6.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/2

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/174

(2015. gada 5. februāris),

ar kuru groza un labo Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktu, 11. panta 3. punktu un 12. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 10/2011 (2) I pielikumā ir izveidots Savienības saraksts ar atļautajām vielām, kuras var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā (“Savienības saraksts”).

(2)

Vīnskābi (materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku (“MSP”), izmantojamā viela Nr. 161) Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) novērtēja 1991. gadā (3). PZK labvēlīgu atzinumu deva tikai par dabā sastopamo vīnskābi (L-(+)-vīnskābi). Tajā bija tieši norādīts, ka uz vīnskābes DL formu tas neattiecas. No PZK novērtējuma izrietēja, ka cilvēka veselību neapdraud tikai L-(+)-vīnskābe, savukārt par visām pārējām šīs vielas formām tas nav pierādīts. Tāpēc no Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā iekļautās vielas nosaukuma vajadzētu būt nepārprotami skaidram, ka tas attiecas tikai uz L-(+)-vīnskābi. Tātad MSP vielas Nr. 161 nosaukums būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma atzinumu, kurā pārskatīja fenola nepārsniedzamo dienas devu (NDD) (4). Fenols (MSP Nr. 241) kā izejviela ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā. Šai vielai piemēro vispārīgo īpatnējo migrācijas robežu (SML) 60 mg/kg, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 10/2011 11. panta 2. punktā. Pārskatīšanā attiecībā uz fenolu Iestāde NDD no 1,5 mg uz kg ķermeņa masas dienā samazināja līdz 0,5 mg uz kg ķermeņa masas dienā. Iestāde norādīja, ka eksponētība visiem avotiem pārsniedz NDD, tomēr eksponētība saskarē ar pārtiku esošiem materiāliem varbūtīgi ir NDD diapazonā. Lai eksponētību fenolam varētu pietiekami samazināt, papildus NDD būtu jāizmanto sadales koeficients 10 %, to attiecinot uz eksponētību saskarē ar pārtiku esošiem materiāliem. Nosakot migrācijas robežu, ņem vērā parasto pieņēmumu par eksponētību, ka cilvēks ar ķermeņa masu 60 kg vienā dienā patērē 1 kg pārtikas. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka fenols neapdraud cilvēka veselību, attiecībā uz fenolu, pamatojoties uz NDD, uz sadales koeficientu un uz minēto pieņēmumu par eksponētību, būtu jānosaka īpatnējā migrācijas robeža 3 mg/kg.

(4)	1,4-butāndiola formālu (MSP Nr. 344) PZK izvērtēja 2000. gadā (5). PZK secināja, ka attiecībā uz minēto vielu būtu jānosaka SML 0,05 mg/kg. Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulas 8. slejā nepareizi apgalvots, ka vielas migrācijai jābūt tādai, kas “nav konstatējama”, un tādēļ tas jālabo.

(5)

Tā kā nebija piemērotas metodes, kā pārtikas produktā vai tā aizstājējā noteikt 1,4-butāndiola formālu (MSP Nr. 344), PZK ierosināja nevis verificēt atbilstību salīdzināšanā ar šīs vielas SML, bet gan materiālā noteikt šīs vielas atlieku saturu. Tagad piemērotas metodes vielas noteikšanai pārtikas produktā vai tā aizstājējā ir kļuvušas pieejamas. Tāpēc atbilstības verificēšana ar atlieku noteikšanas metodi būtu jāaizstāj ar migrācijas testēšanu. Saskarē ar pārtikas produktiem vai to aizstājējiem no 1,4-butāndiola formāla hidrolīzes ceļā var veidoties 1,4-butāndiols (MSP Nr. 254) un formaldehīds (MSP Nr. 98). Tāpēc nebūtu jāpārsniedz šīm vielām noteiktās kopējās īpatnējās migrācijas robežas. Attiecīgi 1,4-butāndiola formāls būtu jāpievieno ierakstos pie grupas ierobežojumiem Nr. 15 un Nr. 30. Tā kā hidrolīze notiek tikai zināmos gadījumos, 3. tabulā būtu jāpievieno noteikumi par to, kad nepieciešams verificēt, vai ir izpildīti šie grupas ierobežojumi.

(6)

Jautājumā par to, vai izejvielas 1,4:3,6-dianhidrosorbītu (MSP Nr. 364) lietojumu nevarētu paplašināt ar izmantošanu par komonomēru poliesteru ražošanā, Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (6) ar nosacījumu, ka šo izejvielu ne vairāk kā 40 molprocentus no diolkomponenta līmeņa lieto kombinācijā ar etilēnglikolu un/vai 1,4-bis(hidroksimetil)cikloheksānu un ka poliesterus, ko ražo, 1,4:3,6-dianhidrosorbītu izmantojot kopā ar 1,4-bis(hidroksimetil)cikloheksānu, nelieto saskarē ar pārtikas produktiem, kuros alkohola saturs pārsniedz 15 %. Ja, šīs vielas lietojumu paplašinot ar jaunajām specifikācijām, minētos nosacījumus izpilda, cilvēka veselība netiek apdraudēta. Tādēļ MSP vielas Nr. 364 atļauja būtu jāgroza, iekļaujot šīs papildu specifikācijas.

(7)

Jautājumā par to, vai vielas kaolīna (MSP Nr. 410) lietojumu nevarētu paplašināt ar izmantošanu nanodaļiņu veidā, Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (7) ar nosacījumu, ka daļiņu biezums ir mazāks par 100 nm un etilēnvinilspirta kopolimērā iestrādātais daļiņu saturs ir līdz 12 %. Ja, šīs vielas lietojumu paplašinot ar jauno specifikāciju, minētos nosacījumus izpilda, cilvēka veselība netiek apdraudēta. Tādēļ MSP vielas Nr. 410 atļauja būtu attiecīgi jāgroza, iekļaujot specifikāciju un daļiņu lieluma ierobežojumu.

(8)

Savienības sarakstā ir viela, kas apzīmēta kā “aktīvā ogle” (MPS Nr. 713, CAS Nr. 64365-11-3). Tirgū tiek izmantota vēl viena viela, ko apzīmē kā “aktīvo ogli” (CAS Nr. 7440-44-0). Praksē abas šīs vielas ir viena un tā pati viela, to nosaukumus savstarpēji aizstāj un tie ir sinonīmi. Tāpēc būtu jāprecizē, ka ieraksts par MSP vielu Nr. 713 aptver vielu ar nosaukumu “aktīvā ogle” un attiecas uz abiem CAS numuriem. Tādēļ MSP vielas Nr. 713 atļauja būtu jāgroza, pievienojot aktīvās ogles CAS numuru.

(9)

Pamatojoties uz jauniem toksikoloģijas datiem, Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (8), kas attiecībā uz piedevu 1,3,5-tris(2,2-dimetilpropānamido)benzolu (MSP Nr. 784) dod iespēju migrācijas robežu paaugstināt līdz 5 mg uz kilogramu pārtikas. Tādēļ MSP vielas Nr. 784 atļauja būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Ierobežojums, kas noteikts nesazarotas un sazarotas ķēdes pirmējo (C8–C22) spirtu un polietilēnglikola (EO = 1–50) ēteriem (MSP Nr. 799), attiecas uz tīrības kritērijiem, kas ar Komisijas Direktīvu 2008/84/EK (9) ir noteikti attiecībā uz etilēnoksīdu. Minētā direktīva ir atcelta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 231/2012 (10), ar kuru noteikti tīrības kritēriji attiecībā uz noteiktām pārtikas piedevām un šo piedevu maksimālais etilēnoksīda saturs. Minētais maksimums būtu jāpiemēro arī vielām ar MSP Nr. 799.

(11)

Vielu grupa “taukskābju (C8–C22) esteri ar pentaeritrītu” (MSP Nr. 880) Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā ir minēta ar CAS numuru 85116-93-4. Šis CAS numurs attiecas tikai uz vienu no MSP Nr. 880 apakšgrupām un tādēļ nav derīgs. Grupai ar MSP vielas Nr. 880 nav sava CAS numura. Tāpēc I pielikuma 1. tabulā ieraksts par MSP vielu Nr. 880 būtu jāgroza, CAS numuru svītrojot.

(12)

Jautājumā par to, vai vielas 2,2,4,4-tetrametilciklobutān-1,3-diola (MSP Nr. 881) lietojumu nevarētu paplašināt ar vienreizēju lietošanu, Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (11). Atzinumā secināts, ka vienreizējā lietošanā nerodas bažas par vielas drošumu, ja, tās saturam nepārsniedzot 35 molprocentus no diolkomponenta līmeņa, to lieto par komonomēru tādu poliesteru ražošanā, ko, tiem nonākot saskarē ar visu veidu pārtiku, izņemot alkoholu un tādus pārtikas produktus ar augstu tauku saturu, kuriem paredzēts pārtikas aizstājējs D2 (augu eļļa), izmanto produktu ilgstošai glabāšanai istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā un karsta satura iepildīšanai. Iestāde pilnajā izvērtēšanā balstījās tikai uz datiem par migrācijas testiem ar 10 % etanola un 3 % etiķskābes. Tāpēc lietojuma paplašinājumam nebūtu jāaptver pārtikas produkti, kuros alkohola saturs pārsniedz 10 %. Tāpēc, ja šīs vielas atļauto lietošanu attiecīgi paplašina un tajā iekļauj jaunās specifikācijas, šīs vielas lietošana neapdraud cilvēka veselību. Tātad MSP vielas Nr. 881 atļauja būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Iestāde pieņēma zinātnisku atzinumu (12) par šādu triju jaunu vielu lietošanu nanoformā: ar divinilbenzolu šķērsšūts (butadiēna, etilakrilāta, metilmetakrilāta, stirēna) kopolimērs (MSP Nr. 859), šķērsnešūts (butadiēna, etilakrilāta, metilmetakrilāta, stirēna) kopolimērs (MSP Nr. 998) un ar 1,3-butāndiola dimetakrilātu šķērsšūts (butadiēna, etilakrilāta, metilmetakrilāta, stirēna) kopolimērs (MSP Nr. 1043). Iestādei nerodas bažas par drošumu, ja šīs vielas, to maksimālajai kopējai masai nepārsniedzot 10 masas procentus neplastificētā polivinilhlorīdā, lieto saskarē ar visu veidu pārtiku istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā, arī ilgstošai glabāšanai, un ja šīs vielas par piedevām lieto atsevišķi vai kopā, kā arī ja daļiņu diametrs pārsniedz 20 nm un vismaz 95 procentiem no daļiņu skaita diametrs pārsniedz 40 nm. Tāpēc, šīs vielas lietojot saskaņā ar minētajām specifikācijām, to lietošana neapdraud cilvēku veselību un tās būtu attiecīgi jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā.

