ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 46

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 19. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/220 (2015. gada 3. februāris), ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

1

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

19.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/220

(2015. gada 3. februāris),

ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu, 5.a panta 2. un 4. punktu, 5.b panta 7. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 3. punkta trešo daļu un 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1318/2013 (2) tika grozīta Regula (EK) Nr. 1217/2009, lai saskaņotu to ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu. Lai nodrošinātu no saskaņošanas izrietošā jaunā tiesiskā regulējuma darbību, ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem būtu jāpieņem daži noteikumi. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj pašreizējie noteikumi, kurus Komisija pieņēmusi Regulas (EK) Nr. 1217/2009 īstenošanai. Tāpēc būtu lietderīgi atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 283/2012 (3) un Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 730/2013 (4).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. pantu ir nepieciešams noteikt ekonomiskā lieluma sliekšņus jeb saimnieciskās darbības apjoma robežvērtības. Šādām robežvērtībām būtu jābūt atšķirīgām atkarībā no dalībvalsts un – dažos gadījumos – pat no lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) apgabala, lai ņemtu vērā šo saimniecību atšķirīgās saimniekošanas struktūras.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a pantā ir paredzēts, ka dati ir jāvāc, pamatojoties uz apgrozījuma pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānu (atlases plāns). Atlases plāna vajadzībām apsekojuma objekts ir jāstratificē pa FADN apgabaliem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1217/2009 I pielikumā, un atbilstīgi lauksaimnieciskās darbības veidiem un saimnieciskās darbības apjoma kategorijām.

(4)

Lai nodrošinātu apgrozījuma pārskatus iesniedzošo saimniecību reprezentatīvu izlasi apsekojuma stratificētajam objektam, būtu jānosaka pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā dalībvalstī un katrā FADN apgabalā.

(5)

Atlases plāns būtu jāizstrādā pirms attiecīgā pārskata gada sākuma, lai dotu iespēju Komisijai verificēt plāna saturu, pirms tas tiek izmantots pārskatus iesniedzošo saimniecību atlasei.

(6)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b pantā paredzētos mērķus, kuri ir piemērojami FADN vajadzībām, būtu jānosaka Savienības klasifikācijas īstenošanas noteikumi.

(7)

Saimniecības lauksaimnieciskās darbības veids un saimnieciskās darbības apjoms būtu jānosaka, pamatojoties uz ekonomisku kritēriju. Šim nolūkam ir lietderīgi izmantot standarta produkcijas jēdzienu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 2. punktā. Minētās standarta produkcijas vērtības būtu jānosaka katram produktam un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1166/2008 (5) III pielikumā noteiktā saimniecību struktūras apsekojuma raksturlielumiem. Šajā ziņā būtu jānosaka atbilstība starp struktūras apsekojuma raksturlielumiem un FADN saimniecības apgrozījuma pārskata pozīcijām.

(8)

Ņemot vērā to, ka arvien nozīmīgāki kļūst ieņēmumi no ienākumus nesošām darbībām, kuras ir tieši saistītas ar saimniecību, bet nav saimniecības lauksaimnieciskās darbības, Savienības klasifikācijā būtu jāiekļauj klasifikācijas rādītājs, kas atspoguļotu citu tieši ar saimniecību saistīto ienākumus nesošo darbību nozīmīgumu.

(9)

Būtu jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz standarta produkcijas datu un to aprēķināšanai nepieciešamo datu nosūtīšanu Komisijai.

(10)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1198/2014 (6) ir noteiktas galvenās grāmatvedības datu grupas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1217/2009 8. pantā, un izklāstīti vispārīgi šādu datu vākšanas noteikumi. Grāmatvedības datiem, kas tiek vākti, izmantojot lauku saimniecības apgrozījuma pārskatus, kuri vajadzīgi, lai ticami noteiktu lauku saimniecību ieņēmumus, jābūt vienādiem pēc datu tipa, definīcijas un izkārtojuma neatkarīgi no pārskatus iesniedzošo apsekoto saimniecību veida. Tādēļ ir jānosaka lauku saimniecības apgrozījuma pārskata forma un izkārtojums un Komisijai iesniedzamo datu vākšanas metodes un iesniegšanas termiņi. Datos, kas savākti, izmantojot lauku saimniecību apgrozījuma pārskatus, būtu jāņem vērā arī kopējās lauksaimniecības politikas 2013. gada reforma.

(11)

Sakaru aģentūrai jeb sadarbības aģentūrai, ko katra dalībvalsts izraudzījusies atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1217/2009 7. pantam, būtu jānosūta Komisijai pienācīgi aizpildīti lauku saimniecību apgrozījuma pārskati, lai nodrošinātu saņemto grāmatvedības datu viendabīgu un laicīgu pārvaldību. Grāmatvedības datu piegādei Komisijai vajadzētu būt tādai, kas ir praktiska un droša. Tādēļ būtu jāparedz noteikums, ka sadarbības aģentūra var tieši sūtīt attiecīgo informāciju Komisijai, izmantojot datorizētu sistēmu, ko Komisija izveidojusi minētās regulas vajadzībām, kā arī jāparedz šā noteikuma izpildes kārtība. Būtu lietderīgi, ka termiņos attiecībā uz šādu datu iesniegšanu Komisijai ņemtu vērā dalībvalsts iepriekšējo sniegumu šādu datu piegādē.

(12)

Katram Komisijai iesniegtajam saimniecības apgrozījuma pārskatam būtu jābūt pienācīgi aizpildītam, lai par to varētu pretendēt uz standarta maksas saņemšanu.

(13)

Katrai dalībvalstij noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pienācīgi aizpildītu saimniecības apgrozījuma pārskatu kopējo skaitu, par ko var saņemt Savienības finansējumu, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 1217/2009. Būtu jāatļauj elastība attiecībā uz pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu katrā FADN apgabalā, ja vien ir ievērots Regulā (EK) Nr. 1217/2009 noteiktais dalībvalsts kopējais iesniedzošo saimniecību skaits.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. pantā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības kopbudžeta Komisijas iedaļā iekļaujamām apropriācijām jāaptver kopējā summa, ko veido standarta maksa, kas maksājama dalībvalstīm par pienācīgi aizpildītu saimniecības apgrozījuma pārskatu iesniegšanu Komisijai paredzētajā termiņā. Pienācīgi aizpildītu saimniecības apgrozījuma pārskatu skaitam, par ko maksā standarta maksu, nevajadzētu pārsniegt maksimālo pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu.

(15)

Lai veicinātu saimniecības apgrozījuma pārskatu datu pārvaldības procesu uzlabošanu, būtu jāmaksā lielāka standarta maksa dalībvalstīm, kas iesniedz pienācīgi aizpildītus saimniecību apgrozījuma pārskatus pirms dienas, kas noteikta saimniecību apgrozījuma pārskatu iesniegšanai.

(16)

Ņemot vērā to, ka šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jāpiemēro no 2015. pārskata gada, šai regulai vajadzētu būt piemērojamai no minētā pārskata gada.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

APSEKOJUMA OBJEKTS UN ATLASES PLĀNS

1. pants

Saimnieciskās darbības apjoma robežvērtības

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. panta 1. punktā minētās ekonomiskā lieluma jeb saimnieciskās darbības apjoma robežvērtības ir noteiktas šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā dalībvalstī un katrā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) apgabalā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. a panta 2. punktā, ir noteikts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Atlases plāns

1.   Modeļi un metodes attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a panta 4. punktā minēto datu formu un saturu ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

2.   Dalībvalstis ar elektroniskiem līdzekļiem paziņo Komisijai par Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a panta 1. punktā minēto atlases plānu, kuru apstiprinājusi tās pašas regulas 6. panta 2. punktā minētā valsts komiteja, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms tā pārskata gada sākuma, uz kuru tas attiecas.

2. NODAĻA

SAVIENĪBAS LAUKU SAIMNIECĪBU KLASIFIKĀCIJA

4. pants

Īpašie specializētas lauksaimniecības veidi

Algoritms, pēc kura aprēķina specializētas lauksaimniecības veidu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 3. punktā, un tā piederību vispārējiem lauksaimniecības veidiem un lauksaimniecības pamatveidiem, ir izklāstīts šīs regulas IV pielikumā.

5. pants

Saimnieciskās darbības apjoms

Metodes, ar kādām aprēķina lauku saimniecības saimnieciskās darbības apjomu jeb ekonomisko lielumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 4. punktā, un saimnieciskās darbības apjoma kategorijas jeb grupas, kā minēts tās pašas regulas 5.b panta 1. punktā, ir izklāstītas šīs regulas V pielikumā.

6. pants

Standarta produkcija un kopējā standarta produkcija

1.   Šīs regulas VI pielikumā ir noteikta katra raksturlieluma standarta produkcijas aprēķināšanas metode, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 2. punktā, un atbilstošu datu savākšanas procedūras.

Saimniecības dažādu raksturlielumu standarta produkciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 2. punktā, nosaka katram ģeogrāfiskajam iedalījumam, kas minēts šīs regulas VI pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, un katram augkopības un lopkopības raksturlielumam, kas uzskaitīts Regulas (EK) Nr. 1166/2008 III pielikumā.

2.   Saimniecības kopējo standarta produkciju iegūst, reizinot katra augkopības un lopkopības raksturlieluma standarta produkciju ar attiecīgo vienību skaitu.

7. pants

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 5. punktā, ir definētas šīs regulas VII pielikuma A daļā. To nozīmi izsaka kā procentuālu daļu. Minētās daļas ir noteiktas šīs regulas VII pielikuma C daļā.

Metode, ar kuru novērtē pirmajā daļā minēto ienākumus nesošo darbību nozīmi, ir noteikta šīs regulas VII pielikuma B un C daļā.

8. pants

Standarta produkcijas un tās noteikšanai izmantoto datu paziņošana

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par standarta produkciju un datus tās noteikšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 6. punktā, par N gada pārskata periodu līdz N+3 gada 31. decembrim.

2.   Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto datorizētas sistēmas, ko šim nolūkam tām ir darījusi pieejamas Komisija (Eurostat).

3. NODAĻA

SAIMNIECĪBAS APGROZĪJUMA PĀRSKATS UN DATU IESNIEGŠANA KOMISIJAI

9. pants

Saimniecības apgrozījuma pārskata forma un izkārtojums

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 8. pantā minēto grāmatvedības datu forma un izkārtojums, kā arī ar tiem saistītie norādījumi ir noteikti šīs regulas VIII pielikumā.

10. pants

Metodes un termiņi attiecībā uz datu nosūtīšanu Komisijai

1.   Saimniecības pārskatus Komisijai iesniedz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 7. pantā minētā sakaru aģentūra jeb sadarbības aģentūra, izmantojot datorizētu saņemšanas un pārbaudes sistēmu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Ar vajadzīgo informāciju apmainās elektroniski, pamatojoties uz modeļiem, kuri sadarbības aģentūrai darīti pieejami ar minētās sistēmas starpniecību.

2.   Dalībvalstis tiek informētas par vispārējiem nosacījumiem 1. punktā minētās datorizētās sistēmas ieviešanai ar Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas starpniecību.

3.   Saimniecību apgrozījuma pārskatus Komisijai iesniedz līdz 31. decembrim pēc attiecīgā pārskata gada beigām.

Dalībvalstis, kuras nevarēja iesniegt 2012. gada saimniecības apgrozījuma pārskatu datus pirmajā daļā minētajā termiņā, var iesniegt saimniecību apgrozījuma pārskatus Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pirmajā daļā minētā termiņa.

4.   Saimniecības apgrozījuma pārskatus uzskata par iesniegtiem Komisijai, tiklīdz 9. pantā minētie grāmatvedības dati ir ievadīti datorizētā saņemšanas un pārbaudes sistēmā, kas minēta 1. punktā, sekojošās datorizētās pārbaudes ir veiktas un sadarbības aģentūra ir apstiprinājusi, ka dati ir gatavi augšupielādēšanai minētajā sistēmā.

4. NODAĻA

STANDARTA ATLĪDZĪBA

11. pants

Pienācīgi aizpildīti saimniecības apgrozījuma pārskati

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām saimniecības apgrozījuma pārskatu uzskata par pienācīgi aizpildītu, kad tā saturs ir faktoloģiski precīzs un tajā ietvertie grāmatvedības dati ir reģistrēti un uzrādīti saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā noteikto formu un izkārtojumu.

12. pants

Saimniecības apgrozījuma pārskatu atbilstīgais skaits

Kopējais pienācīgi aizpildītu un iesniegtu saimniecības apgrozījuma pārskatu skaits katrā dalībvalstī, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a panta 2. punktā, par kuru ir tiesības saņemt standarta maksu, nepārsniedz kopējo pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu attiecīgajā dalībvalstī, kas noteikts šīs regulas II pielikumā.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viens FADN apgabals, pienācīgi aizpildītu un iesniegtu saimniecības apgrozījuma pārskatu, par kuriem var saņemt standarta maksu, skaits katrā FADN apgabalā var būt līdz 20 % lielāks nekā skaits, kas paredzēts attiecīgajam FADN apgabalam, ja kopējais pienācīgi aizpildīto un iesniegto saimniecības apgrozījuma pārskatu skaits attiecīgajai dalībvalstij nepārsniedz skaitu, kas šai dalībvalstij noteikts šīs regulas II pielikumā.

13. pants

Standarta maksas samaksa

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās standarta maksas kopējo summu maksā divos maksājumos:

(a)

maksājumu, kas atbilst 50 % no kopējās summas, kura aprēķināta, pamatojoties uz šīs regulas 14. panta pirmajā daļā noteikto summu, izdara katra pārskata gada sākumā attiecībā uz pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu, kas noteikts šīs regulas II pielikumā;

(b)

atlikušo summu maksā pēc tam, kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka iesniegtie saimniecības apgrozījuma pārskati ir pienācīgi aizpildīti.

Atlikušo summu, kas minēta pirmās daļas b) punktā, aprēķina, standarta maksu par katru saimniecības pārskatu, kas aprēķināta, pamatojoties uz šīs regulas 14. pantu, reizinot ar pienācīgi aizpildītu saimniecības apgrozījuma pārskatu skaitu, par ko ir tiesības saņemt maksu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, un atņemot maksājumu, kas minēts šā panta pirmās daļas a) punktā.

14. pants

Standarta maksas summa

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā standarta maksa ir EUR 160 par saimniecības apgrozījuma pārskatu.

Ja Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais 80 % slieksnis nav sasniegts nedz FADN apgabala, nedz attiecīgās dalībvalsts līmenī, minētajā noteikumā minēto samazinājumu piemēro tikai valsts līmenī.

Ja dalībvalsts iesniedz šīs regulas 9. pantā minētos grāmatvedības datus ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā 10. panta 3. punktā minētā termiņa, standarta maksu palielina par EUR 5, izņemot ja Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais 80 % slieksnis attiecībā uz FADN apgabalu vai dalībvalsti nav sasniegts.

5. NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Atcelšana

Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 283/2012 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 730/2013 atceļ no 2015. gada 1. janvāra.

Tomēr tās turpina piemērot pārskata gadiem pirms 2015. pārskata gada.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. pārskata gada.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 3. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1318/2013, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 340, 17.12.2013., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2012. gada 29. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 283/2012, ar ko no lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla 2012. pārskata gada nosaka standarta maksu par lauku saimniecības darbības pārskatu (OV L 92, 30.3.2012., 15. lpp.).

(4)  Komisijas 2013. gada 29. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 730/2013 par konkrētiem sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz uzskaiti ar mērķi noteikt lauku saimniecību ienākumus (OV L 203, 30.7.2013., 6. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.).

(6)  Komisijas 2014. gada 1. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 1198/2014, ar kuru papildina Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 321, 7.11.2014., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

APSEKOJUMA OBJEKTU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS APJOMA ROBEŽVĒRTĪBA (1. PANTS)

Dalībvalsts/FADN apgabals

Robežvērtība (EUR)

Beļģija

25 000

Bulgārija

2 000

Čehijas Republika

8 000

Dānija

15 000

Vācija

25 000

Igaunija

4 000

Īrija

8 000

Grieķija

4 000

Spānija

8 000

Francija (izņemot Martiniku, Reinjonu, Gvadelupu)

25 000

Francija (tikai Martinika, Reinjona, Gvadelupa)

15 000

Horvātija

4 000

Itālija

8 000

Kipra

4 000

Latvija

4 000

Lietuva

4 000

Luksemburga

25 000

Ungārija

4 000

Malta

4 000

Nīderlande

25 000

Austrija

8 000

Polija

4 000

Portugāle

4 000

Rumānija

2 000

Slovēnija

4 000

Slovākija

25 000

Somija

8 000

Zviedrija

15 000

Apvienotā Karaliste (izņemot Ziemeļīriju)

25 000

Apvienotā Karaliste (tikai Ziemeļīrija)

15 000


II PIELIKUMS

PĀRSKATUS IESNIEDZOŠO SAIMNIECĪBU SKAITS

Atsauces numurs

FADN apgabals

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā pārskata gadā

BEĻĢIJA

341

Vlaanderen

720

342

Bruxelles-Brussel

343

Wallonie

480

Beļģijā kopā

1 200

BULGĀRIJA

831

Северозападен, (Severozapaden)

346

832

Северен централен, (Severen tsentralen)

358

833

Североизточен, (Severoiztochen)

373

834

Югозападен, (Yugozapaden)

335

835

Южен централен, (Yuzhen tsentralen)

394

836

Югоизточен, (Yugoiztochen)

396

Bulgārijā kopā

2 202

745

ČEHIJAS REPUBLIKA

1 417

370

DĀNIJA

2 150

VĀCIJA

010

Schleswig-Holstein

565

020

Hamburg

97

030

Niedersachsen

1 307

040

Bremen

050

Nordrhein-Westfalen

1 010

060

Hessen

558

070

Rheinland-Pfalz

887

080

Baden-Württemberg

1 190

090

Bayern

1 678

100

Saarland

90

110

Berlin

112

Brandenburg

284

113

Mecklenburg-Vorpommern

268

114

Sachsen

313

115

Sachsen-Anhalt

270

116

Thüringen

283

Vācijā kopā

8 800

755

IGAUNIJA

658

380

ĪRIJA

900

GRIEĶIJA

450

Μακεδονία — Θράκη (Maķedonija — Trāķija)

2 000

460

Ηπειρος — Πελοπόννησος — Νήσοι Ιονίου (Ēpeira — Peloponēsa — Jonijas salas)

1 350

470

Θεσσαλία (Tesālija)

700

480

Ηπειρωτική Ελλάδα, Νησιά Αιγαίου, Κρήτη (Kontinentālā Grieķija, Egejas salas, Krēta)

1 450

Grieķijā kopā

5 500

SPĀNIJA

500

Galicia

450

505

Asturias

190

510

Cantabria

150

515

País Vasco

352

520

Navarra

316

525

La Rioja

244

530

Aragón

676

535

Cataluña

664

540

Illes Balears

180

545

Castilla y León

950

550

Madrid

190

555

Castilla-La Mancha

900

560

Comunidad Valenciana

638

565

Murcia

348

570

Extremadura

718

575

Andalucía

1 504

580

Canarias

230

Spānijā kopā

8 700

FRANCIJA

121

Île-de-France

190

131

Champagne-Ardenne

370

132

Picardie

270

133

Haute-Normandie

170

134

Centre

410

135

Basse-Normandie

240

136

Bourgogne

340

141

Nord-Pas de Calais

280

151

Lorraine

230

152

Alsace

200

153

Franche-Comté

210

162

Pays de la Loire

460

163

Bretagne

480

164

Poitou-Charentes

360

182

Aquitaine

550

183

Midi-Pyrénées

480

184

Limousin

220

192

Rhône-Alpes

480

193

Auvergne

360

201

Languedoc-Roussillon

430

203

Provence-Alpes-Côte d'Azur

420

204

Corse

170

205

Guadeloupe

80

206

Martinique

80

207

La Réunion

160

Francijā kopā

7 640

860

HORVĀTIJA

1 251

ITĀLIJA

221

Valle d'Aosta

170

222

Piemonte

594

230

Lombardia

717

241

Trentino

282

242

Alto Adige

338

243

Veneto

707

244

Friuli-Venezia Giulia

451

250

Liguria

431

260

Emilia-Romagna

873

270

Toscana

577

281

Marche

452

282

Umbria

460

291

Lazio

587

292

Abruzzo

572

301

Molise

342

302

Campania

667

303

Calabria

510

311

Puglia

723

312

Basilicata

400

320

Sicilia

706

330

Sardegna

547

Itālijā kopā

11 106

740

KIPRA

500

770

LATVIJA

1 000

775

LIETUVA

1 000

350

LUKSEMBURGA

450

UNGĀRIJA

767

Alföld

1 016

768

Dunántúl

675

764

Észak-Magyarország

209

Ungārijā kopā

1 900

780

MALTA

536

360

NĪDERLANDE

1 500

660

AUSTRIJA

2 000

POLIJA

785

Pomorze i Mazury

1 860

790

Wielkopolska i Śląsk

4 350

795

Mazowsze i Podlasie

4 490

800

Małopolska i Pogórze

1 400

Polijā kopā

12 100

PORTUGĀLE

615

Norte e Centro

1 233

630

Ribatejo e Oeste

351

640

Alentejo e Algarve

399

650

Açores e Madeira

317

Portugālē kopā

2 300

RUMĀNIJA

840

Nord-Est

852

841

Sud-Est

1 074

842

Sud-Muntenia

1 008

843

Sud-Vest-Oltenia

611

844

Vest

703

845

Nord-Vest

825

846

Centru

834

847

București-Ilfov

93

Rumānijā kopā

6 000

820

SLOVĒNIJA

908

810

SLOVĀKIJA

562

SOMIJA

670

Etelä-Suomi

461

680

Sisä-Suomi

251

690

Pohjanmaa

221

700

Pohjois-Suomi

167

Somijā kopā

1 100

ZVIEDRIJA

710

Slättbyggdslän

637

720

Skogs- och mellanbygdslän

258

730

Län i norra Sverige

130

Zviedrijā kopā

1 025

APVIENOTĀ KARALISTE

411

England — North Region

420

412

England — East Region

650

413

England — West Region

430

421

Wales

300

431

Scotland

380

441

Northern Ireland

320

Apvienotajā Karalistē kopā

2 500


III PIELIKUMS

ATLASES PLĀNA SAGATAVOŠANAS MODEĻI UN METODES (3. PANTA 1. PUNKTS)

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a panta 4. punktā minētos datus Komisijai paziņo, ievērojot šādu struktūru:

A.   DATU LAPA

1.

