15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/1

(1)

2011. gada 13. aprīlī pieņemtajā paziņojumā ar nosaukumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” Komisija norādīja uz vajadzību panākt vienlīdz augstu visu nozaru uzņēmumu sniegtās sociālās un vides informācijas pārredzamības līmeni visās dalībvalstīs. Tas pilnībā atbilst iespējai dalībvalstīm attiecīgā gadījumā prasīt, lai uzņēmumu nefinanšu informācijas pārredzamība tiktu uzlabota vēl vairāk, jo šāda uzlabošana pēc savas būtības ir nepārtraukts darbs.

(2)

Nepieciešamība uzlabot uzņēmumu sociālās un vides informācijas atklāšanu, šajā jomā iesniedzot leģislatīva akta priekšlikumu, tika atkārtoti uzsvērta Komisijas 2011. gada 25. oktobrī pieņemtajā paziņojumā “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību”.

(3)

Eiropas Parlaments attiecīgi 2013. gada 6. februāra rezolūcijā “Korporatīvā sociālā atbildība – atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme” un rezolūcijā “Korporatīvā sociālā atbildība – sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu” atzina, ka ir būtiski, lai uzņēmumi publiskotu informāciju par ilgtspējību, piemēram, sociālos un vides faktorus, jo tā būs iespējams apzināt ilgtspējības riskus un palielināt ieguldītāju un patērētāju uzticību. Nefinanšu informācijas sniegšana patiešām ir būtiska, lai pārvaldītu pārmaiņas, cenšoties panākt ilgtspējīgu pasaules ekonomiku, kurā ilgtermiņa ienesīgums apvienots ar sociālo taisnīgumu un vides aizsardzību. Ņemot to vērā, nefinanšu informācijas sniegšana palīdz noteikt, uzraudzīt un pārvaldīt uzņēmumu darbību un ietekmi uz sabiedrību. Līdz ar to Eiropas Parlaments aicināja Komisiju iesniegt leģislatīva akta priekšlikumu par uzņēmumu sniegtu nefinanšu informāciju, paredzot lielu rīcības brīvību nolūkā ņemt vērā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) daudznacionālo dimensiju un uzņēmumu īstenoto KSA politikas virzienu dažādību, taču nodrošinot arī pietiekamu salīdzināmības pakāpi, lai varētu apmierināt ieguldītāju un citu ieinteresēto personu vajadzības un arī vajadzību patērētājiem sniegt viegli pieejamu informāciju par uzņēmumu ietekmi uz sabiedrību.

(4)

Valstu reglamentējošo noteikumu par noteiktu lielu uzņēmumu nefinanšu informācijas sniegšanu koordinācija ir svarīga no lielu uzņēmumu, ieinteresēto personu un citu pušu interešu viedokļa. Šajās jomās koordinācija ir vajadzīga, jo vairākums minēto uzņēmumu darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī.

(5)

Ir arī jānosaka konkrētas minimālās juridiskās prasības attiecībā uz to, kāds informācijas daudzums uzņēmumiem visā Savienībā būtu jāsniedz sabiedrībai un iestādēm. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, būtu jānodrošina godīgs un vispusīgs priekšstats par to rīcībpolitikām, rezultātiem un riskiem.

(6)

Lai uzlabotu Savienībā atklātās nefinanšu informācijas konsekvenci un salīdzināmību, noteiktiem lieliem uzņēmumiem būtu jāsagatavo nefinanšu paziņojums, kas ietver informāciju, kura attiecas vismaz uz vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu, pretkorupcijas un kukuļošanas aspektiem. Šādā paziņojumā būtu jāietver ar šiem jautājumiem saistīto rīcībpolitiku, rezultātu un risku apraksts, un tas būtu jāiekļauj attiecīgā uzņēmuma vadības ziņojumā. Nefinanšu paziņojumā vajadzētu būt arī informācijai par uzņēmumu īstenotiem pienācīgas rūpības procesiem, jo īpaši vajadzības gadījumā, ja tas ir samērīgi, par to piegāžu un apakšuzņēmumu ķēdēm, lai konstatētu, novērstu un mazinātu pastāvošas un iespējamas negatīvas sekas. Dalībvalstīm būtu jāvar atbrīvot uzņēmumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, no pienākuma sagatavot nefinanšu informācijas paziņojumu, ja tiek sniegts atsevišķs ziņojums par to pašu finanšu gadu ar to pašu saturu.

(7)

Ja uzņēmumiem ir jāsagatavo nefinanšu paziņojums, minētajā paziņojumā attiecībā uz vides jautājumiem būtu jāsniedz sīkākas ziņas par uzņēmuma darbības pašreizējo un paredzamo ietekmi uz vidi un attiecīgos gadījumos – uz veselību un drošību, atjaunojamo un/vai neatjaunojamo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzes emisiju, ūdens patēriņu un gaisa piesārņojumu. Attiecībā uz sociāliem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem paziņojumā iekļautā informācija var būt par dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas pasākumiem, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvenciju īstenošanu, darba apstākļiem, sociālo dialogu, darba ņēmēju tiesību tikt informētiem un uzklausītiem ievērošanu, arodbiedrību tiesību ievērošanu, veselību un drošību darbavietā un dialogu ar vietējām kopienām un/vai par pasākumiem, kas veikti, lai šīs kopienas aizsargātu un attīstītu. Par cilvēktiesībām, korupcijas un kukuļošanas apkarošanu nefinanšu paziņojumā varētu iekļaut informāciju par cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu un/vai instrumentiem, kas izveidoti korupcijas un kukuļošanas apkarošanai.

(8)

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, būtu jāsniedz atbilstīga informācija par jautājumiem, attiecībā uz kuriem pastāv vislielākā nopietnas ietekmes galveno risku īstenošanās varbūtība, kā arī informācija par riskiem, kas jau ir īstenojušies. Šādu seku smagums būtu jāvērtē pēc to pakāpes un nopietnības. Nelabvēlīgas sekas radoša riska faktors var būt uzņēmuma paša darbība, vai tā pamatā var būt uzņēmuma darījumi un vajadzības gadījumā, ja tas ir samērīgi, – arī produkti, pakalpojumi un darījumdarbības attiecības, tostarp ar piegādes un apakšuzņēmēju ķēdēm un citiem darījumdarbības partneriem. Tam nebūtu jārada nepienācīgs papildu administratīvais slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(9)

Sniedzot šo informāciju, uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, var izmantot valsts regulējumu, Savienības regulējumu, piemēram, vides vadības un audita sistēmu (EMAS), vai starptautisko regulējumu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Globālo līgumu, Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, ar ko īsteno ANO programmu “Aizsargāt, ievērot un labot”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas ISO standartu 26000, Starptautiskās Darba organizācijas trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Globālo ziņošanas iniciatīvu vai citu atzītu starptautisku regulējumu.

