ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 74
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 18. marts

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/445 (2015. gada 17. marts) par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1178/2011 saistībā ar tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/446 (2015. gada 17. marts), ar ko attiecībā uz vielu bārija selenāts groza Regulu (ES) Nr. 37/2010 ( 1 )

18

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/447 (2015. gada 17. marts) par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā 2014./2015. gadam noteikto valsts piena kvotu sadalījumu piegādēs un tiešajā tirdzniecībā

21

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/448 (2015. gada 17. marts), ar ko izveido īpašus dzīvnieku veselības noteikumus tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā no Japānas, kas paredzēti izstādei EXPO Milano 2015  ( 1 )

24

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/449 (2015. gada 17. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

29

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/450 (2015. gada 16. marts), ar ko nosaka testēšanas prasības dalībvalstīm, kuras integrējas otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II) vai būtiski maina savas tieši saistītās valsts sistēmas (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 1612)

31

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

18.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/445

(2015. gada 17. marts)

par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1178/2011 saistībā ar tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 7. panta 6. punktu un 8. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1178/2011 (2) ir noteiktas tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi.

(2)

Dažas dalībvalstis ir nonākušas pie slēdziena, ka atsevišķas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 prasības attiecīgajām dalībvalstīm vai ieinteresētajām personām rada nepamatotu un nesamērīgu administratīvo vai ekonomisko slogu, un ir paziņojušas par nodomu apstiprināt atkāpes no atsevišķām prasībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu.

(3)

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir veikusi ierosināto atkāpju analīzi un tā rezultātā sniegusi Komisijai ieteikumu par ierosināto atkāpju atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem.

(4)

Dalībvalstis un vispārējās nozīmes aviācijas nozares ieinteresētās personas ir apzinājušas arī dažas prasības, kuras tiek uzskatītas par nesamērīgām ar attiecīgajām darbībām un ar tām saistītajiem riskiem.

(5)

Regulā (ES) Nr. 1178/2011 ir konstatētas arī vairākas redakcionālas kļūdas, kas neparedzēti apgrūtina īstenošanu.

(6)

Tāpēc Regulā (ES) Nr. 1178/2011 noteiktās prasības būtu jāgroza, lai ieviestu atkāpes, kurām ir skaidra reglamentējoša ietekme, kā arī lai ieviestu dažus atvieglojumus vispārējās nozīmes aviācijai un lai labotu dažas redakcionālas kļūdas.

(7)

Turklāt, pamatojoties uz dalībvalstu un ieinteresēto personu komentāriem, ir konstatēts, ka Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VII pielikuma prasības var būt nesamērīgas ar to mācību organizāciju darbību un ar to saistītajiem riskiem, kuras nodrošina apmācību tikai vieglā gaisa kuģa pilota apliecības, privātpilota apliecības, gaisa balona pilota apliecības un planiera pilota apliecības saņemšanai.

(8)

Dalībvalstis un ieinteresētās personas piekrīt, ka tāpēc ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai vispārējās nozīmes aviācijas darbībām izstrādātu piemērotāku noteikumu kopumu, kas būtu labāk pielāgots šā aviācijas sektora vajadzībām, vienlaikus nepazeminot drošības standartus.

(9)

Turklāt, lai atvēlētu šo noteikumu izstrādei vajadzīgo laiku, diena, no kuras mācību organizācijām, kas nodrošina apmācību tikai tādu valsts apliecību saņemšanai, kuras var konvertēt par FCL daļas vieglā gaisa kuģa pilota apliecību, gaisa balona pilota apliecību un planiera pilota apliecību, piemēro Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VII pielikuma noteikumus, būtu jāpārceļ uz 2018. gada 8. aprīli.

(10)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1178/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 290/2012 (3), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011, ietverta autonoma tiesību norma par Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VI un VII pielikuma piemērošanas datumu, tāpēc arī tā būtu jāgroza, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1178/2011 groza šādi:

1)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 216/2008 12. pantu un gadījumā, ja Savienība un trešā valsts nav noslēgusi nolīgumu attiecībā uz pilotu apliecību izsniegšanu, dalībvalsts var pieņemt trešās valsts apliecības, atzīmes vai sertifikātus un saistītās veselības apliecības, ko izdevušas trešās valstis vai kas izdotas to vārdā, saskaņā ar šīs regulas III pielikuma noteikumiem.”

;

2)

regulas 10.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   JAR prasībām atbilstošas mācību organizācijas drīkst nodrošināt apmācību FCL daļas privātpilota apliecības (PPL) saņemšanai, attiecībā uz reģistrācijā iekļautajām saistītajām kvalifikācijas atzīmēm un vieglā gaisa kuģa pilota apliecības (LAPL) saņemšanai līdz 2018. gada 8. aprīlim, nenodrošinot atbilstību VI un VII pielikuma noteikumiem, ar nosacījumu, ka šīs mācību organizācijas reģistrētas pirms 2015. gada 8. aprīļa.”

;

3)

regulas 12. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu turpmākos I pielikuma noteikumus nepiemērot līdz 2015. gada 8. aprīlim:

a)

noteikumus saistībā ar vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu un dirižabļu pilota apliecībām;

b)

FCL.820. punkta noteikumus;

c)

attiecībā uz helikopteriem – J apakšiedaļas 8. iedaļas noteikumus;

d)

J apakšiedaļas 11. iedaļas noteikumus.”
;

b)

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu turpmākos I pielikuma noteikumus nepiemērot līdz 2018. gada 8. aprīlim:

a)

noteikumus saistībā ar planieru un gaisa balonu pilota apliecībām;

b)

B apakšiedaļas noteikumus;

c)

FCL.800., FCL.805. un FCL.815. punkta noteikumus;

d)

J apakšiedaļas 10. iedaļas noteikumus.”
;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2016. gada 8. aprīlim nepiemērot šīs regulas noteikumus pilotiem, kuriem ir kādas trešās valsts izdota apliecība un ar to saistīta veselības apliecība un kas iesaistīti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā precizēto gaisa kuģu nekomerciālā ekspluatācijā.”

;

4)

I, II, III VI un VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumiem.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 290/2012 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu svītro.

3. pants

1.   Šī regula stājas spēkā 2015. gada 8. aprīlī.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, I pielikuma FCL315.A, FCL.410.A un FCL.725.A punkta noteikumu grozījumus piemēro no 2018. gada 8. aprīļa.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2018. gada 8. aprīlim nepiemērot VI un VII pielikuma noteikumus mācību organizācijai, kas nodrošina apmācību tikai tādas valsts apliecības saņemšanai, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 3. punktu var konvertēt par FCL daļas vieglā gaisa kuģa pilota apliecību (LAPL), planiera pilota apliecību (SPL) vai gaisa balona pilota apliecību (BPL).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2012. gada 30. marta Regula (ES) Nr. 290/2012, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 100, 5.4.2012., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu groza šādi:

1)

FCL.065. punktu aizstāj ar šādu:

“FCL.065.   Tiesību ierobežojums komerciālo gaisa pārvadājumu pilota apliecību turētājiem, kas vecāki par 60 gadiem

a)

60–64 gadu vecums. Lidmašīnas un helikopteri. Pilota apliecības turētājs, kas sasniedzis 60 gadu vecumu, neveic lidojumus komerciālo gaisa pārvadājumu gaisa kuģa pilota statusā, izņemot – kā vairāku pilotu lidojuma apkalpes loceklis.

b)

65 gadu vecums. Izņemot balona vai planiera pilota apliecības turētājus, pilota apliecības turētājs, kas sasniedzis 65 gadu vecumu, neveic lidojumus komerciālo gaisa pārvadājumu gaisa kuģa pilota statusā.

c)

70 gadu vecums. Balona vai planiera pilota apliecības turētājs, kas sasniedzis 70 gadu vecumu, neveic lidojumus komerciālo gaisa pārvadājumu balona vai planiera pilota statusā.”
;

2)

FCL.105.B punktu aizstāj ar šādu:

“FCL.105.B    LAPL(B) – tiesības

LAPL, kas attiecas uz gaisa baloniem, tās turētājam piešķir tiesības PIC statusā veikt lidojumus ar karstā gaisa baloniem vai karstā gaisa dirižabļiem, kuru balona apvalka tilpums nepārsniedz 3 400 m3, vai ar gāzes gaisa baloniem, kuru balona apvalka tilpums nepārsniedz 1 260 m3, pārvadājot ne vairāk kā trīs pasažierus, lai balonā nekad nebūtu vairāk par četrām personām.”

;

3)

FCL.210.A punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

PPL(A) pretendenti ir veikuši vismaz 45 mācību lidojumu stundas ar lidmašīnām vai TMG, no kurām piecas stundas var veikt ar FSTD; tostarp vismaz:

1)

25 apmācības nolidojuma stundas ar instruktoru; un

2)

10 uzraudzītu patstāvīgu lidojumu stundas, tostarp vismaz piecas patstāvīgo maršruta lidojumu stundas; no tiem vismaz viens maršruta lidojums ir vismaz 270 km (150 NM) attālumā, veicot nosēšanos ar pilnīgu apstāšanos divos lidlaukos, kas nav izlidošanas lidlauks.”

