20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/1

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgos gadījumos ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību, un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgums par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (2) un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās pamatnostādnēs par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, saskaņā ar kuriem regulatoram vajadzētu būt piesardzīgākam gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkstētu izmantot par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(6)

Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojušas Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un ZZTEK, norādīts, ka dziļūdens zivju krājumu zveja vairākumā gadījumu joprojām nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un, lai nodrošinātu krājumu ilgtspējību, to zvejas iespējas būtu jāturpina samazināt tik ilgi, līdz zivju krājumu apmērā parādās pozitīvas tendences. Turklāt ICES neiesaka atļaut Atlantijas lielgalvja specializēto zveju visos apgabalos un sarkanās zobaines un strupdeguna garastes specializēto zveju dažos krājumos.

(7)

Attiecībā uz četriem strupdeguna garastes krājumiem zinātniskais ieteikums un nesenas diskusijas Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC) liecina, ka ziņojumos šīs sugas nozvejas var būt nepatiesi norādītas kā ziemeļu makrūrzivs nozvejas. Šajā sakarībā ir lietderīgi noteikt KPN, kas aptver abas sugas, vienlaikus paredzot iespēju par tām sniegt atsevišķus ziņojumus.

(8)

Attiecībā uz dziļūdens haizivīm tiek uzskatīts, ka galveno komerciālo sugu resursi ir izsmelti, un tādēļ nevajadzētu veikt nekādu specializētu zveju. Turklāt, ņemot vērā to, ka dziļūdens haizivis ir migrējošas sugas un ka tās ir plaši izplatītas visā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, ZZTEK ir ieteikusi šo sugu pārvaldības pasākumus paplašināt tā, lai tie aptvertu Savienības ūdeņus ap Madeiru Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) apgabalā.

(9)

Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kā noteikts 2. panta a) punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2347/2002 (3), nosaka katru otro gadu. Tomēr attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas krājumiem tiek pieļauts izņēmums. Attiecībā uz pēdējiem minētajiem krājumiem jānorāda, ka zilās jūras līdakas galvenā zvejniecība ir saistīta ar gadskārtējām sarunām ar Norvēģiju; vienkāršošanas labad visas zilajai jūras līdakai piemērojamās KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētās zvejniecības KPN un vienā tiesību aktā. Tāpēc Ziemeļatlantijas argentīnas un zilās jūras līdakas krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka citā attiecīgā ikgadējā regulā, ar ko nosaka zvejas iespējas.

(10)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) būtu jānosaka krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus. Piesardzīgu KPN piemēro krājumiem, kuriem nav pieejams zinātniski pamatots zvejas iespēju novērtējums konkrētajam gadam, kuram jānosaka KPN; pārējos gadījumos būtu jāpiemēro analītiska KPN. Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu attiecībā uz dziļūdens krājumiem, tiem krājumiem, kuriem nav zinātniski pamatota attiecīgo zvejas iespēju novērtējuma, šajā regulā būtu jānosaka piesardzīga KPN.

(11)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Steidzamības apsvērumu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)

“Savienības ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām teritorijām piegulošos ūdeņus;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

e)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (5) III pielikumā;

b)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (6) II pielikumā.

a)

apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (7) 37. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (8) 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

d)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/15

(1)

Dalībvalstis pieprasīja Administratīvajai komisijai sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai grozīt Regulas (EK) Nr. 987/2009 1. pielikuma ierakstus, lai minēto pielikumu saskaņotu ar izmaiņām valsts tiesību aktos.

(2)

Regulas (EK) Nr. 987/2009 1. pielikuma mērķis ir sniegt pārskatu par to divpusējo dalībvalstu nolīgumu īstenošanas noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā, pamatojoties uz minētās regulas 8. panta 1. punktu, vai kuri ir noslēgti un uzskaitīti, pamatojoties uz šīs pašas regulas 8. panta 2. punktu un 9. panta 2. punktu.

(3)

Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai ir iesniegusi Komisijai attiecīgus priekšlikumus par pieprasītajiem grozījumiem, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 72. panta f) punktu.

(4)

Komisija piekrita priekšlikumiem par tehniskiem grozījumiem Regulas (EK) Nr. 987/2009 1. pielikumā.

(5)

Ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1372/2013 (3) 1. panta 2. punktu kļūdas dēļ tika grozīts Regulas (EK) Nr. 883/2004 XI pielikums. Tādēļ minētais grozīšanas noteikums būtu jāsvītro. Juridiskās skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 1372/2013 1. panta 2. punkta svītrošana būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra.