(10)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstoši un efektīvi līdzekļi, lai garantētu to, ka uzņēmumi atklāj nefinanšu informāciju, ievērojot šo direktīvu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpanāk, lai tiktu izveidotas efektīvas valsts procedūras, ar kurām garantē šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanu, un lai šīs procedūras varētu izmantot visas personas un juridiskās vienības, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir leģitīma interese, ka tiek nodrošināta šīs direktīvas noteikumu ievērošana.

(11)

ANO Rio+20 konferences nobeiguma dokumenta “Nākotne, kādu vēlamies” 47. punktā ir atzīta korporatīvās ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nozīme, un uzņēmumi tiek mudināti attiecīgos gadījumos apsvērt ilgtspējas informācijas iekļaušanu ziņojumu sniegšanas ciklā. Deklarācijā arī nozare, ieinteresētās valdības un attiecīgās ieinteresētās personas tiek mudinātas ar ANO sistēmas atbalstu attiecīgos gadījumos izstrādāt paraugprakses modeļus un atvieglot finansiālās un nefinanšu informācijas integrēšanas darbības, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar jau spēkā esošajiem regulējumiem.

(12)

Ieguldītāju piekļuve nefinanšu informācijai ir solis tuvāk mērķim līdz 2020. gadam ieviest tirgus un rīcībpolitikas stimulus, kas atlīdzina darījumdarbības ieguldījumus efektivitātē, kā noteikts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā.

(13)

Eiropadome 2011. gada 24. un 25. marta secinājumos aicināja samazināt vispārējo regulatīvo slogu, it sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem MVU), gan Eiropas, gan valstu līmenī un ierosināja produktivitātes palielināšanas pasākumus, bet stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei “Eiropa 2020” mērķis ir uzlabot darījumdarbības vidi MVU un veicināt to internacionalizāciju. Tāpēc saskaņā ar principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” jaunās informācijas atklāšanas prasības būtu jāpiemēro tikai noteiktiem lieliem uzņēmumiem un grupām.

(14)

Minēto nefinanšu informācijas atklāšanas prasību darbības joma būtu jānosaka, atsaucoties uz darbinieku vidējo skaitu, bilances kopsummu un neto apgrozījumu. MVU būtu jāatbrīvo no papildu prasībām, un pienākums iekļaut nefinanšu paziņojumu būtu jāpiemēro tikai tiem lielajiem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, un tām sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir tādu lielu grupu mātesuzņēmumi, kuru vidējais darbinieku skaits grupas gadījumā konsolidēti pārsniedz 500. Tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm prasīt nefinanšu informācijas atklāšanu uzņēmumiem un grupām, kas nav uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(15)

Daudzi uzņēmumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (3), ir grupu sastāvā. Konsolidētie vadības ziņojumi būtu jāsagatavo tā, lai informāciju par šādām grupām varētu paziņot to locekļiem un trešām personām. Tādēļ būtu jākoordinē valstu tiesību akti, kas reglamentē konsolidētos vadības ziņojumus, lai sasniegtu uzņēmumiem Savienībā publiskojamās informācijas salīdzināmības un konsekvences mērķus.

(16)

Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem būtu tikai jāpārbauda, vai ir sniegts nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums. Papildus tam dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai nefinanšu paziņojumā vai atsevišķajā ziņojumā sniegto informāciju pārbaudītu neatkarīgs nodrošinājuma pakalpojumu sniedzējs.

(17)

Lai uzņēmumiem atvieglotu nefinanšu informācijas sniegšanu, Komisijai būtu jāsagatavo nesaistošas pamatnostādnes, tostarp vispārēji un nozari raksturojoši nefinanšu rezultātu pamatrādītāji. Komisijai būtu jāņem vērā patlaban īstenotā paraugprakse, starptautiskie procesi un saistītu Savienības iniciatīvu rezultāti. Komisijai būtu jāveic atbilstošas konsultācijas, tostarp ar attiecīgām ieinteresētajām personām. Attiecībā uz vides jautājumiem Komisijai būtu jāņem vērā vismaz zemes izmantojums, ūdens patēriņš, siltumnīcefekta gāzu emisijas un materiālu izlietojums.

(18)

Uzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu kompetenču un viedokļu daudzveidība sekmē labu izpratni par attiecīgā uzņēmuma darījumdarbības organizēšanu un darījumiem. Tā ļauj minēto struktūru locekļiem konstruktīvi apstrīdēt vadības lēmumus un būt atvērtākiem pret novatoriskām idejām, tādējādi risinot jautājumu par locekļu viedokļu līdzināšanos, kas pazīstams arī kā “grupas domāšanas” fenomens. Tādējādi tā veicina vadības efektīvu uzraudzību un uzņēmumu sekmīgu pārvaldību. Tādēļ būtu svarīgi uzlabot pārredzamību attiecībā uz īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku. Tas tirgū nodrošinātu informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, tādējādi piemērojot tiešu spiedienu uz uzņēmumiem nodrošināt lielāku daudzveidību valdēs.

(19)

Pienākums atklāt daudzveidības rīcībpolitikas attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar tādiem aspektiem kā, piemēram, vecums, dzimums vai izglītība un profesionālā pieredze, būtu jāpiemēro tikai noteiktiem lieliem uzņēmumiem. Daudzveidības rīcībpolitikas atklāšanai vajadzētu būt daļai no paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, kā noteikts Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā. Ja netiek piemērota nekāda daudzveidības rīcībpolitika, nevajadzētu būt arī nekādam pienākumam tādu ieviest, bet paziņojumā par korporatīvo pārvaldību būtu saprotami jāpaskaidro, kādēļ šādas rīcībpolitikas nav.

