ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 106

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 24. aprīlis


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva (ES) 2015/637 (2015. gada 20. aprīlis) par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/638 (2015. gada 22. aprīlis), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

14

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/639 (2015. gada 23. aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikumu attiecībā uz silīcija dioksīda (E 551) izmantošanu polivinilspirta-polietilēnglikola piepotētā kopolimērā (E 1209) ( 1 )

16

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/640 (2015. gada 23. aprīlis) par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012

18

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/641 (2015. gada 23. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

23

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/642 (2015. gada 15. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2014/015 GR/Attica publishing activities)

25

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/643 (2015. gada 15. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Īrijas pieteikums EGF/2014/016 IE/Lufthansa Technik)

27

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/644 (2015. gada 15. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2014/018 GR/Attica Broadcasting)

29

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/645 (2015. gada 20. aprīlis), ar ko izveido to Savienības inspektoru sarakstu, kuri drīkst veikt inspekcijas atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1224/2009 (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2496)

31

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/646 (2015. gada 23. aprīlis) par baktēriju kultūrām, kuras paredzēts laist tirgu nolūkā samazināt organiskās cietvielas, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 3. punktam ( 1 )

79

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/1


PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/637

(2015. gada 20. aprīlis)

par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 23. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Savienības pilsonība ir dalībvalstu valstspiederīgo pamatstatuss. Pilsoņu tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir, saņemt citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem ir vienas no konkrētajām tiesībām, kas Savienības pilsoņiem tiek piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

(2)

Lisabonas līgums nostiprināja Savienības pilsonības statusu un pastiprināja ar to saistītās tiesības. LESD 23. pants tādējādi paredz tādu direktīvu pieņemšanu, ar ko nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu nepārstāvētu Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību.

(3)

Savienības pamatā esošās vērtības ietver solidaritāti, diskriminācijas aizliegumu un cilvēktiesību ievērošanu; attiecībās ar citām pasaules daļām Savienībai būtu jāaizstāv savas vērtības un jāpalīdz aizsargāt savus pilsoņus. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 46. pantā paredzētās nepārstāvēto Savienības pilsoņu pamattiesības uz konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem ir Eiropas solidaritātes izpausme. Tas piešķir ārēju dimensiju Savienības pilsonības jēdzienam un stiprina Savienības identitāti trešās valstīs.

(4)

Šīs direktīvas mērķis ir noteikt sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai vēl vairāk veicinātu nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību. Minētajiem pasākumiem būtu jāstiprina tiesiskā noteiktība, kā arī efektīva sadarbība un solidaritāte konsulāro iestāžu starpā.

(5)

Saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 23. pantu dalībvalstīm būtu nepārstāvētiem pilsoņiem jānodrošina konsulārā aizsardzība ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu kompetenci noteikt tās valstspiederīgajiem nodrošināmās aizsardzības apjomu.

(6)

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu un trešo valstu konsulārās attiecības, jo īpaši to tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām paražām un nolīgumiem, jo īpaši 1963. gada 24. aprīļa Konvencijas par konsulārajiem sakariem (“Vīnes konvencija”), ko dalībvalstis piemēro atbilstīgi Savienības tiesībām. Saskaņā ar Vīnes konvencijas 8. pantu dalībvalstis var sniegt konsulāru aizsardzību citas dalībvalsts vārdā – pēc atbilstīgas paziņošanas un ja attiecīgā trešā valsts pret to neiebilst. Problēmas jo īpaši var rasties gadījumos, kad ir iesaistīti pilsoņi, kuri ir arī uzņēmējas valsts valstspiederīgie. Dalībvalstīm, izmantojot vietējo konsulāro sadarbību, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka konsulārā aizsardzība citu dalībvalstu vārdā var tikt sniegta jebkurā konkrētā gadījumā.

(7)

Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Trešā valstī pārstāvētai dalībvalstij, kas palīdz, un pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas. Vietējā konsulārā sadarbība attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem var būt īpaši sarežģīta, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas, tostarp attiecīgā gadījumā ar kompetentajām vēstniecībām vai konsulātiem. Lai novērstu nepilnības, kas rodas pilsoņa dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamības dēļ, būtu jānosaka skaidrs un stabils noteikumu kopums. Lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, ir jāprecizē arī esošie pasākumi.

(8)

Būtu jāuzskata, ka Savienības pilsoņi trešā valstī nav pārstāvēti, ja tajā nav to attiecīgās valstspiederības dalībvalsts vēstniecības, konsulāta vai goda konsula. Tāpat būtu jāuzskata, ka pilsoņi nav pārstāvēti, ja uz vietas esošā vēstniecība, konsulāts vai goda konsuls jebkādu iemeslu dēļ nespēj konkrētajā gadījumā sniegt tādu aizsardzību, kādu attiecīgā persona būtu tiesīga saņemt saskaņā ar valsts tiesībām vai praksi. Vēstniecībām un konsulātiem būtu savstarpēji jāsniedz informācija par jebkādiem ārkārtas apstākļiem, kas var uz laiku ietekmēt to spējas nodrošināt konsulāro aizsardzību. Tāpat būtu jāņem vērā pieejamība un tuvums. Piemēram, pilsoni, kas lūdz konsulāro aizsardzību vai palīdzību no citas dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta, nebūtu jāpārsūta uz viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību, konsulātu vai goda konsulu, ja vietēju apstākļu vai resursu trūkuma dēļ pilsonim nav iespējams droši sasniegt šīs iestādes vai šīm iestādēm viņu tā, lai viņam būtu iespēja saņemt konsulāro aizsardzību. Pārstāvības neesamības jēdziens būtu jāinterpretē tā, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem ir efektīvas tiesības nediskriminējošā veidā saņemt citas dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta aizsardzību, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Pilsoņi, kuri ir vairāk nekā vienas dalībvalsts valstspiederīgie, būtu jāuzskata par nepārstāvētiem, ja neviena no viņu valstspiederības dalībvalstīm nav pārstāvēta attiecīgajā trešā valstī.

(9)

Lai nodrošinātu, ka LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētās tiesības un hartas 7. pantā atzītās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību ir efektīvas, un ņemot vērā valsts tiesības un praksi, dalībvalstij, kas palīdz, varētu nākties – atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem – sniegt aizsardzību Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Šī direktīva neliedz konsultēšanās laikā, kurai būtu jānotiek pirms tiek sniegta palīdzība, dalībvalstij, kas palīdz, un nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij attiecīgā gadījumā vienoties par iespēju nepārstāvētā Savienības pilsoņa, kam sniedz palīdzību, ģimenes locekļiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie, palīdzību sniegt plašākā apmērā, nekā to paredz dalībvalsts, kas palīdz, tiesības vai nosaka tās prakse, pēc iespējas ņemot vērā nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts lūgumus, un ciktāl tas, par ko ir panākta vienošanās, atbilst Savienības tiesību prasībām. Dalībvalstis tomēr varētu nespēt sniegt noteiktu veidu konsulāro aizsardzību, piemēram, izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentus, ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Ja ir runa par palīdzību nepilngadīgajiem, vispirms jāņem vērā bērna intereses saskaņā ar hartas 24. pantu un to, kas noteikts ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijā par bērna tiesībām.

(10)

Nepārstāvētiem pilsoņiem vajadzētu būt iespējai jebkuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Tomēr tam nebūtu dalībvalstīm jāliedz noslēgt vienošanos par praktisku kārtību pienākumu sadalei saistībā ar konsulārās aizsardzības sniegšanu nepārstāvētiem pilsoņiem atbilstīgi šai direktīvai. Šāda vienošanās ir pilsoņiem noderīga, jo tā ļauj labāk sagatavoties, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību. Dalībvalstij, kas saņem aizsardzības lūgumu, būtu jāizvērtē, vai attiecīgajā lietā ir jāsniedz konsulārā aizsardzība, vai arī šo lietu var pārsūtīt vēstniecībai vai konsulātam, kas ir izraudzīti kā kompetenti saskaņā ar jau esošu vienošanos. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) par jebkādu šādu vienošanos, kuru Savienības un dalībvalstīm būtu jāpublisko, lai nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošinātu pārredzamību.

(11)

Šai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstij, kura trešā valstī nav pārstāvēta, sniegt konsulāro aizsardzību kādam tās valstspiederīgajam, piemēram, vajadzības gadījumā sniedzot tiešsaistes konsulāros pakalpojumus. Nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai dalībvalsts, kurai minētais pilsonis lūdz konsulāro aizsardzību vai no kuras viņš šādu palīdzību saņem, pārsūta konkrēto pieteikumu vai lietu, lai tā pati varētu sniegt konsulāro aizsardzību. Minētajai pārsūtīšanai nebūtu jārada situāciju, ka nepārstāvētajam pilsonim tiek liegta konsulārā aizsardzība.

(12)

Neraugoties uz to, ka dalībvalstīm ir dažādas tradīcijas saistībā ar goda konsulu kompetenci, viņi parasti nepiedāvā tādu pašu pakalpojumu klāstu kā vēstniecības vai konsulāti. Ņemot vērā, ka goda konsuli bieži vien savus pienākumus pilda uz brīvprātības pamata, lēmumu par to, vai šī direktīva būtu jāattiecina uz to goda konsuliem, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Atkarībā no katras lietas apstākļiem goda konsuliem varētu prasīt sniegt konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem.

(13)

Lūgumi pēc aizsardzības būtu jāizskata, ja pieteikumu iesniedzēji uzrāda derīgu Savienības pilsoņa pasi vai personas apliecību. Tomēr nepārstāvētiem pilsoņiem, kuriem nepieciešama konsulārā aizsardzība, varētu vairs nebūt personu apliecinoša dokumenta. Savienības pilsonības pamatstatusu tieši piešķir ar Savienības tiesībām, un personu apliecinošiem dokumentiem ir tikai deklaratīva vērtība. Tāpēc, ja pieteikumu iesniedzēji nespēj uzrādīt derīgus personu apliecinošus dokumentus, viņiem būtu jāspēj apliecināt savu identitāti ar citiem līdzekļiem. Vajadzības gadījumā attiecīgās personas identitāti varētu pārbaudīt tad, kad notiek konsultēšanās ar tās dalībvalsts iestādēm, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda. Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju pavadošiem ģimenes locekļiem, kas ir trešās valsts valstspiederīgie, pieteikuma iesniedzēja valstspiederības dalībvalsts iestādēm būtu arī jāspēj palīdzēt dalībvalstij, kas palīdz, pārbaudīt attiecīgo personu identitāti un to, vai tām ir ģimenes attiecības ar pieteikuma iesniedzēju.

(14)

Lai noteiktu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu jāprecizē konsulārās aizsardzības apjoms šajā direktīvā. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārajai aizsardzībai būtu jāietver palīdzība vairākās tipiskās situācijās, kurās – atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem – dalībvalstis sniedz konsulāro aizsardzību saviem valstspiederīgajiem, piemēram, aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā vai saistībā ar pagaidu dokumentu izsniegšanu. Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

(15)

Attiecīgā gadījumā būtu pienācīgi jāievēro pilsoņu vēlmes, tostarp par to, vai būtu jāinformē ģimenes locekļi vai citas ar viņiem saistītas personas, un, ja ir jāinformē, tad kuri ģimenes locekļi vai personas. Līdzīgā kārtā nāves gadījumā būtu pienācīgi jāņem vērā tuvinieku vēlmes attiecībā uz darbībām, kas veicamas saistībā ar pilsoņa mirstīgajām atliekām. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij vajadzētu būt atbildīgai par minēto saziņu.

(16)

Dalībvalstu iestādēm savstarpējas cieņas un solidaritātes garā būtu cieši jāsadarbojas un jākoordinē rīcība savā starpā un ar Savienību, jo īpaši Komisiju un EĀDD. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību, dalībvalstīm būtu jāsniedz un pastāvīgi jāatjaunina informācija par attiecīgajiem kontaktpunktiem dalībvalstīs, izmantojot EĀDD drošu tīmekļa vietni (Konsulārā tiešsaiste).

(17)

Savienību trešās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Ar šo direktīvu pilnībā atzīst un vēl vairāk sekmē ieguldījumu, ko EĀDD un Savienības delegācijas jau ir snieguši – jo īpaši krīzes situācijās – saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (2), jo īpaši tā 5. panta 10. punktu.

(18)

Attiecībā uz vietējo sadarbību būtu jāprecizē kompetence un attiecīgie pienākumi, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētie pilsoņi saņem palīdzību, uz kuru tiem ir tiesības saskaņā ar diskriminācijas aizlieguma principu. Vietējā konsulārajā sadarbībā pienācīga uzmanība būtu jāvelta nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, vācot un regulāri atjauninot informāciju par attiecīgajiem kontaktpunktiem un daloties šajā informācijā ar dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem, kas darbojas uz vietas, un ar Savienības delegāciju.

(19)

Vietējās konsulārās sadarbības sanāksmēs, ko rīko ciešā sadarbībā ar Savienības delegāciju, būtu jāietver regulāra informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas ir būtiski nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, par pilsoņu drošību, apstākļiem ieslodzījuma vietās, konsulāta informēšanu un pieejamību un sadarbību krīžu gadījumā. Pārstāvētajām dalībvalstīm šajās sanāksmēs vajadzības gadījumā būtu jāvienojas par praktisko kārtību, lai nodrošinātu nepārstāvēto pilsoņu efektīvu aizsardzību. Šāda vienošanās, piemēram, varētu nebūt nepieciešama, ja nepārstāvēto pilsoņu skaits ir neliels.

