ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 360

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 17. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1334/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina darbīgo vielu gamma-cihalotrīnu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu, kā arī atļauj dalībvalstīm pagarināt minētajai darbīgajai vielai piešķirtās pagaidu atļaujas ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1335/2014 (2014. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu

6

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1336/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko nosaka pagaidu ārkārtas pasākumus piena un piena produktu nozarē, 2015. gadā agrāk sākot sviesta un sausā vājpiena valsts intervences periodu

13

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1337/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu

15

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1338/2014 (2014. gada 16. decembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 439/2011 nolūkā pagarināt atkāpi no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes produktu jēdzienu izmantošanai vispārējo preferenču sistēmā, lai ņemtu vērā Kaboverdes īpašo stāvokli attiecībā uz dažu zvejas produktu eksportu uz Eiropas Savienību

17

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1339/2014 (2014. gada 16. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

20

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Deleģētā direktīva 2014/109/ES (2014. gada 10. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES II pielikumu, izveidojot galeriju ar ilustratīviem brīdinājumiem, kuri jāizvieto uz tabakas izstrādājumiem ( 1 )

22

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/911/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 4. decembris) par to, lai Latvija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu

28

 

*

Padomes Lēmums 2014/912/KĀDP (2014. gada 15. decembris), atbalstot fiziskās drošības un krājumu pārvaldības (PSSM) pasākumus, lai samazinātu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgas tirdzniecības risku Sāhelas reģionā

30

 

*

Padomes Lēmums 2014/913/KĀDP (2014. gada 15. decembris), ar ko atbalsta Hāgas rīcības kodeksu un ballistisko raķešu neizplatīšanu, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

44

 

 

2014/914/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 15. decembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES, ar ko izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, attiecībā uz Belizu

53

 

*

Padomes Lēmums 2014/915/KĀDP (2014. gada 16. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/452/KĀDP par Eiropas Savienības Pārraudzības misiju Gruzijā, EUMM Georgia

56

 

 

2014/916/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 15. decembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumā 2014/154/ES, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāli kā jaunu pārtikas sastāvdaļu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9452)

58

 

 

2014/917/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 15. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 2000/29/EK īstenošanai attiecībā uz paziņojumiem par kaitīgo organismu klātbūtni un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai paredzējušas veikt (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9460)

59

 

 

2014/918/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 16. decembris), ar kuru izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Indijas un Vjetnamas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu

65

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1334/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina darbīgo vielu gamma-cihalotrīnu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu, kā arī atļauj dalībvalstīm pagarināt minētajai darbīgajai vielai piešķirtās pagaidu atļaujas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīvu 91/414/EEK (2) attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem piemēro tām darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija pieņemts lēmums. Attiecībā uz gamma-cihalotrīnu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Lēmumu 2004/686/EK (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Apvienotā Karaliste 2003. gada 4. novembrī saņēma pieteikumu no Cheminova A/S par darbīgās vielas gamma-cihalotrīna iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2004/686/EK tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām.

(3)

Attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts Apvienotā Karaliste 2008. gada 25. janvārī iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu. Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 188/2011 (4) 11. panta 6. punktu pieteikuma iesniedzējam tika lūgts sniegt papildu informāciju. Papildu informācijas novērtējumu Apvienotā Karaliste 2012. gada 13. septembrī iesniedza kā papildinājumu novērtējuma ziņojuma projektam.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”). Iestāde 2014. gada 4. februārī iesniedza Komisijai secinājumu par darbīgās vielas gamma-cihalotrīna pesticīdu riska novērtējumu (5). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un Iestādes secinājumu Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā, un 2014. gada 10. oktobrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par gamma-cihalotrīnu.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka gamma-cihalotrīnu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt gamma-cihalotrīnu.

(6)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(7)

Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot no apstiprināšanas izrietošās saistības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Pēc apstiprināšanas būtu jāatvēl dalībvalstīm seši mēneši atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur gamma-cihalotrīnu. Dalībvalstīm atļaujas attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laiks, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikumā minēto dokumentāciju par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam un saskaņā ar vienotajiem principiem, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK.

(9)

Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (6), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi, it īpaši pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz nekādus jaunus pienākumus nedz dalībvalstīm, nedz atļauju turētājiem.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (7) pielikums.

(11)

Ir lietderīgi arī atļaut dalībvalstīm pagarināt pagaidu atļaujas, kas piešķirtas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur gamma-cihalotrīnu, lai nodrošinātu laiku, kas vajadzīgs, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus attiecībā uz minētajām pagaidu atļaujām.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprināšana

Darbīgo vielu gamma-cihalotrīnu, kā norādīts I pielikumā, apstiprina, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 līdz 2015. gada 30. septembrim vajadzības gadījumā groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur darbīgo vielu gamma-cihalotrīnu.

Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma īpašo noteikumu ailē, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1.–4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur gamma-cihalotrīnu kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2015. gada 31. martam ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē šo līdzekli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētajiem vienotajiem principiem, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma aili “Īpaši noteikumi”. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

ja gamma-cihalotrīns līdzeklī ir vienīgā darbīgā viela, tad vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2016. gada 30. septembrim; vai

b)

ja līdzeklis satur gamma-cihalotrīnu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc vēlākais līdz 2016. gada 30. septembrim vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

3. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

4. pants

Esošo pagaidu atļauju pagarināšana

Dalībvalstis var pagarināt esošās pagaidu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur gamma-cihalotrīnu, uz laikposmu, kas beidzas vēlākais 2016. gada 30. septembrī.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. aprīļa.

Tomēr 4. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2004. gada 29. septembra Lēmums 2004/686/EK, ar ko principā atzīst dokumentācijas pilnīgumu, kas iesniegta sīkākai pārbaudei attiecībā uz iespējamo prokvinazīda, IKI-220 (flonikamīds) un gamma-cihalotrīna iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (OV L 313, 12.10.2004., 21. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 188/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Direktīvai 91/414/EEK attiecībā uz to darbīgo vielu novērtēšanu, kuras nav bijušas tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas paziņošanas (OV L 53, 26.2.2011., 51. lpp.).

(5)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), 2014. Secinājums par darbīgās vielas gamma-cihalotrīna pesticīdu riska novērtējuma profesionālapskati. EFSA Journal 2014; 12(2):3560 (93 lpp.), doi:10.2903/j.efsa.2014.3560.

(6)  Komisijas 1992. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.).

(7)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

Gamma-cihalotrīns

CAS Nr.: 76703-62-3

CIPAC Nr.: 768

(S)-α-ciano-3-fenoksibenzil (1R,3R)-3-[(Z)-2-hloro-3,3,3-trifluoropropenil]-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts vai

(S)-α-ciano-3-fenoksibenzil (1R)-cis-3-[(Z)-2-hloro-3,3,3-trifluoropropenil]-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts

≥ 980 g/kg

2015. gada 1. aprīlis

2025. gada 31. marts

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par gamma-cihalotrīnu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2014. gada 10. oktobrī pabeigusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

a)

operatoru un strādnieku aizsardzībai;

b)

riskam attiecībā uz ūdens organismiem.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs sniedz apstiprinošu informāciju par:

1)

analītiskajām metodēm atlieku uzraudzībai ķermeņa šķidrumos, audos un vides sistēmās;

2)

metabolītu CPCA, PBA un PBA(OH) toksicitāti;

3)

ilgtermiņa risku attiecībā uz lieliem zīdītājiem;

4)

bioloģisko pastiprināšanos sauszemes un ūdensdzīvnieku barības ķēdēs.

Prasīto informāciju pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei līdz 2017. gada 31. martam.


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.


II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļai pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“82

Gamma-cihalotrīns

CAS Nr.: 76703-62-3

CIPAC Nr.: 768

(S)-α-ciano-3-fenoksibenzil (1R,3R)-3-[(Z)-2-hloro-3,3,3-trifluoropropenil]-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts vai

(S)-α-ciano-3-fenoksibenzil (1R)-cis-3-[(Z)-2-hloro-3,3,3-trifluoropropenil]-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts

≥ 980 g/kg

2015. gada 1. aprīlis

2025. gada 31. marts

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par gamma-cihalotrīnu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2014. gada 10. oktobrī pabeigusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

a)

operatoru un strādnieku aizsardzībai;

b)

riskam attiecībā uz ūdens organismiem.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs sniedz apstiprinošu informāciju par:

1)

analītiskajām metodēm atlieku uzraudzībai ķermeņa šķidrumos, audos un vides sistēmās;

2)

metabolītu CPCA, PBA un PBA(OH) toksicitāti;

3)

ilgtermiņa risku attiecībā uz lieliem zīdītājiem;

4)

bioloģisko pastiprināšanos sauszemes un ūdensdzīvnieku barības ķēdēs.

Prasīto informāciju pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei līdz 2017. gada 31. martam.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1335/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 187. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1101/2014 (2) ir noteikts, ka 4. nodaļas piena produktu KN kodos tiek veikti grozījumi, kas stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2535/2001 (3) nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu. Lai atspoguļotu grozījumus piena produktu KN kodos, ir nepieciešams atjaunināt minētās regulas I, II un VIIa pielikumu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 2535/2001 4. panta 2. punktā ir minēti KN kodi, kas no 2015. gada 1. janvāra tiek svītroti. Turklāt ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (4), kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2002/309/EK, Euratom (5), 3. pielikumu, kurš attiecas uz sieram paredzētām koncesijām, nosaka pilnīgu divpusēju siera tirdzniecības liberalizāciju, kas stājas spēkā, sākot no 2007. gada. Minētais noteikums ir novecojis un ir jāsvītro.

(4)

Regulas (EK) Nr. 2535/2001 19.a panta 1. punkta c) apakšpunkts un 4. punkta c) apakšpunkts saistībā ar VIIa pielikuma 3. daļu un 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar minētās regulas II pielikuma C daļu attiecas uz siera tarifu kvotām un preferenciālu importu saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (6), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/441/EK (7). Šie noteikumi attiecas uz KN kodiem, kuri, sākot no 2015. gada 1. janvāra, ir svītroti. Tā kā attiecīgais kvotas periods un ievedmuitas nodokļa atcelšanas periods ir noslēdzies, ir lietderīgi svītrot minētos noteikumus.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2535/2001.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2535/2001 groza šādi:

1)

regulas 4. panta 2. punktu svītro;

2)

regulas 19.a panta 1. punkta c) apakšpunktu un 4. punkta c) apakšpunktu svītro;

3)

regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu svītro;

4)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.;

5)

regulas II pielikumu groza šādi:

a)

B daļu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

b)

C daļu svītro;

6)

regulas VIIa pielikumu groza šādi:

a)

3. daļu svītro;

b)

4. daļu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 16. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1101/2014, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 312, 31.10.2014., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2001. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.).

(4)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

(5)  Padomes un – attiecībā uz Nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību – arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmums 2002/309/EK, Euratom, par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.).

(6)  OV L 311, 4.12.1999., 3. lpp.

(7)  Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmums 2004/441/EK par Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (OV L 127, 29.4.2004., 109. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2535/2001 I pielikumu groza šādi:

1)

I.A daļu aizstāj ar šādu:

“I.A

TARIFU KVOTAS, KAS NAV NORĀDĪTAS PA IZCELSMES VALSTĪM

Kvotas numurs

KN kods

Apraksts (2)

Ievedmuitas nodoklis

(EUR/100 kg neto svara

Izcelsmes valsts

Gada kvota

(tonnās)

Kvota sešiem mēnešiem

(tonnās)

09.4590

0402 10 19

Vājpiena pulveris

47,50

Visas trešās valstis

68 537

34 268,5

09.4599

0405 10 11

0405 10 19

0405 10 30

0405 10 50

0405 10 90

0405 90 10 (1)

0405 90 90 (1)

Sviests un citi piena tauki

94,80

Visas trešās valstis

11 360

5 680

sviesta ekvivalenta veidā (1)

09.4591

ex 0406 10 30

ex 0406 10 50

ex 0406 10 80

Saldēts siers picai, sadalīts gabaliņos, kas sver ne vairāk par 1 gramu katrs, traukos pa 5 kg tīrsvarā vai vairāk, ar ūdens saturu 52 % no svara vai vairāk un tauku saturu sausnā 38 % no svara vai vairāk

13,00

Visas trešās valstis

5 360

2 680

09.4592

ex 0406 30 10

Kausēts Ementāles siers

71,90

Visas trešās valstis

18 438

9 219

0406 90 13

Ementāles siers

85,80

09.4593

ex 0406 30 10

Kausēts Grijēras siers

71,90

Visas trešās valstis

5 413

2 706,5

0406 90 15

Grijēras siers, Sbrinz

85,80

09.4594

0406 90 01 (3)

Kausēšanai paredzētais siers

83,50

Visas trešās valstis

20 007

10 003,5

09.4595

0406 90 21

Čedaras siers

21,00

Visas trešās valstis

15 005

7 502,5

09.4596

ex 0406 10 30

ex 0406 10 50

ex 0406 10 80

Svaigi (nenogatavināti vai nesālīti) sieri, tostarp sūkalu siers un rūgušpiena biezmasa, izņemot sieru picai ar kvotas Nr. 09.4591

92,60

92,60

106,40

Visas trešās valstis

19 525

9 762,5

0406 20 00

Rīvētais vai pulverveida siers

94,10

0406 30 31

Citi kausētie sieri

nerīvēti vai neberzti

69,00

0406 30 39

71,90

0406 30 90

102,90

0406 40 10

0406 40 50

0406 40 90

Zilie sieri un citi sieri, kas satur Penicillium roqueforti dzīslas

70,40

0406 90 17

Bergkäse un Apencelles siers

85,80

0406 90 18

Fromage Fribourgeois, Vacherin Mont d'Or un Tête de Moine

75,50

 

0406 90 23

Edamas siers

75,50

 

0406 90 25

Tilzītes siers

75,50

 

0406 90 29

Kaškavals

75,50

 

0406 90 32

Feta

75,50

 

0406 90 35

Kefalo-Tyri

75,50

 

0406 90 37

Finlandia

75,50

 

0406 90 39

Jarlsberg

75,50

 

0406 90 50

Siers no aitas vai bifeļmātes piena traukos ar sālījumu vai aitādas vai kazādas maisos

75,50

 

ex 0406 90 63

Pecorino

94,10

 

0406 90 69

Cits

94,10

 

0406 90 73

Provolone

75,50

 

0406 90 74

Maasdam

75,50

 

ex 0406 90 75

Caciocavallo

75,50

 

ex 0406 90 76

Danbo, Fontal, Fynbo, Havarti, Maribo, Samsø

75,50

 

0406 90 78

Haudas siers

75,50

 

ex 0406 90 79

Esrom, Italico, Kernhem, Saint-Paulin

75,50

 

ex 0406 90 81

Čestras siers, Wensleydale, Lancashire, Double Gloucester, Blarney, Colby, Monterey

75,50

 

0406 90 82

Kamambērs

75,50

 

0406 90 84

Brī siers

75,50

 

0406 90 86

Citi sieri, kuru tauku saturs nepārsniedz 40 % un mitruma saturs beztauku sausajā vielā pārsniedz 47 %, bet nepārsniedz 52 % no svara

75,50

 

0406 90 89

Citi sieri, kuru tauku saturs nepārsniedz 40 % un mitruma saturs beztauku sausajā vielā pārsniedz 52 %, bet nepārsniedz 62 % no svara

75,50

 

0406 90 92

Citi sieri, kuru tauku saturs nepārsniedz 40 % un mitruma saturs beztauku sausajā vielā pārsniedz 62 %, bet nepārsniedz 72 % no svara

75,50

 

0406 90 93

Citi sieri, kuru tauku saturs nepārsniedz 40 % un mitruma saturs beztauku sausajā vielā pārsniedz 72 % no svara

92,60

 

0406 90 99

Citi sieri, kuru tauku saturs pārsniedz 40 % no svara

106,40

 

;

2)

I.I daļu aizstāj ar šādu:

“I.I

Tarifu kvotas saskaņā ar II pielikumu Nolīgumam ar Islandi, kas apstiprināts ar Lēmumu 2007/138/EK

Gada kvota no 1. jūlija līdz 30. jūnijam

(Daudzums tonnās)

Kvotas numurs

KN kods

Apraksts (4)

Piemērojamais nodoklis

Gada daudzums

Pusgada daudzums no 1.1.2008.

09.4205

0405 10 11

0405 10 19

Dabisks sviests

Atbrīvojums

350

175

09.4206

ex 0406 10 50 (5)

Skyr

Atbrīvojums

380

190


(1)  1 kg produkta = 1,22 kg sviesta

(2)  Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem produktu aprakstu formulējumi uzskatāmi vienīgi par orientējošiem, tā kā preferenču sistēmas piemērojamību šā pielikuma kontekstā nosaka pēc KN koda tvēruma. Ja ir norādīti ex KN kodi, preferenču sistēmas piemērojamību nosaka, pamatojoties uz KN kodu kopā ar attiecīgo aprakstu.

(3)  Minētie sieri uzskatāmi par kausētiem, ja tie ir pārkausēti produktos ar kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas Nr. 0406 30. Piemēro Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu.”

(4)  Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem produktu aprakstu formulējumi uzskatāmi vienīgi par orientējošiem, tā kā preferenču sistēmas piemērojamību šā pielikuma kontekstā nosaka pēc KN koda tvēruma. Ja ir norādīti ex KN kodi, preferenču sistēmas piemērojamību nosaka, pamatojoties uz KN kodu kopā ar attiecīgo aprakstu.

(5)  KN kods var tikt mainīts atkarībā no produkta klasifikācijas apstiprinājuma.”


II PIELIKUMS

“II. B

ATVIEGLOTS IMPORTA REŽĪMS TURCIJAI

Sērijas numurs

KN kods

Apraksts (1)

Izcelsmes valsts

Ievedmuitas nodoklis

(EUR/100 kg neto svara, ja nav norādīts citādi)

1

0406 90 29

Kaškavals

Turcija

67,19

2

0406 90 50

Sieri, kas ražoti vienīgi no aitas vai bifeļmātes piena, traukos ar sālījumu vai aitādas vai kazādas pudelēs

Turcija

67,19

3

ex 0406 90 86

ex 0406 90 89

ex 0406 90 92

Tulum peyniri, kas ražots no aitas vai bifeļmātes piena, iepakojumos, kuros ir mazāk par 10 kg

Turcija

67,19


(1)  Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem produktu aprakstu formulējumi uzskatāmi vienīgi par orientējošiem, tā kā preferenču sistēmas piemērojamību šā pielikuma kontekstā nosaka pēc KN koda tvēruma. Ja ir norādīti ex KN kodi, preferenču sistēmas piemērojamību nosaka, pamatojoties uz KN kodu kopā ar attiecīgo aprakstu.”


III PIELIKUMS

“4.

TARIFU KVOTAS ATBILSTOŠI EK UN TURCIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMA Nr. 1/98 1. PROTOKOLAM

Kvotas numurs

KN kods

Apraksts (1)

Izcelsmes valsts

Kvota laika posmam no 1. janvāra līdz 31. decembrim

(tonnās)

Ievedmuitas nodoklis

(EUR/100 kg neto svara)

09.0243

0406 90 29

Kaškavals

Turcija

2 300

0

0406 90 50

Siers no aitas vai bifeļmātes piena traukos ar sālījumu vai aitādas vai kazādas maisos

ex 0406 90 86

ex 0406 90 89

ex 0406 90 92

Tulum Peyniri, kas ražots no aitas vai bifeļmātes piena, iepakojumos, kuros ir mazāk par 10 kg


(1)  Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem produktu aprakstu formulējumi uzskatāmi vienīgi par orientējošiem, tā kā preferenču sistēmas piemērojamību šā pielikuma kontekstā nosaka pēc KN koda tvēruma. Ja ir norādīti ex KN kodi, preferenču sistēmas piemērojamību nosaka, pamatojoties uz KN kodu kopā ar attiecīgo aprakstu.”


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/13


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1336/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar ko nosaka pagaidu ārkārtas pasākumus piena un piena produktu nozarē, 2015. gadā agrāk sākot sviesta un sausā vājpiena valsts intervences periodu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 219. panta 1. punktu saistībā ar 228. pantu,

tā kā:

(1)

Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa aizliegumu Krievijā importēt no Savienības zināmus ražojumus, ieskaitot pienu un piena produktus. Šis aizliegums ir izraisījis tirgus traucējumus un ievērojamu cenu kritumu, jo svarīgs eksporta tirgus pēkšņi ir kļuvis nepieejams.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. panta d) punkts nosaka, ka valsts intervence sviestam un sausajam vājpienam ir pieejama no 1. marta līdz 30. septembrim.

(3)

Tāpēc ir radusies situācija, kad parastie pasākumi, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, liekas nepietiekami, lai novērstu tirgus traucējumu.

(4)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 949/2014 (2) valsts intervences periods sviestam un sausajam vājpienam ir pagarināts līdz 2014. gada 31. decembrim.

(5)

Sviesta un sausā vājpiena cenas Savienībā ir vēl vairāk pazeminājušās, un liekas, ka negatīvā tendence turpināsies.

(6)

Lai novērstu situāciju, kad cenas turpina pazemināties un padziļinās tirgus traucējumi, ir svarīgi, lai valsts intervence būtu pieejama arī pēc 2014. gada 31. decembra.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka 2015. gadā sviesta un sausā vājpiena intervences iepirkšanas periods sākas 1. janvārī.

(8)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un palīdzētu stabilizēt cenas, pagaidu pasākumam, kas noteikts ar šo regulu, būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. panta d) punkta, 2015. gadā valsts intervence sviestam un sausajam vājpienam ir pieejama no 1. janvāra līdz 30. septembrim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 4. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 949/2014, ar ko nosaka pagaidu ārkārtas pasākumus piena un piena produktu nozarē, 2014. gadā pagarinot valsts intervences periodu attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri (OV L 265, 5.9.2014., 21. lpp.).


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/15


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1337/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 18. panta 2. punktu, 20. panta c), f), l), m) un n) punktu un 223. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (2) un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (3) un jo īpaši tās 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 947/2014 (4) un (ES) Nr. 948/2014 (5) tika atklāta attiecīgi sviesta un sausā vājpiena privātā uzglabāšana, ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju tirgū, ko izraisījis Krievijas valdības aizliegums Krievijā importēt piena produktus no Savienības.

(2)

Minētās regulas nosaka, ka atbalsta pieteikumus var iesniegt līdz 2014. gada 31. decembrim.

(3)

Sviesta un sausā vājpiena cenas Savienībā ir vēl vairāk pazeminājušās, un liekas, ka negatīvā tendence turpinās.

(4)

Ņemot vērā pašreizējo situāciju tirgū, ir lietderīgi pagarināt privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas, kas attiecas uz sviestu un sauso vājpienu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 947/2014

Regulas (ES) Nr. 947/2014 5. pantā vārdus “2014. gada 31. decembris” aizstāj ar vārdiem “2015. gada 28. februāris”.

2. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 948/2014

Regulas (ES) Nr. 948/2014 5. pantā vārdus “2014. gada 31. decembris” aizstāj ar vārdiem “2015. gada 28. februāris”.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.

(3)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 947/2014, ar ko atļauj privātu sviesta uzglabāšanu un veic atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu (OV L 265, 5.9.2014., 15. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 948/2014, ar ko atļauj sausā vājpiena privātu uzglabāšanu un veic atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu (OV L 265, 5.9.2014., 18. lpp.).


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/17


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1338/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 439/2011 nolūkā pagarināt atkāpi no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes produktu jēdzienu izmantošanai vispārējo preferenču sistēmā, lai ņemtu vērā Kaboverdes īpašo stāvokli attiecībā uz dažu zvejas produktu eksportu uz Eiropas Savienību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) un jo īpaši tās 247. pantu,

ņemot vērā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), un jo īpaši tās 89. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 815/2008 (3) Kaboverdei tika piešķirta atkāpe no izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EEK) Nr. 2454/93. Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 439/2011 (4) Komisija piešķīra Kaboverdei jaunu atkāpi no minētajiem izcelsmes noteikumiem. Jaunākās atkāpes termiņš ir 2014. gada 31. decembris.

(2)

Kaboverde 2014. gada 4. jūnija vēstulē pieprasīja minētās atkāpes termiņu no 2015. gada 1. janvāra pagarināt uz nenoteiktu laiku līdz brīdim, kad spēku zaudēs Protokols (tiks publicēts), kurš noslēgts starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē, vai līdz izcelsmes noteikumu piemērošanas datumam atbilstīgi gaidāmajam ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Savienību un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk. Pieprasījums attiecas uz 2 500 tonnām sagatavotu vai konservētu makreles fileju un 875 tonnām sagatavotu vai konservētu fregates makreļtunzivs vai makreļtunzivs fileju gadā.

(3)

Kopš 2008. gada kopējie gada daudzumi, kas ar atkāpi piešķirti Kaboverdei, ievērojami palīdzēja uzlabot tās zvejas produktu apstrādes sektora stāvokli. Minētie daudzumi ir zināmā mērā veicinājuši arī Kaboverdes amatierzvejas flotes darbības atjaunināšanu, kas šai valstij ir ārkārtīgi svarīga. Tomēr Kaboverdes flotes darbības pilnīgai atjaunināšanai plānotajā apmērā ir vajadzīgs nodrošināt pietiekamu noteiktas izcelsmes izejvielu daudzumu Kaboverdes zivju apstrādes uzņēmumiem.

(4)

Pieprasījumā norādīts, ka bez atkāpes tiktu būtiski ietekmēta Kaboverdes zivju apstrādes nozares spēja turpināt eksportu uz Savienību, un tas varētu kavēt Kaboverdes mazapjoma pelaģiskās zvejas flotes attīstību.

(5)

Ir vajadzīgs papildu laiks, lai nostiprinātu rezultātus, kurus Kaboverde jau guvusi savos centienos atjaunināt vietējās zvejas flotes darbību. Atkāpei vajadzētu dot Kaboverdei pietiekamu laiku, lai pielāgotos noteikumiem par preferenciālas izcelsmes statusa iegūšanu.

(6)

Atkāpes, kas tiek piešķirtas attiecībā uz jēdziena “noteiktas izcelsmes produkts” definēšanu, ir īslaicīgas, tādēļ nav iespējams piešķirt atkāpi uz nenoteiktu laiku, kā to pieprasījusi Kaboverde. Tā vietā uz diviem gadiem būtu jāpiešķir atkāpe, kas attiecas uz 2 500 tonnām sagatavotu vai konservētu makreles fileju un 875 tonnām sagatavotu vai konservētu fregates makreļtunzivs vai makreļtunzivs fileju gadā, lai ļautu Kaboverdei panākt atbilstību attiecīgajiem noteikumiem.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 439/2011.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 439/2011 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Atkāpi, kas paredzēta 1. pantā, piemēro produktiem, kas eksportēti no Kaboverdes un deklarēti laišanai brīvā apgrozībā Savienībā laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim un no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, nepārsniedzot pielikumā iekļautos daudzumus, ja ir izpildīti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 74. panta nosacījumi.”

;

2)

regulas pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

1.   Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(2)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(3)  Komisijas 2008. gada 14. augusta Regula (EK) Nr. 815/2008, ar ko piemēro atkāpi no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes produktu jēdzienu izmantošanai vispārējo preferenču sistēmā, lai ņemtu vērā Kaboverdes īpašo stāvokli attiecībā uz dažu zvejas produktu eksportu uz Kopienu (OV L 220, 15.8.2008., 11. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 6. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 439/2011, ar ko piemēro atkāpi no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes produktu jēdzienu izmantošanai vispārējo tarifu preferenču sistēmā, lai ņemtu vērā Kaboverdes īpašo stāvokli attiecībā uz dažu zvejas produktu eksportu uz Eiropas Savienību (OV L 119, 7.5.2011., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas nr.

KN kods

 

Preču apraksts

Laikposms

Daudzums (neto svars tonnās)

09.1647

1604 15 11

ex 1604 19 97

 

Makreles (Scomber scombrus, Scomber japonicus, Scomber colias) filejas, sagatavotas vai konservētas

1.1.2011.–31.12.2011.

1.1.2012.–31.12.2012.

1.1.2013.–31.12.2013.

1.1.2014.–31.12.2014

1.1.2015.–31.12.2015.

1.1.2016.–31.12.2016.

2 500

2 500

2 500

2 500

2 500

2 500

09.1648

ex 1604 19 97

 

Fregates makreļtunzivs vai makreļtunzivs (Auxis thazard, Auxis rochei) filejas, sagatavotas vai konservētas

1.1.2011.–31.12.2011.

1.1.2012.–31.12.2012.

1.1.2013.–31.12.2013.

1.1.2014.–31.12.2014.

1.1.2015.–31.12.2015.

1.1.2016.–31.12.2016.

875

875

875

875

875

875


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1339/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

55,8

IL

97,8

MA

87,7

TN

139,2

TR

110,2

ZZ

98,1

0707 00 05

EG

191,6

TR

142,8

ZZ

167,2

0709 93 10

MA

80,9

TR

134,6

ZZ

107,8

0805 10 20

AR

35,3

MA

68,6

TR

59,8

UY

32,9

ZA

47,2

ZW

33,9

ZZ

46,3

0805 20 10

MA

64,8

ZZ

64,8

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

IL

95,0

MA

75,3

TR

76,8

ZZ

82,4

0805 50 10

TR

77,1

ZZ

77,1

0808 10 80

BR

53,5

CL

80,2

NZ

90,6

US

94,0

ZA

143,5

ZZ

92,4

0808 30 90

CN

98,5

TR

174,9

US

173,2

ZZ

148,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


DIREKTĪVAS

17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/22


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA 2014/109/ES

(2014. gada 10. oktobris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES II pielikumu, izveidojot galeriju ar ilustratīviem brīdinājumiem, kuri jāizvieto uz tabakas izstrādājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2014/40/ES 10. pantā ir noteikts, ka uz katras smēķēšanai paredzēta tabakas izstrādājuma iepakojuma vienības un jebkāda ārējā iepakojuma ir jāizvieto kombinēti brīdinājumi par ietekmi uz veselību, ja vien nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 11. pantu. Kombinētajos brīdinājumos par ietekmi uz veselību cita starpā jāietver viens no rakstiskajiem brīdinājumiem, kas norādīti I pielikuma sarakstā, un atbilstoša krāsu fotogrāfija, kas iekļauta minētās direktīvas II pielikuma attēlu galerijā.

(2)

Turklāt Direktīva 2014/40/ES piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu un pielāgotu II pielikuma attēlu galeriju, ņemot vērā zinātnes un tirgus attīstību.

(3)

Tāpēc Direktīvas 2014/40/ES II pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2014/40/ES II pielikumu aizstāj saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2016. gada 20. maijam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 20. maija.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 127, 29.4.2014., 1. lpp.


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Attēlu galerija (ar kombinētiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību)

(kas minēta 10. panta 1. punktā)

1. komplekts

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

2. komplekts

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

3. komplekts

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


LĒMUMI

17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/28


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 4. decembris)

par to, lai Latvija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu

(2014/911/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 25. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI (2), un jo īpaši tā 20. pantu un pielikuma 4. nodaļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Protokolu par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras pieņēmušas, pirms stājās spēkā Lisabonas līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus.

(2)

Tādējādi Lēmuma 2008/615/TI 25. pants ir piemērojams, un Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par to, vai dalībvalstis ir īstenojušas minētā lēmuma 6. nodaļas noteikumus.

(3)

Lēmuma 2008/616/TI 20. pantā ir noteikts, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz izvērtējuma ziņojumiem, ko izstrādā, izmantojot anketu. Attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu izvērtējuma ziņojuma pamatā ir izvērtējuma inspekcija un izmēģinājuma darbības.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 4. nodaļas 1.1. punktu Padomes attiecīgās darba grupas izstrādātā anketa attiecas uz katru no datu automatizētās apmaiņas veidiem, un dalībvalstij tā ir jāaizpilda, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka tā izpilda priekšnosacījumus, lai veiktu attiecīgās kategorijas datu apmaiņu.

(5)

Latvija ir aizpildījusi anketu par datu aizsardzību un anketu par daktiloskopijas datu apmaiņu.

(6)

Latvija ir veikusi sekmīgas izmēģinājuma darbības ar Austriju.

(7)

Latvijā ir notikusi izvērtējuma inspekcija, un Austrijas izvērtējuma grupa ir sagatavojusi ziņojumu par izvērtējuma inspekciju un nosūtījusi to Padomes attiecīgajai darba grupai.

(8)

Padomei ir iesniegts vispārējs izvērtējuma ziņojums, kurā apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz daktiloskopijas datu apmaiņu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz daktiloskopijas datu automatizētu meklēšanu Latvija ir pilnībā īstenojusi Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļā paredzētos vispārējos datu aizsardzības noteikumus un no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus saskaņā ar minētā lēmuma 9. pantu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 4. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. ORLANDO


(1)  OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/30


PADOMES LĒMUMS 2014/912/KĀDP

(2014. gada 15. decembris),

atbalstot fiziskās drošības un krājumu pārvaldības (PSSM) pasākumus, lai samazinātu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgas tirdzniecības risku Sāhelas reģionā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma ES Stratēģiju VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai. Minētajā stratēģijā Eiropadome atzīst, ka, tā kā VIKI un munīcijas krājumu ir daudz, šie ieroči ir viegli pieejami civiliedzīvotājiem, kriminālnoziedzniekiem, teroristiem un kaujiniekiem, un uzsver to, ka ir jāveic preventīvas darbības, lai risinātu parasto ieroču nelikumīgas piegādes un to pieprasījuma jautājumu. Tā arī uzsver, ka kontinents, ko visvairāk skāruši iekšēji konflikti, kurus saasinājusi destabilizējoša VIKI ieplūšana, ir Āfrika.

(2)

Padome 2011. gada 21. martā apstiprināja Eiropas Savienības Stratēģiju attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā, kurā paredzēta integrēta sistēma Savienības iesaistei Sāhelas reģionā. Viens no četriem stratēģijas darbības virzieniem ir vērsts uz to, lai stiprinātu drošības, tiesībaizsardzības un tiesiskuma nozaru spējas minētajā reģionā ar mērķi efektīvāk un ar specializētiem līdzekļiem cīnīties pret apdraudējumiem un apkarot terorismu un organizēto noziedzību un lai tās saistītu ar labas pārvaldības pasākumiem.

(3)

2006. gada 14. jūnijā Abudžā, Nigērijā, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) dalībvalstis pieņēma ECOWAS Konvenciju par vieglajiem ieročiem un kājnieku ieročiem, to munīciju un citiem saistītiem materiāliem, kura stājās spēkā 2009. gada 29. septembrī. 2010. gada 30. aprīlī Kinšasā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālās Āfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECCAS) dalībvalstis un Ruandas Republika pieņēma Centrālās Āfrikas Konvenciju, lai kontrolētu vieglos ieročus un kājnieku ieročus, to munīciju, detaļas un sastāvdaļas, ko var izmantot to ražošanai, remontam vai montēšanai. Abās konvencijās parakstītājas valstis apņēmās, inter alia, veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savu valstu VIKI krājumu pārvaldību, glabāšanu un drošību saskaņā ar attiecīgiem standartiem un procedūrām.