(20)

Ir konstatētas Savienības līmeņa iniciatīvas, tostarp atsevišķām valstīm veltīti ziņojumi par vairākām nozarēm, un Eiropadomes atsaukšanās tās 2013. gada 22. maija un 19. un 20. decembra secinājumos uz ziņojumiem par atsevišķām valstīm, kurus izstrādājuši lieli uzņēmumi un grupas, un līdzīgas normas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4), kā arī starptautiski centieni uzlabot finanšu ziņojumu pārredzamību. ESAO G8 un G20 darbības ietvaros ir lūgta izstrādāt standarta ziņošanas paraugu, kurš daudznacionāliem uzņēmumiem būtu jāizmanto, ziņojot nodokļu iestādēm dažādās vietās pasaulē, kur tie gūst peļņu un maksā nodokļus. Šādi procesi papildina šajā direktīvā iekļautos priekšlikumus kā pasākumi, kas atbilst to attiecīgajam mērķim.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, palielināt noteiktu lielu Savienības uzņēmumu un grupu atklātās informācijas būtiskumu, konsekvenci un salīdzināmību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet gan tās iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, jo īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp brīvība veikt darījumdarbību, privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība. Šī direktīva jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(23)

Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu attiecīgi jāgroza,

1)

iekļauj šādu pantu:

“19.a pants

Nefinanšu informācija

1.   Lieli uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kuru bilances datumos darbinieku vidējais skaits finanšu gadā ir lielāks par 500, vadības ziņojumā ietver nefinanšu paziņojumu, kurā, ciktāl tas vajadzīgs, lai gūtu priekšstatu par attiecīgā uzņēmuma attīstību, veiktspēju, stāvokli un tā darbības ietekmi, ir sniegta informācija vismaz par vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas aspektiem, tostarp:

Ja uzņēmums neīsteno rīcībpolitiku attiecībā uz vienu vai vairākiem no minētajiem jautājumiem, tas nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu skaidrojumu, kādēļ tas to nedara.

Arī pirmajā daļā minētajā nefinanšu paziņojumā attiecīgā gadījumā iekļauj atsauces uz gada finanšu pārskatos norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām.

Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, veiktspēju, stāvokli un tā darbības ietekmi.

Prasot atklāt pirmajā daļā minēto informāciju, dalībvalstis nosaka, ka uzņēmums var izmantot valsts, Savienības vai starptautisku regulējumu, un, ja uzņēmums to dara, tas precizē, kuru regulējumu tas ir izmantojis.

2.   Uzņēmums, kas izpilda 1. punktā minēto pienākumu, ir uzskatāms par tādu, kas ir izpildījis 19. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto ar nefinanšu informācijas analīzi saistīto pienākumu.

3.   Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no 1. punktā paredzētā pienākuma, ja minētais uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā ziņojumā, kas ir sagatavoti saskaņā ar 29. pantu un šo pantu.

4.   Ja uzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kas attiecas uz to pašu finanšu gadu, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir vai nav izmantojis valsts, Savienības vai starptautisko regulējumu, un ietver nefinanšu paziņojumam prasīto informāciju, kura paredzēta 1. punktā, dalībvalstis var šo uzņēmumu atbrīvot no pienākuma sagatavot nefinanšu paziņojumu, kā noteikts 1. punktā, ja šis atsevišķais ziņojums ir:

Uzņēmumiem, kas sagatavo atsevišķu ziņojumu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, mutatis mutandis piemēro šā panta 2. punktu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbaudītu, vai ir sniegts 1. punktā minētais nefinanšu paziņojums vai 4. punktā minētais atsevišķais paziņojums.

6.   Dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt, lai informāciju, kas sniegta 1. punktā minētajā nefinanšu paziņojumā vai 4. punktā minētajā atsevišķajā ziņojumā, pārbaudītu neatkarīgs nodrošinājuma pakalpojumu sniedzējs.”

2)

direktīvas 20. pantu groza šādi:

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“29.a pants

Konsolidētais nefinanšu paziņojums

1.   Sabiedriskas nozīmes struktūras, kas ir tādu lielu grupu mātesuzņēmumi, kuru darbinieku vidējais skaits bilances datumos finanšu gadā konsolidēti ir lielāks par 500, vadības ziņojumā ietver konsolidētu nefinanšu paziņojumu, kurā, ciktāl tas vajadzīgs, lai gūtu priekšstatu par attiecīgās grupas attīstību, veiktspēju, stāvokli un tā darbības ietekmi, ir sniegta informācija, kas attiecas vismaz uz vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas aspektiem, tostarp:

Ja grupa neīsteno rīcībpolitiku attiecībā uz vienu vai vairākiem no šiem jautājumiem, tās konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu skaidrojumu, kādēļ tās to nedara.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto konsolidēto nefinanšu paziņojumu, attiecīgā gadījumā tajā iekļauj arī atsauces uz konsolidētajos finanšu pārskatos iegrāmatotajām summām un papildu skaidrojumus par tām.

Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesībās paredzētajām tiesībām, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, veiktspēju, stāvokli un tā darbības ietekmi.

Prasot atklāt pirmajā daļā minēto informāciju, dalībvalstis nosaka, ka mātesuzņēmums var izmantot valsts, Savienības vai starptautisku regulējumu, un, ja mātesuzņēmums to dara, tas precizē, kuru regulējumu tas ir izmantojis.

2.   Mātesuzņēmums, kas izpilda 1. punktā minēto pienākumu, ir uzskatāms par tādu, kas ir izpildījis 19. panta 1. punkta trešajā daļā un 29. pantā noteikto ar nefinanšu informācijas analīzi saistīto pienākumu.

3.   Mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no 1. punktā paredzētā pienākuma, ja minētais atbrīvotais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā ziņojumā, kas ir sagatavoti saskaņā ar 29. pantu un šo pantu.

4.   Ja mātesuzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kas attiecas uz to pašu finanšu gadu un visu grupu, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir vai nav izmantojis valsts, Savienības vai starptautisku regulējumu, un ietver konsolidētajam nefinanšu paziņojumam prasīto informāciju, kura paredzēta 1. punktā, dalībvalsts var šo mātesuzņēmumu atbrīvot no pienākuma sagatavot konsolidēto nefinanšu paziņojumu, kā noteikts 1. punktā, ja šis atsevišķais ziņojums ir:

Uzņēmumiem, kas sagatavo atsevišķu ziņojumu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, mutatis mutandis piemēro šā panta 2. punktu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbaudītu, vai ir sniegts 1. punktā minētais konsolidētais nefinanšu paziņojums vai 4. punktā minētais atsevišķais paziņojums.

6.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai informāciju, kas sniegta 1. punktā minētajā konsolidētajā nefinanšu paziņojumā vai 4. punktā minētajā atsevišķajā ziņojumā, pārbaudītu neatkarīgs nodrošinājuma pakalpojumu sniedzējs.”

4)

direktīvas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, darbojoties atbilstīgi pilnvarām, kas tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, būtu kolektīvs pienākums nodrošināt, ka:

sagatavo un publicē saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un attiecīgā gadījumā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002.”

5)

direktīvas 34. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Šo pantu nepiemēro 19.a panta 1. punktā minētajam nefinanšu paziņojumam un 29.a panta 1. punktā minētajam konsolidētajam nefinanšu paziņojumam vai 19.a panta 4. punktā un 29.a panta 4. punktā minētajiem atsevišķajiem ziņojumiem.”

