ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 55

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 26. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/301 (2015. gada 13. februāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Weißlacker/Allgäuer Weißlacker (ACVN))

1

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/302 (2015. gada 25. februāris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu ( 1 )

2

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/303 (2015. gada 25. februāris), ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu

4

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/304 (2015. gada 25. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

6

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 193/14/COL (2014. gada 8. maijs) par konkrētiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā Nr. 50/1988, kas piemērojams Islandes datu centru klientiem (Islande) [2015/305]

9

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

26.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/301

(2015. gada 13. februāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Weißlacker/Allgäuer Weißlacker (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Vācijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Weißlacker/Allgäuer Weißlacker, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Weißlacker/Allgäuer Weißlacker būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reģistrā ieraksta nosaukumu Weißlacker/Allgäuer Weißlacker (ACVN).

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.3. grupas “Siers” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 13. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 364, 15.10.2014., 43. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


26.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/2


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/302

(2015. gada 25. februāris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 454/2011 3. panta 1. punktu (2) Eiropas Dzelzceļa aģentūra ir īstenojusi minētās regulas III pielikumā norādīto tehnisko dokumentu izmaiņu pārvaldības procesu. Rezultātā 2013. gada 6. decembrī Eiropas Dzelzceļa aģentūra iesniedza ieteikumu atjaunināt Regulas (ES) Nr. 454/2011 III pielikumu, lai minētu tehniskos dokumentus, kas grozīti saskaņā ar izmaiņu pārvaldības procesu.

(2)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 454/2011.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 454/2011 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp.


PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

Šajā SITS minēto tehnisko dokumentu saraksts

Atsauce

Apzīmējums

B.1. (V1.2)

Starptautiskai un ārvalstu tirdzniecībai paredzētu tarifu datu datorizēta ģenerēšana un apmaiņa – NRT biļetes

B.2. (V1.2)

Starptautiskai un ārvalstu tirdzniecībai paredzētu tarifu datu datorizēta ģenerēšana un apmaiņa – Integrētas rezervēšanas biļetes (IRT)

B.3. (V1.2)

Starptautiskai un ārvalstu tirdzniecībai paredzētu datu datorizēta ģenerēšana un apmaiņa – Īpaši piedāvājumi

B.4. (V1.2)

Piemērošanas rokasgrāmata EDIFACT ziņojumiem, kas attiecas uz kustības grafiku datu apmaiņu

B.5. (V1.2)

Elektroniska sēdvietu/guļvietu rezervēšana un elektroniska ceļojuma dokumentu sagatavošana – Ziņojumu apmaiņa

B.6. (V1.2)

Elektroniska sēdvietu/guļvietu rezervēšana un elektroniska transporta dokumentu sagatavošana (RCT2 standarti)

B.7. (V1.2)

Mājās izdrukājamas starptautiskas dzelzceļa biļetes

B.8. (V1.2)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju un citu dzelzceļa transporta ķēdēs iesaistītu uzņēmumu standartizēti skaitliskie kodi

B.9. (V1.2)

Atrašanās vietu standartizēti skaitliskie kodi

B.10 (V1.2)

Elektroniska palīdzības rezervēšana personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām – Ziņojumu apmaiņa

B.30. (V1.2)

Shēma – DPU/IP saziņai saskaņā ar TAP SITS vajadzīgo ziņojumu/datu kopu katalogs

B.50. (V1.0)

Kustības grafiku lietojumprogrammu izstrādes rokasgrāmata

B.51. (V1.0)

Tarifu lietojumprogrammu izstrādes rokasgrāmata

B.52. (V1.0)

Rezervācijas lietojumprogrammu izstrādes rokasgrāmata

B.53. (V1.0)

Tiešās realizācijas lietojumprogrammu izstrādes rokasgrāmata

B.54. (V1.0)

Netiešās realizācijas lietojumprogrammu izstrādes rokasgrāmata

B.55. (V1.0)

Palīdzība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām – lietojumprogrammu izstrādes rokasgrāmata

B.56. (V1.0)

DPU/IP saziņas lietojumprogrammu izstrādes rokasgrāmata”


26.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/303

(2015. gada 25. februāris),

ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 18. panta 2. punktu, 20. panta c), f), l), m) un n) punktu un 223. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (2) un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (3) un jo īpaši tās 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 947/2014 (4) un (ES) Nr. 948/2014 (5) tika atklāta attiecīgi sviesta un sausā vājpiena privātā uzglabāšana, ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju tirgū, ko izraisījis Krievijas valdības aizliegums Krievijā importēt piena produktus no Savienības.

(2)

Minētās privātās uzglabāšanas shēmas tika pagarinātas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1337/2014 (6), kurā noteikts, ka atbalsta pieteikumus var iesniegt līdz 2015. gada 28. februārim.

(3)

Sviesta un sausā vājpiena cenas Savienībā joprojām ir nestabilas.

(4)

Ņemot vērā pašreizējo situāciju tirgū, ir lietderīgi par septiņiem mēnešiem pagarināt privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas, kas attiecas uz sviestu un sauso vājpienu.

(5)

Lai izvairītos no tā, ka tiek pārtraukta iespēja iesniegt pieteikumus saskaņā ar shēmām, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 947/2014

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 5. pantā vārdus “2015. gada 28. februāris” aizstāj ar vārdiem “2015. gada 30. septembris”.

2. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 948/2014

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 948/2014 5. pantā vārdus “2015. gada 28. februāris” aizstāj ar vārdiem “2015. gada 30. septembris”.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.

(3)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 947/2014, ar ko atļauj privātu sviesta uzglabāšanu un veic atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu (OV L 265, 5.9.2014., 15. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 948/2014, ar ko atļauj sausā vājpiena privātu uzglabāšanu un veic atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu (OV L 265, 5.9.2014., 18. lpp.).

(6)  Komisijas 2014. gada 16. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1337/2014, ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu (OV L 360, 17.12.2014., 15. lpp.).


26.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/304

(2015. gada 25. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 25. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

EG

169,3

IL

81,7

MA

89,2

TR

114,9

ZZ

113,8

0707 00 05

TR

186,4

ZZ

186,4

0709 93 10

MA

132,3

TR

216,1

ZZ

174,2

0805 10 20

EG

50,5

IL

75,8

MA

49,8

TN

50,1

TR

68,1

ZZ

58,9

0805 20 10

IL

138,1

MA

98,5

ZZ

118,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

EG

80,3

IL

157,0

JM

118,2

MA

101,0

TR

83,9

US

137,0

ZZ

112,9

0805 50 10

EG

41,5

TR

59,1

ZZ

50,3

0808 10 80

BR

69,3

CL

94,7

MK

27,7

US

198,7

ZZ

97,6

0808 30 90

CL

170,0

CN

99,9

US

122,7

ZA

107,4

ZZ

125,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

26.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/9


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 193/14/COL

(2014. gada 8. maijs)

par konkrētiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā Nr. 50/1988, kas piemērojams Islandes datu centru klientiem (Islande) [2015/305]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (turpmāk “Iestāde”),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”), jo īpaši tā 61. panta 1. punktu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk “Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīgums”), jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokolu (turpmāk “3. protokols”), jo īpaši I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 7. panta 5. punktu, 13. pantu un 14. pantu,

PĒC TAM, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   FAKTI

1.   PROCEDŪRA

(1)

Islandes iestādes 2011. gada 2. septembrī (notikums Nr. 607650) juridiskās noteiktības labad informēja Iestādi par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā Nr. 50/1988 (turpmāk “PVN likums”), kas skar Islandes datu centru nozari. Laikā, kad grozījumi tika paziņoti Iestādei, tie jau bija stājušies spēkā.

(2)

Ar 2011. gada 21. decembra vēstuli (notikums Nr. 610293) Iestāde informēja Islandi, ka tā attiecībā uz paziņotajiem PVN likuma grozījumiem apsver apturēšanas rīkojuma izdošanu saskaņā ar 3. protokola II daļas 11. pantu, un aicināja Islandes iestādes iesniegt apsvērumus. Pēc tam Islandes iestādes iesniedza savus apsvērumus un novērojumus (notikumi Nr. 622893, 632551 un 638241).

(3)

Ar 2012. gada 16. jūlija vēstuli (notikums Nr. 640476) Iestāde pieprasīja papildu informāciju par PVN grozījumiem un to īstenošanu. Islandes iestādes uz Iestādes pieprasījumu atbildēja ar 2012. gada 11. septembra vēstuli (notikums Nr. 646375). Islandes iestādes 2012. gada 5. decembrī iesniedza vēstuli, kurā izklāstīts to nostājas kopsavilkums attiecībā uz PVN noteikumiem, ko piemēro datu centru pakalpojumiem un serveru importam (notikums Nr. 655502) (2).

(4)

Iestāde ar 2013. gada 16. janvāra Lēmumu Nr. 3/13/COL izlēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas attiecās uz konkrētiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā Nr. 50/1988, kas piemērojams Islandes datu centru klientiem (turpmāk “Lēmums Nr. 3/13/COL” vai “procedūras sākšanas lēmums”).

(5)

Ar 2013. gada 24. janvāra vēstuli (notikums Nr. 660815) Islandes iestādes provizoriski informēja Iestādi par ierosinātajām izmaiņām Islandes PVN likumā. Grozījumu mērķis bija atcelt noteikumus, kas Iestādes procedūras sākšanas lēmumā bija provizoriski atzīti par nesaderīgu atbalstu. Ar 2013. gada 7. februāra vēstuli (notikums Nr. 661383) Iestāde informēja Islandes iestādes par savu provizorisko novērtējumu, ka iepriekš paziņotie pasākumi nav valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu.