Vispārīga informācija

1.1.

Pārskata gads

1.2.

Dalībvalsts

1.3.

Sadarbības aģentūra

1.4.

Vai sadarbības aģentūra ir valsts administrācijas struktūra (jā/nē)?

 

2.

Atlases plāna izstrādes pamats

2.1.

Lauku saimniecību populācijas datu avots

2.2.

Izmantotās lauku saimniecību populācijas gads

2.3.

Standarta produkcijas gads

2.4.

Apsekojuma objekta definīcija

 

3.

Apsekojuma objekta stratificēšanas procedūra

3.1.

Kopu veidošana pēc lauku saimniecības veida

3.2.

Kopu veidošana pēc saimnieciskās darbības apjoma lauku saimniecībā

3.3.

Apsekojuma objektu stratificēšanā izmantotais valsts papildu kritērijs

3.3.1.

Vai stratificēšanā tiek piemēroti papildu kritēriji?

3.3.2.

Vai valsts paraugu atlasē tiek piemērots valsts papildu kritērijs?

3.3.3.

Vai valsts populācijas datu svērumā tiek piemērots valsts papildu kritērijs?

3.3.4.

Vai pārskatus iesniedzošo saimniecību atlasē ES FADN vajadzībām tiek piemērots valsts papildu kritērijs?

3.3.5.

Ja jā, kāpēc izdarīta šāda izvēle un kādā veidā tā ietekmē ES FADN apsekojuma objekta reprezentativitāti?

3.4.

Kopu veidošanas noteikumi

3.5.

Parauga tvērums

 

4.

Katram stratificētajam slānim izraudzītā atlases ritma un parauga lieluma noteikšanas metodes

 

Proporcionāls iedalījums

Optimāls iedalījums

Proporcionāls un optimāls iedalījums kopā

Cita metode

 

5.

Pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases kārtība

 

Nejauša atlase

Mērķtiecīga atlase

Nejauša un mērķtiecīga atlase kopā

Cita metode

 

6.

Atlases plāna iespējamas vēlākas atjaunināšanas kārtība

 

7.

Paredzamais atlases plāna spēkā esības laiks

 

8.

Apsekojuma objekta saimniecību iedalījums saskaņā ar Savienības lauku saimniecību klasifikāciju (jānorāda vismaz galvenie lauku saimniecību veidi)

 

9.

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits, kas jāatlasa katrā stratificētajā slānī.

 

10.

Papildu ziņas, kas nav minētas iepriekšējos punktos

 

11.

Datums, kurā valsts komiteja apstiprinājusi atlases plānu

B.   ATLASES PLĀNU TABULAS

Sīkas ziņas par references populāciju un par attiecīgajam pārskata gadam atlasīto paraugu sniedz pēc turpmāk norādītā parauga un izkārto tabulās, kuras ir atlases plāna dokumentācijas daļa.

1. tabula   ES FADN paraugam atlasīto lauku saimniecību kopu veidošanas noteikumi

Tabulas struktūra

Slejas numurs

Slejas satura apraksts

1

FADN apgabala kods (skatīt II pielikumu)

2

Lauksaimnieciskās darbības veidu kopas (skatīt IV pielikumu)

3

Saimnieciskās darbības apjoma kategoriju kopas (skatīt V pielikumu)


2. tabula   Parauga tvērums

Tabulas struktūra

Slejas numurs

Slejas satura apraksts

1

Saimnieciskās darbības apjoma kategorijas (kā noteikts V pielikumā)

2

Saimnieciskās darbības apjoma kategorijas zemākā robežvērtība (EUR)

3

Saimnieciskās darbības apjoma kategorijas augstākā robežvērtība (EUR)

4

Populācijā pārstāvēto lauku saimniecību skaits

5

Populācijā pārstāvēto lauku saimniecību skaita apgrieztais kumulatīvais īpatsvars

6

Populācijā pārstāvētā lauksaimniecībā izmantotā zeme (ha)

7

Pārstāvētās lauksaimniecībā izmantotās zemes apgrieztais kumulatīvais īpatsvars

8

Populācijā pārstāvētā kopējā standarta produkcija

9

Pārstāvētās kopējās standarta produkcijas apgrieztais kumulatīvais īpatsvars

10

Populācijā pārstāvēto saimniecības dzīvniekvienību skaits

11

Pārstāvēto dzīvniekvienību skaita apgrieztais kumulatīvais īpatsvars


3. tabula   Lauku saimniecību populācijas raksturojums pēc to darbības apjoma

Tabulas struktūra

Slejas numurs

Slejas satura apraksts

1

Kods – saimniecības pamatveids

2

Apzīmējums – saimniecības pamatveids

3

Saimnieciskās darbības apjoma 1. kategorija

4

Saimnieciskās darbības apjoma 2. kategorija

5

Saimnieciskās darbības apjoma 3. kategorija

6

Saimnieciskās darbības apjoma 4. kategorija

7

Saimnieciskās darbības apjoma 5. kategorija

8

Saimnieciskās darbības apjoma 6. kategorija

9

Saimnieciskās darbības apjoma 7. kategorija

10

Saimnieciskās darbības apjoma 8. kategorija

11

Saimnieciskās darbības apjoma 9. kategorija

12

Saimnieciskās darbības apjoma 10. kategorija

13

Saimnieciskās darbības apjoma 11. kategorija

14

Saimnieciskās darbības apjoma 12. kategorija

15

Saimnieciskās darbības apjoma 13. kategorija

16

Saimnieciskās darbības apjoma 14. kategorija

17

Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – kopā


4. tabula   Atlases plāns

Tabulas struktūra

Slejas numurs

Slejas satura apraksts

1

FADN apgabals – ES FADN kods

2

FADN apgabals – nosaukums

3

Lauku saimniecības veids – valsts kods

4

Lauku saimniecības veids – ES FADN kods

5

Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – valsts kods

6

Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – ES FADN kods

7

Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – apraksts (izsakot EUR)

8

Atlasāmo lauku saimniecību skaits (A)

9

Lauku saimniecību skaits populācijā (B)

10

Vidējais svērums (B)/(A)


IV PIELIKUMS

ĪPAŠIE SPECIALIZĒTAS LAUKSAIMNIECĪBAS VEIDI UN TIEM ATBILSTOŠIE VISPĀRĒJIE LAUKSAIMNIECĪBAS VEIDI UN LAUKSAIMNIECĪBAS PAMATVEIDI (4. PANTS)

A.   ĪPAŠIE SPECIALIZĒTAS LAUKSAIMNIECĪBAS VEIDI

Īpašos specializētas lauksaimniecības veidus nosaka pēc divām pazīmēm:

a)   attiecīgo raksturlielumu iedaba

Šie raksturlielumi ir tie, kas aptverti ar 2016. gada Lauku saimniecību struktūras apsekojumu: tos apzīmē ar kodiem, kas norādīti šā pielikuma B.I daļas atbilstības tabulā, vai ar kodiem, kas pārgrupē vairākus minētos raksturlielumus, kā norādīts šā pielikuma B.II daļā (1);

b)   lieluma grupu robežvērtību noteikšanas nosacījumi

Ja nav norādīts citādi, šos nosacījumus izsaka kā daļu no saimniecības kopējās standarta produkcijas.

Lai saimniecību varētu klasificēt pie attiecīgā īpašā specializētas lauksaimniecības veida, kumulatīvi ir jāizpilda visi īpašajam specializētas lauksaimniecības veidam paredzētie nosacījumi.

Specializētās saimniecības – augkopība

Saimniecības veids

(* vienkāršības labad šo sešu sleju saturs atkārtots arī šā pielikuma C daļā)

Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms

Vispārējais veids

Apraksts

Pamatveids

Apraksts

Specializācijas veids

Apraksts

Vārdisks algoritma apraksts

Raksturlielumu un nosacījumu kods

(sk. šā pielikuma B daļu)

1. nosacījums

(C1)

2. nosacījums

(C2)

3. nosacījums

(C3)

1

Specializētās laukaugu audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15

Specializētās labības, eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

151

Specializētās labības (izņemot rīsus), eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības

Labība (izņemot rīsus), eļļas augu sēklas, pākšaugi un proteīnaugi > 2/3

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. > 2/3

P151 + P16 + 2.01.02. > 2/3

 

 

 

 

152

Specializētās rīsu saimniecības

Rīsi > 2/3

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. > 2/3

2.01.01.07. > 2/3

 

 

 

 

153

Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un rīsu saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 151. un 152. grupas

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. > 2/3

 

 

 

16

Vispārējās laukkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

161

Specializētās sakņu kultūru saimniecības

Kartupeļi, cukurbietes un lopbarības sakņaugi, un lopbarības kāpostaugi > 2/3

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3

P17 > 2/3

 

 

 

 

162

Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un sakņu kultūru saimniecības

Labība, eļļas augu sēklas, pākšaugi un proteīnaugi > 1/3; saknes > 1/3

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. > 1/3;

P17 > 1/3

 

 

 

 

163

Specializētās lauka dārzeņu saimniecības

Svaigi dārzeņi, melones, atklātā lauka zemenes > 2/3

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3

2.01.07.01.01. > 2/3

 

 

 

 

164

Specializētās tabakas saimniecības

Tabaka > 2/3

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3

2.01.06.01. > 2/3

 

 

 

 

165

Specializētās kokvilnas saimniecības

Kokvilna > 2/3

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3

2.01.06.03. > 2/3

 

 

 

 

166

Dažādu laukaugu saimniecības kombinēts

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 161., 162., 163., 164. un 165. grupas

P1 > 2/3

P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3

 

2

Specializētās dārzkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21

Specializētās segtās audzēšanas dārzkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

211

Specializētās segtās audzēšanas dārzeņkopības saimniecības

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē zem stikla > 2/3

P2 > 2/3

2.01.07.02. + 2.01.08.02. > 2/3

2.01.07.02. > 2/3

 

 

 

 

212

Specializētās segtās audzēšanas puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības

Ziedi un dekoratīvie augi, kurus audzē zem stikla > 2/3

P2 > 2/3

2.01.07.02. + 2.01.08.02. > 2/3

2.01.08.02. > 2/3

 

 

 

 

213

Specializētās segtās audzēšanas jauktu kultūru dārzkopības saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 211. un 212. grupas

P2 > 2/3

2.01.07.02. + 2.01.08.02. > 2/3

 

 

 

22

Specializētās lauka dārzkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

221

Specializētās lauka dārzeņkopības saimniecības

Svaigi dārzeņi, melones, zemenes kā dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai > 2/3

P2 > 2/3

2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. > 2/3

2.01.07.01.02. > 2/3

 

 

 

 

222

Specializētās lauka puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības

Ziedi un dekoratīvie augi atklātā laukā > 2/3

P2 > 2/3

2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. > 2/3

2.01.08.01. > 2/3

 

 

 

 

223

Specializētās lauka jauktu kultūru dārzkopības saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 221. un 222. grupas

P2 > 2/3

2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. > 2/3

 

 

 

23

Citas dārzkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

231

Specializētās sēņu audzēšanas saimniecības

Sēnes > 2/3

P2 > 2/3

2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. ≤ 2/3; 2.01.07.02. + 2.01.08.02. ≤ 2/3

2.06.01. > 2/3

 

 

 

 

232

Specializētās dēstu audzētavu saimniecības

Dēstu audzētavas > 2/3

P2 > 2/3

2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. ≤ 2/3; 2.01.07.02. + 2.01.08.02. ≤ 2/3

2.04.05. > 2/3

 

 

 

 

233

Dažādas dārzkopības saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 231. un 232. grupas

P2 > 2/3

2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. ≤ 2/3; 2.01.07.02. + 2.01.08.02. ≤ 2/3

 

3

Specializētās ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35

Specializētās vīnkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

351

Specializētās kvalitatīva vīna ražošanas saimniecības

Vīna dārzi, kas parasti ražo kvalitatīvu vīnu > 2/3

P3 > 2/3

2.04.04. > 2/3

2.04.04.01. > 2/3

 

 

 

 

352

Specializētās vīna (izņemot īpašā kvalitatīvā vīna) ražošanas saimniecības

Vīna dārzi, kas parasti ražo citus vīnus > 2/3

P3 > 2/3

2.04.04. > 2/3

2.04.04.02. > 2/3

 

 

 

 

353

Specializētās galda vīnogu audzēšanas saimniecības

Vīna dārzi, kas parasti ražo galda vīnogas > 2/3

P3 > 2/3

2.04.04. > 2/3

2.04.04.03. > 2/3

 

 

 

 

354

Citas vīnkopības saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 351., 352. un 353. grupas

P3 > 2/3

2.04.04. > 2/3

 

 

 

36

Specializētās augļu un citrusaugļu audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

361

Specializētās augļu (izņemot citrusaugļus, tropu un subtropu augļus un riekstus) saimniecības

Mērena klimata zonu augļi un ogas > 2/3

P3 > 2/3

2.04.01. + 2.04.02. > 2/3

2.04.01.01.01. + 2.04.01.02. > 2/3

 

 

 

 

362

Specializētās citrusaugļu audzēšanas saimniecības

Citrusaugļi > 2/3

P3 > 2/3

2.04.01. + 2.04.02. > 2/3

2.04.02. > 2/3

 

 

 

 

363

Specializētās riekstu audzēšanas saimniecības

Rieksti > 2/3

P3 > 2/3

2.04.01. + 2.04.02. > 2/3

2.04.01.03. > 2/3

 

 

 

 

364

Specializētās tropu un subtropu augļu saimniecības

Subtropu klimata zonu augļi > 2/3

P3 > 2/3

2.04.01. + 2.04.02. > 2/3

2.04.01.01.02. > 2/3

 

 

 

 

365

Specializētās augļu, citrusaugļu, tropu un subtropu augļu un riekstu saimniecības: jaukta tipa ražošana

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 361., 362., 363. un 364. grupas

P3 > 2/3

2.04.01. + 2.04.02. > 2/3

 

 

 

37

Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības

Olīvas > 2/3

P3 > 2/3

2.04.03. > 2/3

 

 

 

38

Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 351.–370. grupas

P3 > 2/3

 

 


Specializētās saimniecības – lopkopība

Saimniecības veids

Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms

Vispārējais veids

Apraksts

Pamatveids

Apraksts

Specializācijas veids

Apraksts

Vārdisks algoritma apraksts

Raksturlielumu un nosacījumu kods

(sk. šā pielikuma B daļu)

1. nosacījums

(C1)

2. nosacījums

(C2)

3. nosacījums

(C3)

4

Specializētās ganību lopu saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45

Specializētās piena lopkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Specializētās piena lopkopības saimniecības

Slaucamās govis > 3/4 no ganību lopu kopskaita; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības

P4 > 2/3

3.02.06. > 3/4 GL; GL > 1/10 P4

 

 

 

46

Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

Visi liellopi (t. i., liellopi vecumā līdz vienam gadam, liellopi vecumā no viena līdz diviem gadiem un liellopi divu gadu vecumā un vecāki (vīriešu kārtas dzīvnieki, teles, slaucamās govis un pārējās govis)) > 2/3 no ganību lopiem; slaucamās govis ≤ 1/10 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības

P4 > 2/3

P46 > 2/3 GL; 3.02.06. ≤ 1/10 GL; GL > 1/10 P4

 

 

 

47

Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

Visi liellopi > 2/3 no ganību lopiem; slaucamās govis > 1/10 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības; izņemot saimniecības 450. grupā

P4 > 2/3

P46 > 2/3 GL; 3.02.06. > 1/10 GL; GL > 1/10 P4; izņemot 450. grupu

 

 

 

48

Lopkopības saimniecības: aitas, kazas un citi ganību lopi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

481

Specializētās aitkopības saimniecības

Aitas > 2/3 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības

P4 > 2/3

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas

3.03.01. > 2/3 GL; GL > 1/10 P4

 

 

 

 

482

Aitu un liellopu audzēšanas saimniecības

Visi liellopi > 1/3 no ganību lopiem, aitas > 1/3 no ganību liellopiem un ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības

P4 > 2/3

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas

P46 > 1/3 GL; 3.03.01. > 1/3 GL; GL > 1/10 P4

 

 

 

 

483

Specializētās kazkopības saimniecības

Kazas > 2/3 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības

P4 > 2/3

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas

3.03.02. > 2/3 GL; GL > 1/10 P4

 

 

 

 

484

Dažādu ganību lopu audzēšanas saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 481., 482. un 483. grupas

P4 > 2/3

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas

 

5

Specializētās graudēdāju audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51

Specializētās cūkkopības saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

511

Specializētās cūku audzēšanas saimniecības

Vaislas cūkas > 2/3

P5 > 2/3

P51 > 2/3

3.04.02. > 2/3

 

 

 

 

512

Specializētās cūku nobarošanas saimniecības

Sivēni un citas cūkas > 2/3

P5 > 2/3

P51 > 2/3

3.04.01. + 3.04.99. > 2/3

 

 

 

 

513

Cūku audzēšanas un nobarošanas saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 511. un 512. grupas

P5 > 2/3

P51 > 2/3

 

 

 

52

Specializētās mājputnu audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

521

Specializētās dējējvistu saimniecības

Dējējvistas > 2/3

P5 > 2/3

P52 > 2/3

3.05.02. > 2/3

 

 

 

 

522

Specializētās mājputnu gaļas saimniecības

Broileri un citi mājputni > 2/3

P5 > 2/3

P52 > 2/3

3.05.01. + 3.05.03. > 2/3

 

 

 

 

523

Dējējvistu un gaļas putnu saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 521. un 522. grupas

P5 > 2/3

P52 > 2/3

 

 

 

53

Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 511.–523. grupas

P5 > 2/3

 

 


Jauktās saimniecības

Saimniecības veids

Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms

Vispārējais veids

Apraksts

Pamatveids

Apraksts

Specializācijas veids

Apraksts

Vārdisks algoritma apraksts

Raksturlielumu un nosacījumu kods

(sk. šā pielikuma B daļu)

1. nosacījums

(C1)

2. nosacījums

(C2)

3. nosacījums

(C3)

6

Jaukta augkopība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61

Jaukta augkopība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

611

Dārzkopības un ilggadīgo kultūru saimniecības

Dārzkopība > 1/3; ilggadīgās kultūras > 1/3

(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3

P2 > 1/3; P3 > 1/3

 

 

 

 

 

612

Laukaugu un dārzkopības saimniecības

Vispārējā augkopība > 1/3; dārzkopība > 1/3

(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3

P1 > 1/3; P2 > 1/3

 

 

 

 

 

613

Laukaugu un vīnkopības saimniecības

Vispārējā augkopība > 1/3; vīna dārzi > 1/3

(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3

P1 > 1/3; 2.04.04. > 1/3

 

 

 

 

 

614

Laukaugu un ilggadīgo kultūru saimniecības

Vispārējā augkopība > 1/3; ilggadīgās kultūras > 1/3; vīnogulāji ≤ 1/3

(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3

P1 > 1/3; P3 > 1/3; 2.04.04. ≤ 1/3

 

 

 

 

 

615

Jauktas augkopības, galvenokārt laukaugu, saimniecības

Vispārējā augkopība > 1/3; nav cita veida darbības > 1/3

(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3

P1 > 1/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3

 

 

 

 

 

616

Citas jauktas augkopības saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 611., 612., 613., 614. un 615. grupas

(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3

 

 

7

Jaukta lopkopība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

73

Jauktas lopkopības, galvenokārt ganību lopu, saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

731

Jauktas lopkopības, galvenokārt piena lopkopības, saimniecības

Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; piena govis > 1/2 no piena liellopiem

P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3

P4 > P5

P45 > 1/3 GL; 3.02.06. > 1/2 P45

 

 

 

 

732

Jauktas lopkopības, galvenokārt neslaucamo ganību lopu, saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 731. grupas

P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3

P4 > P5

 

 

 

