17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/1

(1)

Finanšu krīzes agrīnajā “likviditātes posmā”, kas sākās 2007. gadā, daudzas kredītiestādes neatkarīgi no pietiekama kapitāla līmeņa saskārās ar lielām grūtībām, jo tās savu likviditātes risku nebija pārvaldījušas saprātīgi. Dažas kredītiestādes kļuva pārāk atkarīgas no īstermiņa finansējuma, kas, krīzei sākoties, ātri vien izsīka. Tādējādi šādas kredītiestādes kļuva neaizsargātas pret likviditātes pieprasījumiem, jo tām nebija pietiekamu likvīdo aktīvu, lai varētu izpildīt pieprasījumus pēc līdzekļu izņemšanas (izejošās naudas plūsmas) spriedzes periodos. Līdz ar to šādas kredītiestādes bija spiestas likvidēt aktīvus, veicot to ārkārtas pārdošanu, kas savukārt izraisīja pašpastiprinošu lejupēju cenu spirāli un uzticēšanās trūkumu tirgum, tādējādi radot maksātspējas krīzi. Visbeidzot, daudzas kredītiestādes kļuva pārāk atkarīgas no centrālo banku nodrošinātās likviditātes un tās bija jāglābj, iepludinot tajās milzīgus valsts budžeta līdzekļus. Tādējādi kļuva skaidrs, ka nepieciešams izstrādāt detalizētu likviditātes seguma prasību, par kuras mērķi būtu jānosaka izvairīšanās no šā riska, samazinot kredītiestāžu atkarību no īstermiņa finansējuma un centrālās bankas likviditātes nodrošinājuma un padarot tās noturīgākas pret pēkšņiem likviditātes šokiem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktu kredītiestādēm noteiktā likviditātes seguma prasība ir vispārīgi formulēta kā pienākums turēt “likvīdus aktīvus, kuru vērtību summa sedz likviditātes izejošajās naudas plūsmas mīnus ienākošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos”. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantu Komisija ir pilnvarota precizēt noteikto likviditātes seguma prasību un apstākļus, kādos kompetentām iestādēm attiecībā uz kredītiestādēm ir jānosaka konkrēti ienākošās un izejošās naudas plūsmas līmeņi, lai aptvertu specifisko risku, kuram kredītiestādes ir pakļautas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 101. apsvērumu noteikumiem vajadzētu būt salīdzināmiem ar likviditātes seguma koeficientuāju, kas noteikts Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (“BCBS”) starptautiskajā sistēmā likviditātes riska noteikšanai, standartiem un uzraudzībai, ņemot vērā Savienības un valstu specifiku. Līdz brīdim, kad likviditātes seguma prasība būs pilnībā ieviesta, proti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, dalībvalstīm būtu jāspēj kredītiestādēm piemērot likviditātes seguma prasību līdz pat 100 % apmērā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(3)

Saskaņā ar BCBS likviditātes standartiem būtu jāpieņem noteikumi, lai likviditātes seguma prasību definētu kā kredītiestādes “likvīdo aktīvu” rezervju attiecību pret tās “neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām” 30 kalendāro dienu spriedzes periodā. “Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” būtu jāaprēķina, no kredītiestādes likviditātes izejošajām naudas plūsmām atskaitot likviditātes ienākošās naudas plūsmas. Likviditātes seguma seguma koeficientss būtu jāizsaka procentos un, kad tas būs pilnībā ieviests, jānosaka minimums 100 % apmērā, kas norāda uz to, ka kredītiestādei ir pietiekami likvīdie aktīvi, lai varētu segt savas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas 30 dienu spriedzes periodā. Šajā periodā kredītiestādei būtu jāspēj savus likvīdos aktīvus ātri konvertēt skaidrā naudā, neizmantojot centrālās bankas likviditāti vai publisko finansējumu, kā rezultātā tās likviditātes seguma koeficients uz laiku var būt mazāks par 100 % līmeni. Ja šāda situācija rodas vai jebkurā laikā var rasties, kredītiestādēm būtu jāizpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. pantā noteiktās īpašās prasības, lai laicīgi varētu atjaunot savu likviditātes seguma koeficientu līdz minimālajam līmenim.

(4)

Tikai brīvi pārvedami aktīvi, kurus var ātri konvertēt skaidrā naudā privātajos tirgos īsā laikā un bez būtiskas vērtības samazināšanās, būtu jādefinē kā “likvīdie aktīvi” kredītiestāžu likviditātes rezervju vajadzībām. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sesto daļu un BCBS likvīdo aktīvu klasifikāciju, attiecīgos noteikumos būtu jānošķir starp aktīviem ar ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti vai 1. līmeņa aktīviem un aktīviem ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti vai 2. līmeņa aktīviem. Pēdējie minētie būtu sīkāk jāiedala 2.A un 2.B līmeņa aktīvos. Kredītiestāžu rīcībā vajadzētu būt pienācīgi diversificētām likvīdo aktīvu rezervēm, ņemot vērā to relatīvo likviditāti un kredītkvalitāti. Attiecīgi katram līmenim un apakšlīmenim būtu jāpiemēro īpašas prasības attiecībā uz diskontiem un vispārējo rezervju ierobežojumiem, un vajadzības gadījumā līmeņiem un apakšlīmeņiem un likvīdo aktīvu kategorijām tajā pašā līmenī vai apakšlīmenī būtu jāpiemēro atšķirīgas prasības, kam vajadzētu būt jo stingrākām līdz ar zemāku likviditātes klasifikāciju.

(5)

Dažas vispārējās un operacionālās prasības būtu jāpiemēro likvīdiem aktīviem, lai nodrošinātu, ka īsā termiņā tos var konvertēt skaidrā naudā, nepieciešamības gadījumā noteiktiem 1. līmeņa aktīviem nosakot dažus izņēmumus. Šajās prasībās būtu jāprecizē, ka likvīdiem aktīviem vajadzētu būt brīviem no jebkādiem šķēršļiem to realizācijai, to vērtībai vajadzētu būt viegli nosakāmai un tiem vajadzētu būt reģistrētiem atzītās biržās vai tirgojamiem aktīvos pārdošanas vai repo tirgos. Tāpat arī tiem būtu jānodrošina, lai kredītiestādes likviditātes pārvaldības funkcijai visu laiku būtu piekļuve un kontrole pār tās likvīdajiem aktīviem un lai aktīvi, kas veido likviditātes rezerves, būtu pienācīgi diversificēti. Diversifikācija ir svarīga, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes spēju ātri likvidēt likvīdos aktīvus bez būtiskas vērtības samazināšanās neietekmē minēto aktīvu neaizsargātība pret kopējo riska faktoru. Tāpat arī kredītiestādēm būtu jānodrošina atbilstība starp savu likvīdo aktīvu denominācijas valūtu un to neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām, lai pārmērīga valūtu nesakritība netraucētu tām izmantot savas likviditātes rezerves, lai spriedzes periodā atbilstīgā valūtā varētu segt likviditātes izejošās naudas plūsmas.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (EBI) ieteikumiem savā 2013. gada 20. decembra ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. un 5. punktu, visu veidu obligācijām, kuru emitenti vai galvotāji ir dalībvalstu centrālās valdības un centrālās bankas, kā arī obligācijām, kuru emitenti vai galvotāji ir pārvalstiskas iestādes, būtu jāpiešķir 1. līmeņa statuss. Kā EBI atzīmēja, pastāv spēcīgi uzraudzības argumenti, lai starp dažādām dalībvalstīm nebūtu diskriminācijas, jo dažu valsts obligāciju izslēgšana no 1. līmeņa radītu stimulus ieguldīt citās valsts obligācijās Savienībā, kas savukārt radītu iekšējā tirgus sadrumstalotību un palielinātu savstarpējas ķēdes reakcijas iespējamību krīzes periodā starp kredītiestādēm un to valstīm (“banku un valsts saikne”). Kas attiecas uz trešām valstīm, 1. līmeņa statuss būtu jāpiešķir riska darījumiem ar centrālajām bankām un valstīm, kurām ir piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 3. daļas II sadaļas kredītriska noteikumiem, kā paredzēts BCBS standartā. Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām būtu jāpiešķir 1. līmeņa statuss vienīgi tad, ja tie ir pielīdzināti riska darījumiem ar to centrālo valdību, kam ir piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar tiem pašiem kredītriska noteikumiem. Tāds pats statuss būtu jāpiemēro riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kam ir piešķirta 0 % riska pakāpe. Ņemot vērā minēto aktīvu ārkārtīgi augsto likviditāti un kredītkvalitāti, būtu jāļauj kredītiestādēm tos turēt savās rezervēs bez ierobežojuma, un tiem nedrīkst piemērot diskontu vai diversifikācijas prasību.

(7)

Kredītiestāžu emitētus aktīvus parasti nevajadzētu atzīt par likvīdiem aktīviem, taču 1. līmeņa režīms būtu jānosaka dalībvalstu valdību atbalstītiem banku aktīviem, piemēram, attīstību veicinošu kreditoru un valsts kreditoru aktīviem, kā arī privāto banku aktīviem ar nepārprotamu valsts garantiju. Pēdējie ir finanšu krīzes mantojums un pakāpeniski būtu jālikvidē, un līdz ar to vienīgi banku aktīvi ar valsts garantiju, kas ir piešķirta vai par kuru ir uzņemtas saistības līdz 2014. gada 30. jūnijam, būtu jāatzīst par likvīdiem aktīviem. Tāpat arī augstākās prioritātes obligācijas, kuras emitējušas noteiktu dalībvalstu konkrētas aktīvu pārvaldīšanas aģentūras, būtu jāpielīdzina 1. līmeņa aktīviem, un tām būtu jāpiemēro tādas pašas prasības kā riska darījumiem ar centrālo valdību to attiecīgajā dalībvalstī, taču šāds statuss tām būtu jāpiešķir tikai uz ierobežotu laiku.

(8)

Segtās obligācijas ir parāda instrumenti, kurus emitējušas kredītiestādes un kurus nodrošina ar aktīvu seguma portfeli, ko prasti veido hipotekārie kredīti vai publiskā sektora parāds, attiecībā uz kuru saistību neizpildes gadījumā ieguldītājiem ir prioritāras tiesības. Pateicoties to nodrošinājumam un dažiem citiem drošības elementiem, piemēram, emitentam noteiktajai prasībai ienākumus nenesošos aktīvus seguma portfelī aizstāt un saglabāt seguma portfeli vērtībā, kas pārsniedz obligāciju nominālvērtību (“aktīvu seguma prasība”), ir veicināta segto obligāciju tapšana par peļņu nesošiem instrumentiem ar salīdzinoši zemu risku, kuriem lielākajā daļā dalībvalstu ir būtiska finansēšanas instrumentu loma hipotēku tirgos. Dažās dalībvalstīs neatmaksāto segto obligāciju emisija pārsniedz neatmaksāto valsts obligāciju portfeli. Jo īpaši dažām kredītkvalitātes 1. pakāpes segtajām obligācijām EBI pārskatā analizētajā laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam bija izcili likviditātes rādītāji. Tomēr EBI ieteica šīs segtās obligācijas pielīdzināt 2.A līmeņa aktīviem, lai tās pielāgotu BCBS standartiem. Taču, ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus par to kredītkvalitāti, likviditātes rādītājiem un lomu Savienības finansējuma tirgos, ir lietderīgi šīs kredītkvalitātes 1. pakāpes segtās obligācijas pielīdzināt 1. līmeņa aktīviem. Atšķirībā no citiem 1. līmeņa aktīviem, lai izvairītos no pārmērīgiem koncentrācijas riskiem, kredītkvalitātes 1. pakāpes segtās obligācijas likviditātes rezervēs nedrīkst pārsniegt 70 % no kopējām rezervēm, tām jānosaka minimālais 7 % diskonts un diversifikācijas prasība.

(9)

Kredītkvalitātes 2. pakāpes segtās obligācijas būtu jāatzīst par 2.A līmeņa aktīviem un tām būtu jāpiemēro tāda pati maksimālā robežvērtība (40 %) un diskonts (15 %) kā citiem šā līmeņa likvīdajiem aktīviem. To var pamatot ar pieejamajiem tirgus datiem, kuri norāda, ka kredītkvalitātes 2. pakāpes segtajām obligācijām ir lielāka likviditāte nekā citiem pielīdzināmiem 2.A un 2.B līmeņa aktīviem, piemēram, kredītkvalitātes 1. pakāpes ar mājokļu hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem. Ja šīs segtās obligācijas ļautu iekļaut likviditātes rezervēs, tas sekmētu rezervēs pieejamo aktīvu portfeļa diversifikāciju un novērstu nepamatotu diskrimināciju vai “domino efektu” starp tām un kredītkvalitātes 1. pakāpes segtajām obligācijām. Tomēr būtu jāatzīmē, ka būtiska šo segto obligāciju daļa kļuva par kredītkvalitātes 2. pakāpes obligācijām, jo tika pazemināts centrālās valdības reitings dalībvalstī, kurā šo obligāciju emitents veica uzņēmējdarbību. Tas atspoguļoja parasti reitinga aģentūru metodēs noteiktos ar valsts atbalstu saistītos griestus, kas paredz, ka finanšu instrumentiem nedrīkst piešķirt reitingu, kas būtu augstāks par noteiktu līmeni attiecībā pret to attiecīgo valsts kredītreitingu. Tādējādi noteikto valsts griestu dēļ minētajās dalībvalstīs emitētās segtās obligācijas nevarēja sasniegt kredītkvalitātes 1. pakāpi neatkarīgi no to kredītkvalitātes, kas savukārt samazināja to likviditāti salīdzinājumā ar līdzīgas kvalitātes segtajām obligācijām, kuras bija emitējušas dalībvalstis, kuru reitings netika pazemināts. Tā rezultātā finansējuma tirgi Savienībā ir kļuvuši ļoti sadrumstaloti, kas norāda uz nepieciešamību rast piemērotu alternatīvu ārējiem reitingiem kā vienu no prudenciāla regulējuma kritērijiem, lai klasificētu segto obligāciju un citu aktīvu kategoriju likviditāti un kredītrisku. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1060/2009 (2) 39.b panta 1. punktu Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim jāiesniedz ziņojums par alternatīviem instrumentiem, lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos.