(20)

Lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību krīzes situācijām un krīžu pārvarēšanu, būtiska nozīme ir skaidram pienākumu sadalījumam starp pārstāvētām un nepārstāvētām dalībvalstīm un Savienības delegāciju. Tādēļ būtu jākoordinē krīzes ārkārtas rīcības plānošana, un tajā būtu pilnībā jāņem vērā nepārstāvētie pilsoņi. Šajā ziņā – saistībā ar vietēja mēroga gatavību reaģēt uz krīzes situācijām – dalībvalstīm, kurām nav vēstniecības vai konsulāta uz vietas, būtu jāsniedz visa pieejamā un būtiskā informācija par saviem pilsoņiem konkrētajā teritorijā. Šāda informācija krīzes gadījumā būtu atbilstoši jāatjaunina. Kompetentajām vēstniecībām un konsulātiem, kā arī Savienības delegācijām vajadzētu būt informētām, un attiecīgā gadījumā tās būtu jāiesaista pasākumos, kas saistīti ar sagatavotību krīzes situācijām. Informāciju par šiem pasākumiem būtu jādara pieejamu nepārstāvētiem pilsoņiem. Krīzes gadījumā vadītājvalstij vai dalībvalstij, kas koordinē palīdzību, nediskriminējoši būtu jākoordinē nepārstāvētiem pilsoņiem sniegtu atbalstu un pieejamo evakuācijas spēju izmantošanu, pamatojoties uz saskaņoto plānošanu un notikumu attīstību uz vietas.

(21)

Būtu jāstiprina sadarbspēja starp konsulārajiem darbiniekiem un citiem krīzes pārvaldības ekspertiem, jo īpaši izmantojot viņu dalību daudzdisciplīnu krīzes vienībās, piemēram, EĀDD krīžu reaģēšanas, operāciju koordinācijas un krīžu pārvarēšanas struktūru ietvaros un Savienības civilās aizsardzības mehānisma (3) ietvaros.

(22)

Vajadzētu būt iespējai lūgt Savienības civilās aizsardzības mehānisma atbalstu, ja tas nepieciešams nepārstāvētu pilsoņu konsulārajai aizsardzībai. Minēto atbalstu varētu lūgt, piemēram, vadītājvalsts vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību.

(23)

Šajā direktīvā lietotais termins “vadītājvalsts” ir viena vai vairākas dalībvalstis, kas ir pārstāvētas konkrētā trešā valstī un kuras atbild par nepārstāvētiem pilsoņiem paredzētas palīdzības koordinēšanu un vadīšanu krīžu laikā. Šajā ziņā vadītājvalsts koncepciju, kas noteikta Savienības pamatnostādnēs (4), varētu izstrādāt sīkāk saskaņā ar Savienības tiesībām un jo īpaši šo direktīvu.

(24)

Kad dalībvalsts tiek informēta par konsulārās aizsardzības lūgumu vai saņem šādu lūgumu no personas, kas apgalvo, ka ir nepārstāvēts pilsonis, tai – izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus – pirms jebkādas palīdzības sniegšanas vienmēr būtu bez kavēšanās jāsazinās ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsti un jāsniedz tai visa attiecīgā informācija. Valstspiederības dalībvalstij savukārt būtu bez kavēšanās jāsniedz jebkāda informācija, kas ir būtiska saistībā ar konkrēto lietu. Šādai saziņai būtu jāsniedz iespēja valstspiederības dalībvalstij pieprasīt konkrētā pieteikuma vai lietas pārsūtīšanu, lai tā pati varētu sniegt konsulāro aizsardzību. Minētajai saziņai arī būtu attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz iespēja apmainīties ar attiecīgu informāciju nolūkā, piemēram, nodrošināt to, lai nepārstāvēts pilsonis tiesības uz konsulāro aizsardzību, kas paredzētas LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, neizmantotu ļaunprātīgi. Ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā Savienības pilsoņi uz šo direktīvu nevar atsaukties.

(25)

Savstarpēja solidaritāte un sadarbība attiecas arī uz finanšu jautājumiem. Tās dalībvalstis, kuras konsulāro palīdzību saviem pilsoņiem sniedz finansiālas palīdzības veidā, šādu iespēju izmanto kā galējo līdzekli un tikai ārkārtas gadījumos, kad pilsoņi nevar finanšu līdzekļus iegūt citādi, piemēram, ar pārskaitījumu, ko veic ģimenes locekļi, draugi vai darba devēji. Finansiāla palīdzība nepārstāvētiem pilsoņiem būtu sniedzama ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem. Būtu jānosaka prasība, ka nepārstāvētam pilsonim, kuram sniedz palīdzību, ir jāparaksta apņemšanās par radušos izmaksu atlīdzināšanu savai valstspiederības dalībvalstij – ar noteikumu, ka dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem tādā pašā situācijā šādas izmaksas būtu bijušas jāatlīdzina savai dalībvalstij. Tad nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsts var viņam prasīt atlīdzināt minētās izmaksas, tostarp jebkādu piemērojamo konsulāro nodevu.

(26)

Šai direktīvai būtu jānodrošina finansiālā sloga sadale un atlīdzināšana. Ja konsulārās aizsardzības sniegšana nepārstāvētam pilsonim ietver to, ka ir jāparaksta apņemšanās par izmaksu atlīdzināšanu, nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu jāatlīdzina dalībvalstij, kas palīdz, radušās izmaksas. Dalībvalstij, kas palīdz, pašai būtu jāizlemj, vai pieprasīt radušos izmaksu atlīdzināšanu. Dalībvalsts, kas palīdz, un nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu jāvar savstarpēji vienoties par sīki izstrādātiem atlīdzināšanas noteikumiem noteiktos termiņos.

(27)

Konsulārā aizsardzība, ko nepārstāvētam pilsonim sniedz aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā, dalībvalsts, kas palīdz, diplomātiskajām vai konsulārajām iestādēm var – atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem – radīt neparasti lielus ceļa izdevumus, uzturēšanās izdevumus vai tulkošanas izmaksas. Konsultēšanās laikā, kura notiek pirms tiek sniegta palīdzība, nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts būtu jāinformē par šādām iespējamām izmaksām. Dalībvalstij, kas palīdz, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts atlīdzina šādas neparasti lielas izmaksas. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij un dalībvalstij, kas palīdz, būtu jāvar savstarpēji vienoties par sīki izstrādātiem atlīdzināšanas noteikumiem noteiktos termiņos. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts saskaņā ar diskriminācijas aizlieguma principu attiecīgajam pilsonim nevar prasīt atlīdzināt tādas izmaksas, kuras nebūtu jāatlīdzina dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem.

(28)

Finanšu procedūras saistībā ar krīzes situācijām būtu jāvienkāršo. Lai dalībvalsts, kas palīdz, varētu pieprasīt nepārstāvēto pilsoņu valstspiederības dalībvalstij izmaksu atlīdzināšanu un to saņemt, nevajadzētu būt nepieciešama apņemšanās veikt atlīdzināšanu, ņemot vērā šādu situāciju īpašās iezīmes, piemēram, nepieciešamību ātri rīkoties attiecībā uz pilsoņu ievērojamo skaitu. Nepārstāvēto pilsoņu valstspiederības dalībvalstīm būtu jāatlīdzina dalībvalstij, kas palīdz, radušās izmaksas. Dalībvalstij, kas palīdz, pašai būtu jāizlemj, vai un kādā veidā pieprasīt radušos izmaksu atlīdzināšanu. Dalībvalstij, kas palīdz, un nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu jāvar savstarpēji vienoties par sīki izstrādātiem atlīdzināšanas noteikumiem noteiktos termiņos. Tādas krīzes gadījumā, kura nelabvēlīgi ietekmē vai var būt nelabvēlīgi ietekmēt būtisku skaitu Savienības pilsoņu, un ja to lūdz dalībvalsts, kas palīdz, nepārstāvēto pilsoņu valstspiederības dalībvalstīm izmaksas būtu jāatlīdzina proporcionāli, radušās izmaksas dalot ar to pilsoņu skaitu, kuriem sniegta palīdzība.

(29)

Šī direktīva būtu jāpārskata trīs gadus pēc tās transponēšanas termiņa. Ņemot vērā informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz par direktīvas īstenošanu un praktisko piemērošanu, tostarp attiecīgos statistikas datus un lietas, jo īpaši būtu jāizvērtē iespējamā vajadzība pārskatīt finanšu procedūras, lai nodrošinātu pienācīgu sloga sadali. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums un jāapsver nepieciešamība pēc jebkādiem papildu pasākumiem, tostarp vajadzības gadījumā ierosinot grozījumus šajā direktīvā, lai veicinātu Savienības pilsoņu tiesību uz konsulāro aizsardzību īstenošanu.

(30)

Personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic šīs direktīvas kontekstā, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (5).

(31)

Šai direktīvai nebūtu jāietekmē labvēlīgāki valsts noteikumi, ciktāl tie ir ar to saderīgi.

(32)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (6) dalībvalstis ir apņēmušās pienācīgi pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(33)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt konsulāro aizsardzību, kas atzīta hartā. Tajā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti hartā, konkrēti – diskriminācijas aizlieguma princips, tiesības uz dzīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, bērna tiesības, tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Šī direktīva būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(34)

Saskaņā ar diskriminācijas aizliegumu, kas ietverts hartā, dalībvalstīm šī direktīva būtu jāīsteno, nepieļaujot, ka personas, uz kurām šī direktīva attiecas, tiek diskriminētas dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības mazākumtautībai, īpašuma, izcelšanās, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

(35)

Būtu jāatceļ Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 95/553/EK (7),

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu to, ka tiek īstenotas LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās Savienības pilsoņu tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, saņemt jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, ņemot arī vērā Savienības delegāciju lomu šo tiesību īstenošanas sekmēšanā.

2.   Šī direktīva neattiecas uz dalībvalstu un trešo valstu konsulārajiem sakariem.

2. pants

Vispārīgs princips

1.   Dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti sniedz konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka šo direktīvu attiecina uz goda konsulu sniegtu konsulāro aizsardzību atbilstīgi LESD 23. pantam. Dalībvalstis nodrošina, ka nepārstāvēti pilsoņi tiek pienācīgi informēti par šādiem lēmumiem un par to, cik lielā mērā goda konsulu kompetencē ir sniegt aizsardzību konkrētā gadījumā.

3. pants

Valstspiederības dalībvalsts sniegta konsulārā aizsardzība

Nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsts var pieprasīt, lai dalībvalsts, kurai nepārstāvētais pilsonis lūdz konsulāro aizsardzību vai no kuras viņš šādu palīdzību saņem, pārsūta nepārstāvētā pilsoņa pieteikumu vai lietu viņa valstspiederības dalībvalstij, lai minētā valstspiederības dalībvalsts konsulāro aizsardzību sniegtu saskaņā ar savas valsts tiesībām vai praksi. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts atsakās no konkrētās lietas, tiklīdz valstspiederības dalībvalsts apstiprina, ka tā nepārstāvētajam pilsonim sniedz konsulāro aizsardzību.

4. pants

Nepārstāvēti pilsoņi trešās valstīs

Šajā direktīvā “nepārstāvēts pilsonis” ir ikviens pilsonis, kas ir tādas dalībvalsts valstspiederīgais, kura trešā valstī nav pārstāvēta, kā noteikts 6. pantā.

5. pants

Nepārstāvētu pilsoņu ģimenes locekļi trešās valstīs

Ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi un kuri pavada nepārstāvētus pilsoņus trešā valstī, konsulāro aizsardzību sniedz tādā pat apmērā un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā to sniegtu dalībvalsts, kas palīdz, pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, saskaņā ar tās valsts tiesībām vai praksi.

6. pants

Pārstāvniecības neesamība

Šīs direktīvas nolūkā dalībvalsts nav pārstāvēta trešā valstī, ja tai nav vēstniecības vai konsulāta, kas tur darbojas pastāvīgi, vai tai tur nav vēstniecības, konsulāta vai goda konsula, kas faktiski spēj sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā.

7. pants

Piekļuve konsulārajai aizsardzībai un citas vienošanās

1.   Nepārstāvētiem pilsoņiem ir tiesības jebkuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt aizsardzību.

2.   Neskarot 2. pantu, dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi, un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti var, kad vien to uzskata par nepieciešamu, vienoties par praktisku kārtību pienākumu sadalei saistībā ar konsulārās aizsardzības sniegšanu nepārstāvētiem pilsoņiem. Dalībvalstis Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) dara zināmu šādu vienošanos, ko Savienība un dalībvalstis publisko, lai nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošinātu pārredzamību.

3.   Gadījumos, kad ir noslēgta 2. punktā minētā vienošanās par praktisko kārtību, vēstniecība vai konsulāts, kam nepārstāvētais pilsonis lūdz konsulāro aizsardzību un kas nav izraudzīti kā kompetenti saskaņā ar konkrēto pieņemto vienošanos, nodrošina, ka minētā pilsoņa pieteikums tiek pārsūtīts attiecīgajai vēstniecībai vai konsulātam, ja vien šādi netiek apdraudēta konsulārā aizsardzība, jo īpaši tad, ja lietas steidzamības dēļ ir nepieciešama lūguma saņēmējas vēstniecības vai konsulāta tūlītēja rīcība.

8. pants

Personas apliecināšana

1.   Konsulāro aizsardzību lūdzoša persona apliecina, ka tā ir Savienības pilsonis, uzrādot pasi vai personas apliecību.

2.   Ja Savienības pilsonis nespēj uzrādīt derīgu pasi vai personas apliecību, valstspiederību var pierādīt jebkādā citā veidā, tostarp, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda.

3.   Attiecībā uz 5. pantā minētajiem ģimenes locekļiem – identitāti un ģimenes saišu esamību var pierādīt ar jebkādiem līdzekļiem, tostarp dalībvalstij, kas palīdz, to pārbaudot 1. punktā minētajās pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs.

