2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/1

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/850

(2015. gada 30. janvāris),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši ņemot vērā tās 28. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Slogam attiecībā uz pašu kapitālu nevajadzētu būt nesamērīgam gan atsevišķu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu peļņas sadales izteiksmē, gan iestādes kopējā pašu kapitāla peļņas sadales izteiksmē. Tāpēc jēdziens par nesamērīgu slogu pašu kapitālam būtu jānosaka, paredzot noteikumus, kas aptver abus šos aspektus.

(2)	Mandāts par iespējamu nesamērīgu slogu pašu kapitālam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 5. punkta b) apakšpunktā, neattiecas uz instrumentiem, uz kuriem attiecas minētās regulas 27. pants, jo tie ir atbrīvoti saskaņā ar minētās regulas 28. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktu.

(3)

Preferenciālas peļņas sadales nozīmes pamatā vajadzētu būt instrumentu iezīmēm, kas atspoguļo Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkta prasības, ka nevajadzētu būt preferenciālai peļņas sadales procedūrai attiecībā uz peļņas sadales secību vai citām preferenciālām tiesībām, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu preferenciālai peļņas sadalei attiecībā pret citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkta nošķirtas preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu un priekšrocības attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, noteikumiem par preferenciālu peļņas sadali būtu jāattiecas uz abiem gadījumiem.

(4)

Atšķirīgi noteikumi būtu jāpiemēro to iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. pantā (“sabiedrības, kas nav akciju sabiedrības”), ja tas ir pamatots ar balsstiesīgo instrumentu un instrumentu bez balsstiesībām īpašām iezīmēm. Ja tikai balsstiesīgo instrumentu turētāji var parakstīties uz akcijām bez balsstiesībām, tad instrumentu bez balsstiesībām turētāji nezaudē balsstiesības. Tāpēc diferencētu peļņas sadali instrumentam bez balsstiesībām sabiedrībās, kas nav akciju sabiedrības, nebalsta uz balsstiesību neesību tādā pašā veidā kā akciju sabiedrību gadījumā. Turklāt, ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir noteikta maksimālā robeža balsstiesīgā instrumenta peļņas sadalei, tad limitus, kas paredzēti akciju sabiedrībām, būtu jāaizstāj ar citiem noteikumiem, kas nodrošina, ka nepastāv preferenciālas tiesības uz peļņas sadales maksājumu.

(5)

Atšķirīga procedūra sabiedrībām, kas nav akciju sabiedrības, ir pamatota tikai gadījumā, ja minētās iestādes neemitē kapitāla instrumentus ar iepriekš noteiktu peļņas sadali pēc likmes, kas būtu noteikta līgumā vai iestādes statūtos. Ja tās emitē šādus instrumentus, bažas saistībā ar preferenciālām tiesībām uz peļņas sadales maksājumu ir tādas pašas kā akciju sabiedrību gadījumā, un tāpēc būtu jāpiemēro tāda pati procedūra.

(6)

Tam nebūtu jāliedz sabiedrībām, kas nav akciju sabiedrības, emitēt citus kapitāla instrumentus ar diferencētu peļņas sadali, ja tās pierāda, ka šie instrumenti nerada preferenciālas tiesības uz peļņas sadales maksājumu. Šī pierādīšana būtu jābalsta uz novērtējumu par peļņas sadales līmeni par balsstiesīgiem instrumentiem un peļņas sadales līmeni par kopējo pirmā līmeņa pamata kapitālu. Iestādei būtu jāpierāda, ka peļņas sadales līmenis par balsstiesīgiem instrumentiem ir zems, atsaucoties uz citiem kapitāla instrumentiem, un ka izmaksas rādītājs par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem ir zems.

(7)

Lai sabiedrības, kas nav akciju sabiedrības, novērtētu, vai izmaksas rādītāja līmenis ir zems, būtu jānosaka kritērijs. Lai ņemtu vērā to, ka izmaksas rādītāji var svārstīties atkarībā no gada rezultāta, šis kritērijs būtu jābalsta uz vidējo rādītāju iepriekšējos piecos gados. Ņemot vērā šā noteikuma ieviešanas jauninājumu un tā iespējamo ietekmi uz dažām no šīm iestādēm, nepieciešamības gadījumā būtu jāparedz to noteikumu pakāpeniska ieviešana, saskaņā ar kuriem aprēķina izmaksas rādītāja līmeni. Limitus attiecībā uz izmaksas rādītāju var ieviest pakāpeniski pirmajos piecos gados, ar pakāpenisku piemērošanu līdz 2017. gada beigām, savukārt noteikumi būtu pilnībā jāīsteno visām iestādēm 2018. gadā.

(8)

Dažas sabiedrības, kas nav akciju sabiedrības, nevar emitēt instrumentus, kas ir tikpat elastīgi kā parastās akcijas ārkārtas rekapitalizācijas gadījumā, ja iestādēm piemēro agrīnas intervences pasākumus. Tādos gadījumos šīm iestādēm būtu jāemitē kapitāla instrumenti, lai sekmētu atlabšanu; tāpēc būtu pieņemami attiecībā uz šīm iestādēm, ja instrumentus bez balsstiesībām parasti tur tikai balsstiesīgo instrumentu turētāji, izņēmuma kārtā instrumentus bez balsstiesībām pārdot arī ārējiem ieguldītājiem. Turklāt kapitāla instrumentos, kas paredzēti ārkārtas rekapitalizācijai, būtu jāietver atbilstošas gaidāmas priekšrocības iespēja pēc atlabšanas posma. Tāpēc būtu pieņemami attiecībā uz šīm iestādēm pārsniegt izmaksas rādītājam noteiktos limitus pēc atlabšanas posma, lai nodrošinātu šo iespējamo pozitīvo iezīmi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem ārkārtas rekapitalizācijas vajadzībām.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot minētās regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības kredītiestādēm, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei. Turklāt saskaņā ar to pašu pantu kompetentās iestādes centrālajai iestādei var nepiemērot individuāli minētās regulas Otro līdz Astoto daļu, ja radniecīgās iestādes pilnībā garantē centrālās iestādes saistības. Pamatojoties uz minēto pantu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai nepiemērot prasības saskaņā ar šo regulu grupas iekšējiem kapitāla instrumentiem. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai arī novērtēt atbilstību šīs regulas prasībām, pamatojoties uz to iestāžu konsolidēto stāvokli, uz kurām attiecas minētie atbrīvojumi, jo īpaši attiecībā uz izmaksas rādītāja aprēķināšanu.

(10)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(11)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

(12)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014 groza šādi:

1)

iekļauj šādu 7.a pantu: “7.a pants Peļņas sadale pēc likmes, kas rada nesamērīgu slogu pašu kapitālam 1.   Uzskata, ka peļņas sadale par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. pantā, nerada nesamērīgu slogu kapitālam, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: a) dividenžu likme ir balsstiesīgu instrumentu peļņas sadales reizinājums ar likmi, nevis iepriekš noteikta fiksēta summa; b) dividenžu likme ir noteikta līgumā vai iestādes statūtos; c) dividenžu likme nav pārskatāma; d) to pašu dividenžu likmi piemēro visiem instrumentiem ar dividenžu likmi; e) peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi nepārsniedz 125 % no peļņas sadales summas par vienu balsstiesīgo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu. Formulas veidā to izsaka šādi: kur:   k ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu bez dividenžu likmes,   l ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi; f) kopsumma peļņas sadalei, kas samaksāta par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem viena gada laikā, nepārsniedz 105 % no summas, kas būtu samaksāta, ja instrumenti, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību, saņemtu tādu pašu peļņas sadali kā balsstiesīgie instrumenti. Formulas veidā to izsaka šādi: kur:   k ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu bez dividenžu likmes,   l ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi,   X ir balsstiesīgo instrumentu skaits,   Y ir instrumentu bez balsstiesībām skaits. Šo formulu piemēro uz viena gada bāzes. 2.   Ja nosacījums 1. punkta f) apakšpunktā nav izpildīts, uzskata, ka tikai instrumentu ar dividenžu likmi summa, kas pārsniedz noteikto robežlielumu, rada nesamērīgu slogu kapitālam. 3.   Ja kāds no nosacījumiem 1. punkta a)–e) apakšpunktā nav izpildīts, uzskata, ka visi atlikušie instrumenti ar dividenžu likmi rada nesamērīgu slogu kapitālam.” ;

