ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 311

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 31. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Paziņojums par to, lai provizoriski piemērotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

1

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1159/2014 (2014. gada 30. oktobris), ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju

2

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1160/2014 (2014. gada 30. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikumu attiecībā uz valstu un teritoriju sarakstu ( 1 )

17

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1161/2014 (2014. gada 30. oktobris), ar kuru Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, pielāgo tehnikas attīstībai ( 1 )

19

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1162/2014 (2014. gada 30. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

21

 

*

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1163/2014 (2014. gada 22. oktobris) par uzraudzības maksām (ECB/2014/41)

23

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2014/101/ES (2014. gada 30. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 1 )

32

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/749/ES

 

*

Eiropadomes Lēmums (2014. gada 23. oktobris), ar ko ieceļ Eiropas Komisiju

36

 

*

Padomes Lēmums 2014/750/KĀDP (2014. gada 30. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

39

 

*

Padomes Lēmums 2014/751/KĀDP (2014. gada 30. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2010/573/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību

54

 

 

2014/752/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 30. oktobris) par Japānas reglamentējošo noteikumu līdzvērtību attiecībā uz tām prasībām centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

55

 

 

2014/753/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 30. oktobris) par Singapūras reglamentējošo noteikumu līdzvērtību tām prasībām attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

58

 

 

2014/754/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 30. oktobris) par Honkongas reglamentējošo noteikumu līdzvērtību attiecībā uz tām prasībām centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

62

 

 

2014/755/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 30. oktobris) par Austrālijas reglamentējošo noteikumu līdzvērtību tām prasībām attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

66

 

 

2014/756/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 29. oktobris) par IPBC un propikonazolu saturošu biocīdu lietošanas atļauju ierobežojumiem, kurus Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7909)  ( 1 )

69

 

 

2014/757/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 29. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz IPBC saturošu biocīdu lietošanas atļauju, kurus Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7914)  ( 1 )

72

 

 

2014/758/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 29. oktobris), ar ko noraida biocīdu lietošanas atļaujas atteikumu, par kuru Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7915)  ( 1 )

75

 

 

2014/759/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 29. oktobris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz Trichinella un ietvertas veterinārā sertifikāta paraugā, kurš paredzēts noteiktu no mājas cūkām iegūtu gaļas produktu importam Savienībā, groza Lēmuma 2007/777/EK III pielikumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7921)  ( 1 )

78

 

 

2014/760/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2014. gada 29. oktobris) par pasākumu, ko Vācija veikusi saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/686/EEK 7. pantu, lai izņemtu no tirgus un aizliegtu laist tirgū termiskās aizsardzības kostīmus Hitzeschutzazung FW Typ 3 (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7977)

80

 

 

IETEIKUMI

 

 

2014/761/ES

 

*

Komisijas Ieteikums (2014. gada 29. oktobris) par to, kā piemērot iekšējā enerģijas tirgus noteikumus starp ES dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm

82

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/1


Paziņojums par to, lai provizoriski piemērotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

Šādas daļas Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, kas 2014. gada 21. martā un 2014. gada 27. jūnijā parakstīts Briselē, saskaņā ar 4. pantu Padomes lēmumos par nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu (1) (otrais lēmums ar grozījumiem (2)) tiks no 2014. gada 1. novembra provizoriski piemērotas tiktāl, ciktāl tās attiecas uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē:

 

I sadaļa;

 

II sadaļas 4., 5. un 6. pants;

 

III sadaļa: 14. un 19. pants;

 

V sadaļa: 1. nodaļa (izņemot 338. panta k) punktu, 339. un 342. pantu), 6. nodaļa (izņemot 361. pantu, 362. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 364. pantu un 365. panta a) un c) punktu), 7. nodaļa (izņemot 368. panta 3. punktu un 369. panta a) un d) punktu (3)), 12. un 17. nodaļa (izņemot 404. panta h) punktu), 18. nodaļa (izņemot 410. panta b) punktu un 411. pantu), 20., 26. un 28. nodaļa, kā arī 353. un 428. pants;

 

VI sadaļa;

 

VII sadaļa (izņemot 479. panta 1. punktu), ciktāl minētās sadaļas noteikumi aprobežojas ar nolūku nodrošināt šā nolīguma provizorisku piemērošanu;

 

XXVI pielikums, XXVII pielikums, (izņemot kodoljautājumus), XXVIII – XXXVI pielikums (izņemot XXXII pielikuma 3. punktu),

 

XXXVIII – XLI pielikums, XLIII un XLIV pielikums, kā arī III protokols.


(1)  OV L 161, 29.5.2014., 1. lpp.

OV L 278, 20.9.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 289, 3.10.2014., 1. lpp.

(3)  Atsauce 369. panta c) punktā uz “tādu finansēšanas stratēģiju izstrāde, kas pievēršas tehniskajai apkopei, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai” nerada dalībvalstīm nekādu pienākumu ieguldīt līdzekļus.


REGULAS

31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/2


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1159/2014

(2014. gada 30. oktobris),

ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (1) un jo īpaši tās 8.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

2006. gada 18. maijā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 765/2006.

(2)

Padome uzskata, ka vairs nav pamata dažas personas un vienības atstāt Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)

Turklāt būtu jāatjaunina informācija par dažām personām un vienībām Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(4)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.


PIELIKUMS

I.

Turpmāk uzskaitītās personas un vienības svītro no saraksta, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumā:

A.   Personas

Nr. 2

Akulich, Sviatlana Rastsislavauna;

Nr. 3

Aliaksandrau, Dzmitry Piatrovich;

Nr. 34

Chasnouski, Mechyslau Edvardavich;

Nr. 45

Gardzienka, Siarhei Aliaksandravich;

Nr. 46

Guseu, Aliaksei Viktaravich;

Nr. 70

Kaliada, Aliaksandr Mikhailavich;

Nr. 76

Kastsian, Siarhei Ivanavich;

Nr. 82

Khadanovich, Aliaksandr Alyaksandrauvich;

Nr. 90

Kisialiova, Nadzeia Mikalaeuna;

Nr. 99

Krot, Ihar Uladzimiravich;

Nr. 100

Krukouski, Viachaslau Iafimavich;

Nr. 102

Kukharchyk, Piotr Dzmitryevich;

Nr. 132

Mikhalchanka, Aliaksei Yakaulevich;

Nr. 141

Orda, Mikhail Siarheevich;

Nr. 143

Padaliak, Eduard Vasilievich;

Nr. 147

Peftsieu, Uladzimir Paulavich;

Nr. 159

Reliava, Aksana Anatolyeuna;

Nr. 172

Sheiko, Ina Valerieuna;

Nr. 189

Stosh, Mikalai Mikalaevich;

Nr. 197

Taranda, Aliaksandr Mikhailavich;

Nr. 198

Tarapetskaia, Halina Mikhailauna;

Nr. 199

Ternavsky, Anatoly Andreevich;

Nr. 205

Tsitsiankova, Alena Viktarauna;

Nr. 220

Yuferytsyn, Dzmitry Viktaravich.

B.   Vienības

Nr. 2

Privāts unitārs uzņēmums BT Telecommunications;

Nr. 6

JLLC Neftekhimtrading;

Nr. 21

JLLC Triplepharm;

Nr. 22

LLC Triple-Veles;

Nr. 23

Univest-M;

Nr. 24

FLLC Unis Oil;

Nr. 25

JLLC UnivestStroyInvest.

II.

Ierakstus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumā minētajām personām un vienībām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

A.   Personas

 

Vārds un uzvārds,

Baltkrievu valodas transkripcija,

Krievu valodas transkripcija

Vārds, uzvārds

(baltkrievu valodā)

Vārds, uzvārds

(krievu valodā)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

12.

Bakhmatau, Ihar Andreevich

Bakhmatov, Igor Andreevich

Image

БАХМАТОВ, Игорь Андреевич

Adrese: БФСО “Динамо”

220030, г. Минск, ул. Кирова 8 корп. 2

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK vadītāja vietnieks personāla un tā darba organizācijas jautājumos viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. 2012. gada maijā tika pārcelts uz rezerves spēkiem.

Viņš ir arī šā dokumenta B daļas 20. punktā minētās slēgtās akciju sabiedrības Dinamo- Minsk centrālās padomes loceklis.

33.

Charnyshou, Aleh Anatolievich

Chernyshev, Oleg Anatolievich

Image

Image

Adrese: КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

Kopš 2014. gada viņš ir VDK vadītāja vietnieks, kas atbild par ārvalstu izlūkošanu. Pulkvedis, kurš bija atbildīgs par VDK “Alpha” vienības terorisma apkarošanas vienību. Pēc 2010. gada 19. decembrī Minskā notikušā pēcvēlēšanu protesta pasākuma vardarbīgās apspiešanas viņš pats piedalījās necilvēcīgajos un pazemojošajos pasākumos, kas Minskas VDK aizturēšanas centrā tika vērsti pret opozīcijas aktīvistiem. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

35.

Chatviartkova, Natallia Alexeeuna

Chetvertkova, Natalia Alexeevna (Chetvertkova, Natalya Alexeevna)

ЧАТВЯРТКОВА, Наталля Алексееўнa

ЧЕТВЕРТКОВА, Наталья Алексеевнa

 

Bijusī Minskas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece un tiesnese (līdz 18.6.2012.).

Viņa izskatīja bijušā prezidenta kandidāta Andrei Sannikov, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu Ilia Vasilevich, Fedor Mirzoianov, Oleg Gnedchik un Vladimir Yeriomenok lietu. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

40.

Dysko, Henadz Iosifavich

Dysko, Gennadi Iosifovich

Image

Image

Dzimšanas datums: 1964. gads

Dzimšanas vieta: Oshmiany, Hrodna apgabals

Adrese: 210601 г.Витебск, ул. Жесткова, 14а (ul. Zhestkova, 14a Vitebsk)

Līdz 2.8.2011. – Vitebskas apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām. Tostarp viņa atbildībā ir pret Siarhei Kavalenka un Andrei Haidukow vērstas lietas.

41.

Dzemiantsei, Vasil Ivanavich (Dzemyantsey, Vasil Ivanovich)

Dementei, Vasili Ivanovich (Dementey, Vasili Ivanovich)

ДЗЕМЯНЦЕЙ, Васiль Iванавiч

ДЕМЕНТЕЙ, Василий Иванович

Dzimšanas datums: 20.9.1954.

Dzimšanas vieta: Chashniki district, Vitebsk apgabals

ID: 3200954E045PB4

Adrese: Гродненская региональная таможня

230003, г. Гродно, ул. Карского, 53

Grodņas (Hrodna) reģionālās muitas komitejas vadītājs, bijušais VDK vadītāja pirmais vietnieks (2005–2007), bijušais Valsts muitas komitejas vadītāja vietnieks.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar kurām VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, jo īpaši 2006. un 2007. gadā.

42.

Dziadkou, Leanid Mikalaevich

Dedkov, Leonid Nikolaevich

ДЗЯДКОЎ, Леанiд Мiкалаевiч

ДЕДКОВ, Леонид Николаевич

Dzimšanas datums: 1964. gada oktobris

ID: 3271064M000PB3

Adrese: КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

Kopš 2013. gada jūlija viņš ir bijušais VDK vadītāja vietnieks, kas bija atbildīgs par ārvalstu izlūkošanu. Līdzatbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

55.

Hureeu Siarhei Viktaravich (Hureyeu Siarhey Viktaravich)

Gureev Sergei Viktorovich, (Gureyev Sergey Viktorovich)

Image

ГУРЕЕВ, Сергей Викторович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra vietnieks un pirmstiesas izmeklēšanas vadītājs viņš bija atbildīgs par protestu vardarbīgu apspiešanu un cilvēktiesību pārkāpumiem izmeklēšanas procedūru laikā saistībā ar 2010. gada decembra vēlēšanām. 2012. gada februārī viņš pievienojās rezerves spēkiem. Pašreiz – rezerves spēku ģenerālis.

62.

Iauseev, Ihar Uladzimiravich (Yauseev, Ihar Uladzimiravich; Yauseyev, Ihar Uladzimiravich)

Evseev, Igor Vladimirovich (Yevseev, Igor Vladimirovich; Yevseyev, Igor Vladimirovich)

ЯЎСЕЕЎ, Irap Уладзiмiравiч

ЕВСЕЕВ, Игорь Владимирович

Dzimšanas datums: 1968. gads

Adrese: г.Витебск, пр-т Фрунзе, д.41а

Vitebskas apgabala policijas vadītājs (kopš 2012. gada jūnija), policijas ģenerālis (kopš 2013. gada). Bijušais Minskas policijas vadītāja vietnieks un Minskas nemieru novēršanas (OMON) operatīvās vienības vadītājs. Viņš vadīja operatīvās vienības, kas apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju, un personiski piedalījās vardarbībās, par kurām 2011. gada februārī saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli no prezidenta Lukashenka. 2011. gadā viņš vadīja arī operatīvās vienības, kas apspieda daudzas citas Minskas politisko aktīvistu un mierīgo iedzīvotāju protesta akcijas.

68.

Kakunin, Aliaksandr Aliaksandravich (Kakunin, Aliaxandr Aliaxandravich)

Kakunin, Aleksandr Aleksandravich (Kakunin, Alexandr Alexandrovich)

Alexander Aleksandrovich Kakunin

Alexander Aleksandrovich Kakunin (Александр Александрович Какунин, Аляксандр, Аляксандровіч Какунін)

КАКУНИН, Александр Александрович

Image

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieks.

Atbildīgs par necilvēcīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa pārraudzībā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, tiem tika liegta piekļuve juristiem, soda kolonijā tos ieslodzīja vieninieku kamerās. Kakunin izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumus.

73.

Kanapliou, Uladzimir Mikalaevich

Konoplev, Vladimir Nikolaevich

КАНАПЛЕЎ, Уладзiмiр Мiкалаевiч

КОНОПЛЕВ, Владимир Николаевич

Dzimšanas datums: 3.1.1954.

Dzimšanas vieta: Akulintsi, Mohilev apgabals

ID: 3030154A124PB9

Adrese: Национальный олимпийский комитет Республики Беларусь

220020 г. Минск ул.Радужная, 27

Cieši saistīts ar prezidentu Lukashenka, ar kuru viņš cieši sadarbojās 20. gs. astoņdesmitajos un galvenokārt deviņdesmitajos gados. Valsts olimpiskās komitejas vadītāja vietnieks (vadītājs ir Alexandr Lukashenka), Rokasbumbas federācijas vadītājs. Bijušais Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs, kuru amatā iecēla prezidents. Viņš bija viena no galvenajām krāpnieciskajās 2006. gada prezidenta vēlēšanās iesaistītajām personām.

No prezidenta administrācijas saņēma dzīvojamo platību Drozdy nomenklatūras rajonā Minskā.

78.

Kavaliou, Aliaksandr Mikhailavich

Kovalev, Aleksandr Mikhailovich

КАВАЛЕЎ, Аляксандр Мiхайлавiч

КОВАЛЕВ, Александр Михайлович

 

Bijušais Horki ieslodzījuma nometnes direktors. Viņš bija atbildīgs par necilvēcīgo izturēšanos pret ieslodzītajiem, jo īpaši par to, ka tika vajāts un spīdzināts pilsoniskās sabiedrības aktīvists Dmitri Dashkevich, kurš tika ieslodzīts sakarā ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām, kā arī par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

85.

Khmaruk, Siargei Konstantinovich

Khmaruk, Sergei Konstantinovich (Khmaruk, Sergey Konstantinovich)

ХМАРУК, Сяргей Канстанцiнавiч

ХМАРУК, Сергей Константинович

Adrese: Прокуратура г. Минска ул. Раковская 38

Minskas pilsētas prokurors. Bijušais Brestas apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

2011. gada februārī tika paaugstināts amatā.

93.

Konan, Viktar Aliaksandravich

Konon, Viktor Aleksandrovich

КОНАН, Вiктар Аляксандравiч

КОНОН, Виктoр Александрович

 

Aktīvi vērsies pret demokrātiju Baltkrievijā. Līdz 2012. gadam, pildīdams ģenerālprokurora vietnieka pienākumus, bija atbildīgs par visiem izlūkošanas pasākumiem, ko ģenerālprokurora birojs veica saistībā ar neatkarīgām vienībām un opozīcijas vienībām, tostarp 2010. gadā, un ir tieši saistīts ar minētajām darbībām.

94.

Kornau, Uladzimir Uladzimiravich

Kornov, Vladimir Vladimirovich

КОРНАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

КОРНОВ, Владимир Владимирович

Adrese: Суд Советского района г. Минска

220113, г. Минск, Логойский тракт, 3

Tālr.: +375 17 280 83 40

Minskas Sovetski rajona tiesas vadītājs, bijušais Minskas pilsētas tiesas tiesnesis, kurš atļāva noraidīt Byalyatski apelāciju. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un sniedzot palīdzību tiem, kas bija cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

95.

Korzh, Ivan Aliakseevich

Korzh, Ivan Alekseevich

КОРЖ, Iван Аляксеевiч

КОРЖ, Иван Алексеевич

 

Ģenerālis, Grodņas (Hrodna) apgabala VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Grodņas apgabalā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

97.

Krasheuski, Viktar

Krashevski, Viktor

Image

КРАШЕВСКИЙ, Виктор

 

Ģenerālis, bijušais GRU (Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārvalde) vadītājs un Baltkrievijas bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks (līdz 2013. gada februārim). Atbildīgs par izlūkošanas dienestu represīvām darbībām, kas vērstas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

105.

Kuzniatsou, Ihar Nikonavich

Kuznetsov, Igor Nikonovich

КУЗНЯЦОЎ, Irap Нiконaвiч

КУЗНЕЦОВ, Игорь Никонович

Adrese: KGB Training Centre Бядули 2, 220034, Минск

Ģenerālis, VDK apmācību centra vadītājs, bijušais VDK vadītājs Minskas reģionā un Minskā.

Kā atbildīgais par VDK darbinieku sagatavošanu un apmācību bija atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Sakarā ar saviem iepriekš pildītajiem pienākumiem viņš bija atbildīgs par tādām pašām VDK īstenotajām represīvām darbībām Minskā un Minskas apgabalā.

114.

Liabedzik, Mikhail Piatrovich

Lebedik, Mikhail Petrovich

ЛЯБЕДЗIК, Мiхаiл Пятровiч

ЛЕБЕДИК, Михаил Петрович

Adrese: Ул. Б.Хмельницкого, 10 а, Минск, 220013

2010. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā viņu iecēla Centrālās vēlēšanu komitejas vadītājs. Uzraudzības padomes pirmais vadītāja vietnieks (atkārtoti ievēlēts 2014. gada 21. janvārī), atbildīgs par vēlēšanu kampaņas procedūru un noteikumu ievērošanu plašsaziņas līdzekļos un, būdams šajā amatā, 2010. un 2012. gada vēlēšanu kampaņās uzņēmās aktīvu lomu kā režīma propagandas pārstāvis. 2011. gada 26. oktobrī prezidents viņam piešķīra “Franzisk Skorina ordeni”. 2012. gada septembrī viņš atteicās padomē iekļaut neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Prezidenta pārvaldes laikraksta un galvenā propagandas laikraksta “Sovietskaia Belarus” redaktora pirmais vietnieks. Izplata valdības diktētu politiku, viltojot faktus un negodīgi komentējot pašlaik Baltkrievijā notiekošos procesus, kas vērsti pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, sistemātiski to atainojot nelabvēlīgā un noniecinošā veidā, jo īpaši pēc 2010. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām.

115.

Liaskouski, Ivan Anatolievich

Leskovski, Ivan Anatolievich

ЛЯСКОЎСКI, Iван Анатольевiч

ЛЕСКОВСКИЙ, Иван Анатольевич

 

Bijušais Gomeļas (Homel) apgabala VDK vadītājs un bijušais Gomeļas VDK vadītāja vietnieks. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Gomeļas apgabalā vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Prezidents viņu no šā amata atcēla 2014. gada 2. aprīlī par nepiedienīgu rīcību.

117.

Lomats, Zianon Kuzmich

Lomat, Zenon Kuzmich

ЛОМАЦЬ, Зянон Кузьмiч

ЛОМАТЬ, Зенон Кузьмич

Dzimšanas datums: 27.1.1994.

Dzimšanas vieta: Karabani, Minsk apgabals

Ir aktīvi vērsies pret demokrātiju Baltkrievijā. Savulaik, (līdz 2010. gadam) būdams Valsts kontroles komitejas priekšsēdētājs, viņš bija viena no galvenajām personām, kas iesaistīta lietā pret Ales Byalyatski, kurš ir viens no ievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra “Vyasna” vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. A. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un atbalstot tos, kas ir cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

118.

Lopatko, Alexander Alexandrovich

Александр Александрович Лопатко

Аляксандр Аляксандровiч Лапатка

Mazyr izvietotās soda kolonijas IK-9 priekšnieka vietnieks

Atbildīgs par nehumānu izturēšanos pret D.Dashevich, tostarp par spīdzināšanu un aizliegumu piekļūt juridiskajiem pārstāvjiem. Lopatko ieņēma atbildīgu amatu soda kolonijā, kur bija ieslodzīts Dashekevich un kur politiski ieslodzītie, tostarp Dashekevich, tika pakļauti psiholoģiskam spiedienam, tostarp viņiem neļāva gulēt un viņi atradās izolācijā.

120.

Lukashenka, Dzmitry Aliaksandravich

Lukashenko, Dmitri Aleksandrovich

Image

ЛУКАШЕНКО, Дмитрий Александрович

Dzimšanas datums: 23.3.1980.

Adrese: President's Sports Club

220029, г. Минск, ул. Старовиленская, 4.

Uzņēmējs, aktīvi piedalās finanšu darījumos, kuros iesaistīta Lukashenka ģimene.

Prezidenta sporta kluba priekšsēdētājs.

126.

Maltsau, Leanid Siamionavich

Maltsev, Leonid Semenovich

МАЛЬЦАЎ, Леанiд Сяменавiч

МАЛЬЦЕВ, Леонид Семенович

Dzimšanas datums: 29.8.1949.

Dzimšanas vieta: Vetenevka, Slonim rajons, Hrodna apgabals

(д. Ветеньевка, Слонимского района, Гродненской области)

ID: 3290849A002PB5

Valsts robežu komitejas vadītājs, bijušais Drošības padomes sekretārs.

137.

Navumau, Uladzimir Uladzimiravich

Naumov, Vladimir Vladimirovich

НАВУМАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

НАУМОВ, Владимир Владимирович

Dzimšanas datums: 7.2.1956.

Dzimšanas vieta: Smolensk (Krievija)

Nerīkojās, lai izmeklētu lietu, kas saistīta ar Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā. Bijušais iekšlietu ministrs un arī bijušais prezidenta Drošības dienesta vadītājs. Būdams iekšlietu ministrs, līdz brīdim, kad (ar veselību saistītu iemeslu dēļ) 2009. gada 6. aprīlī devās pensijā, bija atbildīgs par miermīlīgu demonstrāciju apspiešanu.

No prezidenta administrācijas saņēma dzīvojamo platību Drozdy nomenklatūras rajonā Minskā.

146.

Paulichenka, Dzmitry Valerievich

Pavlichenko, Dmitri Valerievich (Pavlichenko, Dmitriy Valeriyevich)

Image

ПАВЛИЧЕНКО, Дмитрий Валериевич

Dzimšanas datums: 1966. gads

Dzimšanas vieta: Vitebsk

Adrese: Белорусская ассоциация ветеранов спецподразделений войск МВД “Честь”

220028, Минск Маяковского, 111

Nozīmīga persona saistībā ar Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā, Iekšlietu ministrijas Īpašās reaģēšanas grupas (SOBR) vadītājs.

Uzņēmējs, Iekšlietu ministrijas īpašo spēku veterānu apvienības “Gods” vadītājs.

148.

Piakarski, Aleh Anatolievich

Pekarski, Oleg Anatolievich

ПЯКАРСКI, Алег Анатольевiч

ПЕКАРСКИЙ, Олег Анатольевич

ID: 3130564A041PB9

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra pirmais vietnieks (līdz 2012. gadam) bija atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada decembra vēlēšanām.

Rezerves spēku pulkvedis.

155.

Pykina, Natallia Mikhailauna (Pykina, Natalia Mikhailauna)

Pikina, Natalia Mikhailovna (Pykina, Natalya Mikhailovna)

Image

Image

Dzimšanas datums: 20.4.1971.

Dzimšanas vieta: Rakov

Adrese: Суд Партизанского района г. Минска

220027, г. Минск, ул. Семашко, 33

Atbildīga par politiski motivētu administratīvo sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Tiesnese Partizanski rajona tiesā, kas izskata Likhovid lietu. 2011. gada 29. martā viņa piesprieda “Brīvības kustības” aktīvistam Likhovid kungam trīsarpus gadus ieslodzījumā. Viņa ir iecelta par Minskas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci.

157.

Rakhmanava, Maryna Iurievna

Rakhmanova, Marina Iurievna

РАХМАНАВА, Марына Юр'еуна

РАХМАНОВА, Марина Юрьевна

Dzimšanas datums: 1970. gads

Dzimšanas vieta: Hrodna

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekle un Hrodna reģionālās pārvaldes Sabiedrisko pieprasījumu nodaļas vadītāja. Kā CVK locekle bija atbildīga par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un parlamenta vēlēšanās 2012. gada septembrī.

160.