(10)

Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nodrošināti ar aktīviem (“ABS”), EBI saskaņā ar saviem empīriskajiem konstatējumiem un BCBS standartu ieteica par 2.B līmeņa aktīviem atzīt vienīgi kredītkvalitātes 1. pakāpes ar mājokļa hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus, tiem piemērojot 25 % diskontu. Tāpat arī ir lietderīgi atkāpties no šā ieteikuma un 2.B līmenī iekļaut arī dažus ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus, kuri ir nodrošināti ar citiem aktīviem. Plašāks atbilstīgo aktīvu apakškategoriju klāsts palielinātu diversifikāciju likviditātes rezervēs un sekmētu reālās ekonomikas finansēšanu. Turklāt, tā kā pieejamie tirgus dati norāda uz zemu korelāciju starp ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem un citiem likvīdiem aktīviem, piemēram, valsts obligācijām, banku un valsts saikne tiktu vājināta un sadrumstalotība iekšējā tirgū tiktu samazināta. Turklāt ir dokumentēts, ka ieguldītāji tiecas slepus uzkrāt augstas kvalitātes ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus ar īsu vidējo svērto termiņu un lieliem avansa maksājumiem finanšu nestabilitātes periodos, jo tos ātri var konvertēt skaidrā naudā un tie ir drošs likviditātes avots. Tas jo īpaši attiecas uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kuri ir nodrošināti ar kredītiem un nomas līgumiem saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu finansēšanu (“ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar kredītu automašīnas iegādei”), kuru cena bija svārstīga un kredītriska starpība bija vidēja, kas atbilst ar mājokļu hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam. Daži patēriņa kredītu nodrošināti vērtspapīri, piemēram, kredītkartes, arī uzrādīja salīdzinoši labu likviditāti. Visbeidzot, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru, kuri nodrošināti ar reālās ekonomikas aktīviem, piemēram, ar jau iepriekšminētajiem aktīviem un aizdevumiem MVU, atļaušana varētu sekmēt ekonomikas izaugsmi, jo tas ieguldītājiem attiecībā uz šiem aktīviem sūtītu pozitīvu signālu. Tādēļ būtu jāievieš atbilstoši noteikumi, saskaņā ar kuriem par 2.B līmeņa aktīviem tiktu atzīti ne tikai ar mājokļu hipotekārajiem kredītiem nodrošināti vērtspapīri, bet arī vērtspapīri, kas ir nodrošināti ar kredītiem automašīnas iegādei, patēriņa kredītu un aizdevumiem MVU. Taču, lai saglabātu likviditātes rezerves integritāti un funkcionalitāti, to atbilstības kritērijiem būtu jāpiemēro dažas augstas kvalitātes prasības atbilstoši kritērijiem, ko piemēro vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai citos finanšu nozares tiesību aktos. Jo īpaši attiecībā uz ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem šīm augstās kvalitātes prasībām būtu jāietver arī noteiktu attiecības rādītāju ievērošana – kredīta attiecība pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecība pret ienākumu apmēru –, taču tās nebūtu jāpiemēro ar mājokļu hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem, kas emitēti pirms likviditātes seguma prasības stāšanās spēkā datuma. Vērtspapīriem, kas ir nodrošināti ar patēriņa kredītu un aizdevumiem MVU, ir mazāka likviditāte salīdzinājumā ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem un vērtspapīriem, kas nodrošināti ar kredītu automašīnas iegādei, līdz ar to pirmajiem minētajiem būtu jānosaka augstāks diskonts (35 %). Visiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, tāpat kā citiem 2.B līmeņa aktīviem, būtu jāpiemēro vispārējā 15 % maksimālā robežvērtība likviditātes rezervēs un diversifikācijas prasība.

(11)

Noteikumi attiecībā uz klasifikāciju, prasībām, maksimālajām robežvērtībām un diskontiem atlikušajiem 2.A un 2.B līmeņa aktīviem būtu cieši jāsaskaņo ar BCBS un EBI ieteikumiem. Savukārt kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļas vai ieguldījumi būtu jāpielīdzina tāda paša līmeņa un kategorijas likvīdiem aktīviem kā kolektīvā uzņēmuma pamatā esošie aktīvi.

(12)

Saistībā ar likviditātes seguma koeficienta noteikšanu ir lietderīgi arī ņemt vērā likviditātes centralizēto pārvaldību kooperatīvajos tīklos un institucionālajā aizsardzības shēmā, kur centrālā iestāde vai struktūra ieņem centrālai bankai analogu lomu, jo tīkla dalībniekiem parasti nav tiešas piekļuves pēdējai minētajai. Tādēļ ar atbilstīgiem noteikumiem par likvīdiem aktīviem būtu jāatzīst tīkla dalībnieku veikti pieprasījuma noguldījumi centrālajā iestādē un cits tiem no centrālās iestādes pieejamais likviditātes finansējums. Noguldījumiem, kuri netiek uzskatīti par likvīdiem aktīviem, būtu jāpiemēro operacionālajiem noguldījumiem noteiktās preferenciālās izejošo naudas plūsmu likmes.

(13)

Izejošo naudas plūsmu likme stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem būtu jānosaka standarta 5 % likmes apmērā, savukārt preferenciālu izejošo naudas plūsmu likmi 3 % apmērā būtu jāļauj piemērot visām kredītiestādēm, kas ir piesaistītas noguldījumu garantiju shēmai dalībvalstī, kas izpilda noteiktus stingrus kritērijus. Pirmkārt, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (3) īstenošana dalībvalstīs. Otrkārt, dalībvalsts garantiju shēmai būtu jāizpilda noteiktas prasības saistībā ar atmaksāšanas termiņu, iepriekšēju finansējumu un papildu finanšu līdzekļu pieejamību lielu pieprasījumu gadījumā no tās rezervēm. Treškārt, preferenciālo 3 % likmi var piemērot, ja ir saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums, kas būtu jāpiešķir vienīgi gadījumā, ja Komisija ir guvusi pārliecību, ka dalībvalsts noguldījumu garantiju shēma atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem un nav nekādu būtisku problēmu attiecībā uz iekšējā tirgus darbību saistībā ar privātpersonu vai MVU noguldījumiem. Jebkurā gadījumā 3 % preferenciālā likme stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem nebūtu jāpiemēro pirms 2019. gada 1. janvāra.

(14)

Kredītiestādēm būtu jāspēj identificēt citi privātpersonu vai MVU noguldījumi, kuriem tiek piemērotas augstākas priekšlaicīga noguldījuma pārtraukšanas likmes. Atbilstošos noteikumos, kas balstīti uz EBI pamatnostādnēm par privātpersonu vai MVU noguldījumiem, kam piemēro dažādas izejošās naudas plūsmas, būtu jānosaka kritēriji minēto privātpersonu vai MVU noguldījumu identificēšanai, pamatojoties uz to īpatnībām, proti, kopējā noguldījuma apmēru, noguldījuma veidu, procentu likmēm, izņemšanas iespējamību un to, vai noguldītājs ir rezidents vai nerezidents.

(15)

Nevar pieņemt, ka kredītiestādes no citām tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas sabiedrībām saņems likviditātes atbalstu vienmēr, kad tām būs grūtības izpildīt savas maksājumu saistības. Taču, ja netiek noteikts nekāds atbrīvojums attiecībā uz likviditātes seguma koeficienta piemērošanu individuālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. vai 10. pantu, likviditātes plūsmām starp divām tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas kredītiestādēm principā būtu jānosaka simetriskas ienākošo un izejošo naudas plūsmu likmes, lai izvairītos no likviditātes samazināšanās iekšējā tirgū ar nosacījumu, ka ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, un ja ir saņemts iesaistītās kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. Šāds preferenciāls režīms būtu jāpiemēro tikai pārrobežu naudas plūsmām, pamatojoties uz objektīviem papildkritērijiem, tostarp devēja un saņēmēja zemu likviditātes riska profilu.

(16)

Lai kredītiestādes savu likviditātes seguma koeficientu izpildei neizmantotu vienīgi paredzamās ienākošās naudas plūsmas un lai to rīcībā nodrošinātu minimālo likvīdo aktīvu līmeni, ienākošajām naudas plūsmām, lai izlīdzinātu izejošās naudas plūsmas, vajadzētu būt maksimums 75 % apmērā no kopējām gaidāmajām izejošajām naudas plūsmām. Taču, ņemot vērā specializēto darījumdarbības modeļu esamību, būtu jāatļauj daži atbrīvojumi no šīs maksimālās robežvērtības – vai nu pilnībā, vai daļēji –, lai varētu piemērot proporcionalitātes principu, ja ir saņemts kompetento iestāžu iepriekšējs apstiprinājums. To starpā vajadzētu būt atbrīvojumam grupas un institucionālās aizsardzības shēmas naudas plūsmām un kredītiestādēm, kuras ir specializējušās pastarpinātu hipotekāro kredītu izsniegšanā vai nomas un faktūrkreditēšanas pakalpojumos. Turklāt kredītiestādēm, kas specializējušās mehānisko transportlīdzekļu iegādes finansēšanā vai patēriņa kredīta aizdevumos, būtu jāļauj piemērot augstāku maksimālo robežvērtību, proti, 90 % apmērā. Šos atbrīvojumus būtu jāvar piemērot gan individuālā, gan konsolidētā līmenī, bet tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti noteikti kritēriji.

(17)

Likviditātes seguma koeficients būtu jāpiemēro kredītiestādēm gan individuāli, gan konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes individuāli neatbrīvo no tā piemērošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. vai 10. pantu. Veicot meitasuzņēmumu konsolidāciju trešās valstīs, pienācīgi būtu jāņem vērā šajās valstīs piemērojamās likviditātes seguma prasības. Līdz ar to konsolidācijas noteikumiem Savienībā nevajadzētu paredzēt labvēlīgāku režīmu attiecībā uz likvīdiem aktīviem, likviditātes izejošajām naudas plūsmām vai ienākošajām naudas plūsmām trešo valstu meitasuzņēmumos salīdzinājumā ar režīmu, kas noteikts attiecīgo trešo valstu tiesību aktos.

(18)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 508. panta 2. punktu Komisijai ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim jāziņo likumdevējām iestādēm par to, vai un kā Sestajā daļā noteiktā likviditātes seguma prasība būtu piemērojama ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām joprojām būtu jāattiecas dalībvalstu tiesību aktiem par likviditātes seguma prasību. Taču uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās ietilpst banku grupā, konsolidēti būtu jāattiecina šajā regulā noteiktais likviditātes seguma koeficients.

(19)

Kredītiestādēm ir pienākums savām kompetentajām iestādēm sniegt pārskatu par likviditātes seguma prasību, kā precizēts šajā regulā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu.

(20)

Lai kredītiestādēm dotu pietiekamu laiku pilnībā izpildīt detalizēto likviditātes seguma prasību, tā būtu jāievieš pakāpeniski saskaņā ar grafiku Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. panta 2. punktā, sākot ar minimums 60 % no 2015. gada 1. oktobra līdz 100 %, sākot no 2018. gada 1. janvāra,

a)

trešās valsts aktīvus, kas atbilst II sadaļā noteiktajām prasībām un ko tur meitasuzņēmums trešā valstī, neatzīst par likvīdiem aktīviem konsolidētas piemērošanas nolūkiem, ja tos neuzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kura nosaka likviditātes seguma prasību;

b)

tās likviditātes izejošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, kuros likviditātes seguma prasībai noteikti augstāki procenti par III sadaļā minētajiem, konsolidē saskaņā ar augstākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos;

c)

tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, kuros likviditātes seguma prasībai noteikti zemāki procenti par III sadaļā minētajiem, konsolidē saskaņā ar zemākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos;

d)

grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībām konsolidēti piemēro šīs regulas 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantu attiecībā uz likvīdo aktīvu, kā arī likviditātes izejošo un ienākošo naudas plūsmu definēšanu gan individuālas, gan konsolidētas piemērošanas nolūkiem. Ja vien šajā punktā nav norādīts savādāk, ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpina piemērot detalizēto likviditātes seguma prasību, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos, kamēr likviditātes seguma prasība nav precizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 508. pantu;

e)

konsolidētā līmenī ienākošo naudas plūsmu summu, kas izriet no 33. panta 3. un 4. punktā minētas specializētas kredītiestādes, iekļauj tikai apmērā, kas nepārsniedz no tā paša uzņēmuma izrietošo izejošo naudas plūsmu summu.