2)

iekļauj šādu 7.b pantu: “7.b pants Preferenciāla peļņas sadale attiecībā uz preferenciālām tiesībām uz peļņas sadales maksājumiem 1.   Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. pantā, peļņas sadali par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu uzskata par preferenciālu attiecībā pret citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja peļņas sadales līmeņi ir diferencēti, ja vien nav izpildīti nosacījumi šīs regulas 7.a pantā. 2.   Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību un kurus emitējušas Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. pantā minētās iestādes, ja peļņas sadale ir balsstiesīgu instrumentu peļņas sadales reizinājums ar likmi un šī peļņas sadale pēc likmes ir noteikta līgumā vai statūtos, peļņas sadali neuzskata par preferenciālu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: a) dividenžu likme ir balsstiesīgu instrumentu peļņas sadales reizinājums ar likmi, nevis iepriekš noteikta fiksēta summa; b) dividenžu likme ir noteikta līgumā vai iestādes statūtos; c) dividenžu likme nav pārskatāma; d) to pašu dividenžu likmi piemēro visiem instrumentiem ar dividenžu likmi; e) peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi nepārsniedz 125 % no peļņas sadales summas par vienu balsstiesīgo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu. Formulas veidā to izsaka šādi: kur:   k ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu bez dividenžu likmes,   l ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi; f) kopsumma peļņas sadalei, kas samaksāta par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem viena gada laikā, nepārsniedz 105 % no summas, kas būtu samaksāta, ja instrumenti, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību, saņemtu tādu pašu peļņas sadali kā balsstiesīgie instrumenti. Formulas veidā to izsaka šādi: kur:   k ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu bez dividenžu likmes,   l ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi,   X ir balsstiesīgo instrumentu skaits,   Y ir instrumentu bez balsstiesībām skaits. Šo formulu piemēro uz viena gada bāzes. 3.   Ja nosacījums 2. punkta f) apakšpunktā nav izpildīts, tikai instrumentu ar dividenžu likmi summu, kas pārsniedz noteikto robežlielumu, diskvalificē no pirmā līmeņa pamata kapitāla. 4.   Ja kāds no nosacījumiem 2. punkta a)–e) apakšpunktā nav izpildīts, visus atlikušos instrumentus ar dividenžu likmi diskvalificē no pirmā līmeņa pamata kapitāla. 5.   Šā panta 2. punkta vajadzībām, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu peļņas sadali balsstiesīgiem instrumentiem vai instrumentiem bez balsstiesībām izsaka, atsaucoties uz pirkuma cenu instrumenta emisijas brīdī, instrumentam vai instrumentiem, kas ir izteikti, atsaucoties uz pirkuma cenu emisijas brīdī, formulas pielāgo šādi: a) l ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu bez dividenžu likmes, dalīta ar pirkuma cenu šī instrumenta emisijas brīdī; b) k ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi, dalīta ar pirkuma cenu šī instrumenta emisijas brīdī. 6.   Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību, kurus emitējušas Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. pantā minētās iestādes, ja peļņas sadale nav peļņas sadales likme par balsstiesīgiem instrumentiem, peļņas sadali neuzskata par preferenciālu, ja ir izpildīts kāds no 7. punktā minētajiem nosacījumiem un abi 8. punktā minētie nosacījumi. 7.   Šā panta 6. punkta vajadzībām piemēro kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem a) vai b) apakšpunktā: a) ir izpildīts turpmāk minētais i) un ii) punkts: i) instrumentu, kuram ir mazāk vai nav balsstiesību, var parakstīt un turēt tikai balsstiesīgo instrumentu turētāji; ii) viena turētāja balsstiesību skaits ir ierobežots; b) peļņas sadalei par iestāžu emitētiem balsstiesīgiem instrumentiem piemēro maksimālo robežu, kas noteikta saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. 8.   Šā panta 6. punkta vajadzībām piemēro abus turpmāk minētos nosacījumus: a) iestāde pierāda, ka peļņas sadales vidējais rādītājs par balsstiesīgiem instrumentiem iepriekšējos piecos gados ir zems salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem instrumentiem; b) iestāde pierāda, ka izmaksas rādītājs ir zems, ja izmaksas rādītāju aprēķina saskaņā ar 7.c pantu. Izmaksas rādītāju, kas mazāks par 30 %, uzskata par zemu. 9.   Šā panta 7. punkta a) apakšpunkta vajadzībām viena turētāja balsstiesības uzskata par ierobežotām tikai šādos gadījumos: a) ja katrs turētājs saņem tikai vienu balsstiesību neatkarīgi no turētāja balsstiesīgo instrumentu skaita; b) ja balsstiesību skaits ir ierobežots neatkarīgi no balsstiesīgo instrumentu skaita, kurus tur turētājs; c) ja balsstiesīgo instrumentu skaits, kurus var turēt turētājs, ir ierobežots saskaņā ar iestādes statūtiem vai piemērojamiem valsts tiesību aktiem. 10.   Šā panta vajadzībām uzskata, ka viena gada termiņš beidzas iestādes jaunāko finanšu pārskatu datumā. 11.   Iestādes novērtē atbilstību 7. un 8. punktā minētajiem nosacījumiem un informē kompetento iestādi par novērtējuma rezultātu vismaz šādās situācijās: a) katru reizi, kad tiek pieņemts lēmums par peļņas sadales summu par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem; b) katru reizi, kad tiek emitēti jaunas klases pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību. 12.   Ja nosacījums 8. punkta b) apakšpunktā nav izpildīts, uzskata, ka tikai instrumentu bez balsstiesībām summa, kuriem peļņas sadale pārsniedz noteikto robežlielumu, rada preferenciālu peļņas sadali. 13.   Ja nosacījums 8. punkta a) apakšpunktā nav izpildīts, peļņas sadali par visiem atlikušajiem instrumentiem bez balsstiesībām uzskata par preferenciālu, ja vien tā neatbilst nosacījumiem 2. punktā. 14.   Ja nosacījumi 7. punktā nav izpildīti, peļņas sadali par visiem atlikušajiem instrumentiem bez balsstiesībām uzskata par preferenciālu, ja vien tā neatbilst nosacījumiem 2. punktā. 15.   Prasība, kas minēta 7. punkta a) apakšpunkta i) punktā, vai prasība, kas minēta 8. punkta b) apakšpunktā, vai abas prasības attiecīgi var nepiemērot, ja ir izpildīti abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem: a) iestāde pārkāpj vai cita starpā arī tādēļ, ka strauji pasliktinās finanšu stāvoklis, iespējams, tuvākajā laikā pārkāps kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām; b) kompetentā iestāde ir pieprasījusi iestādei steidzami palielināt pirmā līmeņa pamata kapitālu noteiktā termiņā un ir novērtējusi, ka iestāde noteiktajā termiņā nespēj novērst pārkāpumu vai izvairīties no pārkāpuma, kas minēts a) apakšpunktā, neizmantojot šajā punktā minēto atbrīvojumu.” ;

3)

iekļauj šādu 7.c pantu: “7.c pants Izmaksas rādītāja aprēķināšana 7.b panta 8. punkta b) apakšpunkta vajadzībām 1.   Šīs regulas 7.b panta 8. punkta b) apakšpunkta vajadzībām iestādes izvēlas a) vai b) apakšpunktā aprakstīto veidu, lai aprēķinātu izmaksas rādītāju. Iestāde laika gaitā konsekventi ievēro izvēlēto veidu. a) kā peļņas sadales summu saistībā ar kopējiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem iepriekšējo piecu gadu periodos, dalīta ar peļņas summu saistībā ar iepriekšējo piecu gadu periodiem; b) tikai laikposmā no šīs regulas piemērošanas dienas līdz 2017. gada 31. decembrim: i) 2014. gadā kā peļņas sadales summu saistībā ar kopējiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem iepriekšējā viena gada periodā, dalītu ar peļņas summu saistībā ar iepriekšējo viena gada periodu; ii) 2015. gadā kā peļņas sadales summu saistībā ar kopējiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem iepriekšējo divu gadu periodos, dalītu ar peļņas summu saistībā ar iepriekšējo divu gadu periodiem; iii) 2016. gadā kā peļņas sadales summu saistībā ar kopējiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem iepriekšējo trīs gadu periodos, dalītu ar peļņas summu saistībā ar iepriekšējo trīs gadu periodiem; iv) 2017. gadā kā peļņas sadales summu saistībā ar kopējiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem iepriekšējo četru gadu periodos, dalītu ar peļņas summu saistībā ar iepriekšējo četru gadu periodiem. 2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām peļņa ir summa, kas uzrādīta 670. rindā 2. veidnē III pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 680/2014 (*), vai, attiecīgā gadījumā, summa, kas uzrādīta 670. rindā 2. veidnē IV pielikumā minētajai īstenošanas regulai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. (*)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.)”" ;

4)

iekļauj šādu 7.d pantu: “7.d pants Preferenciāla peļņas sadale attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta vajadzībām peļņas sadali par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu uzskata par preferenciālu attiecībā pret citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem un attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, ja ir izpildīts vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem: a) lēmumi par peļņas sadali ir pieņemti dažādos laikos; b) peļņas sadales maksājumi ir veikti dažādos laikos; c) emitentam ir pienākums veikt peļņas sadales maksājumus par viena veida pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem pirms peļņas sadales maksājumiem par cita veida pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem; d) peļņas sadales maksājumi tiek veikti par dažiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, bet ne par citiem, ja vien nav izpildīts nosacījums 7.b panta 7. punkta a) apakšpunktā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.).

---

2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/8

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/851

(2015. gada 27. marts),

ar kuru groza II, III un VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1), un jo īpaši tās 6. panta 3. punktu, 7. panta 3. punktu un 20. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Horvātija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 20. panta 1. punktu līdz 2015. gada 31. janvārim ir paziņojusi Komisijai par 2014. gadā atmīnētās un lauksaimniecības darbībām atkal izmantojamās zemes platību, to maksājumtiesību skaitu, kas lauksaimniekiem pieejamas 2014. gada 31. decembrī, un summu, kas tajā pašā dienā palikusi neizlietota atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 20. panta 2. punktu apjoms, kas jāpieskaita minētās regulas II pielikumā Horvātijai noteiktajiem valsts maksimālajiem apjomiem, Komisijai jāaprēķina, pamatojoties uz datiem, kurus Horvātija paziņojusi saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punktu, un aplēstajiem vidējiem tiešajiem maksājumiem par hektāru Horvātijā attiecīgajā gadā.

