ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 82

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. gadagājums
2015. gada 27. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/513 (2015. gada 26. marts), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 790/2014

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/514 (2014. gada 18. decembris) par informāciju, kas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 3. punktu ( 1 )

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/515 (2015. gada 25. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

12

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/516 (2015. gada 26. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju ( 1 )

14

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/517 (2015. gada 26. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē

73

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/518 (2015. gada 26. marts) par atļauju preparātu Enterococcus faecium NCIMB 10415 lietot par barības piedevu dējējvistām, retāk audzētu sugu gaļas mājputniem un retāk audzētu sugu dējējmājputniem un par grozījumiem Īstenošanas regulā (ES) Nr. 361/2011 attiecībā uz saderību ar kokcidiostatiem (atļaujas turētājs DSM Nutritional Products Ltd, ko pārstāv DSM Nutritional products Sp. z o.o.) ( 1 )

75

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/519 (2015. gada 26. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kuru attiecina arī uz konkrētu no Malaizijas nosūtītu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme

78

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/520 (2015. gada 26. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

105

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/521 (2015. gada 26. marts), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/483/KĀDP

107

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/522 (2015. gada 25. marts) par dažiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar augsti patogēno H5N8 apakštipa putnu gripu Ungārijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 1711)

111

 


 

(1)   (Dokuments attiecas uz EEZ)

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/513

(2015. gada 26. marts),

ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 790/2014

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 790/2014 (2), ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu, izveidojot atjauninātu to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (“saraksts”).

(2)

Padome praktisko iespēju robežās visām personām, grupām un vienībām ir sniegusi paziņojumu par iemesliem, kāpēc tās ir iekļautas sarakstā.

(3)

Publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Padome informēja sarakstā uzskaitītās personas, grupas un vienības, ka tā ir nolēmusi arī turpmāk atstāt tās sarakstā. Attiecīgajām personām, grupām un vienībām Padome paziņoja arī to, ka ir iespējams pieprasīt paziņojumu par iemesliem, kādēļ Padome tās ir iekļāvusi sarakstā, ja tās vēl tādu nav saņēmušas.

(4)

Padome ir pārskatījusi sarakstu, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā. To darot, Padome ņēma vērā apsvērumus, ko tai bija iesniegušas attiecīgās personas, grupas un vienības.

(5)

Padome ir pārbaudījusi, ka Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (3) 1. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz visām sarakstā esošajām personām, grupām un vienībām, ka tās ir bijušas iesaistītas terora aktos minētās kopējās nostājas 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē. Padome ir arī secinājusi, ka tām personām, grupām un vienībām, uz kurām attiecas Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pants, būtu jāturpina piemērot īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2580/2001.

(6)

Padome ir secinājusi, ka vairs nav iemesla to personu, grupu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pants, atstāt divas vienības.

(7)

Attiecīgi būtu jāatjaunina saraksts un būtu jāatceļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 790/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētais saraksts ir izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 790/2014 atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 26. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. RINKĒVIČS


(1)   OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 790/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2014 (OV L 217, 23.7.2014., 1. lpp.).

(3)  Padomes Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas 1. pantā minētais personu, grupu un vienību saraksts

I.   PERSONAS

1.

ABDOLLAHI Hamed (jeb Mustafa Abdullahi), dzimis 11.8.1960. Irānā. Pase: D9004878.

2.

AL-NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

3.

AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 16.10.1966. Tarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

4.

ARBABSIAR Manssor (jeb Mansour Arbabsiar), dzimis 6.3.1955. vai 15.3.1955. Irānā. Irānas un ASV pilsonis. Pase: C2002515 (Irāna); pase: 477845448 (ASV). Personas apliecība Nr. 07442833, derīguma termiņš: 2016. gada 15. marts (ASV transportlīdzekļa vadītāja apliecība).

5.

BOUYERI, Mohammed (jeb Abu ZUBAIR, SOBIAR, Abu ZOUBAIR), dzimis 8.3.1978. Amsterdamā (Nīderlande) – Hofstadgroep loceklis.

6.

IZZ-AL-DIN, Hasan (jeb GARBAYA, Ahmed, SA-ID, SALWWAN, Samir), libānietis, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis.

7.

MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem, BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, HENIN, Ashraf Refaat Nabith, WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 14.4.1965. vai 1.3.1964. Pakistānā, pase Nr. 488555.

8.

SHAHLAI Abdul Reza (jeb Abdol Reza Shala'i, Abd-al Reza Shalai, Abdorreza Shahlai, Abdolreza Shahla'i, Abdul-Reza Shahlaee, Hajj Yusef, Haji Yusif, Hajji Yasir, Hajji Yusif un Yusuf Abu-al-Karkh), dzimis aptuveni 1957. gadā Irānā. Adreses: 1) Kermanshah, Irāna, 2) Mehran militārā bāze, Ilam (Ilāmas) province, Irāna

9.

SHAKURI Ali Gholam, dzimis aptuveni 1965. gadā Teherānā Irānā.

10.

SOLEIMANI Qasem (jeb Ghasem Soleymani, Qasmi Sulayman, Qasem Soleymani, Qasem Solaimani, Qasem Salimani, Qasem Solemani, Qasem Sulaimani un Qasem Sulemani), dzimis 11.3.1957. Irānā. Irānas valstspiederīgais. Pase: 008827 (Irānas diplomātiskā pase), izdota 1999. gadā. Pakāpe: ģenerālmajors.

II.   GRUPAS UN VIENĪBAS

1.

Abu Nidal OrganisationANO (jeb Fatah Revolutionary Council, Arab Revolutionary Brigades, Black September, Revolutionary Organisation of Socialist Muslims).

2.

Al-Aqsa Martyrs' Brigade.

3.

Al-Aqsa e.V.

4.

Babbar Khalsa.

5.

Communist Party of the Philippines, arī New People's ArmyNPA, Filipīnas.

6.

Gama'a al-Islamiyya (jeb Al-Gama'a al-Islamiyya) (Islamic GroupIG).

7.

İslami Büyük Doğu Akıncılar CephesiIBDA-C (Great Islamic Eastern Warriors Front).

8.

Hamas, arī Hamas-Izz al-Din al-Qassem.

9.

Hizballah Military Wing (jeb Hezbollah Military Wing, Hizbullah Military Wing, Hizbollah Military Wing, Hezballah Military Wing, Hisbollah Military Wing, Hizbu'llah Military Wing, Hizb Allah Military Wing, Jihad Council (un visas vienības tā pakļautībā, tostarp Ārējās drošības organizācija (External Security Organisation)).

10.

Hizbul MujahideenHM.

11.

Hofstadgroep.

12.

International Sikh Youth FederationISYF.

13.

Khalistan Zindabad ForceKZF.

14.

Kurdistan Workers' PartyPKK (jeb KADEK, KONGRA-GEL).

15.

Liberation Tigers of Tamil EelamLTTE.

16.

Ejército de Liberación Nacional (National Liberation Army).

17.

“Palestīniešu Islāma Jihad” – “PIJ”.

18.

Popular Front for the Liberation of PalestinePFLP.

19.

Popular Front for the Liberation of PalestineGeneral Command (jeb PFLPGeneral Command).

20.

Fuerzas armadas revolucionarias de ColombiaFARC (Revolutionary Armed Forces of Colombia).

21.

Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-CephesiDHKP/C (jeb Devrimci Sol (Revolutionary Left), Dev Sol) (Revolutionary People's Liberation Army/Front/Party).

22.

Sendero LuminosoSL (Shining Path).

23.

Teyrbazen Azadiya Kurdistan – TAK (jeb Kurdistan Freedom Falcons, Kurdistan Freedom Hawks).


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/5


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/514

(2014. gada 18. decembris)

par informāciju, kas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 3. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (1) un jo īpaši tās 67. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ir nepieciešams precizēt tās informācijas saturu, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 3. punktu ik ceturksni ir jāsniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), lai tā varētu novērtēt to, kā pase darbojas gadījumos, kad ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (ES AIFP) pārvalda vai tirgo ES alternatīvos ieguldījumu fondus (ES AIF) Savienībā, AIF un to pārvaldnieku darbības nosacījumus un pases režīma paplašināšanas iespējamo ietekmi.

(2)

Ir svarīgi nodrošināt, ka kompetento iestāžu sniegtā informācija ir piemērota un ļauj veikt uz informāciju balstītu novērtējumu. Tādēļ visām kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija, kas ļauj veikt konsekventu novērtējumu visā Savienībā, un vienlaikus ir jāsaglabā iespēja sniegt arī papildu informāciju, kuru tās varētu uzskatīt par noderīgu nolūkā novērtēt ES pases un privāto izvietošanu regulējošo valsts noteikumu vispārējo darbību, kā arī iespējamo ietekmi, ko radītu pases režīma paplašināšana, attiecinot to uz trešo valstu fondiem un pārvaldniekiem. Lai nodrošinātu, ka visām kompetentajām iestādēm tieši piemēro vienotu ziņošanas prasību kopumu, ar regulu ir jāparedz noteikumi par EVTI sniedzamo informāciju.

(3)

Lai novērtētu ES pases izmantošanu, ir svarīgi apkopot kvantitatīvus datus par AIFP un AIF, kas izmanto Direktīvas 2011/61/ES 32. un 33. pantā paredzētās pases, datus par jurisdikcijām pārrobežu darbību gadījumos, kā arī par pārrobežu darbības veidiem.

(4)

ES pases vispārējās darbības būtisks aspekts ir kompetento iestāžu efektīva sadarbība. Lai novērtētu efektivitāti, ir būtiski vākt informāciju par kompetento iestāžu sadarbību savu pienākumu izpildē saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 45. un 50. pantu. Tas ietver tādu gadījumu novērtējumu, kas attiecas uz dažādām kompetencēm, un veikto reaģēšanas pasākumu, kā arī sadarbības efektivitātes novērtējumu attiecībā uz laiku, piemērotību un norisi.

(5)

ES pase ir balstīta uz Direktīvas 2011/61/ES 32. un 33. pantā paredzēto paziņošanas sistēmu. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija par šādas sistēmas darbību, jo īpaši attiecībā uz laika grafiku, netraucētu norisi, paziņotās informācijas kvalitāti un jebkādām iespējamajām atšķirībām, kas rodas tās piemērošanā.

(6)

Lai varētu veikt objektīvu novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka prasība sniegt informāciju par pases režīma darbību arī no ieguldītāju perspektīvas, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz ieguldītāju aizsardzību. Kompetentajām iestādēm būtu arī jāsniedz informācija par ieguldītāju iesniegtajām sūdzībām par AIFP vai AIF, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā ir ieguldītāja domicils, ieguldītāju vaicājumiem saistībā ar kompetenču sadalījumu starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un jautājumiem, kas radušies saistībā ar tirdzniecības kārtību.

(7)

Pases režīma darbības novērtējumā ir pienācīgi jāņem vērā EVTI loma kompetento iestāžu atšķirību novēršanā pārrobežu pārvaldības vai tirdzniecības gadījumos. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāziņo savi viedokļi par lietderību, laika grafiku, kvalitāti un citiem jautājumiem saistībā ar EVTI iesaistīšanos.

(8)

Lai novērtētu pašreizējos valstu režīmus, kas ļauj ārpussavienības AIFP un ārpussavienības AIF darboties atsevišķās dalībvalstīs, ir nepieciešams pilnībā apzināties atsevišķu dalībvalstu pieņemto tiesisko regulējumu, tā specifiku un atšķirības no noteikumiem, ko piemēro ES AIFP un ES AIF. Ir arī svarīgi vākt kvantitatīvu informāciju par dalībvalstīs tirgoto ārpussavienības AIF skaitu un to ārpussavienības AIFP skaitu, kas pārvalda vai tirgo AIF dalībvalstīs. Šādā informācijā būtu jāietver arī dati par izpildes un uzraudzības darbībām, kā arī par papildu informāciju, kas pēc pieprasījuma saņemta no ārpussavienības uzraudzības iestādēm.

(9)

Kompetentajām iestādēm būtu jāziņo arī informācija par tādiem sadarbības mehānismiem ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, kas EVTI vēl nav zināmi sarunu par daudzpusēju saprašanās memorandu rezultātā. Lai varētu novērtēt sadarbības mehānismu darbību, ir svarīgi vākt informāciju par šādu sadarbības mehānismu efektivitāti, piemēram, kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par dažādu šādos mehānismos paredzētu pilnvaru izmantošanu. Tas ietver informācijas pieprasījumus, apmeklējumus uz vietas un informācijas apmaiņu. Sadarbības efektivitāte būtu jānovērtē attiecībā uz atbilstību, detalizētību, laika grafiku un saņemtās palīdzības pilnīgumu.

(10)

Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija par trešo valstu režīmu aspektiem, kas rada de facto vai de iure ierobežojumus vai grūtības dalībvalsts kompetentajām iestādēm īstenot savas uzraudzības funkcijas vai tieši saņemt informāciju no ārpussavienības vienībām. Turklāt būtu jāvāc informācija par ieguldītāju sūdzībām, kā arī kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz šīm sūdzībām.

(11)

AIF pārvaldībai vai tirdzniecībai ieviesto abu sistēmu mijiedarbības novērtējumam būtu jābalstās uz pierādījumiem, kas atspoguļo vispārējo situāciju iekšējā tirgū, kā arī uz īstermiņa un ilgtermiņa novērtējumiem par tirgus attīstību, tostarp par iespējamajiem tirgus traucējumiem vai konkurences kropļojumiem. Novērtējumi būtu jāveic, balstoties uz pierādījumiem par to, vai starp dalībvalstīm un atsevišķām trešām valstīm pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi, piemēram, attiecībā uz regulatīvo slogu un konkurences vai uzraudzības nosacījumiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz konkrēta informācija par vispārējiem vai specifiskiem jautājumiem attiecībā uz atsevišķām trešajām valstīm un jānorāda attiecīgi avoti.

(12)

Iesniedzot informāciju par iespējamajiem tirgus traucējumiem un konkurences kropļojumiem, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi un to pārvaldnieki. Ir svarīgi noteikt, vai un cik lielā mērā gan ES AIF, gan saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (2) uzņēmējdarbību veicošos pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kā arī to pārvaldniekus, iespējams, ietekmē trešās valsts pases ieviešana. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Direktīvā 2011/61/ES noteiktā ārpussavienības AIFP definīcija attiecas uz visiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tostarp tiem, uz kuriem attiektos Direktīva 2009/65/EK, ja tie veiktu uzņēmējdarbību dalībvalstīs. Turklāt, lai varētu novērtēt vispārējo ietekmi uz tirgu, ir nepieciešams noteikt iespējamo ietekmi uz citiem starpniekiem, kas darbojas aktīvu pārvaldības nozarē, piemēram, depozitārijiem vai pakalpojumu sniedzējiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 3. punktu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) sniedz šādu informāciju:

a)

2.–7. pantā paredzētā informācija par to, kā ES pase darbojas gadījumos, kad ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP) pārvalda un/vai tirgo ES alternatīvos ieguldījumu fondus (AIF);

b)

8.–13. pantā paredzētā informācija par to, kā darbojas ES AIFP īstenota ārpussavienības AIF tirdzniecība dalībvalstīs, kā arī ārpussavienības AIFP īstenota AIF pārvaldība un/vai tirdzniecība dalībvalstīs saskaņā ar piemērojamiem valstu režīmiem;

c)

14. pantā paredzētā informācija par šā panta a) un b) punktā minēto sistēmu darbības ietekmi.

2. pants

Attiecībā uz pases izmantošanu kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

to ES AIFP skaits, kam ir piešķirtas atļaujas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 7. pantu;

b)

to ES AIFP skaits, kas tirgo ES AIF ieguldījumu apliecības vai akcijas [daļas vai apliecības] saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 32. pantu, to ES AIF un AIF apakšstruktūru skaits, ko tirgo saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 32. pantu, kā arī sadalījums pa izcelsmes [piederības] un uzņēmējām dalībvalstīm;

c)

to ES AIFP skaits, kas pārvalda ES AIF saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu, to ES AIF skaits, ko pārvalda saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu, kā arī sadalījums pa piederības un uzņēmējām dalībvalstīm;

d)

to ES AIFP skaits, kas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu pārvalda citās dalībvalstīs izveidotus ES AIF, izveidojot filiāli, un to ES AIFP skaits, kas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu tieši pārvalda citās dalībvalstīs izveidotus ES AIF.

3. pants

Attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar kompetento iestāžu efektīvu sadarbību, kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 5. punktā aprakstīto situāciju; norāda arī situācijas veidu;

b)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad to ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kā aprakstīts Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 5. punktā, ir veikusi minētās direktīvas 45. panta 5. punktā paredzētos pasākumus; norāda arī veikto pasākumu veidu;

c)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 5. punktā aprakstīto situāciju, ir veikusi minētās direktīvas 45. panta 6. punktā paredzētos pasākumus; norāda arī veikto pasākumu veidu;

d)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 7. punktā aprakstīto situāciju; norāda arī situāciju veidu;

e)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad to ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kā aprakstīts Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 7. punktā, ir veikusi pasākumus saskaņā ar minētās direktīvas 45. panta 7. punktu; norāda arī veikto pasākumu veidu;

f)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 7. punktā aprakstīto situāciju, ir veikusi minētās direktīvas 45. panta 8. punktā paredzētos pasākumus; norāda arī veikto pasākumu veidu;

g)

saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 50. panta 5. punktu nosūtīto un saņemto paziņojumu skaits; norāda arī rīcību, kas veikta paziņojumu rezultātā;

h)

attiecībā uz kompetentās iestādes izdotajiem palīdzības pieprasījumiem:

pieprasījumu skaits un veids,

noraidīto pieprasījumu skaits un noraidījuma iemesli,

apmierinātības līmenis attiecībā uz saņemto palīdzību un radušās grūtības,

atbildes saņemšanas vidējais laiks,

i)

attiecībā uz palīdzības pieprasījumiem, ko kompetentā iestāde saņēmusi no kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs:

pieprasījumu skaits un veids,

noraidīto pieprasījumu skaits un noraidījuma iemesli,

atbildes sniegšanas vidējais laiks,

j)

to pārbaužu uz vietas vai izmeklēšanu skaits, ko kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 54. panta 1. punktu ir veikusi citās dalībvalstīs, un to lūgumu veikt pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu citās dalībvalstīs skaits, kas tika atteikti.

4. pants

Attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar Direktīvas 2011/61/ES 32. un 33. pantā paredzētās paziņošanas sistēmas efektīvu darbību, kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

vidējais laiks no brīža, kad no AIFP saņemta pilnīga paziņojuma dokumentācija, līdz brīdim, kad saņēmēja kompetentā iestāde par to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

b)

vidējais laiks, kas AIFP piederības dalībvalstij nepieciešams, lai paziņotu AIFP, ka tas drīkst sākt pārrobežu darbības, un ko aprēķina, sākot no paziņojuma dokumentācijas nosūtīšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

c)

to pieprasījumu sniegt precizējumus skaits, kas saistībā ar paziņojumu saņemti no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes;

d)

domstarpību skaits, kas saistībā ar paziņošanas procesu rodas starp piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

5. pants

Attiecībā uz ieguldītāju aizsardzības jautājumiem saistībā ar AIF, ko tirgo vai pārvalda no citas dalībvalsts, un AIF, ko tirgo saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 43. pantu, kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

to ieguldītāju sūdzību skaits un veids, kas adresētas kompetentajai iestādei saistībā ar AIF, kurus tirgo vai pārvalda citā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošs AIFP, norādītie iemesli un tas, kā šādas sūdzības tika risinātas;

b)

pierādījumi par to, ka ieguldītāju vidū trūkst skaidrības par uzraudzības pienākumu sadali starp piederības un uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm;

c)

jautājumi saistībā ar to, kā darbojas AIFP noteiktie pasākumi AIF tirdzniecībai un pasākumi, kas noteikti, lai novērstu AIF ieguldījumu daļu vai apliecību tirdzniecību privātiem ieguldītājiem, kā noteikts Direktīvas 2011/61/ES IV pielikuma h) punktā.

6. pants

Attiecībā uz EVTI īstenoto starpniecību kompetentās iestādes sniedz informāciju par apmierinātības līmeni attiecībā uz EVTI īstenoto starpniecību jautājumos, kas saistīti ar pases darbību gadījumos, kad ES AIFP pārvalda un/vai tirgo ES AIF.

7. pants

Attiecībā uz tās informācijas apkopošanas un apmaiņas efektivitāti, kas saistīta ar sistēmisko risku uzraudzību, kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes ir saņēmusi informāciju par sistēmisko risku uzraudzību; nošķir šādus gadījumus:

periodiska informācija, ko dara pieejamu saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 25. panta 2. punkta pirmo teikumu,

divpusēja informācija par to, kas rada būtisku darījuma partneru risku, kuru nosūta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 25. panta 2. punkta otro teikumu,

ad hoc informācija, ar ko divpusēji apmainās saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 53. pantu;

b)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde citai kompetentajai iestādei ir nodevusi informāciju par sistēmisko risku uzraudzību; nošķir šādus gadījumus:

informācija, ko sniedz regulāri saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 25. pantu,

ad hoc informācija, ar ko divpusēji apmainās saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 53. pantu.

8. pants

Attiecībā uz ES AIFP īstenoto ārpussavienības AIF tirdzniecību saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 36. panta 1. punktu kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

tiesību normas, saskaņā ar kurām šāda tirdzniecība ir atļauta, tostarp piemērojamo īpašo nosacījumu apraksts;

b)

to ES AIFP skaits, kam kompetentā iestāde ir izsniegusi atļauju tirgot ārpussavienības AIF tās jurisdikcijā saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 36. pantu, un tirgoto ārpussavienības AIF skaits;

c)

informācijas pieprasījumu skaits, ko kompetentā iestāde adresējusi ES AIFP saistībā ar ārpussavienības AIF tirdzniecību;

d)

izpildes vai uzraudzības darbības vai sankcijas, kas piemērotas ES AIFP saistībā ar ārpussavienības AIF tirdzniecību.

9. pants

Attiecībā uz ārpussavienības AIFP īstenoto AIF tirdzniecību saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. panta 1. punktu kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

tiesību normas, saskaņā ar kurām šāda tirdzniecība ir atļauta, tostarp piemērojamo īpašo nosacījumu apraksts;

b)

to ārpussavienības AIFP skaits, kas tirgo AIF kompetentās iestādes jurisdikcijā saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. panta 1. punktu, un tirgoto AIF skaits;

c)

informācijas pieprasījumu skaits, ko kompetentā iestāde adresējusi ārpussavienības AIFP saistībā ar AIF tirdzniecību saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. panta 1. punktu;

d)

izpildes vai uzraudzības darbības vai sankcijas, ko kompetentā iestāde piemērojusi ārpussavienības AIFP saistībā ar Direktīvas 2011/61/ES 22., 23., 24. un 26. līdz 30. pantā paredzētajiem pienākumiem.

10. pants

Attiecībā uz ārpussavienības AIFP īstenoto ES AIF pārvaldību saskaņā ar piemērojamiem valstu režīmiem kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

tiesību normas, saskaņā ar kurām šāda pārvaldība ir atļauta, tostarp piemērojamo īpašo nosacījumu apraksts;

b)

to ārpussavienības AIFP skaits, kas pārvalda ES AIF kompetentās iestādes jurisdikcijā, un pārvaldīto ES AIF skaits;

c)

informācijas pieprasījumu skaits, ko kompetentā iestāde adresējusi ārpussavienības AIFP saistībā ar ES AIF pārvaldību.

11. pants

Attiecībā uz to sadarbības mehānismu esamību un efektivitāti, kas starp dalībvalsts kompetento iestādi un trešās valsts uzraudzības iestādi noslēgti nolūkā pārraudzīt sistēmiskos riskus, kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

tādu divpusēju sadarbības mehānismu esamība, kas starp kompetento iestādi un uzraudzības iestādēm trešās valstīs noslēgti papildus tiem mehānismiem, kuri apspriesti un par kuriem panākta vienošanās EVTI un attiecīgo trešo valstu vadībā;

b)

attiecībā uz informācijas vai palīdzības pieprasījumiem, ko kompetentā iestāde iesniegusi trešās valsts iestādēm saskaņā ar sadarbības mehānismiem:

pieprasījumu skaits un veids,

noraidīto pieprasījumu skaits un noraidījuma iemesli,

apmierinātības ar saņemto palīdzību līmenis, tostarp radušās grūtības,

atbildes saņemšanas vidējais laiks,

c)

to apmeklējumu uz vietas skaits, ko saskaņā ar sadarbības mehānismiem kompetentā iestāde trešās valsts uzraudzības iestādei ir pieprasījusi veikt tās vārdā, un to pieprasījumu veikt apmeklējumus uz vietas skaits, kuri tika atteikti;

d)

to gadījumu skaits, kad saskaņā ar sadarbības mehānismiem no trešās valsts uzraudzības iestādes bez pieprasījuma tika saņemta informācija par:

zināmiem būtiskiem gadījumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt uzraudzīto vienību,

izpildes darbības, regulatīvi pasākumi vai sankcijas, tostarp attiecīgo licenču vai reģistrācijas atcelšana, apturēšana vai grozīšana, kas attiecas uz ārpussavienības AIFP, kuri tirgo vai pārvalda AIF kompetentās iestādes jurisdikcijā, vai ir saistītas ar tiem;

e)

to gadījumu skaits, kad saskaņā ar sadarbības mehānismiem kompetentā iestāde ir apmainījusies ar citām kompetentajām iestādēm ar informāciju, kas no trešās valsts uzraudzības iestādēm ir saņemta sistēmisko risku uzraudzības nolūkā.

12. pants

Attiecībā uz ieguldītāju aizsardzības jautājumiem saistībā ar tirdzniecību un pārvaldību saskaņā ar piemērojamiem valstu režīmiem kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

to ieguldītāju sūdzību skaits un veids, kas adresētas kompetentajai iestādei saistībā ar AIF, kurus saskaņā ar piemērojamiem valstu režīmiem tirgo tās jurisdikcijā;

b)

kompetentās iestādes īstenotas izpildes darbības, regulatīvi pasākumi vai sankcijas, tostarp attiecīgo licenču vai reģistrācijas atcelšana, apturēšana vai grozīšana, kuras attiecas uz ārpussavienības AIFP, kas tirgo vai pārvalda AIF kompetentās iestādes jurisdikcijā, vai ir saistītas ar tiem vai kuras attiecas uz ārpussavienības AIF, ko ES AIFP tirgo kompetentās iestādes jurisdikcijā, vai ir saistītas ar tiem.

13. pants

Attiecībā uz trešo valstu reglamentējošo un uzraudzības noteikumu aspektiem, kas varētu traucēt kompetentajai iestādei efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas, kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

problēmas vai šķēršļi saistībā ar reglamentējošo un uzraudzības noteikumu piemērošanu, ar ko kompetentā iestāde saskaras, īstenojot ārpussavienības AIFP vai ārpussavienības AIF uzraudzības funkcijas;

b)

problēmas iegūt informāciju tieši no ārpussavienības AIFP.

14. pants

Attiecībā uz 1. panta a) un b) punktā minēto sistēmu darbības ietekmi kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

pierādījumi, kas liecina, ka AIFP, kuri veica uzņēmējdarbību kompetentās iestādes jurisdikcijā, ir pārvietojušies uz trešām valstīm; norāda arī kopējos rādītājus par AIF skaitu un pārvaldītajiem aktīviem katrā trešajā valstī, kā arī šādas pārvietošanās iemeslus;

b)

sīka informācija par konstatētajiem vai sagaidāmajiem tirgus traucējumiem vai konkurences kropļojumiem starp ES un ārpussavienības kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kā arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES un ārpussavienības pārvaldniekiem;

c)

pierādījumi, kas liecina, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES pārvaldnieki, kuriem ir piešķirtas atļaujas kompetento iestāžu jurisdikcijā, reģistrējoties vai tirgojot viņu pārvaldītos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus kādā trešā valstī, ir saskārušies ar grūtībām vai ierobežojumiem; norāda arī attiecīgo trešo valsti;

d)

pierādījumi, kas liecina, ka trešās valstīs pastāv grūtības vai ierobežojumi, kuri kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES pārvaldniekus, kam ir piešķirtas atļaujas kompetento iestāžu jurisdikcijā, attur no lēmuma pieņemšanas reģistrēties vai tirgot viņu pārvaldītos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus kādā trešā valstī; norāda arī attiecīgo trešo valsti;

e)

informācija par jebkādām citām vispārējām vai specifiskām grūtībām, ar ko kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES pārvaldnieki saskaras, reģistrējoties vai tirgojot viņu pārvaldītos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus trešās valstīs; norāda arī attiecīgo trešo valsti.

15. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/515

(2015. gada 25. marts),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 25. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

129,2

0

AR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

150,9

0

AR

172,0

0

BR

0207 14 10

Bezkaula, saldēti gaiļu vai vistu gabali

322,8

0

AR

233,7

20

BR

352,4

0

CL

309,2

0

TH

0207 14 50

Saldētas vistu krūtiņas un to gabali

218,8

0

BR

0207 14 60

Saldētas vistu kājas un to gabali

134,7

3

BR

0207 27 10

Bezkaula, saldēti tītaru gabali

370,9

0

BR

352,3

0

CL

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

266,7

6

BR


(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/14


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/516

(2015. gada 26. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. aprīļa Regulu (EK) Nr. 733/2002 par .eu pirmā līmeņa domēna ieviešanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu,

apspriedusies ar reģistru atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 733/2002 5. panta 1. punktam,

tā kā:

(1)

Internacionalizēto domēnu nosaukumu (IDN) ieviešana radījusi riskus domēnu nosaukumu nepārprotamībai, kas, kaut arī reģistrēti dažādos skriptos, var radīt vizuālas neskaidrības. Īpaši iespējams tas varētu būt tāpēc, ka būtiskas to rakstu zīmes ir vizuāli līdzīgas (piemēram, mazais burts “п” kirilicā un mazais burts “n” latīņu alfabētā). Lai samazinātu šādus riskus, reģistram būtu jāievieš tehniskās pārbaudes, kas šādus IDN varētu atzīt par reģistrācijai nepiemērotiem. Šādām tehniskām pārbaudēm būtu jāatbilst starptautiskiem standartiem, un tās laiku pa laikam būtu aktualizējamas.

(2)

Lai palielinātu drošību un novērstu mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot .eu domēna nosaukumus, ir jānodrošina, ka reģistrs reģistrācijas pieteikumu atbilstības pārbaudi veic pirms reģistrācijas nevis pēc tās. Pārbaude būtu jāveic pēc reģistra iniciatīvas vai tad, ja ir radies strīds par attiecīgā domēna nosaukuma reģistrāciju.