9. pants

Palīdzības veidi

Šīs direktīvas 2. pantā minētā konsulārā aizsardzība var ietvert palīdzību inter alia šādās situācijās:

a)

aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā;

b)

noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

c)

smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības gadījumā;

d)

nāves gadījumā;

e)

palīdzība un repatriācija ārkārtas gadījumā;

f)

pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšana, kā paredzēts Dalībvalstu valdību pārstāvju padomes Lēmumā 96/409/KĀDP (8).

2. NODAĻA

KOORDINĀCIJAS UN SADARBĪBAS PASĀKUMI

10. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes īsteno ciešu sadarbību un koordināciju savā starpā un ar Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību saskaņā ar 2. pantu.

2.   Gadījumā, kad dalībvalsts saņem konsulārās aizsardzības lūgumu no personas, kas apgalvo, ka ir nepārstāvēts pilsonis, vai kad tā tiek informēta par konkrētu ārkārtas situāciju saistībā ar nepārstāvētu pilsoni, piemēram, situāciju, kas uzskaitīta 9. pantā, tā bez kavēšanās sazinās ar tās dalībvalsts ārlietu ministriju, par kuras valstspiederīgo minētā persona sevi norāda, vai vajadzības gadījumā ar minētās dalībvalsts kompetento vēstniecību vai konsulātu un sniedz tai visu attiecīgo informāciju, kas ir tās rīcībā, tostarp par konkrētās personas identitāti un par iespējamām konsulārās aizsardzības izmaksām, un attiecībā uz ģimenes locekļiem, kam arī iespējams sniegt konsulāro aizsardzību. Šāda saziņa notiek, pirms tiek sniegta palīdzība, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus. Dalībvalsts, kas palīdz, arī atvieglo informācijas apmaiņu starp attiecīgo pilsoni un pilsoņa valstspiederības dalībvalsts iestādēm.

3.   Pilsoņa valstspiederības dalībvalsts pēc pieprasījuma arī sniedz dalībvalsts, kas palīdz, ārlietu ministrijai vai kompetentajai vēstniecībai vai konsulātam visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar konkrēto lietu. Tā arī atbild par jebkādu nepieciešamo saziņu ar ģimenes locekļiem vai citām būtiskām personām, vai iestādēm.

4.   Dalībvalstis, izmantojot EĀDD drošu tīmekļa vietni, to informē par attiecīgajiem kontaktpunktiem ārlietu ministrijās.

11. pants

Savienības delegāciju loma

Savienības delegācijas cieši sadarbojas un koordinē savu darbību ar dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem, lai sekmētu vietējo un krīzes sadarbību un koordināciju, jo īpaši sniedzot pieejamo apgādes atbalstu, tostarp biroja telpu un organizatorisko aprīkojumu, piemēram, pagaidu telpas konsulārajiem darbiniekiem un palīdzības vienībām. Savienības delegācijas un EĀDD galvenā mītne arī veicina informācijas apmaiņu dalībvalstu vēstniecību un konsulātu starpā un, ja nepieciešams, ar vietējām iestādēm. Savienības delegācijas arī dara pieejamu vispārēju informāciju par palīdzību, kādu nepārstāvētiem pilsoņiem varētu būt tiesības saņemt, jo īpaši darot zināmu vienošanos par praktisko kārtību, ja tāda ir.

12. pants

Vietējā sadarbība

Vietējās sadarbības sanāksmes ietver regulāru informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas ir būtiski nepārstāvētiem pilsoņiem. Minētajās sanāksmēs dalībvalstis vajadzības gadījumā vienojas par 7. pantā minēto praktisko kārtību, lai nodrošinātu, ka nepārstāvēti pilsoņi attiecīgajā trešā valstī saņem efektīvu aizsardzību. Ja vien dalībvalstis nav vienojušās citādi, vadītājs ir kādas dalībvalsts pārstāvis, kas cieši sadarbojas ar Savienības delegāciju.

13. pants

Sagatavotība krīzes situācijām un krīzes sadarbība

1.   Vietējā ārkārtas rīcības plānošana ņem vērā nepārstāvētus pilsoņus. Trešā valstī pārstāvētas dalībvalstis ārkārtas rīcības plānus koordinē savā starpā un ar Savienības delegāciju, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība. Kompetentās vēstniecības vai konsulāti tiek pienācīgi informēti par pasākumiem, kas saistīti ar sagatavotību krīzes situācijām, un attiecīgā gadījumā tiek tajos iesaistīti.

2.   Krīzes gadījumā Savienība un dalībvalstis cieši sadarbojas, lai nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošinātu efektīvu palīdzību. Ja iespējams, tās savlaicīgi informē cita citu par pieejamām evakuācijas spējām. Dalībvalstis pēc lūguma var saņemt atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

3.   Vadītājvalsts vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību, ir atbildīga – ar citu attiecīgo dalībvalstu, Savienības delegācijas un EĀDD galvenā mītnes atbalstu – par jebkāda nepārstāvētiem pilsoņiem sniegta atbalsta koordinēšanu. Dalībvalstis sniedz vadītājvalstij vai dalībvalstij, kas koordinē palīdzību, visu attiecīgo informāciju par saviem nepārstāvētiem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

4.   Vadītājvalsts vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā EĀDD krīzes pārvarēšanas struktūras un Savienības civilās aizsardzības mehānisms.

3. NODAĻA

FINANŠU PROCEDŪRAS

14. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Nepārstāvētais pilsonis, izmantojot I pielikumā iekļauto standarta veidlapu, apņemas atlīdzināt savai valstspiederības dalībvalstij ar konsulāro aizsardzību saistītās izmaksas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgie. Nepārstāvētiem pilsoņiem tiek prasīts, lai tie apņemtos atlīdzināt tikai tās izmaksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem būtu jāatlīdzina dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem.

2.   Dalībvalsts, kas palīdz, var – izmantojot II pielikumā iekļauto standarta veidlapu – prasīt, lai nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts atlīdzina 1. punktā minētās izmaksas. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts minētās izmaksas atlīdzina saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts var nepārstāvētajam pilsonim prasīt šādu izmaksu atlīdzināšanu.

3.   Ja konsulārā aizsardzība, ko nepārstāvētam pilsonim sniedz aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā, diplomātiskajām vai konsulārajām iestādēm rada neparasti lielas, bet nepieciešamas un pamatotas izmaksas saistībā ar ceļu, uzturēšanos vai tulkošanu, dalībvalsts, kas palīdz, šādu izmaksu atlīdzināšanu var prasīt nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij, kura tās atlīdzina saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

15. pants

Vienkāršota procedūra krīzes situācijās

1.   Krīzes situācijās dalībvalsts, kas palīdz, visus pieprasījumus atlīdzināt jebkāda atbalsta izmaksas, kurš sniegts nepārstāvētam pilsonim, iesniedz nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts ārlietu ministrijai. Dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt šādu atlīdzinājumu arī tad, ja nepārstāvētais pilsonis nav parakstījis apņemšanos par izmaksu atlīdzināšanu saskaņā ar 14. panta 1. punktu. Tas neliedz nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij prasīt nepārstāvētajam pilsonim atmaksāt finanšu līdzekļus, pamatojoties uz valsts noteikumiem.

2.   Dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt, lai nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts šādas izmaksas atlīdzina proporcionāli, faktisko izmaksu pilno apmēru dalot ar to pilsoņu skaitu, kuriem sniegta palīdzība.

3.   Ja dalībvalsts, kas palīdz, ir saņēmusi finansiālu atbalstu Savienības civilās aizsardzības mehānisma palīdzības veidā, summu, kas jāmaksā nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij, nosaka pēc tam, kad ir atņemta Savienības segtā summa.

4. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Labvēlīgāks režīms

Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus, nekā paredzēti šajā direktīvā, ja vien tie ir saderīgi ar to.

17. pants

Īstenošana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2018. gada 1. maijam.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Atcelšana

Lēmumu 95/553/EK atceļ no 2018. gada 1. maija.

19. pants

Ziņošana, novērtēšana un pārskatīšana

1.   Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, Komisija līdz 2021. gada 1. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu.

2.   Panta 1. punktā minētajā ziņojumā Komisija izvērtē šīs direktīvas darbību un apsver nepieciešamību pēc papildu pasākumiem, tostarp vajadzības gadījumā grozījumus šīs direktīvas pielāgošanai, lai vēl vairāk veicinātu Savienības pilsoņu tiesību uz konsulāro aizsardzību īstenošanu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2015. gada 20. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  2012. gada 25. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(4)  Eiropas Savienības Pamatnostādnes par vadītājvalsts koncepcijas īstenošanu konsulārā jomā (OV C 317, 12.12.2008., 6. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(6)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(7)  Padomes sanāksmē pieņemtais dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 95/553/EK (1995. gada 19. decembris) par Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (OV L 314, 28.12.1995., 73. lpp.).

(8)  Dalībvalstu valdību pārstāvju padomes Lēmums 96/409/KĀDP (1996. gada 25. jūnijs) par pagaidu ceļošanas dokumenta ieviešanu (OV L 168, 6.7.1996., 4. lpp.).


I PIELIKUMS

A.   Vienota formāta apņemšanās atlīdzināt konsulārās aizsardzības izmaksas (finansiālo palīdzību)

APŅEMŠANĀS ATLĪDZINĀT KONSULĀRĀS AIZSARDZĪBAS IZMAKSAS

(FINANSIĀLO PALĪDZĪBU) – (Direktīvas (ES) 2015/637 14. panta 1. punkts)

Es, (pilns vārds un uzvārds drukātiem burtiem)

pases Nr. …, kas izdota … turētājs(-a),

ar šo apliecinu, ka saņēmu no … vēstniecības/konsulāta,

kas atrodas …

šādu summu: …

kā avansu nolūkā …

… (ieskaitot visas piemērojamās nodevas),

un/vai apņemos un apsolu atmaksāt pēc [valstspiederības dalībvalsts] … Ārlietu ministrijas/valdības pieprasījuma

saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesībām minēto summu, kura … (valūta) ir līdzvērtīga minētajai summai, vai summu, kura ir līdzvērtīga visām izmaksām, kas samaksātas manā vārdā, vai kura man izmaksāta avansā, ieskaitot izmaksas, kuras radušās maniem ģimenes locekļiem, kas mani pavada,

rēķinot pēc tās dienas valūtas maiņas kursa, kurā tika izmaksāts avanss vai samaksātas izmaksas.

Mana adrese (*) (drukātiem burtiem) (valstī) …

ir šāda: …

DATUMS … PARAKSTS …

B.   Vienota formāta apņemšanās atlīdzināt konsulārās aizsardzības izmaksas (repatriācijas izdevumus)

APŅEMŠANĀS ATLĪDZINĀT KONSULĀRĀS AIZSARDZĪBAS IZMAKSAS

(REPATRIĀCIJAS IZDEVUMUS) – (Direktīvas (ES) 2015/637 14. panta 1. punkts)

Es, (pilns vārds un uzvārds drukātiem burtiem)

dzimis(-usi) (pilsētā) …, (valstī) …

(datums) …

pases Nr. …, kas izdota … (vieta)

… (datums), un personas apliecības Nr. …

turētājs(-a), ar sociālās apdrošināšanas numuru, kompetentā iestāde (ja piemērojams/attiecīgā gadījumā)

ar šo apņemos atmaksāt pēc … valdības pieprasījuma

saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesībām summu, kas ir līdzvērtīga visām izmaksām, ko manā vārdā maksājis vai man izmaksājis …

valdības konsulārais darbinieks … (vieta)

manis un mani pavadošo manu ģimenes locekļu repatriācijas uz …

(vieta) nolūkā vai saistībā ar to, un samaksāt visas attiecīgās konsulārās nodevas saistībā ar repatriāciju.

Minētās izmaksas ir:

i) (**)

 

biļešu cenas

 

uzturēšanās izdevumi

 

citas izmaksas

 

ATSKAITOT manis veiktos maksājumus

 

KONSULĀRĀS NODEVAS:

 

repatriācijas nodeva

 

pakalpojuma nodeva

 

pases/ārkārtas nodevas

 

(… stundas pēc likmes … stundā)

ii) (**)

Visas summas, kas maksātas manā vārdā manis un mani pavadošo manu ģimenes locekļu repatriācijas nolūkā vai saistībā ar to, un kuras laikā, kad es parakstu šo apņemšanos atlīdzināt izmaksas, nevar noteikt.

Mana adrese (***) (drukātiem burtiem) (valstī) …

ir: …

DATUMS … PARAKSTS …


(*)  Ja Jums nav pastāvīgas adreses, lūdzu, norādiet kontaktadresi.

(**)  Nevajadzīgo svītrot: Konsulārajam darbiniekam un pieteikuma iesniedzējam katrs svītrojums malā būtu jāparafē.

(***)  Ja Jums nav pastāvīgas adreses, lūdzu, norādiet kontaktadresi.


II PIELIKUMS

Atlīdzināšanas pieprasījuma veidlapa

ATLĪDZINĀŠANAS PIEPRASĪJUMA VEIDLAPA (Direktīvas (ES) 2015/637 14. panta 2. un 3. punkts)

1.

Pieprasošās dalībvalsts vēstniecība vai konsulāts

2.

Pilsoņa, kam sniegta palīdzība, valstspiederības dalībvalsts kompetentā vēstniecība vai konsulāts, vai Ārlietu ministrija

3.

Notikuma identifikācija

(datums, vieta)

4.

Pilsoņa(-u), kam sniegta palīdzība, dati (jāpievieno atsevišķi)

Pilns vārds un uzvārds

Dzimšanas vieta un datums

Ceļošanas dokumenta nosaukums un numurs

Sniegtās palīdzības veids

Izmaksas

5.

Kopējās izmaksas

6.

Bankas konts, uz kuru jāpārskaita atlīdzinājums

7.

