13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/1

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (5) nosaka visaptverošu tiesisko regulējumu par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), kas pilnībā piemērojams ĢMO, kuri izmantojami audzēšanai visā Savienībā kā sēklas vai cits augu pavairošanas materiāls (“audzēšanai paredzēti ĢMO”).

(2)

Saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu attiecībā uz audzēšanai paredzētiem ĢMO jāveic individuāls riska novērtējums, pirms tiek dota atļauja to laišanai Savienības tirgū saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumu, ņemot vērā gan ĢMO tiešo un netiešo, gan tūlītējo un vēlāko, gan kumulatīvo ilgstošo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Minētais riska novērtējums nodrošina lēmumu pieņemšanas procesam zinātniskos ieteikumus, un tam seko lēmums par risku pārvaldību. Minētās atļauju piešķiršanas procedūras mērķis ir nodrošināt cilvēku dzīves un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību. Būtu jāpanāk un jāsaglabā vienlīdz augsts veselības, vides un patērētāju aizsardzības līmenis visā Savienības teritorijā. Saistībā ar Direktīvu 2001/18/EK un tās turpmāko īstenošanu vienmēr būtu jāņem vērā piesardzības princips.

(3)

Saskaņā ar Padomes 2008. gada 4. decembra secinājumiem par ģenētiski modificētiem organismiem (“Padomes 2008. gada secinājumi”) ir nepieciešams uzlabot ĢMO atļaujas piešķiršanas tiesiskā regulējuma īstenošanu. Šajā sakarā noteikumi par riska novērtējumu vajadzības gadījumā būtu regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā zinātnisko atziņu un analīzes procedūru nepārtraukto pilnveidošanos, jo īpaši attiecībā uz ģenētiski modificēto kultūru ietekmi uz vidi ilgtermiņā, kā arī to iespējamo ietekmi uz blakusorganismiem, un lai ņemtu vērā uztvērējvides īpatnības un to ģeogrāfisko apgabalu īpatnības, kuros ģenētiski modificētie augi varētu tikt audzēti, un kritērijus un prasības attiecībā uz ĢMO, kas izstrādā pesticīdus, un attiecībā uz herbicīdizturīgiem ĢMO. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2001/18/EK pielikumi.

(4)

Ģenētiski modificētām šķirnēm ir jāsaņem atļauja laišanai tirgū, turklāt arī jāatbilst Savienības tiesību aktu prasībām par sēklu un augu pavairošanas materiāla tirdzniecību, kā īpaši noteikts Padomes Direktīvās 66/401/EEK (6), 66/402/EEK (7), 68/193/EEK (8), 98/56/EK (9), 1999/105/EK (10), 2002/53/EK (11), 2002/54/EK (12), 2002/55/EK (13), 2002/56/EK (14), 2002/57/EK (15) un 2008/90/EK (16). No minētajām direktīvām Direktīvās 2002/53/EK un 2002/55/EK ietverti noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm atbilstoši konkrētiem skaidri formulētiem nosacījumiem aizliegt šķirnes izmantošanu visā tās teritorijā vai tās daļā vai noteikt atbilstošus nosacījumus šķirnes audzēšanai.

(5)

Ja ir piešķirta atļauja ĢMO audzēšanai saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu par ĢMO un attiecībā uz šķirni, ko vēlas laist tirgū, ĢMO atbilst Savienības tiesību aktos par sēklu un augu pavairošanas materiāla tirdzniecību noteiktajām prasībām, dalībvalstis nedrīkst aizliegt, ierobežot vai traucēt tā brīvu apriti savā teritorijā, izņemot gadījumos, kas noteikti Savienības tiesību aktos.

(6)

Pieredze liecina, ka ĢMO audzēšana ir jautājums, kam rūpīgāk pievēršas dalībvalstu līmenī. Jautājumi, kas saistīti ar ĢMO laišanu tirgū un importu, arī turpmāk būtu jāregulē Savienības līmenī, lai aizsargātu iekšējo tirgu. Tomēr attiecībā uz audzēšanu atsevišķos gadījumos var būt vajadzīga elastīgāka pieeja, jo, ņemot vērā šā jautājuma saikni ar zemes izmantojumu, vietējām lauksaimniecības struktūrām, kā arī dzīvotņu, ekosistēmu un ainavu aizsardzību un saglabāšanu, tam ir liela nozīme valsts, reģionālā un vietējā mērogā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 2. punktu dalībvalstis drīkst pieņemt juridiski saistošus aktus, ar kuriem tās ierobežo vai aizliedz ĢMO audzēšanu savā teritorijā pēc tam, kad ir piešķirta atļauja ĢMO laišanai Savienības tirgū. Tomēr šādam elastīgumam nebūtu nelabvēlīgi jāietekmē vienotā atļaujas piešķiršanas procedūra, jo īpaši novērtējuma process, ko galvenokārt veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”).

(7)

Iepriekš atkarībā no konkrētā gadījuma, ja pēc piekrišanas došanas dienas bija kļuvusi pieejama jauna vai papildu informācija, kas ietekmēja vides riska izvērtējumu, vai bija atkārtoti izvērtēta esošā informācija, dažas dalībvalstis izmantoja drošības klauzulas un ārkārtas pasākumus atbilstīgi Direktīvas 2001/18/EK 23. pantam un Regulas (EK) Nr. 1829/2003 34. pantam, lai ierobežotu vai aizliegtu ĢMO audzēšanu. Citas dalībvalstis ir izmantojušas LESD 114. panta 5. un 6. punktā izklāstīto paziņošanas procedūru, kurā paredzēts darīt zināmus jaunus zinātnes datus vides vai darba vides aizsardzības jomā. Turklāt ir izrādījies, ka ar ĢMO audzēšanu saistīto lēmumu pieņemšanas process ir īpaši sarežģīts, jo valstis pauž bažas, kas attiecas ne tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar ĢMO nekaitīgumu attiecībā uz veselību vai vidi.

(8)

Šajā sakarā šķiet atbilstoši saskaņā ar subsidiaritātes principu piešķirt dalībvalstīm iespēju elastīgāk pieņemt lēmumu par to, vai tās savā teritorijā vēlas vai nevēlas audzēt ĢMO, ne atļaujas piešķiršanas procedūras laikā, ne pēc tās neietekmējot riska izvērtēšanu, kas paredzēta ĢMO Savienības atļauju piešķiršanas sistēmā, un neatkarīgi no pasākumiem, ko dalībvalstīm, kas audzē ĢMO, ir tiesības veikt vai tām jāveic, piemērojot Direktīvu 2001/18/EK, lai izvairītos no netīšas ĢMO klātbūtnes citos produktos. Minētās iespējas piešķiršana dalībvalstīm, visticamāk, uzlabos atļaujas piešķiršanas ĢMO procesu, un tajā pašā laikā, visticamāk, arī nodrošinās patērētāju, lauksaimnieku un uzņēmēju izvēles brīvību, vienlaikus iesaistītajām ieinteresētajām personām nodrošinot lielāku skaidrību par ĢMO audzēšanu Savienībā. Tādēļ šai direktīvai būtu jāveicina iekšējā tirgus veiksmīga darbība.

(9)

Lai nepieļautu, ka ĢMO audzēšanas rezultātā ir iespējama netīša to klātbūtne citos produktos, un vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nepieļautu nekādu pārrobežu invāziju no dalībvalsts, kur atļauts audzēt ĢMO, uz kaimiņu dalībvalsti, kur tos audzēt ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad attiecīgās dalībvalstis vienojas, ka konkrēto ģeogrāfisko apstākļu dēļ šādi pasākumi nav nepieciešami.

(10)

Komisijas 2010. gada 13. jūlija ieteikumā (17) dalībvalstīm ir sniegtas norādes attiecībā uz līdzāspastāvēšanas pasākumu attīstīšanu, tostarp pierobežas teritorijās. Ieteikumā dalībvalstis ir mudinātas savstarpēji sadarboties, lai dalībvalstu pierobežas teritorijās īstenotu atbilstīgus pasākumus, nepieļaujot pārrobežu piesārņojuma netīšu ietekmi.

(11)

Piešķirot atļauju konkrētam ĢMO, būtu jāparedz iespēja, ka procedūras laikā dalībvalsts var pieprasīt, ka tiek pielāgota paziņojuma/pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK C daļu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu, ģeogrāfiskās darbības joma, lai visā minētās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā audzēšana netiktu atļauta. Komisijai būtu jāatvieglo šī procedūra, dalībvalsts prasību nekavējoties darot zināmu paziņojuma/pieteikuma iesniedzējam, un paziņojuma/pieteikuma iesniedzējam uz minēto prasību būtu jāatbild noteiktā termiņā.

(12)

Paziņojuma/pieteikuma ģeogrāfiskās darbības joma būtu attiecīgi jāpielāgo, ja vien paziņojuma/pieteikuma iesniedzējs neapstiprina paziņojuma/pieteikuma ģeogrāfiskās darbības jomu noteiktā termiņā pēc tam, kad Komisija minēto prasību ir darījusi zināmu. Tomēr šāds apstiprinājums neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 19. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. un 19. pantu – atkarībā no konkrētā gadījuma –, ja vajadzīgs, izdarīt šādu pielāgojumu, ņemot vērā Iestādes veikto vides riska novērtējumu.

(13)

Lai gan tiek sagaidīts, ka lielāko daļu ierobežojumu vai aizliegumu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, īsteno piekrišanas/atļaujas piešķiršanas vai atjaunošanas posmā, tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt arī papildu iespējai pieņemt pamatotus pasākumus, ar ko visā to teritorijā vai teritorijas daļās ierobežo vai aizliedz audzēt ĢMO vai pēc kultūrauga šķirnes vai raksturīgām īpašībām definētu ĢMO grupu, kuras audzēšana iepriekš bijusi atļauta, pamatojot šos pasākumus ar iemesliem, kas atbilst Savienības tiesību aktiem un kas nav tādi iemesli, kuri izvērtēti saskaņā ar Savienības noteikumu saskaņotu kopumu, proti, Direktīvu 2001/18/EK un Regulu (EK) Nr. 1829/2003, vai kas ir minētajiem iemesliem papildinoši. Minētie iemesli var būt saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem vai citiem imperatīviem iemesliem, piemēram, pilsētu un lauku teritoriju plānošana, zemes izmantojums, sociālā un ekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedriskā politika. Minētos iemeslus var izmantot atsevišķi vai vairākus kopā – atkarībā no tās dalībvalsts, reģiona vai apvidus konkrētajiem apstākļiem, kurā minētos pasākumus piemēros.