(3)

Pašreizējais pirmā līmeņa domēna (TLD) .eu reģistra operators ir paziņojis Komisijai, ka domēna nosaukumi “eurethix.eu”, “eurethics.eu” un “euthics.eu”, ko saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 874/2004 17. pantu (2) reģistrs ir rezervējis, nekad netiks izmantoti un tādēļ būtu svītrojami no iepriekšminētā panta un padarāmi pieejami pēc regulas grozījumu publicēšanas.

(4)

Laikā, kad .eu domēnā sāka piedāvāt IDN, īpašās rakstu zīmes, tostarp zīmes ß (vācu alfabēta nebalsīgais “S”) un ς (grieķu alfabēta burts sigma), netika piedāvātas. Tā kā IDNA2008 protokols atbalsta īpašo rakstu zīmju izmantošanu, ir uzskatāms par lietderīgu šādu iespēju piedāvāt, tādējādi atbalstot Savienības oficiālās valodas. Pielikums tika atjaunināts, konsultējoties ar ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un EEZ dalībvalstīm, lai iekļautu domēnu nosaukumus, kuros ir šādas jaunas rakstu zīmes.

(5)

Horvātija 2013. gada 1. jūlijā pievienojās Eiropas Savienībai. Tādēļ Horvātijai vajadzētu būt iespējai reģistrēt domēnu nosaukumus, kas tai tika rezervēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 874/2004 8. pantu un tās turpmākiem grozījumiem.

(6)

“.eu” noteikumu iekļaušana Eiropas Ekonomikas zonas nolīgumā ļauj uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta ir Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā, organizācijām, kas ir dibinātas Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā, un Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas rezidentiem reģistrēt nosaukumus .eu TLD reģistrā.

(7)

Saraksts ar vārdiem, kurus attiecīgi var rezervēt Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, kas šobrīd ir noteikti pielikuma 2. punktā, būtu jāpārceļ uz pielikuma 1. punktu.

(8)

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija kā kandidātvalstis vēlākai reģistrēšanai rezervēs plaši pazīstamus ar ģeogrāfiskiem un/vai ģeopolitiskiem jēdzieniem saistītus vārdus, kas attiecas uz to politisko vai teritoriālo organizāciju.

(9)

Tādējādi, lai nodrošinātu juridisku skaidrību par dalībvalstu un topošo dalībvalstu tiesībām, ir nepieciešams atjaunināt sarakstus Regulas (EK) Nr. 874/2004 pielikumā (grozīts jau iepriekš), pienācīgi ņemot vērā vārdus ar rakstu zīmēm, kas iepriekš nebija pieejamas, vārdus, ko var rezervēt, un vārdus, kurus var reģistrēt.

(10)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 874/2004.

(11)

Ar .eu reģistra operatoru EURid ir notikusi apspriešanās par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 733/2002.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 874/2004 groza šādi:

1)

regulas 3. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Reģistrācijas pieteikumu atbilstības pārbaudi reģistrs veic pirms reģistrēšanas pēc savas ierosmes vai pēc reģistrēšanas pēc savas ierosmes, vai tad, ja ir radies strīds par attiecīgā domēna vārda reģistrāciju.”

;

2)

iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Papildu verifikācija rakstu zīmju līmenī

1.   Reģistrs īsteno tehniskus pasākumus, lai samazinātu iespējamas vizuālas neskaidrības, kas rodas, izmantojot zīmes visās oficiālajās valodās, kā minēts 6. panta 4. punktā. Šie tehniskie pasākumi ir daļa no reģistrācijas pieteikumu atbilstības pārbaudes, kā rezultātā pieprasītā domēna nosaukums var tikt atzīts par reģistrācijai nepiemērotu.

2.   1. punktā minētos tehniskos pasākumus nosaka reģistrs, un tie ir pieņemami, pārredzami un nediskriminējoši.

3.   1. punktā minētos tehniskos pasākumus (ieskaitot visus veiktos grozījumus) reģistrs dara publiski un viegli pieejamus, un tie kļūst piemērojami pēc šādas publicēšanas.

4.   Pirms 1. punktā minēto tehnisko pasākumu ieviešanas, vai laiku pa laikam tos grozot, reģistrs ņem vērā labāko starptautisko praksi, apspriežas ar nozares pārstāvjiem un saņem Komisijas piekrišanu.”

;

3)

17. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“eurid.eu, registry.eu, nic.eu, dns.eu, internic.eu, whois.eu, das.eu, coc.eu”

;

4)

pielikumu aizstāj ar šās regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 26. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 113, 30.4.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regula (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju (OV L 162, 30.4.2004., 40. lpp.).

(3)   OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.


PIELIKUMS

“PELIKUMS

1.   

Vārdu saraksts pa valstīm un valstis, kas tos var reģistrēt:

AUSTRIJA

1.

österreich

2.

oesterreich

3.

republik-österreich

4.

republik-oesterreich

5.

afstria

6.

dimokratia-afstria

7.

østrig

8.

republikken-østrig

9.

oestrig

10.

austria

11.

republic-austria

12.

república-austria

13.

autriche

14.

république-autriche

15.

oostenrijk

16.

republiek-oostenrijk

17.

república-austria

18.

itävalta

19.

itävallan-tasavalta

20.

itaevalta

21.

österrike

22.

oesterrike

23.

republik-österrike

24.

rakousko

25.

republika-rakousko

26.

repubblica-austria

27.

austrija

28.

republika-austrija

29.

respublika-austrija

30.

ausztria

31.

Osztrák-Köztársaság

32.

Republika-Austriacka

33.

rakúsko

34.

republika-rakúsko

35.

avstrija

36.

republika-avstrija

37.

awstrija

38.

republika-awstrija

39.

republikösterreich

40.

republikoesterreich

41.

dimokratiaafstria

42.

republikkenøstrig

43.

republicaustria

44.

repúblicaaustria

45.

républiqueautriche

46.

repubblicaaustria

47.

republiekoostenrijk

48.

repúblicaaustria

49.

tasavaltaitävalta

50.

republikösterrike

51.

republikarakousko

52.

republikaaustrija

53.

respublikaaustrija

54.

OsztrákKöztársaság

55.

RepublikaAustriacka

56.

republikarakúsko

57.

republikaavstrija

58.

republikaawstrija

59.

aostria

60.

vabariik-aostria

61.

vabariikaostria

62.

δημοκρατία-της-αυστρίας

63.

δημοκρατίατηςαυστρίας

64.

αυστρίας

65.

pепубликаaвстрия

66.

pепублика-aвстрия

67.

aвстрия

BEĻĢIJA

1.

belgie

2.

belgië

3.

belgique

4.

belgien

5.

belgium

6.

bélgica

7.

belgica

8.

belgio

9.

belgia

10.

belgija

11.

vlaanderen

12.

wallonie

13.

wallonië

14.

brussel

15.

vlaamse-gemeenschap

16.

franse-gemeenschap

17.

duitstalige-gemeenschap

18.

vlaams-gewest

19.

waals-gewest

20.

brussels-hoofdstedelijk-gewest

21.

flandre

22.

bruxelles

23.

communauté-flamande

24.

communaute-flamande

25.

communauté-française

26.

communaute-francaise

27.

communaute-germanophone

28.

communauté-germanophone

29.

région-flamande

30.

region-flamande

31.

région-wallonne

32.

region-wallonne

33.

région-de-bruxelles-capitale

34.

region-de-bruxelles-capitale

35.

flandern

36.

wallonien

37.

bruessel

38.

brüssel

39.

flaemische-gemeinschaft

40.

flämische-gemeinschaft

41.

franzoesische-gemeinschaft

42.

französische-gemeinschaft

43.

deutschsprachige-gemeinschaft

44.

flaemische-region

45.

flämische-region

46.

wallonische-region

47.

region-bruessel-hauptstadt

48.

region-brüssel-hauptstadt

49.

flanders

50.

wallonia

51.

brussels

52.

flemish-community

53.

french-community

54.

german-speaking-community

55.

flemish-region

56.

walloon-region

57.

brussels-capital-region

58.

flandes

59.

valonia

60.

bruselas

61.

comunidad-flamenca

62.

comunidad-francesa

63.

comunidad-germanófona

64.

comunidad-germanofona

65.

region-flamenca

66.

región-flamenca

67.

region-valona

68.

región-valona

69.

region-de-bruselas-capital

70.

región-de-bruselas-capital

71.

fiandre

72.

vallonia

73.

communita-fiamminga

74.

communità-fiamminga

75.

communita-francese

76.

communità-francese

77.

communita-di-lingua-tedesca

78.

communità-di-lingua-tedesca

79.

regione-fiamminga

80.

regione-vallona

81.

regione-di-bruxelles-capitale

82.

flandres

83.

bruxelas

84.

comunidade-flamenga

85.

comunidade-francofona

86.

comunidade-germanofona

87.

regiao-flamenga

88.

região-flamenga

89.

regiao-vala

90.

região-vala

91.

regiao-de-bruxelas-capital

92.

região-de-bruxelas-capital

93.

vallonien

94.

bryssel

95.

flamlaendskt-spraakomraade

96.

fransktalande-spraakomraade

97.

tysktalande-spraakomraade

98.

flamlaendska-regionen

99.

vallonska-regionen

100.

bryssel-huvustad

101.

det-flamske-sprogsamfund

102.

det-franske-sprogsamfund

103.

det-tysktalende-sprogsamfund

104.

den-flamske-region

105.

den-vallonske-region

106.

regionen-bruxelles-hovedstadsomraadet

107.

flanderi

108.

flaaminkielinen-yhteiso

109.

ranskankielinen-yhteiso

110.

saksankielinen-yhteiso

111.

flanderin-alue

112.

vallonian-alue

113.

brysselin-alue

114.

flandry

115.

valonsko

116.

brusel

117.

vlamske-spolecenstvi

118.

francouzske-spolecenstvi

119.

germanofonni-spolecenstvi

120.

vlamsky-region

121.

valonsky-region

122.

region-brusel

123.

flandrija

124.

valonija

125.

bruselj

126.

flamska-skupnost

127.

frankofonska-skupnost

128.

germanofonska-skupnost

129.

flamska-regija

130.

valonska-regija

131.

regija-bruselj

BULGĀRIJA

1.

българия

2.

bulgaria

3.

bulharsko

4.

bulgarien

5.

bulgaaria

6.

βουλγαρία

7.

bulgarie

8.

bulgarija

9.

bulgarije

10.

bolgarija

11.

republicofbulgaria

12.

the-republic-of-bulgaria

13.

the_republic_of_bulgaria

14.

republic-of-bulgaria

15.

republic_of_bulgaria

16.

republicbulgaria

17.

republic-bulgaria

18.

republic_bulgaria

19.

repubblicadibulgaria

20.

repubblica-di-bulgaria

21.

repubblica_di_bulgaria

22.

repubblicabulgaria

23.

repubblica-bulgaria

24.

repubblica_bulgaria

25.

republikbulgarien

26.

republik-bulgarien

27.

republik_bulgarien

28.

bulgaariavabariik

29.

bulgaaria-vabariik

30.

bulgaaria_vabariik

31.

δημοκρατιατησβουλγαριας

32.

δημοκρατια-της-βουλγαριας

33.

δημοκρατια_της_βουλγαριας

34.

republiekbulgarije

35.

republiek-bulgarije

36.

republiek_bulgarije

37.

republikabolgarija

38.

republika-bolgarija

39.

republika_bolgarija

40.

republikabulgaria

41.

republika-bulgaria

42.

republika_bulgaria

43.

bulharskarepublica

44.

bulharska-republica

45.

bulharska_republica

46.

republiquebulgarie

47.

republique-bulgarie

48.

republique_bulgarie

49.

republicabulgarija

50.

republica-bulgārija

51.

republica_bulgārija

52.

repúblikabulgária

53.

repúblika-bulgária

54.

repúblika_bulgária

55.

repúblicabulgaria

56.

república-bulgaria

57.

república_bulgaria

58.

bulgarja

59.

bălgarija

60.

bulgariantasavalta

61.

bulgarian-tasavalta

62.

bulgarian_tasavalta

63.

republikenbulgarien

64.

republiken-bulgarien

65.

republiken_bulgarien

66.

repulicabulgaria

67.

repulica-bulgaria

68.

repulica_bulgaria

69.

köztársaságbulgária

70.

köztársaság-bulgária

71.

köztársaság_bulgária

72.

aврен

73.

aйтос

74.

aксаково

75.

aлфатар

76.

aнтон

77.

aприлци

78.

aсеновград

79.

албена

80.

антоново

81.

арбанаси

82.

ардино

83.

балчик

84.

баните

85.

банкя

86.

банско

87.

батак

88.

белене

89.

белица

90.

белово

91.

белоградчик

92.

белослав

93.

берковица

94.

благоевград

95.

бобовдол

96.

бобошево

97.

боженци

98.

божурище

99.

бойница

100.

бойчиновци

101.

болярово

102.

борино

103.

борован

104.

боровец

105.

борово

106.

ботевград

107.

бояна

108.

братядаскалови

109.

брацигово

110.

брегово

111.

брезник

112.

брезово

113.

брусарци

114.

бургас

115.

бяла

116.

бяласлатина

117.

варна

118.

великипреслав

119.

великотърново

120.

велинград

121.

венец

122.

ветово

123.

ветрино

124.

видин

125.

враца

126.

вълчедръм

127.

вълчидол

128.

върбица

129.

вършец

130.

габрово

131.

генералтошево

132.

георгидамяново

133.

главиница

134.

годеч

135.

горнабаня

136.

горнамалина

137.

горнаоряховица

138.

гоцеделчев

139.

грамада

140.

гулянци

141.

гурково

142.

гълъбово

143.

гърмен

144.

двемогили

145.

девин

146.

ямбол

147.

девня

148.

джебел

149.

димитровград

150.

димово

151.

добринище

152.

добрич

153.

добричселска

154.

долнабаня

155.

долнамитрополия

156.

долнидъбник

157.

долничифлик

158.

доспат

159.

драгоман

160.

дряново

161.

дулово

162.

дупница

163.

дългопол

164.

елена

165.

елинпелин

166.

елхово

167.

етрополе

168.

етъра

169.

завет

170.

земен

171.

златарица

172.

златица

173.

златнипясъци

174.

златоград

175.

ивайловград

176.

иваново

177.

искър

178.

исперих

179.

ихтиман

180.

каварна

181.

казанлък

182.

кайнарджа

183.

калояново

184.

камено

185.

каолиново

186.

карлово

187.

карнобат

188.

каспичан

189.

кирково

190.

кнежа

191.

ковачевци

192.

козлодуй

193.

копривщица

194.

костенец

195.

костинброд

196.

котел

197.

кочериново

198.

кресна

199.

криводол

200.

кричим

201.

крумовград

202.

крушари

203.

кубрат

204.

куклен

205.

кула

206.

кърджали

207.

кюстендил

208.

левски

209.

лесичово

210.

летница

211.

ловеч

212.

лозница

213.

лом

214.

луковит

215.

лъки

216.

любимец

217.

лясковец

218.

мадан

219.

мадара

220.

маджарово

221.

макреш

222.

малкотърново

223.

марица

224.

медковец

225.

мездра

226.

мелник

227.

мизия

228.

минералнибани

229.

мирково

230.

момчилград

231.

монтана

232.

мъглиж

233.

нареченскибани

234.

невестино

235.

неделино

236.

несебър

237.

николаево

238.

николакозлево

239.

никопол

240.

новазагора

241.

новипазар

242.

новосело

243.

огняново

244.

омуртаг

245.

опака

246.

опан

247.

оряхово

248.

павелбаня

249.

павликени

250.

пазарджик

251.

пампорово

252.

панагюрище

253.

перник

254.

перущица

255.

петрич

256.

пещера

257.

пирдоп

258.

плевен

259.

пловдив

260.

полскитръмбеш

261.

поморие

262.

попово

263.

пордим

264.

правец

265.

приморско

266.

провадия

267.

първомай

268.

раднево

269.

радомир

270.

разград

271.

разлог

272.

ракитово

273.

раковски

274.

рила

275.

родопи

276.

роман

277.

рудозем

278.

руен

279.

ружинци

280.

русе

281.

садово

282.

самоков

283.

самуил

284.

сандански

285.

сапаревабаня

286.

сатовча

287.

светивлас

288.

свиленград

289.

свищов

290.

своге

291.

свещари

292.

севлиево

293.

септември

294.

силистра

295.

симеоновград

296.

симитли

297.

ситово

298.

сливен

299.

сливница

300.

сливополе

301.

слънчевбряг

302.

смолян

303.

смядово

304.

созопол

305.

сопот

306.

средец

307.

стамболийски

308.

стамболово

309.

старазагора

310.

столична

311.

стражица

312.

стралджа

313.

стрелча

314.

струмяни

315.

суворово

316.

сунгурларе

317.

сухиндол

318.

съединение

319.

твърдица

320.

тервел

321.

тетевен

322.

тополовград

323.

трекляно

324.

троян

325.

трън

326.

трявна

327.

тунджа

328.

тутракан

329.

търговище

330.

угърчин

331.

хаджидимово

332.

хайредин

333.

харманли

334.

хасково

335.

хисаря

336.

якоруда

337.

хитрино

338.

царево

339.

царкалоян

340.

ценово

341.

чавдар

342.

челопеч

343.

чепеларе

344.

червенбряг

345.

черноочене

346.

чипровци

347.

чирпан

348.

чупрене

349.

шабла

350.

широкалъка

351.

шумен

352.

ябланица

353.

якимово

KIPRA

1.

суреrn

2.

cyprus

3.

cyprus

4.

kypros

5.

chypre

6.

Zypern

7.

κυπρος

8.

cipro

9.

chipre

10.

chipre

11.

суреrn

12.

anchipír

13.

kypr

14.

küpros

15.

ciprus

16.

kipras

17.

kipra

18.

ćipru

19.

cypr

20.

čiper

21.

cyprus

22.

kibris

23.

republikkencypern

24.

republiekcyprus

25.

republicofcyprus

26.

kyproksentasavalta

27.

republiquedechypre

28.

republikzypern

29.

κυπριακηδημοκρατια

30.

repubblicadicipro

31.

republicadechipre

32.

republicadechipre

33.

cypernsrepublik

34.

poblachtnacipíre

35.

kyperskarepublika

36.

küprosevabariik

37.

ciprusiköztàrsasàg

38.

kiprorespublika

39.

kiprasrepublika

40.

republikata'ćipru

41.

republikacypryjska

42.

republikaciper

43.

cyperskarepublika

44.

kibriscumhuriyeti

45.

ağirdağ

46.

ağridaki

47.

așelya

48.

așeritu

49.

așșa

50.

aybifan-dağ

51.

ayinikola-lefkoșa-solya

52.

ayirini-lefkoșa

53.

aykuruș-girne

54.

aymarina-șillura

55.

aynikola-mağusa

56.

aytotoro-mağusa

57.

ayvarvara-lefkoșa

58.

ayvavaçinya

59.

ayyanni-lefkoșa-malunda

60.

ayyorgi-lefkoșa-solya

61.

ayyorgi-mağusa-spathariko

62.

baf-kazası

63.

çatoz

64.

elya-girne

65.

engomi-lefkoșa

66.

engomi-mağusa

67.

eurokıbrıs

68.

euro-kıbns

69.

geçitkale

70.

girne-kazası

71.

göneyli

72.

goșși

73.

kalavaç

74.

kaloğreya

75.

kalohoryo-dağ

76.

kalohoryo-lefkoșa-solya

77.

karpașa

78.

koççina

79.

koççinotrimitya

80.

kömürcü

81.

kördemen

82.

korneç

83.

kukla-mağusa

84.

kutsoventi

85.

laçça

86.

larnaka-kazası

87.

lefkoșa

88.

lefkoșa-kazası

89.

lemesos-kazası

90.

lemesosșarapköyleri

91.

lemesos-șarapköyleri

92.

leymosun-kazası

93.

livadya-lefkoșa

94.

livadya-mağusa

95.

mağusa

96.

mağusa-kazası

97.

mandres-lefkoșa

98.

mandres-mağusta

99.

melușa

100.

milya-baf

101.

monağri

102.

monağrulli

103.

mormenekșe

104.

neyohoryo-lefkoșa

105.

ortaköy

106.

palehor-dağ

107.

panağra

108.

pareklișa

109.

patriç

110.

peristerona-lefkoșa

111.

peristerona-mağusa

112.

pirga-mağusa

113.

prastyo-lefkoșa

114.

prastyo-mağusa

115.

șehirselağaçlandırma

116.

șillura

117.

sotira-mağusa

118.

süsköy

119.

trahoni-lefkoșa

120.

trașipeyula

121.

tremeșe

122.

trușa

123.

varișa

124.

vavaçinya

125.

vreçça

126.

vroyișa

127.

yenağra

128.

yeniceköy

129.

yeroșibu

130.

αβδελλερό

131.

αγγαστίνα

132.

αγγλισίδες

133.

αγγολέμι

134.

αγιά

135.

αγία-άννα

136.

αγία-βαρβάρα-λευκωσίας

137.

αγία-βαρβάρα-πάφου

138.

αγία-ειρήνη-κερύνειας

139.

αγία-ειρήνη-λευκωσίας

140.

αγία-μαρίνα-κελοκεδάρων

141.

αγία-μαρίνα-ξυλιάτου

142.

αγία-μαρίνα-σκυλλούρας

143.

αγία-μαρίνα-χρυσοχούς

144.

αγία-μαρινούδα

145.

αγία-νάπα

146.

αγία-τριάς

147.

άγιο-ανδρονικούδι

148.

άγιο-γεωργούδι

149.

άγιοι-βαβατσινιάς

150.

άγιοι-ηλιόφωτοι

151.

άγιοι-τριμιθιάς

152.

άγιος-αθανάσιος

153.

άγιος-αμβρόσιος-κερύνειας

154.

άγιος-αμβρόσιος-λεμεσού

155.

άγιος-ανδρόνικος-καρπασίας

156.

άγιος-ανδρόνικος-τρικώμου

157.

άγιος-βασίλειος

158.

άγιος-γεώργιος-αμμοχώστου

159.

άγιος-γεώργιος-καυκάλλου

160.

άγιος-γεώργιος-κερύνειας

161.

άγιος-γεώργιος-λεμεσού

162.

άγιος-γεώργιοςλευκωσίας-σολέας

163.

άγιος-γεώργιος-πάφου

164.

άγιος-δημητριανός

165.

άγιος-δημήτριος

166.

άγιος-δομέτιος

167.

άγιος-επίκτητος

168.

άγιος-επιφάνιος-ορεινής

169.

άγιος-επιφάνιος-σολέας

170.

άγιος-ερμόλαος

171.

άγιος-ευστάθιος

172.

άγιος-ηλίας

173.

άγιος-θεόδωρος-αμμοχώστου

174.

άγιος-θεόδωρος-λάρνακας

175.

άγιος-θεόδωρος-λεμεσού

176.

άγιος-θεόδωρος-σολέας

177.

άγιος-θεόδωρος-τιλλιρίας

178.

άγιος-θεράπων

179.

άγιος-θωμάς

180.

άγιος-ιάκωβος

181.

άγιος-ισίδωρος

182.

άγιος-ιωάννης-λεμεσού

183.

άγιος-ιωάννης-μαλούντας-λευκωσίας

184.

άγιος-ιωάννης-πάφου

185.

άγιος-ιωάννης-σελέμανη

186.

άγιος-κωνσταντίνος

187.

άγιος-μάμας

188.

άγιος-μερκούριος

189.

άγιος-νικόλαος-αμμοχώστου

190.

άγιος-νικόλαος-λευκωσίας-σολέας

191.

άγιος-νικόλαος-πάφου

192.

άγιος-παύλος

193.

άγιος-σέργιος

194.

άγιος-συμεών

195.

άγιος-σωζόμενος

196.

άγιος-τύχων

197.

άγιος-χαρίτων

198.

αγίρδα

199.

αγλαγγιά

200.

αγλαντζιά

201.

αγριδάκι

202.

αγρίδια

203.

αγροκηπιά

204.

αγρός

205.

αθηένου

206.

αθιένου

207.

αθρακός

208.

αιγιαλούσα

209.

ακάκι

210.

ακανθού

211.

ακαπνού

212.

ακουρσός

213.

ακρούντα

214.

ακρωτήρι

215.

αλαμινός

216.

αλάμπρα

217.

άλασσα

218.

αλεθρικό

219.

αλέκτορα

220.

αλεύγα

221.

αληθινού

222.

αλόδα

223.

άλωνα

224.

αμαργέτη

225.

αμίαντος

226.

αμμαδιές

227.

αμμόχωστος

228.

αμμόχωστος

229.

αμπελικού

230.

αναβαργός

231.

ανάγεια

232.

αναδιού

233.

αναλιόντας

234.

αναρή

235.

αναρίτα

236.

αναφωτίδα

237.

ανδρολίκου

238.

ανώγυρα

239.

αξύλου

240.

απεσιά

241.

απλάντα

242.

απλίκι

243.

αραδίππου

244.

αρακαπάς

245.

αργάκα

246.

αργάκι

247.

άρδανα

248.

αρεδιού

249.

αρμενοχώρι

250.

αρμίνου

251.

άρμου

252.

αρναδί

253.

άρσος-λάρνακας

254.

άρσος-λεμεσού

255.

αρτέμι

256.

ασγάτα

257.

ασκάς

258.

άσκεια

259.

ασπρογιά

260.

άσσεια

261.

αστρομερίτης

262.

ασώματος-κερύνειας

263.

ασώματος-λεμεσού

264.

αυγολίδα

265.

αυγόρου

266.

αυδήμου

267.

αυλώνα

268.

αφαμης

269.

αφάμης

270.

αφάντεια-ορνίθι

271.

αχέλεια

272.

αχερίτου

273.

άχνα

274.

αψιού

275.

βαβατσινιά

276.

βάβλα

277.

βαβυλάς

278.

βαρίσεια

279.

βαρώσι

280.

βάσα-κελλακίου

281.

βάσα-κοιλανίου

282.

βασίλεια

283.

βασίλι

284.

βατιλή

285.

βίκλα

286.

βιτσάδα

287.

βκύπρος

288.

βοθύλακας

289.

βοκολίδα

290.

βορόκληνη

291.

βουνί

292.

βουνιπαναγιας

293.

βουνίπαναγιάς

294.

βουνιπαναγιας-αμπελιτης

295.

βουνιπαναγιάς-αμπελίτης

296.

βουνό

297.

βρέτσια

298.

βυζακιά

299.

βώνη

300.

γαϊδουράς

301.

γαλάτα

302.

γαλαταριά

303.

γαλάτεια

304.

γαληνή

305.

γαληνόπορνη

306.

γαστριά

307.

γέναγρα

308.

γερακιές

309.

γεράνι

310.

γεράσα

311.

γέρι

312.

γερμασόγεια

313.

γεροβάσα

314.

γερόλακκος

315.

γεροσκήπου

316.

γιαλιά

317.

γιόλου

318.

γουδί

319.

γούρρη

320.

γούφες

321.

γύψου

322.

δάλι

323.

δαυλός

324.

δεκέλεια

325.

δελίκηπος

326.

δένεια

327.

δερύνεια

328.

δημοκρατίατηςκύπρου

329.

δημοκρατία-της-κύπρου

330.

διερώνα

331.

διόριος

332.

δράπεια

333.

δρομολαξιά

334.

δρούσεια

335.

δρύμου

336.

δύμες

337.

δύο-ποταμοί

338.

δωρά

339.

δωρός

340.

έγκωμη-αμμοχώστου

341.

έγκωμη-λευκωσίας

342.

ελεδιό

343.

ελιά-κερύνειας

344.

ελιά-λευκωσίας

345.

έμπα

346.

ενωμένηκυπριακήδημοκρατία

347.

ενωμένη-κυπριακή-δημοκρατία

348.

έξω-μετόχι

349.

επαρχία-αμμοχώστου

350.

επαρχία-κερύνειας

351.

επαρχία-λάρνακας

352.

επαρχία-λεμεσού

353.

επαρχία-λευκωσίας

354.

επαρχία-πάφου

355.

επισκοπειό

356.

επισκοπή-λεμεσού

357.

επισκοπή-πάφου

358.

επιχό

359.

επταγώνεια

360.

επτακώμη

361.

εργάτες

362.

ερήμη

363.

ευρέτου

364.

ευρύχου

365.

ζαχαριά

366.

ζύγι

367.

ζωοπηγή

368.

θελέτρα

369.

θέρμεια

370.

θρινιά

371.

ίνεια

372.

καζάφανι

373.

καζιβερά

374.

κάθικας

375.

κακοπετριά

376.

καλαβασός

377.

καλιάνα

378.

καλλέπεια

379.

καλογραία

380.

καλοπαναγιώτης

381.

καλό-χωριό-καπούτη

382.

καλό-χωριό-λάρνακας

383.

καλό-χωριό-λεμεσού

384.

καλό-χωριό-λευκωσίας-σολέας

385.

καλό-χωριό-ορεινής

386.

καλοψίδα

387.

καλυβάκια

388.

καμινάρια

389.

καμπί

390.

καμπιά

391.

κάμπος

392.

καμπυλή

393.

κανλί

394.

καννάβια

395.

κανναβιού

396.

καντού

397.

καπέδες

398.

καπηλειό

399.

καραβάς

400.

καραβοστάσι

401.

καράκουμι

402.

καραμούλληδες

403.

κάρμι

404.

καρπάσεια

405.

καταλιόντας

406.

κατύδατα

407.

κάτω-ακουρδαλειά

408.

κάτω-αρόδες

409.

κάτω-δευτερά

410.

κάτω-δίκωμο

411.

κάτω-δρύς

412.

κάτω-ζώδεια

413.

κάτω-κιβίδες

414.

κατωκοπιά

415.

κάτω-κουτραφάς

416.

κάτω-λεύκαρα

417.

κάτω-μονή

418.

κάτω-μύλος

419.

κάτω-πλάτρες

420.

κάτω-πολεμίδια

421.

κάτω-πύργος

422.

κέδαρες

423.

κελλάκι

424.

κελλιά

425.

κελοκέδαρα

426.

κερύνεια

427.

κερύνεια

428.

κιάδος

429.

κιβισίλι

430.

κιδάσι

431.

κιόμουρτζου

432.

κιόνελι

433.

κιός

434.

κισσόνεργα

435.

κισσούσα

436.

κίτι

437.

κλαυδιά

438.

κλεπίνη

439.

κλήρου

440.