(4)

Burkinafaso, Mali un Nigērija ir ratificējušas Ieroču tirdzniecības līgumu, tāpat kā to ir izdarījušas 23 dalībvalstis, bet Čada, Mauritānija un Nigēra ir to parakstījušas. Ieroču tirdzniecības līguma 16. panta 1. punktā ir paredzēts, ka īstenojot līgumu, katra līgumslēdzēja valsts var lūgt atbalstu, tostarp juridisko un leģislatīvo atbalstu, institucionālo spēju veidošanas un tehnisko, materiālo vai finansiālo atbalstu. Tāds atbalsts var ietvert krājumu pārvaldības, atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas programmas, tiesību aktu izstrādes paraugus un efektīvas īstenošanas praksi. Katra līgumslēdzēja valsts, ja tā to spēj, sniedz šādu atbalstu, saņemot attiecīgu lūgumu.

(5)

Burkinafaso, Mali, Mauritānija un Nigērija ir Līgumslēdzējas valstis Protokolam par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (“Šaujamieroču protokols”).

(6)

Visas ANO dalībvalstis ir paudušas apņēmību efektīvi īstenot ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos (“ANO Rīcības programma”), kā arī Starptautisko instrumentu, lai valstis varētu laicīgi un nekļūdīgi konstatēt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus.

(7)

Piektajā divgadējā valstu sanāksmē, kurā izskatīja, kā tiek īstenota ANO Rīcības programma (Ņujorkā 2014. gada 16.–20. jūnijā), visas ANO dalībvalstis atkārtoti pauda, ka VIKI krājumu pareiza pārvaldība, jo īpaši konflikta laikā un pēc konflikta, ir būtiska, lai novērstu negadījumus un lai samazinātu risku, ka VIKI varētu nokļūt nelikumīgā tirdzniecībā, nelikumīgu bruņotu grupējumu, teroristu un citu neatļautu saņēmēju rīcībā. ANO dalībvalstis aicināja stiprināt starptautisko un reģionālo sadarbību un atbalstu krājumu pārvaldības un fiziskās drošības jomā un apņēmās, kur vien iespējams, izmantot priekšrocības, ko sniedz tehnoloģiju attīstība, tostarp fiziskās drošības pasākumus, lai stiprinātu krājumu pārvaldību.

(8)

Tautas sacelšanās Lībijā 2011. gada februārī un tai sekojošais bruņotais konflikts un politiskā un drošības krīze Mali 2012. gadā apliecināja, kā nevalstiski subjekti, tostarp teroristi, var izmantot to, ka valdības īpašumā esoši krājumi ir nepietiekami labi nodrošināti un pārvaldīti, un novirzīt VIKI un munīciju, tādējādi apdraudot mieru un drošību. Situācijā, kad Sāhelas reģionā, tostarp Nigērijas ziemeļos, nevalstiskie subjekti kļūst aizvien aktīvāki, ieroču un munīcijas drošības uzlabošana Sāhelas reģiona valstīs ir kļuvusi par prioritāti.

(9)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Āfrikas Reģionālajam miera un atbruņošanās centram (UNREC), kas ietilpst Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu birojā (UNODA), ir ilga pieredze atbalsta sniegšanā Sāhelas reģiona valstīm un pilsoniskajai sabiedrībai, palīdzot tām īstenot starptautiskos un reģionālos VIKI kontroles instrumentus, atbilstīgi savām pilnvarām, ko tas saņēma no ANO Ģenerālās asamblejas (Rezolūcija 40/151 G, 1985. gada 16. decembris).

(10)

Kopš 2013. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misija Mali (MINUSMA) ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Atmīnēšanas dienesta (UNMAS) starpniecību ir sniegusi atbalstu Mali iestādēm atmīnēšanas un ieroču un munīcijas pārvaldības jomā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām 2100 (2013) un 2164 (2014).

(11)

Nevalstiskā organizācija Atmīnēšanas padomdevēja grupa (MAG) nesen uzsāka reģionālu projektu, risinot steidzamus parasto ieroču un munīcijas drošības un pārvaldības jautājumus mērķa valstīs Sāhelas un Magribas reģionā.

(12)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/428/KĀDP (1) Savienība ir finansējusi, inter alia, marķēšanas iekārtu sagādi tiesībaizsardzības iestādēm vairākās Rietumāfrikas valstīs, kā arī apmācību saistībā ar Starptautisko izsekošanas instrumentu un Starptautiskajām munīcijas tehniskajām pamatnostādnēm.

(13)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/320/KĀDP (2) Savienība atbalsta pasākumus, kas vērsti uz Lībijas ieroču arsenālu stabilu fizisko drošību un krājumu pārvaldību (PSSM), lai samazinātu risku, ko Lībijas un tās kaimiņvalstu drošībai, tostarp Sāhelas reģionā, rada VIKI un munīcijas nelikumīga izplatīšana.

(14)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/698/KĀDP (3) Savienība atbalsta globāla ziņošanas mehānisma par nelikumīgiem kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju (iTrace) izveidi; tas jo īpaši balstās uz pētījumiem par VIKI un munīcijas apriti konfliktu skartās vietās, tostarp Āfrikā.

(15)

Saskaņā ar savu kopējo drošības un aizsardzības politiku Savienība Sāhelas reģionā ir uzsākusi trīs misijas, proti, pirmkārt, EUCAP Sahel Niger, kas sākta 2012. gada 8. augustā, lai atbalstītu cīņu pret organizēto noziedzību un terorismu Nigērā; otrkārt, Eiropas Savienības apmācības misiju Mali, kas sākta 2013. gada 18. februārī), lai ar apmācības un konsultāciju palīdzību sniegtu atbalstu Mali bruņoto spēku pārstrukturēšanai un reorganizācijai, un, treškārt, EUCAP Sahel Mali, kas tika uzsākta 2014. gada 15. aprīlī, lai sniegtu stratēģiskas konsultācijas un apmācību Mali iekšējās drošības spēkiem.

(16)

Saskaņā ar stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu Savienība kopš 2011. gada ir sniegusi atbalstu ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja centieniem veicināt Šaujamieroču protokola ratifikāciju un īstenošanu, jo īpaši Rietumāfrikā. Saskaņā ar to pašu instrumentu Savienība kopš 2010. gada ir sniegusi finansiālu atbalstu Kājnieku ieroču reģionālajam centram (RECSA) Lielo ezeru reģionā, Āfrikas ragā un robežvalstīs, un tas atrodas Nairobi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Savienība veicina drošību un stabilitāti Sāhelas reģionā, palīdzot šā reģiona valstīm novērst valdības īpašumā esošu VIKI un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, uzlabojot to fizisko drošību un krājumu pārvaldību (PSSM).

2.   Pasākumiem, ko Savienība paredz atbalstīt, ir šādi konkrēti mērķi:

a)

radīt nepieciešamos politiskos priekšnoteikumus PSSM procedūru stiprināšanai un veicināt reģionālo sadarbību un zināšanu apmaiņu;

b)

saskaņā ar starptautiskajiem labākās prakses standartiem sniegt atbalstu mērķa valstīm, izstrādājot modernus tiesību aktus, administratīvas procedūras un praktiskas standarta operāciju procedūras (SOP) kā pamatu uzlabotai PSSM;

c)

tieši atbalstīt krājumu pārvaldības un drošības pasākumu īstenošanu, tostarp atjaunojot glabāšanas objektus, iznīcinot pārpalikumus, novecojušus vai nelegālus VIKI un izmēģinot jaunas tehnoloģijas.

Sīki izstrādāts minēto pasākumu apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”).

2.   Šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto darbību tehnisko īstenošanu veic UNODA ar UNREC starpniecību. UNODA šos uzdevumus veic Augstā pārstāvja pakļautībā. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis slēdz vajadzīgās vienošanās ar UNODA.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto darbību īstenošanai ir EUR 3 561 257,06. Kopējais visa projekta lēstais budžets ir EUR 4 129 393,06, kas tiks nodrošināts ar līdzfinansējumu.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā noteiktās summas, pārvalda saskaņā ar Savienības procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga, vai tiek pareizi īstenots 1. punktā minētais Savienības ieguldījums. Šajā nolūkā tā noslēdz finansēšanas nolīgumu ar UNODA. Nolīgumā paredz, ka UNODA jānodrošina, ka Savienības ieguldījuma redzamība ir atbilstīga tā apjomam.

4.   Komisija cenšas panākt, lai 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu noslēgtu pēc iespējas drīz pēc 2014. gada 15. decembra. Tā informē Padomi un Augsto pārstāvi par visām grūtībām šajā procesā un – divu nedēļu laikā pēc parakstīšanas – par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   Augstais pārstāvis atskaitās Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz regulāriem ziņojumiem, kuri jāsagatavo UNODA. Minētie ziņojumi ir Padomes veiktā izvērtējuma pamatā.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto darbību īstenošanas finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 42 mēnešus pēc tam, kad noslēgts 3. panta 3. punktā minētais atbilstīgais finansēšanas nolīgums, vai sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja šajā laikposmā finansēšanas nolīgums netiek noslēgts.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Lēmums 2011/428/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par to, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroja veiktās darbības, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visos tās aspektos (OV L 188, 19.7.2011., 37. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/320/KĀDP (2013. gada 24. jūnijs) atbalstot fiziskās drošības un krājumu apsaimniekošanas pasākumus, lai samazinātu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) nelikumīgas tirdzniecības risku Lībijā un tās reģionā (OV L 173, 26.6.2013., 54. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/698/KĀDP (2013. gada 25. novembris), ar ko atbalsta globālu ziņošanas mehānismu par nelikumīgiem kājnieku ieročiem un viegliem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju ar mērķi samazināt to nelikumīgas tirdzniecības risku (OV L 320, 30.11.2013., 34. lpp.).


PIELIKUMS

Fiziskās drošības un krājumu pārvaldības (PSSM) pasākumi, lai samazinātu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgas tirdzniecības risku Sāhelas reģionā

1.   Vispārīga informācija un KĀDP atbalsta pamatojums

1.1.   Vispārīga informācija

Apstāklis, ka Sāhelā esošajās parasto ieroču un munīcijas glabātuvēs trūkst efektīvas PSSM, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem, ir atzīts par būtisku problēmu mieram un drošībai reģionā un aiz tā robežām. Nesenā pagātnē valdības īpašumā esošus krājumus Lībijā un Mali izlaupīja bruņotas nevalstiski subjekti, tostarp teroristu grupējumi. Pastāv konkrēts apdraudējums, ka līdzīga situācija var izveidoties Burkinafaso, Čadas, Mauritānijas, Nigēras, un Nigērijas atsevišķās daļās, jo bruņoti grupējumi un teroristu grupējumi darbojas pāri robežām un ir iesaistīti VIKI nelikumīgā tirdzniecībā. Ieroču un munīcijas nepietiekama PSSM palielina risku, ka tos var novirzīt – tostarp zādzību un uzbrukumu rezultātā – uz nelikumīgu tirgu, kā arī munīcijas glabāšanas vietās var notikt neplānoti sprādzieni. Tas var izraisīt destabilizējošu VIKI uzkrāšanu un nelikumīgu tirdzniecību, kas ietekmē valsts, reģionālu un starptautisku mieru un drošību.

Šis apdraudējums ir atzīts arī Apvienoto Nāciju Organizācijas integrētajā stratēģijā Sāhelas reģionam, kurā pausts viedoklis, ka nepieciešams līdz minimumam samazināt risku, ka VIKI varētu tikt novirzīti nevalstiskiem subjektiem, palielinot esošo krājumu drošību un vajadzības gadījumā pārvietojot tos, kā arī iznīcinot nelegālu VIKI un munīcijas pārpalikumus. To var paveikt, efektīvi īstenojot ANO Rīcības programmu VIKI nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai un Starptautisko izsekošanas instrumentu, izmantojot Starptautiskos kājnieku ieroču kontroles standartus (ISACS) un Starptautiskās munīcijas tehniskās pamatnostādnes (IATG), kas izstrādātas Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā.

1.2.   Pamatojums

Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 40/151 G, Apvienoto Nāciju Organizācijas Āfrikas Reģionālajam miera un atbruņošanās centram (UNREC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroja (UNODA) reģionālais pārstāvis Āfrikā, ir vienreizēja iespēja sniegt palīdzību un stiprināt Sāhelas reģiona valstu spējas un iespējas efektīvi izmantot šos standartus un paraugpraksi, tādējādi kontrolējot savus VIKI un munīcijas krājumus, lai novērstu VIKI uzkrāšanas un tās nelikumīgas tirdzniecības destabilizējošo ietekmi apakšreģionālā līmenī uz aiz reģiona robežām.

UNREC ierosina īstenot projektu sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretmīnu dienestu (UNMAS) un nevalstiskās organizācijas Atmīnēšanas padomdevēju grupu (MAG) un koordinējot ar attiecīgām reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, piemēram, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu un Centrālās Āfrikas valstu ekonomikas kopienu, kā arī ar nevalstiskām organizācijām. UNMAS veic darbības Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misijas Mali (MINUSMA) atbalstam, kas ir viens no tās integrētajiem komponentiem ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2100 (2013) sistēmā, un kopā ar ANO Mali darba grupu. Atmīnēšanas padomdevēja grupa (MAG) patlaban īsteno reģionālu projektu, risinot parasto ieroču un munīcijas drošības un pārvaldības jautājumus mērķa valstīs Sāhelas un Magribas reģionā. Šajās darbībās gūtos konstatējumus izmantos par pamatu projekta plānošanai un īstenošanai. Sinerģijas dos iespēju panākt lielāku kopīgo ietekmi. Projekts gūs papildu labumu no UNODA speciālajām iekšējām zināšanām ANO galvenajā mītnē un reģionā, kā arī no citām speciālajām zināšanām, kas pieejamas ANO sistēmā.

Minētās darbības turpinās, papildinās un izmantos sinerģijas ar projektiem, kurus UNREC un citi divpusējie partneri, ANO aģentūras, apakšreģionālas organizācijas un nevalstiskas organizācijas jau īsteno reģionā, tostarp: projektu Mali Valsts VIKI komisijas darbības atsākšanas atbalstam un valsts VIKI rīcības plāna izstrādei; Lēmumu 2011/428/KĀDP, kuru ievērojot, inter alia nodrošina marķēšanas mašīnas Burkinafaso un Nigērai; notiekošo projektu “Šaujamieroču nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošana Āfrikā”, kuru finansē Eiropas Komisija saskaņā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, un projekta pirmajā posmā (2010–2013) inter alia notika apņemšanās veikt marķēšanas darbības un tika nodrošinātas elektroniskās marķēšanas mašīnas, kā arī īpaši pielāgotas lietojumprogrammas instalēšanu reģistra uzturēšanai Austrumāfrikas valstīs, savukārt pašreiz notiekošajā posmā (2013–2016) līdzīgas darbības paredzētas citās valstīs (provizoriski – Burundi, Kamerūnā, Čadā, Kotdivuārā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Gabonā, Ganā, Libērijā, Mali, Ruandā, Somālijā, Dienvidsudānā, Togo, Ugandā); transreģionālu projektu, ko īsteno ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs, inter alia, Rietumāfrikā (t. i., Beninā, Burkinafaso, Gambijā, Ganā, Mali, Mauritānijā, Senegālā, Togo), ko arī finansē saskaņā ar Savienības Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, kura mērķis ir veicināt ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Šaujamieroču protokola ratifikāciju un īstenošanu, galvenokārt sniedzot atbalstu tiesību aktu pārskatīšanai un reformai; ar ieroču pārvaldību saistītus mācību pasākumus, ko veic ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misija EUCAP Sahel Niger; kā arī NATO projektu Mauritānijā, kuru īsteno NATO Atbalsta aģentūra (NSPA).

Turklāt PSSM darbībās saskaņā ar šo projektu attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā un jāatbalsta plašākas drošības programmas, kuras īsteno saņēmējās valstīs, piemēram, atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas, kā arī drošības sektora reformas procesus. Tiesību aktu un administratīvo sistēmu pārskatīšana PSSM jomā un turpmāki ieteikumi, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem ieroču kontroles jomā, kā arī PSSM valstu standarta operāciju procedūru izstrāde sniegs ieguldījumu drošības sektora reformā katrā valstī un apakšreģionā. Darbības saskaņā ar šo projektu var piemērotā gadījumā sniegt atbalstu arī atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas centieniem – jo īpaši tiem, kas saistīti ar praktisko atbruņošanos – jo valstu SOP attīstību ieroču kontroles jomā var integrēt atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas procesos, piemēram, nosakot normas atgūto ieroču marķēšanai un reģistrācijai vai to iznīcināšanai. Esošo praksi, ko veicina arī ar citiem atbilstīgiem ES finansētiem projektiem, būtu jāizmanto, lai nodrošinātu saskaņotus procesus.

Īstenojot starptautiskos paraugprakses standartus ieroču kontroles jomā, šis projekts arī palīdzēs valstīm izstrādāt neatkarīgu civilu pārraudzību pār PSSM pasākumiem. Civilas pārraudzības nepieciešamību integrēs dažādās projekta darbībās, īpaši konsultācijās un semināros.

2.   Vispārīgi mērķi

Šajā punktā aprakstītā rīcība veicinās drošību un stabilitāti Sāhelas reģionā un palīdzēs sešām Sāhelas reģiona valstīm (Burkinafaso, Čada, Mali, Mauritānija, Nigēra un Nigērija) novērst valdības īpašumā esošu VIKI un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, uzlabojot to PSSM.

Konkrēti ar šo rīcību centīsies:

a)

radīt nepieciešamos politiskos priekšnoteikumus PSSM procedūru stiprināšanai un veicināt reģionālo sadarbību un zināšanu apmaiņu;

b)

saskaņā ar starptautiskajiem paraugprakses standartiem sniegt atbalstu mērķa valstīm, izstrādājot modernus tiesību aktus, administratīvas procedūras un praktiskas SOP kā pamatu uzlabotai PSSM;

c)

tieši atbalstīt krājumu pārvaldības pasākumu īstenošanu, tostarp atjaunojot glabāšanas objektus, iznīcinot pārpalikumus, novecojušus vai nelegālus VIKI un izmēģinot jaunas tehnoloģijas.

3.   Rezultāti

Darbībai būs šādi rezultāti:

a)

adekvāti tiesību akti un administratīvās normas par PSSM;

b)

uzlabojot glabātuves, nostiprināta VIKI PSSM;

c)

iznīcinot pārpalikumus, novecojušus un nelegālus VIKI un munīciju, samazināta to novirzīšanas un nejaušu sprādzienu iespēja;

d)

uzlabota VIKI marķēšana, izsekošana un reģistrēšana;

e)

labāka reģionālā sadarbība un informācijas apmaiņa;

f)

jaunu tehnoloģiju iespējamas pielietošanas apzināšana PSSM jomā;

g)

uzlabotas valstu spējas un atbildība PSSM jomā saņēmējās valstīs;

h)

izpratnes veicināšana par PSSM ieguldījumu reģionālajā drošībā;

i)

samazināts reģionālas destabilizācijas risks, ko var izraisīt pārmērīgi VIKI un to munīcijas krājumi vai VIKI novirzīšana nevalstiskiem subjektiem, tostarp teroristu grupējumiem.

4.   Rīcības apraksts

4.1.   Wilton Park konference par PSSM Sāhelā

Mērķi

Nodrošināt iespējas pieredzes apmaiņai un radīt nepieciešamos politiskos priekšnoteikumus saskaņā ar projektu veicamajām darbībām.

Apraksts

Wilton Park un UNREC organizēta konference, lai apspriestu nenodrošinātu Lībijas krājumu ietekmi uz ieroču drošību Sāhelā, lai izstrādātu stratēģijas, ar ko novērst valdībai īpašumā esošu VIKI un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, uzlabojot to PSSM. Konference arī dos iespēju izvērtēt līdz šim PSSM jomā gūtos panākumus Sāhelas reģionā, jo īpaši saistībā ar starptautisko palīdzību, apspriest valstu faktiskās vajadzības, reģistrēt attiecīgās notiekošās darbības un konstatēt trūkumus, kas jānovērš. Turklāt, konsultējoties ar saņēmējām valstīm, to izmantos, lai izpētītu sinerģijas ar citiem ES atbalstītiem VIKI kontroles rīkiem, tostarp globālo pārraudzības mehānismu iTrace (ko finansē saskaņā ar Lēmumu 2013/698/KĀDP). Piedalīšanās būs tikai ar ielūgumiem, un piedalīties tiks aicināti augsta līmeņa pārstāvji no sešām Sāhelas reģiona valstīm (Burkinafaso, Čadas, Mali, Mauritānijas, Nigēras un Nigērijas), kā arī Lībijas un citām atbilstīgām kaimiņvalstīm, ECOWAS, ECCAS un Āfrikas Savienības (ĀS).

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

Konference Wilton Park jānotiek, kā plānots, piedaloties attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sešu mērķa valstu pārstāvjiem (līdz 40 dalībnieku).

4.2.   Tiesību aktu un administratīvo procedūru pārskatīšana un konsultācijas par PSSM

4.2.1.   Valstu konsultācijas par PSSM procedūrām un izmēģinājuma vietu noteikšanai

Mērķi

a)

Gūt skaidru izpratni par leģislatīvo un administratīvo sistēmu saistībā ar PSSM katrā valstī un visā reģionā.

b)

Tajās valstīs, kur nav atjauninātu reglamentējošo noteikumu, sniegt ieteikumus par tiesību aktiem un procedūrām, lai panāktu atbilstību starptautiskām prasībām, kas izklāstītas juridiski saistošos starptautiskos instrumentos (piem., ANO Šaujamieroču protokolā, ECOWAS Konvencijā par VIKI (1) un Kinšasas Konvencijā par VIKI (2)), ANO Rīcības programmā par VIKI nelikumīgu tirdzniecību, Starptautiskajā izsekošanas instrumentā, IATG un ISACS, un citos atbilstīgos standartos un instrumentos.

c)

Noteikt prioritāros glabāšanas objektus, kas noderēs kā izmēģinājumu vietas, saskaņā ar valstu prioritātēm un vajadzības gadījumā ņemot vērā pieejamo informāciju par novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības shēmām.

Apraksts

Sadarbojoties ar valstu iestādēm sešās Sāhelas reģiona valstīs, proti, Burkinafaso, Čadā, Mali, Mauritānijā, Nigērā un Nigērijā, UNREC izvērtēs visus esošos tiesību aktus PSSM jomā, kā arī administratīvās un standarta operāciju procedūras, pilnībā izmantojot jau tagad pieejamos izvērtējumus un koordinējot rīcību ar notiekošajiem reģionālajiem un divpusējiem projektiem, ar ko atbalsta tiesību aktu reformas VIKI jomā, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās.

UNREC juridiskie eksperti sniegs atbalstu attiecīgajām atbildīgajām ministrijām, likumdevējiem un augstākā līmeņa tiesībaizsardzības un aizsardzības amatpersonām, izskatot valstu tiesību aktus un administratīvās procedūras, lai nodrošinātu to, ka starptautiskās juridiskās saistības un starptautiskiem tehniskie standarti, jo īpaši ISACS un IATG, tiek integrēti valsts reglamentējošajos noteikumos.

Atbalstu šajā jomā būtu jāsniedz pēc valstu lūguma, un to vajadzētu vērst galvenokārt uz tuvināšanos starptautiskajiem standartiem PSSM jomā, ņemot vērā citas uzsāktas ierosmes, ar kurām sniedz atbalstu vai padomus par plašākiem ieroču kontroles vai drošības sektora jautājumiem.

UNREC organizēs valstu seminārus ar valstu augstākā līmeņa valsts aizsardzības, tiesībaizsardzības un citu civilu iestāžu amatpersonām, kas saistītas ar VIKI drošību. Dalībnieki kopīgi apspriedīs izvērtējuma konstatējumus un ieteikumus un vienosies par dažādiem veicamiem pasākumiem, un apzinās ieteikumus, kurus var īstenot ar izmaiņām tiesību aktos vai ar administratīviem dekrētiem.

Konsultācijās valstu līmenī noteiks prioritāros glabāšanas objektus, kas noderēs kā izmēģinājuma vietas. Tās varētu ietvert pa vienai katras valsts galvaspilsētā, vienu nozīmīgā provinciālā centrā, vienu lauku rajonā un/vai vienu pierobežas rajonā (pie sauszemes robežas, ostas vai lidostas), kā arī valdības īpašumā esošu VIKI un munīcijas nozīmīgus transportēšanas ceļus. Kad tas ir iespējams un piemēroti, prioritāru glabāšanas objektu izvēlē būtu jāņem vērā pieejamā informācija par novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības shēmām, piešķirot prioritāti tiem krājumiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie veicina nestabilitāti reģionā.

UNREC izstrādās vienu gala izvērtējuma ziņojumu par katru valsti, izklāstot ieteikumus par tiesību aktiem un procedūrām, kas nepieciešamas, lai panāktu atbilstību starptautiskajām prasībām. Šajos ziņojumos iekļaus atbildes no valstu iestādēm un citām ieinteresētajām personām sešās mērķa valstīs.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Ziņojumi par spēkā esošajiem tiesību aktiem un administratīvo sistēmu saistībā ar PSSM katrā valstī (kopā sešās), tostarp ieteikumi likvidēt esošās neatbilstības starptautiskajiem instrumentiem atbruņošanās jomā.

b)

Ir notikuši seši valstu līmeņa semināri, pa vienam katrā no mērķa valstīm.

c)

Ir noteikti līdz 18 glabāšanas objekti (pa trim katrā valstī), kas noder kā izmēģinājuma vietas.

4.2.2.   Reģionālas konsultācijas par PSSM procedūrām

Mērķi

a)

Veicināt reģionālā līmenī informācijas un pieredzes apmaiņu par PSSM procedūrām, balstoties uz valstu izvērtējumiem, kas veikti saskaņā ar 4.2.1. punktu.

b)

Veicināt ISACS un IATG izmantošanu starp valstu un reģionālajām ieinteresētajām personām.

Apraksts

Notiks reģionālas konsultācijas, kurās piedalīsies sešu valstu valdību augstākā līmeņa pārstāvji, lai apmainītos ar informāciju par valstu konstatējumiem un lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi, pamatojoties uz izvērtējumu valsts līmenī (4.2.1. punkts). Uz pieredzes apmaiņu tiks aicināti arī atbilstīgu reģionālu un apakšreģionālu organizāciju (ĀS, ECOWAS, ECCAS, RECSA), ANO aģentūru, kas piedalās mehānismā “Koordinēta rīcība kājnieku ieroču jomā” (CASA) pārstāvji, atbilstīgi eksperti no Savienības un tās dalībvalstīm (tostarp no kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām), kā arī augstākā ranga eksperti no citiem reģioniem.

UNREC sagatavos ziņojumu, kurā aptvers reģionālā konsultatīvā semināra konstatējumus.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Notiek viena reģionāla konsultēšanās par PSSM procedūrām.

b)

Ziņojums par reģionālo konsultatīvo semināru.

4.3.   Fiziskā drošība un krājumu pārvaldība (PSSM)

4.3.1.   PSSM izvērtēšana valstu parasto ieroču glabātuvēs un VIKI un munīcijas transportēšanas laikā

Mērķi

a)

Veikt detalizētu un praktisku izvērtējumu izvēlētos parauga objektos, lai konstatētu pašreizējo praksi, fizisko drošību un pārpalikumus, novecojušus vai nelegālus ieročus un munīciju.

b)

Sniegt praktiskās zināšanas un iemaņas par PSSM procedūrām saskaņā ar starptautiskajiem paraugprakses standartiem.

Apraksts

Pamatojoties uz konstatējumiem valsts konsultatīvajos semināros, kurus koordinēs UNREC, UNMAS eksperti un MAG eksperti veiks detalizētu un praktisku izvērtējumu par atlasītajiem parauga objektiem, lai konstatētu pašreizējo praksi un problēmas, par pamatu izmantojot ISACS un IATG. Šajās izmēģinājuma vietās eksperti arī pārbaudīs esošo valsts praksi, ņemot vērā spēkā esošos valsts tiesību aktus un procedūras, un vajadzības gadījumā ierosinās tos pārskatīt.

UNMAS un MAG eksperti strādās tajās valstīs, kur tiem notiek operācijas. UNMAS strādās Mali atbilstīgi savai pašreiz valstī notiekošajai operācijai un pilnvarām, un MAG strādās Burkinafaso, Čadā, Mauritānijā, Nigērā un Nigērijā. Operācijas notiks sadarbībā ar valstu VIKI komisijām. Darbība ietvers izvērtējumu par infrastruktūras un fiziskās drošības, VIKI un munīcijas krājumu stāvokļa, to transportēšanā pastāvošās prakses piemērotību un ar valsts iestāžu atbalstu un piekrišanu – par glabātuvēs esošu pārpalikumu, novecojušu vai nelegālu ieroču un munīcijas apzināšanu. Turklāt veiks glabātuvju personāla kvalifikācijas un spēju izvērtēšanu, lai noteiktu iespējamās apmācības vajadzības. Veicot minētos izvērtējumus, izmantos ISACS izvērtējuma instrumentu un MAG arsenāla riska novērtējuma instrumentu. Pēc saņēmējas valsts lūguma atlasītajos parauga objektos var veikt ad hoc apmācību PSSM jomā, reaģējot uz neatliekamām vajadzībām.

Drošības situācija mērķa valstīs ir dažāda. Notiekošo PSSM pasākumu līmenis katrā valstī ir atšķirīgs atkarībā no valstī pieejamiem resursiem un no atbalsta, ko tās saņem no starptautiskajiem līdzekļu devējiem un partneriem. Lai gūtu labumu no notiekošajiem centieniem un lai konstatētu paraugpraksi, projekta PSSM komponentu sāks divās valstīs un pēc tam pakāpeniski ieviesīs pārējās valstīs.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Apmeklētas un izvērtētas līdz 18 glabāšanas vietām sešās mērķa valstīs (pa trim katrā valstī).

b)

Līdz 18 apmācību sesijām (pa trim katrā valstī) par PSSM labākajiem standartiem tiek organizētas parauga objektos, kam nepieciešama spēju veidošana PSSM jomā.

4.3.2.   Parauga objektu atjaunošana un VIKI marķēšana

Mērķi

a)

Atjaunot izmēģinājuma glabāšanas objektus, lai panāktu to atbilstību ISACS un IATG standartiem un nostādnēm un lai samazinātu ieroču un munīcijas novirzīšanas risku.

b)

Vajadzības gadījumā nekavējoties nodrošināt rentablu un iedarbīgu iejaukšanos, lai izmēģinājuma glabāšanas objektus padarītu drošākus (piem., pielāgot durvis, atslēgas utt.).

c)

Veicināt ieroču marķēšanu un reģistrēšanu, pamatojoties uz paraugpraksi un izmantojot arī pagātnē notikušu un patlaban notiekošu palīdzības programmu gaitā apgūtās spējas, lai izvairītos no dublēšanās.

d)

Palīdzēt izstrādāt vai uzlabot valstu centrālās ieroču datubāzes, izmantojot esošo programmatūru, ko izstrādājusi UNREC, un atbilstīgi starptautiskajiem paraugprakses standartiem, kas noteikti atbilstīgos starptautiskos atbruņošanās instrumentos, un konsultējoties ar attiecīgiem dalībniekiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC) un RECSA, kuri šajā nolūkā sniedz palīdzību reģiona valstīm.

Apraksts

Koordinējot ar UNREC, UNMAS eksperti un MAG eksperti vajadzības gadījumā nekavējoties iejauksies. Pēc šīs sākotnējās rīcības izvērtētās glabātuves (ieroču un munīcijas glabātuves) atjaunos atbilstīgi ISACS un IATG, lai nodrošinātu valdības īpašumā esošus krājumus pret novirzīšanu, zādzībām un uzbrukumiem. Atjaunošanai sagatavojamos plānus un dokumentus izstrādās kā parauga dokumentāciju citu ieroču un munīcijas glabātuvju atjaunošanai un izbūvei. Iejaukšanās apjomu un apsvērumus par atjaunošanu vai izbūvi katrā izmēģinājuma vietā balstīs uz izvērtējuma rezultātiem.

UNREC sadarbosies ar valstu iestādēm, lai VIKI, kas glabājas glabātuvēs, tiktu marķēti un reģistrēti saskaņā ar ISACS, izmantojot apakšreģionā pieejamās spējas. UNREC arī izstrādās precīzu un visaptverošu sistēmu ieroču un munīcijas glabātuvju pārvaldībai atbilstīgi attiecīgo valstu vajadzībām, ņemot vērā esošās sistēmas un izvairoties no notiekošo pasākumu dublēšanas. Šī darbība ļaus uzticami novērtēt parasto ieroču un munīcijas tipus, to reģistrāciju un pārskatāmību, ņemot vērā esošo informācijas tehnoloģijas infrastruktūru, nodrošinot savietojamību ar Interpola iARMS un pieļaujot sadarbspēju starp valstīm. Tas palīdzēs atvieglot pārrobežu sadarbību ieroču izsekojamībā un novērst nelegālu VIKI tirdzniecību.

VIKI marķēšanas, reģistrēšanas un krājumu pārvaldībā balstīsies uz nesen notikušajām un pašreizējām VIKI marķēšanas darbībām apakšreģionā, kuras tika finansētas saskaņā ar Lēmumu 2011/428/KĀDP un ar ES Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu. Tā izmantos UNREC pieredzi, kas gūta veicot līdzīgas darbības apakšreģiona valstīs pēc konfliktu beigām.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Līdz 18 izmēģinājumu vietās panākta atbilstība starptautiskajiem paraugprakses standartiem PSSM jomā.

b)

Ieroči izmēģinājuma glabātuvēs, kas līdz šim nebija marķēti, tagad ir marķēti un reģistrēti.

c)

Katrai valstij ir izstrādāta (vai uzlabota) datubāze, kur reģistrēt marķētus un citus ieročus.

4.3.3.   Munīcijas un VIKI pārpalikumu iznīcināšana

Mērķi

Veicināt ieroču pārpalikumu, novecojušu vai nelegālu ieroču iznīcināšanu valstī.

Apraksts

Ņemot vērā UNREC koordināciju, VIKI un munīciju, kas izvērtētajās glabātuvēs definēti kā pārpalikumi, novecojuši vai nelegāli krājumi, iznīcinās valstu kompetentās iestādes ar UNMAS un MAG (tajās valstīs, kur tās darbojas) tehnisko palīdzību saskaņā ar ISACS 05.50 un IATG 10.10. Iekārtas, kas jānodrošina, lai veiktu iznīcināšanu, un iznīcināmo ieroču daudzums būs atkarīgs no izvērtējuma konstatējumiem.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Apzināto ieroču iznīcināšana.

b)

Valstu iestādēm mērķa valstīs sniegtas praktiskās speciālās zināšanas par iznīcināšanas paņēmieniem.

4.3.4.   Jaunu tehnoloģiju izmēģināšana

Mērķi

Izvērtēt jaunu tehnoloģiju izmantošanas potenciālu VIKI uzglabāšanas drošības uzlabošanai, kas atbilst reģiona vajadzībām.

Apraksts

Ierobežota PSSM infrastruktūra valstī ārkārtīgi palielina iespēju, ka VIKI varētu tikt novirzīti, ja tos uzglabā nelielās ieroču noliktavās nomaļās vietās, tostarp pierobežas reģionos, un transportēšanas laikā. Laupīšanas, zādzības vai izlaupīšanas gadījumā, kad ierocis tiek novirzīts nevalstiska subjekta rīcībā, tas kļūst sasniedzams un pieejams nepareizam pielietojumam, ja vien ierocis nav individuāli nodrošināts.

Jaunas mobilas un pielāgojamas tehnoloģijas var piedāvāt risinājumus, ar ko efektīvi panākt VIKI drošību tādos gadījumos, kad novirzīšanas risks ir visaugstākais. Tāda tehnoloģija varētu piedāvāt piemērotus rentablus risinājumus tām dalībvalstīm, kurām trūkst lielas ieroču drošības infrastruktūras.

Elektronika varētu pievienot kājnieku ieročiem papildu drošības un drošuma pakāpi. Sistēma, ar kuru nodrošinātu atsevišķu ieroci no brīža, kad to paņem no drošas ieroču noliktavas, saglabā tā drošību transportēšanas laikā un pagaidu uzglabāšanas laikā, līdz tas sasniedz savu drošo galamērķi, varētu ievērojami samazināt ieroču novirzīšanas risku laupīšanas, zādzības vai izlaupīšanas rezultātā. Elektroniskas sistēmas, ar ko aizslēgtu vai deaktivētu atsevišķu ieroci pārvadāšanas laikā un pagaidu glabāšanas laikā, varētu izmantot atslēgas ar digitāliem, radio frekvences vai biometriskiem kodiem, kuri varētu uzlabot visvājākos PSSM punktus. Transportēšanas laikā digitālās atslēgas nebūtu pieejamas, jo tās varētu nosūtīt pilnvarotām personām pa citiem saziņas kanāliem, piemēram, ar e-pastu vai ar telefona īsziņām. Šādi aizsardzības līdzekļi neļautu nepilnvarotam personālam izmantot ieročus, kas novirzīti nelegālā tirgū zādzības, laupīšanas vai izlaupīšanas rezultātā.

UNREC turpinās izvērtēt jauno tehnoloģiju potenciālu panākt VIKI drošību atbilstīgi reģiona vajadzībām, konsultējoties ar reģionālām organizācijām un valsts VIKI komisijām, un sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem. Vērā ņems arī apakšreģiona kaimiņvalstu pieredzi viedo tehnoloģiju izmantošanā, nodrošinot ieročus atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas procesā, piemēram, pētījumu par Kotdivuāru.

Izvērtējumā noteiks arī objektus un transportēšanas ceļu Burkinafaso un Čadā, kur un tieši kādu tehnoloģiju varētu izmēģināt. Šādu parasto ieroču un munīcijas krājumu un ieroču drošības tehnoloģiju (tostarp transportēšanai) ieviesīs ne vairāk kā četrās glabātuvēs.

Izvērtējuma konstatējumi un izmēģinājuma pasākumi būs pamatā norāžu dokumentam, kurā izklāstīs ilgtermiņa ceļvedi šādu jaunu tehnoloģiju iespējamai izmantošanai Āfrikā, un to izplatīs visām valstīm Sāhelas reģionā, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, kā arī starptautiskās tehniskās konferencēs un sanāksmēs.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Ziņojums par jaunu tehnoloģiju izmantošanas izvērtējumu, tostarp izmēģināmo tehnoloģiju un četru izmēģinājuma vietu un transporta ceļu noteikšana Burkinafaso un Čadā.

b)

Jaunu tehnoloģiju izmēģinājumi četrās vietās – divās Burkinafaso un divās Čadā, kā arī transponēšanas ceļos.

c)

Ziņojums par izmēģinājuma darbību rezultātiem.

4.4.   Valstu standartu izstrāde atbilstīgi IATG un ISACS

Mērķi

a)

Uzlabot ieroču un munīcijas pārvaldību.

b)

Nodrošināt un apstiprināt valstu SOP saistībā ar PSSM, kas atbilst starptautiskajiem paraugprakses standartiem, tādējādi palielinot parasto ieroču un munīcijas krājumu drošību un drošumu.

Apraksts

Pamatojoties uz izvērtējumu un konsultāciju konstatējumiem (skatīt 4.2. punktu), kā arī uz pieredzi, kas gūta praktiskā izvērtēšanā un atjaunošanas darbā (skatīt 4.3. punktu), UNREC atbalstīs saņēmējas valstis, lai turpinātu pārskatīt un vajadzības gadījumā izstrādātu valstu rokasgrāmatas, norādes un SOP saistībā ar PSSM (PSSM SOP), kas atbilst ISACS, IATG un reģionāliem un apakšreģionāliem tiesību aktiem. PSSM SOP aptvers arī ziņošanas pienākumus saskaņā ar starptautiskiem instrumentiem.

Katrā valstī UNREC organizēs SOP apstiprināšanas seminārus – vienu augstākajā tehniskajā līmenī un vienu augstākajā politikas līmenī –, pirms SOP tiks ieviestas valstī. Semināru programmā iekļaus izvērtējuma komponentu, lai novērtētu dažādās darbības, kas katrā valstī ir notikušas agrāk. Kā daļu no ieviešanas procedūras UNREC un īstenotājas puses ikvienā attiecīgajā valstī sarīkos pasniedzēju apmācības seminārus, kuros iepazīstinās ar jaunajām SOP.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Mērķa valstīm ir izstrādātas PSSM SOP.

b)

Tehniskajā līmenī un augstākajā politikas līmenī ir notikuši semināri sešās mērķa valstīs.

c)

Katrā valstī noticis viens mācību seminārs pasniedzējiem par SOP; katrā no tiem – līdz 35 dalībniekiem.

4.5.   Izvērtēšana un turpmāka rīcība

4.5.1.   Reģionālā izvērtēšana

Mērķi

a)

Analizēt ietekmi vai potenciālo ietekmi pēc projekta īstenošanas.

b)

Izvērtēt visus pasākumus, kas veikti saskaņā ar projektu, konstatēt labu pieredzi, trūkumus un turpmākās rīcības jomas.

Apraksts

Projekta norises laikā UNREC regulāri veiks kontroles apmeklējumus objektos. Minētie apmeklējumi ļaus tai izvērtēt izmantojumu un praksi laika gaitā un ļaus ekspertiem pastāvīgi uzturēt kontaktus ar augstākā līmeņa personālu.

Valstu izvērtējumu konstatējumus apspriedīs reģionālā sanāksmē, piedaloties sešu Sāhelas reģiona valstu pārstāvjiem, līdzekļu devējiem, CASA aģentūrām, attiecīgām reģionālām organizācijām (ĀS, ECOWAS, ECCAS, RECSA), attiecīgajiem ekspertiem no Savienības un tās dalībvalstīm (tostarp no kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām) un pilsoniskajai sabiedrībai. Tiks noteiktas jomas, kurās var veikt paraugprakses apmaiņu starp Sāhelas reģiona valstīm, tostarp ierosmes pilsoniskās pārraudzības uzlabošanai, tiks ieskicēti ceļi turpmākai pārrobežu sadarbībai PSSM jomā.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

a)

Valsts apmeklējumi un misijas, ko veic projekta personāls saistībā ar citiem uzdevumiem, ietver arī izvērtēšanas un pārraudzības komponentus.

b)

Papildpasākumu misijas notiek reizi sešos mēnešos.

c)

Notiek reģionāla sanāksme par projekta rezultātiem.

4.5.2.   Nobeiguma ziņojums

Mērķi

a)

Analizēt ietekmi vai potenciālo ietekmi pēc projekta īstenošanas un integrēt atgriezenisko saiti no ieinteresētajām personām un valsts iestādēm.

b)

Izvērtēt visus pasākumus, kas veikti saskaņā ar projektu, konstatēt paraugpraksi, trūkumus un turpmākās rīcības jomas.

Apraksts

UNREC sagatavos nobeiguma ziņojumu, kurā iekļaus kopsavilkumu, valsts un reģionālo semināru konstatējumu apkopojumu, valstu tiesību aktus, administratīvas procedūras un SOP, kā arī ar ieroču un krājumu pārvaldību saistītu jaunu tehnoloģiju izmēģinājumu konstatējumus. Tajā ietvers arī paraugplānus un dokumentus ieroču noliktavu un munīcijas glabātavu atjaunošanai.

Rezultāti/īstenošanas rādītāji

Nobeiguma ziņojums ir izstrādāts un izplatīts.

5.   Ilgums

Kopējais projektu īstenošanai paredzētais laiks ir 36 mēneši.

6.   Atbalsta saņēmēji

Tiešie projekta atbalsta saņēmēji ir valsts iestādes, kas atbildīgas par VIKI kontroli un PSSM Burkinafaso, Čadā, Mali, Mauritānijā, Nigērā un Nigērijā, piemēram, aizsardzības un drošības ministrijas, kā arī valstu VIKI komisijas (vai komitejas).

Netiešie atbalsta saņēmēji ietver sešu Sāhelas reģiona valstu civiliedzīvotājus, kaimiņvalstis un to iedzīvotājus, ĀS, Āfrikas apakšreģionālas organizācijas, kā arī valstis, kuras gūs labumu no šajā projektā gūtās pieredzes.

7.   Īstenošanas struktūra

Darbības īstenos UNODA ar sava reģionālā atbruņošanās centra UNREC starpniecību, sadarbībā ar:

a)

valsts kontaktpunktiem un valsts komisijām kājnieku ieroču un vieglo ieroču jomā Burkinafaso, Čadā, Mali, Mauritānijā, Nigērā un Nigērijā;

b)

DPKO/UNMAS;

c)

MAG;

d)

ISACS starpaģentūru atbalsta vienību;

e)

Wilton Park.

Galīgā atbildība par šīs darbības īstenošanu attiecībā uz Komisiju ir uzticēta UNODA.

8.   Partnerattiecības un sinerģijas

Projekta īstenošanas laikā UNREC organizēs sanāksmes ar ES delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām, kas atrodas sešās Sāhelas reģiona valstīs, un regulāri informēs tās par projekta norisi katrā valstī. ES delegācijas un dalībvalstu pārstāvji par projekta pasākumiem (piemēram, par semināriem) tiks informēti jau iepriekš un tiks aicināti tajos piedalīties. UNREC arī attiecīgi konsultēsies un sadarbosies ar ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali.

Turklāt UNREC koordinēs darbības ar citiem partneriem, lai izvairītos no centienu dublēšanās un lai noteiktu sadarbības un papildināmības jomas, kas atbalsta projekta mērķus. Daži no šiem partneriem ir: ĀS, Āfrikas reģionālās organizācijas (tostarp ECOWAS, ECCAS un RECSA), NATO, ANO valstu darba grupas, UNODC, tehniskie un finansiālie partneri, kas iesaistīti drošības jomā, starptautiskās NVO (tostarp Kājnieku ieroču pētniecības grupa, Handicap International, Kājnieku un vieglo ieroču jautājumu parlamentārais forums un “Parlamentārieši par globālu rīcību”), Daudzvalstu kājnieku ieroču un munīcijas jautājumu grupa (MSAG) un nozares pārstāvji.

Visbeidzot, UNREC un citi īstenošanā iesaistītie partneri konsultēsies ar subjektiem, kas iesaistīti novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības izmeklēšanā, cita starpā izsekojot un dzenot pēdas nelikumīgiem VIKI Sāhelas reģionā, tostarp ar ekspertiem no ANO ekspertu grupām, kas pārrauga ieroču embargo, ieroču ekspertiem, kas piesaistīti ANO miera atbalsta operācijām, projektiem Small Arms Survey un Conflict Armament Research (iTrace globāls pārraudzības mehānisms, kuru atbalsta saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/698/KĀDP). UNREC arī mudinās attiecīgās iestādes saņēmējās valstīs izmantot ES finansēto Interpola nelikumīgo ieroču reģistra un meklēšanas pārvaldības sistēmu (iARMS).

9.   Īstenošanas aģentūra – izvēles pamatojums

UNODA ir nozīmīga loma atbruņošanās centienu veicināšanā parasto ieroču, piemēram, VIKI, jomā. Tai ir būtiska loma, veicinot daudzpusējās sarunās apspriestu normatīvu sistēmu, piemēram, ANO Rīcības programmas par VIKI un Starptautiskā izsekošanas instrumenta efektīvu īstenošanu valsts, reģionālā un pasaules mērogā. Savienība cenšas turpināt auglīgu sadarbību ar UNODA.

UNREC, kas ietilpst UNODA, ir ilgstoša pieredze palīdzības sniegšanā Sāhelas reģiona valstīm un pilsoniskajai sabiedrībai, palīdzot tām īstenot starptautiskos un reģionālos instrumentus VIKI kontroles jomā, saskaņā ar savām pilnvarām, ko tā saņēmusi no ANO Ģenerālās asamblejas, “pēc lūguma sniegt patstāvīgu atbalstu Āfrikas reģiona dalībvalstu ierosmēm un citiem centieniem īstenot miera, ieroču ierobežošanas un atbruņošanās pasākumus reģionā” (Rezolūcija 40/151 G, 1985. gada 16. decembris). UNREC jau ir iesaistījusies sarunās ar potenciālajām saņēmējām valstīm, lai panāktu to piekrišanu, un tai ir pastāvīgi projekti ieroču kontroles jomā trijās no mērķa valstīm. Tādēļ tās situācija ir unikāli piemērota, lai īstenotu šo lēmumu.

10.   ES redzamība

UNREC veiks visus atbilstīgos pasākumus, lai darītu plaši zināmu to, ka darbību ir finansējusi Eiropas Savienība. Šādi pasākumi tiks veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas pieņemto un publicēto Komisijas Komunikācijas un redzamības rokasgrāmatu ES ārējās darbības jomā un saskaņā ar jebkādām citām norādēm, par ko Komisija vienojusies ar ANO.

Aptuvenais grafiks

Kopējais ilgums – 36 mēneši

Darbība

Ierosinātais laikposms

4.1.

Wilton Park konference par PSSM Sāhelā

2015. gada janvāris–marts (konference 2015. gada februārī)

4.2.

Tiesību aktu un administratīvo procedūru pārskatīšana un konsultācijas par PSSM

2015. gada janvāris–decembris

4.2.1.

Valstu konsultācijas par PSSM procedūrām un izmēģinājuma vietu noteikšanai

2015. gada janvāris–septembris

4.2.2.

Reģionālas konsultācijas par PSSM procedūrām

2015. gada oktobris–decembris

4.3.

PSSM

2015. gada jūlijs–2017. gada jūnijs

4.3.1.

PSSM izvērtēšana valstu parasto ieroču glabātuvēs un VIKI un munīcijas transportēšanā (izvērtēšana sāksies divās valstīs)

2015. gada jūlijs–2017. gada jūnijs

4.3.2.

Parauga objektu atjaunošana un VIKI marķēšana

2015. gada jūlijs–2017. gada jūnijs

4.3.3.

Munīcijas un VIKI pārpalikumu iznīcināšana

2015. gada jūlijs–2017. gada jūnijs

4.3.4.

Jaunu tehnoloģiju izmēģināšana

2017. gada janvāris–jūnijs

4.4.

Valstu standartu izstrāde saskaņā ar IATG un ISACS

2017. gada janvāris–decembris

4.5.

Izvērtēšana un turpmāka rīcība

2017. gada jūlijs–decembris

4.5.1.

Reģionālā izvērtēšana

2017. gada jūlijs–decembris

4.5.2.

Nobeiguma ziņojums

2017. gada oktobris–decembris


(1)  Burkinafaso, Mali, Nigēra un Nigērija ir ECOWAS konvencijas līgumslēdzējas valstis.

(2)  Čada ratificēja Kinšasas konvenciju 2012. gada 8. augustā.


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/44


PADOMES LĒMUMS 2014/913/KĀDP

(2014. gada 15. decembris),

ar ko atbalsta Hāgas rīcības kodeksu un ballistisko raķešu neizplatīšanu, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas ir jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

ES aktīvi īsteno stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās II un III nodaļā, piemēram, piešķir finanšu līdzekļus, lai atbalstītu konkrētus projektus, ar kuriem uzlabo daudzpusēju ieroču neizplatīšanas sistēmu, un daudzpusējus pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos. Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu (“kodekss” jeb “HCoC”) un raķešu tehnoloģiju kontroles režīms (MTCR) ir daudzpusējas ieroču neizplatīšanas sistēmas sastāvdaļa. Kodeksa un MTCR mērķis ir novērst un mazināt ballistisko raķešu sistēmu, ar kurām var nogādāt masu iznīcināšanas ieročus (WMD), un saistītas tehnikas izplatīšanu.

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1). Minētajā kopējā nostājā inter alia ir aicināts veicināt to, lai pēc iespējas vairāk valstu pievienotos kodeksam, jo īpaši tās valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki, kā arī aicināts turpināt izstrādāt un īstenot kodeksu, jo īpaši pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos, un veicināt ciešāku kodeksa saikni ar ANO daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu.

(4)

Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu ar nosaukumu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”. Dokumentā inter alia teikts, ka MII un to nogādes sistēmu izplatīšana joprojām ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem un ka ieroču neizplatīšanas politika ir kopējās ārlietu un drošības politikas būtiska daļa. Ņemot vērā gūtos panākumus un pašreizējos centienus “jauno darbības līniju” īstenošanā, Padome 2010. gada decembrī vienojās pagarināt to īstenošanas laikposmu līdz 2012. gada beigām.

(5)

Padome 2008. gada 18. decembrī pieņēma Lēmumu 2008/974/KĀDP (2), atbalstot kodeksu saistībā ar stratēģijas īstenošanu.

(6)

Padome 2012. gada 23. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/423/KĀDP (3). Pateicoties minētajam lēmumam, varēja veiksmīgi sekmēt kodeksa vispārēju piemērošanu un atbilstību tā principiem. Savienības prioritāte ir turpināt dialogu ar valstīm, kas pievienojušās kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, lai turpmāk veicinātu kodeksa vispārēju piemērošanu, kā arī lai uzlabotu tā īstenošanu un pastiprinātu tā darbību. Ar šo lēmumu būtu jāveicina šis process.

(7)

Kopumā fakts, ka joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas, jo īpaši pašreizējās raķešu programmas Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tostarp Irānā, Sīrijā un Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (“KTDR”).

(8)

ANO Drošības padome Rezolūcijā ANO DPR 1540 (2004) uzsvēra un ANO DPR 1977 (2011) atgādināja, ka kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču, kā arī to nogādes līdzekļu izplatīšana rada draudus mieram un drošībai pasaulē un ka valstīm, kas uzņēmušās saistības, inter alia ir jāatturas nevalstiskiem dalībniekiem sniegt jebkādu palīdzību izstrādāt, iegūt, ražot, turēt īpašumā, pārvadāt, nodot citiem vai izmantot kodolieročus, ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus un to nogādes sistēmas. To, ka kodolieroči, ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kā arī to nogādes līdzekļi apdraud mieru un drošību pasaulē, vēlreiz apstiprināja ANO DPR 1887 (2009) par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. Turklāt ANO Drošības Padome rezolūcijās ANO DPR 1929 (2010) un 1718 (2006), kuru pamatā inter alia ir ANO Drošības padomes rezolūcijas 1540 (2004), 1977 (2011) un 1887 (2009), nolēma, ka Irāna un KTDR nedrīkstētu veikt nekādas darbības, kas saistītas ar ballistiskajām raķetēm, ar kurām var nogādāt kodolieročus, tostarp raķešu palaišanu, izmantojot ballistisko raķešu tehnoloģiju, un ka valstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu, ka Irānai un KTDR tiek nodota tehnoloģija vai sniegta tehniskā palīdzība, kas saistīta ar šādām darbībām.

(9)

Ar šo lēmumu būtu kopumā jāatbalsta vairākas darbības, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai nodrošinātu stratēģijas konkrētu elementu nepārtrauktu un praktisku īstenošanu, kā minēts pielikumā, Savienība:

a)

sekmē darbības, ar ko atbalsta kodeksu un MTCR, jo īpaši šādā nolūkā:

i)

veicināt vispārēju piemērošanu un jo īpaši to, lai kodeksam pievienotos visas valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki;

ii)

atbalstīt kodeksa īstenošanu un popularizēt to;

iii)

veicināt to, lai tiktu ievērotas MTCR pamatnostādnes un to pielikums;

b)

kopumā atbalsta vairākas darbības, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu, jo īpaši tiecoties palielināt informētību par šo apdraudējumu, pastiprināt centienus, lai uzlabotu daudzpusēju instrumentu efektivitāti, sniegt atbalstu šo konkrēto problēmu risināšanas iniciatīvām un palīdzēt ieinteresētajām valstīm valsts mērogā pastiprināt savus attiecīgos eksporta kontroles režīmus.

2.   Šajā sakarībā projekti, ko atbalsta Savienība, ietver šādus konkrētus pasākumus:

a)

pasākumi, ar ko atbalsta kodeksu:

i)

sagatavot un publicēt “uzņemšanas paketi”, lai īstenotu informēšanas pasākumus, kas paredzēti valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam, kā arī lai atgādinātu to valstu pienākumus, kuras ir pievienojušās kodeksam;

ii)

Vīnē rīkot informēšanas pasākumus vienlaikus ar HCoC ikgadējo sanāksmi, kurā piedalās valstis, kas pievienojušās kodeksam;

iii)

rīkot informēšanas pasākumus, lai līdztekus ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmēm paustu atbalstu HCoC;

iv)

sarīkot līdz trim reģionāliem informēšanas semināriem, pamatojoties uz ES prioritātēm (iespējams, Āzijā, Persijas līča valstīs un Latīņamerikā);

v)

mudināt pārstāvjus gan no tām jaunattīstības valstīm, kas ir pievienojušās kodeksam, gan no tām jaunattīstības valstīm, kuras tam nav pievienojušās, apmeklēt HCoC ikgadējās sanāksmes un informēšanas seminārus;

vi)

rīkot informatīvas sanāksmes valstīm, kas nesen pievienojušās HCoC, lai palīdzētu tām pildīt savus pienākumus, tostarp līdztekus HCoC ikgadējai sanāksmei Vīnē;

vii)

atbalstīt HCoC veicināšanas centienu saskaņošanu ar ANO “Komitejas 1540” darbībām, tostarp finansējot HCoC ekspertu dalību “Komitejas 1540” rīkotajos valstu apmeklējumos;

viii)

atbalstīt HCoC drošu mehānismu internetā pieejamas informācijas sniegšanai un saziņas veidošanai (e-ICC), tostarp, veicot tehniskus uzlabojumus tīmekļa vietnē;

b)

pasākumi, ar ko kopumā atbalsta ballistisko raķešu neizplatīšanu:

i)

vienlaikus ar starptautiskiem forumiem sarīkot līdz četriem semināriem, lai uzlabotu informētību par ballistisko raķešu izplatīšanu, šos seminārus, iespējams, saistot ar a) apakšpunktā minētajiem HCoC informēšanas pasākumiem, piemēram, rīkot semināru vienlaikus ar ANO Ģenerālo asambleju vai Neizplatīšanas līguma sagatavošanas komiteju sanāksmēm;

ii)

sarīkot līdz trim reģionāliem semināriem, lai uzlabotu informētību par ballistisko raķešu izplatīšanu, un mudināt diskutēt par iespējām reģionālā līmenī labāk novērst ballistisko raķešu izplatīšanas draudus, šos seminārus, iespējams, saistot ar citiem ES informēšanas pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz HCoC; sadarbībā ar attiecīgajām valstīm semināri varētu notikt Āzijā, Persijas līča reģionā un Latīņamerikā;

iii)

sagatavot četrus pārdomu dokumentus par iespējamiem turpmākiem daudzpusējiem pasākumiem, lai novērstu raķešu izplatīšanas draudus un lai veicinātu atbruņošanās centienus ballistisko raķešu jomā, jo īpaši pievēršoties iespējamiem pasākumiem, ar kuriem veicina uzticēšanos, un izskatot iespēju kā pirmo soli pieņemt reģionālu pieeju, piemēram, tajos reģionos, kas jo īpaši ir Savienības interešu lokā un/vai kur tuvākajā nākotnē var cerēt gūt panākumus;

iv)

lai agrīnā posmā novērstu divējāda lietojuma tehnoloģiju un zināšanu nodošanu, sarīkot līdz trim informētības uzlabošanas sanāksmēm ekspertiem, īpaši tiem, kas pārstāv zinātnes un/vai kosmosa izpētes un ražošanas jomas;

v)

veicināt to jaunattīstības valstu zinātnieku, kuri darbojas raķešu neizplatīšanas jomā, piekļuvi ES izcilības centru projektiem;

vi)

sadarbībā ar ES izcilības centriem rīkot mērķtiecīgas ekspertu misijas trešās valstīs, lai nodrošinātu informācijas un pieredzes apmaiņu attiecībā uz raķešu tehnoloģiju un divējāda lietojuma preču eksporta kontroli un lai palīdzētu šīm valstīm attīstīt savas spējas;

v)

atbalstīt ekspertu apmācību ballistisko raķešu neizplatīšanas jomā, nodrošinot viņu dalību ES programmās, piemēram, Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas mācību programmā, vai Savienības dalībvalstu (“dalībvalstis”) programmās.

Projektu sīks apraksts ir sniegts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic Fondation pour la recherche stratégique (Stratēģiskās pētniecības fonds) ( (FRS), kas šo uzdevumu pilda AP pārziņā. Šajā nolūkā AP ar FRS vienojas par vajadzīgo uzdevuma izpildes kārtību.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 990 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar FRS noslēdz finansēšanas nolīgumu. Minētajā nolīgumā paredz, ka FRS ir jānodrošina ES ieguldījuma publiskums atbilstīgi tā apjomam.

4.   Komisija 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi, ja rodas kādas grūtības šajā procesā, un par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz FRS sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktie novērtējumi balstās uz minētajiem ziņojumiem.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 30 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas. Tomēr, ja sešu mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā finansēšanas nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Kopējā nostāja 2003/805/KĀDP (2003. gada 17. novembris) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2008/974/KĀDP (2008. gada 18. decembris), atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu (OV L 345, 23.12.2008., 91. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2012/423/KĀDP (2012. gada 23. jūlijs), ar ko atbalsta ballistisko raķešu neizplatīšanu saistībā ar ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un Padomes Kopējās nostājas 2003/805/KĀDP īstenošanu (OV L 196, 24.7.2012., 74. lpp.).


PIELIKUMS

1.   MĒRĶI

Savienība stingri veicina ieroču neizplatīšanu. Tās centieni šajā jomā ietver stratēģiju un Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP. Turklāt Padome ir apstiprinājusi “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”, un ES atbalstīja ANO DP rezolūciju 1540 (2004), par kuru kopš tā laika atgādināts rezolūcijā 1977 (2010).

Savienība uzskata MTCR par nozīmīgu daudzpusēju instrumentu, kura mērķis ir mazināt ballistisko raķešu sistēmu un saistītu tehnoloģiju un zināšanu izplatīšanu, izstrādājot un īstenojot eksporta kontroles noteikumus attiecībā uz paaugstināta riska materiāliem. 19 dalībvalstis ir MTCR locekles, un visas dalībvalstis ar Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 (1) starpniecību īsteno MTCR eksporta kontroles sarakstu.

Savienība ir arī stingri atbalstījusi kodeksu jau no tā sākuma un regulāri ir paudusi bažas par ballistisko raķešu izplatīšanu. Savienība uzskata kodeksu par nozīmīgu pasākumu, ar kuru veicina pārredzamību un uzticēšanos. Visas dalībvalstis ir pievienojušās kodeksam un godprātīgi to īsteno.

Pagātnē Savienība mēģināja pārvarēt atlikušos trūkumus kodeksa īstenošanas un tā vispārējas piemērošanas jomā, rīkojot seminārus, ekspertu sanāksmes un reģionālus informēšanas seminārus. Minētie pasākumi, kurus rīkoja saskaņā ar Lēmumu 2008/974/KĀDP un kurus īstenoja FRS, ir apliecinājuši savu efektivitāti un noderīgumu.

Minēto pasākumu rezultātu iedvesmota, Savienība šo iniciatīvu turpināja un atbalstīja kodeksu attiecībā uz šādiem trim aspektiem:

a)

kodeksa vispārēja piemērošana,

b)

kodeksa īstenošana,

c)

kodeksa un tā darbības uzlabošana.

Šo darbību veica saskaņā ar Lēmumu 2012/423/KĀDP, kas ļāva izvērst vairākas iniciatīvas HCoC atbalstam, tostarp:

a)

izstrādāt šim nolūkam īpaši veltītu drošu tīmekļa vietni,

b)

organizēt vairākus papildu pasākumus, kuru mērķis ir Vīnē, Ženēvā un Ņujorkā popularizēt kodeksu starp valstīm, kas nav tam pievienojušās,

c)

Parīzē rīkot informatīvu semināru Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm,

d)

rīkot reģionālus seminārus Singapūrā, Abū Dabī un Limā,

e)

sagatavot pārdomu dokumentus.

Lēmums 2012/423/KĀDP ir palīdzējis uzlabot informētību par kodeksu un to popularizēt trešās valstīs. Ar minētā lēmuma palīdzību Savienība atbalstīja Kostarikas, Francijas, Ungārijas, Japānas, Peru un Rumānijas darbības, kad tās pildīja HCoC priekšsēdētāja funkcijas. Palielinot HCoC nozīmi, tas ir veicinājis jaunu locekļu pievienošanos kodeksam.

Ņemot vērā gūtos rezultātus un to, ka joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt masu iznīcināšanas ieročus, kas starptautiskajā sabiedrībā izraisa arvien lielākas bažas, jo īpaši saistībā ar pašreizējām raķešu programmām Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tostarp Irānā un KTDR, tiks veiktas šādas darbības:

a)

projekts Nr. 1 – informācija un saziņa;

b)

projekts Nr. 2 – ballistisko raķešu neizplatīšanas stiprināšana;

c)

projekts Nr. 3 – HCoC vispārējas piemērošanas veicināšana – informatīvi pasākumi.

Ar šo lēmumu ne tikai popularizē pievienošanos kodeksam un MTCR, šis lēmums ļauj padziļināt starptautiskās debates par raķešu izplatīšanu un iesaistīt jaunas reģionālas teritorijas un jaunas kopienas.

2.   PROJEKTA APRAKSTS

2.1.   Projekts Nr. 1 – Informācija un saziņa

2.1.1.   Projekta mērķis

Kodekss ir svarīgs instruments ballistisko raķešu un saistītu tehnoloģiju izplatīšanas mazināšanai, veicot pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos un pārskatāmību. Tomēr jādara vairāk, lai to atbalstītu, jo īpaši ar mērķi:

a)

veicināt kodeksa vispārēju piemērošanu, jo īpaši to, lai kodeksam pievienotos visas valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki un ar kosmosa izmantošanu saistītas spējas,

b)

atbalstīt kodeksa īstenošanu visos tā aspektos,

c)

popularizēt kodeksu.

2.1.2.   Projekta apraksts

Projektā ir ietverti trīs darbību veidi:

a)

sagatavot, noformēt, nodrukāt un izplatīt līdz 1 500 bukletu, kurā aprakstīts Savienības atbalsts kodeksam. Bukletā iekļaus arī:

i)

HCoC aprakstu;

ii)

HCoC mērķu aprakstu;

iii)

aprakstu par ikgadējām deklarācijām, iepriekšējiem raķešu palaišanas paziņojumiem un brīvprātīgiem novērošanas apmeklējumiem;

iv)

Eiropas stratēģijas aprakstu attiecībā uz HCoC un MII nogādes līdzekļu izplatīšanu;

v)

pasākumus, kas jāveic, lai pievienotos kodeksam;

vi)

kontaktinformāciju tām valstīm, kuras nav pievienojušās;

b)

sagatavot, noformēt, nodrukāt un izplatīt līdz 1 000 “uzņemšanas pakešu” drukātu bukletu un USB zibatmiņu veidā, lai īstenotu informēšanas pasākumus, kas paredzēti valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam, kā arī lai atgādinātu to valstu pienākumus, kuras ir pievienojušās kodeksam. Materiāli būs pieejami arī tiešsaistē un aptvers visu vajadzīgo informāciju par kodeksu un attiecīgiem kontaktpunktiem. “Uzņemšanas paketē” iekļaus a) apakšpunktā aprakstīto bukletu;

c)

atbalstīt un atjaunināt HCoC drošu mehānismu internētā pieejamas informācijas sniegšanai un saziņas veidošanai (“electronic Immediate Central Contact” – e-ICC), tostarp ciešā sadarbībā ar Austrijas Federālo Ārlietu ministriju veicot tehniskus uzlabojumus tīmekļa vietnē.

2.1.3.   Projekta gaidāmie rezultāti/rādītāji

a)

plaši izplatot “uzņemšanas paketi” dažādos pasākumos, panākta lielāka partneru izpratne par HCoC doto papildu vērtību un par Savienības lomu;

b)

drošāka HCoC interneta vietne nodrošina uzlabotu attiecīgās informācijas apmaiņu starp partneriem;

c)

HCoC priekšsēdētājs, Austrijas sekretariāts (“Immediate Central Contact” – ICC), Savienība un citi partneri savos informatīvajos pasākumos pēc vajadzības izmanto “uzņemšanas paketi”.

2.1.4.   Ieguvēji no projekta

Ieguvēji no projekta ir gan valstis, kas pievienojušās HCoC, gan valstis, kas tam nav pievienojušās.

2.2.   Projekts Nr. 2 – Ballistisko raķešu neizplatīšanas stiprināšana

2.2.1.   Projekta mērķis

Tas, ka joprojām tiek izplatītas un praktiski izmantotas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas, jo īpaši pašreizējās raķešu programmas Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tostarp Irānā un KTDR.

Kopumā ar projektu atbalstīs vairākas darbības, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu, jo īpaši tiecoties palielināt informētību par šo apdraudējumu, pastiprināt centienus, lai uzlabotu daudzpusēju instrumentu efektivitāti, sniegt atbalstu šo konkrēto problēmu risināšanas iniciatīvām un palīdzēt ieinteresētajām valstīm valsts mērogā pastiprināt savus attiecīgos eksporta kontroles režīmus.

2.2.2.   Projekta apraksts

Gadā tiek publicēti divi pārdomu dokumenti (projekta darbības laikā – četri). Iespējamie temati varētu ietvert šādus:

a)

esošo no MII brīvo zonu izmantošana par piemēru un par potenciālu pamatu turpmākām iniciatīvām, ar ko aizliedz ballistiskās raķetes;

b)

papildu daudzpusēji pasākumi, lai novērstu raķešu izplatīšanas apdraudējumu un veicinātu atbruņošanās centienus ballistisko raķešu jomā, jo īpaši uzmanību pievēršot iespējamiem pasākumiem, ar kuriem veicina uzticēšanos;

c)

eksporta un tranzīta kontroles mehānismi;

d)

nemateriālas tehnoloģiju nodošanas (ITT) loma ballistisko raķešu jomā.

2.2.3.   Projekta gaidāmie rezultāti/rādītāji

a)

atbalsts daudzpusējiem centieniem, ar ko mazina raķešu izplatīšanu, tostarp HCoC un MTCR, palielina ES ietekmi raķešu neizplatīšanas jomā;

b)

debašu veicināšana par jaunām iniciatīvām kodeksa un MTCR stiprināšanai un iespēju pavēršana turpmākām iniciatīvām;

c)

raķešu neizplatīšanas veicināšana;

d)

jāpublicē vismaz četri pārdomu dokumenti;

e)

informētības palielināšana par divējāda lietojuma tehnoloģiju un zināšanu nodošanas jautājumiem novērš nejaušu nodošanu starp dalībvalstīm un palielina vispārējo informētību par eksporta kontroles mehānismu.

2.2.4.   Ieguvēji no projekta

Savienība un dalībvalstis gūs labumu no pārdomu dokumentiem; par plašāku izplatīšanu lems AP, cieši konsultējoties ar dalībvalstīm attiecīgajā kompetentajā Padomes darba grupā. Galīgais lēmums pamatosies uz priekšlikumiem, kurus iesniedz īstenotājs subjekts saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punktu.

2.3.   Projekts Nr. 3 – HCoC vispārējas piemērošanas veicināšana – informatīvi pasākumi

2.3.1.   Projekta mērķis

Rīkojot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir iesaistīt valstis, kas nav pievienojušās kodeksam, projekts palielinās informētību gan par raķešu neizplatīšanu, gan par HCoC. Lai to panāktu, Vīnē un Ņujorkā vienlaikus ar tur notiekošiem atbilstīgiem pasākumiem tiks rīkoti pasākumi, lai iesaistītu ANO delegācijas.

2.3.2.   Projekta apraksts

Projektā ietvers trīs pasākumu veidus:

a)

finansējums gan HCoC, gan ballistisko raķešu neizplatīšanas atbalstam paredzētiem četriem informatīviem pasākumiem, kas notiks divās pilsētās (pa 2 katrā pilsētā):

i)

Ņujorkā – vienlaikus ar ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmēm vai Neizplatīšanas līguma sagatavošanas komitejas sanāksmēm,

ii)

Vīnē – vienlaikus ar HCoC vai citām attiecīgām ANO darbībām Vīnē.

Par semināru organizāciju:

i)

katrs seminārs turpināsies pusi dienas, un tas pulcinās ne vairāk kā 80 dalībniekiem no ANO misijām Ņujorkā un Vīnē, kā arī izraudzīta lektoru grupa un ES amatpersonas;

ii)

tiks uzaicināti ne vairāk kā 6 lektori;

iii)

tiks uzaicināts HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs;

iv)

saskaņā ar šo lēmumu ES augstākā līmeņa pārstāvja un ekspertu vadībā tiks organizētas un finansētas pusdienas vai vakariņas ierobežotam personu lokam, kas paredzētas, lai iesaistītu augstākā līmeņa amatpersonas no izvēlētām valstīm.

Lai to panāktu, īstenotājs subjekts katram pasākumam piedāvās valstu sarakstu, kur dažas valstis būs no to valstu vidus, kas nav pievienojušās kodeksam. Tādējādi varēs sapulcināt augsta līmeņa pārstāvjus, kas risina ar neizplatīšanu saistītus jautājumus.

b)

Finansējums trim reģionāliem informēšanas semināriem, kuri varētu notikt Latīņamerikā (piem., Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Meksikā vai kādā Karību reģiona valstī, kura nav pievienojusies), Tuvajos Austrumos (piem., Persijas līča valstīs Bahreinā, Katarā vai Saūda Arābijā) un Āzijā (piem., Indonēzijā vai Vjetnamā). Vietu izvēlēsies, vienojoties ar AP, cieši konsultējoties ar dalībvalstīm kompetentajā Padomes darba grupā. Seminārs būs veltīts raķešu izplatīšanas tendencēm, galvenā uzmanība tiks pievērsta reģionāliem jautājumiem, un tajā pievērsīsies HCoC un praktiskajai informācijai par to, ko nozīmē būt valstij, kas pievienojusies HCoC. Reģiona valstis, kas pievienojušās HCoC, tiks uzaicinātas valdību līmenī, lai tās dalītos savā pieredzē ar tām valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam. Tiks uzaicināts arī HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, lai sniegtu paziņojumu un vadītu sanāksmi. Starp dalībniekiem varētu būt amatpersonas, diplomāti, militārie darbinieki, starptautisku organizāciju pārstāvji, ES pārstāvji, zinātnes aprindu pārstāvji utt.

Par semināru organizāciju:

i)

katrs seminārs turpināsies vienu dienu;

ii)

tos apmeklēt varētu ielūgt ne vairāk kā 50 personas;

iii)

tiks uzaicināts HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, lai sniegtu paziņojumu.

c)

Ne vairāk kā 10 mērķtiecīgas ekspertu misijas uz valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam. Tās būs vērstas galvenokārt uz atbilstīgajām rūpniecības nozarēm, zinātnes aprindām, eksporta kontroles ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Saskaņojot ar Eiropas Savienības izcilības centriem, divi ballistisko raķešu neizplatīšanas eksperti no īstenošanas aģentūras un ES eksperts veiks misijas mērķa valstīs. Starp iespējamajām mērķa valstīm varētu būt Alžīrija, Bahreina, Bolīvija, Brazīlija, Ķīna, Ēģipte, Indija, Indonēzija, Izraēla, Malaizija, Meksika, Katara, Saūda Arābija, Dienvidāfrika un Taizeme, un citas valstis. Par galīgo valstu sarakstu, kā arī par iespēju veikt kopīgus pasākumus ar ANO “Komitejas 1540” informatīvajiem centieniem, lems ciešā sadarbībā ar AP. Starp dalībniekiem varētu būt apmeklētās valsts amatpersonas, diplomāti, militārie darbinieki, rūpniecības nozaru pārstāvji, pētnieki utt. Priekšroku dos amatpersonām un politisku lēmumu pieņēmējiem, diplomātiem, attiecīgajiem militārajiem darbiniekiem utt.

Par semināru organizāciju:

i)

katrs seminārs turpināsies vienu dienu;

ii)

tiks uzaicinātas ne vairāk kā 25 personas;

iii)

tiks uzaicināti 3 eksperti;

iv)

tiks uzaicināts HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

2.3.3.   Projekta gaidāmie rezultāti/rādītāji

a)

vismaz četri informatīvi pasākumi jānoorganizē Ņujorkā un Vīnē;

b)

trīs reģionālos pasākumos sapulcējušies nozīmīgi diplomātisko un zinātnisko aprindu pārstāvji, un radušās jaunas perspektīvas attiecībā uz iesaistīšanos;

c)

ir notikušas 10 ekspertu misijas, lai veicinātu HCoC vispārēju piemērošanu. Šajās misijās piedalījušies vismaz 20 lēmumu pieņēmēji un amatpersonas, un ir palielinājusies apmeklēto valstu lēmumu pieņēmēju un amatpersonu iesaistes pakāpe;

d)

ir pieaugusi informētība par raķešu izplatīšanas tendencēm un īpaši par kodeksu attiecībā uz valstīm, kas tam nav pievienojušās, un veicinātas diskusijas par turpmākajiem centieniem, lai mazinātu raķešu izplatīšanu;

e)

Savienības teritorijā un ārpus tās projekts ir veicinājis debates par turpmākām iniciatīvām;

f)

projekta rezultātā raķešu izplatīšana tiek uztverta kā stratēģiska problēma.

2.3.4.   Ieguvēji no projekta

Šajos pasākumos galvenā uzmanība tiks vērsta uz valstīm, kas nav pievienojušās kodeksam, lai gan valstis, kas tam ir pievienojušās, ar dažiem pasākumiem varētu būt saistītas politisku iemeslu dēļ. Dalībniekiem galvenokārt vajadzētu būt valdības ekspertiem un vecākajām amatpersonām.

Ieguvēju valstu galīgā izvēle notiks īstenotāja subjekta konsultācijās ar AP un cieši konsultējoties ar dalībvalstīm kompetentajā Padomes darba grupā.

3.   ILGUMS

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 30 mēneši.

4.   ĪSTENOTĀJS SUBJEKTS

a)

projektu tehniskā īstenošana tiks uzticēta FRS;

b)

līdzfinansējums būs atkarīgs no FRS;

c)

īstenotājs subjekts sagatavos:

i)

ceturkšņa pārskatus par projektu īstenošanu;

ii)

beigu ziņojumu – ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc projektu īstenošanas pabeigšanas.

d)

ziņojumi tiks nosūtīti AP;

e)

FRS nodrošinās Savienības ieguldījuma publiskumu atbilstīgi tā apjomam.

5.   IESAISTĪTĀS TREŠĀS PERSONAS

Projektus pilnībā finansēs saskaņā ar šo lēmumu. Ekspertus no valstīm, kas ir pievienojušās kodeksam, vai no valstīm, kas nav pievienojušās kodeksam, var uzskatīt par iesaistītām trešām personām. Viņi strādās saskaņā ar FRS standarta noteikumiem.


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/53


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 15. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES, ar ko izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, attiecībā uz Belizu

(2014/914/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (1), un jo īpaši tās 34. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1.   IEVADS

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1005/2008 VI nodaļā ir izklāstīta procedūra nesadarbīgu trešo valstu noteikšanai, demaršiem pret valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu trešo valstu saraksta izveidi, izslēgšanu no nesadarbīgu trešo valstu saraksta, nesadarbīgu trešo valstu saraksta publiskošanu un ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 32. pantu Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu (2) (“2012. gada 15. novembra lēmums”) astoņām trešām valstīm paziņoja par iespēju tās noteikt par valstīm, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm. Viena no šīm valstīm bija Beliza.

(4)

Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija šāda statusa noteikšanas pamatā.

(5)

Turklāt 2012. gada 15. novembrī Komisija minētās astoņas trešās valstis atsevišķās vēstulēs informēja par to, ka tā apsver iespēju tām noteikt nesadarbīgu trešo valstu statusu. Viena no šīm valstīm bija Beliza.

(6)

Ar 2013. gada 26. novembra Īstenošanas lēmumu (3) (“2013. gada 26. novembra Īstenošanas lēmums”) Komisijas noteica Belizu, Kambodžas Karalisti un Gvinejas Republiku par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgām trešām valstīm. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 Komisija norādīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka minētās trešās valstis nav izpildījušas pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstis, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantu Padome ar Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES (4) iekļāva Belizu, Kambodžas Karalisti un Gvinejas Republiku NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

(8)

Pēc tam, kad ar Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES bija izveidots NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu saraksts, Komisija piedāvāja noteiktajām valstīm iespēju turpināt dialogu saskaņā ar pamatprasībām un procedūras noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1005/2008. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, tostarp mutiskus un rakstiskus komentārus, un tās mērķis bija ikvienai noteiktajai valstij dot iespēju labot situāciju, kas pamato tās iekļaušanu sarakstā, un veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem varētu novērst konstatētās nepilnības. Minētā procesa rezultātā tika atzīts, ka Beliza ir labojusi situāciju un veikusi korektīvus pasākumus.

(9)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 34. panta 1. punktu Padomei būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2014/170/ES un jāizslēdz Beliza no nesadarbīgu trešo valstu saraksta.

(10)

Tiklīdz būs pieņemts šis lēmums, ar kuru Beliza tiek izslēgta no nesadarbīgu trešo valstu saraksta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 34. panta 1. punktu, 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmumam, ar ko Belizu nosaka par nesadarbīgu trešo valsti, vairs nebūs nozīmes.

2.   BELIZAS IZSLĒGŠANA NO NESADARBĪGU TREŠO VALSTU SARAKSTA

(11)

Pēc tam, kad bija pieņemts 2013. gada 26. novembra Īstenošanas lēmums un Īstenošanas lēmums 2014/170/ES, Komisija turpināja dialogu ar Belizu. Jo īpaši ir pamats uzskatīt, ka Beliza ir īstenojusi starptautiskajās tiesībās paredzētos pienākumus un ir pieņēmusi atbilstošu tiesisko regulējumu NNN zvejas apkarošanai. Tā ir ieviesusi atbilstošu un lietderīgu uzraudzības, kontroles un inspekcijas shēmu un izveidojusi atturošu sankciju sistēmu, un nodrošinājusi nozvejas sertifikācijas shēmas pareizu īstenošanu. Turklāt Beliza ir uzlabojusi tās atbilstību starptautiskajām saistībām, tostarp tām, kas izriet no reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ieteikumiem un rezolūcijām, un ir izveidojusi jaunu sistēmu kuģu reģistrācijai atbilstīgi starptautiskajām tiesībām. Patlaban Beliza ievēro arī attiecīgo organizāciju ieteikumus un rezolūcijas un ir pieņēmusi valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, kas ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko rīcības plānu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai.

(12)

Komisija ir izvērtējusi to, kā Beliza ievēro starptautiskās saistības kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts, saskaņā ar konstatējumiem, kas iekļauti 2012. gada 15. novembra lēmumā, 2013. gada 26. novembra Īstenošanas lēmumā un Īstenošanas lēmumā 2014/170/ES, un ar attiecīgo informāciju, kuru sniegusi Beliza. Tā ir izskatījusi arī pasākumus, kas veikti situācijas labošanai, kā arī Belizas kompetento iestāžu sniegtās garantijas.

(13)

Ņemot vērā iepriekš minētos pasākumus, kurus Beliza ir veikusi attiecībā uz saviem karoga valsts pienākumiem, Komisija ir secinājusi, ka tie ir pietiekami, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 91., 94., 117. un 118. panta, ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18., 19. un 20. pantu un FAO Atbilstības nolīguma III panta 8. punktu. Komisija ir secinājusi, ka Belizas izvirzītie argumenti pierāda, ka situācija, kas pamatoja tās iekļaušanu sarakstā, ir novērsta un ka Beliza ir veikusi konkrētus pasākumus, ar kuriem var panākt noturīgu situācijas uzlabošanos.

(14)

Šajos apstākļos un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 34. panta 1. punktam Padome secina, ka Beliza būtu jāizslēdz no nesadarbīgo valstu saraksta. Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/170/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Padomes pieņemtais lēmums neizslēdz jebkādus turpmākus pasākumus, kurus Padome vai Komisija varētu veikt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 VI nodaļu gadījumā, ja fakti liecinātu, ka Beliza nepilda pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, neveic pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(16)

Ņemot vērā negatīvās sekas, ko rada iekļaušana nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, ir lietderīgi nekavējoties izslēgt Belizu no nesadarbīgu trešo valstu saraksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Belīzu svītro no Īstenošanas lēmuma 2014/170/ES pielikuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MARTINA


(1)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas Lēmums (2012. gada 15. novembris) par to trešo valstu paziņošanu, kuras Komisija uzskata par tādām, kuras varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV C 354, 17.11.2012., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 26. novembris), ar ko paziņo trešās valstis, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV C 346, 27.11.2013., 2. lpp.).

(4)  Padomes Īstenošanas lēmums 2014/170/ES (2014. gada 24. marts), ar ko izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 91, 27.3.2014., 43. lpp.).


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/56


PADOMES LĒMUMS 2014/915/KĀDP

(2014. gada 16. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2010/452/KĀDP par Eiropas Savienības Pārraudzības misiju Gruzijā, EUMM Georgia

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 12. augustā pieņēma Lēmumu 2010/452/KĀDP (1), ar ko tika pagarināta Eiropas Savienības Pārraudzības misija Gruzijā, EUMM Georgia (“EUMM Georgia” jeb “misija”), kura izveidota ar Vienoto rīcību 2008/736/KĀDP (2). Lēmums 2010/452/KĀDP zaudē spēku 2014. gada 14. decembrī.

(2)

EUMM Georgia būtu jāpagarina vēl uz diviem gadiem, saglabājot tās līdzšinējās pilnvaras.

(3)

Misijas darbība notiks apstākļos, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/452/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/452/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Personāls ievēro īpašus misijai paredzētus minimālos operatīvos drošības standartus un misijas drošības plānu, kas atbilst Savienības drošības politikai uz vietas. Attiecībā uz klasificētu ES informāciju, kas viņiem ir uzticēta, pildot pienākumus, visi darbinieki ievēro drošības principus un minimālos standartus, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2013/488/ES (3).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).”"

;

2)

lēmuma 12. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Misijas vadītājs nodrošina klasificētas ES informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES.”

;

3)

lēmuma 14. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Ar misijas īstenošanu saistīto izdevumu segšanai paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2014. gada 15. decembra līdz 2015. gada 14. decembrim ir EUR 18 300 000.”

;

4)

iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Projektu vienība

1.   Misijai EUMM Georgia ir projektu vienība, lai apzinātu un īstenotu projektus. Jomās, kas ir saistītas ar EUMM Georgia, un lai palīdzētu sasniegt tās mērķus, EUMM Georgia vajadzības gadījumā sekmē projektus, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno pašas, un sniedz konsultācijas par tiem.

2.   Ņemot vērā 3. punktu, EUMM Georgia ir pilnvarota vērsties pie dalībvalstīm vai trešām valstīm pēc finanšu ieguldījuma, lai īstenotu projektus, par kuriem ir apzināts, ka tie konsekventi papildina EUMM Georgia citas darbības, ja minētie projekti:

a)

ir paredzēti ar šo lēmumu saistītajā finanšu pārskatā; vai

b)

pilnvaru termiņa laikā tiek iekļauti finanšu pārskatā, izdarot tajā grozījumus pēc misijas vadītāja pieprasījuma.

EUMM Georgia ar minētajām valstīm noslēdz vienošanos, kurā jo īpaši nosaka konkrētas procedūras jautājumu risināšanai saistībā ar trešo personu sūdzībām par kaitējumu, kuru nodarījusi misijas EUMM Georgia darbība vai bezdarbība, izmantojot minēto valstu piešķirtos līdzekļus. Līdzekļu devējas valstis nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka par EUMM Georgia darbību vai bezdarbību, izmantojot šo valstu piešķirtos līdzekļus, ir atbildīga Savienība vai AP.

3.   Finanšu ieguldījumu, ko projektu vienībai sniedz trešās valstis, apstiprina PDK.”

;

5)

lēmuma 16. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   AP ir pilnvarots attiecīgos gadījumos un atbilstīgi misijas vajadzībām saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm klasificētu ES informāciju un misijas vajadzībām izstrādātus dokumentus ar slepenības pakāpi līdz CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL.

2.   AP ir arī pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES atbilstīgi misijas operatīvajām vajadzībām nodot ANO un EDSO klasificētu ES informāciju un misijas vajadzībām izstrādātus dokumentus ar slepenības pakāpi līdz RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Minētajam nolūkam noslēdz vienošanās starp AP un ANO kompetentajām iestādēm, un EDSO.

3.   Ja rodas īpaša un steidzama operatīva vajadzība, AP ir arī pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES nodot uzņēmējvalstij klasificētu ES informāciju un misijas vajadzībām izstrādātus dokumentus ar slepenības pakāpi līdz RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Minētajam nolūkam noslēdz vienošanās starp AP un uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm.”

;

6)

lēmuma 18. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tas zaudē spēku 2016. gada 14. decembrī.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 15. decembra.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  Padomes Lēmums 2010/452/KĀDP (2010. gada 12. augusts) par Eiropas Savienības Pārraudzības misiju Gruzijā, EUMM Georgia (OV L 213, 13.8.2010., 43. lpp.).

(2)  Padomes Vienotā rīcība 2008/736/KĀDP (2008. gada 15. septembris) par Eiropas Savienības Pārraudzības misiju Gruzijā, EUMM Georgia (OV L 248, 17.9.2008., 26. lpp.).


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/58


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 15. decembris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumā 2014/154/ES, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāli kā jaunu pārtikas sastāvdaļu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9452)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(2014/916/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/154/ES (2) atļauj laist tirgū (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāli kā jaunu pārtikas sastāvdaļu.

(2)

Īstenošanas lēmuma 2014/154/ES pielikumā ir noteikta (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāls specifikācija. Pielikumā ir kļūda specifikācijā. Minētā kļūda ir jālabo.

(3)

Īstenošanas lēmums 2014/154/ES tāpēc būtu attiecīgi jālabo.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/154/ES pielikumā specifikācijā attiecībā uz tīrību ierakstu par glikozamīna saturu aizstāj ar šādu:

“Glikozamīna saturs

34–46 % sausā vielā”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Gnosis SpA, Via Lavoratori Autobianchi 1, 20832 Desio (MB), Itālijā.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 19. marta Īstenošanas lēmums 2014/154/ES, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāli kā jaunu pārtikas sastāvdaļu (OV L 85, 21.3.2014., 10. lpp.).


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/59


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 15. decembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 2000/29/EK īstenošanai attiecībā uz paziņojumiem par kaitīgo organismu klātbūtni un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai paredzējušas veikt

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9460)

(2014/917/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 16. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Paziņojumos par kaitīgo organismu klātbūtni, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktā, vai kaitīgo organismu faktisko vai iespējamo parādīšanos, kā noteikts minētās direktīvas 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, būtu jāiekļauj visa informācija, kas ļautu Komisijai un citām dalībvalstīm plānot un īstenot visefektīvāko iespējamo rīcību attiecīgi Savienības vai reģionālā līmenī. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu visaptverošu Savienības teritorijas aizsardzību pret visiem iespējamiem fitosanitārā riska avotiem.

(2)

Lai varētu ātri reaģēt, daži šo paziņojumu elementi būtu jāiesniedz astoņu darba dienu laikā pēc tam, kad ir apstiprināta kaitīgo organismu klātbūtne vai parādīšanās, ņemot vērā to nozīmīgumu un to, cik ātri tos iespējams iesniegt, un visi nepieciešamie elementi būtu jāiesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pēc minētā apstiprinājuma.

(3)

Lai nodrošinātu, ka Komisija un citas dalībvalstis tiek informētas par visām izmaiņām, dalībvalsts, kura paziņo, pēc iespējas ātrāk atjaunina minētos paziņojumus, ja tā ir saņēmusi jaunu informāciju vai veic jaunus piemērotus pasākumus pēc tam, kad tā ir iesniegusi pieprasīto informāciju.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Paziņojumu saturs

1.   Paziņojot Komisijai un pārejām dalībvalstīm par jebkura kaitīgā organisma klātbūtni vai parādīšanos, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punkta pirmajā daļā, vai par jebkura kaitīgā organisma faktisko parādīšanos, kā norādīts minētās direktīvas 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis iesniedz pielikumā norādīto informāciju.

2.   Paziņojot Komisijai un pārējām dalībvalstīm par jebkura kaitīgā organisma iespējamo parādīšanos, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis attiecīgā gadījumā iesniedz pielikumā norādīto informāciju.

2. pants

Paziņojumu iesniegšanas termiņi

1.   Ne vēlāk kā astoņu darba dienu laikā pēc dienas, kad atbildīgā oficiālā iestāde oficiāli apstiprinājusi kaitīgā organisma klātbūtni vai faktisko parādīšanos, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punkta pirmajā daļā un 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis iesniedz paziņojumu, kurā ietverta vismaz tā informācija, kas norādīta pielikuma 1.1., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1., 4.1., 5.1., 5.2., 5.6., 6.4. un 8. punktā.

2.   Ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā pēc dienas, kad atbildīgā oficiālā iestāde oficiāli apstiprinājusi kaitīgā organisma klātbūtni vai faktisko parādīšanos, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punkta pirmajā daļā un 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis iesniedz paziņojumu, kurā ietverta informācija, kas norādīta tajos pielikuma punktos, kuri nav minēti šā panta 1. punktā.

3.   Ne vēlāk kā astoņu darba dienu laikā pēc dienas, kad atbildīgajai oficiālajai iestādei radušās aizdomas par kaitīgā organisma parādīšanos, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis iesniedz paziņojumu, kurā ietverta vismaz tā informācija, kas norādīta pielikuma 1.1., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1., 4.1., 5.1., 5.2., 6.4. un 8. punktā.

4.   Ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā pēc dienas, kad atbildīgajai oficiālajai iestādei radušās aizdomas par kaitīgā organisma parādīšanos, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis iesniedz paziņojumu, kurā ietverta informācija, kas norādīta tajos pielikuma punktos, kuri nav minēti šā panta 3. punktā.

5.   Dalībvalstis atjaunina 1. līdz 4. punktā minētos paziņojumus, tiklīdz tās saņem vai pārbauda jaunu būtisku informāciju vai tiklīdz tās ir veikušas jaunus pasākumus.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.


PIELIKUMS

1. PANTĀ MINĒTO PAZIŅOJUMU SATURS

1.   Vispārīga informācija par paziņojumu.

1.1.

Nosaukums. Norāde par attiecīgā kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu, atrašanās vietu un par to, vai kaitīgais organisms ir vai nav konstatēts pirmo reizi. Zinātniskais nosaukums ir viens no šiem:

a)

kaitīgā organisma zinātniskais nosaukums, kā minēts Direktīvā 2000/29/EK vai kā norādīts pasākumos, kas pieņemti atbilstoši minētās direktīvas 16. panta 3. punktam, tostarp attiecīgā gadījumā tā patotips; vai

b)

ja a) punkts nav piemērojams, zinātniskais nosaukums, ko apstiprinājusi starptautiska organizācija, tostarp patotips un attiecīgās organizācijas nosaukums; vai

c)

ja nav piemērojams ne a), ne b) punkts, norāda zinātnisko nosaukumu no visuzticamākā informācijas avota, atsaucoties uz šo avotu.

Iespējams iesniegt paskaidrojumus.

1.2.

Kopsavilkums. Iesniedz 3. līdz 7. punktā norādītās informācijas kopsavilkumu.

1.3.

Norāda vienu no šiem elementiem: 1) daļējs paziņojums saskaņā ar 2. panta 1. vai 3. punktu; 2) paziņojums saskaņā ar 2. panta 2. vai 4. punktu; 3) atjaunināts paziņojums saskaņā ar 2. panta 5. punktu; 4) nobeiguma piezīme, kurā norāda, ka veiktie pasākumi ir pabeigti, un pamatojumu.

2.   Informācija par vienoto iestādi un atbildīgajām personām.

2.1.

Direktīvas 2000/29/EK 1. panta 4. punktā minētās vienotās iestādes nosaukums, kura iesniedz paziņojumu (turpmāk “vienotā iestāde”). Vārdi “Paziņojums no”, kam seko vienotās iestādes nosaukums un šīs iestādes dalībvalsts.

2.2.

Oficiālā kontaktpersona vienotajā iestādē. Norāda tās personas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kuru vienotā iestāde ir norādījusi kā oficiālo kontaktpersonu saistībā ar attiecīgo paziņojumu. Ja ir minētas vairākas personas, norāda iemeslus.

3.   Kaitīgo organismu klātbūtnes vieta.

3.1.

Pēc iespējas detalizētāk norāda attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtnes vietu, attiecīgā gadījumā minot vismaz administratīvo reģionu (piemēram, pašvaldību, pilsētu, provinci).

3.2.

Papildus 3.1. punktā minētajai informācijai iesniedz attiecīgās vietas karti(-es). Piezīmju veidā iesniedz informāciju par robežām, un iespējams norādīt Eurostat teritoriālo vienību nomenklatūru (NUTS) vai ģeogrāfiskos kodus (Geocodes), aerofotouzņēmumus vai GPS pamatkoordinātes.

4.   Informācija par paziņojuma iemeslu un kaitīgo organismu statusu teritorijā un attiecīgajā dalībvalstī.

4.1.

Norāda vienu no šīm iespējām: 1) kad pirmoreiz apstiprināta kaitīgā organisma klātbūtne vai radušās aizdomas par tā klātbūtni attiecīgās dalībvalsts teritorijā; 2) kad apstiprināta kaitīgā organisma parādīšanās vai radušās aizdomas par tā parādīšanos attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļā, kurā tā klātbūtne iepriekš nebija konstatēta. Izvēloties 2. iespēju, attiecīgā gadījumā norāda, ka kaitīgais organisms ir konstatēts attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļā, kurā šis kaitīgais organisms iepriekš ir bijis, bet izskausts.

4.2.

Tās teritorijas kaitīgo organismu statuss, kurā kaitīgais organisms ir konstatēts, pēc oficiāla apstiprinājuma. Ar paskaidrojumu norāda vienu vai vairākas no šīm iespējām: 1) sastopams: visās attiecīgās teritorijas daļās; 2) sastopams: tikai konkrētās attiecīgās teritorijas daļās; 3) sastopams: konkrētās attiecīgās teritorijas daļās, kurās netiek audzēti saimniekaugi; 4) sastopams: tiek izskausts; 5) sastopams: izplatība tiek ierobežota; 6) sastopams: neliela izplatība; 7) nav sastopams: kaitīgais organisms ir bijis konstatēts, bet izskausts; 8) nav sastopams: kaitīgais organisms ir bijis, bet pašreiz nav konstatēts, lai gan nav veikta izskaušana; 9) īslaicīga klātbūtne (nav paredzams, ka kaitīgā organisma klātbūtne izraisīs tā ieviešanos): pasākumi nav nepieciešami; 10) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nepieciešami, jāveic uzraudzība; 11) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nepieciešami, jāveic izskaušana; 12) cits.

4.3.

Kaitīgo organismu statuss attiecīgajā dalībvalstī pirms oficiāli ir apstiprināta kaitīgā organisma klātbūtne vai aizdomas par tā klātbūtni. Ar paskaidrojumu norāda vienu vai vairākas no šīm iespējām: 1) sastopams: visās attiecīgās dalībvalsts daļās; 2) sastopams: tikai dažās attiecīgās dalībvalsts daļās; 3) sastopams: konkrētās attiecīgās dalībvalsts daļās, kurās netiek audzēti saimniekaugi; 4) sastopams: sezonāls; 5) sastopams: tiek izskausts; 6) sastopams: izplatības ierobežošana, ja nav iespējams veikt izskaušanu; 7) sastopams: neliela izplatība; 8) nav sastopams: informācijas par kaitīgajiem organismiem nav; 9) nav sastopams: kaitīgais organisms izskausts; 10) nav sastopams: kaitīgais organisms vairs nav konstatēts, lai gan nav veikta izskaušana; 11) nav sastopams: informācija par kaitīgo organismu nav derīga; 12) nav sastopams: informācija par kaitīgā organisma konstatēšanu nav uzticama; 13) nav sastopams: tikai aizturēts; 14) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nav nepieciešami; 15) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nepieciešami, jāveic uzraudzība; 16) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nepieciešami, jāveic izskaušana; 17) cits.

4.4.

Kaitīgo organismu statuss attiecīgajā dalībvalstī pēc tam, kad oficiāli ir apstiprināta kaitīgā organisma klātbūtne. Ar paskaidrojumu norāda vienu vai vairākas no šīm iespējām: 1) sastopams: visās attiecīgās dalībvalsts daļās; 2) sastopams: tikai dažās attiecīgās dalībvalsts daļās; 3) sastopams: konkrētās attiecīgās dalībvalsts daļās, kurās netiek audzēti saimniekaugi; 4) sastopams: sezonāls; 5) sastopams: tiek izskausts; 6) sastopams: izplatības ierobežošana, ja nav iespējams veikt izskaušanu; 7) sastopams: neliela izplatība; 8) nav sastopams: kaitīgais organisms izskausts; 9) nav sastopams: kaitīgais organisms vairs nav konstatēts, lai gan nav veikta izskaušana; 10) nav sastopams: informācija par kaitīgo organismu nav derīga; 11) nav informācija par kaitīgo organismu nav derīga: informācija par kaitīgā organisma konstatēšanu nav uzticama; 12) nav informācija par kaitīgā organisma konstatēšanu nav uzticama: tikai aizturēts; 13) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nav nepieciešami; 14) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nepieciešami, jāveic uzraudzība; 15) īslaicīga klātbūtne: pasākumi nepieciešami, jāveic izskaušana; 16) cits.

5.   Informācija par kaitīgā organisma konstatēšanu, paraugu ņemšanu, testēšanu un apstiprināšanu.

5.1.

Kaitīgā organisma klātbūtnes vai parādīšanās konstatēšana. Norāda vienu no šīm iespējām: 1) oficiāls apsekojums saistībā ar kaitīgo organismu; 2) apsekojums saistīts ar esošu vai izskaustu kaitīgā organisma uzliesmojumu; 3) visu veidu fitosanitārās pārbaudes; 4) izsekošanas pārbaude saistībā ar attiecīgā kaitīgā organisma konkrēto klātbūtni; 5) oficiāla pārbaude citos nolūkos, nevis fitosanitāros nolūkos; 6) profesionālu operatoru, laboratoriju vai citu personu iesniegta informācija; 7) zinātniska informācija; 8) cits. Iespējams sniegt papildu piezīmes brīva teksta veidā vai pievienot dokumentus. Izvēloties 8. iespēju, jāsniedz precīzāka informācija. Vajadzības gadījumā norāda pārbaudes datumu, pārbaudes metodes aprakstu (tostarp attiecīgā gadījumā sīku informāciju par vizuālajām vai citām pārbaudēm) un īsu aprakstu par vietu, kur notika pārbaude, kā arī šīs pārbaudes rezultātus un attēlus. Izvēloties 3. un 4. iespēju, norāda pārbaudes datumu, pārbaudes metodes aprakstu (tostarp attiecīgā gadījumā sīku informāciju par vizuālajām vai citām pārbaudēm). Var iesniegt īsu aprakstu par vietu, kur notika pārbaude, kā arī šīs pārbaudes rezultātus un attēlus.

5.2.

Konstatēšanas datums. Norāda datumu, kad atbildīgā oficiālā iestāde konstatēja kaitīgā organisma klātbūtni vai parādīšanos vai saņēma pirmo informāciju par tā konstatēšanu. Ja kaitīgo organismu ir konstatējusi persona, kas nav atbildīgā oficiālā iestāde, norāda datumu, kad šī persona konstatējusi kaitīgo organismu, un datumu, kad šī persona attiecīgi informējusi atbildīgo oficiālo iestādi.

5.3.

Paraugu ņemšana laboratorijas analīzēm. Attiecīgā gadījumā iesniedz informāciju par paraugu ņemšanas procedūru laboratorijas analīzēm, tostarp par datumu, metodi un parauga lielumu. Iespējams pievienot attēlus.

5.4.

Laboratorija. Attiecīgā gadījumā norāda tās laboratorijas nosaukumu un adresi, kas ir iesaistīta attiecīgā kaitīgā organisma identificēšanā.

5.5.

Diagnostikas metode. Norāda vienu no šīm iespējām: 1) atbilstoši salīdzinošās pārskatīšanas protokolam; 2) cita, norādot attiecīgās metodes specifikācijas. 1. iespējā sniedz skaidru atsauci uz attiecīgo protokolu un attiecīgā gadījumā jebkuras atkāpes no minētā protokola.

5.6.

Datums, kad oficiāli apstiprināta kaitīgā organisma identitāte.

6.   Informācija par invadēto teritoriju, uzliesmojuma nopietnību un izcelsmes avotu šajā teritorijā.

6.1.

Invadētās teritorijas lielums un norobežošana. Norāda vienu vai vairākas no šīm iespējām: 1) invadētā platība (m2, ha, km2); 2) invadēto augu skaits (gb.); 3) invadēto augu produktu apjoms (tonnas, m3); 4) GPS pamatkoordinātes vai jebkāds cits īpašs apraksts par invadētās teritorijas norobežošanu. Iespējams iesniegt aptuvenus skaitļus, taču jāsniedz paskaidrojums, kādēļ nav norādīti precīzi skaitļi.

6.2.

Invadētās teritorijas un tās apkārtnes raksturojums. Norāda vienu vai vairākas no šīm iespējām:

1)

Atklāta teritorija – audzēšanas apgabals

1.1)

lauks (aramzeme, ganības);

1.2)

augļu dārzs/vīna dārzs;

1.3)

kokaudzētava;

1.4)

mežs.

2)

Atklāta teritorija – citi

2.1)

privāts dārzs;

2.2)

publiskas vietas;

2.3)

aizsargājama teritorija;

2.4)

savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas;

2.5)

citi, precizē katru konkrētu gadījumu.

3)

Fiziski slēgti apstākļi

3.1)

siltumnīca;

3.2)

privāta teritorija, izņemot siltumnīcas;

3.3)

publiska teritorija, izņemot siltumnīcas;

3.4)

citi; precizē katru konkrētu gadījumu.

Attiecībā uz katru gadījumu norāda, vai attiecīgā invadēšanās attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem elementiem: stādāmajiem augiem, citiem augiem vai augu produktiem.

6.3.

Saimniekaugi invadētajā teritorijā un tās apkārtnē. Norāda attiecīgajā teritorijā esošo saimniekaugu zinātnisko nosaukumu saskaņā ar 6.4. punktu. Iespējams sniegt papildu informāciju par saimniekaugu blīvumu teritorijā, minot audzēšanas paņēmienus, dzīvotņu raksturīgās īpašības, vai informāciju par uzņēmīgiem augu produktiem, kas ražoti šajā zonā.

6.4.

Invadētie augi, augu produkti un citi objekti. Norāda invadēto saimniekaugu zinātnisko nosaukumu.

Iespējams norādīt šķirni un attiecībā uz augu produktiem – preces veidu.

6.5.

Attiecīgajā teritorijā sastopamie vektori. Attiecīgā gadījumā norāda vienu no šīm iespējām:

a)

vektoru zinātniskais nosaukums (vismaz ģints), kā minēts Direktīvā 2000/29/EK vai kā norādīts pasākumos, kas pieņemti atbilstoši minētās direktīvas 16. panta 3. punktam; vai

b)

ja a) punkts nav piemērojams, zinātniskais nosaukums, ko apstiprinājusi starptautiska organizācija, un attiecīgās organizācijas nosaukums; vai

c)

ja nav piemērojams ne a), ne b) punkts, norāda zinātnisko nosaukumu no visdrošākā informācijas avota, atsaucoties uz šo avotu.

Var norādīt papildu informāciju par vektoru blīvumu vai vektoriem būtiskas augu īpašības.

6.6.

Uzliesmojuma nopietnība. Invāzijas pašreizējā apmēra, simptomu un nodarītā kaitējuma apraksts un, ja nepieciešams, iekļauj prognozes, tiklīdz šī informācija ir pieejama.

6.7.

Uzliesmojuma avots. Attiecīgā gadījumā norāda kaitīgā organisma apstiprināto izplatības ceļu teritorijā vai iespējamo izplatības ceļu, kas vēl nav apstiprināts. Iespējams pievienot informāciju par kaitīgā organisma apstiprināto vai iespējamo izcelsmi.

7.   Oficiālie fitosanitārie pasākumi.

7.1.

Oficiālo fitosanitāro pasākumu pieņemšana. Norāda vienu no šīm iespējām un paskaidrojumus: 1) ir veikti oficiālie fitosanitārie pasākumi – ķīmiska, bioloģiska vai fiziska apstrāde; 2) ir veikti oficiālie fitosanitārie pasākumi, izņemot ķīmisku, bioloģisku vai fizisku apstrādi; 3) oficiālie fitosanitārie pasākumi tiks veikti; 4) vēl nav pieņemts lēmums, vai tiks veikti oficiālie fitosanitārie pasākumi; 5) oficiālie fitosanitārie pasākumi netiek veikti. Ja izveido norobežoto teritoriju, 1., 2. un 3. iespējā norāda, vai šie pasākumi tiek veikti šajā teritorijā vai ārpus tās. 5. iespējā norāda iemeslu, kādēļ netiek veikti oficiālie fitosanitārie pasākumi.

7.2.

Oficiālo fitosanitāro pasākumu pieņemšanas datums. Pagaidu pasākumu gadījumā norāda to paredzamo ilgumu.

7.3.

Tā apgabala norādīšana, kurā piemēro oficiālos fitosanitāros pasākumus. Norāda metodi, kas izmantota, lai noteiktu apgabalu, kurā piemēro oficiālos fitosanitāros pasākumus. Ja ir veikti apsekojumi, norāda šo apsekojumu rezultātus.

7.4.

Oficiālo fitosanitāro pasākumu mērķis. Norāda vienu no šīm iespējām: 1) izskaušana; 2) izplatības ierobežošana, ja izskaušana nav iespējama.

7.5.

Pasākumi, kas skar preču apriti. Norāda vienu no šīm iespējām: 1) pasākumi skar preču importu vai apriti Savienībā; 2) pasākumi neskar preču importu vai apriti Savienībā; Izvēloties 1. iespēju, jāsniedz pasākumu apraksts.

7.6.

Īpaši apsekojumi. Ja oficiālo fitosanitāro pasākumu ietvaros tiek veikti apsekojumi, norāda to metodoloģiju, ilgumu un apmēru.

8.   Kaitīgo organismu riska analīze/novērtējums. Norāda vienu no šīm iespējām: 1) kaitīgo organismu riska analīze nav nepieciešama (kaitīgais organisms ir iekļauts Direktīvas 2000/29/EK I vai II pielikumā vai attiecībā uz to veic pasākumus, kas pieņemti atbilstoši minētās direktīvas 16. panta 3. punktam); 2) kaitīgo organismu riska analīze vai provizoriska kaitīgo organismu riska analīze tiek izstrādāta; 3) provizoriska kaitīgo organismu riska analīze ir; 4) kaitīgo organismu riska analīze ir. Izvēloties 3. un 4. iespēju, norāda galveno rezultātu aprakstu un pievieno attiecīgo kaitīgo organismu riska analīzi vai norādi uz avotu, kur šī analīze atrodama.

9.   Saites uz attiecīgajām tīmekļa vietnēm, citi informācijas avoti.

10.   Dalībvalstis var lūgt Komisiju iesniegt Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācijai informāciju par vienu vai vairākiem elementiem, kas norādīti 1.1., 1.3., 3.1., 4.1. līdz 4.4., 5.1. līdz 5.6., 6.1. līdz 6.7., 7.1. līdz 7.6. punktā un 8. punktā.


17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 16. decembris),

ar kuru izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Indijas un Vjetnamas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu

(2014/918/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 14. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   PROCEDŪRAS SĀKŠANA

(1)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“pamatregula”) 10. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 19. decembrī sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Indijas un Vjetnamas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija izmeklēšanu sāka pēc sūdzības, kuru 2013. gada 4. novembrī septiņu ražotāju vārdā iesniedza Eiropas Mākslīgo šķiedru asociācija (“CIRFS”) (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”). Sūdzības iesniedzēja produkcija ir vairāk nekā 70 % no Savienības kopējā poliestera štāpeļšķiedru (“PSF”) ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par subsidēšanu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija pirms procedūras sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība”), Indijas valdībai un Vjetnamas valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu nodara subsidēts minēto valstu izcelsmes PSF imports. Attiecīgās valdības tika aicinātas uz individuālām apspriedēm, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un varētu vienoties par savstarpēji pieņemamu risinājumu.

Ķīnas Tautas Republika (“ĶTR”)

(4)

Ķīnas valdība nevēlējās piedalīties apspriedēs, norādot, ka pastāv domstarpības par sūdzības iesniegšanas datumu. Tomēr Ķīnas valdība sniedza piezīmes par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem, ka shēmas nav kompensējamas.

Indija

(5)

Indijas valdība piekrita piedalīties apspriedēs, un tās notika. Apspriežu laikā savstarpēji pieņemama vienošanās par risinājumu netika panākta. Tomēr Indijas valdības piezīmes par sūdzībā minētajām shēmām tika pienācīgi ņemtas vērā.

Vjetnama

(6)

Vjetnamas valdība piekrita piedalīties apspriedēs, un tās notika. Apspriežu laikā savstarpēji pieņemama vienošanās par risinājumu netika panākta. Tomēr Vjetnamas valdības piezīmes par sūdzībā minētajām shēmām tika pienācīgi ņemtas vērā.

1.2.   IEINTERESĒTĀS PERSONAS

(7)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas, Indijas un Vjetnamas valdības, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(8)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

a)   Atlase

(9)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, visi zināmie ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim veikta saistībā ar PSF. Šī informācija tika pieprasīta saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, lai Komisija varētu lemt par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlases. Apspriedes notika arī ar Ķīnas, Indijas un Vjetnamas iestādēm.

Savienības ražotāju atlase

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz PSF pārdošanas un ražošanas apjomu izmeklēšanas periodā un ņemot vērā ģeogrāfisko izkliedētību. Izlasē bija četri Savienības ražotāji. Atlasīto Savienības ražotāju produkcija ir 54 % no Savienības kopējā PSF ražošanas apjoma.

(11)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Izlase reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozari.

Importētāju atlase

(12)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(13)

Astoņi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija sākotnēji izlasē iekļāva trīs nesaistītus importētājus, pamatojoties uz lielākajiem importa apjomiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem.

(14)

Viens no atlasītajiem importētājiem atteicās no dalības izlasē, informējot Komisiju par to, ka tas nesniegs atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc tam Komisija atteicās no atlases, jo atlikušo (neatlasīto) importētāju skaits bija neliels, un tie visi tika aicināti iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Divi uzņēmumi, kas importēja un arī lietoja attiecīgo ražojumu, norādīja, ka tie nevēlas sadarboties kā importētāji, bet gan kā lietotāji. No atlikušajiem pieciem nesaistītajiem importētājiem četri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase

(15)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija Ķīnas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(16)

Sākumā prasīto informāciju iesniedza 23 ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas, kas piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām un saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija sākotnēji ierosināja izlasē iekļaut piecus ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas, kuri sadarbojās un kuru eksporta apjomi uz Savienību izmeklēšanas periodā bija vislielākie. Divi citi Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas pieprasīto informāciju iesniedza vēlāk. Tomēr minēto divu Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu lielums nebija tāds, kas būtu ietekmējis izlases sastāvu, ja tie pieprasīto informāciju būtu iesnieguši laikus.

(17)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja izlasi veidot, vadoties pēc PSF ražošanā izmantotā izejmateriāla. Tie norādīja, ka izlasē jāiekļauj vienāds skaits tādu PSF ražotāju, kas izmanto tīru tereftālskābi/monoetilēnglikolu (“PTA/MEG”), un tādu PSF ražotāju, kas izmanto PET pārslas. Tie turklāt norādīja, ka ražošanas process atšķiras atkarībā no izmantotā izejmateriāla un ka ražotāji, kas izmanto dažādus izejmateriālus, nav pārstāvēti vienā un tajā pašā konkurences tirgū. Turklāt tika apgalvots, ka PSF ražotāji, kuri PTA/MEG neizmanto par izejmateriālu, negūst labumu no PTA/MEG iepirkšanas par neatbilstoši zemu cenu, kā aprakstīts sūdzībā.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija veidoja izlasi, pamatojoties uz lielākajiem eksporta uz Savienību apjomiem izmeklēšanas periodā. Veidojot izlasi, tika ņemts vērā arī tas, ka dažas shēmas izmanto ne visi ražotāji eksportētāji Ķīnā. Turklāt jāpiemin tas, ka izlasē tika ietverti uzņēmumi, kas izmanto abu veidu ražošanas procesus.

(19)

Ja izlases sastāvu noteiktu, vadoties vienīgi pēc ražošanas procesa veida, pastāvētu risks ietekmēt izmeklēšanas rezultātu, vadoties pēc pieņēmuma, ka kompensējamas subsīdijas tiks konstatētas vienīgi PSF ražotājiem, kuri par izejmateriālu izmanto PTA/MEG, un ne tādiem ražotājiem, kas par izejmateriālu izmanto PET pārslas. Turklāt tika uzskatīts, ka šāds atlases kritērijs kopumā nebūtu reprezentatīvs, jo attiecīgā izlase ar vienādu skaitu uzņēmumu [ar dažādiem ražošanas procesiem] nebūtu reprezentatīva, raugoties no eksporta apjoma uz Savienību viedokļa saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu, un tādēļ pieprasījums tika noraidīts.

(20)

Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām apgalvoja, ka izlase jāveido, vadoties pēc eksporta vērtības, nevis eksporta apjoma, un lūdza to iekļaut izlasē. Izlases veidošanā vadoties pēc eksporta vērtības, iegūtie rezultāti nebūtu reprezentatīvi un objektīvi, jo cenas var ietekmēt subsidēšana. Komisija izraudzījās piecus pēc apjoma lielākos ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas, kuri eksportē 53 % no sadarbībā iesaistīto Ķīnas eksportētāju kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Tas uzskatāms par lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko pieejamajā laikā iespējams pienācīgi izmeklēt saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(21)

Tā pati persona norādīja, ka tās izmantotais izejmateriāls sastāv vienīgi no pārstrādātiem tekstilatkritumiem un ka tā nav guvusi labumu no tām subsīdijām, kuras būtu attiecināmas uz PTA/MEG izmantošanu. Šī persona pieprasīja uz tās uzņēmumu neattiecināt subsīdijas starpību, kura aprēķināta, pamatojoties uz informāciju par uzņēmumiem, kuri par izejmateriālu izmanto PTA/MEG. Kā paskaidrots 18. apsvērumā, izlasē ir ņemts vērā tas, ka dažas shēmas izmanto ne visi Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tādēļ iebildums tika noraidīts.

(22)

Tādēļ provizoriskā izlase ar pieciem ražotājiem eksportētājiem, kā aprakstīts 16. apsvērumā, tika apstiprināta kā galīgā izlase.

(23)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apšaubīja Komisijas izmantoto atlases metodi. Tas izteica šaubas par to, vai 16. apsvērumā minētie 23 Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas no Ķīnas uz Savienību eksportēto PSF kopējo apjomu atspoguļo reprezentatīvi. Turklāt tas uzskatīja, ka izlase no pieciem uzņēmumiem nav atbilstoša, ņemot vērā to, ka PSF domājamais ražotāju skaits Ķīnā ir 150. Turklāt tas apgalvoja, ka atlasē nav ņemta vērā Ķīnas ražotāju ģeogrāfiskā izkliedētība un to Ķīnas ražotāju īpatsvars, kuri izmanto dažādus iespējamos ražošanas procesus. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisijas paziņotais PSF apjoms neatbilst faktiskajam apjomam, ko saražojuši atlasītie Ķīnas uzņēmumi, un ka ražošanas apjoms reprezentatīvi neatspoguļo kopējo Ķīnā ražoto PSF apjomu.

(24)

23 sadarbībā iesaistīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu importa apjoms bija 83 % no kopējā Ķīnas izcelsmes importa apjoma, tādēļ sadarbības līmenis uzskatāms par augstu. Kā minēts 16. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 27. pantu izveidoja izlasi no pieciem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām, kuri sadarbojās izmeklēšanā un kuru eksporta apjomi uz Savienību izmeklēšanas periodā bijuši vislielākie. Tādēļ izlase uzskatāma par reprezentatīvu. Atlasītajiem uzņēmumiem tika lūgts atbildēt uz visiem anketas jautājumiem. Jebkurā gadījumā ražotājus eksportētājus, kuri nevēlas sadarboties, nav iespējams iekļaut izlasē, jo Komisija konstatējumus vēlas izdarīt, pamatojoties uz tādu informāciju, kas iegūta no sadarbībā iesaistītiem ražotājiem eksportētājiem, izmantojot to atbildes uz anketas jautājumiem, kuras pārbaudītas uz vietas uzņēmumos.

(25)

Sūdzības iesniedzējs nepamatoja savu apgalvojumu attiecībā uz izlases veidošanu, ņemot vērā ražotāju eksportētāju ģeogrāfisko izkliedētību Ķīnā. Jo īpaši sūdzības iesniedzējs nepaskaidroja, kāda iemesla dēļ izlase, kas veidota, vadoties pēc ģeogrāfiskās izkliedētības, būtu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, kurā noteikta iespēja atlasi veikt, vadoties pēc lielākajiem eksporta apjomiem.

(26)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka izlasē nav ņemts vērā to Ķīnas ražotāju īpatsvars, kuri izmanto dažādus iespējamos ražošanas procesus, jānorāda, ka atbilstoši paskaidrojumam 18. apsvērumā izlasē tika ietverti uzņēmumi, kas izmanto abu veidu ražošanas procesus. Turklāt lielākie Ķīnas eksportētāji izmanto PTA/MEG, ražojot Savienības tirgum paredzētās PSF.

(27)

Tāpat, lai gan sūdzības iesniedzējs atsaucas uz ražošanas apjomu, nevis uz eksporta uz Savienību apjomu, jānorāda, ka Komisijai nav jāsniedz dati par atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu saražoto PSF apjomu, jo konkrētās izmeklēšanas mērķis ir izvērtējums par subsidēšanu, kas attiecas uz Ķīnā ražoto un uz Savienību eksportēto PSF apjomu.

(28)

Tādēļ visi sūdzības iesniedzēja iebildumi attiecībā uz izlases veidošanā izmantoto metodiku tiek noraidīti.

Indijas ražotāju eksportētāju atlase

(29)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Indijas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija Indijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(30)

Astoņi Indijas ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu apspriešanās par izlases izveidi notika arī ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Indijas iestādēm. Piezīmes netika sniegtas.

(31)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs atsaucās uz to, ka Indijā ir 17 PSF ražotāji, un apšaubīja to, cik reprezentatīva ir izlase no četriem ražotājiem eksportētājiem. Komisija apliecina, ka izlase no četriem ražotājiem eksportētājiem ir uzskatāma par reprezentatīvu, jo tā aptver apmēram 90 % no Indijas kopējā eksporta uz Savienību apjoma izmeklēšanas periodā.

Vjetnamas ražotāju eksportētāju atlase

(32)

Komisija aicināja visus zināmos Vjetnamas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija Vjetnamas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(33)

Pieci Vjetnamas ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē, bet viens no šiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā nepārdeva eksportam uz Savienību. Tādēļ Komisija izlēma izmeklēšanu uz šo uzņēmumu neattiecināt. Ņemot vērā atlikušo ražotāju eksportētāju nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(34)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka attiecībā uz Vjetnamu tika saņemtas trīs ražotāju eksportētāju (no četriem) atbildes uz anketas jautājumiem un ka Komisijai būtu bijis jāmēģina šādu skaitu nodrošināt arī attiecībā uz Ķīnas un Indijas eksportu. Komisija norāda, ka Vjetnamā ražošanas nozares stāvoklis ir savādāks, jo tur ir pavisam nedaudz ražotāju eksportētāju (proti, trīs) pretstatā ražotāju eksportētāju lielajam skaitam Ķīnā un Indijā. Tādējādi atlase bija nepieciešama vien Ķīnā un Indijā. Komisija turklāt precizē, ka trīs sadarbībā iesaistīto un izmeklēto Vjetnamas ražotāju eksportētāju produkcija ir 99 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa apjoma Savienībā no Vjetnamas.

b)   Individuāla pārbaude

(35)

Trīs ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas Ķīnā pieprasīja individuālu pārbaudi atbilstoši pamatregulas 27. panta 3. punktam. Ņemot vērā individuālas pārbaudes pieprasījumu skaitu un Ķīnas ražotāju eksportētāju izlases lielumu, šo pieprasījumu izpilde būtu ļoti apgrūtinoša. Tādēļ pieprasījumi tika noraidīti.

(36)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs pieprasīja individuālu pārbaudi atbilstoši pamatregulas 27. panta 3. punktam. Šis pieprasījums tika pieņemts. Proti, tika izlemts, ka šajā konkrētajā gadījumā individuāla pārbaude nebūtu ļoti apgrūtinoša un netraucētu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu.

c)   Atbildes uz anketas jautājumiem

(37)

Komisija nosūtīja anketas Ķīnas pārstāvjiem (tostarp īpašas anketas bankām un PTA un MEG ražotājiem), Indijas pārstāvjiem (tostarp īpašas anketas bankām) un Vjetnamas pārstāvjiem (tostarp īpašas anketas bankām un PTA un MEG ražotājiem). Vēl Komisija anketas nosūtīja pieciem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, pieciem ražotājiem eksportētājiem (četriem atlasītajiem un vienam neatlasītam) Indijā, četriem ražotājiem eksportētājiem Vjetnamā, četriem Savienības ražotājiem, pieciem nesaistītiem importētājiem un 105 lietotājiem.

(38)

Attiecībā uz Ķīnu atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Ķīnas valdības (Tirdzniecības ministrijas) un pieciem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām. Attiecībā uz Indiju atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Indijas valdības (Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas), četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Indijā un no tā ražotāja eksportētāja Indijā, kurš pieprasīja individuālu pārbaudi. Attiecībā uz Vjetnamu atbildes tika saņemtas no Vjetnamas valdības (Vjetnamas konkurences iestādes, Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas un vairākām bankām). Viens ražotājs eksportētājs, kura eksporta apjoms uz Savienību bija ļoti neliels, atsauca sadarbību un neatbildēja uz anketas jautājumiem. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no atlikušajiem trim Vjetnamas ražotājiem eksportētajiem (divi no tiem pieder vienai uzņēmumu grupai). Vēl atbildes uz anketas jautājumiem sniedza četri Savienības ražotāji, četri nesaistīti importētāji un divpadsmit lietotāji.

(39)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem nosūtīto anketu skaits, šķiet, nav proporcionāls importētājiem un lietotājiem nosūtīto anketu skaitam. Vispirms un galvenokārt jānorāda, ka vienai uzņēmēju grupai (Savienības ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji un lietotāji) nosūtīto anketu skaits nav saistāms ar to, cik lielu nozīmi Komisija piešķir to stāvoklim. Vienīgais mērķis ir iegūt pareiza rakstura un daudzuma informāciju, kas ļautu veikt vislabāko iespējamo subsīdijas, kaitējuma un Savienības interešu izvērtējumu.

(40)

Šajā gadījumā anketas tika nosūtītas četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, pieciem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pieciem Indijas ražotājiem eksportētājiem, četriem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, pieciem importētājiem un visiem zināmajiem lietotājiem, kā arī tiem lietotājiem, kas bija pieteikušies Komisijā. Pamatregulas 27. pantā nav paredzēta lietotāju atlase. Turklāt tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās līdz šim gūtā pieredze liecina, ka dažos gadījumos, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek apzināts liels lietotāju skaits, tomēr tikai daži no tiem vēlas sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ Komisija arī šajā gadījumā aktīvi aicināja sadarboties pēc iespējas lielāku lietotāju skaitu.

d)   Pārbaudes apmeklējumi

(41)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 26. pantu pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu valsts iestāžu, finanšu iestāžu un uzņēmumu telpās:

 

Ķīnas valdība

Ķīnas Tirdzniecības ministrija, Pekina, Ķīna

 

Indijas valdība

Tirdzniecības un rūpniecības ministrija, New Delhi

 

Vjetnamas valdība

Vjetnamas Konkurences iestāde, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija, Hanoi

Finanšu ministrija, Hanoi (tostarp pārbaudes apmeklējumi vairākās bankās)

Thai Binh muitas dienesti, Thai Binh City, Thai Binh province

 

Ražotāji Savienībā

Trevira GmbH, Bobingen, Vācija

Wellman International Ltd, Kells, Īrija

Greenfiber International S.A., Buzau, Rumānija

Silon s.r.o., Sezimovo Ústí, Čehijas Republika

 

Importētāji

Elias Enterprises Limited, Altrincham, Apvienotā Karaliste

 

Lietotāji

Sandler AG, Schwarzenbach/Saale, Vācija

 

Ražotāji eksportētāji Ķīnā

Far Eastern Industries (Shanghai) Ltd, Šanhaja

Jiangsu Huaxicun Co, Huaxi Village, Jiangyin

Jiangsu Xinsu Chemical Fibre Co, Suzhou

Xiamen Xianglu Chemical Fibre Co, Xiamen

Zhejiang Anshun Pettechs Fibre Co, Fuyang

 

Ražotāji eksportētāji Indijā

The Bombay Dyeing & Manufacturing Co. Ltd, Mumbaja

Ganesha Ecosphere Limited, Kanpur

Indo Rama Synthetics Ltd, Nagpur

Reliance Industries Limited,Mumbaja

Polyfibre Industries Pvt. Ltd, Mumbaja

 

Ražotāji eksportētāji Vjetnamā

Vietnam New Century Polyester Fibre Co Ltd, Halong City

Thai Binh Polyester Staple Fibre Joint Stock Company, Thai Thuy Town, Thai Binh Province un Hop Than Co. Ltd, Thai Binh City, Thai Binh Province (kopīgais nosaukums “Thai Binh Group”).

(42)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs iebilda, ka lielākā daļa Ķīnas ražotāju atrodas dienvidaustrumu reģionā piekrastes provincēs Jinagsu un Zhejiang un šajās divās provincēs nav veikts neviens no pieciem pārbaudes apmeklējumiem. Te jānorāda, ka Jiangsu Xinsu Chemical Fibre Co un Jiangsu Huaxicun Co atrodas Jiangsu provincē, savukārt Zhejiang Anshun Pettechs Fibre atrodas Zhejiang provincē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Turklāt sūdzības iesniedzējs iebilda, ka izlasē nav ietverti divi ražošanas jaudas izteiksmē lieli Ķīnas ražotāji. Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši paskaidrojumiem 16. un 18. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 27. pantu izveidoja izlasi, vadoties pēc eksporta uz Savienību apjoma, un izvēlējās piecus lielākos ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas, kuri eksportē uz Savienību. Vien tas, ka Ķīnā ir vēl citi lieli PSF ražotāji, neliek apšaubīt izlases reprezentativitāti.

(44)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza līdzīgu prasību attiecībā uz Vjetnamu, norādot, ka no izmeklēšanas ir izslēgti divi lieli PSF ražotāji Vjetnamā. Atbilstoši Komisijas paskaidrojumiem 32. līdz 34. apsvērumā izmeklēšana attiecās uz visiem Vjetnamas ražotājiem, kuri eksportē PSF uz Savienību, un atbildes tika saņemtas no trīs ražotājiem eksportētājiem, kuru ražošanas apjoms atbilst gandrīz visam PSF eksporta apjomam uz Savienību. Fakts, ka Vjetnamā varētu būt vēl citi lieli PSF ražotāji, kas neeksportē attiecīgo ražojumu uz Savienību, nepadara sadarbībā iesaistītos ražotājus eksportētājus mazāk reprezentatīvus.

1.3.   IZMEKLĒŠANAS PERIODS UN ATTIECĪGAIS PERIODS

(45)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(46)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi par izmeklēšanas perioda ilgumu, uzskatot, ka tas ir pārāk īss un tādējādi kardināli ietekmē Komisijas konstatējumus. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, izraugoties 12 mēnešu periodu, nav ņemts vērā tas, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums, domājams, ir turpinājies vairākus gadus. Sūdzības iesniedzējs turklāt uzskatīja, ka sūdzībā norādītās subsīdijas nav iespējams pienācīgi izvērtēt, izmantojot divpadsmit mēnešu izmeklēšanas periodu.

(47)

Attiecībā uz kaitējuma izvērtēšanu jānorāda, ka Komisija izvērtēja 2010., 2011., 2012. gadu un izmeklēšanas periodu, bet nevis, kā norāda sūdzības iesniedzējs, vien izmeklēšanas perioda divpadsmit mēnešus. Attiecībā uz subsidēšanas konstatēšanu Komisija savas kompetences ietvaros un saskaņā ar pamatregulas 5. un 11. pantu izraudzījās divpadsmit mēnešu izmeklēšanas periodu. Līdz informācijas izpaušanai ne sūdzības iesniedzējs, ne kāda cita ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par izmeklēšanas perioda ilgumu, kas bija norādīts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu un anketās. Komisija uzskata, ka divpadsmit mēnešu izmeklēšanas periods ir piemērots, lai izmeklēšanas vajadzībām iegūtu reprezentatīvus konstatējumus. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

1.4.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(48)

Komisija 2014. gada 2. oktobrī visām ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ir pamatā tās plāniem izbeigt procedūru, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no vienas lietotāju apvienības, sūdzības iesniedzēja, viena Ķīnas ražotāja eksportētāja un tā filiālēm, četriem Indijas ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas valdības un Vjetnamas valdības. Komisija izvērtēja sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(49)

No lietotāju apvienības saņemtās piezīmes skāra Savienības interešu jautājumu, kas netika izvērtēts, jo nav pamata pasākumu noteikšanai.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(50)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas, Indijas un Vjetnamas izcelsmes nekārstas, neķemmētas vai vērpšanai citādi neapstrādātas poliestera sintētiskās štāpeļšķiedras (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu 5503 20 00.

(51)

Attiecīgo ražojumu parasti izgatavo, izmantojot tīru tereftālskābi (Purified Terephthalic acid – PTA) un monoetilēnglikolu (MEG) vai arī pārstrādātu PSF ražošanā izmantojot pārstrādātu PET pudeļu pārslas. Ražojumam ir plašs lietojums, piemēram, to izmanto apģērbā un dzīvokļa iekārtās, arī autobūves nozarē, higiēnas un medicīnas preču nozarē, kā arī būvniecībā.

2.2.   LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(52)

Izmeklēšana liecināja, ka turpmāk norādītajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vienāds pamatlietojums:

attiecīgais ražojums,

ražojums, ko ražo un pārdod attiecīgo valstu iekšzemes tirgū, un

ražojums, ko Savienības ražošanas nozare pārdod Savienības tirgū.

(53)

Komisija lēma, ka šie ražojumi tādējādi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

2.3.   PRASĪBAS PAR RAŽOJUMU KLĀSTU

2.3.1.   No PTA/MEG izgatavotas PSF un no pārstrādātām PET pudelēm izgatavotas PSF

(54)

Divas valdības iestādes un viena apvienība, kas pārstāv vienas attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus, apgalvoja, ka no PTA/MEG izgatavotas PSF un no pārstrādātām PET pudelēm izgatavotas PSF būtu jānošķir kā divi dažādi ražojumi. Apgalvojums tika pamatots ar dažādajiem izmantotajiem izejmateriāliem, jo dažu veidu PSF izgatavo no PTA/MEG, savukārt dažu citu veidu PSF – no pārstrādātām PET pudelēm iegūtas pārslas. Saistībā ar to tika arī pieminēts, ka būtiski atšķiras izmaksas un pārdošanas cenas. Turklāt tika apgalvots, ka ir būtiskas kvalitātes atšķirības starp PSF, kuras izgatavotas no PTA/MEG, un starp PSF, kas izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm, un tas ietekmē izmantošanu un pielietojumu.

(55)

No PTA/MEG izgatavotas PSF un no pārstrādātām PET pudelēm izgatavotas PSF tiešām ir divi atšķirīgi veidi PSF ražojumu klāstā. Tomēr abiem šiem veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un to galalietojums arī lielākoties ir vienāds. Tiek atzīts, ka ne visi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami, bet iepriekšējās izmeklēšanās un šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka dažādi ražojuma veidi vismaz daļēji ir aizstājami un to lietojums pārklājas. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Viens ražotājs eksportētājs savās piezīmēs vēlreiz atkārtoja, ka pārstrādātu PET pudeļu izmantošana pretstatā no pārstrādātām PET pudelēm iegūtu pārslu izmantošanai nozīmē atšķirīgus ražošanas procesus un abi minētie ir atšķirīgi izejmateriāli. Tā pati persona norādīja, ka PSF, kas izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm, izmaksas, pārdošanas cena un kvalitāte ir ievērojami zemāka nekā “parastajām”PSF. Komisija tomēr uzskata, ka izejmateriāls – pārstrādātas PET pudeles vai no pārstrādātām PET pudelēm iegūtas pārslas – faktiski ir vienāds. Salīdzinot ar PET pārslām, PET pudeļu izmantošanā ir vairākas papildu darbības, proti, pudeļu mazgāšana un šķirošana un pēc tam pudeļu sasmalcināšana pārslās. Visi turpmākie ražošanas posmi ir vienādi. Turklāt galaražojumam ir vienādas īpašības, ievērojot nošķīrumu pēc dažādām kvalitātes gradācijām, kā to paredz arī ražojumu kontroles numuri (RKN). Cenu atšķirība, ja tāda pastāv, arī atbilst dažādām kvalitātes gradācijām un arī ir atspoguļota RKN. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

2.3.2.   Standarta PSF un speciālās PSF

(57)

Viena valdības iestāde un četri ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka standarta PSF un speciālās PSF ir uzskatāmas par dažādiem ražojumiem, jo tām ir atšķirīgas ražošanas izmaksas, pārdošanas cenas un lietojums. Vēl tika norādīts, ka Savienības ražošanas nozare vairāk ražo speciālās PSF kā galveno ražojuma veidu, savukārt attiecīgās valstis galvenokārt piegādā standarta PSF.

(58)

Valdības iestāde un četri ražotāji eksportētāji, kas iesniedza 57. apsvērumā minēto apgalvojumu, speciālās PSF nedefinēja.

(59)

Atlasītie Savienības ražotāji speciālo PSF definīcijā ietver šādus ražojuma veidus: PSF, ko izgatavo no poliestera un polietilēna kombinācijas izmantošanai higiēnas precēs, krāsotas PSF, augstas stiprības PSF, liesmas slāpējošas PSF, PSF tehniskiem lietojumiem (piemēram, ģeotekstiliztrādājumos un neaustos materiālos, ko izmanto būvniecībā), PSF, ko definē, izstrādā un pielāgo kopā ar pircēju īpašiem lietojumiem, PSF, ko izmanto autobūves nozarē (redzamie automašīnas izklājumi, kuru krāsai jābūt identiskai).

(60)

Standarta PSF Savienības ražotāji definē kā visus PSF veidus ar tādām specifikācijām, kuras atļauj plašāku pielietojumu.

(61)

Vadoties pēc ierosinātās standarta PSF un speciālo PSF definīcijas, abiem ražojumu veidiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tas, ka ražojumam eksistē dažādi veidi, šķiras vai kvalitātes gradācijas, neizslēdz iespēju tos uzskatīt par vienu ražojumu. Šķiet, ka standarta PSF ir plašāks pielietojums nekā speciālajām PSF, bet šīs atšķirības nav tik būtiskas, lai tās varētu klasificēt par diviem atsevišķiem ražojumiem. Lai gan dažādajām PSF ir atšķirīgas īpašības atbilstoši īpašajam nolūkam, kam tās paredzētas, tām ir vienādas fizikālās pamatīpašības, izmantojums un pielietojums.

(62)

Turklāt jāprecizē, ka izmeklēšanas periodā speciālo PSF veidi nebija galvenais Savienības ražotāju izgatavotais ražojuma veids. Vadoties pēc atlasīto Savienības ražotāju standarta PSF un speciālo PSF definīcijas, speciālās PSF vidēji bija 40 % no visiem Savienības ražotāju izgatavotajiem PSF veidiem.

(63)

Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs vēlreiz norādīja, ka speciālās PSF un standarta PSF nav līdzīgi ražojumi un tādēļ tās nevar izmeklēt kopā. Tā pati persona norādīja, ka speciālās PSF un standarta PSF atšķiras ar galalietojumu, ražošanas izmaksām un pārdošanas cenu. Tādēļ tā uzskatīja, ka Komisija ir kļūdījusies, nepārbaudot speciālo PSF un standarta PSF izmaksu un pārdošanas cenu atšķirības. Minētā persona norādīja, ka nav skaidrs tas, kā ir noteiktas izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas un pārdošanas cena, un pieprasīja Komisijai izvērtējumu par to, cik lielā mērā cenas ir zemākas par Savienības nozares rentablo cenu, nodalot datus atsevišķi par standarta PSF un speciālajām PSF.

(64)

Komisija piekrīt, ka PSF tiek pārdots dažādos ražojumu veidos, kas paredzēti vērpšanai vai izmantošanai neaustā veidā. Piemēram, PSF sastāvā var būt viens vai divi komponenti, kā arī tām var būt dažādas specifikācijas attiecībā uz deciteksiem, stiprību, spīdumu, kvalitāti u. c. Šādas atšķirības ir atspoguļotas RKN, par kuriem Komisija nav saņēmusi nekādas piezīmes. Tiek atzīts, ka standarta un speciālās PSF nav savstarpēji aizstājamas visos iespējamajos lietojumos, bet dažādi ražojuma veidi vismaz daļēji ir aizstājami un to lietojums pārklājas. Kā aprakstīts 61. apsvērumā un konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās par to pašu ražojumu, šiem dažādajiem veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Visu veidu pamatā ir tie paši izejmateriāli (PTA/MEG vai pārstrādāts PET), kas veido vairāk nekā 60 % no ražošanas izmaksām. Tiem var pievienot citas sastāvdaļas vai papildu komponentus, lai iegūtu šķiedru ar konkrētām īpašībām. RKN atspoguļo izejmateriālu un citu tādu elementu izcelsmi, kuri ietekmē ražošanas izmaksas un pārdošanas cenas. Tomēr standarta un speciālo PSF ražošanas procesā nav būtiskas atšķirības. Tas redzams atlasīto Savienības ražotāju gadījumā, jo neviens no viņiem neražo vienīgi standarta PSF vai vienīgi speciālās PSF. Visbeidzot, šķiet, ka nav konsekventas un visiem pieņemamas speciālo PSF definīcijas. Piemēram, kā aprakstīts 59. apsvērumā, higiēnas preču nozarē izmantotās PSF daži Savienības ražotāji uzskata par speciālajām PSF. Savukārt daži lietotāji un viena lietotāju apvienība ir norādījuši, ka higiēnas preču nozarē, piemēram, mitrajās salvetēs, izmantojamās PSF ir standarta ražojums, lai gan veselības un drošības nolūkos vēlams, lai tās nebūtu izgatavotas no otrreizēji pārstrādāta materiāla. Turklāt daži Savienības ražotāji tādas PSF, uz kurām attiecināmas īpašas konkrētu pircēju noteiktas prasības (piemēram, īpaša krāsa) uzskata par speciālām PSF, lai gan tām var būt tāds pats ražošanas process un tādas pašas izmaksas kā citiem (standarta) veidiem. Tādēļ Komisija nevar paļauties uz šādu pašu pieņemtu klasifikāciju standarta PSF un speciālajās PSF, tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

2.3.3.   Citas pretenzijas par ražojumu klāstu

(65)

Viens lietotājs un viena lietotāju apvienība apgalvoja, ka no Ķīnas importētās PSF ir augstākas kvalitātes nekā Savienībā ražotās PSF. Viens no minētajiem argumentiem bija tāds, ka Ķīnas izcelsmes PSF sastāvā nav cieto polimēru gabalu. Vēl tika izteikts tāds arguments, ka Ķīnas PSF krāsa ir spilgtāka, savukārt Savienībā ražotajam PSF ir pelēcīga nokrāsa, jo Savienības PSF lielākoties tiek izgatavots no pārstrādātām PET pudelēm.

(66)

Pirmais arguments par Savienības PSF, kuru sastāvā ir cieto polimēru gabali, netika pamatots ar pierādījumiem. Savukārt citi lietotāji piezīmēs un atbildēs uz lietotāju anketas jautājumiem norādīja pretējo (proti, ka Savienības ražotāju izgatavotās PSF parasti ir augstākas kvalitātes nekā attiecīgajās valstīs ražotās PSF).

(67)

Attiecībā uz otro argumentu par spilgtumu izmeklēšanas laikā sniegtā informācija apliecina to, ka no PTA/MEG izgatavotās PSF parasti ir spilgtākas nekā PSF, kas izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm (ja ražošanas procesa laikā nav pievienots pigments un/vai pastiprinātājs). Tomēr abiem šiem PSF veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un to galalietojums arī lielākoties ir vienāds. Turklāt jānorāda, ka galvenais izejmateriāls bija viens no aspektiem, kas tika ņemts vērā, aprēķinot kaitējumu. Citiem vārdiem sakot, tika salīdzinātas vienīgi importētās PSF, kuras izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm, ar Savienības ražotajām PSF, kuras izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm. Savukārt importētās PSF, kuras izgatavotas no PTA/MEG, tika salīdzinātas ar Savienības ražotajām PSF, kuras izgatavotas no PTA/MEG.

(68)

Lietotāju apvienība, ražotājs eksportētājs un valdības iestāde apgalvoja, ka pakārtotie lietotāji bieži pieprasa ražojumus izgatavot, izmantojot attiecīgo valstu (sevišķi Ķīnas) izcelsmes PSF.

(69)

Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu vai kas sīkāk paskaidrotu apsvērumus par to, ka priekšroka tiek dota trīs attiecīgo valstu izcelsmes PSF (ja pakārtotie lietotāji tiešām norādījuši, ka dod tām priekšroku).

(70)

Minētā lietotāju apvienība jo īpaši apgalvoja, ka Savienības autobūves nozare atzīst vienīgi Ķīnas izcelsmes PSF.

(71)

Tomēr tā šo apgalvojumu nespēja pamatot un pierādīt, ka Savienības autobūves nozare nevar izmantot Savienības ražotāju izgatavotās PSF. Turklāt pārbaudītie dati liecina, ka arī Savienības ražotāji Savienības autobūves nozarei pārdod ievērojamus PSF daudzumus, kas apliecina pretējo.

(72)

Viens ražotājs apgalvoja, ka šā ražotāja eksportētāja izgatavotās PSF un citu Savienības ražotāju izgatavotās PSF ir dažādi ražojumi, neraugoties uz to, ka tie abi ir izgatavoti no pārstrādātām PET pudelēm. Šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka tā PSF ir (galvenokārt) ražotas no pārstrādātām PET pudelēm (ne pārslām), izmantojot atšķirīgu ražošanas procesu, un tādēļ to sastāvā ir atšķirīgi izejmateriāli salīdzinājumā ar tiem PSF ražotājiem, kuri izmanto pārslas, kas iegūtas no pārstrādātām PET pudelēm.

(73)

Arī šis apgalvojums tika noraidīts, jo PET pudeles un PET pārslas (proti, pārslās sasmalcinātas PET pudeles) būtībā ir viens un tas pats izejmateriāls, tikai atšķirīgā formā.

2.3.4.   Secinājums

(74)

Tādēļ tika secināts, ka visiem izmeklēšanā aptvertajiem PSF veidiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un to galalietojums arī lielākoties ir vienāds.

3.   SUBSIDĒŠANA

3.1.   ĶĪNA

3.1.1.   Vispārīga informācija

(75)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, kā tika apgalvots, Ķīnas valdības iestādes piešķir subsīdijas:

A.

valsts banku preferenciāli aizdevumi PSF ražošanas nozarei un valsts pasūtījumi un ietekme privātā bankā;

B.

valsts nodrošinātas preces un pakalpojumi par neatbilstoši zemu cenu un valsts pasūtījumi privātiem piegādātājiem un ietekme to uzņēmumos:

valsts nodrošināti izejmateriāli (PTA un MEG) par neatbilstoši zemu cenu,

valsts nodrošināta zeme un zemes izmantošanas tiesības par neatbilstoši zemu cenu,

valsts nodrošināta elektroenerģija,

programma ūdens piegādei par lētāku cenu;

C.

dotācijas attīstības jomā un procentu likmju subsīdijas tekstilrūpniecības nozarē:

īpašais fonds Go Global,

tirdzniecības veicināšanas fonds lauksaimniecības, vieglās rūpniecības un tekstilizstrādājumu nozarē;

D.

tiešo nodokļu atbrīvojumu un nodokļu atlaižu programmas:

ienākuma nodokļa atlaides ārvalstu (investīciju) uzņēmumiem,

ienākuma nodokļa atlaides par ienākumu no dividendēm, kas izmaksāts prasībām atbilstošu vietējo uzņēmumu starpā,

ienākuma nodokļa atlaides atzītiem uzņēmumiem augsto un jauno tehnoloģiju nozarēs,

ienākuma nodokļa atlaides speciālajās ekonomikas zonās,

ienākuma nodokļa atlaides eksportējošiem uzņēmumiem,

nodokļu kredīti iekšzemē ražotām iekārtām līdz 40 % apmērā no iegādes vērtības;

E.

netiešo nodokļu un ievedmuitas programmas:

pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumi un ievedmuitas atlaides par importētu iekārtu izmantošanu,

PVN atlaides par Ķīnā ražotu iekārtu iepirkšanu, ko veic ārvalstu investīciju uzņēmumi (ĀIU);

F.

citas reģionālas/provinciālas programmas:

atbrīvojumi no nodokļiem (un citi atbrīvojumi) attīstības zonās Jiangsu provincē,

nodokļu atvieglojumi Changzhou pilsētā,

preferenciāla nomas maksa Changzhou pilsētā,

eksportu veicinošas programmas Zhejiang provincē,

tehnoloģijas inovāciju dotācijas Zhejiang provincē,

nodokļu un maksājumu atvieglojumi attīstības zonās Guandong provincē,

eksportu veicinoši pasākumi Guandong provincē,

maksas par juridiskajiem pakalpojumiem atlīdzināšana Guandong provincē,

(īpašu) fondu programma ārējās tirdzniecības darbībām Guandong provincē,

aizdevumu procentu likmju subsīdijas nolūkā atbalstīt tehnoloģiju inovāciju projektus Guangdong provincē,

preferenciālas nodokļu likmes attīstības zonās Shanghai provincē,

preferenciāla infrastruktūra Shanghai provincē,

aizdevumu un nodokļu stratēģijas eksportējošiem uzņēmumiem Shanghai provincē.

(76)

Komisija pārbaudīja visas sūdzības iesniedzēja norādītās shēmas. Attiecībā uz katru shēmu tika pārbaudīts, vai atbilstoši pamatregulas 3. panta noteikumiem ir konstatējams, ka Ķīnas valdība ir veikusi finansiālu ieguldījumu un ka atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ir piešķirti ieguvumi. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā ieguvums, kas konstatēts saistībā ar izmeklējamām shēmām, ir zemāks par de minimis robežvērtību, kura noteikta pamatregulas 14. panta 5. punktā (3). Tādēļ nav uzskatāms, ka būtu nepieciešams lemt par to, vai atsevišķas shēmas ir kompensējamas.

Sīkāka informācija par shēmām un attiecīgais atsevišķo uzņēmumu ieguvumu apjoms ir norādīts turpmāk.

3.1.2.   Īpašās shēmas

Atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju izmeklēšanas periodā neizmantotās shēmas

(77)

Turpmāk norādītās shēmas atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā nav izmantojuši, un tādēļ ieguvumu nav iespējams aprēķināt:

PTA un MEG nodrošināšana par neatbilstoši zemu cenu,

valsts nodrošināta elektroenerģija par neatbilstoši zemu cenu,

valsts nodrošināts lēts ūdens par neatbilstoši zemu cenu,

īpašais fonds Go Global,

tirdzniecības veicināšanas fonds lauksaimniecības, vieglās rūpniecības un tekstilizstrādājumu nozarē,

ienākuma nodokļa atlaides ārvalstu (investīciju) uzņēmumiem,

ienākuma nodokļa atlaides atzītiem uzņēmumiem augsto un jauno tehnoloģiju nozarēs,

ienākuma nodokļa atlaides speciālajās ekonomikas zonās,

ienākuma nodokļa atlaides eksportējošiem uzņēmumiem,

nodokļu kredīti iekšzemē ražotām iekārtām līdz 40 % apmērā no iegādes vērtības,

citas reģionālas/provinciālas programmas

(78)

Attiecībā uz PTA un MEG nodrošināšanu par neatbilstoši zemu cenu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas valdība kontrolē konkrētas augšupējās nozares un ražojumus, lai PSF ražotājiem par izdevīgu cenu nodrošinātu izejmateriālus PTA un MEG. Tātad PSF ražotāji saņem kompensējamas subsīdijas, lētāk par tirgus cenu un tādējādi par neatbilstoši zemu cenu iepērkot no valsts uzņēmumiem valsts ražotu PTA un MEG.

(79)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas PSF ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas lielāko daļu no saviem eksportējamā PSF ražošanai paredzētos izejmateriālus PTA un MEG importēja, izmantojot ievešanas pārstrādei režīmu.

(80)

Tādējādi atlasītajiem uzņēmumiem nekādas subsīdijas šajā programmā netika konstatētas.

(81)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija ir sniegusi daļēju izvērtējumu tikai par vienu subsīdijas shēmu, ko atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā nav izmantojuši, proti, par PTA/MEG nodrošināšanu par subsidētām cenām. Attiecībā uz šo shēmu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka subsidēšanas noteikšanu šīs shēmas gadījumā ir ietekmējis veids, kā tika veidota izlase, un tas, ka izmeklēšana neskāra vienu lielu PSF ražotāju Ķīnā.

(82)

Kā tika paskaidrots 16. un 18. apsvērumā, no 23 sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām Komisija izveidoja izlasi, kuras sastāvā bija pieci lielākie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas un kura bija reprezentatīva pamatregulas 27. panta nozīmē. Sūdzības iesniedzēja minētā Ķīnas ražotāja, kurš netika iekļauts izlasē, PSF eksporta uz Savienību apjoms izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs. Tādēļ šā ražotāja neiekļaušana neietekmē izlases reprezentativitāti, un tai nebija būtiskas ietekmes uz secinājumiem par konkrēto subsīdiju shēmu.

(83)

Komisija apstiprina, ka ir pieprasījusi informāciju un atbildes uz anketas jautājumiem par visām subsīdiju shēmām, kuras pieminētas sūdzībā, tostarp tām, kuras sūdzības iesniedzējs minējis piezīmēs pēc informācijas izpaušanas, bet tika konstatēts, ka atlasītie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas minētās shēmas nav izmantojuši. Komisija 78. apsvērumā sniedza papildu informāciju par PTA/MEG nodrošināšanu par neatbilstoši zemu cenu, jo šī subsīdijas shēma sūdzībā tika īpaši izcelta: sūdzības iesniedzējam bija aizdomas, ka tā, iespējams, ietver ievērojamu kompensējamas subsīdijas apmēru.

Atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju izmeklēšanas periodā izmantotās shēmas

3.1.3.   Preferenciāli aizdevumi PSF ražošanas nozarei

(84)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka PSF ražotāji gūst labumu no zemu (subsidētu) procentu likmju aizdevumiem, ko izsniedz bankas ar politiski noteiktām pilnvarām un valsts īpašumā esošas komercbankas, lai īstenotu Ķīnas valdības politiku par finansiālu palīdzību tekstilizstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanas nozarei nolūkā sekmēt un atbalstīt nozares izaugsmi un attīstību.

a)   Juridiskais pamats

(85)

Preferenciāli aizdevumi Ķīnā paredzēti šādos tiesību aktos: ĶTR Likums par komercbankām (“Banku likums”), Vispārīgie noteikumi par aizdevumiem, ko īsteno Ķīnas Tautas banka (“ĶTB”), un Valsts padomes 1996. gada 28. jūnija Lēmums Nr. 40.

b)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(86)

Pamatregulas 6. panta b) punktā ir noteikts, ka ieguvums no preferenciāliem aizdevumiem būtu jāaprēķina kā starpība starp samaksāto procentu likmes summu un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komercaizdevumu, ko tas varētu iegūt tirgū. Komisija noteica salīdzināmu komercaizdevumu standarta tirgus procentu likmi.

(87)

Standarta procentu likmi noteica, pamatojoties uz Ķīnas procentu likmēm, kas koriģētas, lai atspoguļotu standarta tirgus risku (proti, tika uzskatīts, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā tiktu piešķirts tikai visaugstākais obligāciju reitings skalā “Obligācijas, kas nav investīcijas” (reitingu aģentūras Bloomberg“BB” reitings), un Ķīnas Tautas Bankas noteiktajai standarta aizdevumu likmei tika pieskaitīts uzcenojums, ko paredzams iegūt no obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar šo reitingu).

(88)

Ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu ieguvums ir aprēķināts, izsakot procentu likmju starpību procentuāli un reizinot ar aizdevuma atlikušo summu, tādējādi iegūstot procentu maksājumus, kas nav samaksāti izmeklēšanas periodā. Šī summa tad tika attiecināta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo pārdošanas apgrozījumu.

c)   Secinājums

(89)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,50 %.

3.1.4.   Zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par neatbilstoši zemu cenu

a)   Juridiskais pamats

(90)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums un Ķīnas Tautas Republikas Nekustamā īpašuma tiesību likums.

b)   Īstenošana praksē

(91)

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 2. pantu visa zeme pieder valstij, jo atbilstoši Ķīnas Konstitūcijai un piemērojamajām tiesību normām zeme kopīgi pieder Ķīnas tautai. Zemi nedrīkst pārdot, bet var piešķirt zemes izmantošanas tiesības saskaņā ar likumu. Valsts iestādes tās var piešķirt ar publisku piedāvājumu, kotācijas vai izsoļu starpniecību.

c)   Izmeklēšanas konstatējumi

(92)

Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas informēja par to turējumā esošo zemi, kā arī par atbilstošajiem zemes izmantošanas tiesību līgumiem/apliecībām, bet Ķīnas valdība nesniedza informāciju par zemes izmantošanas tiesību cenu noteikšanu.

d)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(93)

Tā kā tika secināts, ka situāciju Ķīnā attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām nenosaka tirgus apstākļi, Ķīnā nav pieejami nekādi privāti cenu standarti. Tāpēc nav praktiski iespējams veikt Ķīnas izmaksu vai cenu korekciju. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka Ķīnā nav tirgus, un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu ir pamatota ārēja standarta izmantošana ieguvuma apmēra noteikšanai. Ņemot vērā, ka Ķīnas valdība neiesniedza priekšlikumu par ārēju standartu, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu atbilstošu ārējo standartu. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka 94. apsvērumā minēto apsvērumu dēļ piemērots standarts ir informācija par Taivānas atsevišķo muitas teritoriju.

(94)

Komisija uzskata, ka zemes cenas Taivānā visprecīzāk atspoguļo zemes cenas Ķīnas teritorijās, kurās izvietoti sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumi. Lielākā daļa minēto ražotāju eksportētāju darbojas Ķīnas austrumu daļā – attīstītās teritorijās ar augstu IKP (iekšzemes kopproduktu), kuras atrodas provincēs ar augstu iedzīvotāju blīvumu.

(95)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs uzņēmums samaksājis par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu bijusi jāmaksā, pamatojoties uz Taivānas standartu.

(96)

Veicot šo aprēķinu, Komisija izmantoja Taivānā noteikto vidējo zemes cenu par vienu kvadrātmetru, kas koriģēta, ņemot vērā valūtas vērtības samazināšanos un IKP izmaiņas kopš attiecīgo zemes izmantošanas tiesību līgumu noslēgšanas. Informācija par rūpnieciskās zemes cenām tika iegūta no Taivānas Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes. Taivānas valūtas vērtības samazināšanos un IKP aprēķināja, pamatojoties uz inflācijas rādītājiem un Taivānas IKP uz vienu iedzīvotāju izmaiņām pašreizējās cenās USD atbilstīgi Starptautiskā Valūtas fonda publicētajam World Economic Outlook 2011. gada izdevumā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika piemērots izmeklēšanas periodā, izmantojot parasto rūpnieciskā lietojuma zemes tiesību izmantošanas termiņu Ķīnā (t. i., 50 gadi vai 70 gadi). Šī summa tad tika attiecināta uz atlasīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

e)   Secinājums

(97)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,02 % līdz 0,82 %.

3.1.5.   Tiešo nodokļu atbrīvojumu un nodokļu atlaižu programmas

3.1.5.1.   Ienākuma nodokļa atlaides par ienākumu no dividendēm, kas izmaksāts prasībām atbilstošu vietējo uzņēmumu starpā

a)   Juridiskais pamats

(98)

Šāda dividenžu ienākuma nodokļa atbrīvojuma juridiskais pamats ir Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likuma 25.–26. pants un UIN likuma īstenošanas noteikumu 83. pants.

b)   Īstenošana praksē

(99)

Šī programma paredz preferenciālu nodokļu režīmu Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kuri ir akcionāri citos Ķīnas rezidentuzņēmumos, tāda nodokļa atbrīvojuma veidā, ko piešķir rezidējošiem mātesuzņēmumiem saistībā ar ieņēmumiem no konkrētām dividendēm, prēmijām un citiem pašu kapitāla ieguldījumiem.

c)   Izmeklēšanas konstatējumi

(100)

Divu atlasīto ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu ienākuma nodokļa deklarācijā ir norādīta summa, kas atbrīvota no ienākuma nodokļa. Šī summa ir minēta kā dividendes, prēmijas un citi tiesīgo rezidentu un uzņēmumu ieņēmumi no kapitālieguldījumiem atbilstoši ienākuma nodokļa deklarācijas 5. papildinājuma (Nodokļu priekšrocību gada pārskats) nosacījumiem. Attiecīgie uzņēmumi nemaksāja ienākuma nodokli par šīm summām.

d)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(101)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata maksājamo kopējā nodokļa summu, kurā iekļauti ieņēmumi par dividendēm no citiem Ķīnas rezidentuzņēmumiem un no kuras atskaitītas summas, kas faktiski samaksātas, piemērojot dividenžu nodokļa atbrīvojumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumu kopējo tirdzniecības apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

e)   Secinājums

(102)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,06 %.

3.1.6.   Netiešo nodokļu un ievedmuitas programmas

3.1.6.1.   Pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) atbrīvojumi un ievedmuitas atlaides par importētu iekārtu izmantošanu

a)   Juridiskais pamats

(103)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts padomes Apkārtraksts par importētam aprīkojumam piemērojamās nodokļu politikas pielāgošanu, Guo Fa Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Vispārējās muitas administrācijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums (2008. gads) Nr. 43, NDRC2006. gada 22. februāra Paziņojums Nr. 316/2006, par attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kurus atbalsta valsts, un Katalogs par importa precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa un ir paredzētas vai nu ārvalstu investīciju uzņēmumiem, vai vietējiem uzņēmumiem (2008. gads).

b)   Īstenošana praksē

(104)

Šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas par labu ārvalstu investīciju uzņēmumiem vai vietējiem uzņēmumiem tādu pamatiekārtu importam, ko tie izmanto savā ražošanas procesā. Lai varētu saņemt šādu atbrīvojumu, iekārtas nedrīkst būt iekļautas neatbilstīgo iekārtu sarakstā un uzņēmumam, kas šo atbrīvojumu pieprasa, ir jāsaņem valsts atbalstāmo projektu sertifikāts, ko izsniedz Ķīnas iestādes vai Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC) saskaņā ar attiecīgajiem investīciju, nodokļu un muitas tiesību aktiem.

c)   Izmeklēšanas konstatējumi

(105)

Četri atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas informēja par importēto iekārtu atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas.

d)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(106)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar importētam aprīkojumam piemērojamā PVN un nodokļu atbrīvojuma summu. Saņemtais ieguvums iekārtu ekspluatācijas laikā tika amortizēts saskaņā ar uzņēmumu grāmatvedības standarta procedūrām. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumu kopējo tirdzniecības apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

e)   Secinājums

(107)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,45 %.

3.1.6.2.   PVN atlaides par Ķīnā ražotu iekārtu iepirkšanu, ko veic ĀIU

a)   Juridiskais pamats

(108)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts nodokļu administrācijas 1999. gada 20. septembra Apkārtraksts Nr. 171, 199, par pagaidu pasākumu īstenošanu, lai pārvaldītu nodokļa atmaksāšanu par vietēji izgatavotu iekārtu iegādi, ko veic ĀIU, un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 176 (2008. gads), ar ko beidz īstenot Finanšu ministrijas politiku nodokļa atmaksai ārvalstu finansētiem uzņēmumiem par vietēji izgatavotu iekārtu iegādi.

b)   Īstenošana praksē

(109)

Šī programma nodrošina ieguvumu PVN atmaksas veidā ĀIU par iekšzemē izgatavotu iekārtu iegādi. Iekārtas nedrīkst būt iekļautas Katalogā par precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa, un to vērtība nedrīkst pārsniegt kopējo investīciju ierobežojumu, ko piemēro ĀIU, saskaņā ar izmēģinājuma administratīvajiem pasākumiem attiecībā uz iekšzemē izgatavotu iekārtu iegādi.

c)   Izmeklēšanas konstatējumi

(110)

Divi atlasītie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas par šo shēmu iesniedza detalizētu informāciju, tostarp saņemtā ieguvuma apmēru.

d)   Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(111)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar PVN summu, kas atmaksāta par iekšzemē izgatavotu iekārtu iegādi. Saņemtais ieguvums iekārtu ekspluatācijas laikā tika amortizēts saskaņā ar standarta praksi nozarē.

e)   Secinājums

(112)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,01 %.

3.1.7.   Citas reģionālas/provinciālas programmas

(113)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka atlasītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā nav guvuši labumu no 75. apsvērumā minētajām programmām.

3.1.8.   Subsīdiju summa

(114)

Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas noteikumiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem subsīdiju apmērs, izsakot procentuāli, svārstās no 0,76 % līdz 1,77 %.

(115)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrs, kā Komisija ir aprēķinājusi kopējās subsīdijas starpības diapazonu. Atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu kopējā subsīdiju apmēra diapazons, kas izteikts procentuāli un norādīts 114. apsvērumā, atbilst piecu atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu zemākajai un augstākajai kopējās subsīdijas starpībai.

3.1.9.   Secinājumi par Ķīnu

(116)

Ņemot vērā kompensējamo subsīdiju de minimis apmēru, kas konstatēts Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas izcelsmes PSF importam nav nepieciešams noteikt pasākumus. Atbilstoši pamatregulas 14. panta 3. punktam tika secināts, ka izmeklēšana par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu būtu jāizbeidz.

3.2.   INDIJA

3.2.1.   Vispārīga informācija

(117)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, kā tika apgalvots, Indijas valdības iestādes piešķir subsīdijas:

1)

mērķa tirgus shēma;

2)

mērķa ražojumu shēma;

3)

iepriekšēju atļauju shēma;

4)

nodokļu atmaksas shēma;

5)

ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma;

6)

nodokļu un maksājumu atbrīvojumi un atlaides eksportējošiem uzņēmumiem un īpašajās ekonomiskajās zonās;

7)

eksporta kredītu shēma;

8)

ienākuma nodokļa atbrīvojuma sistēma;

9)

papildu eksporta stimulēšanas shēma;

10)

beznodokļu importa atļaujas shēma (“DFIA”)

11)

tirgus attīstības atbalsta shēma un aizdevumu garantijas;

12)

Gudžaratas (Gujarat) valdības kapitālieguldījumu veicināšanas shēma;

13)

Gudžaratas tirdzniecības nodokļa veicināšanas shēma un elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma shēma;

14)

Rietumbengālijas subsīdiju shēmas – veicinoši pasākumi un nodokļu koncesijas, tostarp dotācijas un atbrīvojumi no tirdzniecības nodokļa;

15)

Mahāraštras komplekso stimulu shēma, tostarp elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma shēma un rūpniecības veicināšanas subsīdija.

Izmeklēšanā pārbaudīto Indijas ražotāju eksportētāju izmeklēšanas periodā izmantotās subsīdiju shēmas

(118)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā pārbaudītie ražotāji eksportētāji guva labumu no šādām shēmām:

1)

mērķa tirgus shēma (“FMS”);

2)

mērķa ražojumu shēma (“FPS”);

3)

nodokļu atmaksas shēma (“DDS”);

4)

iepriekšēju atļauju shēma (“AAS”);

5)

beznodokļu importa atļaujas shēma (“DFIA”);

6)

ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”);

7)

Mahāraštras (Maharashtra) komplekso stimulu shēma (“PSI”).

(119)

118. apsvēruma 1), 2), 4), 5) un 6) punktā norādītās shēmas ir balstītas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un reglamentēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums” jeb “FTP”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kurš attiecas uz šīs izmeklēšanas IP, ir “Ārējā tirdzniecības politika 2009–2014” (“FTP 09-14”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka FTP 09-14 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (“HOP I 09-14”). Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(120)

Iepriekš 118. apsvēruma 3) punktā minētā DDS shēma pamatojas uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pantu, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumiem. Atmaksas likmes tiek publicētas regulāri.

(121)

Iepriekš 7) punktā minētās PSI shēmas pamatā ir Mahāraštras valdības 2007. gada 30. marta Rezolūcijās Nr. PSI-1707/(CR-50)/IND-8 noteiktā komplekso stimulu shēma.

3.2.2.   Mērķa tirgus shēma (“FMS”)

a)   Juridiskais pamats

Detalizēts FMS apraksts sniegts FTP 09-14 3.14. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 3.8. nodaļā.

b)   Attiecināmība

(122)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

c)   Īstenošana praksē

(123)

Saskaņā ar šo shēmu par visiem ražojumiem, tostarp PSF, eksportu uz valstīm, kas iekļautas HOP I 09-14 37.C papildinājuma 1. un 2. tabulā, var saņemt nodokļa kredītu 3 % apjomā no FOB vērtības. No 2011. gada 1. aprīļa par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas 37.C papildinājuma 3. tabulā (“Īpašie mērķa tirgi”), var saņemt nodokļa kredītu 4 % apjomā no FOB vērtības. Daži eksporta darbību veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu. Turklāt shēma neattiecas uz konkrētiem ražojumu veidiem, piemēram, uz dimantiem, dārgmetāliem, rūdām, graudiem, cukuru un naftas produktiem.

(124)

Nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču un arī ražošanas līdzekļu turpmāku importu.

(125)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod vietā, no kuras veikts eksports, pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ja sūdzības iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, nosūtīšanas rēķinus, bankas realizācijas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļu kredīta piešķiršanu.

(126)

Četri no pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem izmantoja šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(127)

Pēc informācijas izpaušanas trīs atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav nemaz iesnieguši pieteikumus, lai saņemtu ieguvumus, uz ko tiem atbilstīgi šai shēmai bija tiesības saistībā ar eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību, un tādējādi secinājumus par šāda labuma gūšanu nav iespējams izdarīt. Tie turklāt apgalvoja, ka FMS shēma ir ģeogrāfiski saistīta ar valstīm, kas nav Savienības sastāvā, un tādējādi Savienība nevar veikt kompensāciju. Šajā ziņā pārbaudes apmeklējumu laikā tika konstatēts, ka FMS subsīdija tika pieprasīta par eksportu uz trešām valstīm, jo shēma galvenokārt attiecas uz eksportu, kas nosūtīts uz trešām valstīm. Attiecīgie ražotāji eksportētāji nespēja apstrīdēt nedz shēmas praktisko īstenošanu, kā aprakstīts 123. līdz 125. apsvērumā, nedz arī apstrīdēt to, ka ieguvums no FMS attiecīgā ražojuma gadījumā tomēr ir piemērojams, proti, ka FMS nodokļa kredīti ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai apmaksātu ievedmuitas nodokļus turpmāk notiekoša jebkādu citu izejmateriālu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, importa gadījumā. Jo īpaši uzņēmums nespēja apstrīdēt faktu, ka nodokļa kredītus, ko FMS piešķir eksportam uz prasībām atbilstošām trešām valstīm, var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par tādiem izejmateriāliem, kas ietverti attiecīgajā ražojumā, kurš eksportēts uz Savienību.

(128)

Visbeidzot, šie ieguvumi uzņēmumu grāmatvedībā tiek reģistrēti pēc uzkrājumu principa tajos datumos, kad ir notikuši eksporta darījumi, kas nozīmē, ka arī labuma gūšanas tiesības rodas eksporta darījuma brīdī un ka iegūtā nodokļa kredīta turpmāka izmantošana nav apšaubāma. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

d)   Secinājums par FMS

(129)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu, iespējams, izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt FMS nodokļu kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(130)

Tāpat pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta darbības, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(131)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļa maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad labumu no FMS var gūt pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, lai gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

e)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(132)

Kompensējamo subsīdiju apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz saņēmējam piešķirto ieguvumu, kas konstatēts izmeklēšanas periodā, pieprasījuma iesniedzējam to iegrāmatojot uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(133)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu izmeklēšanas periodā tika konstatēta četriem attiecīgajiem uzņēmumiem, attiecīgi bija 0,15 %, 0,19 %, 0,42 % un 0,63 %.

3.2.3.   Mērķa ražojumu shēma (“FPS”)

a)   Juridiskais pamats

(134)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 3.15. līdz 3.17. punktā un HOP I 09-14 3.9. līdz 3.11. nodaļā.

b)   Attiecināmība

(135)

Saskaņā ar FTP 09-14 3.15.2. punktu šo shēmu ir tiesības izmantot HOP I 09-14 37.D papildinājumā norādīto ražojumu eksportētājiem.

c)   Īstenošana praksē

(136)

HOP I 09-14 37.D papildinājumā ietverto ražojumu eksportētājs var pieteikties FPS nodokļu kredīta ekvivalentam 2 % vai 5 % apmērā no eksporta FOB vērtības. Šajā izmeklēšanā noteiktais attiecīgais ražojums ir ietverts 37.D papildinājuma 1. tabulā, un tam ir piemērojams nodokļa kredīts 2 % apmērā.