(14)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (13) par jaunās polimēru ražošanas palīgvielas 2H-perfluor-[(5,8,11,14-tetrametil)-tetraetilēnglikoletilpropilētera] (MSP Nr. 903) lietošanu. Šī viela būtu jālieto tikai par polimēru ražošanas palīglīdzekli fluorpolimēru polimerizācijas procesā. Šajā procesā būtu jāpiemēro atzinumā izklāstītie sakausēšanas vai apstrādes nosacījumi. Šo vielu lietojot saskaņā ar minētajām specifikācijām, tās lietošana neapdraud cilvēku veselību, un tā būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā.

(15)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (14) par jaunās piedevas etilēna-vinilacetāta kopolimēra vaska (MSP Nr. 969) lietošanu ar nosacījumu, ka vielu par piedevu līdz divu masas procentu apmērā lieto tikai poliolefīna materiālos un izstrādājumos, zemas molekulmasas (zemākas par 1 000 Da) oligomēriskās frakcijas migrācijai nepārsniedzot 5 mg uz kilogramu pārtikas. Šo vielu lietojot saskaņā ar minētajām specifikācijām, tās lietošana neapdraud cilvēku veselību, un tā būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā.

(16)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (15) par jaunās piedevas poliglicerīna (MSP Nr. 1017) lietošanu. Atzinumā secināts, ka nerodas bažas par vielas drošumu, ja, tās līmenim lietošanā nepārsniedzot 6,5 masas procentus, to lieto par plastifikatoru polimēru maisījumos no alifātiskiem-aromātiskiem poliesteriem. Tā kā atzinumā deklarēts, ka viela ir dabā sastopams atļautās pārtikas piedevas (E475) hidrolīzes produkts un lietošanā atļautais tās līmenis ir līdz 10 g uz kilogramu pārtikas, var secināt, ka migrācija, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 10/2011 11. panta 2. punktā minēto vispārīgo īpatnējo migrācijas robežu, neradītu bažas par vielas drošumu. Iestāde to secināja arī uz tāda pamata, ka, vielu pārstrādājot plastmasā, tā nesadalītos. Tāpēc, ja tiek ievērota vispārīgā īpatnējā migrācijas robeža un novērsta vielas sadalīšanās tās pārstrādes laikā, vielas lietošana cilvēka veselību neapdraud. Tādēļ šī piedeva būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā ar papildu specifikāciju, kas novērstu tās sadalīšanos pārstrādes laikā.

(17)

Maisījums “polietilēnglikol(EO = 2–6)monoalkil(C16–C18)ēteri” (MSP Nr. 725) ir maisījuma “nesazarotas un sazarotas ķēdes pirmējo (C8–C22) spirtu un polietilēnglikola (EO = 1–50) ēteri” (MSP Nr. 799) apakšgrupa. SML un citi ierobežojumi attiecībā uz MSP Nr. 799 balstās uz jaunāku zinātnisku izvērtējumu (16). Ieraksta par MSP Nr. 725 funkciju pilda ieraksts par MSP Nr. 799, tāpēc tas no Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulas būtu jāizņem.

(18)

Lai uzņēmējiem būtu mazāks administratīvais slogs, plastmasas materiālus un izstrādājumus, kas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 10/2011 prasībām, likumīgi laisti tirgū pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kas neatbilst šīs regulas prasībām, vajadzētu atļaut laist tirgū līdz 2016. gada 26. februārim. To atrašanās tirgū būtu jāatļauj, līdz beidzas krājumi.

(19)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 10/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(20)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Plastmasas materiālus un izstrādājumus, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 10/2011 prasībām, kuras piemēro līdz 2015. gada 26. februārim, drīkst laist tirgū līdz 2016. gada 26. februārim. Pēc minētā datuma šādi plastmasas materiāli un izstrādājumi drīkst palikt tirgū, līdz beidzas to krājumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regula (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp.).

(3) Report of the Scientific Committee for foods, 25 th series, EUR 13416, 1991.

(4) EFSA Journal, 2013. gads; 11(4):3189.

(5) Opinion of the Scientific Committee on Food on the 11th additional list of monomers and additives for food contact materials, SCF/CS/PM/GEN/M8313, 2000. gada novembris.

(6) EFSA Journal, 2013. gads; 11(6):3244.

(7) EFSA Journal, 2014. gads; 12(4):3637.

(8) EFSA Journal, 2013. gads; 11(7):3306.

(9) Komisijas 2008. gada 27. augusta Direktīva 2008/84/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (OV L 253, 20.9.2008., 1. lpp.).

(10) Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).

(11) EFSA Journal, 2013. gads; 11(10):3388.

(12) EFSA Journal, 2014. gads; 12(4):3635.

(13) EFSA Journal, 2012. gads; 10(12):2978.

(14) EFSA Journal, 2014. gads; 12(2):3555.

(15) EFSA Journal, 2013. gads; 11(10):3389.

(16) MSP Nr. 725 izvērtēja PZK, http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/scf/out20_en.pdf. MSP Nr. 799 izvērtēja EFSA, EFSA Journal (2008) 698-699.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikumu groza šādi:

1. tabulu groza šādi:

ierakstus par MSP vielām Nr. 161, 241, 344, 364, 410, 713, 784, 799, 880 un 881 aizstāj ar šādiem:

“161

92160

000087-69-4

L(+) vīnskābe

jā

nē

241

22960

0000108-95-2

fenols

nē

jā

nē

344

13810

0000505-65-7

1,4-butāndiola formāls

nē

jā

nē

0,05

(21)

21821

364

15404

0000652-67-5

1,4:3,6-dianhidrosorbīts

nē

jā

nē

Atļauts lietot tikai par:

a)	komonomēru poli(etilēn-ko-izosorbīda tereftalātā);

b)	poliesteru ražošanā par komonomēru, kura diolkomponenta līmenis nepārsniedz 40 molprocentus, kopā ar etilēnglikolu un/vai 1,4-bis(hidroksimetil)cikloheksānu.

Poliesterus, ko ražo, izmantojot dianhidrosorbītu kopā ar 1,4-bis(hidroksimetil)cikloheksānu, nelieto tad, ja paredzēta saskare ar pārtikas produktiem, kuros spirta saturs pārsniedz 15 %.

410

62720

0001332-58-7

kaolīns

jā

nē

Daļiņas plānākas par 100 nm var būt tikai tad, ja to saturs, iestrādāts vairākslāņu kopolimēra etilēnvinilspirta iekšējā slānī, ir mazāks par 12 masas procentiem un slānis, kas ir tiešā saskarē ar pārtikas produktu, veido faktisku barjeru, kas novērš daļiņu migrāciju uz pārtikas produktu.

713

43480

0064365-11-3

aktīvā ogle

jā

nē

Atļauts lietot tikai PET ar maksimālo daudzumu 10 mg uz kg polimēra.

Tīrības prasības ir tādas pašas, kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (1) noteikts attiecībā uz aktīvo ogli, kas iegūta no augiem (E 153), izņemot pelnu saturu, kas pieļaujams līdz 10 masas procentiem.

0007440-44-0

784

95420

0745070-61-5

1,3,5-tris(2,2-dimetilpropānamido) benzols

jā

nē

799

77708

nesazarotas un sazarotas ķēdes pirmējo (C8-C22) spirtu un polietilēnglikola (EO = 1-50) ēteri.

jā

nē

1,8

Atbilstoši tam, kā attiecībā uz maksimālo etilēnoksīda saturu noteikts Regulā (ES) Nr. 231/2012 noteiktajos pārtikas piedevu tīrības kritērijos.

880

31348

taukskābju (C8-C22) esteri ar pentaeritrītu

jā

nē

881

25187

0003010-96-6

2,2,4,4-tetrametilciklobutān-1,3-diols

nē

jā

nē

Atļauts lietot tikai:

a)	vairākkārt lietojamos izstrādājumos, kuri paredzēti ilgstošai produktu uzglabāšanai istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā un piepildīšanai ar karstu saturu;

par komonomēru poliesteros ar maksimālo diolkomponenta līmeni 35 molprocenti vienreizēja lietojuma materiālos un izstrādājumosun tad, ja šādi materiāli un izstrādājumi paredzēti ilgstošai tāda veida produktu glabāšanai istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā, kuri satur līdz 10 % spirta un attiecībā uz kuriem III pielikuma 2. tabulā nav paredzēts pārtikas aizstājējs D2. Šādiem vienreiz lietojamiem izstrādājumiem un materiāliem ir atļauti uz piepildīšanu ar karstu saturu attiecināmie nosacījumi.

;

MSP vielas numuru secībā iekļauj šādus ierakstus:

“859

ar divinilbenzolu šķērsšūts (butadiēna, etilakrilāta, metilmetakrilāta, stirēna) kopolimērs

jā

nē

Atļauts lietot tikai daļiņveidā, to saturam nepārsniedzot 10 masas procentus, neplastificētā polivinilhlorīdā, kurš paredzēts saskarei ar visu veidu pārtiku istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā, ieskaitot ilgtermiņa glabāšanu.

Lietojumā kopā ar MSP vielu Nr. 998 un/vai Nr. 1043 uz šo vielu kopējo daudzumu attiecina ierobežojumu 10 masas procenti.

Daļiņu diametrs ir > 20 nm, un vismaz 95 % (pēc skaita) tas ir > 40 nm.