(3)

2015. gada vidējos tiešos maksājumus par hektāru būtu jāaprēķina, 2015. gadam Horvātijai noteikto valsts maksimālo apjomu, kas samazināts par neizlietoto atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās rezerves summu 2014. gada 31. decembrī, dalot ar to maksājumtiesību skaitu, kas lauksaimniekiem pieejamas tajā pašā dienā. Apjomu, kas 2015. gadam un turpmākiem gadiem jāpieskaita valsts maksimālajam apjomam, aprēķina, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. pantā noteikto pieauguma grafiku, un šis apjoms atspoguļo to, ka ar 2015. gada 31. janvāra paziņojumu ikgadējo pieaugumu maksimālās summas, kas noteiktas minētās regulas VII pielikumā, tiek sasniegtas, sākot ar 2015. kalendāro gadu.

(4)	Lai ņemtu vērā sekas, ko izraisījusi atsāktā atmīnētas zemes izmantošana lauksaimniecībā 2014. gadā, par ko paziņojusi Horvātija, Regulas (ES) Nr. 1307/2013 VI pielikums būtu jāpielāgo saskaņā ar minētās regulas 20. panta 6. punktu.

(5)	Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II, III un VI pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Tā kā šī regula ir būtiska, lai varētu sekmīgi un savlaicīgi pieņemt Regulas (ES) Nr. 1307/2013 22. panta 1. punktā, 36. panta 4. punktā, 42. panta 2. punktā, 47. panta 3. punktā, 49. panta 2. punktā, 51. panta 4. punktā un 53. panta 7. punktā minētos īstenošanas aktus, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II, III un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

---

---

2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/13

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/852

(2015. gada 27. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 papildina attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas un nopietnas neievērošanas gadījumiem, kas var novest pie Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda maksājumu termiņu pārtraukšanas un maksājumu apturēšanas

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (1) un jo īpaši tās 102. pantu,

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķu sasniegšanu nedrīkstētu traucēt dalībvalstis, kas pārkāpj KZP noteikumus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 41. pantu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (“EJZF”) finansiālo palīdzību piešķir ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir ievērojušas KZP noteikumus. Ja dalībvalstis nav ievērojušas KZP noteikumus, var tikt pārtraukti vai apturēti KZP paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksājumi vai arī tiem var piemērot finanšu korekcijas.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 83. panta 1. punktā un 142. panta 1. punktā ir attiecīgi izklāstīti maksājumu termiņu pārtraukšanas vai maksājumu apturēšanas nosacījumi. Šajos divos pantos ir paredzēts, ka konkrētajos fondu noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt konkrētus iemeslus maksājumu termiņu pārtraukšanai un maksājumu apturēšanai, kas ir saistīti ar KZP piemērojamo noteikumu neievērošanu.

(3)

Lai aizsargātu Savienības un tās nodokļu maksātāju finanšu intereses, tajos gadījumos, kad dalībvalsts nav izpildījusi KZP paredzētos pienākumus vai kad Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par šādu neizpildi, Komisijai ir atļauts piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumu termiņus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 100. pantu.

(4)	Papildus maksājumu termiņu pārtraukšanai un lai nepieļautu iespēju, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 101. pantu ir tiesīga apturēt maksājumus gadījumos, kad notikusi nopietna KZP noteikumu neievērošana.

(5)	Finansiālajām sekām attiecībā uz dalībvalstīm, ja tās nav ievērojušas KZP noteikumus, vajadzētu būt samērīgām ar noteikumu neievērošanas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

(6)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību dalībvalstīm, kuras īsteno EJZF finansētās darbības programmas, ir jānosaka, kādi ir tie gadījumi, kad netiek ievēroti KZP noteikumi, kas ir būtiski jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, un kad tas var novest pie maksājumu termiņu pārtraukšanas vai maksājumu apturēšanas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014. Minētie gadījumi ir atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 508/2014 mērķiem un īsteno Regulas (ES) Nr. 1380/2013 41. pantu, neskarot nevienas citas sankcijas, kas noteiktas KZP noteikumos.

(7)	Jūras bioloģisko resursu saglabāšanai būtisko KZP noteikumu neievērošanas gadījumi būtu uzskatāmi par nopietniem tad, ja dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju, un tas ir novedis līdz maksājuma termiņa pārtraukšanai.

(8)

Pirms maksājumu apturēšanas vai pārtraukšanas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 100. panta 2. punktu un 101. panta 2. punktu ir jāpieņem īstenošanas akti, kuros sīkāk precizēts, kādā veidā dalībvalstis nav izpildījušas savus KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas ietekmē izdevumus, saistībā ar kuriem pieprasīts starpposma maksājums.

(9)	Ņemot vērā to, cik svarīgi ir jau no plānošanas perioda sākuma nodrošināt saskaņotu un vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem visās dalībvalstīs, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Neievērošanas gadījumi

Gadījumi, kādos dalībvalsts nav izpildījusi savus kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pienākumus un kad tas var novest pie pieprasīta starpposma maksājuma termiņa pārtraukšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 100. pantu, ir izklāstīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Nopietnas neievērošanas gadījumi

Gadījumi, kādos dalībvalsts ir pieļāvusi savu KZP pienākumu nopietnu neievērošanu un kad tas var novest pie maksājumu apturēšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 101. pantu, ir tādi, kā uzskaitīts šīs regulas pielikumā, ja papildus:

a)	tie ir noveduši pie pieprasīta starpposma maksājuma termiņa pārtraukšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 100. pantu; un

b)	dalībvalsts maksājuma termiņa pārtraukšanas periodā saistībā ar minētajiem gadījumiem nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

---

---

2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/18

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/853

(2015. gada 1. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

---

---

2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/20

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/854

(2015. gada 1. jūnijs),

ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību deviņpadsmitajā reģionā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (1) un jo īpaši tās 48. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/493/ES (2) deviņpadsmitais reģions, kurā būtu jāsāk datu vākšana un pārsūtīšana uz VIS attiecībā uz visiem pieteikumiem, ietver Ķīnu, Japānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju, Dienvidkoreju un Taivānu.

(2)

Dalībvalstis Komisijai ir paziņojušas, ka ir īstenojušas vajadzīgos tehniskos un juridiskos priekšnoteikumus Regulas (EK) Nr. 767/2008 5. panta 1. punktā minēto datu ievākšanai un pārsūtīšanai uz VIS attiecībā uz visiem pieteikumiem šajā reģionā, tostarp priekšnoteikumus datu vākšanai un/vai pārsūtīšanai citas dalībvalsts vārdā.

(3)	Tādējādi ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 767/2008 48. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzētie nosacījumi un ir nepieciešams noteikt datumu, kurā VIS sāks darbību deviņpadsmitajā reģionā.

(4)

Tā kā Regula (EK) Nr. 767/2008 balstās uz Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nolēma Regulu (EK) Nr. 767/2008 īstenot savās valsts tiesībās. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Dānijai ir saistoša šā lēmuma īstenošana.

(5)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3). Tādēļ Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4). Tādēļ Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, šis lēmums ir to Šengenas acquis  (5) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (6).

(8)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums ir to Šengenas acquis  (7) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(9)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums ir to Šengenas acquis  (9) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(10)	Šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(11)	Ņemot vērā nepieciešamību noteikt datumu VIS izmantošanai deviņpadsmitajā reģionā vistuvākajā laikā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vīzu informācijas sistēma 2015. gada 12. oktobrī sāk darbību deviņpadsmitajā reģionā, kas noteikts Īstenošanas lēmumā 2013/493/ES.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

---

(1)  OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/493/ES (2013. gada 30. septembris), ar ko nosaka trešo – pēdējo – reģionu grupu Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākšanai (OV L 268, 10.10.2013., 13. lpp.).

(3)  Padomes 2000. gada 29. maija Lēmums 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  Padomes 1999. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/146/EK par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10)  Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/350/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

---

2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/23

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2015/855

(2015. gada 12. marts),

ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus un atceļ Pamatnostādni ECB/2002/6 par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (ECB/2015/11)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. un 128. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu un 14.3. pantu saistībā ar 3.1. pantu, kā arī 5. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)	Eurosistēma piešķir īpašu nozīmi korporatīvajai vadībai, kuras uzmanības centrā ir atbildība, caurredzamība un augstākie ētikas standarti. Šo principu ievērošana ir Eurosistēmas uzticamības pamatelements, un tā ir būtiska tam, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu uzticību.