(6)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 987/2009 un Regula (ES) Nr. 1372/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

Regulas 1. pielikumu groza šādi:

2)

iedaļā “FRANCIJA un LUKSEMBURGA” b) punktu aizstāj ar šādu:

.

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/17

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Garda”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2325/97 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/18

(1)

Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa aizliegumu no Savienības importēt Krievijā konkrētus lauksaimniecības produktus, tostarp piena produktus.

(2)

Somija eksportē uz Krieviju vairāk nekā 25 % piena produkcijas, kas ir 64 % no tās kopējā piena un piena produktu eksporta uz trešām valstīm, tātad Somija ir viena no dalībvalstīm, kurās piena ražošana pirms aizlieguma ieviešanas bija visvairāk atkarīga no eksporta uz Krieviju.

(3)

Piena iepirkuma cenas Somijā 2014. gada septembrī strauji nokritās, un tas ir izskaidrojams tikai ar Krievijas noteikto importa aizliegumu. Lai gan piena vidējā cena Somijā ir augsta salīdzinājumā ar piena cenu Savienībā kopumā, ražošanas izmaksas Somijā ir visaugstākās visā Savienībā.

(4)

Krievijas noteiktais importa aizliegums apdraud Somijas piena un piena produktu nozares dzīvotspēju, jo šī nozare ir ieguldījusi līdzekļus piena produktos, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un kuri ir īpaši pielāgoti Krievijas patērētāju gaumei un tirgus vajadzībām. Krievijas tirgum ražotos piena produktus nākas pārdot Somijas mazumtirdzniecības tirgū par pazeminātām cenām. Somijas nozarei ir vajadzīgs laiks, lai rastu jaunus noieta tirgus vai pielāgotu ražošanu, orientējoties uz jauniem produktiem, kam būtu pieprasījums. Lai novērstu šos draudus, ar valsts intervenci un privāto uzglabāšanu vien nepietiek.

(5)

Lai efektīvi un rezultatīvi novērstu izrietošos tirgus traucējumus, ir lietderīgi piešķirt Somijai atbalstu vienreizēja finansējuma veidā, lai atbalstītu piena ražotājus, kurus skar Krievijas noteiktais importa aizliegums un tā rezultātā radušās likviditātes problēmas.

(6)

Somijai pieejamais finansējums būtu jāaprēķina, pamatojoties uz 2013./2014. gada piena produkciju, kas ir valsts kvotas robežās, un proporcionāli novērotajam piena cenu kritumam. Lai nodrošinātu to, ka atbalsts tiek mērķtiecīgi novirzīts ražotājiem, kurus skāris aizliegums, vienlaikus ņemot vērā ierobežotos budžeta resursus, minētā summa Somijai būtu jāsadala, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un nediskriminējošā veidā, vienlaikus nepieļaujot tirgus un konkurences kropļošanu.

(7)

Tā kā Somijai atvēlētais finansējums kompensēs tikai nelielu daļu no ražotāju faktiskajiem zaudējumiem, būtu jāatļauj Somijai piešķirt papildu atbalstu piena ražotājiem.

(8)

Minētais papildu atbalsts būtu jāpiešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem par objektivitāti, nediskriminēšanu un konkurences neizkropļošanu, un būtu jāņem vērā valsts atbalsts, ko ražotāji tajā pašā nolūkā ir saņēmuši, pamatojoties uz Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 142. pantu.

(9)

Šajā regulā paredzētais atbalsts būtu jāpiešķir kā lauksaimniecības tirgu atbalsta pasākums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(10)

Budžeta apsvērumu dēļ izdevumi, kas Somijai radušies saistībā ar atbalstu piena ražotājiem, Savienībai būtu jāfinansē tikai tad, ja šādi maksājumi veikti noteiktā termiņā.

(11)

Lai nodrošinātu pārredzamību un pieejamās summas uzraudzību un pienācīgu pārvaldību, Somijai būtu jāinformē Komisija par objektīviem kritērijiem, kas izmantoti, lai noteiktu metodes atbalsta piešķiršanai, un par noteikumiem, kas pieņemti, lai nepieļautu konkurences kropļošanu.

(12)

Lai nodrošinātu to, ka piena ražotāji saņem atbalstu iespējami drīz, būtu jādod Somijai iespēja īstenot šo regulu nekavējoties. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas,

a)

nekavējoties un ne vēlāk kā 2015. gada 30. aprīlī – objektīvos kritērijus, kas izmantoti, lai noteiktu mērķtiecīgā atbalsta piešķiršanas metodes, un pasākumus, kas veikti, lai nepieļautu konkurences kropļošanu;

b)

ne vēlāk kā 2015. gada 31. jūlijā – izmaksātās kopsummas un saņēmēju skaitu un veidu.