1)

“1. līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta otro daļu;

2)

“2. līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta otro daļu; 2. līmeņa aktīvus sīkāk iedala 2.A un 2.B līmeņa aktīvos saskaņā ar šīs regulas II sadaļas 2. nodaļu;

3)

“likviditātes rezerves” ir tādu likvīdu aktīvu summa, kas ir kredītiestādes rīcībā saskaņā ar šīs regulas II sadaļu;

4)

“pārskata sniegšanas valūta” ir valūta, kurā par Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sestās daļas II un III sadaļā minētajiem likviditātes posteņiem sniedz pārskatu kompetentajai iestādei saskaņā ar minētās regulas 415. panta 1. punktu;

5)

“aktīvu seguma prasība” ir aktīvu attiecība pret saistībām, kā noteikts dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktos kredītkvalitātes uzlabojumu nolūkā saistībā ar segtajām obligācijām;

6)

“MVU” ir mikrouzņēmums, mazs un vidējs uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (5);

7)

“neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” ir summa, kas rodas, no kredītiestādes likviditātes izejošajām naudas plūsmām atskaitot tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas saskaņā ar šīs regulas III sadaļu;

8)

“privātpersonu vai MVU noguldījumi” ir saistības pret fizisku personu vai MVU, ja MVU piederētu pie riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijas saskaņā ar standartizēto vai uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) pieeju kredītriskam, vai saistības pret uzņēmumu, kam var piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 153. panta 4. punktā noteikto pieeju, un ja kopējie šāda MVU vai uzņēmuma noguldījumi grupas līmenī nepārsniedz 1 miljonu euro;

9)

“finanšu klients” ir klients, kas kā savu galveno darbību veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām vai ir viena no šādām struktūrām:

10)

“privātā ieguldījumu brokersabiedrība” (“PIC”) ir sabiedrība vai trasts, kura īpašnieks vai faktiskais īpašnieks attiecīgi ir fiziska persona vai cieši saistītu fizisku personu grupa, kas tika izveidota ar vienīgo mērķi pārvaldīt īpašnieku bagātību un kas neveic nekādu citu komerciālu, rūpniecisku vai profesionālu darbību. Privātās ieguldījumu brokersabiedrības mērķis cita starpā var būt citu papildu darbību īstenošana, piemēram, īpašnieku aktīvu nošķiršana no korporatīvajiem aktīviem, aktīvu nodošanas ģimenes ietvaros atvieglošana vai novēršana, ka aktīvi pēc ģimenes locekļa nāves tiktu sadalīti, ar nosacījumu, ka šīs darbības ir saistītas ar galveno mērķi, proti, pārvaldīt īpašnieku bagātību;

11)

“spriedze” nozīmē pēkšņu vai būtisku kredītiestādes maksātspējas vai likviditātes pozīcijas pasliktināšanos tirgus apstākļu izmaiņu vai ļoti specifisku faktoru dēļ, kuru rezultātā var rasties būtisks risks, ka kredītiestāde vairs nespēs izpildīt savas saistības, kuru termiņš ir nākamo 30 kalendāro dienu laikā;

12)

“maržinālie aizdevumi” ir nodrošināti aizdevumi klientiem, lai tie varētu iegādāties tirdzniecības pozīcijas ar sviras efektu.

a)

būtiskas privātpersonu vai MVU noguldījumu daļas vērtības samazināšanās;

b)

nenodrošinātas starpbanku finansējuma spējas, tostarp starpbanku noguldījumu un citu iespējamo finansējuma avotu, piemēram, saņemtu, piešķirtu vai nepiešķirtu likviditātes vai kredītlīniju, daļēja vai pilnīga zaudēšana;

c)

nodrošināta īstermiņa finansējuma daļēja vai pilnīga zaudēšana;

d)

papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanu par līdz pat trim pakāpēm;

e)

paaugstināta tirgus nestabilitāte, kas ietekmē nodrošinājuma vērtību vai kvalitāti vai rada papildu nodrošinājuma vajadzības;

f)

neplānota likviditātes un kredītiespēju izmantošana;

g)

potenciāls pienākums atpirkt parādu vai pildīt ārpuslīgumiskas saistības.

a)

7. pantā noteiktās vispārīgās prasības;

b)

8. pantā noteiktās operacionālās prasības;

c)

attiecīgie atbilstības kritēriji to klasificēšanai par 1. vai 2. līmeņa aktīviem saskaņā ar 2. nodaļu.

a)

portfelī iekļauti aktīvi, kas ir uzreiz pieejami kā nodrošinājums, lai iegūtu papildu finansējumu saistībā ar piešķirtām, bet finansējumu vēl nesaņēmušām kredītiespējām, kas ir pieejamas kredītiestādei. Tas ietver aktīvus, kurus kredītiestāde noguldījusi centrālajā iestādē kooperatīvā tīklā vai institucionālā aizsardzības shēmā. Kredītiestādes pieņem, ka portfelī iekļautie aktīvi ir apgrūtināti, pamatojoties uz 2. nodaļā izklāstīto likviditātes klasifikāciju pieaugošā secībā, sākot ar aktīviem, kuri nav iekļaujami likviditātes rezervēs;

b)

aktīvi, kurus kredītiestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu, lai mazinātu kredītrisku aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu vai vērtspapīru finansēšanas darījumos, un no kuriem kredītiestāde var atbrīvoties.

a)

cita kredītiestāde, ja vien emitents nav publiskā sektora struktūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, aktīvs nav segta obligācija saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu vai ja aktīvs nav iekļauts 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

c)

apdrošināšanas sabiedrība;

d)

pārapdrošināšanas sabiedrība;

e)

finanšu pārvaldītājsabiedrība;

f)

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

g)

cita struktūra, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām. Šajā pantā īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, nav iekļauta šajā punktā minēto struktūru vidū.

a)

vēsturiski pierādījies tirgus plašums un dziļums, ko pierāda pirkšanas un pārdošanas likmju mazās starpības, liels tirdzniecības apjoms un liels skaits dažādu tirgus dalībnieku;

b)

spēcīga tirgus infrastruktūra.

a)

banknotēm un monētām saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

riska darījumiem ar centrālajām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

piešķirtām likviditātes iespējām ar ierobežotu lietošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

d)

noguldījumiem un citu finansējumu kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās saskaņā ar 16. pantu.

a)

šādām 1. līmeņa aktīvu kategorijām:

b)

1. līmeņa aktīvu kategorijas, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu ar nosacījumu, ka kredītiestādei ir līdzdalība attiecīgajā aktīvā, lai segtu neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts valūtā, vai ka aktīvu ir emitējušas kredītiestādes piederības dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras;

c)

piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

a)

ievietojot likvīdos aktīvus atsevišķā portfelī, ko tieši pārvalda likviditātes struktūrvienība, un ar vienīgo nolūku izmantot tos kā iespējamo līdzekļu avotu, tostarp spriedzes periodos;

b)

ieviešot iekšējas sistēmas un kontroles nolūkā likviditātes pārvaldības struktūrvienībai nodrošināt efektīvu operatīvo kontroli, lai jebkurā laikā 30 kalendāro dienu spriedzes periodā līdzdalību likvīdos aktīvos varētu pārvērst naudā un piekļūt iespējamajiem līdzekļiem, nenonākot tiešā pretrunā ar pašreizējām darījumdarbības vai riska pārvaldības stratēģijām. Proti, aktīvu neiekļauj likviditātes rezervēs, ja tā pārdošana bez aizvietošanas 30 kalendāro dienu spriedzes periodā noņemtu riska ierobežošanas pozīciju, kas radītu atklātu riska pozīciju, pārsniedzot attiecīgās kredītiestādes iekšējos ierobežojumus;

c)

piemērojot a) un b) risinājumu kombināciju ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde šo kombināciju ir atzinusi par pieņemamu.

a)

testēt tirgus pieejamību šiem aktīviem un to izmantošanas iespējas;

b)

pārbaudīt, vai kredītiestādes procesi savlaicīgai aktīvu pārvēršanai naudas izteiksmē ir efektīvi;

c)

samazināt risku, ka kredītiestādes aktīvu pārvēršana naudā spriedzes periodos tirgum sūtītu negatīvi vēstījumu.

a)

kredītiestāde ievieš atbilstīgus iekšējos noteikumus saskaņā ar 2. un 3. punktu, lai nodrošinātu, ka minētie aktīvi joprojām ir viegli pieejami un tos kontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība;

b)

neto likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kas rastos, ja riska ierobežošanas pozīcija tiktu priekšlaicīgi izpārdota, tiek ņemtas vērā, vērtējot attiecīgo aktīvu saskaņā ar 9. pantu.

a)

kredītiestādes spēju veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:

b)

pēkšņu, negatīvu valūtas kursa svārstību ietekme uz esošajām nesakritīgajām pozīcijām un uz ārvalstu valūtas nodrošinājuma efektivitāti.

a)

monētas un banknotes;

b)

šādi riska darījumi ar centrālajām bankām:

c)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kāda no šādām centrālām valdībām vai reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām:

d)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, kurai norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka šādā gadījumā kredītiestāde aktīvu var atzīt par 1. līmeņa aktīvu vienīgi, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos tajā pašā valūtā, kurā aktīvs ir denominēts.

Ja aktīvs nav denominēts trešās valsts vietējā valūtā, kredītiestāde aktīvu var atzīt par 1. līmeņa aktīvu tikai līdz summai, ko veido kredītiestādes neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos attiecīgajā ārvalsts valūtā, kas atbilst tās darījumiem jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku;

e)

aktīvi, ko emitējušas kredītiestādes, kas izpilda vismaz vienu no šādām divām prasībām:

f)

riska darījumi ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

g)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktu un 118. pantu.

a)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras dalībvalstī, kurā riska darījumiem ar tām ir piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 1. un 5. punktu un 116. panta 1., 2. un 3. punktu;

b)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka tiem ir piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu, 115. vai 116. pantu;

c)

riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

d)

riska darījumi segto obligāciju veidā, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs un kuras atbilst visām šādām prasībām:

e)

uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst visām šādām prasībām:

a)

riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst 13. pantā noteiktajām prasībām;

b)

uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst visām šādām prasībām:

c)

akcijas un daļas, ja tās atbilst visām šādām prasībām:

d)

piešķirtas likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, ko ECB, dalībvalsts centrālā banka vai centrālā banka trešā valstī var nodrošināt ar nosacījumu, ka 14. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;

e)

riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

f)

kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, procentus nenesoši aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas vai centrālā valdība, vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka šiem aktīviem norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 5. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. pantu vai līdzvērtīgu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā.

a)

attiecībā uz 2.B līmeņa vērtspapīrošanu 13. panta 14. punktā noteiktā piemērojamā diskonta likme;

b)

attiecībā uz uzņēmuma parāda vērtspapīriem 1. punkta b) apakšpunktā 50 % diskonts;

c)

attiecībā uz akcijām 1. punkta c) apakšpunktā 50 % diskonts;

d)

attiecībā uz segto obligāciju programmām vai emisijām 1. punkta e) apakšpunktā 30 % diskonts;

e)

attiecībā uz procentus nenesošiem aktīviem 1. punkta f) apakšpunktā 50 % diskonts.

a)

pieejamie dati attiecībā uz to tirgus likviditāti, tostarp tirdzniecības apjomiem, novērotajām pirkšanas un pārdošanas likmju starpībām, cenu svārstīgumu un cenu ietekmi; un

b)

citi ar to likviditāti saistīti faktori, tostarp vēsturiski pierādījumi par tirgus plašumu un dziļumu šiem procentus nenesošajiem aktīviem, tirgus dalībnieku skaitu un dažādību un spēcīgas tirgus infrastruktūras klātbūtni.

a)

šai pozīcijai ir piešķirts norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, kas ir vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 251. vai 261. pantu vai līdzvērtīga kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;

b)

pozīcija ir vērtspapīrošanas visaugstākās prioritātes laidienā vai laidienos, un tai šī visaugstākā prioritāte nepārtraukti piemīt visā darījuma dzīves ciklā. Šiem mērķiem laidienu uzskata par visaugstākās prioritātes laidienu, ja pēc paziņojuma par tiesību izmantošanu un – attiecīgā gadījumā – paziņojuma par tūlītēju samaksu izsniegšanas attiecīgais laidiens attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumu saņemšanu nav pakārtots citiem tā paša vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas laidieniem, neņemot vērā summas, kas pienākas par procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksām vai citiem līdzīgiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 261. pantu;

c)

pamatā esošos riska darījumus ir iegādājusies īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE), Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 66. apakšpunkta nozīmē tādā veidā, kas ir īstenojams pret jebkuru trešo personu, un tie nav pieejami pārdevējam (iniciatoram, sponsoram vai sākotnējam aizdevējam) un tā kreditoriem, tostarp pārdevēja maksātnespējas gadījumā;

d)

pamatā esošo riska darījumu pārvešanai uz SSPE nedrīkst piemērot nekādus stingrus smagas sekas izraisošus atgūšanas noteikumuspārdevēja (iniciatora, sponsora vai sākotnējā aizdevēja) inkorporācijas jurisdikcijā. Tas cita starpā ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem pārdevēja (iniciatora, sponsora vai sākotnējā aizdevēja) likvidators attiecīgo pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka pārdošana notikusi noteiktu laiku pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu, vai noteikumi, saskaņā ar kuriem SSPE var novērst šādu atzīšanu par spēkā neesošu vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka pārdošanas brīdī tā nezināja par pārdevēja maksātnespēju;

e)

pamatā esošo riska darījumu pārvaldība notiek saskaņā ar apkalpošanas līgumu, kurā ir ietverti apkalpošanas nepārtrauktības noteikumi, kas kā minimums nodrošina, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību nepildīšana vai maksātnespēja neizraisa apkalpošanas izbeigšanu;

f)

dokumentācijā, kas reglamentē vērtspapīrošanu, ir ietverti nepārtrauktības noteikumi, kas attiecīgajā gadījumā kā minimums nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un likviditātes nodrošinātāju aizstāšanu, ja tie nepilda saistības vai ir maksātnespējīgi;

g)

vērtspapīrošanas pozīcija ir nodrošināta ar portfeli, ko veido homogēni pamatā esošie riska darījumi, kuri visi pieder tikai vienai no turpmāk minētajām apakškategorijām, vai ar homogēnu pamatā esošo riska darījumu portfeli, kurā kombinēti i) un ii) punktā minētie mājokļa kredīti:

h)

šī pozīcija nav ietverta atkārtotā vērtspapīrošanā vai sintētiskajā vērtspapīrošanā, kā attiecīgi minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 63. punktā un 242. panta 11. punktā;

i)

pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus finanšu instrumentus vai atvasinātos instrumentus, izņemot pašas SSPE vai citu vērtspapīrošanas struktūrā ietilpstošo personu emitētos finanšu instrumentus un ārvalstu valūtas riska un procentu likmju riska ierobežošanai izmantotos atvasinātos instrumentus;

j)

brīdī, kad attiecīgais vērtspapīrošanas darījums emitēts vai kad tas jebkurā laikā pēc emitēšanas iekļauts pamatā esošo riska darījumu portfelī, pamatā esošie riska darījumi neietver riska darījumus ar grūtībās nonākušiem parādniekiem (vai attiecīgā gadījumā grūtībās nonākušiem garantijas devējiem), ja ar grūtībās nonākušu parādnieku (vai grūtībās nonākušu garantijas devēju) saprot aizņēmēju (vai garantijas devēju), kas:

k)

brīdī, kad attiecīgais vērtspapīrošanas darījums emitēts vai kad tas jebkurā laikā pēc emitēšanas iekļauta pamatā esošo riska darījumu portfelī, pamatā esošie riska darījumi neietver riska darījumus, kuru saistības netiek pildītas, Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē.

a)

ja vērtspapīrošanas darījums ir izveidots bez atjaunošanas perioda vai atjaunošanas periods ir beidzies un ir izsniegts paziņojums par tiesību izmantošanu vai par tūlītēju samaksu, pamatsummas ieņēmumi no pamatā esošajiem riska darījumiem tiek nodoti vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem ar vērtspapīrošanas pozīciju secīgu atmaksu, un katrā maksājuma datumā SSPE netiek aizturēta ievērojama naudas līdzekļu summa;

b)

ja vērtspapīrošanas darījums ir izveidots ar atjaunošanas periodu, darījuma dokumentācijā ir paredzēti atbilstīgi priekšlaicīgas atmaksas notikumi, kuri ietver vismaz turpmāk minētos:

a)