(2)

Tāpēc tiek uzskatīts par vajadzīgu izveidot Eurosistēmas ētikas regulējumu, ar ko nosaka ētikas standartus, kuru ievērošana nodrošina tās uzticamību un reputāciju, kā arī sabiedrības pārliecību par Eiropas Centrālās bankas (ECB) un nacionālo centrālo banku (NCB), kuru valūta ir euro, struktūrvienību locekļu un darbinieku integritāti un neitralitāti (turpmāk – “Eurosistēmas ētikas regulējums”). Eurosistēmas ētikas regulējumu veido šī pamatnostādne, ar kuru nosaka principus, labākās prakses kopums šo principu īstenošanai un iekšējie noteikumi un prakse, ko izmanto katra Eurosistēmas centrālā banka.

(3)

Pamatnostādne ECB/2002/6 (1) nosaka obligātos standartus, kas Eurosistēmas centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus. ECB Padome uzskata par vajadzīgu šo obligāto ētikas standartu piemērošanu attiecināt uz visiem Eurosistēmai uzticētajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu, ka vienādi ētikas standarti attiecas uz struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem, kuri piedalās Eurosistēmas uzdevumu izpildē, kā arī aizsargātu Eurosistēmas reputāciju kopumā. Tādēļ Pamatnostādne ECB/2002/6 jāaizstāj ar šo pamatnostādni.

(4)

Turklāt Pamatnostādnē ECB/2002/6 noteiktie obligātie standarti attiecībā uz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu būtu sīkāk jāizstrādā, lai pastiprinātu šādas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, ko veic ECB vai NCB struktūrvienību dalībnieki vai to darbinieki, un lai novērstu iespējamos interešu konfliktus privātu finanšu darījumu dēļ. Šajā nolūkā Eurosistēmas ētikas regulējumā būtu skaidri jādefinē galvenie jēdzieni, kā arī dažādu iesaistīto struktūrvienību lomas un atbildība. Turklāt, papildinot vispārējo iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, regulējumā būtu jānosaka papildu ierobežojumi personām, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai. Eurosistēmas ētikas regulējumā būtu jānosaka arī prasības noteikumu ievērošanas kontrolei un ziņošanai par neievērošanas gadījumiem.

(5)	Eurosistēmas ētikas regulējumā būtu jāiekļauj obligātie standarti attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un dāvanu un viesmīlības apliecinājumu pieņemšanu.

(6)	Eurosistēmas ētikas regulējums būtu jāpiemēro,veicot Eurosistēmas uzdevumus. Būtu vēlams, ka Eurosistēmas centrālās bankas piemēro līdzvērtīgus standartus darbiniekiem vai trešām personām, kas veic ar Eurosistēmu nesaistīto uzdevumu izpildi.

(7)

Šīs pamatnostādnes noteikumi neierobežo piemērojamos nacionālos tiesību aktus. Ja piemērojamie nacionālie tiesību akti neļauj NCB īstenot kādu šīs pamatnostādnes noteikumu, NCB par to būtu jāinformē ECB. Turklāt attiecīgajai NCB būtu jāizvērtē iespējas veikt tai pieejamos pasākumus nacionālo tiesību aktu ierobežojumu novēršanai.

(8)	Šīs pamatnostādnes noteikumi neierobežo ECB Padomes locekļu Ētikas kodeksa noteikumus (2).

(9)	Lai gan Eurosistēmas ētikas regulējums attiecas tikai uz Eurosistēmas uzdevumu veikšanu, ECB Padome pieņēmusi līdzvērtīgu ētikas regulējumu attiecībā uz uzraudzības uzdevumu izpildi, ko veic ECB un nacionālās kompetentās iestādes Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

1)	“Eurosistēmas centrālā banka” ir ECB un to dalībvalstu NCB, kuru valūta ir euro;

2)	“Eurosistēmas uzdevumi” ir uzdevumi, kas Eurosistēmai uzticēti saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem;

3)	“iekšējā informācija” ir sensitīva tirgus informācija, kas attiecas uz Eurosistēmas uzdevumu izpildi, ko veic Eurosistēmas centrālās bankas un kas nav publiskota vai nav pieejama sabiedrībai;

4)	“sensitīva tirgus informācija” ir precīza informācija, kuras publicēšanai varētu būt būtiska ietekme uz aktīvu cenām vai cenām finanšu tirgos;

5)	“iekšējās informācijas lietotājs” ir struktūrvienības dalībnieks vai darbinieks, kuram ir pieeja iekšējai informācijai, kas nav vienreizēja pieeja;

6)	“darbinieks” ir jebkura persona, kurai ir darba attiecības ar Eurosistēmas centrālo banku, izņemot tās personas, kurām uzticēti tikai tādi uzdevumi, kas nav saistīti ar Eurosistēmas uzdevumu izpildi;

7)	“struktūrvienību dalībnieki” ir Eurosistēmas centrālo banku lēmējinstitūciju un citu iekšējo struktūru dalībnieki, kas nav darbinieki;

8)	“finanšu sabiedrības” ir finanšu sabiedrības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (4) 2. nodaļas 2.55. punkta izpratnē;

9)	“interešu konflikts” ir situācija, kurā struktūrvienību locekļiem vai darbiniekiem ir personīgas intereses, kas var ietekmēt vai var šķietami ietekmēt to pienākumu neatkarīgu un objektīvu izpildi;

10)	“personīgas intereses” ir struktūrvienību locekļu vai darbinieku, to ģimenes locekļu un citu radinieku vai draugu loka un ciešu paziņu jebkuri finansiāli vai nefinansiāli ieguvumi vai iespējamie ieguvumi;

11)	“priekšrocība” ir jebkura dāvana, viesmīlības apliecinājums vai cits finansiāls vai nefinansiāls ieguvums, kas objektīvi uzlabo saņēmēja finanšu, juridisko vai personīgo stāvokli un kas saņēmējam citādi nepienākas.

2. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī pamatnostādne attiecas uz Eurosistēmas centrālajām bankām, tām pildot savus Eurosistēmas uzdevumus. Eurosistēmas centrālo banku iekšējie noteikumi, kas pieņemti, pildot šīs pamatnostādnes normas, attiecas uz to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas cenšas, ciktāl tas juridiski iespējams, attiecināt pienākumus, kas noteikti, īstenojot šīs pamatnostādnes normas, uz personām, kuras iesaistītas Eurosistēmas uzdevumu izpildē, bet kuras nav Eurosistēmas centrālo banku darbinieki.

3.   Šīs pamatnostādnes noteikumi neliedz Eurosistēmas centrālajām bankām piemērot stingrākus ētikas noteikumus savu struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem.

3. pants

Funkcijas un pienākumi

1.   ECB Padome šajā pamatnostādnē nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus un apstiprina labāko praksi šo principu īstenošanai, ņemot vērā tās pienākumu noteikt korporatīvo un ētikas kultūru Eurosistēmas līmenī.

2.   Revīzijas komiteja, Iekšējā audita komiteja un Organizācijas attīstības komiteja tiek iesaistīta Eurosistēmas ētikas regulējuma piemērošanā un kontrolē savu attiecīgo pilnvaru ietvaros.

3.   Eurosistēmas centrālās bankas nosaka funkcijas un pienākumus struktūrvienībām, nodaļām un darbiniekiem, kas vietējā līmenī īsteno, piemēro un kontrolē Eurosistēmas ētikas regulējumu.

4. pants

Komunikācija un informētības veicināšana

1.   Eurosistēmas centrālās bankas savus iekšējos noteikumus, kas īsteno šo pamatnostādni, formulē skaidri un caurredzami, paziņo tos savu struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem un nodrošina, ka šie noteikumi ir viegli pieejami.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu savu struktūrvienību locekļu un darbinieku informētību, lai tie saprastu savus pienākumus saskaņā ar Eurosistēmas ētikas regulējumu.

5. pants

Noteikumu ievērošanas kontrole

1.   Eurosistēmas centrālās bankas kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi, kas īsteno šo pamatnostādni. Kontrole ietver regulāru un/vai neregulāru noteikumu ievērošanas pārbaužu veikšanu. Eurosistēmas centrālās bankas paredz pienācīgas procedūras, lai ātri reaģētu un novērstu neievērošanas gadījumus.

2.   Noteikumu ievērošanas kontrole neierobežo iekšējos noteikumus, kas paredz iekšējo izmeklēšanu gadījumos, ja ir aizdomas par to, ka struktūrvienības loceklis vai darbinieks pārkāpis noteikumus, kas īsteno šo pamatnostādni.

6. pants

Paziņošana par noteikumu neievērošanas gadījumiem un to pārbaude

1.   Eurosistēmas centrālās bankas apstiprina iekšējās procedūras ziņošanai par noteikumu, kas īsteno šo pamatnostādni, neievērošanas gadījumiem, t. sk. noteikumus attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas pieņem pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību personām, kas paziņo par noteikumu neievērošanas gadījumiem.

3.   Eurosistēmas centrālās bankas nodrošina, ka noteikumu neievērošanas gadījumi tiek pārbaudīti, t. sk. tiek attiecīgi piemēroti proporcionāli disciplinārie pasākumi saskaņā ar piemērojamiem disciplinārajiem noteikumiem un procedūrām.

4.   Eurosistēmas centrālās bankas par svarīgiem noteikumu, kas īsteno šo pamatnostādni, neievērošanas gadījumiem bez liekas kavēšanās ar Organizācijas attīstības komitejas palīdzību ziņo ECB Padomei, ievērojot piemērojamās iekšējās procedūras. Steidzamos gadījumos Eurosistēmas centrālā banka par noteikumu neievērošanas svarīgu gadījumu var ziņot tieši ECB Padomei. Visos gadījumos Eurosistēmas centrālās bankas paralēli informē arī Revīzijas komiteju.