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/20

(1)

Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa aizliegumu no Savienības importēt Krievijā konkrētus produktus, tostarp augļus un dārzeņus.

(2)

Lai nepieļautu to, ka aizlieguma izraisītie traucējumi augļu un dārzeņu tirgū, kurā nonāk liels daudzums ātrbojīgu produktu, izvēršas par smagākiem vai ieilgušiem tirgus traucējumiem, tika pieņemta Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 932/2014 (2). Tajā tika paredzētas maksimālās atbalsta summas par izņemšanu no tirgus, ražas nenovākšanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu. Ar minēto regulu ieviestais mehānisms pēc tam tika papildināts ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1031/2014 (3) paredzētajiem pasākumiem, kas izpaudās kā mērķtiecīgs papildu atbalsts par noteiktiem produktu daudzumiem, kuri aprēķināti, pamatojoties uz daudzumiem, kas tradicionāli eksportēti uz Krieviju.

(3)

Krievijas noteiktais importa aizliegums turpina radīt nopietnus tirgus traucējumu draudus, kuru iemesls ir ievērojama cenu krišanās, jo svarīgs eksporta tirgus pēkšņi ir kļuvis nepieejams. Šādā tirgus situācijā joprojām nepietiek ar parastajiem pasākumiem, ko var veikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Tāpēc ir jāpagarina termiņš, kurā darbojas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1031/2014 paredzētais mehānisms, kas pamatojas uz atbalstu par konkrētiem produktu daudzumiem.

(4)

Ņemot vērā aplēses par daudzumiem, kurus ietekmē aizliegums, Savienības finansiālo palīdzību būtu jāturpina piešķirt atbilstīgi attiecīgajiem produktu daudzumiem. Minētie daudzumi būtu jāaprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi, ņemot vērā attiecīgo produktu vidējos apjomus, kas iepriekšējos trijos gados eksportēti uz Krieviju šādos mēnešos: aprīlī un maijā attiecībā uz augļiem, no janvāra līdz maijam attiecībā uz dārzeņiem. Turklāt sarakstam ar produktiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1031/2014, būtu jāpievieno citroni ar KN kodu 0805 50 10, jo to eksports ir sezonāls.

(5)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 1031/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi tirgū un veicinātu cenu stabilizēšanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto atbalstu dalībvalstīm dara pieejamu par šādiem produktu daudzumiem:

Laikposmā, kas minēts 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā, minētais atbalsts visās dalībvalstīs ir pieejams arī par izņemšanas, ražas nenovākšanas vai priekšlaicīgas novākšanas darbībām attiecībā uz vienu vai vairākiem 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts, ja darbībā iesaistītais papildu daudzums dalībvalstī nepārsniedz 3 000 tonnu.”

3)

regulas 9. pantu groza šādi:

4)

regulas 10. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis līdz 2014. gada 30. septembrim, 2014. gada 15. oktobrim, 2014. gada 31. oktobrim, 2014. gada 15. novembrim, 2014. gada 30. novembrim, 2014. gada 15. decembrim, 2014. gada 31. decembrim, 2015. gada 15. janvārim, 2015. gada 31. janvārim, 2015. gada 15. februārim attiecībā uz 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto laikposmu un katru mēnesi līdz 15. datumam un pēdējai dienai, šādi rīkojoties līdz 2015. gada 30. septembrim, attiecībā uz 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu paziņo Komisijai šādu informāciju par katru produktu:”

5)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Savienības finansiālās palīdzības maksāšana

Tiesības saņemt Savienības finansiālo palīdzību par dalībvalstu izdevumiem, kas saistīti ar šai regulai atbilstīgajiem maksājumiem, ir tikai tad, ja tie radušies:

6)

I pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Maksimālie produktu daudzumi, kas piešķirti katrai dalībvalstij, kā minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā”

7)

iekļauj Ia pielikumu, kura teksts ir šīs regulas I pielikumā;

8)

III un IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/32

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/34

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 413/2014 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifu kvotas Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa tiesību pieteikumos, kas no 2014. gada 1. līdz 7. decembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam, attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4273 ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa tiesības var piešķirt, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 6. panta 3. punktu kopā ar minētās regulas 7. panta 2. punktu.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/36