25 % vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā minēto aktīvu apakškategorijām;

b)

35 % vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā minēto aktīvu apakškategorijām.

a)

periodā, kas nav spriedzes periods, likviditātes iespējām piemēro saistību maksu no piešķirtās kopsummas, kas ir vismaz lielākā no šādām summām:

Spriedzes periodā centrālā banka var samazināt šā punkta pirmajā daļā minēto saistību maksu ar nosacījumu, ka ir izpildītas likviditātes iespējām noteiktās minimālās prasības alternatīvo likviditātes pieeju ietvaros saskaņā ar 19. pantu;

b)

kredīts ir nodrošināts ar centrālās bankas noteikta tipa neapgrūtinātiem aktīviem. Aktīvi, kas sniegti kā nodrošinājums, atbilst visiem šādiem kritērijiem:

c)

likviditātes iespējas ir saderīgas ar centrālās bankas stratēģiju attiecībā uz darījuma partneriem;

d)

likviditātes iespēju saistību termiņš pārsniedz 4. pantā minēto 30 kalendāro dienu spriedzes periodu;

e)

centrālā banka likviditātes iespēju neatsauc pirms līgumā noteiktā termiņa, un kamēr attiecīgo kredītiestādi turpina uzskatīt par maksātspējīgu, netiek pieņemti nekādi turpmāki ar kredītu saistīti lēmumi;

f)

centrālā banka ir publicējusi savu oficiālo politiku, kas ietver tās lēmumu piešķirt likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, likviditātes iespēju nosacījumus un kredītiestāžu tipus, kas ir tiesīgas pieteikties uz šīm likviditātes iespējām.

a)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 3. punktā noteiktās prasības ir izpildītas;

b)

KIU iegulda vienīgi likvīdos aktīvos un atvasinātos instrumentos, pēdējā gadījumā tādā apmērā, kas nepieciešams, lai mazinātu procentu likmi, valūtas risku vai kredītrisku portfelī.

a)

0 % monētām un banknotēm un riska darījumiem ar centrālām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)

5 % 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajās obligācijas;

c)

12 % ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

d)

20 % 2.A līmeņa aktīviem;

e)

30 % 2.B līmeņa vērtspapīrošanai, kas nodrošināta ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā minēto aktīvu apakškategorijām;

f)

35 % 2.B līmeņa segtajām obligācijām saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

g)

40 % 2.B līmeņa vērtspapīrošanai, kas nodrošināta ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā minēto aktīvu apakškategorijām; un

h)

55 % 2.B līmeņa uzņēmumu parāda vērtspapīriem saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu, akcijām saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un procentus nenesošiem aktīviem saskaņā ar 12. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

a)

ja kredītiestāde ir informēta par par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, tā var caurskatīt minētos pamatā esošos riska darījumus, lai tiem piešķirtu piemērotu diskontu saskaņā ar 2. punktu;

b)

ja kredītiestāde nav informēta par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, tai jāizdara pieņēmums, ka KIU iegulda līdz pilnvarā atļautajai maksimālajai summai augošā secībā likvīdos aktīvos, jo tie 2. punkta piemērošanas nolūkā ir klasificēti, sākot ar tiem, kas minēti 2. punkta g) apakšpunktā, un līdz ir sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža. Tādu pašu pieeju piemēro, lai noteiktu pakārtoto aktīvu likviditātes līmeni, ja kredītiestāde nav informēta par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem.

a)

KIU depozitārā iestāde ar nosacījumu, ka KIU iegulda vienīgi vērtspapīros un visus šādus vērtspapīrus nogulda šajā depozitārajā iestādē; vai

b)

pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrība –, ja KIU pārvaldes sabiedrība atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

a)

ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē šo shēmu vai tīklu, centrālai iestādei ir noteikts pienākums turēt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai konkrētas kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu pielīdzina tā paša līmeņa vai kategorijas likvīdajiem aktīviem;

b)

ja centrālajai iestādei nav noteikts pienākums turēt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu pielīdzina 2.B līmeņa aktīviem un atlikušajai summai piemēro minimālo diskontu 25 % apmērā.

a)

vismaz 60 % no likviditātes rezervēm ir jābūt 1. līmeņa aktīviem;

b)

vismaz 30 % no likviditātes rezervēm ir jābūt 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)

maksimums 15 % no likviditātes rezervēm drīkst būt 2.B līmeņa aktīvi.

a)

8. panta 6. punktā noteikto prasību par valūtu sakritību nepiemēro attiecībā uz minēto valūtu;

b)

kredītiestāde likvīdo aktīvu deficītu var segt ar dalībvalsts vai trešās valsts centrālās bankas kredītiespējām attiecīgajā valūtā ar nosacījumu, ka kredītiespējas atbilst visām šādām prasībām:

c)

ja attiecībā uz 1. līmeņa aktīviem pastāv deficīts, taču ir pietiekams skaits 2.A līmeņa aktīvu, kredītiestāde likviditātes rezervēs var turēt papildu 2.A līmeņa aktīvus, un līdz ar to 17. pantā noteiktās maksimālās robežvērtības aktīvu līmeņiem uzskata par attiecīgi grozītām. Šiem papildu 2.A līmeņa aktīviem piemēro minimālo diskontu 20 % apmērā. Visiem 2.B līmeņa aktīviem kredītiestādes rīcībā joprojām piemēro diskontus, ko katrā gadījumā piemēro saskaņā ar šo nodaļu.

a)

likviditātes izejošo naudas plūsmu summa, kā noteikts 2. nodaļā;

b)

likviditātes ienākošo naudas plūsmu summa, kā noteikts 3. nodaļā un ko aprēķina šādi:

a)

aktuālās neatmaksātās summas stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem un citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, ko aprēķina saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu;

b)

citu saistību aktuālās neatmaksātās summas, kuru termiņš ir iestājies, kuras emitents vai finansējuma devējs var pieprasīt izmaksāt vai attiecībā uz kurām finansējuma devējs var sagaidīt, ka kredītiestāde saistības, ko aprēķina saskaņā ar 27. un 28. pantu, atmaksās nākamo 30 kalendāro dienu laikā;

c)

papildu izejošās naudas plūsmas, ko nosaka saskaņā ar 30. pantu;

d)

maksimālā summa, kādu var izņemt nākamo 30 kalendāro dienu laikā no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un likviditātes iespējām, ko aprēķina saskaņā ar 31. pantu;

e)

papildu izejošās naudas plūsmas, kas noteiktas novērtējumā saskaņā ar 23. pantu.

a)

citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības, tostarp, bet ne tikai, nepiešķirtas finansējuma iespējas;

b)

neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem;

c)

piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi;

d)

kredītkartes;

e)

konta pārtēriņa iespējas;

f)

plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu;

g)

plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietošie maksājumi;

h)

tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti.

a)

ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā tā izņemšana ir maz ticama; vai

b)

tiek turēts darījumu kontā.

a)

tam ir aktīvas līgumiskās attiecības ar kredītiestādi vismaz 12 mēnešus;

b)

tam ar kredītiestādi ir aizņēmuma attiecības saistībā ar mājokļa kredītiem vai citiem ilgtermiņa aizdevumiem;

c)

izņemot aizdevumu, kredītiestādē tam ir vismaz viens cits aktīvs produkts.

a)

noguldījumu garantiju shēmai ir pieejami finanšu līdzekļi, kā minēts Direktīvas 2014/49/ES 10. pantā, kurus nodrošina ar priekšiemaksām, kas to dalībniekiem jāveic vismaz reizi gadā;

b)

noguldījumu garantiju shēmai ir pietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu tūlītēju papildu finansējuma saņemšanu, ja no tās rezervēm tiek veikti lieli pieprasījumi, tostarp ārkārtas iemaksu saņemšanu no dalībnieku kredītiestādēm un pieeju alternatīviem finansēšanas pasākumiem, kas ir atbilstoši, lai no publiskām vai privātām trešām personām saņemtu īstermiņa finansējumu;

c)

ar noguldījumu garantiju shēmu tiek nodrošināts septiņu darba dienu atmaksas termiņš saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 8. panta 1. punktu, skaitot no dienas, kad piemēro 3 % izejošo naudas plūsmu likmi.

a)

kopējais noguldījumu atlikums, ieskaitot visus klientu noguldījumu kontus attiecīgajā kredītiestādē vai grupā, pārsniedz 500 000 euro;

b)

noguldījumu pieņemšana notiek tikai internetā;

c)

noguldījums piedāvā procentu likmi, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

d)

noguldījums sākotnēji tika veikts uz noteiktu laiku ar 30 kalendāro dienu dzēšanas termiņu vai arī noguldījumam ir noteikts iepriekšēja brīdinājuma termiņš, kas ir īsāks par 30 kalendārajām dienām, saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem, izņemot noguldījumus, kuri atbilst 4. punktā paredzētajam režīmam;

e)

kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, noguldītājs ir rezidents trešā valstī vai arī noguldījums ir denominēts valūtā, kas nav ne euro, ne arī dalībvalsts vietējā valūta. Kredītiestādēm vai filiālēm trešās valstīs noguldītājs nav rezidents trešā valstī vai arī noguldījums ir denominēts valūtā, kas nav trešās valsts vietējā valūta.

a)

ja privātpersonu vai MVU noguldījumi atbilst 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai diviem no 2. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, piemēro izejošo naudas plūsmu likmi amplitūdā no 10 % līdz 15 %;

b)

ja privātpersonu vai MVU noguldījumi atbilst 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un vismaz vēl vienam 2. punktā minētajam kritērijam, vai trim vai vairāk 2. punktā minētajiem kritērijiem, piemēro izejošo naudas plūsmu likmi amplitūdā no 15 % līdz 20 %.

a)

noguldītājs nedrīkst izņemt noguldījumu 30 kalendārās dienas; vai

b)

priekšlaicīgas izņemšanas – 30 kalendāro dienu laikā – gadījumā noguldītājam ir jāmaksā līgumsods, kas ietver procentu ienākumu zaudējumus starp izņemšanas dienu un līgumā noteiktā termiņa dienu, pieskaitot soda naudu, kam nav jābūt lielākai par procentu ienākumiem, kas pienākas par laikposmu, kurš pagājis starp noguldīšanas dienu un izņemšanas dienu.

a)

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas ir tieši saistītas ar izejošajām naudas plūsmām, un tās neietver 3. nodaļā paredzētās likviditātes ienākošo naudas plūsmu aprēķināšanā;

b)

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas izriet no juridiskām, regulatīvām vai līgumiskām saistībām;

c)

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

noguldītājs, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus no kredītiestādes iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā;

b)

saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai kooperatīvo kredītiestāžu grupā, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kas atbilst minētās regulas 113. panta 6. punkta prasībām, vai kā juridisks vai līgumā noteikts noguldījums, ko veic cita kredītiestāde, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla dalībniece, ar nosacījumu, ka minētie noguldījumi netiek atzīti par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņa ar 3. punktu un 16. pantu;

c)

noguldītājs saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas a) punktā;

d)

noguldītājs, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo iestāžu pakalpojumus, un ja kredītiestāde ietilpst vienā no 16. pantā minētajiem tīkliem vai shēmām.

a)

konta procentu likme tiek noteikta vismaz par 5 bāzes punktiem zemāka salīdzinājumā ar spēkā esošo likmi starpbanku noguldījumiem ar līdzīgām iezīmēm, taču tai nav obligāti jābūt negatīvai;

b)

noguldījums tiek turēts īpaši paredzētos kontos, un tā procentu likme tiek noteikta tā, lai noguldītājam neradītu ekonomiskus stimulus noguldījumā turēt vairāk līdzekļu par tiem, kas nepieciešami saistībā ar operacionālām attiecībām;

c)

būtiski darījumi regulāri tiek kreditēti un debitēti no attiecīgā konta;

d)

ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

a)

0 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par 1. līmeņa aktīviem saskaņā ar 10. pantu, izņemot 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, vai ja aizdevējs ir centrālā banka;

b)

7 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)

15 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par 2.A līmeņa aktīviem saskaņā ar 11. pantu;

d)

25 %:

e)

35 %, ja tās ir nodrošinātas ar to aktīvu apakškategorijām, kas minēti 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā;

f)

50 %, ja tās ir nodrošinātas ar:

g)

100 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, izņemot darījumus, uz kuriem attiecas šā punkta d) apakšpunkta ii) punkts, vai ja aizdevējs ir centrālā banka.

a)

ir pamats sagaidīt zemākas ienākošās naudas plūsmas, pat ja aizsardzības devējs atrodas kombinētā iestāžu un tirgus mēroga spriedzes situācijā;

b)

darījuma partneris ir kredītiestādes mātes iestāde vai meitas iestāde vai tās pašas mātes iestādes cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Padomes Septītās direktīvas 83/349/EEK (10) 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar minētās regulas 10. pantu;

c)

zemākā izejošo naudas plūsmu likme nav zemāka par ienākošo naudas plūsmu likmi, ko piemēro darījumu partneris;

d)

kredītiestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī.

a)

likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils;

b)

starp grupas vienībām ir noslēgti juridiski saistoši nolīgumi un saistības attiecībā uz neizmantotām kredīta vai likviditātes iespējām;

c)

likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņem vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profilu.

a)

nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir kredītiestādes turējumā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā;

b)

nodrošinājuma, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim 30 kalendāro dienu laikā;

c)

nodrošinājuma, kas atbilst aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu un ko var aizvietot ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu bez iestādes piekrišanas.

a)

attiecīgā kredītiestāde var to atkārtoti izmantot;

b)

tas tiek turēts likvīdo aktīvu veidā, bet netiek iekļauts likviditātes rezervēs;

c)

to neveido aktīvi, ko emitējis mehānisma darījuma partneris vai kāda no tā radniecīgajām struktūrām.

a)

tās neietilpst riska darījumu ar privātpersonu un MVU noguldījumiem kategorijā;

b)

tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti, tostarp nefinanšu uzņēmumiem, valdībām, centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām vai publiskā sektora struktūrām;

c)

tās nav sniegtas, lai refinansētu klientu situācijās, kad tas nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

a)

