ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 53

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 25. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/291 (2015. gada 19. februāris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Asparago bianco di Cimadolmo (AĢIN))

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/292 (2015. gada 24. februāris), ar ko oglekļa dioksīdu apstiprina par aktīvo vielu lietošanai 15. produkta veida biocīdos ( 1 )

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/293 (2015. gada 24. februāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Liliputas (AĢIN))

5

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/294 (2015. gada 24. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

8

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/295 (2015. gada 24. februāris) par MELCO GXi efektīvā maiņstrāvas ģeneratora apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 ( 1 )

11

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/296 (2015. gada 24. februāris), ar ko nosaka procesuālo kārtību dalībvalstu sadarbībai elektroniskās identifikācijas jomā, kā paredzēts 12. panta 7. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū ( 1 )

14

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/297 (2014. gada 15. decembris), ar ko groza Lēmumu ECB/2010/23 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2014/56)

21

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/298 (2014. gada 15. decembris) par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus (ECB/2014/57)

24

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/299 (2015. gada 10. februāris), ar ko groza Lēmumu ECB/2014/34 par ar ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām saistītajiem pasākumiem (ECB/2015/5)

27

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/300 (2015. gada 10. februāris) par Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (ECB/2015/6)

29

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Īstenošanas lēmumam 2014/943/ES (2014. gada 19. decembris) par to, lai ieceltu Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pārējos pilna laika locekļus ( OV L 367, 23.12.2014. )

31

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/291

(2015. gada 19. februāris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Asparago bianco di Cimadolmo (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Asparago bianco di Cimadolmo, kas reģistrēta atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 245/2002 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu Asparago bianco di Cimadolmo (AĢIN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 19. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2002. gada 8. februāra Regula (EK) Nr. 245/2002, ar kuru papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 2400/96 par konkrētu nosaukumu iekļaušanu “Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, kas paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 39, 9.2.2002., 12. lpp.).

(3)  OV C 371, 18.10.2014., 22. lpp.


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/292

(2015. gada 24. februāris),

ar ko oglekļa dioksīdu apstiprina par aktīvo vielu lietošanai 15. produkta veida biocīdos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 90. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Nīderlande 2012. gada 22. februārī saņēma pieteikumu uz to, lai aktīvo vielu oglekļa dioksīdu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (2) 11. panta 1. punktu iekļautu minētās direktīvas I pielikumā lietošanai biocīdos, kuri pieder pie direktīvas V pielikumā definētā 15. produkta veida “Avicīdi”.

(2)

Nīderlande saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktu 2013. gada 30. augustā iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojumu ar ieteikumiem.

(3)

Ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus, Biocīdu komiteja 2014. gada 17. jūnijā formulēja Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumu.

(4)

Saskaņā ar minēto atzinumu 15. produkta veida biocīdi, kas satur oglekļa dioksīdu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. panta prasībām, ja attiecībā uz šīs vielas lietošanu tiek izpildītas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi oglekļa dioksīdu apstiprināt lietošanai 15. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 4. panta 4. punktu apstiprinājumam nebūtu jāattiecas uz nanomateriāliem, jo tie netika vērtēti.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Oglekļa dioksīdu apstiprina par aktīvo vielu lietošanai 15. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas pielikumā noteiktās specifikācijas un nosacījumi.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 24. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

Aktīvās vielas tīrības minimālā pakāpe (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprinājuma beigu datums

Produkta veids

Īpaši nosacījumi (2)

Oglekļa dioksīds

IUPAC nosaukums:

oglekļa dioksīds

EK Nr.: 204-696-9

CAS Nr.: 124-38-9

999 mL/L

2015. gada 1. jūnijs

2025. gada 31. maijs

15

Produkta novērtēšanā īpašu uzmanību pievērš tām ekspozīcijām (iedarbībai), riskiem un iedarbīgumam, kuri saistīti ar katru atļaujas pieteikuma aptverto lietojuma veidu, bet kuri Savienības līmeņa novērtējumā par aktīvās vielas risku nav vērtēti.

Lai attiecībā uz biocīdiem saņemtu atļauju, ievēro šādas prasības:

1)

produktus piegādā tikai apmācītiem profesionāliem lietotājiem, un tos lieto tikai šādi lietotāji;

2)

lietotāju aizsardzībai veic attiecīgus pasākumus, kuru vidū, ja nepieciešams, ir arī individuālo aizsarglīdzekļu pieejamība;

3)

veic attiecīgus garāmgājēju aizsardzības pasākumus, piemēram, novērš iespēju piekļūt apstrādes zonai;

4)

lietošanas devām un instrukcijām jābūt tādām, lai būtu drošība, ka putnus nogalina bez nevajadzīgām sāpēm un ciešanām;

5)

lietošanas nosacījumos norāda, ka oglekļa dioksīdu izmanto kā galēju līdzekli tādas integrētas augu aizsardzības stratēģijas kontekstā, kas vērsta uz šādu produktu lietošanas minimizēšanu.


(1)  Šajā slejā norādītā tīrības pakāpe ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 8. pantu veiktajā novērtēšanā izmantotās aktīvās vielas tīrības minimālā pakāpe. Ja ir pierādīts, ka aktīvā viela tirgū laistajā produktā ir tehniski līdzvērtīga novērtētajai aktīvajai vielai, tās tīrības pakāpe var būt gan tāda pati, gan citāda.

(2)  Par Regulas (ES) Nr. 528/2012 VI pielikuma vispārējo principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas vietni: http://ec.europa.eu/environment/chemicals/biocides/index_en.htm.


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/293

(2015. gada 24. februāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Liliputas (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu un 52. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Lietuvas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Liliputas, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Ar 2013. gada 13. septembra paziņojumu par iebildumiem un 2013. gada 8. novembra pamatoto iebildumu paziņojumu Polija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 2. punktu iebilda pret šo reģistrēšanu. Iebildumi tika uzskatīti par pieņemamiem.

(3)

Ar 2014. gada 8. janvāra vēstulēm Komisija aicināja ieinteresētās personas uzsākt attiecīgas konsultācijas, lai panāktu vienošanos sešu mēnešu laikā saskaņā ar minēto personu iekšējām procedūrām.

(4)

Tomēr vienošanās starp Lietuvu un Poliju nav panākta.

(5)

Ņemot vērā to, ka vienošanās nav panākta, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu iebildumu iesniedzējs apgalvoja, ka nosaukumu Liliputas reģistrējot kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tiktu apdraudēta tāda daļēji identiska nosaukuma, preču zīmju un produktu pastāvēšana, kas ir likumīgi Polijas tirgū ievērojami ilgāk nekā piecus gadus pirms dienas, kad pieteikums reģistrēt nosaukumu Liliputas kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2013. gada 15. jūnijs); saskaņā ar iebildumu iesniedzēju šī reģistrēšana varētu apdraudēt produkta ar nosaukumu Liliput pastāvēšanu; minētais produkts ir Polijas siers, kura īpašības ir līdzīgas siera Liliputas īpašībām un kura nosaukums ir fonētiski līdzīgs nosaukumam Liliputas.

(7)

Iebildumu iesniedzējs apgalvo, ka terminu Liliput Polijā parasti lieto gan attiecībā uz mazu izmēru produktiem, gan arī attiecībā uz sieru. Sieru ar nosaukumu Liliput Polijā likumīgi ražo un tirgo kopš 1971. gada. Uzņēmumu standartos, izejvielu izmantošanas tehniskajās instrukcijās un normās Liliput siers ir norādīts kopā ar citu šķirņu sieriem, piemēram, Gaudas, Edamas un Ementāles sieru. Šis termins, apzīmējot Polijas sieru, ir populārs Polijas patērētāju vidū, un tas nekādā veidā nav saistīts ar Lietuvas sieru. Līdz ar to tas ir jāuzskata par vispārīgu apzīmējumu, ko Polijā lieto attiecībā uz sieriem vispār. Attiecībā uz produktu Polijas Liliput īpašības, izskats un izmēri ir līdzīgi attiecīgajiem Lietuvas Liliputas siera parametriem. Visbeidzot, iebildumu iesniedzējs norāda, ka Liliput un Liliputas ir līdzīgi produkti ar vispārīgu nosaukumu. Tādēļ nosaukuma Liliputas reģistrēšana aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statusā varētu būt par kavēkli Polijas ražotājiem laist tirgū savu Liliput sieru vai, jebkurā gadījumā, izmantot vārdu Liliput attiecībā uz sieru.

(8)

Iebildumu iesniedzējs apgalvo arī, ka produkts un reģistrējamais nosaukums neatbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 2. punktā noteiktajām prasībām. Kā noteikts publicētajā vienotajā dokumentā, siers nosaukts par Liliputas tā nelielā izmēra pēc. Tādējādi nosaukums Liliputas nenorāda, ka ražojums ir no noteiktas vietas, bet līdzīgi Polijas Liliput sieram attiecas tikai uz siera mazo izmēru. Turklāt šā produkta īpašības nav saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, bet gan vienkārši izriet no tā nogatavināšanas nelielu rituļu veidā. Vietējās mikroskopiskās sēnes Penicillium pallidum Smith ietekme uz Liliputas organoleptiskajām īpašībām nav pierādīta. Turklāt fakts, ka produkts ir ražots saskaņā ar PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienības) valsts standartu, varētu būt par apstiprinājumu tam, ka to varēja ražot jebkurā PSRS vietā un ka tāpēc tam nav saiknes ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu. Visbeidzot, Liliputas būtu jāuzskata par ģenērisku produktu.