(6)

Lēmumu Nr. 3/13/COL publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ pielikumā 2013. gada 18. aprīlī. Ieinteresēto personu rīcībā bija viens mēnesis, lai iesniegtu apsvērumus par Iestādes procedūras sākšanas lēmumu. Iestāde saņēma apsvērumus no vienas ieinteresētās personas, t. i., Norvēģijas IKT nozares (IKT Norge AS), 2013. gada 27. maija e-pastā (notikums Nr. 678429) un 2013. gada 15. augusta vēstulē (notikums Nr. 680377).

(7)

Visbeidzot ar 2013. gada 15. augusta vēstuli (notikums Nr. 680433) Islandes iestādes iesniedza Lēmumā Nr. 3/13/COL pieprasīto informāciju un precizējumus un oficiāli informēja Iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai atceltu PVN likuma noteikumus, ko provizoriski atzina par nesaderīgu valsts atbalstu.

2.   PASĀKUMU APRAKSTS

2.1.   Vispārīgi

(8)

Lēmumā Nr. 3/13/COL Iestāde novērtēja konkrētus grozījumus Islandes PVN likumā, kas skar Islandes datu centru nozari. Grozījumus pieņēma Islandes Parlaments ar 2010. gada 18. decembra Likumu Nr. 163/2010 (turpmāk “Likums Nr. 163/2010”), kas stājās spēkā 2011. gada 1. maijā. Ar Likuma Nr. 163/2010 stāšanos spēkā PVN likumā ieviesa šādus grozījumus:

i)

PVN nepiemērošanu elektroniski sniegtiem pakalpojumiem;

ii)

PVN nepiemērošanu jaukta tipa pakalpojumu sniegšanai datu centru klientiem;

iii)

serveru importa atbrīvošanu no PVN.

(9)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanas lēmumā nebija ietverts pirmais pasākums un arī otrais pasākums, ciktāl šis pasākums attiecās uz jaukta tipa pakalpojumiem, kas ir elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi. Šajā kontekstā “papildpakalpojumi” nozīmē pakalpojumus, kas nav nodalāmi no elektroniski sniegtiem pakalpojumiem un ir ar tiem nesaraujami saistīti, t. i., par tiem nevar izrakstīt atsevišķu rēķinu un tie ir vajadzīgi elektroniski sniegto pakalpojumu piegādei un sniegšanai. Tas nozīmē, ka pakalpojumus, par kuriem izraksta atsevišķu rēķinu un kurus var sniegt atsevišķi, piemēram, remonta, glabāšanas, apkopes un konsultāciju pakalpojumus, nevar uzskatīt par papildpakalpojumiem. Turpmāk tekstā pasākumi, kas nebija ietverti oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanas lēmumā, minēti vienīgi konteksta paskaidrošanai.

2.2.   Tiesiskais regulējums: Islandes pievienotās vērtības nodokļa sistēma

(10)

Saskaņā ar PVN likuma 1. pantu “pievienotās vērtības nodokli valsts kasē iemaksā par visiem iekšzemes darījumiem visos posmos, kā arī par preču un pakalpojumu importu, kā noteikts šajā likumā”. Turklāt PVN likuma 2. pantā ir noteikts: “Nodokļa saistības attiecas uz visām precēm (…) un pakalpojumiem”. Saskaņā ar 3. pantu nodokļa maksātāji ir “personas, kas profesionāli vai neatkarīgi pārdod vai piegādā preces vai vērtslietas vai veic vai sniedz ar nodokli apliekamu darbu vai pakalpojumu”.

(11)

Likuma 11. pants nosaka: “Reģistrētas personas ar nodokli apliekamais apgrozījums ietver visus preču un vērtslietu pārdošanas vai piegādes darījumus, pretī saņemot samaksu, kā arī darba un pakalpojumu pārdošanas gadījumus”. Pamatojoties uz PVN likuma 12. pantu, darījumi ar konkrētām precēm un pakalpojumiem netiek ietverti ar nodokli apliekamajā apgrozījumā.

(12)

Preču importa pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk “PVN”) aprēķina pamatā ir ar nodokli apliekamo preču muitas cena, ko nosaka saskaņā ar Muitas likuma Nr. 88/2005 (ar grozījumiem) noteikumiem. PVN likuma 36. pantā ir noteikti konkrēti atbrīvojumi no PVN importēšanas brīdī, piemēram, beznodokļu preces; preces, kas ir atbrīvotas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem; konkrēti gaisa kuģi un kuģi; mākslas darbi; rakstisks materiāls, kas nosūtīts zinātniskām iestādēm, bibliotēkām un valsts sektora iestādēm, pretī nesaņemot samaksu, un kas nav paredzēts uzņēmējdarbības mērķiem; un konkrētu vērtību nepārsniedzošu preču imports (izņemot alkoholu un tabakas izstrādājumus).

(13)

Pašlaik Islandē piemērojamā PVN likme ir 25,5 %, izņemot konkrētas preces un pakalpojumus, kas uzskaitīti PVN likuma 14. panta 2. punktā un kam piemērojama samazināta 7 % likme.

2.3.   Grozījumi Likumā Nr. 163/2010, kas paziņoti juridiskās noteiktības nolūkos

2.3.1.   Vispārīgi

(14)

Islandes iestādes juridiskās noteiktības labad paziņoja grozījumus PVN likumā trīs dažādu pasākumu veidā, kas ar Likuma Nr. 163/2010 4. un 12. pantu jau bija ieviesti: 1) PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem nerezidentiem; 2) PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar Islandes datu centru sniegtiem jaukta tipa pakalpojumiem nerezidentiem un 3) atbrīvojums no PVN serveru un tamlīdzīgu iekārtu importam, ko veic nerezidenti, lai tos izmantotu Islandes datu centros (3).

2.3.2.   PVN nepiemērošana elektroniski sniegtiem pakalpojumiem

(15)

Saskaņā ar PVN likuma 12. panta 1. punktu

“Ar nodokli apliekams apgrozījums neietver:

1)

eksportētu preci un ārvalstīs veiktu vai sniegtu darbu vai pakalpojumu (…);

10)

pakalpojumu pārdošanu personām, kam šajā valstī nav ne dzīvesvieta, ne darbību veikšanas vieta, ar nosacījumu, ka pakalpojumus pilnībā izmanto ārvalstīs. (…) Pakalpojumu pārdošana personām, kam šajā valstī nav ne dzīvesvieta, ne darbību veikšanas vieta, tāpat ir atbrīvota no apliekamā apgrozījuma, pat ja pakalpojumu pilnībā neizmanto ārvalstīs, ar nosacījumu, ka pircējs, ja tā darbības tiktu reģistrētas šajā valstī, pakalpojumu iegādes pievienotās vērtības nodokli varētu uzskatīt par daļu no priekšnodokļa, sal., ar 15. un 16. pantu (…).”

(16)

Sākotnējais saraksts ar pakalpojumiem, kas ietilpst PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunkta darbības jomā, tika grozīts, lai no apliekamā apgrozījuma izslēgtu (4):

i)

“(…) datu apstrādi un informācijas nosūtīšanu” (5);

ii)

“elektroniski sniegtus pakalpojumus; šos pakalpojumus uzskata par izmantotiem vienmēr, kad pakalpojumu pircējam ir dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta; tas pats attiecas uz gadījumiem, kad datu centri pārdod jaukta tipa pakalpojumus pircējiem ar dzīvesvietu ārvalstīs un bez pastāvīgas adreses šajā valstī.” (6)

(17)

Šo grozījumu rezultātā datu centru klienti, kas ir nerezidenti, varēja iegādāties Islandē elektroniski sniegtus pakalpojumus, nemaksājot Islandes PVN (7).

2.3.3.   PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumu sniegšanai datu centru klientiem

(18)

Tāpat ar Likumu Nr. 163/2010 grozīja PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunktu, lai no apliekamā apgrozījuma izslēgtu jaukta tipa pakalpojumus, ko ārvalstīs reģistrētiem klientiem sniedz datu centri. Šos pakalpojumus uzskata par ārvalstīs izmantotiem pakalpojumiem, tādējādi tiem nav piemērojams Islandes PVN.

(19)

Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka jaukta tipa pakalpojumi ir nesaraujami saistīti ar datu centru elektroniski sniegto pakalpojumu nodrošināšanu un nav nodalāmi no tās, taču neietilpst šajā terminā. Kā piemērus Islandes iestādes min serveru mitināšanu, uzraudzību un dzesēšanu. Tomēr pretēji jēdzienam “elektroniski sniegti pakalpojumi” piemērojamos tiesību aktos, noteikumos vai pamatnostādnēs nav skaidras definīcijas terminam “jaukta tipa pakalpojumi”, kas izmantots PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunktā.

2.3.4.   Serveru importa atbrīvošana no PVN

(20)

PVN likuma jaunajā 42.A pantā bija noteikts, ka:

“Serveru un tamlīdzīgu iekārtu imports ir atbrīvots no PVN ar nosacījumu, ka to īpašnieki ir citas EEZ vai EBTA dalībvalsts, vai Fēru salu rezidenti un ka tiem nav pastāvīgas adreses Islandē Ienākumu nodokļa likuma Nr. 90/2003 3. panta 4. punkta izpratnē. Tamlīdzīgas iekārtas ir iekārtas, kas ir serveru funkcionalitātes neatņemama daļa un ko var izmantot vienīgi servera reālais īpašnieks.”

