ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1316/2014
(2014. gada 11. decembris),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina darbīgās vielas Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu, kā arī atļauj dalībvalstīm pagarināt minētajai darbīgajai vielai piešķirto pagaidu atļauju periodu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīvu 91/414/EEK (2) attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem piemēro tām darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu lēmums pieņemts pirms 2011. gada 14. jūnija. Attiecībā uz Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/253/ES (3). |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas Nr. 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Vācija 2010. gada 21. oktobrī no uzņēmuma Mitsui AgriScience International SA/NV saņēma pieteikumu par darbīgās vielas Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celma D747 iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Īstenošanas lēmumu 2011/253/ES tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām. |
(3) |
Attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2013. gada 14. janvārī iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu. |
(4) |
Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”). Secinājumu (4) par darbīgās vielas Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celma D747 pesticīdu riska novērtējumu Iestāde 2014. gada 27. martā iesniedza Komisijai. Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un Iestādes secinājumu Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā, un 2014. gada 10. oktobrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747. |
(5) |
Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747, kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747. |
(6) |
Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei. |
(7) |
Neskarot Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktās saistības, pēc apstiprināšanas, ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Pēc apstiprināšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl seši mēneši Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļauju pārskatīšanai. Dalībvalstīm atļaujas attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laiks, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikumā minēto dokumentāciju par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam un saskaņā ar vienotajiem principiem, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK. |
(8) |
Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (5), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārliecināties, ka atļaujas turētājs nodrošina tādu piekļuvi dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz nekādus jaunus pienākumus nedz dalībvalstīm, nedz atļauju turētājiem. |
(9) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (6) pielikums. |
(10) |
Ir lietderīgi arī atļaut dalībvalstīm pagarināt pagaidu atļaujas, kas piešķirtas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747, dodot tām laiku, kas vajadzīgs, lai ievērotu šajā regulā noteiktos pienākumus attiecībā uz minētajām pagaidu atļaujām. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbīgās vielas apstiprināšana
Darbīgo vielu, Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747, kā norādīts I pielikumā, apstiprina atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. pants
Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana
1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 līdz 2015. gada 30. septembrim vajadzības gadījumā groza vai atsauc pašreizējās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas kā darbīgo vielu satur Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747.
Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma īpašo noteikumu ailē, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1.–4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis saskaņā ar vienotajiem principiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma aili “Īpaši noteikumi”, atkārtoti novērtē katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:
a) |
ja Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celms D747 līdzeklī ir vienīgā darbīgā viela, tad vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju ne vālāk kā līdz 2016. gada 30. septembrim; vai |
b) |
ja līdzeklis satur Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc līdz 2016. gada 30. septembrim vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas tika iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas ir apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem. |
3. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
4. pants
Esošo pagaidu atļauju pagarināšana
Dalībvalstis drīkst pagarināt pagaidu atļaujas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 uz laika periodu, kas beidzas ne vēlāk kā 2016. gada 30. septembrī.
5. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. aprīļa.
Tomēr 4. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 11. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Īstenošanas lēmums 2011/253/ES, ar ko principā atzīst tās dokumentācijas pilnīgumu, kura iesniegta sīkākai izskatīšanai saistībā ar metobromurona, S-abscizskābes, Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum D747, Bacillus pumilus QST 2808 un Streptomyces lydicus WYEC 108 iespējamo iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (OV L 106, 27.4.2011., 13. lpp.).
(4) EFSA Journal (2014); 12(4):3624. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.
(5) Komisijas 1992. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.).
(6) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Parastais nosaukums, identifikācijas numuri |
IUPAC nosaukums |
Tīrība (1) |
Apstiprināšanas datums |
Apstiprināšanas termiņa beigas |
Īpaši noteikumi |
Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum D747 celms Agricultural Research Culture Collection (NRRL), Peoria, Illinois, ASV, piekļuves numurs: B-50405 International Patent Organism Depositary, Tokyo, Japāna, depozītnumurs: FERM BP-8234. |
Nepiemēro |
Minimālā koncentrācija: 2,0 × 1011 KVV/g |
2015. gada 1. aprīlis |
2025. gada 31. marts |
Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2014. gada 10. oktobrī pabeidza sagatavot Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārīgajā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš operatoru un strādnieku aizsardzībai un ņem vērā, ka Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celms D747 uzskatāms par potenciālu kairinātāju. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus. Ražotājs nodrošina stingru vides apstākļu uzturēšanas un kvalitātes kontroles analīzi ražošanas procesā. |
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.
II PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļai pievieno šādu ierakstu:
Numurs |
Parastais nosaukums, identifikācijas numuri |
IUPAC nosaukums |
Tīrība (1) |
Apstiprināšanas datums |
Apstiprināšanas termiņa beigas |
Īpaši noteikumi |
“83 |
Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celms D747 Agricultural Research Culture Collection (NRRL), Peoria, Illinois, ASV, piekļuves numurs: B-50405 International Patent Organism Depositary, Tokyo, Japāna, depozītnumurs: FERM BP-8234. |
Nepiemēro |
Minimālā koncentrācija: 2,0 × 1011 KVV/g |
2015. gada 1. aprīlis |
2025. gada 31. marts |
Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celmu D747 un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2014. gada 10. oktobrī pabeidza sagatavot Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārīgajā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš operatoru un strādnieku aizsardzībai un ņem vērā, ka Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum celms D747 uzskatāms par potenciālu kairinātāju. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus. Ražotājs nodrošina stingru vides apstākļu uzturēšanas un kvalitātes kontroles analīzi ražošanas procesā.” |
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/6 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1317/2014
(2014. gada 11. decembris)
par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 497. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Lai izvairītos no traucējumiem starptautiskajos finanšu tirgos un nepieļautu iestāžu sodīšanu, piemērojot tām augstākas pašu kapitāla prasības esošo centrālo darījumu partneru (CCP) atļauju piešķiršanas un atzīšanas procesos, Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 1. un 2. punktā tika noteikts pārejas periods, kura laikā visi CCP, ar kuriem iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, veic darījumu tīrvērti, tiek uzskatīti par QCCP. |
(2) |
Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 tika grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2) attiecībā uz noteiktiem elementiem, ko izmanto, aprēķinot iestāžu pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP. Attiecīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktā ir noteikta prasība noteiktiem CCP ierobežotu laikposmu ziņot par sākotnējās drošības rezerves kopējo summu, ko tie saņēmuši no saviem tīrvērtes dalībniekiem. Šis pārejas periods atbilst periodam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. pantā. |
(3) |
Gan pārejas periodam pašu kapitāla prasībām, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 1. un 2. punktā, gan pārejas periodam ziņošanai par sākotnējās drošības rezervi, kurš noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punkta pirmajā un otrajā daļā, vajadzēja beigties 2014. gada 15. jūnijā. |
(4) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, lai izņēmuma gadījumos pagarinātu pārejas periodu par sešiem mēnešiem. Šis pagarinājums būtu jāpiemēro arī laika limitiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktā. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 591/2014 (3) minētais pārejas periods jau tika pagarināts par sešiem mēnešiem – līdz 2014. gada 15. decembrim. |
(5) |
Atļaujas piešķiršanas process attiecībā uz esošajiem CCP, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, jau norisinās, bet netiks pabeigts līdz 2014. gada 15. decembrim. Esošajiem CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas jau ir iesnieguši pieteikumus atzīšanai, pagaidām tā vēl nav piešķirta. Pārejas perioda papildu pagarināšana ļaus iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā (vai to meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības), izvairīties no pašu kapitāla prasību ievērojamas paaugstināšanās sakarā ar to, ka nepastāv atzīti CCP, kuri veic uzņēmējdarbību katrā no attiecīgajām trešām valstīm un pieņemamā un pieejamā veidā nodrošina īpašus tīrvērtes pakalpojumus, kas nepieciešami minētājām Savienības iestādēm. Lai gan minētā prasību paaugstināšanās var būt tikai īslaicīga, tā potenciāli varētu likt iestādēm pārtraukt tieša līdzdalībnieka statusu minētajos CCP un līdz ar to radīt traucējumus tirgos, kuros minētie CCP darbojas. Tādēļ pārejas periodu ir nepieciešams pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, t. i., līdz 2015. gada 15. jūnijam. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Banku komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 1. un 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punkta pirmajā un otrajā daļā minētie 15 mēnešu periodi, kas jau iepriekš pagarināti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 591/2014 1. pantu, tiek attiecīgi pagarināti vēl par sešiem mēnešiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 11. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2014. gada 3. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 591/2014 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 165, 4.6.2014., 31. lpp.).
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1318/2014
(2014. gada 11. decembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 (2) ir izveidots to gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts, kam Savienībā noteikts Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā minētais darbības aizliegums. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu dažas dalībvalstis un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) ir sniegušas Komisijai informāciju, kas attiecas uz minētā saraksta atjaunināšanu. Attiecīgu informāciju ir sniegušas arī dažas trešās valstis. Pamatojoties uz minēto informāciju, Kopienas saraksts būtu jāatjaunina. |
(3) |
Komisija ir informējusi visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai ar to iestāžu starpniecību, kuras ir atbildīgas par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, un norādījusi būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatos lēmumu noteikt šiem gaisa pārvadātājiem darbības aizliegumu Savienībā vai grozīt nosacījumus darbības aizliegumam, kas noteikts Kopienas sarakstā jau iekļautajiem gaisa pārvadātājiem. |
(4) |
Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem ir devusi iespēju iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai, kā arī ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/1991 (3) izveidotajai komitejai (Aviācijas drošības komitejai). |
(5) |
Aviācijas drošības komiteja ir saņēmusi no Komisijas atjauninātu informāciju par notiekošajām kopīgajām apspriedēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 un tās īstenošanas Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2006 (4) ar Angolas, Botsvānas, Filipīnu, Gruzijas, Gvinejas Republikas, Indijas, Indonēzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas Republikas, Libānas, Lībijas, Madagaskaras, Mauritānijas Islāma Republikas, Mozambikas, Nepālas, Santomes un Prinsipi, Sudānas un Zambijas kompetentajām iestādēm un gaisa pārvadātājiem. Aviācijas drošības komiteja ir saņēmusi no Komisijas informāciju arī par Afganistānu, Ganu, Irānu un Ziemeļkoreju. Aviācijas drošības komiteja ir saņēmusi no Komisijas arī jaunāko informāciju par tehniskajām konsultācijām ar Krievijas Federāciju. |
(6) |
Aviācijas drošības komiteja ir uzklausījusi EASA sagatavotos izklāstus par rezultātiem, kas gūti, analizējot ziņojumus par revīziju, ko veica Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ICAO Universālās drošuma uzraudzības revīzijas programmas (USOAP) ietvaros. Dalībvalstis tika aicinātas piešķirt prioritāti to gaisa pārvadātāju perona pārbaudēm, kas licencēti valstīs, attiecībā uz kurām ICAO konstatējusi nopietnas ar drošību saistītas problēmas (SSC) vai attiecībā uz kurām EASA ir secinājusi, ka pastāv būtiskas nepilnības drošuma uzraudzības sistēmā. Papildus apspriešanai, ko Komisija sākusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005, prioritātes piešķiršana perona pārbaudēm ļaus gūt papildu informāciju par to gaisa pārvadātāju darbības drošumu, kuri licencēti minētajās valstīs. |
(7) |
Aviācijas drošības komiteja ir uzklausījusi EASA sagatavotos izklāstus par rezultātiem, kas gūti, analizējot perona pārbaudes, kuras veiktas atbilstīgi Ārvalstu gaisa kuģu drošības novērtēšanas programmai (SAFA) saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (5). |
(8) |
Aviācijas drošības komiteja ir uzklausījusi arī EASA izklāstus par tehniskās palīdzības projektiem, ko īsteno valstīs, uz kurām attiecas Regulā (EK) Nr. 2111/2005 paredzētie pasākumi vai pārraudzība. Komiteja tika informēta par EASA plāniem un paustajiem lūgumiem arī turpmāk saņemt tehnisku palīdzību un turpināt sadarbību nolūkā uzlabot civilās aviācijas iestāžu administratīvās un tehniskās spējas, lai palīdzētu novērst jebkuru neatbilstību spēkā esošiem starptautiskajiem standartiem. Dalībvalstis tika arī aicinātas atbildēt uz minētajiem lūgumiem uz divpusējas vienošanās pamata, to koordinējot ar Komisiju un EASA. Šajā saistībā Komisija uzsvēra, ka ir lietderīgi informēt — jo īpaši ar ICAO kopīgā palīdzības tīkla drošības jomā (SCAN) datubāzes starpniecību — starptautiskās aviācijas aprindas par tehnisko palīdzību, ko Savienība un tās dalībvalstis sniedz nolūkā uzlabot aviācijas drošību visā pasaulē. |
(9) |
Aviācijas drošības komiteja ir arī uzklausījusi Eirokontroles izklāstīto jaunāko informāciju par SAFA brīdināšanas funkcijas statusu un pašreizējiem statistikas datiem attiecībā uz brīdinājuma ziņojumiem par pārvadātājiem, kuru darbībai piemērots aizliegums. |
Savienības gaisa pārvadātāji
(10) |
Pēc analīzes, kuru veica EASA, iepazīstoties ar informāciju, kuras pamatā ir Savienības gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem veiktās perona pārbaudes vai EASA veiktās standartizācijas inspekcijas, kā arī specifiskas valstu aviācijas iestāžu veiktas inspekcijas un revīzijas, dažas dalībvalstis ir veikušas konkrētus izpildes nodrošināšanas pasākumus un informējušas Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par šiem pasākumiem. Grieķija informēja, ka Grieķijas CAA veica Gain Jet Aviation un Skygreece Airlines pārbaudes. Šajās papildu pārbaudēs būtiskas problēmas netika konstatētas. |
(11) |
Dalībvalstis atkārtoti apliecināja savu gatavību attiecīgi rīkoties, ja jebkāda drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs risks drošībai, kurš radies tāpēc, ka Savienības gaisa pārvadātāji nenodrošina atbilstību attiecīgajiem drošības standartiem. |
Angolas gaisa pārvadātāji
(12) |
Ar Regulu (EK) Nr. 474/2006, kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1197/2011 (6), atļauts Angolā sertificētam pārvadātājam TAAG Angolan Airlines veikt lidojumus uz Savienību ar četriem Boeing 737-700 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TBF, D2-TBG, D2-TBH un D2- TBJ, ar trim Boeing 777-200 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TED, D2-TEE un D2-TEF un ar diviem Boeing 777-300 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TEG un D2-TEH. |
(13) |
TAAG Angolan Airlines2014. gada 21. novembrī ar Angolas kompetento iestāžu (INAVIC) starpniecību iesniedza lūgumu Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikumā iekļaut jaunu Boeing 777-300 tipa gaisa kuģi. Tomēr ir pastāvīgas grūtības izveidot un uzturēt regulārus kontaktus gan ar INAVIC, gan arī ar TAAG Angolan Airlines. Arī ICAO kontaktos ar INAVIC pastāv šīs grūtības, kuru dēļ nesenā pagātnē tika atceltas vairākas iepriekš plānotas ICAO revīzijas. Tas norāda uz iekšējām komunikācijas problēmām TAAG Angolan Airlines un INAVIC, kā arī to starpā, kas apgrūtina pienācīgu novērtēšanu, vai TAAG Angolan Airlines lūguma apmierināšana neradīs drošības riskus. Tāpēc Komisija uzskata, ka vispiemērotākā turpmākā rīcība ir lūgt INAVIC un TAAG Angolan Airlines tuvākajā nākotnē pilnībā sadarboties ar Komisiju, lai rūpīgi pārskatītu pašreizējo drošības situāciju visos tās aspektos, tajā skaitā arī attiecībā uz jauna gaisa kuģa pievienošanu TAAG Angolan Airlines gaisa kuģu flotei. |
(14) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā papildu gaisa kuģi, ko ekspluatē TAAG Angolan Airlines. |
(15) |
Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai TAAG Angolan Airlines faktiski ievēro attiecīgo drošības standartu prasības, piešķirot prioritāru nozīmi šā gaisa pārvadātāja gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012. |
Botsvānas gaisa pārvadātāji
(16) |
ICAO 2013. gada aprīlī Botsvānā veica ICAO koordinēto validācijas apmeklējumu (ICVM). Minētā ICVM rezultāti bija daļēji pozitīvi: faktiskā īstenošana bija uzlabota. Tomēr bija arī negatīvs rezultāts, jo tika konstatētas divas SSC. Turklāt kopš 2010. gada ar Botsvānā reģistrētiem gaisa kuģiem ir notikuši divi negadījumi. |
(17) |
Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, ICAO standartu un ierosinātās paraugprakses pašreizējo faktisko neizpildi, divām SSC, diviem minētajiem negadījumiem un intermitējošo saziņu starp Komisiju un Botsvānas Civilās aviācijas iestādi (CAAB), Komisija 2014. gada 8. jūlija vēstulē lūdza CAAB informāciju par Botsvānā sertificētiem gaisa pārvadātājiem. |
(18) |
CAAB atbildēja 2014. gada 3. oktobrī, sniedzot lūgto informāciju, lai pierādītu valsts veiktas ICAO standartu un ierosinātās paraugprakses faktisku īstenošanu un divu SSC atrisināšanu. |
(19) |
Balstoties uz minēto informāciju, šķiet, ka CAAB vēlas, lai ICAO līdz šā gada beigām veiktu vēl vienu ICVM, lai pārbaudītu, ka veiktie korektīvie pasākumi ir pietiekami divu SSC atrisināšanai. |
(20) |
Sniegtās informācijas izvērtējums liecina, ka visiem gaisa pārvadātājiem ir veikta atkārtota sertifikācija un tiem tajā pašā dienā ir izsniegta jauna gaisa kuģa ekspluatanta apliecība (AOC). Tā rezultātā katru reizi, kad šīs AOC vajadzēs atjaunot, CAAB būs īpašs noslogojums. CAAB ir izveidojusi gaisa pārvadātāju drošības uzraudzības programmu, bet tās ieviešana ir aizkavējusies. Visbeidzot, veicot uzraudzības darbības, konstatēts tikai neliels skaits nepilnību un tāpēc ir grūti noteikt CAAB spēju risināt jaunas drošības problēmas. Lai noskaidrotu šos jautājumus, Komisija lūgs papildu informāciju un Komisija uzaicinās CAAB uz tehnisko sanāksmi, lai sīkāk pārrunātu drošības uzraudzības situāciju Botsvānā. |
(21) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Botsvānas gaisa pārvadātājus. |
Gruzijas gaisa pārvadātāji
(22) |
Apspriešanās ar Gruzijas kompetentajām iestādēm (GCAA) turpinās, lai pārraudzītu, kā GCAA īsteno korektīvo pasākumu plānu, kas tika izstrādāts, reaģējot uz 2013. gada oktobrī ICAO veiktās Gruzijas sistēmas visaptverošās revīzijas (CSA) laikā identificētajām SSC. |
(23) |
Pamatojoties uz GCAA sniegto informāciju par GCAA veiktajām darbībām, lai novērstu SSC, Komisija neuzskatīja par nepieciešamu uzaicināt GCAA uz noklausīšanos Aviācijas drošības komitejā. Komisija ziņoja Aviācijas drošības komitejai par GCAA izstrādātā korektīvo pasākumu plāna īstenošanu. |
(24) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Gruzijas gaisa pārvadātājus. |
Gvinejas Republikas gaisa pārvadātāji
(25) |
Saskaņā ar vienošanos, kas panākta 2013. gada janvārī Briselē notikušajā sanāksmē, Gvinejas Republikas kompetentās iestādes (DNAC) ir regulāri sniegušas informāciju par ICAO 2012. gada decembrī apstiprinātā korektīvo pasākumu plāna un ar to saistīto darbību īstenošanu. |
(26) |
Jaunākajā progresa ziņojumā, kas saņemts 2014. gada 21. oktobrī, sīki aprakstītas nesenākās darbības un norises saistībā ar korektīvo pasākumu plāna īstenošanu. Turpinās personāla apmācība nolūkā pastiprināt uzraudzības spēju galvenokārt tādās jomās kā lidojumderīgums un ekspluatācija. DNAC turpināja risināt atlikušās USOAP ietvaros konstatētās nepilnības, atbildot uz ar to saistītā protokola jautājumiem, izmantojot ICAO pastāvīgās pārraudzības pieejas (CMA) tiešsaistes rīku. Laikā no 2014. gada augusta sākuma līdz septembra beigām ICAO neklātienē veica to protokola jautājumu validāciju, kurus var pārbaudīt attālināti. Rezultātā varēja spriest par nelieliem uzlabojumiem astoņu kritisko elementu vispārējā faktiskā īstenošanā. |
(27) |
Tiek gatavota likumdošanas iniciatīva, lai DNAC pārveidotu par neatkarīgu, finansiāli un operacionāli autonomu civilās aviācijas iestādi ar savu vadības struktūru. Paredzams, ka līdz 2015. gada janvārim tiks izveidota Gvinejas Civilās aviācijas iestāde (AGAC), kas pilnībā atbildīs ICAO prasībām. |
(28) |