(1)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu savas statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālā banka (ECB), kurai palīdz nacionālās centrālās bankas (NCB), var vākt statistisko informāciju pārskatu sniedzēju atsauces kopās par to, kas vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka apdrošināšanas sabiedrības ir pārskatu sniedzēju atsauces kopā ECB statistikas pārskatu prasību izpildes nolūkiem, t. sk. monetārās un finanšu statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 4. punkts nosaka, ka ECB var vākt konsolidētu statistisko informāciju pienācīgi pamatotos gadījumos. Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants nosaka, ka ECB precizē faktiskos pārskatu sniedzējus pārskatu sniedzēju atsauces kopas ietvaros, kā arī nosaka ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažu kategoriju pārskatu sniedzējus no tās statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

(2)

Statistikas pārskatu sniegšanas prasību ievešanas mērķis attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām ir nodrošināt ECB ar atbilstošu statistiku par apdrošināšanas sabiedrību apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju. Statistiskās informācijas vākšana par apdrošināšanas sabiedrībām ir nepieciešama, lai nodrošinātu regulāras un ad hoc analītiskās vajadzības, atbalstītu ECB monetārās un finanšu analīzes veikšanu, kā arī lai ECBS varētu veicināt finanšu sistēmas stabilitāti.

(3)

NCB būtu jābūt pilnvarotai vākt informāciju par apdrošināšanas sabiedrībām no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem plašāka statistikas pārskatu sniegšanas regulējuma ietvaros ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai nodrošinātu caurredzamību, šādos gadījumos pārskatu sniedzēji jāinformē par to, ka dati tiek vākti dažādām statistikas vajadzībām.

(4)

Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, NCB būtu jābūt pilnvarotām apvienot savas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar šo regulu un savas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) (3).

(5)

Pastāv cieša saikne starp datiem, ko NCB savākušas statistikas vajadzībām saskaņā ar šo regulu, un datiem, ko nacionālās kompetentās iestādes (NKI) savākušas uzraudzības vajadzībām saskaņā ar regulējumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (4). Ņemot vērā ECB vispārējo mandātu saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5. panta 1. punktu, sadarboties ar citām iestādēm statistikas jomā, un lai samazinātu administratīvo slogu un novērstu uzdevumu dublēšanos, NCB var iegūt datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu, no datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, t. sk. attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šo direktīvu, ievērojot attiecīgās NCB un attiecīgās NKI noslēgtās sadarbības vienošanās noteikumus. Direktīvas 2009/138/EK 70. pants nosaka, ka NKI savu pienākumu izpildei saskaņā ar šo Direktīvu var sniegt informāciju NCB un citām struktūrām ar monetārām iestādēm līdzīgu funkciju.

(6)

Eiropas Kontu sistēma, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (5) (turpmāk – “EKS 2010”), nosaka, ka par institucionālo vienību aktīviem un pasīviem pārskatu sniedz rezidences valstī. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu, ja NCB iegūst datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu no datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, apdrošināšanas sabiedrību filiāļu, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), aktīvus un pasīvus var apkopot ar galvenā biroja aktīviem un pasīviem. Daļēju informāciju par apdrošināšanas sabiedrību filiālēm vāc ar mērķi kontrolēt to izmēru un jebkādas novirzes no EKS 2010.

(7)

Statistiskās informācijas vākšanai saskaņā ar šo regulu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti.

(8)

Lai gan tiek uzskatīts, ka saskaņā ar Statūtu 34. panta 1. punktu pieņemtie ECB noteikumi nepiešķir nekādas tiesības un neuzliek nekādus pienākumus dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas esošās dalībvalstis”), ECBS Statūtu 5. pantu piemēro gan euro zonas, gan ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. Apsvērums nosaka, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības un laikus sagatavotu šīs valstis kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm statistikas jomā.

(9)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības uzlikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kuri neievēro ECB regulās un lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

(10)

Padome vēlākais līdz 2020. gadam izvērtē šādus ieguvumus un izmaksas: a) pārskatu sniegšanas palielināšana no 80 % līdz 95 % no kopējās apdrošināšanas sabiedrību tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī; b) atsevišķa pārskatu sniegšana par apdrošināšanas sabiedrību filiāļu aktīviem un pasīviem, ja filiāles ir kādas euro zonas dalībvalsts rezidenti un šo filiāļu mātesuzņēmumi ir EEZ rezidenti, un c) papildu datu nosūtīšanas termiņa samazināšana pārskatu sniedzējiem līdz četrām nedēļām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati,

1)

“apdrošināšanas sabiedrība” un “AS” (EKS 2010 128. apakšsektors) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir risku apkopošanas rezultāts galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā.