;

4)

FCL.230.B punktu aizstāj ar šādu:

“FCL. 230.B    BPL – prasmju uzturēšanas prasības

a)

BPL turētājs izmanto apliecības tiesības tikai tad, ja iepriekšējos 24 mēnešos ar vienu gaisa balonu klasi viņš veicis vismaz:

1)

sešas lidojuma stundas PIC statusā, tostarp desmit pacelšanās un nosēšanās; un

2)

vienu mācību lidojumu kopā ar instruktoru attiecīgās klases balonā;

3)

turklāt, ja pilots ir kvalificēts lidojumiem ar vairāku klašu gaisa baloniem, tad, lai apliecības tiesības izmantotu ar citas klases gaisa balonu, viņš iepriekšējos 24 mēnešos ir veicis vismaz trīs lidojuma stundas ar šīs klases gaisa baloniem, tostarp trīs pacelšanās un nosēšanās.

b)

BPL turētāji vada tikai tās grupas gaisa balonu, kurā ir pabeigts mācību lidojums, vai gaisa balonu no grupas ar mazāku apvalka tilpumu.

c)

BPL turētāji, kas neatbilst a) apakšpunkta prasībām, pirms apliecības tiesību izmantošanas atsākšanas:

1)

nokārto attiecīgās balona klases kvalifikācijas pārbaudi eksaminētāja klātbūtnē; vai

2)

veic papildu apmācības nolidojumus ar instruktoru vai patstāvīgos lidojumus, vai pacelšanās un nosēšanās instruktora uzraudzībā, lai izpildītu a) apakšpunkta prasības.

d)

BPL turētājs c) apakšpunkta 1) punkta gadījumā vada tikai tās grupas gaisa balonu, kurā ir pabeigta kvalifikācijas pārbaude, vai gaisa balonu no grupas ar mazāku apvalka tilpumu.”
;

5)

2. iedaļā “Īpašas prasības lidmašīnu kategorijai” D apakšdaļai pievieno punktu “FCL.315.A CPL – mācību kurss”:

“FCL.315.A    CPL – mācību kurss

CPL(A) izdošanai vajadzīgās teorētiskās zināšanas un mācības ar instruktoru ietver mācības neparasta stāvokļa novēršanai un iziešanai no tā.”

;

6)

FCL.410.A punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Mācību kurss. MPL pretendents ir apguvis teorētiskās zināšanas un veicis mācību lidojumus, ko nodrošina ATO, saskaņā ar šīs daļas 5. papildinājumu. MPL izdošanai vajadzīgās teorētiskās zināšanas un mācības ar instruktoru ietver mācības neparasta stāvokļa novēršanai un iziešanai no tā.”

;

7)

FCL.725.A punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Daudzpilotu lidmašīnas. Daudzpilotu lidmašīnas tipa kvalifikācijai vajadzīgais mācību kurss ietver teorētiskās zināšanas un mācību lidojumus ar instruktoru neparasta stāvokļa novēršanai un iziešanai no tā.”

;

8)

FCL.740.A punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Vienpilota viendzinēja klases kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšana.

1)

Viena virzuļdzinēja lidmašīnas klases kvalifikācijas un TMG kvalifikācijas. Lai pagarinātu vienpilota viena virzuļdzinēja lidmašīnas klases kvalifikācijas vai TMG kvalifikācijas derīguma termiņu, pretendents:

i)

triju mēnešu laikā pirms kvalifikācijas derīguma beigu datuma eksaminētāja klātbūtnē nokārto attiecīgās klases kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar šīs daļas 9. papildinājumu; vai

ii)

12 mēnešu laikā pirms kvalifikācijas beigu datuma veic 12 lidojumu stundas attiecīgajā klasē, tostarp:

—

sešas stundas PIC statusā,

—

12 pacelšanās un 12 nosēšanās un

—

prasmju atsvaidzināšanas mācības ar lidojumu instruktoru (FI) vai klases kvalifikācijas instruktoru (CRI), ar vismaz vienas stundas kopējo lidojumu laiku. Pretendentus atbrīvo no prasmju atsvaidzināšanas mācībām, ja ir nokārtota klases vai tipa kvalifikācijas pārbaude, prasmju pārbaude vai kompetences novērtēšana ar jebkuras citas klases vai tipa lidmašīnu.

2)

Ja pretendentiem ir gan viena virzuļdzinēja lidmašīnas (sauszeme) klases kvalifikācija, gan TMG kvalifikācija, 1) punkta prasības var izpildīt jebkurā no šīm klasēm vai to apvienojumā, tādējādi nodrošinot abu kvalifikāciju derīguma termiņa pagarināšanu.

3)

Vienpilota viendzinēja turbopropelleru lidmašīnas. Lai pagarinātu viendzinēja turbopropelleru klases kvalifikācijas derīguma termiņu, triju mēnešu laikā pirms kvalifikācijas derīguma beigu datuma pretendents eksaminētāja klātbūtnē nokārto attiecīgās klases kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar šīs daļas 9. papildinājumu.

4)

Ja pretendentiem ir gan viena virzuļdzinēja lidmašīnas (sauszeme) klases kvalifikācija, gan viena virzuļdzinēja lidmašīnas (jūra) klases kvalifikācija, 1) punkta ii) apakšpunkta prasības var izpildīt jebkurā no šīm klasēm vai to apvienojumā, tādējādi nodrošinot abu kvalifikāciju prasību izpildi. Katrā klasē jāpabeidz vismaz viena stunda no nepieciešamā PIC laika un sešas no noteikto 12 pacelšanos un nosēšanos skaita.”

;

9)

FCL.825. punkta g) apakšpunkta 6) punktu aizstāj ar šādu:

“6)

Attiecībā uz daudzdzinēju EIR – kvalifikācijas pārbaudi derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai un g) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunktā prasīto mācību lidojumu veic ar daudzdzinēju lidmašīnu. Ja pilotam ir arī viendzinēja EIR, ar šo kvalifikācijas pārbaudi arī pagarina vai atjauno viendzinēja EIR. Mācību nolidojums ar daudzdzinēju lidmašīnu atbilst arī mācību nolidojuma prasībai viendzinēja EIR.”

;

10)

FCL.915. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

Prasību izpildes attiecināšanā uz citiem tipiem ņem vērā attiecīgos elementus, kas noteikti datos par piemērotību ekspluatācijai saskaņā ar 21. daļas noteikumiem.”

;

11)

pievieno šādu FCL.945. punktu:

“FCL.945.   Instruktoru pienākumi

Pēc mācību lidojumu pabeigšanas SEP vai TMG klases kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanai saskaņā ar FCL.740.A b) apakšpunkta 1) punktu un tikai tad, ja ir izpildīti visi pārējie termiņa pagarināšanas kritēriji, kas prasīti FCL.740.A b) apakšpunkta 1) punktā, instruktors apstiprina pretendenta apliecību ar jauno kvalifikācijas vai sertifikāta derīguma beigu datumu, ja īpaši šim nolūkam viņu pilnvarojusi kompetentā iestāde, kas atbild par pretendenta apliecību.”

12)

FCL.910.TRI punktu groza šādi:

a)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

TRI lidmašīnām un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – TRI(A) un TRI(PL). TRI tiesības attiecas tikai uz tāda tipa lidmašīnu vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi, kāds izmantots mācībās un kompetenču pārbaudē. Ja nav noteikts citādi datos par piemērotību ekspluatācijai, kas izveidoti saskaņā ar 21. daļu, TRI tiesības attiecina uz citiem tipiem, ja TRI:

1)

12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veicis vismaz 15 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās ar attiecīgā tipa gaisa kuģi; no tiem septiņus sektorus var veikt ar FFS;

2)

ir apguvis attiecīgā TRI kursa tehnisko mācību un mācību lidojumu daļas;

3)

ir nokārtojis attiecīgās kompetenču pārbaudes iedaļas saskaņā ar FCL.935, lai atbilstīgi K apakšiedaļai kvalificētam FIE vai TRE apliecinātu spēju nodrošināt pilota mācības, tostarp pirmslidojuma un pēclidojuma instruktāžu un teorētisko mācību vadīšanu, tipa kvalifikācijas izsniegšanai nepieciešamajā līmenī.”

;

b)

c) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

TRI helikopteriem – TRI(H).

