24.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 369/3

PROTOKOLS

starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas iespējas četru gadu laikposmā, sākot no protokola provizoriskās piemērošanas dienas, ir šādas.

Tālu migrējošajām sugām (minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā) ar 2. papildinājumā noteiktajiem limitiem, izņemot sugas, kuras saskaņā ar Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) vai citām starptautiskām konvencijām ir aizsargājamas vai kuru zveja ir aizliegta:

—	tunzivju saldētājseineri: 28 kuģi,

—	kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm: 13 kuģi,

—	kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 30 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot 4. un 5. pantu.

3. Piemērojot nolīguma 6. pantu, zvejas kuģi ar Savienības dalībvalsts karogu (turpmāk “Savienības kuģi”) Kaboverdes Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) zvejas darbības drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, kuru Kaboverde izdevusi saskaņā ar šo protokolu.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Protokola kopējā vērtība 1. pantā minētajam laikposmam tiek lēsta EUR 3 300 000 apmērā.

2. Šā panta 1. punktā minēto summu veido šādas daļas:

—

EUR 2 100 000 ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts nolīguma 7. pantā, un to veido:

a)	ikgadējam 5 000 tonnu lielam atsauces daudzumam atbilstoša ikgadēja finansiāla kompensācija: EUR 275 000 pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un EUR 250 000 trešajā un ceturtajā gadā;

b)	īpaša ikgadēja summa Kaboverdes zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai: EUR 275 000 pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un EUR 250 000 trešajā un ceturtajā gadā;

—	EUR 1 200 000 ir summa, kuru veido maksa, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā par zvejas atļaujām, kuras izdotas, piemērojot nolīguma 5. un 6. pantu un saskaņā ar kārtību, kas paredzēta pielikuma II nodaļas 3. punktā.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5., 7. un 8. pantam un nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Ja kopējo nozveju daudzums, ko Savienības kuģi guvuši Kaboverdes ūdeņos, pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto atskaites daudzumu, papildus finansiālā ieguldījuma ikgadējai summai tiek maksāti vēl EUR 55 par katru papildu tonnu, kas nozvejota divos pirmajos protokola piemērošanas gados, un EUR 50 par katru papildu tonnu, kas nozvejota divos pārējos gados. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divreiz pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā deviņdesmit dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola gadadienā.

6. Kaboverdes iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7. Finansiālo ieguldījumu pārskaita Valsts kases kontā, kuru atvērusi Kaboverdes iestāžu izraudzīta finanšu iestāde.

3. pants

Ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas veicināšana Kaboverdes ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komisijā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējīgumu, ņemot vērā Kaboverdes izvirzītās prioritātes valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējīguma veicināšanu vai ietekmē to;

c)	ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā jāapstiprina Apvienotajā komisija.

3. Katru gadu Kaboverdes iestādes var nolemt daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām iedalīt summu, kas papildina 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu. Par to paziņo Savienībai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šā protokola gadadienas.

4. Puses katru gadu Apvienotajā komisijā veic nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu novērtējumu. Ja šis novērtējums liecina, ka to mērķu īstenošana, kurus tieši finansē ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu, nav apmierinoša, Savienība patur tiesības samazināt minēto finansiālā ieguldījuma daļu, lai programmas īstenošanai atvēlēto summu pielāgotu rezultātiem.

4. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Kaboverdes ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos. Visām ārvalstu rūpnieciskās zvejas flotēm, kuru darbības tehniskie apstākļi Kaboverdes zvejas zonā ir līdzīgi Savienības flotu darbības tehniskajiem apstākļiem, piemēro pielikuma 2. papildinājumā noteiktos tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas ir saistīti ar zvejas atļauju piešķiršanu.

2. Šā protokola darbības laikā Savienība un Kaboverdes iestādes cenšas uzraudzīt nozveju apjoma, zvejas piepūles un resursu stāvokļa izmaiņas Kaboverdes zvejas zonā attiecībā uz visām sugām, kas ir aptvertas ar šo protokolu. Jo īpaši Puses vienojas pastiprināti vākt un analizēt datus, lai varētu izstrādāt valsts rīcības plānu par haizivju saglabāšanu un pārvaldību Kaboverdes EEZ.

3. Puses ievēro ICCAT ieteikumus un rezolūcijas par zvejniecību atbildīgu pārvaldību.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses apspriežas nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komisijā, lai ar Apvienotās komisijas lēmumu un vajadzības gadījumā pēc zinātniskas sanāksmes un kopīgas vienošanās pieņemtu pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt to zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu, kuri ietekmē Savienības kuģu darbības.

5. Kaboverde apņemas publiskot visus nolīgumus, ar kuriem ārvalstu karoga kuģiem atļauj zvejot Kaboverdes jurisdikcijā esošajos ūdeņos, un vienlaikus ņemt vērā dažu veidu informācijas, piemēram, finansiālo nosacījumu, sensitīvo raksturu.

6. Tā kā pelaģiskās haizivis pieder pie to sugu zivīm, kuras Savienības flote var gūt kā piezveju tunzivju zvejniecībās, un tā kā šīs sugas ir tik neaizsargātas, kā to var secināt no ICCAT zinātniskajiem ieteikumiem, tad minēto sugu nozvejām, kuras gūst šā protokola satvarā darbojošies kuģi zvejai ar āķu jedām, pēc piesardzības principa velta īpašu uzmanību. Puses sadarbojas, lai uzlabotu zinātnisko datu pieejamību un izsekojamību attiecībā uz sugām, kas tiek zvejotas.

Tālab un lai garantētu minēto resursu izmantošanas ilgtspējīgumu, Puses šai zvejniecībai nosaka pastiprinātas uzraudzības režīmu. Šis uzraudzības režīms paredz trīsreiz gadā apmainīties ar haizivju nozvejas datiem. Tiklīdz konkrētā gadā nozveju apjoms pārsniedz 30 % no 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā atskaites daudzuma, sāk piemērot stingras uzraudzības režīmu, kas paredz datu apmaiņu reizi mēnesī, un Puses sāk apspriešanos. Ja konkrētā gadā nozveju apjoms pārsniedz 40 % no iepriekš minētā atskaites daudzuma, Apvienotā komisija attiecīgā gadījumā pieņem pārvaldības papildpasākumus, kuri ļauj labāk vadīt ar āķu jedām zvejojošo kuģu flotes darbību.

Turklāt Puses nolemj izmantot pētījumu, kuru Savienība veic ar Kaboverdes zinātnisko institūtu līdzdalību un kura mērķis ir:

—	analizēt haizivju stāvokli un zvejas ietekmi uz vietējām ekosistēmām,

—	iegūt šo sugu migrāciju raksturojošus datus,

—	identificēt bioloģiski un ekoloģiski sensitīvas zonas Kaboverdē un Atlantijas okeāna tropiskajos apgabalos.

Apvienotā komisija var nolemt atkarībā no šā pētījuma rezultātiem pielāgot iepriekš minēto uzraudzības režīmu.

5. pants

Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komisijā

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komisijā, ciktāl ICCAT ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda pielāgošana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējību. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Apvienotā komisija drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt un pielāgot zvejas darbību nosacījumus un šā protokola un tā pielikuma piemērošanas noteikumus.

6. pants

Izkraušanas veicināšana un operatoru sadarbības rosināšana

1. Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas iespējas Kaboverdes ostās.

2. Attiecībā uz izkrāvumiem tiek īstenoti pielikumā minētie finansiālie stimuli.

3. Puses veido labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot darījumdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

7. pants

Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas aptur, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)	ārkārtas apstākļi, kas noteikti nolīguma 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā un kas traucē zvejas darbību norisi Kaboverdes EEZ;

b)	notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)	ja iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā;

d)	Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā ieguldījuma maksājumus, un nemaksāšanas iemesls nav paredzēts šā protokola 8. pantā;

e)	starp Pusēm radušās nopietnas un neatrisinātas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretāciju.

2. Ja protokola piemērošanu aptur 1. punkta c) apakšpunktā neparedzētu iemeslu dēļ, apturēšanā ieinteresētā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā šādai apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par šo nodomu. Protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ piemēro tūlīt pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

3. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

8. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, var pārskatīt vai apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)	sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Kaboverdes EEZ;

b)	notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)	ja iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā.

2. Savienība var pilnībā vai daļēji pārskatīt vai apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais ieguldījums nav izmantots vai ja pēc Apvienotās komisijas veikta novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms šā panta 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja šā panta 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato. Tomēr 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši seši mēneši pēc protokola darbības termiņa beigām.

9. pants

Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Kaboverde un Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Līdzko 1. punktā minētās sistēmas ir sākušas darboties, dokumentu elektroniskā formātā visādā ziņā uzskata par līdzvērtīgu šim dokumentam papīra formā.

3. Kaboverde un Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

10. pants

Satelītnovērošana

Savienības kuģu satelītnovērošanu saskaņā ar šo protokolu veic, ievērojot pielikumā pievienotos noteikumus.

11. pants

Datu konfidencialitāte

Kaboverde apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar saviem attiecīgajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem. Šos datus izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai.

12. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Ja vien nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts citādi, darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic Kaboverdes ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, piemēro Kaboverdes tiesību aktus un jo īpaši Kaboverdes zvejas resursu pārvaldības plānu.

2. Kaboverdes iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

13. pants

Darbības ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro četrus gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 15. pantu, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par protokola izbeigšanu.

14. pants

Protokola denonsēšana

1. Šā protokola densonsēšanas gadījumā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu to denonsēt.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Eiropas Savienības vārdā

Kaboverdes Republikas vārdā

PIELIKUMS

SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU NOSACĪJUMI KABOVERDES ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienības vai Kaboverdes kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

—	attiecībā uz Savienību: atsauces uz Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas, iesaistot Savienības delegāciju Kaboverdē;

—	attiecībā uz Kaboverdi: atsauces uz ministriju, kas ir atbildīga par zvejniecību.

2. Zvejas zona

Kaboverdes EEZ koordinātas ir norādītas 1. papildinājumā. Savienības kuģi drīkst veikt zvejas darbības tālāk par robežām, kas attiecīgajām zvejas kategorijām noteiktas 2. papildinājumā.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Kaboverde kuģu īpašniekiem paziņo kuģošanas un zvejas lieguma zonu koordinātas. Par to informē arī Savienību.

3. Vietējais aģents

Visus Savienības kuģus, kuri plāno Kaboverdes ostā izkraut nozveju vai pārkraut to citā kuģī, pārstāv aģents, kurš ir Kaboverdes rezidents.

4. Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Kaboverde paziņo Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā Savienības kuģi. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā paredzētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, saskaņā ar nolīgumu veicot zvejas darbības Kaboverdē.

2. Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienība iesniedz Kaboverdei zvejas atļaujas pieprasījumu, un to dara vismaz 15 darbdienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma, izmantojot 3. papildinājumā pievienoto veidlapu. Pieprasījumam jābūt drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Katram pirmajam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

i)	pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotas likmes maksa par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu, kā arī vienotās likmes ieguldījums saistībā ar X nodaļā minētajiem novērotājiem;

ii)	attiecīgā gadījumā – kuģa vietējā aģenta vārdu, uzvārdu un adresi;

iii)	nesen uzņemtu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā; minimālais izmērs 15×10 cm;

iv)	visus citus dokumentus, kas konkrēti paredzēti nolīgumā.

Ja atjauno tāda kuģa zvejas atļauju saskaņā ar spēkā esošo protokolu, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotās likmes maksa un ieguldījums novērotāja izdevumu segšanai.

3. Maksas un avansa maksājumi

Maksu, kas jānokārto kuģu īpašniekiem, nosaka šādi:

—	pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 55 par Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu;

—	pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 65 par Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir nokārtoti šādi vienotas likmes avansa maksājumi kompetentajām Kaboverdes iestādēm.

Par tunzivju seineriem:

—	pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 4 950 gadā jeb EUR 55 par 90 tonnu lielu atskaites daudzumu;

—	pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 5 525 gadā jeb EUR 65 par 85 tonnu lielu atskaites daudzumu.

Par kuģiem zvejai ar makšķerēm:

—	pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 495 gadā jeb EUR 55 par 9 tonnu lielu atskaites daudzumu;

—	pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 585 gadā jeb EUR 65 par 9 tonnu lielu atskaites daudzumu.

Par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

—	pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 3 190 gadā jeb EUR 55 par 58 tonnu lielu atskaites daudzumu;

—	pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 3 250 gadā jeb EUR 65 par 50 tonnu lielu atskaites daudzumu.

Vienotas likmes avansa maksājumā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem. Par pirmo un pēdējo protokola piemērošanas gadu vienotās likmes avansa maksājumu un tā ekvivalentu atskaites daudzuma izteiksmē kuģim aprēķina samērīgi un proporcionāli, atkarībā no zvejas atļaujas aptverto mēnešu skaita.

4. Provizorisks zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, Kaboverde ne vēlāk kā trīs kalendāra dienu laikā izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem katrā kuģu kategorijā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

Savienība nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Ja Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Kaboverde var iesniegt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un kopiju nosūtīt Savienībai.

5. Zvejas atļaujas izdošana

Kaboverde izdod Savienībai tunzivju un tunzivjveidīgo sugu (“atum e afins”) zvejas atļauju 15 darbdienu laikā pēc pilnas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas.

Ja zvejas atļauju atjauno šā protokola piemērošanas termiņa laikā, jaunajā zvejas atļaujā iekļauj skaidru atsauci uz sākotnējo zvejas atļauju.

Savienība nosūta zvejas atļauju kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Ja Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Kaboverde var izdot zvejas atļauju tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un kopiju nosūtīt Savienībai.

6. Zvejottiesīgo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, Kaboverde nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kam ir atļauts zvejot Kaboverdes zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai, un tas aizstāj 4. punktā minēto provizorisko sarakstu.

7. Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro šādu gada periodu:

i)	protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposmu no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

ii)	pēc tam – katru pilno kalendāra gadu;

iii)	protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposmu no 1. janvāra līdz šā protokola darbības termiņa beigām.

8. Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

Tomēr kuģiem ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti 4. punktā minētajā provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskais saraksts.

9. Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, zvejas atļauju aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod citam tāda paša tipa kuģim.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents atdod aizstājamo zvejas licenci Kaboverdei, savukārt Kaboverde pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājošo atļauju. Tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja, aizstājošo atļauju bez liekas kavēšanās izdod kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Aizstājošā atļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Kaboverde pēc iespējas drīzāk atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

10. Apgādes kuģi

Kaboverde atļauj zvejas kuģiem izmantot apgādes kuģu atbalstu ar nosacījumu, ka tiek pieņemti Kaboverdes tiesību akti, kas reglamentē apgādes kuģu darbību.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro visus ICCAT ieteikumus.

Atbilstoši ICCAT ieteikumiem puses cenšas samazināt jūras bruņrupuču, jūras putnu un citu nemērķa sugu nejaušas nozvejas apjomus. Savienības kuģi rauga atbrīvot nejauši nozvejotos organismus tā, lai pēc iespējas palielinātu to izdzīvošanas iespējas.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANAS KĀRTĪBA

1. Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots 4. papildinājumā.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Kaboverdes zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.

Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2. Nozvejas deklarēšana

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Kaboverdei zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Kaboverdes zvejas zonā.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i)	ieejot Kaboverdes ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Kaboverdes pārstāvim, kas rakstiski apstiprina tā saņemšanu;

ii)

izejot no Kaboverdes zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Kaboverdes ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 14 dienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iziešanas no Kaboverdes zvejas zonas nosūta:

a)	pa pastu uz Kaboverdi;

b)	vai pa telefaksu uz Kaboverdes paziņoto numuru, vai

c)	vai pa elektronisko pastu.

Tiklīdz Kaboverde spēj saņemt nozvejas deklarācijas pa e-pastu, kapteinis nosūta zvejas žurnālus Kaboverdei uz tās paziņoto e-pasta adresi. Kaboverde nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes elektronisko pastu.

Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i)	Institut de recherche pour le développement (IRD);

ii)	Instituto Español de Oceanografia (IEO);

iii)	Instituto Português do Mar e da Atmosfera (IPMA) vai

iv)	Instituto Nacional de Desenvolvimento das Pescas (INDP).

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņā kuģis atgriežas Kaboverdes zonā, ir jāgatavo jauna nozvejas deklarācija.

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas deklarēšanu, Kaboverde var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā sakarībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Kaboverde var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Kaboverde nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

3. Pāreja uz elektronisku sistēmu

Puses vienojas ieviest elektronisku zvejas žurnālu un nozvejas datu elektroniskas deklarēšanas sistēmu (ERS) saskaņā ar 6. papildinājuma vadlīnijām. Puses nosaka šīs sistēmas ieviešanas kārtību tā, lai no 2015. gada 1. septembra sistēma būtu darbspējīga.

4. Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Kamēr vēl nav ieviesta 3. punktā paredzētā elektroniskā sistēma, dalībvalstis vēlākais līdz kārtējā gada 15. jūnijam paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā gūto nozveju apjomus, ko apstiprinājuši 2. punktā minētie zinātniskie institūti. Savienība saskaņā ar nozvejas deklarācijām katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu. Savienība ar dalībvalstu starpniecību šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. jūlijam.

No dienas, kurā faktiski ieviesta 3. punktā minētā elektroniskā sistēma, saskaņā ar karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center) arhivēto zvejas žurnālu datiem Savienība par katru tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu. Savienība šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. martam.

Abos gadījumos 30 dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas Kaboverde, attiecīgi pamatojot, var apstrīdēt šo galīgo paziņojumu. Domstarpību gadījumā puses apspriežas Apvienotajā komisijā. Ja Kaboverde neiesniedz iebildumus 30 dienu laikā, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotās likmes avansa maksājumu, kas nokārtots, lai varētu saņemt zvejas atļauju, kuģa īpašnieks līdz kārtējā gada 30. septembrim Kaboverdei pārskaita atlikušo summu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par vienotās likmes avansa maksājumu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1. Paziņošana

Savienības kuģa kapteinim, kurš vēlas izkraut nozveju Kaboverdes ostā vai pārkraut citā kuģī Kaboverdes zonā gūto nozveju, ir pienākums vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī paziņot Kaboverdei:

a)	tā zvejas kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī;

b)	ostu, kurā paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

c)	datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

d)	katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (izsakot dzīvsvara kilogramos vai, vajadzības gadījumā, ar īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

e)	saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī;

f)	saņēmējkuģa veterinārā sertifikāta datus.

Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2. Izkraušanas rosināšana

Lai sekmētu Kaboverdes zvejniecības nozares attīstību un palielinātu nolīguma ekonomisko un sociālo atdevi, jo sevišķi attiecībā uz zvejas produktu apstrādi un to vērtības palielināšanu, puses apspriežas, lai izstrādātu stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt Savienības flotes veikto izkrāvumu apjomu.

Tunzivju zvejas kuģu īpašnieki cenšas daļu nozvejas, kas gūta Kaboverdes ūdeņos, izkraut Kaboverdē. Izkrautās nozvejas var pārdot vietējiem uzņēmumiem par cenu, kas noteikta pēc operatoru vienošanās.

Apvienotā komisija pēc apspriešanās ar iesaistītajiem dalībniekiem pastāvīgi uzrauga to, kā notiek izkrāvumu palielināšanas stratēģijas īstenošana un ostu un apstrādes infrastruktūras faktiskā darbība.

Savienības kuģiem, kas zvejas atļauju saņēmuši saskaņā ar šo protokolu un tunzivju nozvejas izkrauj Kaboverdes ostā, veicamās maksas samazina par EUR 10 par katru izkrauto tonnu. Ja zvejas produktus pārdod apstrādes uzņēmumam Kaboverdē, piešķir papildu samazinājumu EUR 10 apmērā par tonnu. Šie atvieglojumi nepārsniedz 50 % nozvejoto daudzumu, kas norādīti galīgajā nozvejas deklarācijā.

Izkraušanu un/vai pārdošanu apliecinošos dokumentus nosūta Zvejniecības administrācijai. Kad tā tos ir apstiprinājusi, attiecīgajiem kuģu īpašniekiem ar Savienības starpniecību paziņo summas, kuras viņiem atlīdzinās. Šīs summas atskaita no maksas par turpmākajiem licences pieprasījumiem.

VI NODAĻA

KONTROLE

1. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Kaboverdes zvejas zonā un iziešanu no tās Kaboverdei paziņo sešas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i)	plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii)	katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

iii)	produkcijas sagatavošanas veidu.

Paziņojumu nosūta pa elektronisko pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa telefaksu vai radio, izmantojot Kaboverdes norādīto elektroniskā pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Kaboverde nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Kaboverdes zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

2. Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušu Savienības kuģu inspekciju jūrā Kaboverdes zonā veic Kaboverdes kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Kaboverdes inspektori brīdina Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Kaboverdes inspektori uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Kaboverde var atļaut Savienībai piedalīties jūrā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Kaboverdes inspektori izdod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

3. Inspekcija ostā

Savienības kuģus, kuri Kaboverdes zonā gūto nozveju izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Kaboverdes ostas ūdeņos, ostā inspicē Kaboverdes inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Kaboverdes inspektori uzturas uz Savienības kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Kaboverde var atļaut Savienībai piedalīties ostā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pēc inspekcijas Kaboverdes inspektori izdod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

VII NODAĻA

SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1. Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

Atrodoties Kaboverdes zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts FMC.

Katrs atrašanās vietas ziņojums satur:

a)	kuģa identifikācijas datus;

b)	nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d)	kuģa ātrumu un kursu, un

e)	ir sagatavots 5. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Kaboverdes zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Kaboverdes zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2. Datu pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS sistēma nedarbojas

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Kaboverdes zonā.

Kuģi, kuri zvejo Kaboverdes zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus uz karoga valsts FMC nosūta pa elektronisko pastu, radio vai telefaksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus obligātos datus.

3. Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Kaboverdei

Karoga valsts FMC automātiski pārsūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Kaboverdes FMC. Karoga valsts un Kaboverdes FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

Atrašanās vietas ziņojumus starp karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC pārsūta, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Kaboverdes FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par gadījumiem, kad attiecīgais kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

4. Sakaru sistēmas traucējumi

Kaboverde nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Savienību par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Domstarpības risina Apvienotajā komisijā.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5. Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Kaboverde var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Kaboverde nosūta šādus pierādījumus karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties sūta Kaboverdei atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Kaboverde informē karoga valsts FMC un Savienību par iespējamo turpmāko uzraudzību.

VIII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1. Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šo pielikumuvisus zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2. Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – likt tam atgriezties Kaboverdes ostā, ja spēkā esošie Kaboverdes tiesību akti paredz šādus pasākumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

Kaboverde ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā paziņo Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanu. Šajā paziņojumā norāda aizturēšanas pamatojumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Kaboverde vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kaboverde saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Kaboverde un Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4. Tiesvedības process un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevis panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Kaboverdes norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Kaboverde, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu.

Kaboverde astoņu dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

IX NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1. Nodarbināmo jūrnieku skaits

Zvejas sezonas laikā Kaboverdes zonā Savienības kuģi nodarbina Kaboverdes jūrniekus, ievērojot šādu minimālo skaitu:

a)	tunzivju seineru flote nodarbina vismaz sešus jūrniekus;

b)	kuģu flote tunzivju zvejai ar makšķerēm nodarbina vismaz divus jūrniekus;

c)	kuģu flote zvejai ar dreifējošām āķu jedām nodarbina vismaz piecus jūrniekus.

Savienības kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Kaboverdes jūrnieku nodarbināšanai.

2. Brīva jūrnieku izvēle

Kaboverde uztur sarakstu ar kvalificētiem Kaboverdes jūrniekiem, kurus var nodarbināt uz Savienības kuģiem.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents brīvi izvēlas no šā saraksta Kaboverdes jūrniekus darbam uz kuģa un paziņo Kaboverdei par viņu iekļaušanu apkalpē.

3. Jūrnieku darba līgumi

Kaboverdes jūrnieku darba līgumu noformē kuģa īpašnieks vai viņa aģents un jūrnieks, kuru var pārstāvēt viņa arodbiedrība. Līgumu vīzē Kaboverdes jūrlietu administrācija. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

Šajā līgumā jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Kaboverdē. Līgums ietver dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

Kaboverdes jūrniekiem ir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. Jūrnieku darba samaksa

Kaboverdes jūrnieku algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Kaboverdi.

Darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu, un tai ir jāatbilst ILO prasībām.

5. Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks piesakās kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis paziņo jūrniekam darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks atsakās no darba piedāvājuma vai nepiesakās līdz paredzētajai darbā stāšanās dienai un laikam, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu un kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt attiecīgo jūrnieku. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nepiemēro naudas sodu vai kompensācijas maksājumus.

6. Kaboverdes jūrnieku nenodarbināšana

Kuģu īpašnieki, kas nenodarbina Kaboverdes jūrniekus, līdz kārtējā gada 30. septembrim par katru jūrnieku, kurš iztrūkst līdz šīs nodaļas sākumā noteiktajam minimālajam skaitam, pārskaita vienotas likmes summu EUR 20 par katru dienu, kurā viņu kuģi atrodas Kaboverdes zonā.

X NODAĻA

KABOVERDES NOVĒROTĀJI

1. Zvejas darbību novērošana

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu, tiek novērotas.

Šāds novērošanas režīms ir saskaņā ar ICCAT ieteikumiem.

2. Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Kaboverde izraugās Savienības kuģus, kuriem ir jāuzņem novērotājs, un norīko novērotāju ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētās novērotāja uzkāpšanas uz kuģa.

Zvejas atļaujas izdošanas brīdī Kaboverde informē Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par novērotāja uzturēšanās ilgumu uz katra kuģa. Kaboverde nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Kaboverde apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju attiecīgajā zvejas sezonā, kamēr tie veic zvejas darbības ārpus Kaboverdes zonas.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3. Vienotas likmes maksājums

Veicot maksājumus, kuģa īpašnieks par katru kuģi pārskaita Kaboverdei vienotas likmes summu EUR 200 gadā.

4. Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Kaboverde.

5. Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzkāpj uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Kaboverdi.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6. Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

b)	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)	ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7. Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotājs uzkāpj uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzkāpšanas uz kuģa paziņo Kaboverdei dienu, laiku un ostu, kurā paredzēta novērotāja uzkāpšana uz kuģa. Ja novērotājs uz kuģa uzkāpj ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz šai ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Kaboverdes ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nokļūšanu Kaboverdē.

8. Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

a)	novēro kuģa zvejas darbības;

b)	pārbauda kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

c)	ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

d)	atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

e)	pārbauda kuģa zvejas žurnāla datus par Kaboverdes zonā gūtajām nozvejām;

f)	pārbauda piezvejas procentuālo daudzumu un novērtē izmetumu apjomu;

g)	kamēr kuģis darbojas Kaboverdes zonā, vismaz reizi nedēļā pa radio, telefaksu vai pa elektronisko pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozveju un piezveju apjomu.

9. Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Kaboverdei, kas 8 dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju Savienībai.

XI NODAĻA

KUĢU OPERATORU ATBILDĪBA

1. Operatori nodrošina, ka to kuģi ir derīgi kuģošanai pa jūru un ka uz tiem atrodas pienācīgs dzīvības glābšanas aprīkojums un avārijas rezerves katram pasažierim un apkalpes loceklim.

2. Operatori ar starptautiski atzītu apdrošinātāju starpniecību nodrošina pienācīgu un pilnīgu savu kuģu apdrošināšanu.

3. Ja Savienības kuģis ir iesaistīts tādā jūras negadījumā vai incidentā Kaboverdē, kura rezultāts ir jebkāda veida piesārņojums un kaitējums videi, kuģis un tā operators nekavējoties informē Kaboverdes iestādes. Ja konstatēto kaitējumu ir nodarījis operatora kuģis, minētais operators nes atbildību saskaņā ar piemērojamajiem valsts un starptautiskajiem noteikumiem un procedūrām.

PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums –

Kaboverdes EEZ

2. papildinājums –

Tehniskie saglabāšanas pasākumi

3. papildinājums –

Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

4. papildinājums –

Zvejas žurnāls

5. papildinājums –

VMS ziņojumi Kaboverdei

6. papildinājums –

Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) pārvaldības un īstenošanas pamatnostādnes

1. papildinājums

Kaboverdes EEZ

Kaboverdes EEZ plešas 200 jūras jūdzes no šādām bāzes līnijām.

Punkts	Ziemeļu platums	Rietumu garums	Sala
A.	14° 48′ 43,17″	24° 43′ 48,85″	I. Brava
C-P1 a Rainha	14° 49′ 59,10″	24° 45′ 33,11″	—
C-P1 a Faja	14° 51′ 52,19″	24° 45′ 09,19″	—
D-P1 Vermelharia	16° 29′ 10,25″	24° 19′ 55,87″	S. Nicolau
E.	16° 36′ 37,32″	24° 36′ 13,93″	Ilhéu Raso
F-P1 a da Peça	16° 54′ 25,10″	25° 18′ 11,00″	Santo Antão
F.	16° 54′ 40,00″	25° 18′ 32,00″	—
G-P1 a Camarin	16° 55′ 32,98″	25° 19′ 10,76″	—
H-P1 a Preta	17° 02′ 28,66″	25° 21′ 51,67″	—
I-P1 A Mangrade	17° 03′ 21,06″	25° 21′ 54,44″	—
J-P1 a Portinha	17° 05′ 33,10″	25° 20′ 29,91″	—
K-P1 a do Sol	17° 12′ 25,21″	25° 05′ 56,15″	—
L-P1 a Sinagoga	17° 10′ 41,58″	25° 01′ 38,24″	—
M-Pta Espechim	16° 40′ 51,64″	24° 20′ 38,79″	S. Nicolau
N-Pta Norte	16° 51′ 21,13″	22° 55′ 40,74″	Sal
O-Pta Casaca	16° 50′ 01,69″	22° 53′ 50,14″	—
P-Ilhéu Cascalho	16° 11′ 31,04″	22° 40′ 52,44″	Boa Vista
P1-Ilhéu Baluarte	16° 09′ 05,00″	22° 39′ 45,00″	—
Q-Pta Roque	16° 05′ 09,83″	22° 40′ 26,06″	—
R-Pta Flamengas	15° 10′ 03,89″	23° 05′ 47,90″	Maio
S.	15° 09′ 02,21″	23° 06′ 24,98″	Santiago
T.	14° 54′ 10,78″	23° 29′ 36,09″	—
U-D. Maria Pia	14° 53′ 50,00″	23° 30′ 54,50″	I. de Fogo
V-Pta Pesqueiro	14° 48′ 52,32″	24° 22′ 43,30″	I. Brava
X-Pta Nho Martinho	14° 48′ 25,59	24° 42′ 34,92″	—
Y = A	14° 48′ 43,17″	24° 43′ 48,85″

Saskaņā ar 1993. gada 17. februārī parakstīto Kaboverdes Republikas un Senegālas Republikas līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti.

Punkts	Ziemeļu platums	Rietumu garums
A	13° 39′ 00″	20° 04′ 25″
B	14° 51′ 00″	20° 04′ 25″
C	14° 55′ 00″	20° 00′ 00″
D	15° 10′ 00″	19° 51′ 30″
E	15° 25′ 00″	19° 44′ 50″
F	15° 40′ 00″	19° 38′ 30″
G	15° 55′ 00″	19° 35′ 40″
H	16° 04′ 05″	19° 33′ 30″

Saskaņā ar 2003. gada 19. septembrī parakstīto Kaboverdes Republikas un Mauritānijas Islāma Republikas līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti.

Punkts	Ziemeļu platums	Rietumu garums
H	16° 04,0′	019° 33,5′
I	16° 17,0′	019° 32,5′
J	16° 28,5′	019° 32,5′
K	16° 38,0′	019° 33,2′
L	17° 00,0′	019° 32,1′
M	17° 06,0′	019° 36,8′
N	17° 26,8′	019° 37,9′
O	17° 31,9′	019° 38,0′
P	17° 44,1′	019° 38,0′
Q	17° 53,3′	019° 38,0′
R	18° 02,5′	019° 42,1′
S	18° 07,8′	019° 44,2′
T	18° 13,4′	019° 47,0′
U	18° 18,8′	019° 49,0′
V	18° 24,0′	019° 51,5′
X	18° 28,8′	019° 53,8′
Y	18° 34,9′	019° 56,0′
Z	18° 44,2′	020° 00,0′

2. papildinājums

Tehniskie saglabāšanas pasākumi

1. Visām zvejas kategorijām piemērojamie pasākumi

Zvejai aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

Saskaņā ar Kaboverdes tiesību aktiem aizliegts zvejot vaļhaizivi (Rhincondon typus).