(9)

Vairākiem Polijas siera ražotājiem ir piešķirta to zīmolu aizsardzība, kuros ietilpst vārds Liliput, piemēram, reģistrētas vārdiskas un grafiskas preču zīmes Cheesland Liliput un Liliput ser, kā arī pieprasītā vārdiskā preču zīme Serenada Liliput. Polijas Liliput siera produkcijas apjoms ir ievērojams: 2013. gadā rūpnieciski saražotas 2 762 tonnas šādas produkcijas, un tā tirgota 2 250 veikalos visā Polijā, bet 4,8 % no šīs produkcijas eksportēti uz ES tirgu. Uz 90 % Liliput siera produkcijas attiecas preču zīme. Iebildumu iesniedzējs uzskata, ka nosaukuma Liliputas reģistrēšana par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi varētu apdraudēt šādu preču zīmju pastāvēšanu.

(10)

Neraugoties uz iepriekš minētajiem apgalvojumiem, ko izteicis iebildumu iesniedzējs, nosaukumu Liliputas ir lietderīgi reģistrēt kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi šādu iemeslu dēļ.

(11)

Lai gan nosaukuma Liliputas izcelsmes pamatā ir bijis tā siera mazais izmērs, uz kuru tas attiecas, ir skaidrs, ka Lietuvā pusgadsimta laikā šis nosaukums ir zaudējis minēto atsauci uz tā izmēriem un līdztekus tam ir izveidojusies stabila saikne ar ražošanas apgabalu. Patlaban Lietuvā nosaukums Liliputas ir neapstrīdami saistīts ar rokām gatavotu puscietu un fermentētu augstas kvalitātes sieru, ko ražo Belvederis ciematā. Lietuvas patērētāju apziņā šā siera nosaukumam nav saistības ar Polijas sieru vai ar rūpniecībā ražotu standarta siera produkciju. Tādējādi, kaut arī tajā neietilpst ģeogrāfiskas atsauces, nosaukums Liliputas atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 2. punktā sniegtajai definīcijai, kurā noteikts, ka aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir nosaukums, kas identificē produktu, kura izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā.

(12)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Liliputas nevar uzskatīt par sugasvārdu. Sugasvārdi ir tādi produktu nosaukumi, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts ticis sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvuši par produkta vispārpieņemtu nosaukumu un tagad ir pilnīgi zaudējuši saikni ar šādu sākotnējo ģeogrāfisko izcelsmi. Attiecībā uz Liliputas norises ir bijušas tieši pretējas. Sākotnēji tam nebija saiknes ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, bet nu tas ir kļuvis cieši saistīts ar tā ražošanas apgabalu.

(13)

Produktam ir tāda reputācija un tam piemīt tādas īpašības, kas ir saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi. Lai gan publicētajā vienotajā dokumentā noteikts, ka siers nosaukts par Liliputas tā nelielā izmēra dēļ, tomēr ir precizēts, ka noteiktas garšas un smaržas īpašības tas iegūst, nogatavinoties nelielos cilindriskas formas rituļos, to masā iedarbojoties mikroflorai, bet uz tā virsas – mikroskopiskajai sēnei Penicillium pallidum Smith, kas aug un vairojas ģeogrāfiskā apgabala pagrabos. Šī sēne, kas ir raksturīga Belvederis ciemata pagrabiem, ir atbildīga par tādām pienskābes, svaigās garšas un aromāta īpašībām, kādas raksturīgas Liliputas sieram. Apgabalā valda specifiski apstākļi šīs sēnes izdzīvošanai. Turklāt tas, ka sieru gatavo ar rokām un bez mehanizācijas, veicina šīs pelējuma sēnes saglabāšanos un attīstību. Turklāt Liliputas ir laba dokumentācija un stabila reputācija kā galvenajam Lietuvas piena pārstrādes produktam, kas sīki aprakstīts publicētajā vienotajā dokumentā.

(14)

Tātad atšķirības starp Liliputas un Liliput ir pietiekami skaidras. Liliputas nevar uzskatīt par ģenērisku produktu.

(15)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka sakarā ar to, ka uz šādu produktu attiecās PSRS standarti, Liliputas sieru Padomju Savienībā varēja ražot jebkur, jānorāda, ka produktu iekļaušana šādos standartos tajā laikā bija obligāta. Turklāt šis apstāklis nenozīmē, ka ražojums, kāds tas aprakstīts standartā, kurā tas iekļauts pēc Lietuvas iniciatīvas, būtu ticis gatavots citur. Jebkurā gadījumā no 1969. līdz 1979. gadam tas saņēmis daudz diplomu, kvalitātes zīmju un medaļu un šādi ticis atzīts kā Lietuvas siers, ko ražo Belvederis ciematā.

(16)

Termins Liliput patiesi ir fonētiski līdzīgs terminam Liliputas, kuru tiek lūgts reģistrēt. Abi vārdi cēlušies no siera mazā izmēra. Lai gan siers Liliputas ir produkts ar izteikti atšķirīgām īpašībām, kvalitāti un reputāciju, Liliput sieram ir aspekti, kas dara to līdzīgu Liliputas sieram. Tā kā abi nosaukumi ir līdzīgi un arī attiecīgie produkti pēc ārējā izskata ir līdzīgi, tad Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. pantā paredzētās aizsardzības piemērošana varētu radīt tādus apstākļus, kuros Liliputas siers, ja tā nosaukumu reģistrē, ir kavēklis Polijas siera ražotājiem lietot terminu Liliput.

(17)

Pierādījumi liecina, ka termins Liliput nav ticis lietots ar nolūku izmantot nosaukuma Liliputas reputāciju. Patērētāji nav un nebūtu tikuši maldināti par produkta patieso izcelsmi. Patiesībā abiem šiem produktiem ir divi atsevišķi tirgi, kuros tie ir labi pazīstami un pareizi identificēti. Šo iemeslu dēļ un tā kā ir ticis pierādīts, ka Liliput likumīga lietošana ir bijusi konsekventa un taisnīga vismaz 25 gadus pirms Liliputas reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas Komisijai, tad taisnīguma un tradicionālās izmantošanas interesēs būtu jāpiešķir maksimālais pārejas periods, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 2. punktā.

(18)

Šis secinājums nenozīmē to, ka termina Liliput lietošana kļūs nelikumīga. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 41. panta 2. punktu, ja var konstatēt, ka, ņemot vērā visus būtiskos faktorus un jo īpaši esošo stāvokli patēriņa apgabalos un attiecīgos valsts vai Savienības tiesību aktus, Liliput ir kļuvis par sugasvārdu, šā nosaukuma izmantošanu nevarētu ietekmēt nosaukuma Liliputas reģistrācija.

(19)

Attiecībā uz zīmoliem, kuros ietilpst termins Liliput un kuri godprātīgi pieteikti, reģistrēti vai noteikti, iegājušies lietošanā Savienības teritorijā, pirms iesniegts pieteikums Liliputas reģistrēšanai par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 14. panta 2. punktu, minētos zīmolus var turpināt lietot un atjaunot attiecībā uz konkrēto produktu ar nosacījumu, ka ir izpildītas vispārīgās prasības saskaņā ar tiesību aktiem par preču zīmēm.

(20)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Liliputas būtu jāiekļauj Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukumu Liliputas (AĢIN) ieraksta reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.3. grupas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Terminu Liliput vēl 15 gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas atļauts izmantot, lai apzīmētu sieru, kas neatbilst Liliputas specifikācijai.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 24. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 170, 15.6.2013., 46. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/8


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/294

(2015. gada 24. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 24. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

EG

169,3

IL

81,7

MA

91,9

TR

116,8

ZZ

114,9

0707 00 05

TR

187,1

ZZ

187,1

0709 93 10

MA

140,7

TR

215,2

ZZ

178,0

0805 10 20

EG

45,9

IL

72,3

MA

47,6

TN

50,8

TR

68,9

ZZ

57,1

0805 20 10

IL

132,4

MA

96,3

ZZ

114,4

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

EG

80,3

IL

151,7

JM

118,2

MA

101,6

TR

85,4

US

143,7

ZZ

113,5

0805 50 10

EG

41,5

TR

51,6

ZZ

46,6

0808 10 80

BR

69,5

CL

95,2

MK

29,8

US

151,4

ZZ

86,5

0808 30 90

CL

155,9

CN

99,9

US

122,7

ZA

92,9

ZZ

117,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/295

(2015. gada 24. februāris)

par MELCO GXi efektīvā maiņstrāvas ģeneratora apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (1), un jo īpaši tās 12. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Piegādātājs Mitsubishi Electric Corporation (MELCO), ko Savienībā pārstāv Mitsubishi Electric Automotive Europe B.V (“pieteikuma iesniedzējs”), 2014. gada 24. jūnijā iesniedza pieteikumu par MELCO GXi efektīvā maiņstrāvas ģeneratora apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju. Pieteikuma pilnīgums tika vērtēts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 4. pantu (2). Komisija konstatēja, ka sākotnējā pieteikumā trūkst noteiktas būtiskas informācijas, un lūdza pieteikuma iesniedzēju iekļaut trūkstošo informāciju. Komisija 2014. gada 10. jūlijā saņēma pilnīgu informāciju un nākamajā dienā sāka pieteikuma novērtēšanu.