Tika skaidri norādīts, ka šo noteikumu pārskatītu, kad pagājuši divi gadi no stāšanās spēkā.

(21)

Saskaņā ar šo noteikumu serveru īpašnieki, kas ir nerezidenti, bija atbrīvoti no PVN maksāšanas par serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu Islandē ar nosacījumu, ka bija kumulatīvi izpildītas šādas papildprasības (8):

servera(-u) un tamlīdzīgu iekārtu īpašniekam ir jābūt nodokļa maksātājam saistībā ar PVN darījumiem viņa dzīvesvietas valstī,

servera(-u) un tamlīdzīgu iekārtu īpašnieka ar nodokli apliekamā darbība Islandē būtu jāreģistrē un jāapliek ar nodokli saskaņā ar PVN likumu, ja to izmantotu Islandē,

serveri un tamlīdzīgas iekārtas Islandē ir jāimportē vienīgi tam, lai izmantotu un izvietotu datu centrā, ar kuru īpašnieks veic darījumus,

serveri un tamlīdzīgas iekārtas ir jāizmanto vienīgi īpašniekam un nevienā citā datu centra darbībā,

serveru un tamlīdzīgu iekārtu apstrāde ir jāizmanto ārvalstīs vai tādu personu vajadzībām, kurām Islandē nav dzīvesvietas vai pastāvīgas adreses.

(22)

Islandes iestādes paskaidroja, ka “tamlīdzīgas iekārtas”, kas vajadzīgas servera darbībai, cita starpā var būt datori, kabeļi un cita elektronika. Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2011. gada 29. jūnijā izdotajām pamatnostādnēm muitas direktoram (turpmāk “pamatnostādnes”) serveri ietilpst tarifa Nr. 8471 kategorijā, savukārt tamlīdzīgās iekārtas – tarifa Nr. 8517 kategorijā.

(23)

Islandes iestādes precizēja, ka serveru īpašnieki varētu būt lieli datortehnikas uzņēmumi, kas paši ražo serverus, un mazāki uzņēmumi, kuri izlemj savus ārvalstīs iegādātos serverus turēt Islandē. Tādēļ atbrīvojums attiecās uz dažādām situācijām. Turklāt Islandes iestādes paskaidroja, ka, visticamāk, tiktu uzskatīts, ka tādas personas, kas ir klients datu centram ar tādām iespējām kā biroji, aprīkojums vai iekārtas un kas atrodas Islandes teritorijā, uzņēmējdarbības vieta (tā sauktā “pastāvīgā adrese” Ienākumu nodokļa likuma Nr. 90/2003 terminoloģijā) ir Islande (9). Taču, pēc Islandes iestāžu domām, vienīgi lielu uzņēmumu darbības būtu saistītas ar “pastāvīgu adresi” un tādējādi nozīmētu PVN un ienākumu nodokļa saistības Islandē (10).

(24)

Kā norādījušas Islandes iestādes, grozījumu mērķis bija nodrošināt, lai Islandes datu centru uzņēmējdarbības vide PVN jomā būtu salīdzināma ar datu centru konkurentu uzņēmējdarbības vidi ES. Turklāt mērķis bija uzlabot Islandes datu centru konkurētspēju un veicināt Islandes energoresursu jaunu izmantošanu datu centru nozares vajadzībām. Kā norādījušas Islandes iestādes, serveru importa atbrīvošana no PVN atbilst Islandes PVN sistēmai, jo saskaņā ar PVN likuma 36. panta 1. punktu pastāv iespēja no PVN atbrīvot konkrētas importētas preces. Islandes iestādes arī argumentēja, ka lielākā daļa (varbūt pat visas) salīdzināmu PVN sistēmu paredz atbrīvojumus no savas piemērošanas jomas, kuru pamatā ir ekonomiski fakti un apsvērumi, un ka tas atbilst nodokļu sistēmas būtībai un vispārējai struktūrai.

2.4.   Atbalsta saņēmēji

(25)

Iestāde noteica paziņoto pasākumu iespējamo saņēmēju trīs grupas:

a)

ikviens Islandes datu centru klients, kas reģistrēts ārvalstīs un kam Islandē nav pastāvīgas dzīvesvietas;

b)

serveru un tamlīdzīgu iekārtu importētāji Islandē izmantošanai datu centros un

c)

netieši – Islandē reģistrēti datu centri.

2.5.   Ilgums

(26)

PVN likuma grozījumi stājās spēkā 2011. gada 1. maijā. Islandes iestādes nesniedza norādes par šo atbrīvojumu piemērošanas ilgumu. Taču 42.A pantu pārskatīs pēc diviem gadiem pēc stāšanās spēkā, t. i., līdz 2013. gada maijam.

3.   OFICIĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS IEMESLI

(27)

Lēmumā Nr. 3/13/COL Iestāde provizoriski novērtēja, vai Islandes iepriekš minētie PVN likuma grozījumi ir valsts atbalsts un, ja ir, vai atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

(28)

Iestāde secināja, ka pirmais pasākums, t. i., PVN nepiemērošana klientiem, kas ir nodokļa maksātāji nerezidenti un no Islandes saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus, atbilst Islandes PVN sistēmas un EEZ vispārējam nodokļu neitralitātes principam. Tādēļ tas nebija valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē (11). Turklāt to pašu atzina par attiecināmu uz jaukta tipa pakalpojumiem, ciktāl tos varēja uzskatīt par elektroniski sniegto pakalpojumu papildpakalpojumiem.

(29)

Taču, pēc Iestādes provizoriskām domām, pārējie divi pasākumi tika atzīti par saistītiem ar valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Lēmumā Nr. 3/13/COL noteica šādus aspektus:

i)

nodokļu atbrīvojuma piešķiršana bija saistīta ar nodokļu ieņēmumu zaudēšanu, kas ir līdzvērtīgi valsts līdzekļu piešķiršanai. Abi pasākumi bija saistīti ar Islandes valsts ieņēmumu zaudējumiem neiekasētā PVN veidā un attiecīgi nozīmēja valsts līdzekļu nodošanu;

ii)

pasākumi nodrošināja priekšrocību Islandes datu centru klientiem, atbrīvojot viņus no maksām, kādas parasti tiktu segtas no viņu budžetiem. Turklāt, atbrīvojot datu centru klientus no daļas parasti iekasētā PVN, klientu izmaksas tiek samazinātas, tādēļ šie uzņēmumi ir ieinteresēti veikt darījumus ar Islandes datu centriem;

iii)

PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem un serveru importa atbrīvošana no PVN bija prima facie selektīvi pasākumi, jo tie nodrošināja ieguvumus tikai selektīvai uzņēmumu grupai. Turklāt nešķita, ka šie divi pasākumi ir vispārējas shēmas pielāgojums, kāda raksturo Islandes PVN sistēmas būtību un vispārējo struktūru. Gluži pretēji, grozījumi bija pieņemti ar ekonomisku un politisku mērķi piesaistīt ārvalstu uzņēmumus datu centru pakalpojumu iegādei Islandē un tādējādi uzlabot Islandes datu centru nozares konkurētspēju. Šie apsvērumi, pēc Iestādes provizoriskām domām, nebija daļa no patērētāju nodokļu sistēmas loģikas un vispārējās būtības;

iv)

visbeidzot, Iestāde secināja, ka pasākumi varēja izkropļot konkurenci. Pasākumi tika apzināti ieviesti, lai piesaistītu klientus no EEZ un citurienes Islandes datu centru pakalpojumu iegādei. Tā kā šie klienti ir uzņēmumi, kas konkurē ar citiem subjektiem savās attiecīgajās nozarēs EEZ, pasākumi draudēja izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību EEZ.

(30)

Turklāt Iestāde provizoriski secināja, ka uz šo atbalstu nebija attiecināmi izņēmumi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgi pēc sava provizoriskā novērtējuma Iestāde apšaubīja, vai atbrīvojumu no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros, un PVN nepiemērošanu darījumiem, ka saistīti ar jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, varētu atzīt par saderīgu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

4.   ISLANDES IESTĀŽU APSVĒRUMI

(31)

Drīz pēc Lēmuma Nr. 3/13/COL pieņemšanas Islandes iestādes informēja Iestādi, ka tās plāno iesniegt likumprojektu, lai atceltu noteikumus, ko provizoriski atzina par saistītiem ar nesaderīgu valsts atbalstu. Parlaments likumprojektu pieņēma 2013. gada 13. martā, un tas nekavējoties stājās spēkā;, sal., ar Likumu Nr. 24/2013. Jaunais likums ietvēra PVN likuma 43. panta 3. punkta vispārēju grozījumu, ar ko noteikumiem par PVN atmaksu ārvalstu uzņēmumiem pievienoja noteikumus par ārvalstu uzņēmumu īstenotu preču ieviešanu. Kā norādījušas Islandes iestādes, grozījums atbilst PVN likuma vispārējam mērķim, proti, ka galīgais nodoklis būtu jāmaksā attiecīgo preču vai pakalpojumu galapatērētājam.