40 % kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas kredītiestādēm, un kredītiespējām, kas piešķirtas citām regulētām finanšu iestādēm, tostarp apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām, KIU vai slēgta tipa ieguldījumu shēmai;

b)

100 % likviditātes iespējām, ko kredītiestāde ir piešķīrusi SSPE, izņemot 6. punktā noteiktās, un nolīgumiem, kas iestādei uzliek par pienākumu pirkt aktīvus no SSPE vai īstenot ar to aktīvu mijmaiņu;

c)

100 % kredītiespējām un likviditātes iespējām finanšu klientiem, kas nav minēti 1. līdz 7. punkta a) un b) apakšpunktā.

a)

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem. Attiecībā uz pēdējo minēto ienākošās naudas plūsmas no turpmāk minētajiem darījumiem uzskata par tādām, kam piemēro 100 % ienākošo naudas plūsmu likmi:

b)

naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus; Šie naudas līdzekļi ietver naudas līdzekļus, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir 30 kalendāro dienu laikā, piemēram, dividendes skaidrā naudā no šādiem būtiskiem indeksiem un naudas līdzekļus no šādiem pašu kapitāla instrumentiem, kas ir pārdoti, bet par kuriem vēl nav veikts norēķins, ja tie netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu.

a)

naudas līdzekļus, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, pamatsummas vajadzībām samazina par 50 % no to vērtības vai par līgumā noteiktajām saistībām šiem klientiem, lai pagarinātu finansējumu, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka. Šajā pantā nefinanšu klienti ietver uzņēmumus, valdības, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras. Atkāpjoties no šā noteikuma, kredītiestādes, kuras ir saņēmušas kādu no 31. panta 9. punktā minētajiem piešķīrumiem nolūkā tos izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai kuras ir saņēmušas līdzīgus piešķīrumus no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras, ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā līdz izejošo naudas plūsmas summai, ko tās piemēro atbilstīgiem piešķīrumiem, lai izsniegtu šos attīstību veicinošos aizdevumus;

b)

naudas līdzekļus, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, un kuri nodrošināti ar likvīdiem aktīviem, neņem vērā līdz likvīdo aktīvu vērtībai, atskaitot spēkā esošos diskontus saskaņā ar II sadaļu. Naudas līdzekļi, kuri pienākas par atlikušo vērtību vai, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus nevar uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, ņem vērā pilnībā. Ienākošās naudas plūsmas neņem vērā, ja nodrošinājumu izmanto, lai segtu īso pozīciju saskaņā ar 30. panta 5. punktu;

c)

naudas līdzekļiem, kuri pienākas no līgumā noteiktajiem maržinālajiem aizdevumiem ar dzēšanas termiņu un kuri ir izsniegti pret nodrošinājumu nelikvīdo aktīvu veidā, var piemērot ienākošo naudas plūsmu likmi 50 % apmērā. Šādas ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā vienīgi tad, ja kredītiestāde neizmanto nodrošinājumu, ko tā sākotnēji saņēmusi aizdevumiem, lai segtu visas īsās pozīcijas;

d)

pienākošos naudas līdzekļus, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro 27. pantā minēto procedūru, izņemot noguldījumus centrālajā iestādē saskaņā ar 27. panta 3. punktu, reizina ar atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi. Ja atbilstošu likmi nav iespējams noteikt, piemēro 5 % ienākošo naudas plūsmu likmi;

e)

nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā rada ienākošās naudas plūsmas attiecībā uz aizdoto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizņemto aktīvu likviditātes vērtību;

f)

ja nodrošinājums, ko iegūst ar aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, vērtspapīru aizņemšanos vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā tiek tālākieķīlāts un izmantots, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, kredītiestāde pieņem, ka šāda aktīva pirkšana ar atpārdošanu vai vērtspapīru aizņemšanās tiks pagarināta un neradīs ienākošās naudas plūsmas, kas atspoguļo nepieciešamību arī turpmāk segt īso pozīciju vai attiecīgos vērtspapīrus atpirkt. Īsās pozīcijas ietver gan gadījumus, kad vienlīdzīgi sadalītā portfelī kredītiestāde vērtspapīru ir pārdevusi kā īso pozīciju tieši saistībā ar tirdzniecības vai riska ierobežošanas stratēģijām, gan gadījumus, kad kredītiestādei vienlīdzīgi sadalītajā repo darījumu portfelī attiecībā uz vērtspapīru ir īsā pozīcija, un uz noteiktu laiku tā vērtspapīru ir aizņēmusies, savukārt uz ilgāku laiku vērtspapīru ir aizdevusi;

g)

visas neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas un visi citi piešķīrumi, kas saņemti no struktūrām, kas nav centrālās bankas un 34. pantā minētās struktūras, neņem vērā. Neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas no centrālās bankas, kuras ir atzītas par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 14. pantu, neņem vērā kā ienākošās naudas plūsmas;

h)

naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem, ko emitējusi pati kredītiestāde vai ar to saistīta struktūra, ņem vērā neto apmērā ar ienākošo naudas plūsmu likmi, ko piemēro, pamatojoties uz pamatā esošajam aktīvam saskaņā ar šo pantu piemērojamo ienākošo naudas plūsmu likmi;

i)

aktīvus, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, ņem vērā, tiem piemērojot 20 % ienākošo naudas plūsmu likmi, ja saskaņā ar līgumu kredītiestādei ir iespējams tos izņemt vai pieprasīt maksājumu 30 dienu laikā.

a)

ienākošas naudas plūsmas, ja likviditātes devējs ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar kredītiestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē;

b)

ienākošās naudas plūsmas no noguldījumiem citās kredītiestādēs tādu struktūru grupā, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 6. vai 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;

c)

ienākošās naudas plūsmas, kas minētas 26. pantā, tostarp ienākošās naudas plūsmas no aizdevumiem, kuri saistīti ar hipotekārajiem aizdevumiem vai attīstību veicinošajiem aizdevumiem, kas minēti 31. panta 9. punktā, vai no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras aizdevumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir darbojusies kā starpnieks.

a)

finansējums mehānisko transportlīdzekļu iegādei;

b)

patēriņa kredīts, kā noteikts Patēriņa kredīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/48/EK.

a)

darījumdarbībām ir zems likviditātes riska profils, ņemot vērā šādus faktorus:

b)

individuālā līmenī to galvenās darbības saskaņā ar 3. vai 4. punktu veido vairāk nekā 80 % no kopējās bilances;

c)

šīs atkāpes ir atspoguļotas gada pārskatos.

a)

ir pamats sagaidīt augstākas ienākošās naudas plūsmas, pat ja likviditātes devējs atrodas kombinētajā iestāžu un tirgus mēroga spriedzes situācijā;

b)

darījuma partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā pašas mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir dalībieks tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu;

c)

ja ienākošo naudas plūsmu likme pārsniedz 40 %, darījumu partneris piemēro atbilstīgu simetrisku izejošo naudas plūsmu likmi, atkāpjoties no 31. panta;

d)

kredītiestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī.

a)

likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils;

b)

starp grupas struktūrām ir noslēgti juridiski saistoši nolīgumi un saistības attiecībā uz kredītiespējām vai likviditātes iespējām;

c)

likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņemts vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profils.

a)

tika piešķirta vai parakstīta par maksimālo summu līdz 2014. gada 30. jūnijam;

b)

ir tieša, precīzi formulēta, neatsaucama un bez nosacījumiem, un tā attiecas uz pamatsummas un procentu nesamaksāšanu noteiktajā termiņā.

a)

Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (NAMA) Īrijā;

b)

Sociedad de Gestión de Activos Procedentes de la Reestructuración Bancaria, S.A. (SAREB) Spānijā;

c)

Banku aktīvu pārvaldības uzņēmums, kas izveidots Slovēnijas Republikas pasākumu banku akta stabilitātes stiprināšanas ietvaros (MSSBA) Slovēnijā;

a)

60 % no likviditātes seguma prasības, sākot no 2015. gada 1. oktobra;

b)

70 %, sākot no 2016. gada 1. janvāra;

c)

80 %, sākot no 2017. gada 1. janvāra;

d)

100 %, sākot no 2018. gada 1. janvāra.

17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/37

(1)

Sākot no 2015. gada 1. janvāra iestādēm ir jāatklāj sviras rādītājs, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantu, un līdz minētajai dienai Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu, ar ko groza riska darījuma vērtības mēru un kapitāla mēru sviras rādītāja aprēķināšanai, lai izlabotu visas nepilnības, kas konstatētas, pamatojoties uz iestāžu paziņoto informāciju.

(2)

Ir novērotas atšķirības paziņotajos sviras rādītājos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 2. punktā, kuras skaidrojamas ar iestāžu piemērotu atšķirīgu interpretāciju attiecībā uz nodrošinājuma savstarpēju ieskaitu vērtspapīru finansēšanas un repo darījumos. Šīs atšķirības interpretācijā un pārskatos tika uzskatāmi parādītas 2014. gada 4. martā publicētajā Eiropas Banku iestādes (EBI) analītiskajā ziņojumā.

(3)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumi atspoguļo Bāzeles standartu noteikumus, Bāzeles noteikumu nepilnību novēršanai rastie risinājumi ir piemēroti arī, lai novērstu atbilstošās nepilnības attiecīgajos minētās regulas noteikumos.

(4)

Bāzeles komiteja 2014. gada 14. janvārī pieņēma dokumentu ar pārskatītiem noteikumiem par sviras rādītāju, jo īpaši ar papildu kārtību attiecībā uz mērījumiem un savstarpējo prasījumu ieskaitu repo darījumos un vērtspapīru finansēšanas darījumos. Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumu par sviras rādītāja aprēķinu saskaņošanai ar starptautiski pieņemtajiem noteikumiem būtu jānovērš tas, ka iestādes piemēro atšķirīgas interpretācijas attiecībā uz nodrošinājuma savstarpējo ieskaitu vērtspapīru finansēšanas un repo darījumos, un būtu jāuzlabo starptautiska salīdzināmība, kā arī jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un darbojas starptautiskā mērogā.

(5)

Tīrvērte ar centrālo darījumu partneru starpniecību saskaņā ar Savienībā parasti izmantoto pamatmodeli rada sviras dubultu uzskaiti iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, riska darījumu vērtības mērā.

(6)

Vērtspapīru finansēšanas darījumu, jo īpaši repo darījumu, tīrvērte ar atbilstīgu centrālo darījumu partneru (QCCP) starpniecību var sniegt tādas priekšrocības kā, piemēram, daudzpusējais ieskaits un stabili nodrošinājuma pārvaldības procesi, kas veicina finanšu stabilitāti. Tāpēc būtu jāatļauj veikt skaidrā naudā saņemamo un maksājamo naudas summu savstarpēju ieskaitu aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu un aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumos, izmantojot to pašu atbilstīgu centrālo darījumu partneri.

(7)

Repo darījumi, kuri var tikt izbeigti jebkurā dienā, ievērojot nolīgtu atsaukšanas termiņu, būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem darījumiem ar skaidri noteiktu termiņu, kas ir vienāds ar atsaukšanas termiņu, un nosacījums “vienāds konkrēts galīgā norēķina datums” būtu uzskatāms par izpildītu, lai šādi darījumi būtu atbilstīgi skaidrā naudā saņemamo un maksājamo naudas summu savstarpējā ieskaita veikšanai aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu un aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumos ar to pašu darījumu partneri.

(8)

Pārskatītajam sviras rādītājam vajadzētu veicināt precīzāku aizņemto līdzekļu īpatsvara mērīšanu, un tam būtu jākļūst par samērīgu ierobežojumu attiecībā uz aizņemto līdzekļu uzkrāšanos iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(9)

Paziņojot sviras rādītāju noteiktā brīdī ceturkšņa pārskata perioda beigās, nevis pamatojoties uz triju mēnešu vidējo rādītāju, sviras rādītājs tiek labāk saskaņots ar maksātspējas pārskatu.

(10)

Bruto nosacīto summu izmantošana iestādes emitētai pārdotajai kredītaizsardzībai atspoguļo sviru labāk, nekā attiecībā uz šiem instrumentiem izmantojot tirgus vērtības metodi.

(11)

Konsolidācijas tvērums sviras rādītāja aprēķināšanai būtu jāsaskaņo ar regulatīvo konsolidācijas tvērumu, ko izmanto riska svērtā kapitāla rādītāja noteikšanai.

(12)

Ar šo regulu ieviestajiem grozījumiem vajadzētu panākt iestāžu atklāto sviras rādītāju labāku salīdzināmību un palīdzēt iestādēm izvairīties no tirgus dalībnieku maldināšanas attiecībā uz iestāžu reālo aizņemto līdzekļu īpatsvaru. Tāpēc ir nepieciešams, lai šī regula stātos spēkā iespējami drīz.

(13)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

1)

regulas 429. pantu aizstāj ar šādu:

“429. pants

Sviras rādītāja aprēķināšana

1.   Iestādes aprēķina savu sviras rādītāju saskaņā ar 2. līdz 13. punktā noteiktajām metodēm.

2.   Sviras rādītāju aprēķina kā iestādes kapitāla mēru, dalītu ar šīs iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēru un ko izsaka kā procentuālu attiecību.

Iestādes aprēķina sviras rādītāju pārskata sniegšanas atsauces datumā.

3.   Šā panta 2. punkta vajadzībām kapitāls ir 1. līmeņa kapitāls.

4.   Kopējās riska darījumu vērtības mērs ir riska darījumu vērtību summa, ko veido:

5.   Iestādes nosaka aktīvu posteņu riska darījumu vērtību, izņemot II pielikumā uzskaitītos līgumus un kredītu atvasinātos instrumentus, saskaņā ar šādiem principiem:

6.   Iestādes var atskaitīt no riska darījumu vērtības mēra, kā izklāstīts šā panta 4. punktā, summas, kas atskaitītas no 1. līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

7.   Kompetentās iestādes var atļaut iestādei neiekļaut riska darījumu vērtības mērā riska darījumu vērtības, uz kurām var attiecināt 113. panta 6. punktā noteikto pieeju. Kompetentās iestādes var piešķirt minēto atļauju tikai tad, ja ir izpildīti visi 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ja tās ir sniegušas 113. panta 6. punktā paredzēto atļauju.