κλιματολογία

441.

κλωνάρι

442.

κνώδαρα

443.

κοιλάνεμος

444.

κοιλάνι

445.

κοίλη

446.

κοιλίνεια

447.

κόκκινα

448.

κοκκινοτριμιθιά

449.

κολόσσι

450.

κονιά

451.

κοντέα

452.

κοντεμένος

453.

κοράκου

454.

κορμακίτης

455.

κορνοκήπος

456.

κόρνος

457.

κορόβεια

458.

κορφή

459.

κόση

460.

κοτσιάτης

461.

κουκά

462.

κούκλια-αμμοχώστου

463.

κούκλια-πάφου

464.

κούρδακα

465.

κουρού-μοναστήρι

466.

κουτσοβέντης

467.

κοφίνου

468.

κρασοχωρια

469.

κρασοχώρια

470.

κρασοχωριαλεμεσου

471.

κρασοχωρια-λεμεσου

472.

κρασοχώριαλεμεσού

473.

κρασοχώρια-λεμεσού

474.

κρηνί

475.

κρίδεια

476.

κρίτου-μαρόττου

477.

κρίτου-τέρα

478.

κυβέρνησητηςκύπρου

479.

κυβέρνηση-της-κύπρου

480.

κυθρέα

481.

κυνούσα

482.

κυπερούντα

483.

κυπριακήκυβέρνηση

484.

κυπριακή-κυβέρνηση

485.

κυπριακο

486.

κυπριακό

487.

κυπρος

488.

κύπρος

489.

κύπροςκυβέρνηση

490.

κύπρος-κυβέρνηση

491.

κυρά

492.

κώμα-του-γιαλού

493.

κώμη-κεπίρ

494.

λάγεια

495.

λαγουδερά

496.

λαζανιάς

497.

λακατάμεια

498.

λακκιά

499.

λάνεια

500.

λαονα

501.

λαόνα

502.

λαοναακαμα

503.

λαονα-ακαμα

504.

λαόναακάμα

505.

λαόνα-ακάμα

506.

λάπαθος

507.

λαπηθιού

508.

λάπηθος

509.

λάρνακα

510.

λάρνακας-λαπήθου

511.

λάσα

512.

λατσιά

513.

λεμεσός

514.

λεμίθου

515.

λέμπα

516.

λεμώνα

517.

λεονάρισσο

518.

λετύμβου

519.

λεύκα

520.

λευκόνοικο

521.

λευκωσία

522.

ληνού

523.

λιβάδι

524.

λιβάδια-αμμοχώστου

525.

λιβάδια-λάρνακας

526.

λιβάδια-λευκωσίας

527.

λιβερά

528.

λιμάνι-κερύνειας

529.

λιμνάτης

530.

λιμνιά

531.

λιμνίτης

532.

λιοπέτρι

533.

λουβαράς

534.

λουκρούνου

535.

λουρουκίνα

536.

λουτρός

537.

λόφου

538.

λυθράγκωμη

539.

λυθροδόντας

540.

λύμπια

541.

λύση

542.

λυσός

543.

μαζωτός

544.

μαθιάτης

545.

μαθικολώνη

546.

μακούντα

547.

μακράσυκα

548.

μαλιά

549.

μαλούντα

550.

μάμμαρη

551.

μαμούνταλη

552.

μαμώνια

553.

μάνδρες-αμμοχώστου

554.

μάνδρες-λευκωσίας

555.

μανδριά-λεμεσού

556.

μανδριά-πάφου

557.

μαράθα

558.

μαραθόβουνος

559.

μαραθούντα

560.

μαργί

561.

μαργό

562.

μαρί

563.

μάρωνας

564.

μαρώνι

565.

μάσαρη

566.

μελάδεια

567.

μελάναργα

568.

μελάνδρα

569.

μελίνη

570.

μελούντα

571.

μελούσεια

572.

μενεού

573.

μένικο

574.

μενόγεια

575.

μέσα-γειτονιά

576.

μέσανα

577.

μέσα-χωριό

578.

μεσόγη

579.

μηλιά-αμμοχώστου

580.

μηλιά-πάφου

581.

μηλιού

582.

μιά-μηλιά

583.

μιτσερό

584.

μονάγρι

585.

μοναγρούλλι

586.

μονάργα

587.

μονή

588.

μονιάτης

589.

μόρα

590.

μόρφου

591.

μοσφιλωτή

592.

μότηδες

593.

μούσερε

594.

μουσουλίτα

595.

μουτουλλάς

596.

μουτταγίακα

597.

μπέικιοϊ

598.

μπέλαπαϊς

599.

μπογάζι

600.

μυλικούρι

601.

μύρτου

602.

νατά

603.

νέα-δήμματα

604.

νέο-χωριό-λευκωσίας

605.

νέο-χωριό-πάφου

606.

νέτα

607.

νήσου

608.

νικητάρι

609.

νικήτας

610.

νικόκλεια

611.

ξερόβουνος

612.

ξερός

613.

ξυλιάτος

614.

ξυλοτύμβου

615.

ξυλοφάγου

616.

όβγορος

617.

οδού

618.

οίκος

619.

όμοδος

620.

ομόσπονδηκυπριακήδημοκρατία

621.

ομόσπονδη-κυπριακή-δημοκρατία

622.

ορά

623.

όργα

624.

ορμίδεια

625.

ορούντα

626.

ορτάκιοϊ

627.

παλαίκυθρο

628.

παλαιομέτοχο

629.

παλαιόμυλος

630.

παλαιόσοφος

631.

παλαιχώρι-μόρφου

632.

παλαιχώρι-ορεινής

633.

παλόδεια

634.

πάναγρα

635.

πάνω-ακουρδαλεια

636.

πάνω-αρόδες

637.

πάνω-αρχιμανδρίτα

638.

πάνω-δευτερά

639.

πάνω-δίκωμο

640.

πάνω-ζώδεια

641.

πάνω-κιβίδες

642.

πάνω-κουτραφάς

643.

πάνω-λεύκαρα

644.

πάνω-παναγιά

645.

πάνω-πλάτρες

646.

πάνω-πολεμίδια

647.

πάνω-πύργος

648.

παραλίμνι

649.

παραμάλι

650.

παραμύθα

651.

παρεκκλησιά

652.

πατρίκι

653.

πάφος

654.

πάφος

655.

πάχνα

656.

παχύαμμος

657.

πέγεια

658.

πεδουλάς

659.

πελαθούσα

660.

πελένδρι

661.

πεντάγεια

662.

πεντάκωμο

663.

πενταλιά

664.

πέρα

665.

πέρα-πεδί

666.

πέρα-χωριό

667.

πέργαμος

668.

περιβόλια-λάρνακας

669.

περιβόλια-τρικώμου

670.

περιστερώνα-αμμοχώστου

671.

περιστερώνα-λευκωσίας

672.

περιστερώνα-πάφου

673.

περιστερωνάρι

674.

πέτρα

675.

πέτρα-του-διγενή

676.

πετροφάνι

677.

πηγένια

678.

πηγή

679.

πιλέρι

680.

πισσούρι

681.

πιταργού

682.

πιτσιλια

683.

πιτσιλιά

684.

πλατάνι

685.

πλατανισσός

686.

πλατανιστάσα

687.

πλατανίστεια

688.

πολέμι

689.

πόλις-χρυσοχούς

690.

πολιτικό

691.

πολύστυπος

692.

πομός

693.

ποτάμι

694.

ποταμιά

695.

ποταμιού

696.

ποταμίτισσα

697.

ποταμός-του-κάμπου

698.

πραιτώρι

699.

πραστιό-αμμοχώστου

700.

πραστιό-λεμεσού-αυδήμου

701.

πραστιό-λεμεσού-κελλακίου

702.

πραστιό-λευκωσίας

703.

πραστιό-πάφου

704.

πρόδρομος

705.

πρόεδροςτηςδημοκρατίας

706.

πρόεδρος-της-δημοκρατίας

707.

πρόεδροςτηςκυπριακήςδημοκρατίας

708.

πρόεδρος-της-κυπριακής-δημοκρατίας

709.

πύλα

710.

πυργά-αμμοχώστου

711.

πυργά-λάρνακας

712.

πύργος-τηλλυρίας

713.

πυρόγι

714.

ριζοκάρπασο

715.

σαλαμιού

716.

σανίδα

717.

σανταλάρης

718.

σαραμά

719.

σαράντι

720.

σελλάδι-του-άππη

721.

σιά

722.

σιλίκου

723.

σίμου

724.

σινάόρος

725.

σίντα

726.

σιχαρί

727.

σκαρίνου

728.

σκούλλη

729.

σκουριώτισσα

730.

σκυλλούρα

731.

σούνι-ζανακιά

732.

σουσκιού

733.

σοφτάδες

734.

σπαθαρικό

735.

σπαθαρικού

736.

σπήλια

737.

σπιτάλι

738.

στατός-άγιος-φώτιος

739.

σταυροκόννου

740.

στενή

741.

στρόβολος

742.

στρογγυλός

743.

στρουμπί

744.

στύλλοι

745.

σύγκραση

746.

συκόπετρα

747.

συριανοχώρι

748.

σύσκληπος

749.

σωτήρα-αμμοχώστου

750.

σωτήρα-λεμεσού

751.

τάλα

752.

τδβκ

753.

τ-δ-β-κ

754.

τεμβριά

755.

τέμπλος

756.

τέρα

757.

τερσεφάνου

758.

τίμη

759.

τουρκικήδημοκρατίαβόρειαςκύπρου

760.

τουρκική-δημοκρατία-βόρειας-κύπρου

761.

τουρκοκυπριακό-ομόσπονδο-κράτος

762.

τόχνη

763.

τράπεζα

764.

τραχυπέδουλα

765.

τράχωνας

766.

τραχώνι-λεμεσού

767.

τραχώνι-λευκωσίας

768.

τρείς-ελιές

769.

τρεμετουσιά

770.

τρεμιθούσα

771.

τρίκωμο

772.

τριμήκληνη

773.

τριμίθι

774.

τριμιθούσα

775.

τρούλλοι

776.

τρυπημένη

777.

τσάδα

778.

τσακίστρα

779.

τσέρι

780.

τσερκέζοι

781.

ύψωνας

782.

φάλεια

783.

φαρμακάς

784.

φασλί

785.

φασούλα-λεμεσού

786.

φασούλα-πάφου

787.

φικάρδου

788.

φιλούσα-κελοκεδάρων

789.

φιλούσα-χρυσοχούς

790.

φλαμουδι

791.

φλάσου

792.

φοινί

793.

φοινικαριά

794.

φοίνικας

795.

φότα

796.

φρέναρος

797.

φροδίσια

798.

φτερικούδι

799.

φτέριχα

800.

φυλλιά

801.

φύτη

802.

χαλκός

803.

χανδριά

804.

χάρκεια

805.

χάρτζεια

806.

χλώρακας

807.

χοιροκοιτία

808.

χολέτρια

809.

χόλη

810.

χούλου

811.

χρυσίδα

812.

χρυσοχού

813.

ψάθι

814.

ψεματισμένος

815.

ψευδάς

816.

ψιμολόφου

817.

ψυλλάτος

818.

ağridya

819.

ağro

820.

aġrocipya

821.

apeșa

822.

apșu

823.

beyköy

824.

boğaz

825.

bșiik

826.

çada

827.

çakistra

828.

çerkez

829.

eksometos

830.

koççat

831.

pșahi

832.

șa

833.

sarapköyleri

834.

πολη-χρυσοχους

835.

πολη-της-χρυσοχούς

ČEHIJAS REPUBLIKA

1.

ceska-republika

2.

den-tjekkiske-republik

3.

tschechische-republik

4.

tsehhi-vabariik

5.

τσεχικη-δημοκρατια

6.

czech-republic

7.

republica-checa

8.

republique-tcheque

9.

repubblica-ceca

10.

cehijas-republika

11.

cekijos-respublika

12.

cseh-koztarsasag

13.

repubblica-ceka

14.

tsjechische-republiek

15.

republika-czeska

16.

republica-checa

17.

ceska-republika

18.

tsekin-tasavalta

19.

tjeckiska-republiken

20.

ceskarepublika

21.

dentjekkiskerepublik

22.

tschechischerepublik

23.

tsehhivabariik

24.

τσεχικηδημοκρατια

25.

czechrepublic

26.

republicacheca

27.

republiquetcheque

28.

repubblicaceca

29.

cehijasrepublika

30.

cekijosrespublika

31.

csehkoztarsasag

32.

repubblicaceka

33.

tsjechischerepubliek

34.

republikaczeska

35.

republicacheca

36.

ceskarepublika

37.

tsekintasavalta

38.

tjeckiskarepubliken

39.

czech

40.

cesko

41.

tjekkiet

42.

tschechien

43.

tsehhi

44.

τσεχια

45.

czechia

46.

chequia

47.

tchequie

48.

cechia

49.

cehija

50.

cekija

51.

csehorszag

52.

tsjechie

53.

czechy

54.

chequia

55.

ceska

56.

tsekinmaa

57.

tjeckien

58.

cechy

59.

česka-republika

60.

tsehhi-vabariik

61.

republica-checa

62.

republique-tcheque

63.

čehijas-republika

64.

cseh-köztarsasag

65.

republica-checa

66.

česka-republika

67.

českarepublika

68.

tsehhivabariik

69.

republicacheca

70.

republiquetcheque

71.

čehijasrepublika

72.

csehköztarsasag

73.

republicacheca

74.

česko

75.

tsjechië

76.

tsehhi

77.

chequia

78.

tchequie

79.

čehija

80.

csehorszag

81.

česka

82.

čechy

83.

česká-republika

84.

českárepublika

85.

republika-česká

86.

republikačeská

87.

čechy

88.

чешката-република

89.

чешкатарепублика

90.

чехия

91.

τσεχία

92.

τσεχική-δημοκρατία

93.

τσεχικήδημοκρατία

94.

república-checa

95.

repúblicacheca

96.

tšehhi

97.

tšehhi-vabariigi

98.

tšehhivabariigi

99.

tchéquie

100.

république-tchèque

101.

républiquetchèque

102.

tšekin-tasavalta

103.

tšekintasavalta

104.

tšekki

105.

tšekinmaa

106.

čekija

107.

čekijos-respublika

108.

čekijosrespublika

109.

chéquia

110.

republica-cehă

111.

republicacehă

112.

češka

113.

republika-češka

114.

republikačeška

115.

csehország

116.

cseh-köztársaság

117.

csehköztársaság

HORVĀTIJA

1.

croatia

2.

kroatia

3.

kroatien

4.

kroatien

5.

croazia

6.

kroatien

7.

croacia

8.

croatie

9.

horvátország

10.

horvatorszag

11.

kroatië

12.

kroatie

13.

chorwacja

14.

κροατία

15.

chorvatsko

16.

charvátsko

17.

horvaatia

18.

kroaatia

19.

croácia

20.

croacia

21.

horvātija

22.

horvatija

23.

kroatija

24.

kroazja

25.

chorvátsko

26.

chrovatsko

27.

hrvaška

28.

hrvatska

DĀNIJA

1.

danemark

2.

denemarken

3.

danmark

4.

denmark

5.

tanska

6.

δανία

7.

danimarca

8.

dinamarca

9.

dänemark

10.

dánsko

11.

taani

12.

danija

13.

dānija

14.

id-danimarka

15.

dania

16.

danska

17.

dánia

IGAUNIJA

1.

eesti

2.

estija

3.

estland

4.

estonia

5.

estónia

6.

estonie

7.

estonija

8.

estonja

9.

εσθονία

10.

igaunija

11.

viro

SOMIJA

1.

suomi

2.

finland

3.

finska

4.

finskó

5.

finlândia

6.

finlandia

7.

finlandja

8.

finnország

9.

suomija

10.

somija

11.

finlande

12.

φινλανδία

13.

soomi

14.

finnland

15.

finsko

16.

åland

FRANCIJA

1.

francia

2.

francie

3.

frankrig

4.

frankreich

5.

prantsusmaa

6.

γαλλια

7.

gallia

8.

france

9.

france

10.

francia

11.

francija

12.

prancūzija

13.

prancuzija

14.

franciaország

15.

franciaorszag

16.

franza

17.

frankrijk

18.

francja

19.

frança

20.

francúzsko

21.

francuzsko

22.

francija

23.

ranska

24.

frankrike

25.

französischerepublik

26.

französische-republik

27.

französische_republik

28.

franzosischerepublik

29.

franzosische-republik

30.

franzosische_republik

31.

franzoesischerepublik

32.

franzoesische-republik

33.

franzoesische_republik

34.

frenchrepublic

35.

french-republic

36.

french_republic

37.

republiquefrançaise

38.

republique-française

39.

republique_française

40.

républiquefrançaise

41.

république-française

42.

république_française

43.

republiquefrancaise

44.

republique-francaise

45.

republique_francaise

46.

républiquefrancaise

47.

république-francaise

48.

république_francaise

49.

alsace

50.

auvergne

51.

aquitaine

52.

basse-normandie

53.

bassenormandie

54.

bourgogne

55.

bretagne

56.

centre

57.

champagne-ardenne

58.

champagneardenne

59.

corse

60.

franche-comte

61.

franche-comté

62.

franchecomte

63.

franchecomté

64.

haute-normandie

65.

hautenormandie

66.

ile-de-France

67.

île-de-France

68.

iledeFrance

69.

îledeFrance

70.

languedoc-roussillon

71.

languedocroussillon

72.

limousin

73.

lorraine

74.

midi-pyrenees

75.

midi-pyrénées

76.

midipyrenees

77.

midipyrénées

78.

nord-pas-de-calais

79.

nordpasdecalais

80.

paysdelaloire

81.

pays-de-la-loire

82.

picardie

83.

poitou-charentes

84.

poitoucharentes

85.

provence-alpes-cote-d-azur

86.

provence-alpes-côte-d-azur

87.

provencealpescotedazur

88.

provencealpescôtedazur

89.

rhone-alpes

90.

rhône-alpes

91.

rhonealpes

92.

rhônealpes

93.

guadeloupe

94.

guyane

95.

martinique

96.

reunion

97.

réunion

98.

mayotte

99.

saint-pierre-et-miquelon

100.

saintpierreetmiquelon

101.

polynesie-française

102.

polynésie-française

103.

polynesie-francaise

104.

polynésie-francaise

105.

polynesiefrançaise

106.

polynésiefrançaise

107.

polynesiefrancaise

108.

polynésiefrancaise

109.

nouvelle-caledonie

110.

nouvelle-calédonie

111.

nouvellecaledonie

112.

nouvellecalédonie

113.

wallis-et-futuna

114.

wallisetfutuna

115.

terres-australes-et-antarctiques-françaises

116.

terres-australes-et-antarctiques-françaises

117.

terresaustralesetantarctiquesfrançaises

118.

terresaustralesetantarctique-françaises

119.

saint-barthélémy

120.

saintbarthélémy

121.

saint-barthelemy

122.

saintbarthelemy

123.

saint-martin

124.

saintmartin

125.

франция

VĀCIJA

1.

deutschland

2.

federalrepublicofgermany

3.

bundesrepublik-deutschland

4.

bundesrepublikdeutschland

5.

allemagne

6.

republiquefederaled'allemagne

7.

alemanna

8.

repúblicafederaldealemania

9.

germania

10.

repubblicafederaledigermania

11.

germany

12.

federalrepublicofgermany

13.

tyskland

14.

forbundsrepublikkentyskland

15.

duitsland

16.

bondsrepubliekduitsland

17.

nemecko

18.

spolkovárepublikanemecko

19.

alemanha

20.

republicafederaldaalemanha

21.

niemczech

22.

republikafederalnaniemiec

23.

németország

24.

németországiszövetségiköztársaság

25.

vokietijos

26.

vokietijosfederacinerespublika

27.

vacija

28.

vacijasfederativarepublika

29.

däitschland

30.

bundesrepublikdäitschland

31.

germanja

32.

repubblikafederalitagermanja

33.

gearmaine

34.

poblachtchnaidhmenagearmaine

35.

saksamaa

36.

saksamaaliitvabariik

37.

nemcija

38.

zweznarepublikanemcija

39.

γερμανία

40.

saksa

41.

saksanliittotasavalta

42.

Baden-Württemberg

43.

Bavaria

44.

Bayern

45.

Berlin

46.

Brandenburg

47.

Bremen

48.

Hamburg

49.

Hessen

50.

Lower-Saxony

51.

Mecklenburg-Western-Pomerania

52.

Mecklenburg-Vorpommern

53.

niedersachsen

54.

nordrhein-Westfalen

55.

northrhine-Westphalia

56.

Rheinland-Pfalz

57.

Rhineland-Palatinate

58.

Saarland

59.

Sachsen

60.

Sachsen-Anhalt

61.

Saxony

62.

Saxony-Anhalt

63.

Schleswig-Holstein

64.

Thüringen

65.

Thuringia

66.

Baden-Wuerttemberg

67.

bade-wurtemberg

68.

le-bade-wurtemberg

69.

Baden-Wurttemberg

70.

BadenWürttemberg

71.

BadenWuerttemberg

72.

badewurtemberg

73.

lebadewurtemberg

74.

BadenWurttemberg

75.

Baviera

76.

Bavière

77.

Freistaat-Bayern

78.

FreistaatBayern

79.

Free-State-of-Bavaria

80.

Stato-Libero-di-Baviera

81.

Etat-Libre-Bavière

82.

Brandebourg

83.

Brandeburgo

84.

Brandenburgii

85.

freieundhansestadthamburg

86.

freie-und-hansestadt-hamburg

87.

freiehansestadthamburg

88.

freie-hansestadt-hamburg

89.

hansestadt-hamburg

90.

hansestadthamburg

91.

stadthamburg

92.

stadt-hamburg

93.

hamburg-stadt

94.

hamburg

95.

landhamburg

96.

land-hamburg

97.

hamburku

98.

hampuriin

99.

hamborg

100.

hamburgo

101.

hambourg

102.

amburgo

103.

hamburgu

104.

hanbao

105.

hamburuku

106.

hamburk

107.

hesse

108.

hassia

109.

nordrheinwestfalen

110.

northrhinewestphalia

111.

northrhine-westfalia

112.

northrhinewestfalia

113.

rhenanie-du-nord-westphalie

114.

rhenaniedunordwestphalie

115.

lasaxe

116.

sachsen

117.

sajonia

118.

sajónia

119.

saksen

120.

saksimaa

121.

saksio

122.

saksonia

123.

saksonijos

124.

saška

125.

saska

126.

sasko

127.

sassonia

128.

saxe

129.

saxonia

130.

saxónia

131.

szászország

132.

szaszorszag

133.

Σαξωνία

134.

саксония

135.

freistaat-sachsen

136.

sorben

137.

serbja

138.

Sorben-Wenden

139.

Wenden

140.

lausitzer-sorben

141.

domowina

GRIEĶIJA

1.

Grecia

2.

Graekenland

3.

Griechenland

4.

Hellas

5.

Greece

6.

Grece

7.

Grecia

8.

Griekenland

9.

Grecia

10.

Kreikka

11.

Grekland

12.

Recko

13.

Kreeka

14.

Graecia

15.

Graikija

16.

Gorogorszag

17.

Grecja

18.

Grecja

19.

Grecko

20.

Grcija

21.

ελληνικήδημοκρατία

22.

ελληνική_δημοκρατία

23.

ελληνική-δημοκρατία

24.

ελληνικηδημοκρατια

25.

ελληνικη_δημοκρατια

26.

ελληνικη-δημοκρατια

27.

ελλάδα

28.

ελλαδα

29.

ελλάς

30.

ελλας

31.

γραία

32.

γραια

33.

γραικός

34.

γραικος

35.

θράκη

36.

θρακη

37.

δυτικήθράκη

38.

δυτικηθρακη

39.

ροδόπη

40.

ροδοπη

41.

αιγαίοπέλαγος

42.

αιγαιοπελαγος

43.

ικάριο

44.

ικαριο

45.

αμαξάδες

46.

αμαξαδες

47.

άνωβυρσίνη

48.

ανωβυρσινη

49.

αρριανά

50.

αρριανα

51.

ήφαιστος

52.

ηφαιστος

53.

ίασμος

54.

ιασμος

55.

κέχρος

56.

κεχρος

57.

κομοτηνή

58.

κομοτηνη

59.

κοπτερόν

60.

κοπτερον

61.

λύκειον

62.

λυκειον

63.

ξυλαγάνη

64.

ξυλαγανη

65.

οργάνη

66.

οργανη

67.

ροδίτης-μπρόκτειον

68.

ροδιτης-μπροκτειον

69.

σάππαι

70.

σαππαι

71.

σώστη

72.

σωστη

73.

τυχερόν

74.

τυχερον

75.

έβρος

76.

εβρος

77.

ερύκουσα

78.

ερυκουσα

79.

στρυμόνας

80.

στρυμονας

81.

αγριανή

82.

αγριανη

83.

αλεξανδρούπολις

84.

αλεξανδρουπολις

85.

διδυμότειχο

86.

διδυμοτειχο

87.

καστανεαί

88.

καστανεαι

89.

μέγαδέρειον

90.

μεγαδερειον

91.

μεσήμβρια

92.

μεσημβρια

93.

μεταξάδες

94.

μεταξαδες

95.

μικρόδέριον

96.

μικροδεριον

97.

ορεστιάδα

98.

ορεστιαδα

99.

ορμένιον

100.

ορμενιον

101.

πέπλος

102.

πεπλος

103.

πύθιον

104.

πυθιον

105.

ρούσσα

106.

ρουσσα

107.

ρύζια

108.

ρυζια

109.

σιδήρω

110.

σιδηρω

111.

σουφλί

112.

σουφλι

113.

φέραι

114.

φεραι

115.

ξάνθη

116.

ξανθη

117.

άβδηρα

118.

αβδηρα

119.

γενισέα

120.

γενισεα

121.

γλαύκη

122.

γλαυκη

123.

γοργόνα

124.

γοργονα

125.

δημάριον

126.

δημαριον

127.

εύλαλον

128.

ευλαλον

129.

εχίνος

130.

εχινος

131.

θερμαί

132.

θερμαι

133.

κένταυρος

134.

κενταυρος

135.

κιμμέρια

136.

κιμμερια

137.

κοτύλη

138.

κοτυλη

139.

μάγγανα

140.

μαγγανα

141.

μέδουσα

142.

μεδουσα

143.

μελίβοια

144.

μελιβοια

145.

μύκη

146.

μυκη

147.

νέακεσσάνη

148.

νεακεσσανη

149.

πάχνη

150.

παχνη

151.

πίλημα

152.

πιλημα

153.

πόρτολάγος

154.

πορτολαγος

155.

σάτραι

156.

σατραι

157.

σέλερον

158.

σελερον

159.

σμύνθη

160.

σμυνθη

161.

σταυρούπολις

162.

σταυρουπολις

163.

τοξόται

164.

τοξοται

165.

σαμοθράκη

166.

σαμοθρακη

167.

ζουράφα

168.

ζουραφα

169.

λήμνος

170.

λημνος

171.

σεργίτσι

172.

σεργιτσι

173.

άγιοςευστράτιος

174.

αγιοςευστρατιος

175.

λέσβος

176.

λεσβος

177.

μυτιλήνη

178.

μυτιληνη

179.

σίγκρι

180.

σιγκρι

181.

τομάρια

182.

τομαρια

183.

χίος

184.

χιος

185.

οινούσσαι

186.

οινουσσαι

187.

πασσάς

188.

πασσας

189.

βάτος

190.

βατος

191.

γαβάθι

192.

γαβαθι

193.

μανδράκι

194.

μανδρακι

195.

πρασονήσια

196.

πρασονησια

197.

σάμος

198.

σαμος

199.

σαμιοπούλα

200.

σαμιοπούλα

201.

ψαρά

202.

ψαρα

203.

αντίψαρα

204.

αντιψαρα

205.

κατονήσι

206.

κατονησι

207.

καλόγεροι

208.

καλογεροι

209.

χταπόδια

210.

χταποδια

211.

μπούβαις

212.

μπουβαις

213.

λιάδι

214.

λιαδι

215.

δονούσα

216.

δονουσα

217.

μάκαρες

218.

μακαρες

219.

άνυδρος

220.

ανυδρος

221.

κίναρος

222.

κιναρος

223.

λάρος

224.

λαρος

225.

λέβιθα

226.

λεβιθα

227.

βράχοιμαύρα

228.

βραχοιμαυρα

229.

ικαρία

230.

ικαρια

231.

οθωνοί

232.

οθωνοι

233.

φούρνοι

234.

φουρνοι

235.

θύμαινα

236.

θυμαινα

237.

θυμαινάκι

238.

θυμαινακι

239.

αλατζονήσι

240.

αλατζονησι

241.

διαπόρι

242.

διαπορι

243.

ανθρωποφάγοι

244.

ανθρωποφαγοι

245.

μακρονήσι

246.

μακρονησι

247.

άγιοςμηνάς

248.

αγιοςμηνας

249.

πετροκάραβο

250.

πετροκαραβο

251.

άνυδρο

252.

ανυδρο

253.

αγαθονήσι

254.

αγαθονησι

255.

στρογγυλό

256.

στρογγυλο

257.

πιάτο

258.

πιατο

259.

νερό

260.

νερο

261.

κουνέλι

262.

κουνελι

263.

πάτμος

264.

πατμος

265.

αρκοί

266.

αρκοι

267.

γρυλλούσα

268.

γρυλλουσα

269.

καλόβουλο

270.

καλοβουλο

271.

μανώλη

272.

μανωλη

273.

ρεφούλια

274.

ρεφουλια

275.

λειψοί

276.

λειψοι

277.

σαράκι

278.

σαρακι

279.

φράγκος

280.

φραγκος

281.

καλαπόδια

282.

καλαποδια

283.

μαράθι

284.

μαραθι

285.

μάραθος

286.

μαραθος

287.

αρχάγγελος

288.

αρχαγγελος

289.

φαρμακονήσι

290.

φαρμακονησι

291.

λέρος

292.

λερος

293.

κάλυμνος

294.

καλυμνος

295.

τέλενδος

296.

τελενδος

297.

νέρα

298.

νερα

299.

σαφονίδι

300.

σαφονιδι

301.

ίμια

302.

ιμια

303.

καλόλιμνος

304.

καλολιμνος

305.

πίττα

306.

πιττα

307.

πρασονήσι

308.

πρασονησι

309.

ψέριμος

310.

ψεριμος

311.

πλατύ

312.

πλατυ

313.

μερμύγκια

314.

μερμυγκια

315.

κρεββατιό

316.

κρεββατιο

317.

βασιλική

318.

βασιλικη

319.

