9.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/560

(2014. gada 15. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 69. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 64. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā ir iekļauti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, ar kuriem no 2016. gada 1. janvāra atceļ un aizstāj stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (3) II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā. Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas ilgumu, pārvaldību un kontroli, un ar šo nodaļu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs shēmas pārvaldību. Stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā, paliek spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm piešķirt atļauju vīnogulāju stādīšanai, pamatojoties uz to ražotāju pieteikumu, kuri nodomājuši stādīt vai atkārtoti stādīt vīnogulājus. Tomēr minētā panta 4. punktā ir paredzēts, ka dažas platības ir atbrīvotas no vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas un līdz ar to – arī no šīs vispārējās prasības. Ir jāizstrādā noteikumi par šā atbrīvojuma piemērošanas nosacījumiem. Platības, kas ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, būtu jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem, lai novērstu jaunās sistēmas apiešanu, un vīnkopības produktus, kas iegūti no šādām platībām, nedrīkstētu laist tirgū, izņemot tad, ja dalībvalstis uzskata, ka nav tirgus traucējumu risku. Pašreizējie vīnogu audzēšanas izmēģinājumi un potzaru audzētavu darbība būtu jāatļauj arī turpmāk, ievērojot spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no stādīšanas tiesību režīma uz jauno vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu. Platībām, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti paredzēti vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā, vajadzētu gūt labumu no šāda atbrīvojuma, jo noteiktos apstākļos tās neveicina tirgus traucējumus. Šā paša iemesla dēļ šāds atbrīvojums būtu jāattiecina arī uz tādām organizācijām, kurām nav komerciālas darbības un kuras atbilst tiem pašiem nosacījumiem. Platībām, kuras ierīkojuši ražotāji, kas zaudējuši noteiktu ar vīnogulājiem apstādītu platību sabiedrības interesēs veiktā obligātā iepirkuma dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem, arī vajadzētu gūt labumu no atbrīvojuma, ņemot vērā to, ka zaudējumi par zemi, kas apstādīta ar vīnogulājiem, šādos gadījumos ir neatkarīgi no ražotāja gribas. Tomēr būtu jāparedz nosacījums attiecībā uz jaunās platības maksimālo laukumu, lai nepieļautu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas vispārīgo mērķu pārkāpšanu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punktā un 2. punktā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu un noteikti atbilstības un prioritārie kritēriji, ko dalībvalstis var piemērot. Būtu jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar dažiem atbilstības un prioritāriem kritērijiem, lai izveidotu vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz to īstenošanu un lai nepieļautu, ka ražotāji, kam piešķirtas atļaujas, apiet atļauju sistēmu. Turklāt būtu jāpievieno trīs jauni kritēriji: jauns atbilstības kritērijs par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputācijas piesavināšanos, jauns prioritārais kritērijs par labu tiem ražotājiem, kuri atbilst shēmas noteikumiem un nav atteikušies no vīna dārziem savā saimniecībā, jauns prioritārais kritērijs par labu bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Jaunais atbilstības kritērijs atbilst vajadzībai aizsargāt īpašu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputāciju tāpat kā īpašu cilmes vietu nosaukumu reputāciju, nodrošinot, ka jaunie stādījumi tos neapdraud. Pirmais jaunais prioritārais kritērijs dod priekšroku konkrētiem pretendentiem, pamatojoties uz viņu priekšvēsturi, kas liecina par atļauju sistēmas noteikumu ievērošanu, un to, ka viņi neiesniedz pieteikumus uz atļaujām ierīkot jaunus stādījumus, kamēr tiem ir platības, kas apstādītas ar vairs neražojošiem vīnogulājiem, kuras varētu būt par iemeslu atkārtotas stādīšanas atļauju pieprasīšanai. Otrā jaunā prioritārā kritērija mērķis ir atbalstīt bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem, lai veicinātu tādas zemes sociālu izmantošanu, kas citādi varētu netikt izmantota ražošanas vajadzībām.

(4)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 118. pantu un lai reaģētu uz dabas un sociāli ekonomiskajām atšķirībām un ekonomikas dalībnieku dažādo izaugsmes stratēģiju konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos, būtu jāatļauj dalībvalstīm atšķirīgā veidā reģionālā līmenī piemērot atbilstības kritērijus un prioritāros kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punktā un 2. punktā, kā arī jaunos atbilstības un prioritāros kritērijus, kas ieviešami ar šo regulu, specifiskām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, specifiskām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai specifiskām platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šādas atšķirības šo kritēriju piemērošanā konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos vienmēr būtu jābalsta uz atšķirībām starp šiem apgabaliem.

(5)

Lai reaģētu uz tādiem apiešanas gadījumiem, kas šajā tiesību aktā nav paredzēti, dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, kuri novērstu to, ka atļaujas pieteikumu iesniedzēji apiet atbilstības un prioritāros kritērijus, kad uz viņu darbībām vēl neattiecas īpašie pretapiešanas pasākumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz īpašajiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja, ka vīnogulāji, ko ražotājs ir uzņēmies izart, var pastāvēt vienlaicīgi ar jauniem iestādītiem vīnogulājiem. Lai nepieļautu pārkāpumus, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai ar piemērotiem līdzekļiem nodrošināt, ka izaršana tiek faktiski īstenota, tostarp ar prasību iemaksāt nodrošinājumu saistībā ar paredzamās atkārtotās apstādīšanas atļaujas piešķiršanu. Turklāt ir jāprecizē, ka gadījumā, ja izaršana nav veikta ar šo pasākumu paredzēto četru gadu laikā, attiecīgajā platībā iestādītie vīnogulāji būtu jāuzskata par neatļautiem.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punkts ļauj dalībvalstīm ierobežot atkārtotu stādīšanu platībās, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, pamatojoties uz ieteikumu, ko sniegusi atzīta un reprezentatīva profesionālā organizācija. Būtu jānosaka šādu ierobežojumu lēmumu pamatojums vai iemesli, lai precizētu to darbības jomu, vienlaikus nodrošinot sistēmas saskaņotību un novēršot tās apiešanu. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka atļauju automātiska piešķiršana Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktā noteiktajai atkārtotajai stādīšanai nevar kavēt dalībvalstis atļauju izdošanā noteikt ierobežojumus – izdot tās tikai attiecībā uz īpašām platībām saskaņā ar 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 63. panta 3. punktu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atsevišķus specifiskus gadījumus nevar uzskatīt par sistēmas apiešanu.

(8)

Ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 64. pantu ir paredzētas administratīvās sankcijas gadījumā, ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, kas izriet no lauksaimniecības nozaru tiesību aktu piemērošanas. Lai panāktu preventīvu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāspēj regulēt šīs sankcijas saskaņā ar attiecīgajos vīna dārzos ražoto vīnu komerciālo vērtību. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 4. punktu būtu jāparedz administratīvie sodi attiecībā uz neatļautiem stādījumiem, lai iedarbotos preventīvi. Šo sankciju minimālajai vērtībai būtu jāatbilst vidējiem gada ienākumiem uz vienu hektāru vīnogulāju platību Savienības līmenī, ko mēra ar bruto peļņu par hektāru vīnogulāju platību. Būtu jānosaka progresīva gradācija no šīs minimālās vērtības atkarībā no neatbilstības ilguma. Dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja piemērot augstākus minimālos sodus ražotājiem kādā konkrētā platībā, kurā Savienības līmenī paredzētā minimālā vērtība ir mazāka par provizorisko gada vidējo ienākumu no hektāra attiecīgās platības. Šādai sankciju minimālās vērtības palielināšanai vajadzētu būt samērīgai ar aplēstajiem gada vidējiem ienākumiem par hektāru teritorijā, kurā atrodas neatļautā vīnogulāju platība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Platības, uz kurām neattiecas vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma

1. Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā, nepiemēro stādīšanai vai atkārtotai stādīšanai tādās platībās, kas norādītas minētās regulas 62. panta 4. punktā un atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2. Stādīšanai vai atkārtotai stādīšanai tādās platībās, kuras ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, nosūta iepriekšēju paziņojumu kompetentajām iestādēm. Paziņojumā ietver visu būtisko informāciju attiecībā uz šīm platībām un eksperimenta norises laikposmu vai vīnogulāju potzaru audzētavu ražojošā perioda ilgumu. Šādu termiņu pagarināšanu arī paziņo kompetentajām iestādēm.

Ja tiek uzskatīts, ka nepastāv tirgus traucējumu risks, dalībvalstis var nolemt, ka pirmajā daļā minēto periodu laikā šajos apgabalos ražotās vīnogas un vīna produktus, ko iegūst no šīm vīnogām, drīkst laist tirgū. Šāda termiņa beigās ražotājs vai nu:

a)	saņem atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. vai 68. pantu par attiecīgo platību, lai šajā platībā izaudzētās vīnogas un no šīm vīnogām saražotos vīnkopības produktus varētu laist tirgū; vai

b)	izar attiecīgo platību par paša izmaksām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktu.

Jebkuras eksperimentāliem mērķiem vai potzaru audzētavām paredzētās platības, kas apstādītas pirms 2016. gada 1. janvāra pēc jauno stādīšanas tiesību piešķiršanas, turpina arī pēc minētā datuma atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti šo tiesību izmantošanai līdz tā eksperimenta laikposma beigām vai tā vīnogulāju potzaru audzētavu ražojošā perioda beigām, par kuru šīs tiesības ir tikušas piešķirtas. Pēc šo periodu beigām piemēro pirmajā un otrajā daļā izklāstītos noteikumus.

3. Stādīšanai vai atkārtotai stādīšanai tādās platībās, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti paredzēti vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā, piemēro šādus nosacījumus:

a)	attiecīgā platība nepārsniedz 0,1 ha;

b)	vīnogu audzētājs nenodarbojas ar komerciālu vīna ražošanu vai citu vīnkopības produktu komerciālu ražošanu.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis konkrētas nekomerciālas darbības organizācijas var uzskatīt par tādām, kas ir līdzvērtīgas vīna ražotāja mājsaimniecībai.

Dalībvalstis var nolemt, ka par pirmajā daļā minēto stādīšanu jāsniedz paziņojums.

4. Ražotājam, kas noteiktu vīnogulājiem apstādītu platību ir zaudējis sabiedrības interesēs veiktā obligātā iepirkuma dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir atļauts apstādīt jaunu platību ar nosacījumu, ka šāda jauni apstādīta platība nepārsniedz 105 % no zaudētās platības tīrās ražas izteiksmē. No jauna apstādītā platība tiek reģistrēta vīndārzu reģistrā.

5. Izaršana platībās, uz kurām attiecas 2. un 3. punktā minētais atbrīvojums, nedod iemeslu atkārtotas apstādīšanas atļaujai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantu. Tomēr šādu atļauju piešķir, ja izar jauni apstādītas platības saskaņā ar 4. punktā minēto atbrīvojumu.

2. pants

Atļauju piešķiršanas kritēriji

1. Ja dalībvalstis piemēro atbilstības kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā, piemēro šīs regulas I pielikuma A daļā izklāstītos noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvo un nediskriminējošo kritēriju, ka pieteikums nerada nekādu nozīmīgu risku tam, ka tiks piesavināta kādas konkrētas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija, kas šādi tiek arī uzskatīts, ja vien valsts iestādes nav pierādījušas šāda riska pastāvēšanu. Noteikumi, kas attiecas uz šā papildu kritērija piemērošanu, ir noteikti I pielikuma B daļā.

2. Ja dalībvalstis nolemj izmantot vienu vai vairākus atbilstības kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā, un papildu kritēriju, kas minēts šā panta 1. punktā, jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanā šādus kritērijus tās var piemērot valsts vai zemākā teritoriālā līmenī.

3. Ja dalībvalstis piemēro vienu vai vairākus prioritāros kritērijus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā, piemēro šīs regulas II pielikuma A–H daļā izklāstītos noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvos un nediskriminējošos kritērijus saistībā ar ražotāja iepriekšējo rīcību un bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Noteikumi, kas attiecas uz šo papildu kritēriju piemērošanu, noteikti II pielikuma I daļā.

4. Ja dalībvalstis jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanai nolemj izmantot vienu vai vairākus prioritāros kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā, un papildu kritērijus, kas minēti šā panta 3. punktā, tās šādus kritērijus var piemērot vienādi valsts līmenī vai dažādās nozīmīguma pakāpēs dažādos dalībvalstu apgabalos.

5. Viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā uzskaitīto kritēriju izmantošanu par atbilstības kritērijiem kādā no ģeogrāfiskajiem mērogiem, kas minēti tās 63. panta 2. punktā, uzskata par pienācīgi pamatotu 64. panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkā, ja ar to ir iecerēts atrisināt kādu īpašu problēmu, kas ietekmē vīnogu audzēšanas nozari šajā konkrētajā ģeogrāfiskajā mērogā un kas var tikt atrisināta tikai ar šādu ierobežojumu.

6. Neskarot noteikumus, kas I un II pielikumā paredzēti attiecībā uz īpašiem atbilstības un prioritāriem kritērijiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā pieņem papildu pasākumus, lai nepieļautu to, ka pieteikuma iesniedzēji apiet atbilstības un prioritāros kritērijus, kas iekļauti minētajos pielikumos.

3. pants

Paredzamās atkārtotās apstādīšanas atļaujas

Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktu var noteikt, ka par atļaujas piešķiršanu ražotājiem, kas apņemas izart ar vīnogulājiem apstādītu platību, jāiemaksā nodrošinājums.

Jebkurā gadījumā, ja izaršanu ražotāji vēl nav veikuši tā ceturtā gada beigās, ko skaita no dienas, kad ir iestādīti jaunie vīnogulāji, attiecībā uz neizarto platību piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantu.

4. pants

Atkārtotas apstādīšanas ierobežojumi

Dalībvalstis var ierobežot atkārtotu apstādīšanu, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punktu, ja īpašā atkārtoti apstādāmā platība atrodas apgabalā, kuram jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju izdošana ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un ar nosacījumu, ka lēmums ir pamatots ar vajadzību izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka būtiski mazināsies kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība.

Panta pirmajā daļā minētais būtiskas mazināšanās risks nepastāv, ja:

īpašā atkārtoti apstādāmā platība atrodas tajā pašā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalā kā izartā platība un atkārtotā apstādīšana ar vīnogulājiem atbilst tam pašam aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam vai tai pašai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kurai atbilda izartā platība;

b)	atkārtotās stādīšanas mērķis ir ražot vīnus, kam nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs uzņemas tādas pašas saistības kā tās, kas noteiktas šīs regulas I pielikuma A un B daļas 2. punktā attiecībā uz jauniem stādījumiem.

5. pants

Sodi un izmaksu atgūšana

Dalībvalstis uzliek finanšu sodus ražotājiem, kuri nepilda pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktā.

Minimālais naudas sods ir:

a)	EUR 6 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus četru mēnešu laikā no dienas, kad viņam ir paziņots par pārkāpumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktā;

b)	EUR 12 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus pirmā gada laikā pēc tam, kad beidzies četru mēnešu periods;

c)	EUR 20 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus pēc tam, kad pagājis pirmais gads pēc četru mēnešu perioda beigām.

Ja gada ienākumi, kas gūti no platības, kurā atrodas attiecīgie vīnogulāji, saskaņā ar aplēsēm pārsniedz EUR 6 000 par hektāru, dalībvalstis var palielināt otrajā daļā norādītās minimālās summas proporcionāli gada vidējiem ienākumiem no šīs platības hektāra.

Ja dalībvalsts nodrošina neatļauto stādījumu izaršanu ar saviem līdzekļiem, attiecīgās izmaksas, ko sedz ražotājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktu, aprēķina objektīvi, ņemot vērā darbaspēka izmaksas, iekārtu un transporta izmantošanu vai citas radušās izmaksas. Šādu izmaksu summu pieskaita piemērojamā soda apjomam.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz atbilstības kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punktā

A. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)	no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) ir paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar attiecīgā apgabala specifisku aizsargāto cilmes vietas nosaukumu; vai

ja no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) nav paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar specifisku aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, pieteikuma iesniedzējs uzņemas šādas saistības:

a)	neizmantot un netirgot nekādas vīnogas, kas izaudzētas no jauna apstādītās platībās, lai ražotu vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ja minētās platības atrodas teritorijās, kas ir atbilstīgas šim nolūkam;

b)	neizart un atkārtoti neapstādīt attiecīgās platības ar mērķi padarīt atkārtoti apstādīto platību atbilstīgu tam, lai audzētu vīnogas vīnam ar specifisku aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

Pieteikuma iesniedzēji uzņemas pirmās daļas 2) punktā minētās saistības uz ierobežotu laiku, ko nosaka dalībvalsts un kas nedrīkst būt vēlāks kā 2030. gada 31. decembris.

B. Šīs regulas 2. panta 1. punktā minētais papildu kritērijs

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)	no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar attiecīgā apgabala specifisku aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; vai

ja no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) nav paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar specifisku aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieteikuma iesniedzējs uzņemas šādas saistības:

a)	neizmantot un netirgot nekādas vīnogas, kas izaudzētas šādās no jauna apstādītās platībās, lai ražotu vīnus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja šīs platības atrodas teritorijās, kas ir atbilstīgas šim nolūkam;

b)	neizart un atkārtoti neapstādīt attiecīgās platības ar mērķi padarīt atkārtoti apstādīto platību atbilstīgu tam, lai audzētu vīnogas vīniem ar specifisku aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Pieteikuma iesniedzēji uzņemas pirmās daļas 2) punktā minētās saistības uz ierobežotu laiku, ko nosaka dalībvalsts un kas nedrīkst būt vēlāks kā 2030. gada 31. decembris.

II PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz prioritārajiem kritērijiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā, un šīs regulas 2. panta 3. punktā minētajiem papildu kritērijiem

A. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Uzskata, ka juridiskās personas neatkarīgi no to juridiskās formas atbilst šim kritērijam, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

fiziska persona, kas vīnogulāju stādījumus ierīko pirmo reizi un kas veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītājs (“gados jauns lauksaimnieks”), īsteno faktisku un ilgstošu juridiskās personas kontroli tādu lēmumu ziņā, kuri attiecas uz saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku. Ja juridiskās personas kapitāla daļu turētāji vai juridiskās personas vadībā ir vairākas fiziskas personas, tostarp persona(-as), kas nav gados jaunais(-ie) lauksaimnieks(-i), gados jaunajam lauksaimniekam jāspēj veikt šādu faktisku un ilgstošu juridiskās personas kontroli vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām; vai

b)	ja juridisko personu vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām kontrolē cita juridiskā persona, a) apakšpunktā minētos nosacījumus piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo citu juridisko personu.

Nosacījumus, kas paredzēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, piemēro mutatis mutandis attiecībā uz fizisko personu grupu neatkarīgi no tiesiskā statusa, kas šādai grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu iekļaut papildu nosacījumu, ka prasītājs ir fiziska persona, kuras vecums pieteikuma iesniegšanas gadā nepārsniedz 40 gadus (“jaunais ražotājs”).

Juridiskās personas, kas minētas 1. punktā, tiek uzskatītas par atbilstīgām papildu nosacījumam, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, ja tās fiziskās personas vecums, kas minēta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, pieteikuma iesniegšanas gadā nepārsniedz 40 gadus.

Nosacījumus, kas paredzēti šā punkta otrajā daļā, piemēro mutatis mutandis attiecībā uz fizisko personu grupu, kas minēta 1. punkta otrajā daļā.

Dalībvalstis var prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji apņemas piecu gadu laikposmā neizīrēt vai nepārdot no jauna apstādīto(-ās) platību(-as) citai fiziskai vai juridiskai personai.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona vai fizisku personu grupa, dalībvalstis var arī prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs piecu gadu laikā nenodotu faktisku un ilgstošu lauku saimniecības kontroli tādu lēmumu ziņā, kas attiecas uz saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku, citai(-ām) personai(-ām), ja vien minētā persona vai minētās personas neizpilda 1. un 2. punkta nosacījumus, kas tika piemēroti atļauju piešķiršanas laikā.

B. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

pieteikuma iesniedzējs apņemas, ka no jauna apstādāmā(-ās) platībā(-ās) vai visā lauku saimniecībā vismaz piecus līdz septiņus gadus ievēros bioloģiskās ražošanas noteikumus, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (1) un attiecīgos gadījumos Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (2). Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

Dalībvalstis var uzskatīt, ka kritērijs ir izpildīts, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir vīnkopis (3) un pirmajā daļā minētos noteikumus par bioloģisko ražošanu vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas ir faktiski piemērojis visai platībai, kas attiecīgajā saimniecībā apstādīta ar vīnogulājiem;

pieteikuma iesniedzējs apņemas ievērot kādu no šīm vadlīnijām vai sertifikācijas shēmām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, vismaz piecus līdz septiņus gadus ilgā laikposmā, kas jebkurā gadījumā nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri:

a)	kultūraugiem vai konkrētai nozarei specifiskas integrētās augu aizsardzības pamatnostādnes, kas ir piemērotas vīnkopībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (4) 14. panta 5. punktu, ja šādas pamatnostādnes pastāv;

b)	valsts sertifikācijas shēmas integrētai ražošanai, kas ir piemērotas vīnkopībai;

c)	valsts vai reģionāla līmeņa vides sertifikācijas shēmas, kuras apliecina atbilstību vides tiesību aktiem saistībā ar augsnes un/vai ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, ainavas saglabāšanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un/vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un kuras attiecas uz vīnkopību.

Sertifikācijas shēmas, kas minētas pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, apliecina, ka lauksaimnieks savā saimniecībā ievēro praksi, kas atbilst valsts noteikumiem par integrētu ražošanu vai pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem mērķiem. Šo sertificēšanu veic sertifikācijas struktūras, kas ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (5) II nodaļu un atbilst attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem “Atbilstības novērtēšana – Prasības struktūrām, kas veic produktu, procesu un pakalpojumu sertifikāciju”.

Dalībvalstis var uzskatīt, ka kritērijs ir izpildīts, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir vīna audzētājs un pirmajā daļā minētās vadlīnijas vai sertifikācijas shēmas vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas ir faktiski piemērojis visai platībai, kas attiecīgajā saimniecībā apstādīta ar vīnogulājiem;

ja dalībvalstu lauku attīstības programmā(-ās) ietilpst īpašs “agrovides un klimata” darbības veids(-i), kas noteikts(-i) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (6) 28. pantā, kuru var piemērot platībām, kas apstādītas ar vīnogulājiem saistībā ar īpašu apgabalu, kurš norādīts pieteikumā, un ar nosacījumu, ka ir pieejams pietiekams finansējums, pieteikuma iesniedzējs ir atbilstīgs un uzņemas piemērot šāda veida darbības(-u) no jauna apstādāmai platībai un izpildīt saistības, kas ietvertas attiecīgajā(-ās) lauku attīstības programmā(-ās) attiecībā uz šo(-iem) īpašo(-ajiem) “agrovides un klimata” darbības veidu(-iem);

šādā pieteikumā norādītais(-ie) īpašais(-ie) zemesgabals(-i) atrodas uz nogāzēm, kur izveidotas terases.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai ražotāji apņemas, ka vismaz piecus līdz septiņus gadus neizars un atkārtoti neapstādīs platības, kas neatbilst šiem nosacījumiem. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

C. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta c) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta c) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts ikviens no šādiem nosacījumiem:

1)	īpašais(-ie) zemes gabals(-i), kas norādīts(-i) pieteikumā, ir nonācis(-kuši) pieteikuma iesniedzēja rīcībā pēc apmaiņas ar citu(-iem) zemes gabalu(-iem), kas apstādīts(-i) ar vīnogulājiem saistībā ar zemes apvienošanas projektu;

2)	zemes gabals(-i), kas norādīts(-i) pieteikumā, nav apstādīts(-i) ar vīnogulājiem vai ir apstādīts(-i) ar vīnogulājiem tā, ka aizņem mazāku laukumu nekā platība(-as), kas zudusi(-šas) šāda zemes konsolidācijas projekta īstenošanas rezultātā;

3)	kopējā platība, par kuru ir pieprasīta atļauja, nepārsniedz starpību, ja tāda ir, starp platību, kas apstādīta ar vīnogulājiem iepriekš piederošajā zemes gabalā(-os), un to, kas norādīta pieteikumā.

D. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta d) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta d) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja īpašais(-ie) zemes gabals(-i), kas norādīts(-i) pieteikumā, atrodas kādā no šādu veidu apgabaliem:

1)	sausuma skarti apgabali, kuros gada nokrišņu daudzuma un gada potenciālās evapotranspirācijas attiecība ir mazāka par 0,5;

2)	apgabali, kuros augu sakņošanās dziļums ir seklāks par 30 cm;

3)	apgabali, kuros ir nelabvēlīga augsnes struktūra un akmeņainība saskaņā ar definīciju un robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III pielikumā;

4)	apgabali uz stāvām nogāzēm, kuru slīpums ir vismaz 15 %;

5)	apgabali, kas atrodas kalnu apvidos, kuru augstums virs jūras līmeņa ir vismaz 500 m, izņemot plakankalnes;

apgabali, kas atrodas tālākajos Eiropas Savienības reģionos, kas minēti LESD 349. pantā, un nelielajās Egejas jūras salās, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 (7), vai mazās salās, kurās kopējā zemes platība nepārsniedz 250 km2 un kurām raksturīgi strukturāli vai sociāli ekonomiski ierobežojumi.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai ražotāji apņemas, ka vismaz piecus līdz septiņus gadus neizars un atkārtoti neapstādīs platības, kurās nav dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2018. gadam var pieņemt lēmumu izslēgt vienu vai vairākus pirmajā daļā minētos apgabalus no atbilstības šim prioritārajam kritērijam, ja tām nav iespējams faktiski novērtēt šādu atbilstību.

E. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja attiecīgā projekta ekonomiskā ilgtspēja ir noteikta, pamatojoties uz vienu vai vairākām šādām lauksaimniecības ieguldījumu projektu standarta finanšu analīzes metodēm:

1)	neto pašreizējā vērtība (NPV);

2)	iekšējā peļņas norma (IRR);

3)	ieguvumu un izmaksu attiecība (BCR);

4)	atmaksāšanās laiks (PP);

5)	papildu neto ieguvums (INB).

Metodi piemēro tādā veidā, kas ir pielāgots pieteikuma iesniedzēja veidam.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

F. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja konkurētspējas pieaugšanas potenciāls ir noteikts, pamatojoties uz kādu no šiem apsvērumiem:

1)	platības, kuras pašreizējam vīnkopim apstādāmas no jauna, var dot apjomradītus ietaupījumus, jo ievērojami samazinās vienības izmaksas, kas specifiskas no jauna iestādītajai platībai salīdzinājumā ar vidējo rādītāju jau esošajos lauku saimniecības vīndārzos vai vidējo situāciju reģionā;

2)	platības, kuras pašreizējam vīnkopim apstādāmas no jauna, var radīt labāku pielāgojumu tirgus pieprasījumam par produkciju panākto cenu pieauguma dēļ vai produkcijas noieta palielinājuma dēļ salīdzinājumā ar jau esošajiem lauku saimniecības vīndārziem vai vidējo situāciju reģionā;

3)	platības, kas nozarē jaunienācējam apstādāmas no jauna, ir tādas, kurās var izmantot lauksaimnieciskās ražošanas modeli, kas ir rentablāks nekā vidējais rādītājs reģionā.