74

Jauktas lopkopības, galvenokārt graudēdāju, saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

741

Jauktas lopkopības saimniecības: graudēdāju un piena lopkopības saimniecības

Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; graudēdāji > 1/3; piena govis > 1/2 no piena liellopiem

P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3

P4 ≤ P5

P45 > 1/3 GL; P5 > 1/3; 3.02.06. > 1/2 P45

 

 

 

 

742

Jauktas lopkopības saimniecības: graudēdāju un neslaucamo ganību lopu saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 741. grupas

P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3

P4 ≤ P5

 

8

Jaukta augkopība un lopkopība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

83

Laukaugu un ganību lopu saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

831

Laukaugu un piena lopkopības saimniecības

Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; piena govis > 1/2 no piena liellopiem; liellopi, piena < vispārējā augkopība

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

P1> 1/3; P4 > 1/3

P45 > 1/3 GL; 3.02.06. > 1/2 P45; P45 < P1

 

 

 

 

832

Piena lopkopības un laukaugu saimniecības

Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; piena govis > 1/2 no piena liellopiem; piena liellopi ≥ vispārējā augkopība

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

P1> 1/3; P4 > 1/3

P45 > 1/3 GL; 3.02.06. > 1/2 P45; P45 ≥ P1

 

 

 

 

833

Laukaugu saimniecības un neslaucamo ganību lopu saimniecības

Vispārējā augkopība > ganību lopi un lopbarība, izņemot saimniecības 831. grupā

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

P1> 1/3; P4 > 1/3

P1 > P4; izņemot 831. grupu

 

 

 

 

834

Neslaucamo ganību lopu un laukaugu saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832. un 833. grupas

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

P1> 1/3; P4 > 1/3

 

 

 

84

Dažādu kultūraugu un mājlopu audzēšanas saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

841

Laukaugu un graudēdāju saimniecības

Vispārējā augkopība > 1/3; graudēdāji > 1/3

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas

P1> 1/3; P5 > 1/3

 

 

 

 

842

Ilggadīgo kultūru un ganību lopu saimniecības

Ilggadīgās kultūras > 1/3; ganību lopi un lopbarība > 1/3

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas

P3 > 1/3; P4 > 1/3

 

 

 

 

843

Biškopības saimniecības

Bites > 2/3

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas

3.07. > 2/3

 

 

 

 

844

Dažādas jauktas augkopības un mājlopu saimniecības

C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 841., 842. un 843. grupas

Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas

C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas

 


Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

Saimniecības veids

Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms

Vispārējais veids

Apraksts

Pamatveids

Apraksts

Specializācijas veids

Apraksts

Vārdisks algoritma apraksts

Raksturlielumu un nosacījumu kods

(sk. šā pielikuma B daļu)

1. nosacījums

(C1)

2. nosacījums

(C2)

3. nosacījums

(C3)

9

Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

99

Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

999

Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

Kopējā standarta produkcija = 0

 

 

 

B.   ATBILSTĪBAS TABULA UN PĀRGRUPĒJOŠIE KODI

I.   Atbilstība starp pozīcijām lauku saimniecību struktūras apsekojumos (FSS), kas minēti Regulā (EK) Nr. 1166/2008, un FADN saimniecības apgrozījuma pārskatos

Pozīciju atbilsme standarta produkcijas piemērošanai

Pozīcijas FSS kods

Standarta produkcijas (SP) koeficienta kods

2016. gada Savienības lauku saimniecību struktūrapsekojums (2016 FSS)

(Regula (EK) Nr. 1166/2008)

FADN saimniecības apgrozījuma pārskats

(šīs regulas VIII pielikums)

I.   

Kultūras

2.01.01.01.

B_1_1_1

Parastie un speltas kvieši

10110.

Parastie un speltas kvieši

2.01.01.02.

B_1_1_2

Cietie kvieši

10120.

Cietie kvieši

2.01.01.03.

B_1_1_3

Rudzi

10130.

Rudzi

2.01.01.04.

B_1_1_4

Mieži

10140.

Mieži

2.01.01.05.

B_1_1_5

Auzas

10150.

Auzas

2.01.01.06.

B_1_1_6

Graudu kukurūza

10160.

Graudu kukurūza

2.01.01.07

B_1_1_7

Rīsi

10170.

Rīsi

2.01.01.99.

B_1_1_99

Citi graudaugi graudu ražošanai

10190.

Citi graudaugi graudu ražošanai

2.01.02.

B_1_2

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls un labības un pākšaugu maisījumi)

10220.

Lēcas, aunazirņi un vīķi

10290.

Pārējie proteīnaugi

2.01.02.01.

B_1_2_1

No tiem – zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas

10210.

Zirņi, lauka pupas un saldās lupīnas

2.01.03.

B_1_3

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

10300.

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

10310.

Cietes kartupeļi

10390.

Pārējie kartupeļi

2.01.04.

B_1_4

Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)

10400.

Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)

2.01.05.

B_1_5

Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi (izņemot sēklas materiālu)

10500.

Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi (izņemot sēklas materiālu)

2.01.06.01.

B_1_6_1

Tabaka

10601.

Tabaka

2.01.06.02.

B_1_6_2

Apiņi

10602.

Apiņi

2.01.06.03.

B_1_6_3

Kokvilna

10603.

Kokvilna

2.01.06.04.

B_1_6_4

Rapši un ripši

10604.

Rapši un ripši

2.01.06.05.

B_1_6_5

Saulgriezes

10605.

Saulgriezes

2.01.06.06.

B_1_6_6

Soja

10606.

Soja

2.01.06.07.

B_1_6_7

Linsēklas (eļļas lini)

10607.

Linsēklas (eļļas lini)

2.01.06.08.

B_1_6_8

Citi eļļas augi

10608.

Citi eļļas augi

2.01.06.09.

B_1_6_9

Lini

10609.

Lini

2.01.06.10.

B_1_6_10

Kaņepes

10610.

Kaņepes

2.01.06.11.

B_1_6_11

Citi šķiedraugi

10611.

Citi šķiedraugi

2.01.06.12.

B_1_6_12

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

10612.

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

2.01.06.99.

B_1_6_99

Citas tehniskās kultūras, kas nav minētas citur

10613.

Cukurniedres

10690.

Citas tehniskās kultūras, kas nav minētas citur

2.01.07.

B_1_7

Svaigi dārzeņi, melones, zemenes, no tām

 

2.01.07.01.

B_1_7_1

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

 

2.01.07.01.01.

B_1_7_1_1

Atklātā laukā

10711.

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē uz lauka

2.01.07.01.02.

B_1_7_1_2

Dārzkopības produktu ražošana tirdzniecībai

10712.

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes kā dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai

2.01.07.02.

B_1_7_2

Zem stikla vai cita (pieejama) seguma

10720.

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes zem stikla vai cita (pieejama) seguma

2.01.08.

 

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās):

 

2.01.08.01.

B_1_8_1

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

10810.

Ziedi un dekoratīvie augi atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

2.01.08.02.

B_1_8_2

Zem stikla vai cita (pieejama) seguma

10820.

Ziedi un dekoratīvie augi zem stikla vai cita (pieejama) seguma

2.01.09.

B_1_9

Zaļbarības kultūras

 

2.01.09.01.

B_1_9_1

Ar zāli apsēta aramzeme

10910.

Ar zāli apsēta aramzeme

2.01.09.02.

B_1_9_2

Citas zaļbarības kultūras

 

2.01.09.02.01.

B_1_9_2_1

Zaļā kukurūza

10921.

Zaļā kukurūza

2.01.09.02.02.

B_1_9_2_2

Pākšaugi

10922.

Pākšaugi

2.01.09.02.99.

B_1_9_2_99

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

10923.

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

2.01.10.

B_1_10

Laukaugu sēklas un stādi

11000.

Laukaugu sēklas un stādi

2.01.11.

B_1_11

Citi laukaugi

11100.

Citi laukaugi

2.01.12.

B_1_12

Papuves

11210.

Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas

2,02.

B_2

Piemājas dārziņi

20000.

Piemājas dārziņi

2.03.01.

B_3_1

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

30100.

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

2.03.02.

B_3_2

Nekultivētās ganības

30200.

Nekultivētās ganības

2.03.03.

B_3_3

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

30300.

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

2.04.01.

B_4_1

Augļu koku un ogulāju stādījumi

 

2.04.01.01.

B_4_1_1

Augļu koku sugas, no tiem

 

2.04.01.01.01.

B_4_1_1_1

Mērena klimata zonu augļi

40111.

Āboli

40112.

Bumbieri

40113.

Persiki un nektarīni

40114.

Citi mērena klimata zonu augļi

2.04.01.01.02.

B_4_1_1_2

Subtropu klimata zonu augļi

40115.

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

2.04.01.02.

B_4_1_2

Ogulāju sugas

40120.

Ogulāju sugas

2.04.01.03.

B_4_1_3

Rieksti

40130.

Rieksti

2.04.02.

B_4_2

Citrusaugu stādījumi

40210.

Apelsīni

40220.

Tanžerīni, mandarīni, klementīni un tamlīdzīgi sīkaugļi

40230.

Citroni

40290.

Citi citrusaugļi

2.04.03.

B_4_3

Olīvkoku stādījumi

 

2.04.03.01.

B_4_3_1

Parasti ražo galda olīvas

40310.

Galda olīvas

2.04.03.02.

B_4_3_2

Parasti ražo olīvas eļļas spiešanai

40320.

Olīvas eļļas spiešanai (pārdod kā augļus)

40330.

Olīveļļa

2.04.04.

B_4_4

Vīna dārzi, kuru parastā produkcija ir:

 

2.04.04.01.

B_4_4_1

Kvalitatīvs vīns

40411.

Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

40412.

Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

40451.

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

40452.

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

2.04.04.02.

B_4_4_2

Pārējie vīni

40420.

Pārējie vīni

40460.

Pārējiem vīniem paredzētās vīnogas

2.04.04.03.

B_4_4_3

Galda vīnogas

40430.

Galda vīnogas

2.04.04.04.

B_4_4_4

Rozīnes

40440.

Rozīnes

2.04.05.

B_4_5

Dēstu audzētavas

40500.

Dēstu audzētavas

2.04.06.

B_4_6

Citas ilggadīgās kultūras

40600.

Citas ilggadīgās kultūras

40610.

Ziemassvētku eglītes

2.04.07.

B_4_7

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

40700.

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

2.06.01.

B_6_1

Sēnes

60000.

Sēnes

II.   

Lauksaimniecības dzīvnieki

3.01.

C_1

Zirgu dzimtas dzīvnieki

100.

Zirgu dzimtas dzīvnieki

3.02.01.

C_2_1

Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu

210.

Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu

3.02.02.

C_2_2

Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

220.

Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

3.02.03.

C_2_3

Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

230.

Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

3.02.04.

C_2_4

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

240.

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

3.02.05.

C_2_5

Teles, divus gadus vecas un vecākas

251.

Vaislas teles

252.

Nobarojamās teles

3.02.06.

C_2_6

Piena govis

261.

Piena govis

262.

Bifeļu govis

3.02.99.

C_2_99

Citas govis

269.

Citas govis

3.03.01.

C_3_1

Aitas (visu vecumu)

 

3.03.01.01.

C_3_1_1

Vaislas aitas, sieviešu dzimuma

311.

Aitas, vaislas mātītes

3.03.01.99.

C_3_1_99

Citas aitas

319.

Citas aitas

3.03.02.

C_3_2

Kazas (visu vecumu)

 

3.03.02.01.

C_3_2_1

Vaislas kazas, sieviešu dzimuma

321.

Kazas, vaislas mātītes

3.03.02.99.

C_3_2_99

Citas kazas

329.

Citas kazas

3.04.01.

C_4_1

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kilogramiem

410.

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kilogramiem

3.04.02.

C_4_2

Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk

420.

Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk

3.04.99.

C_4_99

Citas cūkas

491.

Nobarojamās cūkas

499.

Citas cūkas

3.05.01.

C_5_1

Broileri

510.

Mājputni – broileri

3.05.02.

C_5_2

Dējējvistas

520.

Dējējvistas

3.05.03.

3.05.03.01.

3.05.03.02.

3.05.03.03.

3.05.03.04.

3.05.03.99.

C_5_3

C_5_3_1

C_5_3_2

C_5_3_3

C_5_3_4

C_5_3_99

Citi mājputni

Tītari

Pīles

Zosis

Strausi

Citi mājputni, kas citur nav minēti

530.

Citi mājputni

3,06.

C_6

Truši, vaislas mātītes

610.

Truši, vaislas mātītes

699.

Citi truši

3,07.

C_7

Bites

700.

Bites

II.   Kodi, kas pārgrupē vairākus 2016. gada FSS ietvertos raksturlielumus

P45.

Piena liellopi = 3.02.01. (vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu) + 3.02.03. (sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem) + 3.02.05. (teles, divus gadus vecas un vecākas) + 3.02.06. (slaucamās govis)

P46.

Liellopi = P45 (piena liellopi) + 3.02.02. (vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem) + 3.02.04. (vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci vai vecāki) + 3.02.99. (pārējās govis)

GL

Ganību lopi = 3.01. (zirgu dzimtas dzīvnieki) + P46 (liellopi) + 3.03.01.01. (vaislas aitas) + 3.03.01.99 (citas aitas) + 3.03.02.01. (vaislas kazas) + 3.03.02.99. (citas kazas)

Ja GL=0 FCP1 Lopbarība pārdošanai = 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi) + 2.01.09. (zaļā lopbarība) + 2.03.01. (ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības) + 2.03.02. (nekultivētās ganības)

FCP4

Lopbarība ganību lopiem = 0

P17

Saknes = 2.01.03. (kartupeļi) + 2.01.04. (cukurbietes) + 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi)

Ja GL > 0 FCP1 Lopbarība pārdošanai = 0

FCP4

Lopbarība ganību lopiem = 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi ) + 2.01.09. (zaļā lopbarība) + 2.03.01. (ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības) + 2.03.02. (nekultivētās ganības)

P17

Saknes = 2.01.03. (kartupeļi) + 2.01.04. (cukurbietes)

P151.

Labība, izņemot rīsus = 2.01.01.01. (parastie un speltas kvieši) + 2.01.01.02. (cietie kvieši) + 2.01.01.03. (rudzi) + 2.01.01.04. (mieži) + 2.01.01.05. (auzas) + 2.01.01.06. (kukurūza) + 2.01.01.99. (citi graudaugi graudu ražošanai)

P15.

Labība = P151 (labība, izņemot rīsus) + 2.01.01.07. (rīsi)

P16.

Eļļas augu sēklas = 2.01.06.04. (rapsis un ripsis) + 2.01.06.05. (saulgriezes) + 2.01.06.06. (soja) + 2.01.06.07. (lini (linsēklas)) + 2.01.06.08. (citi eļļas augi)

P51.

Cūkas = 3.04.01. (sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus) + 3.04.02. (vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk) + 3.04.99. (pārējās cūkas)

P52.

Mājputni = 3.05.01. (broileri) + 3.05.02. (dējējvistas) + 3.05.03. (pārējie mājputni)

P1.

Vispārējā augkopība = P15 (labība) + 2.01.02. (pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai) + 2.01.03. (kartupeļi) + 2.01.04. (cukurbietes) + 2.01.06.01. (tabaka) + 2.01.06.02. (apiņi) + 2.01.06.03. (kokvilna) + P16 (eļļas augu sēklas) + 2.01.06.09. (lini) + 2.01.06.10. (kaņepes) + 2.01.06.11. (citi šķiedraugi) + 2.01.06.12. (aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi) + 2.01.06.99. (citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas) + 2.01.07.01.01. (svaigi dārzeņi, melones, zemenes – zem stikla vai cita (nepieejama) seguma – atklātā laukā) + 2.01.10. (laukaugu sēklas un stādi) + 2.01.11. (citas laukaugu kultūras) + 2.01.12. (papuve, uz ko neattiecas subsīdijas) + FCP1 (lopbarība pārdošanai)

P2.

Dārzkopība = 2.01.07.01.02. (svaigi dārzeņi, melones, zemenes – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma – dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai) + 2.01.07.02. (svaigi dārzeņi, melones, zemenes – zem stikla vai cita (pieejama) seguma) + 2.01.08.01. (ziedi un dekoratīvie augi – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma) + 2.01.08.02. (ziedi un dekoratīvie augi – zem stikla vai zem cita (pieejama) seguma) + 2.06.01. (sēnes) + 2.04.05. (dēstu audzētavas)

P3.

Ilggadīgās kultūras = 2.04.01. (augļu koku un ogulāju stādījumi) + 2.04.02. (citruskoku stādījumi) + 2.04.03. (olīvu stādījumi) + 2.04.04. (vīna dārzi) + 2.04.06. (citas ilggadīgās kultūras) + 2.04.07. (ilggadīgās kultūras zemstikla platībās)

P4.

Ganību lopi un lopbarība = GL (ganību lopi) + FCP4 (lopbarība ganību lopiem)

P5.

Graudēdāji = P51 (cūkas) + P52 (mājputni) + 3.06. (truši, sieviešu kārtas vaislas truši)

C.   SAIMNIECĪBU VEIDI, KAS MINĒTI A DAĻĀ

Specializētās saimniecības – augkopība

Vispārējais saimniecības veids

Saimniecības pamatveids

Saimniecības īpašās specializācijas veids

1.

Specializētās laukaugu audzēšanas saimniecības

15.

Specializētās labības, eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības

151.

Specializētās labības (izņemot rīsus), eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības

152.

Specializētās rīsu saimniecības

153.

Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un rīsu saimniecības

16.

Vispārējās laukkopības saimniecības

161.

Specializētās sakņu kultūru saimniecības

162.

Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un sakņu kultūru saimniecības

163.

Specializētās lauka dārzeņu saimniecības

164.

Specializētās tabakas saimniecības

165.

Specializētās kokvilnas saimniecības

166.

Dažādu laukaugu saimniecības

2.

Specializētās dārzkopības saimniecības

21.

Specializētās segtās audzēšanas dārzkopības saimniecības

211.

Specializētās segtās audzēšanas dārzeņkopības saimniecības

212.

Specializētās segtās audzēšanas puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības

213.

Specializētās segtās audzēšanas jauktu kultūru dārzkopības saimniecības

22.

Specializētās lauka dārzkopības saimniecības

221.

Specializētās lauka dārzeņkopības saimniecības

222.

Specializētās lauka puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības

223.

Specializētās lauka jauktu kultūru dārzkopības saimniecības

23.

Citas dārzkopības saimniecības

231.

Specializētās sēņu audzēšanas saimniecības

232.

Specializētās dēstu audzētavu saimniecības

233.

Dažādas dārzkopības saimniecības

3.

Specializētās ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

35.

Specializētās vīnkopības saimniecības

351.

Specializētās kvalitatīva vīna ražošanas saimniecības

352.

Specializētās vīna (izņemot īpašā kvalitatīvā vīna) ražošanas saimniecības

353.

Specializētās galda vīnogu audzēšanas saimniecības

354.

Citas vīnkopības saimniecības

36.

Specializētās augļu un citrusaugļu audzēšanas saimniecības

361.

Specializētās augļu (izņemot citrusaugļus, tropu un subtropu augļus un riekstus) saimniecības

362.

Specializētās citrusaugļu audzēšanas saimniecības

363.

Specializētās riekstu audzēšanas saimniecības

364.

Specializētās tropu un subtropu augļu saimniecības

365.

Specializētās augļu, citrusaugļu, tropu un subtropu augļu un riekstu saimniecības: jaukta tipa ražošana

37.

Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības

370.

Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības

38.

Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

380.

Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības


Specializētās saimniecības – lopkopība

Vispārējais saimniecības veids

Saimniecības pamatveids

Saimniecības īpašās specializācijas veids

4.

Specializētās ganību lopu saimniecības

45.

Specializētās piena lopkopības saimniecības

450.

Specializētās piena lopkopības saimniecības

46.

Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

460.

Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

47.

Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

470.

Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

48.

Lopkopības saimniecības: aitas, kazas un citi ganību lopi

481.

Specializētās aitkopības saimniecības

482.

Aitu un liellopu audzēšanas saimniecības

483.

Specializētās kazkopības saimniecības

484.

Dažādu ganību lopu audzēšanas saimniecības

5.

Specializētās graudēdāju audzēšanas saimniecības

51.

Specializētās cūkkopības saimniecības

511.

Specializētās cūku audzēšanas saimniecības

512.

Specializētās cūku nobarošanas saimniecības

513.

Cūku audzēšanas un nobarošanas saimniecības

52.

Specializētās mājputnu audzēšanas saimniecības

521.

Specializētās dējējvistu saimniecības

522.

Specializētās mājputnu gaļas saimniecības

523.

Dējējvistu un gaļas putnu saimniecības

53.

Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības

530.

Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības


Jauktās saimniecības

Vispārējais saimniecības veids

Saimniecības pamatveids

Saimniecības īpašās specializācijas veids

6.

Jaukta augkopība

61.

Jaukta augkopība

611.

Dārzkopības un ilggadīgo kultūru saimniecības

612.

Laukaugu un dārzkopības saimniecības

613.

Laukaugu un vīnkopības saimniecības

614.

Laukaugu un ilggadīgo kultūru saimniecības

615.