Pielikums: apņemšanās atlīdzināt izmaksas (ja piemērojams)


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/638

(2015. gada 22. aprīlis),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 22. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

135,5

0

AR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

151,2

0

AR

165,1

0

BR

0207 14 10

Bezkaula, saldēti gaiļu vai vistu gabali

324,1

0

AR

236,2

19

BR

356,1

0

CL

306,4

0

TH

0207 14 50

Saldētas vistu krūtiņas un to gabali

218,8

0

BR

0207 27 10

Bezkaula, saldēti tītaru gabali

332,5

0

BR

344,4

0

CL

0408 91 80

Žāvētas olas bez čaumalām

381,1

0

AR

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

279,4

2

BR


(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”


24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/16


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/639

(2015. gada 23. aprīlis),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikumu attiecībā uz silīcija dioksīda (E 551) izmantošanu polivinilspirta-polietilēnglikola piepotētā kopolimērā (E 1209)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikumā ir noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos, pārtikas aromatizētājos un uzturvielās un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Minēto sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1331/2008 (2) 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(3)

Komisijas Regula (ES) Nr. 685/2014 (3) atļauj polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēta kopolimēra (PVA-PEG piepotēts kopolimērs; E 1209) izmantošanu cietajos uztura bagātinātājos.

(4)

Lai uzlabotu polimēra pulvera plūsmas īpašības, PVA-PEG piepotētā kopolimērā izmanto silīcija dioksīdu (E 551). Sagaidāmā silīcija dioksīda pārnese pārtikas galaproduktā, izmantojot PVA-PEG piepotētu kopolimēru, ir 300–500 mg/kg. Šādā līmenī silīcija dioksīdam nav tehnoloģiskas funkcijas pārtikas piedevā.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izvērtēja PVA-PEG piepotēta kopolimēra nekaitīgumu, ja to lieto kā pārtikas piedevu, un secināja, ka, izmantojot to uztura bagātinātājos kā plēvveida apvalku, tas nerada bažas par kaitīgumu, ja to lieto ierosinātajos veidos (4). Nekaitīguma novērtējumā tika iekļauts arī minētais silīcija dioksīda izmantojums PVA-PEG piepotētā kopolimērā.

(6)

Tādēļ ir lietderīgi atļaut izmantot silīcija dioksīdu PVA-PEG piepotētā kopolimērā.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikuma 2. daļa.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 20. jūnija Regula (ES) Nr. 685/2014, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu attiecībā uz polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēta kopolimēra izmantošanu cietajos uztura bagātinātājos (OV L 182, 21.6.2014., 23. lpp.).

(4)  EFSA Journal 2013; 11(8):3303.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikuma 2. daļā pēc trešā ieraksta par pārtikas piedevu E 551 iekļauj šādu ierakstu:

“E 551

silīcija dioksīds

5 000  mg/kg preparātā

E 1209 polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēts kopolimērs”


24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/18


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/640

(2015. gada 23. aprīlis)

par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 5. panta 5. punkta e) apakšpunkta vi) punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 216/2008 Komisijai ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk – “Aģentūra”) palīdzību jāpieņem visā Savienībā kopīgām lidojumderīguma prasībām nepieciešamie īstenošanas noteikumi.

(2)

Minētās prasības, kas aptver aeronavigācijas ražojumu pilnu dzīves ciklu, ietver papildu lidojumderīguma specifikācijas konkrēta veida ekspluatācijai, kas drošības nolūkos jāievieš pēc tipa sertifikāta sākotnējās izsniegšanas.

(3)

JAR-26 tehniskās prasības “Papildu lidojumderīguma prasības par ekspluatāciju”, ko 1998. gada 13. jūlijā izdeva Apvienotās aviācijas institūcijas (JAA) un kas 2005. gada 1. decembrī grozītas ar 3. grozījumu, būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos, jo JAA beidza pastāvēt 2009. gada 30. jūnijā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 darbības joma 2008. gada 20. februārī tika paplašināta ar mērķi iekļaut ekspluatāciju.

(4)

Lai nodrošinātu konsekvenci un izskaidrotu pienākumus attiecībā uz lidojumderīgumu, Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012 (2) būtu jāiekļauj atsauce uz šo regulu.

(5)

Lai nodrošinātu raitu pāreju un izvairītos no traucējumiem, būtu jāparedz atbilstīgi pārejas pasākumi.

(6)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums, kuru Aģentūra sniegusi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 un 19. panta 1. punktam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka kopīgas papildu lidojumderīguma specifikācijas, lai sekmētu pastāvīgo lidojumderīgumu un drošības uzlabojumus attiecībā uz:

a)

dalībvalstī reģistrētiem gaisa kuģiem;

b)

gaisa kuģiem, kas reģistrēti trešā valstī un ko izmanto ekspluatants, kura darbību uzraudzību nodrošina kāda dalībvalsts.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)

“maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija” ir viena gaisa kuģa pasažieru sēdvietu maksimālais skaits (neskaitot apkalpes locekļu vietas), kas noteikts ekspluatācijas nolūkos un kas precizēts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā;

b)

“liela lidmašīna” ir lidmašīna, kuras sertifikācijas bāzi veido lielu lidmašīnu sertifikācijas specifikācijas CS-25 vai līdzvērtīgas specifikācijas.

3. pants

Papildu lidojumderīguma specifikācijas konkrēta veida ekspluatācijai

Ekspluatants, kura darbību uzraudzību nodrošina kāda dalībvalsts, ekspluatējot 1. pantā minēto gaisa kuģi, ievēro I pielikumā izklāstītos noteikumus.

4. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 965/2012

Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu, lai ietvertu atsauci uz šo regulu.

5. pants

Pārejas noteikumi

Gaisa kuģi, kuru ekspluatanti pirms 6. pantā minētajiem spēkā stāšanās datumiem savai kompetentajai iestādei apliecinājuši to atbilstību JAR-26“Papildu lidojumderīguma prasībām par ekspluatāciju” (turpmāk – “JAR-26 prasības”), ko 1998. gada 13. jūlijā izdeva Apvienotās aviācijas institūcijas un kas 2005. gada 1. decembrī grozītas ar 3. grozījumu, uzskatāmi par atbilstīgiem specifikācijām, kas ir līdzvērtīgas šīs regulas I pielikumā noteiktajām.

Gaisa kuģim, kura atbilstība JAR-26 prasībām, kas ir līdzvērtīgas šīs regulas I pielikuma 26.50., 26.105., 26.110., 26.120., 26.150., 26.155., 26.160., 26.200. un 26.250. punktā noteiktajām specifikācijām, ir apliecināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nedrīkst veikt izmaiņas, kas var ietekmēt tā atbilstību attiecīgajām JAR-26 prasībām.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 14. maija.

Tomēr I pielikuma 26.50., 26.105., 26.110., 26.120., 26.150., 26.155., 26.160., 26.200. un 26.250. punktu piemēro no 2017. gada 14. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

26. DAĻA (PART-26)

PAPILDU LIDOJUMDERĪGUMA SPECIFIKĀCIJAS EKSPLUATĀCIJAI

SATURS

A APAKŠDAĻA –

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

26.10.

Kompetentā iestāde

26.20.

Iekārtas īslaicīga atteice

26.30.

Atbilstības apliecināšana

B APAKŠDAĻA –

LIELAS LIDMAŠĪNAS

26.50.

Sēdvietas, guļvietas, drošības jostas un siksnas

26.100.

Avārijas izeju atrašanās vieta

26.105.

Piekļuve avārijas izejām

26.110.

Avārijas izeju marķējums

26.120.

Iekšējais avārijas apgaismojums un avārijas apgaismojuma darbība

26.150.

Nodalījumu iekštelpa

26.155.

Kravas nodalījuma starpplātņu ugunsdrošība

26.160.

Ugunsdrošība tualetēs

26.200.

Šasijas brīdinājuma skaņas signāls

26.250.

Lidojuma apkalpes nodalījuma durvju darbināšanas sistēma – vienas personas darbnespēja

A APAKŠDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

26.10.   Kompetentā iestāde

Šajā pielikumā izklāstītās daļas izpratnē kompetentā iestāde, kurai ekspluatanti apliecina atbilstību specifikācijām, ir tās dalībvalsts izraudzīta iestāde, kurā ir ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta.

26.20.   Iekārtas īslaicīga atteice

Lidojumu nedrīkst sākt, ja nedarbojas vai trūkst kāds no šajā daļā prasītajiem gaisa kuģa instrumentiem, iekārtām vai funkcijām, izņemot gadījumā, ja ekspluatanta Obligāto iekārtu sarakstā (MEL) ir iekļauta atruna saskaņā ar PART-ORO ORO.MLR.105. punktu un kompetentā iestāde to ir apstiprinājusi.

26.30.   Atbilstības apliecināšana

a)

Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 2. punktu izdod sertifikācijas specifikācijas kā standarta līdzekli, ar kuru pierāda ražojuma atbilstību šīs daļas prasībām. Sertifikācijas specifikācijām jābūt pietiekami detalizētām un precīzām, lai ekspluatantiem norādītu nosacījumus, ar kādiem var apliecināt atbilstību šīs daļas prasībām.

b)

Ekspluatanti var apliecināt atbilstību šīs daļas prasībām, panākot atbilstību:

i)

detalizētām specifikācijām, ko Aģentūra izdevusi saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām, vai līdzvērtīgām specifikācijām, ko Aģentūra izdevusi atbilstīgi PART-21 21.A.16.A punktam; vai

ii)

tehniskajiem standartiem, kas nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni tam, kāds norādīts minētajās specifikācijās.

B APAKŠDAĻA

LIELAS LIDMAŠĪNAS

26.50.   Sēdvietas, guļvietas, drošības jostas un siksnas

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kurām tipa sertifikāts izdots 1958. gada 1. janvārī vai pēc tam, jānodrošina, ka ikviena lidojuma vai salona apkalpes locekļa sēdvieta un tās ierobežotājsistēma ir veidota tā, lai nodrošinātu optimālu aizsardzības līmeni avārijas nosēšanās gadījumā, vienlaikus ļaujot attiecīgajai personai veikt nepieciešamās funkcijas un ātri izkļūt no tās.

26.100.   Avārijas izeju atrašanās vieta

Izņemot lidmašīnas, kurām avārijas izejas ir ierīkotas un apstiprinātas pirms 1999. gada 1. aprīļa, tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kuru maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija pārsniedz 19, un kurām ir deaktivizēta viena vai vairākas avārijas izejas, jānodrošina, lai attālums starp atlikušajām izejām atbilst efektīvas evakuācijas vajadzībām.

26.105.   Piekļuve avārijas izejām

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina līdzekļi, kas ārkārtas evakuācijas gadījumā katram pasažierim ļauj ātri un viegli no savas sēdvietas nokļūt līdz kādai no avārijas izejām.

26.110.   Avārijas izeju marķējums

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina atbilstība šādām prasībām:

a)

jānodrošina līdzekļi, kas paredzamos apstākļos ārkārtas evakuācijas gadījumā salonā esošajām personām palīdz atrast avārijas izejas, piekļūt tām un lietot tās;

b)

jānodrošina līdzekļi, kas ārpus lidmašīnas esošam personālam palīdz atrast un lietot avārijas izejas ārkārtas evakuācijas gadījumā.

26.120.   Iekšējais avārijas apgaismojums un avārijas apgaismojuma darbība

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina apgaismotas izejas zīmes, visa salona apgaismojums un izejas zonas apgaismojums, kā arī grīdas līmeņa izejas ceļa apgaismojums, lai ārkārtas evakuācijas gadījumā pasažieriem atvieglotu izeju atrašanu un pārvietošanos līdz tām.

26.150.   Nodalījumu iekštelpa

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina atbilstība šādām prasībām:

a)

visiem apkalpes un pasažieru nodalījumā izmantotajiem materiāliem un aprīkojumam jābūt tādām ugunsdrošības īpašībām, kas ļauj mazināt lidojuma laikā notiekoša ugunsgrēka ietekmi un uzturēt salonā izdzīvošanai vajadzīgos apstākļus tik ilgi, cik nepieciešams, lai veiktu evakuāciju no gaisa kuģa;

b)

smēķēšanas aizliegums jānorāda ar attiecīgiem uzrakstiem;

c)

atkritumu tvertnēm jābūt tādām, kas ierobežo iekšēju degšanu, uz šādām tvertnēm jābūt atbilstīgam marķējumam, kas aizliedz tajās izmest gruzdošus priekšmetus.

26.155.   Kravas nodalījuma starpplātņu ugunsdrošība

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kurām tipa sertifikāts izdots pēc 1958. gada 1. janvāra, jānodrošina, lai C vai D klases kravas nodalījumu pārklājumi būtu būvēti no materiāliem, kas ugunsgrēka gadījumā pienācīgi novērš apdraudējumu gaisa kuģim vai tajā esošajām personām.

26.160.   Ugunsdrošība tualetēs

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kuru maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija pārsniedz 19, jānodrošina atbilstība šādām prasībām:

tualetēs uzstāda:

a)

dūmu detektorus;

b)

līdzekļus automātiskai uguns dzēšanai katrā atkritumu tvertnē.

26.200.   Šasijas brīdinājuma skaņas signāls

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, jānodrošina, ka ir uzstādīta attiecīga šasijas brīdinājuma skaņas signāla ierīce, lai būtiski mazinātu iespējamību, ka nolaišanās laikā šasija netīši ir palikusi neizlaista.

26.250.   Lidojuma apkalpes nodalījuma durvju darbināšanas sistēma – vienas personas darbnespēja

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, jānodrošina, ka lidojuma apkalpes nodalījuma durvju darbināšanas sistēmas, ja tādas uzstādītas, ir aprīkotas ar papildu atvēršanas līdzekļiem, lai atvieglotu salona apkalpes locekļu iekļūšanu lidojuma apkalpes nodalījumā, ja kādam lidojuma apkalpes loceklim ir iestājusies darbnespēja.