2013. gada marta beigās tika apturētas visas iepriekš izdotās AOC. Vēl aizvien turpinās pilnīga ICAO prasībām atbilstīga (5 posmu) nacionālā gaisa pārvadātāja PROBIZ Guinée, kuram ir viens BE90 tipa gaisa kuģis, sertifikācija, izmantojot īpašas Āfrikas Civilās aviācijas konferences un Bandžulas vienošanās satvarā dibinātās darba grupas aviācijas drošības uzraudzības jautājumos misijas palīdzību un atbalstu un vienlaikus sniedzot DNAC inspektoriem mācības darbavietā par visu šo procesu. Divi citi gaisa pārvadātāji – Eagle Air Guinée un Sahel Aviation Service Guinée – arī ir uzsākuši sertifikācijas procesu. Ar ICAO Dakāras reģionālā biroja atbalstu DNAC paredz līdz 2014. gada beigām noslēgt visu trīs pārvadātāju sertifikācijas procesu. |
(29) |
DNAC ir lūgušas veikt ICVM, lai validētu korektīvo pasākumu plāna īstenošanā sasniegto progresu. ICAO sākotnēji plānoja veikt ICVM 2014. gada maijā. Izmaiņas Transporta ministrijas augstākā līmeņa vadībā izraisīja aizkavēšanos, un ICVM bija provizoriski plānots 2014. gada septembra otrajā pusē. Šobrīd sakarā ar ebolas vīrusa uzliesmojumu uz nenoteiktu laiku ir atlikts gan ICVM, gan arī ICAO palīdzības misija, kas sākotnēji bija plānota 2014. gada jūlijā. |
(30) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Gvinejas Republikas gaisa pārvadātājus. |
(31) |
Ja jebkāda drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs risks drošībai, kurš radies starptautisko drošības standartu neievērošanas dēļ, Komisija var būt spiesta rīkoties atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005. |
Indijas gaisa pārvadātāji
(32) |
Briselē 2014. gada 7. novembrī notika tehniskā sanāksme. Tajā piedalījās Komisijas un EASA pārstāvji, kā arī Indijas Civilās aviācijas ģenerāldirektorāta (DGCA) augstākā līmeņa pārstāvji. Sanāksmes tēma bija Indijas atbilstība starptautiskām drošības un uzraudzības saistībām, tostarp ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) lēmums, ņemot vērā starptautiskās aviācijas drošības novērtējuma (IASA) revīzijā konstatētos trūkumus, pazemināt Indijas atbilstības statusu no 1. uz 2. kategoriju. DGCA sniedza informāciju par to korektīvo pasākumu statusu, ar ko risina FAA atbilstības kategorijas pazemināšanas rezultātā konstatētās nepilnības. DGCA atkārtoti pauda, ka ir veicis pasākumus, lai risinātu lielāko daļu FAA konstatēto nepilnību, un ka tas ir izveidojis strukturētu korektīvo pasākumu plānu attiecībā uz atlikušajām problemātiskajām jomām. Turklāt tehniskajā sanāksmē DGCA sniedza informāciju, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumu un šajā sakarā notiekošajiem uzlabojumiem |
(33) |
Minētās tehniskās sanāksmes laikā DGCA pauda apņemšanos pilnībā iesaistīties drošība dialogā ar Komisiju, ieskaitot papildu sanāksmes, ja un kad Komisija uzskatīs par nepieciešamu. DGCA apņēmās arī sniegt Komisijai visu attiecīgo drošības informāciju kā daļu no oficiālās apspriešanās ar iestādēm, kuras atbild par Indijā sertificēto gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punkta noteikumiem. |
(34) |
Pamatojoties uz 2014. gada 7. novembra tehniskajā sanāksmē sniegto informāciju un DGCA izrādīto apņemšanos šajā saistībā, Komisija pašreiz neuzskata par nepieciešamu noteikt darbības ierobežojumus Indijas gaisa pārvadātājiem. |
(35) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Indijas gaisa pārvadātājus. |
(36) |
Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic Indijas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012. |
Indonēzijas gaisa pārvadātāji
(37) |
Ar Indonēzijas kompetentajām iestādēm (DGCA) turpinās apspriešanās, kuras mērķis ir pārraudzīt DGCA sasniegto progresu visu Indonēzijā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzības nodrošināšanā atbilstīgi starptautiskajiem drošības standartiem. |
(38) |
Ir atzīstami DGCA centieni izveidot aviācijas sistēmu, kas pilnībā atbilst ICAO standartiem. Tika ņemta vērā arī DGCA nodrošinātā nepieciešamā pārredzamība un gatavība sniegt informāciju. |
(39) |
No 2014. gada 5. līdz 14. maijamICAO veica CSA. Galīgais šīs revīzijas ziņojums kļuva pieejams 2014. gada 18. novembrī, un revīzijas rezultāti liecina par to, ka Indonēzijas drošuma uzraudzības sistēma ievērojami jāuzlabo. DGCA ierosināja ICAO korektīvo pasākumu plānu, lai risinātu nepilnības, kas izriet no šīs revīzijas rezultātiem. |
(40) |
Indonēzijas Valsts transporta drošības komiteja 2014. gada septembrī publicēja galīgo ziņojumu par Lion Air nelaimes gadījumu, kas notika 2013. gada 13. aprīlī Bali. Šajā vispārējā ziņojumā tiek analizēts nelaimes gadījums, un tajā cita starpā ir sniegti drošības ieteikumi gaisa pārvadātājam un DGCA. |
(41) |
Tomēr šobrīd nav objektīvu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka korektīvo pasākumu plāns un drošības ieteikumi ir atbilstoši īstenoti. |
(42) |
Ar 2014. gada 20. oktobra vēstuli DGCA informēja Komisiju, ka kopš pēdējās atjauninātās informācijas sniegšanas sertificēti četri jauni gaisa pārvadātāji, proti, AOC Nr. 121-042 2014. gada 15. augustā izsniegta PT. MY INDO Airlines, AOC Nr. 121-054 2014. gada 28. augustā izsniegta PT Indonesia Air Asia Extra, AOC Nr. 135-052 2014. gada 28. februārī izsniegta PT. Elang Lintas Indonesia un AOC Nr. 135-053 2014. gada 12. martā izsniegta PT. Elang Nusantara Air. Tomēr DGCA nesniedza pierādījumus tam, ka minēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzība ir atbilstīga starptautiskajiem drošības standartiem. |
(43) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, minētos četrus gaisa pārvadātājus iekļaujot Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā. |
Kazahstānas gaisa pārvadātāji
(44) |
Turpinās apspriešanās ar Kazahstānas kompetentajām iestādēm (CAC), kuras mērķis ir pārraudzīt CAC sasniegto progresu visu Kazahstānā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzības nodrošināšanā atbilstīgi starptautiskajiem lidojumu drošības standartiem. |
(45) |
CAC informēja Komisiju par norisēm saistībā ar ICVM, kas no 2014. gada 27. maija līdz 4. jūnijam notika Kazahstānā, tostarp par divām SSC, ko ICAO konstatēja 2009. gadā. CAC jo īpaši norādīja, ka viena SSC, kas attiecas uz gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu izsniegšanu, ir novērsta, turpretim otra, kas attiecas uz sertifikācijas procesu AOC izsniegšanai, ir saglabājusies. |
(46) |
Air Astana arī sniedza savu regulāro atjauninājumu par ar drošību saistītajām norisēm minētā gaisa pārvadātāja uzņēmumā, jo īpaši attiecībā uz nesenām pārmaiņām tās flotē, kam šobrīd ir atļauts darboties Savienībā. Lielākā daļa papildinājumu ir jaunizgatavotas lidmašīnas, kas tiek nomātas, izmantojot finanšu nomu. Ir arī noteikts pašreizējās un plānotās ekspluatācijas apjoma palielinājums. |
(47) |
Pamatojoties uz pieejamo informāciju par Kazahstānas drošības uzraudzības sistēmu, tiek uzskatīts, ka Kazahstānas aviācijas iestādēm trūkst pietiekami apmācītu un pieredzējušu inspektoru, kas varētu vadīt sertifikāciju AOC un īpašu atļauju izsniegšanai, un ka tās patlaban nespēj nodrošināt lidojumu operāciju pastāvīgu uzraudzību. Tāpēc Kazahstānas iestādes tiek stingri mudinātas pastiprināt centienus, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem. |
(48) |
Komisija un EASA plāno rūpīgi uzraudzīt CAC progresu attiecībā uz inspektoru pieņemšanu darbā, noturēšanu un kvalificēšanu, kā arī CAC veiktos pasākumus to CAP īstenošanai, kas attiecas uz atlikušo SSC. |
(49) |
Komisija 2014. gada 29. septembrī lūdza CAC atjauninātu informāciju par tās uzraudzībā esošajiem gaisa pārvadātājiem, jo īpaši informāciju par AOC atsaukšanu. Savā atbildē CAC informēja Komisiju par Kazahstānā izsniegtajām AOC un sniedza pierādījumus par AOC atsaukšanu trim gaisa pārvadātājiem, proti, Jet One, Luk Aero un Air Trust Aircompany. |
(50) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, svītrojot Jet One, Luk Aero un Air Trust Aircompany no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma. |
(51) |
Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic Air Astana gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012. |
Kirgizstānas Republikas gaisa pārvadātāji
(52) |
Kirgizstānas Republikas kompetentās iestādes (KG CAA) 2014. gada 18. oktobra un 2014. gada 13. novembra vēstulē sniedza atjauninātu informāciju par gaisa pārvadātājiem, kas sertificēti minētajā valstī un kam šobrīd ir noteikts darbības aizliegums Savienībā. Saskaņā ar šīm vēstulēm un tām pievienotajiem pavaddokumentiem KG CAA ir apturējušas četru gaisa pārvadātāju AOC darbību, proti, Kyrgyz Airlines, SAEMES, Supreme Aviation un Click Airways, un atsaukušas Kyrgyz Trans Avia AOC. Saskaņā ar Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem AOC apturēšana ir līdzvērtīga tās atsaukšanai, ja apturētās apliecības turētājs trīs mēnešu laikā pēc tās apturēšanas nav iesniedzis pieteikumu sertifikācijas procedūrai. Kyrgyz Airlines, SAEMES, Supreme Aviation un Click Airways kopš to AOC apturēšanas nav iesniegušas šādu sertifikācijas pieteikumu. Attiecīgi to AOC var uzskatīt par atsauktām. |
(53) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, svītrojot Kyrgyz Airlines, SAEMES, Supreme Aviation, Click Airways un Kyrgyz Trans Avia no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma. |
Libānas gaisa pārvadātāji
(54) |
Apspriešanās ar Libānas kompetentajām iestādēm (Libānas DGCA) turpinās, lai gūtu apstiprinājumu tam, ka Libāna novērš trūkumus, ko ICAO konstatēja ICVM laikā Libānā no 2012. gada 5. līdz 11. decembrim. Libānas DGCA ir izstrādājušas korektīvo pasākumu plānu un pašreiz veic tajā minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz SSC Libānas gaisa pārvadātāju sertifikācijā. |
(55) |
Tehniskās sanāksmes laikā 2014. gada 14. jūlijā Libānas DGCA sniedza informāciju par izmaiņām tās vadībā, par ieceltajiem jaunajiem darbiniekiem, kurus nodarbina Libānas DGCA un norīkojusi aviosabiedrība Middle East Airlines, par uzlabotu SSC cēloņu identificēšanu un par informētību politiskajā līmenī attiecībā uz Libānā ieviešamajiem uzlabojumiem. Libānas DGCA iesniedza pilnu Libānā izsniegto AOC sarakstu un informāciju attiecībā uz divu gaisa pārvadātāju AOC atjaunošanu. |
(56) |
Libānas DGCA informēja Komisiju par to, ka ICAO tika nosūtīts ziņojums par SSC atrisināšanu. Tomēr šobrīd minētie korektīvie pasākumi vēl ir jāpārbauda. |
(57) |
2014. gada 14. un 15. oktobrī Komisija neoficiāli apmeklēja Libānas DGCA. Šī apmeklējuma laikā Libāna uzsvēra progresu, kas kopš 2014. gada jūlija panākts DGCA, jo īpaši tāpēc, ka ir bijusi laba komunikācija ar Savienību. Libāna nopietni uztver SSC, uz kuru norādījusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, un ir pārbaudījusi visas AOC. Libānas DGCA uzsvēra, ka Civilās aviācijas ģenerāldirektorātam tagad ir visas pilnvaras uzraudzīt visus drošības aspektus visās aviokompānijās, lai gan šobrīd vēl nav autonomas un pietiekami nodrošinātas civilās aviācijas iestādes. Libāna 2014. gada 9. novembrī sniedza papildu informāciju par tās aviācijas drošības pasākumu plānu, tostarp plānus par autonomas civilās aviācijas iestādes turpmāku attīstīšanu. |
(58) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, konsultācijas ar Libānas iestādēm jāturpina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punktu. |
(59) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Libānas gaisa pārvadātājus. |
(60) |
Ja jebkāda drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs risks drošībai, kurš radies starptautisko drošības standartu neievērošanas dēļ, Komisija var būt spiesta rīkoties atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005. |
Lībijas gaisa pārvadātāji
(61) |
Lībijas kompetentās iestādes (LYCAA) 2012. gada aprīlī piekrita ierobežot visu Lībijā sertificēto gaisa pārvadātāju darbību Savienībā. Nolūks bija dot LYCAA laiku minēto gaisa pārvadātāju atkārtotai sertificēšanai un pietiekamu uzraudzības spēju izveidošanai, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem. |
(62) |
Komisija ir uzraudzījusi minēto ierobežojumu efektivitāti. Komisija ir regulāri apspriedusi ar LYCAA tās progresu Lībijas civilās aviācijas drošības sistēmas reformēšanā. |
(63) |
Līdz 2014. gada martam bija vērojams zināms progress gan LYCAA, gan galveno gaisa pārvadātāju – Libyan Airlines un Afriqiyah Airways līmenī. Tomēr minēto gaisa pārvadātāju sertifikācija noritēja daudz ilgāk nekā paredzēts. |
(64) |
Kā Komisija norādīja 2014. gada aprīlī (7), pirms ļaut LYCAA izsniegt atļauju saviem pārvadātājiem veikt darbības Savienībā, tai būtu uzskatāmi jāpierāda Komisijai, ka atkārtotās sertifikācijas process ir patiešām pabeigts un ka tiek īstenota noturīga, nepārtraukta uzraudzība saskaņā ar ICAO standartiem. |
(65) |
Tomēr 2014. gada jūnijā un jūlijā Lībijā ievērojami pasliktinājās drošības situācija, jo īpaši pēc vardarbības uzliesmojuma Tripoles starptautiskajā lidostā un tās apkārtnē. Šī nestabilā drošības situācija saglabājas vēl joprojām. Vardarbības rezultātā ir nodarīti nopietni bojājumi Tripoles starptautiskajā lidostā esošajām ēkām, infrastruktūrai un gaisa kuģiem, padarot nelietojamu gan lidostu, gan arī vietējo gaisa telpu. |
(66) |
Ņemot vērā neskaidro LYCAA spēju pienācīgi uzraudzīt tās gaisa pārvadātājus, sakarā ar vardarbību un stabilas un efektīvas valdības trūkumu, Komisijai vairs nav nepieciešamās pārliecības par to, ka LYCAA vēl aizvien ir tiesības ierobežot Lībijas gaisa pārvadātāju darbību Savienībā. Turklāt Komisija nav pārliecināta par LYCAA spējām pildīt savas starptautiskās saistības attiecībā uz gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību. Komisija turklāt pauž bažas par lielo gaisa kuģu skaitu, kas tika bojāti vardarbības laikā, un apšauba, ka to lidojumderīguma uzturēšana tiek pienācīgi ņemta vērā. |
(67) |
No mutiskā izklāsta, ko LYCAA2014. gada 25. novembrī sniedza Komisijai un Aviācijas drošības komitejai, par tās darbībām attiecībā uz aviācijas drošības nodrošināšanu Lībijā kļuva skaidrs, ka par spīti LYCAA un tās pašreizējās vadības centieniem saglabājas būtiskas bažas par tiešiem aviācijas drošības riskiem, kas netiek pietiekamā mērā kontrolēti. Minētās bažas būtiski pastiprina pašreizējā nestabilā situācija. |
(68) |
Sakarā ar neskaidro LYCAA spēju pietiekami uzraudzīt Lībijas gaisa pārvadātājus un kontrolēt tiešus riskus drošībai ir secināts, ka LYCAA nespēj pildīt savas starptautiskās saistības attiecībā uz aviācijas drošību. |
(69) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā iekļaujot visus Lībijā sertificētos gaisa pārvadātājus. |
Madagaskaras gaisa pārvadātāji
(70) |
Aktīvi turpinājās apspriešanās ar Madagaskaras kompetentajām iestādēm, lai pārraudzītu progresu, kuru sasniegušas šīs iestādes, nodrošinot visu Madagaskarā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību atbilstoši starptautiskajiem drošības standartiem. |
(71) |
Komisija 2014. gada 23. oktobrī ar EASA palīdzību organizēja konsultatīvu sanāksmi ar Madagaskaras kompetentajām iestādēm un gaisa pārvadātāja Air Madagascar pārstāvjiem. Šajā sanāksmē gaisa pārvadātāja pārstāvji sniedza informāciju par flotes atjaunošanu, jo īpaši informējot par to, ka no 2015. gada divi Boeing 737 tipa gaisa kuģi, kas ir minēti Regulas (ES) Nr. 474/2006 B pielikumā, tiks pakāpeniski aizstāti ar tāda paša tipa gaisa kuģiem un ka 2015. gada pirmajā ceturksnī flote tiks papildināta ar ATR 72-600 tipa gaisa kuģi. |
(72) |
2014. gada 10. novembrī gaisa pārvadātājs Air Madagascar iesniedza lūgumu grozīt B pielikumu, lai atļautu ekspluatēt jaunos Boeing 737 tipa gaisa kuģus, ar kuriem tā flotē tiks aizstāti pašreizējie Boeing 737 tipa gaisa kuģi, kā arī lai atļautu ekspluatēt ATR 72-600 tipa gaisa kuģi, ar kuru tiks papildināta flote. |
(73) |
Air Madagascar sniedza pierādījumus tam, ka ir uzlabojušies flotes drošības rādītāji. Madagaskaras kompetentās iestādes apgalvoja, ka attiecībā uz Boeing B737 tipa gaisa kuģu ekspluatāciju tās ir apmierinātas ar pašreizējo Air Madagascar atbilstību ICAO prasībām. Dalībvalstis un EASA apstiprināja, ka nav radušās nekādas īpašas bažas perona pārbaudēs, kuras tika veiktas Savienības lidostās SAFA programmas ietvaros. |
(74) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza attiecībā uz Air Madagascar. Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikums būtu jāgroza, lai ļautu ekspluatēt B737 sērijas un ATR 72/42 sērijas tipa gaisa kuģus, kas ir vai būs iekļauti Air Madagascar AOC. |
(75) |
Dalībvalstis arī turpmāk pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic Air Madagascar gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012. |
Mauritānijas Islāma Republikas gaisa pārvadātāji
(76) |
EASA informēja Komisiju par ziņojumiem, kas liecina par nopietniem drošības trūkumiem un to, ka Mauritania Airlines International (MAI) ilgstoši nenovērš šos trūkumus, kas konstatēti saskaņā ar SAFA programmu veikto perona pārbaužu laikā. Minētie trūkumi attiecas uz lidojuma sagatavošanu un efektivitātes aprēķiniem. Par spīti dažiem uzlabojumiem attiecībā uz gaisa kuģu stāvokli, nesen konstatēto nepilnību veidam un smagumam ir tieša ietekme uz ekspluatācijas drošību, un tiem ir nepieciešamas koriģējošas darbības. |
(77) |
Par minētajiem trūkumiem Komisija tieši informēja kompetentās valsts iestādes (ANAC) un Mauritania Airlines International (MAI), lai tās ātri varētu veikt trūkumu mazināšanas darbības. ANAC saņemšanu apstiprināja ar ziņojumu par vairākiem korektīviem pasākumiem un par jaunākās ICAO revīzijas rezultātiem lidlauku un aeronavigācijas pakalpojumu jomā. |
(78) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Mauritānijas Islāma Republikas gaisa pārvadātājus. |
(79) |
Ja jebkāda drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs risks drošībai, kurš radies starptautisko drošības standartu neievērošanas dēļ, Komisija var būt spiesta rīkoties atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005. |
Mozambikas gaisa pārvadātāji
(80) |
Mozambikas kompetentās iestādes (IACM) ir ziņojušas par notiekošo tā korektīvo pasākumu plāna īstenošanu, kas tika iesniegts ICAO un ko ICAO ir apstiprinājusi. Jaunākajā progresa ziņojumā un tā pavaddokumentos, ko Komisija un EASA saņēma 2014. gada 26. septembrī, norādīts, ka IACM turpinājušas atjaunināt tiesisko regulējumu, iesniedzot leģislatīvā akta priekšlikumus, lai civilās aviācijas aktu vēl vairāk saskaņotu ar ICAO prasībām, lai mainītu IACM lomu no vienkārša regulatora uz iestādi un lai turpinātu to spēkā esošo tiesību aktu saskaņošanu ar grozītajiem ICAO standartiem un ieteicamajām praksēm (SARPS). Turpinās personāla pieņemšana darbā un apmācība nolūkā pastiprināt uzraudzības spēju galvenokārt tādās jomās kā ekspluatācija un licencēšana, lidlauki, lidojumderīgums, noteikumu izstrāde un izpildes nodrošināšana. Iekšējās kapacitātes palielināšanas centienus stiprina partnerība ar Āfrikas un Eiropas iestādēm, kā arī ar reģionālām organizācijām. Visiem lidlaukiem ir veikta sertifikācijas trūkumu analīze, un ir pieprasīts sīki izstrādāts starptautisko lidostu (Maputo, Beira un Nakala) sertifikācijas plāns, ar mērķi procesu uzsākt 2015. gadā. Tiek veidota valsts drošības programma, kuru ir paredzēts pabeigt līdz 2017. gadam. |
(81) |
IACM turpina risināt vēl nenovērstās USOAP ietvaros konstatētās nepilnības, atbildot uz ar to saistītā protokola jautājumiem. Turklāt atbilžu atbalstam ir sagatavots daudz prasīto noteikumu un procedūru un saistītā dokumentācija ir augšupielādēta, izmantojot ICAO tiešsaistes CMA rīku. ICAO šos pasākumus patlaban vēl nav apstiprinājusi. |
(82) |
IACM ir lūgušas veikt ICVM, lai validētu to korektīvo pasākumu plāna īstenošanā sasniegto progresu. Tas ir paredzēts no 2014. gada 26. novembra līdz 4. decembrim un aptvers tiesību aktu, CAA organizācijas, lidlauku un aeronavigācijas pakalpojumu jomas. |
(83) |
Attiecībā uz centieniem novērst ICAO konstatētos trūkumus ir ņemts vērā ievērojamais progress, par kuru ziņoja IACM, kā arī tās tiek mudinātas turpināt centienus pabeigt aizsākto darbu – tādas aviācijas sistēmas izveidi, kas pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem. Atzīstot jau panākto ievērojamo progresu un gaidāmos turpmākos panākumus, Savienības drošības novērtējuma apmeklējums varētu notikt 2015. gada pirmajā ceturksnī. Tomēr patlaban nemainīgs saglabājas tas fakts, ka vēl pilnībā un adekvāti jāatrisina vairākas būtiskas aviācijas drošības problēmas. |
(84) |
Vēl aizvien turpinās 2013. gada 29. novembrī notikušās gaisa pārvadātāja Linhas Aéreas de Moçambique S.A. (LAM) gaisa kuģa avārijas izmeklēšana. Galīgais nelaimes gadījuma izmeklēšanas ziņojums gaidāms līdz 2014. gada beigām. Pēc negadījuma LAM ir veicis visaptverošu analīzi iekšējai apmācībai par drošumu un drošību, mehānismiem un procedūrām, kā rezultātā tika īstenotas stingrākas organizatoriskās un ekspluatācijas prasības. Vienlaikus tika turpināts darbs tālākai drošības pārvaldības sistēmas (SMS) uzlabošanai, īpašu uzmanību veltot lidojuma datu analīzei un apmaiņai. |
(85) |
IACM ziņoja arī, ka tās turpina gaisa pārvadātāju sertifikācijas procesu atbilstīgi ICAO SARPS. Saskaņā ar IACM iesniegto sarakstu, ir sertificēts jauns gaisa pārvadātājs, proti, Makond Lda. Tomēr IACM nevarēja sniegt pierādījumus tam, ka minētā gaisa pārvadātāja drošības uzraudzība ir nodrošināta atbilstīgi starptautiskajiem drošības standartiem. |
(86) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā gaisa pārvadātāju Makond Lda. |
Nepālas gaisa pārvadātāji
(87) |
Komisija ir turpinājusi apspriesties ar Nepālas kompetento iestādi (CAAN), lai nostiprinātu tās spējas pietiekami īstenot un izpildīt attiecīgos starptautiskos drošības standartus. |
(88) |
Pamatojoties uz Komisijas lūgumu, CAAN iesniedza dokumentus saistībā ar progresu, kas panākts attiecībā uz drošības uzraudzības darbībām, ieskaitot trūkumus, kas Nepālā tika konstatēti 2014. gada februārī Savienības novērtējuma apmeklējuma laikā un ICAO revīzijas laikā, kā arī progresu saistībā ar ICAO SSC. |
(89) |
Komisija un EASA2014. gada 24. septembrī tikās ar CAAN pārstāvjiem. Sanāksmē galvenā uzmanība tika veltīta progresam, kas panākts gaisa kuģa apkalpes licencēšanas, gaisa pārvadātāju sertificēšanas un gaisa pārvadājumu uzraudzības jomās. |
(90) |
Tomēr šķiet, ka progress nav pietiekams un ir vajadzīgs vairāk laika. Jo īpaši ir bažas par to, ka CAAN līdz šim nav pievērsusi pietiekamu uzmanību prasībām apkalpei, kas strādā daudzpilotu vidē, jo īpaši tāpēc, ka nelaimes gadījuma ziņojumā par 2014. gada 16. februārī notikušo nelaimes gadījumu ar fatālu iznākumu kā iespējamais tā cēlonis ir norādīts pienācīgas lidojuma apkalpes apmācības trūkums. |
(91) |
Turklāt saglabājas bažas par to, ka CAAN veikta atkārtota gaisa pārvadātāju sertifikācija ir neatbilstoša un var nebūt piemērota, lai nodrošinātu, ka visi Nepālas gaisa pārvadātāji atbilst starptautiskām aviācijas drošības prasībām. Tāpēc, lai novērtētu procesu un pārbaudītu tā piemērotību, CAAN tiek mudināta lūgt attiecīgās jomas ekspertu palīdzību un veikt nepieciešamās darbības. |
(92) |
Komisijas un EASA tikšanās ar Nepal Airlines Corporation, Buddha Air, Shree Airlines, Tara Air un Yeti Airlines norisinājās 2014. gada 11. novembrī, un tās nolūks bija iepazīties ar progresu attiecībā uz Savienības novērtējuma apmeklējuma uz vietas novērojumiem, kā arī attiecībā uz citiem jautājumiem, kas saistīti ar aviācijas drošības uzlabojumiem Nepālā. |
(93) |
Par iepriecinošu ir uzskatāma dažu gaisa pārvadātāju spēja vadīt savas ekspluatācijas riskus tādā līmenī, kas varētu norādīt uz spēju mazināt riskus, ko izraisa nepietiekamā CAAN uzraudzība. Tomēr Komisija uzskata, ka patlaban Nepālas kompetentās iestādes nav spējīgas pietiekami īstenot un izpildīt attiecīgos starptautiskos drošības standartus tādā līmenī, kas attaisnotu pašreizējā darbības aizlieguma atvieglošanu. |