8.   Atkāpjoties no 5. punkta d) apakšpunkta, iestādes var noteikt repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgtermiņa norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu ar to pašu darījumu partneri skaidrā naudā saņemamo un maksājamo naudas summu riska darījuma vērtību uz neto pozīcijas pamata tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, norēķinu mehānisma piemērošanas rezultāts ir funkcionāli ekvivalents neto norēķinam, ja norēķina dienā darījumu, uz kuriem attiecas mehānisms, naudas plūsmu neto rezultāts ir vienāds ar vienīgo neto summu saskaņā ar neto norēķinu.

9.   Iestādes nosaka riska darījuma vērtības līgumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 429.a pantu.

10.   Iestādes nosaka ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtības, izņemot II pielikumā uzskaitītos līgumus, kredītu atvasinātos instrumentus, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, saskaņā ar 111. panta 1. punktu. Tomēr iestādes nesamazina šo posteņu nominālvērtību pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.

Atbilstīgi 166. panta 9. punktam, ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm. Zema riska ārpusbilances posteņiem, kas minēti 111. panta 1. punkta d) apakšpunktā, riska darījuma vērtībai piemērojamais zemākais līmenis ir 10 % no to nominālvērtības.

11.   Iestāde, kas ir atbilstīga centrālā darījumu partnera tīrvērtes dalībniece, var izslēgt no riska darījumu vērtības mēra turpmāk norādīto posteņu tirdzniecības riska darījumu vērtības, ja šo tirdzniecības riska darījumu vērtību tīrvērte tiek veikta ar attiecīgā QCCP starpniecību un vienlaikus tās atbilst 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem:

12.   Ja iestāde, kas ir atbilstīga centrālā darījumu partnera tīrvērtes dalībniece, garantē atbilstīgajam centrālajam darījumu partnerim, ka klients, kas iesaistās atvasināto instrumentu darījumos tieši ar QCCP, pildīs darījuma saistības, tad iestāde iekļauj riska darījumu vērtības mērā no garantijas izrietošo riska darījuma vērtību kā atvasinātā instrumenta riska darījuma ar klientu vērtību atbilstīgi 429.a pantam.

13.   Ja valsts vispārpieņemtajos grāmatvedības principos fiduciāros aktīvus atzīst bilancē saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 10. pantu, minētos aktīvus drīkst izslēgt no sviras rādītājā izmantotā kopējās riska darījumu vērtības mēra, ar noteikumu, ka tie atbilst kritērijam par neatzīšanu, kas noteikts starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) Nr. 39, ja tas ir piemērojams saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un, attiecīgā gadījumā, kritērijam par neatzīšanu, kas noteikts starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr. 10, ja tas piemērojams saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002.

14.   Kompetentās iestādes var atļaut iestādei izslēgt no riska darījumu vērtības mēra riska darījumus, kuri atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

2)

pievieno šādu 429.a un 429.b pantu:

“429.a pants

Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības

1.   Iestādes nosaka riska darījuma vērtības līgumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 274. pantā noteikto metodi. Nosakot potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību kredītu atvasinātajiem instrumentiem, iestādes piemēro 299. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, iestādes piemēro principus, kas minēti 299. panta 2. punkta a) apakšpunktā, visiem saviem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

Nosakot riska darījumu vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi saskaņā ar 295. pantu. Dažādu produktu savstarpēju ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt neto ieskaitu 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts 295. panta c) punktā.

2.   Ja nodrošinājuma sniegšana saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem samazina aktīvu summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš šo samazinājumu.

3.   Piemērojot šā panta 1. punktu, iestādes no darījuma partnera skaidrā naudā saņemto mainīgo drošības rezervi var atskaitīt no riska darījuma vērtības pašreizējās aizvietošanas vērtības daļas, ciktāl saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu mainīgā drošības rezerve nav jau atzīta kā riska darījuma vērtības samazinājums, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ja uz atvasināto instrumentu attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, norēķinu valūta ir jebkura norēķinu valūta, kas noteikta atvasināto instrumentu līgumā, atbilstīgā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā vai saskaņā ar atbilstīga savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma kredītatbalsta papildvienošanos.

Ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestāde atzīst skaidrā naudā darījumu partnerim izmaksāto mainīgās drošības rezervi kā debitoru saistības, tā var attiecīgo aktīvu izslēgt no riska darījumu vērtības mēra, ja ir izpildīti a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi.

4.   Šā panta 3. punkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus:

5.   Papildus 1. punktā paredzētajai procedūrai attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem iestādes riska darījuma vērtībā ietver kredītu atvasinātajos instrumentos garantētās efektīvās nosacītās summas, kas samazinātas par jebkurām negatīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu. Rezultātā iegūto riska darījuma vērtību var samazināt vēl, atskaitot nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta ar to pašu atsauces parādnieku efektīvo nosacīto summu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Ja pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta nosacītā summa nav samazināta par nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta nosacīto summu, iestādes var atskaitīt atsevišķu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību no kopējās potenciālās nākotnes riska darījumu vērtības, kas noteikta saskaņā ar šā panta 1. punktu saistībā ar attiecīgi 274. panta 2. punktu vai 299. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ja potenciālās nākotnes kredītriska darījuma vērtību nosaka saistībā ar 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, PCEgross var samazināt par pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atsevišķu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, neveicot nekādas NGR korekcijas.

6.   Ja iestādes pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta vērtības pazemināšanos, kas atspoguļojas 1. līmeņa kapitālā, tad iestādes nesamazina pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta efektīvo nosacīto summu.

7.   Kredītu atvasināto instrumentu iegādes gadījumā attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli iestādes var atzīt samazinājumu saskaņā ar 5. punktu attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ar individuāliem atsauces parādniekiem tikai tad, ja nopirktā aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo parādnieku portfelī. Ja iestāde pērk kredītu atvasināto instrumentu attiecībā uz atsauces parādnieku portfeli, to var atzīt par samazinājumu attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu portfeli tikai tad, ja atsauces parādnieku portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.

8.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes var izmantot 275. pantā izklāstīto metodi, lai noteiktu II pielikuma 1. un 2. punktā uzskaitīto līgumu riska darījumu vērtību, tikai tad, ja tās minēto metodi izmanto arī minēto līgumu riska darījumu vērtības noteikšanai, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas 92. pantā.

Ja iestādes piemēro 275. pantā noteikto metodi, tās nesamazina riska darījumu vērtības mēru par skaidrā naudā saņemto mainīgās drošības rezerves summu.

429.b pants

Darījuma partnera kredītriska palielinājums repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos

1.   Papildus riska darījuma vērtībai repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi saskaņā ar 429. panta 5. punktu, iestādes iekļauj riska darījumu vērtības mērā darījuma partnera kredītriska palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta attiecīgi 2. vai 3. punktu.

2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, veicot darījumus ar darījumu partneri, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā noteiktajiem nosacījumiem, palielinājumu (Ei*) nosaka katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:

kur:

3.   Piemērojot šā panta 1. punktu, darījumiem ar darījumu partneri, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, palielinājumu par šiem darījumiem (Ei*) nosaka katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:

kur:

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes var izmantot 222. pantā izklāstīto metodi, piemērojot piemērojamās riska pakāpes zemāko līmeni 20 %, lai noteiktu palielinājumu repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi. Iestādes šo metodi var izmantot tikai tad, ja tās to izmanto arī šo darījumu riska darījuma vērtības noteikšanai, lai atbilstu 92. pants noteiktajām pašu kapitāla prasībām.

5.   Ja veic repo darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestāde apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

6.   Ja iestāde darbojas kā starpnieks starp divām pusēm repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos, tostarp tādos, kuri ir ārpusbilances posteņi, piemēro šādas prasības:

17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/44

(1)

Direktīvā 2014/59/ES ir paredzēta prasība dalībvalstīm izveidot noregulējuma finansēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestāde efektīvi piemēro noregulējuma instrumentus un pilnvaras. Šiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem jāparedz pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātu noregulējuma sistēmas efektīvu darbību, un tādēļ tiem ir pilnvaras piesaistīt ex ante iemaksas no iestādēm, kam piešķirta darbības atļauja attiecīgajā teritorijā, ieskaitot Savienības filiāles (“iestādes”).

(2)

Dalībvalstīm ir pienākums piesaistīt ex ante iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā ne vien no iestādēm, bet saskaņā ar minētās Direktīvas 103. panta 1. punktu arī no Savienības filiālēm. Uz Savienības filiālēm attiecas arī Komisijas pilnvarojums pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar minētās Direktīvas 103. panta 7. un 8. punktu. Tomēr ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 47. pantu dalībvalstis atbild par prudenciālajām prasībām un uzraudzības darbībām attiecībā uz Savienības filiālēm, nebūtu piemēroti uz Savienības filiālēm tieši attiecināt daudzus no šajā deleģētajā regulā noteiktajiem riska korekcijas rādītājiem. Tāpēc, ņemot vērā to, ka šīs regulas darbības joma neattiecas uz Savienības filiālēm, uz tām var attiekties īpašs režīms, ko Komisija izstrādātu kādā turpmākā deleģētajā aktā.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 6., 15., 16., 95. un 96. pantu noteiktām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir atļauts veikt tikai ierobežotus pakalpojumus un darbības, nepiemēro dažas kapitāla un likviditātes prasības vai tās var tikt atbrīvotas no šādām prasībām. Tādējādi uz tām neattiektos daudzi riska korekcijas rādītāji, kas būtu jānosaka. Lai gan dalībvalstīm ir pienākums no šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām piesaistīt ex ante iemaksas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/EK 103. panta 1. punktu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis saglabā pilnvaras noteikt riska korekcijas, lai nesamērīgi nenoslogotu šīs sabiedrības. Tāpēc šīs regulas darbības joma nebūtu jāattiecina uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktu dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim finansēšanas mehānismu pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz 1 % no visu iestāžu, kurām piešķirta darbības atļauja to teritorijā, segtajiem noguldījumiem. Minētajā laikposmā iemaksas finansēšanas mehānismos būtu jāsadala laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības cikla fāzi un prociklisku iemaksu iespējamo ietekmi uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

(5)

Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā paredzēta prasība piesaistīt iemaksas vismaz reizi gadā, lai sasniegtu minētās direktīvas 102. pantā noteikto mērķapjomu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 2. punktu gada iemaksai ir jāatspoguļo iestādes lielums, jo iemaksas pamatā jābūt fiksētai summai, kas noteikta, pamatojoties uz attiecīgās iestādes saistībām (“gada pamata iemaksa”). Otrkārt, tai jāatspoguļo iestādes veikto attiecīgo darbību riska līmenis, jo gada pamata iemaksa būtu jākoriģē proporcionāli šīs iestādes riska profilam (“papildu korekcija, ņemot vērā risku”). Iestādes lielums ir pirmais rādītājs attiecībā uz iestādes radīto risku. Jo lielāka ir iestāde, jo lielāka ir iespēja, ka noregulējuma iestāde grūtību gadījumā uzskatīs, ka vispārējās interesēs būtu noregulēt attiecīgo iestādi un izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismu, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.

(6)

Lai noskaidrotu, kā noregulējuma iestādēm būtu jākoriģē iemaksas proporcionāli iestāžu riska profilam, ir jāprecizē riska pīlāri un rādītāji, kas būtu jāizmanto, lai noteiktu iestāžu riska profilu, mehānisms, lai piemērotu riska korekcijas gada pamata iemaksām, un gada pamata iemaksa kā izejas punkts riska korekcijai. Elementi, kas papildinātu Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā paredzētos riska kritērijus, būtu jānosaka tā, lai saglabātu godīgas konkurences nosacījumus starp dalībvalstīm un spēcīgu iekšējo tirgu, novēršot atšķirības starp dalībvalstu iemaksu aprēķināšanas metodēm to attiecīgajos noregulējuma finansēšanas mehānismos. Tādējādi iemaksas, kas iestādēm jāveic noregulējuma finansēšanas mehānismos, būtu salīdzināmas un paredzamas neatkarīgi no bankas veida, kas ir svarīgs priekšnoteikums godīgas konkurences nosacījumu nodrošināšanai iekšējā tirgū.

(7)

Eiropas Parlaments un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (4) 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka Vienotā noregulējuma valdi (“valde”), kas izveidota ar minētās regulas 42. panta 1. punktu, minētās regulas un Direktīvas 2014/59/ES piemērošanas vajadzībām uzskata par attiecīgo valsts noregulējuma iestādi, ja tā īsteno uzdevumus vai pilnvaras, kuras, ievērojot minēto Direktīvu, jāveic vai jāīsteno valsts noregulējuma iestādei. Ņemot vērā to, ka valde ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 7. punktu ir pilnvarota aprēķināt iestāžu iemaksas vienotajā noregulējuma fondā, kas no 2016. gada 1. janvāra aizstās dalībvalstu finansēšanas mehānismus pēc vienotā noregulējuma mehānisma ieviešanas, piemērojot šo regulu uz Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkta pamata, jēdzienā “noregulējuma iestāde” šajā regulā būtu jāietver arī valde.

(8)

Attiecībā uz grupām sekas iemaksu aprēķināšanai atsevišķu vienību līmenī būtu noteiktu saistību divkārša uzskaitīšana, kad tiktu noteikta dažādu grupas vienību gada pamata iemaksa, jo saistības, kas izriet no nolīgumiem, ko vienas grupas vienības noslēdz savā starpā, būtu pieskaitāmas pasīvu kopsummai, kas jāņem vērā, nosakot gada pamata iemaksu katrai grupas vienībai. Tāpēc attiecībā uz grupām ir vēl sīkāk jāprecizē, kā nosaka gada pamata iemaksu, lai atspoguļotu grupas vienību savstarpējo saistību un izvairītos no grupas iekšējo riska darījumu divkāršas uzskaitīšanas. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus grupā ietilpstošām vienībām un iestādēm, kas ir vienas un tās pašas IAS dalībnieces vai ir pastāvīgi radniecīgas vienai un tai pašai centrālajai iestādei, pēdējām no minētajām būtu jāpiemēro tāds pats režīms.