(32)

Saskaņā ar Muitas direktorāta iesniegto informāciju par importa gadījumu skaitu, kuriem piemēro atbrīvojumu no PVN attiecībā uz serveru importu saskaņā ar Likuma Nr. 50/1988 42.A pantu, bija viens gadījums, kurā piemēroja atbrīvojumu. Kopējā PVN summa minētajā gadījumā bija 990 445 ISK. Muitas direktorāts arī apstiprināja, ka saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu nebija piemērots neviens cits atbrīvojums (12).

(33)

Turklāt Islandes iestādes sniedza no Iekšzemes ieņēmumu direktorāta iegūto informāciju par tādu “jaukta tipa pakalpojumu” iespējamu pārdošanu, kas nav funkcionējošu datu centru elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi saskaņā ar Likuma Nr. 163/2010 12. panta 1. punkta 10. apakšpunktu. Nākamajā tabulā parādīts Islandē reģistrētu datu centru, t. i., to subjektu, kas Islandes Statistikas birojā reģistrēti kā “atvinnugrein 63.11.0 Gagnavinnsla, hýsing og tengd starfsemi” (datu apstrāde, mitināšana un saistītas darbības), apliekamais PVN apgrozījums laikposmā no 2011. gada 1. maija līdz 2013. gada 30. jūnijam (13):

Uzņēmuma nosaukums

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Verne Real Estate II hf.

Apliekamais PVN apgrozījums

X

X

X

Nulles likmes PVN apgrozījums

X

X

X

Tölvuþjónustan SecureStore ehf.

Apliekamais PVN apgrozījums

X

X

X

Nulles likmes PVN apgrozījums

X

X

X

Datacell ehf.

Apliekamais PVN apgrozījums

X

X

X

Nulles likmes PVN apgrozījums

X

X

X

Videntifier Technologies ehf.

Apliekamais PVN apgrozījums

X

X

X

Nulles likmes PVN apgrozījums

X

X

X

THOR Data Center ehf.

Apliekamais PVN apgrozījums

X

X

X

Nulles likmes PVN apgrozījums

X

X

X

(34)

Kā norādījušas Islandes iestādes, lielākā daļa nulles likmes PVN apgrozījuma, visticamāk, ir parasts eksports. Taču apkopotie dati tabulā iepriekš neizšķir, kuras PVN apgrozījuma daļas varētu būt saistītas ar “jaukta tipa pakalpojumiem”.

(35)

Visbeidzot, Islandes iestādes uzsvēra, ka attiecīgo iespējamo atbalsta elementu apmērs, šķiet, ir ārkārtīgi nebūtisks. Islandes iestādes ir norādījušas, ka tikai viens uzņēmums, šķiet, ir guvis labumu no noteikumiem par atbrīvojumu no PVN saistībā ar serveru importu saskaņā ar tagad jau atcelto PVN likuma 42.A pantu. Islandes iestādes atzina, ka nevar izslēgt, ka daži uzņēmumi, iespējams, ir guvuši labumu no tagad jau atceltā PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunkta noteikumiem attiecībā uz jaukta tipa pakalpojumiem. Taču, pēc Islandes iestāžu domām, nebūtu lietderīgi īstenot turpmākus pasākumus, lai apstiprinātu iespējamus atbalsta elementus, pamatojoties uz atcelto Likuma Nr. 163/2010 12. pantu un 4. panta b) punkta daļu, kas attiecās uz jaukta tipa pakalpojumiem, jo, kā apliecina tabula iepriekš, runa ir par nebūtiskām summām.

5.   IKT NORGE AS APSVĒRUMI

(36)

Iestāde saņēma apsvērumus no ieinteresētās trešās personas IKT Norge AS. IKT Norge Norvēģijas IKT nozares vārdā norādīja, ka nav pareizi secināt, ka Islandē nerezidentiem uzņēmumiem tika nodrošinātas ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar rezidentiem uzņēmumiem saistībā ar serveru importa atbrīvošanu. IKT Norge norādīja, ka tāpat nav nekādas priekšrocības saistībā ar PVN nepiemērošanu datu centru pakalpojumiem, kad runa ir par klientiem, kuri ir iesaistīti ar nodokli apliekamās darbībās. Tomēr attiecībā uz klientiem, kas nav iesaistīti ar nodokli apliekamās darbībās, IKT Norge norādīja, ka Islandes likumā veiktais grozījums var nodrošināt ekonomisku priekšrocību klientiem, kuri nav Islandes rezidenti.

(37)

Saskaņā ar IKT Norge apsvērumiem šis leģislatīvais grozījums nodrošināja vienlīdzīgu attieksmi pret rezidentiem un nerezidentiem uzņēmumiem un šāda atbrīvojuma ieviešana ir efektīvāka un piemērotāka par atmaksas shēmu.

(38)

Turklāt, pēc IKT Norge domām, nosacījums, ka tikai tie subjekti, kas īsteno uzņēmējdarbību, kuras rezultātā tiem būtu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu Islandē, ja tie būtu Islandes rezidenti, var izmantot atbrīvojumu, nodrošina, ka nerezidenti uzņēmumi nekad negūst ietaupījumus attiecībā pret tāda paša veida rezidentu uzņēmumu Islandē. Tādēļ, kā norādījis IKT Norge, ir sarežģīti konstatēt, ka grozījums nodrošina ekonomiskas priekšrocības kādam no iespējamiem atbalsta saņēmējiem.

(39)

Attiecībā uz PVN nepiemērošanu jaukta tipa pakalpojumu sniegšanai datu centru klientiem IKT Norge piekrīt Islandes iestādēm, ka ir grūti nodalīt datu centra pakalpojumus un piemērot tiem nodokli atsevišķi. IKT Norge norāda, ka, lai panāktu vienlīdzīgus pamatnosacījumus datu centriem visās valstīs, vissaprātīgāk būtu visus datu centru pakalpojumus noteikt kā eksportu, kas būtu saistīts ar pircēja pienākumu samaksāt PVN par visu datu centra piemēroto maksu.

(40)

Visbeidzot, kā norādījis IKT Norge, būtu rūpīgāk jāizskata, kāda ir attieksme pret pircēju ES dalībvalstīs. Ja parasti šādos gadījumos visam Islandes datu centram veiktajam maksājumam piemēro nodokli katra pircēja valstī, IKT Norge nevar uzskatīt, ka Islandes likumā veiktais grozījums būtu saistīts ar kādu ekonomisku priekšrocību šai grupai. Gluži pretēji, tādā gadījumā PVN nepiemērošana būs nosacījums, lai izvairītos no šo klientu dubultas aplikšanas ar nodokli.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   VALSTS ATBALSTA ESĪBA EEZ LĪGUMA 61. PANTA 1. PUNKTA IZPRATNĒ

(41)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalstis vai EBTA valstis vai jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(42)

Tas nozīmē, ka pasākums ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, ja kopumā ir atbilstība šādiem nosacījumiem: i) pasākumu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem; ii) pasākums nodrošina saņēmējam ekonomisku priekšrocību; iii) pasākums ir selektīvs; iv) pasākums var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un var izkropļot konkurenci (14).

(43)

Nākamajās nodaļās, izmantojot šos kritērijus, tiks novērtēti Islandes PVN likuma grozījumi, ko Lēmumā Nr. 3/13/COL provizoriski atzina par saistītiem ar nesaderīgu valsts atbalstu, t. i., i) atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un ii) PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, ciktāl šie pakalpojumi nav elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi un tādēļ būtu jāuzskata, ka to piegādes vieta ir Islandē.

1.1.   Valsts līdzekļi

(44)

Atbalsta pasākumam ir jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam no valsts līdzekļiem. Nodokļu atbrīvojuma piešķiršana ir saistīta ar nodokļu ieņēmumu zaudēšanu, kas ir līdzvērtīgi valsts līdzekļu piešķiršanai (15). Pasākumi, kas ieviesti, stājoties spēkā Likumam Nr. 163/2010, ir saistīti ar ieņēmumu zaudējumiem Islandes valstij neiekasētā PVN veidā.

1.2.   Ekonomiska priekšrocība

(45)

Lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, tam ir uzņēmumam jānodrošina priekšrocība. Uzņēmumi ir subjekti, kas iesaistīti saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no to juridiskā statusa un tā, kādā veidā tie tiek finansēti (16). Saimnieciskā darbība ir darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū (17).

(46)

Pasākumi tiešajiem saņēmējiem nodrošināja priekšrocību, atbrīvojot tos no maksām (PVN nemaksāšana par pakalpojumu iegādi un serveru importēšanu), kuras parasti segtu no to budžetiem.

(47)

Kā norādīts Lēmumā Nr. 3/13/COL, nodokļu samaksa ir pamatdarbības izmaksas, ar ko saskaras uzņēmuma saimnieciskās darbības parastā gaitā un ko parasti uzņēmums sedz pats. Atbrīvojums no nodokļa vai tā nepiemērošana nodrošina priekšrocību atbilstīgajiem uzņēmumiem, jo tiek samazinātas to pamatdarbības izmaksas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā.

(48)

Attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek uzskatīti par Islandē sniegtiem pakalpojumiem, jānorāda: ja nebūtu atbrīvojuma, PVN tiktu piemērots šādu pakalpojumu pircējam. Tādēļ, nepiemērojot PVN, jaukta tipa pakalpojumu klienti principā saņem ekonomisku priekšrocību, jo par attiecīgajiem pakalpojumiem maksā zemāku iegādes cenu.