Jauktas augkopības, galvenokārt laukaugu, saimniecības

616.

Citas jauktas augkopības saimniecības

7.

Jaukta lopkopība

73.

Jauktas lopkopības, galvenokārt ganību lopu, saimniecības

731.

Jauktas lopkopības, galvenokārt piena lopkopības, saimniecības

732.

Jauktas lopkopības, galvenokārt neslaucamo ganību lopu, saimniecības

74.

Jauktas lopkopības, galvenokārt graudēdāju, saimniecības

741.

Jauktas lopkopības saimniecības: apvienotas graudēdāju un piena lopkopības saimniecības

742.

Jauktas lopkopības saimniecības: graudēdāju un neslaucamo ganību lopu saimniecības

8.

Jaukta augkopība un lopkopība

83.

Laukaugu un ganību lopu saimniecības

831.

Laukaugu un piena lopkopības saimniecības

832.

Piena lopkopības un laukaugu saimniecības

833.

Laukaugu saimniecības un neslaucamo ganību lopu saimniecības

834.

Neslaucamo ganību lopu un laukaugu saimniecības

84.

Dažādu kultūraugu un mājlopu audzēšanas saimniecības

841.

Laukaugu un graudēdāju saimniecības

842.

Ilggadīgo kultūru un ganību lopu saimniecības

843.

Biškopības saimniecības

844.

Dažādas jauktas augkopības un mājlopu saimniecības

9.

Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

99.

Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

999.

Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības


(1)  Raksturlielumus 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi), 2.01.09. (zaļbarības kultūras), 2.01.12. (papuve), 2.02. (piemājas dārziņi), 2.03.01. (ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības), 2.03.02. (nekultivētās ganības), 2.03.03. (ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums), 3.02.01. (vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu), 3.03.01.99. (citas aitas), 3.03.02.99. (citas kazas) un 3.04.01. (sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus) izmanto tikai ar zināmiem nosacījumiem (sk. VI pielikuma 5. punktu).


V PIELIKUMS

SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS APJOMS UN AR TO SAISTĪTĀS LAUKU SAIMNIECĪBU KATEGORIJAS (5. PANTS)

A.   SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS APJOMS LAUKU SAIMNIECĪBĀ

Saimnieciskās darbības apjomu aprēķina kā lauku saimniecības kopējo standarta produkciju (EUR).

B.   LAUKU SAIMNIECĪBU KATEGORIJAS ATBILSTĪGI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS APJOMAM

Saimniecības iedala saimnieciskās darbības apjoma kategorijās, kuru robežvērtības ir noteiktas tabulā.

Kategorija

Robežvērtība (EUR)

I

mazāk nekā 2 000

II

no 2 000 līdz mazāk nekā 4 000

III

no 4 000 līdz mazāk nekā 8 000

IV

no 8 000 līdz mazāk nekā 15 000

V

no 15 000 līdz mazāk nekā 25 000

VI

no 25 000 līdz mazāk nekā 50 000

VII

no 50 000 līdz mazāk nekā 100 000

VIII

no 100 000 līdz mazāk nekā 250 000

IX

no 250 000 līdz mazāk nekā 500 000

X

no 500 000 līdz mazāk nekā 750 000

XI

no 750 000 līdz mazāk nekā 1 000 000

XII

no 1 000 000 līdz mazāk nekā 1 500 000

XIII

no 1 500 000 līdz mazāk nekā 3 000 000

XIV

3 000 000 un vairāk

Darbības apjoma kategorijas II un III; III un IV; IV un V vai no III līdz V; VI un VII; VIII un IX; X un XI, un no XII līdz XIV vai arī no X līdz XIV var grupēt kopā.


VI PIELIKUMS

STANDARTA PRODUKCIJA (SP) (6. PANTS)

1.   SP DEFINĪCIJA UN APRĒĶINĀŠANAS PRINCIPI

a)   Standarta produkcija (SP) nozīmē produkcijas vērtību, kas attiecībā uz katru 6. panta 1. punktā minēto lauksaimniecisko raksturlielumu atbilst vispārējam stāvoklim attiecīgajā reģionā.

b)   Iepriekš a) punktā minētā produkcijas vērtība ir saimniecības cenās izteikta lauksaimnieciskās bruto produkcijas monetārā vērtība Tā ir pamata produkta vai produktu un sekundārā produkta vai produktu vērtības kopsumma.

Vērtības aprēķina, reizinot vienības produkciju ar attiecīgajām saimniecības cenām. PVN, nodokļi par produktiem un tiešie maksājumi nav iekļauti.

c)   Ražošanas laika posms

SP atbilst 12 mēnešu ražošanas laika posmam (kalendāra gads vai lauksaimnieciskās ražošanas gads).

Labības produktiem un lopkopības produktiem, kuriem ražošanas laika posms ir mazāks vai lielāks par 12 mēnešiem, aprēķina SP, kas atbilst audzēšanai vai ražošanai 12 mēnešu periodā.

d)   Pamatdati un pārskata periods

SP nosaka, izmantojot iepriekš b) punktā minēto vienības produkciju un saimniecības cenu. Tālab dalībvalstīs ievāc pamatdatus par pārskata periodu, kas definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1198/2014 4. pantā.

e)   Vienības

1)

Fiziskās vienības

a)

SP labības raksturlielumiem nosaka, pamatojoties uz hektāros izteiktu platību.

Tomēr sēnēm SP nosaka, pamatojoties uz bruto produkciju visām secīgajām ražām gada laikā, un izsaka uz 100 m2 apsētās platības. Lai šādā veidā sēnēm noteiktu SP izmantotu FADN sakarībā, to dala ar secīgo ražu skaitu gada laikā, un rezultātu paziņo Komisijai saskaņā ar šīs regulas 8. pantu.

b)

SP saistībā ar mājlopu raksturlielumiem nosaka pēc dzīvnieku skaita, izņemot mājputnus, kuriem to nosaka katriem 100, un bites, kurām to nosaka katrai saimei.

2)

Naudas vienības un noapaļošana

Pamatdatus SP noteikšanai un aprēķināto SP izsaka ar EUR. Dalībvalstīm, kas nepiedalās Ekonomiskajā un monetārajā savienībā, SP konvertē uz EUR, izmantojot vidējos maiņas kursus pārskata periodā, kas noteikts šā pielikuma 1.d) punktā. Šos vidējos maiņas kursus aprēķina pēc oficiālā maiņas kursa, kuru publicē Komisija (Eurostat).

SP vajadzības gadījumā var noapaļot līdz tuvākajiem EUR 5.

2.   SP IEDALĪJUMS

a)   Pēc kultūras un mājlopu raksturlielumiem

SP nosaka visiem lauksaimniecības raksturlielumiem atbilstīgi FSS pozīcijām tādā veidā, kā noteikts šajos FSS apsekojumos.

b)   Ģeogrāfiskais iedalījums

SP nosaka, pamatojoties vismaz uz ģeogrāfiskajām vienībām, kuras var izmantot FSS un FADN vajadzībām. Visu šo ģeogrāfisko vienību pamatā ir statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS), kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1). Šīs vienības atbilst pārgrupētiem NUTS 3 līmeņa reģioniem. Mazāk labvēlīgos apgabalus un kalnu apgabalus neuzskata par ģeogrāfiskām vienībām.

Raksturlielumiem, kuri uz attiecīgo reģionu neattiecas, nenosaka SP.

3.   SP NOTEIKŠANAI VAJADZĪGO DATU VĀKŠANA

a)

Pamatdati, kas vajadzīgi SP noteikšanai, jāatjaunina vismaz katru reizi, kad FSS veic ar skaitīšanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1166/2008 6. pantā.

b)

Ja FSS veic ar izlases veida apsekojumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1166/2008 6. pantā, SP atjaunināšanu veic:

vai nu atjaunojot pamatdatus veidā, kas līdzīgs a) punktā precizētajam,

vai arī piemērojot izmaiņu koeficientu un tādējādi SP atjaunināšanā ņemot vērā izmaiņas, kuru apjomu novērtē dalībvalstis un kuras attiecas uz vienības saražoto produkciju un cenām saistībā ar katru raksturlielumu un reģionu, un kuras radušās kopš iepriekšējā pārskata perioda beigām, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1198/2014 4. pantā.

4.   IZPILDE

Dalībvalstis saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem ir atbildīgas par SP aprēķināšanai vajadzīgo datu apkopošanu un to aprēķināšanu, to konvertēšanu uz EUR un vajadzīgo datu ievākšanu, lai attiecīgā gadījumā piemērotu atjaunināšanas metodi.

5.   PROCEDŪRA ĪPAŠIEM GADĪJUMIEM

SP aprēķināšanai atsevišķu veidu raksturlielumiem un saimniecības kopējās SP aprēķināšanai paredzēti šādi īpaši noteikumi.

a)   Papuve

Aprēķinot saimniecības kopējo SP, uz papuvi attiecošos SP ņem vērā vienīgi tad, ja saimniecībā ir cita pozitīva SP.

b)   Piemājas dārziņi

Tā kā piemājas dārziņos izaudzētā produkcija parasti ir paredzēta īpašnieka pašpatēriņam, nevis pārdošanai, SP uzskata par vienādu ar nulli.

c)   Lauksaimniecības dzīvnieki

Attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem raksturlielumus sadala pa vecuma kategorijām. Produkcija atbilst dzīvnieka augšanas vērtībai laikā, ko tas pavadījis attiecīgajā kategorijā. Citiem vārdiem, tā atbilst starpībai starp dzīvnieka vērtību brīdī, kad uz viņu vairs neattiecas attiecīgā kategorija, un dzīvnieka vērtību brīdī, kad tas iekļaujas attiecīgajā kategorijā (saukta arī par aizstājējvērtību).

d)   Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, kas ir jaunāki par vienu gadu

Aprēķinot saimniecības kopējo SP, uz liellopiem, kas ir jaunāki par vienu gadu, attiecošos SP ņem vērā tikai tad, ja saimniecībā liellopu vecumā līdz vienam gadam ir vairāk nekā govju. Vērā ņem tikai SP, kas attiecas uz tādu liellopu pārprodukciju, kas ir jaunāki par vienu gadu.

e)   Citas aitas un citas kazas

Aprēķinot saimniecības kopējo SP, uz aitām attiecošos SP ņem vērā tikai tad, ja saimniecībā nav sieviešu kārtas vaislas aitu.

Aprēķinot saimniecības kopējo SP, uz kazām attiecošos SP ņem vērā tikai tad, ja saimniecībā nav sieviešu kārtas vaislas kazu.

f)   Sivēni

Aprēķinot saimniecības kopējo SP, uz sivēniem attiecošos SP ņem vērā vienīgi tad, ja saimniecībā nav vaislas sivēnmāšu.

g)   Lopbarība

Ja saimniecībā nav ganību lopu (t. i., zirgu dzimtas dzīvnieku, liellopu, aitu vai kazu), uzskata, ka lopbarība (t. i., saknes un kāpostaugi, zaļā lopbarība, ganības un pļavas) ir paredzēta pārdošanai un tā ir daļa no vispārējās augkopības produkcijas.

Ja saimniecībā ir ganību lopi, uzskata, ka lopbarība paredzēta ganību lopu barošanai un tā ir daļa no ganību lopu un lopbarības produkcijas.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maijā Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).


VII PIELIKUMS

CITAS TIEŠI AR LAUKU SAIMNIECĪBU SAISTĪTAS IENĀKUMUS NESOŠAS DARBĪBAS (7. PANTS)

A.   CITU TIEŠI AR LAUKU SAIMNIECĪBU SAISTĪTU IENĀKUMUS NESOŠU DARBĪBU (CIND) DEFINĪCIJA

Tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības, kas nav saimniecības lauksaimnieciskās darbības, ietver visas darbības, izņemot lauksaimniecības darbu, kuras tieši saistītas ar lauku saimniecību un kuras atstāj ekonomisku ietekmi uz lauku saimniecību. Tās ir darbības, kurās izmanto vai nu saimniecības resursus (zemi, ēkas, mehānismus, lauksaimniecības produktus u. c.), vai saimniecības produktus.

Ienākumus nesošas darbības šajā kontekstā ir aktīvs darbs. Tādējādi šeit neietilpst finanšu ieguldījumi. Arī zemes vai citu saimniecības lauksaimniecisko resursu iznomāšanu dažādām darbībām, turpmāk neiesaistoties šajās darbībās, neuzskata par CIND, bet gan par daļu no saimniecības lauksaimnieciskās darbības.

Par CIND uzskata visu saimniecības produktu pārstrādi, ja vien pārstrādi neuzskata par daļu no lauksaimnieciskās darbības. Tāpēc šeit neiekļauj vīna pārstrādi un olīveļļas ražošanu, ja vien iepirktā vīna vai olīveļļas daudzums nav ievērojams.

Par CIND uzskata visu lauksaimniecības pamatproduktu pārstrādi sekundārajos lauksaimniecības produktos saimniecībā neatkarīgi no tā, vai izejmateriāli ir ražoti saimniecībā vai iepirkti citur. Tostarp tā ir gaļas pārstrāde, siera ražošana utt.

B.   CITU TIEŠI AR LAUKU SAIMNIECĪBU SAISTĪTU IENĀKUMUS NESOŠU DARBĪBU NOZĪMES NOVĒRTĒJUMS

Ar saimniecību tieši saistītu CIND daļu saimniecības galīgajā produkcijā aprēķina kā ar saimniecības apgrozījumu tieši saistītu CIND daļu saimniecības kopējā apgrozījumā, kuram pieskaitīti tiešie maksājumi, ko attiecīgā saimniecība saņēmusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (1):

Formula

C.   KLASES, KAS ATSPOGUĻO AR SAIMNIECĪBU TIEŠI SAISTĪTO CIND DARBĪBU NOZĪMI

Saimniecības iedala klasēs, kas atspoguļo ar saimniecību tieši saistītu CIND pienesumu saimniecības galīgajā produkcijā. Piemēro šādus robežlielumus:

Klase

Procentuālā daļa

I

no 0 % līdz 10 % (maznozīmīga daļa)

II

no vairāk nekā 10 % līdz 50 % (vidēji nozīmīga daļa)

III

no vairāk nekā 50 % līdz mazāk nekā 100 % (nozīmīga daļa)


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).


VIII PIELIKUMS

APGROZĪJUMA PĀRSKATA ELEMENTU FORMA UN IZKĀRTOJUMS (9. PANTS)

Vācamos datus klasificē tabulās un sadala grupās, kategorijās un slejās. Uz konkrētu datu lauku parasti norāda šādā veidā:

<tabulas burts>_<grupa>_<kategorija>[_<kategorija>]_<sleja>_

Konkrētas datu vērtības norāda slejās. Turpmāk paredzētajās tabulās tukšajos lauciņos var ierakstīt datu vērtības, bet pelēkie lauciņi, kas marķēti ar “—”, nav saistīti ar attiecīgo grupu, tāpēc tajos datus nevar ierakstīt.

Piemēri:

B.UT.20.A (UT grupas A sleja, 20. kategorija, B tabula) apzīmē “nomātas lauksaimniecībā izmantotās zemes”“platību”, kas norādāma B tabulā pie “LIZ, ko apsaimnieko nomnieks”,

I.A.10110.1.0.TA (A grupas TA sleja, 10110. kategorija, I tabula) apzīmē “parasto kviešu un speltas kviešu” kopējo platību, 1, tipa kultūraugiem, (Laukkopības kultūras – pamatkultūra, kombinēta kultūra), un trūkstošo datu kods ir “0”, t. i., “netrūkst nekādu datu”.

Ja kāda vērtība attiecībā uz konkrētu saimniecību nav būtiska vai nav zināma, neievadiet vērtību “0”.

Tabulas apzīmē ar vienu burtu, grupas – ar vienu vai vairākiem burtiem, kategorijas – ar ciparu kodu un slejas – ar vienu vai vairākiem burtiem.

Attiecībā uz A līdz M tabulu pirmajā tabulā parādīta matrica grupām un slejām. Otrajā tabulā parādīts sadalījums pa kategorijām, katru kategoriju apzīmējot ar vienu vai vairākiem kodiem un apakškodiem.

Dati saimniecības apgrozījuma pārskatā jāizsaka ar šādu precizitātes pakāpi:

—   finansiālas vērtības: vērtības izsaka EUR vai valsts valūtas vienībās bez cipariem aiz komata. Tomēr attiecībā uz to valstu valūtām, kuru vienībai ir zema relatīvā vērtība salīdzinājumā ar EUR, attiecīgās dalībvalsts sadarbības aģentūra un tas Komisijas personāls, kas pārzina FADN, var vienoties, ka šīs vērtības izsaka valsts valūtas vienību simtos vai tūkstošos,

—   fiziskie daudzumi: fiziskos daudzumus izsaka centneros (1 cnt = 100 kg), izņemot olas, ko norāda tūkstošos, kā arī vīnu un radniecīgus produktus, kuru daudzumu izsaka hektolitros,

—   platības: platību izsaka āros (1 a = 100 m2), izņemot platību sēnēm, ko izsaka kopējās apsētās platības kvadrātmetros,

—   vidējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits: skaitļos ar diviem cipariem aiz komata, izņemot mājputnus un trušus, kuru skaits jānorāda veselos skaitļos, un bites, par kurām jānorāda aizņemto stropu skaits,

—   darbaspēka vienības: skaitļos ar diviem cipariem aiz komata.

Turpmākas definīcijas un norādījumi par katru tabulas kategoriju un slejas vērtību ir izklāstīti pēc minētās tabulas.

A tabula

Vispārīga informācija par lauku saimniecību

Vispārīgas informācijas kategorija

Kods (*)

 

 

 

Sleja

Informācijas grupa

FADN apgabals

Apakšapgabals

Saimniecības kārtas numurs

Grādi (ģeogr. garums/platums)

Minūtes (ģeogr. garums/platums)

NUTS

Grāmatvedības iestādes kods

Datums

Saimniecības svērums

Saimniecības veids

Kategorija atbilstīgi saimnieciskās darbības apjomam

Kods

R

S

H

DG

MI

N

AO

DT

W

TF

ES

C

ID

Lauku saimniecības identifikācija

 

 

 

LO

Saimniecības atrašanās vieta

 

 

 

AI

Grāmatvedības informācija

 

 

 

TY

Klasifikācija

 

 

 

CL

Klases

 

OT

Citi dati par lauku saimniecību

 


Kods (*)

Apraksts

Grupa

R

S

H

DG

MI

N

AO

DT

W

TF

ES

C

10

Saimniecības numurs

ID

AID10R

AID10S

AID10H

20

Ģeogrāfiskais platums

LO

ALO20DG

ALO20MI

30

Ģeogrāfiskais garums

LO

ALO30DG

ALO30MI

40

NUTS 3

LO

ALO40N

50

Grāmatvedības iestāde

AI

AAI50AO

60

Grāmatvedības uzskaites veids

AI

AAI60C

70

Pārskata gada beigu datums

AI

AAI70DT

80

Dalībvalsts aprēķinātais saimniecības valsts svērums

TY

ATY80W

90

Klasifikācija izraudzīšanās brīdī

TY

ATY90TF

ATY90ES

100

Ar lauku saimniecību tieši saistītas citas ienākumus nesošas darbības (CIND)

CL

ACL100C

110

Īpašumtiesību veids/saimnieciskais mērķis

CL

ACL110C

120

Juridiskais statuss

CL

ACL120C

130

Īpašnieka vai īpašnieku atbildības līmenis

CL

ACL130C

140

Bioloģiskā lauksaimniecība

CL

ACL140C

141

Bioloģiskās lauksaimniecības sektori

CL

ACL141C

150

Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) /aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)/garantēta tradicionālā īpatnība (GTĪ)/kalnu [izcelsmes] produkts

CL

ACL150C

151

Sektori ar ACVN/AĢIN

CL

ACL151C

160

Apgabali, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi

CL

ACL160C

170

Augstums v.j.l.

CL

ACL170C

180

Struktūrfondu apgabals

CL

ACL180C

190

Natura 2000 teritorija

CL

ACL190C

200

Teritorija, uz kuru attiecas Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK)

CL

ACL200C

210

Apūdeņošanas sistēma

OT

AOT210C

220

Saimniecības dzīvnieku vienības ganību dienu skaits kopējās ganībās

OT

AOT220C

A.ID.   Lauku saimniecības identifikācija

Katrai saimniecībai, kas pirmo reizi izraudzīta pārskata sagatavošanai, piešķir numuru. Saimniecība patur šo numuru visu laiku, kamēr tā ir iekļauta grāmatvedības datu tīklā. Reiz piešķirtu numuru nekad nepiešķir citai saimniecībai.

Ja saimniecībā notiek būtiskas pārmaiņas, jo īpaši ja šīs pārmaiņas saistītas ar sadalīšanos divās atsevišķās saimniecībās vai apvienošanas ar citu saimniecību, to var uzskatīt par jaunu saimniecību. Šādā gadījumā tai jāpiešķir jauns numurs. Jaunu numuru nepiešķir sakarā ar lauksaimnieciskās darbības profila maiņu saimniecībā. Ja, paturot kādai saimniecībai piešķirto numuru, ir risks to sajaukt ar citu saimniecību (piemēram, ja ieviests jauns vietējais dalījums), šis numurs jāmaina. Tādā gadījumā jānosūta Komisijai tabula ar vecajiem un attiecīgiem jaunajiem numuriem.