(137)

FPS ir pēceksportēšanas shēma, t. i., lai varētu gūt labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir jāeksportē. Tāpēc uzņēmums tiešsaistē aizpilda pieteikumu attiecīgajai iestādei, pievieno tam eksporta pasūtījumu un rēķinu, bankas kvīti, kas apliecina, ka pieteikuma maksa ir samaksāta, nosūtīšanas rēķinus un bankas apstiprinājumu par maksājuma saņemšanu (bank realization sertificate) vai valūtas pārskaitījuma saņemšanu (foreign inward remittance certificate) dokumentu tiešas aprites gadījumā. Gadījumos, kad nosūtīšanas rēķinu un/vai bankas apstiprinājumu oriģināli ir iesniegti, lai saņemtu ieguvumus no citām shēmām, uzņēmums var iesniegt personīgi apliecinātas kopijas, norādot attiecīgo iestādi, kurai ir iesniegts oriģinālais dokuments. FPS nodokļu kredīta tiešsaistes pieteikumā var ietvert ne vairāk kā 50 nosūtīšanas rēķinus.

(138)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem FPS kredītu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā. Šādu kredītu var izmantot ievedmuitas nodokļu maksāšanai par jebkādu preču turpmāku importu, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šāda kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. FPS kredīts ir brīvi pārvedams un derīgs 24 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(139)

Visi pieci ražotāji eksportētāji izmantoja šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(140)

Pēc informācijas izpaušanas trīs atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav iesnieguši pieteikumus, lai saņemtu ieguvumus, uz ko tiem bija tiesības saistībā ar vismaz dažiem eksporta pārdošanas darījumiem, un ka tādējādi secinājumus par šāda labuma gūšanu nav iespējams izdarīt. Tomēr attiecīgie ražotāji eksportētāji nespēja apstrīdēt nedz shēmas praktisko īstenošanu, kā aprakstīts 123. līdz 125. apsvērumā, nedz arī apstrīdēt to, ka ieguvums no FPS attiecīgā ražojuma gadījumā tomēr ir piemērojams, proti, ka FPS nodokļa kredīti ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai apmaksātu ievedmuitas nodokļus turpmāk notiekoša jebkādu citu izejmateriālu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, importa gadījumā. Jāatgādina, ka šie ieguvumi uzņēmumu grāmatvedībā tiek reģistrēti pēc uzkrājumu principa tajos datumos, kad ir notikuši eksporta darījumi, kas nozīmē, ka arī labuma gūšanas tiesības rodas eksporta darījuma brīdī un ka iegūtā nodokļa kredīta turpmāka izmantošana nav apšaubāma.

d)   Secinājums par FPS

(141)

FPS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FPS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu importa nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt FPS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(142)

Turklāt pēc likuma FPS ir atkarīgs no eksporta rādītājiem, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(143)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības izmantot FPS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad labumu no FPS var gūt pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

e)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(144)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta FPS kredīta summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, subsīdijas piešķiršana vai nepiešķiršana vairs nav Indijas valdības kompetencē. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar FPS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā kredītu apjomu, kas nopelnīts eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(145)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam maksājumi, kas bijuši noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitīti no šādi noteiktā kredīta apjoma, iegūstot subsīdijas apmēru kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(146)

Attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes pieciem attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 1,59 %, 1,75 %, 1,77 %, 1,85 % un 1,95 %.

3.2.4.   Nodokļu atmaksas shēma (“DDS”)

a)   Juridiskais pamats

(147)

Sīks DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos, kas grozīti ar turpmākiem paziņojumiem.

b)   Attiecināmība

(148)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

c)   Īstenošana praksē

(149)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas valdība ir noteikusi atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai ievedmuita faktiski ir samaksāta vai nav. Attiecīgajam ražojumam DDS likme (no FOB vērtības) izmeklēšanas periodā bija 3 % līdz 2012. gada 9. oktobrim, 2,1 % no 2012. gada 10. oktobra līdz 2013. gada 20. septembrim un 1,7 % no 2013. gada 21. septembra.

(150)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatgriezeniski noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārējo eksporta manifestu (EGM) un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar sūtījuma rēķina datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai atļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(151)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja eksportētājs neiesniedz BRC noteiktā termiņā.

(152)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim.

(153)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(154)

Divi no pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem DDS izmantoja izmeklēšanas periodā.

d)   Secinājums par DDS

(155)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskatījums. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti ar tādiem nosacījumiem, kas nav pieejami tirgū.

(156)

Indijas valdība nodokļa atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojumu veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļa atmaksu, šai shēmai nav pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem.

(157)

Tas apstiprināts arī Indijas valdības apkārtrakstā Nr. 24/2001, kurā skaidri noteikts, ka “[nodokļu atmaksas likmes] nav saistītas ar faktiskā izejmateriālu patēriņa veidu un faktisko ietekmi uz konkrēta eksportētāja izejmateriāliem vai atsevišķiem sūtījumiem (..)”, un reģionālajām iestādēm norādīts, ka “vietējās nodaļas nedrīkst pieprasīt eksportētājiem, kuri iesniedz [nodokļu atmaksas pieprasījumus], nekādus pierādījumus par faktiski samaksātiem nodokļiem par importētiem vai iekšzemes tirgū iegādātiem izejmateriāliem (..)”.

(158)

Maksājums, ko Indijas valdība veic kā tiešu līdzekļu pārskaitījumu pēc tam, kad ir noticis eksports, ir uzskatāms par tiešu Indijas valdības dotāciju, kas atkarīga no eksporta darbības, un tādējādi uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē.

(159)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

e)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(160)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, subsīdijas piešķiršana vai nepiešķiršana vairs nav Indijas valdības kompetencē. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar DDS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(161)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(162)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes diviem attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 0,24 % un 2,12 %.

3.2.5.   Iepriekšēju atļauju shēma (“AAS”)

a)   Juridiskais pamats

(163)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un HOP I 09-14 4.1. līdz 4.30. nodaļā.

b)   Attiecināmība

(164)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kā sīkāk aprakstīts 165. apsvērumā. Minētās apakšshēmas atšķiras cita starpā pēc attiecināmības kritērijiem. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas var izmantot ražotāji eksportētāji un pārdevēji eksportētāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi izmantot AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 09-14 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām – piemēram, piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām. Labumu no nosacītā eksporta atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes kredītvēstules apakšshēmai var gūt arī starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

c)   Īstenošana praksē

(165)

AAS apakšshēmas ir šādas:

a)

Fiziskais eksports. Šī ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļiem importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi konkrētas eksporta produkcijas ražošanai. “Fizisks” šajā kontekstā nozīmē, ka eksporta ražojums ir jāizved no Indijas teritorijas. Atļaujā ir norādīts ievedmuitas atvieglojums un eksporta saistības, tostarp eksportējamā ražojuma veids.

b)

Ikgadējais pieprasījums. Šāda atļauja ir saistīta nevis ar konkrētu eksporta ražojumu, bet gan ar plašāku produkcijas grupu (piemēram, ķīmiski produkti un saistīti produkti). Atļaujas īpašnieks līdz noteiktam apjomam, kas noteikts atkarībā no agrākās eksporta darbības, var bez nodokļiem importēt jebkādus izejmateriālus, kas tiks lietoti ražojumu ražošanai, ja tie pieder pie šīs ražojumu grupas. Tas var izvēlēties eksportēt jebkādu galaražojumu no šīs ražojumu grupas, kur izmantots šāds no nodokļiem atbrīvots materiāls.

c)

Starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegāde. Šī apakšshēma aptver gadījumus, kad divi ražotāji ir iecerējuši ražot vienu eksporta ražojumu, savstarpēji sadalot ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs, kas ražo starpproduktu, var bez nodokļiem importēt izejmateriālus un starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādei tādēļ izmantot AAS. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu, un tā pienākums ir eksportēt gatavo ražojumu.

d)

Nosacītais eksports. Šī apakšshēma ļauj galvenajam līgumslēdzējam bez nodokļiem importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi tādu preču ražošanai, kuras paredzēts pārdot kā nosacītu eksportu FTP 09-14 8.2. punkta b)–f), g), i) un j) apakšpunktā minēto kategoriju klientiem. Saskaņā ar Indijas valdības informāciju nosacītais eksports ir darījumi, kuros piegādātās preces netiek izvestas no valsts. Par nosacīto eksportu uzskata virkni piegādes kategoriju ar nosacījumu, ka preces ir ražotas Indijā – piemēram, preču piegāde uz eksportu orientētai struktūrai vai uzņēmumam, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (“SEZ”).

e)

Iepriekšējs izlaides pasūtījums (“ARO”). AAS turētājs, kas vēlas iegūt izejmateriālus no vietējiem avotiem, nevis ar tiešu importu, var izvēlēties tos iegūt, izmantojot ARO. Šādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā ARO, un tajās pie norādīto resursu piegādes tiek norādīts vietējais piegādātājs. ARO validēšana dod tiesības vietējam piegādātājam gūt labumu no nosacītā eksporta, kā norādīts FTP 09-14 8.3. punktā (t. i., AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta nodokļu atmaksu un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu). ARO mehānisms paredz nodokļu un maksājumu atmaksāšanu piegādātājam tā vietā, lai tos atmaksātu galīgajam eksportētājam nodokļu atmaksas veidā. Nodokļu/maksājumu atmaksu var saņemt gan par iekšzemes tirgū iegādātiem, gan importētiem izejmateriāliem.

f)

Kompensācijas iekšzemes kredītvēstule. Arī šī apakšshēma attiecas uz iekšzemes izejmateriālu piegādi iepriekšējas atļaujas turētājam. Iepriekšējas atļaujas turētājs var bankā iesniegt pieprasījumu atvērt iekšzemes kredītvēstuli par labu vietējam piegādātājam. Banka apstiprina atļauju tiešam importam tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas iepirktas iekšzemes tirgū, nevis importētas. Vietējais piegādātājs būs tiesīgs gūt labumu no nosacītā eksporta, kā norādīts FTP 09-14 8.3. punktā (t. i., AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta nodokļu atmaksu un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu).

(166)

Trīs pārbaudītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā saistībā ar attiecīgo ražojumu saņēma atvieglojumus saskaņā ar AAS. Šie uzņēmumi ir izmantojuši a), d) un e) punktā minētās apakšshēmas. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(167)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pienācīgu pārskatu par preču, kas bez nodokļiem importētas/iekšzemē iepirktas, patēriņu un izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 09-14 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba analītiķim, kas izsniedz sertifikātu, apliecinot, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājuma formātam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(168)

Attiecībā uz to, ka AAS izmeklēšanas periodā 165. apsvēruma a) punktā minētajā fiziskajā eksportā ir izmantojuši divi pārbaudītie uzņēmumi, jānorāda, ka Indijas valdība nosaka ievedmuitas atvieglojuma un eksporta saistību apjomu un reģistrē tos uz iepriekšējās atļaujas. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus reģistrē uz iepriekšējās atļaujas. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz ielaides/izlaides standartnormām (“SION”), kas pastāv attiecībā uz lielāko daļu ražojumu, tostarp attiecīgo ražojumu.

(169)

Importētie izejmateriāli nav pārvedami, un tie jāizmanto eksporta ražojuma ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešos ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(170)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības praksē netika ievērotas.

(171)

Tikai vienam no diviem pārbaudītajiem uzņēmumiem, kas izmantoja šo apakšshēmu, bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr patēriņa reģistrā nebija iespējams noskaidrot, kuri izejmateriāli un kādā apjomā tikuši patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Attiecībā uz iepriekš minētajām pārbaudes prasībām jānorāda, ka uzņēmumiem nebija dokumentācijas, kas pierādītu, ka ir notikusi patēriņa reģistra ārēja revīzija. Kopumā tiek uzskatīts, ka izmeklētie eksportētāji nespēja apliecināt attiecīgo FTP noteikumu ievērošanu.

(172)

Attiecībā uz to, ka izmeklēšanas periodā viens pārbaudītais uzņēmums ARO nolūkiem izmantojis AAS, kā minēts 165. apsvēruma e) punktā, šīs shēmas ietvaros pieļaujamo importa apjomu nosaka procentos no eksportēto gatavo ražojumu apjoma. Iepriekšējās atļaujās atļautās importa vienības nosaka vai nu pēc to daudzuma, vai vērtības. Abos gadījumos ražojumiem, tostarp šīs izmeklēšanas attiecīgajam ražojumam, atļauto beznodokļu pirkumu konstatēšanai izmantotās likmes lielākoties noteica, pamatojoties uz SION. Pozīcijas, kas noteiktas iepriekšējās atļaujās, ir attiecīgās gatavās eksporta produkcijas ražošanas izejvielas.

(173)

Iepriekšējās atļaujas turētājs, kas vēlas iegūt izejmateriālus no vietējiem avotiem, bet ne ar tiešu importu, var izvēlēties tos iegūt, izmantojot ARO. Šādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā ARO, un tajās pie norādīto resursu piegādes tiek norādīts piegādātājs. ARO validēšana dod piegādātājam tiesības uz ieguvumiem no nosacītā eksporta, piemēram, uz nosacītā eksporta nodokļu atmaksu un tā saucamā galīgā akcīzes nodokļa atmaksu

(174)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības praksē netika ievērotas.

(175)

Attiecībā uz to, ka AAS izmeklēšanas periodā nosacītajā eksportā izmantojis viens pārbaudītais uzņēmums, kā minēts 165. apsvēruma d) punktā, jānorāda, ka Indijas valdība nosaka ievedmuitas atvieglojuma un eksporta saistību apjomu un reģistrē tos uz atļaujas. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus reģistrē uz iepriekšējās atļaujas. Saskaņā ar šo shēmu atļautā importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz SION.

(176)

Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(177)

Tika konstatēts, ka nepastāv saistība starp importētajiem izejmateriāliem un eksportētajiem gatavajiem ražojumiem. Turklāt tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam nebija obligāti nepieciešamā patēriņa reģistra, kurš minēts 167. apsvērumā un kurš jāpārbauda neatkarīgam grāmatvedim. Neraugoties uz šīs prasības pārkāpumu, pieprasījuma iesniedzējs guva labumu no AAS.

d)   Secinājums par AAS

(178)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā, un ir izmeklēto eksportētāju gūts labums, jo uzlabo to likviditāti.

(179)

Visas attiecīgās apakšshēmas šajā gadījumā pēc likuma nepārprotami ir atkarīgas no eksporta darbības, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu tās uzskata par īpašām un kompensējamām. Uzņēmums var gūt labumu no šīs shēmas tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(180)

Šajā gadījumā nevienu attiecīgo apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskatīts, ka SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(181)

Pēc informācijas izpaušanas viens atlasītais Indijas ražotājs eksportētājs norādīja, ka shēma nebūtu jākompensē, jo uzņēmums ir izpildījis savas juridiskās saistības attiecībā uz izejmateriālu patēriņa reģistra neatkarīgām revīzijām un Indijas valdības nolūkiem tā uzskatāma par pietiekamu pārbaudi. Šāds pamatojums nav pieņemams. Indijas valdības pārbaude jāskata šķirti no jebkādām uzņēmumiem uzliktām saistībām. Pārbaudes apmeklējums apliecināja, ka Indijas valdības spēkā esošā pārbaudes sistēma neatbilst pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkta noteikumiem. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(182)

Tā pati persona norādīja, ka Indijā atļauju apvienošana ir likumīga un ka uzņēmumam ir neizdevīgāk, ja subsīdijas starpības aprēķinā izmanto kopējo eksporta apgrozījumu, nevis attiecīgā ražojuma apgrozījumu. Tomēr atļauju apvienošanas likumībai Indijā šajā kontekstā nav nekādas nozīmes. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka apvienošanas rezultātā nevarēja pamatoti konstatēt to, kuras atļaujas attiecas uz PSF. Subsīdijas starpības aprēķinos nācās izmantot kopējo ieguvuma summu, nevis summu konkrēti attiecībā uz PSF, jo pārbaudītā informācija neļāva konstatēt, cik daudz izejmateriālu (kas tika izmantoti arī citu ražojumu ražošanā) ir izmantots konkrēti PSF. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(183)

Tādēļ 165. apsvēruma a), d) un e) punktā minētās apakšshēmas ir kompensējamas.

e)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(184)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no importa nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta nodokļu “pārliekā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārliekā nodokļu atmaksa ir kompensējama tikai tad, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, minēto izņēmumu saistībā ar nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu varbūtēju pārlieku nodokļu atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šīs pārliekās atmaksas apjoms. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(185)

Subsīdijas apmērs uzņēmumiem, kuri izmantoja AAS, tika aprēķināts, pamatojoties uz neiekasēto ievedmuitu (pamata muitas nodoklis un īpašais papildu muitas nodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu izmeklēšanas periodā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika iesniegtas pamatotas prasības, no subsīdijas apmēra atskaitīja izmaksas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(186)

Attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes trim attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 0,11 %, 1,89 % un 4,31 %.

3.2.6.   Beznodokļu importa atļaujas shēma (“DFIA”)

a)   Juridiskais pamats

(187)

DFIA shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 4.2.1. līdz 4.2.47. punktā un HOP I 09-14 4.31. līdz 4.36. punktā.

b)   Attiecināmība

(188)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

c)   Īstenošana praksē

(189)

DFIA ir pēceksporta un pirmseksporta shēma, kas ļauj bez nodokļu nomaksas importēt preces atbilstīgi SION normām, un minētās preces pārvedamas DFIA gadījumā nav noteikti jāizmanto eksportētā ražojuma izgatavošanā.

(190)

DFIA attiecas tikai uz tādu izejmateriālu importu, kas norādīti SION. Tiesības importēt attiecas tikai uz daudzumu un vērtību, kas minēta SION, bet pēc pieprasījuma reģionālās iestādes tās var pārskatīt.

(191)

Uz eksporta saistībām attiecas noteikums par minimālo pievienoto vērtību 20 % apmērā. Eksportu var veikt pirms DFIA atļaujas izsniegšanas; šajā gadījumā importa tiesības nosaka proporcionāli provizoriskajam eksportam.

(192)

Kad eksporta saistības ir izpildītas, eksportētājs var pieprasīt DFIA atļaujas pārvedamību, kas praksē nozīmē atļauju pārdot beznodokļu importa atļauju tirgū.

(193)

Viens no pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem DFIA izmantoja izmeklēšanas periodā.

d)   Secinājums par DFIA

(194)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tā samazina nodokļu ieņēmumu summu, kas citādi būtu piemērojama, un dod ieguvumu izmeklējamajiem eksportētājam, jo uzlabo to likviditāti.

(195)

Turklāt pēc likuma DFIA ir atkarīga no eksporta darbības, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(196)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Konkrētāk: i) tā ļauj veikt importa maksājumu ex post atlīdzību vai atmaksu par tādām izejvielām, kuras tiek patērētas cita ražojuma ražošanas procesā; ii) nepastāv pārbaudes sistēma vai procedūra, kas ļautu izsekot tam, vai un kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai konstatēt ieguvuma pārtēriņu pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē; iii) sertifikātu/atļauju pārvedamība nozīmē to, ka eksportētajam, kam piešķirts DFIA, nav pienākuma faktiski izmantot šo sertifikātu izejvielu importam.

(197)

Pēc informācijas izpaušanas viens atlasītais Indijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka Indijā piemērojamā pārbaudes sistēma ir pamatota, efektīva un atbilst komerciālajai praksei Indijā un ka tādējādi galvenais iemesls shēmas kompensēšanai nemaz nepastāv. Pretstatā tam, kas tika apgalvots, izmeklēšanā netika apstiprināts tas, ka Indijā piemērojamā sistēma ļautu pārbaudīt, vai un kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā, un konstatēt ieguvuma pārtēriņu pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Turklāt ražotājs neapstrīdēja ne to, ka sistēma ļauj ex post saņemt samaksāto importa maksājumu atlīdzību vai atmaksu par izejmateriāliem, kuri patērēti cita ražojuma ražošanas procesā, ne to, ka sertifikātu/atļauju pārvedamība nozīmē – eksportētājam, kam piešķirts DFIA, nav pienākuma faktiski izmantot šo sertifikātu izejvielu importam. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

e)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(198)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no visiem tiem importa nodokļiem kopumā, kas parasti būtu jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta nodokļu “pārliekā” atmaksa.

(199)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārliekā nodokļu atmaksa ir kompensējama tikai tad, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, minēto izņēmumu saistībā ar nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu varbūtēju pārlieku nodokļu atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šīs pārliekās atmaksas apjoms. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(200)

Subsīdijas apmērs uzņēmumiem, kuri izmantoja DFIA, tika aprēķināts, pamatojoties uz neiekasēto ievedmuitu (pamata muitas nodoklis un īpašais papildu muitas nodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu IP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika iesniegtas pamatotas prasības, no subsīdijas apmēra atskaitīja izmaksas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(201)

Attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes vienīgajam attiecīgajam uzņēmumam izmeklēšanas periodā bija 4,95 %.

3.2.7.   Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”)

a)   Juridiskais pamats

(202)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 09-14 5. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 5. nodaļā.

b)   Attiecināmība

(203)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī pārdevējiem eksportētājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

c)   Īstenošana praksē

(204)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu importa nodokļa likmi 3 % apjomā, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē saskaņā ar šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 09-14 ražošanas līdzekļus atbilstīgi EPCGS var importēt ar nodokļa likmi 0 %, taču šādā gadījumā eksporta pienākuma izpildes termiņš ir īsāks.

(205)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var gūt labumu, bez nodokļa importējot tādas sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvā gadījumā vietējais ražotājs var pieprasīt no nosacītā eksporta gūto labumu attiecināt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam.

(206)

Tika konstatēts, ka visi trīs atlasītie uzņēmumi saistībā ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā saņēma atvieglojumus atbilstīgi EPCGS.

d)   Secinājums par EPCGS

(207)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo atvieglojumu samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo importējot ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(208)

Bez tam pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta darbības, jo šādu atļauju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ uzskata, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(209)

EPCGS nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

e)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(210)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam amortizācijas periodam attiecīgajā nozarē. Tad tika aprēķināts subsīdijas apmērs izmeklēšanas periodā, izdalot kopējo nesamaksātā muitas nodokļa summu ar amortizācijas perioda ilgumu. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz izmeklēšanas periodu, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka šim nolūkam ir atbilstoša izmeklēšanas periodā Indijā piemērotā komerciālā procentu likme. Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, obligātās maksas par subsīdijas saņemšanu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atņemtas no šīs summas, lai iegūtu subsīdijas apmēru skaitītājā.

(211)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(212)

Pēc informācijas izpaušanas divi atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji pieprasīja subsīdijas apmēra aprēķina pareizības pārbaudi. Tie norādīja – var gadīties, ka EPCG atļaujas tiek atceltas, un tā rezultātā tiek iepirktas vietējās preces, kurām būtu piemērojams centrālais akcīzes nodoklis. Tomēr šajā ziņā konkrētas atceltas atļaujas netika norādītas. Šis jautājums netika apskatīts arī izmeklēšanā, kas būtu ļāvis pienācīgi pārbaudīt minēto apgalvojumu. Jebkurā gadījumā subsīdijas apmērs tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītajiem uzņēmuma reģistrētajiem datiem par izejmateriāliem, kas iepirkti šīs shēmas ietvaros. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(213)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu izmeklēšanas periodā tika konstatēta trim attiecīgajiem uzņēmumiem, bija attiecīgi 0,37 %, 0,40 % un 0,46 %.

3.2.8.   Komplekso stimulu shēma (“PSI”)

a)   Juridiskais pamats

(214)

Lai veicinātu ražošanas nozaru ienākšanu mazāk attīstītajās teritorijās, Mahāraštras valdība kopš 1964. gada piešķir stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos, izmantojot shēmu, ko parasti dēvē par “Komplekso stimulu shēmu”. Kopš ieviešanas šī shēma ir vairākas reizes grozīta, un uz šo izmeklēšanu attiecas tās 2001. un 2007. gada redakcija. 2001. gada Komplekso stimulu shēma ir pieņemta 2001. gada 31. martā, un tās rezolūcijas numurs ir IDL-1021/(CR-73)/IND-8. 2007. gada Komplekso stimulu shēma ir pieņemta 2007. gada 30. martā, un tās rezolūcijas numurs ir PSI-1707/(CR-50)/IND-8.

b)   Attiecināmība

(215)

Iepriekš minētajās rezolūcijās ir saraksts ar nozarēm un uzņēmumiem, kam stimuli ir piemērojami.

c)   Īstenošana praksē

(216)

Lai veicinātu rūpniecības nozaru darbības izvēršanu mazāk attīstītās teritorijās, Mahāraštras valdība ir piešķīrusi komplekso stimulu shēmas jaunām/paplašinātām ražošanas struktūrām, kuras izveidotas Mahāraštras jaunattīstības reģionā. Šīs shēmas nolūkiem rezolūcijas I pielikumā klasificētas štata teritorijas, kurās ir tiesības izmantot stimulu shēmu. Tomēr stimulus saskaņā ar 2007. gada shēmu nevar pieprasīt, ja nav saņemts atbilstības sertifikāts par 2007. gada shēmu un labuma guvējs nav izpildījis visus atbilstības sertifikāta noteikumus/nosacījumus. Atbilstības sertifikātu izsniedz Īstenošanas aģentūra (valsts iestāde), un tas piemērojams no datuma, kad labuma guvējs (dēvēts arī par prasībām atbilstošo struktūru) uzsāk komerciālu ražošanu.

(217)

PSI ir vairākas apakšshēmas, un divi pārbaudītie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā guvuši labumu no šādām divām apakšshēmām:

atbrīvojums no elektrības nodokļa (“EDE”),

rūpniecības veicināšanas subsīdija (“IPS”).

(218)

EDE uz atbilstības sertifikātos noteikto laiku tiek piešķirts prasībām atbilstošām jaunām struktūrām, kas izveidotas norādītajās teritorijās. Konkrētajā gadījumā divi ražotāji eksportētāji ir atbrīvoti no elektrības nodokļa maksājumiem attiecīgi uz deviņiem un septiņiem gadiem. Citās štata daļās elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu uz desmit gadiem saņem tikai eksportējošas struktūras (EOU), informācijas tehnoloģiju (IT) un biotehnoloģiju (BT) struktūras.

(219)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka viens ražotājs eksportētājs, kas atrodas Mahāraštrā, ir izmeklēšanas periodā izmantojis elektrības nodokļa atbrīvojumu.

(220)

IPS dod labuma guvējam tiesības uz subsīdiju, kas atbilst 75 līdz 100 % no prasībām atbilstošo investīciju summas, no kuras atņemta summa, kas atbilst citās PSI apakšshēmās, piemēram, EDE, gūtajam labumam. Ieguvumu piešķir uz laiku, kas norādīts atbilstības sertifikātā, un tas nedrīkst pārsniegt PVN nodokļa summu, kas tajā pašā periodā samaksāts Mahāraštras štatam. Prasībām atbilstošās (atbilstīgie) investīcijas ir kapitālizdevumi par ēkām, ražotnēm un iekārtām.

(221)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka no IPS apakšshēmas labumu guva divi ražotāji eksportētāji, kas atrodas Mahāraštrā.

(222)

Pēc informācijas izpaušanas divi atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka Mahāraštras valdības piedāvātā IPS apakšshēma ne tiešā, ne netiešā veidā neattiecas uz PSF izgatavošanas, ražošanas vai eksporta posmiem un ka piešķirtais ieguvums ir atkarīgs no iekšzemē samaksātajiem nodokļiem. Tie vēl arī norādīja, ka shēmas mērķis esot nevis piešķirt ieguvumu ražotājiem eksportētājiem, bet gan kompensēt izdevumus saistībā ar reģiona atpalicību un ka tādējādi shēma nevar būt kompensējama. Turklāt tie iebilda, ka shēma būtu jāuzskata par kapitāla subsīdiju, nevis par atkārtotu subsīdiju un ka kopējais saņemtais ieguvums būtu jāattiecina uz subsidētā kapitāla parasto amortizācijas periodu. Šajā ziņā izmeklēšanā tika konstatēts (kā paskaidrots 220. apsvērumā), ka dotācija katru gadu tiek izmaksāta par atbilstīgām investīcijām, proti, izdevumiem par ēkām, ražotnēm un iekārtām. Šādas investīcijas ir tieši saistītas ar PSF. Viens pats fakts, ka summa, kuru var pieprasīt gadā, ir sasaistīta ar Mahāraštras valdībai iekšzemē samaksātajiem nodokļiem tajā pašā periodā, negroza to, ka Mahāraštras valdības gadskārtējā dotācija ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas piešķir ieguvumu izmeklējamajiem ražotājiem eksportētājiem. Visbeidzot, reizi gadā izmaksātajai dotācijai nav kapitāla subsīdijas pazīmju, pat ja šāda maksājuma iemesls ir investīcijas ražošanas līdzekļos. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

d)   Secinājumi par EDE un IPS

(223)

Abas apakšshēmas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo tās ir Indijas valdības ieguldījums un ir devušas ieguvumu izmeklējamajiem eksportētājiem.

(224)

Šīs subsīdiju apakšshēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā to, ka saskaņā ar tiem konkrētajiem tiesību aktiem, kuri reglamentē subsīdiju piešķīrējas iestādes darbību, shēma bija pieejama vien ierobežotam skaitam uzņēmumu, kuri atrodas noteiktā reģionā.

(225)

Tādējādi būtu jāuzskata, ka šī subsīdija ir kompensējama.

e)   Subsīdijas apmēra aprēķināšana

(226)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis izmeklēšanas periodā saistībā ar attiecīgo ražojumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz attiecīgā ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(227)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz EDE apakšshēmu tika konstatēta vienīgajam uzņēmumam, kurš to izmantoja, bija 0,31 %

(228)

Subsīdijas likme, kas attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā tika konstatēta attiecībā uz IPS apakšshēmu, bija attiecīgi 1,03 % un 1,91 %

3.2.9.   Kompensējamo subsīdiju apmērs

(229)

Pamatojoties uz konstatējumiem, kopējais kompensējamo subsīdiju apmērs pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem, izsakot procentos, bija 4,16 līdz 7,65 %, sk. apkopojumu tabulā.

1. tabula

Kompensējamo subsīdiju apmērs – Indija

(%)

Shēma

FMS

FPS

DDS

AAS

DFIA

EPCGS

PSI/EDE

PSI/IPS

Kopā

Uzņēmums

Bombay Dyeing and Manufacturing Co. Ltd

0,42

1,77

0,31

1,91

4,41

Ganesha Ecosphere Ltd

1,95

0,24

0,11

4,95

0,40

7,65

Indo Rama Synthetics Ltd

0,15

1,75

1,89

0,37

1,03

5,19

Polyfibre Industries Pvt. Ltd

0,19

1,85

2,12

4,16

Reliance Industries Limited

0,63

1,59

4,31

0,46

6,99

3.3.   VJETNAMA

3.3.1.   Vispārīga informācija

(230)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, kā tika apgalvots, Vjetnamas valdība piešķir subsīdijas:

A.

valdības (valsts banku) preferenciāli aizdevumi PSF ražošanas nozarei un valsts pasūtījumi un ietekme privātās bankās, kā arī procentu likmju atlaides;

B.

valdības (valsts banku) nodrošinātas preces PSF ražošanas nozarei par neatbilstoši zemu cenu;

C.

valsts nodrošināta zeme par neatbilstoši zemu cenu;

D.

tiešo nodokļu atbrīvojumu un nodokļu atlaižu programmas;

E.

netiešo nodokļu un ievedmuitas programmas;

F.

pamatlīdzekļu paātrināta amortizācija;

G.

citas subsīdiju programmas, tostarp štata, reģionālas un vietējo pašvaldību shēmas.

(231)

Komisija pārbaudīja visas sūdzības iesniedzēja norādītās shēmas. Attiecībā uz katru shēmu tika pārbaudīts, vai atbilstoši pamatregulas 3. panta noteikumiem ir konstatējams tas, ka Vjetnamas valdība ir veikusi finansiālu ieguldījumu un ka ir piešķirts ieguvums ražotājiem eksportētājiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā ieguvums, kas konstatēts saistībā ar izmeklējamām shēmām, ir zemāks par de minimis robežvērtību, kura noteikta pamatregulas 14. panta 5. punktā (4). Tādēļ nav uzskatāms, ka būtu nepieciešams lemt par to, vai atsevišķas shēmas ir kompensējamas.

(232)

Tomēr skaidrības un pārredzamības labad turpmāk tiek sniegta detalizēta informācija par shēmām un attiecīgo subsīdiju likmes atsevišķiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai šīs subsīdijas tiek vai netiek uzskatītas par kompensējamām. Ieguvums tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 6. pantu.

3.3.2.   Īpašas subsīdiju shēmas

Vjetnamas ražotāju eksportētāju izmeklēšanas periodā neizmantotās subsīdiju shēmas

(233)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādas shēmas Vjetnamas ražotāji eksportētāji nav izmantojuši:

a)

valdības (valsts banku) nodrošinātas preces PSF ražošanas nozarei par neatbilstoši zemu cenu;

b)

pamatlīdzekļu paātrināta amortizācija;

c)

citas subsīdiju programmas, tostarp štata, reģionālas un vietējo pašvaldību shēmas.

(234)

Attiecībā uz valdības (valsts banku) nodrošinātām precēm PSF ražošanas nozarei par neatbilstoši zemu cenu starp sūdzībā ietvertajiem apsvērumiem šajā sakarā bija tas, ka Vjetnamas ražotāji PTA/MEG, ko var izmantot par galveno izejmateriālu PSF ražošanā, ieguva par subsidētām cenām. Tomēr izmeklēšana liecināja, ka neviens no izmeklējamajiem ražotājiem eksportētājiem neizmantoja PTA/MEG par galveno izejmateriālu, bet tie visi izmantoja pārstrādātas PET pudeles vai PET pudeļu pārslas.

(235)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija ir sniegusi daļēju izvērtējumu tikai par vienu no shēmām, proti, par PTA/MEG nodrošināšanu par subsidētām cenām. Attiecībā uz šo programmu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka veids, kā tika veidota izlase, un tas, ka lielākie PSF ražotāji Vjetnamā nav ietverti izmeklēšanā, ir ietekmējis konstatējumus par šo programmu. Sūdzības iesniedzējs turklāt norādīja uz citām šķietamām subsīdiju programmām Vjetnamā, par kurām sūdzībā bija ietverta informācija.

(236)

Kā Komisija paskaidroja 32. līdz 34. un 42. apsvērumā, attiecībā uz Vjetnamu atlase nebija nepieciešama, jo visi Vjetnamas ražotāji eksportētāji informēja par nodomu sadarboties un saņemtās atbildes uz anketas jautājumiem aptvēra vairāk nekā 99 % Vjetnamas izcelsmes importa. Tādēļ sūdzības iesniedzēja argumenti par atlasi nav būtiski šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Turklāt vien tas, ka Vjetnamā ir vēl citi lieli PSF ražotāji, neliek apšaubīt sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju reprezentativitāti. Komisija apstiprina, ka ir pieprasījusi informāciju un atbildes uz anketas jautājumiem par visām šķietamajām subsīdijām, kuras pieminētas sūdzībā, tostarp tām, kuras sūdzības iesniedzējs minējis piezīmēs, kas sniegtas pēc informācijas izpaušanas, bet tika konstatēts, ka ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas nav izmantojuši minētās programmas. Komisija sniedza sīkāku informāciju par PTA/MEG nodrošināšanu, jo šī subsīdiju programma sūdzībā tika īpaši izcelta: sūdzības iesniedzējam bija aizdomas, ka tā, iespējams, ietver ievērojamu kompensējamas subsīdijas apmēru.