(49)

Uzņēmumi no citām EEZ valstīm un Fēru salām, kas Islandē importē serverus un tamlīdzīgas iekārtas izmantošanai Islandes datu centros, saņēma ekonomisku priekšrocību Islandē importētā datoraprīkojuma zemāku izmaksu veidā, jo ir atbrīvoti no Islandes PVN samaksas, kā aprakstīts iepriekš. Uzņēmējdarbības parastā gaitā šīm precēm tiktu piemērots PVN, ievedot tās Islandes muitas teritorijā. Tādēļ šādu Islandē importētu serveru un tamlīdzīgu iekārtu īpašnieki saņēma ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar citiem preču importētājiem.

(50)

Atbrīvojot Islandes datu centru klientus no PVN, tiek samazinātas klientu izmaksas. Tādēļ šie uzņēmumi ir ieinteresēti veikt darījumus ar Islandes datu centriem.

1.3.   Selektivitāte

(51)

Lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, tam ir jābūt selektīvam, dodot priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”.

(52)

Lai novērtētu selektivitāti, ir jānosaka, vai konkrēta tiesiskā režīma ietvaros valsts pasākums dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem vai precēm, kas, ņemot vērā šā režīma mērķi, ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā (18). Valsta atbalsta jēdziens neattiecas uz pasākumiem, kuros izšķir uzņēmumus un kuri prima facie ir selektīvi, ja šāda izšķiršana izriet no sistēmas, kurā tie ietilpst, būtības vai vispārējās shēmas (19).

(53)

Turpmāk tekstā Iestāde novērtējusi, vai grozījumi ir selektīvi pasākumi un, ja vajadzīgs, vai tie atbilst Islandes PVN sistēmas loģikai un vispārējai būtībai.

1.3.1.   Paziņotie grozījumi ir prima facie selektīvi pasākumi

(54)

PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem nodrošināja ieguvumus tikai konkrētām uzņēmumu grupām, proti, Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti.

(55)

Atbrīvojums no PVN attiecībā uz tādu serveru importu, kurus ārvalstu klienti izmantos Islandē, arī nodrošināja ieguvumus selektīvai uzņēmumu grupai. Tas attiecās vienīgi uz ārvalstu uzņēmumiem, kas Islandē importē savus serverus, kurus izmantos Islandes datu centros.

(56)

Ar to, ka to uzņēmumu skaits, kas ir tiesīgi izmantot pasākumu, ir liels vai ka pasākums ietver visu nozari, nepietiek, lai apšaubītu šā pasākuma selektīvo raksturu un tādēļ izslēgtu tā atzīšanu par valsts atbalstu (20). Turklāt tas, ka šo pasākumu nosaka horizontālas piemērošanas objektīvi kritēriji, neizslēdz tā selektīvo raksturu, jo tas var vienīgi parādīt, ka šis atbalsts ir daļa no atbalsta shēmas un nav atsevišķs atbalsts (21).

(57)

Iestāde uzskata, ka visi uzņēmumi, kas saņem pakalpojumus Islandē no Islandē esošiem uzņēmumiem vai kas importē savas preces izmantošanai Islandē, ir tādā pašā juridiskā un faktiskā situācijā, kādā ir paziņoto PVN grozījumu noteiktie adresāti. Citiem uzņēmumiem, kas saņem pakalpojumu no Islandes uzņēmumiem vai importē pašu preces savas uzņēmējdarbības īstenošanai, piemēro vispārēji piemērojamos PVN noteikumus. Iestāde uzskata, ka nav iemesla secināt, ka saņēmēji uzņēmumi bija atšķirīgā juridiskā un faktiskā situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kam Islandē piemēro PVN nodokli. Tādēļ Iestāde secina, ka paziņotie grozījumi bija selektīvi.

1.3.2.   Shēmas loģika un vispārējā būtība

(58)

Konkrēts vai selektīvs nodokļu pasākums tomēr var būt pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku (22). Pasākumi, kuru mērķis ir daļēji vai pilnībā atbrīvot konkrētas nozares uzņēmumus no maksām, kas izriet no vispārējās sistēmas parastas piemērošanas, var būt valsts atbalsts, ja atbrīvojumu nepamato vispārējās nodokļu sistēmas būtība un loģika (23). Iestādei ir jānovērtē, vai atšķirīgā attieksme pret uzņēmumiem priekšrocību vai slogu ziņā, ko paredz attiecīgais nodokļu pasākums, izriet no piemērojamās kopējās shēmas vispārējās sistēmas būtības. Ja šādas atšķirīgas attieksmes pamatā ir mērķi, kas nav kopējas shēmas mērķi, attiecīgo pasākumu principā uzskatītu par selektīvu.

(59)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru EBTA valstij, kas ieviesusi atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, ir jāparāda, ka to pamato attiecīgās sistēmas būtība un vispārējā shēma (24). Pēc tam Iestādei ir jāizskata, vai nodokļu noteikumu grozījums atbilst nodokļu sistēmai raksturīgajiem mērķiem vai arī ar to cenšas sasniegt citus mērķus.

(60)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju paziņoto grozījumu mērķis bija Islandes datu centru nozarei nodrošināt līmeni, kas salīdzināms ar līmeni, kāds ir datu centru nozarei ES. PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem un atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru importu bija paredzēti, lai Islandē sekmētu mobilu (un pret nodokļiem jutīgu) pakalpojumu nozari, proti, datu centru nozari.

(61)

Ir svarīgi norādīt, ka šajā gadījumā atsauces nodokļu regulējums, attiecībā pret kuru ir jāizskata, vai paziņoto grozījumu mērķis atbilst sistēmas vispārējai būtībai un loģikai, ir Islandes PVN sistēma.

(62)

Kā atzīmēts Lēmumā Nr. 3/13/COL, Islandes tiesību aktos, noteikumos vai pamatnostādnēs jaukta tipa pakalpojumi nav skaidri definēti. Termins “jaukta tipa pakalpojumi” ir nenoteikts, un nevar konstatēt, ka visi jaukta tipa pakalpojumi, ko sniedz Islandes datu centri klientiem, kuri ir nerezidenti, faktiski tiek izmantoti ārvalstīs. Kā piemērus jaukta tipa pakalpojumiem Islandes iestādes min serveru mitināšanu, uzraudzību un dzesēšanu. Tomēr citi pakalpojumi, kas nepārprotami tiek piegādāti Islandē un kam tādēļ parastos apstākļos būtu jāpiemēro PVN, piemēram, apkopes un glabāšanas pakalpojumi, arī, šķiet, ietilpst terminā “jaukta tipa pakalpojumi”.

(63)

Ciktāl jaukta tipa pakalpojumi ir nenodalāmi no un nesaraujami saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kā arī tiek izmantoti ārvalstīs, uz tiem attiecas tie paši apsvērumi par nodokļu neitralitāti, kādi attiecas uz elektroniski sniegtiem pakalpojumiem (25). Tādēļ PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem, kas šajā nozīmē ir “papildpakalpojumi” elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kurus Islandes datu centri piegādā klientiem, kas ir nerezidenti, atbilst PVN sistēmas būtībai un loģikai.

(64)

Islandes iestādes ir norādījušas, ka attiecībā uz jaukta tipa pakalpojumiem, kuri nav uzskatāmi par ārvalstīs izmantotiem pakalpojumiem, lielākā daļa salīdzināmu PVN sistēmu paredz konkrētus noteikumus par pozīcijām un pakalpojumiem, kuri nav ietverti ar nodokli apliekamajā apgrozījumā un tādēļ ir atbrīvoti no PVN saistībām. Tādēļ grozījuma mērķis bija nodrošināt, ka Islandes datu centru uzņēmējdarbības vide PVN jomā būtu salīdzināma ar datu centru konkurentu uzņēmējdarbības vidi ES.

(65)

Iestāde uzskata, ka tas, ka citas PVN sistēmas paredz konkrētus atbrīvojumus, pats par sevi nepamato PVN nepiemērošanu Islandē. Pat ja pasākuma mērķis ir kompensēt nelabvēlīgus apstākļus, ar ko saskaras Islandes datu centru nozare, šādu pasākumu nekādā gadījumā nevarētu pamatot ar to, ka tas paredzēts konkurences izkropļojumu novēršanai EEZ tirgū attiecībā uz datu centru pakalpojumiem. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tas, ka EEZ valsts ar vienpusējiem pasākumiem cenšas tuvināt konkurences apstākļus konkrētā ekonomikas nozarē apstākļiem, kādi pastāv citur EEZ, nevar liegt atzīt, ka attiecīgajiem pasākumiem ir atbalsta raksturs (26). Tādēļ tas, vai konkrēts izņēmums atbilst sistēmas loģikai, ir pirmām kārtām un galvenokārt jānovērtē attiecībā pret atsauces nodokļu sistēmu, t. i., Islandes PVN sistēmu (27).

(66)

Islandes PVN sistēmas vispārējai būtībai un loģikai nav raksturīgi dot priekšroku Islandes preču ražošanai vai uzlabot Islandes uzņēmumu konkurētspējas nosacījumus salīdzinājumā ar to konkurentiem, kas reģistrēti citviet EEZ. Faktiski Islandes PVN likumā nav noteikumu, kas būtu izstrādāti, lai dotu priekšroku Islandes pakalpojumiem vai precēm salīdzinājumā ar konkurējošiem ārvalstu pakalpojumiem vai precēm. Ārpolitikas mērķi, piemēram, mērķi uzlabot Islandes datu centru nozares konkurētspēju un veicināt Islandes energoresursu jaunu izmantošanu, kas atsauces sistēmai nav raksturīgs, nevar izmantot, lai pamatotu atkāpes no sistēmas (28).