Saimniecības numurs aptver šādas trīs informācijas grupas:

 

A.ID.10.R. FADN apgabals: jānorāda kods, kas atbilst kodam šīs regulas II pielikumā.

 

A.ID.10.S. Apakšapgabals: jānorāda kods.

Izraudzītā vietējā iedalījuma pamatā jābūt kopīgajai reģionu klasifikācijas sistēmai, ko dēvē par statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru (NUTS) un ko Eurostat ir izveidojis sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm.

Jebkurā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tabulu, kur katram izmantotajam vietējā iedalījuma kodam norādīti atbilstīgie NUTS reģioni, kā arī atbilstīgais reģions, kuram tiek aprēķināta standarta produkcijas konkrētā vērtība.

 

A.ID.10.H. Saimniecības kārtas numurs.

A.LO.   Saimniecības atrašanās vieta

Saimniecības atrašanās vietu apzīmē divi rādītāji: ģeogrāfiskie atsauces dati (ģeogrāfiskais platums un garums) un NUTS 3. līmeņa teritoriālās vienības kods.

 

A.LO.20. Ģeogrāfiskais platums: grādos un minūtēs (ar piecu minūšu precizitāti), DG un MI sleja.

 

A.LO.30. Ģeogrāfiskais garums: grādos un minūtēs (ar piecu minūšu precizitāti), DG un MI sleja.

 

A.LO.40.N. NUTS 3 kods ir tās NUTS 3. līmeņa teritoriālās vienības kods, kurā atrodas saimniecība. Jānorāda koda jaunākā versija, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

A.AI.   Grāmatvedības informācija

 

A.AI.50.AO. Grāmatvedības iestādes kods: jānorāda kods.

Katrā dalībvalstī katrai grāmatvedības iestādei jāsaņem unikāls numurs. Jānorāda tās grāmatvedības iestādes numurs, kura ir strādājusi ar saimniecību attiecīgajā pārskata gadā.

 

A.AI.60.C. Grāmatvedības uzskaites veids: jānorāda lauku saimniecības izmantotais grāmatvedības uzskaites veids. Jāizmanto šādi kodi:

1.

Divkāršā ieraksta sistēma

2.

Vienkāršā ieraksta sistēma

3.

Nav.

 

A.AI.70.DT. Pārskata gada beigu datums: reģistrē formātā “GGGG-MM-DD”, piemēram, 2009-06-30 vai 2009-12-31.

A.TY.   Klasifikācija

 

A.TY.80.W. Lauku saimniecības valsts svērums: jānorāda dalībvalsts aprēķinātā ekstrapolācijas koeficienta vērtība. Vērtības jāizsaka ar divām zīmēm aiz komata.

 

A.TY.90.TF. Saimniecības veids izraudzīšanās brīdī: saimniecības kategorijas kods saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu laikā, kad saimniecību izraugās konkrētajam pārskata gadam.

 

A.TY.90.ES. Saimnieciskās darbības apjoms atlasīšanas brīdī: saimnieciskās darbības apjoma kategorijas kods saskaņā ar šīs regulas V pielikumu laikā, kad saimniecību izraugās konkrētajam pārskata gadam.

A.CL.   Klase

 

A.CL.100.C. Ar lauku saimniecību tieši saistītas citas ienākumus nesošas darbības: nosaka kā procentuālo daļu kopējā lauku saimniecības apgrozījumā (1), norādot to apgrozījuma daļu, ko iegūst no citām tieši ar saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām. Jāizmanto šādi kodi:

1.

≥ 0 līdz ≤ 10 % (maznozīmīga daļa)

2.

> 10 % līdz ≤ 50 % (vidēji nozīmīga daļa)

3.

> 50 % līdz < 100 % (nozīmīga daļa)

 

A.CL.110.C. Īpašumtiesību veids/saimnieciskais mērķis: jānorāda, kāds ir saimniecības īpašumtiesību veids un saimnieciskie mērķi. Jāizmanto šādi kodi:

1.   Ģimenes lauku saimniecība: saimniecībā izmanto īpašnieka/vadītāja un viņa/viņas ģimenes locekļu darbaspēku un kapitālu; šīs personas ir saimnieciskajā darbībā gūto labumu saņēmēji.

2.   Partneruzņēmums: saimniecības ražošanas faktorus nodrošina vairāki partneri, no kuriem vismaz daži piedalās lauku saimniecības darbā kā nealgots darbaspēks. Peļņas saņēmējs ir partneruzņēmums.

3.   Uzņēmums ar mērķi gūt pelņu: saimnieciskajā darbībā gūtos labumus izmanto, lai atalgotu akcionārus ar dividendēm/peļņu. Saimniecības īpašnieks ir uzņēmums.

4.   Uzņēmums bez mērķa gūt pelņu: saimnieciskajā darbībā gūtos labumus izmanto galvenokārt, lai uzturētu darbvietas vai līdzīgam sociāla rakstura mērķim. Saimniecības īpašnieks ir uzņēmums.

 

A.CL.120.C. Juridiskais statuss: jānorāda, vai saimniecība ir vai nav juridiska persona. Jāizmanto šādi kodi:

0.

Nav

1.

Ir

 

A.CL.130.C. Īpašnieka vai īpašnieku atbildības līmenis: jānorāda (galvenā) īpašnieka atbildības (ekonomiskās atbildības) līmenis. Jāizmanto šādi kodi:

1.

Pilnīga

2.

Daļēja

 

A.CL.140.C. Bioloģiskā lauksaimniecība: jānorāda, vai saimniecība izmanto bioloģiskās ražošanas metodes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2) nozīmē, jo īpaši tās 4. un 5. panta nozīmē. Jāizmanto šādi kodi:

1.

Lauku saimniecība neizmanto bioloģiskās ražošanas metodes.

2.

Lauku saimniecība visiem saviem produktiem izmanto tikai bioloģiskās ražošanas metodes.

3.

Lauku saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citas ražošanas metodes.

4.

Lauku saimniecība pāriet uz bioloģiskās ražošanas metodēm.

 

A.CL.141.C. Bioloģiskās lauksaimniecības sektori: ja saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citu veidu ražošanas metodes, jānorāda ražošanas sektori, kuros saimniecība izmanto tikai bioloģiskās ražošanas metodi (atļauts norādīt vairākus sektorus). Jāizmanto turpmāk norādītie kodi. Ja saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citu veidu ražošanas metodes visos ražošanas sektoros, jāizmanto kods “nepiemēro”.

0.

Nepiemēro

31.

Graudaugi

32.

Proteīnaugi un eļļas augi

33.

Augļi un dārzeņi (ietilpst citrusaugļi, bet neietilpst olīvas)

34.

Olīvas

35.

Vīna dārzi

36.

Liellopu gaļa

37.

Govs piens

38.

Cūkgaļa

39.

Aitas un kazas (piens un gaļa)

40.

Mājputnu gaļa

41.

Olas

42.

Citi sektori

 

A.CL.150.C. Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN)/aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)/garantēta tradicionālā īpatnība (GTĪ)/kalnu [izcelsmes] produkts: jānorāda, vai saimniecība ražo lauksaimniecības produktus un/vai pārtikas produktus, ko sargā aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) vai garantētas tradicionālas īpatnības (GTĪ) vai kalnu [izcelsmes] produkta norāde, un vai tā ražo lauksaimniecības produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (3) nozīmē. Jāizmanto šādi kodi:

1.

Saimniecība neražo ne produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, ne produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi.

2.

Saimniecība ražo tikai produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, vai produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi.

3.

Saimniecība ražo dažus produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, vai dažus produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi.

 

A.CL.151.C. Sektori ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu/aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi/garantētu tradicionālo īpatnību/kalnu [izcelsmes] produktu: ja dažos konkrētos sektoros lielākā daļa saražoto produktu ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi vai par lielāko daļu no tiem ir zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, tad jānorāda ražošanas sektori (atļauts norādīt vairākus sektorus). Jāizmanto turpmāk norādītie kodi. Ja saimniecība ražo dažus produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, vai dažus produktus, par kuriem ir zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, bet šie produkti neveido lielāko daļu produkcijas katrā sektorā, tad izmanto kodu “nepiemēro”.

0.

Nepiemēro

31.

Graudaugi

32.

Proteīnaugi un eļļas augi

33.

Augļi un dārzeņi (ietilpst citrusaugļi, bet neietilpst olīvas)

34.

Olīvas

35.

Vīna dārzi

36.

Liellopu gaļa

37.

Govs piens

38.

Cūkgaļa

39.

Aitas un kazas (piens un gaļa)

40.

Mājputnu gaļa

41.

Olas

42.

Citi sektori

Pozīciju A.CL.150.C. aizsargāts cilmes vietas nosaukums/aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde/garantēta tradicionālā īpatnība/kalnu [izcelsmes] produkts un A.CL.151.C piemērošana dalībvalstīm nav obligāta. Ja dalībvalstis tās piemēro, tad jāaizpilda dati par visām izlases veidā izraudzītajām dalībvalsts lauku saimniecībām. Ja piemēro A.CL.150.C, tad jāpiemēro arī A.CL.151.C.

 

A.CL.160.C. Apgabali, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (4) 32. panta noteikumi. Ja dalībvalstī vēl nav pabeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktu veikta tādu apgabalu robežu noteikšana, kuros ir būtiski dabas ierobežojumi, tad jānorāda apgabali, par kuriem 2007.–2013. gada plānošanas periodā varēja pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu. Jāizmanto šādi kodi:

1.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes neatrodas nedz apgabalā, kurā ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta nozīmē, nedz arī (ja dalībvalstī vēl nav pabeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktu veikta robežu noteikšana) apgabalā, par kuru 2007.–2013. gada plānošanas periodā varēja pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu.

21.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, kurā ir ievērojami dabas radīti ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punkta nozīmē.

22.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, kuru ietekmē specifiski ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 4. punkta nozīmē.

23.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, par kuru 2007.–2013. gada plānošanas periodā varēja pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu (ja dalībvalstī vēl nav pabeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktu veikta robežu noteikšana).

3.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas kalnu apgabalā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punkta nozīmē.

5.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas pakāpeniskas maksājumu pārtraukšanas apgabalā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. panta 5. punkta nozīmē.

 

A.CL.170.C. Augstums v.j.l.: augstums jānorāda, izmantojot atbilstīgu kodu:

1.

Saimniecības lielākā daļa atrodas zemāk par 300 m virs jūras līmeņa.

2.

Saimniecības lielākā daļa atrodas 300 līdz 600 m augstumā virs jūras līmeņa.

3.

Saimniecības lielākā daļa atrodas augstāk par 600 m virs jūras līmeņa.

4.

Nav datu.

 

A.CL.180.C. Struktūrfondu apgabals: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 90. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumi. Jāizmanto šādi kodi:

1.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas mazāk attīstītā reģionā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas vairāk attīstītā reģionā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

3.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas pārejas reģionā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

 

A.CL.190.C. Natura 2000 teritorija: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas teritorijās, kas saistītas ar Padomes Direktīvas 79/409/EEK (6) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (7) īstenošanu (Natura 2000). Jāizmanto šādi kodi:

1.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes neatrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz Natura 2000 maksājumiem.

2.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz Natura 2000 maksājumiem.

 

A.CL.200.C. Teritorija, uz kuru attiecas Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK): jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (8) īstenošanu. Jāizmanto šādi kodi:

1.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes neatrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK.

2.

Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK.

A.OT.   Citi dati par lauku saimniecību

 

A.OT.210.C. Apūdeņošanas sistēma: jānorāda galvenā lauku saimniecībā izmantotā apūdeņošanas sistēma:

0.

Neizmanto (ja saimniecībā netiek veikta apūdeņošana)

1.

Virsmas apūdeņošana

2.

Smidzinātājs

3.

Pilienveida apūdeņošana

4.

Citāda apūdeņošana

 

A.OT.220.C. Saimniecības dzīvnieku vienības ganību dienu skaits kopējās ganībās: ganību dienu skaits uz katru saimniecības dzīvnieku vienību saimniecības izmantotās kopējās ganībās.

A TABULAS SLEJAS

R sleja attiecas uz FADN apgabalu, S sleja uz apakšapgabalu, H sleja uz saimniecības kārtas numuru, DG sleja uz ģeogrāfiskā platuma un garuma grādiem, MI sleja uz ģeogrāfiskā platuma un garuma minūtēm, N sleja uz NUTS, AO sleja uz grāmatvedības iestādes numuru, DT sleja uz datumu, W sleja uz lauku saimniecības svērumu, TF sleja uz saimniecības veidu, ES sleja uz kategoriju pēc saimnieciskās darbības apjoma un C sleja uz kodu.

B tabula

Apsaimniekošanas veids

Lauksaimniecībā izmantotās zemes (LIZ) kategorija

Kods (*)

 

Informācijas grupa

Lauksaimniecībā izmantotā zeme

A

UO

LIZ, ko izmanto īpašnieks

 

UT

LIZ, ko izmanto nomnieks

 

US

LIZ, ko izmanto kopsaimniecībā vai citiem apsaimniekošanas veidiem

 


Kods (*)

Kategoriju apraksts

Grupa

A

10

LIZ, ko izmanto īpašnieks

UO

 

20

Nomāta LIZ

UT

 

30

Īpašnieka un nomnieka kopīgi apsaimniekota LIZ

US

 

Tādu lauku saimniecību zeme, kas pieder divām vai vairākām personām, jāiegrāmato kā īpašnieka apsaimniekota zeme, nomāta zeme vai kopīgi apsaimniekota zeme atbilstīgi tam, kāda ir pušu noslēgtā vienošanās.

Lauksaimniecībā izmantotā zeme (LIZ) ir saimniecības izmantotā kopējā aramzemes, ilggadīgo zālāju, ilggadīgo kultūru un piemājas dārziņu platība neatkarīgi no īpašuma veida. Šeit neietilpst saimniecības izmantotā koplietotā zeme.

Jāizmanto šādas informācijas grupas un kategorijas:

B.UO.   LIZ, ko izmanto īpašnieks

B.UO.10.A LIZ (aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārziņi), ko apsaimnieko īpašnieks, mūža nomnieks vai rentnieks, un/vai LIZ, kuru izmanto ar līdzīgiem noteikumiem. Šajā kategorijā ietilpst citiem iznomāta sējai gatava zeme (kultūraugu kods 11300).

B.UT.   LIZ, ko izmanto nomnieks

B.UT.20.A LIZ (aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārziņi), ko apstrādā persona, kura nav īpašnieks, mūža nomnieks vai rentnieks, bet kura nomā minēto platību (noma ir maksājama naudā un/vai natūrā, ko parasti nosaka iepriekš, un tā parasti nemainās atkarībā no lauksaimniecības darbības rezultātiem), un/vai LIZ, kuru izmanto ar līdzīgiem valdījuma noteikumiem.

Nomāta platība neietver zemi, kuras raža ir nopirkta augošā veidā uz lauka. Par kultūraugu iegādi augošā veidā uz lauka samaksātās summas jānorāda H tabulā ar 2020. līdz 2040. kodu (iepirktā dzīvnieku barība) pļavu vai rupjās barības kultūru gadījumā un ar 3090. kodu (citas īpašas augkopības izmaksas) tirgū laižamu kultūraugu gadījumā (produkti, kurus parasti laiž tirgū). Tirgū laižami augošā veidā uz lauka iegādāti kultūraugi jānorāda, neprecizējot attiecīgo apgabalu (H tabula).

Zemi, kura nomāta neregulāri uz laiku, kas mazāks nekā viens gads, un tās produkciju pielīdzina tādai zemei, kuras raža tiek pirkta augošas kultūras veidā uz lauka.

B.US.   LIZ, ko izmanto kopsaimniecībā vai citiem apsaimniekošanas veidiem

B.US.30.A LIZ (aramzeme, pļavas un ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārziņi), kuru kopīgi apstrādā iznomātājs un nomnieks, pamatojoties uz līgumu, un/vai ar līdzīgiem noteikumiem apstrādāta lauksaimniecībā izmantotas zemes platība.

B TABULAS SLEJAS

A sleja attiecas uz LIZ.

C tabula

Darbaspēks

Darbaspēka kategorija

Kods (*)

 

 

 

Sleja

Informācijas grupa

Vispārīga informācija

Kopējais darba apjoms saimniecībā (lauksaimniecības darbi un ar lauku saimniecību tieši saistītas CIND)

Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND

Cilvēku skaits

Dzimums

Dzimšanas gads

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība

Nostrādātais laiks gadā

Gada darba vienību skaits (GDV)

% no gadā nostrādātā laika

% no GDV skaita

P

G

B

T

Y1

W1

Y2

W2

Vesels skaitlis

Ievadīt kodu

Četri cipari

Ievadīt kodu

(stundās)

(GDV)

%

%

UR

Nealgots pastāvīgs darbaspēks

 

 

 

 

 

 

 

 

UC

Nealgots gadījuma darbaspēks

 

 

PR

Algots pastāvīgs darbaspēks

 

 

 

 

 

 

 

 

PC

Algots gadījuma darbaspēks

 

 


Kods (*)

Apraksts

Grupa

P

G

B

T

Y1

W1

Y2

W2

10

Īpašnieks/vadītājs

UR

 

 

 

 

 

 

20

Īpašnieks/nav vadītājs

UR

 

 

 

 

 

30

Vadītājs/nav īpašnieks

UR

 

 

 

 

 

 

40

Īpašnieka dzīvesbiedrs

UR

 

 

 

 

 

50

Citi

UR, PR

 

 

 

 

 

60

Gadījuma darbaspēks

UC, PC

 

 

70

Vadītājs

PR

 

 

 

 

 

 

Termins “darbaspēks” aptver visas personas, kuras ir iesaistītas saimniecības darbā pārskata gada laikā. Tomēr šeit nav ietvertas personas, kuras veikušas šo darbu citas personas vai uzņēmuma vārdā (lauksaimniecisks līgumdarbs, kura izmaksas ar 1020. kodu ietvertas H tabulā).

Saimniecību savstarpējas palīdzības gadījumā, ja šī palīdzība ietver darba apmaiņu, kur saņemtā palīdzība principā ir vienāda ar sniegto palīdzību, saimniecības apgrozījuma pārskatā precizē saimniecības darbaspēka nostrādāto laiku un jebkādu ar to saistītu samaksu.

Dažreiz saņemto palīdzību atlīdzina ar cita veida palīdzību (piemēram, darba veidā saņemtu palīdzību atlīdzina, piegādājot iekārtas). Ja pakalpojumu apmaiņa ir ierobežota, saimniecības apgrozījuma pārskatā neko nenorāda (iepriekš minētajā piemērā saņemto palīdzību nenorāda kā darbaspēku; tomēr mašīnu izmaksas ietver iekārtu piegādes izmaksās). Izņēmuma gadījumos, ja pakalpojumu apmaiņa notiek lielos apmēros, ievēro kādu no šīm procedūrām:

a)

darba veidā saņemto palīdzību atlīdzina ar cita veida pakalpojumu (piemēram, piegādājot iekārtas): saņemto nostrādāto laiku iegrāmato kā apmaksātu darbu saimniecībā (grupa (PR) vai (PC) atkarībā no tā, vai darbaspēku lauku saimniecībā nodarbina pastāvīgi); sniegtās palīdzības vērtību iegrāmato gan kā ražošanu atbilstīgajā kategorijā citās tabulās (šajā piemērā L tabulā, 2010. kategorijā “Līgumdarbs”), gan kā izmaksas (H tabulas 1010. kategorijā “Algas un sociālais nodrošinājums”);

b)

darba veidā sniegto palīdzību atlīdzina ar cita veida pakalpojumu (piemēram, piegādājot iekārtas): šajā situācijā veiktā darba laiku un jebkādu ar to saistītu atlīdzību neņem vērā; saņemtā pakalpojuma vērtību iegrāmato kā ieguldījumu atbilstīgā citas tabulas grupā (šajā piemērā tā ir H tabulas 1020. grupa “Līgumdarbs un iekārtu noma”).

Jāizšķir šādas informācijas grupas un darbaspēka kategorijas:

C.UR.    Nealgots pastāvīgs darbaspēks

Nealgots darbaspēks vai darbaspēks, kas saņem mazāku atalgojumu (naudā vai natūrā) nekā to, ko parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem (šādu maksājumu nevajadzētu iegrāmatot saimniecības izmaksās), un kas pārskata gadā katru nedēļu (neskaitot parastās brīvdienas) vismaz vienu pilnu dienu piedalījies saimniecības darbā.

Personu, kura ir pastāvīgi nodarbināta, bet kura īpašu iemeslu dēļ iesaistās saimniecības darbā tikai uz ierobežotu laika posmu pārskata gada laikā, tomēr iegrāmato (attiecībā uz faktiski nostrādātajām stundām) kā pastāvīgo darbaspēku.