Haizivju spuru atdalīšanas aizliegums

Aizliegts uz kuģa atdalīt, glabāt, pārkraut citā kuģī vai izkraut haizivs spuras. Neskarot iepriekš minēto, lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, bet tās nedrīkst atdalīt no liemeņa pirms izkraušanas.

Aizliegums jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī

Aizliegts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī. Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos.

2. Konkrētām zvejas kategorijām piemērojami pasākumi

1. KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM

(1)

Zvejas zona: tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

(2)

Atļautie zvejas rīki: makšķeres.

(3)

Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem.

2. TUNZIVJU SEINERI

(1)

Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ņemot vērā Kaboverdes zvejas zonas īpatnību – arhipelāgus.

(2)

Atļautie zvejas rīki: zvejas vadi.

(3)

Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem.

3. KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

(1)

Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

(2)

Atļautie zvejas rīki: dreifējošas āķu jedas.

(3)

Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

Piezvejas: saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem.

3. Pasākumu atjaunināšana

Lai šos tehniskos saglabāšanas pasākumus atjauninātu atbilstīgi zinātniskajiem ieteikumiem, Puses apspriežas Apvienotajā komisijā.

3. papildinājums

4. papildinājums

Zvejas žurnāls

5. papildinājums

VMS ziņojumi Kaboverdei

ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements	Lauka kods	Obligāti vai fakultatīvi dati	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Saņēmējs	AD	O	Ziņojuma dati: saņēmējs. Valsts ISO trīsburtu kods
Nosūtītājs	FS	O	Ziņojuma dati: nosūtītājs. Valsts ISO trīsburtu kods
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips – POS
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR	F	Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs. Karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: borta numurs
Karoga valsts	FS	F	Karoga valsts dati
Ģeogrāfiskais platums	LA	O	Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LO	O	Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS-84)
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”;

datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu;

lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/);

datu pārus atdala ar tukšumzīmi;

ieraksta beigas apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “ER”.

Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

6. papildinājums

Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) pārvaldības un īstenošanas pamatnostādnes

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Visiem Savienības zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ERS sistēma”), kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Kaboverdes zvejas zonā, spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk “ERS dati”).

Savienības kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kam ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Kaboverdes zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

ERS datus pārraida saskaņā ar šīm vadlīnijām, un tos adresē karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk “FMC”), kas nodrošina šo datu automātisku pārsūtīšanu Kaboverdes FMC.

Karoga valsts un Kaboverde nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā (pieejams adresē [http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm]) un ka ir izveidota drošības procedūra, kas ļauj ERS datus reģistrēt un uzglabāt datorlasāmā formātā vismaz trīs gadus.

Iepriekš 3. punktā minētā formāta modifikācijas un atjauninājumus identificē un datē, un tie ir operacionāli sešus mēnešus pēc implementēšanas.

ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, ko Savienības vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

Karoga valsts un Kaboverde katra norīko kontaktpunktu ERS jautājumos:

a)	attiecīgos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem;

b)	karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC apmainās ar savu attiecīgo ERS punktu kontaktinformāciju (vārds, adrese, tālrunis, telekss, elektroniskais pasts);

c)	ja šajā kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

ERS DATU REĢISTRĒŠANA UN PAZIŅOŠANA

Savienības zvejas kuģim ir pienākums:

a)	katru dienu paziņot ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Kaboverdes zvejas zonā;

b)	par katru zvejas rīku iemetienu reģistrēt visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomus;

c)	par katru Kaboverdes izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu deklarēt arī nulles apjoma nozveju;

d)	katru sugu identificēt ar FAO trīsburtu kodu;

e)	daudzumus izteikt dzīvsvara kilogramos vai, ja ir tāda prasība, ar īpatņu skaitu;

f)	par katru Kaboverdes izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu ERS datos reģistrēt citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

g)	ikreiz, kad kuģis ieiet Kaboverdes zvejas zonā (COE ziņojums) vai iziet no tās (COX ziņojums), īpašā ziņojumā ar ERS datiem reģistrēt uz kuģa paturētos daudzumus par katru Kaboverdes izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu;

h)	katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraidīt ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 3. punktā minēto formātu.

Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

10.

Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta ERS datus Kaboverdes FMC.

11.

Kaboverdes FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

KUĢA ERS SISTĒMAS TRAUCĒJUMI UN/VAI KUĢA UN KAROGA VALSTS FMC NESPĒJA APMAIĪTIES AR ERS DATIEM

12.

Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa aģentu par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

13.

Karoga valsts informē Kaboverdi par konstatētajiem traucējumiem un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

14.

Ja ERS sistēmas darbībā radušies traucējumi, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka desmit dienu laikā sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums tiek nomainīts. Ja kuģis šo desmit dienu laikā ieiet ostā, atsākt zvejas darbības Kaboverdes zvejas zonā tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Kaboverde atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

15.

Ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, zvejas kuģis nedrīkst iziet no ostas:

a)	pirms ERS sistēma nav pilnībā atsākusi darboties un pirms to nav apliecinājusi karoga valsts un Kaboverde, vai –

b)	ja kuģis neturpinās zvejas darbības Kaboverdes zvejas zonā – pirms nav saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts informē Kaboverdi par savu lēmumu.

16.

Savienības kuģim, kas darbojas Kaboverdes zvejas zonā un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) ir jānosūta visi ERS dati kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami arī Kaboverdes FMC.

17.

ERS datus, ko 12. punktā minētu traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Kaboverdei pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida Kaboverdes FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var netikt ievērots.

18.

Ja Kaboverdes FMC trīs dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Kaboverde var likt šim kuģim tūlīt doties uz tās norādītu ostu.

FMC DARBĪBAS TRAUCĒJUMI – ERS DATU NESAŅEMŠANA KABOVERDES ZVEJAS UZRAUDZĪBAS CENTRĀ

19.

Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

20.

Karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

21.

Ja Kaboverdes FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC divdesmit četrustundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Kaboverdes FMC un Savienību par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

22.

Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā divdesmi četras stundas, trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC tūlīt pārsūta Kaboverdes FMC, izmantojot kādu no 17. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

23.

Kaboverde attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Savienības kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Kaboverdes Zvejas uzraudzības centrā.

FMC UZTURĒŠANA

24.

Par plānotām FMC uzturēšanas darbībām (tehniskās apkopes programma), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz septiņdesmit divas stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotām apkopēm šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

25.

Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

26.

Ja uzturēšanas darbības ilgst vairāk nekā divdesmit četras stundas, ERS datus nosūta citam FMC, izmantojot kādu no 17. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

27.

Kaboverde attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Savienības kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas darbību dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

ERS DATU MARŠRUTĒŠANA KABOVERDĒ

28.

ERS datu pārraidīšanai no karoga valsts uz Kaboverdi jāizmanto 6. punktā minētie elektroniskie sakaru līdzekļi, ko Savienības vārdā pārvalda Eiropas Komisijas dienesti un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

29.

Lai nodrošinātu Savienības flotes zvejas darbību pārvaldību, šos datus saglabā, un attiecīgi pilnvarots Eiropas Komisijas dienestu personāls ar tiem var iepazīties Savienības vārdā.

24.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 369/37

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1388/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un vi) punktu,

publicējusi šīs regulas projektu (2),

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Valsts finansējums, kas atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, ir valsts atbalsts, un par to ir jāpaziņo Komisijai, kā paredzēts tā 108. panta 3. punktā. Tomēr Padome saskaņā ar Līguma 109. pantu var noteikt atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no šīs paziņošanas prasības. Saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas par minētajām atbalsta kategorijām.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 109. pantu atzīt, ka konkrētas atbalsta kategorijas noteiktos apstākļos var atbrīvot no paziņošanas prasības. Pamatojoties uz minēto regulu, Komisija pieņēma Komisijas Regulu (EK) Nr. 736/2008 (3), kurā noteica, ka atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, noteiktos apstākļos ir saderīgs ar iekšējo tirgu un uz to neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība. Regulu (EK) Nr. 736/2008 piemēroja līdz 2013. gada 31. decembrim.

(3)

Komisija vairākos lēmumos ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu MVU, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību. Turklāt tā savu politiku ir izklāstījusi minētajai nozarei paredzētās vadlīnijās. Ņemot vērā Komisijas pieredzi, kas gūta, piemērojot minētos noteikumus MVU, ir lietderīgi paredzēt, ka Komisija turpinās izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 994/98, lai minētajai uzņēmumu kategorijai paredzēto atbalstu noteiktos apstākļos atbrīvotu no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(4)

Regulu (EK) Nr. 994/98 2013. gada 22. jūlijā grozīja ar Padomes Regulu (ES) Nr. 733/2013 (4), pilnvarojot Komisiju attiecināt grupu atbrīvojumu uz jaunām atbalsta kategorijām, kurām ir iespējams noteikt skaidrus saderības nosacījumus. Zvejniecības un akvakultūras nozarē tas ir atbalsts konkrētu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai – tā liecina Komisijas pieredze, kas gūta, Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu piemērojot šai atbalsta kategorijai.

(5)

Zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķirtā valsts atbalsta saderību Komisija novērtē, pamatojoties uz konkurences politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Lai panāktu saskanību ar Savienības finansētiem atbalsta pasākumiem, ar šo regulu atļautā publiskā atbalsta maksimālajai intensitātei vajadzētu būt vienādai ar to, kas tāda paša veida atbalstam noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (5) 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti atbilstīgi minētajai regulai.

(6)

Ir svarīgi, lai atbalstu nepiešķirtu apstākļos, kad nav ievēroti Savienības tiesību akti un jo īpaši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi. Tāpēc atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē dalībvalsts drīkst piešķirt tikai tad, ja finansētie pasākumi un to ietekme ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka valsts atbalsta saņēmēji ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus.

(7)

Ar paziņojumu par ES valsts atbalsta modernizāciju (VAM) (6) Komisija sāka valsts atbalsta noteikumu plašāku pārskatīšanu. Minētās modernizācijas galvenie mērķi ir: i) panākt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi konkurencei atvērtā iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot dalībvalstu centienus nodrošināt publisko finanšu efektīvāku izlietojumu, ii) Komisijas ex ante veiktās atbalsta pasākumu pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē, un iii) vienkāršot noteikumus un nodrošināt ātrāku, uz precīzāku informāciju balstītu un izsvērtāku lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz skaidriem ekonomiskiem apsvērumiem, kopīgu pieeju un skaidriem pienākumiem. Šī regula ir VAM programmas daļa.