(67)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Iestāde uzskata, ka PVN nepiemērošanu tiem jaukta tipa pakalpojumiem, kas nav nodalāmi no un nav nesaraujami saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, nevar uzskatīt par atbilstīgu Islandes PVN sistēmas vispārējai būtībai un loģikai.

(68)

Saistībā ar serveru importu Islandes iestādes ir argumentējušas, ka PVN likuma 36. panta 1. punkts paredz iespēju no PVN atbrīvot noteiktas importētas preces, tādēļ PVN sistēmai ir raksturīgi atbrīvojumi attiecībā uz konkrētu preču importu. Turklāt tās ir norādījušas, ka lielākā daļa PVN sistēmu paredz konkrētus atbrīvojumus, kuru pamatā ir ekonomiski fakti un attiecīgās valsts nodokļu sistēmas būtība un vispārējā struktūra.

(69)

Iestāde uzskata, ka 36. panta 1. punktā paredzētie atbrīvojumi (mākslinieku darbi, ko importē pats autors, konkrēti literāri darbi, glābšanai paredzēti transportlīdzekļi, no muitas nodevām atbrīvotas preces utt.) ir ļoti ierobežoti un ne vienmēr ir saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Gluži pretēji, uzņēmumi, kas izmantos atbrīvojumu no PVN attiecībā uz serveru importu, savu serveru importu īstenos kā savu saimniecisko darbību raksturīgu daļu. Kā norādīts iepriekš, Islandes PVN likuma galvenais noteikums ir tāds, ka saimnieciskas darbības ir jāapliek ar nodokli un ka PVN valsts kasē iemaksā par visiem iekšzemes darījumiem visos posmos, kā arī par preču un pakalpojumu importu (29). Islandes iestādes nav norādījušas nevienu līdzīgu, konkrētai nozarei piemērotu atbrīvojumu piemēru Islandes PVN likumā, lai pamatotu grozījumus.

(70)

Turklāt Islandes iestādes ir izmantojušas principu, kas paredz: ja preces pārvieto vienīgi pakalpojuma sniegšanas mērķiem, nemainot īpašnieku, šādu preču pārvietošana ir daļa no pakalpojuma un tādēļ PVN vajadzībām ar nodokli tiek aplikta atsevišķi. Taču Islandes iestādes nav paskaidrojušas ne šā principa juridisko pamatu, ne arī to, kādēļ bija jāpieņem īpašs noteikums attiecībā uz atbrīvojumu no PVN serveru un tamlīdzīgu iekārtu importam, ja uz šādu importu šis princips attiektos jebkurā gadījumā.

(71)

Iestāde nesaskata, ka atbrīvojums no PVN maksāšanas par serveru importu un PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem būtu vispārējās shēmas, kas raksturīga Islandes PVN sistēmas būtībai un vispārējai struktūrai, pielāgošana. Gluži pretēji, grozījumi, šķiet, tika pieņemti ar ekonomisku un politisku mērķi (30) piesaistīt ārvalstu uzņēmumus datu centru pakalpojumu iegādei Islandē un tādējādi uzlabot Islandes datu centru nozares konkurētspēju (31). Šie apsvērumi, pēc Iestādes domām, nebija daļa no patērētāju nodokļu sistēmas loģikas un vispārējās būtības (32).

(72)

Islandes iestādes apgalvo, ka attiecīgo pasākumu mērķis ir mēģināt pielāgot Islandes PVN sistēmu ES dalībvalstu PVN sistēmām, lai iekšzemes datu centru nozarei nodrošinātu līdzīgu konkurences vidi, kāda pastāv ES. Lēmumā Nr. 3/13/COL Iestāde aicināja Islandes iestādes sniegt pamatotāku informāciju, ne tikai atbalstot savus apgalvojumus, ka jaunie PVN grozījumi atspoguļo ES dalībvalstu PVN sistēmas, bet – kas ir svarīgāk – ka grozījumi atbilst Islandes PVN sistēmas loģikai. Tomēr Islandes iestādes šajā saistībā neiesniedza nekādus apsvērumus vai papildu informāciju.

(73)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Iestāde uzskata, ka atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru importu un PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem neatbilst Islandes PVN sistēmas loģikai un vispārējai būtībai.

1.4.   Konkurences izkropļojums un ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm

(74)

Visbeidzot, pasākumam jāspēj izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm, lai to uzskatītu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

(75)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru uzskata, ka ar to vien, ka pasākums nostiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē EEZ iekšējā tirdzniecībā, pietiek, lai secinātu, ka pasākums var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un izkropļot konkurenci starp citās EEZ valstīs reģistrētiem uzņēmumiem (33).

(76)

Abi pasākumi bija vērsti uz subjektiem, kas ir reģistrēti ārpus Islandes, ietverot EEZ. Tie gūtu labumu no pasākumiem, ja iegādātos pakalpojumus no Islandes datu centriem. Savukārt Islandes datu centri konkurē ar līdzīgu pakalpojumu operatoriem EEZ. Turklāt pasākumi tika apzināti ieviesti, lai piesaistītu klientus no EEZ un citurienes Islandes datu centru pakalpojumu iegādei. Tā kā šie klienti ir uzņēmumi, kuru darbības konkurē ar citiem subjektiem to attiecīgajās nozarēs EEZ, pasākumi varēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm un izkropļot vai draudēt izkropļot konkurenci EEZ.

1.5.   Secinājums attiecībā uz valsts atbalsta esību

(77)

Atsaucoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Iestāde secina, ka novērtētie pasākumi, t. i., atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un PVN nepiemērošana darījumiem, kuros iesaistīti datu centri, izņemot elektroniski sniegtu pakalpojumu “papildpakalpojumus”, ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Tādējādi saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem ir jāizskata, vai pasākumus var atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību.

2.   PROCEDŪRAS PRASĪBAS

(78)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu. (…) Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(79)

Islandes iestādes Iestādei nepaziņoja atbalsta pasākumus savlaicīgi pirms to īstenošanas 2011. gada 1. maijā. Turklāt Islandes iestādes šos pasākumus ieviesa, pirms Iestāde bija pieņēmusi galīgu lēmumu. Tādēļ Iestāde secina, ka Islandes iestādes nav pildījušas savus pienākumus saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Attiecīgi atbalsta piešķiršana ir nelikumīga.

3.   SADERĪGUMA NOVĒRTĒJUMS

(80)

Islandes iestādes nav iesniegušas nekādus argumentus par to, ka PVN pasākumu nodrošināto valsts atbalstu, kā norādīts iepriekš, varētu uzskatīt par saderīgu valsts atbalstu.

(81)

Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas EEZ līguma 61. panta 1. punkts, parasti ir nesaderīgi ar EEZ līguma darbību, ja vien tie neatbilst izņēmumam saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. vai 3. punktu.

(82)

Izņēmums saskaņā ar 61. panta 2. punktu nav šim atbalstam piemērojams, jo tas nav izstrādāts, lai panāktu kādu no šajā noteikumā minētajiem mērķiem. Tāpat uz šo gadījumu neattiecas ne EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, ne 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Turklāt Iestādei nav sniegta nekāda informācija, kas parādītu, ka atbalsta saņēmēji atrodas reģionā, kurš var saņemt reģionālo atbalstu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tāpat šim gadījumam nav piemērojams EEZ līguma 59. panta 2. punktā paredzētais izņēmums.

(83)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Iestāde secina, ka atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, ciktāl šie pakalpojumi nav elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi, nav pamatoti saskaņā ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

4.   TIESISKĀ PAĻĀVĪBA UN JURIDISKĀ NOTEIKTĪBA

(84)

Atbalsta saņēmēji ar atsaukties uz tiesiskās paļāvības un juridiskās noteiktības tiesiskajiem pamatprincipiem, lai apstrīdētu nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanas rīkojumu. Taču šos principus piemēro tikai ārkārtas apstākļos, un uzņēmums parasti nevar tiesiski paļauties uz to, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav piešķirts atbilstoši procedūrai, saskaņā ar kuru atbalstu paziņo Iestādei (vai attiecīgā gadījumā – Eiropas Komisijai) (34). Šo principu ir atkārtoti apstiprinājusi Tiesa: “Tādā situācijā kā pamata lietā aplūkotā ārkārtas apstākļa esamību saskaņā ar tiesiskās drošības principu nevar pieņemt, jo Tiesa būtībā jau ir nolēmusi, ka, tā kā Komisija ilgstoši nav pieņēmusi apstiprinošu lēmumu (…), saņēmējam nav pārliecības par atbalsta likumību, tāpēc saņēmējs nevar atsaukties ne uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ne tiesiskās drošības principu.” (35)

(85)

Principā Tiesas judikatūrā ir noteikts, ka nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien atbalsts nav piešķirts saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteikto procedūru (36), atzīmējot, ka rūpīgam uzņēmējam parasti būtu jāspēj noteikt, vai šī procedūra ir ievērota (37).