(14)

Savienībā izvēlētais cilvēku vai dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmenis ļauj īstenot vienotu zinātnisku izvērtēšanu visā Savienībā, un ar šo direktīvu minētā situācija nebūtu jāmaina. Tāpēc, lai izvairītos no tā, ka tiek ietekmēta kompetence, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK un Regulu (EK) Nr. 1829/2003 piešķirta risku novērtētājiem un riska pārvaldītājiem, dalībvalstīm būtu jāatsaucas tikai uz tādiem ar vides politikas mērķiem pamatotiem iemesliem, kas saistīti ar ietekmi, kas ir atšķirīga vai papildinoša veselībai un videi radītiem riskiem, kuri tiek novērtēti saistībā ar atļaujas piešķiršanas procedūrām, kas paredzētas Direktīvā 2001/18/EK un Regulā (EK) Nr. 1829/2003, piemēram, tādas lauksaimniecības prakses saglabāšana un attīstīšana, kurai ir lielāks potenciāls savienot ražošanu ar ekosistēmas ilgtspēju, vai vietējās bioloģiskās daudzveidības, tostarp konkrētu dzīvotņu un ekosistēmu saglabāšana, vai konkrēta veida dabas un ainavas iezīmju, kā arī konkrētu ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saglabāšana.

(15)

Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai, pieņemot lēmumus saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, pamatot tos ar iemesliem, kuri saistīti ar sociālu un ekonomisku ietekmi, ko varētu radīt ĢMO audzēšana attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Kaut arī Komisijas 2010. gada 13. jūlija ieteikumā ir minēti līdzāspastāvēšanas pasākumi, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai pieņemt pasākumus, ar ko tās atbilstīgi šai direktīvai ierobežo vai aizliedz atļautu ĢMO audzēšanu visā to teritorijā vai tās daļā. Minētie iemesli var būt saistīti ar to, ka īpašu ģeogrāfisku apstākļu dēļ, piemēram, mazas salas vai kalnu apvidi, ir augstas izmaksas, nav lietderīgi vai nav iespējams īstenot līdzāspastāvēšanas pasākumus vai ir jāizvairās no ĢMO klātbūtnes citos produktos, piemēram, konkrētos vai īpašos produktos. Turklāt Komisija ir ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par ĢMO audzēšanas sociālo un ekonomisko ietekmi, kā tika lūgts Padomes 2008. gada secinājumos. Dalībvalstis, kas apsver iespēju uz šīs direktīvas pamata pieņemt lēmumus, minētajā ziņojumā var gūt lietderīgu informāciju. Ar lauksaimniecības politikas mērķiem saistīti iemesli var ietvert nepieciešamību aizsargāt lauksaimnieciskās ražošanas daudzveidību un nepieciešamību nodrošināt sēklas un augu pavairošanas materiāla tīrību. Būtu arī jāatļauj dalībvalstīm pamatot savus pasākumus ar citiem apsvērumiem, starp kuriem var būt zemes izmantojums, pilsētu un lauku teritoriju plānošana vai citi leģitīmi faktori, tostarp tādi, kas saistīti ar kultūras tradīcijām.

(16)

Saskaņā ar šo direktīvu pieņemtiem ierobežojumiem vai aizliegumiem būtu jāattiecas uz audzēšanu, nevis uz ģenētiski modificētu sēklu un augu pavairošanas materiāla – gan kā produktu, gan to sastāvā esoša – un to ražas produktu brīvu apriti un importu, un turklāt tiem būtu jāatbilst Līgumiem, īpaši attiecībā uz nediskriminējošu attieksmi pret valstu un ārvalstu produktiem, proporcionalitātes principu un LESD 34. un 36. pantu, kā arī 216. panta 2. punktu.

(17)

Saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajiem dalībvalstu pasākumiem būtu jāpiemēro Savienības līmeņa uzraudzības un informācijas sniegšanas procedūra. Ņemot vērā Savienības līmeņa uzraudzību un informācijas sniegšanu, nav papildus jāparedz, ka tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (18). Dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu visā savā teritorijā vai tās daļā, sākot no dienas, kad stājas spēkā Savienības atļauja, un uz visu piekrišanas/atļaujas derīguma periodu ar noteikumu, ka ir beidzies noteikts nogaidīšanas laikposms, kura laikā Komisijai tika dota iespēja izteikt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Tādējādi attiecīgajai dalībvalstij būtu Komisijai jāpaziņo par minēto pasākumu projektu vismaz 75 dienas pirms to pieņemšanas, lai Komisijai sniegtu iespēju izteikt par to komentārus, un minētajā laikposmā tai būtu jāatturas no minēto pasākumu pieņemšanas un īstenošanas. Beidzoties noteiktajam nogaidīšanas laikposmam, dalībvalstij būtu jāspēj pieņemt sākotnēji ierosinātos pasākumus vai arī ar grozījumiem, lai ņemtu vērā Komisijas komentārus.

(18)

Beidzoties noteiktajam nogaidīšanas laikposmam, pieteikuma iesniedzējam/atļaujas īpašniekam, kuru skartu pasākumi attiecīgā ĢMO audzēšanas ierobežošanai vai aizliegšanai dalībvalstī, ir jāatturas no visām darbībām, kas saistītas ar šā ĢMO audzēšanu attiecīgajā dalībvalstī.

(19)

Dalībvalstu lēmumiem par ĢMO audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu visā to teritorijā vai tās daļā nebūtu jākavē biotehnoloģisku pētījumu veikšana, ar noteikumu, ka šādu pētījumu veikšanas laikā tiek ievēroti visi nepieciešamie drošības pasākumi, kas saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī vides aizsardzību, un ka šāda pētījumu veikšana nav pretrunā tiem iemesliem, kuri ir ierobežojuma vai aizlieguma ieviešanas pamatā. Turklāt Iestādei un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot plašu zinātnisko organizāciju tīklu, kurā pārstāvētas visas nozares, tostarp tādas, kas saistītas ar ekoloģijas jautājumiem, un tām būtu jāsadarbojas, lai jau agrīnā posmā identificētu jebkuru iespējamu atšķirību starp zinātniskajiem atzinumiem un atrisinātu vai izskaidrotu strīdīgos zinātniskos jautājumus. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir garantēti nepieciešamie resursi neatkarīgam pētījumam par ĢMO apzinātas izplatīšanas vai laišanas tirgū izraisītiem iespējamiem riskiem un ka neatkarīgiem pētniekiem būtu jādod pieeja visiem attiecīgajiem materiāliem, vienlaikus ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

(20)

Tā kā, pieņemot lēmumus par ĢMO aizliegšanu vai atļaušanu, liela nozīme ir zinātniskiem pierādījumiem, Iestādei būtu jāapkopo un jāanalizē pētījumu rezultāti par ĢMO izraisīto risku vai apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi un jāinformē riska pārvaldītāji par jebkādiem jaunatklātiem riskiem. Šāda informācija būtu jādara pieejama sabiedrībai.

(21)

Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt kompetentajai iestādei vai Komisijai visu vai daļu tās teritorijas no jauna iekļaut piekrišanas/atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomā, no kuras tā iepriekš bija izslēgta. Tādā gadījumā nevajadzētu būt nepieciešamībai nosūtīt lūgumu piekrišanas/atļaujas īpašniekam un lūgt viņa piekrišanu. Kompetentajai iestādei, kas ir izdevusi rakstisku piekrišanu, vai – attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003 – Komisijai būtu jāgroza attiecīgi piekrišanas vai lēmuma par atļaujas piešķiršanu ģeogrāfiskās darbības joma.

(22)

Ar rakstisku piekrišanu vai lēmumiem par atļaujas piešķiršanu, ko izsniedz vai pieņem, attiecībā uz atsevišķiem apgabaliem ierobežojot ģeogrāfiskās darbības jomu, vai pasākumiem, ko dalībvalstis pieņem saskaņā ar šo direktīvu un kas ierobežo vai aizliedz ĢMO audzēšanu, nebūtu jāliedz vai jāierobežo tas, ka citas dalībvalstis izmanto atļautus ĢMO. Turklāt šai direktīvai un saskaņā ar to pieņemtajiem valstu pasākumiem nebūtu jāskar Savienības tiesību aktos noteiktās prasības par neparedzētu un nejaušu ĢMO klātbūtni tādās sēklu un augu pavairošanas materiāla šķirnēs, kas nav ģenētiski modificētas, un tiem nebūtu jāattur no tādu šķirņu audzēšanas, kas atbilst šīm prasībām.

(23)

Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka atsauces Direktīvas 2001/18/EK A un D daļā uz ĢMO, par kuriem izsniegtas atļaujas saskaņā ar minētās direktīvas C daļu, uzskata par atsaucēm arī uz ĢMO, par kuriem izsniegtas atļaujas saskaņā ar minēto regulu. Tātad pasākumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, būtu jāpiemēro arī ĢMO, kas atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

(24)

Šī direktīva neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz parasto sēklu, augu pavairošanas materiāla un ražas produkta brīvu apriti atbilstīgi attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un saskaņā ar LESD.

(25)

Lai garantētu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, dalībvalstīm un uzņēmējiem būtu jāveic arī marķēšanas un informēšanas pasākumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (19), nodrošinot pārredzamību attiecībā uz ĢMO klātbūtni produktos.

(26)

Lai šīs direktīvas mērķus saskaņotu ar ekonomikas dalībnieku likumīgajām interesēm attiecībā uz ĢMO, kuriem atļauja ir izsniegta vai par kuriem notika atļaujas piešķiršanas process vēl pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, būtu jāparedz noteikums par atbilstošiem pārejas pasākumiem. Pārejas pasākumi arī ir pamatoti ar vajadzību izvairīties no iespējamo konkurences izkropļojumu radīšanas, pret spēkā esošo atļauju īpašniekiem piemērojot atšķirīgu attieksmi nekā pret turpmākajiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri vēlas saņemt atļauju. Juridiskās noteiktības labad laikposms, kurā šādus pārejas pasākumus var pieņemt, būtu jāierobežo uz laiku, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu raitu pāreju uz jauno režīmu. Tādējādi ar šādiem pārejas pasākumiem dalībvalstīm būtu jāļauj šīs direktīvas noteikumus piemērot produktiem, kuriem atļauja ir izsniegta vai par kuriem notika atļaujas piešķiršanas process vēl pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ar noteikumu, ka netiek ietekmētas ģenētiski modificētas sēklu un augu pavairošanas materiāla šķirnes, kurām ir izsniegta atļauja un kuras jau ir likumīgi iestādītas.