(8)

Ar šo regulu būtu jādod iespēja labāk noteikt prioritātes valsts atbalsta noteikumu piemērošanas darbībām un panākt lielāku vienkāršošanu un būtu jāveicina pārredzamība, efektīva novērtēšana un kontrole attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu ievērošanu valstu un Savienības līmenī, vienlaikus saglabājot Komisijas un dalībvalstu institucionālās pilnvaras. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(9)

Šīs regulas piemērošanas vispārīgie nosacījumi būtu jānosaka, pamatojoties uz vienotu principu kopumu, kas nodrošina to, ka atbalsts kalpo vispārējām interesēm, nodrošina izteiktu stimulējošu ietekmi, ir lietderīgs un samērīgs, piešķirts pilnīgi pārredzamā veidā, ir pakļauts kontroles mehānismam un regulārai izvērtēšanai un nekaitē tirdzniecības apstākļiem tādā veidā, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(10)	Atbalsts, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem – gan vispārīgajiem, gan konkrēti attiecīgajām atbalsta kategorijām noteiktajiem –, būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(11)

Tādam valsts atbalstam Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, uz kuru neattiecas šī regula vai citas regulas, kas pieņemtas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, joprojām piemēro Līguma 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību. Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot atbalstu, uz kuru varētu attiekties šī regula. Šāds atbalsts būtu jānovērtē, ņemot vērā Vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (7) vai jebkuras turpmākas pamatnostādnes.

(12)

Šī regula nebūtu piemērojama atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, un atbalstam ar eksportu saistītām darbībām. Tā jo īpaši nebūtu piemērojama atbalstam izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Atbalsts izmaksu segšanai saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai jaunā tirgū citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī, parasti nebūtu jāuzskata par atbalstu ar eksportu saistītām darbībām.

(13)

Komisijai būtu jānodrošina, ka atļautais atbalsts nerada tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atbalsts saņēmējam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

(14)

Atbalsts, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo šāds atbalsts būtu jānovērtē saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8), lai nepieļautu minēto pamatnostādņu apiešanu. Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt skaidrus kritērijus, kas neprasa novērtēt visas uzņēmuma stāvokļa īpatnības, lai noteiktu, vai uzņēmums šīs regulas nozīmē ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(15)	Valsts atbalsta noteikumu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu sadarbības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp tāda individuālā atbalsta atbilstību, kas piešķirts saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmām.

(16)

Ņemot vērā vajadzību panākt pienācīgu līdzsvaru starp minimāliem konkurences izkropļojumiem atbalstāmajā nozarē un šīs regulas mērķiem, ar šo regulu nedrīkstētu piešķirt atbrīvojumu individuāliem atbalsta piešķīrumiem, kas pārsniedz noteiktu maksimālo summu, neatkarīgi no tā, vai tos izmaksā saskaņā ar atbalsta shēmu, kurai piešķirts atbrīvojums ar šo regulu.

(17)	Pārredzamības, attieksmes vienlīdzīguma un uzraudzības efektivitātes labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

(18)

Šajā regulā būtu jānosaka nosacījumi, ar kādiem dažus specifiskus atbalsta instrumentus, piemēram, aizdevumus, garantijas, nodokļu pasākumus un jo īpaši atmaksājamus avansus, var uzskatīt par pārredzamiem. Atbalsts garantiju veidā būtu jāuzskata par pārredzamu atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas noteiktas attiecīgajam uzņēmumu veidam. Attiecībā uz MVU Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (9) ir norādīti gada prēmijas līmeņi, kurus pārsniedzot valsts garantiju neuzskata par atbalstu. Šajā regulā kapitāla iepludināšana un riska kapitāla pasākumi nebūtu uzskatāmi par pārredzamu atbalstu.

(19)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu turpmāk izstrādāt darbības vai projektus, šī regula nebūtu piemērojama tādu darbību atbalstam, kuras saņēmējs jebkurā gadījumā veiktu arī bez atbalsta. Atbalsts saskaņā ar šo regulu būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tad, ja darbība vai darbs pie atbalstāmā projekta tiek sākts pēc tam, kad saņēmējs ir iesniedzis rakstisku pieteikumu atbalsta saņemšanai.

(20)

Automātiskām atbalsta shēmām nodokļu atvieglojumu veidā arī turpmāk būtu jāpiemēro īpašs nosacījums par stimulējošo ietekmi, ņemot vērā to, ka šā veida atbalstu piešķir, izmantojot procedūras, kas atšķiras no tām, kuras izmanto citām atbalsta kategorijām. Šādām shēmām vajadzētu būt pieņemtām, pirms sākas darbs pie atbalstāmā projekta vai darbības. Tomēr minētais nosacījums nebūtu jāpiemēro pēctecīgu fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas fiskālās shēmas nodokļu atvieglojumu veidā. Šādu shēmu stimulējošās ietekmes novērtēšanai būtisks ir brīdis, kad nodokļu pasākums pirmoreiz noteikts sākotnējā shēmā, kuru pēc tam aizstāj ar pēctecīgo shēmu.

(21)

Aprēķinot atbalsta intensitāti, būtu jāiekļauj vienīgi attiecināmās izmaksas. Ar šo regulu nedrīkstētu atbrīvot atbalstu, kas attiecīgo atbalsta intensitāti pārsniedz tāpēc, ka ir iekļautas neattiecināmās izmaksas. Attiecināmo izmaksu noteikšana būtu jāpamato ar skaidriem, konkrētiem un aktuāliem dokumentāriem pierādījumiem. Būtu jāizmanto lielumi pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Atbalsts, kas izmaksājams vairākās daļās, būtu jādiskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Arī attiecināmās izmaksas būtu jādiskontē atbilstoši to vērtībai piešķiršanas dienā. Procentu likmei, ko izmanto diskontēšanai un tāda atbalsta summas aprēķināšanai, kurš nav piešķirts dotācijas veidā, vajadzētu būt piešķiršanas brīdī piemērojamajai attiecīgi diskonta likmei un atsauces likmei, kā noteikts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (10). Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšana būtu jāveic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi. Būtu jāveicina atmaksājamu avansu veidā sniegta atbalsta izmantošana, jo šādi riska dalīšanas instrumenti sekmē atbalsta stimulējošās ietekmes pastiprināšanu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka šajā regulā norādīto piemērojamo atbalsta intensitāti var paaugstināt gadījumos, kad atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā.

(22)

Ja tiek piešķirts nākotnē maksājamu nodokļu atvieglojums, piemērojamā diskonta likme un atbalsta daļu precīza summa var iepriekš nebūt zināma. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu iepriekš jānosaka atbalsta diskontētās vērtības maksimālā robeža, ievērojot piemērojamo atbalsta intensitāti. Pēc tam, kad atbalsta daļas summa konkrētajā dienā kļūst zināma, diskontēšanu var veikt, pamatojoties uz tajā laikā piemērojamo diskonta likmi. Katras atbalsta daļas diskontētā vērtība būtu jāatskaita no maksimālās robežas kopsummas (“robežsumma”).

(23)

Lai noteiktu, vai ir ievērotas šajā regulā minētās paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte, būtu jāņem vērā atbalstāmās darbības vai projekta publiskā atbalsta kopsumma. Turklāt šajā regulā būtu jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama dažādu kategoriju atbalsta kumulēšana. Atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums ar šo regulu, var kumulēt ar citu saderīgu atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar kādu citu regulu vai ko apstiprinājusi Komisija, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Ja dažādi atbalsta avoti attiecas uz tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, kumulēšana būtu jāatļauj līdz lielākajai atbalsta intensitātei vai atbalsta summai, kura saskaņā ar šo regulu ir piemērojama minētajam atbalstam. Šajā regulā būtu jānosaka arī īpaši noteikumi par atbalsta pasākumu kumulēšanu ar de minimis atbalstu. Daudzos gadījumos de minimis atbalsts netiek piešķirts konkrētu, nosakāmu attiecināmo izmaksu segšanai vai netiek attiecināts uz konkrētām, nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Šādos gadījumos būtu jāparedz iespēja de minimis atbalstu brīvi kumulēt ar valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Savukārt tad, ja de minimis atbalstu piešķir par tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, kumulācija būtu pieļaujama vienīgi apmērā, kas nepārsniedz šīs regulas III nodaļā minēto atbalsta maksimālo intensitāti.

(24)

Ņemot vērā to, ka valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē principā ir aizliegts, ir svarīgi, lai visām pusēm būtu iespēja pārbaudīt, vai atbalsts ir piešķirts atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem. Tāpēc valsts atbalsta pārredzamība ir būtiska pareizai Līguma noteikumu piemērošanai un nodrošina labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, salīdzinošu izvērtēšanu un, visbeidzot, efektīvākus publiskos izdevumus. Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jānosaka prasība dalībvalstīm reģionālā vai valsts līmenī izveidot visaptverošas valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās norāda kopsavilkuma informāciju par katru atbalsta pasākumu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Minētajam pienākumam vajadzētu būt priekšnosacījumam individuālā atbalsta saderībai ar iekšējo tirgu. Ievērojot informācijas publicēšanas standartpraksi, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/37/ES (11), būtu jāizmanto standartformāts, kas dod iespēju informāciju meklēt, lejupielādēt un viegli publicēt internetā. Saites uz visu dalībvalstu valsts atbalsta tīmekļa vietnēm būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē. Saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 994/98, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 733/2013, kopsavilkuma informācija par katru atbalsta pasākumu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē.

(25)

Lai nodrošinātu atbalsta pasākumu efektīvu uzraudzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 994/98, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 733/2013, ir lietderīgi noteikt prasības attiecībā uz dalībvalstu ziņošanu par atbalsta pasākumiem, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, un par šīs regulas piemērošanu. Turklāt, ņemot vērā noilguma periodu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (12) 15. pantā, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par dokumentāciju, kas dalībvalstīm būtu jāglabā par atbalstu, kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Visbeidzot, katra individuālā atbalsta tekstā būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz šo regulu.

(26)

Lai pastiprinātu šajā regulā noteikto saderības nosacījumu efektivitāti, Komisijai vajadzētu būt iespējai atsaukt grupu atbrīvojuma piemērošanu turpmākiem atbalsta pasākumiem gadījumā, ja šīs prasības netiek izpildītas. Komisijai vajadzētu būt iespējai grupu atbrīvojuma atsaukumu attiecināt tikai uz noteiktiem atbalsta veidiem, noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem, ja neatbilstība šai regulai skar tikai ierobežotu pasākumu grupu vai noteiktas iestādes. Šādam mērķtiecīgam atsaukumam būtu jānodrošina samērīga sankcija, kas tieši saistīta ar konstatēto neatbilstību šai regulai. Ja I un III nodaļā paredzētie saderības nosacījumi nebūs izpildīti, šī regula uz piešķirto atbalstu neattieksies, un līdz ar to tas būs uzskatāms par nelikumīgu atbalstu, kuru Komisija pārbaudīs saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 659/1999. Ja nav izpildītas II nodaļas prasības, grupu atbrīvojuma piemērošanas atsaukšana attiecībā uz turpmākiem atbalsta pasākumiem neietekmē grupu atbrīvojumu, kas piešķirts iepriekšējiem šai regulai atbilstīgiem pasākumiem.

(27)

Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences izkropļojumus, un lai atvieglotu dažādu Savienības un valstu iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz MVU, kā arī administratīvās skaidrības un juridiskās noteiktības labad šajā regulā izmantotās MVU definīcijas pamatā vajadzētu būt definīcijai, kas noteikta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (13).