1)

TRI(H) tiesības attiecas tikai uz tāda tipa helikopteru, ar kādu tika kārtota TRI sertifikāta izsniegšanas prasmju pārbaude. Ja nav noteikts citādi datos par piemērotību ekspluatācijai, kas izveidoti saskaņā ar 21. daļu, TRI tiesības attiecina uz citiem tipiem, ja TRI:

i)

ir apguvis atbilstīgo TRI kursa tehnisko daļu ar attiecīgā tipa helikopteru vai šā tipa FSTD;

ii)

ir veicis vismaz divas mācību lidojumu stundas ar šo tipu atbilstīgi kvalificēta TRI(H) uzraudzībā; un

iii)

ir nokārtojis attiecīgās kompetenču pārbaudes iedaļas saskaņā ar FCL.935, lai atbilstīgi K apakšiedaļai kvalificētam FIE vai TRE apliecinātu spēju nodrošināt pilota apmācību, tostarp pirmslidojuma un pēclidojuma instruktāžu un teorētisko mācību vadīšanu, tipa kvalifikācijas izsniegšanai nepieciešamajā līmenī.”

;

13)

FCL.905.CRI punkta a) apakšpunktam pievieno šādu 3) punktu:

“3)

LAPL(A) – tiesību attiecināšana uz citu lidmašīnas klasi vai variantu.”

;

14)

FCL.1005. punkta a) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

ja šiem pretendentiem eksaminētāji ir vadījuši vairāk nekā 25 % tās apliecības, kvalifikācijas vai tā sertifikāta mācību lidojumu, kura izdošanai tiek kārtota attiecīgā prasmju pārbaude vai kompetenču pārbaude; vai”

;

15)

FCL.1005.CRE punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

prasmju pārbaude LAPL(A) tiesību attiecināšanai uz citu lidmašīnas klasi vai variantu.”

;

16)

1. papildinājuma A iedaļu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“A.   

TEORĒTISKO ZINĀŠANU PRASĪBU IZPILDES IESKAITĪŠANA PILOTA APLIECĪBAS IZSNIEGŠANAI – IZLĪDZINĀŠANAS MĀCĪBU UN EKSĀMENU PRASĪBAS”

;

b)

1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.2.

Neskarot iepriekšējo punktu: citas gaisa kuģu kategorijas apliecības turētājs, kas pieteicies uz LAPL, PPL, BPL vai SPL, atbilstīgā līmenī apgūst teorētiskās mācības un nokārto teorētiskos eksāmenus šādos priekšmetos:

—

lidojuma principi,

—

ekspluatācijas procedūras,

—

lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

—

vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem,

—

navigācija.”

;

c)

pievieno šādu 1.4. punktu:

“1.4.

Neatkarīgi no 1.2. punkta LAPL(A) izdošanai LAPL(S) turētājs, uz kuru attiecina arī TMG, apliecina adekvātas teorētiskās zināšanas par viena virzuļdzinēja lidmašīnas (sauszeme) klasi saskaņā ar FCL.135.A punkta a) apakšpunkta 2) punktu.”

;

17)

6. papildinājuma Aa iedaļu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Uz kompetenci balstīta moduļu lidojumu apmācības kursa mērķis ir apmācīt PPL vai CPL turētājus instrumentālo lidojumu kvalifikācijai, ņemot vērā iepriekšējos instrumentālos mācību lidojumus un pieredzi. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu kvalifikācijas līmeni, kāds nepieciešams lidmašīnu vadīšanai saskaņā ar IFR un IMC. Kursu apgūst saskaņā ar ATO, vai kurss apvieno instrumentālos mācību lidojumus pie IRI(A) vai FI(A), kam ir tiesības nodrošināt IR apmācību, un mācību lidojumus saskaņā ar ATO.”

;

b)

6. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunkta i) punkta B) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“B)

viņam ir iepriekšēja instrumentālu lidojumu stundu pieredze ar lidmašīnu PIC statusā atbilstoši kvalifikācijai, kas dod tiesības veikt lidojumus IFR un IMC apstākļos,”

;

ii)

punkta b) apakspunkta i) punkta B) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“B)

viņam ir iepriekšēja instrumentālu lidojumu stundu pieredze ar lidmašīnu PIC statusā atbilstoši kvalifikācijai, kas dod tiesības veikt lidojumus IFR un IMC apstākļos,”

;

18)

9. papildinājuma A iedaļas 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.

Ja atbilstīgi 21. daļai noteiktie dati par piemērotību ekspluatācijai nenosaka citādi, mācību lidojumu programma, prasmju pārbaude un kvalifikācijas pārbaude atbilst šim papildinājumam. Programmu, prasmju pārbaudi un kvalifikācijas pārbaudi var sašaurināt, ieskaitot prasību izpildi par iepriekšēju pieredzi ar līdzīga tipa gaisa kuģiem saskaņā ar atbilstīgi 21. daļai noteiktajiem datiem par piemērotību ekspluatācijai.

5.

Izņemot prasmju pārbaudes ATPL iegūšanai, ja attiecīgajam gaisa kuģim to nosaka atbilstīgi 21. daļai noteiktie dati par piemērotību ekspluatācijai, var ieskaitīt tādu prasmju pārbaužu punktu prasību izpildi, kas ir kopīgi citiem gaisa kuģu tipiem vai variantiem, kuru kvalifikāciju pilots ir ieguvis.”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 II pielikuma A iedaļas 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

atbilst tabulā norādītajām prasībām:

Iegūtā valsts apliecība

Kopējā lidojumu pieredze (stundas)

Citas prasības

FCL daļas aizstājēja apliecība un nosacījumi (piemērojamos gadījumos)

Nosacījumu atcelšana

 

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

 

ATPL(A)

> 1 500 ar daudzpilotu lidmašīnām PIC statusā

Nav

ATPL(A)

Nepiemēro

a)

ATPL(A)

> 1 500 ar daudzpilotu lidmašīnām

Nav

Tāpat kā c) apakšpunkta 4) punktā

Tāpat kā c) apakšpunkta 5) punktā

b)

ATPL(A)

> 500 ar daudzpilotu lidmašīnām

Apliecina lidojuma plānošanas un tehniskā raksturojuma zināšanas atbilstīgi FCL.515

ATPL(A) tipa kvalifikācija, kas attiecas tikai uz otrā pilota statusu

Apliecina spēju pildīt PIC funkcijas atbilstīgi FCL daļas 9. papildinājumam

c)

CPL/IR(A) un nokārtota ICAO ATPL teorijas pārbaude apliecības izsniedzējā dalībvalstī

 

i)

apliecina lidojuma plānošanas un tehniskā raksturojuma zināšanas atbilstīgi FCL.310 un FCL.615 b) apakšpunktam

ii)

izpilda citas FCL.720.A c) apakšpunkta prasības

CPL/IR(A) ar ieskaitītu ATPL teorijas prasību izpildi

Nepiemēro

d)

CPL/IR(A)

> 500 stundas ar daudzpilotu lidmašīnām vai daudzpilotu lidojumos ar vienpilota lidmašīnām; CS-23 reģionālo lidmašīnu vai līdzvērtīgu kategoriju saskaņā ar komerciālo gaisa pārvadājumu CAT daļas un ORO daļas prasībām

i)

nokārtots ATPL(A) zināšanu eksāmens apliecības izsniedzējā dalībvalstī (1)

ii)

izpilda citas FCL.720.A c) apakšpunkta prasības

CPL/IR(A) ar ieskaitītu ATPL teorijas prasību izpildi

Nepiemēro

e)

CPL/IR(A)

> 500 stundas ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

Nav

CPL/IR(A) ar klases un tipa kvalifikāciju, kas attiecas tikai uz vienpilota lidmašīnām

Iegūta daudzpilotu tipa kvalifikācija saskaņā ar FCL daļu

f)

CPL/IR(A)

< 500 stundas ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

Apliecina lidojuma plānošanas un tehniskā raksturojuma zināšanas CPL/IR līmenī

Tāpat kā 4) apakšpunkta f) punktā

Tāpat kā 5) apakšpunkta f) punktā

g)

CPL(A)

> 500 stundas ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

Nakts lidojumu kvalifikācija (piemērojamos gadījumos)

CPL(A), ar tipa/klases kvalifikāciju, kas attiecas tikai uz vienpilota lidmašīnām

 

h)

CPL(A)

< 500 stundas ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

i)

nakts lidojumu kvalifikācija (piemērojamos gadījumos)

ii)

apliecina lidojuma plānošanas un tehniskā raksturojuma zināšanas atbilstīgi FCL.310

Tāpat kā 4) apakšpunkta h) apakšpunktā

 

i)

PPL/IR(A)

≥ 75 atbilstoši IFR

 

PPL/IR(A) (IR attiecas tikai uz PPL)

Apliecina lidojuma plānošanas un tehniskā raksturojuma zināšanas atbilstīgi FCL.615 b) apakšpunktam

j)

PPL(A)

≥ 70 ar lidmašīnām

Apliecina prasmi izmantot radionavigācijas līdzekļus

PPL(A)

 

k)

(1)  CPL turētājiem, kam jau ir daudzpilotu lidmašīnas tipa kvalifikācija, nav jābūt nokārtotam ATPL(A) teorētiskajam eksāmenam, ja tie turpina veikt lidojumus ar tāda paša tipa lidmašīnām, bet ATPL(A) teorijas prasību izpilde netiek ieskaitīta, lai izsniegtu FCL daļai atbilstīgu apliecību. Ja ir nepieciešama cita daudzpilotu lidmašīnas tipa kvalifikācija, jāizpilda iepriekšējās tabulas 3. slejas e) rindas i) punktā noteiktās prasības.”

III PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 III pielikumu groza šādi:

1)

A iedaļā “APLIECĪBU APSTIPRINĀŠANA” 3. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

attiecībā uz helikopteriem izpilda tabulā norādītās pieredzes prasības.

Iegūtā apliecība

Kopējā lidojumu pieredze (stundas)

Tiesības

 

(1)

(2)

(3)

 

ATPL(H), derīga IR

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā VFR un IFR lidojumos

a)

ATPL(H), nav IR tiesību

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā VFR lidojumos

b)

ATPL(H), derīga IR

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem pilota statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem otrā pilota statusā VFR un IFR lidojumos

c)

ATPL(H), nav IR tiesību

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem pilota statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem otrā pilota statusā VFR lidojumos

d)

CPL(H)/IR  (1)

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem pilota statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem otrā pilota statusā

e)

CPL(H)/IR

> 1 000 stundu komerciāli gaisa pārvadājumi PIC statusā pēc IR iegūšanas

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

f)

ATPL(H) ar vai bez IR tiesībām, CPL(H)/IR, CPL(H)

> 700 stundu ar helikopteriem, kas nav sertificēti atbilstīgi CS-27/29 vai līdzvērtīgām normām, tostarp 200 stundu, veicot funkcijas, kuru apstiprinājumu vēlas iegūt, un 50 stundu, veicot šīs funkcijas iepriekšējos 12 mēnešos

Tiesību izmantošana helikopteros, veicot lidojumus, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi

g)

;

2)

A iedaļā “APLIECĪBU APSTIPRINĀŠANA” 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

tiešā vai netiešā veidā viņš ir gaisa kuģa ražotāja vai aviācijas institūcijas darbinieks.”

;

3)

A iedaļai “APLIECĪBU APSTIPRINĀŠANA” pievieno šādu 7. un 8. punktu:

“7.

Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem dalībvalstis ierobežota ilguma sacensību lidojumiem vai paraugdemonstrējumiem var pieņemt trešā valstī izsniegtu apliecību, kas ļauj tās turētājam izmantot PPL, SPL vai BPL tiesības, ja:

a)

sacensību vai paraugdemonstrējumu organizators pirms pasākuma iesniedz kompetentajai iestādei atbilstīgus pierādījumus par to, kā tas nodrošinās, ka pilots tiks iepazīstināts ar attiecīgu drošības informāciju, un pārvaldīs risku, kas saistīts ar lidojumiem; un

b)

pretendentam ir atbilstīga apliecība, medicīnas izziņa un saistītās kvalifikācijas, kas izsniegtas saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu.

8.

Neatkarīgi no iepriekšējo punktu noteikumiem dalībvalstis var pieņemt PPL, SPL vai BPL, ko saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Čikāgas konvencijas 1. pielikumā, izdevusi trešā valsts, uz ne vairāk kā 28 dienām kalendārajā gadā attiecībā uz konkrētiem nekomerciāliem uzdevumiem, ja:

a)

pieteikuma iesniedzējam ir atbilstīga apliecība, medicīnas izziņa un saistītās kvalifikācijas, kas izsniegtas saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu; un

b)

pieteikuma iesniedzējs ir veicis vismaz vienu aklimatizācijas lidojumu ar kvalificētu instruktoru, pirms izpilda konkrētos ierobežota ilguma uzdevumus.”

(1)  (Daudzpilotu helikopteru CPL(H)/IR turētāji pirms apstiprinājuma saņemšanas apliecina ICAO ATPL(H) līmeņa zināšanas.”

IV PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VI pielikumu groza šādi:

1)

ARA.GEN.305. punktam pievieno šādu ca) apakšpunktu:

“ca)

Neatkarīgi no c) apakšpunkta organizācijām, kas nodrošina apmācību tikai LAPL, PPL, SPL vai BPL un saistītajām kvalifikācijām un sertifikātiem, piemēro uzraudzības plānošanas ciklu, kas nav ilgāks par 48 mēnešiem. Uzraudzības plānošanas ciklu saīsina, ja tiek pierādīts, ka organizācijas drošības rādītāji ir pazeminājušies.

Uzraudzības plānošanas ciklu var pagarināt līdz ne vairāk kā 72 mēnešiem, ja kompetentā iestāde šā cikla iepriekšējo 48 mēnešu laikā ir konstatējusi, ka:

1)

organizācija ir pierādījusi, ka lietpratīgi identificē aviācijas drošību apdraudošos faktorus un pārvalda ar tiem saistītos riskus, par ko liecina gada pārskata rezultāti saskaņā ar ORA.GEN.200. punkta c) apakšpunktu;

2)

organizācija ir pastāvīgi paturējusi kontrolē visas izmaiņas saskaņā ar ORA.GEN.130. punktu, par ko liecina gada pārskata rezultāti saskaņā ar ORA.GEN.200. punkta c) apakšpunktu;

3)

nav izdoti 1. līmeņa konstatējumi; un

4)

visas koriģējošās darbības ir izpildītas pieņemtajā laika periodā vai kompetentās iestādes pagarinātajā laika periodā, kā noteikts ARA.GEN.350. punkta d) apakšpunkta 2. punktā.”

;

2)

ARA.FCL.200. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

Instruktora veicamā pretendenta apliecības apstiprināšana. Pirms konkrētu instruktoru pilnvarošanas pagarināt viena virzuļdzinēja vai TMG klases kvalifikācijas derīguma termiņu kompetentā iestāde izstrādā piemērotas procedūras.”

;

3)

pievieno šādu ARA.MED.330. punktu:

“ARA.MED.330.   Īpaši veselības apstākļi

a)

Ja tiek konstatēta jauna medicīniska tehnoloģija, medikaments vai procedūras, kas varētu pamatot tādu pretendentu piemērotību, kuri citādi neatbilst prasībām, var veikt pētījumus, lai savāktu liecības par to, vai ir droši izmantot apliecības dotās tiesības.

b)

Lai veiktu pētījumus, kompetentā iestāde, sadarbojoties ar vismaz vienu citu kompetento iestādi, var izstrādāt un izvērtēt medicīniskās novērtēšanas protokolu, uz kura pamata šīs kompetentās iestādes var izdot noteiktu skaitu pilota medicīnisko izziņu ar attiecīgiem ierobežojumiem.

c)

AeMC un AME var izdot medicīniskās izziņas uz pētījuma protokola pamata tikai tad, ja to pieprasa kompetentā iestāde.

d)

Protokolu saskaņo attiecīgās kompetentās iestādes, un tajā ietver vismaz:

1)

riska novērtējumu;

2)

literatūras pārskatu un izvērtējumu, lai sniegtu pierādījumus, ka medicīniskās izziņas izdošana uz pētījuma protokola pamata neapdraud apliecības doto tiesību drošu izmantošanu;

3)

detalizētus atlases kritērijus pilotu iekļaušanai protokolā;

4)

ierobežojumus, kas būs apstiprināti medicīniskajā izziņā;

5)

uzraudzības procedūras, kas jāīsteno attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

6)

noteiktos beigu punktus protokola izbeigšanai.

e)

Protokolā ievēro attiecīgos ētikas principus.

f)

Apliecības dotās tiesības apliecības turētāji ar medicīnisko izziņu, kas izdota uz protokola pamata, var izmantot tikai lidojumos ar gaisa kuģiem, kas reģistrēti dalībvalstī, kura ir iesaistīta pētījuma protokolā. Šo ierobežojumu norāda medicīniskajā izziņā.

g)

Iesaistītās kompetentās iestādes:

1)

iesniedz Aģentūrai:

i)

pētījuma protokolu pirms īstenošanas;

ii)

katras iesaistītās kompetentās iestādes izraudzītā kontaktpunkta datus un kvalifikāciju;

iii)

dokumentētus ziņojumus par tā darbības efektivitātes regulāru izvērtēšanu;

2)

informācijas nolūkos piegādā to jurisdikcijā esošajiem AeMC un AME sīku informāciju par protokolu pirms īstenošanas.”
;

4)

I papildinājumu aizstāj ar šādu:

“I papildinājums

Lidojuma apkalpes locekļa apliecība

Lidojuma apkalpes locekļa apliecībai, ko dalībvalsts izdod saskaņā ar FCL daļu, jāatbilst noteiktām prasībām.

a)

Saturs. Nodrukātajam elementa numuram vienmēr jābūt saistītam ar elementa nosaukumu. I–XI elements ir “pastāvīgie” elementi, bet XII–XIV elements ir “mainīgie” elementi, kas var parādīties galvenās veidlapas atsevišķā vai atdalāmā daļā. Visas atsevišķās vai atdalāmās daļas skaidri jāapzīmē kā piederīgas apliecībai.

