, 7312106111, 7312106191, 7312106511, 7312106591, 7312106911 un 7312106991). Galīgais antidempinga maksājums neattiecas uz septiņu cinkotu (taču nepārklātu ar citiem materiāliem) stiepļu vijumiem, kuros centrālās stieples diametrs ir vienāds ar diametru jebkurai citai no sešām pārējām stieplēm vai ne vairāk kā 3 % lielāks par to.

2.   Antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas tiem ražojumiem, kas aprakstīti 1. punktā un ko ražo norādītie uzņēmumi, ir šāda.

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Kiswire Qingdao, Ltd, Qingdao

0 %

A899

Ossen Innovation Materials Co. Joint Stock Company Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang

31,1 %

A952

Visi pārējie uzņēmumi

46,2 %

A999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteikto individuālo maksājuma likmi piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst pielikumā minētajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Padomes 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 383/2009, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu dzelzs vai neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (PSC stieples un dzīslas) importam (OV L 118, 13.5.2009., 1. lpp.).

(3)  Padomes 2012. gada 22. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 986/2012, ar ko precizē piemērošanas jomu galīgajiem antidempinga maksājumiem, kuri ar Regulu (EK) Nr. 383/2009 noteikti dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes PSC stiepļu un dzīslu jeb stiepļu vijumu importam (OV L 297, 26.10.2012., 1. lpp.).

(4)  OV C 270, 19.9.2013., 12. lpp.

(5)  OV C 138, 8.5.2014., 33. lpp.

(6)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt uzņēmuma amatpersonas parakstītai deklarācijai šādā formā.

1.

Rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats.

2.

Šāda deklarācija:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās [apjoms] PSC stiepļu un stiepļu vijumu, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (Taric papildu kods) (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.

Datums un paraksts”


5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/30


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/866

(2015. gada 4. jūnijs),

ar ko atsauc triju ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”),

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

informējot dalībvalstis,

tā kā:

A.   SAISTĪBAS UN CITI SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) Nr. 513/2013 (3) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Ražotāju eksportētāju grupa pilnvaroja Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (CCCME) tās vārdā iesniegt Komisijai cenu saistības, ko palāta arī izdarīja. No minēto cenu saistību noteikumiem izriet, ka cenu saistības ir pakete ar katra ražotāja eksportētāja individuālām cenu saistībām, ko administratīvi praktisku iemeslu dēļ koordinē CCCME.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2013/423/ES (4) pieņēma minētās cenu saistības attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu. Komisija ar Regulu (ES) Nr. 748/2013 (5) grozīja Regulu (ES) Nr. 513/2013, lai ieviestu tehniskas izmaiņas, kas bija vajadzīgas sakarā ar saistību pieņemšanu attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu moduļu un elementu (“attiecīgie ražojumi”) importam Savienībā. Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (7) noteica arī galīgo kompensācijas maksājumu attiecīgā ražojuma importam Savienībā.

(5)

Pēc paziņojuma par ražotāju eksportētāju grupas (“ražotāji eksportētāji”) un CCCME cenu saistību grozīto versiju Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (8) apstiprināja grozīto cenu saistību (“saistības”) pieņemšanu attiecībā uz galīgo pasākumu piemērošanas periodu. Lēmuma pielikumā ir uzskaitīti ražotāji eksportētāji, kuru saistības tika pieņemtas, tostarp:

a)

CSI Solar Power (China) Inc., Canadian Solar Manufacturing (Changshu) Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang) Inc. un CSI Cells Co. Ltd kopā ar to saistīto uzņēmumu Eiropas Savienībā, uz ko kopīgi attiecas Taric papildu kods B805 (Canadian Solar);

b)

ET Solar Industry Limited un ET Energy Co. Ltd kopā ar to saistītajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, uz ko kopīgi attiecas Taric papildu kods B819 (ET Solar); un

c)

Renesola Zhejiang Ltd un ReneSola Jiangsu Ltd kopā ar to saistītajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, uz ko kopīgi attiecas Taric papildu kods B921 (Renesola).

(6)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES (9) pieņēma ražotāju eksportētāju grupas un CCCME ierosinājumu izdarīt precizējumus par saistību īstenošanu attiecīgajam ražojumam, uz kuru attiecas saistības, proti, ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītiem moduļiem un elementiem, kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 8541 40 90 (Taric kodi 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039) un kurus ražo ražotāji eksportētāji (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”). Antidempinga un kompensācijas maksājumus, kas minēti 4. apsvērumā, kopā ar saistībām sauc par “pasākumiem”.

B.   SAISTĪBU NOTEIKUMI, KAS IR PĀRKĀPTI

(7)

Ražotāji eksportētāji piekrita, cita starpā, nepārdot ražojumu, uz kuru attiecas saistības, pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā zem noteiktas minimālās importa cenas (MIC) importa uz Savienību konkrētā gada līmenī, kas noteikts saistībās.

(8)

Turklāt saistībās neizsmeļošā sarakstā precizēts, kas ir saistību pārkāpums. Minētajā sarakstā konkrēti norādīta kompensējošu shēmu veidošana ar pircējiem un maldinošu deklarāciju sagatavošana par attiecīgā ražojuma izcelsmi vai eksportētāja identitāti.

(9)

Turklāt ražotāji eksportētāji apņēmās tiem pašiem pircējiem, kam tie pārdod ražojumu, uz kuru attiecas saistības, pārdot to ražotos vai tirgotos ražojumus, uz kuriem neattiecas saistības, nepārsniedzot attiecīgu nelielu procentuālo limitu no ražojuma, uz kuru attiecas saistības, kopējās pārdošanas vērtības (“paralēlās pārdošanas limits”).

(10)

Saistības ražotājiem eksportētājiem arī uzliek pienākumu reizi ceturksnī sniegt Komisijai detalizētu informāciju par visu savu eksporta pārdošanu un tālākpārdošanu Savienībā (“ceturkšņa ziņojumi”). Tas nozīmē, ka minētajos ceturkšņa ziņojumos ietvertajiem datiem ir jābūt pilnīgiem un pareiziem un ka paziņotie darījumi pilnībā atbilst saistību noteikumiem.

(11)

Lai nodrošinātu saistību izpildi, ražotāji eksportētāji arī apņēmās nodrošināt iespēju veikt pārbaudes apmeklējumus, kuros pārliecinās par Komisijai iesniegtajos ceturkšņa ziņojumos sniegto datu precizitāti un pilnīgumu, un sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskatītu par nepieciešamu.

C.   SAISTĪBU NOTEIKUMI, KAS KOMISIJAI ĻAUT VEIKT ATSAUKŠANU PĀRKĀPUMA NEESĪBAS GADĪJUMĀ

(12)

Saistībās arī noteikts, ka Komisija jebkurā saistību piemērošanas perioda brīdī var atsaukt saistību pieņemšanu, ja uzraudzība un izpilde izrādās neiespējama.