II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikuma (PART-ORO) ORO.AOC.100. punkta c) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

savu atbilstību visām piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā, šajā pielikumā (Part-ORO), šīs regulas IV (Part-CAT) un V pielikumā (Part-SPA) un Regulas (ES) 2015/640 (*) I pielikumā (26. daļa);



24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/641

(2015. gada 23. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

91,2

TN

464,3

TR

94,0

ZZ

216,5

0707 00 05

AL

59,9

EG

191,6

MA

176,1

TR

125,6

ZZ

138,3

0709 91 00

TR

209,1

ZZ

209,1

0709 93 10

MA

123,9

TR

144,8

ZZ

134,4

0805 10 20

EG

46,8

IL

60,8

MA

64,3

TN

55,7

TR

70,3

ZZ

59,6

0805 50 10

BO

97,3

TR

68,6

ZZ

83,0

0808 10 80

AR

87,8

BR

94,0

CL

148,8

CN

83,8

MK

30,8

NZ

142,6

US

244,3

ZA

120,4

ZZ

119,1

0808 30 90

AR

145,3

CL

133,3

CN

116,0

ZA

125,4

ZZ

130,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/25


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/642

(2015. gada 15. aprīlis)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2014/015 GR/Attica publishing activities)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu atlaistiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība beigusies tādu lielu strukturālo pārmaiņu rezultātā, kas pasaules tirdzniecības modeļos notikušas globalizācijas dēļ, turpinoties globālajai finanšu un ekonomikas krīzei, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 546/2009 (3), vai jaunas globālās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, un lai palīdzētu tiem atkārtoti integrēties darba tirgū.

(2)

Ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4) 12. pantu ir atļauts izmantot EGF, gadā nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 150 miljoni (2011. gada cenās).

(3)

Grieķija 2014. gada 4. septembrī iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu 46 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 58. nodaļas (“izdevējdarbība” (5)) nozarē NUTS 2. līmeņa reģionā Atikā (EL 30) Grieķijā, un papildināja minēto pieteikumu, sniedzot papildu informāciju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktā. Šis pieteikums atbilst prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 3 746 700 apmērā saistībā ar Grieķijas pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 3 746 700 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 15. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Z. KALNIŅA-LUKAŠEVICA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).


24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/27


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/643

(2015. gada 15. aprīlis)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Īrijas pieteikums EGF/2014/016 IE/Lufthansa Technik)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu atlaistiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība beigusies tādu lielu strukturālo pārmaiņu rezultātā, kas pasaules tirdzniecības modeļos notikušas globalizācijas dēļ, turpinoties globālajai finanšu un ekonomikas krīzei, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 546/2009 (3), vai jaunas globālās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, un lai palīdzētu tiem atkārtoti integrēties darba tirgū.

(2)

Ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4) 12. pantu ir atļauts izmantot EGF, gadā nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 150 miljoni (2011. gada cenās).

(3)

Īrija 2014. gada 19. septembrī iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Lufthansa Technik Airmotive Ireland Ltd un divos tā piegādes uzņēmumos Īrijā un papildināja minēto pieteikumu, sniedzot papildu informāciju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktā. Šis pieteikums atbilst prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 2 490 758 apmērā saistībā ar Īrijas pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 2 490 758 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 15. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Z. KALNIŅA-LUKAŠEVICA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).


24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/29


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/644

(2015. gada 15. aprīlis)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2014/018 GR/Attica Broadcasting)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu atlaistiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība beigusies tādu lielu strukturālo pārmaiņu rezultātā, kas pasaules tirdzniecības modeļos notikušas globalizācijas dēļ, turpinoties globālajai finanšu un ekonomikas krīzei, kā minēts Regulā (EK) Nr. 546/2009 (3), vai jaunas globālās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, un lai palīdzētu tiem atkārtoti integrēties darba tirgū.

(2)

Ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4) 12. pantu ir atļauts izmantot EGF, gadā nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 150 miljoni (2011. gada cenās).

(3)

Grieķija 2014. gada 4. septembrī iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu 16 uzņēmumos, kas darbojās NACE 2. red. 60. nodaļā (radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide (5)) NUTS 2. līmeņa reģionā Atikā (EL 30), Grieķijā, un papildināja to, sniedzot papildu informāciju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktā. Šis pieteikums atbilst prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 5 046 000 apmērā saistībā ar Grieķijas pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 5 046 000 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 15. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Z. KALNIŅA-LUKAŠEVICA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).


24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/31


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/645

(2015. gada 20. aprīlis),

ar ko izveido to Savienības inspektoru sarakstu, kuri drīkst veikt inspekcijas atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1224/2009

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2496)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 79. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1224/2009 izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, lai Savienībā nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Šī regula paredz, ka, neskarot piekrastes dalībvalstu primāro atbildību, Savienības inspektori atbilstīgi minētās regulas noteikumiem var veikt inspekcijas Savienības ūdeņos un uz Savienības zvejas kuģiem, kas atrodas ārpus Savienības ūdeņiem.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Savienības kontroles sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

(3)

Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 paredz, ka Savienības inspektoru sarakstu Komisija pieņem, pamatojoties uz dalībvalstu un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (“aģentūra”) paziņoto informāciju.

(4)

Pirmais Savienības inspektoru saraksts tika izveidots ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/883/ES (3). Šo sarakstu divas reizes aizstāja ar jaunu Savienības inspektoru sarakstu; pirmo jauno sarakstu izveidoja ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/174/ES (4) un otro – ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/120/ES (5). Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 pēc sākotnējā saraksta izveidošanas dalībvalstīm un aģentūrai katru gadu līdz oktobrim jāpaziņo visas izmaiņas sarakstā, ko tās vēlas ieviest nākamajā kalendārajā gadā, un Komisijai attiecīgi jāgroza saraksts līdz 31. decembrim.

(5)

Dažas dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir paziņojušas grozījumus pašreizējā inspektoru sarakstā. Tāpēc, pamatojoties uz šiem paziņojumiem, saraksts, kas izveidots ar Īstenošanas lēmumu 2014/120/ES, būtu jāaizstāj ar jaunu Savienības inspektoru sarakstu. Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības inspektoru saraksts ir noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/120/ES.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 21. decembra Īstenošanas lēmums 2011/883/ES, ar ko izveido Savienības inspektoru sarakstu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktam (OV L 343, 23.12.2011., 123. lpp.).

(4)  Komisijas 2013. gada 8. aprīļa Īstenošanas lēmums 2013/174/ES, ar ko izveido Savienības inspektoru sarakstu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktam (OV L 101, 10.4.2013., 31. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 4. marta Īstenošanas lēmums 2014/120/ES, ar ko izveido Savienības inspektoru sarakstu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktam (OV L 66, 6.3.2014., 31. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktā minētais Savienības inspektoru saraksts

Valsts

Inspektori

Beļģija

De Vleeschouwer, Guy

Devogel, Geert

Lieben, Richard

Monteyne, Ian

Bulgārija

Cholakov, Atanas

Damyanov, Konstantin

Iliev, Iliyan

Ivanov, Todor

Kerekov, Nikolay

Raev, Yordan

Čehija

nav

Dānija

Aasted, Lars Jerne

Akselsen, Ole

Andersen, Dan Søgård

Andersen, Hanne Skjæmt

Andersen, Lars Ole

Andersen, Mogens Godsk

Andersen, Niels Jørgen Anton

Andersen, Peter Bunk

Anderson, Jacob Edward

Astrup, Iben

Bache, René

Bang, Mai

Beck, Bjarne Baagø

Bendtsen, Lars Kjærsgaard

Bernholm, Kristian

Burgwaldt Andersen, Martin

Carl, Morten Hansen

Christensen, Jesper Just

Christensen, Peter Grim

Christensen, Thomas

Christiansen, Michael Koustrup

Damsgaard, Kresten

Degn, Jesper Leon

Due-Boje, Thomas Zinck

Dølling, Robert

Ebert, Thomas Axel Regaard

Eiersted, Jesper Bech

Eilers, Bjarne

Elnef, Frank Godt

Fick, Carsten

Frandsen, Rene Brian

Frederiksen, Torben Broe

Gotved, Jesper Hovby

Groth, Niels

Grupe, Poul

Gaarde, Børge

Handrup, Jacob

Hansen, Bruno Ellekær

Hansen, Gunnar Beck

Hansen, Henning Skødt

Hansen, Ina Kjærgaard

Hansen, Jan Duval

Hansen, John Daugaard

Hansen, Martin

Hansen, Martin Baldur

Hansen, Ole

Hansen, Thomas

Harbo, Christen Christensen

Harrison, Dorthe Kronborg

Heldager, Peter

Hestbek, Flemming

Høgild, Lars

Højrup, Torben

Jaeger, Michael Wassermann

Jensen, Anker Mark

Jensen, Flemming Bergtorp

Jensen, Hanne Juul

Jensen, Jimmy Langelund

Jensen, Jonas Krøyer

Jensen, Lars Henrik

Jensen, Lone A.