Dalībvalstis var sīkāk detalizēt pirmās daļas 1), 2) un 3) punktā uzskaitītos apsvērumus.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

G. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja apstādāmais(-ie) zemesgabals(-i) atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kur ražo produktu ar jau esošu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja audzējamās vīnogas ir paredzētas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1)	apstādāmajā(-os) zemesgabalā(-os) ir labākas augsnes un klimatiskās īpašības salīdzinājumā ar vidējo rādītāju citos zemesgabalos, kuros ir vīndārzi, kas atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām tajā pašā reģionā;

stādāmā vīnogulāja šķirne(-es) vai attiecīgais(-ie) klons(-i) ir labāk pielāgots(-i) apstādāmā(-o) zemesgabala(-u) specifiskajām augsnes un klimatiskajām īpašībām salīdzinājumā ar zemesgabaliem, kuros ir vīndārzi, kas atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām, kam ir līdzīgas augsnes un klimatiskās īpašības un kas atrodas tajā pašā reģionā, bet kas ierīkoti ar citu šķirņu vīnogulājiem vai citiem tās(-o) pašas(-u) šķirnes(-ņu) kloniem;

3)	stādāmā vīnogulāja šķirne(-es) vai attiecīgais(-ie) klons(-i) palīdz uzlabot vīnogulāju šķirņu vai pastāvošo šķirņu klonu daudzveidību vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabala, kurā ražo produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

izmantojamā(-ās) vīnogulāju audzēšanas sistēma(-as) vai ierīkojamā vīndārza struktūra no jauna apstādāmajā(-ās) platībā(-ās) ir tāda(-as), ka var dot labākas kvalitātes vīnogas salīdzinājumā ar audzēšanas sistēmām un/vai struktūrām, kuru izmantošana ir dominējoša vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabala, kurā ražo produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Dalībvalstis var sīkāk detalizēt pirmās daļas 1)–4) punktā uzskaitītos nosacījumus.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

Dalībvalstis šo prioritāro kritēriju var piemērot attiecībā uz pieteikumiem par jaunu stādījumu platībā, kas ir iezīmēta tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota aizsardzības pieteikumam par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, uz kuru attiecas pašreizēja iepriekšējā valsts procedūra vai kura ir Komisijas pārbaudes periodā. Tādā gadījumā pirmās daļas 1)–4) punktā izklāstītos nosacījumus piemēro mutatis mutandis.

H. Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzēja saimniecības lielums pieteikuma iesniegšanas brīdī atbilst robežvērtībām, kas jānosaka dalībvalstīm valsts vai reģionālā līmenī, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Šīs robežvērtības nosaka šādi:

1)	mazajām saimniecībām – ne mazāk kā 0,5 hektāri;

2)	vidējām saimniecībām – ne mazāk kā 50 hektāri.

Dalībvalstis var arī prasīt atbilstību vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1)	pēc jaunās stādīšanas pieteikuma iesniedzēja saimniecība kļūs lielāka;

2)	pieteikuma iesniedzējam pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir ar vīnogulājiem apstādīta platība, kas negūst labumu no izņēmumiem, kuri paredzēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 4. punktā.

Robežlielumus, kas minēti pirmās daļas 1) un 2) punktā, paziņo Komisijai.

I. Šīs regulas 2. panta 3. punktā minētie papildu kritēriji

I. “Ražotāja iepriekšējā rīcība”

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 3. punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējam nav vīnogulāju, kas iestādīti bez atļaujas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantā, vai bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā.

Dalībvalstis var arī prasīt atbilstību vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1)	neviena atļauja, kas pieteikuma iesniedzējam iepriekš piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. pantu, nav beigusies sakarā ar neizmantošanu;

2)	pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis visas saistības, kas minētas I pielikuma A un B daļā, šā pielikuma A, B, D, E, F un G daļā un šīs daļas II punktā;

3)	pieteikuma iesniedzējam nav platības, kas apstādītas ar vīnogulājiem, kuri vismaz astoņus gadus vairs netiek izmantoti ražas iegūšanai.

II. “Bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem”

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 3. punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona neatkarīgi no juridiskās formas un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1)	pieteikuma iesniedzējs ir bezpeļņas organizācija, kuras darbībai ir vienīgi sociāls mērķis;

2)	pieteikuma iesniedzējs izmanto konfiscēto zemi tikai sociāliem mērķiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (8) 10. pantu.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji, kas atbilst šim kritērijam, apņemtos dalībvalsts nosakāmā laikposmā neizīrēt vai nepārdod no jauna apstādīto(-ās) platību(-as) citai fiziskai vai juridiskai personai. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

(1) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(2) Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).

(3) Kā tas definēts 2. panta a) punktā Komisijas 2009. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).

9.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/561

(2015. gada 7. aprīlis),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā ir iekļauti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, ar kuriem no 2016. gada 1. janvāra atceļ un aizstāj stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (3) II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā ir paredzēti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas ilgumu, pārvaldību un kontroli un Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par minētās sistēmas pārvaldību un arī par kontroli. Stādīšanas tiesību pārejas režīms, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā, paliek spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. pants nosaka dalībvalstu pienākumu vīnogulāju stādīšanas atļaujas piešķirt, pamatojoties uz pieteikumu no ražotājiem, kuri nodomājuši stādīt vai atkārtoti stādīt vīnogulājus. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. pantā ir paredzēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanu, un saskaņā ar tiem dalībvalstīm katru gadu jādara pieejamas atļaujas jauniem vīnogulāju stādījumiem, kuri veido 1 % no faktiski apstādītajām vīnogulāju platībām dalībvalsts teritorijā, bet, ja ir pienācīgs pamatojums, var piemērot zemāku procentuālo vērtību. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu un noteikti atbilstības un prioritārie kritēriji, ko dalībvalstis var piemērot.

(3)	Savienības līmenī būtu jāparedz noteikumi par kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz lēmumiem, ko tās pieņem par aizsardzības pasākumiem, un attiecībā uz atbilstības un prioritāro kritēriju izvēli. Šādiem noteikumiem būtu jāaptver lēmumu pieņemšanas termiņi un lēmumu nepieņemšanas sekas.

(4)

Lai nodrošinātu skaidrību un konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs un vīnkopības reģionos, noteikumiem par jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu būtu jāaptver arī pieteikumu apstrāde, atlases procedūra un tas, ka atļaujas jāpiešķir katru gadu. Tādējādi ražotājiem, kas piesakās uz jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujām, Savienības līmenī piemērotu līdzīgus noteikumus. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt to, ka sistēma darbojas pārredzamā, taisnīgā un savlaicīgā veidā un ir piemērota vīna nozares vajadzībām. Tiem būtu arī jānovērš nepamatota nevienlīdzība, pārmērīga kavēšanās vai nesamērīgs administratīvais slogs attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem. Tā kā vīna gads sākas 1. augustā, jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana līdz šai dienai šķiet piemērota vīna nozares vajadzībām un nodrošina, ka vīnogulāju stādīšanu var izdarīt vēl tajā pašā kalendāra gadā. Piemērotas dienas izraudzīšanās ir svarīga tālab, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie dalībvalstu lēmumi tiek publiskoti savlaicīgi pirms uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, un lai ražotāji pirms pieteikuma iesniegšanas būtu labi informēti par piemērojamajiem noteikumiem.

(5)

Ja kopējais skaits hektāru, par kuriem saņemti derīgi pieteikumi, nozīmīgi pārsniedz to hektāru skaitu, kurus dalībvalstis darījušas pieejamus, daudzi individuālo pieteikumu iesniedzēji varētu saņemt tikai daļu no tās platības, uz kuru viņi pieteicās, un tādā veidā nepilnīgi izmantot atbilstošās atļaujas un attiecīgi tikt [administratīvi] sodīti. Lai risinātu šādas situācijas, ir lietderīgi nepiemērot sodus gadījumos, kad piešķirtās atļaujas atbilst platībai, kas ir mazāka par noteiktu procentuālo daļu no platības, uz kuru pieteicās. Turklāt, lai atbilstošās atļaujas neietu zudumā, būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm vai nu pārnest tās uz nākamo gadu, vai tajā pašā gadā pārdalīt tās pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi nav pilnībā apmierināti un kuri nav atteikušies no piešķirtajām atļaujām.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 (4) 3. un 4. pantā ir paredzēti noteikumi par atļauju piešķiršanu atkārtotas apstādīšanas darbiem tajā pašā lauku saimniecībā. Būtu jānosaka arī Savienības līmeņa noteikumi par procedūru un termiņiem, kas dalībvalstīm jāievēro, kad tās piešķir atkārtotas apstādīšanas atļaujas. Lai ražotāji varētu novērst fitosanitārus, vidiskus vai operacionālus ierobežojumus, kas saistīti ar atkārtotas apstādīšanas darbiem tajā pašā lauku saimniecībā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējams atļaut ražotājiem pieteikumu iesniegt pieņemamā, bet ierobežotā termiņā pēc izaršanas. Turklāt, ņemot vērā administratīvo slogu, ko dalībvalstīm un ražotājiem rada atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumu iesniegšana un izskatīšana, vajadzētu paredzēt iespēju piemērot vienkāršotu procedūru tādos gadījumos, kad atkārtotās apstādīšanas platība ir tā pati, kas izartā platība, vai kad nav nekādu atkārtotas apstādīšanas ierobežojumu.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. pantā ir paredzēti noteikumi par atļauju piešķiršanu, kuru veic, pārveidojot stādīšanas tiesības, kas piešķirtas pirms 2015. gada 31. decembra. Būtu jānosaka arī Savienības līmeņa noteikumi par procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro, kad tās piešķir šādas atļaujas. Lai dalībvalstis varētu pienācīgā un savlaicīgā veidā saņemt un apstrādāt pārveidošanas pieteikumus, būtu jānosaka šādu pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi.

(8)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 2. punktā noteikts, ka atļaujas jāpiešķir par konkrētu, pieteikumā norādītu platību ražotāja lauku saimniecībā. Pienācīgi pamatotos gadījumos jādod iespēja pieteikuma iesniedzējiem mainīt šo konkrēto platību atļaujas derīguma laikā. Tomēr, lai novērstu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas noteikumu apiešanu, dažos gadījumos šī iespēja būtu jāizslēdz.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 4. punktā, 64. panta 3. punktā, 71. panta 3. punktā un 145. pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums paziņot Komisijai par noteiktiem vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas īstenošanas aspektiem. Būtu jānosaka prasības, kas vajadzīgas, lai veicinātu tās informācijas paziņošanu, ko dalībvalstis sniedz par visiem attiecīgajiem sistēmas pārvaldības un kontroles aspektiem un kas ļauj pienācīgi uzraudzīt sistēmas īstenošanu.

(10)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 62. pantā ir paredzēts, ka jāizveido noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas īstenošanas kontroli. Ir vajadzīgi vispārēji kontroles noteikumi, kuros precizē, ka galvenais instruments, ar ko pārbauda atbilstību sistēmai, ir vīna dārzu reģistrs, un ka pārbaudes būtu jāveic saskaņā ar vispārējiem principiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantā. Ar šādiem noteikumiem būtu jāparedz vispārēja sistēma, un tad dalībvalstu līmenī tiktu izstrādāti sīkāki noteikumi, kas vajadzīgi, lai nepieļautu stādīšanu bez atļaujas un lai nodrošinātu, ka atļauju sistēmas noteikumi tiek ievēroti, tostarp attiecībā uz atļauju izmantošanas termiņu un izaršanu priekšlaicīgas atkārtotās apstādīšanas gadījumā, kā arī attiecībā uz to saistību ievērošanu, kuras ražotāji uzņēmušies, lai stādīšanas atļauju iegūtu.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vīnogulāju stādīšanas atļaujas

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētās vīnogulāju stādīšanas atļaujas, sākot no 2016. gada, piešķir saskaņā ar šo regulu.

Atļaujas attiecas uz jaunu vīnogulāju stādīšanu, atkārtotu apstādīšanu un stādīšanas tiesību pārveidošanu.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. pantā minētās jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas piešķir katru gadu.

2. pants

Iepriekšēji lēmumi par platībām, kas jādara pieejamas jaunu vīnogulāju stādīšanai

1. Ja dalībvalstis nolemj ierobežot jaunu vīnogulāju stādīšanai pieejamo kopējo platību, kas iedalāma ar atļaujām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis līdz 1. martam publisko šādus lēmumus un attiecīgos pamatojumus.

2. Ja dalībvalstis ņem vērā ieteikumus, ko sniegušas profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 65. pantu, šie ieteikumi jāiesniedz pietiekami drīz, lai tos varētu izskatīt, pirms attiecīgā dalībvalsts pieņem 1. punktā minēto lēmumu. Arī minētos ieteikumus publisko.

3. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanas kritēriji

Ja dalībvalstis nolemj izmantot jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanas kritērijus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. un 2. punktu, šādus lēmumus tās publisko līdz 1. martam.

Pirmajā daļā minētie lēmumi ir par:

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta otrajā daļā minēta kritērija vai kritēriju piemērošanu, tostarp sniedzot pienācīgu pamatojumu, ja dalībvalstis nolemj piemērot minētās regulas 64. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī par viena vai vairāku Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 1. punkta kritēriju piemērošanu;

valsts līmeņa atļauju piešķiršanai pieejamo hektāru skaitu:

i)	ja tos sadala proporcionāli;

ii)	ja tos sadala saskaņā ar prioritārajiem kritērijiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā, kā arī Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punktā.

Ja dalībvalstis ir paredzējušas piemērot šā panta otrās daļas b) punkta ii) apakšpunktā minētos prioritāros kritērijus, tās precizē, kuri prioritārie kritēriji tiks piemēroti. Dalībvalstis var arī nolemt piešķirt katram izraudzītajam prioritārajam kritērijam atšķirīgu svarīgumu. Šādi lēmumi dalībvalstīm ļaus sarindot valsts līmenī saņemtos pieteikumus prioritārā secībā, lai pēc tam – atkarībā no pieteikumu atbilstības izraudzītajiem prioritārajiem kritērijiem – piešķirtu b) punkta ii) apakšpunktā minētos hektārus.

4. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas standartnoteikumi

Ja dalībvalstis 2. un 3. pantā noteiktajos termiņos nepublisko attiecīgos lēmumus, jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanā attiecīgajā gadā piemēro šādus noteikumus:

a)	jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas dara pieejamas par platību, kas veido 1 % no faktiski apstādītajām vīnogulāju platībām dalībvalsts teritorijā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktā, un citus ierobežojumus nenosaka;

b)	ja iesniegtie pieteikumi ir par lielāku platību nekā pieejams, hektārus proporcionāli sadala visiem derīgo pieteikumu iesniedzējiem, pamatojoties uz platību, par kādu iesniegts atļaujas pieteikums.

Dalībvalstis nodrošina tās informācijas publiskošanu, kas attiecas uz noteikumiem, kurus piemēro saskaņā ar pirmo daļu.

5. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas pieteikumu iesniegšana

1. Pēc tam, kad ir publiskoti 2. un 3. pantā minētie lēmumi vai 4. panta otrajā daļā minētā informācija, un ne vēlāk kā 1. maijā dalībvalstis atklāj individuālo pieteikumu iesniegšanas laikposmu, kas ir vismaz vienu mēnesi ilgs.

2. Pieteikumos konkrēti norāda to attiecīgo platību lielumu un atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Ja nav paredzēti nekādi ierobežojumi saskaņā ar 2. pantu un nav izraudzīti kritēriji saskaņā ar 3. pantu, dalībvalstis var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no prasības pieteikumā konkrēti norādīt to attiecīgo platību atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

3. Ja dalībvalstis nolemj jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanā izmantot noteiktus kritērijus, piemēro šādus noteikumus:

ja izmanto atbilstības kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 1. punktā: pieteikumos norāda vīnkopības produktus, ko pieteikuma iesniedzējs paredzējis ražot no jauna apstādītajās platībās, un precizē, vai pieteikuma iesniedzējs plāno ražot vienu vai vairākus no šādiem produktiem:

i)	vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu;

ii)	vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

iii)	vīni bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (tiem pieskaita arī vīnus, kuriem norāda izmantoto vīnogu šķirni);

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj ekonomiska rakstura informāciju, kas liecina par attiecīgā projekta ekonomisko ilgtspēju un ir iegūta ar vienu vai vairākām finanšu analīzes standartmetodēm, kuras attiecībā uz lauksaimniecības ieguldījumu projektiem minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma E daļā;

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj ekonomiska rakstura informāciju, kas apliecina konkurētspējas palielināšanas potenciālu un ir iegūta, pamatojoties uz apsvērumiem, kuri noteikti Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma F daļā;

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj informāciju, kas parāda, kā potenciāli uzlabosies ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto produktu kvalitāte, un ir iegūta, pamatojoties uz kādu no nosacījumiem, kuri paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma G daļā;

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj informāciju, kas parāda, ka iesniedzēja lauku saimniecības lielums pieteikuma iesniegšanas laikā atbilst robežvērtībām, kuras dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz noteikumiem, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma H daļā;

f)	ja dalībvalstis pieprasa pieteikuma iesniedzējiem uzņemties saistības, kas attiecīgo kritēriju sakarībā minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 I pielikuma A un B daļā un II pielikuma A, B, D, E, F un G daļā un I daļas II iedaļā, pieteikumos jāiekļauj minētās saistības.

Ja kādus no informācijas elementiem, kas minēti pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā, dalībvalstis var noskaidrot nepastarpinātā veidā, tās var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no pienākuma iekļaut šādus elementus savos pieteikumos.

4. Pēc 1. punktā minētā pieteikumu iesniegšanas laikposma beigām dalībvalstis informē attiecīgos iesniedzējus par atbilstības kritērijus neizturējušo pieteikumu noraidīšanu, ievērojot lēmumu par atbilstības kritērijiem, kuru dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar 3. pantu. Šos pieteikumus procedūras turpmākajos posmos vairs neiekļauj.

6. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana

1. Ja kopējā platība, par kuru iesniegti derīgi pieteikumi, nepārsniedz platību, kas darīta pieejama saskaņā ar 2. panta 1. punktu, dalībvalstis atļaujas piešķir pilnā apjomā saskaņā ar ražotāju pieteikumiem.

2. Ja kopējā platība, par kuru iesniegti derīgi pieteikumi, pārsniedz platību, kas darīta pieejama saskaņā ar 2. panta 1. punktu, dalībvalstis piemēro I pielikumā noteikto atlases procedūru.

Šādas procedūras rezultātā atlasītajiem pieteikumu iesniedzējiem dalībvalstis atļauju piešķir ne vēlāk kā 1. augustā. Ja derīgie pieteikumi nav tikuši pilnībā apmierināti, pieteikuma iesniedzējus informē par šāda lēmuma iemesliem.

3. Ja piešķirtā atļauja atbilst mazāk nekā 50 % no platības, par kuru iesniegts attiecīgais pieteikums, iesniedzējs viena mēneša laikā pēc atļaujas piešķiršanas dienas var no šādas atļaujas atteikties.

Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam nepiemēro administratīvos sodus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 3. punktā. Dalībvalstis var nolemt tajā pašā gadā, bet ne vēlāk kā 1. oktobrī darīt pieejamu atbilstošu skaitu hektāru atļaujām, kas piešķiramas pieteikumu iesniedzējiem, kuri 2. punktā minētās atlases procedūras iznākumā saņēmuši tikai daļu no prasītās platības un nav atteikušies no attiecīgās atļaujas. Dalībvalstis var arī nolemt šos hektārus darīt pieejamus nākamajā gadā papildus 1 % no vīnogulājiem apstādītās kopējās platības, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktā.

7. pants

Atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanas ierobežojumi

1. Ja dalībvalstis nolemj ierobežot atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanu par platībām, kurās ir tiesības ražot vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punktu un Deleģētās regulas (ES) 2015/560 4. pantu, dalībvalstis šādus lēmumus publisko līdz 1. martam.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 65. pantā minētās profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas dod ieteikumus, kurus dalībvalsts ņem vērā saskaņā ar minēto pantu, paredzot pietiekamu laiku to izskatīšanai, pirms tiek pieņemts pirmajā daļā minētais lēmums. Attiecīgā dalībvalsts šos ieteikumus publisko.

2. Lēmumus, kas minēti 1. punktā, piemēro viena gada garumā no dienas, kurā tie ir publiskoti.

Ja profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas ieteikums ir dots uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, bet nepārsniedz trīs gadus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 65. panta otrajā daļā, minētie lēmumi var attiekties arī uz laiku līdz trim gadiem.

Ja šāda profesionālā organizācija vai ieinteresētā ražotāju grupa attiecīgos ieteikumus iesniedz tik vēlu, ka nepietiek laika to izskatīšanai, kā minēts 1. punktā, vai ja dalībvalstis līdz 1. martam nav publiskojušas attiecīgos lēmumus, dalībvalstis automātiski atļauj atkārtotu apstādīšanu, kā paredzēts 8. pantā.

8. pants

Atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanas procedūra

1. Atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktā, var iesniegt jebkurā laikā tajā pašā vīna gadā, kad notiek izaršana. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumus var iesniegt līdz otrā vīna gada beigām pēc gada, kad notikusi izaršana. Ja šie termiņi netiek ievēroti, dalībvalstis atkārtotas apstādīšanas atļauju nepiešķir.

Pieteikumos konkrēti norāda izarto platību lielumu un atrašanās vietu un to atkārtoti apstādāmo platību lielumu un atrašanās vietu tā paša iesniedzēja lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Ja nav paredzēti nekādi ierobežojumi saskaņā ar 7. pantu un pieteikuma iesniedzējs nav uzņēmies nevienas no saistībām, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 I pielikuma A un B daļas 2. punkta b) apakšpunktā un II pielikuma B daļas 4. punktā un D daļā, dalībvalstis var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no prasības pieteikumā konkrēti norādīt to atkārtoti apstādāmo platību atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

Dalībvalstis automātiski piešķir atļaujas trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Tomēr dalībvalstis var nolemt piemērot laikposmus, kas attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu minēti attiecīgi 5. un 6. pantā.

2. Ja atkārtoti apstādāmā platība ir tā pati izartā platība vai ja nav noteikti nekādi ierobežojumi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, valsts līmenī vai konkrētu dalībvalsts reģionu līmenī var piemērot vienkāršotu procedūru. Šādā gadījumā atkārtotas apstādīšanas atļauju var uzskatīt par piešķirtu attiecīgās platības izaršanas dienā. Tālab attiecīgais ražotājs, vēlākais, līdz tā vīna gada beigām, kurā tika veikta izaršana, iesniedz ex post paziņojumu, kas tiek uzskatīts par atļaujas pieteikumu.

3. Atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktā, var iesniegt jebkurā laikā visa gada garumā.

Pieteikumos konkrēti norāda izaramo platību lielumu un atrašanās vietu un to atkārtoti apstādāmo platību lielumu un atrašanās vietu tā paša iesniedzēja lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Pieteikumi turklāt uzliek saistības ar vīnogulājiem apstādīto platību izart ne vēlāk kā ceturtā gada beigās no dienas, kad ir iestādīti jaunie vīnogulāji. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

9. pants

Atļauju piešķiršanas procedūra saskaņā ar pārejas noteikumiem

1. Ražotāji no 2015. gada 15. septembra iesniedz pieteikumus par stādīšanas tiesību pārveidošanu atļaujās, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. panta 1. punktā.

Pieteikumos konkrēti norāda to attiecīgo platību lielumu un atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Dalībvalstis var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no prasības pieteikumā konkrēti norādīt to attiecīgo platību atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

2. Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstis nolemj, ka termiņš, kurā var iesniegt pieteikumus par stādīšanas tiesību pārveidošanu atļaujās, var būt garāks par 2015. gada 31. decembri, šo lēmumu publisko līdz 2015. gada 14. septembrim.

Šādā gadījumā ražotāji pārveidošanas pieteikumus drīkst iesniegt jebkurā laikā no 2015. gada 15. septembra līdz tā termiņa beigām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar pirmo daļu.

3. Pārbaudījušas, vai stādīšanas tiesības, par kurām iesniegts pārveidošanas pieteikums saskaņā ar 1. un 2. punktu, joprojām ir spēkā, dalībvalstis attiecīgās atļaujas piešķir automātiski. Laikposms no pārveidošanas pieteikuma iesniegšanas līdz atļaujas piešķiršanai nepārsniedz trīs mēnešus. Tomēr, ja pieteikums iesniegts pirms 2015. gada 31. decembra, minētais trīs mēnešu laikposms sākas 2016. gada 1. janvārī.

10. pants

Konkrētas platības aizstāšana, ja atļauja jau ir piešķirta

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var atļaut vīnogulāju stādīšanu nevis platībā, par kuru ir piešķirta atļauja, bet citā attiecīgās lauku saimniecības platībā ar nosacījumu, ka apstādāmo hektāru skaits paliek nemainīgs un ka stādīšanas atļauja vēl ir derīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 3. punktu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja atļauja ir piešķirta, pamatojoties uz noteiktu atbilstības vai prioritāro kritēriju izpildi saistībā ar pieteikumā norādītās konkrētās platības atrašanās vietu, bet lūgumā par aizstāšanu norādītā konkrētā platība atrodas ārpus minētās vietas.

11. pants

Paziņojumi

1. No 2016. gada dalībvalstis Komisijai katru gadu līdz 1. martam iesniedz šādu informāciju:

a)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 3. punktā minētais paziņojums par vīnkopības platībām, kurā norāda stāvokli iepriekšējā vīna gada 31. jūlijā. Paziņojumu veic šīs regulas II pielikumā norādītajā formā;

b)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 4. punktā un 64. panta 3. punktā minētie paziņojumi. Paziņojumus veic šīs regulas III pielikumā norādītajā formā;

c)	šīs regulas 7. pantā minētais paziņojums par ierobežojumiem, ko dalībvalstis nolēmušas piemērot attiecībā uz atkārtotu apstādīšanu tajā pašā lauku saimniecībā. Paziņojumu veic šīs regulas VI pielikuma A tabulā norādītajā formā;

d)	atjaunināts valsts līmeņa saraksts, kurā norāda šīs regulas 2. un 7. pantā minētās profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas;

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 3. punktā minētais paziņojums par kopējām platībām, kurās vīnogulāji ir iestādīti bez atļaujas, un platībām, kurās izarti bez atļaujas iestādīti vīnogulāji. Paziņojums attiecas uz iepriekšējo vīna gadu. Pirmo reizi to iesniedz, vēlākais, 2017. gada 1. martā par laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. jūlijam. Paziņojumu veic šīs regulas IV pielikumā norādītajā formā;

f)	ja dalībvalstis nolemj piemērot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto prioritāro kritēriju – Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma H daļā minētās robežvērtības attiecībā uz lauku saimniecības lieluma augšējo un apakšējo robežu.