(2)

Pieteikums ir novērtēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un Tehniskajām norādēm par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Regulai (EK) Nr. 443/2009 (“tehniskās norādes”) (3) un atzīts par pilnīgu.

(3)

Pieteikums ir par MELCO GXi efektīvo maiņstrāvas ģeneratoru ražīguma klasēs no 130 A līdz 250 A. Maiņstrāvas ģeneratora augstā efektivitāte ir noteikta saskaņā ar VDA pieeju, kas aprakstīta tehnisko norāžu I pielikuma 5.1.2. punktā. Minētā pieeja pamatojas uz testu metodēm, kas aprakstītas starptautiskajā standartā ISO 8854:2012 (4). Pieteikuma iesniedzēja maiņstrāvas ģeneratoram ir augstāks lietderības koeficients salīdzinājumā ar atsauces ģeneratoru, jo tiek samazināti šādi trīs veidu zudumi: taisngriešanas zudumi, jo tiek izmantota jauna diode ar maziem energozudumiem; statora dzelzs zudumi, jo tiek izmantota plāna statora serde no augstākās kategorijas elektromagnētiskā tērauda; statora vara zudumi, jo tiek izmantots stators ar ļoti augstu aizpildes koeficientu un aksiāla dzesēšanas struktūra.

(4)

Komisija uzskata, ka pieteikumā sniegtā informācija apstiprina, ka ir izpildīti nosacījumi un kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. un 4. pantā.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tāds efektīvs maiņstrāvas ģenerators, kāds pieteikumā aprakstīts, izmantots ne vairāk 3 % no atsauces gadā (2009. gadā) reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem.

(6)

Lai noteiktu CO2 emisiju samazinājumus, kurus radīs inovatīvā tehnoloģija, kad tā tiks uzstādīta transportlīdzeklī, ir jānosaka atsauces transportlīdzeklis, ar kuru būtu jāsalīdzina tāda transportlīdzekļa efektivitāte, kurš aprīkots ar inovatīvo tehnoloģiju, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5. un 8. pantā. Komisija uzskata, ka ir lietderīgi par piemērotu atsauces tehnoloģiju uzskatīt maiņstrāvas ģeneratoru, kura lietderības koeficients ir 67 %, ja inovatīvā tehnoloģija tiek uzstādīta jauna tipa transportlīdzeklī. Ja MELCO GXi efektīvais maiņstrāvas ģenerators tiek uzstādīts jau pastāvoša tipa transportlīdzeklī, atsauces tehnoloģijai būtu jābūt attiecīgā tipa jaunākās versijas maiņstrāvas ģeneratoram, kas laists tirgū.

(7)

Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis CO2 samazinājumu testēšanas metodiku, kurā iekļautas formulas, kas atbilst tehniskajās norādēs aprakstītajām formulām, kuras izmanto vienkāršotajā pieejā attiecībā uz efektīviem maiņstrāvas ģeneratoriem. Komisija uzskata, ka testēšanas metodika nodrošinās testēšanas rezultātus, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi, un ka tā spēj reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu pierādīt inovatīvās tehnoloģijas priekšrocības CO2 emisiju ziņā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 6. pantu.

(8)

Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis CO2 samazinājumu testēšanas metodiku, kurā iekļautas formulas, kuru pamatā ir tehniskās norādes par efektīviem maiņstrāvas ģeneratoriem. Komisija atzīmē, ka pieteikuma iesniedzēja testēšanas metodika un CO2 emisiju samazinājuma aprēķināšanas formulas visos aspektos ir identiskas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/341/ES (5) pielikumā norādītajai metodikai. Tādējādi Komisija uzskata, ka Īstenošanas lēmumā 2013/341/ES norādītā metodika būtu jāizmanto, lai noteiktu CO2 emisiju samazinājumu, ko panāk ar MELCO GXi efektīvo maiņstrāvas ģeneratoru.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pārliecinoši pierādījis, ka inovatīvā tehnoloģija ļauj samazināt emisijas vismaz par 1 g CO2/km.

(10)

Komisija atzīmē, ka inovatīvās tehnoloģijas dotos samazinājumus var daļēji pierādīt ar standarta testa ciklu, un tāpēc sertificējamais galīgais kopējais samazinājums būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 725/2011 8. panta 2. punkta otro daļu.

(11)

Komisija konstatē, ka pārbaudes ziņojumu ir sagatavojusi UTAC (Groupe UTAC CERAM) un ka ziņojumā ir apstiprināti pieteikumā izklāstītie konstatējumi.

(12)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka pret konkrētās inovatīvās tehnoloģijas apstiprināšanu iebildumi nebūtu jāceļ.

(13)

Lai noteiktu ekoinovācijas vispārējo kodu, kurš saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (6) I, VIII un IX pielikumu jālieto attiecīgajos tipa apstiprinājuma dokumentos, būtu jānorāda atsevišķais kods, kas izmantojams ar šo lēmumu apstiprinātajai inovatīvajai tehnoloģijai.

(14)

Visiem ražotājiem, kas vēlas samazināt vidējās īpatnējās CO2 emisijas, izmantojot CO2 emisiju samazinājumu, kuru dod ar šo īstenošanas lēmumu apstiprinātā inovatīvā tehnoloģija, un tādējādi sasniegt savu īpatnējo emisiju mērķi, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 1. punktu būtu jāatsaucas uz šo īstenošanas lēmumu savā pieteikumā par EK tipa apstiprinājuma sertifikāta saņemšanu attiecīgajiem transportlīdzekļiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Mitsubishi Electric Corporation GXi efektīvais maiņstrāvas ģenerators, kuram ir paaugstināta efektivitāte, jo tiek samazināti trīs veidu zudumi, un kuru paredzēts izmantot M1 kategorijas transportlīdzekļos, tiek apstiprināts par inovatīvu tehnoloģiju Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta nozīmē.

2.   CO2 emisiju samazinājumu, ko nodrošina 1. punktā minētā maiņstrāvas ģeneratora izmantošana, nosaka, izmantojot Īstenošanas lēmuma 2013/341/ES pielikumā noteikto metodiku.

3.   Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 2. punkta otro daļu CO2 emisiju samazinājumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, var sertificēt un iekļaut atbilstības sertifikātā un attiecīgā tipa apstiprinājuma dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2007/46/EK I, VIII un IX pielikumā, tikai tad, ja samazinājums nav mazāks par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 9. panta 1. punktā noteikto robežvērtību.

4.   Atsevišķais ekoinovācijas kods, kas jānorāda tipa apstiprinājuma dokumentācijā, kuru izmanto attiecībā uz inovatīvo tehnoloģiju, kas apstiprināta ar šo lēmumu, ir “12”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 24. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 725/2011, ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 194, 26.7.2011., 19. lpp.).

(3)  http://ec.europa.eu/clima/policies/transport/vehicles/cars/docs/guidelines_en.pdf

(4)  ISO 8854. Autotransporta līdzekļi – Maiņstrāvas ģeneratori ar regulatoriem – Testa metodes un vispārīgas prasības. Atsauces numurs ISO 8854:2012(E).

(5)  Komisijas 2013. gada 27. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/341/ES par Valeo Efficient Generation Alternator apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 179, 29.6.2013., 98. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/296

(2015. gada 24. februāris),

ar ko nosaka procesuālo kārtību dalībvalstu sadarbībai elektroniskās identifikācijas jomā, kā paredzēts 12. panta 7. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (1) un jo īpaši tās 12. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstu sadarbība elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas un drošības jomā ir būtiski svarīga, lai veicinātu ar šādām shēmām saistīta riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību.

(2)

Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktā ir ietverta prasība paziņotājai dalībvalstij sešus mēnešus iepriekš iesniegt citām dalībvalstīm minētās shēmas aprakstu, lai dalībvalstis varētu sadarboties jomās, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. punktā.

(3)

Dalībvalstu sadarbībai nepieciešamas vienkāršotas procedūras. Elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību nevar panākt ar procedūrām, kas veiktas dažādās valodās. Angļu valodas izmantošanai sadarbības laikā vajadzētu atvieglot elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas un drošības panākšanu, tomēr jau spēkā esošu dokumentu tulkošanai nevajadzētu radīt pārmērīgi lielu slogu.

(4)

Dažādus elektroniskās identifikācijas shēmu elementus dalībvalstīs pārvalda dažādas iestādes vai struktūras. Lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību un vienkāršotu administratīvās procedūras, ir lietderīgi nodrošināt, ka katrā dalībvalstī ir vienots kontaktpunkts, caur kuru var sasniegt tās attiecīgās iestādes un struktūras.