(28)

Šai regulai būtu jāaptver tādi zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķirta atbalsta veidi, kurus Komisija sistemātiski ir apstiprinājusi jau daudzus gadus. Ja šis atbalsts atbilst Regulā (ES) Nr. 508/2014 izklāstītajiem nosacījumiem, Komisijai tā saderība ar iekšējo tirgu nebūtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi.

(29)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jādefinē, kādi notikumi var tikt uzskatīti par dabas katastrofām, uz kurām attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums. Šajā regulā par dabas katastrofām būtu jāuzskata tādi notikumi kā zemestrīces, zemes nogruvumi, plūdi, jo īpaši plūdi, kas rodas, pārplūstot upju vai ezeru krastiem, lavīnas, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki. Par dabas katastrofām Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē nebūtu uzskatāms kaitējums, ko nodarījuši nelabvēlīgi laikapstākļi, piemēram, vētras, sals, krusa, apledojums, lietus vai sausums, kuri vērojami salīdzinoši regulāri. Lai nodrošinātu pārliecību, ka atbrīvojums tiešām attiecas uz atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, šajā regulā, ievērojot iedibināto praksi, būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem minēto grupu atbrīvojumu var piemērot šādām atbalsta shēmām. Minētajiem nosacījumiem jo īpaši būtu jāattiecas uz dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālu atzinumu, ka notikums raksturojams kā dabas katastrofa, un tiešu cēloņsakarību starp dabas katastrofu un kaitējumiem, kuri nodarīti saņēmējam uzņēmumam, kas var būt arī grūtībās nonācis uzņēmums, un būtu jānodrošina tas, ka tiek novērsta pārmērīga kompensēšana. Kompensācija nedrīkstētu pārsniegt apmēru, kas nepieciešams, lai saņēmējs varētu atjaunot stāvokli, kāds bija pirms katastrofas.

(30)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK (14) 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 15. panta 3. punktu dalībvalstis var ieviest atbrīvojumus no nodokļiem vai nodokļu samazinājumus, kas piemērojami zvejai iekšējos ūdeņos un zivkopības darbiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajiem pasākumiem arī turpmāk piemērot atbrīvojumu no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti minētajā direktīvā paredzētie nosacījumi. Tādi atbrīvojumi no nodokļiem, kuri piemērojami zvejai ES ūdeņos un kas dalībvalstīm jāievieš atbilstīgi minētās direktīvas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktam, nav piedēvējami valstij, un tāpēc tie nebūtu uzskatāmi par valsts atbalstu.

(31)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā, valsts atbalsta politika būtu periodiski jāpārskata. Tāpēc būtu jāierobežo šīs regulas piemērošanas periods, un būtu jānosaka pārejas noteikumi. Ņemot vērā to, ka nosacījumi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu ir salāgoti ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 508/2014 (15) piemērošanas vajadzībām, ir lietderīgi nodrošināt saskanību starp šīs regulas piemērošanas periodu un Regulas (ES) Nr. 508/2014 piemērošanas periodu. Ja šīs regulas piemērošanas termiņš beigtos un netiktu pagarināts, atbalsta shēmām, kurām jau ir noteikts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, tas būtu jāpiemēro vēl sešus mēnešus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi vai tirdzniecību.

2. Šo regulu piemēro arī atbalstam, ko saskaņā ar 44. pantu piešķir, lai atlīdzinātu dabas katastrofu nodarīto kaitējumu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi vai tirdzniecību, neatkarīgi no atbalsta saņēmēja lieluma.

3. Šo regulu nepiemēro:

(a)	atbalstam, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

(b)	atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām kārtējām izmaksām, kuras saistītas ar eksporta darbībām;

(c)	atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces;

(d)	atbalstam, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai;

(e)

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai;

(f)	ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts e) apakšpunktā;

(g)	atbalstam, ko piešķir darbībām, par kurām nebūtu tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 11. pantu;

(h)	atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri Regulas (ES) Nr. 508/2014 10. panta 1.–3. punktā izklāstīto iemeslu dēļ nevar pieteikties uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu.

4. Šo regulu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem, kas savā būtībā, ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

(a)

atbalstam, kura piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts izvirzīt prasību, ka atbalsta izmaksas brīdī uzņēmējdarbības vietai vai filiālei ir jābūt atbalsta piešķīrējā dalībvalstī;

(b)	atbalstam, kura piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

(c)	atbalstam, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

2. pants

Paziņošanas robežvērtība

1. Šo regulu nepiemēro atbalstam, kas paredzēts projektam, kura attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 2 miljonus, vai atbalstam, kura summa pārsniedz EUR 1 miljonu vienam saņēmējam gadā.

2. Robežvērtības, kas noteiktas 1. punktā, netiek apietas, mākslīgi sadalot atbalsta shēmas vai atbalsta projektus.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)	“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

(2)	“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(3)	“zvejas un akvakultūras produkti” ir produkti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (16) I pielikumā;

(4)	“dabas katastrofas” ir zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi un plūdi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki;

(5)

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

(a)

attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma piemērošanas vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (17) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

(b)

attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma piemērošanas vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

(c)	uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;

(d)	uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

(6)	“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

(7)

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

(8)

“individuāls atbalsts” ir:

(a)	ad hoc atbalsts un

(b)	individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;

(9)	“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

(10)	“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, kuru izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;

(11)

“darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu;

(12)	“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

(13)	“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

(14)	“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu.

4. pants

Atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi

1. Atbalsta shēmas, saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai atbalsta kategorijai noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.

2. Atbrīvojumu saskaņā ar šo regulu atbalsta pasākumiem piešķir tikai tiktāl, cik tajos skaidri paredzēts, ka atbalsta piešķiršanas periodā saņēmēji ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus un ka tad, ja minētajā periodā tiek konstatēts, ka saņēmēji kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus neievēro, saņemto atbalstu atmaksā tādā apmērā, kas proporcionāls pārkāpuma smagumam.

5. pants

Atbalsta pārredzamība

1. Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

2. Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:

(a)	atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

(b)	atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;

(c)

atbalsts garantiju veidā:

i)	ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām, vai

ii)

ja pirms pasākuma īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (18) vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metode šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;

(d)	atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;

(e)	atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai.

3. Šajā regulā par pārredzamu atbalstu neuzskata šādas atbalsta kategorijas:

(a)	atbalsts, ko veido kapitāla iepludināšana;

(b)	atbalsts, ko veido riska kapitāla pasākumi.

6. pants

Stimulējoša ietekme

1. Šo regulu piemēro tikai tādam atbalstam, kam ir stimulējoša ietekme.

2. Atbalstu uzskata par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Atbalsta pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(a)	uzņēmuma nosaukums un lielums;

(b)	projekta vai darbības apraksts, tostarp sākuma un beigu datums;

(c)	projekta vai darbības īstenošanas vieta;

(d)	attiecināmo izmaksu uzskaitījums;

(e)	atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss vai cits) un projektam vai darbībai nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)	ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā, un

(b)	pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgu fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

4. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējoša ietekme netiek prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā piemīt:

(a)	atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 44. panta nosacījumi;

(b)	atbalsts, ko piešķir kā atbrīvojumus no nodokļiem vai nodokļu samazinājumus, kurus dalībvalstis pieņēmušas atbilstīgi Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta f) apakšpunktam un 15. panta 3. punktam, ja ir izpildīti šīs regulas 45. panta nosacījumi.

7. pants

Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas

1. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli.

2. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

3. Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas dienā piemērojamā diskonta likme.

4. Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi.

5. III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar atbalsta piešķiršanas dienā piemērojamo diskonta likmi.

6. Attiecināmās izmaksas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (19) 67.–69. panta prasībām.

8. pants

Kumulācija

1. Lai noteiktu, vai ir ievērotas 2. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, ņem vērā atbalstāmajai darbībai, projektam vai uzņēmumam piešķirtā publiskā atbalsta kopsummu neatkarīgi no tā, vai minētais atbalsts ir finansēts ar vietējiem, reģionāliem, valsts vai Savienības līdzekļiem.

2. Atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar:

(a)	citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

(b)	citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

3. Valsts atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu III nodaļā minēto intensitāti.

9. pants

Publicēšana un informācija

1. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

(a)	kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, izmantojot II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

(b)	katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

(c)	informāciju, kas minēta III pielikumā, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 30 000.

2. Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos EUR):

(a)

0,03–0,2;

(b)

0,2–0,4;

(c)

0,4–0,6;

(d)

0,6–0,8;

(e)

0,8–1.

3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju organizē un dara pieejamu III pielikumā aprakstītajā standartizētajā veidā, un nodrošina faktiskas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Šā panta 1. punktā minēto informāciju publicē sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, viena gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija, un šī informācija ir pieejama vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

4. Ikvienas atbalsta shēmas un individuālā atbalsta teksts satur skaidru atsauci uz šo regulu, proti, ir norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un uz konkrētajiem III nodaļas noteikumiem, uz kuriem attiecas minētais dokuments, vai attiecīgā gadījumā uz valsts tiesību aktu, kurš nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu. Tekstam pievieno tā īstenošanas noteikumus un grozījumus.

5. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:

(a)	saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm;

(b)	kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā.

6. Atbilstību šā panta noteikumiem dalībvalstis nodrošina vēlākais divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

II NODAĻA

UZRAUDZĪBA

10. pants

Grupu atbrīvojuma priekšrocības atsaukšana

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I, II un III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par pasākumiem var ierobežot, attiecinot tikai uz pasākumiem, ar kuriem piešķir noteikta veida atbalstu, pasākumiem par labu noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtiem pasākumiem.

11. pants

Ziņojumu sniegšana

Dalībvalstis Komisijai nosūta:

(a)

izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnajam tekstam, tostarp tā grozījumiem;

(b)	elektroniskā veidā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (20) minēto gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot Regulā (EK) Nr. 794/2004 norādīto informāciju.

12. pants

Uzraudzība

Lai Komisija varētu uzraudzīt atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas prasības, dalībvalstis uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un pamatojošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu. Attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, iesniedz Komisijai visu informāciju un pamatojošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu.

III NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DAŽĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM

1. IEDAĻA

ILGTSPĒJĪGA ZVEJNIECĪBAS ATTĪSTĪBA

13. pants

Atbalsts inovācijai

Atbalsts, kas paredzēts inovācijai zvejniecībā un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 26. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

14. pants

Atbalsts par konsultāciju pakalpojumiem

Atbalsts, kas paredzēts konsultāciju pakalpojumu izmantošanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 27. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

15. pants

Atbalsts zinātnieku un zvejnieku partnerībai

Atbalsts, kas paredzēts zinātnieku un zvejnieku partnerībai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 28. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

16. pants

Atbalsts cilvēkkapitāla, jaunu darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanai

Atbalsts, kas paredzēts cilvēkkapitāla, jaunu darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 29. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

17. pants

Atbalsts dažādošanai un jauniem ienākumu veidiem

Atbalsts, kas paredzēts dažādošanai un jauniem ienākumu veidiem un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 30. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

18. pants

Darījumdarbības sākšanas atbalsts gados jauniem zvejniekiem

Darījumdarbības sākšanas atbalsts, kas paredzēts gados jauniem zvejniekiem un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 31. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

19. pants

Atbalsts veselības un drošības apstākļu uzlabošanai

Atbalsts, kas paredzēts veselības un drošības apstākļu uzlabošanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 32. panta nosacījumiem un tādu deleģēto aktu nosacījumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 32. panta 4. punktu, un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

20. pants

Atbalsts kopfondiem, kurus izmanto nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un vides incidentu gadījumā

Atbalsts, kas paredzēts kopfondiem, kurus izmanto nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un vides incidentu gadījumā, un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 35. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

21. pants

Atbalsts zvejas iespēju iedalīšanas sistēmām

Atbalsts, kas paredzēts zvejas iespēju iedalīšanas sistēmām un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 36. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

22. pants

Atbalsts saglabāšanas pasākumu un reģionālās sadarbības izstrādei un īstenošanai

Atbalsts, kas paredzēts saglabāšanas pasākumu un reģionālās sadarbības izstrādei un īstenošanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 37. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

23. pants

Atbalsts, kas paredzēts, lai ierobežotu zvejas ietekmi uz jūras vidi un zveju pielāgotu sugu aizsardzībai

Atbalsts, kas paredzēts, lai ierobežotu zvejas ietekmi uz jūras vidi un zveju pielāgotu sugu aizsardzībai, un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 38. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

24. pants

Atbalsts ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistītai inovācijai

Atbalsts, kas paredzēts ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistītai inovācijai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 39. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

25. pants

Atbalsts jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un kompensācijas režīmiem ilgtspējīgu zvejas darbību satvarā

Atbalsts, kas paredzēts jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un kompensācijas režīmiem ilgtspējīgu zvejas darbību satvarā un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 40. panta nosacījumiem un tādu deleģēto aktu nosacījumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 40. panta 4. punktu, un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

26. pants

Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai

Atbalsts, kas paredzēts energoefektivitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 41. panta nosacījumiem un tādu deleģēto aktu nosacījumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 41. panta 10. punktu, un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

27. pants

Atbalsts, kas vērsts uz pievienoto vērtību, produktu kvalitāti un nevēlamas nozvejas izmantošanu

Atbalsts, kas vērsts uz pievienoto vērtību, produktu kvalitāti un nevēlamas nozvejas izmantošanu un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 42. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

28. pants

Atbalsts zvejas ostām, izkraušanas vietām, izsoles namiem un patvēruma vietām

Atbalsts, kas paredzēts zvejas ostām, izkraušanas vietām, izsoles namiem un patvēruma vietām un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 43. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

29. pants

Atbalsts zvejai iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu faunai un florai

Atbalsts, kas paredzēts zvejai iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu faunai un florai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 25. panta 1. un 2. punkta un 44. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

2. IEDAĻA

ILGTSPĒJĪGA AKVAKULTŪRAS ATTĪSTĪBA

30. pants

Atbalsts inovācijai akvakultūrā

Atbalsts, kas paredzēts inovācijai akvakultūrā un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 47. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

31. pants

Atbalsts produktīviem ieguldījumiem akvakultūrā

Atbalsts, kas paredzēts produktīviem ieguldījumiem akvakultūrā un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 48. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

32. pants

Atbalsts akvakultūras saimniecībām paredzētiem pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumiem

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūras saimniecībām paredzētiem pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumiem un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 49. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

33. pants

Atbalsts cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšanai akvakultūrā

Atbalsts, kas paredzēts cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšanai akvakultūrā un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 50. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

34. pants

Atbalsts akvakultūras saimniecību potenciāla palielināšanai

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūras saimniecību potenciāla palielināšanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 51. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

35. pants

Atbalsts tādu jaunu akvakultūras audzētāju rosināšanai, kuri nodarbojas ar ilgtspējīgu akvakultūru

Atbalsts, kas paredzēts tādu jaunu akvakultūras audzētāju rosināšanai, kuri nodarbojas ar ilgtspējīgu akvakultūru, un kas atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 52. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

36. pants

Atbalsts pārejai uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru

Atbalsts, kas paredzēts pārejai uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 53. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

37. pants

Atbalsts akvakultūrai, kas nodrošina vides pakalpojumus

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūrai, kura nodrošina vides pakalpojumus, un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 54. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

38. pants

Atbalsts pasākumiem sabiedrības veselības jomā

Atbalsts, kas paredzēts pasākumiem sabiedrības veselības jomā un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 55. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

39. pants

Atbalsts dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem

Atbalsts, kas paredzēts dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 56. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

40. pants

Atbalsts akvakultūras krājuma apdrošināšanai

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūras krājuma apdrošināšanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 508/2014 46. un 57. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

3. IEDAĻA

AR TIRDZNIECĪBU UN APSTRĀDI SAISTĪTI PASĀKUMI

41. pants

Atbalsts tirdzniecības pasākumiem

Atbalsts, kas paredzēts tirdzniecības pasākumiem un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 68. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

42. pants

Atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei

Atbalsts, kas paredzēts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 69. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

4. IEDAĻA

CITAS ATBALSTA KATEGORIJAS

43. pants

Atbalsts datu vākšanai

Atbalsts, kas paredzēts datu vākšanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

(a)	atbalsts atbilst Regulas (ES) Nr. 508/2014 77. panta nosacījumiem un

(b)	atbalsta summa, izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, nepārsniedz publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

44. pants

Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

1. Atbalsta shēmas, kas paredzētas dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un atbilst I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tās atbilst šā panta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)	dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa, un

(b)	pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un kaitējumu, kas nodarīts attiecīgajam uzņēmumam.

3. Atbalstu attiecīgajam uzņēmumam izmaksā tiešā veidā.

4. Ar konkrētu dabas katastrofu saistītas atbalsta shēmas izveido trīs gadu laikā pēc dienas, kad šī dabas katastrofa notikusi. Atbalstu izmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

5. Attiecināmās izmaksas ir dabas katastrofas nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi publiska iestāde vai atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts, vai apdrošināšanas sabiedrība. Šis kaitējums var ietvert:

(a)	materiālo kaitējumu aktīviem, piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem;

(b)	ienākumu zaudējumu saistībā ar darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus no katastrofas notikšanas.

6. Materiālo kaitējumu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms katastrofas. Aprēķinātā summa nedrīkst pārsniegt remonta izmaksas vai katastrofas izraisīto reālās tirgus vērtības samazinājumu, proti, starpību starp īpašuma vērtību tieši pirms un tieši pēc katastrofas.

7. Ienākumu zaudējumu aprēķina šādi:

(a)	rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots dabas katastrofas gadā vai katrā nākamajā gadā, kad pilnībā vai daļēji iznīcināti ražošanas līdzekļi, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu, atņemot no

(b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

8. Kaitējumu aprēķina katram saņēmējam atsevišķi.

9. Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

45. pants

Atbrīvojumi no nodokļiem un nodokļu samazinājumi saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK

1. Atbalsts, ko piešķir kā atbrīvojumus no nodokļiem un nodokļu samazinājumus, kurus dalībvalstis pieņēmušas atbilstīgi Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta f) apakšpunktam un 15. panta 3. punktam, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no tā 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti Direktīvā 2003/96/EK un šīs regulas I nodaļā izklāstītie nosacījumi.

2. Saņēmējus, kuriem piemēro atbrīvojumus no nodokļiem vai nodokļu samazinājumus, izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā tie maksā vismaz attiecīgo nodokļu minimālo līmeni, kas noteikts Direktīvā 2003/96/EK.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Pārejas noteikumi

1. Šo regulu piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst visiem šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu.

2. Ikviens atbalsts, kurš piešķirts pirms 2014. gada 1. jūlija saskaņā ar jebkuru iepriekš spēkā bijušu regulu, kas pieņemta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

3. Atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu vai citām iepriekš spēkā bijušām regulām, kuras pieņemtas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, vadlīnijām un paziņojumiem.

4. Beidzoties šīs regulas spēkā esības periodam, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu.

47. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

To piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) Padomes 1998. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.).

(2) OV C 258, 8.8.2014., 1. lpp.

(3) Komisijas 2008. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 736/2008 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību (OV L 201, 30.7.2008., 16. lpp.).

(4) Padomes 2013. gada 22. jūlija Regula (ES) Nr. 733/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 204, 31.7.2013., 11. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(6) COM(2012) 209, 8.5.2012.

(7) OV C 84, 3.4.2008., 10. lpp.

(8) OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.

(9) OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.

(10) OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.).

(12) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(13) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(14) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(18) OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(20) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

MVU DEFINĪCIJA

1. pants

Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības vai apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

2. pants

Darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategorijas

1. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus, un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus.

2. MVU kategorijas mazu uzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 50 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 miljonus.

3. MVU kategorijas mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 2 miljonus.

3. pants

Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

1. “Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.

2. “Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kas nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējā uzņēmumā).

Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:

(a)

publiskas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu uzņēmumos, kurus nekotē biržā (uzņēmējdarbības mecenāti), ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000;

(b)	akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

(c)	institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;

(d)	autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000.

3. “Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

(a)	uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

(b)	uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;

(c)	uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

(d)	uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.

Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu vai kāda no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no šīm attiecībām pastāv ar fiziskas personas vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupas starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Par “blakustirgu” uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no konkrētā tirgus.

4. Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % vai vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas publiskas struktūras.

5. Uzņēmums var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labticīgi paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Savienības noteikumos.

4. pants

Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods

1. Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus, attiecas uz pēdējo apstiprināto pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu gadu. Tie iegūti, izmantojot datus pārskatu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

2. Ja, ņemot par pamatu gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītā darbinieku skaita vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs vai iegūs vidējā, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu, ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.

3. Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. pants

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa attiecīgā atskaites gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

(a)	darba ņēmējus;

(b)	personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas darba ņēmējiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

(c)	īpašniekus vadītājus;

(d)	partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un no uzņēmuma gūst finansiālas priekšrocības.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā

6. pants

Uzņēmuma datu apkopošana

1. Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, balstoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.

2. Datus par uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par katru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

3. Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja vien to pārskata dati jau nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no to pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma iespējamiem partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā, ja vien tie jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas atbilst vismaz 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

4. Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli summējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.

II PIELIKUMS

Informācija par valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem; jāsniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā

III PIELIKUMS

Noteikumi par informācijas publicēšanu, kā noteikts 9. panta 1. punktā

Dalībvalstis savas visaptverošās valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās publicējama 9. panta 1. punktā norādītā informācija, organizē tādā veidā, lai informācijai varētu viegli piekļūt.

Informāciju publicē izklājlapu datu formātā, kas dod iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Piekļuvi tīmekļa vietnei sniedz visām ieinteresētajām personām bez ierobežojumiem. Lai piekļūtu tīmekļa vietnei, nav nepieciešama lietotāja iepriekšēja reģistrācija.