(94) |
Turklāt jānorāda, ka 2014. gada 25. augustā Komisija nosūtīja vēstuli CAAN, lai saņemtu atjauninātu informāciju par tās uzraudzībā esošajiem gaisa pārvadātājiem. CAAN2014. gada 10. septembra vēstulē informēja Komisiju, ka kopš pēdējās informācijas atjaunināšanas ir sertificēts viens jauns gaisa pārvadātājs, proti, AOC Nr. 082/2014 2014. gada 3. jūlijā izsniegta Manang Air Pvt. Ltd. Tomēr CAAN nesniedza pierādījumus tam, ka šī gaisa pārvadātāja drošības uzraudzība ir nodrošināta atbilstīgi starptautiskajiem drošības standartiem. |
(95) |
Gaisa pārvadātājiem, kuriem agrāk bija izsniegta atsevišķa AOC, kas bija paredzēta tikai starptautiskiem pārvadājumiem, tagad ir izsniegta tikai viena AOC, kas attiecas uz visiem pārvadājumiem. Šā iemesla dēļ CAAN ir atsaukusi Buddha Air (International Operations) AOC Nr. 058/2010 un Shree Airlines (International Operations) AOC Nr. 059/2010. |
(96) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā ierakstu par Manang Air Pvt. un svītrojot no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma ierakstus par Buddha Air (International Operations) un Shree Airlines (International Operations). |
Filipīnu gaisa pārvadātāji
(97) |
FAA2014. gada 9. aprīlī paziņoja savu lēmumu saistībā ar IASA revīzijas programmu paaugstināt Filipīnu atbilstības statusu no 2. uz 1. kategoriju. Filipīnu Civilās aviācijas iestāde (CAAP) 2014. gada 24. jūlija vēstulē, kas adresēta Komisijai, atsaucās uz FAA lēmumu paaugstināt Filipīnu atbilstības kategoriju. Šajā vēstulē bija arī atsauce uz ICAO ziņojumu par to, ka Filipīnas ir atrisinājušas iepriekš konstatētās SSC. Visbeidzot, CAAP šajā vēstulē apgalvoja, ka tās nākamais mērķis esot darbības aizlieguma atcelšana tiem Filipīnās sertificētajiem gaisa pārvadātājiem, kam noteikts darbības aizliegums Savienībā. |
(98) |
Komisija 2014. gada 22. septembra vēstulē CAAP atkārtoti atgādināja, ka jebkuram lēmumam svītrot Filipīnās sertificētus gaisa pārvadātājus no darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta jāizmanto uz pierādījumiem balstīta pieeja. Šajā sakarā 2014. gada 4. novembrī notika tehniskā sanāksme, kurā piedalījās Komisijas un EASA eksperti un CAAP augstākā līmeņa pārstāvji. |
(99) |
Pirms 2014. gada 4. novembra tehniskās sanāksmes un tās laikā CAAP sniegtie pierādījumi saturēja sīku informāciju par pašreizējo CAAP organizatorisko struktūru un ieteiktos uzlabojumus, kas uzlabotu tās uzraudzības spējas. Tika sniegta informācija arī par pašreizējo CAAP veikto Filipīnās sertificēto gaisa pārvadātāju uzraudzību. CAAP minēja arī notiekošo infrastruktūras uzlabošanu un sniedza atjauninātu informāciju par ierosināto turpmāko valsts drošības programmas (SSP) attīstīšanu. |
(100) |
Komisija 2014. gada 22. septembra vēstulē ierosināja, ka EASA varētu veikt tehniskās palīdzības apmeklējumu uz vietas Filipīnās. Šis apmeklējums notika nedēļā, kas sākās ar 2014. gada 10. novembri. |
(101) |
2014. gada 4. novembra tehniskajā sanāksmē notikusī apspriede un CAAP sniegtie pierādījumi ir uzskatāmi par iepriecinošiem attiecībā uz progresu, ko Filipīnu kompetentās iestādes ir panākušas Filipīnās sertificētu gaisa pārvadātāju uzraudzībā. Tas organizācijai paver iespēju, ka nākotnē tiks veikts Savienības pārbaudes apmeklējums uz vietas. |
(102) |
Tomēr saistībā ar CAAP mērķi panākt pilnīgu darbības aizlieguma atcelšanu Filipīnās sertificētiem gaisa pārvadātājiem ir jāuzsver, ka šim nolūkam būs nepieciešama visas attiecīgās informācijas pilnīga izvērtēšana un ka Savienības pārbaudes apmeklējuma rezultātiem jābūt apmierinošiem. |
(103) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu attiecībā uz Filipīnu gaisa pārvadātājiem. |
(104) |
Dalībvalstīm ir jāturpina pārbaudīt, vai tiek nodrošināta Philippine Airlines un Cebu Pacific Air faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012. |
Krievijas Federācijas gaisa pārvadātāji
(105) |
Komisija, EASA un dalībvalstis turpināja rūpīgi uzraudzīt to gaisa pārvadātāju drošības rādītājus, kuri sertificēti Krievijas Federācijā un veic lidojumus Savienībā, tostarp piešķīra prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic dažiem Krievijas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012. |
(106) |
Komisija 2014. gada 15. jūlijā tikās ar gaisa pārvadātāja Kogalymavia pārstāvjiem, lai apstiprinātu minētā gaisa pārvadātāja veikto pasākumu efektivitāti tā drošības rādītāju uzlabošanai. Kopumā Kogalymavia panāktais progress šķita ilgtspējīgs. Minētais gaisa pārvadātājs tiek aicināts turpināt veidot pozitīvu drošības kultūru organizācijā, tostarp būtiskas ar drošību saistītas informācijas ziņošanu. |
(107) |
Komisija 2014. gada 6. novembrī ar EASA un dalībvalstu palīdzību tikās ar Krievijas Federālās gaisa transporta aģentūras (FATA) pārstāvjiem. Šīs tikšanās mērķis bija pārliecināties par to, ka Krievijas gaisa pārvadātāji, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā SAFA perona pārbaudēs konstatētas nepilnības, tās ir pienācīgi atrisinājuši. Tikšanās laikā FATA apņēmās sīkāk izmeklēt dažu nopietnu nepilnību iemeslus un veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros neatbilstības vēl nav pienācīgi novērstas. |
(108) |
FATA2014. gada 21. novembrī informēja Komisiju par to, ka tā ieteikusi saviem gaisa pārvadātājiem savlaicīgi risināt visus SAFA datubāzē esošos nenovērstos trūkumus un pastāvīgi piemērot korektīvas darbības, lai novērstu problēmas saistībā ar SAFA pārbaudēs konstatētajām nepilnībām. |
(109) |
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka nav vajadzīga Krievijas aviācijas iestāžu vai Krievijas Federācijā sertificēto gaisa pārvadātāju uzklausīšana Aviācijas drošības komitejā. |
(110) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Krievijas Federācijas gaisa pārvadātājus. |
(111) |
Tomēr dalībvalstīm ir jāturpina pārbaudīt, vai tiek nodrošināta Krievijas Federācijas gaisa pārvadātāju faktiska atbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012. Ja minētās pārbaudes norādīs uz tiešu risku drošībai, kurš radies attiecīgo drošības standartu neievērošanas dēļ, Komisija var būt spiesta pret Krievijas Federācijas gaisa pārvadātājiem rīkoties atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005. |
Santomes un Prinsipi gaisa pārvadātāji
(112) |
Pēc ilga nesazināšanās laikposma 2014. gada 22. septembrī Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes (INAC) ziņoja par minētajā laika posmā sasniegto progresu. |
(113) |
ICAO2014. gada 28. maijā paziņoja par to SSC atrisināšanu, kas attiecas uz gaisa pārvadātāja sertifikācijas procesu un uzraudzību un lidlauka ekspluatanta nodrošinātu aizsardzību. Rezultātā Santome un Prinsipi ir atrisinājusi visas iepriekš konstatētās SSC. |
(114) |
Patlaban tiek īstenots INAC iesniegtais korektīvo pasākumu plāns. Tā izpildes kopsavilkums 2014. gada aprīļa vidū liecināja par to, ka 20 % no darbībām, kuras bija plānots veikt līdz 2014. gada novembra beigām, bija veiktas saskaņā ar plānu, savukārt 25 % no minētajām darbībām vēl turpinās un atlikušie 55 % darbību vēl nav uzsāktas un to īstenošanas termiņš bija ievērojami aizkavējies. |
(115) |
INAC ir atsaukušas astoņu gaisa pārvadātāju AOC, proti, British Gulf International Company Ltd, Executive Jet Services, Global Aviation Operation, Goliaf Air, Island Oil Exploration, Transafrik International Ltd, Transcargo un Transliz Aviation. INAC ir sniegušas rakstisku apliecinājumu minēto gaisa pārvadātāju AOC atsaukšanai. |
(116) |
Komisija ņem vērā INAC norādītās pozitīvās norises un īpaši atzinīgi vērtē to gaisa pārvadātāju AOC atsaukšanu, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir ārpus valsts, kā arī visu iepriekš minēto gaisa pārvadātāju gaisa kuģu ierakstu svītrošanu no Santomes un Prinsipi reģistra. |
(117) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, svītrojot minētos gaisa pārvadātājus no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma. |
(118) |
INAC ziņoja arī par to, ka ir izsniegtas AOC gaisa pārvadātājiem STP Airways un Africa's Connection. Tomēr INAC nevarēja sniegt pierādījumus tam, ka minēto divu gaisa pārvadātāju drošības uzraudzība ir nodrošināta atbilstīgi starptautiskajiem drošības standartiem. |
(119) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā iekļaujot gaisa pārvadātājus STP Airways un Africa's Connection |
Sudānas gaisa pārvadātāji
(120) |
Sudānas Civilās aviācijas iestāde (SCAA) iesniedza Komisijai informāciju par četriem gaisa pārvadātājiem, proti, BADR Airlines (BDR), Nova Airlines (NOV), Sudan Airways (SUD) un Tarco Air (TRQ). Pavaddokumentos norādīts, ka minētajām aviokompānijām ir dažādi drošības pārvaldības līmeņi. Tomēr minētie dokumenti liecina par to, ka ir gūti labi panākumi, lai sagatavotu iespējamo Savienības pārbaudes apmeklējumu 2015. gadā. |
(121) |
SCAA informēja Komisiju arī par jaunākās ICAO revīzijas rezultātiem lidlauku un aeronavigācijas pakalpojumu jomās. Lai gan minētās revīzijas attiecas uz jomām, kas lielākoties nav saistītas ar tām tehniskajām jomām, kuras saistībā ar Sudānā reģistrētajiem gaisa pārvadātājiem ir Savienības raižu galvenais objekts, proti, personāla licences, ekspluatācija un lidojumderīgums, tas tomēr liecina, ka SCAA ir centusies ar visaptverošu pieeju risināt visus aviācijas drošības jautājumus. |
(122) |
Šķiet, ka SCAA reālistiski un pakāpeniski ir veikusi noturīgus uzlabojumus. Tomēr, lai noteiktu, vai SCAA un Sudānā sertificētie gaisa pārvadātāji ievēro starptautiskos drošības standartus, vēl jāveic rūpīgs novērtējums. Turklāt, pirms var tikt izskatīti jebkādi priekšlikumi par grozījumiem darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstā, nepieciešama padziļināta pārbaude, veicot Savienības pārbaudes apmeklējumu. |
(123) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu attiecībā uz Sudānas gaisa pārvadātājiem. |
Zambijas gaisa pārvadātāji
(124) |
Zambijas Civilās aviācijas departaments ar 2014. gada 15. maija vēstuli ziņoja Komisijai, ka Zambijas Civilās aviācijas iestāde (ZCAA) darbojas un ka tiek stiprinātas tās administratīvās spējas. Vēstulē bija arī sniegta atjaunināta informācija par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem esošo trūkumu risināšanai, tostarp par drošības plānu, ko Komisija saņēma 2014. gada 5. augustā. Drošības plānā ir noteiktas veicamās papildu darbības efektīvas un iedarbīgas drošības regulatīvās un uzraudzības sistēmas izveidei Zambijā, un tajā ir iekļauti skaidri īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķi. |
(125) |
Šķiet, ka Zambijas Civilās aviācijas departaments ir progresējis, un Zambijas iestādes tiek mudinātas veikt turpmākus uzlabojumus, lai attiecīgā brīdī, kad būs veikta nepieciešamā verifikācija, būtu iespējams atkārtoti izskatīt pašreiz noteiktos ekspluatācijas ierobežojumus. Tomēr patlaban joprojām saglabājas vairākas būtiskas nepilnības, jo īpaši attiecībā uz ZCAA izveidi, ieskaitot atbilstošu skaitu pienācīgi apmācītu darbinieku, un to tiesību aktu un noteikumu aktualizēšanu, ar ko īsteno ICAO pielikumu noteikumus, kas ir norādīti drošības plānā un saistībā ar kuriem vēl jāveic attiecīgie pasākumi. |
(126) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu attiecībā uz Zambijas gaisa pārvadātājiem. |
(127) |
Regulas (EK) Nr. 2111/2005 8. panta 2. punktā ir atzīts, ka lēmumi ir jāpieņem bez kavēšanās un vajadzības gadījumā pat steidzami atkarībā no tā, kā tie ietekmē drošību. Tāpēc sensitīvas informācijas aizsardzībai un komerciālo seku mazināšanai ir svarīgi, lai lēmumi, kas saistīti ar to gaisa pārvadātāju saraksta atjaunināšanu, kuriem Savienībā piemērots darbības aizliegums vai ierobežojumi, tiktu publicēti un stātos spēkā nekavējoties pēc to pieņemšanas. |
(128) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 474/2006. |
(129) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aviācijas drošības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza šādi:
(1) |
regulas A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikuma tekstu; |
(2) |
regulas B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 11. decembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas locekle
Violeta BULC
(1) OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.
(2) Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.).
(3) Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/1991 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.).
(4) Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 473/2006, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.).
(5) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).
(6) Komisijas 2011. gada 21. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1197/2011 (OV L 303, 22.11.2011., 14. lpp.). Īpaši sk. šīs regulas 26.–30. apsvērumu.
(7) Komisijas 2014. gada 10. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 368/2014 (OV L 108, 11.4.2014., 16. lpp.). Īpaši sk. šīs regulas 64. apsvērumu.
A PIELIKUMS
GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM ES PIEMĒRO PILNĪGU DARBĪBAS AIZLIEGUMU, AR IZŅĒMUMIEM (1)
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC) norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds) |
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs |
Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods |
Ekspluatanta valsts |
BLUE WING AIRLINES |
SRBWA-01/2002 |
BWI |
Surinama |
MERIDIAN AIRWAYS LTD |
AOC 023 |
MAG |
Ganas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Afganistānā, tostarp šādi: |
|
|
Afganistānas Islāma Republika |
ARIANA AFGHAN AIRLINES |
AOC 009 |
AFG |
Afganistānas Islāma Republika |
KAM AIR |
AOC 001 |
KMF |
Afganistānas Islāma Republika |
PAMIR AIRLINES |
Nav zināms |
PIR |
Afganistānas Islāma Republika |
SAFI AIRWAYS |
AOC 181 |
SFW |
Afganistānas Islāma Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Angolā, izņemot pārvadātāju TAAG Angola Airlines, kas iekļauts B pielikumā, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Angolas Republika |
AEROJET |
AO 008-01/11 |
TEJ |
Angolas Republika |
AIR GICANGO |
009 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
AIR JET |
AO 006-01/11-MBC |
MBC |
Angolas Republika |
AIR NAVE |
017 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
AIR26 |
AO 003-01/11-DCD |
DCD |
Angolas Republika |
ANGOLA AIR SERVICES |
006 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
DIEXIM |
007 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
FLY540 |
AO 004-01 FLYA |
Nav zināms |
Angolas Republika |
GIRA GLOBO |
008 |
GGL |
Angolas Republika |
HELIANG |
010 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
HELIMALONGO |
AO 005-01/11 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
MAVEWA |
016 |
Nav zināms |
Angolas Republika |
SONAIR |
AO 002-01/10-SOR |
SOR |
Angolas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Beninā, tostarp šādi: |
|
|
Beninas Republika |
AERO BENIN |
PEA Nr. 014/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS |
AEB |
Beninas Republika |
AFRICA AIRWAYS |
Nav zināms |
AFF |
Beninas Republika |
ALAFIA JET |
PEA Nr. 014/ANAC/MDCTTTATP-PR/DEA/SCS |
Nav zināms |
Beninas Republika |
BENIN GOLF AIR |
PEA Nr. 012/MDCTTP-PR/ANAC/DEA/SCS. |
BGL |
Beninas Republika |
BENIN LITTORAL AIRWAYS |
PEA Nr. 013/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS. |
LTL |
Beninas Republika |
COTAIR |
PEA Nr. 015/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS. |
COB |
Beninas Republika |
ROYAL AIR |
PEA Nr. 11/ANAC/MDCTTP-PR/DEA/SCS |
BNR |
Beninas Republika |
TRANS AIR BENIN |
PEA Nr. 016/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS |
TNB |
Beninas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Republikā, tostarp šādi: |
|
|
Kongo Republika |
AERO SERVICE |
RAC06-002 |
RSR |
Kongo Republika |
CANADIAN AIRWAYS CONGO |
RAC06-012 |
Nav zināms |
Kongo Republika |
EMERAUDE |
RAC06-008 |
Nav zināms |
Kongo Republika |
EQUAFLIGHT SERVICES |
RAC 06-003 |
EKA |
Kongo Republika |
EQUAJET |
RAC06-007 |
EKJ |
Kongo Republika |
EQUATORIAL CONGO AIRLINES S.A. |
RAC 06-014 |
Nav zināms |
Kongo Republika |
MISTRAL AVIATION |
RAC06-011 |
Nav zināms |
Kongo Republika |
TRANS AIR CONGO |
RAC 06-001 |
TSG |
Kongo Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), tostarp šādi: |
|
|
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AFRICAN AIR SERVICE COMMUTER |
104/CAB/MIN/TVC/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR BARAKA |
409/CAB/MIN/TVC/002/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR CASTILLA |
409/CAB/MIN/TVC/007/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR FAST CONGO |
409/CAB/MIN/TVC/0112/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR KASAI |
409/CAB/MIN/TVC/0053/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR KATANGA |
409/CAB/MIN/TVC/0056/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR MALEBO |
409/CAB/MIN/TVC/0122/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
AIR TROPIQUES |
409/CAB/MIN/TVC/00625/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
ARMI GLOBAL BUSINESS AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TVC/029/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BIEGA AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TVC/051/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BLUE AIRLINES |
106/CAB/MIN/TVC/2012 |
BUL |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BLUE SKY |
409/CAB/MIN/TVC/0028/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BUSINESS AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/048/09 |
ABB |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
BUSY BEE CONGO |
409/CAB/MIN/TVC/0064/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
CETRACA |
105/CAB/MIN/TVC/2012 |
CER |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
CHC STELLAVIA |
409/CAB/MIN/TVC/0078/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
COMPAGNIE AFRICAINE D'AVIATION (CAA) |
409/CAB/MIN/TVC/0050/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
CONGO EXPRESS AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/059/2012 |
CXR |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
DOREN AIR CONGO |
102/CAB/MIN/TVC/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
EAGLES SERVICES |
409/CAB/MIN/TVC/0196/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
EPHRATA AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/040/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
FILAIR |
409/CAB/MIN/TVC/037/2008 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
FLY CONGO |
409/CAB/MIN/TVC/0126/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GALAXY KAVATSI |
409/CAB/MIN/TVC/0027/2008 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GILEMBE AIR SOUTENANCE (GISAIR) |
409/CAB/MIN/TVC/0082/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GOMA EXPRESS |
409/CAB/MIN/TVC/0051/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GOMAIR |
409/CAB/MIN/TVC/011/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
GTRA |
409/CAB/MIN/TVC/0060/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
INTERNATIONAL TRANS AIR BUSINESS (ITAB) |
409/CAB/MIN/TVC/0065/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
JET CONGO AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/0011/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
KATANGA EXPRESS |
409/CAB/MIN/TVC/0083/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
KATANGA WINGS |
409/CAB/MIN/TVC/0092/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
KIN AVIA |
409/CAB/MIN/TVC/0059/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
KORONGO AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/001/2011 |
KGO |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
LIGNES AERIENNES CONGOLAISES (LAC) |
Ministra paraksts (rīkojums Nr. 78/205) |
LCG |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
MANGO AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/009/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
MAVIVI AIR TRADE |
409/CAB/MIN/TVC/00/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
OKAPI AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/086/2011 |
OKP |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
PATRON AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TVC/0066/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
PEGASUS |
409/CAB/MIN/TVC/021/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SAFE AIR |
409/CAB/MIN/TVC/021/2008 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SERVICES AIR |
103/CAB/MIN/TVC/2012 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SION AIRLINES |
409/CAB/MIN/TVC/0081/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
STELLAR AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TVC/056/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
SWALA AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/0084/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
TRACEP CONGO |
409/CAB/MIN/TVC/0085/2010 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
TRANSAIR CARGO SERVICES |
409/CAB/MIN/TVC/073/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
WALTAIR AVIATION |
409/CAB/MIN/TVC/004/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
WILL AIRLIFT |
409/CAB/MIN/TVC/0247/2011 |
Nav zināms |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
WIMBI DIRA AIRWAYS |
409/CAB/MIN/TVC/039/2008 |
WDA |
Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Džibutijā, tostarp šādi: |
|
|
Džibutija |
DAALLO AIRLINES |
Nav zināms |
DAO |
Džibutija |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Ekvatoriālajā Gvinejā, tostarp šādi: |
|
|
Ekvatoriālā Gvineja |
CEIBA INTERCONTINENTAL |
2011/0001/MTTCT/DGAC/SOPS |
CEL |
Ekvatoriālā Gvineja |
CRONOS AIRLINES |
2011/0004/MTTCT/DGAC/SOPS |
Nav zināms |
Ekvatoriālā Gvineja |
PUNTO AZUL |
2012/0006/MTTCT/DGAC/SOPS |
Nav zināms |
Ekvatoriālā Gvineja |
TANGO AIRWAYS |
Nav zināms |
Nav zināms |
Ekvatoriālā Gvineja |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Eritrejā, tostarp šādi: |
|
|
Eritreja |
ERITREAN AIRLINES |
AOC Nr. 004 |
ERT |
Eritreja |
NASAIR ERITREA |
AOC Nr. 005 |
NAS |
Eritreja |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Gabonas Republikā, izņemot pārvadātājus Gabon Airlines, Afrijet un SN2AG, kas iekļauti B pielikumā, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Gabonas Republika |
AFRIC AVIATION |
010/MTAC/ANAC-G/DSA |
EKG |
Gabonas Republika |
AIR SERVICES SA |
004/MTAC/ANAC-G/DSA |
RVS |
Gabonas Republika |
AIR TOURIST (ALLEGIANCE) |
007/MTAC/ANAC-G/DSA |
LGE |
Gabonas Republika |
NATIONALE ET REGIONALE TRANSPORT (NATIONALE) |
008/MTAC/ANAC-G/DSA |
NRG |
Gabonas Republika |
SCD AVIATION |
005/MTAC/ANAC-G/DSA |
SCY |
Gabonas Republika |
SKY GABON |
009/MTAC/ANAC-G/DSA |
SKG |
Gabonas Republika |
SOLENTA AVIATION GABON |
006/MTAC/ANAC-G/DSA |
SVG |
Gabonas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Indonēzijā, izņemot Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Mandala Airlines, Ekspres Transportasi Antarbenua un Indonesia Air Asia, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Indonēzijas Republika |
AIR BORN INDONESIA |
135-055 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
AIR PACIFIC UTAMA |
135-020 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ALFA TRANS DIRGANTATA |