(9)

Aprēķinot grupas vienības gada pamata iemaksu, pasīvu kopsumma, kas jāņem vērā, nedrīkstētu ietvert saistības, kas radušās no līguma, ko šī grupas vienība noslēgusi ar kādu citu tajā pašā grupā ietilpstošu vienību. Tomēr šāds izņēmums drīkstētu būt iespējams tikai tad, ja ikviena grupas vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir pilnībā iekļauta vienā un tajā pašā konsolidācijā, tai ir piemērojamas pienācīgas centralizētās riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras un ja nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu nekavējoties nokārtot saistības, kad iestājas to termiņš. Tādējādi vajadzētu tikt novērstai saistību izslēgšanai no iemaksu aprēķina pamatojuma, ja nav garantiju, ka tiktu segti grupas iekšējie kreditēšanas riska darījumi grupas finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka grupas iekšējo saistību izslēgšana sniedz priekšrocības grupas vienībām, kuras izmanto šo atbrīvojumu, šāda izslēgšana nedrīkstētu dot iespēju attiecīgajām iestādēm izmantot vienkāršotu iemaksu sistēmu, ko piešķir mazām iestādēm, ja pēc grupas iekšējo saistību izslēgšanas iestādei varētu piemērot vienkāršoto sistēmu. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus grupā ietilpstošām vienībām un iestādēm, kas ir vienas un tās pašas IAS dalībnieces vai ir pastāvīgi radniecīgas vienai un tai pašai centrālajai iestādei, pēdējām no minētajām būtu jāpiemēro tāds pats režīms.

(10)

Atkāpjoties no noteikuma, ka, iemaksas būtu jāaprēķina individuāli, centrālai iestādei ar radniecīgām kredītiestādēm, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, noteikumi par ex ante iemaksām būtu jāpiemēro konsolidēti tikai centrālai iestādei un tās radniecīgajām kredītiestādēm kā vienotam veselumam, jo centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem.

(11)

Gada pamata iemaksas noteikšana būtu sīkāk jāprecizē arī attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām (FMI). Arī dažas FMI, piemēram, centrālie darījumu partneri (CCP) vai centrālie vērtspapīru depozitāriji (CSD), ir saņēmušas atļauju darboties kā kredītiestādes. Jo īpaši daži CSD papildus to veiktajai tirgus infrastruktūras darbībai sniedz arī banku pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus. Pretēji kredītiestādēm, CSD nav segto noguldījumu, bet galvenokārt ir dienas atlikums vai atlikums uz nakti, kas radies no norēķiniem par vērtspapīru darījumiem, ko tās sniedz finanšu iestādēm vai centrālajām bankām. Parasti tas nerada skaidras naudas atlikumu, kas varētu būt pielīdzināms finansējumam, lai varētu veikt banku darbības. Ņemot vērā to, ka banku pakalpojumiem līdzīgos pakalpojumus FMI sniedz papildus savām galvenajām – tīrvērtes vai norēķinu darbībām, par kuru veikšanu minētajām vienībām piemēro stingras prudenciālās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (6), kā arī attiecīgos noteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, un to, ka FMI darījumdarbības modelis nerada risku, kas būtu salīdzināms ar kredītiestāžu risku, tad nosakot minēto vienību pasīvu kopsummu to gada pamata iemaksas aprēķināšanai, būtu jāņem vērā tikai tās saistības, ko rada minēto vienību veiktās banku pakalpojumiem līdzīgās darbības.

(12)

Atvasināto instrumentu uzskaite attiecībā uz atsevišķiem pārskatiem Savienībā nav saskaņota, tādēļ tam varētu būt ietekme uz saistību summu, kas jāņem vērā, aprēķinot katras bankas iemaksas. Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 6. un 7. punktā minētās sviras rādītāja metodes piemēro visām bankām, tādējādi nodrošinot, ka vienam un tam pašam atvasinātā instrumenta līgumam un jo īpaši atvasināto instrumentu līgumu savstarpējam ieskaitam tiks piemērotas vienādas prasības, neatkarīgi no grāmatvedības regulējuma, ko piemēro konkrētajai bankai. Tāpēc, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju atvasinātiem instrumentiem, kad tiek noteikta gada pamata iemaksa, tādējādi garantējot to novērtēšanas salīdzināmību starp iestādēm un godīgas konkurences nosacījumus visā Savienībā, atvasinātie instrumenti būtu jāvērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 6. un 7. punktu. Tomēr, lai nodrošinātu atvasināto instrumentu vērtēšanas paredzamību atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013, būtu jāparedz, ka šādas vērtēšanas rezultāts nevar būt vērtība, kas ir mazāka par 75 % no attiecīgo atvasināto instrumentu vērtības attiecīgā grāmatvedības regulējuma ietvaros.

(13)

Dažas kredītiestādes ir attīstību veicinošas bankas, kuru nolūks ir veicināt dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķu sasniegšanu, galvenokārt piešķirot attīstību veicinošus aizdevumus bez konkurences un nevis peļņas gūšanai. Šādu iestāžu piešķirtus aizdevumus tieši vai netieši daļēji garantē centrālā valdība vai pašvaldība, vai vietējā iestāde. Attīstību veicinošus aizdevumus piešķir bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu Savienības vai dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķus. Dažkārt attīstību veicinoši aizdevumi tiek veikti ar citas iestādes kā starpnieka iesaisti (pastarpinātie aizdevumi). Šādos gadījumos kredītiestāde, kas darbojas kā starpniekiestāde, saņem attīstību veicinošus aizdevumus no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras un piedāvā tos tālāk citām kredītiestādēm, kas tos nodrošinās gala klientiem. Tā kā kredītiestādes, kas darbojas kā starpniekiestādes, nodod šo no sākotnējās attīstību veicinošās bankas saņemto aizdevumu likviditāti aizdevējiestādei vai citai starpniekiestādei, tad šādas saistības nebūtu jāiekļauj pasīvu kopsummā, kas jāņem vērā, aprēķinot gada pamata iemaksu.

(14)

Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā paredzēta prasība visām iestādēm veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos. Tomēr ir jāpanāk samērīgs un taisnīgs līdzsvars starp ikvienas iestādes pienākumu veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā un tās lielumu, riska profilu, darbības jomu un sarežģītību, saistību ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, tās maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai ekonomiku plašākā mērogā un līdz ar to varbūtību, ka iestādei tiks piemērots noregulējums un tā izmantos finansēšanas mehānismu. Šos aspektus ņem vērā noregulējuma iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu, lemjot par to, vai konkrētām iestādēm vajadzētu izmantot vienkāršotus pienākumus attiecībā uz prasībām sagatavot atveseļošanas un noregulējuma plānus. Novērtējot līdzsvaru starp Direktīvā 2014/59/ES paredzēto prasību izpildi un specifiku dažādās iestādes, uz kurām attiecas minētā direktīva, jāņem vērā arī administratīvais slogs, ko konkrētām iestādēm un noregulējuma iestādēm rada gada iemaksas aprēķināšana.

(15)

Mazām iestādēm riska profils parasti nav augsts, tām bieži vien ir mazāk sistēmisku risku salīdzinājumā ar lielām iestādēm, un daudzos gadījumos to maksātnespējas ietekme uz ekonomiku kopumā ir mazāka nekā lielām iestādēm. Vienlaikus nevar izslēgt mazu iestāžu maksātnespējas potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti, jo pat mazas iestādes var radīt sistēmisku risku, jo tām ir sava nozīme plašākā banku sistēmā, kā arī šo iestāžu tīklu kumulatīvās ietekmes dēļ vai izplatoties ietekmei, ko tās varētu radīt, zaudējot uzticēšanos banku sistēmai.

(16)

Ņemot vērā to, ka mazas iestādes lielākoties nerada sistēmisku risku un ir mazāk ticams, ka tām tiks veikts noregulējums, kas tādējādi samazina iespējamību, ka tās izmantos noregulējuma finansēšanas mehānismus, salīdzinājumā ar lielām iestādēm, būtu jāvienkāršo metodes, lai aprēķinātu to gada iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos. Mazu iestāžu gada iemaksām vajadzētu būt vienreizējam maksājumam, kas pamatots tikai uz šādu iestāžu gada pamata iemaksām un ir samērīgs ar to lielumu. Šāda metodika nodrošinātu samērīgu gada iemaksu sistēmu, jo, nosakot katras iestādes gada iemaksu, noregulējuma iestādei ir jāievēro finansēšanas mehānisma gada mērķapjoms. Tāpēc vienreizējs maksājums atspoguļo faktu, ka mazas iestādes bieži vien nerada lielu risku, un nodrošina plašākas iespējas koriģēt lielo iestāžu (kam parasti ir lielāka sistēmiska nozīme) iemaksas proporcionāli to riska profilam.

(17)

Lai noteiktu, kādas iestādes uzskatāmas par mazām, būtu jāizmanto dubults slieksnis: pirmais slieksnis, kas balstīts uz pasīvu kopsummu (izņemot pašu kapitālu), no kā atskaitīti segtie noguldījumi, būtu vienāds vai mazāks par 300 miljoniem euro, un otrais slieksnis, kas balstīts uz aktīvu kopsummu, nedrīkstētu pārsniegt vienu miljardu euro. Pēdējam būtu jānovērš situācijas, kad lielākas iestādes, kuru saistību summa nepārsniedz pirmo slieksni, izmanto vienkāršoto sistēmu.

(18)

Mazo iestāžu kategorijā ļoti mazas iestādes būtu jānošķir no tādām, kuru rādītāji ir tuvu maksimālajam slieksnim, kas ļauj tām izmantot vienkāršoto sistēmu. Vienreizējo maksājumu sistēmā ļoti mazu iestāžu gada iemaksas būtu nesamērīgi lielākas par to mazo iestāžu iemaksām, kuru rādītāji ir tuvu maksimālajam slieksnim. Vienlaikus nedrīkstētu pieļaut, ka vienkāršotā sistēma radītu nesamērīgu atšķirību starp lielāko mazo iestāžu gada iemaksām un to iestāžu gada iemaksām, kuras nevar pretendēt uz vienkāršoto sistēmu, jo to rādītāji nedaudz pārsniedz slieksni. Tāpēc, lai izvairītos no šādas nevēlamas ietekmes, ir lietderīgi paredzēt vairāku kategoriju sistēmu mazām iestādēm, kuru gada iemaksas būtu vienreizēji maksājumi ar atšķirīgām summām. Tādējādi būtu iespējama iemaksu progresija vienkāršotās sistēmas ietvaros un starp augstāko vienreizējo maksājumu un zemāko iemaksu saskaņā ar metodi, ar kuru gada pamata iemaksu koriģē atbilstoši iestādes riska profilam.

(19)

Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka mazai iestādei ir īpaši augsts riska profils, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu, ka attiecīgajai iestādei turpmāk nevajadzētu izmantot vienkāršoto sistēmu, bet tās iemaksa būtu jāaprēķina pēc metodes, saskaņā ar kuru gada pamata iemaksu koriģē atbilstoši riska faktoriem, kas nav saistīti ar iestādes lielumu.

(20)

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minētās iestādes netiks rekapitalizētas, izmantojot noregulējuma finansēšanas mehānismus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. un 101. pantu, jo tās tiks likvidētas ar valsts maksātnespējas procedūrām vai cita veida procedūrām, kas īstenotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38., 40. vai 42. pantu, un beigs darbību. Šīs procedūras nodrošinās, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, segs zaudējumus tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi. Tāpēc šo iestāžu iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos būtu jāatspoguļo šī specifika. Tomēr noregulējuma finansēšanas mehānismus varētu izmantot citiem mērķiem, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 101. pantā. Ja šādas iestādes izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismu ar kādu no iepriekš minētajiem mērķiem, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai salīdzināt visu pārējo Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minēto iestāžu riska profilu ar tās iestādes riska profilu, kura izmantojusi noregulējuma finansēšanas mehānismu, un piemērot šajā deleģētajā aktā noteikto metodiku tām iestādēm, kuru riska profils ir līdzvērtīgs vai augstāks par to iestāžu riska profilu, kas izmantojušas noregulējuma finansēšanas mehānismu. Ir arī lietderīgi izveidot to elementu sarakstu, kuri noregulējuma iestādei jāņem vērā, veicot riska profilu salīdzināšanu.

(21)

Lai dalībvalstu noregulējuma iestādes varētu saskaņoti interpretēt Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā minētos kritērijus, nodrošinot to, ka iestāžu riska rādītāji individuālo iemaksu aprēķināšanai noregulējuma finansēšanas mehānismos tiek noteikti vienādi visā Savienībā, būtu jāparedz vairāki riska pīlāri un katram no šiem riska pīlāriem atbilstoši riska rādītāji, kas noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā, novērtējot iestāžu riska profilu. Lai nodrošinātu konsekventu uzraudzības prakses ievērošanu, riska rādītājos būtu jāietver pašreizējie regulējošie kritēriji, kurus jau piemēro vai kuri ir noteikšanas procesā.

(22)

Ja attiecīgais tiesību akts paredz atbrīvojumus, ar ko iestādes atbrīvo no dažu riska rādītāju noteikšanas iestādes līmenī, un ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atļauj izmantot šādus atbrīvojumus, noregulējuma iestādēm būtu jānovērtē attiecīgie rādītāji konsolidētā vai attiecīgi subkonsolidētā līmenī, lai konsekventi ievērotu uzraudzības praksi un nodrošinātu, ka grupas, kuras izmanto minētos atbrīvojumus, nepamatoti no tā neciestu.

(23)

Lai nodrošinātu noregulējuma iestāžu konsekventu attieksmi pret to, cik svarīgi ir riska pīlāri un rādītāji, kuri tām būtu jāņem vērā, nosakot iestāžu riska profilu, šajā regulā būtu arī jānosaka katra riska pīlāra un rādītāja relatīvo svērumu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt noregulējuma iestādēm pietiekamu elastību iestāžu riska profila novērtēšanā, lai tās varētu mainīt riska pīlāru un rādītāju piemērošanu atbilstoši katras iestādes specifikai. To nevar panākt, tikai nosakot riska profila novērtēšanas diapazonu, ir vajadzīga arī noteikta diskrēcija, katrā konkrētā gadījumā pieņemot lēmumus par konkrētu riska rādītāju svarīgumu, tādēļ dažu riska rādītāju svērumam vajadzētu būt vienīgi norādošam vai attiecībā uz tiem būtu jāparedz diapazons, lai noregulējuma iestādes varētu pieņemt lēmumu par šo rādītāju svarīgumu konkrētajā gadījumā.