Jensen, René Sandholt

Jensen, Søren Palle

Jespersen, René

Johansen, Allan

Juul, Torben

Jørgensen, Kristian Sandal

Jørgensen, Lasse Elmgren

Jørgensen, Ole Holmberg

Karlsen, Jesper Herning

Knudsen, Malene

Knudsen, Niels Christian

Knudsen, Ole Hvid

Kofoed, Kim Windahl

Kokholm, Peder

Kristensen, Henrik

Kristensen, Jeanne Marie

Kristensen, Peter Holmgaard

Larsen, Michael Søeballe

Larsen, Peter Hjort

Larsen, Tim Bonde

Lundbæk, Tommy Oldenborg

Madsen, Arne

Madsen, Jens-Erik

Madsen, Johnny Gravesen

Mortensen, Erik

Mortensen, Jan Lindholdt

Møller, Gert

Nielsen, Christian

Nielsen, Dan Randum

Nielsen, Dion

Nielsen, Hans Henrik

Nielsen, Henrik

Nielsen, Henrik Frühstück

Nielsen, Henrik Kruse

Nielsen, Jeppe

Nielsen, Tage Kim

Nielsen, Niels Kristian

Nielsen, Steen

Nielsen, Søren

Nielsen, Søren Egelund

Nielsen, Trine Fris

Nørgaard, Max Reno Bang

Paulsen, Kim Thor

Pedersen, Claus

Pedersen, Knud Jan

Petersen, Christina Holmer

Petersen, Henning Juul

Petersen, Jimmy Torben

Porsmose, Tommy

Poulsen, Bue

Poulsen, Janni Branderup

Poulsen, John

Ramm, Heine

Risager, Preben

Rømer, Jan

Schjoldager, Tim Rasmussen

Schmidt, Stefan Göttsche

Schou, Kasper

Schultz, Flemming

Siegumfeldt, Jeanette

Simonsen, Kjeld

Simonsen, Morten

Skrivergaard, Lennart

Søholt, Finn

Sørensen, Allan Lindgaard

Thomsen, Bjarne Kondrup

Thomsen, Klaus Ringive Solgaard

Thorsen, Michael

Trab, Jens Ole

Vind, Finn

Vistrup, Annette Klarlund

Wille, Claus

Wind, Bernt Paul

Østergaard, Lars

Vācija

Abs, Volker

Angermann, Henry

Barth, Mario

Baumann, Jörg

Bembenek, Jörg

Bergmann, Udo

Bernhagen, Sven

Bieder, Mathias

Birkholz, Siegfried

Bloch, Ralf

Borchardt, Erwin

Bordolo, Jan

Borowy, Matthias

Bösherz, Andreas

Brieger, Martin

Brunnlieb, Jürgen

Buchholz, Matthias

Büttner, Harald

Cassens, Enno

Christiansen, Dirk

Döhnert, Tilman

Drenkhahn, Michael

Dürbrock, Dierk

Ehlers, Klaus

Erdmann, Christian

Fink, Jens

Franke, Hermann

Franz, Martin

Frenz, Sandro

Garbe, Robert

Golz, Ulrich

Gräfe, Roland

Grawe, André

Griemberg, Lars

Haase, Christian

Hannes, Chistoph

Hänse, Dirk

Hansen, Hagen

Heidkamp, Max

Heisler, Lars

Herda, Heinrich

Hickmann, Michael

Homeister, Alfred

Hoyer, Oliver

Käding, Christian

Keidel, Quirin

Kersten, Mickel

Klimeck, Uwe

Köhn, Thorsten

Kollath, Mark

Kopec, Reinhard

Kraack, Sönke

Krüger, Martin

Krüger, Torsten

Kupfer, Christian

Kutschke, Holger

Lange, Michael

Lehmann, Jan

Lorenzen, Alexander

Lübke, Torsten

Lührs, Carsten

Möhring, Torsten

Mücher, Martin

Mundt, Mario

Nickel, Jörg

Nitze, Andreas

Nöckel, Stefan

Pauls, Werner

Perkuhn, Martin

Pötzsch, Frank

Raabe, Karsten

Radzanowski, Sven

Ramm, Jörg

Reimers, Andre

Remitz, Lutz

Rutz, Dietmar

Sauerwein, Dirk

Schmidt, Harald

Schmiedeberg, Christian

Schuchardt, Karsten

Schuler, Claas

Sehne, Dirk

Skrey, Erich

Slabik, Peter

Springer, Gunnar

Stüber, Jan

Sturm, Jochen

Sween, Gorm

Taubert, Christian

Teetzmann, Julian

Thieme, Stefan

Thomas, Raik

Vetterick, Arno

Wagner, Ralf

Welz, Henning

Welz, Oliver

Wendt, René

Wessels, Heinz

Wichert, Peter

Wolken, Hans

Igaunija

Grossmann, Meit

Kutsar, Andres

Lasn, Margus

Nigu, Silver

Niinemaa, Endel

Pai, Aare

Parts, Erik

Soll, Simon

Torn, Kerdo

Ulla, Indrek

Varblane, Viljar

Īrija

Allan, Damien

Amrien, Rudi

Andersson, Kareen

Ankers, Brian

Barber, Kevin

Barcoe, Michael

Barrett, Elizabeth

Breen, Kieran

Brennan, Colm

Brophy, James

Browne, Brendan

Brunicardi, Michael

Buckley, Anthony

Buckley, John

Butler, John

Byrne, Kenneth

Byrne, Paul

Cagney, Daniel

Chute, Killian

Chute, Richard

Clarke, Tadhg

Connaghan, Fintan

Connery, Paul

Connolly, Stephen

Corish, Cormac

Corrigan, Kevin

Cotter, Jamie

Coughlan, Susan

Counihan, Martin

Craven, Cormac

Croke, Jason

Cronin, Philip

Cummins, William

Cunningham, Diarmuid

Curran, Donal

Daly, Brendan

Devaney, Michael

Doherty, Anita

Doherty, Patrick

Donachie, Martin

Donaldson, Stuart

Duane, Paul

Ducker, Nigel

Duggan, Cian

Dullea, Michael

Falvey, John

Fanning, Grace

Farrelly, Emmett

Fealy, Gerard

Fenton, Gary

Finegan, Ultan

Fitzgerald, Brian,

Fitzgerald, Richard

Fitzpatrick, Gerard

Fleming, David

Flynn, Alan

Foley, Brendan

Foley, Connor

Foley, Kevin

Foran, Bryan

Gallagher, Neil

Gallagher, Paddy

Gleeson, Marie

Gormanly, Breda

Greenwood, Mark

Hamilton, Ken

Hannon, Gary

Hanrahan, Michael

Harkin, Patrick

Hastings, Brian

Healy, Jeffrey

Healy, John

Hederman, John

Heffernan, Bernard

Hegarthy, Mark

Henson, Marie

Hewson, Kevin

Hickey, Andrew

Hickey, Adrian

Humphries, Daniel

Ivory, Sean

Kavanagh, Paul

Keeley, David

Keirse, Gavin

Kennedy, Liam,

Keogh, Mark

Kickham, Jon-Laurence

Kinsella, Gordon

Laide, Cathal

Landy, Glenn

Leahy, Brian

Linehan, Sean

Lynch, Gerard

Lynch, Grainne

MacGabhann, Declan

Mackey, Eoin

Maguire, Paul

Mallon, Keith

Maloney, Nessa

Maunsell, Blaithin

McCaffrey, Lesley

McCarthy, Niall

McCarthy, Paul

McCoy, Sean

McDermott, Paul

McGee, Paul

McGrath, Owen

McGrath, Richard

McGroary, Peter

McKenna, David

Mc Keown, Amelia

McNamara, Ken

McNamara, Paul

McWilliams, Stuart

Melvin, David

Meredith, Helen

Minehane, Ken

Molloy, John Paul

Moloney, Kara

Mooney, Gerard

Mooney, Keith

Moore, Conor

Mullane, Patrick

Mullane, Paul

Mullery, Alan

Mundy, Brendan

Murphy, Aidan

Murphy, Barry

Murphy, Claire

Murphy, Christopher

Murphy, Honor

Murphy, John

Murran, Sean

Murray, Paul

Nalty, Christopher

Ni Cionnach Pic, Dubheasa

Nolan, Brian

O'Brien, Amanda

O'Brien, Jason

O'Brien, Paul

O'Callaghan, Maria

O'Ceallaigh, Kevin

O'Donnell, Pearse

O'Donovan, Bernard

O'Dowd, Brendan

O'Flynn, Aisling

O'Grady, Vivienne

O'Mahony, Karl

O'Neill, Shane

O'Regan, Alan

O'Regan, Cliona

O'Sullivan, Aileen

Patterson, Adrienne

Patterson, John

Pender, Darragh

Piper, David

Pyke, Gavin

Pyne, Alan

Quigg, James

Quigley, Declan

Raferty, Damien

Reidy, Patrick

Ridge, Patrick

Robinson, Niall

Ryan, Fergal

Ryan, Marcus

Scalici, Fabio

Shalloo, Jim

Sills, Barry

Sinnott, Lee

Smyth, Eoin

Snowdon, Edward

Sweetnam, Vincent

Troy, Ivan

Valls Senties, Virginia

Verling, Ronan

Wall, Vanessa

Wallace, Eugene

Walsh, Conleth

Walsh, Karen

Weldon, James

White, John

Wise, James

Grieķija

Αβραμίδης, Παναγιώτης

Αδαμαντιάδου, Γεωργία

Αδαμοπούλου, Γεωργία

Ακριβός, Δημήτριος

Αλεξίου, Νικόλαος

Αλυφαντάκης, Εμμανουήλ

Ανασότζης, Κωνσταντίνος

Ανδριοπούλου, Μαρία

Αντωνίου, Ευθύμιος

Αποστολίδης, Δημήτριος

Βαΐτσης, Γεώργιος

Βαρδιδάκη, Ευρύκλεια

Βαρελόπουλος, Ευάγγελος-Χρήστος

Βαρλάς, Χρήστος

Βασιλείου, Βάσω

Βελισσαρόπουλος, Αλέξανδρος

Βεργίνης, Αναστάσιος

Βέρρας, Ανδρέας

Βιδάλη, Μαρία

Βορτελίνας, Γεώργιος

Βουρλέτσης, Σωτήριος

Γαβαλάς, Αντώνιος

Γαλανάκης, Ανδρέας

Γαλούζης, Γεώργιος

Γεωργαντζόπουλος, Θεόδωρος

Γεωργατζής, Ιωάννης

Γεωργιάδη, Μαρία

Γιαννούσης, Βασίλειος

Γκάζας, Γεώργιος

Γκανατσούλα, Ελένη

Γκορίτσας, Γεώργιος

Γογοδώνης, Δημήτριος

Γυπαράκης, Νικόλαος

Δαδρώνης, Κωνσταντίνος

Δημόπουλος, Απόστολος

Διαμαντάκης, Αθανάσιος

Δοκιανάκης, Κωνσταντίνος

Δομαζινάκη, Αλεξάνδρα

Δούνας, Προκόπιος

Δούτσης, Δημήτριος

Δρόλαπα, Ευθυμία

Δροσάκης, Σπυρίδων

Δρόσος, Ιάκωβος

Δροσούνης, Στέφανος

Ελευθερίου, Κωνσταντίνος

Ευαγγελάτος, Νικόλαος

Ευμορφούλης, Χαρίλαος

Ζαβιτσάνος, Βασίλειος

Ζακυνθινός, Κωνσταντίνος

Ζαμπετάκης, Νικόλαος

Ζαφειράκης, Διονύσιος

Ζήσης, Μαρίνος

Ζησιμόπουλος, Νεκτάριος

Ζουριδάκης, Μιλτιάδης

Ζώγαλης, Παναγιώτης

Ηλίου, Σπυρίδωνας

Θεοδωράκη, Βασιλική

Θεοδωρούλη, Αιμιλία

Θεοχαρόπουλος, Αθανάσιος

Κάβουρας, Ιωάννης

Καλλίνικος, Κωνσταντίνος

Καλογήρου, Νικόλαος

Καπέλος, Ιωάννης

Καρακοντής, Αντώνιος

Καραπαναγιώτης, Ευστράτιος

Καραραμπατζάκης, Ιωάννης

Καρατζής, Σπυρίδων

Καρούντζος, Ιωάννης

Καρυστιανός, Στέφανος

Κάσση, Βασιλική

Καστάνης, Χρήστος

Κατσακούλης, Παράσχος

Κατσάμπας, Νικόλαος

Κάτσης, Αναστάσιος

Κατσιγιάννης, Κωνσταντίνος

Καψάσκης, Παρασκευάς

Κιαγιάς, Χαράλαμπος

Κοκκάλας, Νικόλαος

Κοκολογιαννάκης, Ευάγγελος

Κομνηνός, Δημήτριος

Κοντοβάς, Γρηγόριος

Κοντογιάννης, Κωνσταντίνος

Κοντοπούλου, Ελένη

Κοντός, Παναγιώτης

Κορωναίος, Γεώργιος

Κοσμάς, Στυλιανός

Κοτρώτσος, Αντώνιος

Κουζίλου, Σταυρούλα

Κουκάρας, Ευάγγελος

Κουκλατζής, Δημήτριος

Κουλαξίδης, Δρακούλης

Κουμπανάκη, Θεοδώρα

Κουρελή, Ιωάννα

Κουρούλης, Στυλιανός

Κούτσικου, Χριστίνα

Κραουνάκης, Γεώργιος

Κυριάκου, Ιωάννης

Κυρίτσης, Ιωάννης

Κωνσταντέλλος, Θεόδωρος

Κωστάκης, Μιχαήλ

Λεκάκος, Θεόδωρος

Λεονταράκης, Παναγιώτης

Λυγκώνη, Ελένη

Λυμπέρης, Σπυρίδων

Μαΐλης, Στέφανος

Μαλαμάκης, Γεώργιος

Μαλαφούρης, Σπυρίδων

Μάλλιος, Γεώργιος

Μανιάτη, Ανδριάνα

Μανιδάκης, Δημήτριος

Μανούσος, Αντώνιος

Μαραγκού, Άννα

Μαραθάκης, Κωνσταντίνος

Μαργώνης, Γεώργιος

Μαρινάκη, Βασιλική

Μαρκέλος, Θεοδόσιος

Μαρκουλάκη, Κυριακή

Μαχαιρίδης, Νικόλαος

Μηνάς, Σωκράτης

Μήτρου, Παντελεήμων

Μητσάκου, Ελένη

Μήτσου, Σαπφώ

Μόσχος, Δημήτριος

Μουστάκας, Γρηγόριος

Μπαλατσούκας, Θεοφάνης

Μπαμπάνης, Ευάγγελος

Μπαξεβανάκης, Γρηγόριος

Μπάρλας, Αθανάσιος

Μπαρούνης, Δημήτριος

Μπαχλιτζανάκης, Μιχάλης

Μπεζιργιάννης, Αντώνιος

Μπεθάνης, Γεώργιος

Μπεΐνταρης, Ιωάννης

Μπισμπιρούλας, Δημήτριος

Μπίχας, Βασίλειος

Μπότσης, Παναγιώτης

Μπουζουνιεράκης, Νικόλαος

Μπουραζάνης, Ιωάννης

Μπραουδάκης, Γεώργιος

Μπρεζάτης, Ευάγγελος

Μυλωνά, Ελένη

Νάκη, Νικολέτα

Νικολόπουλος, Ασημάκης

Νικολόπουλος, Παναγιώτης

Νταφούλης, Γεώργιος

Ντέλλας, Ευάγγελος

Οικονομάκος, Ιωάννης

Ουζουνόγλου, Ραλλού

Παναγιώτου, Στυλιανός

Παπακωνσταντίνου, Νικόλαος

Παπανώτας, Γεώργιος

Παράβαλος, Φαίδωνας

Παρδάλης, Αριστοτέλης

Πασχαλάκης, Χρήστος

Πατεράκης, Γεώργιος

Πατίλας, Κωνσταντίνος

Πέγιος, Γεώργιος

Πετροπούλου, Βασιλική

Πέττας, Κωνσταντίνος

Πιπιγκάκης, Νικόλαος

Πλατής, Κωνσταντίνος

Πολιτίδης, Νικόλαος

Ρηγούλης, Ζαχαρίας

Σαραντάκος, Ιωάννης

Σαραντίδης, Ιωάννης

Σηφάκης, Μιχαήλ

Σιάρμπας, Στυλιανός

Σιγανός, Εμμανουήλ

Σιολτζίδης, Σταύρος

Σκαλίμης, Ευστάθιος

Σκυλοδήμος, Βασίλειος

Σλανκίδης, Βασίλειος

Σλιαράς, Αργύριος

Σταματελάτος, Σπυρίδων

Σταυρινουδάκης, Νικόλαος

Σταυρουλάκης, Γεώργιος

Στελιάτος, Δημήτριος

Στουπάκης, Μάριος

Στουπάκης, Μιχαήλ

Στρατηγάκης, Διονύσιος-Γεώργιος

Σωτηροπούλου, Ελένη

Ταφειάδης, Νικόλαος

Τετράδη, Γεωργία

Τζεσούρης, Γεώργιος

Τζιόλας, Ιωάννης

Τοπάλογλου, Κωνσταντίνος

Τρίχας, Χρήστος

Τσαγκάρης, Θεόφιλος

Τσανδήλας, Παναγιώτης

Τσαπατσάρης, Νικόλαος

Τσαχπάζης, Δημήτριος

Τσέλης, Ανδρέας

Τσιμηρίκα, Αγγελική

Τσιούλκας, Γεώργιος

Φίλιππα, Ευαγγελία

Φλωράκης, Νικόλαος

Φραγκούλης, Ιωάννης

Φραζής, Εμμανουήλ

Φρυσούλης, Νικόλαος

Φωτεινός, Σταμάτιος

Φωτιάδης, Στέφανος

Χαριτάκης, Ανδρέας

Χαριτάκης, Ιωάννης

Χασανίδης, Γεώργιος

Χατζηνικήτα, Γεωργία

Χατζηπασχάλης, Κωνσταντίνος

Χρηστέας, Κυριάκος

Ψαρογιάννης, Αθανάσιος

Ψαρράς, Άγγελος

Ψηλός, Κωνσταντίνος

Spānija

Acuña Barros, José Antonio

Almagro Carrobles, Jorge

Alonso Sánchez, Beatriz

Álvarez Gómez, Marco Antonio

Amunárriz Emazabel, Sebastián

Arteaga Sánchez, Ana

Avedillo Contreras, Buenaventura

Barandalla Hernando, Eduardo

Boy Carmona, Esther

Bravo Téllez, Guillermo

Calderón Gómez, José Gabriel

Carmona Castano, Francisco de Borja

Carmona Mazaira, Manuel

Carro Martínez, Pedro

Ceballos Pérez-Canales, Alba

Chamizo Catalán, Carlos

Climent de Castro, Luis Miguel

Cortés Fernández, Natalia

Couce Prieto, Carlos

Criado Bará, Bernardo

De la Rosa Cano, Franscico Javier

Del Castillo Jurado, Ángeles

Del Hierro Suanzes, Javier

Elices López, Juan Manuel

Fariña Clavero, Irene

Fernández Costas, Antonio

Ferreño Martínez, José Antonio

Fontán Aldereguía, Manuel

Fontanet Domenech, Felipe

García Antoni, Mónica

García González, Francisco Javier

Genovés Ferriols, José Carlos

Gómez Delgado, Raquel

Gómez Cayuelas, Carmen

González Fernández, Manuel A.