2. No 2016. gada dalībvalstis Komisijai katru gadu līdz 1. novembrim iesniedz šādu informāciju:

paziņojums par iesniegtajiem jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju pieteikumiem, par atļaujām, kas iepriekšējā vīna gadā faktiski piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. vai 2. punktu, un par atļaujām, ko pieteikuma iesniedzēji nav pieņēmuši, kā arī par atļaujām, kas līdz 1. oktobrim piešķirtas citiem pieteikuma iesniedzējiem, saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu. Paziņojumus veic šīs regulas V pielikumā norādītajā formā;

paziņojums par atkārtotas apstādīšanas atļaujām, kas piešķirtas iepriekšējā vīna gadā saskaņā ar šīs regulas 8. pantu. Pirmo reizi to iesniedz, vēlākais, 2016. gada 1. novembrī par laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. jūlijam. Paziņojumu veic šīs regulas VI pielikuma B tabulā norādītajā formā;

paziņojums par atļaujām, kas iepriekšējā vīna gadā piešķirtas, pārveidojot derīgas stādīšanas tiesības saskaņā ar šīs regulas 9. pantu. Paziņojumu veic šīs regulas VII pielikuma B tabulā norādītajā formā un līdz 1. novembrim nākamajā gadā pēc tā termiņa beigām, kas attiecībā uz pārveidošanu minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. panta 1. punktā vai par ko dalībvalstis pieņēmušas lēmumu saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu.

3. Dalībvalstis, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 67. panta 2. punkta nosacījumiem, līdz 2015. gada 31. jūlijam paziņo Komisijai par savu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 67. panta 2. punktu neīstenot vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu.

4. Dalībvalstis līdz 2015. gada 15. septembrim paziņo Komisijai par termiņu, kas saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu noteikts stādīšanas tiesību pārveidošanai atļaujās. Paziņojumu veic šīs regulas VII pielikuma A tabulā norādītajā formā.

5. Šajā pantā minētos paziņojumus veic un sarakstus iesniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (5).

6. Ja dalībvalsts nepilda 1.–4. punkta noteikumus vai ja attiecīgā informācija šķiet nepareiza, Komisija var daļēji vai pilnībā apturēt Regulas (ES) Nr. 1306/2013 17. pantā minētos mēneša maksājumus vīna nozarē uz tik ilgu laiku, līdz paziņojumus izdara pareizi.

7. Informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis glabā vismaz desmit turpmākos vīna gadus pēc tā vīna gada, kurā šī informācija ir iesniegta.

8. Šajā pantā minētie pienākumi neskar dalībvalstu pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1337/2011 (6).

12. pants

Kontrole

1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā, Deleģētajā regulā (ES) 2015/560 un šajā regulā paredzētās vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas piemērošanu dalībvalstis kontrolē tik lielā mērā, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu sistēmas noteikumu pareizu piemērošanu.

2. Lai pārbaudītu atbilstību 1. punktā minētajiem noteikumiem, dalībvalstis izmanto vīna dārzu reģistru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. pantā.

3. Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmai mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 15. decembra Deleģētā regula (ES) 2015/560, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu (skat. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(5) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1337/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK (OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

Atlases procedūra, kas minēta 6. panta 2. punktā

A. PROPORCIONĀLA IEDALĪŠANA

Jaunu vīnogulāju stādīšanai pieejamos hektārus, ko dalībvalstis saskaņā ar 3. panta b) punkta i) apakšpunktu ir nolēmušas valsts līmenī proporcionāli sadalīt visiem pieteikuma iesniedzējiem, katram individuālajam derīgajam pieteikumam iedala saskaņā ar šādu formulu, vienlaikus ievērojot iespējamos ierobežojumus, kas minēti 2. pantā:

A1 = Ar * (%Pr * Tar/Tap)

A1	=	individuālam pieteikuma iesniedzējam piešķirtā atļauja (hektāru skaits), iedalot proporcionāli
Ar	=	platība (hektāros), kuru ražotājs lūdzis savā pieteikumā
%Pr	=	proporcionālai iedalīšanai pieejamā platība, procentos no kopējā hektāru skaita
Tar	=	kopējā platība (hektāros), kas pieejama ar atļaujām
Tap	=	kopējā platība (hektāros), kas lūgta visos ražotāju pieteikumos

B. IEDALĪŠANA SASKAŅĀ AR PRIORITĀRAJIEM KRITĒRIJIEM

Jaunu vīnogulāju stādīšanai pieejamos hektārus, ko dalībvalstis saskaņā ar 3. panta b) punkta ii) apakšpunktu ir nolēmušas valsts līmenī iedalīt saskaņā ar prioritārajiem kritērijiem, katram individuālajam derīgajam pieteikumam iedala šādā veidā.

Dalībvalstis izraugās valsts līmeņa prioritāros kritērijus; tos visus var atzīt par vienādi nozīmīgiem, bet var arī noteikt atšķirīgu svērumu. Šādu svērumu dalībvalstis var piemērot viscaur valstī vai mainīt to atkarībā no konkrētā dalībvalsts apgabala.

Ja dalībvalstis visus izraudzītos valsts līmeņa kritērijus atzīst par vienādi nozīmīgiem, katram no tiem piešķirtā svarīguma pakāpe ir “viens” (1).

Ja dalībvalstis izraudzītajiem valsts līmeņa kritērijiem nosaka atšķirīgu svērumu, katram no šiem kritērijiem piešķirtā svarīguma pakāpe ir diapazonā no “nulles” (0) līdz “vienam” (1), un visu atsevišķo vērtību summai vienmēr jābūt vienādai ar “vienu” (1).

Ja kritēriju svērums mainās atkarībā no konkrētā dalībvalsts apgabala, katram no šiem kritērijiem katrā konkrētajā apgabalā piešķir individuālu svarīguma pakāpi diapazonā no “nulles” (0) līdz “vienam” (1). Šādā gadījumā visu izraudzīto kritēriju individuālo vērtību summai katrā apgabalā vienmēr jābūt vienādai ar “vienu” (1).

Dalībvalstis novērtē katra atsevišķa derīgā pieteikuma atbilstību izraudzītajiem prioritārajiem kritērijiem. Tālab dalībvalstis izveido vienotu valsts līmeņa skalu, ar kuru saskaņā katram pieteikumam piešķir punktus attiecībā uz katru no šiem kritērijiem.

Vienotā skala provizoriski definē, cik punkti piešķirami par atbilstību katram no kritērijiem, un precizē, cik punkti piešķirami par katru konkrētā kritērija elementu.

Dalībvalstis sarindo individuālos pieteikumus valsts līmeņa secībā atkarībā no kopējā punktu skaita, kuri katram atsevišķam pieteikumam piešķirti par atbilstību vai atbilstības pakāpi, kā minēts b) punktā, un – attiecīgā gadījumā – atkarībā no kritēriju svarīguma pakāpes, kā minēts a) punktā. Izmanto šādu formulu:

Pt = W1 * Pt1 + W2 * Pt2 + … + Wn * Ptn

Pt	=	kopējais punktu skaits, kas piešķirti individuālam pieteikumam
W1, W2…, Wn	=	1., 2., …, n. kritērija svērums
Pt1, Pt2…, Ptn	=	pakāpe, kādā pieteikums atbilst 1., 2., … n. kritērijam

Ja visu apgabala prioritāro kritēriju svērums ir nulle, visiem derīgajiem pieteikumiem atbilstības pakāpi novērtē ar maksimālo skalas paredzēto vērtību.

Dalībvalstis piešķir atļaujas individuālajiem pieteikuma iesniedzējiem tādā secībā, kādā tie sarindoti saskaņā ar c) punktu, un tā turpina, līdz ir piešķirti visi hektāri, kas iedalāmi saskaņā ar prioritārajiem kritērijiem. Pirms pāriet pie pieteikuma iesniedzēja, kas sarindojumā ir nākamais, iepriekšējam pieteikuma iesniedzējam ir jābūt saņēmušam atļaujas par visu lūgto hektāru skaitu.

Ja pieejamie hektāri beidzas tādā sarindojuma vietā, kur vairākiem pieteikuma iesniedzējiem ir vienāds punktu skaits, atlikušos hektārus šiem pieteikumiem iedala proporcionāli.

Ja atļauju piešķiršanā, kuru veic saskaņā ar A daļu un B daļas a), b), c) un d) punktu, tiek sasniegta robežvērtība, kas noteikta konkrētam reģionam vai apgabalam, kurā ir tiesības lietot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai apgabalam bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, citus pieteikumus no šā reģiona vai apgabala vairs neapmierina.

II PIELIKUMS

Regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums

Tabula

Vīnkopības platību uzskaite

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Vīna gads
Apgabals/reģions	Ar vīnogulājiem faktiski apstādītās platības (ha), kurās ir tiesības ražot (*3)
	vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) (*1)	vīnu ar aizsargātu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) (*2)		vīnu bez ACVN/AĢIN, bet ACVN/AĢIN apgabalā	vīnu bez ACVN/AĢIN un ārpus ACVN/AĢIN apgabala	Kopā
	vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) (*1)	no tiem 2. ailē norādītas	no tiem 2. ailē nav norādītas	vīnu bez ACVN/AĢIN, bet ACVN/AĢIN apgabalā	vīnu bez ACVN/AĢIN un ārpus ACVN/AĢIN apgabala	Kopā
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)
1
2
…
Kopā dalībvalstī
NB! 7. ailē jānorāda šādas vērtības: (7) = (2) + (4) + (5) + (6).

Paziņošanas termiņš: 1. marts (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. martam).

(*1) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī AĢIN vīnu vai vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(*2) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī ACVN vīnu un vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (3. aile) vai tikai AĢIN vīnu un vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (4. aile). Apgabali, kas jau iekļauti 3. un 4. ailē, nav jāiekļauj 5. un 6. ailē.

(*3) Dati par iepriekšējā vīna gada 31. jūliju.

III PIELIKUMS

Regulas 11. panta 1.punkta b) apakšpunktā minētie paziņojumi

A tabula

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas: procentuālais īpatsvars

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Gads
Kopējā faktiski apstādītā platība (ha) iepriekšējā gada 31. jūlijā
Procentuālais īpatsvars, ko piemēro valsts līmenī
Jaunu vīnogulāju stādīšanas kopējā platība (ha) valsts līmenī, pamatojoties uz piemērojamo procentuālo īpatsvaru
Pamatojums par procentuālā īpatsvara ierobežošanu valsts līmenī (ja mazāks par 1 %)
Kopējā platība (ha), kas saskaņā ar 6. panta 3. punktu pārcelta no iepriekšējā gada
Kopējā platība (ha), kas valsts līmenī būs pieejama jaunu vīnogulāju stādīšanai

Paziņošanas termiņš: 1. marts (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. martam).

B tabula

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas: ģeogrāfiskie ierobežojumi

Dalībvalsts

Paziņojuma datums

Gads

Attiecīgā gadījumā – ierobežojumi, kas noteikti atbilstošajā ģeogrāfiskajā mērogā

A.	Reģionā (attiecīgā gadījumā)

Ierobežojumu apgabals

1. reģions

2. reģions

…

B.	Apakšreģionā (attiecīgā gadījumā)

Ierobežojumu apgabals

1. apakšreģions

2. apakšreģions

…

C.	ACVN/AĢIN apgabalā (attiecīgā gadījumā)

Ierobežojumu apgabals

1. ACVN/AĢIN apgabals

2. ACVN/AĢIN apgabals

…

D.	Apgabalā, kas nav ACVN/AĢIN apgabals (attiecīgā gadījumā)

Ierobežojumu apgabals

1. apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals

2. apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals

…

NB! Šai tabulai pievieno attiecīgu pamatojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 3. punktā.

Paziņošanas termiņš: 1. marts (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. martam).

C tabula

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas: publiskotie lēmumi par atbilstības kritērijiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā mērogā

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Gads
Atbilstības kritēriji (attiecīgā gadījumā)
Atbilstības kritēriji, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 1. punkta otrajā daļā	Vai dalībvalsts izvēlējusies tos piemērot? Jā/Nē	Ja atbilde ir “jā”, norādiet atbilstošo ģeogrāfisko mērogu (attiecīgā gadījumā)
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta a) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta b) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunkts		1. ACVN apgabals 2. ACVN apgabals …
Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 1. punkta otrā daļa		1. AĢIN apgabals 2. AĢIN apgabals …
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta d) apakšpunkts	Vai dalībvalsts izvēlējusies tos piemērot? Jā/Nē	Ja atbilde ir “jā” par 64. panta 1. punkta d) apakšpunktu, norādiet konkrēto ģeogrāfisko mērogu (attiecīgā gadījumā)
Prioritārie kritēriji, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā	Vai dalībvalsts izvēlējusies tos piemērot? Jā/Nē
64. panta 2. punkta a) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
64. panta 2. punkta b) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
64. panta 2. punkta c) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
64. panta 2. punkta d) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
64. panta 2. punkta e) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
64. panta 2. punkta f) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
64. panta 2. punkta g) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
64. panta 2. punkta h) apakšpunkts		1. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals 2. reģions, apakšreģions, ACVN/AĢIN apgabals vai apgabals, kas nav ACVN/AĢIN apgabals …
NB! Ja atbilde ir “jā” par 64. panta 1. punkta d) apakšpunktu, šai tabulai pievieno attiecīgu pamatojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta d) apakšpunktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 5. punktā.

Paziņošanas termiņš: 1. marts (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. martam).

D tabula

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas: publiskotie lēmumi par proporcionālu iedalīšanu un prioritārajiem kritērijiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā mērogā

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Gads
Kopējā platība (ha), kas valsts līmenī būs pieejama jaunu vīnogulāju stādīšanai

1. Proporcionāla iedalīšana (attiecīgā gadījumā)

Tās platības procentuālais īpatsvars, kas valsts līmenī iedalāma proporcionāli
Hektāru skaits

2. Prioritārie kritēriji (attiecīgā gadījumā)

Tās platības procentuālais īpatsvars, kas valsts līmenī iedalāma pēc prioritārajiem kritērijiem
Hektāru skaits
Informācija par vienotu skalu, kas valsts līmenī noteikta, lai novērtētu, kādā pakāpē individuāli pieteikumi atbilst izraudzītajiem prioritārajiem kritērijiem (vērtību diapazons, minimālā un maksimālā vērtība …)

2.1. Ja prioritāros kritērijus valsts līmenī piemēro visos apgabalos vienādi

Izraudzītie prioritārie kritēriji un to svarīguma pakāpe

Prioritārie kritēriji, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrajā daļā

64. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*1)

64. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*2)

64. panta 2. punkta b) apakšpunkts

64. panta 2. punkta c) apakšpunkts

64. panta 2. punkta d) apakšpunkts

64. panta 2. punkta e) apakšpunkts

64. panta 2. punkta f) apakšpunkts

64. panta 2. punkta g) apakšpunkts

64. panta 2. punkta h) apakšpunkts

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrā daļa (*3)

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrā daļa (*4)

Svarīguma pakāpe (no 0 līdz 1)

2.2. Ja prioritāros kritērijus valsts līmenī piemēro atkarībā no apgabala

2.2.1. 1. apgabals (norādiet 1. apgabala teritoriālās robežas)

Izraudzītie prioritārie kritēriji un to svarīguma pakāpe

(Ja attiecībā uz konkrēto apgabalu nav izraudzīts neviens kritērijs, visās ailēs norādītā vērtība ir nulle.)

Prioritārie kritēriji, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrajā daļā

64. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*5)

64. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*6)

64. panta 2. punkta b) apakšpunkts

64. panta 2. punkta c) apakšpunkts

64. panta 2. punkta d) apakšpunkts

64. panta 2. punkta e) apakšpunkts

64. panta 2. punkta f) apakšpunkts

64. panta 2. punkta g) apakšpunkts

64. panta 2. punkta h) apakšpunkts

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrā daļa (*7)

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrā daļa (*8)

Svarīguma pakāpe (no 0 līdz 1)

…

2.2.n. n. apgabals (norādiet n. apgabala teritoriālās robežas)

Izraudzītie prioritārie kritēriji un to svarīguma pakāpe

(Ja attiecībā uz konkrēto apgabalu nav izraudzīts neviens kritērijs, visās ailēs norādītā vērtība ir nulle.)

Prioritārie kritēriji, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrajā daļā

64. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*9)

64. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*10)

64. panta 2. punkta b) apakšpunkts

64. panta 2. punkta c) apakšpunkts

64. panta 2. punkta d) apakšpunkts

64. panta 2. punkta e) apakšpunkts

64. panta 2. punkta f) apakšpunkts

64. panta 2. punkta g) apakšpunkts

64. panta 2. punkta h) apakšpunkts

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrā daļa (*11)

Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punkta otrā daļa (*12)

Svarīguma pakāpe (no 0 līdz 1)

Paziņošanas termiņš: 1. marts (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. martam).

(*1) Jauns ražotājs (NB! Drīkst izvēlēties tikai vienu no kritērijiem “jauns ražotājs” un “gados jauns ražotājs”).

(*2) Gados jauns ražotājs.

(*3) Ražotāja iepriekšējā rīcība.

(*4) Bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem vai citu veidu noziegumiem.

(*5) Jauns ražotājs (NB! Drīkst izvēlēties tikai vienu no kritērijiem “jauns ražotājs” un “gados jauns ražotājs”).

(*6) Gados jauns ražotājs.

(*7) Ražotāja iepriekšējā rīcība.

(*8) Bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem vai citu veidu noziegumiem.

(*9) Jauns ražotājs (NB! Drīkst izvēlēties tikai vienu no kritērijiem “jauns ražotājs” un “gados jauns ražotājs”).

(*10) Gados jauns ražotājs.

(*11) Ražotāja iepriekšējā rīcība.

(*12) Bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem vai citu veidu noziegumiem.

IV PIELIKUMS

Regulas 11. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais paziņojums

Tabula

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 3. punktā minētās platības, kas bez attiecīgas atļaujas apstādītas pēc 2015. gada 31. decembra, un izartās platības

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Vīna gads vai periods (1)
Apgabals/reģions	Platības (ha), kas bez attiecīgas stādīšanas atļaujas apstādītas pēc 2015. gada 31. decembra
Apgabals/reģions	Platības, ko ražotāji izaruši attiecīgajā vīna gadā	Platības, ko dalībvalsts izarusi attiecīgajā vīna gadā	Bez atļaujas apstādītā kopējā platība, kas vīna gada beigas vēl nav izarta
(1)	(2)	(3)	(4)
1
2
…
Kopā dalībvalstī

Paziņošanas termiņš: 1. marts.

(1) Pirmajā paziņojumā, kas iesniedzams līdz 2017. gada 1. martam, datus norāda par laiku no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. jūlijam; turpmākajos paziņojumos datus norāda par iepriekšējo vīna gadu.

V PIELIKUMS

Regulas 11. panta 2.punkta a) apakšpunktā minētie paziņojumi

A tabula

Iesniegtie jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju pieteikumi

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Gads
Apgabals/reģions	Pieteikumos norādītais hektāru skaits jaunu vīnogulāju stādīšanai platībās, kurās ir tiesības ražot
Apgabals/reģions	ACVN vīnu (*1)	AĢIN vīnu (*2)	tikai vīnu bez ACVN/AĢIN	Kopā
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
1
2
…
Kopā dalībvalstī
Ja piemēro ģeogrāfiskus ierobežojumus (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. punkts)
attiecīgajam apgabalam, kas ir/nav ACVN/AĢIN apgabals	Pieteikumos norādītā platība (ha)
(1)	(2)
1. apgabals, kas ir/nav ACVN/AĢIN apgabals
2. apgabals, kas ir/nav ACVN/AĢIN apgabals
…

Paziņošanas termiņš: 1. novembris (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. novembrim).

B tabula

Faktiski piešķirtās jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas un noraidītās platības

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Attiecīgais gads
Apgabals/reģions	Faktiski piešķirtais hektāru skaits jaunu vīnogulāju stādīšanai platībās, kurās ir tiesības ražot							Pieteikuma iesniedzēju noraidītā platība (ha) (6. panta 3. punkts)
	ACVN vīnu (*3)	AĢIN vīnu (*4)		tikai vīnu bez ACVN/AĢIN		Kopā
(1)	(2)	(3)		(4)		(5)		(6)
1
2
…
Kopā dalībvalstī
Pieteikuma iesniedzēju noraidītā platība (6. panta 3. punkts)
Ja piemēro ģeogrāfiskus ierobežojumus (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. punkts)
attiecīgajam apgabalam, kas ir/nav ACVN/AĢIN apgabals	Piešķirtā platība (ha)		Pieteikuma iesniedzēju noraidītā platība (ha) (6. panta 3. punkts)		Pieteikumā norādītā, bet dalībvalsts nepiešķirtā platība (ha), jo
					pārsniedz noteiktos ierobežojumus		neatbilst atbilstības kritērijiem
(1)	(2)		(3)		(4)		(5)
1. apgabals, kas ir/nav ACVN/AĢIN apgabals
2. apgabals, kas ir/nav ACVN/AĢIN apgabals
…

Paziņošanas termiņš: 1. novembris (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. novembrim).

(*1) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī AĢIN vīnu vai vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; apgabali, kas jau iekļauti (2). ailē, nav jāiekļauj (3). ailē.

(*2) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bet ne ACVN vīnu; apgabali, kas jau iekļauti (3). ailē, nav jāiekļauj (4). ailē.

(*3) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī AĢIN vīnu vai vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; apgabali, kas jau iekļauti (2). ailē, nav jāiekļauj (3). ailē.

(*4) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bet ne ACVN vīnu; apgabali, kas jau iekļauti (3). ailē, nav jāiekļauj (4). ailē.

VI PIELIKUMS

Regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie paziņojumi

A tabula

Atkārtotas apstādīšanas atļaujas: piemērotie ierobežojumi

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Gads
attiecīgā gadījumā norādīt atkārtotas apstādīšanas ierobežojumus, ko dalībvalsts noteikusi attiecīgajos ACVN/AĢIN apgabalos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/560 4. pantā
ACVN apgabals (attiecīgā gadījumā)		Ierobežojuma apmērs (V (1)/D (2))
1. ACVN apgabals
2. ACVN apgabals
…
AĢIN apgabals (attiecīgā gadījumā)		Ierobežojuma apmērs (V (1)/D (2))
1. AĢIN apgabals
2. AĢIN apgabals
…
Papildu informācija, kas šķiet vajadzīga, lai labāk izskaidrotu šādu ierobežojumu piemērošanu

Paziņošanas termiņš: 1. marts (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. martam).

B tabula

Faktiski piešķirtās atļaujas atkārtotai apstādīšanai

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Vīna gads
Apgabals/reģions	Faktiski piešķirto hektāru skaits atkārtotai apstādīšanai platībās, kurās ir tiesības ražot
Apgabals/reģions	ACVN vīnu (*3)	AĢIN vīnu (*4)	vīnu bez ACVN/AĢIN	Kopā
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
1
2
…
Kopā dalībvalstī

Paziņošanas termiņš: 1. novembris (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. novembrim).

NB!

Pirmajā paziņojumā, kas iesniedzams līdz 2016. gada 1. novembrim, datus norāda par laiku no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. jūlijam; turpmākajos paziņojumos datus norāda par iepriekšējo vīna gadu.

(*1)

Vispārējs (V): ierobežojums ir absolūts, un atkārtota apstādīšana, kas būtu pretrunā ar pieņemtajiem ierobežojumiem, nav iespējama.

(*2)

Daļējs (D): ierobežojums nav absolūts, un atkārtota apstādīšana, kas būtu pretrunā ar pieņemtajiem ierobežojumiem, ir daļēji atļauta tik lielā mērā, kā nolemj dalībvalsts.

(*3) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī AĢIN vīnu vai vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; apgabali, kas jau iekļauti 2. ailē, nav jāiekļauj 3. ailē.

(*4) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bet ne ACVN vīnu; apgabali, kas jau iekļauti 3. ailē, nav jāiekļauj 4. ailē.

VII PIELIKUMS

Regulas 11. panta 4. punktā un 11. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie paziņojumi

A tabula

Pirms 2015. gada 31. decembra piešķirtās stādīšanas tiesības, kas pārveidotas atļaujās: pārveidošanas termiņš

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Pārveidošanas termiņš

Paziņošanas termiņš: līdz 2015. gada 15. septembrim (vienīgais paziņojums).

B tabula

Pirms 2015. gada 31. decembra piešķirtās stādīšanas tiesības, kas pārveidotas atļaujās: faktiski piešķirtās atļaujas

Dalībvalsts
Paziņojuma datums
Vīna gads
Apgabals/reģions	Faktiski piešķirto hektāru skaits platībās, kurās ir tiesības ražot
Apgabals/reģions	ACVN vīnu (*1)	AĢIN vīnu (*2)	vīnu bez ACVN/AĢIN	Kopā
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
1
2
…
Kopā dalībvalstī

Paziņošanas termiņš: 1. novembris (pirmais paziņojums jāsniedz līdz 2016. gada 1. novembrim).

NB!

Šī tabula par katru vīna gadu (laikposms no n–1 gada 1. augusta līdz paziņojuma gada 31. jūlijam) jāpaziņo līdz nākamā gada 1. novembrim pēc gada, kurā beidzas termiņš, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. panta 1. punktā, vai termiņš, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu un kas norādīts šā pielikuma A tabulā.

(*1) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī AĢIN vīnu vai vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; apgabali, kas jau iekļauti 2. ailē, nav jāiekļauj 3. ailē.

(*2) Šādos apgabalos varētu būt tiesības ražot arī vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bet ne ACVN vīnu; apgabali, kas jau iekļauti 3. ailē, nav jāiekļauj 4. ailē.

9.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/43

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/565

(2015. gada 8. aprīlis),

ar ko groza Direktīvu 2006/86/EK attiecībā uz noteiktām tehniskām prasībām cilvēka audu un šūnu kodēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (1) un jo īpaši tās 28. pantu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 2004/23/EK noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina cilvēka audu un šūnu izsekojamība no donora līdz saņēmējam un otrādi.

(2)	Lai sekmētu izsekojamību, ir jāizveido unikāls identifikators, ar ko apzīmē Savienībā izplatītus audus un šūnas (“vienotais Eiropas kods”) un kas sniedz informāciju par šo audu un šūnu nozīmīgākajiem raksturlielumiem un īpašībām.

(3)	Lai nodrošinātu vienotā Eiropas koda vienādu izmantošanu visā Savienībā, attiecībā uz vienotā Eiropas koda izmantošanu būtu jānosaka dalībvalstu kompetento iestāžu un audu centru pienākumi. Tikai šāda pieeja garantētu koda konsekventu un saskaņotu izmantošanu Savienībā.