(27)

Noteikumus, kas izklāstīti Direktīvas 2001/18/EK 26.b un 26.c pantā, piemēro, neskarot minētās direktīvas 23. pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1829/2003 34. pantu.

(28)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2001/18/EK,

1)

26.a pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   No 2017. gada 3. aprīļa dalībvalstis, kurās ĢMO tiek audzēti, savās pierobežas teritorijās veic atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu iespējamu pārrobežu invāziju uz kaimiņu dalībvalsti, kurā attiecīgo ĢMO audzēšana ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja šādi pasākumi nav nepieciešami, ņemot vērā īpašus ģeogrāfiskos apstākļus. Par minētajiem pasākumiem ziņo Komisijai.”

2)

iekļauj šādus pantus:

“26.b pants

Audzēšana

1.   Piešķirot atļauju konkrētam ĢMO vai atjaunojot piekrišanu/atļauju, dalībvalsts var pieprasīt, ka tiek pielāgota rakstiskās piekrišanas vai atļaujas ģeogrāfiskās darbības joma, lai visā minētās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā audzēšana netiktu atļauta. Minēto prasību Komisijai dara zināmu ne vēlāk kā 45 dienas pēc tam, kad ir izsūtīts novērtējuma ziņojums saskaņā ar šīs direktīvas 14. panta 2. punktu, vai pēc tam, kad saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 6. punktu un 18. panta 6. punktu. Komisija dalībvalsts prasību nekavējoties dara zināmu paziņojuma/pieteikuma iesniedzējam un pārējām dalībvalstīm. Prasību elektroniskā formā Komisija dara pieejamu sabiedrībai.

2.   Paziņojuma/pieteikuma iesniedzējs 30 dienās pēc tam, kad Komisija darījusi zināmu minēto prasību, var pielāgot vai apstiprināt sākotnējā paziņojuma/pieteikuma ģeogrāfiskās darbības jomu.

Ja apstiprinājums netiek sniegts, paziņojuma/pieteikuma ģeogrāfiskās darbības jomas pielāgojums tiek īstenots rakstiskajā piekrišanā, kas izsniegta saskaņā ar šo direktīvu un attiecīgos gadījumos saskaņā ar lēmumu, kas izdots saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. un 19. pantu pieņemtu lēmumu par atļaujas piešķiršanu.

Saskaņā ar šo direktīvu izsniegtu rakstisku piekrišanu un attiecīgos gadījumos saskaņā ar lēmumu, kas izdots saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. un 19. pantu pieņemtu lēmumu par atļaujas piešķiršanu izdod, pamatojoties uz paziņojuma/pieteikuma pielāgoto ģeogrāfiskās darbības jomu.

Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu sniegtā prasība tiek paziņota Komisijai pēc tam, kad ir izsūtīts novērtējuma ziņojums saskaņā ar šīs direktīvas 14. panta 2. punktu, vai pēc tam, kad saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 6. punktu un 18. panta 6. punktu, šīs direktīvas 15. pantā noteiktie termiņi rakstiskās piekrišanas izsniegšanai vai attiecīgos gadījumos Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. un 19. pantā noteiktie termiņi lēmuma projekta iesniegšanai Komitejai tiek pagarināti par vienu 15 dienu laikposmu neatkarīgi no dalībvalstu skaita, kas iesniegušas šādas prasības.

3.   Ja nav iesniegta neviena prasība saskaņā ar šā panta 1. punktu vai ja paziņojuma/pieteikuma iesniedzējs ir apstiprinājis sava sākotnējā paziņojuma/pieteikuma ģeogrāfiskās darbības jomu, dalībvalsts var pieņemt pasākumus, ar ko visā tās teritorijā vai teritorijas daļā ierobežo vai aizliedz ĢMO vai ĢMO grupas, ko definē, pamatojoties uz kultūraugu šķirni vai raksturīgām īpašībām, audzēšanu, kas iepriekš bija atļauts saskaņā ar šīs direktīvas C daļu vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003, ar noteikumu, ka šādi pasākumi atbilst Savienības tiesību aktiem, ir pamatoti, proporcionāli un nediskriminējoši un turklāt ir balstīti uz imperatīviem iemesliem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar:

Minētos iemeslus var izmantot atsevišķi vai vairākus kopā, izņemot g) apakšpunktā norādīto iemeslu, ko nevar izmantot individuāli, atkarībā no tās dalībvalsts, reģiona vai apvidus konkrētajiem apstākļiem, kurā šos pasākumus piemēros, taču tie nekādā gadījumā nav pretrunā vides riska novērtējumam, ko veic saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

4.   Dalībvalsts, kas ir paredzējusi pieņemt pasākumus saskaņā ar šā panta 3. punktu, par šo pasākumu projektu un attiecīgajiem izmantotajiem iemesliem vispirms paziņo Komisijai. Šī paziņošana var tikt veikta, pirms ir pabeigta ĢMO atļaujas piešķiršanas procedūra saskaņā ar šīs direktīvas C daļu vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003. 75 dienu laikposmā, sākot ar šādas paziņošanas dienu:

Beidzoties pirmajā daļā minētajam 75 dienu laikposmam, attiecīgā dalībvalsts, sākot no dienas, kad stājas spēkā Savienības atļauja, un visā piekrišanas/atļaujas derīguma periodā var pieņemt pasākumus vai nu to sākotnēji ierosinātajā formā, vai arī ar grozījumiem, lai ņemtu vērā no Komisijas saņemtos nesaistošos komentārus. Minētos pasākumus bez kavēšanās paziņo Komisijai, citām dalībvalstīm un atļaujas īpašniekam.

Dalībvalstis jebkādus šos pasākumus dara publiski pieejamus visiem attiecīgiem uzņēmējiem, tostarp audzētājiem.

5.   Ja dalībvalsts vēlas visu tās teritoriju vai daļu no tās no jauna iekļaut piekrišanas/atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomā, no kuras tā iepriekš bija izslēgta saskaņā ar 2. punktu, tā šajā sakarā var iesniegt lūgumu tai kompetentajai iestādei, kas izsniedza rakstisku piekrišanu saskaņā ar šo direktīvu, vai Komisijai, ja ĢMO atļauja ir piešķirta atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1829/2003. Atkarībā no konkrētā gadījuma – kompetentā iestāde, kas ir izsniegusi rakstisku piekrišanu, vai Komisija attiecīgi groza piekrišanas vai lēmuma par atļaujas piešķiršanu ģeogrāfiskās darbības jomu.

6.   Nolūkā veikt ĢMO piekrišanas/atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomas pielāgojumu saskaņā ar 5. punktu:

7.   Ja dalībvalsts ir atcēlusi atbilstīgi 3. un 4. punktam veiktos pasākumus, tā bez kavēšanās informē Komisiju un citas dalībvalstis.

8.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtie pasākumi neietekmē atļautu ĢMO, kas ir produkti vai iekļauti produktos, brīvu apriti.

26.c pants

Pārejas pasākumi

1.   No 2015. gada 2. aprīļa līdz 2015. gada 3. oktobrim dalībvalsts var pieprasīt pielāgot pirms 2015. gada 2. aprīļa atbilstīgi šai direktīvai vai Regulai (EK) Nr. 1829/2003 iesniegta paziņojuma/pieteikuma vai piešķirtas atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomu. Komisija dalībvalsts prasību nekavējoties dara zināmu paziņojuma/pieteikuma iesniedzējam un pārējām dalībvalstīm.

2.   Ja paziņojums/pieteikums tiek izskatīts un paziņojuma/pieteikuma iesniedzējs nav apstiprinājis sākotnējā paziņojuma/pieteikuma ģeogrāfiskās darbības jomu 30 dienās pēc šā panta 1. punktā minētās prasības paziņošanas, attiecīgi pielāgo paziņojuma/pieteikuma ģeogrāfiskās darbības jomu. Saskaņā ar šo direktīvu izsniegtu rakstisku piekrišanu un attiecīgos gadījumos saskaņā ar lēmumu, kas izdots saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. un 19. pantu pieņemtu lēmumu par atļaujas piešķiršanu izdod, pamatojoties uz paziņojuma/pieteikuma pielāgoto ģeogrāfiskās darbības jomu.

3.   Ja atļauja jau ir piešķirta un atļaujas īpašnieks 30 dienās pēc šā panta 1. punktā minētās prasības paziņošanas nav apstiprinājis atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomu, atļauju attiecīgi pielāgo. Attiecībā uz rakstisku piekrišanu, kas sniegta saskaņā ar šo direktīvu, kompetentā iestāde attiecīgi groza piekrišanas ģeogrāfiskās darbības jomu un, tiklīdz tas ir pabeigts, informē Komisiju, dalībvalstis un atļaujas īpašnieku. Attiecībā uz atļauju, kas piešķirta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Komisija attiecīgi groza lēmumu par atļaujas piešķiršanu, nepiemērojot minētās regulas 35. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. Komisija attiecīgi informē dalībvalstis un atļaujas īpašnieku.

4.   Ja nav iesniegta neviena prasība saskaņā ar šā panta 1. punktu vai ja paziņojuma/pieteikuma iesniedzējs vai, atkarībā no konkrētā gadījuma, atļaujas īpašnieks ir apstiprinājis sākotnējā pieteikuma vai, atkarībā no konkrētā gadījuma, atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomu, mutatis mutandis piemēro 26.b panta 3. līdz 8. punktu.

5.   Šis pants neskar tādu atļautu ĢMO sēklu un augu pavairošanas materiālu audzēšanu, kas ir likumīgi iestādīti, pirms dalībvalstī tiek ierobežota vai aizliegta ĢMO audzēšana.