Izmeklēšanā pārbaudīto Vjetnamas ražotāju eksportētāju izmeklēšanas periodā izmantotās subsīdiju shēmas

(237)

Tika konstatēts, ka izmeklējamie Vjetnamas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā ir izmantojuši turpmāk norādītās shēmas.

3.3.3.   Preferenciāli aizdevumi

3.3.3.1.   Pēcinvestīciju procentu likmju atlaides, ko piešķir Vjetnamas attīstības banka

(238)

Vjetnamas attīstības banka (“Vietnam Development Bank” jeb “VDB”) ir valsts banka ar politiski noteiktām pilnvarām, kas izveidota 2006. gadā ar Lēmumu Nr. 108/2006/QD-TTg, lai īstenotu valsts politiku par investīciju kredītu un eksporta kredītu piešķiršanu. Izmeklēšanas periodā Vjetnamas attīstības banka (“VDB”) ir pārvaldījusi programmu par procentu likmju atlaidēm konkrētiem komercbanku aizdevumiem. Šajā sakarā uzņēmumam Thai Binh Group bija līgumi ar VDB par atlaidēm attiecībā uz BIDV un Vietcom Bank izsniegtiem aizdevumiem.

(239)

Programmas juridiskais pamats ir 2011. gada 30. augusta Dekrēts Nr. 75/2011/ND-CP, kurš aizstāj Dekrētu Nr. 151/2006/ND-CP, Dekrētu Nr. 106/2008/ND-CP un Dekrētu Nr. 106/2004 ND-CP. Ja līgumi ir noslēgti pirms Dekrēta Nr. 75/2011 piemērošanas datuma, piemēro iepriekšējos dekrētus.

(240)

Ieguvums no šīs programmas ir starpība starp VDB piedāvātajām procentu likmēm un tām komercbanku procentu likmēm, kas aizdevumiem tika piemērotas minēto divu uzņēmumu gadījumā. Programma attiecas uz komercbanku ilgtermiņa un vidēja termiņa aizdevumiem, kas izmantoti investīciju projektu finansēšanai.

(241)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,28 %.

3.3.3.2.   Zemu procentu likmju aizdevumi, ko izsniedz konkrētas valsts īpašumā esošas komercbankas

(242)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka liela daļa Vjetnamas banku sektora ir valsts īpašumā; vismaz 50 % no aizdevumiem Vjetnamas ekonomikā izmeklēšanas periodā izsniedza piecas lielas valsts īpašumā esošas bankas (5). Uz ārvalstu īpašumtiesībām tādās bankās, kas veic uzņēmējdarbību Vjetnamā, attiecas ierobežojumi (6). Komercbankas saņem norādījumus par to, ka uzņēmumiem jādod procentu likmju atlaides (7). Vjetnamas Banka (State Bank of Vietnam) nosaka maksimālās procentu likmes, kuras komercbankas drīkst piemērot konkrētiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem (8). Lietā esošā informācija liecina, ka komercbankas piedāvā mazākas procentu likmes nekā citas bankas.

(243)

Preferenciāli aizdevumi minēti vairākos Vjetnamas likumos saistībā ar banku sektoru un aizdevumiem. Piemēram, 2001. gada Noteikumi Nr. 1627 attiecas uz aizdevumiem tādiem klientiem, kuriem piemērojama preferenciālo kredītu politika (20. un 26. pants), bet Kredītiestāžu likumā ir minēti koncesiju kredīti (27. pants).

(244)

Subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata atšķirību starp summu, ko preferenciālā aizdevuma saņēmējs uzņēmums maksā par šo aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu tirgū saņemamu komerciālu aizdevumu.

(245)

242. un 243. apsvērumā minētā informācija liecina par ievērojamiem izkropļojumiem Vjetnamas finanšu sektorā. Tādēļ Komisija no preferenciālajiem aizdevumiem gūtā labuma aprēķinos vadījās pēc ārēja standarta. Kā minēts 231. apsvērumā, tas neskar tādas subsīdijas kompensējamību, kas iegūta preferenciālo aizdevumu rezultātā. Komisija neizdarīja galīgos secinājumus par to, vai attiecīgās bankas ir publiskas iestādes un vai banku veiktais kredītriska izvērtējums ir pietiekams, cita starpā tādēļ, ka subsidēšanas apjoms bija de minimis.

(246)

Ārējais standarts bija nepieciešams vienīgi attiecībā uz aizdevumiem VND valūtā, jo nebija nekādu liecību par to, ka tiktu subsidēti USD piešķirtie aizdevumi. No sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem aizdevumus VND valūtā saņēma vienīgi Thai Bingh Broup. Standarts tika aprēķināts, izmantojot 48 valstu groza aizdevumu procentu likmes valstīs ar vidēji zemiem ienākumiem (IKP) visnesenākajā periodā, par kuru ir dati (2012). Šādas valstis tika izraudzītas tādēļ, ka to IKP ir līdzīgs Vjetnamas IKP. Tad minētās likmes tika koriģētas, lai ņemtu vērā inflāciju izmeklēšanas periodā un tādējādi iegūtu patiesās procentu likmes, un tika aprēķināta vidējā vērtība visām 48 valstīm, izmantojot to valstu datus, par kurām dati bija pieejami. Valsts procentu likmes un inflācijas likmes tika ņemtas no Pasaules Bankas datiem. Patiesā vidējā procentu likme šīm valstīm ar vidēji zemiem ienākumiem izmeklēšanas periodā bija 8,23 %. Standarts tika salīdzināts ar visu izmeklējamajiem uzņēmumiem VND valūtā izsniegto aizdevumu procentu likmēm, kuras bija koriģētas attiecībā uz inflāciju.

(247)

Ieguvums no šīs programmas bija robežās no 0 % līdz 1,34 %.

(248)

Pēc informācijas izpaušanas Vjetnamas valdība apstrīdēja secinājumus par to, ka Vjetnamas finanšu sistēmā ir izkropļojumi, un norādīja, ka Komisijai būtu bijis jāizvērtē tas, vai valsts īpašumā esošas komercbankas ir publiskas iestādes un vai to veiktais kredītriska izvērtējums ir bijis pietiekams. Pēc Vjetnamas valdības domām, šis izvērtējums ietekmētu secinājumu par finansiālā ieguldījuma pastāvēšanu un arī par ārēja standarta izmantošanu, lai konstatētu no programmas gūtā labuma apmēru.

(249)

Kā norādīts 242. un 243. apsvērumā, izmeklēšanā apkopotā informācija un pierādījumi liecina, ka Vjetnamas banku sistēmā ir būtiski izkropļojumi. Šo izkropļojumu dēļ un saskaņā ar pamatregulas noteikumiem ieguvuma (ja tāds pastāv) apmēra konstatēšanā jāizmanto ārējs standarts. Tā kā Vjetnamas ražotāju eksportētāju ieguvums ir de minimis, Komisija neuzskata par nepieciešamu pārbaudīt to, vai bankas ir publiskas iestādes un/vai riska novērtējuma pietiekamību, kā paskaidrots 231. un 232. apsvērumā.

3.3.4.   Zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana

(250)

Abiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem tika piešķirtas zemes izmantošanas tiesības speciālajās rūpniecības zonās. Uzņēmums Thai Bin Group zemes tiesības saņēma tieši no valsts, savukārt uzņēmums Vietnam New Century Polyester Fibre Co. Ltd (“VNC”) zemi apakšnomā saņēma ar daļēji valsts īpašumā esoša uzņēmuma starpniecību.

(251)

Uzņēmumam Thai Binh Group rūpniecības zonā ir trīs zemes gabali. Izmeklēšanas periodā grupa tika pilnībā atbrīvota no nomas maksas par diviem zemes gabaliem. Atbrīvojuma pamats ir Dekrēts Nr. 121/2010/ND-CP un Dekrēts Nr. 142/2005/ND-CP. Grupa nemaksāja nomu arī par trešo zemes gabalu, jo par to bija uzsākta administratīvā procedūra par atbrīvojuma piešķiršanu. Nomas maksa, uz kuru attiecas atbrīvojums, ir daudz zemāka nekā nomas maksa, ko grupa maksā par citiem tuvumā esošiem rūpniecības zonas zemes gabaliem un, šķiet, arī ievērojami zemāka par parastajām zemes cenām reģionā.

(252)

Uzņēmums VNC nesaņēma pilnīgu atbrīvojumu no zemes izmantošanas cenas, bet ir skaidrs, kas tas izmeklēšanas periodā guva labumu. VNC ir saņēmis apakšnomā trīs zemes gabalus ar daļēji valsts īpašumā esoša uzņēmuma starpniecību. Lai gan Vjetnamas valdība apgalvoja, ka šie darījumi notikuši starp privātām personām, lietā esošā informācija liecina par pretējo. VNC investīciju atļaujā norādīts, ka zemes noma ir preferenciāls ieguvums. Atļaujā norādīts, ka Quang Ninh's People's Committee uzliek par pienākumu VNC nomāt zemi no šā uzņēmuma. Tātad saskaņā ar sākotnējo līgumu starp daļēji valsts īpašumā esošo uzņēmumu, kas iznomā zemes gabalu uzņēmumam VNC, un vietējo zemes pārvaldības iestādi, zemes tālāka nodošana ir iespējama vien ar konkrētiem nosacījumiem, kurus nosaka vietējā zemes pārvaldības iestāde. Tas nozīmē, ka valsts ir iesaistīta zemes nomas darījumā starp divām personām.

(253)

Ieguvuma novērtēšanas nolūkiem Komisija salīdzināja lētās zemes cenas saistībā ar darījumiem rūpniecības zonās ar līdzīgas zemes standarta cenu. Izmeklēšanā tika konstatētas norādes uz to, ka zemes tirgus Vjetnamā, šķiet, ir regulēts un tā darbību ietekmē valdības iejaukšanās, jo attiecībā uz rūpniecības zonu un/vai īpašu uzņēmējdarbības veicināšanas reģionu zemes izmantošanas tiesībām attiecas atbrīvojums vai preferenciāla atlīdzība. Šajā konkrētajā gadījumā Komisija ieguva informāciju par kādu zemes izmantošanas tiesību darījumu, kas ir pietiekami uzticams, jo konkrētā zeme atrodas ārpus uzņēmējdarbības veicināšanas reģiona un attiecīgais uzņēmums darbojas nozarē, kura nav saistīta ar PSF un kuru nekar valdības uzņēmējdarbības veicināšanas politika. Šā darījuma cenas tika izmantotas par standartu ieguvuma aprēķinos, neskarot jebkādus secinājumus par vispārējo zemes tirgus stāvokli Vjetnamā.

(254)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,17 % līdz 0,37 %.

3.3.5.   Tiešo nodokļu atbrīvojumu un nodokļu atlaižu programmas

(255)

Abi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji guva labumu no vairākām tiešo nodokļu atlaidēm, kuru pamatā ir to investīciju atļaujās paredzētie atbrīvojumi. Minēto atbrīvojumu juridiskais pamats ir Dekrēts Nr. 164/2003/ND-CP, kurš aizstāts ar Dekrētu Nr. 124/2008/ND-CP un 122/2011/ND-CP, Apkārtraksts 140/2012, Dekrēts Nr. 164/2003/ND-CP, kurš grozīts un papildināts ar Dekrētu Nr. 152/204/ND-CP par iekārtu importa atbrīvojumu no ievedmuitas un PVN.

(256)

Saskaņā ar iepriekš minētajiem likumiem tiešo nodokļu atbrīvojums un atlaides cita starpā ir pieejamas uzņēmumiem, kuri atrodas speciālajās rūpniecības zonās/parkos, vai uzņēmumiem, kuri nodarbina lielu darbinieku skaitu, vai uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās ekonomikas nozarēs.

(257)

Subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Saņēmēju gūtais labums ir kopējā nodokļa summa, kas maksājama pēc parastās nodokļa likmes pēc tam, kad no tās atskaitīta summa, kas samaksāta pēc samazinātas preferenciālās nodokļa likmes, vai attiecīgi no nodokļiem pilnībā atbrīvotā summa. Summas, ko uzskata par subsīdijām, ir noteiktas, vadoties pēc jaunākajām gadskārtējām nodokļu deklarācijām. Subsīdija tika attiecināta uz visu uzņēmuma nodokļu bāzi un izteikta procentos no apgrozījuma CIF Savienība cenās.

(258)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,11 % līdz 0,36 %.

3.3.6.   Importēto izejmateriālu atbrīvojums no ievedmuitas

(259)

Abi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā saņēma atbrīvojumu no ievedmuitas maksājumiem par importētajiem izejmateriāliem. Atbrīvojuma juridiskais pamats ir Likums par ievedmuitas un izvedmuitas nodokli Nr. 45/2005/QH11, kas īstenots ar Dekrētu Nr. 87/2010/ND-CP. Noteikumi par pārbaudes un uzraudzības sistēmu un procedūrām ir izklāstīti Apkārtrakstā 194/2010TT.

(260)

Vjetnamas valdība savās atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka tā piemēro nodokļa atmaksas/atcelšanas sistēmu. Saskaņā ar likumdošanu atbrīvojums attiecas uz importētajiem izejmateriāliem, kas ir patērēti eksportēto ražojumu izgatavošanā. Nodokļus var atmaksāt tādā apmērā, kas atbilst izmantoto importēto izejmateriālu proporcionālajai daļai no eksportētā galaražojuma.

(261)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā neviens no diviem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem no šīs shēmas ekonomisku ieguvumu nesaņēma. Lai gan uz tiem attiecās atbrīvojums no ievedmuitas par izejmateriāliem, izmeklēšanas periodā netika konstatēta pārlieka nodokļu atmaksa. Abiem uzņēmumiem attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjomi bija salīdzinoši nelieli. Turklāt tie lielu daļu no galvenajiem izejmateriāliem iepirka iekšzemē, jo apjomi, ko tie importēja, eksportētā attiecīgā ražojuma izgatavošanai nebija pietiekami.

(262)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav uzskatāms par nepieciešamu lemt par to, vai paziņotā nodokļu atmaksas sistēma atbilst PTO noteikumiem un pamatregulas II un III pielikuma pantu noteikumiem.

(263)

Pēc informācijas izpaušanas Vjetnamas valdība piekrita Komisijas secinājumiem par šo programmu. Tomēr tā vēlējās piezīmēt, ka, neraugoties uz attiecīgu secinājumu trūkumu, Vjetnamas nodokļu atmaksas sistēma pilnībā atbilstot pamatregulas II un III pielikuma noteikumiem. Komisija reģistrē šo Vjetnamas valdības viedokli. Tomēr, ņemot vērā Vjetnamas ražotāju eksportētāju ieguvuma de minimis apmēru, Komisija joprojām uzskata, ka šīs izmeklēšanas nolūkiem nav nepieciešams pārbaudīt to, vai nodokļu atmaksas sistēma atbilst pamatregulas II un III pielikuma noteikumiem, kā aprakstīts 231. un 232. apsvērumā.

3.3.7.   Importēto iekārtu atbrīvojums no ievedmuitas

(264)

Abi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā saņēma atbrīvojumu no ievedmuitas un PVN maksājumiem par importētajām iekārtām. Atbrīvojuma juridiskais pamats ir Likums par ievedmuitas un izvedmuitas nodokli Nr. 45/2005/QH11, kas īstenots ar Dekrētu Nr. 87/2010/ND-CP. Noteikumi par pārbaudes un uzraudzības sistēmu un procedūrām ir izklāstīti Valdības dekrētā Nr. 154/2005/N-CP, Apkārtrakstā 194/2010TT un Apkārtrakstā 117/2011.

(265)

Uzņēmumiem tika prasīts informēt par iekārtu importu, kas noticis 10 gadu laikā. Lai gan bija skaidrs, ka sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji no šīs shēmas ir guvuši labumu, tā apmērs bija neliels. Tam par iemeslu ir fakts, ka uzņēmumu iekārtu importa apjoms bija nenozīmīgs salīdzinājumā ar PSF kopējo pārdošanas apgrozījumu ES. Tātad ieguvumu samazināja tas, ka iekārtu amortizācijas periods bija vairāki gadi (parasti 10), un tādējādi ieguvums izmeklēšanas periodā attiecīgi samazinājās.

(266)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,08 % līdz 0,1 %.

3.3.8.   Subsīdiju apmērs

(267)

Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas noteikumiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem subsīdiju apmērs, izsakot procentuāli, svārstās no 0,6 % līdz 2,31 %. Valsts mēroga subsīdijas starpība ir abu minēto starpību vidējā svērtā vērtība, proti, 1,25 %. Iepriekš aprakstītās subsīdijas tika attiecinātas uz visu uzņēmuma nodokļu bāzi un izteiktas procentos no eksporta apgrozījuma CIF Savienība cenās.

(268)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrs, kā Komisija ir aprēķinājusi šo subsīdijas starpību diapazonu un kādēļ tā nav ņēmusi vērā šā starpību diapazona augstākās vērtības, kuras pārsniedz de minimis starpību. Kā Komisija ir paskaidrojusi iepriekšējā apsvērumā, Vjetnamas ražotāju eksportētāju kopējā subsīdiju apmēra diapazonā mazākā procentuālā vērtība ir 0,6 % un augstākā ir 2,31 %. Tomēr minēto starpību vidējās svērtās vērtības aprēķini liecina, ka valsts mēroga vidējā subsīdijas starpība ir 1,25 %, kas ir zem de minimis sliekšņa. Tā ir metodika, ko konsekventi izmanto subsīdijas starpības valsts mēroga vidējo vērtību aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem.

3.3.9.   Secinājums par Vjetnamu

(269)

Valsts mēroga subsīdijas likme Vjetnamai ir 1,25 %. Tā kā šī starpība ir de minimis, secinājums bija tāds, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 3. punktu šī izmeklēšana attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes importu būtu jāizbeidz.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA UN SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS APJOMS

(270)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā izgatavoja 18 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(271)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 401 000 tonnu. Komisija šo apjomu noteica, pamatojoties uz visu par Savienības ražošanas nozari pieejamo informāciju, piemēram, pārbaudītajiem atlasīto sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju datiem par ražošanas apjomu un sūdzības iesniedzēja norādītajiem datiem. Kā norādīts 10. apsvērumā, tika atlasīti četri Savienības ražotāji, kuru produkcija ir 54 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2.   PATĒRIŅŠ SAVIENĪBĀ

(272)

Komisija Savienības patēriņu noteica, vadoties pēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū saskaņā ar sūdzības iesniedzēja norādītajiem datiem un importa no trešām valstīm apjoma, vadoties pēc Eurostat datiem.

(273)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

2. tabula

Savienības patēriņš (tonnas)

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Savienības ražošanas nozares kopējais patēriņš

838 397

869 025

837 066

890 992

Indekss

100

104

100

106

Avots: sūdzība, Eurostat.

(274)

Savienības patēriņš vislielāko apjomu sasniedza 2011. gadā, jo 2010. gada sliktās kokvilnas ražas dēļ strauji pieauga kokvilnas cenas. Tā rezultātā pieauga pieprasījums pēc PSF kā kokvilnas aizstājēja, bet nākamajā gadā tas atkal samazinājās. Izmeklēšanas periodā atkal tika novērots Savienības patēriņa pieaugums par 6 %.

4.3.   IMPORTS NO ATTIECĪGAJĀM VALSTĪM

4.3.1.   Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums

(275)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 3. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes PSF imports jāvērtē kumulatīvi.

(276)

Attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes importu konstatētā subsīdijas starpība bija zemāka par pamatregulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto de minimis robežvērtību.

(277)

Tādēļ kumulācijas nosacījumi nav izpildīti, un cēloņsakarības izvērtējumu var tādējādi attiecināt vien uz Indijas izcelsmes importa radīto ietekmi.

4.3.2.   Indijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(278)

Komisija importa apjomu noteica, vadoties pēc Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, vadoties pēc Indijas izcelsmes importa īpatsvara Savienības kopējā patēriņā (ko aprēķina kā Savienības ražotāju Savienībā pārdotā kopējā apjoma un visu Savienībā importēto PSF apjomu summu).

(279)

Indijas izcelsmes importa Savienībā dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Importa apjoms no Indijas (tonnas)

51 258

59 161

63 191

60 852

Indekss

100

115

123

119

Tirgus daļa

6,1 %

6,8 %

7,5 %

6,8 %

Indekss

100

111

123

112

Avots: Eurostat.

(280)

Kopumā Indijas izcelsmes importa apjoms bija diezgan nemainīgs, un tā daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā bija robežās starp 6 % un 7,5 %.

4.3.3.   Indijas izcelsmes importa cenas un pārdošana par zemākām cenām

(281)

Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem un pārbaudītiem sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju datiem. To, cik lielā mērā importa cenas ir zemākas, noteica, pamatojoties uz pārbaudītajiem sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju datiem.

(282)

Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Indija

1 025

1 368

1 239

1 212

Indekss

100

134

121

118

Avots: Eurostat un pārbaudīti sadarbībā iesaistīto eksportētāju dati.

(283)

PSF cenas pieauga 2011. gadā, kad bija iepriekš pieminētā kokvilnas krīze. Nākamajos gados cenas samazinājās, bet joprojām bija augstākas par 2010. gada cenām. Izmeklēšanas periodā cena bija par 18 % augstāka nekā PSF cena 2010. gadā.

(284)

Komisija noteica to, cik lielā mērā importa cenas izmeklēšanas periodā ir bijušas zemākas, salīdzinot atlasīto un sadarbībā iesaistīto Indijas ražotāju vidējās svērtās konkrētā izkrautā ražojuma importa cenas neatkarīgam pircējam Savienības tirgū, izdarot pienācīgas korekcijas attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām, ar atlasīto Savienības ražotāju vidējām svērtajām pārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū par tiem pašiem ražojumu veidiem, izdarot korekciju līdz EXW cenām.

(285)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tādējādi tika aprēķināts, ka Indijas izcelsmes importa Savienības tirgū cenu un Savienības tirgus cenu vidējā svērtā starpība ir robežās no 4,1 % līdz 43,7 %.

4.4.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES EKONOMISKAIS STĀVOKLIS

4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(286)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē subsidēts imports, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kam attiecīgajā periodā bija ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(287)

Kā minēts 10. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(288)

Kaitējuma noteikšanas nolūkiem Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, vadoties pēc sūdzībā ietvertajiem datiem, procedūras gaitā no sūdzības iesniedzēja saņemtu papildu informāciju un Eurostat datiem. Minētie dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc datiem atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem, minētos datus pienācīgi pārbaudot. Abas datu kopas uzskatīja par tādām, kas reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(289)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums.

(290)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(291)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (tonnas)

362 195

355 240

361 159

401 119

Indekss

100

98

100

111

Ražošanas jauda (tonnas)

492 059

451 310

468 115

466 744

Indekss

100

92

95

95

Jaudas izmantojums

73,6 %

78,7 %

77,2 %

85,9 %

Indekss

100

107

105

117

Avots: sūdzības iesniedzējs (CIRFS).

(292)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 11 %. Pieaugums notika vienīgi izmeklēšanas perioda laikā (tie ir attiecīgā perioda pēdējie 12 mēneši). Attiecīgā perioda laikā pirms izmeklēšanas perioda (proti, 2011. un 2012. gadā) Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās vai bija nemainīgs.

(293)

Savukārt ražošanas jaudai bija lejupvērsta tendence, un izmeklēšanas periodā tā samazinājās par 5 %. Vienlaikus ar ražošanas apjoma augšupvērsto tendenci, kā aprakstīts 292. apsvērumā, jaudas izmantojums palielinājās par 17 %. Tomēr jāuzsver, ka jaudas izmantojums 2010. gadā, kas izmantots par pamatu tendenču izvērtējumā, tādai kapitālintensīvai nozarei kā PSF ražošanas nozare bija zems, un izmeklēšanas periodā jaudas izmantojuma likme bija 85,9 %.

4.4.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(294)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (tonnās)

379 840

366 341

344 134

358 130

Indekss

100

96

91

94

Tirgus daļa

45,3 %

42,2 %

41,1 %

40,2 %

Indekss

100

93

91

89

Avots: Eurostat, sūdzības iesniedzējs (CIRFS).

(295)

Pārdošanas apjomi Savienības tirgū 2011. un 2012. gadā samazinājās, bet izmeklēšanas periodā nedaudz pieauga. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar 2010. gadā pārdotajiem apjomiem bija vērojams samazinājums par 6 %.

(296)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski samazinājās. Vislielākais tirgus daļas samazinājums bija 2011. gadā, bet lejupvērsta tendence turpinājās 2012. gadā un izmeklēšanas periodā, kā rezultātā tirgus daļa attiecīgā perioda laikā kopumā samazinājās par 11 %.

4.4.2.3.   Izaugsme

(297)

Neraugoties uz Savienības patēriņa mērenu pieaugumu attiecīgajā periodā (par 6 %) un ražošanas apjoma pieaugumu Savienībā (par 11 %), Savienības ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās par 6 %.

4.4.2.4.   Nodarbinātība un darba ražīgums

(298)

Nodarbinātības un darba ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Nodarbinātība un darba ražīgums

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Darbinieku skaits

1 914

1 935

2 000

2 036

Indekss

100

101

105

106

Ražīgums (tonnas uz vienu darbinieku)

189,3

183,6

180,6

197,0

Indekss

100

97

95

104

Avots: sūdzības iesniedzējs (CIRFS).

(299)

Darbinieku skaits attiecīgajā periodā stabili pieauga (par 6 %) vienlaikus ar 292. apsvērumā aprakstīto ražošanas apjoma pieaugumu.

(300)

Ražīgums 2011. un 2012. gadā samazinājās, jo darbinieku skaits pieauga, bet ražošanas apjomi šo gadu laikā bija nemainīgi. Kopumā attiecīgajā periodā pieaugums bija 4 %.

4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1.   Cenas un tās ietekmējošie faktori

(301)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Vienības vidējā pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/tonna)

1 283

1 608

1 509

1 489

Indekss

100

125

118

116

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/tonna)

1 453

1 666

1 629

1 542

Indekss

100

115

112

106

Avots: pārbaudīti atlasīto Savienības ražotāju dati.

(302)

Lielākais pārdošanas cenas pieaugums Savienībā bija 2011. gadā, kad PSF tika pārdotas par 25 % dārgāk salīdzinājumā ar 2010. gada vidējo pārdošanas cenu. Tas bija 2011. gada kokvilnas krīzes rezultāts, kad pieprasījums pēc PSF pieauga, jo ar to aizstāja kokvilnu, kuras trūka 2010. gada sliktās ražas dēļ. Kopumā pārdošanas cenas Savienībā attiecīgajā periodā pieauga par 16 %.

(303)

Attiecīgajā periodā palielinājās arī vienības ražošanas izmaksas Savienībā, un pieaugums maksimālo līmeni (15 %) sasniedza 2011. gadā, jo tajā gadā pieauga degvielas cenas, un degviela veido lielu daļu no izmaksām. Kopumā vienības ražošanas izmaksas attiecīgā perioda laikā pieauga par 6 %.

4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(304)

Atlasīto Savienības ražotāju darbaspēka vidējo izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

31 561

31 080

31 661

32 356

Indekss

100

98

100

103

Avots: pārbaudīti atlasīto Savienības ražotāju dati.

(305)

Vidējās darbaspēka izmaksas vispirms 2011. gadā samazinājās, bet turpmākajos gados nedaudz palielinājās. Attiecīgajā periodā tās palielinājās par 3 %.

4.4.3.3.   Krājumi

(306)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Krājumi

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

15 731

16 400

15 039

19 108

Indekss

100

104

96

121

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma

7,3 %

7,8 %

7,1 %

8,8 %

Indekss

100

107

97

120

Avots: pārbaudīti atlasīto Savienības ražotāju dati.

(307)

Krājumu perioda beigās apjoms pieauga, izņemot 2012. gadu, un kopumā izmeklēšanas periodā šis apjoms pieauga par 21 %. Tas atbilst ražošanas apjoma pieaugumam (kopumā par 11 %), savukārt pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās (kopumā par 6 %). Šīs tendences varēja novērot, izsakot krājumu perioda beigās apjomu procentos no ražošanas apjoma.

4.4.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu

(308)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju un ienākuma no investīcijām dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

 

2010

2011

2012

Izmeklēšanas periods

Pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā rentabilitāte (% no apgrozījuma)

– 5,4 %

1,0 %

– 0,8 %

0,3 %

Indekss

– 100

18

– 14

5

Naudas plūsma (EUR)

– 12 068 770

12 017 353

13 048 405

10 725 084

Indekss

– 100

100

108

89

Investīcijas (EUR)

5 240 603

7 671 607

4 488 296

4 145 991

Indekss

100

146

86

79

Ienākums no investīcijām

– 25,1 %

5,5 %

– 4,5 %

1,5 %

Indekss

– 100

22

– 18

6

Avots: pārbaudīti atlasīto Savienības ražotāju dati.

(309)

Komisija atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem pircējiem Savienībā gūto neto pirmsnodokļu peļņu izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā rentabilitāte uzlabojās, jo 2010. gadā galvenokārt bija zaudējumi, savukārt izmeklēšanas periodā tika sasniegts peļņas un zaudējumu slieksnis.

(310)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsmai bija pozitīva tendence.

(311)

Vislielākais investīciju apjoms bija 2011. gadā (pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gadu bija 46 %), bet turpmākajos gados tā tendence bija negatīva. Attiecīgajā periodā investīciju apjoms samazinājās par 21 %.

(312)

Ienākums no investīcijām ir peļņa procentos no investīciju uzskaites neto vērtības. Attiecīgajā periodā tā tendence bija pozitīva.

(313)

Neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem neminēja, ka attiecīgajā periodā būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

4.4.4.   Secinājums par kaitējumu

(314)

Kopumā Indijas izcelsmes importa apjoms bija nemainīgs, un tā daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā bija robežās starp 6 % un 7 %. Tā cenas bija ievērojami zemākas (pat par 43,7 %).

(315)

Lielākā daļa kaitējuma rādītāju uzlabojās. Savienības ražotāju rentabilitāte pieauga par gandrīz 6 procentu punktiem, bet vidējais peļņas procents izmeklēšanas periodā aizvien bija neapmierinošā 0,3 % līmenī, kas ir nedaudz virs peļņas un zaudējumu sliekšņa. Jaudas izmantojuma rādītājs pieauga no 74 % līdz 86 %. Tomēr tam par iemeslu bija Savienības ražošanas apjoma pieaugums, kā arī Savienības ražošanas jaudas sarukums. Vislielākās vidējās pārdošanas cenas Savienībā bija 2011. gadā, tam par iemeslu bija kokvilnas un degvielas cenu straujais pieaugums. Kopumā vidējās pārdošanas cenas Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %. Ienākumam no investīcijām un naudas plūsmai bija pozitīva tendence. Arī nodarbinātība attiecīgajā periodā pieauga. Tādējādi situācijā, kad vēl pastāvēja kaitējums, bija vērojamas atgūšanās pazīmes.

(316)

Attiecīgajā periodā negatīva tendence bija šādiem kaitējuma rādītājiem: Savienības ražotāju daļa Savienības tirgū saruka no 45,3 % līdz 40,2 %, jo Savienības pārdošanas apjoms saruka par 6 %. Kopumā investīciju apjoms samazinājās, izņemot 2011. gadu. Kā minēts 293. apsvērumā, ražošanas jauda attiecīgajā periodā saruka par 5 %.

(317)

Kopumā Savienības ražošanas nozares stāvokli joprojām var raksturot kā kaitējumu radošu, lai gan pēdējo gadu laikā tas noteikti ir uzlabojies. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(318)

Piezīmēs pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas Indijas nemainīgo daļu Savienības tirgū uzskata par ievērojamas subsidēšanas rezultātu. Komisija patiesi konstatēja, ka pastāv kompensējamas subsīdijas (sk. 229. apsvērumā), bet cēloņsakarība starp tām un Savienības ražošanas nozares kaitējumu radošo stāvokli netika konstatēta (sk. 319. līdz 323. apsvērumā).

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(319)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja, vai subsidēts imports no Indijas Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu Komisija turklāt pārbaudīja to, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt par iemeslu Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, kuru izraisa pavisam citi faktori, kas nav subsidētais imports no Indijas, netiek saistīts ar šo subsidēto importu. Šie citi faktori ir citu trešo valstu izcelsmes imports, Savienības ražošanas nozares eksporta darbība un patēriņš.

5.1.   SUBSIDĒTĀ IMPORTA IETEKME

(320)

Ņemot vērā konstatējumus par to, ka subsidēšana Ķīnā un Vjetnamā ir zem de minimis robežvērtības (sk. 76. un 231. apsvērumā), kumulācijas nosacījumi nav izpildīti. Tādēļ cēloņsakarības izvērtējums attiecas vien uz Indijas izcelsmes importa ietekmi.

(321)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no 45,3 % līdz 40,2 %, savukārt Indijas izcelsmes importa tirgus daļa bija diezgan nemainīga – no 6 līdz 7 %. Patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 6 %. Savienības ražošanas nozarei tādējādi tirgus daļas izteiksmē nebija nekāda ieguvuma no šā pieauguma, bet šo apgalvojumu nevar attiecināt uz Indijas tirgus daļu, kura nemainījās.

(322)

Saskaņā ar Eurostat datiem Indijas izcelsmes PSF vidējās cenas lielākoties bija zemākas nekā citu valstu izcelsmes PSF vidējās cenas, bet ir svarīgi pieminēt to, ka pastāv lielas kvalitātes un ražojuma veidu atšķirības. Jebkurā gadījumā precīzi konkrētu ražojuma veidu salīdzinājumi liecināja, ka Indijas izcelsmes importa cenas bija ievērojami zemākas.

(323)

Neraugoties uz to, ka cenas bija ievērojami zemākas, nevar izdarīt secinājumu, ka Indijas izcelsmes imports ir izraisījis kaitējumu. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu (par 5,1 procentu punktu) nevar izskaidrot ar Indijas izcelsmes importa apjoma dinamiku, jo tā tirgus daļa bija diezgan nemainīga (attiecīgajā periodā pieauga tikai par 0,7 procentu punktiem). Turklāt Indijas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Nešķiet, ka Indijas izcelsmes importa cenu rezultāts bija cenu nospiešana, jo Savienības ražošanas nozares stāvoklis, kurš izmeklēšanas periodā gan joprojām bija kaitējumu radošs, attiecīgajā periodā tomēr bija būtiski uzlabojies.

5.2.   CITU FAKTORU IETEKME

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(324)

Trešo valstu izcelsmes importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

<