(4)

Izsekojamība no donora līdz saņēmējam un otrādi būtu jānodrošina, izmantojot audu un šūnu kodēšanu un informāciju norādot pavaddokumentos. Saņēmējam vienotais Eiropas kods sniedz informāciju par ziedojumu un to audu centru, kurš ir atbildīgs par audu un šūnu ieguvi. Savukārt donora interesēs audu centrs, kurš ir atbildīgs par audu un šūnu ieguvi, var izsekot audus un šūnas, kas izplatītas izmantošanai cilvēkiem, un šajā nolūkā tas var pieprasīt operatoriem ķēdes nākamajos posmos sniegt tādus datus par audu un šūnu izmantošanu, kuru pamatā ir pavaddokumentos norādītie vienotā Eiropas koda ziedojuma identifikācijas elementi.

(5)	Vienotā Eiropas koda formātam vajadzētu būt saskaņotam, lai sekmētu tā izmantošanu mazos un lielos centros, taču vienlaikus tam būtu jāpieļauj zināms elastīgums, ļaujot centriem izmantot līdzšinējos kodus.

(6)	Vienotais Eiropas kods, kas ļauj identificēt ziedojumus un produktus, būtu jāpiešķir visiem audiem un šūnām, kuri izplatīti izmantošanai cilvēkiem, tostarp no trešām valstīm importētiem audiem un šūnām. Dalībvalstis var piešķirt dažus atbrīvojumus no koda izmantošanas.

(7)	Ja audi un šūnas ir izslēgti no vienotā Eiropas koda piemērošanas jomas vai atbrīvoti no prasības izmantot šo kodu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šo audu un šūnu izsekojamība ir garantēta visos ķēdes posmos – no ziedošanas un ieguves līdz izmantošanai cilvēkiem.

(8)

Situācijās, kad audi un šūnas tiek laisti cita veida apritē, nevis izplatīšanas nolūkā, piemēram, tiek nodoti citam operatoram tālākai apstrādei ar vai bez atdošanas atpakaļ, obligāti būtu jāizmanto ziedojuma identifikācijas sekvence, vismaz pavaddokumentos. Ja audi un šūnas no audu centra tiek nodoti citam operatoram tikai uzglabāšanai un/vai tālākai izplatīšanai, audu centrs var vienoto Eiropas kodu jau tad norādīt uz pēdējā marķējuma papildus ziedojuma identifikācijas sekvencei, kura būtu jāmin vismaz pavaddokumentos.

(9)

Ja audus un šūnas no miruša donora iegūst personāls, kas veic audu un šūnu ieguvi divu vai vairāku audu centru labā, dalībvalstis nodrošina pienācīgu izsekojamības sistēmu, kas aptver ieguvi dažādos centros. To iespējams nodrošināt, izveidojot centralizētu sistēmu unikālo ziedojuma numuru piešķiršanai visiem valsts līmenī reģistrētiem ziedošanas gadījumiem vai pieprasot, lai visi audu centri nodrošinātu stabilu izsekojamības saikni starp ziedojuma identifikācijas numuriem, ko piešķir katrs audu centrs, kurš veic ieguvi vai saņem tā paša mirušā donora audus un šūnas.

(10)

Komisijai, piedāvājot piemērotus rīkus dalībvalstu kompetentajām iestādēm un audu centriem, būtu jānodrošina vienotā Eiropas koda īstenošana. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāatjaunina audu centru reģistrs, atspoguļojot jebkādas izmaiņas saistībā ar audu centru akreditāciju, iecelšanu, pilnvarošanu vai licencēšanu, un Komisijai būtu jānodrošina audu un šūnu reģistra atjaunināšana ikreiz, kad tajā jāiekļauj jauni produkti. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertu grupu, jo īpaši dalībvalstu kompetento iestāžu izvirzītiem ekspertiem.

(11)	Attiecībā uz ziedojuma identifikācijas sekvenci vienotajā Eiropas kodā importētājiem audu centriem būtu jāizmanto audu centra kods, kas tam piešķirts ES audu centru datubāzē, un būtu jāpiešķir unikāls ziedojuma numurs, ja ziedojuma numurs uz importētā produkta nav vispārēji unikāls.

(12)	Audu vai šūnu grupēšana ir atļauta dažās dalībvalstīs. Tādēļ šī direktīva ir piemērojama arī tad, ja vienotais Eiropas kods tiek izmantots grupēšanas gadījumā.

(13)	Transponēšanas termiņa beigās būtu jāievieš pārejas režīms attiecībā uz audiem un šūnām, kas jau ir nodoti uzglabāšanai.

(14)	Ja ir izpildīti Līguma noteikumi, šī direktīva neliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus pasākumus attiecībā uz audu un šūnu kodēšanu.

(15)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi ar Direktīvas 2004/23/EK 29. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Komisijas Direktīvu 2006/86/EK (2) groza šādi:

direktīvas 2. pantam pievieno šādu k)–y) punktu:

“k)	“vienotais Eiropas kods” jeb SEC ir unikāls identifikators, ar ko apzīmē Savienībā izplatītus audus un šūnas. Vienotais Eiropas kods sastāv no ziedojuma identifikācijas sekvences un produkta identifikācijas sekvences, kā turpmāk norādīts šīs direktīvas VII pielikumā;

l)	“ziedojuma identifikācijas sekvence” ir vienotā Eiropas koda pirmā daļa, kas sastāv no ES audu centra koda un unikālā ziedojuma numura;

m)	“ES audu centra kods” ir unikālais identifikators Savienībā akreditētiem, ieceltiem, pilnvarotiem vai licencētiem audu centriem. Audu centra kods sastāv no ISO valsts koda un audu centra numura, kas noteikts ES audu centru datubāzē, kā turpmāk norādīts šīs direktīvas VII pielikumā;

n)	“unikālais ziedojuma numurs” ir unikālais numurs, kas piešķirts konkrētam audu un šūnu ziedojumam saskaņā ar sistēmu, kas katrā dalībvalstī ieviesta šādu numuru piešķiršanai, kā turpmāk norādīts šīs direktīvas VII pielikumā;

o)	“produkta identifikācijas sekvence” ir vienotā Eiropas koda otrā daļa, kas sastāv no produkta koda, sadalījuma numura un derīguma termiņa;

“produkta kods” ir identifikators noteikta veida attiecīgiem audiem un šūnām. Produkta kods sastāv no produktu kodēšanas sistēmas identifikatora, kas norāda, kādu kodēšanas sistēmu ir izmantojis audu centrs (ar “E” apzīmē EUTC, ar “A” – ISBT128, ar “B” – Eurocode), un audu un šūnu produkta numura, kas paredzēts konkrētajam produkta veidam attiecīgajā kodēšanas sistēmā, kā turpmāk noteikts šīs direktīvas VII pielikumā;

q)	“sadalījuma numurs” ir numurs, kas nošķir un ar unikālu kodu identificē audus un šūnas, kam ir vienāds unikālais ziedojuma numurs un produkta kods un kam ir viens un tas pats izcelsmes audu centrs, kā turpmāk noteikts šīs direktīvas VII pielikumā;

r)	“derīguma termiņš” ir datums, līdz kuram var izmantot audus un šūnas, kā turpmāk noteikts šīs direktīvas VII pielikumā;

s)	“ES kodēšanas platforma” ir IT platforma, ko uztur Komisija un kas sastāv no ES audu centru datubāzes un ES audu un šūnu produktu datubāzes;

t)	“ES audu centru datubāze” ir reģistrs, kurā ir iekļauti visi audu centri, ko dalībvalsts kompetentā iestāde vai iestādes ir pilnvarojušas, licencējušas, iecēlušas vai akreditējušas, un kurā ir iekļauta informācija par šiem audu centriem, kā noteikts šīs direktīvas VIII pielikumā;

u)	“ES audu un šūnu produktu datubāze” ir reģistrs, kurā iekļauti visu veidu Savienības apritē esošie audi un šūnas un to attiecīgo produktu kodi, kuri piešķirti atbilstīgi kādai no trīs atļautajām kodēšanas sistēmām (EUTC, ISBT128 un Eurocode);

v)	“EUTC” ir audiem un šūnām paredzēta Savienības izveidota produktu kodēšanas sistēma, kas sastāv no visu veidu Savienības apritē esošu audu un šūnu un to attiecīgo produktu kodu reģistra;

w)	“laists apritē” ir izplatīts izmantošanai cilvēkiem vai nodots citam operatoram, piemēram, tālākai apstrādei ar vai bez atdošanas atpakaļ;

“tajā pašā centrā” nozīmē, ka visi posmi no ieguves līdz izmantošanai cilvēkiem tiek īstenoti vienas un tās pašas atbildīgās personas pārraudzībā, izmantojot vienu un to pašu kvalitātes vadības sistēmu un izsekojamības sistēmu, vienā veselības aprūpes centrā, ko veido vismaz viens akreditēts, iecelts, pilnvarots vai licencēts audu centrs un organizācija, kas ir atbildīga par izmantošanu cilvēkiem tajā pašā vietā;

y)	“grupēšana” ir tādu audu vai šūnu fiziska saskare vai sajaukšana vienā tvertnē, kas iegūti no viena un tā paša donora vairāk nekā vienā reizē vai no diviem vai vairākiem donoriem.”

;

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Izsekojamība

1. Dalībvalstis nodrošina audu un šūnu izsekojamību, jo īpaši – izmantojot dokumentāciju un vienoto Eiropas kodu no ieguves līdz izmantošanai cilvēkiem vai iznīcināšanai un otrādi. Audi un šūnas, ko izmanto jaunieviestās terapijas zālēs, ir izsekojami saskaņā ar šo direktīvu vismaz līdz brīdim, kad tie tiek nodoti jaunieviestās terapijas zāļu ražotājam.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka audu centri un organizācijas, kas ir atbildīgas par izmantošanu cilvēkiem, saglabā VI pielikumā minētos datus vismaz 30 gadus, izmantojot atbilstošus un lasāmus datu nesējus.

3. Ja audus un šūnas no miruša donora iegūst personāls, kas veic audu un šūnu ieguvi divu vai vairāku audu centru labā, dalībvalstis nodrošina pienācīgu izsekojamības sistēmu, kas aptver ieguvi dažādos centros.”

;

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Eiropas kodēšanas sistēma

1. Neskarot šā panta 2. vai 3. punktu, ar vienoto Eiropas kodu apzīmē visus audus un šūnas, ko izplata izmantošanai cilvēkiem. Citās situācijās, kad audi un šūnas tiek laisti apritē, obligāti būtu jāizmanto ziedojuma identifikācijas sekvence, vismaz pavaddokumentos.

2. Panta 1. punktu nepiemēro:

a)	reproduktīvām šūnām, ko ziedo partneris;

b)	tādiem audiem un šūnām, kas izplatīti tieši, lai nekavējoties veiktu transplantāciju saņēmējam, kā minēts Direktīvas 2004/23/EK 6. panta 5. punktā;

c)	ārkārtas situācijā Savienībā importētajiem audiem un šūnām, ko tieši atļāvusi kompetentā iestāde vai iestādes, kā minēts Direktīvas 2004/23/EK 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

3. Dalībvalstis var arī piešķirt atbrīvojumus no šā panta 1. punktā paredzētās prasības attiecībā uz:

a)	audiem un šūnām, kas nav partnera ziedotas reproduktīvās šūnas, ja šie audi un šūnas paliek tajā pašā centrā;

b)	audiem un šūnām, kas importēti Savienībā, ja šie audi un šūnas paliek tajā pašā centrā no importēšanas līdz pat izmantošanai, ar nosacījumu, ka centrā atrodas audu centrs, kas ir akreditēts, iecelts, pilnvarots vai licencēts attiecībā uz importēšanas darbību veikšanu.”

;

iekļauj šādus pantus:

“10.a pants

Eiropas vienotā koda formāts

1. Vienotais Eiropas kods, kas minēts 10. panta 1. punktā, atbilst šajā pantā un VII pielikumā noteiktajām specifikācijām.

2. Vienotais Eiropas kods ir sagatavots ar acīm salasāmā formātā, un pirms tā lieto akronīmu SEC. Ir pieļaujama arī citu marķēšanas un izsekojamības sistēmu paralēla lietošana.

3. Vienoto Eiropas kodu drukā šādi: ziedojuma identifikācijas sekvence un produkta identifikācijas sekvence, ko atdala ar atstarpi, vai divās secīgās rindās.

10.b pants

Prasības, kas attiecas uz vienotā Eiropas koda izmantošanu

1. Dalībvalstis nodrošina, lai audu centri, tostarp importētāji audu centri, kas definēti Komisijas Direktīvā (ES) 2015/566 (*1), ievērotu šādas minimālās prasības:

a)	vēlākais pirms izplatīšanas izmantošanai cilvēkiem vienoto Eiropas kodu piešķirt visiem audiem un šūnām, attiecībā uz kuriem ir jāizmanto šis kods;

piešķirt ziedojuma identifikācijas sekvenci pēc audu un šūnu ieguves vai tad, kad tie tiek saņemti no ieguves organizācijas vai audus un šūnas ir importējis trešās valsts piegādātājs. Ziedojuma identifikācijas sekvence ietver:

1)	audiem un šūnām piešķirto ES audu centra kodu, kas noteikts ES audu centru datubāzē;

audu centra piešķirto unikālo ziedojuma numuru, ja vien šādu numuru nepiešķir centralizēti valsts līmenī vai ja vien tas nav vispārēji unikāls numurs, ko izmanto ISBT128 kodēšanas sistēmā. Ja tas ir atļauts, audu un šūnu grupēšanas gadījumā galaproduktam piešķir jaunu ziedojuma identifikācijas numuru; audu centrs, kurā tiek veikta grupēšana, nodrošina katra atsevišķa ziedojuma izsekojamību;

c)	nemainīt ziedojuma identifikācijas sekvenci pēc tam, kad tā ir noteikta apritē laistajiem audiem un šūnām, ja vien tas nav nepieciešams kodēšanas kļūdas labošanai; jebkuram labojumam jābūt pienācīgi dokumentētam;

d)	vēlākais pirms izplatīšanas izmantošanai cilvēkiem izmantot vienu no atļautajām produktu kodēšanas sistēmām un attiecīgos audu un šūnu produkta numurus, kas iekļauti ES audu un šūnu produktu datubāzē;

e)	izmantot atbilstošu sadalījuma numuru un derīguma termiņu. Audiem un šūnām, kam derīguma termiņš nav noteikts, tas būs 00000000, ko nosaka vēlākais pirms izplatīšanas izmantošanai cilvēkiem;

vēlākais pirms izplatīšanas izmantošanai cilvēkiem vienoto Eiropas kodu, kam jābūt neizdzēšamam un noturīgam, norādīt uz attiecīgā produkta etiķetes un minēt šo kodu attiecīgajos pavaddokumentos. Šo uzdevumu audu centrs var uzticēt trešai pusei vai trešām pusēm, ja audu centrs nodrošina atbilstību šai direktīvai, jo īpaši saistībā ar koda unikalitāti. Ja vienoto Eiropas kodu nav iespējams norādīt uz etiķetes tās izmēra dēļ, visos attiecīgajos pavaddokumentos šim kodam jābūt nepārprotami saistītam ar audiem un šūnām, uz kuru iepakojuma ir izmantota šāda etiķete;

ziņot kompetentajai iestādei vai iestādēm, ja:

1)	informācija, kas iekļauta ES audu centru datubāzē, ir jāatjaunina vai jālabo;

2)	ES audu un šūnu produktu datubāze ir jāatjaunina;

3)	audu centrs konstatē būtisku neatbilstību attiecībā uz vienotā Eiropas koda izmantošanas prasībām attiecībā uz audiem un šūnām, kas saņemti no citiem ES audu centriem;

h)	veikt nepieciešamos pasākumus gadījumā, ja uz etiķetes vienotais Eiropas kods norādīts nepareizi.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai visas kompetentās iestādes ievērotu šādas minimālās prasības:

nodrošināt audu centra unikālā numura piešķiršanu visiem attiecīgajā dalībvalstī akreditētajiem, ieceltajiem, pilnvarotajiem vai licencētajiem audu centriem. Ja audu centram ir dažādas atrašanās vietas, bet ir viena unikālo ziedojuma numuru piešķiršanas sistēma, to var uzskatīt par vienu un to pašu audu centru. Ja audu centrs izmanto divas vai vairākas sistēmas unikālo ziedojuma numuru piešķiršanai, šādai struktūrvienībai piešķir atsevišķus audu centru numurus, kas atbilst izmantoto piešķiršanas sistēmu skaitam;

izlemt, kuru sistēmu vai sistēmas izmantot unikālo ziedojuma numuru piešķiršanai attiecīgajās dalībvalstīs. Atļautās piešķiršanas sistēmas ietver valsts sistēmas, ar kurām tiek īstenota valsts līmenī unikālā ziedojuma numura centralizēta piešķiršana, vai sistēmas, saskaņā ar kurām katram audu centram jāpiešķir unikāls ziedojuma numurs, vai starptautiskas sistēmas, kurās tiek piešķirti vispārēji unikāli ziedojuma numuri, kas ir saderīgi ar vienoto Eiropas kodu;

c)	uzraudzīt un nodrošināt, lai dalībvalstī pilnībā tiktu īstenots vienotais Eiropas kods;

nodrošināt to audu centru datu validāciju, kuri par attiecīgo dalībvalsti iekļauti ES audu centru datubāzē, un bez liekas kavēšanās atjaunināt šo datubāzi, jo īpaši šādos gadījumos:

1)	ja pilnvarots, iecelts, akreditēts vai licencēts jauns audu centrs;

2)	ja veiktas izmaiņas audu centra informācijā vai tas nav pareizi reģistrēts ES audu centru datubāzē;

ja mainās ar akreditēšanu, iecelšanu, pilnvarošanu vai licencēšanu saistītā audu centra detalizētā informācija, kas norādīta šīs direktīvas VIII pielikumā, tostarp attiecībā uz:

—	akreditēšanu, iecelšanu, pilnvarošanu vai licencēšanu saistībā ar jauna veida audiem vai šūnām,

—	akreditēšanu, iecelšanu, pilnvarošanu vai licencēšanu saistībā ar jaunu paredzētu darbību,

—	detalizētu informāciju par jebkuriem nosacījumiem un/vai atbrīvojumiem, kas papildina pilnvarojumu,

—	konkrētas akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas pilnīgu vai daļēju apturēšanu saistībā ar noteiktu darbību vai audu vai šūnu veidu,

—	audu centra akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas pilnīgu vai daļēju atsaukšanu,

—	situācijām, kad audu centrs brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbības, attiecībā uz kurām tas ir pilnvarots, akreditēts, iecelts vai licencēts.

“Bez liekas kavēšanās” nozīmē ne vēlāk kā desmit darbdienas pēc jebkādām izmaiņām, kas būtiski ietekmē attiecīgo audu centru pilnvarošanu, akreditēšanu, iecelšanu vai licencēšanu.

Ja divas vai vairākas kompetentās iestādes ir pilnvarojušas audu centru attiecībā uz dažāda veida audiem vai šūnām vai dažādām darbībām, katra kompetentā iestāde atjaunina informāciju saistībā ar šīm darbībām, par kurām tā ir atbildīga;

e)	brīdināt citas dalībvalsts kompetentās iestādes, ja tās konstatējušas, ka attiecībā uz citu dalībvalsti ES audu centru datubāzē publicēta nepareiza informācija vai attiecībā uz citu dalībvalsti pamanījušas būtisku neatbilstību saistībā ar vienotā Eiropas koda izmantošanas noteikumiem;

f)	brīdināt Komisiju un citas kompetentās iestādes, ja attiecīgās dalībvalstis uzskata, ka ES audu un šūnu produktu datubāze ir jāatjaunina.

3. Vienotā Eiropas koda izmantošana neizslēdz citu kodu papildu izmantošanu saskaņā ar dalībvalstu prasībām.

10.c pants

Eiropas kodēšanas sistēmas pieejamība un uzturēšana

1. Komisija izmitina un uztur IT platformu (“ES kodēšanas platforma”), kuru veido:

a)	ES audu centru datubāze;

b)	ES audu un šūnu produktu datubāze.

2. Komisija nodrošina, ka informācija, kas iekļauta ES kodēšanas platformā, ir publiski pieejama jau pirms 2016. gada 29. oktobra.

3. Vajadzības gadījumā Komisija atjaunina EUTC un nodrošina ES audu un šūnu produktu datubāzes vispārēju atjaunināšanu. Komisija uzskata, ka jābūt noslēgtiem nolīgumiem ar ISBT128 un Eurocode pārvaldošām organizācijām, lai nodrošinātu, ka atjaunināti produktu kodi regulāri tiek nosūtīti Komisijai, kura tos iekļauj ES audu un šūnu produktu datubāzē. Ja šādas organizācijas neievēro saprašanās memoranda noteikumus, Komisija var daļēji vai pilnībā apturēt savu attiecīgo produktu kodu turpmāku izmantošanu, pirms tam apsverot, kāds varētu būt attiecīgā veida produktu pietiekamais piegādes daudzums dalībvalstīs, tostarp pārejas periodā, un – izmantojot par cilvēku izcelsmes vielām atbildīgo kompetento iestāžu ekspertu grupu – apspriežoties ar dalībvalstu ekspertiem.

10.d pants

Pārejas periods

Attiecībā uz audiem un šūnām, kas uzglabāšanā atrodas jau 2016. gada 29. oktobrī, piemēro atbrīvojumu no pienākumiem izmantot vienoto Eiropas kodu ar nosacījumu, ka attiecīgie audi un šūnas ir laisti apritē Savienībā piecu gadu laikā pēc minētā datuma un ka ir nodrošināta pilnīga izsekojamība ar alternatīviem līdzekļiem. Attiecībā uz audiem un šūnām, kas paliek uzglabāšanā un kas tiek laisti apritē tikai pēc tam, kad ir beidzies šis piecu gadu periods, un attiecībā uz kuriem nav iespējams izmantot vienoto Eiropas kodu, jo īpaši tādēļ, ka audi un šūnas tiek uzglabātas dziļās sasaldēšanas režīmā, audu centri izmanto procedūras, kas piemērojamas produktiem ar nelielām etiķetēm, kā noteikts 10.b panta 1. punkta f) apakšpunktā.

(*1) Komisijas 2015. gada 8. aprīļa Direktīva (ES) 2015/566, ar ko īsteno Direktīvu 2004/23/EK attiecībā uz procedūrām, ar kurām pārbauda importētu audu un šūnu līdzvērtīgus kvalitātes un drošības standartus (OV L 93, 9.4.2015., 56. lpp.)” "

;

5)	pielikumus groza atbilstoši šīs direktīvas I pielikumam;

6)	pievienots jauns VIII pielikums, kura teksts ir izklāstīts šīs direktīvas II pielikumā.

2. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2016. gada 29. oktobrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. Tās piemēro attiecīgos tiesību aktus no 2017. gada 29. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 8. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(2) Komisijas 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/86/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (OV L 294, 25.10.2006., 32. lpp.).

I PIELIKUMS

Direktīvas 2006/86/EK pielikumus groza šādi:

direktīvas II pielikuma E daļu groza šādi:

1. punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g)	vienotais Eiropas kods, kas piemērojams audiem un šūnām, kurus izplata izmantošanai cilvēkiem, vai ziedojuma identifikācijas sekvence, ko piemēro audiem un šūnām, kas laisti apgrozībā, bet kas nav izplatīti izmantošanai cilvēkiem.”

;

b)	1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Ja d), e) un g) apakšpunktā minēto informāciju nav iespējams norādīt uz galvenās tvertnes etiķetes, tā jānorāda uz atsevišķas lapas, ko pievieno galvenajai tvertnei. Šo informācijas lapu iepako kopā ar galveno tvertni tā, lai tās būtu kopā.” ;

2. punktam pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j)	importētiem audiem un šūnām – ieguves valsts un eksportētāja valsts (ja atšķiras no ieguves valsts).”

;

direktīvas III un IV pielikumu aizstāj ar šādiem:

“III PIELIKUMS

PAZIŅOŠANA PAR NOPIETNĀM NEVĒLAMĀM BLAKNĒM

A DAĻA

Ātra paziņošana par iespējamām nopietnām nevēlamām blaknēm

Audu centrs

ES audu centra kods (ja piemērojams)

Ziņojuma identifikācija

Ziņojuma datums (gads/mēnesis/diena)

Skartā persona (saņēmējs vai donors)

Ieguves vai izmantošanas cilvēkiem datums un vieta (gads/mēnesis/diena)

Unikālais ziedojuma identifikācijas numurs

Iespējamās nopietnās nevēlamās blaknes datums (gads/mēnesis/diena)

To audu un šūnu veids, kas saistīti ar iespējamo nopietno nevēlamo blakni

To audu vai šūnu vienotais Eiropas kods, kas saistīti ar iespējamo nopietno nevēlamo blakni (ja piemērojams)

Iespējamās(-o) nopietnās(-o) nevēlamās(-o) blaknes(-ņu) veids

B DAĻA

Nopietnas nevēlamas blaknes izmeklēšanas slēdziens

Audu centrs

ES audu centra kods (ja piemērojams)

Ziņojuma identifikācija

Apstiprinājuma datums (gads/mēnesis/diena)

Nopietnas nevēlamas blaknes datums (gads/mēnesis/diena)

Unikālais ziedojuma identifikācijas numurs

Nopietnas nevēlamas blaknes apstiprinājums (jā/nē)

To audu vai šūnu vienotais Eiropas kods, kas saistīti ar apstiprināto nopietno nevēlamo blakni (ja piemērojams)

Nopietnas nevēlamas blaknes veida maiņa (jā/nē). Ja JĀ, precizēt.