(86)

Neatkarīgi no tā Tiesa ir arī pieņēmusi, ka ārkārtas apstākļos tāda atbalsta saņēmējs, ko piešķīra nelikumīgi, jo tas netika paziņots, var atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka atbalsts bija likumīgs, lai apstrīdētu atbalsta atmaksāšanu (38). Tiesa ir norādījusi, ka subjekts var atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ja Kopienas iestāde ir izraisījusi tā pamatotu attiecīgu paļaušanos (39). Iestāde neko tādu nav izraisījusi, un Iestādes lēmumam par selektīvu fiskālu atbalsta pasākumu neatļaušanu patiešām būtu bijis skaidri jānorāda, ka PVN pasākumi, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, bija jāpaziņo Iestādei (40).

(87)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Iestāde nepieņems, ka argumenti par juridisko noteiktību vai tiesisko paļāvību šajā gadījumā būtu pamatoti, ņemot vērā Tiesas jurisprudenci un (EEZ līguma) 61. panta un (LESD) 107. panta plašo piemērošanas jomu. Secinājums, ka šie PVN pasākumi varētu būt saistīti ar valsts atbalstu, bija skaidri paredzams visos posmos.

5.   ATGŪŠANA

(88)

Tā kā atbalstu piešķīra, nepaziņojot Iestādei, tas ir nelikumīgs atbalsts Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta f) apakšpunkta izpratnē. No Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola II daļas 14. panta izriet, ka Iestāde pieņem lēmumu, ka nelikumīgs atbalsts, kas ir nesaderīgs ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem, ir jāatgūst no saņēmējiem.

(89)

Iestāde uzskata, ka šajā gadījumā atmaksu neaizkavē nekādi vispārīgi principi. Saskaņā ar iedibināto judikatūru nelikumīga atbalsta atcelšana ar tā atgūšanu ir loģiskas sekas atbalsta atzīšanai par nelikumīgu. Attiecīgi nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanu, lai atjaunotu iepriekš pastāvošo situāciju, principā nevar uzskatīt par nesamērīgu attiecībā pret EEZ līguma mērķiem attiecībā uz valsts atbalstu.

(90)

Atmaksājot atbalstu, saņēmēji zaudē priekšrocību, kas tiem piešķirta salīdzinājumā ar to konkurentiem tirgū, un ir atjaunota pirms atbalsta pastāvošā situācija (41). Tāpat no atbalsta atmaksas izriet, ka parasti, izņemot ārkārtējus apstākļus, Iestāde nepārkāps savas kompetences robežas, ja pieprasīs attiecīgajai EBTA valstij atgūt summas, kas piešķirtas ar nelikumīga atbalsta starpniecību, jo tas vienīgi atjauno iepriekšējo situāciju (42). Turklāt, ņemot vērā to, ka Iestādei ir obligāts pienākums uzraudzīt valsts atbalstu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokolu, uzņēmumi, kam ir piešķirts atbalsts, principā nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav ticis piešķirts saskaņā ar protokola noteikumos paredzēto procedūru (43). Šajā gadījumā nav novērojami nekādi ārkārtēji apstākļi, kas būtu varējuši rosināt atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību.

(91)

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola 14. panta 2. punktu un Iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL 9. un 11. pantu (44), atgūstot neatbilstīgi piešķirtu atbalstu, būtu jāietver salikti procenti.

(92)

Islandes iestādes līdz šim ir sniegušas nepilnīgu informāciju par tā atbalsta summu, kas piešķirts saskaņā ar Likuma Nr. 163/2010 grozījumiem. Turklāt tās nav sniegušas pietiekamu informāciju par pasākuma iespējamo saņēmēju skaitu un identitāti. Islandes iestādes ar šo tiek aicinātas sniegt detalizētu un precīzu informāciju par piešķirtā atbalsta summu un atbalsta saņēmējiem.

6.   SECINĀJUMS

(93)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Iestāde secina, ka Islandes iestādes ir nelikumīgi īstenojušas attiecīgo atbalstu, pārkāpjot 3. protokola 1. panta 3. punktu.

(94)

Saskaņā ar Likuma Nr. 163/2010 noteikumiem piešķirtais valsts atbalsts, t. i., atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, ciktāl šie pakalpojumi nav elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi, nav saderīgs ar EEZ līguma darbību iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ un ir jāatgūst, sākot no atbalsta piešķiršanas datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar Likuma Nr. 163/2010 4. un 12. pantu ieviestie noteikumi, t. i., atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem, kas ir nodalāmi no un nav nesaraujami saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz Islandes datu centru klientiem, kuri ir nerezidenti, paredz valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību.

2. pants

Islandes iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no saņēmēja/saņēmējiem atgūtu 1. pantā minēto atbalstu, kas tam/tiem tika nelikumīgi piešķirts laikposmā no 2011. gada 1. maija līdz 2013. gada 13. martam.

3. pants

Atgūšanu veic nekavējoties un katrā ziņā četru mēnešu laikā no šā lēmuma datuma, un tā atbilst valsts tiesību aktu procedūrām ar nosacījumu, ka tās pieļauj šā lēmuma tūlītēju un reālu izpildi.

Atgūstamais atbalsts ietver procentus un saliktus procentus, sākot no dienas, kurā tas bija pieejams saņēmējam, līdz atgūšanas dienai.

Procentus aprēķina, pamatojoties uz EBTA Uzraudzības iestādes Lēmuma Nr. 195/04/COL (45) 9. pantu.

4. pants

Līdz 2014. gada 8. jūlijam Islande informē Iestādi par kopējo summu (pamatsummu un atgūšanas procentiem), kas ir jāatgūst no saņēmēja/saņēmējiem, kā arī par atbalsta atgūšanai plānotajiem vai veiktajiem pasākumiem.

Līdz 2014. gada 8. septembrim Islandei ir jāizpilda Iestādes lēmums un pilnībā jāatgūst atbalsts.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Islandei.

6. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2014. gada 8. maijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

Priekšsēdētāja

Oda Helen SLETNES

Kolēģijas loceklis

Frank J. BÜCHEL


(1)  EBTA Uzraudzības iestādes 2013. gada 16. janvāra Lēmums Nr. 3/13/COL sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saistībā ar konkrētiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā Nr. 50/1988, kas piemērojams Islandes datu centru klientiem, tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 111, 18.4.2013., 5. lpp.) un tā EEZ papildinājumā Nr. 23, 18.4.2013., 1. lpp.

(2)  Korespondences sīkāks apraksts izklāstīts Iestādes Lēmuma Nr. 3/13/COL 1.–6. punktā.

(3)  Šajā paziņojumā Islandes iestādes uz visiem trim pasākumiem atsaucās kā uz atbrīvojumiem no PVN. Tomēr, pēc Iestādes domām, saskaņā ar PVN sistēmas loģiku pasākumi, kas saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem un jaukta tipa pakalpojumiem, drīzāk būtu jāuzskata par pasākumiem, kuriem piemēro “PVN 0 % likmi”, jo šo pakalpojumu piegādātājiem, kā saprot Iestāde, ir tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli, kas samaksāts par pirkumiem, kuri saistīti ar konkrēto piegādi.

(4)  Sal. ar Likuma Nr. 163/2010 4. pantu.

(5)  PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunkta c) punkts.

(6)  PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunkta d) punkts. Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka termins “datorpakalpojumi”' attiecās vienīgi uz ierobežotu pakalpojumu klāstu, kurus sniedz elektroniski, un ka grozījuma mērķis bija paplašināt šo atbrīvojumu, ietverot plašāku elektroniski sniegto pakalpojumu klāstu.

(7)  Saskaņā ar oficiālo definīciju, ko iesniegušas Islandes iestādes, jēdziens “elektroniski sniegti pakalpojumi”“ietver pakalpojumu, kas sniegts automātiski, ar minimālu cilvēka iesaistīšanos, ar interneta vai cita tīkla starpniecību, ja piegādes ietvaros ir vajadzīga informācijas tehnoloģijas izmantošana”.

(8)  Sk. PVN likuma 42.A pantu.

(9)  Šajā kontekstā Islandes datu centru nozares pārstāvis bija iesniedzis priekšlikumu grozīt Ienākumu nodokļa likumu tā, lai importēti serveri, kas izvietoti Islandes datu centros un kas pieder nerezidentiem, nenozīmētu pastāvīgu adresi Islandē. Taču parlaments šo priekšlikumu nepieņēma.

(10)  Sk. Islandes iestāžu sniegtos piemērus 2011. gada 5. aprīļa e-pasta vēstulē, 5. lpp.: attiecībā uz tīkla serveru uzņēmumu no ES dalībvalsts, kas savus serverus izmitina datu centra uzņēmumā Islandē un pērk datu glabāšanas pakalpojumus no Islandes datu centra, uzskatītu, ka tam ir pastāvīga adrese Islandē, un tādējādi, pamatojoties uz pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, tam tiktu piemērots PVN (sal. ar PVN likuma 42.A pantu). Tomēr attiecībā uz ES dalībvalsts grāmatvedības uzņēmumu, kura pamatdarbība nav serveros izmitināt datus, netiktu uzskatīts, ka tam ir pastāvīga adrese Islandē, pat ja tas savus serverus glabāšanas nolūkā pārvietotu uz Islandes datu centru.

(11)  Sīkāks novērtējums ir izklāstīts Iestādes Lēmuma Nr. 3/13/COL 50. punktā.

(12)  Sk. Muitas direktorāta 2012. gada 14. decembra vēstuli.

(13)  Visi skaitļi norādīti ISK valūtā.