903

37486-69-4

2H-perfluor-[(5,8,11,14-tetrametil)-tetraetilēnglikoletilpropilēteris]

jā

nē

Atļauts lietot tikai par polimēru ražošanas palīgvielu tādu fluorpolimēru polimerizēšanā, kas paredzēti:

a)	vairākkārt lietojamiem un vienreiz lietojamiem materiāliem un izstrādājumiem, kurus sakausē vai pārstrādā (bez kausēšanas) 360 °C vai augstākā temperatūrā vismaz 10 minūtes vai augstākas temperatūras gadījumā līdzvērtīgu īsāku laiku;

b)	vairākkārt lietojamiem materiāliem vai izstrādājumiem, kurus vismaz 10 minūtes pārstrādā (bez kausēšanas) temperatūrā no 300 līdz 360 °C.

969

24937-78-8

etilēna-vinilacetāta kopolimēra vasks

jā

nē

Atļauts lietot tikai par polimērisku piedevu poliolefīnos, saturam nepārsniedzot divus masas procentus.

Zemas molekulmasas oligomēriskās frakcijas (zem 1 000 Da) migrācija nepārsniedz 5 mg uz kg pārtikas.

998

šķērsnešūts (butadiēna, etilakrilāta, metilmetakrilāta, stirēna) kopolimērs nanoformā

jā

nē

Lietojumā kopā ar MSP vielu Nr. 859 un/vai Nr. 1043 uz šo vielu kopējo daudzumu attiecina ierobežojumu 10 masas procenti.

Daļiņu diametrs ir > 20 nm, un vismaz 95 % (pēc skaita) tas ir > 40 nm.

1017

25618-55-7

poliglicerīns

jā

nē

Paredzēts pārstrādāšanai tādā maksimālajā temperatūrā, kas nepārsniedz 275 °C, un apstākļos, kas novērš vielas sadalīšanos.

1043

ar 1,3-butāndiola dimetakrilātu šķērsšūts (butadiēna, etilakrilāta, metilmetakrilāta, stirēna) kopolimērs nanoformā

jā

nē

Lietojumā kopā ar MSP vielu Nr. 859 un/vai Nr. 998 uz šo vielu kopējo daudzumu attiecina ierobežojumu 10 masas procenti.

Daļiņu diametrs ir > 20 nm, un vismaz 95 % (pēc skaita) tas ir > 40 nm.”

;

c)	ierakstu par MSP vielu Nr. 725 svītro;

2. tabulā ierakstus par grupas ierobežojumiem Nr. 15 un Nr. 30 aizstāj ar šādiem:

“15

196

344

izteikts kā formaldehīds

254

344

672

izteikts kā 1,4-butāndiols”

;

3. tabulā pievieno šādu ierakstu:

“(21)

Ja notiek reaģēšana ar pārtikas produktiem vai aizstājējiem, atbilstību verificējot, verificē arī to, vai netiek pāsniegtas hidrolīzes produktu formaldehīda un 1,4-butāndiola migrācijas robežas.”

(1) Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).”

6.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/175

(2015. gada 5. februāris),

ar ko paredz īpašus nosacījumus tādu guāra sveķu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Indija, jo ir risks, ka tie varētu būt kontaminēti ar pentahlorfenolu un dioksīniem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

tā kā:

(1)

lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. panta 1. punkts paredz iespēju pieņemt atbilstošus Savienības ārkārtas pasākumus attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku, kas importēta no trešās valsts, ja šo risku nevar apmierinoši novērst ar dalībvalstu atsevišķi veiktiem pasākumiem.

(2)

Savienībā 2007. gada jūlijā dažās Indijas izcelsmes vai no Indijas sūtītās guāra sveķu partijās tika konstatēts augsts pentahlorfenola (PCP) un dioksīnu līmenis. Šāda kontaminācija apdraud sabiedrības veselību Savienībā, ja netiks veikti pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut pentahlorfenola un dioksīnu esību guāra sveķu sastāvā.

(3)	Tāpēc sakarā ar risku, ka tie varētu būt kontaminēti ar pentahlorfenolu un dioksīniem, ar Komisijas Lēmumu 2008/352/EK (2), kuru vēlāk aizstāja ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 258/2010 (3), tika noteikti īpaši nosacījumi tādu guāra sveķu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Indija.

(4)

Pēc Eiropas Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) 2007. un 2009. gada revīzijām 2011. gada oktobrī tika veikta vēl viena revīzija, lai novērtētu PCP un dioksīnu kontaminācijas kontroles sistēmas, ko piemēro guāra sveķiem, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Indija un kuri paredzēti eksportam uz Savienību.

(5)

2011. gada oktobra revīzijas laikā PVB konstatēja, ka Indijas kompetentā iestāde ir ieviesusi procedūru, ar kuru nodrošina, ka viena no divām nozīmētajām paraugu ņemšanas struktūrām veic paraugu ņemšanu saskaņā ar Savienības paraugu ņemšanas noteikumiem, ko paredz Komisijas Direktīva 2002/63/EK (4), un ka visām eksportētajām partijām tiek pievienots sertifikāts un analīzes pārskats, ko sagatavojusi laboratorija, kura akreditēta analizēt PCP saturu dzīvnieku barībā un pārtikā saskaņā ar EN ISO/IEC 17025. PVB konstatēja, ka šīs procedūras dēļ uz Savienību neeksportē kontaminētas partijas.

(6)

Eiropas Savienības references laboratorija dioksīnu un PCB noteikšanai dzīvnieku barībā un pārtikā ir veikusi pētījumu par korelāciju starp PCP un dioksīnu klātbūtni kontaminētos guāra sveķos no Indijas. Minētais pētījums ļauj secināt, ka guāra sveķi, kuru PCP saturs nesasniedz maksimālo atlieku līmeni (MAL), kas ir 0,01 mg/kg, nesatur dioksīnus nepieņemamos līmeņos. Tas nozīmē, ka šajā konkrētajā gadījumā PCP MAL ievērošana nodrošina arī augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni attiecībā uz dioksīniem.

(7)

Laboratorija joprojām konstatē augstu PCP līmeni guāra sveķu pulverī, kas paredzēts eksportam lietošanai pārtikā. Tā kā PCP rūpnieciskās lietošanas juridiskais statuss Indijā joprojām nav skaidrs, nav pierādījumu par kontaminācijas avotu un netiek izmeklēts neatbilstīgu partiju kontaminācijas avots, joprojām ir risks, ka partijas varētu būt kontaminētas.

(8)	Minētie konstatējumi liecina, ka guāra sveķu kontamināciju ar PCP nevar uzskatīt par izņēmuma gadījumu un ka tikai apstiprinātas laboratorijas veiktā efektīvā analīze ir novērsusi kontaminētu produktu tālāku eksportu uz Savienību.

(9)

Tā kā kontaminācijas avots vēl nav novērsts, ir lietderīgi saglabāt īpašos importa nosacījumus. Tomēr ir lietderīgi importa kontroles pasākumus pieskaņot esošajiem importa kontroles pasākumiem, ko piemēro dažiem pārtikas un dzīvnieku barības produktiem, kuri nav iegūti no dzīvniekiem. Ņemot vērā, ka šāda pieskaņošana ietver vairākas izmaiņas, ir lietderīgi atcelt Regulu (ES) Nr. 258/2010 un to aizstāt ar jaunu īstenošanas regulu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro tādu guāra sveķu sūtījumiem, kurus klasificē KN koda ex 1302 32 90Taric apakšpozīcijā 10 un 19, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Indija un kuri paredzēti dzīvnieku vai cilvēku uzturam.

2. Šo regulu piemēro arī tādu dzīvnieku barības maisījumu un tādas salikta sastāva pārtikas sūtījumiem, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % 1. punktā minēto guāra sveķu.

3. Šo regulu nepiemēro 1. un 2. punktā minētajiem sūtījumiem, kas ir paredzēti privātpersonai vienīgi personīgam patēriņam un lietošanai. Ja rodas šaubas par sūtījuma galamērķi, pienākums sniegt pierādījumus ir sūtījuma saņēmējam.

4. Šī regula neskar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (5) noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. un 3. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (6) 2. pantā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 669/2009 (7) 3. pantā noteiktās definīcijas.

Šajā regulā par sūtījumu uzskata partiju, kas minēta Komisijas Direktīvā 2002/63/EK.

3. pants

Imports Savienībā

1. Sūtījumus, kas minēti 1. panta 1. un 2. punktā, drīkst importēt Savienībā tikai saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šajā regulā.

2. Sūtījumus, kas minēti 1. panta 1. un 2. punktā, drīkst ievest Savienībā tikai pa izraudzītu ievešanas vietu (DPE), kas definēta Regulā (EK) Nr. 669/2009.

4. pants

Analīzes pārskats

1. Sūtījumiem, kas minēti 1. panta 1. un 2. punktā, pievieno analīzes pārskatu, ko sagatavojusi laboratorija, kura akreditēta analizēt PCP saturu dzīvnieku barībā un pārtikā saskaņā ar EN ISO/IEC 17025, un kas apliecina, ka importētais produkts nesatur vairāk kā 0,01 mg/kg pentahlorfenola (PCP).

2. Analīzes pārskatā norāda:

a)	tās paraugu ņemšanas un analīzes rezultātus, ko PCP klātbūtnes noteikšanai veikušas izcelsmes valsts kompetentās iestādes vai tās valsts kompetentās iestādes, no kuras sūtījums tiek sūtīts, ja tā nav izcelsmes valsts;

b)	analīzes rezultātu mērījuma nenoteiktību;

c)	analīzes metodes noteikšanas robežu (NR); un

d)	analīzes metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu (KNR).

3. Paraugu ņemšanu, kas minēta 2. punktā, veic saskaņā ar Direktīvu 2002/63/EK.

4. Ekstrakciju pirms analīzes veic ar paskābinātu šķīdinātāju. Analīzi veic saskaņā ar QuEChERS metodes modificēto variantu, kas aprakstīts Eiropas Savienības pesticīdu atlieku noteikšanas references laboratoriju vietnē (8), vai saskaņā ar jebkuru citu tikpat uzticamu metodi.

5. pants

Veselības sertifikāts

1. Sūtījumiem, kas minēti 1. panta 1. un 2. punktā, pievieno veselības sertifikātu, kas atbilst pielikumā sniegtajam paraugam.