6)

direktīvas 48. pantā pirms pēdējās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ņemot vērā ESAO ietvaros notiekošos procesus un saistītu Eiropas iniciatīvu rezultātus, ziņojumā analizē arī iespējas ieviest prasību lieliem uzņēmumiem katru gadu sagatavot atsevišķu ziņojumu par katru dalībvalsti un trešo valsti, kurā šie uzņēmumi darbojas, sniedzot informāciju vismaz par gūto peļņu, samaksātajiem peļņas nodokļiem un saņemtajām publiskajām subsīdijām.”

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/10

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/671/ES (1) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Francijas Republiku par Savienības tiesību aktu par nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem un administratīvo sadarbību nodokļu jomā piemērošanu Senbertelemī kopienai (turpmāk “nolīgums”) tika parakstīts 2014. gada 17. februārī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Nolīguma mērķis ir nodrošināt to, ka Padomes Direktīvas 2011/16/ES (2) un Padomes Direktīvas 2003/48/EK (3) mehānismi, kuri ir izstrādāti, lai jo īpaši cīnītos pret krāpšanu un pārrobežu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, arī turpmāk tiktu attiecināti uz Senbertelemī, neraugoties uz tās statusa maiņu.

(3)

Nolīgums būtu jānoslēdz,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/12

(1)

Senbertelemī kopiena ir Francijas Republikas neatņemama daļa, bet saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES (1) kopš 2012. gada 1. janvāra tā vairs nav Eiropas Savienības daļa.

(2)

Lai arī turpmāk varētu aizsargāt Eiropas Savienības intereses un jo īpaši apkarot krāpšanu un pārrobežu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ir nepieciešams nodrošināt, ka Savienības tiesību akti par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, kā nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem un administratīvo sadarbību nodokļu jomā piemērošanu Senbertelemī kopienai. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt, ka grozījumi šajos tiesību aktos tiek piemēroti arī attiecībā uz Senbertelemī kopienu,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/16

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumus pieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, atbilstīgā gadījumā ietverot ziņojumus, ko sagatavojusi ZZTEK un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgi jāparedz arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)

Tāpēc kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un ņemot vērā 2. apsvērumā minētos principus.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu mazo pelaģisko sugu (reņģes un brētliņas), mencas un laša zvejniecībām Baltijas jūrā piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Minētās regulas 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu ir ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozveju.

(6)

Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc nozvejas limiti būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2) (“Baltijas jūras mencu plāns”).

(7)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajā ieteikumā par Baltijas jūras mencu zvejas piepūli ir norādīts, ka, ja izkraušanas pienākums attiecas uz konkrētu krājumu, zemāku piepūles ierobežojumu noteikšana neveicinātu reformētās KZP mērķu sasniegšanu. Tādēļ zvejas piepūles limitus mencu krājumiem ICES 22.–24. apakšrajonā ir piemēroti noteikt 2014. gada līmenī. Zvejas piepūles limitu noteikšana 2014. gada līmenī atvieglos izkraušanas pienākuma ieviešanu un veicinās KZP mērķu sasniegšanu, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(8)

Ņemot vērā sniegto zinātnisko ieteikumu, attiecībā uz mencas krājumu Baltijas jūras ICES 22.–24. apakšrajonā ir iespējams ieviest elastību zvejas piepūles pārvaldībā, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot zvejas izraisītas zivju mirstības pieaugumu. Tāda elastība ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav sadalītas vienlīdzīgi, un ātri reaģēt uz kvotu apmaiņu. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstij iedalīt sava karoga kuģiem papildu dienas, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja līdzvērtīgs ārpus ostas pavadāmu dienu skaits ir noņemts citiem tās karoga zvejas kuģiem.

(9)

Jaunākais zinātniskais ieteikums liecina, ka ICES nav varējusi noteikt bioloģiskos references rādītājus mencas krājumiem ICES 25.–32. apakšrajonā un tā vietā ir ieteikusi KPN šim mencas krājumam noteikt, pamatojoties uz pieeju, kuru izmanto gadījumos, kad ir pieejami ierobežoti dati. Tā kā bioloģisko references rādītāju nav, ievērot noteikumus par zvejas iespēju noteikšanu attiecībā uz mencas krājumiem ICES 25.–32. apakšrajonā nav iespējams. Ja zvejas iespējas netiktu noteiktas, tas varētu nopietni apdraudēt minētā krājuma ilgtspēju, tāpēc ir lietderīgi noteikt šā mencas krājuma KPN tādā apjomā, kas atbilst ICES izstrādātajai un ieteiktajai pieejai, un noteikt zvejas piepūles limitus 2014. gada līmenī. Zvejas piepūles limitu noteikšana 2014. gada līmenī atvieglos izkraušanas pienākuma ieviešanu, paredzēs selektīvāku zveju un veicinās KZP mērķu sasniegšanu, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(10)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants attiecīgi par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tādēļ ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus.

(11)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, nosakot KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen tika ieviests elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(12)

Zinātniskie ieteikumi par brētliņām Ziemeļjūrā aptver laikposmu no jūlija līdz nākamā gada jūnijam, kaut gan KPN ir noteikta laikposmam no janvāra līdz decembrim. Jaunākie zinātniskie ieteikumi par laikposmu no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūnijam rāda, ka KPN var ievērojami paaugstināt. Tādēļ 2014. gada otrajā pusē ir lielāka brētliņu pieejamība, nekā bija paredzēts. Tā kā uz šo krājumu attiecas analītiska izvērtēšana un tas ir drošās bioloģiskās robežās, ir izpildīti nosacījumi, lai varētu piemērot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu par kvotu ikgadējā elastīguma noteikumiem, kas būtu jāatļauj, lai dotu iespēju zivsaimniecībām pēc iespējas efektīvāk izmantot palielināto brētliņu pieejamību. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 43/2014.

(13)

Patlaban Regula (ES) Nr. 43/2014 attiecībā uz konkrētiem krājumiem atļauj, ka dalībvalstis 2015. gadā izmanto jebkādus neizmantotus daudzumus līdz 10 % no kvotas, kas tām ir pieejama 2014. gadā. 2014. gada 6. augustā Krievijas Federācija noteica embargo dažu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importam no Eiropas Savienības. Tā rezultātā daļa no eksporta, ko ražotāji 2014. gada rudenī bija paredzējuši sūtīt Krievijai, ir kļuvusi neiespējama un dažos gadījumos alternatīvus tirgus īsā laikā nav iespējams atrast. Ņemot vērā šos ārkārtas apstākļus un lietas steidzamību, ir nepieciešams atļaut veikt zināmus pielāgojumus 2014. gada zvejas sezonā. Ņemot vērā pozitīvos zinātniskos ieteikumus, kā arī attiecīgo piekrastes valstu pozitīvo pieeju, ir piemēroti izņēmuma kārtā un vienīgi attiecībā uz tiem krājumiem, kurus vissmagāk vai vistiešāk skar Krievijas embargo, atļaut palielināt to 2014. gadā neizmantoto daudzumu procentuālo daļu, kuru atļauts pārnest uz 2015. gadu. Minētais ārkārtas pasākums attiecas vienīgi uz 2014. gada zvejas sezonu. Ir sagaidāms, ka minētais pasākums dos iespēju atrast jaunus tirgus vai pielāgot nozveju, ja embargo turpinātos arī 2015. gadā. To pašu iemeslu dēļ arī Padomes Regulā (ES) Nr. 1180/2013 (5) būtu jāievieš attiecīga iespēja pārcelt neizmantotās zvejas iespējas. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 43/2014 un (ES) Nr. 1180/2013.