(13)

Turklāt saistībās ir paredzēts, ka Komisija pieņem saistības, pamatojoties uz uzticēšanos, un ka rīcība, kas varētu kaitēt izveidotajām attiecībām ar Komisiju, kuru pamatā ir uzticēšanās, ir pietiekams iemesls, lai atsauktu saistības.

D.   RAŽOTĀJU EKSPORTĒTĀJU UZRAUDZĪBA

(14)

Uzraugot saistību izpildi, Komisija pārbaudīja ražotāju eksportētāju iesniegto informāciju, kas bija būtiska saistībām. Turpmāk 15. līdz 32. apsvērumā uzskaitītie konstatējumi pievēršas problēmām, kas identificētas attiecībā uz Canadian Solar, ET Solar un ReneSola un kas Komisijai liek atsaukt saistību pieņemšanu attiecībā uz šiem trim ražotājiem eksportētājiem.

E.   IEMESLI ATSAUKT SAISTĪBU PIEŅEMŠANU

i)    Canadian Solar

(15)

Canadian Solar vairākiem pircējiem sniedza konkrētus labumus, kas nav uzskaitīti ceturkšņa ziņojumos. Komisija analizēja minētos nepaziņotos labumus un konstatēja, ka Canadian Solar ir pārkāpis savu saistībās noteikto ziņošanas pienākumu.

(16)

Turpmāka šo nepaziņoto labumu analīze lika secināt, ka Canadian Solar ir pārkāpis arī savu pienākumu ievērot MIC, jo, atņemot minētos labumus no pārdošanas cenām darījumos ar attiecīgajiem pircējiem, minētās cenas samazinājās zem MIC.

(17)

Turklāt Canadian Solar tiem pašiem pircējiem tajā pašā kalendārajā gadā paralēli pārdeva gan moduļus, uz ko attiecas saistības, gan moduļus, uz kuriem neattiecas saistības. Tas tika darīts, vienam un tam pašam pircējam lielos apmēros paralēli pārdodot, no vienas puses, Savienībā importētus moduļus, kam netika piemēroti pasākumi un kas pēc tam tika uzglabāti (izmantojot dažādus kanālus), un, no otras puses, ražojumu, uz kuru attiecas saistības. Minētie pārdošanas apjomi būtiski pārsniedza saistībās atļauto paralēlās pārdošanas limitu. Tādējādi Canadian Solar ir pārkāpis minēto limitu.

(18)

Turklāt Komisija analizēja minētā tirdzniecības modeļa ietekmi un secināja, ka pastāv liels šķērskompensācijas risks, ja vieniem un tiem pašiem pircējiem šādā daudzumā tiek pārdoti ražojumi, uz ko attiecas saistības, un ražojumi, uz kuriem neattiecas saistības, jo īpaši gadījumos, kad pārdošana notiek šādā ievērojamā daudzumā.

(19)

Canadian Solar savā darījumdarbības modelī izmantoja arī vienu nesaistītu pamatiekārtu ražotāju (OEM). Minētais OEM trešā valstī uzņēmuma Canadian Solar vajadzībām samontēja moduļus, kā tika apgalvots, izmantojot elementus no citas trešās valsts. Uzņēmuma Canadian Solar veiktajam OEM moduļu importam Savienībā nepiemēro saistības, jo saistības attiecas tikai uz tiešu pārdošanu no ĶTR uz Savienību. Līdz ar to minētais imports un pārdošana, kā arī OEM neietilpst Komisijas veiktajā uzraudzībā.

(20)

Komisija analizēja minētā tirdzniecības modeļa ietekmi uz saistību izpildes iespējamību. Komisija secināja, ka, lai gan ierobežotā mērā, minētais OEM padara uzņēmuma Canadian Solar saistību uzraudzību neiespējamu.

ii)    ET Solar

(21)

Ražojumu, uz kuru attiecas saistības, uzņēmums ET Solar pārdeva kā daļu no nokomplektētiem saules enerģijas parkiem. Uzņēmuma ET Solar ceturkšņa ziņojumos tika norādīts ražojuma, uz kuru attiecas saistības, imports Savienībā, bet netika norādīts tas, ka moduļi pārdoti saules enerģijas parkiem vai kā daļa no saules enerģijas parkiem. Tomēr saskaņā ar saistībām uzņēmumam ET Solar bija pienākums ziņot par minēto pārdošanu. Pārdodot saules enerģijas parku, ET Solar pārdeva preču un pakalpojumu paketi: parkā uzstādītos moduļus, atlikušās iekārtas, kas vajadzīgas parkam, kā arī parka būvniecības un tā pieslēgšanas tīklam pakalpojumu.

(22)

Turklāt nokomplektētu saules enerģijas parku pārdošana ir paralēla ražojuma, uz ko attiecas saistības, un ražojumu un pakalpojumu, uz kuriem neattiecas saistības, pārdošana vieniem un tiem pašiem pircējiem. Minētie pārdošanas apjomi būtiski pārsniedza saistībās atļauto paralēlās pārdošanas limitu. Tādējādi ET Solar ir pārkāpis minēto limitu.

(23)

Papildus tam Komisija analizēja minētā tirdzniecības modeļa ietekmi un secināja, ka pastāv liels šķērskompensācijas risks, ja vieniem un tiem pašiem pircējiem tiek pārdots ražojums, uz ko attiecas saistības, un ražojumi un pakalpojumi, uz kuriem neattiecas saistības, jo īpaši gadījumos, kad pārdošana notiek šādā ievērojamā daudzumā.

(24)

Turklāt, tā kā moduļu pārdošanas cenas pašas par sevi nav, ET Solar nespēj pierādīt, ka nokomplektētu saules enerģijas parku pārdošanā ir ievērotas MIC, jo pircējs maksā tikai kopējo cenu par iekārtu un nav sniegts uzticams sīkāks moduļu, citu iekārtu un pakalpojumu cenu sadalījums.

(25)

Visbeidzot, Komisija analizēja minētā tirdzniecības modeļa ietekmi un secināja arī to, ka tas padara uzņēmuma ET Solar saistību uzraudzību neiespējamu.

iii)    ReneSola

(26)

Uzņēmuma ReneSola darījumdarbības modelis papildus savu ražošanas jaudu izmantošanai ĶTR paļaujas uz tādu plašu tīklu ar nesaistītiem OEM trešās valstīs un Savienībā, kas samontē moduļus. Minētie OEM izmanto dažādas izcelsmes elementus, tostarp ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītus elementus. Minētie elementi vairākos gadījumos tiek importēti trešās valstīs un Savienībā, izmantojot saistītus uzņēmumus dažādās trešās valstīs.