135-012 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ANGKASA SUPER SERVICES |
135-050 |
LBZ |
Indonēzijas Republika |
ASCO NUSA AIR |
135-022 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ASI PUDJIASTUTI |
135-028 |
SQS |
Indonēzijas Republika |
AVIASTAR MANDIRI |
121-043 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
AVIASTAR MANDIRI |
135-029 |
VIT |
Indonēzijas Republika |
BATIK AIR |
121-050 |
BTK |
Indonēzijas Republika |
CITILINK INDONESIA |
121-046 |
CTV |
Indonēzijas Republika |
DABI AIR NUSANTARA |
135-030 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
DERAYA AIR TAXI |
135-013 |
DRY |
Indonēzijas Republika |
DERAZONA AIR SERVICE |
135-010 |
DRZ |
Indonēzijas Republika |
DIRGANTARA AIR SERVICE |
135-014 |
DIR |
Indonēzijas Republika |
EASTINDO |
135-038 |
ESD |
Indonēzijas Republika |
ELANG LINTAS INDONESIA |
135-052 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ELANG NUSANTARA AIR |
135-053 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ENGGANG AIR SERVICE |
135-045 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
ERSA EASTERN AVIATION |
135-047 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
GATARI AIR SERVICE |
135-018 |
GHS |
Indonēzijas Republika |
HEAVY LIFT |
135-042 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
INDONESIA AIR ASIA EXTRA |
121-054 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
INDONESIA AIR TRANSPORT |
121-034 |
IDA |
Indonēzijas Republika |
INTAN ANGKASA AIR SERVICE |
135-019 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
JAYAWIJAYA DIRGANTARA |
121-044 |
JWD |
Indonēzijas Republika |
JOHNLIN AIR TRANSPORT |
135-043 |
JLB |
Indonēzijas Republika |
KAL STAR |
121-037 |
KLS |
Indonēzijas Republika |
KARTIKA AIRLINES |
121-003 |
KAE |
Indonēzijas Republika |
KOMALA INDONESIA |
135-051 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
KURA-KURA AVIATION |
135-016 |
KUR |
Indonēzijas Republika |
LION MENTARI AIRLINES |
121-010 |
LNI |
Indonēzijas Republika |
MANUNGGAL AIR SERVICE |
121-020 |
MNS |
Indonēzijas Republika |
MARTABUANA ABADION |
135-049 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
MATTHEW AIR NUSANTARA |
135-048 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
MERPATI NUSANTARA AIRLINES |
121-002 |
MNA |
Indonēzijas Republika |
MIMIKA AIR |
135-007 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
MY INDO AIRLINES |
121-042 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
NAM AIR |
121-058 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
NATIONAL UTILITY HELICOPTER |
135-011 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
NUSANTARA AIR CHARTER |
121-022 |
SJK |
Indonēzijas Republika |
NUSANTARA BUANA AIR |
135-041 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
PACIFIC ROYALE AIRWAYS |
121-045 |
PRQ |
Indonēzijas Republika |
PEGASUS AIR SERVICES |
135-036 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
PELITA AIR SERVICE |
121-008 |
PAS |
Indonēzijas Republika |
PENERBANGAN ANGKASA SEMESTA |
135-026 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
PURA WISATA BARUNA |
135-025 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
RIAU AIRLINES |
121-016 |
RIU |
Indonēzijas Republika |
SAYAP GARUDA INDAH |
135-004 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
SKY AVIATION |
121-028 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
SKY AVIATION |
135-044 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
SMAC |
135-015 |
SMC |
Indonēzijas Republika |
SRIWIJAYA AIR |
121-035 |
SJY |
Indonēzijas Republika |
SURVEI UDARA PENAS |
135-006 |
PNS |
Indonēzijas Republika |
SURYA AIR |
135-046 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
TRANSNUSA AVIATION MANDIRI |
121-048 |
TNU |
Indonēzijas Republika |
TRANSWISATA PRIMA AVIATION |
135-021 |
TWT |
Indonēzijas Republika |
TRAVEL EXPRESS AVIATION SERVICE |
121-038 |
XAR |
Indonēzijas Republika |
TRAVIRA UTAMA |
135-009 |
TVV |
Indonēzijas Republika |
TRI MG INTRA ASIA AIRLINES |
121-018 |
TMG |
Indonēzijas Republika |
TRIGANA AIR SERVICE |
121-006 |
TGN |
Indonēzijas Republika |
UNINDO |
135-040 |
Nav zināms |
Indonēzijas Republika |
WING ABADI AIRLINES |
121-012 |
WON |
Indonēzijas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kazahstānā, izņemot Air Astana, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Kazahstānas Republika |
AIR ALMATY |
AK-0483-13 |
LMY |
Kazahstānas Republika |
ATMA AIRLINES |
AK-0469-12 |
AMA |
Kazahstānas Republika |
AVIA-JAYNAR/AVIA-ZHAYNAR |
AK-0467-12 |
SAP |
Kazahstānas Republika |
BEK AIR |
AK-0463-12 |
BEK |
Kazahstānas Republika |
BEYBARS AIRCOMPANY |
AK-0473-13 |
BBS |
Kazahstānas Republika |
BURUNDAYAVIA AIRLINES |
KZ-01/001 |
BRY |
Kazahstānas Republika |
COMLUX-KZ |
KZ-01/002 |
KAZ |
Kazahstānas Republika |
EAST WING |
KZ-01/007 |
EWZ |
Kazahstānas Republika |
EURO-ASIA AIR |
AK-0472-13 |
EAK |
Kazahstānas Republika |
FLY JET KZ |
AK-0477-13 |
FJK |
Kazahstānas Republika |
INVESTAVIA |
AK-0479-13 |
TLG |
Kazahstānas Republika |
IRTYSH AIR |
AK-0468-13 |
MZA |
Kazahstānas Republika |
JET AIRLINES |
KZ-01/003 |
SOZ |
Kazahstānas Republika |
KAZAIR JET |
AK-0474-13 |
KEJ |
Kazahstānas Republika |
KAZAIRTRANS AIRLINE |
AK-0466-12 |
KUY |
Kazahstānas Republika |
KAZAVIASPAS |
AK-0484-13 |
KZS |
Kazahstānas Republika |
PRIME AVIATION |
AK-0478-13 |
PKZ |
Kazahstānas Republika |
SCAT |
KZ-01/004 |
VSV |
Kazahstānas Republika |
ZHETYSU AIRCOMPANY |
AK-0470-12 |
JTU |
Kazahstānas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kirgizstānas Republikā, tostarp šādi: |
|
|
Kirgizstānas Republika |
AIR BISHKEK (iepriekš EASTOK AVIA) |
15 |
EAA |
Kirgizstānas Republika |
AIR MANAS |
17 |
MBB |
Kirgizstānas Republika |
AVIA TRAFFIC COMPANY |
23 |
AVJ |
Kirgizstānas Republika |
CENTRAL ASIAN AVIATION SERVICES (CAAS) |
13 |
CBK |
Kirgizstānas Republika |
HELI SKY |
47 |
HAC |
Kirgizstānas Republika |
AIR KYRGYZSTAN |
03 |
LYN |
Kirgizstānas Republika |
MANAS AIRWAYS |
42 |
BAM |
Kirgizstānas Republika |
S GROUP INTERNATIONAL (iepriekš S GROUP AVIATION) |
45 |
INT |
Kirgizstānas Republika |
SKY BISHKEK |
43 |
BIS |
Kirgizstānas Republika |
SKY KG AIRLINES |
41 |
KGK |
Kirgizstānas Republika |
SKY WAY AIR |
39 |
SAB |
Kirgizstānas Republika |
TEZ JET |
46 |
TEZ |
Kirgizstānas Republika |
VALOR AIR |
07 |
VAC |
Kirgizstānas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Libērijā |
|
|
Libērija |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Lībijā, tostarp šādi: |
|
|
Lībija |
AFRIQIYAH AIRWAYS |
007/01 |
AAW |
Lībija |
AIR LIBYA |
004/01 |
TLR |
Lībija |
BURAQ AIR |
002/01 |
BRQ |
Lībija |
GHADAMES AIR TRANSPORT |
012/05 |
GHT |
Lībija |
GLOBAL AVIATION AND SERVICES |
008/05 |
GAK |
Lībija |
LIBYAN AIRLINES |
001/01 |
LAA |
Lībija |
PETRO AIR |
025/08 |
PEO |
Lībija |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Mozambikas Republikā, tostarp šādi: |
|
|
Mozambikas Republika |
AERO-SERVIÇOS SARL |
MOZ-08 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
CFM – TRABALHOS E TRANSPORTES AÉREOS LDA |
MOZ-07 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
COA – COASTAL AVIATION |
MOZ-15 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
CPY – CROPSPRAYERS |
MOZ-06 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
CRA – CR AVIATION LDA |
MOZ-14 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
EMÍLIO AIR CHARTER LDA |
MOZ-05 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
ETA – EMPRESA DE TRANSPORTES AÉREOS LDA |
MOZ-04 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
HCP – HELICÓPTEROS CAPITAL LDA |
MOZ-11 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
KAY – KAYA AIRLINES, LDA |
MOZ-09 |
KYY |
Mozambikas Republika |
LAM – LINHAS AÉREAS DE MOÇAMBIQUE S.A. |
MOZ-01 |
LAM |
Mozambikas Republika |
MAKOND, LDA |
MOZ-20 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
MEX – MOÇAMBIQUE EXPRESSO, SARL MEX |
MOZ-02 |
MXE |
Mozambikas Republika |
OHI – OMNI HELICÓPTEROS INTERNATIONAL LDA |
MOZ-17 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
SAF – SAFARI AIR LDA |
MOZ-12 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
SAM – SOLENTA AVIATION MOZAMBIQUE, SA |
MOZ-10 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
TTA – TRABALHOS E TRANSPORTES AÉREOS LDA |
MOZ-16 |
TTA |
Mozambikas Republika |
UNIQUE AIR CHARTER LDA |
MOZ-13 |
Nav zināms |
Mozambikas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Nepālā, tostarp šādi: |
|
|
Nepālas Republika |
AIR DYNASTY HELI. S. |
035/2001 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
AIR KASTHAMANDAP |
051/2009 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
BUDDHA AIR |
014/1996 |
BHA |
Nepālas Republika |
FISHTAIL AIR |
017/2001 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
GOMA AIR |
064/2010 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
MAKALU AIR |
057A/2009 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
MANANG AIR PVT LTD |
082/2014 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
MOUNTAIN HELICOPTERS |
055/2009 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
MUKTINATH AIRLINES |
081/2013 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
NEPAL AIRLINES CORPORATION |
003/2000 |
RNA |
Nepālas Republika |
SHREE AIRLINES |
030/2002 |
SHA |
Nepālas Republika |
SIMRIK AIR |
034/2000 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
SIMRIK AIRLINES |
052/2009 |
RMK |
Nepālas Republika |
SITA AIR |
033/2000 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
TARA AIR |
053/2009 |
Nav zināms |
Nepālas Republika |
YETI AIRLINES DOMESTIC |
037/2004 |
NYT |
Nepālas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Filipīnās, izņemot Philippine Airlines un Cebu Pacific Air, bet ieskaitot turpmākos: |
|
|
Filipīnu Republika |
AEROEQUIPEMENT AVIATION |
2010037 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
AIR ASIA PHILIPPINES |
2012047 |
APG |
Filipīnu Republika |
AIR JUAN AVIATION |
2013053 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
AIR PHILIPPINES CORPORATION |
2009006 |
GAP |
Filipīnu Republika |
ASIA AIRCRAFT OVERSEAS PHILIPPINES INC. |
2012048 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
ASIAN AEROSPACE CORPORATION |
2012050 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
ASTRO AIR INTERNATIONAL |
2012049 |
AAV |
Filipīnu Republika |
AYALA AVIATION CORP. |
4AN9900003 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
CANADIAN HELICOPTERS PHILIPPINES INC. |
2010026 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
CM AERO SERVICES |
20110401 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
CYCLONE AIRWAYS |
2010034 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
FAR EAST AVIATION SERVICES |
2009013 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
INAEC AVIATION CORP. |
2010028 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
INTERISLAND AIRLINES |
2010023 |
ISN |
Filipīnu Republika |
ISLAND AVIATION |
2009009 |
SOY |
Filipīnu Republika |
ISLAND TRANSVOYAGER |
2010022 |
ITI |
Filipīnu Republika |
LION AIR |
2009019 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
MACRO ASIA AIR TAXI SERVICES |
2010029 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
MAGNUM AIR |
2012051 |
MSJ |
Filipīnu Republika |
MISIBIS AVIATION & DEVELOPMENT CORP |
2010020 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
NORTHSKY AIR INC. |
2011042 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
OMNI AVIATION CORP. |
2010033 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
ROYAL AIR CHARTER SERVICES INC. |
2010024 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
ROYAL STAR AVIATION, INC. |
2010021 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
SOUTH EAST ASIAN AIRLINES |
2009 004 |
SRQ |
Filipīnu Republika |
SOUTH EAST ASIAN AIRLINES (SEAIR) INTERNATIONAL |
2012052 |
SGD |
Filipīnu Republika |
SOUTHERN AIR FLIGHT SERVICES |
2011045 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
SUBIC SEAPLANE, INC. |
2011035 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
WCC AVIATION COMPANY |
2009015 |
Nav zināms |
Filipīnu Republika |
ZEST AIRWAYS INCORPORATED |
2009003 |
EZD |
Filipīnu Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Santomē un Prinsipi, tostarp šādi: |
|
|
Santome un Prinsipi |
AFRICA'S CONNECTION |
10/AOC/2008 |
ACH |
Santome un Prinsipi |
STP AIRWAYS |
03/AOC/2006 |
STP |
Santome un Prinsipi |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sjerraleonē, tostarp šādi: |
|
|
Sjerraleone |
AIR RUM, LTD |
Nav zināms |
RUM |
Sjerraleone |
DESTINY AIR SERVICES, LTD |
Nav zināms |
DTY |
Sjerraleone |
HEAVYLIFT CARGO |
Nav zināms |
Nav zināms |
Sjerraleone |
ORANGE AIR SIERRA LEONE LTD |
Nav zināms |
ORJ |
Sjerraleone |
PARAMOUNT AIRLINES, LTD |
Nav zināms |
PRR |
Sjerraleone |
SEVEN FOUR EIGHT AIR SERVICES LTD |
Nav zināms |
SVT |
Sjerraleone |
TEEBAH AIRWAYS |
Nav zināms |
Nav zināms |
Sjerraleone |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sudānā, tostarp šādi: |
|
|
Sudānas Republika |
ALFA AIRLINES |
54 |
AAJ |
Sudānas Republika |
ALMAJAL AVIATION SERVICE |
15 |
MGG |
Sudānas Republika |
BADER AIRLINES |
35 |
BDR |
Sudānas Republika |
BENTIU AIR TRANSPORT |
29 |
BNT |
Sudānas Republika |
BLUE BIRD AVIATION |
11 |
BLB |
Sudānas Republika |
DOVE AIRLINES |
52 |
DOV |
Sudānas Republika |
ELIDINER AVIATION |
8 |
DND |
Sudānas Republika |
FOURTY EIGHT AVIATION |
53 |
WHB |
Sudānas Republika |
GREEN FLAG AVIATION |
17 |
Nav zināms |
Sudānas Republika |
HELEJETIC AIR |
57 |
HJT |
Sudānas Republika |
KATA AIR TRANSPORT |
9 |
KTV |
Sudānas Republika |
KUSH AVIATION |
60 |
KUH |
Sudānas Republika |
MARSLAND COMPANY |
40 |
MSL |
Sudānas Republika |
MID AIRLINES |
25 |
NYL |
Sudānas Republika |
NOVA AIRLINES |
46 |
NOV |
Sudānas Republika |
SUDAN AIRWAYS |
1 |
SUD |
Sudānas Republika |
SUN AIR COMPANY |
51 |
SNR |
Sudānas Republika |
TARCO AIRLINES |
56 |
TRQ |
Sudānas Republika |
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Zambijā, tostarp šādi: |
|
|
Zambija |
ZAMBEZI AIRLINES |
Z/AOC/001/2009 |
ZMA |
Zambija |
(1) A pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.
B PIELIKUMS
GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO DARBĪBAS IEROBEŽOJUMUS ES (1)
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC) norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds) |
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs |
Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods |
Ekspluatanta valsts |
Gaisa kuģa tips, uz kuru attiecināti ierobežojumi |
Gaisa kuģa, uz kuru attiecas ierobežojumi, reģistrācijas zīme(-es) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i) |
Reģistrācijas valsts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
TAAG ANGOLA AIRLINES |
001 |
DTA |
Angolas Republika |
Visa flote, izņemot: piecus Boeing B777 tipa gaisa kuģus un četrus Boeing B737-700 tipa gaisa kuģus. |
Visa flote, izņemot: D2-TED, D2-TEE, D2-TEF, D2-TEG, D2-TEH, D2-TBF, D2-TBG, D2-TBH, D2-TBJ. |
Angolas Republika |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AIR ASTANA (2) |
AK-0475-13 |
KZR |
Kazahstāna |
Visa flote, izņemot: Boeing B767 tipa gaisa kuģus, Boeing B757 tipa gaisa kuģus, Airbus A319/320/321 tipa gaisa kuģus. |
Visa flote, izņemot: Boeing B767 flotes gaisa kuģus, kā norādīts AOC; Boeing B757 flotes gaisa kuģus, kā norādīts AOC; Airbus A319/320/321 flotes gaisa kuģus, kā norādīts AOC. |
Aruba (Nīderlandes Karaliste) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AIR SERVICE COMORES |
06-819/TA-15/DGACM |
KMD |
Komoru salas |
Visa flote, izņemot: LET 410 UVP. |
Visa flote, izņemot: D6-CAM (851336). |
Komoru salas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AFRIJET (3) |
002/MTAC/ANAC-G/DSA |
ABS |
Gabonas Republika |
Visa flote, izņemot: divus Falcon 50 tipa gaisa kuģus, divus Falcon 900 tipa gaisa kuģus. |
Visa flote, izņemot: TR-LGV; TR-LGY; TR-AFJ; TR-AFR. |
Gabonas Republika |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GABON AIRLINES (4) |
001/MTAC/ANAC |
GBK |
Gabonas Republika |
Visa flote, izņemot: vienu Boeing B767-200 tipa gaisa kuģi. |
Visa flote, izņemot: TR-LHP. |
Gabonas Republika |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
NOUVELLE AIR AFFAIRES GABON (SN2AG) |
003/MTAC/ANAC-G/DSA |
NVS |
Gabonas Republika |
Visa flote, izņemot: vienu Challenger CL-601 tipa gaisa kuģi, vienu HS-125-800 tipa gaisa kuģi. |
Visa flote, izņemot: TR-AAG, ZS-AFG. |
Gabonas Republika; Dienvidāfrikas Republika |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AIRLIFT INTERNATIONAL (GH) LTD |
AOC 017 |
ALE |
Ganas Republika |
Visa flote, izņemot: divus DC8-63F tipa gaisa kuģus. |
Visa flote, izņemot: 9G-TOP un 9G-RAC. |
Ganas Republika |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IRAN AIR (5) |
FS100 |
IRA |
Irānas Islāma Republika |
Visa flote, izņemot: 14 Airbus A300 tipa gaisa kuģus, astoņus Airbus A310 tipa gaisa kuģus, vienu Boeing B737 tipa gaisa kuģi. |
Visa flote, izņemot:
|
Irānas Islāma Republika |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AIR KORYO |
GAC-AOC/KOR-01 |
KOR |
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika |
Visa flote, izņemot: divus TU- 204 tipa gaisa kuģus. |
Visa flote, izņemot: P-632, P-633. |
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AIR MADAGASCAR |
5R-M01/2009 |
MDG |
Madagaskara |
Visa flote, izņemot: Boeing B737 tipa gaisa kuģus, ATR 72/42 tipa gaisa kuģus un trīs Airbus DHC 6-300 tipa gaisa kuģus. |
Visa flote, izņemot: Boeing B737 flotē esošos gaisa kuģus, kā minēts AOC, ATR 72/42 flotē esošos gaisa kuģus, kā minēts AOC; 5R-MGC, 5R-MGD, 5R-MGF. |
Madagaskaras Republika |
(1) B pielikumā minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.
(2) Air Astana ir atļauts izmantot tikai minētos konkrētu tipu gaisa kuģus, ar nosacījumu, ka tie ir reģistrēti Arubā un ka visas izmaiņas Air Astana AOC apliecībā ir laikus iesniegtas Komisijai un Eurocontrol.
(3) Afrijet ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Savienībā.
(4) Gabon Airlines ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Savienībā.
(5) Iran Air ir atļauts nodrošināt lidojumus uz Savienību, izmantojot tikai konkrētus gaisa kuģus, atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 590/2010 69. apsvērumā (OV L 170, 6.7.2010., 15. lpp.).
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/39 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1319/2014
(2014. gada 11. decembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 11. decembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
62,5 |
IL |
107,2 |
|
MA |
81,6 |
|
TN |
139,2 |
|
TR |
112,1 |
|
ZZ |
100,5 |
|
0707 00 05 |
AL |
63,5 |
EG |
191,6 |
|
MA |
164,1 |
|
TR |
138,7 |
|
ZZ |
139,5 |
|
0709 93 10 |
MA |
64,0 |
TR |
122,0 |
|
ZZ |
93,0 |
|
0805 10 20 |
AR |
35,3 |
MA |
68,6 |
|
SZ |
37,7 |
|
TR |
61,9 |
|
UY |
32,9 |
|
ZA |
34,5 |
|
ZW |
33,9 |
|
ZZ |
43,5 |
|
0805 20 10 |
MA |
61,0 |
ZZ |
61,0 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
IL |
102,5 |
TR |
77,8 |
|
ZZ |
90,2 |
|
0805 50 10 |
TR |
71,9 |
ZZ |
71,9 |
|
0808 10 80 |
BR |
51,7 |
CA |
135,6 |
|
CL |
79,6 |
|
NZ |
90,6 |
|
US |
117,2 |
|
ZA |
143,4 |
|
ZZ |
103,0 |
|
0808 30 90 |
CN |
82,9 |
TR |
174,9 |
|
US |
173,2 |
|
ZZ |
143,7 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
DIREKTĪVAS
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/42 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2014/106/ES
(2014. gada 5. decembris),
ar ko groza V un VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 30. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvas 2008/57/EK V pielikumā būtu labāk jādefinē apakšsistēmu “EK” verifikācijas deklarācijas piemērošanas joma un saturs. Proti, būtu skaidri jānosaka šādas deklarācijas parakstītāja atbildība. |
(2) |
Direktīvas 2008/57/EK V pielikumā būtu jāprecizē ar verifikācijas deklarāciju saistītās procedūras, ja esošajās apakšsistēmās tiek veikti pārveidojumi un ja paziņotā iestāde ir veikusi papildu verifikācijas. |
(3) |
Direktīvas 2008/57/EK VI pielikumā būtu jāprecizē apakšsistēmas verifikācijas procedūras mērķis. Turklāt minētajā pielikumā būtu jānosaka ar verifikācijas procedūru saistītie principi, kurus piemēro, ja tiek veikti esošo apakšsistēmu pārveidojumi. |
(4) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2008/57/EK V un VI pielikumu attiecīgi aizstāj ar šīs direktīvas I un II pielikuma tekstu.
2. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Pienākums transponēt un īstenot šo direktīvu neattiecas uz Kipras Republiku un Maltas Republiku, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļa sistēma.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 5. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.
I PIELIKUMS
“V PIELIKUMS
APAKŠSISTĒMU “EK” VERIFIKĀCIJAS DEKLARĀCIJA
1. APAKŠSISTĒMU “EK” VERIFIKĀCIJAS DEKLARĀCIJA
Apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācija ir deklarācija, kuru sagatavojis “pieteikuma iesniedzējs” 18. panta nozīmē un kurā viņš uz savu atbildību apliecina, ka attiecīgā apakšsistēma, kurai ir piemērotas attiecīgās verifikācijas procedūras, atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, tostarp attiecīgajiem valsts noteikumiem.
“EK” verifikācijas deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.
“EK” verifikācijas deklarācijas pamatā jābūt informācijai, kas gūta VI pielikumā noteiktajā apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūrā. Deklarāciju raksta tajā pašā valodā kā tehnisko dokumentāciju, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, un tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) |
atsauci uz šo direktīvu, SITS un piemērojamiem valsts noteikumiem; |
b) |
atkāpes gadījumā vai gadījumā, ja SITS piemēro daļēji modernizācijai vai atjaunināšanai, SITS pārejas posmā vai īpašā gadījumā – atsauci uz SITS vai to daļām, atbilstība kurām “EK” verifikācijas procedūras gaitā nav pārbaudīta, un uz valsts noteikumiem, kuri atkāpes gadījumā piemēroti; |
c) |
“pieteikuma iesniedzēja” vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi 18. panta nozīmē (norāda firmu un pilnu adresi; pilnvarotā pārstāvja gadījumā norāda arī līgumslēdzēja subjekta vai ražotāja firmu); |
d) |
apakšsistēmas īsu aprakstu; |
e) |
tās paziņotās iestādes nosaukumu, adresi un identifikācijas numuru, kas veikusi 18. pantā minēto “EK” verifikāciju; |
f) |
tās paziņotās iestādes nosaukumu, adresi un identifikācijas numuru, kas novērtējusi atbilstību citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem; |
g) |
tās izraudzītās iestādes nosaukumu un adresi, kas verificējusi atbilstību valsts noteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā; |
h) |
tās(-o) novērtēšanas struktūras(-u) nosaukumu un adresi, kas sagatavoja šajā direktīvā paredzētos drošības novērtēšanas ziņojumus par riska novērtēšanas kopīgajām drošības metodēm; |
i) |
atsauces uz dokumentiem, kas iekļauti “EK” verifikācijas deklarācijai pievienotajā tehniskajā dokumentācijā; |
j) |
visus attiecīgos pagaidu vai galīgos noteikumus, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmām, un jo īpaši, vajadzības gadījumā, visus ekspluatācijas ierobežojumus vai nosacījumus; |
k) |
parakstītāja identitāti (t. i., fiziskā persona vai personas, kas pilnvarotas parakstīt deklarāciju). |
Ja VI pielikumā dota atsauce uz “starpposma verifikācijas atestāciju” (SVA), šai deklarācijai piemēro šīs iedaļas noteikumus.