1.

Pastāvīgie elementi:

I.

apliecības izdevēja valsts;

II.

apliecības nosaukums;

III.

apliecības sērijas numurs, kas sākas ar apliecības izdevējas valsts ANO kodu un kam seko “FCL” un kods ar arābu cipariem un/vai latīņu alfabēta burtiem;

IV.

turētāja uzvārds un vārds (ar latīņu alfabēta burtiem, pat ja oriģinālvalodā rakstība nav ar latīņu alfabēta burtiem);

IV.a

dzimšanas datums;

V.

turētāja adrese;

VI.

turētāja valstspiederība;

VII.

turētāja paraksts;

VIII.

kompetentā iestāde un, ja nepieciešams, apliecības izdošanas nosacījumi;

IX.

derīguma apstiprinājums un piešķirto tiesību apstiprinājums;

X.

apliecības izsniedzējas amatpersonas paraksts un apliecības izsniegšanas datums; un

XI.

kompetentās iestādes zīmogs vai spiedogs.

2.

Mainīgie elementi:

XII.

klasifikācijas atzīmes un sertifikāti: klases, tipa, instruktoru sertifikāti utt. un to derīguma termiņš. Radiotelefonijas (R/T) tiesības var būt norādītas apliecības veidlapā vai atsevišķā sertifikātā;

XIII.

piezīmes, piemēram, īpaši apstiprinājumi attiecībā uz ierobežojumiem un tiesību apstiprinājumi, tostarp valodas prasmes apstiprinājumi, kvalifikācijas atzīmes II pielikuma gaisa kuģiem, ja tos izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos; un

XIV.

cita kompetentās iestādes pieprasīta informācija (piemēram, dzimšanas vieta/izcelsmes vieta).

b)

Materiāls. Izmantotajam papīram vai citam materiālam jābūt tādam, uz kura nevar izdarīt izmaiņas vai dzēsumus vai uz kura tas uzreiz redzams. Lai izdarītu ierakstus vai dzēstu ierakstus veidlapās, jāsaņem skaidra kompetentās iestādes atļauja.

c)

Valoda. Apliecības jāsagatavo valsts valodā(-ās) un angļu valodā, kā arī citās valodās pēc kompetentās iestādes ieskatiem.

Titullapa

Image

2. lapa

Image

3. lapa

Image

Papildu lapas – prasības

Apliecības 1., 2. un 3. lapa ir šajā punktā noteiktajā paraugformātā. Kompetentā iestāde iekļauj papildu individualizētas lapas, kas satur tabulu, kura ietver vismaz šādu informāciju:

—

kvalifikācijas atzīmes, sertifikāti, apstiprinājumi un tiesības,

—

kvalifikācijas, instruktora un eksaminētāja apliecināšanas tiesību beigu datumi,

—

testa vai pārbaudes datumi,

—

piezīmes un ierobežojumi (darbības ierobežojumi),

—

lauki eksaminētāja un/vai instruktora apliecības numuram un parakstam, ja vajadzīgs,

—

saīsinājumi.

Šīs papildu lapas paredzētas kompetentās iestādes vai īpaši pilnvarotu instruktoru vai eksaminētāju vajadzībām.

Informāciju par klasifikācijas atzīmju vai apliecību sākotnējo izdošanu ievada kompetentās iestādes. Informāciju par kvalifikācijas atzīmju vai sertifikātu pagarināšanu vai atjaunošanu var aizpildīt kompetentā iestāde vai tās īpaši pilnvaroti instruktori vai eksaminētāji.

Darbības ierobežojumus ieraksta sadaļā “Piezīmes un ierobežojumi” pie attiecīgajām ierobežotajām tiesībām, piemēram, IR prasmju pārbaude veikta kopā ar otro pilotu, ierobežotas instruktora tiesības tikai uz 1. gaisa kuģu tipu.

Kvalifikācijas atzīmes, kas nav apstiprinātas, kompetentā iestāde var no apliecības izņemt.”

;

5)

II papildinājumā norādījumu par salona apkalpes locekļa apliecības EASA standartformātu 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. punkts. Ja kompetentā iestāde ir izdevējiestāde, jāievada termins “kompetentā iestāde” un jānorāda arī tās oficiālais zīmogs, spiedogs vai logotips. Tikai šajā gadījumā kompetentā iestāde var noteikt, vai tās oficiālais zīmogs, spiedogs vai logotips jānorāda arī 8. punktā.”

V PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VII pielikumā ORA.GEN.200. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Neatkarīgi no a) apakšpunkta organizācijā, kas nodrošina apmācību vienīgi LAPL, PPL, SPL vai BPL un ar to saistītās kvalifikācijas atzīmes vai apliecības, drošības riska pārvaldību un atbilstības uzraudzību, kas noteikta a) apakšpunkta 3) un 6) punktā, var veikt ar organizācijas pārskatīšanu, kas veicama vismaz reizi kalendārajā gadā. Organizācija kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās ziņo par šīs pārskatīšanas rezultātiem.”

18.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/446

(2015. gada 17. marts),

ar ko attiecībā uz vielu “bārija selenāts” groza Regulu (ES) Nr. 37/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)

Tādu farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums (MRL), kas Savienībā paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai biocīdos, ko izmanto lopkopībā, ir jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009.

(2)

Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ir noteikta Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikumā.

(3)

Bārija selenāts pašlaik ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļautā viela attiecībā uz liellopu un aitu sugām ar statusu “MRL nav vajadzīgs”.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 11. pantu Eiropas Zāļu aģentūrai tika iesniegts pieteikums pārskatīt atzinumu par bārija selenātu.

(5)

Veterināro zāļu komiteja (VZK) apstiprināja savu sākotnējo ieteikumu, ka nav nepieciešams noteikt bārija selenāta MRL liellopu un aitu sugām. Tomēr VZK secināja: ņemot vērā to, ka vielas un tās atliekas selēna noārdīšanās no injekcijas vietas ir ārkārtīgi lēna, pastāv risks, ka, lietojot injekcijas vietu uzturā, selēns tiktu uzņemts tādā daudzumā, kas pārsniedz noteikto drošo daudzumu. Tādēļ, lai nodrošinātu to, ka selēna ietekme uz patērētājiem nepārsniedz noteikto lielāko pieļaujamo patēriņu, VZK ieteica veterinārajās zālēs izmantoto bārija selenātu neievadīt injekciju veidā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu Eiropas Zāļu aģentūrai jāizskata iespēja izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos MRL arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no vienas un tās pašas sugas, vai kādai farmakoloģiski aktīvai vielai noteiktos MRL vienā vai vairākās sugās izmantot arī citām sugām. Veterināro zāļu komiteja ieteica pašreizējo bārija selenāta statusu “MRL nav vajadzīgs” attiecībā uz liellopu un aitu sugām ekstrapolēt uz visām produktīvajām sugām.

(7)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ieraksts par bārija selenātu būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Ir lietderīgi noteikt samērīgu laikposmu, kurā attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 17. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ierakstu par vielu “bārija selenāts” aizstāj ar šādu:

Farmakoloģiski aktīvā viela

Marķieratliekas

Dzīvnieku suga

MRL

Izmeklējamie audi

Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)

Terapeitiskā klasifikācija

“Bārija selenāts

NEPIEMĒRO

Visas produktīvās sugas

MRL nav vajadzīgs

NEPIEMĒRO

Neievadīt ar injekciju

Gremošanas traktam un metabolismam/minerālvielu piedevas”

18.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/447

(2015. gada 17. marts)

par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā 2014./2015. gadam noteikto valsts piena kvotu sadalījumu piegādēs un tiešajā tirdzniecībā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 69. panta 1. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1234/2007 kopš 2014. gada 1. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2). Tomēr Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka attiecībā uz piena ražošanas ierobežojumu sistēmu līdz 2015. gada 31. martam turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas III iedaļu, kā arī 55. pantu, 85. pantu un IX un X pielikumu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 67. panta 2. punktā paredzēts, ka ražotājiem var būt viena vai divas individuālas kvotas – viena piegādēm un otra tiešajai tirdzniecībai – un ka daudzumus no vienas kvotas uz otru var pārvietot tikai dalībvalsts kompetentā iestāde pēc ražotāja pienācīgi pamatota pieprasījuma.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 266/2014 (3) visām dalībvalstīm ir noteikts sadalījums piegādēs un tiešajā tirdzniecībā laikposmam no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 595/2004 (4) 25. panta 2. punktu dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai daudzumus, kas pēc ražotāju pieprasījuma ir galīgi pārvietoti starp piegādēm un tiešajai tirdzniecībai paredzētajām individuālajām kvotām.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikuma 1. punktā paredzēto valsts kvotu sadalījumu piegādēs un tiešajā tirdzniecībā, kurš piemērojams laikposmā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 69. panta 1. punktu, ko lasa saistībā ar tās 4. pantu, Komisijai bija jārīkojas, ievērojot tās pašas regulas 195. panta 2. punktā minēto procedūru. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecīgā procedūra ir minētās regulas 229. panta 2. punktā paredzētā pārbaudes procedūra.