Rubinau, Anatol Mikalaevich

Rubinov, Anatoli Nikolaevich

PYБIНAЎ, Анатоль Мiкалаевiч

РУБИНОВ, Анатолий Николаевич

Dzimšanas datums: 15.4.1939.

Mohilev

Parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs, bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks plašsaziņas līdzekļu un ideoloģijas jautājumos (2006–2008). Būdams šajā amatā, viņš bija viens no galvenajiem valsts propagandas avotiem un pārstāvjiem un režīma ideoloģijas atbalstītājs. Drošības padomes loceklis kopš 2014. gada marta.

161.

Rusak, Viktar Uladzimiravich

Rusak, Viktor Vladimirovich

РУСАК, Вiктар Уладзiмiравiч

РУСАК, Виктор Владимирович

Dzimšanas datums: 4.5.1955.

Dzimšanas vieta: Minsk

Adrese: Палата представителей Национального собрания Республики Беларусь

220010, Республика Беларусь, г. Минск, ул. Советская, 11

Parlamenta apakšpalātas deputāts, Valsts drošības komitejas vadītāja vietnieks. VDK Ekonomiskās drošības padomes bijušais vadītājs.

Viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

166.

Sauko, Valery Iosifavich

Savko, Valeri Iosifovich

САЎКО, Валерый Iосiфавiч

САВКО, Валерий Иосифович

 

Hrodna režīmu atbalstošās arodbiedrības vadītājs. Hrodna apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas bijušais vadītājs prezidenta vēlēšanās 2010. gadā un vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā. Kā reģionālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Hrodna apgabalā prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un par falsifikācijām vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā.

167.

Shaeu, Valiantsin Piatrovich (Shayeu, Valyantsin Piatrovich)

Shaev, Valentin Petrovich (Shayev, Valentin Petrovich)

ШАЕЎ, Валянцiн Пятровiч

ШАЕВ, Валентин Петрович

 

Drošības padomes loceklis, Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks, bijušais Homel apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada decembra vēlēšanām.

171.

Shchurok, Ivan Antonavich

Shchurok, Ivan Antonovich

ШЧУРОК, Iван Антонавiч

ЩУРОК, Иван Антонович

 

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) loceklis un Vitebsk reģionālās pārvaldes Izglītības nodaļas vadītājs. Kā Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis viņš bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un parlamenta vēlēšanās 2012. gada septembrī.

184.

Sirenka, Viktar Ivanavich

Sirenko, Viktor Ivanovich

Image

СИРЕНКО, Виктор Иванович

Dzimšanas datums: 4.3.1962.

ID: 3040362B062PB7

Adrese: Комитет по здравоохранению Минского горисполкома

ул. Маяковского, 22, корп. 2, 220006, г. Минск

Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs un bijušais Minskas Neatliekamās palīdzības slimnīcas galvenais ķirurgs. Viņš nepretojās prezidenta amata kandidāta Nekliayev nolaupīšanai, kurš pēc smagas piekaušanas 2010. gada 19. decembrī bija atvests uz viņa slimnīcu, un, neizsaucot policiju, sadarbojās ar nezināmajiem noziedzniekiem. Šādas bezdarbības dēļ viņš tika paaugstināts amatā.

Būdams Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs, viņš ir atbildīgs par darba sanitārās uzraudzības iestāžu izmantošanu cilvēktiesību apspiešanai.

185.

Sivakau, Iury Leanidavich (Sivakau, Yury Leanidavich)

Sivakov, Iury (Yurij, Yuri) Leonidovich

СIВАКАЎ, Юрый Леанідавіч

СИВАКОВ, Юрий Леонидович

Dzimšanas datums: 5.8.1946.

Dzimšanas vieta: Onory, Sakhalin apgabals

Adrese: Белорусская ассоциация ветеранов спецподразделений войск МВД “Честь”

220028, Минск Маяковского, 111

Organizēja Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski pazušanu Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā; minētie gadījumi vēl līdz šim nav atklāti. Bijušais tūrisma un sporta lietu ministrs, bijušais iekšlietu ministrs un bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks.

186.

Skurat, Viktar Vatslavavich

Skurat, Viktor Vatslavovich

СКУРАТ, Вiктар Вацлавaвiч

СКУРАТ, Виктор Вацлавович

 

Bijušais Iekšlietu ministrijas drošības dienesta vadītājs. Pildot savas funkcijas, ir bijis atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, jo īpaši pēc 2010. gada prezidenta vēlēšanām. 2011. gada februārī viņš saņēma atzinības rakstu kā apbalvojumu par paveikto darbu. Kopš 2013. gada februāra viņš ir pensijā. Holdingkompānijas “MZOR” drošības dienesta vadītājs – “MZOR” ir valsts uzņēmums, kas atrodas Baltkrievijas Republikas Rūpniecības ministrijas pakļautībā un tāpēc ir tieši saistīts ar Lukashenka režīmu.

201.

Traulka, Pavel

Traulko, Pavel

ТРАУЛЬКА, Павел

ТРАУЛЬКО, Павел

 

Pulkvežleitnants, iepriekš ir strādājis VDK militārajā pretizlūkošanā (pašreiz – Baltkrievijas izmeklēšanas komitejas preses dienesta vadītājs). Pēc vēlēšanu protesta demonstrāciju apspiešanas Minskā 2010. gada 19. decembrī viņš viltoja pierādījumus un izmantoja draudus, lai izspiestu atzīšanos no opozīcijas aktīvistiem VDK aizturēšanas centrā Minskā. Viņš bija tieši atbildīgs par cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodiem un par tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanu. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

202.

Trutka, Iury Igorevich (Trutka, Yury Igorevich)

Trutko, Iury (Yurij, Yuri) Igorevich

ТРУТКA, Юрый Iгаравич

ТРУТКО, Юрий Игоревич

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieka vietnieks

Atbildīgs par necilvēcīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa uzraudzībā esošajā soda kolonijā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, ievietoti vieninieku kamerās un viņiem tika liegta tiesiska pārstāvība. Trutko izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumu.

217.

Volkau, Siarhei Mikhailavich

Volkov, Sergei Mikhailovich (Volkov, Sergey Mikhailovich)

ВОЛКАЎ, Сяргей Мiхайлавiч

ВОЛКОВ, Сергей Михайлович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK Izlūkošanas padomes vadītāja vietnieks bija līdzatbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

221.

Zaharouski, Anton Uladzimiravich

Zagorovski, Anton Vladimirovich

ЗАГАРОЎСКI, Антон Уладзiмiравiч

ЗАГОРОВСКИЙ, Антон Владимирович

 

Minskas prokurors, bijušais Minskas Frunzenski rajona prokurors, kurš nodarbojās ar protestētāja Vasili Parfenkov lietu 2011. gada februārī un ar lietu pret A. Sannikau 2011. gada jūlijā. Atbildīgs par politiski motivētu administratīvo sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

222.

Zaitsau, Vadzim Iurievich

Zaitsev, Vadim Iurievich

ЗАЙЦАЎ, Вадзiм Юр'евiч

ЗАЙЦЕВ, Вадим Юрьевич

Dzimšanas datums: 1964. gads

Dzimšanas vieta: Zhitomyr apgabals, Ukraina (PSRS)

Kopš 2013. gada jūnija daļēji privātās Cosmos TV valdes priekšsēdētājs, Baltkrievijas valdības iecelts valsts pārstāvis. Bijušais VDK vadītājs (2008. gada jūlijs–2012. gada novembris).

Atbildīgs par VDK pārveidošanu par galveno represiju instrumentu pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Atbildīgs par to, ka plašsaziņas līdzekļos tika izplatīta nepatiesa informācija par 2010. gada 19. decembra demonstrācijas dalībniekiem, apgalvojot, ka viņi bija paņēmuši līdzi materiālus, kas ir izmantojami kā ieroči. Viņš personiski izteica draudus bijušā prezidenta amata kandidāta Andrei Sannikov sievas un bērna dzīvībai un veselībai. Viņš ir galvenais tādu rīkojumu ierosinātājs, uz kuru pamata nelikumīgi tiek vajāta demokrātiskā opozīcija, tiek spīdzināti politiskie oponenti un mocīti ieslodzītie.

224.

Zakharau, Aliaksei Ivanavich

Zakharov, Aleksei Ivanovich (Zakharov, Alexey Ivanovich)

ЗАХАРАЎ, Аляксей Iванавiч

ЗАХАРОВ, Алексей Иванович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK Militārās pretizlūkošanas padomes vadītājs (līdz 2012. gadam) viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. VDK personāls viņa vadībā piedalījās politisko aktīvistu pratināšanās pēc 2010. gada 19. decembra demonstrācijas.

226.

Zhadobin, Iury Viktaravich (Zhadobin, Yury Viktaravich)

Zhadobin, Iuri Viktorovich (Zhadobin, Yuri Viktorovich)

ЖАДОБIН, Юрый Biктapaвiч

ЖАДОБИН, Юрий Викторович

Dzimšanas datums: 14.11.1954.

Dzimšanas vieta: Dnipropetrovsk

ID: 3141154A021PB0

Aizsardzības ministrs kopš 2009. gada decembra.

Kā Drošības padomes loceklis viņš apstiprina ministru līmenī pieņemtos lēmumus par represijām, tostarp lēmumu apspiest 2010. gada 19. decembra mierīgās demonstrācijas. Pēc 2010. gada decembra viņš, runājot par demokrātisko opozīciju, slavēja “pilnīgu destruktīvo spēku sakāvi”.

227.

Zhuk, Alena Siamionauna (Zhuk Alena Syamionauna)

Zhuk Elena Semenovna (Zhuk Yelena Semyonovna)

ЖУК, Алена Сямёнаўна

ЖУК, Елена Семеновна

 

Vitsebsk Pervomayskij rajona tiesas tiesnese. 2012. gada 24. februārī viņa piesprieda sodu Syarhei Kavalenka, kurš 2012.–2013. gadā tika uzskatīts par politisko ieslodzīto, – divus gadus un vienu mēnesi apcietinājumā par nosacītas notiesāšanas noteikumu pārkāpumu. Alena Zhuk bija tieši atbildīga par personas cilvēktiesību pārkāpumiem, jo viņa Syarhei Kavalenka liedza tiesības uz taisnīgu tiesu. Syarhei Kavalenka bija iepriekš ar nosacītu sodu notiesāts par aizliegtā vēsturiskā baltsarkanbaltā karoga, opozīcijas kustības simbola, izkāršanu Vitsebsk. Sods, ko pēc tam piesprieda Alena Zhuk, bija nesamērīgi bargs, ņemot vērā nodarījuma būtību, un tas neatbilst Baltkrievijas kriminālkodeksam. Alena Zhuk darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

228.

Zhuk, Dzmitry Aliaksandravich

Zhuk, Dmitri Aleksandrovich

ЖУК, Дзмiтрый Аляксандравiч

ЖУК, Дмитрий Александрович

Dzimšanas datums: 7.7.1970.

ID: 3070770A081PB7

Adrese: БЕЛОРУССКОЕ ТЕЛЕГРАФНОЕ АГЕНТСТВО

Республика Беларусь, 220030, Минск, ул. Кирова, 26

Valsts ziņu aģentūras BELTA ģenerāldirektors kopš 2003. gada maija.

Atbildīgs par tādas valsts propagandas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, ar kuru, tostarp izmantojot sagrozītu informāciju, tika atbalstītas un attaisnotas represijas, kas 2010. gada 19. decembrī tika vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību.

230.

Zhukouski, Siarhei Kanstantsinavich

Zhukovski, Sergei Konstantinovich

ЖУКОЎСКI, Сяргей Канстанцiнавiч

ЖУКОВСКИЙ, Сергей Константинович

 

Minskas Zavodskoi rajona prokurora vietnieks, kurš piedalījās ievērojamu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju Khalip Irina, Martselev Sergei, Severinets Pavel lietas izskatīšanā. Viņa iesniegtajai apsūdzībai bija skaidra un nenoliedzama politiska motivācija, un tā bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Tā balstījās uz 2010. gada 19. decembra notikumu nepareizu klasifikāciju, un tā nebija pamatota ar liecībām, pierādījumiem vai liecinieku liecībām.

B.   Vienības

 

Nosaukums,

Baltkrievu valodas transkripcija,

Krievu valodas transkripcija

Nosaukums

(baltkrievu valodā)

Nosaukums

(krievu valodā)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

Beltechexport

 

Image

Republic of Belarus, 220012, Minsk, Nezavisimost ave., 86-B,

Tālr.: (+375 17) 263-63-83,

Fakss: (+375 17) 263-90-12

Beltechexport no režīma gūst labumu kā galvenais Baltkrievijas ieroču un militāro preču eksporta uzņēmums; lai iegūtu šādu statusu, ir jāsaņem atļauja no Baltkrievijas iestādēm.

3.

Beltech Holding

Белтех Холдинг

 

 

Beltech Holding no režīma gūst labumu jo īpaši ar Beltechexport starpniecību, kas ir daļa no Beltech Holding. Beltechexport no režīma gūst labumu kā galvenais Baltkrievijas ieroču un militāro preču eksporta uzņēmums; lai iegūtu šādu statusu, ir jāsaņem atļauja no Baltkrievijas iestādēm.


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/17


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1160/2014

(2014. gada 30. oktobris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikumu attiecībā uz valstu un teritoriju sarakstu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (1), un jo īpaši tās 10. un 19. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi pārbaudēm, kas attiecas uz šādu pārvietošanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma C daļas sarakstā ir norādītas tādas trešās valstis un teritorijas, kuras ir brīvas no trakumsērgas, un tādas trešās valstis un teritorijas, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka risks ar lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu no tām Savienībā ievest trakumsērgu nav augstāks par risku, kas saistīts ar to pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(3)

Lai trešā valsts tiktu iekļauta šajā sarakstā, tai jāpierāda savs statuss attiecībā uz trakumsērgu un tas, ka tā atbilst konkrētām prasībām, kas attiecas uz paziņojumu par aizdomām par trakumsērgu, monitoringa sistēmu, veterināro dienestu struktūru un organizāciju, visu reglamentējošo pasākumu īstenošanu trakumsērgas profilaksei un kontrolei un noteikumiem par vakcīnu pret trakumsērgu tirdzniecību.

(4)

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir iesniegusi informāciju par tās statusu attiecībā uz trakumsērgu, kā arī informāciju par atbilstību Regulā (EK) Nr. 998/2003 noteiktajām prasībām. Minētās informācijas novērtējums liecina, ka bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbilst attiecīgajām minētajā regulā noteiktajām prasībām, tādēļ tā jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma C daļas sarakstā.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 998/2003.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma C daļā starp ierakstu par Sentlūsiju un ierakstu par Montserratu iekļauj šādu ierakstu:

“MK … bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/19


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1161/2014

(2014. gada 30. oktobris),

ar kuru Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, pielāgo tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1985. gada 20. decembra Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (1), un jo īpaši tās 17. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, I.B pielikumā ir noteiktas tehniskās specifikācijas digitālo tahogrāfu konstrukcijai, testēšanai, uzstādīšanai un inspekcijai.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 68/2009 (2) kā pagaidu risinājums, kas ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim, tika ieviests adapters, lai dotu iespēju M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos uzstādīt tahogrāfus, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I.B pielikuma prasībām.

(3)

Regula (EEK) Nr. 3821/85 ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014 (3) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, par ko saistītais likumdošanas process tika pabeigts 2014. gada 15. janvārī.

(4)

Regulas (ES) Nr. 165/2014 5. apsvērumā ir teikts, ka Komisija apsvērs iespēju pagarināt adaptera derīguma laikposmu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem līdz 2015. gadam un laikposmā līdz 2015. gadam tā turpinās apsvērt ilgtermiņa risinājumu attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

(5)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais tahogrāfs: Turpmāko pasākumu ceļvedis” (4), kas bija pievienots priekšlikumam par Regulu (ES) Nr. 165/2014, paredzēts, ka divu gadu laikā pēc [jaunās tahogrāfu regulas] pieņemšanas jāsagatavo un jāpieņem pielikumi un papildinājumi.

(6)

Pastāvīgs risinājums par adapteri būtu jānosaka Regulas (ES) Nr. 165/2014 tehniskajās specifikācijās. Šā iemesla dēļ, piemērojot tiesiskās paļāvības principu, termiņš, kurā M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos ir iespējams izmantot adapteru, būtu jāpagarina vismaz līdz minēto tehnisko pielikumu un papildinājumu pieņemšanai.

(7)

Ņemot vērā, ka prasība Nr. 172 zaudēja spēku 2013. gada 31. decembrī, adaptera izmantošanas iespējas termiņa pagarinājumam vajadzētu būt spēkā no minētā datuma ar atpakaļejošu spēku.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I.B pielikumu groza šādi:

 

pielikuma I daļā “Definīcijas” rr) punkta pirmajā ievilkumā termiņu “līdz 2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar termiņu “līdz 2015. gada 31. decembrim”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 23. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2009, ar kuru devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 21, 24.1.2009., 3. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

(4)  COM(2011)454 final.


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/21


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1162/2014

(2014. gada 30. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

59,9

MA

95,7

MK

50,7

ZZ

68,8

0707 00 05

AL

65,0

MK

80,7

TR

116,3

ZZ

87,3

0709 93 10

MA

82,8

TR

132,9

ZZ

107,9

0805 50 10

AR

72,8

TR

90,5

UY

29,5

ZZ

64,3

0806 10 10

BR

272,2

MD

36,9

PE

362,4

TR

139,8

US

406,3

ZZ

243,5

0808 10 80

BR

53,2

CL

87,3

NZ

141,0

ZA

214,7

ZZ

124,1

0808 30 90

CN

68,8

TR

99,6

ZZ

84,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/23


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1163/2014

(2014. gada 22. oktobris)

par uzraudzības maksām

(ECB/2014/41)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punkta otro daļu, 30. pantu un 33. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 30. panta 2. punktu veikto sabiedrisko apspriešanu un izvērtējumu,

tā kā:

(1)

ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 izveidots Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), kuru veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un nacionālās kompetentās iestādes (NKI).

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ECB atbild par efektīvu un konsekventu VUM darbību attiecībā uz visām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām euro zonas dalībvalstīs, kā arī ārpus euro zonas dalībvalstīs, kas uzsāk ciešu sadarbību ar ECB. Noteikumi un procedūras, kas regulē ECB un NKI sadarbību VUM ietvaros, kā arī sadarbību ar nacionālajām norīkotajām iestādēm, noteikti Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (2).

(3)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 30. pants nosaka, ka ECB iekasē gada uzraudzības maksu no kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un no kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. ECB iekasētajām uzraudzības maksām jāsedz izdevumi, kas ECB radušies saistībā ar uzdevumiem, kuri tai uzticēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4.–6. pantu, bet tās nedrīkst šos izdevumus pārsniegt.

(4)

Gada uzraudzības maksu veido summa, kuru reizi gadā maksā visas VUM uzraudzītās kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiāles, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(5)

VUM ietvaros ECB un NKI uzraudzības pilnvaras tiek dalītas, pamatojoties uz uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu.

(6)

ECB ir kompetenta īstenot tiešu uzraudzību pār nozīmīgām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī pār nozīmīgu kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, iesaistītajās dalībvalstīs izveidotām filiālēm.

(7)

ECB arī pārrauga VUM darbību, aptverot visas kredītiestādes, kas ir gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas. ECB ir ekskluzīva kompetence atļaut sākt kredītiestādes darbību, anulēt atļauju un izvērtēt būtiskas līdzdalības iegūšanu un atsavināšanu attiecībā uz visām kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(8)

Par mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu uzraudzību atbild NKI, neierobežojot ECB tiesības noteiktos gadījumos īstenot tiešu uzraudzību, ja tas nepieciešams, lai konsekventi piemērotu augstus uzraudzības standartus. Šī VUM ietvaros dalītā uzraudzības pienākumu veikšana un ar to saistītās ECB izmaksas tiek ņemtas vērā, nosakot ar uzraudzības maksu palīdzību atlīdzināmo summu sadali nozīmīgu un mazāk nozīmīgu iestāžu kategoriju starpā.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 33. panta 2. punkts prasa, lai ECB ar regulām vai lēmumiem paziņo sīku darbības kārtību tai ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 uzticēto uzdevumu īstenošanai.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 30. panta 3. punktu maksu aprēķina pamatā ir objektīvi kritēriji, kas saistīti ar attiecīgo kredītiestāžu nozīmīgumu un riska profilu, tostarp to riska svērtajiem aktīviem.

(11)

Maksas aprēķina augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka tad, ja kredītiestādes ir daļa no uzraudzītās grupas, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, aprēķina un maksā vienu maksu grupas līmenī.

(12)

Aprēķinot gada uzraudzības maksu, meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, netiek ņemti vērā. Šajā sakarā, kā arī lai noteiktu uzraudzītās grupas attiecīgos maksu noteicošos faktorus, jāsniedz subkonsolidēti dati par visiem meitasuzņēmumiem un operācijām, kuras kontrolē mātesuzņēmums iesaistītajās dalībvalstīs. Tomēr šādu subkonsolidētu datu sagatavošanas izmaksas var būt augstas, un tādēļ uzraudzītajām iestādēm jābūt iespējai izvēlēties maksu, kuru aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas sniegti augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs, ietverot meitasuzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, pat tad, ja maksa ir augstāka.

(13)

Uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (3) 2. panta 5. punktā minētajām iestādēm neattiecas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ECB uzticētie uzraudzības uzdevumi, un tādēļ ECB no tām neiekasēs uzraudzības maksu.

(14)

Regula ir vispārpiemērojams akts, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojams visās euro zonas dalībvalstīs. Tādēļ tā ir piemērots juridiskais instruments, lai noteiktu Regulas (ES) Nr. 1024/2013 30. panta īstenošanas praktisko kārtību.

(15)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 30. panta 5. punktu, šī regula neierobežo NKI tiesības iekasēt maksu saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ciktāl uzraudzības uzdevumi nav uzticēti ECB, vai attiecībā uz izmaksām, kas radušās, sadarbojoties ar ECB un palīdzot tai, kā arī rīkojoties atbilstoši tās norādījumiem, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 īstenošanas procedūras, t. sk. tās 6. un 12. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šī regula nosaka:

a)

kārtību, saskaņā ar kuru tiek aprēķināta no uzraudzītajām iestādēm un uzraudzītajām grupām iekasējamo gada uzraudzības maksu kopējā summa;

b)

metodoloģiju un kritērijus, saskaņā ar kuriem tiek aprēķināta gada uzraudzības maksa, kuru maksā katra uzraudzītā iestāde un uzraudzītā grupa;

c)

procedūru, saskaņā ar kuru ECB iekasē gada uzraudzības maksas.

2.   Gada uzraudzības maksu kopējā summa aptver katras nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai grupas un katras mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai grupas gada uzraudzības maksu, un ECB to aprēķina iesaistīto dalībvalstu ietvaros augstākajā konsolidācijas līmenī.

2. pants

Definīcijas

Ja vien citviet šajā regulā nav noteikts citādi, tajā lietotajiem terminiem ir Regulā (ES) Nr. 1024/2013 un Regulā (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) definētā nozīme, papildus lietojot arī šādus terminus:

1)

“gada uzraudzības maksa” ir maksa, kuru maksā par katru uzraudzīto iestādi un uzraudzīto grupu un kura aprēķināta saskaņā ar 10. panta 6. punktā izklāstīto kārtību;

2)

“gada izmaksas” ir summa, kuru nosaka saskaņā ar 5. panta noteikumiem un kuru ECB atlīdzina, iekasējot gada uzraudzības maksu noteiktam uzraudzības maksas periodam;

3)

“maksājuma veicējs” ir maksātāja kredītiestāde vai filiāle, kura noteikta saskaņā ar 4. pantu un kurai adresēts uzraudzības maksas paziņojums;

4)

“maksu noteicošie faktori” ir 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā definētie dati par uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā;

5)

“uzraudzības maksas paziņojums” ir saskaņā ar šo regulu attiecīgajam maksājuma veicējam izsniegts paziņojums, kurā norādīta gada uzraudzības maksa, kas tam jāmaksā;

6)

“maksātāja kredītiestāde” ir kredītiestāde, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī:

7)

“maksātāja filiāle” ir kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajā dalībvalstī, filiāle, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī;

8)

“uzraudzības maksas periods” ir viens kalendārais gads;

9)

“pirmais uzraudzības maksas periods” ir laiks no dienas, kurā ECB uzņemas tai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 uzticētos uzdevumus, līdz tā kalendārā gada beigām, kurā ECB uzņēmusies šos uzdevumus;

10)

“maksātāju iestāžu grupa” ir i) uzraudzītā grupa un ii) vairākas maksātājas filiāles, kuras tiek uzskatītas par vienu filiāli saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

11)

“dalībvalsts” ir Savienības dalībvalsts;

12)

“kopējie aktīvi” ir aktīvu kopējā vērtība, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. pantu. Maksātāju iestāžu grupas gadījumā kopējos aktīvos neiekļauj meitasuzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs;

13)

“kopējā riska pozīcija” attiecībā uz maksātāju iestāžu grupu un maksātāju kredītiestādi, kura nav maksātāju iestāžu grupas daļa, ir summa, kuru iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī aprēķina, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu (4).

3. pants

Vispārējais pienākums maksāt gada uzraudzības maksu

1.   ECB par katru uzraudzības maksas periodu iekasē gada uzraudzības maksu no katras uzraudzītās iestādes un katras uzraudzītās grupas.