λίγκια

320.

λιγκια

321.

κως

322.

ψωράδια

323.

γυαλί

324.

γυαλι

325.

στρογγυλή

326.

στρογγυλη

327.

νίσυρος

328.

νισυρος

329.

περγούσα

330.

περγουσα

331.

παχειά

332.

παχεια

333.

κανδελιούσα

334.

κανδελιουσα

335.

αστυπάλαια

336.

αστυπαλαια

337.

κουνούποι

338.

κουνουποι

339.

ποντικούσα

340.

ποντικουσα

341.

οφιδούσα

342.

οφιδουσα

343.

κτένια

344.

κτενια

345.

αδέλφια

346.

αδελφια

347.

σύρνα

348.

συρνα

349.

κατσίκα

350.

κατσικα

351.

ναυάγιο

352.

ναυαγιο

353.

τριονήσια

354.

τριονησια

355.

τήλος

356.

τηλος

357.

αντίτηλος

358.

αντιτηλος

359.

γάιδαρος

360.

γαιδαρος

361.

σύμη

362.

συμη

363.

νίμος

364.

νιμος

365.

μαρμαράς

366.

μαρμαρας

367.

σεσκλί

368.

σεσκλι

369.

οξειά

370.

οξεια

371.

χονδρός

372.

χονδρος

373.

κούλουνδρος

374.

κουλουνδρος

375.

χάλκη

376.

χαλκη

377.

άγιοιθεόδωροι

378.

αγιοιθεοδωροι

379.

αλιμιά

380.

αλιμια

381.

αστρακούσσα

382.

αστρακουσσα

383.

μακρύ

384.

μακρυ

385.

τραγούσα

386.

τραγουσα

387.

νιπούρι

388.

νιπουρι

389.

ρόδος

390.

ροδος

391.

χήνα

392.

χηνα

393.

καστελλόριζο

394.

καστελλοριζο

395.

μεγίστη

396.

μεγιστη

397.

ρω

398.

σοφράνα

399.

σοφρανα

400.

σόχας

401.

σοχας

402.

καράβια

403.

καραβια

404.

σύρνα

405.

συρνα

406.

δύοαδέλφια

407.

δυοαδελφια

408.

πλακίδα

409.

πλακιδα

410.

αιγές

411.

αιγες

412.

άκανθος

413.

ακανθος

414.

άκτιον

415.

ακτιον

416.

αμβρακία

417.

αμβρακια

418.

αρτεμίσιον

419.

αρτεμισιον

420.

αρχάνες

421.

αρχανες

422.

βάσσες

423.

βασσες

424.

βουθρωτό

425.

βουθρωτο

426.

γόρτυνα

427.

γορτυνα

428.

γουρνιά

429.

γουρνια

430.

γιτάνη

431.

γιτανη

432.

δαφνί

433.

δαφνι

434.

δήλος

435.

δηλος

436.

δημητριάδα

437.

δημητριαδα

438.

δημητσάνα

439.

δημητσανα

440.

δίμηνη

441.

διμηνη

442.

δίολκος

443.

διολκος

444.

διώρυγα

445.

διωρυγα

446.

ελευθέρνα

447.

ελευθερνα

448.

ελευσίνα

449.

ελευσινα

450.

εμποριό

451.

εμποριο

452.

αυγονήσι

453.

αυγονησι

454.

ερέτρια

455.

ερετρια

456.

εύτρηση

457.

ευτρηση

458.

ζάκρος

459.

ζακρος

460.

ήλιδα

461.

ηλιδα

462.

θερμοπύλες

463.

θερμοπυλες

464.

θέρμη

465.

θερμη

466.

θορικός

467.

θορικος

468.

καμηλονήσι

469.

καμηλονησι

470.

ιαλυσός

471.

ιαλυσος

472.

ισθμός

473.

ισθμος

474.

καβείριο

475.

καβειριο

476.

κάμειρος

477.

καμειρος

478.

κασσώπη

479.

κασσωπη

480.

κεραμεικός

481.

κεραμεικος

482.

κέρος

483.

κερος

484.

κίρρα

485.

κιρρα

486.

κνωσός

487.

κνωσσος

488.

κύμη

489.

κυμη

490.

κύνος

491.

κυνος

492.

λεβήνας

493.

λεβηνας

494.

λέπρεο

495.

λεπρεο

496.

λιθαρές

497.

λιθαρες

498.

λευκαντί

499.

λευκαντι

500.

λιλαία

501.

λιλαια

502.

λίνδος

503.

λινδος

504.

λίσσος

505.

λισσος

506.

μάλθη

507.

μαλθη

508.

μάλλια

509.

μαλλια

510.

μαντίνεια

511.

μαντινεια

512.

μαραθών

513.

μαραθων

514.

μαρώνεια

515.

μαρωνεια

516.

μένδη

517.

μενδη

518.

μεγαλόπολη

519.

μεγαλοπολη

520.

μεσσήνη

521.

μεσσηνη

522.

μετέωρα

523.

μετεωρα

524.

μήθυμνα

525.

μηθυμνα

526.

μιδέα

527.

μιδεα

528.

μοναστήρι

529.

μοναστηρι

530.

πολυφαδος

531.

μονη

532.

ουνιανήσια

533.

ουνιανησια

534.

σίαλ

535.

σιαλ

536.

αστακίδα

537.

αστακιδα

538.

αστακιδόπουλο

539.

αστακιδοπουλο

540.

κάρπαθος

541.

καρπαθος

542.

σαριά

543.

σαρια

544.

κάσος

545.

κασος

546.

κασονήσια

547.

κασονησια

548.

πλάτη

549.

πλατη

550.

αρμαθιά

551.

αρμαθια

552.

δία

553.

δια

554.

αυγό

555.

αυγο

556.

παξιμάδι

557.

παξιμαδι

558.

γιανυσάδες

559.

γιανυσαδες

560.

διονυσάδες

561.

διονυσαδες

562.

παξιμάδα

563.

παξιμαδα

564.

ποντικόνησος

565.

ποντικονησος

566.

γαύδος

567.

γαυδος

568.

γαυδοπούλα

569.

γαυδοπουλα

570.

γαϊδουρονήσι

571.

γαϊδουρονησι

572.

μικρονήσι

573.

μικρονησι

574.

κουφονήσι

575.

κουφονησι

576.

τράχηλος

577.

τραχηλος

578.

παξιμάδια

579.

παξιμαδια

580.

μακεδονία

581.

μακεδονια

582.

ανατολικήμακεδονία

583.

ανατολικημακεδονια

584.

κεντρικήμακεδονία

585.

κεντρικημακεδονια

586.

δυτικήμακεδονία

587.

δυτικημακεδονια

588.

ήπειρος

589.

ηπειρος

590.

θεσσαλία

591.

θεσσαλια

592.

στερεάελλάδα

593.

στερεαελλαδα

594.

πελοπόννησος

595.

πελοποννησος

596.

δωδεκάνησα

597.

δωδεκανησα

598.

επτάνησα

599.

επτανησα

600.

κρήτη

601.

κρητη

602.

κυκλάδες

603.

κυκλαδες

604.

αιγαίο

605.

αιγαιο

606.

ιόνιο

607.

ιονιο

608.

μυρτώο

609.

μυρτωο

610.

κρητικό

611.

κρητικο

612.

αθήνα

613.

αθηνα

614.

άθως

615.

αθως

616.

άγιονόρος

617.

αγιονορος

618.

αιανή

619.

αιανη

620.

αμύνταιο

621.

αμυνταιο

622.

αξιός

623.

αξιος

624.

άρδας

625.

αρδας

626.

βελβεντός

627.

βελβεντος

628.

γουμένισσα

629.

γουμενιτσα

630.

δεσκάτη

631.

δεσκατη

632.

δορκάς

633.

δορκας

634.

δεσπάτης

635.

δεσπατης

636.

ελευθερούπολη

637.

ελευθερουπολη

638.

κρυσταλλοπηγή

639.

κρυσταλλοπηγη

640.

λέχοβο

641.

λεχοβο

642.

μαργαρίτι

643.

μαργαριτι

644.

νέστος

645.

νεστος

646.

νυμφαίο

647.

νυμφαιο

648.

ορφανό

649.

ορφανο

650.

ουρανούπολη

651.

ουρανουπολη

652.

παγγαίο

653.

παγγαιο

654.

παραμυθιά

655.

παραμυθια

656.

προμαχώνας

657.

προμαχωνας

658.

σαγιάδα

659.

σαγιαδα

660.

στενήμαχος

661.

στενημαχος

662.

στρυμώνας

663.

στρυμωνας

664.

σωζόπολη

665.

σωζοπολη

666.

τσοτύλι

667.

τσοτυλι

668.

φιλιάτες

669.

φιλιατες

670.

χορτιάτης

671.

χορτιατης

672.

χρυσούπολη

673.

χρυσουπολη

674.

αττική

675.

αττικη

676.

πειραιάς

677.

πειραιας

678.

αιτωλοακαρνανία

679.

αιτωλοακαρνανια

680.

αλιάκμονας

681.

αλιακμονας

682.

αγχίαλος

683.

αγχιαλος

684.

αργολίδα

685.

αργολιδα

686.

αρκαδία

687.

αρκαδια

688.

άρτα

689.

αρτα

690.

αχαΐα

691.

αχαια

692.

βοιωτία

693.

βοιωτια

694.

γρεβενά

695.

γρεβενα

696.

δράμα

697.

δραμα

698.

εύβοια

699.

ευβοια

700.

ευρυτανία

701.

ευρυτανια

702.

ζάκυνθος

703.

ζακυνθος

704.

ηλεία

705.

ηλεια

706.

ημαθία

707.

ημαθια

708.

ηράκλειο

709.

ηρακλειο

710.

θεσπρωτία

711.

θεσπρωτια

712.

θεσσαλονίκη

713.

θεσσαλονικη

714.

ιωάννινα

715.

ιωαννινα

716.

ιωνία

717.

ιωνια

718.

αιολίς

719.

αιολις

720.

δωρίς

721.

δωρις

722.

λοκροί

723.

λοκροι

724.

καβάλα

725.

καβαλα

726.

καρδίτσα

727.

καρδιτσα

728.

κεφαλληνία

729.

κεφαλληνια

730.

κεφαλλονιά

731.

κεφαλλονια

732.

κιλκίς

733.

κιλκις

734.

κόρινθος

735.

κορινθος

736.

λακωνία

737.

λακωνια

738.

λασίθι

739.

λασιθι

740.

λέσβος

741.

λεσβος

742.

λευκάδα

743.

λευκαδα

744.

μαγνησία

745.

μαγνησια

746.

μεσσηνία

747.

μεσσηνια

748.

πέλλα

749.

πελλα

750.

πιερία

751.

πιερια

752.

πρέβεζα

753.

πρεβεζα

754.

ρέθυμνο

755.

ρεθυμνο

756.

σάμος

757.

σαμος

758.

σέρρες

759.

σερρες

760.

τρίκαλα

761.

τρικαλα

762.

φθιώτιδα

763.

φθιωτιδα

764.

φλώρινα

765.

φλωρινα

766.

φωκίδα

767.

ψωραδια

768.

φωκιδα

769.

χαλκιδική

770.

χαλκιδικη

771.

άγιοςκωνσταντίνος

772.

αγιοςκωνσταντινος

773.

άγιοςνικόλαος

774.

αγιοςνικολαος

775.

αγρίνιο

776.

αγρινιο

777.

αίγινα

778.

αιγινα

779.

αλεξάνδρεια

780.

αλεξανδρεια

781.

αμοργός

782.

αμοργος

783.

άμφισσα

784.

αμφισσα

785.

άνδρος

786.

ανδρος

787.

άργος

788.

αργος

789.

αριδαία

790.

αριδαια

791.

αρναία

792.

αρναια

793.

αρχάγγελος

794.

αρχαγγελος

795.

αρχαίαολυμπία

796.

αρχαιαολυμπια

797.

όλυνθος

798.

ολυνθος

799.

όρραον

800.

ορραον

801.

ορχομενός

802.

ορχομενος

803.

περαία

804.

περαια

805.

πλαταιές

806.

πλαταιες

807.

πολιόχνη

808.

πολιοχνη

809.

πόλις

810.

πολις

811.

πνύκα

812.

πνυκα

813.

πύδνα

814.

πυνδα

815.

πυθαγόρειο

816.

πυθαγορειο

817.

ραμνούς

818.

ραμνους

819.

σέσκλο

820.

σεσκλο

821.

σούλι

822.

σουλι

823.

σίνδος

824.

σινδος

825.

σικυών

826.

σικυων

827.

σκρα

828.

σύβοτα

829.

συβοτα

830.

τεγέα

831.

τεγεα

832.

τίρυνς

833.

τιρυνς

834.

τορώνη

835.

τορωνη

836.

τύλισος

837.

τυλισος

838.

ύρια

839.

υρια

840.

φαιστός

841.

φαιστος

842.

φιγάλεια

843.

φιγαλεια

844.

φυλακωπή

845.

φυλακωτη

846.

χαιρώνεια

847.

χαιρωνεια

848.

βεγορίτιδα

849.

βεγοριτιδα

850.

βεργίνα

851.

βεργινα

852.

βέρμιο

853.

βερμιο

854.

βέροια

855.

βεροια

856.

βόλος

857.

βολος

858.

βόρας

859.

βορας

860.

γιαννιτσά

861.

γιαννιτσα

862.

γρεβενά

863.

γρεβενα

864.

δελφοί

865.

δελφοι

866.

δίον

867.

διον

868.

δοϊράνη

869.

δοιρανη

870.

δοξάτο

871.

δοξατο

872.

δράμα

873.

δραμα

874.

δωδώνη

875.

δωδωνη

876.

έδεσσα

877.

εδεσσα

878.

ελασσόνα

879.

ελασσονα

880.

επίδαυρος

881.

επιδαυρος

882.

ερμούπολη

883.

ερμουπολη

884.

ζάλογγο

885.

ζαλογγο

886.

ηγουμενίτσα

887.

ηγουμενιτσα

888.

θάσος

889.

θασος

890.

θερμαϊκός

891.

θερμαικος

892.

θήβα

893.

θηβα

894.

θήρα

895.

θηρα

896.

ιεράπετρα

897.

ιεραπετρα

898.

ιθάκη

899.

ιθακη

900.

καλαμάτα

901.

καλαματα

902.

καλαμπάκα

903.

καλαμπακα

904.

καρπενήσι

905.

καρπενησι

906.

κάρυστος

907.

καρυστος

908.

κασσάνδρα

909.

κασσανδρα

910.

καστέλλι

911.

καστελλι

912.

καστοριά

913.

καστορια

914.

κατερίνη

915.

κατερινη

916.

κερκίνη

917.

κερκινη

918.

κέρκυρα

919.

κερκυρα

920.

κοζάνη

921.

κοζανη

922.

κόνιτσα

923.

κονιτσα

924.

κορώνεια

925.

κορωνεια

926.

κύθηρα

927.

κυθηρα

928.

κύθνος

929.

κυθνος

930.

λαμία

931.

λαμια

932.

λάρισα

933.

λαρισα

934.

λευκάδα

935.

λευκαδα

936.

λιτόχωρο

937.

λιτοχωρο

938.

μελίτη

939.

μελιτη

940.

μεσολόγγι

941.

μεσολογγι

942.

μέτσοβο

943.

μετσοβο

944.

μήλος

945.

μηλος

946.

μονεμβασιά

947.

μονεμβασια

948.

μυκήνες

949.

μυκηνες

950.

μύκονος

951.

μυκονος

952.

μυστράς

953.

μυστρας

954.

μύρινα

955.

μυρινα

956.

νάξος

957.

ναξος

958.

νάουσα

959.

ναουσα

960.

ναυαρίνο

961.

ναυαρινο

962.

ναύπακτος

963.

ναυπακτος

964.

ναύπλιο

965.

ναυπλιο

966.

νέαμουδανιά

967.

νεαμουδανια

968.

νικόπολη

969.

νικοπολη

970.

νεστόριο

971.

νεστοριο

972.

νευροκόπι

973.

νευροκοπι

974.

νιγρίτα

975.

νιγριτα

976.

νιχώρια

977.

νιχωρια

978.

όλυμπος

979.

ολυμπος

980.

παξοί

981.

παξοι

982.

πάργα

983.

παργα

984.

πάρος

985.

παρος

986.

πάτρα

987.

πατρα

988.

πολύγυρος

989.

πολυγυρος

990.

πόρος

991.

πορος

992.

πρέβεζα

993.

πρεβεζα

994.

πρέσπες

995.

πρεσπες

996.

πτολεμαϊδα

997.

πτολεμαιδα

998.

πύργος

999.

πυργος

1000.

ρέθυμνο

1001.

ρεθυμνο

1002.

ρούμελη

1003.

ρουμελη

1004.

σαλαμίνα

1005.

σαλαμινα

1006.

σαμαρίνα

1007.

σαμαρινα

1008.

σέριφος

1009.

σεριφος

1010.

σητεία

1011.

σητεια

1012.

σιάτιστα

1013.

σιατιστα

1014.

σιδηρόκαστρο

1015.

σιδηροκαστρο

1016.

σιθωνία

1017.

σιθωνια

1018.

σίκινος

1019.

σικινος

1020.

σίφνος

1021.

σιφνος

1022.

σκιάθος

1023.

σκιαθος

1024.

σκόπελος

1025.

σκοπελος

1026.

σκύδρα

1027.

σκυδρα

1028.

σκύρος

1029.

σκυρος

1030.

σπάρτη

1031.

σπαρτη

1032.

σπέτσες

1033.

σπετσες

1034.

σποράδες

1035.

σποραδες

1036.

στάγιρα

1037.

σταγιρα

1038.

τήνος

1039.

τηνος

1040.

τρίπολη

1041.

τριπολη

1042.

ύδρα

1043.

υδρα

1044.

φιλίπποι

1045.

φιλιπποι

1046.

φλώρινα

1047.

φλωρινα

1048.

χαλκηδόνα

1049.

χαλκηδονα

1050.

χανιά

1051.

χανια

1052.

άγιοςγεώργιος

1053.

αγιοςγεωργιος

1054.

άγιοςιωάννης

1055.

αγιοςιωαννης

1056.

αγριελούσα

1057.

αγριελουσα

1058.

αγριελαία

1059.

αγριελαια

1060.

βενετικό

1061.

βενετικο

1062.

δραγονέρα

1063.

δραγονερα

1064.

κιόνι

1065.

κιονι

1066.

κουτσουμπόρα

1067.

κουτσουμπορα

1068.

λαιμός

1069.

λαιμος

1070.

μαύροποινί

1071.

μαυροποινι

1072.

μαύροποινάκι

1073.

μαυροποινακι

1074.

πολυφάδος

UNGĀRIJA

1.

magyarkoztarsasag

2.

republicofhungary

3.

republiquedehongrie

4.

republikungarn

5.

republicadehungria

6.

repubblicadiungheria

7.

republicadahungria

8.

ungerskarepubliken

9.

unkarintasavalta

10.

denungarskerepublik

11.

derepublikhongarije

12.

republikawegierska

13.

ungarivabariik

14.

ungarijasrepublika

15.

vengrijosrespublika

16.

magyarorszag

17.

hungary

18.

hongrie

19.

ungarn

20.

hungria

21.

ungheria

22.

ungern

23.

unkari

24.

hongarije

25.

wegry

26.

madarsko

27.

ungari

28.

ungarija

29.

vengrija

30.

magyarköztársaság

31.

magyarország

32.

madarskarepublika

33.

republikamadzarska

34.

madzarsko

35.

Ουγγαρία

36.

ουγρικιδεμοκρατια

37.

nyugatdunántúl

38.

középdunántúl

39.

déldunántúl

40.

középmagyarország

41.

északmagyarország

42.

északalföld

43.

délalföld

44.

nyugatdunantul

45.

kozepdunantul

46.

deldunantul

47.

kozepmagyarorszag

48.

eszakmagyarorszag

49.

eszakalfold

50.

delalfold

ISLANDE

1.

arepublicadeislândia

2.

deijslandrepubliek

3.

deijslandrepubliek

4.

derepubliekvanijsland

5.

derepubliekvanijsland

6.

iceland

7.

icelandrepublic

8.

iepublikaislande

9.

ijsland

10.

island

11.

islanda

12.

islande

13.

islandia

14.

islândia

15.

islandica

16.

islandrepublik

17.

islandskylisejnik

18.

islannintasavalta

19.

islanti

20.

izland

21.

ísland

22.

íslenskalýðveldið

23.

köztársaságizland

24.

larepubblicadiislanda

25.

larepúblicadeislandia

26.

larépubliquedislande

27.

lislande

28.

lýðveldiðísland

29.

puklerkaislandska

30.

rahvavabariikisland

31.

repubblicadiislanda

32.

repubblikataisland

33.

republicoficeland

34.

republikaisland

35.

republikaislandia

36.

republikavisland

37.

republikkenisland

38.

republikvonisland

39.

repúblicadeislandia

40.

repúblicadeislândia

41.

républiquedislande

42.

ΔημοκρατίατηςΙσλανδίας

43.

Ισλανδία

44.

ísland

45.

akraneskaupstaâur

46.

akureyrarkaupstaâur

47.

álftanes

48.

árneshreppur

49.

ásahreppur

50.

bakkafjörâur

51.

bessastaâahreppur

52.

bifröst

53.

bíldudalur

54.

bláskógabyggâ

55.

blönduós

56.

blönduósbær

57.

bolungarvík

58.

bolungarvíkurkaupstaâur

59.

borâeyri

60.

borgarbyggâ

61.

borgarfjarâarhreppur

62.

borgarfjörâureystri

63.

breiâdalshreppur

64.

breiâdalsvík

65.

buâardalur

66.

bæjarhreppur

67.

dalabyggâ

68.

dalvík

69.

dalvíkurbyggâ

70.

djúpavogshreppur

71.

djúpivogur

72.

egilsstaâir

73.

eiâar

74.

eskiflörõur

75.

eyjafjarâarsveit

76.

fáskrúâsflorâur

77.

fellabær

78.

fjallabyggâ

79.

fjarâabyggâ

80.

fljótsdalshéraâ

81.

fljótsdalshreppur

82.

flóahreppur

83.

flúâir

84.

garaabær

85.

garâur

86.

grenivík

87.

grindavík

88.

grindavíkurbær

89.

grímsey

90.

grímseyjarhreppur

91.

grímsnes-oggrafningshreppur

92.

grundarfjaraarbær

93.

grundarfjörõur

94.

grýtubakkahreppur

95.

hafnarfjarâarkaupstaâur

96.

hafnarfjöraur

97.

hallormsstaâur

98.

hnífsdalur

99.

hofsós

100.

hólar

101.

hólmavík

102.

hrísey

103.

húnavantshreppur

104.

húnakingvestra

105.

húsavík

106.

hvalfjarâarsveit

107.

hveragerâi

108.

hverageraisbær

109.

hvolsvöllur

110.

höfn

111.

hörgárbyggâ

112.

ísafjaraarbær

113.

ísafjörâur

114.

keflavík

115.

kirkjubæjarklaustur

116.

kjósarhreppur

117.

kópasker

118.

kópavogsbær

119.

kópavogur

120.

langanesbyggâ

121.

laugarás

122.

litli-árskógssandur

123.

mosfellsbær

124.

mýrdalshreppur

125.

mývatn

126.

neskaupsstaâur

127.

njarâvík

128.

norâflorâur

129.

norâurking

130.

ólafsflorâur

131.

ólafsvík

132.

patreksfjörâur

133.

rangárkingeystra

134.

rangárkingytra

135.

raufarhöfn

136.

reyâarfjörâur

137.

reykhólahreppur

138.

reykjahlíâ

139.

reykjanesbær

140.

reykjavík

141.

reykjavíkcity

142.

reykjavíkurborg

143.

sandgerâi

144.

sandgeraisbær

145.

sauâárkrókur

146.

seltjamarneskaupstaâur

147.

seyâisfjarâarkaupstaâur

148.

seyâisflorâur

149.

siglufjörâur

150.

skaftárhreppur

151.

skagabyggâ

152.

skagaströnd

153.

skeiâa-oggnúpverjahreppur

154.

skógar

155.

skútustaâahreppur

156.

snæfellsbær

157.

snæfellsnes

158.

sólheimar

159.

strandabyggâ

160.

stykkishólmsbær

161.

stykkishólmur

162.

stoâvarfjörâur

163.

suâureyri

164.

suâavík

165.

suâavíkurhreppur

166.

svalbarâseyri

167.

svalbarâshreppur

168.

svalbarâsstrandarhreppur

169.

sveitarfélagiâálftanes

170.

sveitarfélagiâárborg

171.

sveitarfélagiâgarâur

172.

sveitarfélagiâhornafjörâur

173.

sveitarfélagiâskagafjörâur

174.

sveitarfélagiâskagaströnd

175.

sveitarfélagiâvogar

176.

sveitarfélagiâolfus

177.

tálknafjarâarhreppur

178.

tálknafjörâur

179.

tjörneshreppur

180.

varmahlíâ

181.

vestmannaeyjabær

182.

vesturbyggâ

183.

vík

184.

vopnafjarâarhreppur

185.

vopnafjörâur

186.

ringeyjarsveit

187.

Kngeyri

188.

rórshöfn

189.

ásbyrgi

190.

snæfellsjökull

191.

vatnajökull

192.

řingvellir

ĪRIJA

1.

irlanda

2.

irsko

3.

irland

4.

iirimaa

5.

ireland

6.

irlande

7.

irlanda

8.

Īrija

9.

Airija

10.

Írország

11.

L-Irlanda

12.

ιρλανδία

13.

ierland

14.

irlandia

15.

Írsko

16.

irska

17.

irlanti

18.

irland

19.

.irlande

20.

Ιρλανδία

21.

irlande

22.

republicofireland

23.

eire

24.

irelànd

25.

irelánd

26.

irelánd

27.

irelánd

28.

irelând

29.

irelãnd

30.

ireländ

31.

irelånd

32.

irelænd

33.

irèland

34.

iréland

35.

irêland

36.

irëland

37.

ìreland

38.

íreland

39.

îreland

40.

ireland

41.

irelanð

42.

irelañd

43.

irelānd

44.

irelánd

45.

ireląnd

46.

ireland'

47.

irelanđ

48.

irēland

49.

irěland

50.

irėland

51.

iręland

52.

irěland

53.

îreland

54.

îreland

55.

Ireland

56.

Ireland

57.

Ireland

58.

irelańd

59.

irelaņd

60.

irelaňd

61.

irela'nd

62.

ireland

63.

iŕeland

64.

ireland

65.

iřeland

66.

ирландия

ITĀLIJA

1.

Repubblica-Italiana

2.

RepubblicaItaliana

3.

Italia

4.

Italy

5.

Italian

6.

Italien

7.

Italija

8.

Itália

9.

Italië

10.

Italien

11.

Itálie

12.

Italie

13.

Olaszország

14.

Itālija

15.

Włochy

16.

Ιταλία

17.

Italja

18.

Taliansko

19.

Itaalia

20.

Abruzzo

21.

Basilicata

22.

Calabria

23.

Campania

24.

Emilia-Romagna

25.

Friuli-VeneziaGiulia

26.

Lazio

27.

Liguria

28.

Lombardia

29.

Marche

30.

Molise

31.

Piemonte

32.

Puglia

33.

Sardegna

34.

Sicilia

35.

Toscana

36.

Trentino-AltoAdige

37.

Umbria

38.

Valled'Aosta

39.

Veneto

LATVIJA

1.

Λετονία

2.

Lettorszag

3.

Latvja

4.

Letland

5.

Lotwa

6.

Letonia

7.

Lotyssko

8.

Latvija

9.

Lettland

10.

Latvia

11.

Lotyssko

12.

Letland

13.

Lettland

14.

Lati

15.

Letonia

16.

Lettonie

17.

Lettonia

18.

Republicoflatvia

19.

Latvijskajarespublika

20.

lotyšsko

21.

λεττονία

22.

läti

23.

letònia

24.

латвия

25.

łotwa

26.

letónia

27.

letônia

28.

lettország

29.

républiquedelettonie

30.

repúblicadeletònia

31.

латвийскаяреспублика

32.

republikałotewska

33.

républiquedelettonie

34.

δημοκρατίατησλετονιας

35.

δημοκρατίατησλετονίας

LIHTENŠTEINA

1.

fyrstendømmetliechtenstein

2.

fürstentumliechtenstein

3.

principalityofliechtenstein

4.

liechtensteinivürstiriiki

5.

liechtensteininruhtinaskunta

6.

principautédeliechtenstein

7.

πριγκιπάτοτουλιχτενστάιν

8.

furstadæmisinsliechtensteins

9.

principatodelliechtenstein

10.

lichtenšteinokunigaikštystė

11.

lihtenšteinasfirstiste

12.

prinċipalitàtal-liechtenstein

13.

vorstendomliechtenstein

14.

fyrstedømmetliechtenstein

15.

księstwoliechtenstein

16.

principadodoliechtenstein

17.

furstendömetliechtenstein

18.

lichtenštajnskékniežatstvo

19.

kneževinolihtenštajn

20.

principadodeliechtenstein

21.

lichtenštejnskéknížectví

22.

lichtensteinihercegség

LIETUVA

1.

lietuva

2.

leedu

3.

liettua

4.

litauen

5.

lithouania

6.

lithuania

7.

litouwen

8.

lituania

9.

lituanie

10.

litva

11.

litván

12.

litvania

13.

litvanya

14.

litwa

15.

litwanja

16.

liettuan

17.

litevská

18.

lietuvas

19.

litwy

20.

litovska

21.

aukstaitija

22.

zemaitija

23.

dzukija

24.

suvalkija

25.

suduva

26.

lietuvos-respublika

27.

lietuvos_respublika

28.

lietuvosrespublika

29.

republic-of-lithuania

30.

republic_of_lithuania

31.

republiclithuania

32.

republicoflithuania

33.

republique-de-lituanie

34.

republique_de_lituanie

35.

republiquelituanie

36.

republiquedelituanie

37.

republica-de-lituania

38.

republica_de_lituania

39.

republicalituania

40.

republicadelituania

41.

litovskajarespublika

42.

litovskaja-respublika

43.

litovskaja_respublika

44.

litauensrepublik

45.

litauens-republik

46.

litauens_republic

47.

republiklitauen

48.

republik-litauen

49.

republic_litauen

50.

δημοκρατιατησλιθουανιας

51.

δημοκρατια-της-λιθουανιας

52.

δημοκρατια_της_λιθουανιας

53.

δημοκρατίατηςΛιθουανίας

54.

δημοκρατία-της-Λιθουανίας

55.