Kā noteikts 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par individuāliem atbalsta piešķīrumiem publicē šādu informāciju:

—	atbalsta saņēmēja nosaukums,

—	atbalsta saņēmēja identifikators,

—	uzņēmuma veids (MVU/liels) atbalsta piešķiršanas dienā,

—	atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions NUTS II līmenī (1),

—	darbības nozare NACE grupas līmenī (2),

—	atbalsta elements, kas izteikts kā pilna summa valsts valūtā (3),

—	atbalsta instruments (4) (dotācija/procentu likmju subsīdija, aizdevums/atmaksājams avanss/atmaksājama dotācija, garantija, nodokļu atvieglojums vai atbrīvojums no nodokļiem, cits (precizēt)),

—	piešķiršanas datums,

—	atbalsta mērķis,

—	piešķīrēja iestāde.

(1) NUTS – Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra. Parasti reģionu norāda 2. līmenī.

(2) Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).

(3) Dotācijas bruto ekvivalents. Fiskālo shēmu gadījumā šo summu var norādīt, izmantojot 9. panta 2. punktā noteiktos diapazonus.

(4) Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, atbalsta summu norāda par katru instrumentu.

24.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 369/71

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 19. decembris),

ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 10135)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, grieķu un slovēņu valodā)

(2014/950/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) un jo īpaši tās 31. pantu,

apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu Komisijai jāveic vajadzīgās pārbaudes, jāpaziņo dalībvalstīm šo pārbaužu rezultāti, jāpieņem zināšanai dalībvalstu apsvērumi, jāsasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm, un oficiāli jāpaziņo tām savi secinājumi.

(2)	Dalībvalstīm ir bijusi iespēja pieprasīt samierināšanas procedūras uzsākšanu. Dažos gadījumos šī iespēja ir izmantota, un Komisija ir izskatījusi procedūras rezultātā sagatavotos ziņojumus.

(3)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1258/1999 un Regulu (EK) Nr. 1290/2005 finansēt drīkst vienīgi lauksaimniecības izdevumus, kas radušies, nepārkāpjot Eiropas Savienības noteikumus.

(4)	Ņemot vērā veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultātus un samierināšanas procedūras, atklājās, ka daļa no dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem neatbilst šai prasībai, un tāpēc tos nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas, ELGF un ELFLA.

(5)	Būtu jānorāda summas, kuras neatzīst par pieprasāmām no ELVGF Garantiju nodaļas, ELGF un ELFLA. Minētās summas nav saistītas ar izdevumiem, kas radušies agrāk nekā divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstveida paziņojuma dalībvalstīm par veikto pārbaužu rezultātiem.

(6)	Attiecībā uz šajā lēmumā norādītajiem gadījumiem Komisija attiecīgajā kopsavilkuma ziņojumā ir informējusi dalībvalstis par to summu novērtējumu, kuras izslēdzamas no finansējuma sakarā ar to neatbilstību Eiropas Savienības noteikumiem.

(7)	Šis lēmums neskar finansiāla rakstura secinājumus, ko Komisija varētu izdarīt saistībā ar Tiesas spriedumiem tādās lietās par šā lēmuma tematu, kuru izskatīšana 2014. gada 1. septembrī vēl nebija pabeigta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā uzskaitītos dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru izdevumus, kas deklarēti, tos attiecinot uz ELVGF Garantiju nodaļu, ELGF vai ELFLA, izslēdz no Eiropas Savienības finansējuma, jo tie neatbilst Eiropas Savienības noteikumiem.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai, Grieķijas Republikai un Slovēnijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

PIELIKUMS

Budžeta postenis: 6701

DV	Pasākums	FG	Pamatojums	Rezultāta veids	Korekcijas %	Valūta	Summa	Atskaitījumi	Finansiālā ietekme
GR	Eksporta kompensācijas – I pielikumā neiekļauti produkti	2008	trūkst norādījumu par Regulu (EK) Nr. 952/2006	VIENOTA LIKME	5,00 %	EUR	– 13 507,00	0,00	– 13 507,00
	Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze	2008	trūkst norādījumu par Regulu (EK) Nr. 952/2006	VIENOTA LIKME	5,00 %	EUR	– 47 747,49	0,00	– 47 747,49
	_Atgūtie līdzekļi	2009	trūkst norādījumu par Regulu (EK) Nr. 952/2006	VIENOTA LIKME	2,00 %	EUR	– 872 542,52	0,00	– 872 542,52
	_Atgūtie līdzekļi	2010	trūkst norādījumu par Regulu (EK) Nr. 952/2006	VIENOTA LIKME	2,00 %	EUR	– 845 323,17	0,00	– 845 323,17
	Vīns – stādīšanas tiesības		Līdzekļu atmaksa pēc EKT sprieduma lietā T-367/12	VIENREIZĒJS	0,00 %	EUR	21 336 120,00	0,00	21 336 120,00
GR	Citi tiešā atbalsta veidi – Reg. (EK) Nr. 73/2009 68.–72. pants	2011	Nav sasniegts noteiktais kontroles apmērs, nepareizi izraudzīts laiks, un nav ievērots noteiktais minimālais apmērs pārbaudēm uz vietas attiecībā uz atbalstu par aitām un kazām	VIENOTA LIKME	2,00 %	EUR	– 476 400,54	0,00	– 476 400,54
GR	Atsaistītais tiešais atbalsts	2009	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	2,00 %	EUR	– 34 622 028,32	– 68 359,28	– 34 553 669,04
	Citi tiešā atbalsta veidi	2009	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	5,00 %	EUR	– 11 294 787,52	– 97 073,53	– 11 197 713,99
	Atsaistītais tiešais atbalsts	2009	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	10,00 %	EUR	– 32 548 736,62	– 64 265,67	– 32 484 470,95
	Citi tiešā atbalsta veidi	2009	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	100,00 %	EUR	0,00	– 132 067,09	132 067,09
	Atsaistītais tiešais atbalsts	2010	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	2,00 %	EUR	6 274,63	12,55	6 262,08
	Citi tiešā atbalsta veidi	2010	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	5,00 %	EUR	27,37	0,05	27,32
	Atsaistītais tiešais atbalsts	2010	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	10,00 %	EUR	5 898,88	11,80	5 887,08
GR	Finanšu revīzija – Pārsniegumi	2011	Maksimālo finansiālo apjomu pārsniegumi	VIENREIZĒJS	0,00 %	EUR	– 21 940,77	– 21 940,77	0,00
	Finanšu revīzija – novēloti maksājumi un maksājumu termiņi	2011	Novēloti maksājumi	VIENREIZĒJS	0,00 %	EUR	– 1 617 403,78	– 1 751 757,38	134 353,60
					Kopā GR	EUR	– 61 012 096,85	– 2 135 439,32	– 58 876 657,53
DV	Pasākums	FG	Pamatojums	Rezultāta veids	Korekcijas %	Valūta	Summa	Atskaitījumi	Finansiālā ietekme
IE	Augļi un dārzeņi – darbības programmas	2009	Nav veiktas pārbaudes par atbilstību atzīšanas kritērijiem	VIENOTA LIKME	10,00 %	EUR	– 477 165,20	0,00	– 477 165,20
	Augļi un dārzeņi – darbības programmas	2010	Nav veiktas pārbaudes par atbilstību atzīšanas kritērijiem	VIENOTA LIKME	10,00 %	EUR	– 578 539,13	0,00	– 578 539,13
					Kopā IE	EUR	– 1 055 704,33	0,00	– 1 055 704,33
DV	Pasākums	FG	Pamatojums	Rezultāta veids	Korekcijas %	Valūta	Summa	Atskaitījumi	Finansiālā ietekme
SI	Cukurs – Pārstrukturēšanas fonds	2009	Joprojām siloss cukurfabrikas teritorijā	VIENREIZĒJS	0,00 %	EUR	– 8 700 815,25	0,00	– 8 700 815,25
					Kopā SI	EUR	– 8 700 815,25	0,00	– 8 700 815,25

Kopsummas pa budžeta posteņiem: 6701

Summa	Atskaitījumi	Finansiālā ietekme
– 70 768 616,43	– 2 135 439,32	– 68 633 177,11

Budžeta postenis: 6711

DV	Pasākums	FG	Pamatojums	Rezultāta veids	Korekcijas %	Valūta	Summa	Atskaitījumi	Finansiālā ietekme
GR	ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi)	2009	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2. pīlārs, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	5,00 %	EUR	– 5 007 867,36	– 2 318 055,75	– 2 689 811,61
	ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi)	2010	Nepilnības ZGIS un pārbaudēs uz vietas, 2. pīlārs, 2008. pieprasījumu gads	VIENOTA LIKME	5,00 %	EUR	– 5 496 524,54	– 270 175,45	– 5 226 349,09
					Kopā GR	EUR	– 10 504 391,90	– 2 588 231,20	– 7 916 160,70

Kopsummas pa budžeta posteņiem: 6711

Summa	Atskaitījumi	Finansiālā ietekme
– 10 504 391,90	– 2 588 231,20	– 7 916 160,70

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 369

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 24. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/948/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 15. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku	1
		Protokols starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku	3
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1385/2014 (2014. gada 15. decembris) par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku	31
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1386/2014 (2014. gada 19. augusts), ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu	33
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1387/2014 (2014. gada 14. novembris), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide	35
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1388/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu	37
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1389/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Beaufort (ACVN))	64
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1390/2014 (2014. gada 19. decembris), ar ko attiecībā uz vielu eprinomektīns groza Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu ( 1 )	65
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1391/2014 (2014. gada 23. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	68
		LĒMUMI
		2014/949/ES, Euratom
	*	Eiropas Parlamenta Lēmums (2014. gada 16. decembris) par Eiropas ombuda ievēlēšanu	70
		2014/950/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 19. decembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 10135)	71
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2014/951/ES
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums EUFOR RCA/6/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai Centrālāfrikas Republikā (EUFOR RCA) un atceļ Lēmumu EUFOR RCA/1/2014	76
		2014/952/ES
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums EUMM Georgia/1/2014 (2014. gada 19. decembris), ar ko ieceļ amatā Eiropas Savienības Pārraudzības misijas Gruzijā (EUMM Georgia) vadītāju	78

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	78,3
	EG	176,9
	IL	69,8
	MA	93,5
	TN	214,0
	TR	80,0
	ZZ	118,8
0707 00 05	IL	241,9
	TR	154,7
	ZZ	198,3
0709 93 10	MA	74,4
	TR	130,5
	ZZ	102,5
0805 10 20	MA	68,6
	TR	57,7
	UY	32,5
	ZA	56,1
	ZW	33,9
	ZZ	49,8
0805 20 10	MA	62,7
0805 20 10	ZZ	62,7
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	94,1
	JM	156,9
	TR	80,7
	ZZ	110,6
0805 50 10	TR	70,8
	US	236,5
	ZZ	153,7
0808 10 80	BR	59,0
	CA	135,9
	CL	80,2
	NZ	90,6
	US	93,7
	ZA	54,1
	ZZ	85,6
0808 30 90	CN	98,8
	US	141,4
	ZZ	120,1