Var izveidoties šādi vai tiem līdzīgi gadījumi:

a)

īpaši ražošanas apstākļi lauku saimniecībā, kurai darbaspēks nav vajadzīgs visu gadu: piemēram, olīvu vai vīnkopības saimniecības, kā arī saimniecības, kuras specializējas dzīvnieku sezonas nobarošanā vai augļu un dārzeņu audzēšanā atklātā laukā;

b)

prombūtne no darba, izņemot parastās brīvdienas, piemēram, militārais dienests, slimība, nelaimes gadījums, maternitāte, pagarināts atvaļinājums u. tml.;

c)

iestāšanās lauku saimniecībā vai aiziešana no tās;

d)

pilnīga darba pārtraukšana lauku saimniecībā neparedzētu iemeslu dēļ (plūdi, ugunsgrēks u. c.).

Kategorijas ir šādas:

C.UR.10.   Īpašnieks/vadītājs

Persona, kura uzņemas ekonomisku un juridisku atbildību par saimniecību un vada tās ikdienas darbu. Kopīgas apsaimniekošanas gadījumā nomnieku norāda kā īpašnieku/vadītāju.

C.UR.20.   Īpašnieks/nav vadītājs

Persona, kura uzņemas ekonomisku un juridisku atbildību par saimniecību, bet nevada tās ikdienas darbu.

C.UR.30   Vadītājs/nav īpašnieks

Persona, kura vada saimniecības ikdienas darbu, neuzņemoties ekonomisku un juridisku atbildību par to.

C.UR.40.   Īpašnieka dzīvesbiedrs

C.UR.50.   Cita veida pastāvīgs nealgots darbaspēks

Pie pastāvīga nealgota darbaspēka, kas nav iekļauts iepriekš minētajās kategorijās, pieskaitāms arī priekšstrādnieks un konkrētu darbu vadītāji, kas neatbild par visas lauku saimniecības vadīšanu.

C.UC.    Nealgots gadījuma darbaspēks

C.UC.60.

Šajā kategorijā iekļauj nealgotu darbaspēku, kas pārskata gada laikā lauku saimniecībā nav strādājis pastāvīgi.

C.PR.    Algots pastāvīgs darbaspēks

Darbaspēks, kuram maksā (naudā un/vai natūrā) pēc normālas likmes par sniegtajiem pakalpojumiem un kurš pārskata gada laikā (izņemot parastās brīvdienas) strādājis saimniecībā vismaz vienu pilnu dienu nedēļā.

Jāuzrāda šādas kategorijas.

C.PR.70.   Lauku saimniecības vadītājs

Algota persona, kas vada lauku saimniecības ikdienas darbu.

C.PR.50.   Citi

Šai grupā iekļauj visu veidu algotu pastāvīgu darbaspēku (izņemot algoto lauku saimniecības vadītāju). Šeit ietilpst arī priekšstrādnieks un konkrētu darbu vadītāji, kas neatbild par visas lauku saimniecības vadīšanu.

C.PC.    Algots gadījuma darbaspēks

C.PC.60.

Šajā kategorijā iekļauj algotu darbaspēku, kas pārskata gada laikā lauku saimniecībā nav strādājis pastāvīgi (tai skaitā gabaldarba strādniekus).

C TABULAS SLEJAS

Cilvēku skaits (P sleja)

Vairāku īpašnieku gadījumā var tikt norādīti vairāki dzīvesbiedri. Dzīvesbiedru skaits un kopējais cilvēku skaits jānorāda attiecīgajās kategorijās (40. un 50. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)).

Dzimums (G sleja)

Dzimums jānorāda vienīgi īpašniekiem un/vai vadītājiem attiecīgajās kategorijās (10. līdz 30. kategorija un 70. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)). Dzimumu apzīmē ar koda numuru, t. i.,:

1.

Vīrietis

2.

Sieviete

Dzimšanas gads (B sleja)

Dzimšanas gads jānorāda tikai īpašniekiem un/vai vadītājiem (10. līdz 30. kategorija un 70. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” PR), norādot dzimšanas gada četrus ciparus.

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība (T sleja)

Lauksaimnieciskā izglītība jānorāda tikai vadītājiem (10., 30. un 70. kategorija grupās “Pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “Pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)). Lauksaimniecisko izglītību apzīmē ar koda numuru, t. i.,:

1.

Tikai praktiska pieredze lauksaimniecībā

2.

Lauksaimnieciskā pamatapmācība

3.

Pilna lauksaimnieciskā izglītība

Nostrādātais laiks gadā (Y1 sleja)

Nostrādātais laiks jānorāda stundās visām grupām un kategorijām. Jānorāda laiks, kas faktiski pavadīts lauku saimniecības darbā. Tādiem darbiniekiem, kuru spējas ir ierobežotas, nostrādātais laiks jāsamazina proporcionāli viņu spējām. Gabaldarba strādnieka nostrādāto laiku aprēķina, izdalot kopējo summu, kas samaksāta par darbu, ar laika darba strādnieka stundas samaksu.

Darbaspēks kopā: gada darba vienību skaits (W1 sleja)

Pastāvīgi nodarbināto darbaspēku pārrēķina gada darba vienībās. Gada darba vienību skaitu nereģistrē attiecībā uz gadījuma darbaspēku (nealgotu gadījuma darbaspēku (UC) vai algotu gadījuma darbaspēku PC). Vienas gada darba vienības ekvivalents ir viens cilvēks, kas strādā pilnu slodzi lauku saimniecībā. Viens cilvēks nevar pārsniegt vienas darba vienības ekvivalentu, pat ja viņa faktiskais darba laika ilgums pārsniedz reģiona un lauku saimniecības tipa normu. Personu, kura nestrādā lauku saimniecībā visu gadu, uzskaita kā daļu no “gada vienības”. Katras šādas personas “gada vienību” iegūst, izdalot tās faktisko gada darba laiku ar normālo gada darba laiku, kāds ir pilnas slodzes darbiniekam attiecīgajā reģionā un tāda paša tipa saimniecībā.

Tādiem darbiniekiem, kuru spējas ir ierobežotas, gada darba vienības ekvivalents jāsamazina proporcionāli viņu spējām.

Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND: % no gadā nostrādātā laika (Y2 sleja)

Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND, izteikta nostrādātajā laikā, ir obligāti jānorāda vienīgi attiecībā uz gadījuma darbaspēku (nealgotu vai algotu). Tā nav obligāti jānorāda attiecībā uz īpašnieku dzīvesbiedriem, citu pastāvīgu nealgotu darbaspēku un citu pastāvīgu algotu darbaspēku. Katrai attiecīgajai kategorijai (40., 50., 60.) to norāda % no pārskata gada laikā nostrādāto stundu skaita.

Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND: % no GDV skaita (W2 sleja)

Darba daļa citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās, izteikta gada darba vienībās, ir obligāti jānorāda attiecībā uz visām darbaspēka kategorijām, izņemot gadījuma darbaspēku (nealgotu (UC) vai algotu (PC)). To norāda % no gada darba vienībām katrai kategorijai.

Darbs lauku saimniecībā

Darbs lauku saimniecībā aptver visu organizēšanas, pārraudzīšanas un izpildes darbu (roku darbu vai administratīvo darbu), ko veic saistībā ar lauksaimniecisko darbu saimniecībā, kā arī ar lauku saimniecību tieši saistītām CIND:

lauksaimnieciskais darbs saimniecībā:

finanšu organizācija un pārvaldība (pārdošana un iegāde saimniecībā, grāmatvedība u.c.),

lauka darbi (aršana, sēšana, ražas novākšana, augļu dārza kopšana u. c.),

lopkopība (barības sagatavošana, dzīvnieku barošana, slaukšana, lopu aprūpe u.c.),

produktu sagatavošana tirgum, uzglabāšana, saimniecībā ražoto produktu tieša pārdošana, to apstrāde un pārstrāde pašu patēriņa vajadzībām, vīna un olīveļļas ražošana,

ēku, iekārtu, ierīču, žogu, grāvju u. c. uzturēšana,

saimniecības darbaspēkam paredzētie un darbinieku veiktie transporta pārvadājumi,

darbs ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND:

līgumdarbs (izmantojot saimniecības iekārtas),

tūrisms, viesu izmitināšana un citas darbības saistībā ar brīvā laika pavadīšanu,

saimniecībā ražoto produktu apstrāde un pārstrāde (no pašu ražota vai iepirkta izejmateriāla), piemēram, siers, sviests, gaļas izstrādājumi utt.,

enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem,

mežsaimniecība un koksnes apstrāde,

citas ar lauku saimniecību tieši saistītas CIND (kažokzvēri, terapeitiskā lauksaimniecība, mājamatniecība, akvakultūra utt.).

Saimniecības darbā neiekļauj:

pamatlīdzekļu radīšanas darbu (ēku vai iekārtu būve vai kapitālremonts, augļu dārzu stādīšana, ēku nojaukšana, augļu dārzu izrakšana u. c.),

darbu, ko veic īpašnieka vai vadītāja mājsaimniecības vajadzībām.

D tabula

Aktīvi

Tabulas struktūra

Aktīvu kategorija

Kods (*)

 

 

Sleja

Informācijas grupa

Vērtība

V

OV

Sākuma novērtējums

 

AD

Uzkrātā amortizācija

 

DY

Kārtējā gada amortizācija

 

IP

Ieguldījumi/iegādes, pirms subsīdiju atrēķināšanas

 

S

Subsīdijas

 

SA

Pārdošana

 

CV

Beigu novērtējums

 


Kods (*)

Kategoriju apraksts

OV

AD

DY

IP

S

SA

CV

1010

Nauda un tās ekvivalenti

 

 

1020

Debitoru parādi

 

 

1030

Citi apgrozāmie līdzekļi

 

 

1040

Krājumi

 

 

 

 

 

2010

Bioloģiskie aktīvi – augi

 

 

 

 

 

3010

Lauksaimniecības zeme

 

 

 

 

 

3020

Zemes uzlabošana

 

 

 

 

 

 

 

3030

Lauku saimniecības ēkas

 

 

 

 

 

 

 

4010

Mašīnas un iekārtas

 

 

 

 

 

 

 

5010

Meža zeme, tai skaitā būvkoku mežs

 

 

 

 

 

7010

Tirgojami nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

7020

Netirgojami nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

8010

Citi ilgtermiņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Jānošķir šādas kategorijas un aktīvi:

1010.   Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un citi līdzekļi, kurus var viegli pārvērst naudā.

1020.   Debitoru parādi

Īstermiņa aktīvi, parasti no darījumdarbības izrietošas saimniecībai pienākošās parādu summas.

1030.   Citi apgrozāmie līdzekļi

Jebkādi citi aktīvi, kurus viegli pārdot vai par kuriem sagaidāms, ka tie tiks samaksāti gada laikā.

1040.   Krājumi

Saimniecības produktu krājumi (pašu ražoti vai iepirkti), ko var izmantot kā ražošanas līdzekļus vai ko tur pārdošanai.

2010.   Bioloģiskie aktīvi – augi

Visu to augu vērtība, kuru raža vēl nav novākta (visas ilggadīgās un augošās kultūras).

3010.   Lauksaimniecības zeme

Saimniecības īpašumā esošā lauksaimniecības zeme.

3020.   Zemes uzlabošana

Īpašniekam piederošās zemes uzlabojumi (piemēram, iežogojumu uzstādīšana, drenēšana, stacionāras apūdeņošanas iekārtas) neatkarīgi no zemes apsaimniekošanas veida. Uz summām, kas ierakstītas DY slejā, attiecas amortizācija.

3030.   Lauku saimniecības ēkas

Īpašniekam piederošas ēkas neatkarīgi no zemes apsaimniekošanas veida. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

4010.   Mašīnas un iekārtas

Traktori, motorizēti kultivētāji, kravas mašīnas, furgoni, vieglās automašīnas, lielākas un mazākas zemkopības iekārtas. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

5010.   Meža zeme, tai skaitā būvkoku mežs

Īpašnieka apsaimniekota meža zeme, kas pieder lauku saimniecībai.

7010.   Tirgojami nemateriālie aktīvi

Visi nemateriālie aktīvi, kurus var viegli nopirkt vai pārdot (piem., kvotas un tiesības, ja tās ir tirgojamas bez zemes un ja eksistē aktīvs tirgus).

7020.   Netirgojami nemateriālie aktīvi

Visi citi nemateriālie aktīvi (piem., programmatūra, licences utt.). Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

8010.   Citi ilgtermiņa aktīvi

Citi ilgtermiņa aktīvi. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecīgos gadījumos attiecas amortizācija DY slejā.

Informācijas grupas D tabulā

Informācijas grupas ir šādas: (OV) sākuma novērtējums, (AD) uzkrātā amortizācija, (DY) kārtējā gada amortizācija, (IP) ieguldījumi vai iegādes pirms subsīdiju atrēķināšanas, (S) subsīdijas, (SA) pārdošana, (CV) beigu novērtējums. Turpmāk sniegti paskaidrojumi par šīm informācijas grupām.

Ir tikai viena sleja – vērtības (V) sleja.

Vērtēšanas metodes

Izmanto šādas vērtēšanas metodes:

Patiesā vērtība mīnus aplēstās pārdošanas izmaksas

no summas, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā, atskaita izmaksas, kuras saskaņā ar aplēsēm rastos saistībā ar pārdošanu

2010, 3010, 5010, 7010

Vēsturiskās izmaksas

nominālās vai sākotnējās izmaksas, iegādājoties aktīvu

3020, 3030, 4010, 7020

Bilances vērtība

vērtība, ar kādu aktīvs uzskaitīts grāmatvedības bilancē

1010, 1020, 1030, 1040, 8010

D.OV.   Sākuma novērtējums

Sākuma novērtējums ir aktīvu vērtība pārskata gada sākumā. Attiecībā uz lauku saimniecībām, kas bijušas atlasītas paraugā jau iepriekšējā gadā, sākuma novērtējumam jābūt vienādam ar iepriekšējā gada beigu novērtējumu.

D.AD.   Uzkrātā amortizācija

Aktīvu amortizācijas summa, sākot no to lietošanas sākuma līdz iepriekšējā perioda beigām.

D.DY.   Kārtējā gada amortizācija

Aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadale uz tā ekspluatācijas laiku.

Tabula ar amortizācijas gada procentiem, ko piemērojusi katra dalībvalsts, jānosūta Komisijai pietiekami drīzā laikā, lai varētu izveidot datorizēto saņemšanas un pārbaudes sistēmu, kas minēta 10. panta 1. punktā.

D.IP.   Ieguldījumi/iegādes

Kopējie izdevumi par iegādēm, kapitālo remontu un pamatlīdzekļu veidošanu pārskata gada laikā. Ja ir saņemtas dotācijas un subsīdijas attiecībā uz šiem ieguldījumiem, tad izdoto summu pirms minēto dotāciju un subsīdiju atrēķināšanas ieraksta IP slejā.

Maznozīmīgas iegādes saistībā ar iekārtām un ierīcēm, kā arī jaunu koku un krūmu iegādes nelieliem pārstādīšanas darbiem neparādās šajās slejās, bet tās iekļauj pārskata gada izmaksās.

Kapitālremontus, kuri būtiski palielina iekārtu un ierīču vērtību, salīdzinot ar to vērtību pirms remonta, arī iekļauj šajā slejā vai nu kā iekārtu un ierīču nolietojuma neatņemamu sastāvdaļu, kuru pēc vajadzības koriģē, ņemot vērā attiecīgā priekšmeta paildzināto darba mūžu (remonta dēļ), vai arī sadalot kapitālremonta izmaksas uz paredzamo ekspluatācijas laiku.

Radīto pamatlīdzekļu vērtība ir jāaprēķina, pamatojoties uz to izmaksām (ieskaitot apmaksātā un/vai neapmaksātā darbaspēka vērtību), un jāpieskaita pamatlīdzekļu vērtībai, kas ar 2010. līdz 8010. kodu norādīta D tabulā “Aktīvi”.

D.S.   Ieguldījumu subsīdijas

Visu (iepriekšējā vai kārtējā pārskata gadā) saņemto subsīdiju daļa attiecībā pret šajā tabulā iekļautajiem aktīviem.

D.SA.   Pārdošana

Kopā pārdotie aktīvi pārskata gada laikā.

D.CV.   Beigu novērtējums

Beigu novērtējums ir aktīvu vērtība pārskata gada beigās.

Piezīmes

Attiecībā uz 2010., 3010., 5010. un 7010. pozīciju starpība starp OV + IP – SA un CV šiem aktīviem pārskata gadā tiek uzskatīta par ieņēmumiem vai zaudējumiem (to nosaka izmaiņas gan vienības cenā, gan apjomā).

Informāciju “Bioloģiskie aktīvi – dzīvnieki” iekļauj J tabulā “Lopkopības produkcija”.

E tabula

Kvotas un citas tiesības

Kvotas vai tiesību kategorija

Kods (*)

 

 

 

Sleja

Informācijas grupa

Esošā kvota

Nomātā kvota

Iznomātā kvota

Nodokļi

N

I

O

T

QQ

Daudzums pārskata gada beigās

 

 

 

QP

Nopirktās kvotas

 

QS

Pārdotās kvotas

 

OV

Sākuma novērtējums

 

CV

Beigu novērtējums

 

PQ

Maksājumi par kvotu nomāšanu saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu

 

RQ

Ieņēmumi no kvotu iznomāšanas saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu

 

TX

Nodokļi

 


Kods (*)

Apraksts

40

Cukurbietes

50

Organiskais mēslojums

60

Tiesības uz maksājumiem saskaņā ar vienoto platībmaksājuma shēmu

Kvotas daudzumi (esošā kvota, nomāta kvota un iznomāta kvota) ir obligāti ievadāmi dati. Tiek norādīts tikai daudzums pārskata gada beigās.

Vērtības attiecībā uz kvotām, kuras var pārdot bez atbilstošās zemes, uzrāda šajā tabulā. Tādas kvotas, kuras nevar tirgot bez atbilstošās zemes, iegrāmato vienīgi D tabulā “Aktīvi”. Jānorāda arī sākotnēji bez maksas iegūto kvotu pašreizējā tirgus vērtība, ja tās var pārdot bez zemes.

Daži dati, atsevišķi vai kā kopsummu sastāvdaļas, vienlaicīgi tiek iekļauti arī citās grupās vai kategorijās D tabulā “Aktīvi”, H tabulā “Ražošanas līdzekļi” un/vai I tabulā “Kultūraugi”.

Jāizmanto šādas kategorijas:

40.

Cukurbietes

50.

Organiskais mēslojums

60.

Tiesības uz maksājumiem saskaņā ar vienoto platībmaksājuma shēmu

Jāizmanto šādas informācijas grupas:

E.QQ.   Daudzums (ievadīt tikai N, I, O slejā)

Izmantojamās vienības ir šādas:

—   40. kategorija (cukurbietes): centneri,

—   50. kategorija (organiskais mēslojums): dzīvnieku skaits, kas pārrēķināts standarta vienībās,

—   60. kategorija (pamata maksājuma shēma): tiesību piešķīrumu/āru skaits.

E.QP.   Nopirktās kvotas (ievadīt tikai N slejā)

Šeit jānorāda summa, kas pārskata gada laikā samaksāta, pērkot kvotas un citas tiesības, kuras var tirgot bez atbilstošās zemes.

E.QS.   Pārdotās kvotas (ievadīt tikai N slejā)

Šeit jānorāda summa, kas pārskata gada laikā saņemta, pārdodot kvotas un citas tiesības, kuras var tirgot bez atbilstošās zemes.

E.OV.   Sākuma novērtējums (ievadīt tikai N slejā)

Lauksaimnieka īpašumā esošo kvotu, kas sākotnēji iegūtas bez maksas vai pirktas, vērtība pārskata perioda sākumā jānorāda pašreizējā tirgus vērtībā, ja kvotas var pārdot bez atbilstošās zemes.

E.CV.   Beigu novērtējums (ievadīt tikai N slejā)

Lauksaimnieka īpašumā esošo kvotu, kas sākotnēji iegūtas bez maksas vai pirktas, vērtība pārskata perioda sākumā jānorāda pašreizējā tirgus vērtībā, ja kvotas var pārdot bez atbilstošās zemes.

E.PQ.   Maksājumi par kvotu nomāšanu saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu (ievadīt tikai I slejā)

Samaksātā summa par kvotu vai citu tiesību līzingu vai nomu. Jāiekļauj arī samaksātajā nomas maksā H tabulas “Ražošanas līdzekļi” 5070. kategorijā (Samaksātā noma).

E.RQ.   Ieņēmumi no kvotu iznomāšanas saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu (ievadīt tikai O slejā)

Saņemtā summa par kvotu vai citu tiesību iznomāšanu vai līzingu. Jāiekļauj arī I tabulas “Kultūraugi” 90900. kategorijā (Citi).

E.TX.   Nodokļi, papildu nodevas (T sleja)

Samaksātā summa.

E TABULAS SLEJAS

N sleja attiecas uz esošām kvotām, I sleja uz nomātām kvotām, O sleja uz iznomātām kvotām un T sleja uz nodokļiem.