δημοκρατία_της_Λιθουανίας

56.

repubblicadilituania

57.

repubblica-di-lituania

58.

repubblica_di_lituania

59.

republieklitouwen

60.

republiek-litouwen

61.

republiek_litouwen

62.

republicadalituania

63.

republica-da-lituania

64.

republica_da_lituania

65.

liettuantasavalta

66.

liettuan-tasavalta

67.

liettuan_tasavalta

68.

republikenLitauen

69.

republiken-litauen

70.

republiken_litauen

71.

litevskárepublika

72.

litevská-republika

73.

litevská_republika

74.

leeduvabariik

75.

leedu-vabariik

76.

leedu_vabariik

77.

lietuvasrepublika

78.

lietuvas-republika

79.

lietuvas_republika

80.

litvánköztársaság

81.

litván-köztársaság

82.

litván_köztársaság

83.

repubblikatallitwanja

84.

repubblika-tal-litwanja

85.

repubblika_tal_litwanja

86.

republikalitwy

87.

republika-litwy

88.

republika_litwy

89.

litovskarepublika

90.

litovska-republika

91.

litovska_republika

92.

republikalitva

93.

republika-litva

94.

republika_litva

95.

aukštaitija

96.

žemaitija

97.

dzūkija

98.

sūduva

99.

литва

100.

литовскаяреспублика

101.

литовская-республика

102.

λιθουανία

LUKSEMBURGA

1.

luxembourg

2.

luxemburg

3.

letzebuerg

4.

großherzogtum-luxemburg

5.

großherzogtumluxemburg

6.

großherzogtum

7.

groußherzogtum-lëtzebuerg

8.

groußherzogtum-letzebuerg

9.

groußherzogtum

MALTA

1.

malta

2.

malte

3.

melita

4.

republicofmalta

5.

republic-of-malta

6.

therepublicofmalta

7.

the-republic-of-malta

8.

repubblikatamalta

9.

repubblika-ta-malta

10.

maltarepublic

11.

maltarepubblika

12.

gozo

13.

ghawdex

14.

għawdex

NĪDERLANDE

1.

nederland

2.

holland

3.

thenetherlands

4.

netherlands

5.

lespaysbas

6.

hollande

7.

dieniederlande

8.

lospaisesbajos

9.

holanda

10.

fryslân

11.

provinciefryslân

12.

provincie-fryslân

13.

dieniederlände

14.

niederlände

15.

neerlandés

16.

paísesbaxos

17.

paísesbajos

18.

néerlande

19.

paísesbaixos

20.

neerlândia

NORVĒĢIJA

1.

norge

2.

noreg

3.

norway

4.

norwegen

5.

norvege

6.

norvège

7.

noruega

8.

norvegia

9.

norvégia

10.

norsko

11.

nórsko

12.

norra

13.

norja

14.

norvegija

15.

norvēģija

16.

noorwegen

17.

Νορβηγία

18.

norvegja

19.

norveġja

20.

norveska

21.

norveška

22.

norwegia

23.

norga

24.

норвегия

25.

norvegiâ

POLIJA

1.

rzeczpospolitapolska

2.

rzeczpospolita_polska

3.

rzeczpospolita-polska

4.

polska

5.

polonia

6.

lenkija

7.

poland

8.

polen

9.

pologne

10.

polsko

11.

poola

12.

puola

PORTUGĀLE

1.

republicaportuguesa

2.

portugal

3.

portugália

4.

portugalia

5.

portugali

6.

portugalska

7.

portugalsko

8.

portogallo

9.

portugalija

10.

portekiz

11.

πορτογαλία

12.

portugāle

13.

aveiro

14.

beja

15.

braga

16.

bragança

17.

castelobranco

18.

coimbra

19.

evora

20.

faro

21.

guarda

22.

leiria

23.

lisboa

24.

portalegre

25.

porto

26.

santarem

27.

setubal

28.

vianadocastelo

29.

viseu

30.

vilareal

31.

madeira

32.

açores

33.

alentejo

34.

algarve

35.

altoalentejo

36.

baixoalentejo

37.

beiraalta

38.

beirabaixa

39.

beirainterior

40.

beiralitoral

41.

beiratransmontana

42.

douro

43.

dourolitoral

44.

entredouroeminho

45.

estremadura

46.

minho

47.

ribatejo

48.

tras-os-montes-e-alto-douro

49.

acores

RUMĀNIJA

1.

românia

2.

romania

3.

roumanie

4.

rumänien

5.

rumanien

6.

rumanía

7.

rumænien

8.

roménia

9.

romênia

10.

romenia

11.

rumunia

12.

rumunsko

13.

romunija

14.

rumãnija

15.

rumunija

16.

rumeenia

17.

ρουμάνια

18.

románia

19.

rumanija

20.

roemenië

21.

românia

22.

bucurești

23.

румъния

24.

букурещ

25.

rumænien

26.

bukurešť

27.

rumänien

28.

ρουμάνια

29.

βoυκουρέστι

30.

rumanía

31.

rumānija

32.

bukareštas

33.

románia

34.

roemenië

35.

roménia

36.

bukarešta

37.

rumänien

38.

румьшмя

39.

бухарест

40.

rúmenía

41.

búkarest

SLOVĀKIJA

1.

slowakische-republik

2.

republique-slovaque

3.

slovakiki-dimokratia

4.

slovenska-republika

5.

slovakiske-republik

6.

slovaki-vabariik

7.

slovakian-tasavalta

8.

slovakikidimokratia

9.

slovakiki-dimokratia

10.

szlovak-koztarsasag

11.

slovak-republic

12.

repubblica-slovacca

13.

slovakijas-republika

14.

slovakijos-respublika

15.

repubblika-slovakka

16.

slowaakse-republiek

17.

republika-slowacka

18.

republica-eslovaca

19.

slovaska-republika

20.

republica-eslovaca

21.

slovakiska-republiken

22.

σλοβακικη-δημοκρατια

23.

σλοβακική-δημοκρατία

24.

slowakischerepublik

25.

republiqueslovaque

26.

slovenskarepublika

27.

slovakiskerepublik

28.

slovakivabariik

29.

slovakiantasavalta

30.

szlovakkoztarsasag

31.

slovakrepublic

32.

repubblicaslovacca

33.

slovakijasrepublika

34.

slovakijosrespublika

35.

repubblikaslovakka

36.

slowaakserepubliek

37.

republikaslowacka

38.

republicaeslovaca

39.

slovaskarepublika

40.

republicaeslovaca

41.

slovakiskarepubliken

42.

σλοβακικηδημοκρατια

43.

σλοβακικήδημοκρατία

44.

slowakei

45.

slovaquie

46.

slovakia

47.

slovensko

48.

slovakiet

49.

slovakkia

50.

szlovakia

51.

slovacchia

52.

slovakija

53.

slowakije

54.

slowacija

55.

eslovaquia

56.

slovaska

57.

σλοβακικη

58.

σλοβακική

59.

slovakien

60.

république-slovaque

61.

slovenská-republika

62.

szlovák-köztársaság

63.

slovākijos-respublika

64.

republika-słowacka

65.

república-eslovaca

66.

slovaška-republika

67.

slovačka-republika

68.

lýdveldid-slovakia

69.

républiqueslovaque

70.

slovenskárepublika

71.

szlovákköztársaság

72.

slovākijosrespublika

73.

republikasłowacka

74.

repúblicaeslovaca

75.

slovaškarepublika

76.

slovačkarepublika

77.

lýdveldidslovakia

78.

szlovákia

79.

slovākija

80.

słowacija

81.

slovaška

82.

slovačka

SLOVĒNIJA

1.

slovenija

2.

slovenia

3.

slowenien

4.

slovenie

5.

la-slovenie

6.

laslovenie

7.

eslovenia

8.

republikaslovenija

9.

republika-slovenija

10.

republicofslovenia

11.

republic-of-slovenia

12.

szlovenia

13.

szlovenkoztarsasag

14.

szloven-koztarsasag

15.

repubblicadislovenia

16.

repubblica-di-slovenia

SPĀNIJA

1.

españa

2.

reinodeespana

3.

reino-de-espana

4.

espagne

5.

espana

6.

espanha

7.

espanja

8.

espanya

9.

hispaania

10.

hiszpania

11.

ispanija

12.

spagna

13.

spain

14.

spanielsko

15.

spanien

16.

spanija

17.

spanje

18.

reinodeespaña

19.

reino-de-españa

20.

španielsko

21.

spānija

22.

španija

23.

španiělsko

24.

espainia

25.

ispania

26.

ισπανια

27.

andalucia

28.

andalucía

29.

andalousie

30.

andalusia

31.

andalusien

32.

juntadeandalucia

33.

juntadeandalucía

34.

aragon

35.

aragón

36.

gobiernodearagon

37.

gobiernoaragón

38.

principadodeasturias

39.

principaudasturies

40.

asturias

41.

asturies

42.

illesbalears

43.

islasbaleares

44.

canarias

45.

gobiernodecanarias

46.

canaryisland

47.

kanarischeinseln

48.

cantabria

49.

gobiernodecantabria

50.

castillalamancha

51.

castilla-lamancha

52.

castillayleon

53.

castillayleón

54.

juntadecastillayleon

55.

juntadecastillayleón

56.

generalitatdecatalunya

57.

generalitatdecataluña

58.

catalunya

59.

cataluña

60.

katalonien

61.

catalonia

62.

catalogna

63.

catalogne

64.

cataloniě

65.

katalonias

66.

catalunha

67.

kataloniens

68.

katalonian

69.

catalonië

70.

extremadura

71.

comunidadautonomadeextremadura

72.

comunidadautónomadeextremadura

73.

xuntadegalicia

74.

comunidadautonomadegalicia

75.

comunidaautónomadegalicia

76.

comunidadeautonomadegalicia

77.

comunidadeautónomadegalicia

78.

larioja

79.

gobiernodelarioja

80.

comunidadmadrid

81.

madridregion

82.

regionmadrid

83.

madrid

84.

murciaregion

85.

murciaregión

86.

murciaregione

87.

murciaregiao

88.

regiondemurcia

89.

regióndemurcia

90.

regionofmurcia

91.

regionvonmurcia

92.

regionedimurcia

93.

regiaodomurcia

94.

navarra

95.

nafarroa

96.

navarre

97.

navarracomunidadforal

98.

nafarroaforukomunitatea

99.

nafarroaforuerkidegoa

100.

communauteforaledenavarre

101.

communautéforaledenavarre

102.

foralcommunityofnavarra

103.

paisvasco

104.

paísvasco

105.

euskadi

106.

euskalherria

107.

paisbasc

108.

basquecountry

109.

paysbasque

110.

paesebasco

111.

baskenland

112.

paisbasco

113.

χώρατωνβάσκων

114.

gobiernovasco

115.

euskojaurlaritza

116.

governbasc

117.

basquegovernment

118.

gouvernementbasque

119.

governobasco

120.

baskischeregierung

121.

baskitschebestuur

122.

κυβέρνησητωνβάσκων

123.

comunidad-valenciana

124.

comunidadvalenciana

125.

comunitat-valenciana

126.

comunitatvalenciana

127.

ceuta

128.

gobiernoceuta

129.

melilla

130.

gobiernomelilla

ZVIEDRIJA

1.

suecia

2.

reinodesuecia

3.

sverige

4.

kongerietsverige

5.

schweden

6.

königreichschweden

7.

konigreichschweden

8.

σουηδία

9.

ΒασίλειοτηςΣουηδίας

10.

sweden

11.

kingdomofsweden

12.

suède

13.

suede

14.

royaumedesuède

15.

royaumedesuede

16.

svezia

17.

regnodisvezia

18.

zweden

19.

koninkrijkzweden

20.

suécia

21.

reinodasuécia

22.

reinodasuecia

23.

ruotsi

24.

ruotsinkuningaskunta

25.

konungariketsverige

26.

švédsko

27.

rootsi

28.

svedija

29.

svédorszag

30.

svedorszag

31.

l-isvezja

32.

szweja

33.

švedska

34.

svedska

APVIENOTĀ KARALISTE

1.

unitedkingdom

2.

united-kingdom

3.

united_kingdom

4.

greatbritain

5.

great-britain

6.

great_britain

7.

britain

8.

cymru

9.

england

10.

northernireland

11.

northern-ireland

12.

northern_ireland

13.

scotland

14.

wales

2.   

Vārdu saraksts pa valstīm un valstis, kas tos var rezervēt:

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA

1.

southeast-region

2.

arachinovo

3.

baba-planina

4.

belasitsa

5.

berovo

6.

berovsko-ezero

7.

bigla-planina

8.

bogdantsi

9.

bogovinje

10.

bosilovo

11.

brvenitsa

12.

bregalnitsa

13.

valandovo

14.

vardar-region

15.

vasilevo

16.

vevchani

17.

vinitsa

18.

vodno

19.

vodocha

20.

vraneshtitsa

21.

vrapchishte

22.

gazi-baba

23.

galichitsa

24.

galichnik

25.

german-planina

26.

globochitsa

27.

golak

28.

gradsko

29.

gratche

30.

debarsko-ezero

31.

debartsa

32.

demir-kapija

33.

demir-hisar

34.

dennadrvoto

35.

deshat

36.

dojran

37.

dojransko-ezero

38.

dolneni

39.

drugovo

40.

gjorche-petrov

41.

ezero-mladost

42.

zheden-planina

43.

zhelino

44.

zajas

45.

zelenikovo

46.

zletovska-reka

47.

zrnovska-reka

48.

zrnovtsi

49.

ilinden

50.

east-region

51.

jablanitsa

52.

jakupitsa

53.

jegunovtse

54.

southwest-region

55.

kavadartsi

56.

kadina-reka

57.

kalimantsi

58.

karaorman

59.

karadzitsa

60.

karbintsi

61.

karposh

62.

katlanovo

63.

kisela-voda

64.

kichevo

65.

kozhuf

66.

kozjak

67.

konche

68.

kochani

69.

kochanska-reka

70.

kratovo

71.

kriva-palanka

72.

krivogashtani

73.

krushevo

74.

lipkovo

75.

lipkovsko-ezero

76.

lozovo

77.

lopushnik

78.

mavrovo

79.

mavrovo-i-rostusha

80.

mavrovska-reka

81.

mavrovsko-ezero

82.

maleshevski-planini

83.

markova-reka

84.

mkdenar

85.

negotino

86.

nidzhe

87.

novatsi

88.

novo-selo

89.

ograzhden

90.

orizarska-reka

91.

oslomej

92.

ohridsko-ezero

93.

pelagonija

94.

pelister

95.

petrovets

96.

pehchevo

97.

plasnitsa

98.

plachkovitsa

99.

prespa

100.

prespansko-ezero

101.

prilepsko-ezero

102.

probishtip

103.

pchinja

104.

radovish

105.

rankovtse

106.

reka-radika

107.

rosoman

108.

sveti-nikole

109.

northeast-region

110.

skopska-crna-gora

111.

skopje-region

112.

slatinsko-ezero

113.

sopishte

114.

staro-nagorichane

115.

stogovo

116.

strezhevo

117.

strumitsa

118.

studenichani

119.

suva-gora

120.

teartse

121.

tikvesh

122.

tikveshko-ezero

123.

centar-zhupa

124.

crna-reka

125.

crn-drim

126.

chashka

127.

cheshinovo-obleshevo

128.

chucher-sandevo

129.

shar-planina

130.

shtip

131.

shuto-orizari

132.

аеродром

133.

арачиново

134.

баба-планина

135.

бабуна

136.

беласица

137.

берово

138.

беровско-езеро

139.

бигла-планина

140.

битола

141.

богданци

142.

босилово

143.

брвеница

144.

брегалница

145.

бутел

146.

валандово

147.

вардар

148.

вардарски-регион

149.

василево

150.

вевчани

151.

велес

152.

виница

153.

водно

154.

водоча

155.

вранештица

156.

врапчиште

157.

гази-баба

158.

галичица

159.

галичник

160.

герман-планина

161.

глобочица

162.

голак

163.

гостивар

164.

градско

165.

гратче

166.

дебар

167.

дебарско-езеро

168.

дебарца

169.

делчево

170.

демир-хисар

171.

денар

172.

деннадрвото

173.

дешат

174.

долнени

175.

драгор

176.

другово

177.

езеро-младост

178.

жеден-планина

179.

желино

180.

зелениково

181.

злетовска-река

182.

зрновска-река

183.

зрновци

184.

илинден

185.

источен-регион

186.

кавадарци

187.

кадина-река

188.

калиманци

189.

караорман

190.

карбинци

191.

карпош

192.

катланово

193.

кисела-вода

194.

китка

195.

кичево

196.

кожуф

197.

конче

198.

кораб

199.

кочани

200.

кочанска-река

201.

кратово

202.

крива-паланка

203.

кривогаштани

204.

крушево

205.

куманово

206.

липково

207.

липковско-езеро

208.

лозово

209.

лопушник

210.

маврово

211.

маврово-и-ростуша

212.

мавровска-река

213.

мавровско-езеро

214.

малешевски-планини

215.

маркова-река

216.

матка

217.

мкденар

218.

могила

219.

неготино

220.

новаци

221.

ново-село

222.

огражден

223.

оризарска-река

224.

охрид

225.

охридско-езеро

226.

пелистер

227.

пена

228.

петровец

229.

пехчево

230.

пласница

231.

плачковица

232.

полог

233.

преспа

234.

преспанско-езеро

235.

прилеп

236.

прилепско-езеро

237.

пробиштип

238.

радовиш

239.

ранковце

240.

река-радика

241.

ресен

242.

росоман

243.

свети-николе

244.

североисточен-регион

245.

скопска-црна-гора

246.

скопски-регион

247.

слатинско-езеро

248.

сопиште

249.

старо-нагоричане

250.

стогово

251.

стрежево

252.

струга

253.

струмица

254.

студеничани

255.

сува-гора

256.

теарце

257.

тетово

258.

тиквеш

259.

тиквешко-езеро

260.

треска

261.

центар

262.

центар-жупа

263.

црна-река

264.

црн-дрим

265.

чаир

266.

чашка

267.

чешиново-облешево

268.

чучер-сандево

269.

шар-планина

270.

штип

271.

шуто-оризари

MELNKALNE

1.

stateofmontenegro

2.

state-montenegro

3.

state-of-montenegro

4.

montenegrostate

5.

montenegro-state

6.

drzavacrnagora

7.

drzava-crna-gora

8.

glavnigradpodgorica

9.

andrijevica

10.

bijelopolje

11.

prijestonicacetinje

12.

pljevlja

13.

pluzine

14.

rozaje

15.

savnik

16.

presidentofmontenegro

17.

president-of-montenegro

18.

predsjednikcrnegore

19.

predsjednik-crnegore

20.

predsjednik-crne-gore

21.

vladacrnegore

22.

vlada-crnegore

23.

vlada-crne-gore

24.

governmentofmontenegro

25.

montenegrogovernment

26.

govmontenegro

27.

montenegrogov

28.

government-of-montenegro

29.

montenegro-government

30.

gov-montenegro

31.

montenegro-gov

32.

parliamentofmontenegro

33.

parliament-of-montenegro

34.

montenegro-parliament

35.

монтенегро

36.

црна-гора

37.

државацрнагора

38.

држава-црна-гора

39.

мне

40.

главниградподгорица

41.

подгорица

42.

беране

43.

будва

44.

даниловград

45.

херцегнови

46.

колашин

47.

котор

48.

плав

49.

плужине

50.

тиват

51.

шавник

52.

владацрнегоре

53.

влада-црне-горе

54.

скупштинацрнегоре

55.

скупштина-црне-горе

SERBIJA

1.

сербия

2.

la-serbie

3.

laserbie

4.

theserbia

5.

the-serbia

6.

e-serbia

7.

e-srbija

8.

esrbija

9.

therepublicofserbia

10.

the-republic-of-serbia

11.

repubblicadiserbia

12.

repubblica-di-serbia

13.

républiquedeserbie

14.

république-de-serbie

15.

republikserbien

16.

republik-serbien

17.

республикасербия

18.

республика-сербия

19.

београд

20.

singidunum

21.

сингидунум

22.

новисад

TURCIJA

1.

turkiye

2.

türkiye

3.

turkiyecumhuriyeti

4.

türkiyecumhuriyeti

5.

türkei

6.

die-türkei

7.

dietürkei

8.

republik-türkei

9.

republiktürkei

10.

турция

11.

pепублика-турция

12.

pепубликатурция

13.

turecká-republika

14.

tureckárepublika

15.

türgi

16.

türgi-vabariik

17.

türgivabariik

18.

la-république-de-turquie

19.

larépubliquedeturquie

20.

république-de-turquie

21.

républiquedeturquie

22.

république-turquie

23.

républiqueturquie

24.

turquía

25.

república-de-turquia

26.

repúblicadeturquia

27.

república-de-turquía

28.

repúblicadeturquía

29.

la-república-de-turquía

30.

larepúblicadeturquía

31.

törökország

32.

török-köztársaság

33.

törökköztársaság

34.

república-da-turquia

35.

repúblicadaturquia

36.

turecká-republika

37.

tureckárepublika

38.

turčija

39.

republika-turčija

40.

republikaturčija

41.

τουρκία

42.

τουρκική-δημοκρατία

43.

τουρκικήδημοκρατία

44.

турция

45.

pеспублика-турция

46.

pеспубликатурция”


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/73


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/517

(2015. gada 26. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 81. panta 1. punktu un 83. panta 4. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Kopš 2014. gada 1. janvāra Regula (EK) Nr. 1234/2007 ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2). Tomēr Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka attiecībā uz piena ražošanas ierobežojumu sistēmu līdz 2015. gada 31. martam turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas III iedaļu, kā arī tās 55. pantu, 85. pantu un IX un X pielikumu.

(2)

Ņemot vērā zemās piena cenas un piena sektora finansiālās grūtības, ir lietderīgi atvieglot finansiālo slogu ražotājiem, kuriem saistībā ar 2014./2015. gada piena kvotu jākārto papildu maksājums, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 595/2004 (3) 15. panta 1. punktā. Tādēļ ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm ņemt vērā dažādos valstu apstākļus un piekritīgo summu iekasēt pa daļām. Daļēju maksājumu sistēmu piemēro bez procentiem, un tā tomēr būtu jāuzskata par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, izņemot tad, ja atliktie maksājumi atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1408/2013 (4).

(3)

Ja piemēro daļēju maksājumu sistēmu, būtu attiecīgi jākoriģē kontroles un paziņojumu termiņi, lai tādā veidā nodrošinātu to, ka galīgā kontrole un paziņojumi aptver arī atliktos maksājumus. Dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par labuma guvēju skaitu daļējo maksājumu sistēmā un par neatgūtajām summām katrā daļējo maksājumu sistēmas gadā. No 2015. gada 30. novembra šai informācijai būtu jābūt pieejamai Regulas (EK) Nr. 595/2004 IIa pielikumā noteiktā ziņojuma 2. daļas tabulas d) ailē. Līdz 2016. gada 30. novembrim un 2017. gada 30. novembrim šī informācija būtu jāiekļauj minētās tabulas i) ailē, pievienojot norādi “daļēju maksājumu sistēma”.

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 595/2004 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 595/2004 groza šādi:

1)

regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Līdz katra gada 1. oktobrim pircēji, tiešās tirdzniecības gadījumā – par maksājuma samaksu atbildīgie ražotāji, maksā kompetentajai iestādei tādu summu, kas jāmaksā saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem, un pircēji atbild par papildu nodevas iekasēšanu par piegādēm, kura ražotājiem ir jāmaksā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 79. pantam saskaņā ar minētās regulas 81. panta 1. punktu.

Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.–109. panta piemērošanu, dalībvalstis var nolemt, ka piekritīgās summas apmaksa, kas saistīta ar 12 mēnešu periodu, kurš sākas 2014. gada 1. aprīlī, ir veicama trijos gada maksājumos bez procentiem.

Pirmais gada maksājums, kas atbilst vismaz trešdaļai no kopējās piekritīgās summas, ir jāveic līdz 2015. gada 30. septembrim. Līdz 2016. gada 30. septembrim jāsamaksā vismaz divas trešdaļas no kopējās piekritīgās summas. Kopējā summa pilnībā jāsamaksā līdz 2017. gada 30. septembrim.

Dalībvalstis nodrošina, ka šādā daļēju maksājumu sistēmā labuma guvēji ir ražotāji.”

;

2)

regulas 19. panta 3. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, dalībvalstis, kas piemēro 15. panta 1. punktā paredzēto daļēju maksājumu sistēmu, pārbaudes ziņojumu pabeidz ne vēlāk kā 42 mēnešus pēc attiecīgā 12 mēnešu perioda beigām.”

;

3)

regulas 27. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7.   Dalībvalstis, kas piemēro 15. panta 1. punktā paredzēto daļēju maksājumu sistēmu, līdz 2016. gada 30. novembrim un 2017. gada 30. novembrim paziņo Komisijai labuma guvēju skaitu šajā sistēmā un pagaidām neatgūtās summas par katru gada maksājumu, šo informāciju norādot IIa pielikumā noteiktā ziņojuma 2. daļas tabulas i) ailē un turpat pievienojot norādi “daļēju maksājumu sistēma”.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 26. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(3)  Komisijas 2004. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 94, 31.3.2004., 22. lpp.).

(4)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/75


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/518

(2015. gada 26. marts)

par atļauju preparātu Enterococcus faecium NCIMB 10415 lietot par barības piedevu dējējvistām, retāk audzētu sugu gaļas mājputniem un retāk audzētu sugu dējējmājputniem un par grozījumiem Īstenošanas regulā (ES) Nr. 361/2011 attiecībā uz saderību ar kokcidiostatiem (atļaujas turētājs DSM Nutritional Products Ltd, ko pārstāv DSM Nutritional products Sp. z o.o.)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju jaunā veidā lietot preparātu Enterococcus faecium NCIMB 10415 un pieprasītu grozījumus pašreizējās, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 361/2011 piešķirtās, atļaujas noteikumos attiecībā uz gaļas cāļiem (2). Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti, kā arī attiecīgie minēto grozījumu pieprasījumu pamatojošie dati.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju jaunā veidā lietot preparātu Enterococcus faecium NCIMB 10415 par barības piedevu dējējvistām, retāk audzētu sugu gaļas mājputniem un retāk audzētu sugu dējējmājputniem, pieprasot to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”, kā arī mainīt pašreizējās atļaujas noteikumus attiecībā uz gaļas cāļiem, lai ļautu preparāta vienlaicīgu lietošanu ar šādiem papildu kokcidiostatiem: lazalocīda A nātrija sāli, maduramicīnamoniju, narazīnu, narazīnu/nikarbazīnu un salinomicīnnātriju.

(4)

Minēto preparātu ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 361/2011 desmit gadus atļāva lietot gaļas cāļiem un ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1061/2013 (3) – teļiem, kazlēniem, kaķiem un suņiem.

(5)

Turklāt šo preparātu saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (4) bez termiņa ierobežojuma ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1200/2005 (5) atļāva lietot sivēnmātēm, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 252/2006 (6) – sivēniem, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 943/2005 (7) – nobarojamām cūkām.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2014. gada 30. oktobra (8) atzinumā secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos preparātam Enterococcus faecium NCIMB 10415 nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību un vidi. Piedevas iespējamā efektivitāte ir pierādīta attiecībā uz gaļas cāļiem, tāpēc šo secinājumu attiecina arī uz dējējvistām. Šo secinājumu var attiecināt uz retāk audzētu sugu gaļas mājputniem un dējējmājputniem. Iestāde turklāt secināja, ka piedeva ir saderīga ar lazalocīda A nātrija sāli, maduramicīnamoniju, narazīnu, narazīnu/nikarbazīnu un salinomicīnnātriju. Iestāde uzskata, ka īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū noteikt nav vajadzīgs. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(7)

Preparāta Enterococcus faecium NCIMB 10415 novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(8)

Lai kokcidiostatus, kas ir saderīgi ar preparātu Enterococcus faecium NCIMB 10415, varētu lietot arī gaļas cāļiem, ir lietderīgi grozīt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 361/2011.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 361/2011 I pielikuma devītajā slejā “Citi noteikumi” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Drīkst lietot barībā, kas satur atļautos kokcidiostatus: dekokvinātu, monenzīnnātriju, robenidīna hidrohlorīdu, diklazurilu, semduramicīnu, lazalocīda A nātrija sāli, maduramicīnamoniju, narazīnu, narazīnu/nikarbazīnu vai salinomicīnnātriju.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 26. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 13. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 361/2011 par atļauju izmantot Enterococcus faecium NCIMB 10415 kā barības piedevu gaļas cāļiem (atļaujas turētājs DSM Nutritional products Ltd, ko pārstāv DSM Nutritional Products Sp. z o.o) un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 943/2005 (OV L 100, 14.4.2011., 22. lpp.).

(3)  Komisijas 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1061/2013 par atļauju preparātu Enterococcus faecium NCIMB 10415 izmantot kā barības piedevu teļiem, kazlēniem, kaķiem un suņiem un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1288/2004 (atļaujas turētājs DSM Nutritional Products Ltd, ko pārstāv DSM Nutritional products Sp. z o.o.) (OV L 289, 31.10.2013., 38. lpp.).

(4)  Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2005. gada 26. jūlija Regula (EK) Nr. 1200/2005 par pastāvīgu atļauju izmantot konkrētas piedevas dzīvnieku barībā un pagaidu atļauju tādas piedevas jaunam izmantojumam, kuru jau ir atļauts izmantot dzīvnieku barībā (OV L 195, 27.7.2005., 6. lpp.).

(6)  Komisijas 2006. gada 14. februāra Regula (EK) Nr. 252/2006 par pastāvīgām atļaujām izmantot dažas barības piedevas un pagaidu atļaujām dažiem jau atļautu barības piedevu jauniem lietojumiem (OV L 44, 15.2.2006., 3. lpp.).

(7)  Komisijas 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 943/2005 par dažu piedevu pastāvīgu atļaušanu barībā (OV L 159, 22.6.2005., 6. lpp.).

(8)   EFSA Journal (2014); 12(11):3906.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņš

KVV/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori

4b1705

DSM Nutritional Products Ltd., ko pārstāv DSM Nutritional Products Sp. z.o.o.

Enterococcus faecium

NCIMB 10415

Piedevas sastāvs

Preparāts Enterococcus faecium NCIMB 10415, kas satur vismaz:

 

pārklātā veidā (ar šellaku):

2 × 1010 KVV/g piedevas;

 

citās mikroinkapsulētās formās:

1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Dzīvotspējīgas Enterococcus faecium šūnas NCIMB 10415

Analīzes metode  (1)

Skaitīšana: Petri trauciņa un uztriepuma metode, kurā izmanto žults eskulīna azīda agaru (EN 15788)

Identifikācija: pulsa lauka gela elektroforēze (PFGE)

Dējējvistas

3 × 108

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret granulēšanos.