2.   Katras uzraudzītās iestādes un katras uzraudzītās grupas gada uzraudzības maksa tiks norādīta uzraudzības maksas paziņojumā, kas izsniegts maksājuma veicējam un kas tam jāmaksā. Maksājuma veicējam tiks adresēts gan uzraudzības maksas paziņojums, gan jebkurš cits ECB paziņojums saistībā ar uzraudzības maksām. Par gada uzraudzības maksas nomaksu atbildēs maksājuma veicējs.

3.   Vienas kredītiestādes divas vai vairākas maksātājas filiāles vienā iesaistītajā dalībvalstī uzskata par vienu filiāli. Vienas kredītiestādes filiāles dažādās iesaistītajās dalībvalstīs par vienu filiāli neuzskata.

4.   Šajā regulā kredītiestādes maksātājas filiāles uzskata par nošķirtām no šīs kredītiestādes meitasuzņēmumiem iesaistītajā dalībvalstī.

4. pants

Maksājuma veicējs

1.   Gada uzraudzības maksas maksājuma veicējs ir:

a)

maksātāja kredītiestāde – tādas maksātājas kredītiestādes gadījumā, kura nav daļa no uzraudzītās grupas;

b)

maksātāja filiāle – tādas maksātājas filiāles gadījumā, kura nav apvienota ar citu maksātāju filiāli;

c)

nosakāms saskaņā ar šī panta 2. punkta noteikumiem – maksātāju iestāžu uzraudzītās grupas gadījumā.

2.   Neierobežojot vienošanās par izmaksu sadali maksātāju iestāžu grupas ietvaros, maksātāju iestāžu grupu uzskata par vienu vienību. Katra maksātāju iestāžu grupa nominē grupas maksājuma veicēju un par to paziņo ECB. Maksājuma veicējam jāveic uzņēmējdarbība iesaistītajā dalībvalstī. Šādu paziņojumu uzskata par spēkā esošu vienīgi tad, ja:

a)

tajā norādīti visu to grupas uzraudzīto iestāžu nosaukumi, uz kurām attiecas paziņojums;

b)

tas parakstīts visu grupas uzraudzīto iestāžu vārdā;

c)

ECB to saņem ne vēlāk kā katra gada 1. jūlijā, lai to varētu ņemt vērā, izsniedzot uzraudzības maksas paziņojumu nākošajam uzraudzības maksas periodam.

Ja ECB savlaicīgi saņem vairākus maksātāju iestāžu grupas paziņojumus, spēkā ir paziņojums, kuru ECB saņēma vistuvāk termiņa beigām.

3.   Neierobežojot šī panta 2. punktu, ECB patur tiesības noteikt maksājuma veicēju.

II DAĻA

IZDEVUMI UN IZMAKSAS

5. pants

Gada izmaksas

1.   Uz gada izmaksām balstās, nosakot gada uzraudzības maksas, un tās atlīdzina, veicot šādu gada uzraudzības maksu samaksu.

2.   Gada izmaksu summu nosaka, pamatojoties uz gada izdevumu summu, kuru veido ECB izdevumi attiecīgajā uzraudzības maksas periodā, kas tieši vai netieši saistīti ar tās uzraudzības uzdevumiem.

Gada uzraudzības maksu kopējā summa sedz izdevumus, kas ECB radušies saistībā ar uzraudzības uzdevumiem attiecīgajā uzraudzības maksas periodā, bet tā šos izdevumus nepārsniedz.

3.   Nosakot gada izmaksas, ECB ņem vērā:

a)

iepriekšējo uzraudzības maksas periodu uzraudzības maksu summas, kas nebija iekasējamas;

b)

saskaņā ar 14. pantu saņemtos procentu maksājumus;

c)

saskaņā ar 7. panta 3. punktu saņemtās vai atlīdzinātās summas.

6. pants

Gada izmaksu aplēšana un noteikšana

1.   Neierobežojot savus pārskatu sniegšanas pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ECB katra kalendārā gada beigās aprēķina aplēstās gada izmaksas nākošā kalendārā gada uzraudzības maksas periodam.

2.   Četru mēnešu laikā pēc katra uzraudzības maksas perioda beigām ECB nosaka attiecīgā uzraudzības maksas perioda faktiskās gada izmaksas.

3.   Uz aplēstajām gada izmaksām un faktiskajām gada izmaksām balstās gada uzraudzības maksu kopējās summas aprēķins, kas norādīts 9. panta 1. punktā.

III DAĻA

GADA UZRAUDZĪBAS MAKSAS NOTEIKŠANA

7. pants

Jaunas uzraudzītās iestādes vai iestāžu statusa maiņa

1.   Ja uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa tiek uzraudzīta tikai daļā no uzraudzības maksas perioda, gada uzraudzības maksu aprēķina, ņemot vērā uzraudzības maksas perioda pilnu mēnešu skaitu, kuros uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa tiek uzraudzīta.

2.   Ja pēc attiecīga ECB lēmuma uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas statuss mainās no nozīmīgas uz mazāk nozīmīgu, vai otrādi, gada uzraudzības maksu aprēķina, balstoties uz to mēnešu skaitu, kuros uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa mēneša pēdējā dienā bija nozīmīga vai mazāk nozīmīga iestāde vai grupa.

3.   Ja iekasētās gada uzraudzības maksas summa atšķiras no uzraudzības maksas summas, kas aprēķināta saskaņā ar šī panta 1. vai 2. punktu, ECB izmaksā atlīdzību maksājuma veicējam vai izraksta papildu rēķinu, kurš maksājuma veicējam jāapmaksā.

8. pants

Gada izmaksu sadale nozīmīgo un mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu starpā

1.   Lai aprēķinātu gada uzraudzības maksu, kuru maksā par katru uzraudzīto iestādi un uzraudzīto grupu, gada izmaksas dala šādās divās daļās, kuras attiecas uz katru uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategoriju:

a)

gada izmaksas, kuras atlīdzina nozīmīgās uzraudzītās iestādes;

b)

gada izmaksas, kuras atlīdzina mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes.

2.   Gada izmaksu sadali saskaņā ar šī panta 1. punktu veic, pamatojoties uz izmaksām, kas radušās attiecīgajām funkcijām, kuras veic nozīmīgu uzraudzīto iestāžu tiešu uzraudzību, un funkcijām, kuras veic mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu netiešu uzraudzību.

9. pants

Iekasējamā summa

1.   ECB iekasēto gada uzraudzības maksu kopējā summa ir šādu skaitļu summa:

a)

pašreizējā uzraudzības maksas perioda aplēstās gada izmaksas, kas pamatojas uz apstiprinātu budžetu uzraudzības maksas periodam;

b)

iepriekšējā uzraudzības maksas perioda pārpalikums vai iztrūkums, kuru nosaka, iepriekšējā uzraudzības maksas perioda faktiskās gada izmaksas atņemot no par iepriekšējo uzraudzības maksas periodu iekasētajām aplēstajām gada izmaksām.

2.   ECB lemj par kopējo summu, kuru ar gada uzraudzības maksu palīdzību iekasē par katru uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategoriju, un to publicē savā interneta vietnē līdz attiecīgā uzraudzības maksas perioda 30. aprīlim.

10. pants

Gada uzraudzības maksa, kuru maksā par uzraudzītajām iestādēm vai uzraudzītajām grupām

1.   Gada uzraudzības maksu, kuru maksā par katru nozīmīgu uzraudzīto iestādi vai nozīmīgu uzraudzīto grupu, nosaka, no nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un nozīmīgu uzraudzīto grupu kategorijas iekasējamo summu sadalot atsevišķām nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgām uzraudzītajām grupām saskaņā ar to maksu noteicošajiem faktoriem.

2.   Gada uzraudzības maksu, kuru maksā par katru mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestādi vai mazāk nozīmīgu uzraudzīto grupu, nosaka, no mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un mazāk nozīmīgu uzraudzīto grupu kategorijas iekasējamo summu sadalot atsevišķām mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām grupām saskaņā ar to maksu noteicošajiem faktoriem.

3.   Maksu noteicošos faktorus iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī aprēķina šādi:

a)

maksu noteicošie faktori, kurus izmanto, lai noteiktu gada uzraudzības maksu, kuru maksā par katru uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, ir šādas summas pārskata datumā:

i)

kopējie aktīvi;

ii)

kopējā riska pozīcija. Maksātājas filiāles gadījumā uzskata, ka kopējā riska pozīcija ir vienāda ar nulli;

b)

maksu noteicošo faktoru datus nosaka un vāc saskaņā ar ECB lēmumu, kurā norādīta piemērojamā metodoloģija un procedūras. Šādu lēmumu publicē ECB interneta vietnē;

c)

maksu noteicošo faktoru aprēķināšanai uzraudzītajām grupām parasti nebūtu jāuzrāda neiesaistītajās un trešās valstīs atrodošos meitasuzņēmumu aktīvi. Uzraudzītās grupas var lemt par šādu aktīvu uzrādīšanu maksu noteicošo faktoru aprēķināšanai;

d)

uzraudzīto iestāžu vai uzraudzīto grupu, kuras klasificētas kā mazāk nozīmīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu, maksu noteicošais faktors “kopējie aktīvi” nepārsniedz 30 mljrd. euro;

e)

maksu noteicošajiem faktoriem piemērotie relatīvie svērumi ir:

i)

kopējiem aktīviem – 50 %;

ii)

kopējai riska pozīcijai – 50 %.

4.   Lai ECB varētu aprēķināt gada uzraudzības maksas, maksājumu veicēji nodrošina maksu noteicošo faktoru datus ar iepriekšējā gada 31. decembra pārskata datumu un iesniedz prasītos datus attiecīgajai NKI līdz darbadienas beigām tā gada 1. jūlijā, kurš seko minētajam pārskata datumam, vai, ja 1. jūlijs nav darbadiena, nākošajā darbadienā. Ja uzraudzītās iestādes savus gada pārskatus gatavo, pamatojoties uz grāmatvedības gada beigām, kas atšķiras no kalendārā gada, maksājuma veicēji maksu noteicošos faktorus drīkst iesniegt ar sava grāmatvedības gada beigu pārskata datumu. NKI šos datus iesniedz ECB saskaņā ar ECB noteiktām procedūrām. Visu maksājumu veicēju kopējo aktīvu summu un visu maksājuma veicēju kopējo riska pozīciju summu publicē ECB interneta vietnē.

5.   Ja maksājuma veicējs neiesniedz maksu noteicošos faktorus, ECB maksu noteicošos faktorus nosaka saskaņā ar ECB lēmumā izklāstīto metodoloģiju. Maksu noteicošo faktoru nesniegšana saskaņā ar šī panta 4. punktu, tiek uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu.

6.   Katram maksājuma veicējam gada uzraudzības maksas aprēķins tiek veikts šādi:

a)

gada uzraudzības maksa ir maksas minimālās komponentes un maksas mainīgās komponentes summa;

b)

maksas minimālo komponenti aprēķina kā fiksētu procentuālo daļu no katras uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategorijas gada uzraudzības maksu kopējās summas, kas noteikta saskaņā ar 8. un 9. pantu. Nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un nozīmīgu uzraudzīto grupu kategorijā fiksētā procentuālā daļa ir 10 %. Šo summu vienlīdzīgi sadala visiem maksājuma veicējiem. Nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kuru kopējie aktīvi ir 10 mljrd. euro vai mazāk, maksas minimālo komponenti samazina uz pusi. Mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un mazāk nozīmīgu uzraudzīto grupu kategorijā fiksētā procentuālā daļa ir 10 %. Šo summu vienlīdzīgi sadala visiem maksājuma veicējiem. Maksas minimālā komponente ir maksājuma veicēja gada uzraudzības maksas zemākā robeža;

c)

maksas mainīgā komponente ir katras uzraudzīto iestāžu kategorijas gada uzraudzības maksu summas, kas noteikta saskaņā ar 8. un 9. pantu, un tās pašas kategorijas maksas minimālās komponentes starpība. Maksas mainīgo komponenti sadala atsevišķiem katras kategorijas maksājumu veicējiem saskaņā ar katra maksājumu veicēja daļu visu maksājumu veicēju svērto maksu noteicošo faktoru summā, kā noteikts saskaņā ar 3. punktu.

Pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar šī panta iepriekšējiem punktiem, un maksu noteicošajiem faktoriem, kas sniegti saskaņā ar šī panta 4. punktu, ECB lemj par gada uzraudzības maksu, kura jāmaksā katram maksājuma veicējam. Par apmaksājamo gada uzraudzības maksu maksājuma veicējam paziņos ar uzraudzības maksas paziņojuma palīdzību.

IV DAĻA

SADARBĪBA AR NKI

11. pants

Sadarbība ar NKI

1.   Pirms lēmuma pieņemšanas par uzraudzības maksu galīgo līmeni ECB sazinās ar NKI, lai nodrošinātu, ka uzraudzība arī turpmāk ir izmaksu ziņā lietderīga un pamatota attiecībā uz visām iesaistītajām kredītiestādēm un filiālēm. Šajā nolūkā ECB, sadarbojoties ar NKI, izstrādā un ievieš piemērotus saziņas kanālus.

2.   Pēc ECB lūguma NKI palīdz ECB iekasēt uzraudzības maksu.

3.   Iesaistīto ārpus euro zonas dalībvalstu, kuru cieša sadarbība ar ECB nav apturēta vai pārtraukta, kredītiestāžu gadījumā ECB dod rīkojumus dalībvalsts NKI par maksu noteicošo faktoru datu vākšanu un gada uzraudzības maksas rēķinu izrakstīšanu.

V DAĻA

RĒĶINI

12. pants

Uzraudzības maksas paziņojums

1.   ECB reizi gadā katram maksājuma veicējam izsniedz uzraudzības maksas paziņojumu.

2.   Uzraudzības maksas paziņojumā norāda veidu, kādā jāveic gada uzraudzības maksas maksājums. Maksājuma veicēji ievēro uzraudzības maksas paziņojumā izklāstītās prasības gada uzraudzības maksas maksājumam.

3.   Saskaņā ar uzraudzības maksas paziņojumu pienākošos summu maksājuma veicējs samaksā 35 dienu laikā no uzraudzības maksas paziņojuma izsniegšanas dienas.

13. pants

Uzraudzības maksas paziņojuma sniegšana

1.   Maksājuma veicējs atbild par uzraudzības maksas paziņojuma sniegšanai vajadzīgās kontaktinformācijas atjaunināšanu un paziņo ECB par jebkurām izmaiņām kontaktinformācijā (t. i. vārdu, amatu, struktūrvienību, adresi, elektroniskā pasta adresi, telefona numuru, faksa numuru). Maksājuma veicējs par izmaiņām kontaktinformācijā paziņo ne vēlāk kā līdz katra uzraudzības maksas perioda 1. jūlijam. Šajā kontaktinformācijā norāda fizisku personu vai, vēlams, amatu maksājuma veicēja organizācijā.

2.   Uzraudzības maksas paziņojumu ECB sniedz kādā no šiem veidiem: a) elektroniski vai ar citu salīdzināmu saziņas līdzekļu palīdzību, b) kā faksimilu, c) ar kurjerpastu, d) kā ierakstītu pasta sūtījumu ar saņemšanas apliecinājumu, e) veicot uzraudzības lēmuma kopijas fizisku piegādi. Uzraudzības maksas paziņojums ir derīgs bez paraksta.

14. pants

Procenti maksājumu neveikšanas gadījumā

Neierobežojot citus ECB pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, daļēja maksājuma gadījumā, maksājuma neveikšanas gadījumā vai uzraudzības maksas paziņojumā norādīto maksājuma veikšanas nosacījumu neievērošanas gadījumā par nesamaksāto gada uzraudzības maksas summu katru dienu aprēķina procentus pēc ECB galvenās refinansēšanas operāciju procentu likmes, kurai pieskaita 8 procentu punktus, sākot no dienas, kurā bija jāveic maksājums.

VI DAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Sankcijas

Šīs regulas noteikumu pārkāpuma gadījumā ECB var uzraudzītajām iestādēm piemērot sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 (5), kuru papildina Regula (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17).

16. pants

Pārejas noteikumi

1.   Uzraudzības maksas paziņojumu par pirmo uzraudzības maksas periodu izsniedz kopā ar uzraudzības maksas paziņojumu par 2015. gada uzraudzības maksas periodu.

2.   Lai nodrošinātu ECB iespēju sākt iekasēt gada uzraudzības maksu, katra maksātāju iestāžu grupa saskaņā ar 4. panta 2. punktu nominē grupas maksājuma veicēju un par to paziņo ECB līdz 2014. gada 31. decembrim.

3.   Maksājuma veicējs 13. panta 1. punktā minētos datus pirmo reizi iesniedz līdz 2015. gada 1. martam.

17. pants

Pārskats un izvērtēšana

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 20. panta 2. punktu ECB katru gadu Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eurogrupai sniedz pārskatu par gada uzraudzības maksu struktūras un summas iecerēto attīstību.

2.   ECB līdz 2017. gadam izvērtē šo regulu, jo īpaši attiecībā uz metodoloģiju un kritērijiem, saskaņā ar kuriem aprēķina gada uzraudzības maksas, ko iekasē no katras uzraudzītās iestādes un grupas.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 22. oktobrī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.).


DIREKTĪVAS

31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/32


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2014/101/ES

(2014. gada 30. oktobris),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Būtu jānodrošina to tipu parametru monitoringā izmantoto metožu kvalitāte un salīdzināmība, par kuru noteikšanu ir atbildīgas dalībvalstis, lai veiktu ūdens ekoloģisko monitoringu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu.

(2)

Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.6. iedaļā paredzēts, ka metodes, kuras izmanto tipu parametru monitoringam, atbilst tajā uzskaitītajiem starptautiskajiem standartiem un tādiem valstu vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošinās datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību. V pielikumā uzskaitītie starptautiskie standarti ir standarti, kas bija pieejami direktīvas pieņemšanas laikā.

(3)

Kopš Direktīvas 2000/60/EK publicēšanas Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) ir publicējusi virkni jaunu standartu. Daži no šiem standartiem ir publicēti sadarbībā ar Starptautisko Standartizācijas organizāciju (ISO), un tie attiecas uz fitoplanktona, makrofītu, fitobentosa, bentisko bezmugurkaulnieku, zivju bioloģisko paraugu ņemšanu un hidromorfoloģiskajām īpašībām. Šie standarti būtu jāiekļauj Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.6. iedaļā.

(4)

Jaunu standartu izstrādes un esošo standartu atjaunināšanas rezultātā CEN dalībstruktūras dažus no Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.6. iedaļā uzskaitītajiem standartiem vairs nepublicē, un tāpēc tie būtu jāsvītro.

(5)

Divi Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.6. iedaļā minētie standarti (EN ISO 8689-1:1999 un EN ISO 8689-2:1999 9) attiecās uz bioloģisko klasifikāciju, bet ne monitoringu; tie tika ņemti vērā pēcāk, kad tika izstrādāti protokoli robežu noteikšanai starp kategorijām saskaņā ar kopējās īstenošanas stratēģiju, kas saistīta ar direktīvu, un tagad tos var svītrot.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2000/60/EK.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2000/60/EK V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2016. gada 20. maijam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.6. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1.3.6.   Kvalitātes faktoru monitoringa standarti

Metodes, kuras izmanto tipu parametru monitoringam, atbilst turpmāk uzskaitītajiem starptautiskajiem standartiem, ciktāl tie attiecas uz monitoringu, vai tādiem valsts vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošinās datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību.

Bioloģiskās kvalitātes faktoru paraugu ņemšanas standarti

Vispārīgas metodes izmantošanai kopā ar specifiskām metodēm, kas iekļautas standartos, kuri saistīti ar šādiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem:

EN ISO 5667-3:2012

Ūdens kvalitāte – Paraugu ņemšana – 3. daļa. Ūdens paraugu uzglabāšana un darbības ar tiem

Standarti attiecībā uz fitoplanktonu

EN 15204:2006

Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts fitoplanktona skaitīšanai ar invertēto mikroskopiju (Utermola paņēmiens)

EN 15972:2011

Ūdens kvalitāte – Norādījumi jūras fitoplanktona kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem pētījumiem

ISO 10260:1992

Ūdens kvalitāte – Bioķīmisko parametru mērījumi – Hlorofila-a koncentrācijas spektrometriskā noteikšana

Standarti attiecībā uz makrofītu un fitobentosu

EN 15460:2007

Ūdens kvalitāte – Norādījumi standartam makrofītu apsekošanai ezeros

EN 14184:2014

Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas ūdens makrofītu novērtēšanai tekošos ūdeņos

EN 15708:2009

Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts fitobentosa apsekošanai, paraugu ņemšanai un laboratorijas analīzēm seklā tekošā ūdenī

EN 13946:2014

Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas upju un ezeru bentisko kramaļģu paraugu ņemšanai un pirmapstrādei

EN 14407:2014

Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas bentonisko diatomeju paraugu no upēm un ezeriem identifikācijai un skaitīšanai

Standarti attiecībā uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem

EN ISO 10870:2012

Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas metožu un ierīču izvēlei makro-bezmugurkaulnieku paraugu ņemšanai saldūdenī

EN 15196:2006

Ūdens kvalitāte – Chironomidae (Order Diptera) kūniņu apvalku paraugu ņemšanas un apstrādes vadlīnijas ekoloģiskai novērtēšanai

EN 16150:2012

Ūdens kvalitāte – Norādījumi proporcionālai seklu upju gultnēs mītošu makro-bezmugurkaulnieku paraugu ņemšanai, ņemot vērā daudzveidīgo biotopa vidi

EN ISO 19493:2007

Ūdens kvalitāte – Jūras cietās grunts sabiedrību bioloģiskās izpētes vadlīnijas

EN ISO 16665:2013

Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas jūras dibena grunts virsslāņa paraugu kvantitatīvai ņemšanai un paraugu apstrādei

Standarti attiecībā uz zivīm

EN 14962:2006

Ūdens kvalitāte – Norādījumi zivju paraugu ņemšanas metožu lietošanai un izvēlei

EN 14011:2003

Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ievākšana, lietojot elektrozveju

EN 15910:2014

Ūdens kvalitāte – Zivju sastopamības noteikšana ar mobilajām hidroakustiskajām metodēm

EN 14757:2005

Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem

Hidromorfoloģisko parametru standarti

EN 14614:2004

Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas upju hidromorfoloģisko iezīmju novērtēšanai

EN 16039:2011

Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts ezeru hidromorfoloģisko īpašību novērtēšanai

Fizikālķīmisko parametru standarti

Jebkādi attiecīgi CEN/ISO standarti”


LĒMUMI

31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/36


EIROPADOMES LĒMUMS

(2014. gada 23. oktobris),

ar ko ieceļ Eiropas Komisiju

(2014/749/ES)

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 17. panta 3. punktu un 17. panta 7. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropadomes Lēmumu 2010/80/ES (1) ieceltās Komisijas pilnvaru termiņš beidzas 2014. gada 31. oktobrī.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 5. punktu Eiropadome pieņēma Lēmumu 2013/272/ES (2) par Komisijas locekļu skaitu.

(3)

Uz laikposmu no Komisijas pašreizējā pilnvaru termiņa beigām līdz 2019. gada 31. oktobrim būtu jāieceļ jauna Komisija, kuru veido viens pārstāvis no katras dalībvalsts, tostarp tās priekšsēdētājs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kuram vienlaikus vajadzētu būt vienam no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.

(4)

Eiropadome izvirzīja Jean-Claude JUNCKER kungu kā personu, ko Eiropas Parlamentam ierosina kā Komisijas priekšsēdētāju, un Eiropas Parlaments 2014. gada 15. jūlija plenārsēdē ievēlēja viņu par Komisijas priekšsēdētāju.

(5)

Padome ar Lēmumu 2014/648/ES, Euratom (3), kas pieņemts, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, pieņēma to pārējo personu sarakstu, kuras tā ierosina iecelt par Komisijas locekļiem. Ar Lēmumu 2014/716/ES, Euratom (4), ar ko atcēla un aizstāja Lēmumu 2014/648/ES, Euratom, Padome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, pieņēma jaunu to personu sarakstu, ko tā ierosina iecelšanai par Komisijas locekļiem.

(6)

Eiropas Parlaments ar balsojumu 2014. gada 22. oktobrī apstiprināja priekšsēdētāja, Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Komisijas locekļu amata kandidātu kā vienotas kolēģijas iecelšanu amatā.

(7)

Tāpēc būtu jāieceļ Komisija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Komisijas sastāvā uz laikposmu no 2014. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. oktobrim tiek ieceltas šādas personas:

priekšsēdētājs:

Jean-Claude JUNCKER kungs,

locekļi:

Vytenis Povilas ANDRIUKAITIS kungs,

Andrus ANSIP kungs,

Miguel ARIAS CAÑETE kungs,

Dimitris AVRAMOPOULOS kungs,

Elżbieta BIEŃKOWSKA kundze,

Violeta BULC kundze,

Corina CREȚU kundze,

Valdis DOMBROVSKA kungs,

Kristalina GEORGIEVA kundze,

Johannes HAHN kungs,

Jonathan HILL kungs,

Phil HOGAN kungs,

Věra JOUROVÁ kundze,

Jyrki KATAINEN kungs,

Cecilia MALMSTRÖM kundze,

Neven MIMICA kungs,

Carlos MOEDAS kungs,

Pierre MOSCOVICI kungs,

Tibor NAVRACSICS kungs,

Günther OETTINGER kungs,

Maroš ŠEFČOVIČ kungs,

Christos STYLIANIDES kungs,

Marianne THYSSEN kundze,

Frans TIMMERMANS kungs,

Karmenu VELLA kungs,

Margrethe VESTAGER kundze,

Federica MOGHERINI kundze, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 1. novembrī.

To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 23. oktobrī

Eiropadomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. VAN ROMPUY


(1)  Eiropadomes Lēmums 2010/80/ES (2010. gada 9. februāris), ar ko ieceļ Eiropas Komisiju (OV L 38, 11.2.2010., 7. lpp.).

(2)  Eiropadomes Lēmums 2013/272/ES (2013. gada 22. maijs) par Eiropas Komisijas locekļu skaitu (OV L 165, 18.6.2013., 98. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2014/648/ES, Euratom, pieņemts, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju (2014. gada 5. septembris), ar ko pieņem pārējo personu sarakstu, kuras Padome ierosina iecelt par Komisijas locekļiem (OV L 268, 9.9.2014., 5. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2014/716/ES, Euratom, pieņemts, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju (2014. gada 15. oktobris), ar ko pieņem pārējo personu sarakstu, kuras Padome ierosina iecelt par Komisijas locekļiem, ar ko atceļ un aizstāj Lēmumu 2014/648/ES, Euratom (OV L 299, 17.10.2014., 29. lpp.)


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/39


PADOMES LĒMUMS 2014/750/KĀDP

(2014. gada 30. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

2012. gada 15. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu 2012/642/KĀDP (1).

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2012/642/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju būtu jāpagarina līdz 2015. gada 31. oktobrim.

(3)

Padome uzskata, ka vairs nav pamata dažas personas un vienības atstāt Lēmuma 2012/642/KĀDP pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(4)

Turklāt būtu jāatjaunina informācija par dažām personām un vienībām Lēmuma 2012/642/KĀDP pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(5)

Tādēļ Lēmums 2012/642/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2012/642/KĀDP ar šo groza šādi:

1)

lēmuma 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 31. oktobrim. To pastāvīgi pārskata. Lēmumu atjaunina vai vajadzības gadījumā izdara tajā grozījumus, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”

;

2)

pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  Padomes Lēmums 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.).


PIELIKUMS

I.

Turpmāk minētās personas un vienības tiek svītrotas no Lēmuma 2012/642/KĀDP pielikumā iekļautā saraksta:

A.   Personas

Nr. 2

Akulich, Sviatlana Rastsislavauna;

Nr. 3

Aliaksandrau, Dzmitry Piatrovich;

Nr. 34

Chasnouski, Mechyslau Edvardavich;

Nr. 45

Gardzienka, Siarhei Aliaksandravich;

Nr. 46

Guseu, Aliaksei Viktaravich;

Nr. 70

Kaliada, Aliaksandr Mikhailavich;

Nr. 76

Kastsian, Siarhei Ivanavich;

Nr. 82

Khadanovich, Aliaksandr Alyaksandrauvich;

Nr. 90

Kisialiova, Nadzeia Mikalaeuna;

Nr. 99

Krot, Ihar Uladzimiravich;

Nr. 100

Krukouski, Viachaslau Iafimavich;

Nr. 102

Kukharchyk, Piotr Dzmitryevich;

Nr. 132

Mikhalchanka, Aliaksei Yakaulevich;

Nr. 141

Orda, Mikhail Siarheevich;

Nr. 143

Padaliak, Eduard Vasilievich;

Nr. 147

Peftsieu, Uladzimir Paulavich;

Nr. 159

Reliava, Aksana Anatolyeuna;

Nr. 172

Sheiko, Ina Valerieuna;

Nr. 189

Stosh, Mikalai Mikalaevich;

Nr. 197

Taranda, Aliaksandr Mikhailavich;

Nr. 198

Tarapetskaia, Halina Mikhailauna;

Nr. 199

Ternavsky, Anatoly Andreevich;

Nr. 205

Tsitsiankova, Alena Viktarauna;

Nr. 220

Yuferytsyn, Dzmitry Viktaravich.

B.   Vienības

Nr. 2

Privāts unitārs uzņēmums BT Telecommunications;

Nr. 6

JLLC Neftekhimtrading;

Nr. 21

JLLC Triplepharm;

Nr. 22

LLC Triple-Veles;

Nr. 23

Univest-M;

Nr. 24

FLLC Unis Oil;

Nr. 25

JLLC UnivestStroyInvest.

II.

Ierakstus attiecībā uz Lēmuma 2012/642/KĀDP pielikumā minētajām personām un vienībām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

A.   Personas

 

Vārds un uzvārds,

Baltkrievu valodas transkripcija,

Krievu valodas transkripcija

Vārds, uzvārds

(baltkrievu valodā)

Vārds, uzvārds

(krievu valodā)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

12.

Bakhmatau, Ihar Andreevich

Bakhmatov, Igor Andreevich

Image

БАХМАТОВ, Игорь Андреевич

Adrese: БФСО “Динамо”

220030, г. Минск, ул. Кирова 8 корп. 2

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK vadītāja vietnieks personāla un tā darba organizācijas jautājumos viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. 2012. gada maijā tika pārcelts uz rezerves spēkiem.

Viņš ir arī šā dokumenta B daļas 20. punktā minētās slēgtās akciju sabiedrības Dinamo- Minsk centrālās padomes loceklis.

33.

Charnyshou, Aleh Anatolievich

Chernyshev, Oleg Anatolievich

Image

Image

Adrese: КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

Kopš 2014. gada viņš ir VDK vadītāja vietnieks, kas atbild par ārvalstu izlūkošanu. Pulkvedis, kurš bija atbildīgs par VDK “Alpha” vienības terorisma apkarošanas vienību. Pēc 2010. gada 19. decembrī Minskā notikušā pēcvēlēšanu protesta pasākuma vardarbīgās apspiešanas viņš pats piedalījās necilvēcīgajos un pazemojošajos pasākumos, kas Minskas VDK aizturēšanas centrā tika vērsti pret opozīcijas aktīvistiem. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

35.

Chatviartkova, Natallia Alexeeuna

Chetvertkova, Natalia Alexeevna (Chetvertkova, Natalya Alexeevna)

ЧАТВЯРТКОВА, Наталля Алексееўнa

ЧЕТВЕРТКОВА, Наталья Алексеевнa

 

Bijusī Minskas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece un tiesnese (līdz 18.6.2012.).

Viņa izskatīja bijušā prezidenta kandidāta Andrei Sannikov, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu Ilia Vasilevich, Fedor Mirzoianov, Oleg Gnedchik un Vladimir Yeriomenok lietu. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

40.

Dysko, Henadz Iosifavich

Dysko, Gennadi Iosifovich

Image

Image

Dzimšanas datums: 1964. gads

Dzimšanas vieta: Oshmiany, Hrodna apgabals

Adrese: 210601 г.Витебск, ул. Жесткова, 14а (ul. Zhestkova, 14a Vitebsk)

Līdz 2.8.2011. – Vitebskas apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām. Tostarp viņa atbildībā ir pret Siarhei Kavalenka un Andrei Haidukow vērstas lietas.

41.

Dzemiantsei, Vasil Ivanavich (Dzemyantsey, Vasil Ivanovich)

Dementei, Vasili Ivanovich (Dementey, Vasili Ivanovich)

ДЗЕМЯНЦЕЙ, Васiль Iванавiч

ДЕМЕНТЕЙ, Василий Иванович

Dzimšanas datums: 20.9.1954.

Dzimšanas vieta: Chashniki district, Vitebsk apgabals

ID: 3200954E045PB4

Adrese: Гродненская региональная таможня

230003, г. Гродно, ул. Карского, 53

Grodņas (Hrodna) reģionālās muitas komitejas vadītājs, bijušais VDK vadītāja pirmais vietnieks (2005–2007), bijušais Valsts muitas komitejas vadītāja vietnieks.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar kurām VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, jo īpaši 2006. un 2007. gadā.

42.

Dziadkou, Leanid Mikalaevich

Dedkov, Leonid Nikolaevich

ДЗЯДКОЎ, Леанiд Мiкалаевiч

ДЕДКОВ, Леонид Николаевич

Dzimšanas datums: 1964. gada oktobris

ID: 3271064M000PB3

Adrese: КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

Kopš 2013. gada jūlija viņš ir bijušais VDK vadītāja vietnieks, kas bija atbildīgs par ārvalstu izlūkošanu. Līdzatbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

55.

Hureeu Siarhei Viktaravich (Hureyeu Siarhey Viktaravich)

Gureev Sergei Viktorovich, (Gureyev Sergey Viktorovich)

Image

ГУРЕЕВ, Сергей Викторович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra vietnieks un pirmstiesas izmeklēšanas vadītājs viņš bija atbildīgs par protestu vardarbīgu apspiešanu un cilvēktiesību pārkāpumiem izmeklēšanas procedūru laikā saistībā ar 2010. gada decembra vēlēšanām. 2012. gada februārī viņš pievienojās rezerves spēkiem. Pašreiz – rezerves spēku ģenerālis.

62.

Iauseev, Ihar Uladzimiravich (Yauseev, Ihar Uladzimiravich; Yauseyev, Ihar Uladzimiravich)

Evseev, Igor Vladimirovich (Yevseev, Igor Vladimirovich; Yevseyev, Igor Vladimirovich)

ЯЎСЕЕЎ, Irap Уладзiмiравiч

ЕВСЕЕВ, Игорь Владимирович

Dzimšanas datums: 1968. gads

Adrese: г.Витебск, пр-т Фрунзе, д.41а

Vitebskas apgabala policijas vadītājs (kopš 2012. gada jūnija), policijas ģenerālis (kopš 2013. gada). Bijušais Minskas policijas vadītāja vietnieks un Minskas nemieru novēršanas (OMON) operatīvās vienības vadītājs. Viņš vadīja operatīvās vienības, kas apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju, un personiski piedalījās vardarbībās, par kurām 2011. gada februārī saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli no prezidenta Lukashenka. 2011. gadā viņš vadīja arī operatīvās vienības, kas apspieda daudzas citas Minskas politisko aktīvistu un mierīgo iedzīvotāju protesta akcijas.

68.

Kakunin, Aliaksandr Aliaksandravich (Kakunin, Aliaxandr Aliaxandravich)

Kakunin, Aleksandr Aleksandravich (Kakunin, Alexandr Alexandrovich)

Alexander Aleksandrovich Kakunin

Alexander Aleksandrovich Kakunin (Александр Александрович Какунин, Аляксандр, Аляксандровіч Какунін)

КАКУНИН, Александр Александрович

Image

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieks.

Atbildīgs par necilvēcīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa pārraudzībā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, tiem tika liegta piekļuve juristiem, soda kolonijā tos ieslodzīja vieninieku kamerās. Kakunin izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumus.

73.

Kanapliou, Uladzimir Mikalaevich

Konoplev, Vladimir Nikolaevich

КАНАПЛЕЎ, Уладзiмiр Мiкалаевiч

КОНОПЛЕВ, Владимир Николаевич

Dzimšanas datums: 3.1.1954.

Dzimšanas vieta: Akulintsi, Mohilev apgabals

ID: 3030154A124PB9

Adrese: Национальный олимпийский комитет Республики Беларусь

220020 г. Минск ул.Радужная, 27

Cieši saistīts ar prezidentu Lukashenka, ar kuru viņš cieši sadarbojās 20. gs. astoņdesmitajos un galvenokārt deviņdesmitajos gados. Valsts olimpiskās komitejas vadītāja vietnieks (vadītājs ir Alexandr Lukashenka), Rokasbumbas federācijas vadītājs. Bijušais Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs, kuru amatā iecēla prezidents. Viņš bija viena no galvenajām krāpnieciskajās 2006. gada prezidenta vēlēšanās iesaistītajām personām.

No prezidenta administrācijas saņēma dzīvojamo platību Drozdy nomenklatūras rajonā Minskā.

78.

Kavaliou, Aliaksandr Mikhailavich

Kovalev, Aleksandr Mikhailovich

КАВАЛЕЎ, Аляксандр Мiхайлавiч

КОВАЛЕВ, Александр Михайлович

 

Bijušais Horki ieslodzījuma nometnes direktors. Viņš bija atbildīgs par necilvēcīgo izturēšanos pret ieslodzītajiem, jo īpaši par to, ka tika vajāts un spīdzināts pilsoniskās sabiedrības aktīvists Dmitri Dashkevich, kurš tika ieslodzīts sakarā ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām, kā arī par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

85.

Khmaruk, Siargei Konstantinovich

Khmaruk, Sergei Konstantinovich (Khmaruk, Sergey Konstantinovich)

ХМАРУК, Сяргей Канстанцiнавiч

ХМАРУК, Сергей Константинович

Adrese: Прокуратура г. Минска ул. Раковская 38

Minskas pilsētas prokurors. Bijušais Brestas apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

2011. gada februārī tika paaugstināts amatā.

93.

Konan, Viktar Aliaksandravich

Konon, Viktor Aleksandrovich

КОНАН, Вiктар Аляксандравiч

КОНОН, Виктoр Александрович

 

Aktīvi vērsies pret demokrātiju Baltkrievijā. Līdz 2012. gadam, pildīdams ģenerālprokurora vietnieka pienākumus, bija atbildīgs par visiem izlūkošanas pasākumiem, ko ģenerālprokurora birojs veica saistībā ar neatkarīgām vienībām un opozīcijas vienībām, tostarp 2010. gadā, un ir tieši saistīts ar minētajām darbībām.

94.

Kornau, Uladzimir Uladzimiravich

Kornov, Vladimir Vladimirovich

КОРНАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

КОРНОВ, Владимир Владимирович

Adrese: Суд Советского района г. Минска

220113, г. Минск, Логойский тракт, 3

Tālr.: +375 17 280 83 40

Minskas Sovetski rajona tiesas vadītājs, bijušais Minskas pilsētas tiesas tiesnesis, kurš atļāva noraidīt Byalyatski apelāciju. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un sniedzot palīdzību tiem, kas bija cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

95.

Korzh, Ivan Aliakseevich

Korzh, Ivan Alekseevich

КОРЖ, Iван Аляксеевiч

КОРЖ, Иван Алексеевич

 

Ģenerālis, Grodņas (Hrodna) apgabala VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Grodņas apgabalā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

97.

Krasheuski, Viktar

Krashevski, Viktor

Image

КРАШЕВСКИЙ, Виктор

 

Ģenerālis, bijušais GRU (Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārvalde) vadītājs un Baltkrievijas bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks (līdz 2013. gada februārim). Atbildīgs par izlūkošanas dienestu represīvām darbībām, kas vērstas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

105.

Kuzniatsou, Ihar Nikonavich

Kuznetsov, Igor Nikonovich

КУЗНЯЦОЎ, Irap Нiконaвiч

КУЗНЕЦОВ, Игорь Никонович

Adrese: KGB Training Centre Бядули 2, 220034, Минск

Ģenerālis, VDK apmācību centra vadītājs, bijušais VDK vadītājs Minskas reģionā un Minskā.

Kā atbildīgais par VDK darbinieku sagatavošanu un apmācību bija atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Sakarā ar saviem iepriekš pildītajiem pienākumiem viņš bija atbildīgs par tādām pašām VDK īstenotajām represīvām darbībām Minskā un Minskas apgabalā.

114.

Liabedzik, Mikhail Piatrovich

Lebedik, Mikhail Petrovich

ЛЯБЕДЗIК, Мiхаiл Пятровiч

ЛЕБЕДИК, Михаил Петрович

Adrese: Ул. Б.Хмельницкого, 10 а, Минск, 220013

2010. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā viņu iecēla Centrālās vēlēšanu komitejas vadītājs. Uzraudzības padomes pirmais vadītāja vietnieks (atkārtoti ievēlēts 2014. gada 21. janvārī), atbildīgs par vēlēšanu kampaņas procedūru un noteikumu ievērošanu plašsaziņas līdzekļos un, būdams šajā amatā, 2010. un 2012. gada vēlēšanu kampaņās uzņēmās aktīvu lomu kā režīma propagandas pārstāvis. 2011. gada 26. oktobrī prezidents viņam piešķīra “Franzisk Skorina ordeni”. 2012. gada septembrī viņš atteicās padomē iekļaut neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Prezidenta pārvaldes laikraksta un galvenā propagandas laikraksta “Sovietskaia Belarus” redaktora pirmais vietnieks. Izplata valdības diktētu politiku, viltojot faktus un negodīgi komentējot pašlaik Baltkrievijā notiekošos procesus, kas vērsti pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, sistemātiski to atainojot nelabvēlīgā un noniecinošā veidā, jo īpaši pēc 2010. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām.

115.

Liaskouski, Ivan Anatolievich

Leskovski, Ivan Anatolievich

ЛЯСКОЎСКI, Iван Анатольевiч

ЛЕСКОВСКИЙ, Иван Анатольевич

 

Bijušais Gomeļas (Homel) apgabala VDK vadītājs un bijušais Gomeļas VDK vadītāja vietnieks. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Gomeļas apgabalā vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Prezidents viņu no šā amata atcēla 2014. gada 2. aprīlī par nepiedienīgu rīcību.

117.

Lomats, Zianon Kuzmich

Lomat, Zenon Kuzmich

ЛОМАЦЬ, Зянон Кузьмiч

ЛОМАТЬ, Зенон Кузьмич

Dzimšanas datums: 27.1.1994.

Dzimšanas vieta: Karabani, Minsk apgabals

Ir aktīvi vērsies pret demokrātiju Baltkrievijā. Savulaik, (līdz 2010. gadam) būdams Valsts kontroles komitejas priekšsēdētājs, viņš bija viena no galvenajām personām, kas iesaistīta lietā pret Ales Byalyatski, kurš ir viens no ievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra “Vyasna” vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. A. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un atbalstot tos, kas ir cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

118.

Lopatko, Alexander Alexandrovich

Александр Александрович Лопатко

Аляксандр Аляксандровiч Лапатка

Mazyr izvietotās soda kolonijas IK-9 priekšnieka vietnieks

Atbildīgs par nehumānu izturēšanos pret D.Dashevich, tostarp par spīdzināšanu un aizliegumu piekļūt juridiskajiem pārstāvjiem. Lopatko ieņēma atbildīgu amatu soda kolonijā, kur bija ieslodzīts Dashekevich un kur politiski ieslodzītie, tostarp Dashekevich, tika pakļauti psiholoģiskam spiedienam, tostarp viņiem neļāva gulēt un viņi atradās izolācijā.

120.

Lukashenka, Dzmitry Aliaksandravich

Lukashenko, Dmitri Aleksandrovich

Image

ЛУКАШЕНКО, Дмитрий Александрович

Dzimšanas datums: 23.3.1980.

Adrese: President's Sports Club

220029, г. Минск, ул. Старовиленская, 4.

Uzņēmējs, aktīvi piedalās finanšu darījumos, kuros iesaistīta Lukashenka ģimene.

Prezidenta sporta kluba priekšsēdētājs.

126.

Maltsau, Leanid Siamionavich

Maltsev, Leonid Semenovich

МАЛЬЦАЎ, Леанiд Сяменавiч

МАЛЬЦЕВ, Леонид Семенович

Dzimšanas datums: 29.8.1949.

Dzimšanas vieta: Vetenevka, Slonim rajons, Hrodna apgabals

(д. Ветеньевка, Слонимского района, Гродненской области)

ID: 3290849A002PB5

Valsts robežu komitejas vadītājs, bijušais Drošības padomes sekretārs.

137.

Navumau, Uladzimir Uladzimiravich

Naumov, Vladimir Vladimirovich

НАВУМАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

НАУМОВ, Владимир Владимирович

Dzimšanas datums: 7.2.1956.

Dzimšanas vieta: Smolensk (Krievija)

Nerīkojās, lai izmeklētu lietu, kas saistīta ar Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā. Bijušais iekšlietu ministrs un arī bijušais prezidenta Drošības dienesta vadītājs. Būdams iekšlietu ministrs, līdz brīdim, kad (ar veselību saistītu iemeslu dēļ) 2009. gada 6. aprīlī devās pensijā, bija atbildīgs par miermīlīgu demonstrāciju apspiešanu.

No prezidenta administrācijas saņēma dzīvojamo platību Drozdy nomenklatūras rajonā Minskā.

146.

Paulichenka, Dzmitry Valerievich

Pavlichenko, Dmitri Valerievich (Pavlichenko, Dmitriy Valeriyevich)

Image

ПАВЛИЧЕНКО, Дмитрий Валериевич

Dzimšanas datums: 1966. gads

Dzimšanas vieta: Vitebsk

Adrese: Белорусская ассоциация ветеранов спецподразделений войск МВД “Честь”

220028, Минск Маяковского, 111

Nozīmīga persona saistībā ar Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā, Iekšlietu ministrijas Īpašās reaģēšanas grupas (SOBR) vadītājs.

Uzņēmējs, Iekšlietu ministrijas īpašo spēku veterānu apvienības “Gods” vadītājs.

148.

Piakarski, Aleh Anatolievich

Pekarski, Oleg Anatolievich

ПЯКАРСКI, Алег Анатольевiч

ПЕКАРСКИЙ, Олег Анатольевич

ID: 3130564A041PB9

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra pirmais vietnieks (līdz 2012. gadam) bija atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada decembra vēlēšanām.

Rezerves spēku pulkvedis.

155.

Pykina, Natallia Mikhailauna (Pykina, Natalia Mikhailauna)

Pikina, Natalia Mikhailovna (Pykina, Natalya Mikhailovna)

Image

Image

Dzimšanas datums: 20.4.1971.

Dzimšanas vieta: Rakov

Adrese: Суд Партизанского района г. Минска

220027, г. Минск, ул. Семашко, 33

Atbildīga par politiski motivētu administratīvo sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Tiesnese Partizanski rajona tiesā, kas izskata Likhovid lietu. 2011. gada 29. martā viņa piesprieda “Brīvības kustības” aktīvistam Likhovid kungam trīsarpus gadus ieslodzījumā. Viņa ir iecelta par Minskas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci.

157.

Rakhmanava, Maryna Iurievna

Rakhmanova, Marina Iurievna

РАХМАНАВА, Марына Юр'еуна

РАХМАНОВА, Марина Юрьевна

Dzimšanas datums: 1970. gads

Dzimšanas vieta: Hrodna

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekle un Hrodna reģionālās pārvaldes Sabiedrisko pieprasījumu nodaļas vadītāja. Kā CVK locekle bija atbildīga par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un parlamenta vēlēšanās 2012. gada septembrī.

160.

Rubinau, Anatol Mikalaevich

Rubinov, Anatoli Nikolaevich

PYБIНAЎ, Анатоль Мiкалаевiч

РУБИНОВ, Анатолий Николаевич

Dzimšanas datums: 15.4.1939.

Mohilev

Parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs, bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks plašsaziņas līdzekļu un ideoloģijas jautājumos (2006–2008). Būdams šajā amatā, viņš bija viens no galvenajiem valsts propagandas avotiem un pārstāvjiem un režīma ideoloģijas atbalstītājs. Drošības padomes loceklis kopš 2014. gada marta.

161.

Rusak, Viktar Uladzimiravich

Rusak, Viktor Vladimirovich

РУСАК, Вiктар Уладзiмiравiч

РУСАК, Виктор Владимирович

Dzimšanas datums: 4.5.1955.

Dzimšanas vieta: Minsk

Adrese: Палата представителей Национального собрания Республики Беларусь

220010, Республика Беларусь, г. Минск, ул. Советская, 11

Parlamenta apakšpalātas deputāts, Valsts drošības komitejas vadītāja vietnieks. VDK Ekonomiskās drošības padomes bijušais vadītājs.

Viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

166.

Sauko, Valery Iosifavich

Savko, Valeri Iosifovich

САЎКО, Валерый Iосiфавiч

САВКО, Валерий Иосифович

 

Hrodna režīmu atbalstošās arodbiedrības vadītājs. Hrodna apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas bijušais vadītājs prezidenta vēlēšanās 2010. gadā un vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā. Kā reģionālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Hrodna apgabalā prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un par falsifikācijām vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā.

167.

Shaeu, Valiantsin Piatrovich (Shayeu, Valyantsin Piatrovich)

Shaev, Valentin Petrovich (Shayev, Valentin Petrovich)

ШАЕЎ, Валянцiн Пятровiч

ШАЕВ, Валентин Петрович

 

Drošības padomes loceklis, Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks, bijušais Homel apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada decembra vēlēšanām.

171.

Shchurok, Ivan Antonavich

Shchurok, Ivan Antonovich

ШЧУРОК, Iван Антонавiч

ЩУРОК, Иван Антонович

 

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) loceklis un Vitebsk reģionālās pārvaldes Izglītības nodaļas vadītājs. Kā Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis viņš bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un parlamenta vēlēšanās 2012. gada septembrī.

184.

Sirenka, Viktar Ivanavich

Sirenko, Viktor Ivanovich

Image

СИРЕНКО, Виктор Иванович

Dzimšanas datums: 4.3.1962.

ID: 3040362B062PB7

Adrese: Комитет по здравоохранению Минского горисполкома

ул. Маяковского, 22, корп. 2, 220006, г. Минск

Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs un bijušais Minskas Neatliekamās palīdzības slimnīcas galvenais ķirurgs. Viņš nepretojās prezidenta amata kandidāta Nekliayev nolaupīšanai, kurš pēc smagas piekaušanas 2010. gada 19. decembrī bija atvests uz viņa slimnīcu, un, neizsaucot policiju, sadarbojās ar nezināmajiem noziedzniekiem. Šādas bezdarbības dēļ viņš tika paaugstināts amatā.

Būdams Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs, viņš ir atbildīgs par darba sanitārās uzraudzības iestāžu izmantošanu cilvēktiesību apspiešanai.

185.

Sivakau, Iury Leanidavich (Sivakau, Yury Leanidavich)

Sivakov, Iury (Yurij, Yuri) Leonidovich

СIВАКАЎ, Юрый Леанідавіч

СИВАКОВ, Юрий Леонидович

Dzimšanas datums: 5.8.1946.

Dzimšanas vieta: Onory, Sakhalin apgabals

Adrese: Белорусская ассоциация ветеранов спецподразделений войск МВД “Честь”

220028, Минск Маяковского, 111

Organizēja Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski pazušanu Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā; minētie gadījumi vēl līdz šim nav atklāti. Bijušais tūrisma un sporta lietu ministrs, bijušais iekšlietu ministrs un bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks.

186.

Skurat, Viktar Vatslavavich

Skurat, Viktor Vatslavovich

СКУРАТ, Вiктар Вацлавaвiч

СКУРАТ, Виктор Вацлавович

 

Bijušais Iekšlietu ministrijas drošības dienesta vadītājs. Pildot savas funkcijas, ir bijis atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, jo īpaši pēc 2010. gada prezidenta vēlēšanām. 2011. gada februārī viņš saņēma atzinības rakstu kā apbalvojumu par paveikto darbu. Kopš 2013. gada februāra viņš ir pensijā. Holdingkompānijas “MZOR” drošības dienesta vadītājs – “MZOR” ir valsts uzņēmums, kas atrodas Baltkrievijas Republikas Rūpniecības ministrijas pakļautībā un tāpēc ir tieši saistīts ar Lukashenka režīmu.

201.

Traulka, Pavel

Traulko, Pavel

ТРАУЛЬКА, Павел

ТРАУЛЬКО, Павел

 

Pulkvežleitnants, iepriekš ir strādājis VDK militārajā pretizlūkošanā (pašreiz – Baltkrievijas izmeklēšanas komitejas preses dienesta vadītājs). Pēc vēlēšanu protesta demonstrāciju apspiešanas Minskā 2010. gada 19. decembrī viņš viltoja pierādījumus un izmantoja draudus, lai izspiestu atzīšanos no opozīcijas aktīvistiem VDK aizturēšanas centrā Minskā. Viņš bija tieši atbildīgs par cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodiem un par tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanu. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

202.

Trutka, Iury Igorevich (Trutka, Yury Igorevich)

Trutko, Iury (Yurij, Yuri) Igorevich

ТРУТКA, Юрый Iгаравич

ТРУТКО, Юрий Игоревич

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieka vietnieks

Atbildīgs par necilvēcīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa uzraudzībā esošajā soda kolonijā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, ievietoti vieninieku kamerās un viņiem tika liegta tiesiska pārstāvība. Trutko izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumu.

217.

Volkau, Siarhei Mikhailavich

Volkov, Sergei Mikhailovich (Volkov, Sergey Mikhailovich)

ВОЛКАЎ, Сяргей Мiхайлавiч

ВОЛКОВ, Сергей Михайлович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK Izlūkošanas padomes vadītāja vietnieks bija līdzatbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

221.

Zaharouski, Anton Uladzimiravich

Zagorovski, Anton Vladimirovich

ЗАГАРОЎСКI, Антон Уладзiмiравiч

ЗАГОРОВСКИЙ, Антон Владимирович

 

Minskas prokurors, bijušais Minskas Frunzenski rajona prokurors, kurš nodarbojās ar protestētāja Vasili Parfenkov lietu 2011. gada februārī un ar lietu pret A. Sannikau 2011. gada jūlijā. Atbildīgs par politiski motivētu administratīvo sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

222.

Zaitsau, Vadzim Iurievich

Zaitsev, Vadim Iurievich

ЗАЙЦАЎ, Вадзiм Юр'евiч

ЗАЙЦЕВ, Вадим Юрьевич

Dzimšanas datums: 1964. gads

Dzimšanas vieta: Zhitomyr apgabals, Ukraina (PSRS)

Kopš 2013. gada jūnija daļēji privātās Cosmos TV valdes priekšsēdētājs, Baltkrievijas valdības iecelts valsts pārstāvis. Bijušais VDK vadītājs (2008. gada jūlijs–2012. gada novembris).

Atbildīgs par VDK pārveidošanu par galveno represiju instrumentu pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Atbildīgs par to, ka plašsaziņas līdzekļos tika izplatīta nepatiesa informācija par 2010. gada 19. decembra demonstrācijas dalībniekiem, apgalvojot, ka viņi bija paņēmuši līdzi materiālus, kas ir izmantojami kā ieroči. Viņš personiski izteica draudus bijušā prezidenta amata kandidāta Andrei Sannikov sievas un bērna dzīvībai un veselībai. Viņš ir galvenais tādu rīkojumu ierosinātājs, uz kuru pamata nelikumīgi tiek vajāta demokrātiskā opozīcija, tiek spīdzināti politiskie oponenti un mocīti ieslodzītie.

224.

Zakharau, Aliaksei Ivanavich

Zakharov, Aleksei Ivanovich (Zakharov, Alexey Ivanovich)

ЗАХАРАЎ, Аляксей Iванавiч

ЗАХАРОВ, Алексей Иванович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK Militārās pretizlūkošanas padomes vadītājs (līdz 2012. gadam) viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. VDK personāls viņa vadībā piedalījās politisko aktīvistu pratināšanās pēc 2010. gada 19. decembra demonstrācijas.

226.

Zhadobin, Iury Viktaravich (Zhadobin, Yury Viktaravich)

Zhadobin, Iuri Viktorovich (Zhadobin, Yuri Viktorovich)

ЖАДОБIН, Юрый Biктapaвiч

ЖАДОБИН, Юрий Викторович

Dzimšanas datums: 14.11.1954.

Dzimšanas vieta: Dnipropetrovsk

ID: 3141154A021PB0

Aizsardzības ministrs kopš 2009. gada decembra.

Kā Drošības padomes loceklis viņš apstiprina ministru līmenī pieņemtos lēmumus par represijām, tostarp lēmumu apspiest 2010. gada 19. decembra mierīgās demonstrācijas. Pēc 2010. gada decembra viņš, runājot par demokrātisko opozīciju, slavēja “pilnīgu destruktīvo spēku sakāvi”.

227.

Zhuk, Alena Siamionauna (Zhuk Alena Syamionauna)

Zhuk Elena Semenovna (Zhuk Yelena Semyonovna)

ЖУК, Алена Сямёнаўна

ЖУК, Елена Семеновна

 

Vitsebsk Pervomayskij rajona tiesas tiesnese. 2012. gada 24. februārī viņa piesprieda sodu Syarhei Kavalenka, kurš 2012.–2013. gadā tika uzskatīts par politisko ieslodzīto, – divus gadus un vienu mēnesi apcietinājumā par nosacītas notiesāšanas noteikumu pārkāpumu. Alena Zhuk bija tieši atbildīga par personas cilvēktiesību pārkāpumiem, jo viņa Syarhei Kavalenka liedza tiesības uz taisnīgu tiesu. Syarhei Kavalenka bija iepriekš ar nosacītu sodu notiesāts par aizliegtā vēsturiskā baltsarkanbaltā karoga, opozīcijas kustības simbola, izkāršanu Vitsebsk. Sods, ko pēc tam piesprieda Alena Zhuk, bija nesamērīgi bargs, ņemot vērā nodarījuma būtību, un tas neatbilst Baltkrievijas kriminālkodeksam. Alena Zhuk darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

228.

Zhuk, Dzmitry Aliaksandravich

Zhuk, Dmitri Aleksandrovich

ЖУК, Дзмiтрый Аляксандравiч

ЖУК, Дмитрий Александрович

Dzimšanas datums: 7.7.1970.

ID: 3070770A081PB7

Adrese: БЕЛОРУССКОЕ ТЕЛЕГРАФНОЕ АГЕНТСТВО

Республика Беларусь, 220030, Минск, ул. Кирова, 26

Valsts ziņu aģentūras BELTA ģenerāldirektors kopš 2003. gada maija.

Atbildīgs par tādas valsts propagandas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, ar kuru, tostarp izmantojot sagrozītu informāciju, tika atbalstītas un attaisnotas represijas, kas 2010. gada 19. decembrī tika vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību.

230.

Zhukouski, Siarhei Kanstantsinavich

Zhukovski, Sergei Konstantinovich

ЖУКОЎСКI, Сяргей Канстанцiнавiч

ЖУКОВСКИЙ, Сергей Константинович

 

Minskas Zavodskoi rajona prokurora vietnieks, kurš piedalījās ievērojamu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju Khalip Irina, Martselev Sergei, Severinets Pavel lietas izskatīšanā. Viņa iesniegtajai apsūdzībai bija skaidra un nenoliedzama politiska motivācija, un tā bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Tā balstījās uz 2010. gada 19. decembra notikumu nepareizu klasifikāciju, un tā nebija pamatota ar liecībām, pierādījumiem vai liecinieku liecībām.

B.   Vienības

 

Nosaukums,

Baltkrievu valodas transkripcija,

Krievu valodas transkripcija

Nosaukums

(baltkrievu valodā)

Nosaukums

(krievu valodā)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

Beltechexport

 

Image

Republic of Belarus, 220012, Minsk, Nezavisimost ave., 86-B,

Tālr.: (+375 17) 263-63-83,

Fakss: (+375 17) 263-90-12

Beltechexport no režīma gūst labumu kā galvenais Baltkrievijas ieroču un militāro preču eksporta uzņēmums; lai iegūtu šādu statusu, ir jāsaņem atļauja no Baltkrievijas iestādēm.

3.

Beltech Holding

Белтех Холдинг

 

 

Beltech Holding no režīma gūst labumu jo īpaši ar Beltechexport starpniecību, kas ir daļa no Beltech Holding. Beltechexport no režīma gūst labumu kā galvenais Baltkrievijas ieroču un militāro preču eksporta uzņēmums; lai iegūtu šādu statusu, ir jāsaņem atļauja no Baltkrievijas iestādēm.


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/54


PADOMES LĒMUMS 2014/751/KĀDP

(2014. gada 30. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2010/573/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 27. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/573/KĀDP (1).

(2)

Ņemot vērā Lēmuma 2010/573/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību būtu jāpagarina līdz 2015. gada 31. oktobrim.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/573/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2010/573/KĀDP 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 31. oktobrim. To regulāri pārskata. Vajadzības gadījumā lēmumu atjaunina vai groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  Padomes Lēmums 2010/573/KĀDP (2010. gada 27. septembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību (OV L 253, 28.9.2010., 54. lpp.).


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/55


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 30. oktobris)

par Japānas reglamentējošo noteikumu līdzvērtību attiecībā uz tām prasībām centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

(2014/752/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās centrālo darījumu partneru (“CCP”), kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atzīšanas procedūra ļauj CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešās valstīs, kuru regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā regulā, sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi, proti, samazināt sistēmisko risku, paplašinot drošu un stabilu CCP izmantošanu, lai veiktu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tostarp arī tad, ja minētie CCP veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko režīmu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam režīmam attiecībā uz CCP, piemērojamo juridisko un uzraudzības noteikumu sasniegtajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, ko ar to sasniedz. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka Japānas juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina, ka CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju Japānā, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, un līdz ar to nerada nepieļaujamus sistēmiskā riska līmeņus Savienībā.

(3)

Komisija 2013. gada 1. septembrī saņēma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“EVTI”) tehnisko konsultāciju par juridiskajiem un uzraudzības noteikumiem, ko piemēro CCP, kas veic uzņēmējdarbību Japānā. Papildinājums šai konsultācijai tika saņemts 2014. gada 27. janvārī. Tehniskajā konsultācijā tika konstatētas vairākas atšķirības starp juridiski saistošajām prasībām, kas tiek piemērotas jurisdikcijas līmenī CCP Japānā, un juridiski saistošajām prasībām, kuras piemēro CCP saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tomēr šis lēmums pamatojas ne tikai uz to juridiski saistošo prasību salīdzinošu analīzi, kuras tiek piemērotas CCP Japānā, bet arī uz minēto prasību novērtējuma iznākumu, ņemot vērā riska mazināšanas līmeni, ko ar tām sasniedz.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai noteiktu, vai trešās valsts juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju tajā, ir līdzvērtīgi noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā.

(5)

Saskaņā ar pirmo nosacījumu trešā valstī atļauju saņēmušajiem CCP jāizpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(6)

Japānas juridiski saistošās prasības attiecībā uz Japānā atļauju saņēmušajām tīrvērtes organizācijām (“CO”) ietver 2006. gada Likumu par finanšu instrumentiem un biržu (“FIEA”), ar ko izveido tādu organizāciju uzraudzības sistēmu, kas veic vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tīrvērti, un 2009. gada Preču atvasināto instrumentu likumu (“CDA”), kas nodrošina tādu organizāciju uzraudzības sistēmu, kas veic preču atvasināto instrumentu tīrvērti. Šis lēmums attiecas tikai uz režīmu, kurš paredzēts FIEA.

(7)

FIEA paredzēts, ka, pirms piešķirt licenci, lai varētu veikt tīrvērtes darbības, Japānas premjerministram jābūt pārliecinātam, ka CO ir darījumdarbības noteikumi – tīrvērtes organizācijas iekšējie noteikumi un procedūras, kas atbilst piemērojamajiem normatīvajiem aktiem; ka CO finansiālais stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu finanšu instrumentu tīrvērti; ka prognozes par ienākumiem un izdevumiem, kas attiecas uz CO darījumdarbību, ir labvēlīgas; ka CO darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas un pieredze, lai pienācīgi un droši veiktu finanšu instrumentu tīrvērti; un ka CO struktūra un sistēma ir pietiekami attīstīta, lai varētu pienācīgi veikt norēķinus. Saskaņā ar FIEA 194. panta 7. punkta 1. apakšpunktu premjerministrs deleģē Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūras (JFSA) komisāram pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar FIEA. Tādēļ JFSA komisāra pienākums ir piešķirt licenci tīrvērtes veikšanai.

(8)

Turklāt 2013. gada decembrī JFSA publicēja Visaptverošas pamatnostādnes par finanšu tirgus infrastruktūru uzraudzību (“pamatnostādnes”), kurās ir detalizēti izklāstīta uzraudzības sistēma attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām, tostarp CO, un jo īpaši tas, kādā veidā CO ir jāievēro FIEA. Pamatnostādnes tiek īstenotas CO iekšējos noteikumos un procedūrās.

(9)

Tādējādi Japānas juridiski saistošās prasības ietver divu līmeņu struktūru. Pamatprincipos, kas CO noteikti FIEA (“primārie noteikumi”), paredzēti augsta līmeņa standarti, kas CO jāievēro, lai saņemtu licenci tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai Japānā. Minētie primārie noteikumi ietver juridiski saistošo prasību pirmo līmeni Japānā. Lai pierādītu, ka primārie noteikumi ir izpildīti, CO ir jāiesniedz JFSA komisāram iekšējie noteikumi un procedūras apstiprināšanai. Minētie iekšējie noteikumi un procedūras ietver Japānas juridiski saistošo prasību otro līmeni; tajā norāda obligāto informāciju par veidu, kā pieteikuma iesniedzēja CO izpilda minētos standartus saskaņā ar pamatnostādnēm. Turklāt CO iekšējos noteikumos un procedūrās ir iekļauti papildu noteikumi, kas papildina primāros noteikumus. Ja JFSA komisārs ir apstiprinājis minētos iekšējos noteikumus un procedūras, tie CO kļūst juridiski saistoši. Tāpēc minētie noteikumi veido to juridisko un uzraudzības noteikumu neatņemamu sastāvdaļu, kuri jāievēro CCP, kas veic uzņēmējdarbību Japānā. Ja netiek ievēroti primārie noteikumi vai CO iekšējie noteikumi un procedūras, JFSA komisārs ir pilnvarots veikt administratīvus pasākumus, kas vērsti pret CO, tostarp dot rīkojumus, lai uzlabotu darījumdarbības operācijas vai pilnībā vai daļēji atsauktu CO licenci.

(10)

Primārie noteikumi, kurus piemēro CO un kurus papildina CO iekšējie noteikumi un procedūras, nodrošina rezultātus, kas pēc būtības ir līdzvērtīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā iekļauto noteikumu ietekmei. Konkrēti juridiski saistošajās prasībās, ko piemēro CO, attiecībā uz saistību neizpildes gadījumu skaitu, kas jāsedz ar kopējiem finanšu resursiem, noteikts, ka CO ir jāveic tīrvērte vairāk nekā 95 % no apjoma, kam veikta tīrvērte Japānā, lai segtu vismaz to divu tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildi, ar kuriem tām ir vislielākie riska darījumi, ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos (“sedz 2 princips”). Minētā prasība nodrošina līdzvērtīgu riska mazināšanas pakāpi, kādu nodrošina ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā iekļautajām prasībām, tādēļ tā būtu jāuzskata par līdzvērtīgu.

(11)

Juridiski saistošajās prasībās, ko piemēro CO, attiecībā uz likviditātes risku noteikts, ka CO ir jāveic tīrvērte vairāk nekā 95 % no apjoma, kam veikta tīrvērte Japānā, lai piemērotu “sedz 2 principu”. Minētā prasība nodrošina līdzvērtīgu riska mazināšanas pakāpi, kādu nodrošina ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā iekļautajām prasībām, tāpēc tā būtu jāuzskata par līdzvērtīgu. Visbeidzot, juridiski saistošās prasības, ko piemēro visām CO, attiecībā uz darbības nepārtrauktību, nodrošinājumu, ieguldījumu politiku, norēķinu risku, nodalīšanu un pārnesamību, sākotnējo maržu aprēķināšanu un pārvaldību, tostarp organizatoriskās prasības, prasības attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem, riska komiteju, dokumentācijas glabāšanu, būtisku līdzdalību, kompetentajai iestādei nosūtīto informāciju, interešu konfliktiem, ārpakalpojumu izmantošanu un darījumdarbības veikšanu, nodrošina būtiskus rezultātus, kas ir līdzvērtīgi Regulā (ES) Nr. 648/2012 izklāstītajiem rezultātiem, tāpēc prasības būtu jāuzskata par līdzvērtīgām.

(12)

Tādēļ Komisija secina, ka Japānas juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina to, ka Japānā atļauju saņēmušās CO izpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(13)

Saskaņā ar otro nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Japānas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas Japānā ir saņēmuši atļauju, ir jāparedz minēto CCP pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(14)

JFSA ir atbildīga par finanšu tirgus infrastruktūru uzraudzību. Izmantojot uzraudzības un uz riska analīzi balstītas pārbaudes procedūras, tostarp prudenciālo prasību testēšanu, JFSA pastāvīgi pārrauga, kā CO ievēro riska pārvaldības prasības. Konkrēti JFSA var pieprasīt CO sniegt informāciju, ziņojumus un citus materiālus par to darījumdarbību un pārbaudīt CO darījumdarbību, dokumentāciju un grāmatvedību. Tā novērtē arī, kā CO izpilda pienākumus. Minēto pārbaužu rezultātā top ziņojums, kurā tiek iekļauta informācija par visiem trūkumiem. JFSA rīcībā ir dažādi pasākumi, lai nodrošinātu, ka CO pienācīgi risina visas konstatētās problēmas, tostarp pieprasot, lai CO rakstiski pierādītu, ka šādas problēmas ir savlaicīgi novērstas. JFSA rīcībā ir papildu instrumenti, lai nodrošinātu atbilstību, tostarp iespēja dot rīkojumus, lai uzlabotu darījumdarbību, un panākt šo rīkojumu izpildi. JFSA var arī pilnībā vai daļēji atsaukt CO licenci.

(15)

Tāpēc Komisija secina, ka Japānas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju Japānā, paredzēta CCP pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(16)

Saskaņā ar trešo nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Japānas juridiskajos un uzraudzības noteikumos ir jābūt iekļautai efektīvai līdzvērtīgai sistēmai tādu CCP atzīšanai, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar trešo valstu tiesiskajiem režīmiem (“trešās valsts CCP”).

(17)

Trešās valsts CCP var pieteikties uz “ārvalsts CCP” licenci, kas ļauj tiem sniegt tādus pašus pakalpojumus Japānā kā tie, kurus tiem atļauts sniegt trešā valstī. Kritēriji, kurus piemēro trešās valsts CCP, kas iesniedz licences pieteikumu, ir līdzīgi kritērijiem, kurus piemēro, lai licencētu Japānas tīrvērtes organizācijas. Konkrēti pieteikuma iesniedzējam trešās valsts CCP, pamatojoties uz piemērojamiem juridiskajiem un uzraudzības noteikumiem trešā valstī, vajadzētu būt pietiekamiem finanšu resursiem, pietiekamām zināšanām un pieredzējušiem darbiniekiem, kā arī pietiekamai sistēmai un struktūrai, lai pienācīgi un droši veiktu tīrvērtes darbības. Turklāt trešās valsts CCP ir atbrīvoti no dažām prasībām, kuras piemēro vietējiem CCP, kas saņēmuši atļauju Japānā, ja tādas ārvalstu iestādes tiem ir piešķīrušas līdzvērtīgu licenci, ar kurām JFSA ir noslēgusi sadarbības nolīgumus.

(18)

Tāpēc būtu jāuzskata, ka Japānas juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, kas paredzēta trešās valsts CCP atzīšanai.

(19)

Tādējādi var uzskatīt, ka Japānas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CO ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā paredzētie nosacījumi, un minētie juridiskie un uzraudzības noteikumi būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām. Komisijai, kuru informē EVTI, būtu jāturpina uzraudzīt, kā mainās Japānas juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP un kā tiek izpildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums.

(20)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta vajadzībām Japānas juridiskie un uzraudzības noteikumi, kurus veido 2006. gada Likums par finanšu instrumentiem un biržu, ko papildina Visaptverošās pamatnostādnes par finanšu tirgus infrastruktūru uzraudzību, un kurus piemēro tīrvērtes organizācijām (“CO”), kas ir saņēmušas atļauju Japānā, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/58


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 30. oktobris)

par Singapūras reglamentējošo noteikumu līdzvērtību tām prasībām attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

(2014/753/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2001 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās centrālo darījumu partneru (“CCP”), kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atzīšanas procedūras mērķis ir ļaut CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešās valstīs, kuru regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā regulā, sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi, proti, samazināt sistēmisko risku, paplašinot drošu un stabilu CCP izmantošanu, lai veiktu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tostarp arī tad, ja minētie CCP veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko režīmu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam režīmam attiecībā uz CCP, piemērojamo juridisko un uzraudzības noteikumu sasniegtajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, ko ar to sasniedz. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka Singapūras juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina, ka CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju Singapūrā, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, un līdz ar to nerada nepieļaujamus sistēmiskā riska līmeņus Savienībā.

(3)

Komisija 2013. gada 1. septembrī saņēma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“EVTI”) tehnisko konsultāciju par juridiskajiem un uzraudzības noteikumiem, ko piemēro CCP, kas ir saņēmuši atļauju Singapūrā. Tehniskajā konsultācijā tika konstatētas vairākas atšķirības starp juridiski saistošajām prasībām, kas tiek piemērotas jurisdikcijas līmenī CCP Singapūrā, un juridiski saistošajām prasībām, kuras piemēro CCP saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tomēr šis lēmums balstās ne tikai uz to juridiski saistošo prasību salīdzinošo analīzi, kuras tiek piemērotas CCP Singapūrā, bet arī uz minēto prasību iznākuma un to piemērotības novērtējumu, lai mazinātu riskus, kuri apdraud tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tādā veidā, kas uzskatāms par līdzvērtīgu to prasību iznākumam, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012. Jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka tādu tīrvērtes darbību riski, kuras veic finanšu tirgos, kas ir mazāki nekā Savienības finanšu tirgus, ir ievērojami mazāki.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai noteiktu, vai trešās valsts juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju tajā, ir līdzvērtīgi noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā.

(5)

Saskaņā ar pirmo nosacījumu trešā valstī atļauju saņēmušajiem CCP jāizpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(6)

Singapūras juridiski saistošās prasības pret Singapūrā atļauju saņēmušajiem CCP ietver Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu likuma (“SFA”) 289. nodaļu un 2013. gada Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu (tīrvērtes mehānismi) noteikumus (“SFA noteikumi”). SFA mērķis ir veicināt drošus un efektīvus tīrvērtes mehānismus un mazināt sistēmisko risku. SFA noteikumos izstrādātas un īstenotas SFA prasības. Ar SFA ievieš atļauju piešķiršanas kārtību attiecībā uz visiem sistēmiski nozīmīgiem tīrvērtes mehānismiem, kas darbojas kā CCP, kuri Singapūras Monetārajai iestādei (“MAS”) ir jāapstiprina kā apstiprinātas tīrvērtes iestādes (“ACH”). Citiem tīrvērtes mehānismiem, tostarp aizjūras CCP, MAS izsniedz atļauju kā atzītām tīrvērtes iestādēm (“RCH”).

(7)

MAS 2013. gada janvārī sagatavoja arī Monogrāfiju par finanšu tirgus infrastruktūru uzraudzību (“monogrāfija”), kurā izklāstīti standarti, ko piemēro CCP, īstenojot Finanšu tirgus infrastruktūru principus (“PFMI”), kurus 2012. gada aprīlī sagatavoja Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) (“CPSS”) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (“IOSCO”). Monogrāfijā jo īpaši izskaidroti MAS priekšstati par to, kā ACH jāizpilda saistības saskaņā ar SFA, un MAS to ņem vērā, novērtējot, vai ACH ir izpildījušas SFA noteiktos pienākumus.

(8)

Lai saņemt atļauju kā ACH, tīrvērtes iestādēm ir jāizpilda īpašas prasības, kuras noteiktas SFA un SFA noteikumos. MAS var paredzēt nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar ACH atļauju izsniegšanu un jebkurā laikā papildināt vai mainīt, vai atsaukt nosacījumus vai ierobežojumus, kas tām noteikti. ACH jānodrošina, lai tīrvērtes mehānismi darbotos droši un efektīvi, un tām piesardzīgi jāpārvalda riski, kas saistīti ar to darījumdarbību un operācijām. Tām arī jābūt pietiekamiem finanšu, cilvēku un sistēmu resursiem.

(9)

Turklāt saskaņā ar SFA noteikumiem ACH atsevišķi jāpieņem iekšēji noteikumi un procedūras, ar kurām nodrošina tīrvērtes mehānisma pareizu un efektīvu darbību un tās dalībnieku pareizu regulējumu un uzraudzību. ACH iekšējos noteikumos un procedūrās jāietver konkrēti aspekti, kurus noteikusi MAS, tostarp prasības, kas saistītas ar tīrvērtes mehānismu darbības riskiem, saistību neizpildes gadījumu risināšanu un kritērijiem un nosacījumiem, kas jāievēro to dalībniekiem. Šajā sakarā monogrāfija tiek īstenota ACH iekšējos noteikumos un procedūrās. ACH iekšējie noteikumi un procedūras, kā arī visi grozījumi pirms to īstenošanas ir jāiesniedz MAS. MAS var noraidīt, grozīt vai papildināt iekšējos noteikumus un procedūras vai ierosināto grozījumu jebkuru daļu. Turklāt saskaņā ar SFA noteikumiem nepārprotami ir vajadzīgs iepriekšējs MAS apstiprinājums jebkādu ACH riska pārvaldības sistēmas pārmaiņu gadījumā, tostarp attiecībā uz to, kāda veida nodrošinājumi tiek pieņemti, attiecībā uz nodrošinājuma vērtēšanas metodoloģiju un attiecībā uz ACH riska darījumu ar tās dalībniekiem pārvaldīšanai vajadzīgo maržu noteikšanu, kā arī attiecībā uz to dalībnieku saistību neizpildes segšanai pieejamo finanšu līdzekļu apjomu (izņemot ACH turētās maržas). SFA paredzētas sankcijas, ja ACH iekšējie noteikumi un procedūras ir grozīti tādā veidā, kas vairs neatbilst MAS noteiktajām prasībām. Tāpēc saskaņā ar SFA iekšējie noteikumi un procedūras ir saistošas ACH.

(10)

Tādējādi Singapūras juridiski saistošās prasības ietver divu līmeņu struktūru. Pamatprasībās, kas ACH noteiktas SFA un SFA noteikumos (“primārie noteikumi”), paredzēti augsta līmeņa standarti, kas ACH jāievēro, lai saņemtu atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus Singapūrā. Minētie primārie noteikumi aptver pirmā līmeņa juridiski saistošās prasības Singapūrā. Lai pierādītu primāro noteikumu izpildi, ACH, pirms iekšējie noteikumi un procedūras tiek īstenoti, tie ir jāiesniedz MAS un MAS var neatļaut, mainīt vai papildināt tos. Minētie iekšējie noteikumi un procedūras ietver Singapūras juridiski saistošo prasību otro līmeni; tajā norāda obligāto informāciju par veidu, kā pieteikuma iesniedzēja ACH izpilda minētos augsta līmeņa standartus saskaņā ar monogrāfiju. Turklāt ACH iekšējos noteikumos un procedūrās ir iekļauti papildu noteikumi, kas papildina primāros noteikumus.

(11)

ACH piemēroto juridisko un uzraudzības noteikumu līdzvērtības novērtējumā būtu jāņem vērā arī panāktais riska mazināšanas iznākums, ņemot vērā tā riska līmeni, kas apdraud tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā, jo tie piedalās ACH. Riska mazināšanas iznākumu nosaka gan riska līmenis, kas saistīts ar tīrvērtes darbībām, kuras veic attiecīgais CCP, un kas atkarīgs no finanšu tirgus lieluma, kurā tas darbojas, gan tie juridiskie un uzraudzības noteikumi, kurus piemēro CCP, lai mazinātu minēto riska līmeni. Lai panāktu vienādu riska mazināšanas iznākumu, ir vajadzīgas stingrākas riska mazināšanas prasības attiecībā uz CCP, kas veic darbības lielākos finanšu tirgos, kuru riska līmenis ir augstāks, nekā attiecībā uz CCP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos ar zemāku riska līmeni.

(12)

To finanšu tirgu lielums, kuros ACH veic tīrvērtes darbības, ir ievērojami mazāks nekā tas, kurā CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, veic savas tīrvērtes darbības. Konkrēti pēdējo trīs gadu laikā kopējā to darījumu vērtība, kuriem veikta tīrvērte Singapūrā, ir mazāk nekā 1 % no kopējās to darījumu vērtības, kuriem veikta tīrvērte Savienības dalībvalstīs, kas ietilpst G10. Tādēļ dalība ACH rada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ievērojami mazākus riskus nekā to dalība CCP, kuri saņēmuši atļauju Savienībā.

(13)

Tāpēc juridiskos un uzraudzības noteikumus, kurus piemēro ACH, var uzskatīt par līdzvērtīgiem, ja tie ir atbilstoši, lai mazinātu minēto zemāka līmeņa risku. Ar primārajiem noteikumiem, kurus piemēro ACH un kurus papildina iekšējie noteikumi un procedūras, ar ko īsteno PFMI, tiek mazināts zemāka līmeņa risks, kas ir Singapūrā, un tiek panākts riska mazināšanas iznākums, kas ir līdzvērtīgs Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajam iznākumam.

(14)

Tāpēc Komisija secina, ka Singapūras juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina to, ka Singapūrā atļauju saņēmušie ACH izpilda juridiski saistošās prasības, kuras ir līdzvērtīgas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(15)

Saskaņā ar otro nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Singapūras juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas Singapūrā ir saņēmuši atļauju, ir jāparedz minēto CCP pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(16)

MAS var dot vispārējus vai konkrētus rīkojumus, lai nodrošinātu ACH drošu un efektīvu darbību un jo īpaši lai nodrošinātu atbilstību pienākumiem un prasībām saskaņā ar SFA vai MAS noteiktajām prasībām, kas jāiekļauj ACH iekšējos noteikumos un procedūrās. SFA paredzētas sankcijas, ja attiecīgā ACH neizpilda MAS rīkojumus. Attiecībā uz ACH iekšējo noteikumu un procedūru izpildi MAS var vērsties Augstajā tiesā, lai tā izdotu rīkojumu, pieprasot, lai ACH nodrošina atbilstību iekšējiem noteikumiem un procedūrām, ievēro tos, kā arī nodrošina to izpildi vai īstenošanu. Visbeidzot, MAS var atsaukt ACH atļauju, ja tiek konstatēta neatbilstība prasībām, ko tā noteikusi, neatbilstība kādam nosacījumam vai ierobežojumam, kas noteikts atļaujai, MAS dotam rīkojumam saskaņā ar SFA vai cita starpā – SFA noteikumam.

(17)

Turklāt saskaņā ar SFA noteikumiem ACH ir jāiesniedz MAS gada pārskats par to, kā tās finanšu gada laikā ir izpildījušas pienākumus saskaņā ar SFA. Tām ir jāiesniedz MAS arī revidentu pilnais ziņojums par ACH, kurā jāiekļauj revidentu konstatējumi un ieteikumi (ja tādi ir) par ACH iekšējām kontrolēm un par visām ACH neatbilstībām kādam SFA noteikumam un MAS dotam rīkojumam saskaņā ar SFA.

(18)

Tāpēc Komisija secina, ka Singapūras juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas ir saņēmuši atļauju Singapūrā, paredzēta pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(19)

Saskaņā ar trešo nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Singapūras juridiskajos un uzraudzības noteikumos ir jābūt iekļautai efektīvai līdzvērtīgai sistēmai tādu CCP atzīšanai, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar trešo valstu tiesiskajiem režīmiem (“trešās valsts CCP”).

(20)

Trešās valsts CCP var pieteikties uz RCH atļauju, kas ļauj tiem sniegt tādus pašus pakalpojumus Singapūrā kā tie, kurus tiem atļauts sniegt trešā valstī.

(21)

Pirms piešķirt RCH atļauju, MAS novērtē, vai tās trešās valsts regulatīvais režīms, kurā CCP ir saņēmis atļauju, ir salīdzināms ar juridiskajiem un uzraudzības noteikumiem, kuri tiek piemēroti CCP, kas veic uzņēmējdarbību Singapūrā, tostarp – vai tiek piemēroti PFMI. Lai varētu piešķirt RCH atļauju, nepieciešams izveidot sadarbības kārtību starp MAS un attiecīgajām ārvalstu uzraudzības iestādēm.

(22)

Lai gan struktūra atzīšanas procedūrai, kas paredzēta Singapūras tiesiskajā režīmā un ko piemēro trešās valsts CCP, atšķiras no Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās procedūras, tomēr tā būtu jāuzskata par tādu, kas paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu attiecībā uz trešās valsts CCP atzīšanu.

(23)

Tādējādi var uzskatīt, ka Singapūras juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz ACH ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā paredzētie nosacījumi, un minētie juridiskie un uzraudzības noteikumi būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām. Komisijai, kuru informē EVTI, būtu jāturpina uzraudzīt, kā mainās Singapūras juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP un kā tiek izpildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums.

(24)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta vajadzībām Singapūras juridiskie un uzraudzības noteikumi, kurus veido Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu likuma 289. nodaļa un 2013. gada Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu (tīrvērtes mehānismi) noteikumi, ko papildina “Monogrāfija par finanšu tirgus infrastruktūru uzraudzību”, un kurus piemēro apstiprinātām tīrvērtes iestādēm (“ACH”), kas ir saņēmušas atļauju Singapūrā, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2)  No 2014. gada 1. septembra Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja mainījusi nosaukumu un kļuvusi par Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteju (“CPMI”).


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/62


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 30. oktobris)

par Honkongas reglamentējošo noteikumu līdzvērtību attiecībā uz tām prasībām centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

(2014/754/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās centrālo darījumu partneru (“CCP”), kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atzīšanas procedūras mērķis ir ļaut CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešās valstīs, kuru regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā regulā, sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi, proti, samazināt sistēmisko risku, paplašinot drošu un stabilu CCP izmantošanu, lai veiktu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tostarp arī tad, ja minētie CCP veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko režīmu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam režīmam attiecībā uz CCP, piemērojamo juridisko un uzraudzības noteikumu sasniegtajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, ko ar to sasniedz. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka Honkongas juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina, ka CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju Honkongā, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, un līdz ar to nerada nepieļaujamus sistēmiskā riska līmeņus Savienībā.

(3)

Komisija 2013. gada 1. septembrī saņēma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“EVTI”) tehnisko konsultāciju par juridiskajiem un uzraudzības noteikumiem, ko piemēro CCP, kas ir saņēmuši atļauju Honkongā. Tehniskajā konsultācijā tika konstatētas vairākas atšķirības starp juridiski saistošajām prasībām, kas tiek piemērotas jurisdikcijas līmenī CCP Honkongā, un juridiski saistošajām prasībām, kuras piemēro CCP saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tomēr šis lēmums balstās ne tikai uz to juridiski saistošo prasību salīdzinošo analīzi, kuras CCP tiek piemērotas Honkongā, bet arī uz minēto prasību iznākuma un to piemērotības novērtējumu, lai mazinātu riskus, kuri apdraud tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tādā veidā, kas uzskatāms par līdzvērtīgu to prasību iznākumam, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012. Jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka tādu tīrvērtes darbību riski, kuras veic finanšu tirgos, kas ir mazāki nekā Savienības finanšu tirgus, ir ievērojami mazāki.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai noteiktu, vai trešās valsts juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju tajā, ir līdzvērtīgi noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā.

(5)

Saskaņā ar pirmo nosacījumu trešā valstī atļauju saņēmušajiem CCP jāizpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(6)

Honkongas juridiski saistošās prasības attiecībā uz Honkongā atļauju saņēmušajiem CCP ietver Tīrvērtes un norēķinu sistēmu rīkojumu (“CSSO”) un Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu rīkojumu (“SFO”). Vienības, kas ir saņēmušas atļauju saskaņā ar CSS, regulē Honkongas Monetārā iestāde (“HKMA”), savukārt vienības, kas ir saņēmušas atļauju saskaņā ar SFO, regulē Honkongas Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu komisija (“SFC”). Honkongā CCP ir saņēmuši atļauju tikai saskaņā ar SFO. Tāpēc šis lēmums būtu jāattiecina tikai uz režīmu, kas noteikts saskaņā ar SFO.

(7)

Saskaņā ar SFO III daļu SFC ir pilnvarota izsniegt atļauju CCP kā atzītai tīrvērtes iestādei (“RCH”). Apsverot, vai izsniegt CCP atļauju kā RCH, SFC ir jāņem vērā “investoru intereses” un “tirgu pienācīgs regulējums”. SFC var arī precizēt “tādus nosacījumus, kurus tā uzskata par atbilstīgiem”, pirms izsniegt atļauju konkrētiem CCPRCH, un mainīt minētos nosacījumus, par to paziņojot, ja “ir pārliecināta, ka tas ir atbilstīgi”. Lai noteiktu, kas ir atbilstīgi, SFC ir jābalstās uz likumīgajām pilnvarām saglabāt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmisko risku.

(8)

SFO ir noteikti pienākumi un prasības, kuras RCH ir jāizpilda. SFC sagatavoja pamatnostādnes (“pamatnostādnes”) saskaņā ar SFO 399. iedaļas 1. punktu, ar kurām tiek īstenoti starptautiskie standarti, kas noteikti finanšu tirgus infrastruktūru principos (“PFMI”), ko 2012. gada aprīlī sagatavoja Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) (“CPSS”) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (“IOSCO”). Novērtējot, vai RCH izpilda pienākumus saskaņā ar SFO, SFC ņem vērā pamatnostādnes. Ja RCH nepilda pienākumus saskaņā ar SFO, kuru papildina pamatnostādnes, SFC var pieņemt pasākumus, lai šo situāciju mainītu.

(9)

SFO ir arī noteikts, ka RCH ir jāpieņem iekšējie noteikumi un procedūras, kas vajadzīgas pienācīgam tīrvērtes un norēķinu mehānismu regulējumam un pienācīgam tīrvērtes dalībnieku regulējumam. Tāpēc SFO un pamatnostādņu prasības tiek īstenotas RCH iekšējos noteikumos un procedūrās. Saskaņā ar SFO visi RCH pieņemtie iekšējie noteikumi un procedūras un to grozījumi ir jāapstiprina SFC.

(10)

Tādējādi Honkongas juridiski saistošās prasības ietver divu līmeņu struktūru. Pamatprincipos, kas RCH noteikti SFO (“primārie noteikumi”), paredzēti augsta līmeņa standarti, kas RCH jāievēro, lai saņemtu atļauju tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai Honkongā. Minētie primārie noteikumi aptver pirmā līmeņa juridiski saistošās prasības Honkongā. Lai pierādītu atbilstību primārajiem noteikumiem, RCH jāiesniedz iekšējie noteikumi un procedūras SFC apstiprināšanai. Minētie iekšējie noteikumi un procedūras ietver Honkongas juridiski saistošo prasību otro līmeni; tajā norāda obligāto informāciju par veidu, kā RCH izpilda minētos standartus saskaņā ar pamatnostādnēm. Pēc tam, kad SFC ir apstiprinājusi iekšējos noteikumus un procedūras, RCH tie kļūst juridiski saistoši,

(11)

RCH piemēroto juridisko un uzraudzības noteikumu līdzvērtības novērtējumā būtu jāņem vērā arī nodrošinātais riska mazināšanas iznākums, ņemot vērā tā riska līmeni, kas apdraud tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā, jo tie piedalās RCH. Riska mazināšanas iznākumu nosaka gan riska līmenis, kas saistīts ar tīrvērtes darbībām, ko veic attiecīgais CCP, un kurš atkarīgs no finanšu tirgus lieluma, kurā tas darbojas, gan tās tiesiskās un uzraudzības sistēmas atbilstība, kuru piemēro CCP, lai mazinātu minēto riska līmeni. Lai panāktu vienādu riska mazināšanas iznākumu, ir vajadzīgas stingrākas riska mazināšanas prasības attiecībā uz CCP, kas veic darbības lielākos finanšu tirgos, kuru riska līmenis ir augstāks, nekā attiecībā uz CCP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos ar zemāku riska līmeni.

(12)

Tā finanšu tirgus lielums, kuros RCH veic tīrvērtes darbības, ir ievērojami mazāks nekā tas, kurā CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, veic tīrvērtes darbības. Pēdējo trīs gadu laikā Honkongā tirgoto biržas sarakstā iekļauto atvasināto instrumentu līgumu gada nosacītā vērtība bija mazāka par vienu procentu no Savienībā tirgoto biržas sarakstā iekļauto atvasināto instrumentu līgumu gada nosacītās vērtības. Tajā pašā laikā Honkongas biržā tirgoto vērtspapīru tirgus kapitalizācija vidēji bija mazāk par divdesmit pieciem procentiem no Savienības tirgus kapitalizācijas. Turklāt RCH veiktā tīrvērte sarežģītākiem produktiem, piemēram, ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, ir sākuma stadijā, jo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērtes pakalpojumi tika sākti tikai 2013. gada 25. novembrī. Tādēļ dalība RCH rada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ievērojami mazākus riskus nekā to dalība CCP, kuri saņēmuši atļauju Savienībā.

(13)

Tāpēc juridiskos un uzraudzības noteikumus, kurus piemēro RCH, var uzskatīt par līdzvērtīgiem, ja tie ir atbilstoši, lai mazinātu minēto zemāka līmeņa risku. Ar primārajiem noteikumiem, kurus piemēro RCH un kurus papildina iekšējie noteikumi un procedūras, ar ko īsteno PFMI, tiek mazināts zemāka līmeņa risks, kas ir Honkongā, un tiek panākts riska mazināšanas iznākums, kas ir līdzvērtīgs Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajam iznākumam.

(14)

Tāpēc Komisija secina, ka Honkongas juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina to, ka Honkongā atļauju saņēmušie RCH izpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(15)

Saskaņā ar otro nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Honkongas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas Honkongā ir saņēmuši atļauju, ir jāparedz minēto CCP pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(16)

Izmantojot uzraudzības un uz riska analīzi balstītas pārbaudes procedūras, tostarp prudenciālo prasību testēšanu, SFC pastāvīgi uzrauga, kā RCH ievēro riska pārvaldības prasības. SFC rīcībā ir papildu līdzekļi, lai panāktu atbilstību. Konkrēti SFC ir pilnvarota dot rīkojumu RCH pārtraukt piedāvāt vai nodrošināt tīrvērtes vai norēķinu mehānismus vai atsaukt to atļauju. Turklāt SFC var arī pieprasīt, lai RCH izdarītu konkrētus grozījumus savos noteikumos, ko tā uzskata par nepieciešamu, un tai ir tiesības vienpusēji veikt šādas noteikumu pārmaiņas, ja attiecīgā RCH neizpilda prasību. SFC ir tiesības pieprasīt RCH sniegt grāmatvedības un uzskaites dokumentus, ko tā glabā darījumdarbības vajadzībām vai par visiem tīrvērtes un norēķinu mehānismiem attiecībā uz visiem vērtspapīru vai regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu darījumiem, kā arī citu informāciju saistībā ar darījumdarbību vai par visiem tīrvērtes un norēķinu mehānismiem attiecībā uz visiem vērtspapīru vai regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu darījumiem, ko SFC var pamatoti pieprasīt savu funkciju veikšanai. Ja informācija vai dokumentācija bez pienācīga pamatojuma netiek iesniegta, var noteikt naudas sodus.

(17)

Tāpēc Komisija secina, ka Honkongas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju Honkongā, paredzēta pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(18)

Saskaņā ar trešo nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Honkongas juridiskajos un uzraudzības noteikumos ir jābūt iekļautai efektīvai līdzvērtīgai sistēmai tādu CCP atzīšanai, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar trešo valstu tiesiskajiem režīmiem (“trešās valsts CCP”).

(19)

Lai vienība Honkongā varētu darboties kā CCP, tai jābūt atzītai kā RCH vai “automatizētu tirdzniecības pakalpojumu” (“ATS”) sniedzējam saskaņā ar SFO. ATS tiek definēti kā vienības, kas, izmantojot elektroniskas iekārtas, sniedz vērtspapīru vai regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu tirdzniecības vai tīrvērtes pakalpojumus. Honkongas Likumdošanas padome 2014. gada martā pieņēma grozījumu rīkojumu, lai paplašinātu ATS darbības jomu un iekļautu arī ārpusbiržas atvasinātos instrumentus.

(20)

ATS režīms ir piemērots trešās valsts CCP, kuri vēlas sniegt pakalpojumus Honkongas dalībniekiem. Trešās valsts CCP var iesniegt pieteikumu, lai tos Honkongā atzītu par ATS, kas ļauj tiem sniegt tādus pašus pakalpojumus Honkongā kā tie, kurus tiem atļauts sniegt trešā valstī.

(21)

Apstrādājot ATS pieteikumu no trešās valsts CCP, SFC kā kritēriju izmanto novērtējumu par trešās valsts CCP atbilstību PFMI. Pirms apstiprina ATS pieteikumu, tiek arī prasīts, lai SFC un pieteikuma iesniedzēja CCP kompetentā trešās valsts uzraudzības iestāde būtu noslēgušas saprašanās memorandu, jo attiecībā uz trešās valsts CCP ikdienas uzraudzību SFC paļaujas uz piederības valsts regulatoru.

(22)

Lai gan struktūra atzīšanas procedūrai, kas paredzēta Honkongas tiesiskajā režīmā un ko piemēro trešo valstu CCP, atšķiras no Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās procedūras, tomēr tā būtu jāuzskata par tādu, kas paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu attiecībā uz trešās valsts CCP atzīšanu.

(23)

Tādējādi var uzskatīt, ka Honkongas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz RCH ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā paredzētie nosacījumi, un minētie juridiskie un uzraudzības noteikumi būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām. Komisijai, kuru informē EVTI, būtu jāturpina uzraudzīt, kā mainās Honkongas juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP un kā tiek izpildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums.

(24)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta vajadzībām Honkongas juridiskie un uzraudzības noteikumi, kurus veido Vērtspapīru un regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu rīkojums (“SFO”), ko papildina pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar SFO 399. iedaļas 1. punktu, un kurus piemēro atzītām tīrvērtes iestādēm (“RCH”), kas ir saņēmušas atļauju Honkongā, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2)  No 2014. gada 1. septembra Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja mainījusi nosaukumu un kļuvusi par Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteju (“CPMI”).


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/66


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 30. oktobris)

par Austrālijas reglamentējošo noteikumu līdzvērtību tām prasībām attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

(2014/755/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās centrālo darījumu partneru (“CCP”), kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atzīšanas procedūras mērķis ir ļaut CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešās valstīs, kuru regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā regulā, sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi, proti, samazināt sistēmisko risku, paplašinot drošu un stabilu CCP izmantošanu, lai veiktu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tostarp arī tad, ja minētie CCP veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko režīmu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam režīmam attiecībā uz CCP, piemērojamo juridisko un uzraudzības noteikumu sasniegtajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, ko ar to sasniedz. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka Austrālijas juridiskie un uzraudzības noteikumi nodrošina, ka CCP, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju Austrālijā, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, un līdz ar to nerada nepieļaujamus sistēmiskā riska līmeņus Savienībā.

(3)

Komisija 2013. gada 1. septembrī saņēma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“EVTI”) tehnisko konsultāciju par juridiskajiem un uzraudzības noteikumiem, ko piemēro CCP, kas ir saņēmuši atļauju Austrālijā. Tehniskajā konsultācijā secināts, ka visi Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļas noteikumi ir replicēti attiecīgās juridiski saistošās prasībās, kas jurisdikcijas līmenī ir piemērojamas CCP, kuri ir saņēmuši atļauju Austrālijā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai noteiktu, vai trešās valsts juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju tajā, ir līdzvērtīgi noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā.

(5)

Saskaņā ar pirmo nosacījumu trešā valstī atļauju saņēmušajiem CCP jāizpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(6)

Austrālijas juridiski saistošās prasības attiecībā uz Austrālijā atļauju saņēmušajiem CCP ietver 2001. gada Uzņēmējsabiedrību likumu (“Uzņēmējsabiedrību likums”), kas kopā ar 2001. gada Uzņemējsabiedrību noteikumiem (“Uzņēmējsabiedrību noteikumi”) veido tīrvērtes un norēķinu mehānismu (“TN mehānismi”) tiesisko regulējumu. Uzņēmējsabiedrību likuma 7.3. daļā paredzēts, ka pirms tās atļaujas piešķiršanas, kas vajadzīga, lai veiktu tīrvērtes vai norēķinu darbības, ministram cita starpā ir jāpārliecinās, ka attiecīgajam CCP ir pienācīgi darbības noteikumi un procedūras, kas atbilst piemērojamiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu, ka, ciktāl tas ir praktiski iespējams, sistēmiskais risks ir samazināts un ka CCP darbojas godīgi un efektīvi. CCP ir arī jābūt piemērotiem mehānismiem, ko izmanto interešu konfliktu novēršanai un iekšējo noteikumu un procedūru izpildei. Austrālijas Vērtspapīru un investīciju komisija (“ASIC”) un Austrālijas Rezervju banka jeb centrālā banka (“RBA”) konsultē ministru par TN mehānismu licenču piešķiršanu un iekšējo noteikumu un procedūru pārmaiņām un atbild par novērtēšanu un ASIC gadījumā – par izpildi attiecībā uz to, kā CCP pilda pienākumus saskaņā ar Uzņēmējsabiedrību likumu.

(7)

ASIC nodrošina reglamentējošus norādījumus regulētām vienībām, kas vajadzīgi, lai paskaidrotu konkrētus jautājumus, uz kuriem jau attiecas tiesību akti. Proti, 2012. gada decembrī ASIC pārskatīja reglamentējošos norādījumus par licencēšanu un TN mehānismu licenču pārraudzību saskaņā ar atjauninātajiem Reglamentējošajiem norādījumiem 211 “Tīrvērtes un norēķinu mehānismi – Austrālijas un aizjūras operatori” (“RG 211”). Ar ASIC RG 211 tiek īstenoti finanšu tirgus infrastruktūru principi (“PFMI”), ko 2012. gada aprīlī sagatavoja Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) (“CPSS”) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (“IOSCO”) un kas attiecas uz pienākumiem, kuri izklāstīti Uzņēmējsabiedrību likumā, un sniedz norādījumus CCP par to, kā izpildīt pienākumus saskaņā ar Uzņēmējsabiedrību likumu. Tādēļ, ja netiek ievērots Uzņēmējsabiedrību likums, kā izskaidrots RG 211, varētu tikt piemērotas izpildes nodrošināšanas darbības un sankcijas.

(8)

Saskaņā ar Uzņēmējsabiedrību likumu RBA ir pilnvarota noteikt finanšu stabilitātes standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka CCP darbojas tādā veidā, kas rada vai veicina Austrālijas finanšu sistēmas vispārējo stabilitāti. Proti, RBA maksājumu sistēmas valde 2012. gada novembrī apstiprināja jaunu finanšu stabilitātes standartu noteikšanu, t. i., Finanšu stabilitātes standartus (“FSS”) attiecībā uz CCP, kas ietver 21 standartu attiecībā uz CCP, attiecīgus apakšstandartus un norādījumus. Izņemot dažus apakšstandartus, kas stājās spēkā 2014. gada 31. martā, FSS stājās spēkā 2013. gada martā. FSS ir jāievēro visiem licencētajiem CCP.

(9)

TN mehānismu pamatprincipos, kas izklāstīti Uzņēmējsabiedrību likuma 7.3. daļā, un uzņēmējsabiedrību noteikumos, kas izskaidroti ASIC RG 211, un RBA noteiktajos FSS (kopā “galvenie noteikumi”) izklāstīti augsta līmeņa standarti, kuri CCP ir jāievēro, lai saņemtu atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus Austrālijā. Minētie galvenie noteikumi aptver pirmā līmeņa juridiski saistošās prasības Austrālijā. Lai izpildītu primāros noteikumus, CCP papildus pieņem iekšējos noteikumus un procedūras, kam jāatbilst Uzņēmējsabiedrību likumā un Uzņēmējsabiedrību noteikumos noteiktajām konkrētajām prasībām, kā paskaidrots RG 211 un FSS, un minētos iekšējos noteikumus un procedūras iesniedz ministram, pirms tiek izsniegta TN mehānisma darbības atļauja. CCP iekšējo noteikumu un procedūru pārmaiņas ir jāziņo ministram. Ministrs var neatļaut mainīt CCP iekšējos noteikumus un procedūras. CCP iekšējiem noteikumiem un procedūrām ir līguma spēks, un tie ir juridiski saistoši CCP un to attiecīgajiem dalībniekiem.

(10)

Izmantojot primārajos noteikumos izklāstītās juridiski saistošās prasības, ko piemēro CCP, kas ir saņēmuši atļauju Austrālijā, nodrošina būtiskus rezultātus, kas ir līdzvērtīgi to prasību rezultātiem, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(11)

Tāpēc Komisija secina, ka Austrālijas tiesiskie un uzraudzības mehānismi nodrošina to, ka Austrālijā atļauju saņēmušie CCP izpilda juridiski saistošās prasības, kuras ir līdzvērtīgas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(12)

Saskaņā ar otro nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Austrālijas juridiskajiem un uzraudzības noteikumiem attiecībā uz CCP, kas Austrālijā ir saņēmuši atļauju, ir jāparedz minēto CCP pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(13)

ASIC un RBA pastāvīgi uzrauga un pārrauga CCP, kas saņēmuši atļauju Austrālijā. ASIC ir atbildīga par to, ka CCP izpilda savus pienākumus saskaņā ar Uzņēmējsabiedrību likumu, un šajā sakarā veic periodisku CCP atbilstības novērtējumu, ņemot vērā licencē iekļautos pienākumus, izņemot pienākumus attiecībā uz FSS un sistēmiskā riska samazināšanu, un jo īpaši ņemot vērā to pienākumu darboties godīgi un efektīvi, ciktāl tas ir saprātīgi tā rīkoties, un iesniedz ziņojumu ministram, ko publicē. RBA uzrauga, vai CCP izpilda pienākumus saskaņā ar attiecīgajām licencēm un attiecībā uz finanšu stabilitātes un sistēmiskā riska mazināšanu, veic periodiskus novērtējumus par to, vai katrs CCP ievēro FSS, un iesniedz ziņojumu ministram, ko tāpat publicē. Ministrs un ASIC var izdot rakstiskus rīkojumus CCP, kas saņēmuši atļauju Austrālijā. Ja CCP nepilda rakstisku rīkojumu, ASIC var vērsties tiesā, kas var pieprasīt CCP izpildīt rakstisko rīkojumu.

(14)

Tāpēc Komisija secina, ka Austrālijas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju Austrālijā, paredzēta pastāvīga efektīva uzraudzība un prasību izpilde.

(15)

Saskaņā ar trešo nosacījumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktam Austrālijas juridiskajos un uzraudzības noteikumos ir jābūt iekļautai efektīvai līdzvērtīgai sistēmai tādu CCP atzīšanai, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar trešo valstu tiesiskajiem režīmiem (“trešās valsts CCP”).

(16)

Trešās valsts CCP var pieteikties uz “aizjūras tīrvērtes un norēķinu mehānisma licenci” (“aizjūras CCP licence”), kas ļauj tiem Austrālijā sniegt dažus vai visus tīrvērtes pakalpojumus, kurus tiem atļauts sniegt savā valstī.

(17)

Kritēriji, ko piemēro trešās valsts CCP, kas piesakās uz aizjūras CCP licenci Austrālijā, ir salīdzināmi ar kritērijiem, kuri attiecas uz trešās valsts CCP, kas iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu. Līdzvērtīguma priekšnoteikums – regulatīvais režīms trešā valstī, kurā CCP ir saņēmis atļauju, ir jāuzskata par “pietiekami līdzvērtīgu”, ņemot vērā aizsardzības pakāpi pret sistēmisko risku un pakalpojumu efektivitātes un godīguma līmeni, ko tas nodrošina, attiecībā pret Austrālijas regulatīvo režīmu salīdzināmiem iekšzemes CCP. “Pietiekamas līdzvērtības” novērtējums balstās uz līdzīgiem apsvērumiem kā tie, kas novērtēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai varētu piešķirt “aizjūras CCP licenci”, nepieciešams izveidot sadarbības kārtību starp Austrālijas iestādēm un attiecīgajām ārvalstu uzraudzības iestādēm.

(18)

Tādēļ būtu jāuzskata, ka Austrālijas juridiskajos un uzraudzības noteikumos paredzēta efektīva līdzvērtīga sistēma trešās valsts CCP atzīšanai.

(19)

Tādējādi var uzskatīt, ka Austrālijas juridiskajos un uzraudzības noteikumos attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju Austrālijā, ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā paredzētie nosacījumi un minētie juridiskie un uzraudzības noteikumi būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām. Komisijai, kuru informē EVTI, būtu jāturpina uzraudzīt, kā mainās Austrālijas juridiskie un uzraudzības noteikumi attiecībā uz CCP un kā tiek izpildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums.

(20)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta vajadzībām Austrālijas juridiskie un uzraudzības noteikumi, ko piemēro CCP, kas saņēmuši atļauju Austrālijā, un ko veido 2001. gada Uzņēmējsabiedrību likuma 7.3. daļa un 2001. gada Uzņēmējsabiedrību noteikumi, kas paskaidroti saskaņā ar Reglamentējošajiem norādījumiem 211 “Tīrvērtes un norēķinu mehānismi: Austrālijas un aizjūras operatori”, un finanšu stabilitātes standarti attiecībā uz CCP, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2)  No 2014. gada 1. septembra Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja mainījusi nosaukumu un kļuvusi par Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteju (“CPMI”).


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/69


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 29. oktobris)

par IPBC un propikonazolu saturošu biocīdu lietošanas atļauju ierobežojumiem, kurus Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7909)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/756/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 36. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (2) I pielikumā ir to aktīvo vielu saraksts, kuras Savienības līmenī ir apstiprinātas lietošanai biocīdos. Ar Komisijas Direktīvu 2008/78/EK (3) un Direktīvu 2008/79/EK (4) lietošanai koksnes konservantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētā 8. produkta veida biocīdi, pievienoja attiecīgi aktīvās vielas propikonazolu un IPBC. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. pantu šīs vielas ir apstiprinātas aktīvās vielas, kas iekļautas minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

(2)

Sabiedrība Janssen PMP saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 8. pantu iesniedza Apvienotajai Karalistei pieteikumus uz atļaujas piešķiršanu trīs biocīdiem koksnes konservantiem, kuru sastāvā ir IPBC un propikonazols (turpmāk – “apstrīdētie biocīdi”). Apvienotās Karalistes piešķirtās biocīdu atļaujas aptvēra dažādas apstrādes metodes, tostarp automātisku iegremdēšanu rūpnieciskai izmantošanai un apsmidzināšanu (telpās un ārpus tām) profesionālām un neprofesionālām vajadzībām. Vairākas dalībvalstis vēlāk atļāva apstrīdēto biocīdu izmantošanu savstarpējas atzīšanas kārtā.

(3)

Janssen PMP (“pieteikuma iesniedzējs”) iesniedza Vācijai pilnīgus pieteikumus uz Apvienotās Karalistes piešķirto apstrīdēto biocīdu atļauju savstarpēju atzīšanu.

(4)

Vācija 2013. gada 28. augustā saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu paziņoja Komisijai, citām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam par priekšlikumu noteikt atļauju ierobežojumus. Vācija uzskata, ka apstrīdētie biocīdi neatbilst Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz cilvēka veselību un vidi.

(5)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju Apvienotā Karaliste pienācīgi nenovērtēja vienu no apstrādes metodēm – apsmidzināšanu ārpus telpām – vides risku aspektā. Vācijas veiktajā šo trīs biocīdu novērtējumā tika konstatēti nepieņemami riski attiecībā uz attālas augsnes piesārņojumu.

(6)

Vācija arī uzskata, ka viena biocīda gadījumā sakarā ar profesionālo lietotāju veselības nepieņemamu apdraudējumu automatizētā iegremdēšana būtu jāierobežo, atļaujot to veikt tikai sistēmās ar pietiekami augstu automatizācijas pakāpi.

(7)

Komisija aicināja citas dalībvalstis un pieteikuma iesniedzēju 90 dienu laikā iesniegt rakstiskas atsauksmes par paziņojumiem saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 27. panta 1. punktu. Minētajā termiņā atsauksmes iesniedza Vācija, Apvienotā Karaliste un pieteikuma iesniedzējs. Paziņojums 2013. gada 24. septembrī tika apspriests arī koordinācijas grupā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 35. pantu un kurā tikās Komisijas un dalībvalstu biocīdu jomas kompetento iestāžu pārstāvji.

(8)

Ņemot vērā riskus videi, no šīm diskusijām un atsauksmēm izriet, ka Apvienotās Karalistes veiktā vides apdraudējuma novērtējuma secinājumu pamatā bija attiecīgais novērtēšanas laikā pieejamais scenārijs no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) emisiju scenāriju dokumentu sērijas (5).

(9)

No tām arī izriet, ka Vācijas izdarīto secinājumu pamatā ir ESAO emisiju scenāriju dokumentu sērijas pārskatīts scenārijs (6), kas kļuva pieejams pēc tam, kad Apvienotā Karaliste piešķīra atļaujas, un pēc tam, kad Vācija iesniedza paziņojumu.

(10)

Turklāt saskaņā ar norādījumiem, kas tika pieņemti to dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvju 47. sanāksmē, kuras atbild par Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū īstenošanu (7), jaunus norādījumus var ņemt vērā tikai tad, ja tie bija pieejami pirms biocīda atļaujas pieteikuma iesniegšanas, izņemot gadījumus, kad zinātnes attīstība liecina, ka paļaušanās uz iepriekšējiem norādījumiem būtu pamats nopietnām bažām. Norādījumos arī noteikts, ka nopietnu bažu gadījumā tiktu pārskatītas esošās atļaujas. Tomēr ne Apvienotā Karaliste, ne citas dalībvalstis, kuras biocīdus apstiprināja, veicot savstarpēju atzīšanu, neuzskatīja, ka bažas ir pietiekamas, lai būtu pamats pārskatīt esošās atļaujas.

(11)

Ņemot vērā šīs atsauksmes, Komisija atbalsta Apvienotās Karalistes veiktā novērtējuma secinājumus un to, ka citas dalībvalstis biocīdus apstiprinājušas savstarpējas atzīšanas kārtā, jo tā uzskata, ka apstrīdētie biocīdi atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz vidi. Tāpēc Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iesniegto pamatojumu, Vācijas pieprasījums ierobežot atļaujas nav pamatots.

(12)

Attiecībā uz apstrādi ar automatizētas iegremdēšanas metodi Komisija uzskata, ka apstrīdētajam biocīdam būtu jāpiemēro noteikumi, kas noteikti ar iepriekšēju Komisijas lēmumu (8) un paredz profesionālo lietotāju veselības aizsardzību, kad tie lieto IPBC saturošus biocīdus, izmantojot šo apstrādes metodi. Tāpēc būtu jāatļauj apstrīdētā biocīda lietošana atbilstīgi marķējumā sniegtajiem norādījumiem, kas atļauj to lietot tikai pilnībā automatizētas iegremdēšanas procesos, un biocīda atļauja būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Regulu (ES) Nr. 528/2012 apstrīdētajam biocīdam piemēro saskaņā ar minētās regulas 92. panta 2. punktu. Tā kā šā lēmuma juridiskais pamats ir minētās regulas 36. panta 3. punkts, šis lēmums, pamatojoties uz minētās regulas 36. panta 4. punktu, būtu jāadresē visām dalībvalstīm.

(14)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šis lēmums attiecas uz biocīdiem, kas atsauces dalībvalstī identificēti ar šādiem pieteikuma atsauces numuriem, kā paredzēts Biocīdu reģistrā:

2010/2709/7626/UK/AA/8666

2010/2709/8086/UK/AA/9499

2010/2709/7307/UK/AA/8801

2. pants

Vācijas priekšlikums neatļaut 1. pantā norādītos biocīdus izmantot apsmidzināšanai ārpus telpām ir noraidīts.

3. pants

Ja biocīdus izmanto automatizētā iegremdēšanā, ar pieteikuma atsauces numuru 2010/2709/7626/UK/AA/8666 identificētu biocīdu atļaujās iekļauj nosacījumu, ka biocīdu marķējumā jābūt šādam norādījumam:

“Biocīdu (ievietot biocīda nosaukumu) drīkst lietot tikai pilnībā automatizētos iegremdēšanas procesos, kuros visi apstrādes un žāvēšanas procesa posmi ir mehanizēti un netiek veiktas nekādas manuālas darbības, tostarp tad, kad apstrādātos izstrādājumus caur iegremdēšanas tvertni pārvieto uz notecināšanas/žāvēšanas un glabāšanas vietu (ja vien virsma nav sausa jau pirms pārvietošanas uz glabāšanas vietu). Attiecīgos gadījumos apstrādājamie koka izstrādājumi pirms apstrādes, kā arī iegremdēšanas procesa laikā ir pilnībā jānostiprina (piemēram, izmantojot nospriegotas siksnas vai spailes), un ar tiem nedrīkst veikt manuālas darbības, iekams apstrādāto izstrādājumu virsma nav nožuvusi.”

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 25. jūlija Direktīva 2008/78/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu propikonazolu (OV L 198, 26.7.2008., 44. lpp.).

(4)  Komisijas 2008. gada 28. jūlija Direktīva 2008/79/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā kā aktīvo vielu IPBC (OV L 200, 29.7.2008., 12. lpp.).

(5)  Sk. Emission scenarios for outdoor treatments, ESAO Emission Scenario Document (ESD) for Wood Preservatives (2003) II daļa, pieejams tīmekļa vietnē http://echa.europa.eu/documents/10162/16908203/pt8_wood_preservatives_2_en.pdf.

(6)  Sk. Outdoor spraying emission scenario, kas pieejams ESAO Revised Emission Scenario Document for Wood Preservatives (ENV/JM/MONO(2013)21), pieejams tīmekļa vietnē http://search.oecd.org/officialdocuments/displaydocumentpdf/?cote=env/jm/mono(2013)21&doclanguage=en.

(7)  Sk. dokumentu CA-July12-Doc.6.2d – Final par to, kā ņemt vērā jaunus norādījumus, kas kļuvuši pieejami laikā, kad norit biocīdu atļauju piešķiršana un savstarpēja atzīšana; tas pieejams tīmekļa vietnē https://circabc.europa.eu/w/browse/03bce60b-cf04-49aa-8172-e9c6a75205a7.

(8)  Komisijas 2014. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2014/402/ES par stingrākām prasībām attiecībā uz IPBC saturošu biocīdo produktu lietošanas atļaujām, kuras Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (OV L 188, 27.6.2014, 85. lpp.).


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/72


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 29. oktobris)

par ierobežojumiem attiecībā uz IPBC saturošu biocīdu lietošanas atļauju, kurus Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7914)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/757/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 36. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (2) I pielikumā ir to aktīvo vielu saraksts, kuras Savienības līmenī ir apstiprinātas izmantošanai biocīdos. Komisijas Direktīva 2008/79/EK (3) pievienoja aktīvo vielu IPBC izmantošanai koksnes konservantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 8. produktu veids. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. pantu šī viela ir apstiprināta aktīvā viela, kas iekļauta minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 8. pantu sabiedrība ISP Cologne Holding GmbH2010. gada 22. decembrī iesniedza pieteikumu Dānijai par atļaujas piešķiršanu tādam biocīdam koksnes konservantam, kura sastāvā ir IPBC (“apstrīdētais produkts”). Dānija 2011. gada 19. decembrī piešķīra atļauju apstrīdētā produkta izmantošanai koksnes apstrādē 2. un 3. lietojuma klasē, kā aprakstīts dokumentā “Produktu novērtēšanas vadlīniju tehniskās piezīmes” (Technical Notes for Guidance on Product Evaluation) (4). Produkta atļauja attiecas uz atšķirīgām lietošanas metodēm, tostarp uz automatizētas iemērkšanas metodi profesionālām vajadzībām. Divas dalībvalstis vēlāk savstarpējas atzīšanas kārtā atļāva apstrīdētā produkta lietošanu.

(3)

ISP Cologne Holding GmbH (“pieteikuma iesniedzējs”) 2012. gada 20. februārī iesniedza Vācijai pilnīgu pieteikumu Dānijas piešķirtās apstrīdētā produkta atļaujas savstarpējai atzīšanai.

(4)

Vācija 2013. gada 30. augustā saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu paziņoja Komisijai, citām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam priekšlikumu ierobežot atļauju. Vācija uzskata, ka apstrīdētais produkts neatbilst Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz cilvēku veselību un vidi.

(5)

Vācija apgalvo, ka Dānijas veiktajā novērtējumā nav pienācīgi izvērtēti vides apdraudējumi, ko rada apstrīdētais produkts. No Vācijas veiktā vides apdraudējuma novērtējuma par apstrādātas koksnes kalpošanas laiku saskaņā ar 3. lietojuma klases nosacījumiem izrietēja, ka nepieņemams apdraudējums augsnei rodas 30. dienā pēc produkta lietošanas (“laiks 1”) neatkarīgi no lietošanas metodes. Tāpēc Vācija ierosina neatļaut ar apstrīdēto produktu apstrādātas koksnes izmantošanu saskaņā ar 3. lietojuma klases nosacījumiem.

(6)

Vācija uzskata arī, ka sakarā ar cilvēku veselības nepieņemamu apdraudējumu profesionālajiem lietotājiem automatizētā iemērkšana būtu jāierobežo, atļaujot to veikt tikai sistēmās ar pietiekami augstu automatizācijas līmeni.

(7)

Komisija aicināja citas dalībvalstis un pieteikuma iesniedzēju 90 dienu laikā iesniegt rakstiskas atsauksmes par paziņojumu saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 27. panta 1. punktu. Minētajā termiņā atsauksmes iesniedza Vācija, Dānija un pieteikuma iesniedzējs. Paziņojums tika apspriests arī 2013. gada 24. septembrī koordinācijas grupā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 35. pantu un kurā tikās Komisijas un dalībvalstu biocīdu jomas kompetento iestāžu pārstāvji.

(8)

Saistībā ar vides apdraudējumiem no minētajām apspriedēm un atsauksmēm izriet, ka Dānijas veiktais novērtējums ir saderīgs ar pašlaik spēkā esošajiem norādījumiem (5). Kad ir apzināts apdraudējums “laikā 1”, pamatojoties uz pieņēmumu par sliktāko notikumu attīstību, apstrādātu koksni var droši izmantot saskaņā ar 2. un 3. lietojuma klases nosacījumiem, ja tiek atzīts, ka vides apdraudējumi, kas radīsies kalpošanas laika beigās, būs pieņemami.

(9)

Komisija atzīmē arī, ka gadījumi, kad “laikā 1” tiek konstatēts nepieņemams apdraudējums, pašlaik tiek apspriesti Savienības līmenī, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju. Šajā kontekstā Komisija atzīst, ka līdz šādas pieejas oficiālai pieņemšanai Dānijas veiktā novērtējuma secinājumi par apstrīdēto produktu būtu jāuzskata par derīgiem līdz produkta atļaujas atjaunošanai.

(10)

Ņemot vērā šīs atsauksmes, Komisija atbalsta Dānijas veiktā novērtējuma secinājumus un citu dalībvalstu savstarpējas atzīšanas kārtā panākto produkta apstiprināšanu, jo tā uzskata, ka apstrīdētais produkts atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz vidi. Tāpēc Komisija norāda, ka, ņemot vērā iesniegto pamatojumu, Vācijas pieprasījums ierobežot atļauju nav attaisnojams.

(11)

Attiecībā uz lietošanu ar automatizētas iemērkšanas metodi Komisija uzskata, ka apstrīdētajam produktam būtu jāpiemēro noteikumi, kas noteikti ar iepriekšējo Komisijas lēmumu (6) un paredz profesionālo lietotāju veselības aizsardzību, kad tie lieto IPBC saturošus izstrādājumus ar šo lietošanas metodi. Tāpēc būtu jāatļauj apstrīdētā produkta lietošana atbilstīgi marķējumā sniegtajiem norādījumiem, kas atļauj tos lietot tikai pilnībā automatizētas iemērkšanas procesos, un produkta atļauja būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Apstrīdētajam produktam piemēro Regulu (ES) Nr. 528/2012 saskaņā ar minētās regulas 92. panta 2. punkta noteikumiem. Tā kā šā lēmuma juridiskais pamats ir minētās regulas 36. panta 3. punkts, šis lēmums, pamatojoties uz minētās regulas 36. panta 4. punktu, būtu jāadresē visām dalībvalstīm.

(13)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šis lēmums attiecas uz produktiem, kas identificēti ar šādu pieteikuma atsauces numuru atsauces dalībvalstī, kā paredzēts Biocīdu reģistrā:

2010/5411/6906/DK/AA/8325

2. pants

Vācijas priekšlikums ierobežot atļauju, ko Dānija 2011. gada 19. decembrī piešķīrusi 1. pantā minētajiem produktiem, tiek noraidīts.

3. pants

Biocīdus identificē ar pieteikuma atsauces numuru, kas norādīts 1. pantā, un to atļaujās iekļauj nosacījumu, ka produktu marķējumā jābūt šādam norādījumam:

“Produktu (ievietot produkta nosaukumu) drīkst lietot tikai pilnībā automatizētos iemērkšanas procesos, kur visi apstrādes un žāvēšanas procesa posmi ir mehanizēti un netiek veiktas nekādas manuālas darbības arī tad, kad apstrādātos izstrādājumus transportē caur iemērkšanas tvertni uz nosusināšanas/žāvēšanas vietu un noliktavu (ja vien virsma nav sausa jau pirms pārvešanas uz noliktavu). Vajadzības gadījumā apstrādājamie koka izstrādājumi pirms apstrādes un iemērkšanas procesa laikā ir pilnībā jānostiprina (piemēram, izmantojot nostiprināšanas siksnas vai nostiprināšanas ierīces), un ar tiem nedrīkst veikt manuālas darbības, līdz apstrādāto izstrādājumu virsma nav nožuvusi.”

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 28. jūlija Direktīva 2008/79/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā kā aktīvo vielu IPBC (OV L 200, 29.7.2008., 12. lpp.).

(4)  Pieejams tīmekļa vietnē http://echa.europa.eu/documents/10162/16960215/bpd_guid_tnsg-product-evaluation_en.pdf.

(5)  Report of leaching workshop (Arona, Itālija, 2005. gada 13.–14. jūnijs), pieejams tīmekļa vietnē http://ihcp.jrc.ec.europa.eu/our_activities/public-health/risk_assessment_of_Biocides/doc/ESD/ESD_PT/PT_08/PT_8_Leaching_Workshop_2005.pdf/at_download/file.

(6)  Komisijas 2014. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2014/402/ES par stingrākām prasībām attiecībā uz IPBC saturošu biocīdu lietošanas atļaujām, kuras Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (OV L 188, 27.6.2014., 85. lpp.).


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/75


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 29. oktobris),

ar ko noraida biocīdu lietošanas atļaujas atteikumu, par kuru Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7915)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/758/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 36. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (2) I pielikumā ir to aktīvo vielu saraksts, kuras Savienības līmenī ir apstiprinātas izmantošanai biocīdos. Komisijas Direktīvas 2008/78/EK (3), 2008/79/EK (4) un 2008/86/EK (5) attiecīgi pievienoja aktīvās vielas propikonazolu, IPBC un tebukonazolu izmantošanai koksnes konservantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 8. produktu veids. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. pantu šīs vielas ir apstiprinātas aktīvās vielas, kas iekļautas minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 8. pantu sabiedrība Arch Timber Protection Ltd2010. gada 2. aprīlī iesniedza pieteikumu Apvienotajai Karalistei par atļaujas piešķiršanu tādam biocīdam koksnes konservantam, kura sastāvā ir propikonazols, IPBC un tebukonazols (turpmāk “apstrīdētais produkts”). Apvienotā Karaliste 2012. gada 7. jūnijā piešķīra atļauju apstrīdētā produkta izmantošanai rūpniecībā un tikai svaigi zāģētu/nocirstu koku un nežāvētu kokmateriālu pagaidu aizsardzībai, tostarp norādot, ka ar šo produktu apstrādāta koksne var tikt izmantota 2. un 3. lietojuma klasē, kā aprakstīts dokumentā “Produktu novērtēšanas vadlīniju tehniskās piezīmes” (Technical Notes for Guidance on Product Evaluation) (6). Produkts sastāv no diviem iepakojumiem, kuru saturs ražošanas telpās jāsajauc un jāatšķaida atbilstoši tam, kādi ir konkrētie koksnes apstrādes apstākļi – iemērkšana vai apliešana slēgtā iekārtā. Desmit dalībvalstis vēlāk savstarpējas atzīšanas kārtā atļāva apstrīdētā produkta lietošanu.

(3)

Arch Timber Protection Ltd (“pieteikuma iesniedzējs”) 2012. gada 16. jūlijā iesniedza Vācijai pilnīgu pieteikumu Apvienotās Karalistes piešķirtās apstrīdētā produkta atļaujas savstarpējai atzīšanai.

(4)

Vācija 2013. gada 19. augustā saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu paziņoja Komisijai, citām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam priekšlikumu atteikt atļauju. Vācija uzskatīja, ka apstrīdētais produkts neatbilst Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz vidi.

(5)

Saskaņā ar Vācijas apgalvojumu atļauja nepietiekami atspoguļoja faktu, ka produkts ir paredzēts koksnes pagaidu aizsardzībai, un Apvienotā Karaliste nav pienācīgi izvērtējusi vides apdraudējumus, ko rada apstrīdētais produkts. No Vācijas veiktā novērtējuma izrietēja, ka nepieņemams apdraudējums videi rodas 30. dienā pēc produkta lietošanas (“laiks 1”), kas arī raisīja bažas attiecībā uz iespēju izmantot saskaņā ar 2. un 3. lietojuma klases nosacījumiem koksni, kas apstrādāta ar apstrīdēto produktu.

(6)

Vācija arī uzskatīja, ka, tā kā attiecība starp aktīvajām vielām un neaktīvajām vielām produkta darba šķīdumos ir mainīga, produkts neatbilst biocīdu definīcijai, kas sniegta Direktīvas 98/8/EK 2. panta a) punktā, un tam būtu jāpiešķir atļauja kā pamatsastāva formulai, kas definēta Direktīvas 98/8/EK 2. panta j) punktā.

(7)

Komisija aicināja citas dalībvalstis un pieteikuma iesniedzēju 90 dienu laikā iesniegt rakstiskas atsauksmes par paziņojumu saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 27. panta 1. punktu. Minētajā termiņā atsauksmes iesniedza Vācija, Apvienotā Karaliste un pieteikuma iesniedzējs. Paziņojums tika apspriests arī koordinācijas grupā 2013. gada 24. septembrī, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 35. pantu.

(8)

Saistībā ar vides apdraudējumiem no apspriedēm un atsauksmēm izriet, ka Apvienotās Karalistes novērtējums tika veikts laikā, kad nebija panākta vienošanās par modeli attiecībā uz koksnes pagaidu aizsardzību, un tajā ir ņemtas vērā tolaik labākās pieejamās norādes (7), kuru pamatā ir modeļi attiecībā uz apstrādātu koksni, ko paredzēts laist tirgū saskaņā ar 2. un 3. lietojuma klases nosacījumiem. Novērtējuma pamatā bija arī pieņēmums par sliktāko notikumu attīstību, kad “laikā 1” notiek aktīvo vielu pilnīga izdalīšanās.

(9)

No tā arī izriet, ka Apvienotās Karalistes novērtējums, kas veikts saskaņā ar šiem modeļiem, ir saderīgs ar pašlaik spēkā esošajiem norādījumiem (8). Kad ir apzināts apdraudējums “laikā 1”, balstoties uz pieņēmuma par sliktāko notikumu attīstību, apstrādātu koksni var droši izmantot saskaņā ar 2. un 3. lietojuma klases nosacījumiem, ja tiek atzīts, ka vides apdraudējumi, kas radīsies kalpošanas laika beigās, būs pieņemami.

(10)

Komisija arī atzīmē, ka gadījumi, kad “laikā 1” tiek konstatēts nepieņemams apdraudējums, pašlaik tiek apspriesti Savienības līmenī, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju. Šajā kontekstā Komisija atzīst, ka līdz šādas pieejas oficiālai pieņemšanai Apvienotās Karalistes veiktā novērtējuma secinājumi par apstrīdēto produktu būtu jāuzskata par derīgiem līdz produkta atļaujas atjaunošanai.

(11)

Attiecībā uz produkta identitāti no minētajām apspriedēm un atsauksmēm izriet, ka apstrīdētajam produktam tādā formā, kādā tas tiek piegādāts rūpnieciskajiem lietotājiem, ir īpaši noteiktas aktīvo un neaktīvo vielu koncentrācijas. Faktu, ka rūpnieciskie lietotāji darba vietā var sagatavot dažādus produkta šķīdumus atkarībā no apstrādes procesa, saskaņā ar Komisijas uzskatu nevar interpretēt tādējādi, ka atļaujas turētājs laiž tirgū dažādu biocīdu grupu, kā minēts Direktīvas 98/8/EK 2. panta j) punktā.

(12)

Ņemot vērā šos argumentus, Komisija atbalsta Apvienotās Karalistes veiktā novērtējuma secinājumus un citu dalībvalstu panākto produkta apstiprināšanu savstarpējas atzīšanas kārtā, jo tā uzskata, ka apstrīdētais produkts atbilst definīcijai Direktīvas 98/8/EK 2. panta a) punktā un minētās direktīvas 5. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz vidi. Tāpēc Komisija norāda, ka, ņemot vērā iesniegto pamatojumu, Vācijas pieprasījums atteikt atļauju nav attaisnojams.

(13)

Visbeidzot, ņemot vērā notikušās apspriedes, tiek atzīts par nepieciešamu produkta atļaujā skaidri noteikt, ka produkta lietojums ir paredzēts koksnes pagaidu aizsardzībai, un atļauju piešķirt ar nosacījumu, ka rūpnieciskiem lietotājiem tiek sniegta produkta lietošanas detalizēta instrukcija atbilstoši to ražošanas vietu īpašībām, kurās šādu produktu izmanto.

(14)

Apstrīdētajam produktam piemēro Regulu (ES) Nr. 528/2012 saskaņā ar minētās regulas 92. panta 2. punkta noteikumiem. Tā kā šā lēmuma juridiskais pamats ir minētās regulas 36. panta 3. punkts, šis lēmums, pamatojoties uz minētās regulas 36. panta 4. punktu, būtu jāadresē visām dalībvalstīm.

(15)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šis lēmums attiecas uz produktiem, kas identificēti ar šādu pieteikuma atsauces numuru atsauces dalībvalstī, kā paredzēts Biocīdu reģistrā:

2010/2509/5687/UK/AA/6745

2. pants

Vācijas priekšlikums atteikt atļauju, ko Apvienotā Karaliste 2012. gada 7. jūnijā piešķīrusi 1. pantā minētajiem produktiem, tiek noraidīts.

3. pants

Paredzēto lietojumu, kas aprakstīts produkta atļaujā, groza šādi:

“Koksnes pagaidu aizsardzībai pret koksni iekrāsojošām sēnītēm un virsmas pelējuma sēnītēm tikai svaigi zāģētiem/nocirstiem kokiem un nežāvētiem kokmateriāliem. Koksni, kas apstrādāta ar šo produktu, var izmantot 2. un 3. lietojuma klasē (t. i., kokmateriāli, kuri nav saskarsmē ar zemi un ir ilgstoši pakļauti laikapstākļu ietekmei vai arī ir aizsargāti no laikapstākļu ietekmes, bet bieži samirkst).”

4. pants

Produktiem, kas minēti 1. pantā, piemēro šādu nosacījumu atļaujas saņemšanai:

“Atļauja tiek izsniegta ar nosacījumu, ka atļaujas turētājs lietošanas vietā nodrošina lietotājiem detalizētu produkta lietošanas instrukciju, ņemot vērā tās ražošanas vietas īpašības, kurā šādu produktu izmanto.”

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 25. jūlija Direktīva 2008/78/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu propikonazolu (OV L 198, 26.7.2008., 44. lpp.).

(4)  Komisijas 2008. gada 28. jūlija Direktīva 2008/79/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā kā aktīvo vielu IPBC (OV L 200, 29.7.2008., 12. lpp.).

(5)  Komisijas 2008. gada 5. septembra Direktīva 2008/86/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu tebukonazolu (OV L 239, 6.9.2008., 9. lpp.).

(6)  Pieejams tīmekļa vietnē http://echa.europa.eu/documents/10162/16960215/bpd_guid_tnsg-product-evaluation_en.pdf.

(7)  Sk. ESAO ar emisiju iedarbības scenārijiem saistītos dokumentus attiecībā uz koksnes konservantiem (OECD Emission Scenario Documents (EDS) for Wood Preservatives): 1.–4. daļa (2003), pieejama tīmekļa vietnē http://echa.europa.eu/guidance-documents/guidance-on-biocides-legislation/emission-scenario-documents.

(8)  Report of leaching workshop (Arona, Itālija, 2005. gada 13.–14. jūnijs), pieejams tīmekļa vietnē http://ihcp.jrc.ec.europa.eu/our_activities/public-health/risk_assessment_of_Biocides/doc/ESD/ESD_PT/PT_08/PT_8_Leaching_Workshop_2005.pdf/at_download/file.


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/78


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 29. oktobris),

ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz Trichinella un ietvertas veterinārā sertifikāta paraugā, kurš paredzēts noteiktu no mājas cūkām iegūtu gaļas produktu importam Savienībā, groza Lēmuma 2007/777/EK III pielikumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7921)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/759/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2007/777/EK (2) cita starpā nosaka noteiktu gaļas produktu importēšanai Savienībā paredzētu sertifikātu paraugus. Tajā paredzēts, ka Savienībā importē tikai tādu gaļas produktu sūtījumus, kas atbilst prasībām dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības sertifikāta paraugā, kurš iekļauts minētā lēmuma III pielikumā. Paraugs paredz nodrošinājumu pret Trichinella infekciju.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2075/2005 (3) ir paredzēti noteikumi, kā ņemt paraugus no tādu sugu dzīvnieku liemeņiem, kas uzņēmīgas pret Trichinella infekciju, un kā noteikt tādu novietņu statusu, kurās tur mājas cūkas.

(3)

Komisijas Regula (ES) Nr. 216/2014 (4), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, novietnēm, par kurām oficiāli atzīts, ka tās piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, piešķir atkāpes no kaušanas nolūkā piemērojamās testēšanas noteikumiem. Turklāt Regula (ES) Nr. 216/2014 nosaka, ka novietni par tādu, kas piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, var atzīt tikai tad, ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs cita starpā šajā novietnē jaunas mājas cūkas ieved tikai no citām novietnēm, par kurām arī oficiāli atzīts, ka tās piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus.

(4)

Lai atspoguļotu ar Regulu (ES) Nr. 216/2014 grozītās Regulas (EK) Nr. 2075/2005 prasības attiecībā uz gaļas produktu importu, Lēmuma 2007/777/EK III pielikumā sniegtais dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības sertifikāta paraugs būtu jāgroza.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2007/777/EK.

(6)

Lai novērstu traucējumus attiecībā uz tādu gaļas produktu sūtījumu importēšanu Savienībā, kas iegūti no mājas cūkām, pārejas periodā, ja vien tiek ievēroti noteikti nosacījumi, būtu jāatļauj izmantot sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar Lēmumu 2007/777/EK tā redakcijā pirms grozījumiem, kas ieviesti ar šo lēmumu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/777/EK III pielikumā sniegto dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības sertifikāta paraugu groza šādi:

1)

parauga II.2.3.1. punktu aizstāj ar šādu:

vai nu

(2) [II.2.3.1.

gaļas produkti ir iegūti no mājas cūku gaļas, kurai vai nu ir veikta trihinelozes pārbaude un tās rezultāts ir negatīvs, vai tā ir bijusi pakļauta aukstumapstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2075/2005;]

vai

(2)(6) [II.2.3.1.

gaļas produkti ir iegūti no tādu mājas cūku gaļas, kas vai nu ir no novietnes, par kuru oficiāli atzīts, ka tā piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2075/2005 8. pantu, vai nav atšķirtas no mātes un ir jaunākas par piecām nedēļām;]”

;

2)

piezīmju II daļā pēc 5. piezīmes pievieno šādu piezīmi:

“(6)

Piemēro tikai trešām valstīm, par kurām Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļas slejā “PG” ir ieraksts “K”.”

2. pants

Pārejas periodā, kas ilgst līdz 2015. gada 31. martam, Savienībā joprojām var ievest gaļas produktu sūtījumus, kuriem ir līdzi attiecīgais sertifikāts, kas izdots ne vēlāk kā 2015. gada 1. martā saskaņā ar Lēmuma 2007/777/EK III pielikumā sniegto dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības pielikuma paraugu tādā redakcijā, kāda bija pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2)  Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(3)  Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 7. marta Regula (ES) Nr. 216/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (OV L 69, 8.3.2014., 85. lpp.).


31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/80


KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 29. oktobris)

par pasākumu, ko Vācija veikusi saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/686/EEK 7. pantu, lai izņemtu no tirgus un aizliegtu laist tirgū termiskās aizsardzības kostīmus Hitzeschutzazung FW Typ 3

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7977)

(2014/760/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Vācijas iestādes 2014. gada janvārī paziņoja Komisijai par pasākumu, lai izņemtu no tirgus un aizliegtu laist tirgū termiskās aizsardzības kostīma modeli Hitzeschutzanzug FW Typ 3, ko ražo KONTEX Textile Hitze- und Isolierprodukte GmbH, Olgastrasse 46–48, 73614 Schorndorf (Vācija). Produktiem bija CE marķējums saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, tie bija testēti un tips pārbaudīts saskaņā ar saskaņoto standartu EN 1486:2007 Ugunsdzēsēju aizsargapģērbs – testa metode un prasības atstarojošam apģērbam specializētai ugunsdzēšanai.

(2)

Ugunsdzēsēju aizsargapģērbs ir individuālās aizsardzības līdzeklis (IAL), kas klasificēts III sertifikācijas kategorijā. Šāda veida IAL, kas paredzēti, lai aizsargātu pret nāves vai smagu un neatgriezenisku kaitējumu veselībai draudiem, par kuru tiešo ietekmi – pēc ražotāja uzskata – lietotāji attiecīgā brīdī var nezināt, ir pakļauti EK tipa pārbaudei un EK kvalitātes nodrošināšanas pārbaudei, ko veic ražotāja paziņotā struktūra.

(3)

Revīzija, ko īstenoja Institut für Arbeitsschutz der Deutschen gesetzlichen Unfallversicherung (IFA – Vācijas likumā noteiktās nelaimes gadījumu apdrošināšanas fonda arodveselības un darba drošības institūts), St. Augustin (tests Nr. 2013 22805 2013. gada 7. augustā), liecina, ka nav ievērotas iepriekšminētā saskaņotā standarta siltuma pārneses (starojuma siltums) vērtības saskaņā ar 6.2. iedaļu un siltuma pārneses (konvekcijas siltums) vērtības saskaņā ar 6.3. iedaļu. Tādējādi netiek ievērotas Direktīvas 89/686/EEK II pielikumā noteiktās veselības aizsardzības un drošības pamatprasības (VADP):

3.6.1. IAL materiāli un citas sastāvdaļas,

3.6.2. Sakomplektēts IAL, gatavs lietošanai.

(4)

Rezultātā termiskās aizsardzības kostīms rada siltuma pārneses risku ugunsdzēšanas laikā tā, ka ugunsdzēsēji ir pakļauti dzīvību apdraudošu apdegumu riskam vai riskam tikt sadedzinātiem līdz nāvei.

(5)

Pēc Vācijas iestāžu atzinuma, tā kā attiecīgās veselības aizsardzības un drošības pamatprasības nav ievērotas un nav iesniegts derīgs EK tipa pārbaudes sertifikāts, termiskās aizsardzības kostīmu nevar laist tirgū. Faktiski termiskās aizsardzības kostīms neatbilst Vācijas rīkojuma par individuālo aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (8. ProdSV) prasībām, un tā izmantošana apdraud ugunsdzēsēju un citu personu drošību, veselību un dzīvību.

(6)

Komisija rakstiski aicināja ražotāju paziņot savus apsvērumus par Vācijas iestāžu veikto pasākumu. Līdz šim atbilde nav saņemta.

(7)

Ņemot vērā pieejamo dokumentāciju, Komisija uzskata, ka termiskās aizsardzības kostīms Hitzeschutzanzug FW Typ 3 neatbilst saskaņotā standarta EN 1486:2007 6.2. un 6.3. iedaļā minētajām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām 3.6.1. IAL materiāli un citas sastāvdaļas un 3.6.2. Sakomplektēts IAL, gatavs lietošanai, kā noteikts Direktīvas 89/686/EEK II pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vācijas iestāžu veiktais pasākums, kas ietver izņemšanu no tirgus un aizliegumu laist tirgū termiskās aizsardzības kostīmus Hitzeschutzanzug FW Typ 3, ko ražo KONTEX Textile Hitze- und Isolierprodukte GmbH, ir pamatots.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Ferdinando NELLI FEROCI


(1)  OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.


IETEIKUMI

31.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/82


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2014. gada 29. oktobris)

par to, kā piemērot iekšējā enerģijas tirgus noteikumus starp ES dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm

(2014/761/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse Enerģētikas kopienā, kuras mērķis ir izveidot vienotu normatīvo vidi enerģijas tirgiem Eiropā.

(2)

Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu (1) nolūks ir integrēt savus enerģijas tirgus ES iekšējā enerģijas tirgū, pielāgojot ES iekšējā tirgus gāzes un elektroenerģijas tiesību aktus un iekļaujot tos savos valsts tiesību aktos.

(3)

ES gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktu galvenie pamatprincipi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (5), kas no 2011. gada 3. marta ir piemērojami dalībvalstīs. Svarīgi ES gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktu noteikumi ir arī izstrādāti juridiski saistošu tīkla kodeksu un pamatnostādņu formā, kas pieņemtas, pamatojoties uz iepriekš minētajiem tiesību aktiem, un daļēji vēl ir izstrādes stadijā.

(4)

Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm ir jāīsteno iepriekš minētās direktīvas un regulas līdz 2015. gada 1. janvārim (6), un no minētā datuma ar dažiem izņēmumiem jāpiemēro to īstenošanas pasākumi. Tīkla kodeksi un pamatnostādnes tiek arī pakāpeniski iekļautas Enerģētikas Kopienas tiesību sistēmā.

(5)

Turklāt līgumslēdzējas puses ir paredzējušas īstenot vēl citus ES iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus tiesību aktus, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīvu 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā (7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (9).

(6)

ES gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktus piemēro visā ES teritorijā.

(7)

Enerģētikas kopienas Ministru padome 2014. gada 23. septembrī saskaņā ar Enerģētikas Kopienas līguma 94. pantu pieņēma interpretāciju, lai Enerģētikas Kopienas tiesību aktos, kuros iekļauti Eiropas Savienības tiesību akti, enerģijas plūsmas, imports un eksports, kā arī tirdzniecības un balansēšanas darījumi, tīkla jauda un starpsavienojumi starp līgumslēdzējām pusēm un ES dalībvalstīm tiktu traktēti tāpat kā attiecīgās plūsmas, imports, eksports, darījumi, jauda un infrastruktūra starp līgumslēdzējām pusēm, uz kurām attiecas Enerģētikas kopienas tiesību akti.

(8)

Visu Enerģētikas kopienas pušu vienlīdzīga attieksme pret pārrobežu plūsmām, pārrobežu darījumiem un pārrobežu infrastruktūru (starpsavienojumiem) ir svarīgs elements vienotās normatīvās telpas gāzes un elektroenerģijas tirdzniecībai; šāda attieksme ir būtiska, lai sasniegtu Enerģētikas kopienas mērķus. Turklāt lai atvieglotu līgumslēdzēju pušu integrāciju ES iekšējā enerģijas tirgū, ir vajadzīga sadarbība starp Enerģētikas kopienas Regulatīvo padomi un Energoregulatoru sadarbības aģentūru attiecībā uz tās lēmumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Dalībvalstis, kā arī regulatīvās iestādes, kas tām ir jāizraugās saskaņā ar gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktiem, Energoregulatoru sadarbības aģentūra un uzņēmēji ir aicināti sadarboties ar Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu valsts iestādēm un uzņēmējiem, lai piemērotu ES gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktus starp līgumslēdzējām pusēm un ES dalībvalstīm.

2.

Dalībvalstis, kā arī regulatīvās iestādes, kas tām ir jāizraugās saskaņā ar gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktiem, Energoregulatoru sadarbības aģentūra un uzņēmēji, īstenojot ES iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus tiesību aktus, ir aicināti piemērot visas atsauces uz:

a)

enerģijas plūsmām, importu un eksportu, kā arī tirdzniecības un balansēšanas darījumiem;

b)

tīkla jaudu;

c)

esošu vai jaunu gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru,

kas šķērso robežas, apgabalus, ieejas–izejas vai kontroles zonas starp dalībvalstīm un kas attiecībā uz plūsmām, importu, eksportu, darījumiem, jaudām un infrastruktūru šķērso robežas starp līgumslēdzējām pusēm un ES dalībvalstīm.

3.

Atsauces ES gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktos uz sadarbību un kopējām darbībām starp valsts institūcijām, iestādēm un ekonomikas dalībniekiem būtu jāsaprot kā atsauces uz sadarbību un kopējām darbībām starp dalībvalstu un līgumslēdzēju pušu valsts institūcijām, iestādēm un ekonomikas dalībniekiem.

4.

Ja ES gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktos minēta “ietekme” uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, šāda atsauce būtu jāsaprot arī kā ietekme uz līgumslēdzējām pusēm vai līgumslēdzēju pusi un dalībvalsti.

5.

Ja Energoregulatoru sadarbības aģentūra ir tiesīga pieņemt lēmumus saskaņā ar ES gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktiem, lai varētu pieņemt abām struktūrām saskaņotus leģislatīvos aktus, tā ir aicināta sadarboties ar Enerģētikas kopienas Regulatīvo padomi, ja padome ir kompetenta saskaņā ar Enerģētikas kopienas acquis.

6.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm, Energoregulatoru sadarbības aģentūrai un uzņēmējiem un Enerģētikas kopienas Regulatīvajai padomei.

Briselē, 2014. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Günther OETTINGER


(1)  Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Moldovas Republika, Melnkalnes Republika, Serbijas Republika un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misija Kosovā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244.

(2)  OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

(3)  OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

(4)  OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(5)  OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(6)  Ar dažiem izņēmumiem, kā noteikts Enerģētikas kopienas acquis. Sīkāka informācija http://www.energy-community.org/portal/page/portal/ENC_HOME/ENERGY_COMMUNITY/Legal/EU_Legislation/Consolidated_acts#GAS.

(7)  OV L 33, 4.2.2006., 22. lpp.

(8)  OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp.

(9)  OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.