Klīniskais rezultāts (ja zināms)

—	Pilnīga atveseļošanās

—	Nenozīmīgas komplikācijas

—	Nopietnas komplikācijas

—

Nāve

Izmeklēšanas rezultāts un galīgais slēdziens

Preventīvu un korektīvu pasākumu ieteikumi

“IV PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR NOPIETNIEM NEVĒLAMIEM NOTIKUMIEM

A DAĻA

Ātra paziņošana par iespējamiem nopietniem nevēlamiem notikumiem

Audu centrs
ES audu centra kods (ja piemērojams)
Ziņojuma identifikācija
Ziņojuma datums (gads/mēnesis/diena)
Nopietna nevēlama notikuma datums (gads/mēnesis/diena)
Nopietns nevēlams notikums, kas ietekmē audu un šūnu kvalitāti un drošumu, radies šādos posmos pieļauto nepilnību dēļ:	Specifikācija
	Šūnu un audu defekts	Aprīkojuma atteice	Personas izdarīta kļūda	Cita (precizēt)
Ieguve
Testēšana
Transportēšana
Apstrāde
Glabāšana
Izplatīšana
Materiāli
Citi (norādīt)

B DAĻA

Nopietnu nevēlamu notikumu izmeklēšanas slēdziens

Audu centrs

ES audu centra kods (ja piemērojams)

Ziņojuma identifikācija

Apstiprinājuma datums (gads/mēnesis/diena)

Nopietna nevēlama notikuma datums (gads/mēnesis/diena)

Sākotnējā cēloņa analīze (sīkāka informācija)

Veiktie korektīvie pasākumi (sīkāka informācija)

”

direktīvas VI un VII pielikumu aizstāj ar šādiem:

“VI PIELIKUMS

Obligātie dati, kas jāuzglabā saskaņā ar 9. panta 2. punktu

A. AUDU CENTRIEM

Donora identifikācija

Ziedojuma identifikācija, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

—	ieguves organizācijas vai audu centra identifikācija (tostarp kontaktinformācija)

—	unikālais ziedojuma numurs

—	ieguves datums

—	ieguves vieta

—	ziedojuma veids (piem., viens vai daudzu audu, autologs vai allogēns, no dzīva vai miruša donora)

Produkta identifikācija, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

—	audu centra identifikācija

—	audu un šūnu/produkta veids (pamata nomenklatūra)

—	fonda numurs (grupēšanas gadījumā)

—	sadalījuma numurs (ja tāds ir)

—	derīguma termiņš (ja tāds ir)

—	audu/šūnu statuss (piem., karantīnā, izmantojami utt.)

—	produktu apraksts un izcelsme, piemērotie apstrādes posmi, materiāli un piedevas, kas nonāk saskarē ar audiem un šūnām un ietekmē to kvalitāti un/vai drošību

—	struktūras, kas izdod pēdējo marķējumu, identifikācija

Vienotais Eiropas kods (ja tāds ir)

Izmantošanas cilvēkiem identifikācija, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

—	izplatīšanas/iznīcināšanas datums

—	klīniskā vai gala lietotāja/struktūras identifikācija

B. ORGANIZĀCIJĀM, KAS IR ATBILDĪGAS PAR IZMANTOŠANU CILVĒKIEM

Piegādātāja audu centra identifikācija

Klīniskā vai gala lietotāja/struktūras identifikācija

Audu un šūnu veids

Produkta identifikācija

Saņēmēja identifikācija

Izmantošanas datums

Vienotais Eiropas kods (ja tāds ir)

“VII PIELIKUMS

VIENOTĀ EIROPAS KODA STRUKTŪRA

ZIEDOJUMA IDENTIFIKĀCIJAS SEKVENCE			PRODUKTA IDENTIFIKĀCIJAS SEKVENCE
ES audu centra kods		UNIKĀLAIS ZIEDOJUMA NUMURS	PRODUKTA KODS		SADALĪJUMA NUMURS	DERĪGUMA TERMIŅŠ (GGGGMMDD)
ISO valsts kods	Audu centra numurs		Produktu kodēšanas sistēmas identifikators	Produkta numurs
2 burti	6 burtciparu zīmes	13 burtciparu zīmes	1 burts	7 burtciparu zīmes	3 burtciparu zīmes	8 cipari

”

II PIELIKUMS

“VIII PIELIKUMS

Dati, kas jāreģistrē es audu centru datubāzē

A. Informācija par audu centru

Audu centra nosaukums

Audu centra valsts vai starptautiskais kods

Tās organizācijas nosaukums, kurā audu centrs atrodas (attiecīgā gadījumā)

Audu centra adrese

Publicējama kontaktinformācija: funkcionālā e-pasta adrese, tālrunis un fakss

B. Informācija par audu centra pilnvarojumu, akreditāciju, iecelšanu vai licenci

Tās kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukums, kuras pilnvarojušas, akreditējušas, iecēlušas vai licencējušas audu centru

Valsts kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukums, kas atbild par ES audu centru datubāzes uzturēšanu

Pilnvarojuma, akreditācijas, iecelšanas vai licences turētāja nosaukums (attiecīgā gadījumā)

Audi un šūnas, attiecībā uz kuriem audu centrs ir pilnvarots, akreditēts, iecelts vai licencēts

Faktiski veiktās darbības, kurām audu centrs ir pilnvarots, akreditēts, iecelts vai licencēts

Pilnvarojuma, akreditācijas, iecelšanas vai licences statuss (pilnvara piešķirta, apturēta, atcelta (daļēji vai pilnībā), brīvprātīga darbības izbeigšana)

Detalizēta informācija par jebkuriem nosacījumiem un atbrīvojumiem, kas papildina pilnvarošanu (attiecīgā gadījumā)”

9.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/56

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/566

(2015. gada 8. aprīlis),

ar ko īsteno Direktīvu 2004/23/EK attiecībā uz procedūrām, ar kurām pārbauda importētu audu un šūnu līdzvērtīgus kvalitātes un drošības standartus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2004/23/EK nosaka kvalitātes un drošības standartus tādu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai, ko paredzēts izmantot cilvēkiem, un tādu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai, kas iekļautas ražotos produktos, ko paredzēts izmantot cilvēkiem, ja uz šiem produktiem neattiecas citi Savienības tiesību akti, un šo standartu mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni Savienībā.

(2)

Visā pasaulē aizvien vairāk veic audu un šūnu apmaiņu, un tāpēc Direktīva 2004/23/EK nosaka, ka audu un šūnu imports jāveic audu centriem, ko šim nolūkam akreditējušas, iecēlušas, pilnvarojušas vai licencējušas dalībvalstis. Izņēmumi no šīs prasības ir noteikti Direktīvas 2004/23/EK 9. panta 3. punktā, kas ļauj kompetentajām iestādēm tieši atļaut īpašu audu un šūnu importu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Direktīvas 2006/17/EK (2) 6. pantā, vai ārkārtas situācijā. Šos izņēmumus regulāri, bet ne tikai, izmanto, lai atļautu importēt hematopoētiskās cilmes šūnas no kaula smadzenēm, perifērajām asinīm vai nabassaites asinīm, ko izmanto vairāku dzīvību apdraudošu stāvokļu ārstēšanai.

(3)

Turklāt Direktīvā 2004/23/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm un importētājiem audu centriem jānodrošina, ka audu un šūnu imports atbilst kvalitātes un drošības standartiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri paredzēti Direktīvā 2004/23/EK, un aicina izveidot procedūras, lai pārbaudītu audu un šūnu importa kvalitātes un drošības standartu līdzvērtību. Minētās procedūras būtu jānosaka šajā direktīvā, neskarot Savienības tiesību aktus par muitu.

(4)

Jo īpaši ir lietderīgi izveidot atļauju piešķiršanas un pārbaužu shēmas, kurās atspoguļots ieviestais pārbaužu process attiecībā uz Savienībā veiktajām darbībām, kas saistītas ar audiem un šūnām. Turklāt ir lietderīgi paredzēt procedūras, kas jāievēro importētājiem audu centriem attiecībās ar trešo valstu piegādātājiem.

(5)

Izņemot importu, ko tieši atļāvušas kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2004/23/EK 9. panta 3. punktu, visu audu un šūnu importu no trešām valstīm jāveic importētājiem audu centriem. Ja kompetentās iestādes tieši atļauj importu saskaņā ar Direktīvas 2004/23/EK 9. panta 3. punktu, šīs kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka šāds imports atbilst kvalitātes un drošības standartiem, kas ir līdzvērtīgi minētajā direktīvā paredzētajiem.

(6)

Parasti audu un šūnu imports būtu jāveic audu bankām vai slimnīcu struktūrvienībām, kas ir akreditētas, ieceltas, pilnvarotas vai licencētas kā importētāji audu centri, lai tie varētu veikt ar importu saistītās darbības. Audu bankas vai slimnīcu struktūrvienības būtu jāuzskata par importētājiem audu centriem, ja tās ir noslēgušas līgumisku vienošanos ar trešās valsts piegādātāju audu un šūnu importam. Ja organizācija, kas piedāvā starpniecības pakalpojumus, ir noslēgusi līgumisku vienošanos ar trešās valsts piegādātāju, lai veicinātu audu un šūnu importu, bet ne par importu kā tādu, tā nebūtu jāuzskata par importētāju audu centru. Dalībvalstis var reglamentēt šādus pakalpojumus ārpus šīs direktīvas darbības jomas.

(7)

Ja citas iestādes, piemēram, organizācijas, kas ir atbildīgas par izmantošanu cilvēkiem, jaunieviestās terapijas zāļu ražotāji, klīniskās prakses speciālisti vai privātpersonas ir noslēgušas līgumisku vienošanos ar trešās valsts piegādātāju par audu un šūnu importu, tās būtu jāuzskata par importētājiem audu centriem. Tiem jāatbilst šīs direktīvas prasībām, kā arī visiem attiecīgajiem Direktīvas 2004/23/EK noteikumiem, un to attiecīgajām kompetentajām iestādēm tie jāakreditē, jāieceļ, jāpilnvaro vai jālicencē kā importētāji audu centri importa darbību veikšanai. Ja pēc importa šie centri arī apņemas veikt importēto audu un šūnu testēšanu, apstrādi, konservāciju, uzglabāšanu vai izplatīšanu, attiecīgajām kompetentajām iestādēm tie arī jāakreditē, jāieceļ, jāpilnvaro vai jālicencē šo darbību veikšanai, un tiem jāatbilst Direktīvas 2004/23/EK prasībām. Vai arī audus un šūnas, kuru izcelsme ir trešās valstīs, tie var iegūt no audu bankām vai slimnīcu struktūrvienībām, kas atrodas Savienībā un kuras kā importētājus audu centrus ir akreditējušas, iecēlušas, pilnvarojušas vai licencējušas attiecīgās kompetentās iestādes.

(8)	Ja importētājus audu centrus akreditē, ieceļ, pilnvaro vai licencē kā audu centrus tādām darbībām, ko tie veic Savienībā, dalībvalstis var pielāgot savas atļauju izdošanas, pārbaudes un ziņošanas procedūras, ja tiek ievērotas šajā direktīvā paredzētās procedūras.

(9)	Lai atvieglotu importēto audu un šūnu izplatīšanu Savienībā, tostarp ja pēc būtības tā ir pārrobežu izplatīšana, kompetentajai iestādei vai iestādēm būtu jāizdod sertifikāts, kas apliecina importētāja audu centra akreditāciju, iecelšanu, pilnvarošanu vai licencēšanu.

(10)

Pārbaudes pasākumiem ir liela nozīme, pārbaudot importēto audu un šūnu līdzvērtīgumu kvalitātes un drošuma standartiem, kas noteikti Direktīvā 2004/23/EK. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgā gadījumā arī pārbaudīt trešo valstu piegādātājus un sadarboties ar citām dalībvalstīm, kurās varētu tikt izplatīti importētie audi un šūnas. Dalībvalstis, kurās atrodas importētāji audu centri, ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par piemērotākajiem pasākumiem, kas būtu jāveic, un lēmumiem par to, vai ir vajadzīgas trešo valstu piegādātāju pārbaudes uz vietas.

(11)	Kompetento iestāžu darbības rokasgrāmatas par pārbaudēm ir atjauninātas, lai ņemtu vērā importētāju audu centru un to trešo valstu piegādātāju pārbaudes, un dalībvalstīm, veicot šādus pārbaudes pasākumus, tās ir pieejamas kā vadlīnijas.

(12)

Importētājiem audu centriem būtu jāpārbauda, vai to audu un šūnu, ko tie importē Savienībā, kvalitātes un drošības standarti ir līdzvērtīgi Direktīvā 2004/23/EK noteiktajiem kvalitātes un drošības standartiem. Lai garantētu, ka šādas pārbaudes tiek veiktas, ir nepieciešami tādi pamatelementi kā rakstiskas vienošanās ar trešo valstu piegādātājiem un dokumenti, kas jāsniedz un jādara pieejami kompetentajām iestādēm, tādējādi jo īpaši nodrošinot izsekojamību līdz donoram un brīvprātīgas un bezmaksas ziedošanas principa ievērošanu saskaņā ar Direktīvu 2004/23/EK. Importētāji audu centri arī tiek aicināti šī pārbaudes procesa ietvaros pārbaudīt savus trešo valstu piegādātājus.

(13)

Importētājiem audu centriem būtu jānodrošina, ka importētajiem audiem un šūnām piemēro vienoto Eiropas kodu saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2006/86/EK (3), un tie vai nu veic šo pienākumu paši, vai deleģē to trešo valstu piegādātājiem kā daļu no rakstiskās vienošanās nosacījumiem ar šiem piegādātājiem.

(14)

Dalībvalstīm vajadzētu būtu tiesīgām šajā direktīvā noteiktās prasības par dokumentiem un rakstisko vienošanos nepiemērot vienreizējam importam. Tomēr šāds vienreizējs imports būtu jāveic akreditētiem, ieceltiem, pilnvarotiem vai licencētiem importētājiem audu centriem, un šādam importam principā nevajadzētu notikt regulāri vai atkārtoti no viena un tā paša trešās valsts piegādātāja. Šādi atbrīvojumi būtu jāizmanto tikai situācijās, ja personai vai personām ir vai ir bijuši audi un šūnas, kas tiek glabāti trešā valstī to turpmākai izmantošanai, jo īpaši partnera reproduktīvo šūnu ziedojumu, autologu ziedojumu gadījumos vai tuviem radiniekiem paredzētu ziedojumu gadījumos, un ja pēc tam šī persona vēlas savā vārdā šos audus vai šūnas importēt Savienībā. Šādu īpaša veida audu vai šūnu importu parasti nebūtu jāveic vairāk kā vienu reizi katram attiecīgajam saņēmējam un tas nedrīkstētu ietvert audus un šūnas, kas paredzētas trešām pusēm.

(15)	Ja ir izpildīti Līguma noteikumi, šī direktīva neliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus pasākumus attiecībā uz audu un šūnu importu, jo īpaši lai nodrošinātu, ka tiek ievērots brīvprātīgas un bezmaksas ziedošanas princips.

(16)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi atbilst ar Direktīvas 2004/23/EK 29. panta 3. punktu izveidotās Audu un šūnu regulatīvās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro, importējot Savienībā:

a)	cilvēka audus un šūnas, ko paredzēts izmantot cilvēkiem; un

b)	no cilvēka audiem un šūnām ražotus produktus, ko paredzēts izmantot cilvēkiem, ja uz šiem produktiem neattiecas citi Savienības tiesību akti.

2. Ja importējamos cilvēka audus un šūnas ir paredzēts izmantot tikai ražotos produktos, uz kuriem attiecas citi Savienības tiesību akti, šo direktīvu piemēro vienīgi ziedošanai, ieguvei un testēšanai, kas notiek ārpus Savienības, kā arī lai palīdzētu nodrošināt izsekojamību no donora līdz saņēmējam un otrādi.

3. Šo direktīvu nepiemēro:

a)	Direktīvas 2004/23/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajam audu un šūnu importam, ko tieši atļauj kompetentā iestāde vai iestādes;

b)	Direktīvas 2004/23/EK 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajam audu un šūnu importam, ko tieši atļauj ārkārtas situācijā;

c)	asinīm un asins komponentiem, kā noteikts Direktīvā 2002/98/EK;

d)	orgāniem vai orgānu daļām, kā noteikts Direktīvā 2004/23/EK.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“ārkārtas situācija” ir jebkura neparedzēta situācija, kurā nav citu praktisku risinājumu kā vien steidzami Savienībā importēt audus un šūnas no trešās valsts, lai tos nekavējoties izmantotu zināmam saņēmējam vai zināmiem saņēmējiem, kuru veselība būtu nopietni apdraudēta, ja šāds imports netiktu veikts;

b)	“importētājs audu centrs” ir audu banka vai slimnīcas struktūrvienība, vai cita struktūra, kura izveidota Savienībā un kura noslēgusi līgumisku vienošanos ar trešās valsts piegādātāju par tādu audu un šūnu importu Savienībā, kuru izcelsme ir trešā valstī un ko paredzēts izmantot cilvēkiem;

“vienreizējs imports” ir tādu konkrēta veida audu vai šūnu imports, kas paredzētas tāda iecerētā saņēmēja vai saņēmēju personīgai izmantošanai, kuri jau pirms importēšanas ir zināmi importētājam audu centram un trešās valsts piegādātājam. Šādu konkrēta veida audu vai šūnu importu parasti neveic vairāk kā vienu reizi katram attiecīgajam saņēmējam. Regulāru vai atkārtotu importu no viena un tā paša trešās valsts piegādātāja neuzskata par “vienreizēju importu”;

“trešās valsts piegādātājs” ir audu centrs vai cita struktūra, kas reģistrēta trešā valstī un kas ir atbildīga par tādu audu un šūnu eksportu uz Savienību, kuras tas piegādā importētājam audu centram. Trešās valsts piegādātājs var veikt vienu vai vairākas darbības ārpus Savienības, kas saistītas ar Savienībā importētu audu un šūnu ziedošanu, ieguvi, testēšanu, apstrādi, konservāciju, uzglabāšanu vai izplatīšanu.

II NODAĻA

DALĪBVALSTU IESTĀŽU PIENĀKUMI

3. pants

Importētāju audu centru akreditēšana, iecelšana, pilnvarošana vai licencēšana

1. Neskarot 1. panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, lai audu un šūnu importu no trešām valstīm veic importētāji audu centri, kurus šo darbību veikšanai akreditējusi, iecēlusi, pilnvarojusi vai licencējusi kompetentā iestāde vai iestādes.

2. Pēc tam, kad kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas šīs direktīvas I pielikumā noteikto informāciju un pārbaudījušas, vai importētājs audu centrs atbilst šīs direktīvas prasībām, tās akreditē, ieceļ, pilnvaro vai licencē importētāju audu centru audu un šūnu importam un norāda visus piemērojamos nosacījumus, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz importējamo audu un šūnu veidu vai trešo valstu piegādātājiem, kas jāizmanto. Kompetentā iestāde vai iestādes šīs direktīvas II pielikumā norādīto sertifikātu izdod akreditētam, ieceltam, pilnvarotam vai licencētam importētājam audu centram.

3. Importētājs audu centrs nedrīkst veikt būtiskas izmaiņas importēšanas darbībās bez iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma no kompetentās iestādes vai iestādēm. Jo īpaši jebkuras izmaiņas attiecībā uz importēto audu un šūnu veidu, uz darbībām, kas veiktas trešās valstīs un kas var ietekmēt importēto audu un šūnu kvalitāti un drošību, vai izmantotajiem trešo valstu piegādātājiem, uzskata par būtiskām izmaiņām. Ja importētājs audu centrs veic vienreizēju audu vai šūnu importu no trešās valsts piegādātāja, uz kuru neattiecas spēkā esošā akreditācija, iecelšana, pilnvarojums vai licence, šādu importu neuzskata par būtiskām izmaiņām, ja importētājam audu centram ir atļauts importēt tāda paša veida audus vai šūnas no cita trešās valsts piegādātāja vai piegādātājiem.

4. Kompetentā iestāde vai iestādes drīkst daļēji vai pilnībā apturēt vai atcelt importētāja audu centra akreditāciju, iecelšanu, pilnvarojumu vai licenci, jo īpaši japārbaudes vai kontroles pasākumi liecina, ka attiecīgais centrs vairs neatbilst šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Pārbaudes un citi kontroles pasākumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde vai iestādes organizē importētāju audu centru un vajadzības gadījumā to trešo valstu piegādātāju pārbaudes un citus kontroles pasākumus, un pārliecinās, vai importētāji audu centri veic atbilstošas kontroles, lai nodrošinātu, ka importējamo audu un šūnu kvalitātes un drošības standarti ir līdzvērtīgi standartiem, kas noteikti Direktīvā 2004/23/EK. Importētāja audu centra pārbaužu starplaiks nepārsniedz divus gadus.

2. Šīs pārbaudes veic amatpersonas, kuras pārstāv kompetento iestādi vai iestādes un kuras:

a)	ir pilnvarotas pārbaudīt importētājus audu centrus un, vajadzības gadījumā, trešo valstu piegādātāju darbības;

b)	novērtē un pārbauda procedūras un darbības, ko veic importētājos audu centros un trešās valsts piegādātāju telpās un kas ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka importējamo audu un šūnu kvalitātes un drošības standarti ir līdzvērtīgi standartiem, kas noteikti Direktīvā 2004/23/EK;

c)	pārbauda visus dokumentus vai citus pierakstus, kas attiecas uz šo novērtēšanu un pārbaudi.

3. Dalībvalstis pēc pienācīgi pamatota citas dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par to pārbaužu un citu kontroles pasākumu rezultātiem, kas saistīti ar importētājiem audu centriem un trešo valstu piegādātājiem.

4. Dalībvalstis, kurās importētos audus un šūnas pēc tam izplata citās dalībvalstīs, pēc šo dalībvalstu pienācīgi pamatota pieprasījuma, apsver iespēju veikt pārbaudes vai citus kontroles pasākumus attiecībā uz importētājiem audu centriem un trešo valstu piegādātāju darbībām. Apspriedusies ar dalībvalsti, kura iesniedza šādu pieprasījumu, dalībvalsts, kurā atrodas importētājs audu centrs, pieņem lēmumu par piemērotiem pasākumiem.

5. Ja pārbaude uz vietas notiek pēc šāda pieprasījuma saņemšanas, tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai iestādes, kurā atrodas importētājs audu centrs, vienojas ar tās dalībvalsts kompetento iestādi vai iestādēm, kas iesniegusi šo pieprasījumu, par to, vai un kā dalībvalsts, kas iesniegusi šo pieprasījumu, piedalās pārbaudē. Galīgo lēmumu par šādu līdzdalību pieņem dalībvalsts, kurā atrodas importētājs audu centrs. Katru lēmumu atteikt šādu līdzdalību pamato dalībvalstij, kas iesniegusi pieprasījumu.

III NODAĻA

IMPORTĒTĀJU AUDU CENTRU PIENĀKUMI

5. pants

Pieteikumi importētāju audu centru akreditēšanai, iecelšanai, pilnvarošana vai licencēšanai

1. Pēc tam, kad importētāji audu centri ir veikuši pasākumus, lai nodrošinātu, ka audu un šūnu imports atbilst kvalitātes un drošības standartiem, kas ir līdzvērtīgi Direktīvā 2004/23/EK paredzētajiem, un ka importētos audus un šūnas var izsekot no donora līdz saņēmējam un otrādi, tie iesniedz pieteikumu, lai tos akreditētu, ieceltu, pilnvarotu vai licencētu kā importētājus audu centrus:

a)	sniedzot kompetentajai iestādei vai iestādēm vajadzīgo informāciju un dokumentāciju, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā;

b)	darot pieejamu un, ja to pieprasa kompetentā iestāde vai iestādes, iesniedzot dokumentāciju, kas minēta šīs direktīvas III pielikumā.

2. Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šīs direktīvas I pielikuma F daļā un III pielikumā noteiktās prasības par dokumentāciju vienreizējam importam, kas definēts šīs direktīvas 2. pantā, ja tām ir piemēroti valsts pasākumi, ar ko regulē šādu importu. Šie valsts pasākumi nodrošina:

a)	izsekojamību no donora līdz saņēmējam un otrādi; un

b)	to, ka importētos audus un šūnas neizmanto nevienam citam kā tikai paredzētajiem saņēmējiem.

6. pants

Atjaunināta informācija

1. Importētāji audu centri lūdz iepriekšēju rakstisku apstiprinājumu no kompetentās iestādes vai iestādēm par visām plānotajām būtiskajām izmaiņām importa darbībās un jo īpaši par būtiskām izmaiņām, kas aprakstītas 3. panta 3. punktā, un informē kompetento iestādi vai iestādes par savu lēmumu pilnībā vai daļēji pārtraukt importa darbības.

2. Importētāji audu centri nekavējoties informē kompetento iestādi vai iestādes par visiem iespējamajiem vai faktiskajiem nopietniem nevēlamiem notikumiem vai blaknēm, par kurām tiem paziņojuši trešo valstu piegādātāji un kas var ietekmēt to audu un šūnu kvalitāti un drošību, ko tie importē. Minētajos paziņojumos iekļauj informāciju, kas izklāstīta Direktīvas 2006/86/EK III un IV pielikumā.

3. Importētājs audu centrs nekavējoties informē kompetento iestādi vai iestādes par:

a)	trešās valsts piegādātāja audu un šūnu eksporta atļaujas daļēju vai pilnīgu atcelšanu vai apturēšanu; un

b)	jebkādu citu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz tās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu konstatēto neatbilstību, kurā atrodas trešās valsts piegādātājs, un kas varētu skart importēto audu un šūnu kvalitāti un drošību.

7. pants

Rakstiska vienošanās

1. Importētāji audu centri noslēdz rakstisku vienošanos ar trešo valstu piegādātājiem, ja ārpus Savienības veic kādu no darbībām saistībā ar audu un šūnu, ko paredzēts importēt uz Savienību, ziedošanu, ieguvi, testēšanu, apstrādi, konservāciju, uzglabāšanu vai eksportu uz Savienību.

Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo prasību vienreizējam importam, kas definēts šīs direktīvas 2. pantā, ja tām ir piemēroti valsts pasākumi, ar ko regulē šādu importu. Šie valsts pasākumi nodrošina:

a)	izsekojamību no donora līdz saņēmējam un otrādi; un

b)	to, ka importētos audus un šūnas neizmanto nevienam citam kā tikai paredzētajiem saņēmējiem.

2. Rakstiskā vienošanās starp importētāju audu centru un trešās valsts piegādātāju precizē kvalitātes un drošības prasības, kas jāizpilda, lai nodrošinātu, ka importējamo audu un šūnu kvalitātes un drošības standarti ir līdzvērtīgi standartiem, kas noteikti Direktīvā 2004/23/EK. Jo īpaši rakstiskā vienošanās ietver vismaz šīs direktīvas IV pielikumā noteikto informāciju.

3. Rakstiskā vienošanās nosaka kompetentās iestādes vai iestāžu tiesības pārbaudīt jebkura trešās valsts piegādātāja darbības, tostarp telpas, visā rakstiskās vienošanās darbības laikā un divus gadus pēc tās termiņa beigām.

4. Importētāji audu centri iesniedz kompetentajai iestādei vai iestādēm ar trešo valstu piegādātājiem noslēgtās rakstiskās vienošanās kopijas kā daļu no akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas pieteikuma.

8. pants

Importētāju audu centru reģistrs

1. Importētāji audu centri reģistrē savas darbības, tostarp importēto audu un šūnu veidu un daudzumu, kā arī to izcelsmi un galamērķi. Turklāt šajā reģistrā minēto informāciju norāda par jebkuru veikto vienreizējo importu. Direktīvas 2004/23/EK 10. panta 1. punktā minētajā gada pārskatā iekļauj informāciju par šīm darbībām.

2. Kompetentā iestāde vai iestādes iekļauj importētājus audu centrus publiski pieejamā audu centru reģistrā, kas paredzēts Direktīvas 2004/23/EK 10. panta 2. punktā.