2.

Drīkst lietot barībā, kas satur atļautos kokcidiostatus: monenzīnnātriju, diklazurilu, lazalocīda A nātrija sāli vai salinomicīnnātriju.

2025. gada 16. aprīlis

Retāk audzētu sugu gaļas mājputni un retāk audzētu sugu dējējputni

3 × 108

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret granulēšanos.

2.

Drīkst lietot barībā, kas satur atļautos kokcidiostatus: diklazurilu un lazalocīda A nātrija sāli.


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm ir pieejama Eiropas Savienības references laboratorijas barības piedevu jomā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/78


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/519

(2015. gada 26. marts),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kuru attiecina arī uz konkrētu no Malaizijas nosūtītu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 924/2012 (3), konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu (DzTS) importam Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Grozīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 924/2012, pasākumi kļuva par ad valorem maksājumu, kas 0,0 % līdz 69,7 % apmērā noteikts atsevišķiem izlasē iekļautiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Vienlaikus antidempinga maksājums izlasē neiekļautiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika noteikts 54,1 % apmērā, savukārt atlikušais maksājums Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bija 74,1 % (“spēkā esošie maksājumi”).

(3)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 723/2011 (4), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 693/2012 (5), sākotnējie pasākumi tika attiecināti uz DzTS importu, ko nosūta no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme.

2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (6), Komisija 2013. gada 1. oktobrī saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no DzTS kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2014. gada 30. janvārī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4.   Izmeklēšana

4.1.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (“attiecīgais periods”).

4.2.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(8)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(9)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(10)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto ĶTR ražotāju eksportētāju, ražotāju un nesaistīto Savienības importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēts saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veikt atlasi. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas sākšanas informēt par sevi Komisiju pieteikties un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(11)

No 325 zināmajiem Ķīnas ražotājiem 24 iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr 13 no tiem ziņoja, ka nav eksportējuši uz ES, savukārt par trim citiem tika konstatēts, ka sākotnējā izmeklēšanā tie nav īstenojuši dempingu, tāpēc uz tiem neattiecas spēkā esošie pasākumi. Pārējie astoņi uzņēmumi ziņoja, ka uz ES eksportējuši 11 800 tonnu, kas, spriežot pēc Eurostat datiem, atbilst 132 % no kopējā Ķīnas importa Eiropas Savienībā PIP laikā. Tika ierosināts trīs lielākos eksportētājus iekļaut izlasē. Tomēr viens uzņēmums, kas tika iekļauts izlasē, apgalvo, ka, norādot savu eksportu uz ES, tas izlases veidlapā pieļāvis kļūdu un faktiski tam būtu bijis jānorāda, ka eksports ir nulle.

(12)

Tāpēc izlasē tika iekļauti atlikušie trīs lielākie eksportētāji. Visi trīs izlasē iekļautie uzņēmumi dažādos procedūras posmos pārtrauca sadarbību, izvēlēdamies neatbildēt uz anketas jautājumiem vai atteikt pārbaudi uz vietas. Rezultātā katram no trim uzņēmumiem tika nosūtīta vēstule, ar kuru tika darīts zināms Komisijas nodoms piemērot pamatregulas 18. pantu. Minētie ražotāji eksportētāji neatbildēja.

(13)

Komisija izvērtēja, kādā situācijā ir četri pārējie ražotāji eksportētāji, kas atbildēja uz anketas jautājumiem. To eksports uz Savienību bija tik neievērojams, proti, mazāks nekā 1 % no kopējā eksporta apjoma, ka netika atzīts, ka būtu lietderīgi vai reprezentatīvi veidot jaunu izlasi un izmeklēšanas konstatējumus balstīt uz to situāciju. Ņemot vērā, ka izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tika uzskatīts, ka lietderīgāk ir balstīties uz konstatējumiem, kas gūti plašākā un reprezentatīvākā izmeklēšanā, proti, izmeklēšanā, kura balstās uz pieejamajiem faktiem. Pārējiem četriem uzņēmumiem tika darīts zināms Komisijas nodoms izmantot pieejamos faktus.

(14)

Ņemot vērā nepietiekamo sadarbošanos, Komisijas nodoms piemērot 18. pantu tika pavēstīts arī Ķīnas iestādēm. Uz attiecīgajām vēstulēm, kas tika nosūtītas uzņēmumiem un Ķīnas iestādēm, Komisija nesaņēma piezīmes vai lūgumu iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(15)

Gatavojoties izmeklēšanai, Komisija saņēma sadarbības piedāvājumus no 91 Savienības ražotāja/ražotāju grupas, kuri reprezentēja aptuveni 50 % no DzTS produkcijas Savienībā. Ņemot vērā lielo skaitu ražotāju, kas sadarbojās, Komisija izmantoja atlasi. Sākotnēji no uzņēmumiem/uzņēmumu grupām, kas apjoma, lieluma, ražojuma veidu klāsta un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā ziņā bija visreprezentatīvākie, tika atlasīti deviņi. Viens no atlasītajiem uzņēmumiem pārtrauca sadarbību un izvēlējās neatbildēt uz anketas jautājumiem. Rezultātā Komisija informēja uzņēmumu, ka nesadarbošanās dēļ tas tiek izslēgts no izlases. Izlasē palika pārējie astoņi uzņēmumi/uzņēmumu grupas, un tā tomēr tika atzīta par reprezentatīvu, jo aptvēra 24 % no aplēstās kopējās DzTS produkcijas Savienībā PIP laikā.

(16)

No diviem Savienības importētājiem tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Ņemot vērā, ka uzņēmumu skaits bija samērā neliels, atlase nebija vajadzīga.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajā termiņā par sevi neinformēja neviens lietotājs. Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens lietotājs.

(18)

Tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos uzņēmumos:

a)

ražotāji Savienībā:

tika apmeklēti vienpadsmit uzņēmumi (vismaz viens, kas pieder pie katras no astoņām izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām). Šie Savienības ražotāji, pamatojoties uz pamatregulas 19. pantu, lūdza saglabāt viņu identitātes konfidencialitāti. Tie apgalvo, ka identitātes atklāšana varētu ievērojamā mērā nelabvēlīgi ietekmēt to darījumdarbību. Lūgums tika izskatīts un atzīts par pamatotu. Tādējādi minēto uzņēmumu nosaukumi netiek norādīti;

b)

importētāji Savienībā:

 

Adolf Würth GmbH & Co, Vācija,

 

Marcopol z o.o., Polija;

c)

ražotāji tirgus ekonomikas valstīs:

 

ACKU Metal Industries (M) Sdn. Bhd., Pinanga, Malaizija,

 

Sofasco Industries (M) Sdn. Bhd., Pinanga, Malaizija,

 

Kalisma Steel Pvt Ltd, Mumbaja, Indija.

5.   Informācijas izpaušana

(19)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata šajā termiņbeigu izmeklēšanā izdarīti secinājumi, un tās tika aicinātas izteikt piezīmes (“galīgā informācijas izpaušana”). Pēc informācijas izpaušanas minētajām personām tikai dots laiks piezīmju sniegšanai. Tās tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja, Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas, diviem Savienības importētājiem/ražotājiem un to saistītā ražotāja Ķīnā un divām Savienības izplatītāju apvienībām. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(20)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementi, izņemot nerūsējošā tērauda savienotājelementus, t. i., kokskrūves (izņemot kokskrūves ar prizmatisku galvu), pašvītņgriezes skrūves, citas skrūves vai bultskrūves ar galvām (ar uzgriežņiem vai paplākšņiem vai bez tiem, izņemot virpotas no stieņiem, profiliem vai stieplēm ar pilnu šķērsgriezumu, kuru kāta diametrs nepārsniedz 6 mm, un izņemot skrūves un bultskrūves dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas elementu sastiprināšanai) un paplākšņi, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 12 90 , 7318 14 91 , 7318 14 99 , 7318 15 59 , 7318 15 69 , 7318 15 81 , 7318 15 89 , ex 7318 15 90 , ex 7318 21 00 un ex 7318 22 00 .

2.   Līdzīgais ražojums

(21)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, kā arī dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, kuri tiek ražoti un pārdoti Malaizijas (“analogā valsts”) iekšzemes tirgū, pamatā ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tādi paši pamatlietojumi kā dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, ko ražo Ķīnas Tautas Republikā un pārdod eksportam uz Savienību. Tāpēc tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

1.   Ievadpiezīmes

(23)

Kā jau skaidrots 11.–14. apsvērumā, ražotāji eksportētāji no Ķīnas, kas tika atlasīti iekļaušanai izlasē, izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi, ņemot vērā, ka ĶTR ražotāji eksportētāji pietiekami nesadarbojās, kopējā analīze, ieskaitot dempinga aprēķinu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīta uz pieejamajiem faktiem.

(24)

Izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat dati un Ķīnas eksporta dati) un citu publiski pieejamu informāciju (piemēram, Ķīnas savienotājelementu ražošanas nozares apvienības paziņojumu), tika novērtēta dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

(25)

Nesadarbošanās ietekmēja normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu tādā ziņā, ka precīzs ražojumu klāsts, ko Ķīnas ražotāji eksportēja uz Savienību, nebija zināms.

2.   Imports par dempinga cenām PIP laikā

2.1.   Analogās valsts izvēle un normālās vērtības aprēķināšana

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas ierosinājumu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par tirgus ekonomikas trešo valsti izmantot Indiju. Indija jau tika izmantota par analogo valsti sākotnējā izmeklēšanā.

(27)

Pieprasījuma iesniedzējs papildus Indijai ierosināja par potenciālu analogo valsti izmantot ASV. Citas ieinteresētās personas izteica iebildumus pret ierosinājumu un par alternatīvām analogajam valstīm ieteica Malaiziju, Taivānu, Taizemi un Vjetnamu.

(28)

Papildus ieinteresēto pušu ierosinājumiem Komisija pati centās noteiktu atbilstošu analogo valsti. Tā noteica, ka vēl viena potenciāla analogā valsts varētu būt Japāna, jo tā lielos apjomos ražo savienotājelementus, kas ir līdzīgi ĶTR ražotajiem.

(29)

Zināmajiem ražotājiem Indijā, Japānā, Malaizijā (ražotājiem, kas reāli neapiet pasākumus (8)), Taivānā, Taizemē un ASV tika nosūtīts aicinājums sadarboties. Ar Vjetnamas ražotājiem saziņa nenotika, jo Vjetnama netiek atzīta par tirgus ekonomikas valsti. Indijas un Malaizijas ražotāji eksportētāji piekrita sadarboties, un šajās divās valstīs notika pārbaudes apmeklējumi.

(30)

Tika konstatēts, ka viens Indijas uzņēmums, kas sadarbojās, bija nevis ražotājs, bet tirdzniecības uzņēmums un otrs Indijas uzņēmums, kas sadarbojās, bija sācis darboties tikai pēc PIP. Tāpēc Indijas datus par pārdošanu un izmaksām nevarēja izmantot. Tika konstatēts, ka abi Malaizijas uzņēmumi, kas sadarbojās, ir ražotāji eksportētāji, par kuriem pieejami pilnīgi dati no PIP. Tāpēc, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, par analogo valsti tika izraudzīta Malaizija.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai Malaizijas ražotāju, kuri sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvi.

(32)

Bez tam tika pārbaudīts, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam notikusi parastās tirdzniecības operācijās. Tas tika darīts, nosakot neatkarīgiem pircējiem PIP laikā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru. Tika konstatēts, ka viens ražotājs iekšzemes tirgū pārdošanu veicis parastās tirdzniecības operācijās, savukārt otrs ne.

(33)

Tādējādi attiecībā uz pirmo ražotāju normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena no iekšzemes tirgū PIP laikā rentabli pārdotā apjoma. Attiecībā uz otro ražotāju normālā vērtība tika aprēķināta atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. punktam.

(34)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas sniedza piezīmes par analogās valsts izvēli. Abas personas apgalvo, ka nebūtu jāapsver iespēja par analogo valsti izmantot Japānu, jo tā koncentrējusies uz augstā segmenta ražojumiem un tai ir augstas izmaksas. Viena no šīm personām norādīja arī, ka par analogo valsti būtu vajadzējis izvēlēties Taivānu, jo tur ir daudz ražotāju, izmaksas salīdzināmas ar Ķīnu un ir liels eksporta apjoms uz Eiropu un Ziemeļameriku.

(35)

Komisija norāda, ka analogā valsts tika izraudzīta pēc sešu potenciālo valstu izvērtēšanas. No visām šīm valstīm tika lūgta sadarbība. Sadarboties piekrita tika Malaizija un Indija; Taivāna un Japāna nesadarbojās. Malaizija tika izraudzīta 30. apsvērumā aprakstīto iemeslu dēļ.

2.2.   Eksporta cenas noteikšana

(36)

Ņemot vērā to, ka izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tādējādi nebija konkrētas informācijas par Ķīnas cenām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un statistikas avotiem (Eurostat).

2.3.   Salīdzinājums un korekcijas

(37)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, vajadzības gadījumā veicot atbilstošas korekcijas, tika pienācīgi ņemta vērā eksporta cena. Lai eksporta cenu izteiktu EXW līmenī Komisija koriģēja CIF cenu, kuras pamatā ir Eurostat dati, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksas.

2.4.   Dempings PIP laikā

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, tika noteikta dempinga starpība. Vidējās Eurostat importa cenas, salīdzinātas ar normālo vērtību analogajā valstī, neliecināja, ka būtu dempings.

(39)

Tomēr PIP laikā Savienībā no ĶTR tika importēti tikai neievērojami apjomi, proti, 9 000 tonnu DzTS (23 miljonu euro vērtībā), neņemot vērā DzTS, ko ražojuši ražotāji eksportētāji, par kuriem sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tie nav īstenojuši dempingu. Turklāt, tā kā izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, tad nebija pieejama informācija par Ķīnas eksporta ražojumu klāstu, tādējādi to nevarēja salīdzināt ar analogās valsts normālo vērtību apkopotā veidā.

(40)

Tāpēc tiek atzīts, ka konstatējumam par dempinga neesību PIP laikā ir neliela vērtība, jo importēti tika nelieli daudzumi un nav informācijas par importēto ražojumu klāstu, ņemot vērā, ka tiek ražoti un pārdoti ļoti daudzveidīgi savienotājelementi.

(41)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas trīs ieinteresētās personas pauda viedokli, ka pasākumi būtu jāatceļ, jo PIP laikā dempings netika konstatēts. Tās uzskata par būtisku konstatējumu, ka dempinga nav bijis, kaut arī eksporta apjoms no ĶTR bijis ļoti mazs.

(42)

Komisija norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu konstatējumi ir balstīti uz dempinga atkārtošanās iespējamību, nevis uz konstatējumu par to, ka PIP laikā bijis dempings.

3.   Pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību

(43)

Ņemot vērā 38.–40. apsvērumā izklāstīto, Komisija analizēja arī to, vai dempings varētu atkārtoties tad, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tādēļ tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, eksporta cena no ĶTR uz citiem tirgiem, apiešana un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā

(44)

Tiek lēsts, ka ĶTR ir pasaulē lielākā DzTS ražotāja. Spriežot pēc Ķīnas savienotājelementu ražošanas nozares apvienības (9) (“CFIA”) datiem, tiek lēsts, ka ražošanas jauda 2012. gadā bijusi 6,6 miljoni tonnu. Aplēsts, ka jaudas izmantojums bijis 75 %, tādējādi neizmantotā jauda ir ievērojama un salīdzināma ar kopējo Savienības patēriņu.

(45)

Arī CFIA lēš, ka 2012. gadā eksportēts 40 %–50 % DzTS produkcijas (2,5 miljoni tonnu). Skaidrs, ka Ķīnas DzTS ražotāju darbībā eksportam ir svarīga vieta. Ķīnas eksports tādējādi vairāk nekā par 40 % pārsniedza Savienības patēriņu tajā pašā periodā.

3.2.   Eksporta cena no ĶTR uz trešo valstu tirgiem

(46)

Pieprasījumā ir prima facie pierādījumi par Ķīnas eksporta cenām uz citiem tirgiem, tādiem kā ASV un Tunisija. Pierādījumu pamatā ir cenu piedāvājums, ko saņēmusi Savienības ražošanas nozare. Konstatēts, ka šīs eksporta cenas bijušas zemākas par normālo vērtību, kura noteikta iepriekš. Turklāt, pamatojoties uz Ķīnas eksporta cenām uz Horvātiju 2012. gadā un 2013. gada pirmajā ceturksnī, proti, pirms Horvātijas pievienošanās ES un pirms ES aizsargpasākumu attiecināšanas uz šo valsti, var secināt, ka Ķīnas eksporta cenu līmenis, kura dēļ pēc sākotnējās izmeklēšanas tika noteikti pasākumi, saglabājies visnotaļ līdzīgs, tātad zemāks par normālo vērtību, kas noteikta šeit iepriekš.

(47)

Antidempinga pasākumi pret savienotājelementiem no ĶTR ir pieņemti vairākās trešās valstīs (piemēram, Kanādā (10), Kolumbijā (11), Meksikā (12), Dienvidāfrikā (13) un ASV (14)). Pasākumi tiek piemēroti vairākām savienotājelementu apakškategorijām, ieskaitot attiecīgo ražojumu. Tika uzskatīts, ka minētie antidempinga pasākumi ir vēl viens apliecinājums tam, ka trešo valstu tirgos tiek īstenots dempings.

(48)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija secina, ka ĶTR ražotāji eksportētāji uz 46. un 47. apsvērumā minētajām trešām valstīm ir pārdevuši un turpina pārdod DzTS par dempinga cenām. Tāpēc Komisija uzskata, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, ĶTR ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu arī Savienības tirgū pārdotu par dempinga cenām.

3.3.   Pasākumu apiešanas prakse

(49)

Pretapiešanas izmeklēšanā (15) tika secināts, ka Ķīnas savienotājelementiem piemērojamo pasākumi tiek apieti, nosūtot tos no Malaizijas. Tāpēc pasākumi tika attiecināti arī uz Malaiziju, izņemot deviņus Malaizijas ražotājus, par kuriem tika konstatēts, ka tie reāli neapiet pasākumus, un šie ražotāji tika atbrīvoti no pasākumiem. Apiešanas prakse norāda, ka eksportētāji, kas īsteno dempingu, ir ieinteresēti iekļūt Savienības tirgū ar dempinga cenām, nemaksājot maksājumu. Tāpēc tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, pastāv iespējamība, ka tie būtu ieinteresēti virzīt importu par dempinga cenām tieši uz Savienības tirgu un tiem nebūtu nepieciešams tādēļ izmantot apiešanu.

(50)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas divas ieinteresētās personas pauda viedokli, ka apiešanas risku varētu mazināt ar zemākām maksājuma likmēm. Personas apgalvo arī, ka 129. apsvērumā izskaidrotie īpašie pasākumi, kas paredz Ķīnas eksportētājiem ar individuālām maksājuma likmēm uzrādīt rēķinus, liecina par to, ka maksājuma likmes ir par augstu un mudina apiet pasākumus.

(51)

Komisija norāda, ka spēkā esošo maksājuma likmju apmēru nevar mainīt pamatregulas 11. panta 2. punkta kontekstā. Turklāt Ķīnas eksportētājiem noteiktie īpašie pasākumi ir paredzēti, lai vērstos pret potenciālo pasākumu apiešanas risku, kuru varētu radīt individuālo maksājumu likmju atšķirības. Gluži pretēji, analizējot pasākumu apiešanu caur Malaiziju, tika uzskatīts, ka tā liecina par to, ka imports no ĶTR Savienībā varētu būt saistīts ar dempinga atkārtošanos. Komisija uzskata, ka šie divi jautājumi nav tieši saistīti, jo prasība uzrādīt Ķīnas ražotāju sagatavotos rēķinus nemaina konstatējumu, ka pasākumu apiešana caur citām valstīm liecina par dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti.

3.4.   Savienības tirgus pievilcīgums

(52)

Pasākumu apiešana caur Malaiziju liecina, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem joprojām ir pievilcīgs, jo Savienības tirgū ir augstākas cenas. Citos eksporta tirgos tiek piemēroti antidempinga pasākumi, un, ja pasākumus atceltu, Savienības tirgus pievilcīgums tikai palielinātos. Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka tad, ja pasākumus atceltu, ievērojama daļa no pašreizējā Ķīnas eksporta tiktu novirzīta uz Savienību. Vērts atgādināt, ka pirms sākotnējo pasākumu noteikšanas Ķīnas tirgus daļa Savienības tirgū bija 26 %. Tāpēc gaidāms, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas eksports, kas patlaban aizņem 0,5 % no Savienības tirgus, ievērojami pieaugtu, jo tā cenas būs zemākas nekā Savienības cenas.

3.5.   Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(53)

Izmeklēšanās tika atklāts, ka savienotājelementi no ĶTR uz vairākām trešām valstīm tiek eksportēti par dempinga cenām un ka dažas no šīm trešām valstīm ir pieņēmušas antidempinga pasākumus, kas piemērojami savienotājelementiem no Ķīnas. Ķīnas cenu noteikšanas prakse eksportam uz trešo valstu tirgiem liecina, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienības tirgū būtu iespējama dempinga atkārtošanās.

(54)

Tika uzskatīts, ka apiešanas prakse ir vēl viens apliecinājums dempinga atkārtošanās iespējamībai.

(55)

Bez tam Savienības tirgus pievilcīgums un fakts, ka citi tirgi antidempinga pasākumu dēļ palikuši slēgti, norāda uz risku, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Ķīnas eksports varētu tikt virzīts uz Savienības tirgu.

(56)

Turklāt Ķīnas Tautas Republikā bijusi ievērojama attiecīgā ražojuma ražošanas neizmantotā jauda salīdzinājumā ar Savienības patēriņu PIP laikā. Ja šī jauda tiktu izmantota eksportam uz Savienību un tam, lai cenas ziņā konkurētu ar Savienības ražotājiem, tad būtu ļoti liela iespējamība, ka, pārmērīgās produkcijas izlaides dēļ rodoties nepieciešamībai iekļūt eksporta tirgos, proti, stimulam īstenot dempingu, šāds eksports varētu tikt īstenots par dempinga cenām.

(57)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv iespējamība, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā dempings atkārtotos.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(58)

Izmeklēšana tika atklāts, ka līdzīgo ražojumu Savienībā ražo daudzi ražotāji, ieskaitot daudzus mazos un vidējos uzņēmumus un nedaudzus lielākus uzņēmumus. Kā skaidrots 15. apsvērumā, Savienības ražotāji, kuru vārdā tika iesniegts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, izņemot vienu uzņēmumu, sadarbojās izmeklēšanā. Vairāki citi ražotāji, atbalstot pieprasījumu vai iebilstot pret to, iesniedza vispārīgus datus par ražošanas un pārdošanas apjomu. Daudzi Savienības ražotāji, lielākoties mazie uzņēmumi, izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc, pamatojoties uz atsevišķu uzņēmumu datiem, nevarēja precīzi noteikt kopējo Savienībā saražoto apjomu.

(59)

Rezultātā Savienībā saražotais apjoms tika aplēsts, izmantojot informāciju, kura tika sniegta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un kuras pamatā bija Eurostat dati par rūpniecības produkciju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek lēsts, ka ražošanas apjoms PIP laikā bijis ap 1,2 miljoniem tonnu.

(60)

Turklāt termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums un izmeklēšanā savāktā informācija ļauj lēst, ka PIP laikā līdzīgo ražojumu ražojuši 378 Savienības ražotāji. Tie ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tekstā tiek saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(61)

Kā norādīts 15. apsvērumā, tika atlasīti astoņi Savienības ražotāji/grupas un tie sniedza pieprasīto informāciju. Tiek lēsts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi reprezentē ap 24 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma, un tiek uzskatīts, ka to situācija ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

E.   SITUĀCIJA SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Ievadpiezīmes

(62)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskie rādītāji attiecīgajam periodam tika noteikti, analizēti un pārbaudīti, balstoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem. Mikroekonomiskie tika noteikti, balstoties uz datiem, kas tika savākti un pārbaudīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(63)

Nākamajās sadaļās makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, faktiskās dempinga starpības apmērs, atgūšanās no iepriekšējā dempinga. Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējā cena, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un darbaspēka izmaksas.

2.   Patēriņš Savienībā

(64)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, balstoties uz apjomu, ko Savienības ražošanas nozare pārdevusi Savienības tirgū, aplēsi attiecībā uz ražotājiem, kuri nesadarbojās, un Eurostat datiem par importu Taric kodu līmenī.

(65)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 3 %. 2011. gadā izaugsme bija ievērojama, bet Savienības patēriņš vēl aizvien ļoti atpalika no sākotnējās izmeklēšanas IP laikā reģistrētajiem apjomiem, kad patēriņš pārsniedza 2,2 miljonus tonnu.

1. tabula

Patēriņš

 

2010

2011

2012

PIP

Patēriņš (tonnās)

1 761 591

1 978 967

1 779 434

1 808 139

Indekss (2010 = 100)

100

112

101

103

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums un Eurostat dati.

3.   ĶTR importa apjoms, cenas un tirgus daļa

(66)

ĶTR importa apjomi un tirgus daļas tika analizēti, pamatojoties uz Eurostat informāciju un datiem, kuri savākti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

a)   Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

(67)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām no ĶTR Savienībā apjoma un tirgus daļas ziņā ir bijusi šāda dinamika.

2. tabula

Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļas

 

2010

2011

2012

PIP

ĶTR

Importa apjoms (tonnās)

11 108

9 628

6 839

8 214

Indekss (2010 = 100)

100

87

62

74

Tirgus daļa (%)

0,6

0,5

0,4

0,5

Indekss (2010 = 100)

100

77

61

72

Avots: Eurostat.

(68)

Importa apjomi no ĶTR ievērojami samazinājās, proti, no daudzumiem, kas reģistrēti sākotnējās izmeklēšanas periodā (par vairāk nekā 98 %, salīdzinot sākotnējo IP ar PIP). Tādejādi arī Ķīnas tirgus daļa samazinājās no 26 % sākotnējā IP līdz 0,5 % PIP laikā. Rezultātā Ķīnas eksporta Savienības tirgū gandrīz vairs nav. Dati, kas norādīti šajā un nākamajā tabulā, neattiecas uz triju to Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta apjomiem, par kuriem sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tie neīsteno dempingu. Attiecīgajā periodā to eksporta apjoms bija ap 30 % no attiecīgā ražojuma kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību.

b)   Importa cena un cenas samazinājums

(69)

Tabulā ir parādīta Ķīnas importa vidējā cena cenām. Attiecīgajā periodā ĶTR importa vidējā cena palielinājās par 28 %. Tomēr ir pamatoti uzskatīt, ka šo cenu (kas ir vairāk nekā par 250 % augstāka nekā vidējā Ķīnas eksporta cena sākotnējā IP laikā) nevar uzskatīt par jēgpilnu rādītāju, jo no Ķīnas tiek importēti ļoti nelieli daudzumi. Faktiski šķiet, ka, ņemot vērā lielos antidempinga maksājumus, mazos importa apjomus un no importētājiem, kas sadarbojās, savāktos pierādījumus, daudzumi, ko Ķīnas eksportētāji eksportējuši PIP laikā, izriet no ļoti maziem pasūtījumiem un/vai ļoti specifiskiem ražojuma veidiem, kā dēļ cenas bija augstākas.

3. tabula

ĶTR importa vidējā cena

 

2010

2011

2012

PIP

ĶTR

Vidējā cena (EUR/t)

1 975

2 158

3 137

2 524

Indekss (2010 = 100)

100

109

159

128

Avots: Eurostat.

(70)

Neviens izlasē iekļautais Ķīnas ražotājs eksportētājs pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās, un, ņemot vērā ierobežoto informāciju, kas bija pieejama no citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, cenas samazinājums PIP laikā tika noteikts, Savienības ražotāju vidējās svērtās cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū EXW līmenī salīdzinot ar Ķīnas eksporta vidējām cenām CIF līmenī, kuras, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar muitas nodokļiem, tika iegūtas no Eurostat.

(71)

Salīdzinājuma rezultāts, izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma PIP laikā, liecina, ka vidējā svērtā cenas samazinājuma starpība Savienības tirgū bijusi 12 %. Tomēr 69. apsvēruma izklāstīto iemeslu dēļ būtu jāuzskata, ka attiecīgajā periodā no Ķīnas eksportētā attiecīgā ražojuma reģistrētās cenas bijušas daudz augstākas, nekā tās būtu bijušas tad, ja pasākumi nebūtu noteikti. Tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja pasākumus atceltu, attiecīgā ražojuma eksports no ĶTR, vēl aizvien spētu izdarīt vērā ņemamu cenu spiedienu uz Savienības ražotājiem.

4.   Imports no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi

4. tabula

Imports no citām trešām valstīm

 

2010

2011

2012

PIP

Taivāna

Importa apjoms (tonnās)

266 795

351 067

323 405

319 326

Indekss (2010 = 100)

100

132

121

120

Cena (EUR/t)

1 805

1 905

2 003

1 895

Indekss (2010 = 100)

100

106

111

105

Tirgus daļa (%)

15,1

17,7

18,2

17,7

Indekss (2010 = 100)

100

117

120

117

Vjetnama

Importa apjoms (tonnās)

41 981

59 270

57 704

74 764

Indekss (2010 = 100)

100

141

137

178

Cena (EUR/t)

1 349

1 496

1 528

1 365

Indekss (2010 = 100)

100

111

113

101

Tirgus daļa (%)

2,4

3,0

3,2

4,1

Indekss (2010 = 100)

100

126

136

174

Taizeme

Importa apjoms (tonnās)

27 232

59 979

50 226

45 759

Indekss (2010 = 100)

100

220

184

168

Cena (EUR/t)

1 259

1 325

1 362

1 246

Indekss (2010 = 100)

100

105

108

99

Tirgus daļa (%)

1,5

3,0

2,8

2,5

Indekss (2010 = 100)

100

196

183

164

Citas trešās valstis (kopā)  (16)

Importa apjoms (tonnās)

228 589

202 362

165 618

165 659

Indekss (2009 = 100)

100

89

72

72

Cena (EUR/t)

2 816

3 232

3 729

3 751

Indekss (2009 = 100)

100,0

115

132

133

Tirgus daļa (%)

13,0

10,2

9,3

9,2

Indekss (2009 = 100)

100,0

79

72

71

Trešās valstis kopā  (16)

Importa apjoms (tonnās)

564 597

672 679

596 954

605 509

Indekss (2009 = 100)

100

119

106

107

Cena (EUR/t)

2 154

2 217

2 382

2 288

Indekss (2009 = 100)

100

103

111

106

Tirgus daļa (%)

32,1

34,0

33,5

33,5

Indekss (2009 = 100)

100

106

105

104

Avots: Eurostat.