(7)

Ņemot vērā to, ka sadalījums tiešajā tirdzniecībā un piegādēs tiek izmantots par atsauces punktu kontrolēs, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2004 19.–22. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumā iekļautās ikgadējās anketas aizpildīšanai, ir lietderīgi noteikt, ka šī regula ir spēkā līdz minēto kontroļu pēdējā iespējamā termiņa beigām.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā ir noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā paredzēto valsts kvotu sadalījums piegādēs un tiešajā tirdzniecībā, kurš piemērojams laikposmā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā zaudē spēku 2016. gada 30. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 14. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 266/2014 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā 2013./2014. gadam noteikto valsts piena kvotu sadalījumu piegādēs un tiešajā tirdzniecībā (OV L 76, 15.3.2014., 31. lpp.).

(4)  Komisijas 2004. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 94, 31.3.2004., 22. lpp.).

PIELIKUMS

Dalībvalsts

Piegādes (tonnās)

Tiešā tirdzniecība (tonnās)

Beļģija

3 566 075,994

36 038,916

Bulgārija

981 934,239

67 583,377

Čehijas Republika

2 910 127,559

25 017,298

Dānija

4 847 759,582

149,891

Vācija

30 229 156,242

89 772,508

Igaunija

687 975,699

4 950,350

Īrija

5 782 858,891

1 563,345

Grieķija

878 297,757

1 317,000

Spānija

6 491 200,263

66 355,182

Francija

26 043 679,756

327 551,521

Horvātija

698 376,994

66 623,006

Itālija

10 921 420,936

367 121,930

Kipra

155 022,240

636,552

Latvija

770 138,701

10 993,997

Lietuva

1 753 855,868

73 783,113

Luksemburga

292 166,310

588,000

Ungārija

1 967 795,932

165 608,590

Malta

52 205,729

0,000

Nīderlande

11 972 757,363

77 735,292

Austrija

2 911 286,952

81 441,536

Polija

9 923 889,074

131 907,982

Portugāle (1)

2 080 193,719

8 710,827

Rumānija

1 571 952,247

1 705 244,231

Slovēnija

597 453,865

20 719,515

Slovākija

1 075 927,489

39 828,732

Somija (2)

2 615 170,922

4 657,981

Zviedrija

3 589 229,658

4 800,000

Apvienotā Karaliste

15 755 730,218

140 974,348

(1)  Izņemot Madeiru.

(2)  Somijas valsts kvota, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā, un Somijas valsts kvotas kopējais apjoms, kas norādīts šīs regulas pielikumā, atšķiras tāpēc, ka iepriekš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 67. panta 4. punktu kvota tika palielināta par 784,683 tonnām, lai kompensētu Somijas SLOM ražotājus.

18.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/24

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/448

(2015. gada 17. marts),

ar ko izveido īpašus dzīvnieku veselības noteikumus tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā no Japānas, kas paredzēti izstādei EXPO Milano 2015

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punkta trešo ievilkumu, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Itālijas pilsētā Milānā no 2015. gada 1. maija līdz 31. oktobrim notiks vispasaules izstāde EXPO Milano 2015. Tās galvenā tēma ir “Paēdināt planētu: enerģija dzīvei”.

(2)

Atļauju eksportēt dzīvnieku izcelsmes produktus uz Savienību trešām valstīm piešķir, pamatojoties uz vairākām Savienības tiesību aktos noteiktām prasībām, kurās ņemti vērā dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības apsvērumi. Tomēr ne visus dzīvnieku izcelsmes produktus no valstīm, kas piedalās izstādē EXPO Milano 2015, ir atļauts ievest Savienībā.

(3)

Tādēļ ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/329 (2) tika noteiktas dažas atkāpes no veselības prasībām saistībā ar importu, lai ļautu ievest noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus to izmantošanai vienīgi izstādē EXPO Milano 2015.

(4)

Japāna nav iekļauta Regulas (ES) Nr. 206/2010 (3) II pielikumā kā trešā valsts, no kuras ir atļauts Savienībā ievest svaigu mājas cūku gaļu.

Japāna ir iekļauta Komisijas Lēmuma 2007/777/EK (4) II pielikuma 2. daļā, kā trešā valsts, no kuras Savienībā atļauts ievest noteiktus gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas, kas iegūti no mājas cūkām, ja tām ir veikta īpašā apstrāde “B”, kas izklāstīta minētā pielikuma 4. daļā.

(5)

Japāna lūdza atļauju ievest Savienībā, vienīgi izmantošanai izstādē EXPO Milano 2015, svaigu mājas cūku gaļu un noteiktus gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas, kas iegūti no mājas cūkām, kam ir veikta nespecifiskā apstrāde “A”, kas izklāstīta Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 4. daļā.

(6)

Tiek uzskatīts, ka šādu iemeslu dēļ minētie dzīvnieku izcelsmes produkti sniedz pietiekamas dzīvnieku veselības garantijas saistībā ar to ievešanu izstādes EXPO Milano 2015 teritorijā, kā noteikts Regulā (ES) 2015/329. Japāna pienācīgi ziņo Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai par dzīvnieku slimību uzliesmojumiem. Japānā nekad nav ticis reģistrēts Āfrikas cūku mēris, govju mēris Japānā nav reģistrēts kopš 1922. gada, cūku vezikulārā slimība nav reģistrēta kopš 1975. gada, klasiskais cūku mēris nav reģistrēts kopš 1992. gada un mutes un nagu sērga nav reģistrēta kopš 2010. gada. Turklāt šie produkti atbilst sabiedrības veselības prasībām Japānā un ir derīgi lietošanai pārtikā Japānā. Turklāt izstāde EXPO Milano 2015 ir pagaidu pasākums, un Regulā (ES) 2015/329 ir paredzēti stingri kontroles pasākumi dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas pilnībā neatbilst Savienības veselības aizsardzības prasībām, kuras piemēro importam. Ar minēto regulu nodrošina arī to, ka minētie produkti ir izsekojami visos pārvadāšanas, uzglabāšanas, piegādes un to atlikumu vai atkritumu iznīcināšanas posmos, un ka šie produkti jāizmanto tikai izstādē.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Regulas (ES) 2015/329 attiecībā uz tranzīta un uzglabāšanas prasībām, kas noteiktas šajā regulā. Šajā saistībā būtu jāizveido īpašs veterinārā importa sertifikāta paraugs šādu produktu ievešanai. Tomēr pārējās minētajā regulā noteiktās prasības būtu jāpiemēro.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ja šajā regulā nav norādīts citādi, piemēro Regulu (ES) 2015/329 un ārkārtas pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (5) 53. un 54. pantu un ir spēkā šīs regulas piemērošanas periodā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2015/329 2. panta c) punkta i) un ii) apakšpunkta, veterināro sertifikātu, kas ietverts šīs regulas pielikumā, pievieno šādiem produktiem no Japānas:

a)

svaigai mājas cūku gaļai;

b)

gaļas produktiem, apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām, kas iegūti no mājas cūkām un kam ir veikta nespecifiskā apstrāde “A”, kā noteikts Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 4. daļā;

c)

pārtikai, kas satur a) un b) apakšpunktā minētos produktus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. oktobrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 2. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/329, ar ko atkāpjas no Savienības noteikumiem dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības jomā, ievedot Eiropas Savienībā izstādei EXPO Milano 2015 Milānā (Itālijā) paredzētu dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 58, 3.3.2015., 52. lpp.).