(27)

Minēto OEM moduļu importam trešās valstīs un OEM sakomplektēto moduļu pārdošanai Savienībā nepiemēro saistības, jo saistības atļauj tikai tiešu pārdošanu no ĶTR uz Savienību. Līdz ar to minētais imports un pārdošana, kā arī OEM neietilpst Komisijas veiktajā uzraudzībā.

(28)

Komisija analizēja minētā tirdzniecības modeļa ietekmi un secināja, ka tas padara uzņēmuma ReneSola saistību uzraudzību neiespējamu.

(29)

Turklāt ReneSola savos ceturkšņa ziņojumos sniedza maldinošu informāciju par darījumiem ar saistītu importētāju Savienībā. Saistītā importētāja darījumu reģistrs, kas tika pārbaudīts uz vietas, nesakrīt ar eksporta pārdošanas apjomu, ko ReneSola ziņoja Komisijai saskaņā ar saistībām. Papildu pārbaudē tika konstatēts, ka ReneSola nav ziņojis par daudzu šim saistītajam importētājam paredzēto sūtījumu atcelšanu vai izmaiņām.

(30)

Komisija analizēja minētās nesakritības starp uzņēmuma ReneSola saistību ziņojumiem un faktiskajiem pārdošanas darījumiem un secināja, ka ReneSola ir pārkāpis savu saistībās noteikto ziņošanas pienākumu.

iv)   Secinājumi

(31)

Konstatētie saistību pārkāpumi un saistību izpildes neiespējamība, kas konstatēti attiecībā uz Canadian Solar, ET Solar un ReneSola, prasa saistību pieņemšanas atsaukšanu attiecībā uz minētajiem trim ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 7. punktu un 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 7. punktu un 13. panta 9. punktu, kā arī saskaņā ar saistību noteikumiem.

(32)

Turklāt Komisija analizēja Canadian Solar, ET Solar un ReneSola iepriekš 15. līdz 30. apsvērumā minēto darbību ietekmi uz to izveidotajām attiecībām ar Komisiju, kuru pamatā ir uzticēšanās un kuras nodibinātas saistību pieņemšanas brīdī. Komisija secināja, ka šīs darbības kopā ir kaitējušas attiecībām ar šiem trim ražotājiem eksportētājiem, kuru pamatā ir uzticēšanās. Tāpēc pārkāpumu kopums arī pamato to, ka saskaņā ar saistību noteikumiem saistību pieņemšana tiek atsaukta attiecībā uz minētajiem trim ražotājiem eksportētājiem.

F.   KOPĒJO SAISTĪBU IZPILDES IESPĒJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS

(33)

Saistībās paredzēts, ka individuāla ražotāja eksportētāja pārkāpums nenozīmē, ka saistību pieņemšana automātiski tiek atsaukta attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem. Šādā gadījumā Komisija novērtē konkrētā pārkāpuma ietekmi uz saistību izpildes iespējamību attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

(34)

Komisija ir attiecīgi novērtējusi Canadian Solar, ET Solar un ReneSola izdarīto pārkāpumu ietekmi uz saistību izpildes iespējamību attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

(35)

Atbildība par minētajiem pārkāpumiem ir jāuzņemas tikai attiecīgajiem trim ražotājiem eksportētājiem; uzraudzība un pārbaudes nav atklājušas nekādus sistemātiskus pārkāpumus, ko būtu izdarījis liels skaits ražotāju eksportētāju vai CCCME.

(36)

Tāpēc Komisija secina, ka saistību vispārējā darbība netiek ietekmēta un ka nav pamata atsaukt saistību pieņemšanu attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

G.   RAKSTISKI IESNIEGTA INFORMĀCIJA UN UZKLAUSĪŠANA

(37)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām un izteikt piezīmes saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu. Canadian Solar, ET Solar un ReneSola iesniedza piezīmes un tika uzklausīti. Uzklausīšanā piedalījās arī CCCME. Piezīmes iesniedza apvienība, kas pārstāv importētājus un ražojuma, uz ko attiecas saistības, lietotājus un apvienība, kura pārstāv Savienības saules enerģijas moduļu un elementu ražotājus.

i)    Canadian Solar

(38)

Canadian Solar apstrīdēja secinājumu, ka tas nav ziņojis par konkrētiem labumiem, ko tas sniedzis vairākiem pircējiem, un ka, sniedzot minētos labumus, tas ir pārkāpis MIC. Uzņēmums apgalvoja, ka tam nebija pienākuma ziņot par minētajiem labumiem trīs iemeslu dēļ.

(39)

Pirmkārt, minētie labumi ir daļa no Canadian Solar Ķīnas uzņēmuma pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām (“PVA izmaksas”) un PVA izmaksas nevar vienlaikus būt labums tā ražojuma pircējiem, uz kuru attiecas saistības. Minētās kategorijas būtu savstarpēji izslēdzošas.

(40)

Otrkārt, pamatojoties uz Komisijas dienestu izdotajām vadlīnijām, tikai tie labumi, ko maksā saistītie uzņēmumi Savienībā, būtu jāuzrāda ziņojumā un jāatrēķina no pārdošanas cenas kā labumi.

(41)

Treškārt, minētie izdevumi nekādā gadījumā nav uzskatāmi par labumu tā ražojuma pircējiem, uz kuru attiecas saistības, jo maksājumi atbilst sniegto pakalpojumu tirgus vērtībai.

(42)

Komisija noraida minētos argumentus, jo uzņēmumam Canadian Solar bija pienākums ziņot par visiem labumiem, ko tas sniedzis pircējiem, bet uzņēmums to neizdarīja. Noraidījumam ir šādi iemesli.

(43)

Pirmkārt, saistībās nav minēts, ka uz labumiem, kas klasificēti pie PVA izmaksām, attiektos kāds izņēmums. PVA izmaksas patiešām var vienlaikus būt labums pircējam, ja pircējs saņem maksājumu par izmaksām, ko klasificē pie PVA izmaksām.

(44)

Otrkārt, uzņēmuma Canadian Solar argumenta pamatā ir pieņēmums, ka maksājumi patiešām atbilst sniegto pakalpojumu tirgus vērtībai. Canadian Solar šajā sakarībā nav sniedzis pietiekamus pierādījumus. Turklāt, pat ja tie atbilstu tirgus vērtībai, quod non, tas nenozīmē, ka maksājumi saskaņā ar šādu klasifikāciju nedod labumu saņēmējam (šajā gadījumā uzņēmuma Canadian Solar klientam), ja pastāv skaidra saikne starp pakalpojuma pirkšanu un tā ražojuma pārdošanu, uz kuru attiecas saistības.