II SADAĻA

IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS NOVĒRŠANAS NOTEIKUMI

7. pants

Iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas vispārējs aizliegums

1.   Eurosistēmas centrālās bankas nodrošina, ka to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem ir aizliegts ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju.

2.   Aizliegums ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju attiecas vismaz uz: a) iekšējās informācijas izmantošanu privātiem darījumiem savā vārdā vai trešo personu vārdā; b) iekšējās informācijas atklāšanu citām personām, ja vien šāda atklāšana netiek veikta profesionālo pienākumu izpildes laikā un tikai personām, kurām tas nepieciešams; un c) iekšējās informācijas izmantošanu, lai liktu vai ieteiktu citām personām veikt privātus finanšu darījumus.

8. pants

Īpaši ierobežojumi iekšējās informācijas lietotājiem

1.   Eurosistēmas centrālās bankas nodrošina, ka piekļuve iekšējai informācijai ir atļauta tikai tiem struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem, kuriem piekļuve šādai informācijai vajadzīga pienākumu izpildei.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas nodrošina, ka uz visiem iekšējās informācijas lietotājiem attiecas īpaši ierobežojumi svarīgiem privātiem finanšu darījumiem. Privātu finanšu darījumu uzskata par svarīgu, ja tas ir cieši saistīts ar Eurosistēmas uzdevumu izpildi vai par tādu var tikt uzskatīts. Eurosistēmas centrālās bankas savos iekšējos noteikumos iekļauj šādu svarīgu darījumu sarakstu, kurā cita starpā iekļauj:

a)	darījumus ar akcijām un obligācijām, ko emitējušas finanšu sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

b)	darījumus ar ārvalstu valūtu, darījumus ar zeltu, eurozonas valstu valdību vērtspapīru tirdzniecību;

c)	īstermiņa tirdzniecību, t. i., kāda finanšu instrumenta pirkšanu un tai sekojošu pārdošanu vai pārdošanu un tai sekojošu pirkšanu noteiktā atsauces periodā;

d)	darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas saistīti ar a)–c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem un kolektīvo ieguldījumu shēmām, kuru galvenais mērķis ir ieguldīt šādos finanšu instrumentos.

3.   Eurosistēmas centrālās bankas pieņem iekšējos noteikumus, kuros nosaka īpašus ierobežojumus iekšējās informācijas lietotājiem, ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus. Šādi īpaši ierobežojumi var ietvert kādu no šiem ierobežojumiem vai to kombināciju:

a)	noteiktu finanšu darījumu aizliegums;

b)	iepriekšējas atļaujas prasība noteiktiem finanšu darījumiem;

c)	iepriekšējas vai vēlākas ziņošanas prasība noteiktiem finanšu darījumiem; un/vai

d)	embargo periodi noteiktiem finanšu darījumiem.

4.   Eurosistēmas centrālās bankas var izvēlēties šos īpašos ierobežojumus piemērot darbiniekiem, kas nav iekšējās informācijas lietotāji.

5.   Eurosistēmas centrālās bankas nodrošina, ka to svarīgo privāto finanšu darījumu saraksti var tikt ātri pielāgoti, lai atspoguļotu ECB Padomes lēmumus.

6.   Eurosistēmas centrālās bankas savos iekšējos noteikumos nosaka nosacījumus un aizsargmehānismus, saskaņā ar kuriem struktūrvienību locekļi un darbinieki, kuri savu privāto finanšu darījumu pārvaldību uztic neatkarīgām trešām personām saskaņā ar rakstiski aktīvu pārvaldības līgumu, tiek atbrīvoti no šajā pantā noteiktajiem īpašajiem ierobežojumiem.

III SADAĻA

INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANAS NOTEIKUMI

9. pants

Interešu konflikti

1.   Eurosistēmas centrālās bankas izveido mehānismu, kas ļauj izvairīties no situācijām, kurās darbinieka amata kandidātam ir interešu konflikts iepriekšējās profesionālās darbības vai personīgo attiecību dēļ.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas pieņem iekšējos noteikumus, kas prasa to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem darba attiecību laikā izvairīties no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņot par šādām situācijām. Eurosistēmas centrālās bankas nodrošina, ka gadījumos, kuros tiek ziņots par interešu konfliktu, ir pieejami pienācīgi pasākumi, lai izvairītos no šāda konflikta, t. sk. atbrīvošana no pienākumiem, kas saistīti ar attiecīgo jautājumu.

3.   Eurosistēmas centrālās bankas izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to struktūrvienību locekļu un augsta līmeņa darbinieku, kuri pakļauti tieši izpildinstitūcijām, profesionālās darbības rezultātā pēc darba attiecību izbeigšanās.

4.   Eurosistēmas centrālās bankas, ja vajadzīgs, izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku profesionālās darbības rezultātā, darbiniekiem esot neapmaksātā atvaļinājumā.

IV SADAĻA

DĀVANU UN VIESMĪLĪBAS APLIECINĀJUMU PIEŅEMŠANAS NOTEIKUMI

10. pants

Priekšrocību saņemšanas aizliegums

1.   Eurosistēmas centrālās bankas pieņem iekšējos noteikumus, kas aizliedz to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem pieprasīt, saņemt vai pieņemt apsolījumu saistībā ar priekšrocību saņemšanu viņiem pašiem vai jebkurai citai personai saistībā ar to amata pienākumu veikšanu.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas savos iekšējos noteikumos var noteikt atbrīvojumus no 1. punktā noteiktā aizlieguma attiecībā uz priekšrocībām, ko piedāvā centrālās bankas, Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras, starptautiskās organizācijas un valdības aģentūras, kā arī attiecībā uz tradicionāli pieņemtām vai niecīgas vērtības priekšrocībām, ko piedāvā privātais sektors, ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā gadījumā šīs priekšrocības nav biežas un netiek saņemtas no viena avota. Eurosistēmas centrālās bankas nodrošina, ka šie atbrīvojumi neietekmē un nevar tikt uztverti kā tādi, kas ietekmē to struktūrvienību locekļu un darbinieku neatkarību un objektivitāti.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Pamatnostādni ECB/2002/6.

12. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB.

2.   Eurosistēmas centrālās bankas veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo pamatnostādni un panāktu atbilstību tai, un piemēro šos pasākumus no 2016. gada 18. marta. NCB informē ECB par jebkuriem šķēršļiem šīs pamatnostādnes īstenošanai un ne vēlāk kā 2016. gada 18. janvārī paziņo ECB par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.

13. pants

Pārskatu sniegšana un izvērtēšana

1.   NCB katru gadu sniedz ECB pārskatu par šīs pamatnostādnes īstenošanu.

2.   ECB Padome izvērtē šo pamatnostādni vismaz reizi trijos gados.

14. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

---

(1)  Pamatnostādne ECB/2002/6 (2002. gada 26. septembris) par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (OV L 270, 8.10.2002., 14. lpp.).

(2)  Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļu Ētikas kodekss (OV C 123, 24.5.2002., 9. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/856 (2015. gada 12. marta), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2015/12) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 29 lappusi).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

---

2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/29

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2015/856

(2015. gada 12. marts),

ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2015/12)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1) (turpmāk – “VUM regula”), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu saistībā ar 6. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālā banka (ECB) piešķir īpašu nozīmi korporatīvajai vadībai, saskaņā ar kuru Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) uzmanības centrā ir atbildība, caurredzamība un augstākie ētikas standarti. Šo principu ievērošana ir Eurosistēmas uzticamības pamatelements, un tā ir būtiska tam, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu uzticību.

(2)

Tāpēc tiek uzskatīts par vajadzīgu izveidot VUM ētikas regulējumu, ar ko nosaka ētikas standartus, kuru ievērošana nodrošina tās uzticamību un reputāciju, kā arī sabiedrības pārliecību par ECB un nacionālo kompetento iestāžu (NKI), kuru dalībvalstis piedalās VUM, struktūrvienību locekļu un darbinieku integritāti un neitralitāti (turpmāk – “VUM ētikas regulējums”). VUM ētikas regulējumu veido šī pamatnostādne, ar kuru nosaka principus, labākās prakses kopums šo principu īstenošanai un iekšējie noteikumi un prakse, ko izmanto ECB un katra NKI.

(3)

Obligātajiem standartiem attiecībā uz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu būtu jāpastiprina šādas ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, ko veic ECB vai NKI struktūrvienību dalībnieki vai to darbinieki, un lai novērstu iespējamos interešu konfliktus privātu finanšu darījumu dēļ. Šajā nolūkā VUM ētikas regulējumā būtu skaidri jādefinē galvenie jēdzieni, kā arī dažādu iesaistīto struktūrvienību lomas un atbildība. Turklāt, papildinot vispārējo iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, regulējumā būtu jānosaka papildu ierobežojumi personām, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai. VUM ētikas regulējumā būtu jānosaka arī prasības noteikumu ievērošanas kontrolei un ziņošanai par neievērošanas gadījumiem.

(4)	VUM ētikas regulējumā būtu jāiekļauj obligātie standarti attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un dāvanu un viesmīlības apliecinājumu pieņemšanu.