(14)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Regulas 13. apsvērumā minēto iemeslu dēļ normas par 2014. gadā neizmantoto zvejas iespēju pārcelšanu būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

1)

“ICES” ir Starptautiskā Jūras pētniecības padome;

2)

“Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId zona;

3)

“apakšrajons” ir Baltijas jūras ICES apakšrajons, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (6) I pielikumā;

4)

“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

5)

“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

6)

“zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas zvejas kuģu zvejas piepūles summa;

7)

“krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

8)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko no katra krājuma var:

9)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij.

10)

“dienas ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad zvejas kuģis neatrodas ostā.

a)

apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

1)

18.a pantu groza šādi:

2)

IA pielikumā ierakstu, kas attiecas uz brētliņām un ar tām saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos IIa un IV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

1)

pievieno šādu pantu:

“5.a pants

Dažu krājumu zvejas iespēju noteikšanas elastīgums

1.   Šo pantu piemēro šādiem krājumiem:

2.   Jebkādus daudzumus līdz 25 % no dalībvalsts 1. punktā noteikto krājumu kvotas, kas nav izmantoti 2014. gadā, pieskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2015. gadam. Jebkurus daudzumus, kas nosūtīti citām valstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (9) 16. panta 8. punktu, kā arī jebkurus daudzumus, kas atskaitīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105. un 107. pantu, ņem vērā, nosakot izmantotos un neizmantotos daudzumus saskaņā ar šo punktu.

3.   Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu šī panta 1. punktā identificētajiem krājumiem attiecībā uz atbilstīgajām dalībvalstīm nepiemēro.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)”"

2)

I pielikumā iekļauj šādu zemsvītras piezīmi attiecībā uz ierakstiem saistībā ar šādiem krājumiem: reņģes 30.–31. apakšreģionā; reņģes Savienības ūdeņos 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšreģionā; reņģes 28.1. apakšreģionā; brētliņas Savienības ūdeņos 22.–32. apakšreģionā.

“Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/27

(1)

Ar Direktīvu 2013/36/ES kompetentās vai norīkotās iestādes tiek pilnvarotas noteikt augstākas pašu kapitāla prasības globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), lai kompensētu lielāku risku, kādu tās rada finanšu sistēmai, un šādu iestāžu maksātnespējas iespējamo ietekmi uz nodokļu maksātājiem. Minētajā direktīvā ir ieskicēti pamatprincipi G-SNI identificēšanas metodoloģijai un to iedalīšanai apakškategorijās atbilstīgi to sistēmiskajam nozīmīgumam. Saskaņā ar šo sadalījumu tām tiks noteikta papildu pirmā līmeņa pamata kapitāla prasība – G-SNI rezerve. G-SNI identificēšana un iedalīšana apakškategorijās ir balstīta uz piecām banku sistēmiskā nozīmīguma vērtēšanas kategorijām pasaules finanšu tirgū un sīkāk precizēta šajā regulā.

(2)

Lai piemērotu Direktīvas 2013/36/ES pieeju, šajā regulā būtu jāņem vērā standarti attiecībā uz globāli sistēmiski nozīmīgu banku novērtēšanas metodēm un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteikto prasību par augstāku zaudējumu absorbēšanas spēju – tie ir balstīti uz globāli sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu sistēmu, ko izveidoja Finanšu stabilitātes padome pēc ziņojuma “Globāli sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu radītā bezrūpīgas rīcības riska samazināšana – FSP ieteikumi un pasākumu grafiks (Reducing the moral hazard posed by systemically important financial institutions – FSB Recommendations and Time Lines)”.

(3)

Direktīvā 2013/36/ES ir skaidri noteikts, ka metodes identificēšanai un iedalīšanai apakškategorijās tiek saskaņotas visās dalībvalstīs, izmantojot vienotus un pārredzamus vispārējā vērtējuma parametrus sabiedrības sistēmiskā nozīmīguma noteikšanai. Lai nodrošinātu, ka gan Savienībā, gan trešās valstīs atļauju saņēmušo banku un banku grupu reprezentatīva izlase, kas kalpo kā atsauce pasaules finanšu sistēmas atspoguļošanai, ir vienāda visā Savienībā, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jānosaka šī reprezentatīvā izlase. Ar uzraudzības vērtējumu pamatotiem izslēgšanas no reprezentatīvās izlases un iekļaušanas reprezentatīvajā izlasē gadījumiem vajadzētu būt rūpīgi izvēlētiem, lai nodrošinātu tās atsauces funkciju, un šādiem gadījumiem nevajadzētu būt pamatotiem ar citiem iemesliem.

(4)

G-SNI identificēšanas procesam vajadzētu būt balstītam uz salīdzināmiem datiem un tajā būtu jāņem vērā, ka iestādēm nepieciešama skaidrība par to, vai tām tiks piemērota rezerves prasība un kāda būs to summa; tāpēc metodoloģijā būtu jāiekļauj šā procesa grafiki un procedūras. Tomēr, tā kā G-SNI identificēšana būtu jābalsta uz jaunākajiem datiem, kas attiecas uz lielu pasaules mēroga banku grupu reprezentatīvu izlasi, no kurām dažas ir saņēmušas atļauju trešās valstīs, vajadzīgie dati nebūs pieejami agrāk kā katra gada otrajā pusē. Lai dotu iestādēm iespēju izpildīt no to G-SNI statusa izrietošās prasības, rezerves prasībai būtu jāstājas spēkā aptuveni vienu gadu pēc tam, kad iestādes tikušas identificētas kā globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes.

(5)

Direktīvā 2013/36/ES ir noteiktas piecas sistēmiskā nozīmīguma kategorijas, ko nosaka ar kvantificējamu rādītāju palīdzību. Lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu finanšu iestādēm un valsts iestādēm, šīs kategorijas ir tās pašas, kuras piemēro Bāzeles Banku uzraudzības komiteja. Precīzāk nosakot kvantitatīvos rādītājus, šajā regulā būtu jāizmanto tā pati pieeja. Rādītāji būtu jāizvēlas tā, lai tie atspoguļotu sabiedrības maksātnespējas iespējamās negatīvās ārējās ietekmes dažādus aspektus un tās funkcijas, kas ir būtiski svarīgas finanšu sistēmas stabilitātei. Sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanas atsauces sistēmai vajadzētu būt pasaules finanšu tirgiem un pasaules ekonomikai.