(14)  Saskaņā ar iedibināto judikatūru, lai uzskatītu par atbalstu, ir jāatbilst visiem nosacījumiem kopumā, sk. lietu C-142/87 Beļģija pret Komisiju (“Tubemeuse”) [1990], Recueil, I-959. lpp.

(15)  Sk. Iestādes valsts atbalsta pamatnostādņu par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem 3. punkta 3. apakšpunktu, lietu 248/84 Vācija pret Komisiju, [1987] Recueil, 4013, un lietu E-6/98 Norvēģijas Karaliste pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999], EBTA Tiesas ziņojumi, 34. punkts.

(16)  Lieta C-41/90 Höfner un Elser pret Macroton [1991], Recueil, I-1979. lpp., 21.–23. punkts, un lieta E-5/07 Private Barnehagers Landsforbund pret EBTA Uzraudzības iestādi [2008], EBTA Tiesas ziņojums, 61. lpp., 78. punkts.

(17)  Lieta C-222/04 Ministero dell'Economica e delle Finanze pret Cassa di Risparmio di Firenze SpA [2006], Krājums, I-289. lpp., 108. punkts.

(18)  Apvienotās lietas C-106/09 P un C-107/9 P Komisija un Spānija pret Gibraltāra valdību un Apvienoto Karalisti [2011], Krājums, I-11113. lpp., 75. punkts.

(19)  Sk. turpat, 145. punkts.

(20)  Lieta C-75/97 Beļģija pret Komisiju [1999], Recueil, I-3671. lpp., 32. punkts; lieta C-143/99 Adria-Wien Pipeline un Wietersdorfer & Peggauer Zementwerke [2011], Krājums, I-8365. lpp., 48. punkts; un lieta C-409/00 Spānija pret Komisiju [2003], Recueil, I-1487. lpp., 48. punkts.

(21)  Sk. lietu C-409/00 Spānija pret Komisiju [2003], Recueil, I-1487. lpp., 49. punkts.

(22)  Lieta E-6/98 Norvēģija pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999], EBTA Tiesas ziņojums, 76. lpp., 38. punkts; apvienotās lietas E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil un Finnfjord, PIL un citi un Norvēģija pret EBTA Uzraudzības iestādi [2005], EBTA Tiesas ziņojums, 117. lpp., 84.–85. punkts; apvienotās lietas T-127/99, T-129/99 un T-148/99 Territorio Histórico de Alava and others pret Komisiju [2002], Recueil, II-1275. lpp., 163. punkts; lieta C-143/99 Adria-Wien Pipeline [2001], Recueil, I-8365. lpp., 42. punkts; lieta T-308/00 Salzgitter pret Komisiju [2004], Krājums, II-1933. lpp., 42. punkts; lieta C-172/03 Wolfgang Heiser [2005], Krājums, I-1627. lpp., 43. punkts un lieta C-279/08 P Komisija pret Nīderlandi [2011], Krājums, I-7671. lpp., 62. punkts.

(23)  Lieta E-6/98 Norvēģija pret EBTA Uzraudzības iestādi, norādīts iepriekš, 38. punkts; apvienotās lietas E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil un Finnfjord, PIL un citi un Norvēģija pret EBTA Uzraudzības iestādi, norādīts iepriekš, 76.–89. punkts; lieta 173/73 Itālija pret Komisiju [1974], Recueil, 709. lpp., 16. punkts.

(24)  Lieta E-6/98 Norvēģija pret EBTA Uzraudzības iestādi, norādīts iepriekš, 67. punkts; lieta C-159/01 Nīderlande pret Komisiju [2004], Recueil, I-4461. lpp., 43. punkts; apvienotās lietas C-106/09 P un C-107/9 P Komisija un Spānija pret Gibraltāra valdību un Apvienoto Karalisti, norādīts iepriekš, 146. punkts.

(25)  Sk. Iestādes Lēmuma Nr. 3/13/COL 50. un 51. punktu.

(26)  Lieta C-372/97 Itālija pret Komisiju [2004], Recueil, I-3679. lpp., 67. punkts, un lieta C-172/03 Heiser [2005], Krājums, I-1627. lpp., 54. punkts.

(27)  Sk. lietu T-210/02 RENV British Aggregates Association pret Komisiju [2012], Krājums, II-0000. lpp., 49.–50. punkts, un apvienotās lietas C-106/09 P un C-107/9 P Komisija un Spānija pret Gibraltāra valdību un Apvienoto Karalisti [2011], Krājums, I-11113. lpp., 75. un 90. punkts.

(28)  Sk. apvienotās lietas C-78/08 – C-80/09 Paint Graphos un citi [2011], Krājums, I-7611. lpp., 70. punkts.

(29)  Sk. Pievienotās vērtības nodokļa likuma Nr. 50/1988 1. pantu.

(30)  2011. gada 2. septembra paziņojuma vēstule.

(31)  Sk. apvienotās lietas E-17/10 un E-6/11 Lihtenšteinas Firstiste un VTM Fundmanagement pret EBTA Uzraudzības iestādi [2012], EBTA Tiesas ziņojums, 117. lpp., 76. punkts.

(32)  Līdzīga argumentācija aplūkojama 95. pantā Komisijas 2003. gada 17. februāra Lēmumā 2003/515/EK par Nīderlandes īstenotu valsts atbalstu starptautiskām finanšu operācijām (OV L 180, 18.7.2003., 52. lpp.).

(33)  Lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi [1999], EBTA Tiesas ziņojums, 76. lpp., 59. punkts; lieta 730/79 Philip Morris pret Komisiju [1980], Recueil, 2671. lpp., 11. punkts.

(34)  Lieta C-5/89 Komisija pret Vāciju [1990], Recueil, I-3437. lpp., 14. punkts; lieta C-169/95 Komisija pret Spāniju [1997], Recueil, I-135. lpp., 51. punkts; lieta C-24/95 Land Rheinland-Pfalz pret Alcan Deutschland GmbH [1997], Recueil, I-1591. lpp., 25. punkts.

(35)  Lieta C-1/09 Centre d'Exportation du Livre Français (CELF), Ministre de la Culture et de la Communication pret Société Internationale de Diffusion et d'Édition [2010], Krājums, I-02099. lpp., 53. punkts. Sk. arī lietu C-91/01 Itālija pret Komisiju [2004], Recueil, I-4355. lpp., 66. un 67. punkts.

(36)  Lieta C-5/89 Komisija pret Vāciju [1990], Recueil, I-3437. lpp., 14. punkts, un Regione Autónoma della Sardegna pret Komisiju [2005], Krājums, II-2123. lpp., 64. punkts.

(37)  Lieta C-5/89 Komisija pret Vāciju [1990], Recueil, I-3437. lpp., 14. punkts; lieta C-169/95 Spānija pret Komisiju [1997], Recueil, I-135. lpp., 51. punkts.

(38)  Apvienotās lietas C-183/02 P un C-187/02 P Demesa un Territorio Histórico de Álava pret Komisiju [2004], Krājums, I-10609. lpp., 51. punkts.

(39)  Lieta T-290/97, Mehibas Dordstelaan pret Komisiju [2000], Krājums, II-15. lpp., un lietas C-182/03 un C-217/03, Beļģija un Forum 187 ASBL pret Komisiju [2006], Krājums, I-05479. lpp., 147. punkts.

(40)  Sk. EBTA Uzraudzības iestādes 1995. gada 31. oktobra Lēmumu Nr. 106/95/COL par nodokļu atbrīvojumu no pamatnodokļa stikla iepakojumam (OV L 124, 23.5.1996., 30. lpp., un EEZ pielikums Nr. 23, 23.5.1996., 75. lpp.), EBTA Uzraudzības iestādes 1997. gada 14. maija Lēmumu Nr. 145/97/COL par atbilstīgiem pasākumiem attiecībā uz reģionāli diferencētiem sociālā nodrošinājuma nodokļiem un EBTA Uzraudzības iestādes 2010. gada 24. marta Lēmumu Nr. 97/10/COL par piesaistīto apdrošināšanas sabiedrību aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar Lihtenšteinas Nodokļu likumu (OV L 261, 27.9.2012., 1. lpp., un EEZ pielikums Nr. 53, 27.9.2012., 1. lpp.).

(41)  Sk. apvienotās lietas E-17/10 un E-6/11 Lihtenšteinas Firstiste un VTM Fundmanagement pret EBTA Uzraudzības iestādi [2012], EBTA Tiesas ziņojums, 117. lpp., 141.–142. punkts.

(42)  Lieta C-75/97 Beļģija pret Komisiju [1999], Recueil, I 3671. lpp., 66. punkts, un lieta C-310/99 Itālija pret Komisiju [2002], Recueil, I-2289. lpp., 99. punkts.

(43)  Lieta C-169/95, Spānija pret Komisiju [1997], Recueil, I-135. lpp., 51. punkts.

(44)  Ar grozījumiem, kas ieviesti ar EBTA Uzraudzības iestādes 2008. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 789/08/COL, ar ko groza Kolēģijas Lēmumu Nr. 195/04/COL par īstenošanas noteikumiem, kas minēti EBTA valstu nolīguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas dibināšanu 3. protokola II daļas 27. pantā, attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumam par atbalstu (OV L 340, 22.12.2010., 1. lpp., un EEZ pielikums Nr. 72, 22.12.2010., 1. lpp.).

(45)  Ar grozījumiem, kas ieviesti ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 789/08/COL.