(45)

Treškārt, Canadian Solar atsaucās uz Komisijas dienestu izdotajām vadlīnijām ārpus konteksta. Pretēji uzņēmuma Canadian Solar uzskatam minētās izmaksas rada labumu pircējiem. Fakts, ka izmaksas ir tikai minētas kā labumi atbildē uz jautājumu par saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, nav pamats tam, lai a contrario izslēgtu, ka šādi Ķīnas uzņēmuma maksāti izdevumi uzskatāmi par labumiem. Nav ekonomiska vai juridiska pamatojuma, lai pret šādiem Ķīnas uzņēmuma izdevumiem izturētos citādi nekā pret tāda paša veida izdevumiem, kas ir saistītajiem uzņēmumiem Savienībā.

(46)

Ceturtkārt, Komisijas dienestu izdotajās vadlīnijās ir atruna, ka tās Komisijai nav saistošas un ka atbildes Komisijas dienestu izdotajās vadlīnijās nav individualizētas un pamatojas uz ierobežotu informāciju. Šo iemeslu dēļ vadlīnijas Komisijai nav saistošas.

(47)

Tāpēc Komisija nemaina secinājumu, ka Canadian Solar nav pildījis saistībās noteikto ziņošanas pienākumu un pienākumu ievērot MIC, jo, atņemot minētos labumus no pārdošanas cenām darījumos ar attiecīgajiem pircējiem, minētās cenas samazinājās zem MIC.

(48)

Canadian Solar aizstāvēja arī tā veikto paralēlo pārdošanu – kas ietvēra gan tos ražojumus, uz kuriem attiecas saistības, gan tos, uz kuriem saistības neattiecas, – vieniem un tiem pašiem pircējiem apmērā, kas pārsniedza saistībās atļauto paralēlās pārdošanas limitu.

(49)

Canadian Solar apgalvoja, ka uzreiz pēc saistību stāšanās spēkā uzņēmums vispirms ir pārdevis ražojumu krājumu, kura izcelsme pārsvarā ir ĶTR un kurš bija importēts un muitots, tam nepiemērojot pasākumus, un pēc tam uzglabāts. Tikai pēc tam, kad minētais krājums bija izsmelts, Canadian Solar tiem pašiem pircējiem pārdeva ražojumus, uz kuriem attiecas saistības.

(50)

Turklāt Canadian Solar apgalvoja, ka pircējiem, kuri iegādājas OEM moduļus, kas ražoti trešās valstīs un importēti no tām, netika pārdoti ražojumi, uz kuriem attiecas saistības.

(51)

Papildus tam Canadian Solar atsaucās uz CCCME izdotajām vadlīnijām, saskaņā ar kurām elementi un moduļi, kas nav tie elementi un moduļi, uz kuriem attiecas saistības, nebūtu kvalificējami pie “jebkāda cita veida ražojumiem, ko uzņēmums saražojis vai pārdevis”. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisijas dienesti pretējo izskaidrojuši tikai 2013. gada 12. decembra e-pasta vēstulē.

(52)

Visbeidzot, Canadian Solar apgalvoja, ka tādu uzņēmuma importēto ražojumu pārdošana un muitošana, kam nepiemēro pasākumus un kas pēc tam tika uzglabāti, neietilpst saistību pienākumos, ka uzņēmums ir pārdevis moduļus, uz kuriem neattiecas saistības, par MIC līdzīgu cenu un ka uzņēmums vispirms likvidējis krājumus un tikai tad pārdevis ražojumu, uz kuru attiecas saistības. Minēto iemeslu dēļ uzņēmums nesaskatīja šķērskompensācijas risku.

(53)

Komisija minētajiem apgalvojumiem nepiekrīt. Iepriekš 46. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisijai nav saistošas vadlīnijas, uz ko atsaucas Canadian Solar. No saistību formulējuma un to vispārējās sistēmas skaidri izriet, ka ražotājs eksportētājs elementus un moduļus, uz kuriem attiecas saistības, un elementus un moduļus, uz ko neattiecas saistības, nevar vienam un tam pašam pircējam pārdot par cenu, pārsniedzot saistībās atļauto paralēlas pārdošanas limitu.

(54)

Tas attiecas arī uz situācijām, kurās moduļi importēti un muitoti, tiem nepiemērojot pasākumus, un pēc tam uzglabāti. Patiešām, moduļu paralēlas pārdošanas gadījumā šķērskompensācijas risks ir vēl lielāks nekā citu ražojumu paralēlās pārdošanas gadījumā.

(55)

Komisijai nav pienākuma pierādīt šķērskompensācijas pastāvēšanu, tai ir vienīgi jāparāda, ka saistībā ar konkrētu ražotāju eksportētāju pastāv šķērskompensācijas risks. Saistību noteikumu mērķis ir novērst šķērskompensācijas iespējamību, jo nav iespējams uzraudzīt, par kādu cenu tiek pārdoti ražojumi, uz kuriem saistības neattiecas. Visbeidzot, ar 2013. gada 12. decembra e-pasta vēstuli netika radīta jauna juridiskā situācija, bet tikai apstiprināts saistību teksts.

(56)

Canadian Solar pēc uzklausīšanas iesniedza informāciju, kas apstiprināja, ka 2013. gadā uzņēmums moduļus, kas bija importēti un muitoti, tiem nepiemērojot pasākumus, un pēc tam uzglabāti, ir pārdevis tiem pašiem pircējiem, kuriem uzņēmums tajā pašā gadā pārdeva arī attiecīgo ražojumu, un ka minēto moduļu pārdošanas vērtība ir bijusi pavisam neliela. Komisija attiecībā uz argumentu, ka Canadian Solar no sākuma pārdevis minētos moduļus un tikai pēc tam ražojumu, uz kuru attiecas saistības, konstatē, ka saistībās nav iekļauts izņēmums, kas pamatotos uz pārdošanas secību. Tāpēc Komisija noraida minēto argumentu.

(57)

Canadian Solar apgalvoja arī, ka tas pēc saistību stāšanās spēkā ir importējis un pārdevis tālāk ierobežotu daudzumu OEM moduļu un ka uzņēmums minētos ražojumus pašlaik ir pārstājis iepirkt Savienības tirgum.

(58)

Canadian Solar patiešām apstiprināja, ka OEM stratēģija ir izstrādāta, lai savu darījumdarbības modeli pielāgotu saistībām, jo OEM moduļi tika izmantoti, lai pārdotu komplektos ietilpstošus moduļus gadījumā, ja pārējo komplektā iekļauto ražojumu vērtība pārsniedz saistībās atļauto paralēlas pārdošanas limitu.

(59)

Turklāt Canadian Solar apgalvoja, ka tas OEM moduļus nav pārdevis pircējiem, kas iegādājušies moduļus, uz kuriem attiecas saistības. Visbeidzot, Canadian Solar apgalvoja, ka saistības tiešā veidā neliedz pārdot OEM moduļus.

(60)

Komisija noraida minētos argumentus. Kā jau ir norādīts 19. apsvērumā, ja saistībās nav tiešas norādes uz OEM moduļu pārdošanu, tās neattiecas uz šādu OEM moduļu pārdošanu. Tādējādi uz OEM moduļu pārdošanu neattiecas Komisijas veiktā uzraudzība.