6.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtie pasākumi neietekmē atļautu ĢMO, kas ir produkti vai iekļauti produktos, brīvu apriti.”

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/9

(1)

Uzlabot ceļu satiksmes drošību ir viens no galvenajiem Savienības transporta politikas mērķiem. Savienība īsteno politiku ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kuras mērķis ir samazināt bojāgājušo un ievainoto skaitu un materiālos zaudējumus. Šīs politikas svarīgs elements ir konsekventa to sankciju izpilde, kuras piemērotas par Savienībā izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas būtiski apdraud ceļu satiksmes drošību.

(2)

Tomēr atbilstīgu procedūru trūkuma dēļ un neatkarīgi no esošajām iespējām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI (3) un Padomes Lēmumu 2008/616/TI (4) (“Prīmes lēmumi”), sankcijas naudas sodu veidā par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem bieži vien netiek izpildītas, ja šie pārkāpumi izdarīti ar transportlīdzekli, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts. Šīs direktīvas mērķis ir gādāt, lai pat šādos gadījumos būtu nodrošināta ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas efektivitāte.

(3)

Komisija 2010. gada 20. jūlija paziņojumā “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” uzsvēra, ka ceļu satiksmes noteikumu izpilde joprojām ir galvenais faktors tādu apstākļu radīšanā, kas ievērojami samazinās nāves gadījumu un traumu skaitu. Padome 2010. gada 2. decembra secinājumos par ceļu satiksmes drošību aicināja apsvērt nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt ceļu satiksmes noteikumu izpildi dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā arī Savienības līmenī. Tā aicināja Komisiju izskatīt iespēju attiecīgā gadījumā saskaņot satiksmes noteikumus Savienības līmenī un pieņemt papildu pasākumus, kuri atvieglotu to sankciju pārrobežu izpildi, kas piemērotas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar smagiem ceļu satiksmes negadījumiem.

(4)

Komisija 2008. gada 19. martā, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 71. panta 1. punkta c) apakšpunktu (tagad – Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pants), pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko veicina sankciju pārrobežu izpildi ceļu satiksmes drošības jomā. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/82/ES (5) tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 87. panta 2. punktu. Ar Tiesas 2014. gada 6. maija spriedumu lietā C-43/12 (6) Direktīvu 2011/82/ES atcēla, pamatojoties uz to, ka tā nevarēja tikt likumīgi pieņemta, par pamatu izmantojot LESD 87. panta 2. punktu. Ar spriedumu Direktīvu 2011/82/ES atstāja spēkā līdz brīdim, kad pieņemamā termiņā, kam nav jāpārsniedz divpadsmit mēneši no sprieduma pasludināšanas dienas, būs stājusies spēkā jauna direktīva, kuras pamatā būtu LESD 91. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Šā iemesla dēļ būtu jāpieņem jauna direktīva, kuras pamatā būtu minētais pants.

(5)

Būtu jāveicina lielāka dalībvalstu kontroles pasākumu konverģence, un Komisijai šajā sakarā būtu jāizskata nepieciešamība izstrādāt vienotus standartus automātiskajām kontrolierīcēm, ko izmanto ceļu satiksmes drošības pārbaudēs.

(6)

Būtu jāveicina Savienības iedzīvotāju izpratne par ceļu satiksmes drošības noteikumiem, kas ir spēkā dažādās dalībvalstīs, un par to, kā tiek īstenota šī direktīva, proti, būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuri nodrošinātu pietiekamu informāciju par sekām, kādas rada ceļu satiksmes drošības noteikumu neievērošana, ceļojot dalībvalstī, kas nav transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts.

(7)

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību visā Savienībā un nodrošinātu vienādu attieksmi pret pārkāpumu izdarījušajiem autovadītājiem – proti, neņemot vērā, vai viņi ir vai nav attiecīgās valsts iedzīvotāji –, būtu jāsekmē sankciju izpilde neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir reģistrēts transportlīdzeklis. Tālab būtu jāizmanto sistēma pārrobežu apmaiņai ar informāciju par konkrētiem konstatētajiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pārkāpums ir administratīva vai krimināltiesiska rakstura), ar kuru pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstij tiktu piešķirta piekļuve reģistrācijas dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD).

(8)

TRD efektīvāka pārrobežu apmaiņa, kam būtu jāpalīdz identificēt personas, kuras tur aizdomās par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu, varētu palielināt preventīvo iedarbību un veicināt to vadītāju piesardzīgāku uzvedību, kuri vada transportlīdzekļus, kas ir reģistrēti dalībvalstī, kura nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, tādējādi novēršot cilvēku upurus ceļu satiksmes negadījumos.

(9)

Ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, dalībvalstīs netiek piemērots viendabīgs režīms. Dažas dalībvalstis savos tiesību aktos šādus pārkāpumus kvalificē kā “administratīvus pārkāpumus”, bet citas – kā “noziedzīgus nodarījumus”. Šī direktīva būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kā šie pārkāpumi kvalificēti valstu tiesību aktos.

(10)

Dalībvalstīm būtu cita citai jāpiešķir tiesības piekļūt saviem TRD, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un paātrinātu spēkā esošās procedūras. Tālab noteikumi par tehniskajām specifikācijām un automatizētās datu apmaiņas pieejamību, kas izklāstīti Prīmes lēmumos, būtu pēc iespējas jāiekļauj šajā direktīvā.

(11)

Lēmumā 2008/616/TI ir izklāstītas esošo lietojumprogrammu drošības iezīmes un saistītās tehniskās prasības apmaiņai ar transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Neskarot minētās direktīvas vispārīgo piemērojamību, minētās drošības iezīmes un tehniskās prasības regulatīvās un praktiskās efektivitātes labad būtu jāizmanto šajā direktīvā.

(12)

Šajā direktīvā noteikto datu apmaiņu vajadzētu veikt, izmantojot esošās lietojumprogrammas, un tām vienlaikus būtu jāatvieglo dalībvalstu ziņojumu sniegšana Komisijai. Šādām programmām būtu jānodrošina konkrētu TRD ātra, droša un konfidenciāla apmaiņa starp dalībvalstīm. Būtu jāizmanto Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (Eucaris) lietojumprogrammas priekšrocības, kas ir obligāta dalībvalstīm saskaņā ar Prīmes lēmumiem attiecībā uz TRD. Komisijai būtu jāizvērtē, kā darbojas lietojumprogrammas, ko izmanto šīs direktīvas mērķiem, un jāziņo par to.

(13)

Minēto lietojumprogrammu darbības jomā būtu jāietver tikai tos procesus, ko izmanto informācijas apmaiņā starp valstu kontaktpunktiem dalībvalstīs. Šādas programmas neattiecas uz procedūrām un automatizētiem procesiem, kuros ir jāizmanto informācija.

(14)

ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģijas mērķis ir rast vienkāršākos, vieglāk konstatējamos un rentablākos risinājumus datu apmaiņai.

(15)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sazināties ar transportlīdzekļa īpašnieku, turētāju vai citādi identificētu personu, ko tur aizdomās par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpuma izdarīšanu, lai attiecīgo personu informētu par piemērojamajām procedūrām un juridiskajām sekām, kas paredzētas pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem nosūtīt valodā, kas lietota reģistrācijas dokumentos, vai valodā, ko, visticamāk, saprot attiecīgā persona, lai nodrošinātu to, ka minētā persona skaidri saprot, kāda informācija tai tiek sniegta. Dalībvalstīm būtu jāpiemēro atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek informēta tikai attiecīgā persona, nevis kāda cita persona. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāizmanto sīki izstrādāta kārtība, kas līdzīga kārtībai, kāda pieņemta šādu pārkāpumu risināšanai, tostarp attiecīgā gadījumā tādi līdzekļi kā ierakstīts sūtījums. Tas šai personai ļautu pienācīgi atbildēt uz informatīvu vēstuli, jo īpaši lūgt papildu informāciju, samaksāt naudas sodu vai izmantot savas tiesības uz aizstāvību, īpaši tad, ja notikusi identifikācijas kļūda. Uz turpmākajām procedūrām attiecas piemērojamie juridiskie instrumenti, tostarp instrumenti par savstarpēju palīdzību un savstarpēju atzīšanu, piemēram, Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (7).

(16)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina līdzvērtīgs tulkojums attiecībā uz informatīvo vēstuli, ko nosūta pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/64/ES (8).

(17)

Īstenojot satiksmes drošības politiku, kas tiecas nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem satiksmes dalībniekiem Savienībā un ņemot vērā ļoti atšķirīgos apstākļus, kādi joprojām pastāv Savienībā, dalībvalstīm, neskarot stingrākas politiskās nostādnes un tiesību aktus, būtu jāveic darbības, lai nodrošinātu lielāku ceļu satiksmes noteikumu un to izpildes konverģenci starp dalībvalstīm. Komisijai ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu būtu jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt vienotus standartus, lai Savienības līmenī ieviestu salīdzināmas metodes, praksi un minimālos standartus, ņemot vērā starptautisko sadarbību un spēkā esošos nolīgumus satiksmes drošības jomā, jo īpaši 1968. gada 8. novembra Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi.

(18)

Komisijai ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs būtu jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt vienotus kritērijus dalībvalstu veiktajām turpmākām procedūrām naudas soda nemaksāšanas gadījumos, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus un procedūras. Minētajā ziņojumā Komisijai būtu jāpievēršas tādiem jautājumiem kā dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējās procedūras, ko izmanto, lai nosūtītu galīgo lēmumu par sankcijas un/vai naudas soda piemērošanu, kā arī lai atzītu un izpildītu galīgo lēmumu.

(19)

Gatavojoties šīs direktīvas pārskatīšanai, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar ceļu satiksmes drošības un tiesībaizsardzības iestādēm vai kompetentajām struktūrām, negadījumos cietušo asociācijām un citām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas ceļu satiksmes drošības jomā.

(20)

Tiesībaizsardzības iestāžu ciešākai sadarbībai būtu jānotiek, ņemot vērā pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ko garantē ar īpašiem datu aizsardzības pasākumiem. Minētajos pasākumos īpaši būtu jāņem vērā specifika, kāda piemīt pārrobežu tiešsaistes piekļuvei datubāzēm. Jāraugās, lai izveidojamās lietojumprogrammas ļautu veikt drošu informācijas apmaiņu un garantētu nosūtīto datu konfidencialitāti. Datus, kas savākti saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu jāizmanto mērķiem, kuri nav paredzēti šajā direktīvā. Dalībvalstīm būtu jāievēro šo datu izmantošanas un pagaidu glabāšanas nosacījumi.

(21)

Personas datu apstrāde, kas paredzēta saskaņā ar šo direktīvu, ir atbilstīga, lai sasniegtu leģitīmos mērķus, kas noteikti ar šo direktīvu ceļu satiksmes drošības jomā, proti, nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem ceļu satiksmes dalībniekiem Savienībā, veicinot pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un līdz ar to arī sankciju izpildi, un nepārsniedz to, kas ir atbilstīgs un nepieciešams, lai sasniegtu minētos mērķus.

(22)

Dati, kas attiecas uz pārkāpēja identifikāciju, ir personas dati. Uz datu apstrādes darbībām, ko veic, piemērojot šo direktīvu, būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (9). Neskarot procedūras prasības attiecībā uz iesaistītās dalībvalsts pārsūdzības un kompensācijas mehānismiem, kad datu subjektam tiek paziņots par pārkāpumu, tas būtu attiecīgi jāinformē par tiesībām uz piekļuvi datiem un tiesībām uz personas datu labošanu un dzēšanu, kā arī par tiesību aktos noteikto maksimālo datu glabāšanas laiku. Šajā kontekstā datu subjektam vajadzētu arī būt tiesībām pieprasīt, lai nekavējoties tiktu izlaboti visi neprecīzie personas dati vai dzēsti visi nelikumīgi reģistrētie dati.

(23)

Atbilstīgi Prīmes lēmumiem uz tādu TRD apstrādi, kas satur personas datus, attiecas Lēmumā 2008/615/TI izklāstītie īpašie noteikumi par datu aizsardzību. Šajā sakarā dalībvalstīm ir iespēja piemērot minētos īpašos noteikumus personas datiem, kuri arī tiek apstrādāti, piemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka tie nodrošina, ka tādu datu apstrāde, kas saistīti ar visiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

(24)

Trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties TRD apmaiņā, ar noteikumu, ka tās šajā nolūkā ir noslēgušas nolīgumu ar Savienību. Šādā nolīgumā būtu jāietver vajadzīgie datu aizsardzības noteikumi.

(25)

Ar šo direktīvu nostiprina pamattiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību.

(26)

Lai panāktu, ka dalībvalstis apmainās ar informāciju, izmantojot sadarbspējīgus tehniskos līdzekļus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas Prīmes lēmumos, vai arī, ja to prasa Savienības tiesību akti, kas ir tieši saistīti ar I pielikuma atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, ievērotu savu ierasto praksi un rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)

Komisijai būtu jāanalizē šīs direktīvas piemērošana, lai apzinātu turpmākus efektīvus un lietderīgus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Neskarot ar šīs direktīvas transponēšanu saistītos pienākumus, Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei attiecīgā gadījumā arī vajadzētu sadarboties ar Komisiju minētā darba veikšanā, lai nodrošinātu laicīgu un pilnīgu ziņošanu par šo jautājumu.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem ceļu satiksmes dalībniekiem Savienībā, veicinot pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, ja šie pārkāpumi izdarīti ar transportlīdzekli, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kuri vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(29)

Ņemot vērā to, ka Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste nav ievērojušas Direktīvu 2011/82/ES un tāpēc nav to transponējušas, ir atbilstīgi dot minētajām dalībvalstīm pietiekami garu papildu laiku to izdarīt.

(30)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (10) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza atzinumu 2014. gada 3. oktobrī,

a)

atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana;

b)

drošības jostas nelietošana;

c)

luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana;

d)

transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā;

e)

transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē;

f)

aizsargķiveres nelietošana;

g)

ceļa braucamās joslas neatļauta izmantošana;

h)

mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli.

a)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis (tostarp motocikli), ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļiem;

b)

“pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir izdarīts pārkāpums;

c)

“reģistrācijas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir reģistrēts transportlīdzeklis, ar ko ir izdarīts pārkāpums;

d)

“atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana” ir tā ātruma ierobežojuma pārsniegšana, kurš atbilstīgi ceļam vai attiecīgā transportlīdzekļa veidam ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstī;

e)

“drošības jostas nelietošana” nozīmē, ka netiek ievērota prasība lietot drošības jostu vai izmantot bērnu ierobežotājsistēmas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/671/EEK (11) un pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktiem;

f)

“luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana” ir kustības turpināšana pie ieslēgta luksofora sarkanā gaismas signāla vai kāda cita attiecīga kustību aizliedzoša signāla, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

g)

“transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā” ir transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties alkohola reibumā, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

h)

“transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē” ir transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties narkotisko vai citu līdzīgas iedarbības vielu ietekmē, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

i)

“aizsargķiveres nelietošana” ir aizsargķiveres nelietošana, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

j)

“ceļa braucamās joslas neatļauta izmantošana” nozīmē, ka tiek neatļauti izmantota ceļa posma daļa, piemēram, josla ārkārtas gadījumiem, sabiedriskā transporta josla vai josla, kas sastrēguma vai ceļa remontdarbu dēļ uz laiku slēgta, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

k)

“mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli” ir mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

l)

“valsts kontaktpunkts” ir TRD apmaiņai norīkotā kompetentā iestāde;

m)

“automatizētā meklēšana” ir tiešsaistes piekļuves procedūra datu meklēšanai vienas, vairāk nekā vienas vai visu dalībvalstu vai iesaistīto valstu datubāzēs;

n)

“transportlīdzekļa turētājs” ir persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, kā definēts reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktos.

a)

datiem par transportlīdzekli; un

b)

datiem par transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju.

—

izvērtē, vai šīs direktīvas piemērošanas jomā būtu jāiekļauj citi ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumi,

—

izvērtē, cik efektīvi šī direktīva ir samazinājusi uz Savienības ceļiem bojāgājušo skaitu,

—

izvērtē nepieciešamību izstrādāt vienotus standartus automātiskajām kontrolierīcēm un procedūrām. Šajā saistībā Komisija tiek aicināta kopējās transporta politikas ietvaros izstrādāt Savienības mēroga ceļu satiksmes drošības vadlīnijas, lai ar salīdzināmu metožu un prakses palīdzību panāktu lielāku ceļu satiksmes noteikumu izpildes konverģenci dalībvalstīs. Ar minētajām pamatnostādnēm var aptvert vismaz tos pārkāpumus, kas uzskaitīti 2. panta a) līdz d) apakšpunktā,

—

izvērtē nepieciešamību visos attiecīgajos Savienības politikas virzienos, tostarp kopējā transporta politikā, nostiprināt sankciju izpildi attiecībā uz ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un ierosināt vienotus kritērijus attiecībā uz turpmākām procedūrām, ko veic naudas soda nemaksāšanas gadījumos,

—

iespējas vajadzības gadījumā saskaņot ceļu satiksmes noteikumus,

—

izvērtē 4. panta 4. punktā minētās lietojumprogrammas, lai nodrošinātu šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, kā arī garantētu konkrētu TRD efektīvu, ātru, drošu un konfidenciālu apmaiņu.

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/26

(1)

Direktīvas 2002/46/EK II pielikumā ir izveidoti saraksti ar tiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā. Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumu aizstāja ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1170/2009 (2).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK 14. pantu noteikumus par vitamīniem un minerālvielām uztura bagātinātājos, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“iestāde”).

(3)

Pēc pieprasījuma saņemšanas pievienot (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāli kā folāta avotu sarakstam Direktīvas 2002/46/EK II pielikumā iestāde 2013. gada 11. septembrī pieņēma zinātnisko atzinumu par (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāli, ko uzturvērtības nolūkā pievieno uztura bagātinātājiem kā folāta avotu, un par šādas izcelsmes folāta bioloģisko pieejamību (3).

(4)

No iestādes atzinuma izriet, ka (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāls kā folāta avots uztura bagātinātājos nerada bažas par nekaitīgumu.

(5)

Ja saņemts iestādes labvēlīgs atzinums, (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāls būtu jāpievieno Direktīvas 2002/46/EK II pielikumā iekļautajam sarakstam.

(6)

(6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāls ir jauna pārtikas sastāvdaļa, ko atļauts laist tirgū ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/154/ES (4).

(7)

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevējā grupā, un ir ņemti vērā sniegtie komentāri.

(8)

Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 2002/46/EK.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/28

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma A daļu nosaka darbīgās vielas, kuras uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(2)

Darbīgo vielu etefona un fenamifosa apstiprinājuma periodi beigsies 2017. gada 31. jūlijā. Ir iesniegti pieteikumi ar lūgumu atjaunot šo darbīgo vielu apstiprinājumu. Uz minētajām darbīgajām vielām attiecas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 844/2012 (3) noteiktās prasības, tādēļ nepieciešams paredzēt pietiekami ilgu laiku, lai pabeigtu atjaunošanas procedūru saskaņā ar minēto regulu. Tādējādi šo darbīgo vielu apstiprinājumi, visdrīzāk, zaudēs spēku, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu. Tādēļ to apstiprinājuma periodi ir jāpagarina.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011.

(4)

Ņemot vērā mērķi, kas izvirzīts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā, gadījumos, kad ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā pirms šīs regulas pielikumā noteiktā attiecīgā termiņa beigu datuma nav iesniegta papildu dokumentācija saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012, Komisija termiņa beigas nosaka tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai agrākajā iespējamajā datumā pēc tās pieņemšanas.

(5)

Ņemot vērā mērķi, kas izvirzīts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā, gadījumos, kad Komisija pieņem regulu, kurā noteikts, ka kādai šīs regulas pielikumā minētajai darbīgajai vielai nav atjaunots apstiprinājums, jo nav izpildīti apstiprinājuma kritēriji, Komisija termiņa beigas nosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai regulas spēkā stāšanās datumā, izvēloties attiecīgo vēlāko datumu, ja vien nav atjaunots darbīgās vielas apstiprinājums.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/30

(1)

Apvienotā Karaliste 2012. gada 29. martā saņēma pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (2) 11. panta 1. punktu par aktīvās vielas dinotefurāna iekļaušanu direktīvas I pielikumā izmantošanai 18. produktu veidā “Insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolei”, kas definēts minētās direktīvas V pielikumā.