2. Veselības sertifikātu aizpilda, paraksta un verificē izcelsmes valsts kompetentās iestādes – Indijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas – pilnvarots pārstāvis vai tās valsts kompetentās iestādes pilnvarots pārstāvis, no kuras sūtījums tiek sūtīts, ja tā nav izcelsmes valsts.

3. Veselības sertifikātu sagatavo vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā atrodas izraudzītā ievešanas vieta. Tomēr dalībvalsts var piekrist izmantot veselības sertifikātus, kas sagatavoti citā Savienības oficiālajā valodā.

4. Veselības sertifikāts ir derīgs četrus mēnešus no izdošanas dienas.

6. pants

Identifikācija

Katru sūtījumu, kas minēts 1. panta 1. un 2. punktā, identificē ar identifikācijas kodu. Šis kods ir vienāds ar identifikācijas kodu, kas norādīts 4. pantā minētajā analīzes pārskatā un 5. pantā minētajā veselības sertifikātā.

Katru atsevišķo sūtījuma maisu vai iepakojumu apzīmē ar šo identifikācijas kodu.

7. pants

Iepriekšējs paziņojums par sūtījumiem

1. Dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iepriekš paziņo DPE kompetentajām iestādēm:

a)	paredzamo sūtījuma faktiskās pienākšanas datumu un laiku; un

b)	sūtījuma specifiku.

2. Lai veiktu iepriekšējo paziņošanu, dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji aizpilda Regulā (EK) Nr. 669/2009 paredzētā kopējā ievešanas dokumenta (KID) I daļu. Minēto dokumentu iesniedz DPE kompetentajai iestādei vismaz vienu darbdienu pirms sūtījuma pienākšanas.

3. Aizpildot KID, dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ņem vērā Regulas (EK) Nr. 669/2009 II pielikumā sniegtos norādījumus par KID.

8. pants

Oficiālās kontroles

1. DPE kompetentā iestāde veic katra 1. panta 1. un 2. punktā minētā sūtījuma dokumentu pārbaudi, lai pārliecinātos par atbilstību 4. un 5. panta prasībām.

2. Šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktā minēto sūtījumu identitātes un fiziskās pārbaudes veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 8., 9. un 19. pantu 5 % biežumā.

3. Pēc pārbaužu pabeigšanas kompetentās iestādes:

a)	aizpilda attiecīgos laukus KID II daļā;

b)	pievieno veikto pārbaužu rezultātus saskaņā ar šā panta 2. punktu;

c)	kopējā ievešanas dokumentā sniedz un aizpilda KID atsauces numuru;

d)	apzīmogo un paraksta KID oriģinālu;

e)	sagatavo parakstītā un apzīmogotā KID kopiju un to saglabā.

4. KID, 5. pantā minētā veselības sertifikāta un 4. pantā minētā analīzes pārskata oriģinālus transportē kopā ar sūtījumu līdz brīdim, kad to laiž brīvā apgrozībā.

Ja pirms fizisko pārbaužu rezultātu saņemšanas sūtījumu atļauj transportēt tālāk, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 669/2009 8. panta 2. punkta trešajā daļā, KID oriģināla vietā kopā ar sūtījumu sūta apliecinātu KID kopiju.

9. pants

Sūtījuma sadalīšana

1. Sūtījumus nedala, iekams nav pabeigtas visas oficiālās kontroles un kompetentās iestādes nav pilnībā aizpildījušas KID, kā paredzēts 8. pantā.

2. Ja sūtījumu pēc tam sadala, katru sūtījuma daļu līdz brīdim, kad to laiž brīvā apgrozībā, transportē kopā ar apliecinātu KID kopiju.

10. pants

Laišana brīvā apgrozībā

1. Lai sūtījumus laistu brīvā apgrozībā, dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs muitas dienestiem uzrāda KID, ko pienācīgi aizpildījusi kompetentā iestāde pēc tam, kad veiktas visas oficiālās kontroles. KID var uzrādīt fiziski vai elektroniski.

2. Muitas dienesti apstiprina sūtījuma laišanu brīvā apgrozībā tikai tad, ja KID II.14. ailē ir norādīts labvēlīgs kompetentās iestādes lēmums un dokuments II.21. ailē ir parakstīts.

11. pants

Neatbilstība

Ja oficiālajās kontrolēs konstatēta neatbilstība attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kompetentā iestāde aizpilda KID III daļu un rīkojas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 19., 20. un 21. panta noteikumiem.

12. pants

Ziņojumi

1. Dalībvalstis ik pēc trijiem mēnešiem iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietverts kopsavilkums par visu šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktā minēto sūtījumu oficiālo kontroļu analīzes pārskatiem. Minēto ziņojumu iesniedz mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

2. Ziņojumā norāda šādu informāciju:

a)	importēto sūtījumu skaits;

b)	to sūtījumu skaits, no kuriem ņemti paraugi analīzei;

c)	regulas 8. panta 2. punktā paredzēto pārbaužu rezultāti.

13. pants

Izmaksas

Visas izmaksas, kas izriet no oficiālajām kontrolēm un sakarā ar neatbilstību veiktajiem pasākumiem, sedz dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji.

14. pants

Atcelšana

Regula (ES) Nr. 258/2010 ir atcelta.

15. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, dalībvalstis atļauj importēt 1. panta 1. un 2. punktā minētos sūtījumus, kas atstājuši izcelsmes valsti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas un kam pievienots veselības sertifikāts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 258/2010.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 29. aprīļa Lēmums 2008/352/EK, ar ko ievieš īpašus nosacījumus, kurus piemēro Indijas izcelsmes vai no Indijas sūtītiem guāras sveķiem saistībā ar šo ražojumu piesārņojuma risku ar pentahlorfenolu un dioksīniem (OV L 117, 1.5.2008., 42. lpp.).

(3) Komisijas 2010. gada 25. marta Regula (ES) Nr. 258/2010, ar ko paredz īpašus nosacījumus Indijas izcelsmes vai no Indijas sūtītu guāras sveķu importam saistībā ar piesārņojuma risku ar pentahlorfenolu un dioksīniem un atceļ Lēmumu 2000/352/EK (OV L 80, 26.3.2010., 28. lpp.).

(4) Komisijas 2002. gada 11. jūlija Direktīva 2002/63/EK, ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK (OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.).

(5) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).

(8) http://www.eurl-pesticides.eu/library/docs/srm/QuechersForGuarGum.pdf

PIELIKUMS

Veselības sertifikāts importam Eiropas Savienībā

(1)

Sūtījuma kods Sertifikāta numurs

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/175, ar ko paredz īpašus nosacījumus tādu guāra sveķu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Indija, jo ir risks, ka tie varētu būt kontaminēti ar pentahlorfenolu un dioksīniem,

(Regulas (ES) 2015/175 5. panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde)

APLIECINA, ka

(norādiet Regulas (ES) 2015/175 1. pantā minēto dzīvnieku barības vai pārtikas produktu)

šajā sūtījumā, ko veido

(sūtījuma apraksts, produkts, iepakojumu skaits un veids, bruto vai neto svars),

ko (iekraušanas vieta)

iekrāvis (pārvadātāja identifikācija)

un kas tiek sūtīts uz (galamērķa vieta un valsts),

kas ir no objekta

(objekta nosaukums un adrese),

ir ražots, šķirots, apstrādāts, pārstrādāts, iepakots un transportēts saskaņā ar labu higiēnas praksi.

Saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2002/63/EK no šā sūtījuma (datums) tika paņemti paraugi, tiem veiktas laboratoriskas analīzes

(datums)

(laboratorijas nosaukums). Pielikumā pievienota sīkāka informācija par paraugu ņemšanu, izmantotajām analīzes metodēm un visiem rezultātiem.

Šis sertifikāts ir derīgs līdz:

(Vieta) (datums)

5. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes pilnvarota pārstāvja paraksts un zīmogs

(1) Produkts un izcelsmes valsts.

6.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/20

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/178

(2015. gada 27. janvāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejā, Muitas apakškomitejā un Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejā, kas izveidotas ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejas, Muitas apakškomitejas un Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas lēmumiem par to reglamentiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), 464. pantā ir paredzēts, ka atsevišķas nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski.

(2)

Padomes Lēmuma 2014/492/ES (2) 3. pantā ir norādītas konkrētas nolīguma daļas, kuras piemēro provizoriski, tostarp noteikumi par Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejas (“SFP apakškomiteja”), Muitas apakškomitejas un Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas (“ĢIN apakškomiteja”) izveidi un darbību.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 191. panta 5. punktu SFP apakškomiteja pirmajā sanāksmē pieņem savu reglamentu.

(4)	Saskaņā ar nolīguma 200. panta 3. punkta e) apakšpunktu Muitas apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

(5)	Saskaņā ar nolīguma 306. panta 3. punktu ĢIN apakškomiteja nosaka savu reglamentu.

(6)	Tādēļ ir atbilstoši noteikt Savienības nostāju attiecībā uz reglamentiem, kuri ir jāpieņem minētajām apakškomitejām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 191. pantu, attiecībā uz SFP apakškomitejas reglamenta pieņemšanu, pamatā ir šīs apakškomitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. Savienības pārstāvji SFP apakškomitejā bez Padomes papildu lēmuma var vienoties par nelielām tehniskām izmaiņām lēmuma projektā.

2. pants

1. Nostājas, kas Savienības vārdā ir ir jāieņem Muitas apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 200. pantu, attiecībā uz Muitas apakškomitejas reglamenta pieņemšanu, pamatā ir šīs apakškomitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. Savienības pārstāvji Muitas apakškomitejā bez Padomes papildu lēmuma var vienoties par nelielām tehniskām izmaiņām lēmuma projektā.

3. pants

1. Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem ĢIN apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 306. pantu, attiecībā uz ĢIN apakškomitejas reglamenta pieņemšanu, pamatā ir šīs apakškomitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. Savienības pārstāvji ĢIN apakškomitejā bez Padomes papildu lēmuma var vienoties par nelielām tehniskām izmaiņām lēmuma projektā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 27. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. REIRS

(1) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2014/492/ES (2014. gada 16. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (OV L 260, 30.8.2014., 1. lpp.).