(61)

Turklāt saistībās ir skaidri norādīts, ka tādas izmaiņas tirdzniecības modelī ar Savienību, kuru vienīgais ekonomiskais pamatojums ir tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešana, ir saistību pārkāpums.

(62)

Šajā sakarībā uzņēmuma Canadian Solar veiktais OEM moduļu imports un tālākpārdošana Savienībā radīja izmaiņas tirdzniecības modelī, lai pielāgotu tirdzniecības modeli un tādējādi apietu saistību noteikumus.

(63)

Turklāt antidempinga pamatregula un antisubsidēšanas pamatregula neietver prasības par minimālo pārdošanas procentuālo attiecību novērtējumā par saistību neizpildi.

(64)

Tāpēc Komisija nemaina konstatējumu, ka minētās OEM moduļu pārdošanas dēļ, lai arī tās apjomi bijuši nelieli, uzņēmuma Canadian Solar saistību izpildes uzraudzība praktiski nav iespējama un ka papildus tam ar šādu pārdošanu tiek pārkāptas saistības, jo ir mainīts uzņēmuma Canadian Solar tirdzniecības modelis.

(65)

Visbeidzot, Canadian Solar apgalvoja, ka tas vienmēr ir ievērojis attiecīgos noteikumus un ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai pienācīgi interpretētu un īstenotu saistības. Uzņēmums jo īpaši uzsver, ka tas un tā juristi Komisijai un CCCME ir iesnieguši vairāk nekā 50 pieprasījumu, lai saņemtu precizējumus par uzņēmuma Canadian Solar saistību izpildi, un ka uzņēmums vienmēr ir ievērojis visas saņemtās konsultācijas.

(66)

Uzņēmuma Canadian Solar iesniegtā informācija nemaina kopējo novērtējumu, ka visu konstatējumu kopums par uzņēmuma saistību izpildes neiespējamību ir kaitējis uzņēmuma Canadian Solar un Komisijas attiecībām, kuru pamatā ir uzticēšanās, un ka tas pamato saistību atsaukšanu. Patiešām, uzņēmuma Canadian Solar komercstratēģijas mērķis ir līdz minimumam samazināt savu saistībās noteikto pienākumu praktisko apjomu neatkarīgi no saistību būtības un vajadzības saglabāt attiecības, kuru pamatā ir uzticēšanās.

ii)    ET Solar

(67)

ET Solar uzklausīšanā precizēja, ka tas nebija ziņojis savu ražojuma, uz kuru attiecas saistības, pārdošanu apjomu tad, ja minētais ražojums pārdots kā daļa no saules enerģijas parka. Turklāt uzņēmums skaidroja, ka liels apjoms moduļu, kas tika pārdots pēc attiecīgo saistību spēkā stāšanās, jau bija muitots (bet ne pārdots), nepiemērojot pasākumus. Uzņēmums arī skaidroja formatējuma kļūdu un citu nelielu korekciju. Līdz ar to starpību starp pārdošanas apjomu uzņēmuma grāmatvedības dokumentos un paziņoto pārdošanas apjomu varētu uzskatīt par nelielu.

(68)

ET Solar tajā pašā reizē apstiprināja, ka tas Komisijai nav ziņojis par šo, kā tas apgalvo, nelielo pārdošanas daudzumu, un ka ievērojams saules moduļu daudzums tika muitots, tam nepiemērojot pasākumus, bet tas netika pārdots pirms saistību stāšanās spēkā. Netika sniegti paskaidrojumi par to, vai minētie moduļi pārdoti tiem pašiem pircējiem, kam pēc tam tika pārdots ražojums, uz kuru attiecas saistības.

(69)

Turklāt ET Solar apgalvoja, ka saistībās nav aizliegts pārdot saules enerģijas parkus, jo tie ir kompleksi, integrēti ražojumi, kas būtu atzīstami par vienu vienību, un tāpēc tiem nevar piemērot “ražojuma, uz kuru attiecas saistības” definīciju.

(70)

Tādēļ ET Solar uzskatīja, ka saistībās atļautais paralēlās pārdošanas limits attiecībā uz “citu ražojumu” pārdošanu nav piemērojams saules enerģijas parku pārdošanai un ka par šādu pārdošanu nav jāziņo. Tajā pašā laikā uzņēmums apstiprināja, ka tika ziņoti grupas iekšējie darījumi, kā rezultātā ražojums, uz kuru attiecas saistības, tika importēts Savienībā.

(71)

Komisija uzņēmuma ET Solar minētos argumentus noraida šādu iemeslu dēļ.

(72)

Pārkāpuma lielumam nav nozīmes. Kā iepriekš minēts 63. apsvērumā, antidempinga pamatregula un antisubsidēšanas pamatregula neietver prasības par minimālo pārdošanas procentuālo attiecību novērtējumā par saistību neizpildi.

(73)

Turklāt 67. apsvērumā minētais daudzums, kas, kā tika apgalvots, esot neliels, nav vis nebūtisks, bet atbilst ievērojamam vairāku pilnu konteineru apjomam. Papildus tam ET Solar nevarēja izslēgt, ka ievērojams daudzums saules enerģijas moduļu, kas muitoti, tiem nepiemērojot pasākumus, tika pārdots tiem pašiem pircējiem, kas iegādājās arī ražojumu, uz kuru attiecas saistības; tādēļ no uzņēmuma ET Solar sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka ir pārkāpti arī noteikumi par šķērskompensācijas risku.

(74)

Uzņēmuma ET Solar pārdotie saules enerģijas parki lielākoties sastāv no moduļiem, kuri importēti saskaņā ar saistībām. Uzņēmumam ET Solar bija pienākums ziņot par to minēto moduļu pārdošanu, uz kuriem attiecas saistības. Turklāt saistībās bez izņēmumiem skaidri noteikts, ka, lai izvairītos no šķērskompensācijas riska, vienam un tam pašam pircējam “citus ražojumus” var pārdot apmērā, kas nepārsniedz paralēlās pārdošanas limitu.

(75)

Tāpēc Komisija nemaina secinājumu, ka ET Solar, pārdodams moduļus saules enerģijas parkiem un neziņodams par šādu pārdošanu, ir pārkāpis saistības. Līdz ar to Komisija arī nemaina secinājumus par MIC pārkāpumu un par uzņēmuma ET Solar saistību izpildes neiespējamību.

iii)    ReneSola

(76)

ReneSola apgalvoja, ka tā darījumdarbības modelis, saskaņā ar ko uzņēmums moduļus ražo, izmantojot savu ražošanas jaudu Ķīnas Tautas Republikā un plašu nesaistītu OEM tīklu trešās valstīs un Savienībā, nav jauns un tika izmantots, pirms saistības stājās spēkā. ReneSola apgalvoja, ka līdz 2014. gada novembrim šāds darījumdarbības modelis nebija tieši aizliegts.

(77)

Turklāt ReneSola apgalvoja, ka tas ir gatavs apņemties nepārdot Savienības tirgū moduļus, ko ražojuši tā OEM trešās valstīs.

(78)

Tomēr ReneSola pauda ieinteresētību izmantot OEM Savienībā saražoto produkciju pārdošanai Savienības tirgū. ReneSola piedāvāja vienkāršot savu darījumdarbības modeli, lai padarītu iespējamu saistību izpildes uzraudzību.

(79)

Lai izvairītos no potenciālas šķērskompensācijas, ReneSola piedāvāja izstrādāt “iekšējo ugunsmūri”, kas aizliegtu pārdošanu no dažādiem avotiem vienam un tam pašam uzņēmumam, vienas un tās pašas grupas uzņēmumiem vai pārdošanu saviem projektiem. Turklāt ReneSola piedāvāja nodrošināt, lai tā OEM ražotāji Savienībā sadarbotos ar Komisiju.

(80)

Komisija noraida minētos argumentus šādu iemeslu dēļ.

(81)

Tik plaša OEM darījumdarbības modeļa uzraudzība joprojām ir neiespējama, kā jau izskaidrots 26. līdz 28. apsvērumā. Neskatoties uz uzņēmuma ReneSola piedāvātajām saistībām, Savienībā esoša OEM izmantošana padarītu saistību izpildes uzraudzību neiespējamu. OEM darbības, pat ja tās notiek Savienībā, neietilpst saistību tvērumā, tādēļ Komisijai nav iespējams nodrošināt uzraudzību.

(82)

Uzņēmuma ReneSola“iekšējā ugunsmūra” arguments netika pamats ne ar pierādījumiem, ne ar papildu paskaidrojumiem. Turklāt 2014. gada novembrī sniegtais precizējums nenozīmē, ka OEM prakses, ko plaši izvērsis ReneSola, nepadarīja saistību izpildi neiespējamu jau iepriekš. To ilustrē fakts, ka ReneSola neapstrīd to, ka trešās valstīs esošie OEM savā ražošanā vismaz daļēji izmanto elementus, kuru izcelsme ir ĶTR, kā liecina uzņēmuma ReneSola iesniegtie pirmspārbaudes dati. Nav iespējams uzraudzīt, ka moduļi, kuros ietverti šie elementi, nav piegādāti Savienībai.

(83)

ReneSola iesniedza arī papildu informāciju par konkrētu sūtījumu, par kuru tas sniedza maldinošu informāciju savos ceturkšņa ziņojumos. ReneSola apgalvoja, ka tas noticis bez nolūka, nepareizas saistību izpratnes dēļ un, iespējams, nolaidības dēļ. ReneSola arī piebilda, ka saistību izpilde ir sarežģīta, jo attiecībā uz saistību sertifikātiem un rēķiniem ir atsevišķi ziņošanas pienākumi un ka gan ziņošanā, gan labošanā piedalās vairākas personas.

(84)

Komisija noraida minēto argumentu šādu iemeslu dēļ.

(85)

ReneSola nav izlabojis tā ceturkšņa ziņojumos sniegto informāciju (sūtījumu atcelšana vai izmaiņas) saskaņā ar tā saistītā importētāja darījumu reģistriem. Līdz ar to uzņēmuma ReneSola ceturkšņa ziņojumi neatspoguļo faktiskos tirdzniecības darījumus.

(86)

ReneSola informēja CCCME par ievērojamām atšķirībām starp piegādāto daudzumu un attiecīgo saistību sertifikātu un konsultāciju par situācijas labošanu lūdza tikai pēc Komisijas veiktā apmeklējuma uz vietas.

(87)

Tāpēc Komisija nemaina novērtējumu par uzņēmuma ReneSola saistību pārkāpumu, jo tas ir nepilnīgi un kļūdaini ziņojis par pārdošanu.

iv)   Citu ieinteresēto personu piezīmes

(88)

Viena ieinteresētā persona lūdza Komisiju ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad pirmo reizi dokumentēts pārkāpums, vai vismaz no dienas, kad sākta pārbaude, atsaukt saistību pieņemšanu attiecībā uz trim ražotājiem eksportētājiem, lai kompensētu Savienības budžeta zaudējumus, kas, kā tika apgalvots, radušies ievedmuitas apiešanas dēļ.

(89)

Komisija noraida minēto pieprasījumu, jo nav pamata atzīt par nederīgiem saistību rēķinus, ko izrakstījuši trīs ražotāji eksportētāji pirms dienas, kad stājas spēkā šī regula, kas varētu pamatot nodokļu atpakaļejošu iekasēšanu.

(90)

Cita ieinteresētā persona mudināja Komisiju atļaut pārejas laiku, pirms kļūst piemērojami antidempinga un kompensācijas maksājumi, lai importētāji varētu reāli izpildīt vai izbeigt spēkā esošās līgumsaistības un atrast alternatīvus piegādātājus.

(91)

Komisija noraida minēto lūgumu, jo, ievērojot antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu, atsaucot saistību pieņemšanu, tiek automātiski piemēroti antidempinga un kompensācijas maksājumi, un pārejas perioda ieviešanai nav juridiskā pamata.

(92)

Turklāt importētājs ir atbildīgs gan par ievedmuitas samaksu, gan par to, lai dokumenti, ko tas iesniedz muitas dienestiem, būtu pareizi. Savienība nevar uzņemties importētāja līgumpartneru ļaunprātīgas rīcības nelabvēlīgo seku risināšanu. Iespējamība, ka cenu saistības var atsaukt, ir importa darījumiem raksturīgs tirdzniecības risks.

v)   Secinājumi

(93)

Neraugoties uz iepriekš minētajiem apgalvojumiem, Komisija nemaina savus konstatējumus par saistību pārkāpumiem un saistību izpildes neiespējamību, kas konstatēta attiecībā uz Canadian Solar, ET Solar un ReneSola. Komisija nemaina arī secinājumu, ka 15. līdz 32. apsvērumā uzskaitītās Canadian Solar, ET Solar un ReneSola darbības kopā kaitējušas ar katru no šiem trim ražotājiem eksportētājiem izveidotajām attiecībām, kuru pamatā ir uzticēšanās.

(94)

Tas pamato to, ka saskaņā ar saistību noteikumiem attiecībā uz minētajiem trim ražotājiem eksportētājiem saistību pieņemšana tiek atsaukta.

H.   SAISTĪBU PIEŅEMŠANAS ATSAUKŠANA UN GALĪGO MAKSĀJUMU NOTEIKŠANA

(95)

Tāpēc saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu un saskaņā ar saistību noteikumiem Komisija secina, ka Canadian Solar, ET Solar un ReneSola saistību pieņemšana tiek atsaukta.