(2)

Dinotefurāns nebija pieejams tirgū 2000. gada 14. maijā kā biocīda aktīvā viela.

(3)

Apvienotā Karaliste 2013. gada 15. oktobrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 8. panta 1. punktu iesniedza Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai novērtējuma ziņojumu ar ieteikumiem.

(4)

Biocīdo produktu komiteja, ņemot vērā kompetentās iestādes, kas veic novērtēšanu, secinājumus, 2014. gada 17. jūnijā sagatavoja Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras atzinumu.

(5)

Saskaņā ar minēto atzinumu biocīdi, kurus izmanto 18. produktu veidam un kuri satur dinotefurānu, varētu atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, ja vien ir ievērotas ar šīs vielas izmantošanu saistītās specifikācijas un nosacījumi.

(6)

Minētais atzinums arī liecina, ka dinotefurāns savu īpašību dēļ ir ļoti noturīgs (vP) un toksisks (T) saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) XIII pielikumā. Tādēļ attiecībā uz produktu atļauju piešķiršanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. pantu dinotefurāns būtu jāuzskata par aizstājamu vielu atbilstoši minētās regulas 10. panta 1. punkta d) apakšpunktam.

(7)

Ar nosacījumu, ka konkrētās specifikācijas un nosacījumi tiek ievēroti, ir lietderīgi apstiprināt dinotefurānu lietošanai 18. produktu veida biocīdos.

(8)

Tā kā novērtējumi neskāra nanomateriālus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 4. panta 4. punktu apstiprinājumiem nebūtu jāattiecas uz šiem materiāliem.

(9)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 528/2012 90. panta 2. punkta pirmajā daļā uzskaitītie nosacījumi ir izpildīti, minētās regulas noteikumi būtu jāpiemēro. Dinotefurāns saskaņā ar minētās regulas 10. panta 4. punktu būtu jāapstiprina uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/33

(1)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2014 (2) izveido to aktīvo vielu sarakstu, kuras jānovērtē, lai lemtu par to apstiprināšanu lietošanai biocīdos vai iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā. Bacillus sphaericus ir šajā sarakstā.

(2)

Bacillus sphaericus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 90. panta 2. punktu ir novērtēts lietošanai biocīdos, kuri pieder pie 18. biocīdu produkta veida “Insekticīdi, akaricīdi un līdzekļi citu posmkāju kontrolei”, kas definēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā.

(3)

Novērtēšanai iesniegtie dati deva iespēju izdarīt secinājumus tikai par noteiktu Bacillus sphaericus veidu, t. i., Bacillus sphaericus 2362 (serotips H5a5b, celms ABTS1743). Novērtēšanā nebija iespējams izdarīt secinājumus ne par vienu citu vielu, kas atbilstu Bacillus sphaericus definīcijai iepriekš minētajā Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 aktīvo vielu sarakstā. Tāpēc šim apstiprinājumam būtu jāattiecas tikai uz Bacillus sphaericus 2362 (serotips H5a5b, celms ABTS1743).

(4)

Par kompetento novērtētājiestādi tika izraudzīta Itālija, un tā saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1451/2007 (3) 14. panta 4. un 6. punktu 2009. gada 9. janvārī Komisijai iesniedza novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem ieteikumiem.

(5)

Ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus, Biocīdu komiteja 2014. gada 19. jūnijā formulēja Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras atzinumu.

(6)

Saskaņā ar minēto atzinumu 18. produkta veida biocīdi, kas satur Bacillus sphaericus 2362 (serotips H5a5b, celms ABTS1743), varētu atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (4) 5. panta prasībām, ja attiecībā uz šīs vielas lietošanu tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi Bacillus sphaericus 2362 (serotips H5a5b, celms ABTS1743) apstiprināt lietošanai 18. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 4. panta 4. punktu apstiprinājumam nebūtu jāattiecas uz nanomateriāliem, jo tie netika vērtēti.

(9)

Pirms apstiprina aktīvo vielu, būtu jāpaiet saprātīgi ilgam laikam, lai ieinteresētās personas varētu veikt jauno prasību izpildei nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/36

(1)

Darbīgo vielu Z-13-heksadecēn-11-in-1-ilacetāts iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (2) I pielikumā ar Komisijas Direktīvu 2008/127/EK (3) saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2229/2004 (4) 24.b pantā norādīto procedūru. Kopš Direktīva 91/414/EEK ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, uzskata, ka šī viela ir apstiprināta atbilstoši minētajai regulai un iekļauta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (5) pielikuma A daļā.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 25.a pantu 2013. gada 18. decembrī sniedza Komisijai savu viedokli attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu par Z-13-heksadecēn-11-in-1-ilacetātu (6). Iestāde savu viedokli par Z-13-heksadecēn-11-in-1-ilacetātu darīja zināmu iesniedzējam.

(3)

Komisija aicināja iesniedzēju iesniegt komentārus attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu par Z-13-heksadecēn-11-in-1-ilacetātu. Dalībvalstis un Komisija izskatīja pārskata ziņojuma projektu un Iestādes viedokli Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā, un 2014. gada 12. decembrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par Z-13-heksadecēn-11-in-1-ilacetātu.

(4)

Ir apstiprināts, ka darbīgā viela Z-13-heksadecēn-11-in-1-ilacetāts ir uzskatāma par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, ir jāgroza Z-13-heksadecēn-11-in-1-ilacetāta apstiprināšanas nosacījumi. Konkrētāk, ir lietderīgi pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(6)

Tādēļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/39

(1)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2014 (2) izveido to aktīvo vielu sarakstu, kuras jāizvērtē, lai lemtu par to apstiprināšanu lietošanai biocīdos vai iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā. Tolilfluanīds ir minētajā sarakstā.

(2)

Tolilfluanīds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 90. panta 2. punktu ir novērtēts lietošanai biocīdos, kuri pieder pie 21. biocīdu produkta veida “Pretapaugšanas līdzekļi”, kas definēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā.

(3)

Par kompetento novērtētājiestādi tika izraudzīta Somija, un tā saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1451/2007 (3) 14. panta 4. un 6. punktu 2012. gada 18. septembrī Komisijai iesniedza novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem ieteikumiem.

(4)

Ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus, Biocīdu komiteja 2014. gada 17. jūnijā formulēja Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras atzinumu.

(5)

Saskaņā ar minēto atzinumu 21. produkta veida biocīdi, kas satur tolilfluanīdu, varētu atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (4) 5. panta prasībām, ja attiecībā uz to lietošanu tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(6)

Tomēr ir papildus jāapstiprina, vai ir pieņemami ar pretapaugšanas līdzekļu lietošanu saistītie riski un vai ir piemēroti ieteiktie riska mazināšanas pasākumi. Lai esošo pretapaugšanas aktīvo vielu apstiprinājumu atjaunošanas reizē būtu vieglāk pārskatīt un salīdzināt ar šīm vielām saistīto risku un ieguvumus, kā arī piemērotos riska mazināšanas pasākumus, attiecībā uz šīm vielām būtu vajadzīgs viens un tas pats apstiprinājuma beigu datums.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi tolilfluanīdu apstiprināt lietošanai 21. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 4. panta 4. punktu apstiprinājumam nebūtu jāattiecas uz nanomateriāliem, jo tie netika vērtēti.

(9)

Pirms apstiprina aktīvo vielu, būtu jāpaiet saprātīgi ilgam laikam, lai ieinteresētās personas varētu veikt jauno prasību izpildei nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/43

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/45

(1)

Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 11. pantā ir atļauts izmantot elastības instrumentu, maksimālo gada apjomu paredzot EUR 471 miljona apmērā (2011. gada cenās), lai finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus.

(2)

Pēc tam, kad ir izskatītas visas iespējas apropriāciju pārdalīšanai 1.b izdevumu apakškategorijā, tiek atzīts par nepieciešamu izmantot elastības instrumentu, lai Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā papildinātu finansējumu, pārsniedzot 1.b izdevumu apakškategorijas maksimālo apjomu, par EUR 83 285 595, kas paredzēti Kipras struktūrfondu programmu finansēšanai, lai nodrošinātu papildu piešķīrumu Kiprai no struktūrfondiem 2015. gadā par kopējo summu EUR 100 000 000.

(3)

Attiecībā uz 2014. finanšu gadu Eiropas Parlaments un Padome ar 2013. gada 20. novembra lēmumu jau ir izmantojuši elastības instrumentu, lai finansētu Kipras struktūrfondu programmas EUR 89 330 000 apmērā saistību apropriācijās.

(4)

Ņemot vērā elastības instrumenta papildinošo raksturu, ir jāpiešķir papildu maksājumu apropriācijas, lai segtu Kiprai 2014. un 2015. finanšu gadā paredzētās papildu saistību apropriācijas, pamatojoties uz paredzamo maksājumu profilu, kas saskaņā ar aplēsēm 2015. gadā ir EUR 11,3 miljoni, 2016. gadā – EUR 45,7 miljoni, 2017. gadā –EUR 75,4 miljoni un 2018. gadā – EUR 40,2 miljoni. Ikgadējās summas, kas paredzētas atsevišķiem gadiem 2015.–2018. gada laikposmā, būs jāapstiprina attiecīgā gada budžeta projektā, kuru Komisija iesniedz šajā laikposmā,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/47

(1)

Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (turpmāk “Fonds”), lai apliecinātu solidaritāti katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 10. pantu Fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu – EUR 500 miljonus gadā (2011. gada cenās).

(3)

Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4.a panta 4. punktā ir paredzēts, ka avansa maksājumiem Fondu var izmantot maksimāli EUR 50 000 000 apmērā un ka attiecīgās apropriācijas tiek iekļautas Savienības vispārējā budžetā,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/48

(1)

Savienība ar Padomes Lēmumu 2006/730/EK (1) ir apstiprinājusi Roterdamas konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā (“Roterdamas konvencija”).

(2)

Savienībā Roterdamas konvenciju īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 649/2012 (2).