(5)

Informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm veicina elektroniskās identifikācijas shēmu attīstību un kalpo par līdzekli tehniskās sadarbspējas sasniegšanai. Šāda sadarbība īpaši nepieciešama ir gadījumos, kad tiek pielāgotas jau paziņotas elektroniskās identifikācijas shēmas, tiek veiktas izmaiņas elektroniskās identifikācijas shēmās, par kurām dalībvalstīm bija sniegta informācija pirms paziņošanas, un tādu būtisku attīstības tendenču vai incidentu gadījumos, kas var ietekmēt elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju vai drošību. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no citām dalībvalstīm šādu informāciju par elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību.

(6)

Elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošā izvērtēšana būtu jāuztver kā savstarpējas mācīšanās process, kas palīdz veidot dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un nodrošina paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību. Tādēļ ir nepieciešams, lai paziņotājas dalībvalstis iesniegtu pietiekamu informāciju par savām elektroniskās identifikācijas shēmām. Tomēr ir jāņem vērā arī dalībvalstu nepieciešamība saglabāt noteiktas informācijas konfidencialitāti, ja tā ir būtiska drošībai.

(7)

Lai nodrošinātu, ka salīdzinošās izvērtēšanas process ir rentabls un tam ir skaidri un pārliecinoši rezultāti, un lai izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas dalībvalstīm, tām salīdzinošā izvērtēšana būtu jāveic kopīgi.

(8)

Sadarbojoties elektroniskās identifikācijas shēmu jautājumos, tostarp veicot salīdzinošo izvērtēšanu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā neatkarīgas trešās puses veikti izvērtējumi, ja tādi pieejami.

(9)

Lai atvieglotu procesuālo kārtību Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, būtu jāizveido sadarbības tīkls. Tā mērķis būtu nodrošināt tāda foruma pastāvēšanu, kas aptver visas dalībvalstis un formalizētā veidā iesaista tās sadarbībā attiecībā uz sadarbspējas sistēmas uzturēšanas praktiskajiem aspektiem.

(10)

Sadarbības tīklam būtu jāpārbauda paziņojuma veidlapu projekti, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu, un jāizdod atzinumi, kuros izklāstītas norādes par veidlapās aprakstīto shēmu atbilstību minētās regulas 7. panta, 8. panta 1. un 2. punkta un 12. panta 1. punkta prasībām, kā arī par atbilstību 8. panta 3. punktā minētajam īstenošanas aktam. Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā paziņotājai dalībvalstij ir noteikta prasība aprakstīt, kā paziņotā elektroniskās identifikācijas shēma izpilda sadarbspējas prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 1. punktu. Dalībvalstīm sadarbības tīkla atzinumi īpaši būtu jāņem vērā tad, ja tās gatavojas izpildīt Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto pienākumu iesniegt aprakstu Komisijai par to, kā paziņotā elektroniskās identifikācijas shēma atbilst sadarbspējas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 1. punktu.

(11)

Visām paziņošanā iesaistītajām pusēm sadarbības tīkla atzinums būtu jāņem vērā kā norāde attiecībā uz visu sadarbības, paziņošanas un sadarbspējas procesu.

(12)

Lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu veiktā salīdzinošā izvērtēšanas procesa efektivitāti, ir lietderīgi, ka sadarbības tīkls sniedz norādes dalībvalstīm.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 48. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Saskaņā ar regulas 12. panta 7. punktu šis lēmums nosaka procesuālo kārtību dalībvalstu sadarbības veicināšanai, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu to elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību, par kurām dalībvalstis plāno paziņot vai ir paziņojušas Komisijai. Kārtība jo īpaši attiecas uz:

a)

tādas informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu, kas attiecas uz elektroniskās identifikācijas shēmām, un attiecīgo attīstības tendenču elektroniskās identifikācijas nozarē izpēti, kā noteikts II nodaļā;

b)

elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu, kā noteikts III nodaļā; un

c)

sadarbību, izmantojot sadarbības tīklu, kā noteikts IV nodaļā.

2. pants

Sadarbības valoda

1.   Ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas citādi, sadarbības valoda ir angļu valoda.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu, dalībvalstīm nav pienākuma tulkot 10. panta 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus, ja tas radītu pārmērīgi lielu slogu.

3. pants

Vienoti kontaktpunkti

1.   Dalībvalstu sadarbības nolūkā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktam katra dalībvalsts izraugās vienotu kontaktpunktu.

2.   Katra dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai informāciju par vienoto kontaktpunktu. Vienoto kontaktpunktu sarakstu Komisija publicē tiešsaistē.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS, PIEREDZES UN LABAS PRAKSES APMAIŅA

4. pants

Informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa

1.   Dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju, pieredzi vai labas prakses piemēriem, kas attiecas uz elektroniskās identifikācijas shēmām.

2.   Katra dalībvalsts attiecīgi informē pārējās dalībvalstis, ja tā ievieš kādu no šīm izmaiņām, pilnveidojumiem vai pielāgojumiem, kas attiecas uz shēmas sadarbspēju vai uzticības līmeņiem:

a)

paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas pilnveidojumi vai pielāgojumi, ja par tiem nav jāpaziņo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punktu;

b)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu sniegtā elektroniskās identifikācijas shēmas apraksta izmaiņas, pilnveidojumi vai pielāgojumi, ja tie veikti pirms paziņošanas.

3.   Ja dalībvalsts konstatē kādu svarīgu attīstības tendenci vai incidentu, kas nav saistīti ar tās paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu, bet kas varētu ietekmēt citu paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu drošību, tā informē pārējās dalībvalstis.

5. pants

Ar sadarbspēju un drošību saistītas informācijas pieprasīšana

1.   Ja dalībvalsts uzskata, ka, lai nodrošinātu elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju, ir nepieciešams vairāk informācijas, bet paziņotāja dalībvalsts, paziņojot elektroniskās identifikācijas shēmu, to nav sniegusi, dalībvalsts var pieprasīt šādu informāciju no paziņotājas dalībvalsts. Paziņotāja dalībvalsts sniedz šādu informāciju, izņemot gadījumus, kad:

a)

tai nav šādas informācijas un šādas informācijas iegūšana radītu pārmērīgi lielu administratīvo slogu;

b)

šāda informācija ir saistīta ar sabiedrisko vai valsts drošību;

c)

šāda informācija ir saistīta ar uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem.

2.   Lai uzlabotu elektroniskās identifikācijas shēmu drošību, dalībvalsts, kurai ir bažas par paziņotas vai paziņošanas procesā esošas shēmas drošību, var pieprasīt informāciju attiecībā uz šīm bažām par drošību. Pēc tam pieprasījumu saņemošā dalībvalsts sniedz visām dalībvalstīm attiecīgo nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, vai ir noticis Regulas (ES) Nr. 910/2014 10. pantā minēts drošības pasākumu pārkāpums, vai arī lai noskaidrotu, vai pastāv reāls risks, ka šāds drošības pasākumu pārkāpums varētu notikt, izņemot gadījumus, kad:

a)

tai nav šādas informācijas un šādas informācijas iegūšana radītu pārmērīgi lielu administratīvo slogu;

b)

šāda informācija ir saistīta ar sabiedrisko vai valsts drošību;

c)

šāda informācija ir saistīta ar uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem.

6. pants

Informācijas apmaiņa, izmantojot vienotus kontaktpunktus

Dalībvalstis atbilstoši 4. un 5. pantam apmainās ar informāciju, izmantojot vienotus kontaktpunktus, un bez liekas kavēšanās sniedz attiecīgo pieprasīto informāciju.

III NODAĻA

SALĪDZINOŠĀ IZVĒRTĒŠANA

7. pants

Principi

1.   Salīdzinošā izvērtēšana ir dalībvalstu sadarbības mehānisms, kas ir izveidots, lai nodrošinātu paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību.

2.   Dalībvalsts piedalīšanās salīdzinošajā izvērtēšanā ir brīvprātīga. Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai jāveic salīdzinošā izvērtēšana, nedrīkst nevienai dalībvalstij atteikt dalību salīdzinošās izvērtēšanas procesā.

3.   Katra dalībvalsts, kas ir iesaistīta salīdzinošās izvērtēšanas procesā, sedz izmaksas, kas tai rodas, piedaloties šajā procesā.

4.   Visu salīdzinošās izvērtēšanas procesa laikā iegūto informāciju izmanto tikai šim mērķim. Dalībvalstu pārstāvji, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, neizpauž trešām pusēm sensitīvu vai konfidenciālu informāciju, kas iegūta salīdzinošās izvērtēšanas laikā.

5.   Dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, atklāj jebkādu iespējamo interešu konfliktu, kas var rasties to nominētajiem pārstāvjiem salīdzinošajā izvērtēšanā.

8. pants

Salīdzinošās izvērtēšanas procesa uzsākšana

1.   Salīdzinošās izvērtēšanas procesu var uzsākt vienā no diviem veidiem:

a)

dalībvalsts pieprasa, lai tās elektroniskās identifikācijas shēmai tiktu veikta salīdzinošā izvērtēšana;

b)

dalībvalsts vai dalībvalstis izsaka vēlmi veikt salīdzinošo izvērtēšanu citas dalībvalsts elektroniskās identifikācijas shēmai. Pieprasījumā tās norāda iemeslus vēlmei veikt salīdzinošo izvērtēšanu un izskaidro, kā šī salīdzinošā izvērtēšana palīdzētu uzlabot dalībvalstu elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju vai drošību.

2.   Panta 1. punktā minēto pieprasījumu paziņo sadarbības tīklam saskaņā ar 3. punktu. Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties salīdzinošajā izvērtēšanā, par to viena mēneša laikā informē sadarbības tīklu.

3.   Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai jāveic salīdzinošā izvērtēšana, sadarbības tīklam iesniedz šādu informāciju:

a)

elektroniskās identifikācijas shēma, kurai jāveic salīdzinošā izvērtēšana;

b)

dalībvalsts vai dalībvalstis, kas veiks salīdzinošo izvērtēšanu;

c)

termiņš, kurā gaidāmie rezultāti jāiesniedz sadarbības tīklam; un

d)

kārtība, kādā tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana atbilstoši 9. panta 2. punktam.

4.   Elektroniskās identifikācijas shēmai divus gadus pēc salīdzinošās izvērtēšanas pabeigšanas netiek veikta atkārtota salīdzinošā izvērtēšana, izņemot, ja sadarbības tīkls tam ir piekritis.

9. pants

Sagatavošanās salīdzinošai izvērtēšanai

1.   Dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, divu nedēļu laikā pēc informēšanas par vēlmi piedalīties izvērtēšanā saskaņā ar 8. panta 2. punktu iesniedz dalībvalstij, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, to pārstāvju vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju, kuri veiks salīdzinošo izvērtēšanu. Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, interešu konflikta gadījumā var atteikt pārstāvja dalību izvērtēšanā.

2.   Ņemot vērā sadarbības tīkla sniegtās norādes, dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, un dalībvalstis, kas veiks salīdzinošo izvērtēšanu, vienojas par:

a)

salīdzinošās izvērtēšanas tvērumu un kārtību, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punkta vai 9. panta 1. punkta darbības jomu un dalībvalsts, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, sagatavošanas posmā pausto interesi;

b)

salīdzinošās izvērtēšanas pasākumu laiku, nosakot beigu termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no brīža, kad dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, ir iesniegušas savu pārstāvju vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju saskaņā ar 1. punktu;

c)

citiem organizatoriskiem jautājumiem saistībā ar salīdzinošās izvērtēšanas procesu.

Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, par panākto vienošanos informē sadarbības tīklu.

10. pants

Salīdzinošā izvērtēšana

1.   Iesaistītās dalībvalstis salīdzinošo izvērtēšanu veic kopīgi. Dalībvalstu pārstāvji no sava vidus izvēlas vienu pārstāvi, kurš koordinē salīdzinošo izvērtēšanu.

2.   Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiek veikta salīdzinošā izvērtēšana, iesniedz dalībvalstīm, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, paziņojuma veidlapu, kura tika iesniegta Komisijai, vai shēmas aprakstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu, ja attiecīgā elektroniskās identifikācijas shēma vēl nav paziņota. Iesniedz arī visus apliecinošos dokumentus un būtisku papildinformāciju.

3.   Salīdzinošā izvērtēšana var ietvert, bet neaprobežojas ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

a)

atbilstošo dokumentu izvērtēšana;

b)

procesu pārbaude;

c)

tehniskie semināri; un

d)

neatkarīgas trešās puses veiktu izvērtējumu izskatīšana.

4.   Dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, var pieprasīt papildu dokumentus, kas attiecas uz paziņošanu. Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiek veikta salīdzinošā izvērtēšana, sniedz šādu informāciju, izņemot, ja:

a)

tai nav šādas informācijas un šādas informācijas iegūšana radītu pārmērīgi lielu administratīvo slogu;

b)

šāda informācija ir saistīta ar sabiedrisko vai valsts drošību;

c)

šāda informācija ir saistīta ar uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem.

11. pants

Salīdzinošās izvērtēšanas rezultāti

Dalībvalstis, kas veikušas salīdzinošo izvērtēšanu, viena mēneša laikā pēc salīdzinošās izvērtēšanas procesa pabeigšanas sagatavo ziņojumu un iesniedz to sadarbības tīklam. Sadarbības tīkla locekļi no dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tika veikta salīdzinošā izvērtēšana, vai no dalībvalstīm, kas veica salīdzinošo izvērtēšanu, var pieprasīt papildu informāciju vai skaidrojumu.

IV NODAĻA

SADARBĪBAS TĪKLS

12. pants

Izveide un darba metodes

Ar šo izveido tīklu (“sadarbības tīkls”), lai veicinātu sadarbību atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktam. Sadarbības tīkls darbojas, izmantojot sanāksmes un rakstiskās procedūras.

13. pants

Paziņojuma veidlapas projekts

Kad paziņotāja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu sniedz savas elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu, tā sadarbības tīklam iesniedz pienācīgi aizpildītu paziņojuma veidlapas projektu un visus nepieciešamos pavaddokumentus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 5. punktā minētajā īstenošanas aktā.

14. pants

Uzdevumi

Sadarbības tīkls ir pilnvarots:

a)

izmantojot informācijas apmaiņu, atvieglot dalībvalstu sadarbību sadarbspējas sistēmas izveidē un funkcionēšanā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktam;

b)

izstrādāt metodes efektīvai tādas informācijas apmaiņai, kas saistīta ar visiem elektroniskās identifikācijas jautājumiem;

c)

pārbaudīt attiecīgās attīstības tendences elektroniskās identifikācijas nozarē un apspriest un izstrādāt elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas un drošības labo praksi;

d)

pieņemt atzinumus par attīstības tendencēm, kas saistītas ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 2.–4. punktā minēto sadarbspējas sistēmu;

e)

pieņemt atzinumus par attīstības tendencēm, kas saistītas ar īstenošanas aktā, kurš pieņemts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 8. panta 3. punktam, un tam pievienotajās norādēs noteiktajām uzticības līmeņu minimālajām tehniskajām specifikācijām, standartiem un procedūrām;

f)

pieņemt norādes par salīdzinošo izvērtēšanu tvērumu un kārtību;

g)

pārbaudīt salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus atbilstoši 11. pantam;

h)

pārbaudīt aizpildītu paziņojuma veidlapu projektu;

i)

pieņemt atzinumus par to, cik lielā mērā elektroniskās identifikācijas shēma, kura ir jāpaziņo un kuras apraksts tika iesniegts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktam, atbilst minētās regulas 7. pantā, 8. panta 1. un 2. punktā un 12. panta 1. punktā, kā arī minētās regulas 8. panta 3. punktā minētajā īstenošanas aktā noteiktajām prasībām.

15. pants

Dalība

1.   Sadarbības tīkla locekļi ir dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

2.   Priekšsēdētājs uzaicina pievienošanās valstu pārstāvjus piedalīties sadarbības tīkla sanāksmēs novērotāju statusā, sākot no pievienošanās līguma parakstīšanas dienas.

3.   Pēc apspriešanās ar sadarbības tīklu priekšsēdētājs ad hoc kārtībā var pieaicināt neatkarīgus ekspertus ar īpašu kompetenci kādā darba kārtības jautājumā, lai tie piedalītos sadarbības tīkla vai apakšgrupu darbā. Turklāt priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar sadarbības tīklu var piešķirt novērotāja statusu personām un organizācijām.

16. pants

Darbība

1.   Sadarbības tīkla sanāksmes vada Komisija.

2.   Vienojoties ar Komisiju, sadarbības tīkls var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši sadarbības tīkla noteiktajam darba uzdevumam. Šādas apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

3.   Uz sadarbības tīkla locekļiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumi par ES klasificētās informācijas aizsardzību, kas ietverti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2) pielikumā. Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija var veikt attiecīgus pasākumus.

4.   Sadarbības tīkla sanāksmes rīko Komisijas telpās. Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

5.   Sadarbības tīkls saskaņā ar 14. panta i) punktu pieņemtos atzinumus publicē speciālā tīmekļa vietnē. Ja šāds atzinums satur konfidenciālu informāciju, sadarbības tīkls publicēšanas nolūkos pieņem neklasificētu minētā atzinuma versiju.

6.   Sadarbības tīkls ar savu locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem reglamentu.

17. pants

Sanāksmju izdevumi

1.   Komisija sadarbības tīkla pasākumos iesaistītajām personām par viņu darbu atalgojumu nemaksā.

2.   Komisija var atlīdzināt ceļa izdevumus, kas dalībniekiem radušies, piedaloties sadarbības tīkla sanāksmēs. Izdevumus atlīdzina saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Komisijā, nepārsniedzot pieejamās apropriācijas, ko Komisijas dienesti saņēmuši saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 24. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

(2)  Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/21


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/297

(2014. gada 15. decembris),

ar ko groza Lēmumu ECB/2010/23 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2014/56)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 32.2. pantu un 32.7. pantu,

tā kā:

(1)

Ar lēmumu ECB/2010/23 (1) izveido mehānismu, lai apvienotu un sadalītu monetāros ienākumus, kas rodas monetārās politikas operāciju rezultātā.

(2)

Ņemot vērā Lēmumu ECB/2014/40 (2) un Lēmumu ECB/2014/45 (3), jākoriģē iezīmējamie aktīvi, lai ņemtu vērā realizēto guvumu un zaudējumu apjomu, kas rodas no vērtspapīru, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, atsavināšanas, no atsavināšanas brīža līdz nākama ceturkšņa beigām.

(3)

Ņemot vērā to, ka uzkrājušos procentus par monetārās politikas operācijām, kuru termiņš ir vienāds vai ilgāks par vienu gadu, apkopo pirms to iekasēšanas operācijas beigās, jākoriģē pasīvu bāzes un iezīmējamo aktīvu aprēķināšanu saskaņā ar Lēmuma ECB/2010/23 I un II pielikumu.

(4)

Attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2010/23,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Grozījums

Lēmuma ECB/2010/23 I un II pielikums tiek aizstāts ar tekstu, kas izklāstīts šā lēmuma I un II pielikumā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 31. decembrī.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 15. decembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Lēmums ECB/2010/23 (2010. gada 25. novembris) par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (OV L 35, 9.2.2011., 17. lpp.).

(2)  Lēmums ECB/2014/40 (2014. gada 15. oktobris) par nodrošināto obligāciju iegādes trešās programmas īstenošanu (OV L 335, 22.11.2014., 22. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/5 (2014. gada 19. novembris) par ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas īstenošanu (ECB/2014/45) (OV L 1, 6.1.2015., 4. lpp.).


I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

PASĪVU BĀZES SASTĀVS

A.

Pasīvu bāzē ietilpst šādi posteņi, izņemot jebkuru citu posteni:

1.

Banknotes apgrozībā

Šajā pielikumā skaidras naudas nomaiņas gada ietvaros attiecībā uz katru NCB, kas pievienojas Eurosistēmai, “banknotes apgrozībā”:

a)

ir arī banknotes, ko emitējusi NCB un kas denominētas tās nacionālās valūtas vienībās; un

b)

attiecīgo vērtību samazina par bezprocentu aizdevumu vērtību, kas saistīti ar priekšpiegādātajām euro banknotēm, kuri vēl nav ierakstīti debetā (saskaņotās bilances 6. aktīvu posteņa daļa).

Pēc skaidras naudas nomaiņas gada attiecībā uz katru NCB “banknotes apgrozībā” ir banknotes, kas denominētas euro, šajā jēdzienā neietverot citas banknotes.

Ja skaidras naudas nomaiņas diena ir diena, kurā TARGET2 ir slēgta, NCB saistība, kura rodas no euro banknotēm, kas piegādātas priekšpiegādē saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2006/9 un nokļuvušas apgrozībā pirms skaidras naudas nomaiņas dienas, ir daļa no saistību bāzes (kā korespondentkontu daļa saskaņotās bilances 10.4. pasīvu postenī), līdz šī saistība kļūst par TARGET2 darījumu rezultātā radušos Eurosistēmas iekšējo saistību.

2.

Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām, t. sk:

a)

pieprasījuma noguldījumu konti, ieskaitot obligāto rezervju prasības, saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu (saskaņotās bilances 2.1. pasīvu postenis);

b)

summas, kas ir noguldītas Eurosistēmas noguldījumu iespējā (saskaņotās bilances 2.2. pasīvu postenis);

c)

termiņnoguldījumi (saskaņotās bilances 2.3. pasīvu postenis);

d)

saistības, kas rodas no precizējošajām reversajām operācijām (saskaņotās bilances 2.4. pasīvu postenis);

e)

papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi (saskaņotās bilances 2.5. pasīvu postenis).

3.

Noguldījumu saistības pret Eurosistēmas darījumu partneriem, attiecībā uz kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums, kas ir reklasificētas no saskaņotās bilances 2.1. pasīvu posteņa.

4.

Nacionālo centrālo banku Eurosistēmas iekšējās saistības, kas rodas no ECB parāda sertifikātu emisijas atbilstoši Pamatnostādnes ECB/2011/14 (1) I pielikuma 3.3. nodaļai (saskaņotās bilances 10.2. pasīvu postenis).

5.

Eurosistēmas iekšējās neto saistības attiecībā pret euro banknotēm apgrozībā, t. sk. tās, kas rodas šā Lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā (saskaņotās bilances 10.3. pasīvu postenis).

6.

Eurosistēmas iekšējās neto saistības, kas rodas no TARGET2 darījumiem, kas tiek atlīdzināti atbilstoši atsauces likmei (saskaņotās bilances 10.4. pasīvu postenis).

7.

Katras NCB monetārās politikas uzkrātie procenti, ko aprēķina ceturkšņa beigās un kuru termiņš ir vienāds vai ilgāks par vienu gadu (saskaņotās bilances 12.2. pasīvu postenis).

B.

Katras NCB saistību bāzes summu aprēķina atbilstoši saskaņotajiem grāmatvedības principiem un noteikumiem, kas paredzēti Pamatnostādnē ECB/2010/20.


(1)  Pamatnostādne ECB/2011/14 (2011. gada 20. septembris) par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.).”


II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

IEZĪMĒJAMIE AKTĪVI

A.

Iezīmējamos aktīvos ietilpst šādi posteņi, izņemot jebkuru citu posteni.

1.

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā (saskaņotās bilances 5. aktīvu postenis).

2.

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem (saskaņotās bilances 7.1. aktīvu postenis).

3.

Eurosistēmas iekšējās prasības, kuras atbilst nodotajiem ārējo rezervju aktīviem, kas nav zelts un kas nodoti ECB saskaņā ar ECBS Statūtu 30. pantu (saskaņotās bilances 9.2. aktīvu posteņa daļa).

4.

Eurosistēmas iekšējās neto prasības attiecībā pret euro banknotēm apgrozībā, t.sk. prasības, kas rodas šā Lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā (saskaņotās bilances 9.4. aktīvu posteņa daļa).

5.

Eurosistēmas iekšējās neto prasības, kas rodas no TARGET2 darījumiem, kas tiek atlīdzināti atbilstoši atsauces likmei (saskaņotās bilances 9.5. aktīvu posteņa daļa).

6.

Zelts, t. sk. prasības attiecībā uz zeltu, kurš nodots ECB, tādā apjomā, kas ļautu katrai NCB iezīmēt savu zelta daļu kopējā, visu NCB iezīmētajā zelta apjomā atbilstoši šīs NCB daļai parakstītā kapitāla atslēgā (saskaņotās bilances 1. aktīvu postenis un daļa no 9.2. aktīvu posteņa).

Šī lēmuma mērķiem zeltu novērtē, balstoties uz zelta cenu euro par tīra zelta unci 2002. gada 31. decembrī.

7.

Prasības, kas izriet no euro banknotēm, kuras ir priekšpiegādātas saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2006/9 un laistas apgrozībā pirms skaidras naudas nomaiņas dienas (daļa no saskaņotās bilances 4.1. aktīvu posteņa līdz skaidras naudas nomaiņas dienai un pēc tam korespondentkontu daļa atbilstoši saskaņotās bilances 9.5. aktīvu postenim), bet tikai līdz brīdim, kad šīs prasības kļūst par TARGET2 darījumu rezultātā radušos Eurosistēmas iekšējo prasību daļu.

8.

Neapmierinātas prasības, kas rodas Eurosistēmas darījumu partnera saistību neizpildes gadījuma iestāšanās rezultātā saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām, un/vai finanšu aktīvi vai prasības (pret trešajām personām), kas pārņemti īpašumā un/vai iegūti saistībā ar nodrošinājuma realizāciju, ko iesnieguši Eurosistēmas darījumu partneri, kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām, kuras reklasificētas no saskaņotās bilances 5. aktīvu posteņa (saskaņotās bilances 11.6. aktīvu posteņa daļa).

9.

Katras NCB monetārās politikas uzkrātie procenti, ko aprēķina ceturkšņa beigās un kuru termiņš ir vienāds vai ilgāks par vienu gadu (saskaņotās bilances 11.5. pasīvu postenis).

B.

Katras NCB iezīmējamo aktīvu vērtību aprēķina atbilstoši saskaņotajiem grāmatvedības principiem un noteikumiem, kas ietverti Pamatnostādnē ECB/2010/20.”


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/24


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/298

(2014. gada 15. decembris)

par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus (ECB/2014/57)

(pārstrādāta versija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 33. pantu,

tā kā:

(1)

Lēmums ECB/2010/24 (1) nosaka, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) sadala NCB: a) finanšu gadā uzkrātos ECB ienākumus no euro banknotēm apgrozībā; un b) finanšu gadā gūtos ECB ienākumus no vērtspapīriem, kas nopirkti vērtspapīru tirgus programmas (VTP) ietvaros.

(2)

Lēmums ECB/2010/24 jāgroza, lai ņemtu vērā ECB ienākumu sadali no nodrošināto obligāciju un ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/40 (2) un Lēmumu ECB/2014/45 (3). Tas jāpārstrādā skaidrības nolūkā.

(3)

Lēmums ECB/2010/29 (4) nosaka apgrozībā esošo euro banknošu sadali starp NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā. Lēmuma ECB/2010/29 4. pants un tā pielikums piešķir ECB 8 % no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības. ECB proporcionāli NCB daļām parakstītā kapitāla atslēgā ir Eurosistēmas iekšējās prasības pret NCB, kuru vērtība ir līdzvērtīga tās emitēto euro banknošu vērtībai.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma ECB/2010/23 (5) 2. panta 2. punktu atlīdzību par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, maksā pēc atsauces likmes. Saskaņā ar Lēmuma ECB/2010/23 2. panta 3. punktu norēķinus par šo atlīdzību veic, izmantojot TARGET2 maksājumus.

(5)

Lēmuma ECB/2010/23 7. apsvērums nosaka, ka ienākumus, kas ECB uzkrājas par atlīdzību par tās Eurosistēmas iekšējām prasībām pret NCB, kas saistītas ar tās daļu no euro banknotēm apgrozībā, saskaņā ar ECB Padomes lēmumiem parasti sadala NCB proporcionāli to daļām parakstītā kapitāla atslēgā tajā finanšu gadā, kurā ienākumi uzkrājušies.

(6)

Tāpat ECB ienākumi no vērtspapīriem, kas nopirkti vērtspapīru tirgu programmas (VTP), nodrošināto obligāciju iegādes trešās programmas (turpmāk – “NOIP3”) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas (ABSPP) ietvaros, parasti jāsadala NCB proporcionāli to daļām parakstītā kapitāla atslēgā tajā finanšu gadā, kurā ienākumi uzkrājušies.

(7)

Sadalot ECB ienākumus no euro banknotēm apgrozībā un ECB ienākumus no VTP, NOIP3 un ABSPP vērtspapīriem, ECB ņem vērā savu gada finanšu rezultāta aplēsi, kurā paredzēta vajadzība piešķirt līdzekļus valūtas kursa riska, procentu likmju riska, kredītriska un zelta cenas riska uzkrājumam un iespēja izmantot uzkrājumus, kas var būt nepieciešami, lai segtu sagaidāmos izdevumus.

(8)

Nosakot ECB tīro peļņu, ko pārskaita vispārējā rezervju fondā saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 33.1. pantu, ECB Padomei jāņem vērā, ka peļņas daļa, kura atbilst ienākumiem no euro banknotēm apgrozībā un ienākumiem no VTP, NOIP3 un ABSPP ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, pilnā apmērā jāsadala NCB,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)

“NCB” ir nacionālā centrālā banka dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

b)

“Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā” ir prasības un saistības, kas radušās starp NCB un ECB un starp kādu no NCB un pārējām NCB, piemērojot Lēmuma ECB/2010/29 4. pantu;

c)

“ECB ienākumi no euro banknotēm apgrozībā” ir ienākumi, kas ECB uzkrājas par atlīdzību par tās Eurosistēmas iekšējām prasībām pret NCB, kas saistītas ar tās daļu no euro banknotēm apgrozībā, piemērojot Lēmuma ECB/2010/23 2. pantu;

d)

“ECB ienākumi no vērtspapīriem” ir neto ienākumi no i) vērtspapīriem, ko ECB iegādājusies saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/5 (6) VTP ietvaros, ii) nodrošinātajām obligācijām, ko ECB iegādājusies saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/40 NOIP3 ietvaros un iii) ar aktīviem nodrošinātajiem vērtspapīriem, ko ECB iegādājusies saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/45 ABSPP ietvaros.

2. pants

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un ECB ienākumu no VTP vērtspapīriem pagaidu sadale

1.   ECB ienākumi no banknotēm apgrozībā un ECB ienākumi no VTP vērtspapīriem NCB pienākas tajā pašā gadā, kurā tie uzkrājušies, un tos NCB sadala proporcionāli NCB apmaksātajām daļām ECB parakstītajā kapitālā.

2.   Ja ECB Padome nav lēmusi citādi, ECB savus ienākumus, kas finanšu gadā uzkrāti no euro banknotēm apgrozībā un gūti no vērtspapīriem, NCB sadala nākamā gada janvāra pēdējā darbadienā.

3.   ECB ienākumu no apgrozībā esošām banknotēm summu, balstoties uz ECBS Statūtiem, var samazināt ar ECB Padomes lēmumu, ņemot vērā ECB izdevumus saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi.

3. pants

Atkāpe no 2. panta

Atkāpjoties no 2. pantā noteiktā, ECB Padome pirms finanšu gada beigām lemj par tajā pantā noteiktā ECB ienākuma vai tā daļas paturēšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka sadalīto ienākumu summa nav lielāka par ECB tīro peļņu šajā gadā. Šādus lēmumus pieņem, ja, balstoties uz ECB valdes pamatotu aplēsi, ECB Padome sagaida, ka ECB gadā kopā būs zaudējumi vai ka tai būs gada tīrā peļņa, kas ir mazāka nekā ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā aplēstā summa vai ECB ienākumu no VTP vērtspapīriem aplēstā summa. ECB Padome pirms finanšu gada beigām var lemt par ECB ienākumu no VTP vērtspapīriem vai to daļas un, vajadzības gadījumā, ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā vai to daļas pārskaitīšanu uzkrājumā valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenu riskam.

4. pants

Stāšanās spēkā un atcelšana

1.   Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 31. decembrī.

2.   Ar šo no 2014. gada 31. decembra tiek atcelts Lēmums ECB/2010/24.

3.   Atsauces uz Lēmumu ECB/2010/24 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 15. decembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Lēmums ECB/2010/24 (2010. gada 25. novembris) par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus no apgrozībā esošajām euro banknotēm un vērtspapīru tirgu programmas ietvaros nopirktajiem vērtspapīriem (OV L 6, 11.1.2011., 35. lpp.).

(2)  Lēmums ECB/2014/40 (2014. gada 15. oktobris) par nodrošināto obligāciju iegādes trešo programmu (OV L 335, 22.11.2014., 22. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/5 (2014. gada 19. novembris) par ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas īstenošanu (ECB/2014/45) (OV L 1, 6.1.2015., 4. lpp.).

(4)  Lēmums ECB/2010/29 (2010. gada 13. decembris) par euro banknošu emisiju (OV L 35, 9.2.2011., 26. lpp.).

(5)  Lēmums ECB/2010/23 (2010. gada 25. novembris) par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (OV L 35, 9.2.2011., 17. lpp.).

(6)  Lēmums ECB/2010/5 (2010. gada 14. maijs), ar ko izveido vērtspapīru tirgus programmu (OV L 124, 20.5.2010., 8. lpp.).


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/27


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/299

(2015. gada 10. februāris),

ar ko groza Lēmumu ECB/2014/34 par ar ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām saistītajiem pasākumiem (ECB/2015/5)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, 12.1. pantu, 18.1. panta otro ievilkumu un 34.1. panta otro ievilkumu,

ņemot vērā 2011. gada 20. septembra Pamatnostādni ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 1.6. sadaļu ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras.

(2)

2015. gada 22. janvārī ECB Padome nolēma atteikties no galvenajai refinansēšanas operāciju likmei (GRO) piemērojamās 10 bāzes punktu starpības tām ITRMO, kuras veic no 2015. gada marta līdz 2016. gada jūnijam, ar mērķi uzturēt ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) efektivitāti. Atteikšanas no starpības atspoguļo institūciju uz tirgus finanšu instrumentiem balstīto termiņa prēmiju samazinājumu kopš ITRMO izsludināšanas 2014. gada 5. jūnijā. Šis lēmums neietekmē procentu likmi, ko piemēro pirmajām 2014. gada septembrī un decembrī veiktajām ITRMO. Šī likme tādējādi paliek nemainīga, t. i., tā tiek fiksēta visam attiecīgās operācijas laikam atbilstoši GRO likmei, kas ir spēkā izsoles paziņojuma laikā attiecībā uz atbilstošo ITRMO, tai pievienojot fiksētu 10 bāzes punktu starpību.

(3)

Turklāt, nepieciešami nebūtiski grozījumi Lēmumā ECB/2014/34 (2).

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2014/34,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi

Lēmumu ECB/2014/34 groza šādi:

1)

lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Procenti

2014. gada septembrī un 2014. gada decembrī veiktajām ITRMO piemērotā procentu likme tiek fiksēta visam attiecīgās operācijas laikam saskaņā ar galveno refinansēšanas operāciju likmi, kas ir spēkā izsoles paziņojuma laikā attiecībā uz atbilstošo ITRMO, tai pievienojot fiksētu 10 bāzes punktu starpību. No 2015. gada marta līdz 2016. gada jūnijam veiktajām ITRMO piemērotā procentu likme tiek fiksēta visam attiecīgās operācijas laikam saskaņā ar galveno refinansēšanas operāciju likmi, kas ir spēkā izsoles paziņojuma laikā attiecībā uz atbilstošo ITRMO.