González Fernández, Marta

Guerrero Claros, María

Guisado Sancho, María Jesús

Gundín Payero, Laura

Iglesias Prada, Juan Antonio

Jimenez Álvarez, Ignacio

Lado Codesido, Beatriz

Lastra Torre, Ruth

Lestón Leal, Juan Manuel

López González, María

Lorenzo Sentis, José Manuel

Marra-López Porta, Julio

Martínez González, Jesús

Martínez Velasco, Carolina

Mayoral Vázquez, Fernando

Mayoral Vázquez, Gonzalo

Mayordomo Montiel, Jaime

Medina García, Estebán

Méndez-Villamil Mata, María

Miranda Almón, Fernando

Munguia Corredor, Noemi

Ochando Ramos, Ana María

Orgueira Pérez, Vanessa

Ortigueira Gil, Adolfo

Ossorio González, Carlos

Ovejero González, David

Pérez González, Virgilio

Perujo Dávalos, Florencio

Piñón Lourido, Jesús

Ponte Fernández, Gerardo

Prieto Estévez, Laura

Ríos Cidrás, Manuel

Ríos Cidrás, Xosé

Rodríguez Bonet, Jordi

Rodríguez Moreno, Alberto

Rodríguez Muñiz, José Manuel

Rueda Aguirre, Luzdivina

Ruiz Gómez, Sonia

Rull Del Águila, Laura

Saavedra España, Jesús

Sáenz Arteche, Idoia

Sánchez Sánchez, Esmeralda

Santalices López, Marta

Santas Barge, Verònica

Santos Pinilla, Beatriz

Sendra Gamero, Ma Esther

Serrano Sánchez, Daniel

Sieira Rodríguez, José

Tenorio Rodríguez, José Luis

Torre González, Miguel A.

Tubío Rodríguez, Xosé

Valcarce Arenas, Paula Isabel

Váquez Pérez, Ivan

Vicente Castro, José

Vidal Maneiro, Juan Manuel

Yeregui Velasco, Pablo

Zamora de Pedro, Carlos

Francija

Allanic, Gilles

Ardohain, Michel

Baillet, Bertrand

Belz, Jean-Pierre

Ben Khemis, Patricia

Beyaert, Frédéric

Bigot, Jean-Paul

Boittelle, Catherine

Bon, Philippe

Bouniol, Anthony

Bourbigot, Jean-Marc

Cacitti, Raymond

Caillat, Marc

Celton, Arnaud

Ceres, Michel

Chaigneau, Gaëlle

Charbonnier, Alexandre

Cluzel, Stéphane

Crochard, Thierry

Croville, Serge

Curaudeau, Patrick

Daden, Nicolas

Dambron, François

Darsu, Philippe

Davies, Philippe

Dechaine, Frédéric

Deric, William

Desforges, Jean-Luc

Desson, Patrick

Dolou, Claude

Donnart, Christian

Ducrocq, Philippe

Fernandez, Gabriel

Fortier, Eric

Fouchet, Michel

Fournier, Philippe

Garbe, Steeve

Gauvain, Benoît

Gehanne, Laurent

Gloaguen, Maurice

Gomez, Sébastien

Goron, Xavier

Guillemette, Jean Luc

Guittet-Dupont, Gaëtan

Hitier, Sébastien

Isore, Pascal

Kersale, Yves

Lacombe, Thomas

Le Berrigaud, Thierry

Le Corre, Joseph

Le Cousin, Jean-Luc

Le Dreau, Gilbert

Le Mentec, Arnaud

Lecul, Mathieu

Legouedec, Loïg

Lenormand, Daniel

Lescroel, Yann

Loarer, Melaine

Maingraud, Dominique

Malassigne, Jean-Paul

Masseaux, Yanick

Menuge, Gilles

Moussaron, Hervé

Moussay, David

Ogor, Bernard

Pasquereau, Rebecca

Peron, Olivier

Peron, Pascal

Petit, François

Potier, Pauline

Radius, Caroline

Raguet, José

Richou, Fabrice

Robin, Yannick

Rondeau, Arnold

Rousselet, Pascal

Schneider, Frédéric

Semelin, Gérard

Serna, Mathieu

Sottiaux, David

Trividic, Bernard

Turquet de Beauregard, Guillaume

Urvoy, Jonathan

Vesque, Arnaud

Vilbois, Pierre

Villenave, Patrick

Villenave, Yorrick

Horvātija

Aćimov, Dejan

Aunedi, Jurica

Bašić, Vicko

Brlek, Neda

Dolić, Nedjeljko

Franceschi, Jenko

Jeftimijades, Ivor

Kuzmanić Zupan, Andrea

Lešić, Lidija

Miletić, Ivana

Novak, Danijel

Paparić, Neven

Pupić-Bakrač, Marko

Škorjanec, Mario

Skroza, Nikica

Strinović, Boris

Verzon, Nikola

Vuletić, Ivo

Itālija

Abate, Massimiliano

Abbate, Marco

Affinita, Enrico

Albani, Emidio

Ambrosio, Salvatore

Annicchiarico, Dario

Antonioli, Giacomo

Apollonio, Cristian

Aprile, Giulio

Aquilano, Donato

Arena, Enrico

Astelli, Gabriele

Barraco, Francesco

Basile, Giuseppe

Basile, Marco

Battista, Filomena

Benvenuto, Salvatore Giovanni

Bernadini, Stefano

Biondo, Fortunato

Bizzari, Simona

Bizzarro, Federico

Boccoli, Fabrizio

Bongermino, Onofrio

Bonsignore, Antonino

Borghi, Andrea

Bove, Gian Luigi

Buccioli, Andrea

Burlando, Michele

Caforio, Cosimo

Caiazzo, Luigia

Calandrino, Salvatore

Cambareri, Michelangelo

Camicia, Ciro

Cappelli, Salvatore

Carafa, Simone

Carini, Vito

Carta, Sebastiano

Castellano, Sergio

Cau, Dario

Cesareo, Michele

Chionchio, Alessandro

Cianci, Vincenzo

Cignini, Innocenzo

Clemente, Cosimo

Colarossi, Mauro

Colazzo, Massimiliano

Colucciello, Roberto

Comuzzi, Alberto

Conte, Fabio

Conte, Plinio

Corallo, Domenico

Cormio, Carlo

Cortese, Raffaele

Costanzo, Antonino

Criscuolo, Enrico

Croce, Aldo

Cuciniello, Luigi

Cuscela, Michele

D'Acunto, Francesco

D'Agostino, Gianluca

D'Amato, Fabio

Dammicco, Luigi

D'Arrigo, Antonio

De Crescenzo, Salvatore

De Pinto, Giuseppe

De Quarto, Enrico

Del Monaco, Ettore

D'Erchia, Alessandro

De Santis, Antonio

Di Benedetto, Luigi

Di Domenico, Marco

Di Donato, Eliana

Di Matteo, Michele

Di Santo, Giovanni

Doria, Angelo

D'Orsi, Francesco Paolo

Errante, Domenico

Esibini, Daniele

Esposito, Francesco

Esposito, Robertino

Fanizzi, Tommaso

Fava, Antonello

Ferioli, Debora

Ferrara, Manfredo

Fiore, Fabrizio

Fiorentino, Giovanni

Fogliano, Pasquale

Folliero, Alessandro

Francolino, Giuseppe

Fuggetta, Pasquale

Gallo, Antonio

Gangemi, Roberto Francesco

Genchi, Paolo

Giannone, Giuseppe Claudio

Giovannone, Vittorio

Golizia, Pasquale

Graziani, Walter

Greco, Giuseppe

Guida, Giuseppe

Guido, Alessandro

Guzzi, Davide

Iemma, Oreste

Isaia, Sergio

L'Abbate, Giuseppe

La Porta, Santi Alessandro

Lambertucci, Alessandro

Lanza, Alfredo

Leto, Antonio

Limetti, Fabio

Lo Pinto, Nicola

Loggia, Carlo

Lombardi, Pasquale

Longo, Pierino Paolo

Luperto, Giuseppe

Maggio, Giuseppe

Magnolo, Lorenzo Giovanni

Maio, Giuseppe

Malaponti, Salvatore Francesco

Mariotti, Massimiliano

Marrello, Luigi

Martina, Francesco

Martire, Antonio

Mastrobattista, Giovanni Eligio

Matera, Riccardo

Messina, Gianluca Gabriele

Minò, Alessandro

Monaco, Paolo

Morelli, Alessio

Mostacci, Sergio Massimo

Mugnaini, Dany

Mule, Vincenzo

Musella, Stefano

Nacarlo, Amadeo

Nardelli, Giuseppe

Negro, Mirco

Novaro, Giovanni

Pagan, Francesco

Palombella, Fabio Luigi

Panconi, Federico

Pantaleo, Cosimo

Paoletti, Dario

Paolillo, Francesco

Patalano, Andrea

Pepe, Angelo

Pino, Filippo

Pipino, Leonardo

Piroddi, Paola

Pisano, Paolo

Piscopello, Luciano

Pisino, Tommaso

Poli, Mario

Porru, Massimiliano

Postiglione, Vito

Praticò, Daniele

Puca, Michele

Puddinu, Fabrizio

Puleo, Isidoro

Quinci, Gianbattista

Rallo, Tommaso

Randis, Orazio Roberto

Ravanelli, Marco

Restuccia, Marco

Romanazzi, Francesco

Romanazzi, Valentina

Ronca, Gianluca

Rossano, Michele

Russo, Aniello

Sacco, Giuseppe

Salce, Paolo

Sarpi, Stefano

Sassanelli, Michele

Schiattino, Andrea

Scuccimarri, Gianluca

Sebastio, Luciano

Siano, Gianluca

Signanini, Claudio

Silvia, Salvatore

Siniscalchi, Francesco

Soccorso, Alessandro

Solidoro, Sergio Antonio

Spagnuolo, Matteo

Stramandino, Rosario

Strazzulla, Francesco

Sufrà, Emanuele

Tersigni, Tonino

Tesauro, Antonio

Tescione, Francesco

Tesone, Luca

Tordoni, Maurizio

Torrisi, Ivano

Trapani, Salvatore

Triolo, Alessandro

Troiano, Primiano

Tumbarello, Davide

Tumminello, Salvatore

Turiano, Giuseppe

Uopi, Alessandro

Vangelo, Pietro

Vellucci, Alfredo

Vero, Pietro

Virdis, Antonio

Vitali, Daniele

Zaccaro, Giuseppe Saverio

Zippo, Luigi

Kipra

Apostolou, Antri

Avgousti, Antonis

Christodoulou, Lakis

Christoforou, Christiana

Christou, Nikoletta

Flori, Panayiota

Fylaktou, Anthi

Georgiou, Markella

Heracleous, Andri

Ioannou, Georgios

Ioannou, Theodosis

Karayiannis, Christos

Konnaris, Kostas

Korovesis, Christos

Kyriacou, Kyriacos

Kyriacou, Yiannos

Manitara, Yiannis

Michael, Michael

Nicolaou Nicolas

Pavlou George

Prodromou, Pantelis

Savvides, Andreas

Latvija

Barsukovs, Vladislavs

Brants, Jānis

Brente, Elmārs

Feldmane, Gundega

Freimanis, Marks

Gronska, Ieva

Holštroms, Artūrs

Junkurs, Andris

Kalējs, Rūdolfs

Kalniņa, Ingūna

Kaptelija, Liene

Labzars, Māris

Leja, Jānis

Naumova, Daina

Priediens, Ainārs

Pūsilds, Aigars

Putniņš, Raitis

Smane Jolanta

Štraubis, Valērijs

Tīģeris, Ģirts

Upmale, Sarmīte

Vāsbergs, Janis

Veide, Andris

Veinbergs, Miks

Lietuva

Balnis, Algirdas

Dambrauskis, Tomas

Jonaitis, Arūnas

Kairyté, Lina

Kazlauskas, Tomas

Lendzbergas, Erlandas

Vaitkus, Giedrius

Zartun, Vitalij

Luksemburga

nav

Ungārija

nav

Malta

Abela, Claire

Attard, Glen

Attard, Godwin

Baldacchino, Duncan

Balzan, Gilbert

Borg, Benjamin

Borg, Jonathan

Borg, Robert

Cachia, Pierre

Calleja, Martin

Camilleri, Aldo

Camilleri, Christopher

Carabott, Paul

Caruana, Raymond

Caruana, Gary

Caruana, Maria Christina

Cassar, Gaetano

Cassar, Jonathan

Cassar, Lucienne

Cauchi, David

Cuschieri, Roderick

Farrugia, Omar

Farrugia, Emanuel

Fenech, Melvin

Fenech, Paul

Gatt, Glen

Gatt, Joseph

Gatt, Mervin

Gatt, William

Grima, Paul

Micallef, Rundolf

Muscat, Christian

Muscat, Simon

Musu, Matthew

Piscopo, Christine

Psaila, Kevin

Psaila, Mark Anthony

Sammut, Adem

Sciberras, Christopher

Sciberras, Norman

Seguna, Marvin

Tabone, Mark

Vassallo, Benjamin

Vella, Anthony

Vella, Charlie

Zahra, Dione

Nīderlande

Bakker, Jan

Bastinaan, Robert W.