PROJEKTS

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2015

(2015. gada …),

ar ko pieņem tās reglamentu

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU APAKŠKOMITEJA,

ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (“nolīgums”) (1), un jo īpaši tā 191. pantu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar nolīguma 464. pantu atsevišķas tā daļas no 2014. gada 1. septembra piemēro provizoriski.

(2)	Saskaņā ar nolīguma 191. panta 2. punktu Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomiteja (“SFP apakškomiteja”) izskata jautājumus, kas saistīti ar nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 4. nodaļas (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi) īstenošanu.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 191. panta 5. punktu SFP apakškomiteja pieņem savu reglamentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemts Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejas reglaments, kas izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

SFP apakškomitejas vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

PIELIKUMS

ES un Moldovas Republikas Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejas reglaments

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomiteja (“SFP apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 191. panta 1. punktu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), palīdz 438. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai veikt tās pienākumus saistībā ar nolīguma.

2. SFP apakškomiteja veic nolīguma 191. panta 2. punktā noteiktos uzdevumus, ņemot vērā V sadaļas 4. nodaļas mērķus, kas izklāstīti nolīguma 176. pantā.

3. SFP apakškomitejas sastāvā ietilpst Eiropas Komisijas un Moldovas Republikas pārstāvji, kas ir atbildīgi par sanitārajām un fitosanitārajām lietām.

4. Eiropas Komisijas pārstāvis vai Moldovas Republikas pārstāvis, kas ir atbildīgs par sanitārajām un fitosanitārajām lietām, saskaņā ar 2. pantu darbojas SFP apakškomitejas priekšsēdētāja statusā.

5. Šajā reglamentā “puses” nozīmē puses, kas definētas nolīguma 461. pantā.

2. pants

Priekšsēdētājs

Puses pārmaiņus un ikreiz 12 mēnešus ilgi veic SFP apakškomitejas priekšsēdētāja funkcijas. Pirmais šāds laikposms sākas Asociācijas padomes pirmās sanāksmes dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

3. pants

Sanāksmes

1. Ja vien puses nevienojas citādi, SFP apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras puses pieprasījuma vai vismaz vienu reizi gadā.

2. SFP apakškomitejas priekšsēdētājs ikvienu apakškomitejas sanāksmi sasauc pušu saskaņotā vietā un datumā. Ja vien puses nevienojas citādi, SFP apakškomitejas priekšsēdētājs paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu nosūta vismaz 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3. Kad vien tas ir iespējams, SFP apakškomitejas kārtējo sanāksmi sasauc laikus pirms Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējās sanāksmes.

4. SFP apakškomitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot saskaņotus tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci vai audiokonferenci.

5. SFP apakškomiteja jautājumus var izskatīt arī ārpus sanāksmes ietvariem, izmantojot saraksti.

4. pants

Delegācijas

Pirms ikvienas sanāksmes katra puse ar SFP apakškomitejas sekretariāta starpniecību informē otru pusi par savas delegācijas plānoto sastāvu, kas piedalīsies sanāksmē.

5. pants

Sekretariāts

1. Eiropas Komisijas amatpersona un Moldovas Republikas amatpersona kopīgi darbojas kā SFP apakškomitejas sekretāri un savstarpējas uzticēšanās un sadarbības gaisotnē kopīgi veic sekretariāta uzdevumus.

2. Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sekretariāts tiek informēts par ikvienu SFP apakškomitejas lēmumu, atzinumu, ieteikumu, ziņojumu un citu saskaņotu darbību.

6. pants

Sarakste

1. SFP apakškomitejai adresēto saraksti nosūta vienas puses sekretāram vai otras puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2. SFP apakškomitejas sekretariāts nodrošina, ka SFP apakškomitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta SFP apakškomitejas priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek izplatīta tāpat kā 7. pantā minētie dokumenti.

3. Sekretariāts priekšsēdētāja saraksti priekšsēdētāja uzdevumā nosūta pusēm. Vajadzības gadījumā šāda sarakste tiek izplatīta 7. pantā noteiktajā kārtībā.

7. pants

Dokumenti

1. Dokumentus izplata ar SFP apakškomitejas sekretāru starpniecību.

2. Puse savus dokumentus nosūta savam sekretāram. Sekretārs šos dokumentus nosūta otras puses sekretāram.

3. Savienības puses sekretārs dokumentus nosūta Savienības atbildīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Moldovas Republikas puses sekretāram un Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sekretāriem.

4. Savienības puses sekretārs dokumentus nosūta Savienības atbildīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Moldovas Republikas puses sekretāram un Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sekretāriem.

5. SFP apakškomitejas sekretāri veic kontaktpersonu funkcijas attiecībā uz nolīguma 184. pantā paredzēto informācijas apmaiņu.

8. pants

Konfidencialitāte

Ja vien puses nenolemj citādi, SFP apakškomitejas sanāksmes nav atklātas. Ja viena puse iesniedz SFP apakškomitejai informāciju ar norādi “konfidenciāli”, arī otra puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

9. pants

Sanāksmes darba kārtība

1. SFP apakškomitejas sekretariāts, balstoties uz pušu iesniegtiem priekšlikumiem, ikvienai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību un 10. pantā paredzēto rīcībsecinājumu projektu. Pagaidu darba kārtība ietver jautājumus, par kuriem sekretariāts vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis vienas puses lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

2. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem izplata 7. pantā noteiktajā kārtībā vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3. Katras sanāksmes sākumā SFP apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību. Ja puses attiecīgi vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4. Ja otra puse piekrīt, SFP apakškomitejas priekšsēdētājs pēc ad hoc principa var pieaicināt pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus nozares ekspertus piedalīties SFP apakškomitejas sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētām tēmām. Puses nodrošina, ka šādi novērotāji un eksperti ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

5. SFP apakškomitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

10. pants

Protokols un rīcībsecinājumi

1. SFP apakškomitejas sekretāri kopīgi sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

2. Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti tiek norādīti:

a)	sanāksmes dalībnieku saraksts, viņus pavadošo amatpersonu/ierēdņu saraksts un sanāksmi apmeklējošo novērotāju vai ekspertu saraksts;

b)	SFP apakškomitejai iesniegtie dokumenti;

c)	paziņojumi, kurus SFP apakškomiteja ir lūgusi iekļaut protokolā; un

d)	šā panta 4. punktā paredzētie sanāksmes rīcībsecinājumi.

3. Protokola projektu iesniedz apstiprināšanai SFP apakškomitejā. To apstiprina 28 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās SFP apakškomitejas sanāksmes. Tā kopiju nosūta ikvienam 7. pantā minētajam adresātam.

4. Ikvienas sanāksmes rīcībsecinājumu projektu sagatavo tās puses SFP apakškomitejas sekretārs, kuras pārstāvis veic SFP apakškomitejas priekšsēdētāja funkcijas, un vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma to kopā ar darba kārtību izsūta pusēm. Sanāksmes gaitā minēto projektu atbilstoši atjaunina, lai sanāksmes beigās, ja vien starp pusēm netiek panākta citāda vienošanās, SFP apakškomiteja varētu pieņemt rīcībsecinājumus, kuros atspoguļotas pušu saskaņotās sekojumdarbības. Tiklīdz rīcībsecinājumi ir saskaņoti, tos pievieno protokolam, un to īstenošanu pārskata kādā no nākamām SFP apakškomitejas sanāksmēm. Šajā nolūkā SFP apakškomiteja pieņem paraugtekstu (veidni), kurā var izsekot ikvienas veicamas darbības termiņam.

11. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. SFP apakškomiteja pieņem lēmumus, atzinumus, ieteikumus, ziņojumus un pasākumus, kā paredzēts nolīguma 191. pantā. Minētos lēmumus, atzinumus, ieteikumus, ziņojumus un kopīgas darbības pieņem, pusēm par to vienojoties, pēc iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Lēmumi pusēm ir saistoši, un tās veic atbilstošus īstenošanas pasākumus.

2. Ikvienu lēmumu, atzinumu, ieteikumu un ziņojumu paraksta SFP apakškomitejas priekšsēdētājs, un attiecīgā dokumenta autentiskumu apliecina SFP apakškomitejas sekretāri. Neskarot 3. punktu, priekšsēdētājs minētos dokumentus paraksta sanāksmē, kurā tiek pieņemts attiecīgais lēmums, atzinums, ieteikums vai ziņojums.

3. Ja puses attiecīgi vienojas, SFP apakškomiteja var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, atzinumus vai ziņojumus, izmantojot rakstveida procedūru, pēc attiecīgo iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Rakstveida procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp abiem sekretāriem, kas savas darbības saskaņo ar pusēm. Šajā nolūkā saskaņā ar 7. pantu priekšlikuma tekstu izplata, norādot vismaz 21 kalendāro dienu ilgu termiņu, kurā dara zināmus ierosinājumus par atrunām vai grozījumiem. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, var saīsināt minētos termiņus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, attiecīgo lēmumu, atzinumu, ieteikumu vai ziņojumu paraksta priekšsēdētājs, un attiecīgā dokumenta autentiskumu apliecina sekretāri.

4. SFP apakškomitejas akts tiek dēvēts attiecīgi “lēmums” vai “atzinums”, “ieteikums” vai “ziņojums”. Ja vien attiecīgajā lēmumā nav noteikts citādi, tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

5. Lēmumus, atzinumus, ieteikumus un ziņojumus nosūta pusēm.

6. Katra puse var lemt par SFP apakškomitejas lēmumu, atzinumu, ieteikumu un ziņojumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

12. pants

Ziņojumi

SFP apakškomiteja ziņojumu par savām darbībām un SFP apakškomitejas izveidoto tehnisko darba grupu vai ad hoc grupu darbībām iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ziņojumu iesniedz 25 kalendārās dienas pirms Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējās ikgadējās sanāksmes.

13. pants

Valodas

1. SFP apakškomitejas darba valodas ir angļu valoda un rumāņu valoda.

2. Ja vien netiek nolemts citādi, SFP apakškomiteja apspriežas, balstoties uz minētajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

14. pants

Izdevumi

1. Katra puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar dalību SFP apakškomitejas sanāksmēs – gan personāla izdevumus, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un tālsakaru pakalpojumiem.

2. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

3. Izdevumus, kas saistīti ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un dokumentu tulkošanu angļu vai rumāņu valodā (vai no tās), kā minēts 13. panta 1. punktā, sedz puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

Izdevumus, kas saistīti ar mutvārdu un rakstveida tulkošanu citās valodās (vai no tām), tieši sedz puse, kura to ir lūgusi.

15. pants

Reglamenta grozījumi

Šo reglamentu var grozīt ar SFP apakškomitejas lēmumu, ievērojot 191. panta 5. punkta noteikumus.

16. pants

Tehniskās darba grupas un ad hoc grupas

1. SFP apakškomiteja var ar savu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar nolīguma 191. panta 6. punktu, izveidot vai vajadzības gadījumā izformēt tehniskas darba grupas un ad hoc darba grupas, tostarp zinātniskas un ekspertu grupas.

2. Šādu ad hoc grupu darbā var piedalīties ne tikai pušu pārstāvji. Puses nodrošina, ka jebkuras SFP apakškomitejas izveidotas darba grupas dalībnieki ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

3. Ja vien puses nenolemj citādi, SFP apakškomitejas izveidotās darba grupas darbojas SFP apakškomitejas pakļautībā un sniedz tai ziņojumus.

4. Darba grupu sanāksmes var sasaukt pēc vajadzības gan klātienē, gan izmantojot videokonferenci vai audiokonferenci.

5. SFP apakškomitejas sekretariāts saņem kopijas no attiecīgās sarakstes, dokumentiem un saziņas par darba grupu darbību.

6. Darba grupas ir pilnvarotas rakstveidā sniegt ieteikumus SFP apakškomitejai. Ieteikumi tiek sniegti vienprātīgi un tiek darīti zināmi SFP apakškomitejas priekšsēdētājam, kas ieteikumus izplata saskaņā ar 7. pantu.

7. Ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, reglamentu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ikvienu tehnisko darba grupu vai ad hoc darba grupu, ko izveidojusi SFP apakškomiteja. Atsauces uz Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai ir uzskatāmas par atsaucēm uz SFP apakškomiteju.

PROJEKTS

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS MUITAS APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2015

(2015. gada …),

ar ko pieņem tās reglamentu

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS MUITAS APAKŠKOMITEJA,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar nolīguma 464. pantu atsevišķas tā daļas no 2014. gada 1. septembra piemēro provizoriski.

(2)	Saskaņā ar nolīguma 200. pantu Muitas apakškomiteja uzrauga nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 5. nodaļas (Muitas un tirdzniecības veicināšana) īstenošanu un pārvaldību.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 200. panta 3. punkta e) apakšpunktu Muitas apakškomiteja pieņem savu reglamentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemts Muitas apakškomitejas reglaments, kas izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

Muitas apakškomitejas vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

PIELIKUMS

ES un Moldovas Republikas Muitas apakškomitejas reglaments

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Muitas apakškomiteja, kas izveidota saskaņā ar 200. panta 1. punktu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), veic savus pienākumus, kas paredzēti nolīguma 200. panta 2. un 3. punktā.

2. Muitas apakškomitejas sastāvā ietilpst Eiropas Komisijas un Moldovas Republikas pārstāvji, kas ir atbildīgi par muitu un ar muitu saistītām lietām.

3. Eiropas Komisijas pārstāvis vai Moldovas Republikas pārstāvis, kas ir atbildīgs par muitu un ar muitu saistītām lietām, saskaņā ar 2. pantu darbojas priekšsēdētāja statusā.

4. Šajā reglamentā “puses” nozīmē puses, kas definētas nolīguma 461. pantā.

2. pants

Priekšsēdētājs

Puses pārmaiņus un ikreiz 12 mēnešus ilgi veic Muitas apakškomitejas priekšsēdētāja funkcijas. Pirmais šāds laikposms sākas Asociācijas padomes pirmās sanāksmes dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

3. pants

Sanāksmes

1. Ja vien puses nevienojas citādi, Muitas apakškomiteja tiekas vienu reizi gadā vai pēc jebkuras puses pieprasījuma.

2. Muitas apakškomitejas priekšsēdētājs ikvienu apakškomitejas sanāksmi sasauc pušu saskaņotā vietā un datumā. Ja vien puses nevienojas citādi, Muitas apakškomitejas priekšsēdētājs paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu nosūta vismaz 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3. Muitas apakškomitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot saskaņotus tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci vai audiokonferenci.

4. Muitas apakškomiteja jautājumus var izskatīt arī ārpus sanāksmēm, izmantojot saraksti.

4. pants

Delegācijas

Pirms ikvienas sanāksmes katra puse ar Muitas apakškomitejas sekretariāta starpniecību informē otru pusi par savas delegācijas plānoto sastāvu, kas piedalīsies sanāksmē.

5. pants

Sekretariāts

1. Eiropas Komisijas amatpersona un Moldovas Republikas amatpersona, kuras ir atbildīgas par muitu un ar muitu saistītām lietām, kopīgi darbojas kā Muitas apakškomitejas sekretāri un savstarpējas uzticēšanās un sadarbības gaisotnē kopīgi veic sekretariāta funkcijas.

2. Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kā paredzēts nolīguma 438. panta 4. punktā, sekretariāts tiek informēts par ikvienu Muitas apakškomitejas lēmumu, atzinumu, ieteikumu, ziņojumu un citu saskaņotu darbību.

6. pants

Sarakste

1. Muitas apakškomitejai adresēto saraksti nosūta vienas puses sekretāram vai otras puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2. Muitas apakškomitejas sekretariāts nodrošina, ka Muitas apakškomitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta Muitas apakškomitejas priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek izplatīta tāpat kā 7. pantā minētie dokumenti.

3. Sekretariāts priekšsēdētāja saraksti priekšsēdētāja uzdevumā nosūta pusēm. Vajadzības gadījumā šāda sarakste tiek izplatīta 7. pantā noteiktajā kārtībā.

7. pants

Dokumenti

1. Dokumentus izplata ar Muitas apakškomitejas sekretāru starpniecību.

2. Puse savus dokumentus nosūta savam sekretāram. Sekretārs šos dokumentus nosūta otras puses sekretāram.

3. Savienības puses sekretārs dokumentus nosūta Savienības atbildīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Moldovas Republikas puses sekretāram. Savienības puses sekretārs galīgo dokumentu kopijas nosūta Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sekretāriem.

4. Moldovas Republikas puses sekretārs dokumentus nosūta Moldovas Republikas atbildīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Savienības puses sekretāram. Savienības puses sekretārs galīgo dokumentu kopijas nosūta Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sekretāriem.

8. pants

Konfidencialitāte

Ja vien puses savā starpā nenolemj citādi, Muitas apakškomitejas sanāksmes nav atklātas. Ja viena puse iesniedz Muitas apakškomitejai informāciju ar norādi “konfidenciāli”, arī otra puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

9. pants

Sanāksmes darba kārtība

1. Muitas apakškomitejas sekretariāts, balstoties uz pušu priekšlikumiem, ikvienai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību. Pagaidu darba kārtība ietver jautājumus, par kuriem sekretariāts vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis vienas puses lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

2. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem izplata 7. pantā noteiktajā kārtībā vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3. Katras sanāksmes sākumā Muitas apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību. Ja puses attiecīgi vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4. Ja otra puse piekrīt, Muitas apakškomitejas priekšsēdētājs pēc ad hoc principa var pieaicināt pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus nozares ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētām tēmām. Puses nodrošina, ka šādi novērotāji un eksperti ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

5. Muitas apakškomitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

10. pants

Protokols un rīcībsecinājumi

1. Muitas apakškomitejas sekretārs, kas pārstāv pusi, kas veic Muitas apakškomitejas priekšsēdētāja funkcijas, sagatavo katras sanāksmes protokola projektu, tai skaitā rīcībsecinājumus.

2. Protokola projektu, tai skaitā rīcībsecinājumus, iesniedz apstiprināšanai Muitas apakškomitejā. Protokola projektu apstiprina 28 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās Muitas apakškomitejas sanāksmes. Tā kopiju nosūta ikvienam 7. pantā minētajam adresātam.

11. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Muitas apakškomitejai ir pilnvaras pieņemt praktisku kārtību, pasākumus, lēmumus un ieteikumus, kas paredzēti nolīguma 200. pantā. Minēto praktisko kārtību, pasākumus, lēmumus un ieteikumus pieņem, pusēm par to vienojoties, pēc attiecīgu iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Lēmumi pusēm ir saistoši, un tās veic atbilstošus īstenošanas pasākumus.

2. Ikvienu lēmumu un ieteikumu paraksta Muitas apakškomitejas priekšsēdētājs, un attiecīgā dokumenta autentiskumu apliecina Muitas apakškomitejas sekretāri. Neskarot 3. punktu, priekšsēdētājs minētos dokumentus paraksta sanāksmē, kurā tiek pieņemts attiecīgais lēmums vai ieteikums.

3. Ja puses attiecīgi vienojas, Muitas apakškomiteja var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstveida procedūru, pēc iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Rakstveida procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp abiem sekretāriem, kas savas darbības saskaņo ar pusēm. Šajā nolūkā saskaņā ar 7. pantu priekšlikuma tekstu izplata, norādot vismaz 21 kalendāro dienu ilgu termiņu, kurā dara zināmusierosinājumus par atrunām vai grozījumiem. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm var saīsināt šajā punktā minētos termiņus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, attiecīgo lēmumu vai ieteikumu paraksta priekšsēdētājs, un attiecīgā dokumenta autentiskumu apliecina sekretāri.

4. Muitas apakškomitejas akts tiek dēvēts attiecīgi “lēmums” vai “ieteikums”. Ja vien attiecīgajā lēmumā nav noteikts citādi, tas stājas spēkā pieņemšanas dienā.

5. Lēmumus un ieteikumus nosūta pusēm.

6. Katra puse var lemt par Muitas apakškomitejas lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

12. pants

Ziņojumi

Muitas apakškomiteja ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai katrā kārtējā ikgadējā Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sanāksmē.