Procentus attiecīgi maksā operācijas termiņa beigās vai pēc pirmstermiņa atmaksas, kā noteikts 6. un 7. pantā.”

;

2)

I pielikuma 1. punkta (Aizņemšanās limitu aprēķināšana) otro tabulu aizstāj ar šādu:

k

ITRMO mēnesis

Piešķīruma atsauces mēnesis

CNLk

3.

2015. gada marts

2015. gada janvāris

NL 2014 . g. maijs + NL 2014.g. junijs + ... + NL 2015.g. janv.

4.

2015. gada jūnijs

2015. gada aprīlis

NL 2014.g. maijs + NL 2014.g. junijs + ... + NL 2015.g. apr.

5.

2015. gada septembris

2015. gada jūlijs

NL 2014 . g. maijs + NL 2014.g. junijs + ... + NL 2015.g. julijs .

6.

2015. gada decembris

2015. gada oktobris

NL 2014.g. maijs + NL 2014.g. junijs + ... + NL 2015.g. okt .

7.

2016. gada marts

2016. gada janvāris

NL 2014.g. maijs + NL 2014.g. junijs + ... + NL 2016.g. janv .

8.

2016. gada jūnijs

2016. gada aprīlis

NL 2014.g. maijs + NL 2014.g. junijs + ... + NL 2016 .g. apr.

3)

I pielikuma 2. punkta (Obligātās pirmstermiņa atmaksas aprēķināšana) “Dalībnieka obligātās pirmstermiņa atmaksas 2016. gada septembrī” formulu aizstāj ar šādu:

Formula, jaFormula

;

4)

I pielikumā trešo zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“2015. gada martā notiekošām ITRM (k = 3) ir šāds ierobežojums C 3max{0, AA 3}.”

;

5)

II pielikumā ceturto zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“Nefinanšu sabiedrību pārvaldītājsabiedrību sektoru klasifikācija Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) tika grozīta Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), lai demonstrētu izmaiņas starptautiskajos statistikas standartos. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), nefinanšu sabiedrību pārvaldītājsabiedrības pārklasificē par finanšu sabiedrībām. ITRMO pārskatu sniegšanai parasti jāatbilst ikmēneša bilances noteikumiem: no 2014. gada decembra datos neiekļauj pārvaldītājsabiedrības un attiecīgi sniedz korekcijas.”

;

6)

II pielikumā trīspadsmito zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“2014. gada decembrī notikušo nefinanšu sabiedrību pārvaldītājsabiedrību pārklasifikācijas par finanšu sabiedrībām ietekmi, iekļauj 3.2C. postenī.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2015. gada 10. februārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 10. februārī.

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.

(2)  2014. gada 29. jūlija Lēmums ECB/2014/34 par ar ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām saistītajiem pasākumiem (OV L 258, 29.8.2014., 11. lpp.).


25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/29


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/300

(2015. gada 10. februāris)

par Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (ECB/2015/6)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, 12.1. pantu, 18. pantu un 34.1. panta otro ievilkumu,

ņemot vērā 2011. gada 20. septembra Pamatnostādni ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) un jo īpaši tās I pielikuma 1.6., 6.3.1., 6.3.2. un 6.4.2. sadaļu,

ņemot vērā 2014. gada 9. jūlija Pamatnostādni ECB/2014/31 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (2) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu, kā arī 6. un 8. pantu

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Standarta kritēriji, pēc kuriem nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas monetārās politikas mērķiem, ir noteikti pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 1.6. sadaļu ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras. Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.3.1. sadaļu Eurosistēma patur sev tiesības noteikt, vai kāda emisija, emitents, debitors vai garantijas devējs atbilst augstu kredītstandartu prasībām, pamatojoties uz jebkādu informāciju, ko tā varētu uzskatīt par būtisku. Turklāt Eurosistēmas obligātās prasības kredītspējas slieksnim ir izklāstītas Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmas noteikumos tirgojamiem aktīviem, kā noteikts Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.3.2. sadaļā.

(3)

Eurosistēmas minimālo prasību par kredītspējas slieksni, ko piemēro Grieķijas Republikas emitētiem vai pilnībā garantētiem tirgojamiem parāda instrumentiem, apturēšana, par kuru sākotnēji vienojās ECB Padome 2010. gada 6. maijā, bija ārkārtas un pagaidu pasākums, pamatojoties uz ECB Padomes pozitīvo novērtējumu par atbilstību Eiropas Savienības/Starptautiskā Valūtas fonda programmai. Tajā brīdī ECB Padome ņēma vērā apstākli, ka Grieķijas Republika apstiprinājusi programmu, kuru ECB Padome uzskatīja par atbilstošu tam, lai no kredītriska pārvaldības perspektīvas Grieķijas Republikas emitētiem vai garantētiem tirgojamiem parāda instrumentiem saglabātos kvalitātes standarts, kas ir pietiekams, lai tie turpinātu būt atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijās neatkarīgi no jebkāda ārējā kredītnovērtējuma. Turklāt ECB Padome ņēma vērā Grieķijas Republikas valdības stingro apņemšanos pilnībā īstenot šo programmu (3).

(4)

Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/31 8. pantu Eurosistēmas kredītspējas slieksni nepiemēro tirgojamiem parāda instrumentiem, ko emitējušas vai pilnībā garantējušas centrālās valdības euro zonas dalībvalstīs, kas īsteno Eiropas Savienības/Starptautiskā Valūtas fonda programmu, ja vien ECB Padome nenolemj, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro finanšu palīdzības un/vai makroekonomikas programmas nosacījumus. Saskaņā ar tās pašas pamatnostādnes 1. panta 3. punktu Grieķijas Republiku uzskata par euro zonas dalībvalsti, kura atbilst Eiropas Savienības/Starptautiskā Valūtas fonda programmas noteikumiem minētās pamatnostādnes 6. panta 1. punkta un 8. panta nolūkiem.

(5)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju ECB Padome izvērtējusi, ka pašlaik nav iespējams veiksmīgi pabeigt Eiropas Savienības/Starptautiskā Valūtas fonda programmas pārskatīšanu attiecībā uz Grieķijas Republiku. Attiecīgi, vairs nevar uzskatīt, ka Grieķijas Republika atbilst programmas noteikumiem, un tādēļ nosacījumi Eurosistēmas obligāto kredītspējas sliekšņa prasību piemērošanas apturēšanai attiecībā uz šādiem instrumentiem Pamatnostādnes ECB/2014/31 8. panta 2. punkta izpratnē vairs netiek izpildīti. Tā rezultātā ECB Padome nolēmusi piemērot Eurosistēmas kredītspējas sliekšņa prasības attiecībā uz Grieķijas Republikas emitētiem vai pilnībā garantētiem tirgojamajiem parāda instrumentiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstība

1.   Pamatnostādnes ECB/2014/31 6. panta 1. punkta un 8. panta nolūkiem Grieķijas Republika vairs neatbilst Eiropas Savienības/Starptautiskā Valūtas fonda programmas noteikumiem.

2.   Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.3.2. sadaļas Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmas noteikumos tirgojamiem aktīviem izklāstītās Eurosistēmas obligātās kredītspējas prasības piemēro Grieķijas Republikas emitētiem vai pilnībā garantētiem tirgojamiem parāda instrumentiem.

3.   Jebkuru pretrunu gadījumā starp šo lēmumu, Pamatnostādni ECB/2011/14 un Pamatnostādni ECB/2014/31, kā tās nacionālajā līmenī ieviesušas NCB, noteicošais ir šis lēmums.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2015. gada 11. februārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 10. februārī.

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.

(2)  OV L 240, 13.8.2014., 28. lpp.

(3)  Sk. 4. apsvērumu 2010. gada 6. maija Lēmumā ECB/2010/3 par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Grieķijas valdības emitētu vai garantētu parāda instrumentu atbilstību (OV L 117, 11.5.2010., 102. lpp.).


Labojumi

25.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/31


Labojums Padomes Īstenošanas lēmumam 2014/943/ES (2014. gada 19. decembris) par to, lai ieceltu Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pārējos pilna laika locekļus

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 367, 2014. gada 23. decembris )

Satura rādītājā un 97. lappusē virsrakstā:

tekstu:

“.. par to, lai ieceltu Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāju, ..”

lasīt šādi:

“.. par to, lai ieceltu Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāju, ..”

97. lappusē 2. apsvērumā:

tekstu:

“.. Vienotā noregulējuma valdei, ..”

lasīt šādi:

“.. Vienotajai noregulējuma valdei, ..”

97. lappusē 1. panta 1. punktā:

tekstu:

“1.   Ar šo par Vienotā noregulējuma valdes, ..”

lasīt šādi:

“1.   Ar šo par Vienotās noregulējuma valdes, ..”

97. lappusē 1. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   Ar šo par Vienotā noregulējuma valdes, ..”

lasīt šādi:

“2.   Ar šo par Vienotās noregulējuma valdes, ..”