Beij, Willem H.

Boone, Jan Cees

de Boer, Meindert

de Mol, Gert

Dieke, Richard

Duinstra, Jacob

Freke, Hans

Kleczewski-Schoon, Anneke

Kleinen, Tom H.J.T.T.

Koenen, Gerard C.J.

Kraaijenoord, Jaap

Kramer, Willem

Meijer, Cor

Meijer, Willem

Miedema, Anco

Parlevliet, Koos J.D.L.

Ros, Michel

Schneider, Leendert

van den Berg, Dirk

van der Veer, Siemen

Velt, Eddy

Wijbenga, Arjan J.

Wijkhuisen, Eddy

Zegel, Gerrit

Zevenbergen, Jan

Austrija

nav

Polija

Augustynowicz, Mariusz

Bartczak, Tomasz

Belej, Konrad

Chrostowski, Pawel

Dębski, Jarosław

Domachowski, Marian

Górski, Marcin

Jamioł, Waldemar

Jóźwiak, Marek

Kasperek, Stanisław

Kołodziejczak, Michał

Konefał, Szymon

Korthals, Jakub

Kościelny, Jarosław

Kowalska, Justyna

Kozłowski, Piotr

Kucharski, Tadeusz

Kunachowicz, Tomasz

Letki, Paweł

Lisiak, Agnieszka

Litwin, Ireneusz

Łukaszewicz, Paweł

Łuczkiewicz, Tomasz

Maciejewski, Maciej

Mystek, Marcin

Niewiadomski, Piotr

Nowak, Włodzimierz

Pankowski, Piotr

Patyk, Konrad

Prażanowski, Krystian

Sikora, Marek

Skibior, Sławomir

Słowiński, Roman

Smolarski, Łukasz

Sokołowski, Paweł

Stankiewicz, Marcin

Szumicki, Tomasz

Tomaszewski, Tomasz

Trzepacz, Michał

Wereszczyński, Leszek

Wiliński, Adam

Zacharzewski, Dawid

Zięba, Marcin

Portugāle

Albuquerque, José

Brabo, Rui

Canato, Francisco

Cabeçadas, Paula

Coelho, Alexandre

Diogo, João

Escudeiro, João

Ferreira, Carlos

Fonseca, Álvaro

Matos, André

Moura, Nuno

Pedroso, Rui

Quintans, Miguel

Silva, António Miguel

Rumānija

Bârsan, Marilena

Bucatos, Radu

Chiriac, Marian

Conțolencu, Radu

Ghergișan, Cristinel George

Larie, Gabriel

Novac, Vasile

Rusu, Laurenţiu

Serștiuc, Mihai Dorin

Țăranu, Sorin

Slovēnija

Smoje, Robert

Smoje, Vinko

Slovākija

nav

Somija

Heikkinen, Pertti

Hiltunen, Jouni

Koivisto, Kare

Komulainen, Unto

Koskinen, Aki

Lähde, Jukka

Leskinen, Jari

Linder, Jukka

Moilanen, Jouko

Nousiainen, Kyösti

Pyykönen, Pekka

Ruotsalainen, Eeva

Savola, Petri

Sundqvist, Lars

Suominen, Ari

Suominen, Paavo

Ulenius, Niklas

Vanninen, Vesa

Zviedrija

Åberg, Christian

Ahnlund, Jenny

Almström, Petter

Andersson, Karin

Andersson, Per-Olof

Andersson, Per-Olof Vidar

Andersson, Roger

Antonsson, Jan-Eric

Bäckman, Johan

Baltzer, Martin

Bergman, Daniel

Bjerner, Martin

Borg, Calle

Brännström, Lennart

Cardell, Christina

Carlsson, Christian

Dagbro, Carina

Englund, Raymond

Erlandsson, Björn

Falk, David

Frejd, Maud

Fristedt, David

Göransson, Roger

Hansson, Erling

Hartman Bergqvist, Désirée

Havh, Johan

Hedman, Elin

Hellberg, Stefan

Hellqvist, Johan

Holmer, Johanna

Hortlund, David

Höglund, Jan

Jakobsson, Magnus

Jansson, Anders

Jeppsson, Tobias

Johansson, Daniel

Johansson, Klas

Johansson, Thomas

Jönsson, Dennis

Joxelius, Paul

Karlsson, Kent

Kempe, Clas

Kjällgren, Curt

Koivula, Mikael

Kurtsson, Morgan

Laine, Sirpa

Larsson, Mats

Lilja, Filip

Lindström, Jakob

Lindved, Martin

Lundh, Emelie

Lundkvist, Mats

Lundqvist, Annica

Malmström, John

Martini, Martin

Mattson, Olof

Montan, Anders

Nilsson, Pierre

Nilsson, Stefan

Nyberg, Linda

Näsman, Lars

Olson, Magnus

Olsson, Kenneth

Olsson, Lars

Penson, Lena

Persson, Göran

Persson, Mats

Peterson, Jan

Petterson, Joel

Petterson, Johan

Philipsson, Gunnar

Piltonen, Janne

Podsedkowski, Zenek

Rendahl, Malin

Reuterljung, Thomas

Rinaldo, Joakim

Rönnlund, Agneta

Sjödin, Ronny

Snäckerström, Leif

Stålnacke, Erik

Strandberg, Magnus

Stührenberg, Björn

Sundberg, Andreas

Sundberg, Patrick

Svärd, Lars-Erik

Svensson, Rutger

Svensson, Tony

Timan, Hans

Toresson, Martin

Turesson, Andreas

Uppman, Kerstin

Werner, Lars

Westerlund, Emma

Westmark, Zineth

Wilson, Pierre

Apvienotā Karaliste

Adamson, Gary

Alexander, Stephen

Anderson, Reid

Ashby, Peter

Bailey, Roberta

Barclay, Michael

Barrow, Charlie

Bell, Stuart

Bennett, Neil

Billing, Mark

Billson, Carol

Bland, Darren

Bourne, Adam

Bowers, Claire

Boyce, Sean

Broad, James

Brough, Derek

Bruce, John

Caldwell, Mark

Campbell, Colin

Campbell, Iain

Campbell, Jonathan

Campbell, Murray

Clark, Craig

Cook, David

Corner, Nigel

Cowan, Christopher

Craig, Ian

Craig, Stephen

Critchlow, Amy

Croucher, Tim

Crowe, Michael

Cunningham, George

Davis, Danielle

Dawkins, Matthew

Dawson, Liam

Deadman, Ross

Dewing, Will

Dixon-Lack, Emma

Douglas, Sean

Draper, Peter

Dunkerely, Sabrina

Ebdy, Jim

Eccles, David

Ellison, Peter

Elson, Carley

Evans, David

Farbridge, Joshua

Faulds, Mike

Fenwick, Peter

Ferguson, Adam

Ferguson, Simon

Ferrari, Richard

Filewod, Roger

Fitzpatrick, DeeAnn

Fletcher, Norman

Fletcher, Paul

Flint, Toby

Fordham, Philip

Ford-Keyte, Graham

Foster, Pam

Foy, Jacqueline

Fraser, Uilleam

Fullerton, Gareth

Furniss, Sam

Gibson, Philip

Gillett, David

Gooding, Colin

Goodwin, Aaron

Gough, Callum

Graham, Chris

Gray, Neil

Gregor, Stuart

Griffin, Stuart

Griffiths, Greg

Harradine, Sam

Hamilton, Ian

Harris, William

Hay, David

Hay, John

Hazeldine, Oliver

Henning, Alan

Hepburn, Ian

Hepburn, Jim

Hepples, Stephen

Hewitt, Richard

Higgins, Frank

Hill, Katie

Holbrook, Joanna

Howarth, Dan

Hudson, John

Hughes, Greta

Irish, Rachel

John, Barrie

Johnson, Matthew

Johnson, Paul

Johnston, Steve

Johnston, Isobel

Kelly, Kevin

Kemp, Gareth

Laird, Iain

Lander, Ben

Law, Garry

Legge, James

Lindsay, Andrew

Lister, Jane

Livingston, Andrew

Lockwood, Mark

MacCallum, Archie

MacEachan, Iain

MacGregor, Duncan

MacIver, Roderick

MacLean, Paula

MacLean, Robin

Marshall, Phil

Mason, Liam

Mason, Rachel

Mason, Roger

Matheson, Louise

McAlister, Gerald

McBain, Billy

McCaughan, Mark

McComiskey, Stephen

McCowan, Alisdair

McCrindle, John

McCubbin, Stuart

McCusker, Simon

McHardy, Adam

McKay, Andrew

McKenzie, Gregor

McKeown, Nick

McMillan, Robert

McQuillan, David

Merrilees, Kenny

Milligan, David

Mills, John

Mitchell, Hugh

Mitchell, John

Morris, Chris

Morrison, Donald

Muir, James

Mynard, Nick

Nelson, Paul

Newlands, Andrew

O'Hare, Jonathon

Owen, Gary

Page, Chris

Parr, Jonathan

Pateman, Jason

Paterson, Craig

Paterson, Kelly

Paton, Robert

Perry, Andrew

Phillips, Michael

Pole, Mark

Poulding, Daniel

Preece, David

Pringle, Geoff

Quinn, Barry

Raine, Katherine

Ray, Daniel

Reeves, Adam

Reid, Adam

Reid, Ian

Reid, Peter

Rendall, Colin

Renwick, Lee

Rhodes, Glen

Richardson, David

Richens, Scott

Riley, Joanne

Roberts, Joel

Roberts, Julian

Robertson, Tom

Robinson, Neil

Routlege, Piers

Rylah, Joshua

Scarrf, David

Sharp, Chris

Skelton, Richard

Skillen, Damien

Smart, Barrie

Smith, Don

Smith, Matthew

Smith, Pam

Sooben, Jeremy

Steele, Gordon

Stipetic, John

Strang, Nicol

Stray, Sloyan

Styles, Mario

Sutton, Andrew

Taylor, Mark

Templeton, John

Thain, Marc

Thompson, Dan

Thompson, Gerald

Thompson, Luke

Turnbull, James

Turner, Alun

Turner, Patrick

Tyack, Paul

Wardle, Daniel

Ward, Daniel

Ward, Mark

Warren, John

Watson, Stacey

Watt, Barbara

Watt, James

Wellum, Neil

Wensley, Phil

Weychan, Paul

Whelton, Karen

Whitby, Phil

White, Clare

Wilkinson, Dave

Williams, Carolyn

Williams, Justin

Wilson, Tom

Windebank, James

Wood, Ben

Worsnop, Mark

Wright, Nicholas

Young, Ally

Young, James

Yuille, Derek

Eiropas Komisija

Aláez Pons, Ester

Casier, Maarten

Goldmanis, Edgars

Griffin, Robert

Janiak, Katarzyna

Janakakisz, Marta

Jury, Justine

Kelterbaum, Richard

Lansley, Jon

Libioulle, Jean-Marc

Linkute, Ula

Markovic, Laurent

Mitrakis, Nikolaos

Martins E Amorim, Sergio Luis

Nordstrom, Saba

Pagliarani, Giuliano

Peyronnet, Arnaud

Rodriguez Alfaro, Sebastian

Scalco, Silvia

Schutyser, Frederik

Serna, Matthieu

Skountis, Vasileios

Skrey, Hans

Spezzani, Aronne

Stulgis, Maris

Van den Bossche, Koen

Verborgh, Jacques

Wolff, Gunnar

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

Allen, Patrick

Cederrand, Stephen

Chapel, Vincent

De Almeida Pires, Maria Teresa

Del Hierro, Belén

Del Zompo, Michele

Dias Garçao, José

Fulton, Grant

Lesueur, Sylvain

Mueller, Wolfgang

Papaioannou, Themis

Pinto, Pedro

Quelch, Glenn

Roobrouck, Christ

Sorensen, Svend

Spaniol, Petra

Stewart, William

Tahon, Sven


24.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/79


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/646

(2015. gada 23. aprīlis)

par baktēriju kultūrām, kuras paredzēts laist tirgu nolūkā samazināt organiskās cietvielas, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 3. punktam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Īrija 2014. gada 1. aprīlī lūdza, lai Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 3. punktu lemtu par to, vai divi produkti, kuri sastāv no baktēriju kultūrām, kuras paredzētas organisko cietvielu samazināšanai un kuras šādam nolūkam laiž tirgū, minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir vai nav biocīdi.

(2)

Saskaņā ar sniegto informāciju pirmais produkts izšķīdina organiskos nosēdumus, samazina sērūdeņraža un amonjaka slāpekļa līmeni, attīrot baseinos un dīķos esošo ūdeni, bet otrais produkts paātrina cieto organisko atkritumu bioloģisko oksidēšanos un organisko vielu bioloģisku noārdīšanos, uzlabo aerobās sadalīšanās efektivitāti, samazina grunts organisko dūņu daudzumu ezeros, dīķos un notekūdeņu sistēmās, kā arī samazina smakojošu gāzu izdalīšanos.

(3)

Šiem produktiem ir blakusietekme – tie palēnina aļģu attīstību ūdenstilpēs, bet šādam nolūkam tie nav paredzēti, un nav iesniegts pieprasījums par šādu izmantošanu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu biocīdi ir tikai tie produkti, kuri paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Baktēriju kultūras, kuras paredzēts laist tirgū nolūkā samazināt organiskās cietvielas un kuru blakusietekme ir ūdenstilpēs esošo aļģu attīstības palēnināšanās, bet kam tās nav domātas, nav biocīdi Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.