(3)  Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Jap POR EXPO Milano 2015 paraugs

Image

Image

Image

18.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/449

(2015. gada 17. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

EG

65,8

IL

94,1

MA

88,9

TR

87,7

ZZ

84,1

0707 00 05

JO

229,9

MA

179,7

TR

183,2

ZZ

197,6

0709 93 10

MA

106,7

TR

184,0

ZZ

145,4

0805 10 20

EG

46,7

IL

71,3

MA

54,4

TN

57,0

TR

68,2

ZZ

59,5

0805 50 10

TR

48,1

ZZ

48,1

0808 10 80

AR

94,0

BR

70,9

CA

81,0

CL

107,2

CN

97,0

MK

27,7

US

176,0

ZZ

93,4

0808 30 90

AR

108,2

CL

146,7

US

124,8

ZA

99,5

ZZ

119,8

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

LĒMUMI

18.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/450

(2015. gada 16. marts),

ar ko nosaka testēšanas prasības dalībvalstīm, kuras integrējas otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II) vai būtiski maina savas tieši saistītās valsts sistēmas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 1612)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (1) un jo īpaši tās 8. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu, 20. panta 3. punktu, 22. panta a) punktu, 36. panta 4. punktu un 37. panta 7. punktu, un

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2) un jo īpaši tā 8. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu, 20. panta 4. punktu, 22. panta a) punktu, 51. panta 4. punktu un 52. panta 7. punktu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Šengenas informācijas sistēma tika izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem Konvencijā (1990. gada 19. jūnijs), ar kuru īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (3). Minētā sistēma bija svarīgs instruments Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

(2)

Šengenas informācijas sistēma 2013. gada 9. aprīlī tika aizstāta ar otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II), kad kļuva piemērojama Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. Tāpat kā iepriekšējā sistēma SIS II ir būtisks kompensācijas pasākums pēc kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām, bez tam tā būtiski sekmē augsta līmeņa drošības saglabāšanu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(3)

SIS II tehnisko arhitektūru veido centrālā sistēma (centrālā SIS II), valstu sistēmas un komunikācijas infrastruktūra starp centrālo SIS II un valstu sistēmām.

(4)

Testus bija un joprojām ir nepieciešams veikt, lai izvērtētu, vai SIS II darbojas atbilstīgi tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI.

(5)

SIS II tehniskās izstrādes galvenajiem testēšanas posmiem piemērojamās testēšanas prasības tika noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 189/2008 (4) un Padomes Lēmumā 2008/173/TI (5), kā arī Padomes Regulā (EK) Nr. 1104/2008 (6) un Padomes Lēmumā 2008/839/TI (7). Minētajos tiesību aktos ir noteiktas pamatprasības un SIS II centrālās sistēmas testu organizēšana, SIS II valstu sistēmas, to savstarpējā mijiedarbība, kā arī testi, kas attiecas uz komunikācijas infrastruktūru. Tā kā minētie tiesību akti attiecās uz SIS II tehnisko izstrādi, tie zaudēja juridisko spēku, kad 2013. gada 9. aprīlī darbību sāka SIS II. Regulas (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmuma 2008/839/TI darbības termiņš beidzās 2013. gada 8. maijā, un tie tika atcelti attiecīgi ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1273/2012 (8) un Padomes Regulu (ES) Nr. 1272/2012 (9). Regulu (EK) Nr. 189/2008 un Lēmumu 2008/173/TI atcelt tika ierosināts 2014. gadā (10).

(6)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 189/2008, Lēmumu 2008/173/TI, Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI dalībvalstīm, kas no SIS 1+ migrējušas uz SIS II, obligāti jāveic komunikācijas infrastruktūras, valstu atbilstības un visaptverošie testi, kā arī papildinformācijas apmaiņas tests. Visaptverošo testu nesāk, pirms nav sekmīgi pabeigti centrālās SIS II, valstu atbilstības un komunikācijas infrastruktūras testi. Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI piemēro tikai tad, kad Komisija ir paziņojusi par visaptverošā testa sekmīgu pabeigšanu.

(7)

Ņemot vērā Savienības paplašināšanos un jo īpaši brīvības, drošības un tiesiskuma telpas paplašināšanos, nepieciešams noteikt testus, kas demonstrē dalībvalsts tehnisko gatavību integrēties SIS II. Lai stiprinātu juridisko noteiktību, nepieciešams noteikt testēšanas prasības. Šiem testiem būtu jāpierāda, ka dalībvalsts spēj apmainīties ar papildinformāciju, ka tās valsts sistēma pilnībā atbilst centrālajai SIS II, tā spēj ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt datus, tā spēj augšupielādēt fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus nepieciešamajā kvalitātē un spēj apstrādāt datus par ļaunprātīgi izmantotu identitāti.

(8)

Tāpat arī dalībvalstīm, kas savās SIS II valsts sistēmās (N.SIS II) vai SIRENE piemērošanā plāno ieviest būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar to, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI, būtu jāveic pārvaldības iestādes noteiktā testēšana, lai pierādītu pilnīgu atbilstību centrālajai SIS II vai apliecinātu spēju apmainīties ar papildinformāciju. Ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI apvienojumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (11) Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā tika pilnvarota būt par pārvaldības iestādi.

(9)

Ņemot vērā principu, ka uz visām dalībvalstīm būtu jāattiecina vienādas tehniskās prasības, dalībvalstīm, kas paredz integrēties SIS II, ir lietderīgi piemērot tādus pašus testēšanas posmus, kādi bija jāiziet dalībvalstīm, kas migrēja no SIS1+ uz SIS II.

(10)

Tāpat arī ir lietderīgi izmantot SIS II izstrādes laikā gūto pieredzi un pievienot testus, kas nebija paredzēti nevienā no tiesību aktiem, bet kurus pievienoja dalībvalstis, kuras darbojas Padomes darba sagatavošanas struktūrās, jo īpaši testu par apmaiņu ar SIRENE veidlapām.

(11)

Šie testi ar dalībvalstu atbalstu būtu jāorganizē, jānosaka un jāizpilda pārvaldības iestādei.

(12)

Tā kā Regula (EK) Nr. 1987/2006 pilnveido Šengenas acquis, saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija ar 2007. gada 15. jūnija vēstuli paziņoja par šā acquis transponēšanu valsts tiesību aktos. Dānija piedalās Lēmuma 2007/533/TI īstenošanā. Tādēļ tai ir pienākums īstenot šo lēmumu.

(13)

Apvienotā Karaliste piedalās šā lēmuma īstenošanā, ciktāl tas neattiecas uz apmaiņu ar papildinformāciju saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. un 25. pantu, saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (12).

(14)

Īrija piedalās šā lēmuma īstenošanā, ciktāl tas neattiecas uz apmaiņu ar papildinformāciju saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. un 25. pantu, saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (13).

(15)

Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(16)

Attiecībā uz Horvātiju šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2012. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (14), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (15).

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2004/860/EK (17) 4. panta 1. punktu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (18), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (19) 3. pantu.

(20)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 51. pantu un Lēmuma 2007/533/TI 67. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

(1)   Pirms tikt integrētām otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II), dalībvalstis veic šā lēmuma pielikumā paredzētos testus un testēšanas procedūras.

(2)   Dalībvalstis, kas savu N.SIS II vai SIRENE piemērošanā plāno ieviest būtiskas izmaiņas, lūdz pārvaldības iestādei noteikt, kuri no šā lēmuma pielikumā minētajiem testiem ir jāveic, un tās īsteno šā lēmuma pielikumā aprakstīto testēšanas procedūru. Attiecīgās dalībvalstis minētās izmaiņas neievieš, pirms attiecīgie testi nav sekmīgi īstenoti.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 16. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Dimitris AVRAMOPOULOS

(1)  OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(2)  OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(3)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 189/2008 (2008. gada 18. februāris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) testiem (OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2008/173/TI (2008. gada 18. februāris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) testiem (OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008 (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2008/839/TI (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.).

(8)  Padomes Regula (ES) Nr. 1273/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 359, 29.12.2012., 32. lpp.).

(9)  Padomes Regula (ES) Nr. 1272/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 359, 29.12.2012., 21. lpp.).

(10)  COM(2014) 713 final un COM(2014) 714 final.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(14)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(15)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(16)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(17)  Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(18)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(19)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

PIELIKUMS

“SIS II TESTI

1.   MĒRĶI

Turpmāk uzskaitīto testu mērķis ir pierādīt, ka valstu sistēma (N.SIS II), komunikācijas infrastruktūra un mijiedarbība starp centrālo SIS II (C.SIS II) un N.SIS II darbojas atbilstoši Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI noteiktajām tehniskajām un funkciju prasībām.

Turklāt minētajiem SIS II testiem jāpierāda, ka N.SIS II, komunikāciju infrastruktūra un mijiedarbība starp C.SIS II un N.SIS II var darboties atbilstoši Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI noteiktajām nefunkciju prasībām, piemēram, attiecībā uz robustumu, pieejamību un veiktspēju.

2.   SIS II TESTU NORISE, SĪKI IZKLĀSTĪTA DARBĪBAS JOMA UN ORGANIZĀCIJA

Testu secība, to mērķis, darbības joma (atkarībā no valsts) un organizācija ir izklāstīta turpmāk tekstā.

2.1.   Testēšanas pirmajā posmā veic savienojamības testus, lai testētu SIS II komunikācijas infrastruktūras savienojamību un noturību.

2.2.   Testēšanas otrajā posmā veic valstu atbilstības testus, lai testētu N.SIS II atbilstību specifikācijām, kas aprakstītas saskarnes kontroldokumenta (ICD) atsauces versijā.