(5)	VUM ētikas regulējums būtu jāpiemēro, veicot uzraudzības uzdevumus. Būtu vēlams, ka ECB un NKI piemēro līdzvērtīgus standartus darbiniekiem vai trešajām personām, kas veic citu uzdevumu izpildi.

(6)

Šīs pamatnostādnes noteikumi neierobežo piemērojamos nacionālos tiesību aktus. Ja piemērojamie nacionālie tiesību akti neļauj NKI īstenot kādu šīs pamatnostādnes noteikumu, NCB par to būtu jāinformē ECB. Turklāt attiecīgajai NKI būtu jāizvērtē iespējas veikt tai pieejamos pasākumus nacionālo tiesību aktu ierobežojumu novēršanai.

(7)	Šīs pamatnostādnes normas neierobežo ECB Padomes locekļu Ētikas kodeksu (2) un Uzraudzības valdes locekļu Ētikas kodeksu (3).

(8)	Lai gan VUM ētikas regulējums attiecas tikai uz uzraudzības uzdevumu veikšanu, ECB Padome pieņēmusi līdzvērtīgu ētikas regulējumu attiecībā uz Eurosistēmas uzdevumu izpildi, ko veic ECB un nacionālās centrālās bankas (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

1)

“nacionālā kompetentā iestāde” (NKI) ir nacionālā kompetentā iestāde VUM regulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Šī definīcija neierobežo nacionālo tiesību aktu regulējumu, kurā konkrēti uzraudzības uzdevumi ir uzticēti nacionālajai centrālajai bankai (NCB), kurai nav NKI statusa. Atbilstoši tam šajā pamatnostādnē lietota atsauce uz NKI attiecas arī uz NCB saistībā ar nacionālajos tiesību aktos tai uzticētajiem uzdevumiem;

2)	“iekšējā informācija” ir sensitīva tirgus informācija, kas attiecas uz ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildi un kas nav publiskota vai nav pieejama sabiedrībai;

3)	“sensitīva tirgus informācija” ir precīza informācija, kuras publicēšanai varētu būt būtiska ietekme uz aktīvu cenām vai cenām finanšu tirgos;

4)	“iekšējās informācijas lietotājs” ir struktūrvienības dalībnieks vai darbinieks, kuram ir pieeja iekšējai informācijai, kas nav vienreizēja pieeja;

5)	“darbinieks” ir jebkura persona, kurai ir darba attiecības ar ECB vai NKI, izņemot tās personas, kurām uzticēti tikai tādi uzdevumi, kas nav saistīti ar uzraudzības uzdevumu izpildi saskaņā ar VUM regulu;

6)	“struktūrvienību dalībnieki” ir ECB vai NKI lēmējinstitūciju un citu iekšējo struktūru dalībnieki, kas nav darbinieki;

7)	“finanšu sabiedrības” ir finanšu sabiedrības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (5) 2. sadaļas 2.55. punkta izpratnē;

8)	“interešu konflikts” ir situācija, kurā struktūrvienību locekļiem vai darbiniekiem ir personīgas intereses, kas var ietekmēt vai var šķietami ietekmēt to pienākumu neatkarīgu un objektīvu izpildi;

9)	“personīgas intereses” ir struktūrvienību locekļu vai darbinieku, to ģimenes locekļu un citu radinieku vai draugu loka un ciešu paziņu jebkuri finansiāli vai nefinansiāli ieguvumi vai iespējamie ieguvumi;

10)	“priekšrocība” ir jebkura dāvana, viesmīlības apliecinājums vai cits finansiāls vai nefinansiāls ieguvums, kas objektīvi uzlabo saņēmēja finanšu, juridisko vai personīgo stāvokli un kas saņēmējam citādi nepienākas.

2. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī pamatnostādne attiecas uz ECB un NKI, veicot ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus. ECB un NKI iekšējie noteikumi, kas pieņemti, pildot šīs pamatnostādnes normas, attiecas uz to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem.

2.   ECB un NKI cenšas, ciktāl tas juridiski iespējams, attiecināt pienākumus, kas noteikti, īstenojot šīs pamatnostādnes normas, uz personām, kuras iesaistītas uzraudzības uzdevumu izpildē, bet kuras nav darbinieki.

3.   Šīs pamatnostādnes noteikumi neliedz ECB vai NKI piemērot stingrākus ētikas noteikumus savu struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem.

3. pants

Funkcijas un pienākumi

1.   ECB Padome šajā pamatnostādnē nosaka VUM ētikas regulējuma principus un apstiprina labāko praksi šo principu īstenošanai, ņemot vērā tās pienākumu noteikt korporatīvo un ētikas kultūru VUM līmenī.

2.   Revīzijas komiteja, Iekšējā audita komiteja un Organizācijas attīstības komiteja tiek iesaistīta VUM ētikas regulējuma piemērošanā un kontrolē savu attiecīgo pilnvaru ietvaros.

3.   ECB un NKI nosaka funkcijas un pienākumus struktūrvienībām, nodaļām un darbiniekiem, kas vietējā līmenī īsteno, piemēro un kontrolē VUM ētikas regulējumu.

4. pants

Komunikācija un informētības veicināšana

1.   ECB un NKI savus iekšējos noteikumus, kas īsteno šo pamatnostādni, formulē skaidri un caurredzami, paziņo tos savu struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem un nodrošina, ka šie noteikumi ir viegli pieejami.

2.   ECB un NKI veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu savu struktūrvienību locekļu un darbinieku informētību, lai tie saprastu savus pienākumus saskaņā ar VUM ētikas regulējumu.

5. pants

Noteikumu ievērošanas kontrole

1.   ECB un NKI kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi, kas īsteno šo pamatnostādni. Kontrole ietver regulāru un/vai neregulāru noteikumu ievērošanas pārbaužu veikšanu. ECB un NKI paredz pienācīgas procedūras, lai ātri reaģētu un novērstu neievērošanas gadījumus.

2.   Noteikumu ievērošanas kontrole neierobežo iekšējos noteikumus, kas paredz iekšējo izmeklēšanu gadījumos, ja ir aizdomas par to, ka struktūrvienības loceklis vai darbinieks pārkāpis noteikumus, kas īsteno šo pamatnostādni.

6. pants

Paziņošana par noteikumu neievērošanas gadījumiem un to pārbaude

1.   ECB un NKI apstiprina iekšējās procedūras ziņošanai par noteikumu, kas īsteno šo pamatnostādni, neievērošanas gadījumiem, t. sk. noteikumus attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

2.   ECB un NKI pieņem pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību personām, kas paziņo par noteikumu neievērošanas gadījumiem.

3.   ECB un NKI nodrošina, ka noteikumu neievērošanas gadījumi tiek pārbaudīti, t. sk. tiek attiecīgi piemēroti proporcionāli disciplinārie pasākumi saskaņā ar piemērojamiem disciplinārajiem noteikumiem un procedūrām.

4.   ECB un NKI par svarīgiem noteikumu, kas īsteno šo pamatnostādni, neievērošanas gadījumiem bez liekas kavēšanās ar Organizācijas attīstības komitejas un Uzraudzības valdes palīdzību ziņo ECB Padomei, ievērojot piemērojamās iekšējās procedūras. Steidzamos gadījumos ECB vai NKI par noteikumu neievērošanas svarīgu gadījumu var ziņot tieši ECB Padomei. Visos gadījumos ECB un NKI paralēli informē arī Revīzijas komiteju.

II SADAĻA

IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS NOVĒRŠANAS NOTEIKUMI

7. pants

Iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas vispārējs aizliegums

1.   ECB un NKI nodrošina, ka to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem ir aizliegts ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju.

2.   Aizliegums ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju attiecas vismaz uz: a) iekšējās informācijas izmantošanu privātiem darījumiem savā vārdā vai trešo personu vārdā; b) iekšējās informācijas atklāšanu citām personām, ja vien šāda atklāšana netiek veikta profesionālo pienākumu izpildes laikā un tikai personām, kurām tas nepieciešams; un c) iekšējās informācijas izmantošanu, lai liktu vai ieteiktu citām personām veikt privātus finanšu darījumus.

8. pants

Īpaši ierobežojumi iekšējās informācijas lietotājiem

1.   ECB un NKI nodrošina, ka piekļuve iekšējai informācijai ir atļauta tikai tiem struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem, kuriem piekļuve šādai informācijai vajadzīga pienākumu izpildei.

2.   ECB un NKI nodrošina, ka uz visiem iekšējās informācijas lietotājiem attiecas īpaši ierobežojumi svarīgiem privātiem finanšu darījumiem. Privātu finanšu darījumu uzskata par svarīgu, ja tas ir cieši saistīts ar uzraudzības uzdevumu izpildi vai par tādu var tikt uzskatīts. ECB un NKI savos iekšējos noteikumos iekļauj šādu svarīgu darījumu sarakstu, kurā cita starpā iekļauj:

a)	darījumus ar akcijām un obligācijām, ko emitējušas finanšu sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

b)	īstermiņa tirdzniecību, t. i., kāda finanšu instrumenta pirkšanu un tai sekojošu pārdošanu vai pārdošanu un tai sekojošu pirkšanu noteiktā atsauces periodā;

c)	darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem un kolektīvo ieguldījumu shēmām, kuru galvenais mērķis ir ieguldīt šādos finanšu instrumentos.