F tabula

Parādi

Tabulas struktūra

Parādu kategorija

Kods (*)

 

 

 

Sleja

Informācijas grupa

Īstermiņa

Ilgtermiņa

S

L

OV

Sākuma novērtējums

 

 

CV

Beigu novērtējums

 

 


Kods (*)

Kategoriju apraksts

S

L

1010

Tirdzniecības saistības (standarta)

 

 

1020

Tirdzniecības saistības (īpaši nosacījumi)

 

 

1030

Ģimenes/privāti aizdevumi

 

 

2010

Kreditoru parādi

 

3000

Citas saistības

 

 

Norādītajām summām jāattiecas vienīgi uz summām, kas vēl nav atmaksātas, t. i., uz piešķirtajiem aizdevumiem, no kuriem atskaitīti jau veiktie atmaksājumi.

Jāizmanto šādas kategorijas:

1010. Parāds – tirdzniecības saistības (standarta) – aizdevumi, uz kuriem neattiecas neviens publiskā sektora īstenots aizņēmumu veicināšanas pasākums,

1020. Parāds – tirdzniecības saistības (īpaši nosacījumi) – aizdevumi, uz kuriem attiecas publiskā sektora atbalsts (procentu subsīdijas, garantijas utt.),

1030. Parāds – ģimenes/privāti aizdevumi – aizdevumi, ko sniedz fiziska persona, pamatojoties uz tās radniecību/personīgām attiecībām ar debitoru,

2010. Kreditoru parādi – summas, ko uzņēmums ir parādā piegādātājiem,

3000. Citas saistības – saistības, kas nav aizdevumi vai kreditoru parādi.

Dati jānorāda divās informācijas grupās: (OV) sākuma novērtējums un (CV) beigu novērtējums.

Ir divas slejas: (S) īstermiņa saistības un (L) ilgtermiņa saistības.

Īstermiņa saistības – parādi un citas saimniecības saistības, kuras nokārtojamas mazāk nekā gada laikā.

Ilgtermiņa saistības – parādi un citas saimniecības saistības, kuras nokārtojamas gada laikā un ilgākā termiņā.

G tabula

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Tabulas struktūra

PVN sistēmu kategorijas

Kods (*)

 

Informācijas grupa

PVN sistēma

Bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem

Bilances ieguldījumu darījumi

C

NI

I

VA

PVN sistēmas lauku saimniecībā

 

 

 


Kods (*)

Kategoriju apraksts

1010

Galvenā PVN sistēma lauku saimniecībā

1020

PVN mazākuma sistēma lauku saimniecībā


PVN sistēmu saraksts abās kategorijās

C

NI

I

Parastā PVN sistēma

1

Daļējas ieskaites sistēma

2

 

 

Datus naudas izteiksmē lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā izsaka bez PVN.

Ziņas par PVN jānorāda šādās kategorijās.

1010.   Galvenā PVN sistēma lauku saimniecībā

1.   Parastā PVN sistēma– lauksaimniecības uzņēmumiem garantēti ieņēmumu ziņā neitrāla PVN sistēma, jo PVN bilanci izlīdzina sadarbībā ar nodokļu iestādēm.

2.   Daļējas kompensēšanas sistēma– PVN sistēma, kas lauksaimniecības uzņēmumiem nav garantēti ieņēmumu ziņā neitrāla, lai gan tajā var būt paredzēts kāds atbilstošs mehānisms samaksātā un saņemtā PVN kompensēšanai.

1020.   PVN mazākuma sistēma lauku saimniecībā

Kodi atbilst galvenās PVN sistēmas kodiem.

Ir tikai viena informācijas grupa (VA) “Lauku saimniecības PVN sistēma”. Ir trīs slejas: (C) PVN sistēmas kods, (NI) bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, un (I) bilances ieguldījumu darījumi.

Parastajai PVN sistēmai ievada tikai tās kodu. Ja saimniecība izmanto PVN daļējas ieskaites sistēmu, tad jānorāda arī bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, un bilances ieguldījumu darījumi.

Ja PVN dēļ saimniecības ieņēmumi palielinās, šis PVN saldo ir pozitīvs skaitlis. Samazinātu ieņēmumu gadījumā saldo ir negatīvs.

H tabula

Ražošanas līdzekļi

Tabulas struktūra

Ražošanas līdzekļu kategorija

Kods (*)

 

 

 

Sleja

Informācijas grupa

Vērtība

Daudzums

V

Q

LM

Darbaspēka un mašīnu izmaksas un ražošanas līdzekļi

 

 

SL

Īpašas lauksaimniecības dzīvnieku izmaksas

 

 

SC

Īpašas izmaksas un ieguldījumi saistībā ar kultūraugiem

 

 

OS

Īpašas izmaksas saistībā ar CIND

 

 

FO

Lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas

 

 


Kods (*)

Grupa

Kategoriju apraksts

V

Q

1010

LM

Algota darbaspēka algas un sociālā nodrošinājuma izmaksas

 

1020

LM

Līgumdarbs un iekārtu noma

 

1030

LM

Iekārtu un ierīču pastāvīga uzturēšana

 

1040

LM

Dzinēja degviela un smērvielas

 

1050

LM

Automašīnu izmaksas

 

2010

SL

Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)

 

2020

SL

Iepirkta rupjā lopbarība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)

 

2030

SL

Dzīvnieku barība, kas iepirkta cūkām

 

2040

SL

Dzīvnieku barība, kas iepirkta mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

 

2050

SL

Lauku saimniecībā saražotā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)

 

2060

SL

Lauku saimniecībā saražotā barība cūkām

 

2070

SL

Lauku saimniecībā saražotā barība mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

 

2080

SL

Veterinārie izdevumi

 

2090

SL

Citas īpašas lopkopības izmaksas

 

3010

SC

Iegādātais sēklas materiāls un stādi

 

3020

SC

Lauku saimniecībā izaudzētais un izmantotais sēklas materiāls un stādi

 

3030

SC

Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji

 

3031

SC

Slāpekļa (N) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

 

3032

SC

P2O5 daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

 

3033

SC

K2O daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

 

3034

SC

Iepirktais mēslojums

 

3040

SC

Augu aizsardzības līdzekļi

 

3090

SC

Citas īpašas kultūraugu izmaksas

 

4010

OS

Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas

 

4020

OS

Īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi

 

4030

OS

Īpašas izmaksas saistībā ar govs piena pārstrādi

 

4040

OS

Īpašas izmaksas saistībā ar bifeļmātes piena pārstrādi

 

4050

OS

Īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena pārstrādi

 

4060

OS

Īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena pārstrādi

 

4070

OS

Īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi

 

4090

OS

Citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām

 

5010

FO

Pastāvīga augsnes ielabošana un ēku uzturēšana

 

5020

FO

Elektroenerģija

 

5030

FO

Kurināmais

 

5040

FO

Ūdens

 

5051

FO

Lauksaimniecības apdrošināšana

 

5055

FO

Cita lauku saimniecības apdrošināšana

 

5061

FO

Nodokļi un citi maksājumi

 

5062

FO

Nodokļi par zemi un ēkām

 

5070

FO

Kopējā samaksātās nomas maksas summa

 

5071

FO

Samaksātā noma par zemi

 

5080

FO

Samaksātie procenti un finanšu maksājumi

 

5090

FO

Citas lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas

 

Dalībvalstīm, kuras kādreiz izmantojušas Komisijas īstenošanas Regulas (ES) Nr. 385/2012 (9) 3. pantā paredzēto iespēju, 2015.–2017. gada periodā to datu sniegšana, kas apzīmēti ar 3031.–3033. kodu, ir fakultatīva. Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, ik gadu informē Komisiju un Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komiteju par to, kā tiek pildīts dalībvalsts plāns par sagatavošanos ar minētajiem kodiem apzīmēto datu vākšanai un nosūtīšanai.

Lauku saimniecības ražošanas līdzekļi (naudā un natūrā, un izraudzītu ražošanas līdzekļu daudzumi) attiecas uz ražošanas resursu “patēriņu” (pašu ražotu ražošanas līdzekļu izmantošanu lauku saimniecības vajadzībām), kas atbilst lauku saimniecības saražotajai produkcijai pārskata gada laikā vai šo resursu “patēriņam” pārskata gada laikā. Ja kāda izmantošana daļēji attiecas uz izmantošanu privātām vajadzībām un daļēji uz lauku saimniecības vajadzībām (piemēram, elektroenerģija, ūdens, kurināmais un degviela u. c.), lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā jāiekļauj tikai pēdējā daļa. Jāiekļauj arī privāto automašīnu izmantojuma izdevumu daļa, kas atbilst to izmantojumam lauku saimniecības vajadzībām.

Aprēķinot izmaksas, kas saistītas ar pārskata gada saražoto produkciju, iegādes un produkti lauku saimniecības vajadzībām gada laikā jāpielāgo novērtējuma pārmaiņām (tajā skaitā pārmaiņām audzēšanā). Katram punktam atsevišķi jānorāda kopējās izmaksas un lauku saimniecības vajadzībām izmantoto produktu vērtība.

Ja norādītās izmaksas attiecas uz produkcijas ražošanas resursu kopējo “patēriņu” pārskata gada laikā, bet tās neatbilst produkcijai šā gada laikā, izmaiņas produkcijas ražošanas resursu krājumos (tajā skaitā augošo kultūru izmaksās) jānorāda ar attiecīgu apgrozāmā kapitāla kodu.

Ja lauku saimniecības ražošanas resursus (algotu vai nealgotu darbaspēku, mašīnas un iekārtas) izmanto pamatlīdzekļu vairošanai (mašīnu būvei vai kapitālremontam, ēku celtniecībai, kapitālremontam vai pat nojaukšanai, augļu koku stādīšanai vai izciršanai), atbilstīgās izmaksas vai to tāme nav jāiekļauj lauku saimniecības darba izmaksās. Katrā ziņā darbaspēka izmaksas un stundas, kas nostrādātas, lai vairotu pamatlīdzekļus, nav jāiekļauj izmaksās un datos par darbaspēku. Izņēmuma gadījumos, ja atsevišķas izmaksas (kas nav darbaspēka izmaksas), kuras saistāmas ar pamatlīdzekļu radīšanu, nevar aprēķināt atsevišķi (piemēram, lauku saimniecības traktora izmantošana) un ja šie izdevumi iekļauti izmaksās, visu šo pamatlīdzekļu radīšanai izmantoto izmaksu novērtējums ierakstāms I tabulā “Kultūraugi” ar kultūraugu kategorijas 90900. kodu (“Citi”).

Izmaksas saistībā ar pamatlīdzekļu “patēriņu” izsaka ar amortizāciju, tātad izdevumi par pamatlīdzekļu iegādi nav uzskatāmi par lauku saimniecības izmaksām. Norādījumus par amortizāciju skatīt D tabulā “Aktīvi”.

Izdevumus par tādiem izmaksu punktiem, kas kompensēti pārskata gada laikā vai vēlāk (piemēram, traktora remonts pēc negadījuma, ko sedz apdrošināšanas polise vai trešās personas saistības), nav jāieraksta kā lauku saimniecības izmaksas, un atbilstīgie ienākumi nav jāiekļauj lauku saimniecības apgrozījuma pārskatos.

Ieņēmumus no iegādātajiem krājumiem, kas no jauna pārdoti, atņem no atbilstīgajiem ieguldījumiem.

Dotācijas un subsīdijas, kas attiecas uz izmaksām, neatņem no attiecīgā izmaksu posteņa, bet ar atbilstīgo kodu (4100–4900) ieraksta M tabulā “Subsīdijas” (skatīt instrukcijas, kas attiecas uz šiem kodiem). Ieguldījumu dotācijas un subsīdijas norāda D tabulā “Aktīvi”.

Izmaksas ietver arī visus izdevumus par iegādēm, kuri saistīti ar katru izmaksu pozīciju.

Ražošanas līdzekļus iedala šādi.

1010.   Algota darbaspēka algas un sociālā nodrošinājuma izmaksas

Šajā punktā iekļauj:

algas un samaksu, kas skaidrā naudā faktiski izmaksāta algotiem darbiniekiem, neatkarīgi no tā, uz kādiem principiem balstās atalgojums (gabaldarba vai laika darba samaksa), no tās atrēķinot visus sociālos pabalstus, kas izmaksāti īpašniekam kā darba devējam, lai kompensētu tādas algas izmaksu, kura neatbilst faktiski paveiktajam darbam (piemēram, neierašanās darbā negadījuma dēļ, arodmācības u. c.),

algas un samaksu natūrā (piemēram, dzīvoklis, uzturs, mājoklis, lauku saimniecības produkcija u. c.),

prēmijas par ražīgumu vai kvalifikāciju, dāvanas, naudas balvas, peļņas daļa,

citus izdevumus, kas saistīti ar darbaspēku (darbā pieņemšanas izdevumi),

sociālās nodrošināšanas maksājumus – tādus, kuru veikšana ir darba devēja pienākums, un tādus, kurus viņš veic darbinieka vārdā un viņa vietā,

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā.

Īpašnieka un nealgotā darbaspēka personiskās sociālās nodrošināšanas iemaksas un apdrošināšana nav jāuzskata par lauku saimniecības izmaksām.

Nealgoto darbinieku saņemtās summas (kuras pēc definīcijas ir zemākas par normālu algu – skatīt nealgota darbaspēka definīciju) nav jāieraksta lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā.

Pabalsti (naudā vai natūrā) pensionētajiem algotajiem darbiniekiem, kuri vairs nestrādā lauku saimniecībā, nav jāieraksta šajā punktā, bet gan pozīcijā “Citas lauksaimniecības pieskaitāmās izmaksas”.

1020.   Līgumdarbs un iekārtu noma

Šajā punktā iekļauj:

kopējos izdevumus par lauksaimniecības darbuzņēmēju veikto darbu lauku saimniecībā. Tas parasti ietver iekārtu izmantojumu (ieskaitot degvielu) un darbu. Ja līgumā ir iekļauta citu materiālu, nevis degvielas, izmantošana (piemēram, augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi un sēklas), šo materiālu izmaksas netiek ierakstītas. Šī summa (ja vajadzīgs, veicot aplēsi) ierakstāma atbilstošajā izmaksu postenī (piemēram, pesticīdi jāieraksta ar 3040. kodu “Augu aizsardzības līdzekļi”),

izmaksas saistībā ar tādu mašīnu nomu, kuras vada vai izmanto saimniecības darbaspēks. nomātajām mašīnām izlietotās degvielas izmaksas jāieraksta ar 1040. kodu “dzinēja degviela un smērvielas”,

izmaksas saistībā ar tādu mašīnu izpirkumnomu, kuras vada vai izmanto saimniecības darbaspēks. Iznomāto mašīnu degvielas un apkopes izmaksas jāieraksta ar attiecīgo kodu (1030. kods “Mašīnu un iekārtu pastāvīga uzturēšana” un 1040. kods “Dzinēja degviela un smērvielas”).

1030.   Iekārtu un ierīču pastāvīga uzturēšana

Iekārtu un ierīču uzturēšanas un sīku remontu izmaksas, kas neietekmē šo tehnisko līdzekļu tirgus vērtību (samaksa mehāniķim, rezerves daļu izmaksas u. c.).

Šī pozīcija ietver mazāku iekārtu iegādes, zirglietu un zirgu apkalšanas izmaksas, riepu, lecekšu, aizsargtērpu netīru darbu veikšanai, iekārtu vispārējās tīrīšanas līdzekļu iegādes un privāto automašīnu izmaksu daļu atbilstīgi to izmantojumam lauku saimniecības mērķiem (skatīt arī 1050. kodu). Mazgāšanas līdzekļus, kurus izmanto lauksaimniecības dzīvnieku iekārtu (piemēram, slaukšanas aparātu) tīrīšanai, ieraksta ar 2090. kodu “Citas īpašas lopkopības izmaksas”.

Nozīmīgus remontdarbus, kas palielina iekārtu vērtību salīdzinājumā ar to vērtību pirms remonta, ar šo kodu neiekļauj (skatīt arī norādījumus par amortizāciju D tabulā “Aktīvi”).

1040.   Dzinēja degviela un smērvielas

Šī pozīcija ietver arī degvielas un smērvielu izmaksu daļu personiskām automašīnām atbilstīgi to izmantojumam lauku saimniecības mērķiem (skatīt arī 1050. kodu).

Ja produktus izmanto gan par degvielu, gan par kurināmo, kopsummu apraksta ar diviem kodiem:

1040.

“Dzinēja degviela un smērvielas”

5030.

“Kurināmais”

1050.   Automašīnu izmaksas

Ja daļu no lauku saimniecības izdevumiem par personiskām automašīnām aprēķina brīvi noteiktā veidā (piemēram, noteikta summa uz vienu kilometru), šīs izmaksas norāda šajā pozīcijā.

Dzīvnieku barība

Izmantoto barību iedala iepirktajā barībā un barībā, ko saražo saimniecībā.

Iepirktā dzīvnieku barība ietver laizāmo sāli, piena produktus (kas iepirkti vai nosūtīti atpakaļ uz lauku saimniecību) un produktus barības konservēšanai un uzglabāšanai, kā arī izdevumus, kas saistīti ar ganību izmantošanu, kopējo pļavu un ganību platību izmantošanu, kuras neietilpst LIZ, un ar tādas lopbarības platības nomu, kas neietilpst LIZ. Iepirktos pakaišus un salmus arī norāda pie iepirktās dzīvnieku barības.

Ganību lopiem iepirkto barību sīkāk iedala koncentrētajā dzīvnieku barībā un rupjajā lopbarībā (to skaitā ganības par maksu un izdevumi par kopējo pļavu, ganību platību un rupjās barības platību izmantošanu, kuras neietilpst LIZ, un iepirktie pakaiši un salmi).

2010. kods “Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)” jo īpaši ietver eļļas raušus, barības maisījumu, graudus, žāvētu zāli, kaltētu cukurbiešu masu, zivju miltus, pienu un piena produktus, minerālvielas un produktus šādas barības konservēšanai un uzglabāšanai.

Izdevumus par darbu, ko rupjās lopbarības, piemēram, skābbarības, ražošanā veic lauksaimniecības darbuzņēmēji, ieraksta ar 1020. kodu “Līgumdarbs un iekārtu noma”.

Lauku saimniecībā saražotā un izmantotā dzīvnieku barība ietver pārdodamos lauku saimniecības produktus, kurus izmanto kā dzīvnieku barību (to skaitā piens un piena produkti, izņemot teļu izzīsto pienu, kuru neņem vērā). Lauku saimniecībā saražotos pakaišus un salmus iekļauj tikai tad, ja šie produkti atrodas pārdošanā attiecīgajā reģionā un gadā.

Jānorāda šāds sadalījums:

Iepirktā dzīvnieku barība:

2010.

Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)

2020.

Iepirkta rupjā lopbarība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)

2030.

Dzīvnieku barība, kas iepirkta cūkām

2040.

Dzīvnieku barība, kas iepirkta mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

Lauku saimniecībā saražotā un izmantotā dzīvnieku barība

2050.

Lauku saimniecībā saražotā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)

2060.

Lauku saimniecībā saražotā barība cūkām

2070.

Lauku saimniecībā saražotā barība mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

2080.   Veterinārie izdevumi

Veterinārie izdevumi, maksa par medikamentiem.

2090.   Citas īpašas lopkopības izmaksas

Visi izdevumi, kas tieši saistīti ar lopkopību un nav atsevišķi paredzēti ar citiem H tabulas kodiem: pārošanas maksas, mākslīgā apsēklošana, kastrēšana, piena pārbaudes, ieraksti un reģistrācija ciltsgrāmatās, līdzekļi lopkopības iekārtu un ierīču (piemēram, slaukšanas aparātu) tīrīšanai, iesaiņojamie materiāli lopkopības produktiem, izmaksas saistībā ar lauku saimniecības lopkopības produktu uzglabāšanu un sagatavošanu tirgum, ko veic ārpus lauku saimniecības, lauku saimniecības lopkopības produktu tirdzniecības izmaksas, izmaksas saistībā ar atbrīvošanos no liekajiem kūtsmēsliem utt. Šeit ietilpst arī tādu ēku īstermiņa noma, ko izmanto dzīvnieku izmitināšanai vai ar to saistīto produktu uzglabāšanai. Šeit neietilpst konkrētas izmaksas saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktu apstrādi un pārstrādi, kas norādāmas H tabulā ar 4030.–4070. kodu.

3010.   Iegādātais sēklas materiāls un stādi

Viss iegādātais sēklas materiāls un stādi, to skaitā sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi. Jaunu koku un krūmu izmaksas jauniem stādījumiem ir ieguldījums, un tāpēc tās jāieraksta vai nu D tabulā ar 2010. kodu “Bioloģiskie aktīvi – augi”, vai arī D tabulā ar 5010. kodu “Mežu zeme, tai skaitā būvkoku mežs”. Tomēr jaunu koku un krūmu izmaksas neliela mēroga pārstādīšanai ir uzskatāmas par pārskata gada izmaksām un tās jānorāda ar šo kodu, izņemot tādas, kuras attiecas uz mežiem, kas saistīti ar lauku saimniecību, un kuras ir jāieraksta ar 4010. kodu “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

Arī sēklu apstrādes izmaksas (šķirošana, dezinfekcija) iekļauj ar šo kodu.

3020.   Lauku saimniecībā izaudzētais un izmantotais sēklas materiāls un stādi

Viss sēklas materiāls un stādi (tostarp sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi), kuri izaudzēti un izmantoti lauku saimniecībā.

3030.   Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji

Visi iepirktie mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji (piemēram, kaļķi), tostarp komposts, kūdra un kūtsmēsli (izņemot lauku saimniecībā saražotos kūtsmēslus).

Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji, ko izmanto lauku saimniecībā ietilpstošiem mežiem, ierakstāmi ar 4010. kodu “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

3031.   Slāpekļa (N) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Slāpekļa (N) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā; noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un N saturu tajā.

3032.   Fosfora (P2O5) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Fosfora (P2O5) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā; noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un P2O5 saturu tajā.

3033.   Kālija (K2O) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Kālija (K2O) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā; noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un K2O saturu tajā.

3034.   Iepirktais mēslojums

Iepirktā mēslojuma vērtība.

3040.   Augu aizsardzības līdzekļi

Visi materiāli labības un augu aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām, savvaļas dzīvniekiem, sliktiem laika apstākļiem u. c. (insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi, saindēta ēsma, putnubiedēkļi, pretkrusas pārsegi, līdzekļi aizsardzībai pret salu u. c.). Ja augu aizsardzības darbības veic darbuzņēmējs un ja izmantoto aizsardzības materiālu izmaksas nav atsevišķi zināmas, tad kopsumma jāieraksta ar 1020. kodu “Līgumdarbs un iekārtu noma”.

Aizsargmateriāli, ko izmanto lauku saimniecībā ietilpstošiem mežiem, ierakstāmi ar 4010. kodu “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

3090.   Citas īpašas kultūraugu izmaksas

Visas izmaksas, kurām ir tiešs sakars ar kultūraugu (tostarp ilggadīgās pļavas un ganības) audzēšanu, bet kuras nav atsevišķi norādītas citās izmaksu pozīcijās: iesaiņojamie un sienamie materiāli, auklas un virves, augsnes analīžu izmaksas, kultūraugu konkursu izmaksas, plastmasas pārsegi (piemēram, zemeņu audzēšanai), materiālu piegādes augu konservēšanai un pārstrādei, ārpus lauku saimniecības veikta kultūraugu uzglabāšana un sagatavošana pārdošanai, lauku saimniecības kultūraugu produktu tirdzniecības izmaksas, summas, kas samaksātas par realizējamo nenovākto kultūraugu iegādi vai zemes nomu uz laiku līdz vienam gadam, lai audzētu tirgū laižamus kultūraugus, lauku saimniecībā pārstrādājamo vīnogu un olīvu piegādes u. c. Nav iekļautas ar tādu kultūru, kas nav vīnogas un olīvas, pārstrādi saistītas konkrētas izmaksas, kuras norādāmas ar 4020. kodu. Šeit ietilpst arī īslaicīga tādu ēku noma, kuras izmanto tirgū laižamajām kultūrām.

4010.   Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas

Mēslošanas līdzekļi, aizsargmateriāli, dažādas īpašās izmaksas. Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4020.   Īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4030.   Īpašas izmaksas saistībā ar govs piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar govs piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4040.   Īpašas izmaksas saistībā ar bifeļmātes piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar bifeļmātes piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4050.   Īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4060.   Īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4070.   Īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar gaļas vai citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kuri nav minēti ar 4030.–4060. kodu, pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4090.   Citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām

Izejmateriāli, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām. Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

5010.   Pastāvīga augsnes ielabošana un ēku uzturēšana

Ēku uzturēšana (nomas tipa) un augsnes ielabojumi, tostarp siltumnīcas, lecektis un balsti. Celtniecības materiālu iepirkšana pastāvīgajai uzturēšanai jāieraksta ar šo kodu.

Celtniecības materiālu pirkumi jauniem ieguldījumiem jāieraksta ar atbilstīgo kodu D tabulas “Aktīvi” informācijas grupā “Ieguldījumi/iegādes”.

Izmaksas pamatīgākam ēku remontam, kurš paaugstina to vērtību (kapitālremonts), ar šo kodu neiekļauj. Šādas izmaksas norāda kā ieguldījumu ar 3030. kodu D tabulā “Lauku saimniecības ēkas”.

5020.   Elektroenerģija

Kopējais elektroenerģijas patēriņš lauku saimniecības darījumdarbības vajadzībām.

5030.   Kurināmais

Kurināmā patēriņš visām lauku saimniecības darījumdarbības vajadzībām, tostarp siltumnīcu apkure.

5040.   Ūdens

Izmaksas par pieslēgšanos ūdensvadam un ūdens patēriņu visām lauku saimniecības vajadzībām, tostarp apūdeņošanai. Lauku saimniecības īpašumā esoša ūdens aprīkojuma izmaksas ir jāieraksta ar attiecīgo kodu: iekārtu un ierīču nolietojums, iekārtu un ierīču pastāvīgā uzturēšana, degviela, elektrība.

5051.   Lauksaimniecības apdrošināšana

No lauksaimniecības produkcijas gūto ieņēmumu vai jebkādu tās elementu apdrošināšanas izmaksas, tostarp apdrošināšana pret lauksaimniecības dzīvnieku bojāeju un kultūraugiem nodarīto kaitējumu u. c.

5055.   Cita lauku saimniecības apdrošināšana

Visas apdrošināšanas prēmijas, kas sedz citus saimniecības riskus (izņemot lauksaimniecības), piemēram, īpašnieka civiltiesisko atbildību, ugunsgrēka, plūdu radītos postījumus, izņemot prēmijas, kas sedz nelaimes gadījumus darbā; tos šajā tabulā norāda ar 1010. kodu. Šeit ietilpst apdrošināšanas prēmijas attiecībā uz ēkām.

5061.   Lauku saimniecības nodokļi un citi maksājumi

Visi nodokļi un citas nodevas, kas attiecas uz lauku saimniecības darījumdarbību, ieskaitot tos, ko iekasē saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem, bet izņemot PVN un nodokļus, ko iekasē par zemi, ēkām vai darbaspēku. Lauku saimniecības īpašnieka tiešos ienākuma nodokļus neuzskata par lauku saimniecības izmaksām.

5062.   Nodokļi un citi maksājumi par zemi un ēkām

Nodokļi, nodevas un citi maksājumi, kas jāveic saistībā ar īpašumtiesībām uz īpašnieka apsaimniekojumā esošu un kopsaimniecībā izmantotu lauku saimniecības zemi un ēkām.

5070.   Samaksātā noma

Samaksātā noma (naudā vai natūrā) par nomāto zemi, ēkām, kvotām un citām tiesībām lauku saimniecības darījumdarbībā. Šeit būtu jāiekļauj vienīgi tā lauku saimniecības ēku un pārējo nomāto ēku daļa, kas attiecas uz lauksaimniecības darījumdarbību. Jāieraksta (E tabulā) arī tādu kvotu iznomāšanas izmaksas, kas nav piesaistītas zemei.

5071.   No tās – samaksātā noma par zemi

5080.   Samaksātie procenti un finanšu maksājumi

Procenti un maksas par aizņēmuma kapitālu (aizdevumiem), kas saņemts lauku saimniecības vajadzībām. Šī informācija ir jāuzrāda obligāti.

Subsīdijas par procentiem neatrēķina, bet tās ieraksta M tabulā ar 3550. kodu.

5090.   Citas lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas

Visas citas saimniecības izmaksas, kuras nav minētas ar iepriekšējiem kodiem (samaksa grāmatvežiem, sekretāra pakalpojumi un biroja izdevumi, maksa par telefonu, dažādi ieguldījumi un abonementi u.c.).

I tabula

Kultūraugi

Tabulas struktūra

 

Kultūraugu kategorija

Kods (*)

 

Kultūraugu tips

Kods (**)

Trūkst datu

Kods (***)

Informācijas grupa

Sleja

Kopējā platība

no tās – apūdeņota platība

no tās – enerģijas kultūrām izmantotā platība

no tās – ĢMO izmantotā platība

Daudzums

Vērtība

TA

IR

EN

GM

Q

V

A

Platība

 

 

 

 

OV

Sākuma novērtējums

 

CV

Beigu novērtējums

 

PR

Produkcija

 

SA

Pārdošana

 

 

FC

Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

 

FU

Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

 

Kultūraugu kategorijām jāizmanto šādi kodi:

Kods (*)

Apraksts

Graudaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls)

10110

Parastie un speltas kvieši

10120

Cietie kvieši

10130

Rudzi

10140

Mieži

10150

Auzas

10160

Graudu kukurūza

10170

Rīsi

10190

Citi graudaugi graudu ražošanai

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

10210

Zirņi, lauka pupas un saldās lupīnas

10220

Lēcas, aunazirņi un vīķi

10290

Citi proteīnaugi

10300

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

10310

Cietes kartupeļi

10390

Citi kartupeļi

10400

Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)

10500

Lopbarības sakņaugi un kāpostaugi (izņemot sēklas materiālu)

Tehniskās kultūras

10601

Tabaka

10602

Apiņi

10603

Kokvilna

10604

Rapši un ripši

10605

Saulgriezes

10606

Soja

10607

Linsēklas (eļļas lini)

10608

Citi eļļas augi

10609

Lini

10610

Kaņepes

10611

Citi šķiedraugi

10612

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

10613

Cukurniedres

10690

Citas tehniskās kultūras, kas nav minētas citur

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, tostarp:

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

10711

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – atklātā laukā

10712

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai

10720

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – zem stikla vai cita (pieejama) seguma

Informācija par visām “svaigu dārzeņu, meloņu un zemeņu” apakškategorijām:

10731

Ziedkāposti un brokoļi

10732

Dārza salāti

10733

Tomāti

10734

Cukurkukurūza

10735

Sīpoli

10736

Ķiploki

10737

Burkāni

10738

Zemenes

10739

Melones

10790

Citi dārzeņi

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās)

10810

Ziedi un dekoratīvie augi – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

10820

Ziedi un dekoratīvie augi – zem stikla vai cita (pieejama) seguma

Informācija par visām “ziedu un dekoratīvo augu (izņemot dēstu audzētavas)” apakškategorijām:

10830

Puķu sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi

10840

Griezti ziedi un ziedu pumpuri

10850

Ziedi un dekoratīvie augi

Zaļbarības kultūras

10910

Ar zāli apsēta aramzeme

Citas zaļbarības kultūras:

10921

Zaļā kukurūza

10922

Pākšaugi

10923

Citas zaļbarības kultūras, kas nav minētas citur

11000

Laukaugu sēklas un stādi

11100

Citi laukaugi

Papuves

11210

Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas

11220

Saimnieciski neizmantota papuve, par kuru nemaksā subsīdijas

11300

Sējai gatava zeme, kas iznomāta citām personām, tostarp zeme, kas nodota darbiniekiem kā atlīdzība natūrā

20000

Piemājas dārziņi

Ilggadīgo zālaugu platības

30100

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

30200

Nekultivētās ganības

30300

Ilggadīgo zālaugu platības, kuras vairs neizmanto ražošanai un par kurām ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu

Ilggadīgās kultūras

Augļu koki, tostarp tādi, kas ražo šādus augļus:

40111

Āboli

40112

Bumbieri

40113

Persiki un nektarīni

40114

Citi mērena klimata zonu augļi

40115

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

40120

Ogulāji

40130

Rieksti

Citrusaugu stādījumi

40210

Apelsīni

40220

Tanžerīni, mandarīni, klementīni un tamlīdzīgi sīkaugļi

40230

Citroni

40290

Citi citrusaugļi

Olīvkoku stādījumi

40310

Galda olīvas

40320

Olīvas eļļas ražošanai (pārdotas augļu veidā)

40330

Olīveļļa

40340

Olīvu blakusprodukti

Vīna dārzi

40411

Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

40412

Vīns aizsargātu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

40420

Citi vīni

40430

Galda vīnogas

40440

Rozīnes

40451

Vīnogas, paredzētas vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) ražošanai

40452

Vīnogas, paredzētas vīna ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) ražošanai

40460

Citu vīnu ražošanai paredzētas vīnogas

40470

Dažādi vīnogu produkti: vīnogu misa, vīnogu sula, brendijs, etiķis un citi produkti, kas ražoti lauku saimniecībā

40480

Vīnogu blakusprodukti (izspaidas, vīna nogulsnes)

40500

Dēstu audzētavas

40600

Citas ilggadīgās kultūras

40610

no tām – Ziemassvētku eglītes

40700

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

40800

Jaunu stādījumu audzes

Cita zeme

50100

Neizmantota lauksaimniecības zeme

50200

Meža zeme

50210

no tās – īscirtmeta atvasājs

50900

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, gravas, neauglīga zeme, akmeņi, u. c.)

60000

Sēnes

Citi produkti un ieņēmumi

90100

Ieņēmumi no lauksaimniecības zemes iznomāšanas

90200

Kultūraugu apdrošināšanas kompensācijas, kas neattiecas uz konkrētām kultūrām

90300

Augkopības blakusprodukti, kas nav olīvas un vīns

90310

Salmi

90320

Cukurbiešu stublāji

90330

Citi blakusprodukti

90900

Citi

Atbilstīgais kultūraugu kods jāizraugās no šā saraksta:

Kods (**)

Apraksts

0

Nepiemēro: šo kodu izmanto pārstrādātajai produkcijai, krājumiem un blakusproduktiem.

1

Laukkopības kultūras – pamatkultūra, kombinētā kultūra: laukkopības pamatkultūras un kombinētās kultūras ir

atsevišķas kultūras, t. i., kultūras, kuras pārskata gadā vienīgās audzē konkrētajā platībā,

jauktas kultūras: kultūras, kuras sēj, audzē un novāc kopā un kuru gatavais produkts ir maisījums,

no kultūrām, kuras vienu pēc otras pārskata gada laikā audzē attiecīgajā platībā, tā kultūra, kura zemē paliek visilgāk,

kultūras, kuras kādu laiku aug uz viena zemes gabala un parasti katra dod atsevišķu ražu pārskata gada laikā. Kopējo platību sadala šo kultūru starpā proporcionāli to faktiski aizņemtajai platībai,

svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā.

2

Laukkopības kultūras – pēckultūras: kultūras, kuras pēc kārtas pārskata gada laikā audzē attiecīgajā platībā un kuras neuzskata par pamatkultūrām.

3

Atklātās platībās audzētas dārza kultūras un ziedi, ko ražo tirdzniecībai: šeit ietilpst atklātās platībās audzēti svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko ražo tirdzniecībai, un atklātās platībās audzēti ziedi un dekoratīvie augi.

4

Kultūras zem (pieejama) seguma: šeit ietilpst svaigi dārzeņi, melones un zemenes segtajās platībās, ziedi un dekoratīvie augi (viengadīgie vai daudzgadīgie) segtajās platībās, ilggadīgās kultūras segtajās platībās.

Ja trūkst datu, atbilstīgais kods jāizraugās no šā saraksta:

Kods (***)

Apraksts

0

Netrūkst nekādu datu.

1

Nav datu par platību: šis kods jānorāda, ja netiek norādīta platība, ko aizņem kāda kultūra, piemēram, ja pārdod tirgus augkopības produkciju, kas nopirkta kā augoša kultūra vai audzēta uz zemes, kuru nomā uz laiku līdz vienam gadam, un noma ir gadījuma rakstura.

2

Nav datu par produkciju (ir līgums): šis kods jānorāda attiecībā uz kultūrām, ko audzē saskaņā ar līgumu, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt.

3

Nav datu par produkciju (nav līguma): šis kods jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt un kultūras neaudzē saskaņā ar līgumu.

4

Nav datu par platību un produkciju: šis kods jānorāda tad, ja trūkst datu par platību un faktisko produkciju.

Informācija par kultūraugu produkciju pārskata gada laikā jānorāda I tabulas “Kultūraugi” formātā. Par katru kultūru dati jānorāda atsevišķā ierakstā. Tabulas saturu nosaka, izraugoties kultūras kategorijas kodu, kultūras veida kodu un trūkstošo datu kodu.

Sīka informācija par kartupeļiem (kodi: 10310, 10390), svaigiem dārzeņiem, melonēm un zemenēm (kodi: 10731, 10732, 10733, 10734, 10735, 10736, 10737, 10738, 10739, 10790), ziediem un dekoratīvajiem augiem (kodi: 10830, 10840, 10850) un augkopības blakusproduktiem, kas nav olīvas un vīns (kodi: 90310, 90320, 90330), jānorāda tikai tad, ja dati ir pieejami lauku saimniecības apgrozījuma pārskatos.

INFORMĀCIJAS GRUPAS I TABULĀ

I tabulā ir septiņas šādām informācijas grupām paredzētas rindas: platība (A), sākuma novērtējums (OV), beigu novērtējums (CV), produkcija (PR), pārdošana (SA), lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā (FC) un izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā (FU).

I tabulā ir sešas slejas, kurās par katru kultūru norāda kopējo platību (TA), apūdeņoto platību (IR), enerģijas kultūrām izmantoto platību (EN), ĢMO kultūru audzēšanai izmantoto platību (GM), produkcijas un pārdošanas daudzumu (Q) un vērtību (V). Turpmāk par katru informācijas grupu aprakstīts, kuras slejas jāaizpilda.

I.A   Platība

Attiecībā uz informācijas grupu “platība” (A) jānorāda kopējā platība (TA), apūdeņotā platība (IR), enerģijas kultūrām izmantotā platība (EN) un ĢMO kultūru audzēšanai izmantotā platība (GM). Jebkurā gadījumā platība jānorāda āros (100 āri = 1 hektārs), izņemot gadījumu, kad zemi izmanto sēņu audzēšanai un tās platību norāda kvadrātmetros.

I.OV   Sākuma novērtējums

Attiecībā uz informācijas grupu “sākuma novērtējums” (OV) jānorāda noliktavās glabāto produktu krājumu vērtība pārskata gada sākumā (V). Produktus vērtē lauku saimniecības cenās uzskaites veikšanas dienā.

I.CV   Beigu novērtējums

Attiecībā uz informācijas grupu “beigu novērtējums” (CV) jānorāda noliktavās glabāto produktu krājumu vērtība pārskata gada beigās (V). Produktus vērtē lauku saimniecības cenās uzskaites veikšanas dienā.

I.PR   Produkcija

Attiecībā uz informācijas grupu “produkcija” (PR) jānorāda pārskata gada laikā saražotie augu produktu daudzumi Q (atskaitot zaudējumus uz lauka un saimniecībā). Šos daudzumus norāda lauku saimniecības pamatproduktiem (izņemot blakusproduktus).

Attiecīgos daudzumus norāda centneros (100 kg), izņemot vīnu un vīnam radniecīgus produktus, kuru daudzumu izsaka hektolitros. Ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju centneros nevar noteikt (skatīt: augošu kultūru un saskaņā ar līgumu audzētu kultūru pārdošana), trūkstošo datu kods (2. kods) jāieraksta attiecībā uz kultūrām, kas audzētas saskaņā ar līgumu, un 3. kods – pārējos gadījumos.

I.SA   Kopējais pārdošanas apjoms

Attiecībā uz informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms” (SA) norāda pārdošanas daudzumu (Q) un pārskata gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā novākto produktu pārdošanas vērtību (V). Ja ir zināmas tirdzniecības izmaksas (ja tādas ir), tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “Ražošanas līdzekļi”.

I.FC   Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Attiecībā uz informācijas grupu “Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā” (FC) norāda īpašnieka mājsaimniecībā patērēto produktu un/vai maksājumiem natūrā par precēm un pakalpojumiem izmantoto (tostarp atlīdzība natūrā) produktu vērtību (V). Attiecīgos produktus vērtē lauku saimniecības cenās.

I.FU   Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Attiecībā uz informācijas grupu “izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā” (FU) norāda lauku saimniecības cenās izteiktu to produktu vērtību (V), kuri ir noliktavās glabāto produktu krājumi pārskata gada sākumā un/vai kurus saražo attiecīgā gada laikā, un kurus lauku saimniecībā izmanto kā ražošanas līdzekļus attiecīgā gada laikā. Šeit ietilpst:

lopbarība:

lauku saimniecības cenās izteikta to pārdodamo lauku saimniecības produktu (produktu, kurus pašlaik var pārdot) vērtība, kuri attiecīgā pārskata gada laikā izmantoti kā lopbarība. Lauku saimniecības salmus, kas izmantoti kūtī (lopbarībai un pakaišiem), ņem vērā vienīgi tad, ja tos var pārdot attiecīgajā reģionā un konkrētajā gadā. Attiecīgos produktus novērtē lauku saimniecības realizācijas cenās,

sēklas materiāls:

lauku saimniecības cenās izteikta to pārdodamo lauku saimniecības produktu vērtība, kuri attiecīgā gada laikā izmantoti kā augu sēklas materiāls,

citi produkti, ko patērē saimniecībā (to skaitā lauku saimniecībā saražotie produkti, ko izmanto ēdiena gatavošanai atpūtniekiem).

J tabula

Lopkopības produkcija

Tabulas struktūra

Lauksaimniecības dzīvnieku kategorija

Kods (*)

 

 

 

Sleja

Informācijas grupa

Vidējais skaits

Skaits

Vērtība

A

N

V

AN

Vidējais skaits

 

OV

Sākuma novērtējums

 

 

CV

Beigu novērtējums