(72)

Attiecīgajā periodā bija vērojama tendence trešo valstu importa apjomam Savienības tirgū nedaudz palielināties, kas atbilda patēriņa tendencei. Visu trešo valstu izcelsmes DzTS importa tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabila, proti, atbilda aptuveni trešdaļai Savienības patēriņa.

(73)

Trešo valstu izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabilas un bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Neatkarīgi no tā trešo valstu cenas ir ievērojami augstākas par cenām, kas sākotnējā izmeklēšanā reģistrētas Ķīnai. Kaut arī no Ķīnas Savienībā PIP laikā importēto DzTS cenas bija augstākas nekā trešo valstu izcelsmes importa vidējās cenas, 69. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ tās nevar uzskatīt par reprezentatīvām.

(74)

Ja aplūko atsevišķi trešās valstis, kļūst skaidrs, ka patlaban Savienības tirgū nozīmīgākā ārvalstu dalībniece ir Taivāna. Attiecīgajā periodā tās eksporta apjomi palielinājušies par 20 %, un imports no Taivānas ir gandrīz puse no visa importa ES tirgū. Ja uzskata, ka tās eksporta apjomi PIP laikā bijuši par 70 % lielāki nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (neatkarīgi no fakta, ka PIP laikā patēriņš bija mazāks), ir skaidrs, ka ievērojamu daļu Ķīnas eksporta aizstājuši Taivānas ražojumi. Taču tik un tā būtu jānorāda, ka Taivānas importa apjomi PIP laikā bija uz pusi mazāki nekā sākotnējā IP laikā Ķīnas eksportētie apjomi un ka Taivānas vidējās cenas PIP laikā bija gandrīz divreiz lielākas (+ 97,8 %) nekā vidējās Ķīnas eksporta cenas sākotnējā IP laikā. Bez tam tiek norādīts, ka Eiropas tirgos, kur nepiemēro antidempinga pasākumus, piemēram Horvātijā, pirms tā pievienojās ES, Ķīnas eksportētāji ir turpinājuši pārdošanu gandrīz tikpat zemu cenu līmenī.

(75)

Arī Vjetnamu un Taizemi var atzīt par valstīm, kas guvušas labumu no Ķīnas eksporta izzušanas, jo tām reģistrēts ievērojams pieaugums (70–80 % diapazonā), pat ja to sākotnējie apjomi bijuši daudz mazāki.

(76)

Turklāt būtu jāņem vērā, ka importētie ražojumi, pretēji Savienības ražošanas nozares ražotajiem, lielākā mērā atbilst ražojumu diapazonam, kurā ietilpst standarta ražojumi.

(77)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas četras ieinteresētās personas apgalvo, ka no Komisijas konstatējumiem par to, ka Savienības tirgū Ķīnas importu daļēji aizstājis Taivānas, Taizemes un Vjetnamas imports, būtu jāsecina, ka ražojumi, ko varētu importēt no Ķīnas, ir standarta ražojumi, tāpēc tie tieši nekonkurētu ar sarežģītākiem ražojumiem, ko ražo Savienības ražošanas nozare.

(78)

Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek norādīts – tas, ka imports no trešām valstīm tiesām aizstājis Ķīnas eksportētāju tirgus daļu, nenozīmē, ka nākotnē imports no Ķīnas nevarētu radīt kaitējumu. Pirmkārt, kā sīkāk skaidrots 115. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarē ietilpst gan standarta, gan speciālo savienotājelementu ražotāji. Otrkārt, pazīmes liecina, ka nākotnē no Ķīnas varētu eksportēt specializētākus un augstāka segmenta ražojumus. Pieejamā informācija par attīstības plāniem, piemēram, Ķīnas savienotājelementu ražošanas nozares apvienības (“CFIA”) (17) priekšsēdētāja runa, skaidri norāda, ka Ķīnas savienotājelementu nozare paredzējusi izstrādāt dažādākus, sarežģītākus un augstāka segmenta ražojumus. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienas ražošanas nozares stāvokli.

(80)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija tiek novērtēta, pamatojoties uz tādiem rādītājiem kā ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības apmērs un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un darbaspēka izmaksas.

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(81)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms kopumā saglabājās stabils. Tiek atgādināts, ka pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma lielā mērā ir atkarīgs no tādam nozarēm kā autobūve un būvniecība, kā arī citas patēriņa preces. Neatkarīgi no 2011. gada mazā pieauguma attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms patiešām saglabājās samērā stabils – tas atbilda lēni augošajam pieprasījumam Eiropas ekonomikā.

5. tabula

Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms

 

2010

2011

2012

PIP

Ražošanas apjoms (tonnās)

1 204 336

1 376 855

1 208 232

1 197 189

Indekss (2010 = 100)

100

114

100

99

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

(82)

Attiecīgajā periodā arī ražošanas jauda saglabājās samērā stabila, 2011. gadā un PIP laikā mazliet palielinoties. Atbilstoši faktam, ka 2012. un 2013. gadā ražošana saglabājās stabila, arī jaudas izmantojums saglabājās lielākoties stabils, 2011. gadā sasniedzot relatīvu maksimumu.

6. tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2010

2011

2012

PIP

Ražošanas jauda (tonnās)

2 510 509

2 527 863

2 497 078

2 535 889

Indekss (2010 = 100)

100

101

99

101

Jaudas izmantojums (%)

48

54

48

47

Indekss (2010 = 100)

100

114

101

98

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

b)   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme

7. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem

 

2010

2011

2012

PIP

Apjoms (tonnās)

914 869

1 031 862

931 956

939 395

Indekss (2010 = 100)

100

113

102

103

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

(83)

Neatkarīgi no ievērojamā pieauguma 2010. un 2011. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem klientiem 2010.–2013. gadā atbilda patēriņa un ražošanas tendencei, attiecīgajā periodā mazliet palielinoties.

8. tabula

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un izaugsme

 

2010

2011

2012

PIP

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa (%)

67

66

66

66

Indekss (2010 = 100)

100

97

98

98

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, Eurostat.

(84)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija stabila (aprēķināta, ņemot vērā arī pārdošanu saistītām personām) – tā atbilda aptuveni divām trešdaļām tirgus. Šāds rezultāts atbilst Savienības patēriņa samazinājumam, kas no vienas puses salīdzināms ar sākotnējās izmeklēšanas periodu un no otras puses – ar to, ka Ķīnas imports aizstāts ar importu no citiem avotiem.

c)   Nodarbinātība un ražīgums

(85)

Attiecīgajā periodā ar attiecīgo ražojumu saistītā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā saglabājās stabila. Mazais 2011. gada reģistrētais pieaugums atbilst tad reģistrētajai lielākai produkcijas izlaidei. Ņemot vērā, ka 2011. gadā augstāks bija arī ražīgums, redzams, ka Savienības ražošanas nozare ir reaģējusi uz pieprasījuma pieaugumu, pieņemot jaunus darbiniekus un esošajiem darbiniekiem izlaižot lielāku produkciju (virsstundas). Kad nākamajos gados apjomi atkal samazinājās, abas šīs parādības izzuda un situācija atbilda 2010. gada līmenim.

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2010

2011

2012

PIP

Nodarbināto skaits

20 036

20 854

20 238

19 950

Indekss (2010 = 100)

100

104

101

100

Ražīgums (vienība/darbinieks)

60

66

60

60

Indekss (2010 = 100)

100

110

99

100

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums.

d)   Faktiskās dempinga starpības apmērs un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(86)

Kā norādīts 36. apsvērumā, izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ ĶTR dempinga starpības nebija iespējams pietiekami precīzi aprēķināt, tāpēc tiek uzskatīts, ka konstatējumam par dempingu PIP laikā ir neliela vērtība. Kaitējuma rādītāju analīze sniedza pierādījumus par to, ka ražošanas nozare atgūstas no iepriekšējā dempinga. Tomēr atgūšanos palēnināja stagnējošais pieprasījums galvenajās lejupējās nozarēs. Turklāt būtu jānorāda, ka samērā stabilais stāvoklis, kas konstatēts attiecīgajā periodā, izveidojies pašlaik spēkā esošo pasākumu aizsardzībā. Ja pasākumus atceltu, tad varētu gaidīt ievērojamu ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

e)   Vienības vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū un vienības ražošanas izmaksas

(87)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā 2010. līdz 2013. gadā pēc 2012. gadā sasniegtā relatīvā maksimuma palielinājās par 8 %. Parasti ar vidējo pārdošanas cenu Savienības ražošanas nozare var segt ražošanas izmaksas un nodrošināt nelielu peļņu.

10. tabula

Pārdošanas cenas un izmaksas

 

2010

2011

2012

PIP

Vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā (EUR/t)

2 748

2 953

3 049

2 974

Indekss (2010 = 100)

100

107

111

108

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

2 528

2 811

2 937

2 765

Indekss (2010 = 100)

100

111

116

109

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

f)   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(88)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsmai, ieguldījumiem, ienākumam no ieguldījumiem un spējai piesaistīt kapitālu ir bijusi šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem

 

2010

2011

2012

PIP

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

1,5

1,1

2,0

3,6

Naudas plūsma (EUR)

39 046 890

30 835 484

68 050 584

56 369 460

Ieguldījumi (EUR)

48 809 766

58 881 586

38 561 986

39 453 739

Indekss (2010 = 100)

100

121

79

81

Ienākums no ieguldījumiem (%)

1,0

2,6

5,3

7,5

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(89)

Izlase iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte tika noteikta, izsakot peļņu no līdzīga ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā pirms nodokļiem procentos no attiecīgā apgrozījuma. Visā attiecīgajā periodā peļņas starpība saglabājās zema un dažiem Savienības ražotājiem tā bija pat negatīva; jo īpaši vērts norādīt, ka nevienā no aplūkotajiem gadiem peļņas starpība nesasniedza sākotnējās izmeklēšanas periodā reģistrēto līmeni (4,4 %). Kaut arī Savienības ražošanas nozarei raksturīga stabila pārdošanas un ražošanas tendence un tās tirgus daļa ir ievērojama, peļņas starpības šai nozarei vēl aizvien ir samērā mazas. Jo īpaši būtu jānorāda, ka 2011. gadā peļņas starpība bija ļoti maza, lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi sasniedza attiecīgā perioda maksimumu. Tas rada bažas par Savienības ražošanas nozares peļņas starpības turpmāko dinamiku gadījumā, ja ekonomiskā situācija turpinās stagnēt. Būtu arī jāievēro, ka peļņas starpība attiecīgajā periodā arī visu laiku saglabājusies zem mērķa peļņas, kas tika norādīta sākotnējā izmeklēšanā (5 %).

(90)

Naudas plūsma, kas nozīmē ražošanas nozares spēju pašai finansēt savu darbību, visā attiecīgajā periodā bija pozitīva. Tomēr šis rādītājs uzlabojās tikai 2012. gadā, un PIP laikā tam reģistrēts ievērojams samazinājums (par 17 %). Tas rada bažas par Savienības ražošanas nozares spēju turpināt pašai finansēt savu darbību.

(91)

Attiecīgajā periodā ieguldījumu līmenis saglabājās samērā augsts, 2011. gadā sasniedzot maksimumu. Ienākumam no ieguldījumiem, izteiktam kā peļņa procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, bija līdzīga tendence kā peļņas starpībai. Tāpēc PIP laikā šis rādītājs arī sasniedz maksimumu. Šo signālu var interpretēt divējādi, jo, no vienas puses, tas atspoguļo peļņas starpības maksimumu attiecīgajā periodā, bet, no otras puses, tas atspoguļo arī ieguldījumu mazo apjomu, kas liecina par to, ka ražošanas nozares ekonomiskās izredzes sektorā vēl aizvien ir neskaidras.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka, lai gan Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji visā attiecīgajā periodā saglabājušies stabili, tā vēl aizvien nebija sasniegusi to līmeni, kas bija sākotnējās izmeklēšanas periodā.

g)   Krājumi

(93)

To Savienības ražotāju krājumu apjoms perioda beigās, kas sadarbojās, lielā mērā atbilda tendencei, kas bija raksturīga ražošanai un pārdošanai, proti, tendence bija samērā stabila un 2011. gadā sasniedza maksimumu. Turklāt, ņemot vērā to, ka līdzīgo ražojumu Savienībā ražo lielākoties pēc pasūtījuma, krājumu apjoms nav ļoti jēgpilns rādītājs.

12. tabula

Krājumi perioda beigās

 

2010

2011

2012

PIP

Krājumi perioda beigās (tonnās)

283 330

321 795

315 784

292 740

Indekss (2010 = 100)

100

114

111

103

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

h)   Darbaspēka izmaksas

(94)

Vidējai darbinieku algai fiksēts stabils pieaugums 4 % katrā attiecīgā perioda gadā. Tomēr šo pieaugumu var izskaidrot ar inflācijas korekciju un mazākā mērā ar papildu darba laiku (2011. gadā, kad palielinājās viena darbinieka ražīgums).

13. tabula

Darbaspēka izmaksas

 

2010

2011

2012

PIP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

41 604

43 300

45 006

46 742

Indekss (2010 = 100)

100

104

108

112

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

6.   Secinājums par situāciju Savienības ražošanas nozarē

(95)

Izmeklēšana liecina, ka pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas 2009. gadā ražojumu imports no ĶTR Savienības tirgū tikpat kā ir izzudis. Tādējādi Savienības ražošanas nozare ir panākusi labu un stabilu ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu. No otras puses, peļņa vēl aizvien nav sasniegusi nedz sākotnējās izmeklēšanas periodā reģistrēto līmeni, nedz sektora mērķa peļņu.

(96)

Tāpēc tiek secināts, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr, ņemot vērā lēno patēriņa pieaugumu un faktu, ka peļņas starpības nesasniedza to apmēru, kas nepieciešams ilglaicīgai dzīvotspējai, situāciju Savienības ražošanas nozarē vēl aizvien var uzskatīt par nestabilu.

(97)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas trīs ieinteresētās personas apgalvo, ka, ņemot vērā Komisijas secinājumu par to, ka Savienības ražošanas nozare PIP laikā nav cietusi no būtiska kaitējuma, pasākumi būtu jāizbeidz. Komisija patiešām konstatēja, ka PIP laikā būtiska kaitējuma nav bijis. Tomēr lēmums papildus attiecināt pasākumus nebalstās uz to, ka PIP laikā būtu bijis būtisks kaitējums, bet saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu – uz konstatējumu par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

F.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Ievadpiezīmes

(98)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību pasākumu izbeigšanas gadījumā, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika analizēta Ķīnas eksporta potenciālā ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari.

(99)

Analīzē uzmanība tika pievērsta Savienības tirgus patēriņa tendencei, neizmantotajai jaudai, tirdzniecības plūsmām un Savienības tirgus pievilcīgumam, kā arī ĶTR cenu noteikšanas praksei. Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, tāpēc analīze tika balstīta uz pieejamajiem faktiem, kas ietver statistiku (Eurostat un Ķīnas tirdzniecība statistika) un ražošanas nozares dokumentus (piemēram, CFIA priekšsēdētāja runa, kas minēta 78. apsvērumā), kas tika pievienoti pieprasījumam sākt termiņbeigu pārskatīšanu.

2.   Patēriņš Savienībā

(100)

Kā norādīts 64. un 65. apsvērumā, attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma patēriņam Savienībā kopumā ir stabila tendence. Vienlaikus PIP laikā patēriņš vēl aizvien ir par gandrīz 20 % zemāks nekā sākotnējās izmeklēšanas perioda pirmskrīzes līmenis. Attiecīga ražojuma patēriņa samazināšanos veicina tas, ka Savienībā samazinās ražošana autobūves nozarē un būvniecības nozarē, kā arī citos patēriņa preču sektoros, kas ievērojamos apjomos izmanto attiecīgo ražojumu (elektroniskas un sadzīves ierīces, mēbeles utt.). Šādos apstākļos tiek uzskatīts, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā atsāktos ārkārtīgi lētais Ķīnas izcelsmes imports, kas strauji un dramatiski ietekmētu Savienības ražošanas nozares situāciju. Varētu gaidīt, ka šā importa cenas būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, katrā ziņā tās izraisītu lejupēju spiedienu un izkropļotu konkurenci tirgū. Tādējādi ir iespējams, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā atkārtotos kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

3.   Neizmantotā jauda, tirdzniecības plūsmas un Savienības tirgus pievilcīgums, ĶTR cenu noteikšanas prakse

(101)

Kā aprakstīts 44. apsvērumā, Ķīnas DzTS ražošanas jauda 2012. gadā bija 6,6 miljoni tonnu. Nepieciešams norādīt, ka Ķīnas savienotājelementu ražošanas nozare vairāku ekonomisku faktoru (inflācija, Ķīnas ekonomikas palēnināšanās un eurozonas krīze) nelabvēlīgās ietekmes dēļ 2012. gadu uzskatīja par grūtu gadu, un kopš 2000. gada tas bija pirmais gads, kad Ķīnas ražošanas jauda samazinājās (no 6,8 miljoniem tonnu 2011. gadā).

(102)

Katrā ziņā neatkarīgi no nākotnes scenārijiem (stagnācija vai izaugsme) vēl aizvien jānorāda, ka pat tad, ja pašreizējā Ķīnas ražošanas jauda, kas ir 6,6–6,8 miljoni tonnu, 2010.–2012. gadā tika izmantota tikai 75 % apmērā. Tādējādi Ķīnai rodas neizmantotā jauda (1,6–1,7 miljoni tonnu), kas jau tagad ir ārkārtīgi liela un precīzi atbilst Savienības tirgū minētajos gados reģistrētajam patēriņa diapazonam.

(103)

Attiecīgajā periodā Ķīnas DzTS eksports pasaulē bija samērā stabils, proti, 2,2–2,6 miljoni tonnu, kas atbilst 40–50 % no Ķīnas pārdošanas apjoma. Tādējādi ir skaidrs, ka Ķīnas DzTS ražotāju darbībā eksportam ir svarīga vieta. CFIA paziņotie nozares attīstības plāni liecina, ka gaidāmais pieprasījuma pieaugums iekšzemes tirgū, ļoti iespējams, varētu izraisīt eksporta daļas samazinājumu līdz 30–40 % no ražošanas apjoma. Tomēr šis samazinājums būtu jāskata kopsakarā ar kopējo ražošanas jaudas pieaugumu, kas izskaidrots 101. apsvērumā, un faktu, ka neizmantotā jauda katrā ziņā ir tikpat liela kā viss Savienības patēriņš. Turklāt CFIA prognozē Ķīnas eksporta daļas samazinājumam nav paredzēts ne laika satvars un nav konkrēti norādīts, ka šāda pāreja būtu jau sākusies. Tādējādi CFIA paziņotais attīstības plāns būtu jāatzīst par pārāk neskaidru un nenoteiktu programmu, jo īpaši ja to skata kopsakarā ar pasākumu iespējamo izbeigšanu, kam varētu būt tūlītēja ietekme. Tāpēc šis plāns šobrīd nevar ietekmēt secinājumus par iespējamo kaitējuma atkārtošanos pasākumu izbeigšanas gadījumā.

(104)

Pašlaik Ķīnas klātbūtne Savienības tirgū ir ļoti ierobežota un apjoma ziņā nepārsniedz 0,5 % no tirgus daļas. Tomēr Savienības tirgus vēl aizvien ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem, jo cenas ES tirgū ir augstākas. To pierāda Ķīnas ražotāju eksportētāju centieni apiet ES antidempinga pasākumus. Kā norādīts 3. apsvērumā, šādas prakses dēļ pasākumi jau tika attiecināti uz Ķīnas eksportu caur Malaiziju.

(105)

Bez tam Ķīnas uz eksportu vērstā ražošanas nozarei kļūst aizvien grūtāk atrast ceļus uz saviem ierastajiem eksporta tirgiem, jo pēdējā laikā aizvien vairāk šādu tirgu noteikuši antidempinga pasākumus pret dažādu veidu DzTS eksportu no Ķīnas, kā jau izskaidrots 47. apsvērumā.

(106)

Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu lieluma un cenu līmeņa ziņā, pasākumu izbeigšanas gadījumā ievērojama daļa no pašreizējā Ķīnas eksporta tiktu novirzīta uz Savienību. Vērts atgādināt, ka pirms sākotnējo pasākumu noteikšanas Ķīnas tirgus daļa Savienības tirgū bija 26 %.

(107)

Visbeidzot, attiecībā uz Ķīnas eksporta cenu līmeni tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts ļoti ievērojams dempings un kaitējuma starpības, kas tika aprēķinātas pēc Ķīnas eksportētāju eksporta cenām. Spriežot pēc Ķīnas eksporta cenām uz Horvātiju 2012. gadā un 2013. gada pirmajā ceturksnī, proti, pirms Horvātijas pievienošanās ES un pirms ES aizsargpasākumu attiecināšanas uz šo valsti, var secināt, ka Ķīnas eksporta cenu līmenis, kura dēļ pēc sākotnējās izmeklēšanas tika noteikti pasākumi, saglabājies visnotaļ līdzīgs. Turklāt citu trešo valstu veiktie tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Ķīnas DzTS apstiprina, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju negodīgā cenu noteikšanas prakse turpinājusies un nav vērsta tikai uz Savienības tirgu.

4.   Secinājums

(108)

Izmeklēšanā konstatētais akcentē vairākus elementus, ka raisa bažas, ieskaitot ĶTR pieejamo lielo neizmantoto jaudu, dempinga un pārdošanas par zemāku cenu turpināšanu visā pasaulē, ar ražošanas jaudu saistītos plānus, ražojumu diapazonu un ražojumu sarežģītību Ķīnas Tautas Republikā, kā arī pieaugošos tirdzniecības šķēršļus citos galvenajos trešo valstu tirgos. No otras puses, mazā pieprasījuma dēļ daudzās lejupējās nozarēs Savienības patēriņš pēdējos 5 gados ir stagnējis. Tas izraisījis Savienības ražošanas nozares ievainojamību, kam raksturīga zināma neizmantota jauda, maza peļņa un darījumdarbības nenoteiktība (pieredzēta jo īpaši samazināto ieguldījumu dēļ). Vadoties pēc šī scenārija, tiek atzīts, ka pasākumu atcelšana varētu ar ļoti lielu varbūtību izraisīt pēkšņu Ķīnas importa par dempinga cenām atgriešanos un tādējādi, liekot Savienības ražošanas nozarei atkal ciest no kaitējuma, vājinātu Savienības ražošanas nozares pozīcijas tās pamattirgū.

(109)

Ir personas, kas apgalvo, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu Savienības ražošanas nozare ir divkāršojusi peļņu un naudas plūsmu un tāpēc tās peļņu nevar atzīt par mazu. Bez tam tika norādīts, ka Savienības ražošanas nozarei nav vajadzīgi jauni ieguldījumi, jo tā jau iepriekš veikusi ievērojamus ieguldījumus.

(110)

Savienības ražošanas nozare tik tiešām ir dubultojusi peļņu, tomēr tā vēl aizvien ievērojami mazāka nekā peļņa sākotnējā IP laikā (4,4 %) un mērķa peļņa (5 %). Tas pats apsvērums attiecas uz naudas plūsmu, kas palikusi 14 % zem sākotnējā IP līmeņa. Visbeidzot, Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai tiek turpināti ieguldījumi iekārtu atjaunināšanā un ražojumu diapazona paplašināšanā. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(111)

Ja pasākumus atceltu, pašreizējā tirgus situācijā iespējams, ka īslaicīgi uzlabojušies Savienības ražošanas nozares rādītāji varētu atkal pasliktināties. Kā minēts iepriekš, nosacījumi būtu ārkārtīgi labvēlīgi, lai palielinātu importu no ĶTR uz Savienības tirgu par dempinga cenām un ievērojamos apjomos. Tas, iespējams, traucētu Savienības tirgus pozitīvo dinamiku, kas izveidojusies attiecīgajā periodā. Iespējamais imports par dempinga cenām varētu radīt spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un likt tai zaudēt tirgus daļu, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, kas joprojām ir nestabili. Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā aplūkotajā periodā (no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. septembrim), proti, pirms antidempinga pasākumu noteikšanas, milzīgā Ķīnas izcelsmes importa dēļ Savienības ražošanas nozarei bija jāierobežo ražošana konkrētos attiecīgā ražojuma segmentos (18). Tam ir ievērojama negatīva ietekme uz jaudas izmantojumu un rentabilitāti.

(112)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvo, ka Komisija, analizējot kaitējuma atkārtošanās iespējamību, nav noteikusi Ķīnas eksporta ietekmi uz apjomu un tā saistību ar pasākumiem. Ieinteresētā persona apgalvo, ka:

i)

citas izcelsmes imports aizstājis importu no Ķīnas; šā importa cenas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, tomēr Savienības ražošanas nozare nav cietusi būtisku kaitējumu,

ii)

pasākumu apmēra samazināšana pēc PTO ieteikumu īstenošanas nav izraisījusi Ķīnas izcelsmes importa apjomu palielināšanos Savienības tirgū,

iii)

ievērojams apjoma samazinājums no 2009. gada, kad tika noteikti sākotnējie pasākumi, fiksēts arī citu veidu savienotājelementu importam no Ķīnas, kam nepiemēro antidempinga pasākumus,

iv)

ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu Ķīnas iekšzemes tirgū, Ķīnas eksporta turpmāka pieauguma iespējamība Savienībā ir neliela, un

v)

savienotājelementu tirgus Ķīnā un arī parējos Āzijas tirgos turpinās augt, tādējādi mazinot iespējamību, ka eksports uz ES ievērojami palielināsies.

(113)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, tiek norādīts:

i)

Ķīnas importa iespējami izraisītā kaitējuma ietekmi nevar salīdzināt ar tādu trešo valstu kā Taivānas, Vjetnamas un Taizemes importa ietekmi. Kā jau norādīts 74. apsvērumā, ir pierādījumi, kas liecina, ka Ķīnas eksportētāji tik tiešām vēl aizvien veica pārdošanu Horvātijas tirgū (pirms tā pievienojās ES) līdzīgā cenu līmenī, kāds fiksēts sākotnējā izmeklēšanā; tāpēc šīs cenas bija zemākas nekā cenas PIP laikā trešās valstīs. Turklāt, kā norādīts 115. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare pārdod ievērojamus apjomus standarta un speciālo ražojumu, tāpēc iespējams, ka tad, ja spēkā esošie maksājumi tiktu atcelti, Ķīnas (standarta un speciālo ražojumu) eksports spētu izraisīt kaitējumu;

ii)

ņemot vērā spēkā esošo maksājumu nelielo apmēra samazinājumu pēc PTO ieteikumu īstenošanas, proti, sākotnējie 85 % tika mainīti uz 74,1 %, būtisks importa pieaugums no Ķīnas netika gaidīts;

iii)

pieejamie statistikas dati neliecina, ka būtu patiess apgalvojums par to savienotājelementu importa apjomu samazinājumu, kuriem nepiemēro pasākumus. Tiešām 2009.–2013. gadā saglabājās stabils mēneša apjoms 20–30 tūkstoši tonnu, savukārt to savienotājelementu importa apjoms, kuriem piemēro pasākumus, 2009. gada februārī uzreiz samazinājās no vairāk nekā 60 tūkstošiem tonnu mēnesī līdz gandrīz nullei;

iv)

gaidāmās izmaiņas Ķīnas pārdoto apjomu proporcijā iekšzemes tirgū attiecībā pret pārdošanu eksportam, kuras atbildīs Ķīnas iekšzemes pieprasījuma pieaugumam, tiks līdzsvarotas ar Ķīnas kopējās ražošanas jaudas un pārdošanas apjomu pieaugumu, kā izskaidrots 101. apsvērumā; un

v)

apgalvojums, ka Āzijas pieprasījums pēc savienotājelementiem pieaug un ka paredzamais pasaules pieprasījums pēc savienotājelementiem 2016. gadā atbildīs 83 miljardiem USD, ir balstīts uz novecojušu avotu. Jauns tirgus pētījums, ko 2014. gada decembrī publicēja Fastener Industry News Inc. (19), prognozē, ka 2018. gadā tirgū būs pieprasījums 81 miljarda USD vērtībā, tādējādi paredzēts mazāks pieaugums ilgākā laikā. Turklāt vienlaikus ar pieprasījuma pieaugumu Āzijas Klusā okeāna reģionā vērojams, ka jauda pieaug ne vien Ķīnā, bet arī vairākās citās valstīs (piemēram, Indonēzijā, Malaizijā, Taizemē un Vjetnamā). Turklāt, lai palielinātu savienotājelementu ražošanas jaudu, jāpārvar samērā nelieli šķēršļi (laika, kapitālā un zinātības ziņā), tāpēc piedāvājums var samērā ātri reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu.

Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(114)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvo, ka kaitējuma atkārtošanās iespējamības analīze Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka no Ķīnas importētie zemā segmenta ražojumi nevar izdarīt cenu spiedienu uz augstā segmenta ražojumiem, ko ražo galvenokārt Savienības ražotāji.

(115)

Atbildot uz šo apgalvojumu, būtu jāatgādina, ka Savienība ražo visus savienotājelementu veidus un tikai daži uzņēmumi ir orientējušies uz specifiskiem veidiem (standarta vai speciālajiem), savukārt pārējie piedāvā visus veidus. Konkrēti izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ievērojama pārdošanas apjoma daļa ir standarta savienotājelementi, un trim no tiem lielākā pārdošanas apjoma daļa PIP laikā bijuši standarta ražojumi. Tāpēc apgalvojums, ka Eiropas ražošanas nozare ražo vienīgi speciālos vai augstā segmenta savienotājelementus un tādējādi ir pasargāta no kaitējuma, ko varētu radīt Ķīnas izcelsmes imports, nepārprotami ir aplams, jo tas ir pretrunā ar izmeklēšanā savāktajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem. Bez tam, kā izskaidrots 78. apsvērumā, ir arī zināms, ka Ķīnas savienotājelementu nozarē paredzēts izstrādāt augstā segmenta ražojumus. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka nākotnē Ķīnas eksportēto ražojumu klāstā arī būs viss diapazons no zemā segmenta līdz augstajam segmentam, un visa Savienības ražošanas nozare jutīs cenu spiedienu, kas ietekmēs tās ražošanas jaudas izmantojumu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(116)

Visbeidzot, divas citas ieinteresētās personas izvirza argumentu, ka Komisija savā analīzē aplami pieņēmusi, ka Ķīnas cenas būtu tikpat zemas, cik sākotnējā izmeklēšanā konstatētās. Šīs personas apgalvo, tā vairs nebūtu, jo Ķīnā fiksēts ievērojams cenu pieaugums, kura galvenais cēlonis ir izejmateriālu un darbaspēka izmaksu pieaugums un vides standartu attīstība. Tādējādi cenu samazinājums katrā ziņā būtu mazāks un nepamatotu tik ievērojama apmēra pasākumu papildu attiecināšanu.