(6)

Lai izstrādātu precīzas metodes globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un klasificēšanai saskaņā ar Direktīvā 2013/36/ES izklāstītajiem pamatnoteikumiem, ir svarīgi šīs regulas vajadzībām skaidri ierobežojoši definēt jēdzienus “attiecīga sabiedrība”, “rādītāja vērtība”, “saucējs” un “robežvērtējums”.

(7)

Katras banku grupas sistēmisko nozīmīgumu, kuru nosaka ar konsolidētu rādītāju palīdzību, vajadzētu izteikt kā individuālu vispārēju vērtējumu par noteiktu gadu, nosakot banku grupas pozīciju attiecībā pret citām sabiedrībām reprezentatīvajā izlasē. Bankām vajadzētu tikt identificētām kā G-SNI un iedalītām apakškategorijās, kurām piemēros dažādas kapitāla rezervju prasības, pamatojoties uz vispārējo vērtējumu. Aprēķinot kategorijas vērtējumu vidējo rezultātu, katrai no piecām kategorijām būtu jāpiešķir 20 % svērums. Būtu jāpiemēro ierobežojums attiecībā uz savstarpējas aizstājamības kategoriju vispārējā vērtējuma punktu skaita aprēķināšanai, ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz datu analīzi līdz 2013. gadam un to ieskaitot, šai kategorijai izrādījās esam nesamērīgi liela ietekme uz vērtējumu par bankām, kuras ir dominējošas maksājumu pakalpojumu, sākotnējās izvietošanas un aktīvu glabāšanas pakalpojumu sniegšanā.

(8)

Attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot pārdomātu uzraudzības vērtēšanu, pārvietojot G-SNI no zemākas apakškategorijas uz augstāku vai nosakot, ka G-SNI ir kāda sabiedrība, kuras vispārējais vērtējums ir zemāks nekā zemākās apakškategorijas robežvērtējums. Tā kā šai identificēšanai, veicot uzraudzības vērtējumu, ir tāds pats mērķis kā regulāras vērtēšanas procesam, šīs vērtēšanas pamatā esošam kritērijam vajadzētu būt arī bankas sistēmiskajam nozīmīgumam pasaules finanšu tirgum un pasaules ekonomikai, atbilstīgi Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izmantotajai metodoloģijai. Bankas maksātnespējas riskam nevajadzētu būt kritērijam, jo tas jau ir ņemts vērā citās prudenciālajās prasības, tostarp kopējā riska darījumu apjoma summā, un – attiecīgos gadījumos – papildu pašu kapitāla prasībās, piemēram, par sistēmiskā riska rezervi.

(9)

Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EBI ir iesniegusi Komisijai.

(10)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas regulatīvo standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra, jo prasību uzturēt G-SNI rezervi, kā izklāstīts Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 4. punktā, pakāpeniski piemēros no 2016. gada 1. janvāra. Tādēļ un lai savlaicīgi informētu iestādes par tām piemērojamo G-SNI rezervi un nodrošinātu tām pietiekami daudz laika nepieciešamā kapitāla piesaistīšanai, G-SNI identificēšana būtu jāveic vēlākais 2015. gada sākumā.

(12)

G-SNI rezerves prasība būtu pakāpeniski jāievieš trīs gadu laikā atbilstīgi Direktīvas 2013/36/ES 162. panta 5. punktam. Prasības piemērošanas pirmajam posmam, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 162. panta 5. punkta a) apakšpunktā, būtu jāsākas 2016. gada 1. janvārī attiecībā uz tām G-SNI, kuras attiecīgās iestādes identificējušas 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot pirms 2014. gada jūlija beigušos finanšu gadu beigu datus. G-SNI rezerves prasības piemērošanas otrajam posmam, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 162. panta 5. punkta b) apakšpunktā, būtu jāsākas 2017. gada 1. janvārī attiecībā uz tām G-SNI, kuras attiecīgās iestādes identificējušas 2015. gada beigās vai vēlākais 2016. gada sākumā, par pamatu ņemot pirms 2015. gada jūlija beigušos finanšu gadu beigu datus,

1)

“attiecīga sabiedrība” ir ES mātes iestāde vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai iestāde, kas nav ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

2)

“rādītāja vērtība” ir – attiecībā uz katru 6. pantā izklāstīto rādītāju un katru reprezentatīvas izlases attiecīgo sabiedrību – rādītāja individuāla vērtība un – attiecībā uz katru trešā valstī atļauju saņēmušu banku – salīdzināma individuāla vērtība, kas publiskota atbilstīgi starptautiski pieņemtiem standartiem;

3)

“saucējs” ir – katram rādītājam – reprezentatīvās izlases attiecīgo sabiedrību un banku, kas saņēmušas atļauju trešās valstīs, rādītāja vērtību kopsumma;

4)

“robežvērtējums” ir vērtējuma vērtība, kura nosaka zemāko robežšķirtni un robežšķirtnes starp piecām apakškategorijām, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 9. punktā.

a)

1. apakškategorija ietver vērtējumu no 130 līdz 229 bāzes punktiem;

b)

2. apakškategorija ietver vērtējumu no 230 līdz 329 bāzes punktiem;

c)

3. apakškategorija ietver vērtējumu no 330 līdz 429 bāzes punktiem;

d)

4. apakškategorija ietver vērtējumu no 430 līdz 529 bāzes punktiem;

e)

5. apakškategorija ietver vērtējumu no 530 līdz 629 bāzes punktiem.

a)

aktīvi finanšu sistēmas ietvaros;

b)

saistības finanšu sistēmas ietvaros;

c)

apgrozībā esošie vērtspapīri.

a)

glabāšanā esošie aktīvi;

b)

maksājumu darbības;

c)

sākotnēji izvietotie darījumi parāda un kapitāla tirgos.

a)

OTC atvasināto instrumentu nosacītā summa;

b)

3. līmenī iekļautie aktīvi patiesajā vērtībā, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1255/2012 (4);

c)

tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri.

a)

pārjurisdikciju prasījumi;

b)

pārjurisdikciju saistības.

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/37

(1)

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (2) 544. pantā paredzēts vienkāršot procedūras “ievešana pārstrādei” noslēgšanu. Saskaņā ar šo vienkāršojumu konkrētas ievedpreces tiek uzskatītas par atpakaļizvestām vai izvestām, kaut arī faktiski tās ir laistas Savienības tirgū bez secīgas muitas deklarācijas un bez ievedmuitas nomaksas.

(2)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 544. panta c) punkts attiecas uz civilās aviācijas gaisa kuģu (lidaparātu) piegādi. Procedūras “ievešana pārstrādei” vienkāršota noslēgšana attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģiem stiprina aviācijas nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī un veicina pievienotās vērtības radīšanu Savienībā.

(3)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 544. panta c) punkta darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā militāros gaisa kuģus, tā ka attiecībā uz tiem varētu izmantot procedūras “ievešana pārstrādei” vienkāršotu noslēgšanu tādā pašā veidā kā civilajiem gaisa kuģiem.

(4)

Tāpēc Regula (EEK) Nr. 2454/93 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/38

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/40

(1)

2010. gada 6. oktobrī tika parakstīts Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”). Nolīgumā ir ietverts Protokols par sadarbību kultūras jomā (“protokols”), ar kuru atbilstīgi tā 1. pantam tiek izveidota sistēma, kurā Puses sadarbojas, lai veicinātu kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu apmaiņu, ietverot inter alia audiovizuālo sektoru.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 15.10. panta 5. punktu tas kopš 2011. gada 1. jūlija tiek daļēji provizoriski piemērots ar Padomes Lēmumu 2011/265/ES (2) (“lēmums”), kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

(3)

Saskaņā ar lēmuma 6. pantu nostāju, kas Savienībai attiecībā uz lēmumiem ar juridiskām sekām jāieņem Komitejā sadarbībai kultūras jomā (“komiteja”), nosaka Padome, lemjot saskaņā ar Līgumu.

(4)

Protokola 3.bis pantā ir noteikts, ka komiteja nekavējoties pēc tās izveides sagatavo 15 personu sarakstu, kuras strādās par šķīrējtiesnešiem.

(5)

Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas komitejā jāieņem attiecībā uz šķīrējtiesnešu saraksta izveidi.

(6)

Tāpēc Savienības nostāja komitejā būtu jābalsta uz pievienoto lēmuma projektu,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/44

(1)

Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2014. gada 16. maijā, Lietuva lūdza atļauju pasākumam, ar ko atkāpjas no PVN direktīvas 287. panta 11. punkta, lai turpinātu piemērot atbrīvojumu no nodokļa tiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 45 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā dienā, kad Lietuva pievienojās Savienībai (“pasākums”). Ar pasākumu minētos nodokļa maksātājus atbrīvotu no dažām vai visām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistībām, kas minētas PVN direktīvas XI sadaļas 2.–6. nodaļā.

(2)

Komisija 2014. gada 6. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Lietuvas pieprasījumu. Komisija 2014. gada 12. jūnija vēstulē paziņoja Lietuvai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Saskaņā ar PVN direktīvas XII sadaļu dalībvalstīm jau ir pieejama īpaša shēma mazajiem uzņēmumiem. Pagarinātais pasākums ir atkāpe no PVN direktīvas XII sadaļas vienīgi tiktāl, ciktāl saskaņā ar īpašo shēmu nodokļa maksātāja gada apgrozījuma robežvērtība ir lielāka par EUR 29 000, kas ir Lietuvai atļautā summa saskaņā ar PVN direktīvas 287. panta 11. punktu.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2011/335/ES (2) Lietuvai tika dota atļauja piemērot atkāpi un līdz 2014. gada 31. decembrim piešķirt atbrīvojumu tiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 45 000. Tā kā šīs robežvērtības rezultātā mazajiem uzņēmumiem ir mazākas PVN saistības, Lietuvai būtu jāatļauj pasākumu pagarināt vēl uz noteiktu laika posmu. Nodokļa maksātājiem aizvien būs iespēja izvēlēties parasto PVN režīmu.

(5)

Vadoties pēc Lietuvas sniegtās informācijas, atkāpei būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem.

(6)

Atkāpe neietekmē Savienības pašu resursus, ko veido PVN,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/46

(1)

Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2014. gada 1. jūlijā, Latvija lūdza atļauju pasākumam, ar ko atkāpjas no PVN direktīvas 287. panta 10. punkta, lai atbrīvotu no nodokļa tos nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 50 000 (“pasākums”). Ar pasākumu minētos nodokļa maksātājus atbrīvotu no dažām vai visām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistībām, kas minētas PVN direktīvas XI sadaļas 2.–6. nodaļā. Šāds pasākums Latvijai jau bija piešķirts ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2010/584/ES (2), kurš bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.

(2)

Komisija 2014. gada 7. augusta vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Latvijas pieprasījumu. Komisija 2014. gada 11. augusta vēstulē paziņoja Latvijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Saskaņā ar PVN direktīvas XII sadaļu dalībvalstīm jau ir pieejama īpaša shēma mazajiem uzņēmumiem. Pasākums ir atkāpe no PVN direktīvas XII sadaļas vienīgi tiktāl, ciktāl saskaņā ar īpašo shēmu nodokļa maksātāja gada apgrozījuma robežvērtība ir lielāka par EUR 17 200, kas ir Latvijai atļautā summa saskaņā ar PVN direktīvas 287. panta 10. punktu.

(4)

Augstāka robežvērtība īpašajā shēmā ir vienkāršošanas pasākums, jo tā var ievērojami samazināt PVN saistības mazākajiem uzņēmumiem, vienlaikus īpašā shēma nodokļa maksātājiem ir fakultatīva un dod uzņēmumiem iespēju izvēlēties parasto PVN režīmu.

(5)

Vadoties pēc Latvijas sniegtās informācijas, atkāpei būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem.

(6)

Atkāpe neietekmē Savienības pašu resursus, ko veido PVN,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/48

(1)

Vēstulē, kas 2014. gada 26. maijā reģistrēta Komisijā, Igaunija lūdza atļauju piemērot atkāpi no Direktīvā 2006/112/EK paredzētā noteikuma par tiesībām atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz vieglajiem automobiļiem.

(2)

Komisija 2014. gada 11. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Igaunijas pieprasījumu. Komisija 2014. gada 12. jūnija vēstulē paziņoja Igaunijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a pantā ir noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par precēm un pakalpojumiem, ko minētā persona saņēmusi izmantošanai minētās personas darījumos, kuriem uzliekams nodoklis. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēta prasība nodokļa maksātājiem uzskaitīt PVN, ja saimnieciskās darbības aktīvus izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām.

(4)

Bieži vien ir sarežģīti precīzi identificēt izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, un, pat ja tas ir iespējams, attiecīgā metode bieži vien ir apgrūtinoša. Atbilstīgi pieprasītajai atļaujai vieglajiem automobiļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai, PVN apmēru, ko ir tiesības atskaitīt saistībā ar izdevumiem, ar dažiem izņēmumiem nosaka kā fiksētu procentu likmi. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Igaunijas iestādes uzskata 50 % likmi par pamatotu. Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, vienlaicīgi jāaptur prasība veikt PVN uzskaiti attiecībā uz vieglo automobiļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, ja uz to attiecas ar šo lēmumu atļautais ierobežojums. Ar minēto vienkāršošanas pasākumu zūd vajadzība pēc uzskaites par uzņēmuma automobiļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām un vienlaicīgi tiek novērsta nodokļu nemaksāšana nepareizas uzskaites rezultātā.

(5)

Atskaitīšanas tiesību ierobežojums saskaņā ar pieprasīto atļauju būtu jāattiecina uz PVN, kas maksājams par konkrētu vieglo automobiļu pirkumu, līzingu, iegādi Kopienas iekšienē, importēšanu un ar to saistītiem izdevumiem, tai skaitā degvielas iegādi.

(6)

Pieprasītā atļauja būtu jāpiemēro vienīgi attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 3 500 kilogramus un kuriem papildus vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas. Tādus automobiļus, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 3 500 kilogramus un kuriem papildus vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, minēto automobiļu specifikas vai saimnieciskās darbības, kurai tos izmanto, veida dēļ maz izmanto citiem nolūkiem, kas nav saimnieciskā darbība. Būtu jāpievieno arī sīki izstrādāts to vieglo automobiļu kategoriju saraksts, kas nav atļauti, pamatojoties uz to īpašo izmantojumu.

(7)

Atļauja būtu jāpiešķir uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim, lai ļautu pārbaudīt tās nepieciešamību un efektivitāti, kā arī proporcionālo sadalījumu starp izmantojumu saimnieciskajai darbībai un ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, kas ir tās pamats.

(8)

Gadījumā, ja Igaunija uzskata, ka ir nepieciešams atļauju pagarināt vēl pēc 2017. gada, tai ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā ietverts piemērotās procentuālās daļas pārskats, kopā ar pagarinājuma pieprasījumu.

(9)

Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

a)

automobiļiem, kas nopirkti tālākpārdošanai, īrei vai līzingam;

b)

automobiļiem, ko izmanto pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tostarp taksometra pakalpojumiem;

c)

automobiļiem, ko izmanto braukšanas apmācībām.

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/50

(1)

Direktīva 64/432/EEK paredz dzīvnieku veselības nosacījumus, kas reglamentē Savienības iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām. Cita starpā tā nosaka, ka, pārvadājot liellopus un cūkas uz galamērķi, tām līdzi jābūt direktīvas F pielikuma attiecīgi 1. vai 2. paraugā sniegtajam veselības sertifikātam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 599/2004 (2) 1. pantu dažādos Savienības iekšējai tirdzniecībai paredzētos veselības sertifikātus noformē, ņemot vērā tās pielikumā iekļauto vienoto paraugu.

(3)

Ņemot vērā to, ka tiks veikti pielāgojumi Direktīvas 64/432/EEK F pielikuma 1. un 2. paraugā sniegto veselības sertifikātu saturā, ir nepieciešams pielāgot arī šo veselības sertifikātu veidlapas.

(4)

Direktīvas 64/432/EEK 6. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 3. punkta noteikumi zaudēja spēku 2000. gada 31. decembrī, tāpēc minētās direktīvas F pielikumā sniegtā veselības sertifikāta 1. paraugā tiem vairs nebūtu jāparādās kā sertificēšanas izvēlēm.

(5)

Komisijas Regula (EK) Nr. 2075/2005 (3) paredz noteikumus tādu saimniecību [novietņu] statusa noteikšanai, kurās tur mājas cūkas.

(6)

Komisijas Regula (ES) Nr. 216/2014 (4), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, paredz prasības, kuras pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem jāizpilda, lai to saimniecības oficiāli atzītu par tādām, kurās piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, un attiecībā uz šādām saimniecībām piešķir atkāpi no kaušanas nolūkā piemērojamās testēšanas noteikumiem.

(7)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1114/2014 (5), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ir skaidrots, kādi noteikumi attiecas uz vaislai vai ražošanai paredzētām mājas cūkām, kuras caur savākšanas centriem pārvieto no vienas saimniecības uz otru.

(8)

Lai dalībvalstis saistībā ar kaušanu varētu izmantot piemērotu testēšanas režīmu attiecībā uz Trichinella un neapdraudēt tās galamērķa saimniecības statusu, uz kuru pārvieto vaislai vai ražošanai paredzētās mājas cūkas, Direktīvas 64/432/EEK F pielikumā sniegtajā veselības sertifikāta 2. paraugā, kas paredzēts Savienības iekšējai tirdzniecībai ar cūkām, būtu jāiekļauj informācija, ka to dzīvnieku, ar kuriem notiek tirdzniecība, izcelsmes saimniecība oficiāli ir atzīta par tādu, kurā piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2075/2005 8. pantu.

(9)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 64/432/EEK F pielikums.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/61

(1)

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma III pielikuma 2. panta 6. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka ĀKK un ES Vēstnieku komiteja uzrauga UAC kopējo stratēģiju un UAC valdes darbu.

(2)

Valde uzrauga UAC darbu (2. panta 7. punkta b) apakšpunkts), pieņem UAC programmu un UAC budžetu (2. panta 7. punkta c) apakšpunkts) un iesniedz ĀKK un ES Vēstnieku komitejai periodiskus ziņojumus un novērtējumus (2. panta 7. punkta d) apakšpunkts).

(3)

UAC statūtos un reglamentā, kas pieņemti ar ĀKK un EK Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 8/2005 (“UAC statūti”), un UAC finanšu noteikumos, kas pieņemti ar ĀKK un EK Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 5/2004 (“UAC finanšu noteikumi”), ir paredzēti drošības pasākumi attiecībā uz ĀKK un ES Vēstnieku komitejas sniegtu informāciju un tās īstenotu kontroli.

(4)

ĀKK un ES Ministru padome 39. sesijā, kas notika 19. un 20. jūnijā Nairobi, kopīgā deklarācijā panāca vienošanos pienācīgi slēgt UAC un grozīt ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma III pielikumu un šim nolūkam nolēma ĀKK un ES Vēstnieku komitejai piešķirt pilnvaras šo jautājumu virzīt nolūkā pieņemt vajadzīgos lēmumus.

(5)

Minētajā kopīgajā deklarācijā ĀKK un ES Ministru padome izveidoja ĀKK un ES Kopīgo darba grupu (“KDG”), lai nodrošinātu, ka UAC tiek slēgts, ievērojot pēc iespējas labākus nosacījumus,

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/63

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/63