(24)

Nosakot noteiktiem pīlāriem atbilstošo dažādo rādītāju svarīgumu, to agregēšana katrā pīlārā būtu jāveic, izmantojot atsevišķo rādītāju svērto vidējo aritmētisko. Attiecībā uz katrai iestādei atbilstošā galīgā saliktā rādītāja aprēķināšanu, lai izvairītos no kompensācijas efekta, kad iestādei, kura vairākos pīlāros darbojas mēreni labi, bet kādā citā – ļoti vāji, parasti tiktu piešķirts vidējs vērtējums saskaņā ar dažādu pīlāru vidējo aritmētisko, šāda aprēķināšana būtu jāveic, pamatojoties uz atsevišķo pīlāru svērto vidējo ģeometrisko.

(25)

Novērtējot iestādes radīto risku, diapazonam vajadzētu būt tādam, lai varētu pietiekami mainīt iestāžu riska profilu atbilstoši dažādiem šajā regulā paredzētajiem riska pīlāriem un rādītājiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu noteiktību un paredzamību attiecībā uz gada iemaksu summām, kas iestādēm būtu jāiemaksā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un šo regulu.

(26)

Lai nodrošinātu efektīvu iemaksu veikšanu, ir jāprecizē to veikšanas nosacījumi un veidi. Jo īpaši attiecībā uz iemaksām, kuras neiemaksā skaidrā naudā, bet gan kā Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļu, ir jāprecizē neatsaucamo maksājumu saistību daļa, ko var izmantot katra iestāde, un nodrošinājuma veids, ko pieņem, lai nodrošinātu šīs neatsaucamās maksājumu saistības, lai noregulējuma iestāde varētu nodrošināt faktisko maksājumu, izpildot neatsaucamās maksājumu saistības gadījumos, kad noregulējuma iestāde saskaras ar grūtībām neatsaucamo maksājumu saistību izpildē. Lai nodrošinātu efektīvu gada iemaksu veikšanu, noregulējuma iestādei ir jāpiešķir īpašas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus iestādēm, kuras pārkāpj šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz iemaksu aprēķināšanu un koriģēšanu, piemēram, neievēro pienākumu sniegt noregulējuma iestādes prasīto informāciju. Noregulējuma iestādei būtu arī jāpiešķir pilnvaras piemērot iestādēm naudas sodu par katru kavējuma dienu iestādei, ja attiecīgā iestāde tikai daļēji iemaksājusi veicamo gada iemaksu vai nav to iemaksājusi vispār, vai ja konkrētā iestāde neievēro noregulējuma iestādes paziņojumā minētās prasības. Turklāt ir jāparedz īpašs pienākums veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm.

(27)

Lai nodrošinātu to, ka riska korekcija arī turpmāk atspoguļotu attīstības tendences banku nozarē un tādējādi pastāvīgi izpildītu Direktīvas 2014/59/ES prasības, Komisija, pamatojoties uz tās piemērošanā gūto pieredzi, līdz 2016. gada 1. jūnijam pārskatīs riska korekciju gada iemaksu aprēķināšanai un jo īpaši šajā regulā paredzētā riska korekcijas reizinātāja piemērotību un varbūtēju nepieciešamību palielināt riska korekcijas reizinātāja augstāko robežu.

(28)

Tā kā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 130. panta 1. punktu pienākumu dalībvalstīm piesaistīt gada iemaksas no iestādēm, kam ir izdota darbības atļauja to teritorijā, piemēro no 2015. gada 1. janvāra, arī šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra,

a)

metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina un atbilstoši iestāžu riska profilam koriģē iemaksas, kas iestādēm jāveic noregulējuma finansēšanas mehānismos;

b)

iestāžu pienākumiem attiecībā uz iemaksu aprēķina ietvaros sniedzamo informāciju un attiecībā uz iemaksu veikšanu noregulējuma finansēšanas mehānismos;

c)

pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka noregulējuma iestādes pārbauda to, vai iemaksas ir veiktas pareizi.

1)

“iestādes” ir kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā tās definētas šā panta 2. punktā, kā arī, kopā un konsolidēti, centrālā iestāde un visas kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, ja ir izpildīti 2. panta 1. punkta nosacījumi;

2)

“ieguldījumu brokeru sabiedrības” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas definīcija, kas sniegta Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras veic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (8) I pielikuma A iedaļā minēto 8. darbību, bet neveic minētās direktīvas I pielikuma A iedaļā minēto 3. vai 6. darbību;

3)

“gada mērķapjoms” ir kopsumma, kuru veido gada iemaksas, ko noregulējuma iestāde katram iemaksu periodam noteikusi tā, lai sasniegtu Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā minēto mērķapjomu;

4)

“finansēšanas mehānisms” ir mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt, ka noregulējuma iestāde spēj efektīvi piemērot noregulējuma instrumentus un pilnvaras, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 100. panta 1. punktā;

5)

“gada iemaksa” ir Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minētā summa, kuru noregulējuma iestāde valsts finansējuma mehānisma vajadzībām iemaksu periodā iekasē no katras no iestādēm, kas minētas šīs regulas 2. pantā;

6)

“iemaksu periods” ir kalendārais gads;

7)

“noregulējuma iestāde” ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā minētā iestāde vai cita attiecīga iestāde, kuru dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 100. panta 2. un 6. punktu;

8)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā;

9)

“noguldījumu garantiju sistēmas” (NGS) ir Direktīvas 2014/49/ES 1. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās sistēmas;

10)

“segtie noguldījumi” ir Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 1. punktā minētie noguldījumi, izņemot noguldījumus ar īslaicīgi augstu segumu, kā noteikts minētās direktīvas 6. panta 2. punktā;

11)

“pasīvu kopsumma” ir pasīvu kopsumma, kā tā definēta Padomes Direktīvas 86/635/EEK (9) 3. iedaļā, vai kā tā definēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 (10) minētajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

12)

“aktīvu kopsumma” ir aktīvu kopsumma, kā tā definēta Direktīvas 86/635/EEK 3. iedaļā, vai kā tā definēta saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1606/2002 minētajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

13)

“kopējā riska darījumu vērtība” (TRE) ir kopējā riska darījumu vērtība, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā;

14)

“pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais rādītājs;

15)

“MREL” ir minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 1. punktā;

16)

“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118.apakšpunktā;

17)

“atbilstīgās saistības” ir saistības un kapitāla instrumenti, kas definēti Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 71. apakšpunktā;

18)

“sviras rādītājs” ir sviras rādītājs, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā;

19)

“likviditātes seguma rādītājs” (LCR) ir likviditātes seguma rādītājs, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantā un precizēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 (11);

20)

“neto stabila finansējuma rādītājs” (NSFR) ir neto stabila finansējuma rādītājs, kurš norādāms pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu;

21)

“centrālais darījumu partneris” (CCP) ir Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā definētā juridiska persona;

22)

“atvasinātie instrumenti” ir atvasinātie instrumenti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumu;

23)

“centrālais vērtspapīru depozitārijs” (CSD) ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (12) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un 54. pantā definētā juridiska persona;

24)

“norēķini” ir vērtspapīru darījuma pabeigšana, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

25)

“tīrvērte” ir Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 3. punktā definētā pozīciju noteikšana;

26)

“finanšu tirgus infrastruktūra” šajā regulā ir šā panta 21. punktā minētais CCP vai šā panta 23. punktā minētais CSD, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu ir saņēmis atļauju kā iestāde;

27)

“attīstību veicinoša banka” ir dalībvalsts centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības izveidots uzņēmums vai vienība, kas piešķir attīstību veicinošus aizdevumus bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu attiecīgās valdības vai pašvaldības mērķu sasniegšanu, ar nosacījumu, ka attiecīgajai valdībai vai pašvaldībai ir pienākums aizsargāt uzņēmuma vai vienības ekonomisko bāzi un visā tā darbības laikā uzturēt tā dzīvotspēju vai ka dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība tieši vai netieši garantē vismaz 90 % no tā sākotnējā finansējuma vai piešķirtajiem attīstību veicinošajiem aizdevumiem;

28)

“attīstību veicinošs aizdevums” ir aizdevums, kuru piešķir attīstību veicinoša banka vai caur starpniekbanku bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanu;

29)

“starpniekiestāde” ir kredītiestāde, kas darbojas kā starpniece attīstību veicinošu aizdevumu piešķiršanā, ja tā šos aizdevumus nepiešķir kā kredītu galīgajiem klientiem.

a)

grupas iekšējās saistības, kuras izriet no vienas iestādes darījumiem ar citu tās pašas grupas iestādi, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

b)

saistības, kuras iestāde, kas ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 8. apakšpunktā minētās IAS dalībniece un kurai kompetentā iestāde ir devusi atļauju piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktu, ir radījusi, noslēdzot līgumu ar citu iestādi, kas ir tās pašas IAS dalībniece;

c)

attiecībā uz centrālo darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura izmanto Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. panta 5. punktā paredzēto iespēju, – saistības, kuras ir saistītas ar minētās regulas 2. panta 3. punktā definētajām tīrvērtes darbībām, tostarp tās saistības, kuras izriet no centrālā darījumu partnera pasākumiem ar mērķi saskaņā ar minēto regulu izpildīt maržas prasības, izveidot saistību neizpildes fondu un uzturēt pietiekamus priekšfinansētos finanšu resursus iespējamo zaudējumu segšanai atbilstoši saistību neizpildes secības principam, kā arī ieguldīt tā finanšu resursus saskaņā ar minētās regulas 47. pantu;

d)

attiecībā uz centrālo vērtspapīru depozitāriju – saistības, kuras ir saistītas ar centrālā vērtspapīru depozitārija darbību, tostarp saistības pret centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem ar termiņu, kas ir mazāks par septiņām dienām, un kuras izriet no darbībām, kurām tas ir saņēmis atļauju sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 IV sadaļu, bet izņemot citas saistības, kuras izriet no šādām banku pakalpojumiem līdzīgām darbībām;

e)

attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām – saistības, kuras izriet no tā, ka šo sabiedrību turējumā ir klientu aktīvi vai nauda, tostarp klientu aktīvi vai nauda, kas ir to turējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (13) 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (14) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šie klienti ir aizsargāti saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem;

f)

attiecībā uz iestādēm, kuras nodarbojas ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, – starpniekiestādes saistības pret iniciatorbanku vai citu attīstību veicinošu banku, vai citu starpniekiestādi un sākotnējās attīstību veicinošās bankas saistības pret tās finansētājiem, ja attiecīgās iestādes attīstību veicinošie aizdevumi sedz šo saistību summu.

a)

riska darījumi;

b)

finansējuma avotu stabilitāte un dažādība;

c)

iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē;

d)

papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde.

a)

iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL);

b)

sviras rādītājs;

c)

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs;

d)

kopējā riska darījumu vērtība, dalīta ar kopējiem aktīviem.

a)

neto stabila finansējuma rādītājs;

b)

likviditātes seguma rādītājs (LCR).

a)

tirdzniecības darbības, ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība;

b)

dalība institucionālajā aizsardzības shēmā;

c)

iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs.

a)

iestādes riska profila palielinājums, ko rada:

b)

iestādes riska profila samazinājums, ko rada:

a)

vai to līdzekļu summa, kas bez kavēšanās ir pieejami gan rekapitalizācijas, gan likviditātes finansējuma vajadzībām, lai problēmu gadījumā atbalstītu iesaistīto iestādi, ir pietiekami liela, lai nodrošinātu ticamu un efektīvu minētās iestādes atbalstu;

b)

juridiskās vai līgumiskās noteiktības līmeni saistībā ar to, ka a) punktā minētie līdzekļi tiks pilnībā izmantoti pirms publiskā sektora ārkārtas atbalsta lūgšanas.

a)

jebkuru iestādi, kas ietilpst grupā, kurā veikta pārstrukturēšana pēc tam, kad saņemti valsts vai līdzvērtīgi līdzekļi, piemēram, no noregulējuma finansēšanas mehānisma, un kura joprojām ir pārstrukturēšanas vai likvidācijas posmā, izņemot pēdējos divus gadus kopš pārstrukturēšanas plāna īstenošanas;

b)

jebkuru iestādi, kas tiek likvidēta līdz likvidācijas plāna beigām (ciktāl tai joprojām ir jāmaksā iemaksas).

a)

riska darījumi: 50 %;

b)

finansējuma avotu stabilitāte un dažādība: 20 %;

c)

iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē: 10 %;

d)

papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde: 20 %.

a)

iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL): 25 %;

b)

sviras rādītājs: 25 %;

c)

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs: 25 %;

d)

kopējā riska darījumu vērtība, dalīta ar kopējiem aktīviem: 25 %.

a)

tirdzniecības darbības un ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība: 45 %;

b)

dalība institucionālajā aizsardzības shēmā: 45 %;

c)

iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs: 10 %.

a)

iestādes darījumdarbības modelis;

b)

minētās iestādes saskaņā ar 14. pantu paziņotā informācija;

c)

riska pīlāri un rādītāji, kas minēti 6. pantā;

d)

kompetentās iestādes novērtējums par minētās iestādes riska profilu.

a)

attiecīgās iestādes darījumdarbības modeli;

b)

informāciju, ko attiecīgā iestāde sniegusi atbilstoši 14. pantam;

c)

6. pantā minētos riska pīlārus un rādītājus;

d)

kompetentās iestādes novērtējumu par attiecīgās iestādes riska profilu.

a)

elektroniski vai izmantojot citus līdzīgus sakaru līdzekļus, kas ļauj apstiprināt saņemšanu;

b)

ierakstītā vēstulē ar apstiprinājumu par saņemšanu.

17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/65

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un vienības, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja 2015. gada 2. janvārī nolēma svītrot divas fiziskas personas no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Turklāt 2014. gada 24. novembrī, 12. un 30. decembrī ANO DP Sankciju komiteja nolēma grozīt septiņus ierakstus sarakstā.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/68

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/70

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas ķiploku importam.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti “A” importa licenču pieteikumos, kas iesniegti 2015. gada janvāra pirmajās septiņās kalendārajās dienās par apakšperiodu no 2015. gada 1. marta līdz 31. maijam, ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu “A” importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,