(96)

Tādējādi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 1. pantu, un galīgo kompensācijas maksājumu, kurš noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 1. pantu, no dienas, kad stājas spēkā šī regula, automātiski piemēro ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītam tā attiecīgā ražojuma importam, kuru ražojis Canadian Solar (Taric papildu kods B805), ET Solar (Taric papildu kods B819) vai ReneSola (Taric papildu kods B921).

(97)

Informācijai šīs regulas pielikumā pievienotajā tabulā uzskaitīti tie ražotāji eksportētāji, attiecībā uz kuriem saistību pieņemšana saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES netiek skarta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek atsaukta saistību pieņemšana attiecībā uz i) CSI Solar Power (China) Inc., Canadian Solar Manufacturing (Changshu) Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang) Inc. un CSI Cells Co. Ltd, uz kuriem kopīgi attiecas Taric papildu kods B805; ii) ET Solar Industry Limited un ET Energy Co. Ltd, uz kuriem kopīgi attiecas Taric papildu kods B819; un iii) Renesola Zhejiang Ltd un Renesola Jiangsu Ltd, uz kuriem kopīgi attiecas Taric papildu kods B921.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(3)  OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp.

(4)  OV L 209, 3.8.2013., 26. lpp.

(5)  OV L 209, 3.8.2013., 1. lpp.

(6)  OV L 325, 5.12.2013., 1. lpp.

(7)  OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.

(8)  OV L 325, 5.12.2013., 214. lpp.

(9)  OV L 270, 11.9.2014., 6. lpp.


PIELIKUMS

Uzņēmumu saraksts

Uzņēmuma nosaukums

Taric papildu kods

Jiangsu Aide Solar Energy Technology Co. Ltd

B798

Alternative Energy (AE) Solar Co. Ltd

B799

Anhui Chaoqun Power Co. Ltd

B800

Anji DaSol Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

B802

Anhui Schutten Solar Energy Co. Ltd

Quanjiao Jingkun Trade Co. Ltd

B801

Anhui Titan PV Co. Ltd

B803

Xi'an SunOasis (Prime) Company Limited

TBEA SOLAR CO. LTD

XINJIANG SANG'O SOLAR EQUIPMENT

B804

Changzhou NESL Solartech Co. Ltd

B806

Changzhou Shangyou Lianyi Electronic Co. Ltd

B807

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd

Trina Solar (Changzhou) Science & Technology Co. Ltd

Changzhou Youze Technology Co. Ltd

Trina Solar Energy (Shanghai) Co. Ltd

Yancheng Trina Solar Energy Technology Co. Ltd

B791

CHINALAND SOLAR ENERGY CO. LTD

B808

ChangZhou EGing Photovoltaic Technology Co. Ltd

B811

CIXI CITY RIXING ELECTRONICS CO. LTD

ANHUI RINENG ZHONGTIAN SEMICONDUCTOR DEVELOPMENT CO. LTD

HUOSHAN KEBO ENERGY & TECHNOLOGY CO. LTD

B812

CNPV Dongying Solar Power Co. Ltd

B813

CSG PVtech Co. Ltd

B814

China Sunergy (Nanjing) Co. Ltd

CEEG Nanjing Renewable Energy Co. Ltd

CEEG (Shanghai) Solar Science Technology Co. Ltd

China Sunergy (Yangzhou) Co. Ltd

China Sunergy (Shanghai) Co. Ltd

B809

Chint Solar (Zhejiang) Co. Ltd

B810

Delsolar (Wujiang) Ltd

B792

Dongfang Electric (Yixing) MAGI Solar Power Technology Co. Ltd

B816

EOPLLY New Energy Technology Co. Ltd

SHANGHAI EBEST SOLAR ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

JIANGSU EOPLLY IMPORT & EXPORT CO. LTD

B817

Era Solar Co. Ltd

B818

GD Solar Co. Ltd

B820

Greenway Solar-Tech (Shanghai) Co. Ltd

Greenway Solar-Tech (Huaian) Co. Ltd

B821

Konca Solar Cell Co. Ltd

Suzhou GCL Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jiangsu GCL Silicon Material Technology Development Co. Ltd

Jiangsu Zhongneng Polysilicon Technology Development Co. Ltd

GCL-Poly (Suzhou) Energy Limited

GCL-Poly Solar Power System Integration (Taicang) Co. Ltd

GCL SOLAR POWER (SUZHOU) LIMITED

B850

Guodian Jintech Solar Energy Co. Ltd

B822

Hangzhou Bluesun New Material Co. Ltd

B824

Hangzhou Zhejiang University Sunny Energy Science and Technology Co. Ltd

Zhejiang Jinbest Energy Science and Technology Co. Ltd

B825

Hanwha SolarOne (Qidong) Co. Ltd

B826

Hengdian Group DMEGC Magnetics Co. Ltd

B827

HENGJI PV-TECH ENERGY CO. LTD

B828

Himin Clean Energy Holdings Co. Ltd

B829

Jetion Solar (China) Co. Ltd

Junfeng Solar (Jiangsu) Co. Ltd

Jetion Solar (Jiangyin) Co. Ltd

B830

Jiangsu Green Power PV Co. Ltd

B831

Jiangsu Hosun Solar Power Co. Ltd

B832

Jiangsu Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B833

Jiangsu Runda PV Co. Ltd

B834

Jiangsu Sainty Photovoltaic Systems Co. Ltd

Jiangsu Sainty Machinery Imp. And Exp. Corp. Ltd

B835

Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd

B836

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Changzhou Shunfeng Photovoltaic Materials Co. Ltd

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Electronic Power Co. Ltd

B837

Jiangsu Sinski PV Co. Ltd

B838

Jiangsu Sunlink PV Technology Co. Ltd

B839

Jiangsu Zhongchao Solar Technology Co. Ltd

B840

Jiangxi Risun Solar Energy Co. Ltd

B841

Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd

B793

Jiangyin Hareon Power Co. Ltd

Hareon Solar Technology Co. Ltd

Taicang Hareon Solar Co. Ltd

Hefei Hareon Solar Technology Co. Ltd

Jiangyin Xinhui Solar Energy Co. Ltd

Altusvia Energy (Taicang) Co. Ltd

B842

Jiangyin Shine Science and Technology Co. Ltd

B843

JingAo Solar Co. Ltd

Shanghai JA Solar Technology Co. Ltd

JA Solar Technology Yangzhou Co. Ltd

Hefei JA Solar Technology Co. Ltd

Shanghai JA Solar PV Technology Co. Ltd

B794

Jinko Solar Co. Ltd

Jinko Solar Import and Export Co. Ltd

ZHEJIANG JINKO SOLAR CO. LTD

ZHEJIANG JINKO SOLAR TRADING CO. LTD

B845

Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd

Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd

Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd

B795

Juli New Energy Co. Ltd

B846

Jumao Photonic (Xiamen) Co. Ltd

B847

King-PV Technology Co. Ltd

B848

Kinve Solar Power Co. Ltd (Maanshan)