(117)

Neskarot to, ka pasākumu apmēru nevarētu mainīt termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā un ka sākotnējā izmeklēšanās Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas tika uzskatītas par neuzticamām, jo Ķīnas ražotājiem nepiemēroja tirgus ekonomikas režīmu, būtu jāņem vērā tālāk izklāstītais. Pirmkārt, Ķīnas ražotāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja pārbaudīt to izmaksas un apgalvojumus par izmaiņām Ķīnā. Minētās ieinteresētās personas savu iesniegto informāciju nepamatoja ar pierādījumiem vai pamatotiem faktiem. Otrkārt, tiek norādīts Horvātijā fiksētais cenu līmenis pirms tās pievienošanās Savienībai, kas skaidri liecina, ka Ķīnas eksportētāju prasītās cenas bijušas ļoti tuvas sākotnējā izmeklēšanā novērotajām (sk. 74. apsvērumu). Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

G.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievads

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(119)

Tā kā šajā izmeklēšanā tiek pārskatīt spēkā esošie pasākumi, tā ļauj novērtēt spēkā esošo antidempinga pasākumu nepienācīgo negatīvo ietekmi uz ieinteresētajām personām.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(120)

Iepriekš 108. apsvērumā tika secināts, ka tad, ja antidempinga pasākumus atceltu, Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties. Tāpēc pasākumu turpināšana varētu labvēlīgi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, jo Savienības ražotāji varēs saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, rentabilitāti un kopumā labu ekonomisko situāciju. Turpretī, neturpinot pasākumus, tiktu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, jo ir pamats gaidīt, ka Ķīnas imports tiks novirzīts uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, kas izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

3.   Importētāju intereses

(121)

Visi zināmie importētāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Tomēr tikai divi importētāji izmeklēšanā sadarbojās un atbildēja uz Komisijas anketu jautājumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka importētāji var viegli nopirkt ražojumus no dažādiem avotiem, kas patlaban pieejami tirgū, jo īpaši no Savienības ražošanas nozares un lielākajiem trešo valstu eksportētājiem, kuri ražojumus pārdod par cenām, kas nav dempinga cenas. Turklāt neviens no abiem importētājiem, kuri sadarbojās, neiebilda pret pašlaik spēka esošo pasākumu papildu attiecināšanu, kaut arī apstrīdēja to lielo apmēru. Šajā ziņā tiek norādīts, ka, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu, kura balstīta uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, nevar grozīt spēkā esošo pasākumu apmēru. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka importētāji nemaz nav pauduši ieinteresētību, tiek secināts, ka pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā to interesēm.

(122)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas divas ieinteresētās personas, proti, divas savienotājelementu izplatītāju apvienības Savienībā, apgalvo, ka spēkā esošo maksājumu noteikšana tik lielā apmērā nav atjaunojusi taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, bet gan apturējusi importu no Ķīnas Savienības tirgū. Minētās ieinteresētās personas apgalvo, ka pasākumu papildu attiecināšana izraisīs to, ka samazināsies izvēles iespējas starp Savienības lietotājiem un importētājiem pieejamajiem ārzemju piegādes avotiem. Atbildot uz šo argumentu, vispirms tiek norādīts, ka antidempinga pasākumus nenosaka, lai apturētu vai bloķētu importu no mērķa valsts, bet galvenokārt tādēļ, lai atjaunotu tirgū taisnīgu konkurenci. Spēkā esošo maksājumu apmērs tiks noteikts pēc dempinga un kaitējuma starpības aprēķināšanas, kuras tika noteiktas, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā gūtajiem konstatējumiem. Otrkārt, Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka spēkā esošie maksājumi Savienības tirgum samazina piegādes avotu skaitu. Pieejamā importa statistika liecina, ka pēc tam, kad attiecībā uz Ķīnu tika ieviesti pasākumi, imports no trešām valstīm ir palielinājies. Izmeklēšanā netika atklāti elementi, kas liktu uzskatīt, ka šīs tendences nesaglabāsies nākotnē. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(123)

Turklāt viena apvienība norādīja, ka, lai gan uzskata, ka sākotnējie pasākumi nemaz nav adekvāti un ir izraisījuši radikālus un nevajadzīgus izkropļojumus savienotājelementu tirgū, to pēkšņa atcelšana varētu izrādīties tikpat graujoša kā sākotnējā noteikšana. Tas norāda, ka savienotājelementu izplatītāji, ņemot vērā spēkā esošos pasākumus, ir spējuši pielāgot savas piegādes ķēdes.

4.   Lietotāju intereses

(124)

Kaut arī lietotāji nesadarbojās, tomēr bija iespējams saprast lietotāju viedokli un nostāju no informācijas, ko sniedza Savienības ražošanas nozare un importētāji. Šķiet, ka lietotājus var pirmkārt iedalīt divās kategorijās: prasīgie lietotāji, kuriem nepieciešami savienotājelementi, kas atbilst ļoti augstiem kvalitātes standartiem, un pārējie lietotāji. Prasīgie lietotāji nepieciešamos izstrādājumus parasti pērk no Savienības ražotājiem un dažiem izteikti specializētiem ražotājiem eksportētājiem. No otras puses, pārējo lietotāju kategorija (kas var ietvert arī prasīgos lietotājus, kuriem nepieciešami lētāki izstrādājumi lietojumiem, kam nav tik augstas prasības) ir tā lietotāju kategorija, kuru parasti izmanto Ķīnas ražojumus. Šo lietotāju kategoriju parasti apkalpo importētāji, un, spriežot pēc to viedokļiem, kas apzināti, apmeklējot importētājus, kas sadarbojās, šo lietotāju kategorijas vajadzības patlaban pietiekami apmierina imports no citām valstīm, ieskaitot Taivānu, Taizemi un Vjetnamu. Balstoties uz šiem secinājumiem un arī ņemot vērā, ka visi lietotāji nolēma nepiedalīties šajā izmeklēšanā, tiek secināts, ka pasākumu termiņa pagarināšana nebūtu pretrunā lietotāju interesēm, jo, šķiet, ka tie labi pielāgojušies situācijai un tos nav ietekmējusi pasākumu noteikšana pret DzTS no ĶTR.

5.   Secinājums par Savienības interesēm

(125)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(126)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas minētajām personām tikai dots laiks piezīmju sniegšanai. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(127)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu ĶTR izcelsmes dzelzs un tērauda savienotājelementu importam un noteikti ar Regulu (EK) Nr. 91/2009, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 924/2012, būtu jāpaliek spēkā.

(128)

Kā norādīts 3. apsvērumā, antidempinga maksājumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR, tika attiecināti arī uz tā paša ražojuma importu, ko nosūta no Malaizijas, neatkarīgi no tā vai tam deklarēta Malaizijas izcelsme. 3. apsvērumā minētais antidempinga maksājums, kas paturams spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, būtu arī turpmāk jāattiecina uz to DzTS importu, kuros nosūta no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme. Ražotāji eksportētāji, kas atbrīvoti no pasākumiem, kuri ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 723/2011 attiecināti papildus, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kas noteikti ar šo regulu.

(129)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa Ķīnas eksportētājiem noteikto maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā lietā nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ieviesta individuālā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kurš piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(130)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstoši pamatregulas 15. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu, izņemot nerūsējošā tērauda savienotājelementus, t. i., kokskrūvju (izņemot kokskrūves ar prizmatisku galvu), pašvītņgriezes skrūvju, citu skrūvju vai bultskrūvju ar galvām (ar uzgriežņiem vai paplākšņiem vai bez tiem, izņemot virpotas no stieņiem, profiliem vai stieplēm ar pilnu šķērsgriezumu, kuru kāta diametrs nepārsniedz 6 mm, un izņemot skrūves un bultskrūves dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas elementu sastiprināšanai) un paplākšņu importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 12 90 , 7318 14 91 , 7318 14 99 , 7318 15 59 , 7318 15 69 , 7318 15 81 , 7318 15 89 , ex 7318 15 90 , ex 7318 21 00 un ex 7318 22 00 (Taric kodi 7318 15 90 21, 7318 15 90 29, 7318 15 90 71, 7318 15 90 79, 7318 15 90 91, 7318 15 90 98, 7318 21 00 31, 7318 21 00 39, 7318 21 00 95, 7318 21 00 98, 7318 22 00 31, 7318 22 00 39, 7318 22 00 95 un 7318 22 00 98).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms maksājuma samaksas, ir šāda.

Uzņēmums

Maksājums (%)

Taric papildu kods

Biao Wu Tensile Fasteners Co., Ltd, Shanghai

43,4

A924

CELO Suzhou Precision Fasteners Co., Ltd, Suzhou

0,0

A918

Changshu City Standard Parts Factory and Changshu British Shanghai International Fastener Co., Ltd, Changshu

38,3

A919

Golden Horse (Dong Guan) Metal Manufactory Co., Ltd, Dongguan City

22,9

A920

Kunshan Chenghe Standard Components Co., Ltd, Kunshan

63,7

A921

Ningbo Jinding Fastener Co., Ltd, Ningbo City

64,3

A922

Ningbo Yonghong Fasteners Co., Ltd, Jiangshan Town

69,7

A923

Yantai Agrati Fasteners Co., Ltd, Yantai

0,0

A925

Bulten Fasteners (China) Co., Ltd, Beijing

0,0

A997

I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

54,1

A928

Visi pārējie uzņēmumi

74,1

A999

3.   Individuālās maksājuma likmes, kuras norādītas 2. punktā minētajiem uzņēmumiem, piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja netiek uzrādīts šāds rēķins, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

4.   Šā panta 2. punktā noteikto galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”, ar šo attiecina uz tādu pašu dzelzs un tērauda savienotājelementu importu, kurus nosūta no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme (Taric kodi 7318 12 90 11, 7318 12 90 91, 7318 14 91 11, 7318 14 91 91, 7318 14 99 11, 7318 14 99 20, 7318 14 99 92, 7318 15 59 11, 7318 15 59 61, 7318 15 59 81, 7318 15 69 11, 7318 15 69 61, 7318 15 69 81, 7318 15 81 11, 7318 15 81 61, 7318 15 81 81, 7318 15 89 11, 7318 15 89 61, 7318 15 89 81, 7318 15 90 21, 7318 15 90 71, 7318 15 90 91, 7318 21 00 31, 7318 21 00 95, 7318 22 00 31 un 7318 22 00 95), izņemot tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotos.

Uzņēmums

Taric papildu kods

Acku Metal Industries (M) Sdn. Bhd

B123

Chin Well Fasteners Company Sdn. Bhd

B124

Jinfast Industries Sdn. Bhd

B125

Power Steel and Electroplating Sdn. Bhd

B126

Sofasco Industries (M) Sdn. Bhd

B127

Tigges Fastener Technology (M) Sdn. Bhd

B128

TI Metal Forgings Sdn. Bhd

B129

United Bolt and Nut Sdn. Bhd

B130

Andfast Malaysia Sdn. Bhd.

B265

5.   Izņēmumus, kuri piešķirti 4. punktā konkrēti minētajiem uzņēmumiem, piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja netiek uzrādīts šāds rēķins, piemēro šā panta 4. punktā noteikto antidempinga maksājumu.

6.   Ja nav norādīts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 26. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)   OV L 29, 31.1.2009., 1. lpp.

(3)   OV L 275, 10.10.2012., 1. lpp.

(4)   OV L 194, 26.7.2011., 6. lpp.

(5)   OV L 203, 31.7.2012., 23. lpp.

(6)   OV C 148, 28.5.2013., 8. lpp.

(7)   OV C 27, 30.1.2014., 15. lpp.

(8)   OV L 194, 26.7.2011., 6. lpp.

(9)   China Fastener World, issue 38 June 2013, 124.–125. lpp. http://www.fastener-world.com.tw/0_magazine/ebook/web/page.php?sect=CFW_38_W&p=124.

(10)   WTO Committee on Anti-Dumping PracticesSemi-annual report under article 16.4 of the Agreement – Canada, 22.8.2014., G/ADP/N/259/CAN.

(11)   WTO Committee on Anti-Dumping PracticesSemi-annual report under article 16.4 of the Agreement – Colombia, 21.3.2014., G/ADP/N/252/COL.

(12)   WTO Committee on Anti-Dumping PracticesSemi-annual report under article 16.4 of the Agreement – Mexico, 9.9.2014., G/ADP/N/259/MEX.

(13)   WTO Committee on Anti-Dumping PracticesSemi-annual report under article 16.4 of the Agreement – South Africa, 27.8.2014., G/ADP/N/259/ZAF.

(14)   WTO Committee on Anti-Dumping PracticesSemi-annual report under article 16.4 of the Agreement – United States, 5.9.2014., G/ADP/259/USA.

(15)   OV L 194, 26.7.2011., 6. lpp.

(16)  Ieskaitot importu no Ķīnas uzņēmumiem, par kuriem sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka tie neīsteno dempingu.

(17)   China Fastener World, issue 38 June 2013, 124.–125. lpp. http://www.fastener-world.com.tw/0_magazine/ebook/web/page.php?sect=CFW_38_W&p=124

(18)  Regula (EK) Nr. 91/2009, 160. apsvērums.

(19)  Viss raksts pieejams http://globalfastenernews.com/main.asp?SectionID=31&SubSectionID=42&ArticleID=11630.


I PIELIKUMS

RAŽOTĀJI EKSPORTĒTĀJI, KAS SADARBOJĀS, BET NETIKA IEKĻAUTI IZLASĒ

Taric papildu kods A928

Abel Manufacturing Co., Ltd

Shanghai

Autocraft Industrial (Shanghai) Ltd

Shanghai

Changshu Fuxin Fasteners Manufacturing Co., Ltd

Changshu

Changshu Shining Sun Fasteners Manufacturing Co., Ltd

Changshu

Changzhou Oread Fasteners Co., Ltd

Changzhou

Chun Yu (Dongguan) Metal Products Co., Ltd

Dongguan

Cixi Zhencheng Machinery Co., Ltd

Cixi

Dongguan Danny & Kuen Metal & Co., Ltd

Dongguan

Foshan Nanhai Gubang Metal Goods Co., Ltd

Foshan

Gem-year industrial Co., Ltd

Jiashan

Guangzhou Tianhe District Zhonggu Hardware Screw Manufacture

Guangzhou

Haining Xinxin Hardware Standard Tools Co., Ltd

Haining

Haiyan Flymetal Hardware Co., Ltd

Jiaxing

Haiyan Haitang Fasteners Factory

Jiaxing

Haiyan Hardware Standard Parts Co., Ltd

Jiaxing

Haiyan Lianxiang Hardware Products Co., Ltd

Jiaxing

Haiyan Mengshi Screws Co., Ltd

Jiaxing

Haiyan Self-tapping Screws Co., Ltd

Jiaxing

Haiyan Sun's Jianxin Fasteners Co., Ltd

Jiaxing

Haiyan Xinan Standard Fastener Co., Ltd

Jiaxing

Haiyan Xinglong Fastener Co., Ltd

Jiaxing

Hangzhou Everbright Metal Products Co., Ltd

Hangzhou

Hangzhou Spring Washer Co., Ltd

Hangzhou

Hott Metal Part and Fasteners Inc.

Changshu

J. C. Grand (China) Corporation

Jiaxing

Jiangsu Jiangyu Metal Work Co., Ltd

Dongtai

Jiashan Yongda Screw Co., Ltd

Jiashan

Jiaxiang Triumph Hardware Co., Ltd

Haining

Jiaxing Victor Screw Co., Ltd

Jiaxing

Jinan Star Fastener Co., Ltd

Jinan

Jin-Well Auto-parts (zhejiang) Co., Ltd

Jiashan

Kinfast Hardware Co., Ltd

Haining

Ningbo Alliance Screws and Fasteners Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Anchor Fasteners Industrial Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Dafeng Machinery Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Development Zone Yonggang Fasteners Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Fastener Factory

Ningbo

Ningbo Haixin Hardware Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Haixin Railroad Material Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Jinhui Gaoqiang Fastener Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Jinpeng High Strength Fastener Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Jintai Fastener Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Jinwei Standard Parts Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Jiulong Fasteners Manufacture Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Londex Industrial Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Minda Machinery & Electronics Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Ningli High-Strength Fastener Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Qunli Fastener Manufacture Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Special – Wind – Fasteners (China) Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Xinxing Fasteners Manufacture Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Yonggang Fasteners Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Zhenhai Xingyi Fasteners Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Zhongbin Fastener Manufacture Co., Ltd

Ningbo

Ningbo Zhongjiang High Strength Bolt Co., Ltd

Ningbo

Robertson Inc. (Jiaxing)

Jiashan

Shanghai Boxed Screw Manufacturing Company Limited

Shanghai

Shanghai Fenggang Precision Inc.

Shanghai

Shanghai Foreign Trade Xiasha No. 2 Woodscrew Factory Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Great Diamond Fastener Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Hang Hong Metal Products Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Hangtou Fasteners Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Huaming Hardware Products Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Moregood C&F Fastener Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Moresun Fasteners Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Qingpu Ben Yuan Metal Products Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Ren Sheng Standardized Item Manufacture Ltd, Co

Shanghai

Shanghai Shuyuan Woodscrews Factory

Shanghai

Shanghai SQB Automotive Fasteners Company Ltd

Shanghai

Shanghai Tapoo Hardware Co., Ltd

Shanghai

Shanghai Yifan High-Intensity Fasteners Co., Ltd

Shanghai

Shanxi Jiaocheng Zhicheng Foundry Ltd

Jiaocheng

Shenzhen Top United Steel Co., Ltd

Shenzhen

Sundram Fasteners (Zhejiang) Limited

Jiaxing

Sunfast (Jiaxing) Enterprise Co., Ltd

Jiaxing

Suzhou Escort Hardware Manufacturing Co., Ltd

Suzhou

Taicang Rongtong Metal Products Co., Ltd

Taicang

Tangshan Huifeng Standard Component Make Co., Ltd

Tangshan

Tangshan Xingfeng Screws Co., Ltd

Tangshan

Tapoo Metal Products (Shanghai) Co., Ltd

Shanghai

Tianjin Jiuri Manufacture & Trading Co., Ltd

Tianjin

Wenzhou Excellent Hardware Apparatus Packing Co., Ltd

Wenzhou

Wenzhou Junhao Industry Co., Ltd

Wenzhou

Wenzhou Tian Xiang Metal Products Co., Ltd

Wenzhou

Wenzhou Yili Machinery Development Co., Ltd

Wenzhou

Wenzhou Yonggu Fasteners Co., Ltd

Wenzhou

Wuxi Huacheng Fastener Co., Ltd

Wuxi

Wuxi Qianfeng Screw Factory

Wuxi

Xingtai City Ningbo Fasteners Co., Ltd

Xingtai

Yueqing Quintessence Fastener Co., Ltd

Yueqing

Zhejiang Jingyi Standard Components Co., Ltd

Yueqing

Zhejiang New Oriental Fastener Co., Ltd

Jiaxing

Zhejiang Qifeng Hardware Make Co., Ltd

Jiaxing

Zhejiang Rising Fasteners Co., Ltd

Hangzhou

Zhejiang Yonghua Fasteners Co., Ltd

Rui' An

Zhejiang Zhongtong Motorkits Co., Ltd

Shamen

Zhongshan City Jinzhong Fastener Co., Ltd

Zhongshan


II PIELIKUMS

Regulas 1. panta 3. un 5. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt iekļautam rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formā:

1)

rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

2)

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) savienotājelementu, kas pārdoti eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražoti (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.

(Datums un paraksts)”


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/105


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/520

(2015. gada 26. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 26. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

87,7

TR

123,7

ZZ

105,7

0707 00 05

JO

206,0

MA

176,1

TR

161,2

ZZ

181,1

0709 93 10

MA

124,7

TR

161,7

ZZ

143,2

0805 10 20

EG

48,1

IL

72,8

MA

44,0

TN

62,9

TR

65,2

ZZ

58,6

0805 50 10

BO

92,8

TR

46,6

ZZ

69,7

0808 10 80

AR

94,0

BR

92,1

CL

108,5

CN

105,5

MK

25,2

US

212,5

ZA

122,6

ZZ

108,6

0808 30 90

AR

109,5

CL

134,6

CN

71,3

ZA

114,5

ZZ

107,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/107


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/521

(2015. gada 26. marts),

ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/483/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (1).

(2)

Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/483/KĀDP (2), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP (“saraksts”).

(3)

Saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 6. punktu ir regulāri jāpārskata personu, grupu un vienību vārdi un nosaukumi sarakstā, lai nodrošinātu pamatojumu to paturēšanai tajā.

(4)

Šajā lēmumā ir iekļauts Padomes pārskatītais to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

(5)

Padome ir pārbaudījusi, ka Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz visām sarakstā esošajām personām, grupām un vienībām, ka tās ir bijušas iesaistītas terora aktos minētās kopējās nostājas 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē. Padome ir arī secinājusi, ka tām personām, grupām un vienībām, uz kurām attiecas Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pants, būtu jāturpina piemērot konkrētus ierobežojošus pasākumus, kas tajā paredzēti.

(6)

Padome ir secinājusi, ka vairs nav iemesla atstāt sarakstā divas vienības.

(7)

Attiecīgi būtu jāatjaunina saraksts un būtu jāatceļ Lēmums 2014/483/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā ir iekļauts to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

2. pants

Lēmumu 2014/483/KĀDP atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 26. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. RINKĒVIČS


(1)  Padomes Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2014/483/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/72/KĀDP (OV L 217, 23.7.2014., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 1. pantā minētais personu, grupu un vienību saraksts

I.   PERSONAS

1.

ABDOLLAHI Hamed (jeb Mustafa Abdullahi), dzimis 11.8.1960. Irānā. Pase: D9004878.

2.

AL-NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

3.

AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 16.10.1966. Tarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

4.

ARBABSIAR Manssor (jeb Mansour Arbabsiar), dzimis 6.3.1955. vai 15.3.1955. Irānā. Irānas un ASV pilsonis. Pase: C2002515 (Irāna); pase: 477845448 (ASV). Personas apliecība Nr. 07442833, derīguma termiņš: 2016. gada 15. marts (ASV transportlīdzekļa vadītāja apliecība).

5.

BOUYERI, Mohammed (jeb Abu ZUBAIR, SOBIAR, Abu ZOUBAIR), dzimis 8.3.1978. Amsterdamā (Nīderlande) – Hofstadgroep loceklis.

6.

IZZ-AL-DIN, Hasan (jeb GARBAYA, Ahmed, SA-ID, SALWWAN, Samir), libānietis, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis.

7.

MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem, BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, HENIN, Ashraf Refaat Nabith, WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 14.4.1965. vai 1.3.1964. Pakistānā, pase Nr. 488555.

8.

SHAHLAI Abdul Reza (jeb Abdol Reza Shala'i, Abd-al Reza Shalai, Abdorreza Shahlai, Abdolreza Shahla'i, Abdul-Reza Shahlaee, Hajj Yusef, Haji Yusif, Hajji Yasir, Hajji Yusif un Yusuf Abu-al-Karkh), dzimis aptuveni 1957. gadā Irānā. Adreses: 1) Kermanshah, Irāna, 2) Mehran militārā bāze, Ilam (Ilāmas) province, Irāna.

9.

SHAKURI Ali Gholam, dzimis aptuveni 1965. gadā Teherānā Irānā.

10.

SOLEIMANI Qasem (jeb Ghasem Soleymani, Qasmi Sulayman, Qasem Soleymani, Qasem Solaimani, Qasem Salimani, Qasem Solemani, Qasem Sulaimani un Qasem Sulemani), dzimis 11.3.1957. Irānā. Irānas valstspiederīgais. Pase: 008827 (Irānas diplomātiskā pase), izdota 1999. gadā. Pakāpe: ģenerālmajors.

II.   GRUPAS UN VIENĪBAS

1.

Abu Nidal Organisation – ANO (jeb Fatah Revolutionary Council, Arab Revolutionary Brigades, Black September, Revolutionary Organisation of Socialist Muslims).

2.

Al-Aqsa Martyrs' Brigade.

3.

Al-Aqsa e.V.

4.

Babbar Khalsa.

5.

Communist Party of the Philippines, arī New People's Army – NPA, Filipīnas.

6.

Gama'a al-Islamiyya (jeb Al-Gama'a al-Islamiyya) (Islamic Group – IG).

7.

İslami Büyük Doğu Akıncılar Cephesi – IBDA-C (Great Islamic Eastern Warriors Front).

8.

Hamas, arī Hamas-Izz al-Din al-Qassem.

9.

Hizballah Military Wing (jeb Hezbollah Military Wing, Hizbullah Military Wing, Hizbollah Military Wing, Hezballah Military Wing, Hisbollah Military Wing, Hizbu'llah Military Wing, Hizb Allah Military Wing, Jihad Council (un visas vienības tā pakļautībā, tostarp Ārējās drošības organizācija (External Security Organisation)).

10.

Hizbul Mujahideen – HM.

11.

Hofstadgroep.

12.

International Sikh Youth Federation – ISYF.

13.

Khalistan Zindabad Force – KZF.

14.

Kurdistan Workers' Party – PKK (jeb KADEK, KONGRA-GEL).

15.

Liberation Tigers of Tamil Eelam – LTTE.

16.

Ejército de Liberación Nacional (National Liberation Army).

17.

“Palestīniešu Islāma Jihad” – “PIJ”.

18.

Popular Front for the Liberation of Palestine – PFLP.

19.

Popular Front for the Liberation of Palestine – General Command (jeb PFLP – General Command).

20.

Fuerzas armadas revolucionarias de Colombia – FARC (Revolutionary Armed Forces of Colombia).

21.

Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-Cephesi – DHKP/C (jeb Devrimci Sol (Revolutionary Left), Dev Sol) (Revolutionary People's Liberation Army/Front/Party).

22.

Sendero Luminoso – SL (Shining Path).

23.

Teyrbazen Azadiya Kurdistan – TAK (jeb Kurdistan Freedom Falcons, Kurdistan Freedom Hawks).


27.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/111


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/522

(2015. gada 25. marts)

par dažiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar augsti patogēno H5N8 apakštipa putnu gripu Ungārijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 1711)

(Autentisks ir tikai teksts ungāru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Mazpatogēnā gripa izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairākumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)

Ar putnu gripu galvenokārt saslimst putni, taču atsevišķos gadījumos inficēties var arī cilvēki, lai gan risks parasti ir ļoti mazs.

(3)

Putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām audzētavām, kurās nebrīvē tur mājputnus vai citus putnus. Tādējādi, pārdodot dzīvus putnus vai to produktus, tas var izplatīties no vienas dalībvalsts uz citām dalībvalstīm vai uz trešām valstīm.

(4)

Padomes Direktīvā 2005/94/EK (3) paredzēti noteikti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Minētā direktīva paredz aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveidi augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā.

(5)

Pēc tam, kad Ungārija 2015. gada 24. februārī bija paziņojusi par augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu nobarojamu pīļu saimniecībā, kas atrodas Bēkēšas (Békés) meģē Ungārijā, tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/338 (4).

(6)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/338 paredzēts, ka aizsardzības un uzraudzības zonās, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK ir izveidojusi Ungārija, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības un uzraudzības zonas ir uzskaitīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā. Īstenošanas lēmums (ES) 2015/338 jāpiemēro līdz 2015. gada 26. martam.

(7)

Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja jau ir pārskatījusi pagaidu aizsardzības pasākumus, kas tika ieviesti pēc uzliesmojuma Ungārijā, un apgabalus, uz kuriem attiecas ierobežojumi, tagad iespējams aprakstīt daudz precīzāk.

(8)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis varētu uzlikt nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, ir nepieciešams sadarbībā ar Ungāriju Savienības līmenī noteikt aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, kas izveidotas šajā dalībvalstī, un paredzēt šādas reģionalizācijas ilgumu.

(9)

Skaidrības labad Īstenošanas lēmums (ES) 2015/338 būtu jāatceļ.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ungārija nodrošina, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 1. punktu, ir iekļauti vismaz tie apgabali, kuri ir minēti šā lēmuma pielikuma A un B daļā kā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas.

2. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/338 atceļ.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Briselē, 2015. gada 25. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)   OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)   OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(4)  Komisijas 2015. gada 27. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/338 par dažiem pagaidu aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēno H5N8 apakštipa putnu gripu Ungārijā (OV L 58, 3.3.2015., 83. lpp.).


PIELIKUMS

A DAĻA

Lēmuma 1. pantā minētā aizsardzības zona

ISO valsts kods

Dalībvalsts

Kods

(ja pieejams)

Nosaukums

Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 29. pantu

HU

Ungārija

Pasta indekss

Apgabals, kurā ietilpst:

27.3.2015.

 

 

5525

Fizešģarmatas pilsētas un tās perifērijas (Bēkēšas meģē) daļa, kas atrodas 3 km rādiusā ap punktu, kura koordinātas ir 47.1256 platuma un 21.1875 garuma.

Arī Fizešģarmatas pilsētas daļa uz rietumiem no Kossuth un Árpád ielas un uz ziemeļiem no Mátyás ielas.

 

B DAĻA

Lēmuma 1. pantā minētā uzraudzības zona

ISO valsts kods

Dalībvalsts

Kods

(ja pieejams)

Nosaukums

Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 31. pantu

HU

Ungārija

Pasta indekss

Apgabals, kurā ietilpst:

5.4.2015.

 

 

4172

5520

5525

5526

Bēkēšas meģes un Hajdū-Biharas meģes daļa, kas atrodas 10 km rādiusā ap punktu, kura koordinātas ir 47.1256 platuma un 21.1875 garuma, un kurā ietverta visa Fizešģarmatas un Teviškešas teritorija, kā arī:

Seghalomas pilsētas daļa uz ziemeļiem no Arany János ielas un Kinizsi ielas,

visa Kertészsziget ciemata teritorija,

Biharnagybajom ciemata daļa uz dienvidiem no Kossuth ielas un Rákóczi ielas.