Definīcijā iekļauj:

Definīcijā neiekļauj:

2)

“filiāle” ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aģentūra vai filiāle bez neatkarīga juridiska statusa, izņemot galveno biroju;

3)

“meitasuzņēmums” (subsidiary) ir atsevišķi reģistrēta vienība, kurā citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība;

4)

“pārskatu sniedzējs” ir pārskatu sniedzējs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;

5)

“rezidents” ir rezidents, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā. Šajā regulā, ja struktūrai nav nekādas vērā ņemamas fiziskās klātbūtnes, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras tiesību aktiem struktūra nodibināta. Ja struktūra nav reģistrēta, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, t. i., valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs struktūras izveidi un turpmāko pastāvēšanu;

6)

“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir apdrošināšanas sabiedrība;

7)

“attiecīgā NKI” ir tās euro zonas dalībvalsts NKI, kuras rezidents ir apdrošināšanas sabiedrība;

8)

“vērtspapīru līmenī sniegtie dati” ir dati atsevišku vērtspapīru dalījumā.

9)

“posteņu līmenī sniegtie dati” ir dati atsevišķu aktīvu vai pasīvu dalījumā;

10)

“kopsavilkuma dati” ir dati, kurus neiedala datos par individuālajiem aktīviem un pasīviem;

11)

“finanšu darījumi” ir darījumi, kas izriet no finanšu aktīvu vai pasīvu īpašumtiesību radīšanas, likvidācijas vai maiņas, kā sīkāk noradīts II pielikuma 5. daļā;

12)

“cenu un valūtas kursa pārvērtēšana” ir svārstības aktīvu un pasīvu novērtējumā, kas rodas no pārmaiņām aktīvu un pasīvu cenās un/vai valūtas kursos un/vai kas ietekmē euro izteiktās ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un pasīvu vērtības, kā sīkāk norādīts II pielikuma 5. daļā.

a)

apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā un ir tās rezidentes, t. sk. ārpus šīs teritorijas esošo mātes uzņēmumu meitas uzņēmumi;

b)

apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas minētas a) apakšpunktā, kas ir rezidenti ārpus attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijas; un

c)

apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas ir rezidenti attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā, bet kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ.

a)

katru ceturksni – ceturkšņa beigu krājumu datus par apdrošināšanas sabiedrību aktīviem un pasīviem, kā arī saskaņā ar 5. pantu attiecīgos gadījumos ceturkšņa datus par pārvērtēšanas korekcijām vai finanšu darījumiem;

b)

katru ceturksni – ceturkšņa beigu krājumu datus par nedzīvības apdrošināšanas tehniskām rezervēm, kas iedalīti pēc darījumdarbības virziena;

c)

katru gadu – gada beigu krājumu datus par nedzīvības apdrošināšanas tehniskām rezervēm, kas iedalīti pēc darījumdarbības virziena un ģeogrāfiskās zonas.

a)

dati, kurus satur kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā, kuru NCB nosūta NKI, vienalga, vai NCB un NKI ir atsevišķas iestādes vai iekļautas tajā pašā iestādē saskaņā ar starp šīm struktūrām pastāvošo vietējo sadarbības vienošanos noteikumiem, vai

b)

dati, kurus satur kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā, kurus sniedz tieši un vienlaikus NCB un NKI.

a)

pārskatu sniedzēji atkarībā no attiecīgās NCB norādījumiem, sniedz datus kopsavilkuma veidā par pārvērtēšanas korekcijām un/vai finanšu darījumiem;

b)

NCB var iegūt vērtspapīru darījumu aplēses no datiem vērtspapīru līmenī vai tieši vākt datus par šādiem darījumiem vērtspapīru līmenī no pārskatu sniedzējiem. NCB var izmantot līdzīgu pieeju vācot datus posteņu līmenī attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri;

c)

finanšu darījumu apjoma aplēses, kas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību uzturētajiem apdrošināšanas tehniskām rezervēm iegūst:

a)

NCB var piešķirt atbrīvojumus tirgus daļas ziņā mazākajām apdrošināšanas sabiedrībām kā noteikts Direktīvas Nr. 2009/138/EK 35. panta 6. punktā, ja apdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj ceturkšņa kopsavilkuma bilancē, sastāda vismaz 80 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī;

b)

apdrošināšanas sabiedrība, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar a) apakšpunktu, katru gadu pilda 4. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības tā, lai apdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj gada kopsavilkuma bilancē, sastāda vismaz 95 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī;

c)

apdrošināšanas sabiedrība, kurai netiek prasīts sniegt pārskatus saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, sniedz samazinātu informācijas kopumu, kā to noteikusi attiecīgā NCB.

d)

NCB katru gadu pārbauda a) un b) apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā.