6.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/1

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 16. oktobris),

ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un atceļ Komisijas Lēmumu 2004/277/EK, Euratom un 2007/606/EK, Euratom

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7489)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/762/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (1) un jo īpaši tā 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Savienības civilās aizsardzības mehānisma (“Savienības mehānisms”) vispārējais mērķis ir nostiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

(2)	Katastrofas var notikt jebkurā laikā, tādēļ Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centram (ERCC), kas izveidots saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 7. pantu, vienmēr būtu jānodrošina ciešs kontakts ar dalībvalstu kontaktpunktiem.

(3)

Kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma (CECIS) ir būtiska Savienības mehānisma sastāvdaļa, jo tai būtu jāgarantē tās informācijas autentiskums, integritāte un konfidencialitāte, ar kuru parastos apstākļos un ārkārtas situācijās apmainās dalībvalstis. Būtu jāizveido atsevišķa CECIS versija, kas būtu pieejama reģionālo jūras konvenciju sekretariātiem un trešām valstīm, kurām ir kopīga reģionāla jūras teritorija ar Savienību, ņemot vērā īpatnības saistībā ar reaģēšanu jūras piesārņojuma gadījumā.

(4)

Lai nodrošinātu operatīvo efektivitāti, jānosaka minimālās prasības attiecībā uz moduļiem, citām reaģēšanas spējām un ekspertiem, kas norādīti saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 9. panta 1. punktu, kā arī attiecībā uz operatīvajām prasībām, to darbību un savietojamību, kā paredzēts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 9. panta 2. punktā. Moduļiem jāspēj darboties pašpietiekami konkrētā laikposmā un ātri būt izmantošanas gatavībā, un jābūt savietojamiem. Lai uzlabotu moduļu savietojamību, ir vajadzīgi pasākumi Savienības un dalībvalstu līmenī.

(5)

Būtu jādefinē un regulāri jāpārskata ar spējām saistītie mērķi attiecībā uz Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām (EERC), lai nodrošinātu pietiekamu skaitu visu nepieciešamo veidu moduļu, citas reaģēšanas spējas un ekspertus, kas pieejami izvietošanai saskaņā ar Savienības mehānismu. Būtu jādefinē un regulāri jāpārskata kvalitātes un savietojamības prasības, lai nodrošinātu visu EERC iesaistīto spēju vienotu minimālo kvalitātes un savietojamības līmeni.

(6)

Būtu jādefinē sertifikācijas un reģistrācijas procedūra, ieskaitot pašnovērtējuma elementus, lai apstiprinātu, ka brīvprātīgo rezervju sarakstā iekļautās spējas atbilst visām nepieciešamajām prasībām un vajadzības gadījumā izmanto ierobežotu Savienības līdzfinansējumu “pielāgošanas izmaksu” ietvaros. Šai sertifikācijas un reģistrācijas procedūrai turklāt būtu jānodrošina pietiekoši līdzsvarots spēju ģeogrāfiskais sadalījums atbilstoši risku izvietojumam un jāapsver visu ieinteresēto dalībvalstu līdzdalība.

(7)

Iespējamo EERC reaģēšanas spēju nepietiekamību apzināšana dotu iespēju Komisijai un dalībvalstīm kopīgi noteikt, kur brīvprātīgo rezervju sarakstā vai ārpus tā nav pieejamas attiecīgas spējas. Dalībvalstīm, kuras cenšas novērst šādu nepietiekamību atsevišķi vai konsorcijos, vajadzētu būt iespējai izmantot ierobežotu Savienības līdzfinansējumu ar nosacījumu, ka izmaksas ir lietderīgas un spēju nepietiekamību apstiprina riska novērtējumi.

(8)

Lai attīstītu EERC darbību, ar ierobežotām Savienības līdzfinansējuma summām pamatnolīgumu, partnerattiecību pamatnolīgumu vai līdzīgu noteikumu ietvaros būtu jāatbalsta papildspēju pieejamība dalībvalstīm, lai ārkārtējās katastrofās risinātu pagaidu nepilnības, t. i., tāda rakstura un apmēra katastrofās, ko var pamatoti sagaidīt un kam var sagatavoties. Šīs spējas būtu jāiekļauj brīvprātīgo rezervju sarakstā izvietošanai saskaņā ar Savienības mehānismu.

(9)

Savienības mehānisma apmācības programma joprojām ir būtisks elements, lai nodrošinātu saskaņā ar Savienības mehānismu izvietotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas personāla sagatavotību. Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. panta 1. punktā definēto darbības jomu tai būtu jāattiecas uz novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas posmu.

(10)

Savienības mehānisma praktisko mācību programmai arī turpmāk vajadzētu būt svarīgai praktiskajā sagatavotībā attiecībā uz izvietošanu Savienības mehānisma ietvaros un pieredzes apmaiņā par atziņām, kas gūtas civilās aizsardzības darbībās, kuras veiktas saskaņā ar Savienības mehānismu. Praktisko mācību programmai vajadzētu būt balstītai uz stratēģisku satvaru, kurā izklāstīti Savienības mehānisma ietvaros veikto praktisko mācību mērķi un nozīme, kā arī konkrētas prioritātes, kas iekļautas gada darba programmās.

(11)	Būtu jāpieņem sistemātiska, mērķtiecīga un saskaņota pieeja gūto atziņu vākšanai, analizēšanai, izplatīšanai un īstenošanai, kas attiektos uz visu katastrofu pārvarēšanas ciklu kopumā.

(12)	Savienības mehānisma ietvaros svarīgas ir skaidras operatīvās procedūras, lai reaģētu uz katastrofām saskaņā ar mehānismu, ar mērķi nodrošināt efektīvu palīdzību katastrofu gadījumos, cita starpā attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kas minētas Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 16. panta 1. punktā.

(13)	Lai nodrošinātu Savienības mehānisma maksimālu efektivitāti un lietderību, palīdzības pieprasījumiem un piedāvājumiem jābūt pēc iespējas precīziem, ietverot visu nepieciešamo informāciju.

(14)

Lai nodrošinātu efektīvu palīdzības koordināciju, ERCC vajadzētu sniegt visām dalībvalstīm informāciju par vitālo vajadzību novērtējumu un ieteikumiem attiecībā uz izvietošanu no brīvprātīgo rezervju saraksta un izstrādāt attiecīgus izvietošanas plānus ikvienam palīdzības pieprasījumam. Izvēloties spējas no brīvprātīgo rezervju saraksta, būtu jābalstās uz konkrētiem un objektīviem kritērijiem, kuru prioritāte būtu jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgā brīža operatīvās vajadzības.

(15)	Lai attiecīgā gadījumā uzlabotu reaģēšanas laiku Savienības mehānisma ietvaros, dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos sagatavošanās pasākumus savu brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrēto spēju izvietošanai.

(16)	Tehnisko, novērtējuma un koordinēšanas ekspertu un vienību vadītāju pieejamība ir Savienības mehānisma būtisks elements. Būtu jānosaka šo ekspertu uzdevumi un funkcijas un jāparedz to izvietošanas procedūra.

(17)

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. pants paredz īpašus noteikumus par transporta atbalsta nodrošināšanu katastrofas gadījumā, lai veicinātu ātru un efektīvu reaģēšanu, izmantojot Savienības mehānismu. Ir jāparedz noteikumi un procedūras dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem saņemt finansiālo atbalstu no Savienības, lai transportētu palīdzību uz katastrofas skarto valsti, un šo pieprasījumu izskatīšanas kārtībai Komisijā.

(18)	Pārredzamības, saskaņotības un efektivitātes apsvērumu dēļ ir jānosaka informācija, kas dalībvalstīm un Komisijai jānorāda transporta atbalsta pieprasījumos un ar tiem saistītajās atbildēs.

(19)	Gadījumos, kad Savienības finansiālo atbalstu var sniegt saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt iespēju izvēlēties, vai pieprasīt dotāciju vai transporta pakalpojumu.

(20)	Komisijas Lēmums 2004/277/EK, Euratom (2) un 2007/606/EK, Euratom (3) būtu jāatceļ.

(21)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aizsardzības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanu attiecībā uz:

a)	Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra (ERCC) mijiedarbību ar dalībvalstu kontaktpunktiem;

b)	kopīgās ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas (CECIS) elementiem un to, kā tiek organizēta informācijas apmaiņa, izmantojot CECIS;

c)	moduļu, citu reaģēšanas spēju un ekspertu apzināšanu, kā arī operatīvajām prasībām attiecībā uz moduļu darbību un savietojamību, tostarp attiecībā uz to uzdevumiem, spējām, galvenajiem elementiem, pašpietiekamību un izvietošanu;

d)	tiem spēju mērķiem, kvalitātes un savietojamības prasībām un sertifikācijas un reģistrācijas procedūru, kas ir vajadzīgi EERC darbībai, arī attiecībā uz finanšu noteikumiem;

e)	EERC nepietiekamību apzināšanu un novēršanu;

f)	apmācības programmas, praktisko mācību sistēmas un gūto atziņu programmas organizāciju;

g)	operatīvās procedūras, lai reaģētu uz katastrofām Savienībā un ārpus tās, ieskaitot attiecīgo starptautisko organizāciju noteikšanu;

h)	procesu, lai izvietotu ekspertu vienības;

i)	atbalsta organizēšanu palīdzības transportēšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“palīdzības pieprasītājs” ir dalībvalsts vai trešā valsts, kuru skārusi katastrofa vai kurai draud katastrofa, vai kur ir sagaidāmi katastrofas draudi, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija un tās aģentūras, un citas attiecīgās starptautiskās organizācijas, kā norādīts VII pielikumā;

2)	“civilās aizsardzības palīdzība” ir vienības, eksperti vai moduļi, kas paredzēti civilās aizsardzības nodrošināšanai, ar to aprīkojumu, kā arī glābšanas darbiem paredzētas materiālu rezerves vai krājumi, kas nepieciešami katastrofas tūlītējo seku mazināšanai;

3)	“rezerves spējas” ir reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos, kuru pieejamību un ātru piekļūšanu tām līdzfinansē saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

4)	“intervences vienības” ir cilvēkresursi un materiālie resursi, tostarp moduļi, ko izveidojusi viena vai vairākas dalībvalstis, lai veiktu civilās aizsardzības intervences;

5)	“tehniskās palīdzības un atbalsta vienība” ir cilvēkresursi un materiālie resursi, ko izveidojusi viena vai vairākas dalībvalstis, lai veiktu atbalsta uzdevumus, kas minēti II pielikumā.

2. NODAĻA

ĀRKĀRTAS REAĢĒŠANAS KOORDINĒŠANAS CENTRS (ERCC)

3. pants

ERCC mijiedarbība ar dalībvalstu kontaktpunktiem

1.   Katra dalībvalsts izraugās nacionālo ERCC kontaktpunktu, kas ir pieejams 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Izraugoties kontaktpunktu, izmanto “Valsts veidlapu”, kas norādīta I pielikumā.

2.   ERCC uztur ciešus sakarus ar dalībvalstu kontaktpunktiem, lai veiktu savus ikdienas pienākumus un reaģēšanas operācijas saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES.

3. NODAĻA

KOPĪGA ĀRKĀRTĒJO SITUĀCIJU SAKARU UN INFORMĀCIJAS SISTĒMA (CECIS)

4. pants

CECIS līmeņi

CECIS ietver šādus trīs elementus:

a)	tīkla līmeni, kas savieno kompetentās iestādes un kontaktpunktus dalībvalstīs ar ERCC;

b)

lietojuma līmeni, kas sastāv no datubāzēm un citām informācijas sistēmām, kuras vajadzīgas Savienības mehānisma darbībai un jo īpaši, lai: i) nosūtītu paziņojumus; ii) nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp ERCC un kompetentajām iestādēm, un kontaktpunktiem; iii) izplatītu intervencēs gūtās atziņas;

c)	drošības līmeni, kas sastāv no sistēmām, noteikumiem un procedūrām, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu kopīgajā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmā saglabāto un caur to izplatīto datu konfidencialitāti.

5. pants

Informācijas drošība

1.   CECIS spēj drošā veidā rīkoties ar dokumentiem, datubāzēm un informācijas sistēmām, izmantojot drošus Eiropas pakalpojumus telemātikai starp iestādēm (sTESTA) vai līdzīgu tīklu.

2.   Dokumentus un informāciju, kas klasificēta ar EU CONFIDENTIAL vai augstāku klasifikācijas pakāpi, pārsūta atbilstoši īpašai kārtībai starp autoru un saņēmēju(-iem), kā paredzēts Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom (4).

6. pants

Informācija un atjaunināšana

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju, izmantojot “Valsts veidlapu”, kas norādīta I pielikumā.

2.   Dalībvalstis sniedz informāciju par kontaktpunktiem un vajadzības gadījumā par citiem dienestiem, kas reaģē uz dabas, tehnoloģiju un radiācijas izraisītām katastrofām vai vides avārijām, ieskaitot nejaušu jūras piesārņošanu.

3.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visām izmaiņām informācijā, kas minēta 1. un 2. punktā.

4.   CECIS datubāzē ir noteikta sadaļa ar informāciju par reaģēšanas spēju reģistrāciju un pieejamību EERC. Komisija nodrošina, ka datubāze ir pastāvīgi pieejama dalībvalstu civilās aizsardzības kontaktpunktiem.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka noteiktā sadaļa CECIS datubāzē vienmēr ir atjaunināta attiecībā uz pieejamības statusu un visiem nepieciešamajiem faktiskajiem datiem par visu EERC reģistrēto reaģēšanas spēju attiecīgajām raksturīgajām iezīmēm.

6.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var piešķirt citām attiecīgām valsts iestādēm tikai lasīšanas piekļuves tiesības CECIS.

7. pants

CECIS lietotāju grupa

Lietotāju grupa, kurā darbojas dalībvalstu ieceltie pārstāvji, palīdz Komisijai validēt, testēt un pilnveidot CECIS.

8. pants

Īstenošana un tālāka pilnveidošana

1.   Komisija pārvalda un pilnveido CECIS, ņemot vērā dalībvalstu vajadzības un prasības.

2.   Dalībvalstis savā teritorijā īsteno attiecīgo CECIS informācijas tehnoloģijas vidi atbilstoši saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar “Valsts veidlapu”, kas norādīta I pielikumā.

9. pants

CECIS attiecībā uz jūras piesārņošanu

1.   Komisija nodrošina, ka dalībvalstīm un Eiropas Jūras drošības aģentūrai internetā ir pieejama specializēta CECIS lietojumprogramma attiecībā uz jūras piesārņošanu, lai atspoguļotu īpatnības saistībā ar reaģēšanu uz negadījumiem jūrā.

2.   Minētajai lietojumprogrammai internetā jābūt pieejamai arī trešām valstīm, kurām ir kopīga reģionāla jūras teritorija ar Savienību. Piekļuvi ar konkrētu nolūku var piešķirt arī attiecīgo reģionālo jūras konvenciju sekretariātiem.

4. NODAĻA

MODUĻI, TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS UN ATBALSTA VIENĪBAS, CITAS REAĢĒŠANAS SPĒJAS UN EKSPERTI

10. pants

Moduļu, tehniskās palīdzības un atbalsta vienību, citu reaģēšanas spēju un ekspertu reģistrācija

1.   Dalībvalstis reģistrē CECIS datubāzē savus moduļus, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citas reaģēšanas spējas un ekspertus, kas norādīti saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 9. panta 6. punktu.

2.   EERC jau iepriekš iekļautos moduļus, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citas reaģēšanas spējas un ekspertus reģistrē CECIS datubāzes noteiktajā sadaļā.

3.   Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minēto informāciju atjaunina.

11. pants

Moduļu, tehniskās palīdzības un atbalsta vienību, citu reaģēšanas spēju un ekspertu sastāvs

1.   Moduļu un tehniskās palīdzības un atbalsta vienību sastāvā var būt vienas vai vairāku dalībvalstu nodrošinātie resursi.

2.   Ja modulis vai tehniskās palīdzības un atbalsta vienība sastāv no vairāk nekā viena elementa, intervencē var izvietot tikai konkrētajai intervencei vajadzīgos attiecīgā moduļa vai tehniskās palīdzības un atbalsta vienības elementus.

12. pants

Moduļu pašpietiekamība

1.   Uz katru moduli attiecas šādi pašpietiekamības elementi saskaņā ar II pielikumu:

a)	valdošajiem laika apstākļiem piemērots patvērums;

b)	strāvas ražošana un apgaismojums, kas pietiekams, lai nodrošinātu operāciju bāzes un misijas izpildīšanai vajadzīgā aprīkojuma patēriņu;

c)	sanitārijas un higiēnas aprīkojums moduļa personāla vajadzībām;

d)	pārtikas un ūdens pieejamība moduļa personāla vajadzībām;

e)	medicīnas darbinieki vai medicīnas palīgdarbinieki, aprīkojums un medicīniskie materiāli moduļa personāla vajadzībām;

f)	moduļa aprīkojuma glabāšana un apkope;

g)	aprīkojums saziņai ar attiecīgajiem partneriem, konkrētāk, tiem, kuri atbildīgi par koordināciju notikuma vietā;

h)	vietējais transports;

i)	loģistika, aprīkojums un personāls, lai varētu izveidot operāciju bāzi un uzreiz pēc ierašanās notikuma vietā sākt pildīt misiju.

2.   Palīdzības sniedzēja dalībvalsts nodrošina pašpietiekamības prasību ievērošanu ar šādiem elementiem:

a)	iekļaujot modulī vajadzīgo personālu, aprīkojumu un patēriņa preces;

b)	veicot vajadzīgos pasākumus operāciju norises vietā;

c)	veicot nepieciešamos sagatavošanās pasākumus, lai apvienotu intervences vienību, kas nav pašpietiekama, ar tehniskās palīdzības un atbalsta vienību ar mērķi nodrošināt 13. pantā minēto prasību izpildi pirms attiecīgā moduļa reģistrācijas saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

3.   Laika posms, kurā jānodrošina pašpietiekamība misijas sākumposmā, nedrīkst būt mazāks par:

a)	96 stundām; vai

b)	II pielikumā noteiktajiem termiņiem.

13. pants

Prasības attiecībā uz moduļiem un tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām

1.   Moduļiem jāatbilst II pielikumā paredzētajām vispārīgajām prasībām.

2.   Tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām jāatbilst II pielikumā paredzētajām vispārīgajām prasībām.

3.   II pielikumā paredzētās vispārīgās prasības laiku pa laikam pārskata.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	moduļi spēj darboties kopā ar citiem moduļiem;

b)	tehniskās palīdzības un atbalsta vienības spēj darboties kopā ar citām tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām un ar attiecīgajiem dalībniekiem uz vietas;

c)	moduļa komponenti spēj darboties kopā kā viens modulis;

d)	tehniskās palīdzības un atbalsta vienības komponenti spēj darboties kopā kā vienota tehniskās palīdzības un atbalsta vienība;

e)	gadījumos, kad moduļus un tehniskās palīdzības un atbalsta vienības izvieto ārpus Savienības teritorijas, tie spēj darboties kopā ar starptautiskiem reaģēšanas spēkiem, kas sniedz palīdzību katastrofas skartajai valstij;

f)	moduļu un tehniskās palīdzības un atbalsta vienību vadītāji, viņu vietnieki un sadarbības koordinatori piedalās attiecīgos mācību kursos un praktiskās mācībās, ko organizē Komisija, kā paredzēts 26.–32. pantā.

5. NODAĻA

EIROPAS ĀRKĀRTAS REAĢĒŠANAS SPĒJU (EERC) ATTĪSTĪŠANA BRĪVPRĀTĪGO REZERVJU SARAKSTA VEIDĀ

14. pants

Spēju mērķi

1.   EERC mērķi ir norādīti III pielikumā.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vismaz reizi divos gados izvērtē spēju mērķu piemērotību un, ja nepieciešams, tos pārskata, pamatojoties uz valstu riska novērtējumos vai citos attiecīgos valsts vai starptautiskos informācijas avotos konstatētiem riskiem.

3.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju par riskiem, kas nepieciešama spēju mērķu izvērtēšanai.

15. pants

Kvalitātes un savietojamības prasības

1.   Kvalitātes un savietojamības prasības, kas minētas IV pielikumā, piemēro moduļiem, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām, citām reaģēšanas spējām un ekspertiem EERC ietvaros.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vismaz reizi divos gados izvērtē kvalitātes un savietojamības prasību piemērotību un, ja nepieciešams, tās pārskata. Kvalitātes prasības balstās uz atzītiem starptautiskiem standartiem, ja tādi jau pastāv.

16. pants

Sertifikācijas un reģistrācijas procedūra

1.   Sertifikācijas un reģistrācijas procedūru, kas minēta 2.–8. punktā, piemēro moduļiem, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām, citām reaģēšanas spējām un ekspertiem EERC ietvaros.

2.   Sertifikāciju un reģistrāciju veic, ievērojot IV pielikumā paredzētās kvalitātes prasības, izņemot rezerves spējas, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts.

3.   Dalībvalstis, kuras piedāvā iekļaut EERC konkrētu moduli, tehniskās palīdzības un atbalsta vienību, citas reaģēšanas spējas vai ekspertu, nodrošina V pielikumā norādītos informācijas elementus.

4.   Komisija novērtē, vai var apsvērt moduļa, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citu reaģēšanas spēju vai eksperta iekļaušanu EERC, un nekavējoties paziņo savus secinājumus attiecīgajai dalībvalstij. Minētajā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā to, kā izpildītas kvalitātes prasības, spēju mērķus, sniegtās informācijas pilnīgumu, ģeogrāfisko tuvumu un visu dalībvalstu līdzdalību, kā arī citus būtiskus faktorus, ko tā nosaka jau iepriekš un ko piemēro visiem līdzīgiem moduļiem, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām, citām reaģēšanas spējām vai ekspertiem.

5.   Ja Komisija apsver konkrētā moduļa, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citu reaģēšanas spēju vai eksperta iekļaušanu EERC, tā sāk sertifikācijas procedūru, pamatojoties uz sniegto informāciju un visu papildu informāciju, ko Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalsts iestādei. Gadījumos, kad, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka kvalitātes un savietojamības prasības ir izpildītas, tā var reģistrēt moduli, tehniskās palīdzības un atbalsta vienību, citas reaģēšanas spējas vai ekspertu brīvprātīgo rezervju sarakstā.

6.   Komisija rakstiski paziņo attiecīgajai dalībvalsts iestādei savu novērtējumu par vajadzīgajiem mācību kursiem, praktiskām mācībām un/vai semināriem, un citiem būtiskiem sertifikācijas un reģistrācijas nosacījumiem.

7.   Ja ir izpildīti visi sertifikācijas nosacījumi, Komisija paziņo, ka modulis, tehniskās palīdzības un atbalsta vienība, citas reaģēšanas spējas vai eksperts ir sertificēts iekļaušanai EERC, un dara to zināmu konkrētajai dalībvalstij.

8.   Moduļa, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citu reaģēšanas spēju vai eksperta sertifikācija vēlākais pēc trijiem gadiem būtu jānovērtē atkārtoti, ja attiecīgais resurss ir iesniegts pārreģistrācijai EERC.

9.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vismaz reizi divos gados izvērtē sertifikācijas un reģistrācijas procedūras piemērotību un, ja nepieciešams, to pārskata.

17. pants

Finanšu noteikumi attiecībā uz pielāgošanas izmaksām

1.   Pielāgošanas izmaksu finansēšanai dalībvalstis var pieprasīt atsevišķu dotāciju katram modulim, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībai vai citām reaģēšanas spējām, un Komisijai nav tādēļ jāpublicē uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Pielāgošanas izmaksas ietver Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos izmaksu elementus.

2.   Lai pamatotu šādu pieprasījumu, dalībvalstis iesniedz Komisijai pielāgošanas izmaksu īstenošanas plānus, ietverot paredzētās izmaksas un grafiku.

3.   Komisija izvērtē un, ja attiecīgās prasības ir izpildītas, apstiprina 2. punktā minētos īstenošanas plānus, norādot, kuras no attiecīgajām izmaksām atbilst pielāgošanas izmaksām.

4.   Pēc pieprasījuma izvērtēšanas Komisija pieņem lēmumu par dotācijas piešķiršanu.

5.   Dalībvalstis sniedz Komisijai detalizētu informāciju par izmaksām, kas radušās saistībā ar pielāgošanas izmaksām.

6. NODAĻA

REAĢĒŠANAS SPĒJU NEPIETIEKAMĪBAS NOVĒRŠANA

18. pants

Spēju mērķu īstenošanas progresa uzraudzība

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pastāvīgi uzrauga spēju mērķu īstenošanas progresu, ņemot vērā 20. pantā norādītās spējas, un regulāri informē dalībvalstis par progresa novērtējumu. Komisija pēc vajadzības sniedz dalībvalstīm detalizētu informāciju par joprojām nenovērstu reaģēšanas spēju nepietiekamību.

19. pants

Procedūra, lai apzinātu reaģēšanas spēju nepietiekamību

1.   Spēju mērķu īstenošanas progresa uzraudzības ietvaros Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm novērtē atšķirību starp spējām, ko dalībvalstis reģistrējušas EERC, un III pielikumā paredzētajiem spēju mērķiem.

2.   Komisija un dalībvalstis uzskata par EERC iekļaujamām spējām tikai tās, kas ir reģistrētas kā spējas, ko dalībvalstis ir darījušas pieejamas EERC, atbilstoši 16. pantam.

20. pants

Procedūra, lai apzinātu reaģēšanas spējas ārpus EERC

1.   Ja Komisija kopā ar dalībvalstīm ir apzinājusi potenciāli būtisku reaģēšanas spēju nepietiekamību saskaņā ar šā lēmuma 19. pantu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pārbauda, vai nepieciešamās spējas ir pieejamas ārpus EERC, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 2. punktu.

2.   Komisija uzskata par pieejamām ārpus EERC tikai šādas spējas:

a)	spējas, kas reģistrētas CECIS;

b)	rezerves spējas; vai

c)	spējas, uz ko neattiecas a) un b) apakšpunkts, bet kuras var darīt pieejamas dalībvalstij vai dalībvalstīm vajadzīgajā apmērā, vajadzīgajā vietā, noteiktajā termiņā un uz vajadzīgo laiku.

3.   Lai noteiktu 2. punkta c) apakšpunktā minētās spējas, Komisija iesniedz pieprasījumu dalībvalstu kontaktpunktiem, norādot detalizētu informāciju par potenciāli būtiskas reaģēšanas spēju nepietiekamības novērtējumu un aicinot dalībvalstis sniegt informāciju par spējām, kuras ir pieejamas ārpus EERC, kā minēts 2. punkta c) apakšpunktā.

4.   Komisija pieprasījumā norāda termiņu atbildes iesniegšanai līdz 60 kalendārajām dienām, taču tā konkrētais ilgums ir atkarīgs no dalībvalstu veiktās 2. punktā minēto spēju noteikšanas paredzamās sarežģītības.

5.   Dalībvalstis noteiktajā termiņā rakstiski iesniedz Komisijai detalizētu informāciju par jebkuru no 2. punktā minētajām spējām.

6.   Ja dalībvalsts noteiktajā termiņā neiesniedz rakstisku atbildi, Komisija šā novērtējuma vajadzībām uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī nav pieejamas 2. punktā minētās spējas.

7.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, un ņemot vērā tikai 2. punktā minētās spējas, Komisija izvērtē, vai minētās spējas novērš saskaņā ar šā lēmuma 19. pantu apzināto reaģēšanas spēju nepietiekamību. Komisija uzskata, ka spēju nepietiekamība jānovērš tikai tad, ja EERC ietvaros pieejamo spēju un 2. punktā minēto spēju kopējais daudzums atbilst vai pārsniedz III pielikumā norādītos spēju mērķus.

21. pants

Procedūra reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanas sākšanai

1.   Ja Komisija kopā ar dalībvalstīm ir apzinājusi potenciāli būtisku reaģēšanas spēju nepietiekamību saskaņā ar 19. pantu, ko nevar sākt novērst saskaņā ar 20. pantu, tā rakstiski par to paziņo dalībvalstīm, detalizēti norādot, ko tā uzskata par stratēģisku reaģēšanas spēju nepietiekamību.

2.   Komisija rakstiski aicina dalībvalstis sākt stratēģisko reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanu saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 3. punktu.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai, ja tās – katra atsevišķi vai sadarbojoties ar citām dalībvalstīm – plāno sākt stratēģisko reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanu, kad un kādā veidā tās plāno to darīt.

22. pants

Komisijas atbalsts stratēģisku reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanas sākšanai

1.   Gadījumos, kad ir vajadzīgs Savienības finansējums, lai sāktu stratēģisko reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanu saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 3. punktu un 21. panta 1. punkta j) apakšpunktu, Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus atbalsta sniegšanai dalībvalstīm.

2.   Atbildot uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, dalībvalstis ievēro Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 1. punkta j) apakšpunkta iii) un iv) punktu.

3.   Dalībvalstis cita starpā norāda vajadzīgā Savienības līdzfinansējuma procentuālo daļu.

23. pants

Attiecināmās izmaksas atbalsta saņemšanai, lai sāktu reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanu

1.   Attiecināmās izmaksas ir visas aprīkojuma, pakalpojumu vai cilvēkresursu izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai sākotnēji izveidotu reaģēšanas spējas.

2.   Uz atbalstu neattiecina izmaksas par kārtējās apkopes veikšanu vai darbības nodrošināšanu.

7. NODAĻA

PAGAIDU NEPILNĪBU RISINĀŠANA ĀRKĀRTĒJĀS KATASTROFĀS

24. pants

Finanšu noteikumi

1.   Komisija gada darba programmā vispārīgi nosaka nepieciešamo rezerves spēju veidus un skaitu, ņemot vērā konkrētu ārkārtēju katastrofu veidu iespējamību dalībvalstīs, kā arī ārkārtēju intensitāti vai citus faktorus, kuri nosaka katastrofas ārkārtējo raksturu, piemēram, tās norisināšanos vienlaicīgi ar citu katastrofu, kā arī pagaidu nepilnību iespējamību šādos scenārijos.

2.   Komisija regulāri sāk nepieciešamās finanšu procedūras, lai segtu Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktās izmaksas, ar mērķi nodrošināt ātru piekļūšanu rezerves spējām, kas noteiktas gada darba programmā.

3.   Rezerves spējas, ko līdzfinansē Komisija, papildina esošās reaģēšanas spējas, kuras ir pieejamas dalībvalstīs valsts mēroga sagatavotības ietvaros, un neaizstāj esošās reaģēšanas spējas.

25. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma nosacījumi

1.   Savienības finansiālo ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas piedalās 24. panta 2. punktā paredzētajās finanšu procedūrās, piekrīt 2. līdz 9. punktā minētajiem nosacījumiem. Komisija var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz finanšu procedūrām.

2.   Dalībvalstis nodrošina rezerves spēju pieejamību brīvprātīgo rezervju sarakstā.

3.   Rezerves spējas atbilst nepieciešamajām kvalitātes un sertifikācijas prasībām, kas norādītas 24. panta 2. punktā paredzētajās finanšu procedūrās.

4.   Rezerves spējas reģistrē brīvprātīgo rezervju sarakstā uz visu laika posmu, kas noteikts attiecīgajos pamatnolīgumos, partnerattiecību pamatnolīgumos vai līdzīgos noteikumos. Visi nosacījumi un ierobežojumi, ko paredz dalībvalsts(-is), kas reģistrē spējas, ir pienācīgi pamatoti ar operatīvajām prasībām.

5.   Uz rezerves spējām neattiecas tiesības saņemt 17. pantā minēto finansiālo palīdzību.

6.   Komisija ar CECIS palīdzību nekavējoties informē visas dalībvalstis par brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētajām rezerves spējām.

7.   Brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētās rezerves spējas ir pieejamas izvietošanai Savienības mehānisma ietvaros ar tiem pašiem vispārīgiem nosacījumiem, kuri attiecas uz citām brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētajām spējām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 11. pantu.

8.   Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrēto rezerves spēju izvietošana notiek saskaņā ar 11. nodaļā minētajām operatīvajām procedūrām, lai reaģētu uz katastrofām.

9.   Brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētās rezerves spējas ir pieejamas vietējai izmantošanai dalībvalstīs, kuras ir līdzfinansējušas šo spēju pieejamību. Pirms šādas spēju izmantošanas uz vietas dalībvalstis apspriežas ar ERCC, lai apstiprinātu, ka:

i)	vienlaicīgi nenotiek vai nedraud notikt ārkārtas katastrofa, kam var sekot pieprasījums par rezerves spēju izvietošanu;

ii)	vietēja izmantošana nepamatoti nekavē ātru piekļūšanu spējām citām dalībvalstīm jaunas ārkārtas katastrofas gadījumā.

8. NODAĻA

APMĀCĪBAS PROGRAMMA

26. pants

Apmācības programma

1.   Izveido apmācības programmu, kas attiecas uz katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. Programmā ietver vispārējus un konkrētus mācību kursus un ekspertu apmaiņas sistēmu. Programma ir paredzēta 27. pantā minētajām mērķgrupām.

2.   Komisija atbild par apmācības programmas koordinēšanu un organizēšanu un par tās satura un laika grafika noteikšanu.

27. pants

Dalībnieki

1.   Apmācības programmas mērķgrupas ir:

a)	dalībvalstu civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas personāls, jo īpaši vienību vadītāji, to vietnieki un sadarbības koordinatori, dalībvalstu eksperti, kas minēti 41. pantā, ieskaitot ekspertus novēršanas un sagatavotības jomā, un dalībvalstu kontaktpunktu galvenie darbinieki;

b)	Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru darbinieki;

c)	izraudzītie eksperti no Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

2.   Mācību kursi ir pieejami arī izraudzītajiem ekspertiem no:

a)	Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās aģentūrām;

b)	starptautiskajām organizācijām, kas minētas VII pielikumā;

c)	trešām valstīm un attiecīgā gadījumā citiem iesaistītajiem dalībniekiem.

3.   Dalībvalstis un Komisija izraugās savus praktikantus katram apmācības kursam.

28. pants

Mācību kursi

1.   Programma ietver vairākus mācību kursus ievada, operatīvajā un vadības līmenī.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka, kādi kursi tie būs, un šo mācību kursu sistēmas saturu, programmu un grafiku, kā arī uzņemšanas prasības.

3.   Komisija nodrošina, lai instruktori un lektori būtu informēti par jaunākajām būtiskajām norisēm saistībā ar Savienības mehānismu.

29. pants

Ekspertu apmaiņa

Ekspertu apmaiņas sistēma starp dalībvalstīm un Komisiju nodrošina ekspertiem iespēju:

a)	iegūt pieredzi un apmainīties ar to;

b)	iepazīties ar dažādām izmantotajām metodēm un operatīvajām procedūrām;

c)	apgūt pieejas, ko pieņēmuši iesaistītie avārijas dienesti un iestādes.

30. pants

Papildu apmācības pasākumi

Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar gada darba programmu tiek nodrošinātas papildu apmācības iespējas, lai realizētu apzinātās vajadzības vienmērīgai un efektīvai civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas pasākumu īstenošanai.

31. pants

Vērtēšanas sistēma

Komisija nodrošina mācību līmeņa un satura saskanību. Šajā nolūkā Komisija organizē attiecīgu veikto apmācības pasākumu vērtēšanas sistēmu.

9. NODAĻA

PRAKTISKO MĀCĪBU SISTĒMA

32. pants

Praktisko mācību programma, stratēģiskais satvars un prioritātes

1.   Civilās aizsardzības praktisko mācību programmu izveido un pārvalda Komisija.

2.   Civilās aizsardzības praktisko mācību programma ir balstīta uz stratēģisku satvaru, kurā izklāstīti praktisko mācību mērķi un nozīme saskaņā ar Savienības mehānismu.

3.   Praktisko mācību programma jo īpaši ir vērsta uz:

a)	dalībvalstu reaģēšanas spēju uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz vienībām un citiem resursiem, kas nodrošināti palīdzības intervencēs saskaņā ar Savienības mehānismu;

b)	procedūru uzlabošanu un pārbaudi un kopīgas pieejas noteikšanu civilās aizsardzības palīdzības intervenču koordinēšanai, un reaģēšanas laika samazināšanu lielu katastrofu gadījumā;

c)	dalībvalstu civilās aizsardzības dienestu un Komisijas sadarbības veicināšanu;

d)	gūto atziņu apzināšanu un šīs pieredzes apmaiņu;

e)	testiem par gūto atziņu izmantošanu.

4.   Praktisko mācību vispārējās prioritātes ir norādītas ilgtermiņa visaptverošā plānā. Tajā ietver attiecīgo katastrofu scenāriju un spēju elementus.

5.   Komisija:

a)	sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā stratēģisko satvaru un ilgtermiņa visaptverošu plānu, ņemot vērā gūto atziņu programmu un citu būtisku informāciju;

b)	paredz praktisko mācību mērķus un nozīmi saistībā ar citiem Savienības mehānisma komponentiem; un

c)	katru gadu izstrādā priekšlikumu darba programmā attiecībā uz praktisko mācību konkrētām prioritātēm saskaņā ar ilgtermiņa visaptverošo plānu.

10. NODAĻA

GŪTO ATZIŅU PROGRAMMA

33. pants

Uzraudzība, analīze un novērtējums

1.   Komisija un dalībvalstis apmainās ar datiem, informāciju un novērtējumiem, kas tām nepieciešami, lai uzraudzītu, analizētu un novērtētu visas attiecīgās civilās aizsardzības darbības Savienības mehānisma ietvaros.

2.   Komisija izveido un pārvalda datubāzi, ko dalībvalstis un Komisija var izmantot datu vākšanai un apmaiņai ar tiem, lai izplatītu apzinātās atziņas un uzturētu pārskatu par to izmantošanu.

3.   Komisija veicina gūto atziņu apzināšanu attiecīgo ieinteresēto personu vidū, cita starpā, rīkojot sanāksmes.

34. pants

Gūto atziņu izmantošanas veicināšana

1.   Komisija nodrošina, ka atziņas, ko apzinājusi Komisija, dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas, tiek izmantotas lēmumu pieņemšanas procesā, lai turpinātu pilnveidot Savienības mehānismu.

2.   Apzinātās atziņas jo īpaši veicina:

a)	prioritāšu noteikšanu apmācības programmai, attiecīgā gadījumā ietverot mācību kursu saturu un programmu un praktisko mācību programmu;

b)	prioritāšu noteikšanu ikgadējiem uzaicinājumiem iesniegt projektu priekšlikumus novēršanas un sagatavotības jomā; un

c)	prioritāšu noteikšanu Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 10. pantā minētajām plānošanas darbībām.

3.   Komisija regulāri ziņo par gūto atziņu programmu, norādot attiecīgās apzinātās atziņas, paredzētos korektīvos pasākumus, pienākumus un termiņus, kā arī situāciju gūto atziņu izmantošanas ziņā.

4.   Dalībvalstis periodiski ziņo par sasniegumiem valsts kompetencē esošo apzināto atziņu izmantošanas ziņā.

11. NODAĻA

OPERATĪVĀS PROCEDŪRAS REAĢĒŠANAI UZ KATASTROFĀM

35. pants

Palīdzības pieprasījumi un reaģēšana

1.   Ja Savienībā notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, saņemot palīdzības pieprasījumu ar CECIS starpniecību, Komisija pēc vajadzības un bez kavēšanās veic pasākumus, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 15. panta 3. punktā.

2.   Ja ārpus Savienības notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, kuras dēļ var būt vajadzīga civilās aizsardzības palīdzība, Komisija var informēt trešo valsti par iespēju prasīt palīdzību saskaņā ar Savienības mehānismu.

3.   Ja dalībvalsts vai trešā valsts, kuru skārusi vai kurai draud katastrofa, vēlas prasīt palīdzību, izmantojot Savienības mehānismu, tā ar savas valsts kompetentās iestādes starpniecību iesniedz rakstisku civilās aizsardzības palīdzības pieprasījumu ERCC. Ja tā vēlas pieprasīt palīdzību Savienības mehānisma ietvaros, Apvienoto Nāciju Organizācija vai tās aģentūras, vai kāda no VII pielikumā minētajām starptautiskajām organizācijām nosūta rakstisku civilās aizsardzības palīdzības pieprasījumu ERCC.

4.   Palīdzības pieprasītājs sniedz ERCC visu attiecīgo informāciju par situāciju un jo īpaši par konkrētām vajadzībām, par prasīto atbalstu un par notikuma vietu.

5.   Palīdzības pieprasītājs informē ERCC par prasītās palīdzības piegādāšanas termiņu, ievešanas punktu un atrašanās vietu, un par vietējo operatīvo kontaktpunktu, kas atbild par katastrofas pārvarēšanu.

6.   ERCC sagatavo, cik iespējams, specifiskus izvietošanas plānus katram palīdzības pieprasījumam. Tie ietver ieteikumus par palīdzības sniegšanu, arī aicinājumus izvietot moduļus, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citas reaģēšanas spējas un ekspertus, kas reģistrēti ERCC, un iespējamo vitālo vajadzību novērtējumu. Specifiskie izvietošanas plāni atbilst struktūrai un izklāstam, kā norādīts VI pielikumā, un ir balstīti uz Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem vispārējiem iepriekš izstrādātiem plāniem, kas attiecas uz vissvarīgākajiem katastrofu risku veidiem un ņem vērā dalībvalstu riska novērtējumos apzinātos riska scenārijus. Specifiskos izvietošanas plānus nosūta visām dalībvalstīm.

7.   Izvēloties spējas no ERRC, ņem vērā šādus kritērijus, kuru prioritāte var būt atkarīga no palīdzības pieprasījuma specifikas:

a)	pieejamība;

b)	piemērotība;

c)	atrašanās vieta/tuvums;

d)	paredzamais transportēšanas laiks un izmaksas;

e)	iepriekšēja pieredze;

f)	attiecīgā resursa iepriekšēja izmantošana;

g)	citi būtiski kritēriji, piemēram, valodu zināšanas, radniecīga kultūrvide.

8.   Izņemot gadījumus, kad vienošanās ar dalībvalstīm paredz citādu rīcību, ERCC neaicina dalībvalstis izvietot EERC iekļautas specifiskas spējas bruņotu konfliktu zonās un teritorijās, kur ir šādu konfliktu draudi vai citi apstākļi, kas apdraud vienību drošumu un drošību.

9.   Dalībvalstis, kurām ir adresēts uzaicinājums izvietot EERC iekļautas spējas, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 11. panta 7. punktu paziņo ERCC savu galīgo lēmumu par izvietošanu. ERCC norāda termiņu, līdz kuram dalībvalsts principā sniedz atbildi. Šo termiņu nosaka, pamatojoties uz katastrofas veidu, un tas nekādā gadījumā nav mazāks par divām stundām.

10.   Palīdzības pieprasītājs informē ERCC par to, kurus palīdzības piedāvājumus tas ir pieņēmis.

11.   Ja palīdzība ir vajadzīga, lai apmierinātu vitālas vajadzības, un tā nav pieejama vai nav pilnā mērā pieejama EERC, Komisija ar CECIS starpniecību nekavējoties informē visus dalībvalstu kontaktpunktus par pieejamo Savienības finansiālo atbalstu, kas paredzēts transporta resursiem, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

12.   EERC informē dalībvalstis par palīdzības pieprasītāja izvēlētajām intervences vienībām un līdzekļiem. Dalībvalstis, kas sniedz palīdzību, regulāri informē ERCC par nosūtītajām intervences vienībām un līdzekļiem, arī par visām spējām, kuras ir iekļautas EERC.

13.   Komisija var atlasīt, iecelt un nosūtīt ekspertu vienību atbalsta sniegšanai uz vietas saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 17. pantu.

36. pants

Ekspertu misijas

1.   Nosūtītie eksperti veic uzdevumus, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 8. panta d) punktā. Tie regulāri ziņo tās valsts iestādēm, kas prasījusi palīdzību, un ERCC.

2.   ERCC informē dalībvalstis par ekspertu misijas norisi.

3.   Palīdzības pieprasītājs regulāri informē ERCC par to, kā attīstās darbība uz vietas.

4.   Gadījumā, kad tiek veiktas intervences trešās valstīs, vienības vadītājs regulāri informē ERCC par to, kā attīstās darbība uz vietas.

5.   ERCC apkopo visu saņemto informāciju un izsūta to dalībvalstu kontaktpunktiem un kompetentajām iestādēm.

37. pants

Operatīvās darbības pabeigšana

1.   Dalībvalsts, kas prasījusi palīdzību, vai ikviena dalībvalsts, kas sniedz palīdzību, pēc iespējas ātrāk informē ERCC, kā arī nosūtītos ekspertus un intervences vienības, ja uzskata, ka to palīdzība vairs nav vajadzīga vai nevar vairs tikt sniegta. Operatīvās darbības faktisko pabeigšanu piemērotā veidā organizē palīdzības pieprasītājs un dalībvalstis. Par to informē ERCC.

2.   Trešās valstīs vienības vadītājs pēc iespējas ātrāk ziņo ERCC, ja pēc attiecīgas apspriešanās ar palīdzības pieprasītāju uzskata, ka palīdzība vairs nav vajadzīga vai ja ir šķēršļi, kas kavē efektīvu palīdzības sniegšanu. ERCC šo informāciju nosūta Savienības delegācijai attiecīgajā valstī, kā arī attiecīgajiem Komisijas dienestiem, EĀDD un dalībvalstīm. ERCC sadarbībā ar palīdzības pieprasītāju nodrošina nosūtīto ekspertu un intervences vienību darbības faktisko pabeigšanu.

38. pants

Ziņojumu sniegšana un apzinātās atziņas

1.   Palīdzības pieprasītāja un to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir sniegušas palīdzību, kā arī nosūtītajiem ekspertiem ir iespēja sniegt secinājumus ERCC par visiem intervences jautājumiem. ERCC sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par sniegto palīdzību un visām būtiskajām apzinātajām atziņām.

2.   Papildus 33. un 34. pantā minētajam ERCC kopā ar dalībvalstīm uzrauga, kā tiek īstenotas apzinātās atziņas, lai uzlabotu saskaņā ar Savienības mehānismu veiktās palīdzības intervences.

39. pants

Izdevumi

1.   Izņemot gadījumus, kad ir spēkā cita vienošanās, palīdzības pieprasītājs sedz dalībvalstu sniegtās palīdzības izmaksas.

2.   Ikviena dalībvalsts, kas sniedz palīdzību, jo īpaši ņemot vērā katastrofas specifiku un jebkāda kaitējuma apjomu, var piedāvāt palīdzību pilnīgi vai daļēji bez maksas. Minētā dalībvalsts katrā laikā var arī atteikties no tās izmaksu atmaksāšanas.

3.   Izņemot gadījumus, kad ir spēkā cita vienošanās, intervences laikā palīdzības pieprasītājs atvieglo palīdzības vienību uzturēšanos un ēdināšanu un bez maksas papildina materiālu un pārtikas krājumus. Tomēr palīdzības vienības materiālā nodrošinājuma ziņā sākotnēji ir neatkarīgas un pašpietiekamas piemērotā laika posmā atkarībā no izmantotajiem resursiem, un tās attiecīgi informē ERCC.

4.   Ekspertu nosūtīšanas un attiecīgā loģistikas atbalsta izmaksas sedz saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 22. panta a) punktu. Par šīm izmaksām ir tiesības saņemt Savienības finansējumu.

40. pants

Zaudējumu atlīdzināšana

1.   Dalībvalstis, kas prasa palīdzību, nepieprasa zaudējumu atlīdzināšanu no dalībvalstīm par nodarīto kaitējumu gadījumos, kad kaitējums nodarīts, veicot palīdzības intervenci saskaņā ar Savienības mehānismu un šo lēmumu, izņemot, ja ir pierādīts, ka tas ir krāpšanas vai smaga pārkāpuma rezultāts.

2.   Ja, veicot palīdzības intervenci, kaitējums nodarīts trešām personām, dalībvalstis, kas prasa palīdzību, un dalībvalsts, kas sniedz palīdzību, sadarbojas, lai sekmētu šādu zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un attiecīgo regulējumu.

12. NODAĻA

EKSPERTU VIENĪBU IZVIETOŠANAS PROCESS

41. pants

Ekspertu kategorijas

Dalībvalstis iedala ekspertus šādās kategorijās:

a)	tehniskie eksperti;

b)	novērtēšanas eksperti;

c)	koordinācijas eksperti;

d)	vienību vadītāji.

42. pants

Uzdevumi un funkcijas

1.   Tehniskie eksperti ir spējīgi sniegt konsultācijas par īpašiem, augsta tehniska līmeņa jautājumiem un par saistītajiem riskiem un ir pieejami misiju veikšanai.

2.   Novērtēšanas eksperti ir spējīgi sniegt situācijas novērtējumu un konsultācijas par attiecīgo veicamo rīcību un ir pieejami misiju veikšanai.

3.   Koordinācijas eksperti var būt arī vienību vadītāju vietnieki, personas, kas atbild par loģistiku un sakariem, un cits vajadzīgais personāls. Ja ir tāda prasība, tehniskie eksperti un novērtēšanas eksperti var tikt iekļauti koordinācijas vienībā, lai palīdzētu vienības vadītājam visā misijas laikā.

4.   Vienības vadītājs intervences laikā ir atbildīgs par novērtēšanas un koordinācijas vienības vadīšanu. Vienības vadītājs uztur pienācīgus sakarus ar skartās valsts iestādēm, ar ERCC, cita starpā ar ERCC sadarbības koordinatoru, ar citām starptautiskajām organizācijām un gadījumos, kad palīdzības intervences saskaņā ar Savienības mehānismu tiek veiktas ārpus dalībvalstīm, arī ar Savienības delegāciju attiecīgajā valstī.