3.   ECB un NKI pieņem iekšējos iekšējos noteikumus, kuros nosaka īpašus ierobežojumus iekšējās informācijas lietotājiem, ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus. Šādi īpaši ierobežojumi var ietvert kādu no šiem ierobežojumiem vai to kombināciju:

a)	noteiktu finanšu darījumu aizliegums;

b)	iepriekšējas atļaujas prasība noteiktiem finanšu darījumiem;

c)	iepriekšējas vai vēlākas ziņošanas prasība noteiktiem finanšu darījumiem; un/vai

d)	embargo periodi noteiktiem finanšu darījumiem.

4.   ECB un NKI var izvēlēties šos īpašos ierobežojumus piemērot darbiniekiem, kas nav iekšējās informācijas lietotāji.

5.   ECB un NKI nodrošina, ka to svarīgo privāto finanšu darījumu saraksti var tikt ātri pielāgoti, lai atspoguļotu ECB Padomes lēmumus.

6.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos nosaka nosacījumus un aizsargmehānismus, saskaņā ar kuriem struktūrvienību locekļi un darbinieki, kuri savu privāto finanšu darījumu pārvaldību uztic neatkarīgām trešajām personām saskaņā ar rakstiski aktīvu pārvaldības līgumu, tiek atbrīvoti no šajā pantā noteiktajiem īpašajiem ierobežojumiem.

III SADAĻA

INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANAS NOTEIKUMI

9. pants

Interešu konflikti

1.   ECB un NKI izveido mehānismu, kas ļauj izvairīties no situācijām, kurās darbinieka amata kandidātam ir interešu konflikts iepriekšējās profesionālās darbības vai personīgo attiecību dēļ.

2.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas prasa to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem darba attiecību laikā izvairīties no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņot par šādām situācijām. ECB un NKI nodrošina, ka gadījumos, kuros tiek ziņots par interešu konfliktu, ir pieejami pienācīgi pasākumi, lai izvairītos no šāda konflikta, t. sk. atbrīvošana no pienākumiem saistībā ar attiecīgo jautājumu.

3.   ECB un NKI izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to struktūrvienību locekļu un augsta līmeņa darbinieku, kuri pakļauti tieši izpildinstitūcijām, profesionālās darbības rezultātā pēc darba attiecību izbeigšanās.

4.   ECB un NKI, ja vajadzīgs, izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku profesionālās darbības rezultātā, darbiniekiem esot neapmaksātā atvaļinājumā.

IV SADAĻA

DĀVANU UN VIESMĪLĪBAS APLIECINĀJUMU PIEŅEMŠANAS NOTEIKUMI

10. pants

Priekšrocību saņemšanas aizliegums

1.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas aizliedz to struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem pieprasīt, saņemt vai pieņemt apsolījumu saistībā ar priekšrocību saņemšanu viņiem pašiem vai jebkurai citai personai saistībā ar to amata pienākumu veikšanu.

2.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos var noteikt atbrīvojumus no 1. punktā noteiktā aizlieguma attiecībā uz priekšrocībām, ko piedāvā centrālās bankas, Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras, starptautiskās organizācijas un valdības aģentūras, vai attiecībā uz tradicionāli pieņemtām vai niecīgas vērtības priekšrocībām, ko piedāvā privātais sektors, ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā gadījumā šīs priekšrocības nav biežas un netiek saņemtas no viena avota. ECB un NKI nodrošina, ka šie atbrīvojumi neietekmē vai nevar tikt uztverti kā tādi, kas ietekmē to struktūrvienību locekļu un darbinieku neatkarību un objektivitāti.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, atbrīvojumus nenosaka attiecībā uz priekšrocībām, ko piedāvā kredītiestādes ECB vai NKI darbiniekiem pārbaužu uz vietas vai revīzijas braucienu laikā, izņemot niecīgas vērtības viesmīlības apliecinājumus, kas tiek piedāvāti ar darbu saistītu sanāksmju laikā.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NKI.

2.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo pamatnostādni un panāktu atbilstību tai, un piemēro šos pasākumus no 2016. gada 18. marta. NKI informē ECB par jebkuriem šķēršļiem šīs pamatnostādnes īstenošanai un ne vēlāk kā 2016. gada 18. janvārī paziņo ECB par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.

12. pants

Pārskatu sniegšana un izvērtēšana

1.   NKI katru gadu sniedz ECB pārskatu par šīs pamatnostādnes īstenošanu.

2.   ECB Padome izvērtē šo pamatnostādni vismaz reizi trijos gados.

13. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta ECB un NKI.

---

(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļu Ētikas kodekss (OV C 123, 24.5.2002., 9. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes locekļu Ētikas kodekss (OV C 93, 20.3.2015., 2. lpp.).

(4)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/855 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Eurosistēmas Ētikas regulējuma principus un atceļ Pamatnostādni ECB/2002/6 par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (ECB/2015/11) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

---

2.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/35

---

ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1

(2013. gada 21. oktobris),

ar ko pieņem tās reglamentu [2015/857]

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku (turpmāk “Serbija”), no otras puses (turpmāk “nolīgums”), un jo īpaši tā 119., 120., 122. un 124. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Priekšsēdētājs

Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājs uz 12 mēnešu termiņu pārmaiņus ir Eiropas Savienības Ārlietu padomes priekšsēdētājs, kas pārstāv Eiropas Savienību un tās dalībvalstis, un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un Serbijas valdības pārstāvis. Pirmais termiņš sākas dienā, kad notiek pirmā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, un beidzas 2013. gada 31. decembrī.

2. pants

Sanāksmes

Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes notiek ministru līmenī reizi gadā. Ja Puses par to vienojas, tad pēc vienas vai otras Puses lūguma var sasaukt Stabilizācijas un asociācijas padomes īpašās sanāksmes. Ja vien Puses nevienojas par ko citu, Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes notiek vietā, kur parasti notiek Eiropas Savienības Padomes sanāksmes, un dienā, par ko abas Puses ir vienojušās. Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes pēc vienošanās ar priekšsēdētāju sasauc Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri.

3. pants

Pārstāvība

Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļi var tikt pārstāvēti, ja viņi nevar piedalīties sanāksmē. Ja loceklis vēlas būt šādi pārstāvēts, viņš paziņo priekšsēdētājam sava pārstāvja uzvārdu pirms sanāksmes, kurā viņam jābūt pārstāvētam. Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļa pārstāvis īsteno visas attiecīgā locekļa tiesības.

4. pants

Delegācijas

Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļus var pavadīt amatpersonas. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu. Eiropas Investīciju bankas pārstāvis piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs kā novērotājs, ja darba kārtībā ir jautājumi, kas attiecas uz banku. Stabilizācijas un asociācijas padome var uzaicināt personas, kas nav padomes locekļi, piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

5. pants

Sekretariāts

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta amatpersona un amatpersona no Serbijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā kopīgi veic Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāru pienākumus.

6. pants

Sarakste

Stabilizācijas un asociācijas padomei adresētus sūtījumus sūta Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam uz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta adresi.

Abi sekretāri gādā par to, lai sūtījumi tiktu nogādāti Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā izsūtīti pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem. Šādi pārsūtīto saraksti nosūta Komisijas Ģenerālsekretariātam, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām un Serbijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā.

Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētāja paziņojumus abi sekretāri nosūta adresātiem un vajadzības gadījumā pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem, kā norādīts šā panta otrajā daļā.

7. pants

Atklātums

Ja vien netiek izlemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes nav atklātas.

8. pants

Sanāksmju darba kārtība

1.   Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku darba kārtību katrai sanāksmei. Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri to nosūta 6. pantā minētajiem adresātiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma. Darba kārtības projektā iekļauj jautājumus, attiecībā uz kuriem priekšsēdētājs ir saņēmis pieprasījumu par iekļaušanu attiecīgajā darba kārtībā ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes sākuma, tomēr jautājumus iekļauj darba kārtības projektā vienīgi tad, ja apliecinošie dokumenti nosūtīti sekretāriem ne vēlāk kā darba kārtības nosūtīšanas dienā. Darba kārtību Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem katras sanāksmes sākumā. Provizoriskajā darba kārtībā neesošu jautājumu var tajā iekļaut, ja abas puses par to vienojas.

2.   Pēc vienošanās ar abām pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

9. pants

Protokols

Abi sekretāri sagatavo katras sanāksmes protokola projektu. Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti norāda:

dokumentus, kas iesniegti Stabilizācijas un asociācijas padomei,

paziņojumus, kuru iekļaušanu protokolā prasījis kāds Stabilizācijas un asociācijas padomes loceklis,

pieņemtos lēmumus un sniegtos ieteikumus, paziņojumus, par kuriem panākta vienošanās, un pieņemtos secinājumus.

Protokola projektu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei apstiprināšanai. Ja tas ir apstiprināts, protokolu paraksta priekšsēdētājs un abi sekretāri. Protokolu nodod glabāšanai arhīvos Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas darbojas kā Stabilizācijas un asociācijas padomes dokumentu depozitārs. Visiem 6. pantā minētajiem adresātiem nosūta apliecinātas kopijas.