B849

Lightway Green New Energy Co. Ltd

Lightway Green New Energy(Zhuozhou) Co. Ltd

B851

MOTECH (SUZHOU) RENEWABLE ENERGY CO. LTD

B852

Nanjing Daqo New Energy Co. Ltd

B853

NICE SUN PV CO. LTD

LEVO SOLAR TECHNOLOGY CO. LTD

B854

Ningbo Huashun Solar Energy Technology Co. Ltd

B856

Ningbo Jinshi Solar Electrical Science & Technology Co. Ltd

B857

Ningbo Komaes Solar Technology Co. Ltd

B858

Ningbo Osda Solar Co. Ltd

B859

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

B860

Ningbo South New Energy Technology Co. Ltd

B861

Ningbo Sunbe Electric Ind Co. Ltd

B862

Ningbo Ulica Solar Science & Technology Co. Ltd

B863

Perfectenergy (Shanghai) Co. Ltd

B864

Perlight Solar Co. Ltd

B865

Phono Solar Technology Co. Ltd

Sumec Hardware & Tools Co. Ltd

B866

RISEN ENERGY CO. LTD

B868

SHANDONG LINUO PHOTOVOLTAIC HI-TECH CO. LTD

B869

SHANGHAI ALEX SOLAR ENERGY Science & TECHNOLOGY CO. LTD

SHANGHAI ALEX NEW ENERGY CO. LTD

B870

Shanghai BYD Co. Ltd

BYD(Shangluo)Industrial Co. Ltd

B871

Shanghai Chaori Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

Shanghai Chaori International Trading Co. Ltd

B872

Propsolar (Zhejiang) New Energy Technology Co. Ltd

Shanghai Propsolar New Energy Co. Ltd

B873

SHANGHAI SHANGHONG ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

B874

SHANGHAI SOLAR ENERGY S&T CO. LTD

Shanghai Shenzhou New Energy Development Co. Ltd

Lianyungang Shenzhou New Energy Co. Ltd

B875

Shanghai ST Solar Co. Ltd

Jiangsu ST Solar Co. Ltd

B876

Shenzhen Sacred Industry Co.Ltd

B878

Shenzhen Topray Solar Co. Ltd

Shanxi Topray Solar Co. Ltd

Leshan Topray Cell Co. Ltd

B880

Sopray Energy Co. Ltd

Shanghai Sopray New Energy Co. Ltd

B881

SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

NINGBO SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

Ningbo Sun Earth Solar Energy Co. Ltd

B882

SUZHOU SHENGLONG PV-TECH CO. LTD

B883

TDG Holding Co. Ltd

B884

Tianwei New Energy Holdings Co. Ltd

Tianwei New Energy (Chengdu) PV Module Co. Ltd

Tianwei New Energy (Yangzhou) Co. Ltd

B885

Wenzhou Jingri Electrical and Mechanical Co. Ltd

B886

Shanghai Topsolar Green Energy Co. Ltd

B877

Shenzhen Sungold Solar Co. Ltd

B879

Wuhu Zhongfu PV Co. Ltd

B889

Wuxi Saijing Solar Co. Ltd

B890

Wuxi Shangpin Solar Energy Science and Technology Co. Ltd

B891

Wuxi Solar Innova PV Co. Ltd

B892

Wuxi Suntech Power Co. Ltd

Suntech Power Co. Ltd

Wuxi Sunshine Power Co. Ltd

Luoyang Suntech Power Co. Ltd

Zhenjiang Rietech New Energy Science Technology Co. Ltd

Zhenjiang Ren De New Energy Science Technology Co. Ltd

B796

Wuxi Taichang Electronic Co. Ltd

Wuxi Machinery & Equipment Import & Export Co. Ltd

Wuxi Taichen Machinery & Equipment Co. Ltd

B893

Xi'an Huanghe Photovoltaic Technology Co. Ltd

State-run Huanghe Machine-Building Factory Import and Export Corporation

Shanghai Huanghe Fengjia Photovoltaic Technology Co. Ltd

B896

Xi'an LONGi Silicon Materials Corp.

Wuxi LONGi Silicon Materials Co. Ltd

B897

Years Solar Co. Ltd

B898

Yingli Energy (China) Co. Ltd

Baoding Tianwei Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hainan Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hengshui Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Tianjin Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Lixian Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Baoding Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Beijing Tianneng Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Yingli Energy (Beijing) Co. Ltd

B797

Yuhuan BLD Solar Technology Co. Ltd

Zhejiang BLD Solar Technology Co. Ltd

B899

Yuhuan Sinosola Science & Technology Co.Ltd

B900

Zhangjiagang City SEG PV Co. Ltd

B902

Zhejiang Fengsheng Electrical Co. Ltd

B903

Zhejiang Global Photovoltaic Technology Co. Ltd

B904

Zhejiang Heda Solar Technology Co. Ltd

B905

Zhejiang Jiutai New Energy Co. Ltd

Zhejiang Topoint Photovoltaic Co. Ltd

B906

Zhejiang Kingdom Solar Energy Technic Co. Ltd

B907

Zhejiang Koly Energy Co. Ltd

B908

Zhejiang Mega Solar Energy Co. Ltd

Zhejiang Fortune Photovoltaic Co. Ltd

B910

Zhejiang Shuqimeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B911

Zhejiang Shinew Photoelectronic Technology Co. Ltd

B912

Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology Limited Liability Company

Zhejiang Yauchong Light Energy Science & Technology Co. Ltd

B914

Zhejiang Sunrupu New Energy Co. Ltd

B915

Zhejiang Tianming Solar Technology Co. Ltd

B916

Zhejiang Trunsun Solar Co. Ltd

Zhejiang Beyondsun PV Co. Ltd

B917

Zhejiang Wanxiang Solar Co. Ltd

WANXIANG IMPORT & EXPORT CO LTD

B918

Zhejiang Xiongtai Photovoltaic Technology Co. Ltd

B919

ZHEJIANG YUANZHONG SOLAR CO. LTD

B920

Zhongli Talesun Solar Co. Ltd

B922

ZNSHINE PV-TECH CO. LTD

B923


5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/867

(2015. gada 4. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 4. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

46,1

MA

78,9

MK

71,9

TN

138,3

TR

80,1

ZZ

83,1

0707 00 05

AL

34,4

MK

40,6

ZZ

37,5

0709 93 10

TR

120,5

ZZ

120,5

0805 50 10

AR

109,6

BO

145,2

BR

107,1

TR

67,0

ZA

166,3

ZZ

119,0

0808 10 80

AR

177,9

BR

100,9

CL

158,5

NZ

147,3

US

180,8

ZA

133,1

ZZ

149,8

0809 10 00

TR

283,7

ZZ

283,7

0809 29 00

US

525,9

ZZ

525,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.