2. APAKŠSISTĒMU “EK” VERIFIKĀCIJAS DEKLARĀCIJA PĀRVEIDOJUMU GADĪJUMĀ
Ja apakšsistēmā, uz kuru attiecas “EK” verifikācijas deklarācija, tiek veikts pārveidojums, kas nav aizstāšana saistībā ar apkopi, neskarot 20. pantu, tiek piemēroti turpmāk izklāstītie noteikumi.
2.1. Ja subjekts, kurš ievieš pārveidojumu, pierāda, ka pārveidojums neietekmē tos apakšsistēmas galvenos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz pamatparametriem:
a) |
subjekts, kurš ievieš pārveidojumu, atjaunina atsauces uz dokumentiem, kas iekļauti “EK” verifikācijas deklarācijai pievienotajā tehniskajā dokumentācijā; |
b) |
jauna “EK” verifikācijas deklarācija nav jāsagatavo. |
2.2. Ja subjekts, kurš ievieš pārveidojumu, pierāda, ka pārveidojums ietekmē tos apakšsistēmas galvenos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz dažiem pamatparametriem:
a) |
subjekts, kurš ievieš pārveidojumu, sagatavo papildu “EK” verifikācijas deklarāciju, atsaucoties uz attiecīgajiem pamatparametriem; |
b) |
papildu “EK” verifikācijas deklarācijai pievieno to sākotnējai “EK” verifikācijas deklarācijai pievienoto sākotnējās tehniskās dokumentācijas dokumentu sarakstu, kuri vairs nav spēkā; |
c) |
tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, iekļauj apliecinājumu, ka pārveidojumi ietekmē tikai a) apakšpunktā minētās daļas vai aspektus; |
d) |
šai papildu “EK” verifikācijas deklarācijai pēc analoģijas piemēro šā pielikuma 1. iedaļas noteikumus; |
e) |
sākotnējā “EK” verifikācijas deklarācija paliek spēkā attiecībā uz pamatparametriem, kurus šis pārveidojums neietekmē. |
3. APAKŠSISTĒMU “EK” VERIFIKĀCIJAS DEKLARĀCIJA PAPILDU VERIFIKĀCIJU GADĪJUMĀ
Ja ir veikta papildu verifikācija, apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju var papildināt, jo īpaši tad, ja šāda papildu verifikācija ir vajadzīga ekspluatācijas papildu atļaujai. Šādā gadījumā papildu deklarācijā norāda tikai tās piemērošanas jomas, kurām veikta papildu verifikācija.”
II PIELIKUMS
“VI PIELIKUMS
APAKŠSISTĒMU “EK” VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA
1. VISPĀRĪGI PRINCIPI
““EK” verifikācija” ir procedūra, kuru pieteikuma iesniedzējs 18. panta nozīmē veic, lai pierādītu, ka attiecīgo Savienības tiesību aktu prasības, tostarp attiecīgie valsts noteikumi, saistībā ar apakšsistēmu ir izpildītas un ka attiecīgo apakšsistēmu var atļaut nodot ekspluatācijā.
2. PAZIŅOTĀS IESTĀDES IZDOTAIS VERIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTS
2.1. Ievads
Šajā direktīvā verifikācija, ko veic, atsaucoties uz SITS, ir procedūra, ar kuru paziņotā iestāde pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst attiecīgajām savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS).
Tas neierobežo līgumslēdzēja subjekta vai ražotāja (t. i., pieteikuma iesniedzēja 18. panta nozīmē) pienākumus ievērot citus no Līguma izrietošos noteikumus, tostarp jebkādu verifikāciju, kas saskaņā ar citiem noteikumiem jāveic novērtēšanas struktūrām.
2.2. Starpposma verifikācijas atestācija (SVA)
2.2.1. Principi
Pēc līgumslēdzēja subjekta vai ražotāja (t. i., pieteikuma iesniedzēja 18. panta nozīmē) pieprasījuma verifikāciju var veikt apakšsistēmas daļām vai to attiecināt vienīgi uz konkrētiem verifikācijas procedūras posmiem. Šajos gadījumos verifikācijas rezultātus var dokumentēt “starpposma verifikācijas atestācijā” (SVA), ko izdod līgumslēdzēja subjekta vai ražotāja (t. i., pieteikuma iesniedzēja 18. panta nozīmē) izvēlētā paziņotā iestāde.
SVA jādod atsauce uz SITS, atbilstība kurām ir novērtēta.
2.2.2. Apakšsistēmas daļas
Pieteikuma iesniedzējs 18. panta nozīmē var pieprasīt SVA jebkurai no daļām, kurās viņš apakšsistēmu vēlas sadalīt. Katru daļu pārbauda katrā posmā, kā paredzēts 2.2.3. punktā.
2.2.3. Verifikācijas procedūras posmi
Apakšsistēmu vai apakšsistēmas atsevišķas daļas pārbauda katrā no šādiem posmiem:
a) |
vispārējā projektēšana; |
b) |
izveide: būve, jo īpaši ietverot inženiertehniskos darbus, ražošana, komponentu montāža un vispārējā regulēšana; |
c) |
galīgā testēšana. |
Pieteikuma iesniedzējs (18. panta nozīmē) var pieprasīt SVA projektēšanas posmā (tostarp tipa pārbaudes) un izveides posmā visai apakšsistēmai vai jebkurai no daļām, kurās pieteikuma iesniedzējs ir nolēmis apakšsistēmu sadalīt (sk. 2.2.2. punktu).
2.3. Verifikācijas sertifikāts
2.3.1. Par verifikāciju atbildīgās paziņotās iestādes izvērtē apakšsistēmas projektu, izveidi un galīgo testēšanu un sagatavo “EK” verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts līgumslēdzējam subjektam vai ražotājam (t. i., pieteikuma iesniedzējam 18. panta nozīmē), kurš savukārt sagatavo “EK” verifikācijas deklarāciju. Verifikācijas sertifikātā jādod atsauce uz SITS, atbilstība kurām ir novērtēta.
Ja nav novērtēta apakšsistēmas atbilstība visām attiecīgajām SITS (piemēram, atkāpes gadījumā vai gadījumā, ja SITS piemēro daļēji modernizācijai vai atjaunināšanai, SITS pārejas posmā vai īpašā gadījumā), verifikācijas sertifikātā dod precīzu atsauci uz SITS vai to daļām, atbilstību kurām paziņotā iestāde verifikācijas procedūras gaitā nav pārbaudījusi.
2.3.2. Ja ir izdota SVA, par apakšsistēmas verifikāciju atbildīgā paziņotā iestāde ņem vērā šo SVA, un pirms verifikācijas sertifikāta izdošanas tā:
a) |
pārbauda, vai SVA pareizi aptver visas SITS attiecīgās prasības; |
b) |
pārbauda visus aspektus, ko neaptver SVA; un |
c) |
pārbauda visas apakšsistēmas galīgo testēšanu. |
2.3.3. Ja pārveido apakšsistēmu, kurai jau ir izdots verifikācijas sertifikāts, paziņotā iestāde veic tikai attiecīgo izmaiņu verificēšanai nepieciešamās pārbaudes un testus, t. i., novērtē vienīgi tās apakšsistēmas daļas, kas ir pārveidotas, un to saskarni ar apakšsistēmas nepārveidotajām daļām.
2.3.4. Katra paziņotā iestāde, kas iesaistīta apakšsistēmas verifikācijā, saskaņā ar 18. panta 3. punktu sagatavo tehnisko dokumentāciju, kurā norāda veikto darbību apjomu.
2.4. “EK” verifikācijas deklarācijai pievienotā tehniskā dokumentācija
Tehnisko dokumentāciju, ko pievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, nokomplektē pieteikuma iesniedzējs (18. panta nozīmē), un tajā jāiekļauj šāda informācija:
a) |
ar projektu saistītais tehniskais raksturojums, tostarp izpildei vajadzīgie kopskata un detalizācijas rasējumi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas vadības ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu apraksts, kas ir pietiekami detalizēts veiktās atbilstības verifikācijas dokumentēšanai, kā arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentācija un cita informācija, kas attiecas uz konkrēto apakšsistēmu; |
b) |
apakšsistēmā iekļauto 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts; |
c) |
18. panta 3. punktā minētā tehniskā dokumentācija, ko apkopojusi katra apakšsistēmas verifikācijā iesaistītā paziņotā iestāde un kurā ietilpst:
|
d) |
verifikācijas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar citiem no Līguma izrietošiem tiesību aktiem; |
e) |
ja nepieciešama drošas integrēšanas verifikācija saskaņā ar 15. pantu, attiecīgajā tehniskajā dokumentācijā iekļauj novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgajām drošības metodēm, kas minētas Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punktā. |
2.5. Paziņoto iestāžu veiktā uzraudzība
2.5.1. Par izveides pārbaudi atbildīgajai paziņotajai iestādei jābūt pastāvīgai piekļuvei būvlaukumiem, ražošanas darbnīcām, noliktavām un vajadzības gadījumā rūpnieciskās ražošanas vai testēšanas iekārtām, un vispār jebkurām telpām, kuras paziņotās iestādes pārstāvjiem būtu jāapmeklē, veicot šo pienākumu. Paziņotajai iestādei jāsaņem no līgumslēdzēja subjekta vai ražotājiem (t. i., pieteikuma iesniedzēja 18. panta nozīmē) visi šim nolūkam vajadzīgie dokumenti, jo īpaši apakšsistēmas īstenošanas plāni un tehniskā dokumentācija.
2.5.2. Par īstenošanas pārbaudi atbildīgajai paziņotajai iestādei regulāri jāveic auditi, lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgās SITS vai attiecīgo SITS prasībām. Tai jāiesniedz audita ziņojums personām, kas atbild par apakšsistēmas īstenošanu. Tās pārstāvju klātbūtne var būt nepieciešama noteiktos celtniecības darbu posmos.
2.5.3. Turklāt paziņotās iestādes pārstāvji bez brīdinājuma var apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas darbnīcas. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā iestāde var veikt pilnīgu vai daļēju auditu. Tai jāiesniedz pārbaudes ziņojums un – attiecīgā gadījumā – audita ziņojums personām, kas atbild par apakšsistēmas īstenošanu.
2.5.4. Paziņotajai iestādei ir jānodrošina iespēja uzraudzīt apakšsistēmu, kurā ir uzstādīts savstarpējās izmantojamības komponents, lai novērtētu – ja atbilstīgajās SITS ir šāda prasība – tās piemērotību lietošanai paredzētajā dzelzceļa vidē.
2.6. Dokumentu iesniegšana
“EK” verifikācijas deklarācijai pievienotās tehniskās dokumentācijas eksemplāru ražotājs vai līgumslēdzējs subjekts (t. i., pieteikuma iesniedzējs 18. panta nozīmē) glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma to nosūta jebkurai dalībvalstij.
Dokumentāciju, ko iesniedz, lai pieteiktos uz ekspluatācijas atļauju, iesniedz tās dalībvalsts valsts drošības iestādei, kurā vēlas saņemt atļauju. Valsts drošības iestāde var pieprasīt, lai kopā ar atļauju iesniegto dokumentu daļa(-as) tiktu pārtulkota(-as) šīs attiecīgās valsts valodā.
2.7. Publicēšana
Katrai paziņotajai iestādei regulāri jāpublicē attiecīga informācija par:
a) |
saņemtajiem verifikācijas un SVA pieprasījumiem; |
b) |
pieprasījumiem novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību lietošanai; |
c) |
izdotajām vai atteiktajām SVA; |
d) |
izdotajiem vai atteiktajiem atbilstības sertifikātiem un “EK” sertifikātiem par piemērotību lietošanai; |
e) |
izdotajiem vai atteiktajiem verifikācijas sertifikātiem. |
2.8. Valoda
Dokumentācijai un sarakstei saistībā ar “EK” verifikācijas procedūru jābūt līgumslēdzēja subjekta vai ražotāju (t. i., pieteikuma iesniedzēja 18. panta nozīmē) reģistrācijas dalībvalsts Savienības oficiālajā valodā vai Savienības oficiālajā valodā, kuras izmantošanai piekritis līgumslēdzējs subjekts vai ražotāji (t. i., pieteikuma iesniedzējs 18. panta nozīmē).
3. IZRAUDZĪTĀS IESTĀDES IZDOTAIS VERIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTS
3.1. Ievads
Ja tiek piemēroti valsts noteikumi, verifikācijā jāietver procedūra, ar kuru iestāde, kas izraudzīta atbilstīgi 17. panta 3. punkta trešajai daļai (izraudzītā iestāde), pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst valsts noteikumiem, kuri paziņoti saskaņā ar 17. panta 3. punktu, katrai dalībvalstij, kurā ir paredzēts apakšsistēmu atļaut nodot ekspluatācijā.
3.2. Verifikācijas sertifikāts
Izraudzītā iestāde sagatavo verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts līgumslēdzējam subjektam vai ražotājiem (t. i., pieteikuma iesniedzējam 18. panta nozīmē).
Sertifikātā ietver precīzu atsauci uz valsts noteikumiem, atbilstību kuriem izraudzītā iestāde pārbaudījusi verifikācijas procesā.
Tādu valsts noteikumu gadījumā, kuri attiecas uz ritekli veidojošām apakšsistēmām, izraudzītā iestāde iedala sertifikātu divās daļās, vienā daļā ietverot atsauces uz valsts noteikumiem, kas precīzi attiecas uz ritekļa un konkrētā tīkla tehnisko savietojamību, bet otrā daļā – atsauces uz citiem valsts noteikumiem.
3.3. Tehniskā dokumentācija
Tehniskā dokumentācija, ko nokomplektējusi izraudzītā iestāde un kas pievienota verifikācijas sertifikātam, valsts noteikumu gadījumā jāietver 2.4. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijā, un tajā jāsniedz tehniskie dati, kas ir būtiski, lai novērtētu apakšsistēmas atbilstību valsts noteikumiem.
3.4. Valoda
Dokumentācijai un sarakstei saistībā ar “EK” verifikācijas procedūru jābūt līgumslēdzēja subjekta vai ražotāju (t. i., pieteikuma iesniedzēja 18. panta nozīmē) reģistrācijas dalībvalsts Savienības oficiālajā valodā vai Savienības oficiālajā valodā, kuras izmantošanai piekritis līgumslēdzējs subjekts vai ražotāji (t. i., pieteikuma iesniedzējs 18. panta nozīmē).
4. APAKŠSISTĒMU DAĻU VERIFIKĀCIJA SASKAŅĀ AR 18. PANTA 5. PUNKTU
Ja verifikācijas sertifikātu ir paredzēts izdot konkrētām apakšsistēmas daļām, šā pielikuma noteikumus pēc analoģijas piemēro arī šīm daļām.”
LĒMUMI
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/50 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS EUTM MALI/4/2014
(2014. gada 9. decembris),
ar ko pieņem trešo valstu palīdzību Eiropas Savienības militārajā misijā, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali)
(2014/894/KĀDP)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/34/KĀDP (2013. gada 17. janvāris) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali) (1), un jo īpaši tā 8. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ievērojot Lēmuma 2013/34/KĀDP 8. panta 2. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) aicināt trešās valstis piedāvāt palīdzību un pieņemt attiecīgos lēmumus par trešo valstu piedāvātās palīdzības pieņemšanu. |
(2) |
Ievērojot ES misijas komandiera un Eiropas Savienības Militārās komitejas (ESMK) ieteikumu par Serbijas palīdzību, Serbijas palīdzība būtu jāpieņem. |
(3) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Serbijas palīdzība Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), tiek pieņemta un tiek uzskatīta par būtisku.
2. Serbija ir atbrīvota no finanšu ieguldījumiem EUTM Mali budžetā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2014. gada 9. decembrī
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
W. STEVENS
(1) OV L 14, 18.1.2013., 19. lpp.
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/51 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 10. decembris),
ar ko nosaka formātu, kādā sniedz informāciju, kas minēta 21. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9334)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/895/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (1), un jo īpaši tās 21. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācija par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, izmantojot īpašu ziņojumu formātu. |
(2) |
Lai nodrošinātu sniegtās informācijas maksimālu izmantojamību un salīdzināmību un samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, izmantojot šo ziņojuma formātu, dalībvalstis varētu paziņot racionalizētu informāciju, vienlaikus ņemot vērā arī prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (2). |
(3) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Padomes Direktīvu 96/82/EK (3), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas minēta Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 3. punktā, izmantojot ziņojuma formātu, kas noteikts šā lēmuma pielikumā.
Esošo datubāzē ievadīto informāciju pārskatīs līdz 2016. gada 31. decembrim.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 10. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Karmenu VELLA
(1) OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(3) Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.).
PIELIKUMS
INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS FORMĀTS SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2012/18/ES 21. PANTA 3. PUNKTU
Ar zvaigznīti atzīmētie lauki ir obligāti jāizpilda.
Konfidenciāla informācija ir jāatzīmē, norādot katra datu veida atteikuma pamatojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (1) 4. pantu.
1. 1. daļa – Eiropas Komisijas autentificēšanas sistēma (ECAS)
Drošības nolūkos dalībvalsts lietotājs varēs piekļūt eSPIRS, tikai reģistrējoties Eiropas Komisijas autentificēšanas sistēmā (ECAS), sniedzot šādu obligāto lietotāja informāciju:
a) Vārds*: lietotāja vārds
b) Uzvārds*: lietotāja uzvārds
c) E-pasts*: lietotāja e-pasta adrese
d) Lietotāja uzdevums*: valsts ziņotājs (VZ) vai valsts administrators (VA)
Kad lietotājs ir autentificēts, viņš(-a) tiks novirzīts uz Lielas avārijas bīstamības biroja MINERVA portālu, kurā atrodas eSPIRS. eSPIRS datubāzes lietotāja tiesības tiks piešķirtas atbilstoši lietotāja uzdevumam.
2. 2. daļa – Informācija, kas jāsniedz eSPIRS
Lietotājs sniedz turpmāk minēto informāciju, izmantojot vai nu tiešsaistes ziņošanas formātu, kas ļauj importēt datus par katru uzņēmumu atsevišķi, vai arī valsts eksporta rīku, izmantojot eSPIRS XML veidni, lai valsts/reģionālā/vietējā uzņēmumu datubāzē(-ēs) iekļautos datus automātiski importētu eSPIRS.
2.1. Ziņotāja kompetentā iestāde
a) Nosaukums*: ziņotājas kompetentās iestādes oficiālais nosaukums
b) Adrese*: ielas nosaukums, kurā atrodas ziņotāja kompetentā iestāde
c) Pilsēta*: pilsēta, ciemats, kurā atrodas ziņotāja kompetentā iestāde
d) Pasta indekss*: ziņotājas kompetentās iestādes pasta indekss
e) Valsts*: valsts, kurā atrodas ziņotāja kompetentā iestāde
f) Piezīmes : lietotāja piezīmes par ziņotāju kompetento iestādi
2.2. Uzņēmuma nosaukums un darbības
a) |
Seveso statuss*: [atbilstoši Seveso III uzņēmumi tiek iedalīti: augstākā līmeņa un zemākā līmeņa uzņēmumos] |
b) |
Nosaukums*: eSPIRS paziņotais Seveso uzņēmuma nosaukums |
c) |
Mātesuzņēmums: uzņēmuma pārvaldītājsabiedrība/mātesuzņēmums |
d) |
Individualizēts kods: kods, ko lietotājs var ierakstīt, ja viņš(-a) vēlas joprojām izmantot eSPIRS veco kodu sistēmu |
e) |
Nozares veids un/vai NACE kods*: ja uzņēmums ir saistīts ar vairāk nekā vienu SPIRS un/vai NACE kodu, nošķir galveno darbību un sekundārās darbības.
|
f) |
Saite uz tīmekļa vietni, kurā ir papildu informācija par uzņēmumu* |
g) |
E-PRTR ID: ja uz uzņēmumu pilnībā vai daļēji attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2), jānorāda valsts unikālais identifikators, ko izmanto, sniedzot ziņojumus par apsaimniekošanas objektiem saskaņā ar minēto regulu, kā arī saite uz attiecīgo tīmekļa vietni. |
h) |
IED ID (no 2016. gada datiem): ja uz uzņēmumu pilnībā vai daļēji attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (3) (http://ec.europa.eu/environment/industry/stationary/ied/legislation.htm), jānorāda visi attiecīgie valsts unikālie iekārtas identifikatori minētās direktīvas nolūkā, kā arī saite uz attiecīgo tīmekļa vietni. |
i) |
Piezīmes par uzņēmumu: lietotāja piezīmes par uzņēmumu, par kuru sniegts ziņojums |
2.3. Uzņēmuma atrašanās vietas* pilna adrese vai platuma/garuma koordinātas
a) Adrese*: ielas nosaukums, numurs un pilsēta, kurā atrodas uzņēmums
b) Ģeogrāfiskais platums*: uzņēmuma platuma koordinātas (ja nav norādīta adrese)
c) Ģeogrāfiskais garums*: uzņēmuma garuma koordinātas (ja nav norādīta adrese)
d) Piezīmes par adresi : lietotāja piezīmes par uzņēmuma adresi
2.4. Uzņēmuma vielas
a) Viela (atbilstoši Seveso III) : parastais nosaukums vai vispārīgais nosaukums, vai bīstamības klasifikācija
b) CAS numurs : CAS reģistrācijas numurs ir unikāls ciparu identifikators, tas izveidots tikai vienai vielai, tam nav ķīmiskas nozīmes, un ar to var piekļūt plašai informācijai par konkrēto ķīmisko vielu. Tajā var būt līdz pat 10 cipariem, kas sadalīti ar defisi trijās daļās. (http://www.cas.org/content/chemical-substances)
c) Daudzums : vielas daudzums tonnās
d) Fizikālās īpašības : vielas uzglabāšanas nosacījumi, piemēram, veids (cietviela, šķidrums, gāze), granularitāte (pulveris, granulas utt.), spiediens, temperatūra utt.
e) Piezīmes par vielu : lietotāja piezīmes par ziņotajām uzņēmuma vielām
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/55 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 10. decembris),
ar ko nosaka formātu, kādā dalībvalstis sniedz informāciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9335)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/896/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (1), un jo īpaši tās 21. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvas 2012/18/ES 21. panta 2. punkts pieprasa, lai dalībvalstis līdz 2019. gada 30. septembrim un pēc tam reizi četros gados sniedz pārskatu par šīs direktīvas īstenošanu. |
(2) |
Komisija ir izstrādājusi aptaujas anketu, lai noteiktu informācijas kopumu, kas dalībvalstīm jādara pieejams saistībā ar ziņošanu par direktīvas īstenošanu. |
(3) |
Pirmajam pārskata periodam būtu jāaptver laikposms no 2015. gada 1. jūnija – dienas, kad direktīva ir pilnībā piemērojama dalībvalstīs, – līdz 2018. gada 31. decembrim, tādējādi dodot dalībvalstīm nepieciešamo laiku izvērtēt savākto informāciju un iesniegt to Komisijai līdz 2019. gada 30. septembrim. Turpmākie četru gadu pārskata periodi aptvers laikposmu no pārskata perioda pirmā gada 1. janvāra līdz pārskata perioda ceturtā gada 31. decembrim. |
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/82/EK (2) 22. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Dalībvalstis ziņo par Direktīvas 2012/18/ES īstenošanu saskaņā ar minētās direktīvas 21. panta 2. punktu, atbildot uz aptaujas anketas jautājumiem, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā (3).
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 10. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Karmenu VELLA
(1) OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.
(2) Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.).
(3) Pieejama arī Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/seveso/.
PIELIKUMS
ANKETA
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
1. |
Sniedziet informāciju par galvenajām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par Direktīvas 2012/18/ES izpildi. Informācijai būtu jāaptver vismaz kontaktinformācija un galvenie uzdevumi (drošības pārskatu pārraudzība, zemes izmantošanas plānošana, domino efekts, ārējo avārijas rīcības plānu izveide un īstenošana, inspekcijas, sabiedrības informēšana, sankcijas). Alternatīvi: ja ievērojamas izmaiņas nav notikušas, atsaucieties uz iepriekšējo pārskatu. |
2. |
Norādiet, kad pēdējo reizi atjaunināta informācija par uzņēmumiem saistībā ar to iekļaušanu (e)SPIRS datubāzē. |
2. DOMINO EFEKTS (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 9. PANTS)
Cik uzņēmumu grupu pārskata perioda beigās saskaņā ar Direktīvas 2012/18/ES 9. pantu bija identificētas kā tādas, kurās lielu avāriju risks vai sekas var būt paaugstinātas šādu uzņēmumu ģeogrāfiskā novietojuma vai tuvuma dēļ vai tajos esošo bīstamo vielu krājumu dēļ?
3. DROŠĪBAS PĀRSKATI (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 10. PANTS)
1. |
Vai visi augstākā līmeņa uzņēmumi, uz kuriem attiecās šī prasība pārskata periodā, ir iesnieguši drošības pārskatu? Ja nav, cik uzņēmumu to nav izdarījuši? |
2. |
Vai visi drošības pārskati ir atjaunināti pēdējos piecos gados? Ja nav, cik augstākā līmeņa uzņēmumu, uz kuriem attiecās šī prasība, nav atjauninājuši drošības pārskatu? |
4. AVĀRIJAS RĪCĪBAS PLĀNI (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 12. PANTS)
1. |
Vai ārējie avārijas rīcības plāni ir izstrādāti visiem augstākā līmeņa uzņēmumiem, uz kuriem attiecās šī prasība pārskata periodā? Ja nav, cik augstākā līmeņa uzņēmumiem nav izstrādātu ārējo avārijas rīcības plānu? |
2. |
Cik ir tādu augstākā līmeņa uzņēmumu, par kuriem valsts iestādes ir nolēmušas, ka tiem nav nepieciešams izstrādāt ārējo avārijas rīcības plānu saskaņā ar Direktīvas 2012/18/ES 12. panta 8. punktu? |
3. |
Ja atbilde uz 4.2. jautājumu ir viens vai vairāki, sniedziet pamatojumu, ko katrā atsevišķā gadījumā ir iesniegušas attiecīgās kompetentās iestādes. |
4. |
Vai visiem augstākā līmeņa uzņēmumiem ārējie avārijas rīcības plāni ir pārbaudīti pēdējo trīs gadu laikā? Ja nav, cik gadījumos ārējais avārijas rīcības plāns nav pārbaudīts? |
5. |
Norādiet, kādi bija galvenie noteikumi ārējo avārijas rīcības plānu sabiedriskajai apspriešanai ar ieinteresēto sabiedrības daļu. |
6. |
Sniedziet īsu paskaidrojumu, kā notiek ārējo avārijas rīcības plānu pārbaude (piemēram, daļēja pārbaude, pilnīga pārbaude, iesaistot avārijas dienestus, izmantojot datorus utt.). Norādiet, kādi kritēriji tika izmantoti, izvērtējot ārējā avārijas rīcības plāna piemērotību. |
5. ZEMES IZMANTOŠANAS PLĀNOŠANA (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 13. UN 15. PANTS)
1. |
Vai pārskata periodā ir notikusi apspriešana ar ieinteresēto sabiedrības daļu par ikvienu konkrēto atsevišķo projektu (jauni uzņēmumi, būtiski pārveidojumi jau pastāvošajos uzņēmumos, teritorijas attīstīšana pastāvošo uzņēmumu tuvumā), un vai ir notikusi sabiedriskā apspriešana par vispārējiem plāniem vai programmām saistībā ar jauniem uzņēmumiem vai jaunām norisēm pastāvošo uzņēmumu apkārtnē? Ja nav, sniedziet kopsavilkuma ziņojumu par galvenajiem iemesliem gadījumos, kad sabiedriskā apspriešana nav notikusi. |
2. |
Pēc izvēles: vai jūsu valsts tiesību aktos ir paredzētas saskaņotas vai kopējas procedūras prasību izpildei par zemes izmantošanas plānošanu saskaņā ar Seveso un prasības, kas izriet no citiem tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2011/92/ES (1) un 2001/42/EK (2)? |
6. INFORMĀCIJA PAR DROŠĪBAS PASĀKUMIEM (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 14. PANTS UN V PIELIKUMS)
1. |
Vai pēdējo piecu gadu laikā attiecībā uz visiem augstākā līmeņa uzņēmumiem ir bijusi publiski un aktīvi pieejama informācija par drošības pasākumiem un atbilstošu rīcību lielas avārijas gadījumā? Ja nav, par cik daudziem augstākā līmeņa uzņēmumiem šāda informācija nebija pieejama? |
2. |
Norādiet, kurš (operators, iestādes) un, ja iespējams, ar kādiem līdzekļiem (piemēram, operatoru vai iestāžu brošūras, skrejlapas, elektroniskais pasts, SMS) dara pieejamu 6.1. jautājumā minēto informāciju. |
3. |
Vai informācija, kas uzskaitīta Direktīvas 2012/18/ES V pielikumā, ir visiem uzņēmumiem pastāvīgi pieejama, tostarp elektroniski, un vai vajadzības gadījumā tā tiek atjaunināta? Ja nav, norādiet, cik liels ir to uzņēmumu īpatsvars, attiecībā uz kuriem atbilde ir negatīva, un kādi pasākumi ir veikti trūkumu novēršanai. |
4. |
Norādiet, kurš (operators, iestādes) un, ja iespējams, ar kādiem līdzekļiem (piemēram, operatoru vai iestāžu brošūras, tīmekļa vietnes) dara pastāvīgi pieejamu 6.3. jautājumā minēto informāciju. |
5. |
Cik uzņēmumiem pārskata perioda beigās tiek uzskatīts, ka ir smagu nelaimes gadījumu risks ar pārrobežu ietekmi? Cik ir tādu gadījumu, kad attiecīgā informācija ir sniegta potenciāli skartajai dalībvalstij? |
7. INSPEKCIJAS (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 20. PANTS)
1. |
Kādā līmenī vai līmeņos ir izstrādāti inspekciju plāni? Vai tie ir bijuši publiski pieejami, vai arī sabiedrība ir elektroniski informēta par to, kur pēc pieprasījuma var saņemt detalizētāku informāciju par inspekciju plānu? Pēc izvēles: ja tie ir publicēti internetā, norādiet saiti. |
2. |
Vai plānoto inspekciju programmas, tostarp objektu apmeklējumu biežums, ir izstrādātas visiem uzņēmumiem? Vai ir publiskots pēdējā apmeklējuma datums vai norāde par to, kur šo informāciju var iegūt elektroniskā formātā? Pēc izvēles: ja tas ir publicēts internetā, norādiet saiti. |
3. |
Cik daudziem augstākā līmeņa uzņēmumiem inspekcijas programma, tostarp objektu apmeklējumu biežums, pamatojas uz attiecīgā uzņēmuma sistemātisku lielas avārijas bīstamības novērtējumu? Cik uzņēmumos notiek ikgadējie objektu apmeklējumi? |
4. |
Cik daudziem zemākā līmeņa uzņēmumiem inspekcijas programma, tostarp objektu apmeklējumu biežums, pamatojas uz attiecīgā uzņēmuma sistemātisku lielas avārijas bīstamības novērtējumu? Cik uzņēmumos notiek objektu apmeklējumi vismaz reizi trijos gados? |
5. |
Vai valsts tiesību aktos vai administratīvajās norādēs ir paredzētas inspekcijas, kas ir koordinētas vai kopīgas ar tām inspekcijām, kuras veic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem (piemēram, Rūpniecisko emisiju direktīvu jeb RED)? |
8. IZMANTOŠANAS AIZLIEGUMS, SANKCIJAS UN CITI PIESPIEDU LĪDZEKĻI (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 19. UN 28. PANTS)
1. |
Cik daudzi uzņēmumi pārskata periodā ir bijuši pakļauti izmantošanas aizliegumam vai aizliegumam nodot ekspluatācijā? |
2. |
Cik daudz cita veida piespiedu pasākumu ir veikti pārskata periodā? Norādiet visbiežāk izmantotos darbību veidus (piemēram, izmantošanas aizliegums, administratīvais sods, sankcija vai cits pasākums). Ja iespējams, sniedziet statistikas iedalījumu. |
9. IESPĒJAS VĒRSTIES TIESĀS (DIREKTĪVAS 2012/18/ES 23. PANTS)
Paskaidrojiet, kā tiek nodrošināta Direktīvas 2012/18/ES 23. panta ievērošana attiecībā uz iespējām vērsties tiesās, un aprakstiet pieredzi saistībā ar šā panta piemērošanu pārskata periodā.
10. PAPILDINFORMĀCIJA
Pēc izvēles: sniedziet jebkādu ar Seveso saistītu vispārīgu papildinformāciju, īstenošanas pieredzi, pārskatus u. tml., kas varētu interesēt sabiedrību un ko varētu publiskot saistībā ar šādiem jautājumiem:
a) |
pieredze, kas gūta no nelaimes gadījumiem un negadījumiem, lai novērstu to atkārtošanos; |
b) |
IT rīki, ko izmanto, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu un datu apmaiņu; |
c) |
vajadzības gadījumā – jebkuri noteikumi, kas, līdzīgi Seveso, skar paziņojumus par darbībām, prasības attiecībā uz drošības pārvaldību, drošības pārskatus, sabiedrības informēšanu, avārijas rīcības plānošanu un inspekcijas un kurus piemēro iekārtām un darbībām, uz kurām neattiecas Direktīva 2012/18/ES, piemēram, cauruļvadiem, ostām, šķirotavām, atkrastes iekārtām, gāzes izpētē, ieguvē u. c. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).
IETEIKUMI
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/59 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2014. gada 5. decembris)
par jautājumiem, kas saistīti ar strukturālo apakšsistēmu un ritekļu nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK un Direktīvu 2004/49/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/897/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK (1) 30. panta 1. punktu Komisija var iesniegt komitejai, kas minēta tās pašas direktīvas 29. pantā, jebkuru jautājumu, kurš saistīts ar minētās direktīvas īstenošanu. |
(2) |
Kopš 2005. gada Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk tekstā “Aģentūra”) ir veikusi vairākus pasākumus, lai veicinātu integrētas, drošas un savstarpēji izmantojamas ES dzelzceļu sistēmas izveidi. Pēc Direktīvas 2008/57/EK pieņemšanas Aģentūra ir regulāri organizējusi sanāksmes, kurās piedalījās ieinteresētās personas un valstu drošības iestādes un kurās uzmanība tika pievērsta jautājumam par dzelzceļa ritekļu savstarpēju atzīšanu, t. i., dzelzceļa ritekļu ekspluatācijas atļauju savstarpēju atzīšanu. Šīs sanāksmes ir parādījušas, ka ir dažāda izpratne par strukturālo apakšsistēmu un ritekļu ekspluatācijas atļaujām, kas paredzētas minētās direktīvas IV un V nodaļā. |
(3) |
Nevienāda izpratne var novest pie tā, ka dalībvalstis ar valstu īstenošanas noteikumiem prasības piemēros atšķirīgi, palielinot grūtības, ar ko saskaras ražotāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi. Turklāt vienota izpratne par strukturālo apakšsistēmu un ritekļu nodošanu ekspluatācijā ir vajadzīga, lai nodrošinātu konsekvenci starp dažādajiem Aģentūras izdotajiem ieteikumiem attiecībā uz vairākiem uzdevumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/49/EK (2) un Direktīvā 2008/57/EK. |
(4) |
Komisija pieņēma Ieteikumu 2011/217/ES (3). Minētā ieteikuma mērķis bija precizēt strukturālo apakšsistēmu un ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanas procedūras, kas noteiktas Direktīvā 2008/57/EK. |
(5) |
Lai apspriestu un analizētu jautājumus, kas radušies pēc Ieteikuma 2011/217/ES pieņemšanas attiecībā uz strukturālo apakšsistēmu un ritekļu nodošanu ekspluatācijā, Komisija 2011. gadā izveidoja darba grupu jautājumā par atļauju piešķiršanu ritekļiem. Minētās darba grupas nobeiguma ziņojums tika publicēts Aģentūras tīmekļa vietnē 2012. gada jūlijā. |
(6) |
Komisija 2013. gada 30. janvārī pieņēma tiesību aktu priekšlikumus ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes izveidei. Minētajos priekšlikumos ir ņemts vērā iepriekš minētās darba grupas veikums, un tajos ir paredzēts uzlabots ritekļu un apakšsistēmu apstiprināšanas process. Šajā ieteikumā sniegtie skaidrojumi ir vajadzīgi, lai optimizētu pašreizējā tiesiskā regulējuma īstenošanu. |
(7) |
Tāpēc ir jāpaplašina Ieteikuma 2011/217/ES tvērums, lai aptvertu citus aspektus, kas saistīti ar atļauju piešķiršanas procesu, un skaidrotu šādus jautājumus:
|
(8) |
Skaidrības un vienkāršības labad Ieteikumu 2011/217/ES ir vēlams aizstāt ar šo ieteikumu. |
(9) |
Apspriedusies ar komiteju, kas minēta Direktīvas 2008/57/EK 29. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
1. Dalībvalstīm jānodrošina, ka valstu drošības iestādes, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji, novērtēšanas iestādes, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras, ražotāji, ekspluatācijas atļaujas pieteikuma iesniedzēji un citas personas, kas iesaistītas strukturālo apakšsistēmu un ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanā un to izmantošanā, ir iepazinušies ar principiem un pamatnostādnēm, kas izklāstītas 2.–116. ieteikumā, un ņem tos vērā.
DEFINĪCIJAS
2. |
Šajā ieteikumā jāpiemēro Direktīvā 2008/57/EK un Direktīvā 2004/49/EK noteiktās definīcijas. Termini “dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums”, “infrastruktūras pārvaldītājs”, “ritekļu turētājs” un “par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra” ir izmantoti, par pamatu ņemot lomu un pienākumus, kas noteikti Direktīvas 2004/49/EK 3. un 4. pantā. Jebkura persona, kas pilda kādu no minētajos pantos norādītajām lomām, var pildīt arī citu lomu (piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs var būt arī ritekļu turētājs). Jāpiemēro arī šādas definīcijas:
|
APAKŠSISTĒMU EKSPLUATĀCIJAS ATĻAUJA
3. |
Apakšsistēmas ekspluatācijas atļauja ir dalībvalsts atzinums par to, ka pieteikuma iesniedzējs, kurš iesniedzis pieteikumu par konkrēto apakšsistēmu, ir apliecinājis, ka, iekļaujot šo apakšsistēmu dzelzceļu sistēmā, tā savā paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī atbildīs visām Direktīvas 2008/57/EK pamatprasībām (5). Saskaņā ar minētās direktīvas 17. panta 1. punktu to piešķir “EK” verifikācijas deklarācijas formā. Diagrammā apkopotas darbības, ko veic pirms un pēc strukturālās apakšsistēmas ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas.
|
RITEKĻA EKSPLUATĀCIJAS ATĻAUJA UN RITEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMS
4. |
Atļaujas piešķiršanas vajadzībām ritekli veido ritošā sastāva apakšsistēma un attiecīgā gadījumā vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma. Ritekļa tipa apstiprinājums vai individuāla ritekļa ekspluatācijas atļauja ir kopējs apstiprinājums vai atļauja, kas attiecas uz to/tām apakšsistēmu(-ām), kura/kuras veido ritekli. |
5. |
Prasības, kas izriet no funkcionālajām apakšsistēmām un kas ietekmē ritekļa paredzēto ekspluatācijas stāvokli (tostarp, piemēram, veiktspējas prasības), ir izklāstītas attiecīgajās strukturālajās SITS vai, ja tas atļauts ar Direktīvu 2008/57/EK, valstu noteikumos (piemēram, B klases vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) sistēmas). |
6. |
Tā kā ritekļi sastāv no vienas vai vairākām apakšsistēmām, Direktīvas 2008/57/EK IV nodaļas noteikumus, kuri attiecas uz apakšsistēmām, piemēro attiecīgajām ritekļa vai ritekļa tipa apakšsistēmām, neskarot citus V nodaļā izklāstītos noteikumus. |
7. |
Atļaujām vai apstiprinājumiem, kas attiecas uz ritekļiem, kurus veido vairāk nekā viena apakšsistēma, ritekļa ekspluatācijas atļaujas vai ritekļa tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs abu apakšsistēmu “EK” verifikācijas deklarācijas var apvienot vienā “EK” verifikācijas deklarācijā, kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK V pielikumā, lai pierādītu, ka pēc integrēšanas dzelzceļu sistēmā šā tipa ritekļi kopumā to paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī atbildīs attiecīgo Eiropas tiesību aktu prasībām, tostarp Direktīvas 2008/57/EK pamatprasībām. |
8. |
Ja ir izpildīti Direktīvas 2008/57/EK nosacījumi, vienam ritekļa tipa apstiprinājumam vai individuālu ritekļu ekspluatācijas atļaujai jādarbojas visā ES dzelzceļu tīklā. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumu, kad SITS atbilstīgam riteklim vai ritekļa tipam piešķir attiecīgi atļauju vai apstiprinājumu ar nosacījumu, ka to ir paredzēts izmantot tikai SITS atbilstīgā tīklā (bet tikai tad, ja attiecīgajās SITS, kuras piemērotas attiecīgajām atļaujām vai apstiprinājumiem, nav iekļauti atklātie punkti un īpaši gadījumi attiecībā uz tīkla un ritekļa savietojamību). |
9. |
Procedūras ritekļu tipu apstiprinājumu un individuālu ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanai ir saskaņotas, un tajās ir paredzēti skaidri pasākumi, kuriem noteikti izpildes termiņi. |
10. |
Noteikumiem, kas piemērojami ritekļu ekspluatācijas atļauju un ritekļu tipu apstiprinājumu piešķiršanai, jābūt nemainīgiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem. Šiem noteikumiem jābūt vai nu SITS, vai, ja tas atļauts Direktīvā 2008/57/EK, valstu noteikumiem, kas paziņoti Komisijai un pieejami Komisijas izveidotā datubāzē. No SITS pieņemšanas brīža dalībvalstīm nevajadzētu pieņemt valsts noteikumus saistībā ar ražojumiem vai apakšsistēmas daļām, uz ko attiecas konkrētās SITS (izņēmums ir aspekti, kas norādīti kā “atklātie punkti”). Attiecībā uz SITS neatbilstīgiem ritekļiem un ritekļu tipiem pēc iespējas jāpiemēro savstarpējas atzīšanas princips, lai novērstu nevajadzīgas prasības un liekas verifikācijas pārbaudes, ja vien tās nav absolūti nepieciešamas, lai pārbaudītu šāda tipa ritekļa tehnisko savietojamību ar attiecīgo tīklu. |
11. |
Ritekļu atļaujās vai apstiprinājumos jānorāda ritekļu paredzētā ekspluatācijas stāvokļa tehniskie raksturlielumi, tostarp izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi, un tajās jānorāda to/tās dalībvalsts(-u) tīkli (6), attiecībā uz kuriem šā tipa ritekļi ir apstiprināti. Tehniskajiem raksturlielumiem, kas minēti atļaujā vai apstiprinājumā, jābūt:
|
12. |
Tehniskie raksturlielumi, kas minēti 11. ieteikumā, ir tādi paši ikvienam tā paša ritekļa tipa individuālam riteklim. |
13. |
Ne tipa apstiprinājumam, ne individuāla ritekļa ekspluatācijas atļaujai nevajadzētu būt saistītai ar kādu konkrētu maršrutu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, turētāju vai par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru (TAAS). |
14. |
Lai nodrošinātu, ka nav nepieciešams apstiprināt ritekļu tipus un individuālu ritekļu ekspluatāciju konkrētiem maršrutiem, un lai izvairītos no vajadzības piešķirt atkārtotu apstiprinājumu vai atļauju, ja mainās kāda maršruta raksturlielumi, visi izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi, kas pievienoti ritekļa atļaujā vai apstiprinājumā, jāizsaka kā infrastruktūras tehnisko raksturlielumu parametri, nevis ģeogrāfiskajā aspektā. |
TIPA APSTIPRINĀJUMS
15. |
Ritekļa paredzētā ekspluatācijas stāvokļa raksturlielumi, kas tiek novērtēti apstiprinājuma piešķiršanai, ir raksturlielumi, kas saistīti ar ritekļa tipu. Ritekļa tips pirmo reizi var tikt apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 26. panta 1. punktu, un pēc tam var tikt apstiprināti individuāli šā tipa ritekļi (tostarp individuālu ritekļu sērija), verificējot to atbilstību tipam saskaņā ar minētās direktīvas 26. panta 3. punktu. Alternatīva iespēja ir, ka, apstiprinot kāda tipa pirmo ritekli, tiek piešķirts ritekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 26. panta 2. punktu. Tas nozīmē, ka turpmākos individuālos tā paša tipa ritekļus varēs apstiprināt, verificējot to atbilstību tipam saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 26. panta 3. punktu. Šāda ritekļa tipa apstiprinājuma koncepcija ļauj ražotājiem laist tirgū un ievietot to katalogā ritekļu tipus, tādējādi tie var piedāvāt klientiem apstiprinājumu, bet tiem nav vajadzības iepriekš saražot individuālus šādu tipu ritekļus, ko klients varētu pasūtīt. Viens no šīs koncepcijas mērķiem ir būtiski samazināt ar apstiprināšanu saistīto risku, kas rodas tiem, kuri iepērk šādu tipu ritekļus. |
16. |
Tipa koncepcija ir būtiska arī attiecībā uz maršrutu savietojamību. Lai novērtētu, vai maršrutā varēs izmantot vilcienu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums salīdzina tā vilciena raksturlielumus, ko veido konkrētu tipu ritekļi, ar informāciju, kuru infrastruktūras reģistrā sniedzis infrastruktūras pārvaldītājs. Infrastruktūras pārvaldītāju pienākums publiskot infrastruktūras raksturojumu jau ir noteikts (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/14/EK (7), ciktāl tā attiecas uz piekļuvi tīklam, Direktīvās 2004/49/EK un 2008/57/EK un SITS, kas saistītas ar “satiksmes nodrošināšanu un vadību”, ciktāl tās attiecas uz ekspluatāciju). Līdz infrastruktūras reģistra izveidei un aizpildīšanai infrastruktūras pārvaldītājiem šī informācija jāpublisko citā veidā. Tas infrastruktūras pārvaldītājiem nedod pilnvaras pieprasīt nosacītu otro apstiprinājumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu ritekļiem/vilcieniem. |
17. |
Ritekļu apstiprināšanas process un turpmāka konkrētu ritekļu ekspluatācija un tehniskā apkope ir divi skaidri nošķirti procesi, ko reglamentē dažādi noteikumi. Šis nošķīrums ļauj ražotājiem, kuri jau saņēmuši apstiprinājumu, laist tirgū viena un tā paša tipa ritekļus, kurus ekspluatēs dažādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un kuru tehnisko apkopi veiks dažādas TAAS atbilstoši dažādiem tehniskās apkopes režīmiem, kas atkarīgi no ekspluatācijas apstākļiem. |
18. |
Attiecībā uz ritekļu tipiem, ko paredzēts apstiprināt vairāk nekā vienā dalībvalstī (piemēram, ekspluatācijai transporta koridoros), valstu drošības iestādes var izvēlēties sadarboties, lai vienlaikus piešķirtu pirmo un papildu apstiprinājumus (“simultānā apstiprināšana”). Tādējādi attiecīgās valstu drošības iestādes var savstarpēji dalīt darbu (piemēram, katra no tām var uzņemties tematisko jomu), un valsts drošības iestāde, kas piešķir pirmo apstiprinājumu, var atzīt pārējo valstu drošības iestāžu paveikto un izmantot to savām vajadzībām. |
STACIONĀRO IEKĀRTU APAKŠSISTĒMU EKSPLUATĀCIJAS ATĻAUJA
19. |
Jāuzsver, ka stacionāro iekārtu SITS nav ietvertas visas prasības, kurām attiecīgajai apakšsistēmai jāatbilst. SITS noteiktajās prasībās ir ietverti tie elementi, kuri ir svarīgi stacionāro iekārtu apakšsistēmu savietojamībai ar SITS atbilstīgu ritekli. |
20. |
Attiecībā uz stacionārajām iekārtām papildus SITS piemērošanai, lai nodrošinātu atbilstību visu piemērojamo ES tiesību aktu pamatprasībām, dalībvalstis var pieprasīt, lai tiktu piemēroti citi noteikumi (kurus nav nepieciešams saskaņot, lai izpildītu Direktīvas 2008/57/EK mērķus), piemēram, elektrodrošības, inženiertehniskie, būvniecības, sanitārie, ugunsdrošības u. c. noteikumi. Minētajiem noteikumiem nevajadzētu būt pretrunā ar SITS noteikumiem. |
21. |
Attiecībā uz tīkla projektu, ko veido vairāk nekā viena stacionāro iekārtu apakšsistēma, procesa vienkāršošanai ir ieteicams, lai pieteikuma iesniedzējs varētu apvienot visu apakšsistēmu “EK” verifikācijas deklarācijas, kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK V pielikumā, vienā kopējā tīkla projekta “EK” verifikācijas deklarācijā, kas pierādītu, ka tīkla projekts kopumā pēc integrēšanas dzelzceļu sistēmā atbildīs attiecīgo Eiropas tiesību aktu prasībām, tostarp Direktīvas 2008/57/EK pamatprasībām. |
22. |
Piemērojamajiem valstu noteikumiem, saskaņā ar kuriem stacionāro iekārtu apakšsistēmām piešķir ekspluatācijas atļauju, jābūt nemainīgiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem. Neskarot 19. un 20. ieteikumu, noteikumiem, kas saistīti ar dzelzceļu sistēmas pamatprasībām, kuras noteiktas Direktīvā 2008/57/EK, jābūt vai nu SITS, vai, ja tas atļauts ar Direktīvu 2008/57/EK, valstu noteikumiem, kas paziņoti Komisijai un pieejami Komisijas izveidotā datubāzē. No SITS pieņemšanas brīža dalībvalstīm nevajadzētu pieņemt valsts noteikumus attiecībā uz ražojumiem vai apakšsistēmas daļām, uz ko attiecas konkrētā SITS (izņēmums ir aspekti, kas attiecīgajās SITS pienācīgi paziņoti kā “atklātie punkti”). |
23. |
Stacionāro iekārtu apakšsistēmu ekspluatācijas atļaujā jānorāda to tehniskie raksturlielumi, tostarp izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi. Tehniskajiem raksturlielumiem, kas minēti ekspluatācijas atļaujā, jābūt:
|
24. |
Stacionāro iekārtu apakšsistēmu ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas process un šo apakšsistēmu ekspluatācija un tehniskā apkope ir divi skaidri nošķirti procesi, ko reglamentē dažādi noteikumi. |
PAMATPRASĪBAS, SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS (SITS) UN VALSTU NOTEIKUMI
25. |
Savstarpējās izmantojamības direktīvā ir noteiktas dzelzceļu sistēmas pamatprasības. Tās ir “visi III pielikumā izklāstītie nosacījumi, kas ir obligāti dzelzceļu sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm” (Direktīvas 2008/57/EK 2. panta g) punkts). Tāpēc dzelzceļu sistēmas pamatprasības ir izsmeļošas. Dalībvalsts vai valsts drošības iestāde nedrīkst noteikt nekādas prasības vai nosacījumus, kas nav paredzēti 17. pantā. |
26. |
Tehniskā savietojamība saskarnē starp tīklu un ritekļiem ir būtiska drošībai. Lai gan šīs saskarnes drošības aspektu var pierādīt, izmantojot atsauces sistēmas vai precīzas riska prognozes saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 352/2009 (8) (RN KDM), savstarpējas izmantojamības apsvērumu dēļ tehniskā savietojamība jāpierāda, pamatojoties uz saskaņotiem Savienības noteikumiem, proti, SITS, vai, ja šādu noteikumu nav, pamatojoties uz valstu noteikumiem. Tāpēc savstarpējās izmantojamības labad saskarnes starp ritekli un tīklu jāpierāda, izmantojot uz noteikumiem balstītu pieeju. |
27. |
Tā rezultātā, pirmkārt, SITS būtu izsmeļoši jānorāda saskarnes, kas minētas 26. ieteikumā. Ikviens mērķa sistēmas pamatparametrs un saskarne, kas tiks sīki pārbaudīta saistībā ar atļaujas vai apstiprinājuma piešķiršanu, detalizēti jānorāda SITS kopā ar attiecīgajām atbilstības novērtēšanas prasībām. |
28. |
Otrkārt, SITS jānorāda prasības tikai, “ciktāl tas ir vajadzīgs”, lai nodrošinātu optimālu tehnisko saskaņotību, un obligātie noteikumi, kas nepieciešami, lai izpildītu Direktīvas 2008/57/EK pamatprasības un sasniegtu minētās direktīvas 1. pantā izvirzītos mērķus (5. panta 3. punkts). Tāpēc SITS jānorāda prasības tikai tiktāl, ciktāl nepieciešama saskaņotība, lai izpildītu minētos mērķus un nodrošinātu atbilstību pamatprasībām. SITS norāda arī saskarnes starp apakšsistēmām. Katrā SITS norāda mērķa apakšsistēmu, kuru pakāpeniski var izveidot samērīgā laikposmā. |
29. |
Pieteikuma iesniedzējiem jābūt iespējai izmantot pašizvēlētus tehniskos risinājumus, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām, ja šo tehnisko risinājumu specifikācijas atbilst SITS un citiem piemērojamiem tiesību aktiem. |
30. |
Lai izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, kurā nebūtu iekšēju robežu, tehniskās specifikācijas ražojumiem, kas atbilst pamatprasībām, var noteikt saskaņotajos standartos (EN). Dažos gadījumos, ja saskaņotie standarti aptver SITS pamatparametrus, tiek prezumēts, ka tie nodrošina atbilstību konkrētiem SITS noteikumiem. Saskaņā ar jauno pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartizācijai šo standartu piemērošana vēl arvien ir brīvprātīga, taču atsauces uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV). Lai sekmētu minēto specifikāciju izmantošanu nozarē, tās jānorāda arī SITS piemērošanas rokasgrāmatās. Minētajām specifikācijām arī turpmāk jāpaliek par SITS papildinājumu. |
31. |
26.–30. ieteikumā minēto specifikāciju hierarhija un detalizētības līmenis ir parādīts diagrammā.
|
32. |
SITS nevajadzētu atkārtot noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka apakšsistēmas vai ritekļa paredzētais ekspluatācijas stāvoklis atbilst prasībām citās piemērojamajās direktīvās. |
33. |
Projektējot/plānojot apakšsistēmu vai ritekli un nododot tos ekspluatācijai paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī, jāpiemēro arī prasības, kas izriet no ES noteikumiem, kuri nav Direktīva 2008/57/EK. Pieteikuma iesniedzējam jānodrošina, ka minētās prasības ir izpildītas. |
34. |
Neskarot 19. un 20. ieteikumu, valstu noteikumus atļaujām var turpināt piemērot tikai gadījumos, kas norādīti Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktā. Tie ir:
|
35. |
34. ieteikumā minētajos gadījumos dalībvalstīm jāpamatojas uz noteikumiem, kas aptver pamatprasības, tostarp ritekļu un to tīkla tehnisko savietojamību, un šie noteikumi jāpublisko un jānodrošina to izpilde. Lai saglabātu savietojamības līmeni un novērstu pieteikuma iesniedzēju diskriminēšanu, minētajiem noteikumiem jābūt tikpat detalizētiem kā SITS un to prasībām jābūt nepārprotamām (t. i., tajos jānorāda attiecīgo parametru vērtības un atbilstības novērtēšanas metodes). |
36. |
Ja attiecībā uz SITS neatbilstīgu ritekļa tipu vai individuāliem ritekļiem iesniedz pieteikumu par papildu atļauju, Direktīvas 2008/57/EK 25. pantā ir noteikts, ka dalībvalsts, kurā tiek prasīta papildu atļauja, var pārbaudīt vienīgi savietojamību ar savu tīklu. Piemērojot savstarpējās atzīšanas principu, kā noteikts 52.–54. ieteikumā, attiecīgajai dalībvalstij jāatzīst pirmā ekspluatācijas atļauja, izņemot, ja tā var pierādīt (papildu atļaujas pieteikuma iesniedzējam), ka pastāv būtisks drošības apdraudējums. Tas ir saskaņā ar vajadzību izvairīties no diskriminācijas starp ritekļu tipiem un individuāliem ritekļiem, kuriem pirmā atļauja piešķirta vienā dalībvalstī. |
37. |
Tāpēc skaidrības labad dalībvalstīm savos valsts noteikumos jānorāda, kuri noteikumi ir piemērojami tikai jauniem ritekļiem un apakšsistēmām, kam piešķir pirmo atļauju, un/vai esošajiem tipiem, un/vai esošajiem ritekļiem, kam jāpiešķir jauna atļauja pēc atjaunošanas vai modernizēšanas, un/vai visām jau ekspluatācijā esošajām apakšsistēmām un ritekļiem. |
RISKA NOTEIKŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KOPĪGO DROŠĪBAS METOŽU (RN KDM) UN DROŠĪBAS PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS (DPS) IZMANTOŠANA
38. |
RN KDM ir obligāta saistībā ar ekspluatācijas atļaujas piešķiršanu tikai šādos gadījumos:
Visos citos gadījumos RN KDM izmantošana saistībā ar šādas atļaujas piešķiršanu nav obligāta. |
39. |
Terminu “droša integrēšana” var attiecināt uz:
saistībā ar ritekļiem to var attiecināt uz:
saistībā ar tīkla projektiem to var attiecināt uz:
|
40. |
Attiecībā uz saistību starp drošu integrēšanu un ritekļu ekspluatācijas atļaujas piešķiršanu:
|
40.a |
Attiecībā uz saistību starp drošu integrēšanu un stacionāro apakšsistēmu un tīkla projektu ekspluatācijas atļaujas piešķiršanu:
|
41. |
Attiecībā uz RN KDM izmantošanu, lai verificētu drošu integrēšanu pirms ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas:
|
SITS UN VALSTU NOTEIKUMU INTEGRITĀTE
42. |
Ir atzīts, ka SITS ir izstrādājuši eksperti no nozaru asociācijām un valstu drošības iestādēm, ņemot vērā valstu noteikumus un praktisko pieredzi. Tās atspoguļo jaunākos tehniskos sasniegumus vai labākās pieejamās zināšanas, ko kopā ar šiem ekspertiem apkopojusi Aģentūra un pārskatījusi komiteja, kas minēta Direktīvas 2008/57/EK 29. pantā. Tādējādi dalībvalstis SITS ir atzinušas par mērķim atbilstošām (tostarp atvērtos punktus), un tās ir juridiski saistošas. Šo obligāto prasību pārbaude vai validācija nav atļaujas piešķiršanas procesa daļa. |
43. |
Tomēr, lai saglabātu SITS un valstu noteikumu integritāti, ikvienai struktūrai, kas kādā brīdī konstatē iespējamu SITS vai valstu noteikumu nepilnību, ir pienākums steidzamā kārtā paust bažas, sniedzot pilnīgu pamatojumu un izmantojot piemērojamās procedūras, lai visas iesaistītās struktūras nekavējoties būtu informētas par iespējamo nepilnību un varētu attiecīgi rīkoties. |
44. |
Dalībvalstīm jāveic piemēroti pasākumi, lai grozītu nepilnīgus vai nesaderīgus valstu noteikumus. |
45. |
Ja SITS ir nepilnīgas, ir piemērojams Direktīvas 2008/57/EK 7. pants, un šīs nepilnības jānovērš, izmantojot:
Atkarībā no attiecīgā gadījuma SITS var grozīt:
|
VERIFIKĀCIJAS PĀRBAUDES, KAS NEIETILPST EKSPLUATĀCIJAS ATĻAUJAS TVĒRUMĀ
46. |
Vilciena un maršruta savietojamības verifikācijai jābūt neatkarīgai no ritekļa tipa vai individuāla ritekļa ekspluatācijas atļaujas. Vilciena un maršruta savietojamību verificē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (vai infrastruktūras pārvaldītājs, ja tas ekspluatē vilcienus) kā daļu no plānošanas procesa (piemēram, iesniedzot piedāvājumu par ceļiem) un ikdienā, izmantojot DPS. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka savietojamība, iegūstot informāciju no infrastruktūras pārvaldītāja ar infrastruktūras reģistra palīdzību un no ritekļu tehniskās dokumentācijas, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai un kas izveidota atļaujas piešķiršanas brīdī un uzturēta pēc tās saņemšanas. Pārejas periodā, t. i., līdz infrastruktūras reģistra izveidei un aizpildīšanai ar visiem datiem, kas ir būtiski, lai verificētu savietojamību ar tīklu, infrastruktūras pārvaldītājiem jāspēj sniegt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nepieciešamo informāciju ar citiem pārredzamiem līdzekļiem. |
47. |
Atļaujas piešķiršanas procesā nav jāizvērtē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma spēja pārvaldīt ritekļu ekspluatāciju un to tehnisko apkopi. Tas ietilpst drošības sertifikācijas procesā, un to pastāvīgi pārrauga valsts drošības iestāde. |
48. |
Atļaujas piešķiršanas procesā nav jāizvērtē infrastruktūras pārvaldītāja spēja pārvaldīt tīkla projektu ekspluatāciju un to tehnisko apkopi. Tas ietilpst drošības sertifikācijas procesā, un to pastāvīgi pārrauga valsts drošības iestāde. |
49. |
Atļaujas piešķiršanas procesā nav jāizvērtē TAAS spēja pārvaldīt ritekļa tehnisko apkopi. To aptver dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma DPS. Ja ir piemērojams TAAS sertifikācijas process, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma DPS var ņemt vērā šo procesu. |
50. |
Tādējādi ritekļa tipa apstiprinājuma vai individuāla ritekļa vai apakšsistēmas ekspluatācijas atļaujas pieteikuma iesniedzējam nav jāizvērtē tas, kāda ir ritekļa vai apakšsistēmas projekta radīto iespējamo izmaiņu ietekme uz dzelzceļu sistēmu kopumā. Ja pieteikuma iesniedzējs ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, kas konkrēto ritekli vai apakšsistēmu plāno ekspluatēt, RN KDM piemērošana kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam, kas atbildīgs par izmaiņu pārvaldību savā dzelzceļa sistēmas daļā, notiek neatkarīgi no to ekspluatācijas atļaujas pieteikuma iesniedzēja lomas. |
51. |
Praksē, ja ražotājs pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pasūtījuma izstrādā īpašu projektu, parasti ir pārklāšanās laikā starp:
Tā ir daļa no labas projektu vadības, kas noteiktos apstākļos ļauj samazināt laikposmu starp ekspluatācijas atļaujas saņemšanu un ritekļa vai tīkla projekta faktisko izmantošanu uzņēmējdarbībā. Šajos apstākļos valsts drošības iestāde ir iesaistīta vienlaikus:
Lai arī abi uzdevumi var pārklāties laikā, tie formāli jāveic neatkarīgi; pirmajā gadījumā dalībnieks ir ritekļa ekspluatācijas atļaujas vai ritekļa tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, bet otrajā – dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, kas konkrēto apakšsistēmu vai ritekli plāno izmantot. |
RITEKĻU NOTEIKUMU UN VERIFIKĀCIJAS PĀRBAUŽU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA
52. |
Dalībvalstīm savstarpēji jāatzīst verifikācijas pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar citas dalībvalsts noteikumiem, izņemot:
|
53. |
Papildu atļauju gadījumā dalībvalstīm nevajadzētu apšaubīt valsts noteikumus, kas piemēroti iepriekšējai atļaujai un:
|
54. |
Neņemot vērā to, ka RN KDM nav vispārēju pieļaujamā riska kritēriju, KDM novērtējumi, ko veic kā daļu no verifikācijas pārbaudēm, kuras noteiktas SITS, savstarpēji jāatzīst saskaņā ar RN KDM 7. panta 4. punktu (9). |
LOMAS UN PIENĀKUMI
55. |
Pirms ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas apakšsistēmai ražotājam vai līgumslēdzējam (t. i., pieteikuma iesniedzējam Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 1. punkta nozīmē) jāveic visi vajadzīgie projektēšanas, būvdarbu un testēšanas pasākumi vai jāuzdod to veikšana savā vārdā citiem un jāparaksta “EK” verifikācijas deklarācija. |
56. |
Paziņotās iestādes verificē atbilstību SITS un sagatavo verifikācijas sertifikātu(-us), kas paredzēts(-i) pieteikuma iesniedzējam. Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 2. punktā ir noteikts, ka paziņotās iestādes verifikācija “attiecas arī uz aplūkojamās apakšsistēmas saskarņu verificēšanu sistēmā, kurā tā iekļauta, pamatojoties uz attiecīgajā SITS un 34. un 35. pantā paredzētajos reģistros pieejamo informāciju”. Tas nozīmē, ka paziņotā iestāde piedalās tehniskās savietojamības ar citām apakšsistēmām pārbaudē, kas ir saskaņā ar faktu, ka tehniskā savietojamība ir ietverta SITS. Šīs pārbaudes attiecas tikai uz saistītajām SITS. Katra paziņotā iestāde apkopo tehnisko dokumentāciju attiecībā uz verifikācijas pārbaudēm, ko tā veikusi. |
57. |
Ieteikuma noteikumus mutatis mutandis piemēro atbildīgajām iestādēm un valstu noteikumiem. |
58. |
Pamatojoties uz Direktīvas 2008/57/EK 15. panta 1. punktu, valstu drošības iestādēm ekspluatācijas atļauju piešķiršanā jāpārbauda ekspluatācijas atļaujas pieteikumam pievienotie dokumenti, kas apliecina, ka ir pienācīgi veikta verifikācijas procedūra. Šajā pārbaudē jāpārbauda atļaujas saņemšanai iesniegtās dokumentācijas pilnīgums, atbilstība un saskaņotība. Tā attiecas tikai uz jautājumiem, kas ietilpst valsts (dzelzceļa) drošības iestāžu kompetencē, kā noteikts Direktīvā 2004/49/EK. |
59. |
Ja dalībvalsts (vai valsts drošības iestāde) konstatē problēmu saistībā ar ekspluatācijas atļaujas pieteikumu, proti, ka strukturālā apakšsistēma, uz ko attiecas “EK” verifikācijas deklarācija, kurai pievienota tehniskā dokumentācija, nepilnīgi atbilst Direktīvai 2008/57/EK, jo īpaši pamatprasībām, tai jāpiemēro Direktīvas 2008/57/EK 19. pants. To mutatis mutandis piemēro attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentiem saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 14. pantu. |
60. |
Valstu drošības iestādēm nevajadzētu atkārtot nevienu no pārbaudēm, kas veiktas verifikācijas procedūras ietvaros. |
61. |
Valstu drošības iestādēm nevajadzētu mēģināt veikt vai dublēt noteikumu izdevēju, paziņoto iestāžu, atbildīgo iestāžu vai riska novērtēšanas iestāžu darbu. |
62. |
Valstu drošības iestādēm nav jāveic padziļināta sistemātiska pārbaude attiecībā uz darbu, ko paveicis pieteikuma iesniedzējs, paziņotā iestāde, atbildīgā iestāde un RN KDM iestāde, ne arī jāveic to rezultātu sistemātiska validācija. Valstu drošības iestādes var apšaubīt novērtēšanas iestāžu veiktās verifikācijas pārbaudes tikai tad, ja tām ir pamatotas šaubas. Šajā gadījumā jāievēro proporcionalitātes (ņemot vērā riska līmeni), nediskriminēšanas un pārredzamības principi. Pamatotas šaubas var rasties, pamatojoties uz 58. ieteikumā minētajām pārbaudēm vai ja ir pieredze, ka līdzīga apakšsistēma nav atbildusi pamatprasībām, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK 19. pantā. |
63. |
Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 28. panta 2. punktu attiecībā uz paziņotajām iestādēm (un mutatis mutandis – atbildīgajām iestādēm) dalībvalstīm jāievieš sistēmas, kas nodrošinās novērtēšanas iestāžu kompetenci, un jāveic pasākumi, lai novērstu neatbilstību piemērojamiem tiesību aktiem. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, Komisijai, kurai palīdzēs Aģentūra, šajā jautājumā jāuzņemas koordinatores loma. |
64. |
Pieteikuma iesniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem kopā ar TAAS jāņem vērā pieredze, kas gūta saistībā ar jau apstiprinātajiem ritekļu tipiem un apakšsistēmas projektiem vai nepārvaldītu risku identifikāciju, un jāveic atbilstoši korektīvi pasākumi. |
65. |
Pieteikuma iesniedzējiem minētie korektīvie pasākumi jāveic, pirms tie iesniedz atļaujas pieteikumu, un šo pasākumu īstenošana jāpieprasa, tiklīdz ir konstatēta attiecīga vajadzība. |
66. |
Attiecībā uz ritekļiem un apakšsistēmām, kas jau tiek izmantoti, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem minētie korektīvie pasākumi jāveic DPS ietvaros. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu DPS jānodrošina, ka TAAS, kuras veic to ritekļu tehnisko apkopi, veic nepieciešamās izmaiņas tehniskās apkopes sistēmā. |
67. |
Tāpat kā pirms atļaujas piešķiršanas valstu drošības iestāžu loma neietver projektēšanas risinājumu norādīšanu, tāpat arī valstu drošības iestāžu pārraudzības loma neietver korektīvu pasākumu noteikšanu, ja ir bijusi līdzīga pieredze. Tā vietā valstu drošības iestādēm jāuzrauga, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas atbilstīgi savai DPS. Valstu drošības iestādēm jāpārbauda, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji nosaka, veic un pārvalda atbilstošus korektīvus pasākumus, izmantojot savu DPS. |
68. |
Direktīvā 2004/49/EK ir noteikts, ka infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi atbild katrs par savu sistēmas daļu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atbild tikai par savu vilcienu drošu ekspluatāciju. Infrastruktūras pārvaldītāja loma ietver tikai infrastruktūras pārvaldību, tāpēc infrastruktūras pārvaldītājs neatbild par vilcienu ekspluatāciju, izņemot kustības atļaušanu. Infrastruktūras pārvaldītāja loma neparedz nekādu citu atļauju piešķiršana. |
69. |
Atļaujas piešķiršanas procesā nav jāizvērtē apakšuzņēmēja (piemēram, turētāja) spēja attiecīgā apmērā pārvaldīt ritekļu ekspluatāciju un to tehnisko apkopi. To nodrošina Direktīvas 2004/49/EK 14.a pantā noteiktais pienākums, kurš paredz, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kurš izmanto apstiprinātus ritekļus, tā DPS jāparedz piemērota struktūra, kas atbildīga par tehnisko apkopi. |
70. |
Direktīvas 2004/49/EK 14.a panta 1. punktā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/110/EK, noteikts, ka pirms katra ritekļa nodošanas ekspluatācijā vai izmantošanas tīklā attiecībā uz to jānosaka TAAS. Ekspluatācijas atļauja ir neatkarīga no ritekļa ekspluatācijas, ko veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, vai ritekļa tehniskās apkopes, ko veic TAAS; uz ritekļu ekspluatāciju (izmantošanu) un tehnisko apkopi attiecas Direktīva 2004/49/EK. Tāpēc TAAS var noteikt vai nu pirms, vai pēc tam, kad riteklim ir piešķirta ekspluatācijas atļauja, taču tas vienmēr jāizdara pirms ritekļa reģistrācijas valsts ritekļu reģistrā (TAAS ir obligāti aizpildāmais lauks šajā reģistrā) un pirms tā faktiskas izmantošanas tīklā. |
71. |
Organizācijām jāpārvalda riski, ko rada to darbība. Atbildība par risku pārvaldību jāuzņemas tiem, kuriem ir vislielākās spējas tos pārvaldīt. |
72. |
Tā kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji ir vienīgie dalībnieki, kam jābūt drošības sertifikātiem un drošības atļaujām, kas papildinātas ar DPS, šīm organizācijām jāuzņemas galvenā loma citu ieguldījuma pārvaldībā, kā arī pareizu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo ieguldījumu. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vai infrastruktūras pārvaldītāji pieņem šādus lēmumus vai pasākumus saskaņā ar savu DPS, tas neskar citu struktūru, piemēram, turētāju, TAAS vai ražotāju, pienākumus. |
73. |
Ekspluatācijas pienākumu sadalījums starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem ir noteikts satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS. |
74. |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi jāuzskata par visspējīgākajiem un viskompetentākajiem:
|
75. |
No otras puses, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītājus nevajadzētu uzskatīt par visspējīgākajiem vai viskompetentākajiem tieši pārvaldīt visus riskus visā piegādes ķēdē. Lai izpildītu savus pienākumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizstrādā līgumiskas saistības par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar DPS, ņemot vērā citu personu juridiskos pienākumus. Pēc tam, kad ir sākta ritekļu izmantošana, ierastā prakse ir veikt pārveidojumus ritekļos, lai koriģētu defektus un pastāvīgi uzlabotu to veiktspēju. Par šo izmaiņu drošu pārvaldību atbild dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums. Šis pienākums jāizpilda, piemērojot izmaiņu pārvaldības procedūras tā DPS un regulu par RN KDM, un vajadzības gadījumā jānodrošina, ka tiek saņemta pārveidotā ritekļa ekspluatācijas atļauja. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina arī, ka visa attiecīgā informācija tiek paziņota TAAS, lai tā varētu atjaunināt tehniskās apkopes dokumentāciju. |
76. |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, TAAS un turētājiem jānodrošina, ka atbalsts, ko tiem varētu vajadzēt šajā procesā, ir paredzēts līgumā ar ražotāju. |
77. |
Pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums attiecībā uz vilcienu no infrastruktūras pārvaldītājiem iegūst tiesības piekļūt tīklam, tam vispirms jāuzzina, kāda ir infrastruktūras pārvaldītāja piedāvāto piekļuves tiesību būtība. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārliecinās, ka maršruts, attiecībā uz ko tas plāno iegādāties piekļuves tiesības, ir piemērots vilcieniem, kurus tajā plānots izmantot. |
78. |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam infrastruktūras reģistrā jāatrod visa informācija (infrastruktūras raksturojums), kas tam jāzina, lai noteiktu, vai vilciens, kuru tas plāno izmantot, ir savietojams ar konkrēto maršrutu (vilciena un maršruta savietojamība). Infrastruktūras pārvaldītājam infrastruktūras reģistrā katram parametram jānorāda nominālās vērtības un attiecīgā gadījumā jānorāda saskarnes parametru robežvērtības, atbilstīgi kurām konkrētais maršruta posms tiek uzturēts. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi paļaujas uz šīs informācijas pilnīgumu, lai nodrošinātu vilcienu drošu ekspluatāciju. Infrastruktūras pārvaldītājam jāpaziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam par jebkurām pagaidu izmaiņām infrastruktūras raksturojumā, kuras nav norādītas infrastruktūras reģistrā. |
79. |
Kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izmantojot infrastruktūras reģistru un dokumentāciju, kas pievienota ritekļa ekspluatācijas atļaujai/ritekļa tipa apstiprinājumam, un ņemot vērā izmantošanas nosacījumus un citus ierobežojumus attiecībā uz ritekļa ekspluatācijas atļauju/ritekļa tipa apstiprinājumu, ir noskaidrojis, ka konkrētais maršruts ir savienojams ar vilcienu, kuru tas plāno izmantot, tam jāpārbauda satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS noteikumi (jo īpaši iedaļas, kas attiecas uz vilciena sastāvu, vilciena bremzēšanu un vilciena uzturēšanu darba kārtībā), lai noskaidrotu, vai ir kādi ar vilcienu saistīti ierobežojumi, kas apgrūtina ekspluatāciju konkrētajā maršrutā (piemēram, ātruma, garuma vai energoapgādes ierobežojumi). |
80. |
Ja infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam rodas šaubas par konkrēta ritekļa vai stacionāras iekārtas izmantošanu noteiktā līnijā, tam būtu jāvērš uz to otras puses uzmanība, lai rastu risinājumu. Ja puse, kas norādījusi uz problēmjautājumu, nav apmierināta ar atbildi, tai ar šo jautājumu jāvēršas valsts drošības iestādē, kurai jāpieņem lēmumi atbilstīgi savām pilnvarām. |
81. |
Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1078/2012 (10) 4. panta 2. punktu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un TAAS jāinformē visas iesaistītās puses (tostarp valstu drošības iestādes) par jebkādu būtisku drošības risku saistībā ar defektiem un konstrukcijas neatbilstībām vai traucējumiem tehniskā aprīkojuma darbībā. Šis informēšanas pienākums attiecas arī uz ražotājiem un līgumslēdzējiem, kas izveidojuši “EK” verifikācijas deklarāciju pēc ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas. |
82. |
Papildus uzdevumam piešķirt strukturālās apakšsistēmas ekspluatācijas atļaujas un saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 16. pantu valstu drošības iestādēm jāuzrauga arī, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji darbotos saskaņā ar ES tiesību aktu prasībām un, ja tas atļauts Direktīvā 2008/57/EK, saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Jāuzrauga arī tas, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji pārvalda riskus, kuri saistīti ar saskarni ar to piegādātājiem (piemēram, ražotājiem, turētājiem un ritošā sastāva nomas uzņēmumiem), jo īpaši, kad notiek preču un pakalpojumu iepirkums un to integrēšana dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma un infrastruktūras pārvaldītāja DPS. |
83. |
Valstu drošības iestāžu iesaiste tajā, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs atbilstīgi savai DPS izmanto apakšsistēmu un veic tās tehnisko apkopi, pēc būtības ir uzraugoša. Proti, valstu drošības iestādēm jāatsakās pārņemt atbildību no ražotāja/līgumslēdzēja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma/infrastruktūras pārvaldītāja par atbilstību pamatprasībām, proti, tām nevajadzētu norādīt vai detalizēti pārbaudīt un/vai apstiprināt konkrētus projekta risinājumus, tehniskās apkopes prasības vai korektīvus pasākumus. Tāpēc valstu drošības iestādēm galvenā uzmanība jāvērš uz atbildīgo dalībnieku pārvaldības sistēmu atbilstību un piemērotību, un tām nevajadzētu rīkoties kā “pabeigtā darba inspektorēm” attiecībā uz minēto dalībnieku detalizētiem rezultātiem vai lēmumiem. |
84. |
Ja negadījumu vai starpgadījumu rezultātā dalībvalstis apsver iespēju noteikt steidzamus pasākumus, tām jānorāda, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma DPS ir galvenais mehānisms, ar kuru pārvalda jaunus ritekļu ekspluatāciju apdraudošus riskus, kas var būt konstatēti negadījuma/starpgadījuma izmeklēšanas gaitā vai saistībā ar pārraudzību. Pat tad, ja dalībvalsts uzskata, ka ir steidzami nepieciešams jauns noteikums saistībā ar ekspluatācijas atļaujas piešķiršanu, tai jāievēro piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteiktā procedūra, tostarp prasība paziņot jaunā noteikuma projektu Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (11) vai Direktīvu 2004/49/EK. |
TESTĒŠANA
85. |
Vienīgie testi, kas var būt nepieciešami atļaujas saņemšanai, kas jāveic pirms ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas un kam nepieciešama novērtēšanas iestādes iesaistīšanās, ir testi, kuri ir:
|
86. |
Paziņoto iestāžu un/vai atbildīgo iestāžu iesaiste verifikācijas pārbaudēs par atbilstību pamatprasībām ir norādīta attiecīgajās SITS un attiecīgā gadījumā valstu noteikumos. |
87. |
Testi, uz kuriem neattiecas 85. ieteikums (piemēram, testi, kuri dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nepieciešami, lai pirms ritekļa tipa vai jaunas apakšsistēmas izmantošanas konkrētā maršrutā noteiktu vilciena un maršruta savietojamību, vai kuri nepieciešami līgumslēdzējam, lai noteiktu atbilstību klienta prasībām), nav daļa no ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas procesa. |
88. |
Ja testēšanu uz sliežu ceļa veic, lai pārbaudītu atbilstību prasībām par atļaujas saņemšanu, pirms valsts drošības iestāde ir piešķīrusi ekspluatācijas atļauju, visi darbības un organizatoriskie pasākumi šo testu veikšanai jānosaka katras dalībvalsts tiesību aktos, un tiem jāatbilst Direktīvai 2008/57/EK un 2004/49/EK. Šiem pasākumiem jāaptver gan administratīvie aspekti, gan obligātās tehniskās un ekspluatācijas prasības. Kopumā dalībvalstis var pieņemt vienu no šādām divām pieejām:
|
89. |
Infrastruktūras pārvaldītājiem atļaujas piešķiršanas procesa sekmēšanā ir tieša loma. Ja valsts drošības iestāde pieprasa papildu testus, Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 6. punktā ir noteikts: “Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas.” |
TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA
90. |
Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. pantu un VI pielikumu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācijai jāpievieno tehniskā dokumentācija, tostarp dokumenti, kuros aprakstīta apakšsistēma, dokumenti, kuri sagatavoti pēc verifikācijas pārbaudēm, ko veikušas dažādas novērtēšanas iestādes, un dokumenti par dažādiem elementiem, kas attiecas uz izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem un norādījumiem par aprīkojumu, pastāvīgu vai periodisku uzraudzību, noregulēšanu un tehnisko apkopi. Tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, ietilpst visi apliecinošie dokumenti, kas nepieciešami ekspluatācijas atļaujas piešķiršanai. |
91. |
Ritekli vai tīkla projektu aptver to veidojošās(-o) apakšsistēmas(-u) tehniskā dokumentācija, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai. |
92. |
Apakšsistēmas verifikācijas procesā var būt jāiesaistās vairākām novērtēšanas iestādēm, kuras katra iesaistās atbilstoši to kompetences tvērumam. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par to, lai tiktu savākta visa dokumentācija, kas nepieciešama saskaņā ar visiem piemērojamiem ES tiesību aktiem. Viss šis tehniskās dokumentācijas kopums, ko papildina visa cita ES normatīvajos aktos prasītā informācija (tostarp Direktīvas 2008/57/EK VI pielikuma 2.4. iedaļā norādītā informācija), tiek saukts par tehnisko dokumentāciju, kas pievienota apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācijai. |
93. |
Tipa apstiprinājuma vai ritekļa ekspluatācijas atļaujas pieteikuma iesniedzējam jāsagatavo dokumentācija, kas jāiesniedz apstiprinājuma vai atļaujas saņemšanai. Šajā dokumentācijā jābūt iekļautai tehniskajai dokumentācijai, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai un ko attiecībā uz konkrēto apakšsistēmu savācis pieteikuma iesniedzējs. Ja riteklis sastāv no divām apakšsistēmām, dokumentācijā, kas jāiesniedz apstiprinājuma vai atļaujas saņemšanai, jāiekļauj šo abu apakšsistēmu tehniskā dokumentācija, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai. Kamēr nav pieņemts Komisijas ieteikums, kurā būtu aprakstīts, kam jābūt ietvertam dokumentācijā, kura jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam, dalībvalsts var atļaut, ka dokumentācijā, kas pievienota ritekļa ekspluatācijas atļaujas vai ritekļa tipa apstiprinājuma pieteikumam, iekļauj tikai daļu no tehniskās dokumentācijas, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai. Tas skaidri jānorāda dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kas publicēts Eiropas Dzelzceļa aģentūras tīmekļa vietnē. Tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota ritekļa, ritekļa tipa vai apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācijai, jābūt iekļautai visai informācijai, kura norādīta V pielikumā, un dokumentiem, kas apliecina “EK” verifikācijas deklarāciju(-as) (piemēram, verifikācijas sertifikāts(-i) un tehniskā dokumentācija, ko sagatavojušas paziņotās un atbildīgās iestādes, piezīmes par aprēķiniem, veikto testu un pārbaužu protokoli un tehniskie raksturlielumi, kas jādokumentē atbilstīgi piemērojamām SITS un valstu noteikumiem). Informācija, kas iekļauta tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, un kas nav iekļauta dokumentācijā, kura iesniegta atļaujas vai apstiprinājuma saņemšanai, jādara pieejama attiecīgajai valsts drošības iestādei pēc pieprasījuma. Dokumentācija, kas pievienota ritekļa pirmajai ekspluatācijas atļaujai, atļaujas piešķiršanas laikā jāiesniedz valsts drošības iestādei, un tai šī dokumentācija jāglabā kā apliecinājums par piešķirto atļauju. |
94. |
Ja ir ievērots 21. ieteikumā sniegtais ierosinājums, dokumentācijai, kas jāiesniedz tīkla projekta ekspluatācijas atļaujas saņemšanai, un tehniskajai dokumentācijai, kas pievienota attiecīgajai(-ām) “EK” verifikācijas deklarācijai(-ām), mutatis mutandis jāpiemēro 93. ieteikums. |
95. |
Ritekļa ekspluatācijas papildu atļaujas pieteikuma iesniedzējam oriģinālajai tehniskajai dokumentācijai, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, jāpievieno informācija, kura prasīta Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 3. punktā vai 25. panta 3. punktā; šī papildu informācija ir daļa no informācijas, kas jāiesniedz valsts drošības iestādei. Tomēr pieteikuma iesniedzējam jāsaglabā tā pati struktūra, kas izmantota tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai. |
96. |
Daļa no tehniskās dokumentācijas, kura pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai un kurā noteikti “visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi”, attiecībā uz tīkla projektiem jādara pieejama infrastruktūras pārvaldītājam un attiecībā uz ritekļiem – dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas ekspluatē ritekli, lai tie šo informāciju varētu nodot TAAS. Attiecībā uz ritekļiem informāciju, kas iekļauta tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, var nodot ar ritekļu turētāja palīdzību. Pēc nodošanas ekspluatācijā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar TAAS atbild par tehniskās apkopes pasākumu pastāvīgu pārskatīšanu un labo šo informāciju, lai tā atspoguļotu darbības ciklu un gūto pieredzi (Direktīvas 2004/49/EK 4. un 9. pants). |
97. |
Tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, jāiekļauj informācija, kura ir nepieciešama, lai pārvaldītu ritekļa vai tīkla projekta paredzēto ekspluatācijas stāvokli visā tā aprites ciklā. |
98. |
Tehniskā dokumentācija, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, jāatjaunina, ja tiek veiktas papildu verifikācijas pārbaudes (piemēram, verificēta atbilstība valsts noteikumiem, lai iegūtu papildu ekspluatācijas atļauju). Ja saņemta papildu atļauja, pieteikuma iesniedzējam jāinformē valsts drošības iestāde, kura piešķīra pirmo atļauju. |
“EK” VERIFIKĀCIJAS DEKLARĀCIJA
99. |
Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 15. pantu un Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 3. un 4. punktu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vai infrastruktūras pārvaldītāji ir atbildīgi par to, lai izmantošanas laikā riteklis vai apakšsistēma atbilstu visām pamatprasībām. Tas neskar citu iesaistīto dalībnieku atbildību (piemēram, “EK” verifikācijas deklarācijas parakstītāja atbildību). Ražotājiem, tehniskās apkopes veicējiem, vagonu turētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un iepirkuma piešķīrējiem jānodrošina, ka to piegādātais ritošais sastāvs, iekārtas, piederumi, ierīces un pakalpojumi atbilst pamatprasībām un ka tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, ir norādīti to izmantošanas nosacījumi tā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai infrastruktūras pārvaldītājs tos varētu droši izmantot. |
100. |
Par to, lai nodrošinātu, ka apakšsistēmas savā paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī atļaujas piešķiršanas laikā pilnībā atbilst visu piemērojamo ES tiesību aktu pamatprasībām, ir atbildīgs tikai apakšsistēmas atļaujas pieteikuma iesniedzējs, kas izveido “EK” verifikācijas deklarāciju. Pamatojoties uz verifikāciju, ko veikusi paziņotā vai atbildīgā iestāde, un attiecīgā gadījumā pamatojoties uz apakšsistēmas vai ritekļa vispārējo novērtējumu, pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka visas pamatprasības ir izpildītas. Tāpēc, ja vēlākā posmā rodas šaubas par to, vai apakšsistēma paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī atļaujas piešķiršanas laikā atbilst pamatprasībām, pieteikuma iesniedzējs, kurš ir parakstījis attiecīgo “EK” verifikācijas deklarāciju, jāuzskata par galveno atbildīgo personu. |
101. |
Tādējādi ne attiecībā uz tipa apstiprinājumu, ne ekspluatācijas atļauju nevajadzētu uzskatīt, ka atbildība par to, lai nodrošinātu vai verificētu, ka apakšsistēma atbilst visām pamatprasībām, no pieteikuma iesniedzēja pāriet uz valsts drošības iestādi, kas piešķir apstiprinājumu vai atļauju. |
102. |
Ja tiek apšaubīta apakšsistēmas atbilstība pamatprasībām tās paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī, valsts drošības iestādei, kura piešķir apstiprinājumu vai atļauju, jāuzņemas atbildība tikai par konkrētajiem uzdevumiem, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 16. pantu uzticēti valsts drošības iestādei, kura pilda apstiprināšanas vai uzraudzības funkciju. Šis princips būtu jāatspoguļo valstu tiesību aktos saskaņā ar 58.–62. ieteikumu un 67. ieteikumu. |
103. |
Neatkarīgi no verifikācijas, kurā pārbauda atbilstību SITS un valstu noteikumiem, un drošas integrēšanas verifikācijas, kas veikta saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 15. panta 1. punktu, pieteikuma iesniedzējs paraksta “EK” verifikācijas deklarāciju vienīgi uz savu atbildību. Tāpēc pieteikuma iesniedzējam jābūt procedūrai, ar ko nodrošina, ka tas ir ņēmis vērā un izpildījis visas pamatprasības un ievērojis visus piemērojamos ES tiesību aktus. |
104. |
Neraugoties uz to, ka RN KDM sākotnēji netika izstrādāta šādam mērķim, pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties izmantot RN KDM metodi, lai izpildītu daļu no saviem pienākumiem, proti, lai nodrošinātu, ka visas apakšsistēmas/ritekļa daļas visos aspektos un detaļās atbilst dzelzceļu sistēmas pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā. |
105. |
Tāpat pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties izmantot jebkādus citus attiecīgajos tiesību aktos paredzētus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka visas apakšsistēmas vai ritekļa daļas atbilst dzelzceļa sistēmas pamatprasībām. |
106. |
“EK” verifikācijas deklarācija aptver visus piemērojamos ES tiesību aktus. “EK” deklarācijas parakstītāja pienākums ir nodrošināt, lai minētie tiesību akti tiktu ievēroti, tostarp veikt atbilstības novērtējumu, un vajadzības gadījumā iesaistīt novērtēšanas iestādes, kā noteikts tiesību aktos. |
107. |
Ja apstiprinājums vai atļauja attiecas uz ritekļiem vai tīkla projektu, kas sastāv vairāk nekā no vienas apakšsistēmas:
|
108. |
Attiecībā uz “EK” verifikācijas deklarācijas izveidi attiecīgajās SITS var būt atļauta daļēja atbilstība SITS, bet tikai tad, ja pašā SITS ir noteikts, ka dažas funkcijas, veiktspēja un saskarnes, kas vajadzīgas, lai izpildītu pamatprasības, konkrētos apstākļos nav obligātas. |
109. |
Pieteikuma iesniedzējs var oficiāli vērsties pie kompetentās valsts drošības iestādes, lai saņemtu apakšsistēmas ekspluatācijas atļauju, tikai tad, kad ir apkopoti visi iepriekšējie pierādījumi un deklarācijas. Tomēr saskaņā ar atzīto labo praksi pieteikuma iesniedzējiem pēc iespējas agrāk neoficiāli jāsazinās ar valsts drošības iestādēm, lai būtu skaidras prasības, lomas un pienākumi, tvērums un izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi un lai vēlākā posmā nerastos šķēršļi. |
PĀRVEIDOJUMU PĀRVALDĪBA
110. |
Attiecībā uz Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 2. punkta, 15. panta 3. punkta un 20. panta piemērošanu ikviens pārveidojums strukturālā apakšsistēmā jāanalizē un jākategorizē tikai kā viens no šādiem pārveidojumiem:
Jāņem vērā, ka līgumslēdzēja vai ražotāja lēmumiem par izmaiņām apakšsistēmā, kuru pamatā ir iepriekš minētās četras kategorijas, jābūt pilnīgi neatkarīgiem no lēmuma par izmaiņu nozīmīgumu dzelzceļu sistēmā RN KDM nozīmē, ko pieņem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, kurš veic izmaiņas savā sistēmas daļā. Lēmumi ietver dažādus dalībniekus dažādos apstākļos, un to pamatā ir dažādi lēmumu pieņemšanas kritēriji. 3. un 4. kategorijas pārveidojumi ir novirze no tehniskās dokumentācijas, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, un tie ietekmē apakšsistēmas galvenos raksturlielumus. |
111. |
Gan attiecībā uz apakšsistēmām, kas nodotas ekspluatācijā atbilstīgi Direktīvai 2008/57/EK, gan attiecībā uz apakšsistēmu, kas nodota ekspluatācijā iepriekš, juridiskās noteiktības un savstarpējās atzīšanas labad SITS jānorāda kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai pārveidojumam ir ietekme uz apakšsistēmas galvenajiem raksturlielumiem un vai tas ietilpst 3. vai 4. kategorijā. Līdz šo kritēriju iekļaušanai SITS dalībvalstis tos var noteikt valsts līmenī. |
112. |
Pārveidojumi vienmēr jāizvērtē, par atsauci ņemot apakšsistēmu vai ritekli atļaujas piešķiršanas brīdī. Vairāki nelieli pārveidojumi kopā var kļūt par būtisku pārveidojumu. |
113. |
Ražotājiem vai līgumslēdzējiem pārveidojumi strukturālajās apakšsistēmās jāpārvalda, pamatojoties uz:
|
114. |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji katrs ir atbildīgi par savu dzelzceļu sistēmas daļu. Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 4. pantu tiem sava dzelzceļu sistēmas daļa jāpārvalda, izmantojot DPS. DPS attiecīgā gadījumā jāizmanto RN KDM. |
115. |
Kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs sāk ritekļa vai apakšsistēmas izmantošanu, tam jāizmanto RN KDM un pirmām kārtām jānovērtē tas, cik nozīmīgas ir izmaiņas dzelzceļu sistēmas daļā, par kuru tas ir atbildīgs. Šajā procesā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāpievēršas šādiem jautājumiem:
|
116. |
Valstu drošības iestādēm jāpārrauga izmaiņas, kas izdarītas ekspluatācijā esošajās apakšsistēmās, pārraugot attiecīgi infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības atļaujas un drošības sertifikātus. Šajā saistībā valstu drošības iestādēm jāpārrauga, vai ir pareizi piemērots 115. ieteikuma a), b) un c) punkts. |
117. |
Ar šo atceļ Ieteikumu 2011/217/ES. |
Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 5. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Violeta BULC
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).
(3) Komisija 2011. gada 29. marta Ieteikums 2011/217/ES par atļauju nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas un ritekļus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 95, 8.4.2011., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 11. lpp.).
(5) Dzelzceļu sistēmas pamatprasības ir noteiktas Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā (3. panta 1. punkts). Šīs prasības ir raksturīgas dzelzceļa nozarei. Dzelzceļu sistēmai, apakšsistēmām, savstarpējas izmantojamības komponentiem un visām saskarnēm jāatbilst pamatprasībām (4. panta 1. punkts). Atbilstība pamatprasībām ir priekšnoteikums strukturālas apakšsistēmas nodošanai ekspluatācijā. Atbilstība Direktīvas 2008/57/EK pamatprasībām neskar citu ES noteikumu piemērošanu (3. panta 2. punkts).
(6) Dalībvalsts teritorijā var būt viens vai vairāki dzelzceļa tīkli.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.).
(8) Komisijas 2009. gada 24. aprīļa Regula (EK) Nr. 352/2009 par kopīgas drošības metodes ieviešanu riska noteikšanai un novērtēšanai (OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.). Šī regula no 2015. gada 21. maija tiks atcelta un aizstāta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013.
(9) Tas tiks aizstāts ar 15. panta 5. punktu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 402/2013, kas būs piemērojama no 2015. gada 21. maija.
(10) Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).
(12) Sk. atsevišķu priekšlikumu grozījumiem Direktīvas 2008/57/EK V pielikumā.
Labojumi
12.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 355/78 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 374/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par muitas nodokļu samazināšanu vai atcelšanu Ukrainas izcelsmes precēm
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 118, 2014. gada 22. aprīlis )
4. lappusē I pielikumā:
tekstu:
“0102 90 05 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0” |
lasīt šādi:
“0102 90 05 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0” |
5. lappusē I pielikumā:
tekstu:
|
|
|
|
||
0102 90 21 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
0102 90 29 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
|
|
|
|
||
0102 90 41 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
0102 90 49 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
|
|
|
|
||
(..) |
|||||
0103 91 |
|
|
|
lasīt šādi:
|
|
|
|
||
0102 90 21 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
0102 90 29 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
|
|
|
|
||
0102 90 41 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
0102 90 49 |
|
10,2 + 93,1 EUR/100 kg/net |
0 |
||
|
|
|
|
||
(..) |
|||||
0103 91 |
|
|
|
6. lappusē I pielikumā:
tekstu:
“0103 92 |
|
|
|
||
(..) |
|||||
0105 |
Dzīvi mājputni, t. i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas |
|
|
||
|
|
|
|
lasīt šādi:
“0103 92 |
|
|
|
||
(..) |
|||||
0105 |
Dzīvi mājputni, t. i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas |
|
|
||
|
|
|
|