10. pants

Lēmumi un ieteikumi

1.   Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, Pusēm savstarpēji vienojoties. Ja abas Puses par to vienojas, tad Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu, kā tie definēti Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 121. pantā, nosaukumā attiecīgi ir vārds “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un to autentiskumu apstiprina abi sekretāri. Lēmumus un ieteikumus izsūta visiem 6. pantā minētajiem adresātiem. Katra no Pusēm var lemt par Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

11. pants

Valodas

Stabilizācijas un asociācijas padomes oficiālās valodas ir abu Pušu oficiālās valodas. Ja vien netiek nolemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padome savās apspriedēs pamatojas uz dokumentiem, kas sagatavoti minētajās valodās.

12. pants

Izdevumi

Eiropas Savienība un Serbija katra sedz izdevumus, kuri sakarā ar to dalību Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs rodas gan attiecībā uz darbiniekiem, ceļu un uzturēšanos, gan attiecībā uz pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem. Izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu sanāksmēs, dokumentu tulkošanu un pavairošanu, sedz Eiropas Savienība, izņemot izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu vai dokumentu tulkošanu serbu valodā vai no tās; šos izdevumus sedz Serbija. Pārējos izdevumus, kas saistīti ar sanāksmju organizēšanu, sedz tā puse, kur notiek sanāksmes.

13. pants

Stabilizācijas un asociācijas komiteja

1.   Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kas palīdz Stabilizācijas un asociācijas padomei tās pienākumu veikšanā. Tajā ietilpst Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Serbijas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

2.   Stabilizācijas un asociācijas komiteja sagatavo Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes un apspriedes, vajadzības gadījumā izpilda Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus, kā arī kopumā nodrošina asociācijas partnerattiecību nepārtrauktību un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pareizu darbību. Komiteja izskata visus jautājumus, ko tai iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padome, kā arī visus citus jautājumus, kas ik dienas var rasties, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tā iesniedz priekšlikumus vai lēmumu vai ieteikumu projektus pieņemšanai Stabilizācijas un asociācijas padomē.

3.   Gadījumos, kad Stabilizācijas un asociācijas nolīgums paredz pienākumu vai iespēju apspriesties, šādu apspriešanos var veikt Stabilizācijas un asociācijas komitejā. Apspriešanos var turpināt Stabilizācijas un asociācijas padomē, ja tam piekrīt abas Puses.

4.   Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglaments ir pievienots šim lēmumam.

14. pants

Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, uzticot tai uzdevumu palīdzēt Stabilizācijas un asociācijas padomei, lai sekmētu dialogu un sadarbību starp sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā un Serbijā. Šāds dialogs un sadarbība ietver visus Eiropas Savienības un Serbijas attiecību nozīmīgos aspektus, ja tādi rodas saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu. Šāda dialoga un sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a)	sagatavot Serbijas sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbībām saistībā ar nākotnes dalību Eiropas Savienībā;

b)	sagatavot Serbijas sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbā pēc Serbijas pievienošanās;

c)	apmainīties ar informāciju par savstarpēji interesējošiem jautājumiem, jo īpaši par atjauninātu situācijas raksturojumu par pievienošanās procesu, kā arī Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju sagatavošanu šim procesam;

d)

rosināt pieredzes apmaiņu un strukturētu dialogu starp a) Serbijas sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un b) dalībvalstu sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp izmantojot kontaktu veidošanu konkrētās jomās, kurās tieši kontakti un sadarbība var būt visefektīvākais veids konkrētu problēmu risināšanai;

e)	apspriest jebkurus citus būtiskus jautājumus pēc kādas puses ierosinājuma, ja tādi rodas saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu un pirmspievienošanās procesa stratēģiju.

2.   Apvienotajā konsultatīvajā komitejā, kas minēta 1. punktā, ir deviņi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji un deviņi Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Apvienotā konsultatīvā komiteja var arī aicināt piedalīties novērotājus.

3.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, veic savus uzdevumus, balstoties uz Stabilizācijas un asociācijas padomes konsultācijām vai attiecībā uz dialoga veicināšanu starp ekonomiskajām un sociālajām aprindām – uz pašas iniciatīvu.

4.   Dalībniekus izvēlas, lai nodrošinātu, ka Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, pēc iespējas labāk atspoguļo dažādos sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Eiropas Savienībā, gan Serbijā. Serbijas dalībnieku oficiālās nominācijas iesniedz Serbijas valdība, pamatojoties uz sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšlikumiem. Šie priekšlikumi ir balstīti uz iekļaujošām un pārredzamām atlases procedūrām sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpā.

5.   Apvienoto konsultatīvo komiteju, kas minēta 1. punktā, kopīgi vada Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas dalībnieks un Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvis.

6.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, pieņem savu reglamentu.

7.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, no vienas puses, un Serbijas valdība, no otras puses, katra sedz izmaksas, kas tām rodas, to delegātiem piedaloties Apvienotās konsultatīvās komitejas un tās darba grupu sanāksmēs attiecībā uz personāla, ceļošanas un uzturēšanās izdevumiem.

8.   Sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksām izklāsta 1. punktā minētās Apvienotās konsultatīvās komitejas reglamentā. Citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz sanāksmes rīkotāja puse.

15. pants

Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Savienības Reģionu komitejas un Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Savienības Reģionu komitejas un Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji, ar uzdevumu palīdzēt Stabilizācijas un asociācijas padomei, lai sekmētu dialogu un sadarbību starp vietējām un reģionālajām iestādēm Eiropas Savienībā un Serbijā. Šāda dialoga un sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a)	sagatavot Serbijas vietējās un reģionālās iestādes darbībām saistībā ar nākotnes dalību Eiropas Savienībā;

b)	sagatavot Serbijas vietējās un reģionālās iestādes to līdzdalībai Reģionu komitejas darbā pēc Serbijas pievienošanās;

c)

veikt informācijas apmaiņu par savstarpēji interesējošiem aktuāliem jautājumiem, īpaši par jaunāko situāciju pievienošanās procesa saistībā un tajās politikas jomās, kurās Līgums paredz apspriešanos ar Reģionu komiteju, kā arī par Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu sagatavošanos šīm politikas jomām;

d)

rosināt daudzpusēju strukturētu dialogu starp a) Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un b) dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm, tostarp izmantojot kontaktu veidošanu konkrētās jomās, kurās tieši kontakti un sadarbība starp Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm var būt visefektīvākais veids konkrētu savstarpēji interesējošu jautājumu risināšanai;

e)	nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu par starpreģionālo sadarbību starp Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm;

f)

veicināt informācijas un zināšanu apmaiņu, īpaši zinātības un metožu apmaiņu attiecībā uz vietējo un reģionālo attīstības plānu vai stratēģiju sagatavošanu un pirmspievienošanās un struktūrfondu lietderīgāku izmantošanu, starp i) Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un ii) dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm tajās politikas jomās, kurās Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz apspriešanos ar Reģionu komiteju;

g)	palīdzēt Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm, apmainoties ar informāciju par subsidiaritātes principa praktisko īstenošanu visos dzīves aspektos vietējā un reģionālā līmenī;

h)	apspriest jebkurus citus būtiskus jautājumus pēc kādas puses ierosinājuma, ja tādi rodas saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu un pirmspievienošanās stratēģiju.

2.   Apvienotajā konsultatīvajā komitejā, kas minēta 1. punktā, ir septiņi Reģionu komitejas pārstāvji, no vienas puses, un septiņi Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu vēlēti pārstāvji, no otras puses. Ieceļ tādu pašu skaitu dalībnieku aizstājējus.

3.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, veic savas darbības, balstoties uz Stabilizācijas un asociācijas padomes konsultācijām vai attiecībā uz dialoga veicināšanu starp vietējām un reģionālajām iestādēm – uz pašas iniciatīvu.

4.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, var sniegt ieteikumus Stabilizācijas un asociācijas padomei.

5.   Dalībniekus izvēlas, lai nodrošinātu, ka Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, atbilstoši atspoguļo dažādos vietējo un reģionālo iestāžu līmeņus gan Eiropas Savienībā, gan Serbijā. Serbijas dalībnieku oficiālās nominācijas iesniedz Serbijas valdība, pamatojoties uz Serbijas organizāciju, kas pārstāv vietējās un reģionālās iestādes, priekšlikumiem. Šie priekšlikumi ir balstīti uz iekļaujošām un pārredzamām atlases procedūrām to pārstāvju starpā, kuriem ir vietējo vai reģionālo iestāžu vēlētas iestādes mandāts.

6.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, pieņem savu reglamentu.

7.   Apvienoto konsultatīvo komiteju, kas minēta 1. punktā, kopīgi vada Reģionu komitejas dalībnieks un Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvis.

8.   Reģionu komiteja, no vienas puses, un Serbijas valdība, no otras puses, katra sedz izmaksas, kas tām rodas, to delegātiem un atbalsta personālam piedaloties 1. punktā minētās Apvienotās konsultatīvās komitejas sanāksmēs, jo īpaši attiecībā uz ceļošanas un uzturēšanās izdevumiem.

9.   Sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksām izklāsta 1. punktā minētās Apvienotās konsultatīvās komitejas reglamentā. Citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz sanāksmes rīkotāja puse.

---

---