3. Turklāt informāciju par importētāju audu centru akreditēšanu, iecelšanu, pilnvarošanu vai licencēšanu dara pieejamu, izmantojot reģistru tīklu, kas minēts Direktīvas 2004/23/EK 10. panta 3. punktā.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 29. oktobrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 29. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 8. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(2) Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīva 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai (OV L 38, 9.2.2006., 40. lpp.).

(3) Komisijas 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/86/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (OV L 294, 25.10.2006., 32. lpp.).

I PIELIKUMS

Minimālās prasības par informāciju un dokumentāciju, kas importētājiem audu centriem jāsniedz, pieprasot akreditāciju, iecelšanu, pilnvarošanu vai licencēšanu importa darbību veikšanai

Iesniedzot akreditācijas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas pieteikumu importa darbību veikšanai, importētājs audu centrs, kurš iesniedz pieteikumu, sniedz šādu jaunāko informāciju un dokumentāciju attiecībā uz F daļu, ja vien tā jau nav iesniegta kā daļa no iepriekšējiem audu centra vai importētāja audu centra akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas pieteikumiem.

A. Vispārīga informācija par importētāju audu centru (IAC)

1.	IAC nosaukums (uzņēmuma nosaukums).

2.	IAC adrese apmeklētājiem.

3.	IAC pasta adrese (ja atšķiras).

Pieteikuma iesniedzēja IAC statuss: jānorāda, vai šis ir pirmais IAC akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas pieteikums, vai, attiecīgā gadījumā, tas ir atjaunošanas pieteikums Ja pieteikuma iesniedzējs jau ir akreditēts, iecelts, pilnvarots vai licencēts kā audu centrs, jānorāda kods audu centru datubāzē.

5.	Tās struktūrvienības nosaukums, kura iesniedz pieteikumu (ja atšķiras no uzņēmuma nosaukuma).

6.	Pieteikuma iesniedzējas struktūrvienības adrese apmeklētājiem.

7.	Pieteikuma iesniedzējas struktūrvienības pasta adrese (ja atšķiras).

8.	Importa saņemšanas vietas nosaukums (ja atšķiras no uzņēmuma nosaukuma un pieteikuma iesniedzējas struktūrvienības nosaukuma).

9.	Saņemšanas vietas adrese apmeklētājiem.

10.	Saņemšanas vietas pasta adrese (ja atšķiras).

B. Ar pieteikumu saistītā kontaktinformācija

1.	Ar pieteikumu saistītās kontaktpersonas vārds.

2.	Tālruņa numurs.

3.	E-pasta adrese.

4.	Atbildīgās personas vārds (ja atšķiras no kontaktpersonas).

5.	Tālruņa numurs.

6.	E-pasta adrese.

7.	IAC tīmekļa vietne (ja tāda ir).

C. Informācija par importējamiem audiem un šūnām

1.	Importējamo audu un šūnu veidu saraksts, tostarp īpaša veida audu vai šūnu vienreizēju importu saraksts.

2.	Visu veidu importējamo audu un šūnu produkta nosaukums (ja iespējams, atbilstoši ES vispārīgajam sarakstam).

3.	Visu veidu importējamo audu un šūnu tirdzniecības nosaukums (ja atšķiras no produkta nosaukuma).

4.	Trešās valsts piegādātāja nosaukums katram audu un šūnu veidam, ko paredzēts importēt.

D. Darbību vieta

1.	Saraksts, kurā par katru audu vai šūnu veidu precizē, kuras ar ziedošanu, ieguvi, testēšanu, apstrādi, konservāciju vai uzglabāšanu saistītās darbības pirms importa veic trešās valsts piegādātājs.

2.	Saraksts, kurā par katru audu vai šūnu veidu precizē, kuras ar ziedošanu, ieguvi, testēšanu, apstrādi, konservāciju vai uzglabāšanu saistītās darbības pirms importa veic trešās valsts piegādātāja apakšuzņēmēji.

3.	Saraksts, kurā par katru audu vai šūnu veidu norādītas visas IAC darbības, kas veiktas pēc importa.

4.	Trešās valstis, kurās saistībā ar katru audu vai šūnu veidu tiek veiktas darbības pirms importa.

E. Informācija par trešo valstu piegādātājiem

1.	Trešās valsts piegādātāja(-u) nosaukums (uzņēmuma nosaukums).

2.	Kontaktpersonas vārds, uzvārds.

3.	Adrese apmeklētājiem.

4.	Pasta adrese (ja tā atšķiras).

5.	Tālruņa numurs ar starptautisko kodu.

6.	Ārkārtas tālruņa numurs (ja atšķiras).

7.	E-pasta adrese.

F. Pieteikumam pievienojamie dokumenti

1.	Ar trešās valsts piegādātāju(-iem) noslēgtās rakstiskās vienošanās kopija.

2.	Sīks apraksts par importēto audu un šūnu plūsmu no to ieguves līdz saņemšanai importētājā audu centrā.

Trešās valsts piegādātāja eksporta atļaujas kopija vai, ja īpaša eksporta atļauja nav izsniegta, attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu sertifikāts, kas audu un šūnu nozarē atļauj trešās valsts piegādātājam veikt darbības, tostarp eksportu. Šajā dokumentācijā arī norāda kontaktinformāciju par trešās valsts kompetento iestādi vai iestādēm. Trešajās valstīs, kurās šādi dokumenti nav pieejami, iesniedz citus dokumentu veidus, piemēram, trešās valsts piegādātāja revīzijas ziņojumus.

II PIELIKUMS

Akreditācijas, iecelšanas, pilnvarojuma vai licencēšanas sertifikāts, ko izsniedz kompetentā iestāde vai iestādes importētājiem audu centriem

Teksts attēlu

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Minimālās prasības attiecībā uz dokumentāciju, kas audu centriem, kuri vēlas importēt audus un šūnas no trešām valstīm, jāiesniedz kompetentajai iestādei vai iestādēm

Izņemot vienreizēju importu, kas definēts šīs direktīvas 2. pantā un kam nepiemēro šīs prasības attiecībā uz šo dokumentāciju, importētājs audu centrs, kurš iesniedz pieteikumu, pēc kompetentās iestādes vai iestāžu pieprasījuma sniedz šādus atjauninātus dokumentus par pieteikuma iesniedzēju un tā trešās valsts piegādātāju(-iem), ja vien jau šie dokumenti nav iesniegti kā daļa no iepriekšējiem audu centra vai importētāja audu centra akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas pieteikumiem.

A. Dokumentācija, kas saistīta ar importētāju audu centru

1.	Atbildīgās personas darba apraksts un detalizēta informācija par attiecīgo kvalifikāciju un apmācību rezultātiem, kā noteikts Direktīvā 2004/23/EK.

2.	Galvenās etiķetes kopija, iepakojuma etiķetes kopija, dokumentācija par ārējo iepakojumu un transportēšanas tvertni.

Saraksts ar attiecīgajām un jaunākajām darbības standartprocedūrām saistībā ar centra importa darbībām, tostarp darbības standartprocedūras vienotā Eiropas koda piemērošanai, importēto audu un šūnu saņemšanai un uzglabāšanai importētājā audu centrā, nevēlamu notikumu un blakņu pārvaldībai, atsaukumu un izsekojamības pārvaldībai no donora līdz saņēmējam.

B. Dokumentācija, kas saistīta ar trešās valsts piegādātāju vai piegādātājiem

1.	Sīks to kritēriju apraksts, kurus izmanto donora identifikācijai un novērtēšanai, informācija, ko sniedz donoram vai donora ģimenei, kā iegūta piekrišana no donora vai donora ģimenes un vai ziedošana ir vai nav brīvprātīga un bezmaksas.

2.	Sīka informācija par testēšanas centru(-iem), ko izmanto trešās valsts piegādātāji, un šo centru veiktie testi.

3.	Sīka informācija par metodēm, ko izmanto audu un šūnu apstrādes laikā, tostarp sīka informāciju par validāciju attiecībā uz būtisko apstrādes procedūru.

4.	Sīks apraksts par telpām, svarīgāko aprīkojumu un materiāliem, kā arī kvalitātes kontroles un vides kontroles kritēriji attiecībā uz katru darbību, ko veic trešās valsts piegādātājs.

5.	Sīka informācija par nosacījumiem attiecībā uz audu un šūnu izlaidi, ko veic trešās valsts piegādātājs vai piegādātāji.

6.	Informācija par trešo valstu piegādātāju izmantotajiem apakšuzņēmējiem (tostarp nosaukums, atrašanās vieta un veiktā darbība).

7.	Trešās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu veiktas trešās valsts piegādātāja pēdējās pārbaudes kopsavilkums, tostarp pārbaudes datums, pārbaudes veids un galvenie secinājumi.

8.	Importētāja audu centra vai tā vārdā veiktas trešās valsts piegādātāja pēdējās revīzijas kopsavilkums.

9.	Attiecīga valsts vai starptautiska akreditācija.

IV PIELIKUMS

Minimālās prasības par tādas rakstiskās vienošanās saturu, kas noslēgta starp importētājiem audu centriem un to trešo valstu piegādātājiem

Izņemot vienreizēju importu, kas definēts šīs direktīvas 2. pantā un kam nepiemēro šīs prasības, rakstiskā vienošanās starp importētāju audu centru un trešās valsts piegādātāju ietver vismaz šādus noteikumus:

Sīka informācija par importētāja audu centra specifikācijām, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievēroti kvalitātes un drošības standarti, kas noteikti Direktīvā 2004/23/EK, un par abu pušu uzdevumiem un pienākumiem, par kuriem noslēgta savstarpēja vienošanās, lai panāktu importēto audu un šūnu atbilstību līdzvērtīgiem kvalitātes un drošības standartiem.

2.	Klauzula, ar ko nodrošina, ka trešās valsts piegādātājs sniedz importētājam audu centram šīs direktīvas III pielikuma B daļā noteikto informāciju.

3.	Klauzula, ar ko nodrošina, ka trešās valsts piegādātājs informē importētāju audu centru par visiem iespējamajiem vai faktiskajiem nopietniem nevēlamiem notikumiem vai blaknēm, kas var ietekmēt to audu un šūnu kvalitāti un drošību, kurus importējis vai plāno importēt importētājs audu centrs.

Klauzula, ar ko nodrošina, ka trešās valsts piegādātājs informē importētāju audu centru par jebkādām būtiskām izmaiņām tā darbībās, tostarp par pilnīgu vai daļēju audu un šūnu eksporta atļaujas atcelšanu vai apturēšanu vai citiem šādiem trešās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu lēmumiem saistībā ar neatbilstību, kas var ietekmēt to audu un šūnu kvalitāti un drošību, kurus importējis vai plāno importēt importētājs audu centrs.

Klauzula, ar ko garantē kompetentās iestādes vai iestāžu tiesības pārbaudīt trešo valstu piegādātāju darbības, tostarp veikt pārbaudes uz vietas, ja tās to vēlas importētāja audu centra pārbaudes ietvaros. Šī klauzula arī garantētu importētājam audu centram tiesības regulāri veikt tā trešās valsts piegādātāja revīziju.

6.	Nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās un kas jāievēro, veicot audu un šūnu transportēšanu starp trešās valsts piegādātāju un importētāju audu centru.

Klauzula, kas paredz, ka donora datus saistībā ar importētajiem audiem un šūnām trešās valsts piegādātājs vai tā apakšuzņēmējs saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem glabā 30 gadus pēc ieguves un ka tiek pieņemti atbilstoši noteikumi par šo datu glabāšanu gadījumā, ja trešās valsts piegādātājs savu darbību beidz.

8.	Noteikumi par rakstiskās vienošanās regulāru pārskatīšanu un, ja nepieciešams, pārstrādāšanu, arī lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas prasībās par ES kvalitātes un drošības standartiem, kas noteikti Direktīvā 2004/23/EK.

9.	Visu to trešās valsts piegādātāja darbības standartprocedūru saraksts, kuras saistītas ar importēto audu un šūnu kvalitāti un drošību, un apņemšanās sniegt šo sarakstu pēc pieprasījuma.

9.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/72

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/569

(2015. gada 7. aprīlis),

ar ko Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES pielikumus groza attiecībā uz oficiāli no tuberkulozes brīvo liellopu ganāmpulku līdzvērtīgumu dalībvalstīs un Jaunzēlandē un veterinārā sertifikāta parauga informāciju par spermas daudzumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2187)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīvu 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu, 10. panta 2. punkta pirmo daļu, 10. panta 3. punktu un 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES (2) I pielikumā ir iekļauts tādu trešo valstu vai to daļu saraksts, no kurām dalībvalstīm jāatļauj importēt mājas liellopu spermu (“sperma”). Minētajā sarakstā ir iekļauta Jaunzēlande. Turklāt minētā Īstenošanas lēmuma II pielikuma 1. daļas A iedaļā ir iekļauts veterinārā sertifikāta paraugs tādas spermas importam Savienībā un tranzītam caur Savienību, kas nosūtīta no spermas savākšanas centra, kurā tā ir tikusi savākta.

(2)

Padomes Direktīva 64/432/EEK (3) paredz noteikumus attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un nosaka uzraudzības un izskaušanas programmas attiecībā uz konkrētām slimībām, tostarp tuberkulozi, kas ietekmē minētos dzīvniekus. Jaunzēlande ir lūgusi atzīt tās govju tuberkulozes kontroles programmu par līdzvērtīgu govju tuberkulozes uzraudzības un izskaušanas programmām, ko īsteno dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļā. Jaunzēlandes sniegtā informācija par tās govju tuberkulozes kontroles programmu liecina, ka liellopu ganāmpulkam govju tuberkulozes statuss, kas saskaņā ar Jaunzēlandes valsts kaitīgo organismu apkarošanas stratēģiju attiecībā uz govju tuberkulozi klasificēts kā “C2”, ir līdzvērtīgs tāda liellopu ganāmpulka govju tuberkulozes statusam, kas saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas nosacījumiem dalībvalstī atzīts par “oficiāli no tuberkulozes brīvu liellopu ganāmpulku”.

(3)

Tāpēc to trešo valstu vai to daļu saraksts, no kurām dalībvalstīm jāatļauj importēt spermu, kā izklāstīts I pielikumā, un Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES II pielikuma 1. daļas A iedaļā iekļautā veterinārā sertifikāta paraugs būtu jāgroza, lai atspoguļotu īpašos nosacījumus, ar kādiem Savienība atzīst Jaunzēlandē govju tuberkulozes kontroles programmas ietvaros noteikto liellopu ganāmpulku klasifikāciju “C2” par līdzvērtīgu nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļā attiecībā uz liellopu ganāmpulku, kurš dalībvalstī atzīts par “oficiāli no tuberkulozes brīvu liellopu ganāmpulku”.

(4)

Lai vēl vairāk samazinātu centra veterinārārsta un oficiālā veterinārārsta administratīvo slogu, ir lietderīgi no Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES II pielikuma 1. daļas A iedaļā iekļautā veterinārā sertifikāta parauga I.28. punkta svītrot informāciju par spermas paješu kopējo daudzumu sūtījumā, jo šī informācija jau ir norādīta minētā veterinārā sertifikāta parauga I.20. punktā.

(5)

Turklāt ir nepieciešams Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES II pielikuma 1. daļas A iedaļā sniegtā veterinārā sertifikāta parauga tabulas I.28. punktā iekļaut sleju, kur var sniegt sīkāku informāciju attiecībā uz tādas spermas paješu daudzumu, kas konkrētā datumā savākta no identificēta donorbuļļa, kas atbilst īpašiem nosacījumiem attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi un epizootisko hemorāģisko slimību.

(6)	Tādēļ Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES I un II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Lai novērstu traucējumus attiecībā uz mājas liellopu spermas sūtījumu importu Savienībā, pārejas periodā, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāatļauj izmantot veterināros sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES II pielikuma 1. daļas A iedaļu to redakcijā pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Pārejas periodā līdz 2015. gada 30. jūnijam Savienībā joprojām var ievest mājas liellopu spermas sūtījumus, kuriem pievienots attiecīgais veterinārais sertifikāts, kas izdots ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūnijā saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu, kurš iekļauts Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES II pielikuma 1. daļas A iedaļā, tā redakcijā pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 20. septembra Īstenošanas lēmums 2011/630/ES par mājas liellopu spermas importu Savienībā (OV L 247, 24.9.2011., 32. lpp.).

(3) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES pielikumus groza šādi:

I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

To trešo valstu vai to daļu saraksts, no kurām dalībvalstīm jāatļauj importēt mājas liellopu spermu

ISO kods	Trešās valsts nosaukums	Piezīmes
ISO kods	Trešās valsts nosaukums	Teritorijas apraksts (attiecīgā gadījumā)	Papildu garantijas
AU	Austrālija		Obligātas ir papildu garantijas attiecībā uz testēšanu, kas izklāstītas II pielikuma 1. daļas A iedaļā iekļautā veterinārā sertifikāta parauga II.5.4.1. un/vai II.5.4.2. punktā.
CA	Kanāda (*1)	Teritorija, kas Regulas (ES) Nr. 206/2010 I pielikuma 1. daļā apzīmēta kā CA-1.
CH	Šveice (*2)
CL	Čīle
GL	Grenlande
IS	Islande
NZ	Jaunzēlande (*3)
PM	Senpjēra un Mikelona
US	Amerikas Savienotās Valstis		Obligātas ir papildu garantijas attiecībā uz testēšanu, kas izklāstītas II pielikuma 1. daļas A iedaļā iekļautā veterinārā sertifikāta parauga II.5.4.1. un/vai II.5.4.2. punktā.

;

II pielikuma 1. daļas A iedaļu aizstāj ar šādu:

“A IEDAĻA

1. paraugs. Veterinārais sertifikāts tādas mājas liellopu spermas importēšanai Savienībā un pārvadāšanai tranzītā caur Savienību, kas savākta, apstrādāta un uzglabāta saskaņā ar Padomes Direktīvu 88/407/EEK un nosūtīta no spermas savākšanas centra, kurā tā savākta

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

VALSTS

Liellopu sperma – A iedaļa

II. Informācija par veselību

II.a. Sertifikāta atsauces Nr.

II.b.

Es, apakšā parakstījies oficiālais veterinārārsts, ar šo apliecinu, ka:

II.1.

(eksportētājas valsts vai tās daļas nosaukums) (2)

12 mēnešus tieši pirms eksportēšanai paredzētās spermas savākšanas un līdz datumam, kad tā nosūtīta uz Savienību, ir bijusi brīva no liellopu mēra vai mutes un nagu sērgas un minētajā laikā nav notikusi vakcinēšana pret šīm slimībām.

II.2. I.11. ailē aprakstītais centrs (3), kurā savākta eksportam paredzētā sperma:

II.2.1. atbilst Direktīvas 88/407/EEK A pielikuma I nodaļas 1. punkta nosacījumiem;

II.2.2. darbojas un tiek uzraudzīts saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK A pielikuma II nodaļas 1. punkta nosacījumiem.

II.3. Periodā, kas sācies 30 dienas pirms eksportēšanai paredzētās spermas savākšanas dienas un beidzies 30 dienas pēc savākšanas (attiecībā uz svaigu spermu – līdz datumam, kad tā nosūtīta uz Savienību), centrs, kurā savākta eksportēšanai paredzētā sperma, ir bijis brīvs no trakumsērgas, tuberkulozes, brucelozes, Sibīrijas mēra un liellopu infekciozās pleiropneimonijas.

II.4. Spermas savākšanas centrā esošie liellopi:

(8) II.4.1. ir no ganāmpulkiem, kas atbilst Direktīvas 88/407/EEK B pielikuma I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;

II.4.2. ir no tādiem ganāmpulkiem vai ir dzimuši tādām ciltsmātēm, kas atbilst Direktīvas 88/407/EEK B pielikuma I nodaļas 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai vismaz 24 mēnešu vecumā ir testēti saskaņā ar minētās direktīvas B pielikuma II nodaļas 1. punkta c) apakšpunktu;

II.4.3. 28 dienu laikā pirms karantīnas izolācijas perioda ir testēti ar testiem, kas jāizdara saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK B pielikuma I nodaļas 1. punkta d) apakšpunktu;

II.4.4. atbilst Direktīvas 88/407/EEK B pielikuma I nodaļas 1. punkta e) apakšpunkta prasībām par karantīnas izolācijas periodu un testēšanu;

II.4.5. vismaz reizi gadā testēti ar Direktīvas 88/407/EEK B pielikuma II nodaļā minētajiem regulārajiem testiem.

II.5. Eksportēšanai paredzētā sperma ir savākta no donorbuļļiem, kuri:

II.5.1. atbilst Direktīvas 88/407/EEK C pielikuma nosacījumiem;

(1) vai nu [II.5.2. eksportētājvalstī ir turēti vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms eksportam paredzētās spermas savākšanas;]

(1) vai [II.5.2. eksportētājvalstī ir turēti vismaz 30 dienas pirms spermas savākšanas, kas notikusi pēc ievešanas, un ir importēti no (2) ne vairāk kā sešus mēnešus ilgā periodā pirms spermas savākšanas un atbilduši dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas attiecas uz eksportēšanai uz Eiropas Savienību paredzētas spermas donoriem;]

II.5.3. atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi, kā norādīts tabulas I.28. ailē:

(1) vai nu [II.5.3.1. vismaz 60 dienas pirms spermas savākšanas un tās vākšanas laikā ir turēti no infekciozā katarālā drudža vīrusa brīvā valstī vai zonā;]

(1) un/vai [II.5.3.2. vismaz 60 dienas pirms spermas savākšanas un tās vākšanas laikā ir turēti no infekciozā katarālā drudža vīrusa sezonāli brīvā zonā, un viss minētais periods ir bijis no vīrusa brīvajā sezonā;]

(1) un/vai [II.5.3.3. vismaz 60 dienas pirms spermas savākšanas un tās vākšanas laikā ir turēti no vektora aizsargātā saimniecībā;]

(1) un/vai [II.5.3.4. vismaz reizi 60 dienās visā spermas vākšanas periodā un laikā no 21. līdz 60. dienai pēc pēdējā šim spermas sūtījumam paredzētā spermas vākuma saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatu ir seroloģiski testēti, lai noteiktu antivielas pret infekciozā katarālā drudža vīrusa serogrupu, un testa rezultāti ir bijuši negatīvi;]

II daļa. Sertificēšana

Teksts attēlu

VALSTS

Liellopu sperma – A iedaļa

II. Informācija par veselību

II.a. Sertifikāta atsauces Nr.

II.b.

(1) un/vai [II.5.3.5. saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatu ir testēti ar infekciozā katarālā drudža vīrusa ierosinātāja identifikācijas testu, izmantojot asins paraugus, kas ņemti šim spermas sūtījumam izmantotās spermas vākšanas perioda sākumā un beigās, kā arī vismaz reizi septiņās dienās (ja tas ir vīrusa izolācijas tests) vai vismaz reizi 28 dienās (ja tas ir polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests) šim spermas sūtījumam izmantotās spermas vākšanas perioda laikā, un testu rezultāti ir bijuši negatīvi;]

II.5.4. atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem attiecībā uz epizootisko hemorāģisko slimību (EHS), kā norādīts tabulas I.28. ailē:

(1) vai nu [II.5.4.1. turēti eksportētājvalstī, kura pēc oficiāla atzinuma ir brīva no epizootiskās hemorāģiskās slimības (EHS);]

(1) (5) un/vai [II.5.4.2. turēti eksportētājvalstī, kurā pēc oficiāla atzinuma pastāv šādi epizootiskās hemorāģiskās slimības (EHS) serotipi: un apstiprinātā laboratorijā testēti ar šādiem testiem, kuru rezultāti vienmēr ir bijuši negatīvi:

(1) vai nu [II.5.4.2.1. EHS vīrusa serogrupas izraisīto antivielu noteikšanai paredzēts seroloģiskais tests (4) ar asins paraugiem, kas ne vairāk kā ar 12 mēnešu starplaiku ņemti divas reizes, proti, pirms šim sūtījumam paredzētās spermas vākšanas sākuma un ne mazāk kā 21 dienu pēc pēdējā vākuma šim spermas sūtījumam;]]

(1) un/vai [II.5.4.2.2. EHS vīrusa serogrupas izraisīto antivielu noteikšanai paredzēts seroloģiskais tests (4) ar paraugiem, kas ar starplaikiem, kuri nepārsniedz 60 dienas, ņemti visā vākšanas periodā un periodā no 21. līdz 60. dienai pēc pēdējā vākuma šim spermas sūtījumam;]]

(1) un/vai [II.5.4.2.3. ierosinātāja identifikācijas testa (4) ar asins paraugiem, kuri ņemti šim spermas sūtījumam izmantotās spermas vākšanas perioda sākumā un beigās, kā arī vismaz reizi septiņās dienās (ja tas ir vīrusa izolācijas tests) vai vismaz reizi 28 dienās (ja tas ir PĶR tests) šim spermas sūtījumam izmantotās spermas vākšanas perioda laikā.]]

II.6. Eksportēšanai paredzētā sperma ir savākta pēc datuma, kurā centru apstiprinājušas eksportētājvalsts kompetentās iestādes.

II.7. Eksportēšanai paredzētā sperma ir apstrādāta, glabāta un transportēta apstākļos, kuri atbilst Direktīvas 88/407/EEK noteikumiem.

Piezīmes

I daļa

I.6. aile. Par kravu atbildīgā persona Eiropas Savienībā: šo aili aizpilda tikai tad, ja šis ir tranzītpreces sertifikāts.

I.11. aile. Izcelsmes vieta: spermas savākšanas centrs, kurš saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK 9. panta 2. punktu iekļauts sarakstā Komisijas vietnē

http://ec.europa.eu/food/animal/semen_ova/bovine/index_en.htm un kurā sperma savākta.

I.22. aile. Iepakojumu skaits ir vienāds ar konteineru skaitu.

I.23. aile. Norāda konteinera identifikāciju un plombas numuru.

I.26. aile. Aizpilda atkarībā no tā, vai šis ir tranzīta vai importa sertifikāts.

I.27. aile. Aizpilda atkarībā no tā, vai šis ir tranzīta vai importa sertifikāts.

I.28. aile. Suga: attiecīgi izvēlas Bos taurus, Bison bison vai Bubalus bubalis.

Donordzīvnieka identitāte atbilst dzīvnieka oficiālajai identifikācijai.

Savākšanas datumu norāda šādā formātā: dd/mm/gggg.

Daudzums atbilst tās spermas paješu skaitam, kas konkrētā datumā savākta no identificēta donorbuļļa, kurš atbilst īpašiem nosacījumiem attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi un EHS.

Teksts attēlu

VALSTS

Liellopu sperma – A iedaļa

II. Informācija par veselību

II.a. Sertifikāta atsauces Nr.

II.b.

II daļa

(1) Lieko svītrot.

(2) Tikai trešās valstis vai to daļas, kas minētas Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES I pielikumā.