13. pants

Valodas

1. Muitas apakškomitejas darba valodas ir angļu valoda un rumāņu valoda.

2. Ja vien netiek nolemts citādi, Muitas apakškomiteja apspriežas, balstoties uz minētajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

14. pants

Izdevumi

1. Katra puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar dalību Muitas apakškomitejas sanāksmēs – gan personāla izdevumus, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un tālsakaru pakalpojumiem.

2. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

Izdevumus, kas saistīti ar mutvārdu un rakstveida tulkošanu citās valodās (vai no tām), tieši sedz puse, kura to ir lūgusi.

15. pants

Reglamenta grozījumi

Šo reglamentu var grozīt ar Muitas apakškomitejas lēmumu, ievērojot nolīguma 200. panta 3. punkta e) apakšpunkta noteikumus.

PROJEKTS

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2015

(2015. gada …),

ar ko pieņem tās reglamentu

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU APAKŠKOMITEJA,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar nolīguma 464. pantu atsevišķas tā daļas no 2014. gada 1. septembra piemēro provizoriski.

(2)	Saskaņā ar nolīguma 306. pantu Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja (“ĢIN apakškomiteja”) uzrauga nolīguma noteikumu attīstību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un darbojas kā forums, kas nodrošina sadarbību un dialogu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 306. panta 3. punktu SFP apakškomiteja nosaka savu reglamentu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemts ĢIN apakškomitejas reglaments, kas izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

ĢIN apakškomitejas vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

PIELIKUMS

ES un Moldovas Republikas Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas reglaments

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja (“ĢIN apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 306. pantu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), palīdz nolīguma 438. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai veikt tās funkcijas.

2. ĢIN apakškomiteja veic nolīguma 306. pantā izklāstītās funkcijas.

3. ĢIN apakškomitejas sastāvā ietilpst Eiropas Komisijas un Moldovas Republikas pārstāvji, kas ir atbildīgi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

4. Katra puse ieceļ savas delegācijas vadītāju, kas ir kontaktpersona visos ar ĢIN apakškomiteju saistītos jautājumos.

5. Delegāciju vadītāji saskaņā ar 2. pantu darbojas ĢIN apakškomitejas priekšsēdētāja statusā.

6. Katrs delegācijas vadītājs visas vai atsevišķas delegācijas vadītāja funkcijas var deleģēt izvirzītam vietniekam; šādā gadījumā turpmāk tekstā ikviena atsauce uz delegācijas vadītāju attiecas arī uz šādu izvirzīto vietnieku.

7. Šajā reglamentā “puses” nozīmē puses, kas definētas nolīguma 461. pantā.

2. pants

Priekšsēdētājs

Puses pārmaiņus un ikreiz 12 mēnešus ilgi veic ĢIN apakškomitejas priekšsēdētāja funkcijas. Pirmais šāds laikposms sākas Asociācijas padomes pirmās sanāksmes dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

3. pants

Sanāksmes

1. Ja vien puses nevienojas citādi, ĢIN apakškomiteja tiekas pēc jebkuras puses pieprasījuma pārmaiņus Savienībā un Moldovas Republikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 90 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma.

2. ĢIN apakškomitejas priekšsēdētājs ikvienu apakškomitejas sanāksmi sasauc pušu saskaņotā vietā un datumā. Ja vien puses nevienojas citādi, ĢIN apakškomitejas priekšsēdētājs paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu nosūta vismaz 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3. Kad vien tas ir iespējams, ĢIN apakškomitejas kārtējo sanāksmi sasauc laikus pirms Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējās sanāksmes.

4. Izņēmuma kārtā ĢIN apakškomitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot pušu saskaņotus tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci.

4. pants

Delegācijas

Pirms ikvienas sanāksmes katra puse ar ĢIN apakškomitejas sekretariāta starpniecību informē otru pusi par savas delegācijas plānoto sastāvu, kas piedalīsies sanāksmē.

5. pants

Sekretariāts

1. Eiropas Komisijas un Moldovas Republikas amatpersonas kopīgi darbojas kā ĢIN apakškomitejas sekretāri, kurus iecēluši delegāciju vadītāji, un savstarpējas uzticēšanās un sadarbības gaisotnē kopīgi veic sekretariāta uzdevumus.

2. Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sekretariāts tiek informēts par ikvienu ĢIN apakškomitejas lēmumu, ziņojumu un citu saskaņotu darbību.

6. pants

Sarakste

1. ĢIN apakškomitejai adresēto saraksti nosūta vienas puses sekretāram vai otras puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2. ĢIN apakškomitejas sekretariāts nodrošina, ka ĢIN apakškomitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta apakškomitejas priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek izplatīta tāpat kā 7. pantā minētie dokumenti.

3. Sekretariāts priekšsēdētāja saraksti priekšsēdētāja uzdevumā nosūta pusēm. Vajadzības gadījumā šāda sarakste tiek izplatīta 7. pantā noteiktajā kārtībā.

7. pants

Dokumenti

1. Dokumentus izplata ar ĢIN apakškomitejas sekretāru starpniecību.

2. Puse savus dokumentus nosūta savam sekretāram. Sekretārs šos dokumentus nosūta otras puses sekretāram.

8. pants

Konfidencialitāte

Ja vien puses nenolemj citādi, ĢIN apakškomitejas sanāksmes nav atklātas. Kad viena puse iesniedz ĢIN apakškomitejai informāciju ar norādi “konfidenciāli”, arī otra puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

9. pants

Sanāksmes darba kārtība

1. ĢIN apakškomitejas sekretariāts, balstoties uz pušu iesniegtiem priekšlikumiem, ikvienai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību un 10. pantā paredzēto rīcībsecinājumu projektu. Pagaidu darba kārtība ietver jautājumus, par kuriem sekretariāts vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis vienas puses lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā, kā arī attiecīgus dokumentus.

2. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem izplata 7. pantā noteiktajā kārtībā vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3. Katras sanāksmes sākumā priekšsēdētājs un otrs delegācijas vadītājs pieņem darba kārtību. Ja puses attiecīgi vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4. Ja otra puse piekrīt, ĢIN apakškomitejas priekšsēdētājs pēc ad hoc principa var pieaicināt pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus nozares ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētām tēmām. Puses nodrošina, ka šādi novērotāji un eksperti ievēro attiecīgās konfidencialitātes prasības.

5. ĢIN apakškomitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

10. pants

Protokols un rīcībsecinājumi

1. ĢIN apakškomitejas sekretāri kopīgi sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

2. Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti tiek norādīti:

a)	sanāksmes dalībnieku saraksts, viņus pavadošo amatpersonu/ierēdņu saraksts un sanāksmi apmeklējošo novērotāju vai ekspertu saraksts;

b)	ĢIN apakškomitejai iesniegtie dokumenti;

c)	paziņojumi, kurus ĢIN apakškomiteja ir lūgusi iekļaut protokolā; un

d)	vajadzības gadījumā – 4. punktā paredzētie sanāksmes rīcībsecinājumi.

3. Protokola projektu iesniedz apstiprināšanai ĢIN apakškomitejā. To apstiprina 28 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās ĢIN apakškomitejas sanāksmes. Tā kopiju nosūta ikvienam 7. pantā minētajam adresātam.

4. Ikvienas sanāksmes rīcībsecinājumu projektu sagatavo tās puses ĢIN apakškomitejas sekretārs, kuras pārstāvis veic ĢIN apakškomitejas priekšsēdētāja funkcijas, un vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma to kopā ar darba kārtību izsūta pusēm. Sanāksmes gaitā minēto projektu atbilstoši atjaunina, lai sanāksmes beigās, ja vien starp pusēm netiek panākta citāda vienošanās, ĢIN apakškomiteja varētu pieņemt rīcībsecinājumus, kuros atspoguļotas pušu saskaņotās sekojumdarbības. Tiklīdz rīcībsecinājumi ir saskaņoti, tos pievieno protokolam, un to īstenošanu pārskata kādā no nākamām ĢIN apakškomitejas sanāksmēm. Šajā nolūkā ĢIN apakškomiteja pieņem paraugtekstu (veidni), kurā var izsekot ikvienas veicamas darbības termiņam.

11. pants

Lēmumi

1. ĢIN apakškomiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus nolīguma 306. panta 4. punktā paredzētajos gadījumos. Minētos lēmumus pieņem, pusēm par to vienojoties, pēc iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Lēmumi pusēm ir saistoši, un tās veic atbilstošus īstenošanas pasākumus.

2. Ikvienu lēmumu paraksta ĢIN apakškomitejas priekšsēdētājs, un tā autentiskumu apliecina ĢIN apakškomitejas sekretāri. Neskarot 4. punktu, priekšsēdētājs minētos dokumentus paraksta sanāksmē, kurā tiek pieņemts attiecīgais lēmums.

3. Ja puses attiecīgi vienojas, ĢIN apakškomiteja var pieņemt lēmumus vai ziņojumus, izmantojot rakstveida procedūru, pēc iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas. Rakstveida procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp sekretāriem, kas savas darbības saskaņo ar pusēm. Šajā nolūkā saskaņā ar 7. pantu priekšlikuma tekstu izplata, norādot vismaz 21 kalendāro dienu ilgu termiņu, kurā dara zināmus ierosinājumus par atrunām vai grozījumiem. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, var saīsināt minētos termiņus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, attiecīgo lēmumu vai ziņojumu paraksta priekšsēdētājs, un attiecīgā dokumenta autentiskumu apliecina sekretāri.

4. ĢIN apakškomitejas akts tiek dēvēts attiecīgi “lēmums” vai “ziņojums”. Ja vien attiecīgajā lēmumā nav noteikts citādi, tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

5. Lēmumus nosūta abām pusēm.

6. Katra puse var lemt par ĢIN apakškomitejas lēmumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

12. pants

Ziņojumi

ĢIN apakškomiteja katrā Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējā sanāksmē ziņo par savu darbību.

13. pants

Valodas

1. ĢIN apakškomitejas darba valodas ir angļu valoda un rumāņu valoda.

2. Ja vien netiek nolemts citādi, ĢIN apakškomiteja apspriežas, balstoties uz minētajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

14. pants

Izdevumi

1. Katra puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar dalību ĢIN apakškomitejas sanāksmēs – gan personāla izdevumus, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un tālsakaru pakalpojumiem.

2. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

Izdevumus, kas saistīti ar mutvārdu un rakstveida tulkošanu citās valodās (vai no tām), tieši sedz puse, kura to ir lūgusi.

15. pants

Reglamenta grozījumi

Šo reglamentu var grozīt ar ĢIN apakškomitejas lēmumu, ievērojot nolīguma 306. panta 3. punkta noteikumus.

6.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/38

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/179

(2015. gada 4. februāris),

kas atļauj dalībvalstīm noteikt atkāpi no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz skujkoku (Coniferales) koksnes iepakojuma materiāliem munīcijas kastu veidā, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kuras ir ASV Aizsardzības ministrijas pārziņā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 445)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 15. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 5. panta 1. punktu saistībā ar tās IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktu dalībvalstis aizliedz ievest Savienībā koksnes iepakojamo materiālu, ja tas nav apstrādāts saskaņā ar apstiprinātu fitosanitāro procedūru, kā noteikts Starptautiskajā fitosanitāro pasākumu standartā Nr. 15 (2), un uz tā nav marķējuma, kā noteikts tajā pašā standartā, kas norāda, ka koksnes iepakojuma materiālam ir veikta šāda fitosanitārā apstrāde. Tomēr saskaņā ar minētās direktīvas 15. panta 1. punktu var noteikt atkāpes no šā aizlieguma, ja tiek konstatēts, ka nedraud kaitīgu organismu izplatīšanās.

(2)

Daži skujkoku (Coniferales) koksnes iepakojuma materiāli kastu veidā, kuras faktiski izmanto munīcijas pārvadāšanai, kuras izgatavotas ne vēlāk kā 2007. gada 31. augustā un kuru izcelsme ir ASV, neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2000/29/EK 5. panta 1. punktā saistībā ar tās IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktu. Minētās kastes turpmāk dēvētas par “kastēm”.

(3)	Pamatojoties uz ASV sniegto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka kastes nerada kaitīgu organismu izplatīšanās risku, ja tiek ievēroti zināmi nosacījumi par mizas neesību vai ierobežotu klātbūtni, kastu apstrādi un labošanu, kā arī to glabāšanu un transportēšanu.

(4)	Tādēļ būtu jāatļauj dalībvalstīm kastes ievest, kā arī glabāt un pārvietot savā teritorijā ar noteikumu, ka ir izpildīti 3. apsvērumā minētie nosacījumi, bet Direktīvas 2000/29/EK noteikumi būtu jāpiemēro, kad tās būs tukšas.

(5)	Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un pārskatu par iespējamo fitosanitāro risku, jebkurai personai, kas kastes pārvieto vai glabā pēc normatīvajā daļā paredzētajām pārbaudēm, būtu jāinformē atbildīgā oficiālā iestāde par tādu pārvietošanu vai glabāšanu un attiecīgajām kastēm.

(6)	Dalībvalstīm būtu jāinformē citai cita un Komisija, ja tām nācis zināms par sūtījumu, kas neatbilst 3. apsvērumā minētajiem nosacījumiem. Tām būtu gadu no gada jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informācija par veikto importu, lai varētu novērtēt šā lēmuma piemērošanu.

(7)	Ņemot vērā atkāpes iemeslus, ir lietderīgi to piešķirt uz trim gadiem.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atļauja noteikt atkāpi

Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK 5. panta 1. punkta saistībā ar minētās direktīvas IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktu, dalībvalstis var atļaut to teritorijā ievest skujkoku (Coniferales) koksnes iepakojamo materiālu kastu veidā, kuras faktiski izmanto munīcijas transportēšanai, kuras izgatavotas ne vēlāk kā 2007. gada 31. augustā, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kuras ir ASV Aizsardzības ministrijas pārziņā, turpmāk – “kastes”, kas atbilst šā lēmuma pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Paziņošanas pienākums

1. Par nodomu ievest sūtījumu importētājs vismaz piecas darbdienas iepriekš paziņo ievešanas vietas un pirmās glabāšanas vietas, ja tā nav ievešanas vieta, dalībvalsts(-u) atbildīgajai oficiālajai iestādei.

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā ir šādas ziņas:

a)	paredzētās ievešanas datums;

b)	attiecīgā sūtījuma inventāra saraksts, kurā identificētas tajā ietilpstošās kastes;

c)	importētāja vārds un adrese;

d)	paredzētā ievešanas vieta;

e)	pirmās glabāšanas vietas adrese, ja tā nav ievešanas vieta.

3. pants

Pārbaudes, ko veic atbildīgās oficiālās iestādes

Pirmās glabāšanas vietas, kas nav ievešanas vieta, dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde pārbauda, vai katra sūtījuma reprezentatīvs paraugs atbilst šādiem pielikuma punktiem:

a)	1. un 2. punkts par attiecīgā marķējuma lietošanu;

b)	4. punkts par mizas neesību;

c)	5. punkts par mitruma saturu;

d)	7. punkts par pievienoto dokumentu.

4. pants

Glabāšana un pārvietošana

1. Pirms un pēc pārbaužu veikšanas, kā minēts 3. pantā, kastes paliek glabāšanā slēgtās ēkās.

2. Ja kastes pārvieto pirms vai pēc pārbaudes, kā minēts 3. pantā, tās pārvieto slēgtos konteineros vai zem pilnīgi aizsargājoša pārsega.

3. Ja kastes pārvieto pēc pārbaudes, kā minēts 3. pantā, to pārvietotājs atbildīgajai(-ām) oficiālajai(-ām) iestādei(-ēm) dara zināmu izbraukšanas vietu un galamērķi, kā arī attiecīgo kastu daudzumus un identitāti.

Ja kastes glabā pēc pārbaudes, kā minēts 3. pantā, vietā, kas nav tā vieta, kur pārbaudes veiktas, to glabātājs atbildīgajai oficiālajai iestādei dara zināmu glabāšanas vietu, kā arī attiecīgo kastu daudzumus un identitāti.

5. pants

Paziņošana par neatbilstību

Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par visiem sūtījumiem, kas neatbilst pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Paziņošanu izdara ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no brīža, kad atbildīgajai oficiālajai iestādei nācis zināms par tādu sūtījumu.

6. pants

Ziņošana par importu

Pirmās glabāšanas vietas, kas nav ievešanas vieta, kā minēts 2. panta 1. punktā, dalībvalsts Komisijai un citām dalībvalstīm katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz informāciju par to teritorijā ievestajiem sūtījumiem un ziņojumu par 3. pantā minētajām pārbaudēm, kas veiktas iepriekšējā gadā no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

7. pants

Spēkā esības beigu datums

Šis lēmums ir spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

8. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 4. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) ISPM 15. 2009. Regulation of wood packaging material in international trade. Rome, IPPC, FAO.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI PAR 1. PANTĀ MINĒTAJĀM KASTĒM

Lēmuma 1. pantā minētajām kastēm ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

1.	Uz tām ir marķējums, kas apliecina, ka tās ir izgatavotas ne vēlāk kā 2007. gada 31. augustā.

2.	Uz tām ir marķējums, kas norāda, ka tās ir apstrādātas ar koksnes konservantu, kuru apstiprinājusi Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūra.

3.	Ja laikā no 2007. gada 1. septembra kastes ir labotas, labošanai izmantotā koksne atbilst Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Kastes ir izgatavotas no nomizota koka, kam izņēmuma kārtā var būt vizuāli nodalīti un skaidri atšķirami mizas gabaliņi, kuri atbilst vienai no šādām prasībām:

a)	to platums ir mazāks par 3 cm (neatkarīgi no garuma); vai

b)	ja tie platumā ir lielāki par 3 cm, katra atsevišķa mizas gabala kopējā virsmas platība ir mazāka par 50 cm2.

5.	To mitruma saturs nav lielāks par 20 %.

6.	Tās vienmēr ir glabātas slēgtās ēkās un transportētas slēgtos konteineros vai zem pilnīgi aizsargājoša pārsega.

7.	Tām ir pievienots ASV Aizsardzības ministrijas izdots dokuments, kas apliecina atbilstību 4., 5. un 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 30

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 6. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Informācija par datumu, kurā parakstīts protokols, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē	1
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/174 (2015. gada 5. februāris), ar kuru groza un labo Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku ( 1 )	2
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/175 (2015. gada 5. februāris), ar ko paredz īpašus nosacījumus tādu guāra sveķu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Indija, jo ir risks, ka tie varētu būt kontaminēti ar pentahlorfenolu un dioksīniem ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/176 (2015. gada 5. februāris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Garantēto tradicionālo produktu reģistrā (Prekmurska gibanica (GTĪ))	16
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/177 (2015. gada 5. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	17
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/178 (2015. gada 27. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejā, Muitas apakškomitejā un Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejā, kas izveidotas ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomitejas, Muitas apakškomitejas un Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas lēmumiem par to reglamentiem	20
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/179 (2015. gada 4. februāris), kas atļauj dalībvalstīm noteikt atkāpi no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz skujkoku (Coniferales) koksnes iepakojuma materiāliem munīcijas kastu veidā, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kuras ir ASV Aizsardzības ministrijas pārziņā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 445)	38

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	344,2
	IL	99,6
	MA	83,5
	SN	316,2
	TR	120,0
	ZZ	192,7
0707 00 05	TR	185,3
0707 00 05	ZZ	185,3
0709 91 00	EG	60,6
0709 91 00	ZZ	60,6
0709 93 10	MA	232,3
	TR	245,7
	ZZ	239,0
0805 10 20	EG	48,5
	IL	75,2
	MA	59,5
	TN	53,4
	TR	67,7
	ZZ	60,9
0805 20 10	IL	144,7
	MA	91,9
	ZZ	118,3
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	56,6
	EG	74,4
	IL	122,4
	JM	115,2
	MA	133,9
	TR	82,6
	ZZ	97,5
0805 50 10	TR	58,9
0805 50 10	ZZ	58,9
0808 10 80	BR	65,8
	CL	90,1
	US	193,9
	ZZ	116,6
0808 30 90	CL	307,7
	CN	93,4
	US	130,9
	ZA	100,9
	ZZ	158,2


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