2.3.   Testēšanas trešajā posmā veic vietējo valstu saskarņu (LNI)/rezerves vietējo valstu saskarņu (BLNI) testus, lai testētu SIS II komunikācijas infrastruktūras savienojamību un noturību nolūkā pārbaudīt, vai N.SIS, kas atrodas ārpus LNI un BLNI – ja dalībvalstij ir BLNI –, darbojas pareizi un ir [pietiekami] noturīga.

2.4.   Testēšanas ceturtajā posmā veic vispārējos testus, lai testētu, vai N.SIS II darbojas pareizi attiecībā pret spēkā esošajām ICD specifikācijām līdzīgos apstākļos, un iesaistot citas valstis, kas ir savienotas ar SIS II ikdienas darbā. Tiem ir divi atsevišķi posmi.

2.4.1.   Dalībvalstu testi

Šajā testēšanas posmā visām dalībvalstīm, kuras ir savienotas ar SIS II, jau ir jāpierāda savas spējas apstrādāt ziņojumus no dalībvalsts, kas pievienojas SIS II. Datu plūsmu no valsts, kas pieslēdzas, var radīt, izmantojot simulatorus.

2.4.2.   Visaptverošie testi

Šajā posmā testējamā sistēma (SUT) tiks pakļauta datu plūsmai (nominālai, lielai un visintensīvākajai datu plūsmai), kādu var gaidīt parastos darbības apstākļos. Dalībvalstis (izņemot SUT) aizstāj ar simulatoriem. Šā posma mērķis ir nodrošināt, ka SUT var saņemt un apstrādāt visus ienākošos ziņojumus un veikt parastās darbības, tostarp noturības testēšanu.

2.5.   Piektajā testēšanas posmā veic ITSM testus, lai testētu IT pakalpojumu pārvaldības, tostarp darbības un komunikācijas procedūru, organizēšanu, izmantojot tādas komunikācijas sistēmas kā SIS II, SPoC mail, eOPM un SM7.

2.6.   Tetstēšanas sestajā posmā veic SIRENE savienojamības testus, lai testētu SIRENE pasta infrastruktūras savienojamību un noturību un pārbaudītu pastkastīšu pamatdarbību, simulējot datu pamatplūsmu.

2.7.   Testēšanas septītajā posmā veic SIRENE funkciju testus, lai testētu valstu SIRENE tehnisko risinājumu darbību un apmaiņu ar informāciju starp SIRENE birojiem, izmantojot veidlapas, kas nosūtītas ar SIRENE pasta infrastruktūras starpniecību atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/219 (1) noteiktajām SIRENE rokasgrāmatas specifikācijām, kā arī testētu atbilstošo brīdinājumu SIS II ievadīšanu, labošanu, apzīmēšanu ar karodziņu un dzēšanu un būtiskas papildinformācijas pievienošanu SIS II brīdinājumiem vai izņemšanu no tiem.

Cita veida testus var paredzēt atkarībā no tiesiskā regulējuma, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, kura plāno integrēties SIS II.

2.8.   Testu koordinācija

Kā pārvaldības iestāde Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) koordinē visus testus; eu-LISA izstrādā testu specifikācijas, testu grafiku un testu galīgo rezultātu. Turklāt tā nosaka, iedala kategorijās un apraksta visas problēmas, ko tā atklāj, un ierosina iespējamos risinājumus.

Dalībvalstis kopumā palīdz eu-LISA visu uzdevumu veikšanā saistībā ar testu izpildi.

2.9.   Testu dokumentācija

eu-LISA nosaka sīki izstrādātas testu specifikācijas. Tā iesaistītajām dalībvalstīm dara pieejamu testu specifikāciju projektu un galīgo redakciju.

2.10.   Testu veikšana

eu-LISA testus veic kopā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas, pamatojoties uz testu specifikācijām un saskaņā ar grafiku, par kuru ar dalībvalstu ekspertiem ir panākta kopīga vienošanās, un pierāda, ka ir sasniegti testu specifikācijās paredzētie gaidāmie testu rezultāti. eu-LISA nodrošina C.SIS II testu vidi testu, tostarp SIRENE funkciju testu, veikšanai, kurā var veikt SIRENE funkciju testus un atbilstošus brīdinājumu labojumus.

2.11.   Testu akceptēšana

Dalībvalsts testu var novērtēt ar “izturēts”, “izturēts ar piezīmi”, “neskaidrs”, “nav izturēts” vai “tests nav veikts/nepiemēro”.

a)

“Izturēts”:

i)

faktiskie rezultāti atbilst “gaidāmā rezultāta” aprakstam;

ii)

visi testa nosacījumi un testa plāns ir tikuši ievēroti;

iii)

nav neviena neskaidra kritērija.

b)

“Izturēts ar piezīmi”:

a) punktā uzskaitītie nosacījumi ir izpildīti, taču dažu nosacījumu un/vai pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ testa laikā tika iegūts neparedzēts rezultāts vai radās negaidīts notikums, kas nozīmēja, ka tests ir izturēts ar piezīmi.

c)

“Neskaidrs”: testa laikā radušies negaidīti notikumi neatkarīgi no SUT.

d)

“Nav izturēts”: viens no testa izturēšanas kritērijiem nav izpildīts.

e)

“Tests nav veikts/nepiemēro”.

eu-LISA ziņo par SIS II testu rezultātiem. Tā nosaka, iedala kategorijās un apraksta visas atklātās problēmas un ierosina iespējamos risinājumus. Dalībvalsts eksperti sniedz visu informāciju, kas testu koordinācijas grupai nepieciešama tās uzdevumu veikšanai.

Ja testu dokumentācijā testi ir sadalīti atsevišķos posmos, eu-LISA pirms katra posma sākšanas informē attiecīgo dalībvalsti par iepriekšējā posma rezultātiem.

Testu akceptēšana ir balstīta uz ziņojumiem, kuros ietverta testu rezultātu sīka analīze un secinājumi attiecībā uz dalībvalstu valsts sistēmas (N.SIS II vai SIRENE lietojumprogramma) validāciju. Ja dalībvalsts, kurā veic testēšanu, vai eu-LISA uzskata, ka testus nav bijis iespējams sekmīgi pabeigt, tas jāatzīmē ziņojumā. eu-LISA sniedz atzinumu par SIS II testu sekmīgu pabeigšanu, ņemot vērā dalībvalstu ekspertu paustos viedokļus, un eu-LISA testa rezultāts kopā ar savu atzinumu iesniedz SISVIS komitejas attiecīgajām struktūrām galīgajai akceptēšanai.

3.   SASKARNES KONTROLDOKUMENTS (ICD) UN DETALIZĒTAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS (DTS) TESTĒŠANAI

N.SIS II ikvienā valstī, kas tiek integrēta SIS II, tiek testēta atbilstīgi jaunākajām specifikācijām.

eu-LISA sagatavotajās detalizētajās tehniskajās specifikācijās (DTS) nosaka C.SIS II funkciju un nefunkciju specifikācijas.

eu-LISA sagatavotajā ICD tiek noteikta saskarne starp centrālo C.SIS II un N.SIS II. Tajā ir ietvertas tehniskās specifikācijas sakariem starp sistēmām attiecībā uz nosūtītajām datu vienībām un ziņojumiem, izmantotajiem protokoliem, kā arī darbību laiku un secību.

ICD un DTS ietvertās specifikācijas nosaka uz konkrētu laikposmu, un abu sistēmu atjaunināšanas termiņus nosaka turpmāko versiju plānā, kurā nosaka atsauces versiju konkrētajam testēšanas posmam. Par testa pasākumu laikā konstatētajām problēmām paziņo, tās analizē un novērš saskaņā ar izstrādātām ekspluatācijas procedūrām, ņemot vērā tās dalībvalsts ekspertu atzinumu, kurā notiek testēšana.

4.   STARPPOSMA UN BEIGU ZIŅOJUMS PAR TESTU POSMU REZULTĀTIEM

eu-LISA regulāri sagatavo ziņojumus par testu statusu. Ziņojumos norāda, kurš testa posms patlaban tiek īstenots un vai attiecīgā dalībvalsts kādu no posmiem ir pabeigusi, sākusi vai vēl nav sākusi. Ja novērojumi liecina, ka testu grafikam paredzamas kādas sekas, šīs sekas, kā arī to iemesli, būtu jāreģistrē.

Katra testa posma noslēgumā eu-LISA sagatavo ziņojumu par rezultātiem, visām konstatētajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Gadījumos, kad dalībvalsts, kurā notiek testēšana, vai eu-LISA uzskata, ka testus nav bijis iespējams sekmīgi pabeigt, tā šo faktu, minot iemeslus, atzīmē atsevišķā paziņojumā.”

(1)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/219 (2015. gada 29. janvāris), ar ko aizstāj pielikumu Īstenošanas lēmumam 2013/115/ES par SIRENE rokasgrāmatu un citiem īstenošanas pasākumiem otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II) (OV L 44, 18.2.2015., 75. lpp.).