(3)

Lai nodrošinātu, ka importētājas valstis var izmantot Roterdamas konvencijas sniegto aizsardzību, ir nepieciešami un lietderīgi atbalstīt Ķīmisko vielu pārskatīšanas komitejas ieteikumu Roterdamas konvencijas III pielikumā iekļaut krizotilazbestu, metamidofosu, trihlorfonu, fentionu (īpaši mazā apjomā lietojamiem (ULV) preparātiem, kuros aktīvās vielas saturs ir 640 g/l vai vairāk), kā arī šķidros preparātus (emulģējamos koncentrātus un šķīstošos koncentrātus), kuros parakvāta dihlorīda saturs ir 276 g/l vai vairāk, kas atbilst parakvāta jonu koncentrācijai 200 g/l vai vairāk. Minētās vielas Savienībā jau ir aizliegtas vai stingri ierobežotas, un tāpēc uz tām attiecas eksporta prasības, kas ir stingrākas par Roterdamas konvencijā noteiktajām prasībām.

(4)

Sagaidāms, ka Roterdamas konvencijas Pušu septītajā konferencē lems par ierosinātajiem III pielikuma grozījumiem. Savienībai būtu jāatbalsta minētie grozījumi,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/50

(1)

Ar 2014. gada 13. augusta vēstuli, kuru Komisija saņēma 2014. gada 1. septembrī, Horvātijas iestādes saskaņā ar Direktīvas 96/67/EK (turpmāk “direktīva”) 9. panta 3. punktu paziņoja, ka Horvātijas Republikas valdība, pamatojoties uz direktīvas 9. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu, ir pieņēmusi lēmumu par izņēmumiem attiecībā uz Zagrebas starptautisko lidostu. Horvātijas iestādes ar 2014. gada 1. decembra vēstuli, kuru Komisija saņēma 2014. gada 17. decembrī, sniedza papildu informāciju saistībā ar paziņojumu.

(2)

Paziņotajā lēmumā noteikti divi izņēmumi. Pirmkārt, ar to vienam pakalpojumu sniedzējam rezervē apkalpošanas uz zemes pakalpojumu kategorijas, kuras norādītas direktīvas pielikuma 3., 4. un 5. punktā (izņemot 5.1. punktu), proti, bagāžas apstrādi, kravas un pasta apstrādi attiecībā uz ienākošās, izejošās vai tranzīta kravas un pasta fizisko pārkraušanu starp lidostas termināli un gaisa kuģi, kā arī apkalpošanu uz perona, izņemot gaisa kuģu manevrēšanu uz zemes. Otrkārt, ar to aizliedz pašpakalpojumus minētajās trijās apkalpošanas uz zemes pakalpojumu kategorijās, izņemot gaisa kuģu manevrēšanu uz zemes. Abus izņēmumus piemēro divus gadus – no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim.

(3)

Zagrebas starptautiskās lidostas ekspluatants ir Zagreb International Airport Jsc. Lidosta 2013. gadā apkalpoja 2,3 miljonus pasažieru.

(4)

Zagrebas starptautiskajā lidostā patlaban ir viens pasažieru terminālis, un tajā tiek būvēts jauns pasažieru terminālis un ar to saistītā infrastruktūra (perons, pievedceļi un autostāvvietas). Jaunais terminālis tiks pabeigts un uzsāks darbu ne vēlāk kā 2016. gada beigās. Tā jauda būs pieci miljoni pasažieru. Pašreizējais terminālis tiks slēgts, izņemot izmantošanai vispārējas nozīmes aviācijas vajadzībām un dažādām citām darbībām (biroju īre u. c.).

(5)

Saskaņā ar Horvātijas iestāžu teikto pašreizējā termināļa ierobežotās iespējas gan infrastruktūras, gan ekspluatācijas ziņā neļautu ekonomiski izdevīgā un efektīvā veidā piesaistīt papildu pakalpojumu sniedzējus apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanai, kamēr tiek būvēts jaunais terminālis. Līdz ar jaunā pasažieru termināļa un jaunā perona būvniecības pabeigšanu un ekspluatācijas uzsākšanu atrisināsies platības un jaudas problēmas, kas saistītas ar pašreizējo infrastruktūru.

(6)

Saskaņā ar Horvātijas iestāžu teikto piekļuve bagāžas apstrādes, apkalpošanas uz perona un kravas un pasta apstrādes pakalpojumu tirgum patlaban ir atvērta. Tomēr līdz šim neviena trešā persona, kas būtu apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējs, nav iesniegusi pieteikumu apstiprinājuma un licences saņemšanai nolūkā sniegt minētos apkalpošanas uz zemes pakalpojumus Zagrebas starptautiskajā lidostā. Minētos pakalpojumus lidostas lietotājiem patlaban sniedz Zagreb International Airport Jsc. ar tā pilnīgā īpašumā esoša meitasuzņēmuma starpniecību.

(7)

Zagrebas starptautiskajā lidostā tiek piemērota arī pašpakalpojumu veikšanas brīvība. Tomēr tikai viena aviokompānija patlaban veic pašpakalpojumus vienā apkalpošanas uz perona pakalpojumu apakškategorijā (pārtikas un dzērienu iekraušana un izkraušana). Neviens cits gaisa pārvadātājs nav paudis interesi veikt pašpakalpojumus.

(8)

Zagrebas starptautiskajā lidostā ir viena šķirošanas iekārta uz vietas reģistrētajai bagāžai un visai tranzīta bagāžai. Šķirošanas telpas platība ir 515 m2. Šķirošanas zona atrodas termināļa centrālās daļas pagrabstāvā.

(9)

Zagrebas starptautiskajā lidostā ir viens kravas terminālis, kura kopējā platība ir 2 160 m2, un viss kravas apstrādes process notiek šajā noliktavā. Ievērojamā telpas trūkuma dēļ visu šo procesu veic manuāli, izmantojot rokas instrumentus un autoiekrāvējus. Ekspluatācijā izmantojama kravas piegādes un saņemšanas platforma ar vienu iebraukšanas un izbraukšanas rampu atrodas muitas noliktavā atklātajā teritorijā.

(10)

Zagrebas starptautiskās lidostas kravas terminālis katru gadu apstrādā 8 000–8 500 tonnu kravas un pasta, un pasts no šā apjoma veido 1 000–1 500 tonnu gadā.

(11)

Zagrebas starptautiskajā lidostā ir viens komercaviācijas perons ar kopējo platību 140 000 m2 un 22 stāvvietām un vispārējas nozīmes aviācijas perons, kura kopējā platība ir 28 000 m2 un ietilpība 20 gaisa kuģi.

(12)

Saskaņā ar direktīvas 9. panta 3. punktu Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Horvātijas iestāžu paziņotā lēmuma par izņēmumiem kopsavilkumu un aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(13)

Komisija saņēma vienu informācijas pieprasījumu no kāda apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēja, kurš jautāja, vai izņēmuma piemērošanas periodā tiks rīkota konkursa procedūra tā, lai izvēlētais apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējs varētu uzsākt darbību uzreiz pēc izņēmuma piemērošanas perioda beigām. Ieinteresētās personas citus apsvērumus neiesniedza.

(14)

Horvātijas iestādes lēmumu par izņēmumiem pamatoja ar direktīvas 9. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu, ar kuriem ir atļauts sakarā ar īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz pieejamo platību vai jaudu rezervēt vienam pakalpojumu sniedzējam vienu vai vairākas direktīvas 6. panta 2. punktā minētās pakalpojumu kategorijas un aizliegt pašpakalpojumus attiecībā uz direktīvas 7. panta 2. punktā minētajām pakalpojumu kategorijām.

(15)

Saskaņā ar direktīvas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas iestādes ir norādījušas, ka abus izņēmumus piemēro apkalpošanas uz zemes pakalpojumu kategorijām, kuras minētas direktīvas pielikuma 3., 4. un 5. punktā, izņemot 5.1. punktu, proti, bagāžas apstrādei, kravas un pasta apstrādei un apkalpošanai uz perona, izņemot gaisa kuģu manevrēšanu uz zemes.

(16)

Attiecībā uz bagāžas apstrādi Komisija uzskata, ka ar iesniegtās informācijas palīdzību Horvātijas iestādes ir pierādījušas, ka nav iespējams apstrādei piesaistīt citu trešo personu papildus lidostas apkalpošanas uz zemes pakalpojumu struktūrvienībai vai kādam pašpakalpojumus veicošam lidostas lietotājam.

(17)

Telpa, kurā notiek darbība, ir ierobežota un šaura, un bagāžas ratiņu manevrēšana ir apgrūtināta. Īpašas problēmas sagādā bagāžas šķirošana visnoslogotākajos periodos, kad darbojas abas reģistrācijas letes. Tādējādi nav pietiekami daudz vietas, lai efektīvi varētu darboties vairāki pakalpojumu sniedzēji.

(18)

Šo telpas trūkuma problēmu nav iespējams atrisināt pašreizējos apstākļos, jo bagāžas šķirošanas iekārtas atrašanās vietas dēļ nav iespējams paplašināt iekārtu, atvēlot tai papildu zonas. Ņemot vērā gruntsūdeņu līmeni un ar to saistīto applūšanas risku, pazemes stāva izmantošana nebūtu pieņemams risinājums. Šķirošanas iekārtas paplašinājuma būvniecība ārējā atrašanās vietā arī prasītu ievērojamu pārbūvi, kas lielā mērā ietekmētu pašreizējos satiksmes procesus un radītu apjomīgus izdevumus, pie tam šādas iekārtas efektivitāte būtu apšaubāma.

(19)

Attiecībā uz kravas un pasta apstrādi Komisija uzskata, ka ar iesniegtās informācijas palīdzību Horvātijas iestādes ir pierādījušas, ka nav iespējams apstrādei piesaistīt citu trešo personu papildus lidostas apkalpošanas uz zemes pakalpojumu struktūrvienībai vai kādam pašpakalpojumus veicošam lidostas lietotājam.

(20)

Kravas termināļa lielums ir ierobežots. Kravas piegādes un saņemšanas platformai ir tikai viena iebraukšanas un izbraukšanas rampa, un tas būtiski samazina platformas ekspluatācijas funkcionalitāti, ja norobežotajā telpā atrodas vairāki autovilcēji, gaidot vai veicot iekraušanu un izkraušanu. Tādējādi nav pietiekami daudz vietas, lai piesaistītu vēl kādu pakalpojumu sniedzēju.

(21)

Komisija šajā kontekstā atzīmē arī, ka kravas un pasta apjoms ir aptuveni 8 000–8 500 tonnu gadā, kas ir ievērojami mazāk par robežvērtību 50 000 tonnu kravas, kura direktīvā noteikta attiecībā uz pienākumu atvērt apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanu trešām personām un atļaut pašpakalpojumus.

(22)

Attiecībā uz apkalpošanu uz perona, izņemot gaisa kuģu manevrēšanu uz zemes ielidošanas un izlidošanas laikā, Komisija uzskata, ka ar iesniegtās informācijas palīdzību Horvātijas iestādes ir pierādījušas, ka nav iespējams apkalpošanai piesaistīt citu trešo personu papildus lidostas apkalpošanas uz zemes pakalpojumu struktūrvienībai vai kādam pašpakalpojumus veicošam lidostas lietotājam.

(23)

Zagrebas starptautiskās lidostas lidojumu grafiku raksturo trīs īslaicīgi visnoslogotākie periodi, proti, no rīta, pēcpusdienā un vakarā. Lai apmierinātu visas prasības saistībā ar gaisa kuģu savlaicīgu apkalpošanu, šajos visnoslogotākajos periodos salīdzinoši īsā laikā nākas ekspluatēt daudzas un dažādas aprīkojuma vienības.

(24)

Ir problemātiski atrast stāvlaukumu, kur novietot šādu lielu daudzumu aprīkojuma vienību. Ņemot vērā platību, ko aizņem ēkas un citas konstrukcijas, gaisa kuģu stāvvietu tuvumā nav pieejama vieta jaunu papildu aprīkojuma vienību novietošanai. Lidostas vadībai jau tagad ir sarežģīti atrast vietu esošajām aprīkojuma vienībām. Problēma vēl vairāk saasinās ziemā, kad ierobežotajā stāvlaukumā tiek novietota arī sniega novākšanas un izvešanas tehnika. Tādējādi stāvvietu trūkuma dēļ nav iespējams piesaistīt citu pakalpojumu sniedzēju.

(25)

Tomēr iepriekšminētie ierobežojumi stāvvietu trūkuma dēļ neattiecas uz gaisa kuģu manevrēšanu uz zemes, jo šo pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešams apjomīgs aprīkojums. Uz šiem pakalpojumiem neattiecas Horvātijas iestāžu paziņotais lēmums par izņēmumiem, un tāpēc gaisa kuģu manevrēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits Zagrebas starptautiskajā lidostā netiks ierobežots.

(26)

No Komisijai pieejamās informācijas izriet, ka 2013. gada decembrī Zagrebas starptautiskajā lidostā uzsākta jauna termināļa būvniecība. Gaidāms, ka jaunā termināļa būvniecības pirmais posms tiks pabeigts 2016. gadā un terminālis varēs uzsākt darbību pirms 2016. gada beigām. Jaunā termināļa jauda būs pieci miljoni pasažieru gadā, un tajā būs jauna, pilnībā integrēta bagāžas apstrādes sistēma, jauns perons, kā arī jauni manevrēšanas ceļi un pievedceļi. Horvātijas iestādes paskaidroja, ka līdz ar jaunā termināļa būvniecības pabeigšanu un ekspluatācijas uzsākšanu tiks novērsti pašreizējie platības un jaudas ierobežojumi. Tāpēc jaunā termināļa būvniecību un ekspluatāciju var uzskatīt par piemērotu pasākumu ierobežojumu novēršanai saskaņā ar 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(27)

Horvātijas iestāžu paziņotajā lēmumā par izņēmumiem noteikto izņēmumu darbības termiņš ir ierobežots, proti, tas ir divi gadi. Tādējādi ir ievērotas direktīvas 9. panta 6. punktā noteiktās prasības.

(28)

Visbeidzot, ņemot vērā iepriekšminēto – it sevišķi pašreizējo situāciju Zagrebas starptautiskajā lidostā, minēto izņēmumu robežas materiālajā un laika ziņā un pasākumus, kas veikti esošo ierobežojumu novēršanai, – Komisija uzskata, ka izņēmumi nevajadzīgi neietekmē direktīvas mērķus, nekropļo konkurenci starp apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem un/vai pašpakalpojumus veicošiem lidostas lietotājiem un nesniedzas tālāk par vajadzīgo, kā noteikts direktīvas 9. panta 2. punkta otrajā daļā.

(29)

Šajā saistībā ņemts vērā arī tas, ka izņēmumos noteiktos ierobežojumus nediskriminējoši piemēro visiem (potenciālajiem) apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem, izņemot lidostas apkalpošanas uz zemes pakalpojumu struktūrvienību, un visiem pašpakalpojumus veicošiem lidostas lietotājiem, tas, ka līdz šim neviens apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējs vai lidostas lietotājs nav prasījis atļauju veikt apkalpošanu uz zemes Zagrebas starptautiskajā lidostā, lai gan patlaban nav piekļuves ierobežojumu trešajām personām, kas ir pakalpojumu sniedzēji, vai pašpakalpojumu veikšanas tiesību ierobežojumu, kā arī tas, ka neviena ieinteresētā persona nav iebildusi pret lēmumu par izņēmumiem. Attiecībā uz saņemto jautājumu par iespējamo konkursa procedūru Komisija atgādina Horvātijas iestāžu pienākumu savlaicīgi nodrošināt atbilstību visiem attiecīgajiem Savienības tiesību noteikumiem šajā ziņā, tostarp direktīvas 11. pantam.

(30)

Šis lēmums neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu, kas vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizliedz kā nesaderīgu ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(31)

Tāpēc, ņemot vērā Komisijas veiktās izskatīšanas rezultātu un pēc apspriešanās ar Horvātijas Republiku, būtu jāapstiprina lēmums par izņēmumiem, ko minētā dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar direktīvas 9. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu attiecībā uz Zagrebas starptautisko lidostu un kas Komisijai paziņots 2014. gada 1. septembrī un 2014. gada 17. decembrī.

(32)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi direktīvas 10. pantā minētā padomdevēja komiteja,

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/54

(1)

Lēmums ECB/2010/21 (1) nosaka noteikumus Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatu sastādīšanai.

(2)

Nepieciešams papildus precizēt novērtēšanas metodi attiecībā uz vērtspapīriem, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem.

(3)

Tehniskus precizējumus jāiekļauj Lēmumā ECB/2010/21 saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/40 (2) un Lēmumu ECB/2014/45 (3).

(4)

Nepieciešamas dažas papildu tehniskas izmaiņas Lēmumā ECB/2010/21.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2010/21,

1)

lēmuma 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Bilances novērtēšanas noteikumi

1.   Bilances novērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien I pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti, kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic gada beigās pēc vidējā tirgus kursa un cenām.

3.   Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus. Šī panta nolūkiem SDR turējumus, t. sk. iezīmētus atsevišķus ārvalstu valūtas turējumus, kas ir SDR groza pamatā, uzskata par vienu turējumu. Vērtspapīrus pārvērtē kodu līmenī, t. i., pēc ISIN numura/veida, turklāt nenodalot iespējas vērtspapīrus novērtēšanai. Vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, vai vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, uzskata par atsevišķiem turējumiem.

4.   Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem, novērtē pēc amortizētajām izmaksām un uz tiem attiecina cenas samazinājumu. Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem un vērtspapīriem, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, ko novērtē pēc amortizētajām izmaksām. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot kādā no šādiem gadījumiem:

2)

lēmuma I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/69

(1)

Pamatnostādne ECB/2010/20 (1) paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu grāmatvedības uzskaiti un finanšu pārskatu sniegšanu par nacionālo centrālo banku veiktajām operācijām.

(2)

Nepieciešams papildus precizēt novērtēšanas metodi attiecībā uz vērtspapīriem, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem.

(3)

Tehniskus precizējumus jāiekļauj Pamatnostādnē ECB/2010/20 saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/40 (2) un Lēmumu ECB/2014/45 (3).

(4)

Nepieciešamas dažas papildu tehniskas izmaiņas Pamatnostādnē ECB/2010/20.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2010/20,

1)

pamatnostādnes 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Bilances novērtēšanas noteikumi

1.   Bilances novērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti, kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic gada beigās pēc vidējā tirgus kursa un cenām. Tas neliedz pārskata sniedzējām iestādēm iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.

3.   Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē valūtu līmenī, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus. Šī panta nolūkiem SDR turējumus, t. sk. iezīmētus atsevišķus ārvalstu valūtas turējumus, kas ir SDR groza pamatā, uzskata par vienu turējumu. Vērtspapīrus pārvērtē kodu līmenī, t. i., pēc ISIN numura/veida, turklāt nenodalot iespējas vērtspapīrus novērtēšanai. Vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, vai vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, uzskata par atsevišķiem turējumiem.

4.   Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākošā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem pārskatu sniedz, ņemot vērā darījumu cenas un likmes.

5.   Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem, novērtē pēc amortizētajām izmaksām un uz tiem attiecina cenas samazinājumu. Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem un vērtspapīriem, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, ko novērtē pēc amortizētajām izmaksām. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot kādā no šādiem gadījumiem:

2)

pamatnostādnes 13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma, un amortizē vērtspapīru atlikušajā termiņā pēc lineārās metodes vai saskaņā ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu ilgāku par gadu iegādes brīdī.”

3)

pamatnostādnes 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Procentu likmes mijmaiņas darījumus, biržā tirgotus nākotnes līgumus, biržā netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, citus procentu likmes instrumentus un iespējas līgumus iegrāmato un pārvērtē posteņu līmenī. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.”

4)

pamatnostādnes 19. pantu groza šādi:

5)

pamatnostādnes 22. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Katru iespējas līgumu pārvērtē individuāli, izņemot iespējas vērtspapīrus. Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizētajiem guvumiem. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā. Nav atļauts viena iespēju līguma nerealizēto zaudējumu ieskaits ar cita iespēju līguma nerealizētajiem guvumiem.”

6)

pamatnostādnes II pielikumu papildina ar šādu definīciju:

;

7)

pamatnostādnes III pielikuma 2.2. punktu aizstāj ar šādu:

;

8)

pamatnostādnes IV pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes pielikuma tekstu.