(3) Tikai tie spermas savākšanas centri, kuri saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK 9. panta 2. punktu ir minēti sarakstā Komisijas vietnē:

http://ec.europa.eu/food/animal/semen_ova/bovine/index_en.htm.

(4) EHS vīrusa diagnostikas testu standarti ir aprakstīti Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas nodaļā par infekciozo katarālo drudzi (2.1.3.).

(5) Obligāti attiecībā uz Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

(6) Attiecībā uz katru pajeti vai paješu partiju norāda, kurš nosacījums attiecināms (piemēram, II.5.3.1.).

(7) Attiecībā uz katru pajeti vai paješu partiju norāda, kurš nosacījums attiecināms (piemēram, II.5.4.1. vai II.5.4.2.1).

(8) Attiecībā uz Jaunzēlandi, par kuru Komisijas Regulas (ES) Nr. 206/2010 (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.) I pielikuma 1. daļas 6. slejā ir ieraksts “XII”, oficiāli no tuberkulozes brīvus liellopu ganāmpulkus uzskata par līdzvērtīgiem tādiem liellopu ganāmpulkiem, kas dalībvalstīs atzīti par oficiāli no tuberkulozes brīviem liellopu ganāmpulkiem saskaņā ar Padomes Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem.

— Paraksta un zīmoga krāsai ir jāatšķiras no dokumenta drukas krāsas.

Oficiālais veterinārārsts

Vārds, uzvārds (drukātiem burtiem): Kvalifikācija un amats:

Datums: Paraksts:

Zīmogs:

”

(*1) Sertifikāta paraugs, ko izmanto importēšanai no Kanādas, ir sniegts Komisijas 2005. gada 4. aprīļa Lēmumā 2005/290/EK par vienkāršotiem sertifikātiem liellopu spermas un svaigas cūkgaļas ievešanai no Kanādas un Lēmuma 2004/639/EK grozīšanu (tikai attiecībā uz Kanādā savākto spermu), un tas ir pieņemts saskaņā ar Padomes Lēmumā 1999/201/EK apstiprināto Eiropas Kopienas un Kanādas valdības Nolīgumu par sanitārajiem pasākumiem sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzībai attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem.

(*2) Sertifikātu paraugi, ko izmanto importēšanai no Šveices, ir sniegti Padomes Direktīvas 88/407/EEK D pielikumā ar pielāgojumiem, kas izklāstīti 11. pielikuma 2. papildinājuma VII nodaļas B daļas 4. punktā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, kurš apstiprināts ar Padomes un attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmumu 2002/309/EK, Euratom par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju.

(*3) Attiecībā uz mājas liellopu spermas importēšanu Savienībā liellopu ganāmpulka govju tuberkulozes statuss, kas saskaņā ar Jaunzēlandes valsts kaitīgo organismu apkarošanas stratēģiju attiecībā uz govju tuberkulozi klasificēts ar “C2”, ir līdzvērtīgs tāda liellopu ganāmpulka govju tuberkulozes statusam, kas dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem atzīts par “oficiāli no tuberkulozes brīvu liellopu ganāmpulku”.”

9.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/82

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2015/571

(2014. gada 6. novembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/43)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1),

ņemot vērā Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (2),

ņemot vērā 2010. gada 11. novembra Pamatnostādni ECB/2010/20 par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (3),

tā kā:

(1)	Ir nepieciešams atjaunināt statistikas apkopojumu par vērtspapīru emisiju, ņemot vērā Eiropas Kontu sistēmas 2010 atjauninājumus, un uzsākt statistikas apkopošanu par vērtspapīru emisiju, ko šā regulējuma ietvaros veic vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (“FIS”).

(2)

Tāpat ir nepieciešams grozīt pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuros ir iesaistītas nemonetārās finanšu iestādes, kā noteikts Pamatnostādnē ECB/2014/15 (4), tādējādi nodrošinot pienācīgu nacionālo instrumentu un pakalpojumu iegrāmatošanu, kuri nav tieši minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/64/EK (5) vai uz kuriem tā neattiecas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi Pamatnostādnes ECB/2014/15 II pielikumā

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2014/15 II pielikumu:

1)	12. daļu aizstāj ar šīs pamatnostādnes pielikuma tekstu;

16. daļas 3. tabulu aizstāj ar šādu tekstu:

	“Nosūtīti		Saņemti
Papildposteņi	Darījumu skaits	Darījumu vērtība	Darījumu skaits	Darījumu vērtība
Darījumi pēc maksājumu instrumenta veida
Kredīta pārvedumi
Iniciēti elektroniski
t. sk.:
Iniciēti ar vienu maksājumu
t. sk.:
Elektroniskie maksājumi uz tiešsaistes banku darbības pamata	Geo 1	Geo 1	—	—
Kredīti kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu	Geo 0	Geo 0	—	—
Debets kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu	Geo 0	Geo 0	—	—
			—	—
Naudas pārvedumi	Geo 3	Geo 3	Geo 2	Geo 2
Darījumi, kas veikti ar telekomunikāciju, digitālu vai IT ierīces starpniecību	Geo 1	Geo 1	Geo 2	Geo 2
Citi pakalpojumi (nav iekļauti maksājumu pakalpojumu direktīvā)	Geo 4	Geo 4	—	—”

;

3)	16. daļu papildina ar šādu definīciju: “Citi pakalpojumi (nav iekļauti maksājumu pakalpojumu direktīvā) – ar maksājumu saistītie pakalpojumi, izņemot Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 3. punktā definētos pakalpojumus.”

2. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

2. Nacionālās centrālās bankas dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šīs pamatnostādnes pielikumam, un piemēro tos no šīs pamatnostādnes pieņemšanas.

3. Nacionālās centrālās bankas dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šīs pamatnostādnes 1. panta 2. punktam, un piemēro šo pamatnostādni no 2015. gada 1. janvāra.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 6. novembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

(3) OV L 35, 9.2.2011., 31. lpp.

(4) 2014. gada 4. aprīļa Pamatnostādne ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“12. DAĻA

Vērtspapīru emisiju statistika

1. sadaļa. Ievads

Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:

—	visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā un

—	visas emisijas euro pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās.

Principiāla atšķirība jānorāda, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā (1). Starptautisko norēķinu banka (SNB) paziņo par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).

Šī tabula apkopo ziņošanas prasības.

	Vērtspapīru emisijas
	Euro zonas rezidentu (katra NCB ziņo par tās iekšzemes rezidentiem)	PP rezidentu (SNB/NCB)
		Ārpus euro zonas dalībvalstis	Pārējās valstis
Euro/nacionālajās denominācijās	A bloks	B bloks
Pārējās valūtās (*1)	C bloks	D bloks netiek prasīts

2. sadaļa. Ziņošanas prasības

1. tabula

A bloka ziņošanas veidlapa NCB

	EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS
	Atlikumi	Bruto emisijas	Dzēšana	Neto emisijas (*3)
	A1	A2	A3	A4
1. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI (*2)
Kopā	S1	S68	S135	S202
ECB/NCB	S2	S69	S136	S203
MFI, kas nav centrālās bankas	S3	S70	S137	S204
CFS	S4	S71	S138	S205
t. sk. FIS	S5	S72	S139	S206
Finanšu palīgsabiedrības	S6	S73	S140	S207
Piesaistītās finanšu iestādes	S7	S74	S141	S208
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S8	S75	S142	S209
Nefinanšu sabiedrības	S9	S76	S143	S210
Centrālā valdība	S10	S77	S144	S211
Pavalstu un vietējā valdība	S11	S78	S145	S212
Sociālās nodrošināšanas fondi	S12	S79	S146	S213

2. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI (*2)
Kopā	S13	S80	S147	S214
ECB/NCB	S14	S81	S148	S215
MFI, kas nav centrālās bankas	S15	S82	S149	S216
CFS	S16	S83	S150	S217
t. sk. FIS	S17	S84	S151	S218
Finanšu palīgsabiedrības	S18	S85	S152	S219
Piesaistītās finanšu iestādes	S19	S86	S153	S220
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S20	S87	S154	S221
Nefinanšu sabiedrības	S21	S88	S155	S222
Centrālā valdība	S22	S89	S156	S223
Pavalstu un vietējā valdība	S23	S90	S157	S224
Sociālās nodrošināšanas fondi	S24	S91	S158	S225

2.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S25	S92	S159	S226
ECB/NCB	S26	S93	S160	S227
MFI, kas nav centrālās bankas	S27	S94	S161	S228
CFS	S28	S95	S162	S229
t. sk. FIS	S29	S96	S163	S230
Finanšu palīgsabiedrības	S30	S97	S164	S231
Piesaistītās finanšu iestādes	S31	S98	S165	S232
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S32	S99	S166	S233
Nefinanšu sabiedrības	S33	S100	S167	S234
Centrālā valdība	S34	S101	S168	S235
Pavalstu un vietējā valdība	S35	S102	S169	S236
Sociālās nodrošināšanas fondi	S36	S103	S170	S237

2.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S37	S104	S171	S238
ECB/NCB	S38	S105	S172	S239
MFI, kas nav centrālās bankas	S39	S106	S173	S240
CFS	S40	S107	S174	S241
t. sk. FIS	S41	S108	S175	S242
Finanšu palīgsabiedrības	S42	S109	S176	S243
Piesaistītās finanšu iestādes	S43	S110	S177	S244
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S44	S111	S178	S245
Nefinanšu sabiedrības	S45	S112	S179	S246
Centrālā valdība	S46	S113	S180	S247
Pavalstu un vietējā valdība	S47	S114	S181	S248
Sociālās nodrošināšanas fondi	S48	S115	S182	S249

2.3. t. sk. nulles kupona obligācijas:
Kopā	S49	S116	S183	S250
ECB/NCB	S50	S117	S184	S251
MFI, kas nav centrālās bankas	S51	S118	S185	S252
CFS	S52	S119	S186	S253
t. sk. FIS	S53	S120	S187	S254
Finanšu palīgsabiedrības	S54	S121	S188	S255
Piesaistītās finanšu iestādes	S55	S122	S189	S256
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S56	S123	S190	S257
Nefinanšu sabiedrības	S57	S124	S191	S258
Centrālā valdība	S58	S125	S192	S259
Pavalstu un vietējā valdība	S59	S126	S193	S260
Sociālās nodrošināšanas fondi	S60	S127	S194	S261

3. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS (*4)
Kopā	S61	S128	S195	S262
ECB/NCB	S62	S129	S196	S263
MFI, kas nav centrālās bankas	S63	S130	S197	S264
CFS	S64	S131	S198	S265
Finanšu palīgsabiedrības	S65	S132	S199	S266
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S66	S133	S200	S267
Nefinanšu sabiedrības	S67	S134	S201	S268

2. tabula

C bloka ziņošanas veidlapa NCB

	EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//PĀRĒJĀS VALŪTAS
	Atlikumi	Bruto emisijas	Dzēšana	Neto emisijas
	C1	C2	C3	C4
4. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S269	S335	S401	S467
ECB/NCB	S270	S336	S402	S468
MFI, kas nav centrālās bankas	S271	S337	S403	S469
CFS	S272	S338	S404	S470
t. sk. FIS	S273	S339	S405	S471
Finanšu palīgsabiedrības	S274	S340	S406	S472
Piesaistītās finanšu iestādes	S275	S341	S407	S473
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S276	S342	S408	S474
Nefinanšu sabiedrības	S277	S343	S409	S475
Centrālā valdība	S278	S344	S410	S476
Pavalstu un vietējā valdība	S279	S345	S411	S477
Sociālās nodrošināšanas fondi	S280	S346	S412	S478

5. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S281	S347	S413	S479
ECB/NCB	S282	S348	S414	S480
MFI, kas nav centrālās bankas	S283	S349	S415	S481
CFS	S284	S350	S416	S482
t. sk. FIS	S285	S351	S417	S483
Finanšu palīgsabiedrības	S286	S352	S418	S484
Piesaistītās finanšu iestādes	S287	S353	S419	S485
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S288	S354	S420	S486
Nefinanšu sabiedrības	S289	S355	S421	S487
Centrālā valdība	S290	S356	S422	S488
Pavalstu un vietējā valdība	S291	S357	S423	S489
Sociālās nodrošināšanas fondi	S292	S358	S424	S490

5.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S293	S359	S425	S491
ECB/NCB	S294	S360	S426	S492
MFI, kas nav centrālās bankas	S295	S361	S427	S493
CFS	S296	S362	S428	S494
t. sk. FIS	S297	S363	S429	S495
Finanšu palīgsabiedrības	S298	S364	S430	S496
Piesaistītās finanšu iestādes	S299	S365	S431	S497
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S300	S366	S432	S498
Nefinanšu sabiedrības	S301	S367	S433	S499
Centrālā valdība	S302	S368	S434	S500
Pavalstu un vietējā valdība	S303	S369	S435	S501
Sociālās nodrošināšanas fondi	S304	S370	S436	S502

5.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S305	S371	S437	S503
ECB/NCB	S306	S372	S438	S504
MFI, kas nav centrālās bankas	S307	S373	S439	S505
CFS	S308	S374	S440	S506
t. sk. FIS	S309	S375	S441	S507
Finanšu palīgsabiedrības	S310	S376	S442	S508
Piesaistītās finanšu iestādes	S311	S377	S443	S509
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S312	S378	S444	S510
Nefinanšu sabiedrības	S313	S379	S445	S511
Centrālā valdība	S314	S380	S446	S512
Pavalstu un vietējā valdība	S315	S381	S447	S513
Sociālās nodrošināšanas fondi	S316	S382	S448	S514

5.3. t. sk. nulles kupona obligācijas:
Kopā	S317	S383	S449	S515
ECB/NCB	S318	S384	S450	S516
MFI, kas nav centrālās bankas	S319	S385	S451	S517
CFS	S320	S386	S452	S518
t. sk. FIS	S321	S387	S453	S519
Finanšu palīgsabiedrības	S322	S388	S454	S520
Piesaistītās finanšu iestādes	S323	S389	S455	S521
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S324	S390	S456	S522
Nefinanšu sabiedrības	S325	S391	S457	S523
Centrālā valdība	S326	S392	S458	S524
Pavalstu un vietējā valdība	S327	S393	S459	S525
Sociālās nodrošināšanas fondi	S328	S394	S460	S526

6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS
Kopā	S329	S395	S461	S527
MFI, kas nav centrālās bankas	S330	S396	S462	S528
CFS	S331	S397	S463	S529
Finanšu palīgsabiedrības	S332	S398	S464	S530
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S333	S399	S465	S531
Nefinanšu sabiedrības	S334	S400	S466	S532

3. tabula

A bloka ārpusbilances posteņu ziņošanas veidlapa NCB

	EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS
	Atlikumi	Bruto emisijas	Dzēšana	Neto emisijas
	A1	A2	A3	A4
6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS
Piesaistītās finanšu iestādes	S533	S544	S555	S566

7. BIRŽAS SARAKSTĀ NEIEKĻAUTAS AKCIJAS
Kopā	S534	S545	S556	S567
MFI, kas nav centrālās bankas	S535	S546	S557	S568
CFS	S536	S547	S558	S569
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S537	S548	S559	S570
Nefinanšu sabiedrības	S538	S549	S560	S571

8. PĀRĒJIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S539	S550	S561	S572
MFI, kas nav centrālās bankas	S540	S551	S562	S573
CFS	S541	S552	S563	S574
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S542	S553	S564	S575
Nefinanšu sabiedrības	S543	S554	S565	S576

1. Emitenta rezidence

Ziņotājas valsts nerezidentiem piederošu meitasuzņēmumu, kuri darbojas ziņotājas valsts ekonomiskajā teritorijā, emisijas klasificē kā ziņotājas valsts rezidējošu vienību emisijas.

Galveno biroju, kas atrodas ziņotājas valsts ekonomiskajā teritorijā un kas darbojas starptautiskā mērogā, emisijas arī uzskata par rezidējošu vienību emisijām. Galveno biroju vai meitasuzņēmumu, kas atrodas ārpus ziņotājas valsts ekonomiskās teritorijas, bet kas pieder ziņotājas valsts rezidentiem, emisijas uzskata par nerezidentu emisijām. Piemēram, Volkswagen Brazil emisijas uzskata par tādām, ko veikušas vienības, kuras reģistrētas Brazīlijā, nevis ziņotājas valsts teritorijā. Ja uzņēmumam nepiemīt jebkāda fiziskā komponente, tā rezidenci nosaka saskaņā tādas ekonomiskās teritorijas likumiem, kurā šāds uzņēmums ir nodibināts (2).

Lai novērstu divkāršu uzskaiti vai nepilnības, ziņošanu par īpaša mērķa vienību (SPE) emisijām aplūko divpusēji, iesaistot attiecīgos ziņotājus. NCB, nevis SNB ziņo par tādu SPE emisijām, kas atbilst EKS 2010 rezidences kritērijiem un tiek klasificētas kā euro zonas rezidenti.

2. Emitentu sektoru dalījums

Emisijas klasificē pēc sektoriem, kuri uzņemas saistības par emitētajiem vērtspapīriem. Sektoru klasifikācija aptver šādus divpadsmit emitentu veidus:

—

ECB/NCB,

—	pārējās MFI,

—

CFS,

—	t. sk. vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības,

—	finanšu palīgsabiedrības,

—	piesaistītās finanšu iestādes,

—	apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (3),

—	nefinanšu sabiedrības,

—	centrālā valdība,

—	pavalsts un vietējā valdība,

—	sociālā nodrošinājuma fondi,

—	starptautiskās institūcijas.

Vērtspapīri, kas emitēti, izmantojot SPE un atbildībai par emisiju gulstoties uz mātesuzņēmumu un nevis uz SPE, jāsaista ar mātesuzņēmumu un nevis ar SPE. Piemēram, A valstī atrodošas euro zonas nefinanšu sabiedrības AJAX Electronics SPE emisijas iedala nefinanšu sabiedrību sektorā un par tām ziņo A valstī. Tomēr SPE un tās mātesuzņēmumam jābūt rezidentiem tajā pašā valstī. Tātad, ja mātesuzņēmums nav ziņotājas valsts rezidents, FIS uzskata par nosacītu rezidentu ziņotājā valstī, un emitenta sektors ir CFS. Piemēram, ja ACME Motors ir automobiļus ražojoša nefinanšu sabiedrība, kas rezidē Japānā un ACME Motor Finance ir filiāle, kas rezidē euro zonas B valstī, ACME Motor Finance emisijas pieskaita B valsts piesaistītām finanšu iestādēm, jo ACME Motors sabiedrība nerezidē tajā pašā valstī. Vienīgais izņēmums pastāv, ja SPE pieder valdībai, kā gadījumā vērtspapīru grāmato kā mātesuzņēmuma valstī emitētu valdības vērtspapīru (4).

Ja valsts sabiedrība tiek privatizēta, emitējot biržas sarakstā iekļautas akcijas, to iekļauj nefinanšu sabiedrību sektorā. Līdzīgi, ja valsts kredītiestāde (VI) tiek privatizēta, to iekļauj MFI, kas nav centrālās bankas sektorā. Mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, emisijas klasificē kā “nefinanšu sabiedrību” emisijas.

3. Emisiju termiņi

Īstermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, pat ja tie ir emitēti kā ilgāka termiņa instrumenti.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads. Emisijas ar izvēles atmaksāšanas termiņiem, no kuriem vēlākais ir vairāk nekā pēc viena gada, un emisijas ar nenoteiktiem atmaksāšanas datumiem klasificē kā ilgtermiņa.

Divu gadu iedalījums pēc termiņa, kā tas ir MFI bilances statistikā, netiek uzskatīts par nepieciešamu.

4. Ilgtermiņa parāda vērtspapīru klasifikācija pēc procentu likmes

Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:

Parāda vērtspapīri ar fiksēto procentu likmi, t. sk. parāda vērtspapīri, kurus emitē un izpērk par nominālvērtību, un parāda vērtspapīri, kurus emitē ar diskontu vai prēmiju no to nominālvērtības.

Parāda vērtspapīri ar mainīgo procentu likmi, t. i., parāda vērtspapīri, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar vispārējo preču un pakalpojumu cenu indeksu (t. sk. patēriņa cenu indeksu), procentu likmi vai aktīva cenu, kā rezultātā vērtspapīru pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums. No vērtspapīru emisijas statistikas viedokļa parāda vērtspapīrus ar jaukto procentu likmi klasificē kā parāda vērtspapīrus ar mainīgo procentu likmi (5).

Ar diskontu emitētās nulles kupona obligācijas, t. i., instrumenti, par ko nemaksā procentus un kurus emitē ar diskontu no tā nominālvērtības. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem.

5. Emisiju klasifikācija

Emisijas analizē divās plašās grupās: a) parāda vērtspapīri (6) un b) biržas sarakstā iekļautas akcijas (7). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietoti vērtspapīri. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Biržas sarakstā neiekļautas akcijas (8) un citus kapitāla vērtspapīrus (9) ziņo uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus. Netiek iekļautas akcijas/daļas, kuras emitējuši naudas tirgus un citi ieguldījumu fondi.

Šāds ir nepilns instrumentu saraksts vērtspapīru emisijas statistikā:

Parāda vērtspapīri

Īstermiņa parāda vērtspapīri

Iekļauj vismaz šādus instrumentus:

—	valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējusi valdība,

—	apgrozāmus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējušas finanšu un nefinanšu sabiedrības. Šādu vērtspapīru apzīmēšanai izmanto daudzus terminus, t. sk. īstermiņa parāda vērtspapīri, komercvekseļi, vekseļi, tirdzniecības vekseļi, pārvedu vekseļi un depozītu sertifikāti,

—	īstermiņa vērtspapīrus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļiem,

—	bankas akceptētus pārvedu vekseļus.

ii)

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri

Piemēram, iekļauj vismaz šādus instrumentus:

—	uzrādītāja obligācijas,

—	pakārtotās obligācijas,

—	obligācijas ar maksājuma termiņa datumiem pēc izvēles, no kuriem vēlākais iestājas vairāk nekā pēc gada,

—	nedatētas vai beztermiņa obligācijas,

—	mainīgas likmes parādzīmes,

—	konvertējamas obligācijas,

—	modrošinātās obligācijas,

—	indeksētus vērtspapīrus, kuru pamatsummas vērtība piesaistīta cenas indeksam, preces cenai vai valūtas maiņas kursa indeksam,

—	augsta diskonta obligācijas ar zemu kupona maksājumu un kuras emitē ar diskonta vai norādīto vērtību,

—	nulles kupona obligācijas,

—	euroobligācijas,

—	globālās obligācijas,

—	privāti emitētas obligācijas,

—	vērtspapīrus, kas rodas kredītu konversijas rezultātā,

—	kredītus, kas de facto kļuvuši apgrozāmi,

—	emitentsabiedrības vai kādas citas sabiedrības akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, ciktāl tie vēl nav konvertēti. Ja tā nošķirama no pamatā esošās obligācijas, izslēdz konvertācijas iespēju, kuru uzskata par atvasināto finanšu instrumentu,

—	akcijas vai kapitāla daļas, kas dod tiesības uz fiksētu ienākumu, bet kas neparedz dalību sabiedrības atlikumvērtības sadalē tās likvidācijas gadījumā, t. sk. priekšrocību akcijas, kas nav iekļautas tādā dalībā,

—	finanšu aktīvus, kas emitēti kā daļa no kredītu, hipotēku, kredītkaršu parādu, debitoru parādu un citu aktīvu pārvēršanas vērtspapīros.

Neiekļauj šādus instrumentus:

—	vērtspapīru darījumus, kas ir repo darījumu daļa,

—	neapgrozāmu vērtspapīru emisijas,

—	neapgrozāmus kredītus.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir:

—	sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās kapitāla daļas,

—	sabiedrību ar ierobežotu atbildību dzēstās daļas,

—	sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu daļas,

—	priekšrocību akcijas, kas sabiedrības likvidācijas gadījumā ļauj piedalīties atlikušās vērtības sadalē. Tās var būt atzītās biržas sarakstā iekļautas akcijas vai atzītas biržas sarakstā neiekļautas akcijas,

—

privāti kapitālieguldījumi, ja iespējams.

Ja uzņēmums ir privatizēts un daļa akciju paliek valdības īpašumā, bet pārējās tiek kotētas regulētā tirgū, visu uzņēmuma kapitāla vērtību grāmato kā apgrozībā esošās kotētās akcijas, jo akcijas iespējams jebkurā laikā pārdot par to tirgus vērtību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja daļa akciju pārdota investoriem un tikai atlikusī daļa tiek tirgota biržā.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas neietver:

—	akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas nav parakstītas emisijas laikā,

—	akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, kurus iekļauj tad, kad tie pārvērsti akcijās,

—	partneru pašu kapitālu ar neierobežotu atbildību reģistrētās personālsabiedrībās,

—	valdības ieguldījumus starptautisku organizāciju kapitālā, kas juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu,

—	prēmijakcijas emisijas brīdī un akciju dalīto emisiju; prēmijakcijas un dalītās emisijas akcijas tomēr bez izšķirības iedala kopējā biržas sarakstā iekļauto akciju krājumā.

6. Emisijas valūta

Paralēlo valūtu obligācijas klasificē pēc obligācijas valūtas. Paralēlo valūtu obligācijas definē kā obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu ziņo kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, ziņo atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas ziņo kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās (10) un par 30 % ziņo kā par emisiju citās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, ziņotājas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojumā.

7. Emisijas grāmatošanas laiks

Uzskata, ka emisija notikusi tad, kad emitents saņēmis maksājumu, nevis tad, kad sindikāts uzņēmies saistības.

8. Krājumu un plūsmu saskaņošana

NCB iesniedz informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīru nenomaksātajām summām, bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām, kā arī par kotētajām akcijām.

Tabula ilustrē saikni starp krājumiem (t. i., nenomaksātajām summām) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām). Praksē šī saikne ir sarežģītāka sakarā ar cenas un valūtas kursa novērtējuma izmaiņām, reinvestētajiem (uzkrātajiem) procentiem, pārklasificēšanu, pārskatīšanu un citām korekcijām.

i)	Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās	≈	Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās	+	Bruto emisijas pārskata periodā	–	Dzēšana pārskata periodā	+	Pārklasificēšanas un citas korekcijas
ii)	Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās	≈	Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās	+	Neto emisijas pārskata periodā			+	Pārklasificēšanas un citas korekcijas

a) Bruto emisijas

Bruto emisijas, kas veiktas pārskata periodā, ietver visas parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisijas, ja emitents jaunus vērtspapīrus pārdod par skaidru naudu. Tās attiecas uz regulāru jaunu instrumentu veidošanu. Brīdi, kurā emisijas ir noslēgtas, nosaka kā laiku, kad tiek veikts maksājums; tādēļ emisiju reģistrācija iespējami tuvu atspoguļo laiku, kad tiek veikts maksājums par attiecīgo emisiju.

Bruto emisijas aptver jaunas akcijas, ko sabiedrības emitējušas pārdošanai par skaidru naudu un ko pirmoreiz kotē biržā, tostarp jaunizveidotu sabiedrību vai privātu sabiedrību, kas kļūst par atklātām sabiedrībām, akcijas. Bruto emisijas aptver arī jaunas akcijas, ko emitē pārdošanai par skaidru naudu atklāto sabiedrību privatizācijas gaitā, sabiedrības akcijām tiekot kotētām biržā. Prēmijakciju emisija netiek iekļauta (11). Bruto emisijas nav jāziņo, sabiedrību iekļaujot biržas sarakstā, ja netiek piesaistīts jauns kapitāls.

Esošo vērtspapīru apmaiņa vai nodošana pārņemšanas vai apvienošanās laikā netiek iekļauta (12) bruto emisijā vai dzēšanā, izņemot jaunus instrumentus, kurus euro zonā rezidējoša struktūra radījusi un emitējusi pārdošanai par naudu.

Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, reģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās tiek dzēstas no šīs instrumentu kategorijas ar identisku summu, un vēlāk tās aplūko kā no jauna emitētas jaunajā kategorijā (13).

b) Dzēšana

Dzēšana pārskata periodā ietver visus emitenta veiktas parāda vērtspapīru un kotēto akciju atpirkšanas gadījumus, kad ieguldītājs saņem par vērtspapīriem skaidru naudu. Tie attiecas uz instrumentu regulāru dzēšanu. Tie aptver visus parāda vērtspapīrus, kam pienācis dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa dzēšanu. Šeit iekļauj arī sabiedrību akciju atpirkšanu, ja sabiedrība atpērk visas akcijas par skaidru naudu pirms tās juridiskās formas maiņas vai daļu akciju par skaidru naudu, kā rezultātā samazinās kapitāls. Sabiedrību akciju atpirkšanu šeit neaplūko, ja tie ir ieguldījumi pašu akcijās (14).

Dzēšanu neziņo gadījumā, ja sabiedrība tiek svītrota no biržas saraksta.

c) Neto emisijas

Neto emisijas ir visu veikto emisiju atlikums, atskaitot visas dzēšanas, kas notikušas pārskata periodā.

Apgrozījumā esošo kotēto akciju summa aptver rezidējošo struktūru visu kotēto akciju tirgus vērtību. Tādēļ euro zonas valsts ziņotā apgrozībā esošo kotēto akciju summa var palielināties vai samazināties, biržas sarakstā esošai struktūrai mainot atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz pārņemšanas vai apvienošanās gadījumiem, ja instrumenti tiek radīti un emitēti pārdošanai par skaidru naudu un/vai dzēsti par skaidru naudu un anulēti. Lai novērstu dubulto uzskaiti vai nepilnības attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kotētajām akcijām, emitentam pārceļoties uz citu rezidences valsti, NCB koordinē šāda notikuma divpusējas paziņošanas laiku.

9. Novērtēšana

Vērtspapīru emisiju vērtība ietver cenas komponentu un, ja emisijas ir izteiktas valūtās, kas atšķiras no pārskata valūtas, – valūtas kursa komponentu.

NCB paziņo par visiem īstermiņa parāda vērtspapīriem pēc norādītās vērtības (15) un par biržas sarakstā iekļautām akcijām pēc tirgus vērtībās. Ilgtermiņa vērtspapīrus var novērtēt ar dažādām metodēm atkarībā no procentu likmes veida, kā rezultātā kopsummai tiek izmantots jaukts novērtējums. Piemēram, nemainīgas un mainīgas likmes emisijas parasti novērtē pēc norādītās vērtības un nulles kupona obligācijas – pēc spēkā esošās samaksātās summas. Parasti relatīvais nulles kupona obligāciju daudzums ir mazs, līdz ar to kodu sarakstā nav paredzēts jaukts novērtējums; ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopsummu paziņo pēc norādītās vērtības. Gadījumos, ja ir būtisks fenomena apmērs, izmanto vērtību “nav noteikts” (Z). Visās situācijās, kad notiek jaukts novērtējums, valstu centrālās bankas sniedz ziņas raksturlielumu līmenī saskaņā ar raksturlielumiem III pielikumā.

Cenas novērtēšana

Kotēto akciju krājumus un plūsmas paziņo pēc tirgus vērtības.

Izņēmumu parāda vērtspapīru krājumu un plūsmu reģistrēšanai pēc norādītās vērtības pieļauj attiecībā uz augsta diskonta un nulles kupona obligācijām, ja emisijas tiek reģistrētas pēc spēkā esošās samaksātās summas, proti, pēc diskontētās cenas pirkuma brīdī un dzēšanas termiņā par norādīto vērtību. Nulles kupona obligāciju nominālvērtību aprēķina, kā norādīts tālāk:

kur:

A	=	faktiski samaksātā summa un uzkrātie procenti,
E	=	diskontētā cena emisijas brīdī (summa, kas samaksāta emisijas brīdī),
P	=	norādītā vērtība (kas tiek atmaksāta termiņa beigās),
T	=	laiks līdz termiņam no emisijas dienas (dienās),
t	=	laiks, kas pagājis kopš emisijas dienas (dienās).

Cenas novērtēšanas procedūra dažādās valstīs var atšķirties.

Šajā sakarā nepiemēro cenu novērtēšanu saskaņā ar EKS 2010, kas attiecībā uz parāda vērtspapīriem un akcijām pieprasa reģistrēt plūsmas pēc darījuma vērtības un krājumus – pēc tirgus vērtības.

Augsta diskonta un nulles kupona obligācijām ziņotājai NCB, ja iespējams, jāaprēķina uzkrātie procenti.

Pārskata valūta un valūtas kursa novērtēšana

NCB paziņo ECB visus datus euro, tostarp attiecībā uz vēsturiskām sērijām. Lai pārvērstu euro vērtspapīrus, ko iekšzemes rezidenti emitējuši citās valūtās (C bloks) (16), valstu centrālās bankas iespējami cieši ievēro valūtas kursa novērtēšanas principus, kuru pamatā ir EKS 2010 (17).

i)	Apgrozībā esošās emisijas ir jāpārvērš euro/valstu valūtās pēc attiecīga tirgus vidus valūtas kursa, kas dominē pārskata perioda beigās, proti, pārskata perioda pēdējās darbdienas beigās.

ii)	Bruto emisijas un dzēšanas jāpārvērš euro/valstu valūtās, izmantojot tirgus vidus valūtas kursu, kas dominē maksājuma brīdī. Ja nav iespējams identificēt precīzo valūtas kursu, kas piemērojams pārvēršanai, var izmantot valūtas kursu, kas ir iespējami tuvs tirgus vidus kursam maksājuma brīdī.

10. Konceptuālā atbilstība

Vērtspapīru emisiju statistika un MFI bilances statistika ir saistītas tiktāl, ciktāl tas attiecas uz MFI apgrozāmo instrumentu emisijām. Instrumentu un MFI, kas tos emitē, aptvērums ir konceptuāli atbilstīgs, tāpat arī instrumentu iedalījums pēc termiņu grupām un valūtas dalījuma. Atšķirības vērtspapīru emisiju statistikas un MFI bilances statistikas starpā pastāv attiecībā uz novērtēšanas principiem (t. i., attiecībā uz parāda vērtspapīriem, nominālvērtību vērtspapīru emisijas statistikai un tirgus vērtību MFI bilances statistikai). Izņemot novērtēšanas atšķirības, katrai valstij MFI emitēto vērtspapīru neatmaksātā summa, ko paziņo vērtspapīru statistikas nolūkā, atbilst 11. (“emitētie parāda vērtspapīri”) postenim MFI bilances pasīvu daļā. Īstermiņa emisijas, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikai, atbilst viena gada laikā emitētu naudas tirgus vērtspapīru un parāda vērtspapīru summai. Ilgtermiņa vērtspapīri, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikas nolūkā, ir vienādi ar parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs viena gada un līdz diviem gadiem, un parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs diviem gadiem, summu.

Valstu centrālās bankas pārskata vērtspapīru emisijas statistikas un MFI bilances statistikas aptveramību un norāda ECB jebkādas konceptuālas atšķirības. Veic triju veidu atbilstības pārbaudes: a) VCB euro/valstu valūtās; b) MFI, kas nav centrālās bankas, euro/valstu valūtās; un c) MFI, kas nav centrālās bankas, citās valūtās. Nelielas atšķirības ir iespējamas, tā kā vērtspapīru emisijas statistiku un MFI bilances statistiku iegūst no ziņošanas sistēmām valsts līmenī, kas kalpo dažādiem mērķiem.

11. Prasības datiem

Statistikas pārskatus sagaida no katras valsts katrai piemērotajai laikrindai. NCB sniedz ECB rakstiskus paskaidrojumus, ja kāds postenis konkrētajā valstī nav piemērojams. Ja attiecīgais fenomens nepastāv, NCB laikrindu var pagaidām neziņot. NCB paziņo par šādu notikumu, kā arī par jebkurām citām izmaiņām III pielikumā aprakstītajās kodu shēmās. Turklāt tās informē ECB, nosūtot labojumus līdz ar paskaidrojumiem, par šo labojumu raksturu.

3. sadaļa. Nacionālie paskaidrojumi

Katra NCB iesniedz vienu ziņojumu, kurā aprakstīti šīs ziņošanas sakarā iesniegtie dati. Ziņojums aptver tālāk izklāstītās tēmas, un tajā iespējami stingri ievērots piedāvātais izkārtojums. NCB sniedz papildu informāciju par gadījumiem, kad paziņotie dati neatbilst šai pamatnostādnei vai kad dati netiek sniegti, un tā iemesliem Ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā datus.

1. Datu avoti/datu vākšanas sistēma: tiek sniegtas ziņas par datu avotiem, kuri izmantoti vērtspapīru emisiju statistikas apkopošanai: administratīvie avoti valdības emisijām, tiešie ziņojumi no MFI un citām iestādēm, laikraksti un tādi datu sniedzēji kā Starptautiskais finanšu pārskats u. tml. NCB norāda, vai dati tiek vākti un glabāti katrai emisijai atsevišķi un, ja tā, tad kādi kritēriji tiek piemēroti. Kā alternatīvu norāda, vai dati ir vākti un glabāti, atsevišķi neizdalot, kā daudzumi, ko pārskata periodā emitējuši atsevišķi emitenti, piemēram, tiešās datu vākšanas sistēmu gadījumā. NCB sniedz informāciju par kritērijiem, kas tiešajā ziņošanā izmantoti, lai identificētu ziņotājus un iesniedzamo informāciju.

2. Apkopošanas procedūras: īsi apraksta datu apkopošanai izmantoto metodi, piemēram, informācijas apkopošana par atsevišķām vērtspapīru emisijām, esošo laikrindu kārtība neatkarīgi no tā, vai tās publicē.

3. Emitenta rezidence: NCB precizē, vai emisiju klasifikācijā ir iespējams pilnībā piemērot EKS 2010 (un SVF) rezidences definīciju. Ja tas nav iespējams vai ir iespējams tikai daļēji, NCB sniedz pilnu faktiski izmantoto kritēriju skaidrojumu.

4. Emitentu sektoru dalījums: NCB norāda atkāpes no emitentu klasifikācijas pēc 2. sadaļas 2. punktā noteiktā sektoru dalījuma. Piezīmēs paskaidro identificētās atkāpes un jebkādas pelēkās zonas.

5. Emisijas valūta: ja nav iespējams atsevišķi identificēt emisijas valūtu komponentus, NCB izskaidro atkāpes no noteikumiem. Turklāt NCB, kuras attiecībā uz visiem vērtspapīriem nevar nodalīt emisijas vietējās valūtās, citās euro/valstu valūtās un citās valūtās, sniedz aprakstu tur, kur šādas emisijas ir klasificētas, un norāda to emisiju kopējo apjomu, kas nav tikušas pienācīgi iedalītas, lai ilustrētu nepilnību apjomu.

6. Emisiju klasifikācija: NCB sniedz visaptverošu informāciju par vērtspapīru veidu, uz ko attiecas valsts dati, tostarp valsts noteikumiem attiecībā uz tiem. Ja zināms, ka aptveramība ir daļēja, NCB paskaidro esošās nepilnības. Jo īpaši NCB sniedz šādu informāciju:

—	privātie kapitālieguldījumi: NCB norāda, vai tie ir ietverti paziņotajos datos,

—	ja bankas akceptēti pārvedu vekseļi ir apgrozāmi un iekļauti paziņotajos datos par īstermiņa parāda vērtspapīriem, ziņotāja valsts paskaidrojumos izskaidro valsts procedūras šo instrumentu reģistrēšanai un šo instrumentu raksturu,

—

biržas sarakstā iekļautas akcijas: NCB norāda, vai paziņotajos datos ir ietvertas nekotētas akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri, sniedzot nekotēto akciju un/vai citu kapitāla vērtspapīru summas provizorisko aprēķinu, lai ilustrētu nepilnību apjomu. NCB savos paskaidrojumos norāda jebkādas zināmas nepilnības kotēto akciju aptveramībā.

7. Ilgtermiņa vērtspapīru instrumentu analīze: ja nemainīgās likmes, mainīgās likmes un nulles kupona obligāciju summa neveido ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopumu, NCB norāda ilgtermiņa vērtspapīru, par kuriem nav pieejams šāds dalījums, veidu un daudzumu.

8. Emisiju termiņi: ja nav iespējams stingri ievērot īstermiņa un ilgtermiņa definīcijas, VCB norāda, kur paziņotajos datos ir atkāpes.

9. Dzēšana: NCB norāda, kā tās iegūst informāciju par dzēšanu un vai informāciju savāc no tiešiem ziņojumiem vai aprēķina pēc atlikuma.

10. Cenas novērtēšana: NCB savos paskaidrojumos sīki precizē novērtēšanas procedūru, kuru izmanto a) īstermiņa parāda vērtspapīriem; b) ilgtermiņa parāda vērtspapīriem; c) diskonta obligācijām; un d) biržas sarakstā iekļautām akcijām. Krājumu un plūsmu novērtēšanas atšķirības paskaidro.

11. Ziņošanas biežums, laicīgums un laika diapazons: NCB norāda to, ciktāl šā pārskata nolūkā apkopotos datus bija iespējams sniegt atbilstoši lietotāja prasībām, t. i., mēneša datiem – ar piecu nedēļu laicīgumu. Norāda arī sniegto laikrindu garumu. Paziņo par jebkādiem pārrāvumiem sērijās, piemēram, atšķirībām vērtspapīru aptveramības ziņā laika gaitā.

12. Korekcijas: NCB īsos paskaidrojumos norāda korekciju iemeslu un apjomu.

13. Aplēstā aptveramība katram iekšzemes rezidentu emitētajam instrumentam: NCB sniedz provizoriskos aprēķinus katrai iekšzemes rezidentu emisiju kategorijai, proti, īstermiņa vērtspapīru, ilgtermiņa vērtspapīru un kotēto akciju emisijām, vietējā valūtā, citās euro/valstu valūtās, tostarp ECU, un citās valūtās saskaņā ar tālāk norādīto tabulu. Provizoriskie “procentuālās aptveramības” aprēķini norāda katrā instrumentu kategorijā aplūkoto vērtspapīru daļu procentuāli no visas emisijas, kas jāpaziņo attiecīgā sadaļā, ievērojot ziņošanas noteikumus. Īsus aprakstus var sniegt “piezīmēs”. NCB arī norāda jebkādas izmaiņas aptveramībā, kas radušās, pievienojoties monetārajai savienībai.

Aptveramība %:

Piezīmes:

Emisijas euro/valstu valūtās

Vietējā denominācija

STS

LTS

QUS

Euro/valstu valūtas, izņemot vietējo valūtu, t. sk. ECU

STS

LTS

Citās valūtās

STS

LTS

STS	=	īstermiņa parāda vērtspapīri.
LTS	=	ilgtermiņa parāda vērtspapīri.
QUS	=	biržas sarakstā iekļautas akcijas.

4. sadaļa. Starptautisko norēķinu bankas prasības

BIS pārskatu sniegšanas prasībām piemēro tādus pašus principus, kādi attiecināti uz NCB, kas izklāstīti 1.–3. sadaļā, izņemot sekojošo:

4. tabula

B bloka ziņošanas veidlapa SNB

	EMITENTI, KAS IR PP REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS
	Atlikumi	Bruto emisijas	Dzēšana
	B1	B2	B3
9. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S577	S642	S707
NCB	S578	S643	S708
MFI, kas nav centrālās bankas	S579	S644	S709
CFS	S580	S645	S710
t. sk. FIS	S581	S646	S711
Finanšu palīgsabiedrības	S582	S647	S712
Piesaistītās finanšu iestādes	S583	S648	S713
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S584	S649	S714
Nefinanšu sabiedrības	S585	S650	S715
Centrālā valdība	S586	S651	S716
Pavalstu un vietējā valdība	S587	S652	S717
Sociālās nodrošināšanas fondi	S588	S653	S718
Starptautiskās organizācijas	S589	S654	S719

10. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S590	S655	S720
NCB	S591	S656	S721
MFI, kas nav centrālās bankas	S592	S657	S722
CFS	S593	S658	S723
t. sk. FIS	S594	S659	S724
Finanšu palīgsabiedrības	S595	S660	S725
Piesaistītās finanšu iestādes	S596	S661	S726
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S597	S662	S727
Nefinanšu sabiedrības	S598	S663	S728
Centrālā valdība	S599	S664	S729
Pavalstu un vietējā valdība	S600	S665	S730
Sociālās nodrošināšanas fondi	S601	S666	S731
Starptautiskās organizācijas	S602	S667	S732

10.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S603	S668	S733
NCB	S604	S669	S734
MFI, kas nav centrālās bankas	S605	S670	S735
CFS	S606	S671	S736
t. sk. FIS	S607	S672	S737
Finanšu palīgsabiedrības	S608	S673	S738
Piesaistītās finanšu iestādes	S609	S674	S739
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S610	S675	S740
Nefinanšu sabiedrības	S611	S676	S741
Centrālā valdība	S612	S677	S742
Pavalstu un vietējā valdība	S613	S678	S743
Sociālās nodrošināšanas fondi	S614	S679	S744
Starptautiskās organizācijas	S615	S680	S745

10.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S616	S681	S746
NCB	S617	S682	S747
MFI, kas nav centrālās bankas	S618	S683	S748
CFS	S619	S684	S749
t. sk. FIS	S620	S685	S750
Finanšu palīgsabiedrības	S621	S686	S751
Piesaistītās finanšu iestādes	S622	S687	S752
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S623	S688	S753
Nefinanšu sabiedrības	S624	S689	S754
Centrālā valdība	S625	S690	S755
Pavalstu un vietējā valdība	S626	S691	S756
Sociālās nodrošināšanas fondi	S627	S692	S757
Starptautiskās organizācijas	S628	S693	S758

10.3. t. sk. nulles kupona obligācijas:
Kopā	S629	S694	S759
NCB	S630	S695	S760
MFI, kas nav centrālās bankas	S631	S696	S761
CFS	S632	S697	S762
t. sk. FIS	S633	S698	S763
Finanšu palīgsabiedrības	S634	S699	S764
Piesaistītās finanšu iestādes	S635	S700	S765
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S636	S701	S766
Nefinanšu sabiedrības	S637	S702	S767
Centrālā valdība	S638	S703	S768
Pavalstu un vietējā valdība	S639	S704	S769
Sociālās nodrošināšanas fondi	S640	S705	S770
Starptautiskās organizācijas	S641	S706	S771

Emisiju termiņi

Starptautisko norēķinu banka uzskata euro īstermiņa parāda vērtspapīrus un citas euro parādzīmes, kas emitētas saskaņā ar īstermiņa programmu, par īstermiņa vērtspapīriem un visus instrumentus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa dokumentāciju, par ilgtermiņa vērtspapīriem neatkarīgi no to sākotnējā termiņa.

Emitentu sektoru dalījums

SNB ievēro izkārtojumu starp SNB datu bāzē pieejamo emitentu sektoru dalījumu un pārskata veidlapās prasīto dalījumu, kā tas norādīts tālāk.

Sektoru iedalījums SNB datu bāzē		Klasifikācija ziņošanas veidlapās
Centrālā banka	→	NCB un ECB
Komercbankas	→	MFI
CFS	→	CFS
Centrālā valdība	→	Centrālā valdība
Pārējā valdība Valsts aģentūras	→	Pavalstu un vietējā valdība
Sabiedrības	→	Nefinanšu sabiedrības
Starptautiskās organizācijas	→	Starptautiskās organizācijas (PP)

Emisiju klasifikācija

Šādus SNB datubāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:

—	noguldījumu sertifikātus,

—	īstermiņa parāda vērtspapīrus,

—	valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes,

—	obligācijas,

—	euro īstermiņa parāda vērtspapīrus (ECP),

—	vidēja termiņa parādzīmes,

—	citus īstermiņa vērtspapīrus.

Novērtēšana

Pašreizējie SNB novērtēšanas noteikumi paredz norādīto vērtību parāda vērtspapīriem un emisijas cenu kotētajām akcijām.

SNB ziņo ECB par visām pārējo valstu rezidentu emisijām euro/valstu valūtās (B bloks) ASV dolāros, izmantojot perioda beigu valūtas kursus neatmaksātajām summām un perioda vidējo valūtas kursu emisijām un izpirkumiem. ECB pārvērš visus datus euro, izmantojot to pašu principu, ko sākumā piemēroja SNB. Līdz 1999. gada 1. janvārim kā tuvinājumu izmanto valūtas kursu starp ECU un ASV dolāru.”

(1) Ja pārskatu sniedzēji saskaras ar metodoloģisko jautājumu, kuru tieši neskar šī pamatnostādne, tie piemēro pārskatīto Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (turpmāk – “EKS 2010”), kas izklāstītā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(*1) “Pārējās valūtas” ir visas citas valūtas, t. sk. neiesaistīto dalībvalstu nacionālās valūtas.

(*2) Neakciju parāda vērtspapīri ir “neakciju vērtspapīri, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus”.

(*3) Neto emisijas sniedz tikai tad, ja NCB nespēj sniegt emisiju bruto apjomu vai dzēsto apjomu.

(*4) Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir “biržas sarakstā iekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas un naudas tirgus fondu akcijas/daļas”.

(2) Sk. EKS 2010 2.07. punktu.

(3) Parasti pensiju fondi neemitē parāda vērtspapīrus.

(4) Sk. EKS 2010 2.17.–2.20. punktu.

(5) Sk. EKS 2010 5.102. punktu.

(6) EKS 2010 F.3 kategorija.

(7) EKS 2010 F.511 kategorija.

(8) EKS 2010 F.512 kategorija.

(9) EKS 2010 F.519 kategorija.

(10) A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.

(11) Nedefinē kā finanšu darījumu; skatīt EKS 2010, 5.158. un 6.59. punktu un šīs daļas 5.b) sadaļu.

(12) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.

(13) Uzskata par diviem finanšu darījumiem; skatīt EKS 2010, 5.96. un 6.25. punktu un šīs daļas 5.a) ii) sadaļu.

(14) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.

(15) Vairāk par definīcijām “norādītā vērtība”, “tirgus vērtība” un “nominālvērtība” sk. EKS 2010 5.90., 7.38. un 7.39. punktu.

(16) Kopš 1999. gada 1. janvāra vērtspapīriem, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro (A bloka daļa), netiek prasīts valūtas kursa novērtējums, un vērtspapīrus, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro/valstu valūtās (A bloka atlikusī daļa), pārvērš euro, piemērojot neatsaucamas konvertācijas likmes no 1998. gada 31. decembra.

(17) Sk. EKS 2010 6.64. punktu.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 93

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. gadagājums 2015. gada 9. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/560 (2014. gada 15. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/561 (2015. gada 7. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu	12
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/562 (2015. gada 8. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 347/2012, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 attiecībā uz tipa apstiprinājuma prasībām noteiktu mehānisko transportlīdzekļu kategoriju uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām	35
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/563 (2015. gada 8. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	39
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/564 (2015. gada 8. aprīlis), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 1918/2006 Tunisijas izcelsmes olīveļļai, iesniegti no 2015. gada 30. līdz 31. martam, un ar ko aptur šādu licenču pieteikumu iesniegšanu par 2015. gada aprīļa mēnesi	41
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2015/565 (2015. gada 8. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/86/EK attiecībā uz noteiktām tehniskām prasībām cilvēka audu un šūnu kodēšanai ( 1 )	43
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2015/566 (2015. gada 8. aprīlis), ar ko īsteno Direktīvu 2004/23/EK attiecībā uz procedūrām, ar kurām pārbauda importētu audu un šūnu līdzvērtīgus kvalitātes un drošības standartus ( 1 )	56
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/567 (2015. gada 7. aprīlis), ar ko Lēmuma 2003/467/EK I pielikumu groza attiecībā uz Lietuvas atzīšanu par dalībvalsti, kas ir oficiāli brīva no tuberkulozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2161) ( 1 )	69
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/568 (2015. gada 7. aprīlis), ar ko Īstenošanas lēmuma 2012/725/ES I pielikumu groza attiecībā uz liellopu izcelsmes laktoferīna definīciju (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2173)	71
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/569 (2015. gada 7. aprīlis), ar ko Īstenošanas lēmuma 2011/630/ES pielikumus groza attiecībā uz oficiāli no tuberkulozes brīvo liellopu ganāmpulku līdzvērtīgumu dalībvalstīs un Jaunzēlandē un veterinārā sertifikāta parauga informāciju par spermas daudzumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2187) ( 1 )	72
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/570 (2015. gada 7. aprīlis), ar ko apstiprina plānu Āfrikas cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā konkrētos Igaunijas un Latvijas apgabalos (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2200)	80
		PAMATNOSTĀDNES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/571 (2014. gada 6. novembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/43)	82

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	102,3
	MA	105,2
	TR	122,2
	ZZ	109,9
0707 00 05	MA	39,8
	MK	97,3
	TR	142,0
	ZZ	93,0
0709 93 10	MA	81,5
	TR	165,8
	ZZ	123,7
0805 10 20	CL	64,9
	EG	46,5
	IL	74,2
	MA	64,0
	TN	54,5
	TR	66,7
	ZZ	61,8
0805 50 10	TR	49,5
0805 50 10	ZZ	49,5
0808 10 80	BR	98,4
	CL	96,7
	MK	28,2
	US	238,8
	ZA	123,2
	ZZ	117,1
0808 30 90	AR	133,9
	CL	141,7
	CN	106,3
	ZA	127,4
	ZZ	127,3

ISO kods	Dalībvalsts
BE	Beļģija
CZ	Čehijas Republika
DK	Dānija
DE	Vācija
EE	Igaunija
FR	Francija
LV	Latvija
LT	Lietuva
LU	Luksemburga
HU	Ungārija
NL	Nīderlande
AT	Austrija
PL	Polija
SI	Slovēnija
SK	Slovākija
FI	Somija
SE	Zviedrija”


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