5.   Sagatavošanās uzdevumos izvietotiem ekspertiem Komisija, vienojoties ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi, var piešķirt pilnvaras uzņemties kādu no 41. pantā noteiktajām funkcijām, un viņiem ir jāspēj sniegt konsultācijas un ziņot par atbilstošiem sagatavotības pasākumiem, cita starpā administratīvajām spējām, agrīnās brīdināšanas vajadzībām, apmācību, praktiskām mācībām un izpratnes veicināšanu.

6.   Novēršanas uzdevumos izvietotiem ekspertiem Komisija, vienojoties ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi, var piešķirt pilnvaras uzņemties kādu no 41. pantā noteiktajām funkcijām, un viņiem ir jāspēj sniegt konsultācijas un ziņot par atbilstošiem novēršanas pasākumiem un riska pārvaldības spējām.

43. pants

Ekspertu datubāze

1.   Informāciju par ekspertiem Komisija apkopo ekspertu datubāzē un dara to pieejamu ar CECIS starpniecību.

2.   EERC iekļautie eksperti ir īpaši jānorāda 1. punktā minētajā datubāzē.

44. pants

Prasības attiecībā uz apmācību

Eksperti vajadzības gadījumā apgūst apmācības programmu, kas izveidota saskaņā ar 26. pantu.

45. pants

Izvirzīšana

Gadījumā, ja tiek prasīta palīdzība, dalībvalstis atbild par pieejamo ekspertu izvirzīšanu un to kontaktinformācijas nosūtīšanu ERCC.

46. pants

Mobilizācija un dienesta līgums

1.   EERC ir spējīgs mobilizēt un nosūtīt izraudzītos ekspertus ļoti īsā laikā pēc tam, kad dalībvalstis ir izvirzījušas ekspertus konkrētajai misijai.

2.   Komisija ar katru ekspertu paraksta dienesta līgumu, kurā ir ietverti šādi elementi:

a)	misijas mērķi;

b)	uzdevuma nosacījumi;

c)	paredzētais misijas ilgums;

d)	vietējās kontaktpersonas informācija;

e)	apdrošināšanas nosacījumu segums;

f)	dienasnauda, lai segtu izdevumus;

g)	īpaši samaksas nosacījumi;

h)	pamatnostādnes tehniskajiem ekspertiem, novērtējuma ekspertiem, koordinācijas ekspertiem un vienību vadītājiem.

13. NODAĻA

TRANSPORTA ATBALSTS

47. pants

Transporta atbalsta veidi

Transporta atbalstu var piešķirt šādos veidos

a)	apvienojot vai kopīgi izmantojot transporta kapacitāti;

b)	apzinot un atvieglojot dalībvalstu piekļuvi transporta resursiem, kas pieejami tirgū un/vai no citiem avotiem; vai

c)	nodrošinot Savienības atbalstu dalībvalstīm ar dotācijām vai veicot transporta pakalpojumu iepirkumu no privātpersonām vai juridiskām personām.

48. pants

Procedūra transporta atbalsta sniegšanai saskaņā ar Savienības mehānismu

1.   Procedūras, kas paredzētas 49. un 50. pantā, piemēro, kad tiek iesniegts transporta atbalsta pieprasījums.

2.   Kompetentā iestāde, kas minēta 56. pantā, sagatavo pieprasījumus un tos nosūta Komisijai rakstveidā. Tajos sniedz VIII pielikuma A daļā norādīto informāciju.

3.   Transporta kapacitātes apvienošanas gadījumā viena dalībvalsts var uzņemties vadību, pieprasot Savienības finansiālo atbalstu par visu operāciju.

4.   Visus saskaņā ar šo lēmumu iesniegtos transporta atbalsta pieprasījumus un ar tiem saistītās atbildes un informāciju, ar ko apmainās dalībvalstis un Komisija, nosūta ERCC, kas to apstrādā.

5.   Pieprasījumus nosūta ar CECIS starpniecību vai pa elektronisko pastu. Ar Savienības finansiālo atbalstu saistītus palīdzības pieprasījumus var nosūtīt ar CECIS starpniecību, pa telefaksu vai elektronisko pastu ar nosacījumu, ka to oriģinālus, ko parakstījusi kompetentā iestāde, tūlīt pēc tam iesniedz Komisijai.

6.   Tomēr Komisija var izmantot elektroniskās apmaiņas sistēmu, veicot visu apmaiņu ar saņēmējiem, cita starpā dotāciju nolīgumu noslēgšanu, dotāciju lēmumu paziņošanu un jebkurus to grozījumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (5) 179. pantu.

49. pants

Transporta atbalsta pieprasījumi

1.   Komisija, saņemot atbalsta pieprasījumu, nekavējoties paziņo par to kontaktpunktiem, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 9. panta 7. punktu.

2.   Paziņojumā Komisija attiecīgā gadījumā var aicināt dalībvalstis sniegt informāciju par transporta resursiem, ko tās var darīt pieejamus dalībvalstij, kura prasījusi palīdzību, vai par ikvienu citu alternatīvu risinājumu, ko tās varētu ierosināt, lai nodrošinātu katastrofas skartās valsts izteiktās vajadzības. Komisija var norādīt maksimālo termiņu, kad jāsniedz minētā informācija.

3.   Pēc 1. punktā minētā Komisijas paziņojuma kontaktpunktiem par prasīto transporta atbalstu ir tiesības saņemt Savienības līdzfinansējumu, neskarot 53. pantu.

50. pants

Atbildes uz transporta atbalsta pieprasījumiem

1.   Dalībvalstis, kas var nodrošināt transporta atbalstu, pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no brīža, kad saņemts 49. pantā minētais paziņojums, izņemot gadījumus, kad paziņojumā ir noteikts citādi, informē Komisiju par transporta resursiem, kurus tās brīvprātīgi var darīt pieejamus, atbildot uz transporta resursu apvienošanas vai apzināšanas pieprasījumu. Minētā informācija ietver elementus, kas paredzēti VIII pielikuma B daļā, un tajā jābūt iekļautai informācijai par finanšu nosacījumiem vai citiem ierobežojumiem, ja tādi ir.

2.   Komisija pēc iespējas ātrāk apkopo informāciju par pieejamajiem transporta resursiem un nosūta to dalībvalstij, kas prasījusi palīdzību.

3.   Papildus 2. punktā minētajai informācijai Komisija dalībvalstīm nosūta visu citu informāciju, kas ir tās rīcībā attiecībā uz transporta resursiem, kuri pieejami no citiem avotiem, cita starpā tirgū, un atvieglo dalībvalstu piekļuvi šādiem papildu resursiem.

4.   Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, informē Komisiju par transporta risinājumiem, kurus tā ir izraudzījusies, un sadarbojas ar dalībvalstīm, kas sniedz šādu palīdzību, vai ar Komisijas noteikto operatoru.

5.   Komisija informē visas dalībvalstis par dalībvalsts, kas prasījusi palīdzību, izdarīto izvēli. Minētā dalībvalsts regulāri informē Komisiju par civilās aizsardzības palīdzības sniegšanas norisi.

51. pants

Dotācijas pieprasījums

1.   Gadījumos, kad dalībvalsts ir apzinājusi transporta risinājumu, taču civilās aizsardzības palīdzības transportēšanai ir nepieciešams Savienības finansējums, šī dalībvalsts var pieprasīt Savienības dotāciju.

2.   Dalībvalsts pieprasījumā norāda, cik lielu Savienības līdzfinansējuma procentuālo daļu tā pieprasa, bet tā nepārsniedz 55 % no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 2. punktu un nepārsniedz 85 % no attiecināmām izmaksām attiecībā uz transporta darbību saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu. Komisija nekavējoties informē pārējās dalībvalstis par šo pieprasījumu.

3.   Komisija var izveidot līdzdalības sistēmas ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 178. pantā.

52. pants

Transporta pakalpojumu pieprasījums

1.   Gadījumos, kad dalībvalsts, kura prasījusi transporta atbalstu, nav apzinājusi transporta risinājumu, tā var prasīt Komisijai slēgt līgumus par transporta pakalpojumiem ar privātpersonām vai juridiskām personām civilās aizsardzības palīdzības transportēšanai uz katastrofas skarto valsti.

2.   Saņemot 1. punktā minēto pieprasījumu, Komisija par to nekavējoties informē visas dalībvalstis un paziņo dalībvalstij, kura prasījusi transporta pakalpojumu, par pieejamajiem transporta risinājumiem un par to izmaksām.

3.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto informācijas apmaiņu, dalībvalsts rakstiski apstiprina transporta pakalpojuma pieprasījumu un savas saistības atmaksāt izdevumus Komisijai saskaņā ar 54. pantu. Dalībvalsts norāda, cik lielu attaisnoto izdevumu procentuālo daļu tā atmaksās. Minētā procentuālā daļa nedrīkst būt mazāka par 45 % attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 2. punktu un 15 % attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

4.   Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par visām transporta pakalpojuma pieprasījumā izdarītajām izmaiņām.

53. pants

Lēmums par Savienības finansējumu transporta atbalstam

1.   Lai noteiktu, vai ir ievēroti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie kritēriji un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) paredzētie saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi, ņem vērā turpmāk minēto:

a)	informāciju, ko dalībvalsts sniegusi Savienības finansējuma pieprasījumā saskaņā ar 48. panta 2. punktu;

b)	katastrofas skartās valsts izteiktās vajadzības;

c)	vajadzību novērtējumus, ko sagatavojuši eksperti, kas ziņo Komisijai katastrofas laikā;

d)	citu atbilstošu un ticamu informāciju, kas ir Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas laikā, ko sniegušas dalībvalstis un starptautiskās organizācijas;

e)	civilās aizsardzības palīdzības savlaicīgai nogādāšanai paredzēto transporta risinājumu lietderību un efektivitāti;

f)	vietējo iepirkumu iespējas;

g)	citus Komisijas veiktos pasākumus.

2.   Dalībvalstis sniedz jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto kritēriju ievērošanu. Dalībvalstis pēc šādas informācijas pieprasījuma saņemšanas pēc iespējas ātrāk to paziņo Komisijai.

3.   Komisija norāda izmaksājamā priekšfinansējuma apjomu, kas var būt līdz 85 % no pieprasītā Savienības finansiālā ieguldījuma, ņemot vērā pieejamos budžeta resursus. Priekšfinansējumu neparedz par dotācijām, kas ir mazākas par robežlielumu, kas paredzēts mazas vērtības dotācijām, kā definēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 185. pantā, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts, kura pieprasījusi finansiālo atbalstu, var apliecināt, ka priekšfinansējuma neizmaksāšana apdraudētu darbības īstenošanu.

4.   Lēmumu par finansiālo atbalstu nekavējoties paziņo dalībvalstij, kura pieprasījusi finansiālo atbalstu. To paziņo arī visām pārējām dalībvalstīm.

5.   Par atsevišķo transporta dotāciju pieteikumiem, attiecībā uz kuriem pieprasītais Savienības finansiālais ieguldījums ir mazāks par EUR 2 500, nav tiesību saņemt Savienības līdzfinansējumu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 51. panta 3. punktā minētās līdzdalības sistēmas.

54. pants

Transporta atbalstam piešķirtā Savienības finansējuma atmaksāšana

Par izmaksām, kas Komisijai radušās saskaņā ar 52. pantā noteikto procedūru, 90 dienu laikā pēc transporta operācijas veikšanas, kurai piešķirts Savienības finansiālais atbalsts, Savienības finansējumu saņēmušajām dalībvalstīm Komisija izdod parādzīmi par summu, kas atbilst tā lēmuma noteikumiem, kuru Komisija pieņēmusi attiecībā uz transporta pakalpojumu lūgumu, un ir vismaz 15 % no transporta izmaksām attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 3. punktu un 45 % attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 2. punktu.

55. pants

Zaudējumu atlīdzināšana

Dalībvalsts, kura prasa transporta atbalstu, nepieprasa zaudējumu atlīdzināšanu no Savienības par tās īpašumam vai personālsastāvam nodarīto kaitējumu gadījumos, kad kaitējums nodarīts, sniedzot transporta atbalstu, ko reglamentē šis lēmums, izņemot, ja ir pierādīts, ka tas ir krāpšanas vai smaga pārkāpuma rezultāts.

56. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšanās

Dalībvalstis izraugās attiecīgās kompetentās iestādes, kurām, piemērojot šo lēmumu, ir tiesības Komisijai lūgt finansiālo atbalstu un to saņemt, par ko tās informē Komisiju 60 dienu laikā pēc šā lēmuma izziņošanas. Visas izmaiņas saistībā ar šo informāciju nekavējoties jāpaziņo Komisijai.

Tomēr paziņojumi par kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar Lēmuma 2007/606/EK, Euratom 12. pantu, paliek spēkā līdz turpmākam attiecīgās dalībvalsts paziņojumam.

14. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Atcelšana

Lēmumu 2004/277/EK, Euratom un 2007/606/EK, Euratom atceļ. Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta IX pielikumā.

58. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

(2)  Padomes 2003. gada 29. decembra Lēmums 2004/277/EK, Euratom, ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (OV L 87, 25.3.2004., 20. lpp.).

(3)  Komisijas 2007. gada 8. augusta Lēmums 2007/606/EK, ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot noteikumus par transportu Padomes Lēmumā 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (OV L 241, 14.9.2007., 17. lpp.).

(4)  Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

6.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/46

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 24. oktobris),

ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai absorbējošiem higiēnas produktiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7735)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/763/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)	Regula (EK) Nr. 66/2010 paredz noteikt konkrētus ES ekomarķējuma kritērijus katrai produktu grupai.

(3)	Šiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām vajadzētu būt spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas, ņemot vērā šīs produktu grupas inovācijas ciklu.

(4)

Tā kā absorbējošu higiēnas produktu kopējo ietekmi uz vidi var būtiski ietekmēt materiālu patēriņš, ir lietderīgi noteikt ES ekomarķējuma kritērijus šai produktu grupai. Šiem kritērijiem jo īpaši vajadzētu veicināt materiālu ilgtspējīgu ieguvi, ierobežot bīstamu vielu izmantošanu un sekmēt tādu augstas kvalitātes un veiktspējas produktu radīšanu, kuri ir piemēroti lietošanai un izstrādāti tā, lai samazinātu atkritumu rašanos.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Produktu grupu “absorbējoši higiēnas produkti” veido zīdaiņu autiņbiksītes, higiēniskās paketes, tamponi un ieliktnīši zīdīšanas periodam (krūšturu ieliktnīši), kas ir vienreizlietojami produkti un sastāv no dabīgu šķiedru un polimēru kombinācijas, kurā šķiedras veido mazāk nekā 90 % no masas (izņemot tamponu gadījumā).

2.   Produktu grupa neietver ne inkontinences līdzekļus, ne arī citu veidu ražojumus, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 93/42/EEK (2).

2. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“celulozes pulpa” ir šķiedrains materiāls, kas galvenokārt sastāv no celulozes un ko iegūst, lignocelulozes materiālus apstrādājot ar vienu vai vairākiem šķiedrošanas un/vai balināšanas ķimikāliju ūdens šķīdumiem;

2)	“optisks balinātājs” un “fluorescējošs baltināšanas līdzeklis” ir jebkura piedeva, ko izmanto vienīgi materiāla baltināšanai vai optiskai balināšanai;

3)	“plastmasas materiāli” jeb “plastmasa” ir sintētiski polimēri, kuriem var būt pievienotas piedevas vai citas vielas un kurus var veidot un izmantot par galamateriālu un izstrādājumu struktūras pamatelementu;

4)	“sintētiski polimēri” ir lielmolekulāras vielas, izņemot celulozes pulpu, kuras ar nolūku iegūst vai nu polimerizācijas procesā, vai ķīmiski modificējot dabīgas vai sintētiskas makromolekulas, vai mikrobioloģiskā fermentācijā;

5)	“īpaši augstas absorbcijas polimēri” ir sintētiski polimēri, kas izstrādāti, lai absorbētu un aizturētu šķidruma daudzumu, kas ievērojami pārsniedz pašu polimēru masu.

3. pants

Regulā (EK) Nr. 66/2010 paredzēto ES ekomarķējumu piešķir tikai tādiem produktiem, kuri pieder pie šā lēmuma 1. pantā noteiktās produktu grupas “absorbējoši higiēnas produkti” un atbilst šā lēmuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

4. pants

Produktu grupai “absorbējoši higiēnas produkti” piemērojamie kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

5. pants

Administratīviem mērķiem produktu grupai “absorbējoši higiēnas produkti” piešķir kodu “047”.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2)  Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

---

---